LATVIJAS] - DSpace

ūgtas. Nelieli šī stāda sēklu piemaisījumi maizes miltiem izsauc tādu maizi
ēdot, pēc vietējo zemkopju nostāstiem,
vemšanu un stipras galvas sāpes.
Sirdarjas apgabala stepēs starp Goebelia, Alhagi camelorum Fisch., Cera-
tocarpus arenarius L., sastop lielos vairumos Psoralea drupacea Bge, —
stādu
ar patīkamu smaržu, kādēļ būtu iespējams no viņa pagatavot aromātisku destilatu.
Citādu veģetācijas ainu rāda stepes apstrādātās vietas. Zemās,
tās še sastop daudzumu Glycyrrhiza uralensis un Gl. glabra
mitrās vie-
L. Uz tīrumiem
bagāti izplatīts Haplophyllum Sieversi, kuru varētu izlietot ēteriskās eļļas dabū-
šanai. Šis stāds aug kopā ar Lavatera thuringiaca L., Crupina vulg. Cass.,
Althaea nudiflora Lindl, un citiem.
Uz pļavu tipa laukumiem, kur mitrums ļauj 'attīstīties mezofitiem un hidro-
fitiem, kopā ar dažādām Epilobium sugām, ar Lythrum virgatum L., Phragmites
communis,
Mentha arvensis un M. silvestris L., Salvia silvestris L., Nepēta
nuda L. un citiem, ir sastopama Althaea officinalis L. bagātīgā vairumā. Tur-
pat sastop veselas audzes Apocynum venetum L., kurš dod stipru šķiedru, no ku-
ras vietējie iedzīvotāji pagatavo virves.
Lielus stepes laukumus ieņem sāls dumbrāji, apklāti ar tipiskiem halofitiem.
Še sastopam dažādas Tamarix sugas, Anabasis, Atriplex, Camphorosma, Statice
un cit. un koku saksaulu, Haloxylon
ammodendron, tipisku priekš Turkestanas
floras. Farmakobotaniskā ziņā šiem sāls dumbrājiem ir maza nozīme. Še būtu
jāatzīmē Glycyrrhiza. Tikpat maza farmakobotaniskā interese ir zvirgzdas stepei.
Šādas stepes veģetācija ir ļoti trūcīga, kaut arī caur savām formām interesanta.'
Tādu tuksnešainu stepi atdzīvina vietām skaisti ziedošs Acanthophyllum pungens
Bge un pa daļai arī Arnebia decumbens Coss. v. Kral. Tipisks priekš šādam
vietām ir arī Convolvulus fruticosus Pall., Hypecoum pendulum
L. v. c. Akme-
kopa ar Heli-
ņainās kalnāju nogāzes apklātas ar Ziziphora clinopodioides Lam 1
anthemum songoricum Schrk., dažādām Sedum un Saxifraga sugām. Ziziphorai
ir stiprs, vircots aromāts. Še sastopams arī Origanum vulgare.
Farmakobotanisku interesi pelna daži nezāļu priekšstāvji, kurus sastop dār-
zos: Solanum Dulcamara L., Bryonia alba L., Physalis Alkekengi L., Hyoscyamus
niger L.; Atropa Belladonna L. man nekur neizdevās sastapt. Še jāatzīmē, ka
dažās vietās, piem. Altin-Emeļ aizā kopā ar Urtica cannabīna sastopams
Hyoscyamus pusillus L. Turkestana dienvidus daļa, piem. uz Kopet-Dhag no-
gāzēm atrod arī Hyoscyamus reticulatus, kurš satur līdz 0,24°/o
1 alkaloidu ).
Beidzot jāatzīmē Cynanchum acutum L. iz dzimtas Asclepiadaceae.
stāds, kā arī citi šīs dzimtas priekšstāvji, satur spēji sabiezošu pienainu sulu
ar kaučuka īpašībām.
Kā pretstats līmeniskai stepes joslai stay Semirječas apgabala kalnāju josla.
Še, kā tas saprotams, pieaug samērā ar kalnāju augstumu arī mitrums, kas at-
stāj iespaidu uz veģetāciju. Kserofitu vieta nak mezofiti, caur ko mainas
peizažas raksturs. Pāreja no kserofitiem uz mezofitiem norit pakāpeniski caur
pļavu-stepju joslu. Sevišķi labi šo pāreju var noverot_ Vjerni pilsētas apkaime.
Uz ārējām dienvidrītu un rītu kalnāju nozarēm uzglabājas, kaut arī nelielos vai-
») The Pharm. Journ. 1910, p. 512.
148
Šis