Promocijas darba kopsavilkums - LLU Fundamentālā bibliotēka ...

ūtiskākajiem iemesliem Zinātniskās darbības likumā ietverto nosacījumu
neīstenošanā atzīst:
1. neskaidro un vispārīgo tiesību normu saturu Zinātniskās darbības likumā,
piemēram, valsts finansētas zinātniskās darbības rezultātā radīta intelektuālā
īpašuma tiesību saturu, apjomu un noteikšanas kārtību;
2. skaidru tiesību normu izpildes kārtības trūkumu, gadījumos, kad īstenošanas un
finansēšanas kārtība nav noteikta ar atbilstošiem Ministru kabineta
noteikumiem, piemēram:
a. Zinātniskās darbības likuma 16. panta 5. daļā noteiktais, ka Latvijas Zinātnes
padome nodrošina no valsts budţeta finansēto zinātnisko pētījumu rezultātu
pieejamību sabiedrībai,
b. Zinātniskās darbības likuma 33. panta 2. sadaļā noteiktais, ka ik gadu tiek
palielināts finansējums zinātniskajai darbībai ne mazāk par 0.15 procentiem
no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai
darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta;
3. nepietiekamo finansējumu, piemēram, zinātnes rezultātu starptautiskajam
izvērtējumam, kas, saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 38. panta 3. sadaļā
noteikto, ir jāveic ik pēc sešiem mēnešiem.
Viens no nozīmīgākajiem sekmīgas zināšanu radīšanas un komercializācijas
priekšnoteikumiem ir sakārtota zinātniskās darbības rezultātu īpašumtiesību
regulēšana. Pastāv šādi zinātnieka mantisko intelektuālā īpašuma tiesību
ierobeţojumi, ja zinātnieks ir radījis ar intelektuālo īpašumu aizsargājumu
rezultātu:
1) darba tiesisko attiecību ietvaros un, ja viņa darba pienākumos ietilpst zinātniskā
darbība, tad tiesības uz šādu rezultātu iegūst viņa darba devējs saskaņā ar
Patentu likuma 15. panta pirmo daļu un Zinātniskās darbības likuma 8. panta
ceturtās daļas pirmo teikumu;
2) valsts finansētas zinātniskās darbības ietvaros, tad tiesības uz šādu rezultātu
iegūst valsts saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 8. panta ceturtās daļas otro
teikumu.
Zinātniskās darbības rezultātu īpašumtiesību regulēšanai nav atsevišķu
normatīvo aktu – tikai 2010. gada martā Zinātniskās darbības likumā (skat. 39. 1
pantu) iestrādāta norma, ka valsts pārvaldes un atvasinātās valsts pārvaldes
iestādes ir tiesīgas saimnieciski rīkoties ar to rīcībā esošajiem patentiem,
zinātniskās darbības rezultātiem (Kalsnavs, 2010). Tomēr līdz 2013. gada
sākumam nav izpildīts Zinātniskās darbības likuma 39. 1 pantā uzdotais: „Ministru
kabinets nosaka šā īpašuma izmantošanas kārtību un nosacījumus valsts
zinātniskajā institūcijā, ievērojot intelektuālo īpašumu regulējošo normatīvo aktu
noteikumus‖. Pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par pētījumu
projektu īstenošanu (Kārtība, kādā veicama…, 2010; Fundamentālo un lietišķo…,
2011) neietver ne projektu ietvaros radīto intelektuālā īpašuma tiesību satura un
apjoma definējumu, ne piemērošanas kārtību. Tādējādi likuma normas
30