Promocijas darba kopsavilkums - LLU Fundamentālā bibliotēka ...

ar Ziņojumā par augstāko izglītību Latvijā 2009. gadā piemēroto, iespējams
secināt, ka situācija ir uzlabojusies, jo:
2008. gadā augstākās izglītības sektorā strādāja 190 zinātnieki vecumā līdz
34 gadiem (7 % no kopējā nodarbināto skaita augstākās izglītības sektorā),
bet 2011./2012. akadēmiskajā gadā vecumā tikai līdz 30 gadiem 256
zinātnieki (6 % no kopējā nodarbināto skaita augstākās izglītības sektorā);
vienlaikus zinātnieku īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā augstākās izglītības
sektorā vecumā 65 gadi un vairāk bija 27 % no kopējā nodarbināto skaita
augstākās izglītības sektorā 2008. gadā, bet 2011./2012. akadēmiskajā gadā
vairs tikai 17 procenti.
3.2. Latvijas augstskolu zinātniskās darbības raksturojums
Augstākās izglītības padome (AIP) no 2011. gada 9. maija līdz 2013. gada
30. aprīlim Latvijā īstenoja Eiropas Sociālā fonda projektu „Augstākās izglītības
studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai‖. Lai
īstenotu projekta mērķi un novērtētu studiju virzienos sagrupēto augstākās
izglītības studiju programmu kvalitāti, resursu pietiekamību, sadarbību un
pārklāšanos, ilgtspēju, AIP projekta ietvaros ir veikusi augstākās izglītības iestāţu
aptauju pa zinātnes jomām un izglītības programmām, no tās promocijas darba
autore ir atlasījusi kvantitatīvos datus, kas iegūti 10 daţādās zinātnes jomās.
Aprēķini, kas veikti, lai izskaidrotu sakarības starp augstākās izglītības iestādi
raksturojošajiem mainīgajiem, parāda, ka:
1) jo augstāka ir studentu skaita attiecība pret akadēmisko personālu 4 , jo mazāk ir
zinātnisko publikāciju gadā uz vienu akadēmiskā personāla pārstāvi. Šī sakarība
ir negatīva (vairāk studentu – mazāk publikāciju) bakalaura un maģistra studiju
līmenī, bet pozitīva (vairāk studentu – vairāk publikāciju) doktorantūras līmenī.
To var izskaidrot ar lielāku darba apjomu un attiecīgi vairāk laika, kas jāvelta
bakalaura un maģistra līmeņa studentu izglītošanai, kā arī ar līdzautorību
doktorantūras studentu publikācijās. Tādējādi doktorantūras studenti tiek
uzskatīti par ieguldījuma mainīgo, kamēr visi studenti (tajā skaitā doktoranti)
tiek uzskatīti par rezultāta indikatoru, analizējot augstākās izglītības iestāţu
izglītības programmu efektivitāti ar DPA metodi;
2) jo lielāks ir augstākās izglītības programmas finansējums uz vienu akadēmiskā
personāla vienību 2010./2011. ak. g., jo gadā ir mazāk patentu, licenču, dizaina
paraugu un datorprogrammu (kopš 2008. gada) uz vienu personāla pārstāvi. Tas
izskaidrojams ar trūkstošo finansējumu patentēšanai un patentu uzturēšanai,
izgudrotāju neieinteresētību patentēt, zināšanu komercializācijas kultūras
īpatnībām. Kaut gan lielākajās Latvijas augstskolās ir izveidotas
4 Aprēķinot studentu skaita attiecību pret akadēmiskā personāla vienību, tika ņemta vērā normalizētā studentu
skaita vērtība, kas aprēķināta pēc formulas a=PLS+0.5NLS, kur: PLS – pilna laika studenti; NLS – nepilna laika
studenti. Vienlaikus aprēķinos tika izmantota normalizētā akadēmiskā personāla vērtība b=PL+0.5NL+0.25BD,
kur: PL – pilnā slodzē strādājošo skaits, NL – nepilnā slodzē strādājošo skaits, BD – vieslektoru skaits.
38