ABSTRACTS Of the 28th Scientific Conference - Latvijas ...

par kuras priekšsēdētāju viņu ievēlēja vairākus gadus pēc kārtas. Ar zinātnisko darbu viņšcītīgi nodarbojās Eksperimentālās fizikas katedras Fizikālās optikas laboratorijā. Pariegūtajiem rezultātiem pat uzstājās Baltijas un Baltkrievijas studentu zinātniski tehniskajākonferencē Minskā un Tallinā. Vasaras brīvlaikos gan viņš parasti strādāja algotu darbu,bet vakaros turpināja nodarboties arī ar zinātni.1957. gada septembra sākumā vecākais pasniedzējs V. Šmēlings organizēja pieUniversitātes Zemes Mākslīgo pavadoņu (ZMP) vizuālās novērošanas staciju, parnovērotājiem uzaicinot studentus. Tāds bija dots rīkojums no Maskavas. Arī J. Zaķispieteicās. Tika izveidotas un apmācītas vairākas studentu grupas, lai labvēlīgos laikaapstākļos vakara un nakts stundās tiktu veikti nepieciešamie novērojumi. Ilgi nebija jāgaida– pasaulē pirmo ZMP palaida orbītā ap zemeslodi 4. oktobrī PSRS. Tas bija lielssasniegums cilvēcei, kas ievadīja Kosmosa eksperimentālās apguves ēru. Var teikt, ka pietās pirmsākumiem bija piedalījies arī J. Zaķis, kaut arī nelielā mērā.Pedagoģisko praksi J. Zaķis izgāja Rīgas 2. vidusskolā skolotājas L. Grāves vadībā.Viņas dotajā raksturojumā par studenta J. Zaķa prakses gaitu ir lasāmi tikai atzinīgi vārdiun nobeigumā: ”Ja stud. Zaķis strādātu par skolotāju – būtu priekšzīmīgs, enerģisks,noteikts, no kura skolēni daudz ko varētu iegūt; īsts sava darba entuziasts.” Arī noražošanas prakses Sanktpēterburgas (agrāk Ļeņingrada) rūpnīcā „Svetlana” ir ļoti pozitīvsvērtējums.Tuvojoties studiju nobeigumam, J. Zaķis izvēlējās diplomdarba tēmu „Sārmmetāluhalogenīdu kristālu ar sestās grupas elementu piejaukumiem optiskās īpašības”, kuru vadījavecākais pasniedzējs O. Šmits [3]. Tēmas novitāte bija tāda, ka iepriekš pamatā plaši tikapētīti sārmmetālu halogenīdu kristāli ar katijonu piejaukumiem, bet šajā darbā tika izvēlētianijonu piejaukumi. Šie pētījumi deva oriģinālus rezultātus. Diplomdarbu J. Zaķis ļotisekmīgi veica un aizstāvēja. Jāatzīmē, ka darbā iegūtos rezultātus viņš kopā ar vadītājuO. Šmitu jau 1960. gada jūnijā referēja konferencē Kijevā. Publicētās referāta tēzes [4] varuzskatīt par J, Zaķa pirmo zinātnisko publikāciju, kas tolaik negadījās bieži tikkoaugstskolu beibeigušajiem.Absolventam J. Zaķim bija Universitātes beigšanas teicamnieka diploms – labākaisno visiem, un viņam bija tiesības kā pirmajam izvēlēties visizdevīgāko turpmākā darbavietu. Bet viņš izvēlējās laboranta amatu FMF ar algu 880,- rbļ. mēnesī (vecajā naudā, tikainedaudz lielāku par teicamnieka stipendiju). Laikam tādai izvēlei zināmu stimulu devaFMF zinātniskais gars un samērā lielā radošā brīvība.Tā J. Zaķis no 1960. gada 6. augusta sāka strādāt par laborantu FMF [5]. Tajā laikādekāns O. Šmits un vecākais inženieris I. Vītols [6] ar lielām pūlēm panāca atļauju unlīdzekļus, lai Universitātē varētu sākt veidot pirmo fizikas zinātniski pētnieciskolaboratoriju pēckara posmā – PFPL [7]. Par tās vadītāju no 16. septembra tika nozīmētsI. Vītols. Viņš sāka komplektēt darbiniekus. Kā vienu no pirmajiem viņš izvēlējās J. Zaķi,piedāvādams jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka vietu ar algu 1050.- rbļ. mēnesī. J. Zaķispiekrita un no 26. septembri sāka strādāt PFPL. Tā sākās viņa samērā straujā zinātniekakarjera.Sākumā J. Zaķis turpināja savus aizsāktos pētījumus diplomdarbā, uzlabojotmēriekārtas un eksperimentu veikšanas metodes. Bieži brauca komandējumos uz dažādāmVissavienības zinātnes iestādēm, lai gūtu pieredzi un sagādātu nepieciešamo aparatūru.Pildīja saimnieciskos līgumdarbus, gādājot līdzekļus. Līdztekus apguva pusvadītāju fizikuun sāka pasniegt lekcijas un nodarbības 4. kursa studentiem (no 1960 līdz 1976. gadam).1964. gada septembrī J. Zaķis iestājās aspirantūrā. Viņš īsā laikā publicēja apm. desmitzinātniskos darbus, nokārtoja visus kandidāta minimuma eksāmenus, uzrakstīja disertāciju[8] un 1966. gada oktobrī to sekmīgi aizstāvēja Tartu universitātes Zinātniskajā padomē.81