04.03.2013 Views

Laikraksts "Latvietis" 148

Laikraksts "Latvietis" 148

Laikraksts "Latvietis" 148

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

4. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Pirmdien, 2011. gada 30. maijā<br />

Par izglītību valsts valodā<br />

Latvijas Nacionālās skolotāju savienības atklātā vēstule<br />

16.05.2011./ Nr. 13<br />

Latvijas Tradicionālās kultūras asociācijas vadītājai Guntai Neretniecei<br />

LR Izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam<br />

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK“ priekšsēdētājam Robertam Zīlem<br />

Par izglītību valsts valodā<br />

2010. gada 22. aprīlī Latvijas Nacionālā<br />

skolotāju savienība (LNSS)<br />

saņēma Latvijas Tradicionālās kultūras<br />

asociācijas (LTKA) vadītājas<br />

G. Neretnieces vēstuli, kurā teikts, ka<br />

„Latvijas Nacionālo skolotāju savienībai<br />

ir jāatbalsta Nacionālās apvienības<br />

ierosinājums Satversmes grozījumiem<br />

par izglītību valsts valodā“, jo tas esot<br />

ceļa sākums uz citu izglītības sistēmu!<br />

Vēstulē teikts, ka „Nacionālā apvienība<br />

(NA) ir uzsākusi reālu darbu,<br />

lai likvidētu vāji kontrolētu un saturiski<br />

atšķirīgu no latviešu skolām mācību<br />

priekšmetu apmācību krievu skolās,<br />

ka šis ir izšķirošs pasākums, lai pamazām<br />

likvidētu divu nodalītu informatīvo<br />

telpu pastāvēšanu Latvijā, tādējādi<br />

mazinot krievvalodīgo naidīgumu un<br />

veicinot pozitīvu attieksmi cittautiešos<br />

pret neatkarīgo Latvijas valsti un<br />

Šī gada aprīlī tika<br />

veikts Latviešu valodas<br />

aģentūras pētījums,<br />

kurā noskaidrojās, 39%<br />

Latvijas mazākumtautību<br />

skolu skolēni latviešu<br />

valodu pārvalda slikti<br />

vai ļoti slikti. Tāpat noskaidrojās, ka<br />

šie jaunieši lielākoties (88% gadījumu)<br />

informācijas iegūšanai izmanto<br />

KRIEVIJAS (!) medijus.<br />

Kā Jums šķiet, ko šie jaunieši apgūst<br />

vēstures stundās? Valsts izglītības<br />

satura centrs sen ir parādījis savu<br />

bezspēcību vēstures mācību līdzekļu<br />

kontrolē, vairākās skolās izmanto no<br />

Krievijas vestas vēstures grāmatas.<br />

Tāpat ir šaubas vai vispār vidusskolās<br />

tiek ievērota mācību priekšmetu valodas<br />

attiecība, kurā 60% ir jābūt latviešu<br />

jeb valsts valodā.<br />

Mazās minoritātes, kā baltkrievi,<br />

ukraiņi, tatāri u.c. tā vietā, lai mācītos<br />

fakultatīvi (pēc izvēles) dzimto valodu<br />

vai kultūru, mācās krievu valodā vismaz<br />

40% vidusskolas priekšmetus.<br />

Kāpēc tā? Vai tiešām šāda sistēma<br />

ir normāla un nav vajadzīgas pārmaiņas?<br />

Vai tiešām kaut kur neesam kļūdījušies?<br />

Ko mainīs topošais Satversmes<br />

112. panta grozījuma projekts?<br />

Satversmes 112. pants jaunajā redakcijā<br />

skanēs šādi: Ikvienam ir tiesības<br />

uz izglītību. Valsts nodrošina<br />

tās nākotni.“ Vēstules autore aicina arī<br />

LNSS paust savu attieksmi par NA rosinātajām<br />

izmaiņām izglītības sistēmā<br />

publiskajā telpā.<br />

Tāpēc LNSS Valde 2011. gada<br />

14. maija sēdē, izskatot aktualizēto<br />

jautājumu par izglītības ieguves iespējām<br />

valsts valodā, pēc garām diskusijām<br />

pieņēma rezolūciju, kurā teikts, ka<br />

LNSS, strādājot pie „Citas izglītības<br />

sistēmas” izveides, neparedz iespēju,<br />

ka nacionāla valsts varētu finansēt<br />

izglītību, kura tiek iegūta kādas citas<br />

valsts valodā. Tāpēc uzskata, ka<br />

1. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības<br />

valstīs, izglītība par valsts<br />

līdzekļiem iegūstama tikai valsts<br />

valodā;<br />

2. valsts valodas nelietošana mācību<br />

un audzināšanas iestādēs ir klajš apdraudējums<br />

latviešu valodas, nacio-<br />

Tavs paraksts Latvijai – vajadzīgs!<br />

iespēju bezmaksas iegūt pamatizglītību<br />

un vidējo izglītību valsts valodā.<br />

Pamatizglītība ir obligāta.<br />

1. Pats svarīgākais ieguvums būs ilgtermiņā<br />

– vienotas sabiedrības veidošana.<br />

Valsts pamats ir vienota<br />

sabiedrība, tikai valstis ar teritoriāli<br />

nošķirtām nacionālajām grupām var<br />

pastāvēt divvalodīgas sabiedrības.<br />

Latvijā mēs visi, latvieši, krievi, ukraiņi,<br />

baltkrievi, leiši un igauņi dzīvojam<br />

kopā, tāpēc valoda var būt tas<br />

nālās identitātes un valsts pastāvēšanai<br />

un aicina Izglītības un zinātnes<br />

ministriju nodrošināt to, lai valsts<br />

finansēto izglītības iestāžu darbību<br />

reglamentējošos dokumentos tiek<br />

noteikts, ka mācību un audzināšanas<br />

darbs izglītības iestādēs noris<br />

tikai valsts valodā;<br />

3. izskaidrojošo darbu par to, kāpēc<br />

ierosinātajos grozījumos Latvijas<br />

Republikas Satversmes 112. pantā<br />

netiek paredzēts, ka ikvienam šīs<br />

valsts iedzīvotājam valsts nodrošina<br />

arī bezmaksas pirmsskolas un augstāko<br />

izglītību, var sniegt tikai un<br />

vienīgi šī dokumenta autori – Nacionālā<br />

apvienība „Visu Latvijai! –<br />

Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK“.<br />

Ar cieņu,<br />

LNSS priekšsēdētājs<br />

Dr. paed. Edgars Kramiņš<br />

Kādas ir šībrīža divvalodīgās izglītības problēmas? – Matīsa Gricmaņa komentārs<br />

pamats, kas mūs visus vieno. Latvijā<br />

par vienīgo starpetnisko valodu kļūs<br />

latviešu valodu, kura šobrīd ir nostiprinājusies<br />

tikai valsts sektorā.<br />

2. Latvijas jaunieši spēs iegūt informāciju<br />

no alternatīviem informācijas<br />

avotiem ne Kremļa medijiem. Tiks<br />

pārtraukta Latvijas mazākumtautību<br />

jauniešu diskriminācija, jo viņi<br />

beidzot varēs pilnīgi iekļauties lat-<br />

Turpinājums 5. lpp.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!