?

vienotibalv

PARTIJAS VIENOTĪBA ŽURNĀLS RĪDZINIEKIEM

KĀ IZTIKT

BEZ SĀLS

UZ IELĀM

PĒTERIS VIŅĶELIS

RĪGA

1

N02 GRIBAM

NORĒĶINĀTIES BEZ

STARPNIEKIEM

STRĀDĀS

LATVIEŠU

?

BĒRNUDĀRZĀ

AR GALVU VIETU NAV


2

VIENOTĪBA RĪGAI

LABS DARBS

Jaunās Rīgas ekonomikas izaugsmes

dzinējspēks būs ražošana un ar to saistītās

nozares. Mēs aicināsim uz Rīgu

investorus, kuri veidos 1000 eiro algu

darbvietas, nevis nodarbinās cilvēkus

12 stundas dienā par 200 latiem mēnesī.

IZCILA IZGLĪTĪBA

Rīgas izaugsmes un pārticības pamatā

jābūt izglītībai. Skolotāji būs cienītākā

profesija, mācīties būs lepnums jebkurā

vecumā. Lai to sasniegtu, mēs astoņos

gados divkāršosim pilsētas budžetu visa

veida izglītībai. Bezmaksas mācību

grāmatas visiem bērniem un brīvpusdienas

vismaz līdz trešajai klasei.

DROŠS MĀJOKLIS

Rīgā ir jāatjauno tūkstošiem namu – lai

siltuma rēķini samazinātos, bet mājokļu

vērtība palielinātos. Mēs sāksim ar

Mājokļu fondu, kurš palīdzēs ar finansējumu

tiem, kas paši būs gatavi sadarboties

savu mājvietu uzlabošanai.

ESAM VIENA SAIME

Skaidri un gaiši – sabiedriskā transporta

brīvbiļetes senioriem un skolēniem būs

arī turpmāk. Galvenais, lai sociālais

atbalsts tiek tiem cilvēkiem, kuriem tas ir

vajadzīgs visvairāk, nevis lai miljoni

nozūd politiķu pārvaldīto pašvaldības

uzņēmumu melnajos caurumos.

SATIKSME BEZ BEDRĒM

Jaunajā Rīgas ceļu fondā uzkrāsim

naudu; gudri to apsaimniekojot, mēs

varam pilsētas ielas un pagalmus salabot

tik labi, lai varētu apsolīt – ja cilvēkiem

radīsies zaudējumi, tos kompensēs.

Bet pirmajā vietā Rīgā būs gājēji,

riteņbraucēji un sabiedriskā transporta

pasažieri.

UZTICĪBA

Pirms četriem gadiem atbildību par

Latviju visdziļākajā krīzē uzņēmās Valdis

Dombrovskis. Šodien Latvija ir visstraujāk

augošā ekonomika Eiropā. Izaugsme

pamazām ir jūtama arī cilvēku maciņos.

Ja uzticēsiet Rīgu Dombrovska vienībai,

mēs jūs nepievilsim. Ja pazaudēsim

Rīgu, pazaudēsim Latviju!

Izdod un apmaksā: Politiskā partija VIENOTĪBA Reģ. nr.: 40008158358. Redakcijas adrese: Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3, Rīga, LV 1050.

Tālr. 67205472. Fakss 67205473. E-pasts: birojs@vienotiba.lv © Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz VIENOTĪBA ir obligāta, pārpublicēšana iespējama,

tikai iepriekš rakstveidā vienojoties ar politisko partiju VIENOTĪBA. Vāka foto: Gatis Rozenfelds.


Tev ir mierīga dzīve Briselē, bet

tā vietā, lai baudītu Eiropas

Parlamenta solīdo, nedaudz

lēno, bet ar inteliģentu gaisotni nodrošināto

ikdienu, tu esi nolēmis iesaistīties

Latvijas iekšpolitikā, turklāt

tik grūtā jomā kā Rīgas domes

vēlēšanas.

Es gribētu, lai mani bērni dzīvo,

mācās, strādā, mīl Rīgā, Latvijā.

Viņi to darīs, ja šeit būs labas skolas,

interesants darbs un saliedēta

sabiedrība. Tāpēc es dalību Rīgas

vēlēšanās zināmā mērā uzskatu

par pienākumu, par turpinājumu

savam ilgajam darbam valsts dienestā.

Pēdējos gadus tu ļoti cieši esi

strādājis kopā ar Sandru Kalnieti.

Ko tu no viņas esi mācījies?

Es joprojām no viņas turpinu

mācīties. Pirmkārt, mērķtiecību

un darbaspējas. Viņa ir piemērs

tam, kā diplomātam un politiķim

mērķtiecīgi jāstrādā ar idejām, par

kurām esi pārliecināts. Viņas – īstas

rīdzinieces – lielais ieguldījums

Latvijas zemnieku interešu pārstāvēšanā

un šī darba rezultāti vien ir

ko vērts!

Eiropas pieredze ir laba lieta, tomēr

pašvaldības darbs ir saistīts ar

ļoti lokālām, praktiskām lietām...

Apkures rēķini, bedres uz ielām...

Mani interesē sistēmiskas problēmas

un to sistēmiski risinājumi.

Atļaušos apgalvot, ka apkures rēķini

arī ir sistēmiska problēma. Es

diez vai varu pamācīt, kā pareizi

siltināt caurules, toties mēs kopā

varam panākt, ka cilvēki ir labāk

informēti un motivēti sadarboties,

lai savus apkures rēķinus ievēroja-

IntERvIJa

Jaunā Rīga

stRādās aR galvu

PēTERiS ViņķELiS PLAšāKAi SABiEdRīBAi PAzīSTAmS Kā diPLomāTS un PoLiTiKAS

EKSPERTS. KoPš 2009. gAdA Viņš iR EiRoPAS PARLAmEnTA dEPuTāTES SAndRAS KALniETES

BiRojA VAdīTājS. šogAd Viņš STARTē ViEnoTīBAS SARAKSTā VēLēšAnāS Rīgā. šAjā

inTERVijā – PAR Viņu PAšu un To, Kā RīgA VARēTu ATTīSTīTiES TuVāKAjoS čETRoS gAdoS

Foto: Māris Ločmelis

3

mi samazinātu. Mēs varam atvieglot

finanšu pieejamību renovācijai,

atbalstīt energoauditus, projektēšanu.

Tas ir iespējams.

Šobrīd Rīgā kopumā uz vienu

kvadrātmetru patērē pusotru reizi

vairāk siltumenerģijas nekā Stokholmā,

kur ir ļoti līdzīgi klimatiskie

apstākļi. Pusotru reizi vairāk – tas

ir ļoti daudz! Un to var mainīt – izmantojot

Ziemeļeiropas pieredzi.

Vēl par praktiskām lietām. Kuri,

tavuprāt, ir vājākie punkti Rīgas

saimniecībā?

Bedres uz ielām un pagalmos

jau gadiem ilgi ir viena no galvenajām

problēmām, ko min rīdzinieki.

Šī ziema parādīja, ka situācija dažviet

faktiski ir katastrofāla. Jāizveido

Rīgas Ceļu fonds, kurš ielu

remontam izmanto gan valsts, gan

pašvaldības dotācijas, gan ieņēmumus

no nodevām un pakalpojumiem.

Pilsētas saimniecībai ir

jādarbojas tā, lai visiem iedzīvotājiem,

kuri bedrēs sadur riepas vai

gūst traumas, pilsēta kompensētu

zaudējumus, nevis ilgstoši tiesātos

ar cietušajiem.

Tomēr, kur tad Rīga ņems šo naudu

– ceļiem un citām labām lietām?

Nauda, protams, nerodas bankomātos.

Tā jānopelna. Ja Rīga ražošanas

attīstībai veltīs vismaz tikpat

daudz uzmanības cik, piemēram,

Jelgava, cilvēki pelnīs vairāk, un

nodokļu ieņēmumi būs lielāki. Rīgas

domē ir jābūt savai investīciju

piesaistes vienībai, kas strādā roku

rokā ar valdību.

Otrkārt, Rīga var saimniekot

daudz labāk. Ar leģendāro 20%

„otkatu” sistēmu tiksim galā


4 IntERvIJa

Rīgas attīstības

mEzglI

PēTERiS ViņķELiS: KAd domāju

PAR RīgAS ATTīSTīBAS

mEzgLiEm, PiRmKāRT REdzu

mēRķTiECīgi ATTīSTīTAS Kon-

KRēTAS PiLSēTAS TERiToRijAS.

nāKAmAjoS ASToņoS gAdoS

mumS iR mēRķTiECīgi TAjāS

jāiEguLdA EiRoPAS Fondu LīdzEKļi

un jāPiESAiSTA BiznE-

SA inVESTīCijAS.

gAiSmAS PiLSēTA

izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības

pilsēta daugavas kreisajā

krastā – no Rīgas Tehniskās

universitātes un ķīpsalas izstāžu

kompleksa līdz topošajam Latvijas

universitātes akadēmiskajam

centram Vienības gatvē, pašreizējo

dārziņu teritorijā. nacionālā

bibliotēka, divas universitātes,

kopīgi zinātnes, pētījumu, gudrās

ražošanas inkubatori, konferenču

centri, kopīga zaļā ārtelpa, ātra

satiksme uz pilsētas centru un

lidostu.

RAžošAnAS

āRPiLSēTA

Starp ķengaragu, Pļavniekiem,

Salaspils robežu, šķirotavas apkaimē,

granīta ielā – vieta industriālajiem

parkiem ar nodrošinātu infrastruktūru

ražošanas uzņēmumu

darbības ātrai uzsākšanai, starptautisku

investoru piesaistei, jaunu

darbvietu radīšanai (potenciāli

20 tūkstošiem darbvietu).

LidoSTA – gAiSmAS

PiLSēTA – CEnTRS

ātrgaitas sabiedriskais transports

(tramvajs), kas savieno Rīgas

centru, „gaismas pilsētu” un lidostu.

20 minūtēs no Centrālās stacijas

līdz lidostai „Rīga”. Attīstības

iespēja – tam pieguļošajās pilsētas

apkaimēs (Pleskodālē, šampēterī,

zasulaukā, Torņakalnā).

SKAnSTE

Biznesa un darījumu centru

rajons un pievilcīga dzīves vide

pilsētas centra tuvumā, kur atrodas

finanšu, biznesa pakalpojumu

centri un līdzās tiem – kvalitatīva

dzīves telpa.

kopā ar KNAB. Bet ir jāsakārto arī

pilsētas tēriņi. Nedrīkst būt tā, ka

vienā priekšpilsētā koku apcirpšana

izmaksā divas vai trīs reizes

vairāk nekā citā un Rīgas kungi to

nemana.

Tu daudz esi bijis pasaulē. Kur

tieši slēpjas Rīgas burvīgums? Kas

ir tas īpašais Rīgas smeķis, kuru tu

ieteiktu izbaudīt arī citiem?

Rīgai ir ļoti bagāts un daudzveidīgs

kultūrvēsturiskais mantojums

un interesants industriālais

mantojums. Un lieliski, radoši cilvēki.

Protams, arī tas, ko piemin

tūristu grāmatās – jūgendstila ēkas

un koka apbūve. Rīgā ir teju lielākais

jūgendstila un koka ēku īpatsvars

Eiropā. Tā ir vērtība!

daudz jau šodien Rīgā nav palicis

pāri no industriālā mantojuma.

gandrīz vai noslēpusies plāksnīte

pie VEF ēkas – šeit strādāja Kārlis

irbītis, lidmašīnu konstruktors,

Valters Caps, „minox” izgatavotājs,

un daži citi izcili inženieri. Kādu tu

iedomājies mūsdienu industriālo

Rīgu?

Rīgā ir daudz bijušo industriālo

telpu, kuras šobrīd ir novārtā un,

visticamāk, par industriālām nekad

vairs nekļūs. Modernajai ražošanai

nav vajadzīgi daudzstāvu

cehi un milzīgas rūpnīcas, kādas

tās bija Krievijas impērijas un padomju

laikā. Jaunās rūpnīcas var

būt nelielas, ekipētas ar augsto

tehnoloģiju darbgaldiem. Strādnie-

Apspriedē kopā ar ministru prezidentu Valdi dombrovski un

Rīgas saraksta līderi Sarmīti ēlerti

Foto: Gatis Rozenfelds

ki tādās ražotnēs pirmām kārtām

strādā ar galvu, nevis ar fizisku

spēku. Rūpniecības, ražošanas atgriešanās

jaunā kvalitātē notiek

arī citviet Eiropā. Rīga var kļūt par

„gudrās ražošanas” metropoli.

Bet, lai mēs tiktu pie tās „gudrās

ekonomikas”, ir vajadzīgas trīs

lietas. Tās jau 1852. gadā nosauca

Krišjānis Valdemārs: „Pirmā lieta –

skolas, otrā lieta – skolas un trešā

lieta – skolas.”

Piedod manu patosu, bet es ticu,

ka skolas – no bērnudārziem

divgadīgajiem līdz datorstundām

senioriem – ir īstā Rīgas nākotnes

atslēga. Tās palīdzēs arī latviešiem

atgriezties dzimtenē. Tad, kad Rīgas

skolas būs pārliecinoši labākas

ES TiCu, KA SKoLAS – no BēRnudāRziEm

diVgAdīgAjiEm Līdz dAToRSTundām

SEnioRiEm – iR īSTā RīgAS nāKoTnES

ATSLēgA. TAS ARī PALīdzēS LATViEšiEm

ATgRiEzTiES dzimTEnē

par Ziemeļanglijas, Dienvidīrijas,

Vidusnorvēģijas skolām, ģimenēm

būs motivācija šeit atgriezties.

daudzu Eiropas galvaspilsētu

mājaslapās izglītība izcelta kā īpaša

joma, par kuru pašvaldība rūpējas.

daudzviet skolas, koledžas un

arī universitātes veido tādu kā klasteri

vai puduri. Tas izpaužas arīdzan

ārēji – vienā pilsētas rajonā galvenokārt

redzami skolēni un studenti,

viņi tur mācās, pusdieno, satiekas,

atpūšas. Vai Rīgai vajag tādu studentu

pilsētiņu?

Sāksim ar bērnudārziem un skolām,

jo tā ir tieša pašvaldības atbildība.

Mums jāpanāk, lai skolotāji

būtu cienījamākais amats sabiedrībā.

Izglītībai jākļūst par Rīgas


jauno aizrautību. Tāpēc mēs apņemamies

divkāršot pilsētas budžetu

izglītībai.

Kas attiecas uz studentiem, ir

jātop „Gaismas pilsētai” Daugavas

kreisajā krastā robežās no Rīgas

Tehniskās universitātes Ķīpsalā

līdz Latvijas Universitātes jaunajam

kompleksam Torņakalnā, ietverot

Latvijas Nacionālo bibliotēku. Šeit

būs izglītības, zinātnes, tehnoloģiju

un kultūras telpa. To attīstīsim par

Eiropas fondu miljoniem.

daudzas lietas Rīgā var izdarīt tikai

kopā ar valdību. Bet „Saskaņas

centrs” pēdējā laikā cenšas nodalīt

galvaspilsētu no Latvijas. Rīga ar

savu domes sastāvu it kā dzīvo savā

attīstības ciklā, Latvija – savā. Kā

tu redzi pašvaldības sadarbību ar

valdību – vai Rīgā tā vispār pastāv?

Redzi, tieši Dombrovska valdība

izvilka un attīsta Latvijas ekonomiku,

dzīve pamazām iet uz augšu.

Un tikai tāpēc „Saskaņas centram”

šodien vispār ir, ko dalīt Rīgā. Domei

un Latvijas valdībai ļoti cieši

jāsadarbojas. Un nemitīgi nostādīt

„labo Rīgas domi”, kas dala labumus,

pret slikto „Latvijas valdību”,

kas tikai „griež un atņem”, ir nožēlojami

un negodīgi. Pašreiz Rīgas

kungi labprātāk zīmējas televīzijā,

dalot dāvanas un griežot lentītes,

nevis veicina ekonomisko attīstību.

Bet vispirms ir jānopelna, un tikai

ViSPiRmS iR

jānoPELnA, un

TiKAi TAd VAR

KAuT Ko dALīT.

Tā iR ATšķiRīBA

domāšAnā

STARP ViEnoTīBu

un „SASKAņAS

CEnTRu”

tad var kaut ko dalīt. Tā ir atšķirība

domāšanā starp VIENOTĪBU un

„Saskaņas centru”.

Par vienu no Rīgas ekonomiskajām

dominantēm – Rīgas ostu. Lai

arī kravu apgrozījums it kā palielinās,

tomēr pārsvarā Brīvosta pašlaik

ir „ogļu osta”, turklāt pārkraušana

notiek ļoti tuvu dzīvojamām

mājām...

Ogļu pārkraušana ir jāpārvieto

prom no pilsētas centra. Jāpiesaista

vērtīgākas kravas un investori

ražošanā. Jāmazina mūsu atkarība

no politiskiem riskiem, kas saistīti

ar Krievijas lēmumiem.

Rīga pēc apjoma ir kļuvusi par

lielāko, bet vistumšāk pārvaldīto

ostu Baltijas valstīs. Skaidrs, ka

veco kārtību Ušakovs un Ameriks

IntERvIJa

5

aizstāvēs līdz savam pēdējam politiskās

elpas vilcienam. Tāpēc būs

jārīkojas valdībai.

Kā tu raksturotu pašvaldības kapitālsabiedrību

devumu galvaspilsētas

ekonomikā, vai tās ir efektīvas?

Pilnīgi noteikti šo uzņēmumu

valdēs nav jāsēž Rīgas domes deputātiem.

Piemēram, „Rīgas satiksmes”

valdē sēž četri saskaņieši,

kuri neko daudz nesaprot, bet

saņem vairākus tūkstošus mēnesī

par klusēšanu. Kur īsti paliek tie

60 miljoni gadā, kurus dome ik

gadu no budžeta piešķir šim uzņēmumam?!

Tas ir trīs reizes vairāk

nekā viss sociālo pabalstu budžets

kopā! Katrs strādājošais rīdzinieks

gadā vidēji samaksā 215 latus

„Rīgas satiksmei” – neatkarīgi

no tā, vai viņš lieto vai nelieto tās

pakalpojumus.

Tomēr sabiedriskā transporta

brīvbiļetes esot viens no galvenajiem

vaļiem, uz kā balstās „Saskaņas

centrs”. Tāpat kā jāņu un

„jaunā viļņa” svinēšana krastmalā,

jaunie tramvaji, svētku ugunis Vecrīgā

un Krievijas dāsnie tūristi...

Dzīve Rīgā attīstās, brīvbiļetes

ir patīkamas, „Saskaņas centra”

priekšsēdētājs Ušakovs ir veikls

un naudīgs reklāmists, pilsēta strādā,

un cilvēki, šķiet, aizmirst to

pazemojumu, kuram viņus pakļāva

Lindermana un Ušakova sarīkotais

Foto: Gatis Rozenfelds


6

IntERvIJa

referendums pret latviešu valodu.

Tomēr cilvēki sāk saprast, ka

Rīgas saldais pārītis ir tikai fasāde,

aiz kuras slēpjas bīstama „brigāde”.

Ir fakts, ka „Saskaņas centra”

un „Gods kalpot Rīgai” biedri ir iesaistīti

neskaitāmās kukuļņemšanas,

kukuļdošanas, vēlētāju balsu

pirkšanas lietās. No Rubika, kurš

rīkoja bruņotu pretestību Latvijas

neatkarībai, un „Saskaņas centra”

balsu pircējiem vēlēšanās Jūrmalā

un Rēzeknē līdz Krievijas naudai

saskaņiešu politikai un Amerika

partijas biedru nozagtiem miljoniem

„Rīgas namos”.

Un šis nav jautājums par latviešiem

vai krieviem. Patiesībā lielākā

daļa notiesāto vai aizturēto amatpersonu

Rīgā ir latvieši. „Saskaņas

centrs” ir pārņēmis „latviešu partiju”

laikā izveidoto koruptīvo sistēmu

un to radoši attīstījis. Lielākais

speciālists šajos jautājumos, šķiet,

ir latvietis Andris Ameriks, kurš

ir pie varas Rīgā jau divpadsmit

gadus.

Kritika ir pelnīta. Bet kāds būs

ViEnoTīBAS piedāvājums?

Jau minēju investīcijas ražošanā,

izglītībā un siltākos mājokļos.

Bet gribu arī skaidri pateikt par

sabiedrisko transportu un sociālo

atbalstu. Senioriem un skolēniem

sabiedriskā transporta brīvbiļetes

tiks saglabātas. Vēl vairāk – pensionāri

varēs saņemt „otru brīvbiļeti” –

citiem pilsētas pakalpojumiem. Kā

to saprast? Daudzi pensionāri pilnībā

nevar izmantot savu transporta

brīvbiļeti. Daudziem svarīgāk būtu

saņemt atbalstu ne tikai transportam,

bet arī siltuma rēķiniem, veselībai

vai pārtikai. Tad, lūk – šie

cilvēki varēs visu vai daļu savas

Modernajai ražošanai nav vajadzīgi

daudzstāvu cehi. rīga var kļūt par

„gudrās ražošanas” Metropoli

Kopā ar bērniem 2012. gadā

Foto no personiskā arhīva

transporta brīvbiļetes vērtības izlietot

citiem pakalpojumiem. Cilvēkam

ir jādod tiesības pašam lemt,

kas viņam ir nepieciešams vairāk.

Arī skolēniem – iespējams, daudzi

no viņiem labāk nevis brauktu divas

pieturas uz skolu, bet saņemtu

brīvpusdienas.

Par ViEnoTīBu skaidrs, bet,

šķiet, tu esi īstais, kuram var jautāt

arī par tā saucamo Sorosa tīklu

Latvijā. Ko īsti mums devis Sorosa

fonds?

Cilvēki, kuri maksā dīvainas

„stipendijas” apmaiņā pret ļoti

konkrētu interešu lobēšanu, vienkārši

nesaprot, ka pasaulē eksistē

tāda lieta kā filantropija... Ko Sorosa

fonds ir devis Latvijai? Savulaik

fonds piešķira mūsu mērogiem patiešām

ļoti lielu atbalstu cilvēkiem,

kuri gribēja studēt ārvalstīs, veikt

zinātnisko un sabiedrisko darbu.

Kopumā var teikt, ka fonds visdažādākajos

veidos ir veicinājis to,

kas šodien jau liekas pašsaprotami.

Zināt savas tiesības! Nebaidīties

uzdot jautājumus! Nebaidīties aizstāvēt

savas intereses! Arī latviešu

valodas mācīšana un vēstures

Kopā ar vecākiem, brāli un māsām 1974. gadā

Foto no personiskā arhīva

skaidrošana. Starp citu, to filmu

par latviešu leģiona vēsturi, ko

Krievija pieprasīja izņemt no „Youtube”

vietnes, arī atbalstīja Sorosa

fonds.

daļai cilvēku ir diezgan komplicēta

attieksme pret Repši. Tagad

viņš ir izstājies no ViEnoTīBAS.

Premjera Repšes laikā tu biji viņa

padomnieks...

Arī no šodienas viedokļa raugoties,

saskaitāmie jau nemainās.

Repše bija spilgta personība, viņš

varbūt bija traucēklis brīžos, kad

bija runa par to, ko smalki sauc par

kompromisu mākslu, reālo politiku.

Kļūdas droši vien bija, tomēr

būšu tiešs: ja nebūtu „Jaunā laika”,

neatkarīgo mediju, Eiropas integrācijas,

mēs te abi tagad nesēdētu

un gudri nerunātu par Ziemeļeiropas

modeļa ieviešanu Rīgā...

Tu tieši vai netieši esi valsts darbā

jau kopš 1991. gada. ir dzirdēti

stāsti par „Viņķeļu klanu” Latvijas

politikā. Politika – tā jūsu dzimtā ir

sirdslieta?

Par „klanu” – tās ir blēņas, kaut

vai tāpēc, ka mēs ar brāli savulaik

esam bijuši dažādās partijās. Es

balsoju par „Latvijas ceļu”, pēc

tam biju „Jaunajā laikā”, viņš –

„Tēvzemē un brīvībā/LNNK”. Nu

jā... Nezinu, vai nu gluži dzimtas

sirdslieta, bet interese par šiem

jautājumiem arvien bijusi dzīva.

Tiesa, savulaik tas mums beidzās

ne visai labi. Vēl tagad atceros, kā

1981. gadā čekisti aizveda no mūsu

mājas visus vīriešus, vecākus

par 18 gadiem. Man tolaik bija 15

gadi, tas paglāba. Savukārt tēva

brālis čekas izmeklēšanas izolatorā

nomira, bet Juri iesēdināja


uz diviem gadiem par pretpadomju

propagandu... Mēs nebijām

nekādi dižie disidenti, vienkārši

rīkojāmies tā, kā uzskatījām par

pareizu. Mani vecāki jau 70. gados

nodarbojās ar mašīnrakstā sagatavotas

katoļu garīgās literatūras

iesiešanu un neatkarības laika

grāmatu izplatīšanu. Savukārt

Juris augstskolā bija izplatījis

„nepareizu” aptaujas anketu, un

viņu kopā ar vēl grupu jauniešu

izslēdza no augstskolas. Pāvils

Brūveris aizbrauca uz Vāciju un

uzrakstīja grāmatu „Kā rodas

disidenti”. Manam brālim vēl ne-

Cv

pĒteris viŅĶelis

ES gRiBēTu, LAi

mAni BēRni dzīVo,

māCāS, STRādā,

mīL Rīgā, LATVijā

bija miera – viņš izplatīja šo un

tai līdzīgas grāmatas. Līdz 1981.

gadam... Pēc tam Juris pievienojās

grupai „Helsinki-86”. Citiem

vārdiem sakot, tā nu ir iznācis,

ka mūsu ģimenes lietas un Latvijas

neatkarības atjaunošana ir

noritējušas līdztekus. Un, jā, man

Pašlaik – Eiropas Parlamenta deputātes Sandras

Kalnietes biroja vadītājs, ministru prezidenta

Valda dombrovska sabiedriskais padomnieks Eiropas

politikas jautājumos. ārlietu ministra izveidotās

ārpolitikas padomes loceklis.

Bijis „Latvijas Radio” korespondents maskavā

1991. gada augusta puča un Latvijas faktiskās neatkarības

atjaunošanas laikā. Kopā ar jāni Peteru

piedalījies Latvijas vēstniecības izveidošanā maskavā,

11 gadus strādājis Latvijas diplomātiskajā

dienestā.

Piedalījies Latvijas integrācijā nATo, vadījis ārlietu

ministrijas Starptautiskās drošības politikas

nodaļu un pārstāvējis Latvijas ekonomiskās intereses

Latvijas vēstniecībā Vašingtonā.

2003.–2006. gadā vadījis SFL programmu „Plašāka

Eiropa”, 2006.–2009. gadā – Radošās ekonomikas

institūtu.

Sabiedriskajā darbā vadījis izglītības inovāciju

biedrības, Latvijas Transatlantiskās organizācijas,

„Atvērtā Baltkrievija” projektus.

Ar izcilību absolvējis maskavas valsts universitāti,

iegūstot maģistra grādu psiholoģijā (1991).

Turpinājis izglītību politikas zinātnē Bonnas universitātē

Vācijā un džordža maršala drošības pētījumu

centrā garmišpartenkirhenē Vācijā.

dzimis piecu bērnu ģimenē jūrmalā, absolvējis

Rīgas 1. ģimnāziju. Piecu bērnu tēvs.

IntERvIJa

7

ir viedoklis, kādai jābūt šai valstij

un pilsētai. Darbs valstij ir mana

sirdslieta.

Tuvojas Lieldienas. Ar ko tev

saistās šie svētki?

Lieldienas man lielākoties saistās

ar bērnības atmiņām – pārpildīta

katoļu baznīca, svētku dievkalpojums

un augšāmcelšanās

procesija baznīcas dārzā. Bet es

nepacietīgi gaidu brīdi, kad visa

tā lieta beigsies, lai dotos mājās un

ķertos pie olu kaujām... Taču neatkarīgi

no tā, kā tieši katrs šos pavasara

svētkus svin, es visiem novēlu

priecīgas Lieldienas!

Foto: Gatis Rozenfelds


8 aKtuālI

KOPīga PIRmssKOla

vIsIEm bĒRnIEm

VoLdEmāRS VAiRāKKāRT ATKāRTojA: „Kā TAS VAR BūT, KA LATVijAS BRīVVALSTī

mAnAm BēRnAm PiEdāVā ViETu KRiEVu BēRnudāRzā?” ES SAKLAuSīju nE ViEn

duSmAS, BET ARī izmiSumu

Sarmīte ēlerte

Voldemāru Burģi pirmo reizi sastapu LTV

„Sastrēgumstundā”. Sašutušais jautātājs

uzkarsēja diskusiju: „Kāpēc manam bērnam

jau nākamajā dienā pēc pieteikšanās rindā

tiek piedāvāta vieta krievu bērnudārzā, bet, lai tiktu

latviešu, jāgaida nezināms laiks!?” Atkārtoti tiekoties

Rīgas domes VIENOTĪBAS frakcijā, Voldemārs vairākkārt

atkārtoja: „Kā tas var būt, ka Latvijas brīvvalstī

manam bērnam piedāvā vietu krievu bērnudārzā?”

Es saklausīju ne vien dusmas, bet arī izmisumu.

Patiešām, kā tas var būt, ka jau 20 gadus mums ir

sava neatkarīga Latvijas valsts, bet gluži kā padomjlaikos

turpina pastāvēt nošķirtā jeb segregētā izglītības

sistēma? Turklāt Rīgā rinda uz latviešu bērnudārziem

ir divtik gara. Tāpēc loģisks jautājums: vai krievu bērnudārzi

Rīgā netiek mākslīgi veicināti? Savulaik segregētā

skolu sistēma bija varens līdzeklis

pārkrievošanas politikai.

Protams, kopš deviņdesmitajiem

gadiem ir notikušas lielas

izmaiņas. Vidusskolā ir noteikts,

ka latviešu valodā jābūt 60%

priekšmetu. Latviešu valodas

zināšana ir ļoti nozīmīgs pamats

tam, lai mēs te Latvijā varētu

viens otru saprast. Bet tas vien, ka es, piemēram, zinu

angļu valodu, nenozīmē, ka es būtu integrēta Lielbritānijā.

Neviena Eiropas valsts neuzskata par pozitīvu

praksi norobežot cittautiešu bērnus atsevišķās skolās

vai bērnudārzos. Tieši pretēji. Somijā pasaules kvalitatīvākajā

izglītības sistēmā, īpašas pūles tiek pieliktas,

lai jau bērnudārzā un pirmajās klasēs cittautiešu

bērni ne vien labi apgūtu somu valodu, bet attīstītos

kopā ar saviem vienaudžiem un spētu sekmīgi iekļauties

sabiedrībā.

Divas rotaļu stundas pa 15 minūtēm nedēļā, kurās

apgūt latviešu valodu cittautiešu bērnudārzos, ir kliedzoši

maz. Nesen runāju ar interešu izglītības centra

TiEši PiRmSSKoLāS iR iESPējA

izLīdzināT nETAiSnīBu, KuRu

RAdA nEViEnLīdzīBA SABiEdRīBā

„Kurzeme” pedagogiem. Liela daļa pirmo klašu bērnu,

kas nāk no tuvējās apkārtnes, latviešu valodā nezina

ne vārda. Pedagogiem tas rada papildu slodzi – caur in-

nEVAjAg diSKRiminēT

KRiEVu BēRnuS, TuRoT

ViņuS nošķiRTi

terešu izglītību mācīt arī latviešu valodu.

„Nekādu problēmu!” pārliecināti man atbild kāda

bērnudārza vadītāja, kad prasu, vai pie viņiem nāk

krievu bērni un kā viņi iekļaujas. Esmu šādu atbildi

dzirdējusi no daudziem pirmsskolu vadītājiem. Salīdzinājumam

minēšu piemēru: žurnālistam Kārlim Streipam

vai deputātam Ojāram Kalniņam ir divas dzimtās

valodas – latviešu un angļu. Viņi bija sekmīgi ASV, savas

mītnes zemes pilsoņi, un vienlaikus saglabāja savu

latvietību. Līdzīgs modelis mums ir jāiedzīvina Latvijā.

Visiem mūsu valstī ir jāzina latviešu valoda – ja ne kā

pirmā, tad kā otrā dzimtā valoda. Tas nozīmē arī atteikties

no nepamatota aizsprieduma – it kā, ja grupā

ir četri, pieci krievu bērni, visa grupa sākot runāt krieviski.

Mums ir jābeidz diskriminēt krievu vai citu krieviski

runājošu mazākumtautību bērnus, turot viņus

nošķirti un paaudzēs atražojot

atsvešinātību un aizspriedumus.

Latvijai ir vajadzīgi visi bērni.

Kopīgas pirmsskolas gaitas visiem

Latvijas bērniem nenozīmē

tikai valodas apguvi, tās ir durvis

uz dzīves izjūtu, kultūrtelpu, piederību

Latvijai un labu saskaņu

nākotnē. Rīgas politikai ir jābūt

vērstai uz šo mērķi. Tas jāpanāk nevis ar referendumiem

un aizliegumiem, bet gan veicinot, iedrošinot

krievu bērnu vecākus, rādot labos piemērus, atbalstot

skolotājus. Bērns, kas labi iejuties latviešu bērnudārzā,

visticamāk, turpinās skolas gaitas latviešu skolā.

Un vēl. Bagātajā Rīgā rindā uz bērnudārziem

stāv 3600 bērnu. Tā ir „Saskaņas centra” vadītās domes

nolaidība. Visi bērni piedzimst talantīgi, bet šie

talanti ir jāatraisa. Vecākiem bieži tam pietrūkst

laika vai naudas. Tieši pirmsskolās ir iespēja izlīdzināt

netaisnību, kuru rada nevienlīdzība sabiedrībā.

Tieši pirmsskola var mūsu mazajiem pilsoņiem

dot vienādi labas starta pozīcijas tālākajai dzīvei.

Rindas uz bērnudārziem var ātri likvidēt, ieviešot

principu „nauda seko bērnam” un naudas summā ietverot

patiesās izmaksas: arī to, cik izmaksā telpas,

infrastruktūra. Pašlaik tas nenotiek. Patiesā cena

nozīmē, ka vēl aktīvāk pakalpojumu varētu piedāvāt

privātie bērnudārzi un vecākiem nenāktos piemaksāt

nesamērīgas summas. Piebūves jau esošajiem bērnudārziem

un pustukšo skolu telpu pielāgojums ir vēl

viens risinājums.

Visiem Rīgas bērniem jābūt vietām bērnudārzā. Tas

ir īsā laikā paveicams darbs. Vajag tikai gribēt!


tIEšIE nORĒķInI IR

IEdzīvOtāJu IntEREsĒs

mazs bērns tipina pa māju rudens kombinezonā,

sirma kundze uz pleciem uzsegusi

vilnas segu un rokās uzvilkusi adītus

cimdus. Elektrības skaitītājs griežas kā

vilciņš, skaitot sildītāja saražotos kilovatus, tomēr visa

ģimene var uzturēties tikai vienā istabā, jo pārējās telpas

dzīvoklī ir aukstas kā pieliekamie kambari.

Apmēram tāda aina vēl pirms dažiem mēnešiem

bija vērojama dzīvokļos Rīgā, Melīdas ielā 3, kur „Rīgas

siltums”, šantažējot iedzīvotājus, bija noslēdzis

centrālapkuri visai mājai. No 75 dzīvokļiem parādnieku

bija mazāk par desmit, taču negodīgais apsaimniekotājs

bija pazudis ar visu naudu. Ciest nākas visiem,

arī tiem, kuri kārtīgi maksājuši visus rēķinus. Melīdas

ielas nama iemītniece I. Strelēvica cer, ka šai aplamībai

beidzot tiks pielikts punkts.

„jA Sādžā ViEnS iR SLēPiS mEžABRāLi,

nodEdzinA ViSu Sādžu”

Tādiem vārdiem līdzšinējo siltumapgādes uzņēmumu

politiku raksturo Ilma Čepāne, kurai līdzīgu situāciju

nācās piedzīvot jaunajā projektā „Duntes ozoli”.

Arī šajā mājā bija problēmas – atsevišķu parādnieku dēļ

pusei mājas draudēja atslēgt elektrību. Iemītniekiem

pat nācās nolīgt apsardzi, lai apsaimniekotāji nevarētu

atslēgt komunālos pakalpojumus. „Duntes ozolu” iemītnieki

nevēlas ciest dažu parādnieku vainas dēļ. Ir

aizdomas, ka visu naudu par komunālajiem pakalpojumiem

nav pārskaitījis arī namu apsaimniekotājs, un

nama iedzīvotāji vēlas atteikties no tā pakalpojumiem.

aKtuālI 9

ViEnoTīBA iESTājAS PAR TiEšAjiEm noRēķiniEm STARP iEdzīVoTājiEm un KomunāLo PA-

KALPojumu SniEdzējiEm. APzinīgiEm īRniEKiEm nAV jāCiEš SVEšu PARādu VAi nEgodīgu

APSAimniEKoTāju dēļ, BET SiLTumAPgādES uzņēmumiEm iR jāBūT ATSAuCīgiEm, mEKLējoT

LABāKuS RiSinājumuS, Kā STRādāT AR PARādniEKiEm

Jāpiebilst, ka jauno projektu iemītnieki biežāk nekā

citu namu iedzīvotāji cieš tieši no negodīgām apsaimniekotāju

firmām. Ir pieredzēts, ka apsaimniekotāji it

kā bankrotē, taču tūlīt izveido jaunu uzņēmumu un

turpina savu apšaubāmo biznesu.

KomunāLo PAKALPojumu SniEdzējiEm LAiKS

uzņEmTiES SAVu dAļu ATBiLdīBAS

Nav noslēpums, ka komunālo pakalpojumu

sniedzēji „Rīgas siltums” un „Rīgas ūdens” praktiski

ir monopolisti. Gan siltuma, gan ūdens piegāde notiek

pa vecām komunikācijām, siltināto ēku skaits Rīgā

nesasniedz vienu procentu. Zudumi gan ūdens, gan

siltuma piegādē varētu būt milzīgi. Taču iedzīvotājiem –

tiešajiem pakalpojuma patērētājiem – nav nekādu

iespēju kontrolēt, cik lieli ir šie zudumi viņu mājās,

cik daudz viņi pārmaksā. Un galvenais – viņi nevar

izvairīties no tā, ka atsevišķi apsaimniekotāji paši kavē

maksājumus pakalpojumu sniedzējam. Tieši tādēļ

VIENOTĪBA savā vēlēšanu programmā ir apņēmusies

izstrādāt un ieviest tiešo norēķinu sistēmu starp

iedzīvotājiem un pakalpojuma sniedzējiem. Var ieviest

gAn SiLTumA, gAn ūdEnS

PiEgādE noTiEK PA VECām

KomuniKāCijām, SiLTināTo

ēKu SKAiTS Rīgā nESASniEdz

ViEnu PRoCEnTu

praksi, ka pašvaldība pilnvaro uzņēmumus „Rīgas

siltums” un „Rīgas ūdens” sagatavot rēķinus un

iekasēt naudu tieši no iedzīvotājiem, kā tas jau notiek

vairākās Latvijas pilsētās. Tas palīdzētu apzinīgajiem

iedzīvotājiem nekļūt par nemaksātāju vai negodīgu

apsaimniekotāju ķīlniekiem.

Abiem uzņēmumiem arī jādomā par to, kā uzlabot

parādu piedziņu, un tāpat tiem būtu jāplāno sava

uzņēmuma darbībā samērīgi zaudējumi, ne tikai peļņa.

Savukārt Ekonomikas ministrijai jāizstrādā sīkāka

metodika, kā rīkoties dažāda tipa ēkās. Iespējams

ieviest parādnieku reģistru, kurš būtu visām

ieinteresētajām pusēm. Apzinīgajiem iedzīvotājiem

nav jāsedz nemaksātāju parādi. Pakalpojumu

sniedzējiem jāuzņemas lielāka atbildība!


10

dzimuSi

1955. gadā

Cv

izgLīTīBA

Latvijas Universitāte,

ekonomiste.

Rīgas Aviācijas

universitāte,

ekonomikas maģistre.

PRoFESionāLā

dARBīBA

Rīgas domes (RD)

deputāte divos

sasaukumos, vadījusi

RD Izglītības, jaunatnes

un sporta komiteju,

Hipotēku bankas

valdes locekle, Banku

augstskolas docente.

baIba bRIgmanE

RĪGAs dOMEs dEPuTāTE

mani bērni dzīvo šajā pilsētā, un

es vēlos, lai viņi būtu Rīgas patrioti

– tāpat kā es. Man ir bail,

vai viņiem nebūs saviem bērniem

jāstāsta, ka mēs nenosargājām Rīgu,

ka tā tika izsaimniekota, iedzīta dziļos parādos,

ka īpašumi ir izpārdoti. Ikvienā budžeta

apspriešanā esmu norādījusi uz to, ka SC un

GKR politika apdraud pilsētas ilgtspējīgu attīstību.

Lielais budžeta deficīts un milzīgais

ilgtermiņa saistību apjoms nenodrošina stabilitāti

un ticību pilsētas nākotnei.

Mani uztrauc, ka ir pārtraukti vairāki iepriekšējo

gadu projekti. Mēs savulaik sākām

veidot sakārtotu vidi pie izglītības iestādēm,

atjaunojām sporta laukumus un labiekārtojām

teritorijas. Tādējādi vēlējāmies radīt

apstākļus, lai bērniem vasarās būtu, kur aktīvi

darboties, un katram būtu pieejamas die-

KāRlIs

stRĒlIs

rīgaS domeS deputātS,

Sporta ārStS,

oSteoreFLekSoterapeitS

Es Rīgu gribu redzēt galvenokārt veselīgu – tādu,

kur ikviens rūpētos par savu veselību, vairāk

kustoties, nevis ar zālēm. Lai to panāktu, jāpalielina

peldbaseinu skaits, katrā mikrorajonā vajadzētu būt

sporta un aktīvās atpūtas centram, visos māju iekšpagalmos

jāsakārto bērnu laukumi un tie jāpapildina

ar trenažieriem, ko var lietot seniori. Sporta finansējums

jāsakārto pēc principa „nauda seko bērnam”,

palielinot sporta treneru atalgojumu. Kustības īpaši

nepieciešamas bērniem un senioriem, tāpēc iespēja

peldēt baseinā par mazāku samaksu jānodrošina

daudzbērnu ģimenēm, skolēniem, studentiem, pensionāriem.

Invalīdiem tā būtu bez maksas, un peldēšanas

mācība 3.–4. klašu skolēniem – bez maksas.

Tā kā Rīgā ir daudz vecāka gadagājuma cilvēku, senioriem

jādod iespēja veselīgi pavadīt brīvo laiku, izmantojot

parkus un zaļo zonu.

Rīga ir viena no retajām Eiropas valstu galvaspilsētām,

kurā nav starptautiskajām prasībām atbilstošas,

profesionālas basketbola zāles, futbola un vieglatlētikas

stadiona un manēžas, kā arī velotreka.

nas nometnes. Mēs paplašinājām interešu izglītības

tīklu, veidojām bērnu pieskatīšanas

centrus. Tas bija ļoti svarīgs darbs, un es uzskatu,

ka šis darbs ir jāturpina. Pilsētnieku

interesēs ir jāizmanto vasarā nepiepildītās

skolu telpas, kur var organizēt ne tikai jauniešu

un bērnu aktivitātes, bet arī pieaugušajiem,

īpaši senioriem, nodrošināt iespēju

apgūt jaunas zināšanas un prasmes, mācīties

mūža garumā.

Es uzskatu, ka ļoti svarīgs RD uzdevums

ir piedāvāt iespēju un nodrošināt apstākļus

rīdziniekiem izglītoties un saturīgi pavadīt

brīvo laiku neatkarīgi no viņu vecuma. Šāda

izglītošanās iespēja un vēl arī bērnudārzu

pieejamība ir viens no galvenajiem faktoriem,

kas nosaka to, vai pilsēta ir radījusi

ģimenēm draudzīgu vidi un vai tā cilvēkos

raisa vēlēšanos dzīvot un strādāt Rīgā.

KRIšJānIs

bušs

11. SaeimaS deputāta

a. LoSkutovS paLīgS,

konrāda adenauera Fonda

zinātniSkaiS darbiniekS

Apkaimju budžetu ieviešana dotu iespēju plašāk

iesaistīt rīdziniekus pārvaldībā. Katru gadu Rīgas budžetā

jāparedz noteikta summa apkaimju attīstībai, un

par šīs naudas izlietojumu katras apkaimes iedzīvotāji

diskutēs un balsos paši. Tad varbūt Ziepniekkalna

iekšpagalmu remontam izrādīsies augstāka prioritāte,

nekā garākā soliņa projektam, kas rīdziniekiem izmaksās

divus miljonus latu, bet ikdienu neuzlabos. Un

galvenais – viss bez bēdīgi slavenā 20% „otkata”.

Jāpabeidz un jāizvērš veloceliņu iekārtošana, turklāt

tiem jābūt piemērotiem arī ikdienas braucieniem,

ne tikai rekreācijai. Piemēram, no Bišumuižas uz centru

ar riteni pārvietoties ir ļoti problemātiski.

Steidzamas reformas nepieciešamas satiksmes politikā.

Jāievieš stundas biļetes, jāpārskata mēnešbiļešu

cenas, kas pašlaik ir diezgan nesaprotamas. Nav jāsoda

tas, kurš uz darbu brauc gan ar autobusu, gan ar trolejbusu.

Jāpaplašina e-talona izmantošanas iespējas,

saglabājot bezmaksas braukšanas biļetes pensionāriem

un skolniekiem. E-talons var kalpot arī par norēķinu

karti par dažādiem pašvaldības pakalpojumiem.


ElmāRs vĒbERs

RĪGAs dOMEs dEPuTāTs

uzskatu, ka turpmāko gadu laikā būtiski

jāpalielina skolotāju, skolotāju

palīgu (auklīšu), darbinieku atalgojums

visās Rīgas izglītības iestādēs

– bērnudārzos, vispārizglītojošās skolās,

sporta, mākslas un mūzikas skolās. Tas ir

pats svarīgākais uzdevums nākamajam Rīgas

domes sasaukumam!

Nedrīkst turpināt kampaņveidīgu skolu

slēgšanu. Jāizmanto visas iespējas, lai skolas

saglabātu. Skolu telpās, kuras atbrīvojušās

skolēnu skaita samazināšanās dēļ, jāiekārto

radošās darbnīcas, studijas, dažādu amatu

apgūšanas centri. Šādu projektu īstenošana

atbilst visiem ilgtspējas kritērijiem, to īstenošanai

jāpiesaista ES fondu finansējums.

Es ceru, ka turpmāk no izglītības iestāžu

vadības, darbiniekiem un vecākiem netiks

slēpta informācija par izglītības iestāžu re-

Rīgas attīstības pamatā jāliek gudrā ekonomika – zināšanu,

uzņēmējdarbības un radošuma apvienojums.

Rīgai ir potenciāls divkāršot rūpniecības īpatsvaru pilsētas

ekonomikā no 8% uz 16%. Mans mērķis – galvaspilsētai

piesaistīt investīcijas jaunu eksportspējīgu uzņēmumu

veidošanai, kas rada labi atalgotas darbvietas.

Investoru piesaistei svarīgi ir mazināt birokrātiju, paātrināt

lēmumu pieņemšanu, jāuzlabo Būvvaldes darbība.

Skaidri jānosaka pilsētas teritorija, ko atvēl ražošanas

attīstībai, piemēram, Granīta ielā industriālajam parkam.

Piedāvāju noteikt ievērojamas nekustamā īpašuma

nodokļa atlaides, piemēram, līdz pat 90% ražojošiem

uzņēmumiem, kuri nodrošina vairāk nekā 100 jaunas

darbvietas.

Kardināli jāmaina pilsētas kapitālsabiedrību pārvaldība

un uzraudzība. Īpaša uzmanība jāpievērš uzņēmumiem

„Rīgas nami”, „Rīgas namu pārvaldnieks”,

„Rīgas ūdens”, „Rīgas siltums”, „Rīgas satiksme”. Mūsu

programma ir – pirmkārt panākt pilsētas izpildvaras

un lēmējvaras nošķiršanu. Likvidēsim absurdo

kārtību, ka deputāti uzrauga paši sevi.

montdarbiem. Ir jāizvērtē mākslīgi radītā

„Rīgas servisa” monopolstāvokļa lietderība

un jāliek amatpersonām atbildēt par sadārdzinātajiem

pakalpojumiem.

Nepietiek tikai ar sporta laukumu un stadionu

sakārtošanu, tērējot prāvus finanšu

līdzekļus. Svarīgi, lai tajos tiešām kūsātu

sporta dzīve – arī vasaras brīvlaikā!

Es vēlos aizstāvēt visu mazo rīdzinieku

tiesības iemācīties latviešu valodu jau bērnudārza

vecumā. Lai to paveiktu, visās Rīgas

pašvaldības pirmsskolās jāveido dabiska latviešu

valodas vide. Rīgai jākļūst pievilcīgai

ikvienam rīdziniekam.

Man Rīgā nepietiek ar „fasādi”, kas izpušķota

ar sabiedrisko attiecību viltībām, patiesībā

slēpjot reālu neizdarību un naudas šķērdēšanu,

tērējot ietaupījumus, kas sakrāti vēl

pirms SC valdīšanas.

māRtIŅš

gREstE

VRC Zasulauks

vaLdeS priekšSēdētājS

dzimiS

1945. gadā.

11

Cv

izgLīTīBA

Latvijas Valsts universitāte;

filozofija

un socioloģija,

Dr. Phil.

PRoFESionāLā

dARBīBA

Rīgas Pedagoģijas

un izglītības vadības

akadēmijas docents.

RD Izglītības, jaunatnes

un sporta departamenta

direktors

(2002–2007).

lIta

bEIRE

rīgaS domeS deputāte,

LitaS beireS dejaS mākSLaS

Fonda direktore,

LatvijaS proFeSionāLā baLeta

aSociācijaS prezidente

Vissvarīgākais ir labvēlīgu priekšnosacījumu radīšana,

lai veiksmīgi varētu attīstīties dažādas kultūras

nozares. Man ir sapnis izveidot Rīgas profesionālo baleta

teātri, kas bagātinātu esošo dejas dzīvi ar profesionālām

klasiskā un modernā baleta izrādēm. Ir svarīgi

atbalstīt Latvijas dizaina attīstību, lai mūsu dizaineriem

ir iespēja radīt spožas, inovatīvas idejas, ko realizēt

tepat uz vietas, kā arī starptautiskajā telpā.

Tas nozīmē, ka jāmeklē visas iespējas atbalstīt radošās

personības un kultūras organizācijas ar pietiekamiem

finanšu resursiem, jo talantīgu cilvēku Rīgā ir

ļoti daudz. Tomēr ne vienmēr jādomā tikai par naudu

burtiskā nozīmē, ir arī citas atbalsta iespējas, piemēram,

atbalsts telpu nomai.

Uzskatu, ka pašvaldībai jāuzņemas uzdevums palielināt

atalgojumu koru un deju kolektīvu vadītājiem.

Jāturpina darbs pie filantropijas un publiskās – privātās

partnerības tradīciju attīstības, rodot risinājumus

un priekšlikumus savstarpējās diskusijās starp uzņēmējiem,

nozares profesionāļiem un vietējo lēmējvaru.

Rīgā ir jāatgriežas pie labas pārvaldības.


12 RŪgtā PatIEsība

SASKAņAS CEnTRA BRigādE

un TāS SABiEdRoTiE

jāniS uRBAnoVičS

„Saskaņas centra” otrais „brigadieris”. Ievēlēts

11. Saeimā, taču zaudē iespēju strādāt Nacionālās

drošības komisijā, jo viņam liedz pieeju

valsts noslēpumam. Visticamāk, par nelikumīga

finansējuma saņemšanu no

Krievijas. Urbanovičs

uztur ciešus sakarus

ar valodas referenduma

inspirētājiem un

nepilsoņu kustības

veidotājiem Lindermanu

un Osipovu,

kurus dēvē par „pašcieņas

bruņiniekiem”.

VALēRijS

KRAVCoVS

Būdams

10. Saeimas

deputāts, nespēja

sazināties latviešu

valodā pat sarunvalodas

līmenī. Valsts

valodas skandāla dēļ

11. Saeimas vēlēšanās

nepiedalījās. Nākamgad

Kravcovs gatavojas startēt

Eiropas Parlamenta

vēlēšanās, kur viņam

piesolīta otrā vieta partijas

sarakstā. Ievēlēts

par visas Latvijas krievu

kopienas vadītāju. Sodīts

par Valsts valodas likuma

un Liepājas pilsētas

saistošo noteikumu

pārkāpumu.

VLAdimiRS LindERmAnS

Saukts arī par Ābelu un Vladimiru

Iļjiču. 2002. gadā uzrādīta

apsūdzība par aicinājumiem

gāzt valsts varu un sprāgstvielu

glabāšanu. Pirmais publiski

paudis ideju par Latgales autonomiju.

Valodas referenduma

ārēji redzamākais iniciators.

niLS ušAKoVS

SC „galvenais brigadieris”. Cilvēks ar divām sejām.

Progresīvais Krievijas žurnālists O. Samorodnijs

uzskata, ka TV PBK ir galvenais Kremļa

ierocis ideoloģiskajā karā pret Baltijas valstu neatkarību,

bet uzskatāmākais piemērs šā kara ofensīvai

ir Ušakovs. Ušakova vadītā RD uzkrauj Rīgai

arvien lielāku parādu nastu, slēpjot savos gaiteņos

korupciju un izšķērdēšanu miljoniem latu apmērā.

Popularitāti cenšas iemantot ar bezmaksas transporta

biļetēm.

ALEKSAndRS gAPoņEnKo

Patiesais krievu valsts valodas

referenduma arhitekts. Uzstāj,

ka nepilsoņiem jāpiešķir vēlēšanu

tiesības. Koordinē aktivitātes

Daugavpilī par Latgales autonomiju.

Gapoņenko savai šķeltnieciskajai

darbībai saņem naudu

no Krievijas.

niKoLAjS KABAnoVS

SC „brigādē” – viens no odiozākajiem. Pazīstams

ar divdomīgo kustību pie Latvijas karoga, kas

atgādināja deguna šņaukšanu. Autors neskaitāmiem

Latvijai naidīgiem rakstiem un vairākām

vēsturi kropļojošām

filmām. Par nacionālā

naida kurināšanu filmā

„Baltijas nacisms”

(2005) izslēgts no

8. Saeimas Ārlietu

komisijas. Parakstoties

par valodas

referendumu, pārkāpa

Saeimas deputāta svinīgo

zvērestu.

ALFRēdS

RuBiKS

Bijušais

LKP CK sekretārs,

pašlaik

pārstāv Latvijas

Sociālistisko

partiju (LSP), kas noliedz

Latvijas okupāciju

un uzskata, ka Latvijas

iedzīvotāju deportācijas

bija pareizas. 1991. gada

janvārī deva uzdevumu

OMON ieņemt Preses

namu. Izgāžoties augusta

pučam, aizturēts un

apsūdzēts apvērsuma

organizēšanā. 1995. gadā

notiesāts ar brīvības

atņemšanu uz astoņiem

gadiem. Kopš 2005. gada

SC priekšsēdētāja Nila

Ušakova vietnieks.

iLLARionS giRSS

Rīgas mēra kandidāts no Lindermana

partijas. Uzskata, ka

deportācijas nebija genocīds.

Drošības policijas uzmanības

lokā saistībā ar kriminālprocesu

par Latvijas teritoriālās vienotības

graušanu, aģitējis par

Latgales autonomiju.

Foto: LETA


22.11.2012. | diena.lv

KAiRišS: ušAKoVS iR mAzAiS PuTinS

Rīgas mērs Nils Ušakovs kādreiz bija tik moderns

un jauks cilvēks, taču tagad viņš ir kļuvis

par „mazo Putinu”, šādu viedokli intervijā radio

„Baltkom” pauda režisors Viesturs Kairišs.

„Es nekādi nevaru saprast, kāpēc krievvalodīgajiem

Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams Putina režīms. Viņi

taču balso par mazo Putinu Rīgā. Ušakovs kādreiz bija

tik jauks, moderns cilvēks, kamēr nesāka nodarboties ar politiku. Es

redzu, ka viņa skolotāji bija arī Putina skolotāji,” uzskata V. Kairišs.

„Tas, ka Ušakovu Rīgā atbalsta kā latvieši, tā krievi, ir gan labi,

gan slikti. Tas nozīmē, ka nav etniskā balsojuma. No otras

puses – latvieši mīl krievu popkultūru. Latvijā skatuve ir

nabadzīga, taču Krievijā uz skatuves „ir rozes un konfektes”.

Latvieši taču ir „Jaunā viļņa” fani,” intervijā atzina režisors.

„Es redzu domājoša cilvēka gara nonāvēšanu popkultūrā. Un ja vēl

pēc tam par brīvu var braukt tramvajā, ko vēl vajag? Es uzskatu, ka

Latvijā cilvēkiem jābūt izglītotiem, kuri spēj izdarīt savas izvēles. Jo

dumjāki, jo vairāk nepieciešami svētki, salūti un dejas.”

RŪgtā PatIEsība 13

Ko CiTi RAKSTA PAR niLu ušAKoVu

un AndRi AmERiKu

21.03.2012 | Puaro.lv

niLS SAKSS: AmERiKS

KALPoS RīgAi.

godīgi

Taisnība arī, ka Ameriks nav plašās

sabiedrības masās pazīstama persona –

par spīti faktam, ka viņš ar abām kājām

stingri stāv iekšā politikā jau kopš 1993. gada.

Toties labi pazīstams viņš ir šaurākās

aprindās – tajās, kas strādā no politikas

atkarīgos biznesos. Jāatzīst gan, ka tur

viņu pazīst ar iesauku Divdesmitnieks.

Vaicāsiet, kas tā par tādu dīvainu iesauku?

Nu, viena leģenda vēsta, ka tā saistīta ar

otkata lielumu, kuru Ameriks, pilnīgā

demokrātijas garā, noteicis visiem

vienādu un nemainīgu – 20%... Ameriku

var iztaisīt par gatavu valstvīru. Galu

galā, Rīgā stratēģiski svarīgāka ir krievu

valoda, un tajā Ameriks runā brīvi, teju

bez akcenta. Zadzis arī neko nav - vienmēr

godīgi ņēmis to, kas pienācies pēc norunas.

03.01.2013. | mixnews.lv

RīgAS un LATVijAS

LiKTEniS iR ATKARīgS no

PAšVALdīBu VēLēšAnām

Rīgas un Latvijas liktenis ir

atkarīgs no pašvaldību vēlēšanām,

tā uzskata ekonomists

Aleksandrs Gapoņenko un

politologs Mihails Rodins.

Tā radio „Baltkom” raidījumā

„Tiešā runa” tiešajā ēterā

paziņoja abi minētie. „Ja SC

paliks pie varas, tad latvisku

Rīgu nāksies aizmirst uz visiem

laikiem, jo tiks mainīts ne tikai

pilsētas attīstības, bet visas

valsts attīstības kurss.”

11.02.2013. | Politika.lv

SASKAņAS CEnTRS -

ViSKoRumPēTāKā

LATVijAS PARTijA?!

Prokremliskais „Saskaņas centrs” (SC) ir iesaistīts neskaitāmos

korupcijas skandālos (Jūrmalgeita; 2005. gada Jūrmalas

vēlētāju balsu pirkšanas skandāls; vēlētāju balsu uzpirkšanas

skandāls Rēzeknē 2005. gadā; vēlētāju balsu uzpirkšanas skandāls

Jelgavas rajonā 2006. gadā; Zilupes mēra kukuļņemšanas

skandāls 2007. gadā; Rīgas domes korupcijas skandāls 2008. gadā,

Viļānu domes korupcijas skandāls 2009. gadā u.c.).

SC Latgalē politiskajā aģitācijā iesaistījis bērnus; SC kongresu

vēro Krievijas valsts domes pārstāvis; Valērijs Kravcovs

nenoņem divās valodās uzlikto ielas nosaukuma plāksnīti pie

sava īpašuma; Ušakovs: Latvijas karodziņa dedzinātājam tiek

pievērsts par daudz uzmanības; „Saskaņas centram” 9. maijs ir

tikai lēta popularitāte un bizness; labi atalgoti RD ierēdņi – SC

biedri – dāsni ziedo „Saskaņas centram”, lai partijas kase būtu

pilna; Ušakovs parakstījies par referenduma sarīkošanu

par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu

krievu valodai.

12.12.2012 | mixnews.lv

žuRnāLiSTE: LindERmAnS iR KonCEnTRēTi

izTEiKTA ušAKoVA BūTīBA

Vladimirs Lindermans ir koncentrēti izteikta Nila Ušakova būtība. Tā radio „Baltkom” programmā

„Vopros s pristrastijem” paziņoja žurnāliste, „Mix Media group” ziņu dienesta vadītāja Nataļja Mihailova.

„... Paskaidrošu. Nila Ušakova un „Saskaņas centra” pamatelektorāts ir krieviski runājošie. Tajā pašā laikā,

kā mēs pamanījām referenduma laikā, daudziem krieviski runājošiem ir simpātiskas Vladimira Lindermana

idejas. Un daudzi Nilā Ušakovā neredz to apņēmību, koncentrētību, uzstājību un harismu, kāda piemīt Vladimiram

Lindermanam. Taču vienlaikus viņi nebalsos par Lindermanu. Viņi balsos par Ušakovu,” skaidroja

Mihailova…

Foto: LETA


14 vāRds vĒlĒtāJam

JŪs JautāJat. mĒs atbIldam

?

dzirdēju, ka ušakovs teica – ja ViEnoTīBA

nonāks pie varas Rīgā, tad atcels brīvbiļetes

pensionāriem. Vai tā arī darīsiet?

OlaFs PulKs

Rd dEPuTāTs

Tie ir meli! Iesaku neticēt Ušakovam.

Viņš melo ļoti bieži. Visi VIE-

NOTĪBA Rīgas domes deputāti balsoja

par to, lai pensionāri varētu braukt bez maksas

Rīgas sabiedriskajā transportā. Turklāt tieši VIE-

NOTĪBA ierosināja piešķirt brīvbiļetes arī visiem

Rīgas skolēniem. Lai „Saskaņas centrs” šo ierosinājumu

atbalstītu, vajadzēja paiet diviem gadiem.

VIENOTĪBA savā programmā paredzējusi brīvbiļetes.

Vēl vairāk – mēs uzskatām, ka tie pensionāri,

kuri neizmanto braukšanas iespējas, varētu saņemt

šo naudu, lai maksātu par komunālajiem pakalpojumiem

vai zālēm.

?

Esmu noslēgusi izlīgumu ar Rīgas domi

par īres parāda atmaksu. Rūpīgi maksāju

un sekoju līdzi, kā dilst mans parāds. Tad

pēkšņi kārtējā rēķinā parādās lieki desmit

lati un daži santīmi. Ko man darīt, ja

esmu visu precīzi samaksājusi?

zInta zvIEdRE

VIENOTĪBAs RĪGAs NOdAļAs BIEdRE

Vajag rūpīgi sekot līdzi kārtējiem

rēķiniem, kuros parāda summai

jādilst atbilstoši tam, cik esat maksājuši

pēc izlīguma vienošanās. Ja skaitļi šķiet neprecīzi,

noteikti dodieties uz Rīgas Klientu centru,

līdzi ņemot savas kvītis vai citus dokumentus, kas

apliecina jūsu maksājumus, un pieprasiet labot parāda

summu.

?

ir dzirdēts, ka daudzi rīdzinieki diezgan

bezcerīgi stāv rindā uz pašvaldības dzīvokli.

Rīgas dome apgalvo, ka dzīvokļu trūkst,

bet patiesībā ļoti daudzi mājokļi stāv tukši.

valdIs gavaRs

Rd dEPuTāTs

Esmu pārbaudījis informāciju pēc

daudziem zvaniem un vēstulēm,

kurās uzdots līdzīgs jautājums.

Katrs otrais dzīvoklis, par kuru saņemta šāda informācija,

tiešām izrādījies tukšs.

?

(jautājumu uzdod ozolciema ielas 18 iedzīvotājs):

mums ir aizdomas, ka mūsu

mājas zemes īpašnieks gūst dubultu labumu

– mēs maksājam zemes nomu, un vēl

viņš iekasē naudu par stāvvietu, kas daļēji

atrodas arī uz mūsu mājas zemes. Vai tā

varētu būt?

valdIs gavaRs

Rd dEPuTāTs

Pārbaudīju, un izrādījās, ka Ozolciema

ielas 18. nama iemītniekiem

ir taisnība. 300 m 2 platībā auto

stāvieta ir izpletusies uz zemes gabala, par kuru

iedzīvotāji maksā nomas maksu. Jau 12 gadus zemes

īpašnieks gūst dubultpeļņu. VIENOTĪBA savā

programmā paredzējusi, ka sadarbībā ar Saeimu

un valdību novērsīs nepamatoti lielu zemes gabalu

piesaistīšanu ēkām piespiedu zemes nomas kārtībā.

?

Televīzijā rādīja kādu piecu bērnu māmiņu,

kuru atstājis vīrs, bet sociālais dienests atsaka

palīdzību. Kāpēc tā?

OlaFs PulKs

Rd dEPuTāTs

VIENOTĪBA savā sociālajā programmā

paredz, ka sociālā palīdzība

jāsniedz tiem, kuriem tā ir

vajadzīga, un tieši tajā brīdī, kad tā visvairāk nepieciešama.

Sociālais darbinieks ir jāatbrīvo no

papīra kalnu aprakstīšanas, jāatsakās no formulāriem,

lai vairāk varētu pievērsties pašam cilvēkam.

Un cilvēkiem ir jātic. Ja sociālā dienesta darbinieki,

apsekojot ģimeni un aptaujājot kaimiņus,

pārliecinās, ka vīrs tiešām ģimeni ir pametis, tad

jāpalīdz. Nedrīkst pieļaut, ka cilvēks nokļūst bezizejas

un izmisuma stāvoklī.

gaIdām JŪsu vĒstulEs

ja jums ir jautājumi vai ja vēlaties

uzzināt vairāk par ViEnoTīBAS

programmu Rīgas pašvaldības

vēlēšanās, lūdzu, rakstiet mums!

rigasnodala@vienotiba.lv

z. A. meierovica bulvāris 12-3

Rīga, LV-1050

Latvija


aKtuālI

zālE un KOKI vaR

nEIztuRĒt PāRmĒRīgās

„sāls vannas”

jAu KuRo gAdu ziEmā uz iELām un CEļiEm TiEK izSKAiSīTS Tonnām SāLS, LAi nodRošināTu

PāRViETošAnoS, TAču TAS nEgATīVi iETEKmē AugSni, APSTādījumuS, KRūmuS un

KoKuS. šoziEm Rīgā SāLS ATKAL TiKA KAiSīTS īPAši dāSni. mAn BAiL, KA zāLE un KoKi VAR

nEizTuRēT šīS PāRmēRīgāS „SāLS VAnnAS”

ieva Akuratere

Rīgas domei jau sen bija

laiks atsacīties no šīs

nesaprātīgās saimniekošanas,

lai saudzētu pilsētas

dabu. Mēs varam sekot Skandināvijas

un tagad jau arī Igaunijas

piemēram un pāriet uz šķembu un

grants maisījuma kaisīšanu. Tikai

tāpat kā Zviedrijā pavasaros izkaisītās

šķembas un grants ir jāsavāc,

jāattīra, lai to atkal varētu izmanto

nākamajā gadā. To dara arī pie

katra atkušņa, lai nepārslogotu

kanalizācijas sistēmu. Tas ir labs

piemērs, kā var saudzīgi uzturēties

pret dabu lielpilsētā. Ielu uzturēšanai

ir iespējams izmantot arī sniega

kausējamās mašīnas.

Sāls kaitē ne tikai dabai, tas

strauji un neatgriezeniski bojā

mūsu apavus. Bet vēl vairāk man

sāp sirds par Rīgas dzīvo radību.

Maisījumā, ko izkaisa uz ietvēm un

braucamās daļas, atrodas vielas,

kas, nonākot uz dzīvnieka ādas, var

izraisīt iekaisumu. Mēs visi esam

dabas daļa, un mūsu dzīvnieki ir

kā mazie brāļi, kuriem tāpat ir

tiesības uz veselīgiem dzīves apstākļiem.

Ikviena dzīvā radība pilda

Foto no personiskā arhīva

mumS AR

mīLESTīBu

jānoVēRTē TāS

dāVAnAS, Ko mumS

SniEdz dABA

savu funkciju lielajā dzīvības ciklā,

un mēs nedrīkstam to ignorēt.

Mums cilvēciski un intuitīvi ir jāizjūt

atbildība par dzīvās dabas saglabāšanu

un saudzēšanu.

Mēs varam lepoties ar Rīgas

skaistumu, ar parkiem pilsētas

mēS VARAm SEKoT SKAndināVijAS un

igAunijAS PiEmēRAm un PāRiET uz šķEmBu

un gRAnTS mAiSījumA KAiSīšAnu

centrā, Rīgas kanālu, Daugavas

krastu un jūras vējiem. Uzskatu,

ka mums noteikti jāsaglabā arī

Rīgas nomaļu neskartība. Jaunus

rūpnieciskos objektus var celt tikai

tajās vietās, kur ir labi pārdomāts

15

un pārbaudīts, ka tas nekaitēs kultūrvēsturiskajai

videi, cilvēku veselībai

un zaļumiem. Kravu ostas

nesakārtotie apstākļi pašlaik ļoti

apdraud iedzīvotāju dzīves kvalitāti

un viņu veselību. Būtu nopietni

jāķeras klāt dažādu bīstamu vielu

uzglabāšanas kārtībai, jārisina gaisa

piesārņojuma problēma kravas

termināļu tuvumā. Un ir pēc iespējas

jāsamazina transporta plūsma

Rīgas vēsturiskajā centrā. Jāizveido

drošs un plašs veloceliņu tīkls

un vairāk velosipēdu novietņu.

Jau kopš 1986. gada esmu Vides

aizsardzības kluba biedre, un zaļā

domāšana, kā arī rūpes par pilsētas

ekoloģiju pastāvīgi ir manā uzmanības

lokā. Esmu piedalījusies daudzās

aktivitātēs, kas veltītas vides

aizsardzībai, regulāri piedalījusies

arī Zaļo dziedāšanas svētkos, kas

tiek rīkoti dabas mīlestības slavinājumam.

Priecājos, ka manis dziedātā

Jura Kulakova dziesma ar Māra

Melgalva vārdiem „Kā man klājas”

ir kļuvusi par vispasaules ekoloģiskās

domāšanas organizācijas

„Zemes institūts” rituālu dziesmu.

Viens no galvenajiem uzdevumiem

domei vides jautājumos ir izstrādāt

jaunu, zinātniski pamatoti izvēr-

tētu Gaisa kvalitātes uzlabošanas

rīcības programmu.

Mums ar mīlestību jānovērtē tās

dāvanas, ko saņemam no sava laikmeta,

bet vēl vairāk dāvanas, ko

mums sniedz daba.


16

Apeirons

Ja arī tev ir idejas, kā padarīt Rīgu labāku, liec tās lietā!

JUGLA ĶENGARAGS

TEIKA

Berģi, Juglas ezera krasts

Visā Juglas ezera krastmalā, sākot no

Ulža un beidzot ar Uguns ielas galu

(pie pansionāta), nav nevienas vietas,

kur no kāpas varētu nobraukt lejā ar

ratiņkrēslu. Visur vai nu smilšainas,

stāvas nogāzes, vai vecas, sen

neremontētas trepes. Tālāk pie

pansionāta ir bruģēts celiņš, kas

sākas un beidzas nekurienē. Uz tā arī

problemātiski tikt, iestigām smiltīs!

MANGAĻSALA

Viktors Vilkaušs

Mangaļsalas mols

Mola izgaismošana, mols pielāgots

gājējiem, ar soliņiem un labiekārtotu

autostāvvietu. Tas veicinātu mola

atpazīstamību, būtu iecienīta vieta

starp atpūtniekiem un tūristiem.

Indra Trofimoviča

Veloceliņš Ķengarags-

Salaspils-Doles sala

Būtu jauki, ja būtu veloceliņš no

Ķengaraga uz Salaspili un Doles salu,

kas būtu lieliska iespēja rīdziniekiem

izbraukt zaļumos un vairāk piedomāt

pie veselīga dzīvesveida. Varbūt tas

pat atslogotu satiksmi no cilvēkiem,

kuri dzīvo Salaspilī un strādā Rīgā vai

otrādi.

Nils Graustiņš

Skolēnu vecāku diena

Organizēt skolu vecāku dienas. Tikšanos,

iepazīšanos mājīgā atmosfērā.

Variants: kultūras namā. Diskusijas,

priekšlasījumi, personīgie kontakti,

mūzika, dejas, skolēnu priekšnesumi,

interešu grupas, bufete.

Eduards Toms

6.tramvaja līnijas

rekonstrukcija

IMANTA VISUR RĪGĀ

Rekonstruējot tramvaja līniju, būtu

jāpadomā par autobusu/taksometru

satiksmes pārcelšanu uz tramvaja

sliedēm, ieklājot speciālo segumu. Tas

atslogotu Brīvības ielas satiksmi un

paātrinātu visa sabiedriskā transporta

kustību šajā Brīvības gatves

posmā.

Jānis Putāns

Siltumtrases

izolācijas uzlabošana

Siltumtarifi – nesamērīgi augsti, bet

20 gadu laikā gandrīz nekas nav

darīts, lai uzlabotu siltumtrases

izolāciju. „Rīgas siltums” siltina ārējo

gaisu par rīdzinieku naudu.

Ja nav pieejams internets, tad sūti vēstuli ar idejām uz VIENOTĪBAS biroju: Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3, Rīga, LV-1050

More magazines by this user
Similar magazines