Lidija Mičule Lubānas PII „Rūķīši'' skolotāja - Izglītības iniciatīvu centrs

Lidija Mičule Lubānas PII „Rūķīši’’ skolotāja
TĒMA: „KAĶI’’
BĒRNU VECUMS: 6 GADI
IZMANTOTAIS LAIKS- 2 nedēļas
Mērķis: Attīstīt bērnu zinātkāri, interesi par dzīvniekiem - kaķiem, rosināt izzināt tos,
attīstīt empātiju pret visu dzīvo.
Rīta aplis:
Sasveicināšanās: Labrīt, draugi!
Labrīt, es novēlu….!
Labrīt, mani sauc …(bērns izvēlas sev kaķēna vārdu)
Kopīgā lasīšana.
Rīta ziņojums.
LABRRĪT, BĒRNI!
ŠODIEN IR….(DIENA, DATUMS, MĒNESIS)
ŠODIEN MĒS RUNĀSIM PAR KAĶIEM,
RUNĀSIM PAR VIŅU ĪPAŠĪBĀM,
MĀCĪSIMIES TAUTASDZIESMU,
VEIKSIM DAŽĀDUS INTERESANTUS DARBIŅUS,
Iespējamie jautājumi sarunām:
LAI JUMS IR INTERESANTA ŠĪ DIENA!
- Ko tu zini par kaķiem?
- Kur dzīvo kaķi?
- Vai tev ir kaķis un kāds tas ir?
- Ko tavam kaķim patīk darīt?
- Kādas ir kaķa īpašības?
- Kas garšo kaķiem, ko tie ēd?
- Kā cilvēki rūpējas par kaķiem?
- Ar ko kaķi atšķiras viens no otra?
- Vai vari nosaukt kaķa radiniekus savvaļā?
- Ar ko draudzējas kaķi?
- Ko tu vēl gribētu uzzināt vai pastāstīt par kaķiem?

Bērnu jautājumi:
Kāpēc kaķim ir mīksta spalva?
Kāpēc viņš skrāpē?
Kāpēc kaķis uzbēg kokā?
Kāpēc man mamma neļauj paņemt kaķīti uz mājām?
Cik kaķim ir gadu?
ĀBECES CENTRS
Nepieciešamie materiāli: Parastais zīmulis, zīmuļkrāsas, flomāsteri, līme, šķēres,
grāmatas par kaķiem, enciklopēdijas, kaķu attēli, dažādu burtu flanelogrāfi, burti,
kartītes ar teikumiem no J. Poruka dzejoļa „Tracis”, vārdu kartītes, kuros ir „k” un
„g”, kaķa silueta kartona trafareti dažādos lielumos.
Uzdevumi:
~ Attīstīt komunicēšanas prasmi.
~ Vingrināt domāšanu, secības uztveri.
~ Vingrināt pirkstu sīko muskulatūru.
~ Sastādīt un minēt aprakstošās mīklas.
~ Vingrināties kaķu kopīgo un atšķirīgo
pazīmju noteikšanā.
~ Paplašināt vārdu krājumu ar īpašības
vārdiem.
~ Vingrināties diferencēt skaņas ‘’k” un
„g”.
~ Pilnveidot tīšo uzmanību.
Aktivitātes:
~ Gatavot kolektīvo plakātu „Mūsu
kaķi”. Līmēt no mājām atnestās kaķu
fotogrāfijas, attēlus, pierakstīt to vārdus.
~ „Kaķu radinieki”’ –izmantojot
enciklopēdijas, meklēt mājas kaķu
radiniekus, pārrakstīt to nosaukumus.
~ Pēc parauga vai patstāvīgi likt, rakstīt
vārdus saistībā ar tēmu (kaķis, ūsas, aste,
spalva, acis u. c.)
~ Gatavot grāmatu „Kaķa
piedzīvojumi”.
~ Veidot stāstījumu par savu kaķi.
~ Vingrināties lasīt un sakārtot darbības
secībā J. Poruka dzejoli „Tracis”, lasītu
rīta aplī.
~ Izrunāt un kārtot katru atsevišķi vārdus
ar skaņām „k” un „g”.
~ Roku vingrinājumi - dažādu līniju
vilkšana (līkloči) –„Kaķa pastaiga”.
Zīmēt un rakstīt –„kas garšo kaķim?”.
Dažāda lieluma kamoliņu zīmēšana.
~ Pēc lieluma apvilkt trafaretus –kaķi un
izkrāsot, pēc parauga vai patstāvīgi
izdomāt tiem vārdus, uzrakstīt.
MATEMĀTIKAS CENTRS.
Nepieciešamie materiāli: Dažādi rakstāmpiederumi, papīrs, šķēres, ciparu kartītes,
pulkstenis, kopēti nelieli pulksteņa silueti tikai ar ciparu virkni, ģeometriskas figūras,
puzle.
Uzdevumi:
~ Attīstīt domāšanas operācijas
-salīdzināšanu, vispārināšanu, analīzi.
~ Vingrināties no atsevišķām daļām salikt
Aktivitātes:
~ Aizpildīt pulksteņa siluetus, uzzīmēt
rādītājus. Ko kaķi dara šinī laikā?
~ ‘’Atrodi 6 atšķirības!” (2 attēli, kuros

vienu veselu.
~ Attīstīt prasmi salīdzināt skaitu,
daudzumu, noteikt par cik vairāk, par cik
mazāk.
~ Vingrināties apgūt pulksteni.
~ Attīstīt vērīgumu, spējas salīdzināt,
izdalot atšķirīgas pazīmes.
~ Vingrināt acu un roku kustību
saskaņošanu.
atšķirīgi kaķēni).
~ Puzles salikšana „Kaķis”.
~ No ģeometriskām figūrām izlikt –
„Kaķis un viņa draugi’’.
~ Diagrammas veidošana „Man patīk
kaķis…’’. (svītrains, melns, raibs )
~ „Kurš bagātāks?”- salīdzināt skaitļu
kartītēs skaitu, ciparu kartītes (rotaļa
divatā, trijatā )
DABAS ZINĪBU CENTRS.
Nepieciešamie materiāli: rakstāmpiederumi, papīrs, trauciņi, glāzītes, karotītes
maisīšanai, dažāda kaķu barība caurredzamos trauciņos, pārtikas produkti - sāls,
cukurs, milti, piens, produkti, garšvielas ar specifisku smaržu.
Uzdevumi:
~ Attīstīt prasmi vērot apkārtnē un dabā
notiekošo.
~ Attīstīt uztveri un uzmanības īpašības,
lai spētu pamanīt izmaiņas.
~ Pilnveidot patstāvības iemaņas.
~ Padziļināt zināšanas par pārtikas
produktiem, to mainību dažādu faktoru
ietekmē.
~ Lūgt izteikt prognozes, pārbaudīt tās,
izdarīt secinājumus
~ Attīstīt prasmi organizēt, sakārtot savu
darba vietu.
Aktivitātes:
~ Pētīt un noteikt pazīmes, kas
raksturīgas noteiktai kaķu šķirnei ( krāsa,
spalva, paradumi)
~Vērot kaķa pēdu nospiedumus ārā-
smiltīs, sniegā.
~ Noteikt dažādus produktus pēc
smaržas.
~ Pārtikas produktu salīdzināšana,
eksperiments „Šķīst, nešķīst”, vērojumu
pierakstīšana.
~ Pētīt kaķu barību (forma, krāsa),zīmēt.
~ Piena pētīšana „šodien”, „parīt’’. Piena
dažādās ‘’pārvērtības’’.
MĀKSLAS CENTRS.
Nepieciešamie materiāli: Dažāda veida krāsas, faktūru un krāsu papīrs, otiņas,
šķēres, parastie zīmuļi, dažāda veida un krāsu dzija, līme, auduma gabaliņi, kalendāra
attēli, ainavas, kociņi vai izlietotas zobu birstītes, plastilīns, sāls mīkla.
Uzdevumi:
~ Vingrināties zīmēt pēc tiešā vērojuma.
~ Attēlot zīmējumā vairākus
priekšmetus, apvienot tos kopīgā sižetā,
tuvākā un tālākā apkārtnē.
~ Attīstīt iztēli, fantāziju.
~ Attīstīt tausti, darbojoties kolektīvi
veicināt saskarsmi.
~ Darboties ar dažādiem materiāliem-
kombinējot tos, variēt to pielietojumu.
~ Attīstīt sīko pirkstu muskuļu precīzās
prasmes.
~ Attīstīt plēšanas tehniku.
Aktivitātes:
~ Zīmēt savu kaķi vai redzēto pastaigas
laikā.
~ Zīmēt „Kaķu ģimeni”.
~ Rosināt zīmēt lasīta daiļdarba
ilustrāciju.
~ Līmēt aplikācijas tehnikā kaķi no
auduma.
~ Gatavot atribūtus - personāžus
dzejolim „Tracis”, ‘’Kāpēc kaķis mazgā
muti pēc brokastīm?” u. c. (uz kociņa
galda teātrim, roku lelles u. c.)
~ „Glezna” – plēsts rāmis, kaķis.(1.)

~ Vingrināties griezt audumu, dziju.
~ Vingrināties veidot dzīvniekus
kustībā.
~ Veidot paradumu veikt darbu rūpīgi un
iesākto pabeigt līdz galam.
~ ‘’Kaķis ceļotājs„ - uz kalendāra attēla
uzlīmēt kaķa siluetu no dzijas.
~ Kaķa veidošana no plastilīna un sāls
mīklas, izmantojot skulpturālo veidošanas
paņēmienu, apzīmēšana ar krāsām.
~ Izmantojot roku vingrinājumu
elementu svītriņu, zīmēt – pūkainu,
mīkstu, gaisīgu, maigu dzīvnieku. (9.)
~ Pirkstu lelles izgatavošana, locīšana no
papīra (2.)
~ Gleznošana ar pirkstiem, krāsu
jaukšana („krāsainās ķepiņas”’) - uz lielas
papīra lapas ar dažādām krāsām.
LOMU ROTAĻU CENTRS.
Nepieciešamie materiāli: Roku lelles, galvas maskas u. c. atbilstoši tēmai un
aktivitātēm, šūšanas piederumi, pogas.
Uzdevumi:
~ Paplašināt vārdu krājumu.
~ Vingrināties veidot dialogu.
~ Vingrināties savienot runu ar
kustībām.
~ Attīstīt paškontroli un pašanalīzi.
~ Attīstīt vēlēšanos vienoties ar citiem
rotaļu biedriem par rotaļas noteikumiem.
~ Piedalīties mīksto rotaļlietu labošanā.
Aktivitātes:
~ Dramatizēt J. Poruka dzejoli „Tracis”.
~ Dramatizēt ‘’Kāpēc kaķis mazgā muti
pēc brokastīm?’’
~ Veidot dialogus „Kaķis un viņa
draugi.” (izmantojot mākslas centrā
gatavotos atribūtus)
~ Atdarināt kaķa balsi - mazs, liels,
nobijies, priecīgs u. c.
~ Vērot mīksto rotaļlietu labošanu,
palīdzēt to darīt.
CELTNIECĪBAS CENTRS.
Nepieciešamie materiāli: Dažāda lieluma un veida celtniecības materiāli, sīkais lego,
mīkstās rotaļlietas, kartona kastes.
Uzdevumi:
~ Attīstīt iztēli, radošas izdomas spējas.
~ Attīstīt mērķtiecību un neatlaidību,
pabeigt iesākto līdz galam.
~ Veicināt komunikācijas prasmes.
~ Darboties ar dažādiem materiāliem,
saskaņot roku un acu kustības.
Aktivitātes:
~ Gatavot kaķim māju no kartona kastes
(jumts, durvis, logs u. c.) vai celtniecības
materiāla
~ „Kaķis manās mājās, pagalmā.”
~ „Kaķu skola”
~ Skatuve kaķim „aktierim”.
SMILŠU UN ŪDENS CENTRS.
Nepieciešamie materiāli: Smiltis, dažādas sīkas rotaļlietas (kaķis ,citi mājdzīvnieki),
koku zariņi, akmentiņi, ūdens, rotaļu zivtiņas ar magnētiem, makšķere ar magnētu,
trauks ūdenim.
Uzdevumi:
~ Attīstīt roku muskuļu kontroli.
~ Attīstīt iztēli un fantāziju.
Aktivitātes:
~ „Kaķis makšķernieks’’ – zivtiņu
ķeršana ūdenī.

~ Vingrināties komunikācijas prasmju
pielietošanā.
~ Sižetu veidošana pēc ieceres - ‘’Kaķis
pagalmā”’, „Parkā” u. c.
KULINĀRIJAS, MĀJTURĪBAS CENTRS.
Nepieciešamie materiāli: Salvetes, krustnagliņas, vaniļas cukurs, melnie pipari,
sīpolu lociņi, olas, salds krējums, cukurs, augļi pēc iespējām, dēlīši, naži, miksers,
trauciņi saldā ēdiena pasniegšanai.
Uzdevumi:
~ Vingrināties veikt uzdevumu pēc
vārdiska norādījuma
~ Veidot izpratni par garšvielu
izmantošanu ēdienu gatavošanā un
noformēšanā.
~ Precizēt izpratni par produktu
vārīšanu, prasmi saskatīt atšķirības un
nozīmi.
~ Veidot iemaņas darbojoties ar virtuves
piederumiem – nazi, mikseri
~ Veidot paradumu pēc darbošanās visu
sakārtot.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA.
Aktivitātes:
~ Salvešu locīšana.
~ Galda klāšana un noformēšana
~ „Olu pelītes” –vārīt olas, noformēt ar
garšvielām.
~ Putukrējuma gatavošana, augļu
griešana un pasniegšana
1. Adamsa S. ,Vilksa A.. Lielā brīnišķīgo darbiņu grāmata. R., Zvaigzne ABC 2005
2. Benca K. Faklere I. Morasa I. Spēļu grāmata. R., Zvaigzne ABC 1997
3. Frīdenberga B. Ja gribi zināt-atver un uzzini. R., Rīgas pilsētas skolu valde.1999
4. Kārkliņa G., Rasmane I. Stikla pogas iedomība. Pētergailis.1998
5. Ivana Z. ,Urbanoviča D. Lasīsim . ‘”Raka” 1998
6. Liepa D. Burtu blēņas. Madonas poligrāfists
7. Osmanis J. Kāpēc tāpēc.R.,”Sprīdītis”1990
8. Plotnieks J. Kurš briesmīgāks? Zīle. 1991
9. Pirmskolas izglītība-’98\3 .33.lpp.
10. Sākums. –NR. 4..2003, 34. lpp.
11. Tīrmanis I. Vergi, kalpi, draugi. Apgāds „Zīlīte”1992
12. Zaķe I. Logopēdiskās spēles un vingrinājumi. R., ‘’Izglītības soļi” 2000
13. Rinkule-Zemzare Dz. Kā ņauva meklēja draugu.
14. Dorbe H. Tas notika kaķpēdiņu bulvārī.
15. Sutejevs V. Trīs kaķēni.
16. Gūtmane M. Minkāns. Latviešu tautas pasakas.
PIELIKUMS
Ticējumi.
Ja vakarā ņaud kaķis - būs vējš. Ja kaķis glaužas gar krāsni - gaidāms sals.
Ja kaķis pat sala laikā guļ uz grīdas - nāk Ja kaķis guļ uz galda - būs slikts laiks.
silts laiks.

Mīklas
Peļu pūrs uz četrām kājām. kaķis
Maļ dienu maļ nakti, ne miltu, ne pelavu. kaķis
Kas prot kāpt bez trepēm? kaķis
Četri stabi, divi ragi, aizmugurē pātadziņa. pele
Viesis iet pa istabu, garu kārti grozīdams. kaķis
Vienā galā nūja, otrā kamols, vidū peļu kambaris. kaķis
Latviešu tautas parunas.
~ Kurš nebaros kaķi, tas baros peles.
~ Tur jau kaķim jāsmejas!
Rotaļas
~ „Kam ir ausis?”
Vingrināt uzmanību, kustību koordināciju. Bērni ieklausās rotaļas vadītāja
teiktajā. Ja sauc dzīvnieku, kuram ir ausis, bērni atdarina kustīgas austiņas. Ja nē, tad
pietupjas.
~ „ Saki pretējo!”
Skolotāja sauc īpašības vārdus, bērns, kuram mesta bumba, sauc pretēju īpašības
vārdu. Piem., labs - slikts, priecīgs - bēdīgs u. c.
~ ‘’ Mīlīgais kaķis’’
Bērni stāv aplī, rokās.’’ Mēs visi esam mīļš kaķis. Paklausīsimies, kā viņš elpo’’:
saka pedagogs. Visi ieklausās savā un citu bērnu elpošanā. Tagad paelposim visi
kopā! Ieelpa - solis uz priekšu. Izelpa- solis atpakaļ. Tad : divi soļi uz priekšu –
ieelpa. Divi soļi atpakaļ - izelpa. Tā elpo ne tikai dzīvnieks, bet arī pukst viņa
labsirdīgā sirds.(10.)
~ „ Piena lakšana”
Vingrinājums mēlei, lai stiprinātu mēles muskulatūru un apakšžokļa kustīgumu.
Bērns cenšas atdarināt kaķīša piena lakšanu.
~„Pastāsti par savu kaķēnu!”
Katram bērnam rokā mīkstā rotaļlieta – kaķītis. Bērns stāsta par viņu. Pedagogs
uzdod rosinošus jautājumus. (Kāpēc tavam kaķītim tas patīk? Ko viņš dara, kad ir
dusmīgs? u. c.) Rotaļā atklājas bērna saskarsme ar vienaudžiem, raksturs, velmes u.
c..
Dzejoļi
J. Osmanis „Rīta rosme”
Agrā rītā miegs vēl nāk,
Runcis rīta rosmi sāk.
- Miau, miau! – ceļas kājās,
Izstaipās un nožāvājas.
Tas ir pirmais vingrojums.
Sakiet - kā tas patīk jums?
Tas ir otrais vingrojums.
Sakiet - kā tas patīk jums?
Galdā neredz vēl neko
Runcis dziļi ieelpo.
- Miau! Miau! - noņurd gausi
Atkal noliekas uz ausi.

Runcim Luncim garšo piens,
Tāpēc seko palēciens.
- Miau, miau! – Runcis laizās,
Abas ķepas paceļ gaisā.
J. Poruks „Tracis” (Pirkstiņrotaļa)
Tas ir trešais vingrojums….
Tagad jāsāk vingrot jums!
Mazs kaķīts, mazs zaķīts Izspēlē kā divu īkšķu dialogu, pārmaiņus kustinot vienu un
otru.
Uz ceļa satikās Saliek īkšķu galus kopā.
Un brīnijās. Atvirza vienu no otra.
Kurp lēksi, zaķīti?
Uz kāpostiem, kaķīti!
Un tu tā lēnītēm?
Uz pelītēm!
Kāpostiņš čaukstēja, Sit noapaļotus pirkstus vienu pret otru.
Pelīte pīkstēja; Sit vienu pret otru mazos pirkstiņus.
Puisīts klausījās, Labā roka pie auss- klausās.
Sunīts ausījās. Kreisā roka pie auss –ausās.
Suns pakaļ zaķīšam, Kustina vienu īkšķīti.
Puisīts –kaķīšam; Kustina otru īkšķīti.
Ak, kas par riešanu,
Kas par skriešanu! Dipina kājas.
Pirkstiņrotaļa
Viens un divi , trīs un
četrino
dūrītes iztaisno pēc kārtas četrus pirkstus
Māju uzceļam.
Mazu, mazu kaķīti
tur pirkstus taisnus un veido jumtiņu
Tur mēs paslēpjam. īkšķi paslēpj aiz pārējiem pirkstiem
Viens un divi, trīs un īkšķi izstiepj atstatu no citiem pirkstiem un enerģiski
četri -
kustina
Ķer to asti ciet!
Dipu, dapu kaķīts nāk,
noķer īkšķi dūrē
Skribu, skrabu skrāpēt
sāk.
ar plaukstām viegli sit pa virsmu - klēpi ,paklāju
Paiju, paiju paijāt sāk, viegli skrāpē ar pirkstu galiem, glauda
Dipu, dapu mājās nāk. sit plaukstas pa virsmu, paslēpj
D. Liepa…..par ‘’K’’
Karalienes
Kaķis Kleo
Kāpnēs kampa
Kanārijputniņu.
„Kauns kaķi!” –

Krāsainais kāmis
Kriksis kliedza.
Kamēr karaliene
Kutināja kriksi,
Kaķis kambara kaktā
Kautrīgi klusēja.
Tautasdziesmas
Incīšam, kaķīšam ,
Deviņas meitas;
Visām deviņām
Deviņas gultas;
Visām gultām
Deviņi palagi;
Visus palagus
Incītis mazgā.
Kaķe vilnu plucināja,
Aizkrāsnē tupēdama,
Vīram svārkus taisīdama,
Bērniņiem kapzeķītes.
Pārnāk manis raibais runcis,
Krustīm asti mētādams:
Rīgā pili noārdījis,
Jelgavā uzbūvējis.
Kaķīts ņaud, kaķīts raud,
Uz pagales tupēdams;
Kaķīšam, nabagam,
Liela pele pasprukusi.
Ko, runcīti, tu domāji,
Uz akmeņa tupēdams?
Es domāju Rīgā braukt,
Peles kraut vezumā.
J. Osmanis „Sprukas”
Suns ķer kaķi.
Kaķis žiglāks par zaķi-
Špukt!- uzsprūk kokā-
Ķer nu rokā!
No zara zarā
Jož pilnā sparā,
Un rau-
Kaķis galotnē jau.
Tālāk vairs nav kur skriet,
J. Plotnieks „Kurš briesmīgāks?”
Suns ar kaķi aizkrāsnē
Ilgi , lieli strīdējās:
Kaķīts saka: man mūriņš,
Sunīts saka: aizdurvīte.
Kaķīts mani pievarēja,
Piemūrīti paturēja.
Šķindu, šķindu Rīgas pile,
Kaķītei dancojot;
Kaķītei zelta kurpes,
Runčam vara zābaciņi.
Šļūcati, vērpati,
Kaķīšu meitiņas,
Lai neguļ runcīši
Bez paladziņa.
Ar iedomību slimot sācis, reiz kaķēns drosmi sirdī jūt.
„No tīģera es esmu nācis, par tīģeri es gribu kļūt!”
Incīt, peļu junkuriņ,
Kad tu iesi peļu ķert?
Rītā iešu, rītā iešu,
Šodien sniegā ķepas salst.
Inci, inci, še tev cimdi,
Še tev silti zābaciņi!
Incis gāja peļu ķert,
Aiz cimdiņiem nevarēja.
Bet suns nebeidz riet.
Vau, vau!
Vējš galotni loka,
Suns neatkāpjas no koka.
Vau, vau!
Kaķītim spārnu nav….
Apakšā: vau, vau!
Augšā: ņau, ņa-au….

Un, asti slējis, acis bola, ar ķepu sētas krancim draud.
Pat ziloni viņš apēst sola.Un īsta zvēra balsī ņaud.
„Man tīģeris ir dvīņu brālis! Un zvērs es esmu neredzēts!”
Bēg projām zvirbulis un cālis. Un žagata aiz bailēm brēc.
Tad pēkšņi tītars pretī stājas-no uzpūtības sārti zils.
Un tīģerim jau nodreb kājas, zem ķepiņām jau zeme svilst.
Bet tītars ārdās nenorimis. Kā liekas, kautiņu jau sāks.
„Vai tiešām pasaulē ir dzimis vēl kāds par mani varenāks?!”
„Kā grābšu ciet, tā plūkšu spalvu! Būs elles mokas jāizcieš!”
Bet kaķēns, glābdams savu galvu, jau kokā sēž.Un gudri spriež.
„Ja zvēra kažoks nav pa plecam, tad kaķa mūžu dzīvot māki.
Ir tomēr tītari, kā redzams, par tīģeriem vēl briesmīgāki!”’
H. Dorbe „Minkas aptauja.”
Minka, cik tev gadu?-Trīs,
Četri būs pavisam drīz.
Kādu amatu tev dot?
-Raksti: peles medīt prot,
Manīgs, acīgs, izveicīgs,
Mednieks taisni pirmklasīgs!
O. Vācietis „Darīsim to, ko nevajag.”
Divi pelēni sēž aiz kastes,
Divi pelēni spriež aiz kastes:
- Sasiesim astes.
Mamma neteica, ka tā vajag.
Kāpēc mums astes sasiet vajag?
„Aritmētika”
Viens grauds, divi graudi, trīs graudi
Un – viena pele.
Trīs graudi, divi graudi, viens grauds
Un - neviena grauda.
Latviešu tautas pasaka.
Pieci kaķi.
Nu nāk sarežģīta lieta:
Saki-kur tev dzīves vieta?
-Ak, nu tu jau labāk zini,
Tikai padomā un mini- - -
Dzirdi, kaktā kaut kas čab…..
Raksti: kur tik pīkst un grab!
- Sasiesim tāpēc, ka nevajag.-
Divi pelēni sēž, kur kaste.
Un tad parādās trešā aste,
Un tā nu ir – kaķa aste.
Viens kaķis, divi kaķi, trīs kaķi
Un - viena pele.
Trīs kaķi, viena pele.
Un – viena ala….
Pieci kaķi brauca ziemu mežā malku cirst. Cirta, cirta ilgi, bet nekā nesacirta.
Visi, astes sacēluši, pārbrauca mājās. Pārbrauca mājās, apskatās labi – malkas nav.
Nu brauc otrreiz un katrs pārved pa pagalei. Viena pagale īsa, otra strupa, trešā
ne īsti strupa, ne īsti īsa. Beidzot visi pieci iekūra uguni, vārīja putru. Izvārīja putru,
ēda kā negauši. Saēdās tā, ka nespēja paiet, un nolikās gulēt.
Iesim tad lūkot, vai neguļ arī šobrīd.
Kāpēc kaķis mazgā muti pēc brokastīm? Pēc latviešu tautas teikas.

G. Kārkliņa, I. Rasmane
Darbojas:
Teicējs
Kaķis Incis
Pele
Teicējs: Agri no rīta kaķis Incis izgāja laukā, lai nomedītu kādu gardumu brokastīm.
Rīta rasa vēl nebija nožuvusi, kad Incis, ķepas augstu cilādams, devās uz tuvējo miežu
lauku.
Kaķis Incis: Brr, ķepas salst!
Teicējs: Lauka malā sakustējās garie labības stiebri. Incis saausījās. Ieraudzījis peli,
viņš klusiņām pielavījās tai klāt un -- caps! -- to noķēra.
Kaķis Incis: Nu varu priecīgs doties uz māju pusi! Nesīšu peli mājās, būs man gardas
brokastis. Sen neesmu neko tik garšīgu ēdis.
Teicējs: Pele jūt – būs slikti. Žigli kaut kas jāizdomā.
Pele: Neviens kungs neēd brokastis ar nemazgātu muti.
Kaķis Incis (domīgi ): Labi, nolikšu tevi zemē un vispirms nomazgāšu muti.
Teicējs: Bet pelei to tik vajadzēja! Neteica pele vairs ne vārda un – spukš ! -- prom
bija.
Kaķis Incis: Vai, manas brokastis aizmuka! Citā reizē gan vispirms ēdīšu brokastis
un tikai pēc tam mazgāšu muti. Iesaku arī citiem kaķiem darīt tāpat!
Teicējs: Un tā kaķi dara vēl šobaltdien -- mazgā muti pēc brokastīm.