ĶĪMIJA

1.1
ĶĪMIJA
12. klase
M Ū S D I E N Ī G S M Ā C Ī B U P R O C E S S Ķ Ī M I J Ā

Projekts “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas
un tehnoloģiju priekšmetos”
“Mūsdienīgs mācību process. Ķīmija 12. klase”
Autortiesības uz šo darbu pieder ISEC
Autordarbus drīkst izmantot bez ISEC atļaujas nekomerciāliem nolūkiem saskaņā ar
LR Autortiesību likumu, norādot atsauces, ja tas nav pretrunā ar autordarba normālas
izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežo ISEC likumīgās intereses
© ISEC, 2008
ISBN 978-9984-573-23-6

S A T U R S
1.
2.
3.
4.
5.
6.
OGĻŪDEŅRAŽU HIDROKSILATVASINĀJUMI UN KARBONILATVASINĀJUMI
KaRBONSKĀBES UN tO atvaSINĀJUMI
DaBaSvIELaS
SaDZĪvĒ IZMaNtOJaMĀS vIELaS UN MatERIĀLI
ĶĪMIJaS UN vIDES tEHNOLOĢIJaS
ĶĪMIJa UN SaBIEDRĪBaS ILGtSPĒJĪGĀ attĪStĪBa
ĶĪMIJA 12. klase
3
17
29
43
55
71

4
T E M A T A A P R A K S T S
Ikdienā plaši izmanto acetonu, etilspirtu, glicerīnu un citus skābekli saturošos
organiskos savienojumus.
Pamatskolā skolēni uzzināja savienojumu pārstāvju formulas un iepazinās ar vielu
fizioloģisko iedarbību.
Šajā tematā, mācoties par ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumu un karbonilatvasinājumu
uzbūvi un īpašībām, veidojas izpratne par to izmantošanas iespējām un ar
to saistītajiem riskiem.
Skolēni nostiprina savas zināšanas par ūdeņražsaitēm, uzzinot par to veidošanos
starp spirta, spirta un ūdens molekulām; mācās izskaidrot ūdeņražsaišu ietekmi uz
spirtu fizikālajām īpašībām.
Apgūstot tematu, veidojas izpratne par atomu savstarpējo ietekmi organisko savienojumu
molekulās. Tiek salīdzinātas fenola un etanola, fenola un benzola ķīmiskās
īpašības, aprakstot tās ar ķīmisko reakciju vienādojumiem.
Šajā tematā skolēni, mācoties par hidroksilatvasinājumu un karbonilatvasinājumu
iedarbību ar skābekli un citiem oksidētājiem, pilnveido izpratni par oksidēšanās-reducēšanās
procesiem un apraksta vienvērtīgo piesātināto spirtu un aldehīdu
oksidēšanos ar ķīmisko reakciju vienādojumiem.
Veicot laboratorijas darbu, skolēni eksperimentāli pierāda etanolu, glicerīnu, fenolu
un etanālu.
Iepazīstot vielu ķīmiskās īpašības, skolēni apzinās metanola, acetona, fenola, etilēnglikola
un formaldehīda kaitīgo ietekmi uz dzīvajiem organismiem un izprot to
pareizas lietošanas nosacījumus.
O G Ļ Ū D E Ņ R a Ž U H I D R O K S I L a t v a S I N Ā J U M I U N K a R B O N I L a t v a S I N Ā J U M I
OGĻŪDEŅRAŽU HIDROKSILATVASINĀJUMI UN KARBONILATVASINĀJUMI

O G Ļ Ū D E Ņ R a Ž U H I D R O K S I L a t v a S I N Ā J U M I U N K a R B O N I L a t v a S I N Ā J U M I
C E Ļ V E D I S
Galvenie skolēnam sasniedzamie rezultāti
StaNDaRtĀ
PROGRaMMĀ
StUNDĀ
Klasificē neorganiskās un
organiskās vielas, zinot
to sastāvu, uzbūvi vai
funkcionālās grupas.
• Klasificē ogļūdeņražu
hidroksilatvasinājumus
pēc funkcionālo grupu
skaita un ogļūdeņraža
atlikuma uzbūves.
Spēle. Vielu klasifikācija.
KD. Ogļūdeņražu
hidroksilatvasinājumu
klasifikācija.
analizē sakarības starp
vielu uzbūvi un vielu vai
disperso
sistēmu īpašībām;
salīdzina vielu vai
disperso sistēmu
īpašības (fizikālās,
mehāniskās).
analizējot vielu, disperso sistēmu un
to pārvērtību daudzveidību, saskata to
vienojošās likumsakarības.
• Izprot vienvērtīgo • Izprot atomu savstarpējo ietekmi
piesātināto spirtu fenola molekulā, salīdzina fenola un
molekulu uzbūvi etanola, fenola un benzola ķīmiskās
un ūdeņražsaišu
īpašības, apraksta tās ar ķīmisko
veidošanos starp
spirta, spirta un
reakciju vienādojumiem.
ūdens molekulām un • Izprot vienvērtīgo piesātināto spirtu
izskaidro ūdeņražsaišu aizvietošanas, dehidratācijas un
ietekmi uz spirtu oksidēšanās reakcijas, apraksta tās ar
fizikālajām īpašībām. ķīmisko reakciju vienādojumiem.
Demonstrēšana.
D. Ūdeņražsaites
veidošanās spirtos un
spirtu ūdensšķīdumos.
Laboratorijas darbs.
LD. Spirtu molekulu
modeļu veidošana.
VM. Ūdeņražsaišu
veidošanās.
• Salīdzina aldehīdu un ketonu molekulu
uzbūvi, izprot aldehīdu oksidēšanās,
reducēšanās reakcijas un apraksta tās
ar ķīmisko reakciju vienādojumiem.
Darbs ar tekstu.
Problēmu risināšana.
SP. Vienvērtīgo piesātināto spirtu
oksidēšanās procesi.
Demonstrēšana.
D. Metanāla oksidēšana par metānskābi.
KD. Aldehīdu oksidēšanās un reducēšanās
reakcijas.
KD. Etanola un fenola ķīmiskās īpašības.
Sintezē vielas, veic
vielu kvalitatīvo un
kvantitatīvo analīzi,
precīzi ievērojot
laboratorijas
trauku un ierīču
lietošanas
noteikumus un
drošas darba
metodes.
• Eksperimentāli
pierāda
ogļūdeņražu
hidroksilatvasinājumus
un karbonilatvasinājumus.
Laboratorijas
darbs.
LD. Ogļūdeņražu
hidroksil atva sinājumu
un karbonilatvasinājumu
pierādīšana.
analizē, izvērtē un izmanto
ķīmijas satura vizuālo un
vārdisko informāciju atbilstoši
mērķim; pārveido vārdisko
informāciju vizuālā formā,
modeļos, simbolos un
apzīmējumos un otrādi.
ĶĪMIJA 12. klase
Izprot drošības
noteikumu
ievērošanas
nepieciešamību,
izmantojot vielas,
materiālus un
tehnoloģijas ķīmijā,
rīkojas atbilstoši
savai un apkārtējo
drošībai.
• Modelē iespējamo
• apzinās
vienvērtīgo piesātināto metanola,
spirtu izomēru
acetona, fenola,
uzbūvi un attēlo to ar
etilēglikola un
struktūrformulām.
formaldehīda
kaitīgo ietekmi
• analizē un vizualizē
uz dzīvajiem
informāciju par vienvērtīgo organismiem un
piesātināto spirtu fizikālajām izprot to pareizas
īpašībām.
lietošanas
nosacījumus.
• Nosauc vienvērtīgos piesātinātos
spirtus, to izomērus un
aldehīdus atbilstoši IUPaC
nomenklatūrai.
Laboratorijas darbs.
LD. Vienvērtīgo piesātināto
spirtu fizikālās īpašības.
KD. Spirtu un aldehīdu
nosaukumi.
KD. Vienvērtīgo piesātināto
spirtu izomērija.
KD. Acetona
lietošanas un
uzglabāšanas
noteikumi.
5

6
U Z D E V U M U P I E M Ē R I
O G Ļ Ū D E Ņ R a Ž U H I D R O K S I L a t v a S I N Ā J U M I U N K a R B O N I L a t v a S I N Ā J U M I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Klasificē ogļūdeņražu
hidrok silatvasinājumus
pēc funkcionālo grupu
skaita un ogļūdeņ raža
atlikuma uzbūves.
Modelē iespējamo
vienvērtīgo piesātināto
spirtu izomēru
uzbūvi un attēlo to ar
struktūrformulām.
Dotas ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumu
saīsinātās struktūrformulas:
a) HO—CH2—CH2—OH
b) H2C═CH—CH2—OH
c)
OH
d) H3C—CH2—CH2—OH
Kurš ogļūdeņražu hidroksilatvasinājums ir
piesātināts vienvērtīgs spirts (a);
nepiesātināts vienvērtīgs spirts (B);
piesātināts daudzvērtīgs spirts (C);
fenols (D)?
Pieraksti atbildes burtu pie dotās
struktūrformulas!
Dotas spirtu saīsinātās struktūrformulas:
a) H3C—CH2—CH2—CH2—OH
b)
c)
d)
C
H 3
C
H 3
C
H 3
CH CH 2 CH 2
CH 3
CH CH
2
CH 3
CH 2
CH CH CH 2
CH 3
CH 3
OH
OH
OH
Nosaki, vai dotie savienojumi ir pentanola
izomēri!
Dotas ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumu
saīsinātās struktūrformulas:
a) HO—CH2—CH2—OH
b)
CH 2 OH
c) H3C—CH2—CH2—CH2—OH
d) H2C═CH—CH2—OH
Klasificē ogļūdeņražu hidrok silatvasinājumus
pēc funkcionālo grupu skaita un ogļūdeņ raža
atlikuma uzbūves!
Uzraksti piecu iespējamo heksanola izomēru
struktūrformulas!
Izveido ogļūdeņražu hidrok silatvasinājumu
klasifikācijas shēmu, ilustrējot to ar vielu
saīsināto struktūrformulu piemēriem!
Salīdzini savā starpā ogļūdeņražu
hidroksilatvasinājumu nosaukumus, izvēlies
pareizo izomēru pāra nosaukumu, attēlo tos ar
struktūrformulām un pamato izvēli!
a) butanols–2 un butanols–3
b) 3,4–dimetilpentanols–1 un
1,4–dimetilpentanols–1
c) 3,5–dimetilheksanols–2 un
2,4–dimetilheksanols–5

O G Ļ Ū D E Ņ R a Ž U H I D R O K S I L a t v a S I N Ā J U M I U N K a R B O N I L a t v a S I N Ā J U M I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Nosauc vienvērtīgos
piesātinātos spirtus, to
izomērus un aldehīdus
atbilstoši IUPAC
nomenklatūrai.
1. Dotas spirtu saīsinātās struktūrformulas:
a) H3C—CH2—CH2—CH2—OH
b)
c)
d)
C
H 3
C
H 3
C
H 3
CH CH 2 CH 2
CH 3
CH CH
2
CH 3
CH 2
CH CH CH 2
CH 3
CH 3
OH
OH
OH
Pie struktūrformulas pieraksti burtu, kurš atbilst
spirta nosaukumam pēc IUPaC nomenklatūras!
(a) 3–metilbutanols–1
(B) 2–metilbutanols–1
(C) butanols–1
(D) 2,3–dimetilbutanols–1
2. Dotas aldehīdu saīsinātās struktūrformulas:
a) H3C—CH2—CHO
b)
c)
C
H 3
C
H 3
CH CH 2 CHO
CH 3
CH CH
2
CH 3
CH 2
CHO
Pie struktūrformulas pieraksti burtu, kurš
atbilst aldehīda nosaukumam pēc IUPaC
nomenklatūras!
(a) 3–metilbutanāls
(B) 3–metilpentanāls
(C) propanāls
1. Nosauc spirtus atbilstoši IUPaC
nomenklatūrai!
a)
C
H 3
CH CH 2 CH 3
OH
b) CH CH CH OH
c)
d)
2
CH 3
C
H 3
C
H 3
C
H 3
C
H 3
CH 3
CH 3
CH 2
CH CH CH 2
CH 2
CH 3
CH CH CH 2
CH 2
CH 3
OH
OH
2. Nosauc aldehīdus atbilstoši IUPaC
nomenklatūrai!
a) H3C—CH2—CH2—CHO
b)
c)
d)
C
H 3
C
H 3
C
H 3
CH CH 2 CH 2
CH 3
CH CH
2
CH 3
CH 2
CH CH 2 CH
CH 3
CH 3
CHO
CHO
CHO
1. Pamato, vai spirta nosaukums ir pareizs!
a) pentanols–2;
b) 3–etilbutanols–1;
c) 3–metilpropanols–1;
d) 2,2–dimetilbutanols–1;
e) 1,1,3–trimetilpentanols–2.
ĶĪMIJA 12. klase
2. Pamato, vai aldehīda nosaukums ir pareizs!
a) pentanāls–2;
b) 2–etilbutanāls;
c) 2–metilpropanāls;
d) 2,2–dimetilbutanāls;
e)
1,1,3–trimetilpentanāls.
7

8
O G Ļ Ū D E Ņ R a Ž U H I D R O K S I L a t v a S I N Ā J U M I U N K a R B O N I L a t v a S I N Ā J U M I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izprot vienvērtīgo
piesātināto spirtu
aizvietošanas,
dehidratācijas un
oksidē šanas reakcijas,
apraksta tās ar ķīmisko
reakciju vienādojumiem.
Izprot vienvērtīgo
piesātināto spirtu
molekulu uzbūvi un
ūdeņražsaišu veidošanos
starp spirta, spirta un
ūdens molekulām un
izskaidro ūdeņražsaišu
ietekmi uz spirtu
fizikālajām īpašībām.
Kurš ķīmiskās reakcijas vienādojums apraksta
aizvietošanas (a), dehidratācijas (B) vai oksidēšanās
(C) reakciju?
Pie ķīmiskās reakcijas vienādojuma pieraksti
atbildes burtu!
a) C2H5OH
→ C2H4 + H2O b) 2C2H5OH
+ O2 → 2CH3CHO + 2H2O c) 2CH3OH
+ 2Na → 2CH3ONa + H2 1. Nosaki attēlā redzamo ūdeņražsaišu skaitu!
Nosauc vielas, starp kuru molekulām pastāv
ūdeņražsaites!
H
H
O
R
H
O
H O R
H O H
2. vai apgalvojums ir patiess?
H O H O
a) Parastos apstākļos etanols ir šķidrums,
jo starp etanola molekulām pastāv
ūdeņražsaites.
b) Palielinoties spirtu molmasai, spirtu
viršanas temperatūra samazinās.
c) Ūdeņražsaite pastāv arī spirtu molekulā
starp alkilgrupu un hidroksilgrupu.
d) Palielinoties spirtu molmasai, spirtu šķīdība
ūdenī samazinās.
H
R
H
O
R
Uzraksti ķīmisko reakciju vienādojumus, kas
apraksta propanola–1:
a) dehidratācijas reakciju;
b) iedarbību ar kāliju;
c) oksidēšanās reakciju līdz aldehīdam!
1. Papildini attēlu, norādot tajā ūdeņražsaišu
atrašanās vietas!
H
O
R
H O
R
R
H
H O R
2. Paskaidro, kāpēc vienvērtīgo piesātināto
spirtu homologu rindas pirmie trīs spirti
labi šķīst ūdenī, bet atbilstošie alkāni ūdenī
nešķīst!
3. Paskaidro, kāpēc vienvērtīgo piesātināto
spirtu viršanas temperatūras parastos
apstākļos ir augstākas nekā atbilstošo alkānu
viršanas temperatūras!
O
R
H
H O H
O
H
H
O
Paskaidro, kāpēc butanola–2 oksidēšanās
procesā nerodas aldehīds!
Etilspirts sajaucas ar ūdeni jebkurās attiecībās,
šķīst benzīnā un benzolā. Izvērtē, kāpēc
etilspirtā šķīst gan polāras, gan nepolāras vielas,
ja zināms likums, ka “līdzīgs šķīst līdzīgā”!

O G Ļ Ū D E Ņ R a Ž U H I D R O K S I L a t v a S I N Ā J U M I U N K a R B O N I L a t v a S I N Ā J U M I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Analizē un vizualizē
informāciju par
vienvērtīgo piesātināto
spirtu fizikālajām
īpašībām.
Izprot atomu savstarpējo
ietekmi fenola molekulā,
salīdzina fenola un
etanola, fenola un
benzola ķīmiskās
īpašības, apraksta tās
ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem.
Izmantojot vizuālo informāciju par vienvērtīgo
piesātināto spirtu viršanas temperatūrām
(K_12_UP_01_vM1), nosaki, kāda sakarība
pastāv starp oglekļa atomu skaitu spirta
molekulā un viršanas temperatūru!
Ieraksti teikumos vielu nosaukumus pareizā
locījumā!
Benzols, fenols, metanols.
ar aktīviem metāliem fenols reaģē tāpat kā
.................... .
Fenolam un ..................... atšķirīgi notiek
aizvietošanas reakcija ar HNO 3.
Hidroksilgrupas ietekmē ..................... molekulā
notiek aizvietošanas reakcijas.
Ikdienā par šķīdinātājiem un degvielām izmanto
maisījumus, kas sastāv no dažādiem spirtiem.
Pēc dotajiem datiem uzzīmē grafiku piesātināto
vienvērtīgo spirtu viršanas temperatūru
atkarībai no oglekļa atomu skaita molekulā!
Izmantojot grafiku, paskaidro, kas notiks ar
metanola, etanola un butanola maisījumu, ja to
sakarsēs līdz 100 °C!
vienvērtīgo piesātināto spirtu ar nesazarotu
virkni viršanas temperatūras
Spirts viršanas temperatūra, °C
CH 3OH 65
C 2H 5OH 78
C 3H 7OH 97
C 4H 9OH 118
C 5H 11OH 138
C 6H 13OH 157
Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus un
atbildi uz jautājumu!
a) C6H5OH
+ Cl2 → ...................... + HCl
b) C6H6
+ Cl2 → ...................... + HCl
c) C6H5OH
+ HNO3 → .......................... + H2O d) C6H6
+ HNO3 → ...................................+ H2O Kāpēc fenols un benzols atšķirīgi reaģē ar
halogēniem un slāpekļskābi?
ĶĪMIJA 12. klase
Izmantojot informāciju par etanola un metanola
fizikālajām īpašībām, izveido venna diagrammu,
kurā salīdzini etanola un metanola kopīgās un
atšķirīgās īpašības!
Salīdzini fenola un etanola, fenola un benzola
ķīmiskās īpašības, uzrakstot atbilstošos ķīmisko
reakciju vienādojumus! Paskaidro, kāpēc
fenolam un etanolam, fenolam un benzolam ir
gan līdzīgas, gan atšķirīgas īpašības!
9

10
O G Ļ Ū D E Ņ R a Ž U H I D R O K S I L a t v a S I N Ā J U M I U N K a R B O N I L a t v a S I N Ā J U M I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Diskutē par etanola
izmantošanas pozitīvo
un negatīvo ietekmi uz
sabiedrības attīstību.
Salīdzina aldehīdu
un ketonu molekulu
uzbūvi, izprot
aldehīdu oksidēšanās,
reducēšanās reakcijas un
apraksta tās ar ķīmisko
reakciju vienādojumiem.
Izmantojot tekstā “alkohola ietekme uz
organismu” un ”Nākotnes degviela – E 85”
(K_12_UP_01_P1) doto informāciju, uzraksti
2 faktus, kas liecina par etanola izmantošanas
negatīvo ietekmi, un 2 faktus, kas liecina par
etanola izmantošanas pozitīvo ietekmi uz vidi
un cilvēka veselību!
1. Nosaki, kura ir aldehīdu funkcionālās grupas
formula un kura – ketonu funkcionālās grupas
formula!
C O
a)
H
b)
O
C
Papildini funkcionālās grupas un uzraksti
vienkāršākā aldehīda un vienkāršākā ketona
struktūrformulas!
2. Doti ķīmisko reakciju vienādojumi:
a) H3C—CHO
+ H2 → H3C—CH2—OH b) 2H3C—CHO
+ O2 → 2H3C C O
OH
c) H3C—CHO
+ 2Cu(OH) 2 →
→ H3C—COOH + Cu2O + 2H2O Kurš ķīmiskās reakcijas vienādojums apraksta
aldehīdu oksidēšanās (a), kurš – reducēšanās (B)
reakciju?
Pie ķīmisko reakciju vienādojumiem pieraksti
atbildes burtu!
Izmantojot tekstā “alkohola ietekme uz
organismu” un ”Nākotnes degviela – E 85”
(K_12_UP_01_P1) doto informāciju, salīdzini
etanola izmantošanas pozitīvo un negatīvo
ietekmi uz sabiedrības attīstību!
1. Uzraksti aldehīda un ketona struktūrformulas
ar vienādu oglekļa atomu skaitu! Kas kopīgs
un kas atšķirīgs uzrakstīto formulu struktūrā
un sastāvā?
2. vienkāršākais aldehīds ir metanāls, bet
vienkāršākais ketons ir propanons! Paskaidro,
kāpēc nepastāv metanons un etanons!
3. Uzraksti propanāla:
a) reducēšanās reakcijas vienādojumu;
b) oksidēšanās reakcijas vienādojumu ar O2;
c) oksidēšanās reakcijas vienādojumu ar
Cu(OH) 2 karsējot!
Uzraksti argumentētu eseju “Etanola
izmantošanas ietekme uz sabiedrības attīstību”!
Gan metanāls, gan etanāls reaģē ar Cu(OH) 2
karsējot, tomēr Cu(OH) 2 reducēšanās produkti
katrā no gadījumiem ir atšķirīgi. Izvērtē, kurā
gadījuma vara(II) hidroksīds reducējas līdz
vara(I) oksīdam, kurā gadījuma tas reducējas
līdz varam, uzraksti abu ķīmisko reakciju
vienādojumus!

O G Ļ Ū D E Ņ R a Ž U H I D R O K S I L a t v a S I N Ā J U M I U N K a R B O N I L a t v a S I N Ā J U M I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Lieto spirtu, aldehīdu
un ketonu triviālos
nosaukumus:
metilspirts, etilspirts,
etilēnglikols, glicerīns,
formaldehīds, acetons,
aprakstot to īpašības un
izmantošanu.
Izmantojot informāciju
par spirtu, fenolu,
aldehīdu un ketonu
īpašībām, prognozē to
izmantošanu ikdienas
dzīvē un dažādās
tautsaimniecības
nozarēs.
Doti spirtu, aldehīdu un ketonu nosaukumi
atbilstoši IUPaC nomenklatūrai:
a) metanols,
b) propanons,
c) metanāls,
d) etāndiols–1,2,
e) propāntriols–1,2,3
Uzraksti katram nosaukumam atbilstošo triviālo
nosaukumu, izvēloties no dotajiem!
Metilspirts, etilspirts, etilēnglikols, glicerīns,
formaldehīds, acetons.
atbildi uz jautājumiem, izvēloties atbildi no
dotajām!
a) Kāda spirtu īpašība nosaka to izmantošanu
automobiļu logu stiklu mazgāšanai ziemā?
b) Kāda aldehīdu īpašība nosaka to
izmantošanu organisko skābju ražošanā?
c) Kāda propanona (acetona) īpašība nosaka
tā izmantošanu laku atšķaidīšanai?
(a) Spēja oksidēties.
(B) Spēja šķīdināt krāsas un lakas.
(C) Šķīdumam ir zema sasalšanas temperatūra.
Izlabo tekstā ieviesušās kļūdas! apmaini tekstā
izcelto spirtu, aldehīdu un ketonu triviālos
nosaukumus, ierakstot tos īstajās vietās!
Pirms injekcijas ādu dezinficē ar etilēnglikolu.
Etilspirta šķīdumu ūdenī sauc par formalīnu.
Formaldehīds ir biezs, bezkrāsains šķidrums ar
saldu garšu. To plaši lieto kosmētisko līdzekļu
ražošanā.
Acetona šķīdumam ūdenī ir zema sasalšanas
temperatūra. To lieto kā antifrīzu sastāvdaļu, bet
atšķirībā no glicerīna, tas ir indīgs.
Propanons jeb glicerīns ir labs krāsu un laku
šķīdinātājs.
1. Izlasi teikumus un prognozē vielu
izmantošanu, aizpildot tekstā tukšās vietas!
Etilēnglikola šķīdumi sasalst zemās
temperatūrās. To lieto .............................
Acetonā labi šķīst lakas un krāsas. To lieto ............
.........................................................
Formaldehīds labi šķīst ūdenī, tam piemīt
dezinficējošas īpašības. To lieto ......................
2. Spirti ir labi šķīdinātāji. Polārās OH­ grupas
dēļ tajos šķīst polāras vielas, bet nepolārais
ogļūdeņraža atlikums nodrošina nepolāru
vielu šķīdību. Prognozē, kādā jomā šīs spirtu
īpašības var izmantot praktiski!
ĶĪMIJA 12. klase
Sagatavo prezentāciju par metanola, etanola,
propanona, etāndiola–1,2 un propāntriola–1,2,3
izmantošanu, lietojot to triviālos nosaukumus!
Izmantojot informāciju no dažādiem
pieejamiem informācijas avotiem par spirtu,
fenolu, aldehīdu vai ketonu īpašībām, ar LAVT
metodes palīdzību prognozē vienas, konkrētas
vielas izmantošanas iespējas un priekšrocības
ikdienas dzīvē vai kādā tautsaimniecības nozarē!
Loma – spirts, fenols, aldehīds vai ketons.
Adresāts – mājsaimniece, zemnieks, celtnieks,
automehāniķis u. c.
Veids – pēc brīvas izvēles.
Temats – izvēlētā ķīmiskā savienojuma
izmantošana ikdienā vai dažādās
tautsaimniecības nozarēs.
11

12
O G Ļ Ū D E Ņ R a Ž U H I D R O K S I L a t v a S I N Ā J U M I U N K a R B O N I L a t v a S I N Ā J U M I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Apzinās metanola,
acetona, fenola,
etilēnglikola un
formaldehīda kaitīgo
ietekmi uz dzīvajiem
organismiem un izprot
to pareizas lietošanas
nosacījumus.
Ievieto teikumos trūkstošos vārdus pareizā
locījumā!
Toksisks; bīstams; dezinficējošs; uzliesmojošs.
a) acetons ir viegli ........................... šķidrums,
tāpēc, to lietojot, jāievēro ugunsdrošības
noteikumi.
b) Metanols ir automobiļu logu stiklu tīrīšanas
līdzekļu sastāvdaļa, tāpēc tā tvaiku
ieelpošana var būt ............................ cilvēka
veselībai un dzīvībai.
c) Etilēnglikolam tāpat kā glicerīnam ir salda
garša, bet to nevar izmantot pārtikas
produktu saldināšanai tā ...............................
dēļ.
d) Fenols ir ................................., tāpēc to mūsu
dienās vairs nelieto par dezinfekcijas
līdzekli.
e) Formaldehīda šķīdumam ūdenī piemīt
......................................... īpašības, bet tā
toksiskuma dēļ to var lietot tikai bioloģisko
preparātu uzglabāšanai.
Paskaidro,
a) kādas acetona īpašības liecina par to, ka
acetonu var izmantot ikdienas dzīvē;
b) kur ikdienas dzīvē ir iespējama cilvēka
saskare ar formaldehīdu;
c) kā formaldehīda nokļūšana cilvēka
organismā var ietekmēt cilvēka veselību!
Formaldehīds normālos apstākļos ir gāzveida
viela. tas ir izplatīts iekštelpu gaisa piesārņotājs.
atrodi informāciju un sagatavo prezentāciju par
materiāliem, kuri var būt par iemeslu dzīvojamo
telpu gaisa piesārņojumam ar formaldehīdu!

O G Ļ Ū D E Ņ R a Ž U H I D R O K S I L a t v a S I N Ā J U M I U N K a R B O N I L a t v a S I N Ā J U M I
S T U N D A S P I E M Ē R S
VIENVĒRTĪGO PIESĀTINĀTO SPIRTU OKSIDĒŠANĀS PROCESI
Mērķis
Veidot izpratni par spirtu oksidēšanās procesiem un šo reakciju produktu daudzveidību,
analizējot tekstā doto informāciju un demonstrējumā novēroto.
Skolēnam sasniedzamais rezultāts
• Izmanto tekstā doto informāciju atbilstoši uzdevumam.
• Izveido shēmu un secina par spirtu oksidēšanās reakcijas produktu
daudzveidību.
• Uzraksta spirtu oksidēšanās reakciju vienādojumus.
• Secina par spirtu oksidēšanās procesiem pēc novērojumiem demonstrējumā.
Nepieciešamie resursi
• Izdales materiāls “Vienvērtīgo piesātināto spirtu oksidēšanās procesi”
(K_12_SP_01_P).
• Vizuālais materiāls “Vienvērtīgo piesātināto spirtu oksidēšanās procesi”
(K_12_SP_01_VM2).
• Etanols, propanols-1, butanols-1.
• 6 porcelāna bļodiņas, 3 statīvi, spirta lampiņa, koka skaliņš, tīģeļknaibles.
• Kodoskops.
Stundas gaita
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Izdala darba lapu “vienvērtīgo piesātināto spirtu oksidēšanās procesi” (K_12_SP_01_P1).
Rosina padomāt un nosaukt spirtu ķīmisko īpašību, kura viņiem jau ir zināma no
pamatskolas.
aicina apskatīt darba lapā shēmu, kuru stundas gaitā skolēni papildinās, iepazīstot spirtu
oksidēšanās produktus.
Darbs ar tekstu (10 minūtes)
Mācību metodes
Darbs ar tekstu, problēmu risināšana.
Mācību organizācijas formas
Frontāls darbs, pāru darbs, individuāls darbs.
ĶĪMIJA 12. klase
Vērtēšana
Pēc skolēnu atbildēm stundas gaitā skolotājs vērtē skolēnu izpratni par spirtu
oksidēšanās procesiem. Skolēni veic pašnovērtējumu, salīdzinot spirtu oksidēšanās
reakciju vienādojumus ar skolotāja piedāvāto.
Skolotāja pašnovērtējums
Secina par stundas mērķa sasniegšanu, izmantotās metodes lietderību un efektivitāti,
par to, kas izdevās un kādiem jautājumiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība.
Zina spirtu degšanu, jo, veicot laboratorijas darbu eksperimentus, lieto spirta lampiņu,
tāpēc atbild: degšana.
apskata shēmu darba lapā.
13

14
O G Ļ Ū D E Ņ R a Ž U H I D R O K S I L a t v a S I N Ā J U M I U N K a R B O N I L a t v a S I N Ā J U M I
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Rosina izlasīt 1. uzdevuma tekstu “Bioetanols”, apspriest atbildes pārī un ierakstīt tās
darba lapā.
Pēc laika lūdz kādu skolēnu nolasīt atbilžu variantus.
Lūdz ķīmisko reakciju vienādojumus salīdzināt ar demonstrēto uz kodoskopa
(K_12_SP_01_vM1).
Kodoskopa materiālā attēlotos ķīmisko reakciju vienādojumus atklāj stundas gaitā
pakāpeniski.
Rāda demonstrējumu.
trīs porcelāna bļodiņās ielej pa 15 ml etanola C 2H 5OH, propanola C 3H 7OH un butanola
C 4H 9OH. Bļodiņas ar spirtu novieto uz statīva pamatnēm. Šajos statīvos iestiprina statīva
riņķus un uz tiem novieto pa porcelāna bļodiņai. Katrā bļodiņā ielej 10 ml ūdens.
Uzaicina palīgā divus skolēnus un ar 3 kamīna sērkociņu vai koka skaliņu palīdzību
vienlaicīgi aizdedzina spirtus visās trijās porcelāna bļodiņās. viens no skolēniem paliek
pie skolotāja galda un vēro, kādā secībā sāks vārīties ūdens porcelāna bļodiņās. Lūdz
skolēnus vērst uzmanību uz visu triju liesmu krāsu un novērot degšanas procesu.
Kad spirti izdeguši, demonstrē bļodiņas apakšu, kurā tika karsēts ūdens (ja viss ūdens
nav iztvaikojis, to izlej).
Lūdz pierakstīt novērojumus darba lapā un uzrakstīt etanola, propanola un butanola
pilnīgas sadegšanas reakcijas vienādojumus (2. uzdevums).
Lūdz salīdzināt uzrakstīto ķīmisko reakciju vienādojumus ar demonstrēto kodoskopa
materiālu.
Problēmu risināšana (20 minūtes)
Lasa tekstu, apspriež atbildes un veic ierakstus darba lapā.
Nolasa atbildes. Etanola sadegšanas rezultātā iegūst oglekļa(IV) oksīdu un ūdeni. Tāpēc, ka
Brazīlijā audzē cukurniedres un no niedru cukura iegūtais etilspirts ir salīdzinoši lēts. Tāpēc,
ka, pievienojot etanolu, var panākt degvielas pilnīgāku sadegšanu.
Salīdzina savus uzrakstītos ķīmisko reakciju vienādojumus ar kodoskopa materiālu.
vēro demonstrējumu un pieraksta novērojumus darba lapā.
Secina, ka pirmais uzvārās ūdens tajā bļodiņā, kuras sildīšanai tika izmantota etanola
degšanas reakcija, pēc tam – propanola un visbeidzot – butanola. Etanols sadeg ar
zilgani blāvu liesmu, propanola sadegšanas reakcijā liesma arī ir zilgani blāva ar nedaudz
dzeltenīgu nokrāsu, savukārt butanola sadegšanas liesma ir dzeltena. Bļodiņa virs etanola
tikai nedaudz nokvēpa, virs propanola un butanola uz bļodiņas noklājas kvēpu kārtiņa, kura
vislielākā ir virs butanola.
Uzraksta pilnīgas sadegšanas reakcijas vienādojumus:
C 2H 5OH + 3O 2 → 2CO 2 + 3H 2O
2C 3H 7OH + 9O 2 → 6CO 2 + 8H 2O
C 4H 9OH + 6O 2 → 4CO 2 + 5H 2O.
Salīdzina savus uzrakstītos degšanas reakciju vienādojumus ar kodoskopa materiālu,
labo kļūdas.

O G Ļ Ū D E Ņ R a Ž U H I D R O K S I L a t v a S I N Ā J U M I U N K a R B O N I L a t v a S I N Ā J U M I
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Jautā: “Kāpēc visvairāk kvēpu rodas butanola degšanas procesā? ”
Vērš skolēnu uzmanību uz to, ka katra spirta 1 mola sadedzināšanai ir nepieciešams atšķirīgs
skābekļa, tātad arī gaisa, daudzums.
Atbilstoši sadegšanas reakciju vienādojumiem: viena mola butanola sadegšanai ir
nepieciešams 2 reizes lielāks skābekļa (gaisa) daudzums, nekā etanola sadegšanai.
Kvēpu parādīšanās uz bļodiņām ar propanolu un butanolu norāda uz to, ka spirts sadeg
tikai daļēji, daļa tā sastāvā esošā oglekļa nesadeg.
Lūdz analizēt tabulā doto informāciju par spirtu pilnīgas sadegšanas siltumiem un
prognozēt, kurā bļodiņā ūdenim jāuzvārās visātrāk (kura spirta degšanas procesā izdalās
vislielākā enerģija)?
Organisko savienojumu sadegšanas siltums ir atkarīgs galvenokārt no oglekļa un ūdeņraža
daudzuma tajos. Sadegot vienam molam oglekļa, izdalās stipri lielāks siltuma daudzums,
nekā sadegot vienam molam ūdeņraža, tāpēc, pilnīgi sadegot spirtiem, izdalītais siltuma
daudzums palielinās, pieaugot oglekļa atomu skaitam spirta molekulā. Šķietami liekas,
ka tāpēc pirmajam vajadzēja uzvārīties ūdenim tajā bļodiņā, kura atradās virs butanola
liesmas.
atgādina demonstrējumā novēroto un lūdz izvirzīt hipotēzi, kāpēc teorētiskā prognoze
nesakrīt ar eksperimenta rezultātu.
Skaidro, ka pilnīgai butanola sadegšanai šajos apstākļos nepietiek skābekļa (gaisa), tāpēc
praktiski izdalītais siltuma daudzums ir krietni mazāks. Līdzīgi, tikai mazākā mērā, notiek
arī ar propanolu.
Jautā: “Kādi produkti var veidoties nepilnīgas sadegšanas reakcijas rezultātā?”
Lūdz uzrakstīt butānola nepilnīgas sadegšanas reakcijas vienādojumus.
Demonstrē kodoskopa materiālu ar butanola nepilnīgas sadegšanas ķīmisko reakciju
vienādojumiem.
Jautā: “Kāpēc, strādājot ar gāzes plīti, ir svarīgi noregulēt pareizu gaisa pieplūdi?”
aicina apskatīt darba lapā shēmu un ierakstīt shēmā spirtu oksidēšanās produktus, kas
rodas spirtu pilnīgas un nepilnīgas sadegšanas rezultātā.
atbild. Tāpēc, ka notiek nepilnīga sadegšana, nenotiek oksidēšanās līdz degšanas
galaproduktam CO 2, bet veidojas kvēpi.
ĶĪMIJA 12. klase
analizē tabulā doto informāciju un prognozē: pirmajam vajadzēja uzvārīties ūdenim tajā
bļodiņā, kura atradās virs butanola liesmas, jo butanolam ir vislielākais pilnīgas sadegšanas
siltums.
Izvirza hipotēzi, piemēram, ka ūdens bļodiņā virs etanola visātrāk uzvārās tāpēc, ka no
izmantotajiem trim spirtiem pilnīgi šajos apstākļos sadeg tikai etanols.
atbild. Tvana gāze, kvēpi.
Uzraksta butanola nepilnīgas sadegšanas reakcijas vienādojumus:
C 4H 9OH + 4O 2 → 4CO + 5H 2O
C 4H 9OH + 2O 2 → 4C + 5H 2O
Salīdzina savus uzrakstītos degšanas reakciju vienādojumus ar kodoskopa materiālu,
labo kļūdas.
atbild. Jo nepilnīgas sadegšanas reakcijas rezultātā var veidoties indīga gāze – tvana gāze –
un kvēpi.
Papildina shēmu ar spirtu oksidēšanās produktiem, kas rodas pilnīgas un nepilnīgas
sadegšanas rezultātā.
15

16
O G Ļ Ū D E Ņ R a Ž U H I D R O K S I L a t v a S I N Ā J U M I U N K a R B O N I L a t v a S I N Ā J U M I
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Rosina izlasīt 3. uzdevumu un, apspriežot atbildes pārī, veikt ierakstus darba lapā.
Lūdz kādu skolēnu nolasīt atbilžu variantus.
Lūdz ķīmisko reakciju vienādojumus salīdzināt ar demonstrēto kodoskopa materiālu.
aicina pārskatīt darba lapas 3. uzdevumā aprakstītos procesus un papildināt shēmu.
Rosina skolēnus izlasīt 4. uzdevuma tekstus “Etilspirta pārvērtības organismā” un
“Metilspirta pārvērtības organismā”, apspriežot atbildes pārī, veikt ierakstus darba lapā.
Ja stundas gaitā neizdodas veikt 4. uzdevumu, to var uzdot mājas darbā.
Lūdz uzrakstītos ķīmisko reakciju vienādojumus salīdzināt ar demonstrēto kodoskopa
materoālu.
Jautā par metanola un etanola ietekmi uz cilvēka organismu.
Lūdz, pamatojoties uz darba lapā izveidoto shēmu, secināt par spirtu oksidēšanās
procesu norisi un oksidēšanās procesa produktu daudzveidību.
Uzdod mājas darbā, strādājot ar informācijas avotiem, sagatavot ziņojumu par metanola
un etanola oksidēšanās procesu nozīmi tautsaimniecībā.
Darbs ar tekstu (10 minūtes)
Lasa tekstu, apspriež atbildes un veic ierakstus darba lapā.
Nolasa atbildes. Etanols pakāpeniski oksidējas par acetaldehīdu.
Salīdzina savus uzrakstītos ķīmisko reakciju vienādojumus ar kodoskopa materiālu.
Lasa tekstu, apspriež atbildes un veic ierakstus darba lapā.
Salīdzina savus uzrakstītos ķīmisko reakciju vienādojumus ar kodoskopa materiālu.
Izmantojot tekstā doto informāciju, secina par metanola un etanola negatīvo ietekmi uz
cilvēka organismu.
Papildina shēmu, ierakstot tajā šajos tekstos minētos spirtu oksidēšanās reakciju
produktus.
Secina par spirtu oksidēšanās procesu norisi un oksidēšanās procesa produktu
daudzveidību.
Pieraksta mājas darbu.

S A T U R S
1.
2.
3.
4.
5.
6.
OGĻŪDEŅRaŽU HIDROKSILatvaSINĀJUMI UN KaRBONILatvaSINĀJUMI
KARBONSKĀBES UN TO ATVASINĀJUMI 17
DaBaSvIELaS
SaDZĪvĒ IZMaNtOJaMĀS vIELaS UN MatERIĀLI
ĶĪMIJaS UN vIDES tEHNOLOĢIJaS
ĶĪMIJa UN SaBIEDRĪBaS ILGtSPĒJĪGĀ attĪStĪBa
ĶĪMIJA 12. klase
3
29
43
55
71

18
KARBONSKĀBES UN TO ATVASINĀJUMI
T E M A T A A P R A K S T S
Daudzas dabā un sadzīvē sastopamās vielas pieder pie karbonskābju vai to atvasinājumu
grupas. Izprotot šo savienojumu īpašības un iegūšanas paņēmienus, iespējams
novērtēt to nozīmi dabas procesos un izmantošanas iespējas.
Pamatskolā skolēni uzzināja savienojumu pārstāvju formulas un aprakstoši iepazinās
ar vielu īpašībām.
Šajā tematā skolēni apgūst karbonskābju un aminoskābju moleku lu uzbūvi, salīdzina
to ķīmiskās īpašības un aprakstā tās ar ķīmisko reakciju vienādojumiem.
Skolēnu zināšanas ir pietiekamas, lai izprastu saikni starp ogļūdeņ ražiem, spirtiem,
aldehīdiem, karbonskābēm un esteriem, novērtētu tās nozīmi vielu iegūšanā.
Apgūtās pārvērtības skolēni spēj aprakstīt ar ķīmisko reakciju vienādojumiem.
Iepazīstot esterificēšanas reakcijas, tiek aktualizēta pieredze, ko skolēni guvuši,
mācoties par ķīmisko līdzsvaru un tā nosacījumiem.
Veicot laboratorijas darbu, skolēni pārliecinās par neorganisko un organisko
skābju kopīgajām ķīmiskajām īpašībām.
Apgūstot karbonskābju, to atvasinājumu un aminoskābju bioloģisko nozīmi,
skolēni spēj novērtēt šo vielu pētījumu svarīgumu organiskās ķīmijas un farmācijas
attīstībā.
K a R B O N S K Ā B E S U N t O a t v a S I N Ā J U M I

K a R B O N S K Ā B E S U N t O a t v a S I N Ā J U M I
C E Ļ V E D I S
Galvenie skolēnam sasniedzamie rezultāti
StaNDaRtĀ
PROGRaMMĀ
StUNDĀ
Klasificē neorganiskās un
organiskās vielas, zinot
to sastāvu, uzbūvi vai
funkcionālās grupas.
• Klasificē karbonskābes
pēc karboksilgrupu
skaita un ogļūdeņraža
atlikuma uzbūves.
• Klasificē karbonskābju
atvasinājumus.
Spēle. Vielu klasifikācija.
KD. Karbonskābju un to
atvasinājumu klasifikācija.
analizē sakarības starp
vielu uzbūvi un vielu vai
disperso
sistēmu īpašībām;
salīdzina vielu vai
disperso sistēmu īpašības
(fizikālās, mehāniskās).
• Izprot karbonskābju
un aminoskābju
moleku lu uzbūvi,
salīdzina to ķīmiskās
īpašības un apraksta
tās ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem.
Laboratorijas darbs.
LD. Aminoskābju šķīdumu
vide.
VM. Aminoskābes.
KD. Karbonskābju un
aminoskābju ķīmiskās
īpašības.
Izprot dažādu faktoru ietekmi
uz ķīmisko reakciju ātrumu un
ķīmisko līdzsvaru.
• Skaidro ķīmiskā līdzsvara
nobīdi esterificēšanas reakcijās
un apraksta tās ar ķīmisko
reakciju vienādojumiem.
Laboratorijas darbs.
LD. Esteru iegūšana un to īpašību
pētīšana.
Demonstrēšana.
D. Borskābes etilestera iegūšana
un īpašības.
D. Etiķskābes etilestera iegūšana.
Vizualizēšana. Darbs ar tekstu.
SP. Esteri.
VM. Esteru iegūšana un hidrolīze.
Izprot vielu ķīmiskās
pārvērtības un
apraksta tās ar
molekulārajiem, jonu
un elektronu bilances
vienādojumiem.
• Izprot saikni starp
ogļūdeņ ražiem,
spirtiem, aldehīdiem
un karbonskābēm un
esteriem, novērtē tās
nozīmi vielu iegūšanā,
apraksta pārvērtības
ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem.
Vizualizēšana. Darbs ar
tekstu.
SP. Esteri.
Formulē secinājumus,
pamatojoties uz problēmas
risinājumā vai eksperimentā
iegūtajiem datiem
(pierādījumiem), atbilstoši
izvirzītajai hipotēzei.
• Izvirza hipotēzi par
neorganisko un organisko
skābju kopīgajām
ķīmiskajām īpašībām,
eksperimentāli pārbauda
izvirzīto hipotēzi un
izdara secinājumus.
Laboratorijas darbs.
LD. Organisko un
neorganisko skābju ķīmisko
īpašību salīdzināšana.
ĶĪMIJA 12. klase
Novērtē tehnoloģiju
attīstību ķīmijā un
apzinās tās ietekmi uz
indivīda dzīves kvalitāti
un sabiedrības attīstību.
• Novērtē
karbonskābju un
to atvasinājumu
pētījumu nozīmi
organiskās ķīmijas un
farmācijas attīstībā.
VM. Karbonskābes un to
atvasinājumi medicīnā.
19

20
U Z D E V U M U P I E M Ē R I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Klasificē karbonskābes
pēc karboksilgrupu
skaita (vienvērtīgas,
divvērtīgas),
ogļūdeņraža atlikuma
uzbūves (piesātinātas,
nepiesātinātas,
aromātiskas),
karbonskābju
atvasinājumus
(aminoskābes,
hidroksiskābes,
halogēnkarbonskābes,
sāļi, esteri, amīdi).
1. Dotas karbonskābju struktūrformulas:
O
a)
HO
C CH2 CH2 C
O
OH
b)
c)
H 2
C
CH
CH 2
C
C O
OH
O
OH
O
d) H C CH CH 3 2 2 C
OH
Kura karbonskābe ir piesātināta vienvērtīga
karbonskābe (a); nepiesātināta vienvērtīga
karbonskābe (B); piesātināta daudzvērtīga
karbonskābe (C); aromātiska karbonskābe (D)?
Uzraksti atbildes burtu pie atbilstošās
struktūrformulas!
2. tabulā doti karbonskābju atvasinājumu
nosaukumi.
Karbonskābju atvasinājumi atbildes burts
aminoskābe
Hidroksiskābe
Halogēnkarbonskābe
Sāls
Esteris
amīds
Kurš no savienojumiem pieder attiecīgajam
karbonskābju atvasinājumam? Ierakstiet
tabulā atbildes burtu!
NH 2—CH 2—CH 2—COOH (A)
Cl—CH 2—COOH (B)
HO—CH 2—CH 2—COOH (C)
CH 3—COOCH 3 (D)
CH 3—CH 2—COONa (E)
CH 3—CH 2—CONH 2 (F)
1. Klasificē dotās karbonskābes pēc funkcionālo
grupu skaita un ogļūdeņ raža atlikuma
uzbūves!
a) HOOC—CH2—CH2—COOH
b)
CH 2
C O
OH
c) H3C—CH2—CH2—CH2
O
C
OH
d) H2C═CH—CH2—CH2
O
C
OH
2. Klasificē dotos karbonskābju atvasinājumus!
Pasvītro funkcionālo grupu, kas norāda
ķīmiskā savienojuma piederību konkrētam
karbonskābes atvasinājumam!
a) HO—CH2—COOH
b) Cl—CH2—CH2—CH2—COOH
c) NH2—CH2—COOH
d) CH3—COOCH2—CH3
e) CH3—CH2—COOK
f) CH3—CH2—CH2—CONH2
K a R B O N S K Ā B E S U N t O a t v a S I N Ā J U M I
1. Izveido karbonskābju klasifikācijas shēmu,
ilustrējot to ar vielu saīsināto struktūrformulu
piemēriem!
2. Skolotāja sadalīja skolēnus divās grupās
(a grupa un B grupa). Uz tāfeles viņa
uzrakstīja piecu dažādu karbonskābju
ķīmiskās formulas un lūdza skolēnus noteikt,
cik no tām ir aromātiskas karbonskābes
(a grupas uzdevums) un cik – nepiesātinātas
karbonskābes (B grupas uzdevums). a grupa
nosauca trīs ķīmiskās formulas, B grupa – arī
trīs ķīmiskās formulas. Izskaidro, vai tas ir
iespējams!

K a R B O N S K Ā B E S U N t O a t v a S I N Ā J U M I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izprot karbonskābju un
aminoskābju molekulu
uzbūvi, salīdzina to
ķīmiskās īpašības un
apraksta tās ar ķīmisko
reakciju vienādojumiem.
1. atbildi uz jautājumiem!
a) Kādas īpašības – bāzu vai skābju – nosaka
aminogrupa aminoskābes sastāvā?
b) Kādas īpašības – bāzu vai skābju – nosaka
karboksilgrupa karbonskābes sastāvā?
c) Kā sauc jonu?
C O
+
NH CH CH 3 2 2 –
O
2. Nosaki, kuri ķīmisko reakciju vienādojumi
attēlo karbonskābju ķīmiskās īpašības, kuri –
aminoskābju ķīmiskās īpašības!
a) 2HCOOH + MgO → (HCOO) 2Mg + H2O b) 2NH2CH2COOH
+ CaO →
→ (NH2CH2COO) 2Ca +H2O c) NH2CH2CH2COOH
+ NaOH →
→ NH2CH2CH2COONa + H2O d) NH2CH2COOH
+ HCl → [NH3CH2COOH]Cl e) HCOOH+ KOH → HCOOK + H2O 1. Paskaidro, kāpēc karbonskābju hidroksilgrupā
var aizvietot gan ūdeņraža atomu, gan arī visu
hidroksilgrupu!
2. Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus!
a) NH2CH2COOH
+ KOH →
b) CH3COOH
+ Mg →
c) HCOOH + NaOH→
d) CH3CH2COOH
+ MgO →
e) NH2CH2CH2COOH
+ HCl →
ĶĪMIJA 12. klase
1. Kurai karbonskābei būs vislielākā disociācijas
pakāpe 0,1 M ūdensšķīdumā? atbildi pamato,
izmantojot ķīmisko elementu relatīvo
elektronegativitāšu vērtības un vizualizējot
elektronu nobīdi karboksilgrupā!
a) CH3
C O
O H
b) H C O
O H
c) Cl—CH 2 C O
O H
2. Paskaidro, kāpēc dažādu aminoskābju
ūdensšķīdumiem ir dažāda vide – skāba,
sārmaina vai neitrāla! Uzraksti aminoskābju
ķīmisko formulu piemērus, kuru šķīdumiem
vides pH vērtība būs 7, mazāka par 7, lielāka
par 7!
3. Paskaidro, kāpēc karbonskābēm un
aminoskābēm ir gan kopīgas, gan
atšķirīgas ķīmiskās īpašības! atbildi
pamato ar iespējamajiem ķīmisko reakciju
vienādojumiem, kas apraksta etānskābes un
2–aminoetānskābes ķīmiskās īpašības!
21

22
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izprot saikni starp
ogļūdeņ ražiem,
spirtiem, aldehīdiem,
karbonskābēm un
esteriem, novērtē tās
nozīmi vielu iegūšanā
un apraksta pārvērtības
ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem.
Nosauc karbonskābes
un to sāļus, aminoskābes
atbilstoši IUPAC
nomenklatūrai.
1. No dotajiem ķīmiskajiem savienojumiem
izvēlies piemērotāko izejvielu karbonskābes
iegūšanai!
Butanols, metāns, etanols, propanāls.
Etānskābes iegūšanai –................................
Metānskābes iegūšanai –................................
Propānskābes iegūšanai –................................
Butānskābes iegūšanai –................................
2. Kuri ķīmisko reakciju vienādojumi apraksta
karbonskābju iegūšanu? Norādi tos, ievelkot
“×” !
2H 3C—CH 2—OH + O 2 →
→ 2H 3C C O
H + 2H 2O
2H 3C C O
H + O 2 → 2H 3C C O
H 3C—OH + CO → H 3C C O
OH
OH
Ieraksti tabulā karbonskābju un to sāļu
nosaukumus atbilstoši IUPaC nomenklatūrai!
Metānskābe, etānskābe, etāndiskābe, butānskābe,
nātrija etanoāts, nātrija metanoāts.
Ķīmiskā formula Nosaukums
CH 3COOH
HCOOH
CH3COONa C3H7COOH HOOC–COOH
HCOONa
1. Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus!
CH 3CH 3 + ........... → CH 3CH 2Br + .............
CH 3CH 2Br + ............. → CH 3CH 2OH +.............
H3C—CH2—OH + ............. →
→ H3C C O
+ .............
H
H3C C O
H + ............. → H3C C O
OH
2. Uzraksti ķīmisko reakciju vienādojumus
dotajām pārvērtībām!
CH 4 → CH 3Br → CH 3OH → HCHO →HCOOH
Uzraksti kārbonskābju nosaukumus atbilstoši
IUPaC nomenklatūrai!
O
H C CH CH 3
2 C
OH
H 3
C
CH 3
CH
CH 3
CH 2
H 2C═CH—CH 2
CH
CH 3
C
O
C
OH
O
OH
K a R B O N S K Ā B E S U N t O a t v a S I N Ā J U M I
1. Sakārto doto savienojumu nosaukumus
loģiskā secībā butānskābes iegūšanai!
Butāns, butanols, butanāls, 1–brombutāns.
2. Sastādi pārvērtību rindu nātrija propanoāta
iegūšanai no propāna un uzraksti ķīmisko
reakciju vienādojumus pārvērtībām!
Dzīvo organismu olbaltumvielu molekulu
sastāvā ietilpst aminoskābes valīns
C CH CH COOH
H 3
C
H 3
un lizīns
H 2
NH 2
N (CH ) CH
2 4
COOH
NH 2
Uzraksti šo aminoskābju nosaukumus
atbilstoši IUPaC nomenklatūrai un pamato,
kura nomenklatūra (IUPaC vai triviālā) tev šķiet
ērtāka!

K a R B O N S K Ā B E S U N t O a t v a S I N Ā J U M I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Lieto triviālos
nosaukumus:
skudrskābe,
etiķskābe, sviestskābe,
baldriānskābe,
skābeņskābe, acetāti,
formiāti, glicīns,
alanīns, pienskābe,
citronskābe, salicilskābe,
benzoskābe, aprakstot
to atrašanos dabā un
izmantošanu.
Pēc informācijas uz
preču iepakojumiem
atpazīst karbonskābes
un to atvasinājumus.
Ievieto teikumos dotos skābju triviālos
nosaukumus!
Glicīns, alanīns, pienskābe, citronskābe,
salicilskābe.
a) Citrusaugļos izplatītākā skābe, kas piešķir
tiem skābu garšu, ir......................... .
b) aspirīna jeb acetilsalicilskābes ražošanā
izmanto etiķskābi un ............................. .
c) .......................... ir salda garša, tāpat kā
glicerīnam un glikozei.
d) Cilvēka organismā .......................... rodas
muskuļos fiziskas slodzes laikā.
e) Pie neitrālām aminoskābēm pieder glicīns,
valīns, ..................... un citas.
1. Negāzēta bezalkoholiska dzēriena ar zemeņu
garšu sastāvā ietilpst: ūdens, glikozes–fruktozes
sīrups, skābuma regulētājs – citronskābe,
zemeņu aromatizētājs, konservanti – kālija
sorbāts, nātrija benzoāts, krāsvielas E129, E104.
aprakstā pasvītro karbonskābes un to
atvasinājumu nosaukumus!
2. Izlasot tekstu par ol­askofēnu un noofenu
sastāvu, nosaki, kuras karbonskābes
atvasinājums sastopams abu šo medikamentu
sastāvā!
a) OL­aSKOFĒNS
Sastāvs. Viena tablete satur: aktīvās
vielas – Paracetamolum – 200 mg, Acidum
Acetylsalicylicum – 200 mg, Coffeinum –
25 mg un palīgvielas – kartupeļu cieti,
citronskābi, talku, kalcija stearātu.
b) NOOFEN
Sastāvs. Viena tablete satur aktīvo
vielu 250 mg fenibuta (Phenibutum) un
palīgvielas – laktozi, kartupeļu cieti, kalcija
stearātu.
Izlabo tekstā ieviesušās kļūdas! apmaini tekstā
izcelto karbonskābju nosaukumus, ierakstot tos
īstajās vietās!
Citrusaugļos izplatītākā skābe ir pienskābe. To
izmanto dzērienu un konservu ražošanai.
Citronskābe ir sastopama skudrās, to satur arī
skujas un nātres. Starp organiskajām skābēm tā ir
īpaši iedarbīga pret baktērijām, pelējuma sēnītēm
un raugiem.
Benzoskābi ievērojamā daudzumā satur
ārstnieciskā baldriāna saknes, kā arī (esteru veidā)
dažādas ēteriskās eļļas.
Skudrskābe sastopama dzērvenēs, brūklenēs.
Tā piedod dabas produktiem konservējošas un
antiseptiskas īpašības.
Fiziskas slodzes laikā cilvēka organismā rodas un
muskuļos uzkrājas baldriānskābe, kas izraisa
muskuļu nogurumu.
Antioksidanti pagarina produktu glabāšanas
laiku. Par nekaitīgākajiem un dabiskākajiem
uzskatāmi: E vitamīns, askorbīnskābe E 300,
pienskābe E 270 un citronskābe E 330. Konservanti
aptur kaitīgo mikroorganismu savairošanos
produktā, un par nekaitīgākajiem tiek uzskatīti:
sorbīnskābe E 200, kālija sorbāts E 202, kalcija
sorbāts E 203.
http://videsvestis.lv
Pārbaudi informāciju uz dažādu pārtikas
produktu iepakojumiem un atrodi trīs pārtikas
produktu etiķetes, kuru sastāvā ir kāda no
iepriekš aprakstītajām karbonskābēm vai to
atvasinājumiem!
ĶĪMIJA 12. klase
apraksti karbonskābju triviālo nosaukumu
izcelsmes saistību ar karbonskābju atrašanos
dabā!
Izveido vizuālo materiālu par karbonskābju
un to atvasinājumu izmantošanu pārtikas
produktu ražošanā!
23

24
Sasniedzamais rezultāts I II III
Modelē esteru
veidošanos no
karbonskābēm
un spirtiem, ar
struktūrformulām
attēlo esteru uzbūvi un
veido esteru triviālos
nosaukumus.
Skaidro ķīmiskā
līdzsvara nobīdi
esterificēšanas reakcijās
un apraksta tās
ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem.
Ieraksti tabulā konkrētā estera struktūrformulu,
izmantojot estera vispārīgo struktūrformulu un
tabulā dotās alkilgrupas R 1 un R 2 !
R 1 C O
OR 2
Izvēlies esteru nosaukumus no dotajiem
triviālajiem nosaukumiem un ieraksti tos tabulā!
Etiķskābes metilesteris; propionskābes metilesteris;
etiķskābes etilesteris;
R 1
R 2
CH 3— C 2H 5—
C 2H 5— CH 3—
CH 3— CH 3—
Estera
struktūrformula
Nosaukums
1. Kā sauc ķīmisko reakciju, kuru apraksta dotais
ķīmiskās reakcijas vienādojums?
H3C C O
H 2SO 4
OH + CH 3—OH H 2SO 4
+ H 3C C O
O CH 3
+ H 2O
2. Kā sauc estera un ūdens savstarpējās
iedarbības reakciju? Kāda ir reakcijas vide?
H3C C O
O
+ H2O CH3 H+
H +
H3C C O
OH + H3C—OH 3. Ko norāda pretējos virzienos vērstās bultiņas
dotajā ķīmiskās reakcijas shēmā?
R 1 C O
OH + R2 —OH R 1 C O
O R 2 + H2O Uzraksti esteru struktūrformulas, ja esteri veidoti
no:
a) skudrskābes un etilspirta;
b) etiķskābes un metilspirta;
c) skudrskābes un propilspirta!
Uzraksti esteru triviālos nosaukumus!
1. Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus!
a) H C O
OH + H3C—OH H2SO4 b) CH3
O
C + H2O O CH2 CH3 H+
....................
................
2. Paskaidro, kā estera iznākumu estera sintēzes
procesā ietekmē:
a) temperatūras paaugstināšana;
b) neorganiskās skābes pievienošana!
K a R B O N S K Ā B E S U N t O a t v a S I N Ā J U M I
Modelē visu iespējamo esteru, kuru
molekulformula ir C 4H 8O 2, veidošanos no
karbonskābēm un spirtiem, ar struktūrformulām
attēlojot esteru uzbūvi!
1. Uzraksti ķīmisko reakciju vienādojumus
butānskābes etilestera hidrolīzei skābā un
sārmainā vidē! Kuri reakcijas produkti ir
atšķirīgi hidrolīzes procesos?
2. Izvēlies ķīmiskās reakcijas apstākļus tā, lai
etiķskābes etilestera sintēzē ķīmisko līdzsvaru
novirzītu tiešās reakcijas virzienā!
a) vide: skāba, sārmaina vai neitrāla.
b) temperatūra: 10 °C, 50 °C; 100 °C.
c) Etiķskābes w % šķīdumā: 9%, 30%, 70%.
Paskaidro savu izvēli!

K a R B O N S K Ā B E S U N t O a t v a S I N Ā J U M I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izvirza hipotēzi
par neorganisko
un organisko
skābju kopīgajām
ķīmiskajām īpašībām,
eksperimentāli
pārbauda izvirzīto
hipotēzi un izdara
secinājumus.
Analizē ķīmijas
eksperimenta nozīmi
reakcijas mehānismu
pētīšanā, jaunu
vielu iegūšanā un
vielu izmantošanas
prognozēšanā.
Novērtē karbonskābju
un to atvasinājumu
pētījumu nozīmi
organiskās ķīmijas un
farmācijas attīstībā.
Izvelies hipotēzi, kura visslābāk atbilst pētāmajai
problēmai!
Kāpēc ūdens šķīdumos organiskām un
neorganiskām skābēm piemīt līdzīgas ķīmiskās
īpašības?
Hipotēzes
a) Ūdensšķīdumos organiskās un
neorganiskās skābes disociē jonos un kā
pozitīvi lādēts jons atšķeļas ūdeņraža jons.
b) Organiskās un neorganiskās skābes reaģē
ar bāzēm.
c) Organiskajām un neorganiskajām skābēm
ir līdzīga uzbūve.
d) Organiskās un neorganiskās skābēs
šķīdumam ir skāba vide.
No kuras izejvielas molekulas atšķeļas –OH
grupa un no kuras – ūdeņraža atoms,
karbonskābēm reaģējot ar spirtiem?
1. Sastādi karbonskābju un to atvasinājumu
sarakstu, kurus satur a/s Grindeksā ražotie
medikamenti, izmantojot atrodamo
informāciju!
2. Izmantojot informāciju par LU profesores
Rutas Mucenieces pētījumiem (interneta
vietne www.lu.lv/build/petnieciba/
petniecibas­projekti/2005/muceniece.html),
atrodi, kādu karbonskābju vai to atvasinājumu
pētīšana varētu būt nozīmīga Pārkinsona,
alcheimera, Hungtingtona slimību un
epilepsijas ārstēšanai!
Lasi situācijas aprakstu un formulē pētāmo
problēmu, hipotēzi!
Katra skolēnu grupa pētīja atbilstoši HCl, H 2SO 4 ,
etiķskābes un skudrskābes ķīmiskās īpašības.
Pēc grupu darba prezentācijas skolēni konstatēja,
ka visas grupas raksturo skābju ķīmiskās reakcijas
ar: NaOH, indikatoru, Zn un CaO.
Karbonskābēm reaģējot ar spirtiem, no vienas
izejvielas molekulas ir jāatšķeļas –OH grupai,
bet no otras – ūdeņraža atomam. Paskaidro,
kā izmantojot iezīmēto atomu metodi, var
noskaidrot no kuras izejvielas molekulas atšķeļas
katra no šīm grupām!
1. Daudzu cilvēkam nelabvēlīgu
mikroorganismu attīstību zarnu traktā
nomāc salicilskābe C 6H 4(OH)COOH un fenols
C 6H 5OH. Pamato, kāpēc daudzi medicīniskie
preparāti, kas paredzēti šiem mērķiem, satur
salicilskābes fenilesteri OHC 6H 4COO(C 6H 5)!
2. Izmantojot informāciju (interneta vietne
www.olainfarm.lv/lat/kimiskie_pusprodukti_
un_substances/produkti_izpetei/), noskaidro,
kādu karbonskābju un to atvasinājumu
pētījumi varētu būt nozīmīgi jaunu
ārstniecības līdzekļu radīšanai!
ĶĪMIJA 12. klase
Lasi situācijas aprakstu!
Lai iegūtu laboratorijā ogļskābo gāzi, laborants
veica dzeramās sodas reakciju ar sālsskābi.
Gatavojot mīklu pīrāgam, saimniece izmantoja
dzeramo sodu, kuru “dzēš” ar galda etiķi vai
citronskābi.
Formulē pētījuma iespējamo uzdevumu!
atbilstoši pētījuma uzdevumam izvēlies vielas,
traukus un piederumus!
Uzraksti darba gaitu eksperimentam! Izveido
tabulu eksperimenta datu reģistrēšanai!
Izmantojot interneta resursus, atrodi un analizē
informāciju, ar kādām metodēm var pētīt
ķīmisko reakciju mehānismu!
1. Izmantojot informāciju par LU profesores
R. Mucenieces pētījumiem (interneta vietne
www.lu.lv/build/petnieciba/petniecibasprojekti/2005/muceniece.html),
analizē
ķīmisko eksperimentu nozīmi kartupeļu
ekstraktu ārstniecisko īpašību noteikšanā!
2. Izmantojot interneta vietnēs www.osi.lv,
www.grindeks.lv, www.olainfarm.lv atrodamo
informāciju, sagatavo prezentāciju par Latvijas
zinātnieku pētījumiem par karbonskābēm un
to atvasinājumiem!
25

26
Sasniedzamais rezultāts I II III
Apraksta karbonskābju
un to atvasinājumu
daudzveidību dabā.
Ievieto teikumos dotos skābju triviālos
nosaukumus!
Sviestskābe, skudrskābe, pienskābe, citronskābe,
benzoskābe.
a) Citrusaugļos izplatītākā skābe, kas piedod
tiem skābu garšu, ir......................... .
b) Dabā ................. ir sastopama brūklenēs un
dzērvenēs.
c) .....................satur arī skujas un nātres.
d) ..................veidojas skābbarībā.
e) ................ sastopama daudzos pārtikas
produktos (sierā, vīnā, skābētos kāpostos
un gurķos).
Sagatavo ziņojumu par karbonskābju
daudzveidību dabā!
K a R B O N S K Ā B E S U N t O a t v a S I N Ā J U M I
Mūsu dienās šo karbonskābi lieto par
konservantu, šīs karbonskābes molekula satur
benzola gredzenu. Šo skābi satur brūklenes un
dzērvenes. Benzolu, kuru molekula arī satur
benzola gredzenu, uzskata par kaitīgu dzīvajiem
organismiem. tomēr nevienam neienāk prātā
uzskatīt par kaitīgām brūklenes un dzērvenes.
Kādas ir tavas domas par šo pretrunu?

K a R B O N S K Ā B E S U N t O a t v a S I N Ā J U M I
S T U N D A S P I E M Ē R S
ESTERI
Mērķis
Veidot izpratni par esterificēšanas un esteru hidrolīzes reakcijām un esteru nosaukumu
veidošanu, strādājot ar atomu modeļiem, tekstu.
Skolēnam sasniedzamais rezultāts
• Ar atomu modeļiem vizualizē esterificēšanas un esteru hidrolīzes reakcijas.
• Uzraksta esterificēšanas un esteru hidrolīzes reakciju vienādojumus.
• Izveido shēmu par esteru izmantošanas iespējam, izmantojot tekstā doto
informāciju.
• Nosauc esterus un veido esteru formulas pēc nosaukumiem.
Nepieciešamie resursi
• Atomu modeļu komplekti.
• Izdales materiāls “Esteri” (K_12_SP_02_P1).
• Aploksnes ar sagrieztiem izdales materiāliem “Esteru saīsināto struktūrformulu
veidošana pēc nosaukumiem” (K_12_SP_02_P2).
• Izdales materiāls “Esteru saīsināto struktūrformulu veidošana pēc nosaukumiem”
(K_12_SP_02_P3) uz A3 formāta lapas.
• Atbilžu lapa “Esteru saīsināto struktūrformulu formulu veidošana pēc nosaukumiem”
(K_12_SP_02_P4).
Stundas gaita
Uz katra skolēnu galda novietots atomu modeļu komplekts.
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Iepazīstina ar stundas tematu “Esteri” un intereses radīšanai pastāsta, ka esteri ir plaši
izplatīti dabā. Mēs tos pazīstam kā smaržvielas.
vizualizēšana (7 minūtes)
Mācību metodes
Vizualizēšana, darbs ar tekstu.
Mācību organizācijas formas
Pāru darbs, individuāls darbs.
Klausās.
ĶĪMIJA 12. klase
Vērtēšana
Skolotājs vērtē kā skolēni spēj vizualizēt esterificēšanas un esteru hidrolīzes reakcijas,
novērojot darbu ar atomu modeļiem. Skolotājs, aicinot skolēnus pie tāfeles un
lūdzot nolasīt ķīmisko reakciju vienādojumus, vērtē prasmi rakstīt esterificēšanas
un esteru hidrolīzes reakciju vienādojumus. Skolēni veic pašnovērtējumu, salīdzinot
salikto esteru formulu pareizību ar atbilžu lapā dotajām.
Skolotāja pašnovērtējums
Secina par stundas mērķa sasniegšanu, izmantotās metodes lietderību un efektivitāti,
par to, kas izdevās un kādiem jautājumiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība.
27

28
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
aicina skolēnus, strādājot pārī, izveidot etiķskābes un etilspirta molekulu modeļus.
Paskaidro, ka, karbonskābēm reaģējot ar spirtiem, veidojas esteris un ūdens. Šādas
reakcijas sauc par esterificēšanas reakcijām.
Jautā par esterificēšanas reakciju mehānismu: “No kā atšķeļas –OH grupa un ūdeņraža
atoms?”
Jautā, vai skolēni atceras, kas ir izotopi.
Paskaidro, ka esterificēšanas reakciju mehanisms ir izpētīts, izmantojot iezīmēto atomu
metodi. ar radioaktīvo 18 O izotopu tika iezīmēts skābekļa atoms karboksilgrupas
hidroksilgrupā. Pēc esterificēšanas reakcijas, atdalot reakcijas produktus, konstatēja, ka
radioaktīvais 18 O izotops atrodas ūdenī, un secināja, ka hidroksilgrupa esterificēšanas
reakcijā tiek atšķelta no karbonskābes molekulas.
Lūdz modelēt esteru veidošanās procesu.
aicina kādu skolēnu pēc izveidotā molekulas modeļa parauga uzrakstīt estera
struktūrformulu uz tāfeles.
Izdala katram skolēnam darba lapu “Esteri” (K_12_SP_02_P1).
aicina izpildīt skolēna darba lapā 1. uzdevumu.
Lūdz trīs skolēnus pēc kārtas uzrakstīt dotos esterificēšanas reakciju vienādojumus uz
tāfeles, zem skābes un spirta ķīmiskajām formulām parakstot to nosaukumus.
Paskaidro, ka esteru nosaukumus veido, pēc skābes nosaukuma un spirta veidojošā
atlikuma nosaukuma.
Kopīgi izveido 1. uzdevumā doto esteru nosaukumus.
Izdala katram skolēnu pārim aploksni, kurā atrodas kartītes ar esteru veidošanai
nepieciešamajām sastāvdaļām (K_12_SP_02_P2), tabulu “Esteru saīsināto
struktūrformulu veidošana pēc nosaukumiem” (K_12_SP_02_P3) un komentē
uzdevumu.
Paskaidro, ka esteru nosaukumus var veidot dažādi, tāpēc pirms uzdevuma veikšanas
uzmanīgi jāizlasa norādījumi nosaukumu veidošanai, kas doti tabulā.
Novēro, kā skolēniem veicas, un nepieciešamības gadījumā palīdz.
Izdala uz katra sola otrādi apgrieztas atbilžu lapas.
Kad skolēni darbu ir paveikuši, var pārbaudīt, kā tika izveidotas esteru saīsinātās
struktūrformulas, skatoties atbilžu lapā (K_12_SP_02_P4).
Darbs ar tekstu (18 minūtes)
veido etiķskābes un etilspirta molekulu modeļus.
atceras no iepriekš mācīta, ka ūdensšķīdumā karbonskābes atšķeļ ūdeņraža jonus
(disociē).
atbild: “Izotopi ir atomi ar vienādu atoma kodola lādiņu, bet atšķirīgu neitronu skaitu atomu
kodolā.”
Klausās.
Izmantojot izveidotas molekulu modeļus, modelē esterificēšanas reakciju ­
atšķeļ no izveidotajiem molekulu modeļiem: no skābes – OH grupu, no spirta – ūdeņraža
atomu, un savieno sastāvdaļas, izveidojot jaunas vielu klases pārstāvi – esteri – un ūdeni.
Raksta estera struktūrformulu uz tāfeles.
veic 1. uzdevumu.
Raksta esterificēšanas reakciju vienādojumus uz tāfeles, nosauc skābi un spirtu, bet
pārējie salīdzina.
Pieraksta esteru nosaukumus darba lapā.
veido esteru saīsinātās struktūrformulas, izmantojot dotās krāsu kartītes. Pretī estera
nosaukumam no dotajām sastāvdaļām liek atbilstošu estera saīsināto struktūrformulu.
Salīdzina izveidoto esteru saīsināto struktūrformulu pareizību ar atbilžu lapā dotajām.

K a R B O N S K Ā B E S U N t O a t v a S I N Ā J U M I
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Paskaidro, ka esterificēšanas reakcija ir apgriezeniska reakcija. aicina apskatīt stundas
sākumā izveidotos etiķskābes etilestera un ūdens molekulu modeļus. Jautā, kā nosaukt
esterificēšanas reakcijai pretējo reakciju.
aicina modelēt hidrolīzes reakciju.
Skaidro stipru skābju un stipru bāzu ietekmi uz ķīmiskā līdzsvara nobīdi.
aicina, strādājot pārī, izpildīt 2. uzdevumu darba lapā.
Pēc laika lūdz trīs skolēnus pēc kārtas nolasīt uzrakstītos esteru hidrolīzes ķīmisko
reakciju vienādojumus.
Skolēniem, kuri strādā ātrāk ,var piedāvāt izpildīt arī 3. uzdevumu.
Ja uzdevuma izpildei klasē neatliek laika, to uzdod izpildīt mājas darbā.
aicina izpildīt 4. uzdevumu – izlasīt tekstu “Esteru izmantošanas iespējas” un izveidot
nelielu pārskata shēmu “zirnekli” par esteru izmantošanas iespējām.
Mājas darbā lūdz izveidot krustvārdu mīklu par tēmu “Esteri”, ietverot tajā 20 jautājumus/
atbildes.
vizualizēšana (15 minūtes)
ĶĪMIJA 12. klase
atbild uz jautājumu. Hidrolīzes reakcija.
Modelē hidrolīzes reakciju: šķeļot estera molekulas modelī saiti starp karbonilgrupas
oglekļa atomu un spirta molekulas atlikumu (kur sākotnēji notika savienošana),
pievienojot skābes daļai –OH grupu, bet spirta daļai –H no sašķeltās ūdens molekulas.
Klausās skaidrojumu un neskaidrību gadījumā uzdod jautājumus.
Raksta esteru hidrolīzes ķīmisko reakciju vienādojumus. Nosauc visas vielas.
Nolasa hidrolīzes reakciju vienādojumus, pārējie pārbauda uzrakstītos esteru hidrolīzes
reakciju vienādojumus.
Lasa tekstu, veido pārskata shēmu “zirnekli”.
Pieraksta mājas darbu un neskaidrības gadījumā uzdod jautājumus.
29

30
K a R B O N S K Ā B E S U N t O a t v a S I N Ā J U M I

S A T U R S
1.
2.
3.
4.
5.
6.
OGĻŪDEŅRaŽU HIDROKSILatvaSINĀJUMI UN KaRBONILatvaSINĀJUMI
KaRBONSKĀBES UN tO atvaSINĀJUMI
DABASVIELAS
SaDZĪvĒ IZMaNtOJaMĀS vIELaS UN MatERIĀLI
ĶĪMIJaS UN vIDES tEHNOLOĢIJaS
ĶĪMIJa UN SaBIEDRĪBaS ILGtSPĒJĪGĀ attĪStĪBa
ĶĪMIJA 12. klase
3
17
29 31
43
55
71

32
DABASVIELAS
T E M A T A A P R A K S T S
Dabasvielas ir visu dzīvo šūnu, tātad visu dzīvo organismu pamatvielas. Tās veido
arī cilvēka organismu. Šim tematam ir visciešākā saistība ar bioloģijas mācību
saturu. Savukārt fiziķu atklātās metodes vēl mūsu dienās nav zaudējušas nozīmi
dabasvielu struktūru pētījumos un jaunu vielu, piemēram, medikamentu, sintēzē.
Tematā tiek apskatītas nozīmīgākās dabasvielu grupas – tauki, ogļhidrāti, olbaltumvielas
un nukleīnskābes.
Dabasvielas veido pārtikas produktu pamatsastāvu, olbaltumvielu un celulozes
šķiedras jau no seniem laikiem tiek izmantotas audumu ražošanā, savukārt nukleīnskābes
veic dzīvībai nozīmīgus procesus katrā dzīvajā šūnā.
Zināšanas par nozīmīgākajām dabasvielām, to būtiskākajām īpašībām un praktisko
nozīmi skolēni ir apguvuši pamatskolā.
Šajā tematā skolēni apgūst dabasvielu uzbūves likumsakarības – ar struktūrformulām
attēlot tauku un eļļu uzbūvi, pazīt izplatītākos ogļhidrātus pēc to struktūrformulām,
olbaltumvielu uzbūves shēmās atšķirt dažāda veida struktūras, skaidrot
saišu veidošanos olbaltumvielu molekulās, ka arī DNS struktūras fragmentu shēmā
analizēt nukleīnskābju ķīmisko uzbūvi. Praktiski nozīmīgas ir dabasvielu pārvērtības
– tauku un eļļu hidrolīze; ogļhidrātu rūgšanas un hidrolīzes reakcijas; olbaltumvielu
sastāvdaļu – peptīdu veidošanās polikondensācijas procesā.
Skolēni laboratorijas darbos pēta tauku šķīdību dažādos šķīdinātājos, pierāda
ogļhidrātus un olbaltumvielas pārtikas produktos un šķiedrās pēc raksturīgām
pazīmēm.
Temata apguvē var veiksmīgi izmantot jaunāko informāciju no interneta par
dabasvielu pētījumiem, par dažādu faktoru ietekmi uz jaunu tehnoloģiju attīstību
dabasvielu sintēzē un to ķīmiskajā pārstrādē, iespējamo vides kaitīgo ietekmi uz dažādām
dabasvielu pārvērtībām.
D a B a S v I E L a S

D a B a S v I E L a S
C E Ļ V E D I S
Galvenie skolēnam sasniedzamie rezultāti
StaNDaRtĀ
PROGRaMMĀ
StUNDĀ
analizējot vielu,
disperso sistēmu
un to pārvērtību
daudzveidību,
saskata to vienojošās
likumsakarības.
• Salīdzina
tauku un eļļu
fizikālās īpašības
un ķīmiskās
pārvērtības
(hidrolīze,
hidrogenēšanās
un oksidēšanās),
pamatojoties uz to
uzbūvi.
Laboratorijas darbs.
LD. Tauku šķīdība
dažādos šķīdinātājos.
VM. Tauki.
KD. Tauku un eļļu
īpašības.
Izprot vielu ķīmiskās
pārvērtības un apraksta
tās ar molekulārajiem,
jonu un elektronu bilances
vienādojumiem.
• ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem apraksta
glikozes rūgšanas reakcijas
(alkoholiskā, pienskābā,
sviestskābā, citronskābā) un
saskata glikozes rūgšanas
procesus dabā.
• Izprot saharozes, cietes un
celulozes hidrolīzes reak cijas
un apraksta tās ar ķīmisko
reakciju vienādojumiem.
VM. Ogļhidrātu veidošanās un
hidrolīze.
Izprot atomu kodolu
pārvērtības, vielu
elektrolītiskās
disociācijas, oksidēšanās
un reducēšanās,
polimerizācijas un
polikondensācijas
procesus.
• Izprot
polikondensācijas
procesu un ar
ķīmisko reakciju
vienādojumiem
apraksta dipeptīdu un
tripeptīdu veidošanos.
Sintezē vielas, veic vielu
kvalitatīvo un kvantitatīvo
analīzi, precīzi ievērojot
laboratorijas trauku
un ierīču lietošanas
noteikumus un drošas
darba metodes.
• Pēta ogļhidrātu īpašības
un olbaltumvielu
īpašības.
KD. Olbaltumvielas. Laboratorijas darbs.
LD. Olbaltumvielu
pierādīšana.
LD. Glikozes oksidēšana.
analizē, izvērtē un izmanto
ķīmijas satura vizuālo un
vārdisko informāciju atbilstoši
mērķim; pārveido vārdisko
informāciju vizuālā formā,
modeļos, simbolos un
apzīmējumos un otrādi.
• ar struktūrformulām attēlo
tauku uzbūvi.
• Pēc vielu cikliskajām
struktūrformulām atšķir
glikozi, ribozi, dezoksiribozi,
cieti un celulozi.
• DNS un RNS telpiskās
struktūras fragmenta shēmā
analizē to ķīmisko uzbūvi.
• Saprot informāciju
uz pārtikas produktu
iepakojumiem par tauku,
ogļhidrātu, olbaltumvielu
saturu tajos.
KD. Ogļhidrāti.
VM. Nukleīnskābes.
ĶĪMIJA 12. klase
analizē dažādu faktoru
(sociālo, ekonomisko,
vides) ietekmi uz
tehnoloģiju attīstību
ķīmijā.
• Novērtē dažādu
faktoru (sociālo,
ekonomisko, vides)
ietekmi uz jaunu
tehnoloģiju attīstību
dabasvielu sintēzē
un to ķīmiskajā
pārstrādē.
Darbs ar tekstu.
Demonstrēšana.
SP. Olbaltumvielas.
33

34
U Z D E V U M U P I E M Ē R I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Apraksta dabasvielu
daudzveidību un to
atrašanos dabā.
Ar struktūrformulām
attēlo tauku uzbūvi.
Saprot informāciju
uz pārtikas produktu
iesaiņojumiem par
tauku, ogļhidrātu un
olbaltumvielu saturu
tajos.
Ievieto teikumos dabasvielu nosaukumus!
Tauki, eļļas, ogļhidrāti, olbaltumvielas.
Saldas augļu sulas satur dažādus ........................... –
glikozi, fruktozi un saharozi.
Rapši Latvijā tiek audzēti ...................... ieguvei, ko
lieto biodīzeļdegvielas ražošanā.
Piena produkti, olas un zivis satur cilvēka uzturā
nepieciešamas ...............................
Kamieļa kupris ir ........................ krātuve, kas
apgādā dzīvnieku ar enerģiju un ūdeni.
tauki ir augstāko karbonskābju un glicerīna
esteri.
O
CH2 O C R 1
CH O
O
C R 2
O
CH2 O C R 3
Izmantojot tauku struktūrformulu, nosaki, cik
glicerīna un cik taukskābju molekulu atlikumu ir
tauku molekulas sastāvā!
Izmanto pārtikas produktu etiķetes
(K_12_UP_03_P1) un nosaki, vai visi pārtikas
produkti satur taukus, ogļhidrātus un
olbaltumvielas!
Paskaidro, kāpēc cilvēka uzturā svarīgi lietot
gan augu valsts, gan dzīvnieku valsts izcelsmes
pārtikas produktus!
1. Uzraksti tauku struktūrformulu, kuras sastāvā
ir:
a) trīs stearīnskābes molekulu atlikumi;
b) trīs oleīnskābes molekulu atlikumi!
2. Uzraksti 3 dažādas tauku struktūrformulas –
piesātinātiem, nepiesātinātiem un jaukta tipa
taukiem!
Izmanto pārtikas produktu etiķetes
(K_12_UP_03_P1) un sagrupē pārtikas
produktus atkarībā no ogļhidrātu, tauku un
olbaltumvielu satura tajos!
D a B a S v I E L a S
Izveido domu karti dabasvielu (tauku, ogļhidrātu,
olbaltumvielu) daudzveidības aprakstīšanai!
Piesātināto tauku sastāvā visbiežāk ir
stearīnskābes (oktadekānskābes) un
palmitīnskābes (heksadekānskābes)
atlikumi. attēlo ar struktūrformulu
liellopu tauku galvenās sastāvdaļas
1,2­dipalmitoil­3­stearoilglicerīna uzbūvi!
Pēc informācijas uz etiķetēm (K_12_UP_03_P1)
izvēlies pārtikas produktus cilvēkam ar liekā
svara problēmām un pamato savu izvēli!

D a B a S v I E L a S
Sasniedzamais rezultāts I II III
Salīdzina tauku
un eļļu fizikālās
īpašības un ķīmiskās
pārvērtības (hidrolīze,
hidrogenēšanās
un oksidēšanās),
pamatojoties uz to
uzbūvi.
1. Kuras taukskābes – piesātinātās vai
nepiesātinātās – pārsvarā veido šķidros
taukus?
2. Nosaki, kurš aprakstītais process ir:
tauku hidrolīze (a);
tauku hidrogenēšana (B);
tauku oksidēšanās (C)!
Pieraksti atbildes burtu!
a) No augu eļļām ražo margarīnu.
b) Sviestam bojājoties, rodas sviestskābe.
c) tauku pārziepjošanas procesā sārmainā
vidē iegūst ziepes.
d) taukus vairākkārtīgi karsējot, rodas
veselībai kaitīgi oksidēšanās produkti.
1. Paskaidro, kāpēc augu valsts tauki lielākoties
ir šķidri, bet dzīvnieku valsts tauki – cieti!
2. Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus!
O
CH2 O C
O
C17H33
a) CH O C
O
C H + 17 33
CH2 O C C H
H2 katalizators
CH 2 O
b) CH O
CH 2 O
CH 2 O
c) CH O
CH 2 O
17
33
O
C R
O
C R + 3NaOH
O
C R
O
C R
O
C R + 3H
O
C R
2O skābā vidē
ĶĪMIJA 12. klase
Ilgi vārot cūkgaļu ūdenī kopā ar vārāmo sāli,
buljonam dažkārt var sajust arī ziepjainu
piegaršu. Izskaidro ziepjainās garšas rašanās
iemeslu no ķīmijas viedokļa! Kā rīkoties, lai
ziepjainā garša nerastos?
35

36
Sasniedzamais rezultāts I II III
Pēc vielu cikliskajām
struktūrformulām
atšķir glikozi, ribozi,
dezoksiribozi, cieti un
celulozi.
Nosaki, kuras ir ogļhidrātu struktūrformulas!
C OH
a)
b)
c)
HOH 2 C
...
H
H
H
O
OH
O
OH
H
H
OH
CH OH 2
O
H
OH H
H
d) CH 3
e)
H 2
HC
OH
H 2
...
C
OH
H
O
OH
CH OH 2
O
H
OH H
H
OH
H
H
O
O
H
H
CH 2OH O
H
OH H
H
CH2OH O
H
OH H
H
OH
OH
H
H
...
...
n
n
Pie vielu cikliskajām struktūrformulām pieraksti
ogļhidrātu nosaukumus!
a)
b)
c)
d)
e)
HOH 2 C
...
...
H
HO
H
H
H
O
H
O
OH
O
OH
H
H
OH
CH OH 2
O
H
OH H
H
OH
CH OH 2
O
H
OH H
H
CH OH 2
O
H
OH H
H
HOH 2 C
H
OH
O
H
OH
OH
H H
OH
H
H
H
O
OH
H
O
H
H
CH 2OH O
H
OH H
H
CH2OH O
H
OH H
H
OH
OH
H
H
...
...
n
n
Papildini daļēji uzzīmētās cikliskās
struktūrformulas!
Glikoze
Riboze
Dezoksiriboze
Celuloze
...
O
O
O
O
O
O
D a B a S v I E L a S
H
O
...
n

D a B a S v I E L a S
Sasniedzamais rezultāts I II III
Ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem apraksta
glikozes rūgšanas
reakcijas (alkoholiskā,
pienskābā, sviestskābā,
citronskābā) un saskata
glikozes rūgšanas
procesus dabā.
Izprot saharozes, cietes
un celulozes hidrolīzes
reak cijas un apraksta
tās ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem.
Olbaltumvielu
uzbūves shēmās
atšķir olbaltumvielu
struktūras un skaidro
ūdeņražsaites,
estersaites, sēra tiltiņu
un sālstiltiņu veidošanos
olbaltumvielu
molekulās.
Nosaki, kurš ķīmiskās reakcijas vienādojums
ir glikozes alkoholiskā rūgšana (a), pienskābā
rūgšana (B), sviestskābā rūgšana (C) un
citronskābā rūgšana (D)! Pieraksti atbildes burtu!
Nosauc reakciju produktus!
a) 6H2O
+ 6CO2 → C6H12O6 + 6O2 b) C6H12O6
+ 3O → C6H8O7 + 2H2O c) C6H12O6
→ C3H7COOH + 2CO2 + 2H2 d) C6H12O6
→ 2C2H5OH +2CO2 e) C H O 6 12 6 2H
3C
CH
OH
COOH
Kura ķīmiskā reakcija norisinās, ražojot etilspirtu;
skābējot kāpostus?
Papildini ogļhidrātu hidrolīzes shēmas, uzrakstot
jautājuma zīmes vietā atbilstošā ogļhidrāta
nosaukumu!
a) ? → dekstrīni → maltoze → glikoze
b) ? → celobioze → glikoze
c) saharoze → glikoze + ?
Shēmā ar olbaltumvielu struktūru
(K_12_UP_03_P2; 1. shēma) nosaki saites veidu,
ja tās ir ūdeņražsaites (a), sēra tiltiņi (B) un
sālstiltiņi (C)! Pieraksti shēmā atbildes burtu!
Pabeidz reakciju shēmas glikozes rūgšanas
reakcijām (alkoholiskā, pienskābā, sviestskābā
un citronskābā rūgšana)!
a) C6H12O6
→ ................. + CO2 + H2 b) C6H12O6
→ ......................+ CO2 c) C6H12O6
→ ........................
d) C6H12O6
+ 3O → C6H8O7 + ........
Nosauc rūgšanas reakcijas produktus un
rūgšanas reakcijas veidu!
Paskaidro, kādās rūpniecības nozarēs varētu
izmantot katru no rūgšanas reakcijām; kura
rūgšanas reakcija nav vēlama pārtikas produktu
sagatavošanā!
Paskaidro, kā norisinās saharozes, cietes un
celulozes hidrolīzes reak cijas, uzraksti atbilstošās
reakcijas vienādojumus!
Nosaki saišu veidus olbaltumvielu struktūras
fragmentā (K_12_UP_03_P2; 2. shēma)!
Paskaidro dažādo saišu nozīmi olbaltumvielu
struktūrā!
ĶĪMIJA 12. klase
Čakla saimniece, pārskatot savus pērnā gada
ievārījuma krājumus, nolēma tos izmantot vīna
raudzēšanai. Viņa ņēma 2 litrus ievārījuma,
ielika lielajā vīna balonā, pielēja novārītu ūdeni,
pielika vīna raugu, balonu noslēdza ar vāku, kurā
bija caurums. Rūgšanas process notika labi. Pēc
mēneša, pagaršojot raudzēto vīnu, saimniece
konstatēja, ka tam tomēr nav alkohola garšas un
smaržas.
analizē doto situācijas aprakstu un atbildi uz
jautājumiem!
Ko saimniece ieguva? Kā būtu jārīkojas,
lai iegūtu vīnu? Kāda bija saimnieces
kļūda? atbildes pamato ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem!
Praktiskā dzīvē audumu cietināšanai ērti
lietojami ir dažādi sintētiskie audumu
cietināšanas līdzekļi. Sens cietināšanas līdzeklis
ir kartupeļu ciete. Izskaidro, kā tu praktiski veiksi
auduma cietināšanu ar kartupeļu cieti! Izskaidro
ķīmiskās pārvērtības, kas notiek ar cieti, un
apraksti tās ar ķīmisko reakciju vienādojumiem!
Izskaidro dažādu saišu veidošanās iespējas
olbaltumvielu struktūrā! Papildini shēmu
(K_12_UP_03_P2; 3. shēma) ar dažādiem saišu
veidiem!
37

38
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izprot polikondensācijas
procesu un ar ķīmisko
reakciju vienādojumiem
apraksta dipeptīdu un
tripeptīdu veidošanos.
DNS un RNS telpiskās
struktūras fragmenta
shēmā analizē tās
ķīmisko uzbūvi.
Skaidro, kas veido
olbaltumvielas un
nukleīnskābes (DNS
un RNS), izmantojot
informāciju par
olbaltumvielu un
nukleīnskābju (arī
nukleotīdu) hidrolīzes
produktiem.
1. Kādas ir polikondensācijas procesa raksturīgās
pazīmes?
2. Kā sauc savienojumu, kas veidojas no trīs
aminoskābju atlikumiem!
Nukleotīda struktūrformulā nosaki slāpekļa
bāzi (a), monosaharīdu (B), un fosforskābes(C)
atlikumu! Shēmā pieraksti atbildes burtu!
Nosauc DNS sastāvā ietilpstošo monosaharīdu!
HO
O
P
OH
O
C H2 O
H
H H
OH H
N
N
NH 2
Nosaki un pieraksti, kurā gadījumā notikusi
olbaltumvielu, kurā – nukleīnskābju hidrolīze?
Hidrolīzes rezultātā ir iegūts aminoskābju
maisījums –.................... .
Hidrolīzes rezultātā iegūtajos produktos
ir konstatēti fosforskābes un ogļhidrāta
atlikumi –......................... .
H
N
N
Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus!
a)
b)
c)
H
H
N
CH 3
CH
C
O
OH
H
H
N
CH 2
2–aminopropānskābe aminoetānskābe
H
H
H
H
N
CH 3
CH
C
O
2–aminopropānskābe
N
CH 2
OH
+
+
H
H
CH 3
N
CH 3
CH
C
C
2–aminopropānskābe
O H
O H
C + N CH C + N
CH 3
OH H
OH H
glicīns alanīns alanīns
O
OH
O
CH C
OH
Paskaidro, kurš no dotajiem nukleotīdiem ir DNS
nukleotīds?
N H 2
N H 2
a) b)
H O
O
P O
O H
C H 2 O
N
H H
H
O H H
H
N
1. Paskaidro, kā praktiski atšķirsi un noteiksi
olbaltumvielu un nukleotīdu daļējas hidrolīzes
produktu maisījumu, ja pierādīšanai dota
koncentrēta slāpekļskābe un tikko iegūtas
vara(II) hidroksīda nogulsnes!
2. Salīdzini olbaltumvielu un nukleīnskābju
hidrolīzes procesa kopīgās un atšķirīgās
pazīmes!
O
H O
O
P O
O H
C H 2 O
N
H H
H
O H O H
H
O
OH
N
O
D a B a S v I E L a S
ar ķīmisko reakciju vienādojumiem attēlo
iespējamo tripeptīdu veidošanos, ja dotas
aminoskābes – alanīns, fenilalanīns un valīns!
H
H
N
CH 3
CH C
O
OH
H
H
N
CH 2
CH C
O
OH
H
H
H 3
C
N
CH
CH 3
CH C
alanīns fenilalanīns valīns
Izveido DNS veidojošo nukleotīdu no to
sastāvdaļu struktūrformulām!
O
C H2 O
H
H H
OH H
H N
N H 2
N
O
HO
O
P
O
OH
OH
Nukleoproteīni veido ribosomas un ietilpst šūnu
kodolos. to hidrolīzes procesā rodas purīna
vai pirimidīna bāzes, riboze vai dezoksiriboze,
fosforskābes atlikumi un aminoskābes.
analizējot hidrolīzes produktus, secini, no kā ir
veidojušies nukleoproteīni!

D a B a S v I E L a S
Sasniedzamais rezultāts I II III
Novērtē ķīmijas, fizikas
un bioloģijas zinātņu
sadarbības nozīmi
dabasvielu pētīšanā.
Analizē vides
piesārņojuma izraisītās
dabasvielu pārvērtības
un apzinās indivīda un
sabiedrības atbildību
vides kvalitātes
saglabāšanā.
Novērtē dažādu faktoru
(sociālo, ekonomisko,
vides) ietekmi uz jaunu
tehnoloģiju attīstību
dabasvielu sintēzē un to
ķīmiskajā pārstrādē.
Angļu bioķīmiķis Fredriks Sengers 1954. gadā
noteica aminoskābju secību polipeptīdu virknē
aizkuņģa dziedzera hormonam insulīnam. Viņš
radīja instrumentālas metodes olbaltumvielu
pirmējās struktūras noteikšanai.
Kādu zinātņu nozaru sadarbība bija nozīmīga
šajā atklājumā?
Nosauc cilvēkam ikdienā iespējamus kaitīgus
vides faktorus, kas var izraisīt dabasvielu
neatgriezeniskas pārvērtības!
Izlasi tekstu “Biodegviela – ceļš uz tīrāku nākotni”
(K_12_UP_03_P3) un atbildi uz jautājumiem!
a) Kurus ogļhidrātus saturošus kultūraugus
izmanto bioetanola ražošanā Latvijā?
b) Kurus eļļu saturošus kultūraugus izmanto
biodīzeļdegvielas ražošanai Latvijā?
c) Kādi faktori nosaka to, ka Latvijā
nepietiekami attīstīta ogļhidrātu un
eļļu saturošu kultūraugu pārstrāde un
izmantošana ekoloģiski tīrāku degvielu
ražošanā?
Ogļhidrātu uzbūvi attēlo ar dažādām formulām:
a) Fišera projekcijformulām;
b) Heiverta formulām;
c) konformāciju formulām.
a) O b) OH c)
H
HO H
H
OH
H
OH
OH
H
H
OH
HO
O H
H
OH
H
HO
HO
OH H OH
Izmantojot doto informāciju, novērtē kādu
zinātņu nozaru sadarbība bija nepieciešama
ogļhidrātu struktūras pētījumos!
1. Kāpēc process, kas notiek ar olbaltumvielām
paaugstinātā temperatūrā vai stipru skābju
iedarbībā ir neatgriezenisks?
2. Paskaidro ar piemēriem, kā vides
piesārņojums ietekmē cilvēka veselību!
ar piemēriem izskaidro, kāpēc daudzās valstīs
kļūst aktuāla olbaltumvielu sintēzes problēma!
Kādi sociālie, vides un ekonomiskie faktori to
veicina?
H
OH
H
H
O
OH
OH
H
ĶĪMIJA 12. klase
Izmantojot dabaszinātņu mācību priekšmetos
apgūtās zināšanas un prasmes, kā arī prasmi
lietot It, sameklē informāciju par nozīmīgu
pētījumu dabaszinībās, kas apliecinātu dažādu
dabaszinātņu sadarbību pētījuma veikšanā!
Iegūto vārdisko informāciju noformē kā domu
karti vai secības shēmu!
1. Skolēns otrā dienā pēc skolā veikta ķīmijas
laboratorijas darba par slāpekļskābes
īpašībām ieraudzīja uz rokām nelielus,
dzeltenus plankumus. Nomazgāt tos nevarēja.
Pēc dažām dienām plankumi bija izzuduši.
Izskaidro plankumu izcelsmi!
2. Izmantojot zināšanas par olbaltumvielu
īpašībām, izvērtē ilgstošas sauļošanās
bīstamību!
1. Uzraksti argumentētu eseju par tematu “vai
Latvijā nepieciešama celulozes rūpnīca?” !
2. Nākotnē celulozi varētu izmantot polietilēna
ražošanā. Izveido pārvērtību rindu, kas attēlo
šo ražošanas procesu!
Novērtē, kādi apstākļi varētu veicināt šāda
ražošanas procesa rašanos!
39

40
S T U N D A S P I E M Ē R S
OLBALTUMVIELAS (2 mācību stundas)
Mērķis
Attīstīt prasmi atrast un radoši izmantot informāciju par olbaltumvielu uzbūvi,
īpašībām un dabaszinātņu ieguldījumu olbaltumvielu pētīšanā, lietojot informāciju
tehnoloģijas.
Skolēnam sasniedzamais rezultāts
• Atrod un sistematizē informāciju par olbaltumvielu uzbūvi, īpašībām un dabaszinātņu
ieguldījumu olbaltumvielu pētīšanā.
• Veido datorprezentāciju, atbilstoši darba uzdevumam.
• Uzstājas ar datorprezentācijas materiālu.
• Strādā sadarbojoties.
Nepieciešamie resursi
• Izdales materiāli: “Ieteikumi prezentācijas veidošanai” (K_12_SP_03_P1); “Darba
uzdevumi prezentāciju sagatavošanai” (K_12_SP_03_P2); “Olbaltumvielas”
(K_12_SP_03_P3); “Prezentācijas vērtēšanas kritēriji” (K_12_SP_03_P4).
• Datori, interneta resursi, projektors.
Mācību metodes
Darbs ar tekstu, demonstrēšana.
Mācību organizācijas forma
Grupu darbs.
D a B a S v I E L a S
Vērtēšana
Novērojot darbu ar interneta resursiem 1. stundas laikā, skolotājs vērtē, cik produktīvi
skolēni izmanto informācijas avotus un atlasītā materiāla atbilstību veicamajam
uzdevumam. 2. stundas laikā skolotājs vērtē datorprezentāciju un grupas
uzstāšanos, izmantojot vērtēšanas kritērijus.
Skolotāja pašnovērtējums
Secina par stundas mērķa sasniegšanu, izmantotās metodes lietderību un efektivitāti,
par to, kas izdevās un kādiem jautājumiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība.
Stundas gaita
Mācību stunda notiek datorklasē. Skolēnu skaits grupā 3–4. Dalījums grupās notiek pēc skolotāja ieskatiem, atbilstoši skolēnu skaitam un datoru skaitam klasē. Ja skolēnu skaits
klasē ir liels, divas grupas saņem vienādus darba uzdevumus.
Skolotājs var nenorādīt skolēniem interneta vietnes prezentācijas materiāla gatavošanai, lai skolēni veiktu darbu pilnīgi patstāvīgi. Tomēr pieredze rāda, ka internetā ir atrodams
ļoti sarežģīts materiāls, kurā skolēniem būs grūti orientēties, tāpēc tiek piedāvāta interneta vietņu izlase.
Gatavojoties stundai, skolotājs pārbauda, vai norādītās vietnes var atvērt un nodrošina tām pieeju. Ja tās nedarbojas, skolotājs atrod un norāda citas piemērotas vietnes; to
sarakstu var papildināt paši skolēni prezentācijas sagatavošanas gaitā.

D a B a S v I E L a S
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Informē, ka apmēram ceturtā daļa cilvēka ķermeņa masas veido olbaltumvielas. Uzsver,
ka to sintēzei nepieciešamas aminoskābes, kuras cilvēka organisms uzņem ar pārtikas
produktiem.
Iepazīstina ar darba uzdevumu:
1) sameklēt un sistematizēt informāciju, novērtēt tās ticamību un izveidot
datorprezentāciju, izmantojot interneta resursus;
2) sagatavot grupas uzstāšanos.
Izdala katrai grupai ieteikumus, kas jāievēro, veidojot prezentāciju. aicina ar tiem
iepazīties (K_12_SP_03_P1).
Prezentācijas veidošanai var atvēlēt arī 2 mācību stundas, vai arī grupas pabeidz darbu
mājās.
Izdala katrai grupai darba uzdevumu (K_12_SP_03_P2).
Stundas beigās pārbauda, vai grupu atlasītais materiāls atbilst darba uzdevumam,
vai atlasītais materiāls ir nozīmīgs. Iesaka grupām risinājumu, ja radušās problēmas
materiāla atlasē.
atgādina ieteikumus, kas jāievēro prezentācijas laikā (K_12_SP_03_P1).
Izdala katram skolēnam darba lapu, kura jāaizpilda, vērojot un klausoties prezentācijas
(K_12_SP_03_P3).
Iepazīstina ar prezentācijas vērtēšanas kritērijiem (K_12_SP_03_P4).
Skolotājs var piedāvāt arī skolēniem novērtēt citu grupu prezentācijas, izmantojot
prezentācijas vērtēšanas kritērijus (K_12_SP_03_P4).
aicina grupas pēc kārtas uzstāties, ievērojot prezentācijai paredzēto laiku.
Skolēnu uzstāšanās laikā aizpilda tabulas “Prezentācijas vērtēšanas kritēriji”
(K_12_SP_03_P4).
aicina grupas izteikt viedokli par prezentācijas rezultātiem.
Kopā ar skolēniem pārrunā prezentācijas rezultātus.
1. stunda
Darbs ar tekstu (40 minūtes)
2. stunda
Klausās.
Demonstrēšana (40 minūtes)
ĶĪMIJA 12. klase
Kopīgi iepazīstas ar ieteikumiem prezentācijas veidošanai.
Katra grupa saņem atšķirīgu veicamo darba uzdevumu.
1. grupa – Sameklēt un sistematizēt informāciju, novērtēt tās ticamību un izveidot
datorprezentāciju par olbaltumvielu uzbūvi.
2. grupa – Sameklēt un sistematizēt informāciju, novērtēt tās ticamību un izveidot
datorprezentāciju par dabaszinātņu ieguldījumu olbaltumvielu pētīšanā.
3. grupa – Sameklēt un sistematizēt informāciju, novērtēt tās ticamību un izveidot
datorprezentāciju par vides faktoru ietekmi uz olbaltumvielām.
4. grupa – Sameklēt un sistematizēt informāciju, novērtēt tās ticamību un izveidot
datorprezentāciju par olbaltumvielu bioloģisko funkciju daudzveidību dzīvajos
organismos un saturu pārtikas produktos un lopbarībā.
Ieņem vietu pie datora.
Meklē informāciju internetā, atlasa nepieciešamo materiālu, veido prezentāciju.
Uzklausa komentārus. Īsumā izklāsta idejas prezentācijas veidošanai.
Klausās un neskaidrības gadījumā uzdod jautājumus.
Prezentē sagatavoto materiālu.
aizpilda darba lapu.
Īsi komentē: kas izdevās/neizdevās. Kāpēc?
41

42
D a B a S v I E L a S

S A T U R S
1.
2.
3.
4.
5.
6.
OGĻŪDEŅRaŽU HIDROKSILatvaSINĀJUMI UN KaRBONILatvaSINĀJUMI
KaRBONSKĀBES UN tO atvaSINĀJUMI
DaBaSvIELaS
SADZĪVĒ IZMANTOJAMĀS VIELAS UN MATERIĀLI
ĶĪMIJaS UN vIDES tEHNOLOĢIJaS
ĶĪMIJa UN SaBIEDRĪBaS ILGtSPĒJĪGĀ attĪStĪBa
ĶĪMIJA 12. klase
3
17
29
43
55
71

44
SADZĪVĒ IZMANTOJAMĀS VIELAS UN MATERIĀLI
T E M A T A A P R A K S T S
Mūsu dienās arvien plašāk izmanto sintētiskos lielmolekulāros savienojumus,
kuri aizstāj gan metālus un to sakausējumus, gan koku un papīru, gan arī dabīgās
šķiedras. Savā ikdienas dzīvē mēs sastopamies ar visdažādāko mazgāšanas un kosmētisko
līdzekļu klāstu.
Zināšanas par šo materiālu sastāvu, īpašībām, ietekmi uz apkārtējo vidi, dod iespēju
pareizi un saprātīgi tos izvēlēties, lietot, apzināties lietošanas noteikumu neievērošanas
sekas.
Pamatskolā skolēni uzzināja par šķiedru un polimērmateriālu iespējamām pārmaiņām
karsēšanas laikā. Guva ieskatu, ka kosmētikas un mazgāšanas līdzekļi jālieto,
rūpīgi iepazīstoties ar pamācību, marķējumu uz iepakojuma.
Šajā tematā skolēni apgūst zināšanas par polimēru sastāvu, lietojot jēdzienus: polimērs,
monomērs, polimerizācijas pakāpe, elementārposms. Uzzina, kā tos iegūst polimerizācijas
un polikondensācijas reakcijās. Raksta polimerizācijas reakciju vienādojumus,
apzina polimēru un šķiedru daudzveidību, katras materiālu grupas raksturīgās
īpašības. Iepazīstas ar vēsturiski sena mazgāšanas līdzekļa – ziepju – iegūšanu.
Laboratorijas darbā skolēni paši iegūst ziepes, izmantojot senas ziepju ieguves
metodes, un pēta ziepju mazgājošo īpašību maiņu dažādu faktoru ietekmē. Ar ķīmisko
reakciju vienādojumiem apraksta ziepju iegūšanu no taukiem un augstākajām
taukskābēm.
Tematā skolēni, izmantojot informāciju par polimērmateriālu, kaučuka, kompozītmateriālu
un šķiedru īpašībām, prognozē to izmantošanu dažādās tautsaimniecības
nozarēs un analizē arī vides problēmas, kas saistītas ar šo materiālu izmantošanu.
Tematā skolēni iepazīstas ar materiālzinātni kā vienu no materiālu pētniecības
nozarēm un šīs zinātnes attīstības perspektīvām Latvijā.
Veicot uzdevumus, skolēni strādā ar dažādām shēmām, darbā izmanto tekstus.
Jaunas informācijas iegūšanai skolēni izmanto IT.
S a D Z Ī v Ē I Z M a N t O J a M Ā S v I E L a S U N M a t E R I Ā L I

S a D Z Ī v Ē I Z M a N t O J a M Ā S v I E L a S U N M a t E R I Ā L I
C E Ļ V E D I S
Galvenie skolēnam sasniedzamie rezultāti
StaNDaRtĀ
PROGRaMMĀ
StUNDĀ
apraksta ķīmisko
elementu, vielu,
materiālu un
disperso sistēmu
daudzveidību un
vielu izplatību dabā.
• ar piemēriem
apraksta
mazgāšanas un
kosmētikas līdzekļu
daudzveidību un to
lietošanu.
Lomu spēle.
SP. Kosmētikas līdzekļu
daudzveidība.
VM. Mazgāšanas
līdzekļi.
KD. Mazgāšanas un
kosmētikas līdzekļu
daudzveidība un
lietošana.
Izprot atomu kodolu
pārvērtības, vielu
elektrolītiskās
disociācijas, oksidēšanās
un reducēšanās,
polimerizācijas un
polikondensācijas procesus.
• Izprot alkēnu un
alkadiēnu polimerizācijas
procesus un apraksta
tos ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem.
• Pēc polimēra
vispārīgās formulas
nosaka monomēru,
elementārposmu,
polimerizā cijas pakāpi un
nosauc to.
VM. Polimēri.
KD. Sintētiskie lielmolekulārie
savienojumi.
Sintezē vielas, veic vielu
kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi,
precīzi ievērojot laboratorijas
trauku un ierīču lietošanas
noteikumus un drošas darba
metodes.
• Sintezē ziepes un pētī to
īpašības.
• ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem apraksta
ziepju iegūšanu no taukiem un
augstākajām taukskābēm.
Laboratorijas darbs.
LD. Ziepju iegūšana un īpašības.
Iepazīstina citus ar saviem
vai grupas darba rezultātiem,
izmantojot It un dažādus
uzskates līdzekļus.
• Izmantojot It, atrod un
apkopo informāciju par
jaunākajiem materiāliem
to īpašībām, izmantošanas
iespējām un iepazīstina citus
ar saviem rezultātiem.
Novērtē tehnoloģiju
attīstību ķīmijā un
apzinās tās ietekmi
uz indivīda dzīves
kvalitāti un sabiedrības
attīstību.
• Izmantojot
informāciju par
polimērmateriālu,
kaučuka, gumijas,
kompozītmateriālu
un šķiedru
īpašībām, prognozē
to izmantošanu
dažādās
tautsaimniecības
nozarēs.
Mācību filma “Viedie materiāli”. VM. Šķiedras.
KD. Polimērmateriālu
un šķiedru īpašības un
izmantošana.
ĶĪMIJA 12. klase
analizē aktuālas vides
problēmas Latvijā un
pasaulē, kas saistītas
ar vielu un materiālu
izmantošanu, un
apzinās dabas
resursu (ūdens,
nafta, rūdas, koksne)
saprātīgas lietošanas
nepieciešamību.
• analizē vides
problēmas,
kas saistītas ar
polimērmateriālu
un sintētisko
mazgāšanas
līdzekļu
izmantošanu,
un prognozē
šo problēmu
novēršanas
iespējas.
VM. Polimērmate riālu
apzīmējumi.
45

46
U Z D E V U M U P I E M Ē R I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Pēc polimēra
vispārīgās formulas
nosaka monomēru,
elementārposmu,
polimerizā cijas pakāpi
un nosauc to.
Izprot polimēru
(termoplastiskie,
termoreaktīvie) un
šķiedru (dabīgās,
mākslīgās, sintētiskās)
īpašības.
Papildini shēmu, atzīmējot jēdzienus ar
atbilstošajiem burtiem!
Polimērs (a), monomērs (B), polimerizācijas
pakāpe (C), elementārposms (D).
n CH 2
CH 2 ( CH 2
CH 2
Ievieto teikumos pareizos vārdus!
Termoplastiskie polimēri, termoreaktīvie polimēri,
kokvilna, vilna, mākslīgās šķiedras, sintētiskās
šķiedras.
a) ........................................ paaugstinātā
temperatūrā nekļūst mīksti un tos nevar
izkausēt.
b) ........................................... karstumā kļūst mīksti
un veidojami. atdzesējot, tie atkal sacietē.
c) .....................ir dabiskā šķiedra, kas nedeg,
bet pārogļojas, izdalot nepatīkamu degošu
olbaltumvielu smaržu.
d) Šķiedras, kuras iegūst, pārstrādājot dabīgos
polimērus, sauc par .....................
e) .................................................... paaugstinātā
temperatūrā kļūst mīkstas, kūst, no
izkusušām var izvilkt pavedienus.
f) .............................. ir dabīgā šķiedra, kas
sadegot izdala degoša papīra smaržu.
) n
1)
2)
Dotas polimēru vispārīgās formulas:
CH 2
* CH
Cl
n *
* CH2 C
Cl
CH
Uzraksti katram polimēram atbilstošo
monomēra struktūrformulu!
Pabeidz shēmu “ Šķiedru veidi”
(K_12_UP_04_P1) un nosauc katram šķiedru
veidam vienu raksturīgāko īpašību!
S a D Z Ī v Ē I Z M a N t O J a M Ā S v I E L a S U N M a t E R I Ā L I
CH 2
n
*
Polimēra [(—CH 2—CH(CH 3)—)] n
relatīvā molmasa M r = 365 400.
aprēķini polimerizācijas pakāpi!
Doti polimēri: polietilēns, polivinilhlorīds un
kaprons. Izmantojot tabulā “Polimēru īpašības”
doto informāciju (K_12_UP_04_P2), sastādi
plānu, kā rīkosies, lai atpazītu šos polimērus!
Izveido tabulu datu reģistrēšanai!

S a D Z Ī v Ē I Z M a N t O J a M Ā S v I E L a S U N M a t E R I Ā L I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izprot alkēnu
un alkadiēnu
polimerizācijas
procesus un apraksta
tos ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem.
Pēc reakcijas
shēmām izskaidro
polimēru veidošanos
polikondensācijas
procesos.
1. ar atbilstošu burtu atzīmē, kurā shēmā
attēlots alkēnu polimerizācijas process (a),
kurā – alkadiēnu polimerizācijas process (B)!
n H 2C CH CH CH 2
n
n
2. Izmantojot etilēna polimerizācijas procesa
shēmu (K_12_UP_04_P3), atbildi uz
jautājumiem!
a) Starp kuriem C atomiem tiek sarautas
dubultsaites?
b) Starp kuriem C atomiem veidojas jaunas
vienkāršās saites?
c) Pie kuriem C atomiem saglabājas ķēdes
turpināšanas iespējas?
1. ar atbilstošu burtu atzīmē, kurā shēmā
attēlots polimerizācijas process (a), kurā –
polikondensācijas process (B)!
n
* CH2 CH CH CH2 n *
C
H 2
C
H 2
C
H 2
CH 2
CH
CH 3
CH 2
* CH 2 CH 2 n *
* CH2 CH
CH 3
n *
* CH 2 CH 2 n *
n C H O C H 6 12 6 * O 6 10 5 n * + (n-1)H 2O nH
2 N (CH 2 ) 6 COOH
n
* NH (CH ) CO
2 6 * + (n-1)H 2O F 2 C CF 2
* CF CF 2 2 n *
2. Nosauc, kuri polimēri dabā veidojas
polikondensācijas reakcijas gaitā!
n
1. Uzraksti polietilēna, polipropilēna,
butadiēnkaučuka, polivinilhlorīda, teflona
(politetrafluoretēna) iegūšanas reakciju
vienādojumus!
2. Izmantojot alkēna polimerizācijas
procesa shēmu (K_12_UP_04_P3), sastādi
2,3­dimetilbutēna­2 polimerizācijas reakcijas
vienādojumu!
1. Izmantojot polikondensācijas procesa shēmu
(K_12_UP_04_P4), izskaidro polikondensācijas
procesa norisi!
2. Izskaidro atšķirību starp polimerizācijas un
polikondensācijas procesu!
ĶĪMIJA 12. klase
Butadiēnnitrila kaučuks ir kopolimērs (polimērs,
kas veidojas polimerizācijas reakcijā no diviem
vai vairākiem dažādiem monomēriem), kuru
izmanto pret eļļu un benzīnu izturīgas gumijas
ražošanai. Uzraksti vienādojumu butadiēna­1,3
un akrilnitrila CH 2=CH­CN vienlaicīgai
polimerizācijai, ja zināms, ka to daudzumu
attiecība koppolimērā ir 1:1!
Poliamīdu, ko izmanto neilona ražošanai iegūst
1,6­heksāndiskābes un 1,6­diaminoheksāna
polikondensācijā.
Izmantojot doto polikondensācijas procesa
shēmu (K_12_UP_04_P4), uzraksti vienādojumu,
kas apraksta poliamīda veidošanos!
47

48
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izmantojot informāciju
par polimērmateriālu,
kaučuka,
kompozītmateriālu
un šķiedru īpašībām,
prognozē to izmantošanu
dažādās
tautsaimniecības
nozarēs.
Novērtē ķīmijas
zināšanu nozīmi, sadzīvē
izmantojot sintētiskos
materiālus, kosmētikas
un mazgāšanas
līdzekļus, savas veselības
saglabāšanai.
Izlasi tekstu “Modernākie materiāli aviācijā”
(K_12_UP_04_P5)! Pabeidz teikumus!
Galvenais lidaparātu būves materiāls ir ..................
..........................
Boeing 787(Dreamliner) konstrukcijā izmantoti
.................................................., to īpatsvars palielināts
līdz 50%.
No kompozītmateriāliem izgatavota lidmašīna ir
ļoti ...................... . Līdz ar to par 3% samazinās ........
..........................................
Lidmašīnu būvēšanai izmantoti kompozīti satur
........................................... vai ..............................................
Par saistvielu izmanto ....................................
Modernais materiāls ir ...................... nekā
alumīnijs, nav pakļauts .........................., tam ir
lielāka .................................
Kādas ķīmijas zināšanas tu izmanto, izvēloties
kosmētikas un mazgāšanas līdzekļus?
1. Izlasi tekstu “Modernākie materiāli aviācijā”
(K_12_UP_04_P5)! Paskaidro, kāpēc mūsu
dienās lidmašīnu būvēšanā dūralumīniju
aizstāj ar kompozītmateriāliem!
S a D Z Ī v Ē I Z M a N t O J a M Ā S v I E L a S U N M a t E R I Ā L I
2. Izlasi tekstu!
Pannu un citu virtuves priekšmetu, apģērbu,
apavu, zobu diegu un vēl daudzu citu ikdienā
lietojamu priekšmetu ražošanā jau drīzumā būs
jāiztiek bez teflona, ūdensnecaurlaidīgā “goretex”
un citu tā saukto perfluoroktāna sulfonātu
jeb PFOS izmantošanas. Šo savienojumu
izmanto neiedomājami plaši – apstrādā
apģērbus, lai tie neuzņemtu traipus, to lieto
paklāju ražošanā, kosmētikā, higiēnas precēs,
pat mēbelēs. Jau agrāk zinātnieki brīdināja,
ka šo vielu savienojumi var izrādīties kaitīgi.
Pirmkārt, savienojums ir ļoti noturīgs un lēni
noārdās vidē. Otrkārt, tas konstatēts arī cilvēku
asinīs.
(Iveta Tomsone, Latvijas avīze,
28. oktobris 2006.; www.tvnet.lv/zalazeme/ )
a) Kāpēc teflona un tā atvasinājumu lietošanu
dažādu sadzīves priekšmetu ražošanā
vajadzētu pārtraukt?
b) Kādas ķīmiskas neprecizitātes tu pamanīji,
lasot šo tekstu?
Dotas 3 plastmasas, no kurām izgatavo traukus:
polietilēns, polivinilhlorīds, polistirols. Salīdzini
šo plastmasu ietekmi uz cilvēka veselību!
Kuras plastmasas traukos nedrīkst uzglabāt
pārtikas produktus? Paskaidro, vai tev
nepieciešamas ķīmijas zināšanas, lai atbildētu uz
šo jautājumu!
Pamatojoties uz tekstā “Modernākie materiāli
aviācijā” (K_12_UP_04_P5) aprakstītajām
materiālu īpašībām, prognozē, kur vēl var
izmantot šo kompozītmateriālu!
Izveido domu karti par ķīmijas zināšanu nozīmi,
sadzīvē izmantojot sintētiskos materiālus!

S a D Z Ī v Ē I Z M a N t O J a M Ā S v I E L a S U N M a t E R I Ā L I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Analizē vides problēmas,
kas saistītas ar
polimērmateriālu un
sintētisko mazgāšanas
līdzekļu izmantošanu, un
prognozē šo problēmu
risināšanas iespējas.
1. Izlasi tekstu “ Plastmasu pārstrāde”
(K_12_UP_04_P6)!
vai apgalvojums ir patiess? Pasvītro atbilstošo
atbildes variantu!
a) Reāli tiek izmantotas divas plastmasu
pārstrādes metodes: otrreizējā pārstrāde un
ķīmiskā destrukcija. Jā /nē.
b) Šķirot polimēru maisījumus pēc tā tipiem ir
dārgi un darbietilpīgi. Jā /nē.
c) Plastmasu maisījumu nevar pārstrādāt
nešķirotu. Jā /nē.
d) Pārstrādājot plastmasu, var iegūt eļļas,
vaskus, smērvielas u. c. Jā /nē.
e) Rietumeiropā 68% no visiem plastmasas
atkritumiem tiek pārstrādāti. Jā /nē.
2. Izlasi tekstu “Kīmisko vielu kokteilis”
(K_12_UP_04_P7)!
Par kādu vielu ir runāts katrā teikumā?
atbildes atzīmē ar atbilstošu burtu!
Fosfāti – a
Perborāti – B
Smaržvielas – C
virsmaktīvās vielas – D
a) ....... slikti sadalās vidē un uzkrājas dzīvajos
organismos.
b) ......, nonākot ūdenskrātuvēs, veicina to
aizaugšanu.
c) ....... daudziem cilvēkiem izraisa alerģiskas
reakcijas.
d) ....... jāaizstāj ar citām alternatīvām,
piemēram, ūdeņraža peroksīdu, kas vidē
sadalās.
1. Izlasi tekstu “Plastmasu pārstrāde”
(K_12_UP_04_P6)! Izskaidro, kāda plastmasu
pārstrādes metode attēlota shēmā!
2. Izlasi tekstu “Ķīmisko vielu kokteilis”
(K_12_UP_04_P7) un aizpildi tabulu, atzīmējot
tajā ar “+” vai “–” mazgāšanas līdzekļu
kaitīgumu dabai un veselībai!
3. Paskaidro, kāpēc ezeru un upju krastos
nedrīkst mazgāt automašīnas un veļu?
ĶĪMIJA 12. klase
1. Izstrādā un prezentē reklāmu sadzīves
polimērmateriālu atkritumu savākšanas un
šķiro šanas nepieciešamībai!
2. Paskaidro, kāpēc nepieciešama plastmasas
atkritumu šķirošana! Sagatavo savus
argumentus par un pret to!
3. Izmantojot tekstā “Ķīmisko vielu kokteilis”
(K_12_UP_04_P7) doto informāciju,
salīdzini SMS (“Kastanis Efekts”, “ariel”,
“Mini Risk”) sastāvu un uzraksti pamatotus
secinājumus, kuru no mazgāšanas līdzekļiem
labāk izmantot veļas mazgāšanai kā videi
draudzīgāku!
4. Izmantojot tekstā “Nepārdozē!” doto
informāciju (K_12_UP_04_P8) izstrādā
un piedāvā padomus, kā pareizi lietot
mazgāšanas līdzekļus!
49

50
Sasniedzamais rezultāts I II III
Ar piemēriem apraksta
mazgāšanas un
kosmētisko līdzekļu
daudzveidību un to
lietošanu.
Ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem apraksta
ziepju iegūšanu no
taukiem un augstākajām
taukskābēm.
1. Sagrupē nosauktos produktus mazgāšanas
līdzekļos (M) un kosmētikas līdzekļos (K)!
Šampūns......., lūpu balzāms ....., zobu pasta ......,
antiperspirants......., dušas želeja....., losjons pēc
skūšanās.......
2. Uz apģērba birkas redzamas šādas zīmes:
Izvelies veļas pulveri, kuru var izmantot šādu
apģērbu mazgāšanai!
a) veļas pulveris satur balinātājus.
b) veļas pulveris satur fermentus.
atzīmē, kurš ķīmiskās reakcijas vienādojums
attēlo ziepju iegūšanu no taukiem (a), kurš – no
augstākajām taukskābēm (B)!
a) C15H31COOH
+ NaOH → C15H31COONa + H2O b)
Cl 40
H C O C C
2 O
HC O CO C
C
H 2
O
C
H 2
CO C
OH
17
17
17
H
H + 3NaOH
H
35
35
35
HC OH + 3C H COO
Na
C
H 2
OH
17
35
S a D Z Ī v Ē I Z M a N t O J a M Ā S v I E L a S U N M a t E R I Ā L I
1. Kāpēc pēc sejas mazgāšanas mēdz lietot sejas
krēmu vai losjonu?
2. Kurus kosmētikas līdzekļus uzskata par
dekoratīvo kosmētiku? vai tā ir viņu vienīgā
funkcija?
3. Uz apģērba birkas redzamas šādas zīmes:
Paskaidro, kādu veļas pulveri nedrīkst izmantot
šādu apģērbu mazgāšanai!
Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus!
a) C17H35COOH
+ NaOH →
b)
Cl 95
H C O C C
2 O
HC O CO C
C
H 2
O
CO C
15
15
15
H
H + NaOH
H
31
31
31
Salīdzini antiperspiranta un dezodoranta
darbību! Piedāvā, kādos gadījumos labāk lietot
dezodorantu, kādos –antiperspirantu!
Senatnē ziepes ražoja no dzīvnieku taukiem, kuru
sastāvā ir dažādi augstāko taukskābju triglicerīdi,
un pelniem, kas satur potašu (K 2CO 3) .
Mūsu dienās šķidrās ziepes ražo no sintētiski
iegūtām taukskābēm un kālija sārma.
ar ķīmisko reakciju vienādojumiem apraksti
ziepju iegūšanu mūsu dienās un senatnē!

S a D Z Ī v Ē I Z M a N t O J a M Ā S v I E L a S U N M a t E R I Ā L I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izprot ziepju un
sintētisko mazgāšanas
līdzekļu mazgā jošo
darbību un dažādu
faktoru ietekmi (ūdens
cietība, pH, temperatūra)
uz to.
Novērtē informācijas
ticamību reklāmās
par mazgāšanas un
kosmētiskas līdzekļiem.
Ir iepazinis
materiālzinātnes
pētniecības virzienus
Latvijā un novērtē
dažādu zinātņu nozaru
sadarbības nozīmi
materiālzinātnes
attīstībā.
Ieraksti tekstā trūkstošos vārdus!
Virsmaktīvās, skābs, ciets, tauki, sāls, ūdens,
netīrums.
Ziepes ir augstāko karbonskābju ............... un tās
iegūst, pārziepjojot ....................... Ziepes ir .........
.......................... vielas, un tām piemīt mazgājoša
darbība.
Ziepju molekulām ir divējāda daba.
Ziepju molekulas “galva” viegli šķīst ............,
bet ogļūdeņraža atlikumam piemīt spēja šķīst
........................ . Ziepes zaudē savas mazgājošās
īpašības ....................... un ......................... ūdenī.
Dezodoranta “Rexona” reklāmā teikts, ka vīriešu
sviedru pH līmenis ir zemāks, nekā sieviešu sviedru
pH līmenis un tāpēc, neskatoties uz to, ka šis
dezodorants ir ļoti spēcīgs, produkts ir piemērots
tikai sievietēm!
vai dotie apgalvojumi ir patiesi?
a) vīriešiem un sievietēm paredzēto
dezodorantu ķīmiskais sastāvs ir atšķirīgs.
b) Sieviešu sviedri ir “skābāki”, nekā vīriešu
sviedri.
Izlasi tekstus “Kas ir materiālzinātne” un
“Materiālzinātne Latvijā” (K_12_UP_04_P9) un
atbildi uz jautājumiem!
a) Ko pēta materiālzinātne?
b) ar kādām zinātnes nozarēm saistīta
materiālzinātne?
c) Kur Latvijā ir iespējamas studijas
materiālzinātnē?
Salīdzini dažādu faktoru (ūdens cietība, vides
pH, temperatūra) ietekmi uz ziepju un sintētisko
mazgāšanas līdzekļu mazgājošo darbību!
Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka neviens kosmētikas
līdzeklis nespēj atjaunot novecojušu ādu.
Pretgrumbu krēmi satur komponentus, kuri veicina
ūdens uzkrāšanos šūnās, tādējādi it kā “ noslēpjot”
izveidojušās grumbas.
Izskaidro firmas L’ OREaL reklāmu, kura vēsta,
ka pretgrumbu krēms “Revitalift 1” nedēļas laikā
samazina grumbas par 20% un ka tā darbības
efektivitāte ir pierādīta!
Izlasi tekstus “Kas ir materiālzinātne” un
“Materiālzinātne Latvijā” (K_12_UP_04_P9)
un nosauc divus argumentus, kas tev šķiet
nozīmīgākie materiālzinātnes attīstībai nākotnē!
Paskaidro aprakstītās situācijas, atbildi
pamatojot ar atbilstošiem ķīmisko reakciju
vienādojumiem!
ĶĪMIJA 12. klase
a) Ja matus mazgā ar ziepēm, uz tiem veidojas
“apsarme”, un mati zaudē spīdumu. Lai mati
spīdētu, tos skalo ūdenī, kam pievienots
etiķis.
b) Upes ūdenī noskalot ziepes no rokām ir
vieglāk nekā dziļurbuma ūdenī.
Reklāmas filmiņā redzams aktieris, kurš iegremdē
monētu tīrīšanas līdzeklī, pēc brīža to izņem,
sacīdams: “Jūsu plīts būs tikpat mirdzoša, kā šī
monēta, ja tīrīsiet to ar mūsu piedāvāto tīrīšanas
līdzekli!”
analizē šo reklāmu, norādot, kādu ķīmiska
rakstura kļūdu ir pieļāvuši reklāmas veidotāji!
1. Pamato, kāpēc materiālzinātnes attīstībā
būtiska ir ķīmiķu un fiziķu sadarbība!
2. Izlasi tekstus “Kas ir materiālzinātne” un
“Materiālzinātne Latvijā” (K_12_UP_04_P9)
un izveido domu karti par materiālzinātnes
pētniecības virzieniem!
51

52
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izmantojot IT, atrod un
apkopo informāciju par
jaunākajiem materiāliem
(“viedie materiāli”,
kompozītmateriāli), to
īpašībām, izmantošanas
iespējām, un iepazīstina
citus ar saviem
rezultātiem.
Izlasi tekstu!
Latvijas Universitātes (LU) Mikrobioloģijas
un Biotehnoloģijas institūtā sadarbībā ar
Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) laboratorijas
apstākļos pēta poli­β­hidroksibutirāta un tā
kompozītmateriālu izgatavošanu. Šie materiāli
ir biodegradējami un lietojami iepakošanai,
bet to ietekme uz pārtikas produktu kvalitāti
uzglabāšanas laikā nav pētīta. Kaut daļu no
parastajiem polimēru iepakojuma materiāliem
(PE, PP, PET u. c.), kuru sadalīšanās laiks pārsniedz
100 gadu, aizvietojot ar kompostējamiem
biopolimēriem, kas mikroorganismu un mitruma
iedarbībā augsnē sadalās dažu mēnešu laikā,
sabiedrība varētu ievērojami samazināt
izdevumus par izlietotā iepakojuma šķirošanu,
pārstrādi un atkritumu izgāztuvju uzturēšanu.
http://www3.acadlib.lv/greydoc
Izmantojot tekstā doto informāciju, informē
savus klasesbiedrus par kompozītmateriāla –
biopolimēra izmantošanas iespējām un
priekšrocībām, salīdzinot ar parastajiem
polimēriem!
SIA “Leabold” ir dibināta 2003. gadā. Uzņēmuma
galvenie darbības virzieni ir: marmora, granīta
un akmens kompozītmateriālu imports,
vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.
Izmantojot doto informāciju http://www.
leabold.lv/public/27264.html, iepazīstini savus
klases biedrus ar marmora, granīta un akmens
kompozītmateriālu īpašībām un izmantošanu!
Izmantojot It, atrodi un apkopo informāciju par
“viedajiem materiāliem” un to izmantošanas
iespējām!

S a D Z Ī v Ē I Z M a N t O J a M Ā S v I E L a S U N M a t E R I Ā L I
S T U N D A S P I E M Ē R S
KOSMĒTIKAS LĪDZEKĻU DAUDZVEIDĪBA (2 mācību stundas)
Mērķis
Pilnveidot izpratni par kosmētikas līdzekļu daudzveidību, to pareizas izvēles un
lietošanas nosacījumiem, izmantojot lomu spēli.
Skolēnam sasniedzamais rezultāts
• Izmantojot informāciju dotajā tekstā, novērtē kosmētikas līdzekļu daudzveidību
un to pareizas lietošanas nosacījumus.
• Veido vizuālo materiālu par doto tekstu un prezentē to; aizstāv savu viedokli.
• Attīsta prasmi sadarboties, strādājot grupā, uzņemties dažādas lomas.
Nepieciešamie resursi
• Izdales materiāli: “Kosmētikas līdzekļi” (K_12_SP_04_P1); “Lomu spēlei
atbilstoši darba uzdevumi” (K_12_SP_04_P2); “Prezentācijas vērtēšanas
kritēriji”(K_12_SP_04_P3).
• Līmlapiņas; A4 formāta lapas.
• Dators, kodoskops, projektors (atkarībā no skolēnu sagatavotās prezentācijas).
Mācību metodes
Darbs ar tekstu, lomu spēle.
Mācību organizācijas formas
Pāru vai grupu darbs.
ĶĪMIJA 12. klase
Vērtēšana
1. stundas laikā skolotājs vērtē, cik veiksmīgi skolēni spēj sagatavot materiālu
konkrētas lomas atveidošanai. 2. stundas laikā skolotājs vērtē prezentācijas, skolēnu
uzstāšanos, katra grupas dalībnieka lomu spēli, izmantojot vērtēšanas kritērijus.
Skolēni veic pašnovērtējumu, novērtējot savu guvumu pēc lomu spēles.
Skolotāja pašnovērtējums
Secina par stundas mērķa sasniegšanu, izmantotās metodes lietderību un efektivitāti,
par to, kas izdevās un kādiem jautājumiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība.
53
53

54
Stundas gaita
S a D Z Ī v Ē I Z M a N t O J a M Ā S v I E L a S U N M a t E R I Ā L I
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Stundas ievadā informē, ka mūsu dienās dažādas firmas ražo visdaudzveidīgāko
kosmētikas līdzekļu klāstu.
Lūdz nosaukt konkrētas firmas kosmētikas līdzekļus, kurus skolēni lieto savā ikdienā.
Skolotājs var piedāvāt aktīvākajiem atbildētājiem atbilstošās firmas produkcijas reklāmas
pārstāvja lomu.
Informē, ka nākamajā stundā tiks izspēlēta lomu spēle “Kosmētikas līdzekļu prezentācijas
pasākums”, lai novērtētu kosmētikas līdzekļu daudzveidību.
10 minūtes notiek skolēnu sadalīšana interešu grupās. Uz tāfeles uzraksta visas lomas, kuras
būs jāatveido nākamajā stundā. Norāda, cik vietu katrai lomai atvēlēts (atkarībā no skolēnu
skaita klasē var mainīt katras lomas atveidotāju skaitu pēc saviem ieskatiem).
aicina apdomāt, kuru no piedāvātajām lomām skolēns vēlētos atveidot nākamajā
stundā. Lūdz katru skolēnu izlozēt līmlapiņu ar kārtas numuru, uz tās skolēns uzraksta
savu vārdu.
aicina atbilstoši izlozētajam kārtas numuram piestiprināt līmlapiņu uz tāfeles pie lomas,
kuru skolēns vēlas attēlot.
Jācenšas organizēt lomu sadalījumu tā, lai neveidotos konfliktsituācijas. Ja skolēna izvēlētā
loma ir aizņemta, var mēģināt ar kādu samainīties, vai jāmudina atveidot citu lomu.
Skolotājs var sadalīt skolēnus grupās pēc saviem ieskatiem.
aicina sagrupēties atbilstoši lomu sadalījumam.
aicina produkcijas ražotāju reklāmas pārstāvjus un pircējus izlozēt kosmētikas līdzekļu
veidu, par kuru būs jāgatavo materiāls. Uz izlozes lapiņām ir uzrakstīts kosmētikas
līdzekļu veids.
Izlozes lapiņas jāsagatavo atbilstoši skolēnu skaitam tā, lai katram kosmētikas veidam iznāk
vismaz divi produkcijas ražotāju reklāmas pārstāvji un divi pircēji.
aicina produkcijas ražotāju reklāmas pārstāvjus un pircējus pārgrupēties atbilstoši
izlozētajiem produkciju veidiem.
1. stunda
atbild, piemēram: firmas “Dzintars” šampūnu, firmas “Spodrība” roku krēmu, firmas
“Oriflame“ dekoratīvo kosmētiku u. c.
Izvēlas lomu nākamās stundas spēlei.
Lomu sadalījums.
• Prezentācijas pasākuma organizatori (2).
• vēsturnieki (2).
• Produkcijas ražotāju reklāmas pārstāvji (2 × 4 = 8).
• Pircēji (2 × 4 = 8).
• Žurnālisti (2).
Pēc apdomāšanās katrs piestiprina līmlapiņu ar savu vārdu pie lomas, kuru vēlas
atveidot, ievērojot katrai lomai atvēlēto vietu skaitu.
Sadalās piecās grupās atbilstoši izvēlētajai lomai.
Katrs produkcijas ražotāju reklāmas pārstāvis un pircējs izlozē kosmētikas līdzekļu veidu:
• Dekoratīvā kosmētika.
• Ādas kopšanas līdzekļi.
• aromātiskie kosmētikas līdzekļi.
• Matu kopšanas līdzekļi.
Pārgrupējas atbilstoši izlozes rezultātiem:
• Prezentācijas pasākuma organizatori (2).
• vēsturnieki (2).
• Dekoratīvās kosmētikas produkcijas ražotāju reklāmas pārstāvji (2).
• Ādas kopšanas līdzekļu produkcijas ražotāju reklāmas pārstāvji (2).
• aromātisko kosmētikas līdzekļu produkcijas ražotāju reklāmas pārstāvji (2).
• Matu kopšanas līdzekļu produkcijas ražotāju reklāmas pārstāvji (2).
• Dekoratīvās kosmētikas pircēji (2).
• Ādas kopšanas līdzekļu pircēji (2).
• aromātisko kosmētikas līdzekļu pircēji (2).
• Matu kopšanas līdzekļu pircēji (2).
• Žurnālisti (2).

S a D Z Ī v Ē I Z M a N t O J a M Ā S v I E L a S U N M a t E R I Ā L I
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Izdala katram skolēnam viņa lomai atbilstošu tekstu (K_12_SP_04_P1) un lomai
atbilstošu darba uzdevumu (K_12_SP_04_P2).
aicina iepazīties ar tekstu un kopīgi veicamo uzdevumu, gatavojoties lomu spēlei
“Kosmētikas līdzekļu prezentācijas pasākums”.
Iesaka prezentācijas pasākuma organizatoram vēlamo spēles gaitu:
• prezentācijas pasākuma organizatora uzruna, prezentācijas atklāšana,
• vēsturnieku uzstāšanās,
• produkcijas ražotāju reklāmas pārstāvju prezentācija (pēc kārtas),
• pircēju jautājumi,
• žurnālistu preses konference, avīzes izplatīšana,
•
prezentācijas pasākuma organizatora uzruna, prezentācijas beigās.
Stundas gaitā pārbauda, vai skolēnu veiktais atbilst darba uzdevumam. Iesaka
risinājumu, ja radušās problēmas materiāla sagatavošanā.
aicina sākt lomu spēli “Kosmētikas līdzekļu prezentācijas pasākums” un attēlot savu
lomu, atbilstoši iepriekšējam sadalījumam.
Skolēnu uzstāšanās laikā aizpilda tabulu “Prezentācijas vērtēšanas kritēriji”
(K_12_SP_04_P3).
Stundas beigās aicina katru novērtēt sevi atveidotajā lomā un izteikt savu viedokli par
mācību satura apguvi, izmantojot spēles metodi.
Darbs ar tekstu (30 minūtes)
2. stunda
Lomu spēle (40 minūtes)
ĶĪMIJA 12. klase
Saņem lomu spēlei atbilstošus darba uzdevumus.
• Prezentācijas pasākuma organizatori saņem visus tekstus.
• vēsturnieki – “Kosmētikas līdzekļu attīstības vēsture”, “Kosmētikas līdzekļu ražošana
Latvijā”.
• Produkcijas ražotāju reklāmas pārstāvji – tekstu atbilstoši izlozētajam kosmētikas
līdzekļu veidam.
• Pircēji – tekstu atbilstoši izlozētajam kosmētikas līdzekļu veidam.
• Žurnālisti saņem visus tekstus.
Pāros apspriež veicamo uzdevumu, atbilstoši lomai plāno veicamo darbu apjomu.
Uzklausa komentārus. Īsumā izklāsta idejas lomas atveidošanai.
Uzsāk lomu spēli, ievērojot prezentācijas pasākuma organizatoru izveidoto spēles gaitu.
Īsi novērtē savu guvumu pēc lomu spēles.
55

56
S a D Z Ī v Ē I Z M a N t O J a M Ā S v I E L a S U N M a t E R I Ā L I

S A T U R S
1.
2.
3.
4.
5.
6.
OGĻŪDEŅRaŽU HIDROKSILatvaSINĀJUMI UN KaRBONILatvaSINĀJUMI
KaRBONSKĀBES UN tO atvaSINĀJUMI
DaBaSvIELaS
SaDZĪvĒ IZMaNtOJaMĀS vIELaS UN MatERIĀLI
ĶĪMIJa UN SaBIEDRĪBaS ILGtSPĒJĪGĀ attĪStĪBa
ĶĪMIJA 12. klase
ĶĪMIJAS UN VIDES TEHNOLOĢIJAS 55 57
3
17
29
43
71

58
ĶĪMIJAS UN VIDES TEHNOLOĢIJAS
T E M A T A A P R A K S T S
Mūsu dzīve nav iedomājama bez ķīmiskās rūpniecības produktiem. Tematā apskatīti
tie tehnoloģiskie procesi, kuri šobrīd vai nākotnē saistīti ar Latviju, kā arī
naftas pārstrāde, jo tās produkti tiek plaši izmantoti. Strauji attīstoties tehnoloģijām,
pasliktinās vides stāvoklis, tādēļ jāpievērš uzmanība arī vides tehnoloģijām.
10. un 11. klasē skolēni ir apguvuši zināšanas par organisko vielu ķīmiskajām
un fizikālajām īpašībām un ķīmisko reakciju norises likumsakarībām. Skolēni varēs
izmantot savas prasmes meklēt informāciju dažādos uzziņu avotos, apkopot un izvērtēt
iegūto informāciju par ķīmiskās rūpniecības nozaru (silikātrūpniecība, papīra
ražošana, minerālmēslu ražošana u. c.) vēsturi Latvijā un šo rūpniecības nozaru radītajām
vides problēmām.
Šajā tematā skolēni, izmantojot dažādu ķīmijas tehnoloģisko procesu shēmas
(naftas pārstrāde, etanola ražošana, celulozes un papīra ražošana, stikla ražošana),
skaidro tajos notiekošos fizikālos, ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus, tādējādi
pilnveidojot prasmes pārveidot vizuālo informāciju vārdiskajā.
Liela uzmanība tematā pievērsta vides tehnoloģijām. Skolēni mācās izprast atšķirību
starp rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu sastāvu un raksturot sadzīves
notekūdeņu attīrīšanas principus. Skolēni iepazīst sadzīves un bīstamo atkritumu
pārstrādes fizikālos, ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus.
Skolēni laboratorijas darbos modelē notekūdeņu attīrīšanu un nosaka attīrītā
ūdens kvalitāti.
Skolēni risina uzdevumus par iegūtā produkta praktisko iznākumu un secina par
ražošanas procesā iespējamajiem zudumiem.
Izmantojot iepriekšējos gados gūtās zināšanas un prasmes, diskutē par ķīmiskās
rūpniecības nozaru (celulozes ražošana, bioetanola ražošana, silikātrūpniecība u. c.)
attīstības iespējām Latvijā, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un vides faktorus.
Ķ Ī M I J a S U N v I D E S t E H N O L O Ģ I J a S

Ķ Ī M I J a S U N v I D E S t E H N O L O Ģ I J a S
C E Ļ V E D I S
Galvenie skolēnam sasniedzamie rezultāti
StaNDaRtĀ
PROGRaMMĀ
StUNDĀ
Raksturo fizikālos, ķīmiskos un
fizikālķīmiskos procesus ķīmiskajā
rūpniecībā (naftas pārstrādē, metalurģijā,
etanola ražošanā, silikātrūpniecībā),
farmaceitiskajā rūpniecībā un vides
tehnoloģijās (ūdens attīrīšanā, atkritumu
pārstrādē).
• Izprot etanola ražošanas pro cesā
(izejvielas: etēns vai ogļhidrātus saturoši
produkti) notiekošo ķīmisko pārvērtību
norises likumsakarības.
• Izprot fizikālos, ķīmiskos un
fizikālķīmiskos procesus sadzīves un
bīstamo atkritumu pārstrādē.
• Izprot atšķirību starp rūpniecisko
un sadzīves notekūdeņu sastāvu
un raksturo fizikālos, ķīmiskos un
fizikālķīmiskos procesus sadzīves
notekūdeņu attīrīšanā.
Laboratorijas darbs.
LD. Notekūdeņu attīrīšanas modelēšana.
LD. Celulozes hidrolīze.
VM. Bioloģiskās attīrīšanas stacijas
“Daugavgrīva” darbības shēma.
Mācību filma “Atkritumu pārstrāde”, SIA
Getliņi EKO.
veic aprēķinus un parāda
aprēķinu gaitu, izmantojot
fizikālo lielumu apzīmējumus,
atbilstošas mērvienības,
vispārīgās formulas, ķīmiskās
analīzes datus, ķīmisko
un termoķīmisko reakciju
vienādojumus, ķīmisko
pārvērtību stehiometriskās
shēmas un ķīmijas
pamatlikumus.
analizē, izvērtē un izmanto
ķīmijas satura vizuālo un
vārdisko informāciju atbilstoši
mērķim; pārveido vārdisko
informāciju vizuālā formā,
modeļos, simbolos un
apzīmējumos un otrādi.
• aprēķina ķīmijas
• Izvērtē jaunāko informāciju
tehnoloģiskajā procesā par atkritumu pārstrādes
iegūtās vielas masu
vai tilpumu, ja dota
iespējām Latvijā un pasaulē.
izejvielas masa, kas satur • Izmantojot dažādu ķīmijas
nereaģējošus piemaisījumus, tehnoloģisko procesu
vai reaģējošās vielas
shēmas (naftas pārstrāde,
procentuālais saturs
etanola ražošana, celulozes
izejvielā; reakcijas produkta un papīra ražošana, stikla
praktiskais iznākums vai ražošana), skaidro notiekošos
reakcijas produkta zudumi. fizikālos, ķīmiskos un
Secina par ražošanas
procesā iespējamajiem
zudumiem.
fizikālķīmiskos procesus.
KD. Etanola ražošana. Vizualizēšana.
Demonstrēšana.
SP. Naftas pārstrāde.
VM. Naftas pārstrāde.
VM. Atkritumi un to pārstrāde.
Mācību filma “Bīstamo
atkritumu uzglabāšana un
pārstrāde”
KD. Celulozes ražošana.
analizē dažādu faktoru
(sociālo, ekonomisko, vides)
ietekmi uz tehnoloģiju
attīstību ķīmijā.
• Diskutē par ķīmiskās
rūpniecības nozaru
(celulozes ražošana,
bioetanola ražošana,
silikātrūpniecība u.c.)
attīstības iespējām Latvijā,
ņemot vērā sociālos,
ekonomiskos un vides
faktorus.
Diskusija.
SP. Celulozes ražošanas
iespējas Latvijā.
VM. Silikātrupniecības nozares,
izejvielas un produkcija.
Mācību filma “Stikla ražošana”,
A/s “Grīziņkalns”.
KD. Silikātrūpniecība.
ĶĪMIJA 12. klase
Izprot vielu un materiālu
ražošanas tehnoloģiju un
ķīmijas inženierzinātnes
attīstības mijiedarbību,
analizējot tehnoloģiju
izmantošanas pieredzi ķīmijā.
• Izprot vielu un materiālu
ražošanas tehnoloģiju,
vides tehnoloģiju un
ķīmijas inženierzinātnes
attīstības mijiedarbību.
VM. Ķīmijas un vides
tehnoloģijas.
59

60
U Z D E V U M U P I E M Ē R I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izprot etanola ražošanas
pro cesā (izejvielas: etēns
vai ogļhidrātus saturoši
produkti) notiekošo
ķīmisko pārvērtību
norises likumsakarības.
Izmantojot dažādu
ķīmijas tehnoloģisko
procesu shēmas,
skaidro notiekošos
fizikālos, ķīmiskos un
fizikālķīmiskos procesus.
Ar piemēriem apraksta
ķīmiskās rūpniecības
un farmaceitiskās
rūpniecības uzņēmumu
darbības virzienus
Latvijā un to galveno
produkciju.
1. Nosaki, kurš ķīmiskās reakcijas vienādojums
atspoguļo etanola iegūšanu no naftas
pārstrādes produktiem (a) un no ogļhidrātus
saturošiem produktiem (B)!
C 6H 12O 6
raugs
2C 2H 5OH + 2CO 2
H 2C═CH 2 + H 2O C 2H 5OH
2. Pēc etanola ražošanas shēmas
(K_12_UP_05_vM1) nosaki izejvielas etanola
rūpnieciskajai ražošanai ar dažādām metodēm
un ieraksti tās dotajā shēmā!
etanols
1. Izmantojot tabulu “Naftas pārtvaices produkti”
(K_12_UP_05_vM4), nosauc, kādi ir naftas
pārtvaices galvenie produkti!
2. Pasvītro pareizo atbildi!
Naftas pārtvaice ir fizikāls/ ķīmisks process.
Naftas krekings ir fizikāls/ ķīmisks process.
a/S Grindeks un valmieras stikla šķiedras
rūpnīca ir vieni no lielākajiem Latvijas ķīmiskās
rūpniecības uzņēmumiem.
Kādi ir šo uzņēmumu galvenie darbības virzieni
un produkcijas veidi?
Etilspirta ražošanu no etēna apraksta šāds
ķīmiskās reakcijas vienādojums:
C2H 4(g) + H2O (g) C2H 5OH (g) + 46kJ
Kā mainīsies ķīmiskais līdzsvars, ja:
a) paaugstinās temperatūru;
b) paaugstinās spiedienu?
1. Izmantojot shēmu “ Stikla ražošana”
(K_12_UP_05_vM2), sastādi konkrētu
laboratorijas trauku (piemēram, vārglāžu)
rūpnieciskās ražošanas procesa shēmu!
2. Izmantojot shēmu “Naftas pārtvaice”
(K_12_UP_05_vM5), paskaidro:
a) kādu naftas īpašību izmanto šajā procesā;
b) kāpēc dažādām naftas frakcijām ir
atšķirīgas viršanas temperatūras!
Salīdzini divu Latvijas medikamentu
ražotājfirmu (piemēram, a/S “Grindeks” un
a/S “Olainfarm”) galvenos darbības virzienus!
Ķ Ī M I J a S U N v I D E S t E H N O L O Ģ I J a S
Izveido etanola rūpnieciskās ražošanas procesa
shēmu, ja izejvielas ir:
a) graudi vai koksne;
b) dabasgāze!
Uzraksti atbilstošos ķīmisko reakciju
vienādojumus! Izanalizē katra etanola ražošanas
procesa priekšrocības un trūkumus! Secini, kurš
variants ir labāk piemērots Latvijā!
Izmantojot celulozes un papīra ražošanas
tehnoloģisko procesu shēmu
(K_12_UP_05_vM3), sastādi videi nekaitīgākā
procesa shēmu!
Prognozē, kādi varētu būt ķīmiskās rūpniecības
blakusuzņēmumi un to produkcija, ja valstī tiktu
uzcelta:
a) celulozes rūpnīca;
b) naftas pārstrādes rūpnīca!

Ķ Ī M I J a S U N v I D E S t E H N O L O Ģ I J a S
Sasniedzamais rezultāts I II III
Diskutē par ķīmiskās
rūpniecības nozaru
(celulozes ražošana,
bioetanola ražošana,
silikātrūpniecība u. c.)
attīstības iespējām
Latvijā, ņemot vērā
sociālos, ekonomiskos
un vides faktorus.
Aprēķina ķīmijas
tehnoloģiskajā procesā
iegūtās vielas masu
vai tilpumu, ja dota
izejvielas masa, kas
satur nereaģējošus
piemaisījumus, vai
reaģējošās vielas
procentuālais saturs
izejvielā; reakcijas
produkta praktiskais
iznākums vai reakcijas
produkta zudumi.
Secina par ražošanas
procesā iespējamajiem
zudumiem.
Dažādos uzziņu avotos
atrod, apkopo un
izvērtē informāciju par
ķīmiskās rūpniecības
nozaru vēsturi Latvijā
un šo rūpniecības
nozaru radītajām vides
problēmām, sagatavo
prezentāciju par
iegūto informāciju un
iepazīstina citus, lietojot
ķīmijas terminus.
Izmanto informāciju par valmieras stikla šķiedras
rūpnīcu un uzraksti faktus, kas liecina par silikātu
rūpniecības attīstības iespējām Latvijā!
Rūpniecībā etanolu iegūst, hidratējot etēnu
(etilēnu). Reakcija ir apgriezeniska:
C2H 4(g) + H2O (g) C2H 5OH (g)
Pēc reakcijas vienādojuma redzams, ka
n(C2H4) = n(C2H5OH) teorētiski no 280 kg etēna var iegūt 460 kg
etanola:
m (C2H5OH)= m (C2H4) ⋅ M
M
(C2H5OH)=460kg
(C2H4)
Bet praktiski ieguva tikai 15% no teorētiski
iespējamās etanola masas. Izmantojot formulu
η%= mprakt ⋅100%,
m teor.
aprēķini, cik kilogramu etanola ieguva!
atrodi informāciju par superfosfāta rūpnīcu,
kura darbojās Rīgā! Kādi bija iemesli tās
slēgšanai?
Izvirzi argumentus par un pret bioetanola
ražošanai Latvijā, ņemot vērā sociālos,
ekonomiskos un vides faktorus!
No 100 kg kartupeļu cietes, kas satur 2%
piemaisījumu, ražošanas procesā ieguva 60 kg
96% etanola. Secini par ražošanas procesa
zudumiem! aprēķiniem izmanto stehiometrisko
shēmu:
(C 6H 10O 5) n → 2nC 2H 5OH
Dažādos izziņu avotos atrodi informāciju par
papīra ražošanas vēsturi! Salīdzini situāciju
20. gs. trīsdesmitajos gados un mūsu dienās!
(informācija skolotājam
http://www.lvm.lv/lat/lvm/zinatniskie_petijumi/)
ĶĪMIJA 12. klase
Uzraksti argumentētu eseju “vai Latvijā jāattīsta
cementa ražošana?”
Rūpniecībā tīru glikozi iegūst, hidrolizējot
kartupeļu vai kukurūzas cieti.
Rūpniecības darbinieks apgalvoja, ka no
1 tonnas kviešu, kas satur 70% cietes parasti
var iegūt 400 kg glikozes. vai darbiniekam ir
taisnība? atbildi pamato ar aprēķiniem (zināms,
ka procesā parasti ir 25% zudumu)!
Uzraksti argumentētu eseju “vai Latvijā būtu
jāceļ papīra ražošanas rūpnīca?”
vai
“Dolomīta izmantošana: pagātne, tagadne,
nākotne”!
61

62
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izprot atšķirību
starp rūpniecisko un
sadzīves notekūdeņu
sastāvu un raksturo
fizikālos, ķīmiskos un
fizikālķīmiskos procesus
sadzīves notekūdeņu
attīrīšanā.
Pēc notekūdeņu
apraksta modelē to
attīrīšanu, nosaka
attīrītā ūdens kvalitāti
un salīdzina savus
darba rezultātus
ar normatīvajos
dokumentos
noteiktajiem ūdens
kvalitātes rādītājiem,
vērtē sava darba
rezultātus.
1. atzīmē ar “×”, kādas vielas var būt sadzīves un
rūpnieciskajos notekūdeņos!
vielu piemēri Sadzīves
notekūdeņi
Smago metālu
savienojumi
Hlororganiskie
savienojumi
Fenoli
virsmaktīvās
vielas
Skābes
Sārmi
Naftas
produkti
Rūpnieciskie
notekūdeņi
Izlasi situācijas aprakstu!
Sadzīves notekūdeņi satur cietās daļiņas,
suspendētas organiskās vielas un ūdens
mīkstināšanas līdzekļus, galvenokārt fosfātus.
Izvēlies pareizo virsrakstu un nepareizo nosvītro!
Hipotēze/ Pētāmā problēma
Suspendētās organiskās vielas iespējams atdalīt,
izmantojot koagulantu.
Hipotēze/ Pētāmā problēma
Kā sadzīves notekūdeņus iespējams attīrīt no
suspendētajām organiskajām vielām?
1. Paskaidro, kā atšķiras sadzīves un
metalurģisko rūpnīcu notekūdeņu sastāvs!
2. Sakārto notekūdeņu attīrīšanas posmus tādā
secībā, kā tos realizē tehnoloģiskajā procesā!
a – attīrīšana no cietajām vielām, laižot caur
nogulsnēšanas un peldināšanas tvertnēm.
B – attīrīšana no smiltīm, akmeņiem un
taukiem/eļļām ar mehāniskiem līdzekļiem.
C – Ūdens dezinfekcija hlorējot, veicot
ultravioleto apstarošanu vai ozonēšanu.
D – Baktērijas iznīcina piesārņotājus,
pārvēršot tos par nogulsnēm.
Izlasi situācijas aprakstu!
SML (sintētisko mazgāšanas līdzekļu) lietošanas
rezultātā sadzīves notekūdeņos nonāk liels
daudzums dažādu vielu. No vides aizsardzības
viedokļa visbūtiskākie ir divi komponenti:
virsmaktīvās vielas un ūdens mīkstināšanas
līdzekļi, galvenokārt fosfāti.
Izvirzi hipotēzi par to, kā iespējams izgulsnēt
fosfātjonus no notekūdeņiem!
Ķ Ī M I J a S U N v I D E S t E H N O L O Ģ I J a S
Piedāvā notekūdeņu attīrīšanas procesa
shēmu, kura var nodrošināt ūdens recirkulāciju
(piemēram, kosmiskajā stacijā)!
Plāno darba gaitu, lai pierādītu hipotēzi par
sadzīves notekūdeņu attīrīšanu no fosfātiem,
izmantojot ķīmisku metodi!
Izplāno, kā tu noteiksi attīrītā ūdens kvalitāti!

Ķ Ī M I J a S U N v I D E S t E H N O L O Ģ I J a S
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izprot fizikālos, ķīmiskos
un fizikālķīmiskos
procesus sadzīves un
bīstamo atkritumu
pārstrādē.
Izvērtē jaunāko
informāciju par
atkritumu pārstrādes
iespējām Latvijā un
pasaulē.
Biogāze ir no organiskajiem atkritumiem
rūgšanas procesā radusies gāze.
a) Kas ir biogāzes galvenā sastāvdaļa?
b) Nosauc vismaz 3 iemeslus, kāpēc jāattīsta
biogāzes ražošana!
c) Ko var izmantot par biogāzes ražošanas
izejvielām?
Dažādos veikalos un skolās var redzēt a/S “BaO’’
plastmasas kastītes izlietoto bateriju savākšanai.
Kāpēc tas jādara?
1. Paskaidro, kāpēc organiskajiem atkritumiem,
piemēram, kūtsmēsliem un dūņām
vispiemērotākā pārstrādes metode ir biogāzes
ražošana!
2. Skatoties filmu “Papīra ceļš” (www.zalajosta.lv),
atbildi uz jautājumiem!
a) Cik reižu papīru šķiro pirms pārstrādes?
b) Kas jāatdala no makulatūras šķirošanas
punktā?
c) Kas ir “papīra slapjais ceļš”?
d) Kādus jauno papīru raksturojošos lielumus
kontrolē tehnika?
Izmantojot informāciju internetā
(www.zalajosta.lv; www.zalais.lv), salīdzini divu
Latvijas papīra pārstrādes uzņēmumu darbības
efektivitāti!
ĶĪMIJA 12. klase
Izlasi tekstu!
Šobrīd tiek izmantota izgāztuvēs radusies biogāze,
kas turpat uz vietas ar īpašām iekārtām tiek
savākta. Getliņos šo gāzi savāc un “nosūta” Rīgas
kopējā siltuma “katlā”, kā arī ražo elektroenerģiju.
Savukārt Liepājas atkritumu poligonā radīto
gāzi tikai dedzina, bet elektroenerģiju neražo.
Ar atkritumu biogāzi ir zināmas problēmas —
jāatrod risinājums, kur to glabāt. Siltuma
daudzumu nevar uzkrāt, tas uzreiz jāpievada
patērētājam. Ja izgāztuve atrodas kilometru aiz
pilsētas, nav rentabli saražoto siltuma daudzumu
sūtīt tik tālu. Uzņēmumam “Rīgas ūdens” ir
viena iekārta, kur tiek kombinētas dūņas, kas
sadalās, ar pārtikas produktiem, un šajā procesā
saražotā gāze tiek tālāk izmantota uzņēmuma
tehnoloģiskajiem procesiem.
(Aisma Orupe, “Nedēļa”,
27. jūlijs 2006.)
Sastādi domu karti “Biogāzes iegūšana un
izmantošana”!
atrodi un prezentē informāciju par atkritumu
pārstrādes modernākajām tehnoloģijām
pasaulē! Novērtē šo tehnoloģiju izmantošanas
iespējās Latvijā!
63

64
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izprot vielu un materiālu
ražošanas tehnoloģiju,
vides tehnoloģiju un
ķīmijas inženierzinātnes
attīstības mijiedarbību.
Izlasi tekstu!
Tīrās tehnoloģijas nozīmē preču ražošanu
un pakalpojumu sniegšanu, izvairoties no
piesārņojuma vai atkritumu radīšanas, vai
samazinot tos līdz minimumam un racionāli
izmantojot resursus. Svarīgākais pamatjautājums
ir: “Kur tieši rodas atkritumi un piesārņojums, un
ko mēs varētu darīt, lai novērstu to rašanos?”
Kādu nozaru speciālistiem sadarbojoties var tikt
risināta šī problēma?
Izlasi tekstu!
Britu kompānijas “BioRegional MiniMills UK
Ltd” izstrādātā tehnoloģija, kas ļauj izmantot
lauksaimniecībā radušos pārpalikumus
(piemēram, kviešu salmus), lai iegūtu papīru.
Salīdzinot ar tradicionālajiem papīra iegūšanas
veidiem, šī tehnoloģija ļauj samazināt
nepieciešamās elektroenerģijas daudzumu
par 50–90%, savukārt nepieciešamā ūdens
daudzumu – apmēram par
80%. Tehnoloģiskais process ir veidots kā noslēgts
cikls. Tas nozīmē, ka šķidrie atkritumi tiek
konvertēti par kurināmo, bet kodīgās pārstrādes
ķimikālijas tiek otrreizēji izmantotas, līdz ar to
tiek būtiski samazināta un novērsta to negatīvā
ietekme upēs vai citās ūdenskrātuvēs.
(BioRegional MiniMills UK Ltd)
ar piemēriem pamato, kā mijiedarbībā tiek
izmantotas rūpnieciskās un vides tehnoloģijas!
Ķ Ī M I J a S U N v I D E S t E H N O L O Ģ I J a S
Uzraksti eseju “Ražošanas tehnoloģiju, vides
tehnoloģiju un ķīmijas inženierzinātnes
attīstības mijiedarbība”!

Ķ Ī M I J a S U N v I D E S t E H N O L O Ģ I J a S
S T U N D A S P I E M Ē R S
CELULOZES RAŽOŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ
Mērķis
Pilnveidot izpratni par celulozes ražošanas iespējām Latvijā, ņemot vērā vides,
sociālos un ekonomiskos faktorus, izmantojot atklātas diskusijas metodi.
Skolēnam sasniedzamais rezultāts
• Izmantojot tekstā doto informāciju, novērtē celulozes ražošanas pozitīvās un
negatīvās sekas.
• Diskutē par celulozes ražošanas iespējām Latvijā un ar to saistītajām vides
problēmām.
Nepieciešamie resursi
Izdales materiāli: “Sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecība Krustpils pagasta Ozolsalā”
(K_12_SP_05_01_P1); “Fakti un komentāri” (K_12_SP_05_01_P2); “Argumenti
par un pret celulozes kombināta būvniecību” (K_12_SP_05_01_P3).
ĶĪMIJA 12. klase
Stundas gaita
Klasē galdi sakārtoti puslokā, lai skolēni nesēdētu ar muguru cits pret citu. Stunda varētu tikt organizēta kā temata nobeiguma stunda. Informācijas papildināšanai iepriekšējā
stundā izdala tekstu “Sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecība Krustpils pagasta Ozolsalā” (K_12_SP_05_P1), lai, mājās lasot, skolēni ar to iepazītos.
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Pastāsta, ka stundā tiks apspriesta “Sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecība Krustpils pagasta
Ozolsalā”. aicina nolikt uz galda tekstu.
Izdala dubulto pierakstu darba lapas (K_12_SP_05_01_P2).
aicina skolēnus (6–8) nosaukt vienu faktu un nolasīt savu komentāru.
Izvirza problēmjautājumu: “vai Latvijā būtu jāceļ celulozes rūpnīca?”
Uzraksta problēmjautājumu uz tāfeles vai piestiprina ar lipekli pie tāfeles iepriekš
uzrakstītu uz a4 lapas.
aicina dalībniekus izveidot pārus un apspriest viedokļus – kādi fakti liecina par to, ka
Latvijā būtu jāceļ celulozes rūpnīca, un kādi fakti liecina par to, ka Latvijā nebūtu jāceļ
celulozes rūpnīca.
Darbs ar tekstu (20 minūtes)
Mācību metodes
Darbs ar tekstu, diskusija.
Mācību organizācijas formas
Pāru darbs, frontāls darbs.
Vērtēšana
Skolotājs vērtē, kā skolēni spēj argumentēt savu viedokli par celulozes ražošanas
iespējām Latvijā, novērojot diskusijas gaitu. Skolēni veic pašnovērtējumu kā diskusija
palīdzēja viņiem saprast mācību saturu, rakstot brīvo rakstu.
Skolotāja pašnovērtējums
Secina par stundas mērķa sasniegšanu, izmantotās metodes lietderību un efektivitāti,
par to, kas izdevās un kādiem jautājumiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība.
Individuāli pārskata tekstu un aizpilda dubulto pierakstu lapas:
atrod tekstā četrus nozīmīgus faktus un izraksta tos lapas kreisajā pusē un labajā pusē –
komentāru/izjūtas (kā tas saistās ar katra līdzšinējām zināšanām vai pārdomām).
Nosauc vienu faktu un nolasa komentāru.
Pārrunā faktus par un pret celulozes rūpnīcas celtniecību un salīdzina viedokļus.
65

66
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Izdala darba lapu “argumenti par un pret celulozes kombināta būvniecību”
(K_12_SP_05_01_P3).
Pamatojoties uz apkopotajiem faktiem, aicina pārus uzrakstīt argumentus par un pret
celulozes rūpnīcas celtniecību Krustpils pagasta Ozolsalā.
Diskusijas ierosināšanai vēlreiz uzdod problēmjautājumu:
“vai Latvijā būtu jāceļ celulozes rūpnīca?”
vienam dalībniekam uzdod jautājumus: “Kāds ir jūsu arguments?”, “ar kādiem faktiem jūs
to varat pamatot?”
varbūt kādam ir pretarguments? aicina izteikties.
Cenšas panākt, lai diskusijas dalībnieki runā savā starpā.
Vadītājam jāmāk gaidīt – viss risināsies pats no sevis. Ja iestājas liels haoss, dod uzdevumu
atkal apspriest pāros.
Diskusijas beigās
sniedz kopsavilkumu, pārfrāzējot dzirdētos viedokļus, un secina, ka ir uzklausīti dažādi
viedokļi, bet, lai pieņemtu konkrētu lēmumu, vēl ir daudz neskaidru jautājumu.
atgādina, ka celulozes ražošanas procesā ir trīs galvenās stadijas:
• mizošana,
• vārīšana,
•
balināšana.
Pabeidz ar jautājumu: “Ja mēs pieņemtu lēmumu celt celulozes rūpnīcu Latvijā, tad
kādas metodes izmantošanu katram celulozes ražošanas posmam jūs piekristu ieviest,
pamatojoties uz tekstā aprakstītajām? Pamatojiet, kāpēc!”
aicina skolēnus pagriezt kādu no darba lapām uz otru pusi un uzdod rakstīt brīvo rakstu,
atbildot uz jautājumiem:
• Kā es jutos kā diskusijas dalībnieks?
• Kā diskusija man palīdzēja saprast mācību priekšmeta saturu?
aicina skolēnus sekot līdzi savai domai, nepārtraucot rakstīšanu 2 minūtes.
Uzdod pasvītrot vienu svarīgu teikumu no uzrakstītā (būtiskākais, tā doma, kas šķiet
vissvarīgākā).
Lūdz skolēnus pēc kārtas šos teikumus nolasīt.
Diskusija (20 minūtes)
Ķ Ī M I J a S U N v I D E S t E H N O L O Ģ I J a S
Pārrunā un uzraksta argumentus par un pret celulozes rūpnīcas celtniecību Krustpils
pagasta Ozolsalā.
Pasaka vienu argumentu un pamato to ar faktiem.
Kāds cits izsaka pretargumentu.
Ja veidojas disputs, tad sākotnējos pāros var izrunāt ar partneri, kādas ir izjūtas par
problēmjautājumu.
Raksta visu uzdoto laiku.
Pasvītro svarīgāko teikumu.
Nolasa teikumu.

Ķ Ī M I J a S U N v I D E S t E H N O L O Ģ I J a S
S T U N D A S P I E M Ē R S
NAFTAS PĀRSTRĀDE
Mērķis
Veidot izpratni par naftas pārstrādes procesu un iegūto produktu daudzveidību,
izmantojot naftas pārtvaices tehnoloģisko procesu shēmu un darbu ar atomu
modeļiem.
Skolēnam sasniedzamais rezultāts
• Izprot naftas pārstrādes procesu un zina tajā iegūstamos produktus.
• Ar atomu modeļiem vizualizē krekinga procesu.
• Uzraksta ogļūdeņraža sašķelšanas procesa ķīmisko reakciju vienādojumus.
Nepieciešamie resursi
• Izdales materiāls “Naftas pārstrāde” (K_12_SP_05_02_P1);
• Vizuālie materiāli: “Naftas pārtvaice” (K_12_SP_05_02_VM5); “Naftas pārstrāde”
(K_12_SP_05_02_VM6).
• Naftas pārstrādes produktu paraugi, atomu modeļu komplekti.
Stundas gaita
Uz katra skolēnu galda novietots atomu modeļu komplekts.
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Iepazīstina ar stundas tematu un mērķi.
Rosina izteikt viedokļus, kur izmanto naftu.
Izdala skolēna darba lapu “Naftas pārstrāde” (K_12_SP_05_02_P1).
aicina pievērst uzmanību tabulai “Naftas izmantošana” un izpildīt 1. uzdevumu.
aicina izvērtēt naftas pārstrādes produktu izmantošanu.
vizualizēšana (7 minūtes)
Mācību metodes
Vizualizēšana, demonstrēšana.
Mācību organizācijas formas
Individuālais darbs, pāru darbs, grupu darbs, frontāls darbs.
Izsaka viedokļus.
ĶĪMIJA 12. klase
Vērtēšana
Skolotājs novērtē, kā skolēni spēj vizualizēt krekinga procesu, novērojot darbu ar
atomu modeļiem. Skolotājs novērtē skolēnu prasmi rakstīt krekinga procesa ķīmisko
reakciju vienādojumus, aicinot skolēnus tos nolasīt. Skolotājs secina par skolēnu
izpratni par naftas pārstrādi, pārrunājot 4. uzdevuma risinājumu.
Skolotāja pašnovērtējums
Secina par stundas mērķa sasniegšanu, izmantotās metodes lietderību un efektivitāti,
par to, kas izdevās un kādiem jautājumiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība.
veido apļa diagrammu pēc tabulas datiem.
apkopo diagrammā attēloto un nosauc svarīgākās naftas produktu izmantošanas jomas.
Demonstrēšana (10 minūtes)
Pēc naftas pārtvaices tehnoloģiskās shēmas (K_12_SP_05_02_vM5) skaidro naftas Klausās skaidrojumu un aizpilda darba lapas tabulu.
pārtvaices procesu.
aicina skolēnus stāstījuma laikā aizpildīt tabulu “Naftas pārtvaices frakcijas”
(2. uzdevums).
Demonstrē naftas pārstrādes produktu paraugus.
aplūko naftas pārstrādes produktu paraugus.
67

68
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Lūdz skolēnus, strādājot pārī, izmantot atomu modeļu komplektus un izveidot
ogļūdeņraža C 7H 16 molekulas modeli.
Lūdz divus pārus apvienoties un izveidot ogļūdeņraža C 14H 30 molekulas modeli.
Uzsver, ka benzīns ir visvairāk patērētā naftas pārstrādes frakcija, tāpēc augstākās
temperatūrās virstošās frakcijās iegūtos ogļūdeņražus pārvērš benzīnā.
aicina izteikt viedokļus, kā varētu iegūt benzīnu no virstošām frakcijām, kurās oglekļa
atomu skaits molekulā ir liels, ja zināms, ka benzīna frakcijā ietilpst ogļūdeņraži ar C 5–C 10
oglekļa atomiem molekulā.
Paskaidro, ka šādu sašķelšanas procesu sauc par naftas krekingu.
aicina modelēt naftas krekinga procesu, no C 14H 30, izveidojot divus jaunus ogļūdeņražu
molekulu modeļus, neizmainot atomu modeļu lodīšu skaitu (atgādina, ka benzīna
frakcijā ietilpst ogļūdeņraži ar C 5–C 10 oglekļa atomiem molekulā).
Viens ogļūdeņradis būs piesātināts, otrs nepiesātināts, ar divkāršo saiti. Katrai skolēnu grupai
(diviem pāriem) izveidosies dažādu ogļūdeņražu molekulu modeļi.
aicina parādīt citiem savus izveidotos molekulu modeļu variantus, jo ogļūdeņraža
sašķelšanās procesā var iegūt piesātinātos ogļūdeņražus un nepiesātinātos
ogļūdeņražus ar dažādu oglekļa atomu skaitu.
aicina izpildīt 3. uzdevumu darba lapā.
Lūdz pirmajā piemēra ierakstīt reakcijas vienādojumu, kurš apraksta modelēto C 14H 30
sašķelšanās procesu.
Lūdz dažus skolēnus nolasīt uzrakstītos ķīmisko reakciju vienādojumus.
Ja stundā pietrūkst laika visu piemēru uzrakstīšanai, atlikušos var pabeigt mājas darbā.
Lai nostiprinātu zināšanas par naftas pārstrādes procesu, aicina noskatīties
datorprezentāciju (K_12_SP_05_02_vM6) ar animāciju un izpildīt 4. uzdevumu darba
lapā.
veido apkopojumu, demonstrējot un komentējot datorprezentāciju.
Pārrunā 4. uzdevuma risinājumu.
vizualizēšana (13 minūtes)
Demonstrēšana (10 minūtes)
veido ogļūdeņražu C 7H 16 molekulas modeli.
veido ogļūdeņražu C 14H 30 molekulas modeli.
atbild. Izmantojot sašķelšanas reakcijas.
Ķ Ī M I J a S U N v I D E S t E H N O L O Ģ I J a S
No C 14H 30 izveido divus jaunus ogļūdeņražu molekulu modeļus.
Demonstrē molekulu modeļus, pārliecinās, ka klasē ir izveidoti dažādi ogļūdeņražu
molekulu modeļu varianti.
Raksta sašķelšanās procesa ķīmisko reakciju vienādojumus.
Lasa ķīmisko reakciju vienādojumus.
Pilda 4. uzdevumu.
Frontāli lasa 4. uzdevuma atbildes.

S A T U R S
1.
2.
3.
4.
5.
6.
OGĻŪDEŅRaŽU HIDROKSILatvaSINĀJUMI UN KaRBONILatvaSINĀJUMI
KaRBONSKĀBES UN tO atvaSINĀJUMI
DaBaSvIELaS
SaDZĪvĒ IZMaNtOJaMĀS vIELaS UN MatERIĀLI
ĶĪMIJaS UN vIDES tEHNOLOĢIJaS
ĶĪMIJA 12. klase
ĶĪMIJA UN SABIEDRĪBAS ILGTSpĒJĪGĀ ATTĪSTĪBA 71 69
3
17
29
43
55

70
ĶĪMIJA UN SABIEDRĪBAS ILGTSPĒJĪGĀ ATTĪSTĪBA
T E M A T A A P R A K S T S
Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot
grūtības nākamajām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības.
Izprotot vielu apriti dabā un cilvēka darbības ietekmi uz šiem procesiem, skolēni
novērtē nepieciešamību respektēt dabu, kas apgādā cilvēkus ar resursiem un visu
nepieciešamo dzīvei.
Katrai ES dalībvalstij ir jāveic konkrēti pasākumi vides problēmu risināšanā, lai
nodrošinātu drošu un veselību neapdraudošu vidi pašreizējai un nākamajām paaudzēm.
Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai liela nozīme ir izglītībai, arī ķīmijas
zināšanām un prasmēm tās izmantot reālās dzīves situācijās. Vidējās izglītības posma
beigās skolēniem jāapzinās ķīmijas zinā šanu nepieciešamība sa dzīvē un vides
kvalitātes saglabāšanā. Vielu savstarpējā saikne ietver plašas zināšanas vispārīgajā,
neorganiskajā un organiskajā ķīmijā. Lai to izprastu, nepieciešamas zināšanas par
neorganisko un organisko savienojumu klasēm, nomenklatūru, vielu iegūšanu laboratorijā
un rūpniecībā, to ķīmiskajām īpašībām un reakciju mehānismiem. Lai
demonstrētu vidusskolas ķīmijas kursā apgūtās praktiskā darba prasmes, skolēni
laboratorijas darbā, plānojot eksperimentu, izvēlas vienkāršāko un drošāko metodi,
kā praktiski iegūst vielu un aprēķina sintēzes praktisko iznākumu.
Radot interesi par globālām problēmām, ķīmijas mācību saturā apgūtās zināšanas
kļūst skolēnam personīgi nozīmīgas un veido izpratni par vielu apriti dabā,
cilvēka darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un zinātnes attīstību šodienas vajadzību
nodrošināšanai. Piedaloties diskusijā, skolēni izsaka viedokļus par ķīmijas ietekmi
uz sabiedrību un indivīda dzīves kvalitātes uzlabošanu, neradot draudus nākamo
paaudžu eksistencei.
Latvijai kā ES dalībvalstij, aktīvi iekļaujoties reģionālajā un globālajā saimnieciskajā
darbībā, ir nepieciešami speciālisti dabaszinātnēs un inženierzinātnēs, tāpēc
skolēniem jāapzinās ķīmijas, citu dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju
mijiedarbība zinātņu attīstībā un jānovērtē ķīmijas zinā šanu nozīme dažādās
profesijās.
Ķ Ī M I J a U N S a B I E D R Ī B a S I L G t S P Ē J Ī G Ā a t t Ī S t Ī B a

Ķ Ī M I J a U N S a B I E D R Ī B a S I L G t S P Ē J Ī G Ā a t t Ī S t Ī B a
C E Ļ V E D I S
Galvenie skolēnam sasniedzamie rezultāti
StaNDaRtĀ
PROGRaMMĀ
StUNDĀ
Izprot vielu ķīmiskās
pārvērtības un apraksta
tās ar molekulārajiem,
jonu un elektronu bilances
vienādojumiem.
• Izprot vielu savstarpējo
saikni un tās nozīmi
citu vielu iegūšanā
un apraksta vielu
pārvērtības ar ķīmisko
reakciju vienādojumiem.
Laboratorijas darbs.
LD. Vielas sintēze.
KD. Vielu savstarpējā saikne
un tās nozīme citu vielu
iegūšanā.
Sintezē vielas, veic vielu
kvalitatīvo un kvantitatīvo
analīzi, precīzi ievērojot
laboratorijas trauku un ierīču
lietošanas noteikumus un
drošas darba metodes.
• Praktiski iegūst vielu, nosaka
iegūtās vielas masu, aprēķina
vielas praktisko iznākumu un
izdara secinājumus.
Laboratorijas darbs.
LD. Vielas sintēze.
analizē aktuālas vides problēmas
Latvijā un pasaulē, kas saistītas ar
vielu un materiālu izmantošanu,
un apzinās dabas resursu (ūdens,
nafta, rūdas, koksne) saprātīgas
lietošanas nepieciešamību.
• Novērtē bezatlikumu teh nolo
ģiju un otrreizējo izejvielu
pārstrādes nozīmi dabas
resursu taupīšanā.
KD. Bezatlikumu tehnoloģiju
nozīme dabas resursu taupīšanā.
Novērtē ķīmijas zināšanu un prasmju
nozīmi indivīda ikdienas dzīvē, izglītības
turpināšanā un turpmākajā profesionālajā
darbībā.
• Novērtē ķīmijas zināšanu un prasmju
nepieciešamību dažādās profesijās un
izglītības turpināšanā.
VM. Ķīmijas spožums un posts.
KD. Ķīmijas zināšanu nozīme dažādās
profesijās.
ĶĪMIJA 12. klase
Novērtē indivīda darbības
ietekmi uz vides (ūdens,
gaisa un augsnes) kvalitāti
un apzinās indivīda un
sabiedrības atbildību vides
kvalitātes saglabāšanā.
• Izprot ilgtspējīgas
attīstības pamatprincipus
un apzinās ķīmijas
zināšanu nepieciešamību
katra indivīda dzīvē
šo pamatprincipu
īstenošanai.
Diskusija.
SP. Ķīmija – Indivīds –
Sabiedrība.
VM. Zaļā ķīmija.
71

72
U Z D E V U M U P I E M Ē R I
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izprot vielu savstarpējo
saikni un tās nozīmi
citu vielu iegūšanā
un apraksta vielu
pārvērtības ar ķīmisko
reakciju vienādojumiem.
Izmanto ķīmijas
pamatlikumus (vielas
masas nezūdamība,
enerģijas nezūdamība),
analizējot vides
problēmas Latvijā (gaisa
un ūdens piesārņojums)
un pasaulē (globālā
sasilšana, ozona slāņa
noārdīšanās).
Pēc informācijas par
vides piesārņojumu
prognozē tā novēršanas
iespējas.
Novērtē ķīmijas
zināšanu un prasmju
nepieciešamību dažādās
profesijās un izglītības
turpināšanā.
Izvēlies dabā sastopamās izejvielas no dotajām
(celuloze, ciete, olbaltumvielas, augu eļļas,
dzīvnieku tauki), kas nepieciešamas, lai iegūtu:
a) ziepes;
b) aminoskābes;
c) bioetanolu;
d) papīru;
e) margarīnu!
Izlasi tekstu!
Fotosintēzes rezultātā gada laikā veidojas
80 miljardi tonnu organisko savienojumu, izdalās
1·10 11 tonnu skābekļa un augos akumulējas
1,7·10 21 kJ Saules enerģijas.
Химия в школе 2005(6) 50. lpp.
Cik lielu enerģijas daudzumu iegūs dzīvie
organismi, patērējot gada laikā fotosintēzes
rezultātā radušos organiskos savienojumus?
Izlasi tekstu “Kuģu avārijas Baltijas jūrā”
(K_12_UP_06_P1)!
atrodi tekstā un uzraksti, kādā secībā veicami
glābšanas darbi!
atrodi informāciju par augstākas izglītības
iestādēm, kurās, turpinot izglītību, apgūst
ķīmiju!
Ķ Ī M I J a U N S a B I E D R Ī B a S I L G t S P Ē J Ī G Ā a t t Ī S t Ī B a
Izlasi tekstu!
Visvairāk sērskābes tiek ražots no sulfīdrūdām, kas
satur pirītu FeS2, cinka mānu ZnS, vara spīdi Cu2S. Pirmais posms sērskābes ražošanā ir sēra dioksīda
iegūšana, apdedzinot sulfīdrūdu. Tad sēra dioksīds
tiek oksidēts par sēra trioksīdu, no kura iegūst
sērskābi.
Sērskābi un cinku ražo no cinka māna pēc dotās
shēmas:
A B H SO 2 4
ZnS
C D
Izmantojot tekstā doto informāciju, pārveido
doto shēmu par pārvērtību virkni, burtu vietā
ierakstot atbilstošu vielu ķīmiskās formulas!
apraksti vielu pārvērtības ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem!
Izlasi tekstu!
Pēdējo 10 000 gadu laikā atmosfēras sastāvs bija
nemainīgs. Gaisa sastāvā bez skābekļa un slāpekļa
ir tikai 1% citu vielu – cēlgāzes, ūdens tvaiks,
ogļskābā gāze. Tomēr cilvēka darbības rezultātā
gaiss tiek piesārņots ar amonjaku, sērūdeņradi,
tvana gāzi, slāpekļa oksīdiem, sēra oksīdiem.
Химия в школе 2005(6) 70. lpp.
Izmantojot masas nezūdamības likumu,
izskaidro, kas notiek ar gaisā esošo
piesārņojumu!
Izlasi tekstu “Kuģu avārijas Baltijas jūrā”
(K_12_UP_06_P1) un aizpildi tabulu ar
nepieciešamo informāciju! Paskaidro, kas
jāņem vērā, plānojot tankkuģu avārijas seku
novēršanu!
Izvēlies divas no dotajām profesijām
un paskaidro, kādas ķīmijas zināšanas ir
nepieciešamas šo profesiju pārstāvjiem!
Friziere, krāsotājs, celtnieks, zemkopis, keramiķis,
mākslinieks, farmaceits.
Prognozē Latvijā sastopamā kaļķakmens,
kura pamatsastāvdaļa CaCO 3, racionālas
izmantošanas iespējas organisko vielu sintēzē,
ja zināms, ka kaļķakmens apdedzināšanas
produktu CaO reducējot ar C, iegūst kalcija
karbīdu CaC 2 un tvana gāzi! Sameklē informāciju
un izveido pārvērtību virkni, aprakstot
pārvērtības ar ķīmisko reakciju vienādojumiem!
Izvērtē iespējamo pārvērtību nozīmīgumu un
pamato savu atbildi!
Ja augsnes auglības uzlabošanai lieto
minerālmēslus, augi no tā izmanto tikai
20%–30%. Pārējie izskalojas no augsnes un
nokļūst ūdenskrātuvēs. Novērtē minerālmēslu
radītās vides problēmas, pamatojoties uz ķīmijas
pamatlikumiem!
Izlasi tekstu “Nāves krasts”
(K_12_UP_06_P2), novērtē kļūdas avārijas seku
likvidēšanā un iesaki, kā vajadzēja rīkoties, lai
ierobežotu naftas izplatīšanos! Prognozē, kādas
sekas šādas avārijas varētu izraisīt nākotnē!
Novērtē, kas varētu notikt, ja lauksaimniecībā
vai medicīnā strādātu cilvēki ar nepietiekamām
ķīmijas zināšanām!

Ķ Ī M I J a U N S a B I E D R Ī B a S I L G t S P Ē J Ī G Ā a t t Ī S t Ī B a
Sasniedzamais rezultāts I II III
Izprot ilgtspējīgas
attīstības
pamatprincipus un
apzinās ķīmijas zināšanu
nepieciešamību katra
indivīda dzīvē (dabas
resursu, vielu un
materiālu izmantošana
ikdienas dzīvē,
atkritumu savākšana
un šķirošana u. c.)
šo pamatprincipu
īstenošanai.
Novērtē bezatlikumu
teh no lo ģiju un otrreizējo
izejvielu pārstrādes
nozīmi dabas resursu
taupīšanā.
Izlasi tekstu “Ilgtspējīga attīstība”
(K_12_UP_06_P3)!
Nosaki ilgtspējīgas attīstības pamatprincipus!
Izlasi tekstu un izraksti faktus, kas liecina par
otrreizējo izejvielu pārstrādes nozīmi dabas
resursu taupīšanā!
Pārstrādājot 1 tonnu lietotā papīra, iegūst
aptuveni 1 tonnu jauna papīra. Ja izmanto
koksnes izejvielas, tad no 2–3,5 tonnām koksnes
var iegūt 1 tonnu jauna papīra. Aprēķināts, ka
1 tonna makulatūras ietaupa vidēji gandrīz 4 m 3
koksnes, tas nozīmē, ka tiek saglabāti 12–14
pieauguši koki. Makulatūras pārstrādei vajag
10%–40% mazāk enerģijas, balināšanai vajag
mazāk ķimikāliju.
M. Grinberga, L. Rīdūze, I. Veģere. Cilvēks vidē.
SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas
organizācija” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu”
Izlasi tekstu “Ilgtspējīga attīstība”
(K_12_UP_06_P3) un papildini tabulu ar
informāciju par draudiem Zemes ekosistēmai!
Konkretizē, un, ja iespējams, papildini shēmu,
izvēloties sākotnējo dabas produktu: koksne,
nafta, dabasgāze, metāla rūda u.c.
Dabas
resursi
Ražošanas
produkts
Blakus
produkts
Jauna izejviela
Jauns produkts
Sadzīvē
izmantojamais
produkts
Blakus
produkts
Jauna izejviela
Jauns produkts
ĶĪMIJA 12. klase
Izlasi tekstu “Ilgtspējīga attīstība”
(K_12_UP_06_P3)! Kādam jābūt ilgtspējīgas
attīstības ceļam pēc tavām domām? Pamato
savu viedokli!
Krievu zinātnieks D. Mendeļejevs izteica domu,
ka “ķīmijā nav atkritumu, bet ir neizmantotas
izejvielas”.
Pamato šo izteikumu un novērtē, kā
bezatlikumu tehnoloģija atrisina dabas resursu
taupīšanu!
73

74
Sasniedzamais rezultāts I II III
Atbilstoši darba
uzdevumam atrod
informāciju par vielu
iegūšanas metodēm.
Izvēlas vienkāršu un
drošu metodi, plāno
eksperimenta darba
gaitu vielas iegūšanai,
aprēķina izejvielu masu
vai šķīdumu masu ar
noteiktu izšķīdušās
vielas masas daļu
noteiktas vielas masas
iegūšanai. Praktiski
iegūst vielu, nosaka
iegūtās vielas masu,
aprēķina vielas praktisko
iznākumu un izdara
secinājumus.
Izziņas avotos sameklē informāciju par aspirīna
(acetilsalicilskābes) iegūšanas metodēm!
Ķ Ī M I J a U N S a B I E D R Ī B a S I L G t S P Ē J Ī G Ā a t t Ī S t Ī B a
Skolēniem tika dots uzdevums, eksperimentāli
iegūt 10 g Cu(OH) 2. Laboratorijā skolēniem bija
pieejami 10% CuSO 4 šķīdums un 20% NaOH
šķīdums. aprēķini, cik ml CuSO 4 šķīduma un
cik ml NaOH šķīduma nepieciešams, lai izpildītu
doto uzdevumu!
(10% CuSO 4 šķīduma blīvums ρ = 1,107 g/ml un
20% NaOH šķīduma blīvums ρ = 1,219 g/ml)
Skolēniem tika dots uzdevums – praktiski
iegūt 10 g vara(II) hidroksokarbonāta
(CuOH) 2CO 3. Skolēni nolēma veikt eksperimentu,
izmantojot 20% vara(II) sulfāta un 20% nātrija
karbonāta šķīdumus. Kādi laboratorijas trauki un
piederumi būs nepieciešami darba veikšanai?
Uzraksti eksperimenta darba gaitu!

Ķ Ī M I J a U N S a B I E D R Ī B a S I L G t S P Ē J Ī G Ā a t t Ī S t Ī B a
S T U N D A S P I E M Ē R S
ĶĪMIJA – INDIVĪDS – SABIEDRĪBA
Mērķis
Pilnveidot izpratni par ķīmijas attīstības un sabiedrības attīstības savstarpējo
mijiedarbību, organizējot slēgto diskusiju.
Skolēnam sasniedzamais rezultāts
• Diskutē par ķīmijas attīstības ietekmi uz sabiedrību un indivīda dzīves kvalitātes
uzlabošanu.
• Secina par ķīmijas lomu sabiedrības attīstībā.
Nepieciešamie resursi
• Izdales materiāli: “Ķīmija – indivīds – sabiedrība” (K_12_SP_06_P1); “Četru
logu mikroskops” (K_12_SP_06_P2).
• Vizuālais materiāls “Zaļā ķīmija ” (K_12_SP_06_VM1).
• Dators, projektors.
Mācību metodes
Prāta vētra, diskusija.
Mācību organizācijas formas
Frontāls darbs, individuāls darbs.
ĶĪMIJA 12. klase
Vērtēšana
Skolotājs novēro, cik aktīvi skolēni iesaistās prāta vētrā un diskusijā. Skolotājs
novērtē, cik produktīvi skolēni izmanto papildu informāciju diskusijā. Skolēni veic
pašnovērtējumu par stundā gūtajām atziņām, aizpildot “Četru logu mikroskopa”
tabulu.
Skolotāja pašnovērtējums
Secina par stundas mērķa sasniegšanu, izmantotās metodes lietderību un efektivitāti,
par to, kas izdevās un kādiem jautājumiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība.
75

76
Ķ Ī M I J a U N S a B I E D R Ī B a S I L G t S P Ē J Ī G Ā a t t Ī S t Ī B a
Stundas gaita
Klasē galdi sakārtoti aplī vai puslokā, lai skolēni nesēdētu ar muguru cits pret citu. Skolēni, apgūstot tematu “Ķīmija un sabiedrības ilgtspējīga attīstība”, izprot ilgtspējīgas
attīstības pamatprincipus un ir ieguvuši nepieciešamo informāciju diskusijai. Informācijas papildināšanai iepriekšējā stundā skolotājs izdala tekstus “Ķīmijas bums”, “Alumīnijs”,
“Zinātnes ieguldījums ozona slāņa pētījumos”, “Draudi, ko rada globālā sasilšana”, lai, mājās lasot, skolēni ar to iepazītos (K_12_SP_06_P1). Mājas darbā skolēniem ir jāpapildina
informācija ar reāliem piemēriem no ķīmijas vēstures, kuri raksturo, kā ķīmijas attīstība ir ietekmējusi sabiedrības un indivīda attīstību.
aicina padomāt un atbildēt uz jautājumu:
“Kādus ķīmijas sasniegumus jūs izmantojat savā ikdienas dzīvē? ”
Skolēnu atbildes pieraksta uz tāfeles, veidojot domu karti.
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Uzdod jautājumu:
“Nosauciet kādu piemēru, kur ikdienas dzīvē jūs izmantojiet materiālus
(priekšmetus), kuru ražošana vai iegūšana nav saistīta ar ķīmiju!”
Ja skolēni nosauc kādu piemēru, tad uzdodot precizējošus jautājumus, nepieciešams
palīdzēt skolēniem saskatīt ķīmijas sasniegumus izmantošanu jebkura materiāla
(priekšmeta) ražošanā.
aicina, padomāt, kāds varētu būt stundas temats.
Precizē stundas tematu, paziņo stundas mērķi.
Prāta vētra (5 minūtes)
atbild. Braucam ar automobiļiem; ārstējamies, izmantojot zāles; mazgājam veļu, traukus
ar mazgāšanas līdzekļiem; lietojam apģērbu, kas izgatavots no dažādām sintētiskām
šķiedrām; lietojam kosmētiku ...
atbild. Nepastāv neviena materiāla (priekšmeta), kuru ražošanā neizmanto ķīmijas
sasniegumus.
Nosauc iespējamo stundas tematu: ķīmijas ietekme uz sabiedrības attīstību vai ķīmija
mūsu dzīvē ....

Ķ Ī M I J a U N S a B I E D R Ī B a S I L G t S P Ē J Ī G Ā a t t Ī S t Ī B a
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
Pie tāfeles ar lipekli piestiprina uz a4 lapas uzrakstītu stundas tematu “ĶĪMIJa –
INDIvĪDS – SaBIEDRĪBa”.
Uzdod diskusijas jautājumu: “Kā ķīmija ietekmē mūsu dzīves kvalitāti?”
Uz a4 lapas uzrakstītu diskusijas jautājumu ar lipekli piestiprina pie tāfeles.
Vada un kontrolē diskusiju ar jautājumu palīdzību. Rosina skolēnus domāt, analizēt, izvērtēt.
Regulāri sniedz kopsavilkumu, secina.
1. Kādus ķīmiskos procesus cilvēki izmantoja jau senatnē, kad vēl nebija attīstījusies
ķīmijas zinātne?
2. Kā ķīmijas zinātnes attīstība ietekmēja sabiedrības attīstību?
3. Kādas globālas problēmas, pastāv cilvēcei?
Ja diskusijas gaitā būs nepieciešams, skolotājs var organizēt sarunu par to, ka cilvēces
globālās problēmas (izejvielu avotu izsīkšanas, enerģētiskā krīze, pārtikas trūkums, vides
pasliktināšanās utt.) mazākā mērā saistīta ar ķīmiskās rūpniecības un ķīmijas zinātnes
attīstību. Tur, kur šādas problēmas rodas, visbiežāk tas ir saistīts ar cilvēku neapdomīgu vai
nemākulīgu rīcību, izmantojot ķīmijas zinātnes sasniegumus. Tur, kur vides piesārņojums
arī bija (un ir) saistīts ar ķīmisko rūpniecību, problēmām ir lokāls raksturs.
Arī, piemēram, globālas sasilšanas problēma saistīta nevis ar ķīmijas rūpniecību, bet ar
enerģētiku un transportu.
Diskusija (35 minūtes)
Diskutē.
ĶĪMIJA 12. klase
Iespējamās atbildes:
1. Izmantoja dažādus procesus, kuri saistās ar piemērotu dzīves apstākļu nodrošināšanu
(degšana, olbaltumvielu denaturācija, pārstrādājot ādu) pārtikas saglabāšanu un
pārstrādi (rūgšana), materiālu (piemēram, keramikas) iegūšanu.
2. Ārstniecisko preparātu atklāšana deva iespēju paaugstināt efektivitāti cīņā ar slimībām
un krietni pagarināt cilvēka vidējo mūža ilgumu.
Ķīmisko elementu nozīmes izprašana augu barošanā un vielu apmaiņas procesu pētīšana
augu organismā deva zinātnisko pamatojumu minerālmēslojumu izmantošanai,
kas savukārt atklāja ceļu lauksaimniecības produkcijas ražošanas efektivitātes
paaugstināšanai, nodrošinājumam ar pārtiku. Pārlieku liela un nepārdomāta
minerālmēslu izmantošana lauksaimniecībā radīja vides piesārņojumu, kas savukārt
radīja nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un cilvēku veselību.
Jauno mākslīgo un sintētisko materiālu atklāšana, balināšanas procesa izpēte
un balinātāju sintēze, sintētisko krāsvielu iegūšana deva iespēju strauji attīstīties
tekstilrūpniecībai.
Silikātu ķīmijas attīstība padarīja celtniecību par daudz efektīgāku un ekonomiski
izdevīgāku.
Jauno vielu un materiālu sintēze, vielu attīrīšanas paņēmienu pilnveide deva iespēju
attīstīties kosmiskajai tehnikai, transportam, elektrotehnikai, elektronikai, mobilajiem
sakariem, padarīja par iespējamo lāzeru izmantošanu zinātnē, ražošanā un ikdienā.
Mainījusies kultūrvide, jo dizaina attīstību mainīja jauno materiālu atklāšana un izveide.
Mainījusies ekonomika: cilvēki norēķiniem izmantoja priekšmetus, kurus izgatavoja
no dažādiem materiāliem – sākumā tikai metālus, pēc tam papīru, tagad izmanto arī
dažādas plastmasas (naudas zīmēm, norēķinu kartēm). ...
3. Pārtikas trūkums, izejvielu krājumu samazināšanās, enerģijas trūkums, vides kvalitātes
pasliktināšanās.
77

78
4. Kā ķīmijas zinātne varētu sekmēt šo globālo problēmu risinājumu?
Ķ Ī M I J a U N S a B I E D R Ī B a S I L G t S P Ē J Ī G Ā a t t Ī S t Ī B a
Skolotāja darbība Skolēnu darbība
5. Kā sabiedrība varētu ietekmēt ķīmijas zinātnes un tehnoloģiju attīstību?
Rāda un komentē datorprezentāciju “Zaļā ķīmija”.
6. Kādai būtu jābūt ķīmijas zinātnes un ķīmiskās rūpniecības attīstībai, lai tā nodrošinātu
sabiedrības vajadzības, vienlaicīgi neradot vides problēmas?
Papildina jautājumus, izmantojot savu pieredzi un ņemot vērā skolēnu atbildes.
Diskusija jāvirza uz konkrētu mērķi – parādīt, ka ķīmijas zinātnes un tehnoloģiju attīstība
veicina sabiedrības attīstību, savukārt sabiedrības vajadzības uzstāda jaunas prasības
ķīmijas zinātnes attīstībai. Ķīmijas zinātnes un tehnoloģiju attīstībai jābūt tādai, lai
nodrošinātu sabiedrībai veselīgu dzīvi un neradītu kaitējumu videi.
Diskusijas noslēgumā atgādina diskusijas jautājumu: “Kā ķīmija ietekmē mūsu dzīves
kvalitāti?” un rosina kopsavilkumā formulēt secinājumus.
Diskusijas noslēgumā izdala darba lapu “Četru logu mikroskops” (K_12_SP_06_P2) aicina
to aizpildīt, ielūkojoties pētāmajā problēmā no “iekšpuses”.
Rosina skolēnus nolasīt savas gūtās atziņas. Piemēram, katrs ceturtais nolasa, kas
redzams pirmajā “mikroskopa logā”, tad nākamajā aplī, katrs ceturtais nolasa, kas
redzams otrajā “mikroskopa logā” utt., līdz visi “mikroskopa logi apskatīti”.
4. Piedāvājot jaunus, efektīvākus augu mēslošanas līdzekļus, kas dod iespēju cīnīties ar
augu un dzīvnieku slimībām, nezālēm, kaitēkļiem; tādus līdzekļus, kuri iedarbotos lokāli,
neuzkrātos vidē, un sadaloties veidotu videi draudzīgas vielas.
Piedāvājot alternatīvus ķīmiskos un elektroķīmiskos enerģijas avotus. Piemēram, ķīmijas
zinātne var izstrādāt ekonomiski izdevīgus ūdens sadalīšanas paņēmienus, tādejādi
veicinot ūdeņraža enerģētikas attīstību.
Organisko vielu un materiālu iegūšanai vajadzīgo izejvielu trūkumu problēmu var atrisināt
«melnās ķīmijas» (ražošanas, kas balstās uz dabasgāzes un naftas izmantošanu) vietā
attīstot metodes, lai iegūtu vielas un materiālus, par izejvielu izmantojot celulozi saturošos
avotus, piemēram, koksni.
Izejvielu trūkuma un vides piesārņojuma problēmu daļēji varētu atrisināt bezatkritumu
tehnoloģiju izstrāde.
Ķīmijas zinātne sekmē atkritumu uzkrāšanas problēmas atrisinājumu, izstrādājot efektīvas
atkritumu pārstrādes tehnoloģijas.
5. Ieguldot daļu no budžeta līdzekļiem perspektīvajās ķīmijas zinātnes jomās, tādejādi
finansiāli veicinot šādus pētījumus.
Ar likumdošanu, piemēram, regulējot nodokļus, piespiest ķīmiskās produkcijas
ražotājus atteikties no novecojošām tehnoloģijām un sekmēt jaunu, resursu taupošu
un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī veicināt patērētājus atteikties no videi
nedraudzīgas produkcijas par labu videi draudzīgai produkcijai.
Klausās un uzdod precizējošos jautājumus.
atbild, izmantojot informāciju no datorprezentācijās.
Secina:
ķīmijas zinātnes un tehnoloģiju sasniegumu pareiza izmantošana dod iespēju pagarināt
cilvēku vidējo mūža ilgumu un uzlabot cilvēku dzīves apstākļus.
aizpilda darba lapu “Četru logu mikroskops”.
Nolasa atziņas.

Projekts īstenots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu
© ISEC, 2008