2kV6eO7ST
2kV6eO7ST
2kV6eO7ST
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
SATURA RĀDĪTĀJS<br />
IEVADS 3<br />
1. PRETIZLŪKOŠANA UN KONSTITUCIONĀLĀS IEKĀRTAS AIZSARDZĪBA 4<br />
1.1.KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS ĪSTENOTĀ TAUTIEŠU POLITIKA LATVIJĀ 4<br />
1.1.1. Nepilsoņu jautājuma aktualizācija 4<br />
1.1.2. Krievijas tautiešu finanšu atbalstam izveidoto fondu aktivitātes 5<br />
1.1.3. Jauniešu iesaistīšana tautiešu politikas īstenošanā 6<br />
1.1.4. Informatīvās aktivitātes sabiedriskās domas ietekmēšanai 7<br />
1.2. PRETDARBĪBA RADIKĀLI UN EKSTRĒMISTISKI ORIENTĒTO<br />
ORGANIZĀCIJU DARBĪBAI 8<br />
1.2.1. Labēji orientētās radikālās un ekstrēmistiskās organizācijas 8<br />
1.2.2. Kreisi orientētās radikālās un ekstrēmistiskās organizācijas 8<br />
1.3. PRETDARBĪBA RADIKALIZĀCIJAI INTERNETA VIDĒ 9<br />
2. VALSTS NOSLĒPUMA AIZSARDZĪBA 10<br />
3. TERORISMA NOVĒRŠANA UN APKAROŠANA 11<br />
3.1. TERORISMA DRAUDU SITUĀCIJA EIROPĀ 11<br />
3.2. TERORISMA DRAUDU SITUĀCIJA LATVIJĀ 12<br />
3.3. PRETTERORISMA PASĀKUMU KOORDINĀCIJA 12<br />
4. MIGRĀCIJAS PROCESU KONTROLE 14<br />
5. STRATĒĢISKAS NOZĪMES PREČU UN MASU IZNĪCINĀŠANAS IEROČU<br />
a IZPLATĪBAS KONTROLE 14<br />
6. AIZSARGĀJAMO AMATPERSONU AIZSARDZĪBA 14<br />
7. IZMEKLĒŠANAS DARBĪBAS 15<br />
8. STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA 16
IEVADS<br />
Drošības policija ir Latvijas valsts drošības iestāde, kas Valsts drošības iestāžu likumā<br />
noteiktā kārtībā veic: pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus; izmeklēšanas<br />
darbības saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem valsts drošības jomā; valsts noslēpuma<br />
aizsardzības pasākumus; valsts amatpersonu aizsardzības pasākumus, kā arī preventīvos<br />
un koordinējošos pasākumus pretterorisma jomā. Šīs funkcijas Drošības policijas centrālās<br />
un reģionālās struktūrvienības veic visā valsts teritorijā.<br />
Balstoties uz valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm, Drošības policija 2012.gadā<br />
veica sistemātisku darbu savas atbildības jomās, ņemot vērā kopējo sociāli ekonomisko<br />
situāciju, kā arī izmaiņas operatīvajā situācijā valstī.<br />
Viens no svarīgākajiem Drošības policijas uzdevumiem ir valsts augstāko<br />
amatpersonu nodrošināšana ar savlaicīgu un precīzu pretizlūkošanas un operatīvo darbību<br />
rezultātā iegūtu informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai nacionālās drošības<br />
jomā.<br />
Šī uzdevuma izpildei Drošības policija 2012.gadā kopumā sagatavoja 679 informatīvi<br />
analītiskos materiālus par aktuālo situāciju nacionālās drošības jomā, atsevišķos gadījumos<br />
norādot uz riskiem un sniedzot rekomendācijas par nepieciešamajiem pasākumiem risku<br />
mazināšanai un novēršanai. Šie materiāli tika nosūtīti valsts augstākajām amatpersonām,<br />
noteiktām ministrijām, tiesību aizsardzības institūcijām un ārvalstu partnerdienestiem.<br />
3
1. PRETIZLŪKOŠANA UN KONSTITUCIONĀLĀS<br />
IEKĀRTAS AIZSARDZĪBA<br />
Pretizlūkošanas jomā Drošības policija īsteno operatīvos un pretizlūkošanas<br />
pasākumus, lai savlaicīgi identificētu procesus, kā arī valstī esošās fiziskās un<br />
juridiskās personas, grupas, organizācijas un institūcijas, kuru darbība un<br />
aktivitātes rada apdraudējumu nacionālai drošībai, valsts iekšpolitiskajām un<br />
ārpolitiskajām interesēm.<br />
1.1. KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS ĪSTENOTĀ TAUTIEŠU POLITIKA<br />
LATVIJĀ<br />
Mūsdienās ir daudzi piemēri, kad<br />
valstis īsteno t.s. diasporas politiku, uzturot<br />
saikni un sadarbojoties ar ārvalstīs<br />
dzīvojošajiem tautiešiem, nodrošinot tiem<br />
iespēju saglabāt un attīstīt savu kultūru,<br />
valodu un nacionālās īpatnības. Šai politikai<br />
jābūt saskaņotai ar tautiešu mītnes valsti un<br />
tā nedrīkst nonākt pretrunā ar attiecīgās<br />
valsts nacionālajām interesēm.<br />
Krievijas Federācijas (turpmāk – KF)<br />
īstenotās tautiešu politikas izpausmes<br />
Latvijā vērojamas kopš šīs tūkstošgades<br />
sākuma, kad šī politika kļuva par KF<br />
ārpolitikas sastāvdaļu un tai tika atvēlēti<br />
būtiski finanšu līdzekļi. Tautieši ārvalstīs ir<br />
svarīgs resurss, kas tiek iesaistīts KF<br />
ārpolitisko mērķu sasniegšanai.<br />
2012.gadā turpinājās KF centieni<br />
uzturēt saikni ar tautiešiem Latvijā un vadīt<br />
to darbību noteiktā virzienā. Tautiešu tiesību<br />
aizsardzība un krievu valodas statusa<br />
nostiprināšana pārskata periodā bija<br />
jautājumi, kas īpaši tika izmantoti sadarbības<br />
nodrošināšanai ar tautiešiem un viņu<br />
darbības aktivizēšanai.<br />
Referendums par krievu kā otru valsts<br />
valodu, parakstu vākšana par automātisku<br />
pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem un<br />
nepilsoņu parlamenta izveides iniciatīva,<br />
Latgales autonomijas idejas aktualizēšana,<br />
kā arī centieni graut Latvijas starptautisko<br />
tēlu, apsūdzot to nacisma atdzimšanā, ir<br />
būtiskākie piemēri, kas parāda KF tautiešu<br />
politikas radītās sekas un negatīvo ietekmi<br />
uz nacionālo drošību.<br />
1.1.1. Nepilsoņu jautājuma aktualizācija<br />
Referendums par krievu kā otru valsts<br />
valodu izraisīja virkni procesu un aktivitāšu,<br />
kuru mērķis bija izmantot tā radīto rezonansi<br />
un sasniegto atsevišķas sabiedrības daļas<br />
mobilizācijas pakāpi. Šos procesus īpaši<br />
raksturo to iniciatoru politiskā retorika, kas<br />
saskan ar Krievijas vērsto kritiku pret<br />
Latviju.<br />
4<br />
2012.gada pavasarī daļa referenduma<br />
organizatoru pieteica protesta kampaņu<br />
„Nepilsoņi nāk!” (Aliens are coming!). Tās<br />
uzdevums bija panākt pašvaldību vēlēšanu<br />
tiesību nodrošināšanu nepilsoņiem,<br />
nepieciešamības gadījumā izveidojot<br />
„nepārstāvēto parlamentu”.<br />
2012.gada 20.novembrī darbību uzsāka
nereģistrēta sabiedriskā kustība „Nepilsoņu<br />
kongress”, kas plāno veidot „Nepārstāvēto<br />
(nepilsoņu) parlamentu”. Tās aktivitātes<br />
vērtējamas kā turpinājums kampaņai<br />
„Nepilsoņi nāk!”. Kustības „Nepilsoņu<br />
kongress” publiski redzamie iniciatori ir<br />
personas, kuras plašākai sabiedrībai kļuva<br />
zināmas, iesaistoties un atbalstot krievu<br />
valodas referendumu un parakstu vākšanu<br />
par grozījumiem Pilsonības likumā.<br />
Drošības policijas veiktā kustības<br />
„Nepilsoņu kongress” darbības analīze<br />
ļauj izdarīt šādus secinājumus:<br />
◙ Kustības „Nepilsoņu kongress”<br />
veidošana un attīstīšana ir līdzīga ar<br />
biedrības „Dzimtā valoda”, kas<br />
organizēja krievu valodas referendumu,<br />
izveidi. Abos gadījumos darbības pamatā<br />
ir mēģinājumi izmantot noteiktā<br />
sabiedrības daļā pretrunīgi vērtētus un<br />
jūtīgus jautājumus, kas ietekmē<br />
iekšpolitisko stabilitāti un sabiedrības<br />
vienotību.<br />
5<br />
◙ Kustībā „Nepilsoņu kongress” ir<br />
iesaistījušās personas, kas bija saistītas<br />
ar krievu valodas referendumu un<br />
parakstu vākšanu par grozījumiem<br />
Pilsonības likumā. Tas nozīmē, ka<br />
vienkopus tiek mobilizēti aktīvisti, kuri<br />
ir pierādījuši sevi, organizējot un vadot<br />
konkrētas kampaņas, kas veicināja<br />
etnisko un ideoloģisko spriedzi<br />
sabiedrībā.<br />
◙ Prognozējams, ka kustības<br />
„Nepilsoņu kongress” darbība<br />
iekšpolitiski būs vērsta uz spiediena<br />
izdarīšanu, lai Saeima un valdība būtu<br />
spiestas mainīt līdzšinējo politiku<br />
nepilsoņu jautājumā. Savukārt<br />
ārpolitiski tiks izplatīta informācija par<br />
plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem<br />
Latvijā ar mērķi panākt starptautisko<br />
organizāciju iesaistīšanos šajā<br />
jautājumā.<br />
1.1.2. Krievijas tautiešu finanšu atbalstam<br />
izveidoto fondu aktivitātes<br />
Stabils un nepārtraukts finansējums fonds”. Par fonda finansējumu interesi<br />
Krievijas tautiešu organizācijām un izrādīja organizācijas un aktīvisti, kas ir<br />
aktīvistiem sekmē to interesi līdzdarboties iesaistīti tautiešu politikas īstenošanā un<br />
politikas realizēšanā un ir būtisks pozicionē sevi kā tautiešu tiesību aizstāvjus.<br />
priekšnoteikums noteiktu sabiedrisko 2012.gadā darbību Latvijā izvērsa arī<br />
aktivitāšu veikšanai. 2012.gadā tika 2010.gadā izveidotais „A.Gorčakova vārdā<br />
konstatēti KF centieni pilnveidot politikas nosauktais publiskās diplomātijas atbalsta<br />
finansēšanas kārtību, pastiprinot tās fonds”<br />
uzraudzību, lai panāktu efektīvāku līdzekļu<br />
izlietojumu, kā arī palielinot finansēšanas<br />
avotu skaitu.<br />
2012.gada sākumā aktīvu darbību<br />
uzsāka „Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas<br />
tautiešu tiesību atbalsta un aizsardzības<br />
1 , kurš koncentrējas galvenokārt uz<br />
sadarbību ar jauniešiem un to pozitīvas<br />
attieksmes veidošanu par Krievijas<br />
ārpolitiskajām prioritātēm un<br />
uzdevumiem.<br />
◙ Tautiešu politikas ietvaros fondu<br />
finansējums galvenokārt tiek piešķirts<br />
1 http://gorchakovfund.ru/
projektiem un aktivitātēm, kas spēj<br />
sekmēt KF tautiešu politikas uzdevumu<br />
realizāciju un ārpolitiskās intereses.<br />
◙ Centieni iegūt šo fondu līdzekļus<br />
rada konkurenci Krievijas tautiešu<br />
politikas īstenošanā iesaistīto Latvijas<br />
aktīvistu vidū un norāda, ka finansiālā<br />
ieinteresētība ir viens no motīviem,<br />
iesaistoties tautiešu politikā.<br />
◙ Krievijas tautiešu politikas<br />
1.1.3. Jauniešu iesaistīšana tautiešu politikas īstenošanā<br />
Sadarbības veidošana ar jauniešiem<br />
tautiešu mītnes valstīs ir viens no<br />
prioritārajiem tautiešu politikas<br />
uzdevumiem. Tautiešu politikas īstenošanai<br />
nākotnē ir nepieciešami jauni, sabiedriski un<br />
politiski aktīvi līderi. Jau šobrīd KF ar valsts<br />
(federālā aģentūra „Rossotrudņičestvo”) un<br />
nevalstisko organizāciju (fonds „Russkiy<br />
Mir”) starpniecību stiprina jauniešu, īpaši<br />
skolēnu no skolām ar krievu mācību valodu<br />
un studentu, saikni ar Krieviju, kā arī<br />
radniecīgām jauniešu organizācijām Krievijā<br />
un to aktīvistiem.<br />
Jauniešu iesaistīšana KF realizētajā<br />
tautiešu politikā izpaužas daudzveidīgi,<br />
ņemot vērā dažāda vecuma jauniešu grupas<br />
un atšķirīgās intereses.<br />
◙ Vidusskolu absolventiem konkursu<br />
kārtībā tiek piedāvātas augstākās izglītības<br />
iespējas Krievijas augstskolās par budžeta<br />
līdzekļiem. Nereti aktīva dalība tautiešu<br />
politikas pasākumos vai rekomendācijas no<br />
redzamiem tautiešu politikas aktīvistiem<br />
vairo jauniešu izredzes iegūt apmaksātu<br />
studiju vietu Krievijā.<br />
◙ KF valsts institūciju vai pašvaldību<br />
apmaksāti Latvijas vispārizglītojošo mācību<br />
iestāžu skolēnu un to pedagogu braucieni un<br />
6<br />
īstenošanā iesaistītās Latvijas<br />
organizācijas un aktīvisti atsevišķos<br />
gadījumos piesavinās Krievijas fondu<br />
līdzekļus un izmanto tos personīgā<br />
materiālā labuma gūšanai. Šim nolūkam<br />
tiek izstrādātas dažādas shēmas vai<br />
tradicionāli projekta īstenošanai<br />
pieteikts lielāks finansējums, nekā<br />
faktiski ir nepieciešams.<br />
ekskursijas uz Krieviju arī tiek izmantoti, lai<br />
piesaistītu jauniešus un veidotu noturīgu<br />
saikni ar Krieviju.<br />
◙ Skolu un augstskolu vecuma<br />
jauniešiem no Latvijas tiek sniegtas iespējas<br />
un apmaksāta dalība vasaras, kā arī militāra<br />
rakstura nometnēs Krievijā, kur paralēli<br />
atpūtai un izklaidēm tiek rīkotas apmācības<br />
semināru un lekciju veidā par jauniešiem<br />
saistošām tēmām. Apmācību programmā<br />
tiek iekļauti jautājumi par Krievijas vēsturi<br />
un politiku. Jaunieši tiek apmācīti politiskajās<br />
tehnoloģijās, sabiedriskajās attiecībās,<br />
sabiedrisko un politisko organizāciju<br />
veidošanā un vadīšanā u.tml.<br />
Krievijas jauniešu organizācijas un par<br />
tautiešu politikas īstenošanu atbildīgās<br />
institūcijas ir apzinājušas un izveidojušas<br />
kontaktus ar sociāli un politiski aktīviem<br />
jauniešiem Latvijā, kuri tiek iesaistīti<br />
tautiešu politikas aktivitātēs. Jauniešu atlasi,<br />
sagatavošanu un līdzdarbību tautiešu politikā<br />
nodrošina arī atsevišķi referenduma par<br />
krievu valodu kā otru valsts valodu<br />
organizatori, šim nolūkam izmantojot,<br />
Baltijas Starptautiskās akadēmijas telpas.<br />
Šajā apmācības procesā aktīvi piedalās<br />
kustības “Nepilsoņu kongress” dalībnieki un
edzamu KF tautiešu politikas aktivitātēs<br />
iesaistītu jauniešu organizāciju aktīvisti.<br />
◙ Viens no Krievijas mērķiem ir<br />
panākt, ka tautiešu mītnes valstīs ir<br />
aktīvas jauniešu organizācijas, kas<br />
darbojas pēc līdzīgiem principiem ar<br />
Krievijas organizācijām vienotu mērķu<br />
sasniegšanai.<br />
◙ Veicinot savstarpēju sadarbību<br />
starp jauniešu organizācijām, tiek<br />
panākts, ka sadarbībā iesaistītajām<br />
jauniešu grupām Latvijā ilgtermiņā<br />
nostiprinās noteikta, atšķirīga vērtību<br />
sistēma un pasaules uzskats.<br />
◙ No jauniešu organizācijām tiek<br />
atlasīti spējīgi jaunieši, kuriem būtu<br />
jākļūst par savu valstu nākamajiem<br />
sabiedriskās un politiskās elites<br />
pārstāvjiem, cerot uz to, ka nākotnē –<br />
7<br />
iesaistoties politikā, iegūstot varu un<br />
ieņemot augstus amatus, šie jaunieši<br />
īstenotu KF interesēm atbilstošu politiku.<br />
◙ Krievijā rīkotajās jauniešu<br />
militāra rakstura nometņu programmās<br />
tiek iekļauti KF bruņoto spēku<br />
paraugdemonstrējumi un ideoloģiska<br />
satura lekcijas, kas atstāj uz jauniešiem<br />
psiholoģisku un emocionālu ietekmi.<br />
◙ Papildus jānorāda, ka Latvijas<br />
jauniešu studijas Krievijā rada<br />
atsevišķus pretizlūkošanas riskus, jo par<br />
ārvalstu augstskolu studentiem<br />
tradicionāli interesi izrāda Krievijas<br />
drošības dienesti.<br />
1.1.4. Informatīvās aktivitātes sabiedriskās domas ietekmēšanai<br />
Atsevišķas izpausmes 2012.gadā<br />
liecina par centieniem ar informatīvās telpas<br />
starpniecību izplatīt noteiktus vēstījumus<br />
Latvijas sabiedrībā.<br />
Piemērs šai tendencei ir starptautiskā<br />
mediju kluba „Formāts-A3” organizētās<br />
dažādu Krievijas kultūras, mākslas, zinātnes,<br />
plašsaziņas līdzekļu u.c. jomu pārstāvju<br />
vizītes Latvijā. Viņu ierašanās Latvijā parasti<br />
tiek pieteikta kā vēlēšanās pārrunāt ar<br />
interesentiem aktuālas un saistošas tēmas.<br />
Pasākumus, kuros uzstājas šīs personas,<br />
Latvijā galvenokārt apmeklē tautiešu<br />
politikas aktīvisti, taču uz tiem ir ieradušās<br />
arī atsevišķas sabiedrībā pazīstamas valsts<br />
amatpersonas.<br />
„Formāts-A3”pasākumiem raksturīgs,<br />
ka to dalībnieki novirzās no sākotnēji<br />
pieteiktajiem diskusiju jautājumiem un<br />
sarunas tiek fokusētas uz Latvijas<br />
iekšpolitikas pretrunīgajiem jautājumiem<br />
(nepilsoņi, krievu valodas statuss, vēsture<br />
u.tml.), uz Latvijas dalības starptautiskajās<br />
organizācijās (ES, NATO) nozīmes<br />
mazināšanu, krievu kultūras un<br />
valodas nozīmi, kā arī ģeopolitiku. Šo<br />
pasākumu norise un tur pārrunātais tiek<br />
pārpublicēts populārākajos krieviski<br />
rakstošajos un raidošajos plašsaziņas<br />
līdzekļos, tāpēc to laikā izteiktie viedokļi<br />
sasniedz plašāku auditoriju.<br />
Interneta portāls IMHOCLUB pēdējā<br />
gada laikā arī ir kļuvis par nozīmīgu resursu<br />
atsevišķu tautiešu politikas ietvaros<br />
izmantoto jautājumu aktualizēšanai.<br />
IMHOCLUB darbojas kā platforma noteiktu
pretrunīgu un tendenciozu uzskatu un ideju<br />
publicēšanai (Latgales autonomijas<br />
jautājums, nepilsoņu problemātika,<br />
neviennozīmīgi vērtētie vēstures jautājumi).<br />
1.2. PRETDARBĪBA RADIKĀLI UN EKSTRĒMISTISKI<br />
ORIENTĒTO ORGANIZĀCIJU DARBĪBAI<br />
1.2.1. Labēji orientētās radikālās un ekstrēmistiskās organizācijas<br />
2012.gadā labēji orientēto radikālo un<br />
ekstrēmistisko organizāciju aktivitātes<br />
vērtējamas kā zemas. Šīs organizācijas savai<br />
darbībai sabiedrības uzmanību piesaistīja<br />
galvenokārt ar atsevišķām publiskām<br />
aktivitātēm neviennozīmīgi un pretrunīgi<br />
vērtētos datumos un pasākumos.<br />
Atsevišķas labējās organizācijas<br />
aktivizējās un sadarbojās kopīgā kampaņā<br />
pret eiro ieviešanu Latvijā. Kampaņas vājie<br />
panākumi apliecina radikālo organizāciju<br />
zemo popularitāti sabiedrībā.<br />
8<br />
2012.gada oktobrī Drošības policija<br />
uzsāka kriminālprocesu pēc Latvijas<br />
Republikas Krimināllikuma 233.panta otrās<br />
daļas pret biedrības “Gustava Celmiņa<br />
centrs” (turpmāk-GCC) vadītāju. Veicot<br />
sankcionētu kratīšanu personas dzīvesvietā,<br />
tika atrasti un konfiscēti šaujamieroči,<br />
munīcija un sprāgstvielas. GCC darbībā tika<br />
konstatēti arī tās biedru centieni attīstīt<br />
sadarbību ar līdzīgām labēji orientētām<br />
radikālām ārvalstu organizācijām.<br />
1.2.2. Kreisi orientētās radikālās un ekstrēmistiskās organizācijas<br />
2012.gadā galvenā tendence, kas<br />
raksturo kreisi orientētās radikālās un<br />
ekstrēmistiskās organizācijas un personas, ir<br />
centieni iesaistīties politikā, veidojot partijas<br />
un startēt vēlēšanās, lai iegūtu<br />
administratīvus resursus savu mērķu<br />
realizācijai. Īpaši šo procesu veicināja<br />
2013.gada 1. jūnijā paredzēto pašvaldību<br />
vēlēšanu tuvošanās.<br />
Pēc referenduma par krievu valodu kā<br />
otru valsts valodu biedrībā „Dzimtā valoda”,<br />
kas iniciēja referendumu, notika šķelšanās.<br />
Balstoties uz biedrības darbības laikā iegūto<br />
atpazīstamību un popularitāti, tās aktīvisti<br />
izmantoja partiju „13. JANVĀRA KUSTĪBA”<br />
Atsevišķi no šiem rakstiem vēlāk tiek<br />
pārpublicēti redzamākajos krieviski<br />
rakstošajos plašsaziņas līdzekļos, piemēram,<br />
laikrakstā „Вести Сегодня”.<br />
politiskās darbības uzsākšanai. 2012.gada<br />
vasarā formāli tika sasaukta partijas<br />
„13.JANVĀRA KUSTĪBA” biedru<br />
sapulce, nolemjot mainīt tās nosaukumu uz<br />
„Par Dzimto Valodu!”, grozīt statūtus,<br />
programmu un mainīt valdes sastāvu. Par<br />
partijas programmas sastāvdaļu kļuva<br />
radikālu un galēju ideju virzīšana sabiedrībā.<br />
Viena no redzamākajām bija Latgales<br />
autonomijas ideja. Tās pamatošanai<br />
2012.gada 8.decembrī Daugavpilī tika<br />
organizēta tematiskā konference un notika<br />
centieni piesaistīt atbalstītājus.<br />
Saistībā ar partijas ”Par Dzimto<br />
Valodu!” līdera izteikumiem par Latgales
autonomijas idejas īstenošanu Drošības<br />
policija ir uzsākusi kriminālprocesu pēc<br />
Latvijas Republikas Krimināllikuma 83.panta<br />
otrās daļas par organizatorisku darbību, kas<br />
vērsta uz Latvijas Republikas teritoriālās<br />
vienotības graušanu. Drošības policija ir<br />
nosūtījusi Latvijas Republikas Prokuratūrai<br />
arī kriminālprocesa materiālus<br />
kriminālvajāšanas uzsākšanai pret partijas<br />
„13.JANVĀRA KUSTĪBA” dibinātājiem pēc<br />
Latvijas Republikas Krimināllikuma<br />
275.panta otrās daļas par viltotu dokumentu<br />
iesniegšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu<br />
reģistram.<br />
Drošības policija ir konstatējusi, ka<br />
normatīvo aktu nepilnības politisko partiju<br />
dibināšanas procesā apzināti izmanto radikāli<br />
orientētas organizācijas un personas.<br />
Piemēram, 2012.gada 8.decembrī Daugavpilī<br />
notika pasākums, kura mērķis bija pieteikt<br />
jaunas partijas „Gods un kārtība” dibināšanu.<br />
Līdzīgi kā partijas „13.JANVĀRA KUSTĪBA”<br />
dibināšanā, arī partijas „Gods un kārtība”<br />
dibināšanas sapulcē nepiedalījās Politisko<br />
partiju likumā noteiktais dibinātāju skaits,<br />
2 2013.gada 28.februārī partija „Gods un kārtība” iesniedza Latvijas Republikas Uzņēmumu<br />
reģistrā pieteikumu tās ierakstīšanai politisko partiju reģistrā.<br />
9<br />
taču, neskatoties uz to, formāli tika pieņemta<br />
partijas programma un statūti, kā arī ievēlēta<br />
valde. 2<br />
Lai novērstu iespējamību, ka partiju<br />
dibināšanas procesā netiek ievērotas<br />
normatīvo aktu prasības, Drošības policija<br />
sadarbībā ar citām valsts pārvaldes<br />
institūcijām ir ierosinājusi grozījumus<br />
Politisko partiju likumā, kas paredz noteikt<br />
caurredzamāku partiju dibināšanas procesu.<br />
◙ Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām,<br />
kreisi orientēto radikālo organizāciju<br />
vidē parādās vēlme nostiprināt un<br />
palielināt savu ietekmi noteiktā<br />
sabiedrības daļā, aizstāvot arī<br />
iedzīvotājiem aktuālos sociālos<br />
jautājumus.<br />
◙ Minēto mērķu sasniegšanai kreisi<br />
orientētās radikālās un ekstrēmistiskās<br />
organizācijas un personas aktīvi<br />
izmantoja plašsaziņas līdzekļus, īpaši<br />
sociālos tīklus savu informatīvo<br />
kampaņu izvēršanai.<br />
1.3. PRETDARBĪBA RADIKALIZĀCIJAI INTERNETA VIDĒ<br />
Drošības policijas īstenotais publiskās<br />
telpas un plašsaziņas līdzekļu monitorings<br />
liecina par zemu naida noziedzīgo<br />
nodarījumu izpausmju līmeni sabiedrībā<br />
kopumā, bet pieaugošu naidīgu komentāru<br />
izplatību interneta vidē. Konstatētie<br />
neiecietības gadījumi visbiežāk balstījās<br />
aizspriedumos un tika vērsti pret latviešiem,<br />
krieviem, retāk pret citām tautībām vai<br />
rasēm piederīgajiem. Naida izpausmes<br />
interneta vidē tika vērstas arī pret<br />
atsevišķām sociāli mazaizsargātām grupām.<br />
Drošības policijas veiktā naida<br />
noziedzīgo nodarījumu izpausmju un<br />
kopējo tendenču analīze ļauj secināt, ka:<br />
◙ Naida noziedzīgi nodarījumi<br />
Latvijā galvenokārt izpaužas kā naida<br />
runa – aizvainojoši komentāri par kādu<br />
noteiktu tautību, rasi vai nacionalitāti,<br />
atsevišķos gadījumos netieši draudot ar<br />
vardarbību.<br />
◙ Galvenā naidīgu izteikumu<br />
paušanas vide ir plašsaziņas līdzekļu<br />
lasītāju forumi internetā, kur fiksēta
lielākā daļa naida runas incidentu.<br />
◙ Komentāru autori visbiežāk ir<br />
jauni vīrieši, kuri nepārstāv radikāli un<br />
ekstrēmistiski orientētas organizācijas<br />
un kustības.<br />
◙ Galvenie naida runu veicinošie<br />
apstākļi ir plaisa starp interneta<br />
pieaugošo nozīmi biedrībā un nepilnīgu<br />
izpratni par uzvedības kultūru un<br />
personīgo atbildību virtuālajā vidē, ko<br />
sekmē informācijas tehnoloģiju sniegtā<br />
šķietamā anonimitāte.<br />
◙ Vienlaikus jāsecina, ka 2012.gadā<br />
ir pieaugusi sabiedrības informētība par<br />
naida runas tiesiskajām sekām.<br />
◙ Pastāv sakarība starp ziņu<br />
atspoguļojuma kvalitāti un izsauktās<br />
reakcijas asumu. Lielākā agresija<br />
2. VALSTS NOSLĒPUMA AIZSARDZĪBA<br />
Būtisks Drošības policijas darbības<br />
virziens ir Latvijas, Eiropas Savienības<br />
(turpmāk – ES) un Ziemeļatlantijas līguma<br />
organizācijas (turpmāk – NATO) noslēpumu<br />
aizsardzības pasākumu veikšana.<br />
2012.gadā Drošības policija pārbaudīja<br />
1565 personas, kuras veic vai plāno veikt<br />
darbu ar valsts noslēpuma objektiem. 16<br />
gadījumos tika konstatēta šo personu<br />
neatbilstība pieejai valsts noslēpumam un<br />
pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt<br />
speciālās atļaujas darbam ar valsts<br />
noslēpumu.<br />
Uz Satversmes aizsardzības biroju<br />
pirmās kategorijas (pieeja sevišķi slepeniem<br />
valsts noslēpuma objektiem) speciālās<br />
atļaujas darbam ar valsts noslēpuma<br />
objektiem izsniegšanai nosūtīti pārbaudes<br />
materiāli par 33 amatpersonām.<br />
Veiktas arī 18 komersantu pārbaudes<br />
sakarā ar industriālā drošības sertifikāta<br />
10<br />
novērota pēc sensacionālām un uz<br />
rezonansi vērstām, vienpusēji<br />
pasniegtām ziņām par sabiedrībā<br />
jūtīgām sociālpolitiskām tēmām –<br />
pilsonības, naturalizācijas un valodas<br />
jautājumiem, Otrā pasaules kara vēsturi<br />
un tā sekām, minoritāšu tiesībām u.c.<br />
◙ Iedzīvotāju naidīgums internetā ir<br />
viens no sociāli politiskās<br />
neapmierinātības izteikšanas veidiem.<br />
To nereti izmanto atsevišķas<br />
organizācijas, kustības un plašsaziņas<br />
līdzekļi, kas politisku mērķu vārdā ir<br />
ieinteresēti sabiedrībā mākslīgi uzturēt<br />
ideoloģiskus pretnostatījumus, etnisko<br />
un sociālo spriedzi.<br />
izsniegšanu.<br />
Lai kontrolētu valsts noslēpumu<br />
uzglabāšanas, izmantošanas un aprites<br />
noteiktās kārtības ievērošanu, valsts<br />
noslēpumu nesēju esamību, Drošības policija<br />
veica 21 plānoto valsts noslēpuma<br />
aizsardzības pasākumu pārbaudi Iekšlietu<br />
ministrijas padotībā esošajās iestādēs, kā arī<br />
citās valsts pārvaldes institūcijās, kurās tiek<br />
veikta darbība ar valsts noslēpumu<br />
saturošiem objektiem.<br />
Regulāri tika sniegtas konsultācijas<br />
valsts noslēpuma objektu, NATO un ES<br />
klasificētās informācijas aizsardzības<br />
pasākumu nodrošināšanai.<br />
2012.gadā Drošības policijā tika<br />
uzsākti divi kriminālprocesi pēc Latvijas Republikas<br />
Krimināllikuma 329.pantā „Neizpaužamu<br />
ziņu izpaušana” minēto noziedzīgo<br />
nodarījumu pazīmēm.
3. TERORISMA NOVĒRŠANA UN APKAROŠANA<br />
Drošības policija ir atbildīga par pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumu<br />
īstenošanu terorisma risku samazināšanai. Valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī juridisko<br />
personu sadarbības koordināciju pretterorisma jomā veic Drošības policijas Pretterorisma<br />
centrs, kas ikdienā analizē operatīvo informāciju par terorisma riskiem, koordinē preventīvo<br />
pretterorisma pasākumu īstenošanu, plāno pretterorisma reaģēšanas pasākumus, nodrošina<br />
terorisma riska objektu drošības kontroli, kā arī veic pretterorisma darbībās iesaistīto<br />
institūciju personāla apmācību.<br />
3.1. TERORISMA DRAUDU SITUĀCIJA EIROPĀ<br />
Terorisma tendenču analīze liecina, ka<br />
īsā un vidējā termiņā terorisma draudu<br />
līmenis Eiropā nemazināsies un terorisms<br />
būs viens no nozīmīgākajiem draudu avotiem<br />
kontinentā arī turpmāk. 2012.gadā Eiropas<br />
valstīs notika dažādi terorisma incidenti, kas<br />
norāda uz vairākām tendencēm, kas jāņem<br />
vērā arī Latvijas drošības kontekstā.<br />
◙ Terorisma incidenti arvien biežāk<br />
notiek tajās valstīs, kur terorisma draudu<br />
līmenis līdzīgi kā Latvijā ir salīdzinoši zems.<br />
2012.gada jūlijā Bulgārijā notika terora akts,<br />
kas bija vērsts pret tūristiem no Izraēlas.<br />
Bulgārijas varas iestādes par šī uzbrukuma<br />
organizēšanu tur aizdomās ar Hezbollah<br />
militāro struktūru saistītas personas. Neilgi<br />
pirms tam uz aizdomu pamata par potenciālo<br />
terora akta mērķu izlūkošanu šī grupējuma<br />
pārstāvis tika aizturēts Kiprā. Savukārt<br />
2012.gada novembrī Polijas varas iestādes<br />
aizturēja personu, kurš plānoja organizēt<br />
terora aktu pret Polijas parlamentu un šīs<br />
valsts augstākajām amatpersonām.<br />
◙ Nemazinās terorisma draudu<br />
aktualitāte Ziemeļeiropā, ko apliecina<br />
pagājušajā gadā notikušie par teroristiskām<br />
darbībām aizdomās turamo aresti Dānijā un<br />
Norvēģijā.<br />
◙ Būtiski pieauga Eiropas islāmistu<br />
11<br />
interese par ceļošanu uz konfliktu<br />
reģioniem, īpaši Sīriju, kā arī Mali. Pieaugošā<br />
islāmistu iesaiste Sīrijas konfliktā rada<br />
ilgtermiņa destabilizācijas risku šajā valstī,<br />
kas nākotnē var tieši ietekmēt drošības<br />
situāciju Eiropā (migrāciju, radikāli<br />
noskaņotu kaujinieku atgriešanos mītnes<br />
zemēs u.c.).<br />
◙ 2012.gadā dažādos pasaules reģionos,<br />
jo īpaši Sahelā, notika islāmistu teroristu<br />
organizētas Eiropas valstu pilsoņu<br />
nolaupīšanas. Terorisma tendenču analīze<br />
liecina, ka par šādu uzbrukumu mērķi var<br />
kļūt ikvienas Eiropas valsts pilsonis.<br />
◙ Drošības policija uzskata, ka šīs<br />
tendences nākotnē var nelabvēlīgi<br />
ietekmēt drošības situāciju Latvijā.<br />
Plašā terorismu veicinošās informācijas<br />
pieejamība internetā un solo terorisma<br />
fenomena izplatība palielina iespēju, ka<br />
terorisma incidenti var notikt ikvienā<br />
Eiropas valstī, arī tajās, kur terorisma<br />
draudu līmenis ir salīdzinoši zems un<br />
kur nav konstatētas nozīmīgas<br />
radikalizācijas tendences sabiedrībā.<br />
Savukārt terorisma draudu<br />
aktualizēšanās Āfrikā (jo īpaši Sahelā<br />
un Rietumāfrikā) rada tiešus draudus<br />
Latvijas pilsoņu drošībai šajos reģionos.
3.2. TERORISMA DRAUDU SITUĀCIJA LATVIJĀ<br />
Terorisma draudu līmenis Latvijā<br />
2012.gadā nav mainījies un ir saglabājies<br />
relatīvi zems. 2012.gadā Latvijā nav notikuši<br />
terora akti vai citi noziedzīgi nodarījumi, kas<br />
būtu saistīti ar terorismu. Vienlaikus ir<br />
identificēti vairāki faktori, kas nākotnē var<br />
veicināt terorisma draudu palielināšanos.<br />
2012.gadā tika īstenots pasākumu<br />
kopums, lai apzinātu radikalizācijas<br />
tendences Latvijas musulmaņu kopienas<br />
vidē. Šo pasākumu rezultātā tika iegūta<br />
informācija par dažādiem procesiem un<br />
norisēm, taču būtiski teroristisko<br />
apdraudējumu veicinošie faktori netika<br />
konstatēti.<br />
Līdzīgi kā citus gadus, arī 2012.gadā<br />
Latviju apmeklēja Eiropā neviennozīmīgi<br />
vērtētās starptautiskās misionāru un islāma<br />
popularizēšanas organizācijas Tabligh Jamaat<br />
misionāri no Skandināvijas valstīm, kā arī<br />
islāma sludinātāji no citām Eiropas valstīm.<br />
Analizējot līdzšinējo Tabligh Jamaat darbību<br />
Latvijā, var secināt, ka pagaidām šīs kustības<br />
aktivitātes nav veicinājušas vardarbību un<br />
tiešus terorisma draudus Latvijai nerada.<br />
Savukārt citu Eiropas valstu prakse liecina,<br />
ka Tabligh Jamaat sludinātā islāma<br />
interpretācija, kas ir vērsta pret<br />
demokrātijas vērtībām, veicina musulmaņu<br />
kopienas pārstāvju pašizolācijas tendences.<br />
Tas savukārt kavē šo personu integrāciju<br />
Latvijas sabiedrībā un līdz ar to palielina<br />
radikalizācijas riskus kopienā.<br />
2012.gada novembrī Latvijā notika<br />
pirmā musulmaņu jauniešiem veltītā<br />
konference, kurā piedalījās lektori ne tikai no<br />
12<br />
Baltijas un Skandināvijas, bet arī Tuvo<br />
Austrumu valstīm. Drošības policijas<br />
informācija liecina, ka viens no<br />
pieaicinātajiem lektoriem bija saistīts ar<br />
vienu no Tuvo Austrumu islāmistu kustībām.<br />
Pieaugošie Latvijas musulmaņu kopienas<br />
kontakti ar ārvalstu musulmaņu<br />
organizācijām, t.sk. organizācijām, kas<br />
sludina radikālā islāma interpretāciju,<br />
perspektīvā var palielināt radikalizācijas<br />
riskus Latvijas musulmaņu kopienā.<br />
Drošības policijas veiktā situācijas<br />
analīze ļauj izdarīt šādus secinājumus:<br />
◙ Terorisma draudu situācija Latvijā<br />
ir salīdzinoši mierīga jau vairākus<br />
gadus, un pašlaik nav konstatētas<br />
pazīmes, kas liecinātu par iespējamām<br />
būtiskām pārmaiņām tuvākajā nākotnē.<br />
◙ Tabligh Jamaat misionāru vizītes<br />
Latvijā nākotnē var kļūt par vienu no<br />
galvenajiem radikalizācijas un<br />
neiecietības draudu faktoriem.<br />
◙ 2012.gada nogalē notikusī<br />
musulmaņu jauniešu konference<br />
apliecina Latvijas musulmaņu kopienas<br />
pieaugošos starptautiskos kontaktus,<br />
t.sk. ar personām, kuras ir saistītas ar<br />
neviennozīmīgi vērtētām organizācijām.<br />
◙ Pasliktinoties drošības situācijai<br />
dažādos terorisma riska reģionos, īpaši<br />
Sīrijā, palielinās ar terorismu saistītu<br />
personu ieceļošanas iespēja Latvijā.<br />
Tāpēc migrācijas procesu kontrolei no<br />
šiem reģioniem arī turpmāk ir jāpievērš<br />
pastiprināta uzmanība.<br />
3.3. PRETTERORISMA PASĀKUMU KOORDINĀCIJA<br />
Pretterorisma preventīvo pasākumu<br />
plānošanas jomā tika turpinātas aktivitātes,<br />
kas saistītas ar terorisma draudu līmeņu<br />
sistēmas ieviešanu un Nacionālā<br />
pretterorisma plāna precizēšanu. 2012.gadā<br />
tika koordinēta Nacionālā pretterorisma<br />
plāna atbalsta plānu sistēmas izstrāde, kurā<br />
iesaistītas vairākas nacionālās drošības
sistēmas institūcijas.<br />
Terorisma riska objektu drošības<br />
kontroles jomā 2012.gadā tika turpināts<br />
darbs ar kritiskās infrastruktūras un<br />
masveida pulcēšanās objektiem.<br />
Tika izvērtēti un saskaņoti trīs A<br />
kategorijas un trīs B kategorijas kritiskās<br />
infrastruktūras objektu iesniegtie drošības<br />
pasākumus reglamentējošie dokumenti,<br />
apsekoti četri A kategorijas objekti, 18 B<br />
kategorijas objekti un četri C kategorijas<br />
objekti un 10 no tiem sniegtas<br />
rekomendācijas pretterorisma pasākumu<br />
uzlabošanai. Atskaites periodā pievērsta<br />
pastiprināta uzmanība objektu personāla<br />
drošības un informācijas aizsardzības<br />
pasākumu efektivitātes kontrolei.<br />
2012.gadā tika pastiprināti pievērsta<br />
uzmanība ieviesto drošības pasākumu<br />
efektivitātei Rīgas ostā un ostas iekārtās.<br />
Ņemot vērā augstos riskus civilās aviācijas<br />
jomā, tika pastiprināti izvērtēta<br />
Starptautiskās lidostas „Rīga” ārējā<br />
perimetra drošība, kā arī piekļuves<br />
kontroles pasākumi lidostas kontrolējamajā<br />
daļā.<br />
2012.gadā tika turpināts attīstīt<br />
Drošības policijas sadarbību ar cilvēku<br />
masveida pulcēšanās objektiem, lai tajos<br />
īstenotie preventīvie fiziskās drošības<br />
pasākumi atbilstu valstī noteiktajam<br />
terorisma draudu līmenim. Tā ietvaros tika<br />
īstenota metodoloģiskā palīdzība fiziskās<br />
drošības pasākumu pilnveidošanai objektos<br />
un nodrošināta informācijas apmaiņa ar<br />
objektu norīkotajām par drošību<br />
atbildīgajām personām.<br />
Viena no 2012.gada prioritātēm<br />
pretterorisma jomā bija pretterorisma<br />
darbībās iesaistīto institūciju personāla<br />
izglītošana. Paralēli ikgadējām Nacionālo<br />
bruņoto spēku atsevišķu apakšvienību,<br />
13<br />
Valsts policijas, Valsts robežsardzes,<br />
starptautiskās lidostas „Rīga” un citu<br />
nozīmīgāko Latvijas kritiskās<br />
infrastruktūras objektu darbinieku<br />
apmācībām 2012.gadā tika organizēta<br />
Neatliekamās medicīniskās palīdzības<br />
dienesta amatpersonu apmācība. Sadarbībā<br />
ar Ventspils Brīvostas pārvaldi un Liepājas<br />
ostas pārvaldi tika organizētas mācības ostu<br />
iekārtu aizsardzības virsniekiem, kā arī<br />
sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi tika<br />
veikta Rīgas ostas iekārtu aizsardzības<br />
virsnieku apmācība. Papildus tika<br />
organizēts informatīva rakstura seminārs<br />
cilvēku masveida pulcēšanās objektu<br />
drošības virsniekiem Rīgā un Daugavpilī.<br />
Personāla apmācība tika organizēta arī VAS<br />
„Latvijas gaisa satiksmes” Drošības nodaļas<br />
amatpersonām.<br />
Tika organizētas vairākas t.s. galda<br />
mācības, būtiskākās no tām – sadarbībā ar<br />
VSIA „Rīgas Austrumu klīniskās<br />
universitātes slimnīca” stacionāru „Latvijas<br />
infektoloģijas centrs”, modelējot iesaistīto<br />
institūciju darbības gadījumā, ja kādā no<br />
ārvalstu vēstniecības ēkām Rīgā ir saņemts<br />
nezināmas izcelsmes aizdomīgs pasta<br />
sūtījums, kas satur radioaktīvas,<br />
sprādzienbīstamas, ķīmiski vai bioloģiski<br />
bīstamas vielas. Mācībās piedalījās pārstāvji<br />
no Amerikas Savienoto Valstu, Izraēlas,<br />
Lielbritānijas, Šveices, Francijas un Vācijas<br />
vēstniecībām. Papildus 2012.gadā tika<br />
organizētas mācības, lai pilnveidotu<br />
preventīvo pretterorisma pasākumu<br />
ieviešanu terorisma draudu līmeņa<br />
izsludināšanas un Nacionālā pretterorisma<br />
plāna ieviešanas gadījumā.
4. MIGRĀCIJAS PROCESU KONTROLE<br />
2012.gadā tika veikta migrācijas<br />
procesu analīze, īpaši saistībā ar terorisma<br />
riska valstu pilsoņu ieceļošanu Latvijā.<br />
Drošības policija veica 1012 ielūgumu papildu<br />
pārbaudi (pārbaudītas 1928 personas), kā arī<br />
izskatīja 1043 vīzu pieprasījumus. Salīdzinot<br />
ar 2011.gadu, ir samazinājies patvēruma<br />
meklētāju skaits. 2012.gadā patvērumu<br />
Latvijā pieprasīja 189 personas (2011.gadā –<br />
14<br />
335, 2010.gadā – 61), tostarp arī no terorisma<br />
riska valstīm.<br />
◙ Nozīmīgs patvērumu meklētāju<br />
skaita pieaugums bija no Sīrijas un citām<br />
t.s. „Arābu pavasara reģiona valstīm”,<br />
kas palielina risku, ka patvēruma<br />
meklētāja aizsegā Latvijā var ierasties<br />
teroristiskās darbībās iesaistītas<br />
personas vai radikāli noskaņoti indivīdi.<br />
5. STRATĒĢISKAS NOZĪMES PREČU UN MASU<br />
IZNĪCINĀŠANAS IEROČU IZPLATĪBAS KONTROLE<br />
Ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču, to<br />
komponenšu, kā arī citu stratēģiskas<br />
nozīmes preču nekontrolēta izplatīšana rada<br />
nopietnus terorisma un militāra rakstura<br />
draudus. Lai nepieļautu terora aktu un citu<br />
noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai<br />
nepieciešamo materiālu, sprāgstvielu, to<br />
komponenšu, ieroču un munīcijas nokļūšanu<br />
teroristiski tendētu personu rīcībā, Drošības<br />
policija īstenoja mērķtiecīgus pasākumus šo<br />
priekšmetu nelikumīga apgrozījuma<br />
novēršanai.<br />
Drošības policija veica stratēģiskas<br />
nozīmes preču darījumu riska analīzi un<br />
nepieciešamības gadījumā arī padziļinātās<br />
pārbaudes, lai izvērtētu darījumu mērķus un<br />
novērstu noziegumus, kas paredzēti Latvijas<br />
Republikas Krimināllikuma 84., 190. 1 un<br />
237. 1 pantos.<br />
◙ Tika veiktas pārbaudes un<br />
apstiprināti fiziskās aizsardzības<br />
pasākumu plāni jonizējošā starojuma<br />
avotu objektiem, kā arī sniegtas<br />
rekomendācijas konstatēto trūkumu<br />
novēršanai. Tika veikts preventīvais<br />
darbs radioaktīvo materiālu nelegālās<br />
aprites kontroles jomā, ņemot vērā<br />
iespējamu terorisma draudu<br />
aktualitātes pastiprināšanos.<br />
◙ No Drošības policijas<br />
ierosinātajām un pēc piekritības<br />
saņemtajām krimināllietām 5 saistītas<br />
ar šaujamieroču un sprāgstvielu<br />
glabāšanu bez attiecīgas atļaujas,<br />
5 – par stratēģiskas nozīmes preču<br />
pārvietošanu pāri Latvijas valsts<br />
robežai jebkādā nelikumīgā veidā un<br />
2 - par stratēģiskās preces aprites<br />
noteikumu pārkāpšanu.<br />
6. AIZSARGĀJAMO AMATPERSONU AIZSARDZĪBA<br />
Drošības policija veic Saeimas<br />
Prezidija, Ministru kabineta vai Drošības<br />
policijas noteikto valsts amatpersonu, kā<br />
arī ārvalstu un starptautisko<br />
organizāciju un institūciju pārstāvju<br />
aizsardzību (apsardzi). 2012.gadā<br />
Drošības policija pastāvīgi plānoja,<br />
organizēja un veica Latvijas Republikas<br />
Saeimas priekšsēdētāja, Ministru<br />
prezidenta, kā arī iekšlietu ministra un<br />
vēstnieku aizsardzību.<br />
Nodrošinot aizsargājamo amatpersonu
aizsardzību, īpaša nozīme ir<br />
preventīvajiem pasākumiem –<br />
informācijas ieguvei, apkopošanai,<br />
apdraudējuma analīzei, kā arī<br />
darbinieku apmācībai un sagatavotībai.<br />
Pēc Saeimas Kancelejas Protokola<br />
un Ārlietu ministrijas Valsts protokola<br />
ierosinājuma tika nodrošināta 43<br />
aizsargājamo ārvalstu amatpersonu<br />
vizīšu drošība Latvijā, kā arī veikta 26<br />
citu pasākumu ar aizsargājamo<br />
amatpersonu piedalīšanos drošības<br />
nodrošināšana.<br />
Veiktas vairākas pārbaudes, lai<br />
2012.gadā Drošības policijā tika<br />
uzsākti 58 kriminālprocesi, kā arī 3<br />
kriminālprocesi saņemti izmeklēšanas<br />
veikšanai no citām tiesību aizsardzības<br />
iestādēm. Kā svarīgākos var minēt:<br />
◙ 18 – par nacionālā un rasu naida<br />
izraisīšanu (2011.g. – 12);<br />
◙ 5 – par stratēģiskas nozīmes preču<br />
pārvietošanu pāri LR valsts robežai jebkādā<br />
nelikumīgā veidā (2011.g. – 1);<br />
◙ 5 – par šaujamieroču un sprāgstvielas<br />
glabāšanu bez attiecīgas atļaujas (2011.g. –<br />
7);<br />
◙ 2 – par neizpaužamu ziņu, kas nav<br />
valsts noslēpums, izpaušanu,<br />
komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu<br />
iegūšanu un izpaušanu un finanšu<br />
instrumentu tirgus iekšējās informācijas<br />
neatļautu izpaušanu;<br />
◙ 2 – par stratēģiskas nozīmes preču<br />
aprites noteikumu pārkāpšanu;<br />
◙ 2 – par noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu<br />
legalizāciju;<br />
◙ 2 – par genocīda slavināšanu;<br />
◙ 1 – par LR valsts karoga zaimošanu<br />
7. IZMEKLĒŠANAS DARBĪBAS<br />
15<br />
noskaidrotu personas, kas telefoniski,<br />
rakstiski vai interneta vidē anonīmi<br />
izteica draudus aizsargājamām valsts<br />
amatpersonām vai aizsargājamām<br />
ārvalstu amatpersonām. Veikti pasākumi<br />
iespējamo pretlikumīgo darbību<br />
nepieļaušanai.<br />
Regulāri veikts aizsargājamo valsts<br />
amatpersonu pastāvīgo un īslaicīgo<br />
uzturēšanās vietu monitorings,<br />
pārbaudes pret nesankcionētas<br />
informācijas ieguvi, kā arī pret<br />
sprādzienbīstamu priekšmetu esamību.<br />
(2011.g. – 2);<br />
◙ 1 – par aicinājumu graut Latvijas<br />
Republikas teritoriālo vienotību; u.c.<br />
◙ Pārskata periodā uz prokuratūru<br />
nosūtīti 14 kriminālprocesi, lūdzot<br />
uzsākt kriminālvajāšanu pret 22<br />
personām, no kurām 3 ir amatpersonas.<br />
◙ Seši kriminālprocesi nosūtīti pēc<br />
piekritības uz Valsts policiju, 27<br />
kriminālprocesos pieņemts lēmums par<br />
procesa izbeigšanu.<br />
◙ Izskatīti 34 pieteikumi un<br />
iesniegumi, pieņemot lēmumus par<br />
atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.
8. STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA<br />
2012.gadā Drošības policija turpināja<br />
attīstīt starptautisko sadarbību ar ārvalstu<br />
izlūkošanas un drošības dienestiem un<br />
tiesību aizsardzības institūcijām, kā arī ar ES<br />
un NATO drošības struktūrām. Drošības<br />
policijas amatpersonas organizēja dažāda<br />
līmeņa divpusējās tikšanās, kā arī piedalījās<br />
starptautisko forumu ietvaros organizētās<br />
darba grupās un sanāksmēs, lai savas<br />
kompetences ietvaros kopīgi ar citām<br />
valstīm veidotu kopēju drošības politiku un<br />
veicinātu starptautiska rakstura draudu<br />
novēršanu.<br />
Sadarbības ietvaros rīkotas ekspertu<br />
tikšanās un veicināta pieredzes apmaiņa gan<br />
ar Baltijas valstu partnerdienestiem kā<br />
reģionāli tuvākajiem sadarbības partneriem,<br />
gan ar citu ES un NATO dalībvalstu drošības<br />
dienestiem. 2012.gadā Drošības policija bija<br />
pārstāvēta starptautiskos formātos, kuros<br />
dienestu vadības un ekspertu līmenī tika<br />
risināti jautājumi, kas saistīti ar iestādes<br />
uzdevumu veikšanu.<br />
16<br />
Kā galvenos no šiem formātiem var<br />
minēt:<br />
◙ ES Padomes Terorisma darba grupu<br />
(TWG), kurā dalībvalstis apmainās ar<br />
informāciju par jaunākajām terorisma<br />
tendencēm un teroristu aktivitātēm;<br />
◙ NATO Civilās izlūkošanas komiteju<br />
(Civilian Intelligence Committee).<br />
Lai veicinātu pieredzes apmaiņu un<br />
starptautisko sadarbību augsta līmeņa valsts<br />
amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko<br />
organizāciju un institūciju pārstāvju<br />
aizsardzības pasākumu nodrošināšanu,<br />
Drošības policija tika pārstāvēta Eiropas tīkla<br />
valsts amatpersonu aizsargāšanai (European<br />
Network of Protection of Public Figures<br />
(ENPPF)) sanāksmēs.<br />
2012.gadā Drošības policija ir uzsākusi<br />
gatavoties Latvijas prezidentūras Eiropas<br />
Savienības Padomē nodrošināšanai, kas<br />
notiks 2015.gada pirmajā pusgadā.
DROŠĪBAS POLICIJA<br />
Kr. Barona iela 99a, Rīga, LV – 1012, tālrunis 67208964, fakss 67273373,<br />
e-pasts: dp@dp.gov.lv
Change language