LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!
Leverage SEO-optimized Flipbooks, powerful backlinks, and multimedia content to professionally showcase your products and significantly increase your reach.
<strong>LATVIJAS</strong><br />
<strong>UNIVERSITĀTES</strong> <strong>RAKSTI</strong><br />
ACTA U N I V E R S I T A T I S LATVIENSIS<br />
FILOLOĢIJAS<br />
UN FILOSOFIJAS<br />
FAKULTĀTES SERIJA<br />
'TT' 8ĒJIM8 SĒJUMS<br />
V<br />
TOMUS<br />
Nk 5<br />
<strong>LATVIJAS</strong> UNIVERSITĀTE<br />
RISA. 1939
<strong>LATVIJAS</strong> <strong>UNIVERSITĀTES</strong> <strong>RAKSTI</strong><br />
ACTA UNIVERS1TATIS LATVIENSIS<br />
FILOLOĢIJAS UN FILOSOFIJAS FAKULTĀTES SĒRIJA V. 5.<br />
<strong>Latvijas</strong> vietu vārdi un latviešu pavārdi<br />
profesora<br />
J. Plāķa sakrāti un sakārtoti.<br />
II daļa<br />
Zemgales vārdi.<br />
Ievads.<br />
II <strong>Latvijas</strong> vietu vārdu un latviešu pavardu daļa neseko I daļai<br />
alfabēta kartība, bet tās tā nāk viena pēc otras tādēļ, ka Zemgale<br />
agrāk bija savienota ar Kurzemi resp. pieslēdzas tai ka administratīva<br />
daja, un abas tās sastādīja vienu veselumu —<br />
Kurzemes<br />
guberņu. Arī<br />
pagastu sadalījumu pa apriņķiem paturēju to pasu, kas bija agrāk,<br />
priekš kasa, jo tādējādi iespējams saglabāt kopējos lielo pagastu savie-<br />
nojumos sīko pagastu un pagastiņu ainu, kas tagad<br />
ir saraustīti un<br />
sadalīti citādās daļas un vienībās. Agrākais sadalījums ir svarīgs tādēļ,<br />
ka katrs pagasts un pat pagastiņš ka vienība atbilda senāk savai īpat-<br />
nejai izloksnei, kas tagad sajūk un sajaucas jaunajās, pārkārtotās vie-<br />
nības. Izlokšņu sabrukumu, zināms, jo lielāka mērā veicina pagastu<br />
iedzīvotāju bezgalīga maiņa, kuras sākumi jau meklējami pagājuša<br />
gadu simteņa vidu; bet tagadējos laikos tā izārdījusi visus kopējos<br />
etniskos novadu pamatus, pat stabilākajā zemes īpašnieku šķira —<br />
vecsaimniekos.<br />
Ilūkstes apriņķī iedzīvotāju etniskā maiņa un jaukšanas, tāpat arī<br />
zemes vienību pārkārtojumi: muižu sadalīšana mājās<br />
sādžu un māju savienošana muižās un pusmuižas<br />
iedzīvotāju tautības maiņu jaunajos sadalījumos —<br />
—<br />
pie<br />
un sādžas un<br />
tam ar stipru<br />
arcnīvu dokumentos<br />
atzīmēta jau XIX gadu simteņa sākumā, bet būs notikusi jau arī agrāk.<br />
Lai interesentiem dotu skaidrāku un pārskatāmāku gleznu par Ilūkstes<br />
apriņķa apdzīvotajam vietām un to iedzīvotājiem, esmu to vietu vārdu
214<br />
un pavārdu pārkārtojumus, kas sastopami še <strong>Latvijas</strong> valsts sākumā,<br />
papildinājis ar to agrāko sastāvu pēc archīvu un topoonomastiskiem<br />
materiāliem.<br />
Zemgali var sadalīt divi dajās, gan pēc tas ģeogrāfiskā, gan ari<br />
dialektiska sastāva, un proti: Lejaszemgalē un Augszemgale. Noteiktu<br />
ģeogrāfisku robežu starp šīm divi dajām nav, jo Lielupe tek caur Lejas-<br />
zemgali, un aiz tas uz austrumiem ir vel šīs Zemgales daļas raksturs.<br />
Par dalījuma robežu var piejemt to novadu joslu, kurā sastopamas<br />
pārejas izloksnes no vidus dialekta augšzemnieku<br />
stiepjas,<br />
dialekta. Šī<br />
josla<br />
sākot no dienvidiem uz ziemeļiem, caur Vecsauli, starp Bruknu,<br />
Stelpi un Misu, Iecavu, caur Vecmuižas pagastu,<br />
Baldoni un tagadējo<br />
Oaugavmalas pagastu. No šīs robežu joslas uz austrumiem sakas Augš-<br />
zemgales izloksnes; un jo tālāk virzāmies pa šo Zemgales daļu uz<br />
rītiem, jo raksturīgākas top augšzemnieku izlokšņu īpatnības.<br />
Vietu vārdu un pavārdu uzrakstīšana izloksnēs ir grūts darbs, jo<br />
sevišķi tagad, kad vēl tikai visvecākie jaudis runā tīru dialektisku valodu,<br />
kamer vecākā, vidusgadu un sevišķi jaunākā paaudze jau stipri to<br />
kropļo. Vienīgi garumu intonācijas paliek attiecīgo indivīdu izrunā<br />
tādas pašas, kādas tie piesavinājušies ar pirmo valodas sākumu gari<br />
no saviem vecākiem, visvairs no mātes, gan arī dzimtā setā un dzimtā<br />
pagasta skolā citu, viena novada bērnu starpā.<br />
Izlokšņu savādības grafiski esmu apzīmējis ar mūsu parastā alta-<br />
bēta burtiem, ja atskaitām platā e apzīmējumu<br />
ar e. Kur ar savu ausi<br />
uztvēru a skaņu variācijās šīm pamata skaņām o piekrāšu, tur rakstīju<br />
°a, °ā burtus; kur man likās o skanas jau nodibinājušās, tomēr ar<br />
zināmu piekrāšu uz a pusi, tur apzīmēju tās ar simboliem o a<br />
, o.<br />
Tāpat arī garo, šauro patskaņu diftongizācijās apzīmēju tikko aizmetušos<br />
diftongizējumus<br />
ar petita burtiem, piem.:<br />
divskaņu variācijās ar īstu diļtongu zīmēm: ei, eu, ou.<br />
e<br />
i,<br />
e<br />
u, °u, bet pilnīgākās<br />
Garumu intonācijas Augšzemgales dialektā ir divas —<br />
stieptā un<br />
krītošā; bet to nokrāsas ir gandrīz katrā lielākā pagastā savādas.<br />
Stieptā intonācija savā vājākā<br />
pagaujas novadu maigi krītošajam tonim;<br />
attīstības izteiksmē līdzinās Vidzemes<br />
bet savā spilgtākā izpausmē<br />
neatšķiras no labi attīstīta kāpjoša akcenta. Šo intonāciju saskaņā ar<br />
tās augstuma resp. speķa plūduma nokrāsām apzīmēju ar —, ~,<br />
Arī krītošā intonācija ir augšzemniekos dažāda savā toņa kritumā: gan<br />
maigi slidosa, ķas tuvojas Vidzemes Cēsu un Valmieras apriņķu novadu<br />
krītošajam akcentam, gan skarbi un strupi norauta, pilnīgi līdzīga Lejas-<br />
zemgales izlokšņu grūstajam tonim. Šo intonāciju saskaņā ar tās nokrāsu
veidiem apzīmēju ar:<br />
,<br />
Ja diftongos resp. diitongiskos savieno-<br />
jumos abi komponenti ir īsi, tā ka tajos nevar izpausties intonācijas<br />
glezna,<br />
tad tos daudzkārt apzīmēju ar īsuma zīmēm, piem.<br />
(atšķirībā no sirds, sīrds un sirds izrunas) jeb<br />
zīmes.<br />
-īr-i sirds<br />
nelieku nekādas akcenta<br />
Stieptā akcenta zīmi lieku uz otrā diftonga resp. diftongiskā savie-<br />
nojuma komponenta, krītošā —<br />
uz pirmā divskaņa elementa, bet ie<br />
un uo skaņās abas minētās zīmes tikai uz pirmā komponenta, jo šaurie<br />
vokāli šinīs savienojumos ir visos intonējumos kvantitātīvi dominējoši.<br />
Bez saviem vārdu krājumiem sinī dajā esmu ievietojis<br />
galēs vietu vārdus un pavārdus,<br />
materiālos, piem. Folkloras krātuve,<br />
visus Zem-<br />
kurus esmu varējis sameklēt dažādos<br />
A. Bīlenšteina onomastiskos krā-<br />
jumos un arī citu krājēju iespiestos ziņojumos, kā piem. Kr. Ancīša<br />
Aknīstes pagasta vārdus («Filoloģijas materiāli" 1933. g. 30—41 lapp.).<br />
Tos esmu ietvēris stūrainās iekavās un iespiedis oriģināla rakstībā,<br />
gluži tāpat kā to esmu darījis I daļā.<br />
pavārdus un māju vārdus esmu izrakstījis arī no pagastu archīviem<br />
un pielicis kā papildinājumus katram atsevišķam pagastam un pagas-<br />
tiņam savienoto pagastu vārdu beigās. Iekavās ieliktie gadu skaitļi,<br />
kā piem.: 1835., 1850.. 1858. un 1811., 1816. apzīmē pagasta revīzijas<br />
sarakstu sastādījuma resp. iesnieguma gadu augstāķai Kurzemes admi-<br />
nistrātīvajai pārvaldei.<br />
J. Plāķis.<br />
215
Lettlands Ortsnamen und lettische Familiennamen.<br />
Gesammelt und geordnet von Prof. J. Plāķis.<br />
Teil II<br />
Ortsnamen und Familiennamen von Semgale.<br />
Autoreferat.<br />
Der II Teil von Lettlands Ortsnamen und lettischen Familiennamen<br />
folgt dem I Teile derselben nicht in alphabetischer Ordnung. Kurseme<br />
und Semgale sind heutigentags zwei selbständige Provinzen der Lettlän-<br />
dischen Republik, aber vor dem Weltkriege waren sie eine adminis-<br />
trative Einheit —<br />
das<br />
Kurländische Gouvernement. Diese Einheit<br />
mußte ich aus verschiedenen Gründen in meiner Arbeit beibehalten,<br />
besonders aber, —<br />
um die kleineren Einzelheiten die<br />
ganz winzigen<br />
Gemeinden — in der Grenzlinie der genannten<br />
Provinzen und auch in<br />
den anliegenden Kreisen nicht zu zerbröckeln, denn diese sind durch<br />
einheitliche Mundarten und eigenartige geographische Nomenklatur<br />
sehr eng verbunden.<br />
Die Provinz Semgale besteht aus den Kreisen: Bauska, Ilūkste,<br />
Jaunjelgawa (jetzt Jekabmeests), Jelgawa und Tukums. Nach den Eigen-<br />
tümlichkeiten der Mundarten und Eigenartigkeiten der Ortsbenennungen<br />
kann man sie in zwei Teile zerlegen: in Lejas-Semgale und Augsch-<br />
Semgale. Eine Naturgrenze zwischen diesen Teilen gibt<br />
es nicht, denn<br />
die Leelupe fließt durch Lejas-Semgale; aber als Berührungspunkte<br />
zwischen den benannten Teilen kann man denjenigen Landstreifen<br />
annehmen, welcher sich erstreckt von Wez-Saule im Süden, weiter<br />
zwischen Brukna, Stelpe und Missa, Eezawa,<br />
Wezmuischa, Baldone bis Daugavmala<br />
im Norden.<br />
In den Gemeinden von Lejas-Semgale hört man<br />
und noch weiter durch<br />
den mittellettischen<br />
Dialekt, dagegen in den Gegenden von Augsch-Semgale die hochlet-<br />
tischen Mundarten.<br />
Die Grundsätze des Sammeins, Ordnens und der Bearbeitung des<br />
onomastiscnen Materials, wie auch die Bezeichnung<br />
des Akzents und<br />
der Tonqualitäten sind im I Teile (Ortsnamen von Kurseme) erörtert<br />
und erklärt worden.
Bauskas apriņķis.<br />
Baldūones pagasts —<br />
baiduonieši.<br />
/. mājas: andži, avūotnīeki, ārstes, balkas, bāliņi, bēniķi, bērnesti,<br />
berzumnīeki, bizdeni, brieži, buļļi, bufkani, büfmeisteri, caūnes,<br />
caurumi, cenas, ciņi, cirpi, cīrši, čūokas, dākas, gaiji, gali, greķi,<br />
grundes, kablaūšķi, kalniņi, kaūķi, kažūoki, kleķes, klibi, kriknas,<br />
kučīeriņi, ķeīzeri, ķipāli, kivuļi, ķūderi, laiyi, lamži, lapseni, laūk-<br />
sZrgi. līdakas, medigas, milas, milas kalns, platkāji, pluoši, punkas,<br />
pūriņi, purmaļi, putlāči, pūodnieki, ramatmāja, reiskatas, režkalns,<br />
rijnieki, sīgas, skārstens, slaveīkas, spindzeles, straūtnīeki, straūti,<br />
stuberi, stufmes, saugaļi jeb šaūgales, trimdas, ūrlas, üozüoli,<br />
üozüolkalns, vārnas, vecüogari, vētras, vidmas, vilciņi, vilšktzrsti,<br />
zaķi, zaļie, zīļu sala, zunduri.<br />
2. muižas: baldüone, baldūones mācitāja muiža, baldūones meža m.,<br />
krūoņa baldūones pusmuiža, labteīne.<br />
5. baznīcas: baldūones baznīca.<br />
4. skūolas: baldūones sküola.<br />
5. krūogi: balkas krüogs, bernestu kr., drukas kr., gala kr., misas kr.,<br />
švenķu kr.<br />
6. kalni: 6ūoļu kalni, garüo druvu kalnis, grants k., kapeņk., kraupi,<br />
mīlestības k., pagrabas k., pilsk.<br />
7. pauguri: āpšu kalns, balku kalnins, cepļa kalnins, čigānu kalniņš,<br />
jtzru kalniys, kurpnieku kalnins, māfgrīetas kalnins, naža kalniņš,<br />
rājuma kalniņš, [rozes kalniņš].<br />
8. lejas: stuberleja.<br />
9. gravas: mīlestības grava, prūšpadambis.<br />
/9. upes: baldūones upite + dzedupite + milas upe + dāku upite,<br />
bēčupite, bērzene, ķ?kava jeb ķekaviņa, misa, plases upite + ķipālu<br />
upīte, slüokas upite, spandupe, venta jeb ventiņa.<br />
//. strauti: dziļais strauts, kuiļa str., mellaīs str., smilšu str.,<br />
versa str.<br />
12. grāvi: augstais grāvis, pura gr., bindukšu gr., bizdengr.,<br />
garūo druvu gr., meīlā straūta gr., niedru pura gr.<br />
13. avüoti: naüäas avüots, stzravüots.
218<br />
14.<br />
tņrces: ašu rājumiņš, čūsku rājumiņš, dūņu tērce, dziļā strauta<br />
rājumiņš, jēču pjavina, mātes grāvis, prīekštērce, sila pļaviņa,<br />
vidus terce.<br />
15. puri: [akmeņu pūriņš], avūotpūrs, baltais p., bēču p., bērza p.,<br />
bullis jeb buļļa p., cepļa p., cinātas p., ļčūsku pūriņš], dakas p.,<br />
dzērves p., egļu pūriņš, eīles püods, guvs pjavas gals, jera p.,<br />
kaktu p., kapeņu p., kazu p., kūfsiņu p., laīpenes p., lakšķenu<br />
pūriņš, niedru p., pagrabas p., pulācis, rijas p., šauta p., stufmes<br />
pūriņš versa dārzs, vilies p.<br />
/6. tīreļi: apaļais tīrels, garüo druvu t., klajais t., klapu t., krükläjs,<br />
skūolas t., starpu t., trimdas t., zaķu t.<br />
17. pļavas: akmeņu pļaviņa, apaļa pjava, augš pj., avūotpura pļ., bei-<br />
bezis, bēči, biderīene, bifidukss, cināts, cūku pura pļ., čudas kakts,<br />
čūsku pūriņš, dzelzene, dzērves pura pļ., elles püods, [ezera pļ.],<br />
gūos pļ., jaunais rājums, |jāņa rājums], jera pura pļ., kakta pļ.,<br />
kaktu pūrs, kalna pļ., kumeļnica, ķildene, küdera rajums, lejas pj.,<br />
līcīši, līča gali, lūsenes, māju pļ., milas pļaviņa, misas pļavas,<br />
mīesceplis, nabagu rājums, niedru pura pļ., pīļu dīķis, pura pļ.,<br />
pūdējums, rācenājs, rīklite, rubenite jeb skrabe, rušenes pļ., rūsu<br />
pļaviņa, seka pura pļ., sūtnis, vērša dārza pļ., versa straūts, vilka<br />
tiltiņš, zaķu pļ.<br />
18. ganības: aūdzīte, čūokas druva, zīja kalniņš.<br />
19. atmatas: druviņa, garas druvas, taciņas.<br />
20. lauki: bindukss, egles gabals, elles püods, garais gabals,<br />
jāniškalns, kalna laūks, lāckalna 1., lielais 1., mīescepļa laūciņš,<br />
pedeļu kalns, plēsuma 1., rušinu 1., spicais 1., stufmes 1., vidus I.,<br />
vilka I., zundurl.<br />
21. meži: aveņu sils, avūotnīeka sils, avūotsils, baznīcas sils, bišsmalce,<br />
buļļa sils, bufkanu sils, druvas, duolkalns, egļu sala,<br />
elksna kalniņš, ērcoga sils, garais sils, güossmalce, kalejlauks,<br />
klajais silins, klapu sils, klēts bifze, kraüpi, lacits, līca gali, lielie<br />
kalni, mazie kalni, meža gabals pie veciem cepļiem, pütele jeb<br />
püteles sils, radziņa sils, sēra druviņas, spindzeles sils, tejaste,<br />
drlas pļavas mala, vāvejaste, versa dārza sils, zaķa siliņs, zundursils.<br />
22. alas: apšu kalniņš, Sērenes āpšu aliņas.<br />
23. bedres: anniyas bedre, vaska b., vitüola b. [23a. atvari: trakais<br />
atvarsj.
24. ce//.' bizdena sila ceļš, dūolkalna c., gara sila c., güos pZavas<br />
dambis, klapu sila c., mazais darnbīts, rātais c.,<br />
skurbenīešu c., straüta c.<br />
25. tilti: bezdibens, bēču tilts, berzēts t.,<br />
riekstkalna c.,<br />
berzu t., burbuļtiltiņš, dzelzs-<br />
āmurat., guosupites t., lakšķeņu tiltiys, mlescepļa t., punkas tiltiņš, slep-<br />
kavas t., spaļu t., spandupes<br />
t., spindzeles tiltiņš, skuvrest., žīda t.<br />
26. līči: kalejlīcis (misa), ķeīzerl., licu gali, priežu 1. (misa).<br />
27. linu markas: dziļa bedrĢ, kaķa dīķis, kalpa<br />
strauta linu merka.<br />
28. pavārdi: aügstmans, abtzl?, ärst§, balüodis, bērziņš, visa, blü-<br />
naus iļ blünava, burkāns, cejms, c§na, dabüvlins, dundurs, dūmiņš,<br />
dūobelnīeks, ejksnis, emsins, galins, gals, grīslis,<br />
Dakars, jerkis, kārkls, klavins, krakits, kresliys, krikna, krieviņš,<br />
krükle, küvskins, laimins, lapins, lazdins, lacits, meldejs,<br />
mucenīeks, miskins, nīcis, niedra, pinka, plūosis, pļavenīeks, prīedtz,<br />
punka || punka, ramats, ranta, rerhpis, runkuļs, rūķis, salmiņš,<br />
šiliņš, skuja, straūtiņš, straūtnīeks, straüts, saügals, taürits, ürla,<br />
üvsis, vilskersts, vitüvlins, vitüols, zanders, zilzundurs,<br />
zundurs.<br />
29. papildinājumi:<br />
pēc 1850. g. revīzijas listegA<br />
a) pavārdi: ahbelite, ahbol, ahsis, abtc, akratz, arraij, assers, ankMkaln, ause<br />
awcnell, bahlins, balbars, balgalwc, bālgans, balkc, baltbarsde, balzer, banke, batsd<br />
kcn, behruls, beinicke, beiss, beinber, bersemneck, bertnlant, bisden, blihdau, bohsilk<br />
boltrum, brecde, bringe bvinke. brnhwcr, dahldcr, danken, dildnm, dohbelneek, drai<br />
dsing, drujencek, drnske, drnphing, dubbing, dncker, dugau, duhje, dumber, dsehrw<br />
ebrglis, gahrnis, gaigals, gahvc, gavvais, grabbe, graben, graypit, grahwe, grass<br />
graubing, grtcfc, gribwel, gvniwnl, gnbbing, gnlbc, irbe, jahtneck, jaunohsol, jam<br />
scmm, johsting, jnmmik, kabrkling, kaktinsäi, kalleis, kalning, kals, kasckkels, fafebo<br />
ļauling, kcrreksc, kicknr, kicning, kinne, kirpe, kirsche, tHnvbtš, kiļvull, klaudsinsck, klai<br />
ivcrt, klcbder,<br />
klibbe klibs, klibsakkc, krasting, krihklis, kruhming, kruhminglecp, kruhs<br />
hibbc, knlisakkc, kukknl, kllptscke, knrsemncek, tapjc, lamsche, lapping, lapse, lasde, laniv<br />
lcclsundev, lehlis, leitis, lejeneck, lobde, lohke, lnbbert, mahkul, manring, mcbbctu<br />
mcije, inilgraivc, nnllivil, nuibrneek, nuildc, nagelkaley, nagle, ohsit, ohst, ohsoling<br />
pakwis, paigle, pamiel, pardelis-, pawibtol, peebalge, pelle, pinkain, planiet, pohkaiscb<br />
Pohle, pvabtneek, prank, pnhpol, puhrs, pnhtcl, purmal, putlabzc, radsinp, rankei<br />
rcdis, reksting, rckfts, rekscke, rewcl, vibjncck, rikke, rincke, rohbing, ntbben, rnhb<br />
rulising, rnmbe, ruscke, sausing, scglinscb, sille, skembel, skrohder, spchlmann, spil<br />
gals spibglils, sprvhgc, stanwer, stecne, stelpe, štcppa, stirne, Strchke, strunck<br />
stuhre, stnrme, snstcrniet, snstcrs. swalnpuls, swainite, swikke, swilpis, scheinvck<br />
srim-mcl, sckn'ager, sagev,<br />
219<br />
sable, sallvbkaln, sandats, sarring, sccme, seemiiu<br />
sennnenire, swabrgnl, taiminsck, tainnccks, ranrebn, telirinann, tehting, tibkmai<br />
triinde, trumpe, tupping, tuvtc, tnsckkewil;, tsckaupe, tsänggahn, t(d)ovnc, tsebnbb
220<br />
uppeneek, mahzbeg, wahzeets, wannaks, wawer, weglinscb, Wenge, lvel;skrohder, met}--<br />
wagger, Wewer, Wieck, wigandt, wilke, wilniet, wilzing, Wiste, zelminsch, zimbvhl-<br />
neek, zinnit.<br />
b) māju vārdi: bcbvge, duhje, galling, jacker, kickur, mirme, nagle, pohde, puh<br />
tel, rudding, sakkain, seeleisch, skuje, sohsten, stelpe, struncke stuhrit, tentel, thomcn,<br />
tiegmann, wahzbeg, wehwer, zcmpul (še ietelp arī dažas š e r 1 a t e s muižas mājas<br />
kas veläk pievienota vecmuižas pagastam, sk. to.).<br />
c) kruogu vārdi: bullenkrug, kirchenkr., sckmietenkr.<br />
1. mājas:<br />
Barsmindes pagasts (savien.) —<br />
A. barsmindieši:<br />
jeb škēptņu pagasts.<br />
A. barsmindes pagasts<br />
B. greizdäfbes pagasts<br />
C. kaūčumindes pagasts —<br />
barsmindieši<br />
— barsmindieši.<br />
—<br />
(tag. īslicas pag.).<br />
greīzdarbieši.<br />
kaūcieši.<br />
a) bērzu muižas galieši: annīcas» ezernīeki, gudiņi, ģīļi,<br />
jūriņjaūzumi, krümales, mtzkunkauci, plūkti, redi (pultari, püpüoli),<br />
stzrmuli, siķi, spradži, staļģi, uzbaļi jeb uzbuļi, vājības; b) lejga-<br />
lieši: bīeķi, bluši, dāneles, karkliyi, lāči, lejnieki, madļeni, sē-<br />
guli (grimmas, rutki), statni, strautiņi, zadeikas; c) struku gals<br />
jeb strucenieki: bežumi, dumpji, juglas, kaščuki, kleinas, kvīe-<br />
tes, liģeīkas, ribeles; skazaki, klinku mj., pudzengudže, vaiteči].<br />
B. greīzdarbieši:<br />
baltie, bumbēres, čākste, galzemnieki, katküni, püopüoli, siļķes,<br />
žīemas.<br />
C. kaūcieši:<br />
bifzumnieki, cepieni, čīčas, difdas, garzģi, grüobas, gumbeļi, is-<br />
kāji, kairi, kaktiņi, kalniņi, kažuoki, lejas, līelpēteri, misi, misu<br />
bakši, pufjāņi, meža remūži, rešņi, rüki, smilgas, tiltiyi, zaķi, zaķu<br />
jaüzemi, žiemas.<br />
2. muižas: barsminde jeb sķepiou muiža, btzrza m., jaunā m., struku<br />
m. (b.); baltā m., greizdarbe (gr.), ausgalu m., dambenieķi, dzir-<br />
ķale, ezere, īsliču m. (kaūču m.), kaücminde (k.); [2a. baznīcas:<br />
svētas marijas baznīciņa].<br />
3. sküolas: barsmindes sküola,<br />
kaücmindes sk.<br />
4. krüogi: gudiņu krüogs, kalna kr., lejas kr., struku kr. [b.]; baķu<br />
kr., lejas kr. (k.).<br />
5. sudmalas: barsmindes vējenes, baķu sudmalas.
6. cepļi: barsmindes kaļķu ceplis, kaücmindes k. c., [6a. kalni: jāņu<br />
kalnis, karātuves k.]. [6b. pakalnes: kapu pakalne, kārkla pak.,<br />
mala pak., suņa kalns]. [6c. lejas, gravas: atauku bala, krū-<br />
miņu leja, kurnēju bala, pūnbale, upesleja, vārnas bāla].<br />
7. upes: īslica, kaūcīts, lielupe, plane (b., k.).<br />
8. strauti: mufdzenis (k.), [maučuve]. [8a. dīķi, endzele II indzele,<br />
gudelišķes d., zivju ezeriņš].<br />
9. grāvji: kaūcīts (k.)<br />
10. purvi: žīemu purvs (k.), smelnalksņa lama (dūkstis)].<br />
//. pļavas: ausga]u pļavas, gaņģenes, rājums, smē]i (b.); gaigala,<br />
izdegums, zelta p]ava (k.), [zaķu pļ.]. [11a. ganības: cienmāte].<br />
[11b. lauki: meža l., poščas].<br />
/9. meži: skuju mežs, struku m. (b.), gaigalas m., gaņģu m., ķTķera<br />
m., mellais m., remūžu m., ūošu meža gabals (k.).<br />
13. alas: dzirkales eglaju apšu alas (k.).<br />
14. ceļi: dzirkales dambis (k.), [gudelišķes c.].<br />
15. kapi: prīediņas kapi, struku k. (b.); važites k. (k.), [čigānu k.].<br />
/6. sēkļi: dāneles sēklis, skaidenes s. (līelupe) [b.]. [16. salas: plānīte<br />
/7. llčl jeb krasti: paklinte (līelupe) (b., k.). [17. zvejas vietas<br />
marģes (plānītes upē), patilte, raks (platums Īslīce)].<br />
18. uzvārdi: bērziņš, celmiņš, januska, kalis, kraulis, kūociņš, lazdins<br />
lācis, linga, mucenieks, purvs, rumpis, silis, spura, šāblis, s]üka<br />
treida, tūoms, vanags, vīlups, zāle.<br />
19. palamas: gažģus.<br />
20. papildinājumi:<br />
a) barsmindē (1850. Z. rev. 1.): pavārdi: abol, auschgal, aunfčcbc, bagdin<br />
ballodc, birschneek, bvcebc, bruwer, budrik, buksting, burre, dadsc, dahlder, dinke (t<br />
siele), dralvenek, dudal, dumpe, dweige, cgglc, esse, gavrcjurre, gricke, guddc, gu<br />
sohl, qühle, irbe, kalning, karkling, karrok, kascktsckuk, kauze, löschten, krumal, kr:<br />
minq, kruse, kunze, kuschte, kweete, lauke, lauzc, lcjnek, lemmes, licke, lurum, mallup<br />
mäkkon, mcsdKasc, nammik, osvl, vereis, pleķus, pumpur, pupol, purwin, velil<br />
ribbcl, robcschnek, rösckne, rudsal, rudzu, rutke, sadeike, scgliug, silke, skrapst<br />
skriwcr, skuie, Spriuqe, sprvhge, spurre, strasde, surum, seemzect, siele, scbabbe<br />
ftbagf, säiuore, sdnvagcr, sdicemc, tewel, ivarksckki, wcpre, wieksue, wiudeds, jeetai<br />
zelmiiu-,, zuukusck.<br />
b) greizdarbe (1850. g. r. 1.):<br />
222<br />
c) kaučuminde (1835. g. r. I.):<br />
N<br />
-x) pavārdi: abvling, ahlet, ahsis, anning, backard, bakschke, balle, behrskal, ber-<br />
sing, birsing, bvdncek, brasdc, brendcl, bulle, blnnbcer, bnndsche, bnrbuls, dambing,<br />
bnvbc, duddke, duhming, gaevgc, gange, grvbing, grnndling, grnsde, irbit, kalning,<br />
kapral, kasak, kasche, kanling, kilkeils, kirschneek, klicwe, kliezing, kopel, krantsche, kurkle,<br />
kurpeneek, qninting, laksding, labze, lauzing, leclais, lcepe, leblivarde, liedek, manbcl,<br />
masais, meoneek, mcije, mcncst, milttng, mnhring, muhrneek, padehl, pahwel, panting,<br />
peleeks, Spelle, pihle, pinekas, pohlit, pubļe, pnrwc, pntriling, pnttre, reekftiņ, riller,<br />
ringe, roescbne, rucker, rnbse, ruhte, samsse, saulit, sernniling, sils, skange, skiebe,<br />
skuije, sknschbecr, slimpe, sprohge, stihga, stipperneek, strasde, strautneek, strohme,<br />
Striekel, swilpe, sager, sakke, SallatS, sänge, sarrc, sehnve, sclle, seinkaje, senunitc,<br />
sobbing, swehring, schagat, sckeeme, scblalike, tellir, tempe, tonkn, trnmpe, trnscbc,<br />
tnpping, tnrke, uhding, wahwerit, wangel, ivehgelit, welscher, wetz, widsemneek, nnl<br />
zing, wincking, nntrnp, zahle, zeplit, zeysar, zindschc, zinning, zinze, zirzen.<br />
ß) māju vārdi: bullusch, gabbal, kalne, kanye, lcelnatken, inasas natken, raebc<br />
kackte, tiltsemneek, wadsche.<br />
1. mājas:<br />
Bauskas pagasts (savien.) —<br />
jeb pilsmuīžas pagasts<br />
A. mācītāja muižas mājas<br />
B. pilsmuīžas pagasts —<br />
baušķenieki<br />
— pilsmuīžnieki.<br />
—<br />
C. zuperdentes muīžas mājas.<br />
A. mācītāja ļaudis:<br />
čikas, duklavas, erini, pūķi.<br />
B. pilsmuīžnieki:<br />
mācītāja ļaudis.<br />
pilsmuīžnieki.<br />
beīkas, berķi, bērziņi, brirzki, bundžas, buneri, ciņi, Rāpuļi, čun-<br />
kani, dreņģeri, eģerti, eži, ēvejti (-daūģeli, -kūlas), ganiņi, gahģi,<br />
gudžas, jāneīkas, jučiņi, juglas, jüstzni, kakari, kalniyi, kampiņi,<br />
kapās, kaudzītes, klidziņi, klūgas, krīeviņi (-ilzini, -kuīvas), krūmi,<br />
kugas, kugreni, kukaiyi, kunči,kužas kugas, kužas tupiņi (-andreji,<br />
-kūlas), kvepji.kīseli, lavenieki, leītlanti, lejnīeki, lepsas (-gudžas,<br />
-jansūoni, kugreni, -lepšas, -mīeleīkas), lintiyi, līrumi, līelkūoki,<br />
mandāgi, paģi, peles, pīrāgi, plutas, purpēteri, ragaūcki,<br />
ramani, ribas, rigasti, ružas, saukās, sej§ni, sim-<br />
brukas, sīji, skaīderi, smēdes, stabuli (-čikas, -kuīvas, kīkas, mi-<br />
ķeļi), straūtnieki, strēļi (-kūlas, -priedes), stūri, sukas, sunteīkas,<br />
šābļi, šitkas, šļuburi, tireļi, tīd§ni, ūolavas, ūozūoliņi, versgaji<br />
(gaņģi, Kī8eji),radeīkas,zariyi, zābaki, zeltiņi, zilgalvji, žabarti, žigļi.<br />
C. zuperdentes muižas mājas:<br />
blankas, krampuli jeb krampuļi, panči.
2. pilsēta: baüska.<br />
3. muižas: baüskas pilsmuīža, bungu m., cenas m., dejpeles-mēmeles<br />
m., līeldirde, mazdirde jeb erksku m., mācītajā m., meža m.,<br />
žurku m.<br />
4. baznīcas: baüskas baznīca.<br />
5. skūolas: baüskas pilsmuīžas pagasta sküola.<br />
6. krūogi: drefļģeru krüogs, kažu kr., mūru kr., plüosta kr., raga kr.,<br />
rudzu kr., sulaiņu kr., tupiņu kr.<br />
7. sudmalas: duklava sudmalas, [brūtgānu d-zirnavas].<br />
8. cepļi: čunkānu kaļķu ceplis, dreņģeru k. c., jāneīku k. c., kalniņu<br />
k. c., lepšu k. c.<br />
9. kalni: baüskas pilskalns, ķīķerkalns, [cepļa k., krauču k., lepšu k.,<br />
velna krēsls, zelta k.].<br />
/9. gravas: jāneīku straüts, kalniyu grava, [dubes muižas gr., getrū-<br />
des gr., nabaga lama, pamedne, žīdu leja]. ļlOa. pakalnes:<br />
gudžas k., krievu k.j. [10b. bedres: velna bedre].<br />
//. upes: līelupe, mēmele, mūsa.<br />
/9. strauti: (panču) straüts, [bābu str., jāneiku str.,<br />
kalniņa str., kau-<br />
cite, krieviņ-kuivu str., likvertenu str., murdzenis, rigastu str.].<br />
s12a. ezeri: lambārtis]. [12b. dīķi: derpeles d., pilsmuižas d.,<br />
rigasta d., tīreļd.].<br />
13. meži: beku mežs, zābaku m., [avota m.. beikas m., bērziņu birze,<br />
blases kroga m., codes m., čuga birze, lepeku birze, likvertenu<br />
sils, mācītāja m., piķu m., šņores m., tomu birze]. [13a. krūmi:<br />
tīdenu krūmi]. [13b. pļavas: čapuļpļ.ļ. [13c. lauki: meža I., šno-<br />
rites, vēža I.]. ļI3d. purvi: dzellauze]. [13e. tīreļi: galenieks,<br />
gudžu tīrelsj.<br />
14. tilti: plüosta tilts, ļgaisa t., jaunais t.]. sI4a. ceļi: lopu c., zaļais c.].<br />
15. kapi: bļūodnīeku kapi, kikerkalna k., meļču k., plüosta krüoga k.,<br />
salas k., [butki, mēra k.j.<br />
16. salas: ķirbaka sala, ļskaidiena]. [16a. atvari: dirdes atvars, du-<br />
bes muižas atv., vilkacis].<br />
17. uzvārdi: balgalvis, beika, bērziņš, bundža, čika, dižais, drefļģeris,<br />
duīna, duklaüs, ezeriņš, ganiņš, gudža, ilziņš, jučiņš, kalniņš,<br />
karklins, kuga, kugrens, kuīva, kundziņš, kuža, küla, kūociņš,<br />
lepša, līrums, mejnmens, milgrāvis, paģis, pīrāgs, purpēters, pū-<br />
ķis, ramans, raņķis, reīnats, rigasts, rumpis, rüomanis, skalders,<br />
sküotele, sunteīks, šalts, šlēziņš, terzens, üolavs, zaīmanovskis,<br />
zābaks.<br />
223
224<br />
18. papildinājumi:<br />
(1850. g. r. 1.):<br />
m<br />
a) pavārdi: ahse, alschwanga, appalais, auschcn, barran, bauga, bausche, bchrtu<br />
besge, biskup, blohdneck, bohsche, bruhse, bruwer, bulling, bulnvick, decua, drusk<br />
dsilna, esse, cwert, gcrt, graubing, grause, grikkis, gronska, grolhcn, ihning, jabue<br />
kakkcr, kalnpeter, kauga, kauling, kelle, keinpcn, kerpe, kiesel, kirr, klauting, klidsin<br />
kneede, kokatapping, koppe, kreirz, krekau, krubming, kukkaiu, kursemneeek, kusche, quci.<br />
lasdinq, leelokok, leepa, leijeneek, lieraus, liuting, inaischel, maksehu, marketan<br />
massais, mccting, mehkon, meijer, migglc, muhrneek, vhlau, odsvl, parup, pee<br />
Pekse, Pikkar, plosting, plutte, pohdueek, preekschueck, prinl;, puhtel, reschuc, ribb<br />
rubbcu, rllble, ruggcl, ruhka, ruschkc, rusche, rutke, sadcek, salda, sammt, sarkauai<br />
sauka, silliu, simaubruck, skurbc, smatra, smedde, sprohgc, stikke, strehle, strimpl<br />
Strünke, stubbar, stuhre, sukke, sunninng, sckittka, saiming, satte, selten, selli<br />
seinrieb, sihle, sohbe, subban, suhbcr, schabbat, scheeding, schiggle, sckleksl<br />
schuka, tabatzing, tapping, theersen, tiedcu, tirrel, troschka, turke, tschuder, ubdi<br />
ivabren, wanuag, wersckgalwc, nnegandt, wieksue, lviendcds, wihrel, wihtohl, \v'\<br />
lvoschka, zcelau, zelmiug, zeplis, zierul, zilpe.<br />
b) māju<br />
vārdi: blohdneck, krekau, leeleelauk, inelscke, pumpccn, parup, skurb<br />
schuka, tupping, ivahrcn, [koka tupini, reizenes].<br />
Bārbalas pagasts —<br />
bārbaliešt<br />
jeb bārbullešl.<br />
/. mājas: a) bārbalieši: baltrumi, bārdiņi, bleķi*, brankūži,<br />
būbļi, cedelmaņi, druvas, dzērveni, [eglītes], ēzites, glezes, glīzdiņi,<br />
grasiņi, griķīši, griķu malēji, grūgaļi, ģeķi, ģērķi, jāuzemi, j§ski,<br />
ješi, jekapiņi, jukumi, jusi, jiioškalēji, kalniņi ķauķi, kazemnieki,<br />
klibie, klinči, kraukļi, krūmiņi, kūokneses, ķeji, ķērpi, lazdas, la?-<br />
diņi, lācīši, lēišuri, limpuči, maciņi, milas, milliņi, mucenieki,<br />
mūrnieki, pāčas, piebālgas, pilveri, plakanie, plfkāni, plikši, pļav-<br />
sāfgi, puniņi, [puntenu m.], pūrviņi, putniņi, puziņi, pūopi, reīņi,<br />
rimžĢni, rušķeri, sakariši, salmiņi, sālījumi, silenieki, skūltes, smil-<br />
gas, spalas, speltes, spigas, spragali, spriņģi, spūdas, strautiņi,<br />
Strazdiņi, sūfģem'eki, sutras, svikliņi, Zlūkas, švekļi, timmes, trilapi,<br />
tupiķi, usiņi, ūodiņi, vaivadi, valteri, vanagi, vārnas, vētras, vēveri,<br />
vigrabi, zābaki, zemītes, zustrenes, zvēri, zvirbuļi; b) rubieši:<br />
āži, būblis, čabļi, čūderi, ķīseļi, li'plāni, nerātņi.<br />
2. muižas: karja muīža, klāsūna m., lielbarbala, mazbarbala, mācī-<br />
tāja m., meduma m.<br />
3. baznīcas: barbalas baznīca.<br />
4. skūolas: bārbalas skūola.<br />
*<br />
mācītāja māju vārdi iespiesti slīpiem burtiem.
5. krāogi: avüotkrüogs, baltais kr., baznīcas kr., ķīseļu kr., mālu kr.,<br />
medumu kr.<br />
6. sudmalas; bärbalas vejsudmalas, jauzemu sudm., milas sudm.,<br />
speltes sudm., timmes sudm.<br />
7. cepļi: medumu muižas ceplis.<br />
8. kalni: rušķerkalns, [cepļa k., krama k., lūravu pilskalns, mucas k.,<br />
pilveru pilsk., tabakas k.]. [kasu kalni, ogļu kalniņi, rihrviņk.].<br />
[8 a. pakalnes: Ilzes kalniņš, riekstu kalniņš].<br />
9. upes: dzervite, Tecava, [ģirupe, mehmeles upe]. [9a. strauti:<br />
cepļa str., gaiļa str.].<br />
/S. ezeri: bārbalas ezers, dunkurs, skaidrais ez., zaļezers, [mas-bahr-<br />
beles esars jeb sahlu esars], [milliņu ez.]. [10. dīki: zvejas dīķis].<br />
11. avūoti: bārbalas avūots.<br />
12. purvi: dzērves pürvis, laivas p., vārnas p., [puziņ p., surģinieku<br />
duksnajs], [spiles p.ļ.<br />
13. tīreļi: čābļu tirels, spriņģu t., [greizais tir.].<br />
14. pļavas: dzērves purva pļava, grasa Kaja, laivas purva pļ., laünag-<br />
kalniņš, liekna, starpenes, vadzenes, vārnas purva pļ., [aploka pļ.,<br />
ciemate, jērene, lejas pļ., meža pļ., riklas pļ., salas pļ., surģines,<br />
ūsiņu p].], [budras pļ., duhdischra pt. f geise, kumeļeka pļ., libike,<br />
pisul-tihrels, punteniza, rahwini, rāmākas pļ., stankewitscha pļ.].<br />
15. ganības: kaisalas, ļbauskas apara, kalniņa aploks, lauku gan.,<br />
surģeņu mala].<br />
16. meži: skultes mežs, sūrģenes m., [čābļu birze, čūderu m., krūmiņu<br />
audze]. [17a. krūmi: nerātņu atzalas, salas kr., skinums]. [17b.<br />
lauki: cepļu kakts, kīseļkroga lauks, mucaskalna I., ozolu I.»<br />
riklas, salas l.|; [buldsm lauks, kruhschaitiņsch, martena 1., raga-<br />
natscha l., teesas kalni]. [17c. salas: ganību sala (mežā), mēdum-<br />
muižas sala (upē —<br />
iecavītē)]. [17d. tilti: ķīseļu kroga tiltsj.<br />
[17e. ceļi: spundes ceļš]. [17f. atvari: tilta atvars (dzērvītes<br />
upē].<br />
/7. kapi: baznickapi, cedelmana k., ēzites k., grugaļu k., keru k.<br />
[čābļu kapkalnins, nerātņu kapkalniņšļ.<br />
/5. uzvārdi: apalits, avens, avuotiņs, azis, bērziņš, bračka, cālits,<br />
ciemiņš, čāblis, dārziņš, gailis, glizdiņs, frbens, kaktiņš, karkliņs,<br />
kļaviņs, krūmiņš, lapa, majūors, miītiņš, pakrasts, palejs, parīss,<br />
platais, resnis, rūopājs, spunde, trēikans, uozuoliņš, üozüols,<br />
zvirbuls.<br />
l-UR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
225
226<br />
19. papildinājumi:<br />
(1850. g. r.<br />
a) pavārdi: abbtf, amatncek, ammon, arrajs, attkaln, attohse, ausin, bajah<br />
ballod, barran, barsding, bestemis, bisdag, b l c ek c* breedis, brussa, brussit, buimi<br />
dabolin, darbcneck, desmitneek, dobite, dnmin, dseedatais, dsehrwen, chrgli<br />
cbrskall, elksnis, ernestine, galling, gerkis, grasdin, grieslit, grikkis, grisckka, gudrai<br />
gulbis, jegor, jeskc, johnpetcr, jukkum, jummik, kaissel, kalniņ, kantschuk, kārkli<br />
kasemneek, kauliņ, kelle, kerpis, kiwul, klibbais, kohzin, kokues, krauklis, krieti<br />
kristin, kruhsit, ( ah ļ e, laimin, lappin, lasdin, laukgal, leepa, lehnais, lejeets, liegan<br />
liepley, linning, lipste, losda, ludsejis, maisite, matzin, melnaus, milla, muhrnee<br />
mnndrais, muheneek, needra, odin, ohsolin. ohschkall, pakalne, pakraste, palley, peeka<br />
pelle, pimpul, pinka, pistole, platais, pliksse, Pohle, pohrin, preede, pritzin, puhri<br />
ptttga, pultis, Purin, purmal, purming, raggel, riga, rohnits, ropaiscb, ruschke<br />
rutkis, sallasgraf, segleueek, scglin, silling, simon, simsohn, skeping, skuije, skult<br />
smilga, snapst, spahrnin, sprohgis, stibba, stiemais, strautneek, stuhre, stutzbarsd<br />
suttra, swiklin, scherschant, schirwan, schmeklis, samuel, sarrin, seemel, semm<br />
snohts, sosse, sustren, tetin, tilting, timmin, trcidewin, uhdre, ustizz, mahjai<br />
mahrna, wannag, mehjin, wctznmneek, wi htolin, milnin, zable |ļ zablis, zcn?,<br />
zeplis, zinnit, zirul.<br />
b) māju vārdi: akstin (jeb pahtsck), branske (jeb buble), darsel (jeb čttrgenec<br />
dseggus, glesde (tg. glezes), kneepoding (jeb mahrne), liepleh, luse, petrit (jeb oding<br />
seeting, segleneek, sehlneck, spunde (jeb kerpe>, seemel, mallevscmneek, seglite<br />
puntenij.<br />
c) muižas vārdi: weisshof.<br />
d) kruogu vārdi: dsegguschenkrug, spundenkrug.<br />
/. mājas:<br />
Bruknas pagasts (savieti.) —<br />
A. briģu muižas pagasts<br />
B. bruknas pagasts<br />
C. paskavas pagasts<br />
brukmeši.<br />
— briģieši.<br />
— bruknieši.<br />
— paskavieši.<br />
gäguls, grüotens, kalniņi, kandertens, Ieriķi, mičeni, peksis, rüonis,<br />
šudas, tabačni'eks, zaimani.<br />
B. bruknieši:<br />
*<br />
a) abači, ašupi, auziņi, būfbiņi, cüocenes, dalbi, düduri, dupšas,<br />
grasis, janci, ješi, kakari, ķemeri, luorenes, melderi, pelēķis, pufviņi,<br />
salenieki, skujas, spundenieki, stinteni, sveķi, šķifbeni, tīči, trūmpas,<br />
uozuoliņš, zaķis, zīles; b) dziīlenu sādženīeki: dzilleni,<br />
klepers, pāvuls; c) kalna ciems: duīmaņi, kringas, krieviņi,<br />
lauri, rirhšas, tikmaņi.<br />
mācītāja ļaužu pavardi iespiesti retināti.
C. paskavieši:<br />
a) grūotens, klabini, sviesteni, vidsējs; b) tempenieši: ermans,<br />
garais, jaūnzems, sīmans.<br />
2. muižas: briģu muiža; līelbrukna, mazbrukna, pridiķe (brk.); pas-<br />
kavas m.<br />
3. baznīcas: üozüolbaznica.<br />
4. skūolas: bruknas skuola, draudzes sk., paskavas sk.<br />
5. krūogi: nāves krūogs, žagaru kr. (brģ.); dupšas kr., dūoriņu kr.,<br />
lipstu kr., sudmalkr. (brk.); tītaru kr. (p.).<br />
6. sudmalas: bruknas vejsudmalas.<br />
7. cepļi: bruknas ķīeģeļceplis, [pinku ķieģ., rijnieku ķieģ.].<br />
8. kalni: raganu kalns, ubagu k. (brk.), [granta k., karašu k., kleperk.,<br />
vanagk., velna k.]. s8a. pakalnes: apsu k., maitu kalniņš, putnu<br />
smiltājs]. [8b. gravas: dzijais grāvis].<br />
9. upes: īecavasupe (brk.), [avots (divi kilometri gars)]. [9a. strauti:<br />
ģīvuļu str., likvērtenu str., rukšu str., tēču str.].<br />
/S. ezeri: drukas ezers, silezers [brk.], sdaltezers].<br />
//. purvi: jaunais pūfvis, [melnais p., pellajs, tīrelkājaj.<br />
12. tīreļi: briģu tīrelis, caūnentīrelis [bruknas t., plikais t.].<br />
13. pļavas: kanalplavas, līekna, mellāis purvis, veģene, [bērzu pļ.,<br />
ezerpļ., maldu pļ., putras purvis, sausa p]., veide, žagatene].<br />
[13a. ganīdas: čūsku purvs, ezeriņš, kuņģes sala, mellais purvis,<br />
mikutiņas, purvis,<br />
vella tīrels].<br />
/4. atmatas: pelnājs. s14a. lauki: alkšņu I., garais 1.,<br />
lazdu kalns].<br />
15. meži: ezera mežs, sveķa m., vaīķelis (brk.), [kranču (franču) būdas,<br />
liegums, svilums]. [15a. krūmi: bauzu krūmi, līkumu kr., skuju kr.].<br />
[15b. dūkstis: ezeriņš, garā lama, melderkalniņš].<br />
16. tukšs placis mežā: actiņa.<br />
17. tilti: kanāltilts, rimšu t. jeb kalnaciema t., salenīeku t., veģenes t.,<br />
[alenderkroga t., baltā kroga t., bruknas t., jukatu t., vilciņkroga t.].<br />
sI7a. ceļi: kranču dūdas ceļš, krieva c., medspoda c., pelājs c.,<br />
plašas c., tīreļc.].<br />
18. kapi: dilbu kapi, Ieriķu k. (drģ.); caūnenk. (brk.); paskavas k.,<br />
[drabiņu kapkalns, ozoliņu kapk.]. s!8a. akmeņu lauztuves:<br />
pelnāja].<br />
19. atvari: meitu atvars (īecavā), [jobu<br />
(iecavā)].<br />
atv., jukatu atv.,<br />
līkumu atv.,<br />
20. upes dlkl (baseins blakus upei): bāba (īecava). [20a. līči: leiton-<br />
līcis].<br />
227
228<br />
21. däobes (attakās): pīčene, strazdene (īecavā). [21a. salas: meitu<br />
sala (iecavā)].<br />
22. uzvārdi: kārkliņš, purains (brģ.); arājs, graūbiņš, jurjens, kalniņš,<br />
lapins, lediņš, linga, maģis, pakalns, purmals, taškus, vecis, zil-<br />
galvis [brk.]; aūderiņš, grūotens, kaīriņš, kaspars, pinka, pinte,<br />
ratenieks, rüonis, straūtnieks, tabačnieks.<br />
23. papildinājumi:<br />
a) b riģu pag. (1858. g. r. 1.^:<br />
a) pavārdi: behrsing, bruzzis, jaunsemm, kairin, kasche, kattlap, kaukis, ļrlil!<br />
ming, kuilletcn, kunkul, leelais, leitens, lihdak, matscbcn, pnhring, ratteneek, reekstinq,<br />
satika, slakrer, spirra, sprohgc, saime«, salpeter, tabazing, tarnak, truba, millum,<br />
nulzing.<br />
ß) māju vārdi: kiuletan ļļ kuilleten, kondrat, smille, ljahtneeki (agrZk stuhrischi),<br />
lcjkristi, initsckeni (: kairini un pintes), šiliņi (agr. smiļi), sweestenil.<br />
b) bruknas un lipstu pag. (1858. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: apschanz, ausing, bambul, behrsing, behrslapp, bitteneek, brigge,<br />
brnhwer, bukke, bukkin, dahboling, dahrsneek, dalbin, brangs, erzom, esserehn, gatvaty,<br />
girgin, gobing, jahtneek, kakting, karaschneck, kcyden, kirpe, klawing, kohzing, krasting,<br />
kristien, kruhming, krnhms, kundsehn, kundschan, lappukin, lauring, leeping, lehlais,<br />
leimann, lihdack, masehn, medne, ohse, ohsoling, ohschkall, palleij, pierag, ptt;lat, pihse,<br />
pikka, plassing, pohret, pukkith, pnmpuring, robeswneek, ruhgum, runtze, russkul,<br />
sihpol, silling, silmalneek, skeetncek, skujneek, smilga, smiltneek, stänke, strasding,<br />
Stuhre, stuhrehn, stuyriht, stumbres, sndrabing, schimming, sarring, sclting, sirniht,<br />
sweineck, szomm, tcnnis, titer, tscbippen, madse, lvassil, ivecnthul, meitzan, mezsehn,<br />
ivezze, nneke, mihtoling, milking, zahliht, zäune, zellmalneek, zelming, zibbnl, zibrul,<br />
zinne.<br />
ß) māju vārdi: asche, dsillen drabbing, dsillen tennies, eser bullus, kalnagrie<br />
tocct, kanling, rakke, salleneek, smeddcn, stublir, tikan, (tg. tikmaņi), maickel, zäunen<br />
(brnkna); abbatscb, balbe, geddert, gesche, lipste, pelecke (lipstu).<br />
c) paskavas pag. un tempenieši (1858. g. r. 1.):<br />
ačiņaūgusts jeb koļčaks, bajčūns, grigus, gudžis, mazais druēka,<br />
mazais jānitis jeb krišjānitis, meīlducis, pelčeris ķērpis, pīebalgs,<br />
ūogus ķērpis, üozüola mikus; 5) upes aūžeļi: kalējs aūželis,<br />
mazais andruks; b) brunavas miests: ēlende, mācītajā māja,<br />
rīģerts; c) karasenīeši: drucka, žalutka; d) ķenderu ciems:<br />
aūžels, baradckis, paüsus, rīģerts, žinduls; e) ķegas<br />
ciems: aū-<br />
žels, bārzdu ķērpis jeb mūrnieku ķērpis, burnevičiene, dručkus,<br />
gudžus, ilgavižus, risals, sarkanais dručkus; f)<br />
marenu sādža:<br />
asüklu aūžels, ašūkļu riģerts, avīetis, bāla paūšus, marenu druč-<br />
kus, paüsus jeb mēmais pēters, sūbris, šlāgani, viteni, zarins, ža-<br />
utka, žinduls; g)muīžeļu ciems: lielais muīželnieks, mazais<br />
muīželnieks, ušeraūckis; h) padvarīeču ciems: galiys, kadiķu<br />
indrējs, sedaūckis, useraückis, zeltiņš, žalutka; i) petraūcku<br />
ciems: bišu māju aūžels jeb garais jankus, paüsus, petraūckis,<br />
petraūckis jeb palma, purviņš, ūdris; j) pūliņu ciems: bīeķens<br />
eb pulins, difvansedaūckis, kapu mājas jeb ķirilkas, lazdins,<br />
melldutis, nīderlāgs, petraūckis, pusgalvis, resnais vilis jeb upes<br />
sedaūckis, vīmberģis, zābaks, zeltiņš; k) sviļu kalns: paūšus,<br />
)I?zna jeb lüriks, žalutka; I) upenieku ciems: avūotiņš, grīn-<br />
berģis, likais; m) krastiņi, mazais juritis.<br />
B. badberģiešt:<br />
a) bārdžūnu sādža: andrušēviči, vēfšūns, vilručs, b) budber-<br />
ģes miests: akermans, ģingalaūckis, pavārs, reīnvalts, strazds,<br />
stūķels; c) krasti ņu ciems: balakāns, beka, druseiks, malankas,<br />
mazlazdins, reīnis, zaķeviči, zaķis; d) ķīfķeļu ciems: bajāri,<br />
butlers, ifbinskus, pīebalgs jeb gaīlits, viīdes; e) li ii diķu ciems:<br />
bikšas, mācītajā māja, viīdes; i) raka ciems: purviņš, veģis;<br />
g) vaītiķu sādža: druseīks, pīebaīgi.<br />
C. grenctālteši:<br />
a) berzgale; b) mazrupuļu ciems: barviks, latūns, zalgaūc-<br />
kus; e) rupuļu ciems: baraviks, budžus, vekters jeb vilciņš.<br />
D. klicnerieši jeb sāfkanpaņemūne:<br />
a)čūderu ciems: balūodis, bikšus, bračkus, čūderi, kalniņi,<br />
laügali, šiliņš, žamaīči; b) čūsku purs: bračkus; c) kukuču<br />
ciems: brački (barzdu bračkus, kalējbr., kufpenieku br., rlgas br.,<br />
tilta br.), buševics, kāpūosts, sīders, tenisi, vēzis, vilciņš; d) ski-<br />
renu ciems (lielais): garais veģis, jeckūns, jesüns, kūtra, pa-<br />
229<br />
ters paveļūns antöns, paveļūns pēters, šepetaūckiene, ujite, uše-
230<br />
raückis, vārna; e)<br />
skirenu ciems (mazais): biksaitis, jūozens,<br />
vārna, veckus, veģis, žibus; f) žemaīču ciems: kaziys, kāpūosts,<br />
lankmanis,<br />
mazais pernasts, puziņš, seglinieka pernasts, teniss;<br />
g) straūtnīeki, teļu mājas jeb pļavnieki.<br />
E. stilķenieši:<br />
vimbu ciems: mārkus, vimba.<br />
F. šķiliņpamuša (jeb šķilinieši):<br />
t?rve,d?nu ciems: baļčūns, brikaūckus, gaīdžūni, lukševičs, muce-<br />
nieks, straūtnīeki, sakārnis, ūdris.<br />
G. zluktenieši:<br />
a) jūodavu ciems: berķis, kriscüns, kūžums, mārkus; b)<br />
kūonišķu ciems: bugavickis, kukučs, matušs, meīlupi; c) pī-<br />
lišķu ciems; d)<br />
tunkūnu ciems: beīnarts, gailits, kriščūns;<br />
e) zluktenes ciems: ķirilka, ramans, ušeraūckis; i) kuīlis, salts.<br />
2. muižas: aleksandrīne, berzgale, brunava, budberģe, grenctāle, kār-<br />
visķe, luņķiči, lūopgale, montegailisķe, sārkanpoņemūne jeb klic-<br />
nere, stiļķene, tunkūni, vīrbaļi, zluktene.<br />
3. baznīcas: brunavas baznīca, pāvila b.<br />
4. skūolas: brunavas pagasta sküola, budberģes sk., terve.denu sk.,<br />
tunkūnu sk.<br />
5. krūogl: brunavas krūogs, budberģes kr., grenctāles kr. jeb kaīķe-<br />
Iis, kukuču kr., lauvu kr., marķeļu kr., taukais kr.,<br />
vimbu kr.<br />
6. sudmalas: brunavas sudmalas, budberģes s., zluktenes s., žinduļu s.<br />
7. cepļi: aleksandrīnes ceplis, brunavas cepļi. 17 a. kalni: āpšu kal-<br />
niņš, aužeļu pilskalns, brūklāju pilskalns II brūkleņu k., bebenk.,<br />
gaidžūna k., podžu k., pūliņu k., pumpurk., turku pilskalns, zelta<br />
k.j. [7b. pakalnes: ābeļk., baznīcas kalniņš, bungu k., garais<br />
kalniņš, krogu kalniņš, ogļu kalniņš, plītniču k., rundāles k., sud-<br />
malu k., svilu k., špetnais k., velna pirtsj. [7c. lejas, gravas:<br />
būda gravis, ilgabrada, jēcīts, jodauka, kapugrävis, liekna. šiliņu<br />
grävisj. ļ7d. bedres: jscīsa bedre, kūļa b., līka b., vilku bedres,<br />
zaķu kapa b., zeltiņu bedres]. .<br />
8. upes: mēmele, muša.<br />
9. strauti jeb upītes: budberģes strauti (miesta straūts, sudmalu str.),<br />
ceraükste, jüodava, klicneres str. [baranstrauts II barenstr., cīruļ-<br />
str., jēkabstr., kalnenieku str. II kalviešu str., melderstr., montogai-<br />
lisku str., peciņa str., pireģenes str., pūliņu str., rākaņu str.j 19a.<br />
ezeri: baltezers, klicneres ez.j. [9b. dīķi: kroga dīķis,<br />
maužas d., pļavas d.].<br />
marca d.,
s. purvi: ķēves purvs, lielais tīrels, mazais tīrels jeb lunķiču tīrels,<br />
tirels, [drenģerpurvs, jāneļp., kaspara p., kazu p., ķrodznieķa p.,<br />
kukuču kažu miķeļu p.,<br />
lielmātes p., melderp., melnais p., ogu<br />
tīrelis, sesku p., sviļu puriņs]. [10a. dūksnāji: šaltiņš].<br />
//. pļavas: braģu placis, grenctāles pļavas, kalēja pļ., krūodzenieka<br />
p{., kungu purvs, ķeras, līelaīs placis, mellais purvs, plikā pļ.,<br />
pūoļu pļ., puosku pļavas, sūnu purvs, svilumi, žamaicu pļavas,<br />
[ačaukļa pļ. >! asükles pļ., aizkalna pļ., bērču pļ-, brūvera pļ-, Cl-<br />
ruļkakts, čuknas pļ-, ezera pļ., garā pļ., ilzes pļ., izdegums, jurģu<br />
dārzs, kaza placis, kukuču pļ., kvedera placis, lejas pļ-, lieknas<br />
pļ., lunderbaļa ļūna, meldera pļ., ozolpļ., paģire, paļune, plintauka,<br />
pļiga, podžu pļ., purva pļ., risala pļ-, rundāle, skursteņu pļ-, svilpu<br />
pļ., šķendeļu placis, šķerses, upeji, vidus pļ., vilciņpļ., zaķa placis,<br />
žardeļu pļ.]. [11<br />
a. a n b a s: berķa gan., brīvplacis, danlisķe,<br />
gudbala, jēcīts, kuģelnica, lieknas gan.,<br />
lielas gan., ļūns, mazas<br />
gan., stārka bale]. [11b. lauki: dirvans, dumpene, lanka, meža<br />
lauki, sikspārnis, šķinums, svirķslis].<br />
12. meži: baznīcķalniņs, dirvanu berzi, dreņģeru atzalas, gara bala,<br />
lapkasas, pūoļu līnija, tīreļa mala, trīnes apses, ūozūoliņu zīļu<br />
dārzs, vilku bedres, [ānes m., briežu purvs, cīruļu birze, gaiņā,<br />
irbeņu m., lakmaniske, mangu sils, nindrīne, nirešķena šiliņš, rā-<br />
kaņu sils, skultēnu m., šķiliņu m., ventera m., vimbuļu m., zluķ-<br />
tenes atzalas]. [12a. krūmi: sķesi].<br />
13. alas: āpšalas, lapkasas. [13a. ceļi: dambīša c.,<br />
nadziņc,<br />
zaļais c.].<br />
14. tilti: resnais tilts, zaļais t.<br />
ķenderu celiņš,<br />
15. kapi: brunavas kapi, budberģes k., jūodavu k., klicneres k., ķir-<br />
ķeļu k., lunķiču k., rūozites k., šaltu k., šķirenu k., tervedenuk., val-<br />
teku k., [bikšu k., cerību kalniņš, kapiņu k., sila k., skultēnu k., zaķa ķ.].<br />
/6. braslas: klicneres dambis (mēmelē). [16a. atvari: aužeļu atv.,<br />
gandzelmīte, ķirilķa atv., naķuma bedre]. [16b. salas: deviņza-<br />
res sala, lundes s., memeles s., saliņa, sesku s.]. [16c. zvejas<br />
vietas: lunka, ores dzelme]. s!6d. akmeņi: velna krēsls].<br />
17. uzvārdi: aužels, barviks, bikšaitis, bračkus, gurķlis, induļevics, if-<br />
binčkis, kriščūns, kūtra, ķērpis, ķirilķa, mallanķa, paviļūons, per-<br />
nasts, petraūckus, pīebaīgs, purviņs, rupulis, salmiņš, sedaūckis,<br />
stankevičs, sablis, tenis, timma, useraīZcķis, ūdris, vārna, veģis,<br />
zaķevičs, zalgaūckis, zābaks, zilgalvis, žinduls.<br />
231<br />
18. lamas vārdi: āksts, krampis, krūoplis, šķirenu leitis, sumpurnis.
232<br />
/. mājas:<br />
A. ārcenleki:\<br />
— Ceraukstes pagasts (savien.) ceraūkstteši.<br />
A. ārces pagasts —<br />
B. Ceraukstes pagasts —<br />
C. pamūšas pagasts —<br />
ārceniekL<br />
ceraūkstteši.<br />
pamūšnieki.<br />
büfkaücki, caurumi, garvederi, kūociņi, pufdziņi, seleni, strimpuļi,<br />
vecvagāres, vepri, žūķas.<br />
B. ceraukstnieki:<br />
a) birzgaju c i e m s: griķis, jesens, namiķis, trūba, turķis, zaje-<br />
nieks; b) pumpenu kalns: cielava, ķipas, saūkas, tūfķis,<br />
zemribas; c) bebri, bitišķi, brucis, bruķlaji, büodnieki, čapuji,<br />
dravnieki, dvēģi, gaņģi, igauņi, iīziņi, induļi, jesi, kapenīeki,<br />
kaūces, kaudzītes, kaūlbrīeži, kājiņas, krarhpuļi, ķepali, ķeri, ķe-<br />
veji (seski, tireli), ķivuļi, lacu ķula, līrumi, lunttzni, meībārži (gaņģi,<br />
kaūdzites), milšūni, ņukas (mucenieki, ruģeļi, uškuri, vaivari),<br />
paūkste, pāčūni, piīkas, puräztzni (gudža, jaünzemi, meži), pur-<br />
višķi, puteļi, puodiņi, ramani, raņķi, raūmaņi, reveļi (sprāči, strauti,<br />
turķis, tūomu mājas, vanagi), rības, rudzisi, saltie, sīpuoli, skuīteni,<br />
spuri, stašūni, streji, sutras, svilumi, šitki, smuļi, ūdri, väfbütes,<br />
vāceles, vāreni, vēji, vidiņi.<br />
C. pamūšnieki:<br />
anduļas, bukas, caünes, čikstes, gailīts, kugreni, ķempens, ķīseļi,<br />
nūovadnieku ciems (āzis, nikaücki, strimpuļi), pīrāgi, rinieki, taū-<br />
mans, tērzens.<br />
2. muižas: ārces muiža; ceraūkstes —<br />
m., dvari, mafģene pilsmuīža,<br />
meža m., pāce; pamüsa.<br />
3. skūolas: griķu sķūola, pamüsas sķ., pāces sķ.<br />
4. krūogi: kaūlbriežu krūogs, ķrasta kr., purdziņu ķr., ribas kr.,<br />
5. sudmalas: ribas sudmalas.<br />
6. cepļi: pamūšas kaļķa ceplis.<br />
žūku ķr.<br />
7. kalni: reveļu tūfča ķalns jeb reveļu pils kalns; [aužeļu pilskalns,<br />
kamardes ķ., ķrancu k., mazais pilsķalns, skudru ķ.l- [7a. pa-<br />
kalnes: lapu k., velna ķalninsj. [7b. lejas: kapu Iejāj.<br />
[7c. mārki: üäru mārks, zaļais m.j.<br />
5. upes: müsa, lmemelej.
9. strauti: ārces straūts, Ceraukstes str., stabule; [aužeļu str., drav-<br />
nieka str., kalna str., oļupīte, žūru str.ļ. 19a. dīki: lielais jēcis]<br />
[9b. pļavas: bezdibeņa pļ., kungu purvs, kīsu pj., meža pļ.<br />
purva pļ., pūne, sälnikas, zirgu pļ., zvēru lauks]. [9c. lauki: avota<br />
lauks, čugu 1., meža 1., sālnika]. [9d. ganības: zaļais lauks],<br />
JO. meži: kamāfdes mežs, pamusas m., pūne, skultenu m.; [beku m.<br />
krista puru bērzi, ķelotne, mistriņa m., podiņu birze, ribu birze,<br />
skultenu m., skegasj. [10a. purvi: sprāču pūriņš, šitku p., šmuļu<br />
purviņš]. [10b. salas mežos: briežu salaj. [10c. salas upēs<br />
bauskas pussala, līdeku salaj. ļlOd. atvari: bezdibeņa atvars]<br />
[lOe. ceļi: dambja ceļš, kapu c., stigas c., žīdu c.]. [lOf. tilti<br />
Ceraukstes tilts].<br />
J1. kapi: kaūlbriežu kapi, pītera k., pīrāgu k., pūodiņu k.,<br />
[gaņģu kapkalniņš, reimeru k., vācu kapkalns].<br />
skultenu k.<br />
12. uzvārdi: allens, baüerriieks, berkis, biļķens, bifzumnīeks, bračkus<br />
bundurs, bungā, buša, caūne, ceplis, čābuts, čēsnis, čikste, dabris<br />
dileviks, erKens, garais, graūzis, guba, gudža, gustins, igaunis<br />
kakts, kalniņš, kampiņs, kaspars, kaülbriedis, kārkliņš, krīeviris<br />
kuģa, kūla, kuocers, kibilda, ķifvels, ķišķis, ķisels, mačans, med-<br />
nieks, ņuka, padēlis, pakals, piīka, princis, purviņš, segliņš, silis<br />
skripsts, Strazdiņš, strimpuls, stūris, terztzns, tirels, traniņš, trūba<br />
turks, tūfķis, upenīeks, ūdris, üzaitis, ūodiņš, üozüols, vaīvars, vil-<br />
ciņš, zeltiņš, žūka.<br />
13. papildinājumi:<br />
a) āre es pag. (1853. g. r. I.).-<br />
a) pavārdi: ahboling, ahse, ballod, barsdcl, beitel, breede, brumer, bunge, deena<br />
desa, driske, dscrsche, egle, engel, gailit, gesche, gohbe, ilsing, jausemm, kanka, ken<br />
Pen, kerre, klamenek, kohzing, krasting, kränkle, kriscbzabil, krnhms, knsckcl, kwehp<br />
lahze, lierum, musckik, pikerauh, pirag, puhpcd, puhpol, puttcl, rammair, recks<br />
rischais, rusche, salna, saufe, sihpol, smcddc, spalļve, spurre, strasbe, strnmpli<br />
selunel, seilen, sunde, talon, tihden, trunne, nhsar, wannag, wepre, mihtol, woi<br />
zaurum, zierul.<br />
ß) māju vārdi: driske (tg. caurumh, dserwe jeb raminann, dserwe jeb dsersch<br />
dsirne jeb gesche, garweder kohzing (tg. kuocini), klawing jeb sehmel, krampu<br />
lierum, lintin jeb talon, plcpe jeb pilke, plepe jeb rudsemepre, sausa jeb strüm<br />
234<br />
kuggeneek, kugren, kuiwe, kukrit, kurte, kurtin, lantuk ii lautuk, lapSe, lasding, lauring,<br />
laweneek, lepsche ļļ lepse, liemant, lierum, mehse meesche, muhrneek, mnischcl,<br />
mutzeneek, nakkabiks, ohlan, ohsoling, pagge, pierag, pohding, prautze, prehgohl,<br />
purwischke, ratsing, ragge, ranunann, ranke, resnais, ribbe, rihn, rinck, rohne, rudsit,<br />
ruggel, ruhke, rllkker, rnllc, saltais, sauke, seske, sikkater, skaldcr, skotel, skrvder,<br />
skrohte, skuje, «stürbe, smalkais, spunde, strauting, stipreneck, saback, sarre, sihle,<br />
sohbe, tammusch, taumann, telle, tieden, tohmas, tupping, tschuder, uskurr, wahzel,<br />
waldeek, wanadsing, wannag, »varraburt, u>asd)fc, wchje, wermel, Wewer, wicrel,<br />
wilkahs, zäunen, zeelan.<br />
ß) māju vārdi: barsden, bundure, kaule, kasack, kikkutt, kirwel, laweneek, Purpeter,<br />
spunde, tirell, waldcik, waraburt (tg. Warbütes).<br />
/. mājas:<br />
A. bgrzumnieki:<br />
Cüodes pagasts (savien.) —<br />
A. bļrzumutžas pagasts<br />
B. cuodes pagasts —<br />
cuodieši.<br />
cūodieši.<br />
— btjrzumnieki.<br />
C. jumpravmuižas pag. —jumpravieši.<br />
bertuļi, būfģi, caūnes, diduļi, kuji, putnenieki, rausēji, rudeņi,<br />
svalpji, veizes.<br />
B. cuodieši:<br />
anšķini, aüsekji, aži, ažeji, beīkas, butkas, cāļi, ceribas, dūcmaoi,<br />
dziļarāji, gruži, gutes, īskāji, jaūzemi, kaķi (meža-, pura-), kalēj-<br />
zemnieki, kalnenieki, kābeles, krūklāji, kulpji, kirtasi, laipes,<br />
venieki, lapstiyi, lejnieki, lilavas, līelzemnieki, līepzemnieki, luķi,<br />
malnieki, mežeļi, miltini, mucenieki, murjči, naģeni, pampavas,<br />
peīļi, piķi, puķes, pūricas, pūteļi, ramani, rājumnieki, reīkaļi,<br />
rūotkāļi, šiliņi, slieki, smiltnieki, stintes, stirnas, stīenūži, straüt-<br />
nieki, strujas, stupes, šuneļi, veģi, villisi, zaķi, ziemeļi, žagarnieki.<br />
C. jumpravieši:<br />
ģin63rti, kaūļi, kirtas, lapsas, luķi, lūodeni, padēļi, reiznieki, skaz-<br />
bārzdi, svalpji, šķērstēni, tūomi, višķeri, zēniņi, žūkas.<br />
2. muižas: berzmulžas, bišu pusmuiža, cūode, dubes m., jumpravm.<br />
3. baznīcas: cüodes baznica.<br />
4. sküolas: cüodes sküvlas (b^rzmuižas).<br />
5. krūogl: bridāgu krüogs, ilziņkr., jaunais kr., katriyas kr., sarn-<br />
savas kr., sZrkanais kr., spiģu kr., skibals kr. jeb<br />
zizmas kr., züvsu kr., [baltais krogs].<br />
lai-<br />
aleksandra kr.,<br />
6. sudmalas: munču veja sudm., [brūtgānu sudm., skaidu sudm.,<br />
stürlsa sudm.].
7. kalni: žagaru kalns, ļberzmuižas ķ., ķartavu ķ., kurpnieka ķ.,<br />
ķīķera ķ., liepu ķ., miroņu ķ., poļu kalniņi, smilts k., velna k.,<br />
zaķu ķ.j. [7a. uzkalni, pakalnes: doles uzkalniņš, lanciņu k.,<br />
piragk., piejēnu kalniņš, ramanu uzk., raudu k.j. [7b. lejas:<br />
doles leja,<br />
raudu I., vilkkrogu I.j. [7c. mārki: dejas mārkiļ.<br />
[7d. upes: lielupe]. [7e. upītes: doles strauts, garozes upīte,<br />
zizmaj.<br />
8. grāvji: 6üoles grāvis. 18a. ezeri: aklais ezers, codes ez.,<br />
guma ez., kranču ez., naģu ez.]. [8b. 6īķi: krūmu dīķis, puriņd.].<br />
9. pļavas: dūoles pļavas, rajuma pļavas, tiltiņa pļava; ļbajaru pļ.,<br />
blusiene, garozes pļ., lācītis, lukava, plaša, vilkķroga pļ., zizmaļ.<br />
19a. lauki: apšu lauks, naču l.ļ. [9b. purvi: ezeriņu purviņs,<br />
galenieku tīrelis, pūļu purvs, vārnu kroga tīr., vella p., viliņu p.ļ.<br />
f0. meži: aža mežs, berzu muižas m., lāpstiņa m., [berku m., gailīša<br />
kakts, kazaku m., kranču m., lintiņu dirze, piķu m., rasmaņa birze<br />
jeb šveidera ezers, spiģu m., stirnu birze, tomu bērzi, zīlēnu birze].<br />
[10a. krūmi: lakstīgalu krūmi, luķu pūriņš, naģu kr.j. [10b. tilti:<br />
ciņu tilts, doles t., gūtes t., ilzinkroga t., jaunākroga t., spoku t.,<br />
zizmas t.J. [10c. atvari: atvarums]. [lOd. zvejas vietas:<br />
āziļraju ezeriņš].<br />
r/. kapi: butku kapi, jumpravmuižas k., žagarnīeku k., [daudzvārdu<br />
kapi, kranču k.j. [lOe. k a pk a 1 n i: melšu k., smēdes k.j. [lOf.alas:<br />
jumpravmuižas ellītes alasj.<br />
r 2. uzvārdi: balūodis, beliņš, ceplīts, draūdziņš, druķis, eliņš, garjānis,<br />
Kaktabullis, kalniņš, kazaks, karklis, klūoniņš kramiņš, krauklis,<br />
krūmiņš, lapiņs, lielturks, liepa, nullits, paģis, pīenkārts, purmāls,<br />
rūdzis, sīpūols, sprūoģis, stanga, straūmanis, strazāiņs, tauriņš, ūo-<br />
züols, vanags, ve,cvagars, vince, viksne, zaķis, zariņš, zilgalvis, žilisķis.<br />
13. papildinājumi:<br />
a) bērzu muižas pag. (1850. g. r. 1.): .<br />
*) pavārdi: abbel, ahboling, alksniht, arragis, anfing, amcet, balande, barsding<br />
bclnsing, bilPc, bonnuck, breede, bruhklene, danzka, delliht, druhmmall, dubbult, dumpc<br />
dundur, egle, gailith, gohding, grauding, grikiht, gnlbc, irbe, irbcncek, karkling, klcpper<br />
knohpe. kohssa, kramming, kranzchn, kmchsis, lakftigall, lasding, leclkohk, lehpe, lih<br />
bērs, linning, maggohne, mahling, masuhr, manring, mclupp, mirthe, nccdre, ohsoling<br />
ohssis, ohsting, palleij, panze, plohstneek, preede, puggenc, Purnis, rahjejis, ramma<br />
reksting, rvhnc, rvhsiht, ruckis, rudmal, rudseth || rudsith, rudsing, rndsnbrisant, vub<br />
lcne, scgling, skrnsda, skuija, Smilga, stirna, stobring, straume, straumehn, strausch<br />
snssuring, schnohre, seemel, semmsarr, sihle, snvhting, sustur, sivaigsnc, smirbu<br />
Ģggar, tsckappul, malnvcr, mannadsing, micksning, mihtoling, zäune, zcelama, zcela<br />
wing, zihrul, zinnis.<br />
235<br />
de
236<br />
ß) māju vārdi: krautschen, lanztng, muScbc, puhke, rubbcn, ruddenkaln, scn-<br />
semneek || sehne, skcrstein, szurka.<br />
b) cuodes pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahsits, alleres, apruzits, anschus, azting, bahk, balgalwc, baltais<br />
jahn, blecfeS, bluhdge, breedcs, breeke, brinks, buckuld, bumbcl, lnltzc dawids, diedsche,<br />
dudaris, dulle, ellitjecobson, endsing, gailis, gelon, glahsnek, graubarSb, graubtugs,<br />
grikke, griwns, gudsckc, irbe, jaunaisbrecdes, jaunaislcepa, jenkns, jvsting, kahrkling,<br />
kalnujeschka, karpes, kaule, kcmmcs, kinnes, knarring, knigge, kresse, kilndrats, laksti<br />
gall, lapse, lasding, launadsing, leelpetcrs, leepen, leischepeter, lohden, mahling, inaisit,<br />
masaiskahrkling, masjehz, maures, megles, mehtings, mellajicob, mcllup, meschcl,<br />
inuntze, Musikant, nahtnings, nammeles, nanding, nedre, inmeers, ohsoling, ohsols,<br />
pautze, pawars, pawelleepa, perkohns, pilling, piltcr, plunhe, Pohle, prnssit,puhring,<br />
puige, pnkke, pulleks, punne, Purrings, putnings, rannnsck, raschns, rcnye, rohnes,<br />
rohse, rubben, saulit, sihlekarkling, sikatcrs, sillings, simans, sinnats, sirds, skann,<br />
slebbcn, slihrkemandag, smaler, smilge, spahring, stabbing, staigns, stennsch, stihms,<br />
stikkcs, strasding, struhge, suhna, suhnits, sunnits, surgeneks, swalpe, schlnhke,<br />
sahlit, siehle, susche, swaigsne, sweineks, swirgsd, tamusch, terraud, trullit, turkc,<br />
nbarsd, wabbohl, wezaislcepa, wezaisswirgsd, widsis, wihlups, willens, zahlit, zel)--<br />
laij, zeppur, zierul, ziernlneks, zilwezings, zukuohsols.<br />
ß) māju vārdi: brehke, grikke, inskage, ihskage?), kohssc, lapsche, lallkakc,<br />
lohden, Pinke, puhke, spahring, tehrud, weggesemnek, zaurum, [memmeni, salputras,<br />
sēnalas].<br />
c) jumpravmuižas pag. (1835. g. r. 1.):<br />
öl) pavārdi: amatneek, appoliht, arditaij, atzting, aw>.wting, beckcrnek, bitteneek,<br />
bruwcr, drangs, duhming, dselskalleij, egle, irbe, galwincck, grahmatnek, gnltnek, jat<br />
nek, jaunekle, jummick, kahrkling, kauling, klinting,<br />
krewih, lakstigall, lasdc, mahsjabn,<br />
inantineek, mascring, ineije, ineistcr, ineldcr, melnpp, obbing, ohseling, plawncck,<br />
pratfebe, preede, rubma, rnntzc, sillinek, sirds, sirmcl, sknijeneek, smiltneck, sohge,<br />
spahning, Sprobgc, spunde, Spurre strasde, strehle, schnvhre, schvnne, sccmel, selting,<br />
sivaigsne, swirgsde, sckuhke, tberaut, tohms, werpeg, wietohl, zchleij, zepliht, zierul.<br />
ß) māju vārdi: bixting, bratfebe, lasde, sehmel, szaupen.<br />
/. mājas:<br />
Grienvaldes pagasts (savieti.) —<br />
(tagad zālītes pagasts).<br />
A. dzimtmisas pagasts —<br />
grīenvaidieši<br />
misenieki.<br />
B. — granteles pagasts grantelieši.<br />
C. grienvaldes pagasts —<br />
D. pridrikas pagasts<br />
E. puodnieku pagasts<br />
F. zālītes pagasts —<br />
A. (dzimtmisas pagasts) —<br />
grīenvaldieši.<br />
— pridikteši.<br />
—<br />
zālteši.<br />
misenieki:<br />
puodnteki.<br />
bļauka, jaünzems, jesa, ķēniņš, ķīeķis, lapsas, lāsenieks, leītitis, lucis,<br />
päns, pürmals, pūtelis, sīmaneīkas, striķeri, stūris, uozūoliņš, žiglis.
B. grantelieši:<br />
aūzainis, bajārs, celms, galenieks, klāšķini, krastiņš, kracliņš, kukša,<br />
lilttis, luzika, pīenkārts, rencele, reņģelnieks, sansava, skaicla,<br />
skūones, smēdes, Šautleri, vilciņš, zidens.<br />
C. grīenvatdieši:<br />
balūodis, beīts, birzulis, brauļi, būča, janums, juksis, kaija, klen-<br />
ģernīeks, kraukļi, ķempis,<br />
kerksis, ķuži, laģis, libārts, libieši,<br />
malemeks, mazais, muša, putrassmeri, riīomis, salmiņš, silarukis,<br />
silenieks, sieruži, sprēsts, stungas, valtes, vampas, vilks, zīle.<br />
D. pridiķieši:<br />
a) bunis, jumpravnieks, kadata, kufmis, kerksis, leitis, piķis, plūos-<br />
ta gals, raņkis, rene, sniķeris, tamāša, tima, vancis, vāveres;<br />
b) putnu kalns [zaldātu<br />
zemes: iesals, mednis, meistars, pa-<br />
movskis, pūpēdis, renabuša, sprūoģis, švāģers, ūormans, ziemels].<br />
E. puodnieki:<br />
āzelis, ķēķi, lēksnes, meķi, mežasārgs, rumba, sibras, vabulis,<br />
zamaitis.<br />
F. zālieši (bij. mežsargi):<br />
anūzis, garausis, jējers, krastruķis, plesājs, rünmäls, seliets, straūt-<br />
nieks, šļuka, vileika, vilku rājs, zvēriņš.<br />
2. muižas: ibenete, granteles muiža, grīenvaldes m., misas m., pri-<br />
diķa m., pūodu m., zalites m.<br />
3. skūolas: granteles skūola, grīenvaldes sk.,<br />
misas sk.<br />
4. krūogi: balūožkrūogs, buļļu kr., grīenvaldes kr., jumpravu kr., lubu<br />
kr., mazūo kr., raibais kr., sila kr., vēršu kr., zālītes kr. jeb ellite.<br />
5. sudmalas: grīenvaldes sudm.<br />
6. kalni: aūgstaīs kalns, grīenvaldes k., lubu krūoga k., lücu k., lūo-<br />
refiča k., punču k., pūcienes k., riņķu k., spicais kalniņš, viksnas<br />
k., [gāršu k., greizais k., grūžu k., kartavu k., kliederk., priežkal-<br />
niņš, sila k., velna k., žagaru k.j; sahpschu k., awora k.,<br />
bulleznes k., burkānu k., dsirkaļu k., esera k., garais k., kapu k.,<br />
kumeļu k., leepiņa k., mahlu k., ogu k., saules k., smehdes k., smil-<br />
schu k., fwiluma k., saķa k., wehtreenes k., zepļu k., (grienv.); ahp-<br />
schu k., apaļais k., eezawas k., ehrkschķu k., garenais k., grants k.,<br />
kreewu k., rahjuma k., zepļu k. (grant.).<br />
7. lejas: brieža kāja, taisna taka pūrs; [apšu grāvis, dzīvības grāvis,<br />
lāmes 1., vidus I.j. 17a. bedres, alas: grives bedre, grietiņbedre,<br />
lāču alas, vītolbedre].<br />
237
238<br />
5. upes: īecava, ļmisupe (grant.)].<br />
9. strauti: ikstrums, jāņupe, mellais straūts, smakupe, suodzeris,<br />
vērģupis; [bābu str., garoža upīte, pārupe, punču str., rājums,<br />
zilais str.]. ļģedule, renģelis (grant.)].<br />
10. grāvi: mejlā strauta gravis, punča gr. -f skujaīnes gr.<br />
//. dīķi: vella dikis, [pīļu ezers, lejiņas dīkisj; ļsmaddes esars ar isteku<br />
„wella wahrri" (grant.)ļ.<br />
12. linu mņrkas: pūrmales linu mtzrkas, ļskrapeles (grant.)].<br />
13. purl: gaiļu pūrs, ģedu pūriņš, kauliņu p., ķives p., lapsu p., lie-<br />
piņu p., nāves p., puīcienes p., punča p., rusulienes p., skujaīnes<br />
p., smifdes p., sudrabīenes p.,<br />
tāmas pūriņš, teva puriņs, üozüola<br />
p., veca lieguma p., vilku p., zirņu p.; [aitu moku p., dirseļu p.,<br />
klajais p., klinkutiene, lielais p., pīļu p., rūnu p., šņores pūriņš,<br />
vella p., vidus pūriņš, zosu p.]; [dahmas p., dobusalas, grehku b.,<br />
konterbandes preedes, mellais p., needraju p., pifcņagač p., slaktera ņ.,<br />
tschuhsku p., wahrnu p.j.<br />
14. tīreļi: cūku tīrelis, glitenīešu t., kampas t., mēra tīrelits, sila rūķa<br />
t., skujaīnes t., spaļa t., zaļtīrelis; ļandschu t., antiņu t.]. ļgaleneeku<br />
tihrelis (grant.)].<br />
15. pļavas: abriņa, blusienes, briežu pļava, būceni, tinēja pļ., ciemā-<br />
tes lanka, dēnienes, dubenājs, eža pļaviņa, krūklīens, krūogkalne,<br />
kungu pl., lubeniece, maza lancina, mellaīs straūts, pēča rājums,<br />
puīciene, puncis, pūcīenes lanka, rājumiņš, rēziene, rusuliene, sils<br />
pļaviņa, slūociene, stīmes pļ., stūra pūrs, sudrabiene, tērces, var-<br />
niene, vecie nuovadi, vīdrēksnis, zālītes lankas, zifņa pļaviņa,<br />
zviedru pūrs; ļaitu pļ., aņdža caurums, buku rājums, deivāde,<br />
elles caurums, ezerpļ., jaudedžu pļ., klinkutiens, komona, lauks<br />
lapsas aste, līča pļ., lieknes pļ., lukstu pļ., mežsarga pļ., plases<br />
plaša, rūsiene, sidrabiene, tarciene]; ļaunu bedres, berscha (leela<br />
masa), bļodeene, buhdas strauts, danzka, bega weidis, dehneenes pļ.<br />
deimahts, deimardis, dumpischa leekna, kahrumeene, kanawahle, kasu<br />
rahjums, melderņiza, nowadmtscha, pakuleene, pardeere, peeguļneeze<br />
pihles purs, reiseene (leela, masa), ruhņu purs, salnites duhkste<br />
stirneene, schķinķeene, selta pļ., wilka aste (grien aschu dega, do<br />
les kalniņsch, kaseene, lahtschu purws, plaffa, rihklites pļ., fut)m<br />
dega, sahbazeene, sundeene (grant.)ļ.<br />
/6. lleknas: vejla līekna.<br />
17. ganības: klinketienes, ļlauzums, ūziene]; ļapalais kalns, durbeem<br />
plassa, stihmes galč (grant.)].
18. laüki: badienes kakts, barīsa gabals, bābas strauta laūks, ciemāte,<br />
dūčgals, gara šnūore, griķienes dārzs, keves kapi, kives lauks,<br />
rūju kalns, sudrabiene, taurīenes dārzs, üozüoliene; [bērzu I.,<br />
birzs 1., cūku lama, dumbrājs, kampu 1., kapu I., līča 1., malajs,<br />
meža 1., priežu 1., pupu kalna 1., stārka 1., šņores 1., teva I.];<br />
[abriņas, blusas plehfums, breeschu dars, breeschu kalns, padomeenes<br />
l., peena gabals, roschu Vahrs, warbas, wilka dars (grienv.); dur-<br />
beene, lairnu kalns, padomeene, sundeene, warbas ļauts (grant.)].<br />
/9. meži: augstā kalna sils, cāļa tīrelis, cinājs, eglājs, kaiju sils, ķives<br />
kalns, lībiešu sils, lubu sils,<br />
sila rūķa sils, strauta mala, vafba,<br />
žagatu sils; [aploks, berku m., ganu birze, kasparu birze, klinku-<br />
tienes, kupliene, lubu sils, mucenieku m., romu birze, sūneklis,<br />
zileņu birze, zīles m.]. Ipuhķu m., ragu sils, stigu plazis, taka galsj.<br />
[20a. krūmi: avotu krūmi, ciesāju kr., putnu kärkliyi, vagara kr.].<br />
[20b. salas mežos: irbju sala, muižas kalns, rožu kalns].<br />
20. izcirtums: mācītāja cirtumiņš, vecais liegums.<br />
21. klajumi: plači.<br />
22. ceļi: aitu mūoku taks, krista būdu ceļš, taisnais taks, tērces c.;<br />
[garie c., klusais c., platais c.,<br />
23. tilti: badienes tilts, balūožkrūoga<br />
taisnais c.j.<br />
t., bābas straūta t., grīenvaldes<br />
muižas t., ikstruma t., jānuma t., kaiju t., mušu t., punču pakal-<br />
nes t., punču t., purina t., rusulienes t., skujaines t., spresta t.,<br />
varhpu t., vecie tilti, vēršu krūoga t., vilku t., vīleīkas t., zalites t.<br />
[govu t., kazu[u t., kulpu t., podu kroga t., upuru k. t.ļ.<br />
24. kapi: balūožu kapi, jaūdedžu k., raņķa k., rumbu k., seliesu k.,<br />
smēdes k., stivera k., [kazu[u kapkalns, saulgožu k., sniķeru k.].<br />
25. stigas: kampa tīreļa stiga, kaūliņa pura st., kļavu st., kufmu pura<br />
st., niedrāju st., pūcienes st.,<br />
zālītes st.<br />
96. kūokl: vella priede. [26a. salas upēs: buņu pussala].<br />
27. dziļumi: abriria, bērzubedre, grīetiņas bedre, lanciņas bedre, pū-<br />
cienes dziļums, vīksnas dz., vītūolu bedre (īecavā).<br />
28. sēkļi: brasliua sēklis, buņu s., dāfvas s., grīenvaldes s., jejera s.,<br />
kreilienes s., piķa s., vaņča s. (īecavā). [28a. atvari: liepiņkapu<br />
atvars, velna atv.j. [28b. zvejas vietas: buņu loms, clarvas sek-<br />
lis, garaste, kreiliene, skalgānu sēklis].<br />
99. akmeņi: mālu bedres akmens (mazais un lielais), piķa akm.<br />
239<br />
30. pavārdi jeb uzvārdi: alksnis, aūgstkājis, ābele, balūodis, barīss,<br />
bērziņš, bifznieks, buka, caūne, dūmiņš, graūbīns, iklavs, iesals,
240<br />
kalējs, kalniņš, kaža, ķirsis, lacis, leja, lidiņš, liepa, lucis, lūžņa,<br />
mednis, milgrävis, pluostnīeks, priekuls, puķe, pūpēdis, rudens,<br />
rūoziņš, sietiņš, smilga, sprūoģis, straujais, stirna, stienis, stürme,<br />
svifkalis, šņuore, tumšais, ūoļa, ūormanis, vājeīka, vāvere, vide-<br />
nieks, vitüols, zariņš, zemits, ziemels, zvejnieks.<br />
31 . papildinajumi:<br />
a) dzimtmisas pag. (1858. g. r. 1.):<br />
°c) pavārdi: aboling, arreij, aSfer, bahling, behrsepnmpur, gahrseneek, johsten,<br />
kalning, kauling, febttting, klameneek, krasting, kruhmiug, knhle, kundrat, lahseneek<br />
lapse, lasding, leitit, ohsoling, panye, pļameneek, puhtel, pumper, Purmal, purring,<br />
rubfe, silling, smiltneek, stiemer, stuhre, Saften, selmen, semme, smeineck, tibvel,<br />
uppcneek, urla.<br />
ß) maju vardi: bante, gahrseneek, lahze, raibais, stiemer.<br />
b)granteles pag. (1835. g.<br />
r. 1.):<br />
et) pavārdi: arrei, ausan, berse, darbcneek, gohmgan, gnlsch, karkle, klausitais,<br />
klamjur, krume, labsmards, lasde, leijneek, mahls, needer, ohsel, purre, rigfur, roft,<br />
rndse, rngain, salm, sille, sirpnl, spehlmann, srrasde, strante, sarre, seede, selmcn,<br />
zelm, zirlll.<br />
ß) māju vardi: anning, pantzel, iahseļi^.<br />
c)grienvaldes pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: amatncek, baubes, beite, bcrse, bertze, bilken, brink, brnwer, eidek,<br />
graude, grünt, kapost, kesber, klamme, frume, kuggencek knngs, kutsmcr, lasde, meetneek,<br />
ohse, ohsel, podneek, preede, puksckel, rittin, rose, rnbin, rudse, rutke, salin, Samson,<br />
Sander, sihl, slamme, stange, Steberin, sakke, Sarre, Scmme, sillmeste, sutte, Sttei-<br />
neek, tilte, mcrzwagger, iveiver, zirul.<br />
ß) māju vārdi: SalmgreS, SileS; ldreefcbķens, dubminsck, jaudcdsis, fulpiS, ķepsis,<br />
lukstenceks, rūķis, mengis, zeelamaj.<br />
d) prid rikas pag. (1835. g.<br />
r. 1.):<br />
a) pavārdi: arreis. amot, bauder, beesbard, bcrse, blcdali, bveebe, brink, burkahn,<br />
bulnnann, dukker, dnnder, dnnno, ecsal, gransc, gulbe, ibrmann, kaln, kalnencek, kapost.<br />
tennebnk, klebber, knopc, krastcmanz, krlnne, kugeneek, laiweneek, lapse, leijneek, linnc,<br />
liskup, meister, nammik, neder, obrman, ohse, ohsel, padohm, plameneek, plostneeļ<br />
preede, pupul, reffte, rohne, rnndel, rntke, seetncek, seggel, sille, sipol, sknije, slokc,<br />
spclmann, strasde, streelneek, stuhrmann, snnkle, sckmiltncek, sarre, Semmc, smeineek,<br />
snnrbul, ivelnvagger, will, witul, zepper.<br />
5) maju vārdi: carrvsche leite, calne knrme, dandcr, ixtrnm, leiges jaeger, lcigc?<br />
knrme, inescbe, beite, mescbe semneek, renebuef jeb ranckc, fcegcl jeb kabbat, tennes time.<br />
e) pu od nieku pag. (1835. g. r. I.): pavārdi: arrctS, berfe, bluka, graude,<br />
kaln, karkle, krnme, lakstigall, läppe, lasde, ohse, ohsel, pahrup, Pakressel, pamasser<br />
pobke, purmal, rubfe, skaide, skrodcr. skuijneek, selnvager, sentme, semneek, zirul.
. mājas:<br />
A. brantieši:<br />
Iecavas — pagasts (savieti.) īecavnīeki.<br />
A. brahtieša pagasts<br />
B. īecavas pagasts<br />
— brantieši.<br />
— Tecavnieki.<br />
cielavas, drīešķini, dūmiņi, jaūdedži, kulpi, veņģi.<br />
B. īecavnieki:<br />
a) laūcenieki jeb lauka gals: aizvejas, aödrupi, aumaņi,<br />
balkas, bemberi, bori, billes, cēsnieki, činčas, dāzeni, dimzas,<br />
dietlavas, gaiļi, garjāņi, garšas, grimas, gruži, gūodaīņi, jaüzemi,<br />
jaüzema mežsāfgs, kaziķi, kažas, kluburi, kramiņi, krastiyi, kras-<br />
tiņa mežsargs jeb suceni, krieviņi, kufvenieki, kusas, küläji, kve-<br />
riņi, ķeīkuļi, ķepši, ķulliši, lamži, lapaiņi, laūči, lazdiņa mežsZrgs,<br />
lāči, lejnieki, līelaūži, līeljāņi, luči, lūodiņi, magziykalns jeb sul-<br />
tiņi, mazjāņi, mālenīeki, meīlupi, miseni, mucenieki, muižzemnieki,<br />
naģi, paūres, pipari, piles, platmusas, pleci, piepi, pluči, pumpuri,<br />
pušpūri, raģi, ratsraūta mežsargs, rinkas, rūnu kalns, sansavas,<br />
saüsi, sibras, šiliņi, šiliņa mežsargs, sietiņi, skujas, skujnieka<br />
mežsargs, sliņķi, spradži, staliņi, strautnieka mežsargs, strēļi, sūosti,<br />
šitki, upenieki, upes<br />
krieviņi, upuri, ūdri, ūoļas, valči, valtiņi,<br />
vājeīkas, vaselnieki, vecbrāļi, zelles; b) meže nieki jeb meža<br />
gals: ābeles, bērziņa mežsargs, bifzuļi, cifši, čapas, dārdedži,<br />
dävi, galiņi, kalniņi, kaziķa mežsargs, klabatas, klūgas, kraķi, kuļļi,<br />
lībieši, liepas mežsargs, lūodes, maūcēji, medņu mežsargs, meīlupi,<br />
pinči, piguji, priekuļi, pupsulas, ratenieki, rubeņa mežsargs, rusuļi,<br />
rūķi, rūobežas, skrandas, skribas, spāri, stfguļi, stßgulu mežsargs,<br />
stīpnīeki, vaīvadi, veīsi; c) pure nieki jeb pura gals: abačas,<br />
andricenu kalns ļ: andriceni, salägali, svlrkaļi, valtiņi], dreīmaņi,<br />
duļķi, dumpi, gruzduļi, mazbefnberi, plattipi, purmāles, rumbeļi,<br />
rūķi, salaskaūli, smuģi, stubēri, suņapuri, tāmas, zūoskalni; d)ve-<br />
cumnieki jeb Vecumnieku gals: bišu sils, brieži, dunduri,<br />
ēniņi, dzelzāmurs, gaiļi, iģi, īeviņi, kalnenieki, kuftiņi, lanciņas,<br />
līepsalas, lubenīeki, plutes, praūļi, strazdi, šņaki, tiēdernieki.<br />
9. miests: īecava.<br />
3. muižas: branta muiža; dāftija, dzelzāmura meža m., gaiļa m.,<br />
īecava, jufģa m., kambarleīšu m. jeb kambarlejas m., kļāvu m.,<br />
lacisa m., misas meža m. jeb melcera m.,<br />
4. baznīcas: īecavas baznīca.<br />
LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
rakamente, zur^e.<br />
241
242<br />
5. skūolas: īecavas pagasta sküola.<br />
6. krüogi: berza krüogs, brantu kr., däva kr., dzelzämura kr., gailu kr.,<br />
grīves kr., Teeavas krüogi ( baznīcas-, sudmalu-, . tulles-), kambar-<br />
lejas kr., klava kr., palejas kr., plašas kr., plüosta kr., ratenieku kr.,<br />
raüstitaja kr., rudzu kr.,<br />
7. sudmalas: kalna un lejas sudmalas.<br />
8. cepļi: īecavas kajka ceplis, kļavu ķīeģeļc.<br />
sansavas kr., skuju kr., veīžu kr.<br />
9. kalni: augstais kalns, bāliņa kalni, ciemātes k. jeb zaļais k<br />
gāršu k., greizais k., jufģa m. k., kangaru kalni, lāča k., mant<br />
kalni, mūkas k., naudas kalniņš, palejas k., pikulk., staļļu k<br />
vaīvadu k.<br />
/S. gravas: dieva dārziņš, puku leja, [dievdārziņš —<br />
//. upe: īecavas upe, misas upe.<br />
uzkalns].<br />
12. strauti: dūobežas straūts, ežupe, grīvas str., ģedule, ifbes str<br />
ikstrums, jāņupe, liskupe, medaīne, mellaīs str., putrupe, puodzīene<br />
räjumstr., skujupite, smakupe,, üozüolstr. jeb vāverupe, vērģupe<br />
13. grāvi: krieva gravis, marīenes gr., meīltekas gr., mellupe, žīd<br />
pura gr.<br />
14. llčl: cēsnīeku licis, cīfšu 1., gūodaīņu 1.<br />
15. dīki: marīenes dīķis.<br />
16. bedres: kluģienes bedres, pīcku bedres.<br />
17. purl: jüles purs, kangaru p., krievu p., lāču p., liskupes p., Heiais p<br />
lūodes p., mālu p., nāves p., sila p., suņu p., zalšu p., židu p<br />
18. tīreļi: brūtes tīrelis, gaiļu t., Kalvas t., kājiņu t., klajais t., kušu t<br />
lāceņu t., lēzekņu t., medņu t., pupusulu t., ratenieku t., skrandu t<br />
stīpnieku t.<br />
19. pļavas: abriņa, alksnājs, apsīte, asa pļava, avūota pļ., bāba<br />
rājums, bābiene, berzāju kakts, btzrzuläjs, briedene, brūtes pļaviņa<br />
buļļu pļ., bufnele, cepliene, cinātes pļ., ciršu licis, čapu placi<br />
čūsku pļ., damba pļ., dambērģa pļaviņa, danckas pļ., dāvu pļava<br />
degšeles pļ., degu pļ., deguma gals, dūobu salas purs, dzilna<br />
dega, ežupe, gaiļu purs, garais straūts, gubenes pļ., gūovu tilt<br />
rājums, ģūģa pļavas, jāņupe, jugla, jūoža rājums, kaķa rājum<br />
kangaru pļava, kaza rajurns, kluburīenes, krituma purs,<br />
kunas aste<br />
kuņu vīksne, kufma pļ., kušu aplūoks, kempa pļ., kiķilienes, lab<br />
bārzde, lapsu leja, laücu pļ., lāču purs,<br />
liča kakts, līduma kakt<br />
liekna, līeknas pļ., liela berze, liela lence, matiza pļ., maza lence<br />
mārguliene, medņu pļavas, mellupu pļavas, mēlīenes, mēru p<br />
mīkstā gultiņa, miezātes pļ., niedru purs, pakulīene jeb pakulu
strauts, pēča pļaviņa, pētera rājums, pižaga jeb pižagu purs<br />
pīperštoks, pīeguļnicas, putrupes pļavas, pūodzienes pļ., pūoļu<br />
rājums, rācenāja pļ., rijas kakts, rijas purs, rupsiene,<br />
ruku pļ.<br />
ruobežas pļ., saīmiene, sila pļ., sietiņa rājums, skuju pļaviņa<br />
skuju straüts, smildziņa, suņu purs, skuna pļ., teļa aste, tēva purs<br />
trusuliene, üozüola straüts, üozüolnica, vaivadiene, vanaga pļ.<br />
vāverupes pļ., versa purs, visdruva, vistas pļ., vidrieksniņa, viks<br />
niņa, zakiene, zalsu pura pļ., zemeņu rājums, zirgu ruoza, zifnāju<br />
kakts, žīdu pura pļ.<br />
20. lāmas: lāmu purs.<br />
9/. lauki: āžu laüks, ciemātes 1., kapu 1., mirüona 1., sila I., siļķu<br />
kalniņš, staļļa kalna 1., trīnites laūciņš, vidus l., vites 1.<br />
22. meži: apaļais pūriņš, āpšu kalns, bendes sils, bišu elksnis, düobu<br />
sala, garā kalve, garais masts, irbes straüts, jelgavas tīrelis, jūle<br />
purs, kangaru kalni, kažas sils, kluģīens, kruklājs, lāceņu tīrelis<br />
lācīšu sils, liskupes, licu sils, magazīnas kalns, mantu kalni, pisājs<br />
plikais sils, plikais tīrelis, raustītāja sils, sapitais bērzs, sarīpsta<br />
skudru kalns, slakteru purs, slepkavu bērzs, slepkavu šiliņš, smēde<br />
bifze, tīreļa gals, uogļu būdas, vtzrājs, zagļu kakts, zaķu sils<br />
zirga tīrelis.<br />
23. ceļi: brandvina celiņš, lužņas ceļš, peku c.,<br />
24. taki: güovu taki, putnu taki,<br />
sūdu taki.<br />
žīdu c.<br />
25. tilti: güovu tilts, jaunais t., jāņupes t., krievu t., putrupes t<br />
vecais t., žīda pura t.<br />
96. kapi: baznickapi, gruzduļu k., kapu laüks, lanciņu k., lībiešu k<br />
meīlupu k., plecu k., ratenieku k., stīpenīeku k., vecbrāļu k., zaimu k<br />
27. stigas: kušu dambis, liepu d., raustītāju stiga, rubeņu d.<br />
9F. salas: zifņu saliņa (misas upē).<br />
99. dziļumi: krievu rūmes atvars, nāves bedre, pumpu bedre (misā<br />
30. uzvārdi: arājs, ābele, biļķins, birznieks, dumpis, gailis, galenieks<br />
gulbis, güba, jendriķis, kalnenieks, kalniņš, kļava, kramiņš, krēsliņš<br />
lamzis, lejnieks, misa, pancis, pažaga, plucis, priede, pulciņš, rudens<br />
rūobeža, ruoziņs, salāgals, sietiņš, skriba, strādnieks, sūna, šļuka<br />
šņūoriņš, uodiņs, üozüols, üozüolzars, vaīcis, valtiņš, vāvere.<br />
5 1. papildinājumi .<br />
a)brantiešu pag. (1850., 1858. g. g. r. 1.): pavārdi: ange, berscke, bitten,<br />
&tt(f, drceschken, dukausche, dulbur, gahdneck, gohdain, kallei, kihris, klibbsack, klub<br />
bur, krietinq, kvuhme, maissais, Puypul, pukke, rahzen, robeschneek, rnlle, rutendars,<br />
saliniuc;, sihl, stehite, sterksts, Wenge, zeelau, zucknr,<br />
243
244<br />
b) Iecavas pag. (1850. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: addin, ahtrais, akkots, alite ange, antons, appelkohs, apse, arki<br />
ahting, audrup, augstkahje, augstkall, auning, ausing, badding, bahling, bajahr, bali<br />
ballod, balsts, bcbbcr, behting, beite, belr, bember, bensche, berskaln, bersche, btpfd)<br />
bikole, bindahl, birsul, bittoling, bluck, brahl, braksche, braschbuhk, brigge, buck, bull<br />
burkahn, butke, dadse, dailum, dakkar, dakter, dallitz, darbeneek, darsell, daudsman<br />
daukne, dause, dischler, dobum, draugs, drudse, drunke, druske, duhmeneek, duhmin<br />
dukkat, dulbur, dsirkall, egle, ehrglis, ehrksche, ehrms, eibuhn, ennog, essit, ewin<br />
gahrse, galling, garjahne, gausche, gehke, gehring, girgcn, gohbe, gohdain, gohdin<br />
graubing, grauding, grause, grauweis, grihslit, grikke, gripatz, gritzplauk, grundakmin<br />
gusting, ihkstrum, ijapinsch, iklau, ilsingsch, jahns, jaunsemm, josann, kaspar, kasikk<br />
kauling, keikull, kepse, kiulle, klans, klawe, klaweneek, kleeke, klibbis, klibjahn, klibsac<br />
klimpken, klubbur, kohsa, kohzing, krakke, kramm, krasting, kränkle, krieting, kriewin<br />
kristuhn, krohning, kruhme, kuggeneek, knhne, kukkar, kuppeen, knrweneek, kurwit, kusch<br />
kwcrring, lakkat, läppe, lasse, leelausche, leekne, leepe, lehse, leije, lidding, liebee<br />
lihdak, lihzis, lohding, luhze, mahkulehn, mahrtings, maisit, malleneek, massais, me<br />
dain, medne || mednis, mehtra, mellbarsd, mellin, meschauning, meschballod, muisck<br />
semneek, nagle, nauding, nehdra, nessin, ohle, ohse, ohsoling, paure, pawassar, peten<br />
pihleu, pinka, pinze pirksts, pirtneek, plahte, Plampe, plattmutte, Pluhme, pranka<br />
Praule, preedawa, preekull, preiup, puhrs, puhtel, pukke, Pulpe, pumpur, purne, purn<br />
pnrnns. putning, radds, radsing, ragge, randt, ranh, rauding, rempe, rehkstit, ren<br />
rieksche, rikur, rohne, rohse, roscheen, rubeis, rndlap, rndsit, ruhke, russul, rutschk<br />
salleneek, salming, seetpinn, segling, sejei, sihlis, skarp, slameneek, slincke, smilg<br />
smugge, sohsts, spalwa, sprohge, stahdc, starring, stehrksts, strasts, strauj<br />
straupe, straute, strailtjurr, stvehlneek, strllppe, stuhrit, stumbre, suhbring, smar<br />
swirkal, schitka, schkilting, sakke, sallais, sarring, sarrs, seile, selting, semmen, semm<br />
semneek, semmsarr, sillbarsdjj sillbarst, suike, sutting, swaigsne, sweineek, swirbu<br />
schwirbe, schwirgsds, tahme, tafcbc, taure, taute, teepum, tehraud, tenslau, thim<br />
tiller, tilting, tschagge, ubarst, uhdring, urban, urle, uppeneek, waijehk, waiwa<br />
waiwar, wannag, wasselneek, weenrots, wehje, wehrschumehl, wesdull, wetza, we<br />
semm, wetztehs, wewel, widdus, wieting, wigsna, wihke, wihtohls, wilkmehr, milk<br />
milkssuhn, wirsses, witrup, zäune, zeelau, zehrs, zelming, zeppur, zierul, zintin<br />
zirsche.<br />
ß) māju vārdi: kalnestegul, keppes, lafbätfl;, meschedawe, mescheruhke, salle<br />
kanl, samsohn (tg. safisavas), seeke, straumeen, strieker, stubber, sutzen, sohbe, swirbl<br />
y) kruogu vārdi: mahlenkrug, tildernkr., zollkr.<br />
/. mājas:<br />
Lives pagasts (savieti.)<br />
A. bramberģes pagasts —<br />
B. Uves pagasts —<br />
līvenieši.<br />
— llveriieši.<br />
bramberģieši.<br />
ävärsti, balgalvji, biksas, cerhpuļi, kalēji, kalniņi, ķeras, mellie,<br />
pukstiņi, renceles, rudiņi, rumbas, sēlieši, stieles, suītiņi, ticmaņi,<br />
tüom^ni.
B. līvenieši:<br />
apsisi. balenieki, bākši, bērģi, bifzemnieki, brēķi, būnči, celmi,<br />
čaukstēs, čabinās, äavi, äüjas, jukumi, ķikuti, laicenieki, lauri,<br />
lāči, līepāderi, mārki, mežbrenči, nabiņas, ratenieki, rennes, spaļi,<br />
stürisi, tūoles, veveri, ziediņi.<br />
2. muižas: brambērģes jeb pakas muiža, kalna m. (br.); jaūnā lives m.,<br />
veca līves m. (I.).<br />
3. skūolas: brambērģes skuola, līves sk.<br />
4. krūogt: bābu krüogs, vāržu kr. (br.); čāfnas kr., damba kr., ezerkr.,<br />
jaūnaīs kr. (1.), [sarkanais kr., šķībais kr. (1.)].<br />
5. sudmalas: veclives sudmalas.<br />
6. cepļi: bikšu ķīeģeļceplis, suitiņu k. c. (br.); derģa kaļķu c., jipses<br />
tadrika (b.).<br />
7. kalni: kranča kalni, pilskalni (meža-, daūgavas-), smugaūša kalni<br />
(br.), [bērzkalns, Karatavas k., ķīķerk. (I.)j. [7a. uzkalni: apses<br />
kalniņš, jāņu k-ņš, lempu k-ns, ozolk-ņš, priežu kalniņi, vaidu k-ņš,<br />
vedmerk., zalkšu k-ys (I.)j.<br />
S. gravas: zieda grava, [ceļa gr., gūžu gr. (1.)].<br />
9. upes: 6aügava (br., l.).<br />
10. strauti: bērzenes upe (br.), dūjas upīte (1.), [meitupīte (l.)j.<br />
//. ezeri: pikš§zers (br.); damba krūoga ezeri, lejas ez. (I.), [lives ez.,<br />
meža ez., veclīves ez. (I.)].<br />
/9. phrvl: kucēnu tīrelis, sakaiņu t. (br.); ezerpūrvs (I.). [bramberg-<br />
muižas tirels, kaķu p., pilverp., riekstiņtīrels, spilves p., streguma p.,<br />
suitiņu t., sūnekļa p. (I.)j. [12a.<br />
melnā d. (I.)j.<br />
dūkstes: kaķa dūkste, lejas d.,<br />
/5. pļavas: apaļā plava, avūotnieka pufvis, vilka tilta pļ. (br.); ezer-<br />
pūrva pļ., gara aste, jaunais rājums, pikstes purvs,<br />
zaķa rags (1.), [lielā pļ., raģa p[. (l.)ļ.<br />
vecais rājums,<br />
/4. lauki: ašu pļavas, ezermalas lauks (1.), [egles I., gusaru I., ved-<br />
meru 1. (l.)ļ.<br />
/5. meži: avūotnieka sils, lāča pltzsa, līduma laūciņš, pikstes sala, pulk-<br />
stenits, smugaüsa kalni, strīdēs kalnis, vāveres aste (br.), ezerpur-<br />
male, kūoka māte, lielā bifze, zaķa rags, zaļā birze (I.). [čūsku<br />
šiliņš, daugavmalas m., jaunā birze, lates b., raģu b., stūrīšu b.,<br />
suitiņu b.]. [l5a. krūmiņ čigānu krūmi, žebiekstes kr.ļ.<br />
16. alas: āpšu alas (1.). [!6a. tilti: brasla tilts, Sturgas t.,<br />
kllves t.,<br />
zaķu t.ļ. [16b. ceļi: griezuma c., rozes c., tīreļa c.j. [16c. kru-<br />
sti: krieva krusts, līkdeguņa kr., vācu kr.].<br />
245
246<br />
17. kapi: brambērģes kapi, kranču kalnu k. (br.); lives k., vēveru k. (I.).<br />
17a. salas: nāves sala (1.).<br />
18. ragi: tūoles rags (daugavā) (I ). [18a. līči: cempuļu līcis (bērz-<br />
upītē)].<br />
19. sēkles: rauša sekle,<br />
stiebra s. (daüg.) (br.); [cūku sēklis, mācītāja s.j.<br />
20. straumes: rezne (daüg.) (br.), Ijaunas muižas atvars, melnais atv.,<br />
riņu atv.j.<br />
21. akmeņi: mergas akmens (äaüg.), vella akmens jeb mīlestības akm.<br />
(meža kalnā) (br.).<br />
22. klintes: glumā klints (daüg.) (br.).<br />
23. ūzvārdi: aide, ābele, ālups, baüders, bērziņš, biksa, bilķins, bul-<br />
vērķis, celmis, drunka, elksnis, emme, klūga, krastiņs, krūmiņš,<br />
krūze, ķimene, lapainis, lazdiņš, liepa, nagla, panders, prīedite,<br />
sluga, straūtnīeks, svilpis, üosis, ūozūoliņš, villa, vilskersts, zie-<br />
mels (br.); ābele, ālups, bērziņš, burkāns, dūmiņš, gaīlīts, irbe,<br />
kalnbērziņš, kalniņš, kanels, kjaviņš, krastiņš, krumiņliepa, ķīsels,<br />
lazdiņš, licis, meīders, meīlēns, pīķis, pūtels, rüoze, stepiņš, straz-<br />
diņš, šūpūols, üosis, ūozūoliņš, vente, zemīte (1.)<br />
24. papildinājumi:<br />
a)brambcrges pag. (1850., 1858. g. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: augschkaln, bālgans,<br />
breede, brihke, dambc, duhje, gruudul, galdi<br />
kinnc, fubbc, kublsakke, leepinsck, lcijmaun, precde, puttuiug, rcdis, salming, sieman<br />
Stcpptttg, suitiug, susrers, sahle, rammeneek.<br />
ß) māju vārdi: titze.<br />
b> līv es pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahbolting, akmcngraus, bveebc, brincke, daugul, egle, clksne, grees<br />
gulbis, kahrkling, kaija, kalnleep, karps, klappin, kraukls, krus, laime, leepa, leiman<br />
ohsit, pluhm, plaweueek, precde, purring, reekst, rohsiyt, rohsckkaln, sinunson, snceds<br />
seids, sihle, weyrohse, wihtohl, zuzze.<br />
ß) māju vārdi: kaupmaun, peksche, Puide, zarue.<br />
Mencendarbes pagasts<br />
— mencendarbieši.<br />
/. mājas, a) daldüvnes gals: ceplīši, klapi, ķēpi, līnfelta mā-<br />
jina, mežstuberi, pušbundes, salmiņi, zites; b) dekmeru gals:<br />
asenbērģi, dekmeri, laükstuveri, lamas, pikstes, pladas, pūteļi,<br />
skujas, šmugaūši, timbas; c) skurbes gals: bakani, jaüzumi,<br />
kannenieki, kausi, pīeraīņi, pūriņi, rukmani, rūsas, silakruodziņš,<br />
skurbi, zemites.<br />
2. muižas, meūcendarbe.
3. krüogi, baznickrüogs, kaķkr., klapu kr., kumeļkr., rapckas kr.,<br />
sila kr.<br />
4. kalni, ceplītkalns, jēzits k., kaüskalni, kazu k.,<br />
līves k., ķinderk.<br />
jeb riekstu k., lagzclu k., mežkungkalni, smugaüsk. jeb riekstu<br />
kalni, vanagkalni.<br />
4a. gravas, zieda grava.<br />
5. upes, bērzene(s upe) jeb pikstes upīte, kaūsupe, līčgalupe jeb<br />
bakanupe, skaī(u)muīžas upite, žīdupite.<br />
6. ezeri, ceplīšezers, duņez., kaüsez.. ķēpez., līņez., pakuļez., pikstes ez.<br />
zaļez.<br />
7. puri, bakanpuriņš, berza pūrs, bišu-druvas p., elles pūods, kausa p.,<br />
kraukļa p., ķēvesdruvas p., mālbedres p., plades p., šķīelāres p.,<br />
tilta p., vilka pūriņš.<br />
S. tīreļi, asais tīrels, jēzitskalna t., kaüsezera t., krūogt., lāceņu l.,<br />
plades t., skaidu t., suämalt., zaļezert.<br />
9. tērces, mizalstraüts.<br />
10. pļavas, bērzene, dzeņa pļava, eīles pūoda pļ., kakta pļ., kaūpu-<br />
rite, kausa rājumi, kņuta, kraukļa pürs, ķēves clruva, lāčlidums,<br />
lejas pļ., mālbedres pļ., mūrnieka rājuma pļ., plades pūra pļ.,<br />
rupmaņa pļ., skufbu valakas, strīpenes, šķīelāres pļ., valakas, vel-<br />
laūzumpļ., zirglicis,<br />
žīda berzi.<br />
//. lauki, dūoļa kalni, jaüni liclumi, laiäarlaüks, lina kakts, līves kalni,<br />
pladas kakts, rijas 1., strelciemāte, šķūņa I., sudmalkalni, teļa<br />
pļavas 1.,<br />
vecie līdumi.<br />
/9. meži, aīzpursils, jezitskalns, kaüskalni, ķufzenes, medņa riests,<br />
muižas sils, plades sala, pīeraīņa sils, reņģa rājumi, sēņalājs, smu-<br />
gaūškalni, vilpes apgabals.<br />
13. ceļi, ķēvesdruvas ceļš, muīžas c., pikstes c., smugaūša c., tilta-<br />
pura c.,<br />
valakas c.<br />
14. tilti, bērzenes tilts, dzeņa t., līves t., pikstes t., skalmuīžas t.,<br />
žīda t.<br />
15. līči, jezitskalna apsalas, kaūskalna alas, rīekstkalna alas, smu-<br />
gaüskalna alas.<br />
/6. takas, maitu kalnu celiņš.<br />
17. pavārdi, aüksmans, aūza, beka, bisa, bļūodnieks, brammans, cīruls,<br />
cucis, čipstiņš, dūmiņš, ezernīeks, gründe, güba, kalniņš, krastiņš,<br />
krūka, lalmiys, lapiņš, lazdiņš, liepa, lucis, lūodiņš, mals, meīders,<br />
pīlāts, rūoga, salmiņš, šiliņš,<br />
vaīvads, virsis, vīķis.<br />
247<br />
stārķis, svarens, tīkmans, ūozūoliņš,
248<br />
/8. papildinājumi:<br />
g.<br />
1.):<br />
a) pavārdi: bersin, blenau, dahbohl, druck, grisle, karkling, kauling, klawwe-<br />
neek, kraune, kruming, laime, lasde, ligger, linning, ohsiht, pehrle, pihlads, puk'k'e,<br />
pumpurs, riggerneek, rose, sillwihrs, sprohge, strasde, sahle, sweineek, tillner, wih.<br />
tohls, winzin.<br />
ß) mājas vārds: sillezeplit.<br />
Mežuotnes pagasts (savien.) —<br />
/. mājas:<br />
A. grāvindālteši:<br />
A. grävindäles pagasts —<br />
B. mežuotnes pagasts<br />
mežūotnīeki jeb mežūotnĢnt.<br />
grāvindālieši.<br />
— mežūotnieki.<br />
ģināfti, inci, juskas, kaķi, mellauši, pereļi, raģi, skufbenieki, smi!-<br />
tenieki, spriņģi, stūokas, svafļķi, svapšķi, šifvji, tūoles.<br />
B. mežuotnteki:<br />
aclatinas, benČĢni, derki, btztuži, bifzuļi, biezie, braūļi, bullēni,<br />
būči, buoles, buolmaņi, cepļi, cērnes, ciņi, čepuļi, dangas, dafl-<br />
clzlesi, daüdzvärdi, clarzkalns, diduļi, dižie, ärunkas, dumpiši,<br />
dumpji, dundaga, äzerves, gaūsiķi, gläznieki, graübas, gruži, gū-<br />
sti, ģīnas, īkužas, kaderi, kalniņi, kankas, kaūļi, kaūpeni, knīsi,<br />
kraüci, kraüsufbi, križi, krumeši, krümalas, kugreni, ķūoči, ķūopji,<br />
lakstigalas, lamži, lantügas, ļudeni, maīšeļi, maziņi, mārkuveni,<br />
mikseni, mizupnieki, mieleikas, nagļi, naikas, namnieki, padegas,<br />
pelūdes, pēkuļi, pīeļeni, pluostiņi, pugas, puftclavas, purmales,<br />
putrasmēri, raudas, renceles, ruči, ruski, rūnas, rūtiņi, salakas, sal-<br />
putras, savas, sēnaļi, simkauši, spalveni, spēlmaņi, spiģi, straūt-<br />
nieki, sübreni, svalpji, šūbas, treīdas, tulas, ufbuļi, uozūoliņi, va-<br />
ģeļi, vanadziņi, vanagi, Vecumnieki, veīdeļi, vērsnieki, vēžļipas,<br />
vilciņi, viteļi, zebri, zeltiņi, zileni, ziemeļi.<br />
2. muižas: grāvindale, grävindäles jauna muiža; daniba m., jauna m.,<br />
kaüpenu m., lielmežūotne, macitāja m., mazmežuotne,<br />
3. baznīcas: mežuotnes baznīca.<br />
4. sküolas: gravmcläles sküola,<br />
mežuotnes sk.<br />
smedenu m.<br />
5. krüogi: baznickrüogs jeb lecis, cēlāju jeb vimbu kr., kazäkkr.,<br />
kraüca kr., kukšu kr., laöu kr., skalna kr., rehtes kr., rudsu kr., fis-<br />
mas kr., (gr.)]; [baltais kr. jeb balini (m.)].<br />
6. sudmalas, grävindäles vējenes, 1. mežuotnes muižas sudm.<br />
7. cepļi: mežuotnes cepļi, smedenu muižas ceplis.
8. kalni: kugrenu kalns, lapsu k., pilskalns jeb atteku k. [bastark.,<br />
māla k., rutku k., skolas k., smēdes kalni, vīna k., žagarnieka k.];<br />
[ahpschu k., aņataiē k., ataē k., awota k., baltais k., befgala k., birss<br />
k., bumbuļu k., deewu k., dihka k., dumpju k., egtu k., garais k., ga--<br />
rais birss k., grants k., ihslihrscha k., kapu k., knihsu k., kruhklaju k.,<br />
kurpneezes k., ķeisara kalniņsch jeb tschiganu k., ķihķeru k., lipseenes k.,<br />
mantas k., mehrķa k., nabagu k., poļu k., pruhschu k., putnu k., ra-<br />
ganu k-ņsch,<br />
ritarda k., saules k., saulgreeses k., ēita k., spulleenes<br />
k., schuhschu k., tschabeenes k., wehburga k., zepļu k.j. [3a. uzkalni:<br />
bastai kalniņš, mežotnes pakalne, prūšu k-ņš, rijas<br />
k-ņš, zviedru k-ņš].<br />
9. lejas: inča leja jeb grava,<br />
gr., vilkraga 1.].<br />
10. upes: līelupe.<br />
k-ns, smilšu<br />
vina 1.; [jumpravmuižas grava, kugrēna<br />
//. strauti: garüoza >! garüozis II garūoze, islica, rūcēja straūts, sud-<br />
raba str., zizma; [bābas str., ezeraste, lamžu stf., mizupe, nam-<br />
nieku str., pujēkslis, reņģelnieku strautiņš, robežas str-ņš, skurba,<br />
žflžu str.]; [switenis I! schwitenis (gr.); behrnu salas str., bluseene,<br />
dangu str., dobes str., garo str., kaneeris, kopju str., kreervu str., lah-<br />
zits, lahtschu str., leekna str., maitas str., malwis, mass str., mescha<br />
farga str., oscha grahwis, pirts str., puggu str., rimalas str., ritarda<br />
str., stārku str., schihdu str., schules str., wageļu str., rvesumneeku str.,<br />
wihna str., zuhku dambis (mž.)]. [IIa. ezeri: krauču ezers,<br />
līlavu<br />
ez., pījezers]; [dangu esers, kaupu muischas es., smedenmuischas es.j.<br />
/9. dīkt: igvātes dikis, [avota d., garozas d., laidara d., lūdēnu. d.,<br />
putnu d., zivju d.].<br />
13. avuoti: baznīcas avūots.<br />
14. IUI: atvarums (līelupe).<br />
/5. purvi: blusiene, deju purvs, runu p.; [malvis, priežu p.]; [dreeschu<br />
P., duhņu p. f<br />
249<br />
taiu lahma, kaupumuischas p. kihwes puriņsch, lipsee-<br />
nes lahma, odschu p. skapsta p. stirnu p., tiltiņu p., tuhleenes p.,<br />
urbuļu p., waidu p., wanadsmu p. warbas p. wellu p., wilku p.}.<br />
/6. pļavas: blusiene, dundagas pļavas jeb kārleītes p[., ķiplūocene,<br />
liepu lauka, [ukava, meīrene, rājumi; [beņģele, elka, garožmuižas<br />
p]., mizupe, pujekslis II pujēkšņa, upes lanka]; [ahlande, ahpschu pļ.,<br />
atUta, badenes, bahrsda, bala, begla, deguns, dinķeene (kalna-, lejas),<br />
dirba, dsehrwju pļ., grihwas gals, jahņa dahrss, jauna pļ., kahjstarpis,<br />
kahleene, kapu lanka, karleite, lita, ķiplozeene, leela pļ., malwju pļ.,
250<br />
meescha sars, nameķu ņt., uamueeku pļ., nomadu pļ., pihļu pļ., roka<br />
ruhtiņu lahma, sprizischu pļ., srankalas, starpeene, saķu pļ., tukscha<br />
pļ., tschiganu pļ., weztehwa pļ., widus pļ., winda lahma, ziska].<br />
17. ganības: buļļa leja. [zāļāju purvs]. J17a. lauki: birzkalniņš, čigān<br />
kalns, māla I., reņģele, smilts 1., visbetes dārzs, žula]; sjehrtts<br />
plehfums, tihrulis].<br />
18. meži: bādenes, buļļu leja, buoliene,<br />
daūdziešu mežs, dēļu purv<br />
ezeri, graūbezers, skufba, spruoģu m., varba, zīriņu m., [alkšne<br />
nieku birze, berziyu m., berka m., kranču m.,<br />
liekna, ozoldārzs, stirnu birze, strautnieku m.,<br />
lāču kroga m<br />
veidis, zīlēnu birze<br />
sdsiļrahju m.]. sI8a. krūmi: buču krūmi, pieļēna kr., svidriene<br />
[18b. salas mežos, purvos: kalpiņš].<br />
19. tilti: dēļu purvu tiltiņš, rūcēju t., zizmas t; [akmeņtilts, ciņa t<br />
garozas II garožmuižas t., trīnītes t-ņš, velna t.]. [19a. ceļi: cer<br />
bas gaņģis, garā stiga, spogu II spoku stiga].<br />
20. kapi: baznickapi, cērņu k., daüdzvärdu k., inca k., tüla k.; [prie<br />
dīšu kapi, stirnu kapkalns, zosenu kapi],<br />
21. dzelmes: punclavu dziļums (līelupē). [21a. salas: maza passaliņ<br />
(lielupē)].<br />
22. sēkļi: glāznieku sēklis, rūtiņu s. (lielupe).<br />
23. atvari: pilskalna atvarums (lielupe).<br />
24. uzvārdi: auziņš, bagdiņš, bērziņš, dravenīeks, dumpis, dzērve,<br />
dziļarājs, garais, grunts, gūsts, kalniņš, kauliņš, kažuociņš, kārk-<br />
liys, kramiņš, krastiys, kriza, krumess, krūmiņš, ķēniņš, leja, lejas-<br />
bullēns, juäens, meīja, mieleika, mikšens, mauriņš, nagla, nam-<br />
nīeks, pārups, ptzkuls, putniņš, raugs, riba, rüdlaps, saüka, spuris,<br />
simkaüss, ufbens, vanags.<br />
25. palamas: likkāji (= cūodīeši).<br />
26. papildinājumi:<br />
a)grāvindāles pag. (1850. g.<br />
r. 1.):<br />
silgalm, smibgul, smirbul, schirbe, tilting, tohmen, fsdmggc, tsämnksre, ubarst, mal<br />
wer, wannadsing, mehtra, wihksne, miltzing, wittneek, zcclau, zclms, zcrs, zibru<br />
zinnis.<br />
ß) /,kä/ll »är-tf: baväbe, bohle, bubberg, bunner, grel;e, guske, jaunsebber, jaun<br />
stokc, kakkas, kanncr, kijwuhl, smitterschirwe, meyselber, mcystokc, meymagger.<br />
b)mežotnes pag. (1857. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: addating, alksniht, anzulehn, appalain, apsiht, arrais, asser, auniiu<br />
behrtusck, behtsche, bennuk, berka, bihring, birsul, blnsck, bohdneek. breedis, brcn<br />
l'uhtsche, bullehn, bullis, bumbul, burka, banga, daudswahrd, deggnt, dischais, dohbc<br />
drampe, draudsing, dreesche, duhdelneek, dumpiht, egliht, chrglis, ehrkscbke, elpe, esse<br />
ring, gaife, gailis, galmtng, girupueek, gvauding, griķķis, gulbis, gusting, ijab, irb<br />
jaunsubrehn, juiuting, kadder, kahpost, kakting, kalleis, kalnbullchn, kama«, kaneppc<br />
kaudse, kerrus, klahwe, klawcneek, klceder, knarring, knihse, kohkle, kohse, kranklibt, kraulis<br />
krausurb, krischjahu, kruhklais, kuhping, kukkain, kwcesiht, lahzit, lasda, lauzing, led<br />
ding, leelaudseet, leelseltius, leepa, leijneek, lewiht, lihdak, mahling, mahrknineb,<br />
maischel, maleneek, masdaudseet, masing, mattuhsel, mauring, meķķis, mesckalamsi<br />
mikschehn, milts, missing, muhrneek, muischscmncek, nahtre, naike, nammik, ncedra<br />
ohge, ohsoling, ohsollappa, padegga, pahrtikke, Patting, Pattins, peelehn, pe<br />
lis, pellnhdne, pelnis, pczzing, Plawcneek, pohding, pohlis, pugge, pubpcbb, pul<br />
ring, pnķķiht, purniS, putraim, pllttresinehr, ramme, rammuhs, rassa, raude, rohzei<br />
rudsc, rusckke, rutkc, sallaht. sallak, sallputre, segling, sehnel, sihlis, sihpvl, sirmga<br />
wis, sirsning, skadding, skehrstehn, skiltars, skuija, sknijeneek, skurba, slamenee<br />
smilga, smiltneek, spalwchn, sprehst, sprohge, spunde, stänke, stankoz, sfepp<br />
stohbris, strasds, straumiht, strehlis, stuhris, sudder, suster, smainiht, smilp<br />
sämohre, schmager, sckwiting, sahbak, saķķis, sarring, seeding, semmibt, sihl<br />
swaigsne, smehrs, smirgsding, scbibeik, scknba, sd>ul)sd)e, tanriht, tilting, tubl<br />
turks, tschakstiht, tsckeppel, uhdre, uppiht, urbul, mabbing, mahrpa, mahmer, mäste<br />
laij, wehrsneck, mehtra, mehschlippe, meidel, mezsnhbrchn, mczznmneek, midduz, mil<br />
tel, wimbe, wischkir, zanne, zelming, zelms, zeppuriht, zinting.<br />
ß) māju vārdi: spulkas, svi|ukrūmiņi]; bullezematte, dobelle, daudsemad, gavrais<br />
carlait, kaule (tg. kau|i), klabad, liebet, piltsche, ragge, skerste, swehre, smcijnee<br />
schusche [namefu mahjasZ.<br />
Y) kruogu vārdi: spiggenkrug, zibgcnkrug.<br />
S) muižas vārds: gleban.<br />
/. mājas:<br />
A. lambārttešil<br />
Misas pagasts (savieti.) —<br />
A. lambärtes pagasts<br />
B. misas pagasts<br />
C. trapes pagasts<br />
misenīeki.<br />
— lambartieši.<br />
— misenieki.<br />
—<br />
[jeb briedēnes pag.<br />
trapieši.<br />
— briedeniešij.<br />
251<br />
biši, bilavas, bukas, bungas, caūnes, caūrumi, dadži, jaūnieki,<br />
kairi, kakti, kalniņi, Kaupa, kaži, kliekas, kūlas, ķelles, laga-as.
252<br />
limmaņi, lībieši (straütnieki, vanagi), pukši, pušķi, reķi, runč<br />
rüjas, šiliņi, skripsti, slakteri, teņas, treīdas, vampas, veļģi, zīles<br />
zuši, žužas.<br />
B. misenieki:<br />
cērpas, karkliņi, kraķi, lapenieki, lejzemnieki, lumaņi, muceniek<br />
plenieši (maliņi, sperliņi, vecvagari), slugas, smēdes, staldāt<br />
straütnieki, tafnbakas, vederleši (gala-, platais-, vidus-).<br />
C. trāpies i jeb briedenieši:<br />
' būkati, cūkaūši, čaūpas, gaili, griķi, kājiņas, klaškini, ķizas, lape<br />
nieki, mucenieki, pleci, rumbas, salenieki, staliņi, strūberģi, süo<br />
dumi, ūoškalns.<br />
2. muižas: dugäne, jauna muīža, lambarte, viļu m. (1.);<br />
trape jeb briedene.<br />
misas m<br />
3. skūolas: lambärtes sküola; dugänes sk. (m.); briedenes sk. (tr.<br />
4. krüogi: baznīckrūogs, briežu kr., mariņkr., platais kr., sudmalkr. (1.'<br />
tilderkr. (m.); trapes kr., spleņu krogs, grihwes kr. (m.)j.<br />
5. sudmalas: lambärtes vanaga sudm. (1.); lejzemnieka s., mā<br />
liņa s. (m.).<br />
6. cepļi: lamdartes cepļi.<br />
7. kalni: krievu kalniņš, lapsu kalniņš, sulu kalniņš, švelmu kalniņš (1J<br />
laugstais k., apaļais k., dobeles k., gaiļu k., grants k., käzoles k<br />
kurtu k., ķisu k., lihboschu k., mahlu k., mellais k., pankoku k., piņņu k<br />
plinschu k., staļļa k., suņņu k., schtahdiņk., wilku bedres k. (m.)<br />
[7a. pakalnes: dzirnavu k., kapu kalniņš, stāvais k., zviedr<br />
kalniņš].<br />
S. upes: briedē, īecava, misa (1., m.).<br />
9. strauti: bēra pura straūts, limmaņu jeb kūlas str.,<br />
mālu str<br />
žužas str. (1.); sdundur str. jeb gaiļu str. jeb dobeļu str., juglas str<br />
strautneeku str., welna str. (m.)].<br />
/S. dīķi: lambärtes dīķis, velēnu d. (1.); [pīļu d., ozolu d., sila dīķi<br />
//. puri: kaira purs, lamziene, skūolas p., vidus p. (I.); beībezis (m.)<br />
[garais p., kroga p., lapāja p., skujāta tīrelis]; sgriķu p.,<br />
rabatmač p., skujajs, zinates p. (m.)j.<br />
12. tīreļi: bīlavtīrelis, galnieku t.,<br />
leelais p<br />
lambärtes t. (1.); sdarwmas t., kah<br />
jiņu t., lazenu kakta t., lihba t., nawes t., saleneeku t.,<br />
wederu f. (m.)].<br />
staldatu t.<br />
/5. pļavas: gūovpuriņa pjava, kairu pļava jeb zelta pļ. (1.); [avotu<br />
leja, vaivadiene]; sbehrschu pļ., bükateene, dserseene, jaunpuiseene
ķihrvu leja, leekna, placis, pienu pļ., rebeniza, strasdeene (m.)].<br />
[13a. lauki: anta lauks, birschu l., druwas 1., druwmu 1., kazoles l.,<br />
piķeenes l., šiliņu l., sprugahteenes l., zeemahtes l., zelmu<br />
/-/. ganības: birzes dārzs, maisu kakls (1.).<br />
l. (m.)].<br />
15. meži: bērais purs, bifzdārzs, bīlavtīrelis, buīlienes kakts, garais<br />
sils, maisu kakts, sudaju purs, zelta sils (1.); faploku<br />
birze, im-<br />
penteļu m., kapu birze, sūneklis]; [bites sils, griķu sils, putnu meschs,<br />
zuhku silinsch (m.)ļ. [15 a. krūmi: žūru alksyij.<br />
16. ceļi: taisnais ceļš (I.).<br />
17. tilti: bukas tilts, gūovu t., kūlas t., mālstraūta t., pukšu t., pūces<br />
t., rumbas t. (I.); [ģēza t.]. [17a. atvari: [trlnes atvars, ūdru atv.].<br />
18. kapi: baznickapi, žūžu k. (1.); griķu k., lejzemnieku k., [ķeši] (m.).<br />
/9. uzvārdi: äbels, bērziņš, dtzrzpans, bīlaūs, buka, cerpa, dižūrs,<br />
grantiņš, gulbis, kalniņš, kjaviņš, kraķis, krūmiņš, lapenieks, laz-<br />
diņš, liepa, ļūmans, māliņš, mucenieks, pumpurs, punka, pūriņš,<br />
silputniņš, slaķters, straūtnieks, tērauds, tiltiņš, vanags, ve.cvagars<br />
(1., m.).<br />
20. papildinājum i:<br />
a)lambārtu pag. (1835. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: ahsis, ausain, anfing, ballod, besward, binn, brinke, daboling, dadse<br />
darsneek, eezauneek, eglit, esis, gvatjp, grass, jahneik, jaunsem, jumprawing, kalns<br />
karklis, karpe, klapper, klips, krasting, kllkkain, lahzans, loth, ludsi, masjahn, mcesis<br />
meij, melbard, naķķcl, needring, ohding, ohsis, ohsoling, pareise, pirag, poding, pub<br />
Pol, pukkit, pulkit, purrain, purwing, reckfting, rekke, rcsi, rudsit, ruhke, ruppulit, sih<br />
mann, silling, skudra, skuje, smiltneek, steppe, strautjurr, stuhre, suljne, sahlit<br />
Irring, selting, semmit, simmering, sirning, suike, sutte, tehms, tenne, tilting, tnrk<br />
tschurra, uttka, mclgc, witing, zauneen, zaurum, zeekur, zelms, zirul, zirnlneck.<br />
ß) māju vārdi: bucksche, burohke, ernste, kalle, kalnaneek, klapper, klidsche, kra<br />
sting, kresona, kulle, nackale, schweline.<br />
b) misas pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahgcr, andrup, breedel, brenz, burgeneef, dahrsneez, dseedatai, ehr<br />
mann, galle, galleneek, galwe, gubarst, gussan, irbit, kahrkle, kalnweder, karkling<br />
kcser, klawe, klibsakke, kruhsit, knkat, kursemneek, lapping, leyscmneek, mager, maksche<br />
ohsit, ohsoling, pihkstalen, pihle, Plattais, Pohdneek, preedit, purzing, rasit, reekstii<br />
rene, rittincek, slugga, smebbe, spunde, stasckin, steenat, sckmike, sarring, seltii<br />
sckaning, tamasch, tambak, tnpping, melliņ, mezsnp, mihtoling, zehrping, zelm, zirs<br />
ß) māju vārdi: blenne, kalnagrame, remel, slugga, truka, meder ; [lapskaln<br />
lielplatie, mazplatie]; [galenieki, grantiņi, kalēji].<br />
c) trapes jeb briedenes pag. (1835. g.<br />
r. 1.):<br />
a) pavārdi: andrizan, auskaln, brcedc, dehkozing, egling, griglauz, grike, gussai<br />
kohsneek, mukel, ohsoling, pahlit, pohdneek, spunde, strautc, sagrautz, schwarting<br />
kschaupe, zelm.<br />
ß) mājas vārds: grantin.<br />
253
254<br />
— Rundāles pagasts rundālntekt.<br />
1. mājas: alüksti, anseni, anteļi, anzini, augusi, adžūnu ciems, āžeļi:<br />
(: juknišķi, viteīkas, zaķi), baļči, brenči, brūveri, buksi, buliņi, cīruļi,<br />
čunkas, daugavieši, daūģīlas, eīduki, enītēni, gaiķi, gaillsi, gas-<br />
zemji, garkāji, gādnieki, griķi, ģerini, inksteļi, ictzni, jēdžūni,<br />
kalejzemnieki, karaviri, kākneni, klači, klibjāņi, kraķeni, kraükji,<br />
krefļģeļi, kvēpji, ķeķīlas, ķidildas, ķipji, ķīburi, lidaķas, līepkāji,<br />
ļutki, mežagas, mikleīņi, nāčufpji jeb nāčufpas, pastalas, pelēķi,<br />
pufguļi, pūteļi, r§ckas, sarķani, saūjiņas, sīepeļņi, sķamani, smēdes,<br />
spiģi, spriceni, spriči, sprugas, strautiņi, stukuļi, stūpļi, stūrim',<br />
šābļi, šķurnbērģi, šufpji, taübenieki, taūrēni, trikmaņi, umuli, ūdri,<br />
vaitiņi, vangasi vasariņas, veiži, vīburi, vistiķi, zīleni, zuši, zvēri,<br />
žuvesi; [adzeļu m.]<br />
2. muižas: lintes muīža, līelrundāle, līelšvirkale, mazbērstele, mazrun-<br />
dale, mazsvirķale, virsite.<br />
3. skuolas: rundales pagasta sküola.<br />
4. krüogl: jāņu krüogs, lintes kr., ludu kr., pils kr., raidais ķr., sar-<br />
ķaņu ķr., sudmalu ķr., šābļu kr., sķidais ķr., taubes kr., žagatu ķr.;<br />
ļadreļkrogsļ.<br />
-5. sudmalas: rundāles ūdens un vēja sudm., pelēku sudm.; sķapu d?.,<br />
sudmalkruoga dz.j.<br />
6. cepļi: rundāles ķieģeļu ceplis. s6a. kalni: apšu ķalni, vīna k,<br />
zirņu ķ.j. 16b. pakalnes: bērsteles paķalne, circeņu ķ., lasdu k.,<br />
riekstu paķ.j. [6c. lejas, gravas: dzirnupītes grava, sūnupju<br />
daļiņa].<br />
7. upes: bērstelīte, īslīcis, plānite; slielupe], sswite, Wirsite].<br />
8. strauti: dzifnupite, mejlupite, švirkalite; sķaratavu str., ozoltēce],<br />
sswehru str.j.<br />
9. grāvi: sünupes grāvis.<br />
10. ezeri: ķlacu ezeriņš, mellais ezeriņš; lbehrsteles es., sudmalu es.l-<br />
//. dlķl: rundāles ĢZĢrs, [līņu dīķis], [11a. lauķi: ezeriņi, sahalīns].<br />
12. pļavas: dzirnupe, grīvas gals, zvledrenes; [ābeles pļ., gara pļ.,<br />
mazplānīte, sūnupis].<br />
13. meži: ķapu bērzi, ķēves purvs, marķales, mellais mežs, rundāles<br />
üozüoli, sivenes, sprugu m., šufpju m., vasariņu m., žuveļu m.;<br />
[sermaukslāji, valles bērzi, veidis, zvēru dārzs], slihkaschas]. [13a.<br />
krūmi: strauta ķr.]. [13b. purvi: sieniņvirss], sķehmes purws].<br />
[13c. staignājs: dikteņu dala].
14. tilti: akmeņu tilts, grīvas t.; [spoku t.J. s14a. ceļi: skolas ceļš,<br />
vecais c.j. [14b. maju drupas: paiku murisl.<br />
15. kapi: anzinu kapi, griķu k., rindžūnu k., sarkaņu k., sudmalu k.;<br />
[melnupes k., spirisa pakalnins].<br />
16. uzvārdi: aiksnits, aņģis, auza, burkāns, dižais, dumiņš, eīģids,<br />
galins, gludiņš, grauzis, jātnieks, kažums, krastiņs, krūmakuoks,<br />
kvēpis, ķisels, lidaka, līepa, paüluks, pilins, pļavenieks, pūtelis,<br />
rūonis, sīlis, sietiņš, skazbārdis, spieķus, svece, tiltiņš, üositis,<br />
uošakuoks, villa, vincis, viksna, zaķis.<br />
17. palamas: kārniteni (= bērstelnīeki).<br />
18. papildinājumi:<br />
rundāles pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahbol, ahdmin, ahrste, ahters, akmin, algahds, asser, audses<br />
audsckel, august, augustneek, ausing, bagdehls, bagdohn, baggat, balbar, bal<br />
gall, ballohd, balsos, balta, baltais, baltgerts, baltncek, banze, batschka, bebbris<br />
bccglais, beegleen, beesais, bebrse, behrsing, behrstel, bekkul, besmahrd, bigge, bin<br />
schul, birgin, biscbneek<br />
bisreneck, blnscbe, bohdneek, brable, breedis, breeme, brutgahn<br />
druwer, buksche, bullcs, bumber, bumbul, bunke, dabbers, dadse, dahdneck, dahlder<br />
dahrsneek, daiļais, dakter, dambe, danze, darwdedsc, daugaweet,<br />
daumal, dcrretai<br />
dcwingtels, denntais, dimsehn, dischler, dobbel, dohne, drabben, drahguhns, drawi<br />
neek, dreesne, dreesche, drosckpraht, dubbelsars, dukkur, dumpis, dsedetai, dseggus<br />
dsellon, dselskalleis, dsenniht, dserwe, dsillnm, dsirscht, ehrglis, ehrksckkis, eidnk, enknr<br />
csalneek, essers, essit, gabbaler, gaile, gailit, gainum, gaischpraht, gaitneek, galdneek<br />
galgohbneek, galling, galwer, garross, gattaw, gelse, gerbe, gcrrin, gierupneek, glasneek<br />
glohme, gluddin, gohbe, gohbneek, gvl)bsem, gohwer, grahdin, grahmat, gvahmatncck<br />
255<br />
grahwer, gregge, grundul, grünte, gulbe, gultes, gultneek, gumbnl, gntscke, ihlen<br />
tngftcl, irbit, jannekle, jaunsemm, johstneek, jugge, jugle, jurdeen, juschkcn, kahjeneek<br />
kahknen, kaimiņ, kakkc, kaktin, kakts, kalke, kalley, kalmuy, kalniņ, kammann, kammol<br />
kanker, kanncpel, kapost, kappar, kaptein, karkle, kaschokneek, kastrul, kaudsin, keenin<br />
kelle, flappc, klänge, klamel, klebber, klcepe, kleetin, klibbais, klnhjeen, kluhmc, klnine<br />
btagge, knovpe, kohkle, kvhzin, krahdin, krahzin, krammin, krampe, krasne, kränkle<br />
kreews, krengel, krikke, krobniht, kruhmale, kruhmin, kubblin, kuggincek, knbin, knbscbik<br />
kunkul, kunkuliht, knnsin, kurme, kmeesihr, labbon, lahze, lahzneek, laiming, laimeneek<br />
lakstin, laksche, lampcr, lappin, landeen, lauge, lankcsargs, launag, lanring, lauztu<br />
leddus, leel, leelkicbur, leelmann, leenais, lcepkahj, leeping, leclskungs, lcelwahrd<br />
leidenais, leije, leischeneek, lemmes, lempe, lingotais, linnin, lohdeen, lohdsing, lohpu<br />
gans, luddik, luggeneek, luksche, lntke, lnttcļle, magvhn, mahkul, maija, maischet, maisit<br />
malke, ,nalzineek, mandel, inantneek, massing, manren, maurs, mecncs, meerneer, mees<br />
neck, meeser, meesckin, inectin, mebmai«, meister, melder, mellais, mesckesargs<br />
meschewilks, millnntc, mirrons, muycneek, namneek, napse, necdre, ncesdohk, nelke<br />
ncwessel, ohding, ohlau, osolin, paggal, pakkul, paltrak, parrasch, parrel, pasaule<br />
Pasparne, pastel, pawehn, peesehdetais, pelle, pellck, pellnd, perle, pihlar, pihzker<br />
pillihr, pinkaul;, pinkes, pinter, pirksts, Plahpe, plamans, Plattais, plamin, plohstin<br />
plunsebn, plunzel, pobds, Pohle, poike, prabtncek, prank, preede, preesckneek, preye
256<br />
neek, puhrin, puhrmann, pnknas, Pulke, Pulter, pumpe, Pumpel, Pumpmeister, pupect.<br />
purgul, purmalueck, purrischke, purme, pnssemneek, putnes, putuiug, Putrell, puh<br />
miste, ragge, raggel, radsin, raibel, rammus, rauke, raffe, rattin, ratschka, raufdīc,<br />
rebbin, rectum, rekstin, reste, reschge, rette, rimschun, rimund, robeschneek, rohse, rob<br />
siyt, rosal, rose, rosen, rosneek, rnbbin, rndse, rnhtsche, rulles, rnmbe, rumbneek,<br />
rlmtul, runze, ruschuk, rnhke, sahrum, sahtneek sakne, saldan, samul, sapnis, sarkan,<br />
sänke, saulgohs, sausedohn, seske, sieles, sihpol, sihme, skabbeik, skarde, skeel,<br />
skrohder, skuggeneek, sknhjecn, sknrstein, skustais, sknstawa, slameneck, smakkain,<br />
smals, čmebbe, snippoen || snipper, spalka, speegel, spihdain, spohdre, sprohge,<br />
spritzen, spritzeneek, spurring, staschkn, stender, stirne, stobrin, stohping, strahdin,<br />
strahdneek, strankes, strast, straujais, straume, strantneek, strikke, strohlbneck,<br />
stubbcr, stnl)riht, stnhrmann, stnrme, suddrabin, sullains, sunne, sussekle, sware,<br />
smihkc, snnlbcen, schabel, schluhke, schnoorc, schnrpe, schunel, sabaks, sahle, saldal,<br />
Salles, sallum, sarrin, seedings, secpneek, seltin, seltneek, semneek, sergel, silatz,<br />
sillmugger, snoht, sohben ļ| sohbin, sutte, smaigsnc, sweineek, smirbul, swirgsde,<br />
sckaggat, scbebrant, schibbeik, tabbak, feerauf), tempe, trompeet, tulpe, turk, tfchabbat,<br />
tfcbabbc, tfcballe, tschalncek, tsckernei, tschunke, nhknas, nlste, llpmahl, urbin, mahrnc,<br />
mahmcr, mahzeet, maidsin, Maine, makkarin, waldsin, malke, wallohdncck, »valzc,<br />
mampel;n, manags, massers, masske, matz, meddei, megetrupp, mehrding, mehrai».<br />
mehter, mehmcr, mehgail, metzkallcy, midscmneek, wihtol, milkars, milks, mimbel,<br />
minbulles, mindohl, mirsgabbel, mittrapp, zabnts, zabgc, zahliht, zehley, zelms, zcnm,<br />
zeppet, zeppurneef, ziernl, zilpe.<br />
b) māju vārdi: batzke, jaeger, kalley, labon, leineck, mellais, mignun, Pulke<br />
rimsckun. sknjen, sfumbcrg, smcineck.<br />
Jaunsaules pagasts —<br />
jaānsauliešl.<br />
/. mājas: a) cibenceimi: babinskis, baņa, bezdelīga, bizdāgi, blīeķi,<br />
kļavs, krists, liepkalne, lukss, mežsārgs, rüonis, snapšs,<br />
pušs, vēzis; b) mežleisi: bajārs, grants, janis, jēkabs; c) me-<br />
dum ļaudis: baümans, b$ga, büokuji, jaüzemnieks, ķinkuls, ku-<br />
kaks, ķellišķis, smareni, strazdas; d) rikani: bērziņš, Kalniy5,<br />
rikangals, trass; e) bāreni, beķeri, benguženi, (jānits, kupušs),<br />
berkušķi, brieži, bužuri, ceļmalnieki jeb pižuļbendži, ciņi, dābūo-<br />
liņs, desa, dzilnas, garuoziņi, grīgali, kaktiņi, kauliņi, kreņi, kraukļi,<br />
kukeni, kuģeļi, ķesteri, labējs, laiskuri (āriņš, dreīers), lejkristi,<br />
maldiķi, mangi, mārči, meīreni, memušķeni, mūrnieki, pikšķeļi,<br />
pupšpūolis, purviņi, putriņš, ramiteni, sakeni, silakakts, sipji,<br />
skunduri, strūopiņi, tabaciņi, vārberģi (bicens, cers, straūtiņš),<br />
vilciņi, zikas, zulani, zvaigznes.<br />
2. muižas: jauna muiža jeb malvines m., jaünsaüles m., jaünzem m,<br />
rumpeni jeb paülines m., varmuiža, v§cā m., [kuhlmannshof, mā-<br />
cītāja m.].<br />
3. baznīcas: jaūnsaūles baznica.<br />
tre
4. skūolas: jaunsaūles sküc-la.<br />
5. krüogi: deskrüogs, jaunsaūles kr., krūmiņkr. jeb libiškr., sudmalkr.<br />
6. sudmalas: baūmaņsudmalas, paškaūcka sudm.<br />
7. cepļi: jaunsaūles ceplis.<br />
8. kalni: apšu kalns, plitničk., zelta k.; 18a. uzkalni: cibiška uz-<br />
kalns, jaņa uzkalniņš, kurzemnieka kalniņš, pagraba k-ņs, suņu<br />
k-ņš]. [8b. lejas, gravas: melnais grāvis, velna gr.j [8c. bedres:<br />
liepu kalns, velna bedre].<br />
9. upes: mēmele jeb līelupe.<br />
10. strauti: krivatstraūts jeb rikanstr.<br />
malkrüoga str.; ļkūģeļstr.j.<br />
//. Ļ.' grigalu licis (mēmelē).<br />
jeb pikšķelstr., rurhpenstr., sud-<br />
12. purvi: buļļa kakta pūrvis, cibenp., ezeriņš; [čigānu purvs, kazu<br />
tirelis, tukšais t., vanagu tj.<br />
13. pļavas: biezā meža pļava, jugla, krivatstraūts, maläiku pļavas,<br />
medumu pjavas; [cibenpļ., rozika, staņķene, ütava pļ.,<br />
varnekla >!<br />
vārnieklu pļ., veiniņa pļ.j. [13a. ganības: cinika, stobrika]. [13b.<br />
lauki: malvīnes 1., ogļu kalniņš, rumpenu I., staļļa zeme].<br />
14. meži: bērziņa mežs, jaünsaüles m., kanavas berzi, mangu siliņs,<br />
nīrišķene, zelta kalns; ļrakaņu m.j.<br />
/5. Izcirtums: sila placis.<br />
/6. ceļi: deskrūoga ceļš, krūmiņkrūoga c., mtzāummuīžas c.<br />
17. tilti: krivattilts, kūģeļu t., rikanu t., rumpenu t., strūopiņt.; ļbau-<br />
maņt., līdaku t., zaļais t.]. ļl7a. salas: dārziņš (pussala rīkanu<br />
strautā), deviņzare (mēmelē)]. [17b. atvari: nakumdobe (mēmelē),<br />
sidraba atvars].<br />
18. kapi: cera kapi, jaūzemniek k., pikšķeļ k., rikan k., sila k., vecās<br />
muižas k., vilciņk.; ļsila kapkalniņsj.<br />
/9. uzvārdi: āriņš, balgalvis, balūods, baņa, barens, bārzdevičs, bu-<br />
lūds, dābūoliņš, drulis, duntaūs, dzilna, gravis, grendziņs, grēpis,<br />
ifbe, kaziņs, karkliņs, krieviņs, krūmiņš, krūžamētra, kužma, kil-<br />
kuts, labējs, lamzis, lielāka, līkais, meīmers, meņgnats, nereta, pe-<br />
ciņš, plasiņs, purviņš, putniņš, pūodnieks, ritenīeks, rūonis, seg-<br />
liņš, sīmans, sīpūols, skrfbens, skuja, stārķis, šunels, tāris, tikums,<br />
tufba, vikis, vīns, zeltiņš.<br />
20. papildinājumi:<br />
jaunsaūles un Vecsaules pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: aber, abschel, ahling, allen, ansing, anton, arnest, baior, bajoring,<br />
balleneek, baltebiks, bauna, beeken, beggingsch, behrsing, bekka, benfäcp, bering, besdelik,<br />
l-UH. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 17<br />
257
258<br />
vēsais, beward, blabfe, bluden, blukke, blusse, booke, Krahne, brana.nl, brekul, brenf&b,<br />
bresma, brigetz, brink, bubbels, bukka, bungo, Kuno, butterneek, dawing, derwadeg,<br />
dirSchan, draweneek, duding. dujna, dulle, dumpit, dundur, dungiS, duukers, during,<br />
dussuil, dzarna, elleks, eselneek, gail, ganning, gederten, geger, gerwel, glaudens,<br />
grantin, grauding, grigolit, groten, guär, guStin, irbit, isahk, inniske, jannsaulncck<br />
jodik, jostin, jnkkum, junzel, jurremartin, jntto, kaleincek, kalnaneek, kalning, kampe,<br />
kapostin, kaspar, katkuhn, kelder, kiber, kihSel, kilkut, kirpitz, flubbe, knadde, kobknass,<br />
konrad, kraSts, kraukel, krautsch, krekel, kronits, krenne, kringel, kriSten, kriwotneck,<br />
kriwuscbkc, krukke, kundsing, kunter, kupusch, kursemneek, labbtng, laikam, laksch, lap-<br />
ping, lapS, leduSch, leepa, leikant, leisch, lelaturke, lep3, liebesch, likaineek, luhs, luksit,<br />
manging, masignat, masur, mednis, melder, melgusch, Mellatz, meschaknmmel,<br />
inesckeleisch, mesckeneek, mesching, mikkeliscb, mikkuting, mulke, murse, nakabikķ,<br />
nauda, naueneek, neratniss, nirba, padirba, gabobm, paukSte, pauSche, perkohn, peska,<br />
pikstul, pinnis, pogul, Pohle, prahting, prisrohn, pnhring, pnntin, pupSche, Purwiscbka,<br />
reining, reimt, resnoy, rempe, rinnn, rnbert, rudsit, runtz, sarkans, sippcneek, sir<br />
mel, sissain, sittiklabbey, skejeneek, skribcl, skuben, skudrin, skulme, skurbe, smilga,<br />
smilting, snippen, spanger, spekke, speltschneek, sprahdses, speriat, spirre, sprigul,<br />
sprohje, spurke, spurre, stabul, stasche, sterke, strasdin, strantawimba, strautin,<br />
strautneck, Stubber, Swikkel, swikki, swinel, Scberwel, schkinki, Sakki, Sarring, sellc<br />
semite, semkaja, setsche, Silebiks, silgalw, Snoting, Sohbe, SurSe, Suscke, sivejeneel<br />
tabazin, tauring, telluk, tennuscb, tesnes, tiwns, thara, tratscb, tulmer, tutscbe, t*diaq»t,<br />
tschappan, tSchigan, tschigst, wahzjahn, waischel, wallete, wannags, wawermuiscd,<br />
mebnc, wekkan, wercn, N'eschu, wezaarum, mezSakken, widscku, wihtol, wigrant, will<br />
wilketauer, willernscb, wisteneek, zaborin, zelming, zering, zinnit, zirpe, zirnl, ziska.<br />
zukansch.<br />
b) māju vārdi: abeu, amschmann, ansche-pulke, ansche-straute, arenb.pisdnil.<br />
beinat, benka, berSu, bittcneek, bubbe, buscher, draweneek, dnrbe, ermann, gage-pabar.<br />
bans lerike, hans-konrad, ignat, immal, inte, jahn-meleit, jnriske, jurren, kalncneck<br />
kaukmann, kaukull, kiratzcma, klopmann, konrad, kriwade, laur pentel, lcscb, maij, mar<br />
schal, martin, matzmcijcr, meleit, mengarten, mesch, meschleit, nagel, nafur, natkajan,<br />
otto-konrad, otto-kuilat, otto-piuski, pabar, paman, pamaren, pischul, Pizkul, puncn,<br />
rattcneek, rogemeister, rousche, rumpen, sbest, sbike, soldewak, straut, stabul, tennie.<br />
tennischel, tiltratschen, tinu, zieben, zürmel.<br />
/. mājas:<br />
A. danieši:<br />
Vecsaules pagasts (savieti.) —<br />
A. danteši.<br />
B. krūoņa memeles pagasts<br />
C. vecsaūles pagasts —<br />
vecsaūliešl.<br />
— metnelieši.<br />
vecsaūlieši.<br />
danas (deraūckis, kalniņš, skuja), kristiņi, lūodeni, mistriņi, uļeni.<br />
B. mēmelieši:<br />
bīeķeni, čapans, čugas, gaņģi, greņāžas, kalniņi, klinkas, kublirn,<br />
ķesteri jeb reīmeri, tauriņi, mačeni, rakus, rušķi, straūtiņi, šjēkste,<br />
teīveni, vackari.
C. vecsaūlieši:<br />
allem, beītiņi,<br />
brūveri, bugoviči, buoķi. calakani, cerības, cīfpas<br />
cūciņi, dangani, dāvini, diršeni (ivušķas, kundziņi, silgons, sķujas<br />
dumpji (dzellaüze, kraüklis, sprūoģis, vijums), dunduri, duoriņ<br />
gudžas, ģederteni, ģilas, impenteļi, juglas, kaģeni, kampa, kan<br />
derteni, ķIZvini, kludziņi, kreīleni, krekleni, ķundženi, kürsulen<br />
(gonis, jaūnzemnīeks), kurzemnieki, kūlas, kuociņi, kede.ni, ķiķul<br />
ķiras, ķuīleteni (garie, ruoņi), labeījī, lavenieks, likvērteni (bīeriņi<br />
dzilnas, mārtiņkrišs), līelfrķeni, naglas, nävenieks, paüreni, kri<br />
vuški, nereta), penteļi (dzilna, emuļi, kampa), perkuons, privuji<br />
purmaji, püpüolini, rimas (cükaüss, spira), ruskuļi, sisaīņi, sitiķis,<br />
sīļi (briņķis, strubērgs), skari (untiņš, zurza), skr§b§ni, sküfba stie-<br />
nis, skürbeni, snipeni (dzena, juta), speķi, spūolnieki, stanušķeni<br />
(grūošķis, leja, spurķis, tupuls), tenuči, tračeni (dundurs, speķis<br />
smineļi, zirpas), untiņi, valdavas, vecvagari, veķmani, vilcini, vil<br />
leni, viīliķi, vimbuls, zulleni (brenguji, skulnis, šviķlas, tāri), zva<br />
nitäji, zvineji, žuras.<br />
2. muižas: danas muiža; kruoņa mēmele, vecmēmele; maza m.<br />
mäcitajm., pēterm.,<br />
3. baznīcas: vecsaules baznīca.<br />
4. skūolas: ķestera sķuola,<br />
vecsaūles m. (v. s.).<br />
vecsaūles sk.<br />
5. krūogl: danas ķruogs, kūlu kr., mačonkr., rügumkr. (m.)<br />
baznickr., kalna kr., kaūlu kr., mariņkr. (v. s.).<br />
6. sudmalas: kubliņsudmalas (m.); vecsaūles sudm.<br />
7. cepļi: vimbujceplis (m.); pētermuīžas c. (v. s.); [7 a. kalni: apš<br />
k., bērzu k., dzelzāmura k., garais k., og]u k., pilsk., sviju k<br />
zilais k.j; [berķa k., buniņ k., jauleeschu kalni, kasak k., lasdu k<br />
leelais k., mikkalniņsch, salei (k.), stabulk.j. s7b. zem um i: pruhn<br />
semdegaj. [7c. lejas, gravas: jēcīts], [krusta lahmaj.<br />
8. upes: mēmeles upe. (m. v. s.).<br />
9. strauti: žuru straüts (m.); likvertenes str., vecsaūles str. (v. s.); [Kap<br />
grāvis, saules upīte (iet. memele)j, [ķestera str. jeb mahzitaja str., mellai<br />
str., stabul str.j. [9a. dīķi: baldzirnes dīķis, priedes d.j, [schullisj.<br />
/S. purvi: briģu muižas purvs, cerības p. jeb tīrejs (v. s.), [ozola p<br />
vanagu p.j.<br />
//. pļavas: dzejlaüze, guostkapiņi, juglas, šaušanas placis (v. s.<br />
[drīksna, liekna, šķērsu p]., šņoru galij; [apaļa pt, aploka pļ., eiķ<br />
pļ., gaguse, rosikaj. [11a. ganības: saleniķasj, [degsnis, kuņa<br />
[11b. lauki: alkšņu 1., salniķas I., sila lauki], [paplakej.<br />
259
260<br />
12. meži: cūciņu mežs, likvērtenu m.,<br />
teivenu m., vimbuļu m., žūru<br />
m. (v. s.); [vārnu siliņšj, sbeku meschs, jutta, kutschu Pente, perschas<br />
welbaizelschj. [12a. krūmi: redzes krūmi], lpihsei kr., wahlites kr.<br />
13. ceļi: zaļais ceļš (v. s.), [dzellauze, žīdu c.].<br />
/4. tilti: mačanu tilts, resnais t., žūru t. (v. s.); sdewinsarij. s14a. sa<br />
las: deviņzare]. [14b. zvejas vietas: cāļu caurums].<br />
15. kapi: danas muižas jeb reīmeru kapi, teīveņu k. (m.); žūru k<br />
(V. s.).<br />
16. uzvārdi: aūniņš, āriņš, bfrtuls, bumbērs, celmiņš, deraückis, dü<br />
miņš, klaviņš, kaziņš, kūla, labe'js, lūodens, paušs, secs, sipenieks<br />
stienis, šnitkus, vackars, vimbuls (m.); balūodis, bīskaps, cagus<br />
dābūoliņš, dzilnovs, ezernieks, gonis, graūtiņš, ignats, kalniņš<br />
krastiņš, lavenieks, mengūots, nerets, püodnieks, rimovs, rüonis<br />
skuja, stīenūzis, strautiņš, untunovskis, ūozūoliņš, vasariņš (v. s.<br />
17. papildinājumi:<br />
a)daniešu pag. (1858. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: bausker, beiting, 'dahboling, garwedcr, gilbcrt, grikke, kalne, kal-<br />
ning, kappa, krasting, kristing, kruming, lauring, leepe, matzpan, pohdneck, rnscbkcr,<br />
skuije, selting, uskurs, wannag, zelming.<br />
ß) māju vārdi: garmcbcr, kalne, lauring, matzpann, rcimann |[ reimer, tSchugge;<br />
[kalna atte (tg. deraūcki), reimeri (tg. kristiņi)].<br />
b) kruoņa mCmeles pag. (1858. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahwen, anscheen, attau, baufe, behrsin, bruwcr, bnlling, bundsin,<br />
dahbol, erken, garrais, gras, grikkc, kahrklin, kalnc, kalning, kauling, klawa, klinke,<br />
kohzin, koppe, krasting, kruhmin, kublin, kugge, kursemneek, lasden, laure, lawing,<br />
lcepa, luhsc, matschen, matzpan, meesiht, mutzencek, ohdin, ohsol, pagge, pohdneck,<br />
pumpen, reckst, ribbe, rndsit, ruschkcrr, salmin, skillin, skuje, skurbe, sprohge, stum<br />
ber, schittke, schlehkste, seemel, seltin, semmatsch, swirbul, uskurr, waislemaht, man-<br />
nag, Wien, wihtol, wilzin, zclming, zelms.<br />
ß) māju vārdi: ansklaming, anstehwing jeb skurbe, beinert jeb skurbcn, elir<br />
mannpnnte jeb schlekste, indrik slaktcr jeb basnitzkaln, jurring sitting jeb erken, jur<br />
ring sittik jeb wekmann, kühle, matsd) pamman, matschen jeb milzin, matzpanen jeb<br />
taitven, Pinska jed kohzin, punt jeb racfa, tennis an'cn jeb zuhzin, tennis sittin jeb<br />
priwul.<br />
c) a) vecsaules mājas: bangām, (reķis, tuhzis jeb dutschi), dilbeneeki, ģilgaņi,<br />
irbeneeki (kalneeki jeb kreewi, kursemneeki, nahmenceki, sakis), kageni, (lukschi, petcri,<br />
fchnaki, sakis, zeļmalnceki, zuhkauschi), kreileni (galiņi, kuhdiķi, labēji, poguļi, scker-<br />
weļi), krekleni (duragi, knnnsiņi jeb spradschi, mikeli), keberi (bukulti, kalniņi), kiknļi<br />
(dawi, lodes), labēji (gedcrti, mikeli jeb purmiņi), maijas jeb maiļi, meschmahrtiņi,<br />
pamani, pukschiņi, puņenceki (leclturķis, masturķis, wezwagare), rawiņi, skrehbeni<br />
(pauschi, zihruļi), spolneeki (kalneeki, lejneeki, rudseļi), stepi, zalakani (boķi, klidoni).<br />
ß) muižas vārds: redes mnischa.
. mājas:<br />
Stelpes pagasts (savieti.) —<br />
A. nīzeres pagasts<br />
B. stelpes pagasts<br />
stetplešl.<br />
— nīzerieši:<br />
— stetpieši.<br />
batari, bišķini, būoķi, cüderi, dreīmaņi, dunduri, emiņi, erskaļi<br />
galiņi, gulbi, ģērķi, jaūzumi, jucpizuļi, juķatas, kaišļi, kučpāvali<br />
kulpiši, kūfviši, kūlas, lejnieki, leženi, līepsalas, piņņi, pintes<br />
pludiņi, praüli, pūoļi, renceni, riebēji, rūoņi, speķi, strazdi, šķērsti,<br />
truļi, vaivari, varagi, zari, zvirbuļi.<br />
B. stetpieši:<br />
abrakaši, ānites, baūbuļi, beītiņi, ceplīši, cīruļi, dzegūzes, graši<br />
jaunsalas, kaktiņi, kančukas, kaūpri, kļaviņi, klāviņi, krieviņi, kuņķi<br />
kuprīši, ķērpi, ķekuti, kiri. lädzffni, lipši, līpleči,<br />
mālnieki, milas<br />
nukši, pepiņi, piki, pliekšani, pludas, pratini, pūknāši, rerhpi<br />
remenckas, rūgas, saldanie, sikšņi, silazaķi, siltumi, sietiņi, skābuļi<br />
skudriņas, skujas, spudiņi, stāfpas, steņģi, stūri, sūrģenieki,<br />
tuības, ziemeļi, zustrenes.<br />
2. muižas: nīzeres muīža,<br />
3. skūolas: nīzeres skūola; beķera sk. (st.).<br />
saku m. (n.); ezere, Stelpes m. (st.).<br />
timuki<br />
4. krūogl: aünu krūogs, kāravu kr., lipstu kr., nīzeres kr. (n.)<br />
skalna kr.l» ķīšu kr., pepiņu kr., Stelpes kr. (st.).<br />
5. sudmalas: ēmiņa sudm., jukatas s., šķirsta s. (n.); ķiru s., sku<br />
jas<br />
s. (st.).<br />
6. kalni: āpšu kalns, ķara kalniņš, sila zaķa k. (st.), [augstais k.j. [6a<br />
pakalnes: apaļais k., liepu k., mālu ķalniņšj.<br />
7. lejas: izteka (st.), [dīķu Iejāj.<br />
5. upes: īecava (n.); misa (st.), [steņģupe].<br />
S. purvi: kazu pufvis, kuņķu p. (st.); sgrīšja p., sveķa tīrels]. >9a<br />
dūkstis: pietilte].<br />
10. pļavas: budres, pludiņu pļavas, putras lūoms (n.); cenas kakts<br />
petene, steņģu pūfvis (st.); [tīreļmala].<br />
//. meži: avūota leja, baltā sala, cenas kakts, padambe, Stelpes mežs (st.)<br />
[krieviņu m.j.<br />
12. tilti: aüna krūoga tilts (n.); padambes tiltiņš, steņģa t. (st.); [krie<br />
viņu t.]. [12a. atvari: nukšu atvarsj.<br />
13. kapi: ersķaju ķapi, ķaravu k. (n.); ķēkutu ķ., steņģu k. (st.).<br />
261
262<br />
14. uzvārdi: bajārs, brūvers, buners, celms, ciska, desmitnieks, galiys,<br />
gavens, grasis, jaunziemels, jumiķis, kaktiņš, kapuostiņš, kaūliņš,<br />
klāviņš, kjavinö, krūmiņš, kuņķis, lakatiņš, līgants, līelbeītiņš,<br />
mucenieks, palits, pelūde, pika, platais, plīekšans, plucis, pūknāsis,<br />
ruoņuks, saldenais, silins, skābuls, sleziys, spanģiers, straūtiņš,<br />
stumbris, sudrabiņš, surģenieks, sniders, šveklis, tiltiņš, tiltnieks,<br />
timuks, üozüols, vanags, vecziemels, vētra, vilšķērsts, vindedzis,<br />
vituoliņš, zābaks, zvifbuls.<br />
15. papildinājumi:<br />
a) nīzeres pag- (1839. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: ahbolin, aunin, bahrenit, ballod, baltaissakkis, batter, banbnl, belmin,<br />
bilkin, bischer, bohne, daniel, dischais, dohbelneek, duhmin, dundur, gaile, gerke, grau<br />
been, graustiu, gulbe, ehrgle, ehrsgall, janka, jnkkat, kahscka, kalnin, kalnuth, karklin,<br />
kausa, krastin, kraukle, krischjabn, kruse, kühle, kurtehn, knrwit, lappin, leigeneek,<br />
lesekan, letz, lihdak, lipste, mahlin, millgram, mnssikant, muschin, nabadsit, nasstin,<br />
neklaus, ohsolin, ohscke, pakaln, pelle, Perseen, pidding, pihlat, Pinne, preede, pulirin,<br />
ranzen, reebei, robne, rohtze, smilga, spekke, spigga, spirre, sprohge, strauts, sarre,<br />
sarrin, čemčar ļļ Semmsarr, scmmnr, sihlin, schnbbe, tankpap, tennehn, truhle, trum<br />
mallin, tupping, tschuder, uppeneek, waisa, maimar, mehgin, metzbikSin, wetzodsckc,<br />
metzpinte, wihtolin, minck, zeppel.<br />
ß) māju vārdi: bamsulbunga jeb banbnl, bertrugai ļļ bertrahgai jeb sarre,<br />
brahme, bunge jeb botter, bunge jeb pinte, bunge maimar, dauder jed bertrahgai,<br />
decmsglahbe, krauke jeb renzant, kraukle jeb gebrf, kunge jeb kianke, labek jeb reeben,<br />
lasen jed kurmit, peissc, perdix, piscul, pissnl, žpalioa, «ptgge, spirre jeb skerste,<br />
straut kutzpakl, thom pesseck || pežfer, zahlittaune jeb knhle, zaupc jeb strasde, zeplc<br />
jeb swirbul.<br />
b) stelpes pag. (1850. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: abberkass, ahbols, arrajs, ausains, ausin, ballode, balter, baren,<br />
bcrsing, birscmneek, bratzit, brentz, dabolin, dobelneek, drukka, dundur, dsehrai, dsen<br />
ms, ebbmvet, espats, gohbeneek, grapits, graubing, grieslit, grigur, gruhgall, tiusi,<br />
ihstputtning, jaunmuzzeneek, iannputtning, johstkahje, kakauls, kalnasemneek, kanper,<br />
kebtut, kerpe, kibir, kinnncn, kirre, kische, klauws, kreewing, kruhms, knhle, kuima,<br />
kulpit, kuprit, lagsdin, lasda, latzause, leelanse, leelbeiting, leelknprit, leepa, lccpiņ,<br />
lelmeek, leibe, leiben, leijahn, leijassemneek, leijbert, lihkais, lipste, magohne, mablc<br />
neck || malcneek, masbeiting, millin, nedabui, nirath, nuxe, ohssis, ohssit, obsolin,<br />
pabersc, pamirrej, pelle, pihsa, pikka, pinka, pintc, Plattais, plawing, pludde, prahting,<br />
puhknas, puķķe, puttning, rcmpe, rcpfdm, rigcncck, rosit, ruhga, runtzka, sallasemncek,<br />
segling, skaijahn, skreble, skuija, sohrting, sprohge, sprohgits, spudding, srasdin,<br />
strebke, sllftren, sahger, sakke, semminka, semmite, tupping, tnrba, ubbagš", ussing,<br />
nmrba, wcllin, wetzabberkass, metzgrubgall, wetzjcnke, wetzknhle, metzohse, wetz-starpa,<br />
wetzumneek, wiexne, wihtolin, windeds, zeemin, zeppel, zirul.<br />
ß) māju vārdi: (1811. g. r. I.): mak abberkass, jurring Schmidt a n d r e i, jobst<br />
kabjing jeb b alter, hans kullit jeb beiting, bertmeij ussing jeb gekke, skabul<br />
jeb kuhla g r a b ek 1i f, thom soepe jeb g ras cb e, Hans puttning jeb g ru b g al l,
thom soepe krist jeb kehkut, soepe jeb kerpc, Martin balbert jeb klawing,<br />
thom soepe mickcl jeb kre c w i n g, skabul jeb kühl a, stelpe jeb ku t p i t, luhmann<br />
kupring, luhmann kauper kupri ng,<br />
Hans soepe drake jeb mahlneek, Hans<br />
kussing mi ckel, johst kahging jeb m i lla, johst soepe jeb n u x e, jurring Verne<br />
jeb p i kk a, miekel soepe jeb p le c ks cb an, andrei pesser jeb p l u d d e, Hans kussing<br />
jeb praht i n g, jacob pu ttn i ng, lohle jeb reebei j, jacob strigge jeb re m p e,<br />
jurring dexne jeb s a l b a n a i s, lol;lc jeb siltum, nirath jeb simson, jacob<br />
balbert jeb s i x n c, jurring skabul, martin balbert jeb s ku ij a, matties repsche<br />
jebspubbtng, jacob strigge jeb surgeneek, jurring schmidt jeb susrn,<br />
jahn dcxne jeb s e e m c t, jahn dcxne jeb see m el martin, kauper se m neek,<br />
muggur semneek, thom repsche jed timmuk, jnrring lubmann jeb turbin,<br />
Vrcijmann jeb lipste stenge jeb tupping, bertmeij ussing, martin stelpe jeb<br />
z i r u l.<br />
NB. Stelpe un tāpat arf ntzerē (1811. g.) ir vesels saraksts zemnieku ar<br />
pavārdiem ; tie ir pārgājuši drivjauclīs. Saimnieku vārdi sakrīt ar vēlākiem māju vārdiem.<br />
1. mājas:<br />
A. ūnmemelieši:<br />
Šimbarkas pagasts (savieti.) —<br />
— A. ānmēmele āntnētnelieši.<br />
B. krusu pagasts<br />
C. šiihbafkas pagasts<br />
— krusenieki.<br />
—<br />
šimberģteši.<br />
šimbčrģteši.<br />
bāļčiņi (apsa, grendziņš), di'lbeni (vīksna, grendziņš, ziemels), kalna<br />
zaķi, kalni, mačeni (stemberģis, stumberģis), miesteni, muženi,<br />
rēngi.<br />
B. kmsenieki:<br />
brēileni (dūoriņi, ērmans, jāuzums, šķēres, zvejnieks), celmi, ču-<br />
liņi (lejas, pēteri), deģi (indriķi, kalejsaimnieki, piņņi), desnieki,<br />
gradnas, kumarišķis, ķikuļi, limbažas, medņi, pipiņi, rūozeni,<br />
spiņģi, vanagi, vitöoli, žagari.<br />
C. šimberģieši:<br />
anärini, āndžas, āustriņi, bagdeni, bāuzas, bīdeļi, brikāucki, brieži,<br />
bruženieki, bukas, butkas, ciņi, čužuļi, dālbiņi, degļi, drabiņi,<br />
?vtzrti, gāfbari, graši, gubeni, gūožas, Aivuji, īerliņi, jāiņi, jukumi,<br />
jūobi, Klāvi, klibeni, kjavini, krüntapi, krüskapi, kublišķi, kulšeni,<br />
ķeblišķi, ķeles, ķīrpi, kiski, kisi, lapiyi, läuri, laei, Iedusi, lēiteni,<br />
likumi, liepas, meīri, mūrnieki, namiķi, pienjāņi, pliki, rakani,<br />
rijnieki, ruksas, rutkumaleji, salmiņi, sZrkangalvi, Sauleskalns, si-<br />
lakristi, skujas, smilgas, spmoģi, spundas, staši, strēmpes, struņķi,<br />
teniņi, tutnagi, ürliki, uzas, ūozūoliņi, valöi, valttzri, veliki, vejiyi,<br />
vilciņi, vimbas, zāndari, žukļi, žurvites.<br />
263
264<br />
2. muižas: änmemele, meža muiža; krusu m.; kalna m., kruc-ņa m.,<br />
šimbarkas m., ūozūolm. (s.).<br />
3. miests: simbarka.<br />
4. baznīcas: šimbarkas baznica.<br />
5. skuolas: krusu pagasta skūola, simbarkas pag. sk.<br />
6. krūogl: ānmēmeles krūogs, Kalla kr. (ā. m.);<br />
kr. (k.); alendera kr., krasta kr., lielais kr., sila kr.,<br />
vērdiņa kr., vilciņa kr. (š.).<br />
brēilenu kr., šķiliņ<br />
ūozūola kr.<br />
7. sudmalas: ānmēmeles vējsudm., butka sudm., jauzumsudm., šim<br />
barkas sudm.<br />
8. cepļi: krasta krūoga cepļi jeb šiliņa cepļi, krūoņa muižas ķīeģeļc<br />
(s.). [8a. kalni: ciemātkalns, lazdu k., saules k., ubu k.j. [8b<br />
pakalni: cibiška k.. palazde, roņa k., sarkanais pakalnsj. [8c<br />
mārki: kritenej.<br />
9. upes: īecaviņa, mēmele (š.).<br />
10. sträutl: ānmēmeles strauts; kāpūostu str., priedulāja str. (kr.)<br />
kušķu str., (s.). [ērmaņu str., juškevičstr., kukuļstr., veļeķenes str.<br />
//. grāvi: baltais gravis (s.). [11a. avuoti: kulšenu avots].<br />
12. ezeri: bagdanezers, bāltez., kļaviņez., krustene, kublišķu ez., mellez<br />
rukšas ez., silez., strempes ez., vilciņez. (s.); |bruženiekezers].<br />
13. pļavas: ānmēmeles pļavas (: dirvans, jaunā p[ava, skūolmēister<br />
p[., žida kakts); krusu pļavas; grauza pļ., gudelnica, miežu purvs<br />
rüncka pļ., stirnu pļaviņa, ubadziņa pļ., vējiņpļ., žīda pļ. (s/<br />
ļezermala, kalna pļ., kalnamuižas pļ., liela lanka,<br />
maza lanka<br />
pelnājs, poļu pļ., priedes pļ.j. ļI3a. lauki: audzes gabals, ezer<br />
lauks, plēsums, upes l.j. [13b. ganības: cinājs, dilbenganības<br />
vanagsj.<br />
14. meži: ānmēmeles mežs;<br />
krusu muižas m., simbarkas m.; [ezer<br />
lauka mežiņš, guģsils, līdumins, silakalns, silins, smārda m., sur<br />
ģenes m., vilku dobes]. [!4a. krūmi: šķēru ataugas, vilktīrels<br />
[14b. purvi: briģu muižas tīrelis, bukultu tīrelis, griķeitpurvs<br />
sveķu tīrelis, viršu tīrelis, vilka t.ļ. [14c.<br />
15. alas: ruoņa kalliņs (s.).<br />
salas mežos: franču būda<br />
16. ceļi: drabiņu dambits, mellais ceļš (s.); [berkušķa c., ezerlauk<br />
celiņš,<br />
lacu celiņš, vecais c.]. [l6a. tilti berkušķa t.ļ.
7. kapi: jeskuļu kapi sä. m.]; krusu k.; jüobu k., katūoļu k., ļuteru<br />
k., urliķu k., ūozūolk. (š.). [17a. atvari: dieva atvariys, velna<br />
atv., vēveru atv. (mēmelē)]. 17b. salas: deviņzares sala, plēšu s.].<br />
[17c. zvejas vietas: melnais alksnisj.<br />
/S. uzvārdi: apsa, darziys, dilis, grendziņš, kaīliņš, kāmpiņš, kaūniņš,<br />
kazuls, ķiruls, latūns, liepa, meīders, stiprenieks, viksna, ziemeis<br />
la. m.j; dābuoliņš, liepa, stūris [k.ļ. auziņš, avuotiņš, bāfzdevičs,<br />
b?rzmārtiņš, daībiņš, jukevics, krastiņš, kristaps, kužma, lapins,<br />
lejiets, meģis, šiliņš, sipenieks, silis, skrüdups, stāņķis, strautiņš,<br />
tāris, teniss, veicis, vitūols (š.).<br />
19. papildinājumi:<br />
a)ānmēmeles pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: barran, bceken, behrsing, brehkul bruhwer, dahboling, dobra, garrä,<br />
jalitinan, kahrkling, kasimir, kasche, klubba, ktawa, kohzing, krill, kruhming, labzi<br />
lapSe, lasding, luhse, mehman, ohsoling, parreis, pomas, purwing, rcngel, rober<br />
rohne, sarkanais, silipolina., sirmais, Spchkwihr, sakke, sarrinq, Secding, sweinee<br />
tennicS, tikkum, uStiz, walleneek, wanag, wanzkar, wihtoling, zelming, zihrul.<br />
ß) mayu uārd/:blodncek, jeskubl, keblischek, petSchen, rotten, Stipping, tschnscblei<br />
y) Aroga vārds: kcblisäikrna.<br />
b) kru su pag. (1835. g. r. L):<br />
a) pavārdi: behrsing, bnkka, dipan, gohbing, kahrkling, kalning, klawing, lasda,<br />
lepscr, meschel, ohsoling, pinne, plattar ļļ<br />
sckeer, swirbul, szicle, tnndt, wihtoling, Witts.<br />
ß) māju vārdi: grodus (tg. gradnas), Pohle.<br />
c) šimbarkas pag. (1835. g. r. I.U<br />
plater, punding, seskc, smilga, sprobga,<br />
a) pavārdi: ahbelting, ahmer, anSecklis, austring, awohtneck, bahren, ballohd,<br />
behrsing, beret, brigck, bruschchn, brnwer, bnkka, daboling, dahrSncck, deedsing, dibret,<br />
dohmking, drawneek, duhming, dselmith, eewing, ehna, gaiSming, gesdnng, girba,<br />
gohbing, grasfe, granbing, granding, gusik, irbit, jannlasde, kanning, karasckneek,<br />
kauling, keijdan, kilkin, klawing, klinze, kohzing, komke, kruhming, kruhsiht, lahzibt,<br />
lapping, lapsc, lasda, lauring, leepa, lihdak, linning, mahruht, maSlasding, mascben,<br />
medne, mehtra, melder, melnauS, mesckuk, muzzcneek, oding, ohsoling, paipel, pakaln,<br />
pateij, pawar, pawulehn, pelnd, pihkstul, pikkebr, pilath, plassing, platkahj, plosting,<br />
Pohle, puhreik, pukkiht, punder, Purwing, puttning, ramahn, rasfe, rohling, robsebn,<br />
rohze, ruhgum, rnllc, Samur, sarkanais, saulttb, seeting, segling, sendse, seskis,<br />
sielath, skabul, skadding, skcetneek, Sknjneek, spohga, spurking, statte, stohping,<br />
strautneek, stuhriht, sudrabing, sweke, swikling, schatt, salith, samait, secding, Ste-<br />
mel, Semith, suttiS SwaigSnc, siveineek, swirbul, szieleehn, Szillakakting, tabazing,<br />
tibter, trulle, uppencek, waiwer, wannag, wehrsis, Wetting, wetztehw, wihtoling, zehr,<br />
zelaw, zelming, zibul, zihrul.<br />
ß) māju vārdi: baltzing, birsemann, bnlles, ehmnschc, 'gruntupp, jannsemme,<br />
plrgiscbke, kalleij, fucfcbe, masckan, medding, pnrkin, putzweck, rudding, sacke, silln,<br />
szille (sz = ž) tijtting, tschunke, upeswiltzing.<br />
265
266<br />
1. mājas:<br />
A. bārstelnieki:<br />
Švitenes pagasts (savien.) —<br />
A. līelbērsteles pagasts<br />
B. švitenes pagasts —<br />
švitenieki.<br />
— bērstelnieki.<br />
švitenieki.<br />
beķeri, bencēni, bifzuļi, brediki, brīvzemnieki, bullēni, čušēni, čušļi,<br />
dravenīeki, gubeni, ic$ni, jasuji, kalniņi, liksmaņi, mēdumi, pārupji,<br />
pliķēni, rafjķi, rubeņu ruozēni, silenīeki, stepes, spieķi, vecbulltzm,<br />
zūbišķi.<br />
anzēni, cielavas, dučkeni, galenieki, garvederi, gazeji, grābēni,<br />
gauņi, ilgas, īkužas, jaünzemi, jugas, kapunas, kaži, kraukļi, kru-<br />
males, krūmiņi, kukari, küozeles, laükavilki, lintenieki, līelkāji,<br />
maizites, meļļi, mesteri, mežavilki, pešļi, pīļu mājas, puļķi, rate-<br />
nīeki, sīļi, skuķi, spranci, stūrīši, tauriņi, valtiyi, vanagi, vidukļi,<br />
zari.<br />
2. muižas: jauna muīža, līelbērstele (b.); annas m., kaüpenu m.,<br />
līelšvitene, līeparm., mazšvitene, uošu m. (š.).<br />
3. baznīcas: bērsteles baznīca.<br />
4. skūolas: švitenes skūola.<br />
5. kruogt: baznīcas kruogs, sila kr., žagatu kr. (b); kesu kr.,<br />
rudzu kr.,<br />
skrambas kr., švitenes lielais kr. (šv.); [behrsu kr., kukschu kr.,<br />
meļu kr., ungur kr., zeelawu kr. (š.)]. smasschwitenes kr., jaunais kr.j.<br />
6. sudmalas: sila kruc-ga sudm. (b.); līelšvitenes sudm.<br />
7. cepļi: bērsteles cepli; paīnbakars (š.). [7a. ka i: egju k., (d.)l,<br />
lpliķķen kalns, sill kalnsj. [7b. bedres: lāču bedreļ.<br />
8. upes: bērstele, švitene, vīfsite (b., š.); sihslizisj.<br />
9. strauti: ejas straūts, lāču str., līeparu str. (š.).<br />
/S. ezeri: bērsteles ezers; ssilkalnu esars, stepju esars (b.)ļ.<br />
//. pļavas: bāla, lacu pjavas, plase, rājums, vīfsites pļavas, zvēru<br />
dārza pļ. (š.); [mālu pagaurs, rājums, tēce (š.)J.<br />
12. meži: apsājs, īcēnu mežs, liekna, trikante, zūbišķu m. (b.); plase,<br />
skufba, švitenes m., zvēru dārzs (š.); sdruja, karotu egles, kruhklaju<br />
meschs (b.)]; skraukļu m., pesļa m., purws (š.)]. [12a. purvi: mir<br />
ķeene, sinaja (b.)J.<br />
13. tilti: pambakaru tilts, plikēnu t., švitenes t., vella t. (š). [13a. ceļi:<br />
vītolu ceļš, zaļais c.ļ. [13b. atvari: raganas dziļums]. [13c. zvejas<br />
vietas: pētera platums].
14. kapi: beķeru kapi, īcēnu k., vidukļu k. (b.); raņķu k. (š.).<br />
/6. uzvārdi: bitars, briņķis, bullis, čupriks, gāzējs, gludiņš, grādhns,<br />
gustiņš, irbe, jaūneklis, kalniņš, kaktiņš, kartupelis, kalis, kreņ-<br />
ģelis, krieviņš, krūmiņš, ķīselis, kugrens, kulkis, laügalis, lavenīeks,<br />
lacis, leitis, ludzenīeks, maiselis, majuors, mežavilks, mežiņš, paģis,<br />
pakarklis, priede, pulciņš, püc§ns, püpüols, sifmbärzdis, sīetpinis,<br />
skudra, skujenieks, skustaīs, stirna, straūmanis, struņķis, sviķis,<br />
taürins, tumbīls, tūba, ūolavs, varenais, viņķelis, ziediņš, zutis [š.|.<br />
/7. papildinājumi:<br />
a)lielbērsteles pag. (1850. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahboul, alksne, appel, ausing, bagal, bille, bissencek, blacke, blnckc,<br />
blussc, brnwer, dauzeet, dreesch, drenni, ducker, dudal, dsegnse, ergle, gail, graulle,<br />
Jtttfe, gubben, kasche, kauschel, klepereene, klussing, krasting, kränkle, krischnk, kruse, knb<br />
bis, kukain, lagsda, lappain, taugalccne, lartigal, lazene, lutart, miscing, neebuck, ohsoul,<br />
Packul, pahn, pirkst, Plnnzi, Pohl, Putel, rauben, reine, rouse, rnksche, rnnzi, rntke,<br />
salming, sapni, siel, skugga, sprohgi, spurrc, staie, strautncek, salinka Seemel, Suse,<br />
swel,ra, taurehn, timpa, rrarner, trälla, ugunting, uhdry, ursten, wahschka, N'annags,<br />
wassaring, werscha, zälm, zenna.<br />
fi) māju vardi: becker, kuckar, pahne, Sprihde, Slillain, ivalting; srnbbenu-jann-<br />
scmji, spahriņi, snllehn-Swenki, snllcbn nrstebni, schubbischkil..<br />
Y) kruogu vārdi: sbeķķer krohgs, lecknu kr., trihnes kr.j.<br />
b) Svitenes pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahbel, ahdmin, ahlau, absel, alksne, anzel, arrais, andsel, anning,<br />
baijar, balla, ballod, behrsing, bluck, brasd>c, breebe, brenne, bukkis, bumber, dalder,<br />
dantzke, darwis, dohle, dukkat, dutschkeu, dseguSe, dscrn'e, egglit, chmillg, ehrgle,<br />
cbiuc, clpe, eudur, gailc, garros, garwehder, gekkar, gilde, grasse, grauding, ikuscb,<br />
inze, jummik, jumting, jnrmalneek, kaggis, kalleij, karkling, fasd)e, kanling, kelle, koh-<br />
zing, kramme, krasting, krastol, kränkle, krantze, kriwcn, krlibkle, krnlnnal, kühle, knlnne,<br />
kuile, kukse, kulbing, laiwe, lapping, lasbe, laukcwilk, lanring, lautzing, leelkahje, leepe,<br />
leije, lihdak, linning, linteneek, maggvhn, maisir, mccsc, meije, melke, mescheballod,<br />
mihkstmaiss, mirte, mulirneek, nabkmann, obgeldcds, vbsol, ohsollappe, paeggle, panze,<br />
bare, pautsebe, Pinke, plawcneck, Pohl, pranlc, prickuin, puiklcn, pnjeng, pukkit, Pnppc,<br />
Putel, putning, reekst, rohse, rubben, rnbel, rnlle, rnmbe, rnnze, rntke, saldon, sal-<br />
ming, samtaut, segleneek, skarpe, skrodel, smilge, smukais, spranze, spritzsahl,<br />
sprohge, stihga, stilbe, strasde, strautaudsen, Scharrel, Schkeetpinn, schluke, Schwager,<br />
salleneek, salpei, sarre, sirne, swaigsnc, swcedre, Swirbul, schaggat, schibben,<br />
sckubbc, sziele, terand, tilting, timpc, tulpe, tschusckcn, nrbehn, nsa, waiz, wallodse,<br />
wannags, warrenais, wecntnl, nnhksne, wihndcds, wilk, wilkeperei, wiltzing, mimba,<br />
'virzauneek, zepplit, zihrul.<br />
3) māju vārdi: allnxt, ehning, elpe, gubben, kannanka, kraupen, leparn, pamas-<br />
sar, ranke, tiininermann, urben, zusehen; sehmiņeni, maleneeki, tschnschenij.<br />
267
268<br />
Tüomes pagasts<br />
— tuomenteši.<br />
1. mājas: a) augšgalieši: aūgšbiķi, egles, kalnabiķi, karstumi,<br />
krejeni, lejas biķi, pēšas, sarmuļi, stuteni, tuntuļi, žukas; b) lej-<br />
gali esi: biezumi, kraķi, mesteri, putriņas, šiliņi, stilbi; c) sale-<br />
ni eš i: jaünzemi, lubausi, nariņi, pantersiļi, rūpi, sapaļi, Sniķeri,<br />
stērķeļi, tufbas, tūošeni, valaki, ujki; d) dirveikas, grauži, pūodiņi,<br />
sili, spindzeles, Strazdiņi.<br />
2. muižas: annas muiža, tūomes m.<br />
3. baznīcas: tüomes baznica.<br />
4. sküolas: tüomes pagasta sküola.<br />
5. krūogl: ažu krüogs,<br />
smilksu kr.<br />
6. kalni: apšu kalni, büflaku kalni, miglaiņu kalni,<br />
7. lejas: tüomes leja.<br />
smilksu kalns.<br />
8. upes: cursniņa jeb nakts pērļu purs, dāugava, līčupe jeb tüomes<br />
upe jeb veīla lauzuma upe, prūšu upe.<br />
9. ezeri: pēšas ezers, stutenu ez.,<br />
/0. avuotl: prūšupes avüoti.<br />
tüomes ez.<br />
/7 purl: janissalas purs, naktsperļu p., sārmmeža p., sausas salas p.,<br />
strigu p., vārtu p., vella lauzuma p., vistalaucis.<br />
12. tīreļi: lielais tirels, sausas salas t.,<br />
stifnas t.<br />
13. pļavas: abriņas pļava, jāniša salas pļ., licu pļavas, priekšpura pļ.,<br />
sārmas meža pļ., saüsäs salas pļ., straütas jeb aīksnes pļ., šūpuļa<br />
pura pļavas, vella lauzuma pļavas.<br />
14. meži: āpšu kalni, burlaku kalni, miglainu kalni, smilkšu kalns,<br />
tüomes mežs.<br />
15. rūozas: zaķa rüoza.<br />
/6. ceļi: tüomes aurmaņu šoseja.<br />
17. tilti: akmeņu tilts, dzilnu t., līčupes t.<br />
/5. kapi: tüomes kapi.<br />
19. salas: tūomes sala.<br />
20. atvari: lubaūšu atvars,<br />
21. krāces: ķegums.<br />
22. uzvārdi: aūgšbiķis, biezums, daugavberziņs, dābūoliņš, dirveīka,<br />
egle, krūmiņš, ķeplers, nariņs, platais, putriņš, salnieks, sapals,<br />
skuja, striks, struņķa, stutens, tūošans, zemits.<br />
23. papildinājumi:<br />
tūomes pag. (1850. g. u. c. r. 1.): pavārdi: amatneek, jumting, kaltiug,<br />
leeping, lohte, Stubbur, schustren, sillgalw, swirgsdin, unliksniug, zeelaw.<br />
leeksnc,
1. mājas:<br />
A. drākenīeši:<br />
Vecmuīžas — pagasts (savien.) Vecumnieki.<br />
A. drākenīeši.<br />
B. mācitūja ļāuži jeb kazīeši.<br />
C. mežkunga ļduži.<br />
D. rešņenīeki.<br />
E. šerlatīeši.<br />
F. —<br />
Umpārtes pagasts umpūrtīeši.<br />
G. vecmuīžas pagasts<br />
— vecumnīeki.<br />
berķi, dābūoliņš, ķikuri, mīšķini, piebalgas, terīteles, ulmaņi, zīļi<br />
(krūoņa-, piņu-).<br />
B. mācitūja ļduži jeb kazīeši:<br />
āži, dirveikas, klidziņi, krasts, lādzeni, mcžuļi, rerhpi, ska<br />
C. mežkunga ļduži:<br />
äu(g)skalns, aüzmani, deprejas, dzeyi, dzilna, ģediņš, krieviņš,<br />
lestiņš, miskaktiys, namasala, pakuls, pilāts, rusiņi, stelpes kaktiņš,<br />
straütnieki, veAis.<br />
D. rešņenīeki:<br />
a) kules gals: burkāni, bikāni, bifzemnieki, dambenieki, kaleji,<br />
māli, pelši, saksi, simstraüti, süodumnieki, šķīņi, vilciņi; b) pa-<br />
ļufkas gals: bikāni (slaveni), lapsas, pīsāni (tag. kļavenieki<br />
un strāutenieki), skujas, staņi.<br />
E. šerlatīeši:<br />
aveņi (gulbi-, veveja-, vidus-), bāliņi, Sileni, jauzemi, jūostiņi,<br />
kankari, krümiyi (misas-, Vecumnieku-), ķerekši, lüoki [ļ lüoki,<br />
makuži, mellaci, palisi, rumbas, runckas (baūmaņa-,<br />
ga°la-, vidus-),<br />
runtuļi, sasas (-magduzis), sīgas, skābuļi, stepiņi, švāgāri, svika,<br />
vildas, žebi, žubi.<br />
F. umpārtīeši:<br />
barzdāni, buži, dišlēri, krūmiņi (ātiņi-, vaīlieši-), lāči, preīļi, pu-<br />
kes, ridumi, rutki, strautrempis, vilciņi.<br />
G. vecumnīeki:<br />
a) brūverieši: a) gnidija jeb dildinsala: dzivites, peleķis,<br />
rekis, rešņi, siķenes, strigi, šmeīči, zelta kalns; ß)<br />
269<br />
naine jeb in-<br />
delzēns: auzaini, beka, brūveri, ga"ls, spira; b) jusieši: kiz-
270<br />
d?ni, druka, gailīši, juši (ga°la-, mürzemnieks, vidus-), krūmiņi,<br />
naglas; c) kruziesi: bukuļi, ciņi, ččfka, duļķes, duras, ezeri,<br />
klikuti, klivi, ļūoļa, mīkstais, platais, repšas, smilgas, sūdāunis,<br />
vitas, vīksnas; d) ķfsieši: b§ki, dārznieki, dreīmaņi, dzērāji,<br />
glizdi, ķeīri, kesas, melderi, puodēni, puokaži, riekužas, saldanie,<br />
stpüoli, süodumi, treidas, tupiņi; e) līelcelieši: alūoni, atka[ņi,<br />
dumpi, grundes, kristiņi, milgrāvi, mifmas, pelsi, puniņi, pupiņi,<br />
pūodi, skābuļi, stabiņi, Stelpes, struņķi, stūrīši, turki, vā(r)cbērģi,<br />
zeltiņi; f) sprinckalnieši: daldārži, diškini, družkalns, ganiyi,<br />
lipsti, planci, plitničas, prüseni, runguli, skrāpi, spulles, sufģemeki,<br />
sūortiņi, šķūnis, vadziši; g) tīkmanieši: krieviņi, šiliņi, skujas,<br />
sviķi, tikmaņi.<br />
2. muižas: drākene, kannenieku muiža, krūzes m; rešņu m., sprinc-<br />
kalne, šerlate, umpārte, vec(um)muīža, vikstenes m., zvirgzdes m.<br />
3. baznīcas: vec(um)muīžas baznīca.<br />
4. skuolas: beķerskūola II sküola, vĢc(um)muīžas sk.<br />
5. krūogi II kruogi: beķerkrūogs, dtzrzu kr., collkr. jeb<br />
drākenes kr,<br />
vĢc(um)muīžas kr., kalna kr., katriņas kr., ķikurkr., pleņu kr.,<br />
priedes kr., rubatas kr., umpārtes kr.<br />
6. sudmalas: ļūoļas sudm., platā vēja II vēja sudm., staņka ūdens<br />
sudm., umpārtes vēja sudm., vĢc(um)muīžas v. sudm.<br />
7. cepļi: plitničas ķīeģejceplis.<br />
S. ka°lnl: dišlerkalns fl kals, jaņa k., kaülupes k., kaüpru k., küoäa-<br />
jas k., ķikurk., staņkis jeb ķīķerk., surģenieka ka°lni; [augstais k..<br />
ciemātk., čigānu k., daviņu k., dārznieka k., dieva dārzs, gaiļu k.,<br />
gargrode, kaka k., kumeļk., ķikas k., mācītāja<br />
ragu k., runguļu k., sila k., slepkavu<br />
muižas k., pāļu k,,<br />
k., tupiņk., zirguk.ļ. |8a. uz-<br />
kalni, pakalnes: brūža k-ņš, igväta k-ņš, kazu k-ņš, kāpu pa-<br />
kalne, lāču uzk., leišu k., līdzenais k-ņš, ogļu k-ņš., ozolu k.,<br />
putnu k., sarkanais k-ņš, snatanas k-ņš, vēja k.ļ. [8b. gravas,<br />
lejas: berkendruvas, dzija gr., mālu kalns, starcenes gr., upes<br />
leja].<br />
9. upes: katriņas upe, misa, tajke, zvirgzde; lliela misa, maza misa,<br />
vārnaļ.<br />
/S. strauti I! straūtl jeb mazupites: apiņupite, gailīšu straūts, kaul-<br />
upe, ķekaviņa, līčupe, rusiņa upite, vilpite; [bāliņupīte,<br />
bārku str,<br />
glizda str., igbātes II igvates upīte, kalmāte, sikšņu upīte, vīksnite.<br />
[10a. grāvji: dobītes upe].
. ezeri: aklezers, kaülupes ez., linez., naktspēļu ez., panka, staņķa<br />
ez. [vicezers]. [11a. dīķi: mazais dīķis, pļavas d., varžu d., zelta d.<br />
12. puri: baäberpüfs,<br />
beībezis, plikais p., struņķu p., suoduma p.<br />
[dzeņa p., jaulietis, krauklīts, kusu p., naglas p., yukas p., strigu<br />
p., sikšņu p., žebu p.].<br />
13. tīreļi: aklezera tīrels, gravu t., kaķu rüozas t., lādz?nu t., plikai<br />
t., plūošu pura t., sirmais t., skujaja t. jeb skuju t., stabiņu t<br />
staldā(r)tt., turku t., vārtu pura t., vilku t.; [lejas tīrelis, lielais t<br />
seržu t., sveķu t.j.<br />
14. pļavas: apšulājs, beībezis, berzu purvis, bises p., cekuliņu pļavas<br />
lāču purs, mellā pura pļ., miķeļa līci, pūces purs,<br />
rūšu purs<br />
struņķu purs, sūodums, ūogu purvis jeb purs, vārtu pura pļ<br />
vell(a) laūzums, vilku piss; [āpšu sala, baberpļ., bukulpurvs, cien<br />
mātes pļ., dobes pļ., garā pļ., gulbenes, ģēda pļ., kalna pļ., ka<br />
riņas tīreļa pļ., kungu druva, lauku pļ., lestenu meža pļ., liekna<br />
liela pļ., liepas purvs, magazīnas pļ., marča rājums, maza pļ<br />
meža pļ., misa, naglas pļ., pēterrājums, pīpenes, plikais purvs<br />
plošu purvs, purvu pl-, sakupes pļ., starcenes pļ., strauts, tēce<br />
tīreļmala, tīrelpļ., umpartes purvs, upes līči, vēžu leja,<br />
vīksninaj.<br />
vidus mežs<br />
/5. lauki jeb dārziņi jeb lauka dārzi: brieža dārzs, ķēves strauts<br />
ķikura d., tīkmaņa dārziņš; ļapaļais gadals, drenesl., cepļa 1., cie<br />
mata, kalna I., krasta gabals, laiva, lauka gals, lejas, liepas 1<br />
punu I., purvu 1., ragaines (1.), rijas 1., sila 1-ki, strautlauks, vecās<br />
egles I.j. 115a. ganības, aparas: ādenieks, bebru gan., bran<br />
kuža ap., deksnis, dieva dārziņš, igvāte (ap.), kaislu 1., kaķis<br />
gan., kleses, kuņvicas gan.,<br />
diene, ragaines gan., sudraba ap., vecaploks].<br />
laivas gals, lielā ap., pīļu ap., pla<br />
16. meži: adriyas, dalta pura salas, bises pura salas, hāgenijas, jez<br />
jeb ģēza, kaķu rüozas, kamzüole, küodalas, kūojas salas, kuodaļa<br />
ka°ls, lāčkāja, lejas vecenes, miglāines smalces, miķellīči, nakts pēle<br />
kalni, slepkavu ka°ls, šūpūoļpura salas, ūogu pura mežs, vārt<br />
pura salas, veīla laūzumi; [bereļbirze, deprejas m., druku siliys<br />
dūrīte (birze), govju m., guģu sils, impenteļu birze, kakta pļ<br />
kuratdirze, lejiņu birze, lestiņu m., meža birze, meža pļ., planč<br />
birze, šiliņš, skaru birze, treidas siliys, umpartes m., zirgaplok<br />
271<br />
(birze)]. ļ!6a. krūmi: atkaļya krūmi, deksnis, eglītes, jugla, pa<br />
dirze, paleja (kr.), puniņu kr., skujas audzēj. [16b. salas me
272<br />
žos, purvos: apaļais k-ņs (p.), jauzumsala (p.), kaķīšu saliņa<br />
(m.), sivensala, svagersalaj. [16c. dūksnāji: elites dūksnājs, plat<br />
dūksts, velna ribas].<br />
17. rüozas: gaiļa mežs, putras kalna možas, suņa pļaviņas.<br />
18. ceļi: pēdiņa šoseja, [dzelzauze, ķebļa c.]<br />
19. tilti: apeņupes tiltiņš, bebrupes tilts, beķerkrūoga t., gargrūode<br />
t., ģēzas t., kankari., piķa tiltiņš, skrambas tiltiņš, staņka t., [auna<br />
kroga t., babertt, bāliņt., brūveru t., lapsas t., lauka t., lestiņu t<br />
preiļu t., rešņu t., rubatkroga t.,<br />
t.,<br />
vittu t., zvirgzdes t.]<br />
sakšu t., sietiņt., spiras t., sūdaiņ<br />
20. ka°pi: ba ä znicas ka°pi, b§ku k., caūnites k., čuču k., katriņa<br />
krūoga k., klīvu k., ķeīru k., mālu k., priedes krūoga k., rešņe<br />
nieku k., šiliņa k., stepiņu jeb žubu k., umpārtes k.; ļbatarkap<br />
krūmiņu k.j.<br />
21. atuori: skrebļa atūors (zvirgzde),<br />
veīlatūors (taļke), [bādes atv<br />
bļodas atv. (taļķē), elles atv., gremdu atv., kuiļa atv. (taļķē), peld<br />
atv., žīdu atv.].<br />
22. ūdenskritums: dzelznams (zvifgzdē).<br />
23. /5c/.' ievu lici, ļapaļais līcis, cūku 1. (zvirgzde), jušu I., krūzes 1<br />
zilie kalnij. 123a.<br />
salas, pussalas: grīšļa pussala]. 123b. zve<br />
jas vietas: dūņu bedre, vecupe, vējinplatums].<br />
24. uzvārdi: ansvīesuls, atkalns, bāliņš, beīkaps, bērziņš bikäns, bis<br />
kaps, cekuliņš, dābūoliņš, dirveīks, ezerzemmeks, gals, grunda<br />
grunzemnieks, ģediņš, ģilfns, jusis. kalējs, kalniņš, klivis, kļavins<br />
ķeīris, ktzsa, lüokis, milgravis, mucemeks, namasala, paegle, pe<br />
lēķis, peīsis, puokazis, runcka, rušiņš, rusiņs, rūobežgruntnīeks<br />
saldenais, salzemmeks, siga, skabuls, stabiņš, sturits, sufgenfeks<br />
šķīens, tikmans, upemeks, vanags, vidzemnieks.<br />
25. paHamas: smerdels.<br />
56. papildinājumi:<br />
a) Ken es pag. (1835. g. r. 1.): - . , .<br />
a) pavārdi:<br />
sihle, wilzing.<br />
ß) māju vārds: ranken.<br />
bercke, berken, dahboling, kruhming, mieschken, miskuje, pecbalg,<br />
b) mežkunga pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahbelit, ankalning, aukschkaln, ballod, basum, bcrsing, breede, dabo-<br />
lin, dsenne, dsilne, egle, geddin, irbit, kaktin, kalniths, karkling, klawin, klibbais, klut<br />
.-.en, krccw, krcewing, kruhkle, krusse, lapping, Iccping, lehne, leyeneek, lestin, mickc<br />
leen, iniskaktin, miste, mohdcr, mutzeneek, namesalle, odsit, olisoling, pakscke, pakul,
pilart, Pinke, preede, preeschul, purring, rosit, rubant, ruhspellck, ruhten, rusin, sab<br />
ming, silling, stelpe, sudrabin, swaine, schmulk, šdmgar, tulpe, wegge, wetzkakting,<br />
zekkulit, zilwck.<br />
ß) mä/'ll vārdi: basson jeb dzene, birscmneek, kackting, klutzen jeb geding,<br />
macke bubekacting, pilartz (lg. pelsche jeb deprey, pakschen jeb lesting, rel-<br />
leyan, tieckmann, wetzwege, zekulith.<br />
c) rešņenes pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: arraij, ballodit, baster, behrsing, berkan, bikkan, bilkin, birsemneck,<br />
Man, dambcneek, draudsien, duklaw, glinan, guStin, kahrkling, kalley, kauzei, lahzit,<br />
lapping, lapse, lasding, leeping, mehtrin, mirron, needring, neugaut, ohsoling,<br />
paleyin, pelse, Pihse, Pipar, rosit, seske, skuje, slaide, slawen, Staigul, steehni, sus-<br />
tcn, Schwager, schweter, sackkar, tihrumncek, wahwer, wezzi, wihtoling, Wildau, wil-<br />
zing, zihrul.<br />
j}) māju vārdi: kaln, neuauth, piese, slayde, steene (tg. šķīņi<br />
d) šerlates pag. (senāk piederējis pie baldones pagasta un tādēļ pavārdi<br />
kopēji ar šo pagastu):<br />
a) māju vārdi: behrge, duhje, jacker, kickur, mirmetz, nagle, pohde, puhtel, rnd-<br />
ding, sakkain, seeleisch, skuje, sohsten, stelpe, struncke, stnhrit, tentell, thomen, tieg-<br />
mann, wahzbeg, wehwer, zempul.<br />
ß) kruogu vārdi: bullenkrug, schwietenkr.<br />
e) umpārtes pag. (1850. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: arrai, ballod, beinart, daboling, dischler, egle, elksneek, jankusch,<br />
jaunsem, jucrgen, karkle, kirse, krohne, kruhming, lahze, lamse, lasde, leesting, mai-<br />
sche!, oding, ohse, preede, preile, purren, purwing, putning, radsing, rempe, rubbcn,<br />
rutke, skudre, smiltneek, springe, strautneek, sahlit, sihle, sustren, swirbul, uppe<br />
neek, witoling.<br />
3) māju vārdi: czurre jeb kalne, jaunsemme, krohgcsehte, kroje, leestin, mesch<br />
sargu, pleiksckc, rempe, rinke, taube, uppruhs ļļ uppursch.<br />
f) vecmuižas pag. (1835. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: ahbelit, ahse, alawe, angutin, amatneek, atstan, auben, audse, ausain,<br />
ausin, auxstmannis, bajahr, balbars, ballodit, baltais, behke, birsum, btžb, bisdebn,<br />
bisken, blodncek, bohtneek, breedel, bruwer, bubel, bnkkul, bnmbehn, burse, bntau,<br />
dahrsneek, dedse, dilde, dischler, dohbcl, dohbelneek, draudin, drengcr, drucke, druwcn,<br />
dubban, duhmin, dulcke, dumpe, dundur, dsehrwit, dsihwit, eglit, enne, csser, gaile, gaifing,<br />
galling, gause, gehke, gebrden, gerke, gliesde, grasche, graube, grawe, gricke, grihslit,<br />
gudrineek, iwan, jescbe, juckum, jummik, jumting, jurgis, kahrkling, kanker, kanneneek,<br />
kerre, kikur, kimmen, klaweneek, kleeivkalleij, klibbais, klikut, klinzit, kohdohl, kohre,<br />
krakit, krastin, kreewing, kribs-it, kristin, krukle, krnming, kruse, krustehw, kugga, kukkur,<br />
kulpit, kurpneek, lahwer, lahzaus, lakkatin, lapmesch, lapping,lapsing, lasda, lasdin,<br />
sarg, laukasemncek, lankdnhrc, lauzin, laweneek, leepin, leepkaln, legsdin, leijeneek,<br />
leijmann, lihdek, lihdumneek, lihzit, lipste, luhzin, magohn, makkusch, makul, mastiltin,<br />
mataukliht, meeder, mehtring, melbard, meschul, mihksta, mnsikant, mutzeika (?j, nahtrc,<br />
needre, neteiz, newesel, ohdin, ohrmann, ohsit, ohsol, ohsoling, pabehrs, pahkscke,<br />
LUR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 18<br />
273
274<br />
pahle, paipal, pakalu, pakkul, palejin, pcedur, Pihrag, pizzit, Plattais, Plauze, pohden,<br />
pohge, pokasch, prahtneck, preede, pruhse, pruhsen, pucke, puhpolneek, pukit, Pupalal,<br />
pupin, ramme, rcekftin, veefufcb, recmse, reisit, reutsche, repsche, resne, rewel, riege<br />
neek, rihkur, robesch, rolM, rubbat, rusin, sadausi, salling, salmin, samoide, sarkan-<br />
bard, sarmat, saujin, sihpol, sillegaur, siltlaik, skrohder, skuje, smeizuk, smilga<br />
smilttug, sohdum, sohrst, sohrtin, spalwe, spehlmann, spirrc, spitze, spobre, sproge,<br />
spulte, stelpe, 'stenge, stepping, strasding, strautneek, strehlneek, strigge, strihker,<br />
stubrin, suhdain, suhnin, sunnel, schimma, schwagar, schmecke, sallaiskaln, sarring,<br />
seemin, semmit, semneek, scmtur, sibben, sicken, sihle, sirnit, sohben, sweedre,<br />
swirbul, schebbe, taurit, tennis, tihrumneek, tilder, tilsing, tippus, tohming, trcbe,<br />
tredel, turk, umpart, wahlods, wahrne, waiwaz, walle, toegge, wehrpeij, wcsnM,<br />
wezzit, wezwagger, Wieck, wiegrap, wihksne, wihrut, wihsap, wihtol, wilkabol, win<br />
dcdse, winte, Witte, Witter, zaurbick, zeelau, zelliu, zelm, zelmin, zimding, zinne.<br />
ß) māju vārdi: bahlin, bajahr, beekusch, bisde, breesen, brenzwehwer, bufebe,<br />
dundur, essersemneek, kanker, keipre, laping, lauke, makusch, meschedure, misskui, pahle,<br />
paksche, ruckes, rumbes, runzes, sirmal, spurres, stepping, sihlit, schebbe, tohmimi,<br />
treder, wetzwager, wilder, wiltes.<br />
Y) kruoga vārds: pahlenkrug.
Ilūkstes apriņķis.<br />
A°kmšas jeb oknistes pagasts<br />
— a°knišani.<br />
/. möa jas: a) aizpüore: baltamüri, birnbuļkapča mo<br />
a<br />
jas, caūņu<br />
vacums,<br />
daguta dübe, grāveiši,<br />
indāres, kuprāres, l eikum e<br />
its, medņu<br />
sola, priedes m., pūra krišs, rudzu vacums, sokornija, spigu dūbe,<br />
spigu<br />
a<br />
ro ceņi, vilka pūrs; b) aizupe: degšņa vijams, degšni<br />
kolna) jeb rubeņi, dzenis (kolna- lejas-), ģārdas, ģeiclani- kolna-<br />
a<br />
bojāri, iskuri, jaūnle juri, stasani, vacū juru mo jas), ģēidāni-,<br />
st°ūra- (caūnes, lozdas, miiigalavici, mušas, mušinīks, olūtniki,<br />
ivjzas,<br />
e<br />
s īmaņi,<br />
šeltes, vacie māfči, zaķi), jaūdzemi, kalviski jeb<br />
oraļi, kajku ceplis, kozuļi (br°uvers, dāuštas, ģarcias, kozuļi), kriškāni<br />
(anciši, buiķi, caūnes, kokstāni, kopustiņi, kriškāni), kungu drivas,<br />
räupi-, kolna- (ģeiāani, jaūdzemi), raupi-, meža- (brenča sstas,<br />
dupenišku jankops, jāņa sāta, jura sata, kristapsāta,<br />
mārtiņsāta, pūra e<br />
a<br />
ics), ro ciņi-, koTna- (dzeriņš,<br />
lielas sātas,<br />
oküts, plitu mo ajas,<br />
seņi, širmuks, zemītes), smeķerstāni (ancisi, lauka dzeņi, lejas<br />
möa jas, lejnīki, lukstenīki, sadiķi, solās, striķi, striķu kriss, tuņķēļi<br />
(br 0<br />
uv§ri, lā°či, meža rāupi, tuņķēļi); c) meža ļāuds jeb pāb-<br />
rika gols: kukriški, oreliški, skrupski, st°ūrfļi; d) pāupe:<br />
bifšči, ģirinīks, kaņupāites, kraukāji, Mas, mikli (gūdeņi, mikļi),<br />
navicki (luksta räupi, meža raupi, seipūoli),<br />
pasustzja jeb pam-<br />
)uļas (pampuls, pelekši, vabaļi), rögi, r"ükas, sk°ārdupe. [olnīcas<br />
= saāžas): bārši,bebfēni,kapgalieši; mājas: aduma m., baski,<br />
brūži, buiķfni, čeiči, ārežinski, dunduri, juķāriņš, kalnēji, kalķinieki,<br />
kaparnieki, kikHni, liepanieki, lizincleri, mači, mačuki, mažuči,<br />
miķtzni, miņārti, oltiņi, petrīši, pirduļi, plauskas, ribāki, rimstzni,<br />
rubini, sīmani, stūri, šķfrstens, šļankāni, truksas, ūdri, velnaragi,<br />
vervēji, zajas salas, zemītes].<br />
2. mists: a°knlsa jeb okniste.<br />
3. muižas: a°knīšas muiža, tā°rpu pojvZrka.<br />
4. baznīcas: a°knīšas baznīcas.<br />
«5. skūtas: a°knīšas skulas. I<br />
6. krūgi: ģiras krūgs, kolna kr., kopu kr., lejas kr., skā°rdupes kr..<br />
šotnīku kr. jeb solu kr.; [lukstu krogus,<br />
māras krodziņš].
276<br />
7. sutmalas: a°knišas ūdeņa sutmalas, caūnīša v§ja s., olūtnīka 8.<br />
8. kolni: a°žukolns, boda k., kopu k., lužups k., roganu k., sadiķuk.,<br />
ubaga sātas k.; sapalais kalniņš, audzini, āpšu kalni, ciema kalniņš,<br />
ezera kalns, grauza k., grauziņi, kuces k., lapsu k-ni, melnu<br />
druvu k., pirts k., pieres k., priedes k., pruods k., sala, siers,<br />
vilka k.J.<br />
9. izkalnes: šancas jeb soītupe.<br />
10. gravas: soltupes gravs, v^žāuka.<br />
//. upes: radžupe, susfja [= liela upe]; [aluotiņš, arāle || arālīte, elsīte,<br />
guobāja, pruodups, purvups, skārdups, šķibine, tiltiņupsļ.<br />
12. grav(j)i: kozupes gravs; [ādu gr., aknups, čebežu gr., elkšņa gr.,<br />
ievas gr., kazups, krieva gr., liepas gr.,<br />
velna gr., vēžupsļ.<br />
13. azari: solu azars slapas ezers<br />
14. dHki jeb pru°di: a°knīšu sutmalu prū°ds.<br />
15. olūti: soltupes olüts, [sprākles aluotsj.<br />
16. pūri: barža pūrs, ķiķīnes p.,<br />
tirina gr., uozula gr.,<br />
lelais p., raikas p., vylka p.; [baltiņa<br />
purvs, degšņa p., divejupju p., dzērves p., ezeriņa purviņš, grauzda p.,<br />
grauziņa p-ņš, gruža p., ķēves p., mušu p., pirts p-ņš, rukas p.,<br />
sarkanais p-ņš, sausais p., sunaklis, tīrelisj. [16a. dūkstis: da-<br />
viņups, melnā dūksts]. [16b. duobes: darvas duobe, špigu dļ<br />
17. e<br />
pļavas: āizolūte, biten īca,<br />
garo 3<br />
dūbāis leics,<br />
dūbes pļava, dzērves,<br />
pļ., guvu pļ., kakstīne, kriviņa pļ.,k°ulas l e<br />
ics, lejas pūrs, lēloa p|.,<br />
luksti, ļ°ūni, oro a<br />
le, plāsa; pūrupes<br />
e l ics, ro a<br />
ciņa pļ., sānkaja Hcs,<br />
saugok mišku—sofgā pļavu, škērse, valna rogs, volaks, zamorskapļ.,<br />
žalana pļ. ž e ida pļ.; salksna, biedre, biedrinīca, degšņa pļ., dru-<br />
viņa, duobinīca, egles pļaviņa, galdnīca, jaunā pļ., kapu valaki,<br />
kazas, kārklaine, krieva pļ., krütija, kuprāre, ķikutaine, ķiķiene,<br />
murauckine, mušinlca, palejas, putninīca, rudzaite, silinlca,<br />
brinlca, uoša pļ., vaballte, vāsilis, vērša pļ.]. s17a. liekņas: akas<br />
liekņa, apara, berzi, brūveru l., cükapara, cūku purvs, darijumi,<br />
degučnīca, drēbjapara, duobā apara, duobule, dupeniškas, ezeriņi,<br />
ģērbala, kalna pūriņš, krauklinīca ļ| krūklinīca, krūtaine, kukuļnīca,<br />
ķēves 1., laivas I., lejas purvs, mizele, nuodeguļu purviņš, pirdu-<br />
laine, pruods astīte, puostanķine, rēžīte, skutpelijas I., slēksne,<br />
šķinimabala, štarkapara, tabaķaine, vannas 1., varžu deglis, verveļa l.,<br />
vidspurviņš, vīksnas purviņš, vilka duobes, vušku purvs, vutaine,<br />
zaķinīca].<br />
e e e<br />
18. ības: ž idu<br />
gan gan iba, [iebavietes, mauklija].<br />
stie
19. lauki: pūļu lauks, saižbalis, blakums, glizcla lauks, kakts, kazas<br />
vēders, nauäinieks, puoļu 1., rājumi, sabalītis, saliņas, sarkanbikši,<br />
siliņas, slutiškas, vidslauki, zvendiškasj. [19a. šņuores: apluoks,<br />
apsa, apsītes, degšņa šņuores, glizdauka, grauziņa šņ., ķtzrmuks-<br />
tines, lāciškas, laiva, līča šņ., līči, liepas šņ., luožups, melnās<br />
druvas šņ., mutuļa šņ., plēsums, plienu šņ., rutkas, sētas vietas šņ.,<br />
stīpaines, ubaģine, žārdinīca]. [19b. vecaines: akmiņu vecaine,<br />
apaļas v-nes,<br />
vilka vecums].<br />
iebaviešu vecums, manta vecums,<br />
20. meži: degsnis (brīžu sils, malnö a<br />
vērša vecums,<br />
sola, skrūdera dēstine), guvu<br />
da°rzs, ģireņa, ķīģeln e īcas mežs, lejas pūrs, mosts, soltupes m.,<br />
sofgā mežs, štikoazs,<br />
vylka pūrs (br°ūvera dēstine, ķēvupe, vepru<br />
pūrs, voasele),<br />
zaļots solās, žilvites; [akminija, atauga, atlases,<br />
berza purvs, degumiņš, dembrijas, ģira, ģirinieku m., ilgabrads,<br />
ķēvups, melnie celmi, penčuks, purvu līcis, rāciņu degsnis, silamala,<br />
skārdups m., strumpine, štarka perklis, vepru purviņš, vilka purs].<br />
[20a. līdumi: garā jāņa līdums, stārastas I.j.<br />
21. ceļi: štagu drivu ceļš, zajais c.; [gribiliškas, stārasta c. [21a. tilti:<br />
čebežas |j ķebežas tilts].<br />
22. kopi: a°knīšas jaūnī, vāci kopi, els e<br />
ītes k.; [mēra k.].<br />
23. otvarl: kopanīka otvars, [karietes atv., mātes atv.ļ. [23a. līči:<br />
ādmiņa līcis, bitina 1. || bitinīca, cankaja |ļ sankaja 1., dzeņa 1.,<br />
griviņa, kalvja 1., kūlas I., laipu 1., pakaļas I., pīles 1., prieškas 1.,<br />
purvups I., saldanais 1., sankaline, šķībais 1., vīksnes I., zaķa I.,<br />
zirga I.j. [23b. sevišķas vietas: baznīca (vieta mežā), mālijas,<br />
panna (vieta 5 pagastu robežu starpā), sēdība (zemes gabals pie<br />
sētām), šancas, šķinumi, vavariški<br />
(zemes gabals)j.<br />
24. lzvo a rdl: ģēidāns, koīnaģēidāns, kolnaraups, kriškans, mežarāups,<br />
a<br />
ro cins, smeķerstāns, sola, striks; [audriņš, bitins, brenčuks, bru-<br />
ņinieks, dābuoliņš, deķins, gasuns, kupris, spura, ziemelis, zvaniņš.].<br />
25. palames: dundurs, tejamaiģis; [akulītis, akuots, gremelis, similītis,<br />
tiriniņšj.<br />
Asares — pogasts asarīši.<br />
1> möa jas: a) äizpüori, bikernīeks, blernāni, čemeri, dīmparāni, emsiņi,<br />
grigaji, pgpasški, strupiņi, üfböa<br />
ni, viļumāni, vonags,<br />
a<br />
vo rkavits;<br />
b) spalanu gols: mizanc, ratzūbs, silānči, soksi; c) apalani,<br />
bolti kolni, braži<br />
kažamaki, üzülniki.<br />
277<br />
ļ brūži, brilivi, br°ūveri, bubuļi, jaūndzemi, ječi,
278<br />
2. muižas: asares muīža.<br />
3. poļvarkas: patmaļniki, spālānu poļvarka, voarkavas p.<br />
4. bazn e lcas: asares bazn e ica.<br />
5. skūlas: asares skula.<br />
6. krūgi: baznīcas krūgs, briliņu krodziņš, kolna krodziņš, spālānu kr.,<br />
valna kr.<br />
7. sudmalas: spālānu sudmalas.<br />
8. kolnt: tobaka kolnc, urbö a<br />
nu k.; [kapu šiliņš, pilskalns, vorkavas k.].<br />
[8a. pakalnes, uzkalni: abarkalni, franču kalni, üzula pak.,<br />
vēršu kalni].<br />
9. lejas: anča leja, brāžu I.; [friča 1., ubaga 1., vorkavas I.].<br />
/S. gravas: duburi.<br />
11. upes: aglāunes upe.<br />
e /5.<br />
up ites: buķu up e<br />
ite, viīkupite; [brilines upeite, kažemāku up.<br />
vai susēja].<br />
13. azarl: bubuļu azars, kolnazars, laīdlns, mežazars, v3rduklis, vör-<br />
kavas az., zuju az.; [bēržezers, bramanu ez., douņu ez. jeb vör-<br />
kavas ez., griškas ez., kažemāku üzula ez., patmalnīku ez.,<br />
zolva |! žolvaj.<br />
14. püori: āfmansūona pūors, čemeru p.,<br />
vārdūkļa p.; [boltmuižas p.,<br />
briežu p., cūkaušu p., žīdaukaj. [14 a. dūksnāji: bezdibens,<br />
zalve || zolvaj.<br />
15. pļovas: aglaūne,<br />
minūtes, p°ūrinīka pjovas,<br />
aitu leics,<br />
ječu pļovas vai ječines, lukstu pļovas,<br />
a sto rastīnes, vaskiniks; saizgrove, der-<br />
ģijas pjovas, bjoda ļ| bļoda, bubuline, darīmi, garā pļ., garā tēcs,<br />
izdegas, körmineica, kukužene, kumelnicas pļ-s, medinojs, patilte,<br />
plosa, puķainiška, šķīvis, tabacnieks, vilķenieks, zutinīks].<br />
16. gan e lbas: par°ūme; ll6a. aparas: duburi, dziļā opora, kuces<br />
opora, madaliņa, škeiveits, vaskenieks].<br />
17. lauki: duburu lauks, isalne ica; [calmi, douņu 1., īsala zeme].<br />
/S. meži: čemeru sils vai urbö a<br />
nu mežs, cigonka, duburi, gonamūo<br />
šļoka, kolnazars, spālānu sils, stö a rastines m. vai jaūnumi, vaskiniks,<br />
vo a rkavas m.; [degsnis, gūbojs, Ielas m., jaude, nīdrojs, rubeņu<br />
masts, stališu gali, štempelis]. [18a. krūmi: bubulņaude, dobenis,<br />
palaiža, razbainieka kr., zutenieks]. ll8b.<br />
vos: bišu sola, dīva dorzs, vilku solal-<br />
19. stigas: o a<br />
pšu stiga. >l9a. līci: aitu leics].<br />
20. tilti: brilines tilts.<br />
salas mežos, pur
21. ceļi: ječu gonu ceļš, kopu celiņč, skūlas celiņč; svacanmalas celiņš]<br />
22. kopi: ēmsiņu kopi, muižas kopi.<br />
23. izvoardi: apals, bitānc, bīernānc, bogo a<br />
tāis, bolūds, cö ale its, čemers,<br />
dimparānc, dzenc, ezeriņč, §rglis, gasiņč, graūdiņč, grigals, geicla,<br />
klišanc, kukņa, mizānc,<br />
a<br />
o bulinč, papūls, pūriņč, pürits, ratzübs,<br />
ro aviņč, sileniks, skrupskis, sokss, striks, tumšs,<br />
24. papildinājumi;<br />
(1862. etc. r. 1. piel.):<br />
a) pavārdi: anschan, bander, buhtan, kalleij, kalnit, kasuling, klawing, schillan,<br />
swirbul, uckcn, uhbel, wepris, wuschkan.<br />
b) māja vārdi: anschenne, auschin, kalni lkalnejahnj, kalwischke, pakeln lpakkalnl,<br />
sihlin ssillingi, sihlan, sosin ssohsenl, urban, Wewer swawerl.<br />
Baraukas pagasts<br />
— barauciešl<br />
eits.<br />
(tagad siIenes pag.).<br />
1. mājas: afanāsovka, bajariški*, beduši, bradi, budi, gainöva, gān-<br />
diški, gavēitiški, kuriliški, lapjāniški, luški, metēliški, polkiški, pü-<br />
piški, pustyņa, raki, riči, rumpiški, smil'giny, springiški, stjuri,<br />
varpiny, viļkēļi, zabolötniki.<br />
2. muižas: belmönty, ezērņa, ilga, katinēļi, kurnbūļi, šenhēide, zei-<br />
geva.<br />
3. miesti: borövka.<br />
4. baznīcas: borövkas baznīca, viļkeju b.<br />
5. skūolas: borövkas skūola, ilgas sk.; kufnbuļu sk.<br />
6. krūogi: borövkas krūogi.<br />
7. sudmalas: borövkas sudmalas, kurilišku s.<br />
8. upes: rumpišku upe, siļica.<br />
9. ezeri: abiķeļu ezers, beljani, belmontu ez., čerņanu ez., glušanki<br />
(2 .ezeri), kumbules ez., ričezers, silezers, sita ez., smiļginu ez.,<br />
šenheides ez., zabolotņiku ez.<br />
10. tilti: rumpišku tilti, sila tilts.<br />
7/. kapi: borövkas kapi, katinēles k., sprindzišku k.<br />
/9. uzvārdi: andruškēvičs, antiņš, chatuļovs, cheiķins, daškēvičs, dau-<br />
dišs, jaunzems, kazlövskis, krukövskis, kuprijānovs, maskoļonoks,<br />
misins, pabērzs, pakalns, peseckis, petkēvičs, rumpels, sokolovs,<br />
šarlovskis, turiška, voinarēvičs.<br />
*<br />
še nozīme vārda uzsvara vietu.<br />
279
280<br />
13. papildinājumi :<br />
ajbelmontes muižai:<br />
a) pavārdi (1826. g. r. I.): baudzis >! baudisch, krapau, rackan.<br />
ß) mājas resp. sādžas (1826. g.): dumble, polkiskij, wiscknowka; (1850. g.) vel:<br />
sādža dedilisckky.<br />
b) ezarmuižai:<br />
a)pavārdi (1855. g.): ahboling, behrsiņ, czapul, dranzan, gribbul, jehring,<br />
klantzan, kohreet, kutscheran, rausche, rimizan, rosckkul, uppelneek, wilzan.<br />
ß) sādžas: aa) ezarmuižai (1826. g.): abicie || obiceli, knitischky, meizeli<br />
sckek ļj mecelischky, skrabonischky, warpini, wilkeli, wolinischek. ßß) katineļu mui-<br />
žai: bolobosti, borifowo, borowka, brodde, gaweizischki, gesda, kanzelischki, kcppi, kri-<br />
schowka, pupifchki, schabanowo, tschuppi |ļ tschurri, mostowka (krogs).<br />
c) ilgas muižai:<br />
ot) pavārdi (1811. g. un 1826. g.) visi poliski resp. krieviski = māju vārdiem;<br />
(1858. g.) vēl šādi: bchrsing, behrtul, galdin, gchrzan, kruhming, mallais, reblis,<br />
sehrin.<br />
d ) kumbuļu muižai:<br />
a) pavārdi (1857. g.): elksnin, janndsem, kaktin, kluika, knschel, markul, rumpel.<br />
ß) sādžu vārdi (1811. g.): czerniawa, kalwiszek, kliniszek, kvmariszek, paszkielis^<br />
possiszek, raek || rack (mazZ), smolakiszek, zamohilnik, zascianek, wiszniowka; (1826. 5.)<br />
vēl: ruinpiszek, trikopzi.<br />
f) āju vārdi (181 g.): agarina, dziedzeliszek, Holm.<br />
e)šēnheides muižai:<br />
a) pavārdi (1816.): bnllo, räkcn, rnmpel; (1858.) vslelksning, pauluk, wassci.<br />
ß) sādžu vārdi (1811.): bojariszki, czerniawa, dziedzeliszek, miaSzkino, nouniui.<br />
polkiszek, raek ļļ racf (lielā); (1858.) vēl: handzischky ļļ handschischky, prindzischky.<br />
Y) māju vārdi (1811.): sprinziuck.<br />
1. mājas:<br />
A. bebriški:<br />
Bebrlnes pagasts —<br />
A. bebrlnes pagasts<br />
B. Ilzes pagasts<br />
bebrlškl.<br />
— bebriški.<br />
— ilzīši.<br />
C. koldabraņas pagasts —<br />
D. kamiņčas pagasts —<br />
koldabrunlši.<br />
kamiņčūni.<br />
a) celminīki (18 sāimnīki pēc izvārdiem); b) āizkārkļi, akmiņupe,<br />
andziški, babrāni, baltaruņģi, baltkalni, berze, bifži, ble<br />
ive, caüni,<br />
čamāni, čifniški, daģi, dinģeļu sola, difbeļu s., dzegüzine, gulāni,<br />
kalniški, kāupiški, kufmi, putni, pūdānu s., reīniški, rupšinīki, si-<br />
taii, tanāni, tējviški, trantišku s., ūžuli, vajuki, zviedriski.
B. ilzīši:\<br />
dzeniški, eīļi, graizkolnc, grendze, kaļvi, kaūlāni, kukuliški, minatī,<br />
miņātiški, rupsina, tiltiški, vendeliski.<br />
C. koldabrunīši:<br />
a) āizupīši: muktānu sola, pav°āru mājas; b) āiztirēji, baldūņas s.,<br />
brimaņi, celmenīki, ciršu s., dumbrāukas s., duncki, elkšņi, kaļvu s.,<br />
kolna mačulānu s. jeb tvintiški, lejas mačulānu s., opakšas, osmi,<br />
rudāki, urziki, vacumi, vāveriški.<br />
D. kamiņčāni:<br />
bāftiški, ignalīna, jurāni, kaladiški, kalni, kailtāni, lubartiški, luga-<br />
riški, masejiski, matejiški, pukanauka, pūfveliški, putriški, skrifnb-<br />
Ievka, valeīsi, varoniski.<br />
2. muižas: aīidrijova, bebrines muiža, čirvanka, ilzmuīza, indrikova,<br />
koldabruņas m., nelgova, olksna, piļipovka, saukās poļvarka.<br />
3. baznīcas: bebrines baznīca, koldabruņas b; [čirvonkas b.j.<br />
4. skūlas: bebrines sküla, ilzenes sk., koldabruyas sk.<br />
5 krūgl: ballāis krūgs, baznīcas kr. jeb čirvankas kr., bebrines kr. ;<br />
sdsegusenej. čakiņas kr., dufnbline, kolnauka, muravanka, prīžu kr.,<br />
sloboda, striķine.<br />
6. kīģelnīcas: plītnīca.<br />
7. sutmolas: bebrines vēja sutmolas, indrikova s., koldabruyas s.<br />
5. kal'nl: diīīģelkolns, roganas k.; [ēzeļu k., lapsu k., loča k., pils-<br />
kalns, raganu kalni, reiga k., sējāna k., sprūģa k., sudraba k.,<br />
ubagu k.j. [8a. lejas, gravas: dziļais grovs, garo līkņa].<br />
9. upes: akmiņupe, ilzupeite, olksnas upe. [dvietaj. [9a. upītes:<br />
ceirulines upeite, lāčupīte, patstaune, rupsīte, slobodas upe, sud-<br />
malu upe, vērtežu upe].<br />
10. azarl: ilzmuižas<br />
azars, kamiņča az., rups e<br />
its, tuzaukas az., valāiņa<br />
az., zvidranu az.; [diņģelas ez., dronku ez., kausiņš, priedīšu ez.,<br />
zeibārga ez.].<br />
11. dūbes: naudas dūbe.<br />
281<br />
12. pūri: gruža pūrs; [azarpūrs, gaišais tīrels, kraukline, lāču p., tirina p.].<br />
13.<br />
pļavas: akmine, miņātnīca, pļantāukas, putines, vertežas, vis e<br />
ite;<br />
[čakiņas, krugs pļ., leiču pļ., luksti, pīkstulines pļ-s, pūra pļ.,<br />
vyds pļ.]. [13a. aparas, ganibas: brīža ap., kuces ap., zamda-<br />
gas (gan.)j. [13b. lauki: calmu lauks, gleizda 1., vacums, vērtežu l.j.
282<br />
14. meži: putnu syls II sils, vērtežu syls; [augstais šiliņš, pīkstulines m,<br />
smalinīšku siis, tamaņa m., zeserines silsj; sgruhscha purws, windas<br />
wesumsj. [14a. krūmi: deksnis, encines atauga, kaupišku krūmi,<br />
vacums].<br />
15. ceļi: vacais ģerenišku ceļš, vindas vacuma c.; [uļepa ceļš, zaļais c.].<br />
16. stidziņas: skuju<br />
tiltiņa stiga.<br />
17. tilti: akmiņupes tilts II tilts, brimaņu t., broslas t., ilzup?s t., olk-<br />
snas t., slobodas t., vise ites t; [broslas t., ceirulenes t., ilzupītes t.,<br />
vērtežu t., zeserines t.].<br />
18. kopi: augsta siliya kopi, azarup e<br />
ites k., baznīcas k.,<br />
bebrines baz-<br />
nīcas k., bebrines celmenīku k., ilzenes k., kamiņčas k., mug-<br />
dānu k., rudāku k. 8a. krusti: krustuleiču krysts, štašuļa kr.ļ.<br />
19. Izvdrdi: äizkarkls, balūds, bfrtiņš, bucinīks, cirss, daugavīts, gri-<br />
galis, jaunais,<br />
kaīīcāns, kolpāks, krimelis, krivans, kusins, lēnspēl-<br />
nīks, miders, miķelāns, miņāts, mīz e<br />
its, muīžinīks, muktāns, nā-<br />
buzda, staltmans, studāns, valäinis, vāsuls.<br />
20. papildinājumi:<br />
a) bebrines pag.:<br />
a) pavārdi (1858.): abarohn [| oboron, anton, anzan,<br />
babran, blewe |ļ bleijm.<br />
bredik, dadeika, daggis, daudsward, dingall, dranzan, gail, gārnis, gassum, giel, glu<br />
man, gugis, gulben, gnltan, insan, kaupon, keiris, ketran, krischkian, krischkinan, tuklie<br />
knrinis, lahtz, lelaus, matscktllan, mikulan, mukkohn, mnltin, pifan, Pleppis, Plinl,<br />
pnban, puhrinsch, putnis, rasna, reinis, reschnis, rimizahn, rimschan, rupschineek,<br />
rnbbif, sallak, sauskai || sausko ļļ sauskij, sejahn, sihpulneek, sitols, skukke, skudre.<br />
skntta, spehk, stalneek, staschuļ, sallais, tamann, tschamann, ubnl, nhdris, uscbnc<br />
uschul, wallnk, warslawan, wilkkahje, wuschkan, zaunia.<br />
ß) māju vārdi (1811.): aa) mikolenas vaivadistē: alory, ancan, dauds-<br />
wards, kieijra, mikolena, mnltin, pasckkdoskij, pleppis, raukynis, sansky, strod, saleys,<br />
tannan, wuschkan; ßß) pudana vaivadistē: anckan, bleywa, brukta, kietran.<br />
kussin, Purinas, rubick, seijan jeb brutzka, staschul, strod, schirmet, tanan, ubul,<br />
Wendel, wuschkan ; 77) tannana vaivadistē: cirsch, gil, gogjan, resänur<br />
seyan, seylis, skuckis, strod, walzinis, wuschkan ;<br />
88)tschamana vaivadistē:<br />
abar, abarunas, baltarunas, bruschyck, bruschykow, dansky, gogis, kaupanis, kirubin,<br />
ludsisch, multin, reinis, reschnis, saluba, sausky, stalder, stalnik, saleys, swidn-<br />
schadsyko, tananis, tschaman; sauschkins, bcbranš, ketrans, kreewusala, kryschkenans,<br />
maschans, puhrijnas, wallainsi.<br />
b) i 1 z e s pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): brcede, bntzeneek, muisckneek, pillnn.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): bartusckc, bartuschke, brede, breesche, butzeneek, degu<br />
tischte, elsntken, esser, greberjfp, juryisckcn, knkarischkin, mcöcbe, muischncek, pakcil<br />
neil, Schlüte, sekuschke, titulisckaen.
c) kaldabruņas pag. māju vārdi (1811. g.): aisiks-twinkys, aiskarkle,<br />
aistir, ballod-kreewan, bangischke, essern-kanzan, grigal-po'nan-matzulan, kalne-matzu-<br />
lan, kattusan, kauling-kantzan-esser, krewan, laceple-krewan, mestel (: cirs, grigals,<br />
kanzan, ribischke), malnatz, minogts || minnat || mināt (: cirs, malnatz, miynat, wil<br />
lisckke», pabisden, pamulan i: grigal, kreewan, pawulan), petrany, prohda-twintik,<br />
raudak rudak, ribitzky, silla, sNlddan, uppenags || uppenay, ivassnl, wawerkaln-<br />
kreewan, wazzaine-kreewan.<br />
chkamincaspag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): anzan,<br />
ballod, bände, banzan, biering, bokkan, dagis,<br />
daudsward, dunczik, galling, glaudan, gogis, josan, kantan, kaupan, kibbin, klauzan,<br />
krumming, kupschan, lelaus, madalinek, mcllan, mikulan, mohschan, pakul, plepis,<br />
pukrinas, pukain, raubischka, rimizan, skrimblis, stalnik, stolder, stvod, swirblis,<br />
tsckaman, uhsoll, wallainis.<br />
3) māju vārdi (1811. g.): bebrowsky, bruschek, cjaman, daudsward, gereisch,<br />
josenas, jaeknbanitz (gogis, wawrzinez), kerubin, kibben, kolpanis, lelaus, lubert,<br />
mcllan, packul, pleppis, puckain, rubick, saluba, skrimblis, stalnick, stolder, Strot,<br />
sckedis, tanin, uschel, walainis.<br />
Bornas pagasts —<br />
borniši (tagad kaplavas pag.).<br />
1. (mājas):* a) borniši: aiti, bajāri, bakši, bičuoļi, boltriški, bra-<br />
ģiški, buzi, celmi, dumariški jeb ķenki, gaiseji, gandēji, guziški,<br />
juriški, kaTniški, kaiviški, katiški, kurmēliški,** labiņi, leizani, orupi<br />
jeb oarapouščina, paudriški, putremiški, rozuļi, simukliški, stirbļi,<br />
vaituški, žundi; b) varnaviči: gaspari, rusteiki, ruobežnīki;<br />
c) selö —<br />
kaplava.<br />
2. (muižas): annasmuiža, matujiški, ružupoļe, varnavici, vecborna.<br />
3. (baznīcas): varnavicu baznica, agrāk podvinka, vecbornas latv. b.<br />
4. (skuolas): pristaņu skuola,<br />
varnaviču 8k.<br />
5. karčmas: borovačka, chomutöuka, piskovātka, piščānka.<br />
6. (sudmalas): kaplavas sudmalas, kadyla, polümiski, ružupoļes sudm.,<br />
varnaviču sudm.<br />
7. (kalni): brūņišku kalni, kēgeļu kalns; sdedava goraļ.<br />
5- (upes): daugava.<br />
9. (upītes): dvorišče.<br />
W. (ezeri): baļčica, börvinka, jabloņka ezeriņš, krivöje, presvjāta,<br />
saučenku ezeriņš, varnaviču ezers, vilnišu ez.<br />
purves: ničevo bolöto; samšarina p.j.<br />
12. (pļavas): kanci, kruglaja, piskovātka, pjintövka, prainišče; [sar-<br />
kana pļ.].<br />
*<br />
sugas vārdu ietvērums iekavas rāda, ka latviski tādu te nelieto.<br />
M<br />
gravis (^) še nozīmē vārda uzsvara vietu.<br />
283
284<br />
13. (meži): annas muižas mežs, ķenkovščina, matulisku m., rožu-<br />
poļes m.; [dedzināts m.ļ.<br />
14. (ceļi): nikola jeb oka ceļš, popova c.<br />
15. (kapi): annas muižas kapi, boltriški, kaplavas k., poävinka, pris-<br />
taņe, putramiški,<br />
varnovicu k.<br />
16. (salas): kadyla, pristaņe, žerebok; (cēlāju sala].<br />
17. (atvari): jakudici.<br />
18. familljas: abarovičs, cycäns, ciukašs, čiževskis, čumiks, daļēckis,<br />
dimburgs, graudiņš, gurkovskis, jakubaņecs, jermaks, jurconoks,<br />
ķimachovičs, narusevics, podgaiskis, salna, saulevics, vorslovs,<br />
žuiīda, žuravskis.<br />
14. [kapi]: rackisksnas k., sazonkovas k.,<br />
zabku k.<br />
15. [palamas]: fjodor luzgin, sinafon baran, vanka bizjuk, vaņka<br />
zvanok.<br />
16. papildinājumi:<br />
s) annas muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): naudisz, neszburt, orup, prikszan.<br />
p> sādžu vārdi (1858. g.): aispeln, czyzewski, dweriscksche, dumorisckke, engels<br />
lnng jeb pristan, kabilla (altanncichof), orupy.<br />
b) matulišku muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): busa, itgatfd), stirble, schadeika, schunda.<br />
3) sādžu vārdi (1811. un 1816. g.): baltriszen, borowka, bnsi, jnvischki, kalwin^i<br />
lkalnisckkiļ, krnneliszen lkurmelischkil, putremiszen, simnckliszen ssimulischkij, stirblen,<br />
sckinnlki, sarekoi, zuudi.<br />
Y) poļvarkas: ramcvinbuvg.<br />
c) rožupoļes muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.) behrsing, leisan, plotzin, rossing, schaceika, wiegsnc, »tf-<br />
snoling, worslaw.<br />
ß) māju vārdi: saivczinna, simaiscn, werbnlisckke; sduppi, kalleja, leisani, palü<br />
misckki (npmali), (puhpoli), sautsckinki, sawinki, feemeli, uschmani.<br />
Y) poļvarkas: bruneneek.<br />
d) varnaviču muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1826. g.): kalttisch, klewitzky, leiscm, plotzitt, simaisch, worslan.<br />
ß> sādžu vārdi (1811. un 1826. g.): jablonka, kriwosietzky, lasmuysche, nowa<br />
wies nowosiello, podjesicrsky, podzwinie, rnbesch |ļ rubiesch, sauzonky, simaiscke,<br />
smetany I! smietana, stanzary, schiranisckky, touscinki, werbnlismky, zarnigsky, zie-<br />
mey: (kamtsckisna, kasli, kasctunki, kawalischki, sajcserzi, ustroki (austrumi), wassilisckki.<br />
Y) māju vārdi (1826. g.): gaSpar, niesckl'evtl,.<br />
e) vecbornas muižas pag.:<br />
sc) pavārdi (1858. g.): gassul, plotzin, rnbis, säninda.
ß) mājujeb sādžu vārdi (1816. g.): ezerben, dworiski, gergischki, lebeski, rakoszina,<br />
skatzki, scholtappe; ibraģischki, paudrischki, rakupstchinaj.<br />
7) miesta vārds: koplawa.<br />
f)vecbornas mācītāja muižas sādžas: bnse, plikke.<br />
Demenes pagasts —<br />
demeniešt.<br />
1. (mājas):* birniški, britāniški,** cerēliški, daukštani, cfecfeliški, dir--<br />
vani, drigunövka, elksniški, jānuliški, kanavāliški, katriniški, labini,<br />
latveliški, l'esiški, majaks, masjaki, masļakovka, matašiški, matu-<br />
jiski, paršņovka, paškēliški, pelavņikiški, pieviški, pijkēliški, pli-<br />
kiški, preidākiški, pustoška, pütrami, rački, skirna, stirbļi, subatiški,<br />
sventaduoniški, sakaiiski, šukeliški, taržaks, tichāniški, varoniški,<br />
vāsariški.<br />
2. (muižas): bschova jeb upes muiža, briģines m., demenes m.. ļaj-<br />
töfa jeb lauka m., gatenes m., kandrašova, lauķese, matuianiski,<br />
robežmuiža jeb grazentāle, turmonti.<br />
3. (baznīcas): demenes baznīca, (fabi)janovkas b., faļtofas b.<br />
4. (skuolas): janovkas skuola, taržaka sk.<br />
5. (kruogi): gļinovkas kruogs, muravankas kr., spievātišku kr.<br />
6. (sudmalas): demenes sudmalas, (fabi)janovkas s.<br />
7. (kalni): čornaja gorka, lisija nori, spievātišku kalns, žarenski ostrov.<br />
5. (upes): kumbules upe.<br />
9. (ezeri): achmēnka, briģines ezers, demenes ez.,<br />
gatenes ez., kruglišku ez., misjuncu ez.,<br />
/9. (purvi): maņugišku purvs, samāņņica.<br />
//. (pļavas): latvelišku pļavas, pašečka, plavy.<br />
skirnas ez.<br />
12. (meži): briģines mežs, demenes m., fiļingovskas m., grazuntāles m.,<br />
pastorācijas m., šēnbergas m.<br />
13. (kapi): demenes kapi, (fabi)janovkas k., faļtofa k.<br />
14. (uzvārdi): antonēvičs, bajarūns, baranövskis, brunövskis, bumb^rs,<br />
dedels, dumbrövskis, elksniņš, garkuls, jančēvskis, jasvins, kondra-<br />
tovičs, koskins, ķiķers, maļauka, maždzuls, pabērzs, paškevičs,<br />
petkēvičs, purniņš, radzēvičs, rudans, rümuis, sabajevskis, straume,<br />
fitovs, zariņš.<br />
15. papildinājumi:<br />
s) briģines muižas pag.:<br />
-) pavārdi (1811. g.): dedel, elksnin, garkull |ļ garkuhl, kallin, kullain, pliska,<br />
vuntuk, reck || raek, Wasser.<br />
*<br />
sugas vārdu ietvērums iekavās rāda, ka latviski tādus te nelietā.<br />
"<br />
gravis (' ) še nozīme vārda uzsvara vietu.<br />
285
286<br />
ß) sādžu vārdi (1811. g.): eerelischky, chamionsky, fabjanowa, kasulisky, klaeda-<br />
rischky, lausunisky, lubusky, matusisky, paltalischki, paulisky, pilaunisky, piserisky,<br />
pridolisky, pudulischky, Putrum, sloboda, spiwakisky, sukeliszki, swentcdolsky swen<br />
todolsky, swierpischki, zarnisky, zichauisky; (1826. g.) vēl: fridryki, malinowka, maslaki.<br />
b) demenes pag.:<br />
-x) pavārdi (1816. g.): gabrc, kledcr, krūklis kruliklis, mizen, purel, szakal, s^c<br />
melle, Nibiue, tschapp, undre, undruwen.<br />
ß) sādžu vārdi: dauksten (mājas: bulascb |ļ bulaz, czaps, pitruk, purel pudrcli<br />
klederiszek (m. : czap, kladder ļj kleder), koelpy (m.: mischan || mizans, silwen), labing<br />
(m.: bogdan, szemelle), mizeniszek (m: ilging girwide, jacuben bogdan, kowal bogdan,<br />
rezakiszek (m. : jannul, randauik raudonik, szakal), stirble (m.: kledder, purel, rawel,<br />
rezak |ļ rezan, szilwen), szakaliszek (m.: girwidz, jacuben bogdan).<br />
prausky.<br />
c) demenes mācītāja muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): pliska, schaboldc, uppnik.<br />
ß) māju<br />
vārdi (1811. g.): bulaz || bulusch, berbroder, kiddul, marzulen, sza-<br />
d) gatenes muižas pag.:<br />
a) pavārdi 1816. g.): kleder, uppenik.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): bogdan, bulaz, girwidz, jakubek bogdan, kledder, kowal<br />
bogdan, kupszuwek bogdan, melnik bogdan, mizan, roudonik, rokdiozk, stasuwen,<br />
stellmak |ļ stelmek || stelnik bogdan, szemelle, szilwen, tortkin bogdan, uppenik,<br />
wczen |ļ wehzen |ļ weschcn.<br />
wezen.<br />
e) grazentāles muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1816. g.): krūklis.<br />
ß) māju mārdi (1811. g.): bulaz, kowal bogdan, mizens, stelnick bogdan, sczilwcn,<br />
Y) kruoga<br />
vārds (1811. g.): leizerischek (kruogs).<br />
f) lauka muižas pag.: pavārdi (1850. g.): kurmel, pliscban.<br />
x)upesmuižas pag.: sādžu vārdi (1811. un 1850. g.): cerclisckkc civc<br />
lisebke, czisvN'ka ļļ czysckvwka, pisnischky, schibutsche.<br />
Dvita pogosts —<br />
dvitiški.<br />
1. möjas: a) azarmaļa: aļšanka, berezāukas sola,<br />
b°uku mežsofgs,<br />
b°uku s., dukaļiki, kutņiki, ķetrānu s., ķiņķāusku s., lūpgaņu s.,<br />
pārkūnišku s., rybaku 8., sēdkāusku s., s e<br />
iļu s., skudriškas, sodiškīši,<br />
tekliški, te ireliški, tumānu<br />
s.,<br />
zakarāusku<br />
8.,<br />
zarinku<br />
8., ziperiški;<br />
b) izčasna: e<br />
āizpūriški, drazdovskis, p i'kstulina; c) kal'niški:<br />
boltö krüga sola, degsnis, pupenu s., rāubišku 8., ruļuki, spāku s.,<br />
špaku s.; d) meža gols: grebieza, krapāni, naviniški, pridiški,<br />
skujiški, zvidrānu sola; e) sasnāuciši: cukriņu sola, glaudu s.,<br />
kankaru s., kriškinānu s., kriškānc, kuliņi, munču s., n e icga|u s,<br />
pusdrigails, ružu s., vidz s.; f) medešu budka, vacdravnīki.
2. muižas: dvita jeb dvita muiža, janapoļa, jeävigava, kolna poļvāfka,<br />
krapaniškis.<br />
3. bažn e icas: dvita bazn eica; [Staņislava bazn., suoda bazn.].<br />
4. škulas: clvita škula.<br />
5. krägi\\krügi: berezāukas krügs, cukrinis kr., dvita kr., iū(v)zinis kr.,<br />
özinis eikstulinis kr.<br />
kr., p<br />
6. patmal'is: dvita patmaHs, [vjāršu patm.j.<br />
7. c'eģeļņas: dvita c'eģeļņa.<br />
8. kol'n'i: buksinis koīnc, cārm°ūkšu kal'n'iņč, c'egļu kaī'nin'č jeb<br />
ķiģeju k., drebu kokts, driva, greizi kol'n'i, iģerkle, lopsu<br />
kal'n'iņč, naūdis kal'n'iņč, čpšu kal'n'iņč, oža mugura, pilis koīnc,<br />
retis sola, roga driva, ubaga k., ž e ida volaks; [augstais kolnsļ;<br />
[anuļkas kalniņsch, karatawu k., wahsanu k.j. j8a. uzkalni: cegļu<br />
kaļņeņš, dīvinišku k-ņš, ķiseļa k-ņš, medišu k-ņš, petru k-yš, vīžu uzk.,<br />
štjaron k-ns.j. [8b. lejas: sandarleicis, valnaceplis, žvyrynaj.<br />
9. upys: daugava, dvita.<br />
10. upietes: berezāukas upe, gāfguzinis upe, krapan'išku upe, malno<br />
upiefe, pļintāuku upiefe, sorkano upiefe, visiefes upe; [beinera<br />
upe,<br />
iuzinis upietja, krauklinis kanava, lukstu kan., opšinis kan.,<br />
plintauku kan., rotupis kan., slobodas upe, šauru grovs]; [tukste,<br />
ragoräaj.<br />
//. azari: gaisu azars, krapan'išku az., ķiņkāusku az., pogosta az.,<br />
ūzuloju az.; [dvīta azars, skuķa az., uboģinis ezereņš]; [muischas es.,<br />
sihļu es.j. [IIa. prūdi: [lielais prūds, zastavu pr.j; [siwu purwsj.<br />
12. pūri: dravis ļļ dravys pūrs, iūzinis || iüzinys p., meža p., nagofdāis p.,<br />
ožu<br />
p., piertis ļļ pīertvs p., prancuzietes p.,<br />
šaūru<br />
p., t e<br />
irēls,<br />
teiteļa p.; [brigitas pūrs, briežu p., dīvinišku p., gaišais tīrels, lelais<br />
teiriels]; dsehrwenu p., čalu p., welna zeplis, weesires purwsj.<br />
13. pfavys: grizaüskos p[avis ļļ pjavys, janapolis pjavys, jaüno pļin-<br />
tāuka, krapan'išku pļ., pļintāukas, soīīdarleics, sudarinys pjavys,<br />
šauris, v'£rtĢžis, visietes plavys; [grižausko pļ., grvuža jeb<br />
bryuža pļ., kolna pjavys, kopu plavys, luksti, moruška, rotupjaj;<br />
[istschahsne, morga, roudu pf., sraģu olksna, tschakeņasj. [13a. lauki:<br />
dzērvju lauki, janopoja teirums, krapansku t., linejis t., līpenis t.,<br />
mežamolys t., mykainlsu t., pilensku t., skosu t., upmalis t., var-<br />
287<br />
tovsku t.]; [ahschu mugura, buschu lihdums, dsirnawu druwa, ragu dr.,<br />
statu dr., welna zeplisj. [13b. ganības: ligorciavas, sidrabas].
288<br />
14. meži: darhbe, dambrin'e, diveniškis, drav'e, graizi kol'n'i, IM<br />
pridĢ, loča vacums, öpsinys, saläotoka, staģolksn'e, staģu dryva,<br />
vapnys vazums; [bubinu sils, Igjarklis, kraukja perēklis jeb krauk-<br />
liņa, loču bierzs, rocyriojs, stāja äryvaj; sapschene, kasu m., lahzene,<br />
nakauņa, namenes, treijtelsj. s14a. vietas mežos: dagums,<br />
dzjārvina, nokyuņa, rietis sola, žeidu voloks]. [14b. tilti: bei-<br />
nara tilts, greiztilts, kraukiinis t., kuorslais t., lapu t., neicis t.,<br />
opšinis t., skaistais t., slobodas t., zastavu t., žvyrynis t.]. [14c. ceļi:<br />
jedvigovys groblis, klinģercejs, lineja jeb vaco lineja, ļopavsku<br />
groblisj.<br />
15. stidziņas: lopsolu stidziņa, majaka st., mainos upietes st.,<br />
opšiņu st., opsolu st., retys solās st., roga dryva st., teirelišku st.<br />
17. kopi: b°uku soias ļļ solys kopi, jedvigovas k., iüzin'is k., kriski-<br />
nānu k.. muņču k., seiļu solās k., spoģu k., zarinku k.; [mieru<br />
kopi jeb mieriņu k., vuškanu k., zvīdrānu k.j. [17a. krysti:<br />
sventura krysts].<br />
18. solās: cukriņa saliņa, glaudu sola, jedvigovas s., ružu solās saliys<br />
[dāugavā].<br />
19. izvördt: b°uka, čomānc, daģis, drancānc, grizānc, kiūlinc, komočs,<br />
ķiņķevskis, lejiņč, malnacs, pondānc, pupiņč, pürplis, rinķevičs,<br />
rudānc, rujuks, svykls, timšānc, tumānc, undufs, vajuks.<br />
20. papildinājumi:<br />
a)dvietas pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): bainban, bebran, bikcrnik, bitzan, breidok, bruman, bul-<br />
»Ott, cirsch, dillan, dosckan, dsaltan, bfelbts, dsen, glaudan, grignlan, grisan,<br />
kayran, kalwan, kampan, karklin, karklinski, tauschet, keturan, kibbin, kiulin. krappan<br />
iudrie<br />
krapan, krischkian, kriwan, krummin, kudan, kupschan, kussin, lasdan, leyn, lipsckan.<br />
mescbantz, mcschiu, mesckpopur, miglau, mischin, moschan, muntsch, paksck, perkun<br />
prinssau, pukiau, puntzul, purpliS, rymschan, rymitzan, rudan, rudgal, ruscha, rutkans,<br />
skapar, skuja, skuķis, smelter, smikorst, spak, spalan, spogis, sprugan, staschan.<br />
steppen, strot, sarne, swidran, swirgsda, timschan || tymschan, tnman, nschnl, wagal,<br />
walsan, wassarawtsck, wasan, wiltzan, wusckkan.<br />
3) māja vārdi (1811. g.): kalniscdki, muntsch, nidsgal, seyle, widswalst ! »IM*<br />
walstd II widswaldts (1826. g.); (1858. g.) velbywki, bvlsckak, buika, cirsch, dillan.<br />
dingal, gaidsilolvskij, gicgicr, glaudan, grisan, indris, jankowsky,<br />
kalwan, kankar.<br />
karklin, keyrc, ketran, krappan, krisckkian, kritvan, kulin, laurinowitz, lein, lepper.<br />
letzte, lubgan, luttinsky, malinowskij, mallan, mcschgalla, pere, perkonischki, pitran,<br />
plan II plon, platzan, puppiu, pusan, rakkat, raubischka, rimschan, rinkewitz, roma<br />
nowsky, rndewitz, rudon, rulluk, ruscke, sacharowitz, Sfubre, skukke, smikkerst, spedļr<br />
stasckan, swikle, schpaks, saranek, sawitzky, swidran, swirblis, swirgsde, scbeimund
schurille, schurowsky, timschan, trantowsky, tumann, uschull, waserauds, widswalst,<br />
wuschkan [ceļminiki, karativīši, kātavnica, krapanski, linejski, mykainiši, pasilenski,<br />
pyurinlki, sylagallsi].<br />
Y) kruogu vārdi: saschene, baltaiskr., iusine, sloboda kr., tschakenes kr.].<br />
b)janopoles pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): aksul, bayka, deksnis, didul, glaudan, grawiht, grisan,<br />
jaunklawing, judris, klautzan, kosul, kupplan, lasdowki, leynik, ligim, meschan, mister,<br />
pawar, pitran, Pusan, rudan, rudgal, sauski, strod, wasan, wersckuk, wisckker.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): glauban, podswinne, sosnowka; (1858. g.) vēl: deksnis,<br />
eygim, grisan, jassanowitz, juchnewitz, kohken, naruschka, onsel, pusan, rudgalw,<br />
rulluk, uschul.<br />
Gārsenes pagasts —<br />
gārsenieši.<br />
/. mājas: bajāri, butkēni, elnēni, elsīte, indeni, jakäni, kažūoki jeb<br />
kažuokiški, kukaleni, kurmiški, laūkagaļi, pāškāņi, prunkeni, püor-<br />
māji, vanagi, vārkavīši, viduģiri, vileni, zimbji, zīltzni, žļābji.<br />
2. muižas: gārsene.<br />
3. poļvarkas: jaūnmuīža, rūdupe, vecmuīža.<br />
4. baznicas: gārsenes baznīca.<br />
5. skūolas: gārsenes pagasta sküola.<br />
6. krüogi: bajärkrüogs, muižas jeb baznicas kr., ruobežkr., skur-<br />
steņa kr.<br />
7. kalni: bābukāīns, milzu k., pāškāņu k., zapes kalniņš; [pilskalns,<br />
schabiņu k.j.<br />
8. upes: elsīte, pīestele, susēja; [matschkaj.<br />
9. upītes: butkenu upīte, pagrunda; [lahtschupe, wehrtescha jeb plutes<br />
upej.<br />
10. ezeri: bezdibeņa ezers, dēļu ez., vecmuīžas ez. [jeb alstrupes es.j.<br />
//. purvi: [baltmuižas pors, plentaukaļ.<br />
12. pļavas: akmeņīņe, dubīķe, lejupjava, telētņiks; [andženiške, askine,<br />
lielā pj., vacumi]; [darschinäweta, deglis, gerwakäklis, kudläla, ļuņiņa,<br />
maischelņiķe, naujadarai, plute, Pölfmrschai, sarbinta, stadätwete,<br />
tschasņaķiņasj.<br />
13. lauki: [iždēgēla, ribiniksj.<br />
14. meži: gailiske, kabütiske, trāks; [jilgabrada, schķindelischkij.<br />
/6. ganības: šerūote, vaīdaģine; [kaļņes, meldiņes, meschķurisj.<br />
16. ceļi: pagrunda, [butkānu ceļš, kukalīnu c.j.<br />
LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
289<br />
19
290<br />
17. uzvārdi: andžans, asaka, babīets, baītmans, balulis, baraviks,<br />
baöblis, bütfns, dufnbris, ellekss, grigāns, guds, ģirūns, indāns,<br />
jakāns, kabūtis, kalniņš, kalnīets, kažūoks, kulitēns, kupčs, kurmis,<br />
ķeīris, māliņš, plakans, puida, puntzns, pontāks, pupiens, putra,<br />
salabaūda; spischtschan, pluhsche, porter, radwill, rahwin, ramman,<br />
sakkal, sehbre, sprindschuk, swirsky, saldāk, schillan, schlabje, traule,<br />
uhbel, urkiht, wannag, willan, wintschel].<br />
18. papildinājumi:<br />
māju vārdi: a) (1811. g.): andsann, anschan, aschack, babbert, ballul, baltmann,<br />
buhten, dumbre, girum, griggan, grischke, gudde, indan, jackann. kalneet, kaschok,<br />
kulliten, lcelaus, leycn, pieschtschan, Plackann, Plüsche, putre, ramman, rawin,<br />
sehber, sellen, «albacf, sckackel, schimann, traule, ubel, urkit, willen, wintschel.<br />
ß) (1858. g.) vēl: bajarischka (leelaus, uhbel, willan), butkan (anschan, baltmann, jak-<br />
kan, jasse, jurr willan, keire), elnan (indan, kalneet, schimann), elsiht (aschak, baltmann,<br />
schimann), jahnan (aschak, pischtschan, pluhsch), kaschokischke (indani, raman), kukkulan<br />
(dumbre, kaschok, Sprindschuk), kurmischke (jakkau, kalneet, schimann), laukegall (griggan,<br />
radwill, sprindschuk), paschkan (grischkan, indan, puide, schimann), prunkan (ansckan,<br />
buhtan, jakkan, kalneet, rahwin), sihlen (afcbaf, baltmann, dnmbre, grischkan, indan,<br />
kristap, rahwin, schillan), simble (buhtan, plakkan, pluhsch, puppeu, ramann), schlabje<br />
(aschak, dumbre, leelaus), Waldau, saispuri, apaļam, bubuļi, dumperaui, emsini, gren-<br />
b«e, Purmali, wikumanij.<br />
Kalkūnes pagasts —<br />
kalkuntešt (tag. lauceses pagasts).<br />
/. mājas: a) kalkūnieši: abejiski, abrāmovka*), bālakājiški, bāza-<br />
lišķi, bimbīriški, bļaudiški, cigānovka, dubovka, dzisna pavlovka,<br />
gar6eliški, gļinovka, graveliški, ivänc-vka, jevsējevka, krinica, kro-<br />
piški, kuchariški, kumpiniški, kupčiški, lauriški, loskutovka, malta<br />
jeb malkava, mat'viški, panasuki, pauliški, paupiški, pölocka, prie-<br />
kijevka, rateļi, rotiški, sginka, starodvorišče, tänaji, trāniški, vis-<br />
keri, voloģina, zvoniški; b)<br />
medumieši: čibliški, griniški.<br />
paberza jeb paberzeniški, pasariški, šķirstiņi, sodiški, vanagiški,<br />
zeltiški, zemiški, zvirbļuški.<br />
2. muižas: baltā foļvarka, berkava, berkineļi, jefrēmovka, jeruzaleme,<br />
kalküya, karlinovka, klotiški, liginiški, liljenfelte, malütki, marinova,<br />
medummuīža, michnövka jeb randanu m., neifelte jeb tamožņa,<br />
pakrvpiški, romaniški, rotiški neifelte.<br />
3. miesti: grīva, jūdovka, miderkūni.<br />
4. baznīcas: berkineļu baznīca, grīvas b., judovkas b., miderkūnu b.,<br />
voloģina<br />
vectic. b.<br />
*) gravis (> ) nozīmē vārda uzsvara vietu.
5. krūogi: berkineļu krüogs, dubövka, kajis kr., karčevņa, kriveijmost kr.,<br />
križovkas kr., sginka.<br />
6. sudmalas: kalkuņas sudmalas, pankracu s.<br />
7. kalni: apšruti.<br />
8. upes: daugava, janövkas upe, lasenbergas upe, lauces upe, pokrd-<br />
pišku upe.<br />
9. grāvji: čornij ručej.<br />
10 ezeri: lineņu ezers, meduma ez., silu ez., svenles ez., šķirstiņu ez.,<br />
višķeru ez.<br />
//. dlķl: llginišku dīķis.<br />
12. avuotl: maņdikoval (avuots).<br />
13. pļavas: berkineļu pjavas, Jeruzalemes pļ., köstrica, miehanovkas<br />
pļavas, repišče.<br />
14. meži: apšrūtu mežs, blaudiskī, gorochovije, griniski, kožinija, liela<br />
sila (boļšaja sila), maly namēnei, mazā sila (malaja sila), novinas,<br />
ostrovā, pankrāci, ruķeļi, tobakiny, trikopci.<br />
15. ceļi: eģiptes ceļš.<br />
/6. tilti: kamenij most.<br />
/7. kapi: altkirka, berkineļu kapi, dubovkas k., grīvas k., tanaji.<br />
/5. uzvārdi: barčs, berziys, borisovs, cālīts, čermaks, gabrans, garkajs,<br />
gravels, jasvens, jegörovs, junels, kalniņš, kolomāžnikovs, kumpiņš,<br />
kvetka, ķerģels, laurans, lukašēvičs, Jeonovs, maliņa, maskalūns,<br />
matveiks, meškovskis, noveniekis, prēķels, proščenko, ratāls, rat-<br />
kēvičs, rimjāns, ročenko, šiliņš, skroms, smilgins, sokovs, širokovs,<br />
šostaks, švilpe, trans, vanags, višķers, zils.<br />
19. papildinājumi:<br />
a)kalkūnes pag.:<br />
«) pavārdi (1807. g.): igaun, issaht, kasak, prekul; (1811. g.) vel: asuschels, balter,<br />
darbe barbey, brusgul, daugul, dähdel, gassin, grawel, jannel, jateneek, jese, jusch-<br />
k>s, kaugarre kaukarre || kaukar, kehpel, kergalle, kirken, köders, kosack, kurschit, latwell,<br />
mahling, massen, meyne, missan, paberse, pallabbi, pellenis, peksche || pekschis, pree-<br />
kul, puhren, reine, rettel, skutte, smeische, sullain, swikke, sarne, semelle, sohsel,<br />
trahne, wassar, wildan, wisting, woitz.<br />
P) na/u uarrf/ (1811. g.): asuschel, babudin, darbe, bartsche, bogdanowitsch, Vau-<br />
gel, dädel, gabran, gassin, gedreit, gillische wloginon, grawel, grubischen, guddel,<br />
gurgut. illischke, issat, iwanow, janin, jateneek, josewitsch, junnel, jurrewitz, jutsche,<br />
kasack, kergalle, knipste, kumpin, kurschit, latwel, laure, lauretzky, maling, martschul,<br />
wasche, matitzki, matuschewitz, matweck, meyne, missans, moskal, natschisky, pallabbi,<br />
bletfcbftn, preekel, rettel, smeische. swike, semelle, siegmund, sohsel, schamait, tartar,<br />
Krahne,<br />
tscherbitzky, wannack, wassar, woitz; (1826. g.) vēl: czerbitzke, hischke, kus-<br />
m'Wt, lauretzki, markisckke, mistoss.<br />
291
292<br />
b) karlīnes muižas pag.: māju resp. sādžu vārdi: (1811. g.): loginova<br />
(sādža), kas vēlāk paliek par karlīnes muižu, samadura (sādža), staschalischki (sādža)<br />
(1826. g.) vēl: grmischki; (1850. g.): samadurischky (sādža), grünischki.<br />
c) lend* erņas pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): garkey, jurken, katan, färbet, smilgin, timper.<br />
ß) māju vārdi (1850. g.): aleksandrowicz, borowski, garkey, ilgin, iwanow<br />
iwaskiewicz, jaswin, jurken, katan, kardel, razewiez, smilgin, stepanow, schama<br />
schwirkowski, schukowski, szatrewicz, timper.<br />
d) liginišku muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): daugste, dsennewitz, garkai, Piper, rauda, ruran, smilgin<br />
timper, Malsch, woitan.<br />
ß) māju vārdi: afanasjew, bartuschewitz, belawskij, buran, bücf, daukste, daug<br />
ste-cichanowitz, dsemidaw, fedotow, garkai, garkai-daschkewitz, isakow, iwanow<br />
jasinskij, jewlampi, kirilla-zipkin,kolosowskij, kolosowsky-riemann, kwetkowskij, linde<br />
lossinskij, merschwinskij-gehran, mikiferow, mikitin, mironow, mischkowsky, misck<br />
kowsky-rauda, moslowsky, mucha, naglis, orlow, palianowitz, rauda, rotschenkow<br />
ruran-daugste, ruran swirko, smilgin-garkai, stepanow, schama, timper-trahn, wawilla<br />
woitkewitz, wolodin, ziziruk-belauskij, zurkewitz.<br />
e) medummuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1807. g.): knipste, swikkc, tummel, wischting; (1811. g.): abar<br />
bartsche, gabran, gauzer, grawel, greeke, gribbe, guddel, jateneek, jeske, junnel, jur<br />
gelle, kasak, knipste, köder, latwell, lisken, mahling, matweck, missan, natschiskij<br />
pletschken, preekel, puhren, rettel, skutte, smeische, snllain, swike, swäder, sarnc<br />
tumel, uschain |ļ uschan, waikutt, wannack, wassar, wisting, woiteck, zibel ; (1858. Z,<br />
vēl : asckuschel, ipat, kaukar, kumpiu, pletzken, skrasdeneek, «milpc |ļ schwilpe, scbwick<br />
schweedre, uschen, wehtrin.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): babudiu |ļ pabudin, bindar, gabran, gauzer, grawell<br />
jeske, junnel, knipste, latwell, lisken, maling, matweek, meintet, missan, natscbiskij<br />
narcziszki, preekel, pubren, sarne, thummel, uschain, wannack, wassar, woitcek, zibel<br />
(1826. g.) vel: bebet, gantscher, jatneek, stepanca, snllain, schmeiscbc, Sigmund<br />
(1850. g.) vel: dulken, grawel-tschiblis, jatneek-swilpe, jurrgell, kumpin, lauretzkij<br />
mahlin-schlichta, swilpe, schostak, schileika, wistin.<br />
Y) muižu vārdi (1850. g.): berghof, lauzeshöhe.<br />
(Kurcama pagasts)<br />
—<br />
(kurcumieši).<br />
/. (mājas):* a) kriviņišku (rajons): antakoli, girviski, kļaviski,<br />
ķirkoļi, ragauyiski, skatiški, smirģiņiški, vilkapuors; b) kurcuma<br />
(rajons): baltiški, biruliški, britaņiški, grendze, guļbinka, kamariški,<br />
rudmiņiški, silniski; c) laukesu (rajons): auguliški, greveliški,<br />
kruķi, mātišķi, rudmiņiški, šarkiški; d) šeinovkas (rajons): abe-<br />
lišķi, adališki, ažupiški, grebļi, kaļņiški, rimšiški, stumbrina, sviļiški;<br />
e) krumsku (rajons).<br />
*) sugas vārdu ietvērums iekavās ( ) rāda,<br />
ka tādus te latviski nelietā.
2. (muižas): eģipta, ģirviški, ilze, kriviņiški, kumpiniški, kurcums,<br />
laukese, šviļpiški.<br />
3. (baznīcas):<br />
laukeses baznīca, tščeva b.<br />
4. (skuolas): kriviņišku sk., kurcuma sk.,<br />
5. (kruogl): krivimost kruogs,<br />
tščeva kr., zeļonka kr.<br />
6. (patmafi): tščeva patmaļis.<br />
7. (kalni): krivojmost kalns, zelta k.<br />
8. (upes): laukesa, skirna.<br />
šeinovkas sk.<br />
laukeses kr., paberža kr., spivakišku kr.,<br />
9. (ezeri): dervaņišku ezers, grendza, guļbinka, ilzes ez. (ildzes),<br />
klavisku ez., kruķu ez., kumpiņišku ez., kurcuma ez., rebeži,<br />
samanka, smelinskas jeb laukeses ez., stašišku ez., svilpišku ez.<br />
/9. (purvi): kļavišku purvs.<br />
//. (pļavas): antakoļu pjava, zacharku pļ.<br />
12. (meži): ilzes jeb šeinovsku m., kriviņišku m., kurcuma m., pušča<br />
13. (tilti): krivojmost, tartaks.<br />
14. (kapi): brataņišku kapi, laukesu k., paberžas k., skorlatišku k.,<br />
tščeva k.<br />
/5. (pavārdi): asāks, bernats, liskins, rakucs, rūnāns, vainovskis.<br />
16. papildinājumi:<br />
a)eģiptes mācītāja muižas jeb vilku miesta pag.:<br />
») pavārdi (1811. g.): listen, sohsel, Wasser.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): listen, wasser; (1826. g.) vēl: junnel.<br />
b) ilzes muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1826. g.): gerbis, kumpin, lakis, mikul |ļ mikulis, plurz, rimscha<br />
swilpa || schwilpa.<br />
ß) sādžu jeb māju vārdi: abeliski, gereiniski (sādža), mikuliski, stalbowka, stum-<br />
bran, subbriski, scheleikiski, tomaschiski (sādža); (1857. g.) vel: kumpin (mājas), plutz<br />
(mjs), rimscha (mjs), rimschan (mjs), schlicht« (mjs), schostak (mjs).<br />
T) poļvarkas: eleonorenhoff<br />
c) kriviņišku muižas pag.:<br />
«) pavārdi (1858. g.): gailewitz, gassin, grawel, Palabs, pauluk, pohdan, pret-<br />
tut, rake, raubischke, smilgin, sweikart, scharne.<br />
P) sādžu vārdi (1858. g.): antakol, harowije, ispatiscbky, klawisckek, ragawni-<br />
scbek, salwischek, skakischek, stasischek.<br />
d) kurcuma pag.: māju vārdi (1826. g.): butrim, granikk, jurkian, kasan,<br />
maserski, mauscha. mikulani, smilgin, stasulani, swirko, szilling, undriwien; (1850. g.)<br />
vei: baltrowen, bruttan, kardel.<br />
293
294<br />
e)laukeses pag.i<br />
a) pavārdi (1811. g.): galwa, garkai || garkaij, kardel, katen, keijris,<br />
smilgin; (1850. x.)<br />
vēl: kriwen, kruck, mausche.<br />
ß) sādžu vārdi (1811. g.): auguliszek, dubowka, garkaischke, kropischke, meza-<br />
runga,<br />
nischki, pokropischki, rakowszuna, rybaczijsczki, smilginiszki, spiewakiszki, scharkischki;<br />
(1826. g.) vēl: jassiwieni, podwerba, tijmperischek, tribuchi.<br />
Y) kruogi (1811. g.): baznīcas kr.<br />
S) poļvarkas (1811. g.): holendernij (= olendere).<br />
1. muojas:<br />
Lašu pogasts —<br />
A. jaūngrīnvaldes pogasts —<br />
B. vacgrīnvaldes pogasts<br />
C. hogenbčrģes pogasts —<br />
D. laša pogasts —<br />
A. jaūngrīnvaldīši<br />
zacharanka.<br />
B. vacgrīnvaldlši:<br />
E. lusbšfģes pogasts<br />
F. šederes pogasts<br />
lasīši.<br />
lasīši.<br />
jaūngrlnvaldlši.<br />
— vacgrīnvaldīši.<br />
hogenberģīši.<br />
— lusberģtši.<br />
— šederīši.<br />
basāki, kokaīniški, pokuliški, pūdiški.<br />
C. hogenberģīši:<br />
bleīviški, kraūkļi.<br />
D. lasīši:<br />
aleksandraüka, apšine, asinauka, augstkal'ne, bagdanauka, balakanci,<br />
bältruki, baradaüka, bärkauski, barsukine, berezaüka, b6rgfilde,<br />
bfrziņi, birkēndre, vacböfs'ki, cīlāu-vuškāni, cüoleitöbulnlki, Č6f-<br />
vonka, vacčunčuļi, čuviki, dačaraūka, daratiški, dideliški, diriRi,<br />
kolna-dobulnīki, dubaūka, dubiški, dubline, eiķenrode, endin?,<br />
galinava, gālvāni, gāfbenaūka ļļ garbynaüka, garinaūka, gārla-<br />
miškas || garlaniškas, gribaūka, griīīteļi, ģeķeļi, ivanaūka, jucišRi,<br />
kadari, kalne, kāfsunaūka, kaūpukolne, klupcāni || klupsāni, kolna-<br />
kopi, kozupürs, kr°ūziņi, kulmaņi, kuzminaūka, ļacki, lapfes, lesiņi,<br />
maksimaüka, marijlāuks, muravanka, neīzofģe, nemirska, nikalinka,<br />
novicki, okman-cuoleits, oldari, olgina, pagraničnaja, pasta-<br />
raūka || pačtaraūka, paūļuki, pažarine, pāvi, pitentāle, plēntaūka,<br />
pope, pūriņi, pūčkas, rabenaūka, rajas, rāncāni, razmatkas, ravim.<br />
rūbežnīki, ruodāni, sārmuliški, sasali, sasnaūka, springini, straz-
daüka, sulas, sunakļi, susekļi, svarcevska, svēikat-Hpa, šaltāni,<br />
jaūnšapranovi, šuvacki, tālvaldes, tatjūniņi, upmaļi, ūzulari, vališki,<br />
veplišfti, vinagradi, vitengova.<br />
E. lusberģīši:<br />
dērvāni, ezeriņi, ģārdāni, kraūkļi, pab^rži.<br />
F. šederīši:<br />
ältäni, balataüka, baraviki, gudeliški, kolna-rasimi, pakapine, po-<br />
piški, pūšļi, undulnoviks.<br />
2. muižas: annas muiža, bčltmuīža, jaūngrīnvalde, vacgrinvalde, ho-<br />
genberģe, laši, lustberģe, šedere, štembufga.<br />
3. poļvdfkas: berenfelde, burenova, daratine, hermansdörfa, jalgaviria,<br />
jaūnlaši,<br />
Imdenļelde, neīgūte, ombērģe, pabfrži, vitkuškas, zofija.<br />
4. bazneīcas: eglaines katūļu baznelca, lašu bazneīca.<br />
5. skülas li škūlas: lašu pogasta skula. šederes sk.<br />
6. krūģi: apšines Krugs, asinaukas kr., berezaūkas kr., blusines kr.,<br />
brusovankas kr., ctzrvonkas kr., dumblines || dublinkas kr., jaūn-<br />
grīnvaldes kr., kāntofkas kr., lagaukas kr., lašu kr., lusberģes kr.,<br />
mölines || mūdines kr., pakapines kr., pašulines kr., raūdas kr.,<br />
rudzaītes kr., šederes kr., vitkušku kr.,<br />
zasrankas kr.<br />
7. koī'ni: bäfsuku kolnc, dubiks, kaūperk., kungu k., lopsu k., pilkolnc,<br />
papovskaja garā, raudmuīžas k., rubynu k., zalataja gara.<br />
8. upes: eglaines upe, grīnvaldes upe,<br />
ilūkstes upe, lašupeīte.<br />
9. upeltes: ģeķeļu upelte, kuprinka, laundoru upe, maīupeīte, mārģinu<br />
upelte, paberžu upelte.<br />
/6. azari: annas muižas azars, böltmulzas az., endenes az., kal'nišku az.,<br />
kolnamuīžas az., lusberģes az,, omberģes az., paberžu az.<br />
//. prūdi: lašu muižas pruds, pašulines pr.,<br />
deres sutmalu pr., štefnburgas pr.<br />
raudas sutmalu pr.,<br />
/9. pūri: annas muižas pūrs, coüku p., dzfrviņu p., garmališku p.,<br />
germansdorfas p., karšunaūkas p., ritceļa p.<br />
13. pļavas: bidrene, dūbūo likna, ēlkšņu pļava, garüo pļ., gola pļ.,<br />
kolna pļ., kolna krūga pl-, kruga pļ., kubuline, ļovānu pļ., maci-<br />
niškas, meža pļ., mozī dubiciņi, plosos, pļāntaūka, počkas, puķine,<br />
sasales, suseklis, upes lēiču pļ., ušu pļ., vacums.<br />
14. meži: deksnis, dubiks, siliņč, spacirnais, vacums.<br />
15. birzes: ģeķeļu birze, kopu b., lēlais plecs, rabynaüku b.<br />
16. kroūmi: blüma krourni, grūova gols.<br />
/7. stygas: vacborsku styga.<br />
295<br />
še
296<br />
18. stidzlņas: kulmapu stidziņa, spacirnaīs.<br />
19. krosti: barsuku olas, dziļūo grova, jedušine, lozdusķines, ļovānu<br />
krosts.<br />
20. lēiči: borska lēiči.<br />
21. kopi: černaūkas kopi,<br />
šederes k.<br />
lašu k., möiin$sk., neīgūt§s, k., pabfržu k.,<br />
22. izvüordl: altāns, andžāns, bluzmans, cūoleits, galvāns, kraūklis,<br />
okmans, pūslis, rancāns, unduls, zvifbuls.<br />
23. papildinājumi:<br />
a)jaungrinvaldes pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): gehren, kokan, suban, woitan.<br />
ß) māju vārdi (1826. g.): gerthan, pipirischki; (1858. g.) gehren.<br />
b) vecgrinvaldes pag.:<br />
a) pavārdi (1826. g.): appel, bleidel, lupgan, marzulan, putzka; (1858. g.): aisck<br />
bel, dumbre, mundan, pawischke, swirbul.<br />
ß) māju vārdi (1826. g.): apelitz, berschan, blussin, bukelischki, bukischki, gawri<br />
lischek, kokalischek, leitanischek, malmischa, pipirischki, Poschelina, saweliewka.<br />
c) hogenberģes pag.:<br />
a) pavārdi (1826. g.): althan, anzan, bliwe, ermusch, kraukle, krüggel, pusslis<br />
skumbin, strasde, subbatel, talftum, undul; (2857. g.) gubbel, stumbre.<br />
ß) māju vārdi: bliwe, nowik, strasde, subatell, undull.<br />
d) lašu pag.:<br />
a) pavārdi (1826. g.): bertlen, brücke, czunzell, galwen, grigul, kokan, lepe<br />
midder, monka, solne, sketter, stakansch, sulle, sullex, waggul, wiltebieb; (1850. g<br />
dugga, gabbran, grābekli, mahlin, mahrkulan, nesin, puhschke.<br />
ß) māju vārdi (1826. g.): bertlen, blusmann, brücke, grigul, kokan, lepel, midder<br />
sallne, stakausck, swirbul, waggul; (1850. g.): ballentins, heckel, pochom, poppow<br />
rebbenowka.<br />
e) lustberģes pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): asser, brukke, gahjehjs, garose, grabekle, lampan, lappai<br />
lassmann, lohkis, ockmann, pataga, repsche, skrohder, snedse, snikker, wahrne, wen<br />
del, zahlit.<br />
ß) māju vārdi (1858. g.): galle gehrden, widdusgehrdeu, krewin, kalnepabersche<br />
pakaln, smilteneek.<br />
f)šederes pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): altan, bliewe, ermusch, jaunischan, jaunsem, juraschan<br />
kraukle, kupren, mulke, puschle, saukan, skunbin, spine, stresee, subatel, sunkan<br />
undul, zekan.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): ansan, anss, vöttcher, ermusch, garber, jaunischan<br />
mulcke, nowick, petronel, Prokop, pudubnick, ragowski, rasinen, saucka, strasde, sun<br />
kau, undul, wareluck, zeckan; (1826. g.): anzan, lassmann, russimen, spinne, wayczug<br />
(1850. g.): gelowka, marlzuk, puhsle, saukan.
Pilskal'nes pogasts —<br />
pilkalnieši.<br />
— (šļozbergas pogasts) (šļozbergskije).<br />
/. sätas: a) kanicpoļskije: doļņickaja, gorovaja, gryvka, kudeiki,<br />
kukļi, kurmiški, kvjatkovščina, lapiski, lugovaja, šaršuni, šaūļi;<br />
b) kazi mi riski: jechimoviči, kazļiški, lazdiški, munde, pris-<br />
tanskaja ģerevņa, smeļi; c) judvigovskije (jeb raguļiški):<br />
vaiküji, valpitri, varliškas; d) šļozbergski je: bifži, bytyna,<br />
buči, dryginiski, drönku sola, dubiški, gaj(i)ški, garbunovka, gulani,<br />
ģeriški, kal'niški, kalvanu sola, kankari, k'ülinu sola, ļopovsku<br />
sola, myltynäni, mukaņi, piskuni, puri, raubiška, sabaji, siviški,<br />
stašāni, stejmaka, šadeika, sakali, šarmiški, šuri, švilpiški, tumšāni,<br />
tutini, uguļi, užuļi, vaiküli, zvidriški.<br />
2. muižas: dubuliški, jadzāni, kanicpoļe, kazimiriski, paguļaīīka jeb<br />
tenāfefte, plikiški, raguļiški jeb judvigüva, šļozbergs, šuri, zaciški,<br />
zameeka.<br />
3. mīsteņč: yliükste.<br />
4. bazn e īcas: yliükstes bazn e īcas.<br />
5. krūgi: paguļanka, vygodka.<br />
6. patmaļas: yliükstes patmaļas.<br />
7. kol'ni: zamēčkas jeb zamkas kolnc.<br />
8. gravas: dubizers.<br />
9. upes: yliükstes upe.<br />
10. upietes: bobryca,<br />
munde. I<br />
//. azari: boltāis azars, dubizers, kankaru az., küorslsis az., malnāis az.,<br />
muküona az., puplaškys, sabaļu az., sasaju az.,<br />
12. pūri: boltais pūrs, b°ūvani, gacis.<br />
tartaks.<br />
13. pļavas: galveniški, prystaines pjavas, sasaļu pjava, vajpitraukas<br />
pļavas.<br />
14. ganiebas: vyganc.<br />
15. atmatas: polanka.<br />
/6. meži: dubizera mežs, yliükstes mežs jeb šļozbergas m.<br />
17. ceļi: razboiski most.<br />
/-5. tylti: malnais tylts, poguļankas t.<br />
19. kopi: doļņickije kopi, yliükstes k., kalnanu k., judvigovas k., pe-<br />
trisona k.<br />
20. familijas (izvārdes): bacane, baika, bytyne, bružyks, cüociets,<br />
daģis, dranka, egliets, garškis, grycänc, ģereņč, jakubanics, jechi-<br />
297<br />
movičs, kalpüonc, klimants, kornodžs, Jopa, krapanc, kuklis,
298<br />
k'ūlinc, küokainc, ļimanovičs, rnarģevičs, mazeika, morenc, mukānc,<br />
muftinc, petrövskys, poļšs, polovičs, purvinskys, pūdānc, ryks, ryls,<br />
rymsa, rurānc, sabārs, solna, škut§, šteļmaks, iūburs, vaiķānc,<br />
vanaģelis, zarynka, zuryla.<br />
21. papildinājumi:<br />
a) kanicpoles p<br />
a) pavārdi (1826. g.): eggtn, grützan, mukkan, multan, raubischka, wangiel<br />
wannag; (1850. g.): ermusch, nesin; (1858. g.) vel: bagis, garkul, kampan, lahze.<br />
leytan, tertel, wutzan.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): gudsun, raubischka, wannag; (1826. g.) vel: choro<br />
schinsky, eugim, grützan, sajontz, samorntzky, wanagiel.<br />
b) šlosbergas pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): aleksne, ballodin, baltronis, baltzans, behrsing, bimblis.<br />
bittin, bleiwe, brydickis, budschaus, eygin, eylin, garbulins, grisan, jehrans, johnķ<br />
jouuschan, kalwan, karelle, kaupau, ketpan, kewel, kiulin, klautzan, kockum, kucklis.<br />
kurme || kurmis, kustusche, lasdahn, lasdofsky, lelaus, lotscheS, mohsan, oleksna.<br />
pawul, Plöns, prussan, prussing, puhdan, puntzel, putne, raubischke, rauckin, rurm<br />
rijmzan, sabbal, sausky, skridle, spittelis, sprugian, strad, schackals, salleys, swid-<br />
ran, «cbagarfe, tymschan, tschamann, ubull, ugull, untan, uschul || uhsoll, waikull<br />
wall Peter, wallant, werpel, wiltzan.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): bandomir, becker, byttins, bogdans, bratschkofsky,<br />
bruischick, bruncka, buicko, gaigan, grilewskij, grisan, jadsan, juchnewitz, juchno, kal-<br />
tvan, kewle, kaupanis, kiulin, klautzan, kockin, kolosofskij, kornatsch, kucklis, kurme, leytan.<br />
lopows, loppe, lnrup, markowsky, miltinan, mohran, mohsan, mowille, muckan, mm<br />
ran, nearbud, oleksna, panarsky, petzan, pleppis, prussan, pudan, puntzel, raubisckkc.<br />
rauckiu, rubscheneek, rubbicks, ruhran, rutkup, spittel, sprugian,<br />
sarrinck, swidran,<br />
schadeika, schagatt, schutinsky, tauck, thanan, tymschan, tschamann, uschull, w
ķerubina m., lēimaņi, lindo adži, manfļi, miku?s, osmaņa m.,<br />
palsānu m., puncuļu m., pūrašto a<br />
ls, sle<br />
ipo a<br />
ūzuli, vģžu m., viliškis, vizāni, voitiški.<br />
C. kazemirlši:<br />
m., švūiji, titeriški,<br />
čūrišķi, kr°umiņi, sinevišķi, stZrķišķi, vai6inišk.i, vZvarani<br />
(lēl-, moz-).<br />
I). lavidīši:<br />
akminišķi, bistru m.,<br />
bolūža m., bluzmaņi, c°ukāuši, igauņi,<br />
jaūniķi, kalnišku m., korklišķi, lustusis, lustaūdžu m., mežmaļi,<br />
mežupu m., mizeišu m., polvarišku m., pövulänu m., puslāuki,<br />
raģenišķi, repņiki, strautiņi, streļcova m., uļuku m.,<br />
E. prūdīši:<br />
akminiška m., amasišķi,<br />
vaļtirīnes m.<br />
ānciša m., āntanišķi, apinku m.,<br />
barišņiku m., bojöru m., bušu m., c eiruļu m., 6?erve, ģeīdas m.,<br />
ģllišķi, kaūšeļu m., klintes m., kotužānu m.,<br />
ķerubinu m. jeb<br />
isģirii, masuja m., miķelišku m., miz e iša m., petrĢļi (lel-, moz-),<br />
prides, pūrāna, püormaju m., rudoaks,<br />
slavinska m., streļķi, st°uru m.,<br />
studāni, upmoļu m., valāinc, veibūma m., vuškarani.<br />
F. vāfnišku ļaūds\<br />
bagdāni, dūdeļi, janulāni, kakarāni, korkliņi, linārti, lūpalāni,<br />
Saišķi, pazarišķi, reiniški, strodi,<br />
vidžu m.<br />
2. muižas: boltmuīža, guļbine, jaūnguļbine, jākubova, kažumere jeb<br />
kažmervale, lavide, marinova, mežmuiža, prūde, st°ūru m.,<br />
vāfnišķi, zaļo 3<br />
m. jeb zaļmuiža.<br />
-5. e<br />
bazn icas: subates bazn e<br />
ica.<br />
4. misti: subate.<br />
5. skūtas: boltmuižas sküla, guļbines sk., prüdes sk.<br />
6. krügi: böabu krügs, ceiruļu<br />
kr., c°ukāušu kr., grendzes kr., lapi-<br />
nes kr., padvarines kr., r°ucupes kr.<br />
7. sudmolas: prüdes sudmolas.<br />
5. e e<br />
ķiģeļnHcas: kapen icas ķiģeļn ica, .guļbines ķ.<br />
9. kolni: guļbines koīnc, subates k.; [augstais k., ābelnīcas k., āpšu k.,<br />
W.<br />
egļu kalniņš, grūbu k., kopu k., kumeļk.,<br />
lazdu k.,<br />
lielais k.,<br />
liepas k., pilskalns, priežu k., roganu k., šausmu k., vilku k.,<br />
zaķugales k. [9a. uzkalni: kazpura tilts].<br />
lejas: leju kolnc; [dvēseles gr., dziļa gr., garo līkne, zagļu grova].<br />
J l><br />
upes: lapines up e<br />
ite; [kozupe, līčupīte, raudu upīte, svuiclriņšl.<br />
299
300<br />
12. azari: boltmuižas azars, briņķinu az., dubiķis, kažumeres azari,<br />
möcitöja az., subates azari, svuiļu az.; [babiļovka, bramanu ez,<br />
kamiņčas ez., pīļu ez., svils].<br />
13. de iķi: guļbines de iķis, lavides d.; [putrenes d., robežas d.j.<br />
14. ovūti: jūsteļu ovūts, lapines av., manfļu av., šiliņa av.<br />
15. pūri: anc eiša pūrs, grauza p., kāulineicas<br />
p.,<br />
kudliška<br />
p., lemešu<br />
pūriņč, opalāis pūriņč, pīguļas p., pļavas p., salnoklis, streļķu p.,<br />
vēžu p., ze ilišku p.; [boltmuižas p., dzērviņu p., gorsines p. jeb<br />
plimbales, laipu p., smilktines teirēleits, teirels jeb boltmuižas<br />
lielais p., zivju p.].<br />
16. pļovas: ašūklis, darēimi, grauza pļova, jauno plentaūka, Kaule-<br />
n e<br />
icas pļ., pūra pļ., vaco pļentaūka; [apaļā pļ., bačku bola, brečka,<br />
dzija pļ., garo pļ., kazu pūrs, krīvu pļ., ķirmaline, laiviņa, lauru<br />
pors, leiceiši, lielas pjavas, meža pļ., pesteļa, pūna pļ., rataberže,<br />
saliya, sinevišku pļ., smilktines pļ., ievu pļ., vāverine, vuškupe];<br />
ļbehrsu purws,<br />
rahzenaite, salneklis, tehwa pļ.j.<br />
buttu pļ., kahsu purws, leepas pļ., pupu purws,<br />
17. meži: atauga, bärzu pūrs, bērziņi, dfļu kaīnc, dubiķis, kāulenīca,<br />
kaūšuļu gols, kundziniški, s°ūnokļa mežs, subates m.,<br />
tāvu pļova,<br />
vacums; [bērzu šiliņš, deksnis, grūbas, kažumera sils, Krīvu ceplis,<br />
lielais plecs, skarba sils ļ| škarbu sils, žeidu sjakaj. [17a. krūmi:<br />
grūbas, Kriša atauga]. [17b. ganības, aparas: smilktine (gan.),<br />
štarkineica (gan.), svuiļinka (ap.)]. [17c. salas mežos, purvos:<br />
dīva dorzs (p.), līpas sola (p.), paradīzes dorzs (p.), pūdu sola,<br />
sloku sola (m.), vilku sola (p.)]. [17d. dūkstis: azariņš jeb linar-<br />
tines azariņš, melna dūksts, putrenes pūrs].<br />
18. ceļi: lopsolu celiņč, opsu celinč; [briežu taka, cirtuma c.,<br />
lavīdesc.,<br />
lāču meža c., nāves c., vēršu gana c., žīdu markas celiņš]. [18a.<br />
tilti: čigānu tilts, lavides t., stirnu t., upītes t., velnu t., zirgu t.].<br />
[18b. salas: līdaku salaj. [18c. atvari: priežu atvars]. [18d.<br />
alas, bedres: ogļu bedre, suņu ala, velna ala ļļ velna ceplis].<br />
[18c. mārki: čūsku mārks, kopu morki].<br />
19. kopi: boltmuižas kopi, guļbines k., kažumeres k., lavides k.; [ka-<br />
miņčas kapkalns, lūstu kopi, prodes k.j.<br />
e<br />
20 izvordi: aizticis, čūriškis, grāv its, kalvānc, kaniņč, klišānc, krankals,<br />
mačulānc, mikass, prūss, prudiškis, rāubiškis, rikstiņč, važanc,<br />
viliškis, voverānc.
21. papildinājumi:<br />
a)baltmuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): apsan, aschak, ballul, bcesais, bramman, buhtan, buhte,<br />
ellex, ewel, gudde, johsan, kakkeran, klidsing, kondrat, kopman, kraukle, krissun, laschak,<br />
lauren, leelaus, leelzelausiu, leinet, lupelan, melneek, podsche, razing, reksting, rusge,<br />
sabbulis, sarkenbiks, seering, sinnar, sprindschuk, strasde, schappel, schesken, schüttet,<br />
schatten, twintik, ubel, wahrne, widsche, zirulischke.<br />
ß) māju vārdi: aa) (1811. g.): aistilte, andsan, ballul, buhte ļ| bute, buse, gaschin,<br />
grendsen, josen, kakkaran, kalne, komordzki, kraukle, krauklen, lappelin, lehnart, melnick,<br />
podsche, rusga, sarkanbikse, sinar, strasde, schappel, tscheschken, ullitzneek, warne,<br />
widsche; 3?) (1858. g.) vel: ahsischke, appohk, appuschkin, bernardt, esser, gälte,<br />
grendse vēlāk reimischke, kasuppin, lupelan, ohsolmelnick, pawar, purmal, woitischke,<br />
zirulischke.<br />
b) gulbenes pag.:<br />
302<br />
bevftng, bigu, drasch, breede, endin, ermusch, essar, granting, kakeran, kalnitz, kart,<br />
kasul, kauling, kauschel, kesteran, kikul, kimsch, krnmming, krusing, lampan, lapping,<br />
lenk, matschan, muischneek, pekussc, pintik, putzka, sarkanbiks, Smilkting, sprigul,<br />
staignl, streike, strunge, Schoden, sakit, sihle, ullnck, wehdsel, wesing, wilzing.<br />
ß) māju vārdi (1826. g.): busischki, gaidischki, geida, gilischki, ilginischki, katu<br />
schanischek, kauschelischki, knkulischki, ledischki, mekelischki, minjock, ohsolischki, petre-<br />
liSchki, purwischki, rudack, rudackischki, siwanischki, starpischki, storkischki, schedi-<br />
schki, scheskenischki, uschkuruschki, wawerischki, znrischki; (1850. g.) vēl: kutschan.<br />
1. mājas:<br />
A. ancinīši:<br />
Rubinu pogosts —<br />
A. ancines pogosts —<br />
B. dunovas pogosts —<br />
C. rubinu pogosts —<br />
rubiniši.<br />
ancinīši.<br />
dunavīši.<br />
rubinlši.<br />
3višk3j3, bakša, mizānc, putinc, rāups, skujānc, šadāika, tamaņi,<br />
valāini, vaļuks.<br />
B. dunavīši:<br />
a) abarūņu sola, babris, baltmaņi, celmenlki, gl e<br />
izdeniki, klāucānu s.,<br />
Kj3vu mājas, kriškanānu s., luksti, rāubišku 8., rāciņu 8., ritiņsola,<br />
ritiniški, reiti jeb zusinis, ruskuļu s., skrimbļi jeb dzeļāuskas m.,<br />
skudru s., smaļiniški, soitišku s., subata, šaršuni, vylcäni, vuškānus.,<br />
ziperiški; b)zaku gols: baltmaņu mājas, dronkas, kunga sāta,<br />
lazdāni, pr°usiniškas, trantāuska m.<br />
C. rubinlši:<br />
apalānc, apaļš, barāuclši, bokö a<br />
nu sola, dronku 8., dūnas s., eglūne,<br />
grauzu koīna (sola), ģāurānu 8., kokanišķi, kozuļņi, mykäine, mocu<br />
mājas, morāni, (pod)grāuzi, prūdsgalīši jeb apaļi, pūdānu 8., rikstu<br />
kolnc, rubiksola, saviči, subata, vārslavāni, vyrbulsola.<br />
2. muižas: ancines muiža, dunovas m., ģereniški, kozuļņa poļvarka<br />
jeb izabeļina, m3rj3N3V3 poļvarka, rubinu m., tadynava.<br />
3. baznHcas: dunovas bazn e<br />
ica,<br />
4. skūtas: dunovas sküla,<br />
rubinu sk.<br />
rubinu b.<br />
5. krūgi: ancines krūgs, apšine, dunovas kr., lozdu kr., rāciņu kr.,<br />
rubinu kr., syla kr., zesernīks jeb<br />
zeseru kr.<br />
6. sutmolas: asaru sutmolas, āuzāna s.; [straumes].<br />
7. kigeln eicas: dunovas ķ(ģeln e<br />
ica, izabelines k., rubinu k.<br />
5. koīni: rupšiniku kolnc; [augstais k., cece, justeliški, magirks, stā-<br />
v3is k.], [naudas k.j. [8з. pakalnes: kaupu, velna briele]. [8b.<br />
lejas: upelsj.
9. upes: äaugava, eglüna; [carpaja upe, roucupe].<br />
/9. upites: ģāurānu upīte, lācupes upe, zeserniku upīte; [kaļķenica,<br />
kārklu upīte, uloja].<br />
//. azari: dronku azars, kāusiņč, marjanavas azars, skrajazars; [ro-<br />
bežnieks]; lbiudins, puhschtiņa es., wakuksj.<br />
12. prudl: sutmolu prüds; [bryuža deiķis].<br />
13. olūtl: boltāiš olüts, malnāis olūts. [13a. lauki: āpšuls, dabra,<br />
liekņas lauks, upes gals].<br />
14. pūri: auzu pūrs, dronku p., ķiķeru p., ülas; [cērpājs, dievdārzs,<br />
dūnu purvs, gaišais tīrels, visocka p.J; spuhfchtins, welna purwsj.<br />
/5. pļavas: cārpāš, ciņu leics,<br />
dārdace, dreles l e<br />
ics, grauzu<br />
tura le ics,<br />
e l<br />
ics, kan-<br />
krista leics,<br />
krugspļava, luksti, miltiņl e<br />
ics, olksna, pHn-<br />
tāuka, pūra pļ., sūtņu l eics, ulaja p|., zābaciņa; [dobaine, galcla,<br />
izdegas, lejas pļ., meža pļ., mukānīca, pintupe, veidernīca, vilk-<br />
kaula (pļ.)]; sgluhschi, loschrauka, stascheneeza, wehja dahrssj.<br />
16. meži: carpas, štārvu kokts, razbāinīku kokts, ülas, vacums; [atauga,<br />
griäiskis, kjavajs, majakas sils, parumba]. [16a. krūmi: cērpājs,<br />
deksneits, skutiņš]. [16b. ganības: assi, briedene, cērpājs, clam-<br />
briys, dzeņauka, krauklene, podunajis gan., vecumiņš]; sdirwons,<br />
pustene, sahbazenej. [16c. salas mežos, purvos: pagalms].<br />
[16d. ceļi: gareniškis, raktais c., usnaines c., zušu c.]. [16e. tilti:<br />
augstais tilts, baznīces t., eglones t., kajku t., riteņu t., šoldras tļ<br />
17. e<br />
stidžiņas: nīdrāja stidziņa, z ilines st.<br />
/-5. kopi: dronku kopi, dunovask., encinesk., rubeņu k., skudru solās k.,<br />
vuškānu sola k.; [kaulu kalns, liepu kalns]. [18a. krusti: soitišku<br />
krusts, vuškānu kr.].<br />
/9. solās: kristausku sola, kumeln e icas saliņa, madaļiņas s. [dāugavāļ;<br />
[kumeļa s., zvanka]. sl9a. līci: krista I.j.<br />
20. izvordi: abarūnc, adiklis, aditāš, ancits, ānzānc, arkliyc, asars,<br />
baltmanc, b°uka, baltaruņģis, dreļāuskis, gräuzs, ģerenč, kaktiņč,<br />
klāucānc, kriškānc, ķeirs, ļuļa, olksna, pürplis, pūrits, raubiska,<br />
rimars, rimels, sauskas, skuclra, strods, šoldra, vāsulis, vylkäs, vylks,<br />
vuškanc, zarinka, žagars, žāimanc.<br />
21. papildinājumi:<br />
a)ancines pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): anzan, czaman,<br />
rytyn, stasch, strod, tanan ļļ tananis, tukis, ubul, urķis.<br />
duna, gaylis, kiebin, klauzan, raukiuis,<br />
3) māju vārdi (1811. g.): anzan, bokan, bruschyk, graus, rasna, raubisckka,<br />
urķis, wallynis.<br />
303
304<br />
b) dunavas pag. (podunay):<br />
a) pavārdi (1811. g.) anzan, balgar, bondar, brens, giel, grysan, grūsta,<br />
gullan, kakin, kalkis, kerrekass, kettran, kuhlin, kussin, lasdans, lehlaus, mall'is, milti<br />
nan, mossan, pukian, pnntzel, skrumblis, skuttan, sprogis, sprugan, seysan, swiet<br />
ran, swiedrisch, uhdre, wayslis, zirsche; (1850. g.) vel: banenik, dimont, dranzan<br />
tranzan, dvelle, imbre, jerryn, keire, kiuling, krumming, laitan |j leitan, luschan, olksnc,<br />
spagis, swikle, schagat, wilke || wilks, wilziug, zaiman.<br />
ß) māju vārdi (181 g.): abbaran, baltman, bruschik, droncka, frantzan, gaile<br />
gailis, graus, gullann, justel, kawinsky, kiewel, klautzann, klosowsky, krischkeinan,<br />
kucklis, kurmis, resne, rimmitzan, ryttin, ruckian, rupschincek, rnskul, sknddra, sturans,<br />
subbat, schogat, uschatzky, warslawau, wiltzan, wuschkan ; (1826. g.) vel : anķ.<br />
olksna, plonn || Plöns, pukkan, raubiscbfa.<br />
c) rubinu pag.:<br />
3. (baznīcas): neibornas kat. baznīca, ostrovas vectic. b., sīķeles lut. b.,<br />
tartaka krievu b.<br />
4. (skuolas): červonkas skuola, juganijas sk. lielbornas sk.,<br />
5. (kruogi): červonkas kruogs, grosbornas kr., muravkas kr., neibornas<br />
kr., sīķeles kr., tartakas kr.<br />
6. (sudmalas): grosbornas sudmalas, salonajas s.<br />
7. (kalni): faļtofas kalns, grosbornas k., liepu k., neibornas k., tar-<br />
takas k., virvišku k.; fskrudalienes k.J.<br />
8. (upes): daugava, neibornas upīte, salonajas upe, sīķeles upīte, tar-<br />
takas upīte; salschaukaj.<br />
9. (ezeri): baltais (lielais, mazais) ezers, dūnakļa ez., juganijas ez.,<br />
kirjanišku ez., klepinu e.z. (zaklepiņu ez.), melnais ez. (lielais, mazais),<br />
redutku ez.; [silezers].<br />
10. (pruodl): sīķeles prūods; [vecsalienas dīķis].<br />
//. (purvi): červonkas purvs, kleinbornas p., majgrauzas p., plintovka,<br />
sarkana sūna.<br />
12. (pļavas): červonkas pļavas, jaškinluch, krušiņnik, palavinišku pjava;<br />
slielä pl-, mazā pļ.].<br />
13. (meži): červonkas meži, janomolas m.,<br />
lielbornas meži, mājgrau-<br />
zes m. jeb vecsīķeles m., neibornas meži, salanajas meži, sīķeles<br />
meži.<br />
14. (tilti): neibornas tilts, poguļankas t., salanajas t., sīķeles t.<br />
/5. (kapi): červinkas kapi, elmeniešu k., grosbornas k., putramišku k.,<br />
sīķeles k., tartakas k.<br />
16. (krāces): geitviniški, grosbornes krāces (daugavā).<br />
17. (krasti): sīķeles krasts, (daug.)<br />
18. (likumi): kirkuzu līkums, (daugavā).<br />
19. (uzvārdi): antiņš, aveniņš, baluodis, bārzdiņš, bluzmanis, celmiņš,<br />
chudojemņikovs, čunka, čūders, galviņš, grīslis, gulbis, jansons,<br />
kalvans, katovičs, kudlis, lancmanis, leduška, lfnevičs, līcis, me-<br />
žaraups, mežīts, michailovs, misiņš, pakalnis, pantevičs, retzuobs,<br />
rudzīts, sakalovskis, salenieks, seskis, spauļonoks, sprūoģis, stepa-<br />
novičs, strautiņš, šulcis, tīrels.<br />
26. papildinājumi:<br />
jaunbornas muižas pag.: sādžu vārdi: sduppuri, kirkusi, lasoska (latv.<br />
aisuppe», urscheliļ.<br />
lielbornas muižas pag.:<br />
«) pavārdi (1850. g.): niras, spalwen, swilluk.<br />
ß) sādžu vārdi: lalschanka, daniltschiki, ifkischki, jankischki, oresckniki, palnmisckki.<br />
LUR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 20<br />
305
306<br />
polowinischki, polwarek, popelkastschina, redutka, refchkowa, wirwischki, wolokij.<br />
y) pofvarkas : klcinvarni jeb dünafeldhof.<br />
c) mazbornas muižas pag.<br />
a) pavārdi (1850. g.): birou ļ| birod, nirasch, svilluk.<br />
ß) sādžas vārds: polowinischky.<br />
d)karlinovkas muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.) : kupre.<br />
ß) sādžu vārdi (1826. g.) griuischki, logiuvva, samodura || samodurischky, ēta-<br />
schalischky; lgurki, sasteukal.<br />
e)salnijas pag. (1811. un 1826. g.):<br />
a) pavārdi (1826. g.): agieinek, balbun, kayrisch, kansel, kianpa, mathulan, miser,<br />
pipin, rymscha, skriba, ūdra.<br />
ß) māju jeb sādžu vārdi (1811. g.): aa) salnija: baluly, baluischki, brenzischki,<br />
breschnaken, bubei || bubny, charun, dawidischek, gaegerei, kirlischek, krommer, lip<br />
szyski, rasgall || roszgali, starinsky, tupunz. ßß) p<br />
o ļ v ar k a hieronimova: ba<br />
rawik, kiewisch, miser, padgerni, szlapaki. yy) P o 1 v a r k a j a ne m oh 1: Heid<br />
wedischek, putrelischki, ryszanowa. SS) poļvarka johanina (juganija): brc<br />
benischky, micheiszki, petrischki, tortack, ss) nolvarka molhausen: borowka,<br />
zasypi. ££) pojvarka siķele: keiran, reskin, semein, schatranova, wolszeni.<br />
[salnijas pag. vēlāk vēl: sādžas: elmenischki, jurretschonka, keiran, mickc<br />
lischki, sayzischki, zelmenceki ; pojvarka johannina (jcd juknija) ar sādžu grebbe<br />
nischki. poļvarka opatschnost; ahbel, akmen, charuni, dirwan, podnnaj, prode.<br />
purelischki, puschtscha, silleneeki, stirne, sassipij.<br />
f) salnijas pag. (1858. g. un vēlāk):<br />
cc) j a u n s aI n i j a : aa) pavārdi (1858. g.): awotneek, biskop, bēgle, graubing,<br />
klaweneek, kohreet, leijespukke, leijing, lihdak, ohsoling, ragewitz, sprohge, strauting.<br />
timmuk, swirbul, wieksne, wihting. ß?) sādžu vārdi (1858. g.): areschnik, raguĢel<br />
raskvlniken, wezellerna, woitiSchky ; YY) miestiņa vārds (1858. g.<br />
sādža): staņuki ar skrudaliņu.<br />
— 1811.<br />
g. ve><br />
ß) vecsalnija jeb červanka (1858. g.): aa) pavārdi (1858. g.): kaĢ<br />
swirbul. ßß) sādžu vārdi (l858. g.): barauki, czerwouka, chrapanow, illnschki, kiri<br />
lischek, lapianischek, tapuni; [bolotniki, kasimirowka, kirilischki (dahrsnceki, strautnccki<br />
salnijaj.<br />
maschinischki, ostrowij. yy) pofvarku vārdi: scharpinowka, dirwanischki, maz<br />
g) sikele:<br />
a) sādžu vārdi: ldorotischki, folwarck, heidenischki, hclmanowa jeb griscktschonka,<br />
jarmenischki, kasinzi, moralischki, murawka, orenischki, resgalli, sergejewo, smuzina,<br />
schafranowa, schilou'ka, wvlosdiinij.<br />
ß) pofvarku vārdi: sjaunsikele jeb pulverks, rasalischek (vēlāk: siķeles mež-<br />
kunga muiža), rudsenischki jeb korososj.<br />
Y)sīķeles mācītāja muiža: mājas: lborowinki (= mcscha inuiscba',<br />
kriwoselzi, smetana, sarotte).
1. (mājas):*<br />
Skrudalinas pagasts —<br />
skrudalinieši.<br />
aäamava, buä'iski, cibuki, cibuļiški, dubeļiški, garvatki.<br />
iniški, jakiski, kalniški, kajesniki, kampiski, kaptiliski, kiverniki,<br />
luski, ļintopiški, paüliski, putaniski, raguliski, raüpatiski, rubāniški,<br />
sadņiki, saviški, staigiski, suriški, svikliski, šeršeniški, vidriski,<br />
vitaniski, voitiški.<br />
2. (muižas): bruņenes muiža, dubenišku m., elernes m.,<br />
kriļasu m.,<br />
lasenbergas m., lasmuiža, marinavas m., skrudalīna, sivalkas m.,<br />
tābaras m.<br />
3. (baznīcas):<br />
elernes baznīca, skrudalīnas b.<br />
4. (skuolas): elernes skola, lasmuižas sk.,<br />
skrudalīnas sk.<br />
5. (kruogl): asinovkas kruogs, brusovānkas kr., dubovkas kr., elernes<br />
kr., lagovkas kr.,<br />
slabodkas kr.<br />
6. (sudmalas): marinavas sudmalas.<br />
7. (kalni):<br />
kalnišku kalni.<br />
8. (gravas): cibuļovkas grava, kalvisku gravas, lagovkas gr.<br />
9. (upes): daugava, lagovkas upe, lasenbergas upe.<br />
10. (ezeri): burmuižas ezers.<br />
//. (pļavas): marinavas pļava.<br />
12. (meži): kriļasu mežs, lasenbergas m., lasmuižas m., marinavas m.,<br />
tābaras m.<br />
/5. (tilti): cibuļovkas tilts, lagovkas t., lasenbergas t.,<br />
14. (kapi): elernes kapi, lasmuižas k., marinavas k.,<br />
/5. (krasti): elernes krasts.<br />
/6. (sēkļi): elernes sēklis, lagovkas s.<br />
/7. (atvari): elernes atvars.<br />
/5. (līkumi): elernes līkums, lagovkas I.<br />
slobödkas t.<br />
skrudalīnas k.<br />
/9. (uzvārdi): akuls, asmjanskis, avenins, beķers, fjodorovs, juchna,<br />
kalamažnikovs, kalasovskis, klaviys, kokins, kriöals, ķeviss, lejiets,<br />
mikmans, navickis, paškevičs, pikins, pliska, pusvāciets, racs,<br />
kēvičs, rumuls, sarans, saučenko, servūta,<br />
rat-<br />
stankevičs, strēlnieks,<br />
sērsts, štrombergs, t'imot'iss, ulmanis, zacharēvičs, zubovičs.<br />
20. papildinājumi:<br />
a) bruņenes muižas pag.:<br />
«) pavārdi (181 g.): baur, wanagowski, mangel.<br />
ß) sādžu vārdi (181 g.): kapziliszek, maslauka, mikitiszek, pustoszka, rumpiszek,<br />
euriüef, trikopie, walmiszen, vecbruņene.<br />
T) pofvarkas vārds (1811. g.): rotthoff.<br />
*<br />
Sugas vārdu ietvērums iekavas ( ) rāda, ka latviski te šos vārdus nelieta.<br />
307
308<br />
b) elkšņu muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): gulbin, kissel, meschecan.<br />
ß) sādžu vārdi (181. g.) aa) a d a m o v a muižā: budziszki, dubinisK<br />
junnischki, kalnischek, stagiszki. ßß) elkšņos: cybriszki, harawarka, kiaupiszki, pu-<br />
taniszek, rataniszki; sjuchnischki, lintopifchki, lipinschtschina, pitafchka, purika, smilgin,<br />
swiklischki, swirskij. yt) vecelkšņos: brody, krapany, mostoffka, nerupy, strabo-<br />
rischki, waipina, wilkieli, wollynischki.<br />
c)Iasenkerggs muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): geydan, jurran, maskulan, nagles || naglis, vutka, will,<br />
ß) sādžu vārdi (1811. g.): cibulissek, indianissek, inischek, jacowiscbky, kowa-<br />
lissek, moseika, obochoma, olrichowa, ossinowka, urbanissek; [brusovanka (ar kruogu),<br />
dsijanischki jeb kijanischki, kalesniki lassagorkij.<br />
d) lasu (1 1 e 1- un maz-) pag.:<br />
a) pavārdi (1855. g.) kolup, lllhsis, strailtin, saran, ubcl.<br />
ß) sādžu vārdi (1816. g.) roschanischki, zascienky; sdubofka, dumbrowa, kolo<br />
nisckki, medwezki, rapozischki, rorfinijchkij.<br />
7) poļvarkas: skoroļafchi, mazlasi, salminischki, steinfeldj.<br />
e) marinavas muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1826. g.): ilgutz, pieken, prudan, saren.<br />
ß) sādžu vārdi (181 g.): prudeniszki, sadniki, sawiszki.<br />
f) tābaras muižas pag.:<br />
a) sādžu vārdi (1811. med-<br />
g.) bondaryszki, kalanischka, kropany, kuniziezky,<br />
wedska jeb pochomischka, mazIaZi, panliszki, ryzanischki, salmonischki, schudanischkv,<br />
walpiszki, zutanisky.<br />
ß) kruoga vārds (1811. g.): isborka.<br />
Stelles pogasts —<br />
(tagad raüdes pogasts) —<br />
stelltest,<br />
(raudenleši).<br />
/. mā°jas: a) raūdiešu gols: blinkiški, ciganovka,<br />
drazdovka,<br />
dz'ubka, grabuliški, larkiski, miskiyi, noskines, pečuriški, podiški,<br />
putrinka, rašaušiški, smelinka, zagorinka; b) stellieši: antuši,<br />
baravikiški, karkliški, kekliški, lapslauniški, mediķi, medufiški,<br />
mičuniški, mironiški, oberbergi, pagrendziņa, pakalniški, paupin?,<br />
piperiški, spuskas, skupene, tekliški, terteļi, unlenbergi.<br />
2. muižas: raudas muiža, stelles m.,<br />
šarlates m.<br />
3. poļvarkas: apātiski, blbkpeite, ernastine, marjanovka, posileņa.<br />
4. baznīcas: grendzes baznīca.<br />
5. skuolas: šarlates skuola.<br />
6. korčmas: skujine, pakapines.<br />
7. sudmalas jeb patmaļas: raudas patmaļas.<br />
8. upes: paupine, raudas upe, upele.
9. ezeri: arlaks, galines ezers, karkliņu ez. jeb šarlates ez., marja-<br />
novkas ez., skujines ez., spuska ez.,<br />
10. bolota: arlaks.<br />
teklišku ezeriņš.<br />
//. pļavas: barciški, plintovka, ratiniški, vilkinišku pļava.<br />
12. meži: baravikiški, barsukine, daniliški, grendzes mežs, lazdiški, me-<br />
diķi, raudas m., skaistine, stelles m., šarlates m.<br />
13. kapi: smelines kapi,<br />
stelles k.<br />
14. familijas: antuzevičs, belovičs, bikuličs, blēdens, cālīts, čepelovs,<br />
deņinis, ezers, gaudzējs, greīslis, gudels, jaūnpauls, kinduris, lat-<br />
vēlis, mežancs, morāns, paškevičks, podžuks, ragovičs, rakita, ra-<br />
manovskis, rončs, saukā, svidinskis, šaraņins, šostaks, vertinenis,<br />
vfvers, voitāns, voitkūns, zavadskis, zvejnieks, žukovskis.<br />
/5. papildinājumi:<br />
a) audas pa g.m<br />
a) pavārdi (1826. g.): adamehn, bakkan, dagis, dohgis, dohgesiitt, ilgen, janndsem,<br />
kadder, kaschc, padegel, rudegalis jļ rudegalw, szotnik, tertells, woitahn.<br />
ß) sādžu vārdi (1826. g.): aa) pie komoriškiem piederošu: aiswer-<br />
tifcbtt), dohgis, kamuntisckki, rudegalwe, tcrtell. tßß) pie marinovas piede-<br />
rošu: alt mühten, apimelniza, blinkisckky, kadder, laskischky, saltine. yy) pie rau-<br />
das piederošu: alt Mühlen, blinkisckky, gurnuck, melniza, middol, misckkin, noskin,<br />
pawischki, purwischki, raschantz, saadse, salline.<br />
b) s t e 1 1 e s p a g.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): brehdis, gulbinsck, katelneek, knpschan, lasda, maizul,<br />
Pipper, raudewa, rimmen, rimscka, rudegalw, sckurka, tertel, wallak.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): antusch, asserowsky, damlo, gaytzun, gndelischky,<br />
janoran, kalwan, kaslowsky, kattelneek, lasda, lappoff, lapscklauk ļ| lapsdUann, lapsch-<br />
launisky, matznl, medeliok, mitznn, nowitzky, pipper, ralinsky, raudewa, rimmen, rym-<br />
cha, rudegalw, schuska, schurliska, wallack ļ| walluck, woytan, zukelisckky.<br />
c) šarlates muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): bleibet, bukiel, gehran.<br />
ß) māju vārdi (1858. g.): drosdowka, glinowka, kaslowka, [feflišd)ft, owczinnik,<br />
peczurischki, podischki, pntrinka, rapzisckki, sackorinka, tschischowka; [kastowkaj.<br />
Susejas pogasts —<br />
susejiši.<br />
'* tnöa jas: a) meža ļduds: äizpürlts, apsinīks, atāni, azargrāvji, boltī<br />
kolni, bolūži, cifcens, ceiruls,<br />
dziļo 3 6°ükste, ezeriņš, gaīl e<br />
lts, ga-<br />
lējais, gubaniški, ģējģers, incenīks, jaūdzems, kalējs, kaīniši, kap-<br />
309<br />
tēins, kul e<br />
ites, kuzmas, Iakste igolas, oculauķi, pļavinīks, prudiškis,<br />
puormaļi, pūdiņi, ro a<br />
ceņi, reivāni,<br />
rubežnīki, sērdenīks, sulaiņi, sa-
310<br />
dēikas, ūgas, vonagi; b) dominlks, dupenīks, dübais kolns, dziļi<br />
grä°vji, Srstinīks, kalvani, kondrašs, klisans, kudraši, kurolas, ķeņģi,<br />
lēiMši, mežancs, meženīki, muzikanti, patmalnīks, petrāni, pliks-<br />
ā°res, skuškis, st°ūri, sudrabi, tr°üle, ulasi, vtzveri, viškacāni.<br />
2. muižas: ma°lupes polvarka, susfjas muiža, vylkupes p., zeītiškas p,<br />
3. skūlas: susējas skula.<br />
4. krūgl: jaunais Krugs jeb sudmaline, mežancines kr., storpas kr.,<br />
ulasu kr., vaīna kr., vylkupes kr.<br />
5. sudmolas: vylkupes °ūdeņa sudmolas.<br />
6. kolnl: mežancines koīns, storpas k., vylkupes k.<br />
7. upes: radžupe, susfjas upe; [gübiniku upe, šķērseite].<br />
8. grāvji: azara gravs. [8a. gravas: vonnas grovaj.<br />
9. azarl: belkāucka jeb lelazars, ezeriņa azars; [izdaga].<br />
10. de tķl: suslas muižas prūds. [10a. mārki: kukutij.<br />
//. pūri: č°ušku pūrs,<br />
dūksts].<br />
tumšais p.; [medņu pürsj. [11a. dūkstis: garo<br />
12. pļavas: bārzājo pjavas, kudja pj., lejas pļavas, olkses pļ., pļen-<br />
tauka, staņķa pļ., storpas pļ., sveķēline, žalana pļ.; [prīškas leiči,<br />
veiz6a6zine>.<br />
13. meži: ā°pšu kolni, bitenīca, garais syls, kukatine, mežancines, pā°-<br />
vulanu syls, slontišku syls, soīdenāis akmins, tumšais pūrs, vylk-<br />
upes syls; [klejais pūrs]. [13a. krūmi: pļeviņa]. [13b. ganības:<br />
mölupes ganības].<br />
14. ceļi: bruģeits, [ulasu c.].<br />
15. kopi: vylkupes kopi.<br />
16. izvd°rdl: bruņinīks, buciška, īlejs, kudrašs, lejiņš, lēite īts, melders,<br />
miltiņš, plikšs, pupa, resnis, sifmovičs, skuškis, sola, strods, st°urs,<br />
sudrabs, vilciņš.<br />
17. papildinājumi:<br />
susejas pag. >W<br />
a) pavārdi (1850. g.): anschan, apalka, attan, ballod, bauble, bojar, buhman<br />
dole, duppen, girrohn, indan, irraide, jaunsem, jurrasch, kakstan, kalnesch,<br />
kalwai<br />
keischan, leitesch, meschanz, muzzeneek, patmalnek, pattran, pischzayn, plikschc, pohdscbe<br />
prohdischke, puida, rahwing, rahzin, riwan, rubbin, saldak, skohlneek, skndre, Skuschke<br />
stradding, sakker, sallebarsde, selttscbke, swirbul, theraud, treikan, rruhle,<br />
udring, ullass, urkite, wannag, wehwer, wihndeds, wihtoling, winschel, zirzen.<br />
twinti<br />
ß) māju vārdi (1811. A.): altan, bajar" ballosche, basular jeb kudrasch, beim<br />
schmid, dalitzky, domnik, duppen, galle, qrik, jankowsky, jaunsem, kakte, kalueu, kalwan, kl<br />
schan, koppe, kudrasch, kuptscke, kusme, latiscb, laude, lettisch, leposrazing, murneck<br />
palowitz jeb sihle, pattmalnek, Pattran, platter, pltffcbe, porrok, prodes, razingen
iwan, sennar jeb koppe, sille, skuske, slakter, starpan, swre, sudrab, selltischke,<br />
semolan, thruhle, wannag, wasscrauds, Weber, wilkup, wischkazem, zirzen ; (1826. g.)<br />
vēl: attan, domka, janka, kalnet, kengc, ullass ; (1850. g.) vēl: apschenek, dsillagraw,<br />
kandrasch, kurilla, mesckein, Pakkalnsrarp, slaminsky, stankewitsch, schadaika, turtschuk.<br />
Sventes pagasts —<br />
sventteši.<br />
1. mājas: a) aronieši: bambiniski, drikšniški, meinerciški, Nīcgale,<br />
poclvin'ska ; b) jaunsventieši: asinovka, āzāni, belmonti, brieža<br />
sola, bučāni, bundziški, danenfelta, kaclubovka, gatones, kakics, kal-<br />
niški, kaušeļi, krekliški, picuļi, pilaci, podborni, purviniški, rata-<br />
niški, rudisna, skrudaļina, svirki, silupka, timsani; c) vecsven-<br />
tieši: [d) apijaņi, sachaļina, svistapojej.<br />
2. muižas: aruone, grendze, jaunsvente, podkrižna, rubaniški, šiškova,<br />
uodiņi, vecsvente.<br />
3. baznīcas: grendzes katuoļu baznīca, sventes kat. b.<br />
4. kruogi: asinovka, červonka, jaunsventes kruogs jeb dubovka, ru-<br />
baniskas kr., šiškovas kr., vjazovka; [razduvaika].<br />
5. meļņičas: aruones suclrnalinas.<br />
6. kalni: jelova gora, zalataja gorka, zamečnovaja gora; [egļu kalns,<br />
dobeļiņa, katelok, kuvarkalns, jisaja gora, napoljona gora, ožna-<br />
gora, soļevije gori, šilupka, talkayi, visejyikaj.<br />
7. upes: ar(u)ones upīte jeb silovka.<br />
8. ezeri: danenfeltes ezeriņš, dubačoks, gatenes ezeriņš, sventes ezers,<br />
uodiņ ezeri; [čornajo ozero, dubeņu ez.,<br />
peskuņica, staškeviča ez.j.<br />
kimšu ez., krugina,<br />
9. pļavas: lielausiski, oruones pjavas, pļintovka, rateniškas; [aronskije<br />
lugi, asinovskije lugi, damborka, dirvani, ģerviški, jaicovaja požņa,<br />
misterucha, perliški, purviniški, samanica, taļkani]; [dulkļine,<br />
lelaunski, marculiški, melines, pičuļi, skavarcla, veidenes]. [9a.<br />
purvi: belaja bolota, gaiļeviča, lugovaja, lopa, mjalana, ochovski,<br />
zvonkajaj; [buraki, dukšni, duļ, dumbļi, karči, varniski, višņu salaj.<br />
10. meži: jaunsventes meži, voļči jami.<br />
//. kapi: bundiškas kapi, grendzes k., purnickaja kladbišče.<br />
12. familijas: arcimovičs, azans, bukeika, burakovskis, butkevičs, čemis,<br />
driksnis, eigims, gudelis, jankovskis, jasāns, jaunpauls, kaders, kas-<br />
nikovskis, kazlovskis, kokins, meinerts, micholovskis, minkevičs,<br />
pilacs, pučka, rirnsa, rudevičs, ruža, salcevičs, saulevičs, slabovičs,<br />
smelters, sjucila, surmovičs, timšāns, valpēters, viskers, voicēcha,<br />
voitküns, zarakovskis, zavactskis.<br />
311
312<br />
13. papildinājumi:<br />
a)aruones muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): bamban, dedeeka, degsnis, eigin, jassan, gipter, grigulan,<br />
grizan, kakit, tauschet, kocken, krauklis, melun, pusan, raubischke, sanski, schmetter,<br />
timschan, turi», tschemis, wusan.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): bungischki, gurne || gorna, nidsgall, uodzwiune; sba-<br />
ranauzkis, daschkiewitz, dedeka, dednis, gipters, gryalluns, grytzans, jassans, kakitz,<br />
kockan, koslowsky, krauklis, pusan (bambans, meinerts), rimschewitz, smelters, schum-<br />
skis, sawadskis, tschemirj.<br />
b) grendzes muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.) aber, guddel, janpawlis, latwin, lasdan, sullain, schaudin,<br />
woytz; (1826. g.) vēl: apel, kokan, nschan, wanag.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): guddel, Sullaiu, schaudin, uzen, wanagas, woylieki<br />
woyciech ; (1826. g.) vēl: dubowka, kalnischki, latwelischki, ossinowka, pupinischke, pu<br />
rinischke, rudimen, uschauischke.<br />
c) sventes pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): appinay, asan, bulwan, bungis, butschan, deksna, brifaim,<br />
eigim, kakit, kiulin, knitta, kurschitz, lelaus, loban, meynart, miallan, miron, Pilāts<br />
Pilatz, pukian, pusan, raubischke, rymschan, ruben, rnran, smelter, struugis, sckakur,<br />
tanan, tymschan, wischker; (1850. g.) vēl: assan, eyspur, eyssen, gaylemitz, leppcr,<br />
pietzul, ruscha, schkoden, tanan, tschemis; (1858. g.) veldreimann, grause, jassan,<br />
jerring, lawenek, litsche, luyzen, multan, olssan, stuhre, Wasser, wasserauds.<br />
ß) māju resp. sādžu vārdi (1811. g.): alt-swenten, appinaje, losowski, podborna,<br />
podjesorna, schischkowo, timschan |ļ timschay; (1850. g.) māju vārdi vēl : barscbew<br />
skn, basilewitsch, bulwan, chatkewitz, chwidoschkewitz, drixne, dudaronke. eygiin,<br />
purw, gedziun, getschewsky, giedsian, jankowsky, jormack, kiulin, knitta, leybscb,<br />
lellaus, limanowitsch, lotischonok, meynert, mialan ļļ miallan, osckmiansky, petzul,<br />
pillatz, raubischka, rimscha, selischke, smelter, stepyanowitz, scharrippe, 3abarou>«fi,<br />
sareeka, sawadski, sielonka, schakur, tanan, tschemis, urbanowitz, wischker ; (1858. g)<br />
mājas rakstītas ar numuriem,<br />
un to ir I^XVIl.<br />
ci?
1. mājas:*<br />
A. lindieši:<br />
Jaunjelgavas apriņķis.<br />
Birzgales pagasts (savieti.) —<br />
(jeb lindes pagasts —<br />
bifzgalleši<br />
lindieši).<br />
a) augšdaugavieši: claugavas, Daugavas āzeņij, pilkals, plite,<br />
[podnieki], ruobežnieks, sausiņi, slaicltzns; b) daugavieši:<br />
lahdminahre jeb dekschņij, aža Kais, brüntani, brūveri, drāmpis,<br />
iģenes, jāunzemes, kapunes, kasurgas, kāpurs, ķezberes, lezmaņi,<br />
mälteni, maskjävi, mežatilkeni, nākšenes, pazumi, pleideri, rasas,<br />
rudzvi'lki, skābene, skadenkalejs, sirmeji, ticeni, uplejas, vāveri,<br />
vizentāli, viesēikas, zalits; c) libers, ņega.<br />
B. bifzgalieši:<br />
a) kazaku gals: āizsiles, dekšņenieki jeb dekšņi,<br />
drarhpits, äzilnas, eglite, juris jeb jurjanis, kalniņš, maztajķi, mu-<br />
cenieki, muguri, pētersūons, spurmahrej, pūriņi, remāuckis, riekstiņš,<br />
runči, silamikeji, si'ļi, sūna, svītenes, šmite, upenieki, valclavi,<br />
žultauskis; b) kuņas grāvis: ābarmans, baznictijkeni, kliebas,<br />
kliebas kalējs, krauklis, masini, malcleri, pakuļi, ruceļi, šļāunes;<br />
c) sila kakts: sila muižnieki, sila zemnieki, živarti; d) aügstu-<br />
pes, bāmbari, brüntani, bukas, buodnieki, cirsi, čukas, čūksteļi,<br />
dancatāji, dzenis, kalniņi || kāliņi, kalzemnieki, krēispuses, kristiņi<br />
jeb pelna kristiņi, kubulnieki, kugas, ķaūpi, ķiķi, lapsas, lāča-druva,<br />
lāči, liģeri, mauriņi, mazgi, pekšas, putniņi, pūriņi, rtztani, rimeņi,<br />
rieksti, rüozes, salas, sarne, sīpuli, skrūodupe, spirakakts jeb ķlnas,<br />
stānkas, svarani, taļķes, tāmas, trūcis, vēicrūozes, vēveri, vilcēni,<br />
zari, zāģeri, zīles, zibērģi; skaschwige, kreeke, lauzihschi, mauschi jeb<br />
ikki, fohdumlaip, ukri jeb sahrnasj.<br />
2. muižas: ana muiža, bifzgale, jauna m., kalna m. || kalla m.,<br />
lauka m.,<br />
linde jeb dāugavas m., priedes m., vecbifzgale, vidsm<br />
*<br />
— ~ nozīmē slaidi stieptu jeb kāpjošu toni,<br />
stieptu, .l mazāk attīstītu stieptu,<br />
-vel vājāk attīstītu stieptu intonāciju, a pauž grūstu toni, , krītošu, \ vZji attīstītu<br />
krītošu intonāciju. Tāpat arī Ilūkstes apriņķa vārdos.
314<br />
3. baznicas: bifzgales baznica.<br />
4. skūolas: bifzgales skuola.<br />
5. krūogt: auna krüogs, bifzgales kr., cükkr., dubas kr., rūobežkr.,<br />
sila kr.; [taļķes krogs].<br />
6. sudmalas: bifzgales vēja sudm., kalla-mugura sudm., lindes ūdens<br />
sudm. jeb eņģeļa sudm., pūriņa vēja 8.; [priežu leju s.].<br />
7. ce/?//.' gamza darvas ceplis, lindes ķīeģeļc, markvarta c., putniņa c.<br />
8. kalni || kallt: auna krüoga kals, baznick., bifzgales k., grants I
18. tīreļi: čūsku tirelits, äamsu tīrels, griba t., ķirhsenes t., lapsu t., m3r-<br />
jenkas, salu t., sila t. jeb garärugäite, ūoša t.; [grēku tīrelīts, sal-<br />
— denais tīrels sausais t.]; [mariantihrul, paukas t., rahwe t., wilka t.j.<br />
[I8a. dūkstis: garās dūkstis].<br />
/9. pļavas: bluķa meža pjava, brieža purs, dibanpurs, garārugāite,<br />
gradnas pjava, nüorume, särne, strīda pura pļ., sūodumpurs<br />
(:cūku purs, griba, pakajsila gals, zajakakts), tiļķena līelā pļ.,<br />
üosa purs; [bluķu pļ., brazauska pļ., desu leja, jērupes pļ., kaudzes pļ.,<br />
melderpļ., mīkstās pļavas, plēsa pļ., poļu pļ., pūces purvs, ragu pļ.,<br />
rācenaite, smārdes pļ., vecas mātes rājums, vēverpriežu pļ., vilku<br />
pīsas pļ.]; sbreeschu rahjums, deksnes pļ., kasu kakts, kraukļu purwis,<br />
ķimsenesj.<br />
20. lauki: ezara lauks, kliebas I., liepas I.; [āža rājums, andrupenes I..<br />
bazūnes lauki, cibenieku 1., krišjāņa 1., lāčvecums, padaga]; [irbu<br />
druwa, lemeschu l.j.<br />
21. meži: apaļais purs, atvars || atūors, bluķa mežs, bullansils, damšu<br />
tīrels, deksnis, duknāj(s) šiliņš, dzenišu pakalle, elksnatauga garä-<br />
rugāite, griba, gūosdruvas,<br />
iede ļ| īede, KÄrklleja, kraūkļa purs, krūšu<br />
kaili, ķirhsenes, lācenes, lāču druvas sils jeb cūkukruoga sils, mar-<br />
ļenkas maizes ttrels, tīrels, pakaļsils, panka, salu tīrels, ūoša kalli,<br />
vilka kaili, vīna strauts, zīles kakts; [alkšņa atauga, apsu m., asnu<br />
šiliņš, innes kakts, jumpravas m., klepersiliņš, melnais m., zaķa<br />
krūmi, zaļais silsj; sgarais m., meesas skahļi, wella lausumsj.<br />
[21a. salas mežos, purvos: āpšu sala, egļu s.. jaunās<br />
muižas s.j. [21b. ganības: apšu kakts, egles kakts, kumelaita,<br />
mēļu kubuliņš, priedaine, sauspurva gan., sudrabkalniņš, velna<br />
lauzums].<br />
22. rüozas: parūoze.<br />
23. cirtumi: vella laūzums.<br />
24. alas: svītenes āpšu kails.<br />
25. ceļi: apaļa pura celiņš, ābarmaņa ceļš, briežu pura c., bullanu c.<br />
jeb jaūnās muižas c., kristiyc., lācenes c., mellais dambis + augst-<br />
upes c., salu c., skudru c. žīdu sasijā; [aunukalna c., kaķa celiņš,<br />
smilšu grāva celiņš].<br />
315<br />
26. tilti: aūgstupes tilts, bifjoles t., brankūža t., cūkkrūoga t., čukas t.,<br />
drarhpu t., kriekas t., kruoga t., lejas mugura t., māltanu t., pūriņu t.,<br />
rūozes t., sila t., sīpulu t., sküolas t., skrüodupes t., sudmalu t.,<br />
šifmeļu t., valäavu t., vīna strauta t., zemnieku t.; [aitu tiltiņš,<br />
cauņupes t., gulba t., kāvtiltiņš, kraukās grava t., lapu t., norumest.].
316<br />
27. kapi: auna krüoga kapi, baltupes k., barūona k., brüntanu k„<br />
mācītāja k., m?ru k., plēideru k., saules kalla k., vīgantu k.;<br />
(kapiņu leja, zara kapsēta].<br />
28. krasti: priedes muižas krasts, sila krüoga kr. (daugava).<br />
29. salas: līelvārdes sala, rerhbates s. (dāug.); [ķoņupe, līčupe].<br />
30. straumes: ņegas straume (dāug.).<br />
31. atūori: priedes muižas atūors (dāug.); [pirtiņas dzijais atv., pīkstuļu<br />
dziļais atv., robeždīķis].<br />
32. akmeņi: āriņakmens (dāug.); [krusta akmensj. [32a. kuoki:<br />
krusta priede, puigu ozols, putna priede].<br />
33. uzvārdi || pavārdi: aprans, avens, drarhpits, dziedātājs,<br />
grävits, griviys, ģtzrmans, kuģa, ķezbere, lamza, lande, lejiņš,<br />
lieläuza, maižuls, mežapuķe, mudīgais, paleja, Ptzzele, puiga, puķe,<br />
purapuķe, purens, rīnieks, saülgüozis, saülkalns, sprūoģis, stünts,<br />
sūodums, svērenieks, teniss, upenieks, vecvagars jeb vecöogars,<br />
34. palamas: incels, pincels.<br />
35. papildinājumi:<br />
(1858. g. r. 1. birzgales un lindes pag.):<br />
a) pavārdi: abolin, ahdcrncek, ahmur, akkot, anschan, aplohzin, arraij, aītff*<br />
kall, aunin, ansin, aweksis, babrcnit, ballod, baltrohse, bambarin, bandeneek, bandor,<br />
beļļa, birsneek, biskap, bitte, bratsckulis, lnikka, bumbeev, dahbolin, dahrsneek, dahwis,<br />
datan, decnetay, dcewkozin, bcffcbne, dimant, dirweik, draweneek, dnkkat, dumM<br />
dsilna, cglit, graudin, grenkau, grikkit, grnnda, gndde, imende, jannahrste, jannbirkan,<br />
jannsarr, jannseltiht, kahliS, kaktin, kalley. kalniņ, kapostin, kapporin, kirsis. klakw,<br />
klaweneek, klawing, kohsa, kollat, kneede, krastin, krehkis, krimmel, krohnit, krubmin<br />
kruhsmetra, kudliscbka, kursemneek, kweesis, lahze, lappin, lasdin, laukarohse laukasihle,<br />
laweneek, leepiņ, lihzit, linnin, lohte, lnhken, lnhse, magohne, mahser, marfau, was s<br />
rohse, mehtriņ, meschapukke, merkus, mnddig, muhrneek, musikant,<br />
ncedre, nibgart.<br />
ohga, ohsis, ohschekall, ohsolin, pabehrs, pahpen, pawil, pilat, pilder, pimpul, pluhmit,<br />
pobrin, ponitans, prizzit, puhpol, pukke, pnrragail, ramsin, randt, reekstin, rehtenĢ<br />
rohsit, runda, rnschin, salleneek, saule, sihga, sillappllkke, sillin, skaban, skabarg,<br />
skahbul, skohsa, skudrin, sknija, stursten, smilga, spilwer, spohre, spulle, stahwuss.<br />
steene, straunie, stnhrc, stnmbre, sudrabin, Suhnin, smareneek, schķeetneek, «cpuu)w<<br />
sahlit, saiman, sallum, salper, seedin, selle, seltin, scmmit, sillgalmis, swaigsne,<br />
Swcineek, swirbnl, sckirreika, scklabje, tauriht, tihkmaun, timma, tulpe, tfcbagan,<br />
uhdris, uhsar, undup, untin, wahrpin, werpel, wigant, wihksne, wihtin, wibtol, W*<br />
bau, wirwin, zakkaris, zellin, zelmin, zinnit.<br />
ß) maju vardi: ahdming, lauksemueek, pelnekrist, puiga, saulsarre, sililup, tilkc»
— Bieržu pogasts bierziši.<br />
/. m°äjas: a) m°ä c e ī t ā j a jaüds: bogmaji, br°ūveri, bulduri, ķērpi,<br />
pentfļi; b) muizgalīši: aizpüori, äizupits, alšāni, aüdzes, āu-<br />
sulosi jeb ausäres, bancāni, beitāni, b£rzīši, bikerniki, biterāres,<br />
blasāni, bramaņi, breivāres,<br />
e bul iši, calmäres, dasares, delvinīki,<br />
dudeji, d°ūķernīki, gargrūdes, grāmatnīki jeb grāmatneši, grāva-<br />
rani, gr e<br />
īvinīki, jaüdzemi, jurasi, kärpuskas jeb kungudrivas, klau-<br />
cāni, kopudrivas, ķeīzar e<br />
iši, ķesterāres, lāči, lozdāres, lukstenīki,<br />
misupi, mimalnļki, parzkäni, prīkulāni, pumpi, randiņi, repiņi,<br />
romuļi, rusiņi, šiliņi, sle<br />
ipi, solās, spaļvi, spruktām', stuburi, upes-<br />
slakteri, ūsāni, ūzulāres, uzulsola, vēži, vidzemnīki, zarhbarnīki,<br />
e<br />
ībi, zierņi, zolaki, zvanītāji; c) btzržgališi: alažāni jeb sila-<br />
klāvi, aūškīši, blākšinīki, buivāni, būorkanāres, endzelriīki, kakstes,<br />
kolnaj°āni, kopāres, ķeņģi, ķuči, leīmaņi, malgajvi, maīnucāres,<br />
mežanči, meikuļi, odumāni, pakalnes, pilskoīni, prisnāni, pušv e<br />
iri,<br />
putrāmiņi, puormaļi, repšinīki, rībulāni, rikstinīki, rusaki, sausi,<br />
sikšņi, silabrenči, sjlakl°avs, silāres, skrīveri, spuldzenīki, stariniki,<br />
strodi, škarstāni, °udināni, vaguli, v°ārzg°ūnes, varkaväni, vilkola,<br />
viergalāni, z°ānāni, zūdāni, žeikari.<br />
2. muižas: b?ržgales pusmuiža, bieržu muiža, dzalzinums, m°ācei-<br />
tāju m.<br />
3. baznīcas: bieržu baznīca.<br />
4. skälas: btzržgales skula, muižgales sk.<br />
5. krūgi: bieržu krügs, buļu kr., leīmaņu kr., sivānu kr., sp°ārna kr.,<br />
ūzulkr.<br />
6. sudmalas: āizupīša sudmalas, berzīšu s., bieržmuižas s., dzalzi-<br />
numa s., leīmaņu s., silāres s.; fbuļu kroga sudm.].<br />
7. cepļi: āizupīša ķigeln^ica.<br />
5. kolnl: kuģu koīnc, lopsu<br />
kolni, pilkolnc, rūcāres koīni<br />
jeb °āpšu<br />
kolni, strāpesk., traktieru k.; [augstais k., avina k., grīziņk., zno-<br />
tenes k.; [8a. uzkalni: kuģu uzkalns, lapsu uzk.j.<br />
9. upes: sushjas upe, voldaun^ica.<br />
10. e<br />
upHtfs: azarstorpas up ite, misup e<br />
ite, pistiņa, prīkulāna up e<br />
ite,<br />
pūdvāze, roktup e<br />
e<br />
ite, trumes upite, üzuläres up ite; [ermite, vārz-<br />
gūnīte, vēžupej.<br />
11' grāvi: lielais II lyläis konāls; [11a. bedres: darvu b., zalta b.,<br />
zirgu b.].<br />
317
318<br />
12. azari: aūškīšu<br />
azars, bancānu az., boltāis ezeriņč, brudiņč,<br />
klaūcānu az., lozdbrūdiņč, leliņč, malnais az., nümavas з?. jeb<br />
nüm3ünlku az., oklāis 3?., prīkulāna 3?., skr e iveru з?., vosarāja az,<br />
v°ārzg°ūnes az., vīsties з?.; fļovānu ez., spuldzenieku ez.]; [ista-<br />
biņas<br />
—<br />
dīķis].<br />
13. püori: atināites p., bārzu püors, d|ļu p-ņč, dongu p., gargrūdesp,<br />
p., NÜM3V38 p., rikstu p., rulline.8 p., spulgu p.,<br />
ške ibaisp,<br />
trokä olksna p.; [baltais p., kaukšņu p., kreisaliņas p., laipu p,<br />
lovškāna p., vilku p.]. [13a. dūkstis: sl3pj3 dūkstis].<br />
14. pļavas: aniņas pļava, °ālups, barža püors, cecers, cepļava, cetv?,<br />
darhbra pļ., dareīmi,<br />
deglen e<br />
īca, diva 6°3r?s, dongu pļ., erm e<br />
it?,<br />
gl e<br />
izdene, grauza pļ., izdaga,<br />
e<br />
ivāni, j°āņa pļeviņa, j3ün3 pļ., kale,<br />
kaļķen e<br />
īca, kaļvu bärzi, kaūkšņi, kozu dāncs, krivu tilts, kume.1-<br />
e<br />
n īca,<br />
k°ümas<br />
püors, ķārtene, lakšines, leice its, ļipu sola, lozdas<br />
°35?, ļ°uns, m°ārānu gara, meslis, nūmaūnīka pl., old°ūnica,<br />
P°3vul3 pļeviņa, pist3, ra edzene, rācine ite, rāudupe, rüc3re8 p],<br />
saglu püors, 83M3ju bärzi, sāušups, s§ņu kolnc, sibern e<br />
īca,<br />
pūlu pļ., skusanāite, skūta, spruksten e<br />
īca, tāvaleicis, timāna pļ.,<br />
trumes pļeviņa, tuntuls, tuņķeļa pļ., vilk3 K°3j3, viļumn e<br />
e<br />
īca, v ip e<br />
its,<br />
virtzksnis, zirgu drivas; l3lksri3 I! olksna, bendrine, cinaine, gaiļupe,<br />
galējas pļ., garo pj., glīzdupe >! glēizdupe, justanaine, kacīte, kolpu<br />
drivas, Kusk3 pļ., I3U?3 līči II leici, liepiņas kalns, locaine, loga-<br />
noms,<br />
lukstu pļ., M3rk3t3ine, misa, natraine, pora pļ., prūdi, putnu<br />
k3ins, saimes purvs, sasku purvs, spieta, tēvišķas, uburīte, vaina<br />
purvs, vilku istabiņa, zusenīca]; [dārdzāna pļ., dedziņa, gargrūdesp!.,<br />
gar°ā vacāine, gl°āžu kolnc, īvu l e<br />
ics, K°3pust3 le ics, olksna,<br />
r°ūniķa leics,<br />
rullin?, sina püors, slakteru pļ.,<br />
tre ikaļņa pļ., V3IN3 püors].<br />
si-<br />
sudraba pļeviņa,<br />
/s. drivas: bārza Iäip3, dzīernavacs, kuces driva, I36?tzl
18. ceļi: bazne Icas ceļš, dongu cels, izdagas c., pāutānu c.; skazu<br />
kroga c.].<br />
e<br />
/9. stigas (=tekas): plinšu stiga, s tpūla st.<br />
20. tilti: azarstorpu tilts, bfrzīšu tiltiņā, upes t.; sdaugaviyast., krievu t.,<br />
lozdāru t., šķībais (t.)]; [dzalznoma<br />
trokais t., vēža t.].<br />
t., gr°amatneša t., mešja t.,<br />
2/. 6s/?/.' āusuleišu kopi, bfržgales k., hrglu k., kopu<br />
vacumu k.,<br />
ķūcu k., muižiņas k., sivānu krüga k., °ūdinānu k.; [spuldzenieku-<br />
vagulānu kopi).<br />
22. linejas: līel°ā lineja.<br />
23. atüori: vaina atüors (sus£jas upf).<br />
24. kuki: audriya egle, pilskolna prīde; skalda egle, naudas pridtzl-<br />
25. izvdrdi: āudriņč, aüdze, avūtiņč Ц olūtiņč, b e<br />
igastāns, blak-<br />
šinīks, bramans, braucējs, bruņinīks, brutāns, catlaks, darbiņč,<br />
dardzāns, dronka, dubulāns, elksn e<br />
its, epiņč, griviyc, ierbe<br />
its, kalējs,<br />
kolnaraups, kolniņč, kalvāns, kaīv e<br />
its, k°arklis, kļavs, kr°ūmiņč,<br />
kundzāns, kupčs, ķamāns, ķops ļ| čops, lazdiņč, lenspelnīks, jovans,<br />
m e<br />
ikuls, meiders, mendijanc, miķānc, mizers, mojūoriņč, namniks,<br />
ņīdra, oparans, opsāns, pabārzs, palejs, pilmeness, p e<br />
ilāns, pl°ums,<br />
prikuls, püonts, püormals, raviņč, resnis, rublis, rukmanc, rupmējs,<br />
rūbežnīks, sal'minc, sieriņč, skatāns, skr°ūve, slikšāns, spuļģis,<br />
spūdris, stagars, strods, smüidris, šumka e<br />
|ļ šunka, tumšs, up its,<br />
upelnlks. upmals, uskurs, ürsta, ūzuls,<br />
e<br />
v igastānc, veiksna,<br />
vilneviss,<br />
zambrānc, zaltans, zībulāns, ziernc, žagars; [babrānc,<br />
balb°ārzds, cintiņč, dārbiņč, e<br />
isūnc,<br />
zidānc, zūdānc].<br />
lāce its, mizeits,<br />
sītnīks, štatans,<br />
26. palomas: sprāgulāni (--elkšņu mežzemes paloma), illuška.<br />
ti. papildinājumi:<br />
(1858. g. r. l.j^B<br />
319<br />
320<br />
laimiņ, lakstigalla, lappiņ, lasduseed, laudan, lauziņ, leepiņ, leibe, leijiņ, lihdeks, lih<br />
tumi», lihsuk, luhlak, luhfis, lutter, mahran, maisiht, mednis, mecsiht, mehnes, meiste-<br />
rags, mescheneek, miglan, miltiņ, mnhrneek, mnischneek, muzzelan, muzzischke, naudiņ,<br />
ņcbrbnl, needriht, ohrmann, ohsmanniņ, ohsche, pabijan, paegle, pahpul, pakkul, pa-<br />
mar, pehrnau, pilmehn, pohdsiņ, pohrs, preediht, pukkiht, pukkjan, puppuriņ, purreniņ,<br />
purriņ, pusswahzeet, pussbarrneek, putriht, putschkiņ, raddiņ, radsiņ, rassiņ, rautiņ,<br />
reekstiņ, renngurt, rihdsiņ, rihmer, rimschan, rischkan, rohsen, rohsit, rubben, rubbikis,<br />
rubinan, rnhtiņ, ruhtlank, falbe, sarmiņ, saulespurriņ, sauliht, sansiņ, seemiņ, seetneek,<br />
sehjiņ, sihpolneek, sillezaunc, silliņ, simsohn, skrahgiht, fkndrc, skuijahn, sknijiņ, smelte.<br />
smnidriņ, sohdan, sottnik, spehlan, spittan, svohliņ, spriggul, sprohgis, spruhdsm,<br />
spnrriņ, ftattan, ftcbgc, ftirniņ, ftraddiņ, straumiht, strautan, strehlneek, struppais,<br />
stumbiņ, stllrmiņ, sudrabiņ, sudrabmattin, sühne, suhneklis, sullain, smikle, schampan,<br />
sadinan, saķķis, atmin, saļļkaln, sarriņ, seemel, scltan, seltmatt, semrazz, Min,<br />
sillgalme, sirniht, snohtiņ, sweineek, smirbul, smirgsde, schidome, schiman, tihrais,<br />
tiltiņ, rohriņ, tronke, tumm, nhsen, upmin, uppeneek, uppiht, nppmall, mahrpiņ, wah-<br />
meriht, maidsiņ, weesjahn, wihban, mihtoliņ, wilne, wilnize, wirbnl, mirsnize, zankal,<br />
zaunibt zelmiņ, znkknriņ.<br />
ß) māju vārdi: ansuli, ansnļahre, kappe, leelohzani, lehle, melnestrade, nadsani,<br />
nomalneeki, pirdaiņi, Salles slepkau, silleudenan, stradan, scedi, sohdanahne.<br />
NB. [mācītāja muižai senāk piederējušas bez jau minētām sekošas mZ-<br />
jas : blassaui, jaunsemmi, muzzeneeki, puhteļi, spaļmi, seedi, uppcs slakteri, widsemneck<br />
Mežkunga muižai sekošas : dessahres, lasdahres, meschantschi, rohsahres, silliņi,<br />
skrahschneeki, schkehrstanii.<br />
Daudzev(a)s jeb daudzeses p°ag°asts<br />
— daudzesieši.<br />
/. mājas: a) āizpūorieši: a) āizpūorfeši: aüdze, °aūman(i),<br />
belaūš(i), ģizes, kaļvits, kliban(i), krūmiņ(i), ķunč(i), mežmek(i),<br />
pupiņ(i) jeb riekstiņ(i), riniek(i), rūobežtriek(i), skudras, stampa,<br />
stānstiņ(i), straumes, šūlmeīstar(i), tutens; ß) ruozenieši: drei-<br />
mans, ģ£ r ķens, mārķevičs, maršav(a)s, paņebračs,<br />
rukmans,<br />
b) miesta gals jeb miestniek(i): bele, čaupelān(i), jsü-<br />
dzem(i), jāķelāni, kaļv(i), ķester(i), labrēncis, lejiņ(i), putran(i),<br />
püop(i), samanās, strēmpeļ(i), svikj(i), tilan(i), vecumniek(i). c) Vie-<br />
sītes gals: āizupieši, bekas, dSIder(i), grāvendars, krūoņkaln(i),<br />
pālen(i), sturs, upits, upniek(i), Viesītes, d) ārit(e)s, bālcers, igaūņi,<br />
īecavnieks, jügas, jūorģelan(i), kaktieš(i), kārkļ(i), krumiņ(i), lipsan(i),<br />
plataüs(i), rūobežntek(i), sala, silenieks, siiiy(i), strazdiņ(i), sudmal-<br />
nieki), ūosan(i), znūotiņ(i).<br />
2. muižas: bušu muiža, dāudzev(a)s m. jeb<br />
3. b°aznīcas: daud?ev(a)s b°azmca.<br />
4. sküolas: dāudzev(a)s p°ag°asta sküola.<br />
dāudzeses m.
5. krüogi: °akmeņkrūogs, b°azmcas kr., lipsanu kr., pacer[(e)s] kr.,<br />
t°ap(a)s kr.,<br />
viesites kr.<br />
6. sadmal(a)s: daudzev(a)s sudmal(a)s.<br />
7. k°aln(i): āpšk°alns, b°alūožk., b°aznicsk., k°apiņk., ķ e<br />
iķerk., silink.;<br />
laugstais k., čigānk., grebja k., totanu k., vāveres k., žīdu kalniņš].<br />
8. pak°aln(e)s: baīļ°apur(a) (= baijapara) pak°aīne; [sirma pakalne,<br />
ubagkalniņš]. [8 a. lejas, gravas: dziļa grava, salta leja]. [8b.<br />
alas, bedres: hercogkalniņš].<br />
9. upes: ieķava, viesite; [ieķevs —<br />
iecavas<br />
upes augšgals, lauces upe].<br />
/0. upītes: kumes jeb juorgalana upīte, ņiedrupite, pālups; [ellite,<br />
luku strautiņš, pātīte].<br />
//. grdv(i): ģirupe, vēdzeļupite.<br />
12. azar(i): °aklāis azars, jugas jeb baltezeriņš; [znotiņezers].<br />
13. °ak°ač(i) (=puorazari): dziļais °ak°acs, g°arais °ak., lielais °ak.,<br />
mazais °ak.<br />
/4. de e<br />
īk(i): muižas īķs.<br />
/5. °avūot(i): muižas °avuots, sēr°avūots jeb<br />
ellits °av.<br />
/6. puor(i): dzfrves pūors, elles p., juorģu p., kaku p., ķiršp., ma-<br />
zais p., nāves p., lejas p., s°alas p., siena p., vellapara p.; [dau-<br />
dzeses pors, kraukļu p., kunga p. jeb kunga rājums, pūces p.,<br />
rasenu p., tīra p., vārnas p., vēršu p.j.<br />
/7. te īreļ(i): °aklais t e<br />
irels; [lielais t., skalu malkas tļ<br />
/5. s°ūnakļ(i): lielie s°ūnakļ(i), mazie sūnakļ(i).<br />
/9. pļavas: ālksna, °ap°aļāis k°alninš, ādmeniete, bē;rzu pūors, druveļ(i),<br />
dzērves püors, g°ab(a)Iin(i), ģiruppļava, iekavas pļavas, jugas<br />
alksna, kaļvu ķiršu püors, ķesterķiršu püors, ķiršu pūors, ķīķere-<br />
niece, lejas püors, lielas pļavas, mudeliene, s°akarņe, s°alas puors,<br />
sila pjava, siena pūors, strīda k°akts, ubūņģ(i); [āžu purvs,<br />
buļu pļ., dzilniņa, gara pļ., jaunā pļ., liesiņa, ļagatiņa, pīlīte,<br />
rajums, vilcenes, zvaigznīte, žebere].<br />
20. /te%as:s 0āltailiekņa. [20a. dūkstis: dzilnas dūksts,slopjad., zirgad.j.<br />
21. °atm°at(a)s: kunga lauks, mika rajumiņš; [baiju aparaj.<br />
22. mež(i): kaļvu sils jeb KI°ajas priedes, kl°ajāis sils, uoša sils, zSģu<br />
sils; [beku sils, biģu mežs, kalniņš, kuces sils, tīlēnu sils, Vecum-<br />
nieku silsj. [22a. krūmi: velna krūmi, vidsētas atauga, zola<br />
ataugaj. [22b. salas mežos, purvos: vilku sala (oklā sunaklīj.<br />
[22c. lauki: akmineita, akļu gabals, līkais gabals, lielie lauki,<br />
mazie lauki, rasenes, razija.<br />
LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
321
322<br />
23. rüozas: bleša rüoza, tumsā rüoza. [23a. līči: lielie līči, trakie<br />
līči]. [23b. salas ūdeņos: beķeru saliņa (aklā ezerā), varžu<br />
saliņa (viesītē)]. [23c. atvari: cūkudobe, čauplāna<br />
atv., kaza-<br />
kroga atv., klusais atv., lielais akmens, melnā dobe, pētera atv.,<br />
salas atv., samāna atv.. skudras atv., skujiņu atv., tapas kroga atv,,<br />
tīlēna atv.j. [23d. zvejas vietas: brenču likums, čauplāna tacis,<br />
garais taisnums (viesītē), gleta, lielais akmens, melnā dobe].<br />
24. ceļ(i): azarceļš, grebju c., zZģu c.; [apškalna c., matīsc., sila c.].<br />
25. tilt(i): lielg°ab°alu tilts, nāves t,, niedrup(e)s t.; [buļu t., desu<br />
tiltiņš, kraukās t., pelšu t., upmaļu t., Viesītes t.j.<br />
26. k°ap(i): b°azmcas k°ap(i), maršavu k.,<br />
viesites k.<br />
27. izvdrd(i): āncelāns, °apsans, ābels, ābele, bālsers, belruss, bēnjaūs,<br />
bērziņš, bīrznieks, būomans, dravenieks, eglits, elksnis, ēzāus,<br />
kjaüs, kjaviņš, krūmiņš, ķibuls, I°azdiņs, lieps, maršāus, m°az-<br />
jäns, m°azspans, melders, mellbārzds, mudels, nūoriets, palsans,<br />
pävulans, püops, rudzits, s°ams, sāulits, skujiņs, spēltiņš, stēnders,<br />
strāutnieks, upits, ūodiņš, ūozūols, zvanītājs, zvejnieks.<br />
28. papildinājumi:<br />
a) pavārdi (1850. g.):<br />
akmen, ausin, awotin, baltmann, beede, bihlan, bildneek,<br />
drille, dadse, barge, dischlan, drebul, druwin, dserwe, ergel, grikke, grikkit, jesper,<br />
kakke, kaktin, kalniņ, kalwe, kanehl, kaptschin, kiker, kutschpin, kweesit, lanke, lappin.<br />
lihpor, lohdsin, Inbņn, Markau, meschneck, nagle, nitsche, ohsit, parpan, platbov, ratte-<br />
neck, rigneek, rohse, rubben, somman, staņstin || stanstin || stangstin, Stempels,<br />
stradde, straddin, stuhrmann, suhnin, schause, schnoore, saķķen, sarre, sweigsnin,<br />
tappe, tschodel, uhdre, mertul, mewer, mezzum, wilzin, woit, zehlau, zelmin, jinnin;<br />
jamotan, jespar, kihkas, plattaiē, pormabrar, sipur, tihlen, wigantj.<br />
ß) māju<br />
vārdi (1811. g.) daugaulipsan, dröhne, jaunskung |ļ jaunkiunz (1850. g.),<br />
masjahn, mesche, sille libsan, sweyneek, metzkung ]ļ wetzkiunz (1850. g.), weweran!<br />
tbuļi, skudras].<br />
/. möa jas II mo a<br />
jls:<br />
A. digna°jis pogasts.<br />
Dignā°jls pogasts (savien.) —<br />
A. digna°jis pogasts<br />
dlgnā°jlšt.<br />
— dignū°jīši.<br />
B. möa e<br />
c ita°ja ļduds jeb pogasts.<br />
C. slotys pogasts<br />
— slattši.<br />
a) dignS°jļsi: a) asnevtzres, cāurkubuļi, driksnis, goči, jaüngajvi,<br />
koīne, kr°ūmiņi, kusini. loa či, mucinlki, p e<br />
ickis, plitn e<br />
īčis, rudzātes,<br />
sle ideri, škārstāni, stanuļi,<br />
e<br />
itāji; ß) vogulanu gols: bē>
ziņč, žagars; b) ģipterānīši: K3rki8, landzāni, putekļi, spicis,<br />
stroži, st°urenīki, vöarnis;<br />
c) m e ņ ķ ī š i: br°ākāni, drivenīki, elekši,<br />
jaüdzumi, M3jüri, nāuskis, skudrāiņi, tūmāni; d) mežgalīši:<br />
3kmin3re8, buciškas, caūnes, degšņi, griķupelĢS, ģējķāni, jārāni,<br />
kalväni, K3nupe8, kļavinski, l e<br />
idumnlki, ļ°ūļas, naratas, putraskolni,<br />
skujnīki; e) n e<br />
īcgallši: ārgalāni, c!ryģi, d°ūņenīki, gr e<br />
iselīši,<br />
jaüdzumi, javenīki jeb vimbari, kaīniški, kl°āviņi, kraukļi, kurolu<br />
mo a<br />
j38, lemesnīki, lipiņi, pürmalisi, reīņi, saldēs, sHtarāni, smoļi.<br />
a e<br />
B. mo c ita°ja ļduds:<br />
a) agl°uņi, dukaļņi, gributi, jārāni, kalnīši, muižnīki, putrā°mi,<br />
skujnīki, zīmeļnīki (ap 18 a<br />
—<br />
mozu mo ju bez<br />
vārdim); b) popīši<br />
jeb klūsterīši: āizpurits, griķupeles, koīnāuski, kozā°ks,<br />
mačulānc.<br />
2. muižas II muižis: akmiņmuiža, digna°jis muiža, dignä°jis mö a<br />
cei-<br />
tā°ja m., foktc (mežakunga) m., meņķa m.<br />
3. bazn e icas: digna°jis bazn eica.<br />
4. skūtas: a<br />
ģipterānu 8küla, m6 c e<br />
itā°ja 8k., mežgola sk.,<br />
e<br />
n īcgaļu sk.<br />
5. krūgi: bārzu krudziņč, dignā°jis krügs, d°uņas kr., jārānkr. meņķa kr.<br />
p°ārvaza kr. jeb putris kr., spit3 kr., vandānu kr., zavodis kr.;<br />
skaratiwes kr., klaukawaj.<br />
6. sutmolis: dignā°jis vej3 sutmolis, jārānu vej3 s., meņķa s.; [vilka<br />
patmaļasļ.<br />
7. kolni: boltī kolni, dofvis kolnc, dubkalniņč, k3üpres, piīskalniņč ||<br />
pilskolnc, pj3Üsu k., str°ūgu k.; [ārdalānu k., čigonu k., goru k.,<br />
korotivu k., kuseņu pilskalns, mēru kalniņš, mīzaiņu k.]; [born-<br />
böns, kartupeļu kolns, kāupres, mysöns, möla k.,ügöjs]; sawina k.,<br />
luhschņas k., paparkschu k., swesrriku k., wepru k., zehrpurwa k.j.<br />
[7з. pakalnes: drošu k., kozu k., 1зоз k., reiņu k., roucānu k.,<br />
rutku k.j.<br />
-5. upis: akmiņup?, caūņupe, jeb berz?, čiglupe, dāugava, sudrabene.<br />
jeb sudabrenĢ, susēja, zavodis upeit?; [nereta].<br />
9. upētis: br°üzets jeb reīņa upēt$, meņķa upēte, sHtarānu upēt$;<br />
[dūbais grāvs, k3rku upīte, kurpes grāvs, ķesterātis upīte, l3uku<br />
upīte, zldaine].<br />
/9. gro a vi: jespera pūra gro a<br />
vs, kā°rkļipa gr., misāna gr., roktups;<br />
[kļava grovs, oūdiņa gr., pintupis gr., smilkšu gr., vacaīnis gr.j.<br />
azari: ļovānu ezeriņč, j°üj3Z3rs, V0rzg3°ünes 3z., [prūdiņš].<br />
[Ha. dīķi: 3Ž3 dīķi].<br />
!2. olūti: °ūdru pūra olūts.<br />
323
324<br />
13. pūri: akacpürs, ašņavēju p., c°üku p., jesperu p., kaulu pūriņč,<br />
kraukļu p., misāna p., soltāis p., suņu p.,<br />
ubogu p.; [linaites pūrs,<br />
slna p.j; [čokstēte, ubadzenc jeb ubagu pūrs]; jklejais purws,<br />
sausais p., schwedu ftlč]. [13a. dūkstis: mainas olksnis dūkstis],<br />
14. pļavas II pļāvis: a»gl°une, akņupis pjavis, berze, butka, c°uku<br />
3<br />
pļava, darēj(u)mi, garo<br />
pļ., gl e<br />
izden§, karinēca,<br />
lelais le ics, luksti,<br />
mikāin?, p e a<br />
icku pļāvis, pūriņpļ., ro veja, sina pūrs, slūkāinĢ, sudabrin?,<br />
šaure itis, tabaciņ?, vair°arsa, vfreja pļ., vucenleics;<br />
[apareņa, bārzi,<br />
bindarine, brouverine, brouzeits, brīžu dārzs, calmi, capurneica, ca><br />
pūrs, čiglups, dagutnēca,grauzaine, izdaga, jesperpūrs, kačine, kajv-<br />
āres, kožas sola, ķeils, ķikutaine, leja, lemesnīca, lombuks, luksti,<br />
olksna, pešterine, pintupe, pļaviņas, pļintauka, pūra pļ., sālejas, seiļu<br />
sola, skūla,stagarneica, stībraine,susejas pļavas, veida, vištene, zoģei-<br />
ne, zorapļ.]; [aglaūne,akminājs,akminlēics,aknupēte,<br />
āpsis pj.. apšu<br />
lēics, atradine, bidrinīca, broslys, buciškine, cepļa lēics, ceplēšu pļ.,<br />
cinaīnis, cinörs, čurkstine, dāugāu lēics, dāuguļnēcas, deksnys leics,<br />
deksna, devenpērksts, dombriskys, dubine, dūbis lēics, dzidötöju pļ,<br />
gāurine, glēndines, j?rine. joņa šķounc, jurēts, kacis pūrs, kaģine,<br />
kalķineca, kara pļ., kolna pļ., kolna sola pļ., krivinēca, kürsits.<br />
ķēķēts, ķēvis pļ., ķiglups,<br />
lēiču pļ., leīdumnīku pļ.,<br />
lemes leics,<br />
lynu mörka, mauklajs, nekaunis leics, nīdrēte, olksneņa, ölksnys<br />
lēics, patmaļlēics, pintupe, pörvozine, priskys pļ., rocinaīte, rubline,<br />
saskine, senupēte, skrūderine, skudraīne, skujupēte, spelnīka pļ.,<br />
stoūra pļ., strazdine, škērstine, udaga,<br />
varakauskine, voloki, voska<br />
kokts, vuškinēca, zaķēts, zavodys upēte]; lapschulajs, drehģahre,<br />
eiķahre, enschkine, ķersele, ķirlupe, marschine, scheiderine, wiltschine,<br />
woiwodinej.<br />
15. ganēbas: kunga driva, vystu vacumiņč; jcakava, daugmale, garās<br />
vacaines, kuces sola, slapkava, vilku degsnis, zaķu birzites gan.ji<br />
boltī kolni, boluža eglētis, brosla, doržine,<br />
Islais akminc, louzvs<br />
elksna, jaksine, malno elkšņa, opšolojs, pūreņč saliņas, satys<br />
elkšņu gan., sudabreņa kalveīča dörzs, švedine, zēilis pūrs]; sku<br />
schas kalns, ķerbele, lakschine, latschu kakts, zeperinij.<br />
/6. lauki: darej(u)mi, nalaīķa driva, pūra k°āja,<br />
va°cās sätas, žvvlv<br />
kolnc; [dārza 1., garās vacaines, niedru 1., soltopūrs, stepine];<br />
[dūbkaļņi, goīvu zeme, joņa dörzs, kopu kalneņč, kotla dybyns,<br />
kozys kolnc, lēikuma 1., lipys dorzs, lozdys Kölns, rociņa Kölns,<br />
slapkava smukšine, stymbyna gobols, üzula 1., vyds L, vondocis],<br />
jgailiga, kahpustine, kuzes sala, pleetneeca, schķilma, wandacasj.
17. meži: apšu sola, ā°ķu mežs, cekava, dagumi, dorvas m., egļu sola,<br />
gö a<br />
rsu m., graku sola, Kalvanu m., kažuka sils, kļavu kolni, Klus-<br />
tera jeb kopa m., ļipu sola, malno 3 sola, medņu sola, platacs,<br />
reīņu vacums, s e<br />
ifa atauga, silabiksis, šina pūra sola, skaistais<br />
silinc, slotis mežs, stopara m., stöa rastis sola, strumpenīks, ūgā°js,<br />
vadaklis sola, zirgu sola,<br />
a zö gain§; [bramaņa sileņš, [broūcēts],<br />
[dagumi], jaunais m., kaupru m., kouslājs, opšinis m., silauniku m.,<br />
[siliņč], suņu pūrs, ubagu pürsj; sjundsiskas, kreewu m., meesaine,<br />
tuntulsj. ll7a. krūmi: bobas, cauņu ataugas, dareimi, elkšņi,<br />
sīļu atauga]. [17b. salas mežos: gonu sola].<br />
18. izciertumi: bruņinīka izciertums jj izcērtums.<br />
/9. olis: tuntuls. [19a. bedres: smilkšu dübisj.<br />
20. ce}l: kr°ūmiņu ceļš,<br />
lukstinīku c., žandāru c.; [junga c.,<br />
leiduma<br />
gana c., opšinis c., roktais c.ļ. [20a. tilti: dunavis tilts,reinu t.].<br />
21. stidziņas II stidzlņls: jungu stiga.<br />
e<br />
22. tilti: īvenīku<br />
gr tilts, kaļvo a<br />
ru t., krivu t., ķ eikstes t., l eizes t.<br />
23. kopi: digna°jis kopi, d°ūņenīku k., meņķu k., mo<br />
a e<br />
c itā°ja k., ei-<br />
terānu k., staģu k.; [mēru kopi, reiyu k.j.<br />
a 24. linejis: jo anēša lineja, lkrivu l.j, naüdys I., rävyjis I., roktö a<br />
I. jeb<br />
lēlo a<br />
1., skudrainys 1.<br />
25. solis: kumeļn e<br />
ica, mā°ceitā°ja<br />
sola (daugava); [dimanta s., plāņu s.|.<br />
26. sētiņas: kapču selina, utočka (daugavā).<br />
27. straumes: dupkis, ruļka (dZug.); sklaukawa, koratiw, perereska,<br />
pļirkaj.<br />
25. sakluml jeb g°ārdi: d°ūņis krūga g°ārdi (daug.); [griķupeļu<br />
seklisj.<br />
29. otvari: kapču otvars (däug.); [babru atv., dziļais atv., krieva atv.,<br />
melnais atv. oüdru atv.j. s29a. ūdens rāmumi: plašs (daugava<br />
no meņķes līdz dunavai)]. [29b. līkumi: dzērves koklys]. [29c.<br />
akmeņi: Izlais akminc, zyrgs].<br />
325<br />
30. e<br />
lzvd°rdl: a°gl°ūnc, āizpūr its, apīnc, ārdelānc, btzrze, bolūds, brī-<br />
de its, caün e<br />
its, dZrdzanc ļ| dafdzānc, driksna, d°ūņinīks,<br />
gle izdenīks, gordiyc, grerhža, griganc, griķupel?, grīķers, grūtānc,<br />
gurķis, e<br />
īlinānc, īviņč, jaūngalvs, kadiķis, kaņep§, kapčis |ļ kapķis,<br />
klinģers, kjavinskis, koz°āks, krivā°re, kūfseits,<br />
Kusine, lejinö, leläis,<br />
leimanc, limanc, ļoškānc, ļ°uļāks, ļ°ūļa, muižnīks, narata, povo a<br />
rs,<br />
pranda, pupiņč, puteklis, putrā°ms, pūrmalis, radvils, rubins, rubuls,<br />
saldē, sle iders, sormuliņč, spruģis, spuļģis, staģits, stopā°nc, stra-
326<br />
dinč, strožs, šklzna, taure;, tāuriņč, ükpenc, ušaks, ūšānc, vacums,<br />
vacumnlks, vagulānc, vaskis, vylkarogs, vilužānc, zariņč, zvaigzne.,<br />
31. palomis: bambazīši (= mā°ceitā°jo<br />
ļāuds), bulvinīks, golava, kl°fi-<br />
gāinc, sītinč, sprč agulāni (=== ģipterānīši), °ūbuks, zibenzaks.<br />
C. slotys |ļ slotis pogasts<br />
— slatiši.<br />
1. m°äjis: a) grentis du bis: melders, namiņč, sudobris, ūšanc,<br />
vac°āre; b) kokta gols: kalniši, syla pet-eri, tuņķēļi; c) laüdis<br />
gols: buki, (6 zoldätu gruntis); d) ļ°ūcānu gols: darhbrāuska<br />
m°ajis, ļ°ucāna m., vasaraudžu m., e) syla gols: kundzana<br />
m°ajis, ķopa m., lauciņi, pokuļa m., rokmaņa m., svoka m.,<br />
n eiša m., upmals, v>sa zvērbul<br />
m., e<br />
iša<br />
m.; f) slotis s eiksa im-<br />
nīki (30 saimniki): aņģani, asaku m°ajis, bancäni, br°akmaņu m.,<br />
cēršu m., dirhbu m., hrglu m., gremžu m., klaücäni, Klieņi,<br />
kr°ukļu m., kupmaņi, mlža br°āļa m., pypuru<br />
tür-<br />
m., plotü m., pur-<br />
maļu m., ravīzeru m., rogu m., stērnis, ušaku m., ūgļu dübis,<br />
vaivodu m., zīdu m.; g) stāšu pūrs: ģēidāni, leiskini, reševskis,<br />
staši, sterna, strautiņi, svoki, vucens; h) kusiņi, myglani, skromi,<br />
stagari; i) mymäni; j) bārz°āris, ģeidani (cikura, griķupeles, ģip-<br />
tera), jaüdzumi, klavdruvis, kriv°āris, s eiļi, šumit°āris, ūzl°āris;<br />
k) rātupe (5 mozm°äjis), vac°āris, vac°āris zoldāti (12 mozm°ājis);<br />
1) debesniki, luksteniki, pāut°āris jeb matisani, kavēja, svoki,<br />
vilciyi.<br />
2. muīžis: mežkunga muiža,<br />
3. skülys: slotis skula.<br />
slotis m.<br />
4. krügi: bārza Krugs, debesne icas kr., ļaudis kr.<br />
5. sutmolys: vasaraudžu sutmolys.<br />
6. cepļi: svoku kiģejn^ica.<br />
7. kolni: duburu koīni, r°avejis kolnc, ružu kalninc; [raganu k.].<br />
l?a. pakalnes: deguta kalns, grantēs k., putras k.j.<br />
5. lējis: lējis vacums.<br />
9. upis: agl°ūne jeb dunovys up§.<br />
e<br />
/S. upHtls: berzis up ite, boku e<br />
up ite, buķup e<br />
ite, gl e<br />
izdine, radžup<br />
e<br />
rätups, r idziņu jeb r<br />
e e idzinis<br />
up ite, up?s gola e<br />
up<br />
i'te.<br />
//. grävy: klavdruvu gravs, kriv°aru gr., syla gola gr., seiļu gr.,<br />
stasu gr.<br />
12. azarl: ļ°ucanu azars, slotis az.; llilmalisj.<br />
13. de iķl: c°uku pūriņč, soldenais pūriņč.<br />
14. o/S//.- dzelzinis olüts, s-iju ol.
15. pūri: gaiļu pūrs, 1°ücänu azarpürs, medišp., piguļis p., s e<br />
iļu p.,<br />
slotys azarp., stāšu p., šopolu p.<br />
/6. pfavys: baravycine, bārza pļava, byndarine, dofvys pūrs, garo 3<br />
ivys stiga, kakine, klajais pūrs, kļāvu druvys vīksna, lējis va-<br />
a<br />
cums, luksti, meldine, po<br />
vuline raģine, rātupe, ravyja, reidzinys,<br />
rutkine šaumaline, šaure e<br />
itis, ušackine, v izdedzinys, vucenle ics,<br />
zverbuline, ļcelmu pļ., Ilöu pļ.].<br />
e 17.<br />
gan ibys: barz°āris gan e<br />
ibys, miglänu g., slotis g., stagaru g.,<br />
svoku g.<br />
18. meži: debesniku mežs, d°ūcāris siliņč, dzylnys sola, jaūdzumu m.,<br />
klävdruvys m., lā°ča kokts, saliņis, slotis syls, šmuidrāis vacums,<br />
upis gola m., vepru saliņis, vylka sola; [lejas vecums, sils, upes-<br />
gala m.j. 118a: lauki: kalka cepļa lauks, krūmalu 1., lejas ve-<br />
cuma l., rāvijas kalna I.j.<br />
19. ceļi: barža<br />
plavys ceļš, lukstu<br />
c., r e<br />
idzinys c., veizdedzinys<br />
c.<br />
20. stidziņis: l°uku stidziņa, za°liniku st.<br />
2/. tilti: barz°āris tilts, debesne icis t., platača t.<br />
22. kopi: bārza kopi, ļ°ūcanu k.<br />
23. linejis: naūdis lineja.<br />
24. otva°ri: buku otva°rs, dzelzinys o., (buķupa) babru o., dziļais o.,<br />
molotva°rs, °ūdru o. (agl°ūnē).<br />
25. dziļumi: kotla dūbe. (agl.)<br />
26. izvā°rdi: ala°žanc, apsanc, ašāks, aūgškoīnc, aveniņč, alande,<br />
balbārzs, baltmanc, b§rz§, bērziņč, bitĢ, brākmanc, cīfs, cikurs,<br />
dimba, draviniks, driksna, elviņč, grā°v eits, grernža, gr eisels, griķu-<br />
pele, ģēidanc, kaīniņč, KZrļuks, käfzync jeb karsums, kažuks,<br />
klišānc, krimels, kriva°re, kriškananc, kr°uklis, kūpmanc,<br />
kusinc, lagst e<br />
igola, lāuciņč, lazdine, leiskinc, leite its, mednis, myg-<br />
lānc, mižabra°ls, namiņč, nābuzda, pankuls, pipurs, plotāis, pļa-<br />
vinskis, pokuls, pranda, purits, pürmals, radiņč, ratniks, ravizers,<br />
rogs, rudzānc, sāule ite, sanala, siliniks, sylaptzters, skroms, sp°a-<br />
eite, sprūģis, sprustiņč, staģis, sterna, stibriņč, stopānc, strēlniks,<br />
st°ürs, svylumbarzs, svoks, šņurĢ, šop°als, šotniks, tymšs, turniņč,<br />
upminc, ušaks, °übuls, °ūdinānc, vacā°r£, vāiņānc, vāivods, vasar-<br />
aūdzs, vaskis, veckars, vfvejs, viss, veituls, zīdiņč, zolaks.<br />
327<br />
pļ.,
328<br />
31. resp. 27. papildinājumi:<br />
a)dignäjas pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): ahbolin, ahrit, akkotz, alkschahre, alluschan, an gen, antin,<br />
argnll, arklin, aschnewehr, attan, awotin, baggtr, baltgalw, bander, darin, barwick,<br />
bauran, behrslapp, beitan, berting, besdeliga, bikker, brakan, brandel, brangul,<br />
breede, bringge, bukke, bulman, bumbehr, buntan, burkan, buschuk, buttele, butzinka,<br />
dadeika, dambranke, deika, dexne, dischler, dohme, dragun, drege, duhke, dseggus,<br />
dsenne, eesalneck, cnmers, erdlan, crglis, galle, gannin ļļ gaunin, garde, gehrkan,<br />
gindul, giptran, gohbe, gotsche, grawe, greesan, gudrin, igaun, indan, jaschkan, jau-<br />
geneek, jaunbrackmann, jurrasch, kalneerdlan, kalneesch, kamber, karpit, kaulin, kazebn,<br />
kebscke, kihkste, kiplohk, klehtneek, kliwan, kliwer, kohkle, komissar, krcmse (= gremžam<br />
krodseneek, krollit, kruhme, kubbel, kuggeneek, kurscher, lahzause, lande, lappin, lawan,<br />
leelknngs, leepesalde, lehlis, leiskenahr, lemeschneek, linnit, luhse, luhzan, lutzan, lup-<br />
ftaij, magonin, mahlin, maikul, markat, masischka, meister, menke, miklas, mim<br />
man, muefe, mutzeneek, nahtre, ohsolin, okanis, pahkste, pahkschan, pakaupihre,<br />
pampel ļļ pumpel, panknl, papihr, pamabbe, pihlin, pihzkc, pittan, platgalw, platt<br />
gihme, plauktin, plint, plotnik, pulte, pumper, Purren, Putte, puttsum, raibatz, rasil,<br />
rihbeneek, rimpel, rischke, rnbbcn, runzisch, rutke, sallak, sardrak, sehbre, sidder,<br />
sihle, sihpol, sillekrankel, sillin, sinnel, sinnepe, skaidin, skrihpste, skrihmcr, skrittul,<br />
skuieneek, slihteran, smeekle, somme, spalwa, speeteran, spilwen, spitze, sprohgan,<br />
sprohstin, spurrit, stadaika, stamusch, steebris, stehrste, stihpe, straute, struppe,<br />
stuhran, stuhrgalw, swelpe, seitz, sihliht, swanitais, sckeberkste, tappin, tarakan,<br />
timpe, tunkel, tschiggan, tschotschit, ubbage, udala, uppelneek, uschatzky, wabul, wahrne.<br />
wandan, mannag, masserraug, mehsit, Wessel, wetzahr, mihgul, wilkaje, wilkaste, wil<br />
nin, miltzin, wimber, wimbrodde, wirbul, mutzen, zäune, zaurkubbel, zinnin.<br />
5) māju vārdi (1816. g.): babbin, daugul, dexnahr, erdelan (tg. ärgalätii), gail.<br />
laiskinahr (tg. lēiskini), latsche, walteran, mandan, mimber; [punovsku mājas, skro-<br />
džines, vecustabini] ; saugs chgalä : kusfini, pippuri, puttekti ; basnizas galä:<br />
drizzenahr, sillawneeki; meschgalä: nerratstaģģe, messelstaģģe; sih legāla,<br />
akminahr, gehrani, klahwedruwa, sihle; mag lau (galä): spuldseneeki, maglan].<br />
b) mācītāja pag.:<br />
a) pavārdi (1857. g.): alkssnis, brunneneek, dahbolin, daugameet, dewinpirksl,<br />
dohbkalln, gehran, gribbul, johstiņ, kakkit, kaunemahl, kissel, kļamin, kutscheran, kweesit,<br />
labje, laimiņ, lasdiņ, lauke, leepc, leyeueek, lubbeneek, makuschkan, meeschan, miltiņ,<br />
mirsk, muischaskungs, nawitzky, ohschan, rihdseneek, rubiķķe, rudsit, sauliht, silauneek.<br />
straddiņ, strehlneek, sahbak, seemel, smaigsniņ, wurpen, zeppur.<br />
p) māju vārdi (I8l1. g.) : gehran, wilzin.<br />
c) mežkunga pag.:<br />
«i pavārdi (1857. g.) assarit, attahl, audsit, babbuk, bagiuski, bistram, dundur,<br />
dsennit, geerbe, gohbin, grohtan, jaunpauliht, jummer, kahrklis, karsum, kassul, kobp !<br />
mann, kohrseet, kurill, lagsdigall, lihzit, lohdsan, ohsit. Plattais, raddemill, rubbenm,<br />
ruggel, sehjan, sidderan, skaubiht, skrittulneek, sahger, sahlit, sakkiht, šiblit, schih<br />
lvan, tihrel, tschaklis, mahrpiņ, wahmcrit, mannadsiņ, maskewitz, wihksnm, wihzuPP,<br />
zaunit, zelmiņ, zihrul, zimmuschka.<br />
ß) māju vārdi (1815. g.): beytan, butzischkc, dukenek, eglon, kalnisck,<br />
klaweku-<br />
rill II kriwill, kraukle, peschan, sillunek, spulge, sckkerstan, schmolle, sahnan, sziwan,<br />
maglan, zinsnerfilke.
. m°äjas:<br />
A.<br />
— Elkšņu pogasts (savieti.) elksniši.<br />
A. elkšņa pogasts —<br />
B. ildza pogasts<br />
elksnīši.<br />
— ildzīši.<br />
L. kruņa susļjas pogasts<br />
(tag. rites pog.).<br />
—<br />
susgjlši.<br />
a) aizdumbles gols: kalēji, kozuļi, kundzani, lāči, lipiņāni,<br />
mežinlki, pentzli. pont°agi, skrāžnīks, st°uri, upelnīki; b) klaüces<br />
gols: āizk°ārkļi, bārtņivāni, beteļi, dukurāni, gričāni, līelj°āni,<br />
ārk°ūdāni, numalnīki, romulāni, romule iši, rubini, rudži, s e<br />
iļi,<br />
slikšāni, smeltas, spitāni, strodi, tumeīkas; c) meža gols jeb<br />
meža zeme: äizk°arkji, ergji, gūbānīki, minsteji, pāutāni, siseni,<br />
ufvas, zeil$s;<br />
d) upes vierss: beteļi, beigastāni, bļūdži, de-<br />
besnīki, dzeņi, indriķāni, jaüdzumi, kal'nīsi, KI°avuži, romulāni,<br />
tūmiņi, uorst^s.<br />
B. ildzlši:<br />
e<br />
a)apserdes gols: bieryi, kviji, mucinīki, s imanāni,<br />
žog°ūni; b)<br />
kac e<br />
it?s gols: alej°āsi, buklinīki, čifk°ūni, čuf-<br />
skani, isalnīki, kalhji, kalvani, karasani, kaüpini, k"avaji, kozāki,<br />
kleperiskas, klij°anj, kraūkļi, kunčūni, kupāki, ķebeļi, kiseli, mm-<br />
žinīki, obeliski, panteji, pelsi, petruki, p°üt$1i, nišāni, söfg°üni,<br />
stagarāni, stipāni, stupeji, °ubuļi, ūzuliņi, zimeji.<br />
C. susļjlši:<br />
a) apserdes gols: diņķeļi, gäigali, gribuļi, ģeidani, mežpilniki,<br />
puļpi, rutuļi, smerdeļi, °uzini; m°ala muižas gols: baši,<br />
dombrāni, dāfdzāni, deivules,<br />
ejguči, gastilāni, impāni, kaži,<br />
kuorsīši, a<br />
onskuļi, pipāni; c) rites gols: āmužāni, bolūži, baši,<br />
biči, caunas jeb caünites, jaūdzimi, jānalāni, judeļi, kre igāni,<br />
e<br />
ķākstĢS, ķebani, meīderiški, mylas, pelsi, p ikstuļi, reicāni, spūdri,<br />
stagarāni, strālas, st°ureļi, svalbāni, šepļinski, švoksti,<br />
tiltiņi vojaki, vucini.<br />
2. muižas: äizdumbles muiža, elkšņu m., meža kunga m. (e.); ēiķe-<br />
niškas, ildza m. (i.); c e<br />
iruļa m., m°ala m., rites m., susejas m. (s.).<br />
3. e bazn īcas: elkšņu bazn e<br />
īca; kac e<br />
it?s b. (i.).<br />
4. skūtas: elkšņu sküla; kac e<br />
it?s sk. (i.).<br />
329<br />
5. krūgi: klaüces Krugs, kozu kr., sila kr., sp e itas kr., sudmalu kr. (e.);<br />
apserdes kr., kace it?s kr. (i.); baku kr., rites kr., smilksu kr. (s.).
330<br />
6. sudmalas: b e<br />
igastānu sudmalas, kal'nlšu s., kozuļu s., selepa s,<br />
slikšānu s., stroda s. (e.); apserdes 8.,<br />
dzānu s. (s.).<br />
7. m°āla cepļi: Iilj°aņu ķiģefnīca (e.).<br />
ildza s. (i.); ce iruļu s., dar-<br />
S. kolni: klauces kolnc jeb stroda k., pilskolnc jeb margas k. (e.);<br />
smilkšu k. (s.); [bērzu k., ješkenes kapiņi, ogu kalniņš, priežu k-ņš,<br />
radžu k-ņš (e.)]; [ahschu kalniņsch, lapsu k-ņsch, sirmais k-ņsch (e.)];<br />
[āpšu kolnc, stupeļu k. (i.); amužanu k., bitiņu k., garais k,<br />
joņa k., kaķu k., karātavas k., kopu k., kumeju k., lazdu k., lodesk.,<br />
opalais k., peisu k., putnu k., rāžu kalni, tārpu zaļumu k. (s)ļ,<br />
S. pakalnes: be igastānu pakaī'n?, gubanīku p. (e.); [malu pak.,<br />
rutku pak. (i.); kaļķu k-ņš, lozdas k-ņš, reimāres k. (s.)]. [8a.<br />
gravas: līlā grava (i.); ceļa gr., ūzul jeb štorgu gr.j.<br />
/S. upes: kozu Kruga upe. jeb susēja (c); susejas up? (s.); [plaktajā<br />
(e.)j; pūpupe (s.)j.<br />
e<br />
e<br />
//.<br />
up<br />
ltes: gubājas up ite, klauces u.,<br />
a<br />
orā°lĢS u.,<br />
siseņu u. + min-<br />
steju u. + z°iles u., s°üp e<br />
it? (e.); sudmalu up e<br />
ite (i.); bolūžu<br />
up e ite (s.); [patrupe (e.)]; [solotes upeite (s.)j.<br />
12. grāvi: l°ūšupa gravs (e.).<br />
13. azarl: aizdurnbles azars, klauces az., nürnava az., "okls, s°upes az.,<br />
ufvas ezeriņč (e.); garais az. jeb akmiņu az.,<br />
ildza muižas az,<br />
ķabānu az., a<br />
0pal°äis az. (i.); dardzānu az., kreigänu<br />
az., vinauka (s.);<br />
[dumbļa es., elkschņu es. (e.)J; [oklais azariņš (i.)j.<br />
/4. prüdl: ze iles prüdi (e.); [oparas deiķis, purva d., bleigznas<br />
mārks (s.)ļ.<br />
15. puorl: bārzu püors, durhbļa p., garais pūoriņč, kleijäis puoriņč,<br />
l°ūžņas p., nümavas p., paütu p., s°upes p., ške ibāis p. (e.);<br />
ķabānu p. (i.); [rükas p., sūnākslitis (e.), līlais p.,<br />
sovnokļa p., vilka p., zipors (s.)J.<br />
/6. te tr$ll:<br />
nümavas teirels,<br />
s°üp$s t. (e.).<br />
loča poriņš,<br />
17. pļavas: anckenin?, olksna, bärzu püors, galdine, gravas pļavas,<br />
kņipiņa, lapsen e<br />
īca, līlās pļavas, lauza, lukstu pļavas, mārk°ūdin?,<br />
aorā°le itĢS pļ., ravu grāvs,<br />
reblene Ica, sina püors, s°up eite (e.);<br />
vaina degsnis (s.); [avotiņa pļ., lāču purs, paleja (e.)]; [aklim,<br />
breeschu lihtscha pl, egļu pl, galdupes pl, oline (e)]; [kolnu pl.<br />
pelšu pļ. (i.), akmeņu pļ., apseišu pļ., darejumu pļ., ganeibu pl-j<br />
garo pļ., kakta pļ., kazulneica, leiča pļ., lejas pļ-ņa,<br />
okas pl-,<br />
olūtu pļ., oriska pļ., pora pļ., rājums, sirma pļ., šķinums,<br />
cumu pļ-s, zirgu pora pļ. (s.)].<br />
va
18. gan e lbas: ä°ivules degsnis (s.); [grīšļu dobe, pīļu apara (e.); iz-<br />
dagas (i); dumbrajs, dübineica, gola gan., kolna aparas, krovtaine,<br />
kuces deglis, meža apara, rātais porins, smilšu kolna gan., svilums,<br />
vacaines gan., vana6zene, zirgu dorza gan. (s.)].<br />
19. drivas: cepļa ctrivas, gardas dri viņas, magazejas drivas (e.); [an-<br />
dreiviņu miezaite, augstines, āpšukolnc, bārzāju lauks, dadžu 1.,<br />
darejums, garā šņore, kolna l., kolna rojums, kopu 1., kuces deglis<br />
ķabānu I., meža 1-ki, oklais 1., pora 1., smiltājs, sovnokļa 1.,<br />
veiksniņas (s.)ļ.<br />
20. Hduml: vylka l e Idums (e.).<br />
21. meži: °ābuļu vacums, apserdes sils, ārmāre, baržu drivas, bļudžu<br />
siliņč, brīžu dūbes, 6zija marka mežs, iņģesn e<br />
īca, roktupes m.,<br />
skaistais siliņč, sok°ārneja, speršu vacums, šaūš°āres m., üsa<br />
vacums, valden§s, zaļais, ze e<br />
īles dagums, z iles siliņč (e.); [kun-<br />
dzānu sils, pontāgu m., vidsm. (e.)]; sosoldahrss, osolleja (e)];<br />
ļprieclajs (i); apseisu bērze, velna b. (s.)j. [21a.<br />
salas mežos,<br />
purvos: bārzu saliņa, ierakumu sala, kazu kolnc, opālā s-ņa,<br />
prīžu s-ņa, sals kolnc, zaļa s-ņa (s.)j.<br />
22. olas: dardzānu olas, mežpilniku o. (s.).<br />
23. ceļi: zagju celiņč (e.); [egļu taka, ganu c-ņš, kolna c-ņš (s.)j.<br />
24. tyltl: daūgaviņas tiltiņc, garais tylts, gtibānīku t., klavužu t., kozu<br />
krüga t., a<br />
orā°lest, susejas t. (e.); bolužu t. (s.); [kazu kroga t. (e.)|;<br />
[andreiku t., balceru t., rūbeža t. (s.)].<br />
25. kopi: dukurānu kopi, klaüces k., kunclzänu k., ķesteru k., min-<br />
steru k., susejas k. (e.); kac e k. (i.); °uzinu k. (s.); [ķiltiņu k.,<br />
mēru k., tiltiņu kapkolnc (s.)].<br />
26. tinējas: bobu lineja (e.); s26a. salas: lozdu s-ņa, rotalanu sola,<br />
škalbu pussoļa, storga sola (s.)]. [26b. zvejas vietas: akmeņa<br />
klajums (s.)].<br />
27. otvari: üzula otvars (e.); valna br°uzs(s.); [māras atv., sēņu atv. (s.)].<br />
s27a. līci: bļodiņas Ieies,brasla 1., bungāt 1., saules 1., valatuvesl.(s.)]<br />
25. izvärdes: btzrziņc, bimbels, bolūds, bunduls, čibuls, daūgavīts,<br />
d°ābuls, gasinc, gr°āv e<br />
īts, grunduls, jaündrakmans, kal'niņč, knipiņč,<br />
e<br />
krīviņč, mežinskis, oltinč, pels, puor īts, resaückis, sörmuls, ūcānc,<br />
ūzuliņč, vagalans, vaskis,<br />
e<br />
v itūls,<br />
pilstinc, °ūziņč, ūzuliņč, vaskis (s.).<br />
e z°āl īts, zveigzne (e.); grunduls,<br />
29. palomas: anniņas pogasts (= upes vierss), č°usku badītāji (= mež-<br />
galīsi), d°uņu vērši (= āizdumblīši), kules gols (= klaūcāni),<br />
spr°āgulāni (= ilzīši), ūdu kules (= mežgalīsi).<br />
331
332<br />
30. papildinājumi:<br />
a) elkšņu pag. (1850. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: ahboliņ, ahse, aitiņ, appaljahn. audrin, ausepohl, awenin, babre, bab<br />
tais, baltors, banders, beesais, behglis, behrin, behrsohn, belmon, bigusch, birschc, VĻ<br />
kase, bitte, bleschka, blusse, bringis, brink, brittan, buddin, bumbe, dahboling, dauM<br />
deewapehda, deksne, dinge, druķķe, dseggus, dsehrwe, egglit, gailiht, gensin, glasU<br />
grahwc, jandau, johnast, kahpost, kahrkle ļļ kahrklis, kalkis, kalnit, kammins, kannepii,<br />
karpuschka, kaskas, kastschnk, kattins, kattlahp, kehkstiht, klibbik, kluzze, kosul, krahtinģ<br />
krankal, krauklin, kreews. kruhmin, kukne, kuppak, kursemmneek, kuschķis, lahze, laidaļ,<br />
lapptn, lapsa, lapschuks, lasda, lexite, linning, luxting, magonite, maisit, masubr,<br />
mauran, melnairbe, midsin, muhrneek, nabadsin, nahsting, necdrit, ohdsin, ohsiel.<br />
ohsolin, pakkul, pastneek, pehrkon, pellau, pelsche, persche, plahteran, Plattais, platte<br />
pluhm, pohde, Pohlejahn, pohlis, pohrit, pontag, praulin, prohdneek, Puhpol, pukm<br />
pnppik, purrnin, puschbarneek, pnschke, putteklit, Putten, raggit, rakkut, ramaiļa.<br />
rasaknit, reblis, reinod, rcisans, rohbesneek, rohsit, rubben, rudsit, rukstit, ruschiiiü<br />
saltais, sander, sapohl, selipp, seske, silneek, sisset, skangal, skromms, skudra, skrm'<br />
ske, sneedsin, spehlncek, spirre, spuldseneek, steppe, steppin, stihpak, stradde, strehl<br />
neek, suns, sahnan, sakke, seemel, sillgalw, sillpaut, sutte, swaigsnin, sweedre.<br />
swenge, swirblis, tehrpik, tihter, tommasch, tnrks, tschaksting, tschimuk, uhdre, uppe-<br />
bēgle, wabbohl, wadmal, wahrgul, wahzeet, walgit, wehjalohde, wepre, ivewer, mit<br />
semneek, wihtolit, wilkaste, wilks, vimbe, wittin, zebrite, zelmak, zeplit, zeppuck<br />
zezzer, zibbul, zihrul, zilaus, zirwit, zornais.<br />
ß) māju vārdi: aa) elkšņos: okelan, bertmiņņian (tg. bārtņivāni), erminniaii,<br />
gallar, gobay, jukulan, kiehle, klautze, orste, Plate, siepol; ß5) rites muižā: aiv<br />
purwe, kilting, palsahn.<br />
Y) kruogu vārdi: lukstenkrug, sussey jeb kirchenkrug.<br />
b) i 1 dza pag. (1858. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahbol ļļ ahbul, array, ausing, awen, bakkan, ballod, behrsing, dittc<br />
neek, breeds, bruhwer, dahbol, gastahn, grauding, gullbe, kahrkling, kallei, kalniG<br />
kähms, kluhdsing, kkaw, krohniht, kruhkling, kruhming, kuggeneek, kuhm, kupsche,<br />
ping, linning, mahsit, maisit, mehness, middsing, missing, ohsing, olle, pantag, pobr<br />
mall, preede, purreus, puttning, radsing, rassing, reeksting, regut, rimsche, rohschan<br />
(= tg. rūšāns), rubben, rudsing, rutke, silling, skuijing, skrupske, skrusche, snec<br />
dsing, spehlmann, steebre, strasts, strehlneek, stuhre, susnis, smarre, swkelirimü<br />
semmbarneek, sirniss, swaigsne, trakking, tupping, tvannag, meesis, meessul, wehwcr,<br />
wihtol, zauniht, zeppnr.<br />
ß) māju vārdi: bittan, bokkelneek (tg. bukliniki), gaile, kristapper, lantzmann,<br />
unķķan, mistran, stukke.<br />
Y)<br />
muižas vārds: balden.<br />
5) kruogu vārdi: baldenkrug, katzitkrug, sillenkrug, wahwcrkrug.<br />
c) kruoņa susējaspag.: (1858. g.<br />
r. 1.):<br />
. mājas:<br />
t r<br />
Erbjtrģes pagasts (savieti.) —<br />
f r r<br />
A. ģrberģes pagasts —<br />
B. tnazzalvas pagasts —<br />
C. taūrkalnes pagasts —<br />
ērberģieši.<br />
ņrberģīeši.<br />
mazzalvīeši.<br />
taurkalnīeši.<br />
a)nicgalfeši: beķeris, briģenieki, bukas, lejnieks, ragaüski,<br />
svareni b) °apali, baltiņi, baluoži, čulkas, dānkeri, diči, garv§-<br />
deri, ģergales, iesalmeki, kallieši, k°aņeps, karstumi, krūmiņi, ku-<br />
cēni, kikas, ķīermeļi, laugali, laüski, lejieši, liči, līesviņķi, lülas,<br />
lūši, l?vens, ļūnes, maūreni, mālvepri, miņģeni, nüovadnieki, pu-<br />
čuks, reņģes, rīzemes, silnieki, smetes, smiltiņi, Sniķeri, spieķi,<br />
strautiņi, sturamäjas, trümpe, uška, üozüolnieki, v°an°ags, vepri,<br />
vēdekļi, vēdzeles, vilks, vīndedži, vienini, zeltiņi, ziemeļi, zupiņi,<br />
ž°ag°ari.<br />
B. mazzalvleši:<br />
ārites, bajāri, bēči, dupites, düobelnieki, ez?ri, grēndiņi, jaüdzemi,<br />
jurāni, lujāni, pēmpes, plaņi, punduri, rüoceni, spriciņi, upelnieki,<br />
ūosiņi, veseļi, vitrupi, vieglie, zilāni, svejnieki.<br />
C. taūrkalnīeši jeb žeberīeši jeb zaģerīeši jeb vallenburģleši:<br />
āženieki, baluoži, grūošļi, ģirupnieki, kaktleši, līči, pātes, platkāji,<br />
spajvi, strēlnieki, svitiņi, ūozūoliņi, vārtūni, zāģeri, znuotiņi, zuši.<br />
2. muižas: ejberģes muiža, meža m., s°alas m., z°aķa m. (ē.); m°az-<br />
zalvas m., v°allenburga jeb bakārta m. jeb taürkalne (m. z.).<br />
.5. baznīcas: erbejģĢS baznīca, mazzalvas b.<br />
4. skūolas: erberģes skūola, mazzalvas sk., zāģersk.<br />
6. krūogi: baznīcas jeb neībaūrkrūogs, beķerkr., bērza kr., k°azar-<br />
mes kr., s°alas kr. [ej; bābu kr., [lujahn jeb leijes krohgsj, priedes<br />
kr. (m. z.).<br />
6. sudmalas: $rbejģĢS sudm.; spriciņa s. (m. z.); strēlnieka s. (t.).<br />
7. kalni: sudrabkaīns (t.); [čigānu k., elkšņāru kalniņš, kappeļu k.,<br />
pagrūbu k., putnu k., skaras k., slapkavu k-ņš, sunkas k-ņš, tau-<br />
res k., zelta k-nšj ; [kreewu k., krusta k., ubagu kalniņfch, wilkupes k.j.<br />
[7a. pakalnes: elkšņa k-ņš, dzirka[a uzk., lejiņu k-ņš, naudas<br />
k-ņš, sumkas k-ņs, zaķu pak.j.<br />
333<br />
& lejas: mella meža dibens; [dzilnas leja, dziļais grāvs, liepu gravaj.
334<br />
9. upes: līelupe jeb susejas upe, nomene jeb leīšupe, vīesite, zalvi!?<br />
(ē.,<br />
m. z. t.).<br />
/S. straūti: cģzģ, krācēja grāvis (ē.); jūgupite, pātite, žebere (t.);<br />
[dobups, dvorups, egļupīte || egles brasla, kozups, melnais strauts,<br />
upēls, vecupīteļ; lwilkupej.<br />
11. ezeri: bāltāis ezers, līnez., mellāis ez.; sjuhgas esersj.<br />
12. dīki: strēlnieka dīķis (t.); svieglo dīķis].<br />
13. pūori: anmtes pūors, dānkaru p., desas p., mellāis p.,<br />
tilta p,,<br />
vafžu p. (e.); gudu p., krāukju p. (t.); [degums, kalliņa p., kungz<br />
p., kļavzemes p., lopsu p., pāderītes p., prūšu p., vella p.].<br />
14. tīreli: pūces tīrels, svitiņu t. (t.); ldravas tīrelis |ļ draves sūnāklis,<br />
rutku kakts, sarkanā kapča, vilku kaktsl- [14a. dūkstis: ķipuru<br />
dūkste, lejas d., mainā d.j.<br />
15. pļavas: akmenāite, baluoža pļava, apaļares, dānkarares, grukit-<br />
nieka pļ., kaņepāite, kucenites, ķēņģerags, līkāis līdums, lukstija,<br />
mazās kazenes, ragaūska pj., rācenāites, skuju pļ., švītene, tīrels,<br />
zirgu dārzs (e.); čigāns, siena pūors, struņķencs (t.); [akas gals,<br />
bikšu rājums, celmu pļ., cēze,<br />
cūcenu aste, cūku degsnis, dzilna,<br />
elksna, garais licis, grāvja pļ., kakta pļ., kalēja pļ., koku dārziņu<br />
pļ., krievu kakts, kumelnīca, kvedila, lanka, lēģeru kakts, liela p|,<br />
liepiņas pļ., mellāis celms, ogu tīrelis, ozola pļ., pora pļ., priežu<br />
pļ., putnu kalns, rājums, rusku kakts, salas pļ., sila pļ., siena pļ,<br />
skatenes, stepiņāre, struņķenes, sunkas kalliņs,<br />
tilta pļ., ubagu<br />
kakts, vilku maste, vītolu kakts, zaķene, zandaga, zemaitnes, žagatiy^<br />
16. lauki: līelakmeņa lāuks, priedu 1.; [andra I., birstiņa,<br />
cirtumiņi (lielais, mazais), dekšņa I., dzelmes lauciņš,<br />
celmu I.,<br />
kaktiešu I.,<br />
kalna I., kanalejas l., kapu I., krievu I-ņs, kroga 1., līdumi, lie-<br />
lais līdums, millniskas, putnu I., rēķu lauki, runča I., silioa 1.,<br />
stāvakrasta 1., tilta 1., upes 1.].<br />
17. meži: cūku degsnis, gar°ā maste,<br />
mālkas cierksnis,<br />
līelās krāuklenes, līelāis akmens,<br />
m°azās krāuklenes, mejlais, strāuts, mellmeža<br />
dibens, m|ra kapi, rumbas kakts, siliņs, šņūonte, vēršiņu ciertums,<br />
vēršu därzs, žīdu pūors (e.); [buku sils, damba m., guģu sils,<br />
kazāku egles, lāpstas sils, līču birze, liepsals, lūšu birze, solās m.,<br />
randenu sils, straumes poriņs, zāģu silsj. sI7a.<br />
krūmi: būdenes,<br />
greizie krūmi, lielie kr., rocēnu mežs, silastes m.j. [17b. salas<br />
mežos, purvos: liepsala, vārnu sala, zvirgzdu<br />
salaj. [17c. ga-<br />
nības: čukņa kanalejas gan., līču gan., ogļu dobu gan., plēsums,<br />
vaina poriņš]. sl7d. atmatas: grehku lihdumsj.
18. ceļi: kräuklinu krustceles (e); [aizpores c., apsalu stiga, damba c.,<br />
egles brasla, kapu c., klēts līdums, melnā strauta stiga, zeltiņstiga,<br />
žīdu cellte].<br />
19. tecinās: mējkapu stidziņa (e.).<br />
2S. tilti: eglupes tilts; [egļupes tiltiņš, meža t., ruņu t., tēces Lļ.<br />
[20a. bedres: velna bedre, vilka b.ļ. [20b. mārki: runča dobe].<br />
21. k°api: baznīcas k°api, ķiku k., prīedu k., ž°agaru k. (e.); sudrab-<br />
kalna k., zāģeru k. (t.).<br />
22. salas: auku sala (susejā) (e.).<br />
23. atvari: mella düobe (vīesitē) [t.J; [cūku dzelmīte, jūgu atv.,<br />
karstumu dzelme, sudmalu atv.]. [23a. zvejas vietas: stūra galsj.<br />
24. sträames: briģemeku strāume (vīesite) (e.).<br />
25. rumbas: rumbas strāume (mēmelē) [kurmanē]. s25a. līči: avota<br />
līcis, bišu l., dzeņu 1., garenais 1., lielais 1., milzkaudžu I., vecās<br />
mātes I.j. [25b. koki: durtā priede, ērmu priede, gremzdu priede,<br />
puņģu priede.]. [25c. krusti: baltais krustsj.<br />
26. izv&rdi: cējns, ķīermels, krūmiņš, pancis, piņķis, pučuks, salnieks,<br />
sniķis, stabiņš, straūtiņš, upelnieks, vīeniņš, žagariņš (e.); audze,<br />
daluodlts, bandenieks, bērziņš, dārziņš, k°aktiņš, pavārs, sapietis,<br />
smete, spiga, strautnieks, vītūols, zutis (t.).<br />
27. papildinājumi:<br />
a) ērberģes pag.:<br />
*) pavārdi (1858. g.): appozeen, auSfan, austrin, ballod, bandeneek, barris,<br />
bchrsin, behtin, bitteneek, brassau, briggeneck, bruhne, dabohl, dnmbran, dsennis,<br />
cbrgelneek, gailis, gohliat, grikkis, gulbis, jandau, kahpohst, kalniņ, kandrusch, kappel,<br />
kassak, tcerpc, klawin, klemmer, kraus, kreews, krischuk, kuptscha, landag, lankusck,<br />
laweneek, lohdsing, luhsis, mahlin, mattuhs, matscbe, meesckak, merkut, meschke, ohsis,<br />
ohsohl, ohsolin, padohm, platkahja, plehsum, purwin, putka, salmiņ, sihlis, skerstin,<br />
«mcttcr, smilkschc, sprausslis, sprohgis, spurre, stark, steebre, strasdc, swarrcueek,<br />
saddrak, sakkis, sarrin, seemel, suppe, tikkum, trumpcncek, tscbippa, tschulka, uschka,<br />
>*>
336<br />
ß) maju vārdi (1816. g.): baltin, bruhmer, lihtsche, rimmel, sussee, wihnditsche-<br />
(1858. g.): smolmski.<br />
e) taurkalnes pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): ahbol, ahboling, appeljahn, apperan, audse, aunuk, ausehn,<br />
awoting, bahren, bahrenit, ballod, bersing, bibbin, bilken, bimbnlneek, brccde, brohder,<br />
bruhnais, buhde, buhdeneek, dahrsmg, degge, dirweike, biScbler, draweneek, drosch<br />
greet, druweneek, duddurs, ehrgle, gail, gallate, galwing, glihtum, graubing, gredse<br />
ning, grickit, grusdan, grusching, ihsche, irbiht, jacobbehn, jagor, jaunpohge, jaun<br />
zeekur, jumting, junkur, kabben, kakting, falbat, kalbatehn, kalning, kalneet, kappun,<br />
karkling, kauling, ķemmētais, kesber, kihwit, klaw, klawing, kluhdfing, krasting, kree<br />
ming, kruhming, kruhse, kuudsing, kurringe, kurrming, kursemncek, kutscher, laiweneel,<br />
lasde, lauzing, leddusch, leelmann, leelpinke, leepe, leyimpe, lohdsing, luhzing, mas-<br />
nhdre, mauring, meesiht, meeschak, Mehring, miltin, nauding, ohsit, ohsol, ohsoling,<br />
ohsche || oScpe, paipal, pawahrts, peltit, pihlat, pirksting, plostneek, pohreet, pvrmal,<br />
preekul, puddelpuhtei, puhring, pukkit, purwing, radsing, raggusch, ramme, reekfting.<br />
renter, rihgesdarte, rihjespeter, rink, rutke, sallcneek, sallgall, sappal, sapeesch,<br />
sapeeschjohse seeke, segling, sehting, sidder, sihpoling, sillawawer, sissen, skahmc»,<br />
skambe, skilling, skrohder, skuijehn, sohde, spigge, stark, stuhrmann, stuzze, Suitiii,<br />
sustren, swarren, schoppe, sarre, secmel, sutte, swaigsne, sweedre, kaschekaus, tib<br />
rumneek, tikkum, tiltneek, trumpeneek, tuktehn, tupping, uhdre, uhsiht, ullat,<br />
uppesjurr, uppit, urpuliug, uttebarda, wahzpohge (= vācpuoģis), mannag, wieksnc,<br />
mihtol, zelming, zibbe, zihrul, zimding.<br />
ß) māju vārdi (1826. g.) aa) mežsargi mežkunga pag.: budencck,<br />
nerathan, pender, Pohpe, rewell, rohzahn, rukmull, skambe, skulte, swecke, wawer<br />
(sk. valles pag. mežmuižniekos). ßß) mežcirtēji: ballod, brohder, grosle, kaktesck,<br />
kauling, kruhse, leeping, Pinke, puckin, strehlneek, sager, uhdre, martun (sk. vallenbur-<br />
ģiešos). yy) I. apakšmežkunga p a g.: dullmann, girupneck, lahze, luike, Mull,<br />
reisen, witkap. SS) II. apakšmežkunga pag.:<br />
ascheneck, baakert, mellupc,<br />
ohsoling, pahte, plattnag, puckin, switing. ss) II. apakšmežkunga pag. jeb<br />
vecsērene: anschan, barmik, bambe, gehger, inkehn, jaunsemm, kalning, ohsoling,<br />
pender, pidder, Punge, soglan jeb plikke, zihrul (sk. vecsērenē).<br />
lekingrāves pogasts<br />
— iekingrāvieši<br />
{tag.<br />
viesites pag.).<br />
/. mājas: a) ieķingrāvieši: āmužnīeki, āumiņi, azardzeņi, azar-<br />
poļaki, āži, balūoži, bafģi, bārbulāni, bēitāni,<br />
ceirulīši, ceiruļi,<br />
cie-<br />
ceri, diemonti, ezerīeši, ergji, gslvāni, j§či, juskas, juodfļi, kakstes,<br />
kaktiņi, kal'nīeši, kjeviyi, kobuči, kugrenīeki, iāukacimsti.<br />
ļ°udāni, mežadrusti, mežadzeņi, pūormaļi,<br />
ratnieki, rieksti, ruduši, rukšāni, ruobežnīeki, somsovas,<br />
siņķeji, sīetiņi, smit?s, stampāni, stradiņi, s°ubrānu pojaki,<br />
šiliņi,<br />
nieki, °ūbuļi, üozulini, vilku a<br />
eil e<br />
z it?s;<br />
so las, zamāni, zerhkas,<br />
ļmarkudanu mājas, zāģerij; b) mežgallesi: andreīkas, apse<br />
nieki, ārstes, barisi, beķeri, bukoīti, b°uriņi, elkšņupi, gribuļi,<br />
upei
gūobenīeki, kal'niņi, kapenes, kārkļi, krastiņi, krašaūcki, kr°ümini,<br />
kāupiņi, lopsas, lazdiņi, lejiņi,<br />
e<br />
īči, līepiņi, majüori, meženīeki,<br />
mutlāni, muīžnīeki, rnürenleki, peFžas, putniņi, pūodi, rubani,<br />
so a<br />
las, smilktiņi, skr°üv§s, skujāiņi, spüodri, stagari, strautiņi, st°ü-<br />
e<br />
e<br />
rēji, st°ūrīši, šņūornleki, up lši, upmaļi, °ūzāni, ūošāni, v iņāni,<br />
vonagi, zalači, zariņi, zolaki, židavi.<br />
2. muižas: cieceri, ieķingrāvĢS muiža» ķikstes pusmuiža.<br />
3. mīests: āžu miests.<br />
4. skūolas: draudzes skuola, ieķingraves pogasta sk.<br />
5. krūogi: āžu kruogs, juodēju kr., ļaud e<br />
it§s kr.,<br />
muskuļa kr.<br />
6. sudmalas: gaiļa sudmalas, ietzingräves muižas s., sejapa s., stam-<br />
pānu s.; sgagulu dz., ikšeļu dz., papagaiļu dz., reskajdz.j.<br />
7. cepļi: ķīģeln e īca.<br />
8. kalni: āmužnīeku kalni, briežu kolnc, ječu k., kopu k.,<br />
krievu k.<br />
jeb baīkavu k., kugres kaīni, k°ūliņu pilskolnc, rāviņk., sifiķeļu k.,<br />
stampānu k.; [āpšu k., cīruļu k., grantēs k., grūbulis, lapsu k.,<br />
pilveru pilskalns, podnieku k., putras k., rijas k., sila k., smēdes k.,<br />
sudmalu k., ūdrupa kalni, vāles kalniņš, vilku k.]; sleepu k., mehru k>,<br />
noreetņu k., osola k.l-<br />
S. lejas: p°ūd§jums, veļu vārti; [dziļā leja, tumšā gravaj.<br />
10.<br />
upes:<br />
vies<br />
trumĢ, e<br />
īt§; [seskupej.<br />
e<br />
//. ītes: barisu<br />
up īt§, kugres u. jeb ļāud e<br />
īte. jeb püormaju u.;<br />
[gobāja, toma upītej.<br />
12. grāvi: sudmalu gravs.<br />
/5. azari: kugres azars, smites az., vieseīte.s<br />
az.; [klauces az., ramu-<br />
lauu az., supes az., svēriņu az., vasarāja ezeriņš|.<br />
14. prūodl: muižas prūods.<br />
/5. avūotl: p°üdtzjums.<br />
/6. puort: avanu puors, āžu p., baržu p., drustu p., kakstes p., mag-<br />
lejas p., miku p., rudušu p., stampānu p., strodu p.; [garie poriņi,<br />
kazu p., salu p., sūpes p., vēža p.ļ; sawota p., deegu p., duhņu p. f<br />
eebuhweescha p., katlu p., kehwes p. saules p., sehņu p., sihles p.<br />
tahrpu p.]. [16a. dūkstis: baltā dūkste, dziju marku d.j.<br />
17. pļavas: āža puors pjavas, baluoža pj., bāfkaviņa, ceiruļu pļ., čuča-<br />
žiņa, daguma pļ., ģfrkānu pļ., ļ°ūdānu pļ., maglejas pjavas, mel-<br />
deru pj., pļantas, puišu pjavas, rieksta pļ., rukšānu pļ., sienu puors,<br />
e e<br />
strodu püors, z il<br />
īt£s;<br />
LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
337<br />
audzes pļ., gara pj.. kapu pļ., meža pj.,<br />
22
338<br />
pabazene, prüdu pļ., purva pļ., rävija, siena purva pļ., strūga,<br />
upes mala, upes pļ.,J; ldruftu purws, kreewupe, selta pļ., ubadsiņschj,<br />
/5. drivas: driviņas; [18a. lauki: bārnu leicis, ciemātu lauks, kroga 1,<br />
lapsu kalna 1., meža 1., p[anta, rasa, stāvais I., stiebraine, sud-<br />
malu kalna l., zaļais 1.]; sahriņas, saķu ahres, wilku sala].<br />
19. meži: avanu püors, baržu pūors, degsnis, sola, jūodfļu sils,<br />
kugr§, vilku sola, zeile it?s sils; [egles, jurēnietes sils, ķēdes šiliņi,<br />
lāču sils, priekšāres,<br />
rīkles gals, šiliņš, skrāžnieku m., šņores gals,<br />
zirgu dārzs] sbuhdu sala, rutku siliņsch, salta fala, fata sala, schihdu<br />
sils, trumes sils]. [19a. salas mežos, purvos: iņģista sala,<br />
kazas s., kaziņa, miroņu s., vilku s.]. [19b. ganības: beemahre,<br />
gows aste, labrentschi, rasija].<br />
20. ceļi: avanu püora ceļš; [garā gatve].<br />
21. tilti: barisa tilts, juodfļu t., ļāude it§s t., puormaļu t.; [garais t,<br />
ikšeļu t., ķesteru t., runču t., spures t.]. 21a. alas, bedres:<br />
āpšu alas, ceplīši, däguta dūbes, swelna dobe].<br />
22. kopi: ieķingrāvĢS kopi, muižas k., uozuiiņu k.; [poļu k., por-<br />
ma]u k.]. [22a. krusti: miera krusts].<br />
23. rogi: sorhsovas<br />
rogs (viesītĢS az.]; [23a. līči: deguma līcis].<br />
[23b. salas: pāraugas pussala (klauces ezera)]. [23c. atvari:<br />
govju atvars, melnais atv., zirgu atv.]. (23d.<br />
ozols].<br />
kuoki: svētais<br />
24. izvärdi: aūziņč, avans, babris, bitenīeks, bruklens, dunduls, daü-<br />
gavīets, gaīviņč, grāmatnieks, grāvlejs, gribuls, katenc, kupčs,<br />
k°üma, kemps, lapiņč, ļucānc, melders, m°ūrnīeks, ņerbuls, oparānc,<br />
pabērzs, pibuks, pl°üm$, reskājs, i°ūtiņč, rūonc, sauļots, silenīeks,<br />
sküosänc, sp e<br />
idāinc, stagars, škimels,<br />
e<br />
ītars, upejnīeks, ūose īts.<br />
25. palomas: palavdīfšas jeb stokādāji (ieķingrāvieši), tārpu žņau-<br />
dzeji (= mežgalīeši).<br />
26. papildinājumi:<br />
a.) pavārdi (1850. g.): ahbols, ahdmin, aisuppiht, algahds, avsehns, artaj«,<br />
atdeen, angstmann, auns, ausekle, behrsin, birseneek, brahl, breedis. bruhwcr,<br />
bolin, dahlderis, dischler, dohbel, dreimann, dselte, ezzetais, gailiht, gohbe, gramer,<br />
grauding, grenge, juhrmalis, kahrkle, kalleis, kalniņ, kannepiht, kassin, klawin, kohp-<br />
manis, kuptsche, knrsemneek, lahzis, lappin, lasdin, leepin, lcijeneeks, lidecke, linmn,<br />
htbban, maggobn, mahser, maurin, meesiht, nagle, needran, ohdsin, ohrmann, ohsis,<br />
ohsoling, ohsolneek, pabehrsis, peyrc, pclscbc, pohrin, preede, preescbuahr, pulkc.<br />
purren, rammen, rattneck, robesckncek, rubbens, ruhke, rusching, rutkis, sallcncckr,<br />
sapol, sarmul, samneek, sietin, sihpol, sirmais, skrirulneek, skursten, smelte, sneedsc.<br />
spahrne, spohdrin, spuldscneeks-, spuldsin, spurge, spurre, stimben, strasds, straum<br />
dah
stuhre, swiklis, sakkis, sarrin, seedin, sieling, sihle, sirnis, swaigsne, sweedre,<br />
sweyneek, tietmann, uppeneeks, wahzsprohge, wakteneeks, warrakallei, weetneeks,<br />
wehwer, wihtolin, wilks, willan, zehrs, zellawe, zelmin, zihrulis.<br />
p) māju vārdi (1816. g.): essalneck, esserdsemme, rudduschkalne, strasde.<br />
Kurmanes pagasts —<br />
kurmanieši.<br />
/. mājas: a) kurmanes gals jeb kurmanieši jeb kungu<br />
gals. anduži, bazūni, bic§ni, binči, bisiņi, brammaņi, brankuži,<br />
brieži, brūveri, buļļemeki, čubuliši jeb nagliņi, čužuļi, damenieki,<br />
daugavieši, duderi, deniši, dzeņi, gaiji, galāri, grabažtzni, ipteri,<br />
jēriņi, juraviči, kalēji, kalla brūveri, kallieši, kaļķi, kārklējni, kārkļi,<br />
kraükji, krieviņi, ķipuri, laücenieki, līduši, leicuki, lejieši,<br />
lepseri, mentes, mucenieki, peles, plēši, plītnieki, silvaški,<br />
skadiņi, skapari, spruntuļi, strautiņi, stūrmaņi, šuļči, uleni, ungu-<br />
riņi, uozūoliņi, vengri, zejģini, zemītes, zīlgaļvi, zütraki, žužas;<br />
b) mūrmuīžnieki: apaji, ādumi, ariņi, bērziņi, bisiņi, burkāni,<br />
čābļi, dreīlenbuši, dzīlnieši, grinaīti, ģiģeri, Kikas, jakstiņi, jaün-<br />
kukuļi jeb jumiķi, kaktieši, kallvēveri, kankali, krūmiņi, lazciiyi,<br />
lejas vēveri, liekukuļi. liepiņi, malači, mežvēveri, milskaudži, put-<br />
nieki, pūces, pūoļi, rutki, rūobežnieki, rüe-zeni, šiliņi, skadiņi,<br />
valciavi, vezumnieks, zemaici, zvillas.<br />
2. muižas: kürmane, Mūrmuiža.<br />
3. baznīcas: kankala kapliča,<br />
kurmanes baznīca.<br />
4. skāolas: kurmanes sküola. l^^^^^^^^^^<br />
5. kräogi: CĢpurkrūogs, cielavu kr., daiūba kr., kurmanes kr., pa-<br />
lejkr., pāvulkr., sīetiņkr., smārda kr., steņķer kr., zūosu kr.<br />
6. sudmalas: kurmanes vējsudmalas, Mūrmuižas udeņa sudm.<br />
7. cepļi (plltničas): kurmanes kaļķu ceplis, kurmanes plītničas.<br />
6. kaili: birzkals, cielavas k., grants k., kalliešu k., laücenieki k.,<br />
pūces k., stūrmaņa k.,<br />
žūžas k.; [augstie kalni, cepļa k., cielavk.,<br />
jakstenes k., kārklu k., lapsu kalniys, mālu k., smilšu k., vilku k.,<br />
zaķu k., zilais k.j [8a. p a k a I n e s: āpšu k-ņš, bērzu k-ys, inģista k.,<br />
kapu zemes uzk., kartavu k-ņš, moku k-ņš, ogļu k-ņš, rubeņu k-ņš,<br />
vilku līča pak.].<br />
9. gravas: žužas grava, [brūža gr.,<br />
liela leja].<br />
10. upes: iecava jeb īeķive, līelupe jeb susēja, viesite, [mēmele].<br />
339
340<br />
//. upītes: dzilna, skujupe, smārds jeb smārdupite, vīrupe; [brūža<br />
strautiņš, cepļa str., cēze, ģirupite, ipšu str., mešļu str., muižas str.,<br />
platones upīte, slepkavu upīte, vecava jļ vecupīte, vilkuplte, žūžu str.].<br />
12. grāvi: apsalas grāvs, dziļais gr., mellaegläja gr. [12a. mārki:<br />
gaijapara, diedzama dobe, kukuļu mārks, mīķēnu dobe].<br />
13. ezeri: mūrmuižas ezers, šuļču ez.; [baltezers, linezers, melnezers,<br />
prodiņs, tilinda ez.].<br />
14. avūoti: avuotiņs.<br />
75. purvi: elkšņa, kraukļa purvis, smārda p.,<br />
klausta p., pīrāga p., velna p.].<br />
tilta p.; [gudu p.,<br />
/6. tīreļi: āpšalu tīrelis, kartupeļu düobu tīrelits, meža damba tīrelits,<br />
putnu pļavu tīrelits, rūostu t., stigas tīrelits; [apaļais tīrelits, bal-<br />
barzda t., čūšku t., kalniešu t., ķezas t., lacu t., maldu t., rožu t.,<br />
saltais t.]. [16a. dūkstis: dzena dūkstis, melnās d., sarkand.,<br />
rijas d.ļ.<br />
17. pļavas: cepļa strauts, čigutāres, čubulišu pjava, dīķu strauts, ejksnas<br />
pjavas, ezergala pļavas, gaisa pļ., garais strauts, jeriņpjavas, kajķa p].,<br />
kralisķes, lāča pļ., lielās pļavas, piju purvis, pīpenes, raga meža<br />
dambis, smārda pļavas, štakmanits, tilta purva pļavas, vefigra pļ.,<br />
vinagräda strauts, virupe || vīrupe, zaķa pļ., zvirbuļa pļ.; [aiziezis,<br />
akenrājums, dūņu purvs, dzilna, ganības pļ., garā druva, krusta<br />
kakts, kukuļa pļ., melnais purvs, meža dambis, meža pļ., platone,<br />
ragu pļ., rājuma pļ., strauta pļ., vecāku pļ., vēžnīces pļ.J.<br />
18. lauki: karatuvu lauki; sapalais gabaliņš, dzeņu līcis, dzilnas rājums,<br />
kapu 1., kurmelieši, mala dobes I., rozas 1., tilta druviņa, upes L,<br />
ūbenes, zaļā ceļa I-kij.<br />
19. meži: akas salas, balüodenes, jeb kamarauska sala, bumbiza degums,<br />
iņģists ļļ iņģists, mellais sglājs, piju purvis jeb pīra purvis, purva<br />
stārpa, putna pjavas saliņa, perkuņa spertais mežs, rācenāite;<br />
[damnieku sils, deksnis, ganību birzes,<br />
siliņs, taubes m., vārnu siliņs, vilku līča m.j. [19a.<br />
šiliņš, ubaga Krumij. [19b. ganības: gaijapara,<br />
pūriņi, rieksta dārzs, strautmale, vecainīte].<br />
mazais deksnīts, muižas<br />
krūmi: rozas<br />
krūmu gan.,<br />
20. ceļi: mellais ceļš, vidus c.; [damba kroga c., kastaņu c., līnijas c.,<br />
melnā dūkste, pirtiņas c., upes c., zaļais c.].<br />
9/. stldzlņas (= tekas): āpšalu stidziņa, lika bfrza (ļļ berza)<br />
liepnieces st., mellä eglāja st.<br />
st.,
22. tilti: beķerkruoga tilts, birzkalla t., düobas pļavas t., dzilnas t.,<br />
grantskalla t., kazāktiltiņš, sietiykrüoga t., skujupes tiltiņš; [avju<br />
purva t., cepļa strauta t., räjuma t., vilku līča t.J.<br />
23. kapi: cepurkrüoga kapi, cīelavkrūoga k., kankala k. ļ| kankala k.,<br />
kipurk., sīetiņkruoga k.; [mēra k., saulītes k.j.<br />
24. llnlņl: lazdiņa līniņš, lielais līniņš.<br />
25. rumbas: rumba (līelupē).<br />
26. atūori: trakais atüors (līelupē); [madāmiņas atv., pods, velna atv.,<br />
vilku līča atv.j.<br />
27. salas: plēšu sala (līelupē). s27a. līči: alkšņu līcis, baloža 1.,<br />
čābļu I., dzeņu 1., madāmas 1., vilku 1., zirgu I.j. [27b. zvejas<br />
vietas: melnā dobe]. [27c. bedres: circeņu bedre, ģipšu dobe,<br />
kaulu b., līgotne, tuliškes d. vai madāmas d.,<br />
varvaru d., velna<br />
bedres, vilku bedres]. [27d. kuoki: dundurpriede, durtā pr.,<br />
milavniece (ābele)]. [27e. akmeņi: lankas akmens].<br />
28. uzvārdi: ādums, cinis, čužulis, dūoruks, kārkliņš, kukulis, ķipurs,<br />
likmanis, mejlacis, pantalūons, pufviņš, putnieks, sietnieks, sprūoģis,<br />
šeīnuks, šiliņš, uozūoliņš, zilgajvis.<br />
29. lamu vārdi: sakuociņš.<br />
30. papildinājumi:<br />
a)kurmenes pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.) abette, ahboling, akkot, balbarsdis, ballod, ballsarr, bau-<br />
deneek, basuhn, bchrsing, bintze, bitzen,<br />
breede, brinck, buschur, daugaweet, duckis,<br />
duddur, duhming, dselszeppur, gadspritz, gallar, grabaschen, grassis, ilstrum, irbe,<br />
johsche, kalke, kalneet, karklis, kauling, kemne, kirkis, kirpis, kiwur, klawing, krischjahn,<br />
kruhming, kumostrehl, kuschke, kweese, lasding, lauris, leddain, leelmutt, leepkahje,<br />
leijeet, linputz, medne, melder, mente, milting, milting, nagling, nikkis, ohsol, ohsche,<br />
pawul, petsckkur, plehse ļ| Plehsch, Pohpe, precbe, priroult, puhze, Puhzehn, pumpur,<br />
purwing, puttring, radsing, rankis, reckst, rihkur, rohnis, rohsen, rublis, sammul,<br />
skadding, skilling, skudra, skuije, skulte, smiltueek, spalwe, spruntul, strasding,<br />
strauting, strihker, sarring, selting, semmesrukkis, semmit, sihle || siehle, swilna,<br />
lsckusul, uhlen, uppeskaln, wahrpa, wannag, menger, wepre, wihtoling, wilkumehrde,<br />
wimba, zeeming, zeppur, ziska, zubbuliht.<br />
3) māju vārdi (1858. g.): kihse (duddur, kohzen), kohrme, lohmann, pastrihter,<br />
rohsen (dsennit, salla, unguring), uhlen (tg. ul§ni), wehwerischke, zeppur.<br />
b) mūrmuižas pag.:<br />
«) pavārdi (1858. g.) bitte, deglais, deglc, gigger, griste, kakting, kalning, koh-<br />
zen, leepa, lihzehn, luhse, milskaudse, ohschalappa, rubbens, sakne, saussweess, sih-<br />
Poling, steppes, strehlis, sallkalning, tschabe, uhdre, wezzumneek.<br />
ß) māju vārdi: appohl, daniel, kalna appol, kukkul.<br />
Y) kruogi: pawehj kr. (tg. pävulkruogs).<br />
341
342<br />
—<br />
Llelmņmeles pogosts (savien.) mĢmelīešl.<br />
A. grlcgales pogosts<br />
B. llelmqmeles pogosts<br />
C. lielsusejas pogosts —<br />
—<br />
D. vacmqmeles pogosts<br />
/. mājas:<br />
āizpuori,<br />
gricgalīeši.<br />
— lielmģmelieši<br />
jeb rūtenberģieši.<br />
līelsusejīeši.<br />
— vecmģmelīeši<br />
jeb proņkīeši.<br />
āiztiltīeši, ā°pšukoIns, ā°riņi, bäzzukolns, b°ūteniški, duor-<br />
ģines, glā°zinīeki, gudiņi, i?kalnes, j|či, kubuļi, lindes, miši, moci,<br />
mozgi, mucinieki, pataši, pilitĢS, pīeči, puršines, raudas, risas,<br />
rūozĢS, svolbäni, škirani, ūodiņi, veseļi, vēži, vilciņi.<br />
B. llelme'melīeši:<br />
ā°riņi, betiņi, briediškas, brieži, br°üveri, dēliņi, gudiški, ģ e<br />
īķelnīeki,<br />
jaūdzumi, kaktīeši, kalites, kalniņi, kolna kr°ü?es, kolna rüozes,<br />
krieviņi, kukāri, kumejnīeki, lejieši, lujāni, pečuļi, puļķi, seriškas,<br />
spuodri, stoadalnīeki,<br />
strēlnieki,<br />
druvi, uozūolnīeki.<br />
C. līelsusejīeši:<br />
e š ībi, šķēri, tiltnīeki, timsani, ūogu<br />
a) jaunas muižas susejīeši: ča°kanāucki, dunduļi, jonuži,<br />
m°ūrnīeki, oti, rānkaļi, ruceļi, sta°rastani, vāināucki; b) lielsu-<br />
sejīeši: bikā°ri, boraki,<br />
e<br />
c iruļi, jaūdzumi, ķāpani, lozdāri, l°uši,<br />
mucinieki, nejaūtiņi, rubeņi, strāiķi, ūozūoliņi, veveji, vilkupi,<br />
zvajnieki.<br />
D. vacmģmelieši:<br />
āizpuori, bikši, baluoži jeb justiņi, būividi, budinski, cāunites,<br />
c°ūciņi, čupiški, d°ūžani, dūobejnīeki, er$s, kolvani, kelviški, Ioz-<br />
diņi, ludiški, öntani, pūorīeši, rimšani, r°ubiķi, silenīeki, stenderi,<br />
strēlnieki, vacumnīeki, vāināucki, vārtūoni, zūosani.<br />
2. muižas: gricgal?, ūozulmuiža (g.); līelmemej§, ūozulm. (I. m.);<br />
līelsuseja,<br />
vacā m. (1. s.); vacm$mej$.<br />
3. baznices: gricgales skuoliņa.<br />
4. sküolas: gricgaies skūola, vacmemelgs sk.<br />
5. kruogi: muižas krüogs, ūodiņu kr., risēs kr., (g); m°üra kr., tim-<br />
sanu kr. (1. m.); bumbuļa kr. (I. s.); d°ūžanu kr., jaunais kr.,<br />
sudmalu kr (v. m.).<br />
6. sudmalas: lielmemeles v$ja sudmalas.<br />
7. cepļi: līelmemej§s kaļķu ceplis.
8. kolni: ā°pšu koīns (1. m.); r°üce|u k. (1. s.); kolpu maju k., ei-<br />
bātāju kalniņč, rīebuļu k. (v. s.); [melniškas k., tiltiņkalniņš];<br />
sraganu kalniņsch, ruhzeju k-ņsch, strobuku k.j. [8a. pakalnes:<br />
apšu k-ņš, kīkeris, meitu k-nšj. [8b. lejas, gravas: migläksj.<br />
9. upes: neman? jeb mtzmele [g. I. m., v. m.ļ; susēja [1. m., I. s.,<br />
v. m.].<br />
/S. strautiņi: dvorupe. (g., v. m.); neretiņa (g.); vilkupite. (1. s.); [krā-<br />
cēja gravisj.<br />
//. püori: elles püors jeb eīles rājums, tēja p. (g., v. m.,); soītāis p.,<br />
timsanu p., vilku p. (1. m.); [cūciņu pors, rāviņš, sūnāklīts].<br />
12. t e<br />
lreļt: lācits (1. m.), [sirmgalvis], saklais tihrelsj. s12a. dūkstis:<br />
mellā dūksts, slapata]; [buptftjelfcņ].<br />
13. pļavas: aūgstājas, jūoduvaīķis, kalēja rājums, muižas pļ., ūodiņa<br />
püors (g>); ardama rājums, boltāis II boītois rājums, č°ūšku rājums,<br />
jaūnās pļavas, krūoga pļ., opāla pļava, tärpünes pļ., ūogu rājums,<br />
vilku püora pļ., zviedrines pļavas (1. m.); veīneļa pļavas (1. s.);<br />
salksne.barlavs, cūcenes, degums, (1. m.); darījums, ilguleja, jurandru-<br />
va, purvājs, smerdeļa, sķīstupe, vērsines, vilka pors, zelta pļaviņa];<br />
sahscheļu kakts, ausaite, bal)«u druwa, behrsijas lihzis, blihgsnija,<br />
buhdas kakts, druwmas, kahles wesums, kwedilka, magasija, paleja,<br />
planzenes, ragenes, rahzenaite, rop-andruwa, uhdra lihzis, widure,<br />
ziņu rahjumsj.<br />
14. lauki: aüzaites, jurandruva, kaezines, vepru druva, [plēsums, teļa<br />
pors, uzminēs], sposchķu lauksj. sl4a. ganības: melnzems, raģi-<br />
nes, silenis, vilciņš, zakenesj.<br />
/5. meži: aüzaites, a°pšukolns, bMgzija, c°ūciņastĢ, jurandruvas, ka§-<br />
zines, pečuļu mola, plancines, slopata, uozulmuižas rajums, vepru<br />
druvas, viduri, vilkeglites (I. m.); susejas mežs, vacm§mej$s m.;<br />
[bērzājs, curiškis, dravas sils, kroga deksnis, paisekļu sils, stieb-<br />
rijas meža stürs, zīlēns]; sbrentscha lihdams, milnischkas, smerdels,<br />
tschuhsku rahjumsj.<br />
/6. bierzi II bierzs: škeru bierzs (1. m.).<br />
17. ceļi: d°uksts ceļš, kaīma c., kraukles c.. lozdas dambis, pečuļu<br />
dāmbis; [briežu stiga, plancines].<br />
18. tilti: aiztiltīešu tilts jeb dvorupa t., izkaļņu t., mozgu t., muižas t.,<br />
polverkes t., vēžu t. (g.); dhlinu t., krieviņu t., m°üra krūoga t.,<br />
timsanu t. (I. m.); būmbuļu t. (I. s.); d°ūžanu t., oluotiņa t. jeb<br />
sloužu t. (v. m.).<br />
343
344<br />
19. kopi: gudinu kopi, veseju k. (g.);<br />
kolna kr°uzes k., timsanu k.<br />
(1. m.); c eīruju k., ränkaju k. (1. s.); vacmemeles k.<br />
20. līnijas: alksnes līnija, ā°pšu kolna 1., betiņu 1., garā 1., kumelnie-<br />
ku 1., slopotas 1., üogurajuma I., versiņu I., vilka 1. jeb °īsā° I.<br />
(1. m.). [20a. līči: cērpiņa līcs, garlīcs, odru 1., og[u dobes 1.].<br />
[20b. salas: auku sala (susejā)]. [20c. atvari: suua caurums,<br />
žīdu dzelme]; [raganu dselme (memele)j. [20d. zvejas vietas:<br />
sapalu dobes (mēmelē)].<br />
21. bra°slas 11 bra°sll: lielmemeles bra°sla, punduru br. (m^mel?)<br />
(1. m.); sudmalu br. (v. m.).<br />
22. duobes: suņu caūrums, zirgu düobes (mtzmel?) (v. m.); [saliņas]<br />
23. Izvardl: bitenieks, bruģis, b°ūtanc, ēlksnits, jänk°ünc, Kantine, krüo-<br />
nits, mis°ūnc, taūriņč, ūodiņč, zālits (gr.); b|rziņč, dā°būoliņč,<br />
jāudanc, plašums, puļķis, rubinc, rudzits, tufks, üozuls (1. m.);<br />
b?rziņč, darziņč, ezits, kartupelis, kļaviņč, krauklis II krauklis, kr°ü-<br />
miņč, lazdiņč, lobāis, pāvuls, püodnieks, uosits, vonogs, zoķis,<br />
züosanc (v. m.).<br />
24. papildinājumi:<br />
gricgales pag.: pavardi: pulkis.<br />
b) lielmēmeles pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): austrin, amin, beešaič, bersin, bigge, brassan, dahbolin,<br />
dimse, jandau, kalniņ ļ| kalnit, karklin, kartopel. kasak, lameneek, matsck, mafnjabn,<br />
melbarsde, ohse, ohsin, platkahja, rubben, rudsit, saule, sisscn, spohdrin, strasdc.<br />
strautin, sailin, samseht, turks, mehgin, widsemneek, zäune [fanbrutfcb, matsckin.<br />
semsariņ, malkmannļ.<br />
ß) māju vārdi (1858. g.): aistiļt, gihkel (tg. ģīķelnieki), leves kruse, skehran<br />
(tg. šķēri), wehwerischke.<br />
c) lielsusejas pag.:<br />
a) pavārdi (1857. g.) ahboļ, ausin, amen, Vahrens, ballohdin, behrsin, bihneet,<br />
brahļ, breede, bullisch, dahbol, gailiht, karklin, kastin, kaulin, kirsch, klawin, krastin,<br />
krautin, krohlit, kruhmiņ, lapsin, leepin, linnin, lukstin, ohdin,'ohsit, ohsolin, pehrlit,<br />
pilka, puhze, rattencck, reekstin, robeschneek, rudde, rudsiht, strehlneek, sahlit, seltin,<br />
sweineek, smirbul, tahsc, tiltin, uppmal, wannag, mihtol, wiksen, zäune.<br />
ß) māju vārdi (1816. g.): jurre anz, kebschan, leelandrej, liebert, rastenberg.<br />
djvecmemeles pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): aukstin, ballod, bitteneek, blohdneek, breedis, buiwid.<br />
dahlder, gailiht, grantin, imbrau, kaluiht, kannpei, krohnit, kupischke, lappin, leelmann,<br />
leeparkallei, leuzei, linniņ, meetin, muischsemncck, ohsiņ, ohsolin, ohschkaln, pelliht,<br />
prnhsis, pulksten, putnis, radsin, rasum, rohse, rublis, rumbcneeks, sihls, strehlneek,<br />
sehrniht, usar, mahrns, wehsais, mihksne, wimba.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): reebul, salla, smirgsdin jeb kelmischke [eigutāres, ju""<br />
šāres, ogudruvu mājas].
1. m°ājas:<br />
A. kalnieši:<br />
Naratas pogasts (savien.) —<br />
A. kalniešu pogasts —<br />
B. naratas pogasts —<br />
C. pilkalnes pogasts —<br />
neretieši.<br />
kalnieši.<br />
neretieši.<br />
pilkalnleši.<br />
bukaviči, caūnas, čaīdāni, čukuļi, dindzāni, dumpāni, ebaras, gar-<br />
kajāni, gribacāni, grīevo a<br />
Iti, izkaļņi, jo a<br />
ķalāni, krimtalāni, kruodziņi,<br />
kungu druvas, kviči, ķabāni, ķiltiņi, lauka sofgi, miņaūka, moar-<br />
kadāni, nagļi, paüpari, p e<br />
ikstuļi, platauši, pont°āgi, puļpi, puormaļi,<br />
radiņi, riekstiyi, salanīeki, siksnāni, skr°üvaras, skrūzani, skruži,<br />
sküosas, sluķinas, sp e<br />
islavāni, stfrķāni, st°ūrāni, stridzāni, svencas,<br />
svo a<br />
Itāni, šausmani, šņūorenīeki, teilāni,<br />
ukalāni, ūnķāni, ūzaliņi,<br />
valašiņi, v°arpāni, ivāni.<br />
B. neretieši:<br />
berģi, bējrzijas, bi'ncāni, beilāni,<br />
biedres, bracāni, brangaļi, braūari,<br />
buli, bungo a<br />
t°āji, ceplīši, čaupanāni, damasāni, degšņi, drabalāni,<br />
drusti, dziranīeki, gribacāni, gulbalas, indalāni, iždfļi, jaüdzumi,<br />
jūozāni, kanenīeki, knoaviņi,<br />
krivicki, krosti, kundar°āti, kaires,<br />
ķ°āži, kišķi, liepiņas, mič°ūnas, muldanleki, m°ūrinleki, oaniņi,<br />
o a<br />
riņas, palsāni, pokaji, pundarāni, pūoģālas, radiņi, sleķi, sluķinas,<br />
smalenski, spigas, stanani, stopāni, stējķāni, st°iirāli, suti, svoajāni,<br />
tupiņi, unanani, vaculvāni, vilitas, vilpatāni, vonagi, zaķāni,<br />
z e<br />
īdāni, zilgaļvi, zvajnīeki, zvanit°āji.<br />
C. pilkalnleši:<br />
a) iņķenīeši: bubliši, strüobuki; b) āiztiltīeši, baūškenīeki,<br />
bubļi, kalniņi, kop°ūnas, kuorpinīeki, ķesalas, miests, p e<br />
iskupi,<br />
silamarči, silamiķeji, skudras, sle ivinas (uškari, °ūdri,<br />
välteri, voļuļi, žužas), ziemalāni.<br />
2. muižas: büividas, ko a Ina muiža, m°äcit°aja m., naratas m., pil-<br />
kalna m., üzalm.<br />
3. baznīcas: naratas baznīca.<br />
4. skūolas: ändreja sküola, ķestera sk., pilkalnes sk., riekstiņa sk.<br />
«5. krūogl: baznīcas kruogs, krusta kr., naratas kr., neretiņas kr.,<br />
o a<br />
ruļu kr., rūobežkr. skuäras kr.,<br />
6. sudmalas: naratas sudmalas.<br />
7. cepļi: pūkainas ķīeģelnīca.<br />
strūobuku kr.<br />
345
346<br />
8. kolni: aüdzes kolnc, dümpanu k., kundar°atu k., ulvanu k., strüo-<br />
buku pilskalniņč; [saukās k.j; babu k., leepu k., legsdu k., mergask.j.<br />
9. pakalnas: kungu prūods, sleķu pakalna.<br />
/S. gravas: valna apariņa, žagarnīca, ž e īdu puors.<br />
//.<br />
upas: d°ūņupa, naratas upa, neretiņa, so<br />
a<br />
l°āta; [susēja].<br />
/9. upēļi: skārdupita.<br />
13. grāvi: vijkes grSvs.<br />
14. azari: jaüäzumu ezeriņč, jonuža ezeriņč; [aklais ez.]; sderdschanues,<br />
miņauki, spriganu es., sterķenu es.j.<br />
15. prüodi: lielais prūods.<br />
/6. oluoti: žužu olūotiņč.<br />
17. pūori: banišku püors, ķabaļu p., o a šāku p., slo a<br />
mpu p., ž eidu p.;<br />
[kapuna purvs, mācītāja p.]; ljaunais prots, kalkis, leelais p„<br />
wezais protsj.<br />
/S. te lruļi: b°üklinleku eīruls. 19. pļavas: alksna, bļuoda, juorģa rajums, neica,<br />
puzinīca, ņīedrana,<br />
raībasnīca, svilumi, š°Arka, vačumels, viļķa, zanäaga; jalotines,<br />
krauklahre, krischalas, meesaines, rahzinaite, schahrkaj.<br />
95. ganības: dāglas, svilumi.<br />
9/. meži: aüäza, baübulinas, buļu sils, ķ°āžu prīeditas, līdumiņč,<br />
rāudu ciertums, rājuma kolnc, sprigulnīca, valna rājums; [sila-<br />
marca sils, zuta m.].<br />
99. bierzs: kasalas bierstipa,<br />
stanānu bierzs.<br />
23. rāozas: valuauss. [23a. salas mežos, purvos: zirgu sala],<br />
24. olas: cepļa vieta.<br />
25. ceļi: garais ceļš, e Isāis cels.<br />
26. tilti: liepiņu t., kūndar°ātu tilts, neretiņas t.,<br />
naratas t., sleķu t.;<br />
[liepiņu t., skolas t., sudmalu t., vanagu t., zvanītāju t.].<br />
27. kopi: indulānu kopi, ķestera k., ķišķu k., strüobuku k.; [nagju k^<br />
smehru k.l-<br />
28. le īnijas: garā 0<br />
līnija.<br />
29. solās: sudmalu sola (naratas upā).<br />
30. izvā°rdi: boltušs, bolüods, balitz, dāmbris, daūgavīets, daūģals,<br />
izkalnc, kanupäjs, liepiņč, mucinieks, pontavičs, pont°āgs, silinc,<br />
skruzits, škuškis, °udris, ūodiņč, Uorlāns, üosits.
31. palomas: jaštetars, ķavorza, zēsers.<br />
32. papildinājumi:<br />
a) neretas un kalnmuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): addatin, ahbelan, ahbol, akkotin, appin, arkle, arrey,<br />
andsche, audse, aukschpohl, ausekle, ause, bajahr, bander, bebre, benkiht, bergel, verfing,<br />
berslap, binaht, bitte, brangel, bratsch, breede, bruhtzann, bruwer, bukke, bullisch,<br />
bulwan, bnmbing, buzzelan, dahbolin, banne, dehduk, dimant, domka,dreikahn, dreymann,<br />
drikkiht, druye, dukkur, egle, ehrgle, elksnit, elluk, ewin, gaigul, galwing, garmugger,<br />
grauding, grekke, grislit, grischke, gulbe, ingusch, irbe, jahtneek, jaunklewing, jaunnah-<br />
burg, johnost, jurre, jurzchn, kahrklin, kahsche, kalniņ, kalting, kalwe, kalwischke, kasak,<br />
kcmpe, kibild, klaw, klawencek, klawing ļ| klewing, klibbing, klibik, knawen, fraStvng,<br />
krankte, krauting, kresling, krischjahn, kruhming, kubulan, kundrat, lapping, laSbtng,<br />
leyeneek, leyin, linning, lisding, luhsit, makschak, masbruwer, matsch, meescht, mehne-<br />
uin, melbahrsde, melder, mister, nabadsing, nahburg, ohgelneek, ohsoling, paegle, pahlan,<br />
pamat, pilup, plataus, Pohl, preede, puhpol, puhzin, Puisiht, pukkat, pulksten, rceksting,<br />
rekkiht, rikehn, rubbeneek, rublit, rudsing, rutke, rutzel, saknit, salleneek, salmin, san-<br />
der, saukupneek, sauliht, sihls, sihpol, skraban, skripste, skuijin, smildsing, spehlmann,<br />
sprohge, Stagge, stakkan, stänke, stender, steppin, straddin, strehlneek, strengcneek,<br />
snuppe, stubbnr, Stumber, swihting, swikle, schausch, schermel, schnore, schustin,<br />
sahlit, sakte, samar, sarring, sars, seemel, seemelneek, selte, semmit, semmohl,<br />
sirak, sweedre, Scbaggarin, schiedel, schubbit, tehranding, tennis, thasi, tiltin, trikkit,<br />
lsckarrin, tschoschor, ubbag, ukkulin, uppclncek, nstiz, uschbaun, mahrpin, wanadsing,<br />
wannag, mehmer, Messel, mieksne, milnit, zauue, zehlau, zclmin, zeppurit, zierul.<br />
ß) māju vārdi (1858. g.) baltusch, brakschau, garnisckke, jacgcr, kalnesch (buk-<br />
kaw, pickstul, stuhre), kascbepohgel, kniamin (ebbcr, buschwek, muhrneek, SfruSche,<br />
zeplit), mikkelan, ohsan, rukmann, saukejahn, sudrabin, seemulan, schiedel, timmer<br />
mann, ulwan, wallasch, wihnekaln, wisdarbc.<br />
7) kruogu vardi (1858. g.)kniawing krug, sallaten kr., snssey fr.<br />
b) p i I k a 1 n e s pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahbol, aispohr, apSe, arrey, ballod, bandeneek, behrsit,<br />
bremvcr, dahbol, darseneek, daugawet, ehrgelneek, iskaln, kalniņ, kalwan, kannepit,<br />
klcewin, krischjahn, kruhming, kupsche, lappin, leepin, leyeht, leyin, luhse, melder,<br />
«ujjeneeJ, needre, ohdin, ohsit, ohsul, perlit, plehsum, reekstin, robeschneek, salle-<br />
neek, Min, skuijin, stirne, skohlneek, strehlneek, sudrabin, suttit, swanneneek,<br />
swcigsne, tiltin, uhdre, wieksne.<br />
p) māju vārdi (1858. g.): jaunsemm, joschel, mihlawehl, ohsan, Pauper, Pleh<br />
•ttw, rinkischke, sille, sleiwin (linnin, swannirai), weewcr.<br />
[c) a) mājas: [viesjānu m.Z; eelahpi, inkuls, kupschaini, fcbbre, mihlens, robescha<br />
w-, rohtschaka m., tschirkuna m., widens, wilite.<br />
3) kruogi: pelnifant frogS, falbatb fr., jtegel Cr.].<br />
347
348<br />
S°alas p°agasts (savien.) —<br />
/. m°äjas:<br />
A. a°belīši:<br />
s°alanieši. (tag. a°be}u p°agasts).<br />
A. ā°beļa p°agasts jeb ā°bellšu p°agasts —<br />
B. s°alas p°agasts<br />
— s°alūnīeši.<br />
ū°belīši.<br />
e<br />
a) igauņu gols: grīži, kaļvi, luģenīki, nagļi, p ickas, ubagi,<br />
ūšenīki; b) s°iju kolnc: glfmēts, švāfcs; c) kaņķi >! kahci.<br />
ķēikāni, plataču koīnc, suni, vaguji, voiti.<br />
2. muižas: ā°beļu muiža.<br />
3. skūtas: ā°belīšu sküla.<br />
4. krūgi: barinkrügs, rubežkr.,<br />
5. sudmalas: bābīša sudmalas.<br />
6. cepļi: vagaļu ķiģelnica.<br />
smilkšu kr.<br />
e<br />
7. kolnl: plataču kolnc, s iļu k., str°ugu k., vagaju k.<br />
S. lejas: plataču paleja, [velna grāvs]. [8a. bedres: naudas decke].<br />
9. upes: ā°beļu upētĢ, 6 a ldaūnīca.<br />
/9. grāvi: naudas grāvs,<br />
//. azarl: akacs, linu azars.<br />
rūbežnīcas iztaka.<br />
12. pūri: kraukļu pūrs, lipu p.; sgarais p., gargrodes p.ļ.<br />
13. pļavas: c°ukas pjava, dagumi, daūgavas pjavas, garā driva, ks-<br />
le(j) pļ., kajvu pļ., kri'Zka pļ., lā°cāin§, rūbežnīca, tārpu pļ.<br />
14. līkņas: dziļā likna, jūrģalkšiņa, moīkas oīksn?.<br />
15. ganēbas: degsnis, nagļu ganēba.<br />
16. laūki: azarlaüks, dimanta 1., iztakas 1., vaguļu 1.<br />
17. meži: augsta kāupr?, augstais kalniņč, ā°buļu siliņč, brīždubes,<br />
dravas sokas, dub§s pļaviņa, grēizāis sils,<br />
kolnc, pökta sils, raibais stuburiņč, vāivā°rša,<br />
sils].<br />
18. olas: lopsu koīnc.<br />
īerbu kaīniņč, kundziņu<br />
19. ceļi: brīžudubes ceļš, lukstukrüga c., piļku c., smoļu c.,<br />
20. tilti: barentilts, Krīvu t.,<br />
rūbežnīcas t.<br />
9/. llnejas: garas drivas lineja, Ielā l. jeb<br />
zosa l.<br />
vilku sola; [vībāna<br />
žandānu c.<br />
22. solās: ā°beļ(mūižas) sola, bungā, mežkungu sola, selina; [vidsala].<br />
23. straūmes: glinauka.<br />
24. otūort: barenkrüga<br />
25. saklumi: ā°beļmūižas gā°rdĢ.<br />
26. plāsas: dranka plaša.<br />
otüors, pā°ķu ļļ pā°ču o.
27. izvö a rdi: a°vüots, bā°rzdāinc, bfrziņc, bolā°nc, daūgavīts, gl^mēts,<br />
jumiķis, kalniņč, kafics, krastiņč, liģers, lideks, luginc, pā°ķis, pla-<br />
tais, rijnieks, rubinc, s°armuls, silacaune, socka, stīpa, timer8,<br />
ubaģis, ūšenīks, ūozaliņč, zariņč, züobinc.<br />
28. polomas: ķiķaūka.<br />
/. m°ājas:<br />
B. s°alūnīeši:<br />
a) gl e īzda g°als (gl e<br />
īzdagalīeši): cukurāni, d°uķernīeki,<br />
katlēji, melderuleki, skanstnīeki, s e<br />
īmaņi; b)l eīkuma g°als:<br />
spietiņi, tilpi, veveri, mazmājiņas (ap 10 pēc uzvārdiem); c)s°alas<br />
g°als jeb vidcelīeši: ādmināni, breķi, dūorškāni, jārcāni,<br />
kaļķi, kvāpāni, skudras, stfģi; d) sēj r p i 1 s g°a!s:<br />
babrāni. būo-<br />
ļāni, d°āburi, dzeņi, gustiņi, ķufici, r°āceņi, rūoži, skudras, z°aldartu<br />
mājiņas (: grūžu šiliņš, zajais mežs); e) g°als:āuzāni<br />
jeb pežāni, bubuļi, buoķi, c°ukarāni, gravāni, gribüti, kalvāni,<br />
klukstāni, mistri, mucenīeki, plānlejas, sankaļi, vilcāni, zvanitāji,<br />
živani.<br />
2. muižas: danpelte, l e īkumm. jeb stablitene, m°ala k°ainc, s°alas<br />
muīža, siktfra m., viķu m.<br />
3. skuolas: skalas skūola.<br />
4. krüogi: azara krūogs, boltāis kr., niknes kr., pļaušu kr., rudzāites kr.,<br />
sila kr., st°ūres kr., suslas kr., °ūdānu kr., v°ārnaskr.; skapcu kr.j;<br />
sdaugawas krogs, esar kr., ķipu kr., wahrnas kr., wehsudmalas kr.<br />
(dampelte)j.<br />
5. cepļi: 8arikaju kaļķenīca. >5a. sudmalas: kjava dziernavas,<br />
ķipdz.].<br />
6. k°alni: d°ābura k°alnc, garm kalniņč, pļaušu k°alni, str°āpes k.,<br />
traktiera k., vakt8 k., v°āveres k., veveju k.; ļbārzsk., joņk., lapsu<br />
kalni, ragank.j; skatriņas k., krusta k., leepiņas k., ogu k., podu k.,<br />
ramanu k., siltais k., straujais k., swirgsdu k. (lihkummuischä); ahschk.,<br />
augstais k., breeschu k., garais k., \a\)ua k., kapu k., ķipu k., laiwas k.,<br />
mahla t., mitres k., osola k., tahrpu k., wilka k., zaurais k. (dampelte)j.<br />
7. upes: daūgava, susēja, ļ8akaj.<br />
& e<br />
e up ites: pel īte jeb peleņu up e<br />
ite, p°ūķu up.,<br />
e<br />
krüoga up., zifgup ite; swarschu upite, (damp.)j.<br />
349<br />
rudzāites up., 8ila
350<br />
9. azari: skanstnīeku azars, (sal.) viķu az. (damp.).<br />
10. avūoti: d°ābura avūots.<br />
//. püori: bärza püors, g°ala p., malnais p., VĢža p.; ļahscha p., mel<br />
nais p., plikais p. (dampeltē)J.<br />
12. pļavas: brīeždūobu pļavas, g°a!a puora pļavas, maina puora pļavgz.<br />
p°uķu puora pļavas, tilpu pļavas, viīcānu püora pļavas; [greiš|a<br />
pors, lācaine, zvanītāju pļaviņa; sawotu pļ., awoksneja darījums,<br />
daidsekņas pl, kalna pļ., mescha pl, rubeņa pļ., skraschnahre (dam<br />
pelte), skrindaine, zihnaine (lihkummuischa).j<br />
13. meži: b e ibāna sils jeb klāvāni, degsnis, gr°užu silins, l°āča grävs,<br />
mistra sils, paegļu s°alas, rudzāites sils, st°ür?s krüoga sils; [klā-<br />
vānu sils, melnais sils, zajais silsj. ļl3a. krūmi: bubuļu krūmij.<br />
[13b. salas mežos, purvos: garā salaj. [13c. lauki: krahs-<br />
naites gabals, rubenischkas (lihkummuischä)j.<br />
14. ceļi: pļaviņu ceļš, zagju c., ļdaznīcas c.].<br />
15. tilti: azarkrüoga tiltiņš, dzaīznuma t., ņārpānu t., p°ūķu t., ru-<br />
dzāites t., silakrūoga t., susejas t., žīvānu t.; [pelītes t., pilķu t.ļ.<br />
16. k°apl: āuzānu k°api jeb üoralk., suvānu krūoga k., tilpu k.<br />
17. l e īkumi: brodņa Hkums, dūņas leja, kraukja radzĢ, krista 1., po-<br />
gora I. (daugavā).<br />
18. straumas: darhbs, greizais, grūda, guzka, kaļina, medzvedzs,<br />
peciņa, priedulājs, razbāinleks, sariria, °ūdrups, ūoliņa (daüg.).<br />
19. °atūorl: tr°akais °atūors (daüg.); [brēku atv., bubuļu atv.; kažu atv..<br />
līdaku atv. (daugavā), mucinieku atv.].<br />
9S. kr°astl: čura grāvs, vaina grāvs (6aüg.).<br />
21. plašas: pogora, zeļķu plāsa (äaüg.).<br />
22. s°alas: k°ārkla s°ala, s°ala, vilka s.; [sēņu solaj. [22a. zvejas<br />
vietas: guska, inķups, kaņepaite, putns, smilts].<br />
23. uzvārdi: akurāts, asars, b°ārzdāins, bubināns, buoķis,<br />
caūnits,<br />
c e<br />
īruls, d°ārznīeks, deķers, drēģis, drusts, ciüoläns, eglits, eglūonc,<br />
elksnis, gaīviņč, grāmatnieks, grurWs, grūobiņč, guldīts, gusturs,<br />
irde, jaūndzems, kalmiņč, k°ārkliņč, kazaks, krastiņč, kr?sliņč,<br />
kušķis, kvepiņč, lejiņč,<br />
e<br />
icīts, liepiņč, mazläns, meīders, ņīedr?,<br />
pae.g!e, pilsk°alns, prüss, saliņč, s°apals, skanstnīeks, smēķis,<br />
tūomiņč, ūozals, vītūols, vietnieks, zvaigzne, zvajnīeks, zvanitājs.
29., 24. papildinājumi:<br />
a) ā b e Iu pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g: ahbolin, ahsain, arbidan, arrais, awens, bahrsdiņ, ban-<br />
zan, bruhwer, bundseneek, burkahn, dahbolin, dahrsneek, demant, dindele, dundur,<br />
dsennihr, dsindris, eseriņ, gailis, galwm, garrais, graweran, greesche, greisais, grihs<br />
liht, gurķis, irbite, jurulan, kahrklin, kalley, kaschok, kaschuk, kauliņ, kausiņ, kansis,<br />
ļeikan, keksche, klawin, klibbais, kligge, krehsliņ, kurla, lasde, lasdiņ, leelsehta, leepiņ, lihbe,<br />
linniņ, mehmais, melgalwe, muhrneek, ohsche, pabehrse, pautiņ, plawiņ, plihte, prce-<br />
diht, prussak, puttuiņ, rassiņ, rudsiht, ruksche, sanliht, sihkftul, sihpolueek, skalbi»,<br />
skruhwe, skuije, skuiseneek, skuttulneek, smilge, sneedsiņ, stehge, stihpiņ, strehlneek,<br />
-nibbur, stuhrmann, sundag, swekkel, swik, swiklis, swostenc, sakkis, sihle, swaigsne,<br />
swannin, swehrin, sweineek, uhbol, uppeneek, uttupehter, wahrgul, wahrpi», wahwc<br />
rm, wihksne, wihtol, wilzm, woitin, zäune, zelmiņ, zepliht, zihrul, zikkusche, ziuue.<br />
3) māju<br />
vārdi
352<br />
/. m°äjas:<br />
A.<br />
Saukas pogasts (savieti.) —<br />
A. dzērves pogasts<br />
B. jaūnsaukas pogasts<br />
C. vacsaukas pogasts —<br />
— dzqrvlsi.<br />
—<br />
saāciši.<br />
joūnsaucīši.<br />
vacsaucīši.<br />
a) galva nlši: ceceri, galväni, plāciņi; b)<br />
visdorbīši: an-<br />
dzäni, audzes, golberģi, kalnāji, lejiņi, Hči; c) andrēikas, balceri,<br />
be;r e<br />
iši, bincāni, bokas,<br />
e<br />
idā°gi, bungūtāji, dzeņi, greķāni, kara-<br />
sāni, kudji, ķuniņi, lāidiņi, meiräni, mojuri, muīlāni, palsāni,<br />
püceri, rempi,<br />
B. jaūnsaūclši:<br />
sk°usas, stoli, strodi, upmaļi, voicāni, zalaci.<br />
a) gribtānīši: basi, kazuļi, p°uļi, skrupski; b) kristužu<br />
gols: juči, kristuži, kiķani, lukstenīki, lukstiņi; c) ratalānu<br />
gols: ratalani; d) aleitāni, afickenāni, br°üveji, b°uriņi, drizumi,<br />
egles, §gr°ūši, eiduki, grebtām', kačkas, kņāvi, ķeveļi, inicāni, pē-<br />
dēji, ponkas, püormaji, skujāiņi, ūsāni, uormaņi, zaläni, z e iles.<br />
C. vacsaucīši:<br />
a) aümanu gols: bidlas, bretes, dumpi, gribuļi, ģ$rķāni,<br />
ikškeles, klaucāni, kujkes, k°ür?s, ka°ži, l e<br />
idumnīki, luksos, muktiņi,<br />
ņūordāni, pl°üdi, pļušenīki, runči, sakažas, skujāiņi, stauģi, š°ūšāni,<br />
zari,<br />
eīši; b) desa gols: aizupi jeb pautiņi, bincāni, buculāni,<br />
caunāni, degļi, dindzani, kančuki, kapales, k°uliņi, odā°miņi,<br />
palsāni, radziyi, stüciniki, šafitiņi, zilvāni, zvefjģā°r§s,<br />
živo a lti;<br />
c) juranīši: a) jurāni, sausi, znūtiņi; ß) s e īksainki:<br />
drivas; d) klaucĢS gols: ancāni, ā°ķalāni, dreidiķi, ermiņāni,<br />
juklāni, jurāni, kasiņi, klavuži, kugrāni, kugreniki, kugru kolni,<br />
ķ e<br />
iļi, mate isāni, plā°te.s, razbuki, spiļvi; e) mežgalīšu gols:<br />
balceji, kaķ e<br />
īši, KeķZni, osi, rimsäni, solās; i) aļbretes, arnadzāni,<br />
bisinīki, brankaļi, budviķi, b°ukas,<br />
vä°ki, gail e<br />
e būr īši, dardzani, deivules,<br />
dru-<br />
goläres, grabažāni, īsalnīki, jaudzumi, karidarZni,<br />
klaukas, kluči, kristuži, k°üzuji, kurmāni jeb kokti, kekäni, ķipāni,<br />
l°üdäni, miklaväni, pā°lāni, rimsäni, rūstenīki, rutki, rūžu kolni,<br />
e<br />
silakriški, s ipūli, skramäni, slampi, sopuliņi, spridzāni,<br />
svori, ter-<br />
bitāni, ūdzāni, üzuldegsnis, veveri, vonogi, zaläni, zeil e<br />
it£S zviergzd-<br />
ärniki, ž e ībāni. Imahzitaja ļaudis: ahdamiņi, eesalneeki, gribbuļi,<br />
jaunsemmi, kaķķischi, klutschi, sapoliņi, spridsani, srohzeneeki, sam,<br />
silwani,wannagi, zaunani; mescha kunga<br />
ļaudis: ahrites, bal-
zeri, binsani, budroiķi, dambrani, dihweles, ģehrķani, jaunsemmi,<br />
kaķķischi, kuggerneeki, rempi, runtschi, rutki, sallas, straddi, sallaki,<br />
snohtiņi, sweņģahres, schelwaltij.<br />
2. muižas: Mridzerve, vacdztzrve, jaūnsaūka, zalānu m. (j. s.); luņa,<br />
ļmahzitaja m.j, meža kunga m., üzulm,, vacsaüka (v. 8.).<br />
3. baznīcas: saukās baznīca.<br />
4. skūtas: d?ša sküla, dzērves sk., kolna sk., ķestera sk.<br />
5. krūgi: beru krügs, d°uņas kr., putras kr. (dz.); bejģa kr.,<br />
sila kr.<br />
(j. s.); aumaņu kr., d?ša kr., dzeguzes kr., krudziņč, luņas kr.,<br />
saükkr. (v. s.); ļbasnizas kr., welna kr.j.<br />
6. sudmalas: balce.ru sudmalas, putniņu s. (dz.); kolna vēja s.,<br />
°üd?ns s., ze īlānu s. (v. s.).<br />
7. cepļi:<br />
e<br />
rirhšānu ķiģeln īca, rutku ķ. (v. s.).<br />
8. kolnt: piīskolnc, ružu kolnc (dz.); kņāvu k., mastru k., pedeļu k.,<br />
pinku kolni, urmaņu k. (j. s.); cepļa k., kartupu k., kaula mušas k.,<br />
kažu k., krūņa k., lauska., pilskoīnc, urmaņa k. (v. s.). [dardzeites k.,<br />
dumpānu k., kaļķu k., karatevas k., kūleņu pilskalns, moalu k.,<br />
ogļu k., putnu k., žīdu k.]; ļakmens druwas k., ahpschu k., behrsu k.,<br />
bischu kalni, elekschu k., grenoses k., jahņu k., kaķu k., kasu k., kugres k.,<br />
kumeļu k., ķehķu k., ķesteru k., lapsu k., leepas f., mahrgas k., puh-<br />
dejuma k., robeschu k., skrabu k., skramaņu k., skudru k., smalzes k.,<br />
šmaugu k., smilgas k., spehļu k., strodu k., sihles k., siņģeļu k., sirgu k.,<br />
swirbutu k., teesas k., tohtaku k., ubbagu k., wehscheneeku k., wihksnes k.ļ.<br />
9. pakalnes: r$ģu pūora pakalne, štuļva p. (dz.); ļartura kalniņš,<br />
kaļķineicas k.], ļlasdu pakalnes. [9a. lejas: poakraste], ldeewa<br />
dahrsiņsch, olu paleijaj. [9b. bedres,<br />
bedre, dolīšu ala].<br />
alas: brukums vai velna<br />
10.<br />
upes: susejas upe. (dz., j. s.); d°uņupe, sudmalupe, vīseit?,<br />
zal-<br />
viya (v. s.).<br />
e II* e<br />
up ītes: sk°ūsup<br />
ļdz.j; osupe, (j. s.); dzelzupe, elkšnupe, gü-<br />
bājas up§, isnupĢ, Iiepup?, vale it§, vZrzupe, zušupĢ, (v. s.); [so-<br />
lāte]; ļbehrsupe, brasliņa, dwehselite, gaiļu upe, gorou upe, grihwa,<br />
kutschu upe, plahzupe, porleija, raggupe, saltupe, uhdru tehzisj.<br />
12. grāvi: ječu gravs, greyecas gr., paegļu gr., ž e īdu gr. (v. s.).<br />
13. azari: štuļva azars (dz.); saukās az. (j., v. s.); s°ūdāju a°klis,<br />
buk°uzs, dre id§ķu az., klaūcas az. ļv. s.J; ļanzanu esers, gaiļu es.,<br />
kausiņschj.<br />
14. prūdī: sudmalu prūds (v. s.).<br />
LOR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
353<br />
'23
354<br />
15. püori: ņīdru p., rtzķu p., stuļva p. (dz.); berģa p., bincānu p,<br />
škaflds gola p. (j. s.); gaiļa p. jeb sla°mpu p., kausiņa p., ķā°žu<br />
s°unāklis, lāču p., lippüors, lielais p., pekļa p., sec§s p., sina p.,<br />
sofkanä d°üksts, s°üsu<br />
p., ubogu te irejs, vidss°ünäklis<br />
(v. s,)i<br />
[möara poars,<br />
trokais p.]; ļapserschu p., apschu p., dibbena p.,<br />
drewes p., gawuppes p., ģeddas p.f kahschu suhneklis, kaķķappara,<br />
kaļķu p., kasu p., kruhtaja, ķebbeļu p., kehwes p., ķihroites p., mahla p.,<br />
meiranu p., pluntschu p. raudu p., fall« p., sohdu p., suņņu p.,<br />
seepu p., tabbakas p., tahrpu suhneklis, scheidanu suhneklis, schihdu p.,<br />
upes p., warschu p., wehdera p., welnappara, wilzmp., ziņņu p.ļ.<br />
[15a. dūkstis: ķēves doukste]. [15b. salas mežos, purvos:<br />
appala salla, buhdu sallas, pohdu f., swillumu f., sahgu s.j.<br />
/6. pļavas: reķu püora pļava, vacumi (dz.); luksti, osupes pļavas (j. s);<br />
a°lksnas pļ., a°riņas, beitas l e<br />
ics, d°ūņup£s pļavas, gūbā°ja pļavas,<br />
ikužines, kaūsiņu pļavas, kārklāja pļ., ķēves pļ., plävenes pļ.,<br />
rāvija, seces pļ., (v. s.); [kozu solaj; ļabriņas, adatas pļ., baltais<br />
esers, besdeligu rahjums, dadschu pļ., darrijums, dornte, eiķenischkas<br />
pļ., garra pļ., gruhschaine, jaschkaines, kaktahre, klauģenize, lappaine,<br />
lapsulihdums, lohka lihzis, pelschahre, pļinkataukas, pohdu pļ., pohr<br />
leijas, putraimize, rassa, seska pļ., steebraine, walites pļ., wehja pļ.,<br />
wihksnes grahwisj.<br />
17. laüki: deglines, vingale, zarnenes (v. s.); ļlielais I., liepiņas I., put-<br />
nukalna I., rīžiņas, treisstüris]; ļantana lihdums, eekuschines, pih<br />
piņdruwa, rudschahre, spaļļu tiltiņsch, sakserenes, wehrschu wezzums,<br />
wilku dohbesj.<br />
/S. meži: dingā°re;s,goIvānu sils, rufttiņu sils, strüks [dz.]; mastru kolnc<br />
(j. s.); āmuriņi, btzrzija, biza masts, bierzā°ki, brīžu Hdurns, če idā°ks,<br />
gr e<br />
iva, isnupĢS, kla°jāis degsnis, kr°üklija, lauka kolni, lāču migas,<br />
p e<br />
isa, pranc°ūzis, ravijas, smejdeJs, vallites, valna degsnis, vepru<br />
püors, zarnines (v. s.); ļalksniņa birze, apserdes sils, kāpelēs at-<br />
auga]; ļaschu meschs, barokļu egles, baubelines, zepļa<br />
druwa, dambļa<br />
lihdums, deggumi, dselsups, kaula muscha, kaschu kalns, kaschu suh<br />
neklis, kaupre, kleķķerine, kreewalksna, kuzzes sils, lausku kalni, malkas<br />
lehģers, meetu suhnaklis, meschaka, ohgļu dohbes, paegļu suhnaklis,<br />
pihles kahja, platta stigga, plehsas purws, pohdahre, prohmplezs,<br />
puņģu preedes, puppiņpurms, salmu kalniņsch, sillites, smauģines,<br />
spilgahre, staķķaus, smeņģahre, schihdu sils, talkas druwa, tarrakains,<br />
tumšais m., tutumahre, tschermukstes, wahwersilsj. 118a. ganības:<br />
breiveneica, garoas vacaines, vella deksnis, zirga doarzsj; ļdeem
dahrss, kuhres dehgle, paleija, pihsa, pohpajahre, skausts gals,<br />
stiggas leija, saķķirs, schihdauka appara, wehsdahre, wehscheneeki,<br />
wettu wahrtij.<br />
/9. ce/i.' golutnu cels, lejas c., ustabiņas c. (v. s.); [rogupes c.ļ; sgalla<br />
tiņu zeļschj.<br />
20. tilti: ā°riņu tilts II tilts, isnup?s t. (v. s.); [dreidiķu laipas, kančuķu t.J.<br />
21. kopi: goīvānu kopi, visdofbu k. (dz.); kristužu k., puormaļa k. (j. s.);<br />
aumaņu k., deškopi, ikskiles k., smiltaines k., s°udāju k., zolaku k.,<br />
žagaru k. (v. s.).<br />
22. azara gols: kāusiņč (v. s.). s22a. salas: neretas sala, poarauga<br />
pussala).<br />
23. /ģ.' byces l e ics (v. s.); [aizupes 1., līdzenais iļ<br />
24. av/ü/'/.' annes a°turs, k°arļa<br />
e<br />
a. (vis it|) (v. s.); [kubliņš, lielas ra-<br />
dzes, velna aka]; ssehņu attorsj. [24a. koki: greisa preede, wepru<br />
ohsolsj. [24b. akmeņi: kristakmensj.<br />
25. izvärdi: aüdz§, bogātāis, bruņenīks, griķers, kalniņč, kaņip^js,<br />
le ics, puķilejs, reijnīks,<br />
rutkaūskis, skudre, tumšs, veīveriņč (dz.);<br />
ā°buls, lipiņč, mauriņč, stibriņč, zaltakolnc (j. s.); bolüds, bruņe-<br />
nīks, dejā°tājs, dravenīks, grā°matnīks, gūba, jaūnliniņč, kalniņč,<br />
kā°rkliņč, lejiņč, malcenīks, mSjinīks,<br />
a<br />
o psāns, prīdulans, pupiņč,<br />
püorits, ratinc, rubinc, sauleits,<br />
siliņč, seils,<br />
sküsvä°rns, sukātnīks,<br />
e<br />
tauriņč, vītnīks, z ile. (v. 8.).<br />
26.<br />
palomas: bigužadaji (= zolvīZi), kükazule (= neretīši), stoakādāji<br />
(— daūdzesīši), stingutāji (= susejīši), zirgu zagļi (— secīši).<br />
27. papildinājumi:<br />
a) dzērves pag. (1850. g. r. L):<br />
a) pavārdi: abelnize, algads, 'anbfd)an, apin, apparan, arklis, arraj, atspaid,<br />
auseklis, austrin, awen, awenin, balsen, baron, behnin, bennit, besmer, bidrikkis,<br />
bikse, binay, birkau, blohde, bohmis, brihweneek, dahboliņ, dahrsin, dakten, daksche,<br />
dambis, degle, btbbens, dihgle, driweneek, dsennit, dsirkalle, dsirkstelle, ehwel, eleija,<br />
clkon, enkurs, gabban, galwineek, gohte, grabause, gredsen, grislit, iskapts, jaunbrahl,<br />
jekohzin, kabbat, kaktin, kaltin, karroge, kasak, kaulin, keegel, kehning, klehpe, knope,<br />
kokle, krahtin, krampe, krastin, krischjahn, krohnit, kruhmin, kukkul, kuschke, leekua,<br />
leepcnan, lemmes, lezekne, lohdsin, lusteneek, mahjeneek, maswiring, meddeneek,<br />
meesit, meister, muscha, nabadsin, ohge, ohsin, ohsolin, olstin, pabehrse, pagalm,<br />
wlaidneeks, plauktin, plawineek, pohrmallens pontag, popin, prastsemneek, preesch-<br />
»ccks, pulzin, Puppin, Pupul, puteklis, ratte, reekstin, resche, rinkis, rittens, rohbesch-<br />
ncek. rubbens, ruhse, saldans, salmin, silke, silling, sillzezzer, spalwin, spehlneek,<br />
«Main, spihkers, spurre, stabulneek, stohpin, stradoin, strapneek, strehlneek, stub-<br />
burs, swarreneck, swekke, swiklin, sablak, sahlite, seedin, seemel, seltaine, sohbens,<br />
sohbe, sweedris, swirgsde, taurin, teraud, tiltin, tirdseneek, trauzin, uppelneek, uppes-<br />
23*<br />
355
356<br />
Purin, waomal, waggars, wahrdin, waiwariu, waldsin, wehstineek, wehsis, wienan,<br />
wiexne, willister, wilnin, winekaln, zahlit, zaurum, zeemin, zeple, zimdin, zirwit,<br />
zukkurs.<br />
ß) māju vārdi: amuscheu, baldzan, briduk bridag, impau, koege, 'cusel j kuh><br />
sul, spohdij, rattulan, sallaz, sworre 1 swarre, wisdarbe.<br />
b) jaunsaukas pag. (1850. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahbolit, ahtris, aparan, aperat, apsan, atäpaib, austrin, awening,<br />
baggats, bakkul, baldrin, baltaisdahbols, bambuse, bebris, dabolin, daiļais, drosch-<br />
praht,<br />
dseltan, dsennit, elksnit, galwin, garrose, gaudans, greekers, grislis, jaunais-<br />
tehs, jaunkanepit, jauuklewin, jaunleepin, jaunsudrab, kalnbehrsin, kalning, kalnuppel-<br />
neek,<br />
kalwischke, kamanin, kannepe, katschke, kaunings, kesbehrS, kleweneek, klints,<br />
trasts, kraukle, krischjahn, krohdsencek, krusmetre, lakstigalle, lapping, lasdin, leel-<br />
mann, leepenan, lehsens, lohdsin, luhtzin, majorin, malzer, marzin, mednis, melnais<br />
elksnis, melnbarsde, missin, nabadsin, needrin, neprahts, ohgle, ohsolsars, Pabehrsin,<br />
paspahrn, pastsemneek, Pauper, pelle, pillit, piradsin, pohrleije, pormallens, puhtelle,<br />
pukkuleija, putniņ, raibul, ratte, sallcneek, sakne, sarkandahbols, sehtwihtols, sihpols,<br />
silling, sirmais, sissen, skohsan, skohswahrns, skolneek, skrammann, spehlmann,<br />
spihdains, staltans, stohbrin, sudrabin, surkan, sallaisohsuls, sallelksnis, sarrin,<br />
seedin, sekke, sillaz, sohbens, sweineek, schurka, tschwerts, uhdain, wahrgul, weentul.<br />
wehse, Wewer, wiexne, zeelawa, zellineek, zelmin, zeppurneek, zirulit, zirwit.<br />
ß) māju vārdi: calwan, korsit, ftehrbitani, wildaweeschij.<br />
c) vecsaukas pag. (1835. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: admin, ahbols, ahrgal, ahrste, ahrum, algabä, apkakle, apsihl,<br />
arraij, assers, atstahts, audrin, ausin, barrohtajs, baggats, bahrsdain, bandeneek,<br />
bander, beedris, bebreen, behrsin, besbehd, beesais, bikse, bisseneek, bitteneek, blohd<br />
neek, brahl, brauzeis, bruhdgan, bruwer, buhman, buhmeister, buhrin, bundel, bun<br />
gatais, buzler, dahbolin, dahrsneek, darbeneek, daugaweet, daugul, deyweijs, derretais,<br />
dinge, draugs, dreymann, duilais, dumpis, dwihnis, dseedatais, dseltans, dsemui,<br />
dsirnkall, eesalneek, ehrgelneek, elksnis, ezzetais, gahgey, gaigal, gaischprahts, galdin,<br />
galweneek, galwin, gattaws, glasneek, gohbe, gohdigs, grahwis, grahwit, grihslil<br />
gultneek, gustaps, igauns, ihlen, ihsten, jatneek, jaundahlder, jauneklis, jostncek,<br />
jumtneck, jurmalneek, kaimiņ, kajeneck, kalley, kalleya, kalneneek, kannepit, kanderot,<br />
karklis, kappel, kaunigs, keegelneek, keilis, klawin, kleweneek, kluhdsin, kohpmann, kral<br />
lis, kristusche, krohdseneek, kruhmin, kuhley, kuhma, kundsin, kuplais, kuptscke, tnxp\bi<br />
kurpneek, kutscher, lagstigalla, laimigs, laiwineek, leelmann, leepin, leesma, leezineck,<br />
lihze, lindrags, linning, luksteneek, mantineeks, masnrin, medineek, mednis, meescr?<br />
meesit, melders, melnaz, memais, miglin, [miftn, muzzeneek, nabadyns,<br />
nammneek, napost, nebehdneek, ohgc, ohrmann, ohsit, oyschin, ohsols, pabehrs, pdf<br />
taga, Pakelle, pastneek, pamahrs, pazeplit, pihrags, pirtneek, plaweneek, pluhme, pobb<br />
neek, prahtneek, prezzeneek, prohdin, prohmneek, puissis, pukkahn, Pulke, rabntpw 111<br />
raibul, razzey, rigeneek, rimmel, robeschneek, roscde, rumpis, ruske, sahtneek,<br />
neek, samannigs, Sargs, sauSweetS, SedleneekS, Sehneneek, SeSke, Sirmais, skohlneeļ,<br />
skrittul, skrohders, skuijin, smilglause, smiltneek, sneedse, spehjneek, spidains, spod?<br />
ris, spuldseneek, stabulneeks, starks, steppe, strahdneek, strahpneek, stubrin, «tubren«.<br />
Swabbodneek, schweschineek, sahbakneek, seepneek, sehmul, sehn, selle,<br />
semmtneek, snoht, suudel, swaigsnin, sweyneek, swirbul, uhdris, uppelneek, usw«^-<br />
salle
waddineeks, waddoyns, wadmalneek, waktineek, wannags, weeu<br />
tur, weetneek, wehdik, wehstneek, wezzit, wihksne, wilkats, zaunit.<br />
ß) māju vārdi: bizzeran, blodneek, bohrit, grundayn, jutsche, klecker, kluge, kra-<br />
ting, lauke, mesche, osse || asse, Posse || pohse, rage, sakkasche, stuzzkikan, sutte,<br />
ubelan, wawerischke, wildaweesch, zuzze; sahreuzaui (tg. arnadzāni), dumbrari, gas-<br />
ßni, (tg. kasiņi)].<br />
1. mājas: a)<br />
Seces p°agasts (savien.) —<br />
secīeši.<br />
īeš(i):altenas, Ztr(i), jaūdzem, karüog, kazafič,<br />
padūom, upjāņ, zeib; b) badzīeš(i): allažas, brilliņ, cimin,<br />
gaīliš, gārsnīek, kr°ümin, ķebļ, lāč, pastrān, saucīeš, staltān, st°u-<br />
rān, tāimiņ, ükiy, °ūzān, vtzräiy, v?ver, zī'ķ; c) b u a vīe (i):<br />
aprān, biķejniek, bierznīek jeb pežān, buoķ, degļ, karkāz(a)s, kü-<br />
e<br />
kur, kuriņ, lulis, muižniek, naö, r ibān; d)mācitāja jauž:<br />
baitmaņ, bandūor, bristān, čuoč, griguj, ķeīdĢ(s), rubin, sai(a)s,<br />
skult(e)s, zvāntāj; e) mežkunga jauž: °andzān, apān, čupl,<br />
druvnīek, k°ūr(e)s, lāč, mimān, plās(a)s, riekst, santrān, silniek,<br />
trēikān; f) secīeš(i): eaūliņ, āuslap, ausuj, bajār, baluž, bēitān,<br />
biķerniek, bitān, blekt(e)s, brāž, brokn(a)s, br°üver, caūn(e)s, cejm,<br />
cleken, duonķep, drebul, dup, īsl(a)s, gr°iv(a)s, jaūč, jak(a)s,<br />
kaktiņ, kaīn, kajandr, k°ampān, ke aūļ, kärkj, ķevīeš, ķikuot, laük,<br />
lažg, Hbīeš, lūopiņ, j°avan, ļ°ūdān, maīļ, mejdernīek, maīzūob,<br />
miķeliš, muldāv(a)s, nagaīž, namkaln, pink(a)s, praül, pučiņ(a)s,<br />
purhp(a)s, pūolān, püop, puorieš, pūormāļ, rezs, r°usiņ, salsanč,<br />
Sil, skārd, sniķer, spalvin, spaļv, stip(a)s, stradiņ, strig(a)s, stučk(a)s,<br />
stupel(e)s, st°ür(ejs, svikj, silcier, skib(e)s, šl°ūk(a)s, šņuornīek,<br />
tempīeš, t e<br />
is, tuj, upnīek, ūozal, ūozliņ, vanag, vēģ, veršnīek,<br />
vilkäst(e)s, veīriņ,<br />
viesjän, zīediņ.<br />
2. muīž(a)s: alten, bagmuīž, brunav, mācitājm., mežkungm., sec(e),<br />
štčmpeit.<br />
3. bāznic(a)s: sec(es) bāznic.<br />
4. sküol(a)s: alters sküol(a), sec(e)s sk.<br />
>5.<br />
krūog: bāznic(a)s krūogs, dzeīsl(a)s<br />
kr., māriņ(a)s kr., putr(a)s kr.,<br />
6.<br />
spārnkr., siriykr., ūozulkr.<br />
sudmal(a)s: §aūslap(a) sudmal(a)s, baitmaņ(a) s., br°uv§r(a) s.,<br />
äeken(a) s., pežān(u) s., pink(a)s s., sec(e)s s., stupel(e)s s.<br />
7- cep/.' tāimun ķieģelnic(a).<br />
357
358<br />
8. kaln: gaīliškaln, grebļkalnc, püopk., rungk., toš(a)s k., °üzänkaln;<br />
[brūžu k., burkānu k., kazlan k., teļa k.j; [augstais k., baltais f.,<br />
behtscha k., dobes k., grants k., glihsda k., jura k., kangaru k., kasu k.<br />
osoliņa k., paltes k., podsiņu k., sprantschu k., sirgu k. (altene). wehr-<br />
schu k.; burlaku k., gruschu k., ķeiranu k., mahrpora k., numijas kal-<br />
niņsch, oļu k., poļu k., rasenes k.,<br />
rites k., sahls k., trökas k., tscha<br />
buka k. (brunavā); dopu >! duopu kalniņsch, ķeiranu k., masalu kal<br />
niņsch, misneru kalniņsch, oļu kalniņsch, pastranu k., pauru kalniņsch,<br />
pļekas kalniņsch, ragu<br />
k., seltiņ kalniņsch (secē)]. [8a. piekalnes:<br />
mālu piekalne, pumpu kalniņš, putnu piek., rakumu piek., slēp-<br />
kavu kalniņš, ubagu kalniņš, žīdu kalninšj. [8b. gravas, lejas:<br />
beņķu leja, grevene, kristupa gravs, saltā liekņaj; [lehwes zelite,<br />
peestmgrahwis, radgrahwis, sweesta grahwis, welna pehdaj. [8c. kras-<br />
ti (daugavas): dalbes krasts, dalbes rags, eeschu krasts, kaulu<br />
kambarsj.<br />
9. üp(e)s: laüces(e)s up, viesit(ejs üp; [nerras I! narras upite, sezes<br />
upej.<br />
/S. upit(e)s: k°azupit, sunit, vīengalit; [dzirnupīte, melnupīte]; [strauti:<br />
dalbes grahwis (altenē); deschupes gr.,<br />
ledwiku gr., resnas upite,<br />
skrumuļu gr. (brunavā); darijuma gr., grewenes, klistups, kubulupite,<br />
lahtschplehse, lungu gr., radgrahwis, radschu gr. (secē)].<br />
//. grāv: piestiņgrāvs, randgr.; [bajāru grāvs, zvirgzdu gr.j; [behrna<br />
grahwis, grants gr., dsiļais gr., leepas gr., rata gr., wella gr. (al-<br />
tenē); pils gr. (secē)]. [IIa. ezeri: čoču ezeriņš, ķeļša ezeriņš];<br />
sniķeru eseriņsch (brunavā); aklis II akļi, brahschu eseriņsch, mauklaines<br />
esariņsch (secē)].<br />
12. delk: sudmal(u) de iķs, [andra poriņš]. [I2a.<br />
13. °akač: °akacs, lin°akacs, te īrpūor°akač.<br />
avoti: verdošs avots],<br />
14. puor: aūgsteļ(u) pūors, büorkan p., cinait(e), dz?rv(e)s p., grei-<br />
zäis p., īeķav p., kärklejs p., lieviņp., ņātrāin(e), puņ(u) p.,<br />
dzāitiņs p., slost(a) p.,<br />
te<br />
suodājp., švabp., tārp(a) p., īrp., tr°aka p.,<br />
tuļp., zirgp., žugārņ(u) p.; [ļepa, skārdu p., vilku p.ļ; [ahbelu<br />
purws, ahtru p., behrnu p., dahbola p., deguschu p., dsehrroeņu p.,<br />
garais p., grihslu p., kalpa p., kattlu p., kukuschu P., lahtschu p.,<br />
meirena p., paltes p., preedischu p., preeschu p., siwenu p., truhdu P-,<br />
wihksnes p., ziņu p. (altenē); gaidiņsch, darijums, mestru zelsch.<br />
onļu p., seena p., tomu II tuomu p., wehrschu p. (brunavā); lahtschu p.,<br />
leelesars, ofol p., sibirija, tarpates p., zuhku p. (secē)].<br />
/F. Hrēļ: kārkļt eirēls, pikstt.<br />
ru
16. pļav(a)s: alksn(a)s pļav(a)s, 3mžin(3)s, danceņpļav(a)s, dil§n(§)s<br />
sal(a)s pļav(a)s, 6ztzrvs pūorpļav(a)s, ezeņpuorpļav(a)s, garā<br />
rudzāitiņgrāvpļav(a)s, īeķavpūorpļav(a)s, k3lvanpjav(a)s, Karkj-<br />
plačpļav(a)s, kampānpļav(a)s, kuorkl(s)s, lāčpuorpļav(a)s, mtzlej,<br />
m°üklain(§), pad§g(a), plāss pjav(a)s, sienpuorpļav(a)s, sudrabe-<br />
n(ejs, sunits pļav(a)s, suodājpuor pļav(a)s, škutānpļav(a)s, švāb-<br />
grāvpļav(a)s, viesits upes pjav(a)s; [ārites pļ., kolapiņš, lielās pļa-<br />
vas, nātraines pļ., siličkas, stērstiņa >! stērstite]; sawota pļ., behrseja,<br />
degsnis, deroiņsari, galdiņa, kurmju pļ., plika pļ., skaudses pl, slep-<br />
kawu duhksts, tiltu pl (altenē); amuļu pl, leeroeņu purws, pop--<br />
nizeII puopnize, putras tirgus, skalbelajs, sudrabene, saķeneeki (bru-<br />
navā); abrodes II aprodes pl, darijums, randu grahws (secē)ļ.<br />
17. druv(a)s: druvas, [ārītes lauks], [sankaļa l., fkritumij.<br />
18. mēž: °3plais mežs, aūgstcil(e;)s, āpškalniņč, bneždārzs, ciņāit(§)s,<br />
6ilen(e)s sal(a)s, dofv(a)s cepis, ezeņs°ūnakls, garāis siliņč, grei-<br />
zais püors, güodsal(a), īeķavpuors, kārklej(a), kārkl(i), kraūk(a)s<br />
pj3vm3i(3), kr°ūklej(a), kungu dūob($), lleläis tr°3k3is, lieläs žu-<br />
gām(ejs, līeviņpūors, mazāis tr°akāis, mazas žugārn(Ģ)s, mie- zalķaīniņč, pie brakn(a)s pļav(a)s, priekss3l(3)s, puņšaūrums,<br />
putr(a)s tiergs, rand(a)s grāvs, ibānsal(a), rubinpūors, rüosti-<br />
ņ(a)s, steķstigs eglājs, sterstiņ(a), stupej(ejs, šaūrits, s°ūnakls,<br />
upjaņpuors, üozulsal(a), viäss3l(3)s, vilks3l(3)s, vīengal(ej, ziķ(a)<br />
degsn(§), zifgpüors, žeīd(a)<br />
kaīniņč; [baku sils, dancenes, poļāres,<br />
rupuču sils]; skuze? sils, schkuta, wihksneenej. [18a. krūmi: augst-<br />
siles, ļavānu atauga, pr3uiu atauga]; spop-lasdij. [18b.<br />
žos, purvos:<br />
dūksts].<br />
19. rūoz(a)s: ezeņ(a) ruoz(a).<br />
salas me-<br />
rībanu sala, vilku 83l3sj. [18c. dūkstis: placen-<br />
20. rājum: indriķrājums, miman rājums. [20a. ganības, aparas:<br />
breedaine, edes apata, dirscha, dreimaņa ahre, dumpleja, gara apata,<br />
goda wezaine, kasantschu ap., lapsas dobes, laschgu ap., lopu ap.,<br />
maukļu ap., mellma ap., osoliņi, padega, tihrelis, roella kubulsj.<br />
21.<br />
cēļ: plāsceļš, te īr(a)pūorc, vedit($)s c.; [kuces ceļš, radžu<br />
trepītes,<br />
zagļu celīte].<br />
22. stig(a)s: putr(a)s stiergstig(a), steķst., ubagkalniņ st., vīengal st.<br />
23. tiit: atüortilts, sbfrstiņs t. sunits tiit; [akmens<br />
t., vara tiltiņš].<br />
24. k°ap: baznics k°ap, čūočk., jaūnie k., načk., °ūzānk.; [franču<br />
kapenes].<br />
359
360<br />
25. atüor: kärjatüors (viesite); [dziļā dobe, māras atorsļ. [25a. ak-<br />
meņi: piķa akmens, velna pēda].<br />
26. izvärd: akmentiņč, ancalānc, apsāns, auglis, avūots, balūods, ba-<br />
sāuss, berziņč, biedrs, brokn(a), dābūoliņč, dišlērs, elksn(i)s, ezer-<br />
üoss, gaņģis, grantiņč, grundspeķ(i)s, kļaviņč, krieviņč, m?däusk(i)s,<br />
lūobuorts, miež(a)vārp(a), muzikants, peāuriņč, purhpans, pumpurs,<br />
rikšs, rinīeks, riekstiņč, sal(e)nīeks, saliņč, spalviņč, vecums, vft,<br />
zieäs, zvalgzn(e).<br />
27. palamas vārdi: efig(a) pičs.<br />
28. papildinājumi:<br />
a)altenes pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): akmenting, ausing, awoting, bchrsing, bliegsne, dambe,<br />
Vindan, dischler, galwing, kalley, kilmet, krasting, kruhming, laiwing, lasmin, lassum,<br />
leepa, luhse, maming, meede, meiran, ohsoling, rihban, rntke, skeeting, sarring.<br />
seeding, Wieling, wierne.<br />
p) māju vārdi (1858. g.): alting jeb kurring, bikkerneek, bohkc, karrekass, kukkur,<br />
licbe«rf), lullit, rihban.<br />
b) ■■■■■jB<br />
a) pavārdi (1858.) : ahdming, allschan, anfing, awot, behrsing, bliegsne, esscr<br />
ohsch, eswaring, griesling || grieslit, klawing, kruhming, kukkain, kurring, laiwing,<br />
lasding, ledds, leeping, leying, leimann, linning, luhsis, melbarsde, ohsit, ohsoling,<br />
plapping, plinte, pohrmall, purreuing, pnrring, ranke, rihjneek, rublis, Salming, skal<br />
bit, spahrning, spalwing, sprohge, spulgeran, stradding, stuhre, sahlit, sallum,<br />
swaigsning, tilting, timmerels, trappan, uppite, wahrping, warrakalley, wihtols.<br />
ß) māju vārdi (1858.): bruhwer, lindenblatt, pinkc, schilder.<br />
Y) kruogu vārdi (1858.): vergiesenkrng.<br />
c) mācītāja pag.:<br />
a) pavārdi (1858.): aker, klewing, kruhms, leye, maykul, radsing, rudsit, sakmng.<br />
saulit, skrauschke, skuying, skultan, smilkting, sweyneek.<br />
p) māju vārdi (1858.): baltrun, leywes.<br />
d) mežkunga pag.:<br />
mellkrcpis, migling, nadsing, nagliņ, ohSit, ohsoling, pleSche, pohreSch, pvhrmall,<br />
pohrts, preede, pumpe, pumperriug, raggS, rammS, rehke, reskahja, rudsumahrpa,<br />
mscbing, sallit, salljahn, sekscha, sepse, skalbis, skragiS, skultan, smilkting, sprigul-<br />
neek, Sprohge, spulgeran, Spurre, Smampan, Sahlit, Sarrack, SarrinSch, seeding, Sib-<br />
bens, Sohding, SohdS ļ| sohdu, smaigsnit, taks, tenniS, tihrum, tihting, trappan,<br />
tsckuder, tschnmbarsde, uppite, uppmall, urbick, mahkS, mahrpan, mezzakaiS, mieksue,<br />
wihtol, wihtoling, zaunit, zibbing.<br />
ß) māju vārdi (1858.)(ballod) kwall. bittan (Sprignlneek), beglc (bikkerneek),<br />
felsenburg, gantsche, kampan (gallseht, kalnseht, widseht', lindcblart, perschan, reesing.<br />
/. mājas:<br />
A. dlstiķieši:<br />
Sqrenes pa°gasts (savien.) —<br />
A. älstikes pa°gasts —<br />
B. jaūnsērenes pa°gasts —<br />
C. mācitaja ļaūži.<br />
D. mežkunga pa°gasts<br />
E.<br />
vecsģrenes pa°gasts<br />
dlstiķieši.<br />
— mežkunga<br />
s^rnieši.<br />
jaūnsērnieši.<br />
—<br />
ļaūži.<br />
vecsgrnieši.<br />
āmuri, bencejni, dzeni, ka°kta bērziņš, liepiņš, lüikas, pejžas,<br />
šuopas, truči, ziz§ni.<br />
B. jaūnsērnieši:<br />
b§ncĢni, binc?ni, bundi, b°umaņi, da°ņķ°upi, ja°ksti, ka°Ilviši,<br />
ka°speji, krāukas, krimiīži, kučpifites, ķeikani, ķīseli, lejas, l?nk-<br />
maņi, līči, muižiņš, rezas, sprēgās, skambeni, sta°l§ni, studi, stūrēji,<br />
šķērsti, škitiņi, škuteni, tīltnieks, trepeni, va°nags, vidstuomi,<br />
vimbas, zilga°jvi.<br />
C. mācitaja ļaūži:<br />
tiltnieki, tüoteni (püols-, sīpuols-, a°periņš-), üoseni (aūdze-,<br />
ka°Iliņš-), va°buļi.<br />
D. mežkunga ļaūži:<br />
ancejĢni, cīruļi, dulmaņi, ģeģ§ri, inķeni, ka°llini, pliķi, pungas,<br />
strauti, ūozūoliņi.<br />
E. vecsgrnieši:<br />
apšuki, āuputi, bernieki, beč§ni, bidla, da°rhbi, dāuģi, 6egas, di-<br />
peni, dzeņi, ēiduki, ga°īliši, grSvkaleji, greķ?ni, grumbeni, g 0ūdz?ni,<br />
jakseni, ka°ķi, ka°Iliņi, kā°mpĢni, ka°lla muižiņš, kruoliši, kupreni,<br />
kuorkuļi, ķezels» ķuķuļi, labr$nc$ni (daügavas-, ka°īlalejas-), liep-<br />
361<br />
jani, lüojani, mejlĢni, mentes, miltiņi, miskas, pävaleni, pēlši,<br />
pencleri, pidras, pleäeksi, ra°sumi, rumpi, sīļi, smaguri, smaļķi,<br />
sta°ki, sttzrpeles, stuņķi, tenči, tīltakaleji, üorl?ni, vileni, zeltiņi.
362<br />
2. muižas: ā°lstiķi; jaūnsērene; mācitāja muiža; pilskunga m.; mež-<br />
kunga m.; sa°ķ$nu m., tā°lciņa ļļ ta°lsiya, vecserene (v. s.).<br />
3. pilsēta: jelgaviņa.<br />
4. b&znlcas: jejgaviņas bāznicas.<br />
5. skūolas: serenes skuola.<br />
6. krūogl: ālstiķes krüogs, dūņas kr., ka°zu kr., kuc$s kr., vZve..<br />
re;s kr. (j. s.); ka°IIa kr., mejl$n kr., pāfģis kr., pejžas kr., varžu kr.,<br />
zīles kr.<br />
7. sudmalas: ka°llmuīžiņas sudm. (j. s.); beč?nu sudm., bidlas sudm.,<br />
hepjanu sudm., rurhpa sudm., vecserenes sudm. (v. s.).<br />
8. cepļi: ģ?ģera kaļķa ceplis (v. s.).<br />
9. ka°lll: liepas ka°Is, zizanu k. (a.); teļa k., vēja k. (j. s.); augstais k.,<br />
pa°gra°bu k., pilska°ls, ska°ras k., vāveres k. (v. s.); [aktvāru k.,<br />
beku k., bērza kalniņš, ercu k., jēkaba k., kaķu k., karātavu k.,<br />
kņāvu k., mala k-ņš, mācītāja k., pagrūbi, pumpenu k., putnu k.,<br />
radžu k.,<br />
riemšu k-ņš, sprūdu k., staļļa k., totank., vēja k.ļ. [9a.<br />
pakalnes: apaļais k-ņš, darvas k-ņš, dujs pakalne, greķen<br />
pakalne, kaķu pak., ogļu pak.,<br />
ošana pak., pola k-ņš, pureņ k-ņš,<br />
rikšu k-ņš, skriemeļu pak., svilpu k-ņš, zajais k-ņš, zīles kroga pak.].<br />
/S. lejas: tüotanu leja (m. j.); [čūču grava, kazu grāvis, korkuļu grāvis,<br />
nārstavgrāvis, saltais grāvis |ļ saltā liekņa, stigas grāvis, varžu<br />
grāvis]. [9b. bedres: grīšļa bedre, velna bedres].<br />
11. upes: daügava, lekeve, ļ1 leķevs, laucesa (j.,v. s.); [sērenes upe,<br />
varžupe].<br />
12. sträutl: ālstiķes upite, suņupite, žīdupite (a.); eīlite, gudupe,<br />
mazupe, pāderite (j. s.); dzeņa upite, ģirupe, mentes upite, padifše,<br />
rūdupe, sla°stupes, strāuts, va°buļu upite (v. s.); [akmeņkrogu<br />
upīte, avotaine ļļ avotēns, avotpurviņa, brasla upīte, dzirnupe,<br />
pluņču upīte, slepkavu upīte, svilpes upīte, varžkroga upe].<br />
13. gravi: rütes pūora gravs (v. s.).<br />
14. ezeri: ba°Itāis ezers, bhcanu ez. (v. s.); ļlasmaņa ez.,<br />
15. Unu mārkas: babas markas, reiņa dūobe.<br />
16. püorl: avüota püors, gudu p., līduma p.,<br />
vāveres ez.].<br />
līkais pūoriņš, mejlāis p.,<br />
mentes p., pāderites p., rutes p. jeb düobp., siena p., sla°stupes p.,<br />
ta°bakas p. (v. s.); [aveņu p., dzērves p., dziļais p., elksnes p-,<br />
ezerp., greķenu p., jēkabp., lejas p.,<br />
lielais p., pils p., pora gals.<br />
rūces ļļ rūtes p., sausais p., skābeņu p., velna pūriņš].
7. tīreļi: ba°ltāis tīrels, ellites t., pa°gra°bt. (v. s.); fcirtumtīrelis,<br />
garais t., pizuļtīr., poriņa tīr.]. ļl7a. dūkstis: baltā dūkste, kazu<br />
purvs, klajā sila d., lāču purvs, melnā d., niknā d., stiebru d.,<br />
strautu purvs, rudups].<br />
18. pļavas: bešvārde, ellites tīrejpļava, gara p|., ieķeves pļavas, kaļi-<br />
vecaine, kuorkules, liela pļ., rutes puora pļavas (v. s.); fakmenaite,<br />
alksne, ancelena reveliņš, apaļa pļeviņa, aploka pļ., apšu kakts,<br />
ābelite, ātiņi, bajāriene, berenickpļ., briežu kakts, čiganpļ., dari-<br />
jums, degušpurvs, garā pļ., glisstrauta pļ., jumurdīna ļ jumur-<br />
denes,<br />
kalna upmale, kaļvecumu pļ., kliņģeru pļ., kroņa pļ.,<br />
kungu pura pļ., lejas pļ., lejas upmale, lieknes pļ., lielā pļ., maza<br />
pļeviņa, rnaras pļ., mārciņas pļ., melbārzda pļ., pādriņas pļ.,<br />
pēterpļ., pilspurvs, priekšpļ., puplakšu pļ., rājumpļ., rūšu pļ.,<br />
slastupes pļ., ubunģe, upites pļ., upmale, vabulīte, vaskupes pļ.,<br />
vilkās tīrelis, žīda grāvs].<br />
19. liekņas: sā°ltā liekņa (v. s.). [19a. lauki: akmeņa lauks, āritesl.,<br />
bruzguļa I., druvas, egļu papuve, kallavirss, kalna 1., kapa šiliņa 1.,<br />
katla I., lejas l., līdums, meža I.,<br />
vecaine, punāre,<br />
mežmales 1., pladencs, plikā<br />
robeža 1., sprēgu lauki, upites I., viņagalsj.<br />
20. ga°nības: b$ku sils, lacu puors, lielais lauks, šķērsta krūmi, tūotanu<br />
sils (v. s.); ļapšulājs, birzes gan., briežu vecaine, cerāju gan.,<br />
cinaite, dzedūne, elkšņu stūris, lielas gan., purviņa sprēgās dobe,<br />
upites gan., vasku placis, zaja apara, zilas āre].<br />
21. meži: jekabsils, KIa°jais sils, pungas mežs, ra°nd?nu sils, tūotan-<br />
siliņš, vĢCumiņi, za°ļāis bierzs (v. s.); [alstiķu m.,<br />
andriņāres, beku<br />
sils, garais sils, pidras šiliņš, reizanu sils, robežu birze, rūšu sils,<br />
slastupes m., vabuļu sils, vetes m., viņgala m., vitkapu m.ļ.<br />
l2la. krūmi: kukuļu atauga, liepiņatauga, padagas, piekalne,<br />
šļuku ataugas, talaņas atauga]. [21c. ceļi: randansila ceļš, sta-<br />
biņu c.,<br />
taisnais c.].<br />
22. tilti: anclenu tilts, dzeņa t., luojanu t., mentes t., vāveres t. (v.s.);<br />
[alstiķes t., bešvārdes.; [elkšņu t., glemžst., kaķu t., kazu purva<br />
tiltiņš, lāču t., pelšu t., sudraba t., tiltkaleju t.j.<br />
23. ka°pl: zizanu ka°pi (a.); sta°l?nu k. (j. s.); ka°lla krüoga k. jeb<br />
tuotanuk., pufigask., pupu k., smāļķu k., (v. s.) ; [mežkunga k., vilenu k.ļ.<br />
atūorl: dziļa düobe, gūovu atüors jeb guotiņa, piķsatūors (daügava);<br />
ka°zu at., trakāks at. (lāucesā) (v. s.); ļbruzguļu atv., kaļķatvars,<br />
klusais atv., krīču atv., linies,<br />
363<br />
lielais atv., pālanu jj pāvlēnu atv.,
364<br />
smilšu atv., talantu atv., trakais atv.j. s24a. zvejas vietas: dziļā<br />
dobe, eglaine, plēsa, sidrabtiltsj. [24<br />
25. sa°las: uozūolsa°la (daüg.) (v. s.).<br />
līči: liepjānu līcis, totēnulļ<br />
26. straumes: silkriša strāume, viņķelmaņa str. (daūg.) (v. s.). [26a.<br />
kuoki: krustpriede, lakstigalas koks, lāča priede, skudru bērzs,<br />
velna priede]. [26b. akmeņi: greķankalns, velna pēdaj.<br />
27. uzvārdi: akmentiņš, apsens, avüots, balseris, baluods, baltrums,<br />
beljans, bērziņš, bindüors bīriņš, buzuls, dinduons, elksnis,<br />
galdiņš, ga°Iviņš, grantiņš, graudiņš, ka°lliņš, krastiņš, krūmiņš,<br />
Kruza, kuģenieks, licits, Hepiņš, mēriņš, muzikants, nüoka°ls, ņidra,<br />
platüors, rēķis, rirhšĢns, ss°Ia, salgals, saülits, slpuols, sirs, skārds,<br />
skudra, spura, stabiņš, sva°r$ns, šņūornieks, upits,<br />
ziemits, zviedris.<br />
28. palamas: klaipu janis.<br />
29. papildinājumi:<br />
a)alstiķes pag.:<br />
üoss, vimba,<br />
-) pavārdi (1850. g.): appuring, kapping, kornit, krewing, lebbing, ligger, lob<br />
bftng, massjahn, purring, reeksting, Seeting, sirssning, «eem, taurit, uppmal, wimba.<br />
ß) māju vārdi (1816. g.): daugc, mente, stepel.<br />
b) jaunsērenes pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): apping, auting, awoting, bandor, beitan, bischkayn, dah<br />
boling, dinder, b«el«e, dselsting, elkSue, ellekse, galling, gramekallei, grikke, irbe,<br />
jaunsemm, jesser, kahrkling, kalning, kaSpar, kaschok, kieSel, kimmenting, klawc, UĻ<br />
reet, krimming, kruhse, kutschauk, lapping, ledding, leeping, lecwit, leijing, lihdum,<br />
lohdsing, lohping, malzing, mauring, milting, mutzeneek, natze, ohsit, ohsol, panzc.<br />
paparde, «trmat«, skehrste, slaikais, staigul, strauting, stuhre, stuzze, santen,<br />
rags ļ| sarraks, «eebtng, sihle, rilting, tupping, uppeneek, mannag, wezzakais, wikto<br />
ling, wimbe, zelme || zelms, zekkul.<br />
ß) māju vārdi (181 g.): jatanne (lg. jaksti), kalwan, korich ļ| korcesck, fri»*<br />
mel (tg. krimilži), sieman || siman, seemel | sehmel.<br />
c) mežkunga pag. (sk. e r b e r g e s pag.: c, ß,<br />
d) vecserenes pag.<br />
« pavārdi (1858. g.) ahbols, ahdmiu, audriug, auling, ausing, awoting, barsdc,<br />
behrsneek, beljahn, biskap, drille, bucfc, bumber, dahbol, dahboling, dublak, dscnnuls,<br />
ehrgle, esser, grassit, grame, grawit, grikkit, grimmel, grusching, kahrting, kannepit,<br />
kikkur, kirsch, klame, kluhdsiug, krasting, krepkais, kruhming, lahze, lasding, leepa,<br />
leijing, major, mehrneek, mischte, mutzeneek, nagla, ohsit, ohsol, pahrupeet, pecrnng,<br />
plazziht, pleeder, Pohl, pohring, pohrmall, pohrs, prahting, purran, ramms, ras>i,<br />
rol'esckncek, rudsiht, salleneek, sallit, silling, skrable, skrittulueck, skultan,<br />
s e).<br />
sar-<br />
skusckkc,<br />
smarran, smekkis, «ager, seeding, semmit, semneek, sihlan, snohting, sutte, swaigs<br />
ning, smeijneek, mannag, wehrtul, wezzakaiS, wicrne.<br />
ß) māju vārdi (1858. g.): daugau labrentz, luicka, persche,<br />
sillekrisck, thotan<br />
berreneek; [aurmaņi, baltrumi, burtnieki, kaupmaņi, lazdini, ledini, lodziņi, pelēki,<br />
sapieši, strasdiņi]; [impu muižaj.
. mājas:<br />
A. s^rpaiesi: J<br />
— Sērpils p°agasts (savien.) s^rpllieši.<br />
A. sērpils p°agasts —<br />
B. e<br />
— v īg°antes p°agasts<br />
sērpiliešt.<br />
(jeb stabenes p°agasts).<br />
e<br />
v īg°antīeši<br />
a) mācitāja ļaūži: ā°rbidāni, gruotāni, jucisi, m°arāni, ņiperi,<br />
plītēs; b) mežkunga ļaūži: āuzāni, du'penieki, gretes, jaüdzemi,<br />
ķilāni, l3zdā°res, šiliņi, švfrņi, žeīvāni;<br />
c) remberģīeši: ķuzāni',<br />
z°3ķāni, d) sģ rpilīeši: dizpūorūni*, aizupes, āeldiņi,<br />
aHlnūni, ā°d-<br />
mināni, ā°rites, bāeltiņi,<br />
bērziņi, bierņi, bis(e)nīeki, bitāni, brdlūni,<br />
cergkļi, č°akstiņi, dārdzāni, degšņi, dekmeres, dzeņi, dztzrves, gliz-<br />
dāiņi, gretes, e<br />
īlinūni, īepukņi, jaūdzumites, jgrcūni, juozupl, kle-<br />
beri, kriguļi, krieviņi, kvāpi, ķēniņi, ķipi, ķukuļi, ķuzāni, lielpdores,<br />
liepāiņi, luksti, mPacpigas, mā°kuļi, naūdidzānu k°alnc, nā°guļi,<br />
pā°ķi, pā°vuli, pietarāni, plā°teri, prīekulāni, prīeškūni, puļpāni,<br />
pundāni, pāormeles, rimšūni, riskūni, rizgas, rudzditiņas, sgņuoti,<br />
skue dr?s, sl°užāni, smeķuorstāni, st°aši,<br />
e strii benči, stuburini, š°a-<br />
kumi, šmucūni, tiltiņi, uļģi, u'pites, uozliņi, vacāiņi, vilciņi, vie-<br />
niņi, zvejnieki, ž°agatāni.<br />
B. v e<br />
īg°antleši:<br />
a) daūgavīeši: br°ankas, burmeīsteri,<br />
e<br />
peles, dutkas, grietiņas,<br />
k°aktiņi, ka?ieji, kre umeši, mežsātas, m°ūmīeki, piģāni, st°alāni,<br />
b) mežgalīeši: aendiņi, °aparāni, aūlaeči,<br />
betkas, čukstuļi, du'pi,<br />
due līeši, k°aīna kasleji, krāuči, krustcelnīeki, ķiņķeļi, kūoerži,<br />
laūš-<br />
kāni, migļi, muc(e)nīeki, reīīceļi, rudiņi, skā°buči, smelies, spaūgas,<br />
stae biņi, st°angas, trīskantnīeki, truļi, °ubuļi, zinteļi, zvilnas.<br />
2. muižas: aūgustmuīža, jaunā m., jaūnserpile, līkumm., mācitāja m.,<br />
remberģu m., sāules m., vacstzrpile, v e<br />
īg°ante jeb stabene.<br />
3. e<br />
bazn icas: 8tzrpi!8 bazn eica. 4. sküolas: serpils sküola, v e<br />
īgantes sk.<br />
6. kruogi: baznīcas krūogs, bä°bas kr., b°āltais kr., elkšņa kr., jau-<br />
nāis kr., jaūnserpils br°ūzits, kāicuma kr., mucas kr., pīrāgu kr.,<br />
puļpānu kr., vārnas kr. (sfrp.); krusta kr., rūobežu kr., s°arkanāis<br />
kr., sl°astu kr.,<br />
e<br />
īg.).<br />
6. sudmalas: dzērves sudmalas, ķipa s., mucas s. e<br />
(s.); v Igants s.;<br />
*<br />
[kjava sudm., līču sudm.ļ.<br />
Kursivā iespiestas jaunsērpils mājas; pārējie vecsērpilieši.<br />
365
366<br />
7. k°alni: ādmiņu k°alnc, darijumu k., kāusu k., ķipu k., ķūornes k.,<br />
pļaušu k., rüores k., sudr°aba k., tuorņu k., vieršņu k., zelta k.;<br />
[apsīšu k., apšu k., augstais k., avotk., avas k., bimžānu k., eža k.,<br />
gailīšu k., groubust k., grūbels, jalgavas k., jāņa k., jumpravas k.,<br />
kangeru k., karātavu k., kliešdruvas k., kroga k., ķēniņu k., lap-<br />
sas k., lacu k., mala k., melnlču k., modlinas k., mota k., ņaudi-<br />
dzanu k., penderk., poļa k., riekstu k., rozas k., rusāna k., stanga<br />
kalni, šakums, tabork. II dāburk., ubagu k., veinkolni, zemeņu k.];<br />
sahpschu k., akmins k., atmata k., amnu k., baltais k., bitneeku k.,<br />
bligsnas k., buiwanu k., duks, egles k., ehrgļu k., eschas k., etangu i,<br />
garais k., greblis, iraidas k., istabas k., kandanu k., kandawanu k.,<br />
kapu k., kraukļu k., kreewu k., kuģu k., kunza k., ķescha k., ķihķu k.,<br />
ķones k., lahzas k.,<br />
lambaru k., ledus k., leelais k., leewmas k., lee<br />
zuhņu k., mahranu k., mūzas k., ohschu k., padebeschu k., pahrau<br />
dses k., vahwulu k., pederu k., pinkuļu k., preedes k., preeschu k.,<br />
puhdeļu k., pulpanu k., pundanu k., punu k., putnu<br />
k., rahzenajas k.,<br />
rahwmas k., rijas k., risgas k., saķu k., saules k., sauschņu k., sihļu k.,<br />
skalbes k., fpanu k., spilwa k., spranzaiņu k., stibu k., sahrdu k., sem<br />
nitschas k., swirgsdu k., tezilas k., tuputu k., waktes k., weerklijas k.,<br />
wehrschu k., mežaiņu k., wihksnes k., wilka k., milziņ k., zibu k., zih<br />
ruļu k., zirzeņu k.j.<br />
8. pak°alnes: piena pak°alnes, zalta lejas; [baznīcas kalniys, bērz-<br />
kalniņš, grents k-nš, jostas k-ņš, lazdu pak., lieps k., lops k.,<br />
muldiņas uzkalniņš, ozolu k-ņš, pāķu uzk., pogroba uzk., potma|u<br />
uzk., putraimu k., skudras uzk., vezeļu k., žīdu k-ysj. [8a. gra-<br />
vas, lejas: krieviņgrava, reslejas, suņu gr., vaina gr., zaja leja];<br />
sobortu lejaj. [8b. mārki: kokta mārks, krācītes m., oša m., zi-<br />
lais m.j.<br />
9. upes: baltiņu upe, äaugava, piksteres upe jeb piksupe; [nēves<br />
gneves upe, saukās upe, sokažas upe, susejas upe].<br />
10. upītes: malnupite, meldergrāvs, pīestiņ upite; [govene, līcīšu ur-<br />
dziņa, pelēnu upīte, raudupīte, sautupīte, vīpītes upīte, zvirgzdu<br />
strauts]; akmeņu upite, ķiwit upite, pliksnes upite, tautu upitej.<br />
//. grāvi: gatiņu grävs, paslavites gr.; [dziļais gr., kopu gr.,<br />
meldera gr.;<br />
sahschu gr., akmeņu gr., dambu gr., lahtschu gr., lapsiņu gr., ohschu gr.,<br />
uhdrahņu gr., melnu gr.j.<br />
12. azari: bā e<br />
ltiņ azars. nīnits, p°aslavits (s.); "aklis, °ubeļu<br />
[ildžu ez.,<br />
13. d e lki: vā°rd°tiklis (s.).<br />
lauka ez., piksteres II pikstu ez., vīķu ez.j.<br />
az. (v.);
14. avūoti: Hepavūots, st°abur°aga av. (v.); ldsiļais awotsj.<br />
/5. düobes: vilku düobes (s.).<br />
16. pttori:<br />
aelinānu teīrēls,<br />
derdžu puors, dudurp., g°ala p., g°argrüo<br />
des<br />
p., pliksnes p., ruožu te īrēls, s°altäis le īrēls, šautu p., t eicānu p.<br />
usta p., zverļģa p. (s.); g°ala p. (v.); [aizporu pors, baržu p., dēr<br />
juma p., govu p., kotla p., krievu p., lejpors, lielais tīrelis, pouķu p.<br />
saukās p., siktēru p., skaidrais p., sodrejas p., solās p., strūbenču<br />
tireji, tīrēļa p., vāveres p., virklejas >I virkliņu p.]; sadenaites purwi<br />
awiņu p., awotu p., baltas radses punviņsch, duhņu p., eser p.<br />
garais p-ņsch, kakta p., kapeņu p., kasu p. f kunz-aparu p. kuzites<br />
p-ņsch, leelpores p. mahrku p., melnais p., oschu p-ņsch, paslawits<br />
pihļu P-ņsch, pliksnes p., raibais p., reekstu p., rijas p., siktera p.<br />
siliņu p., skudres p., strihdus P-ņsch, schihdu p., tahrpu p., teesas p.<br />
tihzena p., tschuhskas p., uhdens p., wardes p., wezais p. wezuma p.<br />
wilku p., zaņtu p.j. [16a dūkstis: alūkstes dūksnājs, gneves tirels<br />
ķīvites dukstsj.<br />
17. pļavas: āizdarbnīece, avüota pjava, brīednica, k°apk°alnu pļ., pu<br />
tāksnis, upes pļavas, suņsaliņas pļ., (s.) krievu rājums (v.); sbSrza<br />
pora pļ., cinaine, deksnits, ezeriņš, ķuzanu pļ., lejpors, lielpora pļ.<br />
meldera grova, ņāpaines pļ., okas pļ., penders, plecs, putnu kol<br />
nu pļ., raudupes pļ., rijsvacums, rosalnijcas pļ., rožu pļ., sekstene<br />
solās pors, spilvite, skaidras pļ., tīcāns, vilkpors, zvejnieku pļ.]<br />
saisdarnizas p\. anzaiņi, dahbulijas, oeņglis, eseru pl, gara pļ.<br />
grehbe, ķehmes pļ., lemeschu pļ., olas pļ., pliksnes pļ., rasenes, smer<br />
delniza, sekstnits, swilumu pl, walaka pļ., weerklijas pl\.<br />
/5. meži: aveņa k°aīni, bārzu ka<br />
püors, e<br />
lejegle, pīena pak°alnes, plikšņu<br />
eiles, puors, rijsk°aīni, ustabk°alnc, dutku s°ala<br />
zveņgits (s.); aūgst<br />
sāules muižas mežs jeb zirga m., st°alānu m., st°aņģu k°alni (v.)<br />
sagrais sils, gaina m., jaunais m., kondratbirze,<br />
malnais sils, me<br />
teņa m., otaudziņa, skuchas birzes, susējs silsj; selkschņu meschs<br />
kaķites gan., lahzenes m., lasdarneeku m., reileneez gan., sāļais m.<br />
schroerņa m., wiķu m.j. 18a. krūmi: ārītes atauga, gružsiliņs<br />
lukstu atauga, sēņu krūms >! sēņota atauga, sudrabaudzītes atauga<br />
skūta pīsi] spawehjas ataugaj. [18b. salas mežos, purvos<br />
lāčplēšu saliņa, lielā sola (p.), orbīdansola, saltas solās, seliņa<br />
svārku saliņa, tavaiņu s., vilku s.]; sdoles sala (p.), ģehrbu s.<br />
medņu reeksts, mihķischu s., paegļu s., swehta s., sirgu s., tehwijas s.<br />
367<br />
[18c. lauki: aploka birzes, audzes lauki, birzes lauks, deksnis<br />
dūņicas 1., koņepupe, leidumiene, leidums, liepkolns, māldobu I.
368<br />
peisiņč, pürenieku zeme, roājums, skuta, vacaiņu plecs]; sbagna l.<br />
darwas zepļa l., praulenes l., smilkschu druwaj. [18d. aparas, ga-<br />
nības: audzeite, bērziņgroga sounēklis, dodžu vacaine, gatiņas<br />
gravs, gearā opora, grīšļu op., kopas goboliņš, kraukļu op., ķēves<br />
op.,<br />
laca pors, liepas kalniņš, lopsas kolnc, loukopora, meldera<br />
grāvs, murdu vacaine, ņiedropora, sarkanlieknas, smilkšu op,<br />
šūpoļu kolnc, vērijas kolnc, zaļās vacaines, zirgu dorzs]; sahriņu<br />
gan., aklas gan., birses gan., dekschņu gan., kruhklaiņu gan., pahņu<br />
ahre, swehreschanas mežaine, schkalda gan., melna aparaj.<br />
19. ceļi: ustupüora ceļš,<br />
z°ak.anu c. (s.); st°alānu c. (v.); [apburtais c,<br />
aploce, putāksnis, robežu celiņš, vāveres c.j.<br />
2S. tilti: ba§ltiņtiltiņč, mucas krüoga tilts (s.); s°arkankrūoga t. (v,)!<br />
[čakstenu t., dziļās grovas t., gretas t., lukstu t., mežāres t., pē-<br />
Ienes t., piksteres t.,<br />
rozs t., žeidneica].<br />
2/. k°api: baznīcas krüoga k°api, br°antānu k., z°aķānu k. (s.), riio-<br />
bežkrūoga k., st°aņģu k. (v.); fbisnieku k., Sēlpils kapkalni, veina<br />
kolnc].<br />
22. kr°asti: krusta l e ics (s.); krumešu kr°asts, st°abur°ags (v.); swelna<br />
pakraftsj.<br />
23. straumes jeb kritumi: grübes kritums (v.). (23a.<br />
zāķu sala].<br />
salas: vidsale,<br />
24. °atuori: krumešu °atuors (v.); [lazdas golva, mūcas atvari, plāsa,<br />
zirgu dobe].<br />
25. klintis: liepavūota klints, st°abur°ags, st°abur°aga<br />
bērni (v.).<br />
>25a. akmeņi: krustakmens, kučerakmens]. [25b. kuoki:<br />
koņa priede, tutniņu ozols].<br />
26. Izvärdl: °aps°alūons, °ara°js, ā°zs, brerhzs, dekmers, dz?rvits,<br />
snis, grīekejs, jaūnmāize, kaīniņč, kaņeps,<br />
lejiņč, luodziņč, mīezits, pāvliņč, pr°flss, puoļuks,<br />
pār-<br />
elk-<br />
karkliņc, krēsliņč, ķukuls,<br />
rubenc, rusāns,<br />
siliņč, slikšānc, strēlnieks, strupānc, üozlinc, üozlups,<br />
vilks (s.);<br />
°aparānc, barzdiņč, elksnits, griķis, kubliņč, mežmals,<br />
vil-<br />
pr°üss,<br />
ciņā, zvifgzdiņč (v.).<br />
27. pal°amas vārdi: gradzanu brerhzs, kucēnu brerhzs, palna bremzs,<br />
tuteņu brerhzs, vaina brerhzs, ziķera brerhzs (s.); tapiņu zagli, utu<br />
barzda (= secieši).<br />
28. papildinājumi:<br />
a) līkuma muižas pag.:<br />
ß) māju vārdi (1816. g.): amen, gerke gerring, kukain, lelgalw, pulpan, tilpe.<br />
b) mežkunga psg.<br />
a) pavārdi (1858. g.) awoting, behr-sing, brahdseneek, esmarin, greeker, jurruscb,<br />
kluge, kruhming, lihning, melnup, nauding, sakne, skudre, slikschan, sulain, smeineek,<br />
weessjahn, zelme, zelming.<br />
3) māju vārdi (1858. g.): aisuppe, smehring (tg. ZvSrni).<br />
c) remberģu pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): alding, austriug, awoting, ballob, bischke, bittan, grantin,<br />
grauding, klebber, krestling, kruhming, leijen, needre, ohsckan, pippka, smalz, Sme<br />
korst, smutzan, spalme, sakkehn, serne, smaigsne, uppelmann, wadsemneek.<br />
ß) māju vārdi (1816. g.): alding, bittan, smekkorstan.<br />
lj)jaun8erpil8 pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahscha, babban, brahdseneek, bruwer, jouas, kannepit,<br />
lukstin, mistris, nietz, nomall, pugge, pukkiht, saulit, stinke, schmuzahn, sakkehn,<br />
sckubbit, wihtol, missnolinsck, zeelaming.<br />
fi) māju vārdi (1811. g.): berinke jeb mazpuike, bikkeran, bruran (tg. brulāni),<br />
illan (tg. ilināni), leies mazpuicke, mazpuikke jacob, rienek jeb bissenek, rischke (tg.<br />
riškāni), schakste (tg. čakstiņi).<br />
e) vecsērpils pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahbol, aisuppe, alding, appeniht, austring, ausan, amo-<br />
ling, badsing, ballohd, bander, barfbtng, beite, benz, breede, dahboling, dahrsneek,<br />
dicskap, dritte, eepokne, ehrgle, gehrke, gehrzan, grahwelei, grahwit, granting, gries-<br />
lite, ihlen, jahtneek, jurrusch, juzzit, kakting, kipper, klawing, kluge, kohziug, .kraukle,<br />
krecwing, kruhming, ķerpe, kjussan, lasde, leelmann, leeping, leijens, leimann, leite<br />
leische, lihdak, linning, medne, melder, nauding, ohrmann, papul, pawul, peschan,<br />
Plihrum |ļ plihre, pohlan, preede, puhķe, puķķiht, pundan, pusswahzeet, putning, rasske,<br />
risga, rohgain, rohsing, rohtkaj, salming, santing, sehnst, sermul, skudre, sparring,<br />
scbkibber, sarring, seeding, sehrne, sieliht, smeineek, schaggat, trappan, tschaksting,<br />
uppmall, wannag, mezzain, mihķe || mitte, wihnkaln, wihtoling, wilkaplatter, wisting,<br />
Mine, zauniht.<br />
3) māju vārdi (1811. g.): ausan, pohlan, puhke, rumpe, russan, stallain leepain,<br />
säuikkum (tg. šakumi).<br />
f) vīgantes pag.:<br />
ol) pavārdi (1850. g.): anding, andsin, apsan, arrul, basner, bersing, bratsck,<br />
breede, burmeister, dahboling, dohleet, draudsing, dunder, dsirning, elksne, gailit,<br />
gausan, gohdain, greeting, griesde, gruding, kalning, kleming, kosack, kraukle, kundsing,<br />
fttptfcbc, lasde, laurenz, leeping, leijing, leitis, markitan, mehsiht, milster, ohsan,<br />
vhsit, ohsoling, plute, pohpiht, prccbe, pucfibt, reekste, rennar, renzel, rudsiht, sau<br />
liht, sehtneek, sprohste, stabbin, strasde, seemel, sillpaut, suppart, smirgsde, trap-<br />
pan, wierne, zelme.<br />
S) māju vārdi (1816. g.): daugaukorscke, kalndopel, kalnekorscke, leiesdopel,<br />
leieskorsche, sertan, smirgsde, tschutsche.<br />
l-UR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
369<br />
24
370<br />
1. mājas:<br />
— Sun°ākst(e)s p°agasts (savien.) sun°akstieši.<br />
A. līelsun°aksts p°agasts<br />
B. m°azsun°aksts p°agasts —<br />
C. mūcitūjjaūži.<br />
A. līelsun°ūkstieši:<br />
D. piksteres p°agasts —<br />
— līelsun°ūkstleši.<br />
m 0<br />
azsun 0 akstieši.<br />
piksterīeši.<br />
a) ezeri esi: antjāni, āpškalni, b°abāni, cirši, m°azjāni, marärij,<br />
nagāidāni, rāceņi, st°altāni; b) mežgalīeši: bēitāni, birāni jeb<br />
karašāni, celruļi,<br />
grūobiņi, l°apsas, lāči, lāišāni, mimāni, pipji,<br />
puņi, püosi, s°alas jeb mežāki, sprūoģi, stāiģi, strūobači, sviļi,<br />
t e<br />
isi, vacpieteri, v°āverītes, vildavas, z°alaki; c) uīžgalleši:<br />
ārguļi, b°āliņi, muižnieki, putniņi, reķeļi, skr°üves, v°anagi.<br />
B. m°azsun°akstīeši jeb dizsilieši:<br />
adatiņas, āušuji, āmari, blinkas, brežģi, b°ubanāni, celmiņi, kauliņi,<br />
kārkļi, krievāni, m°ajüori, mucenīeki, puodnīeki, sark(a)n°ūži,<br />
s°iliši, spr°āncki, v°anagi, viškanāni, zibšņi.<br />
C. mūcitūja laūži:<br />
aveniņi, jurāni, ķesteri, pl e<br />
it$s, rundāji, ruobežnīeki, svikji, zalta-<br />
lejas.<br />
I). piksterīeši:<br />
a) piksa lauki (zaldātu ciems<br />
— 20 māju); b) apši, blektes jeb<br />
kalvi, br°antāni, darhbrāni, deidāni,<br />
eltes, gausāni, ģiezāni, lāizem-<br />
nīeki, l e<br />
īdumnīeki, pļocāni, rubani, rūķi, r°üteri, s°alanieki, s°apali,<br />
skr°andāni, skujāiņi, spuras<br />
stradiņi, uorļi, uošāni, vilciņi, viesjāni.<br />
2. muīžas: m°azsun°ākste, mācitāja muiža, pikstere, pulvērķis,<br />
sun°ākste.<br />
3. baznīcas: sun°ākstes baznīca.<br />
4. skūolas: sun°ākstes skuola.<br />
5. krüogi: āmarkrūogs, bābas kr., ezerrkr., jaūnāis kr., lajs kr., pa-<br />
e<br />
maļu kr., p irāgu kr., sviļa kr., tilta kr., t e<br />
itarkr., z°ara kr.; [aveņu kr.,<br />
lauru kr., sapalu kr.j.<br />
6. sudmalas: bēitānu sudmalas, de idānu s., m°azsun°ākstes vēja s.,<br />
pū 0<br />
rmaļu s., vāverītes s.<br />
7. k°alni: aūgstcilĢS k°aīc, ārītes k., biedres k., blieķu k., burkānu k.,<br />
c e<br />
īruļa k., c°ūkas k., grēizāis kalniņč, grübeles k., güos k., jĶņa k-,<br />
•
karātavu k., l e<br />
izīts k., liepu k., l°apsas k., m°ajūork., maršanu k.,<br />
nuorietņu k., pipkaīniņč, pļocānu k., strupas rijs k., svija k.,<br />
šk e ibāis k., up§s k., uorļu kalni, vacuma k., vierklijas k., zārdu k.,<br />
zilāis k.; [audzes k., kapu k., lāčuk., sila kalns, zvanu k.]; sdriķu k.,<br />
kraupes k., ķempu k., stivina k., schķiņķ k., wutuļu k. (lsun.); mata k.,<br />
mtuļa k. (pikst.)].<br />
8. pakalnes: šk e iba piekalne, vijuma p.<br />
9. gravas: dzija grava; snahwes leja, notrainej.<br />
/S. upes: laücese, pikstejs; sweefihtej.<br />
//. upītes: bābupite, elkšņupite, malnupite, patmaļupite; sdselsu upe,<br />
gailupe, sunite, wedire (lsn.)ļ.<br />
12. grāvi: švābgrāvs.<br />
13. ezeri: mazs°un°ākstes ezers, pikst§r§s ez., skaīdriņč; fakacis, ceplītis];<br />
ļbrihnuma es.j.<br />
14. deīki: brāžezeriņč, elksyu deiķis,<br />
gruobiņa d., püosu d.<br />
/5. dūobes: mātes duob§, vilka d.<br />
16. püori: apšu püors, baku p., §z?rp°ali, gargrūodes p., garšu p.,<br />
kažu p., lajs p., m°ajūorp., reķu p., skalas p., šaušu p., stroļu p.,<br />
šķinu p., tunču p., upites p., vierklijas p., ž e īda p.; sburkan purws,<br />
pupinp., romiņp., slastu p. (lsn.); darijums, mērijas (pikst.)]; llin-<br />
draku p.].<br />
/7. pļavas: b°ükäres pļava, büoglijas pļavas, būoks°alas pļavas, dare-<br />
juma pjavas, ezenes,<br />
nārices, ņātrāine, putāksnis,<br />
latakas s°ala, lielas pļavas, meža pjavas,<br />
rācenāite, stiebrāine, üosijas. žuoklits;<br />
slaca pors, malcierksns, pabādnes]; sspeļgar pt., walatan (pj.),<br />
wirsnaine (lsn.); deglits, klaipas, filija, schkaļbu apara (pikst.)j.<br />
/5. ganHbas: alksne, käjiya. sīekste; sdeksne, schugarnis, walite (lsn.);<br />
glihstes (pikst.)].<br />
19. atmatas: liepkalni, vacumi.<br />
20. druvas: cepļu druvas; sgruschaine, idrak lauks, kritiņ l., schķuteja<br />
druwas (lsn.); glihsdaine, katlene (pikst.)].<br />
21. meli: driķu s°ala, m°azsun°ākstes sils, rāvijas<br />
sils, svilums, vilku<br />
sils; spodneeka deksnisj; seseņu m., kurfils (lsn.); augstsilas (pikst.)j.<br />
22. ceļi: güovu celites, rāvijas ceļš, stāvā kalniņa c.<br />
23. tilti: āmarkrūoga tilts, brežgu t., celmiņu t., dambrānu t., ķestera t.,<br />
mātes dūob?s tiltiņč, patmaļu t., s°apalu t., spr°ancku t., tiltkrüoga t.,<br />
z°alaku t., zibšņu t., ž e īda t.<br />
371
372<br />
24. k°api: bēitānu k°api, br°antānu k., b°ugunānu k., lajskrūoga k,,<br />
mācitāja k.,<br />
z°alaka k.<br />
25. uzvārdi jeb izvārdi: andriņč, °apsāns, "arājs, aūdriņč, avūots,<br />
avūotiņč, ārguls, btzitans, btzrziyc, brerhzs, dublis, grīeķers, kalniņi,<br />
kupčs, lāuciņč, lācis, lejipč, līepiņč, lūodziņč, mēness, mimāns,<br />
puormals, rudze<br />
its, rūgums, saülits, skr°uzmanc, skujānc, stikliņi,<br />
e<br />
stradiņč, stukānc, šķietiņč, up its, upmals, üorlis, vacpieters, vilciņč,<br />
zemits, ziediņč, ziernits, zvajnīeks, žagars.<br />
26. pal°amas: birāns, sļejbausks.<br />
27. papildinājumi:<br />
a)lielsunāksts pag.:<br />
sc) pavārdi (1858. g.) ahbol, ausing, babban, bahling, btble, brudgahn, bruwer.<br />
dahboling, bēgle, eglit, ganning, grap, grohbing, grunat, jurrusch, kahrkle, fa«epibt,<br />
karraschan, kruhming, laijeesch, lasding, leimann, lietsche, linning, muischneek, muse-<br />
kant, muzzeneek, nohrdan, ohsan, ohsoling, plattor, plohzan, Pohl, purring, putntng,<br />
reskahje, sadrak, seeting, silling, skalbing, skruhwe, stiepneek, strasding, stukkck».<br />
sarre, sarring, seeding, semneek, swannitais, schukkur, ullath, wannag, wihgsiiing.<br />
wihtoling, zeple.<br />
ß) māju vārdi (1816. g.): bidle, didan, bumpe, ixkul, leisemneek, muzzencel,<br />
rucke, skrohdan, sarre, treikan, wilzin.<br />
blmazsunāksts pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): audsiht, bahrsdin, ballohd, dahbol, dakter, duhdeneek.<br />
gailis, glindsin, grantin, grihslis, jurrasch, kahrklis, kallneet, kappmale, klewin, kraul<br />
lis, kruhmin, lappin, leepesdehls, meschahk, meschahr, muhrneek, needriht, ohsiht.<br />
ohsol, preedulai, Purren, rassin, rubbin, saknin, skalbe, skudre, steebrais, sahlit, sem-<br />
neek, sirnis, swirbul, tihrell, tschinkur, uppmall, wezzit, wihksne, wissnolin, zahle,<br />
zelle, zelme, zihrull, zintin.<br />
c) mācītāja pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahbolit, ahrum, birkau, dahbolin, derizan, glindsin, gran-<br />
tin, grawley, grihsle, grohtan, jurran, juzziht, kahrkle, kruhmin, lappin, linniņ, mai<br />
siht, ohsolin, ohschän, plihte, pļamiņ, robefcb, rohbeschneek, rudsiht,<br />
miksne, misnolinfch.<br />
č) māju vārdi (1816. g.) auftrin, stukkur.<br />
d) piksteres pag.:<br />
semmiht, waskc.<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahbol, akkot, akoting, ausing, benfe, dahboling, dcsscl.<br />
dischler, drikke, dudiņ, eesalneek, egle, elksne, gausan, grawley.<br />
klewing, kro-<br />
jurruscb,<br />
nit, kruhming, lassam, linning, lulak, mahran, maisit, medne,<br />
melbarsd, ol»o<br />
meesit,<br />
ling, pebuk || pibuk, plohzan, pohreet, pusswahzeet, rahzing, rohbeschneek,<br />
rokwig<br />
rubben, russke, spalwe, spurre, staigul, stuhran, seeding, sehrne, sihle, swaigsnc,<br />
swannitais, uppmall, Weysjahn, wieksne, wihtoling, wilzing, zihrul.<br />
ß) māju vārdi (1816. g.): antijahn, leytan, klauhan, lahtsche,<br />
mahran, masian,<br />
orul (tg. üorji), ptgge, punne, ratzing, rebulan, sproge, stauge, stropuths, zierul.
.<br />
A. ķ^/nll5F/tte/tt'.'<br />
Valles — pagasts (savieti.) vallīešl.<br />
(tag. taūrkalnes pag.<br />
A. mežmuīžas pagasts —<br />
— taūrkalnīešl).<br />
mežmuīžnieki.<br />
B. taūrkalnes — pagasts taūrkalnieši.<br />
C. valles — pagasts vallteši.<br />
a) kaūliņsādža: ērglis, jaünpüoga, kaüliys, stārks, vecpüoga,<br />
züods; b) pendersādža: palkavmeks, pinkas,<br />
salnieks, slauš|ns,<br />
ūdri; c) abiķi, aküoti, brüoders, būdnieki, čuderi, krūze, lacis,<br />
līepiriš, pūopis, reizini, reveļi, rūoce}ns, skambi, skulte;, smakste,<br />
sveķi, värtüns, vitkaps.<br />
B. taūrkatnieši:<br />
a) avūotiņi, āriņi, dzišļi, gruzgaji, gūdz?ni, impas, jaunzemi, juriš-<br />
ārcs, kalniņi, lejnieki, ļūd?ni, meliņi, pūfviņi, ruobežmeki, šiliņi,<br />
strazdi, stūri, tenteni, vārtūni, vēvernfeki; b) zaldāti: beidzēji,<br />
lazdiņi, lejieši, malenieks, muckuļi, zifņi.<br />
C. vallteši:<br />
a) kalnmuīžnfeki: ande, beīdzejni, beikops, difļķis, dravnieki,<br />
gāguļi, grašiņš, kaīkars, ķauķis, kriči, lāči, līepaskalejs, pezels,<br />
pildavs, piedūri, puoriņš, rukmüls, skabārga, šipa, tamasa,<br />
tambakas, vēverzemnieks, zariņš; b) kannenieki: kaspars, peņķi;<br />
c) karklenieki: aniye)ni, augstuļi, barons, baūbuļi, bikša, buļļi,<br />
büoja, cīruļi, dambemeki, īsas, īv§ni, jaünmeirens, juši, kaprālis,<br />
krauklīši, langas, langpeltes, maiki, meirenlanga, meļči, pūfviņi,<br />
suitiņi, trepiņi, upūži, vaski, vēji, vidējais, zāģeri, zemītes, zie-<br />
meļi, zvifbuls; d) pēternieki: čičas, ībēni, jāneīkas jeb jayikas,<br />
kallijais, ķīri, lapsas, naudašēns, pakrēšļi, üoskals; e) valliesi:<br />
a) mācītāja ļaūdis: bukas, mazjānis, sili, šķēpiņi, škfrsfni;<br />
P) mazvallieši: c$d$lmans, dangans, elksnis, golbejģis, grāvits,<br />
gulbis, juoskalejs, kalliņš, mazvalliets, pakallis, puķe, putriņš, rī-<br />
nleks; y) apališi, bačka, bebris, bēči, bicāls, būoķi,<br />
cundurs, dambenieks, dirveīkas, druķi, galijais, galstztas, ģēģeri,<br />
jaünzemi, kapuns, krūmiņš, kriči, lüravas, l?l
374<br />
2. muižas: kalna muiža, kannenieku m., kārklu m., klāsenu m., mā-<br />
cītāja m., meža m., pētera m., šmides m., taurkalna m., valles m,<br />
[bišu m.j; sbrakaltiņa m. = klahsone, mehdummuischaj.<br />
3. baznīcas: valles baznīca.<br />
4. sküolas: taūrkalnes skūola;<br />
vasku skūola (v.).<br />
kalna muižas sk., pētermuīžas sk.,<br />
5. krūogi: meža muižas kmogs, baznīcas kr., cīruļu kr., dzišju kr,<br />
gala kr., kaķu kr., kalnamuīžas kr., kannenieku kr., jelcas kr,<br />
palejas kr., reizinu kr., šmīdes kr., valles muižas kr. jeb sudmalu<br />
kr., vaska kr. (v.).<br />
6. sudmalas: bicāļu sudm., gäguju sudm., grāvīšu sudm., ifbinska s,<br />
meža muižas sudm., valles sudm., zummura s.; [butkas sudm,<br />
dzelzsudm., mēdumsudm.].<br />
7. cepļi: kalnamuīžas kriča ceplis.<br />
5. kalni 1! kaili: augstie kaili, impu kaili, kapu kals, taürkals (t.);<br />
bicālkalns, briežu kalni, leīšu k., mācītāja k., malu k., pilver k..<br />
vanadziņa k., vēja k. (v.); [āvenes kalni, greizais k., grēku k,<br />
lidijas k.,<br />
lüravas pilskalns, oša k., plikais kalniņš, putnu k., rei-<br />
zenu kalni, salas k., salnas k., saules k., skaras k., šķībie k-ni,<br />
šņoru k., tojķes k., trubas k., vidējk.]; skreewu kalniņsch, ogļu k-ņsch,<br />
pilskalns, smilkschu augstais, smilkschu k. semais (karkl.);<br />
wilku sala<br />
(māc. pg); andriņ k., dselsu k., zepļu k., (pēterm.); dalbes k., kapu l,<br />
krasta k., lemeschu k., lidihkas k., needrajas k., pudeļ k., skrihwer k„<br />
skuteļu k., silais k., tschiganu k. (valle)j. l8a. pakalnes: apšu k-ņš,<br />
druviņas, pladēnu k., viršu vecaine, zajais k-ņš, ziliņk., zoda pak.];<br />
slahtschu k-ņsch, lapsu k-ņsch, mantu k-ņsch, rihgas k-ņfch,<br />
wilku k-ņsch<br />
(vallS)j. [8b. lejas, gravas: dziļā grava, kalnmuižas ieleja, lāču<br />
paleja, ogļu k-ņa leja, vecupīte, žīdupītes 1.]; swilku<br />
[8c. mārki: vecupītes mārks].<br />
dobe (vaW.<br />
9. upes: īekeve, rudup§, smārde, svetup?, taļķite; [igvāte, slepkavu<br />
upe].<br />
/S. str&utl: beļļupite, ģirupit?, glizdas strauts, reizenu upite, slepkavu<br />
upitĢ, sudmalupitĢ, taurupe; [cāļa str., cepļupīte, grodna, kūņupe,<br />
melnais str., pāderīte, vedzerīte, vērdiņu str., zirgupīte, žīdupīte];<br />
skotschupe (māc. pag.); ofchkaļļu upite (pēterm.); klesses str., lahtsch<br />
upes str., leelais str., masais str., rutkupite, swilum str., traku jtr.,<br />
umparta upite, wahweru str., zuhku str. (valle).<br />
//. tqces: sakupes teces (v.).
12. grāvi: cūkutīreļa jeb bekutirela grāvis, dzijais gr., s§ržup$s gr. (v.);<br />
sleelais grahwis (kārkl. p.)ļ.<br />
13. ezeri: aklais ezers (t.); dūņu ez., vāveres ez. (v.); ldaltaisez., briež-<br />
ezers, linezers, pankas ez.j; ļlahtschu es., strempe (vallē)]. ll3a. dīķi:<br />
kaķu dobe); srignas es. (kārkl. p.); ohsolaka dihķis (valle)j.<br />
14. purvi: gäzpürvis (t.); bambaru p., buku p., būdiņu p., būoķu pur-<br />
vins, ezerp., ērgļu p., krievu p., laīpp., mācītāja p., mellais p.,<br />
misas p., pūces p., saüsp., siļu p., p., (v.); [āpšu purs,<br />
avotp., bada p., baložu p. l! balodenes p., baltais p., bļetka, brie-<br />
žu p., öüsku p., dūņu p., gudu p., kazu p., lāču p., muižas p.,<br />
oškaļu p., reiženp., siena p., strazda p., sūnu p., valles p.]; sgrei-<br />
sais p., oschkaļļu p. (pēterm.); skahlanda p., (valle)j; sakatschu t.<br />
(kārkl. p.)j.<br />
/5. tīreļi: b$ku jeb cūku tīrels, kapu t., kegumt., lāču t., mazais ser-<br />
žu t., ņiedru t., sejžu t., skābeņu t., vilku t., zvaņu t. (t.); diņ-<br />
ķu t. (v.); [čābļu t., katrīnes t., skateņu<br />
t., rījant., talķes t.j.<br />
16. pļavas: apšu kakts, bērzenes, cinajs, circcenajs, darimi, ducenes,<br />
elksna, ezerpurva pļavas, gradna, ieķ$v§s pjavas, klaipenes, kleses,<br />
knabiķenes jeb knabišķenes, ķegums, lāču purva pļavas, prāulenes,<br />
sakupes vecumi, sārkanace, sauspurva pļavas, sisiete, smārda, ūdr-<br />
aste, zaķenes (t., v.); saitu stobe, akasleja, akminlauze, andriy-<br />
āres, aniņēnu pļ., āres, briežu pļ., būdenes II budres, būdnieku<br />
celmi, eines II cinījas, deviņzare, dzērves pure, dzilna, ezergrāvis,<br />
ezerpurvs, gara pļ., glīžda strauts, ģeņģerags, ģirupe, kalējdruva,<br />
kapiņpurvis, kociņpļ., komisares, krūzene, laivas purvs, lapiņu purvs,<br />
lapsenes, lāču purvs, liekna, meldūksts, misas purvs, odzīte, pin-<br />
ku pļ., pogas pļ., poriņpurvs, puļķenes, purva gals, pūces purvs,<br />
rūsiete, siena purvs, skulmenes, sodums, spalvenes, struņķenes,<br />
sveķu purvs, svētupe, tīreļa mala, vaiņagpurvs, vecīte,<br />
ribas, velna purvs, vērdiņstrauts, vērtiža,<br />
375<br />
velna<br />
vilka kakts sanji-<br />
ņenu lihdums, apschu kakts, biksenes, birses saliņa, bizahlenes, egtu<br />
Pļ., eseriņsch, garat)č salas, kalnu tehze, kasu apara, kurzums, lapu<br />
lihzis, mehsenes, miltenes, misas punvis, padambe, peedursalas, pen-<br />
der lihzis, pilskalns (pt.), pimpulenes plazis, pihkstulniza, poschka,<br />
purmiņsch, putras pļ., rahjums, reisenpurrvs, rihjenes, ruhdupe, sala,<br />
falač gals, salas mala, sarkanaze, skatenes, slehksne, slepkawupe,<br />
spranzis, smiņķenes, saķupes pt., schķinums, taurupe, tihrelits, tiltiņ-<br />
purws, mahrniņas, wanadsenes, wehwerlihzis, wezasars, wezumi,<br />
zepļu kakts (kārkl.)]; ļbisenes, bļodene, breedene, bulleete, laipu gals,
376<br />
lapsenes, oglajs, peirenes, peļaufe, platais osols, ruputschu purwis,<br />
sihleete, strasdu purwis, saļeglajs, sirgupe, widsrahjums, (māc. pg);<br />
buļļudahrspļ., diņķenes pt\, needraja pl, pehterenes ptaroas, razenaju<br />
pt., reifes upites pl, saķu rahjuma ptamas, tihreļa pļ., tiltiņgala pļ.,<br />
(pēterm.); dekfnits, duhņu purwis, igwate, kasiņa, kasu rahjums,<br />
kumeļkakts, kweesaite, kihwenes, laiwina, leepas pļ., leijas pļ., pee-<br />
gukpurwis, plats-ohsola pļ., pohļu ahres, purwmdihkis, putrenes,<br />
strihķa rahjums, strumalniza, tazlaipa, tschuhskenes, upes pļ., wihk<br />
sniņa, zibiņa (valle)j.<br />
17. ganības: büdenes, küopu ganības; [bada purvis, celmu gan., dar-<br />
vas dobe, deksnis jeb indrupenes, elksniši, lauciņi, niedrājs, vai-<br />
nadziņgan., vasku placis, vecāres]; [driksna, isdegas, esers, sauspurw<br />
kalns, sloķenes, swilaste, tihrels, wanadsenu lauks, wezaines (kārkl.);<br />
kapeņu leja, wilku birse (māc. pg.)]. [l7a. aparas: ķēniņapara];<br />
[kaulapara (dihķis), örakalt apara (dihķis), spulwes dihķis (kārkl.)].<br />
[17b. wezaines (= atmatas): birses kalns (kärkl.)j. [17c. lauki:<br />
bērzenes lauks, eines, dzelzs kalns, garais I., ezermala, priediņu I>,<br />
sala, šķībie 1-ki, vecāres, vecumi,<br />
vērsu salas, zaķenes]; [kasu dih<br />
ķis, komisarzs, ķihlis, lehger kalns, magasines l., meega kalniņsch, pa<br />
wahrnizas gals, skuteļu kalns, wehrschu sala, zeemahte, zihrulenes<br />
(karkl.); behrschas l., kasiķe, roschaja l., skahlands, smilgaite (māc.<br />
pg.); klahreņu l., ķihwu kalns, lahtschu druwa, lapsu kalniņsch, til<br />
tiņgala l., wehrreschas l. (pēterm.); atorkalns, eewas krasts, jaudru<br />
was, kahsu l., kalnu druwa, kalnupites l., kanesahres, paganiņsch,<br />
poļu deksnis, poļu 1., preedes kalna l., filiņkakta l., sirsenajs, spaļļu<br />
kalniņsch, sahrda druwa, wella ķepurele (valle)j.<br />
18. meži: ancišu sils, tauru sils (t.); [brūklenājs, deksnis, gorās rugoi-<br />
tes, ģugu sils, ķeru silinš, lāču kakts, lēļu birzs,<br />
svilums, paganiyš, priežu stūris, reizensils, surģenes,<br />
lindes m., lielais<br />
taurkalnes m.,<br />
vāveres m., zojais silsj; [audse (kārkl.); sarkanaze (māc. pg.); behr<br />
scha, jaudruwas birse, plikais sils, poļu deksnis, fkahlande (vallē)].<br />
[18a. salas mežos, purvos: ķēves solaj. [18b.<br />
dūkstis: bul-<br />
lietes dūksts, cāļu d., dzija cl., līzietes d., piedurd., pūces d.,<br />
velna d.].<br />
19. rāozas: aņču rüoza, cinäju r.,<br />
utu r. (v.).<br />
20. ceļi: apšu kaktu ceļš, bakārtes c., ģirupnieku c., kapu c., maķ<br />
apšukaktu c., mālkalna c., penderc, rijenes c.,<br />
svītiņc, taisnais c., vella ribu c.; [sviluma c.].<br />
sārkanstabiņu c.,
21. tilti: dziļā grava tilts, pendert., rüdupes t., skuju t., smārdes t.,<br />
svetupes t., taļķites t.; [bērzeņu t., dzīšļa t.,<br />
vedzerītes t.].<br />
lāču t., mentes t.,<br />
22. kapi: mēru kapi (t.); baznick., druķu k., kalna muižas k., lāču k.,<br />
pētermuīžas k., vasku k. (v.); [dzīšļu k., kalnamuižas k. (v.)].<br />
23. atvari: dzi(k)šļu atüors, galijūo a., melliņu a., palkavnieku a.,<br />
vēvermeku a., zarurnbietis (ieķ?v§); flinators, mācītājators, veln-<br />
ators]. [23a. zvejas vietas: mācītājtēce, mērkapenes]. [23b. liöi:<br />
buļļu līcis, krūzes 1., liepiņu l.j. [23c. kuoki: krusta priede, lāča<br />
priede].<br />
24. uzvārdi: aüclzespieclurs, äbüols, bebris, bezzemnieks, biķernieks,<br />
bifzemeks, bitenieks, biezais, celmiņš, galvins, grarnsts, grantins,<br />
iša, jānits, kančuks, kanna, krūmiņš, lanka, lācis, lamzis, lejiets,<br />
lielpinka, lūodziņš, mazūdris, mednis, muckuls, muduls, pildavs,<br />
pinte, pučuks, purviņš, smete, stāmurs, strāutnīeks, truba, tukt?ns,<br />
uozūoliņš, vērmels, vidējais, virsis, vitūols, zālmans, zīemels, zvej-<br />
nieks.<br />
25. palamas: stiprais jānis.<br />
26. papildinājumi:<br />
a) kalnamuižas pag.:<br />
oc) pavārdi (1850. g.): apperen, behrsing, bickerneek, birsneek, bukkul, dahboliug,<br />
datan, dischler, brcnmann, grauding, kakteet, kalnapuķķc, kalning, kalnsemneek, kanke,<br />
tarkling, kaspar, lamse, lasding, medne, ohse, ohsoling, padohm, Plattais, pluhmc,<br />
pramme, preedit, putning, rohse, sarkanais, Silling, skambe, sprohge, strauting,<br />
strautrempe, stuhre, stumbre, swarren, sahliht, semmit, Swirbul, wehwersemueek.<br />
P) māju vārdi (1811. g.): athingS, kritschens (tg. krlči), lacenS (tg. lāči), rosenS,<br />
.kugenceks, smaxte, tuktains.<br />
b) kannenieku pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahlop, ahring, atkanke, audsehkne, ausSa, bahrenit, bei-<br />
kop, brunthen, buhmeister, gailiht, graSching, grikkiht, kahrkling,<br />
kalnakaSpar, kanke,<br />
krulming, lahzausc, laSde, leepe, medne, meesit, muzzeneek, nartze, needre, ohSolin,<br />
Pildau, pohrin, pukke, pnkkite, reekSting, rumbe, skuyen, Spulleneek, Strauting, Stuhre,<br />
stürme, swarrencek, sahlit, semmit, tupping, uppeneek, wallnar.<br />
p) māju vārdi (1811. g.) dizze, kalnakasper jurre, mahSchkan, nortzen ļļ narzan,<br />
pedur, pildau, pohring, rukmul, tambak.<br />
kārklumuižas pag.:<br />
378<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): biyahl, latschplesch, mallomaiko/mursemneek, pladden,<br />
skambe, stucke, semneek, tuktehn,; (1858. g.): anninehn (gallijais, widijais, sarumbe),<br />
biksche jeb bulle, lahzplesch, mahlomaine jeb sahger, maike jeb brink, maike jeb<br />
langpelte, pladdehn (gallaseht, skitting, seemel, uppuhse),<br />
swirbul jeb bohje; sapa-<br />
lischt, druķi, gehger (bohke, gulbe), kahrkle, (strehķe, weiuberg, wilde), kapunas, krihlscki<br />
luhrawas, maizeescki (dambeuki, langenseldes, maiķi, seemeļii, murtnt, misain, mcc<br />
dsiņi, peedur (ulte, wezwagar, zundur), pilweri, ptmpett, filtumi, skoļi, skujneeki,<br />
strautueeki, sarumbji, sihleni, tuktehnij.<br />
wilzing.<br />
d) krāslanmuižas (=klās§nmuižas) pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.) augusting, graubing, leeping, ohsoling, pukke, robesneek,<br />
ß) māju vārdi (181 g.): barsdeu, zierul.<br />
e) mācītāja pag.: pavārdi (1858. g.) : darren, behrse, birsneek, bukmallneek,<br />
burkahn, keiser, lapping, leepaskalley masjahn, ohsoling, pildau, pukkiht, rohbcn.<br />
skehrping, skehrsen, scheinuk, sahliht, tennis, thalent, thomin, wihtoling.<br />
f) mežmuižas pag. (sk. ē r b e r e s pag. c, a, ß, aa, ßß).<br />
g) pētermuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): audspeedur, ausing, birsneek, biskap, bvillc, bukmalneek,<br />
daugaweet, dserres, gramms, granting, grasching, ibben, jahneek, ijaunpelse, juhding,<br />
kannc, kanneneek, klasche, klihwe, kreyle, lasde, leepeskalley, leeping, malleneek, medne,<br />
meesit, mohring, muhrneek, muischneek, ohsol, oschkaln, prahtiņ, sillgulbe, strupans,<br />
stumbre, sihlen, swaigsne, wieksne, wihtoling, wilke.<br />
ß) māju vārdi (1826. g.): dinke. jaun-lapse, leepeskalley, peedur, swarren; snau-<br />
dasjahn (tg. naudišfns)].<br />
h) šmidesmuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): bukkul, kreyle, sahlit.<br />
ß) māju vārdi (1850. g.): pakresle.<br />
i) taurkalnes psg. :<br />
a), pavārdi (1858. g.): ahbol, ahboling, ahlend, balloding, dahboling, druweneek.<br />
chsan, garbar, gasche ļ| gahsche, kauling, klawing, lasding, melbarsde, Plunder || Plun-<br />
dur, radsing, skilter !| schkilter, sahlit, tikkum, widdiais, wihgant, wihtoling, wilzuk.<br />
ß) māju vārdi (1858. g.) akkoht, grudgalw (tg. gruzgalj), remenzke.<br />
y) kruogu vārdi (1858. g,): sillekrug.<br />
k) valles pag. (j a u n- un vec-):<br />
a) pavārdi (1858. g.): admin, ahboling, appaliht, appenit, barran, behrsmg,<br />
bersemneck, bitte, bohken, bruhwer, brusgull, burkahn, dahbol, dahrsneek, dinke, ecsal<br />
neek, galwing, granting, grafcbtng, jaunmissing, kalley, kalning, kappun, karkling, kla<br />
wing, flemmer, kreile, kriftjahn, kritsche, kursemneek, lapping, leepe, leesting, missain,<br />
muhrneek, muzzeneek, ohsching, oschlap, 'pasariht, peedur, piuke, reddihs, reksting,<br />
rihkur, salleneek, saule, sihpoling, sillewahwcr, silling, siltum, skectueek, skohle,<br />
slawischen, sprohge, spulleueck, stabbiug, stahmur, starziug, stengc, steppe, stohwen,<br />
strautneek, strehke, strekke, Strihker, stumber, swikle, schkilling, sakke,<br />
seemel, silüc,<br />
swejneek, tennis, tuktehn, tschabal, uhdre, uhschel, ulte, uttebarsde, waunag, weeglms,<br />
wehwerdranke, wermel, mczzumneek, wieksne, wihgrab,mibtoltng, winska, zelming, zundur.<br />
māju vārdi: kalsemncek, karckle, laikes, laukepedur, luckpladen, rimscban, W*<br />
leneek, seppe, skilling, spulleneek, Stricker, timmis.<br />
7) muižu vārdi (1811. g.): mazvalle.
— Värenbrakas p°agasts vārenbracieši (tagad värnavas p°agasts).<br />
1. mājas: a) vārenbracieši: aizpuores, antuži, balūoži, bubanāni,<br />
dadasi, dinbufgas, egļaudzes, juknes, kaķenāni, kaži, I°apsas,<br />
miķeliši, pārumi, pilzemnīeki, reķeļi, rieksts°ala, rūoži, s°alas,<br />
saulītes, serpiņi, skujnīeki, slikšāni, slipes, strēigas, šmuīdreņi,<br />
ticāni, uļģi, urķi, ūozliņi, veckaīni, vežnīeki, vilciņi, zeperi;<br />
b) žievaltiesi: bfrģi, bisnīeki, ķilāni, maizītes, penigas, sper-<br />
jāni, ticāni, zīedāni.<br />
2. muižas: värenbrakas muiža, žievaltu m.<br />
3. sküolas: varenbrakas sküola.<br />
4. krūogi: mālu kme-gs, ticānu kr., värenbrakas kr.,<br />
5. sudmalas: värenbrakas suämalas.<br />
vēžu kr.<br />
6. k°alni: kaķenānu k°alnc, pilsk°alni, sperjānu k., uļģu k., viškeres k.;<br />
sapschu k., eiwanu k., tapu k., kasu k., lihses k., rahzeņu k., wilka k.j.<br />
7. upes: pīestiņa, sweesites jeb wehsites upite, melnupitej.<br />
5. grāvi: bubanāna grāvs, ķīļa s°alas gr., mainās s°alas gr.<br />
9. ezeri: aklais jeb aklu e.zejs, ceplits, lovāni<br />
varenbrakas ez.; fporiņš<br />
—<br />
dīķis]; spiksu esarsj.<br />
(lielais<br />
un mazāis);<br />
10. purvi: lovānu purvs, medņu p., varenbrakas p. jeb vārnišku tīrels,<br />
žievaltu p.; sveža pörs]; sindriķu salas tihrels, ķihļu salas purws,<br />
melnas salas p., plikas falas p., reekstu salas jeb wahrnischku tihrels,<br />
urķu pursj.<br />
//. pļavas: aīzpurves pjava, akju pjavas, kaļķenicas pļ., ķīlānu pļ.,<br />
ķīļa skalas pj., ķīeģeļnicas pļ., reķeļa pļ., rīekstnice, skroms°alas,<br />
v e īksnes liekņa; saisseeschu pt, aklais esers, behrsu purs, breeschu<br />
puvē, deksnis, duhņu kakts, kalna gals, kramu saliņa, krusta elksnis,<br />
ķehroes kakts, leepas purs, melna druwa, melnupite, palschu kaptscha,<br />
peestiņa plahziņahres, skudru saliņa, sāļa pura pt., sihles kakts,<br />
tihzan pļ., urķu pursj. [11a. lauki: ahschu mugura, apsa, augstais<br />
kalns, behrsu pura lauks, bruschu puvē, dobu kalniņsch, gara sala,<br />
kapu kalns, kapu l., leepas puvē, melna fala, miķelischu kalni, oschu<br />
pura l., pilsesars, pilskalna l., pilskalna puvē, pilsemneeku esars (1.),<br />
Plahzinahre, preeschu sils, pura malas l., reekstahre, robeschahre,<br />
ruhdu pakalne, stirnas fat)ja, sihles kakts, schihda tiltiņa l., schlah-<br />
zite, tilta gals, uļģu kakts, weesites (l.), wilku sils, zahļu apara,<br />
zeplits, zuhkas kaktsj.<br />
/9. meži: akļu s°alas, ataūga, ķīļa skalas, sils, mainās s°alas sils,<br />
mirūoņu s°alas, pārumu<br />
379<br />
sils, ve;ckaīnu sils; [patmeļa sils, vērēja];
380<br />
saisseeschu sala, indriķu sala, krusta elksnis, ogu sala, preekschas sils,<br />
roschu sils, slasdu sala, sperjanu sils, tihzan ahre, rvischķeres kalnsj.<br />
[12a. ganības: deksnis, kaļķu zeplis, ķehrves kakts, larvana purs,<br />
lihses kalns, plika fala, poļu kalniņsch, preekschas sils, urķu purs,<br />
wezahres kalns, wihksnes leeknaj.<br />
13. ceļi: ruožu ceļš, ticānu bruģis, veckalnu ceļs.<br />
14. tiīti: ticānu tilts, ļaujas t., kara t.j.<br />
15. k°api: vārenbrakas k°api, žievaītu jeb<br />
zīedānu k.; svežu kapij.<br />
16. uzvārdi: avūotiņč, ķeīre, ķefjģis, lejiyc, muzikants, nics, pus-<br />
barnīeks, slikšānc, stradiņč, škurstens, ūozliņč, vigants, zariņč.<br />
17. palamas: tupuls.<br />
18. papildinājumi:<br />
vārenbrakas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahbolit, ahrir, ahrmn, antoni, apparan, appin, apsan,<br />
ballohd, behrsiņ, breeds, bruhklen, elksne, gailiht, granti», graudi», grihsle, gruniņ,<br />
irbe, jaunsemm, kahrkle, kaķķenan, kalniņ, kappel, klewi», kweesiht, lauzi», mauran,<br />
meesiht, needre, pahrum, pilagis, preede, rohse, rubben, rudsiht, sauliht, Silin, skilter,<br />
skuija, sperjahn, sprohge, spurre, sreebre, strauti», sudrab, schaggat, treķķel, uppiht,<br />
urke, zauniht, zeelau, zeemi», zihrul, zinne.<br />
ß) māju vārdi (181 g.): bitteneek, kasche ļ| kase, mahlekaln, rextc, robeschneet,<br />
seper; saispori, Pormali, riekstahre, steigani, sihlani, sonenbergiZ.<br />
Lielz°alvas p°agasts —<br />
zalvīešl.<br />
1. m°ājas: a) a ügsga liesi: brokšāni, dumpāni, gailāni, greišļi,<br />
klāucāni, krieviņi, luči, pav°ari; b)<br />
k°alnmuižnieki: °āntuži,<br />
balnāni, bārķavāni, (°ūdris, vāldumiers) biedrāiņi, bukas, č°žkuļi,<br />
damasāni, d°ābali, dzeņi, ģējķāni, jaüdzems, kapels, k°ārkliņi,<br />
krimtulāni, mičeūni,<br />
mičeūni stagari, mičeūni ste uri, seiļi,<br />
smaltāni,<br />
spruoģi, stagari, str°adi, sv°albāni, vtzveri, z°alacs, z°āliši; c) zal-<br />
vi esi: °akuoti, "āniņi, b°alaži, beīnāti, bēšas, b§flava, berlavas<br />
mežsofgs, bfrtulāni, blģi, bincāni, br e<br />
üveri, būļi, c<br />
e<br />
iruļi, dingi,<br />
duobelnieki, kalnieši, kl°āviņi, krusieši, kelves, lapinski, lapiņas, pālāni,<br />
puņģi, pūoceri, puora ceiruļi,<br />
rāināti, rukmaņi,<br />
sl°abdzāni, strēlnieki, tenīsi, uldriki, üozüolk°alni,<br />
vitrüopi, z°alakas.<br />
2. muižas: k°alna muiža, mācītāja m., meža m., p?term.,<br />
z°alva.<br />
3. bāznīcas: z°alvas bāznica.<br />
s°ala k°aīni, siermie,<br />
vacumrrieki,<br />
s°alas m.,
4. skūolas: z°aīvas sküola.<br />
5. krüogi: baznīcas krüogs, be;flavas kr., b
382<br />
rahweja pl, skrebleene, skruschu rahjums, slitaine, somonptawas,<br />
spirdsenes jeb spirģenes, starķenes, suweniza, samvs, schuhpulischkas,<br />
wehwereene, wilku alas, zelmeja pļ.j.<br />
/5. läuki: brēncines; [aizupeļa lauks, ābelnīca, bābu kalns, jaunie<br />
lauki, līdums, mālu kalniys, rasenes, salas purvsj; [brenzenes l.,<br />
drikaite (tihrums), elpura l., pandelis, rasinu l., sasahrej.<br />
16. rājumi: kunga rājums.<br />
17. meži: °akas püors, apši pjavas püors, buļirājuma püors, sausegles,<br />
stanänu püors; sderviņsare, greizais m., yugla (birze), rozēnu sils,<br />
rundāles m., ruskiņš, sausu šiliņš, sīju šiliņš, sproģa birze, upei-<br />
nieka šiliņš, vecumnieka m., vitropu birstaliya, zalaku m.]; ļba<br />
ruwiku rosa, pelnu rosaj. [17a. krūmi: atlase]. [17b. salas<br />
mežos, purvos: lielā saliņa, mazā saliņa]; lbalta sala, (p.),<br />
krischsala (p.), leesiņa (p.), leischu s. (p.), mepma s. (p.)ļ. [17c. ga-<br />
nības: aklie, birstala, kalna gan.,<br />
/S. °alas: vilk(i)°alas.<br />
19. ceļi: °akas<br />
lielais pors, ņugla]; [kruķis].<br />
pu°ras ceļš, °ārites c., jaūnāis biģi c.,<br />
raīnāt°a c.,<br />
tāisnāis c., vacāis biģi c.; [aizpores c., dzilniņas c., polietes c.,<br />
taisnais c. jeb rnežakunga c.].<br />
20. tilti: °akas g°ala tīltiņč, apši pjavas tiltiņč, biiļi rsjuma tiltiņč,<br />
garāis t., nāv(e)s tiltiņš; [berlavas t., lujānu tiltiņš,<br />
melnais t,<br />
muzenieka t., vanaga t.j. [20a. zvejas vietas: laimnesisļ.<br />
[20b. atvari: kumeļu ators, velna at.].<br />
21. k°apl: c e<br />
īruļi k°api, smältäni krüoga k., z°alvas k.; ļdamešānu<br />
kapkalnsj; [augftais lihdumsj.<br />
22. le e<br />
lnlņl: pl°atāis l Iniņč. [22a. kuoki: durtā priede,skovārņu koks].<br />
23. izv&rdi:<br />
āuzāns, ālāus, be īlānc, berziņč, bite;, d°ābals, dravnieks,<br />
eglits, elksnis, kaīniņč, k°ārkliņč, kļaviņč, krusiets,<br />
kr°ūminč,<br />
liniņč, liepiņč, miītiņč, muldāns, pav°ārs, pāvils, püoriets, rätinc,<br />
stēnders, strāutiņč, strāutnieks, st°urs, tauriņč, upits, uztics, uozals,<br />
vadzis, v°asariņč, vačtāus, z°āl!ts, zēltiņč, zvierbuls, žubits.<br />
24. papildinājumi;<br />
lielzalves pa g.W<br />
a) pavārdi (1859. g. etc.): bihnat, druste, kannan, kibild, kirse. putning,<br />
ß) māju vārdi: lauke<br />
aselan, baldenan, jäping, jutzing, knawing, laukepahlan,<br />
zicrul, meschepahlan, mutzcncek, pohding, purmal, reinhold, slabredsan ļļ slaberdsan,<br />
smilks, truppe, wetzain, wetzsemneek, wilkup, wilzan; [binkārte, kalnajurēni, lujām,<br />
ozolkalni, šampēteri].<br />
turk.
1. rnä°jas: aņģani (maīķēji),<br />
— Zosa pogasts zasīši.<br />
ceīminīki, deīgļi,<br />
drustāni, elekši (deg-<br />
šņa-, lauka-), grāviņi, griškas, gr e<br />
ivinīki, gr°ūdāres, isalnīki, jaū-<br />
džemi, juz e<br />
ītes, kaktiņi, kalnīši, kāupriniki, krankali, kr°umiņi,<br />
kvitaiņi, lapsiniki, l e<br />
izāni, l e<br />
ikaceļi, litaunīki, Jimbinīki, medņi,<br />
mežareiņi, olūti jeb üzulä°res, ontuži, pabtzrži, povā°ri, pučkas,<br />
püravonagi, r°ucāni, saldes, selecki, silajuri, skribzemnīki, skudri-<br />
niki, spitnīki, sulinski, tā°rpenīki, ūfbā°ni, vāičuki, vandāni, vertež-<br />
ņlki, vidsmists, vyfbuji, vonagi, zadinani, zaltāni, zaļais mežs,<br />
zā°ģeri, žeivāni.<br />
2. muižas: ēikava, landzāni, solu p°üriniki, vylcäni, zosa muiža;<br />
[cīruļi, domnieki, erkmaņi].<br />
5. bazne īcas: zosa bazn e<br />
īca.<br />
4. skülas: zosa skūla.<br />
5. krūgl: akmiņu krügs, solu kr., vandäna kr.,<br />
zosa kr.<br />
6. sudmolas: zosa sudmolas. [6a. kalni: bolti kolni, cukura kalniņš,<br />
greivu kalns, raudons, reiņu k.. vonducu k.j. [6b. pakalnes:<br />
āpšu k-ņs, ceiruļu uzkalns, cukurotās pak., dagutu k-ņš, dubk-ņš,<br />
jērbu pak., kaļcineica, vušku pak.j. [6c. gravas, lejas: augsga-<br />
līšu grovs, dūbo līkņa]. [6d. bedres: suņu grava, vilku bedre]<br />
e<br />
7.<br />
upes: gl izdine. jeb zosa sudmolu upe, solu up?, sustzjas up^;<br />
[čigla, rātupe]. s7a. upītes: breimaņu upīte, līču upīte]; splihdupej.<br />
[7b. ezeri: augškiešu ezers, miķeļa ez., oklais ez., skrebeļu ez.,<br />
skrieveru ez.j.<br />
5. de tķt: darhbris; [zivenes dīķis].<br />
9. pūri: vāičuku pūrs, zosa p.; [akmineica, ašņavēru p., bābu p.,<br />
cārpurs, couku p., klejais p., kvītaiņu p., līkaceļu p.,<br />
linastes p.,<br />
pabērzu p., rogu p., sausais p., seiļu p., skujenieku p., soltais p.,<br />
tilta p., torpu p., vilku p.,j; sbogu purwK, tatarsj. s9a. dūkstis:<br />
nāves dūkstis, švēdines, tēceits, vilku douksts].<br />
383<br />
t). e<br />
e<br />
pļavas: gl izdin§, kvitāin?, z ilines; [bīzines pļ., dēglenēcas pļ.,<br />
dziļais atvars, kalējine, kalniškinu pjavas, kambarnēcas pļ., kauksņu<br />
pj., lakšeinas pļ., lauzeknes, lukstiņa pļ., olksnas pļ., pirškines,<br />
plintaunēcas, seipūline, veibine, veidīnes pļ., volaki, zatribova,<br />
zeiles pļ., žlebene >! žlebins]; sagurkle, bubuleene, danzine, goschkine,<br />
kasaine, lahpine, limbe, maischine, aldawniza, plahtereene, schwada,<br />
wehrruschasj. [10a. ganības: čigoneicas jūsta, deksnis, drivas,<br />
gūvineica, kristopiņa gan., oltaunēcas gan., sila kalnsj; sbokstene,
384<br />
durawniza, kurschke, fkribseme, fpurģenej. [10b. lauki: apaļie lauki,<br />
azsiles (1.), bikšukojis I., cerves (1.), ķēves I., malnacores, opšaloja,<br />
svorku stērbelis, ūdaines (I.), vagonu (1.), zaķu mātes I.j.<br />
//. meži: dagumi, k°ūslājs, putnu elkšņi, syls, solu mežs; [čakauss,<br />
kažuka sils, kovslajs I! kuslojs jeb kulais m.,<br />
loču kokts, marejas(m.),<br />
spices m., sudmolu m., tuntuls, upesgola m., vacuma m.ļ. [11a.<br />
krūmi: platacs, putnu elkšņi, snotenes krūmi, švedine]. [11b.<br />
salas mežos, purvos: ašu saliya, čousku sola, medņu rīksts,<br />
sausās (p.), spices s., vepru s. (p.)].<br />
12. ceļi: solu ceļš; [drustānu c., pīdurknes c., plociņu c.. skudraine,<br />
solu c., vidsvacuma linejaj.<br />
13. tilti: susfjas tylts, [cerves tiltiņš, krievānu t., krievu t., ogas t.<br />
ūgu t., platacs t., zīleņu t.<br />
14. kopi: zosa kopi (syla kopi). [14a. līči: nakaunis Ieies, vēdru 1.],<br />
15. otvari: ponna, valatuve (solu up
. mājas:<br />
Jelgavas jeb duobeles apriņķis.<br />
Auru — pagasts (savien.) aūrenīeki.<br />
A. līelabgaides pagasts<br />
B. vecabguldes pagasts<br />
C. auru pagasts<br />
D. ālavas pagasts —<br />
A. (līelJabguf^^^ļ<br />
— (lietJabguldnieki.<br />
—<br />
— aūrenieki.<br />
ālavnieki.<br />
(več)ab galdnieki.<br />
braksi, ģebuji, katlapji, ķivu|i, liöi, (kalna) nārīši, (lejas) närisi,<br />
selgas, spindeles, straģi, ufbji, uztupji, vizdeguņi, zirņi.<br />
B. (vec)abgutdnieku:<br />
dzeņi, kliģi, rimeīkas, teņi.<br />
C. aūrenleku: m<br />
a) bemberi, blaizas, čankas, jaünzemji, kules, lamas, māftlaūki,<br />
pārupji, sāvaiņi, silenieki, siļķes, smedali, svikliņi, velves, vildavas,<br />
ziņģes, b) iebūviešu (no 1871. g.): danckavi ļļ danckupi, grā-<br />
veri, grencfelti, hofmaņi, jaunsiļķes, kalniņi, puķukalni, purmāļi,<br />
straūtiņi, tiltnieki, tīlaiši, vecvildavas, vilciņi, c) zaldātu zemes.<br />
D. ālavnleku:<br />
aücerrieki ]| aüdzenieki, bitenieki, hrgaji.<br />
2. muižas: lielabguides muiža, mazabguldes m., vecabguldes m. (ān-<br />
büome), aüdzu m., aūru m., aūru maza m. (buīvērķis), ālavas m.,<br />
letaušu m.<br />
3. skuolas: aūru pagasta sküola.<br />
4. krūogi: nārišu krūogus, sudmalu kr. (1. abg.), kūļu kr. (aur.).<br />
6. sudmalas: abguldes sudmalas, tena sudm., vēja rags.<br />
6. kalni: adatiyas kalns, bjüodas k., gara Kalva, gludu k.,<br />
paütu k., vāckalns.<br />
7. upes: abgulde, ālavas upe, bērze, s§sava.<br />
5. strauti: juglas upite, stuops.<br />
9. ezeri: līelapguldes ezeri, vildavas ģz. 9a. dīķi:<br />
leišu k.,<br />
sudmalu dīķis.<br />
10. pļavas: abriņa, ašu plava, avüotene, emulis, dejas laukums, gara<br />
Pl, kalace, tērpums, upes pļ., zviedru' pļ.<br />
LUR.<br />
Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 36
386<br />
//. lauki: mednu kalniņš.<br />
12. meži: delu purvs, ezerkalna mežs, jaunas muižas m., kapu me-<br />
žins,<br />
lielais m., stacijas m.<br />
13. purvi: līguotnes, rātspurvs.<br />
14. ceļi: straģu<br />
15. tilti: kuļu tilti.<br />
16. kapi: meža kapi.<br />
lauku ceļš.<br />
17. atvari: vejla dzelme.<br />
18. uzvārdi: ābele, bērziņš, jātnieks, kalniņš, kazaks, niedre, saulīte,<br />
spriņģis, ziemelis.<br />
19. papildinājumi:<br />
a)lielapguldes pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): back, balsar, balta, brätling, bünkc, dauschke, griwe, grobin,<br />
janeika, kruming, murell, ohsoling, Pohle, preede, rummeneeks, rümp, strauting, sar-<br />
ring, swigull, witol.<br />
ß) māju vārdi (1811.): angus, breesche, carrel [farett], janneck IjahneikasZ, kau-<br />
ling, [pautx].<br />
Y) kruogu vārdi: [ltt>tfcf)u krogus, strauta kr.).<br />
b) vecabguldes pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): bahrgs, baltais, birscncek, bruhwcris, kohdohls, krahjehjs,<br />
makstis, preezigs, sbocai, serwcns, Slawe, zeeming.<br />
ß) māju vārdi (1811.): rosen, [tal>tfct)t, pekaiņiļ.<br />
Y) kruogu vārdi (1811.): skattenkrug.<br />
c) auäzu pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): ballod, behrsing, gnmting, jurgcn, karklin, ohsuling, pawar<br />
ring, Plattais, preedit, sahlit, uppeneek, uppit.<br />
ß) māju vārdi (1935.): bcmber, gracsse, kalning, krimon (brissle, bruiksche,<br />
sack, klest), kühle, pawarring, sitting, (galling, sudar, tschaimais (= ötzm?.isil, Wewer),<br />
stakle (klein, lelais), singe, tschimma (kallna, leeis).<br />
d) a u r u pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): arasch, auritheu, birkan, gludiug, grundul, kaddiki, karklin,<br />
krautsche, kruming, lcit, lembit, meschurka, nagel, ohsuling, paipal, paugste, pohkc,<br />
prcedite, pukkit, roasen, robeschncek, rosit, spulge, strasding, swarstin, smilpe, schwcp<br />
schais, seeds, tcesneck, Messel, Mitohl, zeppurncck.<br />
ß) māju vārdi (1811.): aurit, bungei, dehling, dsegus, jegcr, kika, koschken, krack,<br />
kubbar, kurset, kursisch, leinart, liekc, maymuhrneek, mesch, mette, mubrncck, ohgaw,<br />
plampa (esscr, mesch), pohka, preekus, ramba, ramma, ruschak, skraija,<br />
milleck, janfe.<br />
Y) kruogu vārdi (1811.): lauschcnkrug, mühlenkrug.<br />
e) ālavas pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): kubling, lapping, ohsul, rohse.<br />
ß) māju vārdi (1811.): kettur [feturtļ, thies [rtbfl].<br />
y) kruogu vārdi: Ikapu krogusj.<br />
ka-<br />
straupe,
Bērzsmuižas pagasts (savien.) —<br />
bērzsmuižnīeki.<br />
1. mājas: a) bērzsmuižnīeki: ančītes, aņģi, aušeīkas, auziņi, bē-<br />
tiņi, būdas, celmi, daüjati, dīcmaņi, dzeyi, glāznieki, grezas, ģē-<br />
ķisi, jaünzemji, kaļi, krumesi, kuras, ķauķi, ķiķi, latvieši, liöi, man-<br />
gaļi, mimji, nfvali, pikšas, pinteri, rausi (degu-), rengas, rentes,<br />
rūodzes, stijļi, strazdiyi, stūoķi, šņuči, šņūores, vārti, veļas, vēji,<br />
vēveri, vilciņi, zariyi, zivarti, ziemeļi; b) meženieki: baldēri,<br />
batari, danckas, dreimaņi, gailisi, galiyi, juksi, kalniņi, krieviyi,<br />
maliņas, pliķi, sediyi, sil(a)indriķi, sila neilandi, sildedži, svēdri,<br />
uozūoliņi, vidiņi, vidukļi; c) udzenieki: avūotiņi, beītes, gaü-<br />
ratmeki, güobas, jaünzemji, kaudzes, kaüliyi, lapacas, plurjķi, pū-<br />
riņi, skursteyi» stērķi, vārkales, vecvagares, vērpji, vilki; d) virs-<br />
pilskunga ļaudis: bāļas; e) zaldātu mājas (ap 20 —<br />
pavārdiem): alksnis, bērziņš, egle, grēviņi, galķins, karkliyi, kurpi,<br />
lauvenes, šiliņi, skudres, šteissile, upmanis etc.<br />
2. muižas: bērzsmuīža, meža m., udzes m. 2a. baznīcas: bērzes<br />
katuoļu baznīca.<br />
3. skūolas: bērzsmuižas sküola,<br />
meženieku sk.<br />
4. krüogi: baznīcas krūogus, brfkuļu kr., drabeņu kr., lapiņa kr.,<br />
maisa kr., šņūores kr., vēja kr., zīles kr.; [lejas kr., valter-veļas kr.j.<br />
5. sudmalas: bērzssudmālas.<br />
6. cepļi: juksu ceplis, līduma c., krumešu c., vidiya c.<br />
7. kalni: līedavu kalniys; [griežu k., parozes k., sudraba k., zelta k.j.<br />
6.<br />
[leeldauju jeb leedawu k. (mežm.)]. [7a. uzkalni, pakalnes: ka-<br />
piņu k., krievciemmātiņ kalniņš, liepu k-ņš, rullu k.j. [7b. gravas,<br />
lejas: nierājs, poķu leja, suya 1.]. [7c. bedres: krusta bedre,<br />
velna bedre].<br />
tt/?es.'berzene jeb bērzsupe, coīlite, džūkstes upite,gaūratiņa, pīenava.<br />
9. strauti: dūča straüts; [kazupes strautiņš, mežmuižas str-ysj; [ahniķu<br />
str., aņgu str., lahmas str., leepas str., petschuru str., timpu str.<br />
(mežm.)]. [9a. ezeri: griežu ezers, mežmuižas ez.]. [9b. dīķi:<br />
kaķu dīķis]. [9c. avuoti: ābulu avots, dimzu av.j.<br />
6. grāvji: cerpa straüta grāvis, līduma gr.<br />
/. tīreļi (puravi): grezas tīrelis, lielais t., mīzenes t., spuļļu tīrelitis;<br />
[alksya rags (tir.), grāvja gals (tīr.), mīmja tir., rapas tīr., veļas<br />
tīr.]; [tihrelisj.<br />
2. IUI: māras līcis, plauku 1., züosu i. (pie džūkstes upes); [kalēja 1.<br />
(džūkstē)].<br />
387<br />
pēc
388<br />
13. pļavas: aülenes, duča pjavas jeb aņģenes, džukste, galiņu mul-<br />
mis, ģerbumi, jufģenes, kazu pļava, kätenes pļ., klīesmetenes,<br />
ķiķenes, ķivenes, lāču kakts, līdumi, malkas cirksnis, mejlupes<br />
kakts, pampenes, pečurenes, puoķenes, rambenes, same(k)te, spuļļu<br />
puri, stagarene, ūoderene, vanadzene, zirga sienama pļaviņa;<br />
[degumi, firksene, kuilis, lāča pļ., Ozolmuižas pļ., prērija, strēķi,<br />
sutene, tSva brālis, udzes leja]; [anģene,<br />
aņitene, dihķene, gaura,<br />
kopteize, kramarschele, leekna, mahras lihzis, mahrkas, matihsene,<br />
pļaukas, smiltene, spullenes kakts, suhnene (mežm.)j.<br />
/4. ganības: griezenes, [poču lauki j, [juglaj.<br />
15. lauki: kramažas; [baptistu zeme, dlcmaņu 1., glāzenes, juglas 1.,<br />
kalmaks, plēsums, stoķu 1.]; [raunu 1.].<br />
16. meži [rüozas]: apsuls, avüota rüozas, ciņaiņais līdums, grei-<br />
zais mežs, grīezene, jufģenes, kätenes sils, ķīķeru rüozas, lieknis,<br />
pampenes, pūočas, rāceņu m., runča kakts, sēņu sils, stāvs (lielais<br />
un mazais), t?va brālis, tumšais sils, vanadzene,<br />
vilku rüozas;<br />
[akmenājs, alkšņu rags, aņģu birze, budu dirze, gumerējas, raušu<br />
dirze, sievas ceļš, virkus m.j; [brokastkrehslis, sahrmteize (mežm.)].<br />
[16a. krūmi: kazeņu krurnij.<br />
17. ceļi: alkšņa raga ceļš, riņķa c., sievas c., susēja, zajuma c.; [ķiķu<br />
bruģis]; [grahrvja z., mihsenites z., rundaļu z., seewas z., widus z.,<br />
wihschu z., wilku bedres z., (mežm.)].<br />
18. teķi: mačiņa teks, nārstrus t., rāceņu t., runča t., siekstes t., til-<br />
tiņa t., zirga<br />
strausu t., strautu t.j.<br />
sienamais t.; [dahrsiņa teks, grahrvja t., slihpais t.,<br />
19. tilti: lēpes tiltiņš, zejta tilts; [greizais t., kūru t., spaļu t., udzes t.j.<br />
20. kapi: aņģu kapi, spuļļu k.; [mazstrazdu kapukalns,<br />
mēra kapi].<br />
9/. stigas: medņu nārstru stiga, perküona st., pura st., pūoču st.,<br />
22. dziļumi: meiju dzijums [džūkstē]; [kalēju dzelmej. [22a. zvejas<br />
vietas: dumpisj.<br />
23. pavārdi: aņģis, baldēris, daliņs, bētiņš, būda, cejms, čakste, dam-<br />
bis, dindūonis, glāznīeks, jaūnsniķeris, jtzrs, juksis, kalējs, kalnios,<br />
kāpa, krieviņs, krūmiņš, legzdiņs, lilaüs, maliņa, mangalis, misiņš,<br />
pintejs, puķudārzs, püolitis, renga, ripa, skrubis, stūoķets, vevens.<br />
vidiņs, viduklis, vilks, zaļums.<br />
24. palami: čūsku düreji, krarnlüpis, krezis, platiņš.
25. papildinājumi:<br />
a)bērzsmuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): additai, ahbeliht, ahbolin, aitin, ammoliht, antom, baar<br />
bcdrsin, bendsor, berik, bersulauks, bitte, dahrsneek, dehling, didscke, disckler, ori-<br />
sckins, duhmin, dumbraus, egliht, esar, ewald, gauriu, gehrkit, grantin, graudi», gre-<br />
win, grohstik, jahtneek, jaunsem, jurge, kahrkliu, kalkeet ļļ kalkert, kalne, kaslaus, ta-<br />
wall, kiaune, klaudsin, klumpe, kohdolin, krastin, krohgus, krohne, kruhsmarie, kurmahk<br />
kutscker, lahme, leepa, legsdin, liekais, lieze, maggohu, meddaiu, mehtre, melder<br />
meschin, munter, uesinn, nomirr, ohse, ohsol, osoling, paeglc, peitin, pctersill, pih-<br />
ladse, preike, pukkiht, rammin, reekftin, ritteneek, rohse, rohsiht, rosmuisck, rospukkiht<br />
rudsit, ruhten, salmin, sauliht, skudrc, slamer, smalkaus, smilge, smiltneek, spinne<br />
stille, stohke, strasde, straute, suhne, smnore, sallkalu, sallmescb, salums, suse<br />
sivannus, smirbul, szille, teesneek, tehmus, tulpe, ubbag, uhdre, ulpp, uppeneek, wag<br />
ger, wahrpin, wasdik, Weitzel, wczmahte, wicndeds, wietin, wihnrosc, wihtol, zäune,<br />
zeclawa, zellmmeller, zimbolneek.<br />
ß) māju vārdi (1811.): kebbe, plunkc, strasdcpiksche, mehedelin, mehrpc, wilka-<br />
wehje; [baufaš, dobeļi, kurschi, sihļij.<br />
b) bērzssīpeles mežkunga pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): anņiht, buhde, buhdcu, danske, ginter, greese, krasting, kruh<br />
ming, lautze, lehrum, maggonit, ohsoling, ohsols, opmal, pcnter, pveebe, preedzehlaj<br />
pukkit, purring, rohsiht, skreija, tulpiht, memer, zcpliht.<br />
ß) mežsargu māju vārdi (1811.): ausing, brantze, bubbc, kresse ļ1 gresse, man<br />
gel, mihme, nclvall, purring, starre, Melle.<br />
y) kruogu<br />
vārdi (1811.): megekrug || mehjekrug.<br />
c) (maz)mežmuižas pag. jeb meženieku pag.:<br />
cc) pavārdi (1835.): angc, ausing, awotin, balder, balin, behrsin, birsneck, bruhm<br />
gailith, grandalls, jandawa, jebrtg, kahrklin, kalnin, kappik, kehrksche, frcemtng, kri<br />
sting, lauren, legsdc, madra, mihlais, muzzeucek, [ncmaltn, ohse, ohsoling, pukkiht<br />
ramben, rohsiht, sauliht, scske, SildedS, sillindrik, silling, slieps, sprohgc, strasding<br />
straujan, seedin, sweedris, szille, widdukle.<br />
ß) māju vārdi (1811.): äuge, klabbe, midzcn, swecder; [babtaä, duhtschi<br />
kampschki, wami, widimi..<br />
d) udzes pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): awoting, bubit, dumbre, gauratueek, kalning, kalnjurr, kau<br />
dsc, lahme, meiris, nabbadsing, ohsoling, robbfe, skrohdel, smukais, saķķc, wasdik<br />
wezrohdse.<br />
ß) māju vārdi (1811.): kalne, picksche, robbfe.<br />
/. mājas i<br />
Bramberģes pagasts (savieti.) —<br />
A. brafhberģnieku:<br />
(tagad glūdas pagasts).<br />
A. bramberģes pagasts —<br />
B. falcgrāves pagasts<br />
C. kažmēru pagasts<br />
braihberģnieki.<br />
bramberģnieki.<br />
— falcgrāvnieki.<br />
— kažmērnleki.<br />
389<br />
aküoti, anuži, dajari. begas, bruči, būmaņi, danckupji, kalnbieņi,
390<br />
kanteikas, kaūšenleki, kāņlekas, klāsmeījas, kreiļi, maļļites, mikšas,<br />
pluģi, pūokalņi, pūotēni, rlgaīņi, sibreni, sinķi, skudres, slaveri,<br />
smiltnieki, sm?deni, strunguli, tikuši, ūzas, valvadas.<br />
B. falcgrāv nieku:<br />
alkšņi, āšķenieki, atspaidās, āķenīeki, bezgaļi, briņķi, ģieztzni, jü-<br />
bali, kalnenieki, kannenieki, kaūliņi, klimpji, kristapari, ķiķi, ķifpji,<br />
ķīši, mārzemnieki, pāvārži, putriņas, pūteļi, pūogas, rumbas, seski,<br />
spāri, spiņņi, stupeles, teļaragi, tīlenu sādža (: alkšņi, baluoži,<br />
briņķi, kristapari), zild^guni.<br />
C. kažmērnieku:<br />
āpšas, lībieši, maiseļi, muižiņas, pe.nk.aiyi, pūokaiņi.<br />
2. muižas: bramberģe, faīcgrāve, kažmere; sbrantu muischa, mesch-<br />
junkura muischiņaj.<br />
3. mazās muižas: ģibūota.<br />
4. skūolas: ļalcgraves skūola.<br />
5. krūogl: beķerkrūogus (br.), piķakr., rūoziteskr.,(flc); ļbehrsu krogs].<br />
6. sudmalas: dürupu sudmalas, smedtznu jeb sibrfnu sudm.; ļvelna<br />
dzirnavas].<br />
7. kalni: āpšu kalniņi, ģibūotu kalns, kapu k-ņš, kažmeru k., ku-<br />
meļu k.; sgaree kalni, heikiņa k., maiseļu k., strungulu k.].<br />
5. kalniņi: ļbleeķu kalniņsch, darwu k-ņsch, gaspaschu k-ņsch, graschu<br />
k-ņsch, kalnabernu tapu k-niņi, kumeļu k-ņsch, kuņas k-ņsch, lapsu k-ņsch,<br />
leepu k-ņsch, melna k-ņsch].<br />
9. upes: dūrupe, §glūoņa, süode II sūodene, tērvete.<br />
/S. strauti: mejlupe; lbegu strauts, brambergu krahze,<br />
melnais str., pohļu grahwis, slaweru str.].<br />
//. ellites: ļalkschņu ellite, awotu leja, ģibotu eil., loņu ell.j.<br />
kalnabernu str.,<br />
12. ezeri: [atatu esers, begu es., ģibotu es., maļļischu es., rihgaiņu es.,<br />
smilts ef. (leelais, masais)].<br />
13. dīkt: brūžu dikis,<br />
sūnu lāms.<br />
/4. avuoti: kažmēru kalna avūotiņš.<br />
/F. puravi: čūsku purviņš. ļ<br />
16. pļavas: brambergu muižas pjavas, gaüras, kažmēru muižas pļa-<br />
vas, klipatas, lielais lauks, sāmete, stibji, supatas, sūodus; sbram<br />
berģu kaķu lahma, ģibotu tatu lahma, krahsnmatas, potschas purwsj.<br />
17. ganības: lielais lauks; [apaļa druwa, rumbu leelais lauksj.<br />
/5. meži: atspaida mežs, klimpju m., ķifpju m., pāvāržu m., stibji;<br />
sausu m., eglajs (leelais, masais), kahjeneeku preedes, sildeschu preedes,<br />
slaweru alkschņi, stibji, strungulu silsj.
19. birzes: bajāru bifze, bramberģes d., falcgrāves b., kažmēras b.;<br />
sahpschu kruhmi, akotu birse, alkschņi, behrsiņu kakts, brutschu kruhmi,<br />
gaspaschas b., kahrkllahma, kalnabernu b., klauscheneeku b., lihbeeschu<br />
kruhmi, maiseļu kruhmi, muischiņu kr., pokaiņu leekna, smiltneeku b.,<br />
spiņņu b., tekuschu b.j.<br />
20. ceļi: brūžu ceļš, kapu celiņš, kungu c.<br />
21. stigas: mārzemnleku stiga.<br />
22. tilti: kažmēres tilts. W<br />
23. kapi: kažmēru kapi, spāru k., sibrfnu k.; [loņu k., tiļēnu k.j.<br />
24. duburl jeb dziļumi: mācītāja dziļums, nabaga dz.<br />
25. kūokl: lbautschu osolsj.<br />
26. famtlljas vārdi: (latvisku nav).<br />
27. palamas: ņ§fmas ģīez§ns.<br />
28. papildinājumi:<br />
a) bramberģes pag.:<br />
392<br />
mājas, nesavas s3rgi, paūritēni, saūlitēni, smiļģi, stapāni, strikaisi,<br />
šūdiņas, tariņi, tētites, tupikas, uogļi, veīruoki, zeltiņi; sasmaifchi,<br />
muschķi, preedaischij. b) kāfklenieku: bagāči, bertulaīši, bütaßi,<br />
daglisi, gafbas, kareji, kvieči, ķeri, ķiberaīši, lusaisi, masmales,<br />
mizeni, mucenieki, rudzeīkas, žurkas, c) mednenieku: kāvužas,<br />
ķekši, namiķi, vaīte(i)kas, vecvagares. d)<br />
d§guči, drēgņi, dzelzaiņi,<br />
nesavnieku: čūreīkas,<br />
levalaisi, kretas, kurši, ķauķi, ķīši, labep,<br />
lapsas, menuci, mūrnieki, nāraīši, pikaīši, pillais, putniņi, raüpsas,<br />
stagari, sterki, vitaūšķi, vitaūšķu<br />
a<br />
gs. e) stzrlatnieku: annaīši,<br />
dtzrzaiņi, krlevaiņi, langas, ruči, rūociņas; sdabras, sesigalej.<br />
2. muižas: bukaišu muīža, jaūnā m., jaūnā meža m., kārklu m.,<br />
mednes m., nesavas m., š§rlates m., zanderu m.<br />
3. skūolas: bukaīšu pagasta sküola.<br />
4. krūogl: annaīšu krüogus, denzüona kr., kārļu kr., kraukļa jeb<br />
mednes kr., lapu kr., priežu kr.; sbehrsu krogs (nes.)j.<br />
5. sudmalas: bagāču sudmalas, innaisu sudm., medņu sudm., priežu<br />
krüogus sudm.<br />
6. cepļi: pambakaru ceplis.<br />
7. kalni: sudraba kalns, vanagkalns; sbehrraifchu<br />
lehken pilskalns, pehrera k.j.<br />
8. upes: skujaine, tērvete.<br />
9. strauti: cerpaine, reņģe, sv§rpaine, sv^taine.<br />
kalns, kahrtau i,<br />
/S. ezeri: ģenteļu ezers, ķeru §z., mednes ez., priežu krūogus ez.<br />
//. purvi: mellais purvs; [petfeč purws jeb strigansj.<br />
/9. pļavas: ceļa pjava, garais strēķis, ģenteļu pļ., iršu pļaviņa, krāces<br />
(lielā-, mazā-), krüogus pļ., ķauķu pj., ķiberaīšu pļ., nesavas<br />
pļavas, nūojenes, paņķes, platīnu pļ., reņģes pļ., rudzeiku pļ.,<br />
skujaines pļ., tērvetes pļ., vidus pļ., vilku purvs. [12a. lauki:<br />
muhrischķes lauksj.<br />
13. meži: anšķinaīsu krūmi, grēveļu mežs, ģenteļu m.,<br />
(: paņķes, mazais m., krapaūšķis), jēču krūmi,<br />
iršu dārzs<br />
kārklu m., lapsu<br />
puduris, mednes m., mejlpaūšu m., nesavas m., stērķu<br />
numi jeb mazais pils parks,<br />
meschs, nojenes jeb krahzis (nes.)j.<br />
m., s^'<br />
veīrūokas bifze, vitaūšķu m.; [krehtas<br />
/4. ceļi: garais gaņģis, klusais celiņš, krapaūšķu gaņģis,<br />
līkais gaņģis.<br />
lielais gaņģis, zaļais gaņģis (iršu parka), celmiņu padambe.<br />
15. tilti: egļu tilts, ģenteļu t., kārļa krüogus t., krapaūsķu<br />
t., ķeru t..<br />
lapsu t., lielais t., mašmeļu t., skujaines jeb mednes t., tērvetes t.<br />
jeb bruģis, tristiīti.
16. kapi: ķuzuļu kapi, lapsu k., liķertu k., mednes k., nesavas k.,<br />
priežu k.<br />
/7. Uniņl: egļu līniņš, krapaūšķu 1. (iršu 6arza).<br />
/S. Uzvārdi II pavārdi: ābelīte, ābūols, bērziņš, brasltzns, briedis,<br />
īeviņš, jaünzemis, kāfkliņš, krieviņš, lapsa, lācis, līekniņš, lielais,<br />
liepa, pipars, rubenis, sakne, sprūoģis, Strazdiņš, tabāks, vētra,<br />
viksniņš, zariņš, zvaigzne.<br />
19. papildinājumi:<br />
a)bukaišu pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): aboling, alksnit, apsitc, aunekrogcr, auuit, ausing, bahrsdc,<br />
bahrsding, ballohde, bambal, bangu, barroning, bebrekarklit, boschu, brasch, breedit,<br />
bumbering, daldcr, daugawing, duding, dscgguse, ergul, erksith, gaile, garbel, gruh<br />
deen, johstan, kahl, kaijehn, kayewards, kalning, kaping, captein, karkle, kasack, kasine,<br />
kauling, kaupen, kekse, kohde, kraukle, krumming, curme, qwesit, lablaiks, lapsing,<br />
laue, laukewihrs, leeping, legsding, lcyneek, luhke, luhle, magoning, martindehl, mar-<br />
tinjan, menget, muschfe, narki, natre, ohse, ohscit, ohschu, ohsol || oysols, ohsoling,<br />
paipuling, pihlit, predait, pukkir, Pulle, puttning, ralung, recksting, rudsir, runhe, sile<br />
kurs, spinge, stugge, sühne, sackeen, sedding, seeding, semmel, semmneeks, smir-<br />
bul, schubing, ubel, uppit, mahrser, mancek, mannax ļļ wonaks, iveydrucke, mieksne,<br />
wilbjahn, misting, mitoling, mitthal, zeesneck, zelme, zclming.<br />
ß) māju<br />
vārdi: sausiņu mahjas, indrikaischi jeb csara mabjač, jaunce anaiscki,<br />
jaunce drucki, pambakari, zelmeneeki, zeļu mahjas jeb precdaischiZ.<br />
b) mednes(muižas) pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): aboling, bersing, blekkc, dawait, dimanting, kukkar, kruhming,<br />
lapping, magohn, oergelneek, osoling, pcffe, pukkir, rersckke, rose, sacke, tcttering, ulpe,<br />
wietoling, millstrecke, zierul, zitrohn.<br />
ß) māju vārdi (1826.): bah, inkc.<br />
i> mājas:<br />
Düobeles pagasts (savien.) —<br />
A. berzbeķes pagasts —<br />
B. čuču pagasts —<br />
C. dūobeles pagasts —<br />
D. lielbērzes pagasts —<br />
E. pakaisu pagasts<br />
F. rumbu pagasts<br />
G. vifkus pagasts<br />
dūobelnteki:<br />
bčrzbeķnieki.<br />
čučenteki.<br />
dūobelnteki.<br />
līelbčrznieki.<br />
— pakalsnieki.<br />
— rumbenieki.<br />
— vifcenieki.<br />
a) bērzbeķnieki: aīzstraūtnieki,bāļas,gūobas,iīdzenieki, jenkas,<br />
kalēji, krikšas, ķekari, lepüotnes, meīnejti, mestari, nareīkas, pa-<br />
kalnes, šķērstaiņi, uoši; b) bīlastnieki: kalnieši, Strazdiņi.<br />
393
394<br />
B. čučenieki:<br />
beķeri, bīetlēri, dabaīcēni, dreīmaņi, gaünieki, gaüratnieki, grūbas,<br />
jātnieki, kaīpšas, lāči, ļūobas, nabadziņi, namiķi, seglenieki, teces.<br />
C. dūobelnieki:<br />
a) dūobelnieki: avūotiņi, baīdēļi, balgalvji, baūkas, bružās,<br />
brūveri, ķiķi, lauki, meškas, muldavas, pavāriņi, pūokaiņi, spigas,<br />
šveīckuri, timalas, undupji, unzumaras; b) latviešu mācītāja<br />
saimnieki: laūkandžas, preķi, stiļļi, šķavas, zvirbuļi.<br />
D. llelbērznieki:<br />
ātras, balbā(r)ži, balūoži, bīeļas, bunti, cenči, dāfmākas, ēzeļi,<br />
jaūnzemi, jukas, jūosti, kacaragi, klabji, kūočas, ķipji, laiviņas,<br />
lipšņi, ļuļļas, mazbērži, mežamaķi, miekul-, mucenieki, puči, rüjas,<br />
sīljāņi, ūormaņi, vecvagares.<br />
E. pakaīsnieki:<br />
bāliņi, balūoži, čikstes, dūbuļi, jūoži, legzdaiyi, muldas, pfpas,<br />
putras, salaiņi, smiltaiyi, suņi, zīles.<br />
F. rumbenieki:<br />
a) rumbenieki: anūži, audzi, jātnieki, jaūnzemji, paķuļi, pam-<br />
pari, pici, purmaļi, rasas, skrūodeļi, stragi, sviīpji; b) vācmā-<br />
citāja saimnieki: laugališi, reķi.<br />
G. vifcenieki:<br />
dēņi, duf3bi,<br />
ģēķi, kurpnieki, kvieši, princi, purvainis, raikas,<br />
runci, ružas, rüduji, suņi, tēriņi, trešnieki, upenieki, uteni, üztupji,<br />
vaidiņi, vecvagares, verpiši.<br />
2. pilsĢta: dūobele.<br />
3. muižas: ādu(m)muīža, aķu m., bērzbeķe, bīlastu m., čuču m.,<br />
dūobeles m., dūobes m., jaūnā m., krišjāņu m.,<br />
tāja m., līelbērze, mazberze, miltiņu m., pakaisu m.,<br />
vācu macitaja m., veīķu m., virkus m. (liela-, maza-).<br />
4. skūolas: bērzbeķes sküola, dūobeles sk., kliģu sk.,<br />
virkus sk.<br />
latviešu mäci-<br />
rumbu m.,<br />
vilku sk.,<br />
5. krūogi: ābeļa krūogus, beķera kr., krāča kr., ķi,a kr., kuija kr.,<br />
lielais kr., miltiņa kr., meīstariņu kr., nārišu kr., rumbu kr., sal-<br />
kanais kr., salijuma kr., stārpas kr., straūta kr., sudraba kr., suksrīZ<br />
kr., svinta ļļ švinta kr., velis kr.,<br />
zīles kr.<br />
6. sudmalas: dūobeles sudmālas, meīstariņu sudm., [parūķu sudm.|.<br />
7. cepļi: lielberzes ceplis, mazbērzes c.
8. kalni: apšu kalns, avīešu k., augstais k., apšu k., cūku k., gara<br />
Kalva, gudra vāvere, ifbju k., jāņu k., juriša k., kārtavu k., lāčkalns,<br />
legzdaiņu k., leišu k., lujlu kalniņš, mārkus k., sila k., sudraba k.,<br />
tīsmēru k., vilku k., zilais k. jeb sukšņu k., zvaigzņu k., [groz-<br />
kalns (lielberze)j; lamtera kalns, bruhweru k. (virk.) leepu k.j. [8 a. pa-<br />
kalņi: finku kalniņsch, jekaba k-ņsch, ogļu k-ņsch (virk.)].<br />
S. lejas: ķila leja, ļuļļu I.<br />
10. gravas: seīlite.<br />
//. upes: berze jeb b|rzupe, pakaisu upīte; [gauratiņa (virk.)j.<br />
12. strauti: blusu straūts, kacaraga str., ķīļa str.; ļkrischjahņu muischas<br />
strauts, lomu str., masmuischas str., mehrgaiņa str., muzeneeku str.,<br />
ruhduļu str. (virk.)j.<br />
13. grāvi: lielais gravis, ravene, snīerājs, sunāju gr., zelējums.<br />
14. ezeri: dzilezers, garezers, gauratez., ģeķu ez., ķipezers, ružģietis;<br />
lkrischjahņu muischas esars, masmuischas es., puspuhra es., ruhduļu es.,<br />
wezwagaru es. (virk.)j.<br />
/5. dlķl: ādu(m)muīžas dīķis jeb ružģietis, lielais d., miniķa d.,<br />
uozūoldīķis.<br />
/6. avüoti: pepu avūots, putru av.<br />
17. mārki: bāliņu mārks.<br />
18. purvi: ātru püfvs, dega, dūobeles p. jeb keņģu p., griestu p.,<br />
kalācis, kūoču p., ķīļa p., laiviņu p., leītene jeb leišu p., ļuļļu p.,<br />
mazberzes p., niedru p., siljāņu p., sunākslis, špigus p., zīļu p.;<br />
skahnawu purws (duobl.)J, saunu p., eserleijas p., kurpneeku p.,<br />
šiliņu p., maidiņu p. (virk.)j.<br />
19. pļavas: avūotene, āža leja, bāliņu pjava, garezeru pļ., griezene,<br />
irbu pļ., kalpu pļ., leišu pūra pļ., līepene, mežkunga pļ., mīeku-<br />
lene, pušpūra pļ., rausmaņa pļ., rāvenes pļ., stidzene, veīķu pļ.,<br />
velenica, zelejums; Sabrinas pl, degas pļ., eglischu pļ., eserleijas pļ.,<br />
gala pl, lankas pļ., mihklenes pļ., rahwas pļ., sehtas pļ. (virk.)].<br />
20. lāmas: mazbērzes lama, trušļu l.<br />
395<br />
21' meži: apajais kalns, apluoks, augstais kalns, baldeļu mežs, baluožu<br />
priedes, bāliņu birze, baliņu priedes, btzrzu kalns, bīlastu mežs,<br />
ellites, finģerenes, ifbju kalns, jāņu kalns, jtzru priedes, kalacis,<br />
kalna m., kārtavu kalns, krišjāņu m., ķestera m., ķija kalns, lapsu<br />
bedres, lāču kalns, lejas m., macitaja m., muldu egles, mūra<br />
puočas, niedru purvs, puču kalns, rausmaņu bifze, runču m., sila
396<br />
kalns, skaparenes, smiltaiņu priedes, sünäkslis, velēnu purvs, zīļu<br />
purvs; sdurbju meschs, krischjahņu muischas preedaijs, wehrpju m<br />
(virk.)ļ.<br />
99. izcirtumi: vācu cirtums.<br />
23. ceļi: buļļu cejš, līguotnes, mazbērzes c., siljāņu c.<br />
24. tekas: kungu t^ka.<br />
25. tilti: žagaru tilts. I<br />
26. kapi: ābeļu krūogus kapi, kungu k., līelbērzes k., sarkanā<br />
krūogus k., sudraba krūogus k. jeb suksņa k., tēviņu kalns, vifkus k.,<br />
zilā kaina k.<br />
27. stigas: gara stiga, lāčkalna st., sunākšļa st.<br />
28. pavārdi: baltais, darüons, barnbuzis, bēne, bifznieks, bullis, dambis,<br />
dabra, dūzelis, dzērvite, grābis, grandaus, guldis, gūoba, kalniņš,<br />
kupsa, ķers, lejaüss, līepiņš, paūzeris, putriņš, rüsa, sunītis, üosis,<br />
vltüols.<br />
29. papildinājumi:<br />
a)bērzbeķes pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): abolting, daibe, dairing, dambe, daujan, kaipscke, kraukli<br />
kruhming, tcbpc, ohsol, pruhse, tehwing, ursckte, wecning, wihtol, wilke.<br />
p) māju vārdi (1811.): gaunecken, keppen, stragge.<br />
Y) kruogi (1811.): mühlenkrug (= sudmalu kr.), zirulkrug.<br />
b) dīla8tnieku pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): bersing, egle, karklin, krastiug, kruhming, pluhming, stra-<br />
ding, zihrul.<br />
ß) kruogi (1826.): bīlastu kruogs.<br />
c) č u č u psg. :<br />
a) pavārdi (1835.): bersing, jannscmm, kaschc, legsding, meije, mutzeneek, nabag,<br />
pubpol, rohsit, selting, ubaks.<br />
ß) māju vārdi (1811.): annating grese (tg. grūbas), annating grcse (tg. Jūobas\<br />
dabbag grese (tg. jātnieki), dabbag grese (tg. nabadziņi), nammite (tg. namiķi), wi<br />
gand (vēlāk pūces); bez tam: balgall, rudding.<br />
d) dārtes muižas pag.:<br />
ß) pavārdi (1835.): apsche, behting, birsencek, briksckc, kruhming, kundsing, lap-<br />
patsch, lauke, lihzes, mey, ohsoling, pukkit, sullang, sarring, wahzpctcr, mcssel.<br />
ß) māju vārdi: baldehl, bücke, daujat, grausde, jacke, kike, lauke, muhrneck,<br />
muldau, namick, pohkain, sprigscke, timal, tinnc, undup, unsemar.<br />
e) duobeles pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): alkschne, augskall, auning, bahr, bakke, briksckc, bulle, cggbt,<br />
gulst, jukkum, klicbs, kruhming, kugge, kukuliug, lahze, lasde, meye,<br />
perkon, puhze, sause, smilge, selting, trienens, weening, zele.<br />
p) māju vārdi (1811.): anssmat, blaise, branke, dsielne,<br />
nabaks, olnol,<br />
ewald, immc, kalncivc<br />
mer, krummes, lehne, meckc, mester II paddegge, mesckc, mutzeneek, obgau, padegc.
paster, porting, punke, spinne, snotting, tiesmeyer, tuntel (tg. šīs msjs8 pie naudites<br />
pagasta).<br />
strauting.<br />
f) duobeles latviešu mācītāja pag.:<br />
a) pavārdi (1835): amohting, kalning, melbev, melken, nabadsing, ratzing,<br />
ß) māju vārdi (1811.): resnen, zihrullen.<br />
duobeles vācu mācītāja pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): abol, balzer, engur, krasting, lehping, magohn, ohsoling,<br />
plampe, purmall, rohsing, sadens, mihtol.<br />
3) māju vārdi (1811.): bruschen, dabaitz, lahtschen, luhlen, thezen.<br />
h) duobes pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): ballod, batscbfa, besdelin, bulle, duhsc, gaile, grobin, gurkc,<br />
alley, kriesing, kungs, kunsin, latsche, lehze, pekka, Pohle, puvge, rehkstc, rohue, rudde,<br />
ruhse, rumpe, steppe, stubbe, sarrin, saure, tschurkste, undul, mahzett, mawer, zelme.<br />
3) māju<br />
nobar, purmalla, spiege.<br />
vārdi: aistrautileek, backa, brentze, kalley, mester, muheneek, narrcike,<br />
i) lielbērzes un mazbCrzes pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): aise, auu, balloh.de, baltais, battcr, beddre, beesbabrde,<br />
behrsing, birseneek, bitteneek, briemman, bucks, budde, drigon, duhme, ehrglc, grob-<br />
bing, jahtneek, kaddik, kaķķe, kasacks, kester, klunte, kruhming, masev, mtbmc, uitz,<br />
piebsle, pinke, prinzis, pukkieth, pumpur, puntul, raggc, rohkc, rohne, vuscbgcct,<br />
straggc, strasding, strautmann, smainis, seemel, smirgsde, schäme, .tillän, nhdre,<br />
zeber, zubuck.<br />
ß) māju vārdi (1811): aa) lielberzē: ballod, behle, bersain, bruiver, bunte,<br />
dermark, ersel, jaeuke, kalnemehkul, kayeragge, kippe, klabbe, kotsche, laiming, lcycs<br />
mehkul, lipsche, lulle, nammick, Putze, ruschgel, sille, skarding, sacke, metzmagger, milks,<br />
wischle, zelm. 33) mazbērzē: ater ļļ ahtre, esel |j ersel, jaunsem, johste, jucke,<br />
ohnnann, silljahn, zensche.<br />
Y) kruogu vārdi (1811.): aa) lielbērzē: kleiner krug, meistrin kr., Mühlen kr.,<br />
'?'?) mazbērzē: catharinen kr., eseln kr., kleiner kr.<br />
3) muižas vārds: neuhos (lielb.).<br />
k) pakaisu pag.:<br />
398<br />
ming, krusts, kurpucck, labdarr, lapsing, leclmann, lehpiug, lcinahts, lemckin, lerdin,<br />
malling, meschegailis, mikklawis, muhrneek, muyeneek, ohsis, ohsohl, panckis, pohlie,<br />
pruhsieht, purmis, purwaine, reinwahrde, rohsieht, rubbens, siehlis, skrohders, skudra,<br />
smittis, sprikstis, spurre, stehbris, stinkus, srrauting, stuhriehts, swillis, sahle,<br />
sakke, saldat, Satteneeks, selting, sillbahrde, sweineek, swiehnis, schwiegull, tennis,<br />
tiekling, tikkum, tuhting, uppmall, wasdik, wietohl, wimbe, wissbull, zicrul.<br />
3) otā/iz vörd* (1835.): awohting, bruwer, gehrke, leeling, rekte, silling, sielilc<br />
(saldat), sichle (tschackste), slomi].<br />
Džukste(s pagasts) —<br />
džukstenieki.<br />
/. mājas: a) apsupnieki: batari, bufģi, cenči, knubļi, kufkas,<br />
ķīši, lamas, lepes-ķīši, pikšas, smijģi, sprūdi, straģi, zuši;<br />
b) džukstenieki: a)<br />
cīekšu cie ms: franki,līeknini,<br />
mežuoļi (seski un vintari), pamiļi, vidus cīekšas; sāvaiņu<br />
ciems: kuočas, lejnīeki, tūomiņi, žagatas; sprigaüju ciems:<br />
galiņi, gūobzinas, tiltiņi, vidiņi; un guru jeb ķipciems: ķipi,<br />
mikuļi, unguri; ß) audžu pumpi, aūdžu vilki, brātiņi, bulduri,<br />
dārznieki, katlāpi, klab(j)i, medumi, panceri, rūtenes, ūodiņi,<br />
vācieši, vilciņi; y) mācītāja pagasts: atmatnieki, ērģelnieki,<br />
kalnieši, kundziņi, ķesteri, lejnieki, linkuļi, lūši, pūočas, stepeni,<br />
vadži, zvaņi, zvirgzdiyi; graüzdenieki: būkuļi, drulles, kazuji,<br />
kundziņi, pluģi, spriņģi, spulles, tīļas, ūodiņi, vīlupi, zvirgzdi;<br />
d)<br />
mālenieki: kūlaiņi, naüdites, puļķi; e) mežkunga pa-<br />
gasts (jeb š§ckas pag.<br />
— šeckenieki:<br />
bubinski, čabas, kalniņi,<br />
katlapi, kumbri, kuftiņi, lindraki, rüjas, s3rmas,<br />
ternieki: a) kalngalēs (pēternieki): aa)<br />
veidnieki; f) pe-<br />
rambu ciems:<br />
alkšņi, ejtuki, vidukji; rimeīku ciems: ķenki, püodi, rīpeles,<br />
vanagi, vijņi, zurzki; ßß) gailīši, gaiļa bifznieki, gaiļa milieri,<br />
graizās, karšas, krieviņi, krüones, lēpes, lūpītes,<br />
maisiņi, mein,<br />
ļūļas, plāmši, prīednieki, putniņi; ß) lej galēs (pēternieki)<br />
jeb lancenieki: aa) ayisu<br />
pūriņi; lancenieku ciems jeb lanciņu<br />
ciems: naūšķi, Mucenieki,<br />
ciems: emsim,<br />
kantes, plackas, ķunduri, pē)puļi (-galakauķi, -klüopi, -knitan,<br />
-zajie), klāviņi, stalti; ßß) brāžas, büozes, čūči, dicmaņi, dütes;<br />
g) pīenavnieki: a) alünu ciems: kufpnieki,<br />
susekļi, taupi; duķenu ciems: damšķi, kraķi, pēļi,<br />
putnu ciems: püotes, švāgari, žīdi; snurbtznu<br />
sileniek',<br />
seski,<br />
ciems: buk-<br />
maņi, galenieki, judiņi, ķepuri, smulkas, stūrīši, vidnieki;<br />
garu ciems: briģi, mZrkaiyi, nukas; straģu<br />
sta-<br />
ciems: buki,
kraücas; ß) čifpi, dirbas (-ripas, -zekseri), duķi, jaūnzemi, kalēji,<br />
katini, krimūnas, ķuķi, līelaūži, midzeyi, muižnieki, rumbiņi, ruogas,<br />
sikmaņi, trenči, zerngaji; y) ģeīdas, rieksti, rūozes, šiliņi.<br />
2. muižas: apšupes muiža, balta m., džukstes m., džukstes mācī-<br />
tāja m., grauzdēs m., kazupes m., ķenču m., mālu m., miku m.,<br />
pētermuīža, pienavas m., pīenavas mežkunga m., vērpu<br />
baznīca: džukstes baznīca].<br />
3. skūolas: džukstes skuola, ērģelnieku sk.,<br />
laficenieku sk.<br />
m. s2a.<br />
4. krūogi: baltais krūogus, džukstes kr., egļu kr., erzelu kr., gaija<br />
kr., lāmas kr., pīenavas kr., puļķu kr., sīikrūogus.<br />
5. sudmalas: grauzdēs sudmalas, kāršu sudm., laficenieku sudm.,<br />
mikula sudm., pīenavas sudm.<br />
6. cepļi: kazupes ceplis. [6 a. kalni: buļļu kalns, darvas k.» kaķu k.,<br />
kāpas k.j. [6b. pakalnes jeb uzkalni: akmeņu k., avota<br />
roza, kauguru rozas, ķlķera roza, ķīvītes k., lazdu k. ļļ legzdu k.,<br />
raganu k., vilku k., žagatu k.j. [6c. lejas: ādiņu leja]. [6d.<br />
bedres: ozola bedre].<br />
7. upes: džukstes upe, slampes upe.<br />
8. strauti: kaügarstraüts, laficenieku str.; [kazuļu str., klabju str.,<br />
pumpju str., sellite, tēvu str., zaļais str., zirņu str.]; sadiņu lejas str.,<br />
apschupes str., baloschu str., batarenes str., behrsfulu str., braschu str.,<br />
breeschu str., buldurenes str., buņņu str., dählenu str., duhņu str.,<br />
eliņu str., gaiļu str., garais str., jehriku str., kasparenes str., kasupes str.,<br />
knitarenes str., kundurenes str., ķelderu str., ķihschu str., ledus upite<br />
jeb str., meetneeku str., melnais str., oschu str., paugu str., petschu-<br />
renes str., sila str., skābeņu str., sniķerenes str., suschu str., tihta-<br />
renes str., tschuhdaru str., ungurenes str., wagarenes str., walterenes str.j.<br />
9. grāvi: berzula grāvis, čabu gr., ķundura gr., mella strauta gr., nukas gr.<br />
10. ezeri: aklie ezeri (ap. 20 gabalu), kliģerezers, lancinez., vilku ez.;<br />
[kazupes ez., pienavas ez. jeb lanciyu ez.,<br />
zivnieksļ; salkschņu es.,<br />
aploka es., behrsiņu es., eseriņsch, kaktu es., ķihschu es., lauku es.,<br />
lihtschu cf., ļuhpischu cf., melnais es., meschkunga cf., rijas es.,<br />
strauta es., tschuhtschu es.j. [10a. dīķi: sarkanais dīķis].<br />
*/. purt: damšķu purs, düskas p., tīreļpurs; [baltais p., eljas p., pie-<br />
navas p., ūdens p.]; sdriksna, jahņa dambja p., jodenu p., kapu p.,<br />
kliķu p., kurkuļu p., leelais tihrelis, meegaiņu p., melnmescha p.,<br />
milschu p., osoliņa p., praulu p., praviņu p., purva kroga p., su-<br />
muragu zirtums, wiņķu p.j. [11a. dūkstis: velna acs].<br />
399
400<br />
12. pļavas: āpšene, bēnužu pļava, bē)rzula pļ., difbenes, jeīnātene,<br />
kraķenes pļ., krievenes, küoka līeknis, ķepurenes pļ., ķiputenes pļ.,<br />
laipas, lankas pļ., laclejas, lielais placis, ļūpitenes pļ., mellaiz<br />
strauts, rimeīku pjavas, rīpeles pļ., rumpulis, rācenes kakts, sla<br />
pes līeknis, straģenes pj., stumpenes pļ., susekļa pļ., svilum<br />
vanaäzenes, veģu kalniņš, veīdnieces (saüsä-, slapja) veiņas; [apsen<br />
dālenes pļ., kaugures pļ., kaukaru pļ., kazāku lama, lejas p<br />
liekns, melnais purvs, meitu pūriņš, ozolpļ., riemeles pj., sāmek<br />
vejiņas, zirņu strauts, žagatu mežs]; laņischu pļ., apaļā pļ., aploka p<br />
apsulas pļ., apschenes pļ., arootiņu pļ., bataru lihzis, bautulenes p<br />
bähnusenes ]| behnusenes pļ., behrssulas pļ., birses pļ., bitenes p<br />
braslis, braschu pt, breedenes pļ., buhdu kakts, buldurenes pļ., burģu p<br />
darrvas pļ., dedsenes pļ., degu pļ., dibenu pļ., dobenes pļ., drch<br />
lihzis, drullu pļ., druwmas, duhdsenes pļ., dünzenes Pļ., dsegusenes p<br />
elites pļ., eseriņsch, gailitenes pl, gaiļu pļ., garais kakts, garas pļ.<br />
gramscha pļ., geidas pļ., iliņu pļ., jüdenes pļ., kahrklajs, kaķenes p<br />
kalejenes pļ., kaņepenes pļ., katlahpenes pļ., kasenes pļ., kasu kak<br />
kasupes pļ., kleesmitenes pļ., kliģerenes pļ., kreeweni, knimuleenesp<br />
kumeļu kakts, kupizas pļ., ķuhlenes pļ., leelausenes pļ., leepenes p<br />
legsdiņu pļ., lehpenes pļ., lekstu pļ., lihgotnes kalns, lihzis, lihtschu p<br />
ļuhlenes pļ., mahju pļ., mahlenes pļ., malenes pļ., medus strau<br />
mehlaschu strauts, metnmefct)a pļ., mosenes pļ., moscheles pļ., muis<br />
neezenes pļ., nowadmsch, odseņ pļ., osenes pļ., oschenes pļ., osolenes p<br />
osoliņu pļ., pehdenes pļ., perkoņa strauts, peterenes pt, peternee<br />
leeknis, petschurenes pļ., pintara kalns, poķenes pļ., praschuzenes p<br />
preedneezes pļ., preedneeku pļ., puhtelenes pļ., puķenes pļ., pu<br />
wenes pļ., purwu kakts, putnu kalna pļ., raibenes pļ., rambenes p<br />
rihpenes pļ., roschu lahma, rukas pļ., rumbiņu stuhris, sähmitu p<br />
sahmu pļ., sahwainenes pļ., sihkumenes pļ., silagala pļ., $<br />
ģenes pļ., skuķenes pļ., skurbenenes pļ., snuķenes pļ., snurlehn<br />
nes pļ., staltenes strauta pļ., stepehnes pļ., stirnu strauts, strautiņš<br />
suhrenes, supara pļ., saķu sala, susanes pļ., sutenes pt, tehrvap<br />
tehwa strauts, trallenes pļ., tujenes pļ., tumschais strauts, ung<br />
renes pļ., wahrdenes pļ., maschķenes pļ., wehjenes pļ., wehrschu p<br />
wehrschupju str.,<br />
welenes pļ., wezumi, wilkastes pļ., zeekschenes P<br />
zelmu pļ., zijanenes pļ., zuhku leeknisj.<br />
13. ganības: mežkunga ganības, šultenes kakts; [straģenes aploks<br />
sannas gan., jellaku gan., leelais placis, māķenu gan., segļu gai<br />
spahrņu gan., wezwagares gan.j.
14. atmatas: aņišu atmatas.<br />
15. lauki: meskas laūks, zemdegas; [arniku kakts, dekšņa, dīķene,<br />
govs rags, kalmakas, kārklu 1., lamiya, miglaine, novadiņš, smilšu<br />
kalns, svilums]; sadeeņu l., ahņika, akmeņu l., aniķu l., aniņu l.,<br />
apaļa gabala l., aploku l., apsaja l., artiņu l., atmataē l., aunenes l.,<br />
beesumu l., behrsaja l., behrsiņu l., darwas l., dihķa l., drahschu l.,<br />
druwmas l., dundagas l., durbju l., dsehrwju 1., dselsrahju l. »dsels<br />
rahjas l., eseriņa l., eseru l., jaunais l., jodu kalns, kahļu l., kahpu l.,<br />
kahrklaju l., kahrkliņu l., kahrkļa l., tatu l., kalna l., kapiņu l.,<br />
kruhmu l., kurpju l., ķihschu l., lahmas l. 1| lahmu l., lahtschu kalns,<br />
laukgalis, leekniņa, leepajiņu l., leepiņu l., leepu l., leesas l., legs<br />
doņas l., lejas l., lihdums, lihtscha l., mahju l., mahlu braslis,<br />
masais l., mescha l., miglenes l., muhra krogus l., norischu l., odiņa l.,<br />
oscha l., peļu l., plehsuma l., purwa l., raibais l., rehdneeka l.,<br />
rijas l., ripses l., rosās l., skahrņu l., smehdes l., snutschu l.,<br />
springu l. 1 schņutschu l., stabu l., stahrķa l., stibenes l., stizenu l.,<br />
suhnu l., schnores l., saķu salas l., saldatu l., salmana l., satais l.,<br />
saļee strehķi, sofu l., schagaru l., timpas l. ļ| timpju l., tschuhtschas l.,<br />
tschupenes l., wahrnas l., wezais l., wezais dahrsa l., zuhku l.,<br />
zuhku<br />
leekņa l.j.<br />
16. meži: alksnājs, apšene, bebru sils, benūžu dibens, bifstala,<br />
briežu masts, briežu straūts, cīekšu sils, cūku lieknis, dambmalas,<br />
degsna, dresmayu dangas, driksniņas mežs, eglūoņas m., ērzeļ-<br />
krüogus berzi, ganibas m., katlāpu sils, kaiiguras m., kliģeres,<br />
kraķu sils, ķēniņa dārzs, ķēves sils, laca egles, lecu kalniņš,<br />
liegums, lužņas, meska, nārstus, parüoze, pīsa,<br />
rīkles gala m.,<br />
rīpeju sils, rumpulis, šiliņš, silnīeku kalniņš, stalta sils, stregzna,<br />
sutrainis || sutraine, veiņa mala, vilku masts; [apaļais m., augstais m.,<br />
bērzājs, cinājs, draktene, dregznas m., druviņu m., duncene, kapu m..<br />
kālājs, kārklājs, ķēves sils (lielais-, mazais-), mātīte, melnais m.,<br />
novada gals, smiļģu liekns, strēķu m., žagatu m.]; sahniķu m.,<br />
akmiņu m., alkschņurahjas m., anniņu m., apsites birstala, awota<br />
rose, beesumu m., behrsiņi, behrssulas m., behrssulas nahrsts, birses m.,<br />
bodsiņsch, breedischu m., bruhnais kalniņsch, buhku leeknis, buhkuļu m.,<br />
burģu behrsiņi, dekschņa, dihzmaņu m., dirbenes, driksniņas m., durbes<br />
birse, eglischu m., eglites, garas egles, kapu<br />
m tapu kalniņsch,<br />
kalēju m katlahpju sils, kasupes m., krehķenes m., krehķu sils,<br />
kriģeļu m., kuhlaiņu birse, kurkuļu m., lahtschu kalniņsch, leela birse,<br />
leelais sils, leepiņu m., leesas m., maliņa m mēleņu m., miglenes m.,<br />
LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 26<br />
401
402<br />
needrenes m., nowadmsch, osolu ganibu m., pihsas kalns, pirschas m<br />
preedulis, preeschu m., purwa m., reekstu m., riguļu m., rubeņ<br />
kruhmi, sehņu m., šiliņu m., sils, siļķenes m., slampes sils, stibene<br />
strihdus m., sutaschķa m., swilumu m., schķihbais m., sāļais kalniņfc<br />
tumschais m., tschiganu m., upes m., wezais degums, wihlupju m<br />
wilkaste, wilku paröse, zeetais m.j.<br />
17. rüozas: avüota rüozas, ciganu rüoza, viiku rüoza.<br />
/S. izcirtumi: asins jüra, sumuraga cirtums.<br />
19. ceļi: istabiņas cejš, krimūnu c., kungu c., ragu c., sävainu c.,<br />
sievas c., veiņa c.; [kāršu c.,<br />
vilku dambītis].<br />
20. teki: jaünzemu t$ks, rüju t.<br />
lielais lauks, vējiņu (=veiņu c.<br />
21. tilti: lancenieku tilts, pīenavnieku t., veīdnieku t.; [ansis, lēpes t-n<br />
melnais t.j.<br />
22. kapi: džukstes kapi, grauzdēs jeb pluģu k., ķunduru k.; [kazupes k<br />
sūkšņu k.j.<br />
23. stigas: difbenes stiga, istabiņu st., nuku st. s23a. līči: būdiņ<br />
līcis, trīsžuburītis]. [23b. salas: zaķu salaj. [23c. dziļumi<br />
abriņa, akmeņu dziļums, ansa dz., bebru dz., klāviņu dz., kolka<br />
kumeļu dz., māsiņu būdas dz.j. 123. zvejas vietas: ģeidaka<br />
zaļais strauts].<br />
24. pavārdi: antiņš, bane, bērziņš, bunte, danga, ezers, gailis, grieris<br />
kalniņš, kažuotnieks, kludziņš, krūmiņš, lauķis, lacis, leitis, leķis<br />
licis, naüdnieks, niedre, remess, renga, rubenis, rullis, rüozite<br />
saulgriezis, saüsups, sēja, skults, skurbe, straube, straütmanis<br />
šifmelis, šnūore, tupele, uozūoliņš, vilnīeks, zellis, ziemelis, žagars<br />
žvigulis.<br />
25. papildinājumi:<br />
a)apšupes pa ģ.W<br />
a) pavārdi (1835.): addehn, alissain, beesbahrd, biron, bnmbcr, banfctm, dinka,<br />
cssar, gulbe, kalke, kalniņ, kanccr, lahz, lauwa, lceknin, liggcr, lihknm, mallin, muhr<br />
ncek, ohdin, paulehn, siksna, siksparn, smilga, scbnore, scmmsarr, sillabahrda, tces<br />
nes, tullin, tscbabbe, wabzect, wehjis, willncck, zclm, zcnziht.<br />
p) māju vārdi (1811.): darseneek, rimaickc.<br />
y) kruogu vārdi: labmen krng.<br />
b) džūkstespag.:<br />
a) pavārdi (1835.): bajahr, baltais, bärge, batter, birgc, brakkam, buffc, daĢc.<br />
deine, driska, druppal, dsisla, eddohl, garros, geprick, giptar, grandin, grecwing.<br />
grcisais, gudrick, jcbrs, jcnlus, kappick, kaschok, kiukker, klibbe, klnhdsiņ, krahdsiņ, krub<br />
min, lcggns, liggcr, mangul, medum, milser, muscha, nehge, noraug, ohding, ohsohl,<br />
obsvling, pahtais, pappe, platau, plehsc, Pohle, praweinc, pnksse, pumpit, purring.
cmmcs, rickscbc, rohgc, ruksc, rutka, sausuppe, saulgrcesne, sittpurgc, skult, skultcnnc.<br />
smilga, smiltiņ, spurris, Strünke, stuhrc, scblampc, sarrin, siclit, sebaggat, schubba,<br />
tfebabbe, tschikste, tschudar, uhder, ulpc, wchsis, weymesch, wiers.<br />
ß) māju vārdi (1816.): jndse, mabbšc.<br />
7) ciemu vārdi: [burlaku ciems jeb zalamāna c.. ievaltl, ķiputas, ķunduri, pē-<br />
pull, purmālnieki, spāņu c.].<br />
c) džūkstes mācītāja pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): gvaube, kahle, kappeek, krnhmin, knhlit, laiweneek, ledding,<br />
lindrack, mey, pawahr, Pogull, prawing, reekstin, siunke || siunkis, sknrb, Selliht,<br />
tuppel.<br />
ß) māju vārdi (1811.): ducke, kipput || kippit, spahnc, scmgal ; (1816.) gcide.<br />
d) grauzdēs pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): barsķc, belirsiug, bohdsche, bück, dambc, dchling, dreija,<br />
dumpe, dsegguse, esse, grassi, idahs, kaposting, kckse, klawebr, kradsing, krasting,<br />
krccwing, kreews, kreki, kropkin, krnhming, krubms, kusting, labze. lccping, lehrums,<br />
leitis, lcksis, luķķe, melder, musckkis, nabbagS, ohsoling, ohsols, pcllekais, Pohle, poh.<br />
ling, recksting, ruksc, rumbc, saclga, saule, seSske, sezzin, simts, stabe, stäupe,<br />
strasding, stubve, tschipping, wannag, weinayis, wenter.<br />
ß) māju vārdi (1811.): karccklc ||<br />
e) kazupe8 pag-:<br />
karklc (1835.), ohsoling, zcrpcncck.<br />
a) pavārdi (1835.): bcrsing, damalt, edol, gohbc, kahlc, leyes, rambing, ram-<br />
ming, redlis, robsit, rnnze, saule, skudre, wittals.<br />
P) māju vārdi (1811.): aneck ļļ sanikasj, durbc, dselseragg || [bfclfavaji], nicksme,<br />
scknuyc, timpe; lustupjij.<br />
7) kruogu vārdi: Idahles krogsj.<br />
f) mālenieku pag.: pavārdi (1835.); ahpscbe, bccrent, bchrsin, bihrin,<br />
dullais, indscne, johdc, kruhming, lappin, ligger, lohrcnz, mablncck, majobr, reekstin,<br />
runze.<br />
g) m e ž u n g a pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): dange, ehrpe, gerrc, kiwit, kruhsmatt, kunl;, lcepa, lehrum,<br />
mtdsctml, obrmann, ohsol, paidschel, paikul, pildiņ, plahne, vabbin, straume, suntcl,<br />
vwempe, snnlle, schihds, tarbait, tuhtc.<br />
p) māju vārdi (1816): wcidcncck kalning.<br />
h) pēternieku pag. (kopā ar baltās muižas un vērpu m. pag.):<br />
6*
404<br />
Straupe, strausse, Schinna, saķķe, seemcl, sellis, seltin, Sihle, silbarts, snoht, «cbib-<br />
dm, szagger, szwargus, teesneek, timpa, trenze, tuppel, tschamme, tschatsche, tsanppc,<br />
tschuska, ubbags, ullehn, ungur, wahzcet, wassarin, wellu, wende, wihksne, wihndcdse,<br />
wilks, wiltzm, zehre, zihkar, zukker.<br />
ß) mä/ll vä/-i// (1811.): ewald, prceluhle, riepeln, wannage.<br />
i) plenavas pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): apihņ, assikalts, bailigais, baķķe, baltais, bandschus, baroiņ,<br />
bargais, bause, behrsing, bendsche, bcrkehn, bitte, bitteneek, blitzoņ, breeden, bruiver,<br />
bubbit, buhriņ, bundsche, buye, dankehn, begge, dumpe, dundur, eddol, eesalneek,<br />
gailis, gerre, gohbsin, grantschus, gribbul, grindschul, grundul, gulbis, intbuDfc,<br />
imaks, jakkant, johsche, kabuhse, kahle, kalley, karkliņ, kasche, kiewit, krasti», kraukliln,<br />
krehkis, krengul, krikke, krippel, kuhlehn, kuplais, kurliht, lahze, lampe, lauke, leeldi<br />
dsche, leelmann, leepa, lewihsahn, ligger, lihze, linda, lidrak, luhs, lukstiņ, mabful,<br />
maypitz, matschen, mausiht, mehdiņ, missa, muischkungs, muzzeneek, needriht, ohdiņ,<br />
ohsoling, paisan, pakkaie, peens, pehda, pehrkohn, pelke, pellum, peschke, pidsche, pilīpe<br />
Pikkus, pinz, plamsche, pohgul, puhka || puhks, punke, rass, rascka, rehdneek, reppkus<br />
reppus, rikscha, rippa, rohsiht, rukscha, runze, salming, saulit, schja, seske, siunke,<br />
skudra, skult, smehkis, spals, speeķis, sprohge, spurre, stengel, stingrit, stobre<br />
strasdiņ straujis, strunke, summerags, saidus, sarriņ, seltiņ, siering, sihliht, sirnil,<br />
swaigsniht, swenge, swirbul, taupe, tuppel, tschappiņ, tsckarka, tschippus, tfebuoer,<br />
tschuscha, uhdre, unnit, welwe, wendin, wewer, wilki, wilneek, zirzen.<br />
fi) māju vārdi (1811.): kunsing, lehlaudse, medem, plutaine.<br />
/. mājas:<br />
A. audruvnieki:<br />
— Elejas pagasts (savlen.) elejntekl.<br />
A. aüdruve — aüdruvnteki.<br />
B. bqra vifeava —<br />
C. briežu pagasts —<br />
D. elejas pagasts<br />
E. mäcitäja pagasts<br />
ludiņi, purmaļi, slaveīkas, vankas.<br />
B. bēra vifcavnieki:<br />
bqra vifcavnieki.<br />
brieženieki.<br />
— elejntekl.<br />
— mäcitaja<br />
saimnieki.<br />
baluoži, č§fsi, laīmas, libāfti, tūomiņš, zvenģelis.<br />
C. brīeženieki:<br />
brirjķis, brieži, grīvnieki, kapteīnes, kubeļi, kužas, kuoreļi || körep,<br />
raūģeļi, staiguļi, straūtnieks, ūpji, viļum§ni, ziemeļi.<br />
D. elejnieki:<br />
balgaivi, baļjiņi, baūbišķi, bejnäti, blūdži, brinķi, brūveri, čīpļi, ču-<br />
deri, dalbiņi, dičkaļi, dinjaüti, difnavas, äruslhni, gaīdeļi, ikvildas,<br />
imberteni, jaünzemi, jākaiši, ječi, jūostišķi, kaktišķi, kaūšeļi,<br />
kā-
jeles, krieviyi, krumesi, küäras, maņķi, mackaisi, mucenīeki, mūr-<br />
nieki, nūovadnieks, pārupi, plāceņi, plēpji, pumpuri, ratisķi, rinkas,<br />
rusiyas, sēneļi, skrūoderi, smilgas, sprandiņi, sprūoģi, spudiņi, staļģi,<br />
vani, vecvagares, vellpapeži, vinkliski, zeltiņi, zilišķi, žebri, žigļi.<br />
E. mācītāja saimnieki:<br />
aūkmanis, ķeri, üzkurfni; sditschkaļi, schigle].<br />
2. muižas: aūdruve, bēra vircava, briežu muiža, eleja (liel-<br />
klivenm., lazäu m., ūozūolm., vaitkūnes, valpāte, zizma.<br />
3. baznīcas: sesavas baznica.<br />
4. skuolas: annas skūola, briežu sk., elejas sk.<br />
un maz-),<br />
5. krūogi: balūožu kr., lazäa kr., rudzu kr. (b. virc.), annas krūogs,<br />
apšu kr., griku kr., jäkaisu kr., meitu kr., parizes kr., sprūoģu kr.,<br />
stārpas kr.<br />
6. sudmalas: bēra vircavas sudmalas, elejas sudm.<br />
7. upes: sesavas upe, [würzawas upe (b. virc.)].<br />
8. strauti: elejas straūts, lbaloschu str., liekna str. (br.), melnais str.,<br />
skrodera str., seltiņa str.j.<br />
9. dīkt: brūžu dīķis. l9a. lauki: kaupena lauks].<br />
/6. pļavas: mellais straūts, pūočas. [10a. purvi: kūdru purvs], sbluh-<br />
dschu purws, bruhweru p.].<br />
//. meži: čuderu purvs, līekna, nūovadnieku kārtis, plēpju purvs, ra-<br />
tišķu purvs; svilku dārzs]; [piltischķi, potschas].<br />
12. ceļi: cīpju ceļš, griķu c., vecais c.<br />
13. tilti: lazdu krūoga tilts.<br />
14. kapi: bulduru kapi, čudeju k., kaūšeļu k., pagānu k., sprūoģu k.,<br />
skrūoderu k.<br />
/5. stigas: garais Iiniyš.<br />
/6. Uzvārdi: bērziņš, buldurs, kalnins, krūmiņš, ķ?purs, priede, pūod-<br />
nieks, stieciņš, ūozūols, zirnis, židins.<br />
/7. papildinājumi:<br />
a)audruves pag.'<br />
a) pavārdi (1835.): abuk, ballod, bersing, dwarel, dwihlup, gasche, grahw, jeert<br />
jclikis, kruhminsch, kunsingsch, leepe, luddiņ, mellkajis, muzzeneek, ohsis, ohsol, pehr<br />
kon, platte, puschkalp, sehleets, seskc, spalwe, spandag, strugge, strunke, swik, sagger<br />
seemel, snohts, sutteyns, tohlen, tschuhtschen, wihtm, zebben, zihrul.<br />
ß) māju vārdi (1811.): griwen, sgrihwneeki], kennepe, klahwis, kurschken, willu<br />
mehn. lesM.<br />
Y) muižu vārdi (1811.): friedrichshoff, (ar mājām: kallatschen, seemel).<br />
405
406<br />
b)b§ra Vircavas pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): bahlings, ballahe, ballohde, birsenek, birsull, blesse, duhreis,<br />
dseguhse, dsennis, gailite, gelb, grābies, jesskes, kallning, karkling, keppur, kligge,<br />
kljawa, kruming, kuckainS, kuile, lassde, mussekants, ohsoling, plattbarsdc, plehpe, plja<br />
weneck, pruhse, reines, remmess, rohbing, rohncs, skreye, spalwe, sprehsling, spunde,<br />
sarrings, suhping, suikkes, schube, tscbafste, tsckuke, uschkaur, wells, zucker.<br />
ß) māju vārdi (1811.): kagel lkahjelesi, krumes lkrumeschij, liebe llihbju) (kupöcke,<br />
manke, thomine), mitkuhn, rincke (rinkasj, ruscking sruschiņij, stalge sstalgesj, tschcrcs<br />
ItscheresiZ (tag. čejsi).<br />
c) briežu pag.:<br />
°c) pavardi (1835.): atrasts, auning, bahling, birscneek, bissite, blesse, duhreis,<br />
dsennes, grables, jesskes, karkling, karsteins, kaulings, tttgge, kljawa, kruming,<br />
kuckains, kuptsche, la«be, mussekants, mutzencek, nabaggu, nahkums, vhsoling, paisses,<br />
plattbarsde, pljawenek, preede, pruhse, puhze, puttning, radsing, ramme, reines, rem<br />
mess, rohbings, runzes, saulite, skreye, spalwe, sprehsling, Spunde, Spurre, «trae<br />
ding, schunelle, serrges, siehlite, suihke, swehdring, swehring, swirbull, scbubc,<br />
tschonne, tschuke, uppepeter, uschkaun, wells, wiehthols, wiehtings, willkahses, zehr-<br />
ping. zipols.<br />
ß) māju vārdi (1811.): sbcikasch (: dnrbe, kihbarti, manki, rauģeļi, Strautneekij,<br />
gaideļi, kaptehn (: breeschi, brinki, jaunsemji, koreļi, manki, Strawinski), fubel (: kap<br />
keines, spudiņi, uhpji), platkayjil.<br />
Y) kruogu vārdi (1811.): platkahjen krug.<br />
d e 1 e j a s pag.:<br />
-c) pavārdi (1850.): abvhl, appeltais, augles, banschul, bertul, bilgne, birsul,<br />
blusse, branteneck, brasche, brchde, drille, bubjes, bujume, bumbers, duckes, duhmings,<br />
dullais, egles, erseles, esalneek, gailes, gohding, grantneks, grauding, grimm, ibben,<br />
jeksche, kamberehn, kasack, kerckling, kimse, kinpsche, klebber, kljawing, knarre, knigge,<br />
kohtzing, krauckle, krecke, kroger, kubling, kuile, kuschke, quddsis, lackstigal, lahzis,<br />
lasdc, ledding, lehpe, ludding, lndse lndsis, mancke, massing, melderinsck, mcscbul,<br />
misse, mische, nadsing, oses, ohsing, ohsoling, padratschncek, paissacks, petsckul,<br />
pieranth, pittke, plaweneek, Pohle, puckainas, pukkit, pupping, purmall, pufsbablcv,<br />
reeksting, rehdeneek, rohsc, rudsit, rumbeneek, rumbing, rumpc, sallming, saulitc,<br />
serma ļļ sermen, skuje, spradse, springe, Spurre, stalge, strasdc, Strasckke, srraur<br />
neek, sühne, swehden, swelpe, swelping, sackit, sahlit, sallais, samaite, sarring,<br />
seihle, siehlite, swehdere, swirgsding, Schübe, taback, teckters, uskur, uspasser, uscbfc,<br />
walirpe, wannags, wehglcs, wehses, wells, wending, wicksncs, wiesing, wilcks, wil-<br />
zing, winsohr, wünsche |j wünsche, zclms, zipols.<br />
ß) māju vārdi (1811.): audro ļļ audrak, dambiske sdambischkij, gailene, jasailt»,<br />
Ijahsaiti, laime slaimasj, linnay llinajij, Seplc, scknicker, schuddcr, weitkuhne; lbar-<br />
dschas jeb plahziņi, lauka-raubischki, skroderi jeb pussmuisckneeki, tihteri].<br />
e) sesavas mācītāja pag.: pavārdi (1835.): ahbel, angur, darseneck<br />
didschkal, dudelneek, garre, kerre, kester, leeping, melle, ohsol, preede, pukkit, spakkc,<br />
schigle, uskur, Weeglais.
Emburgas pagasts<br />
(tagad salgales pagasts —<br />
— emburdzniekl.<br />
salgalīešl)<br />
/. mājas: a) dzimtgarūožnīeki: anšķini, ausekli, Ka6iķu māja<br />
peīļi, renģelnieki, züostzni; b) ernburdznieki: akmencūciņas<br />
anuženi, aūniņi, ādites, bačas, balūoži, bāžas, beīkas, billes, billites<br />
bīeranti, bjaūkas, buļļi, buranti, butkas, būtrumi, cīruļi, dandari<br />
daūknas, dāzūži, druķi, dumpiši, gabaliņi, gaileni, gaüras, grauži<br />
gutes, igauņi, imati, jufģini, kaļķenīeki, kannenieki, kaspari, ka-<br />
zuli, kačas, kļīebas, krieviyi, ķeīkuļi, ķeizari, lēči, lemmas, mūrnieki<br />
nagļi, padambes, paūculas, pazüoli, pinceri, pudas, pudžas, puikas<br />
pulkas, punkas, pūriņi, rāceņi, ruciņi, runči, rūķi, runas, rünmäles<br />
rūoziņi, silmacas, sīzari, sietnieki, smēdes, spiīvenieki, stīveri, strī-<br />
ķeri, šuneļi, svili, sikali, šmita māja, tiltaleīši, tilas, trunnas, tuči<br />
ūoļas, üozüolgaili, uozudiņi, vilcini, vilkuperaji, zaimi (jeb zaķi)<br />
zvirbuli, žubfni, žūlas; c) ķendzenieki: alksnenieki, galiņi, vi-<br />
duči.<br />
2. muižas: emburga, ķendziņu muīža, salgales m.,salgales mäcitaja m<br />
3. baznīcas: salgales baznīca.<br />
4. skuolas: emburgas skuola.<br />
5. krūogl: emburgas krüogs, priedes kr., stabu kr.<br />
6. sudmalas: emburgas sudm.<br />
7. kalni: garais kalns.<br />
8. upes: garüozis, līelupe.<br />
9. strauti: ikstrums, sūodzers; fbeņģelis, mizupe].<br />
W. grāvi: mellais strauts.<br />
//. ezeri: ķuoču ezers, rumbeļu ez.<br />
12. purvi: avūota purvs, difšeļu p., gaiļa p., lapsu p., luksti, plaüvas<br />
rūnu p., sūodzers, vilku p.; (eglājs, ģedu p., liepiņp., rūna p., tāmu<br />
jeb dāņu p.ļ.<br />
13. pļavas: billes kakts, eglu pļava, ķēves kakts, lapsu pļ., zelta pļ.<br />
[rājums, seglis, sodzeris]. [13a. lauki: segļa lauki].<br />
14. meži: ernburgas meži, lķisa m., runča m., strautnieka m.ļ.<br />
15. ceļi: platais ceļš. [15a. tilti: mizupes tilts, sloka tiltiņš.].<br />
16. kapi: trunnu kapi, [rumbu kapi,<br />
zosenu k.].<br />
17. stigas: jaūdedžu stiga, nabagu st., vilku purva st.<br />
18. sēkļi: pūces sēklis.<br />
19. uzvārdi: bļaūka, gailis, jufģins, lazdiņš, līckna, liepa.<br />
407
408<br />
20. papildinājumi:<br />
a)bi)]u muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858.): balzer, birseneek, bitteneek, bresse, brigadcr, daugaweet,<br />
gaile, grabbing, grinnc, jaunbrahl, jumik, kalning, klepper, krafting, krecwing, kruh-<br />
ming, lasding, lejeneek, luddin, ohsol, pauting, preede, purwe, rawey, robeschneck,<br />
rosen, sauke, silling, sprohge, strautneek, turks, utehn.<br />
ß) māju vārdi (1811.): batsche, butrum, gabbelin, gaure, gvausebe, keikul, kciser,<br />
klungste, krewin, lappein, ohselgail, pabam, peskcn, Pinzer, puicke, Purin, reipodin,<br />
saire, trunc ļ| trunne, zisar, zurzin; (1858.): behrse, fabber, plikken.<br />
7) muižu vārdi: biļļu muiža (sk. jaunsvirlaukas pag. 2.).<br />
b) emdurgas pag.:<br />
ar.) pavārdi (1850.): akmiņgraus, alksSne, arrais |ļ arreis, anfing, awot, ballod,<br />
basck, batsckuk, beerne, behrsing, birsneek, birsnm, bitte, blukk, bohse, brecdis, bruflcbn.<br />
bruwer, budrik, burkabu, dalus, druwmal, dundur, galwing, gludding, grause, grofS,<br />
guhting, gulbc, ixtrum, janum, jannmchr, juddcr, kalley, kalnemal, kalning, kauling,<br />
kerrgalwe, kleeding, klepper, klibbsakke, klippss, krasne, kränkle, kruhmal, labswards,<br />
lahze, lasden, lejeneek, linning, masuhr, mednis, melder, meldra ļ| meldris, melkahje,<br />
mellbarsd, nagling, needrais, ohssis, ohsol, ohsoling, pakalne, pchda, pilads, plan-<br />
dag, plaweneek, Plesch, pohdneek, precdau, purmal, purring, rahzen, rappel, rawey,<br />
reeksting, reine, sillegail, silling, skieksting, Skujeneek, skursten, spunbc, strasde, stras<br />
ding, strautneek, strclneck, swenke, scbluka, schnoorc, sakke, sarrc, sarring, secmel,<br />
selmen, selting, sillbrukk, swejeneek, tschabutt, tschingal, utehn, walte, nnekis, wieksnc,<br />
wilke, wilzing.<br />
ß) māju vārdi (1850.): dalus, paswan, ziesar, zuzing.<br />
c) ķendzenieku pag.:<br />
a) pavārdi (1858.): ahbel, alksne, anfing, beikulitz, braschge, brinkus, gaike, glud<br />
ding, jumik, kruhming, lasding, lasch, leelmann, melbarsde, mellgalwe, ohgle, osoling,<br />
pcnkau, plehsais, reeksting, ribba, roops, rugahjc, rutke, skuje, strasde.<br />
ß) māju vārdi (1811.): kaschoke, lectzc, pulcke, schikkal, tutze; (1858.): beike, kan<br />
ne.neek, muischneek (: galling, widdnz), pubbc, swille.<br />
r) kruogu<br />
vārdi (1811.): kruglenkrug, preedenkr.<br />
d) salgales mācītāja pag.:<br />
a) pavārdi (1850.): akbardin, bersing, elmanntrunne, kaktebulle, kleeder, truffc.<br />
krnming, kukkain, leepe, ohssing, osoling, sarring, teesnis.<br />
tohman.<br />
ß) māju vārdi (1811.): blukke, bulle, dauke || daukne, stiewer, sunnel, sckuhlc,<br />
1. mājas:<br />
A. garüoznieki:<br />
Garüozes — pagasts (savieti.) garüoznieki.<br />
A. garüozes pagasts<br />
B. katrines pagasts —<br />
—<br />
gatüoznieki.<br />
katrenieki jeb katrenieši.<br />
a) glitenieši: aüstari, dävi, dumpi, vilanti; b) andes, brieži,<br />
bunduli, bufķi, bübji, büozes, cēlāji, cifpeņi, dabes, dūjas, dūres,
glužas, gutes, ģedrūtes, ģildas, ielieci, kārumi, kramiņi, kraukļi,<br />
laktas, lamži, lapaiyi, laūsmaņi, laūksārgi, lībieši, lukstenieki,<br />
lüodes, mākuļi, markas, mejlupi, mesteri, mirki, nārušķi, pārupi,<br />
pinņi, plāņi, ruši, rūķi, rūotas, segli, silmačas, slimpi, spāriņi,<br />
speltes, stfguļi, stienbērģi, ūozūoliņi, vaciži, viämayi. vilklauži,<br />
zeltiņi, ziemeļi, žagatas.<br />
B. katrenieki:<br />
apaļi, birkāni, dziedākšļi, ērces, intes, ķempi, kiki, mutītes, rūteji,<br />
sereni, skrabas, stepiņi, tiltiņi, vilciņi.<br />
2. muižas: garūož(u)muiža, katrinmuiža.<br />
3. skūolas: garüozes sküola.<br />
4. krüogi: alenderkrüogs, garūožu kr., krēpes kr., skrabu kr.<br />
5. sudmalas: cīfpeņu sudmalas.<br />
6. kalni: lapsu kalniņš, mejlais kalniņš; baltais kalns, krantschu k.,<br />
roses k., smetes k., tschuhsku kalniņsch (katr.)].<br />
7. lejas: aplūociņi, apsalājs, skruzdiene.<br />
8. upes: bifžiņa, garūozis, īecuve(s upe). 18a. strauti: uhdeņa<br />
— strauts, ganibas str., str. galu sauc par stulpi (katr.)ļ.<br />
9. kanāļl: vella grāvis.<br />
/S. purl: ūogu purs; [leelais purws jeb ea,ta plaša].<br />
//. tīreļi: būdu kalna tīrelis, glites t.<br />
12. pļavas: brieža pļava, celiņu pļava, ciemātes pļ-ņa, čigānu būda,<br />
krūklīene, luksti, mellais straūts, plase, stifnas pl.; seglu pļ., egļu fala,<br />
gambas, plaša, rahjums, stirneenes (katr.)]. ļ 12a. lauki: andertaka<br />
lauks, aschu kakts, zeenmahte (katr.)].<br />
13. ganības: aūnelīenes, kārumu pļavas.<br />
14. lāma: vāržu bedre.<br />
/5. meži: katrines sils, kaulu baūska, rubeņu būdas, sēliešu sils,<br />
sttzguļu sils; ļbreedenes leeknis, dsiļais leeknis, eglahjis, roses meschs<br />
(katr.)].<br />
/6. ceļi: augstais ceļš, garie dambi, ķīseļu straūts, taisnais taks.<br />
17. tilti: āustaru tilts, dabes t., dusmu tilts, garūožkrūoga t., šķībais t.<br />
18. kapi: dabes kapi, dāvu k., ķīķu k., segļu k.,<br />
19. līči: kulbu licis, ranķīene [īecavā].<br />
serenu k., skrabu k.<br />
20. pavārdi: alksnis, bavics, bumbīers, gailis, graūbiņš, jaūnzemis,<br />
kalniņš, kleberis, krastiņš, kristaps, krumults, krūmiņš, krūklis, lazda,<br />
lazdiņš, liepa, liepas balss, maiselis, mejbārzdis, miests, namiķis,<br />
nekā, plūme, puķu laūks, rapa, rijenieks, saūlits, silakalns, šiliņš, smil-<br />
409<br />
ga, smiltnieks, stirna, upenieks, ūodis, viļķis, vilnis, viksna, ziemelis.
410<br />
21. palami: binzis, vejls.<br />
22. papildinājumi:<br />
a) garuo?es pag.:<br />
a) pavārdi (1850.): ahbel, ause, bersin, bildat, eining, kalwin, karkleneek, kerre,<br />
lawiden, leeparbals, lidak, nedrais, Pogul, preede, puhzehn, pukkelauk, purmal, ramme,<br />
ruhse, salmiņ, skehtin, skuje, smiltneek, strasdin, stuhrmann, swille, sckluhke, sckup<br />
ping, semite, swejeneek, tupping, wihtol.<br />
ß) māju vārdi (1811.): annusch, brnhwer, kalley, rucke || rukke.<br />
b) jelgavas mež muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858.): bakk, versing, breese, bretling, daigul, gross, kaugar, attttng,<br />
flamma, leepe, namik, ohsoling, peraij, preede, silling, sillmann, smilga, strauscke,<br />
weydell, wilke.<br />
ß) māju vārdi (1826.): jaunsem, fatgcbanzc, mauring, nammik, pelne, raftcncef,<br />
silling, swencke, sutte, ukse, zierull; (1858.): lahze, lasde, sillegrause.<br />
wihlandj.<br />
c) katrines pag. (senāk piederējis pie jaunsvirlaukas pag.):<br />
māju vārdi: sdahwi, dumpi, glit aksteri, krumuld-ķihķe, mahrka, maisäicl libfc<br />
d) pēterkalnu pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): kalning, needra, nidrik, sedle, slimpe, lvilzing, witohl.<br />
ß) māju vārdi (181<br />
bnbel, glusche, glute, kahrrun, kränkle, lnxteneek, mcžtcr,<br />
segle, sillematsche, sillerucke, skatter, slimpe, spare, steenberg, stegul, wilclaus,wilzi»g<br />
(šo māju lielākā da>a tagacl pieder pie garozes pag.).<br />
y) muižu vārdi (1811.): Peterberg (tg. pēterkalni: sk. jaunsvirlaukas pag.<br />
2.).<br />
/. mājas:<br />
A.<br />
Jēkaupnīeku pagasts (savieti.)<br />
A. jgkaup nieku pagasts —<br />
B. ūziņu pagasts —<br />
—<br />
ūzenieki:<br />
jēkaūpnieki.<br />
jēkaūpnieki.<br />
baītušķi, bičuji, bleķi, brieži, ceplīši, c§si, cīruļi, cūcēni,<br />
dambiši,<br />
daügavas, deguļi, duburi, gud§ni, kalriakaleji, kalnansi, kugreni<br />
(: brieži, lipsti, spuri), ķepali, ķikas, lutārti, melderi, meža puikas,<br />
milleri, pārupji, pīles, platkaji, pumpuri, renči, straütaiyi, strautiņi,<br />
stuļģi, tekusi, tiļeni, timmermaņi, vanči, vilki, viltapas, vitrupas,<br />
zīles. ' ' n^v'<br />
B. ūzenieki:<br />
ažeļi, bērziņi, būdnieki, dimzeni, jaünzemji, jeksti.<br />
kažuoki<br />
kalnamačas,<br />
(:kaņi, peļči, piķi), kupe/ni-čankas, mazküp?ni, meķi,<br />
pukstēs, rammas, rāvāji, salneni, tüomu lāmas, vendiņi.<br />
2. muižas: jekaupmuīža, ragu m., ūziņu m., vētras m.<br />
3. skūolas: jtzkaüpnieku pagasta sküola, ūziņu pag. sk.
4. krūogi: lubu krüogus, spradžu kr. (jtzk.); svilpju kr. (üz.); [ģin-<br />
guļkrogus].<br />
5. sudmalas: c§su sudmalas, straūtaiņa sudm. (jtzk.); bērziņa veja<br />
sudm. (ü?.).<br />
6. kalni: jēlkaupmuīžas kalns, ūziņmuīžas k.; [sudmalu k.j. s6a. pa-<br />
kalnes: slmaņa soda pakalne].<br />
7. lejas: süodu leja (üz.).<br />
8. gravas: kaņņu krāce (üz.).<br />
9. upes: svēte (jek., üz.).<br />
/S. strauti: mejlaīs straüts (jek., üz.), ragumuīžas str. (j§k.); [kaņņu<br />
strautiņš]. [10a. pļavas: emburga, lankaj. [10b. lauki: eres,<br />
liepu lauki].<br />
//. meži: pārupju mežs (jek.); kupenu m.,<br />
diņu m.. [čanku birze].<br />
lāmu priedes, rāvājs, ven-<br />
/2. tilti: cūciņu tilts, gudenu t., jtzkaupmuižas t., vtztras t. (jek.);<br />
dimzenu t., kalnamaču t., kaņņu t., rarnmu t. (ü?.). [12a. atvari:<br />
kažoku atvars].<br />
13. kapi: krustakalna kapi, lutārtu k., stuļģu k. (jēk.); priežu k. (üz.).<br />
14. Uzvārdi: cīrulis, ganiņš, kalniņš, Iag?da, pintars, ribēns, silis (jek., üz.).<br />
/5. papildinājumi:<br />
a) j ē k a u p n i- e k u pag.:<br />
a) pavārdi (1857.): alkschen, ballod, baschc, behmit, bersing, bratsche, breede,<br />
brehkin, brutze, bulle, dihrik, dobel, eglit, grautscke, gurke, kalnakallei, kasack, kausck-<br />
king, krasting, krohne, kruhtain, kulping, leelais, maineneek, malwei, inurneek, muhe<br />
neek, mutsckul, namik, ohsol, ohsoliug, pauuing, Pinke, pohge, pukke, sihwai, spurge,<br />
spurre, strauting, swihke, sakke, sarring, sihling, tihsing, wezzaukum, wezzit, nnlrop,<br />
zeplit, zinnit.<br />
ß) māju vārdi (1811.): dsieslen, kalnemelder, leismelder, spradsen.<br />
b) ū z i ņ'u pag.:<br />
a) pavārdi (1857.): ahbelit, ahboling, ahpscke, alkschen, ballod, behrsing, ben<br />
drup, bendsohl, brede, bruwer, bulle, dauxke, dierick, drohschpraht, egling, gintap,<br />
gmker, gludding, gulbing, irdeneek, jahtneek, kahrkling, kalning, kehpal, ftmše, kruh<br />
bng, kruming, kruse, leepa, lehping, maurtng, meesering, muhrneek, ohsol, ohsoling,<br />
paegle, pakkul, pumpur, rahwa, rappa, ratteneck, reeksting, rohne, ruhse, rumbehn,<br />
uitlka, sallons, salning, silling, skrunde, sprohge, swirlansk, semmite, sweedre,<br />
scbwingel, turell, wannag, wetze, wehsck.<br />
ß) māju vārdi (1811.): sode simon, dpurge, siele jeb scbacmann; (1858.)<br />
guddeu, kuhping, rahwa, spurre, strantaineek, zeplit.<br />
c) vētras pag.:<br />
=0 māju vārdi (1811.): bitschul, breede, deggul, dubbur, gexte, kalna, buttarte,<br />
'"eschepuicke, pihle, pumpur, strautaine, wantsche, zehsa (tg. pie jekaupnieku pag.).<br />
ß) kruogu vārdi (1811.): rawenkrug.<br />
411
412<br />
— Kalnamuižas pagasts kalnamulžnlekl,<br />
(tagad tērvetenes pag,).<br />
/. mājas: a) atmatnieki: ābeles, bergtelti, dabrickis, jansūpi,<br />
meīri, smiltnieki, veckalejs, veleni, viäini, zikmayi; b) Ins-<br />
muīžas gals: aūziņas, caksi, clurnpji, galiņi, ķipji, lapsiņas,<br />
laöi, leītiši, lībieši, pelveži, pukstfni, puoķi, sīmanieki, spriņģupi,<br />
žagatas; c) lej nieku gals: ansķini, āķi, cesenieki, ģ§rķeni, ksl-<br />
nini, Iebrenci» lejaslāci,lempji, lusvēri, pļavnīeki, s?dus, sējēni, skadiņi,<br />
smukas, stīekas ļļ stīekus, šķindēji, šķutes, tišas; d) miestagals:<br />
baļļas, bērti, bīeļas, čūreīkas, dēles, ērgļi, garuši, gavilas. jaü(n)-<br />
zemi, Kalmanis, kamraäzi ļļ -dži, klünas, krievaīņi, Kuri, laūgaļi,<br />
laüriyi, magünas >ļ magüones, muzikanti, pasiļi, staņģi, sMi,<br />
tilaisi, tukumieši, vezeišas, vērškājas, viļli, vifnaüdas, zikyii<br />
e) putgalnieki: galiņi, ruozites, saulītes, stiļļi, uoši, zīlītes;<br />
f) ruženieku gals: adieņi, bērzzemnieki, dravenieki, grabži,<br />
jukšas, kavužas, paūguļi, puntes, pūogas, ruņģi, svēdri, sviži,<br />
tikužas, vanagi, vecgarusi, v?cstaņņi.<br />
2. muižas: bites muiža, bīstrumm., jaunā m. jeb taüku püodi, jūles rn.,<br />
kalnam., mācītāja m., peterm., ružu m., steguļu m.<br />
3. baznīcas: kalnamuīžas baznīca.<br />
4. skūolas: kalnamuīžas pagasta sküola.<br />
5. kruogi: baznickrüogus, btzrza kr., dumpju kr., kalna kr., kuļu kr.<br />
6. sudmalas: garusu suclmalas, skuju jeb<br />
žurku sudm.<br />
7. kalni: cīpes kalns, cukura k., klūosterk., ķiķerk., pilsk., šķindēju k.,<br />
zviedru k.; [svētulis, vidiņkalnsļ.<br />
8. lejas: dešiene, kuņu lāma, pagrabenes,<br />
9. gravas: krievi ņu krāce.<br />
10. upes: aücupe, ālave, skujene |ļ skujaine, tērvete.<br />
//. strauti: jaünzemju strauts, svtzpaine; ļgavainis].<br />
12. grāvi: strauts.<br />
13. IUI: spūoguļu licis.<br />
14. ezeri: skuju sudmālu ezers.<br />
15. dlkl: zivu dīķi.<br />
zīverenes, žābrenes.<br />
/6. pļavas: pagrabenes, Skujenes upes pļava; [lācene, pokaine,<br />
svētulis].<br />
/7. meži: bites muižas bifze, dēļu bifze, kalnamuīžas sils, lusveru<br />
birze, silu pārka, skuju mežs, zvirgzcielis, žagatu m., žābrene.<br />
18. ceļi: platais ceļš.<br />
19. tilti: baznīcas tilts, lempju t., lielas mātes t., lusveru t., skuju t
20. kapi: baznickapi.<br />
21. stigas: gara stiga. [21a. atvari: velētuve]. [21b. zvejas<br />
vietas: pukaineļ.<br />
22. Uzvārdi: ābele, bērziņš, brigaderis, bunte, cēsnieks, ģejķēns, lācis,<br />
liepa, lüsveris, mitulis, pārups, rapa, smildziņš, stieciņš, tukumietis.<br />
23. papildinājumi:<br />
a)kalnamuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): abjatar, addeen, ahboling, alksniht, allen, apsiht, ausse, baar,<br />
balgalwe, balge, ballohd, baroning, behting, behtjan, bekepur, belting, bischkiht, bit<br />
ich», bluhsik, braslus, braslis, breksis, buhs, bukaischneeze, bumber, buugat, dakter,<br />
daugawing, daujat, dauksche, dehle, dischkungs, dohning, draweneek, driksner, droh<br />
sis, duje, dunue, dsirnejanke, eewing, egliht, ehrglis, gaile, garruth, ginter, girgcn,<br />
grabsche, granting, gulbe, juksiht, jumick, kahwusch, kalningtihlait, kalwiht, kaptein,<br />
kaslehn, ļazkel, tebfe, feile, keimen, kerwel, kiepe, kihre, klahsup, klepper, kluhne, kohs<br />
ken, kreewan, krillup, kruhming, kublin.g, kuggeneek, kurlais, kursiht, kweder, lagsding,<br />
laucke, leding, leeljuksche, leelkuge, leelskungs, leeping, lehpe, leite, lihping, lnksting,<br />
inainineek, maisis, mangul, massaring, meesting, meesiht, mehms, menget, Merten,<br />
meschkung, muhriht, muhrneek, mnsikant, nahbel, nebehda, needriht, ohlaineek, ohsai<br />
imis, ohsohls, ohsoling, ohsoljahn, pahteis, passile, pasarring, paugul, peene, peenen,<br />
Petting, petscke, Pickiht, pihlehn, Piksiht, Plankejahn, Plattais, pohkain, Pohle, pramebf,<br />
puckiht, puisell, pumpe, reeksting, renke, resne, rohke, ruben, rumbeneek, runge, rlttke.<br />
sabbul, sander, seddns, silleneek, silling, silljahn, skadazze, skrohder, sknje, slappat,<br />
slaweet, čmcbbc, smehrain, smilgain, smiltneek, sneedsing, snohre, spohgle, sprohge,<br />
ttrasding, strantmann, strautneek, stuhre, stuhriht, swihde, scbkeltne, schkindel,<br />
schun, sahliht, sarring, seeding, seita, seile, semmiht, sihle, sirne, suhnur, swanne,<br />
sweineek, swirbul, schihds, taming, tetter, tihkuscb, turzin, tschaksche, tschetscher, uppe-<br />
neek, wahzjan, walting, wannags, wehdsel, wehrschesarge, wehsch, wehterneek, weh-<br />
wer, weschereene, wirnaude, witrup, Witte, zeelawing, zelliht, zelm, zerr, zihruliht.<br />
ß) māju vārdi (1835.): dahrsneek, eserkalley, iljahn, lohsberge, pohkain, pnrme,<br />
smehrain, steezin, taukpohde, tauragge.<br />
7) kruogu vārdi (1835.): ingusch krug, pohkain kr., sillen kr.<br />
b) stēguju pag.: pavārdi (1858.): bratkus, brigge, bulder, meelanss,<br />
ding, saķķen, sihle, zelm.<br />
Kalnciema pagasts —<br />
kalncīemnteki.<br />
stras ■<br />
I. mājas: a)augšnteki: antvases, braji,ciruļi, dambji, grabas.inkas,<br />
jaunzemes, krümiyi, Kukšas, ķekari, pifļķi, piņņi, pučas, ratnieki,<br />
salmiņi, straütnieki, stürisi, tāmas, zvayi, žibas; b) kaigeiems:<br />
difbas, kvieši, luģi, plaiskas, pukņi, purmaļi, smilgas, umuļi, üclri;<br />
c) kaktenīeki: baluoži, kristiņi, mūrnieki, runči, ruoņi, sum-<br />
ragi, virknes; d)<br />
413<br />
nieki: balgalvji, beltes, egles, kaģi, kalniņi,<br />
kārkliņi, krieviyi, krūtkrāmeļi, ķuli, lediņi, legzdas, lēpes, lūriņi,
414<br />
melderi, muižnieki, pārupji, peitiņi, pĢkas, piķi, purgas, pūoga<br />
silnieki, spreigas, uodiņi, vitiņi, zelberi, zeltiņi, zviguli; e) lielai<br />
ciems: āmeteri, danamāfkas, diinzas, kraukļi, kukaiņi, mellbarž<br />
randiņi, siljeöi, üogles; f) mežnieki: brasļi, disupi. katlāp<br />
mangali, skangaļi; g) vīgantciems: brāļi, grüsi, kalniņi, ka<br />
puostiņi, krūmiņi, ķekari, zandari; h) ļuļlas.<br />
2. muižas: kalnciema muiža, klivmulžiņa, klives mežkunga m<br />
pluostmuižele.<br />
3. skūolas: kalnciema sküolas (jauna un v§cā).<br />
4. krūogi: biriņkrūogs, gaiļa kr., jaunais kr., laöa kr., lēpes kr., mež<br />
kunga kr., tuīlmeīsteja kr.<br />
5. sudmalas: zvīguļa sudmalas.<br />
6. cepļi: baluoža kaļķu ceplis, kristiņa k. c., pluostmuīželes<br />
runča k. c.<br />
7. kalni: čigāna kalns, disupa k., krāckalni, mantas kalniņš, mārtiņ<br />
k. c<br />
kalniņš, medņu kalniņi, paruozas kalni; ļgrumdu k., kalnciema I<<br />
lapskalni, ložmetēju k., plesajk., vilka k.ļ. l?a. pakalni: gasaisk<br />
ivanu k., riņķu kalniņš, šķīvja pakalns, zelta kalniņsj. [7b. gsava<br />
lejas: cērne, elsava, krāckalna leja, žīdu pirts].<br />
8. upes: bērze, jāņupe, līelupe.<br />
9. strauti: btzrzstrauts, cīruļa str., laca str.; [bērzītes upīte, buga<br />
upīte, krüzdärza strautiņš, raudupīte, sēņu str.].<br />
/6. grāvi: grabu gravis, kaugargr., lielā strauta gr., pārupju gs<br />
puču gr.; [dambju grāvis, jaunā cirtuma gr.ļ.<br />
//. ezeri: grāvgala ezeri, greza pura ezeri, kaīgu pura ezeri, krāc<br />
kalna ezers, kriģeļu ez.; ļdeviņžuburu ez., dūņu ez.,<br />
1a. dīķi: trijkungu dīķis, zalšu d.ļ.<br />
vircezers<br />
12. bedres: kalafornija, šachalīne (akmeņlaustuves); [karūsu bedre<br />
laimas ala].<br />
13. purl: kaģu pūri, tamu puri; [degšņu purvs, lapsu purvi, lielie purv<br />
mazie purvi].<br />
14. tīreļi: grāva gala tīrelis, gre.zu t., Kaiģu t., lielais t.; (krāckaln<br />
tirelis, mangaļa tīr., straģu tlr., vilka tirelītisļ.<br />
15. pļavas: berzstraūta pļavas, ctzsna (liela un maza), džukstnieku<br />
pļavas, gaiļa krūogus pļavas, jaunā krüogus pļavas, kaģu pļavas<br />
kuksāris, kukšu pļavas, līeknas, mežkunga pļavas, pilskunga pļava<br />
pienavas pļavas, puču pļavas, pura pļ., strausa pļ-, uodiņplavas<br />
ļ aptiekas pļ-, bandene, džungļi, pavieda, rambu pļavas,<br />
velna acs, žibu kakta pļ.].<br />
vāles pļ
6. liekņi I! lleknas: grezu līeknis, liela jeb mürmajas līekna, ļuļļu<br />
līeknis, maza jeb pūriņu liekna, muižu līeknis.<br />
/7. lāmas: liela lama,<br />
maza I.<br />
18. ganības: lielie puri, mazie puri; [augstās gan.,<br />
kalniņš].<br />
/9. lauki: mazais laūciņš, tāmpura lauciņi; [silta zeme].<br />
tēces gan., velna<br />
20. meži: avūotpīsas sils, grava gala sils, kalnaciema meži, kuplkūsis,<br />
lielais sils, s§ska pūznis, stārku priedes sils; [grabu birzs, māju<br />
šiliņš, melnais m., raganu sils]. [20a. ataugas: avotruozas<br />
atauga, tulmeistera at.].<br />
2/. ceļi: alkšņaraga ceļš, ezeriņa c., eža c.,<br />
likās priedes c., lūopu<br />
gatve, runča t$ks, suslenes c.; [kazenes bedres c., krusta celiņš,<br />
lielais pīlādzis, liepu meža c., rozas c., rullene jeb piķu ce[a gals].<br />
[21a. tilti: bērza tilts jeb bērzītes t., šķībais t.].<br />
22. teki: putniņt§ks, tiltinteks; [sievu tekas].<br />
23. kapi: Kalnciema kapi, peitiņk., puču k.<br />
24. stigas: kristiņstiga, lūopu gatves st., štrausa st., virkņu st.<br />
25. sēkļi: kalnaciema sēklis, umuļu<br />
s. (līelupē); saliņu s. (bērzē).<br />
26. dziļumi: kalnaciema dziļums, kalnaciema pavieda, mežkunga dz.<br />
(līelupē).<br />
27. ragi: lēpu rags, umulrags (līelupē).<br />
28. salas: kuksārs, muižas sala (līelupē); [deviņžuburuezera s.. du-<br />
miņa s., ķebursala, svētā saliņa (bugas upītē)]. [28a. attekas:<br />
vandāris (lielupes att.)]. [28b. kuoki: čigānu egle, ērgļu egle,<br />
erg[u priede, mīlestības ozols, sikspārņa ozols, stārku priedeļ.<br />
2S. pavārdi: balūodis, beītiņš, c$na, danemārks, difba, egle, grāba,<br />
jaūnzems, katlāps, kāpūostiņš, krauklis, kristiņš, kviesis, ķirsis,<br />
legzda, lēpe, luģis, ļuļļa, mūrnieks, puknis, purmalis, pūoga,<br />
ratnieks, raūdiņš, rūonesals, smilga, straūtnieks, ūogle, vitiņš,<br />
zariņš, ziemelis.<br />
30. palamt: čūsku dūrēji (= piņķenieki).<br />
6/. papildinājumi:<br />
s) kalnciema pag.:<br />
a) pavārdi (1857.): ahboling, ahmether, abftbf, annus, bahring, ballgall, batschel,<br />
behrsing, belte, brasle, bunte, dambe, dimsa, dohbel, drelle, dreyling, duhming, dsennc,<br />
gausais, giegum, grablaus, grecse, greewing, gross, gulbc, inka,irbe, janne, jummik, jurka,<br />
kahrkling, kalken, kalley, kalning, kassing, kekkar, ftppibt, klaw, klibjehze, kohkle, kra-<br />
üing, krischbahn, krischjahn, kruhming, krnhse, kruhtkramel, kühn, kuile, kukain, kukscha,<br />
kurpncek, lagsding, laiwineeks, laukasarks, leite, lihzis, luhring, luilla, lukay, mangal,<br />
wste, maycneek, melbard, melber, muhris, mumma, mutzineek, nahwe, noksiht.<br />
D<br />
415
416<br />
ohding, ohse, ohsoling, paekka, pahrup, pahwel, pantaur, Petting, Pinke, plaiska, plau-<br />
pawel, pohdneeks, prahtigs, preede, puischel, purga, purring, Puttring, ramming,<br />
ranke, rihkul, rohsiht, rohschekaln, rubbcn, rudsiht, ruggay, ruhsa, runtze, salming,<br />
sandcr, seske, silke, sillawewer, skreija, skrohdel, skuddre, skuija, skulwe, solange,<br />
sprantze, spreiga, sprohge, steberiht, strasding, stubbe, junget, surrag, swiccke,<br />
schnohre, sahle, sakke, selting, siering, swanne, Swignll, thewjahn, thomel, tripka,<br />
trumpa, tsckanke, uhdre, ummul, usma, wahwer, wannag, wasser, weitzen, tuet«,<br />
wewcr, wihksne, wihtol, zeemajehze. zelmaraugs, zelms.<br />
ß) māju vārdi (1857.)-. dambe, plohstamuisckel, puttring, skuddre, sillawewer.<br />
thomel jeb siljehze, wirkne, zerkstesemneekbrasle.<br />
Y) kruogu vārdi (1857.):<br />
b) klives mežkunga pag.:<br />
anncn krug, ohsolen kr., wiegand kr.<br />
,<br />
lejas kr., lielais kr., seska kr.<br />
5. upes: aüce jeb aūcupe, bērze, gaürata, mejlupe jeb<br />
nava; fgrīvupe, vecupe]; lpolenej.<br />
'kanāle, pie-<br />
6. grāvji: gaigalu gravis, manku gr., vellu gr.; [pienupite jeb brunava].<br />
7. puri II tīreli: lielais tīrelis; pliķu tīr., rapu tīr., veļu tīr.ļ. |7a.<br />
lauki: garozenes lauks]; spihnes kalns, zepļa kalns].
8. pļavas: ädminas pļava, büods pļ., dumpju pļ., gaūres, pirksene,<br />
līekna jeb aūcu pļ., strēķi; sdsmbjs pļ., gsrss pļ-s, glāznieces,<br />
jaunās pļ-s, līdump]., sāmetes ļļ sāmekte, strīpele |ļ strīpene, veida<br />
jeb lemešu pļ., vsrnss kaktsj. s8s. šķūņi: krusta šķūnis].<br />
9. ganības', būdiņu gsnibss, teļaplūoks; [pampenes].<br />
/
418<br />
1. mājas:<br />
A. berķenieki:<br />
Mežmuižas pagasts (savien.) —<br />
A. berķenes pagasts (liet- un maz-)<br />
B. mežmuīžas pagasts —<br />
mežmuīžnieki.<br />
—<br />
mežmuīžnieki.<br />
berķenieki.<br />
ažmeļi, bīerindēni, cabas, daüzas, gaiļenieki, grunduļi, ģeikas,<br />
krusiņas, linkuļi, muskuli, muskuliņi, pārupji, sapali, sili.<br />
B. mežmuīžnieki:<br />
alksniši, anseļi, apsītes, bajāri, bērzemnieki, bērziņi, brūveraiši,<br />
budbēfģi, buļļi, būtaīši, ceīmji, cukuri, čučas, dāķi, deģi, dzegu-<br />
zeni, ērģelnieki, ērmes, gaiļi, grabinski, grebzdes, jaünzemji, jēči,<br />
jtzkaiši, kaījeni, Klāvi, klīebērģi, kukuri, kuociņi, ķesteri, lasmaņi,<br />
lauciņi, laugaļi, lauri, lībēni, maikaiši, martiņi, mestaraiši, mi-<br />
klāvaiši, mīneīkas, niedres, pambakaris, pēpji, piduļi, pīlaīši, pietiņi,<br />
putni, pūķi, pūotiņi, rutkaiši, sinapes, skari, spiņņi, sutiņi, šķibeni,<br />
tīsiņi, trenči, tupikas, upmāļi, upši, veļmaraiši, villenes, vislii,<br />
zebieksti, zerndegas, zifņi, zvirbuļi.<br />
2. muižas: berķene (liel- un maz-), lauru muiža, vejla m. (berķ.);<br />
gailu m., katrīnes m., klintu m., kukurm., macitäja m., mežmuīža,<br />
pluģu m>, vilkašu m., viņķeļm. (mežm.).<br />
3. baznīcas: mežmuīžas baznīca.<br />
4. skuolas: berķenes pagasta skūola, mežmuīžas pag. sk.<br />
5. krūogi: čabu krūogs || krüogus, zifņa kr. (berķ.), krediņu kr.,<br />
lejas kr., sila kr., villas kr. (mežm.).<br />
6. sudmalas: līelberķenes sudmalas, mežmuīžas sudm.<br />
7. kalni: Itzkatas kalns, liepu k., paiiču kalni; [augstais k., litekask.].<br />
8. gravas: bābe.<br />
9. upes: kukurupe, reņģe, lērvete, svetes upe, vilces upe.<br />
/S. strauti: babes strauts + kukurupe + kuokmuižas upe, igates str.<br />
//. ezeri: berķenes e.z§rs, mežmuīžas ezers jeb<br />
12. purl: lauru muižas purs (berķ.), čuču p.,<br />
svētes dīķis.<br />
sutiņu p. (mežm.); ļgrablovska p.ļ; swelenu purws].<br />
13. pļavas: lauru muižas pļavas (berķ.), babes pļava,<br />
lībenu p., miklavaisu p.,<br />
kukura pļ.,<br />
reņģes pļavas, svētes pļavas, uozūolpļ. (mežm.); [lielberķenes pj-,<br />
šivišku pļ.].<br />
14. meži: lauru muižas meži, berķenes m. jeb skuolas birze (berķ.),<br />
bērzzemnieku m., čuču m., degas, katrinas m., krēdinu m., ķe-<br />
penes m., skaru m., sutiņu m. (mežm.); [pīļu m., sila skaru m.j.<br />
m.,
F. ceļi: vidus ceļš; ļāpšu c.ļ.<br />
/6. tilti: dzĢguzfnu tilts, kukuru t., mazberķenes t., skaru t., trencu t.,<br />
vinķelmuīžas t.<br />
17. kapi: čabu kapi, gaisu k., pietiņu k.,<br />
sila k.<br />
/5. äzvärdi: aūziņš, ābelīte, barūoniņš, bērziņš, briedits, buks, bumburs,<br />
cērpiņš, čeksteris, daūners, ieviņs, karkliņš, krūmiņš, kugrtzns,<br />
labrencis, lagzäinö, liepiņš, meija, pilags, puniņš, rapa, rūoze,<br />
rūozits, saūka, šiliņš, spriäis, Strazdiņš, ūošenieks, vanags, vīgants.<br />
/9. papildinājumi:<br />
a) lielberķenes pag.:<br />
cc) pavārdi (1835.): behrse, bukke, iggaun, kapse, karkle, kibur, kruhming, kweesit,<br />
lappin, legsding, mauring, milister, ohsis, ohsol, ohsoling, sissen, sprohge, straut-<br />
neck, swager, sakkis, saldat, swirbul, ubfa, waldneek, mannag, zclm, zirul.<br />
ß) māju vārdi (1811.): bcrzemneek, grebsche, laure, lanremnisz, sillesnkkel, Suckull,<br />
woite; (1835.): bajahr, galleneek,<br />
Y) kruogu vārdi (1811.): sudraben krug.<br />
b) mazberķenes pag.:<br />
kirke, schiwitzky, schukle ; slaukasargsj.<br />
a) pavārdi (1835.): ahboling, ballohd, dadsit, dohne, krasting, ohsol, pescbing.<br />
puike, tschumall.<br />
ß) māju vārdi (1811.): daudse, geike, klecbcck [kltbēķij, muskuln, paruppe, Puttnu,<br />
kappeln, stirnen ļ| sirne, tuppik.<br />
c) mež(a)muiža8 pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): abohl, abullin, alksnis, ausu, balohd, behrsneek, behrtull,<br />
bihring, budris, dauga, daugawing, egle, chrgle, gatle, gradding, jauja, lablaiks, lin-<br />
diņ, mellauss, nauding, osoling, pellccf, preede, pubfc, puķķe, recksting, rohzing, ruh<br />
tin, rungis, sarmuling, sihle, sihwesseneez, skindel, skult, spalwa, sparre, strastz,<br />
slulge, suhre, sakkis, scmmann, swanne, swirbul, kralle, Wannusch, wehtra, wending,<br />
wentin, wihtin, wiltzing, wittrup.<br />
ß) māju vārdi (1811.): aa)katrines muižas majas: a«mat«cb, dalken,<br />
gaetze, jaunsemm, makaisch, minaiken, osoling, pawriten, Plügge, pucke, rutkaisch,<br />
sebbesck, skarre, smilge, wilken, zucker. pp)<br />
Peking, steppen, thetit, lwilkaischiZ.<br />
/. mājas:<br />
Naüdttes pagasts (savien.)<br />
A. naüdttes pagasts —<br />
naūdtšnieki.<br />
B. mežuhga pagasts jeb pētervalde<br />
C. jaünsesavas pagasts<br />
—<br />
mežmuižas mājas: grossgallen,<br />
sesavnieki.<br />
D. pilskunga pagasts jeb tīļenieki.<br />
A. naildišnieki:<br />
— naūdišntekl.<br />
— pētervaldnieki.<br />
aūšmāti, blaizas, braņķi, dzilnas, graūzdas, immas ļļ imbas, īevalti,<br />
jakas, kalna baītes,<br />
kalna vēveri, laūkaiņi, lemķini, līenes, maūri,<br />
27*<br />
419
420<br />
mesteri, mucenieki, namiķi, paciegas, pastari, punkas, püokaini,<br />
spirini, tuntuļi, znūotiņi.<br />
B. petervaldnieki:<br />
dišlēri, jaunzemi, krumeši, mežansi, mežingas, miekas, püokaini,<br />
samušas, skapari, skraijas, tlsmēri, zemačas.<br />
C. sesavnieki:<br />
auciņi, aūriši, bīriņi, bļūodnieki, bukas, bujjaragi, bungas, dēliņi,<br />
dikuri, 6?egü?es, ifbes, kaies, kannenieki, klici, kuģi, kūrsieši,<br />
kūošķini, ķikas, ķubaras, leīnāti, l?kuži, lībieši, iiķi, liplanti, mač-<br />
mürnieki, maskajki, meļļi, miesti, murisi, nurkas, paciegas, peiitri,<br />
plampas, prieki, puoķi, raģi, rāmas, rambas, ruženi, skabargas,<br />
spuriši, stinkas, Straupes, strāļas, susuri, uodiņi, ūoganas, viīlikas,<br />
zeīkatas.<br />
D. tīļenieki:<br />
kraķi, lēpes, miglas, tīļas, tīļfni.<br />
2. muižas: naudišu muiža jeb naüdite, pētervalde jeb stenģeļa muiža,<br />
(jaun-) sesava.<br />
3. skūolas: naüdites sküola,<br />
sesavas sk.<br />
4. kruogt: jana krüogus, puokaiņu kr., sesavas muižas kr., sijku kr.<br />
5. sudmalas: vejarags.<br />
6. kalni: akas kalns, berzu k., buļļu kalni, buodsk.,<br />
dūču kalni,<br />
grābēnu kalni, imminu kalni, küosäju k., raudas k., pilskalns,<br />
pūoču k., rāmas k., rüozu k., salas k., sparņa k., sprancūžu k.,<br />
tītaru kalni, tuntuļa k., uodžu k., veču k., vejla kalnelis, viļu k.;<br />
[akmeņkalns, āpšu k., ceplīša k., gaiļu k., ģēveles k., jāņa k.,<br />
kartupeļu k., kazu k., lapsu k., lēpu k., malkas k., ozolk., pur-<br />
veļa k., spicais k., tiesas k., zilais k.ļ. [6a. pakalnes:<br />
pakalne].<br />
7. lejas: dziļās lejas, [cūku grava, desu gr.,<br />
mēra vārti].<br />
kacliks<br />
8. upes: gārdene, lemķina jeb pakaisu upite, maürupite + miglupite,<br />
sesava, [auce].<br />
9. strauti: mellais strauts, zalšu str.; |miestu upīte, rāvu str.].<br />
10. ezeri: acis, spārnis, zaļa purva ezeriņš; smellezeris, priedite,<br />
sesavaj.<br />
//. dlķl: dziļĢzejs, jaku dīķis, kārpu d., krupītis, malkas ezers,<br />
dišu d., saüsezers, vella d.; [kalvu cl., lamiķis, vārnas d.]. [H 3,<br />
mārki: trakais mārks].<br />
naü
12. purvi: avüotu purvs, dzērveņu purviņš, krieviyu p., lāča p., linu p.,<br />
liepiņu p., markas p., misiņa p., Ūsiņš, vepru p., vilku p., zaļais p.,<br />
zviedru p.; [aklais p., anšeļa p., ežas p., grislu p., sünraga p.,<br />
velna p.]. [12 a. dūksnāji: tīreļa purva acis].<br />
13. tīreļi: tīrelis jeb lanka.<br />
14. pļavas: bišu pļava, bunduļa lāma, ingas licis, kumeļu lāma,<br />
lejas pļ., lēcene, lecu pļ., liela pļ., muldavene, nüovadene, pils-<br />
kunga pļ., pļukcis, sāmekte, sīlene, ttzvaine, tfvu pļ., trumulene,<br />
tuntulene; [bērzu pļ., ciemata, endzelene, ezerpļ., ežerelis, ērzeļa<br />
lāma, garā pļ., ģietene, jukumene, kadiķu pļ.,<br />
kārklu lama, lāmiņa,<br />
līpiķis, mazpurvīte, naudas pļ., ozolpļ., pankšķene, puļķene, ram-<br />
bene, siļķene, smēdes pļ., smilģene, stampene, zaķene].<br />
15. atmatas: zūostecis. ļl5a. ganības: jaunais strauts].<br />
16. lauki: grüotes lauks, lauka zeme; [biržele, ciemati, ozollauks,<br />
ozolnieks, sķuna 1.].<br />
17. meži: baznīcas kalni, čigānu mežs, čukalas, džindžekli, kandravas,<br />
liķu birze, ļekas, mazais meželis, plaūksnājs; [baudas, degumi,<br />
üsiys]. [17a. ataugas: benkas, vecais strauts]. [17b. ceļi:<br />
alkšņu ceļš, laca purva c. jeb beņķīša c.].<br />
18. tekas: avūotu t§ka, kuosaju t.<br />
/9. tilti: zemes tilts, [miestu t., pabeļu t., veclzeļu t.]. [!9a. līči:<br />
desu licis, dikura līči, iedēsta 1., kārklu I., lemķinu 1., lēpes I.,<br />
mieku 1., ozolu 1., vīru I.]. [19d. zvejas vietas: meitu dzelme,<br />
zirgu dzelme]. [19c. atvari: velna dzelme].<br />
20. kapi: kalnaveveru kapi, maskaļķu k., naūdites k., plampu k., se-<br />
savas baznicas k.<br />
21. kapu kalniņi: zaimu kapi. [21a. akmeņi: skroderu akmens].<br />
22. pavārdi: alksnis, ābēlitis, bērziņš, kupča, matūzels, riekstiņš,<br />
spriņģis, straūtmanis, ūozūoliņš, üozüols.<br />
23. palamas: mustris, secenkājis.<br />
24. papildinājumi:<br />
s) n a u d 1 e s pag.:<br />
422<br />
ß) māju vārdi (1811.): blodneek, brancke, bulleragge, meeste, mescke, naudin,<br />
sessan jeb maure, sillethiele, siloke, stineke.<br />
c) j s u n s e s a v s s pag.:<br />
9. strauti: rīgava.<br />
10. ezeri: aūces ezers.<br />
//. purvi: melnais purvs.<br />
12. pļavas: liekna, rīgava.<br />
13. meži: sasme].<br />
14. lauki: sgrehmu lauks].<br />
/5. dziļumi: baūzis; I.l5a. tilti: grehmu tilts].<br />
/6. zvejas vietas: apa]a bedre, karklelis, liela bedre, melnais alksnis.<br />
17. kapu kalni: apšu bazniciņa jeb<br />
smuku kalniņš.<br />
/S. uzvārdi: bērziņš, cīrulis, dzērve, kalniņš, kauliņš, legsdiņš, muntejs,<br />
namiņš, pļavinīeks, priede, sietiņš, šiliņš, vitüols.<br />
/9. papildinājumi:<br />
a) (kruoņa) auces pag.: • • • «•'-"•<br />
424<br />
6. kalni: āpšu kalns, glāžu kalniņš, jaünkunga kalns; [kazākk., trakais<br />
k., zvirgzdu k.].<br />
7. upes: cena, misa(s upe).<br />
S. strauti: medaine, mellais strauts; [birzupīte jeb birziņa].<br />
9. grāvi: cenu grāvis. 19a. purvi: lācis], ļzalajs].<br />
/S. tīreļi: püopäju tīrelis, vilku t., zalajs; [ratenieku tir.].<br />
//. pļavas: abrene, ašķu purs, daļķu pļava, baüru pļ., dtzrzkrüoga pļ.,<br />
dlukas puri, briežu pļ., c§nas, cinājs, degas, dibenes pļ., dīču pļ.,<br />
egļu pļ., gara pļ.,grišlu pļ., j§ku cena, kalejpļava, kazakkalni, kārklu pļ.,<br />
kramiņu plasia, krēslu pļ., krievu aste, liela pļ., līepsalu pļ., līelsvilumi,<br />
māfču pļ., mazsvilumiņš, mella pļ., pakalna pļ., püopaju pļ., rä-<br />
jumins, silgraūža pļ., skrüodera pļ., vanaga tīrelis, vejla kalni, ve-<br />
verienes rajums, vitūolpļ., zelta rājums, zirgu ļipa. [11a. lauki:<br />
cepļkalns, taisnā taka].<br />
12. meži: čūsku tīrelis, danču mežs, dvēseļu m., gaidele, jūmiņu kalns,<br />
krüklajs, maüra m., namiķa m., piļu bedres, püopäju m., ratenieku<br />
tīrelis, silina m., sveņķa m., svilumi, vilku tīrelis; [mīla].<br />
13. ceļi: danču dambis, püopäju dambis, rubeņu ceļš, šiliņa dambis,<br />
vecais c.<br />
14. tilti: b?rzu krüoga tilts, macitaja muižas t.<br />
15. kapi: bfrzu krūoga kapi, kalna krūoga jeb ercoga k.; [skrabu k.ļ.<br />
/6. stigas: gara stiga.<br />
17. pavārdi: bumbieris, dižmanis, dumpis, kļava, lazdiņš, līepa,<br />
jeb vilku phrajs, straütmanis, sveņķis, üdris, vāpe, viļķis, ziemelis,<br />
žibeika.<br />
18. papildinājumi:<br />
pēternieku pag.:<br />
lukāši, mazbūti, miežeļi, pūoķi, rabatas, raüb§ni, rempji, seņuraūgi.<br />
skulmeni, spuri, stagari, stanuvtzni, stedelnieki, straūtumiegi, veiceļi,<br />
vilki (ķidraūcka-), vilniki, zileni, zvifbuļi.<br />
B. vecplatūonteki:<br />
baltrumi, belmaņi (balcer-), bemberi, buķi, dimzas, duburi, dzērves,<br />
indužtzni, īernasti, jeņķeļi<br />
gala- arī launagi jeb butāni jeb pirksti,<br />
vidus-, bember-), ķūoči, maikünas, mežkaleji, pl epji, sprīži, streņģes<br />
(balcer-), trušji, velmēri, vilelkas.<br />
2. muižas: jaünplatüone(s muiža), režu m., vecplatüone(s m.).<br />
3. skuolas: jaünplatüones sküola, vecplatüones sk.<br />
4. krūogi: vēžu krūogs (j. pl.); bedres kr., platüones kr. (v. pl.); [piķakr.ļ.<br />
5. sudmalas: jenķeļu bucenes, malkünu sudmalas (v. pl.).<br />
6. cepļl e<br />
; vĢcplatūones stīeģeļceplis.<br />
7. kalni: apšu kalniņš, ērmiķu kalns, KSrtavu k. (v. pl.); ldsintera kal-<br />
niņsch, lettu k-ņsch (j. pl.); misiņa k-ņsch (v. pl.)j. [7a. uzkalni:<br />
dadscha dambis (j. pl.)]; [peku kalniņš (v. pl.)].<br />
8. upes: platüones upe (j. pl., v. pl.).<br />
S. strauti: mellais strauts (v. pl.); jdrudscha grahwis, kreewu grahwis,<br />
sweedru ftr. (j. pl.)]; [reža str. (j. pl., v. pl.)].<br />
10. bedres: ērmiķu grants bedres(v. pl.). jlOa. purvi: kuntschas purws<br />
(j. pl.)]; [vanču p.j.<br />
//. pļavas: mejlā strauta pļavas (v. pl.); [desu pj. (v. pl.), zuburpekles<br />
pļ.]; jkakta pl, kehwes pļ. (j. pl.)j. slla. lauki: atmata, kroga 1.,<br />
meža I. (v. pl.)]; jschķepara l. (v. pl.)].<br />
12. meži: dzērvju priedes, ermiķu priedes, platüones mala lv. pl.];<br />
lahdamplazis, drudscha atwases (j. pl.)j.<br />
/5. atmatas: līekna, pūočas (v. pl.). ll3a. ganības:<br />
(v. pl.)]; jeglajs (j. pl.). kalmiņi (v. pl.)].<br />
14. ceļi: mīlestības gaņģis (v. pl.); piķa dambis (v. un j. pl.).<br />
dadžu lāma<br />
/5. tilti: j. platüones tilts, staņuvtznu t. (j. pl.); dimzu t., dubura t.,<br />
dzērvju t., īernastu t., platüones t., sprižu t. (v. pl.).<br />
/6. kapi: strupdeguņu kapi (j. pl.); [krustakalna k.].<br />
17. stigas: muntena stiga, platüones st. (v. pl.). jl7a. dziļumi: ab<br />
riņa, skrodera dsiļums, slaktera ds. (j. pl.)]; [klumberga atvarsj.<br />
18. uzvārdi: ābelltis, bālams, bērziņš, bullītis, bumbēre, eliass, gāža,<br />
klieders, līepiņš, meldriņš, mētriņa, mitulis, saülittzns, skadiņš,<br />
stuburs, üozüols, vecmanis, vētra (j. pl.); gaišais, krūmiņš, kur?mis,<br />
linis, paūča, prauliņs, rüdelis, sveņķis, üdris, üozüols, ūozūoliņš,<br />
vācietis, vēzis, zviedris (v. pl.).<br />
425
426<br />
19. palamas: silenieki-čūsku dūrēji (— vecplatuonīeki).<br />
20. papildinājumi:<br />
a) jaunplatuones pag.:<br />
8. upes: platüone, sidrabene. 18a. strauti: melnais dīķis, robežas str.ļ;<br />
ļkorteļa strauts, resischu str., stirnu str., strauts, sweedru str.j.<br />
9. K'/'aV/.' straütu grāvis jeb slūžu gr.; ļluhka grahwis, rezisj.<br />
/0. ezeri: platüones tzzers. [10a. dīķi: welna dihķisj. [10b. purvi:<br />
ķihķeres purws, puhtschu p.ļ.<br />
11. pļavas: platüones pļavas, sidrabes pļavas, ļlla. lauki: zemdegaļ.<br />
12. meži: bābeles kakts, cejmu mežs, klibatas, platüones pārka, pūču<br />
pur a<br />
vs,<br />
sila m., skrabja m., stepenes, ūogļu kalns, vella dīķis;<br />
[purvelis], ļķihķeres purws>. [12a. krūmi: karoga Krumij.<br />
13. ceļi: čiekuru ceļš, platais c., strēķa gala c.; [rezis].<br />
14. tilti: mazplatūones tilts, platüones t., raibais t., rūobežnieku t., sila<br />
krūogus t.; [baltais t., sarkanais t., strauta t., sudmalu t.].<br />
/5. kapi: platüones kapi, rūobežnieku k. 115a. duburi: kalka, pus-<br />
kalkaj. ļl5b. šķūņi: sarkanais šķūnis, stārka šķ.j. [15c. kuoki:<br />
trepju ozols].<br />
16. uzvārdi: apsite, ādminis, barāns, dickals, didžus, mazüris, niedre,<br />
pāliņš, pīetiņš, ramiņš, rüozens, straütmalis, trencis, tukulis, znüots.<br />
/7. papildinājumi:<br />
lielplatuones pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): adam, ausseht, ballohd, been, beeting, behrsing, benschc,<br />
buddre, bunke, drawucek, duhm, eeleks, gintop, gohbc, gohd, grauding, greejc, grimba,<br />
ilsing, kalniug, kuippe, krasting, kreewiug, krohn, kruhming, kruhsit, kuppel, lahz, led<br />
ding, leepa, legsding, leijcneek, leite, ludding, major, marcl, uerretneek, ohsol, pibbul,<br />
Pihlahdse, Pikke, piuke, pipperiug, prauk, puhke, pukste, rags, raudsing, rem, reuze,<br />
rohse, rubben, rnbple, rumbeneek, sappel, silliug, smedden, strassding, strauting,<br />
swille, sarring, sellit, Sutten, sweedre, swehr, swirbull, taure, uhdrc, uppeueek,<br />
wabwer, wakket, Mailands, welle, willa, nnnding, jablc, zebbul, zipper, zirnl.<br />
3) māju vārdi (1811.): bitte, bullis, buscbeneck, disckkul, drucke, johskil, russul,<br />
ville, sture, iverpe, ļpļugama (tg. raudziņi); iv i d u s muiscbas mabja« tnopohsti<br />
las): anskaiscbi, bundulneeki, meesti, migļi, saldee, skrebji |ļ skrebli, tihsa mefeba--<br />
sargij.<br />
1- mājas:<br />
A. galenieki:<br />
Llelsesavas pagasts (savien.) —<br />
A. galamuīžas pagasts<br />
B. jūostenes pagasts<br />
C. llelsesavas pagasts —<br />
sesavniekl.<br />
— galenieki.<br />
— jüostenieki.<br />
sesavnieki.<br />
a) lielais gals: ābeles, brieži, buļļi, dankari, grigaļi, kalniņi,<br />
mucenieki, skabārgas, stakles, stilbji, trēbišķi, vāveres; b) mazais<br />
gals: blūdži, eglaini, vāverišķi, žubes.<br />
427
428<br />
B. jūostenieki:<br />
bumbieres, kažuoki, ķirkas, raņķi, šlukas, trešelnieki.<br />
C. sesavnieki:<br />
andreīkas, bajāri, bites, ceīnas, buķi, čābūti, drīežas, dūres, eīģini,<br />
eži, gaujas, gavēni, jankünas, jaunas kuņas, judeīkas, jurctas, kal-<br />
niņi, kauji, Klāvi, klīeni, klīesti, knisi, kraūkstes, krūmiņi, ķauķi,<br />
ķifkuči, ķirveji, lakājas, lauži, mūrnieki, nārūni, pilnzäbaki, praü-<br />
lišķi, puiķi, pujas, pupcepuri, puszābaki, pusgalvji, pūciņi, rukšas,<br />
seilüni, sluokas, spridzāles, stašuļi, švifkaļi, suttzni, trunnas, vankas",<br />
vĢncki, zirmanti, žibārti.<br />
2. muižas: gala muiža; jūostene; lielsesava, mazsesava, mācītajā m.<br />
(s.); ssessawas mescha kunga m., widus m.l- j2a. pusmuižas:<br />
klihwes muischaj.<br />
3. baznīcas: sesavas baznīca.<br />
4. skuolas: sesavas skūola.<br />
5. kruogl: bludžu krūogs, küoka kr., lapsu kr. (g.); lakāju kr.,mālukr.,<br />
meīlīšu kr., puīķu kr., vankas kr. (s.); srobeschenkrug (g.); lejenkrug<br />
jeb weiklenkrug (s.)].<br />
6. sudmalas: blūdžu sudmalas (g.); kauju s., trešelnieku s. (j.); buķu<br />
vēja s., ķauķu s., svirkaju s. (s.).<br />
7. upes: sesavas upe, ūoglaīnes upe (s.); saudrau, masa upe (s.)].<br />
S. strauti: mellais strauts (s.); sleepars, upele (s.)].<br />
9. lāmas: dumpis (s.).<br />
/S. meži: gala muižas mežs; drīežu m., puīķu m. (s); saugstenes, dega,<br />
jaunais meschs, kroģischķes, lageene (jauna un wezä), lehģera behrsi,<br />
ļuhga, pihladsajs,<br />
wilku masts (s.)].<br />
//. tilti: putniņu tilts (g.); lakāju t., malu krüoga t., meīlīšu kr. t. (s.).<br />
12. kapi: ābeju kapi, lapsu k. (g.); ežu k., sesavas k. (s.).<br />
13. uzvārdi: auziņš, balüodis, biģis, bišmanis, blaka, bluķa, bumbēre,<br />
ce;purs, cinis, cīrulis, draüdziys, drleža, egle, gavēnis, gaža, grīslis,<br />
ieva, kārklis, kleberis, ķīselis, lavenieks, luters, paūluks, piģitis,<br />
pinceris, pileris, platais, priede, pušgalvis, püolis, reneslācis,<br />
rumba,<br />
skujenieks, spaīvens, šjuka, strazdovskis, uskaüris, ūozūoliņš, vanags,<br />
zars, zīlišķis, zutis, ženelis, žvīgulis.<br />
14. papildinājumi:<br />
a)galamuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): alkschne, bahrsde, barrin, bullits, bruwer, draudsmg, dublīt,<br />
egle, elliņ, esarin, ganne, glasneek, grifliš, kanewall, karkling, karlakse, kaspars, kasak,
kaulē, kelsis, krauple, lapping, lasdiņ, launag, linnit, major, preede, rehksting, rohke,<br />
äeftif, sihpol, sillau, stasche, stilbe, schlischke, Schwelm, schigle, wannag, wiegla, zcl<br />
lau, zellin.<br />
ß) tnāju vārdi (1811.): gallineeck, gručbe lgrusdschi ļ grnschdschij, recke »eki<br />
(senāk tolischki)j, wehge lwehjij; spreedes, rankij.<br />
b)juostenes pag.:<br />
430<br />
e)vidus muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): abel, dahrge, dsirncs, iudulau, kalniug, kasak, krime, kuhme,<br />
lasde, leelgalwe, leite, maggafils, melrage, ohsols, pihlen, puidawes. pukkit, resnais,<br />
vul)tev, Sander, segling, sfugge, stumber, sustru, sebutte, tuppel, zable, zeine.<br />
ß) māju vārdi (1811. un 1816.): andreyk, kirmel, lukars, meylusch, sloken, sted-<br />
delneek, sabak, trunnen, wanke, weikel; (1826.): kirmel (bleesche, kleest, stuzzis), mci<br />
lusä (bajar, puhze, reine, schube), steddelneek (kapost, stenze).<br />
Sipeles pagasts (savien.)<br />
— sipelnteki.<br />
/. mājas: a) lustenieki: bauģeri, bifznīeki, budi, buķeles, degaiyi.<br />
grleni, kules, ķebes, laukaiņi, mejlpauši, ruciņi, rüodzes, sudmaji,<br />
tīkliņi, tīmaņi, veīži; b) sīpelnieki: dziedri, griezes, jukši, kā-<br />
dziyas, klaipiyi, likkāji, līekneji, meijas, pefiteres, puči, puļķi, puoķi,<br />
rausi, rfpali, rudiņi, rüksas, sniķeri, strazdi, suķi, üsi, ūoderes, vģc-<br />
vagares,<br />
vēžnieki, vinteri; c) sprigauļnieki: ämisi, branči,<br />
dimzas, kufidziņi, kuošķini, kvēpji, ķempji, ķenki, lībieši, pečuri,<br />
pürvaiyi, pūces, sprigauli, stari.<br />
2. muižas: lustes muiža, sīpeles m., sprigaulm.<br />
3. skuolas: lustes skūola, sprigauļu sk.<br />
4. krūogl: baltais krüogus,<br />
raibais kr.<br />
5. sudmālas: raiba krūogus sudmālas.<br />
6. kalni: griežu kalns, zilais k.; [lapsu k.j. 16a. gsavas:<br />
raušu grava].<br />
7. upes: gaüratina, sellite; ļpienavaj. 17a. strauti: ruhkschu strautsj.<br />
8. ezeri: griežu ezers, [gaurata ez.]. [8a. dīķi: lāmiņa].<br />
9. meži: budu birze, dimzu b., dziedru b. 19a. pļavas: līdumi].<br />
[9b. lauki: degaļ.<br />
10. kapi: branču kapi.<br />
//. pavārdi: caüne, celmiņš, difnza, grīens, kugrens, kundziys, lilsüs.<br />
maliya, mitulis, peīze, pulciņš, sprigaūlis, straüzelis, strazdiys, vaz-<br />
diķis, zariņš.<br />
12. papildinājumi:<br />
a) lustes pag.:<br />
a) pavārdi (1857 alksne, apping, behrsing, bendsor, birseneek, bruhwel, ehrglc,<br />
gcinart, grcen, jaunputz, kalning, fcbbe, krasting, krimmel, leepa, lemkin, lielau, mel<br />
ber, mesching, mischet, ohsol, ohsoling, puckit, putze, rammiug, rccksting,<br />
rohslauks, rohsmesch, saule, silling, stuhrit, tschatsche, walleneck, wasdik, wilks,<br />
wilziug.<br />
ß) māju vārdi (1857.).' juksche, liekaiu, putze, sucke, wiuter.<br />
b) sīpeles pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): alkschuin, auters, anton, aupuld, baar, bakke,<br />
kin, berting, bohscht, budde, dahmucck, danske, bimse, bseebre, cewina,<br />
ballohd, bchn-<br />
galling, ain
tcr, glasneek, jaunsnikker, jehning, jukse, klaesus, kohschkin, krese, krūmiņ, kunsien,<br />
kwepc, laukain, leeknei, leepin, liebeet, liekais, lohba, maggon, masjukschc, maskalnin,<br />
mije, mihlako, mnhrncck, ohse, ohsol, ohsolin, peeppeneek, peppen, poydneek, prawing,<br />
preķķe, puķķe, puķķedahrs, ramming, rohsiht, runze, silling, spriganl, spring, saļļais,<br />
Hering, swelbste, swiegul, tulpe, turk, udse, wasdik, wehjakrohgaS, Wessel, wesche-<br />
»eck, wezsnikker, widding, mieganb, wiendeds, wihtol.<br />
ß) māju vārdi (1811.) : arniet, bubbc, deggan, bimfe, glasencek, koschkin, kun<br />
dsing, liebet, petschur, purwain, rohdse, spriegaul, walnc, welle.<br />
c)sprigauļu pag.:<br />
a) pavārdi (1835.) : ahbol, alksnis, balloden, behrsin, bortin, egle, egliht, gracsc,<br />
grahwel, ginter, jaunwihrs, kalning, karklin, krastin, kruhmin, kunftwihrs, leepa,<br />
Icgsde, linke, maggon, malling, maurin, meiriS, nninken, ohsols, pentcr, ptefe, Pinter,<br />
preede, puffibt, russke, salmiņ, seglin, silling, smilge, springts, strauja, sturiht,<br />
-ivainis, sihrin, snohtin, subens, wasdik, widding.<br />
ß) māju vārdi (1815.): ansken, grawer, klaiping, malling, mcllpausch, pentbcr,<br />
pinthcr, poike, Pulke, rauske, rehpel, ruhksche, spruektel, thieswering.<br />
1. mājas:<br />
A. svētnieki:<br />
Svētes pagasts (savieti.) —<br />
A. svētes pagasts —<br />
svētnieki.<br />
B. viškaļū (viskalu) pagasts<br />
svētnīeki.<br />
— viškaļnieki.<br />
balūoži, bēfzemnīeki, bičuļi, daiļi, difbas, ērmiķi, galiņi, griezes,<br />
ģinguļi jeb ģinduļi jeb penküoki, jaūnzemji, kazas, kuģenieki, līķi,<br />
liepas, lüonas, munteni, nadziņi, pinkuļi, pliķi, priekūnas, pūrviņi,<br />
ruči, ruļļi, šiliņi, slapatas, straūtnieki, trani, tumes, tutiķi, ūzas, vaīki,<br />
vētras, vilpleķi, vipas, zeltiņi, žebri.<br />
B. viškaļnieki jeb lej nieki:<br />
bemberi, būriņi, cepļi, dreīmaņi, grezas, klurhpji, lauksārgi, kuras,<br />
penteles, puķes, pūogas, silagaili, siīdedži, siljunkuri, skadeikas,<br />
slapas, smiltnieki, teļaragi, tiītagali, tusķi, ūozūoliņi, vilkadüdas,<br />
zaīpēteri, zaudēji.<br />
2. muižas: būolu muiža, jāņa m., miezite jeb rātes m., svetes m.<br />
(liel-, maz-) (svēt.); viškaļu m.<br />
3. skuolas: svētes skūola.<br />
4. krūogl: meiju krūogs, radziņu kr. (svēt.); grivu kr., līkaūpu kr.,<br />
plüosta kr., rüomas kr. (visk.).<br />
6. sudmālas: būolu sudmalas, jaūnzemju sudm. (svēt.); grivu krūoga<br />
sudm. (visk.).<br />
6. cepļi: bemberu ceplis, grivu krūoga c., tušķu c., ūozuoliņa c. (višk.)<br />
431
432<br />
7. kalni: cepļu kalniņš, dāfvas kalns, garie kalni, kumeļa k., puoču<br />
kalniņš, ruļļi, sprūogu kalniņš; ļdasļikas kalņiņš, egles k-ņs, ģibotu<br />
muižas k., jaņa muižas pilskalns]. [7 a. uzkalni: āpšu kalniņš],<br />
s7b. lejas: zemdega]. [7c. bedres: glaudiņu bedre, velna b.].<br />
S. upes: bybrupe. süode, svēte, tērvete; [platone].<br />
9. strauti: cinātu strauts, kazas str.,<br />
burs, ērmiķu str., galiņu str., muntēnu str.].<br />
/S. grāvji: mežu pļaviņu grāvis, sprūogu grāvis.<br />
meHie strauti, vilpleķu str.; [du-<br />
/ /. duburl jeb dziļumi: baluožu duburs, leišu dziļums, mucas dziļums<br />
(svētē). [11a. ĢZĢri: velna ezers ļļ vellezers].<br />
12. dīķi: pīļu<br />
dīķi, [zūbuldīķis].<br />
13. markas: kazu linmfrka,<br />
žīdu bedres.<br />
/4. pur(v)l: bičuļu purvs, eīlite, uosājs; [bolmuižas tīreļi, slīšu purvs,<br />
velna p., zemdega]. [14a. lauki: atmatu lauki]. [14b. ganības:<br />
atmatu ganības, gaņģu lauku gan.].<br />
15. tīreļi: baluožu tīrelis, bičuļu t., slapatu t.<br />
16. pļavas: gaüru pļavas jeb gaüras, griezes pļava, meža pļaviņas;<br />
[bičuļu pļ., desu pļ., meža kakts, lankas pļ.|.<br />
17. meži: brantulājs, būolu btzrzi, kūku cejia, kartupeļu priedes, kazas<br />
mežs, puoču priedes, sprūogu berzi, šļuguru bifze, vellkalniņš; ļvi-<br />
čuļu m., ellītes m., ermiķu priedes jeb ērmiķu sils, kalviņu kalns,<br />
klimpu ataugas, pirtiņa (birze), sēju birze, strunguļu sils].<br />
18. izcirtumi: jškabsūona cirtums,<br />
žīdu c.<br />
19. ceļi: bičuļu gaņģis, kūru dambitis, leišu celiņš, šmlziņu dambitis.<br />
vidus ceļš, vilpleķu dambītis; [plata stiga].<br />
20. tilti: brantu tilts, būriņu t., būolu t., grivu t., kāņieku jeb kāņeiku t..<br />
kuru t., lūoņu t., plüosta (krüoga) t., sprüogu tiltiņš, vērša raga t..<br />
vilpleķu t.; ļdailu t., dimzu t., duburu t., rožnieku t.ļ.<br />
21. kapi: baluožu kapi, lūoņu k., nüoraüku k., priekūnu k. jeb galinu<br />
k., sküolas k., ūozūoliņu k., zaudēju k.<br />
22. stigas: bičuļu stiga, garā st., klurhpju st., mārzemnieku st., putriņu<br />
st., tumes st. [22a. kuoki: velna liepa].<br />
23. kanālis: jekaba kanālis. [23a. zvejas<br />
24. pavārdi: aūriņš, avenieks, balüons, bluziks, bufigšs,<br />
vietas: āža mugura.].<br />
dambis, gailis.<br />
jūbals, krüza, ķēķis, lazdiņš, līnis, mauriņš, meiliņš, mejlupis, plucis.<br />
ramuns,<br />
strautmanis, trans, vidiņš, vitūols.
25. papildinājumi:<br />
a)miezītes jeb rātes muiža s psg.<br />
434<br />
plauķi, pujeksli, pufyi, reīpūodi, rubeni, ruči, rungas,<br />
salnikas, sālputras, slieķi, stuburi, stūrzemnieki, šķilvi, šuomas,<br />
vārkvīeši ļ| vārkavieši, veīkļi, višķeri, zūmaņi, žeki.<br />
2. muižas: bisju muiža, ciemaīdu m.,<br />
franksesava jeb prankas m.,<br />
Īslīce jeb īsliču m., jaünsvirlaükas m., kulpu m., laimes m., lauku m.,<br />
pēterkalni, Staļģene, zalgale jeb salgale.<br />
3. baznīcas: zalgales baznīca.<br />
4. skuolas: grīvu sküola, franka sk., jaünsvirlaükas sk.<br />
5. krāogi: diņķu krüogs, jāčūnu kr., lejas kr., paüvu kr., raibais kr.,<br />
smilgu kr., Staļģenes kr., starpas kr., šķiīvu kr., ūošu kr., veja kr.,<br />
veīžu kr.<br />
6. sudmalas: bandenu sudm., ķeviešu sudm., slieķu sudm., stalge-<br />
nes sudm., üosu krüoga sudm.<br />
7. cepļi: cīemaldu ķieģeļu ceplis, Staļģenes ķ. c., vaīmju k. c. [7a.<br />
uzkalni: baznīcas uzkalns].<br />
8. lejas: kauliņu pļurka. [8a. gfavas: krausurbu grava, ruču gr.].<br />
9. upes: īslice, līelupe, liepars, sesava, skufba, švitene ļļ svitene, upele<br />
jeb jüostene, üoglaine. [9a. strauti: skoftenis (fr. s.)]. [9b.<br />
pļavas: islīces, skurba].<br />
10. meži: laüku muižas mežs jeb cīrulbifze, pranksesavas m., Staļģe-<br />
nes m., Staļģenes pärka. [lOa. purvi: velna pūriņš], [plaša (ir. s.)].<br />
//. tilti: biļļu muižas tilts, grīvu t.,<br />
īslices t.,<br />
liepas t., plaūķu t., raiba krüoga t., Staļģenes t.,<br />
[lla. ceļi: kapu ceļš].<br />
/9. kapi: apšūtu kapi jeb bērģu k., eliņu k., jāčūnu k.,<br />
kāvužu t., kulpu t.,<br />
migaļu k.; [ciemaldes senkapi, elinkalns, vedgu senkapi<br />
13. sēkļi: pūcēnu sēklis, zalgales s. (līelupe).<br />
svirlaukas t.<br />
kāvužu k.,<br />
14. Uzvārdi: jātnieks, krastiņš, lejnieks, meija, resnais, smilgairiis,<br />
vīgants, zirnis.<br />
15. papildinājumi:<br />
a)franksesavas pag.:<br />
a) pavārdi (1858.): abelting, abrukas, adum,agehr, ahsihk, austrup, baron, birkert,<br />
bitten, brendel, bumber, dahrsneek, dohbel, cjan, garkahje, gubragalm, kalninq, katscba<br />
kanschul, kohkakalley, kramming, kränkle, kunqs, knrpncek, kntsckcr, labtscke, lasdina,<br />
leibe, libbart, lohde, majes. marring, meschasargs, migall, mnhrncek, muzzeneek, ob!o<br />
linq, pankel, Panne, Planke, plikaalwa, pruhsche, pukzeppnr, pnlke, pumping,<br />
ralilickc.<br />
robnc, rudap, rnmben, rutke, saldais, sallsnm, seske, spinkste, surme, sutra, sckirmel,<br />
sakke, sweynek, kalte, wezgalscm, wezscbcbk. widsemnick, windeds, zierul.
ß) māju vārdi (1811.): bajahr, kauschel, leijespawuleu, rempe, rubben, scheke;<br />
—<br />
skapaleeri, lodes, meschsirgi, paņi, pu«t vēlāk jaunsemji, roņi, siļi, saķi, tschibuļij.<br />
Y) muižu vārdi: sangalwalde jeb langerwalde (senāk recsckn muischa), jauna-<br />
muischa jeb laimes m.j;<br />
Y) kruogu vārdi: [gala krogs, grihwu kr., krastiņa kr., rnbcnu kr., schehdiņa kr.,<br />
tschibuku kr.j.<br />
b)kulpumuižas pag.<br />
x) pavārdi (1858.): behsbarsd, bitzing, jatsckul, jannkaln, kalning, kcrr, koschking,<br />
kruhming, mauring, ohsoling, pekknl, plohsting, pohding, purmal, purring, radsing,<br />
roscn, smilgain, strautneek, siehle, swirgst, tilting, uhdre, utehn, Wewer, wieksne.<br />
nigat,<br />
3) māju vārdi (1811.): banden li bänden, gaydel, intenne, trbe, kukkain, medem,<br />
subrüder, wischker; (1858.): grause, melbarsd, reipod.<br />
c)salgales pag.:<br />
a) pavārdi (1850.): ahbel, alksne, bajahr, bihring, brinkis, bumbebr, bumbul,<br />
daugaweet, dischupp, grauding, grikke, jatschul, kalning, kruhming, lakstigall, osolkaln,<br />
pahn, ptlfa, pohlit, prahting, pnntus, purdsin, pnsin, sänke, strautin, sehts jeb «ccb«,<br />
selle, suster, szaime, tihter, wait, Wiegan.<br />
3) māju vārdi (1811.): andrick, dange Ii beuge«, jankunc, jnrden, kirbel, klitzc,<br />
miwick, poseivan, spalwe, springul, warkowitz, wattne, lvelle, weslip; (1850.): danger n<br />
denger, jurgenbehrge, kadder, kalley, klabbat, klintze, lamparduhde, paswan, perna-<br />
weetdaugaweet, pikkenbehrge, Pilze, spriggul. warkuwet, wellekawcy.<br />
d) Staļģenes pag.:<br />
a) pavārdi (1835.) : ballod, bersmg, bohsc, bruwcr, grudgul, ibeneek, janzing,<br />
jurgen, kalning, kenke, laggart, mciy, ohsoling, parupp, pukke, purmal, sirmgalw, see-<br />
mel, selmen.<br />
3) māju vārdi (1811.): dsirneeck, grunoul, jaunscmm, lautzing, skilwe, soege,<br />
student, uskur.<br />
e)jaunsvirlaukas pag.:<br />
436<br />
/. mājas:<br />
— Vecsvirlaukas pagasts (savien.) svlrlauniekl.<br />
A. dandäles pag.<br />
— dandālnieki<br />
B. v. svīflaūkas pag.<br />
jeb pUskunga ļaudis.<br />
— sviflaunieki.<br />
A. dandälnieki jeb pilskunga Ļaudis:<br />
a) piģenieki: juoži, upespiģi; b) aūči, ādminas,<br />
blukas, branti, dīčas, kuņas, lindraki, meža mālderi, juoži, meža<br />
māja, muī(z)zemnīeki, putni, pūces, pücisi, pūodu māja, rapas,<br />
rūotkāļi, slimpi, svihķi, tigatas, vftras.<br />
B. svīflaunteki:<br />
a) upenieki: a) cūkaušnieki: badiņi, bundeles, intas, kaūļi,<br />
lāči, redi; ß) vančenieki: bürkäni, büozes, tuomeļi, vaüc!;<br />
b) aži, bitenieki, dabisi, cāļi, drēģeri, gābari, ģelbi, kalna lediņi<br />
(agr.<br />
berklediyi), kaparstrēķi, kugras, pakuļi, plākšņi, (galzemi,<br />
uzkūri, viduči), priedes, sibras, smiltnieki, straūtnieki, stuburi,<br />
sviņņi, vadži, vangaļi, vārnas.<br />
9. muižas: dandāle, Vecsvirlauka, siera muiža, zupurdentes m.<br />
3. skuolas: Vecsvirlaukas sküola.<br />
4. krüogl: dandäles krüogs, pürku kr., rudzu kr., smilšu kr.<br />
5. cepļi: ābermaņa ķieģeļu ceplis, gricmaņa k. c., ģelbu k.c., kuņas ķ.c.,<br />
paškeviča ķ. c., pūciša ķ. c., sīerumuižas ķ. c., skreījas jeb tüo-<br />
menu ķ. c.<br />
6. kalni: btzrklediyu kalns, jeb lediņu k., gābaru k., pūoļu k., smilšu-<br />
(krūoga) k., pūoļu k., vadžu k., vangaļu k.; [cepļa k.,<br />
sila k.).<br />
7. lejas: ciemāte, pīļu dīķis, rājums, rumbene, tuīlūzis.<br />
8. krasti: pakraste, stāvais krasts.<br />
9. upes: kule, llelupe, platūone, sesava, švitene, vifcava.<br />
cūkaušu k.,<br />
/S. strauti: būcis, m?Ilais straūts, plaksnu str. jeb plāksnis, vadžu str.<br />
[10a.<br />
ezeri: drudžezeriņš].<br />
//. bedres: vangaļu bedres.<br />
12. puri: dēcenes vilku purs, žīdu p.; ļdirselu p.,<br />
rūnu p.ļ.<br />
13. pļavas: aplūoks, dtzlu lama; [kaulenes pļurka, Staļģenes kumele,<br />
tulluzisj. [13a. lauki: biķera kalniņš, dārza lauks, diķa l., garaisl.,<br />
griķa kalniņš, kakta I., krūmenes spice, ķīru dārzs, meža kakts,<br />
rumbene].
14. ganības: piģenieku ganības.<br />
15. meži: apšu priedes jeb apšu kalns, b?rzu šlāga, buļļu kalns, cūku<br />
kalniņš, četrdesmit pūravietas, dēcene, ķiustene [ķlvestenej, rājums<br />
sivtznu masts, tullūzis, mājas; iMkslajs, vilku tilts].<br />
/6. ceļi: kalnu ceļš, Kalvu celiņš, platais c., pūoļu kalna c.,<br />
šķūņu celiņš, veīžu c., zagļu celiņš; [abriņas grāvis,<br />
liepas ceļa vieta, melna strauta c.].<br />
riekstu c.<br />
ciematas c.<br />
17. tilti: bluķu tilts, kalna krūoga t., pakulu t., piģenieku t., putnu t.<br />
rudzu krüoga t., smilšu krüoga t.; [kules t.ļ.<br />
18. kapi: kalna krūoga kapi, slimpu k., vanču k., vimbu krūoga k.<br />
19. sēkļi: aūču sēklis, burkānu s.,<br />
dandales s.<br />
20. dziļumi: ģejums, triju kungu dziļums (sesavā), kauļu dz. (svitenē)<br />
21. zālaina vieta upe: bücis, putnu duburs.<br />
22. salas: pūcenu sala, pūcišu s. (lielupe).<br />
23. pavārdi: āželis, bērziņš, bite, bīriņš, bungā, bunks, čakste, egle<br />
grāpitis, kalniņš, kampars, krastiņš, mauriņš, mejlbārzdis, pukce;<br />
puris, puītraks, pluostiņš, rieksts, rusa,<br />
üozüols, višķeris, vitüols, zemgalnieks, zvaigzne.<br />
stakle, üdris, uozuoliņš<br />
24. palaml: adatiņa, diedziņš, īberjānitis, miģitis, pilskunga lūop<br />
(= dandālnieki), pūkainais vētra, tērauda janķelis, sarakasis, taga<br />
ditas, zaļa barzda.<br />
25. papildinājumi:<br />
a) dandāles pag.:<br />
438<br />
— Škibe(s pagasts) (savien.) škibenīekl.<br />
/. mājas: a) drucenieki: aūziņas. bākuji, jaünzemi, klāvenie<br />
laci, straūtiņi, strāļas, vazdiķi; b) kreījenieki: beliņi, daüjä<br />
grivieši, ģīgumi, kleiši, leīšpēteri, mušas, peizes, račiņas, stērbele<br />
c) lipstenieki: baüskas, bišteviņi, glūdas, kavužas, krāmē<br />
mucenieki (baltkājas un mejlkājas), sildedži, stakles, timalas, velve<br />
d) plepenieki: aķi, āpšēni, bajāri, grūostiķi, jēģeri, jūoden<br />
klīesmetes, kungadtzguni, kuras, kuslas, ķefveļi, laüsi, penči, pefitele<br />
plepiši, pluņķi, puodiņi, strāļas, vācpēteri, vērp(j)i, viganti; e) šķ<br />
be n ieki: caünes, dimzas, kleīši, ķebes, ķekari, ružas, sillači, stri<br />
viņķi, ziemeļi.<br />
2. muižas: drukas muiža, kreījas m., lipstu m., plepu m., Šķibes<br />
3. skūolas: lipstu sküola, Šķibes sk.<br />
4. krūogi: baltais krüogus, rüozites kr.<br />
5. sudmālas: sudmalas, lipstu sudm., mušu sudm., p<br />
rüku sudm.<br />
6. kalni: pluņķu kalns.<br />
7. pakalnes: vērpu pakalne.<br />
8. upes: auces upe, alave, bērzes upe.<br />
9. strauti: kleīšu straūts, strautiņu str.<br />
10. puri: jūodenu purs, vērpu p. [10a. pļavas:<br />
birzes: bajāru birze, ģīgumu b., vazdiķu b.].<br />
auces pļava]. [10b.<br />
11. tilti: baltā krūogus tilts, lipstu t., miītiņu muižas t., strāļu t.<br />
12. kapi: pluņķu kapi, rüozites k., vērpu k.<br />
13. pavārdi: bārs, beliņš, bišteviņš, bullis, dĢglaus, druska,<br />
düonis, janbiškis, lācītis, matüzels, peīze, pēterstūoķis, reītipš,<br />
straütmanis, straube, vidinš, vīgants, zariņš.<br />
14. papildinājumi:<br />
a) drukas muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): aweese, bohgen, dobbeik, gohbe, irbiht, jurreps, lahziht, leepe,<br />
legsda, lemke, lielaus, ohsoling, peise, penze, pujeut, pukkiht, reitin, skangal, skrohdel,<br />
wasdik.<br />
'<br />
ß) māju vārdi (1811.): bajar (gar«, mas-, zelle-), balling, goobe, kleinschmidt,<br />
musche, Peise, pluncke, pokain jeb penze, strautekleist, timmel.<br />
b) kreijas muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): ahbolin, auscheck, famal, klcisse, krummes, lcddin, magone,<br />
mangal, mehtre, ohse, ohsolin, peterstoge, pukkiht, reekstin, ritteneek, rohsiht, saltais,<br />
sweedre, tulpiht, wahrbul, weissin.<br />
ß) māju vārdi (1811.): ahns jeb stehrbel, ausckeck, bubbe, kahle, kauling, kiaucke,<br />
kiecke, krummes, laukeine, peterstoge, ratteneek, semel.
c) 1 i p s t u pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): algahdse, alksnis, baar, balohde, bisskis, bischtewin, eglit,<br />
kalniņ, kasak, kreza, kruming, legsdin, lelohsol, meerawihrs, megohn, meschin, ohso-<br />
ling, pelnis, Pukkit, rabatin, rammin, rose, rosit, salmin, secting, silling, stawbiksis,<br />
Straupe, tnrks, uitz, wewerit, wetzkungs, wezwagger, wiegant, zekwiegant.<br />
ß) māju vārdi (1816.): anfing, autzkleist, bahkul, jaunsem, sillahtz, stricke, see-<br />
mel; ļansinll pelēkie, sitenn (galiņi, sndari, tsebcmaischi)j.<br />
d) piepju pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): bahrs, behrsing, birnan, bitte, buhmeister, bulle, drawincek,<br />
dreymann, enkur, grundul, kalnin, kaulin, kubra, kuschke, legsding, melder, needre,<br />
ohsoling, paipal, Plawcneek, pnmpnr, rulle, sauliten, spilwcn, stender, stubbur,<br />
scknohre, semtcr, tikkum, tiltin, weenthul, Wewer, wigandt, zihrul.<br />
3) māju vārdi (1811.): laze, pohden.<br />
7) kruogu vārdi (1811.): mühlenkrng, palvarinkrug.<br />
e) Šķibes pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): bruhwel, leepa, maggonit, pihlads, sehja, tulpit, wendin.<br />
ß) māju vārdi (1811.): sarre, wending.<br />
Titelmindes (tag. teteles) pagasts (savieti.) —<br />
1. mājas:<br />
A. ānenieki:<br />
A. ānes pagasts —<br />
ānenieki.<br />
B. titelmindes — titelmihdnīeki.<br />
titelmihdnīeki.<br />
baūmaņi, cejmi, gaili (laūka- un meža-), jaūnzemi, krūmiņi, vainas,<br />
valaki, vefpļi.<br />
B. titelmihdnīeki:<br />
a) tūoņu ciems: krūms, neka, rāķins, riekstiņš, tūonis, ūozūols;<br />
b) alkšņi, apse, aūriņi, aūzas, balūoži, bekmaņi, befķindi, bērziņi,<br />
bifžnieki, bīriņi, bīezbārdi, brūveļi, buļļi, celmiņi, čūderi, daībi,<br />
d§gu māja, dekšenieki, dūres, dūoniņi, egles, ģēģeri, karnpas, ķejiki,<br />
leīzemnieki, muižzemnieki, niedres, pāksteri, pani, pelūdes, pinkas,<br />
plmkskeņe, putniņi, rubeņi, segliņi, skujnieki, slaviesi, spieģeļi, spuri,<br />
sveņķi, sviņņi, ūozūoliņi, zāles, zeņeri, zelmaņi, žagarnieki, žaūtari.<br />
2. muižas: ānes muiža, egles m., langervaldes m., titelmindes m.<br />
3. skuolas: titelmindes skūola.<br />
4. krüogl: baltais krūogs, cibuļu kr., rubeņu kr., šēdiņkr., titelmindes<br />
kr., vainu kr.<br />
«5. sudmalas: titelmindes sudm.<br />
6. cepļi: ānes muižas ķīeģelceplis, ģēģerķ. cepļi, langervaldes k. cepļi,<br />
titelmindes ķ. c., valaku k. c.<br />
439
440<br />
7. kalni: aniķu kalns, baļķu lejas k., ģeņģerk. jeb ģēģerk., kraukļu k.,<br />
lankas k., lapsas k.<br />
8. upes: īecuves upe, līelupe.<br />
9. strauti: gada mtzrs, mejlaīs strauts, tetelis, vZržu str.<br />
10. pļavas: apsu pļava, cibuļa pļ., cūkas galvas pļ., čikste, d?gu pļ.,<br />
jauna pļ., liela pļ., meldera pļ., rājums, vanagpļ-, vilku pļ. jeb degas.<br />
//. meži: cepļa kalniņš, degums, jaunais mežs, kunču atvases, mellais<br />
straūts, mēriņu bifze, prūšu prīedas, spura sils, teteles astes, zirgu dārzs.<br />
12. ceļi: d?gu ceļš, langervaldes dambis.<br />
13. kapi: rubeņu kapi, titelmindes k.<br />
14. pavārdi: alksnis, apse, dambis, kalniņš, lejiņš, pāns, purmals,<br />
segliņš, ūozūoliņš, vanags, zvēriņš, žagarnieks.<br />
15. papildinājumi:<br />
a) ā n e s pag.:<br />
a) pavārdi (1850.): aland, antohm, apscheneck, balgalw, beeseputre, bersing,<br />
breede, dusche, dambe, duhming, dserwe, esse jeb baron, gruse, kalley, kalniņa, kirssc,<br />
kruhming, leepe, leeping, muhrneek, muscur, ohsoling, Paule, purring, reeksting,<br />
robcschncck, rudse, secting, sectneck, slimpe, spohschums, sprohge, strasde, sweige-<br />
neek, tilting, wannag, zahlit.<br />
ß) maju vārdi (1811.): jaeger, jaunsem, kencke, popit, pnrrin, zigan.<br />
b)titelmindes pag.:<br />
a) pavārdi (1850.): abel, apscheneek, audseknis, verfing, bruwer, dambrat, dra-<br />
wcncek, bučd)el, gaicke, galling, kanneneek, krasting, krauckle, krohnit, kruhming, kulack,<br />
kursit, lasding, leijina, lihze, luksteneek, lule, malleneek, martel, mutzeneek, naburg,<br />
pimper, plahning, plaweneek, pohlit, preede, reeksting, rempe, ruggai, ruhden, silli-<br />
neek, silling, skulbarsd, smiltneek, spanncneek, stagar, skehgul, strasde, strautneck,<br />
streile, sarring, siehle, usick, Wewer, wihtol, zanne.<br />
ß) māju vārdi (1811.): leisemark (lg. lejzemnleki<br />
/. mājas:<br />
A. cenenteki:<br />
Uozuolnieka pagasts (savien.)<br />
A. cenenieku pagasts —<br />
B. maījenieku pagasts<br />
C. uozūolnieku pagasts<br />
— ūozūolnīeki.<br />
cenenteki.<br />
— maījenieki.<br />
— uozūolnieki.<br />
a) balpēteri, batari, brankas, caünes, čūdari, dumpiši, džamas,<br />
griķi, jaünzemi, ņufdas, purmaļi, putras, renceles, silgrauži, skrabji,<br />
zariņi; b)säfkanciems [mazmājnīeki,— ap 100 gabalu: aūrini,<br />
brenči, cīruļi, pilkas, spilves, subri, šķietiņi etc.].<br />
B. meījenieki:<br />
čabas, eglite, liņģi, maskas, pūlķins, vizēs.
C. uozūolnleki:<br />
a) Tecinu ciems: galiņi, iaūkaiņi, laukērces, pūoļi, varēji, vidus;<br />
b) plāņu ciems: kapleīnas, ķeras, ruoņi; c) baüri, belveti,<br />
bemberi, btznūži, bifzuļi, bulduri, buļļi, caunes, cīzari, čaukas,<br />
čiksti, dalli, dalbiņi, dagaiņi, dambrāti, dimzas, dīčas, dūmiņi,<br />
gaisaraģi, glüdes, ģeni, ifbenieki, jeņķeļi, kaügari, klijāni, kulpi,<br />
liči, likumi, maltuvi, mežgali, musķi, paūtiņi, paūžas, pīrāgi,<br />
spannenieki, sprukas, stakles, straūtnīeki, streznas, tiltiņi, trerļči,<br />
valkski, vilciņi, vimbas, zuosl^ni.<br />
2. pilSĢts: jtzlgava.<br />
3. muižas: berzu muiža, cynas m.,<br />
ifbnieku m., jaunā m., mag-<br />
zines m., meiju m., sZrkanm., skraümes m., svetvalde, üozüolm.,<br />
valdeka m., zorģenfreīja.<br />
4. sküolas: üozüolnieku pagasta sküola.<br />
5. krüogi: blukas krūogs, cenas kr., dalbes kr., jaünjünäsa kr., pļef-<br />
ras kr., sārkankr., skuju kr., silakr., sniķes kr.,<br />
unkas kr.<br />
6. sudmalas: c?nas muižas sudmalas, sniķes krüoga sudm.<br />
7. cepļi: buldurceplis, džamas c., irismaņa c., kaügara cepļi, paü-<br />
tiņa c., skubliņa c., setera c., zummara c. j7a. kalni: jaunzemju<br />
kalns, maltuvju k., renceļu k.].<br />
8. upes: bifžiņa, c§na, driksna, Iecava, līelupe, misa.<br />
9. strauti: meīlais strauts.<br />
/9. pļavas: btzrzulaja pļava, degu pļ., dīķu pļ., egläja pļ., kažuocene,<br />
kuiļu pļ., ķivene, liču pļ., lūopu dārza pļ., skrabu strauta pļ.,<br />
spulles pļ., str?znu pļ., valksku pļ.<br />
12. meži: dūmiņa mežs, jaünjünäsa m., jaünskuju m., manta kalna m.,<br />
medņa m.,<br />
rūodna m., silgrauža m., skraba m., zaķa m., zap-<br />
lika m.; [jaunzemju priedes, laukgals, ņurdu priedes].<br />
13. ceļi: bemberu dambis, berzu muižas d., cenas krüoga d., klijenu d.,<br />
mušķu d., streznu d.<br />
14. tilti: bemberu tilts, c?nas t., ūozūolmuīžas t.; [bataru t., maltuvju t.,<br />
renceļu t.].<br />
15. kapi: bulduru kapi, bulvērķu k., c?nas muižas k., jaünzemu k.,<br />
maltuvu k., musķu k., paūtiņu k., silgraūžu k.<br />
16. salas: pasta sala, pils s. (līelupe); [endzele (misa)j.<br />
17. pavārdi: dīķis, kaügars. krīķis, paügulis, putniņš, putnis.<br />
441
442<br />
18. papildinājumi:<br />
a)cenenieku pag.:<br />
a) pavārdi (1850.): bahrain, bersing, bruwer, dambe, dimse, kalniņa,, karkling<br />
kekkar, kiere, kirsc, kraukle, meldrup, nadsing, ohsohling, preede, purmal, puttre, sarring<br />
ß) māju vārdi (1811.): btmsc, grisait, stursemneek, zäune.<br />
Y) kruogu vārdi (1811.): dumpenkrug, sillenkrug.<br />
b) meijenieku pag. (svētvaldes pag.):<br />
a) pavārdi (1850.): appin, bchrsing, klihmann, kruhse, lahzis, liņģebehrsiņ, mattu<br />
ohsvl, sils, springis, wels, wilzing.<br />
ß) māju vārdi (1850.): lingcmann jeb dahwc, meschairbiņ, mefd)fen jeb tschabb<br />
wihschu docter jeb sette, wihschu mittel jeb pumpa.<br />
c) meiju muižas pag.:<br />
<br />
ncek, mels, wilzing, mtmba, wink, zclmin.<br />
ß) māju vārdi (1811.): abmin, applatj, becfscmnecfc, bredcmuischen, bredcmuscd<br />
jeb glude, ehzen, ertzlauke, genne jeb ruschesemneek, irben, irbtng, kallaisemneck je<br />
szaggurpausche, kalnetilting, kiecke, letzesemnecke, inescbedalbin, meschekliggc, p>
B. miirmaiznieki:<br />
aüzeles, bifzsar3gi,<br />
ceimji, čīkstēs, cīesi, jaünzemji, jušķeļi, kap-<br />
teīnes, ķur'bi, linkuļi, mazviļi, pikšas, plāteri, sīļi, slakteri, stā-<br />
veīkas, terīni, trikuši, vaītenes, vecvagāres, vidusmuīžnīeks, vin-<br />
ķīlas,<br />
C. vilcentekl:<br />
3 zir yi, žagatas.<br />
anūži, augšdūori, burkāni, dubenieki, grabiķi, kaķi,<br />
klumpuči, ķēteli, ķufži, lifidiņi, ļutki, meķi, mežsāfgi, pūņi, rešņi,<br />
rugāji, runtuļi, ruņģi, siļķes, skambiņi, strupi, tunaīši, upenīeki,<br />
üzkuri, vaseli, vilki,<br />
D. mazsaimnieki: ceplīši, jaunkāpteīnes, mazaūželes, panci, sidrevici,<br />
sīpuoli, valtmaņi, zirnīši.<br />
2. muižas: bārzdiņi, jaunā muīža, mazblankielte (bl.); küoka m.,<br />
Mūrmuiža (mür.); kānberģa m., līelviīce, mazvilce (vilc.).<br />
3. skuolas: blankfeltes sküola, mūrmuīžas-berķenes sk., vilces pa-<br />
gasta sk.<br />
4. kruogl: baltais kruogus, deņa kr., vēja kr. (bl.); küoka kr., mür-<br />
muižas kr. (mürm.); lejas kr., vilces kr. (vilc.).<br />
5. sudmalas: Mūrmuižas sudmalas, vilces sudm.<br />
6. kalni: mūrmuīžas kalns, vilces sudmalu k.; [klostera k.. Ietikās k.],<br />
[pilskalns].<br />
7. gravas: vejla krāce.<br />
5. upes: ķive, platüone (dl.); svēte (mürm.); kukurupe, platüone,<br />
vilces upe (vilc.); [ķīvīte], [biksas upe, kahnupe, rukuschu upe jeb<br />
kukurupe (vilc)].<br />
9. strauti: igates straüts jeb igatele (vilc); [reņģe], [ķesis, resis (vilc)].<br />
10. grāvi: reža grāvis (dl.).<br />
//. ezeri: blankenfeltes ezers, mūrmuīžas ez., vilces ez.; [meeste-<br />
neeku esers (vilc.)].<br />
/2. pur'vt: snāveju purvs (dl.). [12a. lauki: eewalda lauks (vilc.)].<br />
[12b. laukumi: sidaru placis, wilku pļamas (vilc.)].<br />
13. pļavas: platüones upes pļavas (dl.); buļļu lanka, vilces upes<br />
pļavas (vilc).<br />
/4. lleknas: zaskaīšu līekna.<br />
/6. meži: balūožu kalns, kuilišķis, reža kārtis, spalvju kārtis (dl.);<br />
aūgšdūoru m., bikšu mežs, Maisu m., pīļu m. (vilc); [podu kalns,<br />
saķu meschs (mürm.)]; >dumiņu birze, stapaņķu birze, zameju m.];<br />
[narģis, puhņu preedes, stārka m. (viīc.)|.<br />
443
444<br />
16. ceļi: platais ceļš (bl.).<br />
17. tilti: zamejs krüogus tilts (bl.); mūrmuižas t.; jaunas muižas t.,<br />
sudmalu t., vejla t. [viīc.ļ; [kukura t.].<br />
/S. kapi: skambiņu kapi, zāmeļu k. (bl.); mūrmuižas k., vaīteņu k.<br />
(mūrm.); Muju k. jeb pūņu k. (vilc.).<br />
19. ūzvārdi: balūodis, buīlitis, druošprats, jaūnzemis, jintens, kalniņš,<br />
lāmenieks, niedre, ūošenieks, vanags, varenais, vazariys, zusters (bl.);<br />
azis, ceplits, duga, jintens, siliys, ūze (mür.); kauss, krūms,<br />
krūonits, strupis, ūvens, vaselis (vilc.).<br />
20. papildinājumi:<br />
alblankfeltes pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): ahsis, andul, ausing,<br />
bandcneeks, bcnkis, blucks, bittcnccl<br />
bruwer, bucks, bulteneek, bumbul, dadsis, dailazzis, daksche, dreimann, drucke, dubbuis<br />
dselskalley, dsilna, egle, eņģelis, gailit, gindul, graudi», grislis, gllltneek, irbe, kam-<br />
mol, faus, kikant, flāms, knope, krahzey, kronis, kruckis, krumin, kupsche, kurmis, lcepa,<br />
lohde, magodne, melder, missing, nadsing, nahtre, ohsohls, pablak, pahns, pol'li-<br />
praube, pudsis, pukkc, pumpurs, Purins, purwin, randsing, resnais, rohse, rullis,<br />
runzis, silke, Sillapcfcr, skriwer, smiltueek, spnrris, stirna, strasding, slruppi?<br />
sudrabing, Scbauma, sager, sahre, sarring, selting, swedris, Scbagat, tilup, wannaks,<br />
tversit, Wewer, zelms.<br />
ß) māju vārdi (1811.): barsbtng, janaesch, kuschten, raudsing, wilzin; sdtbnc.<br />
Y) muižu vārdi: ssckihda mnischa jeb janna mnischaj.<br />
S) kruogu vārdi: ssahmelkrugj.<br />
b) kuokmuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): grauding, kester, krasting, lagsda, lienc, mcrtin, olisol. v■<br />
schmehl, zigra, zirnl.<br />
ß) māju vārdi (1816.): allcksche, bramman, dreymann, inkedohbe,<br />
tas, leigega, pitsche, plaugall, uppenek, scmelle.<br />
c) mūrmuižas pag.:<br />
kalnescdc M<br />
a) pavārdi (1835.): beting, brigge, gercken, grause, jost, kaling, kaptein, krastņz.<br />
krnming, lejeneek, ohsoling, plieth, purming, putze, ramming, rehse, ridscncck. si?c<br />
schencek, tupping, nppeneek, wahrne.<br />
ß) māju vārdi (1811.): cirpab skirpadschij, zellme lzelmjij.<br />
7) kruogu<br />
d) v i c e s pag.:<br />
vārdi: jsilla krohgsj.<br />
a) pavārdi (1835.): adam, ahbeliht, apperaht, apse, bajahr, baldoneck, bali»z,<br />
ballobb, beedre, bersing, bleķķe, blesse, bohm, bolder, brahl, brugge, bunke, burkĢ<br />
dessetneek, droschprahts, dubbur, bmeUt«, dsedatais, eggle, elleyneek, grama««.<br />
gregsde, grihba, gwehla, jehkul, jurgis, kahlis, kaije, kalley, kramming, frasrm '<br />
ming, kutscher, leepa, legsding, lihkais, linding, luhsin, mayneneek,<br />
massubr. a*Hf<br />
neek, ohsoling, pawahr, pehrkon, preede, preikuhn, Pudse, pnhped, pumpina:.-<br />
pttrntr, purrak, puzze, ramma, raudsing, resnais, rimgail, ritteneek, rose, runnU f -<br />
:
-cggliil, sennut, silla, skarre, skulmeen, Smaila, Smilga, spunda, spurre, strauting,<br />
zttelzis, Stuhris, swaije, sakkis, sakkitis, sängus, seeding, seemel, seile, semmite,<br />
-ibuhba, likkum, ukkris, ustitz, wahrne, weirohg, zebul, zirul.<br />
ß) māju vārdi (1811.): bundik, gaeckul ļjehkuļiļ, klunkutt, mesceneek smehseneekij,<br />
Msche; Ijllschķcļi, ķehtelites, pihles, piņi, sidarij.<br />
y) muižu vārdi: ļkahrbeģu muischa (sal. kānberģa m.), wahrnu m. jeb maswilzej.<br />
S) kruogu vārdi: annenkrug, miihlenkrug; ļleelajs krogs, mabrnas kr.j.<br />
Kruoņa-vlrcavas pagasts (savieti.) —<br />
vifcavnieki.<br />
1. mājas: a) desmitnieki: biTies, bicranti, kanči, nāzbūti, pa-<br />
dūomi, skrīvēji, sterliņi, uškaūres; b) elej nieki: apšenieki, cel-<br />
māji, disleri, kaipsas, kalnieši, ķūoči, lazdiņi, mušas, paūči, pār-<br />
upji, platkäji, rači, üozüoli, višmaņi, zastava, zeltiņi; c) jaūn-<br />
muižnieki: bērziņi, brieži, büomji, jaünzemji, gulbji, jeckēni,<br />
jufģis, mucenīeki, muī(z)zemnieki, prīepelni, rudāji, vitüoli, žaga-<br />
tiņas; d) ķ i lēnie būomji, dzīrnieki, frslakas, jumalas, kond-<br />
rāti, pakuļi, rāči, reksteles, redi, tūomeni, vīndedži, žagatas;<br />
e) mazbūtnieki: drapas, inteni, jugas, lediņi, piģi,<br />
maza svē-<br />
tite, puči, ratenieki, stepam, s.ükas; f)meženieki (silenieki):<br />
deikas, dārdedži, daūnāti, elejas vēveri, kankūoļi, kūlas, pūoķi,<br />
rāmas, svirkali jeb svlrkaļi, tīdas; g) (krūoņa) vifcavnieki:<br />
adzaķi, brači, braši, eīģeni, gudēļi, ģinduļi, kuteni, paītēni, saūķi,<br />
smedeni, sprīži, zaķenīeki, ziģeli.<br />
2. muižas: būomju muiža, jaūnā m.jeb pēterveīde, krūoņa vifcavas m.,<br />
ķilu m., maza eleja, mazbūtu m., pētermuiža.<br />
3. skuolas: madžu ļ māču sküola.<br />
4. kruogi: berzu krūogs, diņķu kr., jaūnaīs kr., lapu kr., vifcavas kr.<br />
5. sudmalas: vifcavas vēja sudmalas.<br />
6. cepli: pakuļu ķieģeļu ceplis, ziģeļu c. 16a. kalni: āpsis, tiesa].<br />
7. upes: elejas upe, vifcavas upe.<br />
5. strauti: mellais straūts, [kroņa vircavas str.].<br />
9. puri: pīena purs, vella p.<br />
/0. pļavas: pakuļu pļavas, reksteļu pļ., švīrkaļu pļ., tīdu pļ.; ļdalasj.<br />
W« meži: kvērķene, padūomene. [11a. krūmi: daunāti].<br />
12. izcirtumi: ģintera cirtums.<br />
13. kapi: berza krūoga kapi, paūču k., pūoķu k.<br />
/-/. stigas: kūošķina stiga.<br />
445<br />
'-5. dziļumi: karētes dziļums, māla dz., vārnu dz.,veīla dz. (vifcavas upē).
446<br />
16. uzvārdi: albins, bābelnieks, bisenieks, dāvis, dūobelis, ēdelnieks,<br />
kalniņš, küokälis, lazdiņš, matūzels, rāpulis, simanis, skreīja, smil-<br />
gainis, üozüols, vanags, vārdus, zvīedris.<br />
17. papildinājumi:<br />
a) buotnu (mācītāja) muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1857.): dardeutSch, duddahl, gulbe, pikker, putnis, lmdam.<br />
3) māju vārdi (1811.): dardcdsck, gnlbe.<br />
b) kruoņavircavas pag.<br />
c-c) pavārdi (1857.): adaminS, ahbelit, ahbohm, ahboling, ahsnlin, alischell, aislcr,<br />
akuhn, alksnis, alsing, apptng, arrawies, asne, audse, auring, autrup, awcncck, l\v<br />
ling, ballam, ballgalw, ballohd, baltau, baltrum, baltzer, bardehli, baudc, bauz, t*ķ<br />
sing, beika, beizon, bellsohn, bendrnp, birre, birsul, bistrup, bitte, blabweis, blaliduin,<br />
bohle, bohme, brahl, brahtling, braklis, brascke, braschgus, brccbc, breese, dv^bvä '<br />
bvumer, buhring, bulle, bmubeer, dadse, dalbing, dainbe, dangel, degge, dicrick. taļ<br />
ming, dudahls, dumpe, buppur, dwese, dseltenkahjc, dsihsla, cglc, ehrgclneek, ehr<br />
clsing, engel, engnr, gail, gaisck, gallsemm, garrais, gelle, gepping, glandneek, al»d<br />
ding, grahweneek, grauding, grimmon, grohschais, grohsche, gndreneek, ihlehn, irdc,<br />
irlnll, irdeneek, jantre, jawel, john, johsting, johscheweek, jlimmick, jlirkcl, kadd.:.<br />
sohl, kaiming, kaktabnll, kalling, kanke, karp, kartnppel, kasack, lasche, kaliriiui, fci:.:<br />
kerling, kerrgalw, klause, fltbbicf, klibbSakke, klijahn, klnngste, krauling, krecn's, krei.<br />
kripost, krohger, kruhming, krnse, kublain, kuggeneek, kngradehls, knggra, kubma, tut<br />
kar, kungs, kupsche, kurm, kurpneek, kutscher, kweddcr, labrenze, laiweneek. U:: -<br />
lapskall, lassing, landing, lauriug, leddin, leite, letz, lielau, ligger, lihns, luü.-<br />
luntis, majohr, maSais, meddus, mehling, mcister, mellbahrd, mellup, inigge, in>:<br />
mikkal, muhrneek, mnnterjahn, nammicf, neiders, neklaus, ncsse, nibur, nil'v .\<br />
obsing, ohsis, ohsohl, pahrstraut, pahrup, paisum, pauluf, pautsche, pceke. r.<br />
pcskull, piggetehn, pikkasin, pilskungs, platon, Plattais, Plügge, Pohle, pveefiil, prub?;<br />
pukkelauk, pukkiht, puksis, Pulke, pnttnachrgle, pntreneeze, Puttring, radau, re.:<br />
vappc, rasum, rehdeneek, reppe, ridder, rijeneck, rohne, rose, rosen, rubben, v:.v.:.<br />
rudsit, ruhse, rnnze, rntke, sahting, salling, salming, sänke, sankctehn, Seddu?<br />
jeneek, seskis, sikspahrne, silleneek, skarmukel, skrunde, sknbbick, smilge. ipaķ<br />
speegel, spiliveneck. Springe, sprohge, spunde, Spurre, Stakle, Steglau, Steppe ?r.:<br />
wais, straup, straupmann, streiling, strauting, stubbe, Stubbur, Stumbttr, *~* !<br />
sä>nauzeis, schnohre, schwenk, sallputre, Scemcl, seile, semgallneck, Simbte<br />
sivaigsne, sweineek, tenka, tiggat, tohlcn, trannis, trenz, trinzeneeze, tubtcraiu:<br />
tsdntcf, tSckanke, tchecpe, tscheggus, uhdris, ttbsar, ungur,<br />
urbcncek, uskurv<br />
marring, weizul, weschencek, nndding, widse. wibndeds, nnbring, nul)tiiu> ■<br />
wilzing, wing, wirbul, wiskahl, zeelau, jelmbcbS, zelms, zenncneck, zierull, zimda.<br />
3) māju vārdi (1811.): s) elejnieku: kalneit, fmerfe, puikkc, tiede; b) ja«*"<br />
muižnieku: dabbis, droeger, fttggre, kuhpin, plagSne, putne; c) ķileniek*<br />
drappc, leddin, pigge, steppen; d) mazbūtnieku: crtzslag, kaddar, pakkul. mainu<br />
e) pētermuižnieku: buikke, btttttl, dimsenne, engen, crgle, jesse, mcimcfcii-"!<br />
plattes, pltfte, spriscbe. strupdegglin, sielenne, slvirlnil, nnlineek II wilneik:<br />
svirlaunieku:
. mājas:<br />
Lielvircavas — pagasts (savien.) līelvifcavnieki.<br />
A. skufstenieši:<br />
A. skufsteņu pagasts<br />
— skufstenieši.<br />
B. — ūoglaīnes pagasts uoglainieši.<br />
B. līelvifcavas pagasts —<br />
līelvifcavnieki.<br />
eži, jütes, laženieki, liči, nārvaiši, rūobežnieki, sēneļi, sladadas.<br />
stagari, stanuļi, stundas, sturiši, šnipsti, zeltiņi, zūbi.<br />
B. uoglainieši:<br />
a) brakšķi, ģelbji, kārkliņi, kārliši, migaļas, saprāni, segļi; b) I a ü k-<br />
muižnieki: lībieši, rūoķi.<br />
C. līelvifcavnieki:<br />
aūstras, balži, beīčūni, brūzieši, čivuļi, čukuri, dafbākšļi, dzeņi,<br />
fvefti, gāžas, griņi, grid(e)nieki, ģedvilas, ģelbji, idhni, iekmaņi,<br />
kabļi, kalniņi, kaļķarūnas, kazāki, kraukļi, kristiņi, kūlas, ķibiidas,<br />
lipšas, ļāveikas, mituļi, pičūni, piltzni, rat(e)nieki, reīkuļi, rubeņi,<br />
rukaīši, skadiņi, sprūoģi, strazdi,strūobērģi, šķiras, šķutes, tinimer-<br />
maņi, tūoleni, ūtēni, vaītieki (macitaja mājas), vanagi, vieglie, zaķi,<br />
zvinģeļi, žūras.<br />
2. muižas: laimes muiža (ūogl.), liepas m. (skr.), mazālaūku m. jeb<br />
umdava, macitaja m., paūļu m., skufsteņu m., ūoglaīnes m., liel-<br />
vifcavas m.<br />
3. baznīcas: lielvircavas jeb klupmana baznīca.<br />
i skuolas: līelvifcavas pagasta sküola, [briežu sk. jeb ķešas sk.].<br />
5. krūogl: baznīcas krüogs, §z?rkrüogs (üogl.), kūlu kr., lakajas kr.,<br />
mēlīšu kr., staltais kr., üozüolukr. (skr.), zābaku kr.; [platkāju kr.].<br />
6. sudmalas: skursteņu sudmalas, līelvircavas sudm.; [stanuļu sudm.].<br />
7. kalni: bābu kalns (nūoskreja jeb nūoleja); ssesk-kalnis, kapsehras<br />
kalniņsch (skr.)j. [7a. uzkalni: bābu uzkalnsj.<br />
6. upes: sesavas jeb līeparas upe, skufsteņu upe, uoglaines upe, vir-<br />
cavas upe, [audruve); saudrawas upe (uogl.)j.<br />
A. strauti: briežu muižas strauts, elejas str.; [jautrais str.j, sāktais str,<br />
melnais str., podschiņu str., wezoriju str. (skr.); skostenis (uogl.)I.<br />
/9. ezeri: ģinduļu ezers,<br />
'/. dīķis: ļielvjfcavas 6iķis.<br />
12. avuoti: braču avūots.<br />
lauku muižas ģz.<br />
13. pļavas: liekas pļavas jeb Ianku><br />
*C meži: jaūnās muižas mežs. lmeschkainis (uogl.)l<br />
447
448<br />
15. birzes: laüku muižas bifze, üoglaines b.<br />
16. tilti: baznīcas tiīts, nārviešu t., üoglaines t.; [rūšu t.].<br />
17. kapi: baznīcas kapi, kāvužu k. (üogi.), skursteņu k., miglas k.,<br />
viesuļu k.; [līču k.].<br />
18. dziļumi jeb duburi: jumpravas dziļums, vella dz. (sesavas upē);<br />
lstrupis (audrawa) (üogl.)].<br />
19. uzvārdi: bružinskis, celmiņš, deģis, gäzejs, ilzins, īekmans, jambiksis<br />
jeb jambickis, kupčus, kūokle, lejnieks, melkus, mitulis, paūletens,<br />
pinceris, puķe,<br />
20. papildinājumi:<br />
saulīte, skadiņš, zaķevics.<br />
a)mazāslaukmuižas pag. jeb laukmuižnieku pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): balts, bubbe, grinne li griņņus, jahtncck, kahrkling, krislin,<br />
lasding, muisemneek, ohsolin, rullē, ruttke, Sauke.<br />
ß) māju<br />
vārdi (1811.): muySemncck.<br />
b) skursteņu pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): abel, aboling, ahdehn, attu, augel;n, balgalm, ballohd, ban-<br />
dehns, basul, bchrtul, bersing, betschuu, breescke, brenne, bruseit, buudul, bundschcv<br />
dadseu, daugnl, bucfat, dusche, gaude, gedwill, ginter, gipter, guddel, tbbcn, irlniv<br />
jauuscm, jautze, juhte, kalley. kalneht, karkling, karpge, kauling, kerrit, kibild, klaM<br />
klauet, klawe, knusc, krewing, kruming, lahmes, lahwek, lehlais, lehpkajis, leiesgedwill,<br />
leitis, lietsche, lihzit, linuit, luhle, lukjahn, lunki, maischel, matsche, murucek, nm\t<br />
neck, nabrnn, uahte,'uamik, ohsol, pahne, Pawel, pelnen, Pickel, Pohle, prauling, prccdc<br />
puhze, Plilzen, puttning, Puttrene, ramme, rammen, rasum, reihne, rohse, sallaa, m<br />
kan, sehnet, sillau, Sfarbu, skursten, smilga, springe, stankul, stilbe, Slraumcck<br />
srunde, Swenze, Smilpe, schnipste, saikkc, sauring, selting, siwwe, sohslen, suppc<br />
swingel, tibaln, tohlen, trebe, uhdris, uhtcn, ulpe, ungcr, nppe, nsknr, magger, uw.<br />
Welling, wcllkuley, mejza, widduscht, wihtol, zahlit, zelm, zihrnl.<br />
ß) māju vārdi (1811.): balse, betsckun, birsul, bracfScbc, darwagsle, cicd:.<br />
ibben, kalnin, kibelde, lahwcik, pabrick, pnttnin, raman, ruckaisch, swingel, tfdv.:<br />
ivegla; [putniņi, sihļi, Strasdiņij.<br />
p) muižu vārdi: iannesmuischa, pidriķu m. jeb petschaj, skurstiņu jauna m.j.<br />
c) üoglaines pag.:<br />
a) pavārdi (1835 abelting, batsckka, batschkeen, bersing, brasga, brebbuf, bredl,c<br />
bulle, bundscke, dohsit, draudsing, elling, kraukle, krohpeen, krulnning, ledding,<br />
ohsoling, pelnc, pirnat, prenge, Puckit, puhdel, rutkc, segling,<br />
swchring, uschellehn, zcclama, zehber.<br />
p> māju<br />
vārdi (1811.): pitzschun.<br />
lielvircavas pag.:<br />
schnodre, swau.5<br />
a) pavārdi (1835.): ahboling, akmen, anbfche, balzer, barrankis, barSdifi-3 -<br />
sing, brumer, bullehn, dakkc, dischler, draudsing, burbeneef, chrgle, gahsche. s.'<br />
garratS, grimsa, gnlbe, gnrke, kakls, kalneneck, kasack, kasing, leiser, kelle, kemmes, flabbatc<br />
kohks, kreews, kreween, kruhss, kuschkis, lassna, latsch, leepa, leitis, meetneek, m<br />
melka, mcllkabj, mikkcnn, milting, nunka, ohsol, ohsoling, pahrup, pehrkohn, pfto*<br />
Pinke, plikse, pohdneek, pohdsche, Pohrkaie, puhkain, pullcer, puppa, putne, rcin
faßt,<br />
Sminkis, Schwikul, sakkis, sakkikiS, saltais, Sarring, sellit, sihle, sirnik, Swaigsne<br />
-wirbul, schagat, Schihdel, Schnakskis, schuppe, takkal, tschegguS, tschiggan, uhten<br />
iveegla, ivchsnl, welle, wezzaiS, zabte.<br />
3) mä/ll üä/tf/ (1811.)-' griagen, griwencek, binger, Strombcrg, Sakken.<br />
Volgondes jeb valgütes pagasts —<br />
volgohdnīeki<br />
jeb valgütnieki<br />
1. mājas: a) brüverciems: bleķi, galiņi, jaünzemi, nābufgi<br />
a) ķīšu ciems: dumpi, kangari, ķiši, m?llgalvi; 3) mazlapsas<br />
[būdas —<br />
ap 10 gab., sauktas pēc pavārdiem]; y) mi slavu<br />
ciems: eņģeļi, ķeizari, paīzumi, upmaļi, veīliņi; 8) purenīek<br />
ļbūdas —<br />
ap 30 gab., sauktas pēc pavārdiem]; e) stūrmaņu<br />
cīems: līči, līelstūrmanis, lūoreņči, mazstūrmanis, meļķi; b) apiņi<br />
bīmaņi, celmaraūgi, ciskas, drabiņas, dūobeļi, grauži, grūmaņi<br />
gubdanči, jaūncīemi, kliņģi, lakäji, laügali, mastiķi, mežnieki<br />
paražas, petriņi, priedes māja, puriņas, rūduļi, skufbas, šusas, vaņi<br />
vilkabüda, vīzes; c) m azm ā j n leki ļap 60 māju: aūriņi, avūo<br />
tiņi, āmeteri, branguļi, briģi, deģi, dusas, eglites, elviķi, Ģrci, grasi<br />
grīeni, grubavi, gulbi, ģinguļi, kaūgari, karkliņi, klibzaķi, krastiņi<br />
kraūzes, kristiņi, krūmāji, kūkas, kukuļi, kūopmaņi, ķeīdani, leības<br />
lielgrasi, malenieki, maūriņi, mizaiķi, mežaiņi, mežavūoti<br />
mežkalēji, muski, paegļi, pambakari, paūči, purmaļi, purņi, pūogas<br />
rapas, rieksti, ruļļi, rump(j)i, silgrauži, šiliņi, smukas, Strazdiņš<br />
strazdi, timmas, trēģi, ūoši, vasipi, vāceri, veideļi, vēveri, vildes<br />
vigauti, vitrupi, zariņi, zāles, zeļļi, zīriņi, žuogi].<br />
2. muižas: §fcugmuīža, kulbiņm., lapsu m., valgutes m.<br />
3. sküolas: cisku skuola, ercuku sk., vaīgūtes sk.<br />
4. krūogt: beīzes krüogus, damba kr., jaünciema kr.<br />
6. sudmālas: beīzes sudmalas,<br />
zikmaņu sudm.<br />
6. cepļi: ķieģeļu cepļi ļkadi 5, saukti pēc pavardiem]. , ,<br />
7. kalni: āpšu kalniņi, kazakkalns; [āpsene, dižupu kalni, sirmeļa k.ļ.<br />
7a. gravas: nābufdze.<br />
6. upes: līelupe, rūdulis, svēte.<br />
9. strauti: lakäju straūts,<br />
jāņupīte].<br />
10. grāvi: priedes gravis, ļakla cērsna].<br />
lidaku str., nābufdze(s str.); [danču upīte<br />
//. ezeri: ķlsezers, mellezers jeb mellīzeris; [dumpju ez., veisez.].<br />
12. purl jeb tīreļi: volgondes purs jeb tirelis; [aklais tīrelis, mices<br />
purs, popāju tīr., rīgas tīr., vanagu tīr., vilka p.ļ.<br />
/5. pļavas: ceplītis, bīmaņa pļava, degu pļavas, ercugmuīžas pļ.<br />
graūžu pļ., grumaņa pļ., jaünciema pļ., lakaju strauta pļ., lama<br />
I-l?R. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
449<br />
29
450<br />
pļavas, lica gals, līekna pļ., līelbērzes pļavas, luģitis, māsas kurj-<br />
ģis, skanspļavas, valgūtes muižas pļ., veīla pirts, vižu pļaviņa, zābaks;<br />
[jaunās pļavas, ķiļķenu strēķis, velna dīķis]. [13a. lauki: juradarželis],<br />
14. meži: bērzsīpeles mežs, degums, pīļu dīķis, svētesm.; sbērzapura sils,<br />
klostera m., svilums, zagļu birze]. [14a. krūmi:<br />
gaisa ragana, velna sils, zonu sils].<br />
15. ceļi: āpšu kalniņa ceļš, četru bfrzu c.,<br />
/6. tilti: nābufdžu tilts, [blukas t., unkas t.J,<br />
17. kapi: jaūnciema kapi, jaūnie k.<br />
18. stigas: vižu stiga, [raganu stiga].<br />
19. sēkļi: stūrmaņu sēklis [līelupē].<br />
aunpura sils,<br />
lidakstraüta c., tīreļa c., vižu c.<br />
20. pavārdi: arājs, ābūoliņš, beīkmanis, b§rtuks, cīrulis, ģingulis,<br />
gūoba, jufciks, priede, pūoga, ūdris, veļa.<br />
21. palami: zilvēderi (= livenieki).<br />
22. papildinājumi:<br />
a)ercogmuižas pag.:<br />
a) pavārdi(\858.): asser, annell, ballode, banni, bruwel, bnrgclis, bnsse, duhgans,<br />
garrais, grantē, kalning, kekkar, flamma, frabje, krnse, kukke, kukkuling, lagsding, lihkum,<br />
linge, muhres, osoling, pinne, rietzrohne, ruhkit, rntkc, salming, sesske, silling, smildsin,<br />
soostel, stebberite, strasding, stumber, silgalw, sirne, tfcbabbe, uhlejanni, wells.<br />
ß) māju vārdi (181 bruer, ergle, gubbedanz, inke, kiesche, mislan, seusck<br />
tahme, zierul.<br />
b) lapsu muižas pag.:<br />
B. zalenteki:<br />
acenieki, atmatiņas, audzi, āveni, baņi, baži, bākuļi, billes, bites,<br />
brieži, briņķi, öankas, daukšas, degupļavas jeb druku pļavas,<br />
dimzas, dreīmaņi, dunči, dzislēni, gailu ciems, grāveri, gudriķi,<br />
ģeriņi, ģilnieri, ikvildas, iīksiņi, ir)ķi, jaunzemi, jukas, kakaiņi,<br />
kamradži, kantuļi, kaüöi. kauliņi, kāvužas, klijāni, klūotes (dir-<br />
bas, efnpeļi, galiņi, zemnieki), kresas, kubliņi, kupči, kūlaiņi,<br />
ķemere, ķeki, ķ?puri, ķer a<br />
kšļi, ķesteri, lauri, lācagalvas, lācīši,<br />
lenči, Iepelēs, maīkužas, mālenīeki, māmuļeni, meķi, meļļi, mi-<br />
caiši, miksas, milleri, nirizas, paūņi, padari, plepji, pukti, putni,<br />
pūcēni, püteli, rambas, rimeīkas, rumbeļi, savaiyi, seski, sila-<br />
küfti, skabārgas, smilgaīņi, smukas, spieķi, spufģi, stirnas, su-<br />
teņi, šekmaņi, šivikas, tābari, tumes, utlāči, üdri, ūozūoliņi, varēji,<br />
veīdenieki, velces, vilciņi, viltnieki, vitrupas, vīndedži, zildeguņi.<br />
2. muižas: abgunste, grīenfelte (adg.); anuteles muiža, atmatas m.,<br />
daktera m., degu m., §rcokm., jāņu m., laūku m., mācītajā m.,<br />
pēterkalns, pļavu m., üozüolu m., zala m., (za[.)<br />
5. baznīcas: zaZa baznica (zaļ.).<br />
4. sküolas: abgufistes sküola, Zaļenieku sk.<br />
5. kruogi: ģingulkrūogus, tītaru kr. (abg.); baznīckr., degu kr., ķe-<br />
mere, priežu kr. (zaj.); [silinkrogusj.<br />
6. sudmalas: mellas sudmalas, zajas muižas ūdens un vēja sudm.<br />
7. cepļi: pambakaris (zal-).<br />
8. kalni: baznīckalns, brūžu k., mella krūogus k., ūziņa k.,<br />
vīna k.<br />
(zaļ.); [jātnieku k., plešu kalninsl. [8a. pakalnes: jekstu pakalne,<br />
lapsu pak.j.<br />
9. lejas: mejlä krūogus leja (za[.); [drudža grava, riekstu 1., pētermuižas I.j.<br />
10. upes: upiža (abg.); aūces upe, tērvete, upīža (za[.).<br />
//. strauti: Ģglūone II Ģglūoņa, kapu straūts, smuku str., zītara str.,<br />
lelsava, melnais str., plēšu str.].<br />
/2. grāvi: driķu grāvis, eīlites gr., spieķu gr. (zal-).<br />
13. ezeri: zaļas muižas ezers.<br />
14. a<br />
dīķi: mellais diķis, pils d., var žu d. (zaļ.); [grāļad., krāsmata d.].<br />
15. pļavas: čigānu pļaviņa, druku muižas pļavas, kapu pļ., sūodu<br />
pļavas, tērvetes lanka (zal-); [auces pļ., eglones pļ., lapsu pļ-s,<br />
strauta pļ., svētes p[., vidzemnieku pļ-s]. [15a. lauki: druvu lauki,<br />
eltermaņu 1-ki, knospus l-ki, vīganta I-kij.<br />
451<br />
16. meži: bals (ģen. bala), berza krūoga ūoši, bites mežs, buša m.,<br />
čanku bir a<br />
ze, d?gu m., Ģrcokmuīžas m., jāņu muižas eglītes, je-<br />
29»
452<br />
ģeru birze, kapu m., māju m., meīrenu m., meķu m., piepju rr>.,<br />
putnu dārzs, vidus m., zajas muižas p3rka, zajas muižas sils (zaļ.);<br />
lsmilgaiyu birze, rāvāju m., vendiņa m., zvēru darzsj. [16a.<br />
krūmi: dimzēnu krūmi, vilka kr.j. [16b. purvi: degu purvs,<br />
poču p., tīreļa p.j. [16c. duksnaji: ellitej. [16d. aparas:<br />
plēsumu apara, rugaiņu ap.j.<br />
17. ceļi: ķēķa dambis (za).); [degu c., meža kungu dambis, strauta c.].<br />
18. tilti: baņu tilts, baznict., brūža t., Ģglūoņas t., kapu straūta t.,<br />
pēterkalna t., zitara straūta t. (zal-).<br />
19. kapi: gaūriņu kapi (abg.); baznīck., ilksiņu k., maīkužk.<br />
(zaj.).<br />
20. stigas: putnu stiga (zal-). [20a. atvari: ceplīšu dziļums, dim-<br />
zēnu dz., joža atv., lapsu atv., meitu atv., spieķa dz.j. [20b. zve-<br />
jas vietas: pirmais olajs, otrais olājsļ. [20c. kuoki: triju kungu<br />
priede jeb melnā priede<br />
21. uzvārdi: balūodis, bisenīeks, bīezbārzdis, cēsnieks, canka, dānels,<br />
dzenis, jügains, kazenīeks, kundziņš, rībens, saūlits, sprīdis, sprirj-<br />
ģis, straūpe, strautiņš, Strazdiņš, ūozūols, zariys, zīle (zaj.).<br />
22. papildinājumi:<br />
a) abgunstes pag.:<br />
a) pavārdi (1850.) awoth, behrens, behrsing, kruhming, lagsding, leelkugac,<br />
preebe, reekfting, rikur, rullens, smiltneek, tauring, tupping, würzing.<br />
lZ) māju vārdi (1811.): kantnl, Pleppe, strautneek.<br />
b) z a 1 e n i e k u pag.:<br />
a) pavārdi (1857.): ahbclith, ahboling, akmens, alksnis, anskin, anton, aplotzing,<br />
apol, appinis, atztin, anfing, bahr, baldohn, ballande, beezaleels, behting, bcika, bclt<br />
kramming, benjahn, beitudrupp, berlank, bindschnlehn, bittencek, breuzis, brickder, to-<br />
dien, bnmber, dacter, dahrsineek, danzkon', dcggis, dikant, dimmentausch, drahkcneek,<br />
drehSka, driesing, brucfa, eglit, eņģelis, cma, gailis, galling, ginther, grassis, grau-<br />
btng, grausdc, grecwing, gricke, gubehn, gulbc, irbe, janukse, kallning, kallwith, fw-<br />
sting, kreya, krohnit, kruhming, kruhms, kruhsa, kullith, kurkehn, kweesis, lahbehn,<br />
lahzis, lappa, lapse, lausis, lauwa, ledding, lecpa, leeping, leppel, leschking, lcwon,<br />
lihzis, lipste, lohma, magohn, markedanze, maskalning, mauring, melders, meldrinöch,<br />
nnirde, ohsoling, pabrupp, paruke, passilis, paurithen, pinnis, pcschick, plulnne, pol'l,<br />
pucfc, pnckit, pujent, radsing, ramlau, ramming, reeksting, reins, rischais, rohnis,<br />
rohwe, roascn, rojs, rose, rubens, rudsis, rutke, sallgal, saulithen, silling, slohzeneeze,<br />
smilga, Snödsit, Sohkste, sprenzis, sprohgis, stille, strasding, straupmann, «frautimi,<br />
struwe, stuhrmann, sudrabing, summiske, schlugger, schnore, schwenke, sahgeris,<br />
sahle, salleneek, seemel, sellis, semesans, swirgsding, scheegel,<br />
schundul, schwieg»!!,<br />
taure, teewaiS, tickum, tiesing, trenzis, turk, ulpe, unbull, wannags,<br />
warranais, was-<br />
dik, welwitsch, wiegandt, wiehrs, wienschinkis, wieting, wietohl, wilk, witterwitsck,<br />
zäune, zelms, zierull, zöhrping, zunge.<br />
ß) māju ģt//(18I1.): brucr, irbe, giegum, grieweet, kallatz, körksle (lg. ķerkšļi),<br />
mesche, rumbeen.
. mājas:<br />
A. abavnieku:<br />
Tukuma apriņķis.<br />
Abavas pagasts (savien.) —<br />
A. abavas pagasts —<br />
B.<br />
jaūnsātu pagasts<br />
abavnīeki.<br />
abavnieki.<br />
—<br />
jaunsātnieki.<br />
balklavi, biksaiņi, brūži, buki, jüvmas, knaģi, laūkalēji, nēģi, paūņi,<br />
pluģi, sautiņi, sulas, vādzemnieki, zvēri.<br />
B. jaūnsātnieku:<br />
bužmaļi, ēģeri, gudraji, jūojas, kalējkalni, kalninkas, kantiņi, kau-<br />
liņi, klüoni, knüopes, krūmi, ķintiņi, līelaūki, lubas, neīlanti,<br />
plivnas, pūopi, rumbas, rūsteikas, rūožulejas, silinkas, skujas,<br />
slūokkalēji, strēļi, tūtas, ūoškalni, ūozūolkalni, vācieši, verisi, zajaji.<br />
2. muižas: abavas muiža, sātu muiža.<br />
3. skuolas: jaūnsātu pagasta skūola.<br />
4. krögi: gūoru krūogs.<br />
5. kalni: dekšņa kalns, knaģu k., ķenču k., namiķu k., pinkas k.,<br />
6.<br />
riekstu k., sila k., šķūņa k., vāņu kalniņš, vecais k., [rūotkaju<br />
kalnij.<br />
lejas: spūoku leja.<br />
7. upes: abava.<br />
8. strauti: jaūnsātu straūtiņš.<br />
9. ezeri: [dievamests ezers].<br />
10. dlkl: eglišu dīķis, ķēves d., lielais d., miķeļa d., pūojdīķis.<br />
//. purvi: [skuīdas purvs].<br />
/2. pļavas: abriņstraūtiņš, aņclreja pl., apaļa p]., bērziņu pļ., cūku<br />
dancis, dēļu lama, 6ika aste, lagasts, līekna, meslu pl-,<br />
nabagbērzi, polene, salene, skūolas pļ., straūta pl.,.vira pļ., žīdene;<br />
lalšliekna, kukšmeža pļ., kumbru pļ., velna purvs].<br />
13. ganības: dužmale, e.z§rs, jaünäs pļavas, lieknas mala, ļplleģlejaj.<br />
/4. lauki: abavas lauks, ezerlaüks, kalna 1., prieclula; [kumbra 1., pilag-<br />
kalni].<br />
15. meži: prīedula, tūtu birze.
454<br />
/6. krūmi: laūkalēja krūmi, lejas kr.<br />
17. ceļi: lejasciema ceļš.<br />
18. tilti: jaūnsātu<br />
tilts. ij^B<br />
19. kapi: priedulāja kapi, silakalna k., tūtu k.<br />
20. uzvārdi: balūodis, briedis, caūne, ērglis, gulbis, kaüliys, krūmiņš,<br />
lacis, liepa, mucenieks, priede, pūolis, rūonis, skuja, sprūoģis,<br />
Strazdiņš, vanags, vādzemnieks, vilks.<br />
21. papildinājumi:<br />
a)abavaspag.:<br />
a) pavārdi (1835.): abehl, ammeriņ, ansin, baķķe, balklawe, bante, biksain, bruņņe,<br />
bruse, bumber, bubbulf, dudde, dselse, eelap, gailen, galmiņ, graudiņ, johmerz, kaddiķ,<br />
kahrkle, kalley, kamper, kettan, lagsdiņ, lappiņ, lane, laukekalley, lehpiņ, magohne,<br />
mahkohl, marriņ, matkul, mirron, mise, needer, ohse, ohsoliņ, paeggel, paune, pihle,<br />
preekschkclle, pilķķit, pntte, radsin, sailtiņ, spahre, spalwe, sproge, strasdiņ, stranze,<br />
straute, sühne, schule, seemel, sielit, sulke, swehre, Uppen, wilpun, wirpe, zeekur,<br />
zeelau, zelm.<br />
ß) māju vārdi (1811.): kelle, kiucke, lentze.<br />
b) j a u n s ā t u pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): abel, akminkaln, anschkaln, apping, ausserey, ballod, balts,<br />
belirsing, brliN'el, eglit, gegev, gulbe, kalninek, karkling, kaschozing, kinting, kirse, kru-<br />
ming, leekning, leelmann, ohse, ohsol, ohsolkaln, plnine, reeksting, rusteik, stebulneek,<br />
stohls, strasde, strauting, strehle, seemel, sielinek, swirgsding, wannag, welnil,<br />
wienakmen, jeggut.<br />
ß) māju vārdi (1816.): kalley, pluine.<br />
Annenieku pagasts jeb annas muižas pag. (savien.) —<br />
annenieki.<br />
1. mājas: a) annenieki: apšenīeki, auksmāli, āmari, bīeriņģūoji,<br />
brieži, bultes, cankas, čfkas, dīķi, ģerdaiņi, ģigari, i!?ni, flipi,<br />
jaünzemji, jādravnieki, kambari, kaņepes, klāndriķi, kraģi, kuras,<br />
küoblas, ķikas, lauri, līdumi, jukas, matižuoji, maūši, mellbikši,<br />
mērdzes, muīdaīņi, mušas, mūrnieciņi, nēģi, pautiņi, puodiņi,<br />
relņi, rundēji, s§ski, tušķi, vekteri, vežiņas, vilki; b) aū(s)sāt-<br />
nieki: aīzpuri, anskučas, blusas, čufkas, kārmačas,<br />
lagzdaīņi; c) s 1 a g ü (n) n ī e ki: cibēni, daüdzumi, garlaūki, kva-<br />
kāņi, iüojas, muizzemnieki, paijas, ružas.<br />
2. muižas: annasmuiža, aüsätu m., brūnu m., pētermuīža,<br />
nas m., zebrus m. (slag.).<br />
3. sküolas: annas muīžas sküola, slazZünas sk.<br />
slagü-<br />
2a. baznīcas: annenieku baznīca.<br />
4. kruogi: annas krūogus, baltais kr., čigānu kr. (aus.), gala kr.,<br />
strauta kr.
5. sudmalas: annasmuižas sudmalas.<br />
6. cepļi: petermuižas ķieģeļu ceplis.<br />
7. kalni: čanku kalns, karstais k., Ieīsu k., liepu k., pils k.,<br />
reīņu k.; [čēku k., elka k., grants k., irbes k., kaķa ļļ kaķes k.,<br />
kartavu k., petermuižas k., pilādžu k., stukas k., veļu ļļ vella k.,<br />
zeica k.. zilais k.]; sambolta kalniņsch, augstais k., baoa k., birskalns,<br />
inklau k., laura k., silu kalni, sihles k., swirgsdu k., wepra k. (ann. m.);<br />
ahschu k., goroskuņģu k., kapu k., krawa k., kroģeļu k., leelais k., man-<br />
tas k., nagu k., vilsk., smiltsk. (slag.)]. [7a. gravas: karstā<br />
kalna grava, zviedru gr., cauruma leja]. [7b. lejas: bu-<br />
benes, kaženes, krāču leja, kruķu I., pūoču 1., timpaču 1., umbis].<br />
8. upes: berzupe; sbehrsesupe (ann. aus.); klinģupe>I balsohne (slag.)>.<br />
9. strauti: apšauju grāvis, aūsātupīte, baīžņa, mellīzeja grāvis; [blusu<br />
upīte, gardenas upīte ļ| gardupe, melnais str., saļima jeb ausātes<br />
upīte, strautakrogus strautiysj; [abava (strauts), atspertenes tiltiņsch,<br />
wahzkahjas str.j. [9a. grāvji: purwa grahwisj.<br />
/9. līči: bfrzupes licis.<br />
//. ezeri: cibfnu ?zyrs, maīcenu e,z., mejl$z$rs smeliserisj; [balzienu ez.,<br />
bautelis]; skapiņu es., leelais mellits, masmellites es., maiziņu es.,<br />
randenes cf., masais randenis, sudmalu es., sebrus es., wahlites cf.,<br />
wipedes cf. (slag.)j.<br />
12. dīkt: annasmuižas sudmalu dīķis, reīņu d., vilku d., zaķa dambis;<br />
lrauscha dambis, weischa dambisj.<br />
13. pūf(v)l: brūnu muižas pur(v)s; [babja p., griezes p., inķēna p.,<br />
kalaču p., melīzera p., tīreļa p.]; selkus purrvs, krupenes p., lee-<br />
lais p., mellischu p., peļu p., randeņu p., sariņu p. (slag.)j.<br />
/4. pļavas: abavas pļava, alksnene, apšenīeku straüts, avūotene,<br />
benkas, blaīzene, čigānu krūogus pj., kalpu pļ., klagacis, krūodze-<br />
455<br />
nieka pļ., nüovadene, pluņķa pļ., reīņu strauts, tiītenes, umbja<br />
strauts; [abrene, balgžņu pļ., balziens, briedene, ingas līča pļ.,<br />
īlenu pļ-s, kaķene, kazu dambis, krūmu pļ., līkums, maušu pl-,<br />
ošlejas, priedīšu pļ., staka, tušķene, vācukāja]; seewais, ķipitis,<br />
krahkscha dambis, kruķis, lauka gals, lihgotnes, mctta purrvs, rahrvu<br />
leja, saķenes, swirgsdmsch, widus kaudse, wilku dambis, zelmene<br />
(ann. m.); behrsu dambis, eschu purrvs, kasu dambis, sohmas dambis<br />
(aus.); balseens, deģene, dsehrrvene, gruhseme, intene, lihgotne, spigate,<br />
zeplene (slag.)j. [14a. ganības: saķu dambisj. [14b. lauki:<br />
avotiņu lauks, bedres I., brūveļu I., bunčkiņa, cūku grahwja l.,
456<br />
dambja 1., dumbras, ežpurve, kazudambja 1., krūmu 1., IläumI,,<br />
rijas I., sunāksta p., šaurais 1., tušķenes 1.]; sallmahles, krumefchi,<br />
ķenama, ķiku dambis].<br />
15. lāmas: baznīcas lama,<br />
raušu dambis.<br />
16. meži: leīša kalns, lūtiķu priedes, mejlbikšu sils, pūodiņu purvs,<br />
silu kalni; [ausātu m., kambaru birze, koteļu || korteļu birze,<br />
pakaišu m., reiņu sils, strauta kroga m., vepra k., zvirgzdu kalniņš];<br />
kruķis, steņņas m. (ann. m.); abras, benkas, skanausis, zeemata<br />
kalns (ans.); kapu m., ruika, svilumi (slag.)ļ.<br />
17. ceļi: [cenas purva ceļš, balgžņas ganu ceļi, ūozūolkalniņa c., putnu<br />
celiņš, rävaslejas c., zūosteča c.].<br />
18. tilti: atsper e tenes tilts, lipstiņa t., sālījuma krūogus t.; [annas-<br />
muižas ezera t., krāca t., strauta krogus t., sudmalu t.].<br />
19. kapi: aūnasmuīžas kapi, aūsātu muižas k., slagūnas k.; [ameltiņa<br />
kalniņš, aizpurva k., baznīcas k., jaunie k., karstakalna k.]. [19a.<br />
salas: purviņpussala]. [19b. atvari: nabagmājas dzelme].<br />
20. pavārdi: apaļais, aūns, ābūols, āmars, barūons, bendža, bēne,<br />
bullis, čunka, dreīmanis, graūzis, gruntē, jaūnzemis, ķima,<br />
kipa, lagzdins, lacis, legzdiņš, leīmanis, lesiņš, minķis, mūozarts,<br />
pirnberis, plezīeris, priga, pūriņš, putniņš, rullis, salmiņš, šiliņš,<br />
skrabis, slāģis, straūtmanis, smels, teteris, tūone, ūosis, zīepnieks.<br />
21. papildinājumi:<br />
a) a n n e n k u pag-<br />
a) pavārdi (1850.): ahland, balling, ballode, bang«d)e, barde, bebbcr, belle, belle,<br />
bertul, bille, bitte, bitteneek, brecbc, breeke, brecte, bubbe, bucks, bulte, lnnnbern, bunl,<br />
burkahn, butzen, dauscbe, bimse, draugS, buggc, duhme, bumpe, gatle, grabbe, grassc,<br />
grumbe, gnlbe, gumse, jauje, kallatz, kalley. kalning, kaltsch, kannis, kantze, kapast,<br />
karkcl, kascbok, kentze, knuSsel, koschkin, kragge, kramms, freemč, krikel, kruhm, krusc.<br />
kuike, kllile, kunkel, fupsebe, kuScbke, kusckcl, lagsde, laurit, leddain, leeknc, leeldidsck,<br />
leiscke, licjbard, lihgawin, maiss, mausd)el, mellbiks, meslis, mtsfc, nadsing, nags,<br />
ncile, nvhrc, pafful, pampe, panske, parre, pauting, pawehn, peere, pellckeiS, Mc,<br />
pinke, pipar, pleiske, pluggis, plnmpc, plnsckke, plutSch, pohding, Pohle, pohtscbc,<br />
pnhne, pttmpur, pnttraiin, ptttj, radsing, reeding, rehkc, reine, rttnbe, rinkc, rohmc,<br />
roSc, rudde, ruhse, runge, runtze, sahrke, sakne, dämmt, safjttp, siksne, silke, sinncp.<br />
strande, smirzke, Smubge, spradsc, staune, steppe, strupast, suske, swihkc, swikkc,<br />
saljbaf, satte, sarriug, sekke, sirne, sutte, swehrs, swcye, swirbul, sabids, taütt,<br />
teune, tntten, fjebegge, fsdutdebe, unne, ttrrc, lvakke, wannag, mecsebe, wcgge, ivilks,<br />
mtlla, winniug, wispohl, jttffer.<br />
ß) māju vārdi (1850.): apscke iahpsckasZ, breite, klawindrick (lg. klandriķi), lie<br />
tsche, lutig sluhtikil, Sillan [stlamadj, stanne lstaņusļ, ttmputdd) ltimpatscbai:<br />
[jabrnv<br />
masckas, pvhda mescksargs, pranks mcschsargs, saku kalēji, trihdikehui, wafarmasj.
) ausātu pag.:<br />
458<br />
4. sküolas: jaünaüces pagasta sküola.<br />
5. kruogl: baznīcas krūogus, Ģzejkr. (j. auc); adu kr. (jump.); ūozūolkr.<br />
6. sudmalas: brammaņu sudmalas, dzirnīeku sudm., jaünaüces sudm.<br />
7. cepļi: kalnjāņu ceplis, mufd§nu ķieģeļu c.<br />
8. kalni: grantskalniņš (üoz.); lkreewu kalns (j. aüc.)].<br />
9. upes: e.zerupe, likupe (j. aüc.); lapupe (üoz.); s9a. strauti: druvas<br />
upīte]; salstrischķu strauts, melupe (j. aūc.)].<br />
/9. ezeri: süodnieku Ģz?rs (j. aüc.); lapu %z (üoz).<br />
//. dīķi: kalnjāņu diķis, meža d., vēveru d. (j. aüc.); ļpolu dambis<br />
(j. auc.)].<br />
12. purvi: āpšiņu purvs, vilku p. (j. aüc.); Iap(u)ezera p. (üoz.); ļahp-<br />
scheņu purws, ahpschu p., gleķu p., katla p., kraukļu p. (j. auc.)].<br />
13. pļavas: p]ava, druveles, dumbrene, katla pļ., küopene,<br />
padegu pļ., puķu līeknis, rācenes p]. (j. aüc.); bifznieku p]., lielas<br />
pļavas (-gaisaplisa) (üoz.); sapsuhls, dobes strauts, ģerbums, kahj<br />
starpe, koseens, kuģene, kuhlene, puinis, puhtelis, salalauks, stropene,<br />
tupētāji, waltagerbums, wela dihķis, wilkaste (j. auc.)].<br />
14. meži: āpšenes, diķa degsna, druviņas, ģeneļu egles, iņņu birzis,<br />
kapu birzis, mazas muižas mežs, macitaja m., prīediens, vilku<br />
purvs (j. aüc); čigānu pakalne, lapu nūovads \(\ioz.)\ [apšu jeb<br />
āpšu purvs]; lalstrischķi jeb alstiķi, dsira, gahles m., lahtfchu leeknis,<br />
rahzeņu leeknis, swirgsdeens (j. auc.)].<br />
15. Izcirtumi: mācītāja cejmi (j. aūc.)].<br />
16. tilti: brammaņu tilts, dragūņu t., rar)ķu t., rūopmuīžas t., ziļu renes<br />
(j. aüc.); muižas t., sudmalu t., ūodziņu t. (üoz.).<br />
17. kapi: āpšeņu kapi, baznickapi jeb kapsēta, dūcmaņu k., puķu k.,<br />
süodnieku k. (j. aüc.); jumpravīešu k., gaūdiņu k., tulcu k. (üoz.).<br />
/F. llnlņl: garais līniņš, šperlīniņš, rüozes I. (j. aüc).<br />
/9. pavārdi \\ uzvārdi: matvējs, meīris, rieksts, rüoze (j. aüc); cējps-<br />
cērpiņš, sprūoģis (jurnpr.); gulbis, laükmanis, mazdravics, maziņš,<br />
saulīte, slava, straūtmanis, vālūodze (üoz.).<br />
20. papildinājumi:<br />
a) jaünaüces pag.:<br />
a) pavārdi (1835 cirup, qrohs, klawe, kristing, leepe, mihrohn, ohssis, ohsohl,<br />
Pohle, preede, puhre, pukkith, raps, rose, ruttke, saudcv, skuye, sproge, stobbe,<br />
strauttmall, schmiqe, seltabol, silbajahr, tschaibe, urbitz, Witte.<br />
ß) māju vārdi (1811.): aa) ggies muižas pag.: aisstrauten, bramann,<br />
bW'<br />
guhn, genelen, iaanne li iganwen, jannSemneek, mairen, Sohdeneek, Schwinten, wewern.<br />
ßß) jaunauces pag.: dsirkante, gargroscke, gawillen, pankuln, silausch, suschen;<br />
Inaukas, Stiepti, wehwerischi, wiltaurij. rr) mscitaja majas: pucke, ratteneek.
Y) kruogu vārdi: (1811.): deckschenkrug.<br />
b) jumpraviešu pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): balod, bolte, bulle, dohne, klau, kepschne, kupsche, ohsol,<br />
preede, pumpain, sprohge, «aefe, seltahbol, zers.<br />
c) uozuolnleku pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): abol, ballod, birre, dadsiht, ehwes, gross, gurkisch, jurmal-<br />
neeks, lapping, leeping, masings, obsits, osoling, Pommer, pukke, pukkirens, rose,<br />
saulik, siehls, sosting, wietobl, wisting, zeekur.<br />
ß) māju vārdi (1816.): kewisch, lappupgen, misait.<br />
y) kruogu vārdi (1816.): warwenkrug.<br />
1. mājas:<br />
Līelaūces pagasts (savieti.) —<br />
A. līelaūces pag.<br />
B. sifmeles pag.<br />
llelaūcniekl.<br />
— līelaūcnieki.<br />
— sifmelnleki.<br />
C. stifnas — pag.<br />
stlfnenieki.<br />
a) čiģānu gals: atrūneļi, cīruļi, dūči, jaunģeriņi, kalvas, lūoz-<br />
bēfģi, Jūļeni, mazAeriņi, strengas, strīķi, sudrabiņi, sūodiņi, vart-<br />
nieki, vecvagāres, zusi; b) galaüca gals: beļi, bērziņi, ciņi,<br />
čanči, čauvas, caüvas sargs, galaūca sargs, gubeņi, kalneji ķipatas,<br />
Iebēra sargs, līelģeriņi, mašeni, mašenu sargs, mesteriņi, rundēles,<br />
smiltnieki, stūraiši, vanaga sargs; c) kadiķu gals: bisenīeki,<br />
dimzas, liekni, pēšas, punkaisi,<br />
ružas, stūri, upenieki; d) aizkalņi,<br />
astes, buītnieki, öüdari, dicmaņi, gaiji, galaiši, grīviši, jeb grī-<br />
viņi, irbeni, kalnakates, kalniņi, martas, mufdeni, mušas, namites,<br />
paņi jeb paniši, pilsinki, plates, puķes, püocas, rūsiņi, silagailis,<br />
šiliņi, slavietas, tenīši, vikis smiņķisj.<br />
B. sifmeinieki:<br />
bīlaņķi, dīetlavas, inc§ni, jaünzemisi, kalniņi, ķurši, muīzzemnieki,<br />
sifmela sargs, zaķis.<br />
C. stifnenieki:<br />
ceplīši, ifbes, jaüzumi,<br />
9<br />
kladatas, ķir ķi, laüsti, stūrīši.<br />
2. muižas: galaūce, lēnes muīža, lielaüce, mācītāja m., minēs m.,<br />
skares m., taüvenu m. (1. aūc); sifmeles m.,<br />
nīcas: lielaüces baznīca.<br />
>?. sküolas: līelaūces skūola.<br />
stirnas m. 2a. baz-<br />
4. krūogl: gubeņu krūogus, līelaūces kr., martu kr., mufdenu kr. (1.<br />
aüc.); sarkanais kr. (stirn.).<br />
459
460<br />
5. sudmalas: līelaūces vēja<br />
sudm.<br />
6. cepļi: līelaūces ķieģeļu ceplis, mušu ķ.<br />
sudmalas, sifmeles v. sudm., stirnu v.<br />
c. (I. aüc).<br />
7. kalni: dīetlavu kalns, dzifnu k., kapu k., pētera k., puoču k.,<br />
piioļu k., raganu k., tīreļa k., (I. aüc.); düobes k., gasais k. (sifm.);<br />
raga k. (stifn.); ļjahņu k., karatawu k., (si5m.); ķupat k., preeschu k.,<br />
(stirn.)].<br />
8. pakalnes: kliemenu pakalne (1. aūc).<br />
9. upes: aūces upe, bērze, čaūvu upe, mašēnu upe, perkūona upe<br />
(I. aūc); sawikne (sirm.)].<br />
/S. strauti: buku strauts, dzi]ais str. ļduhņupeļ (1. aüc);<br />
upe (sifm.).<br />
düobes kalna<br />
//. ezeri: aūces e,ze,rs, babīts, sbisseneeku babbitis], ružu ģz. (I. aüc);<br />
aüces ez., mazezejs (stifn.); ļstirnu esars (stirn.)].<br />
12. dīki: ģeriņu d., muižas d. (1. aüc); stifnu d. (stifn.).<br />
13. pur*vl: ezera puravs, kraūkļa p.,<br />
likais p., mellais p., puķes p.,<br />
sūnu p. (1. aüc); [fafla purws (sirm.); masescha p., welenu bedres<br />
(stifn.)].<br />
14. pļavas: aūdžu pļava, bērziņu pļavas, bifzniece, braslene, buku<br />
straüts, dīetlavene, dūņupe, gara äruva, glüdene, kaķenes pļ., ka-<br />
lēja pļ., kaüsa pļ., kazenes, lielas pļavas, puķes purva pļ., püope,<br />
rüsene, zirga<br />
purws, rahwenes pļ. (sirm.)].<br />
15. lauki: tauvenu lauki<br />
kalns (stirn.)].<br />
acs (1. aüc); ļdundadsene, klagate, osolu pļ., pehtera<br />
(1. aüc.); ļleepu kalns (sirm.); kjupju l., schķibu<br />
16. meži: caüvas mežs, galaüca m., Iebēra m., masenu m>, mur'denu<br />
m., ružas m., vanaga m. (1. aüc); skaratawu kalns (sifm.); eeweens,<br />
kalniņi, preeschu kalns (stifn.)].<br />
17. ceļi: akmeņu galdu ceļš, buku straüta c, jēča c, kapu kalnu c,<br />
paradīzes c, sķibais c, znuotiņu<br />
c. (I. aüc).<br />
18. tilti: arnika tilts, jāņu dzelmes t. (1. aüc.).<br />
19. kapi: kaznicas kapi, lielaüces k., perkūona k., zusu k. (I. aüc.);<br />
stifnu k.<br />
20. salas: Kalva (aüces ?zejä).<br />
21. dziļumi: ķīepju dzijums (aüces ez.).<br />
22. pavārdi: bisDnis, Andrups, kalniņš, lagzdins, lekuzis, mauriņš,<br />
mejlbärdis, spurits, zvifbulis (1. aüc.); mazversitis (sifm.); lagzdiys,<br />
mālderis, sanits, vilks (stifn.).
22. papildinājumi:<br />
s) lielauces pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): abol, amer, ancken, anne, apsche, arsne, aune, ballode, barosc,<br />
batsche, Hausse, beenke, beesbard, beike, bense, verfing, bihring, bitup, blesse, bveebe,<br />
bulle, bulleragge, bulte, bunge, battge, draugs, dugge, eglite, erkle, esals, gaile, gar-<br />
mit, graudel, grause, grihwe, gurkene, jawel, jummik, jurjahn, kalle, kasinge, kebbur,<br />
kckse, kcmpel, kippite, kiwet, klabbe, klawe, knagge, kosckken, kraukle, kriatzu, krume,<br />
kugul,<br />
kupaste, kupsche, labje, tapping, lapsing, laure, leppenc, lutausse, matlan,<br />
mauresacke, luedne, inesling, muske, nasite, uccder, ohle, pelle, piclup, pihle, pippcv,<br />
pohle, poriter, puefe, putze, radsite, ratausck, reikal, reksting, rose, ruduhl, rump,<br />
nitke, saulite, sehring, sillegaile, silling, skadup, skudder, skulting, skursten, smilting,<br />
spilwc, sprangnl, springe, stobbe, starke, strasde, strehlncck, sckupping, sabacks,<br />
-acke, sarring, siclite, siwe, snohting, swirbul, swirgsdin, tircl, tumsing,<br />
mrks, tsckatsche, tschikste, wabbol, wahlodse, wahwer, waldohn, watzkagc, zäune,<br />
zeckur, zelau, zersta, zucker.<br />
ß) māju vārdi (1811.): annite, antoen, arickmaesch, autzing, bajohren, drille, desse,<br />
dexschenen, dsennen, gahlenwald, kaulcting, klatte sklates], kohpe, peddel, plucke, pogait,<br />
vuige, dalmat, scarre, sknigc, sohding, strehle, sunckait, schmicdin, schoedner, snoting,<br />
sckabre, schubbe, tauen, tchwetohm, Werpe, japuft Itschahpuscbij, zelmat jeb sebber<br />
Iguriņi, sihlesj.<br />
y) kruogu<br />
vārdi (1811.): suscbenkrug.<br />
b) 8irrnele5 psg.:<br />
a) pavārdi (1835.): ahslon, ballod, bersing, bambe, kasak, leepa, mallintz, ohsol,<br />
Mulit, silling, sproge, dtagge, Sahlit, sarring, Sehrau, schwibul, trumpe, witul, zeh<br />
lau, zekur.<br />
ß) māju vārdi (1816.): altstreiken lwezstrihkij, kalnain II kalnaien, mntzeneek, nen-<br />
streiken ļjannstrihķi, tschuhdarij.<br />
Y) muižu vārdi: sinzchnij.<br />
5) kruogu vārdi: sspunnu krogs, saku kr.j.<br />
c) stirnas pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): ballode, bersing, kester, kohse, kruming, reeksting, silling,<br />
Mauting, swibbul, zeelau.<br />
ß) māju vārdi (1816.): ruhsiu lruhsiņij, sillait tsilaischij, stuhren, jcpple [jepli-<br />
scbil, sjaunajas mahjasj.<br />
/. mājas:<br />
B. ķevelnteki:<br />
— Vecaüces pagasts (savien.) vecaücnteki.<br />
A. bilatķnieki (sādža no lietavas piev.).<br />
B. keveles pagasts<br />
C. vecaūces pagasts<br />
— kevelnteki.<br />
— vecaücnteki.<br />
D. — vītiņa pagasts vītenteki.<br />
a) laūce nieki: čapuši, dēles, dzirkanti, gaveļas, Ieriķi, jaün-<br />
461<br />
sudmaļi, karnbarmaņi, kuģi, kupši, muīzzemnieki, puķites, rudaji,
462<br />
stīenūži, suclmaļi, untupji, upenieki, varkales, vikstrauti, zutiņi;<br />
b) meženieki: celmi, dzeņi, gargruoži, skujas, t^vtūomi.<br />
C. vecaūcntekl:<br />
a) dzelzenieki: aņites, čaībji, dalbiņš, jauna māja, jaundalbiņi<br />
jeb bērziņi, kaūlutiņi, pluķi, slavietiyas,<br />
3<br />
ver pi || verpji, zaīmieši,<br />
žābri; b) vecaūcnieki: albrekši, aviķi, bērģi, brūvēji, bulini,<br />
bunci, bungas, caünes, dekšenīeki, dirvēni, 6iķi, yv3rži, gludaiņi,<br />
griķi, grīvas, ģerķi, innuli, kannenīeki, kāļi, klabis, klibkaleji,<br />
kurpnieki, lambas, lācaudas, leäaini, lejas, līekaļi, lielmaņi, mes-<br />
te.ri, mežakursi, mucenieki, pesikas, piīzemnieki, pilupi, pufmaļi,<br />
ramāns, slīteri, steļķi, strēji, strīķeles, Strazdiņi, suämali, urdzes,<br />
ūozuoliņi,<br />
D. vītenteki:<br />
vāveres, veckalēji, vērsiši, vilcēni, vikstraüti, zvirbuļi.<br />
aņģes, aviknes, bežas, birzuli, brīd§gi, cejmi, dēliņi, gaiļi, gulbji,<br />
jāzemnieki, jūfgaiši, kalni, kūopiņas, laūgaļi, lāvenieki, lelišķi,<br />
lībji, līelbuļļi, lūkšas, mačuļi, mazbuļļi, mazeni, mazensSrgs mie-<br />
likās, peļķi, prīedaiši, putras, seriņi, silaīņi, streļi jeb jaunukši,<br />
nfraüdi, vaīcēni, v^cvagāres.<br />
2. pllsäts: aūce.<br />
3. muižas: čapuši jeb vecķevele, ķevele, tesele (ķev.); brūveļi, dzelžu<br />
muiža, gala m., vĢcaūce, vidus m., züskini (v. auc);<br />
jaunā m., jūrģu m., kāries m., vītiņa m. (vit.).<br />
4. skūolas: ķeveles skūola; putni (v. aüc); vītiņa sk.<br />
annas m.,<br />
5. kruogl: krama krūogus, tilta kr., veisa kr. jeb dekšenieka kr. (ķev.);<br />
dalbiņa kr., lamba kr., slītera kr., strīķeļu kr. (v. aüc.);<br />
(vit.).<br />
baltais kr.<br />
6. sudmalas: ķeveles suämalas, muizzemnieku sudm. (kev.); vecaūces<br />
vēja sudm., vitina sudm.<br />
7. cepļi: vexaüces ceplis, vilcēnu kaļķu c. (v. aüc.); vītiņa<br />
k. c.<br />
8. kalni: sila kalns, velta dambis (ķev.); čauksturs, dziru kalns,<br />
krampju k., lāču k., līguotnes jeb līguotņa k., mesa k., pagrabu k.,<br />
putnu k. (v. aüc.); [dobes k., kapu k.]; [nomadu k.,<br />
(v. auc.); kellis k. || ķeļas k., potschu k., raganu<br />
Sniķeres k.<br />
k. (ķev.)j. [8a. pa-<br />
ka In kumeļu pak.j; [audsis, kalatschu kalns, poļu k., potschu k.,<br />
tehrpumu k. (vīt.)]. [8b. lejas: dziļā leja].<br />
9. upes: aviknes upe jeb zvirbuļa upe, līguotņa kalna upe, mellupe<br />
(ķev., ve,caüc., vīt.); [jurģu muižas upe + kalnu upe + vaicēnu<br />
upe]; [wadakses upe (ķev., vīt.)].
10. strauti: buncu straüts, mucenieku str., vēršu str. (v. aūc); lwehrschu<br />
str. (ķev.)].<br />
//. līči: kara laidari (aviknes upē) (v. aüc.).<br />
12. i/5/-/.' muižas dīķis, sudmalu d., (ķev.); ģērvja d. jeb ģervis, kalu<br />
d., mazais d., mēra d., muižas d., pZrkas d., saiijuma d., ufdžu<br />
d., žagaru d. (v. auc); muižas d., sudmalu d. (vīt.).<br />
13. avuott: čapušu avüots jeb<br />
14. bedres: vejenu (= torfa)<br />
sudmalu av. (ķev.).<br />
bedres (ķev., v. aüc.).<br />
/5. pur 3 vl: jaünais purvs, vanagu p., vecais p., zalsu p. (ķev.); cepļa<br />
p., klibkaleju p., ķifbu p., medņu p., misteru p., pūopes p.,<br />
spalvu p. (v. aüc.); bikstu dambis, tērauda p. (vīt.); [čapuša p.,<br />
ķīšu tīrelis, odžu p., putras peļķe, skuju p.]; ltihkuschu p. (v. aūc);<br />
behrsu p., bikstu p., spalwu purwi (ķev.); klagu peļķe, needru p.,<br />
padarbenes, rugemetes, salschu p., wahrnu p. (vīt.)].<br />
16. pļavas: avikne, brūzene, cūku līeknis, galvas pļ., grāmatene, zem-<br />
degas (ķev.); albrekšu purvs, bundzene, dundurene, gaspažene,<br />
gruzene, jfraste, kara laidari, kupačene, līdacene (liela un maza),<br />
līel(er)maņa pļava, mucenieku pļ., mucenieku str., nūovadi, pil-<br />
sinķene, pilzemnieku pļ., plēsis, pundurene, putnu pļaviņa, sla-<br />
vietiņu pļ., stārķa pļ., üozüola kakts, versa straüta pļ. (v. aūc);<br />
jufģu muižas pļ., luksu pļavas, mazenu pļ. (vīt.); faizlībe, birzes<br />
pļ., dirva, elles pļ., ezers, ķencis, lanka, liekna, meža pļ., purva<br />
pļ., vecupju pļ-s, vidus pļ., vinduleneļ; lahsiris, lihgotņu pļ., Sni-<br />
ķeres pļ. (v. auc); kahrkli, leeknis, sila pļ., stahrka pļ. (ķev.); ahscha<br />
sars, aitu pļ., braslene, bungāts, drabiņu pļ., duhņene, gara pļ.,<br />
gaspaschene, gowu pļ., kapu pļ., karodsene, kaslenene, ķehwes pļ.,<br />
lihdums, ruhsene, faufa pļ., stahrķene, stuģene, semdega, wehrschu<br />
pļ., widus pļ., zehrpene (vīt.)].<br />
/7. llekņl: cūku līeknis (ķev.); meMais 1., pīlupu I. (v. aüc.).<br />
/6. lāmas: kapukalnu lāma, naģene, pārrās L (v. aūc).<br />
/9. ganības: klibkalēju ganības, nüovadi, ur 9džu g. (v. aüc.); ļgatroes<br />
gala dihķis, puhzes dihķis, sausa pļ. (ķev.)j.<br />
20. lauki: ērkuļu laüks, pūra I., šķūņa I. (v. aūc); [dekšņu I., ildžu I.,<br />
kalna I., kara laidari, kapu kalns, kūlu 1., plēsums, pļavas 1., poča<br />
1., soda I., stabenes I., velēnu bedres]; ļaudscha l., awota l., bar-<br />
balu l., beņu l., brasla gala l., druroas, ehrkuļa l., kühles l., ķekscha<br />
l., leelais l., masais l., nabaga kalns, purwa l., runtschu l., spalwu<br />
l., swirgsdeens, wamschu l., wilka kalns (vīt.)].<br />
463
464<br />
21. meži: degšņa, duburis, dzisa, kuģu birze, sila mežs (kev.); aü8is<br />
āzitis, āžu kalns, blīeķis, buncu egles, circeņu kalns, evāfžu ka<br />
diķi, kapu kalns, klībkalēju purvs, ledaīņu egles, liguotņa kalu<br />
medņu purVs, mesteru purvs, putnu kalns, pūočas, ramāns, ruii<br />
ģenes, sila kalns, silva, slaķis, spalvu purvs, stār a ka egles, steīķ<br />
egles, steīķu atvases, sūodiņš, ttzrpums, tīkužas, žābru egles (v<br />
aüc.); kāries muižas bir 3<br />
ze, krūogus bir3<br />
ze, saūķenes egles, tē<br />
rauda puravs, zalšu purvs (vīt.); [birzulu m., capuša m., kārie<br />
muižas birze, liela birze, skudras birze]; [dirwenu m muzeneeku m<br />
strasdiņa m. (v. auc.) awiknas m., buka m., smilgu birse, sudmalu ogle<br />
schwinta dekschņa (ķev.); ahpschenes, brasla m., dumbreens, jaņķen<br />
lopzeļa birse, potschu m., preekschmeschs, rennes birse, zens (vīt.)],<br />
22. ceļi: būožu braslis, cauņu dambis, mucenīeku dambis, piīzem<br />
nieku ce]s, platais c., steīķu dambis, žīdu c. (v. aüc.); [bileiķi c<br />
dārza celiņš, kalnu dambis, kapu c.].<br />
23. tilti: mazgavelu tilts, teseļu t. (ķev.); baldünas t., gala muīžas t<br />
vaīcenu t., vērša straūta tilti (v. aüc.); jufģa muižas t. (vīt.<br />
[baksta t., gaviļu t.,<br />
kokamuižas t., macuja t., sudmaja t.].<br />
24. kapi: dziskanta jeb sila kapi, vīkstraūta k. (kev.); albrekšu k<br />
baznīcas k., čaūksturu k., klabju k., laca kalna k., liguotņa kalu<br />
k., nūovadu k., sniķeru kalna k. [v. aüc.]; peļķu k. (vīt.).<br />
25. pavārdi: aūziņš, briīle, brūvids, bunkškis, griķis, ignis, kuģevic<br />
laūsaris, pīlups, piens, priecīgs, Strazdiņš, znūotiņš, zuševics (ķev.<br />
annaītis, cārs, bērziņš, birznieks, jänevics, kannenieks, klauvs<br />
meija, pīlups, priede, skadiņš, skurstenis, stīeciņš, zariņš, zvifbuli<br />
(v. aüc.); bambals, bērziņš, bifznīeks, cinis, dSrģevics, jaunzemis<br />
juksis, klaviņš, krūmiņš, leja, purgailis, rumpis, skurstenis, zeltiņš (vīt.<br />
26. palamas: j§ru zagli (— vītenīeki), (= ķevelnīeki).<br />
27. papildinājumi:<br />
a)vecauces pag.:<br />
-) pavārdi (1835.): aboling, anniet, apsiet, arikmaischel, awick, ballohd, belnis<br />
beedbarb, behscha, bersing, bertait, besdeliga, birsneek, bulle, bumbeere, bungu, dag<br />
giet, dadsiet, dalbing, degge, desmitueek, dirwen, dubbing, bfcbnoc, dseuue, eewa, eglen<br />
gaile, garskall, geddus, glude, granting, grasse, grauding, gredsen, grusse, gruwes<br />
gurstu, irbe, jummik, jurrjahne, kaddik, kaiper, kalning, kalwen, kanneneek, karkling<br />
kaskin, kaulē, keska, kirse, kiwit, knohpe, kohsa, kraukle, kruhsa, krumiug, kugge, kukkul<br />
kupitz, lagSdiug, lambe, lapping, laugall, laure, lauzin, leekning, leelwersiet, leeping<br />
lelle, lilge, maija, masuhr, masswersiet, mauring, medne, mellais, mester, mescbe<br />
metra, migla, nātre, ohla, ohsiet, ohsol, pauluck, pentze, peterjahn, Pihle, pilup, Pla<br />
weneek, plukke, plūme, poeschick, Pohle, Preede, pugnll, pukke, pure, puring, purms<br />
purwing, reep, rekst, remmes, ritteneek, rose, rubbul, rudsiet, rugumet, ruten, ruttke
sakne, salming, saule, seetneek, sega, siepohl, silling, skaede, skuia, Skursten, smilga,<br />
spaude, splirriet, dtercfe, strasding, strautiug, strehl, stuhre, sudrab, sabbcr, sahlict,<br />
sarring, seile, selts, semmict, sewar, sihlit, Suoht, swaigsne, dmanne, swciueek,<br />
swingi, swirbull, schubbur, tetter, tumsiug, tuppetat, tschabbe, tschaibe, tschippa, udre,<br />
ulla, uppe, wahlod, mamer, wazer, Werpe, Werse, wiete, wietohl, wiksne, wilsemneek,<br />
wilzc,<br />
wisbull, zahle, zäune, zcelawa, zelms, zinne, zirul, zukkur.<br />
ß) māju vārdi (1811.): beetze ibehschasj, bertaische sbehtaischij, dawe, bedfe, gri-<br />
kemaisse, kalnekatte, kaluing, leelermann sleermaņij, masslaweet, muschc, nadsing, na-<br />
mit, pauluk, puttne, russing lrusischij, skarre, suddrappe, widsemneek swilsemneekil,<br />
uibbe; [immas, lielpeteri]; santeni, erkukuļi, grabji, ķiķi, Potschas, puhri,<br />
mahja jeb kuķi, rinkaifchi, smiķini, wezwagarij.<br />
b) ķeveles pag.:<br />
ramanu sarga<br />
a) pavārdi (1835.): abolin, bahr, ballod, beesbard, bceting, bersing, burkahn,<br />
debsort, dschundsing, gaile, grauding, irbe, kalnehn, krimmon, kripitz, kugge, lag-<br />
sding, lahze, leeping, loyskin, major, nadsing, ohsoling, Pohl, prehde, puhze, pumpur,<br />
sakne, sissen, skudre, sparwing, sprohge, sarring, sihle, silbajahr, swirbul, schaime,<br />
walge, zäune, zehlau, zelming, zigra.<br />
ß) māju vārdi (1816 dekscheneek, dimse, dutze, kalnei, läppen, laugalle, luh-<br />
leine, ruddeinen, sohding, strehle, zirul; sdsireneeki, kalniņi, wilzimj.<br />
y) kruogu vārdi: skrameļu krogs,<br />
c) v i ti n a pag.:<br />
sila kr., schwintu kr., zweierkrogsj.<br />
a) pavārdi (1850.): abehl, abeliet, apmer, alksne, amatneek, antlien, apping,<br />
asne, bahring, bajar, baling, ballod, biring, bisseneek, bitteneek, bnren, dahrseneck,<br />
dahrsing, degge, dekscheneek, desmitneek, draugs, dreykatt, druwing, dubbing, dsenne,<br />
elgut, gailit, graude, grikke, guds, gulbe, gurke, jakspeter, jannul, jateneek, kahle, kah-<br />
ting, kaiming, kaye, kalley, kalning, kalwe, klau, klauscckc, klepper, kohdol, krasting,<br />
krigel, kundsing, lahme, lattwer, leekning, leeping, leyawa, lellischke, maktc<br />
neef, masbersing, maskrist, massais, massait, masur, matsching, mauriet, mebde,<br />
Musikant, naburg, needre, ohsiet, ohsol, ohsoling, pielup, plawing, pleen, plūme,<br />
pvecde, pucke, pugul, puidak, purwing, ranke, remteneek, rohping, rose, rudul, rudsict,<br />
ruhmiet, ruten, rutsching, salming, sauliet, seske, seering, sillain, sillekurt, silling,<br />
simteneck, skadding, skndre, slaweet, slieter li sliete, smilteneek, strasding, strauting,<br />
suhn, sacke, samel, seewar, selting, semmen, semturr, siedle, sirne, snohtain, swir-<br />
bull, swirgsding, schabrc, tetter, thewing, thurell, trautiug, tumsing, uyder, uppeneck,<br />
uppmalneek, wannag, wattul, wawer, wegge, wetzkrohger, mezzatd, wieting, wiehtol,<br />
willning,<br />
witte, zahlit, zäune, zeeder, zeekur, zelau, zierull, zirzen.<br />
ß) māju vārdi (181k.): anthen, bulle, imscbe, sillaisch, strautmalle, ulle suttasj.<br />
r) muižu vārdi: leglitmuischai.<br />
/. mājas:<br />
A. bēnenteki:<br />
Bēnes pagasts (savien.) —<br />
A. bēnes pagasts —<br />
B. cirūoles pagasts<br />
bēnenteki.<br />
bēnenteki.<br />
— cirūolnieki.<br />
baūkaiši, buci, celmi, ceplīši, čužļi, daģi, daģu mežsargs, gailīši,<br />
jaünzemji jeb kruškalnes, janaisi, kaijas, kalniņi, kapiņi, kavuzaisi,<br />
Ll?R. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 30<br />
465
466<br />
kruķi, krūoģeri II krūoģeļi, lauri, lāmenieki, līekni, lumbji, pampji,<br />
piukšķi, piukšķu mežsargs, pūšļi, rakažas, rūsas, rūožkalna mež-<br />
sargs, skābji, silagailis, slakteri, strautiņi, strēļi, stūrīšu mežsar'gs,<br />
vecmiķeļi, ve,cvagares, vilperi, vitūoli, zutiņi.<br />
B. cirūolnieki:<br />
beķeri, brandavas, bufgrāvji, krutaiņi, läsas, lejassaimes, luģenieki,<br />
mazari, pe[ņi, putriņas, stūri, vilkās.<br />
2. muižas: bēne(s muiža), jauna m., kruškalne, rūožu m. (bēn.);<br />
cirüole(s m.),<br />
laūku m. (cir.).<br />
3. skuolas: bēnes pagasta sküola.<br />
4. krüogl: baltais krüogus I! krūogs, kaiju kr., kalna kr., līeknes kr.,<br />
smilšu kr. (bēn.); iņķu kr. (cir.).<br />
5. sudmālas: bēnes sudmālas (ūdens-, vēja-).<br />
6. cepļi: bēnes ceplis,<br />
kruškalnes c. (bēn.).<br />
7. kalni: garais kalns, krūšu k. lāmenīeku k., putna k., rūožu muī-<br />
žas k. (bēn.); iņķu k., kāršu k. (cir.); sfreileņu kalns, gailischu k.,<br />
kappu k. jeb karra kappi, zeemahtu k. (cir.)]. s7a. lejas: ratta leja<br />
(cir.)].<br />
8. upes: bēnes upe (bēn.); aūces upite (cir.).<br />
9. strauti: rigava, skujenite (bēn.).<br />
10. grāvji: vejla gravis.<br />
11. ezeri: bēnes Ģzejs, krutaiņa §z., stūra ez. (cir.).<br />
12. dlkl: bēnes pīļu dīķis, krüskalna p. d. (bēn.); szuhku dihķis (cir.)].<br />
13. puravi: meku puravs, mellais p. (bēn.); mejlais p. (cir.); [bults<br />
(den.)j. slahzene (cir.)].<br />
14. pļavas: b§ngu pūočas, bezdelīga, mellais puravs, raganu dambju<br />
pļavas, rlgavas pļavas (bēn.); iņķu pļ., rācenāja pļ. (cir.); sdihķa<br />
gals (den.), besdeliga, krehmu lahma (= masa pļawa), ķehroene, luhsene,<br />
pihsene, sagļu druhwa, uhdeni esars (cir.)].<br />
15. lāmas: burgrāvja lāma.<br />
16. meži: auna kakts, bērziņu mežs, cālīšu m., degsņu m., garais kalns,<br />
jau(n)zemju m., kruoģeļu spice, lauru egles, lāmenīeku m., mellā<br />
pur m.,<br />
taisnie ceļi, vēverišu m. (bēn.); brandavu m., cepļa<br />
aplüoks, iņķu k., vilku m. (cir.); sdaģu m., kaiju m.,<br />
(bēn.); baltais reesis (cir.)].<br />
17. ceļi: burgrāvju ceļš, stūru c. (cir.).<br />
18. ceļu likumi: pirmie beņķi, ūotrie beņķi (bēn.).<br />
19. tekas: lauru teka, strēļu ceļš (bēn.).<br />
wilperu m.
20. tilti: bēnes tilts, raganu dambis, rigavas t., v?cvagaru t. (bēn.).<br />
21. kapi: bēnes jeb gailisu kapi, kruškalnes k. (bēn.); cirfioles k.<br />
22. llnlņl: jau(n)zemju liniņs, skābju 1. (bēn.).<br />
23. pavārdi: cejms, liepa, sargs, stūris, tilta dreģeris (bēn.); kaza,<br />
palkavnieks, purmalis, püods, sargs (cir.).<br />
24. palamt: čūsku dūrēji (— naūdišnieki, sesavnieki), pātagu zagli<br />
(= bēnenieki).<br />
25. papildinājumi:<br />
a)bēnes pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): apsiet, verfing, būda, bnnds, granting, karsch, kaul, kutscher,<br />
teure, leeping, legsda, magohne, madfatd, melliet, ohsols, puhring, puhze, puffe,<br />
pumpur, raddel, rassiet, rose, darfd, sils, skudra, stuhre, sarring, wasdick, Wewer.<br />
muischa.<br />
ß) māju vārdi (1811.): brandav, bruwer, meschepeter, rackait.<br />
b) ciruoles pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): loeping, ohsols, rohns, stiggu, wigrand.<br />
ß) māju vārdi (1811.): leyessem, puschle, puttra; lgrabauschki, leschkiZ.<br />
Y) muižu vārdi (1811.): carolinenhoff, essenhoff, sturhoff; slejas saime —<br />
S) kruogu vārdi (1811 .): ingenkrng, sbehrsu krohgusj.<br />
Okrūškalnes pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): assen, ausin, berenze, bersing, bitscbul, bruwer, bunge, ba«<br />
dsing, greese, gudte, irbe, fapper, kruming, kukkain, kullit, murneek, ohge, oliņ, osche,<br />
osol, piele, pirtneck, plum, poding, preede, purwing, rose, sakal, stilpe, schluk, sakke,<br />
sarring, selting, werschkahje.<br />
ß) māju vārdi (1816.): baukait, budse, jahnait, jaunsem, kalning, kapping, klaw-<br />
sait, krogel, pampe, raženai, rnssa, sillegail, smiltneck, stabbing, strauting, sutting,<br />
wetzwagger, witohl, zeplith, zusle.<br />
Bikstu pagasts —<br />
bikstenieki.<br />
1. mājas: abavīeši, aizupji, apšenieki, atrasts, aūci, aüderi, balbāfži,<br />
baluoži, baūmaņi, bārdas, berzini, befzuli, budēļi, ciskas, dūcmaņi,<br />
ezenberģi, jerikas, jüojas, kaķenieki, kalnāji, kamradži, krutaiņi,<br />
kūosas, laūkpēteri, lüopvagares, maeki, makēri, miedziņi, muldas,<br />
pakauši, pirüotnes, priedaini, püopes, radziņi, rumbas, ruopĢni,<br />
rukas, strūobas, tefvetes, tumšie, vecpepas, verpji. vīndedži, zaimji.<br />
2. muižas: berzes muiža, bikstu m., jauna m., mazbikstene.<br />
3. skuolas: bikstu skūola.<br />
4. kruogi: bej 3<br />
zu krūogus, bikstu kr., griķu kr.,<br />
A. sudmalas: bikstu sudmalas.<br />
6. cepļi: bikstu ceplis.<br />
vecais kr.<br />
467<br />
7. kalni: rasmes kalns, silu kalni, uošu kalni; [buļļu kalni, ģibus k.,<br />
reina k., zināja k.j; šauras k., ahscha k., deguna k., elles k., ķekaru k.,<br />
30*<br />
pus
468<br />
mahlu k., pipeļu kalni, sprahdseņu k., sweedru k., walne, schihda f.,<br />
tetera k.]. [7 a. pakalnes: cīruļa k., kleberu kalniņš, kūlu k.,<br />
pagraba k., radziņa k.ļ. [7b. lejas: dzērvene, pagraba leja, pa-<br />
ģibene.<br />
8. upes: adava, ber 3<br />
ze, rūķupe; [bikstu upe vai ari ahlaroe]. [8a.<br />
strauti: bārdu upīte, zviedrene]; [jal)«a strauts, sihmupe].<br />
9. ezeri: bikstu sudmalu ezejs. [9a. dīķi: cīruļu dambis, lielais d.,<br />
meža d.].<br />
10. purvi: maīkas purvs, plēkšas p.; [saules purvs], [muldas purws,<br />
radsiņu p.].<br />
11. pļavas: aīzlīekne, atmatene, bērzes muīžas veīdis, bērziņu pļava,<br />
dĢgūole, gara pļ., garās pļavas likums, kalna pļ., kapu birze,<br />
kliģu līdums, kuosas pļ., ķēvene, lagzdu kalns, lācene,<br />
lielais ifbes<br />
dambis, mazais ifbes dambis, mazabaviesu pļ., maztaüvene, māju<br />
pļ., prīedainene, priedes pļ., rasme, raūsene, rigainene, stiebrene,<br />
straūtene, šķirbu dīķis, vāveru kārkli, versene, zimupe, zvirgzdi;<br />
[akmeyu pļ., avotene, bebrūtes, elles dambis, jera lama, kalejliek-<br />
nis, ķēves dambis, oša dambis, ozolene, runču pauts, saules purvs,<br />
strauts, šekume, šķirbene]; [ahbolene, alksnene, kurtene, lihka pl,<br />
oscha strauts, putnene, rasene, sahģeru potscha, saķene, sobu leekna,<br />
wihdräksne]. [11a. lauki: debesene, desene, ģibus lauks, kazene].<br />
12. meži: batara bifze, bācis, silu kalni; [buļļa m., būblis, čibas, ievas,<br />
joju apses, kapu birze, kleberu birze, laukpētera birze, maikas<br />
purvs, oša kalni, piparu I! piperu birze, vistenu birze]; [audse, lih-<br />
wes meschs]. [I2a. ganības: rünes lama].<br />
13. kapi: bikstu kapi, [birzes kapiļ. [I3a. ceļi: tumšais gaņģis]. [13b.<br />
zvejas vietas: līka dzelme, vella dz., vēža dz.,<br />
14. pavārdi: ķeinpelis, pīrāgs, rūoga.<br />
15. papildinājumi:<br />
zviedru dz.].<br />
s) pavārdi (1835.): auder, backe, ballode, bange, belte, brugge, buddel, bumdeer,<br />
bunge, bnnne, babsite, dambe, bantjfe, begge, degohle, dukat, ehzit, gigar, grükke,<br />
gulbc, kehpul, kiplohk, kippe, kippite, ftttte, kleege, klupping, kohschkin, kreeke, kruhmina,<br />
kuhming, kurksckke, kweesse, lahze, taure, lenze, magohne, maissing, maņņa, melbard,<br />
mihke, muntsche, ohsoling, panre, pehrkohn, pelle, pikkite, plahke, ptugge, Pohle, puhze,<br />
pukkite, pumping, radsing, rags, recke, reeksting, renning, riggaine, rippe, rohne,<br />
salming, sapplatze, sille, skudder, smilge, starte, Strünke, sudrab, sade, sallum,<br />
sarring, sirne, snohting, sutte, swirbul, tetter, tschatsche, tschegge, tschiuke, wakke,<br />
wannag, watze, wetze, wilks, willa, zehming, znkker.<br />
b) māju vārdi (1816.): antasaim (budel, sirne), asup (tg. aizupji), luman ļļub-<br />
maņiļ, pawar, Popit, purwing; (1835.): terweeht; [ceplitis, timpačas, zvirgzdi]; ļheidel-<br />
berg, sreiberg, krawischij.
Blidiene(s pagasts)<br />
— blidenīeki.<br />
1. mājas: altiņi, adas, balūoži, bebri, beki, birži, dīcmaņi, dreimaņi.<br />
eglītes, eglūoni, Ģzejkaīni, gabaliņi, iņņi, jekuži, kaledeji, kalna-<br />
bāļas, kruogaiņi, kuili, ķēķi, ķupji, lambrekši, lapsas, laūriši, lāci,<br />
lidumi, lield?guni, līelpūcēni, līelšķietnieki, malicas, mazpüctzni, maz-<br />
škietnieki, meiri, mūrnieki, nagažas, namalaūki, namiķi, parūkas,<br />
pērēji, plāmši, plāmšu sarūgs, plunci, ragažas, rūtiņi, segļi, skapari,<br />
suīķi, talascieli, tušķi, upessetas, vecvagasi, ve,čātnīeki (= vecjat-<br />
nieki, veikalas, zellites, zīles, zvani jeb zvanītāji.<br />
2. muižas: jauna muiža, lieldlidienes m., mācītāja m., mežkunga m.,<br />
pilsblidiene, ziju m.<br />
3. sküolas: blidienes sküc-la.<br />
2a. baznīcas: blidienes baznīca.<br />
4. kruogt: beīju krüogus, pilsblidienes kr., pūoļu kr., sudmalu kr.<br />
5. sudmalas: (liel)blidienes sudmalas, (pils)blidīenes sudm.<br />
6. kalni: balu kalns, bēķu k., celmu k., cīemātu k., cūku k., jāņu k.,<br />
kuņas k., pērēju jeb kaūlicu k., star'ku k., tēvaiņu k., tušķu k.;<br />
[ānes k., kuiļa k., lagzdas k., laigala k., sakas k., skrīveļk.]; [aba--<br />
weeschu k., auru k., bandsenes k., behrsa k., bruhscha k., buka k., dalb-<br />
ja k., dundura k., ehrbeģa k., gerdes k., goda k., gowu k., grants k.,<br />
irbes k., kaipschu k., kaleja k., kalwas k., kaseņu k., kasu X., koļas X.,<br />
kratscha X. krupja k., kuhlas k., ķeisara k., ķiķu X., leepu k., magasi-<br />
nas k., mahla k., maschinas k., olu k., pirts X. f preedes k., punku k.,<br />
roses k., skanstes k., smehdes k., smilts k., strauta k., sudraba k.,<br />
schķuhņa k., sagļa k., tabaka k., saķa k., magareč k., wehrfcha k.,<br />
wihksnes k.j.<br />
7. pakalnes: aviešu pakalne, kaūlicu p.<br />
5. lejas: bruģu leja, pūoču 1.; [pērējgrava].<br />
9. upes:<br />
rūobežu upele jeb zaūrupe, upīte; sblihdenes upej.<br />
/9. strauti: auru strauts, degšņu str., külaju str., slūžu str., [līča upīte];<br />
lbirschu str., botschinu str., dundurenes str., jahņu str., puhzes str.,<br />
reineņu str., robeschu str., seemelenes ffr.].<br />
//. ezeri: duģa tzzers, iņņu ez., lapsu §z., sudmalu e.z.<br />
469<br />
/2. dīkt: aūna dīķis, balūožu d., beiju d., bej 3<br />
zu d., bikšu d., cepļa d.,<br />
cielavas dīķelis, cūku d., dimdenis, druvas d., dzeņa d., dziļais d.,<br />
egļu d., gasals d., bes d., jaunais d., jaņa dīķelis, kapu d., kazu<br />
d., kuņas d., kviešu dikelis, keves d. (lielais un mazais), ķiķu d.,<br />
lāča dīķi, llkais d., līves d., lielais d., mašines d., malu d., pirts d.,<br />
priežu d., puķes d., rāceņu d., reines d., siļķu d.,spriča d., star 3 ka d.,
470<br />
sūkalu d., üozüold., vaska d., ver 3 tēža d., vēža d., vidus d., vilka d.<br />
zušu d.; ļdegolis, kalna d., lejas d.j; ļbleeķa d., bruhscha d., deguta d.,<br />
dehļu d., kahrpu d., runtscha d., skrihweka d., smehdes d.j.<br />
13. bedres: meža kunga grants bedres.<br />
14. puravi: dieva purvs, jellaku p., priedes p., rūnas p., siekstenes p.,<br />
strīķēju p.; [tīreļa p.]; ļapaļais p., baltafmena p., bikstu p., deewe-<br />
jais p., gowu p., lahzu p., maprenu purwelis, odschu p., swilums,<br />
čembegač p.j.<br />
/5. pļavas: abavlesa, apaja pļava, aūrstraūtpļ, äbula dīķis, bikšu pļ.,<br />
bir3 zpļ., brandvīna lieknis, cīemātene, daktera pļ., diķa pļ., dievs<br />
purva pļ., druvas pļ., encene (liela<br />
ģiezenes, jejlakas,<br />
un maza), gara pļ., gruži,<br />
3 klīeber zis, krūogus aplūoks, kūkampji, kurpe-<br />
niecene, ķēves aste, ķuzis, lauka leju pļ., lūocene, ļibene, meža<br />
leju pļ., nabadzene, nabaga pļ., nagažene, pēterene, pikuļu leja,<br />
pļāpis, rikšene, siļķu dīķis, skaparu līeknis, skrīveļu dīķis, skrundu<br />
leja, spūdene, starhpa(s pļ.), star ekkalna pļ., stigajs, straūtene, talcene,<br />
tēva pļ., tēvišķis, trinīcene, tušķu līeknis, upite, ūozūolene, var'nu<br />
leja, vecjänis, ver dīķis,<br />
zir 3<br />
ga līeknis; [apaļene, bērzu līci<br />
cūku purvs, liepenes, pirts pļ., tapene]; ļabrenes, ahbulene, ahma<br />
leeknis, ahschu dihķis, alksnene, alwene, aploka pl, apsulajs, asar<br />
astītes, audschu pf., auna dihķis, aunu lejas, arvota lihzis, arvoten<br />
bajāru lahma, bandsenes, barabalaļļbarbulu pļ., bedres lihzis, behrsa p<br />
birschu strauts, blusene, botschiņa strauts, briņķenes, bruhsene, buzen<br />
dahwainis, dakschas, darwa, dischais dihķis, druwina, dubara, dubena p<br />
duhkstene, dumbras dihķis, dundurene, dundurenes aste, dseņa dihķ<br />
dsiļa lahma, dschuhkstene, egļu dihķis, eseriņa pļ., eschu leeknis, gab<br />
liņu pļ., galodene, garais dihķis, gatuwes pļ., indriķa pļ., iņņu dihķ<br />
irbes pļ,. japna strauts, jaunais dihķis, jehpja dihķis, jintars, kahr<br />
lahma, kahrpu dihķis, kaķu kahja, kalēja dihķis, kales, kalna pļ., kann<br />
dihķis, kasenes, kasu dihķis, kasu pļ., kasu tehzis, klahroiņsch, kneepķi<br />
lihzis, knisene, kosu dihķis, kosu pļaroiņa, kraģenes, kreewenes, krusta lihz<br />
kuhkampji, kuiļa pļ., kumeļa kahja, kurpneeze, ķehroes dihķis, ķihro<br />
dihķis, ķiķu dihķis, ķipsnas lihzis, ķuņu pļ., lahzene, lahtschu dihķ<br />
lambrekschu lihdums, laugaļu pl, leeknis, leela pļ., leelais dihķ<br />
leepenes, lehzajs, leijas pt., leitene, leju pļ., lēsis, lihdezene, lihd<br />
mene, lihdsumene, lihkais dihķis, lihwes pļ., lihza purrvs, luģen<br />
mahlu dihķis, mahrenes, mahrku dihķis, mahronis, malas dihķi, ma<br />
ķene, melna lapma, melna pļ., meschķene, oscha pļ., osola dihķ<br />
osollihzis, pelnu dihķis, pikuļa gals, pirts dihķis, plaknis, pliksch
plischķene, ploķis || plozis, podu lahma, poģenes, popenes, praņķa<br />
lihdums, preeschu dihķis, pudura lihdums, puhzes pt puķene, pumpitis,<br />
punkas, purwmale, raganu leeknis, rahtenes, rahts leeknis, rahwenes,<br />
rahzeņu leeknis, ramschene, rehtes pļ., rihkstu strauts, riju pļ., rinkas,<br />
rosene, roschu lahmu, ruhnes pt, rundahle, ruskas lihdums, seerene,<br />
sehtas pļ., sila pl., silene, skrihrveļa lihdums, spilwene, spizais zers,<br />
spolene, spriņģa dihķis, staba lauks, stahrta dihķis, staļga pļ., stumb-<br />
rene, sudmalene, suhdaja pt, suhkalu dihķis, susekļa lahma, swehta<br />
apses pļ., schwenzene, sahbaziņsch, sahļu dihķis, saķu leeknis, seeme-<br />
lene, selta pļ., sihlene, sosskahja, suschu dihķis, schakara lihdums,<br />
talzenes aste, taurvenis, telenes, tenceles dihķis, tilta pt, tschabene,<br />
tschakstene, uhliņa dihķis, upene, upes leja, wardulene, waska pļ.,<br />
wella lahma, weretehsis, wezjahnis, wezpurws, wetscha dihķis, wihk-<br />
schņa, wilka dihķis, wilka pļ., wistenes, wistenu dihķis, wisu ļauschu<br />
dihķis, zekkulene, zelmu dihķis, zihkstis, zimpeles, ziņu pt, zuhku dihķis,<br />
zuhzenej. s15a. ganības: baltakmena purws, dsiļais dihķis, kaipschu<br />
kalns, kaķa dihķis, kasās ļipa, kuņu dihķis, ķehrves dihķis, linu lahma,<br />
meschinas kalns, plazis, reinenes dihķis, stihgajs, schakaris, tuschka<br />
kalns, wanadsene, waska lauka zelmi, zelmiņi, zepļa pļaroaj. [15b.<br />
lauki: abaweeschu zelmi, abrenes, ahbeles kalns, ahbeles lauks,<br />
akminaja l., annas l., apariņsch,<br />
barbalas l., birscha l., bruhscha l.,<br />
dundurenes, esera l., gabaliņu l., koļas l., kreemiņu l., leepenes,<br />
moru l., oplakalns, osola l., rijas l., smehdes l., smuku l., staļģa l.,<br />
strehķi, strihķeļa l., sudraba l., sahgeru kalns, wamschu lauki, wepra<br />
kalns, mihdsirkschņu dihķis, wihkschņa l., wistenes, zeematu l.j.<br />
/6. lāmas: kaülu lama,<br />
veHa lāma.<br />
17. meži: abavīešu kalna spice, baltakmeņa gabals, beku cejmi je<br />
zvirbuļu in., cūku kalna mežs, degšņa, dimdenis, dzeņa dīķa ga<br />
bāls, ezermeža gabals, ģīezeņu gabals, gūobju purvs, iņņu m<br />
bes m., kalna m., kapu m., kaziņu spice, kuiļu m., kūlāja m., kuņu m<br />
lāču purvins, lejas m., liela dīķa gabals, līepkrūogus spice, nabag<br />
cejs,muīželes spice, parkasm.,pikuļum., plakņa gabals, pltzka.plunc<br />
stāvs, purvs, puoļu krūoga spice, rüozu kalns, sala,<br />
skarna m<br />
stabisu m., stigaju m., suīķu spice, suīķu birze, vēstnieku m<br />
[dievu purvs, kaipažas, lankas, odziņa m., pērēja m., purvs, suņu m.<br />
laltiņu m., audsis, dalbis, duga m., elendu preedites, kalnabahļu m<br />
lapsu m., mallihzu m puhzeņu m., sraļģa m., strihķeļa m., swir<br />
buļa m.j.<br />
471
472<br />
/5. ceļi: abaviesu kalna gabala ce]š, apaļa purva c., ģīezeņu c., Iie!<br />
dīķa e., masines c. jeb meža pils c. ļl8a. tilti: bruhwetu tilts<br />
19. stigas: apaļa purva stiga, Ģglūoņu st., kükampju st., lapsu st<br />
plakna st., uodžu purva st.<br />
20. kapi: blidienes kapi, stabīsu k., ļbasnizas k., kapu dihķis, kapu ka<br />
niņsch, kungu kapi, steenuhsis, saķa kalna k., tiltiņu pakalnu k., zuhka<br />
kalna k.j. 120a. dzelmes: kaķa dselme, pudura ds., sirga ds., tilta di<br />
tschigana ds. (wisas blihdenes upe)j.<br />
21. pavardi: auns. äbüols, bereis, briedis, bullis, äesa, dimze, dureīk<br />
6üms, cizelzgalvis, Tie, ivans, jaünzemis, juka, karstums, kāp<br />
krauča, kupelis, kupenis, kuplais, külants ļļ kulants, kviesis, ķirnsi<br />
ķuzis, mejlbardis, mucenīeks jeb muca, parūks, pulveris, renģeniek<br />
saržants, skare, sprangalis, svenkus, tūplis, ungurs, vaivars, vilk<br />
villa, zvanis.<br />
22. papildinājumi:<br />
a) pavārdi (1835.): abol, apschenek, bagun, baltzer, barun, bassc, batb, bautz,<br />
behrss, beikc, beng, denke, bilau, bitte, blussc, bohke, botfcbe, brangais, briggc, bru-<br />
wen, buldcn, bundsche, bnnkschc, dambe, diedsche, dihgle, dischais, duge, duhde, dudsc,<br />
duinbre, dumpe, dupcl, durcike, dselse, dselscohlekte, dschadschc, cesalnek, ehpatte, gange,<br />
gignm, grasse, grautus, ilgc, illmant, janke, jucfc, jukse, junken, kartum, kartuppcl,<br />
kase, kassare, kaschok, kasche, katschucke, kiplock, klabbc, klihgen, kolab, knepsche, knibbc,<br />
kränkle, krccws, kreim, krincke, krunne, knckain, kuppel, kurnan, kurpnek, kusche, lagge,<br />
laule, leite, lemser, lesse, lihkum, matsche, mella, mcschagall, mikle, mnlda, musckc,<br />
ohsc, ohsol, packule, palkawnek, pantzkc, papping, parre, dawar, peesse, pehdc, pepp,<br />
petkus, Petsche, plahpe, plasting, Pranke, precbe, puddcn, puhne, pucfc, raggcl, rags,<br />
rietell, rippe, rohde, rohke, rubbe, ruddite, rumbe, rutkis, sakne, skujc, spriyde, sprohge,<br />
spudde, staggan, stajuk, stalle, steppen, stiywmugger, strohping, struhge, sudduc,<br />
swihke, swille, sacks, salkaje, sallais, sauge, selle, seltaputning, sohs, suttis, suws.<br />
swecdre, schnapse, schunne, tattar, tfdjappanf, tschibrack, tschube, ubadse, ubcu, uhlick,<br />
walbc, wahrne, wchrdiug, zahle, zeple, zierull, zinne, zuckcr.<br />
b) māju vārdi: lcelkalley, lcclkuusing, leyeseggel, maskalley, masskunsing, strau-<br />
ting, jmeschdambjij, [abau>ecfd)i, brllblvcli, bnhwmcistera m., dumpja<br />
m., elende,<br />
gahrschas vēlāk eglitcs sargs, indschuni, kaktu nagi, katkundsiņi, koblaiņi, kuhkampji,<br />
kundsiņi, lagsdiņi, leelkaledehli, leijas segļi, mas-kalcdehli, potschas, rennes, silawa,<br />
strihķeļi tohmkundsiņi, wamschi, wehjkalleji, zeemati^.<br />
[c. muižu vārdi: agahtes muischa jeb mautschi,<br />
blihdene jeb muischelej.<br />
attes m. jeb grcntschu m., mas-<br />
[d. kruogu vārdi: basnizas krogs, bittu kr., gulbju kr., lahzu kr., paruhku kr.i-<br />
[e. c
Cērkst(e)s pagasts —<br />
cērkstniek.<br />
1. mājs: a) aizpurniek: gl], ilsum, jaüzem, kalej, lambrekš,<br />
müodr, pliksk, prīedniek, sims, skujup, stūopniek, ūozūoliņ, vģc-<br />
vagas II žagar. b) apšciemniek: apss, dans, kaln-<br />
baļķīš, kāpniek, kneijs, ktzlls, lejsbaļķiš, žubs u. daudz mazmā]-<br />
niek, sauktu pēc pavārdiem, c) cērkstniek: cepliš, dāne], kaük,<br />
lankūok, lāč, menģel, p?zu|, pūodiņ, riteļ, silis, sniķer, stumbur.<br />
d) marnīek: dzirkal §zejkaūķ, kubdanč, mariņdārzs, pavar,<br />
skūors, sprūost, zak. e) purciemniek: dans, indriktuņ, jekš,<br />
jekūoptuņ, jērķ, skumpj, vāks.<br />
2. muižs: aizpur, cērkst, jaūncērkst, salsmulž.<br />
3. skūols: apšciemskūol, cērkstssk.<br />
4. kruog: apškrūogs, baltais kr., lāčkr., tītarkr., zuškr.<br />
5. sudmals: cērkstsudmals.<br />
6. kaīn: jēģerkalns, jumpravk., kapk., liepk., pūdelk.; sawenkalns, ga--<br />
stiņk., megaliņk., padaudsit k.]. söa. lejas: paūdzire].<br />
7. ups: lāčup, sstrautsl.<br />
8. ezer: dzimten, sudmalezers; [mieļ^z^rs].<br />
9. pur: ķejlpurs, sjuhdpurs, rebes p.].<br />
10. pļavs: cepļpļav, kaükpurs, lanks. pūdējums, sienpurs; sgehrbum pļ.,<br />
leela pļ., puru pļ., rebes pļ., sakar pļ., sausei pļ., sorak pļ., upmaļ<br />
pļ.]. [10a. ganības: kalns, mesmeschiņ, piradtiņ]. [10b. lauki:<br />
beedrain lauks, gehrbuma 1., johmgala l., lihdum l., purdahrs l.,<br />
puru 1., schahkardahrsl., schakaru l.j.<br />
//. mež: kneijs sils.<br />
12. kap: zibeņkap.<br />
13. pavdrd: auns, baltaīsviiks, gudrais, kalnis. katlāps, legzdiš, līek-<br />
mans, mūrnieks, rumb, stūopnīeks [aizpurniek]; amsils, apšvalks,<br />
brammans, briņķs, daņ, dull, kalnbaļķits, kajks, kārklīš, kristlībs,<br />
ķikars, legzdiš, lielapš, mazapš, puzis, rieksts, rūons, silis, skabērģs,<br />
tuņ [apšciemniek]; dūt, miņķs, plikšks, ūozūoliš, veībuls [cērkst-<br />
niek]; akmeņkalns, meņģels, rend smazniek]; mazapš, prled, tuņ<br />
[purciemniek].<br />
14. papildinājumi:<br />
ccrkstes pag.: a) pavārdi (1858. g.): aboting, ammatncek, ammoling, auning,<br />
bagohn, bchrsing,<br />
473<br />
bitrnm (bisfup), breede, bruwel, buhmann, burmeiöter, dambe,<br />
dischler, drcimann, dsellkallei, dsirkall, dsirnc, cgglit, csscrkankc, gohdekalln, gohje-<br />
"eek, godmann, grossen, grands, gulbe, ilsum, jahtneck, jcykallei, kcning, kinntt, klane,<br />
kncie, krasting, kronkalln, kruhming, kubdanz, kunying, kuple, kupsche, lambrex, lap-
474<br />
Ving, laue, leepe, leyessalkit, meyris, mutzeneck, needre, necke, pihlads, vohding,<br />
Pohle, prahtneek, putze, radding, rassa, ratneek, rautzing, reeksting, reeping, rohsekalln,<br />
ruhsteik, rutke, «tttfattn, stuhrmann, sallais, sallkaln, sarring, semmsarring, «iering,<br />
sihterkalln, sumpe, swaigsnekallei, schubbe, theraud, uhse, wende, Wewer, zäune,<br />
zikkoring.<br />
b) māju vārdi (1816. g.) : jeger, kiwitt, nugge, pudsch || putsche, sille, salle<br />
satte; (1858. g.): susche; [bangas, silliz, sihwarti].<br />
/. mājas:<br />
A. grenču:<br />
Grenču pagasts (savieti.) —<br />
A. grenču pagasts<br />
grenčenīeki.<br />
— grenčenīeki.<br />
B. (vecjsātu vecsātnieki<br />
— pagasts<br />
fjeb sātu mācītāja pag.).<br />
C. brīvmājas.<br />
aizstraüti, amūoliņi, aüniyi, baüskas, bifžpēteri, bīlavi, bīerafiti,<br />
brutenieki, būdiņas, ciemkalēji, cūktuņņi, dreīmaņi, duntes, eglītes,<br />
gabaliņi, garķīeķi, glāznieki, gudrie, ģibas, jaizķi, jāneni, jāņvē-<br />
veri, jepji, kaģi, kalniņi, kanduri, karuotiņi, klulgani, kraūči, kuīpji,<br />
kurpnieki, ķmkatas, ķīsi, lapsas, leības, lielaüsi, lieli, maijubas,<br />
mežmiķeji, mikstmusi II mīkstmutes, miegaiyi, mucenieki, mucraiiši,<br />
muīdenieki, mušķi, namiķi, pautiņi, pičas, pūogas, rāmušķi, rttraji,<br />
rīepji, runči, rüsteikas, ruojas, ruozemnīeki, šiliņi, skrimbas, spirini,<br />
spifdzenieki, sprungas. spuri, strazdiyi, suntuļi, tiesneši, tūojati,<br />
ujas, vaķi, vecvagari, zajie, zūones.<br />
B. (vec)sātu:<br />
apsukalni, ciematnīeki, darvas ceplis, dzērves, ērģelnieki, jaunpļa-<br />
vas, kraūčmaņi, lieknakalni, mejmežnieki, pirtnieki, purgaiļi, ruoj-<br />
māji, silmeži, skujas, straütnieki, veclaüki, vejnalīeknas, zeltadifzes.<br />
C. brīvmājas:<br />
(briv)buguļi, muižnieki.<br />
2. muižas: grenču muiža, mazgrenči, kalna m., malgastkalns; akmen-<br />
muiža, jauna m., sātu mācītāja m., (vec)satu m.<br />
3. baznīcas: (ve.c)sātu baznica.<br />
4. skūolas: grenču pagasta sküola, (vec)sätu zemkuopības sk.<br />
5. kruogl: bfrzu krūogus, lubu kr., miegainkr., sātu kr., sveipju kr.<br />
6. sudmalas: grenču vēja sudmalas.
7. kalni: avüotkalns, btzrzkalns, maizes k., lazdu k., mālu k., pūo-<br />
gas k., rutku k., sila k., sudmalu k., veckuipju k.; jaunas kalns,<br />
ābeles k., briežk., kalnģibu k., kandurk., kapk., ķīšu pilskalns,<br />
lauru k., māres kalniņš, mārtiņk., mērk.|. [7 a. uzkalni, pakal-<br />
nes: dumpu k., krievu kalniņš, kursu k., lapsu k-ņš, mīlestības<br />
k-ņš, paegļu pakalne, rotkalns, rusteikas kalniņi].<br />
8. gravas, lejas: mejlĢzera gsava, nātrite, ūoša gs.; [rožu leja, sie-<br />
rene]. [8a. bedres: buku bedre, kaķu b., lielkalna b., zaķa b.]<br />
9. upes: abava, rūoja.<br />
/9. strauti: abrenes strauts, brasla, Ievu str., mejlaīs str.,<br />
natrites str.,<br />
tiesnešu str., žida str.; [alkšņa str., gobes str., maigasts, viesata].<br />
//. ezeri: bifžpēteru ezers, dumbriņa, gasezers, jaūnkuīpju ez., mīesti-<br />
ķis; [kungu ez., melnalkšņa ez., nāves ez., nūstiņez.].<br />
12. dīki: gumbiņu dīķis, de]u d., riju d.; [velna d.].<br />
13. puri: dzērveņu purs, līelaūsu p., līeļu pūriņš, putnu p., puogu p.;<br />
[kavu p., kūķu p., mellais p., mežu p., vārnu p., vecais p.].<br />
14. pļavas: abrene, baš]iks, berzu pļaviņa, dzērves liekna,<br />
grlvi, gumbina, kaūpene, kāpu purs, krusta pļava, lejas pļ., liela<br />
pļ., maza pļ., mellene, ūosenes pl., padambe, priežu pļ., reķene,<br />
renģene, vejla līeknis, vērmelene, zeīte, žīda strauts; [cerpi, du-<br />
beksts, ezera p]., kamsenes I! kamsēju pļavas, kālene, krāsmatu<br />
strēķis, ķērsene, ISkne, lielas zušas, maigasts, melnā meža pļ.,<br />
melnās pļavas, melnezera pļ., muklēju placis, neģu liekna, pieša-<br />
zars, skripene,<br />
pļ., žurkas aste].<br />
skutula pļ., šķūņa pļ., valka, viksene, vizīte, za]a<br />
15. ganības: kapu ganības, Ilduminš, smiļģu gan., vāciešu kalniņš;<br />
[čurba strautleja, lāčkakts, pūdējs].<br />
16. lauki: birzes laūks, Ģzejkalniņš, kapkalna 1., kazu kalns, lejas 1.,<br />
puķu I., skudras l.; [darzkalniņš, jaunais lauks, lāču bedres, mal-<br />
kārtes, turņa l.].<br />
17. meži: aūdzis, derzkalns, degšiņa, jūomu bifze, kišgals, lāču kakts,<br />
likums, nāves bifze, saūsenes mežs, tiesnešu bifze, veckuipju bifze,<br />
vecuma m., zviedru m.; [aploks, jaņķu birze, kamsijas m., kramp-<br />
jānis, kūlene, melnais m., mīkstumušu m., sīkumi, sniķerkalns,<br />
vēžu sils, zelta birze].<br />
18. krūmi: mazgrenču krūmi; llaukkaleja kr., malkartu kr.].<br />
19. ceļi: jūomu ceļš, rīepjdambis.<br />
475<br />
20. tilti: akmeņmuīžas tilts, btzrzukrüogus t., lielais t., rūojas t.; [alkšņa t.,<br />
balbārža t., brinķu t., čikstes t., kacenāju t., mūrnieka t., plikribu t.].
476<br />
21. stigas: garais līniņš, šķībais 1., zaļais I.<br />
22. kapi: dzērvju kapi, jaunkuīpju k., kluīganu k., rīepju k.; [cūk-<br />
tuņu k., kandur k., vāciešu kapkalns].<br />
23. dzelmes: avüotdzelme, güovju dz., lika dz. (abavā).<br />
24. uzvārdi: ābele, apse, baluodis, briedis, brūveris, dambis, egle,<br />
gulbis, ģibzejs, irbe, karkliys, kreplīns, lapiņš, liepa, lins, mie-<br />
zis, nadziņš, ņīedre, paegle, pauris, rieksts, remess,<br />
s?skis, strēlnieks, vilks, vitüols, zaļums, ziemelis.<br />
25. papildinājumi:<br />
a)grenču pag.:<br />
rüsis, salmiņš,<br />
a) pavārdi (1850. g.): aboltiņ, aistraut, allsäinibt, alwe, andrejstab, anton,<br />
arrais, attal, ansin, awehne, bahling, bahzc, bakke, balk, ballohd, baltgalroc, baltļcr,<br />
bannu, batfdnt, beesbarde, bett, bierin, bille, bissencek, bitte, blehse, blohdncek, briggc,<br />
briske, brnhklis, butlin, bunzc, dahrsin, daksche, daktin, dambe, baugau, dcewkohzin,<br />
dillidt, dischmeister, bragon, druhniņ, duddc, dumbre, dnnde, dselsekalley, ehrgel, chwcl ;<br />
emsc, cmsing, garrons, gcrkis, gintcr, gohdigs, goosche, graudc, grewin, griesliņ,<br />
grikke, gvuntc, grusine, jurge, kakisck, kalniilg, kallcn, kaltin, kamparin, kapplin, kascho-<br />
-,in, fatlab, kecke, kening, keppnr, kihle, kiinmen, kinner, kiwul, klalva, kliga, knitzc,<br />
kosche, krahgiht, krastin, krasche, krcew, krebset, krelle, kruhklis, kruhming, tabfivbs,<br />
lagsdc, laukalley, lauwe, leddus, ļeelmann, leepiņ, lehlatehws, lemmar, tcpfcbc, lic,<br />
Sdiņ, lihdumiņ, lihniņ, lihze, lohziņ, lubbin, luktur, maggohn, mahmulin, mainik,<br />
mattur, meers, meesis, mecschin, mey, meldcr, mellnp, miggla, mihkstc, nccdsis,<br />
vhdsin, vhling, ohsolneek, pape,<br />
pakknlkaln, pampc, panne, pauris, pawehn, pelidc,<br />
pilagge, plahke, plettzain, pohdc, Pohle, pubpc, puhpul, pukkat, pukkihte, Putte, puttnin,<br />
raddiu, radsin, rasse, raudin, reckis, reekste, rewien, riksche, rinninsch, rippe, robne.<br />
rohse, rohsit, rübcu, rubbt«, rudsc, ruhse, rutke, sahm, sakne, saldum, sanber, sauliht,<br />
Segliu, sehjcis, silling, smildsin, sprahdsin, sprohge, starpneek, stobben, strasdc,<br />
strautneek, strecke, strihke, sndrabs, sukke, stimme, suntul, swinne, sahlihte, sakke,<br />
Sallum, seedain, seemcl, scmming, siering, söhne, sutte, swirbul, swirgsde, tehraud,<br />
teidohn, tiltiu, trihzetais, ulps, umpis, wabbin, wahrkall, warre, Wasser, wimbe,<br />
winzin, wirse, wirssemm, wisbul, zabclneek, zeckuriņ, zcelau, zeemin, zehbrin, zcllmc,<br />
zichoriņ, zigrat, zimdin, zinne, zinniht, zirul.<br />
ß) māju<br />
vārdi (1816. g.)bersing, [bundžas, lagzdini. mežatņi].<br />
b) brivmäjas: pavārdi (1826. g.): bnhgull, muischneek; (1858. g.): bunyc,<br />
busekalln, karklin, krahgit, pukke, rutaiubcrg, sausse, strautneek, saltum.<br />
/. mājas:<br />
Irlavas pagasts (savieti.) —<br />
A. degūoles pagasts —<br />
B. Irlavas pagasts —<br />
C. ķuku pagasts —<br />
Irlavntekl.<br />
degūolnieki.<br />
irlavntekl.<br />
kukenteki.<br />
bajāri, čubatas, eglītes, iūkas, jākaš,jēči, kārtiņi, kufidziņi,<br />
lekužas, līel-
tūomi, paiķi, puntuļi, pūces, rēpiņi, stiebri, valelkas, ve.cvagāri,<br />
viksas, viļņi.<br />
B. iflavas: I<br />
a) guņitu ciems: bērziņš, berzkalns, jēkabsūons, krustkalns,<br />
liepiņs; b) rasaiņu ciems (mazmājnieku<br />
— zaldātu<br />
zemes);<br />
c) ajlas, biežas, bitsķepi |ļ biššķēpi, bliūskas, bušas, damuīžnīeki, daņ-<br />
KLni.däni, dārteszīles, dāri, enkas, garaūši, güosas, jaūnzemji,<br />
kalnadankeni, kažnīeki, kāļaraūgi, krāģuzīles, krupiši, laūkupuzuļi,<br />
leības, leiši, līekmaņi, luīkas, lūošķeni, mazziles, mednieki jeb<br />
jaktaūzi, mejlkājas, mežabūguļi, mežapuzuļi, mūrnieki, nūstiņi,<br />
paiksteni, pārtūomi, peņķi, picas, piltenes, pūčas, rumbas, rūomji,<br />
siji, skribezers, slīžas, sprūoģi, stajjaviri, strīķēji, urpučas, vain-<br />
būoles, vaski, veģi, vendes, v§ntuļi, vildiņi, viņķi, zariņi, zāģeri,<br />
zvirgzdiņi, žaūteri.<br />
C kūku:<br />
bersas, bērziņi, bifznīeki, cīruļi, krūonberģi, kulaiņi, libārti, liskas,<br />
mīeķeni, pampji, paņķi, paugas, peļņi, rasas, rudiņi, rumbas,<br />
sprungas.<br />
2. muižas: degüoles muiža; akmeņgrunte, dārtes m., irlava, valdeķe,<br />
vaski (iri.); mīeķene, ķūķumuīža (ķūķ.).<br />
3. baznīcas: irlavas baznīca.<br />
4. skūolas: de,gūoles pagasta skūola, irlavas pag. sk., irlavas zemnārs.<br />
5. krūogl: degūoles kruogus,<br />
irlavas kr., kalna kr., putnu kr., tāmu kr.<br />
6. sudmalas: de.güoles sudmalas, libārtu sudm., meldiņu sudm.,<br />
trēdes sudm.<br />
7. kalni: degūoles kalns, libārtu k., sniķeru k., (deg.); egļa k., cepļa k..<br />
irlavas k., gaiļu k., kangaru k., līepk., mala k., paūru k., piltenes k.,<br />
rasu k., skrūoderk., spieķu k. (iri.); augstais k., ūozūola k. (ķūķ.);<br />
[berzkalns, čigank., granck., ģerta k., lagzda k., mera k., pilägk.,<br />
rāceņu k., stintes k., studenta k.j; jahschu k., auru k., baukas k.,<br />
behrsiņu k., buku k., laģa k., leelais k., lozites k., lemeschu k., maisu k.,<br />
swirgsdu k.j. [7a. uzkalni, pakalnes: āpšu uzkalniņš, drei-<br />
maņu uzk., galējas k-ņs. leišu pakalne, paņķu uzk., Miku uzk.,<br />
zviedru k-nsj.<br />
8. gravas, lejas: vijļu ļļ viļņu grava, züosu leja (deg.); avuotleja,<br />
kapu 1. ļirl.).<br />
9. upes: abava, ķuķu upe, vīesatas upe.<br />
477
478<br />
10. strauti: grivi, jāku strauts, līeltūomu str. (d?g.); putnukrūogus str.,<br />
rumbene, vecupe (ifl.); [bundzinieku upe, jaunupe jeb kanālis,<br />
lapene, peņķu urdziņa, pirts str., stērbeles str.j.<br />
//. ezeri: dūoņu ezeriņš, kapu ezejs, leišu e,z., mazzīles, ez., mīestiķis,<br />
tukse,z., viņķu ?z. (ifl.); bēršu §z., katla e.z., pampju ez.,<br />
paņķu ez. (kük.); [babītes tzz., skrebtzz., stērbeles ez.]; ļmelnesars,<br />
staba dambja es.j.<br />
/9. dīķi: degüoles dīķis, baznīcas d., laumas d., meža d.; ļapšu d.,<br />
elllte, kucend., melkāju 6., pipja d., skroderlāma].<br />
13. lāmas: strīdus lama, ūozūoll.; [duntēsas I.j.<br />
14. purl: vecais pūrs (d?g.); aklais p., baltaču p., kuī]u p., mīestiķis,<br />
šiliņu p., v§c?z?rs (ifl); bēršu p., ķūķu p., paūgu p., peļņu p.<br />
(ķuķ.); [cenceņu p., lielmeža lama, vērša p.j.<br />
/5. pļavas: abriņa, akmenāja, biksene, briedene, gailītene, grīvi, jē-<br />
rene, jeb jeru pļava, kalpu pl-, līekna, mātes pļ., rumbene, puru pļ.,<br />
Skujene, ttzva p]., vēršu purs (ifl.);<br />
ciematene, cūkaste, d?ga, gai-<br />
lene, ģfrbums, indriķene, irgaīņu strauts, kārklu lāma, ķipatezeriņš,<br />
ķūķu purs, lemesene, mejlā pļ., peļņu strauts, priekšnamiņš, reņ-<br />
ģene, sprungas strauts, trušu lama (ķuķ.); [apaļa pļ., ašleja, bada<br />
līkums, bezdibens, briedenes riņķis, dīcu pļ., gaiļa kāja, galenes<br />
pļ., gartekas pļ., gurnu starpa, jauna pļ., kāpurs, ķēves ezers, lai-<br />
venes gals,<br />
lauku starpa, maispakalne, meža pļ., rume, sila pļ.,<br />
slapja pļ., stabezers, teļamiests, tīreļu pļavas, upes pļ., veidis || vei-<br />
dus, vīkšņu purvs, zeita, žīdu pļ.j.<br />
16. ganības: gailitene, guņītes, prūsišu ganibas, zaļais lauks.; [boze,<br />
dadžu kalniņš, laimes leja, līgotne,<br />
mora kalnsj.<br />
17. lauki: bandene, cīruļu laüks, ezera l., kalna 1., lejas I.,<br />
smilšu I-,<br />
üozüolkalna 1.; [boze, čūsku l.. dvēselīte, gurnu starpas, ķīķera I.,<br />
ķīva 1., maju I., meža 1., purdziņa, skrebezers, smēdes 1., šķūņu 1.,<br />
zaļais 1., žīda lanka j! žīda lauks].<br />
18. meži: līelais mežs, tempju kalns, veģgals,<br />
vēžu sils vildiņu<br />
birze (ifl.); egliša gals, liskas gals (ķuķ.); [kalnabirze, lagzdone,<br />
lejas birze, pelnu birze, sidrabbirze, sirenbirze, spoku birze,<br />
tītenis || tiptene]. 118a. krūmi: dubeksnis, liekne,<br />
zelta birzei-<br />
/S. ceļi: gausā jūdze (d§g.); piītenceļš (iri.); [gošu c., lejas gatve, liep-<br />
kalnu c.].<br />
20. tilti: kaļkenes tilts, irlavas t., ķuķu t.; [čikstu t.. martilu t., riM.<br />
nieka t.ļ.
21. kapi: irlavas k., tiļļu k., zīļu k. (ifl.); libartu k. (ķūķ.); [krievu k.,<br />
stintes k.j.<br />
22. salas: birkmaņa sala (abavā), urpuča s., ve,lna s.<br />
23. atvari: buku dzelme, krievu dz. (abava), cepurene,<br />
liela dz.,<br />
maza dz., t§kuļa dz. [23a. zvejas vietas: beķera dzelme,<br />
laukumalas dz.]. 23b. akmeņi: lielais akmens, meža akm.,<br />
velna akm.j.<br />
24. uzvārdi: auziņš, bērziņš, bite, ērglītis, güoba, gulbis, kundzins,<br />
kreplīns, lapiņs, priede, radziņš, riekstiņš, segliņš, üozüols, vāle-<br />
nīeks, vilks, zīle (d$g.); ābūoliņš, balüodis, dakša, dārznieks, egle,<br />
jurģis, kalniņš, kāde, karķliņs, krāģītis, kūoklīte, krüodzenieks,<br />
līepiņš, muižnieks, muzikants, puķe, skumpis, straūtnieks,<br />
üozüolnieks, vitüols, ziemelis (iri.); bērziņš, krūmiņš, ķirsis, lagzda,<br />
stāfpiņš,<br />
25. papildinājumi:<br />
a) d§gūoles pag.:<br />
upmanis, vinciņš (ķūķ.).<br />
ct) pavārdi (1850. g.) ahmerneek, aistraut, aupreck, brauninsck, bruhwel, bet-<br />
wer, elkohn, göls, grauding, grikke, griwing, jurge, klawa, krohniht, kruming, kujart,<br />
kupsche, laukesarge, legsding, lehpe, lihne, lukne, maggohn, meisch, meschemickel,<br />
ohsoling, pawasser, pukke, remmes, ritteneek, rohsihte, rutke, sille, smaike, smilge,<br />
snieker, sahlihte, sallum, Salwcy, siehle, siering, subau, tehraut, tehwo, widsis,<br />
zehkorin.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): swirsding, tummeneecken.<br />
b) iflavas pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): abel, ahriz, awchnc, baltegaltoe,<br />
beesbarsde, behrsing,<br />
bcrglin, berskalley, breedis, bruhklin, bumbeer, daktin, deewer, dragohn, druwing,<br />
duppe, eggliht, eewe, ehriz, ehwel, elkohn, galweneek, glahbey, grahbey, gredsen,<br />
greesch, griunt), grundul, gudders, irmann, jaunballohd, johst, kaulin, kening, kohp-<br />
mann, krahgiht,<br />
krastin,kreslin, krohniht, kruhme, krusemeter, krustkaln, kubbcl, kube-<br />
lunz. kuka, kupsche, labdohm, labpraht, lagsde, laimiht, lappin, leezeneek, lihdek, luring,<br />
maggohn, meesain, mellalkschne, nabadsin, nassiht,<br />
ncli, niegrand, ohse, ohsol,<br />
vhsolneek, padohm, preedull, Pudel, puhpul, pukkihte, reekstin, rudsiu, rutcns, saldum,<br />
sander, seggle, sehtneek, silke, silling, skabben, skuhje, smildsin, sposchum, sprobge,<br />
stabbin, stelp, strihkum, stubbe, suddrabs, suddrabin, sukke, sakkihte, sallum, selt,<br />
tfbter, swaigsde, swirbul, tetter, Wasser, weibel, wetze, went, wietin, wimbe, zinnis.<br />
ß) māju vārdi (1826. g.): prussit, [bundžas]; [bauskas, bahjas, garķeeķi, ģibas,<br />
leeļi, muschki, ņuhmas, pahtschas, petfe, puņas, raugi, rihtraji, rojas, skrimbas,<br />
spuņi, suntuļi, seltiņi, tahmas, tempti || tcmpji, wideneekij.<br />
c) ķ n ķ u pag.:<br />
a) pavārdi (1857. g): aboling, bille, bohdsell, kiewitz, kimmen, kundsing,<br />
kurnin, labdarritais, leddain, misse, needer, ohsol, paris, reekstin, sauliht, seglinsch,<br />
silling, slawe, spalwe, strasding, snohtin, teesnis, uhdre, upmann, winzinsch, zukkuriu.<br />
ß) māju vārdi (1811. g,): bersekalley,<br />
kauneneek jeb rudding, masskuschken.<br />
479
480<br />
lies —<br />
pagasts llenieki.<br />
1. mājas: aīzpuri, anšitas, bemberi, bīeļas, brunavas, ciemata mež-<br />
sarga māja, gražas, intaisi, iņķi, kalējiņi, kannenieki, klasi, kupj!,<br />
küfsas, ķīepji, laügali, lēči, jujjas, mazanšitas, padeji, peles, puļas,<br />
pūokaiņi, rakažas, rakažu kalns, šiliņi, sbfguļi, stūri, sutuma mež-<br />
sarga māja, taūtiņas, tūošaīņi, vanagi, vanaga mežsarga māja,<br />
veļas, veļu sargs.<br />
2. muižas: ile(s muiža), klāviņi, krievu m. jeb krīeviņi, tešaīņi, upes m.<br />
3. sküolas: iles skuola.<br />
4. kruogi: īles baznīcas krūogus, muižu kr., veļas kr.<br />
5. sudmālas: iles sudmalas.<br />
6. cepļi: īles ceplis.<br />
7. kalni: abrenes kalni, busla raga kalni, immu kalns, skribu k.,<br />
zilais k.; [celmu k., pirts kalnelis, spicais kalnelisj; salteru kalni,<br />
kapu k., lapufu k., leepu k., mednenes k., rakaschu kalni, tilteņu k.,<br />
tschehmus k., uhpju k., wahrnu k.j.<br />
8. upes: aūces upīte, klicu upe jeb mīestupe. j8a. strauti: sudrabene].<br />
9. ezeri: cibfnu Ģzejs, ružezers,<br />
mazais); llihdeku esersj.<br />
10. dīki: kārpu dīķis.<br />
//. avūoti: bujjaraga avüots.<br />
sesavas ez., üpitis, vipēdis (lielais uri<br />
/9. purvi: aņģu purvs, bīeļu p., sušķu p., vandzīeris; saudiņu p., kaķes p„<br />
kuņaitenes p., lihdeku p., medenes p., retais p., sehņu p., tiltiņa P.,<br />
sāļais p., sweedru p.j.<br />
13. pļavas: abrene, aņģa pļava, āžu purvs, balziena pļ., kupju pļ.,<br />
sudrabene, upītes pļ., zaja pļ.; [bērza pļ., dīķis, līkumi, meža pļ.,<br />
sapataj; jaņģis, audschu pl, freilenes pļ., kalites pļ., laipene, ruda pļ.,<br />
ruikas pļ.j.<br />
14. meži: ansita mežs, bīeļu m., kapu m., kupju m., pilskalne, raksžu<br />
kalns, tūošaīņa m.; [bērzu kalns, pirmais kalns,<br />
jaudiņu m., swilpju m., suschķu m., sāļais m.].<br />
15. ceļi: kannenieku ceļš, kupju c., steguļu c., vanagu c.,<br />
16. kapi: baznicas kapi.<br />
17. pavārdi: kuplais, lagzdiņš, lībietis.<br />
18. papildinājumi:<br />
mazais kalnelis];<br />
īles pag.: a) pavārdi (1835. g.): appel, bahr, Kahrens, ballode, bidriim<br />
bruwer, begge, grand, grasche, grücke, gulbe, gulwe, intait, juhrmalneek,<br />
kallc,
karkling, keepe, krasting, kroyn, lackstigall, lass, laukis, lausche, leepe. mcdne, meye,<br />
odsol, padsche, passil, pelle, pohlit, pudsche, Putten, rincke, rohn, rose, rudsit, ruhdul,<br />
silling, smilge, springe, sprohge, strasde, sarring, sihle, swarde, tooschen, walle,<br />
zclme.<br />
b) māju vārdi (1811. g.) balbeer, kalney lkalneji], klawing, sesku, teeschain !<br />
ļclīsckain (ir arī tooschen |ļ tohschain), uppeneek, zeekur || zehkur; lesergaili, immas.<br />
jaunsemji, ruschas^.<br />
Jaünpiles pagasts (savien.) —<br />
A. jaünpilnieki.<br />
jaünpilnieki.<br />
/. mājas: abaviesi, apsītes, attāli, ažagalvas, baltiņi, blusas,<br />
2 S<br />
blusiņas, braiidavi, brātūži, cer'pi, cūkaīņi, čaksi, dački, dedziņi,<br />
degsņa, eline, grivenieki, ģermāni, juoži, kaūlaiņi, ķepuri, ķēķi,<br />
ķimsiši, ķimši, lemeši, līdumi, libar3 tiņi, līelapsaūjas, līelūži, maz-<br />
apsaujas, mesteri, pavari, pāķi, pāķimši, pēpuļas, pilsāti, pilsciems,<br />
prigas, rūodiķi, saujas, spalva, stabiņi, steri, (laūka) sveīkuļi, taūras,<br />
tiīliņi, valdavi, vecvagares, viļites.<br />
muižas: andarte(s muiža), jaūnpile, jaūnserži, leveste(s m.), macļ-<br />
taja m. 2a. baznīcas: jafinpils baznīca.<br />
3. skūola: jaünpiles jeb<br />
kalna skuola.<br />
4. kruogl: dambju krūogus, jaünpiles kr. jeb<br />
ezera kr., liepu kr.<br />
5. kalni: galviņu kalni, karātavu kalni, kurvju k., štakas k.; [bubuļa k.,<br />
cīruļa k., kāpostu k., mālu k., olu kalni, šūpuļu kalniņš, vērās k.];<br />
ļapschu k., baugas k., bischu k., karstais k., ķimeņu k., leepu k., lehzu k.,<br />
sila k., wahrnu k.j.<br />
6. pakalnes: spuru pakalne, [birzs k., peku kalnājs, pundeles k.,<br />
raganu k., spoku kalniņš, sviķu k-ņš, vepra k.j. [6a. gravas, lejas:<br />
āpšu leja, dziļā rene, kārpu l., rāvas I., vilka grava]. [6b. upes:<br />
bērzupe, kartavu upe, vecupe]; saudschu upe, lanku upej.<br />
7. strauti: debrütes strauts, [dzirnupe, zaķu strauts]; ļahscha str.,<br />
bratku str., dangu str., degas str., jauju str., ķihļu str., ķiķu str., mi-<br />
niķa str., rahwas str., rescha ftr., sila str., spindags, tarpenes str.,<br />
wahrnu str.j. 17a. grāvji: upes grāvis].<br />
5. ezeri: baūtelis, drandavu dambju kruoga $z. jeb<br />
jaūnpilssudmalu ez., lielapsauju ez., .meīlizeris; ļkligu esarsj.<br />
3 linmer cis,<br />
9. dīkt: cūkaiņu dīķis, stara dambji; labaviesu d., akmeņu d., degu d.,<br />
elles dambis, karšu d., krīcis, krogus d., olu d., vecomāju d.,<br />
vīru d.j.<br />
LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
481<br />
31
482<br />
9<br />
3<br />
10.<br />
pur<br />
vi: baltās birzes, bētiņa put vs,<br />
īlenu p., jaūnpifs p., maza<br />
tīrelitis, mellais p., pūces p., seska p., Skrundas p.,<br />
tīrelis, urnmi<br />
vaļa sils, žagatu purViņš; [andartsmuižas p., odžu p., vieceles p.<br />
[ehnawas p., gows p., lestenes-jaunpils p., pampja p., saules<br />
semdegas p., wandseerisj.<br />
/ /. pļavas: andar3 3<br />
tes muižas<br />
purvs, bebrūtes,cirulene,jaūnser žu aplūok<br />
plača pļava, stara dambji; [apaļā pļ., bezis, celmu pļ., ciņi, ērglis<br />
kārpu lejas, klinkas pļ., lanciņas, lankas, līči, liekna, ložu p<br />
muicene, odzeja, pēpīšu dīķis, raga dambis, režģis, serdamb<br />
tarpene, vecais aploks, židenej; [degas pļ., dsehrwes pl, kahles p<br />
kaļķene, knihrvene, koka pl, kuģenes, ķengares pl, ķihsene, limbr<br />
dschu pļ., melna leekna, muklejas pl, odschu leekna, pampja p<br />
paunas pļ., peku pl, pļepene, plinkschķene, rahts leekna, raiba p<br />
saliņas pļ., sudrabene, semdega, schihda bahrsda, tabakas pl, tri<br />
kahjite, tschotschas pļ., tschuhrenes, uguns pļ., wahrtenes pļ., weidis<br />
[11a.<br />
lauki: blaknas lauks, celmāju 1., mūžības I., priedes<br />
zvērina 1.]; [abras l., apaļais l., bata l., dambischa l., kalēja<br />
koka dahrss,<br />
kreeroiņu l., framas l., leeknas l., leepas l., namites<br />
pametums, puhteļa l., suņu l., saldata l., semdegas, sirga l., sirņ<br />
lejas<br />
l., wihtola l.j. [11b. ganības: alkschņu atmata, kaķa 1ām<br />
muicene, žīdenes purvs]; [audsites, bahzes, bischu dahrss, kajega<br />
klinkas, kreeroiņu atmatas, lagsdiņas, leekna, leepu lihzis, lihdumu pl<br />
lihzischi, nomada kruhmi, padega, plosta kruhmi, rohschu dahrs<br />
sudraba lihzis, sirņu leja, schihdu kapi, tarpene, weesulene, weza<br />
meschsj.<br />
12. meži: degšņa mežs, galviņas kalni, karātavu kalni, padega, va<br />
dava m., zaķa priedes; [bācis, biezais m., cūkaiņu dambis, čēk<br />
audzis, jožu birze, lieguma m., popīšu birze, rozu m., štrunt<br />
taņēna m., vara sils, vecais m., versa m.j; [audsis, brukslis, buka<br />
birse, zepļa m., degas m., dsiru m., leischu m., pumpenes,<br />
sila m<br />
wilka dahrssj. [12a. krūmi: apaļās atvases, odžu purvs, viesulen<br />
žīdenes krūmi]. [12b. lamas: jēru lama, melnā I., prūšu l.j. [12<br />
ceļi: vilka teks]. [12d. tilti: bišu tilts, brūžu t., judru vārt<br />
makiem t., mestaru t., slūžu t., strauta kroga t.,<br />
tarpenes t.,<br />
zaķu salasj.<br />
strauta reo<br />
tilta krogus t.j. [12e. līci: liepu licisj. [12i. sala<br />
/5. kapi: sparvu kapi, sveīkuļu k., [meža k.j. [13a. akmeņi: spok<br />
akmens, zvirgzdakrnensj.
14. pavārdi: baksts, banga, ber'ziņš, biete, bullis, dzelzgalvis, grābis,<br />
graüze, gulbis, jaucis, kupša, ķēniņš, ķ?r 3<br />
galvis, lagzda, lacis, ļipa,<br />
maürins, meija, melderis, neilis, pepulis, pimberis, pūone, rumba,<br />
rufļģis, salmiņš, siļķe, sprfioģis, šints, tūone, vilks, vinniņš, zaķis,<br />
zellis, žabe.<br />
B. jur 9<br />
ģenteki.<br />
/. mājas: atvasaji, bites, bultes, eglītes, garlaūki, īevalti, jaüöi, jaün-<br />
lūodes, jaņa-masas, kalniņi, kleberi, ķīļi, lēļi, līelābuļas, mazābuļas,<br />
miezāji, pepisi, priedaini, raģenieki, rauši, rūozas, spuri, (meža)-<br />
sveikuļi, tridiķi, upespēpji, üolas, vĢclūodes, veģi, vītiņi.<br />
2. muižas: jur ģu muiža, māriņu m., pļavnieku m.<br />
3. krūogl: apšu krūogus, kalniņa kr.<br />
3<br />
4. sudmalas: jur ģu muižas sudm. jeb<br />
smuku sudm.<br />
5. 6a//k/.' bytas kalns, eņģeļu k., jāņa k., kraģa k., mūora k., petkus k.,<br />
prieka kalns, smilšu k.,<br />
6. upes: rerhtes-vīesatu upe.<br />
7. strauti: lūomiņa straūts.<br />
8. ezeri: sudmalu Ģz§rs.<br />
vilka k.<br />
9. a°/6/.' cūku dīķis, dziļais d., kalniņu d., küoka d., paügas d., pē-<br />
pišu d., pe.rkūona d., rijas d., spuru dīķi.<br />
10. puravi: [kuopēji ar jaūnpilniekiem].<br />
//. pļavas: apšu pļava, avüotene, äbüolene, aģere, bej 3<br />
zu pļ., cālene<br />
ciema pļ., čar3ksnis,<br />
dangas straūts, debesenes (lielas un mazas<br />
degums, draudzene, garais straūts, ģermāņu padambe, gūosdambis<br />
īlenu padambe, indriķene, jerika, kapuleja, Kasparu laukmale, kuiļa pļ<br />
kūlas dīķis, ķēves pļ., ķimsene, lacis, līkuma pļ., lielas pūočas, lūo<br />
miņu straūts, marenieku liči, mazābeļu līči, mellais pur'vs, murMene<br />
naūdas straūts, niedru dīķelis, padambe, perša pļ., pur'va pļ<br />
putna līeknis, raģnieku pļ., rāts līeknis, rūodiķenes, saūles pur'vs<br />
seska purvs, spriņģene, stara dambis, šķūņa pļ., špiltene, trij<br />
gabalu straūts, ummis, upes pļ., ūodzene, veģu pļ., vēverene<br />
viksne, zvirbulene.<br />
12. lauki: vĢclūomiņu laūki.<br />
13. meži: berkmaņa kalni, betas mežs, ganību puravs, kāpūosta kalns<br />
ķimsenes biezums, sakar'ņu pur'vs, ummja m., zaķa guļa.<br />
14. kapi: bftas kapi, vītiņu k.<br />
483
484<br />
15. pavārdi: briedis, dunkskis, cinis, čigāns, Īle, kuoškins, ķej a<br />
galvis<br />
lūode, misiņš, pepulis, ruņģis, skar3 pis, skrabis, smuģis, sprūoģis,<br />
ūoliņš, vilks, zalmizis jeb zaļmežs; saplais, beete, bečfe, dselsgalw,<br />
kempe, peene, rambe, ruhje, rullej.<br />
C. laūcenieki.<br />
/. mājas: aüzaji, apšas, beķeri, brenci, čfkas, dupup, eīderi, gl<br />
daīņi, jaūzemji jeb tītarpūočas, jur'ģi, kur3senieki,<br />
kvangste<br />
lemesisi, muradas,<br />
mūrnieki, nüovacinieki, pulkas, sunani, svili.<br />
2. muižas: jauna muiža, laūku m., maza m.<br />
3. skūolas: laūku muižas skūola.<br />
4. kalni: elles kalns, kalnasviļu kalni, miītiņu kalni; sanna-kaln<br />
behtiņa k., budscha k., ehrgļa k., kasaku k., kraga k., pilsk., puhzes<br />
sahģa k.j. [4a. strauti: brandawu strauts, padurwju str.j.<br />
5. dīki: bužu dīķis, kalna sviju d.<br />
6. pur*vt: bētiņa pur'vs, vaļasils, stau(w)enisj.<br />
7. pļavas: abrene, avūotene, bētips (lielais un mazais), ceplen<br />
a<br />
er glene (liela un maza), kalēju pļava, kappl., klagācis, putn<br />
līeknis, ūodzene, vanadzenes, var>žu dīķis, zaķenes, zāģenes; sawo<br />
leja, drawene, odseja, ummis, warafils, zeematas pt.].<br />
8. meži: aūnu kalns, āpšu mežs, brandavu kalns, budzis, egļu kaln<br />
elles kalni, ezergals, kapu m., pilskalns, ūolu kalni, zagļu m.<br />
9. kapi: laūkumuīžas kapi.<br />
10. pavārdi: bertaitis, bullis, 6ama, grābis, ķej 3<br />
galvis, lideka, lub<br />
mirļķis, mūrnieks, piesis, riters, skuära, tupa, vilks, (žmūogus).<br />
15. papildinājumi:<br />
a)j aunpils sg. (un smuku pag.):<br />
pampe, pannc, parre, parrul;, pauste, paute, pamcrr, pawehn, peene, pelle, pellekais,<br />
penne, pcrkohn, piepar, pikk, piksne, pinke, platatz, pleiskc, plučd)fc, plutsch, pohding,<br />
pobge, Pohle, potsche, prigge, prnhse, puhne, pllhze, pulmcr, pumpet, pure, purmc,<br />
puttning, puttring, rabfing, raggeneck, rambe, rausse, relik, resne, rimbe, rinkns,<br />
wbne, rose, rudde, rubge, ruhsc, rulle, rumpc, runge, rnnze, ruttcl, sakne, samt,<br />
saplaY, sarke, siksne, sipohl, skater, skrabbe, skrande, skudder, smauge, smnhge,<br />
5pel,ke, spradse, Stanke, staune, Stelpe, steppe, stikkat, stimpcls, stirksch, Strupast,<br />
sühne, sukscrn, suske, snnkkc, sohkcl, schlumpe, schmel, sabaef, sanpe, sarring, sat'<br />
zup, scepileek, sekke, sirne, slagc, smohge, snohts, sntte, swanne, swcye, swirbul,<br />
scbekSt, schids, tehwgann, tenne, fetter, tragant, tuttcn, tscham, tscharschant, tschegge,<br />
tschibbing, tschiggau, tschirp, tfcburfsf, tschusche, uhsen, unne, urre, wakke,<br />
wannags, Warpe, wassaring, vuajct, wegge, wcbje, ivells, wesche, mct*. memer, Wie-<br />
ling, willkars, zcppcl, zinne, zukker.<br />
p) māju vārdi (j a u u p —<br />
i 1 s<br />
1811.<br />
un 1850.. 1358.): abul ļ| abel, lcitschc-<br />
potsche, mass-lohm, perkohn, [kajaki, sviķi] ; (a n n e n e k u un smuku) —<br />
1811<br />
,<br />
1835.: brekte, bruhna, brünier, jauusede, kalwen, karkle, kukka, kllllitb, laukckallcy,<br />
lietze, lutig, marse, ohdsche, paburm, pchkul, rusdic, sillcnkrantze, stanne, timpatsch,<br />
ttirake, tschabbe, wassaring.<br />
7) muižu vārdi: ljoschij.<br />
S) kruogu vārdi (1811., 1835.): kalwingkrug, kuhlenkr., (annhössche) mühlenkr.,<br />
oberilkr., pehrkonkr., predenkr., sparwenkr., stabbenkr., strautenkr., unterkr., weissenkr.<br />
b)laucenieku p.ig:<br />
sc) pavārdi (1835.): abol, abmer, auge, auning, balto, bange, behrsing, bitte,<br />
bohse, breebe, bunnite, bahre, dause, dekkite, dschikke, gaile, gruse, gull'c, irbe, juefe,<br />
kavohste, kauke, kchpul, kerre, kestcr, kuiwitt, krcews, kuhme, lohde, luutscke, madsen,<br />
mattusch, mukke, pampe, parra, pluuze, Pohle, pursse. puttraime, rippe, rulle, rutke,<br />
sihpol, skruwe, slahge, schkin, sutte, sweeder, swirbul, mapfe, wähle, wehwer.<br />
ß) māju vārdi (1816. g.) : brendse (-purfe, -swirbul), kalnaswill (»kauke,-skroder),<br />
kurscnck (-abol, -fuppa), leiesswill (-minke, -runzc), ibchrsiņi, šiliņi, jumprawneekij.<br />
y) kruogu<br />
/. mājas:<br />
A. kliģenteki:<br />
vārdi (1816. g.): jumprawskrug.<br />
Lestene(s pagasts) (savien.) —<br />
A. kliģu pagasts<br />
B. lestene(s pag.)<br />
lestenieki.<br />
— kliģenieki.<br />
— lestenieki.<br />
bitesšķepi, īlenieki, krūmiņi, kuiļi, laķukalēji, maķīkas, puksteni,<br />
ruņģi, stavaiņi, tempji, tēviņi, zvejnieki.<br />
B. lestenieki:<br />
a) laüce nieki: bites, brāžas, brīlanti, brūvēji, būdeles, ceīpuk-<br />
stes, cīruļi, dreīmaņi, dziedres, ērmes, gaiļi, ģer'ķi, ģibēļas, jāginti,<br />
kannenieki, kauliņi, kar>klaiņi (meņģi<br />
485<br />
un liepas), klibiši, kraūčas,<br />
kripji, kundziņi, lapsiņas, lāci, lentas, lepukstes, līeljāņi, mazbites,
486<br />
maldini, mucenīeki, pampji, palansi, pastap, paūģibējas, pliākši<br />
putniņi, pūces, pūpji, pūri, rezes, rūsas, silgaili, silisi, skapji<br />
spir 3<br />
gas, stintes, stīveri, stūormaņi II sturmaņi, svilpji, svīķi, tili<br />
kas, trinci, üormayi, vamži, vanagi, b)<br />
meženieki: dziedzeri<br />
karekli, kriksas, ķiķi, kisukaleji, liči, lūoģi, mizas, muižnieki, re<br />
mesi, rūjas (senāk bāči un rūjas), sakar3ņi,<br />
snibas, spigi, unguri<br />
vecugāres, zütari.<br />
2. muižas: abava(s muiža), fejaritu m., jaūnlestene, Kārlu m., kliģu m.<br />
lestene(s m.), māriņu m., mācitāja m., melderu m. 2a. baznicas<br />
lestenes baznica.<br />
3. skūolas: kliģu skūola, lestenes sk.<br />
4. krūogt: baznickrūogus, putna kr., smilšu kr. (tagad skūola), ufi<br />
guru kr., zūtaru kr.; [jäna kr.j.<br />
5. kalni: dzer kalns, kaķu k., kasa k., kaķa k., maīkas k., mež<br />
males k., mizu k., pūdu k., režu k., sila k., tiklu k., trincu k.<br />
zilais k. jeb zilkalnins; [augstais k., āpšu k., bujju k., čigānu k.<br />
čiekuru k., degumu k., garais k., kārtavu k., karstuijsk., ķēdes k.,<br />
ķēžu k., lapsu k., legzdu k., mēslu k., odžu k., oglejk.,<br />
rocenu k.<br />
runču k.j; [bahliņu k., jumprawas k., krusta k., meijas k., seemeļa k.<br />
tetera k., wehrscha k. (lest.); wanagu k. (KI.)j.<br />
6. pakalnes: kaķu pakalne; [kazkalnins, miroņk-ņš, pīlādžu k-ys<br />
rāceņu k., velēnu k., zaksu uzkalns]. [6a. lejas: osu leja, pa<br />
varu 1., pūču 1., spoku I.].<br />
7. upes: adava, licu upe. [7a. strauti: akmeņurdziņa, pienavīte<br />
[akmeņu strauts, dahrwas str., geides str., lihtschu str., sakarniza<br />
suhtaru str. (lest.); bitschķehpu str. (kl.)].<br />
S. lāmas: degas lama; [annas lahma, aschu l., bunkscha 1., degas l.<br />
doņu l., duhra 1., greesnas l., gruschu 1., kalwu l., kuhļas l., lugas<br />
needras l., odschu l., vumpene, skahrņa l., struņķa l., trihnas l., tn<br />
tawu l., wilku l.j.<br />
9. ezeri: džūkstenis, kliģu Ģzers, kundziyu ģz., pālansu ez., špīgus ez<br />
ūoglene; [damdja krogus ez.]; [melihseris, oglenis (kl.)].<br />
/9. dīkt: j§ru dambis, kājene, kripju dambis, lūoka licis,<br />
bis, parnpju dīķis jeb<br />
malku dam<br />
sudmalu d., rijas dambja d., ūoša dambis<br />
za[u dambis; [pils d.j; [leekna dihķis, rambu d., sluhschu d., schuhpju<br />
d., wulpa d., zeekuru d.j.<br />
//. puravi: abavas puravs, špīgus p.; [džūkstenis, lestenes p., putniņu p<br />
vaganu p., versa p.ļ; [kruhkļu p., sila p. (KI.)j.<br />
12. tīreļi: džūkstene.
13. pļavas: abrene, apšu leja, bērišu leja, cancen$, cin$n$, čurkste,<br />
d?ga, dzilenis, eža strauts, incakakta pl-, jātnieku pļ., kaķu leja,<br />
kāpējs, kapu dambis, klampene, kripju dambis, muižnieku §zers,<br />
pulksten?, puļķu danibitis, pūču laukmala, pūču leja, putelene,<br />
rasen?, sämete, sküolüotäja dambis, slūocene, spidzene, spigu<br />
strauts, šaūtrupe, ūoglen$, valks?nes, zagatene; [cūcene, dambitis,<br />
ezers, garā pļ., rapiņu p[., tīrelis, zandarsona pļ.]; [dschuhkstene,<br />
eschpļama, franka pt, kahļa pļ., kales pt, loka lihzis, oglene, pleh<br />
sums, smilts pt, trenzenes, taurenes pļ.,wanagu purws, walnes pļ. (lest.);<br />
apaļa pļ., aploka pļ., blatyta dambis, dsilenis, kalwenis, kaschoka<br />
lahma, kuhlainis, leeknis, mehmais dambis, meitu lahma, pawaru<br />
meschs, smehdele, strauts, taurenis, trihdiķu dambis, tschapu dambis,<br />
mamaga leeknis, wamaga purws, wehrfcha purws (kl.)ļ. l13a. lauki:<br />
aploks, kalna lauks, veco māju l.j; [augstais kalns, gehrbums, teh-<br />
waiņa l. (KI.)j.<br />
14. atmatas: zāļu dambis. [14a. ganības: vella dambisj; [wihtus<br />
lejaj.<br />
15. meži: astiķu mežs, āpšu kalns, brāžu stiga, brukslis, būdeļu me-<br />
dze.s, caūņu priedes, cepļa priedes, cūku līeknis, ļelantmuižas m.,<br />
franka dambis, gagare,<br />
dambis, kripju stiga, kraūču m.,<br />
inca kakts, kadzira, kaķu kalns, kales<br />
lielais līeknis, Ie,ntu kalns, mālu<br />
lieknis, mellaīs m., muižu prīedites, niedrene, putnu lieknis, re-<br />
mēšu līeknis, saliņas, sīkums, smilts dambis, svilums, trincu kalns,<br />
ungura līeknis, ūogleņa kalns, vanagu priedes, vella dambis, vēja<br />
putĢS, zilkalniņš, ziemeļa kalns; [brūnu m., lieknis, maiku prie-<br />
dītes, rumbu m., vecums, vilkabirzej; [ahsens, egļons, griķens,<br />
merdses m., ruņģenes, skahrņa m. (lest.); buhdu preedes, garais<br />
kalns, kapsehtas preedes, meļļa purws, odschu kalns, oscha leja, pran<br />
kawitscha m., wezums (KI.)j.<br />
/6. bedres: franka dambja āpšu bedres, pūču kalna b.<br />
/7. tilti: ežu straūta tilts, vella dambja t.; [lapsiņu rene, zütaru t.J.<br />
[17a. ceļi: dumbru ceļš, kapu c., krastiņu c., vēžu c.].<br />
18. kapi: dziedzeru kapi, kliģu k., sila kalna k.; [dobes kapsēta, pūpja<br />
kalns, tēviņkalna kapsēta].<br />
19. pavar*di: apiņš, aūniņš, aūns, batars, ziņš, bir3znieks,<br />
bunk-<br />
šķis, cejs, daņķens, graūds, iesalnieks, kaktiņš, kalniņš, krlz?le,<br />
krūmiņš, kviesis, leja, lielgalvis, liepa, maūzitis, m$ņģis, piķis,<br />
prūsens, pūriņš, rītelis, riekstiņš, siers, skrubis, snīķeris, sprūoģis,<br />
spunnis, šekums, vajadziba, zaridars.<br />
487
488<br />
20. papildinājumi:<br />
a) k 1 i g u pag.:<br />
a) pavārdi (1835. g.): adgchr, bamfcbc, baron, beiting, bersing, bruhwer, buh<br />
ring, duhna, daksehe, begge, dreiman, bumbre, dnrbc, cglit, gaike, giegum, granting,<br />
grasse, gulbe, kamber, krasting, krnhming, langup, latze, Iccping, lietze, luschc, mutze<br />
neck, ohsol, pohdueek, preedneck, purmall, rapping, rcekste, rntke, sieman, spalwe,<br />
stakka, steppe, salley, ßarring, slaga, szahtsche, tohne, wiendcds, ziernll.<br />
ß) mä/'u vārdi (1811. g.): Schnieder [snihdaril.<br />
y) kruogu<br />
vārdi (1811. g.): johannskrug, oschenkr., Sehwernkr.<br />
b) lestenes pag.:<br />
a) pavārdi (1835. g.) abick, abopling, alba, apßfc, augstkaley, aule, aussing,<br />
aufdtfc, awohting, bajahring, ballohde, bambal, barsding, basching, batzka, baucka,<br />
beesais, beesbard, bclte, bischenecks, brahting, brandaudse, breebc, bueks, buiting,<br />
dahding, dämme, degge, belmer, dimsa, drawing, duhna, dutze, bßeltopn, dseltenkaja.<br />
dschllndscha, eewa, egle, esse, efd>a, gagar, gaicke, garrohsa, genger, geschka, gran-<br />
ting, graßfc, graudiug. grielviug, gricke, grimsa, grohsting, gross, gulvc,<br />
gulschna, jaunsemm, iautze, jurmalneek, kagge, kahcka, kahle, kahpvsting, kahr<br />
fd>a, kaiming, kalley, kaltscha, kampe, tante, kapsche, kassa, kassemneek, kaugcr,<br />
kenning, kerra, kimsse, klahwing, klintze, kragge, kramming, krasting, kreewing,<br />
kripschcn, kruhtaiu, kubre, kumming, kunkull, kurlais, kwinte, lasda, lassdain, laudohn,<br />
(ebbe, lcdtaur, leedidsche, leelgalw, lehrlim, lehwen, leying, liebain, liecknm, licdum,<br />
lieliuc, ligger, lippe, lohde, lnnkan, maineck, massgalw, massjez, mathit, mauring,<br />
meese, mclPrc, meschahs, mcfd)ing, milting, murneck, musik, nahwe, ncedrc, obsel,<br />
ohsoling, ohsse, panefa, paterncek, pauring, pamaring, pamepn, peefa, pesse, pincka,<br />
plchwe, plikais, plintze, pohderag, pohgull, pohpe, pranna, preedneck, presse, prigga,<br />
printze, prnhsse, pnckc, pudse, pnhdel, puhpe, pumpe, purmall, purren, puffen, putne,<br />
putning, putze, radsing, raggencek, ramming, raudsing, rohga, rohne, rohsse, rubbcn,<br />
rudse, rumbing, runtze, sattaschke, sauSsup, seehrdeen, seening, Seering, sicpol,<br />
skelidc, skrubbe, skudra, skumpe, ßmada, smilga, Specks, sprecsle, sprohga, spulle,<br />
spunde, stanna, steebre, strassding, stnhne, sumerag, sunniht, schnicker, schnipste,<br />
sacke, sarring, seemel, semgail, sichle, siehring, sumpe, sutte, sweineek, taukupcer,<br />
tebbe, thicss, tieter, waltsche, wegge, wchrsse, wehtra, wells, mcfdm, wetzbrulnver.<br />
wetzpuhpe, wienpuck, wilks, Witte, zäune, zcemujahn, zelms, zerre, ziehpa, ziska.<br />
ß) māju vārdi (1816. g.): abaukrautsche, baplc [bahlasi, bahze, gaide, kārklu<br />
scmueek, kassemneek, krische, maika, ßallingfrautfebc, ßalltngpubpe, saline; [kalniņi,<br />
kurpueeki[; [kunkuļi, kuņģi, sīriņi, skrāpji, streiti, zemgaļi].<br />
1. mājas:<br />
A. pētertālnieki:<br />
Pētert&les pagasts (savien.) —<br />
A. pētertales pagasts —<br />
B. snapju pagasts<br />
pētertālntekl.<br />
pētertālnieki.<br />
— snapenieki,<br />
brandziņi, briņķi, celmiņi, daībji, dzērves, jaundzērves, karinenieki,<br />
mazspuņņi, mežaprūsfni, nūstiņi, nūovadnīeki, ņūoņas, platauši,
prūsēni, prūsīši, pūšļi, spuņņi, skilti, tampiņi, tempji, vecdaībji,<br />
vimbas, zvirgzdiņi.<br />
B. snapenteki:<br />
bajlas, grebji, jaūnzemji, jeskas, lāči, mellalksņi, nūovadnieki,<br />
rubuji, stifnas, stūrmaņi, veģi.<br />
2. muižas: pētertales muiža, snapju m.<br />
3. sküolas: pētertales skūola.<br />
4. krūogi: bundžu krūogus, lubu kr., tamu kr.<br />
5. kalni: avūotu kalns, dumpja k., kazu k., mesa k.; [daibju k.,<br />
ķīķerk., milzu k., ņoņu k.]. s5a. uzkalni, pakalnes: čanču<br />
kalniņš, rusuma pakalne]. >5b. gravas, lejas: išvintenes grava,<br />
ņoņu leja, velna lama II velna leja).<br />
6. upes: viesLta.<br />
7. strauti: mellais strauts; [briņķu str., cielavas str.].<br />
8. ezeri: nustiņu ezers. [8a. dīķi: cūku dīķis].<br />
9. lāmas: ūolene. j9a. purvi: cūku purvs, snapju p.].<br />
10. pļavas: laca līekna, grīvi; [ciņi, ezeriņš, kliepa, krāces pl., līču pļ.,<br />
sila pļaviņa, usmiņa, zemdega]. [10a. ganības: dekšņas ga-<br />
nības, luksniņs, niedrājs, sila kalna gan.]. [10b. lauki: priedes<br />
lauks, riepiņl., velna l.].<br />
//. meži: bezdibens, lāča kakts; [daibju birze].<br />
12. tilti: briņķu tilts, [ņoņa t.j. l!2a. līči: briņķu līcis]. [12b. zve-<br />
jas vietas: līču dzelme, liepu līcis, zirgu dzelme].<br />
13. kapi: dzērves kapi, [šķiltu k.].<br />
14. pavārāt: ābūoliņš, bisnieks, cejms, dambis, kalniņš, rugājs, zīriņš.<br />
15. papildinājumi:<br />
a) pētertales pag.: pavārdi (1850): abel, apse, auns, auri, ballobd,<br />
bcrsobn, druhuin, eggliht, gescke, graudinsck, grihwit, grudup, iskapt, jurge, kaddik,<br />
kārkli», kimse, ķirsis, fnagge, krecws, krehsliu, krvuiht, krubmin, kruhsiu, kuļkaiu, lab-<br />
l'um, leepin, legsdin, maggohu, mehmo, muhrucek, murbe, musikant, nabadsin, obsol,<br />
el,soling, pabehrse, paegglc,<br />
plawais, pukkc, rehkstin, rohsc, rohschte, scgling, sille,<br />
spalwe, sprohje, strautin, sullarct, suntul, swihuc, wahn, wahrons, widdenceks,<br />
wisbul, zehlau.<br />
b) snapju psg. :<br />
a) pavārdi (1850. g.): abolin, apse, baltais behrsing, brnhklin, brulnucl, drille,<br />
cekrohue, ccwing, eglit, gaudcn, glahbey, grantinscb, grause, jahtneck, jurge, kalniņsch,<br />
kciscr, kirsis, kruhme, labsird, leepin |ļ lehpin, lcgsdinsch, mellalkschne, mime, vl,sc><br />
ling, ohsolneck, ohsche, pabehrse, paure, pippur, pluhmin, preede, radsing, rehkstc,<br />
rinkus, rohsiht, sauliht, Segling, smiltin, snappcneek, sprohje, stelp, suddrabin,<br />
suntul, swinnc, salpi, siering, tauweris, wahwarin, witing, zellme, zinnc, zinniht, zipol.<br />
P) māju vārdi (1816. g.) : brandsing, nohne, nnhstc, tamping, thamc.<br />
489
490<br />
— Praviņu jeb pravenīeku pagasts (savien.) pravenieki.<br />
/. mājas:<br />
A. praviņu:<br />
A. — praviņu pagasts pravenieki.<br />
B. — spifgus pagasts spifdzenieki.<br />
apškaleji, äbüomi, baūšķenīeki, bāliņi, beītiņi, džundžas<br />
eglītes, garauši, gavenes, graudi, grebšas, gūobdziņi, kannenieki<br />
karūotnieki, kausi, klabatas, kūlas, larnbrekši, liellauki, māli, mu<br />
cenieki, pauri, piči, pimpas, rasaiņi, ratnieki, riguļi, rumpji, sauš<br />
šiliņi, stumburi, svikri, vecvagāri, zeilari.<br />
B. spifgus:<br />
bīriņi, būriņi, cērnes, dzeni, dzirņi, ģibeīkas, kaītiņi, kundziņi, ķinā<br />
mizas, miečas, pastari, skrīvēji, stūopenieki.<br />
2. muižas: praviņu muiža, slūokas m. jeb mazā m., spifgus m<br />
tīlmaņu m.<br />
3. sküolas: praviņu pagasta sküola.<br />
4. krūogi: piča krūogs, preīsa kr., spifgus kr.<br />
5. sudmalas: gavēņu sudm., šaušu sudm.<br />
6. kalni: pūodu kalns, riteņu k., skābeņu k.<br />
7. gravas: arlavas grava, gavēņu gr., paūru gr., ratnieku gr.<br />
8. upes: slampes upe.<br />
S. strauti: baītaču upite.<br />
10. ezeri: aklais ezers, [strausa ez.j.<br />
//. dīķi: apaļais dīķis, garais d., [govju d., kalvu d.j.<br />
12. purl: spifgus tīrelis, [kāpostu purvs, stārku p.].<br />
13. pļavas: dzeņupes p[ava, gara pļ., līeknas pļ., vecvagāru pļ.; [Ieb<br />
liekņas pļ., nītava, rumbiņas pļ.].<br />
14. lauki: bresmju laūks, kapu I., smilgu l.; [leķu 1., paiķu I., trīs<br />
pūrvietes, urbju I.j.<br />
15. meži: bresmju bifze, spifgus mežs; [paiķu birze, prieduļu m<br />
pūriņa m.j.<br />
/6. krūmi: degšņas krūmi, kapu kr.; [apsu<br />
17. ceļi: bresmju ceļš, sudmalu c.; [leķu c.j.'<br />
18. kapi: [nitavas kapkalns].<br />
kr., jēcīšu kr.j.<br />
19. uzvārdi: ābūoliņš, berzkalns, beītiņš, dārznieks, galenīeks, jātnieks,<br />
legzdiņš, ūozūolnīeks, pavārs, riekstiņš, straūtiņš.
20. papildinājumi:<br />
a)praviņu pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): additai, aistraut, amatneek, amoling, arrai, atslehgu, audse-<br />
kul, bahle, bahring, balkit, ballod, bandeneek, bauskeneek, behrsing, bitteneek, bodselle<br />
bratschin, brmvel, bubbe, buggul, bulduring, bumbir, dail, dambe, dischler, drusku<br />
dmwe, druweneek, dsunsche, eglit, ergelneek, gabaling, galweneek, glasing, gobsing<br />
granting, gredsen, gudro, gulbe, imsemneek, irbe, kalke, kalley, kalning, kammaun<br />
(ante, karkling, karrothneek, kaulingwend, kausse, klabbat, klanett, klawe, klinger<br />
kohdohl, kraskur, krum, kruse, kuggeneek, kühle, kundsing, kupsche, kutscher, lagsbigaU<br />
laimit, laiweneek, lapping, leekmann, leelais, leelmann, leeping, leyesneeks, leyessausse<br />
leymalneek, liepit, ligger, lutteklis, maggon, mahle, mei, meiris, meister, meschol<br />
muhrneek, nehdre, neka, ohse, ohsoling, paure, pauting, puisi, raddineek, ranzing<br />
rassain, ratteneek, rekst, rende, riekull, rippe, rohse, rohsingdaw, rumpe, rundalneek<br />
rutzku, sargs, saulit, sausse, sehne, sills, siwen, skilling, skrodel, skuige, snappe<br />
neek, stackar, starpneek, stopeneek, stradneek, strehlneek, stubel, swikker, swilpen<br />
sallkaln, sarring, selting, semgall, sustars, teesnes, teewain, thiesing, tilting, urksch<br />
uppesgriwe, uppur, waddak, weentul, wehwer, wetzwelle, widdeneek, zehlais, zibbul, zirul<br />
ß) māju vārdi (1815.): gehring, imsemneek, kalning, mosusleibe, recksting, run<br />
dalneek, saussing, siewen, sarring, siewart, wesper; [bresmes, jēciši || jeckalēji, paiķi]<br />
Ibehtiņsch, kazatneeksj.<br />
b)spirgus pag.:<br />
a) pavārdi (1836.— 1857.): bodsell, buhkull, gibbeik, grabbul, dischler, krohnit,<br />
ledding, massais, Pinke, preedneek, pumpur, «tuĢe, weddei, zabbing.<br />
ß) māju vārdi (1816.): aistraut |ļ aisstraut, lebbe, predneek, senge, zaksche.<br />
Remte(s pagasts) (savieti.) —<br />
A. rethte — rethtenieki.<br />
rerhtenieki.\<br />
/. mājas: 2) kapelnīeki: ķekaras, ķīves (upes- un lauka-), lan-<br />
cenes, leiši, paüti; b) rerhtenieki: anšpēteri, asenieki, aüduri,<br />
bāliņi, ber3ziņi,<br />
caünes, cejmi, ciskaiyi, dulbji, ģer 3<br />
maņi, jaūči,<br />
juparas, kakanagi jeb rāceņu sargs, krumeši, kapšas, ķetlēri, lāči,<br />
laügaji, leļi, mūrnieki, nikužas, pipeļi, platiņi, rāceņi, saulītes,<br />
sileji, spigi, stapāni, zajumi, zīzeļi.<br />
2. muižas: jauna muiža, klagāti, remte(s m.) [remtē], kapeļu m.,<br />
plūoči [kap.].<br />
3. skuolas: rerhtes sküola^<br />
2a. baznīcas: rerhtes baznīca.<br />
4. krūogi: kapu krüogus, rerhtes kr.<br />
.5. kalni: burlaku kalns, dragūņu k., mēra k., veču k., zalkšu k.,<br />
ziedu k.; [bērzu k., juparu k., karšu k., plaisu k., silēju pilskalns,<br />
vanagu k.j; sbuļu k., doņu k.,<br />
duļķa k., pinkschu k., sudmalu k., tru-<br />
maiņu k., zepļa k., zirzeņu k.j. s5a. pakalnes: kalēja pakalne,<br />
mala kalniņš, saulīšu pak.ļ.<br />
491
492<br />
6. strauti: akmena strauts, bāliņu upīte, nüovadu str., purava str.;<br />
[dzelmes upe, krumešu upīte,<br />
str., wihndedschu ffr].<br />
7. ezeri: rerhtes Ģzejs.<br />
lubinieku str., melnais str.]; [sileju<br />
8. dīki: greizais dīķis, kazu d., leišu d., mūrnieku d., puiša d., pur 3<br />
va d.<br />
[kapeļūosj, struņķa d., zingas d. [remtej; [dumbru dīķītis,<br />
klagätu d., krūma d.. maigu d., platiņu d., skudru d.j.<br />
9. pur a vi: kāršu pur'vs, suņu jeb saūlīšu p.; [līzes p., vecā tīrelene];<br />
[dublis-besdibens, lukna p., plotschu p., stapanu p.j.<br />
10. pļavas: cinene, dūšeles jeb düssilas, krūogus līeknis, musene,<br />
nüovadu straūts, platais līeknis, pūslene, pūolu līeknis, rūobezu<br />
straūts, saulīsa pļava, suņu purvs, vilcene; [akmeņu strauts, baņčka,<br />
dīķis, dūkstāje, poļa liekna, spoku dīķis, stūrelis, skuna pļ., žaģenes];<br />
[buhņikas lihdums, dsirmaļu leekns, eewas pļ., jaunsemju pt., kapu<br />
leja, kasu dihķis, krahmene, lanzenes, leischu dihķis, lihkuma dihķis,<br />
nuhjas pt., staidsene, taures lejaj.<br />
//. meži: dugas mežs, kaķu nagu<br />
bir a<br />
ze, medus birze, platiņu mežs<br />
jeb vilcenes m., trumeļu kalns; [bāliņu sils, krumešu m., mūrnie-<br />
ku birze, padambe, purvmale, vikstraute]; [auna m., apschu meschs,<br />
dihķa audsis, kleberene, kuiļa m., leļu m., piķa m., trumainisj. [lla.<br />
krūmi: lipstene, zaķene].<br />
12. ganības: miglene, [kārklu bedre, puišu dīķis]; [anas zelmi, apses,<br />
apschu zelmi, atmata, ģerikas, krogus zelmi, lanzenes, mihklenes,<br />
preedes, zelmiņi, ziskaiņu zelmij. [12a. lauki: avota lauks, dīķmale,<br />
markas 1., nabaga I., priedes I., šķūņa l.j; [audschu l., auna l.,<br />
behrsu l.,' dihķa 1., jaunsemju 1., kuiļa l., leekna, leļu l., osola l.,<br />
purmiņa 1., struņķa l., tauku druwa, wehju l.j. [12b. salas pur-<br />
vos, mežos: laca salaj. [12c. ceļi: likais āzis,<br />
strautnieku celšļ.<br />
[12d. tekasļļtaki: zaķu teka ļļ taks). [12e. tilti: bāliņu tilts,<br />
platiņu t.ļ. [12f. bedres: čūsku bedresļ. 12g. zvejas vietas:<br />
rozu dzelme].<br />
13. kapi: ciskaiņu kapi, kungu k.,<br />
žīdu k.<br />
14. pavārdi: bīlaūs, caūne, cers, deļļa, krūmiņš, lagzdins, melderis,<br />
mellbikss, pinka, runcis, se.skis, tupētājs, ūozūoliņš, ūozūols.<br />
15. papildinājumi:<br />
a) r e m t c s Pg. :<br />
kauncsekkis, kempel, keppul, kirse, kruh,n, kukke, kummessar, knrme, lahze, lehping<br />
lcelbrahl, liehzen, linkis, lunte, matröse, melgan, meslis, mukke, nabbag, nehdre<br />
nesinn, ohsis, paruckc, peere, pohde, pinka, Plügge, podcnek, prahting, pratenek, prau<br />
ling, puhre, pullis, radsing, ralje, rehksting, rehri, rieben, robne, rubķe, rnten, seh<br />
ring, silling, skudre, sparwe, sprohge, staggar, stappan, stebre, stcrbs, strasde<br />
stuggc, swille, sichle, susche, sutte, swirbull, swirgsd, schaudare, fetter, malm, map<br />
ron, wannag, weeting, wietoling, winckis, Witte, zehlau, zepurnek, zierul, zigahus<br />
zirpen, zuncke, czohzen.<br />
ß) māju<br />
vārdi (1816): apschenek, buhdsche, buhnis, jaunsilej, kalnasille, leye<br />
sille, nowadnek, piping, Plahze, pcnkoke, rnhge, wiendedse [mibnbcbfcbi]; sbruhwel<br />
dugi, dradschi, klenzi, kuhlaini, Pinkschi, ruģi, ruhņi, seski, tihrekij.<br />
Y1 sudmalu vārdi: [falifcpu sudmalas, kapelu sudm., teteru sudm.].<br />
b)spriņģu pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): ballod, barde, berse, siele.<br />
ß) māju vārdi (1816.): caspar, dagge, jooste, kuksche, melgrawe, skrunde, sallum,<br />
tirel, warmak, wehse.<br />
Y) kruogu vārdi (1816.): runtschenkrug,<br />
skamen kr.<br />
B. smukas jeb smuku pagasts<br />
— smucenteki.<br />
1. mājas: apšenieki, bēžas, bijļi, brātūži, ceplis, īlini, kalējs, kalites.<br />
kalna sar'gs, kaļķi, kūlas, muldaiņi, šmidr§ni, vēji, zaļumi, zvej-<br />
nieki.<br />
2. muižas: smuku muiža.<br />
3. skūolas: smuku skūola.<br />
4. krüogl: ābeļu krūogus, kūlu kr.<br />
5. kalni: cālenes kalns, kapu k., kaistais k.; [elles k., pērēju k.,<br />
smēdes k., vidus k.j. [5a. pakalnes: apšu pakalne, avota pak.,<br />
vēju pak.]. [5b. lejas: pērēju leja, upes 1.]. [5c. bedres: āpšu<br />
bedre, melnās bedresļ.<br />
6. upes: rerhtes viesatu upe. [6a. strauti: akmiņu str., kūlu str.,<br />
plāmsenes str.].<br />
7. grāvji: akmeņu straūta grāvis. [7a. e.z§ri: smuku ezers].<br />
8. dīki: brūža diķis, kamera d., krūmenes d., pelnu ci., sudraba d.;<br />
[buku d., kūlu d., smilgu d.].<br />
9. puravi: ilinu pufvs, skarbas p., tīrelis; [atvašu p., melnais p.,<br />
pūces p.j.<br />
0. pļavas: abrene, b?r 3<br />
zu pļava, cālene, grīslene, jūostene (apaļā un<br />
gasena), kalēja pļaviņa, krievenes, kūlas dīķis, lejas pļ., placis,<br />
plāmsene, spūodrene, teteris (lielais un mazais); [dzērves strauts,<br />
kraģene, lācis, lieknis, ozola līcis, strauts, tīrelene, zaķene].<br />
493
494<br />
77. līči jeb upes pļavas: lielie liči, mazie liči, mukleja liči, per 3-<br />
kūona liči.<br />
12. lauki: cāļa kalns; [brūža I., buku 1., gabaliņi, kapu I., kraģene,<br />
krastmales 1., pirts 1., smilgu 1., strauta I., upesl., vidus I.j. [12a.<br />
ganības: gušņu dīķis, kalna lauks, kazu birze, pīpeņu celmi,<br />
vēju celmi].<br />
13. meži: bēžu prīedeles, brātūžu mežs, ģer'bums, jurkas m., kapu m.,<br />
kalīsu m., kazu birze, leiša m., liepu kalns, sīkums, skar'das<br />
puravs, šmīdrenu m.. vej 3 ša m., vēju m., zvejnieku m.; [rožu mežs,<br />
sudraba birze, vepra kalnsj. [13a. krūmi: kumeļu krūmi].<br />
14. ceļi: leiša meža ceļš; [atmatas c., cālenes c., kaņiera c., kazu<br />
birzes c., rožu bruģis, skardes purva c., vidus lauka c.ļ. [14a tilti:<br />
kūlu tilts, meža t., teterenes t.].<br />
15. kapi: kapukalnu kapi, smuku k.; [meža kapukalns, šmīdrenu kapi,<br />
vītiņu k.].<br />
/6. pavārdi: buks, bullis, īle, kaļķis, kar s<br />
pis, ķempelis, ķezberis, prīe-<br />
dīte, pūolis, sprūoģis, tura ks, vilks, vīndedzis.<br />
C. vīšifļķi jeb vīširļķu pagasts<br />
/. mājas: a) ķuņķurnieki: ķunķuri (3 —<br />
vēženieki: vezes (4<br />
— vēžu<br />
— vīšintnieki.<br />
guoži,<br />
kalēji, vēveri);<br />
ješus, kalnavēzes, mūrnieki, vevep);<br />
viekaļas; b) igauņi, mucenieki, pažūobeļi, skaldi; c) rāvenieki:<br />
rāvas (4 —<br />
rāvu<br />
kupša, pēternieks, rüsis, stūrītis).<br />
2. muižas: vīšiņķi jeb vīšiņķu muiža, rāvas jeb rāvu m.<br />
3. skuolas: vārnu skūola.<br />
4. kruogi: vārna krüogus.<br />
5. kalni: bankavkalns, ciemātes k., degšņas k., kufpnīeka<br />
lielais k., priedes k., ttzva k.; sbuļu k., ķihkuru k.,<br />
zenes eekalniņschj.<br />
6. pakalnes: teva pakalne.<br />
7. lejas: grīvu leja.<br />
8. krasti: grīvas,<br />
mellais krāvis.<br />
9. /5c/.' dziļais licis, ievu 1. s9a. akas: zeematu akaj.<br />
k., ķiputu k.,<br />
skudras k., was<br />
10. upes: ķuņķurupe + vīekaļupe + muižu upe + vēžu upe; srahwu upe].<br />
11. strauti: akmiņu strauts, ķība, mellais str.,<br />
skuolas str.; [oscha str., stipreneeku str.j.<br />
12. grāvji: lielais grāvis.<br />
13. ezeri: vīesatu sudmalu ezers.<br />
nuovada str., pičufga,
14. dīķi: atmatas dīķis, ciemātes d., degšnas d., garüdenis, jtzküopa d.<br />
ķības d. (mazais un lielais), līkais d., lielais d., līeknas d., mušenes d.<br />
pēterdīķis, priedes d.<br />
/F. purl: ķikusu pūrs, meīlais p., vafnu p.<br />
/6. pļavas: apšenes, druvas, eglūoņa, grīvas, iejsplava, līekna, vas<br />
cenes aste; sdsiļais lihkums, krahmenej.<br />
/7. lāmas: lapsu pūriņš.<br />
/5. lauki: vilku gabals.<br />
19. meži: briežu kalns, igauņu mežs, mušene (s. m.), vafnu purs, vas-<br />
cencs, vīekaļmežs.<br />
9S. tilti: balbāržu tilts.<br />
21. kapi: rāvu kapi, vēžu k.<br />
22. pavārdi: balūodis, dreīmanis, dūmiņš, gūoža, igaunis, ješus, knub-<br />
lis, līepus, mucenīeks, mūrnieks, šiliņš, spalviņš, štigus, vēveris,<br />
vīekaļa.<br />
23. papildinājumi:<br />
a) r ā v<br />
a) pavārdi (1835.): behrsing, dreimann, egglit, ipsche, kupsche, lagsding, lehn<br />
ohsoling, peterneek, Pudel, rosekaln, ruhse, salming, strihke, seltepllcke, tilling, ziru<br />
ß) ciemu vārdi: sķemeļu zeems, rahwu z.].<br />
b) višiņķu pag.:<br />
a) pavārdi (1858.): ahboling, ahse, aisgraw, verfing, bruwel, dahre, eglit, ewe<br />
galwing, graude, grauding, griewing, grücke, kaddick, kesber, kiplok, kippe, kirsis<br />
kurpneek, lagsding, laukesarg, leepe, luhse, musikant, needre, ohsoling, rumbe, rutke<br />
sahms, saulite, sehrdeen, spalwe, sprohge, sulleretze, theraud, tschiggan, Wieling.<br />
wcckalas.<br />
ß) māju vārdi (1811.): ewel, (1858.): weegle, skulteeschi ari ķuņķuri, weikalas a<br />
D. vīesati jeb vīesatu pagasts<br />
— vīesatnieki.<br />
3<br />
1. mājas: anites, ažamacas, cer pi, eglītes, jurenu skapari, kazenieki,<br />
leiši, luknas, maliyi, priedes, simayi, skudres, stīpenieki, teteri,<br />
vaīki, vecpeķi, zileni, žagatas.<br />
2. muižas: grūosti, klapkalni,<br />
3. kruogl: tilta krūogus.<br />
vīesatu muīža.<br />
4. sudmalas: vīesatu sudm. s4a. bedres: avotenes bedres].<br />
5. upes: vīesatu upe. [5a. dīķi: cauņu dīķis, grostu d., lapsu d.,<br />
māliņu d.,<br />
siena d.ļ.<br />
6. pļavas: baūzene, dancene, ir e<br />
šu pļava, jaüjas, käpüostene,<br />
luknu<br />
pļ., niedru pļ., vaiku pļ.; [mellās bedres, rāvene, vidus pļ., vi-<br />
nedzene].<br />
495
496<br />
7. meži: žagatenes, [pudurs, žida kapiļ.<br />
8. kapi:<br />
cer 3<br />
pu kapi, mucku k. [8a. akmeņi: lielais akmens].<br />
9. pavārdi: ber'ziņš, cīrulis, dūzis, lagzdiņš, rutkis, ūozūols, videnieks,<br />
vitūoliņš.<br />
10. papildinājumi:<br />
a) pavārdi (1835.): behcke, behrsing, duck, czohze, datschka, dcnsckke, diditz, dindurbs,<br />
gohscha, grand, griewing, kaiwe, karkle, keppe, kickie, kutscher, lacka, luntsche, Pohlit,<br />
prehde, pubcfe, pupol, rauding, reine, rinkus, rohnis, royse, rupg, rullc, rutke, skrahpe,<br />
skrande, Strünke, schwilping, sackis, tscbabbe, wahzet, wieting, wilcks, zerring, zinnis,<br />
zirpsfe.<br />
wilke.<br />
ß) māju vārdi (1816.): gludain, kaigak, klapkan j! klappekanne, struping; (1850.):<br />
Reņģes pagasts (savieti.<br />
1 mājas:<br />
A. ārtšnieki: {<br />
—<br />
P» ārišu II ārišu pagasts —<br />
B. grerjču pagasts —<br />
C pilskunga Ļaudis.<br />
D.<br />
refļģes pagasts<br />
E. upes pagasts<br />
tag. Zebrenes pag.) —<br />
—<br />
ārišnieki.<br />
grefļčenieki.<br />
— refļģenieki.<br />
upenieki.<br />
reņģenieki.<br />
āriši II ārīši, baltiņi, jaunāriši, kalneji, lamberģi, lüodites, meijas,<br />
mukas, raģi, ružas.<br />
B. grefļčenteki:<br />
bifznīeki, jūoni, peles, pluņķi, pūdējumi, rūožukalns, šķīetnieki.<br />
C. pilskunga ļaudis:<br />
villikas.<br />
D. refļģenieki:<br />
beīkas, berķi, biļli, ciemātas, čakši, dadzītis, drukas, eglītes, ga-<br />
rüozas, gāguļi, grabas, jaunzemisi, jākaiņi, kannenieki, klump(j)i,<br />
kufpnīeki, kūku kalni, līdumi, liepu kalns, mālu kalns, müodri,<br />
paulinas, pūočas, rambužas, Sniķeri, spafviņi, straūtiņi, sumaragi,<br />
tīkas, tüomalas, veveriši.<br />
E. upe nieki:<br />
alkšņaragi, aņeni, apšenīeki, briežu kalni, ciskas, čegas, dārznieki,<br />
dekšekuji, dunaīņi, iltzni H īlini, jungaīņi, klamberi, klāviņi, kunas,<br />
lüki, lūsi, lümaini, midzeņi, nūovadnīeki, ptzrkü0ni, pintuli, prīe-<br />
daiyi, punkas, siiakalni, šiliņš,<br />
states, tufķi, vārnas, zāģeri.
2. muižas: ārišu muiža, grenču m.; jauna m. jeb katrīnm., reņģes m.,<br />
tīkas jeb tīku m. (reņģ.); upes m., vidus m.,<br />
2a. baznīcas: ārišu baznīca.<br />
3. skuolas: reņģes skūola, upes sk.<br />
zušu m. (upe.).<br />
4. kruogl: jākšpēteris (āris.); aūniņa krūogus (reņģ.); upes kr. (upē).<br />
5. sudmalas: ārišu sudmalas; reņģes sudm.<br />
6. cepļi: ārišu ceplis; reņģes c.<br />
7. kalni: baūžu kalns, ejkus jeb tzlku k., smehra kalni] (ārīš.); klūona k.,<br />
krāču kalni, laūču k., (reņģ.); silavu k. (upē); sgarais k. (grenč.),<br />
krahtschu k., jeb kasu k. (reņģ.)]; sawota k., elkus k., jat)nu k., kapi-<br />
ņu k., krehteļa k., marschas k., matschus k.,<br />
met)ja k., zepus k., zihruļa k., (up.)].<br />
mora k., pilsk., smejas k.,<br />
L. upes: vājupite, vidus upīte (aris.): bērze(s upe), reņģes upe (reņģē);<br />
upite jeb ze.brus izteka (upē), [sutenes upite (zebrus Ģzeja nuo-<br />
teka) (up.)]. [8a. strauti: reņģu weza purwa strauts]; sahbulenes<br />
str., midseņu str., wahrnu str., wehscha str. (up.)].<br />
9. ezeri: svētes Ģzejs, vā[u ezeriņš (āris.) reņģes sudmalu ez., z?b-<br />
rus ģz., upes sudm. §z. (upē); sluhsu eseriņsch (up.)].<br />
10. purvi: elku purvs, grīvgaju p., sūnu p., (aris.); sannas p., zepļu p.,<br />
(aris.)], skaschoka p., krusta p., kunga p., miglis, sebrus p. (up.)].<br />
11. pļavas: kalēja p]ava, svētes p]., sviīpene, va]u pj. (aris.); [behr-<br />
sene, dunadsene, esarpurws, zepfa purroi]; aūniņu p]., btzrzu dīķis,<br />
līeknis, lielā pļ., padambe, pluņķu dīķis, rükulis, zaglene (grenč.);<br />
bētene, ģīezene, jungaīnene, kazene, krüodzenieka dīķis, lāču dī-<br />
kis, mazais malu dikis, prīežu pļ., stibulis (upē); sapsulene, bah-<br />
nitis, beitene, brankene, dankara lihzis, dega, jehrastes pļ., krehwete,<br />
krogene, podsenes pļ., strautenes pf., Stümpens, schidrawas, weidis,<br />
widenes pļ. (up.)].<br />
12. meži: baūžu kalni, kalnēju mežs, lūodes priedes, raģu bifze (āriš.);<br />
bukustraūts, pumpurs (reņģ.); menģeļu m. (upē); skuņu meschs,<br />
meigaļu m., silu kalni (up.)].<br />
13. ceļi: baznīcas ceļš, druku straūtiņu<br />
c. (reņģ.).<br />
14. kapi: ārišu kapi, grenču k., viīliku k. [pilskung.]; baznīcas k.,<br />
grabu k., (reņģ.); upes k.<br />
15. tilti: biļļu tilts, blīeķu t. (reņģ.).<br />
I-tlR, un Filololoģijas filosofijas fakultātes sērija V. 32<br />
497
498<br />
/6. pavārdi: banga, krüza, lacis, lūsis, muka, sila, tūta (āris.); pūolis,<br />
urga (grenč.); antūons, arājs, bērziņš, eglīte, gailis, kalniņš, krüza,<br />
kūošķins, lagzdiņš, samtiņš, skudre, stiģis, ūozūols, vīndedzis, ziep-<br />
nīeks (reņģ.); alksnis, dreīmanis, iesalnieks, krinka, kurpets, ķēris,<br />
paūts, pūodnīeks, smuģis, sprūoģis, zaķis (upē).<br />
17. papildinājumi:<br />
a) ā r I š u pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): balting, bauschke, brikksche, bruwel, dauschke, duhrke, kohtzer,<br />
luhse, mulkit, pluhm, pūtais, sirmel, strasding, sudrab, sunning, sakke, srvehrs,<br />
tikkum, wagger, wieting, wilks, wispohls.<br />
ß) māju vārdi (181 jackschpeter stg. baltiņi, bruschas, mukas].<br />
b) grenču pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): breck, buks, bunge, dakter, dambe, dantzke, grabbe, grus^,<br />
gulbe, kasneek, kohgraus, kreetsch, kukke, medoht, ohsoll, plintsche, plumpe, samting,<br />
silling, seemel, urge, Wewer, wilks.<br />
ß) māju vārdi (1816.): Puhdain (lg. pūdējumi).<br />
c) reņģes pag.:<br />
a) pavārdi (1835 : adjehr, balting, bäte, breck, bruwel, butte, bulte, bungcks,<br />
burkahn, busse, dahnel, dikke, dimsche, gaile, günthers, insenne, klawe, koke, kragge,<br />
krankul, kruhming, lahze, leping, lubans, luhse, migle, ohsol, palihgs, pohne, pumpur,<br />
rohne, ruhsing, skrabbe, skrande, skursten, steegul, sterkis, strasds, sakke, sarring,<br />
schaim, tieter, tschakste, weewer, wilks.<br />
ß) māju vārdi (1816.): ruckull.<br />
Y) kruogu vārdi (1816.): kalnenkrug.<br />
d) u p e s pag: I<br />
aļ pavārdi (1835.): abmcr, appihns, bahr, ballode, bange, bekte, bidde, bitt<br />
breebc, bruhnais, brutze, butē, bulle, bumbeer, bunge, bagge, beenau, dehse, dunde<br />
gaile, garkuhl, grant, grausse, grücke, gulbe, irbe, kalley, kalning, karkle, kesbe<br />
kewitz, krautsche, krawit, kugge, kurke, kurpitz, lagsde, lahze, läppe, lapping, lecp<br />
luhse, lumste, magohn, meese, meye, missing, muhre, nehlis, ohding, ohsis, ohso<br />
osckeneek, peesis, pihle, pinksis, pirag, pluhme, pohding, preede, pnpeed, puttn<br />
rausse, reeksting, rohne, rosit, ruhse, rukke, rumbe, samting, sepste, sihpol, sillin<br />
skimmel, slahge, smilge, smugge, sprohge, stalte, strasding, struhge, suddra<br />
swempe, sakke, sallum, sarring, sehmel, sihle, sirne, swirbul, turke, tschune, upbt<br />
upmahl, roatfe, roanag, watze, wehwer, werding, wihtol, wilks, wisbul, zehlau, jet<br />
bcr, zihrull.<br />
ß) māju vārdi (1816.): aa) kaiesehte skahjusehtas], [tefufcfoas, strautiņi]. ßß)zu§<br />
muižas mgjas (1816.): egliten [eglites], kuke lkuhķi], esserluk, leiesluhk, purwcb<br />
nowadneek, preedain, ziske.<br />
Y) kruogu vārdi (1816): aa) thiclenkrug, weegenkr. ßß)<br />
kruogi: luckenkr.. suscheukr.<br />
zušu muiža
. mājs:<br />
A. brizulniek:<br />
— Sēm(s pagasts) (savieti.) sēmnlek.<br />
A. brizul(s pagasts) —<br />
B. kalv(s pagasts) —<br />
C. plleņf pagasts) —<br />
brizulniek.<br />
katvntek.<br />
plīeņnlek.<br />
D. — raūd(s pagasts) raūdntek.<br />
E. sēm(s pagasts)<br />
— sēmnlek.<br />
b§rts, b§rzkaln, druķ, jaunzern, (vērš)kalej, kauliņ, (jeb strautiņ),<br />
kāvuž, kikal, laugaļ, mucniek, skribats, suis, tīds, tuots.<br />
B. kaivniek:<br />
apaļie, aūde.r, berzkaln, ceplis, cīruļ, dzeguzs, jaunzern, kaūgur,<br />
knib, ķeīts, ķivits, lapen, liķ, nuovadniek, pundžur, radziņ, sudmaļ,<br />
šaīdar, tiītiņ.<br />
C. plieņniek:<br />
a) laūcnīek: bučks, kalmež, līkaīņ, meis, pakuls, ragaiy, rat-<br />
niek, sīpuol, sprūoģ, struņķ, temp(j), tiesneš; b) mežniek:<br />
kuo(r)šs, perkuon, tīļs, vĢcum.<br />
D. raūdnlek:<br />
aküot, ģīezs, kaķen, kašil, kuls, ķēbiļ, ķivuj, laü(k)küok, Isis, līekaļ,<br />
mīļkaln, pičs, prīekuļ, pustiņ, punieķ, pūol, reķ, rūojs, zvifbuļ.<br />
E. sēmniek:<br />
a) laücniek: aūziņ, bember, dufikur, ezerkaln (senāk divi mājas:<br />
ķīš un pavar), kalniņ, kalnmucniek, libets (senāk divi mājas: dzēpur<br />
un skujs), lieljūoņ, vycvagar, zandar (senāk divi mājas: ķitks un<br />
zandar); b) mežniek: lejsmucniek, līelcepļ, lüocis, mazcepj, pavul,<br />
struņķ.<br />
9. mulžs: līelbrizulsmuiž, mazbrizuls m.; kaivs rn.,<br />
kārs m. (kaivs);<br />
grundž, mazplīeņm., plieņm. (plieņ); lejsm., raūdsm., (raūd); kul-<br />
ven, sēmsm. (sem).<br />
3. skūols: brizuls skūol, plieņ sk.<br />
4. kruog: čīekurkrūogs, dreīmaņkr., piķkr., stürkr. (briz.); bukkr.,<br />
(kaiv.); berzkr. (plieņ); raüdskr., raüdsmazais kr. (raücl); mürkr.,<br />
silkr.<br />
(sem.).<br />
5. sudmals: raūdsvējsudm., sēmssudm.<br />
499<br />
6. kaiti: āžkalns,milteņk. (raūd.); bukkrūogk., 6reģk., gaūrenk., jūrsk.,<br />
kalejk., karitsk., krīeviņk., ķerk., ķēpurk., svilumk., šūpuļk.,tevk. (sem.);<br />
[lustūžk., sudmaļk.]; sabrikalns, ahsch k., aplok k., apsch k., ausai k.,<br />
32*
500<br />
bausen k., behrs k., bifchu k., briņķ k., enschķen k., eser k., gohw k<br />
grahwischa k., joftiņ k., juhriņas k., kaķu k., kapu k., kartaw k., ķeh<br />
pur k., ķihrag k., leela purwa k., leelais k., lagsdu k., lehģer k., muh<br />
neek k., osol k., pabēgu k., padruņ k., pakul k., plikais k., renges purwa k<br />
ruhsch k., sils k., skudru k., steeģeļ k., sudmal k., swilum k., schu<br />
puļa k., waldschepu k. (plieņ.)j.<br />
7. gpavs: dziļa grav (briz.), [osstrauts].<br />
8. ups: dreīmaņ up jeb skribatup, mellup (briz.); läcup (rauci.); lanku<br />
me,llup (sem.); sdsiļa strauta upe, kasu purma upe, ķeldas eser up<br />
kihrupe, pleeņeserupe (plieņ.).J<br />
9. straüt: cüksstraüts (briz.); līekaļstr. (rauci.); vanagstr., ziļstr. (sem.<br />
/S. valk: kivlam (sem.).<br />
//. ezer: baīten, ciemen, meilen, pilsezers, ziven (briz.); leisez. (taga<<br />
pļava un tīrums), sile?, (kalv.); ķelcisez., pliens, jeb pakuļez<br />
tempje.z. jeb likaine?. (plīeņ.); küokness, rnellen (raüd.); gareze<br />
jeb lüodsez., mucniekez., sēmsez., sudmaļ§z. (sēm.); [brankūzi<br />
brizules ez.ļ; skohp efarč, lin es. (plieņ.)].<br />
12. dlk: vēverdīķs (sem.).<br />
13. bezdiben: ķīkaļdzeīv (briz); kuctzncizelv., varždīķs (raüd.).<br />
14. pur: siļpurs (kaiv.); nīžp. (liel-, maz-), (plīeņ.); kirkp. (rauci.); ga-<br />
raisp., kazsp., kulvtznp., mārsp., (sem.); [dzelve,'karietes p., lodes p.<br />
salkschņu p., dseh p., dsehrmeņu p., dsiļi purrvi, garais p., kasu p<br />
kaust p., kohp p., laņaimfp., mellais p., muschu p., pohļu p., reņģu p<br />
suhnu p., (plieņ.).<br />
15. pļāvs: avūotpļāv, cükstraüts, cūkv§cumpļ., dreīmaņsiliņpļāvs, dz<br />
lais kārkls, ģerbumpļ., kalppļ., klagatpļ., knips, krīeviņpļ., līekn<br />
straüts, mejlupspj., rīežpļ., temppļ., (briz); apspl-, ifbitspļ., jaün<br />
zempļ.,knibpļ., smirclast., stirnpļ., šēpiņpurs, tiltiņ, vilksalspl-, žuburp<br />
(kaiv.); ekpl.,ķirag, likaiyyzerpl-, rurhpuļ (: meirumpuls, raganr., ra<br />
nīekr., spicnīekr., tīesnešr., vecumr.), silpļ., silpurs (plīeņ.); gara p<br />
kalnstarp, kuīb(a), ķivuļpļ., Iank(a)s, līekaļstraūts, mejlup, priekuļp<br />
staībūogs, upmalspl. (raüd.); abriņs, apsstraüts, bäbs, diben, dze<br />
purpļ., grantskaln, grantskalnup, jūoņgraviņ, kazspurs, krieviyp<br />
mejlup., müküots, pävulcerpen, raten, uozūolpļ., vanagstraüt<br />
vĢCumpļ., zandarveīd, ziven (sem.); [dampļ., krūmpļ., strīdpļ.<br />
sahbeles pt., akmeņ pļ., apen pt., aplok pt., awen pt.,<br />
awot pļ<br />
blusu pļ., dehļu tiltiņ pļ., dibin pļ., dsehrmeņu pļ., eser pt., esergal p<br />
gredsen pļ., ģehrbum pļ., jehru pt., kaķu pļ., kaln pļ., kaln behrsu p<br />
fanep pļ., klip pļ., kumeļ pļ., kutzen pļ., leeta pt., leela kron pļ., leela
purwa pl, leep pļ., leijas pļ., leij behrsu pļ., masa krön pļ., mela pl<br />
poter pl, preesch pl., rahzeņ pl.,<br />
schķelm pl., schuhpuļ pl.,<br />
robort pļ., sihpol pļ., strasd pl<br />
silas pļ., upits pļ., uter pļ., zeemiņ pļ<br />
zepļa pļ. (plieņ.)]. [15a. ganības: alkschņu ganibas, breeschu kakts<br />
dadschu plazis, grusais plazis, leelais zirtums, lihdum gan.,<br />
plazis, rankas gan. (plieņ.)].<br />
16. lauk: mankenlaüks (plieņ.), zaķi (sēm.); [briņk l., dahrsa l., eser l<br />
garais l., kalna l., padruwes l., suhnu l. (plieņ.)].<br />
/7. mēž: damprīeds, cizilalskarkls, kapsetsmežs, kasparm., sil(a)druv<br />
(briz.); bukkrūogm., grivs, kapsetsm., radziņkain, sucima]m. (kaiv.)<br />
āžkalns, brīežsils, milteņkalns (raūd.); kalejkalns, klajais sils, tev<br />
kalns (sem.); fķīkaļu birze, rauškalni, vanagbirze]; sabras kalna m<br />
aklais m., dsiļais m., krusta zeļa m., legsdoņu m., lihgaiņa sils, lih<br />
gaiņu m., mellais m., zepļa m. (plieņ.)].<br />
18. tilt: attek(u)tilts, cükstraütt., mellupst., vēršt., zivenst. (briz.).<br />
/9. kap: brizulskap, kaivsk., plīeņk., raucisk., semsk.<br />
20. pav&rd: kapuosts, strēlnieks, zilaisgails (briz.); būgaīns, jātnieks,<br />
linu<br />
üozüols (kaiv.); berzis, bifznieks, sprūoģs (plieņ.); alksns, amūolī(ņ)š,<br />
bics, düt, gails, kupls, sildedz(i)s (raüd.); balüods, ipss, jātnieks,<br />
legzdiš, līepkalns, skudr, skuj, skumps, uozūols (sem.).<br />
21. papildinājumi:<br />
a) brizules pag.:<br />
502<br />
d) raudas pag.:<br />
a) pavārdi (1850.): aboling, akkot, auniug, ausiug, ballaude, vehrsmg, breede,<br />
bruwel, burding, egle, grücke, guhgis, kaķken, kalning, kaschel, kaschozing, kiewul, kra-<br />
etiug, kreek, kruhming, lagstgall, lapping, lapsa, legsdmg, levneek, leipe, lohdit, ohso-<br />
liug, pawar, puķķit, pumpur, reekfting, rohje, salming, sauder, segling, sihpol, selle,<br />
waywering, Wewer, zeekur, zierul, zurmg.<br />
ß) māju vārdi (1816 ): kirkis, leelais kalleis.<br />
e) semes pag.:<br />
a.) pavārdi (1835.): ahbel, aisiņ, bcrsiņ, blohdueek, brauzey, egle, gaile, gintum,<br />
karkliņ, kausneek, kruklit, kurziņ, leepiņ, ohscht, ohsoliņ, paegle, pohdiņ, preede, puckit,<br />
puhpol, reekftiņ, rohsit, rutzke, sander, sillekaln, silliņ, steebriņ, «eebtn, tetter.<br />
jj) māju vārdi (1811.): augstraut, esserkreewiug, kittke, lehle, masse, pawar,<br />
prebgc, skuie, seepur, uppeskreewiug, usser.<br />
/. mājas:<br />
A. slampenteku:<br />
Slampes pagasts (savien.) —<br />
balgalvji, bateri (gal-,<br />
A. slampes pag.<br />
B. vikseles pag.<br />
—<br />
slampenieki.<br />
slampenieki.<br />
— vikselnteki.<br />
sil-, vids-), bfnūži, bubinkas, būriņi, čabas<br />
dārznieki jeb deriöi, dimzas, dzirkuļi, imzemnieki, jeņģeri, kalna<br />
pūri, kāršupi, kumbri, ķivuļi, laöi, lindraciņi, liči, mašenu ciem<br />
X' balgalvji, jeņģeri, vitki, pūopji), meīragi, piči, pūopji, rutk<br />
rūsas, sarmas, saveļas, skribenieki, straģi, straūceļas, tīeči, vacka<br />
jas, veīdnieki, vinsteri II minsteri, vībuļi.<br />
B. vtkselnteku:<br />
bundzenieki, eniņi, grav(e)nīeki, jaünzemji, jūosti, kaībeles, ka<br />
niņi, klibeni, krūodzenieki, ķiķi, ķīļi, salenieki, strēlnieki, vever<br />
vilciņi.<br />
2. muižas: slampes muiža, vikseles m.<br />
3. skuolas: slampes pagasta sküc-Ia.<br />
4. kruogl: pura krūogus, slampes kr.<br />
5. sudmalas: frika sudmalas, vēveru sudm.<br />
6. kalni: slampes kalns, skrūoderkalniņš, vejla k-ns.<br />
7. gravas: gravenieku grava (viks.).<br />
8. upes: slampes upite.<br />
S. strauti: kannenieku strauts, straūceļu str. (sl.);<br />
mačus str., niedru str., vīžupe (viks.); ļahrnas strauts,<br />
likauschķu str., pauģu str. (viks.)].<br />
7S. grāvji: stumpes grāvis (sl.)<br />
cūku str., lejas stf.,<br />
kreiļu str.,
. ezeri: bateru ezers, dzirkuļu ez., ķivuļu ez., sudmalu ez., vāckāju<br />
tzz., zāļu ez. (sl.); kiku ez., suteņa<br />
ez (viks.); slāpu dihķis, melragu<br />
esars (sl.); ahrnas es. rijas es., umschu es., zaura dambja es. (viks.)j.<br />
12. dīķi: spüoku dīķis (sl.); lūopu d., vīkseles muižas d. (viks.).<br />
13. puri: baušķenieku purs, masenu p.,<br />
tīrelis (sl.).<br />
14. pļavas: abriņa, āpšene, avūota līeknis, bubinsku līeknis, ģerbum<br />
jenetene, kalna pūrene, kliņģis, kumeļu kakts, ķestera pļava, lau<br />
galē, lačlejas, lāčucaurums, lēpes kakts, mazmāju pļavas, mejlrag<br />
rīkle, peļu kakts, pūrvietas, slampes līeknis, stumpis, svilums, vana<br />
dzina kakts, zemdega (sl.); dambja pļavas, ?ze,ra pļ., lanka, līe<br />
las pļavas, meža pļavas, naudas kalns, püodu kakts, smiltene<br />
vižupe (viks.); sahna leja, apsuls, bagona pl, buļu leeknis, dumb<br />
riņa, judenes, kahju starpa, leeknis, lihtschu pļ., moschene, pejas strauts<br />
saulitene, strauts,<br />
widus druwa, zuldurene (sl.); altāra dambis<br />
aschitene, babene, bahgale, deguma bedres, eewaja, pihladschu kaln<br />
platscha pļamas, podsenes, sauju upe, umscha pļ. (viks.)j.<br />
15. ganības: kurtiņganibas, lejmala, lidums, mežmales gan., pūriņš<br />
(sl.); celmājs, puoča (viks.); seewajs, tehze (sl.);<br />
(vlks.)j.<br />
kartarvas kaln<br />
16. lauki: bluķu kalns, dzirkuļu kapiņi, kannenīeku lauks, miglenes<br />
piču kalns, puoča, vēžupes lauki (sl.); kazu kalns, lielais 1., lejas l<br />
nūovadiņi, sudraba kalns (viks.); sarvotu leja, dsira, eewaju lauks<br />
kalna l., kruhmu l., laimiņas, laukgals, legsdu kalns, moschus l., rosch<br />
kalniņsch (sl.); potes l. (vlks.)j.<br />
17. meži: apšene, bičuļu bifze, biksene, cīekšu sils, gurns, gara<br />
sils, lecu kalniņš, lēpes kakts, mellals strauts, meskus egles, mie<br />
zājs, skruodeļkalniņa mežs, staltsils, vilku bedres (sl.); biezums<br />
līeknis, tīeču lieknins, vinsteru egles, vīkseles līeknis (viks.<br />
[baukšenieku birzs, lielais sils, mazā birze]; sbehrsiņu grahwis<br />
birstala, bruhkllais, dregsna, leepiņas, masais mastiņsch, meesaj<br />
apakscha, puhrweetas, stabeklis (sl.); alksnājs, bahgale, eesura fa<br />
niņsch, osajs (viks.)].<br />
18. krūmi: alkšņu pudurs.<br />
19. ceļi: celmu ceļš, gala c.. kapu c..<br />
lāča c.. pura krüogus c. (sl.);<br />
vikseles c.; [jūdenes c., knipeļu dambis, sidrabotais meža celiņš].<br />
20. tilti: mašīnu tilts, slampes t. (sl.); [brasliņtilts].<br />
21. kapi: slampes kapi,<br />
22. dzelmes: klirWs (sl.).<br />
vikseles k.<br />
503
504<br />
23. uzvārdi: alksnis, avüots, balüodis, bērziņš, graudiņš, kažuoks,<br />
krūms, lapsa, lacis, līepa, pūriņš, üozüols, vāckājs, vēveris (sl.);<br />
bfnüzis, krastiņš, līekniņš, salins, zariņš (viks.).<br />
24. papildinājumi:<br />
a) slampes pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): akmin, altsche, amatneek, apptng, bahgon, ballgale, balt-<br />
wende, batter, behnus, bitron, brak, brede, brendel, brihwir, brudel, bulle, burkan,<br />
darr, duding, bumpe, dselscn, ester, gaile, genger, grabbe, grauding, gunne, jaun-<br />
kaln, judding, kaggit, kalkis, kalley, kalnepurmei, kalning, kalnkiwul, kalping, karroth-<br />
neck, karschup, kilsing, knarring, knigge, knublis, kohklit, kradsen, kreile, krewing,<br />
krohnakaln, kruhming, kruse, kuple, kurting, lehrum, lidak, liege, ligger, lubben, mai-<br />
neek, major, mangu, masspuika, massspalle, maswihr, mellrag, mcllrakteneek, mutze-<br />
neek, muhrneek, narwe, nesin, nipken, ohsis, padom, Pilding, pinte, podneek, prec-<br />
ding, prcetzigs, pukkelame, pumping, Pupur, purring, ramming, rattencek, roschekaln,<br />
ruhse, runtze, rutku, saulit, sawel, sesku, sillebatter, sillpitz, simten, skuije, spalle,<br />
stange, starge, stirne, strasding, straupe, strauting, strautsel, strihke, strum,<br />
swempe, Sacfe, sarring, siehle, snohting, thiesing, tilting, tierel, tridak, uhke, uppes-<br />
lahze, wahzeet, waiman, wehtre, welle, wende, wetzgail, wibul, widdeneek, wilks,<br />
Witt, wittkus, zaue, zäun, zelm, ziese, zinne, zierul.<br />
ß) māja vārdi (1815.): altsche, bulle, dsirkiwall (lg. dzirkuļi), punge, pumping,<br />
sillebatter, skudre, spalle, straut, selle, zirul.<br />
y) muižu vārdi (1815.): pundern.<br />
b) v 1 k s e 1 e s pag.:<br />
a) pavārdi (1858.): aule, ballod, behrsing, egliht, kaddik, kruming, leeping, Mei-<br />
ster, ohsoling, preeding, rohga, sihga, sprohga, straupe, wende,<br />
ß) māju<br />
vārdi (1811.): kalley, kreil, minster, purring, teezc.<br />
Y) muižu vārdi (1811.): puppillengut.<br />
— Slāokumbe(r)ģ(e) (savieti.) slūok(um)be(r)ģntek(i).<br />
(tag. miīzkaln(e)s pagasts).<br />
/. māj(a)s: a) 8luok(um)be(r)ģ nieki: a) brūveļ(i) būmeīstar(i)<br />
cie](a)s, daķ(i), dambjüoder(i), dūtes, ggsauši, ipš(a)s, kalimb(i)<br />
kaindaķ(i), kann(e)niek(i) kaūsniek(i), klinciy(i), klink(a)s kraķ(i)<br />
kunč(i), ķīmar(a)s, lulen(i), mežain(i) muc(e)niek(i), mūrniek(i)<br />
peīzemnieki(i), pimpek(i), plūč(a)s, pūc(e)s, rüs(i), skap(j)(i), sla<br />
vieš(i), struņķ(i) svil(a)s, svit(e)s, šeņķeļ(i), šķepnūok(i) udr(i)<br />
uzguļ(i); j0l(e)smuīž [tag. dzifņ(i), lin(i)]; ß)<br />
līel ciems: 6irik(i<br />
dūck(a)s, kalnrikul(i) kursies(i), le](s)rikul(i), līellimb(i), matiņ(a)s<br />
mazlimb(i); b) tūkuma mežkunga pagasts: bičuļi, bļūod<br />
nieki, dinkas, gaiļi, grebji, griki, izküopi, kurtiņi, kūlas,<br />
liepmeži, putniņi, razbīteri, riguļi, rutki, saūsupji(j)i,<br />
pilsētas: tūkums].<br />
likaüski<br />
šnīderi. sla
2. muīž(a)s: alīn(e), antlav(a), dufb(e), jūlsmuīž(a), lustes m., slūo-<br />
kumbe(r)ģ(e).<br />
3. krūog(i): dubļkrūogs, lapskr., lāčkr., malkr., praulkr., skaparkr.,<br />
sudmalkr. [3 a. sudmalas: jāņkroga dzirnavas].<br />
4. kaln(i): apškalns, baznick., daņsk., greizie kaln, gūžk., guo(v)purk.,<br />
izküopk., kakk., kalimk.. katlāpk., kāpark., Iegzd(a)k., līepk.,<br />
lustūžk., matiņk., mi!z(u)k., paūciņk., pilsk., plikaisk., putn(u)k.,<br />
rācenajk., rüozdarzk., sudma]krüogk., zagļ(a)kāp(a)s; [apaļais k.,<br />
jaķu k., karātavu k., ķīvīšu kalni, melnais k., platais k., po]k.,<br />
prušk., pūķa k., rijas k., sprukas k., šķūņa k., ūpju kalni]. [4 a. pa-<br />
kalnes: brūvēju kalns mīlestības kalniņš, poļu pakalne, pūdeļu k.,<br />
šnīderkalni].<br />
5. rāoz(a)s: svinč(a) rūoz(a)s, zaļas rūoz(a)s.<br />
6. lej(as): mīlestības ieleja, nāv(e)s ielej(a).<br />
7. gpav(as): vi!k(a) grav(a); [dzi]a gr., puķu gr., smirdošais gravis].<br />
8. up(e)s: lāčup(e), slüocen(e) jeb pulkaīn(i)s, purvupe; [vēršupeļ.<br />
9. attek(a) upē: bedr(e)s augs(a).<br />
/9. straüt(i): dufbes upite, galstrauts, mucniekstr., vilkupīt(e), zvirgz-<br />
upit(e), [garais str., pļavas str., skujupīte, suķe, zivertiys]. [l0a.<br />
ufdziņas: flujīns, puzīns, skaidrais].<br />
//. gpāvj(i): dziļgfāvs, smird(e)s gr.<br />
/9. avuot(i): ipšavūots, smird(e) jeb seravuots.<br />
/L. bedr(e)s: vilkbedr(e)s. [13a. lamas: bērzu lama, dziļa 1., ievas I.,<br />
kaķa 1., kalniņa 1.].<br />
/4. ezer(i): dūņezers, kugrain[i]s, sivenez., tukum^z.,<br />
valgums; [dzimtene, tumsa acs, urga]. [14a. dīki: marga pīle].<br />
15. sal(a)s: prūškalniņš (tukum^z(e)rä.<br />
16. pur(i): ģejbumpuriņš, glāstiņpurs, kaz(u)puriņš, pur(a)gal(i); [čača<br />
p., ganību p., gāgu p., grimstošais p., jēkabpuriņš, kuguziņš,<br />
ogu p., pūriņš, stacijas p., tīreļa pūrs].<br />
/ 7. pļav(a)s: ašej(a), avüotliekn(e), ābūolen(e), berzpļav(a), bicits, c^lmpļ.,<br />
cepļpļ., cīekuriņš, egl(e)spļ., gasapļ-, greb(u)pļ., ģerbum(i), ģuņģ(i).<br />
jūdpurs jeb lūd(e)s purs, kalnrijspl- kalnrikulpl-, kalnzaķpl- kajk-<br />
līekn(e), katlāppļ., kaūķpurs, klapkaln(u) pļav(a)s, klincinast(e),<br />
kursiespļ-, kūl(a)spļav(a)s, lank(a), lāč(u)gals, lāčlīekn(e), lāčuppļ.,<br />
lejsrikulpl., līn(u)pļ., lielās limbat(a)s, lielas pļav(a)s, mazas lim-<br />
505<br />
bat(a)s, māllej(a)s, mārtiņpļ., m§dupīt(e), mežtīs(i), mucniekstraūts,<br />
nīedrliekn(e), paūciņ(a)s, plinkš(u)pļ., praviņstraūts, putn(a)pļ.,<br />
pūdējum(i), raūdzen(e), rāvej(i), ritenits, saūsuppļ., sil(a)pļ., skal-
506<br />
pūriņš, skumpīts, svinn(a)spļ., štzkumberzp[., šķūņpļ., teterīts, tuķits<br />
upmal(a)s, üogpurs, vārkalpļ., vid(u)sdruv(a) zājstarp(a), zeltgals<br />
zīliņ(i) (: dūckszīliņ(i), lielie z., vērškalej z.), zīeme[pl-, zušast(e)<br />
[adriņa, akmeņu pļ., blaustiķis, cālene, endzele, eža strauts, garai<br />
līcis, jaķu pļ., jāņa purvs, kaķa aste, kalppļ., lāčaste, laustiķis<br />
malu pļaviņa, mārkspurs, ņuniks, ozallīkums, paudzeris, piķa<br />
krieva pļ., pura pļ., pūķaine, puņas leja, rācenāja, robantiņi, sila<br />
vēvers, sivenpļ., strauti, sūnpurs, treknā pļ., triju pļ., žakardarzL<br />
židbarzdiņaj.<br />
18. lauk(i): alīnes I., dufbes lauks, kai(l)aūks, krievu lauki, pūoļlaūks<br />
(mežsargs].<br />
19. mež(i): antlavsils, aūdejlāgs, biezums, cepļmežs, cūksils, dambsils<br />
durbes bifze, dreīmaņciftums, e,zerast(e), garaissils, jaunās muiž<br />
prīed(e)s, līekn(e)s, līelā bifz(e), mtzllaīs m., riteņlīekn(e), sil(a) m<br />
sujķsils, zūos(u) birz(e); [apaļais šiliņš, augstabirze, bļodniek<br />
birze, čāčleja, dekšņa, izdegums, ieva (birze), lielais sils, mež<br />
liekna, piecmārku sils, purgali, putniņu m., skudru priedes, šķūņ<br />
birze, zaķa kalniņšj. [19a. krūmi: izcirtuma krūmi, riekstu ka<br />
niņšj. ll9b. ganības: bedres, cepļi, dāžas, milzkalna ieleja<br />
ganības, zīliņš].<br />
20. ceļ(i): antlav(as)cejš, greīzakalnc., knipeļdambs,<br />
milzkalnc., škežc., šnīderc.; [augstās birzes c.].<br />
21. tek(i): baznictĢks. [21a. līči: šnīdars].<br />
mellais dambs<br />
22. tilt(i): divtiītiņ(i), izkūoptiīts, skujtiltiņš; [mazais t., skujupes t<br />
slocenes t., velna t.]<br />
23. stig(a)s: ječstig(a), purgalst., skumpst.<br />
24. kap(i): ķupeļkap(i); [kārniņu kapkalns, muižnieku k., meža k<br />
zibeņu k.].<br />
25 pavārd(i): amūoliņš, aūns, barūons, cīcs, egl(e), eglīts, imūols, ka<br />
lejs, kalniš, lāc(i)s, skabergs, saūlit(e), ūdr(i)s.<br />
26. palam(a)s: tauku pric(i)s.<br />
27. papildinājumi:<br />
a)sluokumberģes pag.:<br />
a) pavārdi (1858.): avohl, akmen, alksne, appin, apsche, bahlin, ballod, behrse,<br />
bitz, buhgain, dausche, dicke, duht, dselskalley, gohdin, grand, gricke, gross, jaunfccm,<br />
jctsckekattey, kaiwe, kenin, kimse, kohping, krahge, kruhms, kruwewer, laukesarge,<br />
legsdin, leye, lihze, masais, melder, melle, muhrneezinsch, ohsiht, paigle, Pihle, poh'<br />
din, preede, purring, pussin, reekstin, remmes, rohne, sihpohl, skuhtneek, statte,<br />
«tanne. stuhrmann, sulke. sarrin, seltin. sutte, theraud, tuhke. ubars. wihtohl. wilks.
5) māju vārdi (1811.): behgohn | behjvn, krasting, kuppell, pimpc, platah, puhre,<br />
raschull, skapper, slinke, wehschekalley.<br />
Y) fischerbauer (1811.): dambjoden, kalke, pilke, smille, swiere.<br />
b)tukuina mežkunga pag.: pavārdi (1835.): ballohd, bceder, behrse-<br />
kaln, blodncck, diuke, drcymann, egglik, gaile, giel, grebbe, grieke, gulbe, gulber,<br />
isgahg, kalte, kaluma., klcsche, kühle, lakstigalle, leepckaln, lecpiua, legsdain, legsdin,<br />
lohde, magohne, mabme, needcr, ohse, osohliug, patpcl, piksne, Pilze, pohge, prejje,<br />
puķke, pukkckalu, pumpering, pumpiug, rahzing, ranzen, rieben, rosckaln, rutke, «afne,<br />
segling, skeibe, strasding, schnore, sellc, taliring, rschcksche, udre, wahweriug, witol,<br />
zeelau, zeppurir, zihze.<br />
Sniķeres pagasts<br />
—<br />
sniķernteki.<br />
1. mājas: a) dzilnenieki: upenīeki, vaiti, vecvagäres; b) ažla-<br />
bas, bēžas, brieži, butki, čejnaūskas, dzerši, elguči, granduļi,<br />
grūdi, ģifdži, jaūnzemji, juņķeji, kanevali, kāvužas, kurnpeni,<br />
kurmji, ķaūdas, ķir 8<br />
bas, ķiftumi, leījas, mešķi, peļdži, pūguļi, pū-<br />
riņi, rubeņi, rudeji, rungas, rutki, sakali, siluči, strēļi, šalteni,<br />
tejuci, tumsini, uzkūri, vaidmayi, veckrfiogus, viļņi, zilēs.<br />
2. muižas: kukuru muīža, Sniķeres m.<br />
3. baznīcas: Sniķeres baznīca.<br />
4. skūolas: Sniķeres draudzes skūola, Sniķeres pagasta sk.<br />
5. krüogl: rubeņu krūogus, sniķeres kr.<br />
6. sudmālas: kanevāļu sudmalas, upenīeku sudm.<br />
7. kalni: būdas kalns, ķildus k., pēterbūdas k.; [ašu kalniņš]; skahķu k.,<br />
lehkawas k., leiju k.j.<br />
8. upes: grandulu upe + bēžu upe + upenīeku upe, skujaine; sku-<br />
kura upe, swehrpainej.<br />
9. ezeri: zapes ez§rs. s9a. purvi: behrnu leeknis, dahrtes purws,<br />
eseres p., ķirtuma p., rudeļu p., rungu p., sakalesars, sāpes esars,<br />
semdegaj.<br />
10. pļavas: atvašu p]ava, dzilnu p]., laücis, naģene, teruöu pļ., valtene,<br />
viru pjavas, zapes $zejs; sdsilnu pļ., skujaines pt., tukschais esars,<br />
uhdens pļ., upes pļ., zehrpainej.<br />
//. ganības: mūrišķes, plātiņas. [11a. lauki: sahļu esarsj.<br />
12. meži: b§rnu līeknis, būčene, daries purvs, degšņas, drūobsti,<br />
dzēršu priedes, kukuru egles, kuīvenes, rungu puravs, zerndega;<br />
smuhrischķi, skudru meschsj.<br />
13. ceļi: ĢzerpurVa ceļš, preīta c.,<br />
14. tilti: upenīeku tilts.<br />
žīdenes c.<br />
15. kapi: kukuru kapi, mešķu k., siluču k.,<br />
ūzkuru k.<br />
507
508<br />
16. pavārdi: bērziņš, dāfģevics, kļava, līepiņš, rutkis, uozūoliņš.<br />
/ 7. papildinājumi:<br />
a) pavārdi (1858.): aboling, alksning, apēc, ausing, awohting, balga, ballo<br />
becsbard, bitteneek, brihding, bruklen, buldur, bulle, dekkit, dimanting, dukkat, gran<br />
tiug, grauding, grihsle, grosch, grücke, kahrkling, kallning, fape, klabbat, klaww<br />
krohne, kruhming, kugge, kukkul, lagsbtng, lapping, leekning, lceping, maktenee<br />
murztng, ohgle, ohsis, ohsoling, perkohn, plawing, pluhm, puddur, rohnit, rohs<br />
saulit, sissehn, slohting, smilga, stobbe, strasoing, strauja, strautneek, sudrabkalle<br />
sarring, selle, semmit, trebbe, tirull, wannag, wihkschne, wihtol, willne, mirt<br />
zaekurr, zelm, ztgan jeb zirul, zinne.<br />
b) māju vārdi (1811.): arriseken (vēlāk —<br />
1834.<br />
g. grude), aschelappe (t<br />
āžlabas), buttkusche, dregen (vēl. runge). greimann (vel. matbmanu), kinkul (vēl. gi<br />
dse),<br />
klibben (vel. junkel), kuscheleyke (vel. ezermanski), kuscheleyken (vel. butka), su<br />
kanten (vel. ruddul), swarrul (vel. rutka), sielaische (vel. siele, vel. dserse), tom<br />
(vēl. leye, vēl. breede),<br />
Iwanagi^.<br />
matte (vēl. uppeneek), weselande (vēl. behschu); [mežsargi<br />
c) kruogu vārdi: sbasnizas krogus, kalna kr.i.<br />
Strutele(s pagasts) —<br />
strutelniekl.<br />
/. mājas: augsgalnieki: aizliekņi, alaslaüki |ļ aleslaüki, balbarži,<br />
bifznieki, ceplis, dzirenieki, kalnasetas, kiluži, ķufķi, limbuļi, pa-<br />
vasari, pifnas, pladaras, rubuļi, skaras, skamesti, ūormaņi, vates,<br />
žagariņi; lejgalnīeki: bāļītes, bunduļi, dilbas, druviņas, dziras,<br />
jaünzemji, kaņki, krūmiņi, kulptzkas, maīkužas, mellkali, peīžas,<br />
saldenieki, spuņņi, steķi, slampas, vecvagap, vēveri, zvirgzdiņi.<br />
2. muižas: auziņu muiža, bundžu m., maza Strutele jeb skuju m.,<br />
strutele(s muiža).<br />
3. skuolas: Struteles skuvla.<br />
4. kruogl: lejas krüogus, Struteles kr. jeb ībnīeris, stüsa kr., upes kr.<br />
5. sudmalas: Struteles udeņsudmalas<br />
un vējenes.<br />
6. kalni: auna kalns, dieva k., māķu k., niedres k., purva k., pūoļu<br />
kalni, raganu k., riteņu k., stīvera kalni, tritavu k., tuņa k.,<br />
vilka k.;<br />
lahbeļu k., apschu k., awota k., behrsu k., betschas k., eitascha k>,<br />
grarvas k., kantora k., knipeles k., krogus k., kumeļa k., kweeschu k.,<br />
lanzenes k., lapsu k., leepu k., lentschu k., limbuļu k., magasinas k.,<br />
mahlu k., mahrtiņa k., melnais k., morenes k., odschu k., pihlahgu k.,<br />
prizischa k., purwma k., rijas k., skultes k., schlampu k.,<br />
turņa k., wahweres k., mehjeņu k., werscha k., zepļa k.<br />
7. upes: vīesatu upe.<br />
silais k.,
8. strauti: äleslaüku str., brandavu strauts jeb čužu str., kazu str<br />
siZķu str., skāmĢstu str., tuņu str., sgaiļa str., kuhlpehku str., lah<br />
tscha str., mescha str., ormaņa str., pelnu str.j.<br />
9. dīki: asu dīķis, ceplenes d., dilba d., eītāzis, gasie auni, glūdajs<br />
kaņķa d. jeb pisene, kulpeku d., lāču d., lielais auns, paegļu d<br />
pirts d., puķu pūods, puncene,<br />
rusku d., sālījuma d.,<br />
skaru d<br />
skuju muižas d., sudraba d., üodzene, ūozūolu d., vecais dambis<br />
versa d., vīrūte; [cūku d., zosu d.j; lahbeļu d., akmeņa d.,<br />
auna d<br />
degu d., dehļu d., doblitis, eschu d., gaiļu d., jaunais d., jurģa d<br />
kalna d., kasu d., kuhlu d., kumeļa d., kumpja d., leeknas d., leelais d<br />
mescha d., pihlenes d., pihsa d., praula d., puhteļu d., renes d<br />
seru d., sahļu d., sirgu d., swirgsdu d., wahweres d., warschu d<br />
waska d., wedeklas d., mikfiņsch, zaurais dambisj.<br />
/9. avuotl: lielais un mazais avūotiņš.<br />
// purvi: stūru purvs. [11a. lāmas: ahbelu lahma, akas l., betschas l<br />
driksna, elles l., grawas l., greeses l., kapu l., kalwu 1., kuhlas 1<br />
kuzenu l., ļomene, melna l., odschu l., pustschuhkas l., putras l<br />
sila l., Sala l., satawa l., mela l.j.<br />
12. pļavas: asu pļava, āļas lauka strauts, brandavu strauts, čuž<br />
straūts, grasene, grulla, kalēju pl-, kazu straūts, kulpeku strauts<br />
lancenes, līeknis, linkulis, meža dīķis, mežsarga pļ., mūorenes<br />
pīlene, rāvene, salmu pļ., siļķu strauts, strauts, skūolūo<br />
taju pļ., sudrabdīķis, trītavene, ūozūola lejas, vecais dambis<br />
žurku lama; sapschu pl., behrsu lahma, buziņsch, dsehrwene, dsirene<br />
eewulihzis, gara pļ., grebschu lihkums, kahjiņa, kapu plazis, knaģitis<br />
krolene, lauku starpa, leela pļ., lehzaja, limbulene, plika pļ., plozis<br />
rahzenis, roschu lihkums, skulte, stuhra leja, saru pl., tilta leja<br />
tumscha pļ., tuņa str., waska leja, meļu lihzis, zeplenej.<br />
/L. ganības: jüonasti.<br />
14. lauki: ceplīša kalns, dieva kalns, janisa kalns, nikula kalns, pileg<br />
kalns.<br />
15. meži: aūnu kalns, brandavu kalni, bunduļa aplüoks, cerpajs, garai<br />
lauks, grulla, gūosaste, jūonasti, kaķu birze, kaiļka dīķi, Kap<br />
mežs, krievu m., kulpekas, kumpis, lapsene, lēcāju m., liganums<br />
linkulis, maķu kalni, müorisa m., niedru kalni, pilenes m., pun<br />
cenes, purvu kalni, pūoļa kalni, raganu kalna m., rāceņu kaln<br />
riteņu kalni, sausais likums, stivesa kalni, trītavu kalni, tuņa kaln<br />
ūormaņi, vecupe, lapschu leja, awenu kruhmi, berscheļi, birss<br />
degu m., eschas, grasene, grehdenes kruhmi, kapulauks, kuhlu m<br />
509
510<br />
mehru alkschņi, morenes, oschu m., pļarvu gala kruhmi, puddura m.,<br />
pumpenes, purrviņsch, rahwas m., runduļu aploks, sila m., skultes m.,<br />
saķu lejas m., wihbuku ziemsj.<br />
16. tilti: balbaržu tilts, siļķu t., vfrgu t.<br />
17. kapi: placlaru kapi,<br />
rubuļa k.<br />
/5. stigas: purvu stiga, renesdīķa st., veca st.<br />
/9. pavārdi: äbüols, berziys, brikšķis, buks, kraķis, kūla, ķeūga,<br />
ltzdainis, māriņa, pavēnis, piesis, plūksna, pūolis, tupa,<br />
ūozūoliņš, üozüols, zvirbulis.<br />
20. papildinājumi:<br />
a) bundžu muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1852.): genschken, grand, linkis, rohse, swejneek, zepurneek.<br />
ß) māju vārdi (1811.): bundse, swirgsding.<br />
Y) kruogu<br />
vārdi (1811.): mühlenkrng ssudmalu krogusj.<br />
b) Struteles pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): āboliņ, akmen, antohn, baron, behrand, blukkis, dabbris,<br />
dakter, diriķis, duhzis, egliht, ernens, gailis, gaisma, gredsen, griesliņ, grünte,<br />
ikwilts, jahtneek, karklin, kelle, kengan, kesber, ķilda, kimmen, kiukkihte, krastiņ, krehs-<br />
liņ, krnhm, kruhminsch, knhmin, kuntiņ, lahze, laipiņ, lastin, linkis, marka, miltiņ,<br />
murde, pankus, pattar, paukstiņ, pchrkohn, pilagge, pluggis, pluhmiņ, pumpe, radsiņ,<br />
rags, reekste, rehkstis, rohne, rohse, saldum, salmiņ, saulihte, segliņ, stelp, strasdiņ,<br />
seblampe, schlamping, sihliņ, sohkes, swaigsne, schunna, tiltiņ, trehde, Marren,<br />
wehsch, wels, wihgrands, zirul.<br />
ß) māju<br />
vārdi (1816.): annu saņasj, krautze skrautschasZ.<br />
Y) muižu vārdi: smelkaļij.<br />
5) kruogu vārdi: (kalna krogusj.<br />
Stüpu pagasts (savien.) —<br />
A. dūru pagasts<br />
stūpenīeki.<br />
— dūrenieki.<br />
B. — stūfu pagasts stāfenieki.<br />
A. dūru pagasts<br />
— dūrenieki.<br />
/. mājas: bir 3 znieki jeb birži, driņki, dadzis jeb<br />
dadžu kaini, dar'?-<br />
nieki jeb peinčas, duras, īlini, je(r)lakas, kalniņi, kaūladīķis, kraģis,<br />
kuņas, laūgaļas, liepiņas, pliņčas, viņi, reģīnas, rūķi, smiltnieki,<br />
sparViņi, tīrelis, ur<br />
3<br />
gas jeb jaūnzem(j)i.<br />
2. muižas: duru muiža,<br />
3. skūolas: dūru skūola.<br />
4. kruogi: līepu krūogus.<br />
5. cepļi: dūru ceplis.<br />
6. kalni: laücu kalns, možu k.<br />
maza duru m.
7. upes: sniķeru upe.<br />
8. c/5/!?/.' je(r)laku dīķis.<br />
9. pļavas: aplūociņi, atvašu pļava, duru pļ., grāvene, laīpene, putēlis,<br />
tīreļa pļ., tītars.<br />
/9. meži: dāvaīnis jeb dāvaiņa gabals, dūru mežs.<br />
//. tilti: rūķu tilts.<br />
12. kapi: dūru kapi.<br />
13. pavārdi: bar'äa, gulbis, kuplais, plinča, sprūoģis, ga.<br />
14. papildinājumi:<br />
a) pavārdi (1835.): aunell, blusse, bredik, budding, bunksche, bunna, Vimse,<br />
grosche, katsche, kelke, kipsne, knahbe, krawe, kruhm, kukkain, latze, lippe, mee-<br />
seneek, mnsikant, muzzeneek, paruk, pelle, pikkulrinkowitz, pohdneck, pucke, putning,<br />
puttra, rumpit, runtze, staggar, suschke, seberp, schupping, scbakke, tetter, tihter,<br />
trimgalw, trimkall, turks, tschiggan, uhpe.<br />
b) māju vārdi (1811.): aisbirsen, rennen, tschuiben.<br />
B. stüfu pagasts<br />
—<br />
siāļ-enieki.<br />
1. mājas: asi, biļļi, bir8 znīeki, birži, brammaņi, brinķi, buķi, bunci,<br />
buņas, cieši, ciešu sargs, öaüvas, dreīmaņi, dufļķi, dupuri, duras,<br />
galenes, galeņu sar'gs, ģigasi, klences, krankuļi, lici, mejlgrāvji,<br />
meždambji, mieski, mīetnieki, priedaiši, priedes, rumbas, saüzeri,<br />
smukas, vanagi, zaļuma sar'gs, zaju kājas.<br />
2. muižas: jauna muiža, lubu m., stūru m.<br />
3. skuolas: stūru skuola.<br />
4. kruogl: stūru krüogus.<br />
5. sudmalas: stūru sudmalas.<br />
6. cepļi: stūru ceplis.<br />
7. kalni: augstais kalns, baķu k., bultes k., egles k., gasais k., ra-<br />
ganu k.<br />
8. lejas: baķu leja, smakas 1., rūku I.<br />
9. upes: ličupite, sniķeru upe.<br />
10. urgas: ezeriņi.<br />
// /Ģ/.' gravēju dīķis, kazu d., lemesis, pirts d., skudru d., sprin-<br />
ģenes d., vijuma d.<br />
/5. bedres: biržu grants bedres, jtzrüzis, mietnieku gr. b.<br />
13. pur*vi: briežu purvs, daūķis, dievējais p., dūņu p.<br />
14. tīreļi: žvar'des tīrelis.<br />
511
512<br />
15. pļavas: aiksnene, apluociņi, ber3zu<br />
pļava, cepurene, cūku purvs<br />
dupura priedes, dziļa leja, eglene, griķene, istabiņas, jauna<br />
muižas liekna, klagāti, kumeļa licis, lankas, līekna, liela pļ., me<br />
dera pļ., pavaļas, piestene, skaidrā bir e<br />
ze, smildzene, šķēpi, t<br />
reļa pl-<br />
16. meži: āru kadiķi, brūveļa mežs, cūku pur'va m., dieva purv<br />
dreimayu kadiķi, dupuru prīedeles, klagāts, liču m., mietniek<br />
kadiķi, pampas, prieduls, teniša m., uodziņu m., vtzbur'ga, zuoķi<br />
17. ceļi: eglenes ceļš, krankuļa c., vēja c.<br />
/S. tilti: liču tilts.<br />
/S. stigas: ģigaru stiga.<br />
20. pavārdi: deķis, dumpis, jaunzemis, kalniņš, krinka, kuošķens,<br />
staya.<br />
21. papildinājumi:<br />
z)pavārdi (1835.): banga, barrohn, bothsch, brigge, drawe, dugge, gaile, grande,<br />
gross, kaptein, kohde, krapsche, krast, laicks, leite, lugge, mahlder, meister, melder,<br />
ol;fe, Pinne, pliskan, Pohle, Punven, ramsche, rietel, rose, siepel, skuije, spalle, stubbe,<br />
schantel, sirne, taure, tschakke, uwen.<br />
b) māju vārdi (1816.): grawei, preedai (tg. prīedaTši), purwing, sermul, smuike<br />
smukke (1816.).<br />
smilten kr.<br />
c) kruogu vārdi (1835.): buntzen krug, kirchen kr., Pohlen kr., preeschen kr.,<br />
/. mājas:<br />
A. jaunmūoku:<br />
Tumes pagasts (savien.) —<br />
A. jaunmūokas pagasts —<br />
B. tumes pagasts —<br />
C. vitkājas pagasts —<br />
tumenīeki.<br />
jaunmuocnteki.<br />
tumentekl.<br />
vilkājnieki.<br />
čūras, dirnzas, drēģi, jaünarpi, jaunkrēķi, jaunmuīžnieki, ruļj<br />
rūojas, skauģi, skāmaņi, skujas, unguri, VĢcarpi, veckrēķi.<br />
B. tumes:<br />
dalgalvji, barūoni, bāriņi, bifžjāņi, čūomas, damuīžnieki, ezergal!<br />
gaidini, galji, griķi, kadažas, kalnjāņi, katlāpi, kažnieki, klauvas<br />
kraūči, kūla, Kellas, leķi, lenči, paükas, pe(r)šeni, pičas, pintes<br />
pūces, sīļi, skrebji, tintari, veģi, veļķis.<br />
C. vilkāju:<br />
bērziņi, graüäi, jaünzemji, kāvužas, lejasmuižnīeki, pa<br />
egļi, ruoņi, selisi, stifnas, tūomeni.
2. muižas: jaünmüokas (muīža), rūotkaļi (j-m.); daībe, langenfelde,<br />
tūkuma mācītajā m., tume(s m.); vilkaja.<br />
3. skuolas: tumes pagasta skūola.<br />
4. kruogl: apsu krüogs, lāču kr., pilskr.,<br />
5. sudmalas: jaünmüoku sudmalas.<br />
6. kalni: daksu kalns, grantskalns, kapkalns,<br />
kalni.<br />
7. gfavas: vil Kajas gsava.<br />
sudmalu kr.<br />
naudas k., malu k. vilku<br />
L. upes: slūocene, stifnas upe. [8a. strauti: peļu urga, vēžupite<br />
jeb mācītājmuižas upite.<br />
S. ezeri: akla ezers, kazezers, sudmalu §z.,<br />
gulis.<br />
tūkuma §z., viksle, zvār-<br />
10. purt: bandu purs, brieža līekne, tūomu p., vēžu p., viksnes p.<br />
//. pļavas: čurās pļava, luiku pļ., räcenäja, üozüola pļ., vēžupes pļa-<br />
vas, zirgu pļ. [11a. lauki: lingavas, mācītājlauki].<br />
12. meži: briežlīekne, jaunmūokas mežs, kapiņkalns, skaūģa kalns,<br />
veļķu priedes, viksnas purs.<br />
13. tilti: krēķu tilts, zvārguļu t.<br />
14. kapi: jaünmüoku kapi, tumes k.<br />
15. uzvārdi: bērziņš, bētiņš, bite, plincis, perkūons (j. m.); akmen-<br />
kalns, bāliņš, daībe, griķis, kalniņš, melderis, zīle (tu.).<br />
16. papildinājumi:<br />
a)jaunmuoku psg. :<br />
a) pavārdi (1850.): admin, apping, ballode, barschko, blohdneek, brukteneek,<br />
burkan, dselsekalley, dselskaln, eglit, esalneek, jahtneek, karklin, kasak, kaschozin, kause-<br />
neek, kirscke, krohn, krohnkaln, kruming, lapse, leepa, leeping, legsding, namneek,<br />
ohsol, ohsoling, paipal, pastneek, pohdneek, preede, punke, regsting, rose, sils, stab-<br />
bulneek, strasding, strauting, sudrab, sigur, swirbul, swirgsding, thesnes, turtur,<br />
tscheggan, wahzeet, wannag, wisting, zäune, zeelau, szelme, zerpe, zibbing, zierul,<br />
zuring.<br />
ß) māju vārdi (1816.): duppur, sichle,<br />
Y) muižu vārdi (1816.): Harfenhof.<br />
b) tumes pag.:<br />
cc) pavārdi (1835.): abolin, additai, amatneek, apschekalley, apschekaln, aumal,<br />
baltkaln, bandeneek, breede, bruhwel, bumeister, dahrseneek, bait, dambe, dischler,<br />
ewing, gabbaling, galweneeks, geger, gibbe, gudro, gulbe, ilksne, ipsche, irben, ka-<br />
dasch, kalnekelle, kaschok, kattlab, klabbe, klibbit, krautze, krum, kurtzing, laiweneek,<br />
tapptng, laze, leelgaiding, leelkalnejahn, leelmann, leeping, leyeskelle, lekke, luike, ma-<br />
gohn, masgaiding, masskalnejahn, muhrneek, ohsoling, padom, peterneek, pitze, poh-<br />
ding, praidul, puise, pukkekaln, pukkit, pupur, purring, reksting, remmes, rohse, rose-<br />
LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
513
514<br />
kaln, roseleye, sallakaln, saulit, segling, sehne, skrebbe, skrodel, snicker, sproge,<br />
sproste, strautsel, stuhrmann, sahger, sallputne, swaigsnekaln, tuppe, tschome,<br />
upmall, uppcncef, West, wetzsiehle, wetzwegge, zäune, zik, zipste, zukkur.<br />
ķellas).<br />
ß) māju vārdi (1816.): apschekalle, baling, dambe, guddrey, kaschok, kellne (lg.<br />
c)vilkäjas pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): apping, buhmann, kauke, leyeneek, ohsol, ohsolkaln, saulit,<br />
sils, zäune, zierul.<br />
ß) māju vārdi (1816.): annekalne, annusch, irben.<br />
Üozüolmuizas pagasts (savieti.) —<br />
[tag. smā(r)de(s pagasts)] —<br />
A. smā(r)de —<br />
üozuolnieki.<br />
smā(r)dnteki.<br />
smā(r)dnieki.<br />
/. mājas: a) ciemi: slēžuciems: mežmačs, sledes, vidukļi, b) au-<br />
niņi, buļļi, cīruļi, dambji, dzirjāni, ģaiķi, griķi, īelēči, jaundzegūz,<br />
katlāpi, klüopji, ķelderi, ķemeres, mucenieki, ruģeļi, spiridejs, vec-<br />
cizegirz.<br />
2. pilsētas: ķemeres.<br />
3. muižas: smā(r)de(s muiža).<br />
4. skuolas: smā(r)des sküola.<br />
5. kruogl: plīeņkrūogs, smā(r)des jeb elejas kr.<br />
6. kalni: avüotrüozas kalni, apškalniņš, čičavkalni, ķifzaku difsums,<br />
lamatruozis,mežkalns,šķerskalns; [avota k., ciarzkalnsj. [6a. pakal-<br />
ni: lasenberģu pakalns, melnās teces pak., vēršupes pak.]. [6b.<br />
gravas, lejas: baltās grietiņas leja,<br />
7. rūozlņas: b^rzmoziņa.<br />
rožu dārzs].<br />
8. upes: cīruļupite, jāņupe, skujupite, slüocene, vēršupe.<br />
9. strauti: ķivuļu strauts, lāčupite, vārtu str.<br />
/S. gpāvji: langas gravis, medupgr.<br />
11. ezeri: berzruoziņas ezeriņi, tīreļ^zeji.<br />
12. dīkt: vārždīķis, [grimstoņa d.]. [12a. bedres: slīksnes alaj.<br />
13. avuoti: be(r)tumavüots, seravüoti (ķemeres).<br />
14. puri: cukura purs, lieliepuri, skalpuriņš, zāļpurs; [aizpurvu purs,<br />
cērkstu p., ķemefu p., slīkoņa p., slokas p.]. [14a. dūksnāji:<br />
avotliekns, meitu liekns].<br />
15. tīreļi: līelaīs un mazaīs tīrelis; [jāņupes tīr.].<br />
16. pļavas: abriņas, aizpures purp[ava, andrejpl-, apaušpļ., ābūompļ.,<br />
āmarnieku cinajs, baltaču pļ., baltgalvpļ., budzene, cerppļ., dibeni,<br />
dimzpj.. gafāpļ., glancbērģpļ., guobteice, kalāčpļ., kalejpļ., krīev-
udzene, kupica, külene, lindrūocene, maūdspļaviņa, meduspjavas,<br />
miezene, muceniekpļ., pakšķpj., picišpļ., pifnppļ., pipju pj., putniņ-<br />
pļ., rutkpļ., ružupļ., sārmteice, sēkstraūtiņpļ., skūolūotājpļ., spaļļpļ.,<br />
straūtceļpļ., stürenes, suņa pļ., tūompurs, vanagpļ., vēršuppļ.; [dzēr-<br />
ves pļ., eglone, inkas pļ., kliņģa pl-, krūžu pļ., raganas pļ., uzu pļ.ļ.<br />
/7. lauki: kēniņdārzs, mežadārziņš, [ozola I., zaķa l.J.<br />
18. meži: avüotrüozas mežs, čičavas, garais sils, lamatrūozas m., mež-<br />
kalnm.; [liekna]. sl8a. krūmi: kramiņš, lielā zāle, rutku cirtums].<br />
19. ceļi: avüotrüozas ceļš, garāsila c., pranču c., tireļc; [bērza meža c.ļ.<br />
20. tekl: mežkalntĢks.<br />
21. tilti: jāņupes tilts, [ķemeru t.j.<br />
22. kapi: kārniņkapi, līepmeža kapi.<br />
23. pavārdi: bērziš, bičulis, dzirjānis, grebis, ielecis, katlāps, ķelderis,<br />
ķemere, niedre, ruģelis, sietiö.<br />
24. papildinājumi:<br />
a) pavārdi (1835.): abol, ahsis, balkit, baltaiswilks, blizohn, breedis, broklen,<br />
dambe, dseggus, dselse, egglc, gilbart, gredsen, gulbis, immak, kalkis, kalnafiwat,<br />
karkling, klawe, koheneek, kränze, krohnis, kruhtain, kuggeneek, lagsding, lapping,<br />
lcepe, magohne, majohr, mitzzit, mutzeneek, ohsolin, paeggel, perkohn, preede, pursis,<br />
radsen, ramming, recken, reekstin, roschukaln, sampepuķķe, saule, saulespuķķe, seglin,<br />
sehbris, sprohgis, strautneek, sallais, sallaiskaln, sarring, schagger, schukste, weh-<br />
wer, wende, wihtol, zelm, zemming, zinne.<br />
b) māju vārdi (1816.): immag, paure, recken ļļ recke, sillit, sroback, siewart.<br />
c) kruogu<br />
vārdi (1816.): jannenkrug.<br />
B. uožūolmulžas pagasts —<br />
uozūolnteki:<br />
/. mājas: a) ciemi: a) ārlavciems: 6ank?ni, kalejkrami, knež<br />
krūmsiveni, ķivuļi, IavĪ2:es krāmi, rauciņi, repiņi, sivēni, stūri, va<br />
nagi, vecätnieki; ß) kalnmalnieki: aļčas, ažiti, cērpji, guģen<br />
jaünsprüosti, kažuoki, kušķi, üolas, vecspruosti; y) lielais ciems<br />
ekšazivārts, galiņi, līelzīvārts, miņķi, stakarzīvārts, strūobaki<br />
8) ružacīems: jēģeri, kalnabičuļi, pinkuji, ružas, sprungul<br />
e) spaļļaciems: spaļļi l- ciruļspaļļi, kalna sp., lejssp., mazsp.<br />
Q šķēžuciems: ērces, graudi, gravnieki, ģeņi, kalāči, pipj<br />
šķēžupuriņi, šķiltrlteri jeb skiltriži; >z) zeļ Ja ciems: jaūnmāmas<br />
karüotnieki, lejsbičuļi, ltzrumi, pumpiņas, svites, vĢcmāmas, vēver<br />
b) ämarnieki, baltači, bruveļi, burkas, cīruli, galmacas, imakas<br />
kalniyi, kaln(a)žagari, kaziņas, kāvužas, klūgas, ķifpji, lauksarg<br />
lamas, paūri, plinksas, reķi, rešņi, riekstiņi, sil(a)puriņi, siliš<br />
515<br />
33«
516<br />
skudres, sudeģi, svinnas, valeikas, varkali, vašalas, zīlītes jeb si-<br />
līši, ziemeļi, zvirbuļi, c) mazsaimnieki: dambiši, ģeriņi, kras-<br />
tiņi, ķēniņi, legzdiņi, maüdas, pakšķi; sīkāki mazsaimnieki sau-<br />
cas pēc pavārdiem.<br />
2. muižas: pundurmuiža, tīle(s m.), ūošlejs m., ūozūolm.<br />
3. skuolas: üozüolnieku sk.<br />
4. kruogl: jāņkrūogs, krančkr., laünagkr., praūlkr., tīles baltais k<br />
5. sudmalas: jāņkrūogsudm., ķifpju vējenes, mālkrūogsudm., ūozūo<br />
muižas vējenes. 15 a. kalni: mālkmoga kalnsļ; ļabriņa, bāb<br />
kalns, beķera k., berzkalniņš, brivk-ņš, citronu k., kapara k., k<br />
meļu k., kurku k-ņš, mālu k., ozolaine, ozolmuižas k., priežk-ņ<br />
priežu k., purk-ņš, rijas k., sīpola k-ņš, ūpja k.j.<br />
6. gfavas: ārlavgrava, gravnīekgr.; [bičuļu gr., graudu gr., nāv<br />
leja, riekstu leja, smirdošs grāvis].<br />
7. upes: baltaču upe. [7a. strauti: āmarnieku strauts, lāčupī<br />
paegļa str., robežnieku str., skudrupīte, vidukļu upe, vilkupe<br />
17b. tzz?ri: aklezers, melnezers, mieļezers]. [7c. dīķi: dzegu<br />
dīķis, kaķu d., krastiņa d., rugeļu mārka].<br />
8. tīreļi: lielais un mazais tīrelis; [niedru tīr., smārdes tļr.j. 18<br />
purvi: baltaču purvs, krievu p., līgotnes, mikulnīcas p., odžu<br />
Ozolmuižas p., tompurvs, vaseļpurvs, vecais p., zaļu p.]. [8<br />
duksnaji: pirts dūksnājs].<br />
9. pļavas: pulkaine, slapenes, ūozūolmuīžas purs,<br />
vāšalu pļava<br />
vidusdruvas; ļaizpures purvs, aste, baltaču pļ., bērzu pļ., bičulleja,<br />
clruļleja, deguma pļ.,<br />
emmas kalns, ezera pļ., gobteces, jaunas<br />
muižas purs, kaulu pļ., kāpostene, krauķene,<br />
lauka starpiņš, lie<br />
na, līgotne, melderene, meža pļ., ozolpļ., rutku pļ., skolotāja p<br />
spaļļu pļ., stārku pļ., šultene, svinas pļ., tīrelis, vārnene]. 19a. g<br />
nības: ķīvenu ganības, priedulsj. [9b. lauki: berza Isuk<br />
degas 1., dzelves lauki, garais I., kapa kalniņš, kazu purs, krūm<br />
sils, laukgals, pīlādža I., plieņa 1., priežu I., sila l., stoķis, trijst<br />
ris, vuguļu I.j.<br />
10. meži: atslēgas sils, baltās grietiņas, baļķa pīzda,<br />
bikšu masts, di<br />
lersils, dūonesleste, ezeriņkante, ērzeļu kakts, garais masts, ka<br />
aste, kamzuoļpieduorkne, ķauķu sils, ķeizara darziys, lusnajs,<br />
lūžņa, medere, meitas līekne, mežkalnmežs, rēbenes, ruoždarzs,<br />
sausu egles, seglüone, stürenes, švaņksils, vella kārkli, židabarzda;<br />
[āmarnieku m., baltaču m., bundulsils, degšņa, dzegužu birze, eg-<br />
lajs, gobteces m., gausa jūdze, kapu m., melnais m., odžu sils,
ozolbirze, priedulājs, purini, raganas sils, reibēņu sils, stārku pu<br />
riņš, teteru birze, upes m., vasalm., vilkaste, zaļās kapasļ. ļlOa<br />
krūmi: akmenāju krūmi, astraugs, melnais mežs, silīšu kr., su<br />
tenes kr., vilkastej. [10b. salas purvos, mežos: nikulicas sala<br />
(liela purvā). [10c. atvari: acīte]. [lOd. ceļi: karceļš, kliper<br />
clambis II knipeļdambis, zagļa c.ļ. [lOe. tilti: augstais tilts, liep<br />
mežt., ozolt., paegļu t., sārmteča tiltiņš, viduklt., žagart.j.<br />
//. kapi: arlavkapi, sivenk., spröostk., šņēžk.; [andrēja k., sprosta k.<br />
12. pavārdi: ažīts, ābāts, baltais vilks, btzrzkalns, cērpis, cīrulis, cu<br />
kuri(n)š, danķens, ērce, grauds, imaks, jurģelis, kalni(n)s, kaus<br />
nieks, kļava, knezis, krāms, krümi(n)s, kuksa, ķelpe, ķēni(ņ)š, lāci<br />
lāma, legzdi(ņ)š, lejmalnieks, līekmanis, lielgaīdis, miņķis, pavārs<br />
pinkulis, pipis, ratnieks, reķis, repi(n)s, rutkis, rūde, sprūoģis<br />
sprūosts, straütis, straütmanis, svinna, ūola, uozūoliš, uozūol<br />
velde, vinkalns, zarīš.<br />
13. palamas: gudrais pirksts, sūoģis.<br />
14. papildinājumi:<br />
pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): ballod, behrsekalley, behrsing, breedi, burke, daidul, egglit,<br />
ewe, gulbe, ipse, tab, kausch, knarring, kraukto, krusing, leepa, leepekaln, legsding,<br />
ohle, ohsis, ohsoling, paegle, pilsatneetze, pukkedahrs, putning, reksting, rohsingdaw,<br />
skrodel, skuige, strasding, ļSuddeg, sarring, seemel, swirbul, timber, upe, upmall,<br />
walleek, mannag, zelau, zirul.<br />
0) māju vārdi (1811.): burcke, dutzkopp, kausch || kawusch, kluge, plinksche,<br />
sillit, suddek, sehmel, swirbul, wallek.<br />
b) uozuolmuižas psg.:<br />
a) pavārdi (1835.): abel, aboling, addatiņ, ahmerneek, amoling, ausing, balzars,<br />
baugul, bauze, behrsing, bitschul, bohme, bradseneek, breede, bring, brūklene, banne,<br />
deewkozing, dieze, dimant, dimse, dischmann, dumbre, dundsis, eggle, eising, elzer,<br />
garaus, gehrke, gidbel, grawe, grehse, gugen, gulbe, jahnens, jahtneek, jürgen, kah-<br />
gin, kahle, kahposting, kahrkling, kallatz, kalley, kaschok, kelder, kemmer, kikkar, kirpe,<br />
kirsc, kiwul, klapkaln, klehsts, klohpe, kraukle, kristul, leepe, leepekaln, luhring, ma-<br />
gohne, mahme, matsch, melder, melgalwe, mesgle, mcschcmatsck, miltit, ohsis, ohsols,<br />
paeggel, pihlads, Pilze, pinte, plume, Pohgul, preeoe, puhkain, pumberit, purring,<br />
rcsne, rudmall, salming, saule, saulit, seglit, sehle, silliņ, slehde, smilge, spalle,<br />
sproste, spruck, stelpe, straup, strautncck, straz, sahlit, sallaiskaln, sallaislauks,<br />
selting, siering, sosekalley, swaigsnit, swinze, swirbul, schagger, tehraut, tctter,<br />
tinter, tomaring, tower, tumig, tuņņe, Waake, wahrpin, wehwerit, wetzproste, Wien-<br />
beb«, wihtol, zelm.<br />
ß) māju vārdi (1816.): butschke, bange«, dumber, dunges, garaus, gerte, grep-<br />
scbe, handbohm, kassekage, kelpe, klapkan, krautze, marcusspalwe, pinte, skumpe,<br />
smmbcr, sagger, tinter, wetzjatneek.<br />
517
518<br />
/. mājas:<br />
Vadakstes — pagasts (savieti.) vadakstnieki.<br />
A. bqhkavas pagasts —<br />
B. Vadakstes pagasts —<br />
beftkavnieki.<br />
vadakstniekL<br />
alši, bernāti, brilles, burkāni, daģi, eķi, kukar3zi, ķirbas, puķes<br />
rurnbenieki, sibari.<br />
B. vadakstnieki:<br />
a) nieki: dārģaisi, dāvidi, diķi, §mbas, ermaņi, ģēģer<br />
jau(n)zemji, jānuļi, kalnajāņi, kalnajuri, kārkliņi, lāči, lukuži, maks<br />
narvaiši, puidāki, ruķeļi, ružas, sārki, šureļšinki, tüomi, vatuli, v<br />
parti, žulpas; b) prīedulnīeki: bajāri, čiekuri, diidāri, gai<br />
galanci, klāvaiši, klaivaisinki, mūrnieki, raņķi, svinti, upenīek<br />
vēji, zvifgzdiņi; c) vadakst (-indriķi, -kufm<br />
-bāršuki), bifzuļi, rurnbenieki, slāmani, spaudi, šmitišķi, tiltiņi.<br />
2. muižas: btznkavas muiža,<br />
tines, kalna m., saku m., vadakste (vad.).<br />
3. baznīcas: prīedules baznīca.<br />
4. skuolas: prīedules skūola.<br />
benkavas meža m. (benk.); braūži, ģi<br />
5. kruogl: stārku krūogus (bynk.); mežu kr., prīedules kr.,<br />
(vad.).<br />
6. sudmalas: Vadakstes ūdens- un vēja sudmalas.<br />
7. cepļi: Vadakstes ceplis.<br />
švintu kr.<br />
8. kalni: kapenes kalniņi (bejik); apaļais kalniņš, Degunu kalniņ<br />
sudmalu kalnelis (vad.); ļraschaku kalni (b$nk.)]. [8a. lejas: spruhd<br />
jeb awotleja (b$nk.)j.<br />
9. upes: vadakste (vad.).<br />
/S. strauti: sakumuižas strauts (vad.); ļsraschu strauts, seberiņsch (benk.'<br />
//. dīkts: Vadakstes sudmalu diķis.<br />
12. purvi: apeņu līeknis, galsene, kanķene, linmfrku līeknis, nīedr<br />
peļķe, pūolis, rakužu lieknis, slāmanu purvs, stürisu purvs, zag<br />
līeknis (benk.); līeknis, dambja līeknis (vad.); [auzu purw<br />
kkahwu p. (b§nk.)].<br />
13. pļavas: ma?ā pļava, puķu pļ., stürisa pļ. (b
purws, kuņņeles, leeknis, plahtiņi, raggene (benk.)]. [13a. liekni:<br />
bernatu leeknis, burkānu l. (b?nk.)]. [13d. g a n I b a s: sķinums (vad.)ļ.<br />
[13c. lauki: raschikki, sutschu lauks, schwarenes (benk.)].<br />
14. meži: degšņa, rfzgalene (b?nk.); asites, degšņa, krāsites, zārdu<br />
laüki (vad.); [buggene jeb burschene, drohbste, klahwischki, kurschenes,<br />
plahtiņi (benk.)].<br />
75. klajumi: andrišķes, egļu sala (benk.).<br />
16. ceļi: briļļu cefš, puķu c. (benk.); žulpu dambis (vad.).<br />
17. tilti: ražuku tilts (benk.); müru t. (vad.).<br />
/S. kapi: ražuku kapi (benk.); prīedules k. (vacl.).<br />
19. llnlņl: zagju līniņš (vad.).<br />
20. kāokl: pulksteņu priede (vad.).<br />
21. uzvārdi ļļ pavārdi: ābūoliņš, bāršuks (benk.); caüne, griķis, kūde,<br />
maciņš, pešiks, raņķis, sprūoģis, stūris, šimkevics, taūvēns, vilniņš,<br />
ziņģis (vad.).<br />
22. palamas: čūsku Kārlis (vad.).<br />
23. papildinājumi:<br />
a)benkavas pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): abohm, baurz, bitteneek, bulle, grass, gross, judru, jürgen<br />
kanke, kiewit, krimmel. muzzeneek, ossoling, Pawel, Pohl, rose, wannag.<br />
b) benkavas kruoņa mežkunga pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): grücke, kruhming, kugge, lapping, leeping, matlau, osolin<br />
pllkkit, reine, saulit, strasdings, sudmalneek, Wewer, witta, zeekur.<br />
ß) māju —<br />
vārdi (1816.): bramman, kahuse, puicke (1835. pukke), ruddel, scp<br />
deneek |ļ sohdeneek; sblitterischki, junkel, kantiki, kultuppe, raschakas, rudick, sttchrisch<br />
truļļii.<br />
c) Vadakstes pag.:<br />
a) pavārdi (1835.): bander, beete, bennait, bersing, bitup, brendel, burmeiste<br />
daine, dragohn, duhdar, grass, gulwe, irbe, kalns, kludse, krimmol, kumpen, kunsi<br />
kurke, kurmelan, lahze, leepe, line, maksche, marbs, ohrmann, ohsoling, Plügge, pre<br />
dair, pucfe, pukstaite, ranke, rudbard, ruttku, silling, sipen, sissen, skudre, smiltnee<br />
stagger, stigge, strasding, scbtampe, sarring, semmith, 'sihlair, sirne, swiegul,<br />
schulpel, tassut, trumpe, tnkke, wetzdeeke, wetzwagar, wilke, wisbul, zelming, zigra.<br />
ß) māju vārdi (1816): aa)vadakstes muižas mājas: daina, hübsche<br />
jeb narwill, milkaisch smileesaischij, narwill lnahrwettiZ, pucktsche |ļ pulste lpukschu<br />
mahjaj, simma, schurill, schurilljaunsem, ttlppik, zelme vēlāk giltenhosf. ßß) saku<br />
muižas mājas: galla (māja8), laiwa slaiwineekj, mutzeneek, Plattana, rudbarsde<br />
lrudbarnj, uppespeter; ikaschu m., meischa, peschik, pilriņ, plakeķķi, schinkus, swingi,<br />
ziemei.<br />
519<br />
Y) kruogu vārdi: Mühlenkrug, lkalnen krogs, lahtschu kr., straktes kr swirbul kr.].<br />
,
520<br />
/. mājas:<br />
Vecmūoks —<br />
pagasts (savieti.) vecmūocntek(i).<br />
A. vecmüocniekftÄ<br />
A. vecmūoks pagasts —<br />
B. vilksals pagasts<br />
C. zvares pagasts<br />
vecmūocniek(i).<br />
— vilksalntek(i).<br />
— zvareniek(i).<br />
bresmes, čūr(a)s, dūobeļ(i), dzeīves, krieviy(i), kupl(i), ķīļen(i),<br />
ķīļ(i), laüksafg(i), padeg(a)s, plēves, purvēver(i), pūp(i), püodnieks,<br />
siliy(i), skāmans, skuor(a)s, staliņ(i), sveīkuļ(i), teter(i) timmer-<br />
maņ(i), vālītes, zaķ(i).<br />
B. vilksalniekfi):<br />
aūč(i), bīeļ(a)s, durīk(a)s, kalniņ(i), kripš(a)s, meļķ(i), nast(a)s,<br />
paegl(e)s, paūciņ(i) tiltmač(i).<br />
C. zvareniek(t):<br />
bērzkaln(i), bifžvēver(i), cerp(a)s, plut(a)s, renes, ruoņ(i), sniķer(i),<br />
vecvagars.<br />
2. muižas: knauķ(i), vecmūoks (muiža), vilksal(s m.), zvare.<br />
3. skuolas: vĢcmūok(u) (skūol(a).<br />
4. krūogi: vējkrūogs (vecm.); sils kr., vilksals kr. (vilks.); mežkrūogs,<br />
zvares kr. (zv.).<br />
5. kalni: vāckalns (v^cm.).<br />
6. upes: sudmalupite, zvifgzdupite (v^cm.).<br />
7. ezeri: briežace, jumpravez., purez., sekle jeb sēklis, valtiņez. jeb<br />
valtiņš, veļez. (vecm.); briežace (vilks.); cūkĢz. (zv.).<br />
8. avūotl: ķīļavuots.<br />
5. pļavas: dēļezejs, durik(a)s, dzēpurs,<br />
meäus paīka, smils-<br />
teterpļ. (vecm.); kalnstarp(a), krēķatiīts, kripšpurs, padambe, pikste<br />
(vilks.); kalp(a) pļ. (zv.); ljersj.<br />
/S. meži: tetermežs, üozüolm. (v§cm.); kripš(a) gabals, vikslas m. (vilks.);<br />
cērpmežs (zv.).<br />
11. ceļi: zagļ(a) ceļš (v?cm.); [atmata, marenieks].<br />
12. kapi: ķil(u) k. (vecm.);<br />
vilksals k., zvares k.<br />
13. pavārdi: akmeykalris, berziys, brīvvīrs, kadiķs (v§cm.); kalniņš<br />
(vilks.); barūns, zēns (zv.).<br />
14. papildinājumi:<br />
a) v c ra uo k a s pag.:<br />
a) pavārdi (1850.): abel, austrum, bandeneek, beegle,<br />
bilde, bressme, daibc,<br />
eattr, erglits, glase, grasche, karkling, krasting, kruming, kuschke, kutscher, labrenz, leepa,
legsdin, likkusch, melder, ohsol, pastneek, Platz, priduck, Puhgul, Puhze, purring, reck-<br />
sting, rohse, rutke, rutzki, sille, stalling, stohls, strasding, strautneek, strehle, strihke,<br />
sehn, siering, sweineek, swirgsdin, wannag, zehrpe, zelm.<br />
ß) māju vārdi (1811.): a») mutzeneek, puhze, salle, sille, tumeneek, mepmer,<br />
ßß) zvejnieku mājas: apsche, baltisch, kahpeneek, kneye, ohsoling, sille, schubbe<br />
(tg. pie Cērkstes pag.).<br />
b) vilksalas pag.:<br />
SATURA RADĪTĀJS.<br />
lapp.<br />
Priekšvārdi .... 1.<br />
Ievads 4.<br />
Aizputes apriņķis .<br />
pagasts<br />
7.<br />
lapp.<br />
adzes 35.<br />
aizputes 16.<br />
almales 7.<br />
alsungas 7.<br />
alšu 47.<br />
apriķu<br />
apuzes<br />
11.<br />
59.<br />
asītes 13.<br />
auderu 13.<br />
āzvīku 17.<br />
bakūzes 30.<br />
bases 19.<br />
bātes 21.<br />
biržu 19.<br />
blintenes 7.<br />
briņķu 22.<br />
buojas 39.<br />
cildes 39.<br />
csravas 25.<br />
dāmas 17.<br />
dēseles 30.<br />
dinsdurbes .... 13.<br />
druogas (diž- jeb pa-<br />
sta-)<br />
druogas (krusātas-) .<br />
49.<br />
49.<br />
druogas (maz-)... 49.<br />
druogas (vec-) ...<br />
39.<br />
dunalkas 27.<br />
dzeldēs (diž-) ...<br />
dzeldēs (maz-) ...<br />
22.<br />
22.<br />
dzērves 29.<br />
Kurzeme(s guberņa).<br />
I. daļa. Kurzeme.<br />
dzisu<br />
pagasts<br />
lapp.<br />
47.<br />
elkazemes 61.<br />
embūtes 30.<br />
ēnavas 63.<br />
gramzdas (diž-) . .<br />
gramzdas (maz-) . .<br />
griezes<br />
33.<br />
33.<br />
47.<br />
gudnieku 35.<br />
jaunmuižas ....<br />
35.<br />
jāmaiķu 42.<br />
jūrkalnes 51.<br />
kalētu 37.<br />
kalnamuižas.... 59.<br />
kalvenes 49.<br />
kazdangas 39.<br />
kluosteres 42.<br />
ķikuru<br />
42.<br />
labragas 43.<br />
laidās 63.<br />
lažas 45.<br />
lenu 54.<br />
maru ...... 42.<br />
meldzeres 47.<br />
mežnieku 13.<br />
nlgrandes<br />
47.<br />
nikrāces 22.<br />
nuodegu 13.<br />
padures (aizputes) .<br />
padures (tāšu) ...<br />
pelces<br />
pērbuones<br />
45.<br />
49.<br />
54.<br />
49.<br />
pilsberģes 51.<br />
piepju 61.<br />
pormsātu<br />
53.<br />
pūņu 39.<br />
pagasts<br />
lapp.<br />
raužu 17.<br />
reģu<br />
7.<br />
rudbāržu 54.<br />
rudes 63.<br />
ruokažu 45.<br />
sakas 57.<br />
saļienas 57.<br />
sermites 63.<br />
Sieksātes 59.<br />
smaižu 17.<br />
treknu 33.<br />
tūkuma 22.<br />
ulmsles 43.<br />
vaiņuodas<br />
valtaiķu<br />
vangas<br />
vecpils<br />
61.<br />
63.<br />
39.<br />
39.<br />
veldas • 61.<br />
vibiņu 30.<br />
vormsātes 22.<br />
Ziemupes<br />
Gruobiņas jeb Lie-<br />
65.<br />
pājas apriņķis . 67.<br />
aisteres 67.<br />
bārtas 68.<br />
bebes 107.<br />
bunkas 71.<br />
dunikas 72.<br />
durbes 74.<br />
gaviesnes 76.<br />
gruobiņas<br />
ilmājas<br />
79.<br />
104.<br />
ilSu 79.<br />
isriedes 71.<br />
kapsētas<br />
82.
524<br />
pagasts lapp.<br />
krizbērģa<br />
76.<br />
krūtes 68.<br />
kruotes 81.<br />
lapu<br />
104.<br />
lekšu 104.<br />
llgutu<br />
liegu<br />
74.<br />
67.<br />
mātaras 82.<br />
medzes 82.<br />
rūcas 85.<br />
paduones<br />
paplakas<br />
pērkuones<br />
priekules<br />
74.<br />
94.<br />
90.<br />
94.<br />
raibenieku .... 74.<br />
rZvas<br />
rucavas<br />
saraikas<br />
struoķu<br />
96.<br />
97.<br />
82.<br />
104.<br />
sustas 76.<br />
Šķēdes<br />
tadaiķu<br />
tāšu<br />
urdangas<br />
ūsaiķu<br />
vecpils<br />
Vērgales<br />
virgas<br />
90.<br />
101.<br />
102.<br />
71.<br />
71.<br />
104.<br />
107.<br />
110.<br />
Kuldīgas apriņķis. 111.<br />
allazu 140.<br />
bruzilu<br />
129.<br />
bruocēnu 111.<br />
cieceres 113.<br />
degsnes<br />
draguņu (brīvciems).<br />
124.<br />
122.<br />
duru 166.<br />
ezeres (liel-) ....<br />
ēķupes<br />
ēzeļmuižas ....<br />
gaiķu<br />
griķu<br />
grauzdupes ....<br />
ivandes<br />
ieru<br />
jaunmuižas ....<br />
114.<br />
131.<br />
113.<br />
119.<br />
122.<br />
144.<br />
124.<br />
140.<br />
132.<br />
pagasts lapp.<br />
jāteles<br />
kalēju (brivciems) .<br />
138.<br />
163.<br />
kanclēru 140.<br />
kaulacu 111.<br />
klanīcu 138.<br />
kuldīgas (kalnamui-<br />
žas)<br />
126.<br />
kumbru 132.<br />
kundu 163.<br />
kurmales 131.<br />
kursišu 129.<br />
ķerkliņu<br />
ķuoninu (brīvciems).<br />
lašupes<br />
169.<br />
163.<br />
132.<br />
lemzeres 113.<br />
lutriņu<br />
132.<br />
nabas 137.<br />
niedrinieku .... 140.<br />
padures<br />
pampāļu<br />
paures<br />
peiöu<br />
pēternieku ....<br />
planicu<br />
137.<br />
114.<br />
154.<br />
131.<br />
140.<br />
138.<br />
pliķu (brīvciems) . 163. .<br />
raņķu<br />
140.<br />
rendas 146.<br />
reņģu<br />
149.<br />
saldus 150.<br />
satiķu<br />
sausgāļu (brivciems)<br />
Sātiņu<br />
120.<br />
137.<br />
154.<br />
sesiles 154.<br />
Skrundas 157.<br />
snēpeles<br />
sprincenieku. . .<br />
.<br />
161.<br />
126.<br />
Šķēdes 166.<br />
tigu<br />
126.<br />
turlavas 163.<br />
tuodaižu 124.<br />
ulpju muižas ... 113.<br />
uošenieku 132.<br />
uozuolmuižas ... 148.<br />
vāģenieku<br />
Vārdupes<br />
127.<br />
127.<br />
vSrmas 166.<br />
psgssts lapp.<br />
vāmenieku .... 141.<br />
vegu<br />
137.<br />
vikstrautes .... 120.<br />
vilgZles<br />
163.<br />
vierkas 137.<br />
viesalgu (brīvciems).<br />
161.<br />
zieme|u (brivciems). 163.<br />
žvārdes 169.<br />
Talsu apriņķis . .<br />
aizupes<br />
173.<br />
173.<br />
arlavas 176.<br />
āzdziru 194.<br />
balgales<br />
briņķa<br />
245.<br />
201.<br />
cēres 180.<br />
cuncnieku 176.<br />
daiguones<br />
dursupes<br />
196.<br />
245.<br />
dzirciema 181.<br />
cizisu<br />
engures<br />
galtenes<br />
garlenes<br />
igen es<br />
173.<br />
183.<br />
245.<br />
232.<br />
232.<br />
īves 176.<br />
jaunpagasts ....<br />
kabiles<br />
kalešu<br />
186.<br />
190.<br />
213.<br />
kalnamuižas .... 202.<br />
kandavas<br />
klāņu<br />
kukšu<br />
kuogu|u<br />
laidzes<br />
laminu<br />
limbužu<br />
Ubagu<br />
lubasuošnieku . . .<br />
lubezeres<br />
matkules<br />
mSrsraga<br />
nurmuižas<br />
nuogales<br />
pastendes<br />
piduoles<br />
195.<br />
228.<br />
241.<br />
20?.<br />
228.<br />
245.<br />
176.<br />
198.<br />
176.<br />
199.<br />
202.<br />
206.<br />
208.<br />
212.<br />
213.<br />
210.
pagasts lapp.<br />
plZnu<br />
popervāles ....<br />
punu<br />
pürcs<br />
puopraģas<br />
238.<br />
176.<br />
176.<br />
216.<br />
176.<br />
rideļu 185.<br />
rindzeles 245.<br />
rinkules 186.<br />
saslauku 176.<br />
sasmakas 176.<br />
l 235.<br />
SarCeneS<br />
ļ 237.<br />
silu 245.<br />
spārnes<br />
217.<br />
Stendes 218.<br />
Strazdes 222.<br />
Šķēdes<br />
štempelmuižas . .<br />
230.<br />
. 187.<br />
taisu 223.<br />
tinģeres<br />
176.<br />
Ievads .... 213.-215.<br />
Bauskas apriņķis . 217.<br />
ārces 232.<br />
balduones 217.<br />
bauskas (mācītāja). .<br />
222.<br />
dauskas (pilsmuižas). 222.<br />
bauskas (superdentes) 222.<br />
bārbeles 224.<br />
bērzumuižas .... 234.<br />
bornsmindes. . . . 220.<br />
bramberģes ....<br />
244.<br />
brantiešu 241.<br />
briģumuižas ....<br />
226.<br />
briedenes 252.<br />
bruknas 226.<br />
brunavas 228.<br />
budberģes. .<br />
. 228..<br />
229.<br />
Ceraukstes 232.<br />
cuodes 234.<br />
daniešu 258.<br />
drāķeniešu<br />
granteles<br />
gravindales ....<br />
269.<br />
237.<br />
248.<br />
pagasts lapp.<br />
Upesgrīvas ....<br />
225.<br />
uoksles 180.<br />
uoktes 233.<br />
valgales (sabiles). . 227.<br />
valgales (taisu). .<br />
.<br />
231.<br />
Vandzenes .... 235.<br />
variebas 173.<br />
vanes<br />
veģu<br />
vlrbu (liel-, maz-). .<br />
237.<br />
187.<br />
187.<br />
zantes 238.<br />
zemītes 242.<br />
Zentenes 246.<br />
zutenu 193.<br />
Ventspils apriņķis. 251.<br />
ances 274.<br />
apuzes<br />
dundagas<br />
dzisu<br />
263.<br />
251.<br />
262.<br />
II. daļa. Zemgale.<br />
greizdarbes ....<br />
grenctāles<br />
grienvaldes ....<br />
220.<br />
229.<br />
237.<br />
īslīcas 220.<br />
iecavas 241.<br />
jaunsaules<br />
jumpravmuižas. .<br />
256.<br />
. 234.<br />
kaucmindes .... 220.<br />
klicneres 229.<br />
krusu 263.<br />
lambärtu 251.<br />
lives 244., 245.<br />
lielbērsteles .... 266.<br />
mencendarbes . . .<br />
246.<br />
mežuotnes 248.<br />
mLmeles (āna) .<br />
. . 263.<br />
mēmeles (kruoņa). . 258.<br />
misas (dzimt-) .<br />
. .<br />
236.<br />
misas (kruoņa) . 251., 252.<br />
nīzeres 261.<br />
pamušas<br />
psskavas<br />
pridrikas<br />
232.<br />
226.<br />
237.<br />
pagasts lapp.<br />
ēduoles 263.<br />
lecenes 281.<br />
leču 298.<br />
liediku 264.<br />
piltenes<br />
267.<br />
puzenieku 272.<br />
puzes<br />
puopes<br />
269.<br />
274.<br />
sarkanmuižas . . . 281.<br />
sārnates 291.<br />
tārgales<br />
ugāles<br />
usmas<br />
uzavas<br />
282.<br />
287.<br />
289.<br />
292.<br />
vārēs 293.<br />
vendzavas .... 262.<br />
zlēku 294.<br />
zlēkstendes .... 297.<br />
zūru 297.<br />
puodnieku<br />
237.<br />
rešnenieku 269.<br />
rundāles 254.<br />
Skaistkalnes .... 263.<br />
stelpes<br />
261.<br />
stilķenes 230.<br />
šerlates 269.<br />
šimbarkas 263.<br />
šķēpiņu 220.<br />
šķilinpamušas .<br />
. .<br />
230.<br />
Svitenes 266.<br />
trapes<br />
tuomes<br />
umpartes<br />
252.<br />
268.<br />
269.<br />
vecmuižas 269.<br />
Vecsaules . . . 258..<br />
259.<br />
zālītes 237.<br />
zluktenes 230.<br />
Ilūkstes apriņķis . 275.<br />
aknīstes<br />
275.<br />
ancines 302.<br />
asares<br />
āruones .... 311.,<br />
525<br />
277.<br />
312.
526<br />
pagasts '&PP-<br />
baltmuižas 298.<br />
baraukas 279.<br />
bebrines 280.<br />
belmontes<br />
280.<br />
bornas (jaun-) . . 305. .<br />
bornas (liel-) ....<br />
bornas (maz ). .<br />
305.<br />
. . 306.<br />
bornas (vec-). . 283., 284.<br />
briģines<br />
285.<br />
biunenes 307.<br />
demenes 285.<br />
dunavas 302.<br />
dvietas 286.<br />
elkZnu 308.<br />
ezermuižas .... 280.<br />
garsenes<br />
gatenes<br />
grazendales ....<br />
grendzes<br />
289.<br />
286.<br />
286.<br />
312.<br />
grlnvaldes (jaun-). . 294.<br />
grīnvaldes (vec-) .<br />
gulbenes<br />
hogenberģes ....<br />
ilgas<br />
.<br />
294.<br />
298.<br />
294.<br />
280.<br />
l 281.<br />
ilzes<br />
I 293.<br />
janopoles<br />
289.<br />
Kaldabruņas .... 281.<br />
kalkūnes 290.<br />
kaminčas 281.<br />
kanicpoles. . .<br />
kapiavas<br />
297.,<br />
298.<br />
283.<br />
karlinas 292.<br />
liarlinavas 306.<br />
katineļu<br />
280.<br />
I 297.<br />
kazimires<br />
299<br />
krivinišku 292.<br />
kumbuju<br />
280.<br />
kurcuma 292.<br />
lasenbergas ....<br />
lašu (liel-)<br />
lasu (maz-) ....<br />
lašu (vec-)<br />
laukeses. . . .<br />
308.<br />
308.<br />
308.<br />
292.,<br />
294.<br />
294.<br />
lavides 299.<br />
pagasts lapp.<br />
lenderņes<br />
liginišku. .<br />
lustberges<br />
.<br />
292.<br />
. 290., 292.<br />
294.<br />
marinavas 308.<br />
matulišku<br />
284.<br />
mēdummuižas . . . 290.<br />
Pilskalnes<br />
pruodes ....<br />
297.<br />
298.. 299.<br />
raudas 308.<br />
rožupojes<br />
284.<br />
rubinu 302.<br />
salienas 304.<br />
salnijas<br />
306.<br />
Silenes 279.<br />
sīķeles<br />
306.<br />
skrudalinas .... 307.<br />
stelles 308.<br />
susejas<br />
309.<br />
sventes 311.<br />
šarlates 309.<br />
šederes<br />
• 294.<br />
šēnheides 280.<br />
šlozbergas<br />
297.<br />
tābaras 308.<br />
varnaviču . .<br />
varnišku<br />
.<br />
283.. 284.<br />
vilku miesta ....<br />
Jaunjelgavas ap-<br />
riņķis<br />
alstiķes ....<br />
361.,<br />
altenes ... 357..<br />
ābeļu<br />
bagmuižas. .<br />
.<br />
299.<br />
293.<br />
313.<br />
364.<br />
360.<br />
348.<br />
357., 360.<br />
birzgales 313.<br />
biržu 317.<br />
daudzevas 320.<br />
dignājas<br />
322.<br />
dignājas (mZcitZja) . 323.<br />
dzērves 352.<br />
elkšņu<br />
ērberģes<br />
gricgales<br />
329.<br />
333.<br />
342.<br />
ildzu 329.<br />
ieķingrāves ....<br />
kalnamuižas . .<br />
336.<br />
373.,<br />
377.<br />
pagasts lapp.<br />
kalniešu 345.<br />
kannenieku .<br />
. 373.,<br />
377.<br />
kārklu muižas . 373.. 377.<br />
kurmenes 339.<br />
lindes 313.<br />
mežmuižas .... 373.<br />
mēmeles(liel-) . . .<br />
342.<br />
memeles(vec-). . . 342.<br />
neretas<br />
pētermuižas .<br />
piksteres<br />
pilkalnes<br />
.<br />
345.<br />
373., 377.<br />
370.<br />
345.<br />
remberģu . . . 365., 369.<br />
rites 329.<br />
salas 348., 349.<br />
saukās (jaun-) . . . 353.<br />
saukās (vec-).... 353.<br />
seces<br />
357.<br />
Sērenes (jaun-). . . 361.<br />
Sērenes (vec-) .<br />
serpils<br />
.<br />
.<br />
361.<br />
365.<br />
slatas 322., 326.<br />
stabenes 365.<br />
Sunākstes (liel-) . . 370.<br />
Sunākstes (maz-) . . 370.<br />
susejas (kruoņa) . . 329.<br />
susejas (liel-). . . .<br />
342.<br />
ļ 333.<br />
taurkalnes<br />
J 373<br />
valles 373.<br />
vārenbrokas ....<br />
vamavas<br />
vigantes<br />
Viesītes<br />
zalves (liel-) ....<br />
zalves (maz ). .<br />
zasa<br />
379.<br />
379.<br />
365.<br />
336.<br />
380.<br />
. .<br />
Jelgavas jeb duo-<br />
333.<br />
383.<br />
beles apriņķis . 385.<br />
abguldes (liel-) . .<br />
abguldes (vec-). . .<br />
abgunstes<br />
. 385-<br />
385.<br />
450.<br />
apšupes.... 398., 402.<br />
auces<br />
auces (kruoņa) . .<br />
.<br />
416.<br />
422.
pagasts lapp.<br />
audruves 404.<br />
audzu<br />
auru<br />
386.<br />
385.<br />
ālavas 385.<br />
ānes 439.<br />
berķenes<br />
berzbeķes<br />
418.<br />
393.<br />
berzsmuižas .... 387.<br />
bīlastnieku .... 393.<br />
biļļu<br />
blankfeltes<br />
bramberģes ....<br />
briežu<br />
bukaišu<br />
408.<br />
442.<br />
389.<br />
404.<br />
391.<br />
buomu muižas . . . 446.<br />
cenenieku<br />
440.<br />
cimeres 422.<br />
čuču 394.<br />
dandāles 436.<br />
dārtes muižas . . . 396.<br />
drukas muižas . . . 438.<br />
duobeles . .<br />
. 393..<br />
394.<br />
duobes 397.<br />
džūkstes 398.<br />
elejas<br />
emburgas<br />
ercogmuižas ....<br />
falcgrāves<br />
galamuižas<br />
garuozes<br />
garuožu(dzimt-) .<br />
grauzdēs .<br />
jēkaupnieku ....<br />
juostenes<br />
404.<br />
407.<br />
450.<br />
390.<br />
427.<br />
408.<br />
. 407.<br />
. . 398., 403.<br />
410.<br />
428.<br />
kalnamuižas .... 412.<br />
kalnciema<br />
katrines .... 409..<br />
kažmēru<br />
klīves mežkunga .<br />
kreijas muižas . . .<br />
kulpu muižas . . .<br />
kuoku muižas . .<br />
kendzinu . . .<br />
413.<br />
419.<br />
.<br />
390.<br />
416.<br />
438.<br />
435.<br />
. 444.<br />
407., 408.<br />
lapsu muižas. . . . 450.<br />
lipstu<br />
438., 439.<br />
livbērzes 416.<br />
pagasts<br />
lapp.<br />
lielberzes 394.<br />
lustes<br />
430.<br />
mednes 393.<br />
meijenieku<br />
meženieku. . 389.. .<br />
440.<br />
414.<br />
mežmuižas 418.<br />
mūrmuižas. . . 442.,<br />
443.<br />
naudltes 419.<br />
pakaisu<br />
penkules<br />
peterkalnu ....<br />
pēternieku .<br />
pētervaldes ....<br />
pilskunga<br />
pienavas .<br />
394.<br />
422.<br />
410.<br />
.<br />
ļ<br />
398.. 225.<br />
423<br />
420.<br />
. . 398.,<br />
420.<br />
404.<br />
platuones (jaun-) . . 424.<br />
platuones (liel-) .<br />
platuones (vec-) .<br />
piepju<br />
.<br />
.<br />
426.<br />
425.<br />
438., 439.<br />
rumbu 394.<br />
salgales ....<br />
407.,<br />
sesavas (trank-). . .<br />
sesavas (jaun-) . .<br />
.<br />
435.<br />
433.<br />
420.<br />
sesavas (liel-) . 427., 428.<br />
sīpeles<br />
skursteņu<br />
sprigaules. .<br />
Staļģenes<br />
.<br />
430.<br />
447.<br />
430., 431.<br />
433.<br />
svetes 431.<br />
svirlaukas (jaun-) 433. . .<br />
svirlaukas (vec-) .<br />
Šķibes<br />
. 436.<br />
438.<br />
teteles 439.<br />
tervetenes 412.<br />
titelmindes<br />
439.<br />
tiles 420.<br />
udzes 387.<br />
ūziņu<br />
uoglaines<br />
uozuolnieku . .<br />
valguntes<br />
vētras m<br />
440.,<br />
410.<br />
447.<br />
441.<br />
449.<br />
410.<br />
vilces 442., 443.<br />
Vircavas (bera) .<br />
Vircavas (kruona). .<br />
.<br />
. 404.<br />
445.<br />
psxssts lapp.<br />
Vircavas (liel-) .<br />
. . 447,<br />
virkus 394.<br />
virspilskunga . . . 387.<br />
viskāļu<br />
Zaļenieku .<br />
zupurdenta ....<br />
Tukuma apriņķis .<br />
.<br />
431.<br />
. 450., 451.<br />
437.<br />
453.<br />
abavas 453.<br />
annenieku 454.<br />
auces (jaun-) ....<br />
auces (liel-) ....<br />
457.<br />
459.<br />
auces (vec-) . . 461., 462.<br />
ausātu .... 454..<br />
ariZu<br />
457.<br />
496.<br />
benkavas . . . 518.<br />
benes 465.<br />
bikstu 467.<br />
bilaiķu (sādža) ...<br />
461.<br />
blldenes 469.<br />
brizules 499.<br />
brīvmājas<br />
474.<br />
bundžu muižas. . . 510.<br />
cerkstes 473.<br />
ciruoles<br />
deguoles<br />
466.<br />
476.<br />
dūru 516.<br />
g fenču<br />
Irlavas .... 476..<br />
lies<br />
jaunmuoku ....<br />
jaunpils<br />
jumpraviešu ....<br />
jurģenieku<br />
l 474.<br />
ļ 496.<br />
477.<br />
480.<br />
512.<br />
481.<br />
457.<br />
483.<br />
kaives 499.<br />
kāpelēs<br />
kliģu<br />
491.<br />
485.<br />
krūškalnu 467.<br />
ķeveles<br />
461.<br />
kūku 477.<br />
laucenieku<br />
484.<br />
lestenes 485.<br />
Milzkalnes 504.<br />
petertāles<br />
pilskunga<br />
527<br />
488.<br />
496.
528<br />
pagasts lapp.<br />
plienu<br />
pravinu<br />
499.<br />
490.<br />
raudas 499.<br />
rāvas 495.<br />
remtes 491.<br />
reņģes<br />
sātu (jaun-) ....<br />
sātu (vec-)<br />
sēmes<br />
496.<br />
453.<br />
474.<br />
499.<br />
sirmeles 459.<br />
slagūnes. .<br />
slampes<br />
sluokumberģes. .<br />
.<br />
. 454.,<br />
457.<br />
.<br />
502.<br />
504.<br />
pagasts lapp.<br />
smārdes 514.<br />
smuku 493.<br />
snapju<br />
Sniķeres<br />
spirgus<br />
springu<br />
489.<br />
507.<br />
490.<br />
493.<br />
stirnas 459.<br />
Struteles<br />
stüsu<br />
tūkuma mežkunga .<br />
tumes<br />
upes<br />
uošlejas<br />
508.<br />
5l0.. 511.<br />
504.<br />
512.<br />
496.<br />
517.<br />
pagasts lapp.<br />
uozuolmuižas . 514., 515.<br />
uozuolnieku .... 457.<br />
Vadakstes 518.<br />
vecmuoku 520.<br />
vilkāju 512.<br />
vilksalas 520.<br />
vīkseles 502.<br />
viZioku 494.<br />
vītiņu 461.. 462.<br />
viesatu 495.<br />
Zebrenes 496.<br />
zvares<br />
520.
Izlabojumi.<br />
Iespiests Jābūt<br />
4. apakšā azis āzis<br />
1.<br />
„<br />
10. augša<br />
19.<br />
15.<br />
h<br />
,<br />
paters paveļūns<br />
jesens<br />
rības<br />
paters, pavejūns<br />
jesens<br />
ribas<br />
lāceņu lāceņu<br />
!47. 3. apakšā lalmiņš laīmiņš<br />
'2.<br />
13.<br />
„<br />
7. augša<br />
10.<br />
7.<br />
.<br />
„<br />
ķellišķis<br />
k§beni<br />
nereta<br />
teīveņu<br />
3. apakša plikēnu<br />
18.<br />
5. 12. "<br />
„<br />
bērziņš bikāns<br />
b^breni<br />
'8. 13. augšā aglaun^s<br />
\J\J ,<br />
13.<br />
1. apakšā<br />
16.<br />
„ pagasts<br />
vidz<br />
ķeblišķis<br />
ķebeni<br />
nejeja<br />
teiv^nu<br />
pliķēnu<br />
bērziņš, bikāns<br />
bebrtzni<br />
aglaūnĢS<br />
pagasts<br />
vids<br />
„ ābeļiški ābeļiški<br />
3. ; birzes birzes<br />
11. un 12. augša<br />
13. 15. augša<br />
n<br />
9. apakšā<br />
2.<br />
17. 3. augša<br />
21.<br />
>
n<br />
530<br />
12.<br />
5.<br />
>70. 7.<br />
171.<br />
ÜUJ.<br />
387.<br />
Rinda Iespiests<br />
„<br />
„<br />
„<br />
13. augša<br />
17. augša<br />
9. apakša<br />
II.<br />
391. 4.<br />
393. 2.<br />
1.<br />
.<br />
.<br />
399. 8. augšā<br />
400. 18.<br />
412. 7.<br />
413.<br />
„<br />
-<br />
jaūnmāize<br />
bärzda<br />
ezerrkr.<br />
jaūnmaīze<br />
barzdas<br />
ezerkr.<br />
0 azsun°akstes m°azsun°akstes<br />
pü°ras<br />
kūļu<br />
coīlite<br />
ctz^lzamu<br />
ķekari<br />
šķērstaiņi<br />
lancenieku<br />
püora<br />
kuļu<br />
seīlite<br />
dzelzaiņu<br />
(izlaists: dzelžaini)<br />
ķekari<br />
šķērstaiņi<br />
lancenieku<br />
„ knimuleenes krimuleenes<br />
„<br />
6. apakšā<br />
414. 6. augša<br />
lejaslāci<br />
ķekari<br />
ķekari<br />
415. 21. ļ umulrags<br />
419. 7. apakšā<br />
425. 13. augša<br />
434.<br />
440. 10.<br />
17. apakša<br />
451. 14. augša<br />
453.<br />
454. 8.<br />
„<br />
6. apakša<br />
„<br />
mežunga<br />
cepļi e<br />
bijju<br />
maījenīeku -<br />
zifdeguni<br />
polene<br />
inķ^ni<br />
maījenieki<br />
lejaslāci<br />
ķekari<br />
ķekari<br />
umuļrags<br />
mežkunga<br />
cepļi<br />
biļļu<br />
meījenieku -<br />
zildeguņi<br />
püolene<br />
inķeni<br />
462. 6. augša vecaücnieki vecaücnieki<br />
meījeniek
LUR Hl. V.<br />
AUL phil. V.<br />
Nr. 5. J. Plāķis. <strong>Latvijas</strong> vietu vārdi un latviešu<br />
pavārdi. II. Zemgales vārdi 213<br />
Lettlands Ortsnamen und lettische Familien-<br />
namen. II. Ortsnamen und Familiennamen<br />
von Semgale<br />
216<br />
Iespiests Valsts papīru un spiestuve naudas kaltuvē, Rīga. Latgales ielā 11