LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

LATVIJAS 

UNIVERSITĀTES RAKSTI 

ACTA U N I V E R S I T A T I S LATVIENSIS 

FILOLOĢIJAS 

UN FILOSOFIJAS 

FAKULTĀTES SERIJA 

'TT' 8ĒJIM8 SĒJUMS 

V 

TOMUS 

Nk 5 

LATVIJAS UNIVERSITĀTE 

RISA. 1939

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 

ACTA UNIVERS1TATIS LATVIENSIS 

FILOLOĢIJAS UN FILOSOFIJAS FAKULTĀTES SĒRIJA V. 5. 

Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi 

profesora 

J. Plāķa sakrāti un sakārtoti. 

II daļa 

Zemgales vārdi. 

Ievads. 

II Latvijas vietu vārdu un latviešu pavardu daļa neseko I daļai 

alfabēta kartība, bet tās tā nāk viena pēc otras tādēļ, ka Zemgale 

agrāk bija savienota ar Kurzemi resp. pieslēdzas tai ka administratīva 

daja, un abas tās sastādīja vienu veselumu — 

Kurzemes 

guberņu. Arī 

pagastu sadalījumu pa apriņķiem paturēju to pasu, kas bija agrāk, 

priekš kasa, jo tādējādi iespējams saglabāt kopējos lielo pagastu savie- 

nojumos sīko pagastu un pagastiņu ainu, kas tagad 

ir saraustīti un 

sadalīti citādās daļas un vienībās. Agrākais sadalījums ir svarīgs tādēļ, 

ka katrs pagasts un pat pagastiņš ka vienība atbilda senāk savai īpat- 

nejai izloksnei, kas tagad sajūk un sajaucas jaunajās, pārkārtotās vie- 

nības. Izlokšņu sabrukumu, zināms, jo lielāka mērā veicina pagastu 

iedzīvotāju bezgalīga maiņa, kuras sākumi jau meklējami pagājuša 

gadu simteņa vidu; bet tagadējos laikos tā izārdījusi visus kopējos 

etniskos novadu pamatus, pat stabilākajā zemes īpašnieku šķira — 

vecsaimniekos. 

Ilūkstes apriņķī iedzīvotāju etniskā maiņa un jaukšanas, tāpat arī 

zemes vienību pārkārtojumi: muižu sadalīšana mājās 

sādžu un māju savienošana muižās un pusmuižas 

iedzīvotāju tautības maiņu jaunajos sadalījumos — 

— 

pie 

un sādžas un 

tam ar stipru 

arcnīvu dokumentos 

atzīmēta jau XIX gadu simteņa sākumā, bet būs notikusi jau arī agrāk. 

Lai interesentiem dotu skaidrāku un pārskatāmāku gleznu par Ilūkstes 

apriņķa apdzīvotajam vietām un to iedzīvotājiem, esmu to vietu vārdu

214 

un pavārdu pārkārtojumus, kas sastopami še Latvijas valsts sākumā, 

papildinājis ar to agrāko sastāvu pēc archīvu un topoonomastiskiem 

materiāliem. 

Zemgali var sadalīt divi dajās, gan pēc tas ģeogrāfiskā, gan ari 

dialektiska sastāva, un proti: Lejaszemgalē un Augszemgale. Noteiktu 

ģeogrāfisku robežu starp šīm divi dajām nav, jo Lielupe tek caur Lejas- 

zemgali, un aiz tas uz austrumiem ir vel šīs Zemgales daļas raksturs. 

Par dalījuma robežu var piejemt to novadu joslu, kurā sastopamas 

pārejas izloksnes no vidus dialekta augšzemnieku 

stiepjas, 

dialekta. Šī 

josla 

sākot no dienvidiem uz ziemeļiem, caur Vecsauli, starp Bruknu, 

Stelpi un Misu, Iecavu, caur Vecmuižas pagastu, 

Baldoni un tagadējo 

Oaugavmalas pagastu. No šīs robežu joslas uz austrumiem sakas Augš- 

zemgales izloksnes; un jo tālāk virzāmies pa šo Zemgales daļu uz 

rītiem, jo raksturīgākas top augšzemnieku izlokšņu īpatnības. 

Vietu vārdu un pavārdu uzrakstīšana izloksnēs ir grūts darbs, jo 

sevišķi tagad, kad vēl tikai visvecākie jaudis runā tīru dialektisku valodu, 

kamer vecākā, vidusgadu un sevišķi jaunākā paaudze jau stipri to 

kropļo. Vienīgi garumu intonācijas paliek attiecīgo indivīdu izrunā 

tādas pašas, kādas tie piesavinājušies ar pirmo valodas sākumu gari 

no saviem vecākiem, visvairs no mātes, gan arī dzimtā setā un dzimtā 

pagasta skolā citu, viena novada bērnu starpā. 

Izlokšņu savādības grafiski esmu apzīmējis ar mūsu parastā alta- 

bēta burtiem, ja atskaitām platā e apzīmējumu 

ar e. Kur ar savu ausi 

uztvēru a skaņu variācijās šīm pamata skaņām o piekrāšu, tur rakstīju 

°a, °ā burtus; kur man likās o skanas jau nodibinājušās, tomēr ar 

zināmu piekrāšu uz a pusi, tur apzīmēju tās ar simboliem o a 

, o. 

Tāpat arī garo, šauro patskaņu diftongizācijās apzīmēju tikko aizmetušos 

diftongizējumus 

ar petita burtiem, piem.: 

divskaņu variācijās ar īstu diļtongu zīmēm: ei, eu, ou. 

e 

i, 

e 

u, °u, bet pilnīgākās 

Garumu intonācijas Augšzemgales dialektā ir divas — 

stieptā un 

krītošā; bet to nokrāsas ir gandrīz katrā lielākā pagastā savādas. 

Stieptā intonācija savā vājākā 

pagaujas novadu maigi krītošajam tonim; 

attīstības izteiksmē līdzinās Vidzemes 

bet savā spilgtākā izpausmē 

neatšķiras no labi attīstīta kāpjoša akcenta. Šo intonāciju saskaņā ar 

tās augstuma resp. speķa plūduma nokrāsām apzīmēju ar —, ~, 

Arī krītošā intonācija ir augšzemniekos dažāda savā toņa kritumā: gan 

maigi slidosa, ķas tuvojas Vidzemes Cēsu un Valmieras apriņķu novadu 

krītošajam akcentam, gan skarbi un strupi norauta, pilnīgi līdzīga Lejas- 

zemgales izlokšņu grūstajam tonim. Šo intonāciju saskaņā ar tās nokrāsu

veidiem apzīmēju ar: 

, 

Ja diftongos resp. diitongiskos savieno- 

jumos abi komponenti ir īsi, tā ka tajos nevar izpausties intonācijas 

glezna, 

tad tos daudzkārt apzīmēju ar īsuma zīmēm, piem. 

(atšķirībā no sirds, sīrds un sirds izrunas) jeb 

zīmes. 

-īr-i sirds 

nelieku nekādas akcenta 

Stieptā akcenta zīmi lieku uz otrā diftonga resp. diftongiskā savie- 

nojuma komponenta, krītošā — 

uz pirmā divskaņa elementa, bet ie 

un uo skaņās abas minētās zīmes tikai uz pirmā komponenta, jo šaurie 

vokāli šinīs savienojumos ir visos intonējumos kvantitātīvi dominējoši. 

Bez saviem vārdu krājumiem sinī dajā esmu ievietojis 

galēs vietu vārdus un pavārdus, 

materiālos, piem. Folkloras krātuve, 

visus Zem- 

kurus esmu varējis sameklēt dažādos 

A. Bīlenšteina onomastiskos krā- 

jumos un arī citu krājēju iespiestos ziņojumos, kā piem. Kr. Ancīša 

Aknīstes pagasta vārdus («Filoloģijas materiāli" 1933. g. 30—41 lapp.). 

Tos esmu ietvēris stūrainās iekavās un iespiedis oriģināla rakstībā, 

gluži tāpat kā to esmu darījis I daļā. 

pavārdus un māju vārdus esmu izrakstījis arī no pagastu archīviem 

un pielicis kā papildinājumus katram atsevišķam pagastam un pagas- 

tiņam savienoto pagastu vārdu beigās. Iekavās ieliktie gadu skaitļi, 

kā piem.: 1835., 1850.. 1858. un 1811., 1816. apzīmē pagasta revīzijas 

sarakstu sastādījuma resp. iesnieguma gadu augstāķai Kurzemes admi- 

nistrātīvajai pārvaldei. 

J. Plāķis. 

215

Lettlands Ortsnamen und lettische Familiennamen. 

Gesammelt und geordnet von Prof. J. Plāķis. 

Teil II 

Ortsnamen und Familiennamen von Semgale. 

Autoreferat. 

Der II Teil von Lettlands Ortsnamen und lettischen Familiennamen 

folgt dem I Teile derselben nicht in alphabetischer Ordnung. Kurseme 

und Semgale sind heutigentags zwei selbständige Provinzen der Lettlän- 

dischen Republik, aber vor dem Weltkriege waren sie eine adminis- 

trative Einheit — 

das 

Kurländische Gouvernement. Diese Einheit 

mußte ich aus verschiedenen Gründen in meiner Arbeit beibehalten, 

besonders aber, — 

um die kleineren Einzelheiten die 

ganz winzigen 

Gemeinden — in der Grenzlinie der genannten 

Provinzen und auch in 

den anliegenden Kreisen nicht zu zerbröckeln, denn diese sind durch 

einheitliche Mundarten und eigenartige geographische Nomenklatur 

sehr eng verbunden. 

Die Provinz Semgale besteht aus den Kreisen: Bauska, Ilūkste, 

Jaunjelgawa (jetzt Jekabmeests), Jelgawa und Tukums. Nach den Eigen- 

tümlichkeiten der Mundarten und Eigenartigkeiten der Ortsbenennungen 

kann man sie in zwei Teile zerlegen: in Lejas-Semgale und Augsch- 

Semgale. Eine Naturgrenze zwischen diesen Teilen gibt 

es nicht, denn 

die Leelupe fließt durch Lejas-Semgale; aber als Berührungspunkte 

zwischen den benannten Teilen kann man denjenigen Landstreifen 

annehmen, welcher sich erstreckt von Wez-Saule im Süden, weiter 

zwischen Brukna, Stelpe und Missa, Eezawa, 

Wezmuischa, Baldone bis Daugavmala 

im Norden. 

In den Gemeinden von Lejas-Semgale hört man 

und noch weiter durch 

den mittellettischen 

Dialekt, dagegen in den Gegenden von Augsch-Semgale die hochlet- 

tischen Mundarten. 

Die Grundsätze des Sammeins, Ordnens und der Bearbeitung des 

onomastiscnen Materials, wie auch die Bezeichnung 

des Akzents und 

der Tonqualitäten sind im I Teile (Ortsnamen von Kurseme) erörtert 

und erklärt worden.

Bauskas apriņķis. 

Baldūones pagasts — 

baiduonieši. 

/. mājas: andži, avūotnīeki, ārstes, balkas, bāliņi, bēniķi, bērnesti, 

berzumnīeki, bizdeni, brieži, buļļi, bufkani, büfmeisteri, caūnes, 

caurumi, cenas, ciņi, cirpi, cīrši, čūokas, dākas, gaiji, gali, greķi, 

grundes, kablaūšķi, kalniņi, kaūķi, kažūoki, kleķes, klibi, kriknas, 

kučīeriņi, ķeīzeri, ķipāli, kivuļi, ķūderi, laiyi, lamži, lapseni, laūk- 

sZrgi. līdakas, medigas, milas, milas kalns, platkāji, pluoši, punkas, 

pūriņi, purmaļi, putlāči, pūodnieki, ramatmāja, reiskatas, režkalns, 

rijnieki, sīgas, skārstens, slaveīkas, spindzeles, straūtnīeki, straūti, 

stuberi, stufmes, saugaļi jeb šaūgales, trimdas, ūrlas, üozüoli, 

üozüolkalns, vārnas, vecüogari, vētras, vidmas, vilciņi, vilšktzrsti, 

zaķi, zaļie, zīļu sala, zunduri. 

2. muižas: baldüone, baldūones mācitāja muiža, baldūones meža m., 

krūoņa baldūones pusmuiža, labteīne. 

5. baznīcas: baldūones baznīca. 

4. skūolas: baldūones sküola. 

5. krūogi: balkas krüogs, bernestu kr., drukas kr., gala kr., misas kr., 

švenķu kr. 

6. kalni: 6ūoļu kalni, garüo druvu kalnis, grants k., kapeņk., kraupi, 

mīlestības k., pagrabas k., pilsk. 

7. pauguri: āpšu kalns, balku kalnins, cepļa kalnins, čigānu kalniņš, 

jtzru kalniys, kurpnieku kalnins, māfgrīetas kalnins, naža kalniņš, 

rājuma kalniņš, [rozes kalniņš]. 

8. lejas: stuberleja. 

9. gravas: mīlestības grava, prūšpadambis. 

/9. upes: baldūones upite + dzedupite + milas upe + dāku upite, 

bēčupite, bērzene, ķ?kava jeb ķekaviņa, misa, plases upite + ķipālu 

upīte, slüokas upite, spandupe, venta jeb ventiņa. 

//. strauti: dziļais strauts, kuiļa str., mellaīs str., smilšu str., 

versa str. 

12. grāvi: augstais grāvis, pura gr., bindukšu gr., bizdengr., 

garūo druvu gr., meīlā straūta gr., niedru pura gr. 

13. avüoti: naüäas avüots, stzravüots.

218 

14. 

tņrces: ašu rājumiņš, čūsku rājumiņš, dūņu tērce, dziļā strauta 

rājumiņš, jēču pjavina, mātes grāvis, prīekštērce, sila pļaviņa, 

vidus terce. 

15. puri: [akmeņu pūriņš], avūotpūrs, baltais p., bēču p., bērza p., 

bullis jeb buļļa p., cepļa p., cinātas p., ļčūsku pūriņš], dakas p., 

dzērves p., egļu pūriņš, eīles püods, guvs pjavas gals, jera p., 

kaktu p., kapeņu p., kazu p., kūfsiņu p., laīpenes p., lakšķenu 

pūriņš, niedru p., pagrabas p., pulācis, rijas p., šauta p., stufmes 

pūriņš versa dārzs, vilies p. 

/6. tīreļi: apaļais tīrels, garüo druvu t., klajais t., klapu t., krükläjs, 

skūolas t., starpu t., trimdas t., zaķu t. 

17. pļavas: akmeņu pļaviņa, apaļa pjava, augš pj., avūotpura pļ., bei- 

bezis, bēči, biderīene, bifidukss, cināts, cūku pura pļ., čudas kakts, 

čūsku pūriņš, dzelzene, dzērves pura pļ., elles püods, [ezera pļ.], 

gūos pļ., jaunais rājums, |jāņa rājums], jera pura pļ., kakta pļ., 

kaktu pūrs, kalna pļ., kumeļnica, ķildene, küdera rajums, lejas pj., 

līcīši, līča gali, lūsenes, māju pļ., milas pļaviņa, misas pļavas, 

mīesceplis, nabagu rājums, niedru pura pļ., pīļu dīķis, pura pļ., 

pūdējums, rācenājs, rīklite, rubenite jeb skrabe, rušenes pļ., rūsu 

pļaviņa, seka pura pļ., sūtnis, vērša dārza pļ., versa straūts, vilka 

tiltiņš, zaķu pļ. 

18. ganības: aūdzīte, čūokas druva, zīja kalniņš. 

19. atmatas: druviņa, garas druvas, taciņas. 

20. lauki: bindukss, egles gabals, elles püods, garais gabals, 

jāniškalns, kalna laūks, lāckalna 1., lielais 1., mīescepļa laūciņš, 

pedeļu kalns, plēsuma 1., rušinu 1., spicais 1., stufmes 1., vidus I., 

vilka I., zundurl. 

21. meži: aveņu sils, avūotnīeka sils, avūotsils, baznīcas sils, bišsmalce, 

buļļa sils, bufkanu sils, druvas, duolkalns, egļu sala, 

elksna kalniņš, ērcoga sils, garais sils, güossmalce, kalejlauks, 

klajais silins, klapu sils, klēts bifze, kraüpi, lacits, līca gali, lielie 

kalni, mazie kalni, meža gabals pie veciem cepļiem, pütele jeb 

püteles sils, radziņa sils, sēra druviņas, spindzeles sils, tejaste, 

drlas pļavas mala, vāvejaste, versa dārza sils, zaķa siliņs, zundursils. 

22. alas: apšu kalniņš, Sērenes āpšu aliņas. 

23. bedres: anniyas bedre, vaska b., vitüola b. [23a. atvari: trakais 

atvarsj.

24. ce//.' bizdena sila ceļš, dūolkalna c., gara sila c., güos pZavas 

dambis, klapu sila c., mazais darnbīts, rātais c., 

skurbenīešu c., straüta c. 

25. tilti: bezdibens, bēču tilts, berzēts t., 

riekstkalna c., 

berzu t., burbuļtiltiņš, dzelzs- 

āmurat., guosupites t., lakšķeņu tiltiys, mlescepļa t., punkas tiltiņš, slep- 

kavas t., spaļu t., spandupes 

t., spindzeles tiltiņš, skuvrest., žīda t. 

26. līči: kalejlīcis (misa), ķeīzerl., licu gali, priežu 1. (misa). 

27. linu markas: dziļa bedrĢ, kaķa dīķis, kalpa 

strauta linu merka. 

28. pavārdi: aügstmans, abtzl?, ärst§, balüodis, bērziņš, visa, blü- 

naus iļ blünava, burkāns, cejms, c§na, dabüvlins, dundurs, dūmiņš, 

dūobelnīeks, ejksnis, emsins, galins, gals, grīslis, 

Dakars, jerkis, kārkls, klavins, krakits, kresliys, krikna, krieviņš, 

krükle, küvskins, laimins, lapins, lazdins, lacits, meldejs, 

mucenīeks, miskins, nīcis, niedra, pinka, plūosis, pļavenīeks, prīedtz, 

punka || punka, ramats, ranta, rerhpis, runkuļs, rūķis, salmiņš, 

šiliņš, skuja, straūtiņš, straūtnīeks, straüts, saügals, taürits, ürla, 

üvsis, vilskersts, vitüvlins, vitüols, zanders, zilzundurs, 

zundurs. 

29. papildinājumi: 

pēc 1850. g. revīzijas listegA 

a) pavārdi: ahbelite, ahbol, ahsis, abtc, akratz, arraij, assers, ankMkaln, ause 

awcnell, bahlins, balbars, balgalwc, bālgans, balkc, baltbarsde, balzer, banke, batsd 

kcn, behruls, beinicke, beiss, beinber, bersemneck, bertnlant, bisden, blihdau, bohsilk 

boltrum, brecde, bringe bvinke. brnhwcr, dahldcr, danken, dildnm, dohbelneek, drai 

dsing, drujencek, drnske, drnphing, dubbing, dncker, dugau, duhje, dumber, dsehrw 

ebrglis, gahrnis, gaigals, gahvc, gavvais, grabbe, graben, graypit, grahwe, grass 

graubing, grtcfc, gribwel, gvniwnl, gnbbing, gnlbc, irbe, jahtneck, jaunohsol, jam 

scmm, johsting, jnmmik, kabrkling, kaktinsäi, kalleis, kalning, kals, kasckkels, fafebo 

ļauling, kcrreksc, kicknr, kicning, kinne, kirpe, kirsche, tHnvbtš, kiļvull, klaudsinsck, klai 

ivcrt, klcbder, 

klibbe klibs, klibsakkc, krasting, krihklis, kruhming, kruhminglecp, kruhs 

hibbc, knlisakkc, kukknl, kllptscke, knrsemncek, tapjc, lamsche, lapping, lapse, lasde, laniv 

lcclsundev, lehlis, leitis, lejeneck, lobde, lohke, lnbbert, mahkul, manring, mcbbctu 

mcije, inilgraivc, nnllivil, nuibrneek, nuildc, nagelkaley, nagle, ohsit, ohst, ohsoling 

pakwis, paigle, pamiel, pardelis-, pawibtol, peebalge, pelle, pinkain, planiet, pohkaiscb 

Pohle, pvabtneek, prank, pnhpol, puhrs, pnhtcl, purmal, putlabzc, radsinp, rankei 

rcdis, reksting, rckfts, rekscke, rewcl, vibjncck, rikke, rincke, rohbing, ntbben, rnhb 

rulising, rnmbe, ruscke, sausing, scglinscb, sille, skembel, skrohder, spchlmann, spil 

gals spibglils, sprvhgc, stanwer, stecne, stelpe, štcppa, stirne, Strchke, strunck 

stuhre, stnrme, snstcrniet, snstcrs. swalnpuls, swainite, swikke, swilpis, scheinvck 

srim-mcl, sckn'ager, sagev, 

219 

sable, sallvbkaln, sandats, sarring, sccme, seemiiu 

sennnenire, swabrgnl, taiminsck, tainnccks, ranrebn, telirinann, tehting, tibkmai 

triinde, trumpe, tupping, tuvtc, tnsckkewil;, tsckaupe, tsänggahn, t(d)ovnc, tsebnbb

220 

uppeneek, mahzbeg, wahzeets, wannaks, wawer, weglinscb, Wenge, lvel;skrohder, met}-- 

wagger, Wewer, Wieck, wigandt, wilke, wilniet, wilzing, Wiste, zelminsch, zimbvhl- 

neek, zinnit. 

b) māju vārdi: bcbvge, duhje, galling, jacker, kickur, mirme, nagle, pohde, puh 

tel, rudding, sakkain, seeleisch, skuje, sohsten, stelpe, struncke stuhrit, tentel, thomcn, 

tiegmann, wahzbeg, wehwer, zcmpul (še ietelp arī dažas š e r 1 a t e s muižas mājas 

kas veläk pievienota vecmuižas pagastam, sk. to.). 

c) kruogu vārdi: bullenkrug, kirchenkr., sckmietenkr. 

1. mājas: 

Barsmindes pagasts (savien.) — 

A. barsmindieši: 

jeb škēptņu pagasts. 

A. barsmindes pagasts 

B. greizdäfbes pagasts 

C. kaūčumindes pagasts — 

barsmindieši 

— barsmindieši. 

— 

(tag. īslicas pag.). 

greīzdarbieši. 

kaūcieši. 

a) bērzu muižas galieši: annīcas» ezernīeki, gudiņi, ģīļi, 

jūriņjaūzumi, krümales, mtzkunkauci, plūkti, redi (pultari, püpüoli), 

stzrmuli, siķi, spradži, staļģi, uzbaļi jeb uzbuļi, vājības; b) lejga- 

lieši: bīeķi, bluši, dāneles, karkliyi, lāči, lejnieki, madļeni, sē- 

guli (grimmas, rutki), statni, strautiņi, zadeikas; c) struku gals 

jeb strucenieki: bežumi, dumpji, juglas, kaščuki, kleinas, kvīe- 

tes, liģeīkas, ribeles; skazaki, klinku mj., pudzengudže, vaiteči]. 

B. greīzdarbieši: 

baltie, bumbēres, čākste, galzemnieki, katküni, püopüoli, siļķes, 

žīemas. 

C. kaūcieši: 

bifzumnieki, cepieni, čīčas, difdas, garzģi, grüobas, gumbeļi, is- 

kāji, kairi, kaktiņi, kalniņi, kažuoki, lejas, līelpēteri, misi, misu 

bakši, pufjāņi, meža remūži, rešņi, rüki, smilgas, tiltiyi, zaķi, zaķu 

jaüzemi, žiemas. 

2. muižas: barsminde jeb sķepiou muiža, btzrza m., jaunā m., struku 

m. (b.); baltā m., greizdarbe (gr.), ausgalu m., dambenieķi, dzir- 

ķale, ezere, īsliču m. (kaūču m.), kaücminde (k.); [2a. baznīcas: 

svētas marijas baznīciņa]. 

3. sküolas: barsmindes sküola, 

kaücmindes sk. 

4. krüogi: gudiņu krüogs, kalna kr., lejas kr., struku kr. [b.]; baķu 

kr., lejas kr. (k.). 

5. sudmalas: barsmindes vējenes, baķu sudmalas.

6. cepļi: barsmindes kaļķu ceplis, kaücmindes k. c., [6a. kalni: jāņu 

kalnis, karātuves k.]. [6b. pakalnes: kapu pakalne, kārkla pak., 

mala pak., suņa kalns]. [6c. lejas, gravas: atauku bala, krū- 

miņu leja, kurnēju bala, pūnbale, upesleja, vārnas bāla]. 

7. upes: īslica, kaūcīts, lielupe, plane (b., k.). 

8. strauti: mufdzenis (k.), [maučuve]. [8a. dīķi, endzele II indzele, 

gudelišķes d., zivju ezeriņš]. 

9. grāvji: kaūcīts (k.) 

10. purvi: žīemu purvs (k.), smelnalksņa lama (dūkstis)]. 

//. pļavas: ausga]u pļavas, gaņģenes, rājums, smē]i (b.); gaigala, 

izdegums, zelta p]ava (k.), [zaķu pļ.]. [11a. ganības: cienmāte]. 

[11b. lauki: meža l., poščas]. 

/9. meži: skuju mežs, struku m. (b.), gaigalas m., gaņģu m., ķTķera 

m., mellais m., remūžu m., ūošu meža gabals (k.). 

13. alas: dzirkales eglaju apšu alas (k.). 

14. ceļi: dzirkales dambis (k.), [gudelišķes c.]. 

15. kapi: prīediņas kapi, struku k. (b.); važites k. (k.), [čigānu k.]. 

/6. sēkļi: dāneles sēklis, skaidenes s. (līelupe) [b.]. [16. salas: plānīte 

/7. llčl jeb krasti: paklinte (līelupe) (b., k.). [17. zvejas vietas 

marģes (plānītes upē), patilte, raks (platums Īslīce)]. 

18. uzvārdi: bērziņš, celmiņš, januska, kalis, kraulis, kūociņš, lazdins 

lācis, linga, mucenieks, purvs, rumpis, silis, spura, šāblis, s]üka 

treida, tūoms, vanags, vīlups, zāle. 

19. palamas: gažģus. 


a) barsmindē (1850. Z. rev. 1.): pavārdi: abol, auschgal, aunfčcbc, bagdin 

ballodc, birschneek, bvcebc, bruwer, budrik, buksting, burre, dadsc, dahlder, dinke (t 

siele), dralvenek, dudal, dumpe, dweige, cgglc, esse, gavrcjurre, gricke, guddc, gu 

sohl, qühle, irbe, kalning, karkling, karrok, kascktsckuk, kauze, löschten, krumal, kr: 

minq, kruse, kunze, kuschte, kweete, lauke, lauzc, lcjnek, lemmes, licke, lurum, mallup 

mäkkon, mcsdKasc, nammik, osvl, vereis, pleķus, pumpur, pupol, purwin, velil 

ribbcl, robcschnek, rösckne, rudsal, rudzu, rutke, sadeike, scgliug, silke, skrapst 

skriwcr, skuie, Spriuqe, sprvhge, spurre, strasde, surum, seemzect, siele, scbabbe 

ftbagf, säiuore, sdnvagcr, sdicemc, tewel, ivarksckki, wcpre, wieksue, wiudeds, jeetai 

zelmiiu-,, zuukusck. 

b) greizdarbe (1850. g. r. 1.): 

222 

c) kaučuminde (1835. g. r. I.): 

N 

-x) pavārdi: abvling, ahlet, ahsis, anning, backard, bakschke, balle, behrskal, ber- 

sing, birsing, bvdncek, brasdc, brendcl, bulle, blnnbcer, bnndsche, bnrbuls, dambing, 

bnvbc, duddke, duhming, gaevgc, gange, grvbing, grnndling, grnsde, irbit, kalning, 

kapral, kasak, kasche, kanling, kilkeils, kirschneek, klicwe, kliezing, kopel, krantsche, kurkle, 

kurpeneek, qninting, laksding, labze, lauzing, leclais, lcepe, leblivarde, liedek, manbcl, 

masais, meoneek, mcije, mcncst, milttng, mnhring, muhrneek, padehl, pahwel, panting, 

peleeks, Spelle, pihle, pinekas, pohlit, pubļe, pnrwc, pntriling, pnttre, reekftiņ, riller, 

ringe, roescbne, rucker, rnbse, ruhte, samsse, saulit, sernniling, sils, skange, skiebe, 

skuije, sknschbecr, slimpe, sprohge, stihga, stipperneek, strasde, strautneek, strohme, 

Striekel, swilpe, sager, sakke, SallatS, sänge, sarrc, sehnve, sclle, seinkaje, senunitc, 

sobbing, swehring, schagat, sckeeme, scblalike, tellir, tempe, tonkn, trnmpe, trnscbc, 

tnpping, tnrke, uhding, wahwerit, wangel, ivehgelit, welscher, wetz, widsemneek, nnl 

zing, wincking, nntrnp, zahle, zeplit, zeysar, zindschc, zinning, zinze, zirzen. 

ß) māju vārdi: bullusch, gabbal, kalne, kanye, lcelnatken, inasas natken, raebc 

kackte, tiltsemneek, wadsche. 

1. mājas: 

Bauskas pagasts (savien.) — 

jeb pilsmuīžas pagasts 

A. mācītāja muižas mājas 

B. pilsmuīžas pagasts — 

baušķenieki 

— pilsmuīžnieki. 

— 

C. zuperdentes muīžas mājas. 

A. mācītāja ļaudis: 

čikas, duklavas, erini, pūķi. 

B. pilsmuīžnieki: 

mācītāja ļaudis. 

pilsmuīžnieki. 

beīkas, berķi, bērziņi, brirzki, bundžas, buneri, ciņi, Rāpuļi, čun- 

kani, dreņģeri, eģerti, eži, ēvejti (-daūģeli, -kūlas), ganiņi, gahģi, 

gudžas, jāneīkas, jučiņi, juglas, jüstzni, kakari, kalniyi, kampiņi, 

kapās, kaudzītes, klidziņi, klūgas, krīeviņi (-ilzini, -kuīvas), krūmi, 

kugas, kugreni, kukaiyi, kunči,kužas kugas, kužas tupiņi (-andreji, 

-kūlas), kvepji.kīseli, lavenieki, leītlanti, lejnīeki, lepsas (-gudžas, 

-jansūoni, kugreni, -lepšas, -mīeleīkas), lintiyi, līrumi, līelkūoki, 

mandāgi, paģi, peles, pīrāgi, plutas, purpēteri, ragaūcki, 

ramani, ribas, rigasti, ružas, saukās, sej§ni, sim- 

brukas, sīji, skaīderi, smēdes, stabuli (-čikas, -kuīvas, kīkas, mi- 

ķeļi), straūtnieki, strēļi (-kūlas, -priedes), stūri, sukas, sunteīkas, 

šābļi, šitkas, šļuburi, tireļi, tīd§ni, ūolavas, ūozūoliņi, versgaji 

(gaņģi, Kī8eji),radeīkas,zariyi, zābaki, zeltiņi, zilgalvji, žabarti, žigļi. 

C. zuperdentes muižas mājas: 

blankas, krampuli jeb krampuļi, panči.

2. pilsēta: baüska. 

3. muižas: baüskas pilsmuīža, bungu m., cenas m., dejpeles-mēmeles 

m., līeldirde, mazdirde jeb erksku m., mācītajā m., meža m., 

žurku m. 

4. baznīcas: baüskas baznīca. 

5. skūolas: baüskas pilsmuīžas pagasta sküola. 

6. krūogi: drefļģeru krüogs, kažu kr., mūru kr., plüosta kr., raga kr., 

rudzu kr., sulaiņu kr., tupiņu kr. 

7. sudmalas: duklava sudmalas, [brūtgānu d-zirnavas]. 

8. cepļi: čunkānu kaļķu ceplis, dreņģeru k. c., jāneīku k. c., kalniņu 

k. c., lepšu k. c. 

9. kalni: baüskas pilskalns, ķīķerkalns, [cepļa k., krauču k., lepšu k., 

velna krēsls, zelta k.]. 

/9. gravas: jāneīku straüts, kalniyu grava, [dubes muižas gr., getrū- 

des gr., nabaga lama, pamedne, žīdu leja]. ļlOa. pakalnes: 

gudžas k., krievu k.j. [10b. bedres: velna bedre]. 

//. upes: līelupe, mēmele, mūsa. 

/9. strauti: (panču) straüts, [bābu str., jāneiku str., 

kalniņa str., kau- 

cite, krieviņ-kuivu str., likvertenu str., murdzenis, rigastu str.]. 

s12a. ezeri: lambārtis]. [12b. dīķi: derpeles d., pilsmuižas d., 

rigasta d., tīreļd.]. 

13. meži: beku mežs, zābaku m., [avota m.. beikas m., bērziņu birze, 

blases kroga m., codes m., čuga birze, lepeku birze, likvertenu 

sils, mācītāja m., piķu m., šņores m., tomu birze]. [13a. krūmi: 

tīdenu krūmi]. [13b. pļavas: čapuļpļ.ļ. [13c. lauki: meža I., šno- 

rites, vēža I.]. ļI3d. purvi: dzellauze]. [13e. tīreļi: galenieks, 

gudžu tīrelsj. 

14. tilti: plüosta tilts, ļgaisa t., jaunais t.]. sI4a. ceļi: lopu c., zaļais c.]. 

15. kapi: bļūodnīeku kapi, kikerkalna k., meļču k., plüosta krüoga k., 

salas k., [butki, mēra k.j. 

16. salas: ķirbaka sala, ļskaidiena]. [16a. atvari: dirdes atvars, du- 

bes muižas atv., vilkacis]. 

17. uzvārdi: balgalvis, beika, bērziņš, bundža, čika, dižais, drefļģeris, 

duīna, duklaüs, ezeriņš, ganiņš, gudža, ilziņš, jučiņš, kalniņš, 

karklins, kuga, kugrens, kuīva, kundziņš, kuža, küla, kūociņš, 

lepša, līrums, mejnmens, milgrāvis, paģis, pīrāgs, purpēters, pū- 

ķis, ramans, raņķis, reīnats, rigasts, rumpis, rüomanis, skalders, 

sküotele, sunteīks, šalts, šlēziņš, terzens, üolavs, zaīmanovskis, 

zābaks. 

223

224 


(1850. g. r. 1.): 

m 

a) pavārdi: ahse, alschwanga, appalais, auschcn, barran, bauga, bausche, bchrtu 

besge, biskup, blohdneck, bohsche, bruhse, bruwer, bulling, bulnvick, decua, drusk 

dsilna, esse, cwert, gcrt, graubing, grause, grikkis, gronska, grolhcn, ihning, jabue 

kakkcr, kalnpeter, kauga, kauling, kelle, keinpcn, kerpe, kiesel, kirr, klauting, klidsin 

kneede, kokatapping, koppe, kreirz, krekau, krubming, kukkaiu, kursemneeek, kusche, quci. 

lasdinq, leelokok, leepa, leijeneek, lieraus, liuting, inaischel, maksehu, marketan 

massais, mccting, mehkon, meijer, migglc, muhrneek, vhlau, odsvl, parup, pee 

Pekse, Pikkar, plosting, plutte, pohdueek, preekschueck, prinl;, puhtel, reschuc, ribb 

rubbcu, rllble, ruggcl, ruhka, ruschkc, rusche, rutke, sadcek, salda, sammt, sarkauai 

sauka, silliu, simaubruck, skurbc, smatra, smedde, sprohgc, stikke, strehle, strimpl 

Strünke, stubbar, stuhre, sukke, sunninng, sckittka, saiming, satte, selten, selli 

seinrieb, sihle, sohbe, subban, suhbcr, schabbat, scheeding, schiggle, sckleksl 

schuka, tabatzing, tapping, theersen, tiedcu, tirrel, troschka, turke, tschuder, ubdi 

ivabren, wanuag, wersckgalwc, nnegandt, wieksue, lviendcds, wihrel, wihtohl, \v'\ 

lvoschka, zcelau, zelmiug, zeplis, zierul, zilpe. 

b) māju 

vārdi: blohdneck, krekau, leeleelauk, inelscke, pumpccn, parup, skurb 

schuka, tupping, ivahrcn, [koka tupini, reizenes]. 

Bārbalas pagasts — 

bārbaliešt 

jeb bārbullešl. 

/. mājas: a) bārbalieši: baltrumi, bārdiņi, bleķi*, brankūži, 

būbļi, cedelmaņi, druvas, dzērveni, [eglītes], ēzites, glezes, glīzdiņi, 

grasiņi, griķīši, griķu malēji, grūgaļi, ģeķi, ģērķi, jāuzemi, j§ski, 

ješi, jekapiņi, jukumi, jusi, jiioškalēji, kalniņi ķauķi, kazemnieki, 

klibie, klinči, kraukļi, krūmiņi, kūokneses, ķeji, ķērpi, lazdas, la?- 

diņi, lācīši, lēišuri, limpuči, maciņi, milas, milliņi, mucenieki, 

mūrnieki, pāčas, piebālgas, pilveri, plakanie, plfkāni, plikši, pļav- 

sāfgi, puniņi, [puntenu m.], pūrviņi, putniņi, puziņi, pūopi, reīņi, 

rimžĢni, rušķeri, sakariši, salmiņi, sālījumi, silenieki, skūltes, smil- 

gas, spalas, speltes, spigas, spragali, spriņģi, spūdas, strautiņi, 

Strazdiņi, sūfģem'eki, sutras, svikliņi, Zlūkas, švekļi, timmes, trilapi, 

tupiķi, usiņi, ūodiņi, vaivadi, valteri, vanagi, vārnas, vētras, vēveri, 

vigrabi, zābaki, zemītes, zustrenes, zvēri, zvirbuļi; b) rubieši: 

āži, būblis, čabļi, čūderi, ķīseļi, li'plāni, nerātņi. 

2. muižas: karja muīža, klāsūna m., lielbarbala, mazbarbala, mācī- 

tāja m., meduma m. 

3. baznīcas: barbalas baznīca. 

4. skūolas: bārbalas skūola. 

* 

mācītāja māju vārdi iespiesti slīpiem burtiem.

5. krāogi: avüotkrüogs, baltais kr., baznīcas kr., ķīseļu kr., mālu kr., 

medumu kr. 

6. sudmalas; bärbalas vejsudmalas, jauzemu sudm., milas sudm., 

speltes sudm., timmes sudm. 

7. cepļi: medumu muižas ceplis. 

8. kalni: rušķerkalns, [cepļa k., krama k., lūravu pilskalns, mucas k., 

pilveru pilsk., tabakas k.]. [kasu kalni, ogļu kalniņi, rihrviņk.]. 

[8 a. pakalnes: Ilzes kalniņš, riekstu kalniņš]. 

9. upes: dzervite, Tecava, [ģirupe, mehmeles upe]. [9a. strauti: 

cepļa str., gaiļa str.]. 

/S. ezeri: bārbalas ezers, dunkurs, skaidrais ez., zaļezers, [mas-bahr- 

beles esars jeb sahlu esars], [milliņu ez.]. [10. dīki: zvejas dīķis]. 

11. avūoti: bārbalas avūots. 

12. purvi: dzērves pürvis, laivas p., vārnas p., [puziņ p., surģinieku 

duksnajs], [spiles p.ļ. 

13. tīreļi: čābļu tirels, spriņģu t., [greizais tir.]. 

14. pļavas: dzērves purva pļava, grasa Kaja, laivas purva pļ., laünag- 

kalniņš, liekna, starpenes, vadzenes, vārnas purva pļ., [aploka pļ., 

ciemate, jērene, lejas pļ., meža pļ., riklas pļ., salas pļ., surģines, 

ūsiņu p].], [budras pļ., duhdischra pt. f geise, kumeļeka pļ., libike, 

pisul-tihrels, punteniza, rahwini, rāmākas pļ., stankewitscha pļ.]. 

15. ganības: kaisalas, ļbauskas apara, kalniņa aploks, lauku gan., 

surģeņu mala]. 

16. meži: skultes mežs, sūrģenes m., [čābļu birze, čūderu m., krūmiņu 

audze]. [17a. krūmi: nerātņu atzalas, salas kr., skinums]. [17b. 

lauki: cepļu kakts, kīseļkroga lauks, mucaskalna I., ozolu I.» 

riklas, salas l.|; [buldsm lauks, kruhschaitiņsch, martena 1., raga- 

natscha l., teesas kalni]. [17c. salas: ganību sala (mežā), mēdum- 

muižas sala (upē — 

iecavītē)]. [17d. tilti: ķīseļu kroga tiltsj. 

[17e. ceļi: spundes ceļš]. [17f. atvari: tilta atvars (dzērvītes 

upē]. 

/7. kapi: baznickapi, cedelmana k., ēzites k., grugaļu k., keru k. 

[čābļu kapkalnins, nerātņu kapkalniņšļ. 

/5. uzvārdi: apalits, avens, avuotiņs, azis, bērziņš, bračka, cālits, 

ciemiņš, čāblis, dārziņš, gailis, glizdiņs, frbens, kaktiņš, karkliņs, 

kļaviņs, krūmiņš, lapa, majūors, miītiņš, pakrasts, palejs, parīss, 

platais, resnis, rūopājs, spunde, trēikans, uozuoliņš, üozüols, 

zvirbuls. 

l-UR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 

225

226 


(1850. g. r. 

a) pavārdi: abbtf, amatncek, ammon, arrajs, attkaln, attohse, ausin, bajah 

ballod, barran, barsding, bestemis, bisdag, b l c ek c* breedis, brussa, brussit, buimi 

dabolin, darbcneck, desmitneek, dobite, dnmin, dseedatais, dsehrwen, chrgli 

cbrskall, elksnis, ernestine, galling, gerkis, grasdin, grieslit, grikkis, grisckka, gudrai 

gulbis, jegor, jeskc, johnpetcr, jukkum, jummik, kaissel, kalniņ, kantschuk, kārkli 

kasemneek, kauliņ, kelle, kerpis, kiwul, klibbais, kohzin, kokues, krauklis, krieti 

kristin, kruhsit, ( ah ļ e, laimin, lappin, lasdin, laukgal, leepa, lehnais, lejeets, liegan 

liepley, linning, lipste, losda, ludsejis, maisite, matzin, melnaus, milla, muhrnee 

mnndrais, muheneek, needra, odin, ohsolin. ohschkall, pakalne, pakraste, palley, peeka 

pelle, pimpul, pinka, pistole, platais, pliksse, Pohle, pohrin, preede, pritzin, puhri 

ptttga, pultis, Purin, purmal, purming, raggel, riga, rohnits, ropaiscb, ruschke 

rutkis, sallasgraf, segleueek, scglin, silling, simon, simsohn, skeping, skuije, skult 

smilga, snapst, spahrnin, sprohgis, stibba, stiemais, strautneek, stuhre, stutzbarsd 

suttra, swiklin, scherschant, schirwan, schmeklis, samuel, sarrin, seemel, semm 

snohts, sosse, sustren, tetin, tilting, timmin, trcidewin, uhdre, ustizz, mahjai 

mahrna, wannag, mehjin, wctznmneek, wi htolin, milnin, zable |ļ zablis, zcn?, 

zeplis, zinnit, zirul. 

b) māju vārdi: akstin (jeb pahtsck), branske (jeb buble), darsel (jeb čttrgenec 

dseggus, glesde (tg. glezes), kneepoding (jeb mahrne), liepleh, luse, petrit (jeb oding 

seeting, segleneek, sehlneck, spunde (jeb kerpe>, seemel, mallevscmneek, seglite 

puntenij. 

c) muižas vārdi: weisshof. 

d) kruogu vārdi: dsegguschenkrug, spundenkrug. 

/. mājas: 

Bruknas pagasts (savieti.) — 

A. briģu muižas pagasts 

B. bruknas pagasts 

C. paskavas pagasts 

brukmeši. 

— briģieši. 

— bruknieši. 

— paskavieši. 

gäguls, grüotens, kalniņi, kandertens, Ieriķi, mičeni, peksis, rüonis, 

šudas, tabačni'eks, zaimani. 

B. bruknieši: 

* 

a) abači, ašupi, auziņi, būfbiņi, cüocenes, dalbi, düduri, dupšas, 

grasis, janci, ješi, kakari, ķemeri, luorenes, melderi, pelēķis, pufviņi, 

salenieki, skujas, spundenieki, stinteni, sveķi, šķifbeni, tīči, trūmpas, 

uozuoliņš, zaķis, zīles; b) dziīlenu sādženīeki: dzilleni, 

klepers, pāvuls; c) kalna ciems: duīmaņi, kringas, krieviņi, 

lauri, rirhšas, tikmaņi. 

mācītāja ļaužu pavardi iespiesti retināti.

C. paskavieši: 

a) grūotens, klabini, sviesteni, vidsējs; b) tempenieši: ermans, 

garais, jaūnzems, sīmans. 

2. muižas: briģu muiža; līelbrukna, mazbrukna, pridiķe (brk.); pas- 

kavas m. 

3. baznīcas: üozüolbaznica. 

4. skūolas: bruknas skuola, draudzes sk., paskavas sk. 

5. krūogi: nāves krūogs, žagaru kr. (brģ.); dupšas kr., dūoriņu kr., 

lipstu kr., sudmalkr. (brk.); tītaru kr. (p.). 

6. sudmalas: bruknas vejsudmalas. 

7. cepļi: bruknas ķīeģeļceplis, [pinku ķieģ., rijnieku ķieģ.]. 

8. kalni: raganu kalns, ubagu k. (brk.), [granta k., karašu k., kleperk., 

vanagk., velna k.]. s8a. pakalnes: apsu k., maitu kalniņš, putnu 

smiltājs]. [8b. gravas: dzijais grāvis]. 

9. upes: īecavasupe (brk.), [avots (divi kilometri gars)]. [9a. strauti: 

ģīvuļu str., likvērtenu str., rukšu str., tēču str.]. 

/S. ezeri: drukas ezers, silezers [brk.], sdaltezers]. 

//. purvi: jaunais pūfvis, [melnais p., pellajs, tīrelkājaj. 

12. tīreļi: briģu tīrelis, caūnentīrelis [bruknas t., plikais t.]. 

13. pļavas: kanalplavas, līekna, mellāis purvis, veģene, [bērzu pļ., 

ezerpļ., maldu pļ., putras purvis, sausa p]., veide, žagatene]. 

[13a. ganīdas: čūsku purvs, ezeriņš, kuņģes sala, mellais purvis, 

mikutiņas, purvis, 

vella tīrels]. 

/4. atmatas: pelnājs. s14a. lauki: alkšņu I., garais 1., 

lazdu kalns]. 

15. meži: ezera mežs, sveķa m., vaīķelis (brk.), [kranču (franču) būdas, 

liegums, svilums]. [15a. krūmi: bauzu krūmi, līkumu kr., skuju kr.]. 

[15b. dūkstis: ezeriņš, garā lama, melderkalniņš]. 

16. tukšs placis mežā: actiņa. 

17. tilti: kanāltilts, rimšu t. jeb kalnaciema t., salenīeku t., veģenes t., 

[alenderkroga t., baltā kroga t., bruknas t., jukatu t., vilciņkroga t.]. 

sI7a. ceļi: kranču dūdas ceļš, krieva c., medspoda c., pelājs c., 

plašas c., tīreļc.]. 

18. kapi: dilbu kapi, Ieriķu k. (drģ.); caūnenk. (brk.); paskavas k., 

[drabiņu kapkalns, ozoliņu kapk.]. s!8a. akmeņu lauztuves: 

pelnāja]. 

19. atvari: meitu atvars (īecavā), [jobu 

(iecavā)]. 

atv., jukatu atv., 

līkumu atv., 

20. upes dlkl (baseins blakus upei): bāba (īecava). [20a. līči: leiton- 

līcis]. 

227

228 

21. däobes (attakās): pīčene, strazdene (īecavā). [21a. salas: meitu 

sala (iecavā)]. 

22. uzvārdi: kārkliņš, purains (brģ.); arājs, graūbiņš, jurjens, kalniņš, 

lapins, lediņš, linga, maģis, pakalns, purmals, taškus, vecis, zil- 

galvis [brk.]; aūderiņš, grūotens, kaīriņš, kaspars, pinka, pinte, 

ratenieks, rüonis, straūtnieks, tabačnieks. 


a) b riģu pag. (1858. g. r. 1.^: 

a) pavārdi: behrsing, bruzzis, jaunsemm, kairin, kasche, kattlap, kaukis, ļrlil! 

ming, kuilletcn, kunkul, leelais, leitens, lihdak, matscbcn, pnhring, ratteneek, reekstinq, 

satika, slakrer, spirra, sprohgc, saime«, salpeter, tabazing, tarnak, truba, millum, 

nulzing. 

ß) māju vārdi: kiuletan ļļ kuilleten, kondrat, smille, ljahtneeki (agrZk stuhrischi), 

lcjkristi, initsckeni (: kairini un pintes), šiliņi (agr. smiļi), sweestenil. 

b) bruknas un lipstu pag. (1858. g. r. 1.): 

a) pavārdi: apschanz, ausing, bambul, behrsing, behrslapp, bitteneek, brigge, 

brnhwer, bukke, bukkin, dahboling, dahrsneek, dalbin, brangs, erzom, esserehn, gatvaty, 

girgin, gobing, jahtneek, kakting, karaschneck, kcyden, kirpe, klawing, kohzing, krasting, 

kristien, kruhming, krnhms, kundsehn, kundschan, lappukin, lauring, leeping, lehlais, 

leimann, lihdack, masehn, medne, ohse, ohsoling, ohschkall, palleij, pierag, ptt;lat, pihse, 

pikka, plassing, pohret, pukkith, pnmpuring, robeswneek, ruhgum, runtze, russkul, 

sihpol, silling, silmalneek, skeetncek, skujneek, smilga, smiltneek, stänke, strasding, 

Stuhre, stuhrehn, stuyriht, stumbres, sndrabing, schimming, sarring, sclting, sirniht, 

sweineck, szomm, tcnnis, titer, tscbippen, madse, lvassil, ivecnthul, meitzan, mezsehn, 

ivezze, nneke, mihtoling, milking, zahliht, zäune, zellmalneek, zelming, zibbnl, zibrul, 

zinne. 

ß) māju vārdi: asche, dsillen drabbing, dsillen tennies, eser bullus, kalnagrie 

tocct, kanling, rakke, salleneek, smeddcn, stublir, tikan, (tg. tikmaņi), maickel, zäunen 

(brnkna); abbatscb, balbe, geddert, gesche, lipste, pelecke (lipstu). 

c) paskavas pag. un tempenieši (1858. g. r. 1.): 

ačiņaūgusts jeb koļčaks, bajčūns, grigus, gudžis, mazais druēka, 

mazais jānitis jeb krišjānitis, meīlducis, pelčeris ķērpis, pīebalgs, 

ūogus ķērpis, üozüola mikus; 5) upes aūžeļi: kalējs aūželis, 

mazais andruks; b) brunavas miests: ēlende, mācītajā māja, 

rīģerts; c) karasenīeši: drucka, žalutka; d) ķenderu ciems: 

aūžels, baradckis, paüsus, rīģerts, žinduls; e) ķegas 

ciems: aū- 

žels, bārzdu ķērpis jeb mūrnieku ķērpis, burnevičiene, dručkus, 

gudžus, ilgavižus, risals, sarkanais dručkus; f) 

marenu sādža: 

asüklu aūžels, ašūkļu riģerts, avīetis, bāla paūšus, marenu druč- 

kus, paüsus jeb mēmais pēters, sūbris, šlāgani, viteni, zarins, ža- 

utka, žinduls; g)muīžeļu ciems: lielais muīželnieks, mazais 

muīželnieks, ušeraūckis; h) padvarīeču ciems: galiys, kadiķu 

indrējs, sedaūckis, useraückis, zeltiņš, žalutka; i) petraūcku 

ciems: bišu māju aūžels jeb garais jankus, paüsus, petraūckis, 

petraūckis jeb palma, purviņš, ūdris; j) pūliņu ciems: bīeķens 

eb pulins, difvansedaūckis, kapu mājas jeb ķirilkas, lazdins, 

melldutis, nīderlāgs, petraūckis, pusgalvis, resnais vilis jeb upes 

sedaūckis, vīmberģis, zābaks, zeltiņš; k) sviļu kalns: paūšus, 

)I?zna jeb lüriks, žalutka; I) upenieku ciems: avūotiņš, grīn- 

berģis, likais; m) krastiņi, mazais juritis. 

B. badberģiešt: 

a) bārdžūnu sādža: andrušēviči, vēfšūns, vilručs, b) budber- 

ģes miests: akermans, ģingalaūckis, pavārs, reīnvalts, strazds, 

stūķels; c) krasti ņu ciems: balakāns, beka, druseiks, malankas, 

mazlazdins, reīnis, zaķeviči, zaķis; d) ķīfķeļu ciems: bajāri, 

butlers, ifbinskus, pīebalgs jeb gaīlits, viīdes; e) li ii diķu ciems: 

bikšas, mācītajā māja, viīdes; i) raka ciems: purviņš, veģis; 

g) vaītiķu sādža: druseīks, pīebaīgi. 

C. grenctālteši: 

a) berzgale; b) mazrupuļu ciems: barviks, latūns, zalgaūc- 

kus; e) rupuļu ciems: baraviks, budžus, vekters jeb vilciņš. 

D. klicnerieši jeb sāfkanpaņemūne: 

a)čūderu ciems: balūodis, bikšus, bračkus, čūderi, kalniņi, 

laügali, šiliņš, žamaīči; b) čūsku purs: bračkus; c) kukuču 

ciems: brački (barzdu bračkus, kalējbr., kufpenieku br., rlgas br., 

tilta br.), buševics, kāpūosts, sīders, tenisi, vēzis, vilciņš; d) ski- 

renu ciems (lielais): garais veģis, jeckūns, jesüns, kūtra, pa- 

229 

ters paveļūns antöns, paveļūns pēters, šepetaūckiene, ujite, uše-

230 

raückis, vārna; e) 

skirenu ciems (mazais): biksaitis, jūozens, 

vārna, veckus, veģis, žibus; f) žemaīču ciems: kaziys, kāpūosts, 

lankmanis, 

mazais pernasts, puziņš, seglinieka pernasts, teniss; 

g) straūtnīeki, teļu mājas jeb pļavnieki. 

E. stilķenieši: 

vimbu ciems: mārkus, vimba. 

F. šķiliņpamuša (jeb šķilinieši): 

t?rve,d?nu ciems: baļčūns, brikaūckus, gaīdžūni, lukševičs, muce- 

nieks, straūtnīeki, sakārnis, ūdris. 

G. zluktenieši: 

a) jūodavu ciems: berķis, kriscüns, kūžums, mārkus; b) 

kūonišķu ciems: bugavickis, kukučs, matušs, meīlupi; c) pī- 

lišķu ciems; d) 

tunkūnu ciems: beīnarts, gailits, kriščūns; 

e) zluktenes ciems: ķirilka, ramans, ušeraūckis; i) kuīlis, salts. 

2. muižas: aleksandrīne, berzgale, brunava, budberģe, grenctāle, kār- 

visķe, luņķiči, lūopgale, montegailisķe, sārkanpoņemūne jeb klic- 

nere, stiļķene, tunkūni, vīrbaļi, zluktene. 

3. baznīcas: brunavas baznīca, pāvila b. 

4. skūolas: brunavas pagasta sküola, budberģes sk., terve.denu sk., 

tunkūnu sk. 

5. krūogl: brunavas krūogs, budberģes kr., grenctāles kr. jeb kaīķe- 

Iis, kukuču kr., lauvu kr., marķeļu kr., taukais kr., 

vimbu kr. 

6. sudmalas: brunavas sudmalas, budberģes s., zluktenes s., žinduļu s. 

7. cepļi: aleksandrīnes ceplis, brunavas cepļi. 17 a. kalni: āpšu kal- 

niņš, aužeļu pilskalns, brūklāju pilskalns II brūkleņu k., bebenk., 

gaidžūna k., podžu k., pūliņu k., pumpurk., turku pilskalns, zelta 

k.j. [7b. pakalnes: ābeļk., baznīcas kalniņš, bungu k., garais 

kalniņš, krogu kalniņš, ogļu kalniņš, plītniču k., rundāles k., sud- 

malu k., svilu k., špetnais k., velna pirtsj. [7c. lejas, gravas: 

būda gravis, ilgabrada, jēcīts, jodauka, kapugrävis, liekna. šiliņu 

grävisj. ļ7d. bedres: jscīsa bedre, kūļa b., līka b., vilku bedres, 

zaķu kapa b., zeltiņu bedres]. . 

8. upes: mēmele, muša. 

9. strauti jeb upītes: budberģes strauti (miesta straūts, sudmalu str.), 

ceraükste, jüodava, klicneres str. [baranstrauts II barenstr., cīruļ- 

str., jēkabstr., kalnenieku str. II kalviešu str., melderstr., montogai- 

lisku str., peciņa str., pireģenes str., pūliņu str., rākaņu str.j 19a. 

ezeri: baltezers, klicneres ez.j. [9b. dīķi: kroga dīķis, 

maužas d., pļavas d.]. 

marca d.,

s. purvi: ķēves purvs, lielais tīrels, mazais tīrels jeb lunķiču tīrels, 

tirels, [drenģerpurvs, jāneļp., kaspara p., kazu p., ķrodznieķa p., 

kukuču kažu miķeļu p., 

lielmātes p., melderp., melnais p., ogu 

tīrelis, sesku p., sviļu puriņs]. [10a. dūksnāji: šaltiņš]. 

//. pļavas: braģu placis, grenctāles pļavas, kalēja pļ., krūodzenieka 

p{., kungu purvs, ķeras, līelaīs placis, mellais purvs, plikā pļ., 

pūoļu pļ., puosku pļavas, sūnu purvs, svilumi, žamaicu pļavas, 

[ačaukļa pļ. >! asükles pļ., aizkalna pļ., bērču pļ-, brūvera pļ-, Cl- 

ruļkakts, čuknas pļ-, ezera pļ., garā pļ., ilzes pļ., izdegums, jurģu 

dārzs, kaza placis, kukuču pļ., kvedera placis, lejas pļ-, lieknas 

pļ., lunderbaļa ļūna, meldera pļ., ozolpļ., paģire, paļune, plintauka, 

pļiga, podžu pļ., purva pļ., risala pļ-, rundāle, skursteņu pļ-, svilpu 

pļ., šķendeļu placis, šķerses, upeji, vidus pļ., vilciņpļ., zaķa placis, 

žardeļu pļ.]. [11 

a. a n b a s: berķa gan., brīvplacis, danlisķe, 

gudbala, jēcīts, kuģelnica, lieknas gan., 

lielas gan., ļūns, mazas 

gan., stārka bale]. [11b. lauki: dirvans, dumpene, lanka, meža 

lauki, sikspārnis, šķinums, svirķslis]. 

12. meži: baznīcķalniņs, dirvanu berzi, dreņģeru atzalas, gara bala, 

lapkasas, pūoļu līnija, tīreļa mala, trīnes apses, ūozūoliņu zīļu 

dārzs, vilku bedres, [ānes m., briežu purvs, cīruļu birze, gaiņā, 

irbeņu m., lakmaniske, mangu sils, nindrīne, nirešķena šiliņš, rā- 

kaņu sils, skultēnu m., šķiliņu m., ventera m., vimbuļu m., zluķ- 

tenes atzalas]. [12a. krūmi: sķesi]. 

13. alas: āpšalas, lapkasas. [13a. ceļi: dambīša c., 

nadziņc, 

zaļais c.]. 

14. tilti: resnais tilts, zaļais t. 

ķenderu celiņš, 

15. kapi: brunavas kapi, budberģes k., jūodavu k., klicneres k., ķir- 

ķeļu k., lunķiču k., rūozites k., šaltu k., šķirenu k., tervedenuk., val- 

teku k., [bikšu k., cerību kalniņš, kapiņu k., sila k., skultēnu k., zaķa ķ.]. 

/6. braslas: klicneres dambis (mēmelē). [16a. atvari: aužeļu atv., 

gandzelmīte, ķirilķa atv., naķuma bedre]. [16b. salas: deviņza- 

res sala, lundes s., memeles s., saliņa, sesku s.]. [16c. zvejas 

vietas: lunka, ores dzelme]. s!6d. akmeņi: velna krēsls]. 

17. uzvārdi: aužels, barviks, bikšaitis, bračkus, gurķlis, induļevics, if- 

binčkis, kriščūns, kūtra, ķērpis, ķirilķa, mallanķa, paviļūons, per- 

nasts, petraūckus, pīebaīgs, purviņs, rupulis, salmiņš, sedaūckis, 

stankevičs, sablis, tenis, timma, useraīZcķis, ūdris, vārna, veģis, 

zaķevičs, zalgaūckis, zābaks, zilgalvis, žinduls. 

231 

18. lamas vārdi: āksts, krampis, krūoplis, šķirenu leitis, sumpurnis.

232 

/. mājas: 

A. ārcenleki:\ 

— Ceraukstes pagasts (savien.) ceraūkstteši. 

A. ārces pagasts — 

B. Ceraukstes pagasts — 

C. pamūšas pagasts — 

ārceniekL 

ceraūkstteši. 

pamūšnieki. 

büfkaücki, caurumi, garvederi, kūociņi, pufdziņi, seleni, strimpuļi, 

vecvagāres, vepri, žūķas. 

B. ceraukstnieki: 

a) birzgaju c i e m s: griķis, jesens, namiķis, trūba, turķis, zaje- 

nieks; b) pumpenu kalns: cielava, ķipas, saūkas, tūfķis, 

zemribas; c) bebri, bitišķi, brucis, bruķlaji, büodnieki, čapuji, 

dravnieki, dvēģi, gaņģi, igauņi, iīziņi, induļi, jesi, kapenīeki, 

kaūces, kaudzītes, kaūlbrīeži, kājiņas, krarhpuļi, ķepali, ķeri, ķe- 

veji (seski, tireli), ķivuļi, lacu ķula, līrumi, lunttzni, meībārži (gaņģi, 

kaūdzites), milšūni, ņukas (mucenieki, ruģeļi, uškuri, vaivari), 

paūkste, pāčūni, piīkas, puräztzni (gudža, jaünzemi, meži), pur- 

višķi, puteļi, puodiņi, ramani, raņķi, raūmaņi, reveļi (sprāči, strauti, 

turķis, tūomu mājas, vanagi), rības, rudzisi, saltie, sīpuoli, skuīteni, 

spuri, stašūni, streji, sutras, svilumi, šitki, smuļi, ūdri, väfbütes, 

vāceles, vāreni, vēji, vidiņi. 

C. pamūšnieki: 

anduļas, bukas, caünes, čikstes, gailīts, kugreni, ķempens, ķīseļi, 

nūovadnieku ciems (āzis, nikaücki, strimpuļi), pīrāgi, rinieki, taū- 

mans, tērzens. 

2. muižas: ārces muiža; ceraūkstes — 

m., dvari, mafģene pilsmuīža, 

meža m., pāce; pamüsa. 

3. skūolas: griķu sķūola, pamüsas sķ., pāces sķ. 

4. krūogi: kaūlbriežu krūogs, ķrasta kr., purdziņu ķr., ribas kr., 

5. sudmalas: ribas sudmalas. 

6. cepļi: pamūšas kaļķa ceplis. 

žūku ķr. 

7. kalni: reveļu tūfča ķalns jeb reveļu pils kalns; [aužeļu pilskalns, 

kamardes ķ., ķrancu k., mazais pilsķalns, skudru ķ.l- [7a. pa- 

kalnes: lapu k., velna ķalninsj. [7b. lejas: kapu Iejāj. 

[7c. mārki: üäru mārks, zaļais m.j. 

5. upes: müsa, lmemelej.

9. strauti: ārces straūts, Ceraukstes str., stabule; [aužeļu str., drav- 

nieka str., kalna str., oļupīte, žūru str.ļ. 19a. dīki: lielais jēcis] 

[9b. pļavas: bezdibeņa pļ., kungu purvs, kīsu pj., meža pļ. 

purva pļ., pūne, sälnikas, zirgu pļ., zvēru lauks]. [9c. lauki: avota 

lauks, čugu 1., meža 1., sālnika]. [9d. ganības: zaļais lauks], 

JO. meži: kamāfdes mežs, pamusas m., pūne, skultenu m.; [beku m. 

krista puru bērzi, ķelotne, mistriņa m., podiņu birze, ribu birze, 

skultenu m., skegasj. [10a. purvi: sprāču pūriņš, šitku p., šmuļu 

purviņš]. [10b. salas mežos: briežu salaj. [10c. salas upēs 

bauskas pussala, līdeku salaj. ļlOd. atvari: bezdibeņa atvars] 

[lOe. ceļi: dambja ceļš, kapu c., stigas c., žīdu c.]. [lOf. tilti 

Ceraukstes tilts]. 

J1. kapi: kaūlbriežu kapi, pītera k., pīrāgu k., pūodiņu k., 

[gaņģu kapkalniņš, reimeru k., vācu kapkalns]. 

skultenu k. 

12. uzvārdi: allens, baüerriieks, berkis, biļķens, bifzumnīeks, bračkus 

bundurs, bungā, buša, caūne, ceplis, čābuts, čēsnis, čikste, dabris 

dileviks, erKens, garais, graūzis, guba, gudža, gustins, igaunis 

kakts, kalniņš, kampiņs, kaspars, kaülbriedis, kārkliņš, krīeviris 

kuģa, kūla, kuocers, kibilda, ķifvels, ķišķis, ķisels, mačans, med- 

nieks, ņuka, padēlis, pakals, piīka, princis, purviņš, segliņš, silis 

skripsts, Strazdiņš, strimpuls, stūris, terztzns, tirels, traniņš, trūba 

turks, tūfķis, upenīeks, ūdris, üzaitis, ūodiņš, üozüols, vaīvars, vil- 

ciņš, zeltiņš, žūka. 


a) āre es pag. (1853. g. r. I.).- 

a) pavārdi: ahboling, ahse, ballod, barsdcl, beitel, breede, brumer, bunge, deena 

desa, driske, dscrsche, egle, engel, gailit, gesche, gohbe, ilsing, jausemm, kanka, ken 

Pen, kerre, klamenek, kohzing, krasting, kränkle, kriscbzabil, krnhms, knsckcl, kwehp 

lahze, lierum, musckik, pikerauh, pirag, puhpcd, puhpol, puttcl, rammair, recks 

rischais, rusche, salna, saufe, sihpol, smcddc, spalļve, spurre, strasbe, strnmpli 

selunel, seilen, sunde, talon, tihden, trunne, nhsar, wannag, wepre, mihtol, woi 

zaurum, zierul. 

ß) māju vārdi: driske (tg. caurumh, dserwe jeb raminann, dserwe jeb dsersch 

dsirne jeb gesche, garweder kohzing (tg. kuocini), klawing jeb sehmel, krampu 

lierum, lintin jeb talon, plcpe jeb pilke, plepe jeb rudsemepre, sausa jeb strüm 

234 

kuggeneek, kugren, kuiwe, kukrit, kurte, kurtin, lantuk ii lautuk, lapSe, lasding, lauring, 

laweneek, lepsche ļļ lepse, liemant, lierum, mehse meesche, muhrneek, mnischcl, 

mutzeneek, nakkabiks, ohlan, ohsoling, pagge, pierag, pohding, prautze, prehgohl, 

purwischke, ratsing, ragge, ranunann, ranke, resnais, ribbe, rihn, rinck, rohne, rudsit, 

ruggel, ruhke, rllkker, rnllc, saltais, sauke, seske, sikkater, skaldcr, skotel, skrvder, 

skrohte, skuje, «stürbe, smalkais, spunde, strauting, stipreneck, saback, sarre, sihle, 

sohbe, tammusch, taumann, telle, tieden, tohmas, tupping, tschuder, uskurr, wahzel, 

waldeek, wanadsing, wannag, »varraburt, u>asd)fc, wchje, wermel, Wewer, wicrel, 

wilkahs, zäunen, zeelan. 

ß) māju vārdi: barsden, bundure, kaule, kasack, kikkutt, kirwel, laweneek, Purpeter, 

spunde, tirell, waldcik, waraburt (tg. Warbütes). 

/. mājas: 

A. bgrzumnieki: 

Cüodes pagasts (savien.) — 

A. bļrzumutžas pagasts 

B. cuodes pagasts — 

cuodieši. 

cūodieši. 

— btjrzumnieki. 

C. jumpravmuižas pag. —jumpravieši. 

bertuļi, būfģi, caūnes, diduļi, kuji, putnenieki, rausēji, rudeņi, 

svalpji, veizes. 

B. cuodieši: 

anšķini, aüsekji, aži, ažeji, beīkas, butkas, cāļi, ceribas, dūcmaoi, 

dziļarāji, gruži, gutes, īskāji, jaūzemi, kaķi (meža-, pura-), kalēj- 

zemnieki, kalnenieki, kābeles, krūklāji, kulpji, kirtasi, laipes, 

venieki, lapstiyi, lejnieki, lilavas, līelzemnieki, līepzemnieki, luķi, 

malnieki, mežeļi, miltini, mucenieki, murjči, naģeni, pampavas, 

peīļi, piķi, puķes, pūricas, pūteļi, ramani, rājumnieki, reīkaļi, 

rūotkāļi, šiliņi, slieki, smiltnieki, stintes, stirnas, stīenūži, straüt- 

nieki, strujas, stupes, šuneļi, veģi, villisi, zaķi, ziemeļi, žagarnieki. 

C. jumpravieši: 

ģin63rti, kaūļi, kirtas, lapsas, luķi, lūodeni, padēļi, reiznieki, skaz- 

bārzdi, svalpji, šķērstēni, tūomi, višķeri, zēniņi, žūkas. 

2. muižas: berzmulžas, bišu pusmuiža, cūode, dubes m., jumpravm. 

3. baznīcas: cüodes baznica. 

4. sküolas: cüodes sküvlas (b^rzmuižas). 

5. krūogl: bridāgu krüogs, ilziņkr., jaunais kr., katriyas kr., sarn- 

savas kr., sZrkanais kr., spiģu kr., skibals kr. jeb 

zizmas kr., züvsu kr., [baltais krogs]. 

lai- 

aleksandra kr., 

6. sudmalas: munču veja sudm., [brūtgānu sudm., skaidu sudm., 

stürlsa sudm.].

7. kalni: žagaru kalns, ļberzmuižas ķ., ķartavu ķ., kurpnieka ķ., 

ķīķera ķ., liepu ķ., miroņu ķ., poļu kalniņi, smilts k., velna k., 

zaķu ķ.j. [7a. uzkalni, pakalnes: doles uzkalniņš, lanciņu k., 

piragk., piejēnu kalniņš, ramanu uzk., raudu k.j. [7b. lejas: 

doles leja, 

raudu I., vilkkrogu I.j. [7c. mārki: dejas mārkiļ. 

[7d. upes: lielupe]. [7e. upītes: doles strauts, garozes upīte, 

zizmaj. 

8. grāvji: 6üoles grāvis. 18a. ezeri: aklais ezers, codes ez., 

guma ez., kranču ez., naģu ez.]. [8b. 6īķi: krūmu dīķis, puriņd.]. 

9. pļavas: dūoles pļavas, rajuma pļavas, tiltiņa pļava; ļbajaru pļ., 

blusiene, garozes pļ., lācītis, lukava, plaša, vilkķroga pļ., zizmaļ. 

19a. lauki: apšu lauks, naču l.ļ. [9b. purvi: ezeriņu purviņs, 

galenieku tīrelis, pūļu purvs, vārnu kroga tīr., vella p., viliņu p.ļ. 

f0. meži: aža mežs, berzu muižas m., lāpstiņa m., [berku m., gailīša 

kakts, kazaku m., kranču m., lintiņu dirze, piķu m., rasmaņa birze 

jeb šveidera ezers, spiģu m., stirnu birze, tomu bērzi, zīlēnu birze]. 

[10a. krūmi: lakstīgalu krūmi, luķu pūriņš, naģu kr.j. [10b. tilti: 

ciņu tilts, doles t., gūtes t., ilzinkroga t., jaunākroga t., spoku t., 

zizmas t.J. [10c. atvari: atvarums]. [lOd. zvejas vietas: 

āziļraju ezeriņš]. 

r/. kapi: butku kapi, jumpravmuižas k., žagarnīeku k., [daudzvārdu 

kapi, kranču k.j. [lOe. k a pk a 1 n i: melšu k., smēdes k.j. [lOf.alas: 

jumpravmuižas ellītes alasj. 

r 2. uzvārdi: balūodis, beliņš, ceplīts, draūdziņš, druķis, eliņš, garjānis, 

Kaktabullis, kalniņš, kazaks, karklis, klūoniņš kramiņš, krauklis, 

krūmiņš, lapiņs, lielturks, liepa, nullits, paģis, pīenkārts, purmāls, 

rūdzis, sīpūols, sprūoģis, stanga, straūmanis, strazāiņs, tauriņš, ūo- 

züols, vanags, ve,cvagars, vince, viksne, zaķis, zariņš, zilgalvis, žilisķis. 


a) bērzu muižas pag. (1850. g. r. 1.): . 

*) pavārdi: abbel, ahboling, alksniht, arragis, anfing, amcet, balande, barsding 

bclnsing, bilPc, bonnuck, breede, bruhklene, danzka, delliht, druhmmall, dubbult, dumpc 

dundur, egle, gailith, gohding, grauding, grikiht, gnlbc, irbe, irbcncek, karkling, klcpper 

knohpe. kohssa, kramming, kranzchn, kmchsis, lakftigall, lasding, leclkohk, lehpe, lih 

bērs, linning, maggohne, mahling, masuhr, manring, mclupp, mirthe, nccdre, ohsoling 

ohssis, ohsting, palleij, panze, plohstneek, preede, puggenc, Purnis, rahjejis, ramma 

reksting, rvhnc, rvhsiht, ruckis, rudmal, rudseth || rudsith, rudsing, rndsnbrisant, vub 

lcne, scgling, skrnsda, skuija, Smilga, stirna, stobring, straume, straumehn, strausch 

snssuring, schnohre, seemel, semmsarr, sihle, snvhting, sustur, sivaigsnc, smirbu 

Ģggar, tsckappul, malnvcr, mannadsing, micksning, mihtoling, zäune, zcelama, zcela 

wing, zihrul, zinnis. 

235 

de

236 

ß) māju vārdi: krautschen, lanztng, muScbc, puhke, rubbcn, ruddenkaln, scn- 

semneek || sehne, skcrstein, szurka. 

b) cuodes pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahsits, alleres, apruzits, anschus, azting, bahk, balgalwc, baltais 

jahn, blecfeS, bluhdge, breedcs, breeke, brinks, buckuld, bumbcl, lnltzc dawids, diedsche, 

dudaris, dulle, ellitjecobson, endsing, gailis, gelon, glahsnek, graubarSb, graubtugs, 

grikke, griwns, gudsckc, irbe, jaunaisbrecdes, jaunaislcepa, jenkns, jvsting, kahrkling, 

kalnujeschka, karpes, kaule, kcmmcs, kinnes, knarring, knigge, kresse, kilndrats, laksti 

gall, lapse, lasding, launadsing, leelpetcrs, leepen, leischepeter, lohden, mahling, inaisit, 

masaiskahrkling, masjehz, maures, megles, mehtings, mellajicob, mcllup, meschcl, 

inuntze, Musikant, nahtnings, nammeles, nanding, nedre, inmeers, ohsoling, ohsols, 

pautze, pawars, pawelleepa, perkohns, pilling, piltcr, plunhe, Pohle, prnssit,puhring, 

puige, pnkke, pulleks, punne, Purrings, putnings, rannnsck, raschns, rcnye, rohnes, 

rohse, rubben, saulit, sihlekarkling, sikatcrs, sillings, simans, sinnats, sirds, skann, 

slebbcn, slihrkemandag, smaler, smilge, spahring, stabbing, staigns, stennsch, stihms, 

stikkcs, strasding, struhge, suhna, suhnits, sunnits, surgeneks, swalpe, schlnhke, 

sahlit, siehle, susche, swaigsne, sweineks, swirgsd, tamusch, terraud, trullit, turkc, 

nbarsd, wabbohl, wezaislcepa, wezaisswirgsd, widsis, wihlups, willens, zahlit, zel)-- 

laij, zeppur, zierul, ziernlneks, zilwezings, zukuohsols. 

ß) māju vārdi: brehke, grikke, inskage, ihskage?), kohssc, lapsche, lallkakc, 

lohden, Pinke, puhke, spahring, tehrud, weggesemnek, zaurum, [memmeni, salputras, 

sēnalas]. 

c) jumpravmuižas pag. (1835. g. r. 1.): 

öl) pavārdi: amatneek, appoliht, arditaij, atzting, aw>.wting, beckcrnek, bitteneek, 

bruwcr, drangs, duhming, dselskalleij, egle, irbe, galwincck, grahmatnek, gnltnek, jat 

nek, jaunekle, jummick, kahrkling, kauling, klinting, 

krewih, lakstigall, lasdc, mahsjabn, 

inantineek, mascring, ineije, ineistcr, ineldcr, melnpp, obbing, ohseling, plawncck, 

pratfebe, preede, rubma, rnntzc, sillinek, sirds, sirmcl, sknijeneek, smiltneck, sohge, 

spahning, Sprobgc, spunde, Spurre strasde, strehle, schnvhre, schvnne, sccmel, selting, 

sivaigsne, swirgsde, sckuhke, tberaut, tohms, werpeg, wietohl, zchleij, zepliht, zierul. 

ß) māju vārdi: bixting, bratfebe, lasde, sehmel, szaupen. 

/. mājas: 

Grienvaldes pagasts (savieti.) — 

(tagad zālītes pagasts). 

A. dzimtmisas pagasts — 

grīenvaidieši 

misenieki. 

B. — granteles pagasts grantelieši. 

C. grienvaldes pagasts — 

D. pridrikas pagasts 

E. puodnieku pagasts 

F. zālītes pagasts — 

A. (dzimtmisas pagasts) — 

grīenvaldieši. 

— pridikteši. 

— 

zālteši. 

misenieki: 

puodnteki. 

bļauka, jaünzems, jesa, ķēniņš, ķīeķis, lapsas, lāsenieks, leītitis, lucis, 

päns, pürmals, pūtelis, sīmaneīkas, striķeri, stūris, uozūoliņš, žiglis.

B. grantelieši: 

aūzainis, bajārs, celms, galenieks, klāšķini, krastiņš, kracliņš, kukša, 

lilttis, luzika, pīenkārts, rencele, reņģelnieks, sansava, skaicla, 

skūones, smēdes, Šautleri, vilciņš, zidens. 

C. grīenvatdieši: 

balūodis, beīts, birzulis, brauļi, būča, janums, juksis, kaija, klen- 

ģernīeks, kraukļi, ķempis, 

kerksis, ķuži, laģis, libārts, libieši, 

malemeks, mazais, muša, putrassmeri, riīomis, salmiņš, silarukis, 

silenieks, sieruži, sprēsts, stungas, valtes, vampas, vilks, zīle. 

D. pridiķieši: 

a) bunis, jumpravnieks, kadata, kufmis, kerksis, leitis, piķis, plūos- 

ta gals, raņkis, rene, sniķeris, tamāša, tima, vancis, vāveres; 

b) putnu kalns [zaldātu 

zemes: iesals, mednis, meistars, pa- 

movskis, pūpēdis, renabuša, sprūoģis, švāģers, ūormans, ziemels]. 

E. puodnieki: 

āzelis, ķēķi, lēksnes, meķi, mežasārgs, rumba, sibras, vabulis, 

zamaitis. 

F. zālieši (bij. mežsargi): 

anūzis, garausis, jējers, krastruķis, plesājs, rünmäls, seliets, straūt- 

nieks, šļuka, vileika, vilku rājs, zvēriņš. 

2. muižas: ibenete, granteles muiža, grīenvaldes m., misas m., pri- 

diķa m., pūodu m., zalites m. 

3. skūolas: granteles skūola, grīenvaldes sk., 

misas sk. 

4. krūogi: balūožkrūogs, buļļu kr., grīenvaldes kr., jumpravu kr., lubu 

kr., mazūo kr., raibais kr., sila kr., vēršu kr., zālītes kr. jeb ellite. 

5. sudmalas: grīenvaldes sudm. 

6. kalni: aūgstaīs kalns, grīenvaldes k., lubu krūoga k., lücu k., lūo- 

refiča k., punču k., pūcienes k., riņķu k., spicais kalniņš, viksnas 

k., [gāršu k., greizais k., grūžu k., kartavu k., kliederk., priežkal- 

niņš, sila k., velna k., žagaru k.j; sahpschu k., awora k., 

bulleznes k., burkānu k., dsirkaļu k., esera k., garais k., kapu k., 

kumeļu k., leepiņa k., mahlu k., ogu k., saules k., smehdes k., smil- 

schu k., fwiluma k., saķa k., wehtreenes k., zepļu k., (grienv.); ahp- 

schu k., apaļais k., eezawas k., ehrkschķu k., garenais k., grants k., 

kreewu k., rahjuma k., zepļu k. (grant.). 

7. lejas: brieža kāja, taisna taka pūrs; [apšu grāvis, dzīvības grāvis, 

lāmes 1., vidus I.j. 17a. bedres, alas: grives bedre, grietiņbedre, 

lāču alas, vītolbedre]. 

237

238 

5. upes: īecava, ļmisupe (grant.)]. 

9. strauti: ikstrums, jāņupe, mellais straūts, smakupe, suodzeris, 

vērģupis; [bābu str., garoža upīte, pārupe, punču str., rājums, 

zilais str.]. ļģedule, renģelis (grant.)]. 

10. grāvi: mejlā strauta gravis, punča gr. -f skujaīnes gr. 

//. dīķi: vella dikis, [pīļu ezers, lejiņas dīkisj; ļsmaddes esars ar isteku 

„wella wahrri" (grant.)ļ. 

12. linu mņrkas: pūrmales linu mtzrkas, ļskrapeles (grant.)]. 

13. purl: gaiļu pūrs, ģedu pūriņš, kauliņu p., ķives p., lapsu p., lie- 

piņu p., nāves p., puīcienes p., punča p., rusulienes p., skujaīnes 

p., smifdes p., sudrabīenes p., 

tāmas pūriņš, teva puriņs, üozüola 

p., veca lieguma p., vilku p., zirņu p.; [aitu moku p., dirseļu p., 

klajais p., klinkutiene, lielais p., pīļu p., rūnu p., šņores pūriņš, 

vella p., vidus pūriņš, zosu p.]; [dahmas p., dobusalas, grehku b., 

konterbandes preedes, mellais p., needraju p., pifcņagač p., slaktera ņ., 

tschuhsku p., wahrnu p.j. 

14. tīreļi: cūku tīrelis, glitenīešu t., kampas t., mēra tīrelits, sila rūķa 

t., skujaīnes t., spaļa t., zaļtīrelis; ļandschu t., antiņu t.]. ļgaleneeku 

tihrelis (grant.)]. 

15. pļavas: abriņa, blusienes, briežu pļava, būceni, tinēja pļ., ciemā- 

tes lanka, dēnienes, dubenājs, eža pļaviņa, krūklīens, krūogkalne, 

kungu pl., lubeniece, maza lancina, mellaīs straūts, pēča rājums, 

puīciene, puncis, pūcīenes lanka, rājumiņš, rēziene, rusuliene, sils 

pļaviņa, slūociene, stīmes pļ., stūra pūrs, sudrabiene, tērces, var- 

niene, vecie nuovadi, vīdrēksnis, zālītes lankas, zifņa pļaviņa, 

zviedru pūrs; ļaitu pļ., aņdža caurums, buku rājums, deivāde, 

elles caurums, ezerpļ., jaudedžu pļ., klinkutiens, komona, lauks 

lapsas aste, līča pļ., lieknes pļ., lukstu pļ., mežsarga pļ., plases 

plaša, rūsiene, sidrabiene, tarciene]; ļaunu bedres, berscha (leela 

masa), bļodeene, buhdas strauts, danzka, bega weidis, dehneenes pļ. 

deimahts, deimardis, dumpischa leekna, kahrumeene, kanawahle, kasu 

rahjums, melderņiza, nowadmtscha, pakuleene, pardeere, peeguļneeze 

pihles purs, reiseene (leela, masa), ruhņu purs, salnites duhkste 

stirneene, schķinķeene, selta pļ., wilka aste (grien aschu dega, do 

les kalniņsch, kaseene, lahtschu purws, plaffa, rihklites pļ., fut)m 

dega, sahbazeene, sundeene (grant.)ļ. 

/6. lleknas: vejla līekna. 

17. ganības: klinketienes, ļlauzums, ūziene]; ļapalais kalns, durbeem 

plassa, stihmes galč (grant.)].

18. laüki: badienes kakts, barīsa gabals, bābas strauta laūks, ciemāte, 

dūčgals, gara šnūore, griķienes dārzs, keves kapi, kives lauks, 

rūju kalns, sudrabiene, taurīenes dārzs, üozüoliene; [bērzu I., 

birzs 1., cūku lama, dumbrājs, kampu 1., kapu I., līča 1., malajs, 

meža 1., priežu 1., pupu kalna 1., stārka 1., šņores 1., teva I.]; 

[abriņas, blusas plehfums, breeschu dars, breeschu kalns, padomeenes 

l., peena gabals, roschu Vahrs, warbas, wilka dars (grienv.); dur- 

beene, lairnu kalns, padomeene, sundeene, warbas ļauts (grant.)]. 

/9. meži: augstā kalna sils, cāļa tīrelis, cinājs, eglājs, kaiju sils, ķives 

kalns, lībiešu sils, lubu sils, 

sila rūķa sils, strauta mala, vafba, 

žagatu sils; [aploks, berku m., ganu birze, kasparu birze, klinku- 

tienes, kupliene, lubu sils, mucenieku m., romu birze, sūneklis, 

zileņu birze, zīles m.]. Ipuhķu m., ragu sils, stigu plazis, taka galsj. 

[20a. krūmi: avotu krūmi, ciesāju kr., putnu kärkliyi, vagara kr.]. 

[20b. salas mežos: irbju sala, muižas kalns, rožu kalns]. 

20. izcirtums: mācītāja cirtumiņš, vecais liegums. 

21. klajumi: plači. 

22. ceļi: aitu mūoku taks, krista būdu ceļš, taisnais taks, tērces c.; 

[garie c., klusais c., platais c., 

23. tilti: badienes tilts, balūožkrūoga 

taisnais c.j. 

t., bābas straūta t., grīenvaldes 

muižas t., ikstruma t., jānuma t., kaiju t., mušu t., punču pakal- 

nes t., punču t., purina t., rusulienes t., skujaines t., spresta t., 

varhpu t., vecie tilti, vēršu krūoga t., vilku t., vīleīkas t., zalites t. 

[govu t., kazu[u t., kulpu t., podu kroga t., upuru k. t.ļ. 

24. kapi: balūožu kapi, jaūdedžu k., raņķa k., rumbu k., seliesu k., 

smēdes k., stivera k., [kazu[u kapkalns, saulgožu k., sniķeru k.]. 

25. stigas: kampa tīreļa stiga, kaūliņa pura st., kļavu st., kufmu pura 

st., niedrāju st., pūcienes st., 

zālītes st. 

96. kūokl: vella priede. [26a. salas upēs: buņu pussala]. 

27. dziļumi: abriria, bērzubedre, grīetiņas bedre, lanciņas bedre, pū- 

cienes dziļums, vīksnas dz., vītūolu bedre (īecavā). 

28. sēkļi: brasliua sēklis, buņu s., dāfvas s., grīenvaldes s., jejera s., 

kreilienes s., piķa s., vaņča s. (īecavā). [28a. atvari: liepiņkapu 

atvars, velna atv.j. [28b. zvejas vietas: buņu loms, clarvas sek- 

lis, garaste, kreiliene, skalgānu sēklis]. 

99. akmeņi: mālu bedres akmens (mazais un lielais), piķa akm. 

239 

30. pavārdi jeb uzvārdi: alksnis, aūgstkājis, ābele, balūodis, barīss, 

bērziņš, bifznieks, buka, caūne, dūmiņš, graūbīns, iklavs, iesals,

240 

kalējs, kalniņš, kaža, ķirsis, lacis, leja, lidiņš, liepa, lucis, lūžņa, 

mednis, milgrävis, pluostnīeks, priekuls, puķe, pūpēdis, rudens, 

rūoziņš, sietiņš, smilga, sprūoģis, straujais, stirna, stienis, stürme, 

svifkalis, šņuore, tumšais, ūoļa, ūormanis, vājeīka, vāvere, vide- 

nieks, vitüols, zariņš, zemits, ziemels, zvejnieks. 

31 . papildinajumi: 

a) dzimtmisas pag. (1858. g. r. 1.): 

°c) pavārdi: aboling, arreij, aSfer, bahling, behrsepnmpur, gahrseneek, johsten, 

kalning, kauling, febttting, klameneek, krasting, kruhmiug, knhle, kundrat, lahseneek 

lapse, lasding, leitit, ohsoling, panye, pļameneek, puhtel, pumper, Purmal, purring, 

rubfe, silling, smiltneek, stiemer, stuhre, Saften, selmen, semme, smeineck, tibvel, 

uppcneek, urla. 

ß) maju vardi: bante, gahrseneek, lahze, raibais, stiemer. 

b)granteles pag. (1835. g. 

r. 1.): 

et) pavārdi: arrei, ausan, berse, darbcneek, gohmgan, gnlsch, karkle, klausitais, 

klamjur, krume, labsmards, lasde, leijneek, mahls, needer, ohsel, purre, rigfur, roft, 

rndse, rngain, salm, sille, sirpnl, spehlmann, srrasde, strante, sarre, seede, selmcn, 

zelm, zirlll. 

ß) māju vardi: anning, pantzel, iahseļi^. 

c)grienvaldes pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: amatncek, baubes, beite, bcrse, bertze, bilken, brink, brnwer, eidek, 

graude, grünt, kapost, kesber, klamme, frume, kuggencek knngs, kutsmcr, lasde, meetneek, 

ohse, ohsel, podneek, preede, puksckel, rittin, rose, rnbin, rudse, rutke, salin, Samson, 

Sander, sihl, slamme, stange, Steberin, sakke, Sarre, Scmme, sillmeste, sutte, Sttei- 

neek, tilte, mcrzwagger, iveiver, zirul. 

ß) māju vārdi: SalmgreS, SileS; ldreefcbķens, dubminsck, jaudcdsis, fulpiS, ķepsis, 

lukstenceks, rūķis, mengis, zeelamaj. 

d) prid rikas pag. (1835. g. 

r. 1.): 

a) pavārdi: arreis. amot, bauder, beesbard, bcrse, blcdali, bveebe, brink, burkahn, 

bulnnann, dukker, dnnder, dnnno, ecsal, gransc, gulbe, ibrmann, kaln, kalnencek, kapost. 

tennebnk, klebber, knopc, krastcmanz, krlnne, kugeneek, laiweneek, lapse, leijneek, linnc, 

liskup, meister, nammik, neder, obrman, ohse, ohsel, padohm, plameneek, plostneeļ 

preede, pupul, reffte, rohne, rnndel, rntke, seetncek, seggel, sille, sipol, sknije, slokc, 

spclmann, strasde, streelneek, stuhrmann, snnkle, sckmiltncek, sarre, Semmc, smeineek, 

snnrbul, ivelnvagger, will, witul, zepper. 

5) maju vārdi: carrvsche leite, calne knrme, dandcr, ixtrnm, leiges jaeger, lcigc? 

knrme, inescbe, beite, mescbe semneek, renebuef jeb ranckc, fcegcl jeb kabbat, tennes time. 

e) pu od nieku pag. (1835. g. r. I.): pavārdi: arrctS, berfe, bluka, graude, 

kaln, karkle, krnme, lakstigall, läppe, lasde, ohse, ohsel, pahrup, Pakressel, pamasser 

pobke, purmal, rubfe, skaide, skrodcr. skuijneek, selnvager, sentme, semneek, zirul.

. mājas: 

A. brantieši: 

Iecavas — pagasts (savieti.) īecavnīeki. 

A. brahtieša pagasts 

B. īecavas pagasts 

— brantieši. 

— Tecavnieki. 

cielavas, drīešķini, dūmiņi, jaūdedži, kulpi, veņģi. 

B. īecavnieki: 

a) laūcenieki jeb lauka gals: aizvejas, aödrupi, aumaņi, 

balkas, bemberi, bori, billes, cēsnieki, činčas, dāzeni, dimzas, 

dietlavas, gaiļi, garjāņi, garšas, grimas, gruži, gūodaīņi, jaüzemi, 

jaüzema mežsāfgs, kaziķi, kažas, kluburi, kramiņi, krastiyi, kras- 

tiņa mežsargs jeb suceni, krieviņi, kufvenieki, kusas, küläji, kve- 

riņi, ķeīkuļi, ķepši, ķulliši, lamži, lapaiņi, laūči, lazdiņa mežsZrgs, 

lāči, lejnieki, līelaūži, līeljāņi, luči, lūodiņi, magziykalns jeb sul- 

tiņi, mazjāņi, mālenīeki, meīlupi, miseni, mucenieki, muižzemnieki, 

naģi, paūres, pipari, piles, platmusas, pleci, piepi, pluči, pumpuri, 

pušpūri, raģi, ratsraūta mežsargs, rinkas, rūnu kalns, sansavas, 

saüsi, sibras, šiliņi, šiliņa mežsargs, sietiņi, skujas, skujnieka 

mežsargs, sliņķi, spradži, staliņi, strautnieka mežsargs, strēļi, sūosti, 

šitki, upenieki, upes 

krieviņi, upuri, ūdri, ūoļas, valči, valtiņi, 

vājeīkas, vaselnieki, vecbrāļi, zelles; b) meže nieki jeb meža 

gals: ābeles, bērziņa mežsargs, bifzuļi, cifši, čapas, dārdedži, 

dävi, galiņi, kalniņi, kaziķa mežsargs, klabatas, klūgas, kraķi, kuļļi, 

lībieši, liepas mežsargs, lūodes, maūcēji, medņu mežsargs, meīlupi, 

pinči, piguji, priekuļi, pupsulas, ratenieki, rubeņa mežsargs, rusuļi, 

rūķi, rūobežas, skrandas, skribas, spāri, stfguļi, stßgulu mežsargs, 

stīpnīeki, vaīvadi, veīsi; c) pure nieki jeb pura gals: abačas, 

andricenu kalns ļ: andriceni, salägali, svlrkaļi, valtiņi], dreīmaņi, 

duļķi, dumpi, gruzduļi, mazbefnberi, plattipi, purmāles, rumbeļi, 

rūķi, salaskaūli, smuģi, stubēri, suņapuri, tāmas, zūoskalni; d)ve- 

cumnieki jeb Vecumnieku gals: bišu sils, brieži, dunduri, 

ēniņi, dzelzāmurs, gaiļi, iģi, īeviņi, kalnenieki, kuftiņi, lanciņas, 

līepsalas, lubenīeki, plutes, praūļi, strazdi, šņaki, tiēdernieki. 

9. miests: īecava. 

3. muižas: branta muiža; dāftija, dzelzāmura meža m., gaiļa m., 

īecava, jufģa m., kambarleīšu m. jeb kambarlejas m., kļāvu m., 

lacisa m., misas meža m. jeb melcera m., 

4. baznīcas: īecavas baznīca. 

LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 

rakamente, zurê. 

241

242 

5. skūolas: īecavas pagasta sküola. 

6. krüogi: berza krüogs, brantu kr., däva kr., dzelzämura kr., gailu kr., 

grīves kr., Teeavas krüogi ( baznīcas-, sudmalu-, . tulles-), kambar- 

lejas kr., klava kr., palejas kr., plašas kr., plüosta kr., ratenieku kr., 

raüstitaja kr., rudzu kr., 

7. sudmalas: kalna un lejas sudmalas. 

8. cepļi: īecavas kajka ceplis, kļavu ķīeģeļc. 

sansavas kr., skuju kr., veīžu kr. 

9. kalni: augstais kalns, bāliņa kalni, ciemātes k. jeb zaļais k 

gāršu k., greizais k., jufģa m. k., kangaru kalni, lāča k., mant 

kalni, mūkas k., naudas kalniņš, palejas k., pikulk., staļļu k 

vaīvadu k. 

/S. gravas: dieva dārziņš, puku leja, [dievdārziņš — 

//. upe: īecavas upe, misas upe. 

uzkalns]. 

12. strauti: dūobežas straūts, ežupe, grīvas str., ģedule, ifbes str 

ikstrums, jāņupe, liskupe, medaīne, mellaīs str., putrupe, puodzīene 

räjumstr., skujupite, smakupe,, üozüolstr. jeb vāverupe, vērģupe 

13. grāvi: krieva gravis, marīenes gr., meīltekas gr., mellupe, žīd 

pura gr. 

14. llčl: cēsnīeku licis, cīfšu 1., gūodaīņu 1. 

15. dīki: marīenes dīķis. 

16. bedres: kluģienes bedres, pīcku bedres. 

17. purl: jüles purs, kangaru p., krievu p., lāču p., liskupes p., Heiais p 

lūodes p., mālu p., nāves p., sila p., suņu p., zalšu p., židu p 

18. tīreļi: brūtes tīrelis, gaiļu t., Kalvas t., kājiņu t., klajais t., kušu t 

lāceņu t., lēzekņu t., medņu t., pupusulu t., ratenieku t., skrandu t 

stīpnieku t. 

19. pļavas: abriņa, alksnājs, apsīte, asa pļava, avūota pļ., bāba 

rājums, bābiene, berzāju kakts, btzrzuläjs, briedene, brūtes pļaviņa 

buļļu pļ., bufnele, cepliene, cinātes pļ., ciršu licis, čapu placi 

čūsku pļ., damba pļ., dambērģa pļaviņa, danckas pļ., dāvu pļava 

degšeles pļ., degu pļ., deguma gals, dūobu salas purs, dzilna 

dega, ežupe, gaiļu purs, garais straūts, gubenes pļ., gūovu tilt 

rājums, ģūģa pļavas, jāņupe, jugla, jūoža rājums, kaķa rājum 

kangaru pļava, kaza rajurns, kluburīenes, krituma purs, 

kunas aste 

kuņu vīksne, kufma pļ., kušu aplūoks, kempa pļ., kiķilienes, lab 

bārzde, lapsu leja, laücu pļ., lāču purs, 

liča kakts, līduma kakt 

liekna, līeknas pļ., liela berze, liela lence, matiza pļ., maza lence 

mārguliene, medņu pļavas, mellupu pļavas, mēlīenes, mēru p 

mīkstā gultiņa, miezātes pļ., niedru purs, pakulīene jeb pakulu

strauts, pēča pļaviņa, pētera rājums, pižaga jeb pižagu purs 

pīperštoks, pīeguļnicas, putrupes pļavas, pūodzienes pļ., pūoļu 

rājums, rācenāja pļ., rijas kakts, rijas purs, rupsiene, 

ruku pļ. 

ruobežas pļ., saīmiene, sila pļ., sietiņa rājums, skuju pļaviņa 

skuju straüts, smildziņa, suņu purs, skuna pļ., teļa aste, tēva purs 

trusuliene, üozüola straüts, üozüolnica, vaivadiene, vanaga pļ. 

vāverupes pļ., versa purs, visdruva, vistas pļ., vidrieksniņa, viks 

niņa, zakiene, zalsu pura pļ., zemeņu rājums, zirgu ruoza, zifnāju 

kakts, žīdu pura pļ. 

20. lāmas: lāmu purs. 

9/. lauki: āžu laüks, ciemātes 1., kapu 1., mirüona 1., sila I., siļķu 

kalniņš, staļļa kalna 1., trīnites laūciņš, vidus l., vites 1. 

22. meži: apaļais pūriņš, āpšu kalns, bendes sils, bišu elksnis, düobu 

sala, garā kalve, garais masts, irbes straüts, jelgavas tīrelis, jūle 

purs, kangaru kalni, kažas sils, kluģīens, kruklājs, lāceņu tīrelis 

lācīšu sils, liskupes, licu sils, magazīnas kalns, mantu kalni, pisājs 

plikais sils, plikais tīrelis, raustītāja sils, sapitais bērzs, sarīpsta 

skudru kalns, slakteru purs, slepkavu bērzs, slepkavu šiliņš, smēde 

bifze, tīreļa gals, uogļu būdas, vtzrājs, zagļu kakts, zaķu sils 

zirga tīrelis. 

23. ceļi: brandvina celiņš, lužņas ceļš, peku c., 

24. taki: güovu taki, putnu taki, 

sūdu taki. 

žīdu c. 

25. tilti: güovu tilts, jaunais t., jāņupes t., krievu t., putrupes t 

vecais t., žīda pura t. 

96. kapi: baznickapi, gruzduļu k., kapu laüks, lanciņu k., lībiešu k 

meīlupu k., plecu k., ratenieku k., stīpenīeku k., vecbrāļu k., zaimu k 

27. stigas: kušu dambis, liepu d., raustītāju stiga, rubeņu d. 

9F. salas: zifņu saliņa (misas upē). 

99. dziļumi: krievu rūmes atvars, nāves bedre, pumpu bedre (misā 

30. uzvārdi: arājs, ābele, biļķins, birznieks, dumpis, gailis, galenieks 

gulbis, güba, jendriķis, kalnenieks, kalniņš, kļava, kramiņš, krēsliņš 

lamzis, lejnieks, misa, pancis, pažaga, plucis, priede, pulciņš, rudens 

rūobeža, ruoziņs, salāgals, sietiņš, skriba, strādnieks, sūna, šļuka 

šņūoriņš, uodiņs, üozüols, üozüolzars, vaīcis, valtiņš, vāvere. 

5 1. papildinājumi . 

a)brantiešu pag. (1850., 1858. g. g. r. 1.): pavārdi: ange, berscke, bitten, 

&tt(f, drceschken, dukausche, dulbur, gahdneck, gohdain, kallei, kihris, klibbsack, klub 

bur, krietinq, kvuhme, maissais, Puypul, pukke, rahzen, robeschneek, rnlle, rutendars, 

saliniuc;, sihl, stehite, sterksts, Wenge, zeelau, zucknr, 

243

244 

b) Iecavas pag. (1850. g. r. 1.): 

a) pavārdi: addin, ahtrais, akkots, alite ange, antons, appelkohs, apse, arki 

ahting, audrup, augstkahje, augstkall, auning, ausing, badding, bahling, bajahr, bali 

ballod, balsts, bcbbcr, behting, beite, belr, bember, bensche, berskaln, bersche, btpfd) 

bikole, bindahl, birsul, bittoling, bluck, brahl, braksche, braschbuhk, brigge, buck, bull 

burkahn, butke, dadse, dailum, dakkar, dakter, dallitz, darbeneek, darsell, daudsman 

daukne, dause, dischler, dobum, draugs, drudse, drunke, druske, duhmeneek, duhmin 

dukkat, dulbur, dsirkall, egle, ehrglis, ehrksche, ehrms, eibuhn, ennog, essit, ewin 

gahrse, galling, garjahne, gausche, gehke, gehring, girgcn, gohbe, gohdain, gohdin 

graubing, grauding, grause, grauweis, grihslit, grikke, gripatz, gritzplauk, grundakmin 

gusting, ihkstrum, ijapinsch, iklau, ilsingsch, jahns, jaunsemm, josann, kaspar, kasikk 

kauling, keikull, kepse, kiulle, klans, klawe, klaweneek, kleeke, klibbis, klibjahn, klibsac 

klimpken, klubbur, kohsa, kohzing, krakke, kramm, krasting, kränkle, krieting, kriewin 

kristuhn, krohning, kruhme, kuggeneek, knhne, kukkar, kuppeen, knrweneek, kurwit, kusch 

kwcrring, lakkat, läppe, lasse, leelausche, leekne, leepe, lehse, leije, lidding, liebee 

lihdak, lihzis, lohding, luhze, mahkulehn, mahrtings, maisit, malleneek, massais, me 

dain, medne || mednis, mehtra, mellbarsd, mellin, meschauning, meschballod, muisck 

semneek, nagle, nauding, nehdra, nessin, ohle, ohse, ohsoling, paure, pawassar, peten 

pihleu, pinka, pinze pirksts, pirtneek, plahte, Plampe, plattmutte, Pluhme, pranka 

Praule, preedawa, preekull, preiup, puhrs, puhtel, pukke, Pulpe, pumpur, purne, purn 

pnrnns. putning, radds, radsing, ragge, randt, ranh, rauding, rempe, rehkstit, ren 

rieksche, rikur, rohne, rohse, roscheen, rubeis, rndlap, rndsit, ruhke, russul, rutschk 

salleneek, salming, seetpinn, segling, sejei, sihlis, skarp, slameneek, slincke, smilg 

smugge, sohsts, spalwa, sprohge, stahdc, starring, stehrksts, strasts, strauj 

straupe, straute, strailtjurr, stvehlneek, strllppe, stuhrit, stumbre, suhbring, smar 

swirkal, schitka, schkilting, sakke, sallais, sarring, sarrs, seile, selting, semmen, semm 

semneek, semmsarr, sillbarsdjj sillbarst, suike, sutting, swaigsne, sweineek, swirbu 

schwirbe, schwirgsds, tahme, tafcbc, taure, taute, teepum, tehraud, tenslau, thim 

tiller, tilting, tschagge, ubarst, uhdring, urban, urle, uppeneek, waijehk, waiwa 

waiwar, wannag, wasselneek, weenrots, wehje, wehrschumehl, wesdull, wetza, we 

semm, wetztehs, wewel, widdus, wieting, wigsna, wihke, wihtohls, wilkmehr, milk 

milkssuhn, wirsses, witrup, zäune, zeelau, zehrs, zelming, zeppur, zierul, zintin 

zirsche. 

ß) māju vārdi: kalnestegul, keppes, lafbätfl;, meschedawe, mescheruhke, salle 

kanl, samsohn (tg. safisavas), seeke, straumeen, strieker, stubber, sutzen, sohbe, swirbl 

y) kruogu vārdi: mahlenkrug, tildernkr., zollkr. 

/. mājas: 

Lives pagasts (savieti.) 

A. bramberģes pagasts — 

B. Uves pagasts — 

līvenieši. 

— llveriieši. 

bramberģieši. 

ävärsti, balgalvji, biksas, cerhpuļi, kalēji, kalniņi, ķeras, mellie, 

pukstiņi, renceles, rudiņi, rumbas, sēlieši, stieles, suītiņi, ticmaņi, 

tüom^ni.

B. līvenieši: 

apsisi. balenieki, bākši, bērģi, bifzemnieki, brēķi, būnči, celmi, 

čaukstēs, čabinās, äavi, äüjas, jukumi, ķikuti, laicenieki, lauri, 

lāči, līepāderi, mārki, mežbrenči, nabiņas, ratenieki, rennes, spaļi, 

stürisi, tūoles, veveri, ziediņi. 

2. muižas: brambērģes jeb pakas muiža, kalna m. (br.); jaūnā lives m., 

veca līves m. (I.). 

3. skūolas: brambērģes skuola, līves sk. 

4. krūogt: bābu krüogs, vāržu kr. (br.); čāfnas kr., damba kr., ezerkr., 

jaūnaīs kr. (1.), [sarkanais kr., šķībais kr. (1.)]. 

5. sudmalas: veclives sudmalas. 

6. cepļi: bikšu ķīeģeļceplis, suitiņu k. c. (br.); derģa kaļķu c., jipses 

tadrika (b.). 

7. kalni: kranča kalni, pilskalni (meža-, daūgavas-), smugaūša kalni 

(br.), [bērzkalns, Karatavas k., ķīķerk. (I.)j. [7a. uzkalni: apses 

kalniņš, jāņu k-ņš, lempu k-ns, ozolk-ņš, priežu kalniņi, vaidu k-ņš, 

vedmerk., zalkšu k-ys (I.)j. 

S. gravas: zieda grava, [ceļa gr., gūžu gr. (1.)]. 

9. upes: 6aügava (br., l.). 

10. strauti: bērzenes upe (br.), dūjas upīte (1.), [meitupīte (l.)j. 

//. ezeri: pikš§zers (br.); damba krūoga ezeri, lejas ez. (I.), [lives ez., 

meža ez., veclīves ez. (I.)]. 

/9. phrvl: kucēnu tīrelis, sakaiņu t. (br.); ezerpūrvs (I.). [bramberg- 

muižas tirels, kaķu p., pilverp., riekstiņtīrels, spilves p., streguma p., 

suitiņu t., sūnekļa p. (I.)j. [12a. 

melnā d. (I.)j. 

dūkstes: kaķa dūkste, lejas d., 

/5. pļavas: apaļā plava, avūotnieka pufvis, vilka tilta pļ. (br.); ezer- 

pūrva pļ., gara aste, jaunais rājums, pikstes purvs, 

zaķa rags (1.), [lielā pļ., raģa p[. (l.)ļ. 

vecais rājums, 

/4. lauki: ašu pļavas, ezermalas lauks (1.), [egles I., gusaru I., ved- 

meru 1. (l.)ļ. 

/5. meži: avūotnieka sils, lāča pltzsa, līduma laūciņš, pikstes sala, pulk- 

stenits, smugaüsa kalni, strīdēs kalnis, vāveres aste (br.), ezerpur- 

male, kūoka māte, lielā bifze, zaķa rags, zaļā birze (I.). [čūsku 

šiliņš, daugavmalas m., jaunā birze, lates b., raģu b., stūrīšu b., 

suitiņu b.]. [l5a. krūmiņ čigānu krūmi, žebiekstes kr.ļ. 

16. alas: āpšu alas (1.). [!6a. tilti: brasla tilts, Sturgas t., 

kllves t., 

zaķu t.ļ. [16b. ceļi: griezuma c., rozes c., tīreļa c.j. [16c. kru- 

sti: krieva krusts, līkdeguņa kr., vācu kr.]. 

245

246 

17. kapi: brambērģes kapi, kranču kalnu k. (br.); lives k., vēveru k. (I.). 

17a. salas: nāves sala (1.). 

18. ragi: tūoles rags (daugavā) (I ). [18a. līči: cempuļu līcis (bērz- 

upītē)]. 

19. sēkles: rauša sekle, 

stiebra s. (daüg.) (br.); [cūku sēklis, mācītāja s.j. 

20. straumes: rezne (daüg.) (br.), Ijaunas muižas atvars, melnais atv., 

riņu atv.j. 

21. akmeņi: mergas akmens (äaüg.), vella akmens jeb mīlestības akm. 

(meža kalnā) (br.). 

22. klintes: glumā klints (daüg.) (br.). 

23. ūzvārdi: aide, ābele, ālups, baüders, bērziņš, biksa, bilķins, bul- 

vērķis, celmis, drunka, elksnis, emme, klūga, krastiņs, krūmiņš, 

krūze, ķimene, lapainis, lazdiņš, liepa, nagla, panders, prīedite, 

sluga, straūtnīeks, svilpis, üosis, ūozūoliņš, villa, vilskersts, zie- 

mels (br.); ābele, ālups, bērziņš, burkāns, dūmiņš, gaīlīts, irbe, 

kalnbērziņš, kalniņš, kanels, kjaviņš, krastiņš, krumiņliepa, ķīsels, 

lazdiņš, licis, meīders, meīlēns, pīķis, pūtels, rüoze, stepiņš, straz- 

diņš, šūpūols, üosis, ūozūoliņš, vente, zemīte (1.) 


a)brambcrges pag. (1850., 1858. g. g. r. I.): 

a) pavārdi: augschkaln, bālgans, 

breede, brihke, dambc, duhje, gruudul, galdi 

kinnc, fubbc, kublsakke, leepinsck, lcijmaun, precde, puttuiug, rcdis, salming, sieman 

Stcpptttg, suitiug, susrers, sahle, rammeneek. 

ß) māju vārdi: titze. 

b> līv es pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahbolting, akmcngraus, bveebc, brincke, daugul, egle, clksne, grees 

gulbis, kahrkling, kaija, kalnleep, karps, klappin, kraukls, krus, laime, leepa, leiman 

ohsit, pluhm, plaweueek, precde, purring, reekst, rohsiyt, rohsckkaln, sinunson, snceds 

seids, sihle, weyrohse, wihtohl, zuzze. 

ß) māju vārdi: kaupmaun, peksche, Puide, zarue. 

Mencendarbes pagasts 

— mencendarbieši. 

/. mājas, a) daldüvnes gals: ceplīši, klapi, ķēpi, līnfelta mā- 

jina, mežstuberi, pušbundes, salmiņi, zites; b) dekmeru gals: 

asenbērģi, dekmeri, laükstuveri, lamas, pikstes, pladas, pūteļi, 

skujas, šmugaūši, timbas; c) skurbes gals: bakani, jaüzumi, 

kannenieki, kausi, pīeraīņi, pūriņi, rukmani, rūsas, silakruodziņš, 

skurbi, zemites. 

2. muižas, meūcendarbe.

3. krüogi, baznickrüogs, kaķkr., klapu kr., kumeļkr., rapckas kr., 

sila kr. 

4. kalni, ceplītkalns, jēzits k., kaüskalni, kazu k., 

līves k., ķinderk. 

jeb riekstu k., lagzclu k., mežkungkalni, smugaüsk. jeb riekstu 

kalni, vanagkalni. 

4a. gravas, zieda grava. 

5. upes, bērzene(s upe) jeb pikstes upīte, kaūsupe, līčgalupe jeb 

bakanupe, skaī(u)muīžas upite, žīdupite. 

6. ezeri, ceplīšezers, duņez., kaüsez.. ķēpez., līņez., pakuļez., pikstes ez. 

zaļez. 

7. puri, bakanpuriņš, berza pūrs, bišu-druvas p., elles pūods, kausa p., 

kraukļa p., ķēvesdruvas p., mālbedres p., plades p., šķīelāres p., 

tilta p., vilka pūriņš. 

S. tīreļi, asais tīrels, jēzitskalna t., kaüsezera t., krūogt., lāceņu l., 

plades t., skaidu t., suämalt., zaļezert. 

9. tērces, mizalstraüts. 

10. pļavas, bērzene, dzeņa pļava, eīles pūoda pļ., kakta pļ., kaūpu- 

rite, kausa rājumi, kņuta, kraukļa pürs, ķēves clruva, lāčlidums, 

lejas pļ., mālbedres pļ., mūrnieka rājuma pļ., plades pūra pļ., 

rupmaņa pļ., skufbu valakas, strīpenes, šķīelāres pļ., valakas, vel- 

laūzumpļ., zirglicis, 

žīda berzi. 

//. lauki, dūoļa kalni, jaüni liclumi, laiäarlaüks, lina kakts, līves kalni, 

pladas kakts, rijas 1., strelciemāte, šķūņa I., sudmalkalni, teļa 

pļavas 1., 

vecie līdumi. 

/9. meži, aīzpursils, jezitskalns, kaüskalni, ķufzenes, medņa riests, 

muižas sils, plades sala, pīeraīņa sils, reņģa rājumi, sēņalājs, smu- 

gaūškalni, vilpes apgabals. 

13. ceļi, ķēvesdruvas ceļš, muīžas c., pikstes c., smugaūša c., tilta- 

pura c., 

valakas c. 

14. tilti, bērzenes tilts, dzeņa t., līves t., pikstes t., skalmuīžas t., 

žīda t. 

15. līči, jezitskalna apsalas, kaūskalna alas, rīekstkalna alas, smu- 

gaüskalna alas. 

/6. takas, maitu kalnu celiņš. 

17. pavārdi, aüksmans, aūza, beka, bisa, bļūodnieks, brammans, cīruls, 

cucis, čipstiņš, dūmiņš, ezernīeks, gründe, güba, kalniņš, krastiņš, 

krūka, lalmiys, lapiņš, lazdiņš, liepa, lucis, lūodiņš, mals, meīders, 

pīlāts, rūoga, salmiņš, šiliņš, 

vaīvads, virsis, vīķis. 

247 

stārķis, svarens, tīkmans, ūozūoliņš,

248 

/8. papildinājumi: 

g. 

1.): 

a) pavārdi: bersin, blenau, dahbohl, druck, grisle, karkling, kauling, klawwe- 

neek, kraune, kruming, laime, lasde, ligger, linning, ohsiht, pehrle, pihlads, puk'k'e, 

pumpurs, riggerneek, rose, sillwihrs, sprohge, strasde, sahle, sweineek, tillner, wih. 

tohls, winzin. 

ß) mājas vārds: sillezeplit. 

Mežuotnes pagasts (savien.) — 

/. mājas: 

A. grāvindālteši: 

A. grävindäles pagasts — 

B. mežuotnes pagasts 

mežūotnīeki jeb mežūotnĢnt. 

grāvindālieši. 

— mežūotnieki. 

ģināfti, inci, juskas, kaķi, mellauši, pereļi, raģi, skufbenieki, smi!- 

tenieki, spriņģi, stūokas, svafļķi, svapšķi, šifvji, tūoles. 

B. mežuotnteki: 

aclatinas, benČĢni, derki, btztuži, bifzuļi, biezie, braūļi, bullēni, 

būči, buoles, buolmaņi, cepļi, cērnes, ciņi, čepuļi, dangas, dafl- 

clzlesi, daüdzvärdi, clarzkalns, diduļi, dižie, ärunkas, dumpiši, 

dumpji, dundaga, äzerves, gaūsiķi, gläznieki, graübas, gruži, gū- 

sti, ģīnas, īkužas, kaderi, kalniņi, kankas, kaūļi, kaūpeni, knīsi, 

kraüci, kraüsufbi, križi, krumeši, krümalas, kugreni, ķūoči, ķūopji, 

lakstigalas, lamži, lantügas, ļudeni, maīšeļi, maziņi, mārkuveni, 

mikseni, mizupnieki, mieleikas, nagļi, naikas, namnieki, padegas, 

pelūdes, pēkuļi, pīeļeni, pluostiņi, pugas, puftclavas, purmales, 

putrasmēri, raudas, renceles, ruči, ruski, rūnas, rūtiņi, salakas, sal- 

putras, savas, sēnaļi, simkauši, spalveni, spēlmaņi, spiģi, straūt- 

nieki, sübreni, svalpji, šūbas, treīdas, tulas, ufbuļi, uozūoliņi, va- 

ģeļi, vanadziņi, vanagi, Vecumnieki, veīdeļi, vērsnieki, vēžļipas, 

vilciņi, viteļi, zebri, zeltiņi, zileni, ziemeļi. 

2. muižas: grāvindale, grävindäles jauna muiža; daniba m., jauna m., 

kaüpenu m., lielmežūotne, macitāja m., mazmežuotne, 

3. baznīcas: mežuotnes baznīca. 

4. sküolas: gravmcläles sküola, 

mežuotnes sk. 

smedenu m. 

5. krüogi: baznickrüogs jeb lecis, cēlāju jeb vimbu kr., kazäkkr., 

kraüca kr., kukšu kr., laöu kr., skalna kr., rehtes kr., rudsu kr., fis- 

mas kr., (gr.)]; [baltais kr. jeb balini (m.)]. 

6. sudmalas, grävindäles vējenes, 1. mežuotnes muižas sudm. 

7. cepļi: mežuotnes cepļi, smedenu muižas ceplis.

8. kalni: kugrenu kalns, lapsu k., pilskalns jeb atteku k. [bastark., 

māla k., rutku k., skolas k., smēdes kalni, vīna k., žagarnieka k.]; 

[ahpschu k., aņataiē k., ataē k., awota k., baltais k., befgala k., birss 

k., bumbuļu k., deewu k., dihka k., dumpju k., egtu k., garais k., ga-- 

rais birss k., grants k., ihslihrscha k., kapu k., knihsu k., kruhklaju k., 

kurpneezes k., ķeisara kalniņsch jeb tschiganu k., ķihķeru k., lipseenes k., 

mantas k., mehrķa k., nabagu k., poļu k., pruhschu k., putnu k., ra- 

ganu k-ņsch, 

ritarda k., saules k., saulgreeses k., ēita k., spulleenes 

k., schuhschu k., tschabeenes k., wehburga k., zepļu k.j. [3a. uzkalni: 

bastai kalniņš, mežotnes pakalne, prūšu k-ņš, rijas 

k-ņš, zviedru k-ņš]. 

9. lejas: inča leja jeb grava, 

gr., vilkraga 1.]. 

10. upes: līelupe. 

k-ns, smilšu 

vina 1.; [jumpravmuižas grava, kugrēna 

//. strauti: garüoza >! garüozis II garūoze, islica, rūcēja straūts, sud- 

raba str., zizma; [bābas str., ezeraste, lamžu stf., mizupe, nam- 

nieku str., pujēkslis, reņģelnieku strautiņš, robežas str-ņš, skurba, 

žflžu str.]; [switenis I! schwitenis (gr.); behrnu salas str., bluseene, 

dangu str., dobes str., garo str., kaneeris, kopju str., kreervu str., lah- 

zits, lahtschu str., leekna str., maitas str., malwis, mass str., mescha 

farga str., oscha grahwis, pirts str., puggu str., rimalas str., ritarda 

str., stārku str., schihdu str., schules str., wageļu str., rvesumneeku str., 

wihna str., zuhku dambis (mž.)]. [IIa. ezeri: krauču ezers, 

līlavu 

ez., pījezers]; [dangu esers, kaupu muischas es., smedenmuischas es.j. 

/9. dīkt: igvātes dikis, [avota d., garozas d., laidara d., lūdēnu. d., 

putnu d., zivju d.]. 

13. avuoti: baznīcas avūots. 

14. IUI: atvarums (līelupe). 

/5. purvi: blusiene, deju purvs, runu p.; [malvis, priežu p.]; [dreeschu 

P., duhņu p. f 

249 

taiu lahma, kaupumuischas p. kihwes puriņsch, lipsee- 

nes lahma, odschu p. skapsta p. stirnu p., tiltiņu p., tuhleenes p., 

urbuļu p., waidu p., wanadsmu p. warbas p. wellu p., wilku p.}. 

/6. pļavas: blusiene, dundagas pļavas jeb kārleītes p[., ķiplūocene, 

liepu lauka, [ukava, meīrene, rājumi; [beņģele, elka, garožmuižas 

p]., mizupe, pujekslis II pujēkšņa, upes lanka]; [ahlande, ahpschu pļ., 

atUta, badenes, bahrsda, bala, begla, deguns, dinķeene (kalna-, lejas), 

dirba, dsehrwju pļ., grihwas gals, jahņa dahrss, jauna pļ., kahjstarpis, 

kahleene, kapu lanka, karleite, lita, ķiplozeene, leela pļ., malwju pļ.,

250 

meescha sars, nameķu ņt., uamueeku pļ., nomadu pļ., pihļu pļ., roka 

ruhtiņu lahma, sprizischu pļ., srankalas, starpeene, saķu pļ., tukscha 

pļ., tschiganu pļ., weztehwa pļ., widus pļ., winda lahma, ziska]. 

17. ganības: buļļa leja. [zāļāju purvs]. J17a. lauki: birzkalniņš, čigān 

kalns, māla I., reņģele, smilts 1., visbetes dārzs, žula]; sjehrtts 

plehfums, tihrulis]. 

18. meži: bādenes, buļļu leja, buoliene, 

daūdziešu mežs, dēļu purv 

ezeri, graūbezers, skufba, spruoģu m., varba, zīriņu m., [alkšne 

nieku birze, berziyu m., berka m., kranču m., 

liekna, ozoldārzs, stirnu birze, strautnieku m., 

lāču kroga m 

veidis, zīlēnu birze 

sdsiļrahju m.]. sI8a. krūmi: buču krūmi, pieļēna kr., svidriene 

[18b. salas mežos, purvos: kalpiņš]. 

19. tilti: dēļu purvu tiltiņš, rūcēju t., zizmas t; [akmeņtilts, ciņa t 

garozas II garožmuižas t., trīnītes t-ņš, velna t.]. [19a. ceļi: cer 

bas gaņģis, garā stiga, spogu II spoku stiga]. 

20. kapi: baznickapi, cērņu k., daüdzvärdu k., inca k., tüla k.; [prie 

dīšu kapi, stirnu kapkalns, zosenu kapi], 

21. dzelmes: punclavu dziļums (līelupē). [21a. salas: maza passaliņ 

(lielupē)]. 

22. sēkļi: glāznieku sēklis, rūtiņu s. (lielupe). 

23. atvari: pilskalna atvarums (lielupe). 

24. uzvārdi: auziņš, bagdiņš, bērziņš, dravenīeks, dumpis, dzērve, 

dziļarājs, garais, grunts, gūsts, kalniņš, kauliņš, kažuociņš, kārk- 

liys, kramiņš, krastiys, kriza, krumess, krūmiņš, ķēniņš, leja, lejas- 

bullēns, juäens, meīja, mieleika, mikšens, mauriņš, nagla, nam- 

nīeks, pārups, ptzkuls, putniņš, raugs, riba, rüdlaps, saüka, spuris, 

simkaüss, ufbens, vanags. 

25. palamas: likkāji (= cūodīeši). 


a)grāvindāles pag. (1850. g. 

r. 1.): 

silgalm, smibgul, smirbul, schirbe, tilting, tohmen, fsdmggc, tsämnksre, ubarst, mal 

wer, wannadsing, mehtra, wihksne, miltzing, wittneek, zcclau, zclms, zcrs, zibru 

zinnis. 

ß) /,kä/ll »är-tf: baväbe, bohle, bubberg, bunner, grel;e, guske, jaunsebber, jaun 

stokc, kakkas, kanncr, kijwuhl, smitterschirwe, meyselber, mcystokc, meymagger. 

b)mežotnes pag. (1857. g. r. I.): 

a) pavārdi: addating, alksniht, anzulehn, appalain, apsiht, arrais, asser, auniiu 

behrtusck, behtsche, bennuk, berka, bihring, birsul, blnsck, bohdneek. breedis, brcn 

l'uhtsche, bullehn, bullis, bumbul, burka, banga, daudswahrd, deggnt, dischais, dohbc 

drampe, draudsing, dreesche, duhdelneek, dumpiht, egliht, chrglis, ehrkscbke, elpe, esse 

ring, gaife, gailis, galmtng, girupueek, gvauding, griķķis, gulbis, gusting, ijab, irb 

jaunsubrehn, juiuting, kadder, kahpost, kakting, kalleis, kalnbullchn, kama«, kaneppc 

kaudse, kerrus, klahwe, klawcneek, klceder, knarring, knihse, kohkle, kohse, kranklibt, kraulis 

krausurb, krischjahu, kruhklais, kuhping, kukkain, kwcesiht, lahzit, lasda, lauzing, led 

ding, leelaudseet, leelseltius, leepa, leijneek, lewiht, lihdak, mahling, mahrknineb, 

maischel, maleneek, masdaudseet, masing, mattuhsel, mauring, meķķis, mesckalamsi 

mikschehn, milts, missing, muhrneek, muischscmncek, nahtre, naike, nammik, ncedra 

ohge, ohsoling, ohsollappa, padegga, pahrtikke, Patting, Pattins, peelehn, pe 

lis, pellnhdne, pelnis, pczzing, Plawcneek, pohding, pohlis, pugge, pubpcbb, pul 

ring, pnķķiht, purniS, putraim, pllttresinehr, ramme, rammuhs, rassa, raude, rohzei 

rudsc, rusckke, rutkc, sallaht. sallak, sallputre, segling, sehnel, sihlis, sihpvl, sirmga 

wis, sirsning, skadding, skehrstehn, skiltars, skuija, sknijeneek, skurba, slamenee 

smilga, smiltneek, spalwchn, sprehst, sprohge, spunde, stänke, stankoz, sfepp 

stohbris, strasds, straumiht, strehlis, stuhris, sudder, suster, smainiht, smilp 

sämohre, schmager, sckwiting, sahbak, saķķis, sarring, seeding, semmibt, sihl 

swaigsne, smehrs, smirgsding, scbibeik, scknba, sd>ul)sd)e, tanriht, tilting, tubl 

turks, tschakstiht, tsckeppel, uhdre, uppiht, urbul, mabbing, mahrpa, mahmer, mäste 

laij, wehrsneck, mehtra, mehschlippe, meidel, mezsnhbrchn, mczznmneek, midduz, mil 

tel, wimbe, wischkir, zanne, zelming, zelms, zeppuriht, zinting. 

ß) māju vārdi: spulkas, svi|ukrūmiņi]; bullezematte, dobelle, daudsemad, gavrais 

carlait, kaule (tg. kau|i), klabad, liebet, piltsche, ragge, skerste, swehre, smcijnee 

schusche [namefu mahjasZ. 

Y) kruogu vārdi: spiggenkrug, zibgcnkrug. 

S) muižas vārds: gleban. 

/. mājas: 

A. lambārttešil 

Misas pagasts (savieti.) — 

A. lambärtes pagasts 

B. misas pagasts 

C. trapes pagasts 

misenīeki. 

— lambartieši. 

— misenieki. 

— 

[jeb briedēnes pag. 

trapieši. 

— briedeniešij. 

251 

biši, bilavas, bukas, bungas, caūnes, caūrumi, dadži, jaūnieki, 

kairi, kakti, kalniņi, Kaupa, kaži, kliekas, kūlas, ķelles, laga-as.

252 

limmaņi, lībieši (straütnieki, vanagi), pukši, pušķi, reķi, runč 

rüjas, šiliņi, skripsti, slakteri, teņas, treīdas, vampas, veļģi, zīles 

zuši, žužas. 

B. misenieki: 

cērpas, karkliņi, kraķi, lapenieki, lejzemnieki, lumaņi, muceniek 

plenieši (maliņi, sperliņi, vecvagari), slugas, smēdes, staldāt 

straütnieki, tafnbakas, vederleši (gala-, platais-, vidus-). 

C. trāpies i jeb briedenieši: 

' būkati, cūkaūši, čaūpas, gaili, griķi, kājiņas, klaškini, ķizas, lape 

nieki, mucenieki, pleci, rumbas, salenieki, staliņi, strūberģi, süo 

dumi, ūoškalns. 

2. muižas: dugäne, jauna muīža, lambarte, viļu m. (1.); 

trape jeb briedene. 

misas m 

3. skūolas: lambärtes sküola; dugänes sk. (m.); briedenes sk. (tr. 

4. krüogi: baznīckrūogs, briežu kr., mariņkr., platais kr., sudmalkr. (1.' 

tilderkr. (m.); trapes kr., spleņu krogs, grihwes kr. (m.)j. 

5. sudmalas: lambärtes vanaga sudm. (1.); lejzemnieka s., mā 

liņa s. (m.). 

6. cepļi: lamdartes cepļi. 

7. kalni: krievu kalniņš, lapsu kalniņš, sulu kalniņš, švelmu kalniņš (1J 

laugstais k., apaļais k., dobeles k., gaiļu k., grants k., käzoles k 

kurtu k., ķisu k., lihboschu k., mahlu k., mellais k., pankoku k., piņņu k 

plinschu k., staļļa k., suņņu k., schtahdiņk., wilku bedres k. (m.) 

[7a. pakalnes: dzirnavu k., kapu kalniņš, stāvais k., zviedr 

kalniņš]. 

S. upes: briedē, īecava, misa (1., m.). 

9. strauti: bēra pura straūts, limmaņu jeb kūlas str., 

mālu str 

žužas str. (1.); sdundur str. jeb gaiļu str. jeb dobeļu str., juglas str 

strautneeku str., welna str. (m.)]. 

/S. dīķi: lambärtes dīķis, velēnu d. (1.); [pīļu d., ozolu d., sila dīķi 

//. puri: kaira purs, lamziene, skūolas p., vidus p. (I.); beībezis (m.) 

[garais p., kroga p., lapāja p., skujāta tīrelis]; sgriķu p., 

rabatmač p., skujajs, zinates p. (m.)j. 

12. tīreļi: bīlavtīrelis, galnieku t., 

leelais p 

lambärtes t. (1.); sdarwmas t., kah 

jiņu t., lazenu kakta t., lihba t., nawes t., saleneeku t., 

wederu f. (m.)]. 

staldatu t. 

/5. pļavas: gūovpuriņa pjava, kairu pļava jeb zelta pļ. (1.); [avotu 

leja, vaivadiene]; sbehrschu pļ., bükateene, dserseene, jaunpuiseene

ķihrvu leja, leekna, placis, pienu pļ., rebeniza, strasdeene (m.)]. 

[13a. lauki: anta lauks, birschu l., druwas 1., druwmu 1., kazoles l., 

piķeenes l., šiliņu l., sprugahteenes l., zeemahtes l., zelmu 

/-/. ganības: birzes dārzs, maisu kakls (1.). 

l. (m.)]. 

15. meži: bērais purs, bifzdārzs, bīlavtīrelis, buīlienes kakts, garais 

sils, maisu kakts, sudaju purs, zelta sils (1.); faploku 

birze, im- 

penteļu m., kapu birze, sūneklis]; [bites sils, griķu sils, putnu meschs, 

zuhku silinsch (m.)ļ. [15 a. krūmi: žūru alksyij. 

16. ceļi: taisnais ceļš (I.). 

17. tilti: bukas tilts, gūovu t., kūlas t., mālstraūta t., pukšu t., pūces 

t., rumbas t. (I.); [ģēza t.]. [17a. atvari: [trlnes atvars, ūdru atv.]. 

18. kapi: baznickapi, žūžu k. (1.); griķu k., lejzemnieku k., [ķeši] (m.). 

/9. uzvārdi: äbels, bērziņš, dtzrzpans, bīlaūs, buka, cerpa, dižūrs, 

grantiņš, gulbis, kalniņš, kjaviņš, kraķis, krūmiņš, lapenieks, laz- 

diņš, liepa, ļūmans, māliņš, mucenieks, pumpurs, punka, pūriņš, 

silputniņš, slaķters, straūtnieks, tērauds, tiltiņš, vanags, ve.cvagars 

(1., m.). 

20. papildinājum i: 

a)lambārtu pag. (1835. g. r. I.): 

a) pavārdi: ahsis, ausain, anfing, ballod, besward, binn, brinke, daboling, dadse 

darsneek, eezauneek, eglit, esis, gvatjp, grass, jahneik, jaunsem, jumprawing, kalns 

karklis, karpe, klapper, klips, krasting, kllkkain, lahzans, loth, ludsi, masjahn, mcesis 

meij, melbard, naķķcl, needring, ohding, ohsis, ohsoling, pareise, pirag, poding, pub 

Pol, pukkit, pulkit, purrain, purwing, reckfting, rekke, rcsi, rudsit, ruhke, ruppulit, sih 

mann, silling, skudra, skuje, smiltneek, steppe, strautjurr, stuhre, suljne, sahlit 

Irring, selting, semmit, simmering, sirning, suike, sutte, tehms, tenne, tilting, tnrk 

tschurra, uttka, mclgc, witing, zauneen, zaurum, zeekur, zelms, zirul, zirnlneck. 

ß) māju vārdi: bucksche, burohke, ernste, kalle, kalnaneek, klapper, klidsche, kra 

sting, kresona, kulle, nackale, schweline. 

b) misas pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahgcr, andrup, breedel, brenz, burgeneef, dahrsneez, dseedatai, ehr 

mann, galle, galleneek, galwe, gubarst, gussan, irbit, kahrkle, kalnweder, karkling 

kcser, klawe, klibsakke, kruhsit, knkat, kursemneek, lapping, leyscmneek, mager, maksche 

ohsit, ohsoling, pihkstalen, pihle, Plattais, Pohdneek, preedit, purzing, rasit, reekstii 

rene, rittincek, slugga, smebbe, spunde, stasckin, steenat, sckmike, sarring, seltii 

sckaning, tamasch, tambak, tnpping, melliņ, mezsnp, mihtoling, zehrping, zelm, zirs 

ß) māju vārdi: blenne, kalnagrame, remel, slugga, truka, meder ; [lapskaln 

lielplatie, mazplatie]; [galenieki, grantiņi, kalēji]. 

c) trapes jeb briedenes pag. (1835. g. 

r. 1.): 

a) pavārdi: andrizan, auskaln, brcedc, dehkozing, egling, griglauz, grike, gussai 

kohsneek, mukel, ohsoling, pahlit, pohdneek, spunde, strautc, sagrautz, schwarting 

kschaupe, zelm. 

ß) mājas vārds: grantin. 

253

254 

— Rundāles pagasts rundālntekt. 

1. mājas: alüksti, anseni, anteļi, anzini, augusi, adžūnu ciems, āžeļi: 

(: juknišķi, viteīkas, zaķi), baļči, brenči, brūveri, buksi, buliņi, cīruļi, 

čunkas, daugavieši, daūģīlas, eīduki, enītēni, gaiķi, gaillsi, gas- 

zemji, garkāji, gādnieki, griķi, ģerini, inksteļi, ictzni, jēdžūni, 

kalejzemnieki, karaviri, kākneni, klači, klibjāņi, kraķeni, kraükji, 

krefļģeļi, kvēpji, ķeķīlas, ķidildas, ķipji, ķīburi, lidaķas, līepkāji, 

ļutki, mežagas, mikleīņi, nāčufpji jeb nāčufpas, pastalas, pelēķi, 

pufguļi, pūteļi, r§ckas, sarķani, saūjiņas, sīepeļņi, sķamani, smēdes, 

spiģi, spriceni, spriči, sprugas, strautiņi, stukuļi, stūpļi, stūrim', 

šābļi, šķurnbērģi, šufpji, taübenieki, taūrēni, trikmaņi, umuli, ūdri, 

vaitiņi, vangasi vasariņas, veiži, vīburi, vistiķi, zīleni, zuši, zvēri, 

žuvesi; [adzeļu m.] 

2. muižas: lintes muīža, līelrundāle, līelšvirkale, mazbērstele, mazrun- 

dale, mazsvirķale, virsite. 

3. skuolas: rundales pagasta sküola. 

4. krüogl: jāņu krüogs, lintes kr., ludu kr., pils kr., raidais ķr., sar- 

ķaņu ķr., sudmalu ķr., šābļu kr., sķidais ķr., taubes kr., žagatu ķr.; 

ļadreļkrogsļ. 

-5. sudmalas: rundāles ūdens un vēja sudm., pelēku sudm.; sķapu d?., 

sudmalkruoga dz.j. 

6. cepļi: rundāles ķieģeļu ceplis. s6a. kalni: apšu ķalni, vīna k, 

zirņu ķ.j. 16b. pakalnes: bērsteles paķalne, circeņu ķ., lasdu k., 

riekstu paķ.j. [6c. lejas, gravas: dzirnupītes grava, sūnupju 

daļiņa]. 

7. upes: bērstelīte, īslīcis, plānite; slielupe], sswite, Wirsite]. 

8. strauti: dzifnupite, mejlupite, švirkalite; sķaratavu str., ozoltēce], 

sswehru str.j. 

9. grāvi: sünupes grāvis. 

10. ezeri: ķlacu ezeriņš, mellais ezeriņš; lbehrsteles es., sudmalu es.l- 

//. dlķl: rundāles ĢZĢrs, [līņu dīķis], [11a. lauķi: ezeriņi, sahalīns]. 

12. pļavas: dzirnupe, grīvas gals, zvledrenes; [ābeles pļ., gara pļ., 

mazplānīte, sūnupis]. 

13. meži: ķapu bērzi, ķēves purvs, marķales, mellais mežs, rundāles 

üozüoli, sivenes, sprugu m., šufpju m., vasariņu m., žuveļu m.; 

[sermaukslāji, valles bērzi, veidis, zvēru dārzs], slihkaschas]. [13a. 

krūmi: strauta ķr.]. [13b. purvi: sieniņvirss], sķehmes purws]. 

[13c. staignājs: dikteņu dala].

14. tilti: akmeņu tilts, grīvas t.; [spoku t.J. s14a. ceļi: skolas ceļš, 

vecais c.j. [14b. maju drupas: paiku murisl. 

15. kapi: anzinu kapi, griķu k., rindžūnu k., sarkaņu k., sudmalu k.; 

[melnupes k., spirisa pakalnins]. 

16. uzvārdi: aiksnits, aņģis, auza, burkāns, dižais, dumiņš, eīģids, 

galins, gludiņš, grauzis, jātnieks, kažums, krastiņs, krūmakuoks, 

kvēpis, ķisels, lidaka, līepa, paüluks, pilins, pļavenieks, pūtelis, 

rūonis, sīlis, sietiņš, skazbārdis, spieķus, svece, tiltiņš, üositis, 

uošakuoks, villa, vincis, viksna, zaķis. 

17. palamas: kārniteni (= bērstelnīeki). 


rundāles pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahbol, ahdmin, ahrste, ahters, akmin, algahds, asser, audses 

audsckel, august, augustneek, ausing, bagdehls, bagdohn, baggat, balbar, bal 

gall, ballohd, balsos, balta, baltais, baltgerts, baltncek, banze, batschka, bebbris 

bccglais, beegleen, beesais, bebrse, behrsing, behrstel, bekkul, besmahrd, bigge, bin 

schul, birgin, biscbneek 

bisreneck, blnscbe, bohdneek, brable, breedis, breeme, brutgahn 

druwer, buksche, bullcs, bumber, bumbul, bunke, dabbers, dadse, dahdneck, dahlder 

dahrsneek, daiļais, dakter, dambe, danze, darwdedsc, daugaweet, 

daumal, dcrretai 

dcwingtels, denntais, dimsehn, dischler, dobbel, dohne, drabben, drahguhns, drawi 

neek, dreesne, dreesche, drosckpraht, dubbelsars, dukkur, dumpis, dsedetai, dseggus 

dsellon, dselskalleis, dsenniht, dserwe, dsillnm, dsirscht, ehrglis, ehrksckkis, eidnk, enknr 

csalneek, essers, essit, gabbaler, gaile, gailit, gainum, gaischpraht, gaitneek, galdneek 

galgohbneek, galling, galwer, garross, gattaw, gelse, gerbe, gcrrin, gierupneek, glasneek 

glohme, gluddin, gohbe, gohbneek, gvl)bsem, gohwer, grahdin, grahmat, gvahmatncck 

255 

grahwer, gregge, grundul, grünte, gulbe, gultes, gultneek, gumbnl, gntscke, ihlen 

tngftcl, irbit, jannekle, jaunsemm, johstneek, jugge, jugle, jurdeen, juschkcn, kahjeneek 

kahknen, kaimiņ, kakkc, kaktin, kakts, kalke, kalley, kalmuy, kalniņ, kammann, kammol 

kanker, kanncpel, kapost, kappar, kaptein, karkle, kaschokneek, kastrul, kaudsin, keenin 

kelle, flappc, klänge, klamel, klebber, klcepe, kleetin, klibbais, klnhjeen, kluhmc, klnine 

btagge, knovpe, kohkle, kvhzin, krahdin, krahzin, krammin, krampe, krasne, kränkle 

kreews, krengel, krikke, krobniht, kruhmale, kruhmin, kubblin, kuggincek, knbin, knbscbik 

kunkul, kunkuliht, knnsin, kurme, kmeesihr, labbon, lahze, lahzneek, laiming, laimeneek 

lakstin, laksche, lampcr, lappin, landeen, lauge, lankcsargs, launag, lanring, lauztu 

leddus, leel, leelkicbur, leelmann, leenais, lcepkahj, leeping, leclskungs, lcelwahrd 

leidenais, leije, leischeneek, lemmes, lempe, lingotais, linnin, lohdeen, lohdsing, lohpu 

gans, luddik, luggeneek, luksche, lntke, lnttcļle, magvhn, mahkul, maija, maischet, maisit 

malke, ,nalzineek, mandel, inantneek, massing, manren, maurs, mecncs, meerneer, mees 

neck, meeser, meesckin, inectin, mebmai«, meister, melder, mellais, mesckesargs 

meschewilks, millnntc, mirrons, muycneek, namneek, napse, necdre, ncesdohk, nelke 

ncwessel, ohding, ohlau, osolin, paggal, pakkul, paltrak, parrasch, parrel, pasaule 

Pasparne, pastel, pawehn, peesehdetais, pelle, pellck, pellnd, perle, pihlar, pihzker 

pillihr, pinkaul;, pinkes, pinter, pirksts, Plahpe, plamans, Plattais, plamin, plohstin 

plunsebn, plunzel, pobds, Pohle, poike, prabtncek, prank, preede, preesckneek, preye

256 

neek, puhrin, puhrmann, pnknas, Pulke, Pulter, pumpe, Pumpel, Pumpmeister, pupect. 

purgul, purmalueck, purrischke, purme, pnssemneek, putnes, putuiug, Putrell, puh 

miste, ragge, raggel, radsin, raibel, rammus, rauke, raffe, rattin, ratschka, raufdīc, 

rebbin, rectum, rekstin, reste, reschge, rette, rimschun, rimund, robeschneek, rohse, rob 

siyt, rosal, rose, rosen, rosneek, rnbbin, rndse, rnhtsche, rulles, rnmbe, rumbneek, 

rlmtul, runze, ruschuk, rnhke, sahrum, sahtneek sakne, saldan, samul, sapnis, sarkan, 

sänke, saulgohs, sausedohn, seske, sieles, sihpol, sihme, skabbeik, skarde, skeel, 

skrohder, skuggeneek, sknhjecn, sknrstein, skustais, sknstawa, slameneck, smakkain, 

smals, čmebbe, snippoen || snipper, spalka, speegel, spihdain, spohdre, sprohge, 

spritzen, spritzeneek, spurring, staschkn, stender, stirne, stobrin, stohping, strahdin, 

strahdneek, strankes, strast, straujais, straume, strantneek, strikke, strohlbneck, 

stubbcr, stnl)riht, stnhrmann, stnrme, suddrabin, sullains, sunne, sussekle, sware, 

smihkc, snnlbcen, schabel, schluhke, schnoorc, schnrpe, schunel, sabaks, sahle, saldal, 

Salles, sallum, sarrin, seedings, secpneek, seltin, seltneek, semneek, sergel, silatz, 

sillmugger, snoht, sohben ļ| sohbin, sutte, smaigsnc, sweineek, smirbul, swirgsde, 

sckaggat, scbebrant, schibbeik, tabbak, feerauf), tempe, trompeet, tulpe, turk, tfchabbat, 

tfcbabbc, tfcballe, tschalncek, tsckernei, tschunke, nhknas, nlste, llpmahl, urbin, mahrnc, 

mahmcr, mahzeet, maidsin, Maine, makkarin, waldsin, malke, wallohdncck, »valzc, 

mampel;n, manags, massers, masske, matz, meddei, megetrupp, mehrding, mehrai». 

mehter, mehmcr, mehgail, metzkallcy, midscmneek, wihtol, milkars, milks, mimbel, 

minbulles, mindohl, mirsgabbel, mittrapp, zabnts, zabgc, zahliht, zehley, zelms, zcnm, 

zeppet, zeppurneef, ziernl, zilpe. 

b) māju vārdi: batzke, jaeger, kalley, labon, leineck, mellais, mignun, Pulke 

rimsckun. sknjen, sfumbcrg, smcineck. 

Jaunsaules pagasts — 

jaānsauliešl. 

/. mājas: a) cibenceimi: babinskis, baņa, bezdelīga, bizdāgi, blīeķi, 

kļavs, krists, liepkalne, lukss, mežsārgs, rüonis, snapšs, 

pušs, vēzis; b) mežleisi: bajārs, grants, janis, jēkabs; c) me- 

dum ļaudis: baümans, b$ga, büokuji, jaüzemnieks, ķinkuls, ku- 

kaks, ķellišķis, smareni, strazdas; d) rikani: bērziņš, Kalniy5, 

rikangals, trass; e) bāreni, beķeri, benguženi, (jānits, kupušs), 

berkušķi, brieži, bužuri, ceļmalnieki jeb pižuļbendži, ciņi, dābūo- 

liņs, desa, dzilnas, garuoziņi, grīgali, kaktiņi, kauliņi, kreņi, kraukļi, 

kukeni, kuģeļi, ķesteri, labējs, laiskuri (āriņš, dreīers), lejkristi, 

maldiķi, mangi, mārči, meīreni, memušķeni, mūrnieki, pikšķeļi, 

pupšpūolis, purviņi, putriņš, ramiteni, sakeni, silakakts, sipji, 

skunduri, strūopiņi, tabaciņi, vārberģi (bicens, cers, straūtiņš), 

vilciņi, zikas, zulani, zvaigznes. 

2. muižas: jauna muiža jeb malvines m., jaünsaüles m., jaünzem m, 

rumpeni jeb paülines m., varmuiža, v§cā m., [kuhlmannshof, mā- 

cītāja m.]. 

3. baznīcas: jaūnsaūles baznica. 

tre

4. skūolas: jaunsaūles sküc-la. 

5. krüogi: deskrüogs, jaunsaūles kr., krūmiņkr. jeb libiškr., sudmalkr. 

6. sudmalas: baūmaņsudmalas, paškaūcka sudm. 

7. cepļi: jaunsaūles ceplis. 

8. kalni: apšu kalns, plitničk., zelta k.; 18a. uzkalni: cibiška uz- 

kalns, jaņa uzkalniņš, kurzemnieka kalniņš, pagraba k-ņs, suņu 

k-ņš]. [8b. lejas, gravas: melnais grāvis, velna gr.j [8c. bedres: 

liepu kalns, velna bedre]. 

9. upes: mēmele jeb līelupe. 

10. strauti: krivatstraūts jeb rikanstr. 

malkrüoga str.; ļkūģeļstr.j. 

//. Ļ.' grigalu licis (mēmelē). 

jeb pikšķelstr., rurhpenstr., sud- 

12. purvi: buļļa kakta pūrvis, cibenp., ezeriņš; [čigānu purvs, kazu 

tirelis, tukšais t., vanagu tj. 

13. pļavas: biezā meža pļava, jugla, krivatstraūts, maläiku pļavas, 

medumu pjavas; [cibenpļ., rozika, staņķene, ütava pļ., 

varnekla >! 

vārnieklu pļ., veiniņa pļ.j. [13a. ganības: cinika, stobrika]. [13b. 

lauki: malvīnes 1., ogļu kalniņš, rumpenu I., staļļa zeme]. 

14. meži: bērziņa mežs, jaünsaüles m., kanavas berzi, mangu siliņs, 

nīrišķene, zelta kalns; ļrakaņu m.j. 

/5. Izcirtums: sila placis. 

/6. ceļi: deskrūoga ceļš, krūmiņkrūoga c., mtzāummuīžas c. 

17. tilti: krivattilts, kūģeļu t., rikanu t., rumpenu t., strūopiņt.; ļbau- 

maņt., līdaku t., zaļais t.]. ļl7a. salas: dārziņš (pussala rīkanu 

strautā), deviņzare (mēmelē)]. [17b. atvari: nakumdobe (mēmelē), 

sidraba atvars]. 

18. kapi: cera kapi, jaūzemniek k., pikšķeļ k., rikan k., sila k., vecās 

muižas k., vilciņk.; ļsila kapkalniņsj. 

/9. uzvārdi: āriņš, balgalvis, balūods, baņa, barens, bārzdevičs, bu- 

lūds, dābūoliņš, drulis, duntaūs, dzilna, gravis, grendziņs, grēpis, 

ifbe, kaziņs, karkliņs, krieviņs, krūmiņš, krūžamētra, kužma, kil- 

kuts, labējs, lamzis, lielāka, līkais, meīmers, meņgnats, nereta, pe- 

ciņš, plasiņs, purviņš, putniņš, pūodnieks, ritenīeks, rūonis, seg- 

liņš, sīmans, sīpūols, skrfbens, skuja, stārķis, šunels, tāris, tikums, 

tufba, vikis, vīns, zeltiņš. 


jaunsaūles un Vecsaules pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: aber, abschel, ahling, allen, ansing, anton, arnest, baior, bajoring, 

balleneek, baltebiks, bauna, beeken, beggingsch, behrsing, bekka, benfäcp, bering, besdelik, 

l-UH. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 17 

257

258 

vēsais, beward, blabfe, bluden, blukke, blusse, booke, Krahne, brana.nl, brekul, brenf&b, 

bresma, brigetz, brink, bubbels, bukka, bungo, Kuno, butterneek, dawing, derwadeg, 

dirSchan, draweneek, duding. dujna, dulle, dumpit, dundur, dungiS, duukers, during, 

dussuil, dzarna, elleks, eselneek, gail, ganning, gederten, geger, gerwel, glaudens, 

grantin, grauding, grigolit, groten, guär, guStin, irbit, isahk, inniske, jannsaulncck 

jodik, jostin, jnkkum, junzel, jurremartin, jntto, kaleincek, kalnaneek, kalning, kampe, 

kapostin, kaspar, katkuhn, kelder, kiber, kihSel, kilkut, kirpitz, flubbe, knadde, kobknass, 

konrad, kraSts, kraukel, krautsch, krekel, kronits, krenne, kringel, kriSten, kriwotneck, 

kriwuscbkc, krukke, kundsing, kunter, kupusch, kursemneek, labbtng, laikam, laksch, lap- 

ping, lapS, leduSch, leepa, leikant, leisch, lelaturke, lep3, liebesch, likaineek, luhs, luksit, 

manging, masignat, masur, mednis, melder, melgusch, Mellatz, meschaknmmel, 

inesckeleisch, mesckeneek, mesching, mikkeliscb, mikkuting, mulke, murse, nakabikķ, 

nauda, naueneek, neratniss, nirba, padirba, gabobm, paukSte, pauSche, perkohn, peska, 

pikstul, pinnis, pogul, Pohle, prahting, prisrohn, pnhring, pnntin, pupSche, Purwiscbka, 

reining, reimt, resnoy, rempe, rinnn, rnbert, rudsit, runtz, sarkans, sippcneek, sir 

mel, sissain, sittiklabbey, skejeneek, skribcl, skuben, skudrin, skulme, skurbe, smilga, 

smilting, snippen, spanger, spekke, speltschneek, sprahdses, speriat, spirre, sprigul, 

sprohje, spurke, spurre, stabul, stasche, sterke, strasdin, strantawimba, strautin, 

strautneck, Stubber, Swikkel, swikki, swinel, Scberwel, schkinki, Sakki, Sarring, sellc 

semite, semkaja, setsche, Silebiks, silgalw, Snoting, Sohbe, SurSe, Suscke, sivejeneel 

tabazin, tauring, telluk, tennuscb, tesnes, tiwns, thara, tratscb, tulmer, tutscbe, t*diaq»t, 

tschappan, tSchigan, tschigst, wahzjahn, waischel, wallete, wannags, wawermuiscd, 

mebnc, wekkan, wercn, N'eschu, wezaarum, mezSakken, widscku, wihtol, wigrant, will 

wilketauer, willernscb, wisteneek, zaborin, zelming, zering, zinnit, zirpe, zirnl, ziska. 

zukansch. 

b) māju vārdi: abeu, amschmann, ansche-pulke, ansche-straute, arenb.pisdnil. 

beinat, benka, berSu, bittcneek, bubbe, buscher, draweneek, dnrbe, ermann, gage-pabar. 

bans lerike, hans-konrad, ignat, immal, inte, jahn-meleit, jnriske, jurren, kalncneck 

kaukmann, kaukull, kiratzcma, klopmann, konrad, kriwade, laur pentel, lcscb, maij, mar 

schal, martin, matzmcijcr, meleit, mengarten, mesch, meschleit, nagel, nafur, natkajan, 

otto-konrad, otto-kuilat, otto-piuski, pabar, paman, pamaren, pischul, Pizkul, puncn, 

rattcneek, rogemeister, rousche, rumpen, sbest, sbike, soldewak, straut, stabul, tennie. 

tennischel, tiltratschen, tinu, zieben, zürmel. 

/. mājas: 

A. danieši: 

Vecsaules pagasts (savieti.) — 

A. danteši. 

B. krūoņa memeles pagasts 

C. vecsaūles pagasts — 

vecsaūliešl. 

— metnelieši. 

vecsaūlieši. 

danas (deraūckis, kalniņš, skuja), kristiņi, lūodeni, mistriņi, uļeni. 

B. mēmelieši: 

bīeķeni, čapans, čugas, gaņģi, greņāžas, kalniņi, klinkas, kublirn, 

ķesteri jeb reīmeri, tauriņi, mačeni, rakus, rušķi, straūtiņi, šjēkste, 

teīveni, vackari.

C. vecsaūlieši: 

allem, beītiņi, 

brūveri, bugoviči, buoķi. calakani, cerības, cīfpas 

cūciņi, dangani, dāvini, diršeni (ivušķas, kundziņi, silgons, sķujas 

dumpji (dzellaüze, kraüklis, sprūoģis, vijums), dunduri, duoriņ 

gudžas, ģederteni, ģilas, impenteļi, juglas, kaģeni, kampa, kan 

derteni, ķIZvini, kludziņi, kreīleni, krekleni, ķundženi, kürsulen 

(gonis, jaūnzemnīeks), kurzemnieki, kūlas, kuociņi, kede.ni, ķiķul 

ķiras, ķuīleteni (garie, ruoņi), labeījī, lavenieks, likvērteni (bīeriņi 

dzilnas, mārtiņkrišs), līelfrķeni, naglas, nävenieks, paüreni, kri 

vuški, nereta), penteļi (dzilna, emuļi, kampa), perkuons, privuji 

purmaji, püpüolini, rimas (cükaüss, spira), ruskuļi, sisaīņi, sitiķis, 

sīļi (briņķis, strubērgs), skari (untiņš, zurza), skr§b§ni, sküfba stie- 

nis, skürbeni, snipeni (dzena, juta), speķi, spūolnieki, stanušķeni 

(grūošķis, leja, spurķis, tupuls), tenuči, tračeni (dundurs, speķis 

smineļi, zirpas), untiņi, valdavas, vecvagari, veķmani, vilcini, vil 

leni, viīliķi, vimbuls, zulleni (brenguji, skulnis, šviķlas, tāri), zva 

nitäji, zvineji, žuras. 

2. muižas: danas muiža; kruoņa mēmele, vecmēmele; maza m. 

mäcitajm., pēterm., 

3. baznīcas: vecsaules baznīca. 

4. skūolas: ķestera sķuola, 

vecsaūles m. (v. s.). 

vecsaūles sk. 

5. krūogl: danas ķruogs, kūlu kr., mačonkr., rügumkr. (m.) 

baznickr., kalna kr., kaūlu kr., mariņkr. (v. s.). 

6. sudmalas: kubliņsudmalas (m.); vecsaūles sudm. 

7. cepļi: vimbujceplis (m.); pētermuīžas c. (v. s.); [7 a. kalni: apš 

k., bērzu k., dzelzāmura k., garais k., og]u k., pilsk., sviju k 

zilais k.j; [berķa k., buniņ k., jauleeschu kalni, kasak k., lasdu k 

leelais k., mikkalniņsch, salei (k.), stabulk.j. s7b. zem um i: pruhn 

semdegaj. [7c. lejas, gravas: jēcīts], [krusta lahmaj. 

8. upes: mēmeles upe. (m. v. s.). 

9. strauti: žuru straüts (m.); likvertenes str., vecsaūles str. (v. s.); [Kap 

grāvis, saules upīte (iet. memele)j, [ķestera str. jeb mahzitaja str., mellai 

str., stabul str.j. [9a. dīķi: baldzirnes dīķis, priedes d.j, [schullisj. 

/S. purvi: briģu muižas purvs, cerības p. jeb tīrejs (v. s.), [ozola p 

vanagu p.j. 

//. pļavas: dzejlaüze, guostkapiņi, juglas, šaušanas placis (v. s. 

[drīksna, liekna, šķērsu p]., šņoru galij; [apaļa pt, aploka pļ., eiķ 

pļ., gaguse, rosikaj. [11a. ganības: saleniķasj, [degsnis, kuņa 

[11b. lauki: alkšņu 1., salniķas I., sila lauki], [paplakej. 

259

260 

12. meži: cūciņu mežs, likvērtenu m., 

teivenu m., vimbuļu m., žūru 

m. (v. s.); [vārnu siliņšj, sbeku meschs, jutta, kutschu Pente, perschas 

welbaizelschj. [12a. krūmi: redzes krūmi], lpihsei kr., wahlites kr. 

13. ceļi: zaļais ceļš (v. s.), [dzellauze, žīdu c.]. 

/4. tilti: mačanu tilts, resnais t., žūru t. (v. s.); sdewinsarij. s14a. sa 

las: deviņzare]. [14b. zvejas vietas: cāļu caurums]. 

15. kapi: danas muižas jeb reīmeru kapi, teīveņu k. (m.); žūru k 

(V. s.). 

16. uzvārdi: aūniņš, āriņš, bfrtuls, bumbērs, celmiņš, deraückis, dü 

miņš, klaviņš, kaziņš, kūla, labe'js, lūodens, paušs, secs, sipenieks 

stienis, šnitkus, vackars, vimbuls (m.); balūodis, bīskaps, cagus 

dābūoliņš, dzilnovs, ezernieks, gonis, graūtiņš, ignats, kalniņš 

krastiņš, lavenieks, mengūots, nerets, püodnieks, rimovs, rüonis 

skuja, stīenūzis, strautiņš, untunovskis, ūozūoliņš, vasariņš (v. s. 


a)daniešu pag. (1858. g. r. I.): 

a) pavārdi: bausker, beiting, 'dahboling, garwedcr, gilbcrt, grikke, kalne, kal- 

ning, kappa, krasting, kristing, kruming, lauring, leepe, matzpan, pohdneck, rnscbkcr, 

skuije, selting, uskurs, wannag, zelming. 

ß) māju vārdi: garmcbcr, kalne, lauring, matzpann, rcimann |[ reimer, tSchugge; 

[kalna atte (tg. deraūcki), reimeri (tg. kristiņi)]. 

b) kruoņa mCmeles pag. (1858. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahwen, anscheen, attau, baufe, behrsin, bruwcr, bnlling, bundsin, 

dahbol, erken, garrais, gras, grikkc, kahrklin, kalnc, kalning, kauling, klawa, klinke, 

kohzin, koppe, krasting, kruhmin, kublin, kugge, kursemneek, lasden, laure, lawing, 

lcepa, luhsc, matschen, matzpan, meesiht, mutzencek, ohdin, ohsol, pagge, pohdneck, 

pumpen, reckst, ribbe, rndsit, ruschkcrr, salmin, skillin, skuje, skurbe, sprohge, stum 

ber, schittke, schlehkste, seemel, seltin, semmatsch, swirbul, uskurr, waislemaht, man- 

nag, Wien, wihtol, wilzin, zclming, zelms. 

ß) māju vārdi: ansklaming, anstehwing jeb skurbe, beinert jeb skurbcn, elir 

mannpnnte jeb schlekste, indrik slaktcr jeb basnitzkaln, jurring sitting jeb erken, jur 

ring sittik jeb wekmann, kühle, matsd) pamman, matschen jeb milzin, matzpanen jeb 

taitven, Pinska jed kohzin, punt jeb racfa, tennis an'cn jeb zuhzin, tennis sittin jeb 

priwul. 

c) a) vecsaules mājas: bangām, (reķis, tuhzis jeb dutschi), dilbeneeki, ģilgaņi, 

irbeneeki (kalneeki jeb kreewi, kursemneeki, nahmenceki, sakis), kageni, (lukschi, petcri, 

fchnaki, sakis, zeļmalnceki, zuhkauschi), kreileni (galiņi, kuhdiķi, labēji, poguļi, scker- 

weļi), krekleni (duragi, knnnsiņi jeb spradschi, mikeli), keberi (bukulti, kalniņi), kiknļi 

(dawi, lodes), labēji (gedcrti, mikeli jeb purmiņi), maijas jeb maiļi, meschmahrtiņi, 

pamani, pukschiņi, puņenceki (leclturķis, masturķis, wezwagare), rawiņi, skrehbeni 

(pauschi, zihruļi), spolneeki (kalneeki, lejneeki, rudseļi), stepi, zalakani (boķi, klidoni). 

ß) muižas vārds: redes mnischa.

. mājas: 

Stelpes pagasts (savieti.) — 

A. nīzeres pagasts 

B. stelpes pagasts 

stetplešl. 

— nīzerieši: 

— stetpieši. 

batari, bišķini, būoķi, cüderi, dreīmaņi, dunduri, emiņi, erskaļi 

galiņi, gulbi, ģērķi, jaūzumi, jucpizuļi, juķatas, kaišļi, kučpāvali 

kulpiši, kūfviši, kūlas, lejnieki, leženi, līepsalas, piņņi, pintes 

pludiņi, praüli, pūoļi, renceni, riebēji, rūoņi, speķi, strazdi, šķērsti, 

truļi, vaivari, varagi, zari, zvirbuļi. 

B. stetpieši: 

abrakaši, ānites, baūbuļi, beītiņi, ceplīši, cīruļi, dzegūzes, graši 

jaunsalas, kaktiņi, kančukas, kaūpri, kļaviņi, klāviņi, krieviņi, kuņķi 

kuprīši, ķērpi, ķekuti, kiri. lädzffni, lipši, līpleči, 

mālnieki, milas 

nukši, pepiņi, piki, pliekšani, pludas, pratini, pūknāši, rerhpi 

remenckas, rūgas, saldanie, sikšņi, silazaķi, siltumi, sietiņi, skābuļi 

skudriņas, skujas, spudiņi, stāfpas, steņģi, stūri, sūrģenieki, 

tuības, ziemeļi, zustrenes. 

2. muižas: nīzeres muīža, 

3. skūolas: nīzeres skūola; beķera sk. (st.). 

saku m. (n.); ezere, Stelpes m. (st.). 

timuki 

4. krūogl: aünu krūogs, kāravu kr., lipstu kr., nīzeres kr. (n.) 

skalna kr.l» ķīšu kr., pepiņu kr., Stelpes kr. (st.). 

5. sudmalas: ēmiņa sudm., jukatas s., šķirsta s. (n.); ķiru s., sku 

jas 

s. (st.). 

6. kalni: āpšu kalns, ķara kalniņš, sila zaķa k. (st.), [augstais k.j. [6a 

pakalnes: apaļais k., liepu k., mālu ķalniņšj. 

7. lejas: izteka (st.), [dīķu Iejāj. 

5. upes: īecava (n.); misa (st.), [steņģupe]. 

S. purvi: kazu pufvis, kuņķu p. (st.); sgrīšja p., sveķa tīrels]. >9a 

dūkstis: pietilte]. 

10. pļavas: budres, pludiņu pļavas, putras lūoms (n.); cenas kakts 

petene, steņģu pūfvis (st.); [tīreļmala]. 

//. meži: avūota leja, baltā sala, cenas kakts, padambe, Stelpes mežs (st.) 

[krieviņu m.j. 

12. tilti: aüna krūoga tilts (n.); padambes tiltiņš, steņģa t. (st.); [krie 

viņu t.]. [12a. atvari: nukšu atvarsj. 

13. kapi: ersķaju ķapi, ķaravu k. (n.); ķēkutu ķ., steņģu k. (st.). 

261

262 

14. uzvārdi: bajārs, brūvers, buners, celms, ciska, desmitnieks, galiys, 

gavens, grasis, jaunziemels, jumiķis, kaktiņš, kapuostiņš, kaūliņš, 

klāviņš, kjavinö, krūmiņš, kuņķis, lakatiņš, līgants, līelbeītiņš, 

mucenieks, palits, pelūde, pika, platais, plīekšans, plucis, pūknāsis, 

ruoņuks, saldenais, silins, skābuls, sleziys, spanģiers, straūtiņš, 

stumbris, sudrabiņš, surģenieks, sniders, šveklis, tiltiņš, tiltnieks, 

timuks, üozüols, vanags, vecziemels, vētra, vilšķērsts, vindedzis, 

vituoliņš, zābaks, zvifbuls. 


a) nīzeres pag- (1839. g. r. I.): 

a) pavārdi: ahbolin, aunin, bahrenit, ballod, baltaissakkis, batter, banbnl, belmin, 

bilkin, bischer, bohne, daniel, dischais, dohbelneek, duhmin, dundur, gaile, gerke, grau 

been, graustiu, gulbe, ehrgle, ehrsgall, janka, jnkkat, kahscka, kalnin, kalnuth, karklin, 

kausa, krastin, kraukle, krischjabn, kruse, kühle, kurtehn, knrwit, lappin, leigeneek, 

lesekan, letz, lihdak, lipste, mahlin, millgram, mnssikant, muschin, nabadsit, nasstin, 

neklaus, ohsolin, ohscke, pakaln, pelle, Perseen, pidding, pihlat, Pinne, preede, pulirin, 

ranzen, reebei, robne, rohtze, smilga, spekke, spigga, spirre, sprohge, strauts, sarre, 

sarrin, čemčar ļļ Semmsarr, scmmnr, sihlin, schnbbe, tankpap, tennehn, truhle, trum 

mallin, tupping, tschuder, uppeneek, waisa, maimar, mehgin, metzbikSin, wetzodsckc, 

metzpinte, wihtolin, minck, zeppel. 

ß) māju vārdi: bamsulbunga jeb banbnl, bertrugai ļļ bertrahgai jeb sarre, 

brahme, bunge jeb botter, bunge jeb pinte, bunge maimar, dauder jed bertrahgai, 

decmsglahbe, krauke jeb renzant, kraukle jeb gebrf, kunge jeb kianke, labek jeb reeben, 

lasen jed kurmit, peissc, perdix, piscul, pissnl, žpalioa, «ptgge, spirre jeb skerste, 

straut kutzpakl, thom pesseck || pežfer, zahlittaune jeb knhle, zaupc jeb strasde, zeplc 

jeb swirbul. 

b) stelpes pag. (1850. g. r. 1.): 

a) pavārdi: abberkass, ahbols, arrajs, ausains, ausin, ballode, balter, baren, 

bcrsing, birscmneek, bratzit, brentz, dabolin, dobelneek, drukka, dundur, dsehrai, dsen 

ms, ebbmvet, espats, gohbeneek, grapits, graubing, grieslit, grigur, gruhgall, tiusi, 

ihstputtning, jaunmuzzeneek, iannputtning, johstkahje, kakauls, kalnasemneek, kanper, 

kebtut, kerpe, kibir, kinnncn, kirre, kische, klauws, kreewing, kruhms, knhle, kuima, 

kulpit, kuprit, lagsdin, lasda, latzause, leelanse, leelbeiting, leelknprit, leepa, lccpiņ, 

lelmeek, leibe, leiben, leijahn, leijassemneek, leijbert, lihkais, lipste, magohne, mablc 

neck || malcneek, masbeiting, millin, nedabui, nirath, nuxe, ohssis, ohssit, obsolin, 

pabersc, pamirrej, pelle, pihsa, pikka, pinka, pintc, Plattais, plawing, pludde, prahting, 

puhknas, puķķe, puttning, rcmpe, rcpfdm, rigcncck, rosit, ruhga, runtzka, sallasemncek, 

segling, skaijahn, skreble, skuija, sohrting, sprohge, sprohgits, spudding, srasdin, 

strebke, sllftren, sahger, sakke, semminka, semmite, tupping, tnrba, ubbagš", ussing, 

nmrba, wcllin, wetzabberkass, metzgrubgall, wetzjcnke, wetzknhle, metzohse, wetz-starpa, 

wetzumneek, wiexne, wihtolin, windeds, zeemin, zeppel, zirul. 

ß) māju vārdi: (1811. g. r. I.): mak abberkass, jurring Schmidt a n d r e i, jobst 

kabjing jeb b alter, hans kullit jeb beiting, bertmeij ussing jeb gekke, skabul 

jeb kuhla g r a b ek 1i f, thom soepe jeb g ras cb e, Hans puttning jeb g ru b g al l,

thom soepe krist jeb kehkut, soepe jeb kerpc, Martin balbert jeb klawing, 

thom soepe mickcl jeb kre c w i n g, skabul jeb kühl a, stelpe jeb ku t p i t, luhmann 

kupring, luhmann kauper kupri ng, 

Hans soepe drake jeb mahlneek, Hans 

kussing mi ckel, johst kahging jeb m i lla, johst soepe jeb n u x e, jurring Verne 

jeb p i kk a, miekel soepe jeb p le c ks cb an, andrei pesser jeb p l u d d e, Hans kussing 

jeb praht i n g, jacob pu ttn i ng, lohle jeb reebei j, jacob strigge jeb re m p e, 

jurring dexne jeb s a l b a n a i s, lol;lc jeb siltum, nirath jeb simson, jacob 

balbert jeb s i x n c, jurring skabul, martin balbert jeb s ku ij a, matties repsche 

jebspubbtng, jacob strigge jeb surgeneek, jurring schmidt jeb susrn, 

jahn dcxne jeb s e e m c t, jahn dcxne jeb see m el martin, kauper se m neek, 

muggur semneek, thom repsche jed timmuk, jnrring lubmann jeb turbin, 

Vrcijmann jeb lipste stenge jeb tupping, bertmeij ussing, martin stelpe jeb 

z i r u l. 

NB. Stelpe un tāpat arf ntzerē (1811. g.) ir vesels saraksts zemnieku ar 

pavārdiem ; tie ir pārgājuši drivjauclīs. Saimnieku vārdi sakrīt ar vēlākiem māju vārdiem. 

1. mājas: 

A. ūnmemelieši: 

Šimbarkas pagasts (savieti.) — 

— A. ānmēmele āntnētnelieši. 

B. krusu pagasts 

C. šiihbafkas pagasts 

— krusenieki. 

— 

šimberģteši. 

šimbčrģteši. 

bāļčiņi (apsa, grendziņš), di'lbeni (vīksna, grendziņš, ziemels), kalna 

zaķi, kalni, mačeni (stemberģis, stumberģis), miesteni, muženi, 

rēngi. 

B. kmsenieki: 

brēileni (dūoriņi, ērmans, jāuzums, šķēres, zvejnieks), celmi, ču- 

liņi (lejas, pēteri), deģi (indriķi, kalejsaimnieki, piņņi), desnieki, 

gradnas, kumarišķis, ķikuļi, limbažas, medņi, pipiņi, rūozeni, 

spiņģi, vanagi, vitöoli, žagari. 

C. šimberģieši: 

anärini, āndžas, āustriņi, bagdeni, bāuzas, bīdeļi, brikāucki, brieži, 

bruženieki, bukas, butkas, ciņi, čužuļi, dālbiņi, degļi, drabiņi, 

?vtzrti, gāfbari, graši, gubeni, gūožas, Aivuji, īerliņi, jāiņi, jukumi, 

jūobi, Klāvi, klibeni, kjavini, krüntapi, krüskapi, kublišķi, kulšeni, 

ķeblišķi, ķeles, ķīrpi, kiski, kisi, lapiyi, läuri, laei, Iedusi, lēiteni, 

likumi, liepas, meīri, mūrnieki, namiķi, pienjāņi, pliki, rakani, 

rijnieki, ruksas, rutkumaleji, salmiņi, sZrkangalvi, Sauleskalns, si- 

lakristi, skujas, smilgas, spmoģi, spundas, staši, strēmpes, struņķi, 

teniņi, tutnagi, ürliki, uzas, ūozūoliņi, valöi, valttzri, veliki, vejiyi, 

vilciņi, vimbas, zāndari, žukļi, žurvites. 

263

264 

2. muižas: änmemele, meža muiža; krusu m.; kalna m., kruc-ņa m., 

šimbarkas m., ūozūolm. (s.). 

3. miests: simbarka. 

4. baznīcas: šimbarkas baznica. 

5. skuolas: krusu pagasta skūola, simbarkas pag. sk. 

6. krūogl: ānmēmeles krūogs, Kalla kr. (ā. m.); 

kr. (k.); alendera kr., krasta kr., lielais kr., sila kr., 

vērdiņa kr., vilciņa kr. (š.). 

brēilenu kr., šķiliņ 

ūozūola kr. 

7. sudmalas: ānmēmeles vējsudm., butka sudm., jauzumsudm., šim 

barkas sudm. 

8. cepļi: krasta krūoga cepļi jeb šiliņa cepļi, krūoņa muižas ķīeģeļc 

(s.). [8a. kalni: ciemātkalns, lazdu k., saules k., ubu k.j. [8b 

pakalni: cibiška k.. palazde, roņa k., sarkanais pakalnsj. [8c 

mārki: kritenej. 

9. upes: īecaviņa, mēmele (š.). 

10. sträutl: ānmēmeles strauts; kāpūostu str., priedulāja str. (kr.) 

kušķu str., (s.). [ērmaņu str., juškevičstr., kukuļstr., veļeķenes str. 

//. grāvi: baltais gravis (s.). [11a. avuoti: kulšenu avots]. 

12. ezeri: bagdanezers, bāltez., kļaviņez., krustene, kublišķu ez., mellez 

rukšas ez., silez., strempes ez., vilciņez. (s.); |bruženiekezers]. 

13. pļavas: ānmēmeles pļavas (: dirvans, jaunā p[ava, skūolmēister 

p[., žida kakts); krusu pļavas; grauza pļ., gudelnica, miežu purvs 

rüncka pļ., stirnu pļaviņa, ubadziņa pļ., vējiņpļ., žīda pļ. (s/ 

ļezermala, kalna pļ., kalnamuižas pļ., liela lanka, 

maza lanka 

pelnājs, poļu pļ., priedes pļ.j. ļI3a. lauki: audzes gabals, ezer 

lauks, plēsums, upes l.j. [13b. ganības: cinājs, dilbenganības 

vanagsj. 

14. meži: ānmēmeles mežs; 

krusu muižas m., simbarkas m.; [ezer 

lauka mežiņš, guģsils, līdumins, silakalns, silins, smārda m., sur 

ģenes m., vilku dobes]. [!4a. krūmi: šķēru ataugas, vilktīrels 

[14b. purvi: briģu muižas tīrelis, bukultu tīrelis, griķeitpurvs 

sveķu tīrelis, viršu tīrelis, vilka t.ļ. [14c. 

15. alas: ruoņa kalliņs (s.). 

salas mežos: franču būda 

16. ceļi: drabiņu dambits, mellais ceļš (s.); [berkušķa c., ezerlauk 

celiņš, 

lacu celiņš, vecais c.]. [l6a. tilti berkušķa t.ļ.

7. kapi: jeskuļu kapi sä. m.]; krusu k.; jüobu k., katūoļu k., ļuteru 

k., urliķu k., ūozūolk. (š.). [17a. atvari: dieva atvariys, velna 

atv., vēveru atv. (mēmelē)]. 17b. salas: deviņzares sala, plēšu s.]. 

[17c. zvejas vietas: melnais alksnisj. 

/S. uzvārdi: apsa, darziys, dilis, grendziņš, kaīliņš, kāmpiņš, kaūniņš, 

kazuls, ķiruls, latūns, liepa, meīders, stiprenieks, viksna, ziemeis 

la. m.j; dābuoliņš, liepa, stūris [k.ļ. auziņš, avuotiņš, bāfzdevičs, 

b?rzmārtiņš, daībiņš, jukevics, krastiņš, kristaps, kužma, lapins, 

lejiets, meģis, šiliņš, sipenieks, silis, skrüdups, stāņķis, strautiņš, 

tāris, teniss, veicis, vitūols (š.). 


a)ānmēmeles pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: barran, bceken, behrsing, brehkul bruhwer, dahboling, dobra, garrä, 

jalitinan, kahrkling, kasimir, kasche, klubba, ktawa, kohzing, krill, kruhming, labzi 

lapSe, lasding, luhse, mehman, ohsoling, parreis, pomas, purwing, rcngel, rober 

rohne, sarkanais, silipolina., sirmais, Spchkwihr, sakke, sarrinq, Secding, sweinee 

tennicS, tikkum, uStiz, walleneek, wanag, wanzkar, wihtoling, zelming, zihrul. 

ß) mayu uārd/:blodncek, jeskubl, keblischek, petSchen, rotten, Stipping, tschnscblei 

y) Aroga vārds: kcblisäikrna. 

b) kru su pag. (1835. g. r. L): 

a) pavārdi: behrsing, bnkka, dipan, gohbing, kahrkling, kalning, klawing, lasda, 

lepscr, meschel, ohsoling, pinne, plattar ļļ 

sckeer, swirbul, szicle, tnndt, wihtoling, Witts. 

ß) māju vārdi: grodus (tg. gradnas), Pohle. 

c) šimbarkas pag. (1835. g. r. I.U 

plater, punding, seskc, smilga, sprobga, 

a) pavārdi: ahbelting, ahmer, anSecklis, austring, awohtneck, bahren, ballohd, 

behrsing, beret, brigck, bruschchn, brnwer, bnkka, daboling, dahrSncck, deedsing, dibret, 

dohmking, drawneek, duhming, dselmith, eewing, ehna, gaiSming, gesdnng, girba, 

gohbing, grasfe, granbing, granding, gusik, irbit, jannlasde, kanning, karasckneek, 

kauling, keijdan, kilkin, klawing, klinze, kohzing, komke, kruhming, kruhsiht, lahzibt, 

lapping, lapsc, lasda, lauring, leepa, lihdak, linning, mahruht, maSlasding, mascben, 

medne, mehtra, melder, melnauS, mesckuk, muzzcneek, oding, ohsoling, paipel, pakaln, 

pateij, pawar, pawulehn, pelnd, pihkstul, pikkebr, pilath, plassing, platkahj, plosting, 

Pohle, puhreik, pukkiht, punder, Purwing, puttning, ramahn, rasfe, rohling, robsebn, 

rohze, ruhgum, rnllc, Samur, sarkanais, saulttb, seeting, segling, sendse, seskis, 

sielath, skabul, skadding, skcetneek, Sknjneek, spohga, spurking, statte, stohping, 

strautneek, stuhriht, sudrabing, sweke, swikling, schatt, salith, samait, secding, Ste- 

mel, Semith, suttiS SwaigSnc, siveineek, swirbul, szieleehn, Szillakakting, tabazing, 

tibter, trulle, uppencek, waiwer, wannag, wehrsis, Wetting, wetztehw, wihtoling, zehr, 

zelaw, zelming, zibul, zihrul. 

ß) māju vārdi: baltzing, birsemann, bnlles, ehmnschc, 'gruntupp, jannsemme, 

plrgiscbke, kalleij, fucfcbe, masckan, medding, pnrkin, putzweck, rudding, sacke, silln, 

szille (sz = ž) tijtting, tschunke, upeswiltzing. 

265

266 

1. mājas: 

A. bārstelnieki: 

Švitenes pagasts (savien.) — 

A. līelbērsteles pagasts 

B. švitenes pagasts — 

švitenieki. 

— bērstelnieki. 

švitenieki. 

beķeri, bencēni, bifzuļi, brediki, brīvzemnieki, bullēni, čušēni, čušļi, 

dravenīeki, gubeni, ic$ni, jasuji, kalniņi, liksmaņi, mēdumi, pārupji, 

pliķēni, rafjķi, rubeņu ruozēni, silenīeki, stepes, spieķi, vecbulltzm, 

zūbišķi. 

anzēni, cielavas, dučkeni, galenieki, garvederi, gazeji, grābēni, 

gauņi, ilgas, īkužas, jaünzemi, jugas, kapunas, kaži, kraukļi, kru- 

males, krūmiņi, kukari, küozeles, laükavilki, lintenieki, līelkāji, 

maizites, meļļi, mesteri, mežavilki, pešļi, pīļu mājas, puļķi, rate- 

nīeki, sīļi, skuķi, spranci, stūrīši, tauriņi, valtiyi, vanagi, vidukļi, 

zari. 

2. muižas: jauna muīža, līelbērstele (b.); annas m., kaüpenu m., 

līelšvitene, līeparm., mazšvitene, uošu m. (š.). 

3. baznīcas: bērsteles baznīca. 

4. skūolas: švitenes skūola. 

5. kruogt: baznīcas kruogs, sila kr., žagatu kr. (b); kesu kr., 

rudzu kr., 

skrambas kr., švitenes lielais kr. (šv.); [behrsu kr., kukschu kr., 

meļu kr., ungur kr., zeelawu kr. (š.)]. smasschwitenes kr., jaunais kr.j. 

6. sudmalas: sila kruc-ga sudm. (b.); līelšvitenes sudm. 

7. cepļi: bērsteles cepli; paīnbakars (š.). [7a. ka i: egju k., (d.)l, 

lpliķķen kalns, sill kalnsj. [7b. bedres: lāču bedreļ. 

8. upes: bērstele, švitene, vīfsite (b., š.); sihslizisj. 

9. strauti: ejas straūts, lāču str., līeparu str. (š.). 

/S. ezeri: bērsteles ezers; ssilkalnu esars, stepju esars (b.)ļ. 

//. pļavas: bāla, lacu pjavas, plase, rājums, vīfsites pļavas, zvēru 

dārza pļ. (š.); [mālu pagaurs, rājums, tēce (š.)J. 

12. meži: apsājs, īcēnu mežs, liekna, trikante, zūbišķu m. (b.); plase, 

skufba, švitenes m., zvēru dārzs (š.); sdruja, karotu egles, kruhklaju 

meschs (b.)]; skraukļu m., pesļa m., purws (š.)]. [12a. purvi: mir 

ķeene, sinaja (b.)J. 

13. tilti: pambakaru tilts, plikēnu t., švitenes t., vella t. (š). [13a. ceļi: 

vītolu ceļš, zaļais c.ļ. [13b. atvari: raganas dziļums]. [13c. zvejas 

vietas: pētera platums].

14. kapi: beķeru kapi, īcēnu k., vidukļu k. (b.); raņķu k. (š.). 

/6. uzvārdi: bitars, briņķis, bullis, čupriks, gāzējs, gludiņš, grādhns, 

gustiņš, irbe, jaūneklis, kalniņš, kaktiņš, kartupelis, kalis, kreņ- 

ģelis, krieviņš, krūmiņš, ķīselis, kugrens, kulkis, laügalis, lavenīeks, 

lacis, leitis, ludzenīeks, maiselis, majuors, mežavilks, mežiņš, paģis, 

pakarklis, priede, pulciņš, püc§ns, püpüols, sifmbärzdis, sīetpinis, 

skudra, skujenieks, skustaīs, stirna, straūmanis, struņķis, sviķis, 

taürins, tumbīls, tūba, ūolavs, varenais, viņķelis, ziediņš, zutis [š.|. 


a)lielbērsteles pag. (1850. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahboul, alksne, appel, ausing, bagal, bille, bissencek, blacke, blnckc, 

blussc, brnwer, dauzeet, dreesch, drenni, ducker, dudal, dsegnse, ergle, gail, graulle, 

Jtttfe, gubben, kasche, kauschel, klepereene, klussing, krasting, kränkle, krischnk, kruse, knb 

bis, kukain, lagsda, lappain, taugalccne, lartigal, lazene, lutart, miscing, neebuck, ohsoul, 

Packul, pahn, pirkst, Plnnzi, Pohl, Putel, rauben, reine, rouse, rnksche, rnnzi, rntke, 

salming, sapni, siel, skugga, sprohgi, spurrc, staie, strautncek, salinka Seemel, Suse, 

swel,ra, taurehn, timpa, rrarner, trälla, ugunting, uhdry, ursten, wahschka, N'annags, 

wassaring, werscha, zälm, zenna. 

fi) māju vardi: becker, kuckar, pahne, Sprihde, Slillain, ivalting; srnbbenu-jann- 

scmji, spahriņi, snllehn-Swenki, snllcbn nrstebni, schubbischkil.. 

Y) kruogu vārdi: sbeķķer krohgs, lecknu kr., trihnes kr.j. 

b) Svitenes pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahbel, ahdmin, ahlau, absel, alksne, anzel, arrais, andsel, anning, 

baijar, balla, ballod, behrsing, bluck, brasd>c, breebe, brenne, bukkis, bumber, dalder, 

dantzke, darwis, dohle, dukkat, dutschkeu, dseguSe, dscrn'e, egglit, chmillg, ehrgle, 

cbiuc, clpe, eudur, gailc, garros, garwehder, gekkar, gilde, grasse, grauding, ikuscb, 

inze, jummik, jumting, jnrmalneek, kaggis, kalleij, karkling, fasd)e, kanling, kelle, koh- 

zing, kramme, krasting, krastol, kränkle, krantze, kriwcn, krlibkle, krnlnnal, kühle, knlnne, 

kuile, kukse, kulbing, laiwe, lapping, lasbe, laukcwilk, lanring, lautzing, leelkahje, leepe, 

leije, lihdak, linning, linteneek, maggvhn, maisir, mccsc, meije, melke, mescheballod, 

mihkstmaiss, mirte, mulirneek, nabkmann, obgeldcds, vbsol, ohsollappe, paeggle, panze, 

bare, pautsebe, Pinke, plawcneck, Pohl, pranlc, prickuin, puiklcn, pnjeng, pukkit, Pnppc, 

Putel, putning, reekst, rohse, rubben, rnbel, rnlle, rnmbe, rnnze, rntke, saldon, sal- 

ming, samtaut, segleneek, skarpe, skrodel, smilge, smukais, spranze, spritzsahl, 

sprohge, stihga, stilbe, strasde, strautaudsen, Scharrel, Schkeetpinn, schluke, Schwager, 

salleneek, salpei, sarre, sirne, swaigsnc, swcedre, Swirbul, schaggat, schibben, 

sckubbc, sziele, terand, tilting, timpc, tulpe, tschusckcn, nrbehn, nsa, waiz, wallodse, 

wannags, warrenais, wecntnl, nnhksne, wihndcds, wilk, wilkeperei, wiltzing, mimba, 

'virzauneek, zepplit, zihrul. 

3) māju vārdi: allnxt, ehning, elpe, gubben, kannanka, kraupen, leparn, pamas- 

sar, ranke, tiininermann, urben, zusehen; sehmiņeni, maleneeki, tschnschenij. 

267

268 

Tüomes pagasts 

— tuomenteši. 

1. mājas: a) augšgalieši: aūgšbiķi, egles, kalnabiķi, karstumi, 

krejeni, lejas biķi, pēšas, sarmuļi, stuteni, tuntuļi, žukas; b) lej- 

gali esi: biezumi, kraķi, mesteri, putriņas, šiliņi, stilbi; c) sale- 

ni eš i: jaünzemi, lubausi, nariņi, pantersiļi, rūpi, sapaļi, Sniķeri, 

stērķeļi, tufbas, tūošeni, valaki, ujki; d) dirveikas, grauži, pūodiņi, 

sili, spindzeles, Strazdiņi. 

2. muižas: annas muiža, tūomes m. 

3. baznīcas: tüomes baznica. 

4. sküolas: tüomes pagasta sküola. 

5. krūogl: ažu krüogs, 

smilksu kr. 

6. kalni: apšu kalni, büflaku kalni, miglaiņu kalni, 

7. lejas: tüomes leja. 

smilksu kalns. 

8. upes: cursniņa jeb nakts pērļu purs, dāugava, līčupe jeb tüomes 

upe jeb veīla lauzuma upe, prūšu upe. 

9. ezeri: pēšas ezers, stutenu ez., 

/0. avuotl: prūšupes avüoti. 

tüomes ez. 

/7 purl: janissalas purs, naktsperļu p., sārmmeža p., sausas salas p., 

strigu p., vārtu p., vella lauzuma p., vistalaucis. 

12. tīreļi: lielais tirels, sausas salas t., 

stifnas t. 

13. pļavas: abriņas pļava, jāniša salas pļ., licu pļavas, priekšpura pļ., 

sārmas meža pļ., saüsäs salas pļ., straütas jeb aīksnes pļ., šūpuļa 

pura pļavas, vella lauzuma pļavas. 

14. meži: āpšu kalni, burlaku kalni, miglainu kalni, smilkšu kalns, 

tüomes mežs. 

15. rūozas: zaķa rüoza. 

/6. ceļi: tüomes aurmaņu šoseja. 

17. tilti: akmeņu tilts, dzilnu t., līčupes t. 

/5. kapi: tüomes kapi. 

19. salas: tūomes sala. 

20. atvari: lubaūšu atvars, 

21. krāces: ķegums. 

22. uzvārdi: aūgšbiķis, biezums, daugavberziņs, dābūoliņš, dirveīka, 

egle, krūmiņš, ķeplers, nariņs, platais, putriņš, salnieks, sapals, 

skuja, striks, struņķa, stutens, tūošans, zemits. 


tūomes pag. (1850. g. u. c. r. 1.): pavārdi: amatneek, jumting, kaltiug, 

leeping, lohte, Stubbur, schustren, sillgalw, swirgsdin, unliksniug, zeelaw. 

leeksnc,

1. mājas: 

A. drākenīeši: 

Vecmuīžas — pagasts (savien.) Vecumnieki. 

A. drākenīeši. 

B. mācitūja ļāuži jeb kazīeši. 

C. mežkunga ļduži. 

D. rešņenīeki. 

E. šerlatīeši. 

F. — 

Umpārtes pagasts umpūrtīeši. 

G. vecmuīžas pagasts 

— vecumnīeki. 

berķi, dābūoliņš, ķikuri, mīšķini, piebalgas, terīteles, ulmaņi, zīļi 

(krūoņa-, piņu-). 

B. mācitūja ļduži jeb kazīeši: 

āži, dirveikas, klidziņi, krasts, lādzeni, mcžuļi, rerhpi, ska 

C. mežkunga ļduži: 

äu(g)skalns, aüzmani, deprejas, dzeyi, dzilna, ģediņš, krieviņš, 

lestiņš, miskaktiys, namasala, pakuls, pilāts, rusiņi, stelpes kaktiņš, 

straütnieki, veAis. 

D. rešņenīeki: 

a) kules gals: burkāni, bikāni, bifzemnieki, dambenieki, kaleji, 

māli, pelši, saksi, simstraüti, süodumnieki, šķīņi, vilciņi; b) pa- 

ļufkas gals: bikāni (slaveni), lapsas, pīsāni (tag. kļavenieki 

un strāutenieki), skujas, staņi. 

E. šerlatīeši: 

aveņi (gulbi-, veveja-, vidus-), bāliņi, Sileni, jauzemi, jūostiņi, 

kankari, krümiyi (misas-, Vecumnieku-), ķerekši, lüoki [ļ lüoki, 

makuži, mellaci, palisi, rumbas, runckas (baūmaņa-, 

ga°la-, vidus-), 

runtuļi, sasas (-magduzis), sīgas, skābuļi, stepiņi, švāgāri, svika, 

vildas, žebi, žubi. 

F. umpārtīeši: 

barzdāni, buži, dišlēri, krūmiņi (ātiņi-, vaīlieši-), lāči, preīļi, pu- 

kes, ridumi, rutki, strautrempis, vilciņi. 

G. vecumnīeki: 

a) brūverieši: a) gnidija jeb dildinsala: dzivites, peleķis, 

rekis, rešņi, siķenes, strigi, šmeīči, zelta kalns; ß) 

269 

naine jeb in- 

delzēns: auzaini, beka, brūveri, ga"ls, spira; b) jusieši: kiz-

270 

d?ni, druka, gailīši, juši (ga°la-, mürzemnieks, vidus-), krūmiņi, 

naglas; c) kruziesi: bukuļi, ciņi, ččfka, duļķes, duras, ezeri, 

klikuti, klivi, ļūoļa, mīkstais, platais, repšas, smilgas, sūdāunis, 

vitas, vīksnas; d) ķfsieši: b§ki, dārznieki, dreīmaņi, dzērāji, 

glizdi, ķeīri, kesas, melderi, puodēni, puokaži, riekužas, saldanie, 

stpüoli, süodumi, treidas, tupiņi; e) līelcelieši: alūoni, atka[ņi, 

dumpi, grundes, kristiņi, milgrāvi, mifmas, pelsi, puniņi, pupiņi, 

pūodi, skābuļi, stabiņi, Stelpes, struņķi, stūrīši, turki, vā(r)cbērģi, 

zeltiņi; f) sprinckalnieši: daldārži, diškini, družkalns, ganiyi, 

lipsti, planci, plitničas, prüseni, runguli, skrāpi, spulles, sufģemeki, 

sūortiņi, šķūnis, vadziši; g) tīkmanieši: krieviņi, šiliņi, skujas, 

sviķi, tikmaņi. 

2. muižas: drākene, kannenieku muiža, krūzes m; rešņu m., sprinc- 

kalne, šerlate, umpārte, vec(um)muīža, vikstenes m., zvirgzdes m. 

3. baznīcas: vec(um)muīžas baznīca. 

4. skuolas: beķerskūola II sküola, vĢc(um)muīžas sk. 

5. krūogi II kruogi: beķerkrūogs, dtzrzu kr., collkr. jeb 

drākenes kr, 

vĢc(um)muīžas kr., kalna kr., katriņas kr., ķikurkr., pleņu kr., 

priedes kr., rubatas kr., umpārtes kr. 

6. sudmalas: ļūoļas sudm., platā vēja II vēja sudm., staņka ūdens 

sudm., umpārtes vēja sudm., vĢc(um)muīžas v. sudm. 

7. cepļi: plitničas ķīeģejceplis. 

S. ka°lnl: dišlerkalns fl kals, jaņa k., kaülupes k., kaüpru k., küoäa- 

jas k., ķikurk., staņkis jeb ķīķerk., surģenieka ka°lni; [augstais k.. 

ciemātk., čigānu k., daviņu k., dārznieka k., dieva dārzs, gaiļu k., 

gargrode, kaka k., kumeļk., ķikas k., mācītāja 

ragu k., runguļu k., sila k., slepkavu 

muižas k., pāļu k,, 

k., tupiņk., zirguk.ļ. |8a. uz- 

kalni, pakalnes: brūža k-ņš, igväta k-ņš, kazu k-ņš, kāpu pa- 

kalne, lāču uzk., leišu k., līdzenais k-ņš, ogļu k-ņš., ozolu k., 

putnu k., sarkanais k-ņš, snatanas k-ņš, vēja k.ļ. [8b. gravas, 

lejas: berkendruvas, dzija gr., mālu kalns, starcenes gr., upes 

leja]. 

9. upes: katriņas upe, misa, tajke, zvirgzde; lliela misa, maza misa, 

vārnaļ. 

/S. strauti I! straūtl jeb mazupites: apiņupite, gailīšu straūts, kaul- 

upe, ķekaviņa, līčupe, rusiņa upite, vilpite; [bāliņupīte, 

bārku str, 

glizda str., igbātes II igvates upīte, kalmāte, sikšņu upīte, vīksnite. 

[10a. grāvji: dobītes upe].

. ezeri: aklezers, kaülupes ez., linez., naktspēļu ez., panka, staņķa 

ez. [vicezers]. [11a. dīķi: mazais dīķis, pļavas d., varžu d., zelta d. 

12. puri: baäberpüfs, 

beībezis, plikais p., struņķu p., suoduma p. 

[dzeņa p., jaulietis, krauklīts, kusu p., naglas p., yukas p., strigu 

p., sikšņu p., žebu p.]. 

13. tīreļi: aklezera tīrels, gravu t., kaķu rüozas t., lādz?nu t., plikai 

t., plūošu pura t., sirmais t., skujaja t. jeb skuju t., stabiņu t 

staldā(r)tt., turku t., vārtu pura t., vilku t.; [lejas tīrelis, lielais t 

seržu t., sveķu t.j. 

14. pļavas: apšulājs, beībezis, berzu purvis, bises p., cekuliņu pļavas 

lāču purs, mellā pura pļ., miķeļa līci, pūces purs, 

rūšu purs 

struņķu purs, sūodums, ūogu purvis jeb purs, vārtu pura pļ 

vell(a) laūzums, vilku piss; [āpšu sala, baberpļ., bukulpurvs, cien 

mātes pļ., dobes pļ., garā pļ., gulbenes, ģēda pļ., kalna pļ., ka 

riņas tīreļa pļ., kungu druva, lauku pļ., lestenu meža pļ., liekna 

liela pļ., liepas purvs, magazīnas pļ., marča rājums, maza pļ 

meža pļ., misa, naglas pļ., pēterrājums, pīpenes, plikais purvs 

plošu purvs, purvu pl-, sakupes pļ., starcenes pļ., strauts, tēce 

tīreļmala, tīrelpļ., umpartes purvs, upes līči, vēžu leja, 

vīksninaj. 

vidus mežs 

/5. lauki jeb dārziņi jeb lauka dārzi: brieža dārzs, ķēves strauts 

ķikura d., tīkmaņa dārziņš; ļapaļais gadals, drenesl., cepļa 1., cie 

mata, kalna I., krasta gabals, laiva, lauka gals, lejas, liepas 1 

punu I., purvu 1., ragaines (1.), rijas 1., sila 1-ki, strautlauks, vecās 

egles I.j. 115a. ganības, aparas: ādenieks, bebru gan., bran 

kuža ap., deksnis, dieva dārziņš, igvāte (ap.), kaislu 1., kaķis 

gan., kleses, kuņvicas gan., 

diene, ragaines gan., sudraba ap., vecaploks]. 

laivas gals, lielā ap., pīļu ap., pla 

16. meži: adriyas, dalta pura salas, bises pura salas, hāgenijas, jez 

jeb ģēza, kaķu rüozas, kamzüole, küodalas, kūojas salas, kuodaļa 

ka°ls, lāčkāja, lejas vecenes, miglāines smalces, miķellīči, nakts pēle 

kalni, slepkavu ka°ls, šūpūoļpura salas, ūogu pura mežs, vārt 

pura salas, veīla laūzumi; [bereļbirze, deprejas m., druku siliys 

dūrīte (birze), govju m., guģu sils, impenteļu birze, kakta pļ 

kuratdirze, lejiņu birze, lestiņu m., meža birze, meža pļ., planč 

birze, šiliņš, skaru birze, treidas siliys, umpartes m., zirgaplok 

271 

(birze)]. ļ!6a. krūmi: atkaļya krūmi, deksnis, eglītes, jugla, pa 

dirze, paleja (kr.), puniņu kr., skujas audzēj. [16b. salas me

272 

žos, purvos: apaļais k-ņs (p.), jauzumsala (p.), kaķīšu saliņa 

(m.), sivensala, svagersalaj. [16c. dūksnāji: elites dūksnājs, plat 

dūksts, velna ribas]. 

17. rüozas: gaiļa mežs, putras kalna možas, suņa pļaviņas. 

18. ceļi: pēdiņa šoseja, [dzelzauze, ķebļa c.] 

19. tilti: apeņupes tiltiņš, bebrupes tilts, beķerkrūoga t., gargrūode 

t., ģēzas t., kankari., piķa tiltiņš, skrambas tiltiņš, staņka t., [auna 

kroga t., babertt, bāliņt., brūveru t., lapsas t., lauka t., lestiņu t 

preiļu t., rešņu t., rubatkroga t., 

t., 

vittu t., zvirgzdes t.] 

sakšu t., sietiņt., spiras t., sūdaiņ 

20. ka°pi: ba ä znicas ka°pi, b§ku k., caūnites k., čuču k., katriņa 

krūoga k., klīvu k., ķeīru k., mālu k., priedes krūoga k., rešņe 

nieku k., šiliņa k., stepiņu jeb žubu k., umpārtes k.; ļbatarkap 

krūmiņu k.j. 

21. atuori: skrebļa atūors (zvirgzde), 

veīlatūors (taļke), [bādes atv 

bļodas atv. (taļķē), elles atv., gremdu atv., kuiļa atv. (taļķē), peld 

atv., žīdu atv.]. 

22. ūdenskritums: dzelznams (zvifgzdē). 

23. /5c/.' ievu lici, ļapaļais līcis, cūku 1. (zvirgzde), jušu I., krūzes 1 

zilie kalnij. 123a. 

salas, pussalas: grīšļa pussala]. 123b. zve 

jas vietas: dūņu bedre, vecupe, vējinplatums]. 

24. uzvārdi: ansvīesuls, atkalns, bāliņš, beīkaps, bērziņš bikäns, bis 

kaps, cekuliņš, dābūoliņš, dirveīks, ezerzemmeks, gals, grunda 

grunzemnieks, ģediņš, ģilfns, jusis. kalējs, kalniņš, klivis, kļavins 

ķeīris, ktzsa, lüokis, milgravis, mucemeks, namasala, paegle, pe 

lēķis, peīsis, puokazis, runcka, rušiņš, rusiņs, rūobežgruntnīeks 

saldenais, salzemmeks, siga, skabuls, stabiņš, sturits, sufgenfeks 

šķīens, tikmans, upemeks, vanags, vidzemnieks. 

25. paHamas: smerdels. 


a) Ken es pag. (1835. g. r. 1.): - . , . 

a) pavārdi: 

sihle, wilzing. 

ß) māju vārds: ranken. 

bercke, berken, dahboling, kruhming, mieschken, miskuje, pecbalg, 

b) mežkunga pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahbelit, ankalning, aukschkaln, ballod, basum, bcrsing, breede, dabo- 

lin, dsenne, dsilne, egle, geddin, irbit, kaktin, kalniths, karkling, klawin, klibbais, klut 

.-.en, krccw, krcewing, kruhkle, krusse, lapping, Iccping, lehne, leyeneek, lestin, mickc 

leen, iniskaktin, miste, mohdcr, mutzeneek, namesalle, odsit, olisoling, pakscke, pakul,

pilart, Pinke, preede, preeschul, purring, rosit, rubant, ruhspellck, ruhten, rusin, sab 

ming, silling, stelpe, sudrabin, swaine, schmulk, šdmgar, tulpe, wegge, wetzkakting, 

zekkulit, zilwck. 

ß) mä/'ll vārdi: basson jeb dzene, birscmneek, kackting, klutzen jeb geding, 

macke bubekacting, pilartz (lg. pelsche jeb deprey, pakschen jeb lesting, rel- 

leyan, tieckmann, wetzwege, zekulith. 

c) rešņenes pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: arraij, ballodit, baster, behrsing, berkan, bikkan, bilkin, birsemneck, 

Man, dambcneek, draudsien, duklaw, glinan, guStin, kahrkling, kalley, kauzei, lahzit, 

lapping, lapse, lasding, leeping, mehtrin, mirron, needring, neugaut, ohsoling, 

paleyin, pelse, Pihse, Pipar, rosit, seske, skuje, slaide, slawen, Staigul, steehni, sus- 

tcn, Schwager, schweter, sackkar, tihrumncek, wahwer, wezzi, wihtoling, Wildau, wil- 

zing, zihrul. 

j}) māju vārdi: kaln, neuauth, piese, slayde, steene (tg. šķīņi 

d) šerlates pag. (senāk piederējis pie baldones pagasta un tādēļ pavārdi 

kopēji ar šo pagastu): 

a) māju vārdi: behrge, duhje, jacker, kickur, mirmetz, nagle, pohde, puhtel, rnd- 

ding, sakkain, seeleisch, skuje, sohsten, stelpe, struncke, stnhrit, tentell, thomen, tieg- 

mann, wahzbeg, wehwer, zempul. 

ß) kruogu vārdi: bullenkrug, schwietenkr. 

e) umpārtes pag. (1850. g. r. I.): 

a) pavārdi: arrai, ballod, beinart, daboling, dischler, egle, elksneek, jankusch, 

jaunsem, jucrgen, karkle, kirse, krohne, kruhming, lahze, lamse, lasde, leesting, mai- 

sche!, oding, ohse, preede, preile, purren, purwing, putning, radsing, rempe, rubbcn, 

rutke, skudre, smiltneek, springe, strautneek, sahlit, sihle, sustren, swirbul, uppe 

neek, witoling. 

3) māju vārdi: czurre jeb kalne, jaunsemme, krohgcsehte, kroje, leestin, mesch 

sargu, pleiksckc, rempe, rinke, taube, uppruhs ļļ uppursch. 

f) vecmuižas pag. (1835. g. r. I.): 

a) pavārdi: ahbelit, ahse, alawe, angutin, amatneek, atstan, auben, audse, ausain, 

ausin, auxstmannis, bajahr, balbars, ballodit, baltais, behke, birsum, btžb, bisdebn, 

bisken, blodncek, bohtneek, breedel, bruwer, bubel, bnkkul, bnmbehn, burse, bntau, 

dahrsneek, dedse, dilde, dischler, dohbcl, dohbelneek, draudin, drengcr, drucke, druwcn, 

dubban, duhmin, dulcke, dumpe, dundur, dsehrwit, dsihwit, eglit, enne, csser, gaile, gaifing, 

galling, gause, gehke, gebrden, gerke, gliesde, grasche, graube, grawe, gricke, grihslit, 

gudrineek, iwan, jescbe, juckum, jummik, jumting, jurgis, kahrkling, kanker, kanneneek, 

kerre, kikur, kimmen, klaweneek, kleeivkalleij, klibbais, klikut, klinzit, kohdohl, kohre, 

krakit, krastin, kreewing, kribs-it, kristin, krukle, krnming, kruse, krustehw, kugga, kukkur, 

kulpit, kurpneek, lahwer, lahzaus, lakkatin, lapmesch, lapping,lapsing, lasda, lasdin, 

sarg, laukasemncek, lankdnhrc, lauzin, laweneek, leepin, leepkaln, legsdin, leijeneek, 

leijmann, lihdek, lihdumneek, lihzit, lipste, luhzin, magohn, makkusch, makul, mastiltin, 

mataukliht, meeder, mehtring, melbard, meschul, mihksta, mnsikant, mutzeika (?j, nahtrc, 

needre, neteiz, newesel, ohdin, ohrmann, ohsit, ohsol, ohsoling, pabehrs, pahkscke, 

LUR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 18 

273

274 

pahle, paipal, pakalu, pakkul, palejin, pcedur, Pihrag, pizzit, Plattais, Plauze, pohden, 

pohge, pokasch, prahtneck, preede, pruhse, pruhsen, pucke, puhpolneek, pukit, Pupalal, 

pupin, ramme, rcekftin, veefufcb, recmse, reisit, reutsche, repsche, resne, rewel, riege 

neek, rihkur, robesch, rolM, rubbat, rusin, sadausi, salling, salmin, samoide, sarkan- 

bard, sarmat, saujin, sihpol, sillegaur, siltlaik, skrohder, skuje, smeizuk, smilga 

smilttug, sohdum, sohrst, sohrtin, spalwe, spehlmann, spirrc, spitze, spobre, sproge, 

spulte, stelpe, 'stenge, stepping, strasding, strautneek, strehlneek, strigge, strihker, 

stubrin, suhdain, suhnin, sunnel, schimma, schwagar, schmecke, sallaiskaln, sarring, 

seemin, semmit, semneek, scmtur, sibben, sicken, sihle, sirnit, sohben, sweedre, 

swirbul, schebbe, taurit, tennis, tihrumneek, tilder, tilsing, tippus, tohming, trcbe, 

tredel, turk, umpart, wahlods, wahrne, waiwaz, walle, toegge, wehrpeij, wcsnM, 

wezzit, wezwagger, Wieck, wiegrap, wihksne, wihrut, wihsap, wihtol, wilkabol, win 

dcdse, winte, Witte, Witter, zaurbick, zeelau, zelliu, zelm, zelmin, zimding, zinne. 

ß) māju vārdi: bahlin, bajahr, beekusch, bisde, breesen, brenzwehwer, bufebe, 

dundur, essersemneek, kanker, keipre, laping, lauke, makusch, meschedure, misskui, pahle, 

paksche, ruckes, rumbes, runzes, sirmal, spurres, stepping, sihlit, schebbe, tohmimi, 

treder, wetzwager, wilder, wiltes. 

Y) kruoga vārds: pahlenkrug.

Ilūkstes apriņķis. 

A°kmšas jeb oknistes pagasts 

— a°knišani. 

/. möa jas: a) aizpüore: baltamüri, birnbuļkapča mo 

a 

jas, caūņu 

vacums, 

daguta dübe, grāveiši, 

indāres, kuprāres, l eikum e 

its, medņu 

sola, priedes m., pūra krišs, rudzu vacums, sokornija, spigu dūbe, 

spigu 

a 

ro ceņi, vilka pūrs; b) aizupe: degšņa vijams, degšni 

kolna) jeb rubeņi, dzenis (kolna- lejas-), ģārdas, ģeiclani- kolna- 

a 

bojāri, iskuri, jaūnle juri, stasani, vacū juru mo jas), ģēidāni-, 

st°ūra- (caūnes, lozdas, miiigalavici, mušas, mušinīks, olūtniki, 

ivjzas, 

e 

s īmaņi, 

šeltes, vacie māfči, zaķi), jaūdzemi, kalviski jeb 

oraļi, kajku ceplis, kozuļi (br°uvers, dāuštas, ģarcias, kozuļi), kriškāni 

(anciši, buiķi, caūnes, kokstāni, kopustiņi, kriškāni), kungu drivas, 

räupi-, kolna- (ģeiāani, jaūdzemi), raupi-, meža- (brenča sstas, 

dupenišku jankops, jāņa sāta, jura sata, kristapsāta, 

mārtiņsāta, pūra e 

a 

ics), ro ciņi-, koTna- (dzeriņš, 

lielas sātas, 

oküts, plitu mo ajas, 

seņi, širmuks, zemītes), smeķerstāni (ancisi, lauka dzeņi, lejas 

möa jas, lejnīki, lukstenīki, sadiķi, solās, striķi, striķu kriss, tuņķēļi 

(br 0 

uv§ri, lā°či, meža rāupi, tuņķēļi); c) meža ļāuds jeb pāb- 

rika gols: kukriški, oreliški, skrupski, st°ūrfļi; d) pāupe: 

bifšči, ģirinīks, kaņupāites, kraukāji, Mas, mikli (gūdeņi, mikļi), 

navicki (luksta räupi, meža raupi, seipūoli), 

pasustzja jeb pam- 

)uļas (pampuls, pelekši, vabaļi), rögi, r"ükas, sk°ārdupe. [olnīcas 

= saāžas): bārši,bebfēni,kapgalieši; mājas: aduma m., baski, 

brūži, buiķfni, čeiči, ārežinski, dunduri, juķāriņš, kalnēji, kalķinieki, 

kaparnieki, kikHni, liepanieki, lizincleri, mači, mačuki, mažuči, 

miķtzni, miņārti, oltiņi, petrīši, pirduļi, plauskas, ribāki, rimstzni, 

rubini, sīmani, stūri, šķfrstens, šļankāni, truksas, ūdri, velnaragi, 

vervēji, zajas salas, zemītes]. 

2. mists: a°knlsa jeb okniste. 

3. muižas: a°knīšas muiža, tā°rpu pojvZrka. 

4. baznīcas: a°knīšas baznīcas. 

«5. skūtas: a°knīšas skulas. I 

6. krūgi: ģiras krūgs, kolna kr., kopu kr., lejas kr., skā°rdupes kr.. 

šotnīku kr. jeb solu kr.; [lukstu krogus, 

māras krodziņš].

276 

7. sutmalas: a°knišas ūdeņa sutmalas, caūnīša v§ja s., olūtnīka 8. 

8. kolni: a°žukolns, boda k., kopu k., lužups k., roganu k., sadiķuk., 

ubaga sātas k.; sapalais kalniņš, audzini, āpšu kalni, ciema kalniņš, 

ezera kalns, grauza k., grauziņi, kuces k., lapsu k-ni, melnu 

druvu k., pirts k., pieres k., priedes k., pruods k., sala, siers, 

vilka k.J. 

9. izkalnes: šancas jeb soītupe. 

10. gravas: soltupes gravs, v^žāuka. 

//. upes: radžupe, susfja [= liela upe]; [aluotiņš, arāle || arālīte, elsīte, 

guobāja, pruodups, purvups, skārdups, šķibine, tiltiņupsļ. 

12. grav(j)i: kozupes gravs; [ādu gr., aknups, čebežu gr., elkšņa gr., 

ievas gr., kazups, krieva gr., liepas gr., 

velna gr., vēžupsļ. 

13. azari: solu azars slapas ezers 

14. dHki jeb pru°di: a°knīšu sutmalu prū°ds. 

15. olūti: soltupes olüts, [sprākles aluotsj. 

16. pūri: barža pūrs, ķiķīnes p., 

tirina gr., uozula gr., 

lelais p., raikas p., vylka p.; [baltiņa 

purvs, degšņa p., divejupju p., dzērves p., ezeriņa purviņš, grauzda p., 

grauziņa p-ņš, gruža p., ķēves p., mušu p., pirts p-ņš, rukas p., 

sarkanais p-ņš, sausais p., sunaklis, tīrelisj. [16a. dūkstis: da- 

viņups, melnā dūksts]. [16b. duobes: darvas duobe, špigu dļ 

17. e 

pļavas: āizolūte, biten īca, 

garo 3 

dūbāis leics, 

dūbes pļava, dzērves, 

pļ., guvu pļ., kakstīne, kriviņa pļ.,k°ulas l e 

ics, lejas pūrs, lēloa p|., 

luksti, ļ°ūni, oro a 

le, plāsa; pūrupes 

e l ics, ro a 

ciņa pļ., sānkaja Hcs, 

saugok mišku—sofgā pļavu, škērse, valna rogs, volaks, zamorskapļ., 

žalana pļ. ž e ida pļ.; salksna, biedre, biedrinīca, degšņa pļ., dru- 

viņa, duobinīca, egles pļaviņa, galdnīca, jaunā pļ., kapu valaki, 

kazas, kārklaine, krieva pļ., krütija, kuprāre, ķikutaine, ķiķiene, 

murauckine, mušinlca, palejas, putninīca, rudzaite, silinlca, 

brinlca, uoša pļ., vaballte, vāsilis, vērša pļ.]. s17a. liekņas: akas 

liekņa, apara, berzi, brūveru l., cükapara, cūku purvs, darijumi, 

degučnīca, drēbjapara, duobā apara, duobule, dupeniškas, ezeriņi, 

ģērbala, kalna pūriņš, krauklinīca ļ| krūklinīca, krūtaine, kukuļnīca, 

ķēves 1., laivas I., lejas purvs, mizele, nuodeguļu purviņš, pirdu- 

laine, pruods astīte, puostanķine, rēžīte, skutpelijas I., slēksne, 

šķinimabala, štarkapara, tabaķaine, vannas 1., varžu deglis, verveļa l., 

vidspurviņš, vīksnas purviņš, vilka duobes, vušku purvs, vutaine, 

zaķinīca]. 

e e e 

18. ības: ž idu 

gan gan iba, [iebavietes, mauklija]. 

stie

19. lauki: pūļu lauks, saižbalis, blakums, glizcla lauks, kakts, kazas 

vēders, nauäinieks, puoļu 1., rājumi, sabalītis, saliņas, sarkanbikši, 

siliņas, slutiškas, vidslauki, zvendiškasj. [19a. šņuores: apluoks, 

apsa, apsītes, degšņa šņuores, glizdauka, grauziņa šņ., ķtzrmuks- 

tines, lāciškas, laiva, līča šņ., līči, liepas šņ., luožups, melnās 

druvas šņ., mutuļa šņ., plēsums, plienu šņ., rutkas, sētas vietas šņ., 

stīpaines, ubaģine, žārdinīca]. [19b. vecaines: akmiņu vecaine, 

apaļas v-nes, 

vilka vecums]. 

iebaviešu vecums, manta vecums, 

20. meži: degsnis (brīžu sils, malnö a 

vērša vecums, 

sola, skrūdera dēstine), guvu 

da°rzs, ģireņa, ķīģeln e īcas mežs, lejas pūrs, mosts, soltupes m., 

sofgā mežs, štikoazs, 

vylka pūrs (br°ūvera dēstine, ķēvupe, vepru 

pūrs, voasele), 

zaļots solās, žilvites; [akminija, atauga, atlases, 

berza purvs, degumiņš, dembrijas, ģira, ģirinieku m., ilgabrads, 

ķēvups, melnie celmi, penčuks, purvu līcis, rāciņu degsnis, silamala, 

skārdups m., strumpine, štarka perklis, vepru purviņš, vilka purs]. 

[20a. līdumi: garā jāņa līdums, stārastas I.j. 

21. ceļi: štagu drivu ceļš, zajais c.; [gribiliškas, stārasta c. [21a. tilti: 

čebežas |j ķebežas tilts]. 

22. kopi: a°knīšas jaūnī, vāci kopi, els e 

ītes k.; [mēra k.]. 

23. otvarl: kopanīka otvars, [karietes atv., mātes atv.ļ. [23a. līči: 

ādmiņa līcis, bitina 1. || bitinīca, cankaja |ļ sankaja 1., dzeņa 1., 

griviņa, kalvja 1., kūlas I., laipu 1., pakaļas I., pīles 1., prieškas 1., 

purvups I., saldanais 1., sankaline, šķībais 1., vīksnes I., zaķa I., 

zirga I.j. [23b. sevišķas vietas: baznīca (vieta mežā), mālijas, 

panna (vieta 5 pagastu robežu starpā), sēdība (zemes gabals pie 

sētām), šancas, šķinumi, vavariški 

(zemes gabals)j. 

24. lzvo a rdl: ģēidāns, koīnaģēidāns, kolnaraups, kriškans, mežarāups, 

a 

ro cins, smeķerstāns, sola, striks; [audriņš, bitins, brenčuks, bru- 

ņinieks, dābuoliņš, deķins, gasuns, kupris, spura, ziemelis, zvaniņš.]. 

25. palames: dundurs, tejamaiģis; [akulītis, akuots, gremelis, similītis, 

tiriniņšj. 

Asares — pogasts asarīši. 

1> möa jas: a) äizpüori, bikernīeks, blernāni, čemeri, dīmparāni, emsiņi, 

grigaji, pgpasški, strupiņi, üfböa 

ni, viļumāni, vonags, 

a 

vo rkavits; 

b) spalanu gols: mizanc, ratzūbs, silānči, soksi; c) apalani, 

bolti kolni, braži 

kažamaki, üzülniki. 

277 

ļ brūži, brilivi, br°ūveri, bubuļi, jaūndzemi, ječi,

278 

2. muižas: asares muīža. 

3. poļvarkas: patmaļniki, spālānu poļvarka, voarkavas p. 

4. bazn e lcas: asares bazn e ica. 

5. skūlas: asares skula. 

6. krūgi: baznīcas krūgs, briliņu krodziņš, kolna krodziņš, spālānu kr., 

valna kr. 

7. sudmalas: spālānu sudmalas. 

8. kolnt: tobaka kolnc, urbö a 

nu k.; [kapu šiliņš, pilskalns, vorkavas k.]. 

[8a. pakalnes, uzkalni: abarkalni, franču kalni, üzula pak., 

vēršu kalni]. 

9. lejas: anča leja, brāžu I.; [friča 1., ubaga 1., vorkavas I.]. 

/S. gravas: duburi. 

11. upes: aglāunes upe. 

e /5. 

up ites: buķu up e 

ite, viīkupite; [brilines upeite, kažemāku up. 

vai susēja]. 

13. azarl: bubuļu azars, kolnazars, laīdlns, mežazars, v3rduklis, vör- 

kavas az., zuju az.; [bēržezers, bramanu ez., douņu ez. jeb vör- 

kavas ez., griškas ez., kažemāku üzula ez., patmalnīku ez., 

zolva |! žolvaj. 

14. püori: āfmansūona pūors, čemeru p., 

vārdūkļa p.; [boltmuižas p., 

briežu p., cūkaušu p., žīdaukaj. [14 a. dūksnāji: bezdibens, 

zalve || zolvaj. 

15. pļovas: aglaūne, 

minūtes, p°ūrinīka pjovas, 

aitu leics, 

ječu pļovas vai ječines, lukstu pļovas, 

a sto rastīnes, vaskiniks; saizgrove, der- 

ģijas pjovas, bjoda ļ| bļoda, bubuline, darīmi, garā pļ., garā tēcs, 

izdegas, körmineica, kukužene, kumelnicas pļ-s, medinojs, patilte, 

plosa, puķainiška, šķīvis, tabacnieks, vilķenieks, zutinīks]. 

16. gan e lbas: par°ūme; ll6a. aparas: duburi, dziļā opora, kuces 

opora, madaliņa, škeiveits, vaskenieks]. 

17. lauki: duburu lauks, isalne ica; [calmi, douņu 1., īsala zeme]. 

/S. meži: čemeru sils vai urbö a 

nu mežs, cigonka, duburi, gonamūo 

šļoka, kolnazars, spālānu sils, stö a rastines m. vai jaūnumi, vaskiniks, 

vo a rkavas m.; [degsnis, gūbojs, Ielas m., jaude, nīdrojs, rubeņu 

masts, stališu gali, štempelis]. [18a. krūmi: bubulņaude, dobenis, 

palaiža, razbainieka kr., zutenieks]. ll8b. 

vos: bišu sola, dīva dorzs, vilku solal- 

19. stigas: o a 

pšu stiga. >l9a. līci: aitu leics]. 

20. tilti: brilines tilts. 

salas mežos, pur

21. ceļi: ječu gonu ceļš, kopu celiņč, skūlas celiņč; svacanmalas celiņš] 

22. kopi: ēmsiņu kopi, muižas kopi. 

23. izvoardi: apals, bitānc, bīernānc, bogo a 

tāis, bolūds, cö ale its, čemers, 

dimparānc, dzenc, ezeriņč, §rglis, gasiņč, graūdiņč, grigals, geicla, 

klišanc, kukņa, mizānc, 

a 

o bulinč, papūls, pūriņč, pürits, ratzübs, 

ro aviņč, sileniks, skrupskis, sokss, striks, tumšs, 

24. papildinājumi; 

(1862. etc. r. 1. piel.): 

a) pavārdi: anschan, bander, buhtan, kalleij, kalnit, kasuling, klawing, schillan, 

swirbul, uckcn, uhbel, wepris, wuschkan. 

b) māja vārdi: anschenne, auschin, kalni lkalnejahnj, kalwischke, pakeln lpakkalnl, 

sihlin ssillingi, sihlan, sosin ssohsenl, urban, Wewer swawerl. 

Baraukas pagasts 

— barauciešl 

eits. 

(tagad siIenes pag.). 

1. mājas: afanāsovka, bajariški*, beduši, bradi, budi, gainöva, gān- 

diški, gavēitiški, kuriliški, lapjāniški, luški, metēliški, polkiški, pü- 

piški, pustyņa, raki, riči, rumpiški, smil'giny, springiški, stjuri, 

varpiny, viļkēļi, zabolötniki. 

2. muižas: belmönty, ezērņa, ilga, katinēļi, kurnbūļi, šenhēide, zei- 

geva. 

3. miesti: borövka. 

4. baznīcas: borövkas baznīca, viļkeju b. 

5. skūolas: borövkas skūola, ilgas sk.; kufnbuļu sk. 

6. krūogi: borövkas krūogi. 

7. sudmalas: borövkas sudmalas, kurilišku s. 

8. upes: rumpišku upe, siļica. 

9. ezeri: abiķeļu ezers, beljani, belmontu ez., čerņanu ez., glušanki 

(2 .ezeri), kumbules ez., ričezers, silezers, sita ez., smiļginu ez., 

šenheides ez., zabolotņiku ez. 

10. tilti: rumpišku tilti, sila tilts. 

7/. kapi: borövkas kapi, katinēles k., sprindzišku k. 

/9. uzvārdi: andruškēvičs, antiņš, chatuļovs, cheiķins, daškēvičs, dau- 

dišs, jaunzems, kazlövskis, krukövskis, kuprijānovs, maskoļonoks, 

misins, pabērzs, pakalns, peseckis, petkēvičs, rumpels, sokolovs, 

šarlovskis, turiška, voinarēvičs. 

* 

še nozīme vārda uzsvara vietu. 

279

280 

13. papildinājumi : 

ajbelmontes muižai: 

a) pavārdi (1826. g. r. I.): baudzis >! baudisch, krapau, rackan. 

ß) mājas resp. sādžas (1826. g.): dumble, polkiskij, wiscknowka; (1850. g.) vel: 

sādža dedilisckky. 

b) ezarmuižai: 

a)pavārdi (1855. g.): ahboling, behrsiņ, czapul, dranzan, gribbul, jehring, 

klantzan, kohreet, kutscheran, rausche, rimizan, rosckkul, uppelneek, wilzan. 

ß) sādžas: aa) ezarmuižai (1826. g.): abicie || obiceli, knitischky, meizeli 

sckek ļj mecelischky, skrabonischky, warpini, wilkeli, wolinischek. ßß) katineļu mui- 

žai: bolobosti, borifowo, borowka, brodde, gaweizischki, gesda, kanzelischki, kcppi, kri- 

schowka, pupifchki, schabanowo, tschuppi |ļ tschurri, mostowka (krogs). 

c) ilgas muižai: 

ot) pavārdi (1811. g. un 1826. g.) visi poliski resp. krieviski = māju vārdiem; 

(1858. g.) vēl šādi: bchrsing, behrtul, galdin, gchrzan, kruhming, mallais, reblis, 

sehrin. 

d ) kumbuļu muižai: 

a) pavārdi (1857. g.): elksnin, janndsem, kaktin, kluika, knschel, markul, rumpel. 

ß) sādžu vārdi (1811. g.): czerniawa, kalwiszek, kliniszek, kvmariszek, paszkielis^ 

possiszek, raek || rack (mazZ), smolakiszek, zamohilnik, zascianek, wiszniowka; (1826. 5.) 

vēl: ruinpiszek, trikopzi. 

f) āju vārdi (181 g.): agarina, dziedzeliszek, Holm. 

e)šēnheides muižai: 

a) pavārdi (1816.): bnllo, räkcn, rnmpel; (1858.) vslelksning, pauluk, wassci. 

ß) sādžu vārdi (1811.): bojariszki, czerniawa, dziedzeliszek, miaSzkino, nouniui. 

polkiszek, raek ļļ racf (lielā); (1858.) vēl: handzischky ļļ handschischky, prindzischky. 

Y) māju vārdi (1811.): sprinziuck. 

1. mājas: 

A. bebriški: 

Bebrlnes pagasts — 

A. bebrlnes pagasts 

B. Ilzes pagasts 

bebrlškl. 

— bebriški. 

— ilzīši. 

C. koldabraņas pagasts — 

D. kamiņčas pagasts — 

koldabrunlši. 

kamiņčūni. 

a) celminīki (18 sāimnīki pēc izvārdiem); b) āizkārkļi, akmiņupe, 

andziški, babrāni, baltaruņģi, baltkalni, berze, bifži, ble 

ive, caüni, 

čamāni, čifniški, daģi, dinģeļu sola, difbeļu s., dzegüzine, gulāni, 

kalniški, kāupiški, kufmi, putni, pūdānu s., reīniški, rupšinīki, si- 

taii, tanāni, tējviški, trantišku s., ūžuli, vajuki, zviedriski.

B. ilzīši:\ 

dzeniški, eīļi, graizkolnc, grendze, kaļvi, kaūlāni, kukuliški, minatī, 

miņātiški, rupsina, tiltiški, vendeliski. 

C. koldabrunīši: 

a) āizupīši: muktānu sola, pav°āru mājas; b) āiztirēji, baldūņas s., 

brimaņi, celmenīki, ciršu s., dumbrāukas s., duncki, elkšņi, kaļvu s., 

kolna mačulānu s. jeb tvintiški, lejas mačulānu s., opakšas, osmi, 

rudāki, urziki, vacumi, vāveriški. 

D. kamiņčāni: 

bāftiški, ignalīna, jurāni, kaladiški, kalni, kailtāni, lubartiški, luga- 

riški, masejiski, matejiški, pukanauka, pūfveliški, putriški, skrifnb- 

Ievka, valeīsi, varoniski. 

2. muižas: aīidrijova, bebrines muiža, čirvanka, ilzmuīza, indrikova, 

koldabruņas m., nelgova, olksna, piļipovka, saukās poļvarka. 

3. baznīcas: bebrines baznīca, koldabruņas b; [čirvonkas b.j. 

4. skūlas: bebrines sküla, ilzenes sk., koldabruyas sk. 

5 krūgl: ballāis krūgs, baznīcas kr. jeb čirvankas kr., bebrines kr. ; 

sdsegusenej. čakiņas kr., dufnbline, kolnauka, muravanka, prīžu kr., 

sloboda, striķine. 

6. kīģelnīcas: plītnīca. 

7. sutmolas: bebrines vēja sutmolas, indrikova s., koldabruyas s. 

5. kal'nl: diīīģelkolns, roganas k.; [ēzeļu k., lapsu k., loča k., pils- 

kalns, raganu kalni, reiga k., sējāna k., sprūģa k., sudraba k., 

ubagu k.j. [8a. lejas, gravas: dziļais grovs, garo līkņa]. 

9. upes: akmiņupe, ilzupeite, olksnas upe. [dvietaj. [9a. upītes: 

ceirulines upeite, lāčupīte, patstaune, rupsīte, slobodas upe, sud- 

malu upe, vērtežu upe]. 

10. azarl: ilzmuižas 

azars, kamiņča az., rups e 

its, tuzaukas az., valāiņa 

az., zvidranu az.; [diņģelas ez., dronku ez., kausiņš, priedīšu ez., 

zeibārga ez.]. 

11. dūbes: naudas dūbe. 

281 

12. pūri: gruža pūrs; [azarpūrs, gaišais tīrels, kraukline, lāču p., tirina p.]. 

13. 

pļavas: akmine, miņātnīca, pļantāukas, putines, vertežas, vis e 

ite; 

[čakiņas, krugs pļ., leiču pļ., luksti, pīkstulines pļ-s, pūra pļ., 

vyds pļ.]. [13a. aparas, ganibas: brīža ap., kuces ap., zamda- 

gas (gan.)j. [13b. lauki: calmu lauks, gleizda 1., vacums, vērtežu l.j.

282 

14. meži: putnu syls II sils, vērtežu syls; [augstais šiliņš, pīkstulines m, 

smalinīšku siis, tamaņa m., zeserines silsj; sgruhscha purws, windas 

wesumsj. [14a. krūmi: deksnis, encines atauga, kaupišku krūmi, 

vacums]. 

15. ceļi: vacais ģerenišku ceļš, vindas vacuma c.; [uļepa ceļš, zaļais c.]. 

16. stidziņas: skuju 

tiltiņa stiga. 

17. tilti: akmiņupes tilts II tilts, brimaņu t., broslas t., ilzup?s t., olk- 

snas t., slobodas t., vise ites t; [broslas t., ceirulenes t., ilzupītes t., 

vērtežu t., zeserines t.]. 

18. kopi: augsta siliya kopi, azarup e 

ites k., baznīcas k., 

bebrines baz- 

nīcas k., bebrines celmenīku k., ilzenes k., kamiņčas k., mug- 

dānu k., rudāku k. 8a. krusti: krustuleiču krysts, štašuļa kr.ļ. 

19. Izvdrdi: äizkarkls, balūds, bfrtiņš, bucinīks, cirss, daugavīts, gri- 

galis, jaunais, 

kaīīcāns, kolpāks, krimelis, krivans, kusins, lēnspēl- 

nīks, miders, miķelāns, miņāts, mīz e 

its, muīžinīks, muktāns, nā- 

buzda, staltmans, studāns, valäinis, vāsuls. 


a) bebrines pag.: 

a) pavārdi (1858.): abarohn [| oboron, anton, anzan, 

babran, blewe |ļ bleijm. 

bredik, dadeika, daggis, daudsward, dingall, dranzan, gail, gārnis, gassum, giel, glu 

man, gugis, gulben, gnltan, insan, kaupon, keiris, ketran, krischkian, krischkinan, tuklie 

knrinis, lahtz, lelaus, matscktllan, mikulan, mukkohn, mnltin, pifan, Pleppis, Plinl, 

pnban, puhrinsch, putnis, rasna, reinis, reschnis, rimizahn, rimschan, rupschineek, 

rnbbif, sallak, sauskai || sausko ļļ sauskij, sejahn, sihpulneek, sitols, skukke, skudre. 

skntta, spehk, stalneek, staschuļ, sallais, tamann, tschamann, ubnl, nhdris, uscbnc 

uschul, wallnk, warslawan, wilkkahje, wuschkan, zaunia. 

ß) māju vārdi (1811.): aa) mikolenas vaivadistē: alory, ancan, dauds- 

wards, kieijra, mikolena, mnltin, pasckkdoskij, pleppis, raukynis, sansky, strod, saleys, 

tannan, wuschkan; ßß) pudana vaivadistē: anckan, bleywa, brukta, kietran. 

kussin, Purinas, rubick, seijan jeb brutzka, staschul, strod, schirmet, tanan, ubul, 

Wendel, wuschkan ; 77) tannana vaivadistē: cirsch, gil, gogjan, resänur 

seyan, seylis, skuckis, strod, walzinis, wuschkan ; 

88)tschamana vaivadistē: 

abar, abarunas, baltarunas, bruschyck, bruschykow, dansky, gogis, kaupanis, kirubin, 

ludsisch, multin, reinis, reschnis, saluba, sausky, stalder, stalnik, saleys, swidn- 

schadsyko, tananis, tschaman; sauschkins, bcbranš, ketrans, kreewusala, kryschkenans, 

maschans, puhrijnas, wallainsi. 

b) i 1 z e s pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): brcede, bntzeneek, muisckneek, pillnn. 

ß) māju vārdi (1811. g.): bartusckc, bartuschke, brede, breesche, butzeneek, degu 

tischte, elsntken, esser, greberjfp, juryisckcn, knkarischkin, mcöcbe, muischncek, pakcil 

neil, Schlüte, sekuschke, titulisckaen.

c) kaldabruņas pag. māju vārdi (1811. g.): aisiks-twinkys, aiskarkle, 

aistir, ballod-kreewan, bangischke, essern-kanzan, grigal-po'nan-matzulan, kalne-matzu- 

lan, kattusan, kauling-kantzan-esser, krewan, laceple-krewan, mestel (: cirs, grigals, 

kanzan, ribischke), malnatz, minogts || minnat || mināt (: cirs, malnatz, miynat, wil 

lisckke», pabisden, pamulan i: grigal, kreewan, pawulan), petrany, prohda-twintik, 

raudak rudak, ribitzky, silla, sNlddan, uppenags || uppenay, ivassnl, wawerkaln- 

kreewan, wazzaine-kreewan. 

chkamincaspag.: 

a) pavārdi (1850. g.): anzan, 

ballod, bände, banzan, biering, bokkan, dagis, 

daudsward, dunczik, galling, glaudan, gogis, josan, kantan, kaupan, kibbin, klauzan, 

krumming, kupschan, lelaus, madalinek, mcllan, mikulan, mohschan, pakul, plepis, 

pukrinas, pukain, raubischka, rimizan, skrimblis, stalnik, stolder, stvod, swirblis, 

tsckaman, uhsoll, wallainis. 

3) māju vārdi (1811. g.): bebrowsky, bruschek, cjaman, daudsward, gereisch, 

josenas, jaeknbanitz (gogis, wawrzinez), kerubin, kibben, kolpanis, lelaus, lubert, 

mcllan, packul, pleppis, puckain, rubick, saluba, skrimblis, stalnick, stolder, Strot, 

sckedis, tanin, uschel, walainis. 

Bornas pagasts — 

borniši (tagad kaplavas pag.). 

1. (mājas):* a) borniši: aiti, bajāri, bakši, bičuoļi, boltriški, bra- 

ģiški, buzi, celmi, dumariški jeb ķenki, gaiseji, gandēji, guziški, 

juriški, kaTniški, kaiviški, katiški, kurmēliški,** labiņi, leizani, orupi 

jeb oarapouščina, paudriški, putremiški, rozuļi, simukliški, stirbļi, 

vaituški, žundi; b) varnaviči: gaspari, rusteiki, ruobežnīki; 

c) selö — 

kaplava. 

2. (muižas): annasmuiža, matujiški, ružupoļe, varnavici, vecborna. 

3. (baznīcas): varnavicu baznica, agrāk podvinka, vecbornas latv. b. 

4. (skuolas): pristaņu skuola, 

varnaviču 8k. 

5. karčmas: borovačka, chomutöuka, piskovātka, piščānka. 

6. (sudmalas): kaplavas sudmalas, kadyla, polümiski, ružupoļes sudm., 

varnaviču sudm. 

7. (kalni): brūņišku kalni, kēgeļu kalns; sdedava goraļ. 

5- (upes): daugava. 

9. (upītes): dvorišče. 

W. (ezeri): baļčica, börvinka, jabloņka ezeriņš, krivöje, presvjāta, 

saučenku ezeriņš, varnaviču ezers, vilnišu ez. 

purves: ničevo bolöto; samšarina p.j. 

12. (pļavas): kanci, kruglaja, piskovātka, pjintövka, prainišče; [sar- 

kana pļ.]. 

* 

sugas vārdu ietvērums iekavas rāda, ka latviski tādu te nelieto. 

M 

gravis (^) še nozīmē vārda uzsvara vietu. 

283

284 

13. (meži): annas muižas mežs, ķenkovščina, matulisku m., rožu- 

poļes m.; [dedzināts m.ļ. 

14. (ceļi): nikola jeb oka ceļš, popova c. 

15. (kapi): annas muižas kapi, boltriški, kaplavas k., poävinka, pris- 

taņe, putramiški, 

varnovicu k. 

16. (salas): kadyla, pristaņe, žerebok; (cēlāju sala]. 

17. (atvari): jakudici. 

18. familljas: abarovičs, cycäns, ciukašs, čiževskis, čumiks, daļēckis, 

dimburgs, graudiņš, gurkovskis, jakubaņecs, jermaks, jurconoks, 

ķimachovičs, narusevics, podgaiskis, salna, saulevics, vorslovs, 

žuiīda, žuravskis. 

14. [kapi]: rackisksnas k., sazonkovas k., 

zabku k. 

15. [palamas]: fjodor luzgin, sinafon baran, vanka bizjuk, vaņka 

zvanok. 


s) annas muižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): naudisz, neszburt, orup, prikszan. 

p> sādžu vārdi (1858. g.): aispeln, czyzewski, dweriscksche, dumorisckke, engels 

lnng jeb pristan, kabilla (altanncichof), orupy. 

b) matulišku muižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): busa, itgatfd), stirble, schadeika, schunda. 

3) sādžu vārdi (1811. un 1816. g.): baltriszen, borowka, bnsi, jnvischki, kalwinî 

lkalnisckkiļ, krnneliszen lkurmelischkil, putremiszen, simnckliszen ssimulischkij, stirblen, 

sckinnlki, sarekoi, zuudi. 

Y) poļvarkas: ramcvinbuvg. 

c) rožupoļes muižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.) behrsing, leisan, plotzin, rossing, schaceika, wiegsnc, »tf- 

snoling, worslaw. 

ß) māju vārdi: saivczinna, simaiscn, werbnlisckke; sduppi, kalleja, leisani, palü 

misckki (npmali), (puhpoli), sautsckinki, sawinki, feemeli, uschmani. 

Y) poļvarkas: bruneneek. 

d) varnaviču muižas pag.: 

a) pavārdi (1826. g.): kalttisch, klewitzky, leiscm, plotzitt, simaisch, worslan. 

ß> sādžu vārdi (1811. un 1826. g.): jablonka, kriwosietzky, lasmuysche, nowa 

wies nowosiello, podjesicrsky, podzwinie, rnbesch |ļ rubiesch, sauzonky, simaiscke, 

smetany I! smietana, stanzary, schiranisckky, touscinki, werbnlismky, zarnigsky, zie- 

mey: (kamtsckisna, kasli, kasctunki, kawalischki, sajcserzi, ustroki (austrumi), wassilisckki. 

Y) māju vārdi (1826. g.): gaSpar, niesckl'evtl,. 

e) vecbornas muižas pag.: 

sc) pavārdi (1858. g.): gassul, plotzin, rnbis, säninda.

ß) mājujeb sādžu vārdi (1816. g.): ezerben, dworiski, gergischki, lebeski, rakoszina, 

skatzki, scholtappe; ibraģischki, paudrischki, rakupstchinaj. 

7) miesta vārds: koplawa. 

f)vecbornas mācītāja muižas sādžas: bnse, plikke. 

Demenes pagasts — 

demeniešt. 

1. (mājas):* birniški, britāniški,** cerēliški, daukštani, cfecfeliški, dir-- 

vani, drigunövka, elksniški, jānuliški, kanavāliški, katriniški, labini, 

latveliški, l'esiški, majaks, masjaki, masļakovka, matašiški, matu- 

jiski, paršņovka, paškēliški, pelavņikiški, pieviški, pijkēliški, pli- 

kiški, preidākiški, pustoška, pütrami, rački, skirna, stirbļi, subatiški, 

sventaduoniški, sakaiiski, šukeliški, taržaks, tichāniški, varoniški, 

vāsariški. 

2. (muižas): bschova jeb upes muiža, briģines m., demenes m.. ļaj- 

töfa jeb lauka m., gatenes m., kandrašova, lauķese, matuianiski, 

robežmuiža jeb grazentāle, turmonti. 

3. (baznīcas): demenes baznīca, (fabi)janovkas b., faļtofas b. 

4. (skuolas): janovkas skuola, taržaka sk. 

5. (kruogi): gļinovkas kruogs, muravankas kr., spievātišku kr. 

6. (sudmalas): demenes sudmalas, (fabi)janovkas s. 

7. (kalni): čornaja gorka, lisija nori, spievātišku kalns, žarenski ostrov. 

5. (upes): kumbules upe. 

9. (ezeri): achmēnka, briģines ezers, demenes ez., 

gatenes ez., kruglišku ez., misjuncu ez., 

/9. (purvi): maņugišku purvs, samāņņica. 

//. (pļavas): latvelišku pļavas, pašečka, plavy. 

skirnas ez. 

12. (meži): briģines mežs, demenes m., fiļingovskas m., grazuntāles m., 

pastorācijas m., šēnbergas m. 

13. (kapi): demenes kapi, (fabi)janovkas k., faļtofa k. 

14. (uzvārdi): antonēvičs, bajarūns, baranövskis, brunövskis, bumb^rs, 

dedels, dumbrövskis, elksniņš, garkuls, jančēvskis, jasvins, kondra- 

tovičs, koskins, ķiķers, maļauka, maždzuls, pabērzs, paškevičs, 

petkēvičs, purniņš, radzēvičs, rudans, rümuis, sabajevskis, straume, 

fitovs, zariņš. 


s) briģines muižas pag.: 

-) pavārdi (1811. g.): dedel, elksnin, garkull |ļ garkuhl, kallin, kullain, pliska, 

vuntuk, reck || raek, Wasser. 

* 

sugas vārdu ietvērums iekavās rāda, ka latviski tādus te nelietā. 

" 

gravis (' ) še nozīme vārda uzsvara vietu. 

285

286 

ß) sādžu vārdi (1811. g.): eerelischky, chamionsky, fabjanowa, kasulisky, klaeda- 

rischky, lausunisky, lubusky, matusisky, paltalischki, paulisky, pilaunisky, piserisky, 

pridolisky, pudulischky, Putrum, sloboda, spiwakisky, sukeliszki, swentcdolsky swen 

todolsky, swierpischki, zarnisky, zichauisky; (1826. g.) vēl: fridryki, malinowka, maslaki. 

b) demenes pag.: 

-x) pavārdi (1816. g.): gabrc, kledcr, krūklis kruliklis, mizen, purel, szakal, s^c 

melle, Nibiue, tschapp, undre, undruwen. 

ß) sādžu vārdi: dauksten (mājas: bulascb |ļ bulaz, czaps, pitruk, purel pudrcli 

klederiszek (m. : czap, kladder ļj kleder), koelpy (m.: mischan || mizans, silwen), labing 

(m.: bogdan, szemelle), mizeniszek (m: ilging girwide, jacuben bogdan, kowal bogdan, 

rezakiszek (m. : jannul, randauik raudonik, szakal), stirble (m.: kledder, purel, rawel, 

rezak |ļ rezan, szilwen), szakaliszek (m.: girwidz, jacuben bogdan). 

prausky. 

c) demenes mācītāja muižas pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): pliska, schaboldc, uppnik. 

ß) māju 

vārdi (1811. g.): bulaz || bulusch, berbroder, kiddul, marzulen, sza- 

d) gatenes muižas pag.: 

a) pavārdi 1816. g.): kleder, uppenik. 

ß) māju vārdi (1811. g.): bogdan, bulaz, girwidz, jakubek bogdan, kledder, kowal 

bogdan, kupszuwek bogdan, melnik bogdan, mizan, roudonik, rokdiozk, stasuwen, 

stellmak |ļ stelmek || stelnik bogdan, szemelle, szilwen, tortkin bogdan, uppenik, 

wczen |ļ wehzen |ļ weschcn. 

wezen. 

e) grazentāles muižas pag.: 

a) pavārdi (1816. g.): krūklis. 

ß) māju mārdi (1811. g.): bulaz, kowal bogdan, mizens, stelnick bogdan, sczilwcn, 

Y) kruoga 

vārds (1811. g.): leizerischek (kruogs). 

f) lauka muižas pag.: pavārdi (1850. g.): kurmel, pliscban. 

x)upesmuižas pag.: sādžu vārdi (1811. un 1850. g.): cerclisckkc civc 

lisebke, czisvN'ka ļļ czysckvwka, pisnischky, schibutsche. 

Dvita pogosts — 

dvitiški. 

1. möjas: a) azarmaļa: aļšanka, berezāukas sola, 

b°uku mežsofgs, 

b°uku s., dukaļiki, kutņiki, ķetrānu s., ķiņķāusku s., lūpgaņu s., 

pārkūnišku s., rybaku 8., sēdkāusku s., s e 

iļu s., skudriškas, sodiškīši, 

tekliški, te ireliški, tumānu 

s., 

zakarāusku 

8., 

zarinku 

8., ziperiški; 

b) izčasna: e 

āizpūriški, drazdovskis, p i'kstulina; c) kal'niški: 

boltö krüga sola, degsnis, pupenu s., rāubišku 8., ruļuki, spāku s., 

špaku s.; d) meža gols: grebieza, krapāni, naviniški, pridiški, 

skujiški, zvidrānu sola; e) sasnāuciši: cukriņu sola, glaudu s., 

kankaru s., kriškinānu s., kriškānc, kuliņi, munču s., n e icga|u s, 

pusdrigails, ružu s., vidz s.; f) medešu budka, vacdravnīki.

2. muižas: dvita jeb dvita muiža, janapoļa, jeävigava, kolna poļvāfka, 

krapaniškis. 

3. bažn e icas: dvita bazn eica; [Staņislava bazn., suoda bazn.]. 

4. škulas: clvita škula. 

5. krägi\\krügi: berezāukas krügs, cukrinis kr., dvita kr., iū(v)zinis kr., 

özinis eikstulinis kr. 

kr., p 

6. patmal'is: dvita patmaHs, [vjāršu patm.j. 

7. c'eģeļņas: dvita c'eģeļņa. 

8. kol'n'i: buksinis koīnc, cārm°ūkšu kal'n'iņč, c'egļu kaī'nin'č jeb 

ķiģeju k., drebu kokts, driva, greizi kol'n'i, iģerkle, lopsu 

kal'n'iņč, naūdis kal'n'iņč, čpšu kal'n'iņč, oža mugura, pilis koīnc, 

retis sola, roga driva, ubaga k., ž e ida volaks; [augstais kolnsļ; 

[anuļkas kalniņsch, karatawu k., wahsanu k.j. j8a. uzkalni: cegļu 

kaļņeņš, dīvinišku k-ņš, ķiseļa k-ņš, medišu k-ņš, petru k-yš, vīžu uzk., 

štjaron k-ns.j. [8b. lejas: sandarleicis, valnaceplis, žvyrynaj. 

9. upys: daugava, dvita. 

10. upietes: berezāukas upe, gāfguzinis upe, krapan'išku upe, malno 

upiefe, pļintāuku upiefe, sorkano upiefe, visiefes upe; [beinera 

upe, 

iuzinis upietja, krauklinis kanava, lukstu kan., opšinis kan., 

plintauku kan., rotupis kan., slobodas upe, šauru grovs]; [tukste, 

ragoräaj. 

//. azari: gaisu azars, krapan'išku az., ķiņkāusku az., pogosta az., 

ūzuloju az.; [dvīta azars, skuķa az., uboģinis ezereņš]; [muischas es., 

sihļu es.j. [IIa. prūdi: [lielais prūds, zastavu pr.j; [siwu purwsj. 

12. pūri: dravis ļļ dravys pūrs, iūzinis || iüzinys p., meža p., nagofdāis p., 

ožu 

p., piertis ļļ pīertvs p., prancuzietes p., 

šaūru 

p., t e 

irēls, 

teiteļa p.; [brigitas pūrs, briežu p., dīvinišku p., gaišais tīrels, lelais 

teiriels]; dsehrwenu p., čalu p., welna zeplis, weesires purwsj. 

13. pfavys: grizaüskos p[avis ļļ pjavys, janapolis pjavys, jaüno pļin- 

tāuka, krapan'išku pļ., pļintāukas, soīīdarleics, sudarinys pjavys, 

šauris, v'£rtĢžis, visietes plavys; [grižausko pļ., grvuža jeb 

bryuža pļ., kolna pjavys, kopu plavys, luksti, moruška, rotupjaj; 

[istschahsne, morga, roudu pf., sraģu olksna, tschakeņasj. [13a. lauki: 

dzērvju lauki, janopoja teirums, krapansku t., linejis t., līpenis t., 

mežamolys t., mykainlsu t., pilensku t., skosu t., upmalis t., var- 

287 

tovsku t.]; [ahschu mugura, buschu lihdums, dsirnawu druwa, ragu dr., 

statu dr., welna zeplisj. [13b. ganības: ligorciavas, sidrabas].

288 

14. meži: darhbe, dambrin'e, diveniškis, drav'e, graizi kol'n'i, IM 

pridĢ, loča vacums, öpsinys, saläotoka, staģolksn'e, staģu dryva, 

vapnys vazums; [bubinu sils, Igjarklis, kraukja perēklis jeb krauk- 

liņa, loču bierzs, rocyriojs, stāja äryvaj; sapschene, kasu m., lahzene, 

nakauņa, namenes, treijtelsj. s14a. vietas mežos: dagums, 

dzjārvina, nokyuņa, rietis sola, žeidu voloks]. [14b. tilti: bei- 

nara tilts, greiztilts, kraukiinis t., kuorslais t., lapu t., neicis t., 

opšinis t., skaistais t., slobodas t., zastavu t., žvyrynis t.]. [14c. ceļi: 

jedvigovys groblis, klinģercejs, lineja jeb vaco lineja, ļopavsku 

groblisj. 

15. stidziņas: lopsolu stidziņa, majaka st., mainos upietes st., 

opšiņu st., opsolu st., retys solās st., roga dryva st., teirelišku st. 

17. kopi: b°uku soias ļļ solys kopi, jedvigovas k., iüzin'is k., kriski- 

nānu k.. muņču k., seiļu solās k., spoģu k., zarinku k.; [mieru 

kopi jeb mieriņu k., vuškanu k., zvīdrānu k.j. [17a. krysti: 

sventura krysts]. 

18. solās: cukriņa saliņa, glaudu sola, jedvigovas s., ružu solās saliys 

[dāugavā]. 

19. izvördt: b°uka, čomānc, daģis, drancānc, grizānc, kiūlinc, komočs, 

ķiņķevskis, lejiņč, malnacs, pondānc, pupiņč, pürplis, rinķevičs, 

rudānc, rujuks, svykls, timšānc, tumānc, undufs, vajuks. 


a)dvietas pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): bainban, bebran, bikcrnik, bitzan, breidok, bruman, bul- 

»Ott, cirsch, dillan, dosckan, dsaltan, bfelbts, dsen, glaudan, grignlan, grisan, 

kayran, kalwan, kampan, karklin, karklinski, tauschet, keturan, kibbin, kiulin. krappan 

iudrie 

krapan, krischkian, kriwan, krummin, kudan, kupschan, kussin, lasdan, leyn, lipsckan. 

mescbantz, mcschiu, mesckpopur, miglau, mischin, moschan, muntsch, paksck, perkun 

prinssau, pukiau, puntzul, purpliS, rymschan, rymitzan, rudan, rudgal, ruscha, rutkans, 

skapar, skuja, skuķis, smelter, smikorst, spak, spalan, spogis, sprugan, staschan. 

steppen, strot, sarne, swidran, swirgsda, timschan || tymschan, tnman, nschnl, wagal, 

walsan, wassarawtsck, wasan, wiltzan, wusckkan. 

3) māja vārdi (1811. g.): kalniscdki, muntsch, nidsgal, seyle, widswalst ! »IM* 

walstd II widswaldts (1826. g.); (1858. g.) velbywki, bvlsckak, buika, cirsch, dillan. 

dingal, gaidsilolvskij, gicgicr, glaudan, grisan, indris, jankowsky, 

kalwan, kankar. 

karklin, keyrc, ketran, krappan, krisckkian, kritvan, kulin, laurinowitz, lein, lepper. 

letzte, lubgan, luttinsky, malinowskij, mallan, mcschgalla, pere, perkonischki, pitran, 

plan II plon, platzan, puppiu, pusan, rakkat, raubischka, rimschan, rinkewitz, roma 

nowsky, rndewitz, rudon, rulluk, ruscke, sacharowitz, Sfubre, skukke, smikkerst, spedļr 

stasckan, swikle, schpaks, saranek, sawitzky, swidran, swirblis, swirgsde, scbeimund

schurille, schurowsky, timschan, trantowsky, tumann, uschull, waserauds, widswalst, 

wuschkan [ceļminiki, karativīši, kātavnica, krapanski, linejski, mykainiši, pasilenski, 

pyurinlki, sylagallsi]. 

Y) kruogu vārdi: saschene, baltaiskr., iusine, sloboda kr., tschakenes kr.]. 

b)janopoles pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): aksul, bayka, deksnis, didul, glaudan, grawiht, grisan, 

jaunklawing, judris, klautzan, kosul, kupplan, lasdowki, leynik, ligim, meschan, mister, 

pawar, pitran, Pusan, rudan, rudgal, sauski, strod, wasan, wersckuk, wisckker. 

ß) māju vārdi (1811. g.): glauban, podswinne, sosnowka; (1858. g.) vēl: deksnis, 

eygim, grisan, jassanowitz, juchnewitz, kohken, naruschka, onsel, pusan, rudgalw, 

rulluk, uschul. 

Gārsenes pagasts — 

gārsenieši. 

/. mājas: bajāri, butkēni, elnēni, elsīte, indeni, jakäni, kažūoki jeb 

kažuokiški, kukaleni, kurmiški, laūkagaļi, pāškāņi, prunkeni, püor- 

māji, vanagi, vārkavīši, viduģiri, vileni, zimbji, zīltzni, žļābji. 

2. muižas: gārsene. 

3. poļvarkas: jaūnmuīža, rūdupe, vecmuīža. 

4. baznicas: gārsenes baznīca. 

5. skūolas: gārsenes pagasta sküola. 

6. krüogi: bajärkrüogs, muižas jeb baznicas kr., ruobežkr., skur- 

steņa kr. 

7. kalni: bābukāīns, milzu k., pāškāņu k., zapes kalniņš; [pilskalns, 

schabiņu k.j. 

8. upes: elsīte, pīestele, susēja; [matschkaj. 

9. upītes: butkenu upīte, pagrunda; [lahtschupe, wehrtescha jeb plutes 

upej. 

10. ezeri: bezdibeņa ezers, dēļu ez., vecmuīžas ez. [jeb alstrupes es.j. 

//. purvi: [baltmuižas pors, plentaukaļ. 

12. pļavas: akmeņīņe, dubīķe, lejupjava, telētņiks; [andženiške, askine, 

lielā pj., vacumi]; [darschinäweta, deglis, gerwakäklis, kudläla, ļuņiņa, 

maischelņiķe, naujadarai, plute, Pölfmrschai, sarbinta, stadätwete, 

tschasņaķiņasj. 

13. lauki: [iždēgēla, ribiniksj. 

14. meži: gailiske, kabütiske, trāks; [jilgabrada, schķindelischkij. 

/6. ganības: šerūote, vaīdaģine; [kaļņes, meldiņes, meschķurisj. 

16. ceļi: pagrunda, [butkānu ceļš, kukalīnu c.j. 


289 

19

290 

17. uzvārdi: andžans, asaka, babīets, baītmans, balulis, baraviks, 

baöblis, bütfns, dufnbris, ellekss, grigāns, guds, ģirūns, indāns, 

jakāns, kabūtis, kalniņš, kalnīets, kažūoks, kulitēns, kupčs, kurmis, 

ķeīris, māliņš, plakans, puida, puntzns, pontāks, pupiens, putra, 

salabaūda; spischtschan, pluhsche, porter, radwill, rahwin, ramman, 

sakkal, sehbre, sprindschuk, swirsky, saldāk, schillan, schlabje, traule, 

uhbel, urkiht, wannag, willan, wintschel]. 


māju vārdi: a) (1811. g.): andsann, anschan, aschack, babbert, ballul, baltmann, 

buhten, dumbre, girum, griggan, grischke, gudde, indan, jackann. kalneet, kaschok, 

kulliten, lcelaus, leycn, pieschtschan, Plackann, Plüsche, putre, ramman, rawin, 

sehber, sellen, «albacf, sckackel, schimann, traule, ubel, urkit, willen, wintschel. 

ß) (1858. g.) vēl: bajarischka (leelaus, uhbel, willan), butkan (anschan, baltmann, jak- 

kan, jasse, jurr willan, keire), elnan (indan, kalneet, schimann), elsiht (aschak, baltmann, 

schimann), jahnan (aschak, pischtschan, pluhsch), kaschokischke (indani, raman), kukkulan 

(dumbre, kaschok, Sprindschuk), kurmischke (jakkau, kalneet, schimann), laukegall (griggan, 

radwill, sprindschuk), paschkan (grischkan, indan, puide, schimann), prunkan (ansckan, 

buhtan, jakkan, kalneet, rahwin), sihlen (afcbaf, baltmann, dnmbre, grischkan, indan, 

kristap, rahwin, schillan), simble (buhtan, plakkan, pluhsch, puppeu, ramann), schlabje 

(aschak, dumbre, leelaus), Waldau, saispuri, apaļam, bubuļi, dumperaui, emsini, gren- 

b«e, Purmali, wikumanij. 

Kalkūnes pagasts — 

kalkuntešt (tag. lauceses pagasts). 

/. mājas: a) kalkūnieši: abejiski, abrāmovka*), bālakājiški, bāza- 

lišķi, bimbīriški, bļaudiški, cigānovka, dubovka, dzisna pavlovka, 

gar6eliški, gļinovka, graveliški, ivänc-vka, jevsējevka, krinica, kro- 

piški, kuchariški, kumpiniški, kupčiški, lauriški, loskutovka, malta 

jeb malkava, mat'viški, panasuki, pauliški, paupiški, pölocka, prie- 

kijevka, rateļi, rotiški, sginka, starodvorišče, tänaji, trāniški, vis- 

keri, voloģina, zvoniški; b) 

medumieši: čibliški, griniški. 

paberza jeb paberzeniški, pasariški, šķirstiņi, sodiški, vanagiški, 

zeltiški, zemiški, zvirbļuški. 

2. muižas: baltā foļvarka, berkava, berkineļi, jefrēmovka, jeruzaleme, 

kalküya, karlinovka, klotiški, liginiški, liljenfelte, malütki, marinova, 

medummuīža, michnövka jeb randanu m., neifelte jeb tamožņa, 

pakrvpiški, romaniški, rotiški neifelte. 

3. miesti: grīva, jūdovka, miderkūni. 

4. baznīcas: berkineļu baznīca, grīvas b., judovkas b., miderkūnu b., 

voloģina 

vectic. b. 

*) gravis (> ) nozīmē vārda uzsvara vietu.

5. krūogi: berkineļu krüogs, dubövka, kajis kr., karčevņa, kriveijmost kr., 

križovkas kr., sginka. 

6. sudmalas: kalkuņas sudmalas, pankracu s. 

7. kalni: apšruti. 

8. upes: daugava, janövkas upe, lasenbergas upe, lauces upe, pokrd- 

pišku upe. 

9. grāvji: čornij ručej. 

10 ezeri: lineņu ezers, meduma ez., silu ez., svenles ez., šķirstiņu ez., 

višķeru ez. 

//. dlķl: llginišku dīķis. 

12. avuotl: maņdikoval (avuots). 

13. pļavas: berkineļu pjavas, Jeruzalemes pļ., köstrica, miehanovkas 

pļavas, repišče. 

14. meži: apšrūtu mežs, blaudiskī, gorochovije, griniski, kožinija, liela 

sila (boļšaja sila), maly namēnei, mazā sila (malaja sila), novinas, 

ostrovā, pankrāci, ruķeļi, tobakiny, trikopci. 

15. ceļi: eģiptes ceļš. 

/6. tilti: kamenij most. 

/7. kapi: altkirka, berkineļu kapi, dubovkas k., grīvas k., tanaji. 

/5. uzvārdi: barčs, berziys, borisovs, cālīts, čermaks, gabrans, garkajs, 

gravels, jasvens, jegörovs, junels, kalniņš, kolomāžnikovs, kumpiņš, 

kvetka, ķerģels, laurans, lukašēvičs, Jeonovs, maliņa, maskalūns, 

matveiks, meškovskis, noveniekis, prēķels, proščenko, ratāls, rat- 

kēvičs, rimjāns, ročenko, šiliņš, skroms, smilgins, sokovs, širokovs, 

šostaks, švilpe, trans, vanags, višķers, zils. 


a)kalkūnes pag.: 

«) pavārdi (1807. g.): igaun, issaht, kasak, prekul; (1811. g.) vel: asuschels, balter, 

darbe barbey, brusgul, daugul, dähdel, gassin, grawel, jannel, jateneek, jese, jusch- 

k>s, kaugarre kaukarre || kaukar, kehpel, kergalle, kirken, köders, kosack, kurschit, latwell, 

mahling, massen, meyne, missan, paberse, pallabbi, pellenis, peksche || pekschis, pree- 

kul, puhren, reine, rettel, skutte, smeische, sullain, swikke, sarne, semelle, sohsel, 

trahne, wassar, wildan, wisting, woitz. 

P) na/u uarrf/ (1811. g.): asuschel, babudin, darbe, bartsche, bogdanowitsch, Vau- 

gel, dädel, gabran, gassin, gedreit, gillische wloginon, grawel, grubischen, guddel, 

gurgut. illischke, issat, iwanow, janin, jateneek, josewitsch, junnel, jurrewitz, jutsche, 

kasack, kergalle, knipste, kumpin, kurschit, latwel, laure, lauretzky, maling, martschul, 

wasche, matitzki, matuschewitz, matweck, meyne, missans, moskal, natschisky, pallabbi, 

bletfcbftn, preekel, rettel, smeische. swike, semelle, siegmund, sohsel, schamait, tartar, 

Krahne, 

tscherbitzky, wannack, wassar, woitz; (1826. g.) vēl: czerbitzke, hischke, kus- 

m'Wt, lauretzki, markisckke, mistoss. 

291

292 

b) karlīnes muižas pag.: māju resp. sādžu vārdi: (1811. g.): loginova 

(sādža), kas vēlāk paliek par karlīnes muižu, samadura (sādža), staschalischki (sādža) 

(1826. g.) vēl: grmischki; (1850. g.): samadurischky (sādža), grünischki. 

c) lend* erņas pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): garkey, jurken, katan, färbet, smilgin, timper. 

ß) māju vārdi (1850. g.): aleksandrowicz, borowski, garkey, ilgin, iwanow 

iwaskiewicz, jaswin, jurken, katan, kardel, razewiez, smilgin, stepanow, schama 

schwirkowski, schukowski, szatrewicz, timper. 

d) liginišku muižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): daugste, dsennewitz, garkai, Piper, rauda, ruran, smilgin 

timper, Malsch, woitan. 

ß) māju vārdi: afanasjew, bartuschewitz, belawskij, buran, bücf, daukste, daug 

ste-cichanowitz, dsemidaw, fedotow, garkai, garkai-daschkewitz, isakow, iwanow 

jasinskij, jewlampi, kirilla-zipkin,kolosowskij, kolosowsky-riemann, kwetkowskij, linde 

lossinskij, merschwinskij-gehran, mikiferow, mikitin, mironow, mischkowsky, misck 

kowsky-rauda, moslowsky, mucha, naglis, orlow, palianowitz, rauda, rotschenkow 

ruran-daugste, ruran swirko, smilgin-garkai, stepanow, schama, timper-trahn, wawilla 

woitkewitz, wolodin, ziziruk-belauskij, zurkewitz. 

e) medummuižas pag.: 

a) pavārdi (1807. g.): knipste, swikkc, tummel, wischting; (1811. g.): abar 

bartsche, gabran, gauzer, grawel, greeke, gribbe, guddel, jateneek, jeske, junnel, jur 

gelle, kasak, knipste, köder, latwell, lisken, mahling, matweck, missan, natschiskij 

pletschken, preekel, puhren, rettel, skutte, smeische, snllain, swike, swäder, sarnc 

tumel, uschain |ļ uschan, waikutt, wannack, wassar, wisting, woiteck, zibel ; (1858. Z, 

vēl : asckuschel, ipat, kaukar, kumpiu, pletzken, skrasdeneek, «milpc |ļ schwilpe, scbwick 

schweedre, uschen, wehtrin. 

ß) māju vārdi (1811. g.): babudiu |ļ pabudin, bindar, gabran, gauzer, grawell 

jeske, junnel, knipste, latwell, lisken, maling, matweek, meintet, missan, natscbiskij 

narcziszki, preekel, pubren, sarne, thummel, uschain, wannack, wassar, woitcek, zibel 

(1826. g.) vel: bebet, gantscher, jatneek, stepanca, snllain, schmeiscbc, Sigmund 

(1850. g.) vel: dulken, grawel-tschiblis, jatneek-swilpe, jurrgell, kumpin, lauretzkij 

mahlin-schlichta, swilpe, schostak, schileika, wistin. 

Y) muižu vārdi (1850. g.): berghof, lauzeshöhe. 

(Kurcama pagasts) 

— 

(kurcumieši). 

/. (mājas):* a) kriviņišku (rajons): antakoli, girviski, kļaviski, 

ķirkoļi, ragauyiski, skatiški, smirģiņiški, vilkapuors; b) kurcuma 

(rajons): baltiški, biruliški, britaņiški, grendze, guļbinka, kamariški, 

rudmiņiški, silniski; c) laukesu (rajons): auguliški, greveliški, 

kruķi, mātišķi, rudmiņiški, šarkiški; d) šeinovkas (rajons): abe- 

lišķi, adališki, ažupiški, grebļi, kaļņiški, rimšiški, stumbrina, sviļiški; 

e) krumsku (rajons). 

*) sugas vārdu ietvērums iekavās ( ) rāda, 

ka tādus te latviski nelietā.

2. (muižas): eģipta, ģirviški, ilze, kriviņiški, kumpiniški, kurcums, 

laukese, šviļpiški. 

3. (baznīcas): 

laukeses baznīca, tščeva b. 

4. (skuolas): kriviņišku sk., kurcuma sk., 

5. (kruogl): krivimost kruogs, 

tščeva kr., zeļonka kr. 

6. (patmafi): tščeva patmaļis. 

7. (kalni): krivojmost kalns, zelta k. 

8. (upes): laukesa, skirna. 

šeinovkas sk. 

laukeses kr., paberža kr., spivakišku kr., 

9. (ezeri): dervaņišku ezers, grendza, guļbinka, ilzes ez. (ildzes), 

klavisku ez., kruķu ez., kumpiņišku ez., kurcuma ez., rebeži, 

samanka, smelinskas jeb laukeses ez., stašišku ez., svilpišku ez. 

/9. (purvi): kļavišku purvs. 

//. (pļavas): antakoļu pjava, zacharku pļ. 

12. (meži): ilzes jeb šeinovsku m., kriviņišku m., kurcuma m., pušča 

13. (tilti): krivojmost, tartaks. 

14. (kapi): brataņišku kapi, laukesu k., paberžas k., skorlatišku k., 

tščeva k. 

/5. (pavārdi): asāks, bernats, liskins, rakucs, rūnāns, vainovskis. 


a)eģiptes mācītāja muižas jeb vilku miesta pag.: 

») pavārdi (1811. g.): listen, sohsel, Wasser. 

ß) māju vārdi (1811. g.): listen, wasser; (1826. g.) vēl: junnel. 

b) ilzes muižas pag.: 

a) pavārdi (1826. g.): gerbis, kumpin, lakis, mikul |ļ mikulis, plurz, rimscha 

swilpa || schwilpa. 

ß) sādžu jeb māju vārdi: abeliski, gereiniski (sādža), mikuliski, stalbowka, stum- 

bran, subbriski, scheleikiski, tomaschiski (sādža); (1857. g.) vel: kumpin (mājas), plutz 

(mjs), rimscha (mjs), rimschan (mjs), schlicht« (mjs), schostak (mjs). 

T) poļvarkas: eleonorenhoff 

c) kriviņišku muižas pag.: 

«) pavārdi (1858. g.): gailewitz, gassin, grawel, Palabs, pauluk, pohdan, pret- 

tut, rake, raubischke, smilgin, sweikart, scharne. 

P) sādžu vārdi (1858. g.): antakol, harowije, ispatiscbky, klawisckek, ragawni- 

scbek, salwischek, skakischek, stasischek. 

d) kurcuma pag.: māju vārdi (1826. g.): butrim, granikk, jurkian, kasan, 

maserski, mauscha. mikulani, smilgin, stasulani, swirko, szilling, undriwien; (1850. g.) 

vei: baltrowen, bruttan, kardel. 

293

294 

e)laukeses pag.i 

a) pavārdi (1811. g.): galwa, garkai || garkaij, kardel, katen, keijris, 

smilgin; (1850. x.) 

vēl: kriwen, kruck, mausche. 

ß) sādžu vārdi (1811. g.): auguliszek, dubowka, garkaischke, kropischke, meza- 

runga, 

nischki, pokropischki, rakowszuna, rybaczijsczki, smilginiszki, spiewakiszki, scharkischki; 

(1826. g.) vēl: jassiwieni, podwerba, tijmperischek, tribuchi. 

Y) kruogi (1811. g.): baznīcas kr. 

S) poļvarkas (1811. g.): holendernij (= olendere). 

1. muojas: 

Lašu pogasts — 

A. jaūngrīnvaldes pogasts — 

B. vacgrīnvaldes pogasts 

C. hogenbčrģes pogasts — 

D. laša pogasts — 

A. jaūngrīnvaldīši 

zacharanka. 

B. vacgrīnvaldlši: 

E. lusbšfģes pogasts 

F. šederes pogasts 

lasīši. 

lasīši. 

jaūngrlnvaldlši. 

— vacgrīnvaldīši. 

hogenberģīši. 

— lusberģtši. 

— šederīši. 

basāki, kokaīniški, pokuliški, pūdiški. 

C. hogenberģīši: 

bleīviški, kraūkļi. 

D. lasīši: 

aleksandraüka, apšine, asinauka, augstkal'ne, bagdanauka, balakanci, 

bältruki, baradaüka, bärkauski, barsukine, berezaüka, b6rgfilde, 

bfrziņi, birkēndre, vacböfs'ki, cīlāu-vuškāni, cüoleitöbulnlki, Č6f- 

vonka, vacčunčuļi, čuviki, dačaraūka, daratiški, dideliški, diriRi, 

kolna-dobulnīki, dubaūka, dubiški, dubline, eiķenrode, endin?, 

galinava, gālvāni, gāfbenaūka ļļ garbynaüka, garinaūka, gārla- 

miškas || garlaniškas, gribaūka, griīīteļi, ģeķeļi, ivanaūka, jucišRi, 

kadari, kalne, kāfsunaūka, kaūpukolne, klupcāni || klupsāni, kolna- 

kopi, kozupürs, kr°ūziņi, kulmaņi, kuzminaūka, ļacki, lapfes, lesiņi, 

maksimaüka, marijlāuks, muravanka, neīzofģe, nemirska, nikalinka, 

novicki, okman-cuoleits, oldari, olgina, pagraničnaja, pasta- 

raūka || pačtaraūka, paūļuki, pažarine, pāvi, pitentāle, plēntaūka, 

pope, pūriņi, pūčkas, rabenaūka, rajas, rāncāni, razmatkas, ravim. 

rūbežnīki, ruodāni, sārmuliški, sasali, sasnaūka, springini, straz-

daüka, sulas, sunakļi, susekļi, svarcevska, svēikat-Hpa, šaltāni, 

jaūnšapranovi, šuvacki, tālvaldes, tatjūniņi, upmaļi, ūzulari, vališki, 

veplišfti, vinagradi, vitengova. 

E. lusberģīši: 

dērvāni, ezeriņi, ģārdāni, kraūkļi, pab^rži. 

F. šederīši: 

ältäni, balataüka, baraviki, gudeliški, kolna-rasimi, pakapine, po- 

piški, pūšļi, undulnoviks. 

2. muižas: annas muiža, bčltmuīža, jaūngrīnvalde, vacgrinvalde, ho- 

genberģe, laši, lustberģe, šedere, štembufga. 

3. poļvdfkas: berenfelde, burenova, daratine, hermansdörfa, jalgaviria, 

jaūnlaši, 

Imdenļelde, neīgūte, ombērģe, pabfrži, vitkuškas, zofija. 

4. bazneīcas: eglaines katūļu baznelca, lašu bazneīca. 

5. skülas li škūlas: lašu pogasta skula. šederes sk. 

6. krūģi: apšines Krugs, asinaukas kr., berezaūkas kr., blusines kr., 

brusovankas kr., ctzrvonkas kr., dumblines || dublinkas kr., jaūn- 

grīnvaldes kr., kāntofkas kr., lagaukas kr., lašu kr., lusberģes kr., 

mölines || mūdines kr., pakapines kr., pašulines kr., raūdas kr., 

rudzaītes kr., šederes kr., vitkušku kr., 

zasrankas kr. 

7. koī'ni: bäfsuku kolnc, dubiks, kaūperk., kungu k., lopsu k., pilkolnc, 

papovskaja garā, raudmuīžas k., rubynu k., zalataja gara. 

8. upes: eglaines upe, grīnvaldes upe, 

ilūkstes upe, lašupeīte. 

9. upeltes: ģeķeļu upelte, kuprinka, laundoru upe, maīupeīte, mārģinu 

upelte, paberžu upelte. 

/6. azari: annas muižas azars, böltmulzas az., endenes az., kal'nišku az., 

kolnamuīžas az., lusberģes az,, omberģes az., paberžu az. 

//. prūdi: lašu muižas pruds, pašulines pr., 

deres sutmalu pr., štefnburgas pr. 

raudas sutmalu pr., 

/9. pūri: annas muižas pūrs, coüku p., dzfrviņu p., garmališku p., 

germansdorfas p., karšunaūkas p., ritceļa p. 

13. pļavas: bidrene, dūbūo likna, ēlkšņu pļava, garüo pļ., gola pļ., 

kolna pļ., kolna krūga pl-, kruga pļ., kubuline, ļovānu pļ., maci- 

niškas, meža pļ., mozī dubiciņi, plosos, pļāntaūka, počkas, puķine, 

sasales, suseklis, upes lēiču pļ., ušu pļ., vacums. 

14. meži: deksnis, dubiks, siliņč, spacirnais, vacums. 

15. birzes: ģeķeļu birze, kopu b., lēlais plecs, rabynaüku b. 

16. kroūmi: blüma krourni, grūova gols. 

/7. stygas: vacborsku styga. 

295 

še

296 

18. stidzlņas: kulmapu stidziņa, spacirnaīs. 

19. krosti: barsuku olas, dziļūo grova, jedušine, lozdusķines, ļovānu 

krosts. 

20. lēiči: borska lēiči. 

21. kopi: černaūkas kopi, 

šederes k. 

lašu k., möiin$sk., neīgūt§s, k., pabfržu k., 

22. izvüordl: altāns, andžāns, bluzmans, cūoleits, galvāns, kraūklis, 

okmans, pūslis, rancāns, unduls, zvifbuls. 


a)jaungrinvaldes pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): gehren, kokan, suban, woitan. 

ß) māju vārdi (1826. g.): gerthan, pipirischki; (1858. g.) gehren. 

b) vecgrinvaldes pag.: 

a) pavārdi (1826. g.): appel, bleidel, lupgan, marzulan, putzka; (1858. g.): aisck 

bel, dumbre, mundan, pawischke, swirbul. 

ß) māju vārdi (1826. g.): apelitz, berschan, blussin, bukelischki, bukischki, gawri 

lischek, kokalischek, leitanischek, malmischa, pipirischki, Poschelina, saweliewka. 

c) hogenberģes pag.: 

a) pavārdi (1826. g.): althan, anzan, bliwe, ermusch, kraukle, krüggel, pusslis 

skumbin, strasde, subbatel, talftum, undul; (2857. g.) gubbel, stumbre. 

ß) māju vārdi: bliwe, nowik, strasde, subatell, undull. 

d) lašu pag.: 

a) pavārdi (1826. g.): bertlen, brücke, czunzell, galwen, grigul, kokan, lepe 

midder, monka, solne, sketter, stakansch, sulle, sullex, waggul, wiltebieb; (1850. g 

dugga, gabbran, grābekli, mahlin, mahrkulan, nesin, puhschke. 

ß) māju vārdi (1826. g.): bertlen, blusmann, brücke, grigul, kokan, lepel, midder 

sallne, stakausck, swirbul, waggul; (1850. g.): ballentins, heckel, pochom, poppow 

rebbenowka. 

e) lustberģes pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): asser, brukke, gahjehjs, garose, grabekle, lampan, lappai 

lassmann, lohkis, ockmann, pataga, repsche, skrohder, snedse, snikker, wahrne, wen 

del, zahlit. 

ß) māju vārdi (1858. g.): galle gehrden, widdusgehrdeu, krewin, kalnepabersche 

pakaln, smilteneek. 

f)šederes pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): altan, bliewe, ermusch, jaunischan, jaunsem, juraschan 

kraukle, kupren, mulke, puschle, saukan, skunbin, spine, stresee, subatel, sunkan 

undul, zekan. 

ß) māju vārdi (1811. g.): ansan, anss, vöttcher, ermusch, garber, jaunischan 

mulcke, nowick, petronel, Prokop, pudubnick, ragowski, rasinen, saucka, strasde, sun 

kau, undul, wareluck, zeckan; (1826. g.): anzan, lassmann, russimen, spinne, wayczug 

(1850. g.): gelowka, marlzuk, puhsle, saukan.

Pilskal'nes pogasts — 

pilkalnieši. 

— (šļozbergas pogasts) (šļozbergskije). 

/. sätas: a) kanicpoļskije: doļņickaja, gorovaja, gryvka, kudeiki, 

kukļi, kurmiški, kvjatkovščina, lapiski, lugovaja, šaršuni, šaūļi; 

b) kazi mi riski: jechimoviči, kazļiški, lazdiški, munde, pris- 

tanskaja ģerevņa, smeļi; c) judvigovskije (jeb raguļiški): 

vaiküji, valpitri, varliškas; d) šļozbergski je: bifži, bytyna, 

buči, dryginiski, drönku sola, dubiški, gaj(i)ški, garbunovka, gulani, 

ģeriški, kal'niški, kalvanu sola, kankari, k'ülinu sola, ļopovsku 

sola, myltynäni, mukaņi, piskuni, puri, raubiška, sabaji, siviški, 

stašāni, stejmaka, šadeika, sakali, šarmiški, šuri, švilpiški, tumšāni, 

tutini, uguļi, užuļi, vaiküli, zvidriški. 

2. muižas: dubuliški, jadzāni, kanicpoļe, kazimiriski, paguļaīīka jeb 

tenāfefte, plikiški, raguļiški jeb judvigüva, šļozbergs, šuri, zaciški, 

zameeka. 

3. mīsteņč: yliükste. 

4. bazn e īcas: yliükstes bazn e īcas. 

5. krūgi: paguļanka, vygodka. 

6. patmaļas: yliükstes patmaļas. 

7. kol'ni: zamēčkas jeb zamkas kolnc. 

8. gravas: dubizers. 

9. upes: yliükstes upe. 

10. upietes: bobryca, 

munde. I 

//. azari: boltāis azars, dubizers, kankaru az., küorslsis az., malnāis az., 

muküona az., puplaškys, sabaļu az., sasaju az., 

12. pūri: boltais pūrs, b°ūvani, gacis. 

tartaks. 

13. pļavas: galveniški, prystaines pjavas, sasaļu pjava, vajpitraukas 

pļavas. 

14. ganiebas: vyganc. 

15. atmatas: polanka. 

/6. meži: dubizera mežs, yliükstes mežs jeb šļozbergas m. 

17. ceļi: razboiski most. 

/-5. tylti: malnais tylts, poguļankas t. 

19. kopi: doļņickije kopi, yliükstes k., kalnanu k., judvigovas k., pe- 

trisona k. 

20. familijas (izvārdes): bacane, baika, bytyne, bružyks, cüociets, 

daģis, dranka, egliets, garškis, grycänc, ģereņč, jakubanics, jechi- 

297 

movičs, kalpüonc, klimants, kornodžs, Jopa, krapanc, kuklis,

298 

k'ūlinc, küokainc, ļimanovičs, rnarģevičs, mazeika, morenc, mukānc, 

muftinc, petrövskys, poļšs, polovičs, purvinskys, pūdānc, ryks, ryls, 

rymsa, rurānc, sabārs, solna, škut§, šteļmaks, iūburs, vaiķānc, 

vanaģelis, zarynka, zuryla. 


a) kanicpoles p 

a) pavārdi (1826. g.): eggtn, grützan, mukkan, multan, raubischka, wangiel 

wannag; (1850. g.): ermusch, nesin; (1858. g.) vel: bagis, garkul, kampan, lahze. 

leytan, tertel, wutzan. 

ß) māju vārdi (1811. g.): gudsun, raubischka, wannag; (1826. g.) vel: choro 

schinsky, eugim, grützan, sajontz, samorntzky, wanagiel. 

b) šlosbergas pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): aleksne, ballodin, baltronis, baltzans, behrsing, bimblis. 

bittin, bleiwe, brydickis, budschaus, eygin, eylin, garbulins, grisan, jehrans, johnķ 

jouuschan, kalwan, karelle, kaupau, ketpan, kewel, kiulin, klautzan, kockum, kucklis. 

kurme || kurmis, kustusche, lasdahn, lasdofsky, lelaus, lotscheS, mohsan, oleksna. 

pawul, Plöns, prussan, prussing, puhdan, puntzel, putne, raubischke, rauckin, rurm 

rijmzan, sabbal, sausky, skridle, spittelis, sprugian, strad, schackals, salleys, swid- 

ran, «cbagarfe, tymschan, tschamann, ubull, ugull, untan, uschul || uhsoll, waikull 

wall Peter, wallant, werpel, wiltzan. 

ß) māju vārdi (1811. g.): bandomir, becker, byttins, bogdans, bratschkofsky, 

bruischick, bruncka, buicko, gaigan, grilewskij, grisan, jadsan, juchnewitz, juchno, kal- 

tvan, kewle, kaupanis, kiulin, klautzan, kockin, kolosofskij, kornatsch, kucklis, kurme, leytan. 

lopows, loppe, lnrup, markowsky, miltinan, mohran, mohsan, mowille, muckan, mm 

ran, nearbud, oleksna, panarsky, petzan, pleppis, prussan, pudan, puntzel, raubisckkc. 

rauckiu, rubscheneek, rubbicks, ruhran, rutkup, spittel, sprugian, 

sarrinck, swidran, 

schadeika, schagatt, schutinsky, tauck, thanan, tymschan, tschamann, uschull, w

ķerubina m., lēimaņi, lindo adži, manfļi, miku?s, osmaņa m., 

palsānu m., puncuļu m., pūrašto a 

ls, sle 

ipo a 

ūzuli, vģžu m., viliškis, vizāni, voitiški. 

C. kazemirlši: 

m., švūiji, titeriški, 

čūrišķi, kr°umiņi, sinevišķi, stZrķišķi, vai6inišk.i, vZvarani 

(lēl-, moz-). 

I). lavidīši: 

akminišķi, bistru m., 

bolūža m., bluzmaņi, c°ukāuši, igauņi, 

jaūniķi, kalnišku m., korklišķi, lustusis, lustaūdžu m., mežmaļi, 

mežupu m., mizeišu m., polvarišku m., pövulänu m., puslāuki, 

raģenišķi, repņiki, strautiņi, streļcova m., uļuku m., 

E. prūdīši: 

akminiška m., amasišķi, 

vaļtirīnes m. 

ānciša m., āntanišķi, apinku m., 

barišņiku m., bojöru m., bušu m., c eiruļu m., 6?erve, ģeīdas m., 

ģllišķi, kaūšeļu m., klintes m., kotužānu m., 

ķerubinu m. jeb 

isģirii, masuja m., miķelišku m., miz e iša m., petrĢļi (lel-, moz-), 

prides, pūrāna, püormaju m., rudoaks, 

slavinska m., streļķi, st°uru m., 

studāni, upmoļu m., valāinc, veibūma m., vuškarani. 

F. vāfnišku ļaūds\ 

bagdāni, dūdeļi, janulāni, kakarāni, korkliņi, linārti, lūpalāni, 

Saišķi, pazarišķi, reiniški, strodi, 

vidžu m. 

2. muižas: boltmuīža, guļbine, jaūnguļbine, jākubova, kažumere jeb 

kažmervale, lavide, marinova, mežmuiža, prūde, st°ūru m., 

vāfnišķi, zaļo 3 

m. jeb zaļmuiža. 

-5. e 

bazn icas: subates bazn e 

ica. 

4. misti: subate. 

5. skūtas: boltmuižas sküla, guļbines sk., prüdes sk. 

6. krügi: böabu krügs, ceiruļu 

kr., c°ukāušu kr., grendzes kr., lapi- 

nes kr., padvarines kr., r°ucupes kr. 

7. sudmolas: prüdes sudmolas. 

5. e e 

ķiģeļnHcas: kapen icas ķiģeļn ica, .guļbines ķ. 

9. kolni: guļbines koīnc, subates k.; [augstais k., ābelnīcas k., āpšu k., 

W. 

egļu kalniņš, grūbu k., kopu k., kumeļk., 

lazdu k., 

lielais k., 

liepas k., pilskalns, priežu k., roganu k., šausmu k., vilku k., 

zaķugales k. [9a. uzkalni: kazpura tilts]. 

lejas: leju kolnc; [dvēseles gr., dziļa gr., garo līkne, zagļu grova]. 

J l> 

upes: lapines up e 

ite; [kozupe, līčupīte, raudu upīte, svuiclriņšl. 

299

300 

12. azari: boltmuižas azars, briņķinu az., dubiķis, kažumeres azari, 

möcitöja az., subates azari, svuiļu az.; [babiļovka, bramanu ez, 

kamiņčas ez., pīļu ez., svils]. 

13. de iķi: guļbines de iķis, lavides d.; [putrenes d., robežas d.j. 

14. ovūti: jūsteļu ovūts, lapines av., manfļu av., šiliņa av. 

15. pūri: anc eiša pūrs, grauza p., kāulineicas 

p., 

kudliška 

p., lemešu 

pūriņč, opalāis pūriņč, pīguļas p., pļavas p., salnoklis, streļķu p., 

vēžu p., ze ilišku p.; [boltmuižas p., dzērviņu p., gorsines p. jeb 

plimbales, laipu p., smilktines teirēleits, teirels jeb boltmuižas 

lielais p., zivju p.]. 

16. pļovas: ašūklis, darēimi, grauza pļova, jauno plentaūka, Kaule- 

n e 

icas pļ., pūra pļ., vaco pļentaūka; [apaļā pļ., bačku bola, brečka, 

dzija pļ., garo pļ., kazu pūrs, krīvu pļ., ķirmaline, laiviņa, lauru 

pors, leiceiši, lielas pjavas, meža pļ., pesteļa, pūna pļ., rataberže, 

saliya, sinevišku pļ., smilktines pļ., ievu pļ., vāverine, vuškupe]; 

ļbehrsu purws, 

rahzenaite, salneklis, tehwa pļ.j. 

buttu pļ., kahsu purws, leepas pļ., pupu purws, 

17. meži: atauga, bärzu pūrs, bērziņi, dfļu kaīnc, dubiķis, kāulenīca, 

kaūšuļu gols, kundziniški, s°ūnokļa mežs, subates m., 

tāvu pļova, 

vacums; [bērzu šiliņš, deksnis, grūbas, kažumera sils, Krīvu ceplis, 

lielais plecs, skarba sils ļ| škarbu sils, žeidu sjakaj. [17a. krūmi: 

grūbas, Kriša atauga]. [17b. ganības, aparas: smilktine (gan.), 

štarkineica (gan.), svuiļinka (ap.)]. [17c. salas mežos, purvos: 

dīva dorzs (p.), līpas sola (p.), paradīzes dorzs (p.), pūdu sola, 

sloku sola (m.), vilku sola (p.)]. [17d. dūkstis: azariņš jeb linar- 

tines azariņš, melna dūksts, putrenes pūrs]. 

18. ceļi: lopsolu celiņč, opsu celinč; [briežu taka, cirtuma c., 

lavīdesc., 

lāču meža c., nāves c., vēršu gana c., žīdu markas celiņš]. [18a. 

tilti: čigānu tilts, lavides t., stirnu t., upītes t., velnu t., zirgu t.]. 

[18b. salas: līdaku salaj. [18c. atvari: priežu atvars]. [18d. 

alas, bedres: ogļu bedre, suņu ala, velna ala ļļ velna ceplis]. 

[18c. mārki: čūsku mārks, kopu morki]. 

19. kopi: boltmuižas kopi, guļbines k., kažumeres k., lavides k.; [ka- 

miņčas kapkalns, lūstu kopi, prodes k.j. 

e 

20 izvordi: aizticis, čūriškis, grāv its, kalvānc, kaniņč, klišānc, krankals, 

mačulānc, mikass, prūss, prudiškis, rāubiškis, rikstiņč, važanc, 

viliškis, voverānc.


a)baltmuižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): apsan, aschak, ballul, bcesais, bramman, buhtan, buhte, 

ellex, ewel, gudde, johsan, kakkeran, klidsing, kondrat, kopman, kraukle, krissun, laschak, 

lauren, leelaus, leelzelausiu, leinet, lupelan, melneek, podsche, razing, reksting, rusge, 

sabbulis, sarkenbiks, seering, sinnar, sprindschuk, strasde, schappel, schesken, schüttet, 

schatten, twintik, ubel, wahrne, widsche, zirulischke. 

ß) māju vārdi: aa) (1811. g.): aistilte, andsan, ballul, buhte ļ| bute, buse, gaschin, 

grendsen, josen, kakkaran, kalne, komordzki, kraukle, krauklen, lappelin, lehnart, melnick, 

podsche, rusga, sarkanbikse, sinar, strasde, schappel, tscheschken, ullitzneek, warne, 

widsche; 3?) (1858. g.) vel: ahsischke, appohk, appuschkin, bernardt, esser, gälte, 

grendse vēlāk reimischke, kasuppin, lupelan, ohsolmelnick, pawar, purmal, woitischke, 

zirulischke. 

b) gulbenes pag.: 

302 

bevftng, bigu, drasch, breede, endin, ermusch, essar, granting, kakeran, kalnitz, kart, 

kasul, kauling, kauschel, kesteran, kikul, kimsch, krnmming, krusing, lampan, lapping, 

lenk, matschan, muischneek, pekussc, pintik, putzka, sarkanbiks, Smilkting, sprigul, 

staignl, streike, strunge, Schoden, sakit, sihle, ullnck, wehdsel, wesing, wilzing. 

ß) māju vārdi (1826. g.): busischki, gaidischki, geida, gilischki, ilginischki, katu 

schanischek, kauschelischki, knkulischki, ledischki, mekelischki, minjock, ohsolischki, petre- 

liSchki, purwischki, rudack, rudackischki, siwanischki, starpischki, storkischki, schedi- 

schki, scheskenischki, uschkuruschki, wawerischki, znrischki; (1850. g.) vēl: kutschan. 

1. mājas: 

A. ancinīši: 

Rubinu pogosts — 

A. ancines pogosts — 

B. dunovas pogosts — 

C. rubinu pogosts — 

rubiniši. 

ancinīši. 

dunavīši. 

rubinlši. 

3višk3j3, bakša, mizānc, putinc, rāups, skujānc, šadāika, tamaņi, 

valāini, vaļuks. 

B. dunavīši: 

a) abarūņu sola, babris, baltmaņi, celmenlki, gl e 

izdeniki, klāucānu s., 

Kj3vu mājas, kriškanānu s., luksti, rāubišku 8., rāciņu 8., ritiņsola, 

ritiniški, reiti jeb zusinis, ruskuļu s., skrimbļi jeb dzeļāuskas m., 

skudru s., smaļiniški, soitišku s., subata, šaršuni, vylcäni, vuškānus., 

ziperiški; b)zaku gols: baltmaņu mājas, dronkas, kunga sāta, 

lazdāni, pr°usiniškas, trantāuska m. 

C. rubinlši: 

apalānc, apaļš, barāuclši, bokö a 

nu sola, dronku 8., dūnas s., eglūne, 

grauzu koīna (sola), ģāurānu 8., kokanišķi, kozuļņi, mykäine, mocu 

mājas, morāni, (pod)grāuzi, prūdsgalīši jeb apaļi, pūdānu 8., rikstu 

kolnc, rubiksola, saviči, subata, vārslavāni, vyrbulsola. 

2. muižas: ancines muiža, dunovas m., ģereniški, kozuļņa poļvarka 

jeb izabeļina, m3rj3N3V3 poļvarka, rubinu m., tadynava. 

3. baznHcas: dunovas bazn e 

ica, 

4. skūtas: dunovas sküla, 

rubinu sk. 

rubinu b. 

5. krūgi: ancines krūgs, apšine, dunovas kr., lozdu kr., rāciņu kr., 

rubinu kr., syla kr., zesernīks jeb 

zeseru kr. 

6. sutmolas: asaru sutmolas, āuzāna s.; [straumes]. 

7. kigeln eicas: dunovas ķ(ģeln e 

ica, izabelines k., rubinu k. 

5. koīni: rupšiniku kolnc; [augstais k., cece, justeliški, magirks, stā- 

v3is k.], [naudas k.j. [8з. pakalnes: kaupu, velna briele]. [8b. 

lejas: upelsj.

9. upes: äaugava, eglüna; [carpaja upe, roucupe]. 

/9. upites: ģāurānu upīte, lācupes upe, zeserniku upīte; [kaļķenica, 

kārklu upīte, uloja]. 

//. azari: dronku azars, kāusiņč, marjanavas azars, skrajazars; [ro- 

bežnieks]; lbiudins, puhschtiņa es., wakuksj. 

12. prudl: sutmolu prüds; [bryuža deiķis]. 

13. olūtl: boltāiš olüts, malnāis olūts. [13a. lauki: āpšuls, dabra, 

liekņas lauks, upes gals]. 

14. pūri: auzu pūrs, dronku p., ķiķeru p., ülas; [cērpājs, dievdārzs, 

dūnu purvs, gaišais tīrels, visocka p.J; spuhfchtins, welna purwsj. 

/5. pļavas: cārpāš, ciņu leics, 

dārdace, dreles l e 

ics, grauzu 

tura le ics, 

e l 

ics, kan- 

krista leics, 

krugspļava, luksti, miltiņl e 

ics, olksna, pHn- 

tāuka, pūra pļ., sūtņu l eics, ulaja p|., zābaciņa; [dobaine, galcla, 

izdegas, lejas pļ., meža pļ., mukānīca, pintupe, veidernīca, vilk- 

kaula (pļ.)]; sgluhschi, loschrauka, stascheneeza, wehja dahrssj. 

16. meži: carpas, štārvu kokts, razbāinīku kokts, ülas, vacums; [atauga, 

griäiskis, kjavajs, majakas sils, parumba]. [16a. krūmi: cērpājs, 

deksneits, skutiņš]. [16b. ganības: assi, briedene, cērpājs, clam- 

briys, dzeņauka, krauklene, podunajis gan., vecumiņš]; sdirwons, 

pustene, sahbazenej. [16c. salas mežos, purvos: pagalms]. 

[16d. ceļi: gareniškis, raktais c., usnaines c., zušu c.]. [16e. tilti: 

augstais tilts, baznīces t., eglones t., kajku t., riteņu t., šoldras tļ 

17. e 

stidžiņas: nīdrāja stidziņa, z ilines st. 

/-5. kopi: dronku kopi, dunovask., encinesk., rubeņu k., skudru solās k., 

vuškānu sola k.; [kaulu kalns, liepu kalns]. [18a. krusti: soitišku 

krusts, vuškānu kr.]. 

/9. solās: kristausku sola, kumeln e icas saliņa, madaļiņas s. [dāugavāļ; 

[kumeļa s., zvanka]. sl9a. līci: krista I.j. 

20. izvordi: abarūnc, adiklis, aditāš, ancits, ānzānc, arkliyc, asars, 

baltmanc, b°uka, baltaruņģis, dreļāuskis, gräuzs, ģerenč, kaktiņč, 

klāucānc, kriškānc, ķeirs, ļuļa, olksna, pürplis, pūrits, raubiska, 

rimars, rimels, sauskas, skuclra, strods, šoldra, vāsulis, vylkäs, vylks, 

vuškanc, zarinka, žagars, žāimanc. 


a)ancines pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): anzan, czaman, 

rytyn, stasch, strod, tanan ļļ tananis, tukis, ubul, urķis. 

duna, gaylis, kiebin, klauzan, raukiuis, 

3) māju vārdi (1811. g.): anzan, bokan, bruschyk, graus, rasna, raubisckka, 

urķis, wallynis. 

303

304 

b) dunavas pag. (podunay): 

a) pavārdi (1811. g.) anzan, balgar, bondar, brens, giel, grysan, grūsta, 

gullan, kakin, kalkis, kerrekass, kettran, kuhlin, kussin, lasdans, lehlaus, mall'is, milti 

nan, mossan, pukian, pnntzel, skrumblis, skuttan, sprogis, sprugan, seysan, swiet 

ran, swiedrisch, uhdre, wayslis, zirsche; (1850. g.) vel: banenik, dimont, dranzan 

tranzan, dvelle, imbre, jerryn, keire, kiuling, krumming, laitan |j leitan, luschan, olksnc, 

spagis, swikle, schagat, wilke || wilks, wilziug, zaiman. 

ß) māju vārdi (181 g.): abbaran, baltman, bruschik, droncka, frantzan, gaile 

gailis, graus, gullann, justel, kawinsky, kiewel, klautzann, klosowsky, krischkeinan, 

kucklis, kurmis, resne, rimmitzan, ryttin, ruckian, rupschincek, rnskul, sknddra, sturans, 

subbat, schogat, uschatzky, warslawau, wiltzan, wuschkan ; (1826. g.) vel : anķ. 

olksna, plonn || Plöns, pukkan, raubiscbfa. 

c) rubinu pag.: 

3. (baznīcas): neibornas kat. baznīca, ostrovas vectic. b., sīķeles lut. b., 

tartaka krievu b. 

4. (skuolas): červonkas skuola, juganijas sk. lielbornas sk., 

5. (kruogi): červonkas kruogs, grosbornas kr., muravkas kr., neibornas 

kr., sīķeles kr., tartakas kr. 

6. (sudmalas): grosbornas sudmalas, salonajas s. 

7. (kalni): faļtofas kalns, grosbornas k., liepu k., neibornas k., tar- 

takas k., virvišku k.; fskrudalienes k.J. 

8. (upes): daugava, neibornas upīte, salonajas upe, sīķeles upīte, tar- 

takas upīte; salschaukaj. 

9. (ezeri): baltais (lielais, mazais) ezers, dūnakļa ez., juganijas ez., 

kirjanišku ez., klepinu e.z. (zaklepiņu ez.), melnais ez. (lielais, mazais), 

redutku ez.; [silezers]. 

10. (pruodl): sīķeles prūods; [vecsalienas dīķis]. 

//. (purvi): červonkas purvs, kleinbornas p., majgrauzas p., plintovka, 

sarkana sūna. 

12. (pļavas): červonkas pļavas, jaškinluch, krušiņnik, palavinišku pjava; 

slielä pl-, mazā pļ.]. 

13. (meži): červonkas meži, janomolas m., 

lielbornas meži, mājgrau- 

zes m. jeb vecsīķeles m., neibornas meži, salanajas meži, sīķeles 

meži. 

14. (tilti): neibornas tilts, poguļankas t., salanajas t., sīķeles t. 

/5. (kapi): červinkas kapi, elmeniešu k., grosbornas k., putramišku k., 

sīķeles k., tartakas k. 

16. (krāces): geitviniški, grosbornes krāces (daugavā). 

17. (krasti): sīķeles krasts, (daug.) 

18. (likumi): kirkuzu līkums, (daugavā). 

19. (uzvārdi): antiņš, aveniņš, baluodis, bārzdiņš, bluzmanis, celmiņš, 

chudojemņikovs, čunka, čūders, galviņš, grīslis, gulbis, jansons, 

kalvans, katovičs, kudlis, lancmanis, leduška, lfnevičs, līcis, me- 

žaraups, mežīts, michailovs, misiņš, pakalnis, pantevičs, retzuobs, 

rudzīts, sakalovskis, salenieks, seskis, spauļonoks, sprūoģis, stepa- 

novičs, strautiņš, šulcis, tīrels. 


jaunbornas muižas pag.: sādžu vārdi: sduppuri, kirkusi, lasoska (latv. 

aisuppe», urscheliļ. 

lielbornas muižas pag.: 

«) pavārdi (1850. g.): niras, spalwen, swilluk. 

ß) sādžu vārdi: lalschanka, daniltschiki, ifkischki, jankischki, oresckniki, palnmisckki. 

LUR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 20 

305

306 

polowinischki, polwarek, popelkastschina, redutka, refchkowa, wirwischki, wolokij. 

y) pofvarkas : klcinvarni jeb dünafeldhof. 

c) mazbornas muižas pag. 

a) pavārdi (1850. g.): birou ļ| birod, nirasch, svilluk. 

ß) sādžas vārds: polowinischky. 

d)karlinovkas muižas pag.: 

a) pavārdi (1850. g.) : kupre. 

ß) sādžu vārdi (1826. g.) griuischki, logiuvva, samodura || samodurischky, ēta- 

schalischky; lgurki, sasteukal. 

e)salnijas pag. (1811. un 1826. g.): 

a) pavārdi (1826. g.): agieinek, balbun, kayrisch, kansel, kianpa, mathulan, miser, 

pipin, rymscha, skriba, ūdra. 

ß) māju jeb sādžu vārdi (1811. g.): aa) salnija: baluly, baluischki, brenzischki, 

breschnaken, bubei || bubny, charun, dawidischek, gaegerei, kirlischek, krommer, lip 

szyski, rasgall || roszgali, starinsky, tupunz. ßß) p 

o ļ v ar k a hieronimova: ba 

rawik, kiewisch, miser, padgerni, szlapaki. yy) P o 1 v a r k a j a ne m oh 1: Heid 

wedischek, putrelischki, ryszanowa. SS) poļvarka johanina (juganija): brc 

benischky, micheiszki, petrischki, tortack, ss) nolvarka molhausen: borowka, 

zasypi. ££) pojvarka siķele: keiran, reskin, semein, schatranova, wolszeni. 

[salnijas pag. vēlāk vēl: sādžas: elmenischki, jurretschonka, keiran, mickc 

lischki, sayzischki, zelmenceki ; pojvarka johannina (jcd juknija) ar sādžu grebbe 

nischki. poļvarka opatschnost; ahbel, akmen, charuni, dirwan, podnnaj, prode. 

purelischki, puschtscha, silleneeki, stirne, sassipij. 

f) salnijas pag. (1858. g. un vēlāk): 

cc) j a u n s aI n i j a : aa) pavārdi (1858. g.): awotneek, biskop, bēgle, graubing, 

klaweneek, kohreet, leijespukke, leijing, lihdak, ohsoling, ragewitz, sprohge, strauting. 

timmuk, swirbul, wieksne, wihting. ß?) sādžu vārdi (1858. g.): areschnik, raguĢel 

raskvlniken, wezellerna, woitiSchky ; YY) miestiņa vārds (1858. g. 

sādža): staņuki ar skrudaliņu. 

— 1811. 

g. ve> 

ß) vecsalnija jeb červanka (1858. g.): aa) pavārdi (1858. g.): kaĢ 

swirbul. ßß) sādžu vārdi (l858. g.): barauki, czerwouka, chrapanow, illnschki, kiri 

lischek, lapianischek, tapuni; [bolotniki, kasimirowka, kirilischki (dahrsnceki, strautnccki 

salnijaj. 

maschinischki, ostrowij. yy) pofvarku vārdi: scharpinowka, dirwanischki, maz 

g) sikele: 

a) sādžu vārdi: ldorotischki, folwarck, heidenischki, hclmanowa jeb griscktschonka, 

jarmenischki, kasinzi, moralischki, murawka, orenischki, resgalli, sergejewo, smuzina, 

schafranowa, schilou'ka, wvlosdiinij. 

ß) pofvarku vārdi: sjaunsikele jeb pulverks, rasalischek (vēlāk: siķeles mež- 

kunga muiža), rudsenischki jeb korososj. 

Y)sīķeles mācītāja muiža: mājas: lborowinki (= mcscha inuiscba', 

kriwoselzi, smetana, sarotte).

1. (mājas):* 

Skrudalinas pagasts — 

skrudalinieši. 

aäamava, buä'iski, cibuki, cibuļiški, dubeļiški, garvatki. 

iniški, jakiski, kalniški, kajesniki, kampiski, kaptiliski, kiverniki, 

luski, ļintopiški, paüliski, putaniski, raguliski, raüpatiski, rubāniški, 

sadņiki, saviški, staigiski, suriški, svikliski, šeršeniški, vidriski, 

vitaniski, voitiški. 

2. (muižas): bruņenes muiža, dubenišku m., elernes m., 

kriļasu m., 

lasenbergas m., lasmuiža, marinavas m., skrudalīna, sivalkas m., 

tābaras m. 

3. (baznīcas): 

elernes baznīca, skrudalīnas b. 

4. (skuolas): elernes skola, lasmuižas sk., 

skrudalīnas sk. 

5. (kruogl): asinovkas kruogs, brusovānkas kr., dubovkas kr., elernes 

kr., lagovkas kr., 

slabodkas kr. 

6. (sudmalas): marinavas sudmalas. 

7. (kalni): 

kalnišku kalni. 

8. (gravas): cibuļovkas grava, kalvisku gravas, lagovkas gr. 

9. (upes): daugava, lagovkas upe, lasenbergas upe. 

10. (ezeri): burmuižas ezers. 

//. (pļavas): marinavas pļava. 

12. (meži): kriļasu mežs, lasenbergas m., lasmuižas m., marinavas m., 

tābaras m. 

/5. (tilti): cibuļovkas tilts, lagovkas t., lasenbergas t., 

14. (kapi): elernes kapi, lasmuižas k., marinavas k., 

/5. (krasti): elernes krasts. 

/6. (sēkļi): elernes sēklis, lagovkas s. 

/7. (atvari): elernes atvars. 

/5. (līkumi): elernes līkums, lagovkas I. 

slobödkas t. 

skrudalīnas k. 

/9. (uzvārdi): akuls, asmjanskis, avenins, beķers, fjodorovs, juchna, 

kalamažnikovs, kalasovskis, klaviys, kokins, kriöals, ķeviss, lejiets, 

mikmans, navickis, paškevičs, pikins, pliska, pusvāciets, racs, 

kēvičs, rumuls, sarans, saučenko, servūta, 

rat- 

stankevičs, strēlnieks, 

sērsts, štrombergs, t'imot'iss, ulmanis, zacharēvičs, zubovičs. 


a) bruņenes muižas pag.: 

«) pavārdi (181 g.): baur, wanagowski, mangel. 

ß) sādžu vārdi (181 g.): kapziliszek, maslauka, mikitiszek, pustoszka, rumpiszek, 

euriüef, trikopie, walmiszen, vecbruņene. 

T) pofvarkas vārds (1811. g.): rotthoff. 

* 

Sugas vārdu ietvērums iekavas ( ) rāda, ka latviski te šos vārdus nelieta. 

307

308 

b) elkšņu muižas pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): gulbin, kissel, meschecan. 

ß) sādžu vārdi (181. g.) aa) a d a m o v a muižā: budziszki, dubinisK 

junnischki, kalnischek, stagiszki. ßß) elkšņos: cybriszki, harawarka, kiaupiszki, pu- 

taniszek, rataniszki; sjuchnischki, lintopifchki, lipinschtschina, pitafchka, purika, smilgin, 

swiklischki, swirskij. yt) vecelkšņos: brody, krapany, mostoffka, nerupy, strabo- 

rischki, waipina, wilkieli, wollynischki. 

c)Iasenkerggs muižas pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): geydan, jurran, maskulan, nagles || naglis, vutka, will, 

ß) sādžu vārdi (1811. g.): cibulissek, indianissek, inischek, jacowiscbky, kowa- 

lissek, moseika, obochoma, olrichowa, ossinowka, urbanissek; [brusovanka (ar kruogu), 

dsijanischki jeb kijanischki, kalesniki lassagorkij. 

d) lasu (1 1 e 1- un maz-) pag.: 

a) pavārdi (1855. g.) kolup, lllhsis, strailtin, saran, ubcl. 

ß) sādžu vārdi (1816. g.) roschanischki, zascienky; sdubofka, dumbrowa, kolo 

nisckki, medwezki, rapozischki, rorfinijchkij. 

7) poļvarkas: skoroļafchi, mazlasi, salminischki, steinfeldj. 

e) marinavas muižas pag.: 

a) pavārdi (1826. g.): ilgutz, pieken, prudan, saren. 

ß) sādžu vārdi (181 g.): prudeniszki, sadniki, sawiszki. 

f) tābaras muižas pag.: 

a) sādžu vārdi (1811. med- 

g.) bondaryszki, kalanischka, kropany, kuniziezky, 

wedska jeb pochomischka, mazIaZi, panliszki, ryzanischki, salmonischki, schudanischkv, 

walpiszki, zutanisky. 

ß) kruoga vārds (1811. g.): isborka. 

Stelles pogasts — 

(tagad raüdes pogasts) — 

stelltest, 

(raudenleši). 

/. mā°jas: a) raūdiešu gols: blinkiški, ciganovka, 

drazdovka, 

dz'ubka, grabuliški, larkiski, miskiyi, noskines, pečuriški, podiški, 

putrinka, rašaušiški, smelinka, zagorinka; b) stellieši: antuši, 

baravikiški, karkliški, kekliški, lapslauniški, mediķi, medufiški, 

mičuniški, mironiški, oberbergi, pagrendziņa, pakalniški, paupin?, 

piperiški, spuskas, skupene, tekliški, terteļi, unlenbergi. 

2. muižas: raudas muiža, stelles m., 

šarlates m. 

3. poļvarkas: apātiski, blbkpeite, ernastine, marjanovka, posileņa. 

4. baznīcas: grendzes baznīca. 

5. skuolas: šarlates skuola. 

6. korčmas: skujine, pakapines. 

7. sudmalas jeb patmaļas: raudas patmaļas. 

8. upes: paupine, raudas upe, upele.

9. ezeri: arlaks, galines ezers, karkliņu ez. jeb šarlates ez., marja- 

novkas ez., skujines ez., spuska ez., 

10. bolota: arlaks. 

teklišku ezeriņš. 

//. pļavas: barciški, plintovka, ratiniški, vilkinišku pļava. 

12. meži: baravikiški, barsukine, daniliški, grendzes mežs, lazdiški, me- 

diķi, raudas m., skaistine, stelles m., šarlates m. 

13. kapi: smelines kapi, 

stelles k. 

14. familijas: antuzevičs, belovičs, bikuličs, blēdens, cālīts, čepelovs, 

deņinis, ezers, gaudzējs, greīslis, gudels, jaūnpauls, kinduris, lat- 

vēlis, mežancs, morāns, paškevičks, podžuks, ragovičs, rakita, ra- 

manovskis, rončs, saukā, svidinskis, šaraņins, šostaks, vertinenis, 

vfvers, voitāns, voitkūns, zavadskis, zvejnieks, žukovskis. 


a) audas pa g.m 

a) pavārdi (1826. g.): adamehn, bakkan, dagis, dohgis, dohgesiitt, ilgen, janndsem, 

kadder, kaschc, padegel, rudegalis jļ rudegalw, szotnik, tertells, woitahn. 

ß) sādžu vārdi (1826. g.): aa) pie komoriškiem piederošu: aiswer- 

tifcbtt), dohgis, kamuntisckki, rudegalwe, tcrtell. tßß) pie marinovas piede- 

rošu: alt mühten, apimelniza, blinkisckky, kadder, laskischky, saltine. yy) pie rau- 

das piederošu: alt Mühlen, blinkisckky, gurnuck, melniza, middol, misckkin, noskin, 

pawischki, purwischki, raschantz, saadse, salline. 

b) s t e 1 1 e s p a g.: 

a) pavārdi (1811. g.): brehdis, gulbinsck, katelneek, knpschan, lasda, maizul, 

Pipper, raudewa, rimmen, rimscka, rudegalw, sckurka, tertel, wallak. 

ß) māju vārdi (1811. g.): antusch, asserowsky, damlo, gaytzun, gndelischky, 

janoran, kalwan, kaslowsky, kattelneek, lasda, lappoff, lapscklauk ļ| lapsdUann, lapsch- 

launisky, matznl, medeliok, mitznn, nowitzky, pipper, ralinsky, raudewa, rimmen, rym- 

cha, rudegalw, schuska, schurliska, wallack ļ| walluck, woytan, zukelisckky. 

c) šarlates muižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): bleibet, bukiel, gehran. 

ß) māju vārdi (1858. g.): drosdowka, glinowka, kaslowka, [feflišd)ft, owczinnik, 

peczurischki, podischki, pntrinka, rapzisckki, sackorinka, tschischowka; [kastowkaj. 

Susejas pogasts — 

susejiši. 

'* tnöa jas: a) meža ļduds: äizpürlts, apsinīks, atāni, azargrāvji, boltī 

kolni, bolūži, cifcens, ceiruls, 

dziļo 3 6°ükste, ezeriņš, gaīl e 

lts, ga- 

lējais, gubaniški, ģējģers, incenīks, jaūdzems, kalējs, kaīniši, kap- 

309 

tēins, kul e 

ites, kuzmas, Iakste igolas, oculauķi, pļavinīks, prudiškis, 

puormaļi, pūdiņi, ro a 

ceņi, reivāni, 

rubežnīki, sērdenīks, sulaiņi, sa-

310 

dēikas, ūgas, vonagi; b) dominlks, dupenīks, dübais kolns, dziļi 

grä°vji, Srstinīks, kalvani, kondrašs, klisans, kudraši, kurolas, ķeņģi, 

lēiMši, mežancs, meženīki, muzikanti, patmalnīks, petrāni, pliks- 

ā°res, skuškis, st°ūri, sudrabi, tr°üle, ulasi, vtzveri, viškacāni. 

2. muižas: ma°lupes polvarka, susfjas muiža, vylkupes p., zeītiškas p, 

3. skūlas: susējas skula. 

4. krūgl: jaunais Krugs jeb sudmaline, mežancines kr., storpas kr., 

ulasu kr., vaīna kr., vylkupes kr. 

5. sudmolas: vylkupes °ūdeņa sudmolas. 

6. kolnl: mežancines koīns, storpas k., vylkupes k. 

7. upes: radžupe, susfjas upe; [gübiniku upe, šķērseite]. 

8. grāvji: azara gravs. [8a. gravas: vonnas grovaj. 

9. azarl: belkāucka jeb lelazars, ezeriņa azars; [izdaga]. 

10. de tķl: suslas muižas prūds. [10a. mārki: kukutij. 

//. pūri: č°ušku pūrs, 

dūksts]. 

tumšais p.; [medņu pürsj. [11a. dūkstis: garo 

12. pļavas: bārzājo pjavas, kudja pj., lejas pļavas, olkses pļ., pļen- 

tauka, staņķa pļ., storpas pļ., sveķēline, žalana pļ.; [prīškas leiči, 

veiz6a6zine>. 

13. meži: ā°pšu kolni, bitenīca, garais syls, kukatine, mežancines, pā°- 

vulanu syls, slontišku syls, soīdenāis akmins, tumšais pūrs, vylk- 

upes syls; [klejais pūrs]. [13a. krūmi: pļeviņa]. [13b. ganības: 

mölupes ganības]. 

14. ceļi: bruģeits, [ulasu c.]. 

15. kopi: vylkupes kopi. 

16. izvd°rdl: bruņinīks, buciška, īlejs, kudrašs, lejiņš, lēite īts, melders, 

miltiņš, plikšs, pupa, resnis, sifmovičs, skuškis, sola, strods, st°urs, 

sudrabs, vilciņš. 


susejas pag. >W 

a) pavārdi (1850. g.): anschan, apalka, attan, ballod, bauble, bojar, buhman 

dole, duppen, girrohn, indan, irraide, jaunsem, jurrasch, kakstan, kalnesch, 

kalwai 

keischan, leitesch, meschanz, muzzeneek, patmalnek, pattran, pischzayn, plikschc, pohdscbe 

prohdischke, puida, rahwing, rahzin, riwan, rubbin, saldak, skohlneek, skndre, Skuschke 

stradding, sakker, sallebarsde, selttscbke, swirbul, theraud, treikan, rruhle, 

udring, ullass, urkite, wannag, wehwer, wihndeds, wihtoling, winschel, zirzen. 

twinti 

ß) māju vārdi (1811. A.): altan, bajar" ballosche, basular jeb kudrasch, beim 

schmid, dalitzky, domnik, duppen, galle, qrik, jankowsky, jaunsem, kakte, kalueu, kalwan, kl 

schan, koppe, kudrasch, kuptscke, kusme, latiscb, laude, lettisch, leposrazing, murneck 

palowitz jeb sihle, pattmalnek, Pattran, platter, pltffcbe, porrok, prodes, razingen

iwan, sennar jeb koppe, sille, skuske, slakter, starpan, swre, sudrab, selltischke, 

semolan, thruhle, wannag, wasscrauds, Weber, wilkup, wischkazem, zirzen ; (1826. g.) 

vēl: attan, domka, janka, kalnet, kengc, ullass ; (1850. g.) vēl: apschenek, dsillagraw, 

kandrasch, kurilla, mesckein, Pakkalnsrarp, slaminsky, stankewitsch, schadaika, turtschuk. 

Sventes pagasts — 

sventteši. 

1. mājas: a) aronieši: bambiniski, drikšniški, meinerciški, Nīcgale, 

poclvin'ska ; b) jaunsventieši: asinovka, āzāni, belmonti, brieža 

sola, bučāni, bundziški, danenfelta, kaclubovka, gatones, kakics, kal- 

niški, kaušeļi, krekliški, picuļi, pilaci, podborni, purviniški, rata- 

niški, rudisna, skrudaļina, svirki, silupka, timsani; c) vecsven- 

tieši: [d) apijaņi, sachaļina, svistapojej. 

2. muižas: aruone, grendze, jaunsvente, podkrižna, rubaniški, šiškova, 

uodiņi, vecsvente. 

3. baznīcas: grendzes katuoļu baznīca, sventes kat. b. 

4. kruogi: asinovka, červonka, jaunsventes kruogs jeb dubovka, ru- 

baniskas kr., šiškovas kr., vjazovka; [razduvaika]. 

5. meļņičas: aruones suclrnalinas. 

6. kalni: jelova gora, zalataja gorka, zamečnovaja gora; [egļu kalns, 

dobeļiņa, katelok, kuvarkalns, jisaja gora, napoljona gora, ožna- 

gora, soļevije gori, šilupka, talkayi, visejyikaj. 

7. upes: ar(u)ones upīte jeb silovka. 

8. ezeri: danenfeltes ezeriņš, dubačoks, gatenes ezeriņš, sventes ezers, 

uodiņ ezeri; [čornajo ozero, dubeņu ez., 

peskuņica, staškeviča ez.j. 

kimšu ez., krugina, 

9. pļavas: lielausiski, oruones pjavas, pļintovka, rateniškas; [aronskije 

lugi, asinovskije lugi, damborka, dirvani, ģerviški, jaicovaja požņa, 

misterucha, perliški, purviniški, samanica, taļkani]; [dulkļine, 

lelaunski, marculiški, melines, pičuļi, skavarcla, veidenes]. [9a. 

purvi: belaja bolota, gaiļeviča, lugovaja, lopa, mjalana, ochovski, 

zvonkajaj; [buraki, dukšni, duļ, dumbļi, karči, varniski, višņu salaj. 

10. meži: jaunsventes meži, voļči jami. 

//. kapi: bundiškas kapi, grendzes k., purnickaja kladbišče. 

12. familijas: arcimovičs, azans, bukeika, burakovskis, butkevičs, čemis, 

driksnis, eigims, gudelis, jankovskis, jasāns, jaunpauls, kaders, kas- 

nikovskis, kazlovskis, kokins, meinerts, micholovskis, minkevičs, 

pilacs, pučka, rirnsa, rudevičs, ruža, salcevičs, saulevičs, slabovičs, 

smelters, sjucila, surmovičs, timšāns, valpēters, viskers, voicēcha, 

voitküns, zarakovskis, zavactskis. 

311

312 


a)aruones muižas pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): bamban, dedeeka, degsnis, eigin, jassan, gipter, grigulan, 

grizan, kakit, tauschet, kocken, krauklis, melun, pusan, raubischke, sanski, schmetter, 

timschan, turi», tschemis, wusan. 

ß) māju vārdi (1811. g.): bungischki, gurne || gorna, nidsgall, uodzwiune; sba- 

ranauzkis, daschkiewitz, dedeka, dednis, gipters, gryalluns, grytzans, jassans, kakitz, 

kockan, koslowsky, krauklis, pusan (bambans, meinerts), rimschewitz, smelters, schum- 

skis, sawadskis, tschemirj. 

b) grendzes muižas pag.: 

a) pavārdi (1811. g.) aber, guddel, janpawlis, latwin, lasdan, sullain, schaudin, 

woytz; (1826. g.) vēl: apel, kokan, nschan, wanag. 

ß) māju vārdi (1811. g.): guddel, Sullaiu, schaudin, uzen, wanagas, woylieki 

woyciech ; (1826. g.) vēl: dubowka, kalnischki, latwelischki, ossinowka, pupinischke, pu 

rinischke, rudimen, uschauischke. 

c) sventes pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): appinay, asan, bulwan, bungis, butschan, deksna, brifaim, 

eigim, kakit, kiulin, knitta, kurschitz, lelaus, loban, meynart, miallan, miron, Pilāts 

Pilatz, pukian, pusan, raubischke, rymschan, ruben, rnran, smelter, struugis, sckakur, 

tanan, tymschan, wischker; (1850. g.) vēl: assan, eyspur, eyssen, gaylemitz, leppcr, 

pietzul, ruscha, schkoden, tanan, tschemis; (1858. g.) veldreimann, grause, jassan, 

jerring, lawenek, litsche, luyzen, multan, olssan, stuhre, Wasser, wasserauds. 

ß) māju resp. sādžu vārdi (1811. g.): alt-swenten, appinaje, losowski, podborna, 

podjesorna, schischkowo, timschan |ļ timschay; (1850. g.) māju vārdi vēl : barscbew 

skn, basilewitsch, bulwan, chatkewitz, chwidoschkewitz, drixne, dudaronke. eygiin, 

purw, gedziun, getschewsky, giedsian, jankowsky, jormack, kiulin, knitta, leybscb, 

lellaus, limanowitsch, lotischonok, meynert, mialan ļļ miallan, osckmiansky, petzul, 

pillatz, raubischka, rimscha, selischke, smelter, stepyanowitz, scharrippe, 3abarou>«fi, 

sareeka, sawadski, sielonka, schakur, tanan, tschemis, urbanowitz, wischker ; (1858. g) 

mājas rakstītas ar numuriem, 

un to ir I^XVIl. 

ci?

1. mājas:* 

A. lindieši: 

Jaunjelgavas apriņķis. 

Birzgales pagasts (savieti.) — 

(jeb lindes pagasts — 

bifzgalleši 

lindieši). 

a) augšdaugavieši: claugavas, Daugavas āzeņij, pilkals, plite, 

[podnieki], ruobežnieks, sausiņi, slaicltzns; b) daugavieši: 

lahdminahre jeb dekschņij, aža Kais, brüntani, brūveri, drāmpis, 

iģenes, jāunzemes, kapunes, kasurgas, kāpurs, ķezberes, lezmaņi, 

mälteni, maskjävi, mežatilkeni, nākšenes, pazumi, pleideri, rasas, 

rudzvi'lki, skābene, skadenkalejs, sirmeji, ticeni, uplejas, vāveri, 

vizentāli, viesēikas, zalits; c) libers, ņega. 

B. bifzgalieši: 

a) kazaku gals: āizsiles, dekšņenieki jeb dekšņi, 

drarhpits, äzilnas, eglite, juris jeb jurjanis, kalniņš, maztajķi, mu- 

cenieki, muguri, pētersūons, spurmahrej, pūriņi, remāuckis, riekstiņš, 

runči, silamikeji, si'ļi, sūna, svītenes, šmite, upenieki, valclavi, 

žultauskis; b) kuņas grāvis: ābarmans, baznictijkeni, kliebas, 

kliebas kalējs, krauklis, masini, malcleri, pakuļi, ruceļi, šļāunes; 

c) sila kakts: sila muižnieki, sila zemnieki, živarti; d) aügstu- 

pes, bāmbari, brüntani, bukas, buodnieki, cirsi, čukas, čūksteļi, 

dancatāji, dzenis, kalniņi || kāliņi, kalzemnieki, krēispuses, kristiņi 

jeb pelna kristiņi, kubulnieki, kugas, ķaūpi, ķiķi, lapsas, lāča-druva, 

lāči, liģeri, mauriņi, mazgi, pekšas, putniņi, pūriņi, rtztani, rimeņi, 

rieksti, rüozes, salas, sarne, sīpuli, skrūodupe, spirakakts jeb ķlnas, 

stānkas, svarani, taļķes, tāmas, trūcis, vēicrūozes, vēveri, vilcēni, 

zari, zāģeri, zīles, zibērģi; skaschwige, kreeke, lauzihschi, mauschi jeb 

ikki, fohdumlaip, ukri jeb sahrnasj. 

2. muižas: ana muiža, bifzgale, jauna m., kalna m. || kalla m., 

lauka m., 

linde jeb dāugavas m., priedes m., vecbifzgale, vidsm 

* 

— ~ nozīmē slaidi stieptu jeb kāpjošu toni, 

stieptu, .l mazāk attīstītu stieptu, 

-vel vājāk attīstītu stieptu intonāciju, a pauž grūstu toni, , krītošu, \ vZji attīstītu 

krītošu intonāciju. Tāpat arī Ilūkstes apriņķa vārdos.

314 

3. baznicas: bifzgales baznica. 

4. skūolas: bifzgales skuola. 

5. krūogt: auna krüogs, bifzgales kr., cükkr., dubas kr., rūobežkr., 

sila kr.; [taļķes krogs]. 

6. sudmalas: bifzgales vēja sudm., kalla-mugura sudm., lindes ūdens 

sudm. jeb eņģeļa sudm., pūriņa vēja 8.; [priežu leju s.]. 

7. ce/?//.' gamza darvas ceplis, lindes ķīeģeļc, markvarta c., putniņa c. 

8. kalni || kallt: auna krüoga kals, baznick., bifzgales k., grants I

18. tīreļi: čūsku tirelits, äamsu tīrels, griba t., ķirhsenes t., lapsu t., m3r- 

jenkas, salu t., sila t. jeb garärugäite, ūoša t.; [grēku tīrelīts, sal- 

— denais tīrels sausais t.]; [mariantihrul, paukas t., rahwe t., wilka t.j. 

[I8a. dūkstis: garās dūkstis]. 

/9. pļavas: bluķa meža pjava, brieža purs, dibanpurs, garārugāite, 

gradnas pjava, nüorume, särne, strīda pura pļ., sūodumpurs 

(:cūku purs, griba, pakajsila gals, zajakakts), tiļķena līelā pļ., 

üosa purs; [bluķu pļ., brazauska pļ., desu leja, jērupes pļ., kaudzes pļ., 

melderpļ., mīkstās pļavas, plēsa pļ., poļu pļ., pūces purvs, ragu pļ., 

rācenaite, smārdes pļ., vecas mātes rājums, vēverpriežu pļ., vilku 

pīsas pļ.]; sbreeschu rahjums, deksnes pļ., kasu kakts, kraukļu purwis, 

ķimsenesj. 

20. lauki: ezara lauks, kliebas I., liepas I.; [āža rājums, andrupenes I.. 

bazūnes lauki, cibenieku 1., krišjāņa 1., lāčvecums, padaga]; [irbu 

druwa, lemeschu l.j. 

21. meži: apaļais purs, atvars || atūors, bluķa mežs, bullansils, damšu 

tīrels, deksnis, duknāj(s) šiliņš, dzenišu pakalle, elksnatauga garä- 

rugāite, griba, gūosdruvas, 

iede ļ| īede, KÄrklleja, kraūkļa purs, krūšu 

kaili, ķirhsenes, lācenes, lāču druvas sils jeb cūkukruoga sils, mar- 

ļenkas maizes ttrels, tīrels, pakaļsils, panka, salu tīrels, ūoša kalli, 

vilka kaili, vīna strauts, zīles kakts; [alkšņa atauga, apsu m., asnu 

šiliņš, innes kakts, jumpravas m., klepersiliņš, melnais m., zaķa 

krūmi, zaļais silsj; sgarais m., meesas skahļi, wella lausumsj. 

[21a. salas mežos, purvos: āpšu sala, egļu s.. jaunās 

muižas s.j. [21b. ganības: apšu kakts, egles kakts, kumelaita, 

mēļu kubuliņš, priedaine, sauspurva gan., sudrabkalniņš, velna 

lauzums]. 

22. rüozas: parūoze. 

23. cirtumi: vella laūzums. 

24. alas: svītenes āpšu kails. 

25. ceļi: apaļa pura celiņš, ābarmaņa ceļš, briežu pura c., bullanu c. 

jeb jaūnās muižas c., kristiyc., lācenes c., mellais dambis + augst- 

upes c., salu c., skudru c. žīdu sasijā; [aunukalna c., kaķa celiņš, 

smilšu grāva celiņš]. 

315 

26. tilti: aūgstupes tilts, bifjoles t., brankūža t., cūkkrūoga t., čukas t., 

drarhpu t., kriekas t., kruoga t., lejas mugura t., māltanu t., pūriņu t., 

rūozes t., sila t., sīpulu t., sküolas t., skrüodupes t., sudmalu t., 

šifmeļu t., valäavu t., vīna strauta t., zemnieku t.; [aitu tiltiņš, 

cauņupes t., gulba t., kāvtiltiņš, kraukās grava t., lapu t., norumest.].

316 

27. kapi: auna krüoga kapi, baltupes k., barūona k., brüntanu k„ 

mācītāja k., m?ru k., plēideru k., saules kalla k., vīgantu k.; 

(kapiņu leja, zara kapsēta]. 

28. krasti: priedes muižas krasts, sila krüoga kr. (daugava). 

29. salas: līelvārdes sala, rerhbates s. (dāug.); [ķoņupe, līčupe]. 

30. straumes: ņegas straume (dāug.). 

31. atūori: priedes muižas atūors (dāug.); [pirtiņas dzijais atv., pīkstuļu 

dziļais atv., robeždīķis]. 

32. akmeņi: āriņakmens (dāug.); [krusta akmensj. [32a. kuoki: 

krusta priede, puigu ozols, putna priede]. 

33. uzvārdi || pavārdi: aprans, avens, drarhpits, dziedātājs, 

grävits, griviys, ģtzrmans, kuģa, ķezbere, lamza, lande, lejiņš, 

lieläuza, maižuls, mežapuķe, mudīgais, paleja, Ptzzele, puiga, puķe, 

purapuķe, purens, rīnieks, saülgüozis, saülkalns, sprūoģis, stünts, 

sūodums, svērenieks, teniss, upenieks, vecvagars jeb vecöogars, 

34. palamas: incels, pincels. 


(1858. g. r. 1. birzgales un lindes pag.): 

a) pavārdi: abolin, ahdcrncek, ahmur, akkot, anschan, aplohzin, arraij, aītff* 

kall, aunin, ansin, aweksis, babrcnit, ballod, baltrohse, bambarin, bandeneek, bandor, 

beļļa, birsneek, biskap, bitte, bratsckulis, lnikka, bumbeev, dahbolin, dahrsneek, dahwis, 

datan, decnetay, dcewkozin, bcffcbne, dimant, dirweik, draweneek, dnkkat, dumM 

dsilna, cglit, graudin, grenkau, grikkit, grnnda, gndde, imende, jannahrste, jannbirkan, 

jannsarr, jannseltiht, kahliS, kaktin, kalley. kalniņ, kapostin, kapporin, kirsis. klakw, 

klaweneek, klawing, kohsa, kollat, kneede, krastin, krehkis, krimmel, krohnit, krubmin 

kruhsmetra, kudliscbka, kursemneek, kweesis, lahze, lappin, lasdin, laukarohse laukasihle, 

laweneek, leepiņ, lihzit, linnin, lohte, lnhken, lnhse, magohne, mahser, marfau, was s 

rohse, mehtriņ, meschapukke, merkus, mnddig, muhrneek, musikant, 

ncedre, nibgart. 

ohga, ohsis, ohschekall, ohsolin, pabehrs, pahpen, pawil, pilat, pilder, pimpul, pluhmit, 

pobrin, ponitans, prizzit, puhpol, pukke, pnrragail, ramsin, randt, reekstin, rehtenĢ 

rohsit, runda, rnschin, salleneek, saule, sihga, sillappllkke, sillin, skaban, skabarg, 

skahbul, skohsa, skudrin, sknija, stursten, smilga, spilwer, spohre, spulle, stahwuss. 

steene, straunie, stnhrc, stnmbre, sudrabin, Suhnin, smareneek, schķeetneek, «cpuu)w< 

sahlit, saiman, sallum, salper, seedin, selle, seltin, scmmit, sillgalmis, swaigsne, 

Swcineek, swirbnl, sckirreika, scklabje, tauriht, tihkmaun, timma, tulpe, tfcbagan, 

uhdris, uhsar, undup, untin, wahrpin, werpel, wigant, wihksne, wihtin, wibtol, W* 

bau, wirwin, zakkaris, zellin, zelmin, zinnit. 

ß) maju vardi: ahdming, lauksemueek, pelnekrist, puiga, saulsarre, sililup, tilkc»

— Bieržu pogasts bierziši. 

/. m°äjas: a) m°ä c e ī t ā j a jaüds: bogmaji, br°ūveri, bulduri, ķērpi, 

pentfļi; b) muizgalīši: aizpüori, äizupits, alšāni, aüdzes, āu- 

sulosi jeb ausäres, bancāni, beitāni, b£rzīši, bikerniki, biterāres, 

blasāni, bramaņi, breivāres, 

e bul iši, calmäres, dasares, delvinīki, 

dudeji, d°ūķernīki, gargrūdes, grāmatnīki jeb grāmatneši, grāva- 

rani, gr e 

īvinīki, jaüdzemi, jurasi, kärpuskas jeb kungudrivas, klau- 

cāni, kopudrivas, ķeīzar e 

iši, ķesterāres, lāči, lozdāres, lukstenīki, 

misupi, mimalnļki, parzkäni, prīkulāni, pumpi, randiņi, repiņi, 

romuļi, rusiņi, šiliņi, sle 

ipi, solās, spaļvi, spruktām', stuburi, upes- 

slakteri, ūsāni, ūzulāres, uzulsola, vēži, vidzemnīki, zarhbarnīki, 

e 

ībi, zierņi, zolaki, zvanītāji; c) btzržgališi: alažāni jeb sila- 

klāvi, aūškīši, blākšinīki, buivāni, būorkanāres, endzelriīki, kakstes, 

kolnaj°āni, kopāres, ķeņģi, ķuči, leīmaņi, malgajvi, maīnucāres, 

mežanči, meikuļi, odumāni, pakalnes, pilskoīni, prisnāni, pušv e 

iri, 

putrāmiņi, puormaļi, repšinīki, rībulāni, rikstinīki, rusaki, sausi, 

sikšņi, silabrenči, sjlakl°avs, silāres, skrīveri, spuldzenīki, stariniki, 

strodi, škarstāni, °udināni, vaguli, v°ārzg°ūnes, varkaväni, vilkola, 

viergalāni, z°ānāni, zūdāni, žeikari. 

2. muižas: b?ržgales pusmuiža, bieržu muiža, dzalzinums, m°ācei- 

tāju m. 

3. baznīcas: bieržu baznīca. 

4. skälas: btzržgales skula, muižgales sk. 

5. krūgi: bieržu krügs, buļu kr., leīmaņu kr., sivānu kr., sp°ārna kr., 

ūzulkr. 

6. sudmalas: āizupīša sudmalas, berzīšu s., bieržmuižas s., dzalzi- 

numa s., leīmaņu s., silāres s.; fbuļu kroga sudm.]. 

7. cepļi: āizupīša ķigelnîca. 

5. kolnl: kuģu koīnc, lopsu 

kolni, pilkolnc, rūcāres koīni 

jeb °āpšu 

kolni, strāpesk., traktieru k.; [augstais k., avina k., grīziņk., zno- 

tenes k.; [8a. uzkalni: kuģu uzkalns, lapsu uzk.j. 

9. upes: sushjas upe, voldaunîca. 

10. e 

upHtfs: azarstorpas up ite, misup e 

ite, pistiņa, prīkulāna up e 

ite, 

pūdvāze, roktup e 

e 

ite, trumes upite, üzuläres up ite; [ermite, vārz- 

gūnīte, vēžupej. 

11' grāvi: lielais II lyläis konāls; [11a. bedres: darvu b., zalta b., 

zirgu b.]. 

317

318 

12. azari: aūškīšu 

azars, bancānu az., boltāis ezeriņč, brudiņč, 

klaūcānu az., lozdbrūdiņč, leliņč, malnais az., nümavas з?. jeb 

nüm3ünlku az., oklāis 3?., prīkulāna 3?., skr e iveru з?., vosarāja az, 

v°ārzg°ūnes az., vīsties з?.; fļovānu ez., spuldzenieku ez.]; [ista- 

biņas 

— 

dīķis]. 

13. püori: atināites p., bārzu püors, d|ļu p-ņč, dongu p., gargrūdesp, 

p., NÜM3V38 p., rikstu p., rulline.8 p., spulgu p., 

ške ibaisp, 

trokä olksna p.; [baltais p., kaukšņu p., kreisaliņas p., laipu p, 

lovškāna p., vilku p.]. [13a. dūkstis: sl3pj3 dūkstis]. 

14. pļavas: aniņas pļava, °ālups, barža püors, cecers, cepļava, cetv?, 

darhbra pļ., dareīmi, 

deglen e 

īca, diva 6°3r?s, dongu pļ., erm e 

it?, 

gl e 

izdene, grauza pļ., izdaga, 

e 

ivāni, j°āņa pļeviņa, j3ün3 pļ., kale, 

kaļķen e 

īca, kaļvu bärzi, kaūkšņi, kozu dāncs, krivu tilts, kume.1- 

e 

n īca, 

k°ümas 

püors, ķārtene, lakšines, leice its, ļipu sola, lozdas 

°35?, ļ°uns, m°ārānu gara, meslis, nūmaūnīka pl., old°ūnica, 

P°3vul3 pļeviņa, pist3, ra edzene, rācine ite, rāudupe, rüc3re8 p], 

saglu püors, 83M3ju bärzi, sāušups, s§ņu kolnc, sibern e 

īca, 

pūlu pļ., skusanāite, skūta, spruksten e 

īca, tāvaleicis, timāna pļ., 

trumes pļeviņa, tuntuls, tuņķeļa pļ., vilk3 K°3j3, viļumn e 

e 

īca, v ip e 

its, 

virtzksnis, zirgu drivas; l3lksri3 I! olksna, bendrine, cinaine, gaiļupe, 

galējas pļ., garo pj., glīzdupe >! glēizdupe, justanaine, kacīte, kolpu 

drivas, Kusk3 pļ., I3U?3 līči II leici, liepiņas kalns, locaine, loga- 

noms, 

lukstu pļ., M3rk3t3ine, misa, natraine, pora pļ., prūdi, putnu 

k3ins, saimes purvs, sasku purvs, spieta, tēvišķas, uburīte, vaina 

purvs, vilku istabiņa, zusenīca]; [dārdzāna pļ., dedziņa, gargrūdesp!., 

gar°ā vacāine, gl°āžu kolnc, īvu l e 

ics, K°3pust3 le ics, olksna, 

r°ūniķa leics, 

rullin?, sina püors, slakteru pļ., 

tre ikaļņa pļ., V3IN3 püors]. 

si- 

sudraba pļeviņa, 

/s. drivas: bārza Iäip3, dzīernavacs, kuces driva, I36?tzl

18. ceļi: bazne Icas ceļš, dongu cels, izdagas c., pāutānu c.; skazu 

kroga c.]. 

e 

/9. stigas (=tekas): plinšu stiga, s tpūla st. 

20. tilti: azarstorpu tilts, bfrzīšu tiltiņā, upes t.; sdaugaviyast., krievu t., 

lozdāru t., šķībais (t.)]; [dzalznoma 

trokais t., vēža t.]. 

t., gr°amatneša t., mešja t., 

2/. 6s/?/.' āusuleišu kopi, bfržgales k., hrglu k., kopu 

vacumu k., 

ķūcu k., muižiņas k., sivānu krüga k., °ūdinānu k.; [spuldzenieku- 

vagulānu kopi). 

22. linejas: līel°ā lineja. 

23. atüori: vaina atüors (sus£jas upf). 

24. kuki: audriya egle, pilskolna prīde; skalda egle, naudas pridtzl- 

25. izvdrdi: āudriņč, aüdze, avūtiņč Ц olūtiņč, b e 

igastāns, blak- 

šinīks, bramans, braucējs, bruņinīks, brutāns, catlaks, darbiņč, 

dardzāns, dronka, dubulāns, elksn e 

its, epiņč, griviyc, ierbe 

its, kalējs, 

kolnaraups, kolniņč, kalvāns, kaīv e 

its, k°arklis, kļavs, kr°ūmiņč, 

kundzāns, kupčs, ķamāns, ķops ļ| čops, lazdiņč, lenspelnīks, jovans, 

m e 

ikuls, meiders, mendijanc, miķānc, mizers, mojūoriņč, namniks, 

ņīdra, oparans, opsāns, pabārzs, palejs, pilmeness, p e 

ilāns, pl°ums, 

prikuls, püonts, püormals, raviņč, resnis, rublis, rukmanc, rupmējs, 

rūbežnīks, sal'minc, sieriņč, skatāns, skr°ūve, slikšāns, spuļģis, 

spūdris, stagars, strods, smüidris, šumka e 

|ļ šunka, tumšs, up its, 

upelnlks. upmals, uskurs, ürsta, ūzuls, 

e 

v igastānc, veiksna, 

vilneviss, 

zambrānc, zaltans, zībulāns, ziernc, žagars; [babrānc, 

balb°ārzds, cintiņč, dārbiņč, e 

isūnc, 

zidānc, zūdānc]. 

lāce its, mizeits, 

sītnīks, štatans, 

26. palomas: sprāgulāni (--elkšņu mežzemes paloma), illuška. 

ti. papildinājumi: 

(1858. g. r. l.j^B 

319 

320 

laimiņ, lakstigalla, lappiņ, lasduseed, laudan, lauziņ, leepiņ, leibe, leijiņ, lihdeks, lih 

tumi», lihsuk, luhlak, luhfis, lutter, mahran, maisiht, mednis, mecsiht, mehnes, meiste- 

rags, mescheneek, miglan, miltiņ, mnhrneek, mnischneek, muzzelan, muzzischke, naudiņ, 

ņcbrbnl, needriht, ohrmann, ohsmanniņ, ohsche, pabijan, paegle, pahpul, pakkul, pa- 

mar, pehrnau, pilmehn, pohdsiņ, pohrs, preediht, pukkiht, pukkjan, puppuriņ, purreniņ, 

purriņ, pusswahzeet, pussbarrneek, putriht, putschkiņ, raddiņ, radsiņ, rassiņ, rautiņ, 

reekstiņ, renngurt, rihdsiņ, rihmer, rimschan, rischkan, rohsen, rohsit, rubben, rubbikis, 

rubinan, rnhtiņ, ruhtlank, falbe, sarmiņ, saulespurriņ, sauliht, sansiņ, seemiņ, seetneek, 

sehjiņ, sihpolneek, sillezaunc, silliņ, simsohn, skrahgiht, fkndrc, skuijahn, sknijiņ, smelte. 

smnidriņ, sohdan, sottnik, spehlan, spittan, svohliņ, spriggul, sprohgis, spruhdsm, 

spnrriņ, ftattan, ftcbgc, ftirniņ, ftraddiņ, straumiht, strautan, strehlneek, struppais, 

stumbiņ, stllrmiņ, sudrabiņ, sudrabmattin, sühne, suhneklis, sullain, smikle, schampan, 

sadinan, saķķis, atmin, saļļkaln, sarriņ, seemel, scltan, seltmatt, semrazz, Min, 

sillgalme, sirniht, snohtiņ, sweineek, smirbul, smirgsde, schidome, schiman, tihrais, 

tiltiņ, rohriņ, tronke, tumm, nhsen, upmin, uppeneek, uppiht, nppmall, mahrpiņ, wah- 

meriht, maidsiņ, weesjahn, wihban, mihtoliņ, wilne, wilnize, wirbnl, mirsnize, zankal, 

zaunibt zelmiņ, znkknriņ. 

ß) māju vārdi: ansuli, ansnļahre, kappe, leelohzani, lehle, melnestrade, nadsani, 

nomalneeki, pirdaiņi, Salles slepkau, silleudenan, stradan, scedi, sohdanahne. 

NB. [mācītāja muižai senāk piederējušas bez jau minētām sekošas mZ- 

jas : blassaui, jaunsemmi, muzzeneeki, puhteļi, spaļmi, seedi, uppcs slakteri, widsemneck 

Mežkunga muižai sekošas : dessahres, lasdahres, meschantschi, rohsahres, silliņi, 

skrahschneeki, schkehrstanii. 

Daudzev(a)s jeb daudzeses p°ag°asts 

— daudzesieši. 

/. mājas: a) āizpūorieši: a) āizpūorfeši: aüdze, °aūman(i), 

belaūš(i), ģizes, kaļvits, kliban(i), krūmiņ(i), ķunč(i), mežmek(i), 

pupiņ(i) jeb riekstiņ(i), riniek(i), rūobežtriek(i), skudras, stampa, 

stānstiņ(i), straumes, šūlmeīstar(i), tutens; ß) ruozenieši: drei- 

mans, ģ£ r ķens, mārķevičs, maršav(a)s, paņebračs, 

rukmans, 

b) miesta gals jeb miestniek(i): bele, čaupelān(i), jsü- 

dzem(i), jāķelāni, kaļv(i), ķester(i), labrēncis, lejiņ(i), putran(i), 

püop(i), samanās, strēmpeļ(i), svikj(i), tilan(i), vecumniek(i). c) Vie- 

sītes gals: āizupieši, bekas, dSIder(i), grāvendars, krūoņkaln(i), 

pālen(i), sturs, upits, upniek(i), Viesītes, d) ārit(e)s, bālcers, igaūņi, 

īecavnieks, jügas, jūorģelan(i), kaktieš(i), kārkļ(i), krumiņ(i), lipsan(i), 

plataüs(i), rūobežntek(i), sala, silenieks, siiiy(i), strazdiņ(i), sudmal- 

nieki), ūosan(i), znūotiņ(i). 

2. muižas: bušu muiža, dāudzev(a)s m. jeb 

3. b°aznīcas: daud?ev(a)s b°azmca. 

4. sküolas: dāudzev(a)s p°ag°asta sküola. 

dāudzeses m.

5. krüogi: °akmeņkrūogs, b°azmcas kr., lipsanu kr., pacer[(e)s] kr., 

t°ap(a)s kr., 

viesites kr. 

6. sadmal(a)s: daudzev(a)s sudmal(a)s. 

7. k°aln(i): āpšk°alns, b°alūožk., b°aznicsk., k°apiņk., ķ e 

iķerk., silink.; 

laugstais k., čigānk., grebja k., totanu k., vāveres k., žīdu kalniņš]. 

8. pak°aln(e)s: baīļ°apur(a) (= baijapara) pak°aīne; [sirma pakalne, 

ubagkalniņš]. [8 a. lejas, gravas: dziļa grava, salta leja]. [8b. 

alas, bedres: hercogkalniņš]. 

9. upes: ieķava, viesite; [ieķevs — 

iecavas 

upes augšgals, lauces upe]. 

/0. upītes: kumes jeb juorgalana upīte, ņiedrupite, pālups; [ellite, 

luku strautiņš, pātīte]. 

//. grdv(i): ģirupe, vēdzeļupite. 

12. azar(i): °aklāis azars, jugas jeb baltezeriņš; [znotiņezers]. 

13. °ak°ač(i) (=puorazari): dziļais °ak°acs, g°arais °ak., lielais °ak., 

mazais °ak. 

/4. de e 

īk(i): muižas īķs. 

/5. °avūot(i): muižas °avuots, sēr°avūots jeb 

ellits °av. 

/6. puor(i): dzfrves pūors, elles p., juorģu p., kaku p., ķiršp., ma- 

zais p., nāves p., lejas p., s°alas p., siena p., vellapara p.; [dau- 

dzeses pors, kraukļu p., kunga p. jeb kunga rājums, pūces p., 

rasenu p., tīra p., vārnas p., vēršu p.j. 

/7. te īreļ(i): °aklais t e 

irels; [lielais t., skalu malkas tļ 

/5. s°ūnakļ(i): lielie s°ūnakļ(i), mazie sūnakļ(i). 

/9. pļavas: ālksna, °ap°aļāis k°alninš, ādmeniete, bē;rzu pūors, druveļ(i), 

dzērves püors, g°ab(a)Iin(i), ģiruppļava, iekavas pļavas, jugas 

alksna, kaļvu ķiršu püors, ķesterķiršu püors, ķiršu pūors, ķīķere- 

niece, lejas püors, lielas pļavas, mudeliene, s°akarņe, s°alas puors, 

sila pjava, siena pūors, strīda k°akts, ubūņģ(i); [āžu purvs, 

buļu pļ., dzilniņa, gara pļ., jaunā pļ., liesiņa, ļagatiņa, pīlīte, 

rajums, vilcenes, zvaigznīte, žebere]. 

20. /te%as:s 0āltailiekņa. [20a. dūkstis: dzilnas dūksts,slopjad., zirgad.j. 

21. °atm°at(a)s: kunga lauks, mika rajumiņš; [baiju aparaj. 

22. mež(i): kaļvu sils jeb KI°ajas priedes, kl°ajāis sils, uoša sils, zSģu 

sils; [beku sils, biģu mežs, kalniņš, kuces sils, tīlēnu sils, Vecum- 

nieku silsj. [22a. krūmi: velna krūmi, vidsētas atauga, zola 

ataugaj. [22b. salas mežos, purvos: vilku sala (oklā sunaklīj. 

[22c. lauki: akmineita, akļu gabals, līkais gabals, lielie lauki, 

mazie lauki, rasenes, razija. 


321

322 

23. rüozas: bleša rüoza, tumsā rüoza. [23a. līči: lielie līči, trakie 

līči]. [23b. salas ūdeņos: beķeru saliņa (aklā ezerā), varžu 

saliņa (viesītē)]. [23c. atvari: cūkudobe, čauplāna 

atv., kaza- 

kroga atv., klusais atv., lielais akmens, melnā dobe, pētera atv., 

salas atv., samāna atv.. skudras atv., skujiņu atv., tapas kroga atv,, 

tīlēna atv.j. [23d. zvejas vietas: brenču likums, čauplāna tacis, 

garais taisnums (viesītē), gleta, lielais akmens, melnā dobe]. 

24. ceļ(i): azarceļš, grebju c., zZģu c.; [apškalna c., matīsc., sila c.]. 

25. tilt(i): lielg°ab°alu tilts, nāves t,, niedrup(e)s t.; [buļu t., desu 

tiltiņš, kraukās t., pelšu t., upmaļu t., Viesītes t.j. 

26. k°ap(i): b°azmcas k°ap(i), maršavu k., 

viesites k. 

27. izvdrd(i): āncelāns, °apsans, ābels, ābele, bālsers, belruss, bēnjaūs, 

bērziņš, bīrznieks, būomans, dravenieks, eglits, elksnis, ēzāus, 

kjaüs, kjaviņš, krūmiņš, ķibuls, I°azdiņs, lieps, maršāus, m°az- 

jäns, m°azspans, melders, mellbārzds, mudels, nūoriets, palsans, 

pävulans, püops, rudzits, s°ams, sāulits, skujiņs, spēltiņš, stēnders, 

strāutnieks, upits, ūodiņš, ūozūols, zvanītājs, zvejnieks. 


a) pavārdi (1850. g.): 

akmen, ausin, awotin, baltmann, beede, bihlan, bildneek, 

drille, dadse, barge, dischlan, drebul, druwin, dserwe, ergel, grikke, grikkit, jesper, 

kakke, kaktin, kalniņ, kalwe, kanehl, kaptschin, kiker, kutschpin, kweesit, lanke, lappin. 

lihpor, lohdsin, Inbņn, Markau, meschneck, nagle, nitsche, ohsit, parpan, platbov, ratte- 

neck, rigneek, rohse, rubben, somman, staņstin || stanstin || stangstin, Stempels, 

stradde, straddin, stuhrmann, suhnin, schause, schnoore, saķķen, sarre, sweigsnin, 

tappe, tschodel, uhdre, mertul, mewer, mezzum, wilzin, woit, zehlau, zelmin, jinnin; 

jamotan, jespar, kihkas, plattaiē, pormabrar, sipur, tihlen, wigantj. 

ß) māju 

vārdi (1811. g.) daugaulipsan, dröhne, jaunskung |ļ jaunkiunz (1850. g.), 

masjahn, mesche, sille libsan, sweyneek, metzkung ]ļ wetzkiunz (1850. g.), weweran! 

tbuļi, skudras]. 

/. möa jas II mo a 

jls: 

A. digna°jis pogasts. 

Dignā°jls pogasts (savien.) — 

A. digna°jis pogasts 

dlgnā°jlšt. 

— dignū°jīši. 

B. möa e 

c ita°ja ļduds jeb pogasts. 

C. slotys pogasts 

— slattši. 

a) dignS°jļsi: a) asnevtzres, cāurkubuļi, driksnis, goči, jaüngajvi, 

koīne, kr°ūmiņi, kusini. loa či, mucinlki, p e 

ickis, plitn e 

īčis, rudzātes, 

sle ideri, škārstāni, stanuļi, 

e 

itāji; ß) vogulanu gols: bē>

ziņč, žagars; b) ģipterānīši: K3rki8, landzāni, putekļi, spicis, 

stroži, st°urenīki, vöarnis; 

c) m e ņ ķ ī š i: br°ākāni, drivenīki, elekši, 

jaüdzumi, M3jüri, nāuskis, skudrāiņi, tūmāni; d) mežgalīši: 

3kmin3re8, buciškas, caūnes, degšņi, griķupelĢS, ģējķāni, jārāni, 

kalväni, K3nupe8, kļavinski, l e 

idumnlki, ļ°ūļas, naratas, putraskolni, 

skujnīki; e) n e 

īcgallši: ārgalāni, c!ryģi, d°ūņenīki, gr e 

iselīši, 

jaüdzumi, javenīki jeb vimbari, kaīniški, kl°āviņi, kraukļi, kurolu 

mo a 

j38, lemesnīki, lipiņi, pürmalisi, reīņi, saldēs, sHtarāni, smoļi. 

a e 

B. mo c ita°ja ļduds: 

a) agl°uņi, dukaļņi, gributi, jārāni, kalnīši, muižnīki, putrā°mi, 

skujnīki, zīmeļnīki (ap 18 a 

— 

mozu mo ju bez 

vārdim); b) popīši 

jeb klūsterīši: āizpurits, griķupeles, koīnāuski, kozā°ks, 

mačulānc. 

2. muižas II muižis: akmiņmuiža, digna°jis muiža, dignä°jis mö a 

cei- 

tā°ja m., foktc (mežakunga) m., meņķa m. 

3. bazn e icas: digna°jis bazn eica. 

4. skūtas: a 

ģipterānu 8küla, m6 c e 

itā°ja 8k., mežgola sk., 

e 

n īcgaļu sk. 

5. krūgi: bārzu krudziņč, dignā°jis krügs, d°uņas kr., jārānkr. meņķa kr. 

p°ārvaza kr. jeb putris kr., spit3 kr., vandānu kr., zavodis kr.; 

skaratiwes kr., klaukawaj. 

6. sutmolis: dignā°jis vej3 sutmolis, jārānu vej3 s., meņķa s.; [vilka 

patmaļasļ. 

7. kolni: boltī kolni, dofvis kolnc, dubkalniņč, k3üpres, piīskalniņč || 

pilskolnc, pj3Üsu k., str°ūgu k.; [ārdalānu k., čigonu k., goru k., 

korotivu k., kuseņu pilskalns, mēru kalniņš, mīzaiņu k.]; [born- 

böns, kartupeļu kolns, kāupres, mysöns, möla k.,ügöjs]; sawina k., 

luhschņas k., paparkschu k., swesrriku k., wepru k., zehrpurwa k.j. 

[7з. pakalnes: drošu k., kozu k., 1зоз k., reiņu k., roucānu k., 

rutku k.j. 

-5. upis: akmiņup?, caūņupe, jeb berz?, čiglupe, dāugava, sudrabene. 

jeb sudabrenĢ, susēja, zavodis upeit?; [nereta]. 

9. upētis: br°üzets jeb reīņa upēt$, meņķa upēte, sHtarānu upēt$; 

[dūbais grāvs, k3rku upīte, kurpes grāvs, ķesterātis upīte, l3uku 

upīte, zldaine]. 

/9. gro a vi: jespera pūra gro a 

vs, kā°rkļipa gr., misāna gr., roktups; 

[kļava grovs, oūdiņa gr., pintupis gr., smilkšu gr., vacaīnis gr.j. 

azari: ļovānu ezeriņč, j°üj3Z3rs, V0rzg3°ünes 3z., [prūdiņš]. 

[Ha. dīķi: 3Ž3 dīķi]. 

!2. olūti: °ūdru pūra olūts. 

323

324 

13. pūri: akacpürs, ašņavēju p., c°üku p., jesperu p., kaulu pūriņč, 

kraukļu p., misāna p., soltāis p., suņu p., 

ubogu p.; [linaites pūrs, 

slna p.j; [čokstēte, ubadzenc jeb ubagu pūrs]; jklejais purws, 

sausais p., schwedu ftlč]. [13a. dūkstis: mainas olksnis dūkstis], 

14. pļavas II pļāvis: a»gl°une, akņupis pjavis, berze, butka, c°uku 

3 

pļava, darēj(u)mi, garo 

pļ., gl e 

izden§, karinēca, 

lelais le ics, luksti, 

mikāin?, p e a 

icku pļāvis, pūriņpļ., ro veja, sina pūrs, slūkāinĢ, sudabrin?, 

šaure itis, tabaciņ?, vair°arsa, vfreja pļ., vucenleics; 

[apareņa, bārzi, 

bindarine, brouverine, brouzeits, brīžu dārzs, calmi, capurneica, ca> 

pūrs, čiglups, dagutnēca,grauzaine, izdaga, jesperpūrs, kačine, kajv- 

āres, kožas sola, ķeils, ķikutaine, leja, lemesnīca, lombuks, luksti, 

olksna, pešterine, pintupe, pļaviņas, pļintauka, pūra pļ., sālejas, seiļu 

sola, skūla,stagarneica, stībraine,susejas pļavas, veida, vištene, zoģei- 

ne, zorapļ.]; [aglaūne,akminājs,akminlēics,aknupēte, 

āpsis pj.. apšu 

lēics, atradine, bidrinīca, broslys, buciškine, cepļa lēics, ceplēšu pļ., 

cinaīnis, cinörs, čurkstine, dāugāu lēics, dāuguļnēcas, deksnys leics, 

deksna, devenpērksts, dombriskys, dubine, dūbis lēics, dzidötöju pļ, 

gāurine, glēndines, j?rine. joņa šķounc, jurēts, kacis pūrs, kaģine, 

kalķineca, kara pļ., kolna pļ., kolna sola pļ., krivinēca, kürsits. 

ķēķēts, ķēvis pļ., ķiglups, 

lēiču pļ., leīdumnīku pļ., 

lemes leics, 

lynu mörka, mauklajs, nekaunis leics, nīdrēte, olksneņa, ölksnys 

lēics, patmaļlēics, pintupe, pörvozine, priskys pļ., rocinaīte, rubline, 

saskine, senupēte, skrūderine, skudraīne, skujupēte, spelnīka pļ., 

stoūra pļ., strazdine, škērstine, udaga, 

varakauskine, voloki, voska 

kokts, vuškinēca, zaķēts, zavodys upēte]; lapschulajs, drehģahre, 

eiķahre, enschkine, ķersele, ķirlupe, marschine, scheiderine, wiltschine, 

woiwodinej. 

15. ganēbas: kunga driva, vystu vacumiņč; jcakava, daugmale, garās 

vacaines, kuces sola, slapkava, vilku degsnis, zaķu birzites gan.ji 

boltī kolni, boluža eglētis, brosla, doržine, 

Islais akminc, louzvs 

elksna, jaksine, malno elkšņa, opšolojs, pūreņč saliņas, satys 

elkšņu gan., sudabreņa kalveīča dörzs, švedine, zēilis pūrs]; sku 

schas kalns, ķerbele, lakschine, latschu kakts, zeperinij. 

/6. lauki: darej(u)mi, nalaīķa driva, pūra k°āja, 

va°cās sätas, žvvlv 

kolnc; [dārza 1., garās vacaines, niedru 1., soltopūrs, stepine]; 

[dūbkaļņi, goīvu zeme, joņa dörzs, kopu kalneņč, kotla dybyns, 

kozys kolnc, lēikuma 1., lipys dorzs, lozdys Kölns, rociņa Kölns, 

slapkava smukšine, stymbyna gobols, üzula 1., vyds L, vondocis], 

jgailiga, kahpustine, kuzes sala, pleetneeca, schķilma, wandacasj.

17. meži: apšu sola, ā°ķu mežs, cekava, dagumi, dorvas m., egļu sola, 

gö a 

rsu m., graku sola, Kalvanu m., kažuka sils, kļavu kolni, Klus- 

tera jeb kopa m., ļipu sola, malno 3 sola, medņu sola, platacs, 

reīņu vacums, s e 

ifa atauga, silabiksis, šina pūra sola, skaistais 

silinc, slotis mežs, stopara m., stöa rastis sola, strumpenīks, ūgā°js, 

vadaklis sola, zirgu sola, 

a zö gain§; [bramaņa sileņš, [broūcēts], 

[dagumi], jaunais m., kaupru m., kouslājs, opšinis m., silauniku m., 

[siliņč], suņu pūrs, ubagu pürsj; sjundsiskas, kreewu m., meesaine, 

tuntulsj. ll7a. krūmi: bobas, cauņu ataugas, dareimi, elkšņi, 

sīļu atauga]. [17b. salas mežos: gonu sola]. 

18. izciertumi: bruņinīka izciertums jj izcērtums. 

/9. olis: tuntuls. [19a. bedres: smilkšu dübisj. 

20. ce}l: kr°ūmiņu ceļš, 

lukstinīku c., žandāru c.; [junga c., 

leiduma 

gana c., opšinis c., roktais c.ļ. [20a. tilti: dunavis tilts,reinu t.]. 

21. stidziņas II stidzlņls: jungu stiga. 

e 

22. tilti: īvenīku 

gr tilts, kaļvo a 

ru t., krivu t., ķ eikstes t., l eizes t. 

23. kopi: digna°jis kopi, d°ūņenīku k., meņķu k., mo 

a e 

c itā°ja k., ei- 

terānu k., staģu k.; [mēru kopi, reiyu k.j. 

a 24. linejis: jo anēša lineja, lkrivu l.j, naüdys I., rävyjis I., roktö a 

I. jeb 

lēlo a 

1., skudrainys 1. 

25. solis: kumeļn e 

ica, mā°ceitā°ja 

sola (daugava); [dimanta s., plāņu s.|. 

26. sētiņas: kapču selina, utočka (daugavā). 

27. straumes: dupkis, ruļka (dZug.); sklaukawa, koratiw, perereska, 

pļirkaj. 

25. sakluml jeb g°ārdi: d°ūņis krūga g°ārdi (daug.); [griķupeļu 

seklisj. 

29. otvari: kapču otvars (däug.); [babru atv., dziļais atv., krieva atv., 

melnais atv. oüdru atv.j. s29a. ūdens rāmumi: plašs (daugava 

no meņķes līdz dunavai)]. [29b. līkumi: dzērves koklys]. [29c. 

akmeņi: Izlais akminc, zyrgs]. 

325 

30. e 

lzvd°rdl: a°gl°ūnc, āizpūr its, apīnc, ārdelānc, btzrze, bolūds, brī- 

de its, caün e 

its, dZrdzanc ļ| dafdzānc, driksna, d°ūņinīks, 

gle izdenīks, gordiyc, grerhža, griganc, griķupel?, grīķers, grūtānc, 

gurķis, e 

īlinānc, īviņč, jaūngalvs, kadiķis, kaņep§, kapčis |ļ kapķis, 

klinģers, kjavinskis, koz°āks, krivā°re, kūfseits, 

Kusine, lejinö, leläis, 

leimanc, limanc, ļoškānc, ļ°uļāks, ļ°ūļa, muižnīks, narata, povo a 

rs, 

pranda, pupiņč, puteklis, putrā°ms, pūrmalis, radvils, rubins, rubuls, 

saldē, sle iders, sormuliņč, spruģis, spuļģis, staģits, stopā°nc, stra-

326 

dinč, strožs, šklzna, taure;, tāuriņč, ükpenc, ušaks, ūšānc, vacums, 

vacumnlks, vagulānc, vaskis, vylkarogs, vilužānc, zariņč, zvaigzne., 

31. palomis: bambazīši (= mā°ceitā°jo 

ļāuds), bulvinīks, golava, kl°fi- 

gāinc, sītinč, sprč agulāni (=== ģipterānīši), °ūbuks, zibenzaks. 

C. slotys |ļ slotis pogasts 

— slatiši. 

1. m°äjis: a) grentis du bis: melders, namiņč, sudobris, ūšanc, 

vac°āre; b) kokta gols: kalniši, syla pet-eri, tuņķēļi; c) laüdis 

gols: buki, (6 zoldätu gruntis); d) ļ°ūcānu gols: darhbrāuska 

m°ajis, ļ°ucāna m., vasaraudžu m., e) syla gols: kundzana 

m°ajis, ķopa m., lauciņi, pokuļa m., rokmaņa m., svoka m., 

n eiša m., upmals, v>sa zvērbul 

m., e 

iša 

m.; f) slotis s eiksa im- 

nīki (30 saimniki): aņģani, asaku m°ajis, bancäni, br°akmaņu m., 

cēršu m., dirhbu m., hrglu m., gremžu m., klaücäni, Klieņi, 

kr°ukļu m., kupmaņi, mlža br°āļa m., pypuru 

tür- 

m., plotü m., pur- 

maļu m., ravīzeru m., rogu m., stērnis, ušaku m., ūgļu dübis, 

vaivodu m., zīdu m.; g) stāšu pūrs: ģēidāni, leiskini, reševskis, 

staši, sterna, strautiņi, svoki, vucens; h) kusiņi, myglani, skromi, 

stagari; i) mymäni; j) bārz°āris, ģeidani (cikura, griķupeles, ģip- 

tera), jaüdzumi, klavdruvis, kriv°āris, s eiļi, šumit°āris, ūzl°āris; 

k) rātupe (5 mozm°äjis), vac°āris, vac°āris zoldāti (12 mozm°ājis); 

1) debesniki, luksteniki, pāut°āris jeb matisani, kavēja, svoki, 

vilciyi. 

2. muīžis: mežkunga muiža, 

3. skülys: slotis skula. 

slotis m. 

4. krügi: bārza Krugs, debesne icas kr., ļaudis kr. 

5. sutmolys: vasaraudžu sutmolys. 

6. cepļi: svoku kiģejnîca. 

7. kolni: duburu koīni, r°avejis kolnc, ružu kalninc; [raganu k.]. 

l?a. pakalnes: deguta kalns, grantēs k., putras k.j. 

5. lējis: lējis vacums. 

9. upis: agl°ūne jeb dunovys up§. 

e 

/S. upHtls: berzis up ite, boku e 

up ite, buķup e 

ite, gl e 

izdine, radžup 

e 

rätups, r idziņu jeb r 

e e idzinis 

up ite, up?s gola e 

up 

i'te. 

//. grävy: klavdruvu gravs, kriv°aru gr., syla gola gr., seiļu gr., 

stasu gr. 

12. azarl: ļ°ucanu azars, slotis az.; llilmalisj. 

13. de iķl: c°uku pūriņč, soldenais pūriņč. 

14. o/S//.- dzelzinis olüts, s-iju ol.

15. pūri: gaiļu pūrs, 1°ücänu azarpürs, medišp., piguļis p., s e 

iļu p., 

slotys azarp., stāšu p., šopolu p. 

/6. pfavys: baravycine, bārza pļava, byndarine, dofvys pūrs, garo 3 

ivys stiga, kakine, klajais pūrs, kļāvu druvys vīksna, lējis va- 

a 

cums, luksti, meldine, po 

vuline raģine, rātupe, ravyja, reidzinys, 

rutkine šaumaline, šaure e 

itis, ušackine, v izdedzinys, vucenle ics, 

zverbuline, ļcelmu pļ., Ilöu pļ.]. 

e 17. 

gan ibys: barz°āris gan e 

ibys, miglänu g., slotis g., stagaru g., 

svoku g. 

18. meži: debesniku mežs, d°ūcāris siliņč, dzylnys sola, jaūdzumu m., 

klävdruvys m., lā°ča kokts, saliņis, slotis syls, šmuidrāis vacums, 

upis gola m., vepru saliņis, vylka sola; [lejas vecums, sils, upes- 

gala m.j. 118a: lauki: kalka cepļa lauks, krūmalu 1., lejas ve- 

cuma l., rāvijas kalna I.j. 

19. ceļi: barža 

plavys ceļš, lukstu 

c., r e 

idzinys c., veizdedzinys 

c. 

20. stidziņis: l°uku stidziņa, za°liniku st. 

2/. tilti: barz°āris tilts, debesne icis t., platača t. 

22. kopi: bārza kopi, ļ°ūcanu k. 

23. linejis: naūdis lineja. 

24. otva°ri: buku otva°rs, dzelzinys o., (buķupa) babru o., dziļais o., 

molotva°rs, °ūdru o. (agl°ūnē). 

25. dziļumi: kotla dūbe. (agl.) 

26. izvā°rdi: ala°žanc, apsanc, ašāks, aūgškoīnc, aveniņč, alande, 

balbārzs, baltmanc, b§rz§, bērziņč, bitĢ, brākmanc, cīfs, cikurs, 

dimba, draviniks, driksna, elviņč, grā°v eits, grernža, gr eisels, griķu- 

pele, ģēidanc, kaīniņč, KZrļuks, käfzync jeb karsums, kažuks, 

klišānc, krimels, kriva°re, kriškananc, kr°uklis, kūpmanc, 

kusinc, lagst e 

igola, lāuciņč, lazdine, leiskinc, leite its, mednis, myg- 

lānc, mižabra°ls, namiņč, nābuzda, pankuls, pipurs, plotāis, pļa- 

vinskis, pokuls, pranda, purits, pürmals, radiņč, ratniks, ravizers, 

rogs, rudzānc, sāule ite, sanala, siliniks, sylaptzters, skroms, sp°a- 

eite, sprūģis, sprustiņč, staģis, sterna, stibriņč, stopānc, strēlniks, 

st°ürs, svylumbarzs, svoks, šņurĢ, šop°als, šotniks, tymšs, turniņč, 

upminc, ušaks, °übuls, °ūdinānc, vacā°r£, vāiņānc, vāivods, vasar- 

aūdzs, vaskis, veckars, vfvejs, viss, veituls, zīdiņč, zolaks. 

327 

pļ.,

328 

31. resp. 27. papildinājumi: 

a)dignäjas pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): ahbolin, ahrit, akkotz, alkschahre, alluschan, an gen, antin, 

argnll, arklin, aschnewehr, attan, awotin, baggtr, baltgalw, bander, darin, barwick, 

bauran, behrslapp, beitan, berting, besdeliga, bikker, brakan, brandel, brangul, 

breede, bringge, bukke, bulman, bumbehr, buntan, burkan, buschuk, buttele, butzinka, 

dadeika, dambranke, deika, dexne, dischler, dohme, dragun, drege, duhke, dseggus, 

dsenne, eesalneck, cnmers, erdlan, crglis, galle, gannin ļļ gaunin, garde, gehrkan, 

gindul, giptran, gohbe, gotsche, grawe, greesan, gudrin, igaun, indan, jaschkan, jau- 

geneek, jaunbrackmann, jurrasch, kalneerdlan, kalneesch, kamber, karpit, kaulin, kazebn, 

kebscke, kihkste, kiplohk, klehtneek, kliwan, kliwer, kohkle, komissar, krcmse (= gremžam 

krodseneek, krollit, kruhme, kubbel, kuggeneek, kurscher, lahzause, lande, lappin, lawan, 

leelknngs, leepesalde, lehlis, leiskenahr, lemeschneek, linnit, luhse, luhzan, lutzan, lup- 

ftaij, magonin, mahlin, maikul, markat, masischka, meister, menke, miklas, mim 

man, muefe, mutzeneek, nahtre, ohsolin, okanis, pahkste, pahkschan, pakaupihre, 

pampel ļļ pumpel, panknl, papihr, pamabbe, pihlin, pihzkc, pittan, platgalw, platt 

gihme, plauktin, plint, plotnik, pulte, pumper, Purren, Putte, puttsum, raibatz, rasil, 

rihbeneek, rimpel, rischke, rnbbcn, runzisch, rutke, sallak, sardrak, sehbre, sidder, 

sihle, sihpol, sillekrankel, sillin, sinnel, sinnepe, skaidin, skrihpste, skrihmcr, skrittul, 

skuieneek, slihteran, smeekle, somme, spalwa, speeteran, spilwen, spitze, sprohgan, 

sprohstin, spurrit, stadaika, stamusch, steebris, stehrste, stihpe, straute, struppe, 

stuhran, stuhrgalw, swelpe, seitz, sihliht, swanitais, sckeberkste, tappin, tarakan, 

timpe, tunkel, tschiggan, tschotschit, ubbage, udala, uppelneek, uschatzky, wabul, wahrne. 

wandan, mannag, masserraug, mehsit, Wessel, wetzahr, mihgul, wilkaje, wilkaste, wil 

nin, miltzin, wimber, wimbrodde, wirbul, mutzen, zäune, zaurkubbel, zinnin. 

5) māju vārdi (1816. g.): babbin, daugul, dexnahr, erdelan (tg. ärgalätii), gail. 

laiskinahr (tg. lēiskini), latsche, walteran, mandan, mimber; [punovsku mājas, skro- 

džines, vecustabini] ; saugs chgalä : kusfini, pippuri, puttekti ; basnizas galä: 

drizzenahr, sillawneeki; meschgalä: nerratstaģģe, messelstaģģe; sih legāla, 

akminahr, gehrani, klahwedruwa, sihle; mag lau (galä): spuldseneeki, maglan]. 

b) mācītāja pag.: 

a) pavārdi (1857. g.): alkssnis, brunneneek, dahbolin, daugameet, dewinpirksl, 

dohbkalln, gehran, gribbul, johstiņ, kakkit, kaunemahl, kissel, kļamin, kutscheran, kweesit, 

labje, laimiņ, lasdiņ, lauke, leepc, leyeueek, lubbeneek, makuschkan, meeschan, miltiņ, 

mirsk, muischaskungs, nawitzky, ohschan, rihdseneek, rubiķķe, rudsit, sauliht, silauneek. 

straddiņ, strehlneek, sahbak, seemel, smaigsniņ, wurpen, zeppur. 

p) māju vārdi (I8l1. g.) : gehran, wilzin. 

c) mežkunga pag.: 

«i pavārdi (1857. g.) assarit, attahl, audsit, babbuk, bagiuski, bistram, dundur, 

dsennit, geerbe, gohbin, grohtan, jaunpauliht, jummer, kahrklis, karsum, kassul, kobp ! 

mann, kohrseet, kurill, lagsdigall, lihzit, lohdsan, ohsit. Plattais, raddemill, rubbenm, 

ruggel, sehjan, sidderan, skaubiht, skrittulneek, sahger, sahlit, sakkiht, šiblit, schih 

lvan, tihrel, tschaklis, mahrpiņ, wahmcrit, mannadsiņ, maskewitz, wihksnm, wihzuPP, 

zaunit, zelmiņ, zihrul, zimmuschka. 

ß) māju vārdi (1815. g.): beytan, butzischkc, dukenek, eglon, kalnisck, 

klaweku- 

rill II kriwill, kraukle, peschan, sillunek, spulge, sckkerstan, schmolle, sahnan, sziwan, 

maglan, zinsnerfilke.

. m°äjas: 

A. 

— Elkšņu pogasts (savieti.) elksniši. 

A. elkšņa pogasts — 

B. ildza pogasts 

elksnīši. 

— ildzīši. 

L. kruņa susļjas pogasts 

(tag. rites pog.). 

— 

susgjlši. 

a) aizdumbles gols: kalēji, kozuļi, kundzani, lāči, lipiņāni, 

mežinlki, pentzli. pont°agi, skrāžnīks, st°uri, upelnīki; b) klaüces 

gols: āizk°ārkļi, bārtņivāni, beteļi, dukurāni, gričāni, līelj°āni, 

ārk°ūdāni, numalnīki, romulāni, romule iši, rubini, rudži, s e 

iļi, 

slikšāni, smeltas, spitāni, strodi, tumeīkas; c) meža gols jeb 

meža zeme: äizk°arkji, ergji, gūbānīki, minsteji, pāutāni, siseni, 

ufvas, zeil$s; 

d) upes vierss: beteļi, beigastāni, bļūdži, de- 

besnīki, dzeņi, indriķāni, jaüdzumi, kal'nīsi, KI°avuži, romulāni, 

tūmiņi, uorst^s. 

B. ildzlši: 

e 

a)apserdes gols: bieryi, kviji, mucinīki, s imanāni, 

žog°ūni; b) 

kac e 

it?s gols: alej°āsi, buklinīki, čifk°ūni, čuf- 

skani, isalnīki, kalhji, kalvani, karasani, kaüpini, k"avaji, kozāki, 

kleperiskas, klij°anj, kraūkļi, kunčūni, kupāki, ķebeļi, kiseli, mm- 

žinīki, obeliski, panteji, pelsi, petruki, p°üt$1i, nišāni, söfg°üni, 

stagarāni, stipāni, stupeji, °ubuļi, ūzuliņi, zimeji. 

C. susļjlši: 

a) apserdes gols: diņķeļi, gäigali, gribuļi, ģeidani, mežpilniki, 

puļpi, rutuļi, smerdeļi, °uzini; m°ala muižas gols: baši, 

dombrāni, dāfdzāni, deivules, 

ejguči, gastilāni, impāni, kaži, 

kuorsīši, a 

onskuļi, pipāni; c) rites gols: āmužāni, bolūži, baši, 

biči, caunas jeb caünites, jaūdzimi, jānalāni, judeļi, kre igāni, 

e 

ķākstĢS, ķebani, meīderiški, mylas, pelsi, p ikstuļi, reicāni, spūdri, 

stagarāni, strālas, st°ureļi, svalbāni, šepļinski, švoksti, 

tiltiņi vojaki, vucini. 

2. muižas: äizdumbles muiža, elkšņu m., meža kunga m. (e.); ēiķe- 

niškas, ildza m. (i.); c e 

iruļa m., m°ala m., rites m., susejas m. (s.). 

3. e bazn īcas: elkšņu bazn e 

īca; kac e 

it?s b. (i.). 

4. skūtas: elkšņu sküla; kac e 

it?s sk. (i.). 

329 

5. krūgi: klaüces Krugs, kozu kr., sila kr., sp e itas kr., sudmalu kr. (e.); 

apserdes kr., kace it?s kr. (i.); baku kr., rites kr., smilksu kr. (s.).

330 

6. sudmalas: b e 

igastānu sudmalas, kal'nlšu s., kozuļu s., selepa s, 

slikšānu s., stroda s. (e.); apserdes 8., 

dzānu s. (s.). 

7. m°āla cepļi: Iilj°aņu ķiģefnīca (e.). 

ildza s. (i.); ce iruļu s., dar- 

S. kolni: klauces kolnc jeb stroda k., pilskolnc jeb margas k. (e.); 

smilkšu k. (s.); [bērzu k., ješkenes kapiņi, ogu kalniņš, priežu k-ņš, 

radžu k-ņš (e.)]; [ahschu kalniņsch, lapsu k-ņsch, sirmais k-ņsch (e.)]; 

[āpšu kolnc, stupeļu k. (i.); amužanu k., bitiņu k., garais k, 

joņa k., kaķu k., karātavas k., kopu k., kumeju k., lazdu k., lodesk., 

opalais k., peisu k., putnu k., rāžu kalni, tārpu zaļumu k. (s)ļ, 

S. pakalnes: be igastānu pakaī'n?, gubanīku p. (e.); [malu pak., 

rutku pak. (i.); kaļķu k-ņš, lozdas k-ņš, reimāres k. (s.)]. [8a. 

gravas: līlā grava (i.); ceļa gr., ūzul jeb štorgu gr.j. 

/S. upes: kozu Kruga upe. jeb susēja (c); susejas up? (s.); [plaktajā 

(e.)j; pūpupe (s.)j. 

e 

e 

//. 

up 

ltes: gubājas up ite, klauces u., 

a 

orā°lĢS u., 

siseņu u. + min- 

steju u. + z°iles u., s°üp e 

it? (e.); sudmalu up e 

ite (i.); bolūžu 

up e ite (s.); [patrupe (e.)]; [solotes upeite (s.)j. 

12. grāvi: l°ūšupa gravs (e.). 

13. azarl: aizdurnbles azars, klauces az., nürnava az., "okls, s°upes az., 

ufvas ezeriņč (e.); garais az. jeb akmiņu az., 

ildza muižas az, 

ķabānu az., a 

0pal°äis az. (i.); dardzānu az., kreigänu 

az., vinauka (s.); 

[dumbļa es., elkschņu es. (e.)J; [oklais azariņš (i.)j. 

/4. prüdl: ze iles prüdi (e.); [oparas deiķis, purva d., bleigznas 

mārks (s.)ļ. 

15. puorl: bārzu püors, durhbļa p., garais pūoriņč, kleijäis puoriņč, 

l°ūžņas p., nümavas p., paütu p., s°upes p., ške ibāis p. (e.); 

ķabānu p. (i.); [rükas p., sūnākslitis (e.), līlais p., 

sovnokļa p., vilka p., zipors (s.)J. 

/6. te tr$ll: 

nümavas teirels, 

s°üp$s t. (e.). 

loča poriņš, 

17. pļavas: anckenin?, olksna, bärzu püors, galdine, gravas pļavas, 

kņipiņa, lapsen e 

īca, līlās pļavas, lauza, lukstu pļavas, mārk°ūdin?, 

aorā°le itĢS pļ., ravu grāvs, 

reblene Ica, sina püors, s°up eite (e.); 

vaina degsnis (s.); [avotiņa pļ., lāču purs, paleja (e.)]; [aklim, 

breeschu lihtscha pl, egļu pl, galdupes pl, oline (e)]; [kolnu pl. 

pelšu pļ. (i.), akmeņu pļ., apseišu pļ., darejumu pļ., ganeibu pl-j 

garo pļ., kakta pļ., kazulneica, leiča pļ., lejas pļ-ņa, 

okas pl-, 

olūtu pļ., oriska pļ., pora pļ., rājums, sirma pļ., šķinums, 

cumu pļ-s, zirgu pora pļ. (s.)]. 

va

18. gan e lbas: ä°ivules degsnis (s.); [grīšļu dobe, pīļu apara (e.); iz- 

dagas (i); dumbrajs, dübineica, gola gan., kolna aparas, krovtaine, 

kuces deglis, meža apara, rātais porins, smilšu kolna gan., svilums, 

vacaines gan., vana6zene, zirgu dorza gan. (s.)]. 

19. drivas: cepļa ctrivas, gardas dri viņas, magazejas drivas (e.); [an- 

dreiviņu miezaite, augstines, āpšukolnc, bārzāju lauks, dadžu 1., 

darejums, garā šņore, kolna l., kolna rojums, kopu 1., kuces deglis 

ķabānu I., meža 1-ki, oklais 1., pora 1., smiltājs, sovnokļa 1., 

veiksniņas (s.)ļ. 

20. Hduml: vylka l e Idums (e.). 

21. meži: °ābuļu vacums, apserdes sils, ārmāre, baržu drivas, bļudžu 

siliņč, brīžu dūbes, 6zija marka mežs, iņģesn e 

īca, roktupes m., 

skaistais siliņč, sok°ārneja, speršu vacums, šaūš°āres m., üsa 

vacums, valden§s, zaļais, ze e 

īles dagums, z iles siliņč (e.); [kun- 

dzānu sils, pontāgu m., vidsm. (e.)]; sosoldahrss, osolleja (e)]; 

ļprieclajs (i); apseisu bērze, velna b. (s.)j. [21a. 

salas mežos, 

purvos: bārzu saliņa, ierakumu sala, kazu kolnc, opālā s-ņa, 

prīžu s-ņa, sals kolnc, zaļa s-ņa (s.)j. 

22. olas: dardzānu olas, mežpilniku o. (s.). 

23. ceļi: zagju celiņč (e.); [egļu taka, ganu c-ņš, kolna c-ņš (s.)j. 

24. tyltl: daūgaviņas tiltiņc, garais tylts, gtibānīku t., klavužu t., kozu 

krüga t., a 

orā°lest, susejas t. (e.); bolužu t. (s.); [kazu kroga t. (e.)|; 

[andreiku t., balceru t., rūbeža t. (s.)]. 

25. kopi: dukurānu kopi, klaüces k., kunclzänu k., ķesteru k., min- 

steru k., susejas k. (e.); kac e k. (i.); °uzinu k. (s.); [ķiltiņu k., 

mēru k., tiltiņu kapkolnc (s.)]. 

26. tinējas: bobu lineja (e.); s26a. salas: lozdu s-ņa, rotalanu sola, 

škalbu pussoļa, storga sola (s.)]. [26b. zvejas vietas: akmeņa 

klajums (s.)]. 

27. otvari: üzula otvars (e.); valna br°uzs(s.); [māras atv., sēņu atv. (s.)]. 

s27a. līci: bļodiņas Ieies,brasla 1., bungāt 1., saules 1., valatuvesl.(s.)] 

25. izvärdes: btzrziņc, bimbels, bolūds, bunduls, čibuls, daūgavīts, 

d°ābuls, gasinc, gr°āv e 

īts, grunduls, jaündrakmans, kal'niņč, knipiņč, 

e 

krīviņč, mežinskis, oltinč, pels, puor īts, resaückis, sörmuls, ūcānc, 

ūzuliņč, vagalans, vaskis, 

e 

v itūls, 

pilstinc, °ūziņč, ūzuliņč, vaskis (s.). 

e z°āl īts, zveigzne (e.); grunduls, 

29. palomas: anniņas pogasts (= upes vierss), č°usku badītāji (= mež- 

galīsi), d°uņu vērši (= āizdumblīši), kules gols (= klaūcāni), 

spr°āgulāni (= ilzīši), ūdu kules (= mežgalīsi). 

331

332 


a) elkšņu pag. (1850. g. r. I.): 

a) pavārdi: ahboliņ, ahse, aitiņ, appaljahn. audrin, ausepohl, awenin, babre, bab 

tais, baltors, banders, beesais, behglis, behrin, behrsohn, belmon, bigusch, birschc, VĻ 

kase, bitte, bleschka, blusse, bringis, brink, brittan, buddin, bumbe, dahboling, dauM 

deewapehda, deksne, dinge, druķķe, dseggus, dsehrwe, egglit, gailiht, gensin, glasU 

grahwc, jandau, johnast, kahpost, kahrkle ļļ kahrklis, kalkis, kalnit, kammins, kannepii, 

karpuschka, kaskas, kastschnk, kattins, kattlahp, kehkstiht, klibbik, kluzze, kosul, krahtinģ 

krankal, krauklin, kreews. kruhmin, kukne, kuppak, kursemmneek, kuschķis, lahze, laidaļ, 

lapptn, lapsa, lapschuks, lasda, lexite, linning, luxting, magonite, maisit, masubr, 

mauran, melnairbe, midsin, muhrneek, nabadsin, nahsting, necdrit, ohdsin, ohsiel. 

ohsolin, pakkul, pastneek, pehrkon, pellau, pelsche, persche, plahteran, Plattais, platte 

pluhm, pohde, Pohlejahn, pohlis, pohrit, pontag, praulin, prohdneek, Puhpol, pukm 

pnppik, purrnin, puschbarneek, pnschke, putteklit, Putten, raggit, rakkut, ramaiļa. 

rasaknit, reblis, reinod, rcisans, rohbesneek, rohsit, rubben, rudsit, rukstit, ruschiiiü 

saltais, sander, sapohl, selipp, seske, silneek, sisset, skangal, skromms, skudra, skrm' 

ske, sneedsin, spehlncek, spirre, spuldseneek, steppe, steppin, stihpak, stradde, strehl 

neek, suns, sahnan, sakke, seemel, sillgalw, sillpaut, sutte, swaigsnin, sweedre. 

swenge, swirblis, tehrpik, tihter, tommasch, tnrks, tschaksting, tschimuk, uhdre, uppe- 

bēgle, wabbohl, wadmal, wahrgul, wahzeet, walgit, wehjalohde, wepre, ivewer, mit 

semneek, wihtolit, wilkaste, wilks, vimbe, wittin, zebrite, zelmak, zeplit, zeppuck 

zezzer, zibbul, zihrul, zilaus, zirwit, zornais. 

ß) māju vārdi: aa) elkšņos: okelan, bertmiņņian (tg. bārtņivāni), erminniaii, 

gallar, gobay, jukulan, kiehle, klautze, orste, Plate, siepol; ß5) rites muižā: aiv 

purwe, kilting, palsahn. 

Y) kruogu vārdi: lukstenkrug, sussey jeb kirchenkrug. 

b) i 1 dza pag. (1858. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahbol ļļ ahbul, array, ausing, awen, bakkan, ballod, behrsing, dittc 

neek, breeds, bruhwer, dahbol, gastahn, grauding, gullbe, kahrkling, kallei, kalniG 

kähms, kluhdsing, kkaw, krohniht, kruhkling, kruhming, kuggeneek, kuhm, kupsche, 

ping, linning, mahsit, maisit, mehness, middsing, missing, ohsing, olle, pantag, pobr 

mall, preede, purreus, puttning, radsing, rassing, reeksting, regut, rimsche, rohschan 

(= tg. rūšāns), rubben, rudsing, rutke, silling, skuijing, skrupske, skrusche, snec 

dsing, spehlmann, steebre, strasts, strehlneek, stuhre, susnis, smarre, swkelirimü 

semmbarneek, sirniss, swaigsne, trakking, tupping, tvannag, meesis, meessul, wehwcr, 

wihtol, zauniht, zeppnr. 

ß) māju vārdi: bittan, bokkelneek (tg. bukliniki), gaile, kristapper, lantzmann, 

unķķan, mistran, stukke. 

Y) 

muižas vārds: balden. 

5) kruogu vārdi: baldenkrug, katzitkrug, sillenkrug, wahwcrkrug. 

c) kruoņa susējaspag.: (1858. g. 

r. 1.): 

. mājas: 

t r 

Erbjtrģes pagasts (savieti.) — 

f r r 

A. ģrberģes pagasts — 

B. tnazzalvas pagasts — 

C. taūrkalnes pagasts — 

ērberģieši. 

ņrberģīeši. 

mazzalvīeši. 

taurkalnīeši. 

a)nicgalfeši: beķeris, briģenieki, bukas, lejnieks, ragaüski, 

svareni b) °apali, baltiņi, baluoži, čulkas, dānkeri, diči, garv§- 

deri, ģergales, iesalmeki, kallieši, k°aņeps, karstumi, krūmiņi, ku- 

cēni, kikas, ķīermeļi, laugali, laüski, lejieši, liči, līesviņķi, lülas, 

lūši, l?vens, ļūnes, maūreni, mālvepri, miņģeni, nüovadnieki, pu- 

čuks, reņģes, rīzemes, silnieki, smetes, smiltiņi, Sniķeri, spieķi, 

strautiņi, sturamäjas, trümpe, uška, üozüolnieki, v°an°ags, vepri, 

vēdekļi, vēdzeles, vilks, vīndedži, vienini, zeltiņi, ziemeļi, zupiņi, 

ž°ag°ari. 

B. mazzalvleši: 

ārites, bajāri, bēči, dupites, düobelnieki, ez?ri, grēndiņi, jaüdzemi, 

jurāni, lujāni, pēmpes, plaņi, punduri, rüoceni, spriciņi, upelnieki, 

ūosiņi, veseļi, vitrupi, vieglie, zilāni, svejnieki. 

C. taūrkalnīeši jeb žeberīeši jeb zaģerīeši jeb vallenburģleši: 

āženieki, baluoži, grūošļi, ģirupnieki, kaktleši, līči, pātes, platkāji, 

spajvi, strēlnieki, svitiņi, ūozūoliņi, vārtūni, zāģeri, znuotiņi, zuši. 

2. muižas: ejberģes muiža, meža m., s°alas m., z°aķa m. (ē.); m°az- 

zalvas m., v°allenburga jeb bakārta m. jeb taürkalne (m. z.). 

.5. baznīcas: erbejģĢS baznīca, mazzalvas b. 

4. skūolas: erberģes skūola, mazzalvas sk., zāģersk. 

6. krūogi: baznīcas jeb neībaūrkrūogs, beķerkr., bērza kr., k°azar- 

mes kr., s°alas kr. [ej; bābu kr., [lujahn jeb leijes krohgsj, priedes 

kr. (m. z.). 

6. sudmalas: $rbejģĢS sudm.; spriciņa s. (m. z.); strēlnieka s. (t.). 

7. kalni: sudrabkaīns (t.); [čigānu k., elkšņāru kalniņš, kappeļu k., 

pagrūbu k., putnu k., skaras k., slapkavu k-ņš, sunkas k-ņš, tau- 

res k., zelta k-nšj ; [kreewu k., krusta k., ubagu kalniņfch, wilkupes k.j. 

[7a. pakalnes: elkšņa k-ņš, dzirka[a uzk., lejiņu k-ņš, naudas 

k-ņš, sumkas k-ņs, zaķu pak.j. 

333 

& lejas: mella meža dibens; [dzilnas leja, dziļais grāvs, liepu gravaj.

334 

9. upes: līelupe jeb susejas upe, nomene jeb leīšupe, vīesite, zalvi!? 

(ē., 

m. z. t.). 

/S. straūti: cģzģ, krācēja grāvis (ē.); jūgupite, pātite, žebere (t.); 

[dobups, dvorups, egļupīte || egles brasla, kozups, melnais strauts, 

upēls, vecupīteļ; lwilkupej. 

11. ezeri: bāltāis ezers, līnez., mellāis ez.; sjuhgas esersj. 

12. dīki: strēlnieka dīķis (t.); svieglo dīķis]. 

13. pūori: anmtes pūors, dānkaru p., desas p., mellāis p., 

tilta p,, 

vafžu p. (e.); gudu p., krāukju p. (t.); [degums, kalliņa p., kungz 

p., kļavzemes p., lopsu p., pāderītes p., prūšu p., vella p.]. 

14. tīreli: pūces tīrels, svitiņu t. (t.); ldravas tīrelis |ļ draves sūnāklis, 

rutku kakts, sarkanā kapča, vilku kaktsl- [14a. dūkstis: ķipuru 

dūkste, lejas d., mainā d.j. 

15. pļavas: akmenāite, baluoža pļava, apaļares, dānkarares, grukit- 

nieka pļ., kaņepāite, kucenites, ķēņģerags, līkāis līdums, lukstija, 

mazās kazenes, ragaūska pj., rācenāites, skuju pļ., švītene, tīrels, 

zirgu dārzs (e.); čigāns, siena pūors, struņķencs (t.); [akas gals, 

bikšu rājums, celmu pļ., cēze, 

cūcenu aste, cūku degsnis, dzilna, 

elksna, garais licis, grāvja pļ., kakta pļ., kalēja pļ., koku dārziņu 

pļ., krievu kakts, kumelnīca, kvedila, lanka, lēģeru kakts, liela p|, 

liepiņas pļ., mellāis celms, ogu tīrelis, ozola pļ., pora pļ., priežu 

pļ., putnu kalns, rājums, rusku kakts, salas pļ., sila pļ., siena pļ, 

skatenes, stepiņāre, struņķenes, sunkas kalliņs, 

tilta pļ., ubagu 

kakts, vilku maste, vītolu kakts, zaķene, zandaga, zemaitnes, žagatiy^ 

16. lauki: līelakmeņa lāuks, priedu 1.; [andra I., birstiņa, 

cirtumiņi (lielais, mazais), dekšņa I., dzelmes lauciņš, 

celmu I., 

kaktiešu I., 

kalna I., kanalejas l., kapu I., krievu I-ņs, kroga 1., līdumi, lie- 

lais līdums, millniskas, putnu I., rēķu lauki, runča I., silioa 1., 

stāvakrasta 1., tilta 1., upes 1.]. 

17. meži: cūku degsnis, gar°ā maste, 

mālkas cierksnis, 

līelās krāuklenes, līelāis akmens, 

m°azās krāuklenes, mejlais, strāuts, mellmeža 

dibens, m|ra kapi, rumbas kakts, siliņs, šņūonte, vēršiņu ciertums, 

vēršu därzs, žīdu pūors (e.); [buku sils, damba m., guģu sils, 

kazāku egles, lāpstas sils, līču birze, liepsals, lūšu birze, solās m., 

randenu sils, straumes poriņs, zāģu silsj. sI7a. 

krūmi: būdenes, 

greizie krūmi, lielie kr., rocēnu mežs, silastes m.j. [17b. salas 

mežos, purvos: liepsala, vārnu sala, zvirgzdu 

salaj. [17c. ga- 

nības: čukņa kanalejas gan., līču gan., ogļu dobu gan., plēsums, 

vaina poriņš]. sl7d. atmatas: grehku lihdumsj.

18. ceļi: kräuklinu krustceles (e); [aizpores c., apsalu stiga, damba c., 

egles brasla, kapu c., klēts līdums, melnā strauta stiga, zeltiņstiga, 

žīdu cellte]. 

19. tecinās: mējkapu stidziņa (e.). 

2S. tilti: eglupes tilts; [egļupes tiltiņš, meža t., ruņu t., tēces Lļ. 

[20a. bedres: velna bedre, vilka b.ļ. [20b. mārki: runča dobe]. 

21. k°api: baznīcas k°api, ķiku k., prīedu k., ž°agaru k. (e.); sudrab- 

kalna k., zāģeru k. (t.). 

22. salas: auku sala (susejā) (e.). 

23. atvari: mella düobe (vīesitē) [t.J; [cūku dzelmīte, jūgu atv., 

karstumu dzelme, sudmalu atv.]. [23a. zvejas vietas: stūra galsj. 

24. sträames: briģemeku strāume (vīesite) (e.). 

25. rumbas: rumbas strāume (mēmelē) [kurmanē]. s25a. līči: avota 

līcis, bišu l., dzeņu 1., garenais 1., lielais 1., milzkaudžu I., vecās 

mātes I.j. [25b. koki: durtā priede, ērmu priede, gremzdu priede, 

puņģu priede.]. [25c. krusti: baltais krustsj. 

26. izv&rdi: cējns, ķīermels, krūmiņš, pancis, piņķis, pučuks, salnieks, 

sniķis, stabiņš, straūtiņš, upelnieks, vīeniņš, žagariņš (e.); audze, 

daluodlts, bandenieks, bērziņš, dārziņš, k°aktiņš, pavārs, sapietis, 

smete, spiga, strautnieks, vītūols, zutis (t.). 


a) ērberģes pag.: 

*) pavārdi (1858. g.): appozeen, auSfan, austrin, ballod, bandeneek, barris, 

bchrsin, behtin, bitteneek, brassau, briggeneck, bruhne, dabohl, dnmbran, dsennis, 

cbrgelneek, gailis, gohliat, grikkis, gulbis, jandau, kahpohst, kalniņ, kandrusch, kappel, 

kassak, tcerpc, klawin, klemmer, kraus, kreews, krischuk, kuptscha, landag, lankusck, 

laweneek, lohdsing, luhsis, mahlin, mattuhs, matscbe, meesckak, merkut, meschke, ohsis, 

ohsohl, ohsolin, padohm, platkahja, plehsum, purwin, putka, salmiņ, sihlis, skerstin, 

«mcttcr, smilkschc, sprausslis, sprohgis, spurre, stark, steebre, strasdc, swarrcueek, 

saddrak, sakkis, sarrin, seemel, suppe, tikkum, trumpcncek, tscbippa, tschulka, uschka, 

>*>

336 

ß) maju vārdi (1816. g.): baltin, bruhmer, lihtsche, rimmel, sussee, wihnditsche- 

(1858. g.): smolmski. 

e) taurkalnes pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): ahbol, ahboling, appeljahn, apperan, audse, aunuk, ausehn, 

awoting, bahren, bahrenit, ballod, bersing, bibbin, bilken, bimbnlneek, brccde, brohder, 

bruhnais, buhde, buhdeneek, dahrsmg, degge, dirweike, biScbler, draweneek, drosch 

greet, druweneek, duddurs, ehrgle, gail, gallate, galwing, glihtum, graubing, gredse 

ning, grickit, grusdan, grusching, ihsche, irbiht, jacobbehn, jagor, jaunpohge, jaun 

zeekur, jumting, junkur, kabben, kakting, falbat, kalbatehn, kalning, kalneet, kappun, 

karkling, kauling, ķemmētais, kesber, kihwit, klaw, klawing, kluhdfing, krasting, kree 

ming, kruhming, kruhse, kuudsing, kurringe, kurrming, kursemncek, kutscher, laiweneel, 

lasde, lauzing, leddusch, leelmann, leelpinke, leepe, leyimpe, lohdsing, luhzing, mas- 

nhdre, mauring, meesiht, meeschak, Mehring, miltin, nauding, ohsit, ohsol, ohsoling, 

ohsche || oScpe, paipal, pawahrts, peltit, pihlat, pirksting, plostneek, pohreet, pvrmal, 

preekul, puddelpuhtei, puhring, pukkit, purwing, radsing, raggusch, ramme, reekfting. 

renter, rihgesdarte, rihjespeter, rink, rutke, sallcneek, sallgall, sappal, sapeesch, 

sapeeschjohse seeke, segling, sehting, sidder, sihpoling, sillawawer, sissen, skahmc», 

skambe, skilling, skrohder, skuijehn, sohde, spigge, stark, stuhrmann, stuzze, Suitiii, 

sustren, swarren, schoppe, sarre, secmel, sutte, swaigsne, sweedre, kaschekaus, tib 

rumneek, tikkum, tiltneek, trumpeneek, tuktehn, tupping, uhdre, uhsiht, ullat, 

uppesjurr, uppit, urpuliug, uttebarda, wahzpohge (= vācpuoģis), mannag, wieksnc, 

mihtol, zelming, zibbe, zihrul, zimding. 

ß) māju vārdi (1826. g.) aa) mežsargi mežkunga pag.: budencck, 

nerathan, pender, Pohpe, rewell, rohzahn, rukmull, skambe, skulte, swecke, wawer 

(sk. valles pag. mežmuižniekos). ßß) mežcirtēji: ballod, brohder, grosle, kaktesck, 

kauling, kruhse, leeping, Pinke, puckin, strehlneek, sager, uhdre, martun (sk. vallenbur- 

ģiešos). yy) I. apakšmežkunga p a g.: dullmann, girupneck, lahze, luike, Mull, 

reisen, witkap. SS) II. apakšmežkunga pag.: 

ascheneck, baakert, mellupc, 

ohsoling, pahte, plattnag, puckin, switing. ss) II. apakšmežkunga pag. jeb 

vecsērene: anschan, barmik, bambe, gehger, inkehn, jaunsemm, kalning, ohsoling, 

pender, pidder, Punge, soglan jeb plikke, zihrul (sk. vecsērenē). 

lekingrāves pogasts 

— iekingrāvieši 

{tag. 

viesites pag.). 

/. mājas: a) ieķingrāvieši: āmužnīeki, āumiņi, azardzeņi, azar- 

poļaki, āži, balūoži, bafģi, bārbulāni, bēitāni, 

ceirulīši, ceiruļi, 

cie- 

ceri, diemonti, ezerīeši, ergji, gslvāni, j§či, juskas, juodfļi, kakstes, 

kaktiņi, kal'nīeši, kjeviyi, kobuči, kugrenīeki, iāukacimsti. 

ļ°udāni, mežadrusti, mežadzeņi, pūormaļi, 

ratnieki, rieksti, ruduši, rukšāni, ruobežnīeki, somsovas, 

siņķeji, sīetiņi, smit?s, stampāni, stradiņi, s°ubrānu pojaki, 

šiliņi, 

nieki, °ūbuļi, üozulini, vilku a 

eil e 

z it?s; 

so las, zamāni, zerhkas, 

ļmarkudanu mājas, zāģerij; b) mežgallesi: andreīkas, apse 

nieki, ārstes, barisi, beķeri, bukoīti, b°uriņi, elkšņupi, gribuļi, 

upei

gūobenīeki, kal'niņi, kapenes, kārkļi, krastiņi, krašaūcki, kr°ümini, 

kāupiņi, lopsas, lazdiņi, lejiņi, 

e 

īči, līepiņi, majüori, meženīeki, 

mutlāni, muīžnīeki, rnürenleki, peFžas, putniņi, pūodi, rubani, 

so a 

las, smilktiņi, skr°üv§s, skujāiņi, spüodri, stagari, strautiņi, st°ü- 

e 

e 

rēji, st°ūrīši, šņūornleki, up lši, upmaļi, °ūzāni, ūošāni, v iņāni, 

vonagi, zalači, zariņi, zolaki, židavi. 

2. muižas: cieceri, ieķingrāvĢS muiža» ķikstes pusmuiža. 

3. mīests: āžu miests. 

4. skūolas: draudzes skuola, ieķingraves pogasta sk. 

5. krūogi: āžu kruogs, juodēju kr., ļaud e 

it§s kr., 

muskuļa kr. 

6. sudmalas: gaiļa sudmalas, ietzingräves muižas s., sejapa s., stam- 

pānu s.; sgagulu dz., ikšeļu dz., papagaiļu dz., reskajdz.j. 

7. cepļi: ķīģeln e īca. 

8. kalni: āmužnīeku kalni, briežu kolnc, ječu k., kopu k., 

krievu k. 

jeb baīkavu k., kugres kaīni, k°ūliņu pilskolnc, rāviņk., sifiķeļu k., 

stampānu k.; [āpšu k., cīruļu k., grantēs k., grūbulis, lapsu k., 

pilveru pilskalns, podnieku k., putras k., rijas k., sila k., smēdes k., 

sudmalu k., ūdrupa kalni, vāles kalniņš, vilku k.]; sleepu k., mehru k>, 

noreetņu k., osola k.l- 

S. lejas: p°ūd§jums, veļu vārti; [dziļā leja, tumšā gravaj. 

10. 

upes: 

vies 

trumĢ, e 

īt§; [seskupej. 

e 

//. ītes: barisu 

up īt§, kugres u. jeb ļāud e 

īte. jeb püormaju u.; 

[gobāja, toma upītej. 

12. grāvi: sudmalu gravs. 

/5. azari: kugres azars, smites az., vieseīte.s 

az.; [klauces az., ramu- 

lauu az., supes az., svēriņu az., vasarāja ezeriņš|. 

14. prūodl: muižas prūods. 

/5. avūotl: p°üdtzjums. 

/6. puort: avanu puors, āžu p., baržu p., drustu p., kakstes p., mag- 

lejas p., miku p., rudušu p., stampānu p., strodu p.; [garie poriņi, 

kazu p., salu p., sūpes p., vēža p.ļ; sawota p., deegu p., duhņu p. f 

eebuhweescha p., katlu p., kehwes p. saules p., sehņu p., sihles p. 

tahrpu p.]. [16a. dūkstis: baltā dūkste, dziju marku d.j. 

17. pļavas: āža puors pjavas, baluoža pj., bāfkaviņa, ceiruļu pļ., čuča- 

žiņa, daguma pļ., ģfrkānu pļ., ļ°ūdānu pļ., maglejas pjavas, mel- 

deru pj., pļantas, puišu pjavas, rieksta pļ., rukšānu pļ., sienu puors, 

e e 

strodu püors, z il 

īt£s; 


337 

audzes pļ., gara pj.. kapu pļ., meža pj., 

22

338 

pabazene, prüdu pļ., purva pļ., rävija, siena purva pļ., strūga, 

upes mala, upes pļ.,J; ldruftu purws, kreewupe, selta pļ., ubadsiņschj, 

/5. drivas: driviņas; [18a. lauki: bārnu leicis, ciemātu lauks, kroga 1, 

lapsu kalna 1., meža 1., p[anta, rasa, stāvais I., stiebraine, sud- 

malu kalna l., zaļais 1.]; sahriņas, saķu ahres, wilku sala]. 

19. meži: avanu püors, baržu pūors, degsnis, sola, jūodfļu sils, 

kugr§, vilku sola, zeile it?s sils; [egles, jurēnietes sils, ķēdes šiliņi, 

lāču sils, priekšāres, 

rīkles gals, šiliņš, skrāžnieku m., šņores gals, 

zirgu dārzs] sbuhdu sala, rutku siliņsch, salta fala, fata sala, schihdu 

sils, trumes sils]. [19a. salas mežos, purvos: iņģista sala, 

kazas s., kaziņa, miroņu s., vilku s.]. [19b. ganības: beemahre, 

gows aste, labrentschi, rasija]. 

20. ceļi: avanu püora ceļš; [garā gatve]. 

21. tilti: barisa tilts, juodfļu t., ļāude it§s t., puormaļu t.; [garais t, 

ikšeļu t., ķesteru t., runču t., spures t.]. 21a. alas, bedres: 

āpšu alas, ceplīši, däguta dūbes, swelna dobe]. 

22. kopi: ieķingrāvĢS kopi, muižas k., uozuiiņu k.; [poļu k., por- 

ma]u k.]. [22a. krusti: miera krusts]. 

23. rogi: sorhsovas 

rogs (viesītĢS az.]; [23a. līči: deguma līcis]. 

[23b. salas: pāraugas pussala (klauces ezera)]. [23c. atvari: 

govju atvars, melnais atv., zirgu atv.]. (23d. 

ozols]. 

kuoki: svētais 

24. izvärdi: aūziņč, avans, babris, bitenīeks, bruklens, dunduls, daü- 

gavīets, gaīviņč, grāmatnieks, grāvlejs, gribuls, katenc, kupčs, 

k°üma, kemps, lapiņč, ļucānc, melders, m°ūrnīeks, ņerbuls, oparānc, 

pabērzs, pibuks, pl°üm$, reskājs, i°ūtiņč, rūonc, sauļots, silenīeks, 

sküosänc, sp e 

idāinc, stagars, škimels, 

e 

ītars, upejnīeks, ūose īts. 

25. palomas: palavdīfšas jeb stokādāji (ieķingrāvieši), tārpu žņau- 

dzeji (= mežgalīeši). 


a.) pavārdi (1850. g.): ahbols, ahdmin, aisuppiht, algahds, avsehns, artaj«, 

atdeen, angstmann, auns, ausekle, behrsin, birseneek, brahl, breedis. bruhwcr, 

bolin, dahlderis, dischler, dohbel, dreimann, dselte, ezzetais, gailiht, gohbe, gramer, 

grauding, grenge, juhrmalis, kahrkle, kalleis, kalniņ, kannepiht, kassin, klawin, kohp- 

manis, kuptsche, knrsemneek, lahzis, lappin, lasdin, leepin, lcijeneeks, lidecke, linmn, 

htbban, maggobn, mahser, maurin, meesiht, nagle, needran, ohdsin, ohrmann, ohsis, 

ohsoling, ohsolneek, pabehrsis, peyrc, pclscbc, pohrin, preede, preescbuahr, pulkc. 

purren, rammen, rattneck, robesckncek, rubbens, ruhke, rusching, rutkis, sallcncckr, 

sapol, sarmul, samneek, sietin, sihpol, sirmais, skrirulneek, skursten, smelte, sneedsc. 

spahrne, spohdrin, spuldscneeks-, spuldsin, spurge, spurre, stimben, strasds, straum 

dah

stuhre, swiklis, sakkis, sarrin, seedin, sieling, sihle, sirnis, swaigsne, sweedre, 

sweyneek, tietmann, uppeneeks, wahzsprohge, wakteneeks, warrakallei, weetneeks, 

wehwer, wihtolin, wilks, willan, zehrs, zellawe, zelmin, zihrulis. 

p) māju vārdi (1816. g.): essalneck, esserdsemme, rudduschkalne, strasde. 

Kurmanes pagasts — 

kurmanieši. 

/. mājas: a) kurmanes gals jeb kurmanieši jeb kungu 

gals. anduži, bazūni, bic§ni, binči, bisiņi, brammaņi, brankuži, 

brieži, brūveri, buļļemeki, čubuliši jeb nagliņi, čužuļi, damenieki, 

daugavieši, duderi, deniši, dzeņi, gaiji, galāri, grabažtzni, ipteri, 

jēriņi, juraviči, kalēji, kalla brūveri, kallieši, kaļķi, kārklējni, kārkļi, 

kraükji, krieviņi, ķipuri, laücenieki, līduši, leicuki, lejieši, 

lepseri, mentes, mucenieki, peles, plēši, plītnieki, silvaški, 

skadiņi, skapari, spruntuļi, strautiņi, stūrmaņi, šuļči, uleni, ungu- 

riņi, uozūoliņi, vengri, zejģini, zemītes, zīlgaļvi, zütraki, žužas; 

b) mūrmuīžnieki: apaji, ādumi, ariņi, bērziņi, bisiņi, burkāni, 

čābļi, dreīlenbuši, dzīlnieši, grinaīti, ģiģeri, Kikas, jakstiņi, jaün- 

kukuļi jeb jumiķi, kaktieši, kallvēveri, kankali, krūmiņi, lazciiyi, 

lejas vēveri, liekukuļi. liepiņi, malači, mežvēveri, milskaudži, put- 

nieki, pūces, pūoļi, rutki, rūobežnieki, rüe-zeni, šiliņi, skadiņi, 

valciavi, vezumnieks, zemaici, zvillas. 

2. muižas: kürmane, Mūrmuiža. 

3. baznīcas: kankala kapliča, 

kurmanes baznīca. 

4. skāolas: kurmanes sküola. l^^^^^^^^^^ 

5. kräogi: CĢpurkrūogs, cielavu kr., daiūba kr., kurmanes kr., pa- 

lejkr., pāvulkr., sīetiņkr., smārda kr., steņķer kr., zūosu kr. 

6. sudmalas: kurmanes vējsudmalas, Mūrmuižas udeņa sudm. 

7. cepļi (plltničas): kurmanes kaļķu ceplis, kurmanes plītničas. 

6. kaili: birzkals, cielavas k., grants k., kalliešu k., laücenieki k., 

pūces k., stūrmaņa k., 

žūžas k.; [augstie kalni, cepļa k., cielavk., 

jakstenes k., kārklu k., lapsu kalniys, mālu k., smilšu k., vilku k., 

zaķu k., zilais k.j [8a. p a k a I n e s: āpšu k-ņš, bērzu k-ys, inģista k., 

kapu zemes uzk., kartavu k-ņš, moku k-ņš, ogļu k-ņš, rubeņu k-ņš, 

vilku līča pak.]. 

9. gravas: žužas grava, [brūža gr., 

liela leja]. 

10. upes: iecava jeb īeķive, līelupe jeb susēja, viesite, [mēmele]. 

339

340 

//. upītes: dzilna, skujupe, smārds jeb smārdupite, vīrupe; [brūža 

strautiņš, cepļa str., cēze, ģirupite, ipšu str., mešļu str., muižas str., 

platones upīte, slepkavu upīte, vecava jļ vecupīte, vilkuplte, žūžu str.]. 

12. grāvi: apsalas grāvs, dziļais gr., mellaegläja gr. [12a. mārki: 

gaijapara, diedzama dobe, kukuļu mārks, mīķēnu dobe]. 

13. ezeri: mūrmuižas ezers, šuļču ez.; [baltezers, linezers, melnezers, 

prodiņs, tilinda ez.]. 

14. avūoti: avuotiņs. 

75. purvi: elkšņa, kraukļa purvis, smārda p., 

klausta p., pīrāga p., velna p.]. 

tilta p.; [gudu p., 

/6. tīreļi: āpšalu tīrelis, kartupeļu düobu tīrelits, meža damba tīrelits, 

putnu pļavu tīrelits, rūostu t., stigas tīrelits; [apaļais tīrelits, bal- 

barzda t., čūšku t., kalniešu t., ķezas t., lacu t., maldu t., rožu t., 

saltais t.]. [16a. dūkstis: dzena dūkstis, melnās d., sarkand., 

rijas d.ļ. 

17. pļavas: cepļa strauts, čigutāres, čubulišu pjava, dīķu strauts, ejksnas 

pjavas, ezergala pļavas, gaisa pļ., garais strauts, jeriņpjavas, kajķa p]., 

kralisķes, lāča pļ., lielās pļavas, piju purvis, pīpenes, raga meža 

dambis, smārda pļavas, štakmanits, tilta purva pļavas, vefigra pļ., 

vinagräda strauts, virupe || vīrupe, zaķa pļ., zvirbuļa pļ.; [aiziezis, 

akenrājums, dūņu purvs, dzilna, ganības pļ., garā druva, krusta 

kakts, kukuļa pļ., melnais purvs, meža dambis, meža pļ., platone, 

ragu pļ., rājuma pļ., strauta pļ., vecāku pļ., vēžnīces pļ.J. 

18. lauki: karatuvu lauki; sapalais gabaliņš, dzeņu līcis, dzilnas rājums, 

kapu 1., kurmelieši, mala dobes I., rozas 1., tilta druviņa, upes L, 

ūbenes, zaļā ceļa I-kij. 

19. meži: akas salas, balüodenes, jeb kamarauska sala, bumbiza degums, 

iņģists ļļ iņģists, mellais sglājs, piju purvis jeb pīra purvis, purva 

stārpa, putna pjavas saliņa, perkuņa spertais mežs, rācenāite; 

[damnieku sils, deksnis, ganību birzes, 

siliņs, taubes m., vārnu siliņs, vilku līča m.j. [19a. 

šiliņš, ubaga Krumij. [19b. ganības: gaijapara, 

pūriņi, rieksta dārzs, strautmale, vecainīte]. 

mazais deksnīts, muižas 

krūmi: rozas 

krūmu gan., 

20. ceļi: mellais ceļš, vidus c.; [damba kroga c., kastaņu c., līnijas c., 

melnā dūkste, pirtiņas c., upes c., zaļais c.]. 

9/. stldzlņas (= tekas): āpšalu stidziņa, lika bfrza (ļļ berza) 

liepnieces st., mellä eglāja st. 

st.,

22. tilti: beķerkruoga tilts, birzkalla t., düobas pļavas t., dzilnas t., 

grantskalla t., kazāktiltiņš, sietiykrüoga t., skujupes tiltiņš; [avju 

purva t., cepļa strauta t., räjuma t., vilku līča t.J. 

23. kapi: cepurkrüoga kapi, cīelavkrūoga k., kankala k. ļ| kankala k., 

kipurk., sīetiņkruoga k.; [mēra k., saulītes k.j. 

24. llnlņl: lazdiņa līniņš, lielais līniņš. 

25. rumbas: rumba (līelupē). 

26. atūori: trakais atüors (līelupē); [madāmiņas atv., pods, velna atv., 

vilku līča atv.j. 

27. salas: plēšu sala (līelupē). s27a. līči: alkšņu līcis, baloža 1., 

čābļu I., dzeņu 1., madāmas 1., vilku 1., zirgu I.j. [27b. zvejas 

vietas: melnā dobe]. [27c. bedres: circeņu bedre, ģipšu dobe, 

kaulu b., līgotne, tuliškes d. vai madāmas d., 

varvaru d., velna 

bedres, vilku bedres]. [27d. kuoki: dundurpriede, durtā pr., 

milavniece (ābele)]. [27e. akmeņi: lankas akmens]. 

28. uzvārdi: ādums, cinis, čužulis, dūoruks, kārkliņš, kukulis, ķipurs, 

likmanis, mejlacis, pantalūons, pufviņš, putnieks, sietnieks, sprūoģis, 

šeīnuks, šiliņš, uozūoliņš, zilgajvis. 

29. lamu vārdi: sakuociņš. 


a)kurmenes pag.: 

a) pavārdi (1858. g.) abette, ahboling, akkot, balbarsdis, ballod, ballsarr, bau- 

deneek, basuhn, bchrsing, bintze, bitzen, 

breede, brinck, buschur, daugaweet, duckis, 

duddur, duhming, dselszeppur, gadspritz, gallar, grabaschen, grassis, ilstrum, irbe, 

johsche, kalke, kalneet, karklis, kauling, kemne, kirkis, kirpis, kiwur, klawing, krischjahn, 

kruhming, kumostrehl, kuschke, kweese, lasding, lauris, leddain, leelmutt, leepkahje, 

leijeet, linputz, medne, melder, mente, milting, milting, nagling, nikkis, ohsol, ohsche, 

pawul, petsckkur, plehse ļ| Plehsch, Pohpe, precbe, priroult, puhze, Puhzehn, pumpur, 

purwing, puttring, radsing, rankis, reckst, rihkur, rohnis, rohsen, rublis, sammul, 

skadding, skilling, skudra, skuije, skulte, smiltueek, spalwe, spruntul, strasding, 

strauting, strihker, sarring, selting, semmesrukkis, semmit, sihle || siehle, swilna, 

lsckusul, uhlen, uppeskaln, wahrpa, wannag, menger, wepre, wihtoling, wilkumehrde, 

wimba, zeeming, zeppur, ziska, zubbuliht. 

3) māju vārdi (1858. g.): kihse (duddur, kohzen), kohrme, lohmann, pastrihter, 

rohsen (dsennit, salla, unguring), uhlen (tg. ul§ni), wehwerischke, zeppur. 

b) mūrmuižas pag.: 

«) pavārdi (1858. g.) bitte, deglais, deglc, gigger, griste, kakting, kalning, koh- 

zen, leepa, lihzehn, luhse, milskaudse, ohschalappa, rubbens, sakne, saussweess, sih- 

Poling, steppes, strehlis, sallkalning, tschabe, uhdre, wezzumneek. 

ß) māju vārdi: appohl, daniel, kalna appol, kukkul. 

Y) kruogi: pawehj kr. (tg. pävulkruogs). 

341

342 

— 

Llelmņmeles pogosts (savien.) mĢmelīešl. 

A. grlcgales pogosts 

B. llelmqmeles pogosts 

C. lielsusejas pogosts — 

— 

D. vacmqmeles pogosts 

/. mājas: 

āizpuori, 

gricgalīeši. 

— lielmģmelieši 

jeb rūtenberģieši. 

līelsusejīeši. 

— vecmģmelīeši 

jeb proņkīeši. 

āiztiltīeši, ā°pšukoIns, ā°riņi, bäzzukolns, b°ūteniški, duor- 

ģines, glā°zinīeki, gudiņi, i?kalnes, j|či, kubuļi, lindes, miši, moci, 

mozgi, mucinieki, pataši, pilitĢS, pīeči, puršines, raudas, risas, 

rūozĢS, svolbäni, škirani, ūodiņi, veseļi, vēži, vilciņi. 

B. llelme'melīeši: 

ā°riņi, betiņi, briediškas, brieži, br°üveri, dēliņi, gudiški, ģ e 

īķelnīeki, 

jaūdzumi, kaktīeši, kalites, kalniņi, kolna kr°ü?es, kolna rüozes, 

krieviņi, kukāri, kumejnīeki, lejieši, lujāni, pečuļi, puļķi, seriškas, 

spuodri, stoadalnīeki, 

strēlnieki, 

druvi, uozūolnīeki. 

C. līelsusejīeši: 

e š ībi, šķēri, tiltnīeki, timsani, ūogu 

a) jaunas muižas susejīeši: ča°kanāucki, dunduļi, jonuži, 

m°ūrnīeki, oti, rānkaļi, ruceļi, sta°rastani, vāināucki; b) lielsu- 

sejīeši: bikā°ri, boraki, 

e 

c iruļi, jaūdzumi, ķāpani, lozdāri, l°uši, 

mucinieki, nejaūtiņi, rubeņi, strāiķi, ūozūoliņi, veveji, vilkupi, 

zvajnieki. 

D. vacmģmelieši: 

āizpuori, bikši, baluoži jeb justiņi, būividi, budinski, cāunites, 

c°ūciņi, čupiški, d°ūžani, dūobejnīeki, er$s, kolvani, kelviški, Ioz- 

diņi, ludiški, öntani, pūorīeši, rimšani, r°ubiķi, silenīeki, stenderi, 

strēlnieki, vacumnīeki, vāināucki, vārtūoni, zūosani. 

2. muižas: gricgal?, ūozulmuiža (g.); līelmemej§, ūozulm. (I. m.); 

līelsuseja, 

vacā m. (1. s.); vacm$mej$. 

3. baznices: gricgales skuoliņa. 

4. sküolas: gricgaies skūola, vacmemelgs sk. 

5. kruogi: muižas krüogs, ūodiņu kr., risēs kr., (g); m°üra kr., tim- 

sanu kr. (1. m.); bumbuļa kr. (I. s.); d°ūžanu kr., jaunais kr., 

sudmalu kr (v. m.). 

6. sudmalas: lielmemeles v$ja sudmalas. 

7. cepļi: līelmemej§s kaļķu ceplis.

8. kolni: ā°pšu koīns (1. m.); r°üce|u k. (1. s.); kolpu maju k., ei- 

bātāju kalniņč, rīebuļu k. (v. s.); [melniškas k., tiltiņkalniņš]; 

sraganu kalniņsch, ruhzeju k-ņsch, strobuku k.j. [8a. pakalnes: 

apšu k-ņš, kīkeris, meitu k-nšj. [8b. lejas, gravas: migläksj. 

9. upes: neman? jeb mtzmele [g. I. m., v. m.ļ; susēja [1. m., I. s., 

v. m.]. 

/S. strautiņi: dvorupe. (g., v. m.); neretiņa (g.); vilkupite. (1. s.); [krā- 

cēja gravisj. 

//. püori: elles püors jeb eīles rājums, tēja p. (g., v. m.,); soītāis p., 

timsanu p., vilku p. (1. m.); [cūciņu pors, rāviņš, sūnāklīts]. 

12. t e 

lreļt: lācits (1. m.), [sirmgalvis], saklais tihrelsj. s12a. dūkstis: 

mellā dūksts, slapata]; [buptftjelfcņ]. 

13. pļavas: aūgstājas, jūoduvaīķis, kalēja rājums, muižas pļ., ūodiņa 

püors (g>); ardama rājums, boltāis II boītois rājums, č°ūšku rājums, 

jaūnās pļavas, krūoga pļ., opāla pļava, tärpünes pļ., ūogu rājums, 

vilku püora pļ., zviedrines pļavas (1. m.); veīneļa pļavas (1. s.); 

salksne.barlavs, cūcenes, degums, (1. m.); darījums, ilguleja, jurandru- 

va, purvājs, smerdeļa, sķīstupe, vērsines, vilka pors, zelta pļaviņa]; 

sahscheļu kakts, ausaite, bal)«u druwa, behrsijas lihzis, blihgsnija, 

buhdas kakts, druwmas, kahles wesums, kwedilka, magasija, paleja, 

planzenes, ragenes, rahzenaite, rop-andruwa, uhdra lihzis, widure, 

ziņu rahjumsj. 

14. lauki: aüzaites, jurandruva, kaezines, vepru druva, [plēsums, teļa 

pors, uzminēs], sposchķu lauksj. sl4a. ganības: melnzems, raģi- 

nes, silenis, vilciņš, zakenesj. 

/5. meži: aüzaites, a°pšukolns, bMgzija, c°ūciņastĢ, jurandruvas, ka§- 

zines, pečuļu mola, plancines, slopata, uozulmuižas rajums, vepru 

druvas, viduri, vilkeglites (I. m.); susejas mežs, vacm§mej$s m.; 

[bērzājs, curiškis, dravas sils, kroga deksnis, paisekļu sils, stieb- 

rijas meža stürs, zīlēns]; sbrentscha lihdams, milnischkas, smerdels, 

tschuhsku rahjumsj. 

/6. bierzi II bierzs: škeru bierzs (1. m.). 

17. ceļi: d°uksts ceļš, kaīma c., kraukles c.. lozdas dambis, pečuļu 

dāmbis; [briežu stiga, plancines]. 

18. tilti: aiztiltīešu tilts jeb dvorupa t., izkaļņu t., mozgu t., muižas t., 

polverkes t., vēžu t. (g.); dhlinu t., krieviņu t., m°üra krūoga t., 

timsanu t. (I. m.); būmbuļu t. (I. s.); d°ūžanu t., oluotiņa t. jeb 

sloužu t. (v. m.). 

343

344 

19. kopi: gudinu kopi, veseju k. (g.); 

kolna kr°uzes k., timsanu k. 

(1. m.); c eīruju k., ränkaju k. (1. s.); vacmemeles k. 

20. līnijas: alksnes līnija, ā°pšu kolna 1., betiņu 1., garā 1., kumelnie- 

ku 1., slopotas 1., üogurajuma I., versiņu I., vilka 1. jeb °īsā° I. 

(1. m.). [20a. līči: cērpiņa līcs, garlīcs, odru 1., og[u dobes 1.]. 

[20b. salas: auku sala (susejā)]. [20c. atvari: suua caurums, 

žīdu dzelme]; [raganu dselme (memele)j. [20d. zvejas vietas: 

sapalu dobes (mēmelē)]. 

21. bra°slas 11 bra°sll: lielmemeles bra°sla, punduru br. (m^mel?) 

(1. m.); sudmalu br. (v. m.). 

22. duobes: suņu caūrums, zirgu düobes (mtzmel?) (v. m.); [saliņas] 

23. Izvardl: bitenieks, bruģis, b°ūtanc, ēlksnits, jänk°ünc, Kantine, krüo- 

nits, mis°ūnc, taūriņč, ūodiņč, zālits (gr.); b|rziņč, dā°būoliņč, 

jāudanc, plašums, puļķis, rubinc, rudzits, tufks, üozuls (1. m.); 

b?rziņč, darziņč, ezits, kartupelis, kļaviņč, krauklis II krauklis, kr°ü- 

miņč, lazdiņč, lobāis, pāvuls, püodnieks, uosits, vonogs, zoķis, 

züosanc (v. m.). 


gricgales pag.: pavardi: pulkis. 

b) lielmēmeles pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): austrin, amin, beešaič, bersin, bigge, brassan, dahbolin, 

dimse, jandau, kalniņ ļ| kalnit, karklin, kartopel. kasak, lameneek, matsck, mafnjabn, 

melbarsde, ohse, ohsin, platkahja, rubben, rudsit, saule, sisscn, spohdrin, strasdc. 

strautin, sailin, samseht, turks, mehgin, widsemneek, zäune [fanbrutfcb, matsckin. 

semsariņ, malkmannļ. 

ß) māju vārdi (1858. g.): aistiļt, gihkel (tg. ģīķelnieki), leves kruse, skehran 

(tg. šķēri), wehwerischke. 

c) lielsusejas pag.: 

a) pavārdi (1857. g.) ahboļ, ausin, amen, Vahrens, ballohdin, behrsin, bihneet, 

brahļ, breede, bullisch, dahbol, gailiht, karklin, kastin, kaulin, kirsch, klawin, krastin, 

krautin, krohlit, kruhmiņ, lapsin, leepin, linnin, lukstin, ohdin,'ohsit, ohsolin, pehrlit, 

pilka, puhze, rattencck, reekstin, robeschneek, rudde, rudsiht, strehlneek, sahlit, seltin, 

sweineek, smirbul, tahsc, tiltin, uppmal, wannag, mihtol, wiksen, zäune. 

ß) māju vārdi (1816. g.): jurre anz, kebschan, leelandrej, liebert, rastenberg. 

djvecmemeles pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): aukstin, ballod, bitteneek, blohdneek, breedis, buiwid. 

dahlder, gailiht, grantin, imbrau, kaluiht, kannpei, krohnit, kupischke, lappin, leelmann, 

leeparkallei, leuzei, linniņ, meetin, muischsemncck, ohsiņ, ohsolin, ohschkaln, pelliht, 

prnhsis, pulksten, putnis, radsin, rasum, rohse, rublis, rumbcneeks, sihls, strehlneek, 

sehrniht, usar, mahrns, wehsais, mihksne, wimba. 

ß) māju vārdi (1811. g.): reebul, salla, smirgsdin jeb kelmischke [eigutāres, ju"" 

šāres, ogudruvu mājas].

1. m°ājas: 

A. kalnieši: 

Naratas pogasts (savien.) — 

A. kalniešu pogasts — 

B. naratas pogasts — 

C. pilkalnes pogasts — 

neretieši. 

kalnieši. 

neretieši. 

pilkalnleši. 

bukaviči, caūnas, čaīdāni, čukuļi, dindzāni, dumpāni, ebaras, gar- 

kajāni, gribacāni, grīevo a 

Iti, izkaļņi, jo a 

ķalāni, krimtalāni, kruodziņi, 

kungu druvas, kviči, ķabāni, ķiltiņi, lauka sofgi, miņaūka, moar- 

kadāni, nagļi, paüpari, p e 

ikstuļi, platauši, pont°āgi, puļpi, puormaļi, 

radiņi, riekstiyi, salanīeki, siksnāni, skr°üvaras, skrūzani, skruži, 

sküosas, sluķinas, sp e 

islavāni, stfrķāni, st°ūrāni, stridzāni, svencas, 

svo a 

Itāni, šausmani, šņūorenīeki, teilāni, 

ukalāni, ūnķāni, ūzaliņi, 

valašiņi, v°arpāni, ivāni. 

B. neretieši: 

berģi, bējrzijas, bi'ncāni, beilāni, 

biedres, bracāni, brangaļi, braūari, 

buli, bungo a 

t°āji, ceplīši, čaupanāni, damasāni, degšņi, drabalāni, 

drusti, dziranīeki, gribacāni, gulbalas, indalāni, iždfļi, jaüdzumi, 

jūozāni, kanenīeki, knoaviņi, 

krivicki, krosti, kundar°āti, kaires, 

ķ°āži, kišķi, liepiņas, mič°ūnas, muldanleki, m°ūrinleki, oaniņi, 

o a 

riņas, palsāni, pokaji, pundarāni, pūoģālas, radiņi, sleķi, sluķinas, 

smalenski, spigas, stanani, stopāni, stējķāni, st°iirāli, suti, svoajāni, 

tupiņi, unanani, vaculvāni, vilitas, vilpatāni, vonagi, zaķāni, 

z e 

īdāni, zilgaļvi, zvajnīeki, zvanit°āji. 

C. pilkalnleši: 

a) iņķenīeši: bubliši, strüobuki; b) āiztiltīeši, baūškenīeki, 

bubļi, kalniņi, kop°ūnas, kuorpinīeki, ķesalas, miests, p e 

iskupi, 

silamarči, silamiķeji, skudras, sle ivinas (uškari, °ūdri, 

välteri, voļuļi, žužas), ziemalāni. 

2. muižas: büividas, ko a Ina muiža, m°äcit°aja m., naratas m., pil- 

kalna m., üzalm. 

3. baznīcas: naratas baznīca. 

4. skūolas: ändreja sküola, ķestera sk., pilkalnes sk., riekstiņa sk. 

«5. krūogl: baznīcas kruogs, krusta kr., naratas kr., neretiņas kr., 

o a 

ruļu kr., rūobežkr. skuäras kr., 

6. sudmalas: naratas sudmalas. 

7. cepļi: pūkainas ķīeģelnīca. 

strūobuku kr. 

345

346 

8. kolni: aüdzes kolnc, dümpanu k., kundar°atu k., ulvanu k., strüo- 

buku pilskalniņč; [saukās k.j; babu k., leepu k., legsdu k., mergask.j. 

9. pakalnas: kungu prūods, sleķu pakalna. 

/S. gravas: valna apariņa, žagarnīca, ž e īdu puors. 

//. 

upas: d°ūņupa, naratas upa, neretiņa, so 

a 

l°āta; [susēja]. 

/9. upēļi: skārdupita. 

13. grāvi: vijkes grSvs. 

14. azari: jaüäzumu ezeriņč, jonuža ezeriņč; [aklais ez.]; sderdschanues, 

miņauki, spriganu es., sterķenu es.j. 

15. prüodi: lielais prūods. 

/6. oluoti: žužu olūotiņč. 

17. pūori: banišku püors, ķabaļu p., o a šāku p., slo a 

mpu p., ž eidu p.; 

[kapuna purvs, mācītāja p.]; ljaunais prots, kalkis, leelais p„ 

wezais protsj. 

/S. te lruļi: b°üklinleku eīruls. 19. pļavas: alksna, bļuoda, juorģa rajums, neica, 

puzinīca, ņīedrana, 

raībasnīca, svilumi, š°Arka, vačumels, viļķa, zanäaga; jalotines, 

krauklahre, krischalas, meesaines, rahzinaite, schahrkaj. 

95. ganības: dāglas, svilumi. 

9/. meži: aüäza, baübulinas, buļu sils, ķ°āžu prīeditas, līdumiņč, 

rāudu ciertums, rājuma kolnc, sprigulnīca, valna rājums; [sila- 

marca sils, zuta m.]. 

99. bierzs: kasalas bierstipa, 

stanānu bierzs. 

23. rāozas: valuauss. [23a. salas mežos, purvos: zirgu sala], 

24. olas: cepļa vieta. 

25. ceļi: garais ceļš, e Isāis cels. 

26. tilti: liepiņu t., kūndar°ātu tilts, neretiņas t., 

naratas t., sleķu t.; 

[liepiņu t., skolas t., sudmalu t., vanagu t., zvanītāju t.]. 

27. kopi: indulānu kopi, ķestera k., ķišķu k., strüobuku k.; [nagju k^ 

smehru k.l- 

28. le īnijas: garā 0 

līnija. 

29. solās: sudmalu sola (naratas upā). 

30. izvā°rdi: boltušs, bolüods, balitz, dāmbris, daūgavīets, daūģals, 

izkalnc, kanupäjs, liepiņč, mucinieks, pontavičs, pont°āgs, silinc, 

skruzits, škuškis, °udris, ūodiņč, Uorlāns, üosits.

31. palomas: jaštetars, ķavorza, zēsers. 


a) neretas un kalnmuižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): addatin, ahbelan, ahbol, akkotin, appin, arkle, arrey, 

andsche, audse, aukschpohl, ausekle, ause, bajahr, bander, bebre, benkiht, bergel, verfing, 

berslap, binaht, bitte, brangel, bratsch, breede, bruhtzann, bruwer, bukke, bullisch, 

bulwan, bnmbing, buzzelan, dahbolin, banne, dehduk, dimant, domka,dreikahn, dreymann, 

drikkiht, druye, dukkur, egle, ehrgle, elksnit, elluk, ewin, gaigul, galwing, garmugger, 

grauding, grekke, grislit, grischke, gulbe, ingusch, irbe, jahtneek, jaunklewing, jaunnah- 

burg, johnost, jurre, jurzchn, kahrklin, kahsche, kalniņ, kalting, kalwe, kalwischke, kasak, 

kcmpe, kibild, klaw, klawencek, klawing ļ| klewing, klibbing, klibik, knawen, fraStvng, 

krankte, krauting, kresling, krischjahn, kruhming, kubulan, kundrat, lapping, laSbtng, 

leyeneek, leyin, linning, lisding, luhsit, makschak, masbruwer, matsch, meescht, mehne- 

uin, melbahrsde, melder, mister, nabadsing, nahburg, ohgelneek, ohsoling, paegle, pahlan, 

pamat, pilup, plataus, Pohl, preede, puhpol, puhzin, Puisiht, pukkat, pulksten, rceksting, 

rekkiht, rikehn, rubbeneek, rublit, rudsing, rutke, rutzel, saknit, salleneek, salmin, san- 

der, saukupneek, sauliht, sihls, sihpol, skraban, skripste, skuijin, smildsing, spehlmann, 

sprohge, Stagge, stakkan, stänke, stender, steppin, straddin, strehlneek, strengcneek, 

snuppe, stubbnr, Stumber, swihting, swikle, schausch, schermel, schnore, schustin, 

sahlit, sakte, samar, sarring, sars, seemel, seemelneek, selte, semmit, semmohl, 

sirak, sweedre, Scbaggarin, schiedel, schubbit, tehranding, tennis, thasi, tiltin, trikkit, 

lsckarrin, tschoschor, ubbag, ukkulin, uppclncek, nstiz, uschbaun, mahrpin, wanadsing, 

wannag, mehmer, Messel, mieksne, milnit, zauue, zehlau, zclmin, zeppurit, zierul. 

ß) māju vārdi (1858. g.) baltusch, brakschau, garnisckke, jacgcr, kalnesch (buk- 

kaw, pickstul, stuhre), kascbepohgel, kniamin (ebbcr, buschwek, muhrneek, SfruSche, 

zeplit), mikkelan, ohsan, rukmann, saukejahn, sudrabin, seemulan, schiedel, timmer 

mann, ulwan, wallasch, wihnekaln, wisdarbc. 

7) kruogu vardi (1858. g.)kniawing krug, sallaten kr., snssey fr. 

b) p i I k a 1 n e s pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): ahbol, aispohr, apSe, arrey, ballod, bandeneek, behrsit, 

bremvcr, dahbol, darseneek, daugawet, ehrgelneek, iskaln, kalniņ, kalwan, kannepit, 

klcewin, krischjahn, kruhming, kupsche, lappin, leepin, leyeht, leyin, luhse, melder, 

«ujjeneeJ, needre, ohdin, ohsit, ohsul, perlit, plehsum, reekstin, robeschneek, salle- 

neek, Min, skuijin, stirne, skohlneek, strehlneek, sudrabin, suttit, swanneneek, 

swcigsne, tiltin, uhdre, wieksne. 

p) māju vārdi (1858. g.): jaunsemm, joschel, mihlawehl, ohsan, Pauper, Pleh 

•ttw, rinkischke, sille, sleiwin (linnin, swannirai), weewcr. 

[c) a) mājas: [viesjānu m.Z; eelahpi, inkuls, kupschaini, fcbbre, mihlens, robescha 

w-, rohtschaka m., tschirkuna m., widens, wilite. 

3) kruogi: pelnifant frogS, falbatb fr., jtegel Cr.]. 

347

348 

S°alas p°agasts (savien.) — 

/. m°äjas: 

A. a°belīši: 

s°alanieši. (tag. a°be}u p°agasts). 

A. ā°beļa p°agasts jeb ā°bellšu p°agasts — 

B. s°alas p°agasts 

— s°alūnīeši. 

ū°belīši. 

e 

a) igauņu gols: grīži, kaļvi, luģenīki, nagļi, p ickas, ubagi, 

ūšenīki; b) s°iju kolnc: glfmēts, švāfcs; c) kaņķi >! kahci. 

ķēikāni, plataču koīnc, suni, vaguji, voiti. 

2. muižas: ā°beļu muiža. 

3. skūtas: ā°belīšu sküla. 

4. krūgi: barinkrügs, rubežkr., 

5. sudmalas: bābīša sudmalas. 

6. cepļi: vagaļu ķiģelnica. 

smilkšu kr. 

e 

7. kolnl: plataču kolnc, s iļu k., str°ugu k., vagaju k. 

S. lejas: plataču paleja, [velna grāvs]. [8a. bedres: naudas decke]. 

9. upes: ā°beļu upētĢ, 6 a ldaūnīca. 

/9. grāvi: naudas grāvs, 

//. azarl: akacs, linu azars. 

rūbežnīcas iztaka. 

12. pūri: kraukļu pūrs, lipu p.; sgarais p., gargrodes p.ļ. 

13. pļavas: c°ukas pjava, dagumi, daūgavas pjavas, garā driva, ks- 

le(j) pļ., kajvu pļ., kri'Zka pļ., lā°cāin§, rūbežnīca, tārpu pļ. 

14. līkņas: dziļā likna, jūrģalkšiņa, moīkas oīksn?. 

15. ganēbas: degsnis, nagļu ganēba. 

16. laūki: azarlaüks, dimanta 1., iztakas 1., vaguļu 1. 

17. meži: augsta kāupr?, augstais kalniņč, ā°buļu siliņč, brīždubes, 

dravas sokas, dub§s pļaviņa, grēizāis sils, 

kolnc, pökta sils, raibais stuburiņč, vāivā°rša, 

sils]. 

18. olas: lopsu koīnc. 

īerbu kaīniņč, kundziņu 

19. ceļi: brīžudubes ceļš, lukstukrüga c., piļku c., smoļu c., 

20. tilti: barentilts, Krīvu t., 

rūbežnīcas t. 

9/. llnejas: garas drivas lineja, Ielā l. jeb 

zosa l. 

vilku sola; [vībāna 

žandānu c. 

22. solās: ā°beļ(mūižas) sola, bungā, mežkungu sola, selina; [vidsala]. 

23. straūmes: glinauka. 

24. otūort: barenkrüga 

25. saklumi: ā°beļmūižas gā°rdĢ. 

26. plāsas: dranka plaša. 

otüors, pā°ķu ļļ pā°ču o.

27. izvö a rdi: a°vüots, bā°rzdāinc, bfrziņc, bolā°nc, daūgavīts, gl^mēts, 

jumiķis, kalniņč, kafics, krastiņč, liģers, lideks, luginc, pā°ķis, pla- 

tais, rijnieks, rubinc, s°armuls, silacaune, socka, stīpa, timer8, 

ubaģis, ūšenīks, ūozaliņč, zariņč, züobinc. 

28. polomas: ķiķaūka. 

/. m°ājas: 

B. s°alūnīeši: 

a) gl e īzda g°als (gl e 

īzdagalīeši): cukurāni, d°uķernīeki, 

katlēji, melderuleki, skanstnīeki, s e 

īmaņi; b)l eīkuma g°als: 

spietiņi, tilpi, veveri, mazmājiņas (ap 10 pēc uzvārdiem); c)s°alas 

g°als jeb vidcelīeši: ādmināni, breķi, dūorškāni, jārcāni, 

kaļķi, kvāpāni, skudras, stfģi; d) sēj r p i 1 s g°a!s: 

babrāni. būo- 

ļāni, d°āburi, dzeņi, gustiņi, ķufici, r°āceņi, rūoži, skudras, z°aldartu 

mājiņas (: grūžu šiliņš, zajais mežs); e) g°als:āuzāni 

jeb pežāni, bubuļi, buoķi, c°ukarāni, gravāni, gribüti, kalvāni, 

klukstāni, mistri, mucenīeki, plānlejas, sankaļi, vilcāni, zvanitāji, 

živani. 

2. muižas: danpelte, l e īkumm. jeb stablitene, m°ala k°ainc, s°alas 

muīža, siktfra m., viķu m. 

3. skuolas: skalas skūola. 

4. krüogi: azara krūogs, boltāis kr., niknes kr., pļaušu kr., rudzāites kr., 

sila kr., st°ūres kr., suslas kr., °ūdānu kr., v°ārnaskr.; skapcu kr.j; 

sdaugawas krogs, esar kr., ķipu kr., wahrnas kr., wehsudmalas kr. 

(dampelte)j. 

5. cepļi: 8arikaju kaļķenīca. >5a. sudmalas: kjava dziernavas, 

ķipdz.]. 

6. k°alni: d°ābura k°alnc, garm kalniņč, pļaušu k°alni, str°āpes k., 

traktiera k., vakt8 k., v°āveres k., veveju k.; ļbārzsk., joņk., lapsu 

kalni, ragank.j; skatriņas k., krusta k., leepiņas k., ogu k., podu k., 

ramanu k., siltais k., straujais k., swirgsdu k. (lihkummuischä); ahschk., 

augstais k., breeschu k., garais k., \a\)ua k., kapu k., ķipu k., laiwas k., 

mahla t., mitres k., osola k., tahrpu k., wilka k., zaurais k. (dampelte)j. 

7. upes: daūgava, susēja, ļ8akaj. 

& e 

e up ites: pel īte jeb peleņu up e 

ite, p°ūķu up., 

e 

krüoga up., zifgup ite; swarschu upite, (damp.)j. 

349 

rudzāites up., 8ila

350 

9. azari: skanstnīeku azars, (sal.) viķu az. (damp.). 

10. avūoti: d°ābura avūots. 

//. püori: bärza püors, g°ala p., malnais p., VĢža p.; ļahscha p., mel 

nais p., plikais p. (dampeltē)J. 

12. pļavas: brīeždūobu pļavas, g°a!a puora pļavas, maina puora pļavgz. 

p°uķu puora pļavas, tilpu pļavas, viīcānu püora pļavas; [greiš|a 

pors, lācaine, zvanītāju pļaviņa; sawotu pļ., awoksneja darījums, 

daidsekņas pl, kalna pļ., mescha pl, rubeņa pļ., skraschnahre (dam 

pelte), skrindaine, zihnaine (lihkummuischa).j 

13. meži: b e ibāna sils jeb klāvāni, degsnis, gr°užu silins, l°āča grävs, 

mistra sils, paegļu s°alas, rudzāites sils, st°ür?s krüoga sils; [klā- 

vānu sils, melnais sils, zajais silsj. ļl3a. krūmi: bubuļu krūmij. 

[13b. salas mežos, purvos: garā salaj. [13c. lauki: krahs- 

naites gabals, rubenischkas (lihkummuischä)j. 

14. ceļi: pļaviņu ceļš, zagju c., ļdaznīcas c.]. 

15. tilti: azarkrüoga tiltiņš, dzaīznuma t., ņārpānu t., p°ūķu t., ru- 

dzāites t., silakrūoga t., susejas t., žīvānu t.; [pelītes t., pilķu t.ļ. 

16. k°apl: āuzānu k°api jeb üoralk., suvānu krūoga k., tilpu k. 

17. l e īkumi: brodņa Hkums, dūņas leja, kraukja radzĢ, krista 1., po- 

gora I. (daugavā). 

18. straumas: darhbs, greizais, grūda, guzka, kaļina, medzvedzs, 

peciņa, priedulājs, razbāinleks, sariria, °ūdrups, ūoliņa (daüg.). 

19. °atūorl: tr°akais °atūors (daüg.); [brēku atv., bubuļu atv.; kažu atv.. 

līdaku atv. (daugavā), mucinieku atv.]. 

9S. kr°astl: čura grāvs, vaina grāvs (6aüg.). 

21. plašas: pogora, zeļķu plāsa (äaüg.). 

22. s°alas: k°ārkla s°ala, s°ala, vilka s.; [sēņu solaj. [22a. zvejas 

vietas: guska, inķups, kaņepaite, putns, smilts]. 

23. uzvārdi: akurāts, asars, b°ārzdāins, bubināns, buoķis, 

caūnits, 

c e 

īruls, d°ārznīeks, deķers, drēģis, drusts, ciüoläns, eglits, eglūonc, 

elksnis, gaīviņč, grāmatnieks, grurWs, grūobiņč, guldīts, gusturs, 

irde, jaūndzems, kalmiņč, k°ārkliņč, kazaks, krastiņč, kr?sliņč, 

kušķis, kvepiņč, lejiņč, 

e 

icīts, liepiņč, mazläns, meīders, ņīedr?, 

pae.g!e, pilsk°alns, prüss, saliņč, s°apals, skanstnīeks, smēķis, 

tūomiņč, ūozals, vītūols, vietnieks, zvaigzne, zvajnīeks, zvanitājs.

29., 24. papildinājumi: 

a) ā b e Iu pag.: 

a) pavārdi (1850. g: ahbolin, ahsain, arbidan, arrais, awens, bahrsdiņ, ban- 

zan, bruhwer, bundseneek, burkahn, dahbolin, dahrsneek, demant, dindele, dundur, 

dsennihr, dsindris, eseriņ, gailis, galwm, garrais, graweran, greesche, greisais, grihs 

liht, gurķis, irbite, jurulan, kahrklin, kalley, kaschok, kaschuk, kauliņ, kausiņ, kansis, 

ļeikan, keksche, klawin, klibbais, kligge, krehsliņ, kurla, lasde, lasdiņ, leelsehta, leepiņ, lihbe, 

linniņ, mehmais, melgalwe, muhrneek, ohsche, pabehrse, pautiņ, plawiņ, plihte, prce- 

diht, prussak, puttuiņ, rassiņ, rudsiht, ruksche, sanliht, sihkftul, sihpolueek, skalbi», 

skruhwe, skuije, skuiseneek, skuttulneek, smilge, sneedsiņ, stehge, stihpiņ, strehlneek, 

-nibbur, stuhrmann, sundag, swekkel, swik, swiklis, swostenc, sakkis, sihle, swaigsne, 

swannin, swehrin, sweineek, uhbol, uppeneek, uttupehter, wahrgul, wahrpi», wahwc 

rm, wihksne, wihtol, wilzm, woitin, zäune, zelmiņ, zepliht, zihrul, zikkusche, ziuue. 

3) māju 

vārdi

352 

/. m°äjas: 

A. 

Saukas pogasts (savieti.) — 

A. dzērves pogasts 

B. jaūnsaukas pogasts 

C. vacsaukas pogasts — 

— dzqrvlsi. 

— 

saāciši. 

joūnsaucīši. 

vacsaucīši. 

a) galva nlši: ceceri, galväni, plāciņi; b) 

visdorbīši: an- 

dzäni, audzes, golberģi, kalnāji, lejiņi, Hči; c) andrēikas, balceri, 

be;r e 

iši, bincāni, bokas, 

e 

idā°gi, bungūtāji, dzeņi, greķāni, kara- 

sāni, kudji, ķuniņi, lāidiņi, meiräni, mojuri, muīlāni, palsāni, 

püceri, rempi, 

B. jaūnsaūclši: 

sk°usas, stoli, strodi, upmaļi, voicāni, zalaci. 

a) gribtānīši: basi, kazuļi, p°uļi, skrupski; b) kristužu 

gols: juči, kristuži, kiķani, lukstenīki, lukstiņi; c) ratalānu 

gols: ratalani; d) aleitāni, afickenāni, br°üveji, b°uriņi, drizumi, 

egles, §gr°ūši, eiduki, grebtām', kačkas, kņāvi, ķeveļi, inicāni, pē- 

dēji, ponkas, püormaji, skujāiņi, ūsāni, uormaņi, zaläni, z e iles. 

C. vacsaucīši: 

a) aümanu gols: bidlas, bretes, dumpi, gribuļi, ģ$rķāni, 

ikškeles, klaucāni, kujkes, k°ür?s, ka°ži, l e 

idumnīki, luksos, muktiņi, 

ņūordāni, pl°üdi, pļušenīki, runči, sakažas, skujāiņi, stauģi, š°ūšāni, 

zari, 

eīši; b) desa gols: aizupi jeb pautiņi, bincāni, buculāni, 

caunāni, degļi, dindzani, kančuki, kapales, k°uliņi, odā°miņi, 

palsāni, radziyi, stüciniki, šafitiņi, zilvāni, zvefjģā°r§s, 

živo a lti; 

c) juranīši: a) jurāni, sausi, znūtiņi; ß) s e īksainki: 

drivas; d) klaucĢS gols: ancāni, ā°ķalāni, dreidiķi, ermiņāni, 

juklāni, jurāni, kasiņi, klavuži, kugrāni, kugreniki, kugru kolni, 

ķ e 

iļi, mate isāni, plā°te.s, razbuki, spiļvi; e) mežgalīšu gols: 

balceji, kaķ e 

īši, KeķZni, osi, rimsäni, solās; i) aļbretes, arnadzāni, 

bisinīki, brankaļi, budviķi, b°ukas, 

vä°ki, gail e 

e būr īši, dardzani, deivules, 

dru- 

goläres, grabažāni, īsalnīki, jaudzumi, karidarZni, 

klaukas, kluči, kristuži, k°üzuji, kurmāni jeb kokti, kekäni, ķipāni, 

l°üdäni, miklaväni, pā°lāni, rimsäni, rūstenīki, rutki, rūžu kolni, 

e 

silakriški, s ipūli, skramäni, slampi, sopuliņi, spridzāni, 

svori, ter- 

bitāni, ūdzāni, üzuldegsnis, veveri, vonogi, zaläni, zeil e 

it£S zviergzd- 

ärniki, ž e ībāni. Imahzitaja ļaudis: ahdamiņi, eesalneeki, gribbuļi, 

jaunsemmi, kaķķischi, klutschi, sapoliņi, spridsani, srohzeneeki, sam, 

silwani,wannagi, zaunani; mescha kunga 

ļaudis: ahrites, bal-

zeri, binsani, budroiķi, dambrani, dihweles, ģehrķani, jaunsemmi, 

kaķķischi, kuggerneeki, rempi, runtschi, rutki, sallas, straddi, sallaki, 

snohtiņi, sweņģahres, schelwaltij. 

2. muižas: Mridzerve, vacdztzrve, jaūnsaūka, zalānu m. (j. s.); luņa, 

ļmahzitaja m.j, meža kunga m., üzulm,, vacsaüka (v. 8.). 

3. baznīcas: saukās baznīca. 

4. skūtas: d?ša sküla, dzērves sk., kolna sk., ķestera sk. 

5. krūgi: beru krügs, d°uņas kr., putras kr. (dz.); bejģa kr., 

sila kr. 

(j. s.); aumaņu kr., d?ša kr., dzeguzes kr., krudziņč, luņas kr., 

saükkr. (v. s.); ļbasnizas kr., welna kr.j. 

6. sudmalas: balce.ru sudmalas, putniņu s. (dz.); kolna vēja s., 

°üd?ns s., ze īlānu s. (v. s.). 

7. cepļi: 

e 

rirhšānu ķiģeln īca, rutku ķ. (v. s.). 

8. kolnt: piīskolnc, ružu kolnc (dz.); kņāvu k., mastru k., pedeļu k., 

pinku kolni, urmaņu k. (j. s.); cepļa k., kartupu k., kaula mušas k., 

kažu k., krūņa k., lauska., pilskoīnc, urmaņa k. (v. s.). [dardzeites k., 

dumpānu k., kaļķu k., karatevas k., kūleņu pilskalns, moalu k., 

ogļu k., putnu k., žīdu k.]; ļakmens druwas k., ahpschu k., behrsu k., 

bischu kalni, elekschu k., grenoses k., jahņu k., kaķu k., kasu k., kugres k., 

kumeļu k., ķehķu k., ķesteru k., lapsu k., leepas f., mahrgas k., puh- 

dejuma k., robeschu k., skrabu k., skramaņu k., skudru k., smalzes k., 

šmaugu k., smilgas k., spehļu k., strodu k., sihles k., siņģeļu k., sirgu k., 

swirbutu k., teesas k., tohtaku k., ubbagu k., wehscheneeku k., wihksnes k.ļ. 

9. pakalnes: r$ģu pūora pakalne, štuļva p. (dz.); ļartura kalniņš, 

kaļķineicas k.], ļlasdu pakalnes. [9a. lejas: poakraste], ldeewa 

dahrsiņsch, olu paleijaj. [9b. bedres, 

bedre, dolīšu ala]. 

alas: brukums vai velna 

10. 

upes: susejas upe. (dz., j. s.); d°uņupe, sudmalupe, vīseit?, 

zal- 

viya (v. s.). 

e II* e 

up ītes: sk°ūsup 

ļdz.j; osupe, (j. s.); dzelzupe, elkšnupe, gü- 

bājas up§, isnupĢ, Iiepup?, vale it§, vZrzupe, zušupĢ, (v. s.); [so- 

lāte]; ļbehrsupe, brasliņa, dwehselite, gaiļu upe, gorou upe, grihwa, 

kutschu upe, plahzupe, porleija, raggupe, saltupe, uhdru tehzisj. 

12. grāvi: ječu gravs, greyecas gr., paegļu gr., ž e īdu gr. (v. s.). 

13. azari: štuļva azars (dz.); saukās az. (j., v. s.); s°ūdāju a°klis, 

buk°uzs, dre id§ķu az., klaūcas az. ļv. s.J; ļanzanu esers, gaiļu es., 

kausiņschj. 

14. prūdī: sudmalu prūds (v. s.). 

LOR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 

353 

'23

354 

15. püori: ņīdru p., rtzķu p., stuļva p. (dz.); berģa p., bincānu p, 

škaflds gola p. (j. s.); gaiļa p. jeb sla°mpu p., kausiņa p., ķā°žu 

s°unāklis, lāču p., lippüors, lielais p., pekļa p., sec§s p., sina p., 

sofkanä d°üksts, s°üsu 

p., ubogu te irejs, vidss°ünäklis 

(v. s,)i 

[möara poars, 

trokais p.]; ļapserschu p., apschu p., dibbena p., 

drewes p., gawuppes p., ģeddas p.f kahschu suhneklis, kaķķappara, 

kaļķu p., kasu p., kruhtaja, ķebbeļu p., kehwes p., ķihroites p., mahla p., 

meiranu p., pluntschu p. raudu p., fall« p., sohdu p., suņņu p., 

seepu p., tabbakas p., tahrpu suhneklis, scheidanu suhneklis, schihdu p., 

upes p., warschu p., wehdera p., welnappara, wilzmp., ziņņu p.ļ. 

[15a. dūkstis: ķēves doukste]. [15b. salas mežos, purvos: 

appala salla, buhdu sallas, pohdu f., swillumu f., sahgu s.j. 

/6. pļavas: reķu püora pļava, vacumi (dz.); luksti, osupes pļavas (j. s); 

a°lksnas pļ., a°riņas, beitas l e 

ics, d°ūņup£s pļavas, gūbā°ja pļavas, 

ikužines, kaūsiņu pļavas, kārklāja pļ., ķēves pļ., plävenes pļ., 

rāvija, seces pļ., (v. s.); [kozu solaj; ļabriņas, adatas pļ., baltais 

esers, besdeligu rahjums, dadschu pļ., darrijums, dornte, eiķenischkas 

pļ., garra pļ., gruhschaine, jaschkaines, kaktahre, klauģenize, lappaine, 

lapsulihdums, lohka lihzis, pelschahre, pļinkataukas, pohdu pļ., pohr 

leijas, putraimize, rassa, seska pļ., steebraine, walites pļ., wehja pļ., 

wihksnes grahwisj. 

17. laüki: deglines, vingale, zarnenes (v. s.); ļlielais I., liepiņas I., put- 

nukalna I., rīžiņas, treisstüris]; ļantana lihdums, eekuschines, pih 

piņdruwa, rudschahre, spaļļu tiltiņsch, sakserenes, wehrschu wezzums, 

wilku dohbesj. 

/S. meži: dingā°re;s,goIvānu sils, rufttiņu sils, strüks [dz.]; mastru kolnc 

(j. s.); āmuriņi, btzrzija, biza masts, bierzā°ki, brīžu Hdurns, če idā°ks, 

gr e 

iva, isnupĢS, kla°jāis degsnis, kr°üklija, lauka kolni, lāču migas, 

p e 

isa, pranc°ūzis, ravijas, smejdeJs, vallites, valna degsnis, vepru 

püors, zarnines (v. s.); ļalksniņa birze, apserdes sils, kāpelēs at- 

auga]; ļaschu meschs, barokļu egles, baubelines, zepļa 

druwa, dambļa 

lihdums, deggumi, dselsups, kaula muscha, kaschu kalns, kaschu suh 

neklis, kaupre, kleķķerine, kreewalksna, kuzzes sils, lausku kalni, malkas 

lehģers, meetu suhnaklis, meschaka, ohgļu dohbes, paegļu suhnaklis, 

pihles kahja, platta stigga, plehsas purws, pohdahre, prohmplezs, 

puņģu preedes, puppiņpurms, salmu kalniņsch, sillites, smauģines, 

spilgahre, staķķaus, smeņģahre, schihdu sils, talkas druwa, tarrakains, 

tumšais m., tutumahre, tschermukstes, wahwersilsj. 118a. ganības: 

breiveneica, garoas vacaines, vella deksnis, zirga doarzsj; ļdeem

dahrss, kuhres dehgle, paleija, pihsa, pohpajahre, skausts gals, 

stiggas leija, saķķirs, schihdauka appara, wehsdahre, wehscheneeki, 

wettu wahrtij. 

/9. ce/i.' golutnu cels, lejas c., ustabiņas c. (v. s.); [rogupes c.ļ; sgalla 

tiņu zeļschj. 

20. tilti: ā°riņu tilts II tilts, isnup?s t. (v. s.); [dreidiķu laipas, kančuķu t.J. 

21. kopi: goīvānu kopi, visdofbu k. (dz.); kristužu k., puormaļa k. (j. s.); 

aumaņu k., deškopi, ikskiles k., smiltaines k., s°udāju k., zolaku k., 

žagaru k. (v. s.). 

22. azara gols: kāusiņč (v. s.). s22a. salas: neretas sala, poarauga 

pussala). 

23. /ģ.' byces l e ics (v. s.); [aizupes 1., līdzenais iļ 

24. av/ü/'/.' annes a°turs, k°arļa 

e 

a. (vis it|) (v. s.); [kubliņš, lielas ra- 

dzes, velna aka]; ssehņu attorsj. [24a. koki: greisa preede, wepru 

ohsolsj. [24b. akmeņi: kristakmensj. 

25. izvärdi: aüdz§, bogātāis, bruņenīks, griķers, kalniņč, kaņip^js, 

le ics, puķilejs, reijnīks, 

rutkaūskis, skudre, tumšs, veīveriņč (dz.); 

ā°buls, lipiņč, mauriņč, stibriņč, zaltakolnc (j. s.); bolüds, bruņe- 

nīks, dejā°tājs, dravenīks, grā°matnīks, gūba, jaūnliniņč, kalniņč, 

kā°rkliņč, lejiņč, malcenīks, mSjinīks, 

a 

o psāns, prīdulans, pupiņč, 

püorits, ratinc, rubinc, sauleits, 

siliņč, seils, 

sküsvä°rns, sukātnīks, 

e 

tauriņč, vītnīks, z ile. (v. 8.). 

26. 

palomas: bigužadaji (= zolvīZi), kükazule (= neretīši), stoakādāji 

(— daūdzesīši), stingutāji (= susejīši), zirgu zagļi (— secīši). 


a) dzērves pag. (1850. g. r. L): 

a) pavārdi: abelnize, algads, 'anbfd)an, apin, apparan, arklis, arraj, atspaid, 

auseklis, austrin, awen, awenin, balsen, baron, behnin, bennit, besmer, bidrikkis, 

bikse, binay, birkau, blohde, bohmis, brihweneek, dahboliņ, dahrsin, dakten, daksche, 

dambis, degle, btbbens, dihgle, driweneek, dsennit, dsirkalle, dsirkstelle, ehwel, eleija, 

clkon, enkurs, gabban, galwineek, gohte, grabause, gredsen, grislit, iskapts, jaunbrahl, 

jekohzin, kabbat, kaktin, kaltin, karroge, kasak, kaulin, keegel, kehning, klehpe, knope, 

kokle, krahtin, krampe, krastin, krischjahn, krohnit, kruhmin, kukkul, kuschke, leekua, 

leepcnan, lemmes, lezekne, lohdsin, lusteneek, mahjeneek, maswiring, meddeneek, 

meesit, meister, muscha, nabadsin, ohge, ohsin, ohsolin, olstin, pabehrse, pagalm, 

wlaidneeks, plauktin, plawineek, pohrmallens pontag, popin, prastsemneek, preesch- 

»ccks, pulzin, Puppin, Pupul, puteklis, ratte, reekstin, resche, rinkis, rittens, rohbesch- 

ncek. rubbens, ruhse, saldans, salmin, silke, silling, sillzezzer, spalwin, spehlneek, 

«Main, spihkers, spurre, stabulneek, stohpin, stradoin, strapneek, strehlneek, stub- 

burs, swarreneck, swekke, swiklin, sablak, sahlite, seedin, seemel, seltaine, sohbens, 

sohbe, sweedris, swirgsde, taurin, teraud, tiltin, tirdseneek, trauzin, uppelneek, uppes- 

23* 

355

356 

Purin, waomal, waggars, wahrdin, waiwariu, waldsin, wehstineek, wehsis, wienan, 

wiexne, willister, wilnin, winekaln, zahlit, zaurum, zeemin, zeple, zimdin, zirwit, 

zukkurs. 

ß) māju vārdi: amuscheu, baldzan, briduk bridag, impau, koege, 'cusel j kuh> 

sul, spohdij, rattulan, sallaz, sworre 1 swarre, wisdarbe. 

b) jaunsaukas pag. (1850. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahbolit, ahtris, aparan, aperat, apsan, atäpaib, austrin, awening, 

baggats, bakkul, baldrin, baltaisdahbols, bambuse, bebris, dabolin, daiļais, drosch- 

praht, 

dseltan, dsennit, elksnit, galwin, garrose, gaudans, greekers, grislis, jaunais- 

tehs, jaunkanepit, jauuklewin, jaunleepin, jaunsudrab, kalnbehrsin, kalning, kalnuppel- 

neek, 

kalwischke, kamanin, kannepe, katschke, kaunings, kesbehrS, kleweneek, klints, 

trasts, kraukle, krischjahn, krohdsencek, krusmetre, lakstigalle, lapping, lasdin, leel- 

mann, leepenan, lehsens, lohdsin, luhtzin, majorin, malzer, marzin, mednis, melnais 

elksnis, melnbarsde, missin, nabadsin, needrin, neprahts, ohgle, ohsolsars, Pabehrsin, 

paspahrn, pastsemneek, Pauper, pelle, pillit, piradsin, pohrleije, pormallens, puhtelle, 

pukkuleija, putniņ, raibul, ratte, sallcneek, sakne, sarkandahbols, sehtwihtols, sihpols, 

silling, sirmais, sissen, skohsan, skohswahrns, skolneek, skrammann, spehlmann, 

spihdains, staltans, stohbrin, sudrabin, surkan, sallaisohsuls, sallelksnis, sarrin, 

seedin, sekke, sillaz, sohbens, sweineek, schurka, tschwerts, uhdain, wahrgul, weentul. 

wehse, Wewer, wiexne, zeelawa, zellineek, zelmin, zeppurneek, zirulit, zirwit. 

ß) māju vārdi: calwan, korsit, ftehrbitani, wildaweeschij. 

c) vecsaukas pag. (1835. g. r. I.): 

a) pavārdi: admin, ahbols, ahrgal, ahrste, ahrum, algabä, apkakle, apsihl, 

arraij, assers, atstahts, audrin, ausin, barrohtajs, baggats, bahrsdain, bandeneek, 

bander, beedris, bebreen, behrsin, besbehd, beesais, bikse, bisseneek, bitteneek, blohd 

neek, brahl, brauzeis, bruhdgan, bruwer, buhman, buhmeister, buhrin, bundel, bun 

gatais, buzler, dahbolin, dahrsneek, darbeneek, daugaweet, daugul, deyweijs, derretais, 

dinge, draugs, dreymann, duilais, dumpis, dwihnis, dseedatais, dseltans, dsemui, 

dsirnkall, eesalneek, ehrgelneek, elksnis, ezzetais, gahgey, gaigal, gaischprahts, galdin, 

galweneek, galwin, gattaws, glasneek, gohbe, gohdigs, grahwis, grahwit, grihslil 

gultneek, gustaps, igauns, ihlen, ihsten, jatneek, jaundahlder, jauneklis, jostncek, 

jumtneck, jurmalneek, kaimiņ, kajeneck, kalley, kalleya, kalneneek, kannepit, kanderot, 

karklis, kappel, kaunigs, keegelneek, keilis, klawin, kleweneek, kluhdsin, kohpmann, kral 

lis, kristusche, krohdseneek, kruhmin, kuhley, kuhma, kundsin, kuplais, kuptscke, tnxp\bi 

kurpneek, kutscher, lagstigalla, laimigs, laiwineek, leelmann, leepin, leesma, leezineck, 

lihze, lindrags, linning, luksteneek, mantineeks, masnrin, medineek, mednis, meescr? 

meesit, melders, melnaz, memais, miglin, [miftn, muzzeneek, nabadyns, 

nammneek, napost, nebehdneek, ohgc, ohrmann, ohsit, oyschin, ohsols, pabehrs, pdf 

taga, Pakelle, pastneek, pamahrs, pazeplit, pihrags, pirtneek, plaweneek, pluhme, pobb 

neek, prahtneek, prezzeneek, prohdin, prohmneek, puissis, pukkahn, Pulke, rabntpw 111 

raibul, razzey, rigeneek, rimmel, robeschneek, roscde, rumpis, ruske, sahtneek, 

neek, samannigs, Sargs, sauSweetS, SedleneekS, Sehneneek, SeSke, Sirmais, skohlneeļ, 

skrittul, skrohders, skuijin, smilglause, smiltneek, sneedse, spehjneek, spidains, spod? 

ris, spuldseneek, stabulneeks, starks, steppe, strahdneek, strahpneek, stubrin, «tubren«. 

Swabbodneek, schweschineek, sahbakneek, seepneek, sehmul, sehn, selle, 

semmtneek, snoht, suudel, swaigsnin, sweyneek, swirbul, uhdris, uppelneek, usw«^- 

salle

waddineeks, waddoyns, wadmalneek, waktineek, wannags, weeu 

tur, weetneek, wehdik, wehstneek, wezzit, wihksne, wilkats, zaunit. 

ß) māju vārdi: bizzeran, blodneek, bohrit, grundayn, jutsche, klecker, kluge, kra- 

ting, lauke, mesche, osse || asse, Posse || pohse, rage, sakkasche, stuzzkikan, sutte, 

ubelan, wawerischke, wildaweesch, zuzze; sahreuzaui (tg. arnadzāni), dumbrari, gas- 

ßni, (tg. kasiņi)]. 

1. mājas: a) 

Seces p°agasts (savien.) — 

secīeši. 

īeš(i):altenas, Ztr(i), jaūdzem, karüog, kazafič, 

padūom, upjāņ, zeib; b) badzīeš(i): allažas, brilliņ, cimin, 

gaīliš, gārsnīek, kr°ümin, ķebļ, lāč, pastrān, saucīeš, staltān, st°u- 

rān, tāimiņ, ükiy, °ūzān, vtzräiy, v?ver, zī'ķ; c) b u a vīe (i): 

aprān, biķejniek, bierznīek jeb pežān, buoķ, degļ, karkāz(a)s, kü- 

e 

kur, kuriņ, lulis, muižniek, naö, r ibān; d)mācitāja jauž: 

baitmaņ, bandūor, bristān, čuoč, griguj, ķeīdĢ(s), rubin, sai(a)s, 

skult(e)s, zvāntāj; e) mežkunga jauž: °andzān, apān, čupl, 

druvnīek, k°ūr(e)s, lāč, mimān, plās(a)s, riekst, santrān, silniek, 

trēikān; f) secīeš(i): eaūliņ, āuslap, ausuj, bajār, baluž, bēitān, 

biķerniek, bitān, blekt(e)s, brāž, brokn(a)s, br°üver, caūn(e)s, cejm, 

cleken, duonķep, drebul, dup, īsl(a)s, gr°iv(a)s, jaūč, jak(a)s, 

kaktiņ, kaīn, kajandr, k°ampān, ke aūļ, kärkj, ķevīeš, ķikuot, laük, 

lažg, Hbīeš, lūopiņ, j°avan, ļ°ūdān, maīļ, mejdernīek, maīzūob, 

miķeliš, muldāv(a)s, nagaīž, namkaln, pink(a)s, praül, pučiņ(a)s, 

purhp(a)s, pūolān, püop, puorieš, pūormāļ, rezs, r°usiņ, salsanč, 

Sil, skārd, sniķer, spalvin, spaļv, stip(a)s, stradiņ, strig(a)s, stučk(a)s, 

stupel(e)s, st°ür(ejs, svikj, silcier, skib(e)s, šl°ūk(a)s, šņuornīek, 

tempīeš, t e 

is, tuj, upnīek, ūozal, ūozliņ, vanag, vēģ, veršnīek, 

vilkäst(e)s, veīriņ, 

viesjän, zīediņ. 

2. muīž(a)s: alten, bagmuīž, brunav, mācitājm., mežkungm., sec(e), 

štčmpeit. 

3. bāznic(a)s: sec(es) bāznic. 

4. sküol(a)s: alters sküol(a), sec(e)s sk. 

>5. 

krūog: bāznic(a)s krūogs, dzeīsl(a)s 

kr., māriņ(a)s kr., putr(a)s kr., 

6. 

spārnkr., siriykr., ūozulkr. 

sudmal(a)s: §aūslap(a) sudmal(a)s, baitmaņ(a) s., br°uv§r(a) s., 

äeken(a) s., pežān(u) s., pink(a)s s., sec(e)s s., stupel(e)s s. 

7- cep/.' tāimun ķieģelnic(a). 

357

358 

8. kaln: gaīliškaln, grebļkalnc, püopk., rungk., toš(a)s k., °üzänkaln; 

[brūžu k., burkānu k., kazlan k., teļa k.j; [augstais k., baltais f., 

behtscha k., dobes k., grants k., glihsda k., jura k., kangaru k., kasu k. 

osoliņa k., paltes k., podsiņu k., sprantschu k., sirgu k. (altene). wehr- 

schu k.; burlaku k., gruschu k., ķeiranu k., mahrpora k., numijas kal- 

niņsch, oļu k., poļu k., rasenes k., 

rites k., sahls k., trökas k., tscha 

buka k. (brunavā); dopu >! duopu kalniņsch, ķeiranu k., masalu kal 

niņsch, misneru kalniņsch, oļu kalniņsch, pastranu k., pauru kalniņsch, 

pļekas kalniņsch, ragu 

k., seltiņ kalniņsch (secē)]. [8a. piekalnes: 

mālu piekalne, pumpu kalniņš, putnu piek., rakumu piek., slēp- 

kavu kalniņš, ubagu kalniņš, žīdu kalninšj. [8b. gravas, lejas: 

beņķu leja, grevene, kristupa gravs, saltā liekņaj; [lehwes zelite, 

peestmgrahwis, radgrahwis, sweesta grahwis, welna pehdaj. [8c. kras- 

ti (daugavas): dalbes krasts, dalbes rags, eeschu krasts, kaulu 

kambarsj. 

9. üp(e)s: laüces(e)s up, viesit(ejs üp; [nerras I! narras upite, sezes 

upej. 

/S. upit(e)s: k°azupit, sunit, vīengalit; [dzirnupīte, melnupīte]; [strauti: 

dalbes grahwis (altenē); deschupes gr., 

ledwiku gr., resnas upite, 

skrumuļu gr. (brunavā); darijuma gr., grewenes, klistups, kubulupite, 

lahtschplehse, lungu gr., radgrahwis, radschu gr. (secē)]. 

//. grāv: piestiņgrāvs, randgr.; [bajāru grāvs, zvirgzdu gr.j; [behrna 

grahwis, grants gr., dsiļais gr., leepas gr., rata gr., wella gr. (al- 

tenē); pils gr. (secē)]. [IIa. ezeri: čoču ezeriņš, ķeļša ezeriņš]; 

sniķeru eseriņsch (brunavā); aklis II akļi, brahschu eseriņsch, mauklaines 

esariņsch (secē)]. 

12. delk: sudmal(u) de iķs, [andra poriņš]. [I2a. 

13. °akač: °akacs, lin°akacs, te īrpūor°akač. 

avoti: verdošs avots], 

14. puor: aūgsteļ(u) pūors, büorkan p., cinait(e), dz?rv(e)s p., grei- 

zäis p., īeķav p., kärklejs p., lieviņp., ņātrāin(e), puņ(u) p., 

dzāitiņs p., slost(a) p., 

te 

suodājp., švabp., tārp(a) p., īrp., tr°aka p., 

tuļp., zirgp., žugārņ(u) p.; [ļepa, skārdu p., vilku p.ļ; [ahbelu 

purws, ahtru p., behrnu p., dahbola p., deguschu p., dsehrroeņu p., 

garais p., grihslu p., kalpa p., kattlu p., kukuschu P., lahtschu p., 

meirena p., paltes p., preedischu p., preeschu p., siwenu p., truhdu P-, 

wihksnes p., ziņu p. (altenē); gaidiņsch, darijums, mestru zelsch. 

onļu p., seena p., tomu II tuomu p., wehrschu p. (brunavā); lahtschu p., 

leelesars, ofol p., sibirija, tarpates p., zuhku p. (secē)]. 

/F. Hrēļ: kārkļt eirēls, pikstt. 

ru

16. pļav(a)s: alksn(a)s pļav(a)s, 3mžin(3)s, danceņpļav(a)s, dil§n(§)s 

sal(a)s pļav(a)s, 6ztzrvs pūorpļav(a)s, ezeņpuorpļav(a)s, garā 

rudzāitiņgrāvpļav(a)s, īeķavpūorpļav(a)s, k3lvanpjav(a)s, Karkj- 

plačpļav(a)s, kampānpļav(a)s, kuorkl(s)s, lāčpuorpļav(a)s, mtzlej, 

m°üklain(§), pad§g(a), plāss pjav(a)s, sienpuorpļav(a)s, sudrabe- 

n(ejs, sunits pļav(a)s, suodājpuor pļav(a)s, škutānpļav(a)s, švāb- 

grāvpļav(a)s, viesits upes pjav(a)s; [ārites pļ., kolapiņš, lielās pļa- 

vas, nātraines pļ., siličkas, stērstiņa >! stērstite]; sawota pļ., behrseja, 

degsnis, deroiņsari, galdiņa, kurmju pļ., plika pļ., skaudses pl, slep- 

kawu duhksts, tiltu pl (altenē); amuļu pl, leeroeņu purws, pop-- 

nizeII puopnize, putras tirgus, skalbelajs, sudrabene, saķeneeki (bru- 

navā); abrodes II aprodes pl, darijums, randu grahws (secē)ļ. 

17. druv(a)s: druvas, [ārītes lauks], [sankaļa l., fkritumij. 

18. mēž: °3plais mežs, aūgstcil(e;)s, āpškalniņč, bneždārzs, ciņāit(§)s, 

6ilen(e)s sal(a)s, dofv(a)s cepis, ezeņs°ūnakls, garāis siliņč, grei- 

zais püors, güodsal(a), īeķavpuors, kārklej(a), kārkl(i), kraūk(a)s 

pj3vm3i(3), kr°ūklej(a), kungu dūob($), lleläis tr°3k3is, lieläs žu- 

gām(ejs, līeviņpūors, mazāis tr°akāis, mazas žugārn(Ģ)s, mie- zalķaīniņč, pie brakn(a)s pļav(a)s, priekss3l(3)s, puņšaūrums, 

putr(a)s tiergs, rand(a)s grāvs, ibānsal(a), rubinpūors, rüosti- 

ņ(a)s, steķstigs eglājs, sterstiņ(a), stupej(ejs, šaūrits, s°ūnakls, 

upjaņpuors, üozulsal(a), viäss3l(3)s, vilks3l(3)s, vīengal(ej, ziķ(a) 

degsn(§), zifgpüors, žeīd(a) 

kaīniņč; [baku sils, dancenes, poļāres, 

rupuču sils]; skuze? sils, schkuta, wihksneenej. [18a. krūmi: augst- 

siles, ļavānu atauga, pr3uiu atauga]; spop-lasdij. [18b. 

žos, purvos: 

dūksts]. 

19. rūoz(a)s: ezeņ(a) ruoz(a). 

salas me- 

rībanu sala, vilku 83l3sj. [18c. dūkstis: placen- 

20. rājum: indriķrājums, miman rājums. [20a. ganības, aparas: 

breedaine, edes apata, dirscha, dreimaņa ahre, dumpleja, gara apata, 

goda wezaine, kasantschu ap., lapsas dobes, laschgu ap., lopu ap., 

maukļu ap., mellma ap., osoliņi, padega, tihrelis, roella kubulsj. 

21. 

cēļ: plāsceļš, te īr(a)pūorc, vedit($)s c.; [kuces ceļš, radžu 

trepītes, 

zagļu celīte]. 

22. stig(a)s: putr(a)s stiergstig(a), steķst., ubagkalniņ st., vīengal st. 

23. tiit: atüortilts, sbfrstiņs t. sunits tiit; [akmens 

t., vara tiltiņš]. 

24. k°ap: baznics k°ap, čūočk., jaūnie k., načk., °ūzānk.; [franču 

kapenes]. 

359

360 

25. atüor: kärjatüors (viesite); [dziļā dobe, māras atorsļ. [25a. ak- 

meņi: piķa akmens, velna pēda]. 

26. izvärd: akmentiņč, ancalānc, apsāns, auglis, avūots, balūods, ba- 

sāuss, berziņč, biedrs, brokn(a), dābūoliņč, dišlērs, elksn(i)s, ezer- 

üoss, gaņģis, grantiņč, grundspeķ(i)s, kļaviņč, krieviņč, m?däusk(i)s, 

lūobuorts, miež(a)vārp(a), muzikants, peāuriņč, purhpans, pumpurs, 

rikšs, rinīeks, riekstiņč, sal(e)nīeks, saliņč, spalviņč, vecums, vft, 

zieäs, zvalgzn(e). 

27. palamas vārdi: efig(a) pičs. 


a)altenes pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): akmenting, ausing, awoting, bchrsing, bliegsne, dambe, 

Vindan, dischler, galwing, kalley, kilmet, krasting, kruhming, laiwing, lasmin, lassum, 

leepa, luhse, maming, meede, meiran, ohsoling, rihban, rntke, skeeting, sarring. 

seeding, Wieling, wierne. 

p) māju vārdi (1858. g.): alting jeb kurring, bikkerneek, bohkc, karrekass, kukkur, 

licbe«rf), lullit, rihban. 

b) ■■■■■jB 

a) pavārdi (1858.) : ahdming, allschan, anfing, awot, behrsing, bliegsne, esscr 

ohsch, eswaring, griesling || grieslit, klawing, kruhming, kukkain, kurring, laiwing, 

lasding, ledds, leeping, leying, leimann, linning, luhsis, melbarsde, ohsit, ohsoling, 

plapping, plinte, pohrmall, purreuing, pnrring, ranke, rihjneek, rublis, Salming, skal 

bit, spahrning, spalwing, sprohge, spulgeran, stradding, stuhre, sahlit, sallum, 

swaigsning, tilting, timmerels, trappan, uppite, wahrping, warrakalley, wihtols. 

ß) māju vārdi (1858.): bruhwer, lindenblatt, pinkc, schilder. 

Y) kruogu vārdi (1858.): vergiesenkrng. 

c) mācītāja pag.: 

a) pavārdi (1858.): aker, klewing, kruhms, leye, maykul, radsing, rudsit, sakmng. 

saulit, skrauschke, skuying, skultan, smilkting, sweyneek. 

p) māju vārdi (1858.): baltrun, leywes. 

d) mežkunga pag.: 

mellkrcpis, migling, nadsing, nagliņ, ohSit, ohsoling, pleSche, pohreSch, pvhrmall, 

pohrts, preede, pumpe, pumperriug, raggS, rammS, rehke, reskahja, rudsumahrpa, 

mscbing, sallit, salljahn, sekscha, sepse, skalbis, skragiS, skultan, smilkting, sprigul- 

neek, Sprohge, spulgeran, Spurre, Smampan, Sahlit, Sarrack, SarrinSch, seeding, Sib- 

bens, Sohding, SohdS ļ| sohdu, smaigsnit, taks, tenniS, tihrum, tihting, trappan, 

tsckuder, tschnmbarsde, uppite, uppmall, urbick, mahkS, mahrpan, mezzakaiS, mieksue, 

wihtol, wihtoling, zaunit, zibbing. 

ß) māju vārdi (1858.)(ballod) kwall. bittan (Sprignlneek), beglc (bikkerneek), 

felsenburg, gantsche, kampan (gallseht, kalnseht, widseht', lindcblart, perschan, reesing. 

/. mājas: 

A. dlstiķieši: 

Sqrenes pa°gasts (savien.) — 

A. älstikes pa°gasts — 

B. jaūnsērenes pa°gasts — 

C. mācitaja ļaūži. 

D. mežkunga pa°gasts 

E. 

vecsģrenes pa°gasts 

dlstiķieši. 

— mežkunga 

s^rnieši. 

jaūnsērnieši. 

— 

ļaūži. 

vecsgrnieši. 

āmuri, bencejni, dzeni, ka°kta bērziņš, liepiņš, lüikas, pejžas, 

šuopas, truči, ziz§ni. 

B. jaūnsērnieši: 

b§ncĢni, binc?ni, bundi, b°umaņi, da°ņķ°upi, ja°ksti, ka°Ilviši, 

ka°speji, krāukas, krimiīži, kučpifites, ķeikani, ķīseli, lejas, l?nk- 

maņi, līči, muižiņš, rezas, sprēgās, skambeni, sta°l§ni, studi, stūrēji, 

šķērsti, škitiņi, škuteni, tīltnieks, trepeni, va°nags, vidstuomi, 

vimbas, zilga°jvi. 

C. mācitaja ļaūži: 

tiltnieki, tüoteni (püols-, sīpuols-, a°periņš-), üoseni (aūdze-, 

ka°Iliņš-), va°buļi. 

D. mežkunga ļaūži: 

ancejĢni, cīruļi, dulmaņi, ģeģ§ri, inķeni, ka°llini, pliķi, pungas, 

strauti, ūozūoliņi. 

E. vecsgrnieši: 

apšuki, āuputi, bernieki, beč§ni, bidla, da°rhbi, dāuģi, 6egas, di- 

peni, dzeņi, ēiduki, ga°īliši, grSvkaleji, greķ?ni, grumbeni, g 0ūdz?ni, 

jakseni, ka°ķi, ka°Iliņi, kā°mpĢni, ka°lla muižiņš, kruoliši, kupreni, 

kuorkuļi, ķezels» ķuķuļi, labr$nc$ni (daügavas-, ka°īlalejas-), liep- 

361 

jani, lüojani, mejlĢni, mentes, miltiņi, miskas, pävaleni, pēlši, 

pencleri, pidras, pleäeksi, ra°sumi, rumpi, sīļi, smaguri, smaļķi, 

sta°ki, sttzrpeles, stuņķi, tenči, tīltakaleji, üorl?ni, vileni, zeltiņi.

362 

2. muižas: ā°lstiķi; jaūnsērene; mācitāja muiža; pilskunga m.; mež- 

kunga m.; sa°ķ$nu m., tā°lciņa ļļ ta°lsiya, vecserene (v. s.). 

3. pilsēta: jelgaviņa. 

4. b&znlcas: jejgaviņas bāznicas. 

5. skūolas: serenes skuola. 

6. krūogl: ālstiķes krüogs, dūņas kr., ka°zu kr., kuc$s kr., vZve.. 

re;s kr. (j. s.); ka°IIa kr., mejl$n kr., pāfģis kr., pejžas kr., varžu kr., 

zīles kr. 

7. sudmalas: ka°llmuīžiņas sudm. (j. s.); beč?nu sudm., bidlas sudm., 

hepjanu sudm., rurhpa sudm., vecserenes sudm. (v. s.). 

8. cepļi: ģ?ģera kaļķa ceplis (v. s.). 

9. ka°lll: liepas ka°Is, zizanu k. (a.); teļa k., vēja k. (j. s.); augstais k., 

pa°gra°bu k., pilska°ls, ska°ras k., vāveres k. (v. s.); [aktvāru k., 

beku k., bērza kalniņš, ercu k., jēkaba k., kaķu k., karātavu k., 

kņāvu k., mala k-ņš, mācītāja k., pagrūbi, pumpenu k., putnu k., 

radžu k., 

riemšu k-ņš, sprūdu k., staļļa k., totank., vēja k.ļ. [9a. 

pakalnes: apaļais k-ņš, darvas k-ņš, dujs pakalne, greķen 

pakalne, kaķu pak., ogļu pak., 

ošana pak., pola k-ņš, pureņ k-ņš, 

rikšu k-ņš, skriemeļu pak., svilpu k-ņš, zajais k-ņš, zīles kroga pak.]. 

/S. lejas: tüotanu leja (m. j.); [čūču grava, kazu grāvis, korkuļu grāvis, 

nārstavgrāvis, saltais grāvis |ļ saltā liekņa, stigas grāvis, varžu 

grāvis]. [9b. bedres: grīšļa bedre, velna bedres]. 

11. upes: daügava, lekeve, ļ1 leķevs, laucesa (j.,v. s.); [sērenes upe, 

varžupe]. 

12. sträutl: ālstiķes upite, suņupite, žīdupite (a.); eīlite, gudupe, 

mazupe, pāderite (j. s.); dzeņa upite, ģirupe, mentes upite, padifše, 

rūdupe, sla°stupes, strāuts, va°buļu upite (v. s.); [akmeņkrogu 

upīte, avotaine ļļ avotēns, avotpurviņa, brasla upīte, dzirnupe, 

pluņču upīte, slepkavu upīte, svilpes upīte, varžkroga upe]. 

13. gravi: rütes pūora gravs (v. s.). 

14. ezeri: ba°Itāis ezers, bhcanu ez. (v. s.); ļlasmaņa ez., 

15. Unu mārkas: babas markas, reiņa dūobe. 

16. püorl: avüota püors, gudu p., līduma p., 

vāveres ez.]. 

līkais pūoriņš, mejlāis p., 

mentes p., pāderites p., rutes p. jeb düobp., siena p., sla°stupes p., 

ta°bakas p. (v. s.); [aveņu p., dzērves p., dziļais p., elksnes p-, 

ezerp., greķenu p., jēkabp., lejas p., 

lielais p., pils p., pora gals. 

rūces ļļ rūtes p., sausais p., skābeņu p., velna pūriņš].

7. tīreļi: ba°ltāis tīrels, ellites t., pa°gra°bt. (v. s.); fcirtumtīrelis, 

garais t., pizuļtīr., poriņa tīr.]. ļl7a. dūkstis: baltā dūkste, kazu 

purvs, klajā sila d., lāču purvs, melnā d., niknā d., stiebru d., 

strautu purvs, rudups]. 

18. pļavas: bešvārde, ellites tīrejpļava, gara p|., ieķeves pļavas, kaļi- 

vecaine, kuorkules, liela pļ., rutes puora pļavas (v. s.); fakmenaite, 

alksne, ancelena reveliņš, apaļa pļeviņa, aploka pļ., apšu kakts, 

ābelite, ātiņi, bajāriene, berenickpļ., briežu kakts, čiganpļ., dari- 

jums, degušpurvs, garā pļ., glisstrauta pļ., jumurdīna ļ jumur- 

denes, 

kalna upmale, kaļvecumu pļ., kliņģeru pļ., kroņa pļ., 

kungu pura pļ., lejas pļ., lejas upmale, lieknes pļ., lielā pļ., maza 

pļeviņa, rnaras pļ., mārciņas pļ., melbārzda pļ., pādriņas pļ., 

pēterpļ., pilspurvs, priekšpļ., puplakšu pļ., rājumpļ., rūšu pļ., 

slastupes pļ., ubunģe, upites pļ., upmale, vabulīte, vaskupes pļ., 

vilkās tīrelis, žīda grāvs]. 

19. liekņas: sā°ltā liekņa (v. s.). [19a. lauki: akmeņa lauks, āritesl., 

bruzguļa I., druvas, egļu papuve, kallavirss, kalna 1., kapa šiliņa 1., 

katla I., lejas l., līdums, meža I., 

vecaine, punāre, 

mežmales 1., pladencs, plikā 

robeža 1., sprēgu lauki, upites I., viņagalsj. 

20. ga°nības: b$ku sils, lacu puors, lielais lauks, šķērsta krūmi, tūotanu 

sils (v. s.); ļapšulājs, birzes gan., briežu vecaine, cerāju gan., 

cinaite, dzedūne, elkšņu stūris, lielas gan., purviņa sprēgās dobe, 

upites gan., vasku placis, zaja apara, zilas āre]. 

21. meži: jekabsils, KIa°jais sils, pungas mežs, ra°nd?nu sils, tūotan- 

siliņš, vĢCumiņi, za°ļāis bierzs (v. s.); [alstiķu m., 

andriņāres, beku 

sils, garais sils, pidras šiliņš, reizanu sils, robežu birze, rūšu sils, 

slastupes m., vabuļu sils, vetes m., viņgala m., vitkapu m.ļ. 

l2la. krūmi: kukuļu atauga, liepiņatauga, padagas, piekalne, 

šļuku ataugas, talaņas atauga]. [21c. ceļi: randansila ceļš, sta- 

biņu c., 

taisnais c.]. 

22. tilti: anclenu tilts, dzeņa t., luojanu t., mentes t., vāveres t. (v.s.); 

[alstiķes t., bešvārdes.; [elkšņu t., glemžst., kaķu t., kazu purva 

tiltiņš, lāču t., pelšu t., sudraba t., tiltkaleju t.j. 

23. ka°pl: zizanu ka°pi (a.); sta°l?nu k. (j. s.); ka°lla krüoga k. jeb 

tuotanuk., pufigask., pupu k., smāļķu k., (v. s.) ; [mežkunga k., vilenu k.ļ. 

atūorl: dziļa düobe, gūovu atüors jeb guotiņa, piķsatūors (daügava); 

ka°zu at., trakāks at. (lāucesā) (v. s.); ļbruzguļu atv., kaļķatvars, 

klusais atv., krīču atv., linies, 

363 

lielais atv., pālanu jj pāvlēnu atv.,

364 

smilšu atv., talantu atv., trakais atv.j. s24a. zvejas vietas: dziļā 

dobe, eglaine, plēsa, sidrabtiltsj. [24 

25. sa°las: uozūolsa°la (daüg.) (v. s.). 

līči: liepjānu līcis, totēnulļ 

26. straumes: silkriša strāume, viņķelmaņa str. (daūg.) (v. s.). [26a. 

kuoki: krustpriede, lakstigalas koks, lāča priede, skudru bērzs, 

velna priede]. [26b. akmeņi: greķankalns, velna pēdaj. 

27. uzvārdi: akmentiņš, apsens, avüots, balseris, baluods, baltrums, 

beljans, bērziņš, bindüors bīriņš, buzuls, dinduons, elksnis, 

galdiņš, ga°Iviņš, grantiņš, graudiņš, ka°lliņš, krastiņš, krūmiņš, 

Kruza, kuģenieks, licits, Hepiņš, mēriņš, muzikants, nüoka°ls, ņidra, 

platüors, rēķis, rirhšĢns, ss°Ia, salgals, saülits, slpuols, sirs, skārds, 

skudra, spura, stabiņš, sva°r$ns, šņūornieks, upits, 

ziemits, zviedris. 

28. palamas: klaipu janis. 


a)alstiķes pag.: 

üoss, vimba, 

-) pavārdi (1850. g.): appuring, kapping, kornit, krewing, lebbing, ligger, lob 

bftng, massjahn, purring, reeksting, Seeting, sirssning, «eem, taurit, uppmal, wimba. 

ß) māju vārdi (1816. g.): daugc, mente, stepel. 

b) jaunsērenes pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): apping, auting, awoting, bandor, beitan, bischkayn, dah 

boling, dinder, b«el«e, dselsting, elkSue, ellekse, galling, gramekallei, grikke, irbe, 

jaunsemm, jesser, kahrkling, kalning, kaSpar, kaschok, kieSel, kimmenting, klawc, UĻ 

reet, krimming, kruhse, kutschauk, lapping, ledding, leeping, lecwit, leijing, lihdum, 

lohdsing, lohping, malzing, mauring, milting, mutzeneek, natze, ohsit, ohsol, panzc. 

paparde, «trmat«, skehrste, slaikais, staigul, strauting, stuhre, stuzze, santen, 

rags ļ| sarraks, «eebtng, sihle, rilting, tupping, uppeneek, mannag, wezzakais, wikto 

ling, wimbe, zelme || zelms, zekkul. 

ß) māju vārdi (181 g.): jatanne (lg. jaksti), kalwan, korich ļ| korcesck, fri»* 

mel (tg. krimilži), sieman || siman, seemel | sehmel. 

c) mežkunga pag. (sk. e r b e r g e s pag.: c, ß, 

d) vecserenes pag. 

« pavārdi (1858. g.) ahbols, ahdmiu, audriug, auling, ausing, awoting, barsdc, 

behrsneek, beljahn, biskap, drille, bucfc, bumber, dahbol, dahboling, dublak, dscnnuls, 

ehrgle, esser, grassit, grame, grawit, grikkit, grimmel, grusching, kahrting, kannepit, 

kikkur, kirsch, klame, kluhdsiug, krasting, krepkais, kruhming, lahze, lasding, leepa, 

leijing, major, mehrneek, mischte, mutzeneek, nagla, ohsit, ohsol, pahrupeet, pecrnng, 

plazziht, pleeder, Pohl, pohring, pohrmall, pohrs, prahting, purran, ramms, ras>i, 

rol'esckncek, rudsiht, salleneek, sallit, silling, skrable, skrittulueck, skultan, 

s e). 

sar- 

skusckkc, 

smarran, smekkis, «ager, seeding, semmit, semneek, sihlan, snohting, sutte, swaigs 

ning, smeijneek, mannag, wehrtul, wezzakaiS, wicrne. 

ß) māju vārdi (1858. g.): daugau labrentz, luicka, persche, 

sillekrisck, thotan 

berreneek; [aurmaņi, baltrumi, burtnieki, kaupmaņi, lazdini, ledini, lodziņi, pelēki, 

sapieši, strasdiņi]; [impu muižaj.

. mājas: 

A. s^rpaiesi: J 

— Sērpils p°agasts (savien.) s^rpllieši. 

A. sērpils p°agasts — 

B. e 

— v īg°antes p°agasts 

sērpiliešt. 

(jeb stabenes p°agasts). 

e 

v īg°antīeši 

a) mācitāja ļaūži: ā°rbidāni, gruotāni, jucisi, m°arāni, ņiperi, 

plītēs; b) mežkunga ļaūži: āuzāni, du'penieki, gretes, jaüdzemi, 

ķilāni, l3zdā°res, šiliņi, švfrņi, žeīvāni; 

c) remberģīeši: ķuzāni', 

z°3ķāni, d) sģ rpilīeši: dizpūorūni*, aizupes, āeldiņi, 

aHlnūni, ā°d- 

mināni, ā°rites, bāeltiņi, 

bērziņi, bierņi, bis(e)nīeki, bitāni, brdlūni, 

cergkļi, č°akstiņi, dārdzāni, degšņi, dekmeres, dzeņi, dztzrves, gliz- 

dāiņi, gretes, e 

īlinūni, īepukņi, jaūdzumites, jgrcūni, juozupl, kle- 

beri, kriguļi, krieviņi, kvāpi, ķēniņi, ķipi, ķukuļi, ķuzāni, lielpdores, 

liepāiņi, luksti, mPacpigas, mā°kuļi, naūdidzānu k°alnc, nā°guļi, 

pā°ķi, pā°vuli, pietarāni, plā°teri, prīekulāni, prīeškūni, puļpāni, 

pundāni, pāormeles, rimšūni, riskūni, rizgas, rudzditiņas, sgņuoti, 

skue dr?s, sl°užāni, smeķuorstāni, st°aši, 

e strii benči, stuburini, š°a- 

kumi, šmucūni, tiltiņi, uļģi, u'pites, uozliņi, vacāiņi, vilciņi, vie- 

niņi, zvejnieki, ž°agatāni. 

B. v e 

īg°antleši: 

a) daūgavīeši: br°ankas, burmeīsteri, 

e 

peles, dutkas, grietiņas, 

k°aktiņi, ka?ieji, kre umeši, mežsātas, m°ūmīeki, piģāni, st°alāni, 

b) mežgalīeši: aendiņi, °aparāni, aūlaeči, 

betkas, čukstuļi, du'pi, 

due līeši, k°aīna kasleji, krāuči, krustcelnīeki, ķiņķeļi, kūoerži, 

laūš- 

kāni, migļi, muc(e)nīeki, reīīceļi, rudiņi, skā°buči, smelies, spaūgas, 

stae biņi, st°angas, trīskantnīeki, truļi, °ubuļi, zinteļi, zvilnas. 

2. muižas: aūgustmuīža, jaunā m., jaūnserpile, līkumm., mācitāja m., 

remberģu m., sāules m., vacstzrpile, v e 

īg°ante jeb stabene. 

3. e 

bazn icas: 8tzrpi!8 bazn eica. 4. sküolas: serpils sküola, v e 

īgantes sk. 

6. kruogi: baznīcas krūogs, bä°bas kr., b°āltais kr., elkšņa kr., jau- 

nāis kr., jaūnserpils br°ūzits, kāicuma kr., mucas kr., pīrāgu kr., 

puļpānu kr., vārnas kr. (sfrp.); krusta kr., rūobežu kr., s°arkanāis 

kr., sl°astu kr., 

e 

īg.). 

6. sudmalas: dzērves sudmalas, ķipa s., mucas s. e 

(s.); v Igants s.; 

* 

[kjava sudm., līču sudm.ļ. 

Kursivā iespiestas jaunsērpils mājas; pārējie vecsērpilieši. 

365

366 

7. k°alni: ādmiņu k°alnc, darijumu k., kāusu k., ķipu k., ķūornes k., 

pļaušu k., rüores k., sudr°aba k., tuorņu k., vieršņu k., zelta k.; 

[apsīšu k., apšu k., augstais k., avotk., avas k., bimžānu k., eža k., 

gailīšu k., groubust k., grūbels, jalgavas k., jāņa k., jumpravas k., 

kangeru k., karātavu k., kliešdruvas k., kroga k., ķēniņu k., lap- 

sas k., lacu k., mala k., melnlču k., modlinas k., mota k., ņaudi- 

dzanu k., penderk., poļa k., riekstu k., rozas k., rusāna k., stanga 

kalni, šakums, tabork. II dāburk., ubagu k., veinkolni, zemeņu k.]; 

sahpschu k., akmins k., atmata k., amnu k., baltais k., bitneeku k., 

bligsnas k., buiwanu k., duks, egles k., ehrgļu k., eschas k., etangu i, 

garais k., greblis, iraidas k., istabas k., kandanu k., kandawanu k., 

kapu k., kraukļu k., kreewu k., kuģu k., kunza k., ķescha k., ķihķu k., 

ķones k., lahzas k., 

lambaru k., ledus k., leelais k., leewmas k., lee 

zuhņu k., mahranu k., mūzas k., ohschu k., padebeschu k., pahrau 

dses k., vahwulu k., pederu k., pinkuļu k., preedes k., preeschu k., 

puhdeļu k., pulpanu k., pundanu k., punu k., putnu 

k., rahzenajas k., 

rahwmas k., rijas k., risgas k., saķu k., saules k., sauschņu k., sihļu k., 

skalbes k., fpanu k., spilwa k., spranzaiņu k., stibu k., sahrdu k., sem 

nitschas k., swirgsdu k., tezilas k., tuputu k., waktes k., weerklijas k., 

wehrschu k., mežaiņu k., wihksnes k., wilka k., milziņ k., zibu k., zih 

ruļu k., zirzeņu k.j. 

8. pak°alnes: piena pak°alnes, zalta lejas; [baznīcas kalniys, bērz- 

kalniņš, grents k-nš, jostas k-ņš, lazdu pak., lieps k., lops k., 

muldiņas uzkalniņš, ozolu k-ņš, pāķu uzk., pogroba uzk., potma|u 

uzk., putraimu k., skudras uzk., vezeļu k., žīdu k-ysj. [8a. gra- 

vas, lejas: krieviņgrava, reslejas, suņu gr., vaina gr., zaja leja]; 

sobortu lejaj. [8b. mārki: kokta mārks, krācītes m., oša m., zi- 

lais m.j. 

9. upes: baltiņu upe, äaugava, piksteres upe jeb piksupe; [nēves 

gneves upe, saukās upe, sokažas upe, susejas upe]. 

10. upītes: malnupite, meldergrāvs, pīestiņ upite; [govene, līcīšu ur- 

dziņa, pelēnu upīte, raudupīte, sautupīte, vīpītes upīte, zvirgzdu 

strauts]; akmeņu upite, ķiwit upite, pliksnes upite, tautu upitej. 

//. grāvi: gatiņu grävs, paslavites gr.; [dziļais gr., kopu gr., 

meldera gr.; 

sahschu gr., akmeņu gr., dambu gr., lahtschu gr., lapsiņu gr., ohschu gr., 

uhdrahņu gr., melnu gr.j. 

12. azari: bā e 

ltiņ azars. nīnits, p°aslavits (s.); "aklis, °ubeļu 

[ildžu ez., 

13. d e lki: vā°rd°tiklis (s.). 

lauka ez., piksteres II pikstu ez., vīķu ez.j. 

az. (v.);

14. avūoti: Hepavūots, st°abur°aga av. (v.); ldsiļais awotsj. 

/5. düobes: vilku düobes (s.). 

16. pttori: 

aelinānu teīrēls, 

derdžu puors, dudurp., g°ala p., g°argrüo 

des 

p., pliksnes p., ruožu te īrēls, s°altäis le īrēls, šautu p., t eicānu p. 

usta p., zverļģa p. (s.); g°ala p. (v.); [aizporu pors, baržu p., dēr 

juma p., govu p., kotla p., krievu p., lejpors, lielais tīrelis, pouķu p. 

saukās p., siktēru p., skaidrais p., sodrejas p., solās p., strūbenču 

tireji, tīrēļa p., vāveres p., virklejas >I virkliņu p.]; sadenaites purwi 

awiņu p., awotu p., baltas radses punviņsch, duhņu p., eser p. 

garais p-ņsch, kakta p., kapeņu p., kasu p. f kunz-aparu p. kuzites 

p-ņsch, leelpores p. mahrku p., melnais p., oschu p-ņsch, paslawits 

pihļu P-ņsch, pliksnes p., raibais p., reekstu p., rijas p., siktera p. 

siliņu p., skudres p., strihdus P-ņsch, schihdu p., tahrpu p., teesas p. 

tihzena p., tschuhskas p., uhdens p., wardes p., wezais p. wezuma p. 

wilku p., zaņtu p.j. [16a dūkstis: alūkstes dūksnājs, gneves tirels 

ķīvites dukstsj. 

17. pļavas: āizdarbnīece, avüota pjava, brīednica, k°apk°alnu pļ., pu 

tāksnis, upes pļavas, suņsaliņas pļ., (s.) krievu rājums (v.); sbSrza 

pora pļ., cinaine, deksnits, ezeriņš, ķuzanu pļ., lejpors, lielpora pļ. 

meldera grova, ņāpaines pļ., okas pļ., penders, plecs, putnu kol 

nu pļ., raudupes pļ., rijsvacums, rosalnijcas pļ., rožu pļ., sekstene 

solās pors, spilvite, skaidras pļ., tīcāns, vilkpors, zvejnieku pļ.] 

saisdarnizas p\. anzaiņi, dahbulijas, oeņglis, eseru pl, gara pļ. 

grehbe, ķehmes pļ., lemeschu pļ., olas pļ., pliksnes pļ., rasenes, smer 

delniza, sekstnits, swilumu pl, walaka pļ., weerklijas pl\. 

/5. meži: aveņa k°aīni, bārzu ka 

püors, e 

lejegle, pīena pak°alnes, plikšņu 

eiles, puors, rijsk°aīni, ustabk°alnc, dutku s°ala 

zveņgits (s.); aūgst 

sāules muižas mežs jeb zirga m., st°alānu m., st°aņģu k°alni (v.) 

sagrais sils, gaina m., jaunais m., kondratbirze, 

malnais sils, me 

teņa m., otaudziņa, skuchas birzes, susējs silsj; selkschņu meschs 

kaķites gan., lahzenes m., lasdarneeku m., reileneez gan., sāļais m. 

schroerņa m., wiķu m.j. 18a. krūmi: ārītes atauga, gružsiliņs 

lukstu atauga, sēņu krūms >! sēņota atauga, sudrabaudzītes atauga 

skūta pīsi] spawehjas ataugaj. [18b. salas mežos, purvos 

lāčplēšu saliņa, lielā sola (p.), orbīdansola, saltas solās, seliņa 

svārku saliņa, tavaiņu s., vilku s.]; sdoles sala (p.), ģehrbu s. 

medņu reeksts, mihķischu s., paegļu s., swehta s., sirgu s., tehwijas s. 

367 

[18c. lauki: aploka birzes, audzes lauki, birzes lauks, deksnis 

dūņicas 1., koņepupe, leidumiene, leidums, liepkolns, māldobu I.

368 

peisiņč, pürenieku zeme, roājums, skuta, vacaiņu plecs]; sbagna l. 

darwas zepļa l., praulenes l., smilkschu druwaj. [18d. aparas, ga- 

nības: audzeite, bērziņgroga sounēklis, dodžu vacaine, gatiņas 

gravs, gearā opora, grīšļu op., kopas goboliņš, kraukļu op., ķēves 

op., 

laca pors, liepas kalniņš, lopsas kolnc, loukopora, meldera 

grāvs, murdu vacaine, ņiedropora, sarkanlieknas, smilkšu op, 

šūpoļu kolnc, vērijas kolnc, zaļās vacaines, zirgu dorzs]; sahriņu 

gan., aklas gan., birses gan., dekschņu gan., kruhklaiņu gan., pahņu 

ahre, swehreschanas mežaine, schkalda gan., melna aparaj. 

19. ceļi: ustupüora ceļš, 

z°ak.anu c. (s.); st°alānu c. (v.); [apburtais c, 

aploce, putāksnis, robežu celiņš, vāveres c.j. 

2S. tilti: ba§ltiņtiltiņč, mucas krüoga tilts (s.); s°arkankrūoga t. (v,)! 

[čakstenu t., dziļās grovas t., gretas t., lukstu t., mežāres t., pē- 

Ienes t., piksteres t., 

rozs t., žeidneica]. 

2/. k°api: baznīcas krüoga k°api, br°antānu k., z°aķānu k. (s.), riio- 

bežkrūoga k., st°aņģu k. (v.); fbisnieku k., Sēlpils kapkalni, veina 

kolnc]. 

22. kr°asti: krusta l e ics (s.); krumešu kr°asts, st°abur°ags (v.); swelna 

pakraftsj. 

23. straumes jeb kritumi: grübes kritums (v.). (23a. 

zāķu sala]. 

salas: vidsale, 

24. °atuori: krumešu °atuors (v.); [lazdas golva, mūcas atvari, plāsa, 

zirgu dobe]. 

25. klintis: liepavūota klints, st°abur°ags, st°abur°aga 

bērni (v.). 

>25a. akmeņi: krustakmens, kučerakmens]. [25b. kuoki: 

koņa priede, tutniņu ozols]. 

26. Izvärdl: °aps°alūons, °ara°js, ā°zs, brerhzs, dekmers, dz?rvits, 

snis, grīekejs, jaūnmāize, kaīniņč, kaņeps, 

lejiņč, luodziņč, mīezits, pāvliņč, pr°flss, puoļuks, 

pār- 

elk- 

karkliņc, krēsliņč, ķukuls, 

rubenc, rusāns, 

siliņč, slikšānc, strēlnieks, strupānc, üozlinc, üozlups, 

vilks (s.); 

°aparānc, barzdiņč, elksnits, griķis, kubliņč, mežmals, 

vil- 

pr°üss, 

ciņā, zvifgzdiņč (v.). 

27. pal°amas vārdi: gradzanu brerhzs, kucēnu brerhzs, palna bremzs, 

tuteņu brerhzs, vaina brerhzs, ziķera brerhzs (s.); tapiņu zagli, utu 

barzda (= secieši). 


a) līkuma muižas pag.: 

ß) māju vārdi (1816. g.): amen, gerke gerring, kukain, lelgalw, pulpan, tilpe. 

b) mežkunga psg. 

a) pavārdi (1858. g.) awoting, behr-sing, brahdseneek, esmarin, greeker, jurruscb, 

kluge, kruhming, lihning, melnup, nauding, sakne, skudre, slikschan, sulain, smeineek, 

weessjahn, zelme, zelming. 

3) māju vārdi (1858. g.): aisuppe, smehring (tg. ZvSrni). 

c) remberģu pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): alding, austriug, awoting, ballob, bischke, bittan, grantin, 

grauding, klebber, krestling, kruhming, leijen, needre, ohsckan, pippka, smalz, Sme 

korst, smutzan, spalme, sakkehn, serne, smaigsne, uppelmann, wadsemneek. 

ß) māju vārdi (1816. g.): alding, bittan, smekkorstan. 

lj)jaun8erpil8 pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): ahscha, babban, brahdseneek, bruwer, jouas, kannepit, 

lukstin, mistris, nietz, nomall, pugge, pukkiht, saulit, stinke, schmuzahn, sakkehn, 

sckubbit, wihtol, missnolinsck, zeelaming. 

fi) māju vārdi (1811. g.): berinke jeb mazpuike, bikkeran, bruran (tg. brulāni), 

illan (tg. ilināni), leies mazpuicke, mazpuikke jacob, rienek jeb bissenek, rischke (tg. 

riškāni), schakste (tg. čakstiņi). 

e) vecsērpils pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): ahbol, aisuppe, alding, appeniht, austring, ausan, amo- 

ling, badsing, ballohd, bander, barfbtng, beite, benz, breede, dahboling, dahrsneek, 

dicskap, dritte, eepokne, ehrgle, gehrke, gehrzan, grahwelei, grahwit, granting, gries- 

lite, ihlen, jahtneek, jurrusch, juzzit, kakting, kipper, klawing, kluge, kohziug, .kraukle, 

krecwing, kruhming, ķerpe, kjussan, lasde, leelmann, leeping, leijens, leimann, leite 

leische, lihdak, linning, medne, melder, nauding, ohrmann, papul, pawul, peschan, 

Plihrum |ļ plihre, pohlan, preede, puhķe, puķķiht, pundan, pusswahzeet, putning, rasske, 

risga, rohgain, rohsing, rohtkaj, salming, santing, sehnst, sermul, skudre, sparring, 

scbkibber, sarring, seeding, sehrne, sieliht, smeineek, schaggat, trappan, tschaksting, 

uppmall, wannag, mezzain, mihķe || mitte, wihnkaln, wihtoling, wilkaplatter, wisting, 

Mine, zauniht. 

3) māju vārdi (1811. g.): ausan, pohlan, puhke, rumpe, russan, stallain leepain, 

säuikkum (tg. šakumi). 

f) vīgantes pag.: 

ol) pavārdi (1850. g.): anding, andsin, apsan, arrul, basner, bersing, bratsck, 

breede, burmeister, dahboling, dohleet, draudsing, dunder, dsirning, elksne, gailit, 

gausan, gohdain, greeting, griesde, gruding, kalning, kleming, kosack, kraukle, kundsing, 

fttptfcbc, lasde, laurenz, leeping, leijing, leitis, markitan, mehsiht, milster, ohsan, 

vhsit, ohsoling, plute, pohpiht, prccbe, pucfibt, reekste, rennar, renzel, rudsiht, sau 

liht, sehtneek, sprohste, stabbin, strasde, seemel, sillpaut, suppart, smirgsde, trap- 

pan, wierne, zelme. 

S) māju vārdi (1816. g.): daugaukorscke, kalndopel, kalnekorscke, leiesdopel, 

leieskorsche, sertan, smirgsde, tschutsche. 

l-UR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 

369 

24

370 

1. mājas: 

— Sun°ākst(e)s p°agasts (savien.) sun°akstieši. 

A. līelsun°aksts p°agasts 

B. m°azsun°aksts p°agasts — 

C. mūcitūjjaūži. 

A. līelsun°ūkstieši: 

D. piksteres p°agasts — 

— līelsun°ūkstleši. 

m 0 

azsun 0 akstieši. 

piksterīeši. 

a) ezeri esi: antjāni, āpškalni, b°abāni, cirši, m°azjāni, marärij, 

nagāidāni, rāceņi, st°altāni; b) mežgalīeši: bēitāni, birāni jeb 

karašāni, celruļi, 

grūobiņi, l°apsas, lāči, lāišāni, mimāni, pipji, 

puņi, püosi, s°alas jeb mežāki, sprūoģi, stāiģi, strūobači, sviļi, 

t e 

isi, vacpieteri, v°āverītes, vildavas, z°alaki; c) uīžgalleši: 

ārguļi, b°āliņi, muižnieki, putniņi, reķeļi, skr°üves, v°anagi. 

B. m°azsun°akstīeši jeb dizsilieši: 

adatiņas, āušuji, āmari, blinkas, brežģi, b°ubanāni, celmiņi, kauliņi, 

kārkļi, krievāni, m°ajüori, mucenīeki, puodnīeki, sark(a)n°ūži, 

s°iliši, spr°āncki, v°anagi, viškanāni, zibšņi. 

C. mūcitūja laūži: 

aveniņi, jurāni, ķesteri, pl e 

it$s, rundāji, ruobežnīeki, svikji, zalta- 

lejas. 

I). piksterīeši: 

a) piksa lauki (zaldātu ciems 

— 20 māju); b) apši, blektes jeb 

kalvi, br°antāni, darhbrāni, deidāni, 

eltes, gausāni, ģiezāni, lāizem- 

nīeki, l e 

īdumnīeki, pļocāni, rubani, rūķi, r°üteri, s°alanieki, s°apali, 

skr°andāni, skujāiņi, spuras 

stradiņi, uorļi, uošāni, vilciņi, viesjāni. 

2. muīžas: m°azsun°ākste, mācitāja muiža, pikstere, pulvērķis, 

sun°ākste. 

3. baznīcas: sun°ākstes baznīca. 

4. skūolas: sun°ākstes skuola. 

5. krüogi: āmarkrūogs, bābas kr., ezerrkr., jaūnāis kr., lajs kr., pa- 

e 

maļu kr., p irāgu kr., sviļa kr., tilta kr., t e 

itarkr., z°ara kr.; [aveņu kr., 

lauru kr., sapalu kr.j. 

6. sudmalas: bēitānu sudmalas, de idānu s., m°azsun°ākstes vēja s., 

pū 0 

rmaļu s., vāverītes s. 

7. k°alni: aūgstcilĢS k°aīc, ārītes k., biedres k., blieķu k., burkānu k., 

c e 

īruļa k., c°ūkas k., grēizāis kalniņč, grübeles k., güos k., jĶņa k-, 

•

karātavu k., l e 

izīts k., liepu k., l°apsas k., m°ajūork., maršanu k., 

nuorietņu k., pipkaīniņč, pļocānu k., strupas rijs k., svija k., 

šk e ibāis k., up§s k., uorļu kalni, vacuma k., vierklijas k., zārdu k., 

zilāis k.; [audzes k., kapu k., lāčuk., sila kalns, zvanu k.]; sdriķu k., 

kraupes k., ķempu k., stivina k., schķiņķ k., wutuļu k. (lsun.); mata k., 

mtuļa k. (pikst.)]. 

8. pakalnes: šk e iba piekalne, vijuma p. 

9. gravas: dzija grava; snahwes leja, notrainej. 

/S. upes: laücese, pikstejs; sweefihtej. 

//. upītes: bābupite, elkšņupite, malnupite, patmaļupite; sdselsu upe, 

gailupe, sunite, wedire (lsn.)ļ. 

12. grāvi: švābgrāvs. 

13. ezeri: mazs°un°ākstes ezers, pikst§r§s ez., skaīdriņč; fakacis, ceplītis]; 

ļbrihnuma es.j. 

14. deīki: brāžezeriņč, elksyu deiķis, 

gruobiņa d., püosu d. 

/5. dūobes: mātes duob§, vilka d. 

16. püori: apšu püors, baku p., §z?rp°ali, gargrūodes p., garšu p., 

kažu p., lajs p., m°ajūorp., reķu p., skalas p., šaušu p., stroļu p., 

šķinu p., tunču p., upites p., vierklijas p., ž e īda p.; sburkan purws, 

pupinp., romiņp., slastu p. (lsn.); darijums, mērijas (pikst.)]; llin- 

draku p.]. 

/7. pļavas: b°ükäres pļava, büoglijas pļavas, būoks°alas pļavas, dare- 

juma pjavas, ezenes, 

nārices, ņātrāine, putāksnis, 

latakas s°ala, lielas pļavas, meža pjavas, 

rācenāite, stiebrāine, üosijas. žuoklits; 

slaca pors, malcierksns, pabādnes]; sspeļgar pt., walatan (pj.), 

wirsnaine (lsn.); deglits, klaipas, filija, schkaļbu apara (pikst.)j. 

/5. ganHbas: alksne, käjiya. sīekste; sdeksne, schugarnis, walite (lsn.); 

glihstes (pikst.)]. 

19. atmatas: liepkalni, vacumi. 

20. druvas: cepļu druvas; sgruschaine, idrak lauks, kritiņ l., schķuteja 

druwas (lsn.); glihsdaine, katlene (pikst.)]. 

21. meli: driķu s°ala, m°azsun°ākstes sils, rāvijas 

sils, svilums, vilku 

sils; spodneeka deksnisj; seseņu m., kurfils (lsn.); augstsilas (pikst.)j. 

22. ceļi: güovu celites, rāvijas ceļš, stāvā kalniņa c. 

23. tilti: āmarkrūoga tilts, brežgu t., celmiņu t., dambrānu t., ķestera t., 

mātes dūob?s tiltiņč, patmaļu t., s°apalu t., spr°ancku t., tiltkrüoga t., 

z°alaku t., zibšņu t., ž e īda t. 

371

372 

24. k°api: bēitānu k°api, br°antānu k., b°ugunānu k., lajskrūoga k,, 

mācitāja k., 

z°alaka k. 

25. uzvārdi jeb izvārdi: andriņč, °apsāns, "arājs, aūdriņč, avūots, 

avūotiņč, ārguls, btzitans, btzrziyc, brerhzs, dublis, grīeķers, kalniņi, 

kupčs, lāuciņč, lācis, lejipč, līepiņč, lūodziņč, mēness, mimāns, 

puormals, rudze 

its, rūgums, saülits, skr°uzmanc, skujānc, stikliņi, 

e 

stradiņč, stukānc, šķietiņč, up its, upmals, üorlis, vacpieters, vilciņč, 

zemits, ziediņč, ziernits, zvajnīeks, žagars. 

26. pal°amas: birāns, sļejbausks. 


a)lielsunāksts pag.: 

sc) pavārdi (1858. g.) ahbol, ausing, babban, bahling, btble, brudgahn, bruwer. 

dahboling, bēgle, eglit, ganning, grap, grohbing, grunat, jurrusch, kahrkle, fa«epibt, 

karraschan, kruhming, laijeesch, lasding, leimann, lietsche, linning, muischneek, muse- 

kant, muzzeneek, nohrdan, ohsan, ohsoling, plattor, plohzan, Pohl, purring, putntng, 

reskahje, sadrak, seeting, silling, skalbing, skruhwe, stiepneek, strasding, stukkck». 

sarre, sarring, seeding, semneek, swannitais, schukkur, ullath, wannag, wihgsiiing. 

wihtoling, zeple. 

ß) māju vārdi (1816. g.): bidle, didan, bumpe, ixkul, leisemneek, muzzencel, 

rucke, skrohdan, sarre, treikan, wilzin. 

blmazsunāksts pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): audsiht, bahrsdin, ballohd, dahbol, dakter, duhdeneek. 

gailis, glindsin, grantin, grihslis, jurrasch, kahrklis, kallneet, kappmale, klewin, kraul 

lis, kruhmin, lappin, leepesdehls, meschahk, meschahr, muhrneek, needriht, ohsiht. 

ohsol, preedulai, Purren, rassin, rubbin, saknin, skalbe, skudre, steebrais, sahlit, sem- 

neek, sirnis, swirbul, tihrell, tschinkur, uppmall, wezzit, wihksne, wissnolin, zahle, 

zelle, zelme, zihrull, zintin. 

c) mācītāja pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): ahbolit, ahrum, birkau, dahbolin, derizan, glindsin, gran- 

tin, grawley, grihsle, grohtan, jurran, juzziht, kahrkle, kruhmin, lappin, linniņ, mai 

siht, ohsolin, ohschän, plihte, pļamiņ, robefcb, rohbeschneek, rudsiht, 

miksne, misnolinfch. 

č) māju vārdi (1816. g.) auftrin, stukkur. 

d) piksteres pag.: 

semmiht, waskc. 

a) pavārdi (1858. g.): ahbol, akkot, akoting, ausing, benfe, dahboling, dcsscl. 

dischler, drikke, dudiņ, eesalneek, egle, elksne, gausan, grawley. 

klewing, kro- 

jurruscb, 

nit, kruhming, lassam, linning, lulak, mahran, maisit, medne, 

melbarsd, ol»o 

meesit, 

ling, pebuk || pibuk, plohzan, pohreet, pusswahzeet, rahzing, rohbeschneek, 

rokwig 

rubben, russke, spalwe, spurre, staigul, stuhran, seeding, sehrne, sihle, swaigsnc, 

swannitais, uppmall, Weysjahn, wieksne, wihtoling, wilzing, zihrul. 

ß) māju vārdi (1816. g.): antijahn, leytan, klauhan, lahtsche, 

mahran, masian, 

orul (tg. üorji), ptgge, punne, ratzing, rebulan, sproge, stauge, stropuths, zierul.

. 

A. ķ^/nll5F/tte/tt'.' 

Valles — pagasts (savieti.) vallīešl. 

(tag. taūrkalnes pag. 

A. mežmuīžas pagasts — 

— taūrkalnīešl). 

mežmuīžnieki. 

B. taūrkalnes — pagasts taūrkalnieši. 

C. valles — pagasts vallteši. 

a) kaūliņsādža: ērglis, jaünpüoga, kaüliys, stārks, vecpüoga, 

züods; b) pendersādža: palkavmeks, pinkas, 

salnieks, slauš|ns, 

ūdri; c) abiķi, aküoti, brüoders, būdnieki, čuderi, krūze, lacis, 

līepiriš, pūopis, reizini, reveļi, rūoce}ns, skambi, skulte;, smakste, 

sveķi, värtüns, vitkaps. 

B. taūrkatnieši: 

a) avūotiņi, āriņi, dzišļi, gruzgaji, gūdz?ni, impas, jaunzemi, juriš- 

ārcs, kalniņi, lejnieki, ļūd?ni, meliņi, pūfviņi, ruobežmeki, šiliņi, 

strazdi, stūri, tenteni, vārtūni, vēvernfeki; b) zaldāti: beidzēji, 

lazdiņi, lejieši, malenieks, muckuļi, zifņi. 

C. vallteši: 

a) kalnmuīžnfeki: ande, beīdzejni, beikops, difļķis, dravnieki, 

gāguļi, grašiņš, kaīkars, ķauķis, kriči, lāči, līepaskalejs, pezels, 

pildavs, piedūri, puoriņš, rukmüls, skabārga, šipa, tamasa, 

tambakas, vēverzemnieks, zariņš; b) kannenieki: kaspars, peņķi; 

c) karklenieki: aniye)ni, augstuļi, barons, baūbuļi, bikša, buļļi, 

büoja, cīruļi, dambemeki, īsas, īv§ni, jaünmeirens, juši, kaprālis, 

krauklīši, langas, langpeltes, maiki, meirenlanga, meļči, pūfviņi, 

suitiņi, trepiņi, upūži, vaski, vēji, vidējais, zāģeri, zemītes, zie- 

meļi, zvifbuls; d) pēternieki: čičas, ībēni, jāneīkas jeb jayikas, 

kallijais, ķīri, lapsas, naudašēns, pakrēšļi, üoskals; e) valliesi: 

a) mācītāja ļaūdis: bukas, mazjānis, sili, šķēpiņi, škfrsfni; 

P) mazvallieši: c$d$lmans, dangans, elksnis, golbejģis, grāvits, 

gulbis, juoskalejs, kalliņš, mazvalliets, pakallis, puķe, putriņš, rī- 

nleks; y) apališi, bačka, bebris, bēči, bicāls, būoķi, 

cundurs, dambenieks, dirveīkas, druķi, galijais, galstztas, ģēģeri, 

jaünzemi, kapuns, krūmiņš, kriči, lüravas, l?l

374 

2. muižas: kalna muiža, kannenieku m., kārklu m., klāsenu m., mā- 

cītāja m., meža m., pētera m., šmides m., taurkalna m., valles m, 

[bišu m.j; sbrakaltiņa m. = klahsone, mehdummuischaj. 

3. baznīcas: valles baznīca. 

4. sküolas: taūrkalnes skūola; 

vasku skūola (v.). 

kalna muižas sk., pētermuīžas sk., 

5. krūogi: meža muižas kmogs, baznīcas kr., cīruļu kr., dzišju kr, 

gala kr., kaķu kr., kalnamuīžas kr., kannenieku kr., jelcas kr, 

palejas kr., reizinu kr., šmīdes kr., valles muižas kr. jeb sudmalu 

kr., vaska kr. (v.). 

6. sudmalas: bicāļu sudm., gäguju sudm., grāvīšu sudm., ifbinska s, 

meža muižas sudm., valles sudm., zummura s.; [butkas sudm, 

dzelzsudm., mēdumsudm.]. 

7. cepļi: kalnamuīžas kriča ceplis. 

5. kalni 1! kaili: augstie kaili, impu kaili, kapu kals, taürkals (t.); 

bicālkalns, briežu kalni, leīšu k., mācītāja k., malu k., pilver k.. 

vanadziņa k., vēja k. (v.); [āvenes kalni, greizais k., grēku k, 

lidijas k., 

lüravas pilskalns, oša k., plikais kalniņš, putnu k., rei- 

zenu kalni, salas k., salnas k., saules k., skaras k., šķībie k-ni, 

šņoru k., tojķes k., trubas k., vidējk.]; skreewu kalniņsch, ogļu k-ņsch, 

pilskalns, smilkschu augstais, smilkschu k. semais (karkl.); 

wilku sala 

(māc. pg); andriņ k., dselsu k., zepļu k., (pēterm.); dalbes k., kapu l, 

krasta k., lemeschu k., lidihkas k., needrajas k., pudeļ k., skrihwer k„ 

skuteļu k., silais k., tschiganu k. (valle)j. l8a. pakalnes: apšu k-ņš, 

druviņas, pladēnu k., viršu vecaine, zajais k-ņš, ziliņk., zoda pak.]; 

slahtschu k-ņsch, lapsu k-ņsch, mantu k-ņsch, rihgas k-ņfch, 

wilku k-ņsch 

(vallS)j. [8b. lejas, gravas: dziļā grava, kalnmuižas ieleja, lāču 

paleja, ogļu k-ņa leja, vecupīte, žīdupītes 1.]; swilku 

[8c. mārki: vecupītes mārks]. 

dobe (vaW. 

9. upes: īekeve, rudup§, smārde, svetup?, taļķite; [igvāte, slepkavu 

upe]. 

/S. str&utl: beļļupite, ģirupit?, glizdas strauts, reizenu upite, slepkavu 

upitĢ, sudmalupitĢ, taurupe; [cāļa str., cepļupīte, grodna, kūņupe, 

melnais str., pāderīte, vedzerīte, vērdiņu str., zirgupīte, žīdupīte]; 

skotschupe (māc. pag.); ofchkaļļu upite (pēterm.); klesses str., lahtsch 

upes str., leelais str., masais str., rutkupite, swilum str., traku jtr., 

umparta upite, wahweru str., zuhku str. (valle). 

//. tqces: sakupes teces (v.).

12. grāvi: cūkutīreļa jeb bekutirela grāvis, dzijais gr., s§ržup$s gr. (v.); 

sleelais grahwis (kārkl. p.)ļ. 

13. ezeri: aklais ezers (t.); dūņu ez., vāveres ez. (v.); ldaltaisez., briež- 

ezers, linezers, pankas ez.j; ļlahtschu es., strempe (vallē)]. ll3a. dīķi: 

kaķu dobe); srignas es. (kārkl. p.); ohsolaka dihķis (valle)j. 

14. purvi: gäzpürvis (t.); bambaru p., buku p., būdiņu p., būoķu pur- 

vins, ezerp., ērgļu p., krievu p., laīpp., mācītāja p., mellais p., 

misas p., pūces p., saüsp., siļu p., p., (v.); [āpšu purs, 

avotp., bada p., baložu p. l! balodenes p., baltais p., bļetka, brie- 

žu p., öüsku p., dūņu p., gudu p., kazu p., lāču p., muižas p., 

oškaļu p., reiženp., siena p., strazda p., sūnu p., valles p.]; sgrei- 

sais p., oschkaļļu p. (pēterm.); skahlanda p., (valle)j; sakatschu t. 

(kārkl. p.)j. 

/5. tīreļi: b$ku jeb cūku tīrels, kapu t., kegumt., lāču t., mazais ser- 

žu t., ņiedru t., sejžu t., skābeņu t., vilku t., zvaņu t. (t.); diņ- 

ķu t. (v.); [čābļu t., katrīnes t., skateņu 

t., rījant., talķes t.j. 

16. pļavas: apšu kakts, bērzenes, cinajs, circcenajs, darimi, ducenes, 

elksna, ezerpurva pļavas, gradna, ieķ$v§s pjavas, klaipenes, kleses, 

knabiķenes jeb knabišķenes, ķegums, lāču purva pļavas, prāulenes, 

sakupes vecumi, sārkanace, sauspurva pļavas, sisiete, smārda, ūdr- 

aste, zaķenes (t., v.); saitu stobe, akasleja, akminlauze, andriy- 

āres, aniņēnu pļ., āres, briežu pļ., būdenes II budres, būdnieku 

celmi, eines II cinījas, deviņzare, dzērves pure, dzilna, ezergrāvis, 

ezerpurvs, gara pļ., glīžda strauts, ģeņģerags, ģirupe, kalējdruva, 

kapiņpurvis, kociņpļ., komisares, krūzene, laivas purvs, lapiņu purvs, 

lapsenes, lāču purvs, liekna, meldūksts, misas purvs, odzīte, pin- 

ku pļ., pogas pļ., poriņpurvs, puļķenes, purva gals, pūces purvs, 

rūsiete, siena purvs, skulmenes, sodums, spalvenes, struņķenes, 

sveķu purvs, svētupe, tīreļa mala, vaiņagpurvs, vecīte, 

ribas, velna purvs, vērdiņstrauts, vērtiža, 

375 

velna 

vilka kakts sanji- 

ņenu lihdums, apschu kakts, biksenes, birses saliņa, bizahlenes, egtu 

Pļ., eseriņsch, garat)č salas, kalnu tehze, kasu apara, kurzums, lapu 

lihzis, mehsenes, miltenes, misas punvis, padambe, peedursalas, pen- 

der lihzis, pilskalns (pt.), pimpulenes plazis, pihkstulniza, poschka, 

purmiņsch, putras pļ., rahjums, reisenpurrvs, rihjenes, ruhdupe, sala, 

falač gals, salas mala, sarkanaze, skatenes, slehksne, slepkawupe, 

spranzis, smiņķenes, saķupes pt., schķinums, taurupe, tihrelits, tiltiņ- 

purws, mahrniņas, wanadsenes, wehwerlihzis, wezasars, wezumi, 

zepļu kakts (kārkl.)]; ļbisenes, bļodene, breedene, bulleete, laipu gals,

376 

lapsenes, oglajs, peirenes, peļaufe, platais osols, ruputschu purwis, 

sihleete, strasdu purwis, saļeglajs, sirgupe, widsrahjums, (māc. pg); 

buļļudahrspļ., diņķenes pt\, needraja pl, pehterenes ptaroas, razenaju 

pt., reifes upites pl, saķu rahjuma ptamas, tihreļa pļ., tiltiņgala pļ., 

(pēterm.); dekfnits, duhņu purwis, igwate, kasiņa, kasu rahjums, 

kumeļkakts, kweesaite, kihwenes, laiwina, leepas pļ., leijas pļ., pee- 

gukpurwis, plats-ohsola pļ., pohļu ahres, purwmdihkis, putrenes, 

strihķa rahjums, strumalniza, tazlaipa, tschuhskenes, upes pļ., wihk 

sniņa, zibiņa (valle)j. 

17. ganības: büdenes, küopu ganības; [bada purvis, celmu gan., dar- 

vas dobe, deksnis jeb indrupenes, elksniši, lauciņi, niedrājs, vai- 

nadziņgan., vasku placis, vecāres]; [driksna, isdegas, esers, sauspurw 

kalns, sloķenes, swilaste, tihrels, wanadsenu lauks, wezaines (kārkl.); 

kapeņu leja, wilku birse (māc. pg.)]. [l7a. aparas: ķēniņapara]; 

[kaulapara (dihķis), örakalt apara (dihķis), spulwes dihķis (kārkl.)]. 

[17b. wezaines (= atmatas): birses kalns (kärkl.)j. [17c. lauki: 

bērzenes lauks, eines, dzelzs kalns, garais I., ezermala, priediņu I>, 

sala, šķībie 1-ki, vecāres, vecumi, 

vērsu salas, zaķenes]; [kasu dih 

ķis, komisarzs, ķihlis, lehger kalns, magasines l., meega kalniņsch, pa 

wahrnizas gals, skuteļu kalns, wehrschu sala, zeemahte, zihrulenes 

(karkl.); behrschas l., kasiķe, roschaja l., skahlands, smilgaite (māc. 

pg.); klahreņu l., ķihwu kalns, lahtschu druwa, lapsu kalniņsch, til 

tiņgala l., wehrreschas l. (pēterm.); atorkalns, eewas krasts, jaudru 

was, kahsu l., kalnu druwa, kalnupites l., kanesahres, paganiņsch, 

poļu deksnis, poļu 1., preedes kalna l., filiņkakta l., sirsenajs, spaļļu 

kalniņsch, sahrda druwa, wella ķepurele (valle)j. 

18. meži: ancišu sils, tauru sils (t.); [brūklenājs, deksnis, gorās rugoi- 

tes, ģugu sils, ķeru silinš, lāču kakts, lēļu birzs, 

svilums, paganiyš, priežu stūris, reizensils, surģenes, 

lindes m., lielais 

taurkalnes m., 

vāveres m., zojais silsj; [audse (kārkl.); sarkanaze (māc. pg.); behr 

scha, jaudruwas birse, plikais sils, poļu deksnis, fkahlande (vallē)]. 

[18a. salas mežos, purvos: ķēves solaj. [18b. 

dūkstis: bul- 

lietes dūksts, cāļu d., dzija cl., līzietes d., piedurd., pūces d., 

velna d.]. 

19. rāozas: aņču rüoza, cinäju r., 

utu r. (v.). 

20. ceļi: apšu kaktu ceļš, bakārtes c., ģirupnieku c., kapu c., maķ 

apšukaktu c., mālkalna c., penderc, rijenes c., 

svītiņc, taisnais c., vella ribu c.; [sviluma c.]. 

sārkanstabiņu c.,

21. tilti: dziļā grava tilts, pendert., rüdupes t., skuju t., smārdes t., 

svetupes t., taļķites t.; [bērzeņu t., dzīšļa t., 

vedzerītes t.]. 

lāču t., mentes t., 

22. kapi: mēru kapi (t.); baznick., druķu k., kalna muižas k., lāču k., 

pētermuīžas k., vasku k. (v.); [dzīšļu k., kalnamuižas k. (v.)]. 

23. atvari: dzi(k)šļu atüors, galijūo a., melliņu a., palkavnieku a., 

vēvermeku a., zarurnbietis (ieķ?v§); flinators, mācītājators, veln- 

ators]. [23a. zvejas vietas: mācītājtēce, mērkapenes]. [23b. liöi: 

buļļu līcis, krūzes 1., liepiņu l.j. [23c. kuoki: krusta priede, lāča 

priede]. 

24. uzvārdi: aüclzespieclurs, äbüols, bebris, bezzemnieks, biķernieks, 

bifzemeks, bitenieks, biezais, celmiņš, galvins, grarnsts, grantins, 

iša, jānits, kančuks, kanna, krūmiņš, lanka, lācis, lamzis, lejiets, 

lielpinka, lūodziņš, mazūdris, mednis, muckuls, muduls, pildavs, 

pinte, pučuks, purviņš, smete, stāmurs, strāutnīeks, truba, tukt?ns, 

uozūoliņš, vērmels, vidējais, virsis, vitūols, zālmans, zīemels, zvej- 

nieks. 

25. palamas: stiprais jānis. 


a) kalnamuižas pag.: 

oc) pavārdi (1850. g.): apperen, behrsing, bickerneek, birsneek, bukkul, dahboliug, 

datan, dischler, brcnmann, grauding, kakteet, kalnapuķķc, kalning, kalnsemneek, kanke, 

tarkling, kaspar, lamse, lasding, medne, ohse, ohsoling, padohm, Plattais, pluhmc, 

pramme, preedit, putning, rohse, sarkanais, Silling, skambe, sprohge, strauting, 

strautrempe, stuhre, stumbre, swarren, sahliht, semmit, Swirbul, wehwersemueek. 

P) māju vārdi (1811. g.): athingS, kritschens (tg. krlči), lacenS (tg. lāči), rosenS, 

.kugenceks, smaxte, tuktains. 

b) kannenieku pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): ahlop, ahring, atkanke, audsehkne, ausSa, bahrenit, bei- 

kop, brunthen, buhmeister, gailiht, graSching, grikkiht, kahrkling, 

kalnakaSpar, kanke, 

krulming, lahzausc, laSde, leepe, medne, meesit, muzzeneek, nartze, needre, ohSolin, 

Pildau, pohrin, pukke, pnkkite, reekSting, rumbe, skuyen, Spulleneek, Strauting, Stuhre, 

stürme, swarrencek, sahlit, semmit, tupping, uppeneek, wallnar. 

p) māju vārdi (1811. g.) dizze, kalnakasper jurre, mahSchkan, nortzen ļļ narzan, 

pedur, pildau, pohring, rukmul, tambak. 

kārklumuižas pag.: 

378 

ß) māju vārdi (1811. g.): biyahl, latschplesch, mallomaiko/mursemneek, pladden, 

skambe, stucke, semneek, tuktehn,; (1858. g.): anninehn (gallijais, widijais, sarumbe), 

biksche jeb bulle, lahzplesch, mahlomaine jeb sahger, maike jeb brink, maike jeb 

langpelte, pladdehn (gallaseht, skitting, seemel, uppuhse), 

swirbul jeb bohje; sapa- 

lischt, druķi, gehger (bohke, gulbe), kahrkle, (strehķe, weiuberg, wilde), kapunas, krihlscki 

luhrawas, maizeescki (dambeuki, langenseldes, maiķi, seemeļii, murtnt, misain, mcc 

dsiņi, peedur (ulte, wezwagar, zundur), pilweri, ptmpett, filtumi, skoļi, skujneeki, 

strautueeki, sarumbji, sihleni, tuktehnij. 

wilzing. 

d) krāslanmuižas (=klās§nmuižas) pag.: 

a) pavārdi (1850. g.) augusting, graubing, leeping, ohsoling, pukke, robesneek, 

ß) māju vārdi (181 g.): barsdeu, zierul. 

e) mācītāja pag.: pavārdi (1858. g.) : darren, behrse, birsneek, bukmallneek, 

burkahn, keiser, lapping, leepaskalley masjahn, ohsoling, pildau, pukkiht, rohbcn. 

skehrping, skehrsen, scheinuk, sahliht, tennis, thalent, thomin, wihtoling. 

f) mežmuižas pag. (sk. ē r b e r e s pag. c, a, ß, aa, ßß). 

g) pētermuižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): audspeedur, ausing, birsneek, biskap, bvillc, bukmalneek, 

daugaweet, dserres, gramms, granting, grasching, ibben, jahneek, ijaunpelse, juhding, 

kannc, kanneneek, klasche, klihwe, kreyle, lasde, leepeskalley, leeping, malleneek, medne, 

meesit, mohring, muhrneek, muischneek, ohsol, oschkaln, prahtiņ, sillgulbe, strupans, 

stumbre, sihlen, swaigsne, wieksne, wihtoling, wilke. 

ß) māju vārdi (1826. g.): dinke. jaun-lapse, leepeskalley, peedur, swarren; snau- 

dasjahn (tg. naudišfns)]. 

h) šmidesmuižas pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): bukkul, kreyle, sahlit. 

ß) māju vārdi (1850. g.): pakresle. 

i) taurkalnes psg. : 

a), pavārdi (1858. g.): ahbol, ahboling, ahlend, balloding, dahboling, druweneek. 

chsan, garbar, gasche ļ| gahsche, kauling, klawing, lasding, melbarsde, Plunder || Plun- 

dur, radsing, skilter !| schkilter, sahlit, tikkum, widdiais, wihgant, wihtoling, wilzuk. 

ß) māju vārdi (1858. g.) akkoht, grudgalw (tg. gruzgalj), remenzke. 

y) kruogu vārdi (1858. g,): sillekrug. 

k) valles pag. (j a u n- un vec-): 

a) pavārdi (1858. g.): admin, ahboling, appaliht, appenit, barran, behrsmg, 

bersemneck, bitte, bohken, bruhwer, brusgull, burkahn, dahbol, dahrsneek, dinke, ecsal 

neek, galwing, granting, grafcbtng, jaunmissing, kalley, kalning, kappun, karkling, kla 

wing, flemmer, kreile, kriftjahn, kritsche, kursemneek, lapping, leepe, leesting, missain, 

muhrneek, muzzeneek, ohsching, oschlap, 'pasariht, peedur, piuke, reddihs, reksting, 

rihkur, salleneek, saule, sihpoling, sillewahwcr, silling, siltum, skectueek, skohle, 

slawischen, sprohge, spulleueck, stabbiug, stahmur, starziug, stengc, steppe, stohwen, 

strautneek, strehke, strekke, Strihker, stumber, swikle, schkilling, sakke, 

seemel, silüc, 

swejneek, tennis, tuktehn, tschabal, uhdre, uhschel, ulte, uttebarsde, waunag, weeglms, 

wehwerdranke, wermel, mczzumneek, wieksne, wihgrab,mibtoltng, winska, zelming, zundur. 

māju vārdi: kalsemncek, karckle, laikes, laukepedur, luckpladen, rimscban, W* 

leneek, seppe, skilling, spulleneek, Stricker, timmis. 

7) muižu vārdi (1811. g.): mazvalle.

— Värenbrakas p°agasts vārenbracieši (tagad värnavas p°agasts). 

1. mājas: a) vārenbracieši: aizpuores, antuži, balūoži, bubanāni, 

dadasi, dinbufgas, egļaudzes, juknes, kaķenāni, kaži, I°apsas, 

miķeliši, pārumi, pilzemnīeki, reķeļi, rieksts°ala, rūoži, s°alas, 

saulītes, serpiņi, skujnīeki, slikšāni, slipes, strēigas, šmuīdreņi, 

ticāni, uļģi, urķi, ūozliņi, veckaīni, vežnīeki, vilciņi, zeperi; 

b) žievaltiesi: bfrģi, bisnīeki, ķilāni, maizītes, penigas, sper- 

jāni, ticāni, zīedāni. 

2. muižas: värenbrakas muiža, žievaltu m. 

3. sküolas: varenbrakas sküola. 

4. krūogi: mālu kme-gs, ticānu kr., värenbrakas kr., 

5. sudmalas: värenbrakas suämalas. 

vēžu kr. 

6. k°alni: kaķenānu k°alnc, pilsk°alni, sperjānu k., uļģu k., viškeres k.; 

sapschu k., eiwanu k., tapu k., kasu k., lihses k., rahzeņu k., wilka k.j. 

7. upes: pīestiņa, sweesites jeb wehsites upite, melnupitej. 

5. grāvi: bubanāna grāvs, ķīļa s°alas gr., mainās s°alas gr. 

9. ezeri: aklais jeb aklu e.zejs, ceplits, lovāni 

varenbrakas ez.; fporiņš 

— 

dīķis]; spiksu esarsj. 

(lielais 

un mazāis); 

10. purvi: lovānu purvs, medņu p., varenbrakas p. jeb vārnišku tīrels, 

žievaltu p.; sveža pörs]; sindriķu salas tihrels, ķihļu salas purws, 

melnas salas p., plikas falas p., reekstu salas jeb wahrnischku tihrels, 

urķu pursj. 

//. pļavas: aīzpurves pjava, akju pjavas, kaļķenicas pļ., ķīlānu pļ., 

ķīļa skalas pj., ķīeģeļnicas pļ., reķeļa pļ., rīekstnice, skroms°alas, 

v e īksnes liekņa; saisseeschu pt, aklais esers, behrsu purs, breeschu 

puvē, deksnis, duhņu kakts, kalna gals, kramu saliņa, krusta elksnis, 

ķehroes kakts, leepas purs, melna druwa, melnupite, palschu kaptscha, 

peestiņa plahziņahres, skudru saliņa, sāļa pura pt., sihles kakts, 

tihzan pļ., urķu pursj. [11a. lauki: ahschu mugura, apsa, augstais 

kalns, behrsu pura lauks, bruschu puvē, dobu kalniņsch, gara sala, 

kapu kalns, kapu l., leepas puvē, melna fala, miķelischu kalni, oschu 

pura l., pilsesars, pilskalna l., pilskalna puvē, pilsemneeku esars (1.), 

Plahzinahre, preeschu sils, pura malas l., reekstahre, robeschahre, 

ruhdu pakalne, stirnas fat)ja, sihles kakts, schihda tiltiņa l., schlah- 

zite, tilta gals, uļģu kakts, weesites (l.), wilku sils, zahļu apara, 

zeplits, zuhkas kaktsj. 

/9. meži: akļu s°alas, ataūga, ķīļa skalas, sils, mainās s°alas sils, 

mirūoņu s°alas, pārumu 

379 

sils, ve;ckaīnu sils; [patmeļa sils, vērēja];

380 

saisseeschu sala, indriķu sala, krusta elksnis, ogu sala, preekschas sils, 

roschu sils, slasdu sala, sperjanu sils, tihzan ahre, rvischķeres kalnsj. 

[12a. ganības: deksnis, kaļķu zeplis, ķehrves kakts, larvana purs, 

lihses kalns, plika fala, poļu kalniņsch, preekschas sils, urķu purs, 

wezahres kalns, wihksnes leeknaj. 

13. ceļi: ruožu ceļš, ticānu bruģis, veckalnu ceļs. 

14. tiīti: ticānu tilts, ļaujas t., kara t.j. 

15. k°api: vārenbrakas k°api, žievaītu jeb 

zīedānu k.; svežu kapij. 

16. uzvārdi: avūotiņč, ķeīre, ķefjģis, lejiyc, muzikants, nics, pus- 

barnīeks, slikšānc, stradiņč, škurstens, ūozliņč, vigants, zariņč. 

17. palamas: tupuls. 


vārenbrakas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): ahbolit, ahrir, ahrmn, antoni, apparan, appin, apsan, 

ballohd, behrsiņ, breeds, bruhklen, elksne, gailiht, granti», graudi», grihsle, gruniņ, 

irbe, jaunsemm, kahrkle, kaķķenan, kalniņ, kappel, klewi», kweesiht, lauzi», mauran, 

meesiht, needre, pahrum, pilagis, preede, rohse, rubben, rudsiht, sauliht, Silin, skilter, 

skuija, sperjahn, sprohge, spurre, sreebre, strauti», sudrab, schaggat, treķķel, uppiht, 

urke, zauniht, zeelau, zeemi», zihrul, zinne. 

ß) māju vārdi (181 g.): bitteneek, kasche ļ| kase, mahlekaln, rextc, robeschneet, 

seper; saispori, Pormali, riekstahre, steigani, sihlani, sonenbergiZ. 

Lielz°alvas p°agasts — 

zalvīešl. 

1. m°ājas: a) a ügsga liesi: brokšāni, dumpāni, gailāni, greišļi, 

klāucāni, krieviņi, luči, pav°ari; b) 

k°alnmuižnieki: °āntuži, 

balnāni, bārķavāni, (°ūdris, vāldumiers) biedrāiņi, bukas, č°žkuļi, 

damasāni, d°ābali, dzeņi, ģējķāni, jaüdzems, kapels, k°ārkliņi, 

krimtulāni, mičeūni, 

mičeūni stagari, mičeūni ste uri, seiļi, 

smaltāni, 

spruoģi, stagari, str°adi, sv°albāni, vtzveri, z°alacs, z°āliši; c) zal- 

vi esi: °akuoti, "āniņi, b°alaži, beīnāti, bēšas, b§flava, berlavas 

mežsofgs, bfrtulāni, blģi, bincāni, br e 

üveri, būļi, c 

e 

iruļi, dingi, 

duobelnieki, kalnieši, kl°āviņi, krusieši, kelves, lapinski, lapiņas, pālāni, 

puņģi, pūoceri, puora ceiruļi, 

rāināti, rukmaņi, 

sl°abdzāni, strēlnieki, tenīsi, uldriki, üozüolk°alni, 

vitrüopi, z°alakas. 

2. muižas: k°alna muiža, mācītāja m., meža m., p?term., 

z°alva. 

3. bāznīcas: z°alvas bāznica. 

s°ala k°aīni, siermie, 

vacumrrieki, 

s°alas m.,

4. skūolas: z°aīvas sküola. 

5. krüogi: baznīcas krüogs, be;flavas kr., b

382 

rahweja pl, skrebleene, skruschu rahjums, slitaine, somonptawas, 

spirdsenes jeb spirģenes, starķenes, suweniza, samvs, schuhpulischkas, 

wehwereene, wilku alas, zelmeja pļ.j. 

/5. läuki: brēncines; [aizupeļa lauks, ābelnīca, bābu kalns, jaunie 

lauki, līdums, mālu kalniys, rasenes, salas purvsj; [brenzenes l., 

drikaite (tihrums), elpura l., pandelis, rasinu l., sasahrej. 

16. rājumi: kunga rājums. 

17. meži: °akas püors, apši pjavas püors, buļirājuma püors, sausegles, 

stanänu püors; sderviņsare, greizais m., yugla (birze), rozēnu sils, 

rundāles m., ruskiņš, sausu šiliņš, sīju šiliņš, sproģa birze, upei- 

nieka šiliņš, vecumnieka m., vitropu birstaliya, zalaku m.]; ļba 

ruwiku rosa, pelnu rosaj. [17a. krūmi: atlase]. [17b. salas 

mežos, purvos: lielā saliņa, mazā saliņa]; lbalta sala, (p.), 

krischsala (p.), leesiņa (p.), leischu s. (p.), mepma s. (p.)ļ. [17c. ga- 

nības: aklie, birstala, kalna gan., 

/S. °alas: vilk(i)°alas. 

19. ceļi: °akas 

lielais pors, ņugla]; [kruķis]. 

pu°ras ceļš, °ārites c., jaūnāis biģi c., 

raīnāt°a c., 

tāisnāis c., vacāis biģi c.; [aizpores c., dzilniņas c., polietes c., 

taisnais c. jeb rnežakunga c.]. 

20. tilti: °akas g°ala tīltiņč, apši pjavas tiltiņč, biiļi rsjuma tiltiņč, 

garāis t., nāv(e)s tiltiņš; [berlavas t., lujānu tiltiņš, 

melnais t, 

muzenieka t., vanaga t.j. [20a. zvejas vietas: laimnesisļ. 

[20b. atvari: kumeļu ators, velna at.]. 

21. k°apl: c e 

īruļi k°api, smältäni krüoga k., z°alvas k.; ļdamešānu 

kapkalnsj; [augftais lihdumsj. 

22. le e 

lnlņl: pl°atāis l Iniņč. [22a. kuoki: durtā priede,skovārņu koks]. 

23. izv&rdi: 

āuzāns, ālāus, be īlānc, berziņč, bite;, d°ābals, dravnieks, 

eglits, elksnis, kaīniņč, k°ārkliņč, kļaviņč, krusiets, 

kr°ūminč, 

liniņč, liepiņč, miītiņč, muldāns, pav°ārs, pāvils, püoriets, rätinc, 

stēnders, strāutiņč, strāutnieks, st°urs, tauriņč, upits, uztics, uozals, 

vadzis, v°asariņč, vačtāus, z°āl!ts, zēltiņč, zvierbuls, žubits. 

24. papildinājumi; 

lielzalves pa g.W 

a) pavārdi (1859. g. etc.): bihnat, druste, kannan, kibild, kirse. putning, 

ß) māju vārdi: lauke 

aselan, baldenan, jäping, jutzing, knawing, laukepahlan, 

zicrul, meschepahlan, mutzcncek, pohding, purmal, reinhold, slabredsan ļļ slaberdsan, 

smilks, truppe, wetzain, wetzsemneek, wilkup, wilzan; [binkārte, kalnajurēni, lujām, 

ozolkalni, šampēteri]. 

turk.

1. rnä°jas: aņģani (maīķēji), 

— Zosa pogasts zasīši. 

ceīminīki, deīgļi, 

drustāni, elekši (deg- 

šņa-, lauka-), grāviņi, griškas, gr e 

ivinīki, gr°ūdāres, isalnīki, jaū- 

džemi, juz e 

ītes, kaktiņi, kalnīši, kāupriniki, krankali, kr°umiņi, 

kvitaiņi, lapsiniki, l e 

izāni, l e 

ikaceļi, litaunīki, Jimbinīki, medņi, 

mežareiņi, olūti jeb üzulä°res, ontuži, pabtzrži, povā°ri, pučkas, 

püravonagi, r°ucāni, saldes, selecki, silajuri, skribzemnīki, skudri- 

niki, spitnīki, sulinski, tā°rpenīki, ūfbā°ni, vāičuki, vandāni, vertež- 

ņlki, vidsmists, vyfbuji, vonagi, zadinani, zaltāni, zaļais mežs, 

zā°ģeri, žeivāni. 

2. muižas: ēikava, landzāni, solu p°üriniki, vylcäni, zosa muiža; 

[cīruļi, domnieki, erkmaņi]. 

5. bazne īcas: zosa bazn e 

īca. 

4. skülas: zosa skūla. 

5. krūgl: akmiņu krügs, solu kr., vandäna kr., 

zosa kr. 

6. sudmolas: zosa sudmolas. [6a. kalni: bolti kolni, cukura kalniņš, 

greivu kalns, raudons, reiņu k.. vonducu k.j. [6b. pakalnes: 

āpšu k-ņs, ceiruļu uzkalns, cukurotās pak., dagutu k-ņš, dubk-ņš, 

jērbu pak., kaļcineica, vušku pak.j. [6c. gravas, lejas: augsga- 

līšu grovs, dūbo līkņa]. [6d. bedres: suņu grava, vilku bedre] 

e 

7. 

upes: gl izdine. jeb zosa sudmolu upe, solu up?, sustzjas up^; 

[čigla, rātupe]. s7a. upītes: breimaņu upīte, līču upīte]; splihdupej. 

[7b. ezeri: augškiešu ezers, miķeļa ez., oklais ez., skrebeļu ez., 

skrieveru ez.j. 

5. de tķt: darhbris; [zivenes dīķis]. 

9. pūri: vāičuku pūrs, zosa p.; [akmineica, ašņavēru p., bābu p., 

cārpurs, couku p., klejais p., kvītaiņu p., līkaceļu p., 

linastes p., 

pabērzu p., rogu p., sausais p., seiļu p., skujenieku p., soltais p., 

tilta p., torpu p., vilku p.,j; sbogu purwK, tatarsj. s9a. dūkstis: 

nāves dūkstis, švēdines, tēceits, vilku douksts]. 

383 

t). e 

e 

pļavas: gl izdin§, kvitāin?, z ilines; [bīzines pļ., dēglenēcas pļ., 

dziļais atvars, kalējine, kalniškinu pjavas, kambarnēcas pļ., kauksņu 

pj., lakšeinas pļ., lauzeknes, lukstiņa pļ., olksnas pļ., pirškines, 

plintaunēcas, seipūline, veibine, veidīnes pļ., volaki, zatribova, 

zeiles pļ., žlebene >! žlebins]; sagurkle, bubuleene, danzine, goschkine, 

kasaine, lahpine, limbe, maischine, aldawniza, plahtereene, schwada, 

wehrruschasj. [10a. ganības: čigoneicas jūsta, deksnis, drivas, 

gūvineica, kristopiņa gan., oltaunēcas gan., sila kalnsj; sbokstene,

384 

durawniza, kurschke, fkribseme, fpurģenej. [10b. lauki: apaļie lauki, 

azsiles (1.), bikšukojis I., cerves (1.), ķēves I., malnacores, opšaloja, 

svorku stērbelis, ūdaines (I.), vagonu (1.), zaķu mātes I.j. 

//. meži: dagumi, k°ūslājs, putnu elkšņi, syls, solu mežs; [čakauss, 

kažuka sils, kovslajs I! kuslojs jeb kulais m., 

loču kokts, marejas(m.), 

spices m., sudmolu m., tuntuls, upesgola m., vacuma m.ļ. [11a. 

krūmi: platacs, putnu elkšņi, snotenes krūmi, švedine]. [11b. 

salas mežos, purvos: ašu saliya, čousku sola, medņu rīksts, 

sausās (p.), spices s., vepru s. (p.)]. 

12. ceļi: solu ceļš; [drustānu c., pīdurknes c., plociņu c.. skudraine, 

solu c., vidsvacuma linejaj. 

13. tilti: susfjas tylts, [cerves tiltiņš, krievānu t., krievu t., ogas t. 

ūgu t., platacs t., zīleņu t. 

14. kopi: zosa kopi (syla kopi). [14a. līči: nakaunis Ieies, vēdru 1.], 

15. otvari: ponna, valatuve (solu up

. mājas: 

Jelgavas jeb duobeles apriņķis. 

Auru — pagasts (savien.) aūrenīeki. 

A. līelabgaides pagasts 

B. vecabguldes pagasts 

C. auru pagasts 

D. ālavas pagasts — 

A. (līelJabguf^^^ļ 

— (lietJabguldnieki. 

— 

— aūrenieki. 

ālavnieki. 

(več)ab galdnieki. 

braksi, ģebuji, katlapji, ķivu|i, liöi, (kalna) nārīši, (lejas) närisi, 

selgas, spindeles, straģi, ufbji, uztupji, vizdeguņi, zirņi. 

B. (vec)abgutdnieku: 

dzeņi, kliģi, rimeīkas, teņi. 

C. aūrenleku: m 

a) bemberi, blaizas, čankas, jaünzemji, kules, lamas, māftlaūki, 

pārupji, sāvaiņi, silenieki, siļķes, smedali, svikliņi, velves, vildavas, 

ziņģes, b) iebūviešu (no 1871. g.): danckavi ļļ danckupi, grā- 

veri, grencfelti, hofmaņi, jaunsiļķes, kalniņi, puķukalni, purmāļi, 

straūtiņi, tiltnieki, tīlaiši, vecvildavas, vilciņi, c) zaldātu zemes. 

D. ālavnleku: 

aücerrieki ]| aüdzenieki, bitenieki, hrgaji. 

2. muižas: lielabguides muiža, mazabguldes m., vecabguldes m. (ān- 

büome), aüdzu m., aūru m., aūru maza m. (buīvērķis), ālavas m., 

letaušu m. 

3. skuolas: aūru pagasta sküola. 

4. krūogi: nārišu krūogus, sudmalu kr. (1. abg.), kūļu kr. (aur.). 

6. sudmalas: abguldes sudmalas, tena sudm., vēja rags. 

6. kalni: adatiyas kalns, bjüodas k., gara Kalva, gludu k., 

paütu k., vāckalns. 

7. upes: abgulde, ālavas upe, bērze, s§sava. 

5. strauti: juglas upite, stuops. 

9. ezeri: līelapguldes ezeri, vildavas ģz. 9a. dīķi: 

leišu k., 

sudmalu dīķis. 

10. pļavas: abriņa, ašu plava, avüotene, emulis, dejas laukums, gara 

Pl, kalace, tērpums, upes pļ., zviedru' pļ. 

LUR. 

Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 36

386 

//. lauki: mednu kalniņš. 

12. meži: delu purvs, ezerkalna mežs, jaunas muižas m., kapu me- 

žins, 

lielais m., stacijas m. 

13. purvi: līguotnes, rātspurvs. 

14. ceļi: straģu 

15. tilti: kuļu tilti. 

16. kapi: meža kapi. 

lauku ceļš. 

17. atvari: vejla dzelme. 

18. uzvārdi: ābele, bērziņš, jātnieks, kalniņš, kazaks, niedre, saulīte, 

spriņģis, ziemelis. 


a)lielapguldes pag.: 

a) pavārdi (1835.): back, balsar, balta, brätling, bünkc, dauschke, griwe, grobin, 

janeika, kruming, murell, ohsoling, Pohle, preede, rummeneeks, rümp, strauting, sar- 

ring, swigull, witol. 

ß) māju vārdi (1811.): angus, breesche, carrel [farett], janneck IjahneikasZ, kau- 

ling, [pautx]. 

Y) kruogu vārdi: [ltt>tfcf)u krogus, strauta kr.). 

b) vecabguldes pag.: 

a) pavārdi (1835.): bahrgs, baltais, birscncek, bruhwcris, kohdohls, krahjehjs, 

makstis, preezigs, sbocai, serwcns, Slawe, zeeming. 

ß) māju vārdi (1811.): rosen, [tal>tfct)t, pekaiņiļ. 

Y) kruogu vārdi (1811.): skattenkrug. 

c) auäzu pag.: 

a) pavārdi (1835.): ballod, behrsing, gnmting, jurgcn, karklin, ohsuling, pawar 

ring, Plattais, preedit, sahlit, uppeneek, uppit. 

ß) māju vārdi (1935.): bcmber, gracsse, kalning, krimon (brissle, bruiksche, 

sack, klest), kühle, pawarring, sitting, (galling, sudar, tschaimais (= ötzm?.isil, Wewer), 

stakle (klein, lelais), singe, tschimma (kallna, leeis). 

d) a u r u pag.: 

a) pavārdi (1835.): arasch, auritheu, birkan, gludiug, grundul, kaddiki, karklin, 

krautsche, kruming, lcit, lembit, meschurka, nagel, ohsuling, paipal, paugste, pohkc, 

prcedite, pukkit, roasen, robeschncek, rosit, spulge, strasding, swarstin, smilpe, schwcp 

schais, seeds, tcesneck, Messel, Mitohl, zeppurncck. 

ß) māju vārdi (1811.): aurit, bungei, dehling, dsegus, jegcr, kika, koschken, krack, 

kubbar, kurset, kursisch, leinart, liekc, maymuhrneek, mesch, mette, mubrncck, ohgaw, 

plampa (esscr, mesch), pohka, preekus, ramba, ramma, ruschak, skraija, 

milleck, janfe. 

Y) kruogu vārdi (1811.): lauschcnkrug, mühlenkrug. 

e) ālavas pag.: 

a) pavārdi (1835.): kubling, lapping, ohsul, rohse. 

ß) māju vārdi (1811.): kettur [feturtļ, thies [rtbfl]. 

y) kruogu vārdi: Ikapu krogusj. 

ka- 

straupe,

Bērzsmuižas pagasts (savien.) — 

bērzsmuižnīeki. 

1. mājas: a) bērzsmuižnīeki: ančītes, aņģi, aušeīkas, auziņi, bē- 

tiņi, būdas, celmi, daüjati, dīcmaņi, dzeyi, glāznieki, grezas, ģē- 

ķisi, jaünzemji, kaļi, krumesi, kuras, ķauķi, ķiķi, latvieši, liöi, man- 

gaļi, mimji, nfvali, pikšas, pinteri, rausi (degu-), rengas, rentes, 

rūodzes, stijļi, strazdiyi, stūoķi, šņuči, šņūores, vārti, veļas, vēji, 

vēveri, vilciņi, zariyi, zivarti, ziemeļi; b) meženieki: baldēri, 

batari, danckas, dreimaņi, gailisi, galiyi, juksi, kalniņi, krieviyi, 

maliņas, pliķi, sediyi, sil(a)indriķi, sila neilandi, sildedži, svēdri, 

uozūoliņi, vidiņi, vidukļi; c) udzenieki: avūotiņi, beītes, gaü- 

ratmeki, güobas, jaünzemji, kaudzes, kaüliyi, lapacas, plurjķi, pū- 

riņi, skursteyi» stērķi, vārkales, vecvagares, vērpji, vilki; d) virs- 

pilskunga ļaudis: bāļas; e) zaldātu mājas (ap 20 — 

pavārdiem): alksnis, bērziņš, egle, grēviņi, galķins, karkliyi, kurpi, 

lauvenes, šiliņi, skudres, šteissile, upmanis etc. 

2. muižas: bērzsmuīža, meža m., udzes m. 2a. baznīcas: bērzes 

katuoļu baznīca. 

3. skūolas: bērzsmuižas sküola, 

meženieku sk. 

4. krüogi: baznīcas krūogus, brfkuļu kr., drabeņu kr., lapiņa kr., 

maisa kr., šņūores kr., vēja kr., zīles kr.; [lejas kr., valter-veļas kr.j. 

5. sudmalas: bērzssudmālas. 

6. cepļi: juksu ceplis, līduma c., krumešu c., vidiya c. 

7. kalni: līedavu kalniys; [griežu k., parozes k., sudraba k., zelta k.j. 

6. 

[leeldauju jeb leedawu k. (mežm.)]. [7a. uzkalni, pakalnes: ka- 

piņu k., krievciemmātiņ kalniņš, liepu k-ņš, rullu k.j. [7b. gravas, 

lejas: nierājs, poķu leja, suya 1.]. [7c. bedres: krusta bedre, 

velna bedre]. 

tt/?es.'berzene jeb bērzsupe, coīlite, džūkstes upite,gaūratiņa, pīenava. 

9. strauti: dūča straüts; [kazupes strautiņš, mežmuižas str-ysj; [ahniķu 

str., aņgu str., lahmas str., leepas str., petschuru str., timpu str. 

(mežm.)]. [9a. ezeri: griežu ezers, mežmuižas ez.]. [9b. dīķi: 

kaķu dīķis]. [9c. avuoti: ābulu avots, dimzu av.j. 

6. grāvji: cerpa straüta grāvis, līduma gr. 

/. tīreļi (puravi): grezas tīrelis, lielais t., mīzenes t., spuļļu tīrelitis; 

[alksya rags (tir.), grāvja gals (tīr.), mīmja tir., rapas tīr., veļas 

tīr.]; [tihrelisj. 

2. IUI: māras līcis, plauku 1., züosu i. (pie džūkstes upes); [kalēja 1. 

(džūkstē)]. 

387 

pēc

388 

13. pļavas: aülenes, duča pjavas jeb aņģenes, džukste, galiņu mul- 

mis, ģerbumi, jufģenes, kazu pļava, kätenes pļ., klīesmetenes, 

ķiķenes, ķivenes, lāču kakts, līdumi, malkas cirksnis, mejlupes 

kakts, pampenes, pečurenes, puoķenes, rambenes, same(k)te, spuļļu 

puri, stagarene, ūoderene, vanadzene, zirga sienama pļaviņa; 

[degumi, firksene, kuilis, lāča pļ., Ozolmuižas pļ., prērija, strēķi, 

sutene, tSva brālis, udzes leja]; [anģene, 

aņitene, dihķene, gaura, 

kopteize, kramarschele, leekna, mahras lihzis, mahrkas, matihsene, 

pļaukas, smiltene, spullenes kakts, suhnene (mežm.)j. 

/4. ganības: griezenes, [poču lauki j, [juglaj. 

15. lauki: kramažas; [baptistu zeme, dlcmaņu 1., glāzenes, juglas 1., 

kalmaks, plēsums, stoķu 1.]; [raunu 1.]. 

16. meži [rüozas]: apsuls, avüota rüozas, ciņaiņais līdums, grei- 

zais mežs, grīezene, jufģenes, kätenes sils, ķīķeru rüozas, lieknis, 

pampenes, pūočas, rāceņu m., runča kakts, sēņu sils, stāvs (lielais 

un mazais), t?va brālis, tumšais sils, vanadzene, 

vilku rüozas; 

[akmenājs, alkšņu rags, aņģu birze, budu dirze, gumerējas, raušu 

dirze, sievas ceļš, virkus m.j; [brokastkrehslis, sahrmteize (mežm.)]. 

[16a. krūmi: kazeņu krurnij. 

17. ceļi: alkšņa raga ceļš, riņķa c., sievas c., susēja, zajuma c.; [ķiķu 

bruģis]; [grahrvja z., mihsenites z., rundaļu z., seewas z., widus z., 

wihschu z., wilku bedres z., (mežm.)]. 

18. teķi: mačiņa teks, nārstrus t., rāceņu t., runča t., siekstes t., til- 

tiņa t., zirga 

strausu t., strautu t.j. 

sienamais t.; [dahrsiņa teks, grahrvja t., slihpais t., 

19. tilti: lēpes tiltiņš, zejta tilts; [greizais t., kūru t., spaļu t., udzes t.j. 

20. kapi: aņģu kapi, spuļļu k.; [mazstrazdu kapukalns, 

mēra kapi]. 

9/. stigas: medņu nārstru stiga, perküona st., pura st., pūoču st., 

22. dziļumi: meiju dzijums [džūkstē]; [kalēju dzelmej. [22a. zvejas 

vietas: dumpisj. 

23. pavārdi: aņģis, baldēris, daliņs, bētiņš, būda, cejms, čakste, dam- 

bis, dindūonis, glāznīeks, jaūnsniķeris, jtzrs, juksis, kalējs, kalnios, 

kāpa, krieviņs, krūmiņš, legzdiņs, lilaüs, maliņa, mangalis, misiņš, 

pintejs, puķudārzs, püolitis, renga, ripa, skrubis, stūoķets, vevens. 

vidiņs, viduklis, vilks, zaļums. 

24. palami: čūsku düreji, krarnlüpis, krezis, platiņš.


a)bērzsmuižas pag.: 

a) pavārdi (1835.): additai, ahbeliht, ahbolin, aitin, ammoliht, antom, baar 

bcdrsin, bendsor, berik, bersulauks, bitte, dahrsneek, dehling, didscke, disckler, ori- 

sckins, duhmin, dumbraus, egliht, esar, ewald, gauriu, gehrkit, grantin, graudi», gre- 

win, grohstik, jahtneek, jaunsem, jurge, kahrkliu, kalkeet ļļ kalkert, kalne, kaslaus, ta- 

wall, kiaune, klaudsin, klumpe, kohdolin, krastin, krohgus, krohne, kruhsmarie, kurmahk 

kutscker, lahme, leepa, legsdin, liekais, lieze, maggohu, meddaiu, mehtre, melder 

meschin, munter, uesinn, nomirr, ohse, ohsol, osoling, paeglc, peitin, pctersill, pih- 

ladse, preike, pukkiht, rammin, reekftin, ritteneek, rohse, rohsiht, rosmuisck, rospukkiht 

rudsit, ruhten, salmin, sauliht, skudrc, slamer, smalkaus, smilge, smiltneek, spinne 

stille, stohke, strasde, straute, suhne, smnore, sallkalu, sallmescb, salums, suse 

sivannus, smirbul, szille, teesneek, tehmus, tulpe, ubbag, uhdre, ulpp, uppeneek, wag 

ger, wahrpin, wasdik, Weitzel, wczmahte, wicndeds, wietin, wihnrosc, wihtol, zäune, 

zeclawa, zellmmeller, zimbolneek. 

ß) māju vārdi (1811.): kebbe, plunkc, strasdcpiksche, mehedelin, mehrpc, wilka- 

wehje; [baufaš, dobeļi, kurschi, sihļij. 

b) bērzssīpeles mežkunga pag.: 

a) pavārdi (1835.): anņiht, buhde, buhdcu, danske, ginter, greese, krasting, kruh 

ming, lautze, lehrum, maggonit, ohsoling, ohsols, opmal, pcnter, pveebe, preedzehlaj 

pukkit, purring, rohsiht, skreija, tulpiht, memer, zcpliht. 

ß) mežsargu māju vārdi (1811.): ausing, brantze, bubbc, kresse ļ1 gresse, man 

gel, mihme, nclvall, purring, starre, Melle. 

y) kruogu 

vārdi (1811.): megekrug || mehjekrug. 

c) (maz)mežmuižas pag. jeb meženieku pag.: 

cc) pavārdi (1835.): angc, ausing, awotin, balder, balin, behrsin, birsneck, bruhm 

gailith, grandalls, jandawa, jebrtg, kahrklin, kalnin, kappik, kehrksche, frcemtng, kri 

sting, lauren, legsdc, madra, mihlais, muzzeucek, [ncmaltn, ohse, ohsoling, pukkiht 

ramben, rohsiht, sauliht, scske, SildedS, sillindrik, silling, slieps, sprohgc, strasding 

straujan, seedin, sweedris, szille, widdukle. 

ß) māju vārdi (1811.): äuge, klabbe, midzcn, swecder; [babtaä, duhtschi 

kampschki, wami, widimi.. 

d) udzes pag.: 

a) pavārdi (1835.): awoting, bubit, dumbre, gauratueek, kalning, kalnjurr, kau 

dsc, lahme, meiris, nabbadsing, ohsoling, robbfe, skrohdel, smukais, saķķc, wasdik 

wezrohdse. 

ß) māju vārdi (1811.): kalne, picksche, robbfe. 

/. mājas i 

Bramberģes pagasts (savieti.) — 

A. brafhberģnieku: 

(tagad glūdas pagasts). 

A. bramberģes pagasts — 

B. falcgrāves pagasts 

C. kažmēru pagasts 

braihberģnieki. 

bramberģnieki. 

— falcgrāvnieki. 

— kažmērnleki. 

389 

aküoti, anuži, dajari. begas, bruči, būmaņi, danckupji, kalnbieņi,

390 

kanteikas, kaūšenleki, kāņlekas, klāsmeījas, kreiļi, maļļites, mikšas, 

pluģi, pūokalņi, pūotēni, rlgaīņi, sibreni, sinķi, skudres, slaveri, 

smiltnieki, sm?deni, strunguli, tikuši, ūzas, valvadas. 

B. falcgrāv nieku: 

alkšņi, āšķenieki, atspaidās, āķenīeki, bezgaļi, briņķi, ģieztzni, jü- 

bali, kalnenieki, kannenieki, kaūliņi, klimpji, kristapari, ķiķi, ķifpji, 

ķīši, mārzemnieki, pāvārži, putriņas, pūteļi, pūogas, rumbas, seski, 

spāri, spiņņi, stupeles, teļaragi, tīlenu sādža (: alkšņi, baluoži, 

briņķi, kristapari), zild^guni. 

C. kažmērnieku: 

āpšas, lībieši, maiseļi, muižiņas, pe.nk.aiyi, pūokaiņi. 

2. muižas: bramberģe, faīcgrāve, kažmere; sbrantu muischa, mesch- 

junkura muischiņaj. 

3. mazās muižas: ģibūota. 

4. skūolas: ļalcgraves skūola. 

5. krūogl: beķerkrūogus (br.), piķakr., rūoziteskr.,(flc); ļbehrsu krogs]. 

6. sudmalas: dürupu sudmalas, smedtznu jeb sibrfnu sudm.; ļvelna 

dzirnavas]. 

7. kalni: āpšu kalniņi, ģibūotu kalns, kapu k-ņš, kažmeru k., ku- 

meļu k.; sgaree kalni, heikiņa k., maiseļu k., strungulu k.]. 

5. kalniņi: ļbleeķu kalniņsch, darwu k-ņsch, gaspaschu k-ņsch, graschu 

k-ņsch, kalnabernu tapu k-niņi, kumeļu k-ņsch, kuņas k-ņsch, lapsu k-ņsch, 

leepu k-ņsch, melna k-ņsch]. 

9. upes: dūrupe, §glūoņa, süode II sūodene, tērvete. 

/S. strauti: mejlupe; lbegu strauts, brambergu krahze, 

melnais str., pohļu grahwis, slaweru str.]. 

//. ellites: ļalkschņu ellite, awotu leja, ģibotu eil., loņu ell.j. 

kalnabernu str., 

12. ezeri: [atatu esers, begu es., ģibotu es., maļļischu es., rihgaiņu es., 

smilts ef. (leelais, masais)]. 

13. dīkt: brūžu dikis, 

sūnu lāms. 

/4. avuoti: kažmēru kalna avūotiņš. 

/F. puravi: čūsku purviņš. ļ 

16. pļavas: brambergu muižas pjavas, gaüras, kažmēru muižas pļa- 

vas, klipatas, lielais lauks, sāmete, stibji, supatas, sūodus; sbram 

berģu kaķu lahma, ģibotu tatu lahma, krahsnmatas, potschas purwsj. 

17. ganības: lielais lauks; [apaļa druwa, rumbu leelais lauksj. 

/5. meži: atspaida mežs, klimpju m., ķifpju m., pāvāržu m., stibji; 

sausu m., eglajs (leelais, masais), kahjeneeku preedes, sildeschu preedes, 

slaweru alkschņi, stibji, strungulu silsj.

19. birzes: bajāru bifze, bramberģes d., falcgrāves b., kažmēras b.; 

sahpschu kruhmi, akotu birse, alkschņi, behrsiņu kakts, brutschu kruhmi, 

gaspaschas b., kahrkllahma, kalnabernu b., klauscheneeku b., lihbeeschu 

kruhmi, maiseļu kruhmi, muischiņu kr., pokaiņu leekna, smiltneeku b., 

spiņņu b., tekuschu b.j. 

20. ceļi: brūžu ceļš, kapu celiņš, kungu c. 

21. stigas: mārzemnleku stiga. 

22. tilti: kažmēres tilts. W 

23. kapi: kažmēru kapi, spāru k., sibrfnu k.; [loņu k., tiļēnu k.j. 

24. duburl jeb dziļumi: mācītāja dziļums, nabaga dz. 

25. kūokl: lbautschu osolsj. 

26. famtlljas vārdi: (latvisku nav). 

27. palamas: ņ§fmas ģīez§ns. 


a) bramberģes pag.: 

392 

mājas, nesavas s3rgi, paūritēni, saūlitēni, smiļģi, stapāni, strikaisi, 

šūdiņas, tariņi, tētites, tupikas, uogļi, veīruoki, zeltiņi; sasmaifchi, 

muschķi, preedaischij. b) kāfklenieku: bagāči, bertulaīši, bütaßi, 

daglisi, gafbas, kareji, kvieči, ķeri, ķiberaīši, lusaisi, masmales, 

mizeni, mucenieki, rudzeīkas, žurkas, c) mednenieku: kāvužas, 

ķekši, namiķi, vaīte(i)kas, vecvagares. d) 

d§guči, drēgņi, dzelzaiņi, 

nesavnieku: čūreīkas, 

levalaisi, kretas, kurši, ķauķi, ķīši, labep, 

lapsas, menuci, mūrnieki, nāraīši, pikaīši, pillais, putniņi, raüpsas, 

stagari, sterki, vitaūšķi, vitaūšķu 

a 

gs. e) stzrlatnieku: annaīši, 

dtzrzaiņi, krlevaiņi, langas, ruči, rūociņas; sdabras, sesigalej. 

2. muižas: bukaišu muīža, jaūnā m., jaūnā meža m., kārklu m., 

mednes m., nesavas m., š§rlates m., zanderu m. 

3. skūolas: bukaīšu pagasta sküola. 

4. krūogl: annaīšu krüogus, denzüona kr., kārļu kr., kraukļa jeb 

mednes kr., lapu kr., priežu kr.; sbehrsu krogs (nes.)j. 

5. sudmalas: bagāču sudmalas, innaisu sudm., medņu sudm., priežu 

krüogus sudm. 

6. cepļi: pambakaru ceplis. 

7. kalni: sudraba kalns, vanagkalns; sbehrraifchu 

lehken pilskalns, pehrera k.j. 

8. upes: skujaine, tērvete. 

9. strauti: cerpaine, reņģe, sv§rpaine, sv^taine. 

kalns, kahrtau i, 

/S. ezeri: ģenteļu ezers, ķeru §z., mednes ez., priežu krūogus ez. 

//. purvi: mellais purvs; [petfeč purws jeb strigansj. 

/9. pļavas: ceļa pjava, garais strēķis, ģenteļu pļ., iršu pļaviņa, krāces 

(lielā-, mazā-), krüogus pļ., ķauķu pj., ķiberaīšu pļ., nesavas 

pļavas, nūojenes, paņķes, platīnu pļ., reņģes pļ., rudzeiku pļ., 

skujaines pļ., tērvetes pļ., vidus pļ., vilku purvs. [12a. lauki: 

muhrischķes lauksj. 

13. meži: anšķinaīsu krūmi, grēveļu mežs, ģenteļu m., 

(: paņķes, mazais m., krapaūšķis), jēču krūmi, 

iršu dārzs 

kārklu m., lapsu 

puduris, mednes m., mejlpaūšu m., nesavas m., stērķu 

numi jeb mazais pils parks, 

meschs, nojenes jeb krahzis (nes.)j. 

m., s^' 

veīrūokas bifze, vitaūšķu m.; [krehtas 

/4. ceļi: garais gaņģis, klusais celiņš, krapaūšķu gaņģis, 

līkais gaņģis. 

lielais gaņģis, zaļais gaņģis (iršu parka), celmiņu padambe. 

15. tilti: egļu tilts, ģenteļu t., kārļa krüogus t., krapaūsķu 

t., ķeru t.. 

lapsu t., lielais t., mašmeļu t., skujaines jeb mednes t., tērvetes t. 

jeb bruģis, tristiīti.

16. kapi: ķuzuļu kapi, lapsu k., liķertu k., mednes k., nesavas k., 

priežu k. 

/7. Uniņl: egļu līniņš, krapaūšķu 1. (iršu 6arza). 

/S. Uzvārdi II pavārdi: ābelīte, ābūols, bērziņš, brasltzns, briedis, 

īeviņš, jaünzemis, kāfkliņš, krieviņš, lapsa, lācis, līekniņš, lielais, 

liepa, pipars, rubenis, sakne, sprūoģis, Strazdiņš, tabāks, vētra, 

viksniņš, zariņš, zvaigzne. 


a)bukaišu pag.: 

a) pavārdi (1835.): aboling, alksnit, apsitc, aunekrogcr, auuit, ausing, bahrsdc, 

bahrsding, ballohde, bambal, bangu, barroning, bebrekarklit, boschu, brasch, breedit, 

bumbering, daldcr, daugawing, duding, dscgguse, ergul, erksith, gaile, garbel, gruh 

deen, johstan, kahl, kaijehn, kayewards, kalning, kaping, captein, karkle, kasack, kasine, 

kauling, kaupen, kekse, kohde, kraukle, krumming, curme, qwesit, lablaiks, lapsing, 

laue, laukewihrs, leeping, legsding, lcyneek, luhke, luhle, magoning, martindehl, mar- 

tinjan, menget, muschfe, narki, natre, ohse, ohscit, ohschu, ohsol || oysols, ohsoling, 

paipuling, pihlit, predait, pukkir, Pulle, puttning, ralung, recksting, rudsir, runhe, sile 

kurs, spinge, stugge, sühne, sackeen, sedding, seeding, semmel, semmneeks, smir- 

bul, schubing, ubel, uppit, mahrser, mancek, mannax ļļ wonaks, iveydrucke, mieksne, 

wilbjahn, misting, mitoling, mitthal, zeesneck, zelme, zclming. 

ß) māju 

vārdi: sausiņu mahjas, indrikaischi jeb csara mabjač, jaunce anaiscki, 

jaunce drucki, pambakari, zelmeneeki, zeļu mahjas jeb precdaischiZ. 

b) mednes(muižas) pag.: 

a) pavārdi (1835.): aboling, bersing, blekkc, dawait, dimanting, kukkar, kruhming, 

lapping, magohn, oergelneek, osoling, pcffe, pukkir, rersckke, rose, sacke, tcttering, ulpe, 

wietoling, millstrecke, zierul, zitrohn. 

ß) māju vārdi (1826.): bah, inkc. 

i> mājas: 

Düobeles pagasts (savien.) — 

A. berzbeķes pagasts — 

B. čuču pagasts — 

C. dūobeles pagasts — 

D. lielbērzes pagasts — 

E. pakaisu pagasts 

F. rumbu pagasts 

G. vifkus pagasts 

dūobelnteki: 

bčrzbeķnieki. 

čučenteki. 

dūobelnteki. 

līelbčrznieki. 

— pakalsnieki. 

— rumbenieki. 

— vifcenieki. 

a) bērzbeķnieki: aīzstraūtnieki,bāļas,gūobas,iīdzenieki, jenkas, 

kalēji, krikšas, ķekari, lepüotnes, meīnejti, mestari, nareīkas, pa- 

kalnes, šķērstaiņi, uoši; b) bīlastnieki: kalnieši, Strazdiņi. 

393

394 

B. čučenieki: 

beķeri, bīetlēri, dabaīcēni, dreīmaņi, gaünieki, gaüratnieki, grūbas, 

jātnieki, kaīpšas, lāči, ļūobas, nabadziņi, namiķi, seglenieki, teces. 

C. dūobelnieki: 

a) dūobelnieki: avūotiņi, baīdēļi, balgalvji, baūkas, bružās, 

brūveri, ķiķi, lauki, meškas, muldavas, pavāriņi, pūokaiņi, spigas, 

šveīckuri, timalas, undupji, unzumaras; b) latviešu mācītāja 

saimnieki: laūkandžas, preķi, stiļļi, šķavas, zvirbuļi. 

D. llelbērznieki: 

ātras, balbā(r)ži, balūoži, bīeļas, bunti, cenči, dāfmākas, ēzeļi, 

jaūnzemi, jukas, jūosti, kacaragi, klabji, kūočas, ķipji, laiviņas, 

lipšņi, ļuļļas, mazbērži, mežamaķi, miekul-, mucenieki, puči, rüjas, 

sīljāņi, ūormaņi, vecvagares. 

E. pakaīsnieki: 

bāliņi, balūoži, čikstes, dūbuļi, jūoži, legzdaiyi, muldas, pfpas, 

putras, salaiņi, smiltaiyi, suņi, zīles. 

F. rumbenieki: 

a) rumbenieki: anūži, audzi, jātnieki, jaūnzemji, paķuļi, pam- 

pari, pici, purmaļi, rasas, skrūodeļi, stragi, sviīpji; b) vācmā- 

citāja saimnieki: laugališi, reķi. 

G. vifcenieki: 

dēņi, duf3bi, 

ģēķi, kurpnieki, kvieši, princi, purvainis, raikas, 

runci, ružas, rüduji, suņi, tēriņi, trešnieki, upenieki, uteni, üztupji, 

vaidiņi, vecvagares, verpiši. 

2. pilsĢta: dūobele. 

3. muižas: ādu(m)muīža, aķu m., bērzbeķe, bīlastu m., čuču m., 

dūobeles m., dūobes m., jaūnā m., krišjāņu m., 

tāja m., līelbērze, mazberze, miltiņu m., pakaisu m., 

vācu macitaja m., veīķu m., virkus m. (liela-, maza-). 

4. skūolas: bērzbeķes sküola, dūobeles sk., kliģu sk., 

virkus sk. 

latviešu mäci- 

rumbu m., 

vilku sk., 

5. krūogi: ābeļa krūogus, beķera kr., krāča kr., ķi,a kr., kuija kr., 

lielais kr., miltiņa kr., meīstariņu kr., nārišu kr., rumbu kr., sal- 

kanais kr., salijuma kr., stārpas kr., straūta kr., sudraba kr., suksrīZ 

kr., svinta ļļ švinta kr., velis kr., 

zīles kr. 

6. sudmalas: dūobeles sudmālas, meīstariņu sudm., [parūķu sudm.|. 

7. cepļi: lielberzes ceplis, mazbērzes c.

8. kalni: apšu kalns, avīešu k., augstais k., apšu k., cūku k., gara 

Kalva, gudra vāvere, ifbju k., jāņu k., juriša k., kārtavu k., lāčkalns, 

legzdaiņu k., leišu k., lujlu kalniņš, mārkus k., sila k., sudraba k., 

tīsmēru k., vilku k., zilais k. jeb sukšņu k., zvaigzņu k., [groz- 

kalns (lielberze)j; lamtera kalns, bruhweru k. (virk.) leepu k.j. [8 a. pa- 

kalņi: finku kalniņsch, jekaba k-ņsch, ogļu k-ņsch (virk.)]. 

S. lejas: ķila leja, ļuļļu I. 

10. gravas: seīlite. 

//. upes: berze jeb b|rzupe, pakaisu upīte; [gauratiņa (virk.)j. 

12. strauti: blusu straūts, kacaraga str., ķīļa str.; ļkrischjahņu muischas 

strauts, lomu str., masmuischas str., mehrgaiņa str., muzeneeku str., 

ruhduļu str. (virk.)j. 

13. grāvi: lielais gravis, ravene, snīerājs, sunāju gr., zelējums. 

14. ezeri: dzilezers, garezers, gauratez., ģeķu ez., ķipezers, ružģietis; 

lkrischjahņu muischas esars, masmuischas es., puspuhra es., ruhduļu es., 

wezwagaru es. (virk.)j. 

/5. dlķl: ādu(m)muīžas dīķis jeb ružģietis, lielais d., miniķa d., 

uozūoldīķis. 

/6. avüoti: pepu avūots, putru av. 

17. mārki: bāliņu mārks. 

18. purvi: ātru püfvs, dega, dūobeles p. jeb keņģu p., griestu p., 

kalācis, kūoču p., ķīļa p., laiviņu p., leītene jeb leišu p., ļuļļu p., 

mazberzes p., niedru p., siljāņu p., sunākslis, špigus p., zīļu p.; 

skahnawu purws (duobl.)J, saunu p., eserleijas p., kurpneeku p., 

šiliņu p., maidiņu p. (virk.)j. 

19. pļavas: avūotene, āža leja, bāliņu pjava, garezeru pļ., griezene, 

irbu pļ., kalpu pļ., leišu pūra pļ., līepene, mežkunga pļ., mīeku- 

lene, pušpūra pļ., rausmaņa pļ., rāvenes pļ., stidzene, veīķu pļ., 

velenica, zelejums; Sabrinas pl, degas pļ., eglischu pļ., eserleijas pļ., 

gala pl, lankas pļ., mihklenes pļ., rahwas pļ., sehtas pļ. (virk.)]. 

20. lāmas: mazbērzes lama, trušļu l. 

395 

21' meži: apajais kalns, apluoks, augstais kalns, baldeļu mežs, baluožu 

priedes, bāliņu birze, baliņu priedes, btzrzu kalns, bīlastu mežs, 

ellites, finģerenes, ifbju kalns, jāņu kalns, jtzru priedes, kalacis, 

kalna m., kārtavu kalns, krišjāņu m., ķestera m., ķija kalns, lapsu 

bedres, lāču kalns, lejas m., macitaja m., muldu egles, mūra 

puočas, niedru purvs, puču kalns, rausmaņu bifze, runču m., sila

396 

kalns, skaparenes, smiltaiņu priedes, sünäkslis, velēnu purvs, zīļu 

purvs; sdurbju meschs, krischjahņu muischas preedaijs, wehrpju m 

(virk.)ļ. 

99. izcirtumi: vācu cirtums. 

23. ceļi: buļļu cejš, līguotnes, mazbērzes c., siljāņu c. 

24. tekas: kungu t^ka. 

25. tilti: žagaru tilts. I 

26. kapi: ābeļu krūogus kapi, kungu k., līelbērzes k., sarkanā 

krūogus k., sudraba krūogus k. jeb suksņa k., tēviņu kalns, vifkus k., 

zilā kaina k. 

27. stigas: gara stiga, lāčkalna st., sunākšļa st. 

28. pavārdi: baltais, darüons, barnbuzis, bēne, bifznieks, bullis, dambis, 

dabra, dūzelis, dzērvite, grābis, grandaus, guldis, gūoba, kalniņš, 

kupsa, ķers, lejaüss, līepiņš, paūzeris, putriņš, rüsa, sunītis, üosis, 

vltüols. 


a)bērzbeķes pag.: 

a) pavārdi (1835.): abolting, daibe, dairing, dambe, daujan, kaipscke, kraukli 

kruhming, tcbpc, ohsol, pruhse, tehwing, ursckte, wecning, wihtol, wilke. 

p) māju vārdi (1811.): gaunecken, keppen, stragge. 

Y) kruogi (1811.): mühlenkrug (= sudmalu kr.), zirulkrug. 

b) dīla8tnieku pag.: 

a) pavārdi (1835.): bersing, egle, karklin, krastiug, kruhming, pluhming, stra- 

ding, zihrul. 

ß) kruogi (1826.): bīlastu kruogs. 

c) č u č u psg. : 

a) pavārdi (1835.): bersing, jannscmm, kaschc, legsding, meije, mutzeneek, nabag, 

pubpol, rohsit, selting, ubaks. 

ß) māju vārdi (1811.): annating grese (tg. grūbas), annating grcse (tg. Jūobas\ 

dabbag grese (tg. jātnieki), dabbag grese (tg. nabadziņi), nammite (tg. namiķi), wi 

gand (vēlāk pūces); bez tam: balgall, rudding. 

d) dārtes muižas pag.: 

ß) pavārdi (1835.): apsche, behting, birsencek, briksckc, kruhming, kundsing, lap- 

patsch, lauke, lihzes, mey, ohsoling, pukkit, sullang, sarring, wahzpctcr, mcssel. 

ß) māju vārdi: baldehl, bücke, daujat, grausde, jacke, kike, lauke, muhrneck, 

muldau, namick, pohkain, sprigscke, timal, tinnc, undup, unsemar. 

e) duobeles pag.: 

a) pavārdi (1835.): alkschne, augskall, auning, bahr, bakke, briksckc, bulle, cggbt, 

gulst, jukkum, klicbs, kruhming, kugge, kukuliug, lahze, lasde, meye, 

perkon, puhze, sause, smilge, selting, trienens, weening, zele. 

p) māju vārdi (1811.): anssmat, blaise, branke, dsielne, 

nabaks, olnol, 

ewald, immc, kalncivc 

mer, krummes, lehne, meckc, mester II paddegge, mesckc, mutzeneek, obgau, padegc.

paster, porting, punke, spinne, snotting, tiesmeyer, tuntel (tg. šīs msjs8 pie naudites 

pagasta). 

strauting. 

f) duobeles latviešu mācītāja pag.: 

a) pavārdi (1835): amohting, kalning, melbev, melken, nabadsing, ratzing, 

ß) māju vārdi (1811.): resnen, zihrullen. 

duobeles vācu mācītāja pag.: 

a) pavārdi (1835.): abol, balzer, engur, krasting, lehping, magohn, ohsoling, 

plampe, purmall, rohsing, sadens, mihtol. 

3) māju vārdi (1811.): bruschen, dabaitz, lahtschen, luhlen, thezen. 

h) duobes pag.: 

a) pavārdi (1835.): ballod, batscbfa, besdelin, bulle, duhsc, gaile, grobin, gurkc, 

alley, kriesing, kungs, kunsin, latsche, lehze, pekka, Pohle, puvge, rehkstc, rohue, rudde, 

ruhse, rumpe, steppe, stubbe, sarrin, saure, tschurkste, undul, mahzett, mawer, zelme. 

3) māju 

nobar, purmalla, spiege. 

vārdi: aistrautileek, backa, brentze, kalley, mester, muheneek, narrcike, 

i) lielbērzes un mazbCrzes pag.: 

a) pavārdi (1835.): aise, auu, balloh.de, baltais, battcr, beddre, beesbabrde, 

behrsing, birseneek, bitteneek, briemman, bucks, budde, drigon, duhme, ehrglc, grob- 

bing, jahtneek, kaddik, kaķķe, kasacks, kester, klunte, kruhming, masev, mtbmc, uitz, 

piebsle, pinke, prinzis, pukkieth, pumpur, puntul, raggc, rohkc, rohne, vuscbgcct, 

straggc, strasding, strautmann, smainis, seemel, smirgsde, schäme, .tillän, nhdre, 

zeber, zubuck. 

ß) māju vārdi (1811): aa) lielberzē: ballod, behle, bersain, bruiver, bunte, 

dermark, ersel, jaeuke, kalnemehkul, kayeragge, kippe, klabbe, kotsche, laiming, lcycs 

mehkul, lipsche, lulle, nammick, Putze, ruschgel, sille, skarding, sacke, metzmagger, milks, 

wischle, zelm. 33) mazbērzē: ater ļļ ahtre, esel |j ersel, jaunsem, johste, jucke, 

ohnnann, silljahn, zensche. 

Y) kruogu vārdi (1811.): aa) lielbērzē: kleiner krug, meistrin kr., Mühlen kr., 

'?'?) mazbērzē: catharinen kr., eseln kr., kleiner kr. 

3) muižas vārds: neuhos (lielb.). 

k) pakaisu pag.: 

398 

ming, krusts, kurpucck, labdarr, lapsing, leclmann, lehpiug, lcinahts, lemckin, lerdin, 

malling, meschegailis, mikklawis, muhrneek, muyeneek, ohsis, ohsohl, panckis, pohlie, 

pruhsieht, purmis, purwaine, reinwahrde, rohsieht, rubbens, siehlis, skrohders, skudra, 

smittis, sprikstis, spurre, stehbris, stinkus, srrauting, stuhriehts, swillis, sahle, 

sakke, saldat, Satteneeks, selting, sillbahrde, sweineek, swiehnis, schwiegull, tennis, 

tiekling, tikkum, tuhting, uppmall, wasdik, wietohl, wimbe, wissbull, zicrul. 

3) otā/iz vörd* (1835.): awohting, bruwer, gehrke, leeling, rekte, silling, sielilc 

(saldat), sichle (tschackste), slomi]. 

Džukste(s pagasts) — 

džukstenieki. 

/. mājas: a) apsupnieki: batari, bufģi, cenči, knubļi, kufkas, 

ķīši, lamas, lepes-ķīši, pikšas, smijģi, sprūdi, straģi, zuši; 

b) džukstenieki: a) 

cīekšu cie ms: franki,līeknini, 

mežuoļi (seski un vintari), pamiļi, vidus cīekšas; sāvaiņu 

ciems: kuočas, lejnīeki, tūomiņi, žagatas; sprigaüju ciems: 

galiņi, gūobzinas, tiltiņi, vidiņi; un guru jeb ķipciems: ķipi, 

mikuļi, unguri; ß) audžu pumpi, aūdžu vilki, brātiņi, bulduri, 

dārznieki, katlāpi, klab(j)i, medumi, panceri, rūtenes, ūodiņi, 

vācieši, vilciņi; y) mācītāja pagasts: atmatnieki, ērģelnieki, 

kalnieši, kundziņi, ķesteri, lejnieki, linkuļi, lūši, pūočas, stepeni, 

vadži, zvaņi, zvirgzdiyi; graüzdenieki: būkuļi, drulles, kazuji, 

kundziņi, pluģi, spriņģi, spulles, tīļas, ūodiņi, vīlupi, zvirgzdi; 

d) 

mālenieki: kūlaiņi, naüdites, puļķi; e) mežkunga pa- 

gasts (jeb š§ckas pag. 

— šeckenieki: 

bubinski, čabas, kalniņi, 

katlapi, kumbri, kuftiņi, lindraki, rüjas, s3rmas, 

ternieki: a) kalngalēs (pēternieki): aa) 

veidnieki; f) pe- 

rambu ciems: 

alkšņi, ejtuki, vidukji; rimeīku ciems: ķenki, püodi, rīpeles, 

vanagi, vijņi, zurzki; ßß) gailīši, gaiļa bifznieki, gaiļa milieri, 

graizās, karšas, krieviņi, krüones, lēpes, lūpītes, 

maisiņi, mein, 

ļūļas, plāmši, prīednieki, putniņi; ß) lej galēs (pēternieki) 

jeb lancenieki: aa) ayisu 

pūriņi; lancenieku ciems jeb lanciņu 

ciems: naūšķi, Mucenieki, 

ciems: emsim, 

kantes, plackas, ķunduri, pē)puļi (-galakauķi, -klüopi, -knitan, 

-zajie), klāviņi, stalti; ßß) brāžas, büozes, čūči, dicmaņi, dütes; 

g) pīenavnieki: a) alünu ciems: kufpnieki, 

susekļi, taupi; duķenu ciems: damšķi, kraķi, pēļi, 

putnu ciems: püotes, švāgari, žīdi; snurbtznu 

sileniek', 

seski, 

ciems: buk- 

maņi, galenieki, judiņi, ķepuri, smulkas, stūrīši, vidnieki; 

garu ciems: briģi, mZrkaiyi, nukas; straģu 

sta- 

ciems: buki,

kraücas; ß) čifpi, dirbas (-ripas, -zekseri), duķi, jaūnzemi, kalēji, 

katini, krimūnas, ķuķi, līelaūži, midzeyi, muižnieki, rumbiņi, ruogas, 

sikmaņi, trenči, zerngaji; y) ģeīdas, rieksti, rūozes, šiliņi. 

2. muižas: apšupes muiža, balta m., džukstes m., džukstes mācī- 

tāja m., grauzdēs m., kazupes m., ķenču m., mālu m., miku m., 

pētermuīža, pienavas m., pīenavas mežkunga m., vērpu 

baznīca: džukstes baznīca]. 

3. skūolas: džukstes skuola, ērģelnieku sk., 

laficenieku sk. 

m. s2a. 

4. krūogi: baltais krūogus, džukstes kr., egļu kr., erzelu kr., gaija 

kr., lāmas kr., pīenavas kr., puļķu kr., sīikrūogus. 

5. sudmalas: grauzdēs sudmalas, kāršu sudm., laficenieku sudm., 

mikula sudm., pīenavas sudm. 

6. cepļi: kazupes ceplis. [6 a. kalni: buļļu kalns, darvas k.» kaķu k., 

kāpas k.j. [6b. pakalnes jeb uzkalni: akmeņu k., avota 

roza, kauguru rozas, ķlķera roza, ķīvītes k., lazdu k. ļļ legzdu k., 

raganu k., vilku k., žagatu k.j. [6c. lejas: ādiņu leja]. [6d. 

bedres: ozola bedre]. 

7. upes: džukstes upe, slampes upe. 

8. strauti: kaügarstraüts, laficenieku str.; [kazuļu str., klabju str., 

pumpju str., sellite, tēvu str., zaļais str., zirņu str.]; sadiņu lejas str., 

apschupes str., baloschu str., batarenes str., behrsfulu str., braschu str., 

breeschu str., buldurenes str., buņņu str., dählenu str., duhņu str., 

eliņu str., gaiļu str., garais str., jehriku str., kasparenes str., kasupes str., 

knitarenes str., kundurenes str., ķelderu str., ķihschu str., ledus upite 

jeb str., meetneeku str., melnais str., oschu str., paugu str., petschu- 

renes str., sila str., skābeņu str., sniķerenes str., suschu str., tihta- 

renes str., tschuhdaru str., ungurenes str., wagarenes str., walterenes str.j. 

9. grāvi: berzula grāvis, čabu gr., ķundura gr., mella strauta gr., nukas gr. 

10. ezeri: aklie ezeri (ap. 20 gabalu), kliģerezers, lancinez., vilku ez.; 

[kazupes ez., pienavas ez. jeb lanciyu ez., 

zivnieksļ; salkschņu es., 

aploka es., behrsiņu es., eseriņsch, kaktu es., ķihschu es., lauku es., 

lihtschu cf., ļuhpischu cf., melnais es., meschkunga cf., rijas es., 

strauta es., tschuhtschu es.j. [10a. dīķi: sarkanais dīķis]. 

*/. purt: damšķu purs, düskas p., tīreļpurs; [baltais p., eljas p., pie- 

navas p., ūdens p.]; sdriksna, jahņa dambja p., jodenu p., kapu p., 

kliķu p., kurkuļu p., leelais tihrelis, meegaiņu p., melnmescha p., 

milschu p., osoliņa p., praulu p., praviņu p., purva kroga p., su- 

muragu zirtums, wiņķu p.j. [11a. dūkstis: velna acs]. 

399

400 

12. pļavas: āpšene, bēnužu pļava, bē)rzula pļ., difbenes, jeīnātene, 

kraķenes pļ., krievenes, küoka līeknis, ķepurenes pļ., ķiputenes pļ., 

laipas, lankas pļ., laclejas, lielais placis, ļūpitenes pļ., mellaiz 

strauts, rimeīku pjavas, rīpeles pļ., rumpulis, rācenes kakts, sla 

pes līeknis, straģenes pj., stumpenes pļ., susekļa pļ., svilum 

vanaäzenes, veģu kalniņš, veīdnieces (saüsä-, slapja) veiņas; [apsen 

dālenes pļ., kaugures pļ., kaukaru pļ., kazāku lama, lejas p 

liekns, melnais purvs, meitu pūriņš, ozolpļ., riemeles pj., sāmek 

vejiņas, zirņu strauts, žagatu mežs]; laņischu pļ., apaļā pļ., aploka p 

apsulas pļ., apschenes pļ., arootiņu pļ., bataru lihzis, bautulenes p 

bähnusenes ]| behnusenes pļ., behrssulas pļ., birses pļ., bitenes p 

braslis, braschu pt, breedenes pļ., buhdu kakts, buldurenes pļ., burģu p 

darrvas pļ., dedsenes pļ., degu pļ., dibenu pļ., dobenes pļ., drch 

lihzis, drullu pļ., druwmas, duhdsenes pļ., dünzenes Pļ., dsegusenes p 

elites pļ., eseriņsch, gailitenes pl, gaiļu pļ., garais kakts, garas pļ. 

gramscha pļ., geidas pļ., iliņu pļ., jüdenes pļ., kahrklajs, kaķenes p 

kalejenes pļ., kaņepenes pļ., katlahpenes pļ., kasenes pļ., kasu kak 

kasupes pļ., kleesmitenes pļ., kliģerenes pļ., kreeweni, knimuleenesp 

kumeļu kakts, kupizas pļ., ķuhlenes pļ., leelausenes pļ., leepenes p 

legsdiņu pļ., lehpenes pļ., lekstu pļ., lihgotnes kalns, lihzis, lihtschu p 

ļuhlenes pļ., mahju pļ., mahlenes pļ., malenes pļ., medus strau 

mehlaschu strauts, metnmefct)a pļ., mosenes pļ., moscheles pļ., muis 

neezenes pļ., nowadmsch, odseņ pļ., osenes pļ., oschenes pļ., osolenes p 

osoliņu pļ., pehdenes pļ., perkoņa strauts, peterenes pt, peternee 

leeknis, petschurenes pļ., pintara kalns, poķenes pļ., praschuzenes p 

preedneezes pļ., preedneeku pļ., puhtelenes pļ., puķenes pļ., pu 

wenes pļ., purwu kakts, putnu kalna pļ., raibenes pļ., rambenes p 

rihpenes pļ., roschu lahma, rukas pļ., rumbiņu stuhris, sähmitu p 

sahmu pļ., sahwainenes pļ., sihkumenes pļ., silagala pļ., $ 

ģenes pļ., skuķenes pļ., skurbenenes pļ., snuķenes pļ., snurlehn 

nes pļ., staltenes strauta pļ., stepehnes pļ., stirnu strauts, strautiņš 

suhrenes, supara pļ., saķu sala, susanes pļ., sutenes pt, tehrvap 

tehwa strauts, trallenes pļ., tujenes pļ., tumschais strauts, ung 

renes pļ., wahrdenes pļ., maschķenes pļ., wehjenes pļ., wehrschu p 

wehrschupju str., 

welenes pļ., wezumi, wilkastes pļ., zeekschenes P 

zelmu pļ., zijanenes pļ., zuhku leeknisj. 

13. ganības: mežkunga ganības, šultenes kakts; [straģenes aploks 

sannas gan., jellaku gan., leelais placis, māķenu gan., segļu gai 

spahrņu gan., wezwagares gan.j.

14. atmatas: aņišu atmatas. 

15. lauki: meskas laūks, zemdegas; [arniku kakts, dekšņa, dīķene, 

govs rags, kalmakas, kārklu 1., lamiya, miglaine, novadiņš, smilšu 

kalns, svilums]; sadeeņu l., ahņika, akmeņu l., aniķu l., aniņu l., 

apaļa gabala l., aploku l., apsaja l., artiņu l., atmataē l., aunenes l., 

beesumu l., behrsaja l., behrsiņu l., darwas l., dihķa l., drahschu l., 

druwmas l., dundagas l., durbju l., dsehrwju 1., dselsrahju l. »dsels 

rahjas l., eseriņa l., eseru l., jaunais l., jodu kalns, kahļu l., kahpu l., 

kahrklaju l., kahrkliņu l., kahrkļa l., tatu l., kalna l., kapiņu l., 

kruhmu l., kurpju l., ķihschu l., lahmas l. 1| lahmu l., lahtschu kalns, 

laukgalis, leekniņa, leepajiņu l., leepiņu l., leepu l., leesas l., legs 

doņas l., lejas l., lihdums, lihtscha l., mahju l., mahlu braslis, 

masais l., mescha l., miglenes l., muhra krogus l., norischu l., odiņa l., 

oscha l., peļu l., plehsuma l., purwa l., raibais l., rehdneeka l., 

rijas l., ripses l., rosās l., skahrņu l., smehdes l., snutschu l., 

springu l. 1 schņutschu l., stabu l., stahrķa l., stibenes l., stizenu l., 

suhnu l., schnores l., saķu salas l., saldatu l., salmana l., satais l., 

saļee strehķi, sofu l., schagaru l., timpas l. ļ| timpju l., tschuhtschas l., 

tschupenes l., wahrnas l., wezais l., wezais dahrsa l., zuhku l., 

zuhku 

leekņa l.j. 

16. meži: alksnājs, apšene, bebru sils, benūžu dibens, bifstala, 

briežu masts, briežu straūts, cīekšu sils, cūku lieknis, dambmalas, 

degsna, dresmayu dangas, driksniņas mežs, eglūoņas m., ērzeļ- 

krüogus berzi, ganibas m., katlāpu sils, kaiiguras m., kliģeres, 

kraķu sils, ķēniņa dārzs, ķēves sils, laca egles, lecu kalniņš, 

liegums, lužņas, meska, nārstus, parüoze, pīsa, 

rīkles gala m., 

rīpeju sils, rumpulis, šiliņš, silnīeku kalniņš, stalta sils, stregzna, 

sutrainis || sutraine, veiņa mala, vilku masts; [apaļais m., augstais m., 

bērzājs, cinājs, draktene, dregznas m., druviņu m., duncene, kapu m.. 

kālājs, kārklājs, ķēves sils (lielais-, mazais-), mātīte, melnais m., 

novada gals, smiļģu liekns, strēķu m., žagatu m.]; sahniķu m., 

akmiņu m., alkschņurahjas m., anniņu m., apsites birstala, awota 

rose, beesumu m., behrsiņi, behrssulas m., behrssulas nahrsts, birses m., 

bodsiņsch, breedischu m., bruhnais kalniņsch, buhku leeknis, buhkuļu m., 

burģu behrsiņi, dekschņa, dihzmaņu m., dirbenes, driksniņas m., durbes 

birse, eglischu m., eglites, garas egles, kapu 

m tapu kalniņsch, 

kalēju m katlahpju sils, kasupes m., krehķenes m., krehķu sils, 

kriģeļu m., kuhlaiņu birse, kurkuļu m., lahtschu kalniņsch, leela birse, 

leelais sils, leepiņu m., leesas m., maliņa m mēleņu m., miglenes m., 

LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 26 

401

402 

needrenes m., nowadmsch, osolu ganibu m., pihsas kalns, pirschas m 

preedulis, preeschu m., purwa m., reekstu m., riguļu m., rubeņ 

kruhmi, sehņu m., šiliņu m., sils, siļķenes m., slampes sils, stibene 

strihdus m., sutaschķa m., swilumu m., schķihbais m., sāļais kalniņfc 

tumschais m., tschiganu m., upes m., wezais degums, wihlupju m 

wilkaste, wilku paröse, zeetais m.j. 

17. rüozas: avüota rüozas, ciganu rüoza, viiku rüoza. 

/S. izcirtumi: asins jüra, sumuraga cirtums. 

19. ceļi: istabiņas cejš, krimūnu c., kungu c., ragu c., sävainu c., 

sievas c., veiņa c.; [kāršu c., 

vilku dambītis]. 

20. teki: jaünzemu t$ks, rüju t. 

lielais lauks, vējiņu (=veiņu c. 

21. tilti: lancenieku tilts, pīenavnieku t., veīdnieku t.; [ansis, lēpes t-n 

melnais t.j. 

22. kapi: džukstes kapi, grauzdēs jeb pluģu k., ķunduru k.; [kazupes k 

sūkšņu k.j. 

23. stigas: difbenes stiga, istabiņu st., nuku st. s23a. līči: būdiņ 

līcis, trīsžuburītis]. [23b. salas: zaķu salaj. [23c. dziļumi 

abriņa, akmeņu dziļums, ansa dz., bebru dz., klāviņu dz., kolka 

kumeļu dz., māsiņu būdas dz.j. 123. zvejas vietas: ģeidaka 

zaļais strauts]. 

24. pavārdi: antiņš, bane, bērziņš, bunte, danga, ezers, gailis, grieris 

kalniņš, kažuotnieks, kludziņš, krūmiņš, lauķis, lacis, leitis, leķis 

licis, naüdnieks, niedre, remess, renga, rubenis, rullis, rüozite 

saulgriezis, saüsups, sēja, skults, skurbe, straube, straütmanis 

šifmelis, šnūore, tupele, uozūoliņš, vilnīeks, zellis, ziemelis, žagars 

žvigulis. 


a)apšupes pa ģ.W 

a) pavārdi (1835.): addehn, alissain, beesbahrd, biron, bnmbcr, banfctm, dinka, 

cssar, gulbe, kalke, kalniņ, kanccr, lahz, lauwa, lceknin, liggcr, lihknm, mallin, muhr 

ncek, ohdin, paulehn, siksna, siksparn, smilga, scbnore, scmmsarr, sillabahrda, tces 

nes, tullin, tscbabbe, wabzect, wehjis, willncck, zclm, zcnziht. 

p) māju vārdi (1811.): darseneek, rimaickc. 

y) kruogu vārdi: labmen krng. 

b) džūkstespag.: 

a) pavārdi (1835.): bajahr, baltais, bärge, batter, birgc, brakkam, buffc, daĢc. 

deine, driska, druppal, dsisla, eddohl, garros, geprick, giptar, grandin, grecwing. 

grcisais, gudrick, jcbrs, jcnlus, kappick, kaschok, kiukker, klibbe, klnhdsiņ, krahdsiņ, krub 

min, lcggns, liggcr, mangul, medum, milser, muscha, nehge, noraug, ohding, ohsohl, 

obsvling, pahtais, pappe, platau, plehsc, Pohle, praweinc, pnksse, pumpit, purring.

cmmcs, rickscbc, rohgc, ruksc, rutka, sausuppe, saulgrcesne, sittpurgc, skult, skultcnnc. 

smilga, smiltiņ, spurris, Strünke, stuhrc, scblampc, sarrin, siclit, sebaggat, schubba, 

tfebabbe, tschikste, tschudar, uhder, ulpc, wchsis, weymesch, wiers. 

ß) māju vārdi (1816.): jndse, mabbšc. 

7) ciemu vārdi: [burlaku ciems jeb zalamāna c.. ievaltl, ķiputas, ķunduri, pē- 

pull, purmālnieki, spāņu c.]. 

c) džūkstes mācītāja pag.: 

a) pavārdi (1835.): gvaube, kahle, kappeek, krnhmin, knhlit, laiweneek, ledding, 

lindrack, mey, pawahr, Pogull, prawing, reekstin, siunke || siunkis, sknrb, Selliht, 

tuppel. 

ß) māju vārdi (1811.): ducke, kipput || kippit, spahnc, scmgal ; (1816.) gcide. 

d) grauzdēs pag.: 

a) pavārdi (1835.): barsķc, belirsiug, bohdsche, bück, dambc, dchling, dreija, 

dumpe, dsegguse, esse, grassi, idahs, kaposting, kckse, klawebr, kradsing, krasting, 

krccwing, kreews, kreki, kropkin, krnhming, krubms, kusting, labze. lccping, lehrums, 

leitis, lcksis, luķķe, melder, musckkis, nabbagS, ohsoling, ohsols, pcllekais, Pohle, poh. 

ling, recksting, ruksc, rumbc, saclga, saule, seSske, sezzin, simts, stabe, stäupe, 

strasding, stubve, tschipping, wannag, weinayis, wenter. 

ß) māju vārdi (1811.): karccklc || 

e) kazupe8 pag-: 

karklc (1835.), ohsoling, zcrpcncck. 

a) pavārdi (1835.): bcrsing, damalt, edol, gohbc, kahlc, leyes, rambing, ram- 

ming, redlis, robsit, rnnze, saule, skudre, wittals. 

P) māju vārdi (1811.): aneck ļļ sanikasj, durbc, dselseragg || [bfclfavaji], nicksme, 

scknuyc, timpe; lustupjij. 

7) kruogu vārdi: Idahles krogsj. 

f) mālenieku pag.: pavārdi (1835.); ahpscbe, bccrent, bchrsin, bihrin, 

dullais, indscne, johdc, kruhming, lappin, ligger, lohrcnz, mablncck, majobr, reekstin, 

runze. 

g) m e ž u n g a pag.: 

a) pavārdi (1835.): dange, ehrpe, gerrc, kiwit, kruhsmatt, kunl;, lcepa, lehrum, 

mtdsctml, obrmann, ohsol, paidschel, paikul, pildiņ, plahne, vabbin, straume, suntcl, 

vwempe, snnlle, schihds, tarbait, tuhtc. 

p) māju vārdi (1816): wcidcncck kalning. 

h) pēternieku pag. (kopā ar baltās muižas un vērpu m. pag.): 

6*

404 

Straupe, strausse, Schinna, saķķe, seemcl, sellis, seltin, Sihle, silbarts, snoht, «cbib- 

dm, szagger, szwargus, teesneek, timpa, trenze, tuppel, tschamme, tschatsche, tsanppc, 

tschuska, ubbags, ullehn, ungur, wahzcet, wassarin, wellu, wende, wihksne, wihndcdse, 

wilks, wiltzm, zehre, zihkar, zukker. 

ß) mä/ll vä/-i// (1811.): ewald, prceluhle, riepeln, wannage. 

i) plenavas pag.: 

a) pavārdi (1835.): apihņ, assikalts, bailigais, baķķe, baltais, bandschus, baroiņ, 

bargais, bause, behrsing, bendsche, bcrkehn, bitte, bitteneek, blitzoņ, breeden, bruiver, 

bubbit, buhriņ, bundsche, buye, dankehn, begge, dumpe, dundur, eddol, eesalneek, 

gailis, gerre, gohbsin, grantschus, gribbul, grindschul, grundul, gulbis, intbuDfc, 

imaks, jakkant, johsche, kabuhse, kahle, kalley, karkliņ, kasche, kiewit, krasti», kraukliln, 

krehkis, krengul, krikke, krippel, kuhlehn, kuplais, kurliht, lahze, lampe, lauke, leeldi 

dsche, leelmann, leepa, lewihsahn, ligger, lihze, linda, lidrak, luhs, lukstiņ, mabful, 

maypitz, matschen, mausiht, mehdiņ, missa, muischkungs, muzzeneek, needriht, ohdiņ, 

ohsoling, paisan, pakkaie, peens, pehda, pehrkohn, pelke, pellum, peschke, pidsche, pilīpe 

Pikkus, pinz, plamsche, pohgul, puhka || puhks, punke, rass, rascka, rehdneek, reppkus 

reppus, rikscha, rippa, rohsiht, rukscha, runze, salming, saulit, schja, seske, siunke, 

skudra, skult, smehkis, spals, speeķis, sprohge, spurre, stengel, stingrit, stobre 

strasdiņ straujis, strunke, summerags, saidus, sarriņ, seltiņ, siering, sihliht, sirnil, 

swaigsniht, swenge, swirbul, taupe, tuppel, tschappiņ, tsckarka, tschippus, tfebuoer, 

tschuscha, uhdre, unnit, welwe, wendin, wewer, wilki, wilneek, zirzen. 

fi) māju vārdi (1811.): kunsing, lehlaudse, medem, plutaine. 

/. mājas: 

A. audruvnieki: 

— Elejas pagasts (savlen.) elejntekl. 

A. aüdruve — aüdruvnteki. 

B. bqra vifeava — 

C. briežu pagasts — 

D. elejas pagasts 

E. mäcitäja pagasts 

ludiņi, purmaļi, slaveīkas, vankas. 

B. bēra vifcavnieki: 

bqra vifcavnieki. 

brieženieki. 

— elejntekl. 

— mäcitaja 

saimnieki. 

baluoži, č§fsi, laīmas, libāfti, tūomiņš, zvenģelis. 

C. brīeženieki: 

brirjķis, brieži, grīvnieki, kapteīnes, kubeļi, kužas, kuoreļi || körep, 

raūģeļi, staiguļi, straūtnieks, ūpji, viļum§ni, ziemeļi. 

D. elejnieki: 

balgaivi, baļjiņi, baūbišķi, bejnäti, blūdži, brinķi, brūveri, čīpļi, ču- 

deri, dalbiņi, dičkaļi, dinjaüti, difnavas, äruslhni, gaīdeļi, ikvildas, 

imberteni, jaünzemi, jākaiši, ječi, jūostišķi, kaktišķi, kaūšeļi, 

kā-

jeles, krieviyi, krumesi, küäras, maņķi, mackaisi, mucenīeki, mūr- 

nieki, nūovadnieks, pārupi, plāceņi, plēpji, pumpuri, ratisķi, rinkas, 

rusiyas, sēneļi, skrūoderi, smilgas, sprandiņi, sprūoģi, spudiņi, staļģi, 

vani, vecvagares, vellpapeži, vinkliski, zeltiņi, zilišķi, žebri, žigļi. 

E. mācītāja saimnieki: 

aūkmanis, ķeri, üzkurfni; sditschkaļi, schigle]. 

2. muižas: aūdruve, bēra vircava, briežu muiža, eleja (liel- 

klivenm., lazäu m., ūozūolm., vaitkūnes, valpāte, zizma. 

3. baznīcas: sesavas baznica. 

4. skuolas: annas skūola, briežu sk., elejas sk. 

un maz-), 

5. krūogi: balūožu kr., lazäa kr., rudzu kr. (b. virc.), annas krūogs, 

apšu kr., griku kr., jäkaisu kr., meitu kr., parizes kr., sprūoģu kr., 

stārpas kr. 

6. sudmalas: bēra vircavas sudmalas, elejas sudm. 

7. upes: sesavas upe, [würzawas upe (b. virc.)]. 

8. strauti: elejas straūts, lbaloschu str., liekna str. (br.), melnais str., 

skrodera str., seltiņa str.j. 

9. dīkt: brūžu dīķis. l9a. lauki: kaupena lauks]. 

/6. pļavas: mellais straūts, pūočas. [10a. purvi: kūdru purvs], sbluh- 

dschu purws, bruhweru p.]. 

//. meži: čuderu purvs, līekna, nūovadnieku kārtis, plēpju purvs, ra- 

tišķu purvs; svilku dārzs]; [piltischķi, potschas]. 

12. ceļi: cīpju ceļš, griķu c., vecais c. 

13. tilti: lazdu krūoga tilts. 

14. kapi: bulduru kapi, čudeju k., kaūšeļu k., pagānu k., sprūoģu k., 

skrūoderu k. 

/5. stigas: garais Iiniyš. 

/6. Uzvārdi: bērziņš, buldurs, kalnins, krūmiņš, ķ?purs, priede, pūod- 

nieks, stieciņš, ūozūols, zirnis, židins. 


a)audruves pag.' 

a) pavārdi (1835.): abuk, ballod, bersing, dwarel, dwihlup, gasche, grahw, jeert 

jclikis, kruhminsch, kunsingsch, leepe, luddiņ, mellkajis, muzzeneek, ohsis, ohsol, pehr 

kon, platte, puschkalp, sehleets, seskc, spalwe, spandag, strugge, strunke, swik, sagger 

seemel, snohts, sutteyns, tohlen, tschuhtschen, wihtm, zebben, zihrul. 

ß) māju vārdi (1811.): griwen, sgrihwneeki], kennepe, klahwis, kurschken, willu 

mehn. lesM. 

Y) muižu vārdi (1811.): friedrichshoff, (ar mājām: kallatschen, seemel). 

405

406 

b)b§ra Vircavas pag.: 

a) pavārdi (1835.): bahlings, ballahe, ballohde, birsenek, birsull, blesse, duhreis, 

dseguhse, dsennis, gailite, gelb, grābies, jesskes, kallning, karkling, keppur, kligge, 

kljawa, kruming, kuckainS, kuile, lassde, mussekants, ohsoling, plattbarsdc, plehpe, plja 

weneck, pruhse, reines, remmess, rohbing, rohncs, skreye, spalwe, sprehsling, spunde, 

sarrings, suhping, suikkes, schube, tscbafste, tsckuke, uschkaur, wells, zucker. 

ß) māju vārdi (1811.): kagel lkahjelesi, krumes lkrumeschij, liebe llihbju) (kupöcke, 

manke, thomine), mitkuhn, rincke (rinkasj, ruscking sruschiņij, stalge sstalgesj, tschcrcs 

ItscheresiZ (tag. čejsi). 

c) briežu pag.: 

°c) pavardi (1835.): atrasts, auning, bahling, birscneek, bissite, blesse, duhreis, 

dsennes, grables, jesskes, karkling, karsteins, kaulings, tttgge, kljawa, kruming, 

kuckains, kuptsche, la«be, mussekants, mutzencek, nabaggu, nahkums, vhsoling, paisses, 

plattbarsde, pljawenek, preede, pruhse, puhze, puttning, radsing, ramme, reines, rem 

mess, rohbings, runzes, saulite, skreye, spalwe, sprehsling, Spunde, Spurre, «trae 

ding, schunelle, serrges, siehlite, suihke, swehdring, swehring, swirbull, scbubc, 

tschonne, tschuke, uppepeter, uschkaun, wells, wiehthols, wiehtings, willkahses, zehr- 

ping. zipols. 

ß) māju vārdi (1811.): sbcikasch (: dnrbe, kihbarti, manki, rauģeļi, Strautneekij, 

gaideļi, kaptehn (: breeschi, brinki, jaunsemji, koreļi, manki, Strawinski), fubel (: kap 

keines, spudiņi, uhpji), platkayjil. 

Y) kruogu vārdi (1811.): platkahjen krug. 

d e 1 e j a s pag.: 

-c) pavārdi (1850.): abvhl, appeltais, augles, banschul, bertul, bilgne, birsul, 

blusse, branteneck, brasche, brchde, drille, bubjes, bujume, bumbers, duckes, duhmings, 

dullais, egles, erseles, esalneek, gailes, gohding, grantneks, grauding, grimm, ibben, 

jeksche, kamberehn, kasack, kerckling, kimse, kinpsche, klebber, kljawing, knarre, knigge, 

kohtzing, krauckle, krecke, kroger, kubling, kuile, kuschke, quddsis, lackstigal, lahzis, 

lasdc, ledding, lehpe, ludding, lndse lndsis, mancke, massing, melderinsck, mcscbul, 

misse, mische, nadsing, oses, ohsing, ohsoling, padratschncek, paissacks, petsckul, 

pieranth, pittke, plaweneek, Pohle, puckainas, pukkit, pupping, purmall, pufsbablcv, 

reeksting, rehdeneek, rohsc, rudsit, rumbeneek, rumbing, rumpc, sallming, saulitc, 

serma ļļ sermen, skuje, spradse, springe, Spurre, stalge, strasdc, Strasckke, srraur 

neek, sühne, swehden, swelpe, swelping, sackit, sahlit, sallais, samaite, sarring, 

seihle, siehlite, swehdere, swirgsding, Schübe, taback, teckters, uskur, uspasser, uscbfc, 

walirpe, wannags, wehglcs, wehses, wells, wending, wicksncs, wiesing, wilcks, wil- 

zing, winsohr, wünsche |j wünsche, zclms, zipols. 

ß) māju vārdi (1811.): audro ļļ audrak, dambiske sdambischkij, gailene, jasailt», 

Ijahsaiti, laime slaimasj, linnay llinajij, Seplc, scknicker, schuddcr, weitkuhne; lbar- 

dschas jeb plahziņi, lauka-raubischki, skroderi jeb pussmuisckneeki, tihteri]. 

e) sesavas mācītāja pag.: pavārdi (1835.): ahbel, angur, darseneck 

didschkal, dudelneek, garre, kerre, kester, leeping, melle, ohsol, preede, pukkit, spakkc, 

schigle, uskur, Weeglais.

Emburgas pagasts 

(tagad salgales pagasts — 

— emburdzniekl. 

salgalīešl) 

/. mājas: a) dzimtgarūožnīeki: anšķini, ausekli, Ka6iķu māja 

peīļi, renģelnieki, züostzni; b) ernburdznieki: akmencūciņas 

anuženi, aūniņi, ādites, bačas, balūoži, bāžas, beīkas, billes, billites 

bīeranti, bjaūkas, buļļi, buranti, butkas, būtrumi, cīruļi, dandari 

daūknas, dāzūži, druķi, dumpiši, gabaliņi, gaileni, gaüras, grauži 

gutes, igauņi, imati, jufģini, kaļķenīeki, kannenieki, kaspari, ka- 

zuli, kačas, kļīebas, krieviyi, ķeīkuļi, ķeizari, lēči, lemmas, mūrnieki 

nagļi, padambes, paūculas, pazüoli, pinceri, pudas, pudžas, puikas 

pulkas, punkas, pūriņi, rāceņi, ruciņi, runči, rūķi, runas, rünmäles 

rūoziņi, silmacas, sīzari, sietnieki, smēdes, spiīvenieki, stīveri, strī- 

ķeri, šuneļi, svili, sikali, šmita māja, tiltaleīši, tilas, trunnas, tuči 

ūoļas, üozüolgaili, uozudiņi, vilcini, vilkuperaji, zaimi (jeb zaķi) 

zvirbuli, žubfni, žūlas; c) ķendzenieki: alksnenieki, galiņi, vi- 

duči. 

2. muižas: emburga, ķendziņu muīža, salgales m.,salgales mäcitaja m 

3. baznīcas: salgales baznīca. 

4. skuolas: emburgas skuola. 

5. krūogl: emburgas krüogs, priedes kr., stabu kr. 

6. sudmalas: emburgas sudm. 

7. kalni: garais kalns. 

8. upes: garüozis, līelupe. 

9. strauti: ikstrums, sūodzers; fbeņģelis, mizupe]. 

W. grāvi: mellais strauts. 

//. ezeri: ķuoču ezers, rumbeļu ez. 

12. purvi: avūota purvs, difšeļu p., gaiļa p., lapsu p., luksti, plaüvas 

rūnu p., sūodzers, vilku p.; (eglājs, ģedu p., liepiņp., rūna p., tāmu 

jeb dāņu p.ļ. 

13. pļavas: billes kakts, eglu pļava, ķēves kakts, lapsu pļ., zelta pļ. 

[rājums, seglis, sodzeris]. [13a. lauki: segļa lauki]. 

14. meži: ernburgas meži, lķisa m., runča m., strautnieka m.ļ. 

15. ceļi: platais ceļš. [15a. tilti: mizupes tilts, sloka tiltiņš.]. 

16. kapi: trunnu kapi, [rumbu kapi, 

zosenu k.]. 

17. stigas: jaūdedžu stiga, nabagu st., vilku purva st. 

18. sēkļi: pūces sēklis. 

19. uzvārdi: bļaūka, gailis, jufģins, lazdiņš, līckna, liepa. 

407

408 


a)bi)]u muižas pag.: 

a) pavārdi (1858.): balzer, birseneek, bitteneek, bresse, brigadcr, daugaweet, 

gaile, grabbing, grinnc, jaunbrahl, jumik, kalning, klepper, krafting, krecwing, kruh- 

ming, lasding, lejeneek, luddin, ohsol, pauting, preede, purwe, rawey, robeschneck, 

rosen, sauke, silling, sprohge, strautneek, turks, utehn. 

ß) māju vārdi (1811.): batsche, butrum, gabbelin, gaure, gvausebe, keikul, kciser, 

klungste, krewin, lappein, ohselgail, pabam, peskcn, Pinzer, puicke, Purin, reipodin, 

saire, trunc ļ| trunne, zisar, zurzin; (1858.): behrse, fabber, plikken. 

7) muižu vārdi: biļļu muiža (sk. jaunsvirlaukas pag. 2.). 

b) emdurgas pag.: 

ar.) pavārdi (1850.): akmiņgraus, alksSne, arrais |ļ arreis, anfing, awot, ballod, 

basck, batsckuk, beerne, behrsing, birsneek, birsnm, bitte, blukk, bohse, brecdis, bruflcbn. 

bruwer, budrik, burkabu, dalus, druwmal, dundur, galwing, gludding, grause, grofS, 

guhting, gulbc, ixtrum, janum, jannmchr, juddcr, kalley, kalnemal, kalning, kauling, 

kerrgalwe, kleeding, klepper, klibbsakke, klippss, krasne, kränkle, kruhmal, labswards, 

lahze, lasden, lejeneek, linning, masuhr, mednis, melder, meldra ļ| meldris, melkahje, 

mellbarsd, nagling, needrais, ohssis, ohsol, ohsoling, pakalne, pchda, pilads, plan- 

dag, plaweneek, Plesch, pohdneek, precdau, purmal, purring, rahzen, rappel, rawey, 

reeksting, reine, sillegail, silling, skieksting, Skujeneek, skursten, spunbc, strasde, stras 

ding, strautneek, strclneck, swenke, scbluka, schnoorc, sakke, sarrc, sarring, secmel, 

selmen, selting, sillbrukk, swejeneek, tschabutt, tschingal, utehn, walte, nnekis, wieksnc, 

wilke, wilzing. 

ß) māju vārdi (1850.): dalus, paswan, ziesar, zuzing. 

c) ķendzenieku pag.: 

a) pavārdi (1858.): ahbel, alksne, anfing, beikulitz, braschge, brinkus, gaike, glud 

ding, jumik, kruhming, lasding, lasch, leelmann, melbarsde, mellgalwe, ohgle, osoling, 

pcnkau, plehsais, reeksting, ribba, roops, rugahjc, rutke, skuje, strasde. 

ß) māju vārdi (1811.): kaschoke, lectzc, pulcke, schikkal, tutze; (1858.): beike, kan 

ne.neek, muischneek (: galling, widdnz), pubbc, swille. 

r) kruogu 

vārdi (1811.): kruglenkrug, preedenkr. 

d) salgales mācītāja pag.: 

a) pavārdi (1850.): akbardin, bersing, elmanntrunne, kaktebulle, kleeder, truffc. 

krnming, kukkain, leepe, ohssing, osoling, sarring, teesnis. 

tohman. 

ß) māju vārdi (1811.): blukke, bulle, dauke || daukne, stiewer, sunnel, sckuhlc, 

1. mājas: 

A. garüoznieki: 

Garüozes — pagasts (savieti.) garüoznieki. 

A. garüozes pagasts 

B. katrines pagasts — 

— 

gatüoznieki. 

katrenieki jeb katrenieši. 

a) glitenieši: aüstari, dävi, dumpi, vilanti; b) andes, brieži, 

bunduli, bufķi, bübji, büozes, cēlāji, cifpeņi, dabes, dūjas, dūres,

glužas, gutes, ģedrūtes, ģildas, ielieci, kārumi, kramiņi, kraukļi, 

laktas, lamži, lapaiyi, laūsmaņi, laūksārgi, lībieši, lukstenieki, 

lüodes, mākuļi, markas, mejlupi, mesteri, mirki, nārušķi, pārupi, 

pinņi, plāņi, ruši, rūķi, rūotas, segli, silmačas, slimpi, spāriņi, 

speltes, stfguļi, stienbērģi, ūozūoliņi, vaciži, viämayi. vilklauži, 

zeltiņi, ziemeļi, žagatas. 

B. katrenieki: 

apaļi, birkāni, dziedākšļi, ērces, intes, ķempi, kiki, mutītes, rūteji, 

sereni, skrabas, stepiņi, tiltiņi, vilciņi. 

2. muižas: garūož(u)muiža, katrinmuiža. 

3. skūolas: garüozes sküola. 

4. krüogi: alenderkrüogs, garūožu kr., krēpes kr., skrabu kr. 

5. sudmalas: cīfpeņu sudmalas. 

6. kalni: lapsu kalniņš, mejlais kalniņš; baltais kalns, krantschu k., 

roses k., smetes k., tschuhsku kalniņsch (katr.)]. 

7. lejas: aplūociņi, apsalājs, skruzdiene. 

8. upes: bifžiņa, garūozis, īecuve(s upe). 18a. strauti: uhdeņa 

— strauts, ganibas str., str. galu sauc par stulpi (katr.)ļ. 

9. kanāļl: vella grāvis. 

/S. purl: ūogu purs; [leelais purws jeb ea,ta plaša]. 

//. tīreļi: būdu kalna tīrelis, glites t. 

12. pļavas: brieža pļava, celiņu pļava, ciemātes pļ-ņa, čigānu būda, 

krūklīene, luksti, mellais straūts, plase, stifnas pl.; seglu pļ., egļu fala, 

gambas, plaša, rahjums, stirneenes (katr.)]. ļ 12a. lauki: andertaka 

lauks, aschu kakts, zeenmahte (katr.)]. 

13. ganības: aūnelīenes, kārumu pļavas. 

14. lāma: vāržu bedre. 

/5. meži: katrines sils, kaulu baūska, rubeņu būdas, sēliešu sils, 

sttzguļu sils; ļbreedenes leeknis, dsiļais leeknis, eglahjis, roses meschs 

(katr.)]. 

/6. ceļi: augstais ceļš, garie dambi, ķīseļu straūts, taisnais taks. 

17. tilti: āustaru tilts, dabes t., dusmu tilts, garūožkrūoga t., šķībais t. 

18. kapi: dabes kapi, dāvu k., ķīķu k., segļu k., 

19. līči: kulbu licis, ranķīene [īecavā]. 

serenu k., skrabu k. 

20. pavārdi: alksnis, bavics, bumbīers, gailis, graūbiņš, jaūnzemis, 

kalniņš, kleberis, krastiņš, kristaps, krumults, krūmiņš, krūklis, lazda, 

lazdiņš, liepa, liepas balss, maiselis, mejbārzdis, miests, namiķis, 

nekā, plūme, puķu laūks, rapa, rijenieks, saūlits, silakalns, šiliņš, smil- 

409 

ga, smiltnieks, stirna, upenieks, ūodis, viļķis, vilnis, viksna, ziemelis.

410 

21. palami: binzis, vejls. 


a) garuo?es pag.: 

a) pavārdi (1850.): ahbel, ause, bersin, bildat, eining, kalwin, karkleneek, kerre, 

lawiden, leeparbals, lidak, nedrais, Pogul, preede, puhzehn, pukkelauk, purmal, ramme, 

ruhse, salmiņ, skehtin, skuje, smiltneek, strasdin, stuhrmann, swille, sckluhke, sckup 

ping, semite, swejeneek, tupping, wihtol. 

ß) māju vārdi (1811.): annusch, brnhwer, kalley, rucke || rukke. 

b) jelgavas mež muižas pag.: 

a) pavārdi (1858.): bakk, versing, breese, bretling, daigul, gross, kaugar, attttng, 

flamma, leepe, namik, ohsoling, peraij, preede, silling, sillmann, smilga, strauscke, 

weydell, wilke. 

ß) māju vārdi (1826.): jaunsem, fatgcbanzc, mauring, nammik, pelne, raftcncef, 

silling, swencke, sutte, ukse, zierull; (1858.): lahze, lasde, sillegrause. 

wihlandj. 

c) katrines pag. (senāk piederējis pie jaunsvirlaukas pag.): 

māju vārdi: sdahwi, dumpi, glit aksteri, krumuld-ķihķe, mahrka, maisäicl libfc 

d) pēterkalnu pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): kalning, needra, nidrik, sedle, slimpe, lvilzing, witohl. 

ß) māju vārdi (181 

bnbel, glusche, glute, kahrrun, kränkle, lnxteneek, mcžtcr, 

segle, sillematsche, sillerucke, skatter, slimpe, spare, steenberg, stegul, wilclaus,wilzi»g 

(šo māju lielākā da>a tagacl pieder pie garozes pag.). 

y) muižu vārdi (1811.): Peterberg (tg. pēterkalni: sk. jaunsvirlaukas pag. 

2.). 

/. mājas: 

A. 

Jēkaupnīeku pagasts (savieti.) 

A. jgkaup nieku pagasts — 

B. ūziņu pagasts — 

— 

ūzenieki: 

jēkaūpnieki. 

jēkaūpnieki. 

baītušķi, bičuji, bleķi, brieži, ceplīši, c§si, cīruļi, cūcēni, 

dambiši, 

daügavas, deguļi, duburi, gud§ni, kalriakaleji, kalnansi, kugreni 

(: brieži, lipsti, spuri), ķepali, ķikas, lutārti, melderi, meža puikas, 

milleri, pārupji, pīles, platkaji, pumpuri, renči, straütaiyi, strautiņi, 

stuļģi, tekusi, tiļeni, timmermaņi, vanči, vilki, viltapas, vitrupas, 

zīles. ' ' n^v' 

B. ūzenieki: 

ažeļi, bērziņi, būdnieki, dimzeni, jaünzemji, jeksti. 

kažuoki 

kalnamačas, 

(:kaņi, peļči, piķi), kupe/ni-čankas, mazküp?ni, meķi, 

pukstēs, rammas, rāvāji, salneni, tüomu lāmas, vendiņi. 

2. muižas: jekaupmuīža, ragu m., ūziņu m., vētras m. 

3. skūolas: jtzkaüpnieku pagasta sküola, ūziņu pag. sk.

4. krūogi: lubu krüogus, spradžu kr. (jtzk.); svilpju kr. (üz.); [ģin- 

guļkrogus]. 

5. sudmalas: c§su sudmalas, straūtaiņa sudm. (jtzk.); bērziņa veja 

sudm. (ü?.). 

6. kalni: jēlkaupmuīžas kalns, ūziņmuīžas k.; [sudmalu k.j. s6a. pa- 

kalnes: slmaņa soda pakalne]. 

7. lejas: süodu leja (üz.). 

8. gravas: kaņņu krāce (üz.). 

9. upes: svēte (jek., üz.). 

/S. strauti: mejlaīs straüts (jek., üz.), ragumuīžas str. (j§k.); [kaņņu 

strautiņš]. [10a. pļavas: emburga, lankaj. [10b. lauki: eres, 

liepu lauki]. 

//. meži: pārupju mežs (jek.); kupenu m., 

diņu m.. [čanku birze]. 

lāmu priedes, rāvājs, ven- 

/2. tilti: cūciņu tilts, gudenu t., jtzkaupmuižas t., vtztras t. (jek.); 

dimzenu t., kalnamaču t., kaņņu t., rarnmu t. (ü?.). [12a. atvari: 

kažoku atvars]. 

13. kapi: krustakalna kapi, lutārtu k., stuļģu k. (jēk.); priežu k. (üz.). 

14. Uzvārdi: cīrulis, ganiņš, kalniņš, Iag?da, pintars, ribēns, silis (jek., üz.). 


a) j ē k a u p n i- e k u pag.: 

a) pavārdi (1857.): alkschen, ballod, baschc, behmit, bersing, bratsche, breede, 

brehkin, brutze, bulle, dihrik, dobel, eglit, grautscke, gurke, kalnakallei, kasack, kausck- 

king, krasting, krohne, kruhtain, kulping, leelais, maineneek, malwei, inurneek, muhe 

neek, mutsckul, namik, ohsol, ohsoliug, pauuing, Pinke, pohge, pukke, sihwai, spurge, 

spurre, strauting, swihke, sakke, sarring, sihling, tihsing, wezzaukum, wezzit, nnlrop, 

zeplit, zinnit. 

ß) māju vārdi (1811.): dsieslen, kalnemelder, leismelder, spradsen. 

b) ū z i ņ'u pag.: 

a) pavārdi (1857.): ahbelit, ahboling, ahpscke, alkschen, ballod, behrsing, ben 

drup, bendsohl, brede, bruwer, bulle, dauxke, dierick, drohschpraht, egling, gintap, 

gmker, gludding, gulbing, irdeneek, jahtneek, kahrkling, kalning, kehpal, ftmše, kruh 

bng, kruming, kruse, leepa, lehping, maurtng, meesering, muhrneek, ohsol, ohsoling, 

paegle, pakkul, pumpur, rahwa, rappa, ratteneck, reeksting, rohne, ruhse, rumbehn, 

uitlka, sallons, salning, silling, skrunde, sprohge, swirlansk, semmite, sweedre, 

scbwingel, turell, wannag, wetze, wehsck. 

ß) māju vārdi (1811.): sode simon, dpurge, siele jeb scbacmann; (1858.) 

guddeu, kuhping, rahwa, spurre, strantaineek, zeplit. 

c) vētras pag.: 

=0 māju vārdi (1811.): bitschul, breede, deggul, dubbur, gexte, kalna, buttarte, 

'"eschepuicke, pihle, pumpur, strautaine, wantsche, zehsa (tg. pie jekaupnieku pag.). 

ß) kruogu vārdi (1811.): rawenkrug. 

411

412 

— Kalnamuižas pagasts kalnamulžnlekl, 

(tagad tērvetenes pag,). 

/. mājas: a) atmatnieki: ābeles, bergtelti, dabrickis, jansūpi, 

meīri, smiltnieki, veckalejs, veleni, viäini, zikmayi; b) Ins- 

muīžas gals: aūziņas, caksi, clurnpji, galiņi, ķipji, lapsiņas, 

laöi, leītiši, lībieši, pelveži, pukstfni, puoķi, sīmanieki, spriņģupi, 

žagatas; c) lej nieku gals: ansķini, āķi, cesenieki, ģ§rķeni, ksl- 

nini, Iebrenci» lejaslāci,lempji, lusvēri, pļavnīeki, s?dus, sējēni, skadiņi, 

smukas, stīekas ļļ stīekus, šķindēji, šķutes, tišas; d) miestagals: 

baļļas, bērti, bīeļas, čūreīkas, dēles, ērgļi, garuši, gavilas. jaü(n)- 

zemi, Kalmanis, kamraäzi ļļ -dži, klünas, krievaīņi, Kuri, laūgaļi, 

laüriyi, magünas >ļ magüones, muzikanti, pasiļi, staņģi, sMi, 

tilaisi, tukumieši, vezeišas, vērškājas, viļli, vifnaüdas, zikyii 

e) putgalnieki: galiņi, ruozites, saulītes, stiļļi, uoši, zīlītes; 

f) ruženieku gals: adieņi, bērzzemnieki, dravenieki, grabži, 

jukšas, kavužas, paūguļi, puntes, pūogas, ruņģi, svēdri, sviži, 

tikužas, vanagi, vecgarusi, v?cstaņņi. 

2. muižas: bites muiža, bīstrumm., jaunā m. jeb taüku püodi, jūles rn., 

kalnam., mācītāja m., peterm., ružu m., steguļu m. 

3. baznīcas: kalnamuīžas baznīca. 

4. skūolas: kalnamuīžas pagasta sküola. 

5. kruogi: baznickrüogus, btzrza kr., dumpju kr., kalna kr., kuļu kr. 

6. sudmalas: garusu suclmalas, skuju jeb 

žurku sudm. 

7. kalni: cīpes kalns, cukura k., klūosterk., ķiķerk., pilsk., šķindēju k., 

zviedru k.; [svētulis, vidiņkalnsļ. 

8. lejas: dešiene, kuņu lāma, pagrabenes, 

9. gravas: krievi ņu krāce. 

10. upes: aücupe, ālave, skujene |ļ skujaine, tērvete. 

//. strauti: jaünzemju strauts, svtzpaine; ļgavainis]. 

12. grāvi: strauts. 

13. IUI: spūoguļu licis. 

14. ezeri: skuju sudmālu ezers. 

15. dlkl: zivu dīķi. 

zīverenes, žābrenes. 

/6. pļavas: pagrabenes, Skujenes upes pļava; [lācene, pokaine, 

svētulis]. 

/7. meži: bites muižas bifze, dēļu bifze, kalnamuīžas sils, lusveru 

birze, silu pārka, skuju mežs, zvirgzcielis, žagatu m., žābrene. 

18. ceļi: platais ceļš. 

19. tilti: baznīcas tilts, lempju t., lielas mātes t., lusveru t., skuju t

20. kapi: baznickapi. 

21. stigas: gara stiga. [21a. atvari: velētuve]. [21b. zvejas 

vietas: pukaineļ. 

22. Uzvārdi: ābele, bērziņš, brigaderis, bunte, cēsnieks, ģejķēns, lācis, 

liepa, lüsveris, mitulis, pārups, rapa, smildziņš, stieciņš, tukumietis. 


a)kalnamuižas pag.: 

a) pavārdi (1835.): abjatar, addeen, ahboling, alksniht, allen, apsiht, ausse, baar, 

balgalwe, balge, ballohd, baroning, behting, behtjan, bekepur, belting, bischkiht, bit 

ich», bluhsik, braslus, braslis, breksis, buhs, bukaischneeze, bumber, buugat, dakter, 

daugawing, daujat, dauksche, dehle, dischkungs, dohning, draweneek, driksner, droh 

sis, duje, dunue, dsirnejanke, eewing, egliht, ehrglis, gaile, garruth, ginter, girgcn, 

grabsche, granting, gulbe, juksiht, jumick, kahwusch, kalningtihlait, kalwiht, kaptein, 

kaslehn, ļazkel, tebfe, feile, keimen, kerwel, kiepe, kihre, klahsup, klepper, kluhne, kohs 

ken, kreewan, krillup, kruhming, kublin.g, kuggeneek, kurlais, kursiht, kweder, lagsding, 

laucke, leding, leeljuksche, leelkuge, leelskungs, leeping, lehpe, leite, lihping, lnksting, 

inainineek, maisis, mangul, massaring, meesting, meesiht, mehms, menget, Merten, 

meschkung, muhriht, muhrneek, mnsikant, nahbel, nebehda, needriht, ohlaineek, ohsai 

imis, ohsohls, ohsoling, ohsoljahn, pahteis, passile, pasarring, paugul, peene, peenen, 

Petting, petscke, Pickiht, pihlehn, Piksiht, Plankejahn, Plattais, pohkain, Pohle, pramebf, 

puckiht, puisell, pumpe, reeksting, renke, resne, rohke, ruben, rumbeneek, runge, rlttke. 

sabbul, sander, seddns, silleneek, silling, silljahn, skadazze, skrohder, sknje, slappat, 

slaweet, čmcbbc, smehrain, smilgain, smiltneek, sneedsing, snohre, spohgle, sprohge, 

ttrasding, strantmann, strautneek, stuhre, stuhriht, swihde, scbkeltne, schkindel, 

schun, sahliht, sarring, seeding, seita, seile, semmiht, sihle, sirne, suhnur, swanne, 

sweineek, swirbul, schihds, taming, tetter, tihkuscb, turzin, tschaksche, tschetscher, uppe- 

neek, wahzjan, walting, wannags, wehdsel, wehrschesarge, wehsch, wehterneek, weh- 

wer, weschereene, wirnaude, witrup, Witte, zeelawing, zelliht, zelm, zerr, zihruliht. 

ß) māju vārdi (1835.): dahrsneek, eserkalley, iljahn, lohsberge, pohkain, pnrme, 

smehrain, steezin, taukpohde, tauragge. 

7) kruogu vārdi (1835.): ingusch krug, pohkain kr., sillen kr. 

b) stēguju pag.: pavārdi (1858.): bratkus, brigge, bulder, meelanss, 

ding, saķķen, sihle, zelm. 

Kalnciema pagasts — 

kalncīemnteki. 

stras ■ 

I. mājas: a)augšnteki: antvases, braji,ciruļi, dambji, grabas.inkas, 

jaunzemes, krümiyi, Kukšas, ķekari, pifļķi, piņņi, pučas, ratnieki, 

salmiņi, straütnieki, stürisi, tāmas, zvayi, žibas; b) kaigeiems: 

difbas, kvieši, luģi, plaiskas, pukņi, purmaļi, smilgas, umuļi, üclri; 

c) kaktenīeki: baluoži, kristiņi, mūrnieki, runči, ruoņi, sum- 

ragi, virknes; d) 

413 

nieki: balgalvji, beltes, egles, kaģi, kalniņi, 

kārkliņi, krieviyi, krūtkrāmeļi, ķuli, lediņi, legzdas, lēpes, lūriņi,

414 

melderi, muižnieki, pārupji, peitiņi, pĢkas, piķi, purgas, pūoga 

silnieki, spreigas, uodiņi, vitiņi, zelberi, zeltiņi, zviguli; e) lielai 

ciems: āmeteri, danamāfkas, diinzas, kraukļi, kukaiņi, mellbarž 

randiņi, siljeöi, üogles; f) mežnieki: brasļi, disupi. katlāp 

mangali, skangaļi; g) vīgantciems: brāļi, grüsi, kalniņi, ka 

puostiņi, krūmiņi, ķekari, zandari; h) ļuļlas. 

2. muižas: kalnciema muiža, klivmulžiņa, klives mežkunga m 

pluostmuižele. 

3. skūolas: kalnciema sküolas (jauna un v§cā). 

4. krūogi: biriņkrūogs, gaiļa kr., jaunais kr., laöa kr., lēpes kr., mež 

kunga kr., tuīlmeīsteja kr. 

5. sudmalas: zvīguļa sudmalas. 

6. cepļi: baluoža kaļķu ceplis, kristiņa k. c., pluostmuīželes 

runča k. c. 

7. kalni: čigāna kalns, disupa k., krāckalni, mantas kalniņš, mārtiņ 

k. c 

kalniņš, medņu kalniņi, paruozas kalni; ļgrumdu k., kalnciema I< 

lapskalni, ložmetēju k., plesajk., vilka k.ļ. l?a. pakalni: gasaisk 

ivanu k., riņķu kalniņš, šķīvja pakalns, zelta kalniņsj. [7b. gsava 

lejas: cērne, elsava, krāckalna leja, žīdu pirts]. 

8. upes: bērze, jāņupe, līelupe. 

9. strauti: btzrzstrauts, cīruļa str., laca str.; [bērzītes upīte, buga 

upīte, krüzdärza strautiņš, raudupīte, sēņu str.]. 

/6. grāvi: grabu gravis, kaugargr., lielā strauta gr., pārupju gs 

puču gr.; [dambju grāvis, jaunā cirtuma gr.ļ. 

//. ezeri: grāvgala ezeri, greza pura ezeri, kaīgu pura ezeri, krāc 

kalna ezers, kriģeļu ez.; ļdeviņžuburu ez., dūņu ez., 

1a. dīķi: trijkungu dīķis, zalšu d.ļ. 

vircezers 

12. bedres: kalafornija, šachalīne (akmeņlaustuves); [karūsu bedre 

laimas ala]. 

13. purl: kaģu pūri, tamu puri; [degšņu purvs, lapsu purvi, lielie purv 

mazie purvi]. 

14. tīreļi: grāva gala tīrelis, gre.zu t., Kaiģu t., lielais t.; (krāckaln 

tirelis, mangaļa tīr., straģu tlr., vilka tirelītisļ. 

15. pļavas: berzstraūta pļavas, ctzsna (liela un maza), džukstnieku 

pļavas, gaiļa krūogus pļavas, jaunā krüogus pļavas, kaģu pļavas 

kuksāris, kukšu pļavas, līeknas, mežkunga pļavas, pilskunga pļava 

pienavas pļavas, puču pļavas, pura pļ., strausa pļ-, uodiņplavas 

ļ aptiekas pļ-, bandene, džungļi, pavieda, rambu pļavas, 

velna acs, žibu kakta pļ.]. 

vāles pļ

6. liekņi I! lleknas: grezu līeknis, liela jeb mürmajas līekna, ļuļļu 

līeknis, maza jeb pūriņu liekna, muižu līeknis. 

/7. lāmas: liela lama, 

maza I. 

18. ganības: lielie puri, mazie puri; [augstās gan., 

kalniņš]. 

/9. lauki: mazais laūciņš, tāmpura lauciņi; [silta zeme]. 

tēces gan., velna 

20. meži: avūotpīsas sils, grava gala sils, kalnaciema meži, kuplkūsis, 

lielais sils, s§ska pūznis, stārku priedes sils; [grabu birzs, māju 

šiliņš, melnais m., raganu sils]. [20a. ataugas: avotruozas 

atauga, tulmeistera at.]. 

2/. ceļi: alkšņaraga ceļš, ezeriņa c., eža c., 

likās priedes c., lūopu 

gatve, runča t$ks, suslenes c.; [kazenes bedres c., krusta celiņš, 

lielais pīlādzis, liepu meža c., rozas c., rullene jeb piķu ce[a gals]. 

[21a. tilti: bērza tilts jeb bērzītes t., šķībais t.]. 

22. teki: putniņt§ks, tiltinteks; [sievu tekas]. 

23. kapi: Kalnciema kapi, peitiņk., puču k. 

24. stigas: kristiņstiga, lūopu gatves st., štrausa st., virkņu st. 

25. sēkļi: kalnaciema sēklis, umuļu 

s. (līelupē); saliņu s. (bērzē). 

26. dziļumi: kalnaciema dziļums, kalnaciema pavieda, mežkunga dz. 

(līelupē). 

27. ragi: lēpu rags, umulrags (līelupē). 

28. salas: kuksārs, muižas sala (līelupē); [deviņžuburuezera s.. du- 

miņa s., ķebursala, svētā saliņa (bugas upītē)]. [28a. attekas: 

vandāris (lielupes att.)]. [28b. kuoki: čigānu egle, ērgļu egle, 

erg[u priede, mīlestības ozols, sikspārņa ozols, stārku priedeļ. 

2S. pavārdi: balūodis, beītiņš, c$na, danemārks, difba, egle, grāba, 

jaūnzems, katlāps, kāpūostiņš, krauklis, kristiņš, kviesis, ķirsis, 

legzda, lēpe, luģis, ļuļļa, mūrnieks, puknis, purmalis, pūoga, 

ratnieks, raūdiņš, rūonesals, smilga, straūtnieks, ūogle, vitiņš, 

zariņš, ziemelis. 

30. palamt: čūsku dūrēji (= piņķenieki). 

6/. papildinājumi: 

s) kalnciema pag.: 

a) pavārdi (1857.): ahboling, ahmether, abftbf, annus, bahring, ballgall, batschel, 

behrsing, belte, brasle, bunte, dambe, dimsa, dohbel, drelle, dreyling, duhming, dsennc, 

gausais, giegum, grablaus, grecse, greewing, gross, gulbc, inka,irbe, janne, jummik, jurka, 

kahrkling, kalken, kalley, kalning, kassing, kekkar, ftppibt, klaw, klibjehze, kohkle, kra- 

üing, krischbahn, krischjahn, kruhming, krnhse, kruhtkramel, kühn, kuile, kukain, kukscha, 

kurpncek, lagsding, laiwineeks, laukasarks, leite, lihzis, luhring, luilla, lukay, mangal, 

wste, maycneek, melbard, melber, muhris, mumma, mutzineek, nahwe, noksiht. 

D 

415

416 

ohding, ohse, ohsoling, paekka, pahrup, pahwel, pantaur, Petting, Pinke, plaiska, plau- 

pawel, pohdneeks, prahtigs, preede, puischel, purga, purring, Puttring, ramming, 

ranke, rihkul, rohsiht, rohschekaln, rubbcn, rudsiht, ruggay, ruhsa, runtze, salming, 

sandcr, seske, silke, sillawewer, skreija, skrohdel, skuddre, skuija, skulwe, solange, 

sprantze, spreiga, sprohge, steberiht, strasding, stubbe, junget, surrag, swiccke, 

schnohre, sahle, sakke, selting, siering, swanne, Swignll, thewjahn, thomel, tripka, 

trumpa, tsckanke, uhdre, ummul, usma, wahwer, wannag, wasser, weitzen, tuet«, 

wewcr, wihksne, wihtol, zeemajehze. zelmaraugs, zelms. 

ß) māju vārdi (1857.)-. dambe, plohstamuisckel, puttring, skuddre, sillawewer. 

thomel jeb siljehze, wirkne, zerkstesemneekbrasle. 

Y) kruogu vārdi (1857.): 

b) klives mežkunga pag.: 

anncn krug, ohsolen kr., wiegand kr. 

, 

lejas kr., lielais kr., seska kr. 

5. upes: aüce jeb aūcupe, bērze, gaürata, mejlupe jeb 

nava; fgrīvupe, vecupe]; lpolenej. 

'kanāle, pie- 

6. grāvji: gaigalu gravis, manku gr., vellu gr.; [pienupite jeb brunava]. 

7. puri II tīreli: lielais tīrelis; pliķu tīr., rapu tīr., veļu tīr.ļ. |7a. 

lauki: garozenes lauks]; spihnes kalns, zepļa kalns].

8. pļavas: ädminas pļava, büods pļ., dumpju pļ., gaūres, pirksene, 

līekna jeb aūcu pļ., strēķi; sdsmbjs pļ., gsrss pļ-s, glāznieces, 

jaunās pļ-s, līdump]., sāmetes ļļ sāmekte, strīpele |ļ strīpene, veida 

jeb lemešu pļ., vsrnss kaktsj. s8s. šķūņi: krusta šķūnis]. 

9. ganības', būdiņu gsnibss, teļaplūoks; [pampenes]. 

/

418 

1. mājas: 

A. berķenieki: 

Mežmuižas pagasts (savien.) — 

A. berķenes pagasts (liet- un maz-) 

B. mežmuīžas pagasts — 


— 


berķenieki. 

ažmeļi, bīerindēni, cabas, daüzas, gaiļenieki, grunduļi, ģeikas, 

krusiņas, linkuļi, muskuli, muskuliņi, pārupji, sapali, sili. 

B. mežmuīžnieki: 

alksniši, anseļi, apsītes, bajāri, bērzemnieki, bērziņi, brūveraiši, 

budbēfģi, buļļi, būtaīši, ceīmji, cukuri, čučas, dāķi, deģi, dzegu- 

zeni, ērģelnieki, ērmes, gaiļi, grabinski, grebzdes, jaünzemji, jēči, 

jtzkaiši, kaījeni, Klāvi, klīebērģi, kukuri, kuociņi, ķesteri, lasmaņi, 

lauciņi, laugaļi, lauri, lībēni, maikaiši, martiņi, mestaraiši, mi- 

klāvaiši, mīneīkas, niedres, pambakaris, pēpji, piduļi, pīlaīši, pietiņi, 

putni, pūķi, pūotiņi, rutkaiši, sinapes, skari, spiņņi, sutiņi, šķibeni, 

tīsiņi, trenči, tupikas, upmāļi, upši, veļmaraiši, villenes, vislii, 

zebieksti, zerndegas, zifņi, zvirbuļi. 

2. muižas: berķene (liel- un maz-), lauru muiža, vejla m. (berķ.); 

gailu m., katrīnes m., klintu m., kukurm., macitäja m., mežmuīža, 

pluģu m>, vilkašu m., viņķeļm. (mežm.). 

3. baznīcas: mežmuīžas baznīca. 

4. skuolas: berķenes pagasta skūola, mežmuīžas pag. sk. 

5. krūogi: čabu krūogs || krüogus, zifņa kr. (berķ.), krediņu kr., 

lejas kr., sila kr., villas kr. (mežm.). 

6. sudmalas: līelberķenes sudmalas, mežmuīžas sudm. 

7. kalni: Itzkatas kalns, liepu k., paiiču kalni; [augstais k., litekask.]. 

8. gravas: bābe. 

9. upes: kukurupe, reņģe, lērvete, svetes upe, vilces upe. 

/S. strauti: babes strauts + kukurupe + kuokmuižas upe, igates str. 

//. ezeri: berķenes e.z§rs, mežmuīžas ezers jeb 

12. purl: lauru muižas purs (berķ.), čuču p., 

svētes dīķis. 

sutiņu p. (mežm.); ļgrablovska p.ļ; swelenu purws]. 

13. pļavas: lauru muižas pļavas (berķ.), babes pļava, 

lībenu p., miklavaisu p., 

kukura pļ., 

reņģes pļavas, svētes pļavas, uozūolpļ. (mežm.); [lielberķenes pj-, 

šivišku pļ.]. 

14. meži: lauru muižas meži, berķenes m. jeb skuolas birze (berķ.), 

bērzzemnieku m., čuču m., degas, katrinas m., krēdinu m., ķe- 

penes m., skaru m., sutiņu m. (mežm.); [pīļu m., sila skaru m.j. 

m.,

F. ceļi: vidus ceļš; ļāpšu c.ļ. 

/6. tilti: dzĢguzfnu tilts, kukuru t., mazberķenes t., skaru t., trencu t., 

vinķelmuīžas t. 

17. kapi: čabu kapi, gaisu k., pietiņu k., 

sila k. 

/5. äzvärdi: aūziņš, ābelīte, barūoniņš, bērziņš, briedits, buks, bumburs, 

cērpiņš, čeksteris, daūners, ieviņs, karkliņš, krūmiņš, kugrtzns, 

labrencis, lagzäinö, liepiņš, meija, pilags, puniņš, rapa, rūoze, 

rūozits, saūka, šiliņš, spriäis, Strazdiņš, ūošenieks, vanags, vīgants. 


a) lielberķenes pag.: 

cc) pavārdi (1835.): behrse, bukke, iggaun, kapse, karkle, kibur, kruhming, kweesit, 

lappin, legsding, mauring, milister, ohsis, ohsol, ohsoling, sissen, sprohge, straut- 

neck, swager, sakkis, saldat, swirbul, ubfa, waldneek, mannag, zclm, zirul. 

ß) māju vārdi (1811.): bcrzemneek, grebsche, laure, lanremnisz, sillesnkkel, Suckull, 

woite; (1835.): bajahr, galleneek, 

Y) kruogu vārdi (1811.): sudraben krug. 

b) mazberķenes pag.: 

kirke, schiwitzky, schukle ; slaukasargsj. 

a) pavārdi (1835.): ahboling, ballohd, dadsit, dohne, krasting, ohsol, pescbing. 

puike, tschumall. 

ß) māju vārdi (1811.): daudse, geike, klecbcck [kltbēķij, muskuln, paruppe, Puttnu, 

kappeln, stirnen ļ| sirne, tuppik. 

c) mež(a)muiža8 pag.: 

a) pavārdi (1835.): abohl, abullin, alksnis, ausu, balohd, behrsneek, behrtull, 

bihring, budris, dauga, daugawing, egle, chrgle, gatle, gradding, jauja, lablaiks, lin- 

diņ, mellauss, nauding, osoling, pellccf, preede, pubfc, puķķe, recksting, rohzing, ruh 

tin, rungis, sarmuling, sihle, sihwesseneez, skindel, skult, spalwa, sparre, strastz, 

slulge, suhre, sakkis, scmmann, swanne, swirbul, kralle, Wannusch, wehtra, wending, 

wentin, wihtin, wiltzing, wittrup. 

ß) māju vārdi (1811.): aa)katrines muižas majas: a«mat«cb, dalken, 

gaetze, jaunsemm, makaisch, minaiken, osoling, pawriten, Plügge, pucke, rutkaisch, 

sebbesck, skarre, smilge, wilken, zucker. pp) 

Peking, steppen, thetit, lwilkaischiZ. 

/. mājas: 

Naüdttes pagasts (savien.) 

A. naüdttes pagasts — 

naūdtšnieki. 

B. mežuhga pagasts jeb pētervalde 

C. jaünsesavas pagasts 

— 

mežmuižas mājas: grossgallen, 

sesavnieki. 

D. pilskunga pagasts jeb tīļenieki. 

A. naildišnieki: 

— naūdišntekl. 

— pētervaldnieki. 

aūšmāti, blaizas, braņķi, dzilnas, graūzdas, immas ļļ imbas, īevalti, 

jakas, kalna baītes, 

kalna vēveri, laūkaiņi, lemķini, līenes, maūri, 

27* 

419

420 

mesteri, mucenieki, namiķi, paciegas, pastari, punkas, püokaini, 

spirini, tuntuļi, znūotiņi. 

B. petervaldnieki: 

dišlēri, jaunzemi, krumeši, mežansi, mežingas, miekas, püokaini, 

samušas, skapari, skraijas, tlsmēri, zemačas. 

C. sesavnieki: 

auciņi, aūriši, bīriņi, bļūodnieki, bukas, bujjaragi, bungas, dēliņi, 

dikuri, 6?egü?es, ifbes, kaies, kannenieki, klici, kuģi, kūrsieši, 

kūošķini, ķikas, ķubaras, leīnāti, l?kuži, lībieši, iiķi, liplanti, mač- 

mürnieki, maskajki, meļļi, miesti, murisi, nurkas, paciegas, peiitri, 

plampas, prieki, puoķi, raģi, rāmas, rambas, ruženi, skabargas, 

spuriši, stinkas, Straupes, strāļas, susuri, uodiņi, ūoganas, viīlikas, 

zeīkatas. 

D. tīļenieki: 

kraķi, lēpes, miglas, tīļas, tīļfni. 

2. muižas: naudišu muiža jeb naüdite, pētervalde jeb stenģeļa muiža, 

(jaun-) sesava. 

3. skūolas: naüdites sküola, 

sesavas sk. 

4. kruogt: jana krüogus, puokaiņu kr., sesavas muižas kr., sijku kr. 

5. sudmalas: vejarags. 

6. kalni: akas kalns, berzu k., buļļu kalni, buodsk., 

dūču kalni, 

grābēnu kalni, imminu kalni, küosäju k., raudas k., pilskalns, 

pūoču k., rāmas k., rüozu k., salas k., sparņa k., sprancūžu k., 

tītaru kalni, tuntuļa k., uodžu k., veču k., vejla kalnelis, viļu k.; 

[akmeņkalns, āpšu k., ceplīša k., gaiļu k., ģēveles k., jāņa k., 

kartupeļu k., kazu k., lapsu k., lēpu k., malkas k., ozolk., pur- 

veļa k., spicais k., tiesas k., zilais k.ļ. [6a. pakalnes: 

pakalne]. 

7. lejas: dziļās lejas, [cūku grava, desu gr., 

mēra vārti]. 

kacliks 

8. upes: gārdene, lemķina jeb pakaisu upite, maürupite + miglupite, 

sesava, [auce]. 

9. strauti: mellais strauts, zalšu str.; |miestu upīte, rāvu str.]. 

10. ezeri: acis, spārnis, zaļa purva ezeriņš; smellezeris, priedite, 

sesavaj. 

//. dlķl: dziļĢzejs, jaku dīķis, kārpu d., krupītis, malkas ezers, 

dišu d., saüsezers, vella d.; [kalvu cl., lamiķis, vārnas d.]. [H 3, 

mārki: trakais mārks]. 

naü

12. purvi: avüotu purvs, dzērveņu purviņš, krieviyu p., lāča p., linu p., 

liepiņu p., markas p., misiņa p., Ūsiņš, vepru p., vilku p., zaļais p., 

zviedru p.; [aklais p., anšeļa p., ežas p., grislu p., sünraga p., 

velna p.]. [12 a. dūksnāji: tīreļa purva acis]. 

13. tīreļi: tīrelis jeb lanka. 

14. pļavas: bišu pļava, bunduļa lāma, ingas licis, kumeļu lāma, 

lejas pļ., lēcene, lecu pļ., liela pļ., muldavene, nüovadene, pils- 

kunga pļ., pļukcis, sāmekte, sīlene, ttzvaine, tfvu pļ., trumulene, 

tuntulene; [bērzu pļ., ciemata, endzelene, ezerpļ., ežerelis, ērzeļa 

lāma, garā pļ., ģietene, jukumene, kadiķu pļ., 

kārklu lama, lāmiņa, 

līpiķis, mazpurvīte, naudas pļ., ozolpļ., pankšķene, puļķene, ram- 

bene, siļķene, smēdes pļ., smilģene, stampene, zaķene]. 

15. atmatas: zūostecis. ļl5a. ganības: jaunais strauts]. 

16. lauki: grüotes lauks, lauka zeme; [biržele, ciemati, ozollauks, 

ozolnieks, sķuna 1.]. 

17. meži: baznīcas kalni, čigānu mežs, čukalas, džindžekli, kandravas, 

liķu birze, ļekas, mazais meželis, plaūksnājs; [baudas, degumi, 

üsiys]. [17a. ataugas: benkas, vecais strauts]. [17b. ceļi: 

alkšņu ceļš, laca purva c. jeb beņķīša c.]. 

18. tekas: avūotu t§ka, kuosaju t. 

/9. tilti: zemes tilts, [miestu t., pabeļu t., veclzeļu t.]. [!9a. līči: 

desu licis, dikura līči, iedēsta 1., kārklu I., lemķinu 1., lēpes I., 

mieku 1., ozolu 1., vīru I.]. [19d. zvejas vietas: meitu dzelme, 

zirgu dzelme]. [19c. atvari: velna dzelme]. 

20. kapi: kalnaveveru kapi, maskaļķu k., naūdites k., plampu k., se- 

savas baznicas k. 

21. kapu kalniņi: zaimu kapi. [21a. akmeņi: skroderu akmens]. 

22. pavārdi: alksnis, ābēlitis, bērziņš, kupča, matūzels, riekstiņš, 

spriņģis, straūtmanis, ūozūoliņš, üozüols. 

23. palamas: mustris, secenkājis. 


s) n a u d 1 e s pag.: 

422 

ß) māju vārdi (1811.): blodneek, brancke, bulleragge, meeste, mescke, naudin, 

sessan jeb maure, sillethiele, siloke, stineke. 

c) j s u n s e s a v s s pag.: 

9. strauti: rīgava. 

10. ezeri: aūces ezers. 

//. purvi: melnais purvs. 

12. pļavas: liekna, rīgava. 

13. meži: sasme]. 

14. lauki: sgrehmu lauks]. 

/5. dziļumi: baūzis; I.l5a. tilti: grehmu tilts]. 

/6. zvejas vietas: apa]a bedre, karklelis, liela bedre, melnais alksnis. 

17. kapu kalni: apšu bazniciņa jeb 

smuku kalniņš. 

/S. uzvārdi: bērziņš, cīrulis, dzērve, kalniņš, kauliņš, legsdiņš, muntejs, 

namiņš, pļavinīeks, priede, sietiņš, šiliņš, vitüols. 


a) (kruoņa) auces pag.: • • • «•'-"• 

424 

6. kalni: āpšu kalns, glāžu kalniņš, jaünkunga kalns; [kazākk., trakais 

k., zvirgzdu k.]. 

7. upes: cena, misa(s upe). 

S. strauti: medaine, mellais strauts; [birzupīte jeb birziņa]. 

9. grāvi: cenu grāvis. 19a. purvi: lācis], ļzalajs]. 

/S. tīreļi: püopäju tīrelis, vilku t., zalajs; [ratenieku tir.]. 

//. pļavas: abrene, ašķu purs, daļķu pļava, baüru pļ., dtzrzkrüoga pļ., 

dlukas puri, briežu pļ., c§nas, cinājs, degas, dibenes pļ., dīču pļ., 

egļu pļ., gara pļ.,grišlu pļ., j§ku cena, kalejpļava, kazakkalni, kārklu pļ., 

kramiņu plasia, krēslu pļ., krievu aste, liela pļ., līepsalu pļ., līelsvilumi, 

māfču pļ., mazsvilumiņš, mella pļ., pakalna pļ., püopaju pļ., rä- 

jumins, silgraūža pļ., skrüodera pļ., vanaga tīrelis, vejla kalni, ve- 

verienes rajums, vitūolpļ., zelta rājums, zirgu ļipa. [11a. lauki: 

cepļkalns, taisnā taka]. 

12. meži: čūsku tīrelis, danču mežs, dvēseļu m., gaidele, jūmiņu kalns, 

krüklajs, maüra m., namiķa m., piļu bedres, püopäju m., ratenieku 

tīrelis, silina m., sveņķa m., svilumi, vilku tīrelis; [mīla]. 

13. ceļi: danču dambis, püopäju dambis, rubeņu ceļš, šiliņa dambis, 

vecais c. 

14. tilti: b?rzu krüoga tilts, macitaja muižas t. 

15. kapi: bfrzu krūoga kapi, kalna krūoga jeb ercoga k.; [skrabu k.ļ. 

/6. stigas: gara stiga. 

17. pavārdi: bumbieris, dižmanis, dumpis, kļava, lazdiņš, līepa, 

jeb vilku phrajs, straütmanis, sveņķis, üdris, vāpe, viļķis, ziemelis, 

žibeika. 


pēternieku pag.: 

lukāši, mazbūti, miežeļi, pūoķi, rabatas, raüb§ni, rempji, seņuraūgi. 

skulmeni, spuri, stagari, stanuvtzni, stedelnieki, straūtumiegi, veiceļi, 

vilki (ķidraūcka-), vilniki, zileni, zvifbuļi. 

B. vecplatūonteki: 

baltrumi, belmaņi (balcer-), bemberi, buķi, dimzas, duburi, dzērves, 

indužtzni, īernasti, jeņķeļi 

gala- arī launagi jeb butāni jeb pirksti, 

vidus-, bember-), ķūoči, maikünas, mežkaleji, pl epji, sprīži, streņģes 

(balcer-), trušji, velmēri, vilelkas. 

2. muižas: jaünplatüone(s muiža), režu m., vecplatüone(s m.). 

3. skuolas: jaünplatüones sküola, vecplatüones sk. 

4. krūogi: vēžu krūogs (j. pl.); bedres kr., platüones kr. (v. pl.); [piķakr.ļ. 

5. sudmalas: jenķeļu bucenes, malkünu sudmalas (v. pl.). 

6. cepļl e 

; vĢcplatūones stīeģeļceplis. 

7. kalni: apšu kalniņš, ērmiķu kalns, KSrtavu k. (v. pl.); ldsintera kal- 

niņsch, lettu k-ņsch (j. pl.); misiņa k-ņsch (v. pl.)j. [7a. uzkalni: 

dadscha dambis (j. pl.)]; [peku kalniņš (v. pl.)]. 

8. upes: platüones upe (j. pl., v. pl.). 

S. strauti: mellais strauts (v. pl.); jdrudscha grahwis, kreewu grahwis, 

sweedru ftr. (j. pl.)]; [reža str. (j. pl., v. pl.)]. 

10. bedres: ērmiķu grants bedres(v. pl.). jlOa. purvi: kuntschas purws 

(j. pl.)]; [vanču p.j. 

//. pļavas: mejlā strauta pļavas (v. pl.); [desu pj. (v. pl.), zuburpekles 

pļ.]; jkakta pl, kehwes pļ. (j. pl.)j. slla. lauki: atmata, kroga 1., 

meža I. (v. pl.)]; jschķepara l. (v. pl.)]. 

12. meži: dzērvju priedes, ermiķu priedes, platüones mala lv. pl.]; 

lahdamplazis, drudscha atwases (j. pl.)j. 

/5. atmatas: līekna, pūočas (v. pl.). ll3a. ganības: 

(v. pl.)]; jeglajs (j. pl.). kalmiņi (v. pl.)]. 

14. ceļi: mīlestības gaņģis (v. pl.); piķa dambis (v. un j. pl.). 

dadžu lāma 

/5. tilti: j. platüones tilts, staņuvtznu t. (j. pl.); dimzu t., dubura t., 

dzērvju t., īernastu t., platüones t., sprižu t. (v. pl.). 

/6. kapi: strupdeguņu kapi (j. pl.); [krustakalna k.]. 

17. stigas: muntena stiga, platüones st. (v. pl.). jl7a. dziļumi: ab 

riņa, skrodera dsiļums, slaktera ds. (j. pl.)]; [klumberga atvarsj. 

18. uzvārdi: ābelltis, bālams, bērziņš, bullītis, bumbēre, eliass, gāža, 

klieders, līepiņš, meldriņš, mētriņa, mitulis, saülittzns, skadiņš, 

stuburs, üozüols, vecmanis, vētra (j. pl.); gaišais, krūmiņš, kur?mis, 

linis, paūča, prauliņs, rüdelis, sveņķis, üdris, üozüols, ūozūoliņš, 

vācietis, vēzis, zviedris (v. pl.). 

425

426 

19. palamas: silenieki-čūsku dūrēji (— vecplatuonīeki). 


a) jaunplatuones pag.: 

8. upes: platüone, sidrabene. 18a. strauti: melnais dīķis, robežas str.ļ; 

ļkorteļa strauts, resischu str., stirnu str., strauts, sweedru str.j. 

9. K'/'aV/.' straütu grāvis jeb slūžu gr.; ļluhka grahwis, rezisj. 

/0. ezeri: platüones tzzers. [10a. dīķi: welna dihķisj. [10b. purvi: 

ķihķeres purws, puhtschu p.ļ. 

11. pļavas: platüones pļavas, sidrabes pļavas, ļlla. lauki: zemdegaļ. 

12. meži: bābeles kakts, cejmu mežs, klibatas, platüones pārka, pūču 

pur a 

vs, 

sila m., skrabja m., stepenes, ūogļu kalns, vella dīķis; 

[purvelis], ļķihķeres purws>. [12a. krūmi: karoga Krumij. 

13. ceļi: čiekuru ceļš, platais c., strēķa gala c.; [rezis]. 

14. tilti: mazplatūones tilts, platüones t., raibais t., rūobežnieku t., sila 

krūogus t.; [baltais t., sarkanais t., strauta t., sudmalu t.]. 

/5. kapi: platüones kapi, rūobežnieku k. 115a. duburi: kalka, pus- 

kalkaj. ļl5b. šķūņi: sarkanais šķūnis, stārka šķ.j. [15c. kuoki: 

trepju ozols]. 

16. uzvārdi: apsite, ādminis, barāns, dickals, didžus, mazüris, niedre, 

pāliņš, pīetiņš, ramiņš, rüozens, straütmalis, trencis, tukulis, znüots. 


lielplatuones pag.: 

a) pavārdi (1835.): adam, ausseht, ballohd, been, beeting, behrsing, benschc, 

buddre, bunke, drawucek, duhm, eeleks, gintop, gohbc, gohd, grauding, greejc, grimba, 

ilsing, kalniug, kuippe, krasting, kreewiug, krohn, kruhming, kruhsit, kuppel, lahz, led 

ding, leepa, legsding, leijcneek, leite, ludding, major, marcl, uerretneek, ohsol, pibbul, 

Pihlahdse, Pikke, piuke, pipperiug, prauk, puhke, pukste, rags, raudsing, rem, reuze, 

rohse, rubben, rnbple, rumbeneek, sappel, silliug, smedden, strassding, strauting, 

swille, sarring, sellit, Sutten, sweedre, swehr, swirbull, taure, uhdrc, uppeueek, 

wabwer, wakket, Mailands, welle, willa, nnnding, jablc, zebbul, zipper, zirnl. 

3) māju vārdi (1811.): bitte, bullis, buscbeneck, disckkul, drucke, johskil, russul, 

ville, sture, iverpe, ļpļugama (tg. raudziņi); iv i d u s muiscbas mabja« tnopohsti 

las): anskaiscbi, bundulneeki, meesti, migļi, saldee, skrebji |ļ skrebli, tihsa mefeba-- 

sargij. 

1- mājas: 

A. galenieki: 

Llelsesavas pagasts (savien.) — 

A. galamuīžas pagasts 

B. jūostenes pagasts 

C. llelsesavas pagasts — 

sesavniekl. 

— galenieki. 

— jüostenieki. 

sesavnieki. 

a) lielais gals: ābeles, brieži, buļļi, dankari, grigaļi, kalniņi, 

mucenieki, skabārgas, stakles, stilbji, trēbišķi, vāveres; b) mazais 

gals: blūdži, eglaini, vāverišķi, žubes. 

427

428 

B. jūostenieki: 

bumbieres, kažuoki, ķirkas, raņķi, šlukas, trešelnieki. 

C. sesavnieki: 

andreīkas, bajāri, bites, ceīnas, buķi, čābūti, drīežas, dūres, eīģini, 

eži, gaujas, gavēni, jankünas, jaunas kuņas, judeīkas, jurctas, kal- 

niņi, kauji, Klāvi, klīeni, klīesti, knisi, kraūkstes, krūmiņi, ķauķi, 

ķifkuči, ķirveji, lakājas, lauži, mūrnieki, nārūni, pilnzäbaki, praü- 

lišķi, puiķi, pujas, pupcepuri, puszābaki, pusgalvji, pūciņi, rukšas, 

seilüni, sluokas, spridzāles, stašuļi, švifkaļi, suttzni, trunnas, vankas", 

vĢncki, zirmanti, žibārti. 

2. muižas: gala muiža; jūostene; lielsesava, mazsesava, mācītajā m. 

(s.); ssessawas mescha kunga m., widus m.l- j2a. pusmuižas: 

klihwes muischaj. 

3. baznīcas: sesavas baznīca. 

4. skuolas: sesavas skūola. 

5. kruogl: bludžu krūogs, küoka kr., lapsu kr. (g.); lakāju kr.,mālukr., 

meīlīšu kr., puīķu kr., vankas kr. (s.); srobeschenkrug (g.); lejenkrug 

jeb weiklenkrug (s.)]. 

6. sudmalas: blūdžu sudmalas (g.); kauju s., trešelnieku s. (j.); buķu 

vēja s., ķauķu s., svirkaju s. (s.). 

7. upes: sesavas upe, ūoglaīnes upe (s.); saudrau, masa upe (s.)]. 

S. strauti: mellais strauts (s.); sleepars, upele (s.)]. 

9. lāmas: dumpis (s.). 

/S. meži: gala muižas mežs; drīežu m., puīķu m. (s); saugstenes, dega, 

jaunais meschs, kroģischķes, lageene (jauna un wezä), lehģera behrsi, 

ļuhga, pihladsajs, 

wilku masts (s.)]. 

//. tilti: putniņu tilts (g.); lakāju t., malu krüoga t., meīlīšu kr. t. (s.). 

12. kapi: ābeju kapi, lapsu k. (g.); ežu k., sesavas k. (s.). 

13. uzvārdi: auziņš, balüodis, biģis, bišmanis, blaka, bluķa, bumbēre, 

ce;purs, cinis, cīrulis, draüdziys, drleža, egle, gavēnis, gaža, grīslis, 

ieva, kārklis, kleberis, ķīselis, lavenieks, luters, paūluks, piģitis, 

pinceris, pileris, platais, priede, pušgalvis, püolis, reneslācis, 

rumba, 

skujenieks, spaīvens, šjuka, strazdovskis, uskaüris, ūozūoliņš, vanags, 

zars, zīlišķis, zutis, ženelis, žvīgulis. 


a)galamuižas pag.: 

a) pavārdi (1835.): alkschne, bahrsde, barrin, bullits, bruwer, draudsmg, dublīt, 

egle, elliņ, esarin, ganne, glasneek, grifliš, kanewall, karkling, karlakse, kaspars, kasak,

kaulē, kelsis, krauple, lapping, lasdiņ, launag, linnit, major, preede, rehksting, rohke, 

äeftif, sihpol, sillau, stasche, stilbe, schlischke, Schwelm, schigle, wannag, wiegla, zcl 

lau, zellin. 

ß) tnāju vārdi (1811.): gallineeck, gručbe lgrusdschi ļ grnschdschij, recke »eki 

(senāk tolischki)j, wehge lwehjij; spreedes, rankij. 

b)juostenes pag.: 

430 

e)vidus muižas pag.: 

a) pavārdi (1835.): abel, dahrge, dsirncs, iudulau, kalniug, kasak, krime, kuhme, 

lasde, leelgalwe, leite, maggafils, melrage, ohsols, pihlen, puidawes. pukkit, resnais, 

vul)tev, Sander, segling, sfugge, stumber, sustru, sebutte, tuppel, zable, zeine. 

ß) māju vārdi (1811. un 1816.): andreyk, kirmel, lukars, meylusch, sloken, sted- 

delneek, sabak, trunnen, wanke, weikel; (1826.): kirmel (bleesche, kleest, stuzzis), mci 

lusä (bajar, puhze, reine, schube), steddelneek (kapost, stenze). 

Sipeles pagasts (savien.) 

— sipelnteki. 

/. mājas: a) lustenieki: bauģeri, bifznīeki, budi, buķeles, degaiyi. 

grleni, kules, ķebes, laukaiņi, mejlpauši, ruciņi, rüodzes, sudmaji, 

tīkliņi, tīmaņi, veīži; b) sīpelnieki: dziedri, griezes, jukši, kā- 

dziyas, klaipiyi, likkāji, līekneji, meijas, pefiteres, puči, puļķi, puoķi, 

rausi, rfpali, rudiņi, rüksas, sniķeri, strazdi, suķi, üsi, ūoderes, vģc- 

vagares, 

vēžnieki, vinteri; c) sprigauļnieki: ämisi, branči, 

dimzas, kufidziņi, kuošķini, kvēpji, ķempji, ķenki, lībieši, pečuri, 

pürvaiyi, pūces, sprigauli, stari. 

2. muižas: lustes muiža, sīpeles m., sprigaulm. 

3. skuolas: lustes skūola, sprigauļu sk. 

4. krūogl: baltais krüogus, 

raibais kr. 

5. sudmālas: raiba krūogus sudmālas. 

6. kalni: griežu kalns, zilais k.; [lapsu k.j. 16a. gsavas: 

raušu grava]. 

7. upes: gaüratina, sellite; ļpienavaj. 17a. strauti: ruhkschu strautsj. 

8. ezeri: griežu ezers, [gaurata ez.]. [8a. dīķi: lāmiņa]. 

9. meži: budu birze, dimzu b., dziedru b. 19a. pļavas: līdumi]. 

[9b. lauki: degaļ. 

10. kapi: branču kapi. 

//. pavārdi: caüne, celmiņš, difnza, grīens, kugrens, kundziys, lilsüs. 

maliya, mitulis, peīze, pulciņš, sprigaūlis, straüzelis, strazdiys, vaz- 

diķis, zariņš. 


a) lustes pag.: 

a) pavārdi (1857 alksne, apping, behrsing, bendsor, birseneek, bruhwel, ehrglc, 

gcinart, grcen, jaunputz, kalning, fcbbe, krasting, krimmel, leepa, lemkin, lielau, mel 

ber, mesching, mischet, ohsol, ohsoling, puckit, putze, rammiug, rccksting, 

rohslauks, rohsmesch, saule, silling, stuhrit, tschatsche, walleneck, wasdik, wilks, 

wilziug. 

ß) māju vārdi (1857.).' juksche, liekaiu, putze, sucke, wiuter. 

b) sīpeles pag.: 

a) pavārdi (1835.): alkschuin, auters, anton, aupuld, baar, bakke, 

kin, berting, bohscht, budde, dahmucck, danske, bimse, bseebre, cewina, 

ballohd, bchn- 

galling, ain

tcr, glasneek, jaunsnikker, jehning, jukse, klaesus, kohschkin, krese, krūmiņ, kunsien, 

kwepc, laukain, leeknei, leepin, liebeet, liekais, lohba, maggon, masjukschc, maskalnin, 

mije, mihlako, mnhrncck, ohse, ohsol, ohsolin, peeppeneek, peppen, poydneek, prawing, 

preķķe, puķķe, puķķedahrs, ramming, rohsiht, runze, silling, spriganl, spring, saļļais, 

Hering, swelbste, swiegul, tulpe, turk, udse, wasdik, wehjakrohgaS, Wessel, wesche- 

»eck, wezsnikker, widding, mieganb, wiendeds, wihtol. 

ß) māju vārdi (1811.) : arniet, bubbc, deggan, bimfe, glasencek, koschkin, kun 

dsing, liebet, petschur, purwain, rohdse, spriegaul, walnc, welle. 

c)sprigauļu pag.: 

a) pavārdi (1835.) : ahbol, alksnis, balloden, behrsin, bortin, egle, egliht, gracsc, 

grahwel, ginter, jaunwihrs, kalning, karklin, krastin, kruhmin, kunftwihrs, leepa, 

Icgsde, linke, maggon, malling, maurin, meiriS, nninken, ohsols, pentcr, ptefe, Pinter, 

preede, puffibt, russke, salmiņ, seglin, silling, smilge, springts, strauja, sturiht, 

-ivainis, sihrin, snohtin, subens, wasdik, widding. 

ß) māju vārdi (1815.): ansken, grawer, klaiping, malling, mcllpausch, pentbcr, 

pinthcr, poike, Pulke, rauske, rehpel, ruhksche, spruektel, thieswering. 

1. mājas: 

A. svētnieki: 

Svētes pagasts (savieti.) — 

A. svētes pagasts — 

svētnieki. 

B. viškaļū (viskalu) pagasts 

svētnīeki. 

— viškaļnieki. 

balūoži, bēfzemnīeki, bičuļi, daiļi, difbas, ērmiķi, galiņi, griezes, 

ģinguļi jeb ģinduļi jeb penküoki, jaūnzemji, kazas, kuģenieki, līķi, 

liepas, lüonas, munteni, nadziņi, pinkuļi, pliķi, priekūnas, pūrviņi, 

ruči, ruļļi, šiliņi, slapatas, straūtnieki, trani, tumes, tutiķi, ūzas, vaīki, 

vētras, vilpleķi, vipas, zeltiņi, žebri. 

B. viškaļnieki jeb lej nieki: 

bemberi, būriņi, cepļi, dreīmaņi, grezas, klurhpji, lauksārgi, kuras, 

penteles, puķes, pūogas, silagaili, siīdedži, siljunkuri, skadeikas, 

slapas, smiltnieki, teļaragi, tiītagali, tusķi, ūozūoliņi, vilkadüdas, 

zaīpēteri, zaudēji. 

2. muižas: būolu muiža, jāņa m., miezite jeb rātes m., svetes m. 

(liel-, maz-) (svēt.); viškaļu m. 

3. skuolas: svētes skūola. 

4. krūogl: meiju krūogs, radziņu kr. (svēt.); grivu kr., līkaūpu kr., 

plüosta kr., rüomas kr. (visk.). 

6. sudmālas: būolu sudmalas, jaūnzemju sudm. (svēt.); grivu krūoga 

sudm. (visk.). 

6. cepļi: bemberu ceplis, grivu krūoga c., tušķu c., ūozuoliņa c. (višk.) 

431

432 

7. kalni: cepļu kalniņš, dāfvas kalns, garie kalni, kumeļa k., puoču 

kalniņš, ruļļi, sprūogu kalniņš; ļdasļikas kalņiņš, egles k-ņs, ģibotu 

muižas k., jaņa muižas pilskalns]. [7 a. uzkalni: āpšu kalniņš], 

s7b. lejas: zemdega]. [7c. bedres: glaudiņu bedre, velna b.]. 

S. upes: bybrupe. süode, svēte, tērvete; [platone]. 

9. strauti: cinātu strauts, kazas str., 

burs, ērmiķu str., galiņu str., muntēnu str.]. 

/S. grāvji: mežu pļaviņu grāvis, sprūogu grāvis. 

meHie strauti, vilpleķu str.; [du- 

/ /. duburl jeb dziļumi: baluožu duburs, leišu dziļums, mucas dziļums 

(svētē). [11a. ĢZĢri: velna ezers ļļ vellezers]. 

12. dīķi: pīļu 

dīķi, [zūbuldīķis]. 

13. markas: kazu linmfrka, 

žīdu bedres. 

/4. pur(v)l: bičuļu purvs, eīlite, uosājs; [bolmuižas tīreļi, slīšu purvs, 

velna p., zemdega]. [14a. lauki: atmatu lauki]. [14b. ganības: 

atmatu ganības, gaņģu lauku gan.]. 

15. tīreļi: baluožu tīrelis, bičuļu t., slapatu t. 

16. pļavas: gaüru pļavas jeb gaüras, griezes pļava, meža pļaviņas; 

[bičuļu pļ., desu pļ., meža kakts, lankas pļ.|. 

17. meži: brantulājs, būolu btzrzi, kūku cejia, kartupeļu priedes, kazas 

mežs, puoču priedes, sprūogu berzi, šļuguru bifze, vellkalniņš; ļvi- 

čuļu m., ellītes m., ermiķu priedes jeb ērmiķu sils, kalviņu kalns, 

klimpu ataugas, pirtiņa (birze), sēju birze, strunguļu sils]. 

18. izcirtumi: jškabsūona cirtums, 

žīdu c. 

19. ceļi: bičuļu gaņģis, kūru dambitis, leišu celiņš, šmlziņu dambitis. 

vidus ceļš, vilpleķu dambītis; [plata stiga]. 

20. tilti: brantu tilts, būriņu t., būolu t., grivu t., kāņieku jeb kāņeiku t.. 

kuru t., lūoņu t., plüosta (krüoga) t., sprüogu tiltiņš, vērša raga t.. 

vilpleķu t.; ļdailu t., dimzu t., duburu t., rožnieku t.ļ. 

21. kapi: baluožu kapi, lūoņu k., nüoraüku k., priekūnu k. jeb galinu 

k., sküolas k., ūozūoliņu k., zaudēju k. 

22. stigas: bičuļu stiga, garā st., klurhpju st., mārzemnieku st., putriņu 

st., tumes st. [22a. kuoki: velna liepa]. 

23. kanālis: jekaba kanālis. [23a. zvejas 

24. pavārdi: aūriņš, avenieks, balüons, bluziks, bufigšs, 

vietas: āža mugura.]. 

dambis, gailis. 

jūbals, krüza, ķēķis, lazdiņš, līnis, mauriņš, meiliņš, mejlupis, plucis. 

ramuns, 

strautmanis, trans, vidiņš, vitūols.


a)miezītes jeb rātes muiža s psg. 

434 

plauķi, pujeksli, pufyi, reīpūodi, rubeni, ruči, rungas, 

salnikas, sālputras, slieķi, stuburi, stūrzemnieki, šķilvi, šuomas, 

vārkvīeši ļ| vārkavieši, veīkļi, višķeri, zūmaņi, žeki. 

2. muižas: bisju muiža, ciemaīdu m., 

franksesava jeb prankas m., 

Īslīce jeb īsliču m., jaünsvirlaükas m., kulpu m., laimes m., lauku m., 

pēterkalni, Staļģene, zalgale jeb salgale. 

3. baznīcas: zalgales baznīca. 

4. skuolas: grīvu sküola, franka sk., jaünsvirlaükas sk. 

5. krāogi: diņķu krüogs, jāčūnu kr., lejas kr., paüvu kr., raibais kr., 

smilgu kr., Staļģenes kr., starpas kr., šķiīvu kr., ūošu kr., veja kr., 

veīžu kr. 

6. sudmalas: bandenu sudm., ķeviešu sudm., slieķu sudm., stalge- 

nes sudm., üosu krüoga sudm. 

7. cepļi: cīemaldu ķieģeļu ceplis, Staļģenes ķ. c., vaīmju k. c. [7a. 

uzkalni: baznīcas uzkalns]. 

8. lejas: kauliņu pļurka. [8a. gfavas: krausurbu grava, ruču gr.]. 

9. upes: īslice, līelupe, liepars, sesava, skufba, švitene ļļ svitene, upele 

jeb jüostene, üoglaine. [9a. strauti: skoftenis (fr. s.)]. [9b. 

pļavas: islīces, skurba]. 

10. meži: laüku muižas mežs jeb cīrulbifze, pranksesavas m., Staļģe- 

nes m., Staļģenes pärka. [lOa. purvi: velna pūriņš], [plaša (ir. s.)]. 

//. tilti: biļļu muižas tilts, grīvu t., 

īslices t., 

liepas t., plaūķu t., raiba krüoga t., Staļģenes t., 

[lla. ceļi: kapu ceļš]. 

/9. kapi: apšūtu kapi jeb bērģu k., eliņu k., jāčūnu k., 

kāvužu t., kulpu t., 

migaļu k.; [ciemaldes senkapi, elinkalns, vedgu senkapi 

13. sēkļi: pūcēnu sēklis, zalgales s. (līelupe). 

svirlaukas t. 

kāvužu k., 

14. Uzvārdi: jātnieks, krastiņš, lejnieks, meija, resnais, smilgairiis, 

vīgants, zirnis. 


a)franksesavas pag.: 

a) pavārdi (1858.): abelting, abrukas, adum,agehr, ahsihk, austrup, baron, birkert, 

bitten, brendel, bumber, dahrsneek, dohbel, cjan, garkahje, gubragalm, kalninq, katscba 

kanschul, kohkakalley, kramming, kränkle, kunqs, knrpncek, kntsckcr, labtscke, lasdina, 

leibe, libbart, lohde, majes. marring, meschasargs, migall, mnhrncek, muzzeneek, ob!o 

linq, pankel, Panne, Planke, plikaalwa, pruhsche, pukzeppnr, pnlke, pumping, 

ralilickc. 

robnc, rudap, rnmben, rutke, saldais, sallsnm, seske, spinkste, surme, sutra, sckirmel, 

sakke, sweynek, kalte, wezgalscm, wezscbcbk. widsemnick, windeds, zierul.

ß) māju vārdi (1811.): bajahr, kauschel, leijespawuleu, rempe, rubben, scheke; 

— 

skapaleeri, lodes, meschsirgi, paņi, pu«t vēlāk jaunsemji, roņi, siļi, saķi, tschibuļij. 

Y) muižu vārdi: sangalwalde jeb langerwalde (senāk recsckn muischa), jauna- 

muischa jeb laimes m.j; 

Y) kruogu vārdi: [gala krogs, grihwu kr., krastiņa kr., rnbcnu kr., schehdiņa kr., 

tschibuku kr.j. 

b)kulpumuižas pag. 

x) pavārdi (1858.): behsbarsd, bitzing, jatsckul, jannkaln, kalning, kcrr, koschking, 

kruhming, mauring, ohsoling, pekknl, plohsting, pohding, purmal, purring, radsing, 

roscn, smilgain, strautneek, siehle, swirgst, tilting, uhdre, utehn, Wewer, wieksne. 

nigat, 

3) māju vārdi (1811.): banden li bänden, gaydel, intenne, trbe, kukkain, medem, 

subrüder, wischker; (1858.): grause, melbarsd, reipod. 

c)salgales pag.: 

a) pavārdi (1850.): ahbel, alksne, bajahr, bihring, brinkis, bumbebr, bumbul, 

daugaweet, dischupp, grauding, grikke, jatschul, kalning, kruhming, lakstigall, osolkaln, 

pahn, ptlfa, pohlit, prahting, pnntus, purdsin, pnsin, sänke, strautin, sehts jeb «ccb«, 

selle, suster, szaime, tihter, wait, Wiegan. 

3) māju vārdi (1811.): andrick, dange Ii beuge«, jankunc, jnrden, kirbel, klitzc, 

miwick, poseivan, spalwe, springul, warkowitz, wattne, lvelle, weslip; (1850.): danger n 

denger, jurgenbehrge, kadder, kalley, klabbat, klintze, lamparduhde, paswan, perna- 

weetdaugaweet, pikkenbehrge, Pilze, spriggul. warkuwet, wellekawcy. 

d) Staļģenes pag.: 

a) pavārdi (1835.) : ballod, bersmg, bohsc, bruwcr, grudgul, ibeneek, janzing, 

jurgen, kalning, kenke, laggart, mciy, ohsoling, parupp, pukke, purmal, sirmgalw, see- 

mel, selmen. 

3) māju vārdi (1811.): dsirneeck, grunoul, jaunscmm, lautzing, skilwe, soege, 

student, uskur. 

e)jaunsvirlaukas pag.: 

436 

/. mājas: 

— Vecsvirlaukas pagasts (savien.) svlrlauniekl. 

A. dandäles pag. 

— dandālnieki 

B. v. svīflaūkas pag. 

jeb pUskunga ļaudis. 

— sviflaunieki. 

A. dandälnieki jeb pilskunga Ļaudis: 

a) piģenieki: juoži, upespiģi; b) aūči, ādminas, 

blukas, branti, dīčas, kuņas, lindraki, meža mālderi, juoži, meža 

māja, muī(z)zemnīeki, putni, pūces, pücisi, pūodu māja, rapas, 

rūotkāļi, slimpi, svihķi, tigatas, vftras. 

B. svīflaunteki: 

a) upenieki: a) cūkaušnieki: badiņi, bundeles, intas, kaūļi, 

lāči, redi; ß) vančenieki: bürkäni, büozes, tuomeļi, vaüc!; 

b) aži, bitenieki, dabisi, cāļi, drēģeri, gābari, ģelbi, kalna lediņi 

(agr. 

berklediyi), kaparstrēķi, kugras, pakuļi, plākšņi, (galzemi, 

uzkūri, viduči), priedes, sibras, smiltnieki, straūtnieki, stuburi, 

sviņņi, vadži, vangaļi, vārnas. 

9. muižas: dandāle, Vecsvirlauka, siera muiža, zupurdentes m. 

3. skuolas: Vecsvirlaukas sküola. 

4. krüogl: dandäles krüogs, pürku kr., rudzu kr., smilšu kr. 

5. cepļi: ābermaņa ķieģeļu ceplis, gricmaņa k. c., ģelbu k.c., kuņas ķ.c., 

paškeviča ķ. c., pūciša ķ. c., sīerumuižas ķ. c., skreījas jeb tüo- 

menu ķ. c. 

6. kalni: btzrklediyu kalns, jeb lediņu k., gābaru k., pūoļu k., smilšu- 

(krūoga) k., pūoļu k., vadžu k., vangaļu k.; [cepļa k., 

sila k.). 

7. lejas: ciemāte, pīļu dīķis, rājums, rumbene, tuīlūzis. 

8. krasti: pakraste, stāvais krasts. 

9. upes: kule, llelupe, platūone, sesava, švitene, vifcava. 

cūkaušu k., 

/S. strauti: būcis, m?Ilais straūts, plaksnu str. jeb plāksnis, vadžu str. 

[10a. 

ezeri: drudžezeriņš]. 

//. bedres: vangaļu bedres. 

12. puri: dēcenes vilku purs, žīdu p.; ļdirselu p., 

rūnu p.ļ. 

13. pļavas: aplūoks, dtzlu lama; [kaulenes pļurka, Staļģenes kumele, 

tulluzisj. [13a. lauki: biķera kalniņš, dārza lauks, diķa l., garaisl., 

griķa kalniņš, kakta I., krūmenes spice, ķīru dārzs, meža kakts, 

rumbene].

14. ganības: piģenieku ganības. 

15. meži: apšu priedes jeb apšu kalns, b?rzu šlāga, buļļu kalns, cūku 

kalniņš, četrdesmit pūravietas, dēcene, ķiustene [ķlvestenej, rājums 

sivtznu masts, tullūzis, mājas; iMkslajs, vilku tilts]. 

/6. ceļi: kalnu ceļš, Kalvu celiņš, platais c., pūoļu kalna c., 

šķūņu celiņš, veīžu c., zagļu celiņš; [abriņas grāvis, 

liepas ceļa vieta, melna strauta c.]. 

riekstu c. 

ciematas c. 

17. tilti: bluķu tilts, kalna krūoga t., pakulu t., piģenieku t., putnu t. 

rudzu krüoga t., smilšu krüoga t.; [kules t.ļ. 

18. kapi: kalna krūoga kapi, slimpu k., vanču k., vimbu krūoga k. 

19. sēkļi: aūču sēklis, burkānu s., 

dandales s. 

20. dziļumi: ģejums, triju kungu dziļums (sesavā), kauļu dz. (svitenē) 

21. zālaina vieta upe: bücis, putnu duburs. 

22. salas: pūcenu sala, pūcišu s. (lielupe). 

23. pavārdi: āželis, bērziņš, bite, bīriņš, bungā, bunks, čakste, egle 

grāpitis, kalniņš, kampars, krastiņš, mauriņš, mejlbārzdis, pukce; 

puris, puītraks, pluostiņš, rieksts, rusa, 

üozüols, višķeris, vitüols, zemgalnieks, zvaigzne. 

stakle, üdris, uozuoliņš 

24. palaml: adatiņa, diedziņš, īberjānitis, miģitis, pilskunga lūop 

(= dandālnieki), pūkainais vētra, tērauda janķelis, sarakasis, taga 

ditas, zaļa barzda. 


a) dandāles pag.: 

438 

— Škibe(s pagasts) (savien.) škibenīekl. 

/. mājas: a) drucenieki: aūziņas. bākuji, jaünzemi, klāvenie 

laci, straūtiņi, strāļas, vazdiķi; b) kreījenieki: beliņi, daüjä 

grivieši, ģīgumi, kleiši, leīšpēteri, mušas, peizes, račiņas, stērbele 

c) lipstenieki: baüskas, bišteviņi, glūdas, kavužas, krāmē 

mucenieki (baltkājas un mejlkājas), sildedži, stakles, timalas, velve 

d) plepenieki: aķi, āpšēni, bajāri, grūostiķi, jēģeri, jūoden 

klīesmetes, kungadtzguni, kuras, kuslas, ķefveļi, laüsi, penči, pefitele 

plepiši, pluņķi, puodiņi, strāļas, vācpēteri, vērp(j)i, viganti; e) šķ 

be n ieki: caünes, dimzas, kleīši, ķebes, ķekari, ružas, sillači, stri 

viņķi, ziemeļi. 

2. muižas: drukas muiža, kreījas m., lipstu m., plepu m., Šķibes 

3. skūolas: lipstu sküola, Šķibes sk. 

4. krūogi: baltais krüogus, rüozites kr. 

5. sudmālas: sudmalas, lipstu sudm., mušu sudm., p 

rüku sudm. 

6. kalni: pluņķu kalns. 

7. pakalnes: vērpu pakalne. 

8. upes: auces upe, alave, bērzes upe. 

9. strauti: kleīšu straūts, strautiņu str. 

10. puri: jūodenu purs, vērpu p. [10a. pļavas: 

birzes: bajāru birze, ģīgumu b., vazdiķu b.]. 

auces pļava]. [10b. 

11. tilti: baltā krūogus tilts, lipstu t., miītiņu muižas t., strāļu t. 

12. kapi: pluņķu kapi, rüozites k., vērpu k. 

13. pavārdi: bārs, beliņš, bišteviņš, bullis, dĢglaus, druska, 

düonis, janbiškis, lācītis, matüzels, peīze, pēterstūoķis, reītipš, 

straütmanis, straube, vidinš, vīgants, zariņš. 


a) drukas muižas pag.: 

a) pavārdi (1835.): aweese, bohgen, dobbeik, gohbe, irbiht, jurreps, lahziht, leepe, 

legsda, lemke, lielaus, ohsoling, peise, penze, pujeut, pukkiht, reitin, skangal, skrohdel, 

wasdik. 

' 

ß) māju vārdi (1811.): bajar (gar«, mas-, zelle-), balling, goobe, kleinschmidt, 

musche, Peise, pluncke, pokain jeb penze, strautekleist, timmel. 

b) kreijas muižas pag.: 

a) pavārdi (1835.): ahbolin, auscheck, famal, klcisse, krummes, lcddin, magone, 

mangal, mehtre, ohse, ohsolin, peterstoge, pukkiht, reekstin, ritteneek, rohsiht, saltais, 

sweedre, tulpiht, wahrbul, weissin. 

ß) māju vārdi (1811.): ahns jeb stehrbel, ausckeck, bubbe, kahle, kauling, kiaucke, 

kiecke, krummes, laukeine, peterstoge, ratteneek, semel.

c) 1 i p s t u pag.: 

a) pavārdi (1835.): algahdse, alksnis, baar, balohde, bisskis, bischtewin, eglit, 

kalniņ, kasak, kreza, kruming, legsdin, lelohsol, meerawihrs, megohn, meschin, ohso- 

ling, pelnis, Pukkit, rabatin, rammin, rose, rosit, salmin, secting, silling, stawbiksis, 

Straupe, tnrks, uitz, wewerit, wetzkungs, wezwagger, wiegant, zekwiegant. 

ß) māju vārdi (1816.): anfing, autzkleist, bahkul, jaunsem, sillahtz, stricke, see- 

mel; ļansinll pelēkie, sitenn (galiņi, sndari, tsebcmaischi)j. 

d) piepju pag.: 

a) pavārdi (1835.): bahrs, behrsing, birnan, bitte, buhmeister, bulle, drawincek, 

dreymann, enkur, grundul, kalnin, kaulin, kubra, kuschke, legsding, melder, needre, 

ohsoling, paipal, Plawcneek, pnmpnr, rulle, sauliten, spilwcn, stender, stubbur, 

scknohre, semtcr, tikkum, tiltin, weenthul, Wewer, wigandt, zihrul. 

3) māju vārdi (1811.): laze, pohden. 

7) kruogu vārdi (1811.): mühlenkrng, palvarinkrug. 

e) Šķibes pag.: 

a) pavārdi (1835.): bruhwel, leepa, maggonit, pihlads, sehja, tulpit, wendin. 

ß) māju vārdi (1811.): sarre, wending. 

Titelmindes (tag. teteles) pagasts (savieti.) — 

1. mājas: 

A. ānenieki: 

A. ānes pagasts — 

ānenieki. 

B. titelmindes — titelmihdnīeki. 

titelmihdnīeki. 

baūmaņi, cejmi, gaili (laūka- un meža-), jaūnzemi, krūmiņi, vainas, 

valaki, vefpļi. 

B. titelmihdnīeki: 

a) tūoņu ciems: krūms, neka, rāķins, riekstiņš, tūonis, ūozūols; 

b) alkšņi, apse, aūriņi, aūzas, balūoži, bekmaņi, befķindi, bērziņi, 

bifžnieki, bīriņi, bīezbārdi, brūveļi, buļļi, celmiņi, čūderi, daībi, 

d§gu māja, dekšenieki, dūres, dūoniņi, egles, ģēģeri, karnpas, ķejiki, 

leīzemnieki, muižzemnieki, niedres, pāksteri, pani, pelūdes, pinkas, 

plmkskeņe, putniņi, rubeņi, segliņi, skujnieki, slaviesi, spieģeļi, spuri, 

sveņķi, sviņņi, ūozūoliņi, zāles, zeņeri, zelmaņi, žagarnieki, žaūtari. 

2. muižas: ānes muiža, egles m., langervaldes m., titelmindes m. 

3. skuolas: titelmindes skūola. 

4. krüogl: baltais krūogs, cibuļu kr., rubeņu kr., šēdiņkr., titelmindes 

kr., vainu kr. 

«5. sudmalas: titelmindes sudm. 

6. cepļi: ānes muižas ķīeģelceplis, ģēģerķ. cepļi, langervaldes k. cepļi, 

titelmindes ķ. c., valaku k. c. 

439

440 

7. kalni: aniķu kalns, baļķu lejas k., ģeņģerk. jeb ģēģerk., kraukļu k., 

lankas k., lapsas k. 

8. upes: īecuves upe, līelupe. 

9. strauti: gada mtzrs, mejlaīs strauts, tetelis, vZržu str. 

10. pļavas: apsu pļava, cibuļa pļ., cūkas galvas pļ., čikste, d?gu pļ., 

jauna pļ., liela pļ., meldera pļ., rājums, vanagpļ-, vilku pļ. jeb degas. 

//. meži: cepļa kalniņš, degums, jaunais mežs, kunču atvases, mellais 

straūts, mēriņu bifze, prūšu prīedas, spura sils, teteles astes, zirgu dārzs. 

12. ceļi: d?gu ceļš, langervaldes dambis. 

13. kapi: rubeņu kapi, titelmindes k. 

14. pavārdi: alksnis, apse, dambis, kalniņš, lejiņš, pāns, purmals, 

segliņš, ūozūoliņš, vanags, zvēriņš, žagarnieks. 


a) ā n e s pag.: 

a) pavārdi (1850.): aland, antohm, apscheneck, balgalw, beeseputre, bersing, 

breede, dusche, dambe, duhming, dserwe, esse jeb baron, gruse, kalley, kalniņa, kirssc, 

kruhming, leepe, leeping, muhrneek, muscur, ohsoling, Paule, purring, reeksting, 

robcschncck, rudse, secting, sectneck, slimpe, spohschums, sprohge, strasde, sweige- 

neek, tilting, wannag, zahlit. 

ß) maju vārdi (1811.): jaeger, jaunsem, kencke, popit, pnrrin, zigan. 

b)titelmindes pag.: 

a) pavārdi (1850.): abel, apscheneek, audseknis, verfing, bruwer, dambrat, dra- 

wcncek, bučd)el, gaicke, galling, kanneneek, krasting, krauckle, krohnit, kruhming, kulack, 

kursit, lasding, leijina, lihze, luksteneek, lule, malleneek, martel, mutzeneek, naburg, 

pimper, plahning, plaweneek, pohlit, preede, reeksting, rempe, ruggai, ruhden, silli- 

neek, silling, skulbarsd, smiltneek, spanncneek, stagar, skehgul, strasde, strautneck, 

streile, sarring, siehle, usick, Wewer, wihtol, zanne. 

ß) māju vārdi (1811.): leisemark (lg. lejzemnleki 

/. mājas: 

A. cenenteki: 

Uozuolnieka pagasts (savien.) 

A. cenenieku pagasts — 

B. maījenieku pagasts 

C. uozūolnieku pagasts 

— ūozūolnīeki. 

cenenteki. 

— maījenieki. 

— uozūolnieki. 

a) balpēteri, batari, brankas, caünes, čūdari, dumpiši, džamas, 

griķi, jaünzemi, ņufdas, purmaļi, putras, renceles, silgrauži, skrabji, 

zariņi; b)säfkanciems [mazmājnīeki,— ap 100 gabalu: aūrini, 

brenči, cīruļi, pilkas, spilves, subri, šķietiņi etc.]. 

B. meījenieki: 

čabas, eglite, liņģi, maskas, pūlķins, vizēs.

C. uozūolnleki: 

a) Tecinu ciems: galiņi, iaūkaiņi, laukērces, pūoļi, varēji, vidus; 

b) plāņu ciems: kapleīnas, ķeras, ruoņi; c) baüri, belveti, 

bemberi, btznūži, bifzuļi, bulduri, buļļi, caunes, cīzari, čaukas, 

čiksti, dalli, dalbiņi, dagaiņi, dambrāti, dimzas, dīčas, dūmiņi, 

gaisaraģi, glüdes, ģeni, ifbenieki, jeņķeļi, kaügari, klijāni, kulpi, 

liči, likumi, maltuvi, mežgali, musķi, paūtiņi, paūžas, pīrāgi, 

spannenieki, sprukas, stakles, straūtnīeki, streznas, tiltiņi, trerļči, 

valkski, vilciņi, vimbas, zuosl^ni. 

2. pilSĢts: jtzlgava. 

3. muižas: berzu muiža, cynas m., 

ifbnieku m., jaunā m., mag- 

zines m., meiju m., sZrkanm., skraümes m., svetvalde, üozüolm., 

valdeka m., zorģenfreīja. 

4. sküolas: üozüolnieku pagasta sküola. 

5. krüogi: blukas krūogs, cenas kr., dalbes kr., jaünjünäsa kr., pļef- 

ras kr., sārkankr., skuju kr., silakr., sniķes kr., 

unkas kr. 

6. sudmalas: c?nas muižas sudmalas, sniķes krüoga sudm. 

7. cepļi: buldurceplis, džamas c., irismaņa c., kaügara cepļi, paü- 

tiņa c., skubliņa c., setera c., zummara c. j7a. kalni: jaunzemju 

kalns, maltuvju k., renceļu k.]. 

8. upes: bifžiņa, c§na, driksna, Iecava, līelupe, misa. 

9. strauti: meīlais strauts. 

/9. pļavas: btzrzulaja pļava, degu pļ., dīķu pļ., egläja pļ., kažuocene, 

kuiļu pļ., ķivene, liču pļ., lūopu dārza pļ., skrabu strauta pļ., 

spulles pļ., str?znu pļ., valksku pļ. 

12. meži: dūmiņa mežs, jaünjünäsa m., jaünskuju m., manta kalna m., 

medņa m., 

rūodna m., silgrauža m., skraba m., zaķa m., zap- 

lika m.; [jaunzemju priedes, laukgals, ņurdu priedes]. 

13. ceļi: bemberu dambis, berzu muižas d., cenas krüoga d., klijenu d., 

mušķu d., streznu d. 

14. tilti: bemberu tilts, c?nas t., ūozūolmuīžas t.; [bataru t., maltuvju t., 

renceļu t.]. 

15. kapi: bulduru kapi, bulvērķu k., c?nas muižas k., jaünzemu k., 

maltuvu k., musķu k., paūtiņu k., silgraūžu k. 

16. salas: pasta sala, pils s. (līelupe); [endzele (misa)j. 

17. pavārdi: dīķis, kaügars. krīķis, paügulis, putniņš, putnis. 

441

442 


a)cenenieku pag.: 

a) pavārdi (1850.): bahrain, bersing, bruwer, dambe, dimse, kalniņa,, karkling 

kekkar, kiere, kirsc, kraukle, meldrup, nadsing, ohsohling, preede, purmal, puttre, sarring 

ß) māju vārdi (1811.): btmsc, grisait, stursemneek, zäune. 

Y) kruogu vārdi (1811.): dumpenkrug, sillenkrug. 

b) meijenieku pag. (svētvaldes pag.): 

a) pavārdi (1850.): appin, bchrsing, klihmann, kruhse, lahzis, liņģebehrsiņ, mattu 

ohsvl, sils, springis, wels, wilzing. 

ß) māju vārdi (1850.): lingcmann jeb dahwc, meschairbiņ, mefd)fen jeb tschabb 

wihschu docter jeb sette, wihschu mittel jeb pumpa. 

c) meiju muižas pag.: 

 

ncek, mels, wilzing, mtmba, wink, zclmin. 

ß) māju vārdi (1811.): abmin, applatj, becfscmnecfc, bredcmuischen, bredcmuscd 

jeb glude, ehzen, ertzlauke, genne jeb ruschesemneek, irben, irbtng, kallaisemneck je 

szaggurpausche, kalnetilting, kiecke, letzesemnecke, inescbedalbin, meschekliggc, p>

B. miirmaiznieki: 

aüzeles, bifzsar3gi, 

ceimji, čīkstēs, cīesi, jaünzemji, jušķeļi, kap- 

teīnes, ķur'bi, linkuļi, mazviļi, pikšas, plāteri, sīļi, slakteri, stā- 

veīkas, terīni, trikuši, vaītenes, vecvagāres, vidusmuīžnīeks, vin- 

ķīlas, 

C. vilcentekl: 

3 zir yi, žagatas. 

anūži, augšdūori, burkāni, dubenieki, grabiķi, kaķi, 

klumpuči, ķēteli, ķufži, lifidiņi, ļutki, meķi, mežsāfgi, pūņi, rešņi, 

rugāji, runtuļi, ruņģi, siļķes, skambiņi, strupi, tunaīši, upenīeki, 

üzkuri, vaseli, vilki, 

D. mazsaimnieki: ceplīši, jaunkāpteīnes, mazaūželes, panci, sidrevici, 

sīpuoli, valtmaņi, zirnīši. 

2. muižas: bārzdiņi, jaunā muīža, mazblankielte (bl.); küoka m., 

Mūrmuiža (mür.); kānberģa m., līelviīce, mazvilce (vilc.). 

3. skuolas: blankfeltes sküola, mūrmuīžas-berķenes sk., vilces pa- 

gasta sk. 

4. kruogl: baltais kruogus, deņa kr., vēja kr. (bl.); küoka kr., mür- 

muižas kr. (mürm.); lejas kr., vilces kr. (vilc.). 

5. sudmalas: Mūrmuižas sudmalas, vilces sudm. 

6. kalni: mūrmuīžas kalns, vilces sudmalu k.; [klostera k.. Ietikās k.], 

[pilskalns]. 

7. gravas: vejla krāce. 

5. upes: ķive, platüone (dl.); svēte (mürm.); kukurupe, platüone, 

vilces upe (vilc.); [ķīvīte], [biksas upe, kahnupe, rukuschu upe jeb 

kukurupe (vilc)]. 

9. strauti: igates straüts jeb igatele (vilc); [reņģe], [ķesis, resis (vilc)]. 

10. grāvi: reža grāvis (dl.). 

//. ezeri: blankenfeltes ezers, mūrmuīžas ez., vilces ez.; [meeste- 

neeku esers (vilc.)]. 

/2. pur'vt: snāveju purvs (dl.). [12a. lauki: eewalda lauks (vilc.)]. 

[12b. laukumi: sidaru placis, wilku pļamas (vilc.)]. 

13. pļavas: platüones upes pļavas (dl.); buļļu lanka, vilces upes 

pļavas (vilc). 

/4. lleknas: zaskaīšu līekna. 

/6. meži: balūožu kalns, kuilišķis, reža kārtis, spalvju kārtis (dl.); 

aūgšdūoru m., bikšu mežs, Maisu m., pīļu m. (vilc); [podu kalns, 

saķu meschs (mürm.)]; >dumiņu birze, stapaņķu birze, zameju m.]; 

[narģis, puhņu preedes, stārka m. (viīc.)|. 

443

444 

16. ceļi: platais ceļš (bl.). 

17. tilti: zamejs krüogus tilts (bl.); mūrmuižas t.; jaunas muižas t., 

sudmalu t., vejla t. [viīc.ļ; [kukura t.]. 

/S. kapi: skambiņu kapi, zāmeļu k. (bl.); mūrmuižas k., vaīteņu k. 

(mūrm.); Muju k. jeb pūņu k. (vilc.). 

19. ūzvārdi: balūodis, buīlitis, druošprats, jaūnzemis, jintens, kalniņš, 

lāmenieks, niedre, ūošenieks, vanags, varenais, vazariys, zusters (bl.); 

azis, ceplits, duga, jintens, siliys, ūze (mür.); kauss, krūms, 

krūonits, strupis, ūvens, vaselis (vilc.). 


alblankfeltes pag.: 

a) pavārdi (1835.): ahsis, andul, ausing, 

bandcneeks, bcnkis, blucks, bittcnccl 

bruwer, bucks, bulteneek, bumbul, dadsis, dailazzis, daksche, dreimann, drucke, dubbuis 

dselskalley, dsilna, egle, eņģelis, gailit, gindul, graudi», grislis, gllltneek, irbe, kam- 

mol, faus, kikant, flāms, knope, krahzey, kronis, kruckis, krumin, kupsche, kurmis, lcepa, 

lohde, magodne, melder, missing, nadsing, nahtre, ohsohls, pablak, pahns, pol'li- 

praube, pudsis, pukkc, pumpurs, Purins, purwin, randsing, resnais, rohse, rullis, 

runzis, silke, Sillapcfcr, skriwer, smiltueek, spnrris, stirna, strasding, slruppi? 

sudrabing, Scbauma, sager, sahre, sarring, selting, swedris, Scbagat, tilup, wannaks, 

tversit, Wewer, zelms. 

ß) māju vārdi (1811.): barsbtng, janaesch, kuschten, raudsing, wilzin; sdtbnc. 

Y) muižu vārdi: ssckihda mnischa jeb janna mnischaj. 

S) kruogu vārdi: ssahmelkrugj. 

b) kuokmuižas pag.: 

a) pavārdi (1835.): grauding, kester, krasting, lagsda, lienc, mcrtin, olisol. v■ 

schmehl, zigra, zirnl. 

ß) māju vārdi (1816.): allcksche, bramman, dreymann, inkedohbe, 

tas, leigega, pitsche, plaugall, uppenek, scmelle. 

c) mūrmuižas pag.: 

kalnescdc M 

a) pavārdi (1835.): beting, brigge, gercken, grause, jost, kaling, kaptein, krastņz. 

krnming, lejeneek, ohsoling, plieth, purming, putze, ramming, rehse, ridscncck. si?c 

schencek, tupping, nppeneek, wahrne. 

ß) māju vārdi (1811.): cirpab skirpadschij, zellme lzelmjij. 

7) kruogu 

d) v i c e s pag.: 

vārdi: jsilla krohgsj. 

a) pavārdi (1835.): adam, ahbeliht, apperaht, apse, bajahr, baldoneck, bali»z, 

ballobb, beedre, bersing, bleķķe, blesse, bohm, bolder, brahl, brugge, bunke, burkĢ 

dessetneek, droschprahts, dubbur, bmeUt«, dsedatais, eggle, elleyneek, grama««. 

gregsde, grihba, gwehla, jehkul, jurgis, kahlis, kaije, kalley, kramming, frasrm ' 

ming, kutscher, leepa, legsding, lihkais, linding, luhsin, mayneneek, 

massubr. a*Hf 

neek, ohsoling, pawahr, pehrkon, preede, preikuhn, Pudse, pnhped, pumpina:.- 

pttrntr, purrak, puzze, ramma, raudsing, resnais, rimgail, ritteneek, rose, runnU f - 

:

-cggliil, sennut, silla, skarre, skulmeen, Smaila, Smilga, spunda, spurre, strauting, 

zttelzis, Stuhris, swaije, sakkis, sakkitis, sängus, seeding, seemel, seile, semmite, 

-ibuhba, likkum, ukkris, ustitz, wahrne, weirohg, zebul, zirul. 

ß) māju vārdi (1811.): bundik, gaeckul ļjehkuļiļ, klunkutt, mesceneek smehseneekij, 

Msche; Ijllschķcļi, ķehtelites, pihles, piņi, sidarij. 

y) muižu vārdi: ļkahrbeģu muischa (sal. kānberģa m.), wahrnu m. jeb maswilzej. 

S) kruogu vārdi: annenkrug, miihlenkrug; ļleelajs krogs, mabrnas kr.j. 

Kruoņa-vlrcavas pagasts (savieti.) — 

vifcavnieki. 

1. mājas: a) desmitnieki: biTies, bicranti, kanči, nāzbūti, pa- 

dūomi, skrīvēji, sterliņi, uškaūres; b) elej nieki: apšenieki, cel- 

māji, disleri, kaipsas, kalnieši, ķūoči, lazdiņi, mušas, paūči, pār- 

upji, platkäji, rači, üozüoli, višmaņi, zastava, zeltiņi; c) jaūn- 

muižnieki: bērziņi, brieži, büomji, jaünzemji, gulbji, jeckēni, 

jufģis, mucenīeki, muī(z)zemnieki, prīepelni, rudāji, vitüoli, žaga- 

tiņas; d) ķ i lēnie būomji, dzīrnieki, frslakas, jumalas, kond- 

rāti, pakuļi, rāči, reksteles, redi, tūomeni, vīndedži, žagatas; 

e) mazbūtnieki: drapas, inteni, jugas, lediņi, piģi, 

maza svē- 

tite, puči, ratenieki, stepam, s.ükas; f)meženieki (silenieki): 

deikas, dārdedži, daūnāti, elejas vēveri, kankūoļi, kūlas, pūoķi, 

rāmas, svirkali jeb svlrkaļi, tīdas; g) (krūoņa) vifcavnieki: 

adzaķi, brači, braši, eīģeni, gudēļi, ģinduļi, kuteni, paītēni, saūķi, 

smedeni, sprīži, zaķenīeki, ziģeli. 

2. muižas: būomju muiža, jaūnā m.jeb pēterveīde, krūoņa vifcavas m., 

ķilu m., maza eleja, mazbūtu m., pētermuiža. 

3. skuolas: madžu ļ māču sküola. 

4. kruogi: berzu krūogs, diņķu kr., jaūnaīs kr., lapu kr., vifcavas kr. 

5. sudmalas: vifcavas vēja sudmalas. 

6. cepli: pakuļu ķieģeļu ceplis, ziģeļu c. 16a. kalni: āpsis, tiesa]. 

7. upes: elejas upe, vifcavas upe. 

5. strauti: mellais straūts, [kroņa vircavas str.]. 

9. puri: pīena purs, vella p. 

/0. pļavas: pakuļu pļavas, reksteļu pļ., švīrkaļu pļ., tīdu pļ.; ļdalasj. 

W« meži: kvērķene, padūomene. [11a. krūmi: daunāti]. 

12. izcirtumi: ģintera cirtums. 

13. kapi: berza krūoga kapi, paūču k., pūoķu k. 

/-/. stigas: kūošķina stiga. 

445 

'-5. dziļumi: karētes dziļums, māla dz., vārnu dz.,veīla dz. (vifcavas upē).

446 

16. uzvārdi: albins, bābelnieks, bisenieks, dāvis, dūobelis, ēdelnieks, 

kalniņš, küokälis, lazdiņš, matūzels, rāpulis, simanis, skreīja, smil- 

gainis, üozüols, vanags, vārdus, zvīedris. 


a) buotnu (mācītāja) muižas pag.: 

a) pavārdi (1857.): dardeutSch, duddahl, gulbe, pikker, putnis, lmdam. 

3) māju vārdi (1811.): dardcdsck, gnlbe. 

b) kruoņavircavas pag. 

c-c) pavārdi (1857.): adaminS, ahbelit, ahbohm, ahboling, ahsnlin, alischell, aislcr, 

akuhn, alksnis, alsing, apptng, arrawies, asne, audse, auring, autrup, awcncck, l\v 

ling, ballam, ballgalw, ballohd, baltau, baltrum, baltzer, bardehli, baudc, bauz, t*ķ 

sing, beika, beizon, bellsohn, bendrnp, birre, birsul, bistrup, bitte, blabweis, blaliduin, 

bohle, bohme, brahl, brahtling, braklis, brascke, braschgus, brccbc, breese, dv^bvä ' 

bvumer, buhring, bulle, bmubeer, dadse, dalbing, dainbe, dangel, degge, dicrick. taļ 

ming, dudahls, dumpe, buppur, dwese, dseltenkahjc, dsihsla, cglc, ehrgclneek, ehr 

clsing, engel, engnr, gail, gaisck, gallsemm, garrais, gelle, gepping, glandneek, al»d 

ding, grahweneek, grauding, grimmon, grohschais, grohsche, gndreneek, ihlehn, irdc, 

irlnll, irdeneek, jantre, jawel, john, johsting, johscheweek, jlimmick, jlirkcl, kadd.:. 

sohl, kaiming, kaktabnll, kalling, kanke, karp, kartnppel, kasack, lasche, kaliriiui, fci:.: 

kerling, kerrgalw, klause, fltbbicf, klibbSakke, klijahn, klnngste, krauling, krecn's, krei. 

kripost, krohger, kruhming, krnse, kublain, kuggeneek, kngradehls, knggra, kubma, tut 

kar, kungs, kupsche, kurm, kurpneek, kutscher, kweddcr, labrenze, laiweneek. U:: - 

lapskall, lassing, landing, lauriug, leddin, leite, letz, lielau, ligger, lihns, luü.- 

luntis, majohr, maSais, meddus, mehling, mcister, mellbahrd, mellup, inigge, in>: 

mikkal, muhrneek, mnnterjahn, nammicf, neiders, neklaus, ncsse, nibur, nil'v .\ 

obsing, ohsis, ohsohl, pahrstraut, pahrup, paisum, pauluf, pautsche, pceke. r. 

pcskull, piggetehn, pikkasin, pilskungs, platon, Plattais, Plügge, Pohle, pveefiil, prub?; 

pukkelauk, pukkiht, puksis, Pulke, pnttnachrgle, pntreneeze, Puttring, radau, re.: 

vappc, rasum, rehdeneek, reppe, ridder, rijeneck, rohne, rose, rosen, rubben, v:.v.:. 

rudsit, ruhse, rnnze, rntke, sahting, salling, salming, sänke, sankctehn, Seddu? 

jeneek, seskis, sikspahrne, silleneek, skarmukel, skrunde, sknbbick, smilge. ipaķ 

speegel, spiliveneck. Springe, sprohge, spunde, Spurre, Stakle, Steglau, Steppe ?r.: 

wais, straup, straupmann, streiling, strauting, stubbe, Stubbur, Stumbttr, *~* ! 

sä>nauzeis, schnohre, schwenk, sallputre, Scemcl, seile, semgallneck, Simbte 

sivaigsne, sweineek, tenka, tiggat, tohlcn, trannis, trenz, trinzeneeze, tubtcraiu: 

tsdntcf, tSckanke, tchecpe, tscheggus, uhdris, ttbsar, ungur, 

urbcncek, uskurv 

marring, weizul, weschencek, nndding, widse. wibndeds, nnbring, nul)tiiu> ■ 

wilzing, wing, wirbul, wiskahl, zeelau, jelmbcbS, zelms, zenncneck, zierull, zimda. 

3) māju vārdi (1811.): s) elejnieku: kalneit, fmerfe, puikkc, tiede; b) ja«*" 

muižnieku: dabbis, droeger, fttggre, kuhpin, plagSne, putne; c) ķileniek* 

drappc, leddin, pigge, steppen; d) mazbūtnieku: crtzslag, kaddar, pakkul. mainu 

e) pētermuižnieku: buikke, btttttl, dimsenne, engen, crgle, jesse, mcimcfcii-"! 

plattes, pltfte, spriscbe. strupdegglin, sielenne, slvirlnil, nnlineek II wilneik: 

svirlaunieku:

. mājas: 

Lielvircavas — pagasts (savien.) līelvifcavnieki. 

A. skufstenieši: 

A. skufsteņu pagasts 

— skufstenieši. 

B. — ūoglaīnes pagasts uoglainieši. 

B. līelvifcavas pagasts — 

līelvifcavnieki. 

eži, jütes, laženieki, liči, nārvaiši, rūobežnieki, sēneļi, sladadas. 

stagari, stanuļi, stundas, sturiši, šnipsti, zeltiņi, zūbi. 

B. uoglainieši: 

a) brakšķi, ģelbji, kārkliņi, kārliši, migaļas, saprāni, segļi; b) I a ü k- 

muižnieki: lībieši, rūoķi. 

C. līelvifcavnieki: 

aūstras, balži, beīčūni, brūzieši, čivuļi, čukuri, dafbākšļi, dzeņi, 

fvefti, gāžas, griņi, grid(e)nieki, ģedvilas, ģelbji, idhni, iekmaņi, 

kabļi, kalniņi, kaļķarūnas, kazāki, kraukļi, kristiņi, kūlas, ķibiidas, 

lipšas, ļāveikas, mituļi, pičūni, piltzni, rat(e)nieki, reīkuļi, rubeņi, 

rukaīši, skadiņi, sprūoģi, strazdi,strūobērģi, šķiras, šķutes, tinimer- 

maņi, tūoleni, ūtēni, vaītieki (macitaja mājas), vanagi, vieglie, zaķi, 

zvinģeļi, žūras. 

2. muižas: laimes muiža (ūogl.), liepas m. (skr.), mazālaūku m. jeb 

umdava, macitaja m., paūļu m., skufsteņu m., ūoglaīnes m., liel- 

vifcavas m. 

3. baznīcas: lielvircavas jeb klupmana baznīca. 

i skuolas: līelvifcavas pagasta sküola, [briežu sk. jeb ķešas sk.]. 

5. krūogl: baznīcas krüogs, §z?rkrüogs (üogl.), kūlu kr., lakajas kr., 

mēlīšu kr., staltais kr., üozüolukr. (skr.), zābaku kr.; [platkāju kr.]. 

6. sudmalas: skursteņu sudmalas, līelvircavas sudm.; [stanuļu sudm.]. 

7. kalni: bābu kalns (nūoskreja jeb nūoleja); ssesk-kalnis, kapsehras 

kalniņsch (skr.)j. [7a. uzkalni: bābu uzkalnsj. 

6. upes: sesavas jeb līeparas upe, skufsteņu upe, uoglaines upe, vir- 

cavas upe, [audruve); saudrawas upe (uogl.)j. 

A. strauti: briežu muižas strauts, elejas str.; [jautrais str.j, sāktais str, 

melnais str., podschiņu str., wezoriju str. (skr.); skostenis (uogl.)I. 

/9. ezeri: ģinduļu ezers, 

'/. dīķis: ļielvjfcavas 6iķis. 

12. avuoti: braču avūots. 

lauku muižas ģz. 

13. pļavas: liekas pļavas jeb Ianku> 

*C meži: jaūnās muižas mežs. lmeschkainis (uogl.)l 

447

448 

15. birzes: laüku muižas bifze, üoglaines b. 

16. tilti: baznīcas tiīts, nārviešu t., üoglaines t.; [rūšu t.]. 

17. kapi: baznīcas kapi, kāvužu k. (üogi.), skursteņu k., miglas k., 

viesuļu k.; [līču k.]. 

18. dziļumi jeb duburi: jumpravas dziļums, vella dz. (sesavas upē); 

lstrupis (audrawa) (üogl.)]. 

19. uzvārdi: bružinskis, celmiņš, deģis, gäzejs, ilzins, īekmans, jambiksis 

jeb jambickis, kupčus, kūokle, lejnieks, melkus, mitulis, paūletens, 

pinceris, puķe, 


saulīte, skadiņš, zaķevics. 

a)mazāslaukmuižas pag. jeb laukmuižnieku pag.: 

a) pavārdi (1835.): balts, bubbe, grinne li griņņus, jahtncck, kahrkling, krislin, 

lasding, muisemneek, ohsolin, rullē, ruttke, Sauke. 

ß) māju 

vārdi (1811.): muySemncck. 

b) skursteņu pag.: 

a) pavārdi (1835.): abel, aboling, ahdehn, attu, augel;n, balgalm, ballohd, ban- 

dehns, basul, bchrtul, bersing, betschuu, breescke, brenne, bruseit, buudul, bundschcv 

dadseu, daugnl, bucfat, dusche, gaude, gedwill, ginter, gipter, guddel, tbbcn, irlniv 

jauuscm, jautze, juhte, kalley. kalneht, karkling, karpge, kauling, kerrit, kibild, klaM 

klauet, klawe, knusc, krewing, kruming, lahmes, lahwek, lehlais, lehpkajis, leiesgedwill, 

leitis, lietsche, lihzit, linuit, luhle, lukjahn, lunki, maischel, matsche, murucek, nm\t 

neck, nabrnn, uahte,'uamik, ohsol, pahne, Pawel, pelnen, Pickel, Pohle, prauling, prccdc 

puhze, Plilzen, puttning, Puttrene, ramme, rammen, rasum, reihne, rohse, sallaa, m 

kan, sehnet, sillau, Sfarbu, skursten, smilga, springe, stankul, stilbe, Slraumcck 

srunde, Swenze, Smilpe, schnipste, saikkc, sauring, selting, siwwe, sohslen, suppc 

swingel, tibaln, tohlen, trebe, uhdris, uhtcn, ulpe, ungcr, nppe, nsknr, magger, uw. 

Welling, wcllkuley, mejza, widduscht, wihtol, zahlit, zelm, zihrnl. 

ß) māju vārdi (1811.): balse, betsckun, birsul, bracfScbc, darwagsle, cicd:. 

ibben, kalnin, kibelde, lahwcik, pabrick, pnttnin, raman, ruckaisch, swingel, tfdv.: 

ivegla; [putniņi, sihļi, Strasdiņij. 

p) muižu vārdi: iannesmuischa, pidriķu m. jeb petschaj, skurstiņu jauna m.j. 

c) üoglaines pag.: 

a) pavārdi (1835 abelting, batsckka, batschkeen, bersing, brasga, brebbuf, bredl,c 

bulle, bundscke, dohsit, draudsing, elling, kraukle, krohpeen, krulnning, ledding, 

ohsoling, pelnc, pirnat, prenge, Puckit, puhdel, rutkc, segling, 

swchring, uschellehn, zcclama, zehber. 

p> māju 

vārdi (1811.): pitzschun. 

lielvircavas pag.: 

schnodre, swau.5 

a) pavārdi (1835.): ahboling, akmen, anbfche, balzer, barrankis, barSdifi-3 - 

sing, brumer, bullehn, dakkc, dischler, draudsing, burbeneef, chrgle, gahsche. s.' 

garratS, grimsa, gnlbe, gnrke, kakls, kalneneck, kasack, kasing, leiser, kelle, kemmes, flabbatc 

kohks, kreews, kreween, kruhss, kuschkis, lassna, latsch, leepa, leitis, meetneek, m 

melka, mcllkabj, mikkcnn, milting, nunka, ohsol, ohsoling, pahrup, pehrkohn, pfto* 

Pinke, plikse, pohdneek, pohdsche, Pohrkaie, puhkain, pullcer, puppa, putne, rcin

faßt, 

Sminkis, Schwikul, sakkis, sakkikiS, saltais, Sarring, sellit, sihle, sirnik, Swaigsne 

-wirbul, schagat, Schihdel, Schnakskis, schuppe, takkal, tschegguS, tschiggan, uhten 

iveegla, ivchsnl, welle, wezzaiS, zabte. 

3) mä/ll üä/tf/ (1811.)-' griagen, griwencek, binger, Strombcrg, Sakken. 

Volgondes jeb valgütes pagasts — 

volgohdnīeki 

jeb valgütnieki 

1. mājas: a) brüverciems: bleķi, galiņi, jaünzemi, nābufgi 

a) ķīšu ciems: dumpi, kangari, ķiši, m?llgalvi; 3) mazlapsas 

[būdas — 

ap 10 gab., sauktas pēc pavārdiem]; y) mi slavu 

ciems: eņģeļi, ķeizari, paīzumi, upmaļi, veīliņi; 8) purenīek 

ļbūdas — 

ap 30 gab., sauktas pēc pavārdiem]; e) stūrmaņu 

cīems: līči, līelstūrmanis, lūoreņči, mazstūrmanis, meļķi; b) apiņi 

bīmaņi, celmaraūgi, ciskas, drabiņas, dūobeļi, grauži, grūmaņi 

gubdanči, jaūncīemi, kliņģi, lakäji, laügali, mastiķi, mežnieki 

paražas, petriņi, priedes māja, puriņas, rūduļi, skufbas, šusas, vaņi 

vilkabüda, vīzes; c) m azm ā j n leki ļap 60 māju: aūriņi, avūo 

tiņi, āmeteri, branguļi, briģi, deģi, dusas, eglites, elviķi, Ģrci, grasi 

grīeni, grubavi, gulbi, ģinguļi, kaūgari, karkliņi, klibzaķi, krastiņi 

kraūzes, kristiņi, krūmāji, kūkas, kukuļi, kūopmaņi, ķeīdani, leības 

lielgrasi, malenieki, maūriņi, mizaiķi, mežaiņi, mežavūoti 

mežkalēji, muski, paegļi, pambakari, paūči, purmaļi, purņi, pūogas 

rapas, rieksti, ruļļi, rump(j)i, silgrauži, šiliņi, smukas, Strazdiņš 

strazdi, timmas, trēģi, ūoši, vasipi, vāceri, veideļi, vēveri, vildes 

vigauti, vitrupi, zariņi, zāles, zeļļi, zīriņi, žuogi]. 

2. muižas: §fcugmuīža, kulbiņm., lapsu m., valgutes m. 

3. sküolas: cisku skuola, ercuku sk., vaīgūtes sk. 

4. krūogt: beīzes krüogus, damba kr., jaünciema kr. 

6. sudmālas: beīzes sudmalas, 

zikmaņu sudm. 

6. cepļi: ķieģeļu cepļi ļkadi 5, saukti pēc pavardiem]. , , 

7. kalni: āpšu kalniņi, kazakkalns; [āpsene, dižupu kalni, sirmeļa k.ļ. 

7a. gravas: nābufdze. 

6. upes: līelupe, rūdulis, svēte. 

9. strauti: lakäju straūts, 

jāņupīte]. 

10. grāvi: priedes gravis, ļakla cērsna]. 

lidaku str., nābufdze(s str.); [danču upīte 

//. ezeri: ķlsezers, mellezers jeb mellīzeris; [dumpju ez., veisez.]. 

12. purl jeb tīreļi: volgondes purs jeb tirelis; [aklais tīrelis, mices 

purs, popāju tīr., rīgas tīr., vanagu tīr., vilka p.ļ. 

/5. pļavas: ceplītis, bīmaņa pļava, degu pļavas, ercugmuīžas pļ. 

graūžu pļ., grumaņa pļ., jaünciema pļ., lakaju strauta pļ., lama 

I-l?R. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 

449 

29

450 

pļavas, lica gals, līekna pļ., līelbērzes pļavas, luģitis, māsas kurj- 

ģis, skanspļavas, valgūtes muižas pļ., veīla pirts, vižu pļaviņa, zābaks; 

[jaunās pļavas, ķiļķenu strēķis, velna dīķis]. [13a. lauki: juradarželis], 

14. meži: bērzsīpeles mežs, degums, pīļu dīķis, svētesm.; sbērzapura sils, 

klostera m., svilums, zagļu birze]. [14a. krūmi: 

gaisa ragana, velna sils, zonu sils]. 

15. ceļi: āpšu kalniņa ceļš, četru bfrzu c., 

/6. tilti: nābufdžu tilts, [blukas t., unkas t.J, 

17. kapi: jaūnciema kapi, jaūnie k. 

18. stigas: vižu stiga, [raganu stiga]. 

19. sēkļi: stūrmaņu sēklis [līelupē]. 

aunpura sils, 

lidakstraüta c., tīreļa c., vižu c. 

20. pavārdi: arājs, ābūoliņš, beīkmanis, b§rtuks, cīrulis, ģingulis, 

gūoba, jufciks, priede, pūoga, ūdris, veļa. 

21. palami: zilvēderi (= livenieki). 


a)ercogmuižas pag.: 

a) pavārdi(\858.): asser, annell, ballode, banni, bruwel, bnrgclis, bnsse, duhgans, 

garrais, grantē, kalning, kekkar, flamma, frabje, krnse, kukke, kukkuling, lagsding, lihkum, 

linge, muhres, osoling, pinne, rietzrohne, ruhkit, rntkc, salming, sesske, silling, smildsin, 

soostel, stebberite, strasding, stumber, silgalw, sirne, tfcbabbe, uhlejanni, wells. 

ß) māju vārdi (181 bruer, ergle, gubbedanz, inke, kiesche, mislan, seusck 

tahme, zierul. 

b) lapsu muižas pag.: 

B. zalenteki: 

acenieki, atmatiņas, audzi, āveni, baņi, baži, bākuļi, billes, bites, 

brieži, briņķi, öankas, daukšas, degupļavas jeb druku pļavas, 

dimzas, dreīmaņi, dunči, dzislēni, gailu ciems, grāveri, gudriķi, 

ģeriņi, ģilnieri, ikvildas, iīksiņi, ir)ķi, jaunzemi, jukas, kakaiņi, 

kamradži, kantuļi, kaüöi. kauliņi, kāvužas, klijāni, klūotes (dir- 

bas, efnpeļi, galiņi, zemnieki), kresas, kubliņi, kupči, kūlaiņi, 

ķemere, ķeki, ķ?puri, ķer a 

kšļi, ķesteri, lauri, lācagalvas, lācīši, 

lenči, Iepelēs, maīkužas, mālenīeki, māmuļeni, meķi, meļļi, mi- 

caiši, miksas, milleri, nirizas, paūņi, padari, plepji, pukti, putni, 

pūcēni, püteli, rambas, rimeīkas, rumbeļi, savaiyi, seski, sila- 

küfti, skabārgas, smilgaīņi, smukas, spieķi, spufģi, stirnas, su- 

teņi, šekmaņi, šivikas, tābari, tumes, utlāči, üdri, ūozūoliņi, varēji, 

veīdenieki, velces, vilciņi, viltnieki, vitrupas, vīndedži, zildeguņi. 

2. muižas: abgunste, grīenfelte (adg.); anuteles muiža, atmatas m., 

daktera m., degu m., §rcokm., jāņu m., laūku m., mācītajā m., 

pēterkalns, pļavu m., üozüolu m., zala m., (za[.) 

5. baznīcas: zaZa baznica (zaļ.). 

4. sküolas: abgufistes sküola, Zaļenieku sk. 

5. kruogi: ģingulkrūogus, tītaru kr. (abg.); baznīckr., degu kr., ķe- 

mere, priežu kr. (zaj.); [silinkrogusj. 

6. sudmalas: mellas sudmalas, zajas muižas ūdens un vēja sudm. 

7. cepļi: pambakaris (zal-). 

8. kalni: baznīckalns, brūžu k., mella krūogus k., ūziņa k., 

vīna k. 

(zaļ.); [jātnieku k., plešu kalninsl. [8a. pakalnes: jekstu pakalne, 

lapsu pak.j. 

9. lejas: mejlä krūogus leja (za[.); [drudža grava, riekstu 1., pētermuižas I.j. 

10. upes: upiža (abg.); aūces upe, tērvete, upīža (za[.). 

//. strauti: Ģglūone II Ģglūoņa, kapu straūts, smuku str., zītara str., 

lelsava, melnais str., plēšu str.]. 

/2. grāvi: driķu grāvis, eīlites gr., spieķu gr. (zal-). 

13. ezeri: zaļas muižas ezers. 

14. a 

dīķi: mellais diķis, pils d., var žu d. (zaļ.); [grāļad., krāsmata d.]. 

15. pļavas: čigānu pļaviņa, druku muižas pļavas, kapu pļ., sūodu 

pļavas, tērvetes lanka (zal-); [auces pļ., eglones pļ., lapsu pļ-s, 

strauta pļ., svētes p[., vidzemnieku pļ-s]. [15a. lauki: druvu lauki, 

eltermaņu 1-ki, knospus l-ki, vīganta I-kij. 

451 

16. meži: bals (ģen. bala), berza krūoga ūoši, bites mežs, buša m., 

čanku bir a 

ze, d?gu m., Ģrcokmuīžas m., jāņu muižas eglītes, je- 

29»

452 

ģeru birze, kapu m., māju m., meīrenu m., meķu m., piepju rr>., 

putnu dārzs, vidus m., zajas muižas p3rka, zajas muižas sils (zaļ.); 

lsmilgaiyu birze, rāvāju m., vendiņa m., zvēru darzsj. [16a. 

krūmi: dimzēnu krūmi, vilka kr.j. [16b. purvi: degu purvs, 

poču p., tīreļa p.j. [16c. duksnaji: ellitej. [16d. aparas: 

plēsumu apara, rugaiņu ap.j. 

17. ceļi: ķēķa dambis (za).); [degu c., meža kungu dambis, strauta c.]. 

18. tilti: baņu tilts, baznict., brūža t., Ģglūoņas t., kapu straūta t., 

pēterkalna t., zitara straūta t. (zal-). 

19. kapi: gaūriņu kapi (abg.); baznīck., ilksiņu k., maīkužk. 

(zaj.). 

20. stigas: putnu stiga (zal-). [20a. atvari: ceplīšu dziļums, dim- 

zēnu dz., joža atv., lapsu atv., meitu atv., spieķa dz.j. [20b. zve- 

jas vietas: pirmais olajs, otrais olājsļ. [20c. kuoki: triju kungu 

priede jeb melnā priede 

21. uzvārdi: balūodis, bisenīeks, bīezbārzdis, cēsnieks, canka, dānels, 

dzenis, jügains, kazenīeks, kundziņš, rībens, saūlits, sprīdis, sprirj- 

ģis, straūpe, strautiņš, Strazdiņš, ūozūols, zariys, zīle (zaj.). 


a) abgunstes pag.: 

a) pavārdi (1850.) awoth, behrens, behrsing, kruhming, lagsding, leelkugac, 

preebe, reekfting, rikur, rullens, smiltneek, tauring, tupping, würzing. 

lZ) māju vārdi (1811.): kantnl, Pleppe, strautneek. 

b) z a 1 e n i e k u pag.: 

a) pavārdi (1857.): ahbclith, ahboling, akmens, alksnis, anskin, anton, aplotzing, 

apol, appinis, atztin, anfing, bahr, baldohn, ballande, beezaleels, behting, bcika, bclt 

kramming, benjahn, beitudrupp, berlank, bindschnlehn, bittencek, breuzis, brickder, to- 

dien, bnmber, dacter, dahrsineek, danzkon', dcggis, dikant, dimmentausch, drahkcneek, 

drehSka, driesing, brucfa, eglit, eņģelis, cma, gailis, galling, ginther, grassis, grau- 

btng, grausdc, grecwing, gricke, gubehn, gulbc, irbe, janukse, kallning, kallwith, fw- 

sting, kreya, krohnit, kruhming, kruhms, kruhsa, kullith, kurkehn, kweesis, lahbehn, 

lahzis, lappa, lapse, lausis, lauwa, ledding, lecpa, leeping, leppel, leschking, lcwon, 

lihzis, lipste, lohma, magohn, markedanze, maskalning, mauring, melders, meldrinöch, 

nnirde, ohsoling, pabrupp, paruke, passilis, paurithen, pinnis, pcschick, plulnne, pol'l, 

pucfc, pnckit, pujent, radsing, ramlau, ramming, reeksting, reins, rischais, rohnis, 

rohwe, roascn, rojs, rose, rubens, rudsis, rutke, sallgal, saulithen, silling, slohzeneeze, 

smilga, Snödsit, Sohkste, sprenzis, sprohgis, stille, strasding, straupmann, «frautimi, 

struwe, stuhrmann, sudrabing, summiske, schlugger, schnore, schwenke, sahgeris, 

sahle, salleneek, seemel, sellis, semesans, swirgsding, scheegel, 

schundul, schwieg»!!, 

taure, teewaiS, tickum, tiesing, trenzis, turk, ulpe, unbull, wannags, 

warranais, was- 

dik, welwitsch, wiegandt, wiehrs, wienschinkis, wieting, wietohl, wilk, witterwitsck, 

zäune, zelms, zierull, zöhrping, zunge. 

ß) māju ģt//(18I1.): brucr, irbe, giegum, grieweet, kallatz, körksle (lg. ķerkšļi), 

mesche, rumbeen.

. mājas: 

A. abavnieku: 

Tukuma apriņķis. 

Abavas pagasts (savien.) — 

A. abavas pagasts — 

B. 

jaūnsātu pagasts 

abavnīeki. 

abavnieki. 

— 

jaunsātnieki. 

balklavi, biksaiņi, brūži, buki, jüvmas, knaģi, laūkalēji, nēģi, paūņi, 

pluģi, sautiņi, sulas, vādzemnieki, zvēri. 

B. jaūnsātnieku: 

bužmaļi, ēģeri, gudraji, jūojas, kalējkalni, kalninkas, kantiņi, kau- 

liņi, klüoni, knüopes, krūmi, ķintiņi, līelaūki, lubas, neīlanti, 

plivnas, pūopi, rumbas, rūsteikas, rūožulejas, silinkas, skujas, 

slūokkalēji, strēļi, tūtas, ūoškalni, ūozūolkalni, vācieši, verisi, zajaji. 

2. muižas: abavas muiža, sātu muiža. 

3. skuolas: jaūnsātu pagasta skūola. 

4. krögi: gūoru krūogs. 

5. kalni: dekšņa kalns, knaģu k., ķenču k., namiķu k., pinkas k., 

6. 

riekstu k., sila k., šķūņa k., vāņu kalniņš, vecais k., [rūotkaju 

kalnij. 

lejas: spūoku leja. 

7. upes: abava. 

8. strauti: jaūnsātu straūtiņš. 

9. ezeri: [dievamests ezers]. 

10. dlkl: eglišu dīķis, ķēves d., lielais d., miķeļa d., pūojdīķis. 

//. purvi: [skuīdas purvs]. 

/2. pļavas: abriņstraūtiņš, aņclreja pl., apaļa p]., bērziņu pļ., cūku 

dancis, dēļu lama, 6ika aste, lagasts, līekna, meslu pl-, 

nabagbērzi, polene, salene, skūolas pļ., straūta pl.,.vira pļ., žīdene; 

lalšliekna, kukšmeža pļ., kumbru pļ., velna purvs]. 

13. ganības: dužmale, e.z§rs, jaünäs pļavas, lieknas mala, ļplleģlejaj. 

/4. lauki: abavas lauks, ezerlaüks, kalna 1., prieclula; [kumbra 1., pilag- 

kalni]. 

15. meži: prīedula, tūtu birze.

454 

/6. krūmi: laūkalēja krūmi, lejas kr. 

17. ceļi: lejasciema ceļš. 

18. tilti: jaūnsātu 

tilts. ij^B 

19. kapi: priedulāja kapi, silakalna k., tūtu k. 

20. uzvārdi: balūodis, briedis, caūne, ērglis, gulbis, kaüliys, krūmiņš, 

lacis, liepa, mucenieks, priede, pūolis, rūonis, skuja, sprūoģis, 

Strazdiņš, vanags, vādzemnieks, vilks. 


a)abavaspag.: 

a) pavārdi (1835.): abehl, ammeriņ, ansin, baķķe, balklawe, bante, biksain, bruņņe, 

bruse, bumber, bubbulf, dudde, dselse, eelap, gailen, galmiņ, graudiņ, johmerz, kaddiķ, 

kahrkle, kalley, kamper, kettan, lagsdiņ, lappiņ, lane, laukekalley, lehpiņ, magohne, 

mahkohl, marriņ, matkul, mirron, mise, needer, ohse, ohsoliņ, paeggel, paune, pihle, 

preekschkclle, pilķķit, pntte, radsin, sailtiņ, spahre, spalwe, sproge, strasdiņ, stranze, 

straute, sühne, schule, seemel, sielit, sulke, swehre, Uppen, wilpun, wirpe, zeekur, 

zeelau, zelm. 

ß) māju vārdi (1811.): kelle, kiucke, lentze. 

b) j a u n s ā t u pag.: 

a) pavārdi (1835.): abel, akminkaln, anschkaln, apping, ausserey, ballod, balts, 

belirsing, brliN'el, eglit, gegev, gulbe, kalninek, karkling, kaschozing, kinting, kirse, kru- 

ming, leekning, leelmann, ohse, ohsol, ohsolkaln, plnine, reeksting, rusteik, stebulneek, 

stohls, strasde, strauting, strehle, seemel, sielinek, swirgsding, wannag, welnil, 

wienakmen, jeggut. 

ß) māju vārdi (1816.): kalley, pluine. 

Annenieku pagasts jeb annas muižas pag. (savien.) — 

annenieki. 

1. mājas: a) annenieki: apšenīeki, auksmāli, āmari, bīeriņģūoji, 

brieži, bultes, cankas, čfkas, dīķi, ģerdaiņi, ģigari, i!?ni, flipi, 

jaünzemji, jādravnieki, kambari, kaņepes, klāndriķi, kraģi, kuras, 

küoblas, ķikas, lauri, līdumi, jukas, matižuoji, maūši, mellbikši, 

mērdzes, muīdaīņi, mušas, mūrnieciņi, nēģi, pautiņi, puodiņi, 

relņi, rundēji, s§ski, tušķi, vekteri, vežiņas, vilki; b) aū(s)sāt- 

nieki: aīzpuri, anskučas, blusas, čufkas, kārmačas, 

lagzdaīņi; c) s 1 a g ü (n) n ī e ki: cibēni, daüdzumi, garlaūki, kva- 

kāņi, iüojas, muizzemnieki, paijas, ružas. 

2. muižas: annasmuiža, aüsätu m., brūnu m., pētermuīža, 

nas m., zebrus m. (slag.). 

3. sküolas: annas muīžas sküola, slazZünas sk. 

slagü- 

2a. baznīcas: annenieku baznīca. 

4. kruogi: annas krūogus, baltais kr., čigānu kr. (aus.), gala kr., 

strauta kr.

5. sudmalas: annasmuižas sudmalas. 

6. cepļi: petermuižas ķieģeļu ceplis. 

7. kalni: čanku kalns, karstais k., Ieīsu k., liepu k., pils k., 

reīņu k.; [čēku k., elka k., grants k., irbes k., kaķa ļļ kaķes k., 

kartavu k., petermuižas k., pilādžu k., stukas k., veļu ļļ vella k., 

zeica k.. zilais k.]; sambolta kalniņsch, augstais k., baoa k., birskalns, 

inklau k., laura k., silu kalni, sihles k., swirgsdu k., wepra k. (ann. m.); 

ahschu k., goroskuņģu k., kapu k., krawa k., kroģeļu k., leelais k., man- 

tas k., nagu k., vilsk., smiltsk. (slag.)]. [7a. gravas: karstā 

kalna grava, zviedru gr., cauruma leja]. [7b. lejas: bu- 

benes, kaženes, krāču leja, kruķu I., pūoču 1., timpaču 1., umbis]. 

8. upes: berzupe; sbehrsesupe (ann. aus.); klinģupe>I balsohne (slag.)>. 

9. strauti: apšauju grāvis, aūsātupīte, baīžņa, mellīzeja grāvis; [blusu 

upīte, gardenas upīte ļ| gardupe, melnais str., saļima jeb ausātes 

upīte, strautakrogus strautiysj; [abava (strauts), atspertenes tiltiņsch, 

wahzkahjas str.j. [9a. grāvji: purwa grahwisj. 

/9. līči: bfrzupes licis. 

//. ezeri: cibfnu ?zyrs, maīcenu e,z., mejl$z$rs smeliserisj; [balzienu ez., 

bautelis]; skapiņu es., leelais mellits, masmellites es., maiziņu es., 

randenes cf., masais randenis, sudmalu es., sebrus es., wahlites cf., 

wipedes cf. (slag.)j. 

12. dīkt: annasmuižas sudmalu dīķis, reīņu d., vilku d., zaķa dambis; 

lrauscha dambis, weischa dambisj. 

13. pūf(v)l: brūnu muižas pur(v)s; [babja p., griezes p., inķēna p., 

kalaču p., melīzera p., tīreļa p.]; selkus purrvs, krupenes p., lee- 

lais p., mellischu p., peļu p., randeņu p., sariņu p. (slag.)j. 

/4. pļavas: abavas pļava, alksnene, apšenīeku straüts, avūotene, 

benkas, blaīzene, čigānu krūogus pj., kalpu pļ., klagacis, krūodze- 

455 

nieka pļ., nüovadene, pluņķa pļ., reīņu strauts, tiītenes, umbja 

strauts; [abrene, balgžņu pļ., balziens, briedene, ingas līča pļ., 

īlenu pļ-s, kaķene, kazu dambis, krūmu pļ., līkums, maušu pl-, 

ošlejas, priedīšu pļ., staka, tušķene, vācukāja]; seewais, ķipitis, 

krahkscha dambis, kruķis, lauka gals, lihgotnes, mctta purrvs, rahrvu 

leja, saķenes, swirgsdmsch, widus kaudse, wilku dambis, zelmene 

(ann. m.); behrsu dambis, eschu purrvs, kasu dambis, sohmas dambis 

(aus.); balseens, deģene, dsehrrvene, gruhseme, intene, lihgotne, spigate, 

zeplene (slag.)j. [14a. ganības: saķu dambisj. [14b. lauki: 

avotiņu lauks, bedres I., brūveļu I., bunčkiņa, cūku grahwja l.,

456 

dambja 1., dumbras, ežpurve, kazudambja 1., krūmu 1., IläumI,, 

rijas I., sunāksta p., šaurais 1., tušķenes 1.]; sallmahles, krumefchi, 

ķenama, ķiku dambis]. 

15. lāmas: baznīcas lama, 

raušu dambis. 

16. meži: leīša kalns, lūtiķu priedes, mejlbikšu sils, pūodiņu purvs, 

silu kalni; [ausātu m., kambaru birze, koteļu || korteļu birze, 

pakaišu m., reiņu sils, strauta kroga m., vepra k., zvirgzdu kalniņš]; 

kruķis, steņņas m. (ann. m.); abras, benkas, skanausis, zeemata 

kalns (ans.); kapu m., ruika, svilumi (slag.)ļ. 

17. ceļi: [cenas purva ceļš, balgžņas ganu ceļi, ūozūolkalniņa c., putnu 

celiņš, rävaslejas c., zūosteča c.]. 

18. tilti: atsper e tenes tilts, lipstiņa t., sālījuma krūogus t.; [annas- 

muižas ezera t., krāca t., strauta krogus t., sudmalu t.]. 

19. kapi: aūnasmuīžas kapi, aūsātu muižas k., slagūnas k.; [ameltiņa 

kalniņš, aizpurva k., baznīcas k., jaunie k., karstakalna k.]. [19a. 

salas: purviņpussala]. [19b. atvari: nabagmājas dzelme]. 

20. pavārdi: apaļais, aūns, ābūols, āmars, barūons, bendža, bēne, 

bullis, čunka, dreīmanis, graūzis, gruntē, jaūnzemis, ķima, 

kipa, lagzdins, lacis, legzdiņš, leīmanis, lesiņš, minķis, mūozarts, 

pirnberis, plezīeris, priga, pūriņš, putniņš, rullis, salmiņš, šiliņš, 

skrabis, slāģis, straūtmanis, smels, teteris, tūone, ūosis, zīepnieks. 


a) a n n e n k u pag- 

a) pavārdi (1850.): ahland, balling, ballode, bang«d)e, barde, bebbcr, belle, belle, 

bertul, bille, bitte, bitteneek, brecbc, breeke, brecte, bubbe, bucks, bulte, lnnnbern, bunl, 

burkahn, butzen, dauscbe, bimse, draugS, buggc, duhme, bumpe, gatle, grabbe, grassc, 

grumbe, gnlbe, gumse, jauje, kallatz, kalley. kalning, kaltsch, kannis, kantze, kapast, 

karkcl, kascbok, kentze, knuSsel, koschkin, kragge, kramms, freemč, krikel, kruhm, krusc. 

kuike, kllile, kunkel, fupsebe, kuScbke, kusckcl, lagsde, laurit, leddain, leeknc, leeldidsck, 

leiscke, licjbard, lihgawin, maiss, mausd)el, mellbiks, meslis, mtsfc, nadsing, nags, 

ncile, nvhrc, pafful, pampe, panske, parre, pauting, pawehn, peere, pellckeiS, Mc, 

pinke, pipar, pleiske, pluggis, plnmpc, plnsckke, plutSch, pohding, Pohle, pohtscbc, 

pnhne, pttmpur, pnttraiin, ptttj, radsing, reeding, rehkc, reine, rttnbe, rinkc, rohmc, 

roSc, rudde, ruhse, runge, runtze, sahrke, sakne, dämmt, safjttp, siksne, silke, sinncp. 

strande, smirzke, Smubge, spradsc, staune, steppe, strupast, suske, swihkc, swikkc, 

saljbaf, satte, sarriug, sekke, sirne, sutte, swehrs, swcye, swirbul, sabids, taütt, 

teune, tntten, fjebegge, fsdutdebe, unne, ttrrc, lvakke, wannag, mecsebe, wcgge, ivilks, 

mtlla, winniug, wispohl, jttffer. 

ß) māju vārdi (1850.): apscke iahpsckasZ, breite, klawindrick (lg. klandriķi), lie 

tsche, lutig sluhtikil, Sillan [stlamadj, stanne lstaņusļ, ttmputdd) ltimpatscbai: 

[jabrnv 

masckas, pvhda mescksargs, pranks mcschsargs, saku kalēji, trihdikehui, wafarmasj.

) ausātu pag.: 

458 

4. sküolas: jaünaüces pagasta sküola. 

5. kruogl: baznīcas krūogus, Ģzejkr. (j. auc); adu kr. (jump.); ūozūolkr. 

6. sudmalas: brammaņu sudmalas, dzirnīeku sudm., jaünaüces sudm. 

7. cepļi: kalnjāņu ceplis, mufd§nu ķieģeļu c. 

8. kalni: grantskalniņš (üoz.); lkreewu kalns (j. aüc.)]. 

9. upes: e.zerupe, likupe (j. aüc.); lapupe (üoz.); s9a. strauti: druvas 

upīte]; salstrischķu strauts, melupe (j. aūc.)]. 

/9. ezeri: süodnieku Ģz?rs (j. aüc.); lapu %z (üoz). 

//. dīķi: kalnjāņu diķis, meža d., vēveru d. (j. aüc.); ļpolu dambis 

(j. auc.)]. 

12. purvi: āpšiņu purvs, vilku p. (j. aüc.); Iap(u)ezera p. (üoz.); ļahp- 

scheņu purws, ahpschu p., gleķu p., katla p., kraukļu p. (j. auc.)]. 

13. pļavas: p]ava, druveles, dumbrene, katla pļ., küopene, 

padegu pļ., puķu līeknis, rācenes p]. (j. aüc.); bifznieku p]., lielas 

pļavas (-gaisaplisa) (üoz.); sapsuhls, dobes strauts, ģerbums, kahj 

starpe, koseens, kuģene, kuhlene, puinis, puhtelis, salalauks, stropene, 

tupētāji, waltagerbums, wela dihķis, wilkaste (j. auc.)]. 

14. meži: āpšenes, diķa degsna, druviņas, ģeneļu egles, iņņu birzis, 

kapu birzis, mazas muižas mežs, macitaja m., prīediens, vilku 

purvs (j. aüc); čigānu pakalne, lapu nūovads \(\ioz.)\ [apšu jeb 

āpšu purvs]; lalstrischķi jeb alstiķi, dsira, gahles m., lahtfchu leeknis, 

rahzeņu leeknis, swirgsdeens (j. auc.)]. 

15. Izcirtumi: mācītāja cejmi (j. aūc.)]. 

16. tilti: brammaņu tilts, dragūņu t., rar)ķu t., rūopmuīžas t., ziļu renes 

(j. aüc.); muižas t., sudmalu t., ūodziņu t. (üoz.). 

17. kapi: āpšeņu kapi, baznickapi jeb kapsēta, dūcmaņu k., puķu k., 

süodnieku k. (j. aüc.); jumpravīešu k., gaūdiņu k., tulcu k. (üoz.). 

/F. llnlņl: garais līniņš, šperlīniņš, rüozes I. (j. aüc). 

/9. pavārdi \\ uzvārdi: matvējs, meīris, rieksts, rüoze (j. aüc); cējps- 

cērpiņš, sprūoģis (jurnpr.); gulbis, laükmanis, mazdravics, maziņš, 

saulīte, slava, straūtmanis, vālūodze (üoz.). 


a) jaünaüces pag.: 

a) pavārdi (1835 cirup, qrohs, klawe, kristing, leepe, mihrohn, ohssis, ohsohl, 

Pohle, preede, puhre, pukkith, raps, rose, ruttke, saudcv, skuye, sproge, stobbe, 

strauttmall, schmiqe, seltabol, silbajahr, tschaibe, urbitz, Witte. 

ß) māju vārdi (1811.): aa) ggies muižas pag.: aisstrauten, bramann, 

bW' 

guhn, genelen, iaanne li iganwen, jannSemneek, mairen, Sohdeneek, Schwinten, wewern. 

ßß) jaunauces pag.: dsirkante, gargroscke, gawillen, pankuln, silausch, suschen; 

Inaukas, Stiepti, wehwerischi, wiltaurij. rr) mscitaja majas: pucke, ratteneek.

Y) kruogu vārdi: (1811.): deckschenkrug. 

b) jumpraviešu pag.: 

a) pavārdi (1835.): balod, bolte, bulle, dohne, klau, kepschne, kupsche, ohsol, 

preede, pumpain, sprohge, «aefe, seltahbol, zers. 

c) uozuolnleku pag.: 

a) pavārdi (1835.): abol, ballod, birre, dadsiht, ehwes, gross, gurkisch, jurmal- 

neeks, lapping, leeping, masings, obsits, osoling, Pommer, pukke, pukkirens, rose, 

saulik, siehls, sosting, wietobl, wisting, zeekur. 

ß) māju vārdi (1816.): kewisch, lappupgen, misait. 

y) kruogu vārdi (1816.): warwenkrug. 

1. mājas: 

Līelaūces pagasts (savieti.) — 

A. līelaūces pag. 

B. sifmeles pag. 

llelaūcniekl. 

— līelaūcnieki. 

— sifmelnleki. 

C. stifnas — pag. 

stlfnenieki. 

a) čiģānu gals: atrūneļi, cīruļi, dūči, jaunģeriņi, kalvas, lūoz- 

bēfģi, Jūļeni, mazAeriņi, strengas, strīķi, sudrabiņi, sūodiņi, vart- 

nieki, vecvagāres, zusi; b) galaüca gals: beļi, bērziņi, ciņi, 

čanči, čauvas, caüvas sargs, galaūca sargs, gubeņi, kalneji ķipatas, 

Iebēra sargs, līelģeriņi, mašeni, mašenu sargs, mesteriņi, rundēles, 

smiltnieki, stūraiši, vanaga sargs; c) kadiķu gals: bisenīeki, 

dimzas, liekni, pēšas, punkaisi, 

ružas, stūri, upenieki; d) aizkalņi, 

astes, buītnieki, öüdari, dicmaņi, gaiji, galaiši, grīviši, jeb grī- 

viņi, irbeni, kalnakates, kalniņi, martas, mufdeni, mušas, namites, 

paņi jeb paniši, pilsinki, plates, puķes, püocas, rūsiņi, silagailis, 

šiliņi, slavietas, tenīši, vikis smiņķisj. 

B. sifmeinieki: 

bīlaņķi, dīetlavas, inc§ni, jaünzemisi, kalniņi, ķurši, muīzzemnieki, 

sifmela sargs, zaķis. 

C. stifnenieki: 

ceplīši, ifbes, jaüzumi, 

9 

kladatas, ķir ķi, laüsti, stūrīši. 

2. muižas: galaūce, lēnes muīža, lielaüce, mācītāja m., minēs m., 

skares m., taüvenu m. (1. aūc); sifmeles m., 

nīcas: lielaüces baznīca. 

>?. sküolas: līelaūces skūola. 

stirnas m. 2a. baz- 

4. krūogl: gubeņu krūogus, līelaūces kr., martu kr., mufdenu kr. (1. 

aüc.); sarkanais kr. (stirn.). 

459

460 

5. sudmalas: līelaūces vēja 

sudm. 

6. cepļi: līelaūces ķieģeļu ceplis, mušu ķ. 

sudmalas, sifmeles v. sudm., stirnu v. 

c. (I. aüc). 

7. kalni: dīetlavu kalns, dzifnu k., kapu k., pētera k., puoču k., 

piioļu k., raganu k., tīreļa k., (I. aüc.); düobes k., gasais k. (sifm.); 

raga k. (stifn.); ļjahņu k., karatawu k., (si5m.); ķupat k., preeschu k., 

(stirn.)]. 

8. pakalnes: kliemenu pakalne (1. aūc). 

9. upes: aūces upe, bērze, čaūvu upe, mašēnu upe, perkūona upe 

(I. aūc); sawikne (sirm.)]. 

/S. strauti: buku strauts, dzi]ais str. ļduhņupeļ (1. aüc); 

upe (sifm.). 

düobes kalna 

//. ezeri: aūces e,ze,rs, babīts, sbisseneeku babbitis], ružu ģz. (I. aüc); 

aüces ez., mazezejs (stifn.); ļstirnu esars (stirn.)]. 

12. dīki: ģeriņu d., muižas d. (1. aüc); stifnu d. (stifn.). 

13. pur*vl: ezera puravs, kraūkļa p., 

likais p., mellais p., puķes p., 

sūnu p. (1. aüc); [fafla purws (sirm.); masescha p., welenu bedres 

(stifn.)]. 

14. pļavas: aūdžu pļava, bērziņu pļavas, bifzniece, braslene, buku 

straüts, dīetlavene, dūņupe, gara äruva, glüdene, kaķenes pļ., ka- 

lēja pļ., kaüsa pļ., kazenes, lielas pļavas, puķes purva pļ., püope, 

rüsene, zirga 

purws, rahwenes pļ. (sirm.)]. 

15. lauki: tauvenu lauki 

kalns (stirn.)]. 

acs (1. aüc); ļdundadsene, klagate, osolu pļ., pehtera 

(1. aüc.); ļleepu kalns (sirm.); kjupju l., schķibu 

16. meži: caüvas mežs, galaüca m., Iebēra m., masenu m>, mur'denu 

m., ružas m., vanaga m. (1. aüc); skaratawu kalns (sifm.); eeweens, 

kalniņi, preeschu kalns (stifn.)]. 

17. ceļi: akmeņu galdu ceļš, buku straüta c, jēča c, kapu kalnu c, 

paradīzes c, sķibais c, znuotiņu 

c. (I. aüc). 

18. tilti: arnika tilts, jāņu dzelmes t. (1. aüc.). 

19. kapi: kaznicas kapi, lielaüces k., perkūona k., zusu k. (I. aüc.); 

stifnu k. 

20. salas: Kalva (aüces ?zejä). 

21. dziļumi: ķīepju dzijums (aüces ez.). 

22. pavārdi: bisDnis, Andrups, kalniņš, lagzdins, lekuzis, mauriņš, 

mejlbärdis, spurits, zvifbulis (1. aüc.); mazversitis (sifm.); lagzdiys, 

mālderis, sanits, vilks (stifn.).


s) lielauces pag.: 

a) pavārdi (1835.): abol, amer, ancken, anne, apsche, arsne, aune, ballode, barosc, 

batsche, Hausse, beenke, beesbard, beike, bense, verfing, bihring, bitup, blesse, bveebe, 

bulle, bulleragge, bulte, bunge, battge, draugs, dugge, eglite, erkle, esals, gaile, gar- 

mit, graudel, grause, grihwe, gurkene, jawel, jummik, jurjahn, kalle, kasinge, kebbur, 

kckse, kcmpel, kippite, kiwet, klabbe, klawe, knagge, kosckken, kraukle, kriatzu, krume, 

kugul, 

kupaste, kupsche, labje, tapping, lapsing, laure, leppenc, lutausse, matlan, 

mauresacke, luedne, inesling, muske, nasite, uccder, ohle, pelle, piclup, pihle, pippcv, 

pohle, poriter, puefe, putze, radsite, ratausck, reikal, reksting, rose, ruduhl, rump, 

nitke, saulite, sehring, sillegaile, silling, skadup, skudder, skulting, skursten, smilting, 

spilwc, sprangnl, springe, stobbe, starke, strasde, strehlncck, sckupping, sabacks, 

-acke, sarring, siclite, siwe, snohting, swirbul, swirgsdin, tircl, tumsing, 

mrks, tsckatsche, tschikste, wabbol, wahlodse, wahwer, waldohn, watzkagc, zäune, 

zeckur, zelau, zersta, zucker. 

ß) māju vārdi (1811.): annite, antoen, arickmaesch, autzing, bajohren, drille, desse, 

dexschenen, dsennen, gahlenwald, kaulcting, klatte sklates], kohpe, peddel, plucke, pogait, 

vuige, dalmat, scarre, sknigc, sohding, strehle, sunckait, schmicdin, schoedner, snoting, 

sckabre, schubbe, tauen, tchwetohm, Werpe, japuft Itschahpuscbij, zelmat jeb sebber 

Iguriņi, sihlesj. 

y) kruogu 

vārdi (1811.): suscbenkrug. 

b) 8irrnele5 psg.: 

a) pavārdi (1835.): ahslon, ballod, bersing, bambe, kasak, leepa, mallintz, ohsol, 

Mulit, silling, sproge, dtagge, Sahlit, sarring, Sehrau, schwibul, trumpe, witul, zeh 

lau, zekur. 

ß) māju vārdi (1816.): altstreiken lwezstrihkij, kalnain II kalnaien, mntzeneek, nen- 

streiken ļjannstrihķi, tschuhdarij. 

Y) muižu vārdi: sinzchnij. 

5) kruogu vārdi: sspunnu krogs, saku kr.j. 

c) stirnas pag.: 

a) pavārdi (1835.): ballode, bersing, kester, kohse, kruming, reeksting, silling, 

Mauting, swibbul, zeelau. 

ß) māju vārdi (1816.): ruhsiu lruhsiņij, sillait tsilaischij, stuhren, jcpple [jepli- 

scbil, sjaunajas mahjasj. 

/. mājas: 

B. ķevelnteki: 

— Vecaüces pagasts (savien.) vecaücnteki. 

A. bilatķnieki (sādža no lietavas piev.). 

B. keveles pagasts 

C. vecaūces pagasts 

— kevelnteki. 

— vecaücnteki. 

D. — vītiņa pagasts vītenteki. 

a) laūce nieki: čapuši, dēles, dzirkanti, gaveļas, Ieriķi, jaün- 

461 

sudmaļi, karnbarmaņi, kuģi, kupši, muīzzemnieki, puķites, rudaji,

462 

stīenūži, suclmaļi, untupji, upenieki, varkales, vikstrauti, zutiņi; 

b) meženieki: celmi, dzeņi, gargruoži, skujas, t^vtūomi. 

C. vecaūcntekl: 

a) dzelzenieki: aņites, čaībji, dalbiņš, jauna māja, jaundalbiņi 

jeb bērziņi, kaūlutiņi, pluķi, slavietiyas, 

3 

ver pi || verpji, zaīmieši, 

žābri; b) vecaūcnieki: albrekši, aviķi, bērģi, brūvēji, bulini, 

bunci, bungas, caünes, dekšenīeki, dirvēni, 6iķi, yv3rži, gludaiņi, 

griķi, grīvas, ģerķi, innuli, kannenīeki, kāļi, klabis, klibkaleji, 

kurpnieki, lambas, lācaudas, leäaini, lejas, līekaļi, lielmaņi, mes- 

te.ri, mežakursi, mucenieki, pesikas, piīzemnieki, pilupi, pufmaļi, 

ramāns, slīteri, steļķi, strēji, strīķeles, Strazdiņi, suämali, urdzes, 

ūozuoliņi, 

D. vītenteki: 

vāveres, veckalēji, vērsiši, vilcēni, vikstraüti, zvirbuļi. 

aņģes, aviknes, bežas, birzuli, brīd§gi, cejmi, dēliņi, gaiļi, gulbji, 

jāzemnieki, jūfgaiši, kalni, kūopiņas, laūgaļi, lāvenieki, lelišķi, 

lībji, līelbuļļi, lūkšas, mačuļi, mazbuļļi, mazeni, mazensSrgs mie- 

likās, peļķi, prīedaiši, putras, seriņi, silaīņi, streļi jeb jaunukši, 

nfraüdi, vaīcēni, v^cvagāres. 

2. pllsäts: aūce. 

3. muižas: čapuši jeb vecķevele, ķevele, tesele (ķev.); brūveļi, dzelžu 

muiža, gala m., vĢcaūce, vidus m., züskini (v. auc); 

jaunā m., jūrģu m., kāries m., vītiņa m. (vit.). 

4. skūolas: ķeveles skūola; putni (v. aüc); vītiņa sk. 

annas m., 

5. kruogl: krama krūogus, tilta kr., veisa kr. jeb dekšenieka kr. (ķev.); 

dalbiņa kr., lamba kr., slītera kr., strīķeļu kr. (v. aüc.); 

(vit.). 

baltais kr. 

6. sudmalas: ķeveles suämalas, muizzemnieku sudm. (kev.); vecaūces 

vēja sudm., vitina sudm. 

7. cepļi: vexaüces ceplis, vilcēnu kaļķu c. (v. aüc.); vītiņa 

k. c. 

8. kalni: sila kalns, velta dambis (ķev.); čauksturs, dziru kalns, 

krampju k., lāču k., līguotnes jeb līguotņa k., mesa k., pagrabu k., 

putnu k. (v. aüc.); [dobes k., kapu k.]; [nomadu k., 

(v. auc.); kellis k. || ķeļas k., potschu k., raganu 

Sniķeres k. 

k. (ķev.)j. [8a. pa- 

ka In kumeļu pak.j; [audsis, kalatschu kalns, poļu k., potschu k., 

tehrpumu k. (vīt.)]. [8b. lejas: dziļā leja]. 

9. upes: aviknes upe jeb zvirbuļa upe, līguotņa kalna upe, mellupe 

(ķev., ve,caüc., vīt.); [jurģu muižas upe + kalnu upe + vaicēnu 

upe]; [wadakses upe (ķev., vīt.)].

10. strauti: buncu straüts, mucenieku str., vēršu str. (v. aūc); lwehrschu 

str. (ķev.)]. 

//. līči: kara laidari (aviknes upē) (v. aüc.). 

12. i/5/-/.' muižas dīķis, sudmalu d., (ķev.); ģērvja d. jeb ģervis, kalu 

d., mazais d., mēra d., muižas d., pZrkas d., saiijuma d., ufdžu 

d., žagaru d. (v. auc); muižas d., sudmalu d. (vīt.). 

13. avuott: čapušu avüots jeb 

14. bedres: vejenu (= torfa) 

sudmalu av. (ķev.). 

bedres (ķev., v. aüc.). 

/5. pur 3 vl: jaünais purvs, vanagu p., vecais p., zalsu p. (ķev.); cepļa 

p., klibkaleju p., ķifbu p., medņu p., misteru p., pūopes p., 

spalvu p. (v. aüc.); bikstu dambis, tērauda p. (vīt.); [čapuša p., 

ķīšu tīrelis, odžu p., putras peļķe, skuju p.]; ltihkuschu p. (v. aūc); 

behrsu p., bikstu p., spalwu purwi (ķev.); klagu peļķe, needru p., 

padarbenes, rugemetes, salschu p., wahrnu p. (vīt.)]. 

16. pļavas: avikne, brūzene, cūku līeknis, galvas pļ., grāmatene, zem- 

degas (ķev.); albrekšu purvs, bundzene, dundurene, gaspažene, 

gruzene, jfraste, kara laidari, kupačene, līdacene (liela un maza), 

līel(er)maņa pļava, mucenieku pļ., mucenieku str., nūovadi, pil- 

sinķene, pilzemnieku pļ., plēsis, pundurene, putnu pļaviņa, sla- 

vietiņu pļ., stārķa pļ., üozüola kakts, versa straüta pļ. (v. aūc); 

jufģu muižas pļ., luksu pļavas, mazenu pļ. (vīt.); faizlībe, birzes 

pļ., dirva, elles pļ., ezers, ķencis, lanka, liekna, meža pļ., purva 

pļ., vecupju pļ-s, vidus pļ., vinduleneļ; lahsiris, lihgotņu pļ., Sni- 

ķeres pļ. (v. auc); kahrkli, leeknis, sila pļ., stahrka pļ. (ķev.); ahscha 

sars, aitu pļ., braslene, bungāts, drabiņu pļ., duhņene, gara pļ., 

gaspaschene, gowu pļ., kapu pļ., karodsene, kaslenene, ķehwes pļ., 

lihdums, ruhsene, faufa pļ., stahrķene, stuģene, semdega, wehrschu 

pļ., widus pļ., zehrpene (vīt.)]. 

/7. llekņl: cūku līeknis (ķev.); meMais 1., pīlupu I. (v. aüc.). 

/6. lāmas: kapukalnu lāma, naģene, pārrās L (v. aūc). 

/9. ganības: klibkalēju ganības, nüovadi, ur 9džu g. (v. aüc.); ļgatroes 

gala dihķis, puhzes dihķis, sausa pļ. (ķev.)j. 

20. lauki: ērkuļu laüks, pūra I., šķūņa I. (v. aūc); [dekšņu I., ildžu I., 

kalna I., kara laidari, kapu kalns, kūlu 1., plēsums, pļavas 1., poča 

1., soda I., stabenes I., velēnu bedres]; ļaudscha l., awota l., bar- 

balu l., beņu l., brasla gala l., druroas, ehrkuļa l., kühles l., ķekscha 

l., leelais l., masais l., nabaga kalns, purwa l., runtschu l., spalwu 

l., swirgsdeens, wamschu l., wilka kalns (vīt.)]. 

463

464 

21. meži: degšņa, duburis, dzisa, kuģu birze, sila mežs (kev.); aü8is 

āzitis, āžu kalns, blīeķis, buncu egles, circeņu kalns, evāfžu ka 

diķi, kapu kalns, klībkalēju purvs, ledaīņu egles, liguotņa kalu 

medņu purVs, mesteru purvs, putnu kalns, pūočas, ramāns, ruii 

ģenes, sila kalns, silva, slaķis, spalvu purvs, stār a ka egles, steīķ 

egles, steīķu atvases, sūodiņš, ttzrpums, tīkužas, žābru egles (v 

aüc.); kāries muižas bir 3 

ze, krūogus bir3 

ze, saūķenes egles, tē 

rauda puravs, zalšu purvs (vīt.); [birzulu m., capuša m., kārie 

muižas birze, liela birze, skudras birze]; [dirwenu m muzeneeku m 

strasdiņa m. (v. auc.) awiknas m., buka m., smilgu birse, sudmalu ogle 

schwinta dekschņa (ķev.); ahpschenes, brasla m., dumbreens, jaņķen 

lopzeļa birse, potschu m., preekschmeschs, rennes birse, zens (vīt.)], 

22. ceļi: būožu braslis, cauņu dambis, mucenīeku dambis, piīzem 

nieku ce]s, platais c., steīķu dambis, žīdu c. (v. aüc.); [bileiķi c 

dārza celiņš, kalnu dambis, kapu c.]. 

23. tilti: mazgavelu tilts, teseļu t. (ķev.); baldünas t., gala muīžas t 

vaīcenu t., vērša straūta tilti (v. aüc.); jufģa muižas t. (vīt. 

[baksta t., gaviļu t., 

kokamuižas t., macuja t., sudmaja t.]. 

24. kapi: dziskanta jeb sila kapi, vīkstraūta k. (kev.); albrekšu k 

baznīcas k., čaūksturu k., klabju k., laca kalna k., liguotņa kalu 

k., nūovadu k., sniķeru kalna k. [v. aüc.]; peļķu k. (vīt.). 

25. pavārdi: aūziņš, briīle, brūvids, bunkškis, griķis, ignis, kuģevic 

laūsaris, pīlups, piens, priecīgs, Strazdiņš, znūotiņš, zuševics (ķev. 

annaītis, cārs, bērziņš, birznieks, jänevics, kannenieks, klauvs 

meija, pīlups, priede, skadiņš, skurstenis, stīeciņš, zariņš, zvifbuli 

(v. aüc.); bambals, bērziņš, bifznīeks, cinis, dSrģevics, jaunzemis 

juksis, klaviņš, krūmiņš, leja, purgailis, rumpis, skurstenis, zeltiņš (vīt. 

26. palamas: j§ru zagli (— vītenīeki), (= ķevelnīeki). 


a)vecauces pag.: 

-) pavārdi (1835.): aboling, anniet, apsiet, arikmaischel, awick, ballohd, belnis 

beedbarb, behscha, bersing, bertait, besdeliga, birsneek, bulle, bumbeere, bungu, dag 

giet, dadsiet, dalbing, degge, desmitueek, dirwen, dubbing, bfcbnoc, dseuue, eewa, eglen 

gaile, garskall, geddus, glude, granting, grasse, grauding, gredsen, grusse, gruwes 

gurstu, irbe, jummik, jurrjahne, kaddik, kaiper, kalning, kalwen, kanneneek, karkling 

kaskin, kaulē, keska, kirse, kiwit, knohpe, kohsa, kraukle, kruhsa, krumiug, kugge, kukkul 

kupitz, lagSdiug, lambe, lapping, laugall, laure, lauzin, leekning, leelwersiet, leeping 

lelle, lilge, maija, masuhr, masswersiet, mauring, medne, mellais, mester, mescbe 

metra, migla, nātre, ohla, ohsiet, ohsol, pauluck, pentze, peterjahn, Pihle, pilup, Pla 

weneek, plukke, plūme, poeschick, Pohle, Preede, pugnll, pukke, pure, puring, purms 

purwing, reep, rekst, remmes, ritteneek, rose, rubbul, rudsiet, rugumet, ruten, ruttke

sakne, salming, saule, seetneek, sega, siepohl, silling, skaede, skuia, Skursten, smilga, 

spaude, splirriet, dtercfe, strasding, strautiug, strehl, stuhre, sudrab, sabbcr, sahlict, 

sarring, seile, selts, semmict, sewar, sihlit, Suoht, swaigsne, dmanne, swciueek, 

swingi, swirbull, schubbur, tetter, tumsiug, tuppetat, tschabbe, tschaibe, tschippa, udre, 

ulla, uppe, wahlod, mamer, wazer, Werpe, Werse, wiete, wietohl, wiksne, wilsemneek, 

wilzc, 

wisbull, zahle, zäune, zcelawa, zelms, zinne, zirul, zukkur. 

ß) māju vārdi (1811.): beetze ibehschasj, bertaische sbehtaischij, dawe, bedfe, gri- 

kemaisse, kalnekatte, kaluing, leelermann sleermaņij, masslaweet, muschc, nadsing, na- 

mit, pauluk, puttne, russing lrusischij, skarre, suddrappe, widsemneek swilsemneekil, 

uibbe; [immas, lielpeteri]; santeni, erkukuļi, grabji, ķiķi, Potschas, puhri, 

mahja jeb kuķi, rinkaifchi, smiķini, wezwagarij. 

b) ķeveles pag.: 

ramanu sarga 

a) pavārdi (1835.): abolin, bahr, ballod, beesbard, bceting, bersing, burkahn, 

debsort, dschundsing, gaile, grauding, irbe, kalnehn, krimmon, kripitz, kugge, lag- 

sding, lahze, leeping, loyskin, major, nadsing, ohsoling, Pohl, prehde, puhze, pumpur, 

sakne, sissen, skudre, sparwing, sprohge, sarring, sihle, silbajahr, swirbul, schaime, 

walge, zäune, zehlau, zelming, zigra. 

ß) māju vārdi (1816 dekscheneek, dimse, dutze, kalnei, läppen, laugalle, luh- 

leine, ruddeinen, sohding, strehle, zirul; sdsireneeki, kalniņi, wilzimj. 

y) kruogu vārdi: skrameļu krogs, 

c) v i ti n a pag.: 

sila kr., schwintu kr., zweierkrogsj. 

a) pavārdi (1850.): abehl, abeliet, apmer, alksne, amatneek, antlien, apping, 

asne, bahring, bajar, baling, ballod, biring, bisseneek, bitteneek, bnren, dahrseneck, 

dahrsing, degge, dekscheneek, desmitneek, draugs, dreykatt, druwing, dubbing, dsenne, 

elgut, gailit, graude, grikke, guds, gulbe, gurke, jakspeter, jannul, jateneek, kahle, kah- 

ting, kaiming, kaye, kalley, kalning, kalwe, klau, klauscckc, klepper, kohdol, krasting, 

krigel, kundsing, lahme, lattwer, leekning, leeping, leyawa, lellischke, maktc 

neef, masbersing, maskrist, massais, massait, masur, matsching, mauriet, mebde, 

Musikant, naburg, needre, ohsiet, ohsol, ohsoling, pielup, plawing, pleen, plūme, 

pvecde, pucke, pugul, puidak, purwing, ranke, remteneek, rohping, rose, rudul, rudsict, 

ruhmiet, ruten, rutsching, salming, sauliet, seske, seering, sillain, sillekurt, silling, 

simteneck, skadding, skndre, slaweet, slieter li sliete, smilteneek, strasding, strauting, 

suhn, sacke, samel, seewar, selting, semmen, semturr, siedle, sirne, snohtain, swir- 

bull, swirgsding, schabrc, tetter, thewing, thurell, trautiug, tumsing, uyder, uppeneck, 

uppmalneek, wannag, wattul, wawer, wegge, wetzkrohger, mezzatd, wieting, wiehtol, 

willning, 

witte, zahlit, zäune, zeeder, zeekur, zelau, zierull, zirzen. 

ß) māju vārdi (181k.): anthen, bulle, imscbe, sillaisch, strautmalle, ulle suttasj. 

r) muižu vārdi: leglitmuischai. 

/. mājas: 

A. bēnenteki: 

Bēnes pagasts (savien.) — 

A. bēnes pagasts — 

B. cirūoles pagasts 

bēnenteki. 

bēnenteki. 

— cirūolnieki. 

baūkaiši, buci, celmi, ceplīši, čužļi, daģi, daģu mežsargs, gailīši, 

jaünzemji jeb kruškalnes, janaisi, kaijas, kalniņi, kapiņi, kavuzaisi, 

Ll?R. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 30 

465

466 

kruķi, krūoģeri II krūoģeļi, lauri, lāmenieki, līekni, lumbji, pampji, 

piukšķi, piukšķu mežsargs, pūšļi, rakažas, rūsas, rūožkalna mež- 

sargs, skābji, silagailis, slakteri, strautiņi, strēļi, stūrīšu mežsar'gs, 

vecmiķeļi, ve,cvagares, vilperi, vitūoli, zutiņi. 

B. cirūolnieki: 

beķeri, brandavas, bufgrāvji, krutaiņi, läsas, lejassaimes, luģenieki, 

mazari, pe[ņi, putriņas, stūri, vilkās. 

2. muižas: bēne(s muiža), jauna m., kruškalne, rūožu m. (bēn.); 

cirüole(s m.), 

laūku m. (cir.). 

3. skuolas: bēnes pagasta sküola. 

4. krüogl: baltais krüogus I! krūogs, kaiju kr., kalna kr., līeknes kr., 

smilšu kr. (bēn.); iņķu kr. (cir.). 

5. sudmālas: bēnes sudmālas (ūdens-, vēja-). 

6. cepļi: bēnes ceplis, 

kruškalnes c. (bēn.). 

7. kalni: garais kalns, krūšu k. lāmenīeku k., putna k., rūožu muī- 

žas k. (bēn.); iņķu k., kāršu k. (cir.); sfreileņu kalns, gailischu k., 

kappu k. jeb karra kappi, zeemahtu k. (cir.)]. s7a. lejas: ratta leja 

(cir.)]. 

8. upes: bēnes upe (bēn.); aūces upite (cir.). 

9. strauti: rigava, skujenite (bēn.). 

10. grāvji: vejla gravis. 

11. ezeri: bēnes Ģzejs, krutaiņa §z., stūra ez. (cir.). 

12. dlkl: bēnes pīļu dīķis, krüskalna p. d. (bēn.); szuhku dihķis (cir.)]. 

13. puravi: meku puravs, mellais p. (bēn.); mejlais p. (cir.); [bults 

(den.)j. slahzene (cir.)]. 

14. pļavas: b§ngu pūočas, bezdelīga, mellais puravs, raganu dambju 

pļavas, rlgavas pļavas (bēn.); iņķu pļ., rācenāja pļ. (cir.); sdihķa 

gals (den.), besdeliga, krehmu lahma (= masa pļawa), ķehroene, luhsene, 

pihsene, sagļu druhwa, uhdeni esars (cir.)]. 

15. lāmas: burgrāvja lāma. 

16. meži: auna kakts, bērziņu mežs, cālīšu m., degsņu m., garais kalns, 

jau(n)zemju m., kruoģeļu spice, lauru egles, lāmenīeku m., mellā 

pur m., 

taisnie ceļi, vēverišu m. (bēn.); brandavu m., cepļa 

aplüoks, iņķu k., vilku m. (cir.); sdaģu m., kaiju m., 

(bēn.); baltais reesis (cir.)]. 

17. ceļi: burgrāvju ceļš, stūru c. (cir.). 

18. ceļu likumi: pirmie beņķi, ūotrie beņķi (bēn.). 

19. tekas: lauru teka, strēļu ceļš (bēn.). 

wilperu m.

20. tilti: bēnes tilts, raganu dambis, rigavas t., v?cvagaru t. (bēn.). 

21. kapi: bēnes jeb gailisu kapi, kruškalnes k. (bēn.); cirfioles k. 

22. llnlņl: jau(n)zemju liniņs, skābju 1. (bēn.). 

23. pavārdi: cejms, liepa, sargs, stūris, tilta dreģeris (bēn.); kaza, 

palkavnieks, purmalis, püods, sargs (cir.). 

24. palamt: čūsku dūrēji (— naūdišnieki, sesavnieki), pātagu zagli 

(= bēnenieki). 


a)bēnes pag.: 

a) pavārdi (1835.): apsiet, verfing, būda, bnnds, granting, karsch, kaul, kutscher, 

teure, leeping, legsda, magohne, madfatd, melliet, ohsols, puhring, puhze, puffe, 

pumpur, raddel, rassiet, rose, darfd, sils, skudra, stuhre, sarring, wasdick, Wewer. 

muischa. 

ß) māju vārdi (1811.): brandav, bruwer, meschepeter, rackait. 

b) ciruoles pag.: 

a) pavārdi (1835.): loeping, ohsols, rohns, stiggu, wigrand. 

ß) māju vārdi (1811.): leyessem, puschle, puttra; lgrabauschki, leschkiZ. 

Y) muižu vārdi (1811.): carolinenhoff, essenhoff, sturhoff; slejas saime — 

S) kruogu vārdi (1811 .): ingenkrng, sbehrsu krohgusj. 

Okrūškalnes pag.: 

a) pavārdi (1835.): assen, ausin, berenze, bersing, bitscbul, bruwer, bunge, ba« 

dsing, greese, gudte, irbe, fapper, kruming, kukkain, kullit, murneek, ohge, oliņ, osche, 

osol, piele, pirtneck, plum, poding, preede, purwing, rose, sakal, stilpe, schluk, sakke, 

sarring, selting, werschkahje. 

ß) māju vārdi (1816.): baukait, budse, jahnait, jaunsem, kalning, kapping, klaw- 

sait, krogel, pampe, raženai, rnssa, sillegail, smiltneck, stabbing, strauting, sutting, 

wetzwagger, witohl, zeplith, zusle. 

Bikstu pagasts — 

bikstenieki. 

1. mājas: abavīeši, aizupji, apšenieki, atrasts, aūci, aüderi, balbāfži, 

baluoži, baūmaņi, bārdas, berzini, befzuli, budēļi, ciskas, dūcmaņi, 

ezenberģi, jerikas, jüojas, kaķenieki, kalnāji, kamradži, krutaiņi, 

kūosas, laūkpēteri, lüopvagares, maeki, makēri, miedziņi, muldas, 

pakauši, pirüotnes, priedaini, püopes, radziņi, rumbas, ruopĢni, 

rukas, strūobas, tefvetes, tumšie, vecpepas, verpji. vīndedži, zaimji. 

2. muižas: berzes muiža, bikstu m., jauna m., mazbikstene. 

3. skuolas: bikstu skūola. 

4. kruogi: bej 3 

zu krūogus, bikstu kr., griķu kr., 

A. sudmalas: bikstu sudmalas. 

6. cepļi: bikstu ceplis. 

vecais kr. 

467 

7. kalni: rasmes kalns, silu kalni, uošu kalni; [buļļu kalni, ģibus k., 

reina k., zināja k.j; šauras k., ahscha k., deguna k., elles k., ķekaru k., 

30* 

pus

468 

mahlu k., pipeļu kalni, sprahdseņu k., sweedru k., walne, schihda f., 

tetera k.]. [7 a. pakalnes: cīruļa k., kleberu kalniņš, kūlu k., 

pagraba k., radziņa k.ļ. [7b. lejas: dzērvene, pagraba leja, pa- 

ģibene. 

8. upes: adava, ber 3 

ze, rūķupe; [bikstu upe vai ari ahlaroe]. [8a. 

strauti: bārdu upīte, zviedrene]; [jal)«a strauts, sihmupe]. 

9. ezeri: bikstu sudmalu ezejs. [9a. dīķi: cīruļu dambis, lielais d., 

meža d.]. 

10. purvi: maīkas purvs, plēkšas p.; [saules purvs], [muldas purws, 

radsiņu p.]. 

11. pļavas: aīzlīekne, atmatene, bērzes muīžas veīdis, bērziņu pļava, 

dĢgūole, gara pļ., garās pļavas likums, kalna pļ., kapu birze, 

kliģu līdums, kuosas pļ., ķēvene, lagzdu kalns, lācene, 

lielais ifbes 

dambis, mazais ifbes dambis, mazabaviesu pļ., maztaüvene, māju 

pļ., prīedainene, priedes pļ., rasme, raūsene, rigainene, stiebrene, 

straūtene, šķirbu dīķis, vāveru kārkli, versene, zimupe, zvirgzdi; 

[akmeyu pļ., avotene, bebrūtes, elles dambis, jera lama, kalejliek- 

nis, ķēves dambis, oša dambis, ozolene, runču pauts, saules purvs, 

strauts, šekume, šķirbene]; [ahbolene, alksnene, kurtene, lihka pl, 

oscha strauts, putnene, rasene, sahģeru potscha, saķene, sobu leekna, 

wihdräksne]. [11a. lauki: debesene, desene, ģibus lauks, kazene]. 

12. meži: batara bifze, bācis, silu kalni; [buļļa m., būblis, čibas, ievas, 

joju apses, kapu birze, kleberu birze, laukpētera birze, maikas 

purvs, oša kalni, piparu I! piperu birze, vistenu birze]; [audse, lih- 

wes meschs]. [I2a. ganības: rünes lama]. 

13. kapi: bikstu kapi, [birzes kapiļ. [I3a. ceļi: tumšais gaņģis]. [13b. 

zvejas vietas: līka dzelme, vella dz., vēža dz., 

14. pavārdi: ķeinpelis, pīrāgs, rūoga. 


zviedru dz.]. 

s) pavārdi (1835.): auder, backe, ballode, bange, belte, brugge, buddel, bumdeer, 

bunge, bnnne, babsite, dambe, bantjfe, begge, degohle, dukat, ehzit, gigar, grükke, 

gulbc, kehpul, kiplohk, kippe, kippite, ftttte, kleege, klupping, kohschkin, kreeke, kruhmina, 

kuhming, kurksckke, kweesse, lahze, taure, lenze, magohne, maissing, maņņa, melbard, 

mihke, muntsche, ohsoling, panre, pehrkohn, pelle, pikkite, plahke, ptugge, Pohle, puhze, 

pukkite, pumping, radsing, rags, recke, reeksting, renning, riggaine, rippe, rohne, 

salming, sapplatze, sille, skudder, smilge, starte, Strünke, sudrab, sade, sallum, 

sarring, sirne, snohting, sutte, swirbul, tetter, tschatsche, tschegge, tschiuke, wakke, 

wannag, watze, wetze, wilks, willa, zehming, znkker. 

b) māju vārdi (1816.): antasaim (budel, sirne), asup (tg. aizupji), luman ļļub- 

maņiļ, pawar, Popit, purwing; (1835.): terweeht; [ceplitis, timpačas, zvirgzdi]; ļheidel- 

berg, sreiberg, krawischij.

Blidiene(s pagasts) 

— blidenīeki. 

1. mājas: altiņi, adas, balūoži, bebri, beki, birži, dīcmaņi, dreimaņi. 

eglītes, eglūoni, Ģzejkaīni, gabaliņi, iņņi, jekuži, kaledeji, kalna- 

bāļas, kruogaiņi, kuili, ķēķi, ķupji, lambrekši, lapsas, laūriši, lāci, 

lidumi, lield?guni, līelpūcēni, līelšķietnieki, malicas, mazpüctzni, maz- 

škietnieki, meiri, mūrnieki, nagažas, namalaūki, namiķi, parūkas, 

pērēji, plāmši, plāmšu sarūgs, plunci, ragažas, rūtiņi, segļi, skapari, 

suīķi, talascieli, tušķi, upessetas, vecvagasi, ve,čātnīeki (= vecjat- 

nieki, veikalas, zellites, zīles, zvani jeb zvanītāji. 

2. muižas: jauna muiža, lieldlidienes m., mācītāja m., mežkunga m., 

pilsblidiene, ziju m. 

3. sküolas: blidienes sküc-la. 

2a. baznīcas: blidienes baznīca. 

4. kruogt: beīju krüogus, pilsblidienes kr., pūoļu kr., sudmalu kr. 

5. sudmalas: (liel)blidienes sudmalas, (pils)blidīenes sudm. 

6. kalni: balu kalns, bēķu k., celmu k., cīemātu k., cūku k., jāņu k., 

kuņas k., pērēju jeb kaūlicu k., star'ku k., tēvaiņu k., tušķu k.; 

[ānes k., kuiļa k., lagzdas k., laigala k., sakas k., skrīveļk.]; [aba-- 

weeschu k., auru k., bandsenes k., behrsa k., bruhscha k., buka k., dalb- 

ja k., dundura k., ehrbeģa k., gerdes k., goda k., gowu k., grants k., 

irbes k., kaipschu k., kaleja k., kalwas k., kaseņu k., kasu X., koļas X., 

kratscha X. krupja k., kuhlas k., ķeisara k., ķiķu X., leepu k., magasi- 

nas k., mahla k., maschinas k., olu k., pirts X. f preedes k., punku k., 

roses k., skanstes k., smehdes k., smilts k., strauta k., sudraba k., 

schķuhņa k., sagļa k., tabaka k., saķa k., magareč k., wehrfcha k., 

wihksnes k.j. 

7. pakalnes: aviešu pakalne, kaūlicu p. 

5. lejas: bruģu leja, pūoču 1.; [pērējgrava]. 

9. upes: 

rūobežu upele jeb zaūrupe, upīte; sblihdenes upej. 

/9. strauti: auru strauts, degšņu str., külaju str., slūžu str., [līča upīte]; 

lbirschu str., botschinu str., dundurenes str., jahņu str., puhzes str., 

reineņu str., robeschu str., seemelenes ffr.]. 

//. ezeri: duģa tzzers, iņņu ez., lapsu §z., sudmalu e.z. 

469 

/2. dīkt: aūna dīķis, balūožu d., beiju d., bej 3 

zu d., bikšu d., cepļa d., 

cielavas dīķelis, cūku d., dimdenis, druvas d., dzeņa d., dziļais d., 

egļu d., gasals d., bes d., jaunais d., jaņa dīķelis, kapu d., kazu 

d., kuņas d., kviešu dikelis, keves d. (lielais un mazais), ķiķu d., 

lāča dīķi, llkais d., līves d., lielais d., mašines d., malu d., pirts d., 

priežu d., puķes d., rāceņu d., reines d., siļķu d.,spriča d., star 3 ka d.,

470 

sūkalu d., üozüold., vaska d., ver 3 tēža d., vēža d., vidus d., vilka d. 

zušu d.; ļdegolis, kalna d., lejas d.j; ļbleeķa d., bruhscha d., deguta d., 

dehļu d., kahrpu d., runtscha d., skrihweka d., smehdes d.j. 

13. bedres: meža kunga grants bedres. 

14. puravi: dieva purvs, jellaku p., priedes p., rūnas p., siekstenes p., 

strīķēju p.; [tīreļa p.]; ļapaļais p., baltafmena p., bikstu p., deewe- 

jais p., gowu p., lahzu p., maprenu purwelis, odschu p., swilums, 

čembegač p.j. 

/5. pļavas: abavlesa, apaja pļava, aūrstraūtpļ, äbula dīķis, bikšu pļ., 

bir3 zpļ., brandvīna lieknis, cīemātene, daktera pļ., diķa pļ., dievs 

purva pļ., druvas pļ., encene (liela 

ģiezenes, jejlakas, 

un maza), gara pļ., gruži, 

3 klīeber zis, krūogus aplūoks, kūkampji, kurpe- 

niecene, ķēves aste, ķuzis, lauka leju pļ., lūocene, ļibene, meža 

leju pļ., nabadzene, nabaga pļ., nagažene, pēterene, pikuļu leja, 

pļāpis, rikšene, siļķu dīķis, skaparu līeknis, skrīveļu dīķis, skrundu 

leja, spūdene, starhpa(s pļ.), star ekkalna pļ., stigajs, straūtene, talcene, 

tēva pļ., tēvišķis, trinīcene, tušķu līeknis, upite, ūozūolene, var'nu 

leja, vecjänis, ver dīķis, 

zir 3 

ga līeknis; [apaļene, bērzu līci 

cūku purvs, liepenes, pirts pļ., tapene]; ļabrenes, ahbulene, ahma 

leeknis, ahschu dihķis, alksnene, alwene, aploka pl, apsulajs, asar 

astītes, audschu pf., auna dihķis, aunu lejas, arvota lihzis, arvoten 

bajāru lahma, bandsenes, barabalaļļbarbulu pļ., bedres lihzis, behrsa p 

birschu strauts, blusene, botschiņa strauts, briņķenes, bruhsene, buzen 

dahwainis, dakschas, darwa, dischais dihķis, druwina, dubara, dubena p 

duhkstene, dumbras dihķis, dundurene, dundurenes aste, dseņa dihķ 

dsiļa lahma, dschuhkstene, egļu dihķis, eseriņa pļ., eschu leeknis, gab 

liņu pļ., galodene, garais dihķis, gatuwes pļ., indriķa pļ., iņņu dihķ 

irbes pļ,. japna strauts, jaunais dihķis, jehpja dihķis, jintars, kahr 

lahma, kahrpu dihķis, kaķu kahja, kalēja dihķis, kales, kalna pļ., kann 

dihķis, kasenes, kasu dihķis, kasu pļ., kasu tehzis, klahroiņsch, kneepķi 

lihzis, knisene, kosu dihķis, kosu pļaroiņa, kraģenes, kreewenes, krusta lihz 

kuhkampji, kuiļa pļ., kumeļa kahja, kurpneeze, ķehroes dihķis, ķihro 

dihķis, ķiķu dihķis, ķipsnas lihzis, ķuņu pļ., lahzene, lahtschu dihķ 

lambrekschu lihdums, laugaļu pl, leeknis, leela pļ., leelais dihķ 

leepenes, lehzajs, leijas pt., leitene, leju pļ., lēsis, lihdezene, lihd 

mene, lihdsumene, lihkais dihķis, lihwes pļ., lihza purrvs, luģen 

mahlu dihķis, mahrenes, mahrku dihķis, mahronis, malas dihķi, ma 

ķene, melna lapma, melna pļ., meschķene, oscha pļ., osola dihķ 

osollihzis, pelnu dihķis, pikuļa gals, pirts dihķis, plaknis, pliksch

plischķene, ploķis || plozis, podu lahma, poģenes, popenes, praņķa 

lihdums, preeschu dihķis, pudura lihdums, puhzes pt puķene, pumpitis, 

punkas, purwmale, raganu leeknis, rahtenes, rahts leeknis, rahwenes, 

rahzeņu leeknis, ramschene, rehtes pļ., rihkstu strauts, riju pļ., rinkas, 

rosene, roschu lahmu, ruhnes pt, rundahle, ruskas lihdums, seerene, 

sehtas pļ., sila pl., silene, skrihrveļa lihdums, spilwene, spizais zers, 

spolene, spriņģa dihķis, staba lauks, stahrta dihķis, staļga pļ., stumb- 

rene, sudmalene, suhdaja pt, suhkalu dihķis, susekļa lahma, swehta 

apses pļ., schwenzene, sahbaziņsch, sahļu dihķis, saķu leeknis, seeme- 

lene, selta pļ., sihlene, sosskahja, suschu dihķis, schakara lihdums, 

talzenes aste, taurvenis, telenes, tenceles dihķis, tilta pt, tschabene, 

tschakstene, uhliņa dihķis, upene, upes leja, wardulene, waska pļ., 

wella lahma, weretehsis, wezjahnis, wezpurws, wetscha dihķis, wihk- 

schņa, wilka dihķis, wilka pļ., wistenes, wistenu dihķis, wisu ļauschu 

dihķis, zekkulene, zelmu dihķis, zihkstis, zimpeles, ziņu pt, zuhku dihķis, 

zuhzenej. s15a. ganības: baltakmena purws, dsiļais dihķis, kaipschu 

kalns, kaķa dihķis, kasās ļipa, kuņu dihķis, ķehrves dihķis, linu lahma, 

meschinas kalns, plazis, reinenes dihķis, stihgajs, schakaris, tuschka 

kalns, wanadsene, waska lauka zelmi, zelmiņi, zepļa pļaroaj. [15b. 

lauki: abaweeschu zelmi, abrenes, ahbeles kalns, ahbeles lauks, 

akminaja l., annas l., apariņsch, 

barbalas l., birscha l., bruhscha l., 

dundurenes, esera l., gabaliņu l., koļas l., kreemiņu l., leepenes, 

moru l., oplakalns, osola l., rijas l., smehdes l., smuku l., staļģa l., 

strehķi, strihķeļa l., sudraba l., sahgeru kalns, wamschu lauki, wepra 

kalns, mihdsirkschņu dihķis, wihkschņa l., wistenes, zeematu l.j. 

/6. lāmas: kaülu lama, 

veHa lāma. 

17. meži: abavīešu kalna spice, baltakmeņa gabals, beku cejmi je 

zvirbuļu in., cūku kalna mežs, degšņa, dimdenis, dzeņa dīķa ga 

bāls, ezermeža gabals, ģīezeņu gabals, gūobju purvs, iņņu m 

bes m., kalna m., kapu m., kaziņu spice, kuiļu m., kūlāja m., kuņu m 

lāču purvins, lejas m., liela dīķa gabals, līepkrūogus spice, nabag 

cejs,muīželes spice, parkasm.,pikuļum., plakņa gabals, pltzka.plunc 

stāvs, purvs, puoļu krūoga spice, rüozu kalns, sala, 

skarna m 

stabisu m., stigaju m., suīķu spice, suīķu birze, vēstnieku m 

[dievu purvs, kaipažas, lankas, odziņa m., pērēja m., purvs, suņu m. 

laltiņu m., audsis, dalbis, duga m., elendu preedites, kalnabahļu m 

lapsu m., mallihzu m puhzeņu m., sraļģa m., strihķeļa m., swir 

buļa m.j. 

471

472 

/5. ceļi: abaviesu kalna gabala ce]š, apaļa purva c., ģīezeņu c., Iie! 

dīķa e., masines c. jeb meža pils c. ļl8a. tilti: bruhwetu tilts 

19. stigas: apaļa purva stiga, Ģglūoņu st., kükampju st., lapsu st 

plakna st., uodžu purva st. 

20. kapi: blidienes kapi, stabīsu k., ļbasnizas k., kapu dihķis, kapu ka 

niņsch, kungu kapi, steenuhsis, saķa kalna k., tiltiņu pakalnu k., zuhka 

kalna k.j. 120a. dzelmes: kaķa dselme, pudura ds., sirga ds., tilta di 

tschigana ds. (wisas blihdenes upe)j. 

21. pavardi: auns. äbüols, bereis, briedis, bullis, äesa, dimze, dureīk 

6üms, cizelzgalvis, Tie, ivans, jaünzemis, juka, karstums, kāp 

krauča, kupelis, kupenis, kuplais, külants ļļ kulants, kviesis, ķirnsi 

ķuzis, mejlbardis, mucenīeks jeb muca, parūks, pulveris, renģeniek 

saržants, skare, sprangalis, svenkus, tūplis, ungurs, vaivars, vilk 

villa, zvanis. 


a) pavārdi (1835.): abol, apschenek, bagun, baltzer, barun, bassc, batb, bautz, 

behrss, beikc, beng, denke, bilau, bitte, blussc, bohke, botfcbe, brangais, briggc, bru- 

wen, buldcn, bundsche, bnnkschc, dambe, diedsche, dihgle, dischais, duge, duhde, dudsc, 

duinbre, dumpe, dupcl, durcike, dselse, dselscohlekte, dschadschc, cesalnek, ehpatte, gange, 

gignm, grasse, grautus, ilgc, illmant, janke, jucfc, jukse, junken, kartum, kartuppcl, 

kase, kassare, kaschok, kasche, katschucke, kiplock, klabbc, klihgen, kolab, knepsche, knibbc, 

kränkle, krccws, kreim, krincke, krunne, knckain, kuppel, kurnan, kurpnek, kusche, lagge, 

laule, leite, lemser, lesse, lihkum, matsche, mella, mcschagall, mikle, mnlda, musckc, 

ohsc, ohsol, packule, palkawnek, pantzkc, papping, parre, dawar, peesse, pehdc, pepp, 

petkus, Petsche, plahpe, plasting, Pranke, precbe, puddcn, puhne, pucfc, raggcl, rags, 

rietell, rippe, rohde, rohke, rubbe, ruddite, rumbe, rutkis, sakne, skujc, spriyde, sprohge, 

spudde, staggan, stajuk, stalle, steppen, stiywmugger, strohping, struhge, sudduc, 

swihke, swille, sacks, salkaje, sallais, sauge, selle, seltaputning, sohs, suttis, suws. 

swecdre, schnapse, schunne, tattar, tfdjappanf, tschibrack, tschube, ubadse, ubcu, uhlick, 

walbc, wahrne, wchrdiug, zahle, zeple, zierull, zinne, zuckcr. 

b) māju vārdi: lcelkalley, lcclkuusing, leyeseggel, maskalley, masskunsing, strau- 

ting, jmeschdambjij, [abau>ecfd)i, brllblvcli, bnhwmcistera m., dumpja 

m., elende, 

gahrschas vēlāk eglitcs sargs, indschuni, kaktu nagi, katkundsiņi, koblaiņi, kuhkampji, 

kundsiņi, lagsdiņi, leelkaledehli, leijas segļi, mas-kalcdehli, potschas, rennes, silawa, 

strihķeļi tohmkundsiņi, wamschi, wehjkalleji, zeemati^. 

[c. muižu vārdi: agahtes muischa jeb mautschi, 

blihdene jeb muischelej. 

attes m. jeb grcntschu m., mas- 

[d. kruogu vārdi: basnizas krogs, bittu kr., gulbju kr., lahzu kr., paruhku kr.i- 

[e. c

Cērkst(e)s pagasts — 

cērkstniek. 

1. mājs: a) aizpurniek: gl], ilsum, jaüzem, kalej, lambrekš, 

müodr, pliksk, prīedniek, sims, skujup, stūopniek, ūozūoliņ, vģc- 

vagas II žagar. b) apšciemniek: apss, dans, kaln- 

baļķīš, kāpniek, kneijs, ktzlls, lejsbaļķiš, žubs u. daudz mazmā]- 

niek, sauktu pēc pavārdiem, c) cērkstniek: cepliš, dāne], kaük, 

lankūok, lāč, menģel, p?zu|, pūodiņ, riteļ, silis, sniķer, stumbur. 

d) marnīek: dzirkal §zejkaūķ, kubdanč, mariņdārzs, pavar, 

skūors, sprūost, zak. e) purciemniek: dans, indriktuņ, jekš, 

jekūoptuņ, jērķ, skumpj, vāks. 

2. muižs: aizpur, cērkst, jaūncērkst, salsmulž. 

3. skūols: apšciemskūol, cērkstssk. 

4. kruog: apškrūogs, baltais kr., lāčkr., tītarkr., zuškr. 

5. sudmals: cērkstsudmals. 

6. kaīn: jēģerkalns, jumpravk., kapk., liepk., pūdelk.; sawenkalns, ga-- 

stiņk., megaliņk., padaudsit k.]. söa. lejas: paūdzire]. 

7. ups: lāčup, sstrautsl. 

8. ezer: dzimten, sudmalezers; [mieļ^z^rs]. 

9. pur: ķejlpurs, sjuhdpurs, rebes p.]. 

10. pļavs: cepļpļav, kaükpurs, lanks. pūdējums, sienpurs; sgehrbum pļ., 

leela pļ., puru pļ., rebes pļ., sakar pļ., sausei pļ., sorak pļ., upmaļ 

pļ.]. [10a. ganības: kalns, mesmeschiņ, piradtiņ]. [10b. lauki: 

beedrain lauks, gehrbuma 1., johmgala l., lihdum l., purdahrs l., 

puru 1., schahkardahrsl., schakaru l.j. 

//. mež: kneijs sils. 

12. kap: zibeņkap. 

13. pavdrd: auns, baltaīsviiks, gudrais, kalnis. katlāps, legzdiš, līek- 

mans, mūrnieks, rumb, stūopnīeks [aizpurniek]; amsils, apšvalks, 

brammans, briņķs, daņ, dull, kalnbaļķits, kajks, kārklīš, kristlībs, 

ķikars, legzdiš, lielapš, mazapš, puzis, rieksts, rūons, silis, skabērģs, 

tuņ [apšciemniek]; dūt, miņķs, plikšks, ūozūoliš, veībuls [cērkst- 

niek]; akmeņkalns, meņģels, rend smazniek]; mazapš, prled, tuņ 

[purciemniek]. 


ccrkstes pag.: a) pavārdi (1858. g.): aboting, ammatncek, ammoling, auning, 

bagohn, bchrsing, 

473 

bitrnm (bisfup), breede, bruwel, buhmann, burmeiöter, dambe, 

dischler, drcimann, dsellkallei, dsirkall, dsirnc, cgglit, csscrkankc, gohdekalln, gohje- 

"eek, godmann, grossen, grands, gulbe, ilsum, jahtneck, jcykallei, kcning, kinntt, klane, 

kncie, krasting, kronkalln, kruhming, kubdanz, kunying, kuple, kupsche, lambrex, lap-

474 

Ving, laue, leepe, leyessalkit, meyris, mutzeneck, needre, necke, pihlads, vohding, 

Pohle, prahtneek, putze, radding, rassa, ratneek, rautzing, reeksting, reeping, rohsekalln, 

ruhsteik, rutke, «tttfattn, stuhrmann, sallais, sallkaln, sarring, semmsarring, «iering, 

sihterkalln, sumpe, swaigsnekallei, schubbe, theraud, uhse, wende, Wewer, zäune, 

zikkoring. 

b) māju vārdi (1816. g.) : jeger, kiwitt, nugge, pudsch || putsche, sille, salle 

satte; (1858. g.): susche; [bangas, silliz, sihwarti]. 

/. mājas: 

A. grenču: 

Grenču pagasts (savieti.) — 

A. grenču pagasts 

grenčenīeki. 

— grenčenīeki. 

B. (vecjsātu vecsātnieki 

— pagasts 

fjeb sātu mācītāja pag.). 

C. brīvmājas. 

aizstraüti, amūoliņi, aüniyi, baüskas, bifžpēteri, bīlavi, bīerafiti, 

brutenieki, būdiņas, ciemkalēji, cūktuņņi, dreīmaņi, duntes, eglītes, 

gabaliņi, garķīeķi, glāznieki, gudrie, ģibas, jaizķi, jāneni, jāņvē- 

veri, jepji, kaģi, kalniņi, kanduri, karuotiņi, klulgani, kraūči, kuīpji, 

kurpnieki, ķmkatas, ķīsi, lapsas, leības, lielaüsi, lieli, maijubas, 

mežmiķeji, mikstmusi II mīkstmutes, miegaiyi, mucenieki, mucraiiši, 

muīdenieki, mušķi, namiķi, pautiņi, pičas, pūogas, rāmušķi, rttraji, 

rīepji, runči, rüsteikas, ruojas, ruozemnīeki, šiliņi, skrimbas, spirini, 

spifdzenieki, sprungas. spuri, strazdiyi, suntuļi, tiesneši, tūojati, 

ujas, vaķi, vecvagari, zajie, zūones. 

B. (vec)sātu: 

apsukalni, ciematnīeki, darvas ceplis, dzērves, ērģelnieki, jaunpļa- 

vas, kraūčmaņi, lieknakalni, mejmežnieki, pirtnieki, purgaiļi, ruoj- 

māji, silmeži, skujas, straütnieki, veclaüki, vejnalīeknas, zeltadifzes. 

C. brīvmājas: 

(briv)buguļi, muižnieki. 

2. muižas: grenču muiža, mazgrenči, kalna m., malgastkalns; akmen- 

muiža, jauna m., sātu mācītāja m., (vec)satu m. 

3. baznīcas: (ve.c)sātu baznica. 

4. skūolas: grenču pagasta sküola, (vec)sätu zemkuopības sk. 

5. kruogl: bfrzu krūogus, lubu kr., miegainkr., sātu kr., sveipju kr. 

6. sudmalas: grenču vēja sudmalas.

7. kalni: avüotkalns, btzrzkalns, maizes k., lazdu k., mālu k., pūo- 

gas k., rutku k., sila k., sudmalu k., veckuipju k.; jaunas kalns, 

ābeles k., briežk., kalnģibu k., kandurk., kapk., ķīšu pilskalns, 

lauru k., māres kalniņš, mārtiņk., mērk.|. [7 a. uzkalni, pakal- 

nes: dumpu k., krievu kalniņš, kursu k., lapsu k-ņš, mīlestības 

k-ņš, paegļu pakalne, rotkalns, rusteikas kalniņi]. 

8. gravas, lejas: mejlĢzera gsava, nātrite, ūoša gs.; [rožu leja, sie- 

rene]. [8a. bedres: buku bedre, kaķu b., lielkalna b., zaķa b.] 

9. upes: abava, rūoja. 

/9. strauti: abrenes strauts, brasla, Ievu str., mejlaīs str., 

natrites str., 

tiesnešu str., žida str.; [alkšņa str., gobes str., maigasts, viesata]. 

//. ezeri: bifžpēteru ezers, dumbriņa, gasezers, jaūnkuīpju ez., mīesti- 

ķis; [kungu ez., melnalkšņa ez., nāves ez., nūstiņez.]. 

12. dīki: gumbiņu dīķis, de]u d., riju d.; [velna d.]. 

13. puri: dzērveņu purs, līelaūsu p., līeļu pūriņš, putnu p., puogu p.; 

[kavu p., kūķu p., mellais p., mežu p., vārnu p., vecais p.]. 

14. pļavas: abrene, baš]iks, berzu pļaviņa, dzērves liekna, 

grlvi, gumbina, kaūpene, kāpu purs, krusta pļava, lejas pļ., liela 

pļ., maza pļ., mellene, ūosenes pl., padambe, priežu pļ., reķene, 

renģene, vejla līeknis, vērmelene, zeīte, žīda strauts; [cerpi, du- 

beksts, ezera p]., kamsenes I! kamsēju pļavas, kālene, krāsmatu 

strēķis, ķērsene, ISkne, lielas zušas, maigasts, melnā meža pļ., 

melnās pļavas, melnezera pļ., muklēju placis, neģu liekna, pieša- 

zars, skripene, 

pļ., žurkas aste]. 

skutula pļ., šķūņa pļ., valka, viksene, vizīte, za]a 

15. ganības: kapu ganības, Ilduminš, smiļģu gan., vāciešu kalniņš; 

[čurba strautleja, lāčkakts, pūdējs]. 

16. lauki: birzes laūks, Ģzejkalniņš, kapkalna 1., kazu kalns, lejas 1., 

puķu I., skudras l.; [darzkalniņš, jaunais lauks, lāču bedres, mal- 

kārtes, turņa l.]. 

17. meži: aūdzis, derzkalns, degšiņa, jūomu bifze, kišgals, lāču kakts, 

likums, nāves bifze, saūsenes mežs, tiesnešu bifze, veckuipju bifze, 

vecuma m., zviedru m.; [aploks, jaņķu birze, kamsijas m., kramp- 

jānis, kūlene, melnais m., mīkstumušu m., sīkumi, sniķerkalns, 

vēžu sils, zelta birze]. 

18. krūmi: mazgrenču krūmi; llaukkaleja kr., malkartu kr.]. 

19. ceļi: jūomu ceļš, rīepjdambis. 

475 

20. tilti: akmeņmuīžas tilts, btzrzukrüogus t., lielais t., rūojas t.; [alkšņa t., 

balbārža t., brinķu t., čikstes t., kacenāju t., mūrnieka t., plikribu t.].

476 

21. stigas: garais līniņš, šķībais 1., zaļais I. 

22. kapi: dzērvju kapi, jaunkuīpju k., kluīganu k., rīepju k.; [cūk- 

tuņu k., kandur k., vāciešu kapkalns]. 

23. dzelmes: avüotdzelme, güovju dz., lika dz. (abavā). 

24. uzvārdi: ābele, apse, baluodis, briedis, brūveris, dambis, egle, 

gulbis, ģibzejs, irbe, karkliys, kreplīns, lapiņš, liepa, lins, mie- 

zis, nadziņš, ņīedre, paegle, pauris, rieksts, remess, 

s?skis, strēlnieks, vilks, vitüols, zaļums, ziemelis. 


a)grenču pag.: 

rüsis, salmiņš, 

a) pavārdi (1850. g.): aboltiņ, aistraut, allsäinibt, alwe, andrejstab, anton, 

arrais, attal, ansin, awehne, bahling, bahzc, bakke, balk, ballohd, baltgalroc, baltļcr, 

bannu, batfdnt, beesbarde, bett, bierin, bille, bissencek, bitte, blehse, blohdncek, briggc, 

briske, brnhklis, butlin, bunzc, dahrsin, daksche, daktin, dambe, baugau, dcewkohzin, 

dillidt, dischmeister, bragon, druhniņ, duddc, dumbre, dnnde, dselsekalley, ehrgel, chwcl ; 

emsc, cmsing, garrons, gcrkis, gintcr, gohdigs, goosche, graudc, grewin, griesliņ, 

grikke, gvuntc, grusine, jurge, kakisck, kalniilg, kallcn, kaltin, kamparin, kapplin, kascho- 

-,in, fatlab, kecke, kening, keppnr, kihle, kiinmen, kinner, kiwul, klalva, kliga, knitzc, 

kosche, krahgiht, krastin, krasche, krcew, krebset, krelle, kruhklis, kruhming, tabfivbs, 

lagsdc, laukalley, lauwe, leddus, ļeelmann, leepiņ, lehlatehws, lemmar, tcpfcbc, lic, 

Sdiņ, lihdumiņ, lihniņ, lihze, lohziņ, lubbin, luktur, maggohn, mahmulin, mainik, 

mattur, meers, meesis, mecschin, mey, meldcr, mellnp, miggla, mihkstc, nccdsis, 

vhdsin, vhling, ohsolneek, pape, 

pakknlkaln, pampc, panne, pauris, pawehn, pelidc, 

pilagge, plahke, plettzain, pohdc, Pohle, pubpc, puhpul, pukkat, pukkihte, Putte, puttnin, 

raddiu, radsin, rasse, raudin, reckis, reekste, rewien, riksche, rinninsch, rippe, robne. 

rohse, rohsit, rübcu, rubbt«, rudsc, ruhse, rutke, sahm, sakne, saldum, sanber, sauliht, 

Segliu, sehjcis, silling, smildsin, sprahdsin, sprohge, starpneek, stobben, strasdc, 

strautneek, strecke, strihke, sndrabs, sukke, stimme, suntul, swinne, sahlihte, sakke, 

Sallum, seedain, seemcl, scmming, siering, söhne, sutte, swirbul, swirgsde, tehraud, 

teidohn, tiltiu, trihzetais, ulps, umpis, wabbin, wahrkall, warre, Wasser, wimbe, 

winzin, wirse, wirssemm, wisbul, zabclneek, zeckuriņ, zcelau, zeemin, zehbrin, zcllmc, 

zichoriņ, zigrat, zimdin, zinne, zinniht, zirul. 

ß) māju 

vārdi (1816. g.)bersing, [bundžas, lagzdini. mežatņi]. 

b) brivmäjas: pavārdi (1826. g.): bnhgull, muischneek; (1858. g.): bunyc, 

busekalln, karklin, krahgit, pukke, rutaiubcrg, sausse, strautneek, saltum. 

/. mājas: 

Irlavas pagasts (savieti.) — 

A. degūoles pagasts — 

B. Irlavas pagasts — 

C. ķuku pagasts — 

Irlavntekl. 

degūolnieki. 

irlavntekl. 

kukenteki. 

bajāri, čubatas, eglītes, iūkas, jākaš,jēči, kārtiņi, kufidziņi, 

lekužas, līel-

tūomi, paiķi, puntuļi, pūces, rēpiņi, stiebri, valelkas, ve.cvagāri, 

viksas, viļņi. 

B. iflavas: I 

a) guņitu ciems: bērziņš, berzkalns, jēkabsūons, krustkalns, 

liepiņs; b) rasaiņu ciems (mazmājnieku 

— zaldātu 

zemes); 

c) ajlas, biežas, bitsķepi |ļ biššķēpi, bliūskas, bušas, damuīžnīeki, daņ- 

KLni.däni, dārteszīles, dāri, enkas, garaūši, güosas, jaūnzemji, 

kalnadankeni, kažnīeki, kāļaraūgi, krāģuzīles, krupiši, laūkupuzuļi, 

leības, leiši, līekmaņi, luīkas, lūošķeni, mazziles, mednieki jeb 

jaktaūzi, mejlkājas, mežabūguļi, mežapuzuļi, mūrnieki, nūstiņi, 

paiksteni, pārtūomi, peņķi, picas, piltenes, pūčas, rumbas, rūomji, 

siji, skribezers, slīžas, sprūoģi, stajjaviri, strīķēji, urpučas, vain- 

būoles, vaski, veģi, vendes, v§ntuļi, vildiņi, viņķi, zariņi, zāģeri, 

zvirgzdiņi, žaūteri. 

C kūku: 

bersas, bērziņi, bifznīeki, cīruļi, krūonberģi, kulaiņi, libārti, liskas, 

mīeķeni, pampji, paņķi, paugas, peļņi, rasas, rudiņi, rumbas, 

sprungas. 

2. muižas: degüoles muiža; akmeņgrunte, dārtes m., irlava, valdeķe, 

vaski (iri.); mīeķene, ķūķumuīža (ķūķ.). 

3. baznīcas: irlavas baznīca. 

4. skūolas: de,gūoles pagasta skūola, irlavas pag. sk., irlavas zemnārs. 

5. krūogl: degūoles kruogus, 

irlavas kr., kalna kr., putnu kr., tāmu kr. 

6. sudmalas: de.güoles sudmalas, libārtu sudm., meldiņu sudm., 

trēdes sudm. 

7. kalni: degūoles kalns, libārtu k., sniķeru k., (deg.); egļa k., cepļa k.. 

irlavas k., gaiļu k., kangaru k., līepk., mala k., paūru k., piltenes k., 

rasu k., skrūoderk., spieķu k. (iri.); augstais k., ūozūola k. (ķūķ.); 

[berzkalns, čigank., granck., ģerta k., lagzda k., mera k., pilägk., 

rāceņu k., stintes k., studenta k.j; jahschu k., auru k., baukas k., 

behrsiņu k., buku k., laģa k., leelais k., lozites k., lemeschu k., maisu k., 

swirgsdu k.j. [7a. uzkalni, pakalnes: āpšu uzkalniņš, drei- 

maņu uzk., galējas k-ņs. leišu pakalne, paņķu uzk., Miku uzk., 

zviedru k-nsj. 

8. gravas, lejas: vijļu ļļ viļņu grava, züosu leja (deg.); avuotleja, 

kapu 1. ļirl.). 

9. upes: abava, ķuķu upe, vīesatas upe. 

477

478 

10. strauti: grivi, jāku strauts, līeltūomu str. (d?g.); putnukrūogus str., 

rumbene, vecupe (ifl.); [bundzinieku upe, jaunupe jeb kanālis, 

lapene, peņķu urdziņa, pirts str., stērbeles str.j. 

//. ezeri: dūoņu ezeriņš, kapu ezejs, leišu e,z., mazzīles, ez., mīestiķis, 

tukse,z., viņķu ?z. (ifl.); bēršu §z., katla e.z., pampju ez., 

paņķu ez. (kük.); [babītes tzz., skrebtzz., stērbeles ez.]; ļmelnesars, 

staba dambja es.j. 

/9. dīķi: degüoles dīķis, baznīcas d., laumas d., meža d.; ļapšu d., 

elllte, kucend., melkāju 6., pipja d., skroderlāma]. 

13. lāmas: strīdus lama, ūozūoll.; [duntēsas I.j. 

14. purl: vecais pūrs (d?g.); aklais p., baltaču p., kuī]u p., mīestiķis, 

šiliņu p., v§c?z?rs (ifl); bēršu p., ķūķu p., paūgu p., peļņu p. 

(ķuķ.); [cenceņu p., lielmeža lama, vērša p.j. 

/5. pļavas: abriņa, akmenāja, biksene, briedene, gailītene, grīvi, jē- 

rene, jeb jeru pļava, kalpu pl-, līekna, mātes pļ., rumbene, puru pļ., 

Skujene, ttzva p]., vēršu purs (ifl.); 

ciematene, cūkaste, d?ga, gai- 

lene, ģfrbums, indriķene, irgaīņu strauts, kārklu lāma, ķipatezeriņš, 

ķūķu purs, lemesene, mejlā pļ., peļņu strauts, priekšnamiņš, reņ- 

ģene, sprungas strauts, trušu lama (ķuķ.); [apaļa pļ., ašleja, bada 

līkums, bezdibens, briedenes riņķis, dīcu pļ., gaiļa kāja, galenes 

pļ., gartekas pļ., gurnu starpa, jauna pļ., kāpurs, ķēves ezers, lai- 

venes gals, 

lauku starpa, maispakalne, meža pļ., rume, sila pļ., 

slapja pļ., stabezers, teļamiests, tīreļu pļavas, upes pļ., veidis || vei- 

dus, vīkšņu purvs, zeita, žīdu pļ.j. 

16. ganības: gailitene, guņītes, prūsišu ganibas, zaļais lauks.; [boze, 

dadžu kalniņš, laimes leja, līgotne, 

mora kalnsj. 

17. lauki: bandene, cīruļu laüks, ezera l., kalna 1., lejas I., 

smilšu I-, 

üozüolkalna 1.; [boze, čūsku l.. dvēselīte, gurnu starpas, ķīķera I., 

ķīva 1., maju I., meža 1., purdziņa, skrebezers, smēdes 1., šķūņu 1., 

zaļais 1., žīda lanka j! žīda lauks]. 

18. meži: līelais mežs, tempju kalns, veģgals, 

vēžu sils vildiņu 

birze (ifl.); egliša gals, liskas gals (ķuķ.); [kalnabirze, lagzdone, 

lejas birze, pelnu birze, sidrabbirze, sirenbirze, spoku birze, 

tītenis || tiptene]. 118a. krūmi: dubeksnis, liekne, 

zelta birzei- 

/S. ceļi: gausā jūdze (d§g.); piītenceļš (iri.); [gošu c., lejas gatve, liep- 

kalnu c.]. 

20. tilti: kaļkenes tilts, irlavas t., ķuķu t.; [čikstu t.. martilu t., riM. 

nieka t.ļ.

21. kapi: irlavas k., tiļļu k., zīļu k. (ifl.); libartu k. (ķūķ.); [krievu k., 

stintes k.j. 

22. salas: birkmaņa sala (abavā), urpuča s., ve,lna s. 

23. atvari: buku dzelme, krievu dz. (abava), cepurene, 

liela dz., 

maza dz., t§kuļa dz. [23a. zvejas vietas: beķera dzelme, 

laukumalas dz.]. 23b. akmeņi: lielais akmens, meža akm., 

velna akm.j. 

24. uzvārdi: auziņš, bērziņš, bite, ērglītis, güoba, gulbis, kundzins, 

kreplīns, lapiņs, priede, radziņš, riekstiņš, segliņš, üozüols, vāle- 

nīeks, vilks, zīle (d$g.); ābūoliņš, balüodis, dakša, dārznieks, egle, 

jurģis, kalniņš, kāde, karķliņs, krāģītis, kūoklīte, krüodzenieks, 

līepiņš, muižnieks, muzikants, puķe, skumpis, straūtnieks, 

üozüolnieks, vitüols, ziemelis (iri.); bērziņš, krūmiņš, ķirsis, lagzda, 

stāfpiņš, 


a) d§gūoles pag.: 

upmanis, vinciņš (ķūķ.). 

ct) pavārdi (1850. g.) ahmerneek, aistraut, aupreck, brauninsck, bruhwel, bet- 

wer, elkohn, göls, grauding, grikke, griwing, jurge, klawa, krohniht, kruming, kujart, 

kupsche, laukesarge, legsding, lehpe, lihne, lukne, maggohn, meisch, meschemickel, 

ohsoling, pawasser, pukke, remmes, ritteneek, rohsihte, rutke, sille, smaike, smilge, 

snieker, sahlihte, sallum, Salwcy, siehle, siering, subau, tehraut, tehwo, widsis, 

zehkorin. 

ß) māju vārdi (1811. g.): swirsding, tummeneecken. 

b) iflavas pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): abel, ahriz, awchnc, baltegaltoe, 

beesbarsde, behrsing, 

bcrglin, berskalley, breedis, bruhklin, bumbeer, daktin, deewer, dragohn, druwing, 

duppe, eggliht, eewe, ehriz, ehwel, elkohn, galweneek, glahbey, grahbey, gredsen, 

greesch, griunt), grundul, gudders, irmann, jaunballohd, johst, kaulin, kening, kohp- 

mann, krahgiht, 

krastin,kreslin, krohniht, kruhme, krusemeter, krustkaln, kubbcl, kube- 

lunz. kuka, kupsche, labdohm, labpraht, lagsde, laimiht, lappin, leezeneek, lihdek, luring, 

maggohn, meesain, mellalkschne, nabadsin, nassiht, 

ncli, niegrand, ohse, ohsol, 

vhsolneek, padohm, preedull, Pudel, puhpul, pukkihte, reekstin, rudsiu, rutcns, saldum, 

sander, seggle, sehtneek, silke, silling, skabben, skuhje, smildsin, sposchum, sprobge, 

stabbin, stelp, strihkum, stubbe, suddrabs, suddrabin, sukke, sakkihte, sallum, selt, 

tfbter, swaigsde, swirbul, tetter, Wasser, weibel, wetze, went, wietin, wimbe, zinnis. 

ß) māju vārdi (1826. g.): prussit, [bundžas]; [bauskas, bahjas, garķeeķi, ģibas, 

leeļi, muschki, ņuhmas, pahtschas, petfe, puņas, raugi, rihtraji, rojas, skrimbas, 

spuņi, suntuļi, seltiņi, tahmas, tempti || tcmpji, wideneekij. 

c) ķ n ķ u pag.: 

a) pavārdi (1857. g): aboling, bille, bohdsell, kiewitz, kimmen, kundsing, 

kurnin, labdarritais, leddain, misse, needer, ohsol, paris, reekstin, sauliht, seglinsch, 

silling, slawe, spalwe, strasding, snohtin, teesnis, uhdre, upmann, winzinsch, zukkuriu. 

ß) māju vārdi (1811. g,): bersekalley, 

kauneneek jeb rudding, masskuschken. 

479

480 

lies — 

pagasts llenieki. 

1. mājas: aīzpuri, anšitas, bemberi, bīeļas, brunavas, ciemata mež- 

sarga māja, gražas, intaisi, iņķi, kalējiņi, kannenieki, klasi, kupj!, 

küfsas, ķīepji, laügali, lēči, jujjas, mazanšitas, padeji, peles, puļas, 

pūokaiņi, rakažas, rakažu kalns, šiliņi, sbfguļi, stūri, sutuma mež- 

sarga māja, taūtiņas, tūošaīņi, vanagi, vanaga mežsarga māja, 

veļas, veļu sargs. 

2. muižas: ile(s muiža), klāviņi, krievu m. jeb krīeviņi, tešaīņi, upes m. 

3. sküolas: iles skuola. 

4. kruogi: īles baznīcas krūogus, muižu kr., veļas kr. 

5. sudmālas: iles sudmalas. 

6. cepļi: īles ceplis. 

7. kalni: abrenes kalni, busla raga kalni, immu kalns, skribu k., 

zilais k.; [celmu k., pirts kalnelis, spicais kalnelisj; salteru kalni, 

kapu k., lapufu k., leepu k., mednenes k., rakaschu kalni, tilteņu k., 

tschehmus k., uhpju k., wahrnu k.j. 

8. upes: aūces upīte, klicu upe jeb mīestupe. j8a. strauti: sudrabene]. 

9. ezeri: cibfnu Ģzejs, ružezers, 

mazais); llihdeku esersj. 

10. dīki: kārpu dīķis. 

//. avūoti: bujjaraga avüots. 

sesavas ez., üpitis, vipēdis (lielais uri 

/9. purvi: aņģu purvs, bīeļu p., sušķu p., vandzīeris; saudiņu p., kaķes p„ 

kuņaitenes p., lihdeku p., medenes p., retais p., sehņu p., tiltiņa P., 

sāļais p., sweedru p.j. 

13. pļavas: abrene, aņģa pļava, āžu purvs, balziena pļ., kupju pļ., 

sudrabene, upītes pļ., zaja pļ.; [bērza pļ., dīķis, līkumi, meža pļ., 

sapataj; jaņģis, audschu pl, freilenes pļ., kalites pļ., laipene, ruda pļ., 

ruikas pļ.j. 

14. meži: ansita mežs, bīeļu m., kapu m., kupju m., pilskalne, raksžu 

kalns, tūošaīņa m.; [bērzu kalns, pirmais kalns, 

jaudiņu m., swilpju m., suschķu m., sāļais m.]. 

15. ceļi: kannenieku ceļš, kupju c., steguļu c., vanagu c., 

16. kapi: baznicas kapi. 

17. pavārdi: kuplais, lagzdiņš, lībietis. 


mazais kalnelis]; 

īles pag.: a) pavārdi (1835. g.): appel, bahr, Kahrens, ballode, bidriim 

bruwer, begge, grand, grasche, grücke, gulbe, gulwe, intait, juhrmalneek, 

kallc,

karkling, keepe, krasting, kroyn, lackstigall, lass, laukis, lausche, leepe. mcdne, meye, 

odsol, padsche, passil, pelle, pohlit, pudsche, Putten, rincke, rohn, rose, rudsit, ruhdul, 

silling, smilge, springe, sprohge, strasde, sarring, sihle, swarde, tooschen, walle, 

zclme. 

b) māju vārdi (1811. g.) balbeer, kalney lkalneji], klawing, sesku, teeschain ! 

ļclīsckain (ir arī tooschen |ļ tohschain), uppeneek, zeekur || zehkur; lesergaili, immas. 

jaunsemji, ruschas^. 

Jaünpiles pagasts (savien.) — 

A. jaünpilnieki. 

jaünpilnieki. 

/. mājas: abaviesi, apsītes, attāli, ažagalvas, baltiņi, blusas, 

2 S 

blusiņas, braiidavi, brātūži, cer'pi, cūkaīņi, čaksi, dački, dedziņi, 

degsņa, eline, grivenieki, ģermāni, juoži, kaūlaiņi, ķepuri, ķēķi, 

ķimsiši, ķimši, lemeši, līdumi, libar3 tiņi, līelapsaūjas, līelūži, maz- 

apsaujas, mesteri, pavari, pāķi, pāķimši, pēpuļas, pilsāti, pilsciems, 

prigas, rūodiķi, saujas, spalva, stabiņi, steri, (laūka) sveīkuļi, taūras, 

tiīliņi, valdavi, vecvagares, viļites. 

muižas: andarte(s muiža), jaūnpile, jaūnserži, leveste(s m.), macļ- 

taja m. 2a. baznīcas: jafinpils baznīca. 

3. skūola: jaünpiles jeb 

kalna skuola. 

4. kruogl: dambju krūogus, jaünpiles kr. jeb 

ezera kr., liepu kr. 

5. kalni: galviņu kalni, karātavu kalni, kurvju k., štakas k.; [bubuļa k., 

cīruļa k., kāpostu k., mālu k., olu kalni, šūpuļu kalniņš, vērās k.]; 

ļapschu k., baugas k., bischu k., karstais k., ķimeņu k., leepu k., lehzu k., 

sila k., wahrnu k.j. 

6. pakalnes: spuru pakalne, [birzs k., peku kalnājs, pundeles k., 

raganu k., spoku kalniņš, sviķu k-ņš, vepra k.j. [6a. gravas, lejas: 

āpšu leja, dziļā rene, kārpu l., rāvas I., vilka grava]. [6b. upes: 

bērzupe, kartavu upe, vecupe]; saudschu upe, lanku upej. 

7. strauti: debrütes strauts, [dzirnupe, zaķu strauts]; ļahscha str., 

bratku str., dangu str., degas str., jauju str., ķihļu str., ķiķu str., mi- 

niķa str., rahwas str., rescha ftr., sila str., spindags, tarpenes str., 

wahrnu str.j. 17a. grāvji: upes grāvis]. 

5. ezeri: baūtelis, drandavu dambju kruoga $z. jeb 

jaūnpilssudmalu ez., lielapsauju ez., .meīlizeris; ļkligu esarsj. 

3 linmer cis, 

9. dīkt: cūkaiņu dīķis, stara dambji; labaviesu d., akmeņu d., degu d., 

elles dambis, karšu d., krīcis, krogus d., olu d., vecomāju d., 

vīru d.j. 


481 

31

482 

9 

3 

10. 

pur 

vi: baltās birzes, bētiņa put vs, 

īlenu p., jaūnpifs p., maza 

tīrelitis, mellais p., pūces p., seska p., Skrundas p., 

tīrelis, urnmi 

vaļa sils, žagatu purViņš; [andartsmuižas p., odžu p., vieceles p. 

[ehnawas p., gows p., lestenes-jaunpils p., pampja p., saules 

semdegas p., wandseerisj. 

/ /. pļavas: andar3 3 

tes muižas 

purvs, bebrūtes,cirulene,jaūnser žu aplūok 

plača pļava, stara dambji; [apaļā pļ., bezis, celmu pļ., ciņi, ērglis 

kārpu lejas, klinkas pļ., lanciņas, lankas, līči, liekna, ložu p 

muicene, odzeja, pēpīšu dīķis, raga dambis, režģis, serdamb 

tarpene, vecais aploks, židenej; [degas pļ., dsehrwes pl, kahles p 

kaļķene, knihrvene, koka pl, kuģenes, ķengares pl, ķihsene, limbr 

dschu pļ., melna leekna, muklejas pl, odschu leekna, pampja p 

paunas pļ., peku pl, pļepene, plinkschķene, rahts leekna, raiba p 

saliņas pļ., sudrabene, semdega, schihda bahrsda, tabakas pl, tri 

kahjite, tschotschas pļ., tschuhrenes, uguns pļ., wahrtenes pļ., weidis 

[11a. 

lauki: blaknas lauks, celmāju 1., mūžības I., priedes 

zvērina 1.]; [abras l., apaļais l., bata l., dambischa l., kalēja 

koka dahrss, 

kreeroiņu l., framas l., leeknas l., leepas l., namites 

pametums, puhteļa l., suņu l., saldata l., semdegas, sirga l., sirņ 

lejas 

l., wihtola l.j. [11b. ganības: alkschņu atmata, kaķa 1ām 

muicene, žīdenes purvs]; [audsites, bahzes, bischu dahrss, kajega 

klinkas, kreeroiņu atmatas, lagsdiņas, leekna, leepu lihzis, lihdumu pl 

lihzischi, nomada kruhmi, padega, plosta kruhmi, rohschu dahrs 

sudraba lihzis, sirņu leja, schihdu kapi, tarpene, weesulene, weza 

meschsj. 

12. meži: degšņa mežs, galviņas kalni, karātavu kalni, padega, va 

dava m., zaķa priedes; [bācis, biezais m., cūkaiņu dambis, čēk 

audzis, jožu birze, lieguma m., popīšu birze, rozu m., štrunt 

taņēna m., vara sils, vecais m., versa m.j; [audsis, brukslis, buka 

birse, zepļa m., degas m., dsiru m., leischu m., pumpenes, 

sila m 

wilka dahrssj. [12a. krūmi: apaļās atvases, odžu purvs, viesulen 

žīdenes krūmi]. [12b. lamas: jēru lama, melnā I., prūšu l.j. [12 

ceļi: vilka teks]. [12d. tilti: bišu tilts, brūžu t., judru vārt 

makiem t., mestaru t., slūžu t., strauta kroga t., 

tarpenes t., 

zaķu salasj. 

strauta reo 

tilta krogus t.j. [12e. līci: liepu licisj. [12i. sala 

/5. kapi: sparvu kapi, sveīkuļu k., [meža k.j. [13a. akmeņi: spok 

akmens, zvirgzdakrnensj.

14. pavārdi: baksts, banga, ber'ziņš, biete, bullis, dzelzgalvis, grābis, 

graüze, gulbis, jaucis, kupša, ķēniņš, ķ?r 3 

galvis, lagzda, lacis, ļipa, 

maürins, meija, melderis, neilis, pepulis, pimberis, pūone, rumba, 

rufļģis, salmiņš, siļķe, sprfioģis, šints, tūone, vilks, vinniņš, zaķis, 

zellis, žabe. 

B. jur 9 

ģenteki. 

/. mājas: atvasaji, bites, bultes, eglītes, garlaūki, īevalti, jaüöi, jaün- 

lūodes, jaņa-masas, kalniņi, kleberi, ķīļi, lēļi, līelābuļas, mazābuļas, 

miezāji, pepisi, priedaini, raģenieki, rauši, rūozas, spuri, (meža)- 

sveikuļi, tridiķi, upespēpji, üolas, vĢclūodes, veģi, vītiņi. 

2. muižas: jur ģu muiža, māriņu m., pļavnieku m. 

3. krūogl: apšu krūogus, kalniņa kr. 

3 

4. sudmalas: jur ģu muižas sudm. jeb 

smuku sudm. 

5. 6a//k/.' bytas kalns, eņģeļu k., jāņa k., kraģa k., mūora k., petkus k., 

prieka kalns, smilšu k., 

6. upes: rerhtes-vīesatu upe. 

7. strauti: lūomiņa straūts. 

8. ezeri: sudmalu Ģz§rs. 

vilka k. 

9. a°/6/.' cūku dīķis, dziļais d., kalniņu d., küoka d., paügas d., pē- 

pišu d., pe.rkūona d., rijas d., spuru dīķi. 

10. puravi: [kuopēji ar jaūnpilniekiem]. 

//. pļavas: apšu pļava, avüotene, äbüolene, aģere, bej 3 

zu pļ., cālene 

ciema pļ., čar3ksnis, 

dangas straūts, debesenes (lielas un mazas 

degums, draudzene, garais straūts, ģermāņu padambe, gūosdambis 

īlenu padambe, indriķene, jerika, kapuleja, Kasparu laukmale, kuiļa pļ 

kūlas dīķis, ķēves pļ., ķimsene, lacis, līkuma pļ., lielas pūočas, lūo 

miņu straūts, marenieku liči, mazābeļu līči, mellais pur'vs, murMene 

naūdas straūts, niedru dīķelis, padambe, perša pļ., pur'va pļ 

putna līeknis, raģnieku pļ., rāts līeknis, rūodiķenes, saūles pur'vs 

seska purvs, spriņģene, stara dambis, šķūņa pļ., špiltene, trij 

gabalu straūts, ummis, upes pļ., ūodzene, veģu pļ., vēverene 

viksne, zvirbulene. 

12. lauki: vĢclūomiņu laūki. 

13. meži: berkmaņa kalni, betas mežs, ganību puravs, kāpūosta kalns 

ķimsenes biezums, sakar'ņu pur'vs, ummja m., zaķa guļa. 

14. kapi: bftas kapi, vītiņu k. 

483

484 

15. pavārdi: briedis, dunkskis, cinis, čigāns, Īle, kuoškins, ķej a 

galvis 

lūode, misiņš, pepulis, ruņģis, skar3 pis, skrabis, smuģis, sprūoģis, 

ūoliņš, vilks, zalmizis jeb zaļmežs; saplais, beete, bečfe, dselsgalw, 

kempe, peene, rambe, ruhje, rullej. 

C. laūcenieki. 

/. mājas: aüzaji, apšas, beķeri, brenci, čfkas, dupup, eīderi, gl 

daīņi, jaūzemji jeb tītarpūočas, jur'ģi, kur3senieki, 

kvangste 

lemesisi, muradas, 

mūrnieki, nüovacinieki, pulkas, sunani, svili. 

2. muižas: jauna muiža, laūku m., maza m. 

3. skūolas: laūku muižas skūola. 

4. kalni: elles kalns, kalnasviļu kalni, miītiņu kalni; sanna-kaln 

behtiņa k., budscha k., ehrgļa k., kasaku k., kraga k., pilsk., puhzes 

sahģa k.j. [4a. strauti: brandawu strauts, padurwju str.j. 

5. dīki: bužu dīķis, kalna sviju d. 

6. pur*vt: bētiņa pur'vs, vaļasils, stau(w)enisj. 

7. pļavas: abrene, avūotene, bētips (lielais un mazais), ceplen 

a 

er glene (liela un maza), kalēju pļava, kappl., klagācis, putn 

līeknis, ūodzene, vanadzenes, var>žu dīķis, zaķenes, zāģenes; sawo 

leja, drawene, odseja, ummis, warafils, zeematas pt.]. 

8. meži: aūnu kalns, āpšu mežs, brandavu kalns, budzis, egļu kaln 

elles kalni, ezergals, kapu m., pilskalns, ūolu kalni, zagļu m. 

9. kapi: laūkumuīžas kapi. 

10. pavārdi: bertaitis, bullis, 6ama, grābis, ķej 3 

galvis, lideka, lub 

mirļķis, mūrnieks, piesis, riters, skuära, tupa, vilks, (žmūogus). 


a)j aunpils sg. (un smuku pag.): 

pampe, pannc, parre, parrul;, pauste, paute, pamcrr, pawehn, peene, pelle, pellekais, 

penne, pcrkohn, piepar, pikk, piksne, pinke, platatz, pleiskc, plučd)fc, plutsch, pohding, 

pobge, Pohle, potsche, prigge, prnhse, puhne, pllhze, pulmcr, pumpet, pure, purmc, 

puttning, puttring, rabfing, raggeneck, rambe, rausse, relik, resne, rimbe, rinkns, 

wbne, rose, rudde, rubge, ruhsc, rulle, rumpc, runge, rnnze, ruttcl, sakne, samt, 

saplaY, sarke, siksne, sipohl, skater, skrabbe, skrande, skudder, smauge, smnhge, 

5pel,ke, spradse, Stanke, staune, Stelpe, steppe, stikkat, stimpcls, stirksch, Strupast, 

sühne, sukscrn, suske, snnkkc, sohkcl, schlumpe, schmel, sabaef, sanpe, sarring, sat' 

zup, scepileek, sekke, sirne, slagc, smohge, snohts, sntte, swanne, swcye, swirbul, 

scbekSt, schids, tehwgann, tenne, fetter, tragant, tuttcn, tscham, tscharschant, tschegge, 

tschibbing, tschiggau, tschirp, tfcburfsf, tschusche, uhsen, unne, urre, wakke, 

wannags, Warpe, wassaring, vuajct, wegge, wcbje, ivells, wesche, mct*. memer, Wie- 

ling, willkars, zcppcl, zinne, zukker. 

p) māju vārdi (j a u u p — 

i 1 s 

1811. 

un 1850.. 1358.): abul ļ| abel, lcitschc- 

potsche, mass-lohm, perkohn, [kajaki, sviķi] ; (a n n e n e k u un smuku) — 

1811 

, 

1835.: brekte, bruhna, brünier, jauusede, kalwen, karkle, kukka, kllllitb, laukckallcy, 

lietze, lutig, marse, ohdsche, paburm, pchkul, rusdic, sillcnkrantze, stanne, timpatsch, 

ttirake, tschabbe, wassaring. 

7) muižu vārdi: ljoschij. 

S) kruogu vārdi (1811., 1835.): kalwingkrug, kuhlenkr., (annhössche) mühlenkr., 

oberilkr., pehrkonkr., predenkr., sparwenkr., stabbenkr., strautenkr., unterkr., weissenkr. 

b)laucenieku p.ig: 

sc) pavārdi (1835.): abol, abmer, auge, auning, balto, bange, behrsing, bitte, 

bohse, breebe, bunnite, bahre, dause, dekkite, dschikke, gaile, gruse, gull'c, irbe, juefe, 

kavohste, kauke, kchpul, kerre, kestcr, kuiwitt, krcews, kuhme, lohde, luutscke, madsen, 

mattusch, mukke, pampe, parra, pluuze, Pohle, pursse. puttraime, rippe, rulle, rutke, 

sihpol, skruwe, slahge, schkin, sutte, sweeder, swirbul, mapfe, wähle, wehwer. 

ß) māju vārdi (1816. g.) : brendse (-purfe, -swirbul), kalnaswill (»kauke,-skroder), 

kurscnck (-abol, -fuppa), leiesswill (-minke, -runzc), ibchrsiņi, šiliņi, jumprawneekij. 

y) kruogu 

/. mājas: 

A. kliģenteki: 

vārdi (1816. g.): jumprawskrug. 

Lestene(s pagasts) (savien.) — 

A. kliģu pagasts 

B. lestene(s pag.) 

lestenieki. 

— kliģenieki. 

— lestenieki. 

bitesšķepi, īlenieki, krūmiņi, kuiļi, laķukalēji, maķīkas, puksteni, 

ruņģi, stavaiņi, tempji, tēviņi, zvejnieki. 

B. lestenieki: 

a) laüce nieki: bites, brāžas, brīlanti, brūvēji, būdeles, ceīpuk- 

stes, cīruļi, dreīmaņi, dziedres, ērmes, gaiļi, ģer'ķi, ģibēļas, jāginti, 

kannenieki, kauliņi, kar>klaiņi (meņģi 

485 

un liepas), klibiši, kraūčas, 

kripji, kundziņi, lapsiņas, lāci, lentas, lepukstes, līeljāņi, mazbites,

486 

maldini, mucenīeki, pampji, palansi, pastap, paūģibējas, pliākši 

putniņi, pūces, pūpji, pūri, rezes, rūsas, silgaili, silisi, skapji 

spir 3 

gas, stintes, stīveri, stūormaņi II sturmaņi, svilpji, svīķi, tili 

kas, trinci, üormayi, vamži, vanagi, b) 

meženieki: dziedzeri 

karekli, kriksas, ķiķi, kisukaleji, liči, lūoģi, mizas, muižnieki, re 

mesi, rūjas (senāk bāči un rūjas), sakar3ņi, 

snibas, spigi, unguri 

vecugāres, zütari. 

2. muižas: abava(s muiža), fejaritu m., jaūnlestene, Kārlu m., kliģu m. 

lestene(s m.), māriņu m., mācitāja m., melderu m. 2a. baznicas 

lestenes baznica. 

3. skūolas: kliģu skūola, lestenes sk. 

4. krūogt: baznickrūogus, putna kr., smilšu kr. (tagad skūola), ufi 

guru kr., zūtaru kr.; [jäna kr.j. 

5. kalni: dzer kalns, kaķu k., kasa k., kaķa k., maīkas k., mež 

males k., mizu k., pūdu k., režu k., sila k., tiklu k., trincu k. 

zilais k. jeb zilkalnins; [augstais k., āpšu k., bujju k., čigānu k. 

čiekuru k., degumu k., garais k., kārtavu k., karstuijsk., ķēdes k., 

ķēžu k., lapsu k., legzdu k., mēslu k., odžu k., oglejk., 

rocenu k. 

runču k.j; [bahliņu k., jumprawas k., krusta k., meijas k., seemeļa k. 

tetera k., wehrscha k. (lest.); wanagu k. (KI.)j. 

6. pakalnes: kaķu pakalne; [kazkalnins, miroņk-ņš, pīlādžu k-ys 

rāceņu k., velēnu k., zaksu uzkalns]. [6a. lejas: osu leja, pa 

varu 1., pūču 1., spoku I.]. 

7. upes: adava, licu upe. [7a. strauti: akmeņurdziņa, pienavīte 

[akmeņu strauts, dahrwas str., geides str., lihtschu str., sakarniza 

suhtaru str. (lest.); bitschķehpu str. (kl.)]. 

S. lāmas: degas lama; [annas lahma, aschu l., bunkscha 1., degas l. 

doņu l., duhra 1., greesnas l., gruschu 1., kalwu l., kuhļas l., lugas 

needras l., odschu l., vumpene, skahrņa l., struņķa l., trihnas l., tn 

tawu l., wilku l.j. 

9. ezeri: džūkstenis, kliģu Ģzers, kundziyu ģz., pālansu ez., špīgus ez 

ūoglene; [damdja krogus ez.]; [melihseris, oglenis (kl.)]. 

/9. dīkt: j§ru dambis, kājene, kripju dambis, lūoka licis, 

bis, parnpju dīķis jeb 

malku dam 

sudmalu d., rijas dambja d., ūoša dambis 

za[u dambis; [pils d.j; [leekna dihķis, rambu d., sluhschu d., schuhpju 

d., wulpa d., zeekuru d.j. 

//. puravi: abavas puravs, špīgus p.; [džūkstenis, lestenes p., putniņu p 

vaganu p., versa p.ļ; [kruhkļu p., sila p. (KI.)j. 

12. tīreļi: džūkstene.

13. pļavas: abrene, apšu leja, bērišu leja, cancen$, cin$n$, čurkste, 

d?ga, dzilenis, eža strauts, incakakta pl-, jātnieku pļ., kaķu leja, 

kāpējs, kapu dambis, klampene, kripju dambis, muižnieku §zers, 

pulksten?, puļķu danibitis, pūču laukmala, pūču leja, putelene, 

rasen?, sämete, sküolüotäja dambis, slūocene, spidzene, spigu 

strauts, šaūtrupe, ūoglen$, valks?nes, zagatene; [cūcene, dambitis, 

ezers, garā pļ., rapiņu p[., tīrelis, zandarsona pļ.]; [dschuhkstene, 

eschpļama, franka pt, kahļa pļ., kales pt, loka lihzis, oglene, pleh 

sums, smilts pt, trenzenes, taurenes pļ.,wanagu purws, walnes pļ. (lest.); 

apaļa pļ., aploka pļ., blatyta dambis, dsilenis, kalwenis, kaschoka 

lahma, kuhlainis, leeknis, mehmais dambis, meitu lahma, pawaru 

meschs, smehdele, strauts, taurenis, trihdiķu dambis, tschapu dambis, 

mamaga leeknis, wamaga purws, wehrfcha purws (kl.)ļ. l13a. lauki: 

aploks, kalna lauks, veco māju l.j; [augstais kalns, gehrbums, teh- 

waiņa l. (KI.)j. 

14. atmatas: zāļu dambis. [14a. ganības: vella dambisj; [wihtus 

lejaj. 

15. meži: astiķu mežs, āpšu kalns, brāžu stiga, brukslis, būdeļu me- 

dze.s, caūņu priedes, cepļa priedes, cūku līeknis, ļelantmuižas m., 

franka dambis, gagare, 

dambis, kripju stiga, kraūču m., 

inca kakts, kadzira, kaķu kalns, kales 

lielais līeknis, Ie,ntu kalns, mālu 

lieknis, mellaīs m., muižu prīedites, niedrene, putnu lieknis, re- 

mēšu līeknis, saliņas, sīkums, smilts dambis, svilums, trincu kalns, 

ungura līeknis, ūogleņa kalns, vanagu priedes, vella dambis, vēja 

putĢS, zilkalniņš, ziemeļa kalns; [brūnu m., lieknis, maiku prie- 

dītes, rumbu m., vecums, vilkabirzej; [ahsens, egļons, griķens, 

merdses m., ruņģenes, skahrņa m. (lest.); buhdu preedes, garais 

kalns, kapsehtas preedes, meļļa purws, odschu kalns, oscha leja, pran 

kawitscha m., wezums (KI.)j. 

/6. bedres: franka dambja āpšu bedres, pūču kalna b. 

/7. tilti: ežu straūta tilts, vella dambja t.; [lapsiņu rene, zütaru t.J. 

[17a. ceļi: dumbru ceļš, kapu c., krastiņu c., vēžu c.]. 

18. kapi: dziedzeru kapi, kliģu k., sila kalna k.; [dobes kapsēta, pūpja 

kalns, tēviņkalna kapsēta]. 

19. pavar*di: apiņš, aūniņš, aūns, batars, ziņš, bir3znieks, 

bunk- 

šķis, cejs, daņķens, graūds, iesalnieks, kaktiņš, kalniņš, krlz?le, 

krūmiņš, kviesis, leja, lielgalvis, liepa, maūzitis, m$ņģis, piķis, 

prūsens, pūriņš, rītelis, riekstiņš, siers, skrubis, snīķeris, sprūoģis, 

spunnis, šekums, vajadziba, zaridars. 

487

488 


a) k 1 i g u pag.: 

a) pavārdi (1835. g.): adgchr, bamfcbc, baron, beiting, bersing, bruhwer, buh 

ring, duhna, daksehe, begge, dreiman, bumbre, dnrbc, cglit, gaike, giegum, granting, 

grasse, gulbe, kamber, krasting, krnhming, langup, latze, Iccping, lietze, luschc, mutze 

neck, ohsol, pohdueek, preedneck, purmall, rapping, rcekste, rntke, sieman, spalwe, 

stakka, steppe, salley, ßarring, slaga, szahtsche, tohne, wiendcds, ziernll. 

ß) mä/'u vārdi (1811. g.): Schnieder [snihdaril. 

y) kruogu 

vārdi (1811. g.): johannskrug, oschenkr., Sehwernkr. 

b) lestenes pag.: 

a) pavārdi (1835. g.) abick, abopling, alba, apßfc, augstkaley, aule, aussing, 

aufdtfc, awohting, bajahring, ballohde, bambal, barsding, basching, batzka, baucka, 

beesais, beesbard, bclte, bischenecks, brahting, brandaudse, breebc, bueks, buiting, 

dahding, dämme, degge, belmer, dimsa, drawing, duhna, dutze, bßeltopn, dseltenkaja. 

dschllndscha, eewa, egle, esse, efd>a, gagar, gaicke, garrohsa, genger, geschka, gran- 

ting, graßfc, graudiug. grielviug, gricke, grimsa, grohsting, gross, gulvc, 

gulschna, jaunsemm, iautze, jurmalneek, kagge, kahcka, kahle, kahpvsting, kahr 

fd>a, kaiming, kalley, kaltscha, kampe, tante, kapsche, kassa, kassemneek, kaugcr, 

kenning, kerra, kimsse, klahwing, klintze, kragge, kramming, krasting, kreewing, 

kripschcn, kruhtaiu, kubre, kumming, kunkull, kurlais, kwinte, lasda, lassdain, laudohn, 

(ebbe, lcdtaur, leedidsche, leelgalw, lehrlim, lehwen, leying, liebain, liecknm, licdum, 

lieliuc, ligger, lippe, lohde, lnnkan, maineck, massgalw, massjez, mathit, mauring, 

meese, mclPrc, meschahs, mcfd)ing, milting, murneck, musik, nahwe, ncedrc, obsel, 

ohsoling, ohsse, panefa, paterncek, pauring, pamaring, pamepn, peefa, pesse, pincka, 

plchwe, plikais, plintze, pohderag, pohgull, pohpe, pranna, preedneck, presse, prigga, 

printze, prnhsse, pnckc, pudse, pnhdel, puhpe, pumpe, purmall, purren, puffen, putne, 

putning, putze, radsing, raggencek, ramming, raudsing, rohga, rohne, rohsse, rubbcn, 

rudse, rumbing, runtze, sattaschke, sauSsup, seehrdeen, seening, Seering, sicpol, 

skelidc, skrubbe, skudra, skumpe, ßmada, smilga, Specks, sprecsle, sprohga, spulle, 

spunde, stanna, steebre, strassding, stnhne, sumerag, sunniht, schnicker, schnipste, 

sacke, sarring, seemel, semgail, sichle, siehring, sumpe, sutte, sweineek, taukupcer, 

tebbe, thicss, tieter, waltsche, wegge, wchrsse, wehtra, wells, mcfdm, wetzbrulnver. 

wetzpuhpe, wienpuck, wilks, Witte, zäune, zcemujahn, zelms, zerre, ziehpa, ziska. 

ß) māju vārdi (1816. g.): abaukrautsche, baplc [bahlasi, bahze, gaide, kārklu 

scmueek, kassemneek, krische, maika, ßallingfrautfebc, ßalltngpubpe, saline; [kalniņi, 

kurpueeki[; [kunkuļi, kuņģi, sīriņi, skrāpji, streiti, zemgaļi]. 

1. mājas: 

A. pētertālnieki: 

Pētert&les pagasts (savien.) — 

A. pētertales pagasts — 

B. snapju pagasts 

pētertālntekl. 

pētertālnieki. 

— snapenieki, 

brandziņi, briņķi, celmiņi, daībji, dzērves, jaundzērves, karinenieki, 

mazspuņņi, mežaprūsfni, nūstiņi, nūovadnīeki, ņūoņas, platauši,

prūsēni, prūsīši, pūšļi, spuņņi, skilti, tampiņi, tempji, vecdaībji, 

vimbas, zvirgzdiņi. 

B. snapenteki: 

bajlas, grebji, jaūnzemji, jeskas, lāči, mellalksņi, nūovadnieki, 

rubuji, stifnas, stūrmaņi, veģi. 

2. muižas: pētertales muiža, snapju m. 

3. sküolas: pētertales skūola. 

4. krūogi: bundžu krūogus, lubu kr., tamu kr. 

5. kalni: avūotu kalns, dumpja k., kazu k., mesa k.; [daibju k., 

ķīķerk., milzu k., ņoņu k.]. s5a. uzkalni, pakalnes: čanču 

kalniņš, rusuma pakalne]. >5b. gravas, lejas: išvintenes grava, 

ņoņu leja, velna lama II velna leja). 

6. upes: viesLta. 

7. strauti: mellais strauts; [briņķu str., cielavas str.]. 

8. ezeri: nustiņu ezers. [8a. dīķi: cūku dīķis]. 

9. lāmas: ūolene. j9a. purvi: cūku purvs, snapju p.]. 

10. pļavas: laca līekna, grīvi; [ciņi, ezeriņš, kliepa, krāces pl., līču pļ., 

sila pļaviņa, usmiņa, zemdega]. [10a. ganības: dekšņas ga- 

nības, luksniņs, niedrājs, sila kalna gan.]. [10b. lauki: priedes 

lauks, riepiņl., velna l.]. 

//. meži: bezdibens, lāča kakts; [daibju birze]. 

12. tilti: briņķu tilts, [ņoņa t.j. l!2a. līči: briņķu līcis]. [12b. zve- 

jas vietas: līču dzelme, liepu līcis, zirgu dzelme]. 

13. kapi: dzērves kapi, [šķiltu k.]. 

14. pavārāt: ābūoliņš, bisnieks, cejms, dambis, kalniņš, rugājs, zīriņš. 


a) pētertales pag.: pavārdi (1850): abel, apse, auns, auri, ballobd, 

bcrsobn, druhuin, eggliht, gescke, graudinsck, grihwit, grudup, iskapt, jurge, kaddik, 

kārkli», kimse, ķirsis, fnagge, krecws, krehsliu, krvuiht, krubmin, kruhsiu, kuļkaiu, lab- 

l'um, leepin, legsdin, maggohu, mehmo, muhrucek, murbe, musikant, nabadsin, obsol, 

el,soling, pabehrse, paegglc, 

plawais, pukkc, rehkstin, rohsc, rohschte, scgling, sille, 

spalwe, sprohje, strautin, sullarct, suntul, swihuc, wahn, wahrons, widdenceks, 

wisbul, zehlau. 

b) snapju psg. : 

a) pavārdi (1850. g.): abolin, apse, baltais behrsing, brnhklin, brulnucl, drille, 

cekrohue, ccwing, eglit, gaudcn, glahbey, grantinscb, grause, jahtneck, jurge, kalniņsch, 

kciscr, kirsis, kruhme, labsird, leepin |ļ lehpin, lcgsdinsch, mellalkschne, mime, vl,sc> 

ling, ohsolneck, ohsche, pabehrse, paure, pippur, pluhmin, preede, radsing, rehkstc, 

rinkus, rohsiht, sauliht, Segling, smiltin, snappcneek, sprohje, stelp, suddrabin, 

suntul, swinnc, salpi, siering, tauweris, wahwarin, witing, zellme, zinnc, zinniht, zipol. 

P) māju vārdi (1816. g.) : brandsing, nohne, nnhstc, tamping, thamc. 

489

490 

— Praviņu jeb pravenīeku pagasts (savien.) pravenieki. 

/. mājas: 

A. praviņu: 

A. — praviņu pagasts pravenieki. 

B. — spifgus pagasts spifdzenieki. 

apškaleji, äbüomi, baūšķenīeki, bāliņi, beītiņi, džundžas 

eglītes, garauši, gavenes, graudi, grebšas, gūobdziņi, kannenieki 

karūotnieki, kausi, klabatas, kūlas, larnbrekši, liellauki, māli, mu 

cenieki, pauri, piči, pimpas, rasaiņi, ratnieki, riguļi, rumpji, sauš 

šiliņi, stumburi, svikri, vecvagāri, zeilari. 

B. spifgus: 

bīriņi, būriņi, cērnes, dzeni, dzirņi, ģibeīkas, kaītiņi, kundziņi, ķinā 

mizas, miečas, pastari, skrīvēji, stūopenieki. 

2. muižas: praviņu muiža, slūokas m. jeb mazā m., spifgus m 

tīlmaņu m. 

3. sküolas: praviņu pagasta sküola. 

4. krūogi: piča krūogs, preīsa kr., spifgus kr. 

5. sudmalas: gavēņu sudm., šaušu sudm. 

6. kalni: pūodu kalns, riteņu k., skābeņu k. 

7. gravas: arlavas grava, gavēņu gr., paūru gr., ratnieku gr. 

8. upes: slampes upe. 

S. strauti: baītaču upite. 

10. ezeri: aklais ezers, [strausa ez.j. 

//. dīķi: apaļais dīķis, garais d., [govju d., kalvu d.j. 

12. purl: spifgus tīrelis, [kāpostu purvs, stārku p.]. 

13. pļavas: dzeņupes p[ava, gara pļ., līeknas pļ., vecvagāru pļ.; [Ieb 

liekņas pļ., nītava, rumbiņas pļ.]. 

14. lauki: bresmju laūks, kapu I., smilgu l.; [leķu 1., paiķu I., trīs 

pūrvietes, urbju I.j. 

15. meži: bresmju bifze, spifgus mežs; [paiķu birze, prieduļu m 

pūriņa m.j. 

/6. krūmi: degšņas krūmi, kapu kr.; [apsu 

17. ceļi: bresmju ceļš, sudmalu c.; [leķu c.j.' 

18. kapi: [nitavas kapkalns]. 

kr., jēcīšu kr.j. 

19. uzvārdi: ābūoliņš, berzkalns, beītiņš, dārznieks, galenīeks, jātnieks, 

legzdiņš, ūozūolnīeks, pavārs, riekstiņš, straūtiņš.


a)praviņu pag.: 

a) pavārdi (1835.): additai, aistraut, amatneek, amoling, arrai, atslehgu, audse- 

kul, bahle, bahring, balkit, ballod, bandeneek, bauskeneek, behrsing, bitteneek, bodselle 

bratschin, brmvel, bubbe, buggul, bulduring, bumbir, dail, dambe, dischler, drusku 

dmwe, druweneek, dsunsche, eglit, ergelneek, gabaling, galweneek, glasing, gobsing 

granting, gredsen, gudro, gulbe, imsemneek, irbe, kalke, kalley, kalning, kammaun 

(ante, karkling, karrothneek, kaulingwend, kausse, klabbat, klanett, klawe, klinger 

kohdohl, kraskur, krum, kruse, kuggeneek, kühle, kundsing, kupsche, kutscher, lagsbigaU 

laimit, laiweneek, lapping, leekmann, leelais, leelmann, leeping, leyesneeks, leyessausse 

leymalneek, liepit, ligger, lutteklis, maggon, mahle, mei, meiris, meister, meschol 

muhrneek, nehdre, neka, ohse, ohsoling, paure, pauting, puisi, raddineek, ranzing 

rassain, ratteneek, rekst, rende, riekull, rippe, rohse, rohsingdaw, rumpe, rundalneek 

rutzku, sargs, saulit, sausse, sehne, sills, siwen, skilling, skrodel, skuige, snappe 

neek, stackar, starpneek, stopeneek, stradneek, strehlneek, stubel, swikker, swilpen 

sallkaln, sarring, selting, semgall, sustars, teesnes, teewain, thiesing, tilting, urksch 

uppesgriwe, uppur, waddak, weentul, wehwer, wetzwelle, widdeneek, zehlais, zibbul, zirul 

ß) māju vārdi (1815.): gehring, imsemneek, kalning, mosusleibe, recksting, run 

dalneek, saussing, siewen, sarring, siewart, wesper; [bresmes, jēciši || jeckalēji, paiķi] 

Ibehtiņsch, kazatneeksj. 

b)spirgus pag.: 

a) pavārdi (1836.— 1857.): bodsell, buhkull, gibbeik, grabbul, dischler, krohnit, 

ledding, massais, Pinke, preedneek, pumpur, «tuĢe, weddei, zabbing. 

ß) māju vārdi (1816.): aistraut |ļ aisstraut, lebbe, predneek, senge, zaksche. 

Remte(s pagasts) (savieti.) — 

A. rethte — rethtenieki. 

rerhtenieki.\ 

/. mājas: 2) kapelnīeki: ķekaras, ķīves (upes- un lauka-), lan- 

cenes, leiši, paüti; b) rerhtenieki: anšpēteri, asenieki, aüduri, 

bāliņi, ber3ziņi, 

caünes, cejmi, ciskaiyi, dulbji, ģer 3 

maņi, jaūči, 

juparas, kakanagi jeb rāceņu sargs, krumeši, kapšas, ķetlēri, lāči, 

laügaji, leļi, mūrnieki, nikužas, pipeļi, platiņi, rāceņi, saulītes, 

sileji, spigi, stapāni, zajumi, zīzeļi. 

2. muižas: jauna muiža, klagāti, remte(s m.) [remtē], kapeļu m., 

plūoči [kap.]. 

3. skuolas: rerhtes sküola^ 

2a. baznīcas: rerhtes baznīca. 

4. krūogi: kapu krüogus, rerhtes kr. 

.5. kalni: burlaku kalns, dragūņu k., mēra k., veču k., zalkšu k., 

ziedu k.; [bērzu k., juparu k., karšu k., plaisu k., silēju pilskalns, 

vanagu k.j; sbuļu k., doņu k., 

duļķa k., pinkschu k., sudmalu k., tru- 

maiņu k., zepļa k., zirzeņu k.j. s5a. pakalnes: kalēja pakalne, 

mala kalniņš, saulīšu pak.ļ. 

491

492 

6. strauti: akmena strauts, bāliņu upīte, nüovadu str., purava str.; 

[dzelmes upe, krumešu upīte, 

str., wihndedschu ffr]. 

7. ezeri: rerhtes Ģzejs. 

lubinieku str., melnais str.]; [sileju 

8. dīki: greizais dīķis, kazu d., leišu d., mūrnieku d., puiša d., pur 3 

va d. 

[kapeļūosj, struņķa d., zingas d. [remtej; [dumbru dīķītis, 

klagätu d., krūma d.. maigu d., platiņu d., skudru d.j. 

9. pur a vi: kāršu pur'vs, suņu jeb saūlīšu p.; [līzes p., vecā tīrelene]; 

[dublis-besdibens, lukna p., plotschu p., stapanu p.j. 

10. pļavas: cinene, dūšeles jeb düssilas, krūogus līeknis, musene, 

nüovadu straūts, platais līeknis, pūslene, pūolu līeknis, rūobezu 

straūts, saulīsa pļava, suņu purvs, vilcene; [akmeņu strauts, baņčka, 

dīķis, dūkstāje, poļa liekna, spoku dīķis, stūrelis, skuna pļ., žaģenes]; 

[buhņikas lihdums, dsirmaļu leekns, eewas pļ., jaunsemju pt., kapu 

leja, kasu dihķis, krahmene, lanzenes, leischu dihķis, lihkuma dihķis, 

nuhjas pt., staidsene, taures lejaj. 

//. meži: dugas mežs, kaķu nagu 

bir a 

ze, medus birze, platiņu mežs 

jeb vilcenes m., trumeļu kalns; [bāliņu sils, krumešu m., mūrnie- 

ku birze, padambe, purvmale, vikstraute]; [auna m., apschu meschs, 

dihķa audsis, kleberene, kuiļa m., leļu m., piķa m., trumainisj. [lla. 

krūmi: lipstene, zaķene]. 

12. ganības: miglene, [kārklu bedre, puišu dīķis]; [anas zelmi, apses, 

apschu zelmi, atmata, ģerikas, krogus zelmi, lanzenes, mihklenes, 

preedes, zelmiņi, ziskaiņu zelmij. [12a. lauki: avota lauks, dīķmale, 

markas 1., nabaga I., priedes I., šķūņa l.j; [audschu l., auna l., 

behrsu l.,' dihķa 1., jaunsemju 1., kuiļa l., leekna, leļu l., osola l., 

purmiņa 1., struņķa l., tauku druwa, wehju l.j. [12b. salas pur- 

vos, mežos: laca salaj. [12c. ceļi: likais āzis, 

strautnieku celšļ. 

[12d. tekasļļtaki: zaķu teka ļļ taks). [12e. tilti: bāliņu tilts, 

platiņu t.ļ. [12f. bedres: čūsku bedresļ. 12g. zvejas vietas: 

rozu dzelme]. 

13. kapi: ciskaiņu kapi, kungu k., 

žīdu k. 

14. pavārdi: bīlaūs, caūne, cers, deļļa, krūmiņš, lagzdins, melderis, 

mellbikss, pinka, runcis, se.skis, tupētājs, ūozūoliņš, ūozūols. 


a) r e m t c s Pg. : 

kauncsekkis, kempel, keppul, kirse, kruh,n, kukke, kummessar, knrme, lahze, lehping 

lcelbrahl, liehzen, linkis, lunte, matröse, melgan, meslis, mukke, nabbag, nehdre 

nesinn, ohsis, paruckc, peere, pohde, pinka, Plügge, podcnek, prahting, pratenek, prau 

ling, puhre, pullis, radsing, ralje, rehksting, rehri, rieben, robne, rubķe, rnten, seh 

ring, silling, skudre, sparwe, sprohge, staggar, stappan, stebre, stcrbs, strasde 

stuggc, swille, sichle, susche, sutte, swirbull, swirgsd, schaudare, fetter, malm, map 

ron, wannag, weeting, wietoling, winckis, Witte, zehlau, zepurnek, zierul, zigahus 

zirpen, zuncke, czohzen. 

ß) māju 

vārdi (1816): apschenek, buhdsche, buhnis, jaunsilej, kalnasille, leye 

sille, nowadnek, piping, Plahze, pcnkoke, rnhge, wiendedse [mibnbcbfcbi]; sbruhwel 

dugi, dradschi, klenzi, kuhlaini, Pinkschi, ruģi, ruhņi, seski, tihrekij. 

Y1 sudmalu vārdi: [falifcpu sudmalas, kapelu sudm., teteru sudm.]. 

b)spriņģu pag.: 

a) pavārdi (1835.): ballod, barde, berse, siele. 

ß) māju vārdi (1816.): caspar, dagge, jooste, kuksche, melgrawe, skrunde, sallum, 

tirel, warmak, wehse. 

Y) kruogu vārdi (1816.): runtschenkrug, 

skamen kr. 

B. smukas jeb smuku pagasts 

— smucenteki. 

1. mājas: apšenieki, bēžas, bijļi, brātūži, ceplis, īlini, kalējs, kalites. 

kalna sar'gs, kaļķi, kūlas, muldaiņi, šmidr§ni, vēji, zaļumi, zvej- 

nieki. 

2. muižas: smuku muiža. 

3. skūolas: smuku skūola. 

4. krüogl: ābeļu krūogus, kūlu kr. 

5. kalni: cālenes kalns, kapu k., kaistais k.; [elles k., pērēju k., 

smēdes k., vidus k.j. [5a. pakalnes: apšu pakalne, avota pak., 

vēju pak.]. [5b. lejas: pērēju leja, upes 1.]. [5c. bedres: āpšu 

bedre, melnās bedresļ. 

6. upes: rerhtes viesatu upe. [6a. strauti: akmiņu str., kūlu str., 

plāmsenes str.]. 

7. grāvji: akmeņu straūta grāvis. [7a. e.z§ri: smuku ezers]. 

8. dīki: brūža diķis, kamera d., krūmenes d., pelnu ci., sudraba d.; 

[buku d., kūlu d., smilgu d.]. 

9. puravi: ilinu pufvs, skarbas p., tīrelis; [atvašu p., melnais p., 

pūces p.j. 

0. pļavas: abrene, b?r 3 

zu pļava, cālene, grīslene, jūostene (apaļā un 

gasena), kalēja pļaviņa, krievenes, kūlas dīķis, lejas pļ., placis, 

plāmsene, spūodrene, teteris (lielais un mazais); [dzērves strauts, 

kraģene, lācis, lieknis, ozola līcis, strauts, tīrelene, zaķene]. 

493

494 

77. līči jeb upes pļavas: lielie liči, mazie liči, mukleja liči, per 3- 

kūona liči. 

12. lauki: cāļa kalns; [brūža I., buku 1., gabaliņi, kapu I., kraģene, 

krastmales 1., pirts 1., smilgu 1., strauta I., upesl., vidus I.j. [12a. 

ganības: gušņu dīķis, kalna lauks, kazu birze, pīpeņu celmi, 

vēju celmi]. 

13. meži: bēžu prīedeles, brātūžu mežs, ģer'bums, jurkas m., kapu m., 

kalīsu m., kazu birze, leiša m., liepu kalns, sīkums, skar'das 

puravs, šmīdrenu m.. vej 3 ša m., vēju m., zvejnieku m.; [rožu mežs, 

sudraba birze, vepra kalnsj. [13a. krūmi: kumeļu krūmi]. 

14. ceļi: leiša meža ceļš; [atmatas c., cālenes c., kaņiera c., kazu 

birzes c., rožu bruģis, skardes purva c., vidus lauka c.ļ. [14a tilti: 

kūlu tilts, meža t., teterenes t.]. 

15. kapi: kapukalnu kapi, smuku k.; [meža kapukalns, šmīdrenu kapi, 

vītiņu k.]. 

/6. pavārdi: buks, bullis, īle, kaļķis, kar s 

pis, ķempelis, ķezberis, prīe- 

dīte, pūolis, sprūoģis, tura ks, vilks, vīndedzis. 

C. vīšifļķi jeb vīširļķu pagasts 

/. mājas: a) ķuņķurnieki: ķunķuri (3 — 

vēženieki: vezes (4 

— vēžu 

— vīšintnieki. 

guoži, 

kalēji, vēveri); 

ješus, kalnavēzes, mūrnieki, vevep); 

viekaļas; b) igauņi, mucenieki, pažūobeļi, skaldi; c) rāvenieki: 

rāvas (4 — 

rāvu 

kupša, pēternieks, rüsis, stūrītis). 

2. muižas: vīšiņķi jeb vīšiņķu muiža, rāvas jeb rāvu m. 

3. skuolas: vārnu skūola. 

4. kruogi: vārna krüogus. 

5. kalni: bankavkalns, ciemātes k., degšņas k., kufpnīeka 

lielais k., priedes k., ttzva k.; sbuļu k., ķihkuru k., 

zenes eekalniņschj. 

6. pakalnes: teva pakalne. 

7. lejas: grīvu leja. 

8. krasti: grīvas, 

mellais krāvis. 

9. /5c/.' dziļais licis, ievu 1. s9a. akas: zeematu akaj. 

k., ķiputu k., 

skudras k., was 

10. upes: ķuņķurupe + vīekaļupe + muižu upe + vēžu upe; srahwu upe]. 

11. strauti: akmiņu strauts, ķība, mellais str., 

skuolas str.; [oscha str., stipreneeku str.j. 

12. grāvji: lielais grāvis. 

13. ezeri: vīesatu sudmalu ezers. 

nuovada str., pičufga,

14. dīķi: atmatas dīķis, ciemātes d., degšnas d., garüdenis, jtzküopa d. 

ķības d. (mazais un lielais), līkais d., lielais d., līeknas d., mušenes d. 

pēterdīķis, priedes d. 

/F. purl: ķikusu pūrs, meīlais p., vafnu p. 

/6. pļavas: apšenes, druvas, eglūoņa, grīvas, iejsplava, līekna, vas 

cenes aste; sdsiļais lihkums, krahmenej. 

/7. lāmas: lapsu pūriņš. 

/5. lauki: vilku gabals. 

19. meži: briežu kalns, igauņu mežs, mušene (s. m.), vafnu purs, vas- 

cencs, vīekaļmežs. 

9S. tilti: balbāržu tilts. 

21. kapi: rāvu kapi, vēžu k. 

22. pavārdi: balūodis, dreīmanis, dūmiņš, gūoža, igaunis, ješus, knub- 

lis, līepus, mucenīeks, mūrnieks, šiliņš, spalviņš, štigus, vēveris, 

vīekaļa. 


a) r ā v 

a) pavārdi (1835.): behrsing, dreimann, egglit, ipsche, kupsche, lagsding, lehn 

ohsoling, peterneek, Pudel, rosekaln, ruhse, salming, strihke, seltepllcke, tilling, ziru 

ß) ciemu vārdi: sķemeļu zeems, rahwu z.]. 

b) višiņķu pag.: 

a) pavārdi (1858.): ahboling, ahse, aisgraw, verfing, bruwel, dahre, eglit, ewe 

galwing, graude, grauding, griewing, grücke, kaddick, kesber, kiplok, kippe, kirsis 

kurpneek, lagsding, laukesarg, leepe, luhse, musikant, needre, ohsoling, rumbe, rutke 

sahms, saulite, sehrdeen, spalwe, sprohge, sulleretze, theraud, tschiggan, Wieling. 

wcckalas. 

ß) māju vārdi (1811.): ewel, (1858.): weegle, skulteeschi ari ķuņķuri, weikalas a 

D. vīesati jeb vīesatu pagasts 

— vīesatnieki. 

3 

1. mājas: anites, ažamacas, cer pi, eglītes, jurenu skapari, kazenieki, 

leiši, luknas, maliyi, priedes, simayi, skudres, stīpenieki, teteri, 

vaīki, vecpeķi, zileni, žagatas. 

2. muižas: grūosti, klapkalni, 

3. kruogl: tilta krūogus. 

vīesatu muīža. 

4. sudmalas: vīesatu sudm. s4a. bedres: avotenes bedres]. 

5. upes: vīesatu upe. [5a. dīķi: cauņu dīķis, grostu d., lapsu d., 

māliņu d., 

siena d.ļ. 

6. pļavas: baūzene, dancene, ir e 

šu pļava, jaüjas, käpüostene, 

luknu 

pļ., niedru pļ., vaiku pļ.; [mellās bedres, rāvene, vidus pļ., vi- 

nedzene]. 

495

496 

7. meži: žagatenes, [pudurs, žida kapiļ. 

8. kapi: 

cer 3 

pu kapi, mucku k. [8a. akmeņi: lielais akmens]. 

9. pavārdi: ber'ziņš, cīrulis, dūzis, lagzdiņš, rutkis, ūozūols, videnieks, 

vitūoliņš. 


a) pavārdi (1835.): behcke, behrsing, duck, czohze, datschka, dcnsckke, diditz, dindurbs, 

gohscha, grand, griewing, kaiwe, karkle, keppe, kickie, kutscher, lacka, luntsche, Pohlit, 

prehde, pubcfe, pupol, rauding, reine, rinkus, rohnis, royse, rupg, rullc, rutke, skrahpe, 

skrande, Strünke, schwilping, sackis, tscbabbe, wahzet, wieting, wilcks, zerring, zinnis, 

zirpsfe. 

wilke. 

ß) māju vārdi (1816.): gludain, kaigak, klapkan j! klappekanne, struping; (1850.): 

Reņģes pagasts (savieti. 

1 mājas: 

A. ārtšnieki: { 

— 

P» ārišu II ārišu pagasts — 

B. grerjču pagasts — 

C pilskunga Ļaudis. 

D. 

refļģes pagasts 

E. upes pagasts 

tag. Zebrenes pag.) — 

— 

ārišnieki. 

grefļčenieki. 

— refļģenieki. 

upenieki. 

reņģenieki. 

āriši II ārīši, baltiņi, jaunāriši, kalneji, lamberģi, lüodites, meijas, 

mukas, raģi, ružas. 

B. grefļčenteki: 

bifznīeki, jūoni, peles, pluņķi, pūdējumi, rūožukalns, šķīetnieki. 

C. pilskunga ļaudis: 

villikas. 

D. refļģenieki: 

beīkas, berķi, biļli, ciemātas, čakši, dadzītis, drukas, eglītes, ga- 

rüozas, gāguļi, grabas, jaunzemisi, jākaiņi, kannenieki, klump(j)i, 

kufpnīeki, kūku kalni, līdumi, liepu kalns, mālu kalns, müodri, 

paulinas, pūočas, rambužas, Sniķeri, spafviņi, straūtiņi, sumaragi, 

tīkas, tüomalas, veveriši. 

E. upe nieki: 

alkšņaragi, aņeni, apšenīeki, briežu kalni, ciskas, čegas, dārznieki, 

dekšekuji, dunaīņi, iltzni H īlini, jungaīņi, klamberi, klāviņi, kunas, 

lüki, lūsi, lümaini, midzeņi, nūovadnīeki, ptzrkü0ni, pintuli, prīe- 

daiyi, punkas, siiakalni, šiliņš, 

states, tufķi, vārnas, zāģeri.

2. muižas: ārišu muiža, grenču m.; jauna m. jeb katrīnm., reņģes m., 

tīkas jeb tīku m. (reņģ.); upes m., vidus m., 

2a. baznīcas: ārišu baznīca. 

3. skuolas: reņģes skūola, upes sk. 

zušu m. (upe.). 

4. kruogl: jākšpēteris (āris.); aūniņa krūogus (reņģ.); upes kr. (upē). 

5. sudmalas: ārišu sudmalas; reņģes sudm. 

6. cepļi: ārišu ceplis; reņģes c. 

7. kalni: baūžu kalns, ejkus jeb tzlku k., smehra kalni] (ārīš.); klūona k., 

krāču kalni, laūču k., (reņģ.); silavu k. (upē); sgarais k. (grenč.), 

krahtschu k., jeb kasu k. (reņģ.)]; sawota k., elkus k., jat)nu k., kapi- 

ņu k., krehteļa k., marschas k., matschus k., 

met)ja k., zepus k., zihruļa k., (up.)]. 

mora k., pilsk., smejas k., 

L. upes: vājupite, vidus upīte (aris.): bērze(s upe), reņģes upe (reņģē); 

upite jeb ze.brus izteka (upē), [sutenes upite (zebrus Ģzeja nuo- 

teka) (up.)]. [8a. strauti: reņģu weza purwa strauts]; sahbulenes 

str., midseņu str., wahrnu str., wehscha str. (up.)]. 

9. ezeri: svētes Ģzejs, vā[u ezeriņš (āris.) reņģes sudmalu ez., z?b- 

rus ģz., upes sudm. §z. (upē); sluhsu eseriņsch (up.)]. 

10. purvi: elku purvs, grīvgaju p., sūnu p., (aris.); sannas p., zepļu p., 

(aris.)], skaschoka p., krusta p., kunga p., miglis, sebrus p. (up.)]. 

11. pļavas: kalēja p]ava, svētes p]., sviīpene, va]u pj. (aris.); [behr- 

sene, dunadsene, esarpurws, zepfa purroi]; aūniņu p]., btzrzu dīķis, 

līeknis, lielā pļ., padambe, pluņķu dīķis, rükulis, zaglene (grenč.); 

bētene, ģīezene, jungaīnene, kazene, krüodzenieka dīķis, lāču dī- 

kis, mazais malu dikis, prīežu pļ., stibulis (upē); sapsulene, bah- 

nitis, beitene, brankene, dankara lihzis, dega, jehrastes pļ., krehwete, 

krogene, podsenes pļ., strautenes pf., Stümpens, schidrawas, weidis, 

widenes pļ. (up.)]. 

12. meži: baūžu kalni, kalnēju mežs, lūodes priedes, raģu bifze (āriš.); 

bukustraūts, pumpurs (reņģ.); menģeļu m. (upē); skuņu meschs, 

meigaļu m., silu kalni (up.)]. 

13. ceļi: baznīcas ceļš, druku straūtiņu 

c. (reņģ.). 

14. kapi: ārišu kapi, grenču k., viīliku k. [pilskung.]; baznīcas k., 

grabu k., (reņģ.); upes k. 

15. tilti: biļļu tilts, blīeķu t. (reņģ.). 

I-tlR, un Filololoģijas filosofijas fakultātes sērija V. 32 

497

498 

/6. pavārdi: banga, krüza, lacis, lūsis, muka, sila, tūta (āris.); pūolis, 

urga (grenč.); antūons, arājs, bērziņš, eglīte, gailis, kalniņš, krüza, 

kūošķins, lagzdiņš, samtiņš, skudre, stiģis, ūozūols, vīndedzis, ziep- 

nīeks (reņģ.); alksnis, dreīmanis, iesalnieks, krinka, kurpets, ķēris, 

paūts, pūodnīeks, smuģis, sprūoģis, zaķis (upē). 


a) ā r I š u pag.: 

a) pavārdi (1835.): balting, bauschke, brikksche, bruwel, dauschke, duhrke, kohtzer, 

luhse, mulkit, pluhm, pūtais, sirmel, strasding, sudrab, sunning, sakke, srvehrs, 

tikkum, wagger, wieting, wilks, wispohls. 

ß) māju vārdi (181 jackschpeter stg. baltiņi, bruschas, mukas]. 

b) grenču pag.: 

a) pavārdi (1835.): breck, buks, bunge, dakter, dambe, dantzke, grabbe, grus^, 

gulbe, kasneek, kohgraus, kreetsch, kukke, medoht, ohsoll, plintsche, plumpe, samting, 

silling, seemel, urge, Wewer, wilks. 

ß) māju vārdi (1816.): Puhdain (lg. pūdējumi). 

c) reņģes pag.: 

a) pavārdi (1835 : adjehr, balting, bäte, breck, bruwel, butte, bulte, bungcks, 

burkahn, busse, dahnel, dikke, dimsche, gaile, günthers, insenne, klawe, koke, kragge, 

krankul, kruhming, lahze, leping, lubans, luhse, migle, ohsol, palihgs, pohne, pumpur, 

rohne, ruhsing, skrabbe, skrande, skursten, steegul, sterkis, strasds, sakke, sarring, 

schaim, tieter, tschakste, weewer, wilks. 

ß) māju vārdi (1816.): ruckull. 

Y) kruogu vārdi (1816.): kalnenkrug. 

d) u p e s pag: I 

aļ pavārdi (1835.): abmcr, appihns, bahr, ballode, bange, bekte, bidde, bitt 

breebc, bruhnais, brutze, butē, bulle, bumbeer, bunge, bagge, beenau, dehse, dunde 

gaile, garkuhl, grant, grausse, grücke, gulbe, irbe, kalley, kalning, karkle, kesbe 

kewitz, krautsche, krawit, kugge, kurke, kurpitz, lagsde, lahze, läppe, lapping, lecp 

luhse, lumste, magohn, meese, meye, missing, muhre, nehlis, ohding, ohsis, ohso 

osckeneek, peesis, pihle, pinksis, pirag, pluhme, pohding, preede, pnpeed, puttn 

rausse, reeksting, rohne, rosit, ruhse, rukke, rumbe, samting, sepste, sihpol, sillin 

skimmel, slahge, smilge, smugge, sprohge, stalte, strasding, struhge, suddra 

swempe, sakke, sallum, sarring, sehmel, sihle, sirne, swirbul, turke, tschune, upbt 

upmahl, roatfe, roanag, watze, wehwer, werding, wihtol, wilks, wisbul, zehlau, jet 

bcr, zihrull. 

ß) māju vārdi (1816.): aa) kaiesehte skahjusehtas], [tefufcfoas, strautiņi]. ßß)zu§ 

muižas mgjas (1816.): egliten [eglites], kuke lkuhķi], esserluk, leiesluhk, purwcb 

nowadneek, preedain, ziske. 

Y) kruogu vārdi (1816): aa) thiclenkrug, weegenkr. ßß) 

kruogi: luckenkr.. suscheukr. 

zušu muiža

. mājs: 

A. brizulniek: 

— Sēm(s pagasts) (savieti.) sēmnlek. 

A. brizul(s pagasts) — 

B. kalv(s pagasts) — 

C. plleņf pagasts) — 

brizulniek. 

katvntek. 

plīeņnlek. 

D. — raūd(s pagasts) raūdntek. 

E. sēm(s pagasts) 

— sēmnlek. 

b§rts, b§rzkaln, druķ, jaunzern, (vērš)kalej, kauliņ, (jeb strautiņ), 

kāvuž, kikal, laugaļ, mucniek, skribats, suis, tīds, tuots. 

B. kaivniek: 

apaļie, aūde.r, berzkaln, ceplis, cīruļ, dzeguzs, jaunzern, kaūgur, 

knib, ķeīts, ķivits, lapen, liķ, nuovadniek, pundžur, radziņ, sudmaļ, 

šaīdar, tiītiņ. 

C. plieņniek: 

a) laūcnīek: bučks, kalmež, līkaīņ, meis, pakuls, ragaiy, rat- 

niek, sīpuol, sprūoģ, struņķ, temp(j), tiesneš; b) mežniek: 

kuo(r)šs, perkuon, tīļs, vĢcum. 

D. raūdnlek: 

aküot, ģīezs, kaķen, kašil, kuls, ķēbiļ, ķivuj, laü(k)küok, Isis, līekaļ, 

mīļkaln, pičs, prīekuļ, pustiņ, punieķ, pūol, reķ, rūojs, zvifbuļ. 

E. sēmniek: 

a) laücniek: aūziņ, bember, dufikur, ezerkaln (senāk divi mājas: 

ķīš un pavar), kalniņ, kalnmucniek, libets (senāk divi mājas: dzēpur 

un skujs), lieljūoņ, vycvagar, zandar (senāk divi mājas: ķitks un 

zandar); b) mežniek: lejsmucniek, līelcepļ, lüocis, mazcepj, pavul, 

struņķ. 

9. mulžs: līelbrizulsmuiž, mazbrizuls m.; kaivs rn., 

kārs m. (kaivs); 

grundž, mazplīeņm., plieņm. (plieņ); lejsm., raūdsm., (raūd); kul- 

ven, sēmsm. (sem). 

3. skūols: brizuls skūol, plieņ sk. 

4. kruog: čīekurkrūogs, dreīmaņkr., piķkr., stürkr. (briz.); bukkr., 

(kaiv.); berzkr. (plieņ); raüdskr., raüdsmazais kr. (raücl); mürkr., 

silkr. 

(sem.). 

5. sudmals: raūdsvējsudm., sēmssudm. 

499 

6. kaiti: āžkalns,milteņk. (raūd.); bukkrūogk., 6reģk., gaūrenk., jūrsk., 

kalejk., karitsk., krīeviņk., ķerk., ķēpurk., svilumk., šūpuļk.,tevk. (sem.); 

[lustūžk., sudmaļk.]; sabrikalns, ahsch k., aplok k., apsch k., ausai k., 

32*

500 

bausen k., behrs k., bifchu k., briņķ k., enschķen k., eser k., gohw k 

grahwischa k., joftiņ k., juhriņas k., kaķu k., kapu k., kartaw k., ķeh 

pur k., ķihrag k., leela purwa k., leelais k., lagsdu k., lehģer k., muh 

neek k., osol k., pabēgu k., padruņ k., pakul k., plikais k., renges purwa k 

ruhsch k., sils k., skudru k., steeģeļ k., sudmal k., swilum k., schu 

puļa k., waldschepu k. (plieņ.)j. 

7. gpavs: dziļa grav (briz.), [osstrauts]. 

8. ups: dreīmaņ up jeb skribatup, mellup (briz.); läcup (rauci.); lanku 

me,llup (sem.); sdsiļa strauta upe, kasu purma upe, ķeldas eser up 

kihrupe, pleeņeserupe (plieņ.).J 

9. straüt: cüksstraüts (briz.); līekaļstr. (rauci.); vanagstr., ziļstr. (sem. 

/S. valk: kivlam (sem.). 

//. ezer: baīten, ciemen, meilen, pilsezers, ziven (briz.); leisez. (taga< 

pļava un tīrums), sile?, (kalv.); ķelcisez., pliens, jeb pakuļez 

tempje.z. jeb likaine?. (plīeņ.); küokness, rnellen (raüd.); gareze 

jeb lüodsez., mucniekez., sēmsez., sudmaļ§z. (sēm.); [brankūzi 

brizules ez.ļ; skohp efarč, lin es. (plieņ.)]. 

12. dlk: vēverdīķs (sem.). 

13. bezdiben: ķīkaļdzeīv (briz); kuctzncizelv., varždīķs (raüd.). 

14. pur: siļpurs (kaiv.); nīžp. (liel-, maz-), (plīeņ.); kirkp. (rauci.); ga- 

raisp., kazsp., kulvtznp., mārsp., (sem.); [dzelve,'karietes p., lodes p. 

salkschņu p., dseh p., dsehrmeņu p., dsiļi purrvi, garais p., kasu p 

kaust p., kohp p., laņaimfp., mellais p., muschu p., pohļu p., reņģu p 

suhnu p., (plieņ.). 

15. pļāvs: avūotpļāv, cükstraüts, cūkv§cumpļ., dreīmaņsiliņpļāvs, dz 

lais kārkls, ģerbumpļ., kalppļ., klagatpļ., knips, krīeviņpļ., līekn 

straüts, mejlupspj., rīežpļ., temppļ., (briz); apspl-, ifbitspļ., jaün 

zempļ.,knibpļ., smirclast., stirnpļ., šēpiņpurs, tiltiņ, vilksalspl-, žuburp 

(kaiv.); ekpl.,ķirag, likaiyyzerpl-, rurhpuļ (: meirumpuls, raganr., ra 

nīekr., spicnīekr., tīesnešr., vecumr.), silpļ., silpurs (plīeņ.); gara p 

kalnstarp, kuīb(a), ķivuļpļ., Iank(a)s, līekaļstraūts, mejlup, priekuļp 

staībūogs, upmalspl. (raüd.); abriņs, apsstraüts, bäbs, diben, dze 

purpļ., grantskaln, grantskalnup, jūoņgraviņ, kazspurs, krieviyp 

mejlup., müküots, pävulcerpen, raten, uozūolpļ., vanagstraüt 

vĢCumpļ., zandarveīd, ziven (sem.); [dampļ., krūmpļ., strīdpļ. 

sahbeles pt., akmeņ pļ., apen pt., aplok pt., awen pt., 

awot pļ 

blusu pļ., dehļu tiltiņ pļ., dibin pļ., dsehrmeņu pļ., eser pt., esergal p 

gredsen pļ., ģehrbum pļ., jehru pt., kaķu pļ., kaln pļ., kaln behrsu p 

fanep pļ., klip pļ., kumeļ pļ., kutzen pļ., leeta pt., leela kron pļ., leela

purwa pl, leep pļ., leijas pļ., leij behrsu pļ., masa krön pļ., mela pl 

poter pl, preesch pl., rahzeņ pl., 

schķelm pl., schuhpuļ pl., 

robort pļ., sihpol pļ., strasd pl 

silas pļ., upits pļ., uter pļ., zeemiņ pļ 

zepļa pļ. (plieņ.)]. [15a. ganības: alkschņu ganibas, breeschu kakts 

dadschu plazis, grusais plazis, leelais zirtums, lihdum gan., 

plazis, rankas gan. (plieņ.)]. 

16. lauk: mankenlaüks (plieņ.), zaķi (sēm.); [briņk l., dahrsa l., eser l 

garais l., kalna l., padruwes l., suhnu l. (plieņ.)]. 

/7. mēž: damprīeds, cizilalskarkls, kapsetsmežs, kasparm., sil(a)druv 

(briz.); bukkrūogm., grivs, kapsetsm., radziņkain, sucima]m. (kaiv.) 

āžkalns, brīežsils, milteņkalns (raūd.); kalejkalns, klajais sils, tev 

kalns (sem.); fķīkaļu birze, rauškalni, vanagbirze]; sabras kalna m 

aklais m., dsiļais m., krusta zeļa m., legsdoņu m., lihgaiņa sils, lih 

gaiņu m., mellais m., zepļa m. (plieņ.)]. 

18. tilt: attek(u)tilts, cükstraütt., mellupst., vēršt., zivenst. (briz.). 

/9. kap: brizulskap, kaivsk., plīeņk., raucisk., semsk. 

20. pav&rd: kapuosts, strēlnieks, zilaisgails (briz.); būgaīns, jātnieks, 

linu 

üozüols (kaiv.); berzis, bifznieks, sprūoģs (plieņ.); alksns, amūolī(ņ)š, 

bics, düt, gails, kupls, sildedz(i)s (raüd.); balüods, ipss, jātnieks, 

legzdiš, līepkalns, skudr, skuj, skumps, uozūols (sem.). 


a) brizules pag.: 

502 

d) raudas pag.: 

a) pavārdi (1850.): aboling, akkot, auniug, ausiug, ballaude, vehrsmg, breede, 

bruwel, burding, egle, grücke, guhgis, kaķken, kalning, kaschel, kaschozing, kiewul, kra- 

etiug, kreek, kruhming, lagstgall, lapping, lapsa, legsdmg, levneek, leipe, lohdit, ohso- 

liug, pawar, puķķit, pumpur, reekfting, rohje, salming, sauder, segling, sihpol, selle, 

waywering, Wewer, zeekur, zierul, zurmg. 

ß) māju vārdi (1816 ): kirkis, leelais kalleis. 

e) semes pag.: 

a.) pavārdi (1835.): ahbel, aisiņ, bcrsiņ, blohdueek, brauzey, egle, gaile, gintum, 

karkliņ, kausneek, kruklit, kurziņ, leepiņ, ohscht, ohsoliņ, paegle, pohdiņ, preede, puckit, 

puhpol, reekftiņ, rohsit, rutzke, sander, sillekaln, silliņ, steebriņ, «eebtn, tetter. 

jj) māju vārdi (1811.): augstraut, esserkreewiug, kittke, lehle, masse, pawar, 

prebgc, skuie, seepur, uppeskreewiug, usser. 

/. mājas: 

A. slampenteku: 

Slampes pagasts (savien.) — 

balgalvji, bateri (gal-, 

A. slampes pag. 

B. vikseles pag. 

— 

slampenieki. 

slampenieki. 

— vikselnteki. 

sil-, vids-), bfnūži, bubinkas, būriņi, čabas 

dārznieki jeb deriöi, dimzas, dzirkuļi, imzemnieki, jeņģeri, kalna 

pūri, kāršupi, kumbri, ķivuļi, laöi, lindraciņi, liči, mašenu ciem 

X' balgalvji, jeņģeri, vitki, pūopji), meīragi, piči, pūopji, rutk 

rūsas, sarmas, saveļas, skribenieki, straģi, straūceļas, tīeči, vacka 

jas, veīdnieki, vinsteri II minsteri, vībuļi. 

B. vtkselnteku: 

bundzenieki, eniņi, grav(e)nīeki, jaünzemji, jūosti, kaībeles, ka 

niņi, klibeni, krūodzenieki, ķiķi, ķīļi, salenieki, strēlnieki, vever 

vilciņi. 

2. muižas: slampes muiža, vikseles m. 

3. skuolas: slampes pagasta sküc-Ia. 

4. kruogl: pura krūogus, slampes kr. 

5. sudmalas: frika sudmalas, vēveru sudm. 

6. kalni: slampes kalns, skrūoderkalniņš, vejla k-ns. 

7. gravas: gravenieku grava (viks.). 

8. upes: slampes upite. 

S. strauti: kannenieku strauts, straūceļu str. (sl.); 

mačus str., niedru str., vīžupe (viks.); ļahrnas strauts, 

likauschķu str., pauģu str. (viks.)]. 

7S. grāvji: stumpes grāvis (sl.) 

cūku str., lejas stf., 

kreiļu str.,

. ezeri: bateru ezers, dzirkuļu ez., ķivuļu ez., sudmalu ez., vāckāju 

tzz., zāļu ez. (sl.); kiku ez., suteņa 

ez (viks.); slāpu dihķis, melragu 

esars (sl.); ahrnas es. rijas es., umschu es., zaura dambja es. (viks.)j. 

12. dīķi: spüoku dīķis (sl.); lūopu d., vīkseles muižas d. (viks.). 

13. puri: baušķenieku purs, masenu p., 

tīrelis (sl.). 

14. pļavas: abriņa, āpšene, avūota līeknis, bubinsku līeknis, ģerbum 

jenetene, kalna pūrene, kliņģis, kumeļu kakts, ķestera pļava, lau 

galē, lačlejas, lāčucaurums, lēpes kakts, mazmāju pļavas, mejlrag 

rīkle, peļu kakts, pūrvietas, slampes līeknis, stumpis, svilums, vana 

dzina kakts, zemdega (sl.); dambja pļavas, ?ze,ra pļ., lanka, līe 

las pļavas, meža pļavas, naudas kalns, püodu kakts, smiltene 

vižupe (viks.); sahna leja, apsuls, bagona pl, buļu leeknis, dumb 

riņa, judenes, kahju starpa, leeknis, lihtschu pļ., moschene, pejas strauts 

saulitene, strauts, 

widus druwa, zuldurene (sl.); altāra dambis 

aschitene, babene, bahgale, deguma bedres, eewaja, pihladschu kaln 

platscha pļamas, podsenes, sauju upe, umscha pļ. (viks.)j. 

15. ganības: kurtiņganibas, lejmala, lidums, mežmales gan., pūriņš 

(sl.); celmājs, puoča (viks.); seewajs, tehze (sl.); 

(vlks.)j. 

kartarvas kaln 

16. lauki: bluķu kalns, dzirkuļu kapiņi, kannenīeku lauks, miglenes 

piču kalns, puoča, vēžupes lauki (sl.); kazu kalns, lielais 1., lejas l 

nūovadiņi, sudraba kalns (viks.); sarvotu leja, dsira, eewaju lauks 

kalna l., kruhmu l., laimiņas, laukgals, legsdu kalns, moschus l., rosch 

kalniņsch (sl.); potes l. (vlks.)j. 

17. meži: apšene, bičuļu bifze, biksene, cīekšu sils, gurns, gara 

sils, lecu kalniņš, lēpes kakts, mellals strauts, meskus egles, mie 

zājs, skruodeļkalniņa mežs, staltsils, vilku bedres (sl.); biezums 

līeknis, tīeču lieknins, vinsteru egles, vīkseles līeknis (viks. 

[baukšenieku birzs, lielais sils, mazā birze]; sbehrsiņu grahwis 

birstala, bruhkllais, dregsna, leepiņas, masais mastiņsch, meesaj 

apakscha, puhrweetas, stabeklis (sl.); alksnājs, bahgale, eesura fa 

niņsch, osajs (viks.)]. 

18. krūmi: alkšņu pudurs. 

19. ceļi: celmu ceļš, gala c.. kapu c.. 

lāča c.. pura krüogus c. (sl.); 

vikseles c.; [jūdenes c., knipeļu dambis, sidrabotais meža celiņš]. 

20. tilti: mašīnu tilts, slampes t. (sl.); [brasliņtilts]. 

21. kapi: slampes kapi, 

22. dzelmes: klirWs (sl.). 

vikseles k. 

503

504 

23. uzvārdi: alksnis, avüots, balüodis, bērziņš, graudiņš, kažuoks, 

krūms, lapsa, lacis, līepa, pūriņš, üozüols, vāckājs, vēveris (sl.); 

bfnüzis, krastiņš, līekniņš, salins, zariņš (viks.). 


a) slampes pag.: 

a) pavārdi (1835.): akmin, altsche, amatneek, apptng, bahgon, ballgale, balt- 

wende, batter, behnus, bitron, brak, brede, brendel, brihwir, brudel, bulle, burkan, 

darr, duding, bumpe, dselscn, ester, gaile, genger, grabbe, grauding, gunne, jaun- 

kaln, judding, kaggit, kalkis, kalley, kalnepurmei, kalning, kalnkiwul, kalping, karroth- 

neck, karschup, kilsing, knarring, knigge, knublis, kohklit, kradsen, kreile, krewing, 

krohnakaln, kruhming, kruse, kuple, kurting, lehrum, lidak, liege, ligger, lubben, mai- 

neek, major, mangu, masspuika, massspalle, maswihr, mellrag, mcllrakteneek, mutze- 

neek, muhrneek, narwe, nesin, nipken, ohsis, padom, Pilding, pinte, podneek, prec- 

ding, prcetzigs, pukkelame, pumping, Pupur, purring, ramming, rattencek, roschekaln, 

ruhse, runtze, rutku, saulit, sawel, sesku, sillebatter, sillpitz, simten, skuije, spalle, 

stange, starge, stirne, strasding, straupe, strauting, strautsel, strihke, strum, 

swempe, Sacfe, sarring, siehle, snohting, thiesing, tilting, tierel, tridak, uhke, uppes- 

lahze, wahzeet, waiman, wehtre, welle, wende, wetzgail, wibul, widdeneek, wilks, 

Witt, wittkus, zaue, zäun, zelm, ziese, zinne, zierul. 

ß) māja vārdi (1815.): altsche, bulle, dsirkiwall (lg. dzirkuļi), punge, pumping, 

sillebatter, skudre, spalle, straut, selle, zirul. 

y) muižu vārdi (1815.): pundern. 

b) v 1 k s e 1 e s pag.: 

a) pavārdi (1858.): aule, ballod, behrsing, egliht, kaddik, kruming, leeping, Mei- 

ster, ohsoling, preeding, rohga, sihga, sprohga, straupe, wende, 

ß) māju 

vārdi (1811.): kalley, kreil, minster, purring, teezc. 

Y) muižu vārdi (1811.): puppillengut. 

— Slāokumbe(r)ģ(e) (savieti.) slūok(um)be(r)ģntek(i). 

(tag. miīzkaln(e)s pagasts). 

/. māj(a)s: a) 8luok(um)be(r)ģ nieki: a) brūveļ(i) būmeīstar(i) 

cie](a)s, daķ(i), dambjüoder(i), dūtes, ggsauši, ipš(a)s, kalimb(i) 

kaindaķ(i), kann(e)niek(i) kaūsniek(i), klinciy(i), klink(a)s kraķ(i) 

kunč(i), ķīmar(a)s, lulen(i), mežain(i) muc(e)niek(i), mūrniek(i) 

peīzemnieki(i), pimpek(i), plūč(a)s, pūc(e)s, rüs(i), skap(j)(i), sla 

vieš(i), struņķ(i) svil(a)s, svit(e)s, šeņķeļ(i), šķepnūok(i) udr(i) 

uzguļ(i); j0l(e)smuīž [tag. dzifņ(i), lin(i)]; ß) 

līel ciems: 6irik(i 

dūck(a)s, kalnrikul(i) kursies(i), le](s)rikul(i), līellimb(i), matiņ(a)s 

mazlimb(i); b) tūkuma mežkunga pagasts: bičuļi, bļūod 

nieki, dinkas, gaiļi, grebji, griki, izküopi, kurtiņi, kūlas, 

liepmeži, putniņi, razbīteri, riguļi, rutki, saūsupji(j)i, 

pilsētas: tūkums]. 

likaüski 

šnīderi. sla

2. muīž(a)s: alīn(e), antlav(a), dufb(e), jūlsmuīž(a), lustes m., slūo- 

kumbe(r)ģ(e). 

3. krūog(i): dubļkrūogs, lapskr., lāčkr., malkr., praulkr., skaparkr., 

sudmalkr. [3 a. sudmalas: jāņkroga dzirnavas]. 

4. kaln(i): apškalns, baznick., daņsk., greizie kaln, gūžk., guo(v)purk., 

izküopk., kakk., kalimk.. katlāpk., kāpark., Iegzd(a)k., līepk., 

lustūžk., matiņk., mi!z(u)k., paūciņk., pilsk., plikaisk., putn(u)k., 

rācenajk., rüozdarzk., sudma]krüogk., zagļ(a)kāp(a)s; [apaļais k., 

jaķu k., karātavu k., ķīvīšu kalni, melnais k., platais k., po]k., 

prušk., pūķa k., rijas k., sprukas k., šķūņa k., ūpju kalni]. [4 a. pa- 

kalnes: brūvēju kalns mīlestības kalniņš, poļu pakalne, pūdeļu k., 

šnīderkalni]. 

5. rāoz(a)s: svinč(a) rūoz(a)s, zaļas rūoz(a)s. 

6. lej(as): mīlestības ieleja, nāv(e)s ielej(a). 

7. gpav(as): vi!k(a) grav(a); [dzi]a gr., puķu gr., smirdošais gravis]. 

8. up(e)s: lāčup(e), slüocen(e) jeb pulkaīn(i)s, purvupe; [vēršupeļ. 

9. attek(a) upē: bedr(e)s augs(a). 

/9. straüt(i): dufbes upite, galstrauts, mucniekstr., vilkupīt(e), zvirgz- 

upit(e), [garais str., pļavas str., skujupīte, suķe, zivertiys]. [l0a. 

ufdziņas: flujīns, puzīns, skaidrais]. 

//. gpāvj(i): dziļgfāvs, smird(e)s gr. 

/9. avuot(i): ipšavūots, smird(e) jeb seravuots. 

/L. bedr(e)s: vilkbedr(e)s. [13a. lamas: bērzu lama, dziļa 1., ievas I., 

kaķa 1., kalniņa 1.]. 

/4. ezer(i): dūņezers, kugrain[i]s, sivenez., tukum^z., 

valgums; [dzimtene, tumsa acs, urga]. [14a. dīki: marga pīle]. 

15. sal(a)s: prūškalniņš (tukum^z(e)rä. 

16. pur(i): ģejbumpuriņš, glāstiņpurs, kaz(u)puriņš, pur(a)gal(i); [čača 

p., ganību p., gāgu p., grimstošais p., jēkabpuriņš, kuguziņš, 

ogu p., pūriņš, stacijas p., tīreļa pūrs]. 

/ 7. pļav(a)s: ašej(a), avüotliekn(e), ābūolen(e), berzpļav(a), bicits, c^lmpļ., 

cepļpļ., cīekuriņš, egl(e)spļ., gasapļ-, greb(u)pļ., ģerbum(i), ģuņģ(i). 

jūdpurs jeb lūd(e)s purs, kalnrijspl- kalnrikulpl-, kalnzaķpl- kajk- 

līekn(e), katlāppļ., kaūķpurs, klapkaln(u) pļav(a)s, klincinast(e), 

kursiespļ-, kūl(a)spļav(a)s, lank(a), lāč(u)gals, lāčlīekn(e), lāčuppļ., 

lejsrikulpl., līn(u)pļ., lielās limbat(a)s, lielas pļav(a)s, mazas lim- 

505 

bat(a)s, māllej(a)s, mārtiņpļ., m§dupīt(e), mežtīs(i), mucniekstraūts, 

nīedrliekn(e), paūciņ(a)s, plinkš(u)pļ., praviņstraūts, putn(a)pļ., 

pūdējum(i), raūdzen(e), rāvej(i), ritenits, saūsuppļ., sil(a)pļ., skal-

506 

pūriņš, skumpīts, svinn(a)spļ., štzkumberzp[., šķūņpļ., teterīts, tuķits 

upmal(a)s, üogpurs, vārkalpļ., vid(u)sdruv(a) zājstarp(a), zeltgals 

zīliņ(i) (: dūckszīliņ(i), lielie z., vērškalej z.), zīeme[pl-, zušast(e) 

[adriņa, akmeņu pļ., blaustiķis, cālene, endzele, eža strauts, garai 

līcis, jaķu pļ., jāņa purvs, kaķa aste, kalppļ., lāčaste, laustiķis 

malu pļaviņa, mārkspurs, ņuniks, ozallīkums, paudzeris, piķa 

krieva pļ., pura pļ., pūķaine, puņas leja, rācenāja, robantiņi, sila 

vēvers, sivenpļ., strauti, sūnpurs, treknā pļ., triju pļ., žakardarzL 

židbarzdiņaj. 

18. lauk(i): alīnes I., dufbes lauks, kai(l)aūks, krievu lauki, pūoļlaūks 

(mežsargs]. 

19. mež(i): antlavsils, aūdejlāgs, biezums, cepļmežs, cūksils, dambsils 

durbes bifze, dreīmaņciftums, e,zerast(e), garaissils, jaunās muiž 

prīed(e)s, līekn(e)s, līelā bifz(e), mtzllaīs m., riteņlīekn(e), sil(a) m 

sujķsils, zūos(u) birz(e); [apaļais šiliņš, augstabirze, bļodniek 

birze, čāčleja, dekšņa, izdegums, ieva (birze), lielais sils, mež 

liekna, piecmārku sils, purgali, putniņu m., skudru priedes, šķūņ 

birze, zaķa kalniņšj. [19a. krūmi: izcirtuma krūmi, riekstu ka 

niņšj. ll9b. ganības: bedres, cepļi, dāžas, milzkalna ieleja 

ganības, zīliņš]. 

20. ceļ(i): antlav(as)cejš, greīzakalnc., knipeļdambs, 

milzkalnc., škežc., šnīderc.; [augstās birzes c.]. 

21. tek(i): baznictĢks. [21a. līči: šnīdars]. 

mellais dambs 

22. tilt(i): divtiītiņ(i), izkūoptiīts, skujtiltiņš; [mazais t., skujupes t 

slocenes t., velna t.] 

23. stig(a)s: ječstig(a), purgalst., skumpst. 

24. kap(i): ķupeļkap(i); [kārniņu kapkalns, muižnieku k., meža k 

zibeņu k.]. 

25 pavārd(i): amūoliņš, aūns, barūons, cīcs, egl(e), eglīts, imūols, ka 

lejs, kalniš, lāc(i)s, skabergs, saūlit(e), ūdr(i)s. 

26. palam(a)s: tauku pric(i)s. 


a)sluokumberģes pag.: 

a) pavārdi (1858.): avohl, akmen, alksne, appin, apsche, bahlin, ballod, behrse, 

bitz, buhgain, dausche, dicke, duht, dselskalley, gohdin, grand, gricke, gross, jaunfccm, 

jctsckekattey, kaiwe, kenin, kimse, kohping, krahge, kruhms, kruwewer, laukesarge, 

legsdin, leye, lihze, masais, melder, melle, muhrneezinsch, ohsiht, paigle, Pihle, poh' 

din, preede, purring, pussin, reekstin, remmes, rohne, sihpohl, skuhtneek, statte, 

«tanne. stuhrmann, sulke. sarrin, seltin. sutte, theraud, tuhke. ubars. wihtohl. wilks.

5) māju vārdi (1811.): behgohn | behjvn, krasting, kuppell, pimpc, platah, puhre, 

raschull, skapper, slinke, wehschekalley. 

Y) fischerbauer (1811.): dambjoden, kalke, pilke, smille, swiere. 

b)tukuina mežkunga pag.: pavārdi (1835.): ballohd, bceder, behrse- 

kaln, blodncck, diuke, drcymann, egglik, gaile, giel, grebbe, grieke, gulbe, gulber, 

isgahg, kalte, kaluma., klcsche, kühle, lakstigalle, leepckaln, lecpiua, legsdain, legsdin, 

lohde, magohne, mabme, needcr, ohse, osohliug, patpcl, piksne, Pilze, pohge, prejje, 

puķke, pukkckalu, pumpering, pumpiug, rahzing, ranzen, rieben, rosckaln, rutke, «afne, 

segling, skeibe, strasding, schnore, sellc, taliring, rschcksche, udre, wahweriug, witol, 

zeelau, zeppurir, zihze. 

Sniķeres pagasts 

— 

sniķernteki. 

1. mājas: a) dzilnenieki: upenīeki, vaiti, vecvagäres; b) ažla- 

bas, bēžas, brieži, butki, čejnaūskas, dzerši, elguči, granduļi, 

grūdi, ģifdži, jaūnzemji, juņķeji, kanevali, kāvužas, kurnpeni, 

kurmji, ķaūdas, ķir 8 

bas, ķiftumi, leījas, mešķi, peļdži, pūguļi, pū- 

riņi, rubeņi, rudeji, rungas, rutki, sakali, siluči, strēļi, šalteni, 

tejuci, tumsini, uzkūri, vaidmayi, veckrfiogus, viļņi, zilēs. 

2. muižas: kukuru muīža, Sniķeres m. 

3. baznīcas: Sniķeres baznīca. 

4. skūolas: Sniķeres draudzes skūola, Sniķeres pagasta sk. 

5. krüogl: rubeņu krūogus, sniķeres kr. 

6. sudmālas: kanevāļu sudmalas, upenīeku sudm. 

7. kalni: būdas kalns, ķildus k., pēterbūdas k.; [ašu kalniņš]; skahķu k., 

lehkawas k., leiju k.j. 

8. upes: grandulu upe + bēžu upe + upenīeku upe, skujaine; sku- 

kura upe, swehrpainej. 

9. ezeri: zapes ez§rs. s9a. purvi: behrnu leeknis, dahrtes purws, 

eseres p., ķirtuma p., rudeļu p., rungu p., sakalesars, sāpes esars, 

semdegaj. 

10. pļavas: atvašu p]ava, dzilnu p]., laücis, naģene, teruöu pļ., valtene, 

viru pjavas, zapes $zejs; sdsilnu pļ., skujaines pt., tukschais esars, 

uhdens pļ., upes pļ., zehrpainej. 

//. ganības: mūrišķes, plātiņas. [11a. lauki: sahļu esarsj. 

12. meži: b§rnu līeknis, būčene, daries purvs, degšņas, drūobsti, 

dzēršu priedes, kukuru egles, kuīvenes, rungu puravs, zerndega; 

smuhrischķi, skudru meschsj. 

13. ceļi: ĢzerpurVa ceļš, preīta c., 

14. tilti: upenīeku tilts. 

žīdenes c. 

15. kapi: kukuru kapi, mešķu k., siluču k., 

ūzkuru k. 

507

508 

16. pavārdi: bērziņš, dāfģevics, kļava, līepiņš, rutkis, uozūoliņš. 

/ 7. papildinājumi: 

a) pavārdi (1858.): aboling, alksning, apēc, ausing, awohting, balga, ballo 

becsbard, bitteneek, brihding, bruklen, buldur, bulle, dekkit, dimanting, dukkat, gran 

tiug, grauding, grihsle, grosch, grücke, kahrkling, kallning, fape, klabbat, klaww 

krohne, kruhming, kugge, kukkul, lagsbtng, lapping, leekning, lceping, maktenee 

murztng, ohgle, ohsis, ohsoling, perkohn, plawing, pluhm, puddur, rohnit, rohs 

saulit, sissehn, slohting, smilga, stobbe, strasoing, strauja, strautneek, sudrabkalle 

sarring, selle, semmit, trebbe, tirull, wannag, wihkschne, wihtol, willne, mirt 

zaekurr, zelm, ztgan jeb zirul, zinne. 

b) māju vārdi (1811.): arriseken (vēlāk — 

1834. 

g. grude), aschelappe (t 

āžlabas), buttkusche, dregen (vēl. runge). greimann (vel. matbmanu), kinkul (vēl. gi 

dse), 

klibben (vel. junkel), kuscheleyke (vel. ezermanski), kuscheleyken (vel. butka), su 

kanten (vel. ruddul), swarrul (vel. rutka), sielaische (vel. siele, vel. dserse), tom 

(vēl. leye, vēl. breede), 

Iwanagi^. 

matte (vēl. uppeneek), weselande (vēl. behschu); [mežsargi 

c) kruogu vārdi: sbasnizas krogus, kalna kr.i. 

Strutele(s pagasts) — 

strutelniekl. 

/. mājas: augsgalnieki: aizliekņi, alaslaüki |ļ aleslaüki, balbarži, 

bifznieki, ceplis, dzirenieki, kalnasetas, kiluži, ķufķi, limbuļi, pa- 

vasari, pifnas, pladaras, rubuļi, skaras, skamesti, ūormaņi, vates, 

žagariņi; lejgalnīeki: bāļītes, bunduļi, dilbas, druviņas, dziras, 

jaünzemji, kaņki, krūmiņi, kulptzkas, maīkužas, mellkali, peīžas, 

saldenieki, spuņņi, steķi, slampas, vecvagap, vēveri, zvirgzdiņi. 

2. muižas: auziņu muiža, bundžu m., maza Strutele jeb skuju m., 

strutele(s muiža). 

3. skuolas: Struteles skuvla. 

4. kruogl: lejas krüogus, Struteles kr. jeb ībnīeris, stüsa kr., upes kr. 

5. sudmalas: Struteles udeņsudmalas 

un vējenes. 

6. kalni: auna kalns, dieva k., māķu k., niedres k., purva k., pūoļu 

kalni, raganu k., riteņu k., stīvera kalni, tritavu k., tuņa k., 

vilka k.; 

lahbeļu k., apschu k., awota k., behrsu k., betschas k., eitascha k>, 

grarvas k., kantora k., knipeles k., krogus k., kumeļa k., kweeschu k., 

lanzenes k., lapsu k., leepu k., lentschu k., limbuļu k., magasinas k., 

mahlu k., mahrtiņa k., melnais k., morenes k., odschu k., pihlahgu k., 

prizischa k., purwma k., rijas k., skultes k., schlampu k., 

turņa k., wahweres k., mehjeņu k., werscha k., zepļa k. 

7. upes: vīesatu upe. 

silais k.,

8. strauti: äleslaüku str., brandavu strauts jeb čužu str., kazu str 

siZķu str., skāmĢstu str., tuņu str., sgaiļa str., kuhlpehku str., lah 

tscha str., mescha str., ormaņa str., pelnu str.j. 

9. dīki: asu dīķis, ceplenes d., dilba d., eītāzis, gasie auni, glūdajs 

kaņķa d. jeb pisene, kulpeku d., lāču d., lielais auns, paegļu d 

pirts d., puķu pūods, puncene, 

rusku d., sālījuma d., 

skaru d 

skuju muižas d., sudraba d., üodzene, ūozūolu d., vecais dambis 

versa d., vīrūte; [cūku d., zosu d.j; lahbeļu d., akmeņa d., 

auna d 

degu d., dehļu d., doblitis, eschu d., gaiļu d., jaunais d., jurģa d 

kalna d., kasu d., kuhlu d., kumeļa d., kumpja d., leeknas d., leelais d 

mescha d., pihlenes d., pihsa d., praula d., puhteļu d., renes d 

seru d., sahļu d., sirgu d., swirgsdu d., wahweres d., warschu d 

waska d., wedeklas d., mikfiņsch, zaurais dambisj. 

/9. avuotl: lielais un mazais avūotiņš. 

// purvi: stūru purvs. [11a. lāmas: ahbelu lahma, akas l., betschas l 

driksna, elles l., grawas l., greeses l., kapu l., kalwu 1., kuhlas 1 

kuzenu l., ļomene, melna l., odschu l., pustschuhkas l., putras l 

sila l., Sala l., satawa l., mela l.j. 

12. pļavas: asu pļava, āļas lauka strauts, brandavu strauts, čuž 

straūts, grasene, grulla, kalēju pl-, kazu straūts, kulpeku strauts 

lancenes, līeknis, linkulis, meža dīķis, mežsarga pļ., mūorenes 

pīlene, rāvene, salmu pļ., siļķu strauts, strauts, skūolūo 

taju pļ., sudrabdīķis, trītavene, ūozūola lejas, vecais dambis 

žurku lama; sapschu pl., behrsu lahma, buziņsch, dsehrwene, dsirene 

eewulihzis, gara pļ., grebschu lihkums, kahjiņa, kapu plazis, knaģitis 

krolene, lauku starpa, leela pļ., lehzaja, limbulene, plika pļ., plozis 

rahzenis, roschu lihkums, skulte, stuhra leja, saru pl., tilta leja 

tumscha pļ., tuņa str., waska leja, meļu lihzis, zeplenej. 

/L. ganības: jüonasti. 

14. lauki: ceplīša kalns, dieva kalns, janisa kalns, nikula kalns, pileg 

kalns. 

15. meži: aūnu kalns, brandavu kalni, bunduļa aplüoks, cerpajs, garai 

lauks, grulla, gūosaste, jūonasti, kaķu birze, kaiļka dīķi, Kap 

mežs, krievu m., kulpekas, kumpis, lapsene, lēcāju m., liganums 

linkulis, maķu kalni, müorisa m., niedru kalni, pilenes m., pun 

cenes, purvu kalni, pūoļa kalni, raganu kalna m., rāceņu kaln 

riteņu kalni, sausais likums, stivesa kalni, trītavu kalni, tuņa kaln 

ūormaņi, vecupe, lapschu leja, awenu kruhmi, berscheļi, birss 

degu m., eschas, grasene, grehdenes kruhmi, kapulauks, kuhlu m 

509

510 

mehru alkschņi, morenes, oschu m., pļarvu gala kruhmi, puddura m., 

pumpenes, purrviņsch, rahwas m., runduļu aploks, sila m., skultes m., 

saķu lejas m., wihbuku ziemsj. 

16. tilti: balbaržu tilts, siļķu t., vfrgu t. 

17. kapi: placlaru kapi, 

rubuļa k. 

/5. stigas: purvu stiga, renesdīķa st., veca st. 

/9. pavārdi: äbüols, berziys, brikšķis, buks, kraķis, kūla, ķeūga, 

ltzdainis, māriņa, pavēnis, piesis, plūksna, pūolis, tupa, 

ūozūoliņš, üozüols, zvirbulis. 


a) bundžu muižas pag.: 

a) pavārdi (1852.): genschken, grand, linkis, rohse, swejneek, zepurneek. 

ß) māju vārdi (1811.): bundse, swirgsding. 

Y) kruogu 

vārdi (1811.): mühlenkrng ssudmalu krogusj. 

b) Struteles pag.: 

a) pavārdi (1835.): āboliņ, akmen, antohn, baron, behrand, blukkis, dabbris, 

dakter, diriķis, duhzis, egliht, ernens, gailis, gaisma, gredsen, griesliņ, grünte, 

ikwilts, jahtneek, karklin, kelle, kengan, kesber, ķilda, kimmen, kiukkihte, krastiņ, krehs- 

liņ, krnhm, kruhminsch, knhmin, kuntiņ, lahze, laipiņ, lastin, linkis, marka, miltiņ, 

murde, pankus, pattar, paukstiņ, pchrkohn, pilagge, pluggis, pluhmiņ, pumpe, radsiņ, 

rags, reekste, rehkstis, rohne, rohse, saldum, salmiņ, saulihte, segliņ, stelp, strasdiņ, 

seblampe, schlamping, sihliņ, sohkes, swaigsne, schunna, tiltiņ, trehde, Marren, 

wehsch, wels, wihgrands, zirul. 

ß) māju 

vārdi (1816.): annu saņasj, krautze skrautschasZ. 

Y) muižu vārdi: smelkaļij. 

5) kruogu vārdi: (kalna krogusj. 

Stüpu pagasts (savien.) — 

A. dūru pagasts 

stūpenīeki. 

— dūrenieki. 

B. — stūfu pagasts stāfenieki. 

A. dūru pagasts 

— dūrenieki. 

/. mājas: bir 3 znieki jeb birži, driņki, dadzis jeb 

dadžu kaini, dar'?- 

nieki jeb peinčas, duras, īlini, je(r)lakas, kalniņi, kaūladīķis, kraģis, 

kuņas, laūgaļas, liepiņas, pliņčas, viņi, reģīnas, rūķi, smiltnieki, 

sparViņi, tīrelis, ur 

3 

gas jeb jaūnzem(j)i. 

2. muižas: duru muiža, 

3. skūolas: dūru skūola. 

4. kruogi: līepu krūogus. 

5. cepļi: dūru ceplis. 

6. kalni: laücu kalns, možu k. 

maza duru m.

7. upes: sniķeru upe. 

8. c/5/!?/.' je(r)laku dīķis. 

9. pļavas: aplūociņi, atvašu pļava, duru pļ., grāvene, laīpene, putēlis, 

tīreļa pļ., tītars. 

/9. meži: dāvaīnis jeb dāvaiņa gabals, dūru mežs. 

//. tilti: rūķu tilts. 

12. kapi: dūru kapi. 

13. pavārdi: bar'äa, gulbis, kuplais, plinča, sprūoģis, ga. 


a) pavārdi (1835.): aunell, blusse, bredik, budding, bunksche, bunna, Vimse, 

grosche, katsche, kelke, kipsne, knahbe, krawe, kruhm, kukkain, latze, lippe, mee- 

seneek, mnsikant, muzzeneek, paruk, pelle, pikkulrinkowitz, pohdneck, pucke, putning, 

puttra, rumpit, runtze, staggar, suschke, seberp, schupping, scbakke, tetter, tihter, 

trimgalw, trimkall, turks, tschiggan, uhpe. 

b) māju vārdi (1811.): aisbirsen, rennen, tschuiben. 

B. stüfu pagasts 

— 

siāļ-enieki. 

1. mājas: asi, biļļi, bir8 znīeki, birži, brammaņi, brinķi, buķi, bunci, 

buņas, cieši, ciešu sargs, öaüvas, dreīmaņi, dufļķi, dupuri, duras, 

galenes, galeņu sar'gs, ģigasi, klences, krankuļi, lici, mejlgrāvji, 

meždambji, mieski, mīetnieki, priedaiši, priedes, rumbas, saüzeri, 

smukas, vanagi, zaļuma sar'gs, zaju kājas. 

2. muižas: jauna muiža, lubu m., stūru m. 

3. skuolas: stūru skuola. 

4. kruogl: stūru krüogus. 

5. sudmalas: stūru sudmalas. 

6. cepļi: stūru ceplis. 

7. kalni: augstais kalns, baķu k., bultes k., egles k., gasais k., ra- 

ganu k. 

8. lejas: baķu leja, smakas 1., rūku I. 

9. upes: ličupite, sniķeru upe. 

10. urgas: ezeriņi. 

// /Ģ/.' gravēju dīķis, kazu d., lemesis, pirts d., skudru d., sprin- 

ģenes d., vijuma d. 

/5. bedres: biržu grants bedres, jtzrüzis, mietnieku gr. b. 

13. pur*vi: briežu purvs, daūķis, dievējais p., dūņu p. 

14. tīreļi: žvar'des tīrelis. 

511

512 

15. pļavas: aiksnene, apluociņi, ber3zu 

pļava, cepurene, cūku purvs 

dupura priedes, dziļa leja, eglene, griķene, istabiņas, jauna 

muižas liekna, klagāti, kumeļa licis, lankas, līekna, liela pļ., me 

dera pļ., pavaļas, piestene, skaidrā bir e 

ze, smildzene, šķēpi, t 

reļa pl- 

16. meži: āru kadiķi, brūveļa mežs, cūku pur'va m., dieva purv 

dreimayu kadiķi, dupuru prīedeles, klagāts, liču m., mietniek 

kadiķi, pampas, prieduls, teniša m., uodziņu m., vtzbur'ga, zuoķi 

17. ceļi: eglenes ceļš, krankuļa c., vēja c. 

/S. tilti: liču tilts. 

/S. stigas: ģigaru stiga. 

20. pavārdi: deķis, dumpis, jaunzemis, kalniņš, krinka, kuošķens, 

staya. 


z)pavārdi (1835.): banga, barrohn, bothsch, brigge, drawe, dugge, gaile, grande, 

gross, kaptein, kohde, krapsche, krast, laicks, leite, lugge, mahlder, meister, melder, 

ol;fe, Pinne, pliskan, Pohle, Punven, ramsche, rietel, rose, siepel, skuije, spalle, stubbe, 

schantel, sirne, taure, tschakke, uwen. 

b) māju vārdi (1816.): grawei, preedai (tg. prīedaTši), purwing, sermul, smuike 

smukke (1816.). 

smilten kr. 

c) kruogu vārdi (1835.): buntzen krug, kirchen kr., Pohlen kr., preeschen kr., 

/. mājas: 

A. jaunmūoku: 

Tumes pagasts (savien.) — 

A. jaunmūokas pagasts — 

B. tumes pagasts — 

C. vitkājas pagasts — 

tumenīeki. 

jaunmuocnteki. 

tumentekl. 

vilkājnieki. 

čūras, dirnzas, drēģi, jaünarpi, jaunkrēķi, jaunmuīžnieki, ruļj 

rūojas, skauģi, skāmaņi, skujas, unguri, VĢcarpi, veckrēķi. 

B. tumes: 

dalgalvji, barūoni, bāriņi, bifžjāņi, čūomas, damuīžnieki, ezergal! 

gaidini, galji, griķi, kadažas, kalnjāņi, katlāpi, kažnieki, klauvas 

kraūči, kūla, Kellas, leķi, lenči, paükas, pe(r)šeni, pičas, pintes 

pūces, sīļi, skrebji, tintari, veģi, veļķis. 

C. vilkāju: 

bērziņi, graüäi, jaünzemji, kāvužas, lejasmuižnīeki, pa 

egļi, ruoņi, selisi, stifnas, tūomeni.

2. muižas: jaünmüokas (muīža), rūotkaļi (j-m.); daībe, langenfelde, 

tūkuma mācītajā m., tume(s m.); vilkaja. 

3. skuolas: tumes pagasta skūola. 

4. kruogl: apsu krüogs, lāču kr., pilskr., 

5. sudmalas: jaünmüoku sudmalas. 

6. kalni: daksu kalns, grantskalns, kapkalns, 

kalni. 

7. gfavas: vil Kajas gsava. 

sudmalu kr. 

naudas k., malu k. vilku 

L. upes: slūocene, stifnas upe. [8a. strauti: peļu urga, vēžupite 

jeb mācītājmuižas upite. 

S. ezeri: akla ezers, kazezers, sudmalu §z., 

gulis. 

tūkuma §z., viksle, zvār- 

10. purt: bandu purs, brieža līekne, tūomu p., vēžu p., viksnes p. 

//. pļavas: čurās pļava, luiku pļ., räcenäja, üozüola pļ., vēžupes pļa- 

vas, zirgu pļ. [11a. lauki: lingavas, mācītājlauki]. 

12. meži: briežlīekne, jaunmūokas mežs, kapiņkalns, skaūģa kalns, 

veļķu priedes, viksnas purs. 

13. tilti: krēķu tilts, zvārguļu t. 

14. kapi: jaünmüoku kapi, tumes k. 

15. uzvārdi: bērziņš, bētiņš, bite, plincis, perkūons (j. m.); akmen- 

kalns, bāliņš, daībe, griķis, kalniņš, melderis, zīle (tu.). 


a)jaunmuoku psg. : 

a) pavārdi (1850.): admin, apping, ballode, barschko, blohdneek, brukteneek, 

burkan, dselsekalley, dselskaln, eglit, esalneek, jahtneek, karklin, kasak, kaschozin, kause- 

neek, kirscke, krohn, krohnkaln, kruming, lapse, leepa, leeping, legsding, namneek, 

ohsol, ohsoling, paipal, pastneek, pohdneek, preede, punke, regsting, rose, sils, stab- 

bulneek, strasding, strauting, sudrab, sigur, swirbul, swirgsding, thesnes, turtur, 

tscheggan, wahzeet, wannag, wisting, zäune, zeelau, szelme, zerpe, zibbing, zierul, 

zuring. 

ß) māju vārdi (1816.): duppur, sichle, 

Y) muižu vārdi (1816.): Harfenhof. 

b) tumes pag.: 

cc) pavārdi (1835.): abolin, additai, amatneek, apschekalley, apschekaln, aumal, 

baltkaln, bandeneek, breede, bruhwel, bumeister, dahrseneek, bait, dambe, dischler, 

ewing, gabbaling, galweneeks, geger, gibbe, gudro, gulbe, ilksne, ipsche, irben, ka- 

dasch, kalnekelle, kaschok, kattlab, klabbe, klibbit, krautze, krum, kurtzing, laiweneek, 

tapptng, laze, leelgaiding, leelkalnejahn, leelmann, leeping, leyeskelle, lekke, luike, ma- 

gohn, masgaiding, masskalnejahn, muhrneek, ohsoling, padom, peterneek, pitze, poh- 

ding, praidul, puise, pukkekaln, pukkit, pupur, purring, reksting, remmes, rohse, rose- 


513

514 

kaln, roseleye, sallakaln, saulit, segling, sehne, skrebbe, skrodel, snicker, sproge, 

sproste, strautsel, stuhrmann, sahger, sallputne, swaigsnekaln, tuppe, tschome, 

upmall, uppcncef, West, wetzsiehle, wetzwegge, zäune, zik, zipste, zukkur. 

ķellas). 

ß) māju vārdi (1816.): apschekalle, baling, dambe, guddrey, kaschok, kellne (lg. 

c)vilkäjas pag.: 

a) pavārdi (1835.): apping, buhmann, kauke, leyeneek, ohsol, ohsolkaln, saulit, 

sils, zäune, zierul. 

ß) māju vārdi (1816.): annekalne, annusch, irben. 

Üozüolmuizas pagasts (savieti.) — 

[tag. smā(r)de(s pagasts)] — 

A. smā(r)de — 

üozuolnieki. 

smā(r)dnteki. 

smā(r)dnieki. 

/. mājas: a) ciemi: slēžuciems: mežmačs, sledes, vidukļi, b) au- 

niņi, buļļi, cīruļi, dambji, dzirjāni, ģaiķi, griķi, īelēči, jaundzegūz, 

katlāpi, klüopji, ķelderi, ķemeres, mucenieki, ruģeļi, spiridejs, vec- 

cizegirz. 

2. pilsētas: ķemeres. 

3. muižas: smā(r)de(s muiža). 

4. skuolas: smā(r)des sküola. 

5. kruogl: plīeņkrūogs, smā(r)des jeb elejas kr. 

6. kalni: avüotrüozas kalni, apškalniņš, čičavkalni, ķifzaku difsums, 

lamatruozis,mežkalns,šķerskalns; [avota k., ciarzkalnsj. [6a. pakal- 

ni: lasenberģu pakalns, melnās teces pak., vēršupes pak.]. [6b. 

gravas, lejas: baltās grietiņas leja, 

7. rūozlņas: b^rzmoziņa. 

rožu dārzs]. 

8. upes: cīruļupite, jāņupe, skujupite, slüocene, vēršupe. 

9. strauti: ķivuļu strauts, lāčupite, vārtu str. 

/S. gpāvji: langas gravis, medupgr. 

11. ezeri: berzruoziņas ezeriņi, tīreļ^zeji. 

12. dīkt: vārždīķis, [grimstoņa d.]. [12a. bedres: slīksnes alaj. 

13. avuoti: be(r)tumavüots, seravüoti (ķemeres). 

14. puri: cukura purs, lieliepuri, skalpuriņš, zāļpurs; [aizpurvu purs, 

cērkstu p., ķemefu p., slīkoņa p., slokas p.]. [14a. dūksnāji: 

avotliekns, meitu liekns]. 

15. tīreļi: līelaīs un mazaīs tīrelis; [jāņupes tīr.]. 

16. pļavas: abriņas, aizpures purp[ava, andrejpl-, apaušpļ., ābūompļ., 

āmarnieku cinajs, baltaču pļ., baltgalvpļ., budzene, cerppļ., dibeni, 

dimzpj.. gafāpļ., glancbērģpļ., guobteice, kalāčpļ., kalejpļ., krīev-

udzene, kupica, külene, lindrūocene, maūdspļaviņa, meduspjavas, 

miezene, muceniekpļ., pakšķpj., picišpļ., pifnppļ., pipju pj., putniņ- 

pļ., rutkpļ., ružupļ., sārmteice, sēkstraūtiņpļ., skūolūotājpļ., spaļļpļ., 

straūtceļpļ., stürenes, suņa pļ., tūompurs, vanagpļ., vēršuppļ.; [dzēr- 

ves pļ., eglone, inkas pļ., kliņģa pl-, krūžu pļ., raganas pļ., uzu pļ.ļ. 

/7. lauki: kēniņdārzs, mežadārziņš, [ozola I., zaķa l.J. 

18. meži: avüotrüozas mežs, čičavas, garais sils, lamatrūozas m., mež- 

kalnm.; [liekna]. sl8a. krūmi: kramiņš, lielā zāle, rutku cirtums]. 

19. ceļi: avüotrüozas ceļš, garāsila c., pranču c., tireļc; [bērza meža c.ļ. 

20. tekl: mežkalntĢks. 

21. tilti: jāņupes tilts, [ķemeru t.j. 

22. kapi: kārniņkapi, līepmeža kapi. 

23. pavārdi: bērziš, bičulis, dzirjānis, grebis, ielecis, katlāps, ķelderis, 

ķemere, niedre, ruģelis, sietiö. 


a) pavārdi (1835.): abol, ahsis, balkit, baltaiswilks, blizohn, breedis, broklen, 

dambe, dseggus, dselse, egglc, gilbart, gredsen, gulbis, immak, kalkis, kalnafiwat, 

karkling, klawe, koheneek, kränze, krohnis, kruhtain, kuggeneek, lagsding, lapping, 

lcepe, magohne, majohr, mitzzit, mutzeneek, ohsolin, paeggel, perkohn, preede, pursis, 

radsen, ramming, recken, reekstin, roschukaln, sampepuķķe, saule, saulespuķķe, seglin, 

sehbris, sprohgis, strautneek, sallais, sallaiskaln, sarring, schagger, schukste, weh- 

wer, wende, wihtol, zelm, zemming, zinne. 

b) māju vārdi (1816.): immag, paure, recken ļļ recke, sillit, sroback, siewart. 

c) kruogu 

vārdi (1816.): jannenkrug. 

B. uožūolmulžas pagasts — 

uozūolnteki: 

/. mājas: a) ciemi: a) ārlavciems: 6ank?ni, kalejkrami, knež 

krūmsiveni, ķivuļi, IavĪ2:es krāmi, rauciņi, repiņi, sivēni, stūri, va 

nagi, vecätnieki; ß) kalnmalnieki: aļčas, ažiti, cērpji, guģen 

jaünsprüosti, kažuoki, kušķi, üolas, vecspruosti; y) lielais ciems 

ekšazivārts, galiņi, līelzīvārts, miņķi, stakarzīvārts, strūobaki 

8) ružacīems: jēģeri, kalnabičuļi, pinkuji, ružas, sprungul 

e) spaļļaciems: spaļļi l- ciruļspaļļi, kalna sp., lejssp., mazsp. 

Q šķēžuciems: ērces, graudi, gravnieki, ģeņi, kalāči, pipj 

šķēžupuriņi, šķiltrlteri jeb skiltriži; >z) zeļ Ja ciems: jaūnmāmas 

karüotnieki, lejsbičuļi, ltzrumi, pumpiņas, svites, vĢcmāmas, vēver 

b) ämarnieki, baltači, bruveļi, burkas, cīruli, galmacas, imakas 

kalniyi, kaln(a)žagari, kaziņas, kāvužas, klūgas, ķifpji, lauksarg 

lamas, paūri, plinksas, reķi, rešņi, riekstiņi, sil(a)puriņi, siliš 

515 

33«

516 

skudres, sudeģi, svinnas, valeikas, varkali, vašalas, zīlītes jeb si- 

līši, ziemeļi, zvirbuļi, c) mazsaimnieki: dambiši, ģeriņi, kras- 

tiņi, ķēniņi, legzdiņi, maüdas, pakšķi; sīkāki mazsaimnieki sau- 

cas pēc pavārdiem. 

2. muižas: pundurmuiža, tīle(s m.), ūošlejs m., ūozūolm. 

3. skuolas: üozüolnieku sk. 

4. kruogl: jāņkrūogs, krančkr., laünagkr., praūlkr., tīles baltais k 

5. sudmalas: jāņkrūogsudm., ķifpju vējenes, mālkrūogsudm., ūozūo 

muižas vējenes. 15 a. kalni: mālkmoga kalnsļ; ļabriņa, bāb 

kalns, beķera k., berzkalniņš, brivk-ņš, citronu k., kapara k., k 

meļu k., kurku k-ņš, mālu k., ozolaine, ozolmuižas k., priežk-ņ 

priežu k., purk-ņš, rijas k., sīpola k-ņš, ūpja k.j. 

6. gfavas: ārlavgrava, gravnīekgr.; [bičuļu gr., graudu gr., nāv 

leja, riekstu leja, smirdošs grāvis]. 

7. upes: baltaču upe. [7a. strauti: āmarnieku strauts, lāčupī 

paegļa str., robežnieku str., skudrupīte, vidukļu upe, vilkupe 

17b. tzz?ri: aklezers, melnezers, mieļezers]. [7c. dīķi: dzegu 

dīķis, kaķu d., krastiņa d., rugeļu mārka]. 

8. tīreļi: lielais un mazais tīrelis; [niedru tīr., smārdes tļr.j. 18 

purvi: baltaču purvs, krievu p., līgotnes, mikulnīcas p., odžu 

Ozolmuižas p., tompurvs, vaseļpurvs, vecais p., zaļu p.]. [8 

duksnaji: pirts dūksnājs]. 

9. pļavas: pulkaine, slapenes, ūozūolmuīžas purs, 

vāšalu pļava 

vidusdruvas; ļaizpures purvs, aste, baltaču pļ., bērzu pļ., bičulleja, 

clruļleja, deguma pļ., 

emmas kalns, ezera pļ., gobteces, jaunas 

muižas purs, kaulu pļ., kāpostene, krauķene, 

lauka starpiņš, lie 

na, līgotne, melderene, meža pļ., ozolpļ., rutku pļ., skolotāja p 

spaļļu pļ., stārku pļ., šultene, svinas pļ., tīrelis, vārnene]. 19a. g 

nības: ķīvenu ganības, priedulsj. [9b. lauki: berza Isuk 

degas 1., dzelves lauki, garais I., kapa kalniņš, kazu purs, krūm 

sils, laukgals, pīlādža I., plieņa 1., priežu I., sila l., stoķis, trijst 

ris, vuguļu I.j. 

10. meži: atslēgas sils, baltās grietiņas, baļķa pīzda, 

bikšu masts, di 

lersils, dūonesleste, ezeriņkante, ērzeļu kakts, garais masts, ka 

aste, kamzuoļpieduorkne, ķauķu sils, ķeizara darziys, lusnajs, 

lūžņa, medere, meitas līekne, mežkalnmežs, rēbenes, ruoždarzs, 

sausu egles, seglüone, stürenes, švaņksils, vella kārkli, židabarzda; 

[āmarnieku m., baltaču m., bundulsils, degšņa, dzegužu birze, eg- 

lajs, gobteces m., gausa jūdze, kapu m., melnais m., odžu sils,

ozolbirze, priedulājs, purini, raganas sils, reibēņu sils, stārku pu 

riņš, teteru birze, upes m., vasalm., vilkaste, zaļās kapasļ. ļlOa 

krūmi: akmenāju krūmi, astraugs, melnais mežs, silīšu kr., su 

tenes kr., vilkastej. [10b. salas purvos, mežos: nikulicas sala 

(liela purvā). [10c. atvari: acīte]. [lOd. ceļi: karceļš, kliper 

clambis II knipeļdambis, zagļa c.ļ. [lOe. tilti: augstais tilts, liep 

mežt., ozolt., paegļu t., sārmteča tiltiņš, viduklt., žagart.j. 

//. kapi: arlavkapi, sivenk., spröostk., šņēžk.; [andrēja k., sprosta k. 

12. pavārdi: ažīts, ābāts, baltais vilks, btzrzkalns, cērpis, cīrulis, cu 

kuri(n)š, danķens, ērce, grauds, imaks, jurģelis, kalni(n)s, kaus 

nieks, kļava, knezis, krāms, krümi(n)s, kuksa, ķelpe, ķēni(ņ)š, lāci 

lāma, legzdi(ņ)š, lejmalnieks, līekmanis, lielgaīdis, miņķis, pavārs 

pinkulis, pipis, ratnieks, reķis, repi(n)s, rutkis, rūde, sprūoģis 

sprūosts, straütis, straütmanis, svinna, ūola, uozūoliš, uozūol 

velde, vinkalns, zarīš. 

13. palamas: gudrais pirksts, sūoģis. 


pag.: 

a) pavārdi (1835.): ballod, behrsekalley, behrsing, breedi, burke, daidul, egglit, 

ewe, gulbe, ipse, tab, kausch, knarring, kraukto, krusing, leepa, leepekaln, legsding, 

ohle, ohsis, ohsoling, paegle, pilsatneetze, pukkedahrs, putning, reksting, rohsingdaw, 

skrodel, skuige, strasding, ļSuddeg, sarring, seemel, swirbul, timber, upe, upmall, 

walleek, mannag, zelau, zirul. 

0) māju vārdi (1811.): burcke, dutzkopp, kausch || kawusch, kluge, plinksche, 

sillit, suddek, sehmel, swirbul, wallek. 

b) uozuolmuižas psg.: 

a) pavārdi (1835.): abel, aboling, addatiņ, ahmerneek, amoling, ausing, balzars, 

baugul, bauze, behrsing, bitschul, bohme, bradseneek, breede, bring, brūklene, banne, 

deewkozing, dieze, dimant, dimse, dischmann, dumbre, dundsis, eggle, eising, elzer, 

garaus, gehrke, gidbel, grawe, grehse, gugen, gulbe, jahnens, jahtneek, jürgen, kah- 

gin, kahle, kahposting, kahrkling, kallatz, kalley, kaschok, kelder, kemmer, kikkar, kirpe, 

kirsc, kiwul, klapkaln, klehsts, klohpe, kraukle, kristul, leepe, leepekaln, luhring, ma- 

gohne, mahme, matsch, melder, melgalwe, mesgle, mcschcmatsck, miltit, ohsis, ohsols, 

paeggel, pihlads, Pilze, pinte, plume, Pohgul, preeoe, puhkain, pumberit, purring, 

rcsne, rudmall, salming, saule, saulit, seglit, sehle, silliņ, slehde, smilge, spalle, 

sproste, spruck, stelpe, straup, strautncck, straz, sahlit, sallaiskaln, sallaislauks, 

selting, siering, sosekalley, swaigsnit, swinze, swirbul, schagger, tehraut, tctter, 

tinter, tomaring, tower, tumig, tuņņe, Waake, wahrpin, wehwerit, wetzproste, Wien- 

beb«, wihtol, zelm. 

ß) māju vārdi (1816.): butschke, bange«, dumber, dunges, garaus, gerte, grep- 

scbe, handbohm, kassekage, kelpe, klapkan, krautze, marcusspalwe, pinte, skumpe, 

smmbcr, sagger, tinter, wetzjatneek. 

517

518 

/. mājas: 

Vadakstes — pagasts (savieti.) vadakstnieki. 

A. bqhkavas pagasts — 

B. Vadakstes pagasts — 

beftkavnieki. 

vadakstniekL 

alši, bernāti, brilles, burkāni, daģi, eķi, kukar3zi, ķirbas, puķes 

rurnbenieki, sibari. 

B. vadakstnieki: 

a) nieki: dārģaisi, dāvidi, diķi, §mbas, ermaņi, ģēģer 

jau(n)zemji, jānuļi, kalnajāņi, kalnajuri, kārkliņi, lāči, lukuži, maks 

narvaiši, puidāki, ruķeļi, ružas, sārki, šureļšinki, tüomi, vatuli, v 

parti, žulpas; b) prīedulnīeki: bajāri, čiekuri, diidāri, gai 

galanci, klāvaiši, klaivaisinki, mūrnieki, raņķi, svinti, upenīek 

vēji, zvifgzdiņi; c) vadakst (-indriķi, -kufm 

-bāršuki), bifzuļi, rurnbenieki, slāmani, spaudi, šmitišķi, tiltiņi. 

2. muižas: btznkavas muiža, 

tines, kalna m., saku m., vadakste (vad.). 

3. baznīcas: prīedules baznīca. 

4. skuolas: prīedules skūola. 

benkavas meža m. (benk.); braūži, ģi 

5. kruogl: stārku krūogus (bynk.); mežu kr., prīedules kr., 

(vad.). 

6. sudmalas: Vadakstes ūdens- un vēja sudmalas. 

7. cepļi: Vadakstes ceplis. 

švintu kr. 

8. kalni: kapenes kalniņi (bejik); apaļais kalniņš, Degunu kalniņ 

sudmalu kalnelis (vad.); ļraschaku kalni (b$nk.)]. [8a. lejas: spruhd 

jeb awotleja (b$nk.)j. 

9. upes: vadakste (vad.). 

/S. strauti: sakumuižas strauts (vad.); ļsraschu strauts, seberiņsch (benk.' 

//. dīkts: Vadakstes sudmalu diķis. 

12. purvi: apeņu līeknis, galsene, kanķene, linmfrku līeknis, nīedr 

peļķe, pūolis, rakužu lieknis, slāmanu purvs, stürisu purvs, zag 

līeknis (benk.); līeknis, dambja līeknis (vad.); [auzu purw 

kkahwu p. (b§nk.)]. 

13. pļavas: ma?ā pļava, puķu pļ., stürisa pļ. (b

purws, kuņņeles, leeknis, plahtiņi, raggene (benk.)]. [13a. liekni: 

bernatu leeknis, burkānu l. (b?nk.)]. [13d. g a n I b a s: sķinums (vad.)ļ. 

[13c. lauki: raschikki, sutschu lauks, schwarenes (benk.)]. 

14. meži: degšņa, rfzgalene (b?nk.); asites, degšņa, krāsites, zārdu 

laüki (vad.); [buggene jeb burschene, drohbste, klahwischki, kurschenes, 

plahtiņi (benk.)]. 

75. klajumi: andrišķes, egļu sala (benk.). 

16. ceļi: briļļu cefš, puķu c. (benk.); žulpu dambis (vad.). 

17. tilti: ražuku tilts (benk.); müru t. (vad.). 

/S. kapi: ražuku kapi (benk.); prīedules k. (vacl.). 

19. llnlņl: zagju līniņš (vad.). 

20. kāokl: pulksteņu priede (vad.). 

21. uzvārdi ļļ pavārdi: ābūoliņš, bāršuks (benk.); caüne, griķis, kūde, 

maciņš, pešiks, raņķis, sprūoģis, stūris, šimkevics, taūvēns, vilniņš, 

ziņģis (vad.). 

22. palamas: čūsku Kārlis (vad.). 


a)benkavas pag.: 

a) pavārdi (1835.): abohm, baurz, bitteneek, bulle, grass, gross, judru, jürgen 

kanke, kiewit, krimmel. muzzeneek, ossoling, Pawel, Pohl, rose, wannag. 

b) benkavas kruoņa mežkunga pag.: 

a) pavārdi (1835.): grücke, kruhming, kugge, lapping, leeping, matlau, osolin 

pllkkit, reine, saulit, strasdings, sudmalneek, Wewer, witta, zeekur. 

ß) māju — 

vārdi (1816.): bramman, kahuse, puicke (1835. pukke), ruddel, scp 

deneek |ļ sohdeneek; sblitterischki, junkel, kantiki, kultuppe, raschakas, rudick, sttchrisch 

truļļii. 

c) Vadakstes pag.: 

a) pavārdi (1835.): bander, beete, bennait, bersing, bitup, brendel, burmeiste 

daine, dragohn, duhdar, grass, gulwe, irbe, kalns, kludse, krimmol, kumpen, kunsi 

kurke, kurmelan, lahze, leepe, line, maksche, marbs, ohrmann, ohsoling, Plügge, pre 

dair, pucfe, pukstaite, ranke, rudbard, ruttku, silling, sipen, sissen, skudre, smiltnee 

stagger, stigge, strasding, scbtampe, sarring, semmith, 'sihlair, sirne, swiegul, 

schulpel, tassut, trumpe, tnkke, wetzdeeke, wetzwagar, wilke, wisbul, zelming, zigra. 

ß) māju vārdi (1816): aa)vadakstes muižas mājas: daina, hübsche 

jeb narwill, milkaisch smileesaischij, narwill lnahrwettiZ, pucktsche |ļ pulste lpukschu 

mahjaj, simma, schurill, schurilljaunsem, ttlppik, zelme vēlāk giltenhosf. ßß) saku 

muižas mājas: galla (māja8), laiwa slaiwineekj, mutzeneek, Plattana, rudbarsde 

lrudbarnj, uppespeter; ikaschu m., meischa, peschik, pilriņ, plakeķķi, schinkus, swingi, 

ziemei. 

519 

Y) kruogu vārdi: Mühlenkrug, lkalnen krogs, lahtschu kr., straktes kr swirbul kr.]. 

,

520 

/. mājas: 

Vecmūoks — 

pagasts (savieti.) vecmūocntek(i). 

A. vecmüocniekftÄ 

A. vecmūoks pagasts — 

B. vilksals pagasts 

C. zvares pagasts 

vecmūocniek(i). 

— vilksalntek(i). 

— zvareniek(i). 

bresmes, čūr(a)s, dūobeļ(i), dzeīves, krieviy(i), kupl(i), ķīļen(i), 

ķīļ(i), laüksafg(i), padeg(a)s, plēves, purvēver(i), pūp(i), püodnieks, 

siliy(i), skāmans, skuor(a)s, staliņ(i), sveīkuļ(i), teter(i) timmer- 

maņ(i), vālītes, zaķ(i). 

B. vilksalniekfi): 

aūč(i), bīeļ(a)s, durīk(a)s, kalniņ(i), kripš(a)s, meļķ(i), nast(a)s, 

paegl(e)s, paūciņ(i) tiltmač(i). 

C. zvareniek(t): 

bērzkaln(i), bifžvēver(i), cerp(a)s, plut(a)s, renes, ruoņ(i), sniķer(i), 

vecvagars. 

2. muižas: knauķ(i), vecmūoks (muiža), vilksal(s m.), zvare. 

3. skuolas: vĢcmūok(u) (skūol(a). 

4. krūogi: vējkrūogs (vecm.); sils kr., vilksals kr. (vilks.); mežkrūogs, 

zvares kr. (zv.). 

5. kalni: vāckalns (v^cm.). 

6. upes: sudmalupite, zvifgzdupite (v^cm.). 

7. ezeri: briežace, jumpravez., purez., sekle jeb sēklis, valtiņez. jeb 

valtiņš, veļez. (vecm.); briežace (vilks.); cūkĢz. (zv.). 

8. avūotl: ķīļavuots. 

5. pļavas: dēļezejs, durik(a)s, dzēpurs, 

meäus paīka, smils- 

teterpļ. (vecm.); kalnstarp(a), krēķatiīts, kripšpurs, padambe, pikste 

(vilks.); kalp(a) pļ. (zv.); ljersj. 

/S. meži: tetermežs, üozüolm. (v§cm.); kripš(a) gabals, vikslas m. (vilks.); 

cērpmežs (zv.). 

11. ceļi: zagļ(a) ceļš (v?cm.); [atmata, marenieks]. 

12. kapi: ķil(u) k. (vecm.); 

vilksals k., zvares k. 

13. pavārdi: akmeykalris, berziys, brīvvīrs, kadiķs (v§cm.); kalniņš 

(vilks.); barūns, zēns (zv.). 


a) v c ra uo k a s pag.: 

a) pavārdi (1850.): abel, austrum, bandeneek, beegle, 

bilde, bressme, daibc, 

eattr, erglits, glase, grasche, karkling, krasting, kruming, kuschke, kutscher, labrenz, leepa,

legsdin, likkusch, melder, ohsol, pastneek, Platz, priduck, Puhgul, Puhze, purring, reck- 

sting, rohse, rutke, rutzki, sille, stalling, stohls, strasding, strautneek, strehle, strihke, 

sehn, siering, sweineek, swirgsdin, wannag, zehrpe, zelm. 

ß) māju vārdi (1811.): a») mutzeneek, puhze, salle, sille, tumeneek, mepmer, 

ßß) zvejnieku mājas: apsche, baltisch, kahpeneek, kneye, ohsoling, sille, schubbe 

(tg. pie Cērkstes pag.). 

b) vilksalas pag.: 

SATURA RADĪTĀJS. 

lapp. 

Priekšvārdi .... 1. 

Ievads 4. 

Aizputes apriņķis . 

pagasts 

7. 

lapp. 

adzes 35. 

aizputes 16. 

almales 7. 

alsungas 7. 

alšu 47. 

apriķu 

apuzes 

11. 

59. 

asītes 13. 

auderu 13. 

āzvīku 17. 

bakūzes 30. 

bases 19. 

bātes 21. 

biržu 19. 

blintenes 7. 

briņķu 22. 

buojas 39. 

cildes 39. 

csravas 25. 

dāmas 17. 

dēseles 30. 

dinsdurbes .... 13. 

druogas (diž- jeb pa- 

sta-) 

druogas (krusātas-) . 

49. 

49. 

druogas (maz-)... 49. 

druogas (vec-) ... 

39. 

dunalkas 27. 

dzeldēs (diž-) ... 

dzeldēs (maz-) ... 

22. 

22. 

dzērves 29. 

Kurzeme(s guberņa). 

I. daļa. Kurzeme. 

dzisu 

pagasts 

lapp. 

47. 

elkazemes 61. 

embūtes 30. 

ēnavas 63. 

gramzdas (diž-) . . 

gramzdas (maz-) . . 

griezes 

33. 

33. 

47. 

gudnieku 35. 

jaunmuižas .... 

35. 

jāmaiķu 42. 

jūrkalnes 51. 

kalētu 37. 

kalnamuižas.... 59. 

kalvenes 49. 

kazdangas 39. 

kluosteres 42. 

ķikuru 

42. 

labragas 43. 

laidās 63. 

lažas 45. 

lenu 54. 

maru ...... 42. 

meldzeres 47. 

mežnieku 13. 

nlgrandes 

47. 

nikrāces 22. 

nuodegu 13. 

padures (aizputes) . 

padures (tāšu) ... 

pelces 

pērbuones 

45. 

49. 

54. 

49. 

pilsberģes 51. 

piepju 61. 

pormsātu 

53. 

pūņu 39. 

pagasts 

lapp. 

raužu 17. 

reģu 

7. 

rudbāržu 54. 

rudes 63. 

ruokažu 45. 

sakas 57. 

saļienas 57. 

sermites 63. 

Sieksātes 59. 

smaižu 17. 

treknu 33. 

tūkuma 22. 

ulmsles 43. 

vaiņuodas 

valtaiķu 

vangas 

vecpils 

61. 

63. 

39. 

39. 

veldas • 61. 

vibiņu 30. 

vormsātes 22. 

Ziemupes 

Gruobiņas jeb Lie- 

65. 

pājas apriņķis . 67. 

aisteres 67. 

bārtas 68. 

bebes 107. 

bunkas 71. 

dunikas 72. 

durbes 74. 

gaviesnes 76. 

gruobiņas 

ilmājas 

79. 

104. 

ilSu 79. 

isriedes 71. 

kapsētas 

82.

524 

pagasts lapp. 

krizbērģa 

76. 

krūtes 68. 

kruotes 81. 

lapu 

104. 

lekšu 104. 

llgutu 

liegu 

74. 

67. 

mātaras 82. 

medzes 82. 

rūcas 85. 

paduones 

paplakas 

pērkuones 

priekules 

74. 

94. 

90. 

94. 

raibenieku .... 74. 

rZvas 

rucavas 

saraikas 

struoķu 

96. 

97. 

82. 

104. 

sustas 76. 

Šķēdes 

tadaiķu 

tāšu 

urdangas 

ūsaiķu 

vecpils 

Vērgales 

virgas 

90. 

101. 

102. 

71. 

71. 

104. 

107. 

110. 

Kuldīgas apriņķis. 111. 

allazu 140. 

bruzilu 

129. 

bruocēnu 111. 

cieceres 113. 

degsnes 

draguņu (brīvciems). 

124. 

122. 

duru 166. 

ezeres (liel-) .... 

ēķupes 

ēzeļmuižas .... 

gaiķu 

griķu 

grauzdupes .... 

ivandes 

ieru 

jaunmuižas .... 

114. 

131. 

113. 

119. 

122. 

144. 

124. 

140. 

132. 

pagasts lapp. 

jāteles 

kalēju (brivciems) . 

138. 

163. 

kanclēru 140. 

kaulacu 111. 

klanīcu 138. 

kuldīgas (kalnamui- 

žas) 

126. 

kumbru 132. 

kundu 163. 

kurmales 131. 

kursišu 129. 

ķerkliņu 

ķuoninu (brīvciems). 

lašupes 

169. 

163. 

132. 

lemzeres 113. 

lutriņu 

132. 

nabas 137. 

niedrinieku .... 140. 

padures 

pampāļu 

paures 

peiöu 

pēternieku .... 

planicu 

137. 

114. 

154. 

131. 

140. 

138. 

pliķu (brīvciems) . 163. . 

raņķu 

140. 

rendas 146. 

reņģu 

149. 

saldus 150. 

satiķu 

sausgāļu (brivciems) 

Sātiņu 

120. 

137. 

154. 

sesiles 154. 

Skrundas 157. 

snēpeles 

sprincenieku. . . 

. 

161. 

126. 

Šķēdes 166. 

tigu 

126. 

turlavas 163. 

tuodaižu 124. 

ulpju muižas ... 113. 

uošenieku 132. 

uozuolmuižas ... 148. 

vāģenieku 

Vārdupes 

127. 

127. 

vSrmas 166. 

psgssts lapp. 

vāmenieku .... 141. 

vegu 

137. 

vikstrautes .... 120. 

vilgZles 

163. 

vierkas 137. 

viesalgu (brīvciems). 

161. 

zieme|u (brivciems). 163. 

žvārdes 169. 

Talsu apriņķis . . 

aizupes 

173. 

173. 

arlavas 176. 

āzdziru 194. 

balgales 

briņķa 

245. 

201. 

cēres 180. 

cuncnieku 176. 

daiguones 

dursupes 

196. 

245. 

dzirciema 181. 

cizisu 

engures 

galtenes 

garlenes 

igen es 

173. 

183. 

245. 

232. 

232. 

īves 176. 

jaunpagasts .... 

kabiles 

kalešu 

186. 

190. 

213. 

kalnamuižas .... 202. 

kandavas 

klāņu 

kukšu 

kuogu|u 

laidzes 

laminu 

limbužu 

Ubagu 

lubasuošnieku . . . 

lubezeres 

matkules 

mSrsraga 

nurmuižas 

nuogales 

pastendes 

piduoles 

195. 

228. 

241. 

20?. 

228. 

245. 

176. 

198. 

176. 

199. 

202. 

206. 

208. 

212. 

213. 

210.

pagasts lapp. 

plZnu 

popervāles .... 

punu 

pürcs 

puopraģas 

238. 

176. 

176. 

216. 

176. 

rideļu 185. 

rindzeles 245. 

rinkules 186. 

saslauku 176. 

sasmakas 176. 

l 235. 

SarCeneS 

ļ 237. 

silu 245. 

spārnes 

217. 

Stendes 218. 

Strazdes 222. 

Šķēdes 

štempelmuižas . . 

230. 

. 187. 

taisu 223. 

tinģeres 

176. 

Ievads .... 213.-215. 

Bauskas apriņķis . 217. 

ārces 232. 

balduones 217. 

bauskas (mācītāja). . 

222. 

dauskas (pilsmuižas). 222. 

bauskas (superdentes) 222. 

bārbeles 224. 

bērzumuižas .... 234. 

bornsmindes. . . . 220. 

bramberģes .... 

244. 

brantiešu 241. 

briģumuižas .... 

226. 

briedenes 252. 

bruknas 226. 

brunavas 228. 

budberģes. . 

. 228.. 

229. 

Ceraukstes 232. 

cuodes 234. 

daniešu 258. 

drāķeniešu 

granteles 

gravindales .... 

269. 

237. 

248. 

pagasts lapp. 

Upesgrīvas .... 

225. 

uoksles 180. 

uoktes 233. 

valgales (sabiles). . 227. 

valgales (taisu). . 

. 

231. 

Vandzenes .... 235. 

variebas 173. 

vanes 

veģu 

vlrbu (liel-, maz-). . 

237. 

187. 

187. 

zantes 238. 

zemītes 242. 

Zentenes 246. 

zutenu 193. 

Ventspils apriņķis. 251. 

ances 274. 

apuzes 

dundagas 

dzisu 

263. 

251. 

262. 

II. daļa. Zemgale. 

greizdarbes .... 

grenctāles 

grienvaldes .... 

220. 

229. 

237. 

īslīcas 220. 

iecavas 241. 

jaunsaules 

jumpravmuižas. . 

256. 

. 234. 

kaucmindes .... 220. 

klicneres 229. 

krusu 263. 

lambärtu 251. 

lives 244., 245. 

lielbērsteles .... 266. 

mencendarbes . . . 

246. 

mežuotnes 248. 

mLmeles (āna) . 

. . 263. 

mēmeles (kruoņa). . 258. 

misas (dzimt-) . 

. . 

236. 

misas (kruoņa) . 251., 252. 

nīzeres 261. 

pamušas 

psskavas 

pridrikas 

232. 

226. 

237. 

pagasts lapp. 

ēduoles 263. 

lecenes 281. 

leču 298. 

liediku 264. 

piltenes 

267. 

puzenieku 272. 

puzes 

puopes 

269. 

274. 

sarkanmuižas . . . 281. 

sārnates 291. 

tārgales 

ugāles 

usmas 

uzavas 

282. 

287. 

289. 

292. 

vārēs 293. 

vendzavas .... 262. 

zlēku 294. 

zlēkstendes .... 297. 

zūru 297. 

puodnieku 

237. 

rešnenieku 269. 

rundāles 254. 

Skaistkalnes .... 263. 

stelpes 

261. 

stilķenes 230. 

šerlates 269. 

šimbarkas 263. 

šķēpiņu 220. 

šķilinpamušas . 

. . 

230. 

Svitenes 266. 

trapes 

tuomes 

umpartes 

252. 

268. 

269. 

vecmuižas 269. 

Vecsaules . . . 258.. 

259. 

zālītes 237. 

zluktenes 230. 

Ilūkstes apriņķis . 275. 

aknīstes 

275. 

ancines 302. 

asares 

āruones .... 311., 

525 

277. 

312.

526 

pagasts '&PP- 

baltmuižas 298. 

baraukas 279. 

bebrines 280. 

belmontes 

280. 

bornas (jaun-) . . 305. . 

bornas (liel-) .... 

bornas (maz ). . 

305. 

. . 306. 

bornas (vec-). . 283., 284. 

briģines 

285. 

biunenes 307. 

demenes 285. 

dunavas 302. 

dvietas 286. 

elkZnu 308. 

ezermuižas .... 280. 

garsenes 

gatenes 

grazendales .... 

grendzes 

289. 

286. 

286. 

312. 

grlnvaldes (jaun-). . 294. 

grīnvaldes (vec-) . 

gulbenes 

hogenberģes .... 

ilgas 

. 

294. 

298. 

294. 

280. 

l 281. 

ilzes 

I 293. 

janopoles 

289. 

Kaldabruņas .... 281. 

kalkūnes 290. 

kaminčas 281. 

kanicpoles. . . 

kapiavas 

297., 

298. 

283. 

karlinas 292. 

liarlinavas 306. 

katineļu 

280. 

I 297. 

kazimires 

299 

krivinišku 292. 

kumbuju 

280. 

kurcuma 292. 

lasenbergas .... 

lašu (liel-) 

lasu (maz-) .... 

lašu (vec-) 

laukeses. . . . 

308. 

308. 

308. 

292., 

294. 

294. 

lavides 299. 

pagasts lapp. 

lenderņes 

liginišku. . 

lustberges 

. 

292. 

. 290., 292. 

294. 

marinavas 308. 

matulišku 

284. 

mēdummuižas . . . 290. 

Pilskalnes 

pruodes .... 

297. 

298.. 299. 

raudas 308. 

rožupojes 

284. 

rubinu 302. 

salienas 304. 

salnijas 

306. 

Silenes 279. 

sīķeles 

306. 

skrudalinas .... 307. 

stelles 308. 

susejas 

309. 

sventes 311. 

šarlates 309. 

šederes 

• 294. 

šēnheides 280. 

šlozbergas 

297. 

tābaras 308. 

varnaviču . . 

varnišku 

. 

283.. 284. 

vilku miesta .... 

Jaunjelgavas ap- 

riņķis 

alstiķes .... 

361., 

altenes ... 357.. 

ābeļu 

bagmuižas. . 

. 

299. 

293. 

313. 

364. 

360. 

348. 

357., 360. 

birzgales 313. 

biržu 317. 

daudzevas 320. 

dignājas 

322. 

dignājas (mZcitZja) . 323. 

dzērves 352. 

elkšņu 

ērberģes 

gricgales 

329. 

333. 

342. 

ildzu 329. 

ieķingrāves .... 

kalnamuižas . . 

336. 

373., 

377. 

pagasts lapp. 

kalniešu 345. 

kannenieku . 

. 373., 

377. 

kārklu muižas . 373.. 377. 

kurmenes 339. 

lindes 313. 

mežmuižas .... 373. 

mēmeles(liel-) . . . 

342. 

memeles(vec-). . . 342. 

neretas 

pētermuižas . 

piksteres 

pilkalnes 

. 

345. 

373., 377. 

370. 

345. 

remberģu . . . 365., 369. 

rites 329. 

salas 348., 349. 

saukās (jaun-) . . . 353. 

saukās (vec-).... 353. 

seces 

357. 

Sērenes (jaun-). . . 361. 

Sērenes (vec-) . 

serpils 

. 

. 

361. 

365. 

slatas 322., 326. 

stabenes 365. 

Sunākstes (liel-) . . 370. 

Sunākstes (maz-) . . 370. 

susejas (kruoņa) . . 329. 

susejas (liel-). . . . 

342. 

ļ 333. 

taurkalnes 

J 373 

valles 373. 

vārenbrokas .... 

vamavas 

vigantes 

Viesītes 

zalves (liel-) .... 

zalves (maz ). . 

zasa 

379. 

379. 

365. 

336. 

380. 

. . 

Jelgavas jeb duo- 

333. 

383. 

beles apriņķis . 385. 

abguldes (liel-) . . 

abguldes (vec-). . . 

abgunstes 

. 385- 

385. 

450. 

apšupes.... 398., 402. 

auces 

auces (kruoņa) . . 

. 

416. 

422.

pagasts lapp. 

audruves 404. 

audzu 

auru 

386. 

385. 

ālavas 385. 

ānes 439. 

berķenes 

berzbeķes 

418. 

393. 

berzsmuižas .... 387. 

bīlastnieku .... 393. 

biļļu 

blankfeltes 

bramberģes .... 

briežu 

bukaišu 

408. 

442. 

389. 

404. 

391. 

buomu muižas . . . 446. 

cenenieku 

440. 

cimeres 422. 

čuču 394. 

dandāles 436. 

dārtes muižas . . . 396. 

drukas muižas . . . 438. 

duobeles . . 

. 393.. 

394. 

duobes 397. 

džūkstes 398. 

elejas 

emburgas 

ercogmuižas .... 

falcgrāves 

galamuižas 

garuozes 

garuožu(dzimt-) . 

grauzdēs . 

jēkaupnieku .... 

juostenes 

404. 

407. 

450. 

390. 

427. 

408. 

. 407. 

. . 398., 403. 

410. 

428. 

kalnamuižas .... 412. 

kalnciema 

katrines .... 409.. 

kažmēru 

klīves mežkunga . 

kreijas muižas . . . 

kulpu muižas . . . 

kuoku muižas . . 

kendzinu . . . 

413. 

419. 

. 

390. 

416. 

438. 

435. 

. 444. 

407., 408. 

lapsu muižas. . . . 450. 

lipstu 

438., 439. 

livbērzes 416. 

pagasts 

lapp. 

lielberzes 394. 

lustes 

430. 

mednes 393. 

meijenieku 

meženieku. . 389.. . 

440. 

414. 

mežmuižas 418. 

mūrmuižas. . . 442., 

443. 

naudltes 419. 

pakaisu 

penkules 

peterkalnu .... 

pēternieku . 

pētervaldes .... 

pilskunga 

pienavas . 

394. 

422. 

410. 

. 

ļ 

398.. 225. 

423 

420. 

. . 398., 

420. 

404. 

platuones (jaun-) . . 424. 

platuones (liel-) . 

platuones (vec-) . 

piepju 

. 

. 

426. 

425. 

438., 439. 

rumbu 394. 

salgales .... 

407., 

sesavas (trank-). . . 

sesavas (jaun-) . . 

. 

435. 

433. 

420. 

sesavas (liel-) . 427., 428. 

sīpeles 

skursteņu 

sprigaules. . 

Staļģenes 

. 

430. 

447. 

430., 431. 

433. 

svetes 431. 

svirlaukas (jaun-) 433. . . 

svirlaukas (vec-) . 

Šķibes 

. 436. 

438. 

teteles 439. 

tervetenes 412. 

titelmindes 

439. 

tiles 420. 

udzes 387. 

ūziņu 

uoglaines 

uozuolnieku . . 

valguntes 

vētras m 

440., 

410. 

447. 

441. 

449. 

410. 

vilces 442., 443. 

Vircavas (bera) . 

Vircavas (kruona). . 

. 

. 404. 

445. 

psxssts lapp. 

Vircavas (liel-) . 

. . 447, 

virkus 394. 

virspilskunga . . . 387. 

viskāļu 

Zaļenieku . 

zupurdenta .... 

Tukuma apriņķis . 

. 

431. 

. 450., 451. 

437. 

453. 

abavas 453. 

annenieku 454. 

auces (jaun-) .... 

auces (liel-) .... 

457. 

459. 

auces (vec-) . . 461., 462. 

ausātu .... 454.. 

ariZu 

457. 

496. 

benkavas . . . 518. 

benes 465. 

bikstu 467. 

bilaiķu (sādža) ... 

461. 

blldenes 469. 

brizules 499. 

brīvmājas 

474. 

bundžu muižas. . . 510. 

cerkstes 473. 

ciruoles 

deguoles 

466. 

476. 

dūru 516. 

g fenču 

Irlavas .... 476.. 

lies 

jaunmuoku .... 

jaunpils 

jumpraviešu .... 

jurģenieku 

l 474. 

ļ 496. 

477. 

480. 

512. 

481. 

457. 

483. 

kaives 499. 

kāpelēs 

kliģu 

491. 

485. 

krūškalnu 467. 

ķeveles 

461. 

kūku 477. 

laucenieku 

484. 

lestenes 485. 

Milzkalnes 504. 

petertāles 

pilskunga 

527 

488. 

496.

528 

pagasts lapp. 

plienu 

pravinu 

499. 

490. 

raudas 499. 

rāvas 495. 

remtes 491. 

reņģes 

sātu (jaun-) .... 

sātu (vec-) 

sēmes 

496. 

453. 

474. 

499. 

sirmeles 459. 

slagūnes. . 

slampes 

sluokumberģes. . 

. 

. 454., 

457. 

. 

502. 

504. 

pagasts lapp. 

smārdes 514. 

smuku 493. 

snapju 

Sniķeres 

spirgus 

springu 

489. 

507. 

490. 

493. 

stirnas 459. 

Struteles 

stüsu 

tūkuma mežkunga . 

tumes 

upes 

uošlejas 

508. 

5l0.. 511. 

504. 

512. 

496. 

517. 

pagasts lapp. 

uozuolmuižas . 514., 515. 

uozuolnieku .... 457. 

Vadakstes 518. 

vecmuoku 520. 

vilkāju 512. 

vilksalas 520. 

vīkseles 502. 

viZioku 494. 

vītiņu 461.. 462. 

viesatu 495. 

Zebrenes 496. 

zvares 

520.

Izlabojumi. 

Iespiests Jābūt 

4. apakšā azis āzis 

1. 

„ 

10. augša 

19. 

15. 

h 

, 

paters paveļūns 

jesens 

rības 

paters, pavejūns 

jesens 

ribas 

lāceņu lāceņu 

!47. 3. apakšā lalmiņš laīmiņš 

'2. 

13. 

„ 

7. augša 

10. 

7. 

. 

„ 

ķellišķis 

k§beni 

nereta 

teīveņu 

3. apakša plikēnu 

18. 

5. 12. " 

„ 

bērziņš bikāns 

b^breni 

'8. 13. augšā aglaun^s 

\J\J , 

13. 

1. apakšā 

16. 

„ pagasts 

vidz 

ķeblišķis 

ķebeni 

nejeja 

teiv^nu 

pliķēnu 

bērziņš, bikāns 

bebrtzni 

aglaūnĢS 

pagasts 

vids 

„ ābeļiški ābeļiški 

3. ; birzes birzes 

11. un 12. augša 

13. 15. augša 

n 

9. apakšā 

2. 

17. 3. augša 

21. 

>

n 

530 

12. 

5. 

>70. 7. 

171. 

ÜUJ. 

387. 

Rinda Iespiests 

„ 

„ 

„ 

13. augša 

17. augša 

9. apakša 

II. 

391. 4. 

393. 2. 

1. 

. 

. 

399. 8. augšā 

400. 18. 

412. 7. 

413. 

„ 

- 

jaūnmāize 

bärzda 

ezerrkr. 

jaūnmaīze 

barzdas 

ezerkr. 

0 azsun°akstes m°azsun°akstes 

pü°ras 

kūļu 

coīlite 

ctz^lzamu 

ķekari 

šķērstaiņi 

lancenieku 

püora 

kuļu 

seīlite 

dzelzaiņu 

(izlaists: dzelžaini) 

ķekari 

šķērstaiņi 

lancenieku 

„ knimuleenes krimuleenes 

„ 

6. apakšā 

414. 6. augša 

lejaslāci 

ķekari 

ķekari 

415. 21. ļ umulrags 

419. 7. apakšā 

425. 13. augša 

434. 

440. 10. 

17. apakša 

451. 14. augša 

453. 

454. 8. 

„ 

6. apakša 

„ 

mežunga 

cepļi e 

bijju 

maījenīeku - 

zifdeguni 

polene 

inķ^ni 

maījenieki 

lejaslāci 

ķekari 

ķekari 

umuļrags 

mežkunga 

cepļi 

biļļu 

meījenieku - 

zildeguņi 

püolene 

inķeni 

462. 6. augša vecaücnieki vecaücnieki 

meījeniek

LUR Hl. V. 

AUL phil. V. 

Nr. 5. J. Plāķis. Latvijas vietu vārdi un latviešu 

pavārdi. II. Zemgales vārdi 213 

Lettlands Ortsnamen und lettische Familien- 

namen. II. Ortsnamen und Familiennamen 

von Semgale 

216 

Iespiests Valsts papīru un spiestuve naudas kaltuvē, Rīga. Latgales ielā 11

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!

Delete template?

Save as template ?