LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

LATVIJAS 

UNIVERSITĀTES RAKSTI 

ACTA U N I V E R S I T A T I S LATVIENSIS 

FILOLOĢIJAS 

UN FILOSOFIJAS 

FAKULTĀTES SERIJA 

'TT' 8ĒJIM8 SĒJUMS 

V 

TOMUS 

Nk 5 

LATVIJAS UNIVERSITĀTE 

RISA. 1939

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 

ACTA UNIVERS1TATIS LATVIENSIS 

FILOLOĢIJAS UN FILOSOFIJAS FAKULTĀTES SĒRIJA V. 5. 

Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi 

profesora 

J. Plāķa sakrāti un sakārtoti. 

II daļa 

Zemgales vārdi. 

Ievads. 

II Latvijas vietu vārdu un latviešu pavardu daļa neseko I daļai 

alfabēta kartība, bet tās tā nāk viena pēc otras tādēļ, ka Zemgale 

agrāk bija savienota ar Kurzemi resp. pieslēdzas tai ka administratīva 

daja, un abas tās sastādīja vienu veselumu — 

Kurzemes 

guberņu. Arī 

pagastu sadalījumu pa apriņķiem paturēju to pasu, kas bija agrāk, 

priekš kasa, jo tādējādi iespējams saglabāt kopējos lielo pagastu savie- 

nojumos sīko pagastu un pagastiņu ainu, kas tagad 

ir saraustīti un 

sadalīti citādās daļas un vienībās. Agrākais sadalījums ir svarīgs tādēļ, 

ka katrs pagasts un pat pagastiņš ka vienība atbilda senāk savai īpat- 

nejai izloksnei, kas tagad sajūk un sajaucas jaunajās, pārkārtotās vie- 

nības. Izlokšņu sabrukumu, zināms, jo lielāka mērā veicina pagastu 

iedzīvotāju bezgalīga maiņa, kuras sākumi jau meklējami pagājuša 

gadu simteņa vidu; bet tagadējos laikos tā izārdījusi visus kopējos 

etniskos novadu pamatus, pat stabilākajā zemes īpašnieku šķira — 

vecsaimniekos. 

Ilūkstes apriņķī iedzīvotāju etniskā maiņa un jaukšanas, tāpat arī 

zemes vienību pārkārtojumi: muižu sadalīšana mājās 

sādžu un māju savienošana muižās un pusmuižas 

iedzīvotāju tautības maiņu jaunajos sadalījumos — 

— 

pie 

un sādžas un 

tam ar stipru 

arcnīvu dokumentos 

atzīmēta jau XIX gadu simteņa sākumā, bet būs notikusi jau arī agrāk. 

Lai interesentiem dotu skaidrāku un pārskatāmāku gleznu par Ilūkstes 

apriņķa apdzīvotajam vietām un to iedzīvotājiem, esmu to vietu vārdu

214 

un pavārdu pārkārtojumus, kas sastopami še Latvijas valsts sākumā, 

papildinājis ar to agrāko sastāvu pēc archīvu un topoonomastiskiem 

materiāliem. 

Zemgali var sadalīt divi dajās, gan pēc tas ģeogrāfiskā, gan ari 

dialektiska sastāva, un proti: Lejaszemgalē un Augszemgale. Noteiktu 

ģeogrāfisku robežu starp šīm divi dajām nav, jo Lielupe tek caur Lejas- 

zemgali, un aiz tas uz austrumiem ir vel šīs Zemgales daļas raksturs. 

Par dalījuma robežu var piejemt to novadu joslu, kurā sastopamas 

pārejas izloksnes no vidus dialekta augšzemnieku 

stiepjas, 

dialekta. Šī 

josla 

sākot no dienvidiem uz ziemeļiem, caur Vecsauli, starp Bruknu, 

Stelpi un Misu, Iecavu, caur Vecmuižas pagastu, 

Baldoni un tagadējo 

Oaugavmalas pagastu. No šīs robežu joslas uz austrumiem sakas Augš- 

zemgales izloksnes; un jo tālāk virzāmies pa šo Zemgales daļu uz 

rītiem, jo raksturīgākas top augšzemnieku izlokšņu īpatnības. 

Vietu vārdu un pavārdu uzrakstīšana izloksnēs ir grūts darbs, jo 

sevišķi tagad, kad vēl tikai visvecākie jaudis runā tīru dialektisku valodu, 

kamer vecākā, vidusgadu un sevišķi jaunākā paaudze jau stipri to 

kropļo. Vienīgi garumu intonācijas paliek attiecīgo indivīdu izrunā 

tādas pašas, kādas tie piesavinājušies ar pirmo valodas sākumu gari 

no saviem vecākiem, visvairs no mātes, gan arī dzimtā setā un dzimtā 

pagasta skolā citu, viena novada bērnu starpā. 

Izlokšņu savādības grafiski esmu apzīmējis ar mūsu parastā alta- 

bēta burtiem, ja atskaitām platā e apzīmējumu 

ar e. Kur ar savu ausi 

uztvēru a skaņu variācijās šīm pamata skaņām o piekrāšu, tur rakstīju 

°a, °ā burtus; kur man likās o skanas jau nodibinājušās, tomēr ar 

zināmu piekrāšu uz a pusi, tur apzīmēju tās ar simboliem o a 

, o. 

Tāpat arī garo, šauro patskaņu diftongizācijās apzīmēju tikko aizmetušos 

diftongizējumus 

ar petita burtiem, piem.: 

divskaņu variācijās ar īstu diļtongu zīmēm: ei, eu, ou. 

e 

i, 

e 

u, °u, bet pilnīgākās 

Garumu intonācijas Augšzemgales dialektā ir divas — 

stieptā un 

krītošā; bet to nokrāsas ir gandrīz katrā lielākā pagastā savādas. 

Stieptā intonācija savā vājākā 

pagaujas novadu maigi krītošajam tonim; 

attīstības izteiksmē līdzinās Vidzemes 

bet savā spilgtākā izpausmē 

neatšķiras no labi attīstīta kāpjoša akcenta. Šo intonāciju saskaņā ar 

tās augstuma resp. speķa plūduma nokrāsām apzīmēju ar —, ~, 

Arī krītošā intonācija ir augšzemniekos dažāda savā toņa kritumā: gan 

maigi slidosa, ķas tuvojas Vidzemes Cēsu un Valmieras apriņķu novadu 

krītošajam akcentam, gan skarbi un strupi norauta, pilnīgi līdzīga Lejas- 

zemgales izlokšņu grūstajam tonim. Šo intonāciju saskaņā ar tās nokrāsu

veidiem apzīmēju ar: 

, 

Ja diftongos resp. diitongiskos savieno- 

jumos abi komponenti ir īsi, tā ka tajos nevar izpausties intonācijas 

glezna, 

tad tos daudzkārt apzīmēju ar īsuma zīmēm, piem. 

(atšķirībā no sirds, sīrds un sirds izrunas) jeb 

zīmes. 

-īr-i sirds 

nelieku nekādas akcenta 

Stieptā akcenta zīmi lieku uz otrā diftonga resp. diftongiskā savie- 

nojuma komponenta, krītošā — 

uz pirmā divskaņa elementa, bet ie 

un uo skaņās abas minētās zīmes tikai uz pirmā komponenta, jo šaurie 

vokāli šinīs savienojumos ir visos intonējumos kvantitātīvi dominējoši. 

Bez saviem vārdu krājumiem sinī dajā esmu ievietojis 

galēs vietu vārdus un pavārdus, 

materiālos, piem. Folkloras krātuve, 

visus Zem- 

kurus esmu varējis sameklēt dažādos 

A. Bīlenšteina onomastiskos krā- 

jumos un arī citu krājēju iespiestos ziņojumos, kā piem. Kr. Ancīša 

Aknīstes pagasta vārdus («Filoloģijas materiāli" 1933. g. 30—41 lapp.). 

Tos esmu ietvēris stūrainās iekavās un iespiedis oriģināla rakstībā, 

gluži tāpat kā to esmu darījis I daļā. 

pavārdus un māju vārdus esmu izrakstījis arī no pagastu archīviem 

un pielicis kā papildinājumus katram atsevišķam pagastam un pagas- 

tiņam savienoto pagastu vārdu beigās. Iekavās ieliktie gadu skaitļi, 

kā piem.: 1835., 1850.. 1858. un 1811., 1816. apzīmē pagasta revīzijas 

sarakstu sastādījuma resp. iesnieguma gadu augstāķai Kurzemes admi- 

nistrātīvajai pārvaldei. 

J. Plāķis. 

215

Lettlands Ortsnamen und lettische Familiennamen. 

Gesammelt und geordnet von Prof. J. Plāķis. 

Teil II 

Ortsnamen und Familiennamen von Semgale. 

Autoreferat. 

Der II Teil von Lettlands Ortsnamen und lettischen Familiennamen 

folgt dem I Teile derselben nicht in alphabetischer Ordnung. Kurseme 

und Semgale sind heutigentags zwei selbständige Provinzen der Lettlän- 

dischen Republik, aber vor dem Weltkriege waren sie eine adminis- 

trative Einheit — 

das 

Kurländische Gouvernement. Diese Einheit 

mußte ich aus verschiedenen Gründen in meiner Arbeit beibehalten, 

besonders aber, — 

um die kleineren Einzelheiten die 

ganz winzigen 

Gemeinden — in der Grenzlinie der genannten 

Provinzen und auch in 

den anliegenden Kreisen nicht zu zerbröckeln, denn diese sind durch 

einheitliche Mundarten und eigenartige geographische Nomenklatur 

sehr eng verbunden. 

Die Provinz Semgale besteht aus den Kreisen: Bauska, Ilūkste, 

Jaunjelgawa (jetzt Jekabmeests), Jelgawa und Tukums. Nach den Eigen- 

tümlichkeiten der Mundarten und Eigenartigkeiten der Ortsbenennungen 

kann man sie in zwei Teile zerlegen: in Lejas-Semgale und Augsch- 

Semgale. Eine Naturgrenze zwischen diesen Teilen gibt 

es nicht, denn 

die Leelupe fließt durch Lejas-Semgale; aber als Berührungspunkte 

zwischen den benannten Teilen kann man denjenigen Landstreifen 

annehmen, welcher sich erstreckt von Wez-Saule im Süden, weiter 

zwischen Brukna, Stelpe und Missa, Eezawa, 

Wezmuischa, Baldone bis Daugavmala 

im Norden. 

In den Gemeinden von Lejas-Semgale hört man 

und noch weiter durch 

den mittellettischen 

Dialekt, dagegen in den Gegenden von Augsch-Semgale die hochlet- 

tischen Mundarten. 

Die Grundsätze des Sammeins, Ordnens und der Bearbeitung des 

onomastiscnen Materials, wie auch die Bezeichnung 

des Akzents und 

der Tonqualitäten sind im I Teile (Ortsnamen von Kurseme) erörtert 

und erklärt worden.

Bauskas apriņķis. 

Baldūones pagasts — 

baiduonieši. 

/. mājas: andži, avūotnīeki, ārstes, balkas, bāliņi, bēniķi, bērnesti, 

berzumnīeki, bizdeni, brieži, buļļi, bufkani, büfmeisteri, caūnes, 

caurumi, cenas, ciņi, cirpi, cīrši, čūokas, dākas, gaiji, gali, greķi, 

grundes, kablaūšķi, kalniņi, kaūķi, kažūoki, kleķes, klibi, kriknas, 

kučīeriņi, ķeīzeri, ķipāli, kivuļi, ķūderi, laiyi, lamži, lapseni, laūk- 

sZrgi. līdakas, medigas, milas, milas kalns, platkāji, pluoši, punkas, 

pūriņi, purmaļi, putlāči, pūodnieki, ramatmāja, reiskatas, režkalns, 

rijnieki, sīgas, skārstens, slaveīkas, spindzeles, straūtnīeki, straūti, 

stuberi, stufmes, saugaļi jeb šaūgales, trimdas, ūrlas, üozüoli, 

üozüolkalns, vārnas, vecüogari, vētras, vidmas, vilciņi, vilšktzrsti, 

zaķi, zaļie, zīļu sala, zunduri. 

2. muižas: baldüone, baldūones mācitāja muiža, baldūones meža m., 

krūoņa baldūones pusmuiža, labteīne. 

5. baznīcas: baldūones baznīca. 

4. skūolas: baldūones sküola. 

5. krūogi: balkas krüogs, bernestu kr., drukas kr., gala kr., misas kr., 

švenķu kr. 

6. kalni: 6ūoļu kalni, garüo druvu kalnis, grants k., kapeņk., kraupi, 

mīlestības k., pagrabas k., pilsk. 

7. pauguri: āpšu kalns, balku kalnins, cepļa kalnins, čigānu kalniņš, 

jtzru kalniys, kurpnieku kalnins, māfgrīetas kalnins, naža kalniņš, 

rājuma kalniņš, [rozes kalniņš]. 

8. lejas: stuberleja. 

9. gravas: mīlestības grava, prūšpadambis. 

/9. upes: baldūones upite + dzedupite + milas upe + dāku upite, 

bēčupite, bērzene, ķ?kava jeb ķekaviņa, misa, plases upite + ķipālu 

upīte, slüokas upite, spandupe, venta jeb ventiņa. 

//. strauti: dziļais strauts, kuiļa str., mellaīs str., smilšu str., 

versa str. 

12. grāvi: augstais grāvis, pura gr., bindukšu gr., bizdengr., 

garūo druvu gr., meīlā straūta gr., niedru pura gr. 

13. avüoti: naüäas avüots, stzravüots.

218 

14. 

tņrces: ašu rājumiņš, čūsku rājumiņš, dūņu tērce, dziļā strauta 

rājumiņš, jēču pjavina, mātes grāvis, prīekštērce, sila pļaviņa, 

vidus terce. 

15. puri: [akmeņu pūriņš], avūotpūrs, baltais p., bēču p., bērza p., 

bullis jeb buļļa p., cepļa p., cinātas p., ļčūsku pūriņš], dakas p., 

dzērves p., egļu pūriņš, eīles püods, guvs pjavas gals, jera p., 

kaktu p., kapeņu p., kazu p., kūfsiņu p., laīpenes p., lakšķenu 

pūriņš, niedru p., pagrabas p., pulācis, rijas p., šauta p., stufmes 

pūriņš versa dārzs, vilies p. 

/6. tīreļi: apaļais tīrels, garüo druvu t., klajais t., klapu t., krükläjs, 

skūolas t., starpu t., trimdas t., zaķu t. 

17. pļavas: akmeņu pļaviņa, apaļa pjava, augš pj., avūotpura pļ., bei- 

bezis, bēči, biderīene, bifidukss, cināts, cūku pura pļ., čudas kakts, 

čūsku pūriņš, dzelzene, dzērves pura pļ., elles püods, [ezera pļ.], 

gūos pļ., jaunais rājums, |jāņa rājums], jera pura pļ., kakta pļ., 

kaktu pūrs, kalna pļ., kumeļnica, ķildene, küdera rajums, lejas pj., 

līcīši, līča gali, lūsenes, māju pļ., milas pļaviņa, misas pļavas, 

mīesceplis, nabagu rājums, niedru pura pļ., pīļu dīķis, pura pļ., 

pūdējums, rācenājs, rīklite, rubenite jeb skrabe, rušenes pļ., rūsu 

pļaviņa, seka pura pļ., sūtnis, vērša dārza pļ., versa straūts, vilka 

tiltiņš, zaķu pļ. 

18. ganības: aūdzīte, čūokas druva, zīja kalniņš. 

19. atmatas: druviņa, garas druvas, taciņas. 

20. lauki: bindukss, egles gabals, elles püods, garais gabals, 

jāniškalns, kalna laūks, lāckalna 1., lielais 1., mīescepļa laūciņš, 

pedeļu kalns, plēsuma 1., rušinu 1., spicais 1., stufmes 1., vidus I., 

vilka I., zundurl. 

21. meži: aveņu sils, avūotnīeka sils, avūotsils, baznīcas sils, bišsmalce, 

buļļa sils, bufkanu sils, druvas, duolkalns, egļu sala, 

elksna kalniņš, ērcoga sils, garais sils, güossmalce, kalejlauks, 

klajais silins, klapu sils, klēts bifze, kraüpi, lacits, līca gali, lielie 

kalni, mazie kalni, meža gabals pie veciem cepļiem, pütele jeb 

püteles sils, radziņa sils, sēra druviņas, spindzeles sils, tejaste, 

drlas pļavas mala, vāvejaste, versa dārza sils, zaķa siliņs, zundursils. 

22. alas: apšu kalniņš, Sērenes āpšu aliņas. 

23. bedres: anniyas bedre, vaska b., vitüola b. [23a. atvari: trakais 

atvarsj.

24. ce//.' bizdena sila ceļš, dūolkalna c., gara sila c., güos pZavas 

dambis, klapu sila c., mazais darnbīts, rātais c., 

skurbenīešu c., straüta c. 

25. tilti: bezdibens, bēču tilts, berzēts t., 

riekstkalna c., 

berzu t., burbuļtiltiņš, dzelzs- 

āmurat., guosupites t., lakšķeņu tiltiys, mlescepļa t., punkas tiltiņš, slep- 

kavas t., spaļu t., spandupes 

t., spindzeles tiltiņš, skuvrest., žīda t. 

26. līči: kalejlīcis (misa), ķeīzerl., licu gali, priežu 1. (misa). 

27. linu markas: dziļa bedrĢ, kaķa dīķis, kalpa 

strauta linu merka. 

28. pavārdi: aügstmans, abtzl?, ärst§, balüodis, bērziņš, visa, blü- 

naus iļ blünava, burkāns, cejms, c§na, dabüvlins, dundurs, dūmiņš, 

dūobelnīeks, ejksnis, emsins, galins, gals, grīslis, 

Dakars, jerkis, kārkls, klavins, krakits, kresliys, krikna, krieviņš, 

krükle, küvskins, laimins, lapins, lazdins, lacits, meldejs, 

mucenīeks, miskins, nīcis, niedra, pinka, plūosis, pļavenīeks, prīedtz, 

punka || punka, ramats, ranta, rerhpis, runkuļs, rūķis, salmiņš, 

šiliņš, skuja, straūtiņš, straūtnīeks, straüts, saügals, taürits, ürla, 

üvsis, vilskersts, vitüvlins, vitüols, zanders, zilzundurs, 

zundurs. 

29. papildinājumi: 

pēc 1850. g. revīzijas listegA 

a) pavārdi: ahbelite, ahbol, ahsis, abtc, akratz, arraij, assers, ankMkaln, ause 

awcnell, bahlins, balbars, balgalwc, bālgans, balkc, baltbarsde, balzer, banke, batsd 

kcn, behruls, beinicke, beiss, beinber, bersemneck, bertnlant, bisden, blihdau, bohsilk 

boltrum, brecde, bringe bvinke. brnhwcr, dahldcr, danken, dildnm, dohbelneek, drai 

dsing, drujencek, drnske, drnphing, dubbing, dncker, dugau, duhje, dumber, dsehrw 

ebrglis, gahrnis, gaigals, gahvc, gavvais, grabbe, graben, graypit, grahwe, grass 

graubing, grtcfc, gribwel, gvniwnl, gnbbing, gnlbc, irbe, jahtneck, jaunohsol, jam 

scmm, johsting, jnmmik, kabrkling, kaktinsäi, kalleis, kalning, kals, kasckkels, fafebo 

ļauling, kcrreksc, kicknr, kicning, kinne, kirpe, kirsche, tHnvbtš, kiļvull, klaudsinsck, klai 

ivcrt, klcbder, 

klibbe klibs, klibsakkc, krasting, krihklis, kruhming, kruhminglecp, kruhs 

hibbc, knlisakkc, kukknl, kllptscke, knrsemncek, tapjc, lamsche, lapping, lapse, lasde, laniv 

lcclsundev, lehlis, leitis, lejeneck, lobde, lohke, lnbbert, mahkul, manring, mcbbctu 

mcije, inilgraivc, nnllivil, nuibrneek, nuildc, nagelkaley, nagle, ohsit, ohst, ohsoling 

pakwis, paigle, pamiel, pardelis-, pawibtol, peebalge, pelle, pinkain, planiet, pohkaiscb 

Pohle, pvabtneek, prank, pnhpol, puhrs, pnhtcl, purmal, putlabzc, radsinp, rankei 

rcdis, reksting, rckfts, rekscke, rewcl, vibjncck, rikke, rincke, rohbing, ntbben, rnhb 

rulising, rnmbe, ruscke, sausing, scglinscb, sille, skembel, skrohder, spchlmann, spil 

gals spibglils, sprvhgc, stanwer, stecne, stelpe, štcppa, stirne, Strchke, strunck 

stuhre, stnrme, snstcrniet, snstcrs. swalnpuls, swainite, swikke, swilpis, scheinvck 

srim-mcl, sckn'ager, sagev, 

219 

sable, sallvbkaln, sandats, sarring, sccme, seemiiu 

sennnenire, swabrgnl, taiminsck, tainnccks, ranrebn, telirinann, tehting, tibkmai 

triinde, trumpe, tupping, tuvtc, tnsckkewil;, tsckaupe, tsänggahn, t(d)ovnc, tsebnbb

220 

uppeneek, mahzbeg, wahzeets, wannaks, wawer, weglinscb, Wenge, lvel;skrohder, met}-- 

wagger, Wewer, Wieck, wigandt, wilke, wilniet, wilzing, Wiste, zelminsch, zimbvhl- 

neek, zinnit. 

b) māju vārdi: bcbvge, duhje, galling, jacker, kickur, mirme, nagle, pohde, puh 

tel, rudding, sakkain, seeleisch, skuje, sohsten, stelpe, struncke stuhrit, tentel, thomcn, 

tiegmann, wahzbeg, wehwer, zcmpul (še ietelp arī dažas š e r 1 a t e s muižas mājas 

kas veläk pievienota vecmuižas pagastam, sk. to.). 

c) kruogu vārdi: bullenkrug, kirchenkr., sckmietenkr. 

1. mājas: 

Barsmindes pagasts (savien.) — 

A. barsmindieši: 

jeb škēptņu pagasts. 

A. barsmindes pagasts 

B. greizdäfbes pagasts 

C. kaūčumindes pagasts — 

barsmindieši 

— barsmindieši. 

— 

(tag. īslicas pag.). 

greīzdarbieši. 

kaūcieši. 

a) bērzu muižas galieši: annīcas» ezernīeki, gudiņi, ģīļi, 

jūriņjaūzumi, krümales, mtzkunkauci, plūkti, redi (pultari, püpüoli), 

stzrmuli, siķi, spradži, staļģi, uzbaļi jeb uzbuļi, vājības; b) lejga- 

lieši: bīeķi, bluši, dāneles, karkliyi, lāči, lejnieki, madļeni, sē- 

guli (grimmas, rutki), statni, strautiņi, zadeikas; c) struku gals 

jeb strucenieki: bežumi, dumpji, juglas, kaščuki, kleinas, kvīe- 

tes, liģeīkas, ribeles; skazaki, klinku mj., pudzengudže, vaiteči]. 

B. greīzdarbieši: 

baltie, bumbēres, čākste, galzemnieki, katküni, püopüoli, siļķes, 

žīemas. 

C. kaūcieši: 

bifzumnieki, cepieni, čīčas, difdas, garzģi, grüobas, gumbeļi, is- 

kāji, kairi, kaktiņi, kalniņi, kažuoki, lejas, līelpēteri, misi, misu 

bakši, pufjāņi, meža remūži, rešņi, rüki, smilgas, tiltiyi, zaķi, zaķu 

jaüzemi, žiemas. 

2. muižas: barsminde jeb sķepiou muiža, btzrza m., jaunā m., struku 

m. (b.); baltā m., greizdarbe (gr.), ausgalu m., dambenieķi, dzir- 

ķale, ezere, īsliču m. (kaūču m.), kaücminde (k.); [2a. baznīcas: 

svētas marijas baznīciņa]. 

3. sküolas: barsmindes sküola, 

kaücmindes sk. 

4. krüogi: gudiņu krüogs, kalna kr., lejas kr., struku kr. [b.]; baķu 

kr., lejas kr. (k.). 

5. sudmalas: barsmindes vējenes, baķu sudmalas.

6. cepļi: barsmindes kaļķu ceplis, kaücmindes k. c., [6a. kalni: jāņu 

kalnis, karātuves k.]. [6b. pakalnes: kapu pakalne, kārkla pak., 

mala pak., suņa kalns]. [6c. lejas, gravas: atauku bala, krū- 

miņu leja, kurnēju bala, pūnbale, upesleja, vārnas bāla]. 

7. upes: īslica, kaūcīts, lielupe, plane (b., k.). 

8. strauti: mufdzenis (k.), [maučuve]. [8a. dīķi, endzele II indzele, 

gudelišķes d., zivju ezeriņš]. 

9. grāvji: kaūcīts (k.) 

10. purvi: žīemu purvs (k.), smelnalksņa lama (dūkstis)]. 

//. pļavas: ausga]u pļavas, gaņģenes, rājums, smē]i (b.); gaigala, 

izdegums, zelta p]ava (k.), [zaķu pļ.]. [11a. ganības: cienmāte]. 

[11b. lauki: meža l., poščas]. 

/9. meži: skuju mežs, struku m. (b.), gaigalas m., gaņģu m., ķTķera 

m., mellais m., remūžu m., ūošu meža gabals (k.). 

13. alas: dzirkales eglaju apšu alas (k.). 

14. ceļi: dzirkales dambis (k.), [gudelišķes c.]. 

15. kapi: prīediņas kapi, struku k. (b.); važites k. (k.), [čigānu k.]. 

/6. sēkļi: dāneles sēklis, skaidenes s. (līelupe) [b.]. [16. salas: plānīte 

/7. llčl jeb krasti: paklinte (līelupe) (b., k.). [17. zvejas vietas 

marģes (plānītes upē), patilte, raks (platums Īslīce)]. 

18. uzvārdi: bērziņš, celmiņš, januska, kalis, kraulis, kūociņš, lazdins 

lācis, linga, mucenieks, purvs, rumpis, silis, spura, šāblis, s]üka 

treida, tūoms, vanags, vīlups, zāle. 

19. palamas: gažģus. 


a) barsmindē (1850. Z. rev. 1.): pavārdi: abol, auschgal, aunfčcbc, bagdin 

ballodc, birschneek, bvcebc, bruwer, budrik, buksting, burre, dadsc, dahlder, dinke (t 

siele), dralvenek, dudal, dumpe, dweige, cgglc, esse, gavrcjurre, gricke, guddc, gu 

sohl, qühle, irbe, kalning, karkling, karrok, kascktsckuk, kauze, löschten, krumal, kr: 

minq, kruse, kunze, kuschte, kweete, lauke, lauzc, lcjnek, lemmes, licke, lurum, mallup 

mäkkon, mcsdKasc, nammik, osvl, vereis, pleķus, pumpur, pupol, purwin, velil 

ribbcl, robcschnek, rösckne, rudsal, rudzu, rutke, sadeike, scgliug, silke, skrapst 

skriwcr, skuie, Spriuqe, sprvhge, spurre, strasde, surum, seemzect, siele, scbabbe 

ftbagf, säiuore, sdnvagcr, sdicemc, tewel, ivarksckki, wcpre, wieksue, wiudeds, jeetai 

zelmiiu-,, zuukusck. 

b) greizdarbe (1850. g. r. 1.): 

222 

c) kaučuminde (1835. g. r. I.): 

N 

-x) pavārdi: abvling, ahlet, ahsis, anning, backard, bakschke, balle, behrskal, ber- 

sing, birsing, bvdncek, brasdc, brendcl, bulle, blnnbcer, bnndsche, bnrbuls, dambing, 

bnvbc, duddke, duhming, gaevgc, gange, grvbing, grnndling, grnsde, irbit, kalning, 

kapral, kasak, kasche, kanling, kilkeils, kirschneek, klicwe, kliezing, kopel, krantsche, kurkle, 

kurpeneek, qninting, laksding, labze, lauzing, leclais, lcepe, leblivarde, liedek, manbcl, 

masais, meoneek, mcije, mcncst, milttng, mnhring, muhrneek, padehl, pahwel, panting, 

peleeks, Spelle, pihle, pinekas, pohlit, pubļe, pnrwc, pntriling, pnttre, reekftiņ, riller, 

ringe, roescbne, rucker, rnbse, ruhte, samsse, saulit, sernniling, sils, skange, skiebe, 

skuije, sknschbecr, slimpe, sprohge, stihga, stipperneek, strasde, strautneek, strohme, 

Striekel, swilpe, sager, sakke, SallatS, sänge, sarrc, sehnve, sclle, seinkaje, senunitc, 

sobbing, swehring, schagat, sckeeme, scblalike, tellir, tempe, tonkn, trnmpe, trnscbc, 

tnpping, tnrke, uhding, wahwerit, wangel, ivehgelit, welscher, wetz, widsemneek, nnl 

zing, wincking, nntrnp, zahle, zeplit, zeysar, zindschc, zinning, zinze, zirzen. 

ß) māju vārdi: bullusch, gabbal, kalne, kanye, lcelnatken, inasas natken, raebc 

kackte, tiltsemneek, wadsche. 

1. mājas: 

Bauskas pagasts (savien.) — 

jeb pilsmuīžas pagasts 

A. mācītāja muižas mājas 

B. pilsmuīžas pagasts — 

baušķenieki 

— pilsmuīžnieki. 

— 

C. zuperdentes muīžas mājas. 

A. mācītāja ļaudis: 

čikas, duklavas, erini, pūķi. 

B. pilsmuīžnieki: 

mācītāja ļaudis. 

pilsmuīžnieki. 

beīkas, berķi, bērziņi, brirzki, bundžas, buneri, ciņi, Rāpuļi, čun- 

kani, dreņģeri, eģerti, eži, ēvejti (-daūģeli, -kūlas), ganiņi, gahģi, 

gudžas, jāneīkas, jučiņi, juglas, jüstzni, kakari, kalniyi, kampiņi, 

kapās, kaudzītes, klidziņi, klūgas, krīeviņi (-ilzini, -kuīvas), krūmi, 

kugas, kugreni, kukaiyi, kunči,kužas kugas, kužas tupiņi (-andreji, 

-kūlas), kvepji.kīseli, lavenieki, leītlanti, lejnīeki, lepsas (-gudžas, 

-jansūoni, kugreni, -lepšas, -mīeleīkas), lintiyi, līrumi, līelkūoki, 

mandāgi, paģi, peles, pīrāgi, plutas, purpēteri, ragaūcki, 

ramani, ribas, rigasti, ružas, saukās, sej§ni, sim- 

brukas, sīji, skaīderi, smēdes, stabuli (-čikas, -kuīvas, kīkas, mi- 

ķeļi), straūtnieki, strēļi (-kūlas, -priedes), stūri, sukas, sunteīkas, 

šābļi, šitkas, šļuburi, tireļi, tīd§ni, ūolavas, ūozūoliņi, versgaji 

(gaņģi, Kī8eji),radeīkas,zariyi, zābaki, zeltiņi, zilgalvji, žabarti, žigļi. 

C. zuperdentes muižas mājas: 

blankas, krampuli jeb krampuļi, panči.

2. pilsēta: baüska. 

3. muižas: baüskas pilsmuīža, bungu m., cenas m., dejpeles-mēmeles 

m., līeldirde, mazdirde jeb erksku m., mācītajā m., meža m., 

žurku m. 

4. baznīcas: baüskas baznīca. 

5. skūolas: baüskas pilsmuīžas pagasta sküola. 

6. krūogi: drefļģeru krüogs, kažu kr., mūru kr., plüosta kr., raga kr., 

rudzu kr., sulaiņu kr., tupiņu kr. 

7. sudmalas: duklava sudmalas, [brūtgānu d-zirnavas]. 

8. cepļi: čunkānu kaļķu ceplis, dreņģeru k. c., jāneīku k. c., kalniņu 

k. c., lepšu k. c. 

9. kalni: baüskas pilskalns, ķīķerkalns, [cepļa k., krauču k., lepšu k., 

velna krēsls, zelta k.]. 

/9. gravas: jāneīku straüts, kalniyu grava, [dubes muižas gr., getrū- 

des gr., nabaga lama, pamedne, žīdu leja]. ļlOa. pakalnes: 

gudžas k., krievu k.j. [10b. bedres: velna bedre]. 

//. upes: līelupe, mēmele, mūsa. 

/9. strauti: (panču) straüts, [bābu str., jāneiku str., 

kalniņa str., kau- 

cite, krieviņ-kuivu str., likvertenu str., murdzenis, rigastu str.]. 

s12a. ezeri: lambārtis]. [12b. dīķi: derpeles d., pilsmuižas d., 

rigasta d., tīreļd.]. 

13. meži: beku mežs, zābaku m., [avota m.. beikas m., bērziņu birze, 

blases kroga m., codes m., čuga birze, lepeku birze, likvertenu 

sils, mācītāja m., piķu m., šņores m., tomu birze]. [13a. krūmi: 

tīdenu krūmi]. [13b. pļavas: čapuļpļ.ļ. [13c. lauki: meža I., šno- 

rites, vēža I.]. ļI3d. purvi: dzellauze]. [13e. tīreļi: galenieks, 

gudžu tīrelsj. 

14. tilti: plüosta tilts, ļgaisa t., jaunais t.]. sI4a. ceļi: lopu c., zaļais c.]. 

15. kapi: bļūodnīeku kapi, kikerkalna k., meļču k., plüosta krüoga k., 

salas k., [butki, mēra k.j. 

16. salas: ķirbaka sala, ļskaidiena]. [16a. atvari: dirdes atvars, du- 

bes muižas atv., vilkacis]. 

17. uzvārdi: balgalvis, beika, bērziņš, bundža, čika, dižais, drefļģeris, 

duīna, duklaüs, ezeriņš, ganiņš, gudža, ilziņš, jučiņš, kalniņš, 

karklins, kuga, kugrens, kuīva, kundziņš, kuža, küla, kūociņš, 

lepša, līrums, mejnmens, milgrāvis, paģis, pīrāgs, purpēters, pū- 

ķis, ramans, raņķis, reīnats, rigasts, rumpis, rüomanis, skalders, 

sküotele, sunteīks, šalts, šlēziņš, terzens, üolavs, zaīmanovskis, 

zābaks. 

223

224 


(1850. g. r. 1.): 

m 

a) pavārdi: ahse, alschwanga, appalais, auschcn, barran, bauga, bausche, bchrtu 

besge, biskup, blohdneck, bohsche, bruhse, bruwer, bulling, bulnvick, decua, drusk 

dsilna, esse, cwert, gcrt, graubing, grause, grikkis, gronska, grolhcn, ihning, jabue 

kakkcr, kalnpeter, kauga, kauling, kelle, keinpcn, kerpe, kiesel, kirr, klauting, klidsin 

kneede, kokatapping, koppe, kreirz, krekau, krubming, kukkaiu, kursemneeek, kusche, quci. 

lasdinq, leelokok, leepa, leijeneek, lieraus, liuting, inaischel, maksehu, marketan 

massais, mccting, mehkon, meijer, migglc, muhrneek, vhlau, odsvl, parup, pee 

Pekse, Pikkar, plosting, plutte, pohdueek, preekschueck, prinl;, puhtel, reschuc, ribb 

rubbcu, rllble, ruggcl, ruhka, ruschkc, rusche, rutke, sadcek, salda, sammt, sarkauai 

sauka, silliu, simaubruck, skurbc, smatra, smedde, sprohgc, stikke, strehle, strimpl 

Strünke, stubbar, stuhre, sukke, sunninng, sckittka, saiming, satte, selten, selli 

seinrieb, sihle, sohbe, subban, suhbcr, schabbat, scheeding, schiggle, sckleksl 

schuka, tabatzing, tapping, theersen, tiedcu, tirrel, troschka, turke, tschuder, ubdi 

ivabren, wanuag, wersckgalwc, nnegandt, wieksue, lviendcds, wihrel, wihtohl, \v'\ 

lvoschka, zcelau, zelmiug, zeplis, zierul, zilpe. 

b) māju 

vārdi: blohdneck, krekau, leeleelauk, inelscke, pumpccn, parup, skurb 

schuka, tupping, ivahrcn, [koka tupini, reizenes]. 

Bārbalas pagasts — 

bārbaliešt 

jeb bārbullešl. 

/. mājas: a) bārbalieši: baltrumi, bārdiņi, bleķi*, brankūži, 

būbļi, cedelmaņi, druvas, dzērveni, [eglītes], ēzites, glezes, glīzdiņi, 

grasiņi, griķīši, griķu malēji, grūgaļi, ģeķi, ģērķi, jāuzemi, j§ski, 

ješi, jekapiņi, jukumi, jusi, jiioškalēji, kalniņi ķauķi, kazemnieki, 

klibie, klinči, kraukļi, krūmiņi, kūokneses, ķeji, ķērpi, lazdas, la?- 

diņi, lācīši, lēišuri, limpuči, maciņi, milas, milliņi, mucenieki, 

mūrnieki, pāčas, piebālgas, pilveri, plakanie, plfkāni, plikši, pļav- 

sāfgi, puniņi, [puntenu m.], pūrviņi, putniņi, puziņi, pūopi, reīņi, 

rimžĢni, rušķeri, sakariši, salmiņi, sālījumi, silenieki, skūltes, smil- 

gas, spalas, speltes, spigas, spragali, spriņģi, spūdas, strautiņi, 

Strazdiņi, sūfģem'eki, sutras, svikliņi, Zlūkas, švekļi, timmes, trilapi, 

tupiķi, usiņi, ūodiņi, vaivadi, valteri, vanagi, vārnas, vētras, vēveri, 

vigrabi, zābaki, zemītes, zustrenes, zvēri, zvirbuļi; b) rubieši: 

āži, būblis, čabļi, čūderi, ķīseļi, li'plāni, nerātņi. 

2. muižas: karja muīža, klāsūna m., lielbarbala, mazbarbala, mācī- 

tāja m., meduma m. 

3. baznīcas: barbalas baznīca. 

4. skūolas: bārbalas skūola. 

* 

mācītāja māju vārdi iespiesti slīpiem burtiem.

5. krāogi: avüotkrüogs, baltais kr., baznīcas kr., ķīseļu kr., mālu kr., 

medumu kr. 

6. sudmalas; bärbalas vejsudmalas, jauzemu sudm., milas sudm., 

speltes sudm., timmes sudm. 

7. cepļi: medumu muižas ceplis. 

8. kalni: rušķerkalns, [cepļa k., krama k., lūravu pilskalns, mucas k., 

pilveru pilsk., tabakas k.]. [kasu kalni, ogļu kalniņi, rihrviņk.]. 

[8 a. pakalnes: Ilzes kalniņš, riekstu kalniņš]. 

9. upes: dzervite, Tecava, [ģirupe, mehmeles upe]. [9a. strauti: 

cepļa str., gaiļa str.]. 

/S. ezeri: bārbalas ezers, dunkurs, skaidrais ez., zaļezers, [mas-bahr- 

beles esars jeb sahlu esars], [milliņu ez.]. [10. dīki: zvejas dīķis]. 

11. avūoti: bārbalas avūots. 

12. purvi: dzērves pürvis, laivas p., vārnas p., [puziņ p., surģinieku 

duksnajs], [spiles p.ļ. 

13. tīreļi: čābļu tirels, spriņģu t., [greizais tir.]. 

14. pļavas: dzērves purva pļava, grasa Kaja, laivas purva pļ., laünag- 

kalniņš, liekna, starpenes, vadzenes, vārnas purva pļ., [aploka pļ., 

ciemate, jērene, lejas pļ., meža pļ., riklas pļ., salas pļ., surģines, 

ūsiņu p].], [budras pļ., duhdischra pt. f geise, kumeļeka pļ., libike, 

pisul-tihrels, punteniza, rahwini, rāmākas pļ., stankewitscha pļ.]. 

15. ganības: kaisalas, ļbauskas apara, kalniņa aploks, lauku gan., 

surģeņu mala]. 

16. meži: skultes mežs, sūrģenes m., [čābļu birze, čūderu m., krūmiņu 

audze]. [17a. krūmi: nerātņu atzalas, salas kr., skinums]. [17b. 

lauki: cepļu kakts, kīseļkroga lauks, mucaskalna I., ozolu I.» 

riklas, salas l.|; [buldsm lauks, kruhschaitiņsch, martena 1., raga- 

natscha l., teesas kalni]. [17c. salas: ganību sala (mežā), mēdum- 

muižas sala (upē — 

iecavītē)]. [17d. tilti: ķīseļu kroga tiltsj. 

[17e. ceļi: spundes ceļš]. [17f. atvari: tilta atvars (dzērvītes 

upē]. 

/7. kapi: baznickapi, cedelmana k., ēzites k., grugaļu k., keru k. 

[čābļu kapkalnins, nerātņu kapkalniņšļ. 

/5. uzvārdi: apalits, avens, avuotiņs, azis, bērziņš, bračka, cālits, 

ciemiņš, čāblis, dārziņš, gailis, glizdiņs, frbens, kaktiņš, karkliņs, 

kļaviņs, krūmiņš, lapa, majūors, miītiņš, pakrasts, palejs, parīss, 

platais, resnis, rūopājs, spunde, trēikans, uozuoliņš, üozüols, 

zvirbuls. 

l-UR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 

225

226 


(1850. g. r. 

a) pavārdi: abbtf, amatncek, ammon, arrajs, attkaln, attohse, ausin, bajah 

ballod, barran, barsding, bestemis, bisdag, b l c ek c* breedis, brussa, brussit, buimi 

dabolin, darbcneck, desmitneek, dobite, dnmin, dseedatais, dsehrwen, chrgli 

cbrskall, elksnis, ernestine, galling, gerkis, grasdin, grieslit, grikkis, grisckka, gudrai 

gulbis, jegor, jeskc, johnpetcr, jukkum, jummik, kaissel, kalniņ, kantschuk, kārkli 

kasemneek, kauliņ, kelle, kerpis, kiwul, klibbais, kohzin, kokues, krauklis, krieti 

kristin, kruhsit, ( ah ļ e, laimin, lappin, lasdin, laukgal, leepa, lehnais, lejeets, liegan 

liepley, linning, lipste, losda, ludsejis, maisite, matzin, melnaus, milla, muhrnee 

mnndrais, muheneek, needra, odin, ohsolin. ohschkall, pakalne, pakraste, palley, peeka 

pelle, pimpul, pinka, pistole, platais, pliksse, Pohle, pohrin, preede, pritzin, puhri 

ptttga, pultis, Purin, purmal, purming, raggel, riga, rohnits, ropaiscb, ruschke 

rutkis, sallasgraf, segleueek, scglin, silling, simon, simsohn, skeping, skuije, skult 

smilga, snapst, spahrnin, sprohgis, stibba, stiemais, strautneek, stuhre, stutzbarsd 

suttra, swiklin, scherschant, schirwan, schmeklis, samuel, sarrin, seemel, semm 

snohts, sosse, sustren, tetin, tilting, timmin, trcidewin, uhdre, ustizz, mahjai 

mahrna, wannag, mehjin, wctznmneek, wi htolin, milnin, zable |ļ zablis, zcn?, 

zeplis, zinnit, zirul. 

b) māju vārdi: akstin (jeb pahtsck), branske (jeb buble), darsel (jeb čttrgenec 

dseggus, glesde (tg. glezes), kneepoding (jeb mahrne), liepleh, luse, petrit (jeb oding 

seeting, segleneek, sehlneck, spunde (jeb kerpe>, seemel, mallevscmneek, seglite 

puntenij. 

c) muižas vārdi: weisshof. 

d) kruogu vārdi: dsegguschenkrug, spundenkrug. 

/. mājas: 

Bruknas pagasts (savieti.) — 

A. briģu muižas pagasts 

B. bruknas pagasts 

C. paskavas pagasts 

brukmeši. 

— briģieši. 

— bruknieši. 

— paskavieši. 

gäguls, grüotens, kalniņi, kandertens, Ieriķi, mičeni, peksis, rüonis, 

šudas, tabačni'eks, zaimani. 

B. bruknieši: 

* 

a) abači, ašupi, auziņi, būfbiņi, cüocenes, dalbi, düduri, dupšas, 

grasis, janci, ješi, kakari, ķemeri, luorenes, melderi, pelēķis, pufviņi, 

salenieki, skujas, spundenieki, stinteni, sveķi, šķifbeni, tīči, trūmpas, 

uozuoliņš, zaķis, zīles; b) dziīlenu sādženīeki: dzilleni, 

klepers, pāvuls; c) kalna ciems: duīmaņi, kringas, krieviņi, 

lauri, rirhšas, tikmaņi. 

mācītāja ļaužu pavardi iespiesti retināti.

C. paskavieši: 

a) grūotens, klabini, sviesteni, vidsējs; b) tempenieši: ermans, 

garais, jaūnzems, sīmans. 

2. muižas: briģu muiža; līelbrukna, mazbrukna, pridiķe (brk.); pas- 

kavas m. 

3. baznīcas: üozüolbaznica. 

4. skūolas: bruknas skuola, draudzes sk., paskavas sk. 

5. krūogi: nāves krūogs, žagaru kr. (brģ.); dupšas kr., dūoriņu kr., 

lipstu kr., sudmalkr. (brk.); tītaru kr. (p.). 

6. sudmalas: bruknas vejsudmalas. 

7. cepļi: bruknas ķīeģeļceplis, [pinku ķieģ., rijnieku ķieģ.]. 

8. kalni: raganu kalns, ubagu k. (brk.), [granta k., karašu k., kleperk., 

vanagk., velna k.]. s8a. pakalnes: apsu k., maitu kalniņš, putnu 

smiltājs]. [8b. gravas: dzijais grāvis]. 

9. upes: īecavasupe (brk.), [avots (divi kilometri gars)]. [9a. strauti: 

ģīvuļu str., likvērtenu str., rukšu str., tēču str.]. 

/S. ezeri: drukas ezers, silezers [brk.], sdaltezers]. 

//. purvi: jaunais pūfvis, [melnais p., pellajs, tīrelkājaj. 

12. tīreļi: briģu tīrelis, caūnentīrelis [bruknas t., plikais t.]. 

13. pļavas: kanalplavas, līekna, mellāis purvis, veģene, [bērzu pļ., 

ezerpļ., maldu pļ., putras purvis, sausa p]., veide, žagatene]. 

[13a. ganīdas: čūsku purvs, ezeriņš, kuņģes sala, mellais purvis, 

mikutiņas, purvis, 

vella tīrels]. 

/4. atmatas: pelnājs. s14a. lauki: alkšņu I., garais 1., 

lazdu kalns]. 

15. meži: ezera mežs, sveķa m., vaīķelis (brk.), [kranču (franču) būdas, 

liegums, svilums]. [15a. krūmi: bauzu krūmi, līkumu kr., skuju kr.]. 

[15b. dūkstis: ezeriņš, garā lama, melderkalniņš]. 

16. tukšs placis mežā: actiņa. 

17. tilti: kanāltilts, rimšu t. jeb kalnaciema t., salenīeku t., veģenes t., 

[alenderkroga t., baltā kroga t., bruknas t., jukatu t., vilciņkroga t.]. 

sI7a. ceļi: kranču dūdas ceļš, krieva c., medspoda c., pelājs c., 

plašas c., tīreļc.]. 

18. kapi: dilbu kapi, Ieriķu k. (drģ.); caūnenk. (brk.); paskavas k., 

[drabiņu kapkalns, ozoliņu kapk.]. s!8a. akmeņu lauztuves: 

pelnāja]. 

19. atvari: meitu atvars (īecavā), [jobu 

(iecavā)]. 

atv., jukatu atv., 

līkumu atv., 

20. upes dlkl (baseins blakus upei): bāba (īecava). [20a. līči: leiton- 

līcis]. 

227

228 

21. däobes (attakās): pīčene, strazdene (īecavā). [21a. salas: meitu 

sala (iecavā)]. 

22. uzvārdi: kārkliņš, purains (brģ.); arājs, graūbiņš, jurjens, kalniņš, 

lapins, lediņš, linga, maģis, pakalns, purmals, taškus, vecis, zil- 

galvis [brk.]; aūderiņš, grūotens, kaīriņš, kaspars, pinka, pinte, 

ratenieks, rüonis, straūtnieks, tabačnieks. 


a) b riģu pag. (1858. g. r. 1.^: 

a) pavārdi: behrsing, bruzzis, jaunsemm, kairin, kasche, kattlap, kaukis, ļrlil! 

ming, kuilletcn, kunkul, leelais, leitens, lihdak, matscbcn, pnhring, ratteneek, reekstinq, 

satika, slakrer, spirra, sprohgc, saime«, salpeter, tabazing, tarnak, truba, millum, 

nulzing. 

ß) māju vārdi: kiuletan ļļ kuilleten, kondrat, smille, ljahtneeki (agrZk stuhrischi), 

lcjkristi, initsckeni (: kairini un pintes), šiliņi (agr. smiļi), sweestenil. 

b) bruknas un lipstu pag. (1858. g. r. 1.): 

a) pavārdi: apschanz, ausing, bambul, behrsing, behrslapp, bitteneek, brigge, 

brnhwer, bukke, bukkin, dahboling, dahrsneek, dalbin, brangs, erzom, esserehn, gatvaty, 

girgin, gobing, jahtneek, kakting, karaschneck, kcyden, kirpe, klawing, kohzing, krasting, 

kristien, kruhming, krnhms, kundsehn, kundschan, lappukin, lauring, leeping, lehlais, 

leimann, lihdack, masehn, medne, ohse, ohsoling, ohschkall, palleij, pierag, ptt;lat, pihse, 

pikka, plassing, pohret, pukkith, pnmpuring, robeswneek, ruhgum, runtze, russkul, 

sihpol, silling, silmalneek, skeetncek, skujneek, smilga, smiltneek, stänke, strasding, 

Stuhre, stuhrehn, stuyriht, stumbres, sndrabing, schimming, sarring, sclting, sirniht, 

sweineck, szomm, tcnnis, titer, tscbippen, madse, lvassil, ivecnthul, meitzan, mezsehn, 

ivezze, nneke, mihtoling, milking, zahliht, zäune, zellmalneek, zelming, zibbnl, zibrul, 

zinne. 

ß) māju vārdi: asche, dsillen drabbing, dsillen tennies, eser bullus, kalnagrie 

tocct, kanling, rakke, salleneek, smeddcn, stublir, tikan, (tg. tikmaņi), maickel, zäunen 

(brnkna); abbatscb, balbe, geddert, gesche, lipste, pelecke (lipstu). 

c) paskavas pag. un tempenieši (1858. g. r. 1.): 

ačiņaūgusts jeb koļčaks, bajčūns, grigus, gudžis, mazais druēka, 

mazais jānitis jeb krišjānitis, meīlducis, pelčeris ķērpis, pīebalgs, 

ūogus ķērpis, üozüola mikus; 5) upes aūžeļi: kalējs aūželis, 

mazais andruks; b) brunavas miests: ēlende, mācītajā māja, 

rīģerts; c) karasenīeši: drucka, žalutka; d) ķenderu ciems: 

aūžels, baradckis, paüsus, rīģerts, žinduls; e) ķegas 

ciems: aū- 

žels, bārzdu ķērpis jeb mūrnieku ķērpis, burnevičiene, dručkus, 

gudžus, ilgavižus, risals, sarkanais dručkus; f) 

marenu sādža: 

asüklu aūžels, ašūkļu riģerts, avīetis, bāla paūšus, marenu druč- 

kus, paüsus jeb mēmais pēters, sūbris, šlāgani, viteni, zarins, ža- 

utka, žinduls; g)muīžeļu ciems: lielais muīželnieks, mazais 

muīželnieks, ušeraūckis; h) padvarīeču ciems: galiys, kadiķu 

indrējs, sedaūckis, useraückis, zeltiņš, žalutka; i) petraūcku 

ciems: bišu māju aūžels jeb garais jankus, paüsus, petraūckis, 

petraūckis jeb palma, purviņš, ūdris; j) pūliņu ciems: bīeķens 

eb pulins, difvansedaūckis, kapu mājas jeb ķirilkas, lazdins, 

melldutis, nīderlāgs, petraūckis, pusgalvis, resnais vilis jeb upes 

sedaūckis, vīmberģis, zābaks, zeltiņš; k) sviļu kalns: paūšus, 

)I?zna jeb lüriks, žalutka; I) upenieku ciems: avūotiņš, grīn- 

berģis, likais; m) krastiņi, mazais juritis. 

B. badberģiešt: 

a) bārdžūnu sādža: andrušēviči, vēfšūns, vilručs, b) budber- 

ģes miests: akermans, ģingalaūckis, pavārs, reīnvalts, strazds, 

stūķels; c) krasti ņu ciems: balakāns, beka, druseiks, malankas, 

mazlazdins, reīnis, zaķeviči, zaķis; d) ķīfķeļu ciems: bajāri, 

butlers, ifbinskus, pīebalgs jeb gaīlits, viīdes; e) li ii diķu ciems: 

bikšas, mācītajā māja, viīdes; i) raka ciems: purviņš, veģis; 

g) vaītiķu sādža: druseīks, pīebaīgi. 

C. grenctālteši: 

a) berzgale; b) mazrupuļu ciems: barviks, latūns, zalgaūc- 

kus; e) rupuļu ciems: baraviks, budžus, vekters jeb vilciņš. 

D. klicnerieši jeb sāfkanpaņemūne: 

a)čūderu ciems: balūodis, bikšus, bračkus, čūderi, kalniņi, 

laügali, šiliņš, žamaīči; b) čūsku purs: bračkus; c) kukuču 

ciems: brački (barzdu bračkus, kalējbr., kufpenieku br., rlgas br., 

tilta br.), buševics, kāpūosts, sīders, tenisi, vēzis, vilciņš; d) ski- 

renu ciems (lielais): garais veģis, jeckūns, jesüns, kūtra, pa- 

229 

ters paveļūns antöns, paveļūns pēters, šepetaūckiene, ujite, uše-

230 

raückis, vārna; e) 

skirenu ciems (mazais): biksaitis, jūozens, 

vārna, veckus, veģis, žibus; f) žemaīču ciems: kaziys, kāpūosts, 

lankmanis, 

mazais pernasts, puziņš, seglinieka pernasts, teniss; 

g) straūtnīeki, teļu mājas jeb pļavnieki. 

E. stilķenieši: 

vimbu ciems: mārkus, vimba. 

F. šķiliņpamuša (jeb šķilinieši): 

t?rve,d?nu ciems: baļčūns, brikaūckus, gaīdžūni, lukševičs, muce- 

nieks, straūtnīeki, sakārnis, ūdris. 

G. zluktenieši: 

a) jūodavu ciems: berķis, kriscüns, kūžums, mārkus; b) 

kūonišķu ciems: bugavickis, kukučs, matušs, meīlupi; c) pī- 

lišķu ciems; d) 

tunkūnu ciems: beīnarts, gailits, kriščūns; 

e) zluktenes ciems: ķirilka, ramans, ušeraūckis; i) kuīlis, salts. 

2. muižas: aleksandrīne, berzgale, brunava, budberģe, grenctāle, kār- 

visķe, luņķiči, lūopgale, montegailisķe, sārkanpoņemūne jeb klic- 

nere, stiļķene, tunkūni, vīrbaļi, zluktene. 

3. baznīcas: brunavas baznīca, pāvila b. 

4. skūolas: brunavas pagasta sküola, budberģes sk., terve.denu sk., 

tunkūnu sk. 

5. krūogl: brunavas krūogs, budberģes kr., grenctāles kr. jeb kaīķe- 

Iis, kukuču kr., lauvu kr., marķeļu kr., taukais kr., 

vimbu kr. 

6. sudmalas: brunavas sudmalas, budberģes s., zluktenes s., žinduļu s. 

7. cepļi: aleksandrīnes ceplis, brunavas cepļi. 17 a. kalni: āpšu kal- 

niņš, aužeļu pilskalns, brūklāju pilskalns II brūkleņu k., bebenk., 

gaidžūna k., podžu k., pūliņu k., pumpurk., turku pilskalns, zelta 

k.j. [7b. pakalnes: ābeļk., baznīcas kalniņš, bungu k., garais 

kalniņš, krogu kalniņš, ogļu kalniņš, plītniču k., rundāles k., sud- 

malu k., svilu k., špetnais k., velna pirtsj. [7c. lejas, gravas: 

būda gravis, ilgabrada, jēcīts, jodauka, kapugrävis, liekna. šiliņu 

grävisj. ļ7d. bedres: jscīsa bedre, kūļa b., līka b., vilku bedres, 

zaķu kapa b., zeltiņu bedres]. . 

8. upes: mēmele, muša. 

9. strauti jeb upītes: budberģes strauti (miesta straūts, sudmalu str.), 

ceraükste, jüodava, klicneres str. [baranstrauts II barenstr., cīruļ- 

str., jēkabstr., kalnenieku str. II kalviešu str., melderstr., montogai- 

lisku str., peciņa str., pireģenes str., pūliņu str., rākaņu str.j 19a. 

ezeri: baltezers, klicneres ez.j. [9b. dīķi: kroga dīķis, 

maužas d., pļavas d.]. 

marca d.,

s. purvi: ķēves purvs, lielais tīrels, mazais tīrels jeb lunķiču tīrels, 

tirels, [drenģerpurvs, jāneļp., kaspara p., kazu p., ķrodznieķa p., 

kukuču kažu miķeļu p., 

lielmātes p., melderp., melnais p., ogu 

tīrelis, sesku p., sviļu puriņs]. [10a. dūksnāji: šaltiņš]. 

//. pļavas: braģu placis, grenctāles pļavas, kalēja pļ., krūodzenieka 

p{., kungu purvs, ķeras, līelaīs placis, mellais purvs, plikā pļ., 

pūoļu pļ., puosku pļavas, sūnu purvs, svilumi, žamaicu pļavas, 

[ačaukļa pļ. >! asükles pļ., aizkalna pļ., bērču pļ-, brūvera pļ-, Cl- 

ruļkakts, čuknas pļ-, ezera pļ., garā pļ., ilzes pļ., izdegums, jurģu 

dārzs, kaza placis, kukuču pļ., kvedera placis, lejas pļ-, lieknas 

pļ., lunderbaļa ļūna, meldera pļ., ozolpļ., paģire, paļune, plintauka, 

pļiga, podžu pļ., purva pļ., risala pļ-, rundāle, skursteņu pļ-, svilpu 

pļ., šķendeļu placis, šķerses, upeji, vidus pļ., vilciņpļ., zaķa placis, 

žardeļu pļ.]. [11 

a. a n b a s: berķa gan., brīvplacis, danlisķe, 

gudbala, jēcīts, kuģelnica, lieknas gan., 

lielas gan., ļūns, mazas 

gan., stārka bale]. [11b. lauki: dirvans, dumpene, lanka, meža 

lauki, sikspārnis, šķinums, svirķslis]. 

12. meži: baznīcķalniņs, dirvanu berzi, dreņģeru atzalas, gara bala, 

lapkasas, pūoļu līnija, tīreļa mala, trīnes apses, ūozūoliņu zīļu 

dārzs, vilku bedres, [ānes m., briežu purvs, cīruļu birze, gaiņā, 

irbeņu m., lakmaniske, mangu sils, nindrīne, nirešķena šiliņš, rā- 

kaņu sils, skultēnu m., šķiliņu m., ventera m., vimbuļu m., zluķ- 

tenes atzalas]. [12a. krūmi: sķesi]. 

13. alas: āpšalas, lapkasas. [13a. ceļi: dambīša c., 

nadziņc, 

zaļais c.]. 

14. tilti: resnais tilts, zaļais t. 

ķenderu celiņš, 

15. kapi: brunavas kapi, budberģes k., jūodavu k., klicneres k., ķir- 

ķeļu k., lunķiču k., rūozites k., šaltu k., šķirenu k., tervedenuk., val- 

teku k., [bikšu k., cerību kalniņš, kapiņu k., sila k., skultēnu k., zaķa ķ.]. 

/6. braslas: klicneres dambis (mēmelē). [16a. atvari: aužeļu atv., 

gandzelmīte, ķirilķa atv., naķuma bedre]. [16b. salas: deviņza- 

res sala, lundes s., memeles s., saliņa, sesku s.]. [16c. zvejas 

vietas: lunka, ores dzelme]. s!6d. akmeņi: velna krēsls]. 

17. uzvārdi: aužels, barviks, bikšaitis, bračkus, gurķlis, induļevics, if- 

binčkis, kriščūns, kūtra, ķērpis, ķirilķa, mallanķa, paviļūons, per- 

nasts, petraūckus, pīebaīgs, purviņs, rupulis, salmiņš, sedaūckis, 

stankevičs, sablis, tenis, timma, useraīZcķis, ūdris, vārna, veģis, 

zaķevičs, zalgaūckis, zābaks, zilgalvis, žinduls. 

231 

18. lamas vārdi: āksts, krampis, krūoplis, šķirenu leitis, sumpurnis.

232 

/. mājas: 

A. ārcenleki:\ 

— Ceraukstes pagasts (savien.) ceraūkstteši. 

A. ārces pagasts — 

B. Ceraukstes pagasts — 

C. pamūšas pagasts — 

ārceniekL 

ceraūkstteši. 

pamūšnieki. 

büfkaücki, caurumi, garvederi, kūociņi, pufdziņi, seleni, strimpuļi, 

vecvagāres, vepri, žūķas. 

B. ceraukstnieki: 

a) birzgaju c i e m s: griķis, jesens, namiķis, trūba, turķis, zaje- 

nieks; b) pumpenu kalns: cielava, ķipas, saūkas, tūfķis, 

zemribas; c) bebri, bitišķi, brucis, bruķlaji, büodnieki, čapuji, 

dravnieki, dvēģi, gaņģi, igauņi, iīziņi, induļi, jesi, kapenīeki, 

kaūces, kaudzītes, kaūlbrīeži, kājiņas, krarhpuļi, ķepali, ķeri, ķe- 

veji (seski, tireli), ķivuļi, lacu ķula, līrumi, lunttzni, meībārži (gaņģi, 

kaūdzites), milšūni, ņukas (mucenieki, ruģeļi, uškuri, vaivari), 

paūkste, pāčūni, piīkas, puräztzni (gudža, jaünzemi, meži), pur- 

višķi, puteļi, puodiņi, ramani, raņķi, raūmaņi, reveļi (sprāči, strauti, 

turķis, tūomu mājas, vanagi), rības, rudzisi, saltie, sīpuoli, skuīteni, 

spuri, stašūni, streji, sutras, svilumi, šitki, smuļi, ūdri, väfbütes, 

vāceles, vāreni, vēji, vidiņi. 

C. pamūšnieki: 

anduļas, bukas, caünes, čikstes, gailīts, kugreni, ķempens, ķīseļi, 

nūovadnieku ciems (āzis, nikaücki, strimpuļi), pīrāgi, rinieki, taū- 

mans, tērzens. 

2. muižas: ārces muiža; ceraūkstes — 

m., dvari, mafģene pilsmuīža, 

meža m., pāce; pamüsa. 

3. skūolas: griķu sķūola, pamüsas sķ., pāces sķ. 

4. krūogi: kaūlbriežu krūogs, ķrasta kr., purdziņu ķr., ribas kr., 

5. sudmalas: ribas sudmalas. 

6. cepļi: pamūšas kaļķa ceplis. 

žūku ķr. 

7. kalni: reveļu tūfča ķalns jeb reveļu pils kalns; [aužeļu pilskalns, 

kamardes ķ., ķrancu k., mazais pilsķalns, skudru ķ.l- [7a. pa- 

kalnes: lapu k., velna ķalninsj. [7b. lejas: kapu Iejāj. 

[7c. mārki: üäru mārks, zaļais m.j. 

5. upes: müsa, lmemelej.

9. strauti: ārces straūts, Ceraukstes str., stabule; [aužeļu str., drav- 

nieka str., kalna str., oļupīte, žūru str.ļ. 19a. dīki: lielais jēcis] 

[9b. pļavas: bezdibeņa pļ., kungu purvs, kīsu pj., meža pļ. 

purva pļ., pūne, sälnikas, zirgu pļ., zvēru lauks]. [9c. lauki: avota 

lauks, čugu 1., meža 1., sālnika]. [9d. ganības: zaļais lauks], 

JO. meži: kamāfdes mežs, pamusas m., pūne, skultenu m.; [beku m. 

krista puru bērzi, ķelotne, mistriņa m., podiņu birze, ribu birze, 

skultenu m., skegasj. [10a. purvi: sprāču pūriņš, šitku p., šmuļu 

purviņš]. [10b. salas mežos: briežu salaj. [10c. salas upēs 

bauskas pussala, līdeku salaj. ļlOd. atvari: bezdibeņa atvars] 

[lOe. ceļi: dambja ceļš, kapu c., stigas c., žīdu c.]. [lOf. tilti 

Ceraukstes tilts]. 

J1. kapi: kaūlbriežu kapi, pītera k., pīrāgu k., pūodiņu k., 

[gaņģu kapkalniņš, reimeru k., vācu kapkalns]. 

skultenu k. 

12. uzvārdi: allens, baüerriieks, berkis, biļķens, bifzumnīeks, bračkus 

bundurs, bungā, buša, caūne, ceplis, čābuts, čēsnis, čikste, dabris 

dileviks, erKens, garais, graūzis, guba, gudža, gustins, igaunis 

kakts, kalniņš, kampiņs, kaspars, kaülbriedis, kārkliņš, krīeviris 

kuģa, kūla, kuocers, kibilda, ķifvels, ķišķis, ķisels, mačans, med- 

nieks, ņuka, padēlis, pakals, piīka, princis, purviņš, segliņš, silis 

skripsts, Strazdiņš, strimpuls, stūris, terztzns, tirels, traniņš, trūba 

turks, tūfķis, upenīeks, ūdris, üzaitis, ūodiņš, üozüols, vaīvars, vil- 

ciņš, zeltiņš, žūka. 


a) āre es pag. (1853. g. r. I.).- 

a) pavārdi: ahboling, ahse, ballod, barsdcl, beitel, breede, brumer, bunge, deena 

desa, driske, dscrsche, egle, engel, gailit, gesche, gohbe, ilsing, jausemm, kanka, ken 

Pen, kerre, klamenek, kohzing, krasting, kränkle, kriscbzabil, krnhms, knsckcl, kwehp 

lahze, lierum, musckik, pikerauh, pirag, puhpcd, puhpol, puttcl, rammair, recks 

rischais, rusche, salna, saufe, sihpol, smcddc, spalļve, spurre, strasbe, strnmpli 

selunel, seilen, sunde, talon, tihden, trunne, nhsar, wannag, wepre, mihtol, woi 

zaurum, zierul. 

ß) māju vārdi: driske (tg. caurumh, dserwe jeb raminann, dserwe jeb dsersch 

dsirne jeb gesche, garweder kohzing (tg. kuocini), klawing jeb sehmel, krampu 

lierum, lintin jeb talon, plcpe jeb pilke, plepe jeb rudsemepre, sausa jeb strüm 

234 

kuggeneek, kugren, kuiwe, kukrit, kurte, kurtin, lantuk ii lautuk, lapSe, lasding, lauring, 

laweneek, lepsche ļļ lepse, liemant, lierum, mehse meesche, muhrneek, mnischcl, 

mutzeneek, nakkabiks, ohlan, ohsoling, pagge, pierag, pohding, prautze, prehgohl, 

purwischke, ratsing, ragge, ranunann, ranke, resnais, ribbe, rihn, rinck, rohne, rudsit, 

ruggel, ruhke, rllkker, rnllc, saltais, sauke, seske, sikkater, skaldcr, skotel, skrvder, 

skrohte, skuje, «stürbe, smalkais, spunde, strauting, stipreneck, saback, sarre, sihle, 

sohbe, tammusch, taumann, telle, tieden, tohmas, tupping, tschuder, uskurr, wahzel, 

waldeek, wanadsing, wannag, »varraburt, u>asd)fc, wchje, wermel, Wewer, wicrel, 

wilkahs, zäunen, zeelan. 

ß) māju vārdi: barsden, bundure, kaule, kasack, kikkutt, kirwel, laweneek, Purpeter, 

spunde, tirell, waldcik, waraburt (tg. Warbütes). 

/. mājas: 

A. bgrzumnieki: 

Cüodes pagasts (savien.) — 

A. bļrzumutžas pagasts 

B. cuodes pagasts — 

cuodieši. 

cūodieši. 

— btjrzumnieki. 

C. jumpravmuižas pag. —jumpravieši. 

bertuļi, būfģi, caūnes, diduļi, kuji, putnenieki, rausēji, rudeņi, 

svalpji, veizes. 

B. cuodieši: 

anšķini, aüsekji, aži, ažeji, beīkas, butkas, cāļi, ceribas, dūcmaoi, 

dziļarāji, gruži, gutes, īskāji, jaūzemi, kaķi (meža-, pura-), kalēj- 

zemnieki, kalnenieki, kābeles, krūklāji, kulpji, kirtasi, laipes, 

venieki, lapstiyi, lejnieki, lilavas, līelzemnieki, līepzemnieki, luķi, 

malnieki, mežeļi, miltini, mucenieki, murjči, naģeni, pampavas, 

peīļi, piķi, puķes, pūricas, pūteļi, ramani, rājumnieki, reīkaļi, 

rūotkāļi, šiliņi, slieki, smiltnieki, stintes, stirnas, stīenūži, straüt- 

nieki, strujas, stupes, šuneļi, veģi, villisi, zaķi, ziemeļi, žagarnieki. 

C. jumpravieši: 

ģin63rti, kaūļi, kirtas, lapsas, luķi, lūodeni, padēļi, reiznieki, skaz- 

bārzdi, svalpji, šķērstēni, tūomi, višķeri, zēniņi, žūkas. 

2. muižas: berzmulžas, bišu pusmuiža, cūode, dubes m., jumpravm. 

3. baznīcas: cüodes baznica. 

4. sküolas: cüodes sküvlas (b^rzmuižas). 

5. krūogl: bridāgu krüogs, ilziņkr., jaunais kr., katriyas kr., sarn- 

savas kr., sZrkanais kr., spiģu kr., skibals kr. jeb 

zizmas kr., züvsu kr., [baltais krogs]. 

lai- 

aleksandra kr., 

6. sudmalas: munču veja sudm., [brūtgānu sudm., skaidu sudm., 

stürlsa sudm.].

7. kalni: žagaru kalns, ļberzmuižas ķ., ķartavu ķ., kurpnieka ķ., 

ķīķera ķ., liepu ķ., miroņu ķ., poļu kalniņi, smilts k., velna k., 

zaķu ķ.j. [7a. uzkalni, pakalnes: doles uzkalniņš, lanciņu k., 

piragk., piejēnu kalniņš, ramanu uzk., raudu k.j. [7b. lejas: 

doles leja, 

raudu I., vilkkrogu I.j. [7c. mārki: dejas mārkiļ. 

[7d. upes: lielupe]. [7e. upītes: doles strauts, garozes upīte, 

zizmaj. 

8. grāvji: 6üoles grāvis. 18a. ezeri: aklais ezers, codes ez., 

guma ez., kranču ez., naģu ez.]. [8b. 6īķi: krūmu dīķis, puriņd.]. 

9. pļavas: dūoles pļavas, rajuma pļavas, tiltiņa pļava; ļbajaru pļ., 

blusiene, garozes pļ., lācītis, lukava, plaša, vilkķroga pļ., zizmaļ. 

19a. lauki: apšu lauks, naču l.ļ. [9b. purvi: ezeriņu purviņs, 

galenieku tīrelis, pūļu purvs, vārnu kroga tīr., vella p., viliņu p.ļ. 

f0. meži: aža mežs, berzu muižas m., lāpstiņa m., [berku m., gailīša 

kakts, kazaku m., kranču m., lintiņu dirze, piķu m., rasmaņa birze 

jeb šveidera ezers, spiģu m., stirnu birze, tomu bērzi, zīlēnu birze]. 

[10a. krūmi: lakstīgalu krūmi, luķu pūriņš, naģu kr.j. [10b. tilti: 

ciņu tilts, doles t., gūtes t., ilzinkroga t., jaunākroga t., spoku t., 

zizmas t.J. [10c. atvari: atvarums]. [lOd. zvejas vietas: 

āziļraju ezeriņš]. 

r/. kapi: butku kapi, jumpravmuižas k., žagarnīeku k., [daudzvārdu 

kapi, kranču k.j. [lOe. k a pk a 1 n i: melšu k., smēdes k.j. [lOf.alas: 

jumpravmuižas ellītes alasj. 

r 2. uzvārdi: balūodis, beliņš, ceplīts, draūdziņš, druķis, eliņš, garjānis, 

Kaktabullis, kalniņš, kazaks, karklis, klūoniņš kramiņš, krauklis, 

krūmiņš, lapiņs, lielturks, liepa, nullits, paģis, pīenkārts, purmāls, 

rūdzis, sīpūols, sprūoģis, stanga, straūmanis, strazāiņs, tauriņš, ūo- 

züols, vanags, ve,cvagars, vince, viksne, zaķis, zariņš, zilgalvis, žilisķis. 


a) bērzu muižas pag. (1850. g. r. 1.): . 

*) pavārdi: abbel, ahboling, alksniht, arragis, anfing, amcet, balande, barsding 

bclnsing, bilPc, bonnuck, breede, bruhklene, danzka, delliht, druhmmall, dubbult, dumpc 

dundur, egle, gailith, gohding, grauding, grikiht, gnlbc, irbe, irbcncek, karkling, klcpper 

knohpe. kohssa, kramming, kranzchn, kmchsis, lakftigall, lasding, leclkohk, lehpe, lih 

bērs, linning, maggohne, mahling, masuhr, manring, mclupp, mirthe, nccdre, ohsoling 

ohssis, ohsting, palleij, panze, plohstneek, preede, puggenc, Purnis, rahjejis, ramma 

reksting, rvhnc, rvhsiht, ruckis, rudmal, rudseth || rudsith, rudsing, rndsnbrisant, vub 

lcne, scgling, skrnsda, skuija, Smilga, stirna, stobring, straume, straumehn, strausch 

snssuring, schnohre, seemel, semmsarr, sihle, snvhting, sustur, sivaigsnc, smirbu 

Ģggar, tsckappul, malnvcr, mannadsing, micksning, mihtoling, zäune, zcelama, zcela 

wing, zihrul, zinnis. 

235 

de

236 

ß) māju vārdi: krautschen, lanztng, muScbc, puhke, rubbcn, ruddenkaln, scn- 

semneek || sehne, skcrstein, szurka. 

b) cuodes pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahsits, alleres, apruzits, anschus, azting, bahk, balgalwc, baltais 

jahn, blecfeS, bluhdge, breedcs, breeke, brinks, buckuld, bumbcl, lnltzc dawids, diedsche, 

dudaris, dulle, ellitjecobson, endsing, gailis, gelon, glahsnek, graubarSb, graubtugs, 

grikke, griwns, gudsckc, irbe, jaunaisbrecdes, jaunaislcepa, jenkns, jvsting, kahrkling, 

kalnujeschka, karpes, kaule, kcmmcs, kinnes, knarring, knigge, kresse, kilndrats, laksti 

gall, lapse, lasding, launadsing, leelpetcrs, leepen, leischepeter, lohden, mahling, inaisit, 

masaiskahrkling, masjehz, maures, megles, mehtings, mellajicob, mcllup, meschcl, 

inuntze, Musikant, nahtnings, nammeles, nanding, nedre, inmeers, ohsoling, ohsols, 

pautze, pawars, pawelleepa, perkohns, pilling, piltcr, plunhe, Pohle, prnssit,puhring, 

puige, pnkke, pulleks, punne, Purrings, putnings, rannnsck, raschns, rcnye, rohnes, 

rohse, rubben, saulit, sihlekarkling, sikatcrs, sillings, simans, sinnats, sirds, skann, 

slebbcn, slihrkemandag, smaler, smilge, spahring, stabbing, staigns, stennsch, stihms, 

stikkcs, strasding, struhge, suhna, suhnits, sunnits, surgeneks, swalpe, schlnhke, 

sahlit, siehle, susche, swaigsne, sweineks, swirgsd, tamusch, terraud, trullit, turkc, 

nbarsd, wabbohl, wezaislcepa, wezaisswirgsd, widsis, wihlups, willens, zahlit, zel)-- 

laij, zeppur, zierul, ziernlneks, zilwezings, zukuohsols. 

ß) māju vārdi: brehke, grikke, inskage, ihskage?), kohssc, lapsche, lallkakc, 

lohden, Pinke, puhke, spahring, tehrud, weggesemnek, zaurum, [memmeni, salputras, 

sēnalas]. 

c) jumpravmuižas pag. (1835. g. r. 1.): 

öl) pavārdi: amatneek, appoliht, arditaij, atzting, aw>.wting, beckcrnek, bitteneek, 

bruwcr, drangs, duhming, dselskalleij, egle, irbe, galwincck, grahmatnek, gnltnek, jat 

nek, jaunekle, jummick, kahrkling, kauling, klinting, 

krewih, lakstigall, lasdc, mahsjabn, 

inantineek, mascring, ineije, ineistcr, ineldcr, melnpp, obbing, ohseling, plawncck, 

pratfebe, preede, rubma, rnntzc, sillinek, sirds, sirmcl, sknijeneek, smiltneck, sohge, 

spahning, Sprobgc, spunde, Spurre strasde, strehle, schnvhre, schvnne, sccmel, selting, 

sivaigsne, swirgsde, sckuhke, tberaut, tohms, werpeg, wietohl, zchleij, zepliht, zierul. 

ß) māju vārdi: bixting, bratfebe, lasde, sehmel, szaupen. 

/. mājas: 

Grienvaldes pagasts (savieti.) — 

(tagad zālītes pagasts). 

A. dzimtmisas pagasts — 

grīenvaidieši 

misenieki. 

B. — granteles pagasts grantelieši. 

C. grienvaldes pagasts — 

D. pridrikas pagasts 

E. puodnieku pagasts 

F. zālītes pagasts — 

A. (dzimtmisas pagasts) — 

grīenvaldieši. 

— pridikteši. 

— 

zālteši. 

misenieki: 

puodnteki. 

bļauka, jaünzems, jesa, ķēniņš, ķīeķis, lapsas, lāsenieks, leītitis, lucis, 

päns, pürmals, pūtelis, sīmaneīkas, striķeri, stūris, uozūoliņš, žiglis.

B. grantelieši: 

aūzainis, bajārs, celms, galenieks, klāšķini, krastiņš, kracliņš, kukša, 

lilttis, luzika, pīenkārts, rencele, reņģelnieks, sansava, skaicla, 

skūones, smēdes, Šautleri, vilciņš, zidens. 

C. grīenvatdieši: 

balūodis, beīts, birzulis, brauļi, būča, janums, juksis, kaija, klen- 

ģernīeks, kraukļi, ķempis, 

kerksis, ķuži, laģis, libārts, libieši, 

malemeks, mazais, muša, putrassmeri, riīomis, salmiņš, silarukis, 

silenieks, sieruži, sprēsts, stungas, valtes, vampas, vilks, zīle. 

D. pridiķieši: 

a) bunis, jumpravnieks, kadata, kufmis, kerksis, leitis, piķis, plūos- 

ta gals, raņkis, rene, sniķeris, tamāša, tima, vancis, vāveres; 

b) putnu kalns [zaldātu 

zemes: iesals, mednis, meistars, pa- 

movskis, pūpēdis, renabuša, sprūoģis, švāģers, ūormans, ziemels]. 

E. puodnieki: 

āzelis, ķēķi, lēksnes, meķi, mežasārgs, rumba, sibras, vabulis, 

zamaitis. 

F. zālieši (bij. mežsargi): 

anūzis, garausis, jējers, krastruķis, plesājs, rünmäls, seliets, straūt- 

nieks, šļuka, vileika, vilku rājs, zvēriņš. 

2. muižas: ibenete, granteles muiža, grīenvaldes m., misas m., pri- 

diķa m., pūodu m., zalites m. 

3. skūolas: granteles skūola, grīenvaldes sk., 

misas sk. 

4. krūogi: balūožkrūogs, buļļu kr., grīenvaldes kr., jumpravu kr., lubu 

kr., mazūo kr., raibais kr., sila kr., vēršu kr., zālītes kr. jeb ellite. 

5. sudmalas: grīenvaldes sudm. 

6. kalni: aūgstaīs kalns, grīenvaldes k., lubu krūoga k., lücu k., lūo- 

refiča k., punču k., pūcienes k., riņķu k., spicais kalniņš, viksnas 

k., [gāršu k., greizais k., grūžu k., kartavu k., kliederk., priežkal- 

niņš, sila k., velna k., žagaru k.j; sahpschu k., awora k., 

bulleznes k., burkānu k., dsirkaļu k., esera k., garais k., kapu k., 

kumeļu k., leepiņa k., mahlu k., ogu k., saules k., smehdes k., smil- 

schu k., fwiluma k., saķa k., wehtreenes k., zepļu k., (grienv.); ahp- 

schu k., apaļais k., eezawas k., ehrkschķu k., garenais k., grants k., 

kreewu k., rahjuma k., zepļu k. (grant.). 

7. lejas: brieža kāja, taisna taka pūrs; [apšu grāvis, dzīvības grāvis, 

lāmes 1., vidus I.j. 17a. bedres, alas: grives bedre, grietiņbedre, 

lāču alas, vītolbedre]. 

237

238 

5. upes: īecava, ļmisupe (grant.)]. 

9. strauti: ikstrums, jāņupe, mellais straūts, smakupe, suodzeris, 

vērģupis; [bābu str., garoža upīte, pārupe, punču str., rājums, 

zilais str.]. ļģedule, renģelis (grant.)]. 

10. grāvi: mejlā strauta gravis, punča gr. -f skujaīnes gr. 

//. dīķi: vella dikis, [pīļu ezers, lejiņas dīkisj; ļsmaddes esars ar isteku 

„wella wahrri" (grant.)ļ. 

12. linu mņrkas: pūrmales linu mtzrkas, ļskrapeles (grant.)]. 

13. purl: gaiļu pūrs, ģedu pūriņš, kauliņu p., ķives p., lapsu p., lie- 

piņu p., nāves p., puīcienes p., punča p., rusulienes p., skujaīnes 

p., smifdes p., sudrabīenes p., 

tāmas pūriņš, teva puriņs, üozüola 

p., veca lieguma p., vilku p., zirņu p.; [aitu moku p., dirseļu p., 

klajais p., klinkutiene, lielais p., pīļu p., rūnu p., šņores pūriņš, 

vella p., vidus pūriņš, zosu p.]; [dahmas p., dobusalas, grehku b., 

konterbandes preedes, mellais p., needraju p., pifcņagač p., slaktera ņ., 

tschuhsku p., wahrnu p.j. 

14. tīreļi: cūku tīrelis, glitenīešu t., kampas t., mēra tīrelits, sila rūķa 

t., skujaīnes t., spaļa t., zaļtīrelis; ļandschu t., antiņu t.]. ļgaleneeku 

tihrelis (grant.)]. 

15. pļavas: abriņa, blusienes, briežu pļava, būceni, tinēja pļ., ciemā- 

tes lanka, dēnienes, dubenājs, eža pļaviņa, krūklīens, krūogkalne, 

kungu pl., lubeniece, maza lancina, mellaīs straūts, pēča rājums, 

puīciene, puncis, pūcīenes lanka, rājumiņš, rēziene, rusuliene, sils 

pļaviņa, slūociene, stīmes pļ., stūra pūrs, sudrabiene, tērces, var- 

niene, vecie nuovadi, vīdrēksnis, zālītes lankas, zifņa pļaviņa, 

zviedru pūrs; ļaitu pļ., aņdža caurums, buku rājums, deivāde, 

elles caurums, ezerpļ., jaudedžu pļ., klinkutiens, komona, lauks 

lapsas aste, līča pļ., lieknes pļ., lukstu pļ., mežsarga pļ., plases 

plaša, rūsiene, sidrabiene, tarciene]; ļaunu bedres, berscha (leela 

masa), bļodeene, buhdas strauts, danzka, bega weidis, dehneenes pļ. 

deimahts, deimardis, dumpischa leekna, kahrumeene, kanawahle, kasu 

rahjums, melderņiza, nowadmtscha, pakuleene, pardeere, peeguļneeze 

pihles purs, reiseene (leela, masa), ruhņu purs, salnites duhkste 

stirneene, schķinķeene, selta pļ., wilka aste (grien aschu dega, do 

les kalniņsch, kaseene, lahtschu purws, plaffa, rihklites pļ., fut)m 

dega, sahbazeene, sundeene (grant.)ļ. 

/6. lleknas: vejla līekna. 

17. ganības: klinketienes, ļlauzums, ūziene]; ļapalais kalns, durbeem 

plassa, stihmes galč (grant.)].

18. laüki: badienes kakts, barīsa gabals, bābas strauta laūks, ciemāte, 

dūčgals, gara šnūore, griķienes dārzs, keves kapi, kives lauks, 

rūju kalns, sudrabiene, taurīenes dārzs, üozüoliene; [bērzu I., 

birzs 1., cūku lama, dumbrājs, kampu 1., kapu I., līča 1., malajs, 

meža 1., priežu 1., pupu kalna 1., stārka 1., šņores 1., teva I.]; 

[abriņas, blusas plehfums, breeschu dars, breeschu kalns, padomeenes 

l., peena gabals, roschu Vahrs, warbas, wilka dars (grienv.); dur- 

beene, lairnu kalns, padomeene, sundeene, warbas ļauts (grant.)]. 

/9. meži: augstā kalna sils, cāļa tīrelis, cinājs, eglājs, kaiju sils, ķives 

kalns, lībiešu sils, lubu sils, 

sila rūķa sils, strauta mala, vafba, 

žagatu sils; [aploks, berku m., ganu birze, kasparu birze, klinku- 

tienes, kupliene, lubu sils, mucenieku m., romu birze, sūneklis, 

zileņu birze, zīles m.]. Ipuhķu m., ragu sils, stigu plazis, taka galsj. 

[20a. krūmi: avotu krūmi, ciesāju kr., putnu kärkliyi, vagara kr.]. 

[20b. salas mežos: irbju sala, muižas kalns, rožu kalns]. 

20. izcirtums: mācītāja cirtumiņš, vecais liegums. 

21. klajumi: plači. 

22. ceļi: aitu mūoku taks, krista būdu ceļš, taisnais taks, tērces c.; 

[garie c., klusais c., platais c., 

23. tilti: badienes tilts, balūožkrūoga 

taisnais c.j. 

t., bābas straūta t., grīenvaldes 

muižas t., ikstruma t., jānuma t., kaiju t., mušu t., punču pakal- 

nes t., punču t., purina t., rusulienes t., skujaines t., spresta t., 

varhpu t., vecie tilti, vēršu krūoga t., vilku t., vīleīkas t., zalites t. 

[govu t., kazu[u t., kulpu t., podu kroga t., upuru k. t.ļ. 

24. kapi: balūožu kapi, jaūdedžu k., raņķa k., rumbu k., seliesu k., 

smēdes k., stivera k., [kazu[u kapkalns, saulgožu k., sniķeru k.]. 

25. stigas: kampa tīreļa stiga, kaūliņa pura st., kļavu st., kufmu pura 

st., niedrāju st., pūcienes st., 

zālītes st. 

96. kūokl: vella priede. [26a. salas upēs: buņu pussala]. 

27. dziļumi: abriria, bērzubedre, grīetiņas bedre, lanciņas bedre, pū- 

cienes dziļums, vīksnas dz., vītūolu bedre (īecavā). 

28. sēkļi: brasliua sēklis, buņu s., dāfvas s., grīenvaldes s., jejera s., 

kreilienes s., piķa s., vaņča s. (īecavā). [28a. atvari: liepiņkapu 

atvars, velna atv.j. [28b. zvejas vietas: buņu loms, clarvas sek- 

lis, garaste, kreiliene, skalgānu sēklis]. 

99. akmeņi: mālu bedres akmens (mazais un lielais), piķa akm. 

239 

30. pavārdi jeb uzvārdi: alksnis, aūgstkājis, ābele, balūodis, barīss, 

bērziņš, bifznieks, buka, caūne, dūmiņš, graūbīns, iklavs, iesals,

240 

kalējs, kalniņš, kaža, ķirsis, lacis, leja, lidiņš, liepa, lucis, lūžņa, 

mednis, milgrävis, pluostnīeks, priekuls, puķe, pūpēdis, rudens, 

rūoziņš, sietiņš, smilga, sprūoģis, straujais, stirna, stienis, stürme, 

svifkalis, šņuore, tumšais, ūoļa, ūormanis, vājeīka, vāvere, vide- 

nieks, vitüols, zariņš, zemits, ziemels, zvejnieks. 

31 . papildinajumi: 

a) dzimtmisas pag. (1858. g. r. 1.): 

°c) pavārdi: aboling, arreij, aSfer, bahling, behrsepnmpur, gahrseneek, johsten, 

kalning, kauling, febttting, klameneek, krasting, kruhmiug, knhle, kundrat, lahseneek 

lapse, lasding, leitit, ohsoling, panye, pļameneek, puhtel, pumper, Purmal, purring, 

rubfe, silling, smiltneek, stiemer, stuhre, Saften, selmen, semme, smeineck, tibvel, 

uppcneek, urla. 

ß) maju vardi: bante, gahrseneek, lahze, raibais, stiemer. 

b)granteles pag. (1835. g. 

r. 1.): 

et) pavārdi: arrei, ausan, berse, darbcneek, gohmgan, gnlsch, karkle, klausitais, 

klamjur, krume, labsmards, lasde, leijneek, mahls, needer, ohsel, purre, rigfur, roft, 

rndse, rngain, salm, sille, sirpnl, spehlmann, srrasde, strante, sarre, seede, selmcn, 

zelm, zirlll. 

ß) māju vardi: anning, pantzel, iahseļi^. 

c)grienvaldes pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: amatncek, baubes, beite, bcrse, bertze, bilken, brink, brnwer, eidek, 

graude, grünt, kapost, kesber, klamme, frume, kuggencek knngs, kutsmcr, lasde, meetneek, 

ohse, ohsel, podneek, preede, puksckel, rittin, rose, rnbin, rudse, rutke, salin, Samson, 

Sander, sihl, slamme, stange, Steberin, sakke, Sarre, Scmme, sillmeste, sutte, Sttei- 

neek, tilte, mcrzwagger, iveiver, zirul. 

ß) māju vārdi: SalmgreS, SileS; ldreefcbķens, dubminsck, jaudcdsis, fulpiS, ķepsis, 

lukstenceks, rūķis, mengis, zeelamaj. 

d) prid rikas pag. (1835. g. 

r. 1.): 

a) pavārdi: arreis. amot, bauder, beesbard, bcrse, blcdali, bveebe, brink, burkahn, 

bulnnann, dukker, dnnder, dnnno, ecsal, gransc, gulbe, ibrmann, kaln, kalnencek, kapost. 

tennebnk, klebber, knopc, krastcmanz, krlnne, kugeneek, laiweneek, lapse, leijneek, linnc, 

liskup, meister, nammik, neder, obrman, ohse, ohsel, padohm, plameneek, plostneeļ 

preede, pupul, reffte, rohne, rnndel, rntke, seetncek, seggel, sille, sipol, sknije, slokc, 

spclmann, strasde, streelneek, stuhrmann, snnkle, sckmiltncek, sarre, Semmc, smeineek, 

snnrbul, ivelnvagger, will, witul, zepper. 

5) maju vārdi: carrvsche leite, calne knrme, dandcr, ixtrnm, leiges jaeger, lcigc? 

knrme, inescbe, beite, mescbe semneek, renebuef jeb ranckc, fcegcl jeb kabbat, tennes time. 

e) pu od nieku pag. (1835. g. r. I.): pavārdi: arrctS, berfe, bluka, graude, 

kaln, karkle, krnme, lakstigall, läppe, lasde, ohse, ohsel, pahrup, Pakressel, pamasser 

pobke, purmal, rubfe, skaide, skrodcr. skuijneek, selnvager, sentme, semneek, zirul.

. mājas: 

A. brantieši: 

Iecavas — pagasts (savieti.) īecavnīeki. 

A. brahtieša pagasts 

B. īecavas pagasts 

— brantieši. 

— Tecavnieki. 

cielavas, drīešķini, dūmiņi, jaūdedži, kulpi, veņģi. 

B. īecavnieki: 

a) laūcenieki jeb lauka gals: aizvejas, aödrupi, aumaņi, 

balkas, bemberi, bori, billes, cēsnieki, činčas, dāzeni, dimzas, 

dietlavas, gaiļi, garjāņi, garšas, grimas, gruži, gūodaīņi, jaüzemi, 

jaüzema mežsāfgs, kaziķi, kažas, kluburi, kramiņi, krastiyi, kras- 

tiņa mežsargs jeb suceni, krieviņi, kufvenieki, kusas, küläji, kve- 

riņi, ķeīkuļi, ķepši, ķulliši, lamži, lapaiņi, laūči, lazdiņa mežsZrgs, 

lāči, lejnieki, līelaūži, līeljāņi, luči, lūodiņi, magziykalns jeb sul- 

tiņi, mazjāņi, mālenīeki, meīlupi, miseni, mucenieki, muižzemnieki, 

naģi, paūres, pipari, piles, platmusas, pleci, piepi, pluči, pumpuri, 

pušpūri, raģi, ratsraūta mežsargs, rinkas, rūnu kalns, sansavas, 

saüsi, sibras, šiliņi, šiliņa mežsargs, sietiņi, skujas, skujnieka 

mežsargs, sliņķi, spradži, staliņi, strautnieka mežsargs, strēļi, sūosti, 

šitki, upenieki, upes 

krieviņi, upuri, ūdri, ūoļas, valči, valtiņi, 

vājeīkas, vaselnieki, vecbrāļi, zelles; b) meže nieki jeb meža 

gals: ābeles, bērziņa mežsargs, bifzuļi, cifši, čapas, dārdedži, 

dävi, galiņi, kalniņi, kaziķa mežsargs, klabatas, klūgas, kraķi, kuļļi, 

lībieši, liepas mežsargs, lūodes, maūcēji, medņu mežsargs, meīlupi, 

pinči, piguji, priekuļi, pupsulas, ratenieki, rubeņa mežsargs, rusuļi, 

rūķi, rūobežas, skrandas, skribas, spāri, stfguļi, stßgulu mežsargs, 

stīpnīeki, vaīvadi, veīsi; c) pure nieki jeb pura gals: abačas, 

andricenu kalns ļ: andriceni, salägali, svlrkaļi, valtiņi], dreīmaņi, 

duļķi, dumpi, gruzduļi, mazbefnberi, plattipi, purmāles, rumbeļi, 

rūķi, salaskaūli, smuģi, stubēri, suņapuri, tāmas, zūoskalni; d)ve- 

cumnieki jeb Vecumnieku gals: bišu sils, brieži, dunduri, 

ēniņi, dzelzāmurs, gaiļi, iģi, īeviņi, kalnenieki, kuftiņi, lanciņas, 

līepsalas, lubenīeki, plutes, praūļi, strazdi, šņaki, tiēdernieki. 

9. miests: īecava. 

3. muižas: branta muiža; dāftija, dzelzāmura meža m., gaiļa m., 

īecava, jufģa m., kambarleīšu m. jeb kambarlejas m., kļāvu m., 

lacisa m., misas meža m. jeb melcera m., 

4. baznīcas: īecavas baznīca. 

LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 

rakamente, zurê. 

241

242 

5. skūolas: īecavas pagasta sküola. 

6. krüogi: berza krüogs, brantu kr., däva kr., dzelzämura kr., gailu kr., 

grīves kr., Teeavas krüogi ( baznīcas-, sudmalu-, . tulles-), kambar- 

lejas kr., klava kr., palejas kr., plašas kr., plüosta kr., ratenieku kr., 

raüstitaja kr., rudzu kr., 

7. sudmalas: kalna un lejas sudmalas. 

8. cepļi: īecavas kajka ceplis, kļavu ķīeģeļc. 

sansavas kr., skuju kr., veīžu kr. 

9. kalni: augstais kalns, bāliņa kalni, ciemātes k. jeb zaļais k 

gāršu k., greizais k., jufģa m. k., kangaru kalni, lāča k., mant 

kalni, mūkas k., naudas kalniņš, palejas k., pikulk., staļļu k 

vaīvadu k. 

/S. gravas: dieva dārziņš, puku leja, [dievdārziņš — 

//. upe: īecavas upe, misas upe. 

uzkalns]. 

12. strauti: dūobežas straūts, ežupe, grīvas str., ģedule, ifbes str 

ikstrums, jāņupe, liskupe, medaīne, mellaīs str., putrupe, puodzīene 

räjumstr., skujupite, smakupe,, üozüolstr. jeb vāverupe, vērģupe 

13. grāvi: krieva gravis, marīenes gr., meīltekas gr., mellupe, žīd 

pura gr. 

14. llčl: cēsnīeku licis, cīfšu 1., gūodaīņu 1. 

15. dīki: marīenes dīķis. 

16. bedres: kluģienes bedres, pīcku bedres. 

17. purl: jüles purs, kangaru p., krievu p., lāču p., liskupes p., Heiais p 

lūodes p., mālu p., nāves p., sila p., suņu p., zalšu p., židu p 

18. tīreļi: brūtes tīrelis, gaiļu t., Kalvas t., kājiņu t., klajais t., kušu t 

lāceņu t., lēzekņu t., medņu t., pupusulu t., ratenieku t., skrandu t 

stīpnieku t. 

19. pļavas: abriņa, alksnājs, apsīte, asa pļava, avūota pļ., bāba 

rājums, bābiene, berzāju kakts, btzrzuläjs, briedene, brūtes pļaviņa 

buļļu pļ., bufnele, cepliene, cinātes pļ., ciršu licis, čapu placi 

čūsku pļ., damba pļ., dambērģa pļaviņa, danckas pļ., dāvu pļava 

degšeles pļ., degu pļ., deguma gals, dūobu salas purs, dzilna 

dega, ežupe, gaiļu purs, garais straūts, gubenes pļ., gūovu tilt 

rājums, ģūģa pļavas, jāņupe, jugla, jūoža rājums, kaķa rājum 

kangaru pļava, kaza rajurns, kluburīenes, krituma purs, 

kunas aste 

kuņu vīksne, kufma pļ., kušu aplūoks, kempa pļ., kiķilienes, lab 

bārzde, lapsu leja, laücu pļ., lāču purs, 

liča kakts, līduma kakt 

liekna, līeknas pļ., liela berze, liela lence, matiza pļ., maza lence 

mārguliene, medņu pļavas, mellupu pļavas, mēlīenes, mēru p 

mīkstā gultiņa, miezātes pļ., niedru purs, pakulīene jeb pakulu

strauts, pēča pļaviņa, pētera rājums, pižaga jeb pižagu purs 

pīperštoks, pīeguļnicas, putrupes pļavas, pūodzienes pļ., pūoļu 

rājums, rācenāja pļ., rijas kakts, rijas purs, rupsiene, 

ruku pļ. 

ruobežas pļ., saīmiene, sila pļ., sietiņa rājums, skuju pļaviņa 

skuju straüts, smildziņa, suņu purs, skuna pļ., teļa aste, tēva purs 

trusuliene, üozüola straüts, üozüolnica, vaivadiene, vanaga pļ. 

vāverupes pļ., versa purs, visdruva, vistas pļ., vidrieksniņa, viks 

niņa, zakiene, zalsu pura pļ., zemeņu rājums, zirgu ruoza, zifnāju 

kakts, žīdu pura pļ. 

20. lāmas: lāmu purs. 

9/. lauki: āžu laüks, ciemātes 1., kapu 1., mirüona 1., sila I., siļķu 

kalniņš, staļļa kalna 1., trīnites laūciņš, vidus l., vites 1. 

22. meži: apaļais pūriņš, āpšu kalns, bendes sils, bišu elksnis, düobu 

sala, garā kalve, garais masts, irbes straüts, jelgavas tīrelis, jūle 

purs, kangaru kalni, kažas sils, kluģīens, kruklājs, lāceņu tīrelis 

lācīšu sils, liskupes, licu sils, magazīnas kalns, mantu kalni, pisājs 

plikais sils, plikais tīrelis, raustītāja sils, sapitais bērzs, sarīpsta 

skudru kalns, slakteru purs, slepkavu bērzs, slepkavu šiliņš, smēde 

bifze, tīreļa gals, uogļu būdas, vtzrājs, zagļu kakts, zaķu sils 

zirga tīrelis. 

23. ceļi: brandvina celiņš, lužņas ceļš, peku c., 

24. taki: güovu taki, putnu taki, 

sūdu taki. 

žīdu c. 

25. tilti: güovu tilts, jaunais t., jāņupes t., krievu t., putrupes t 

vecais t., žīda pura t. 

96. kapi: baznickapi, gruzduļu k., kapu laüks, lanciņu k., lībiešu k 

meīlupu k., plecu k., ratenieku k., stīpenīeku k., vecbrāļu k., zaimu k 

27. stigas: kušu dambis, liepu d., raustītāju stiga, rubeņu d. 

9F. salas: zifņu saliņa (misas upē). 

99. dziļumi: krievu rūmes atvars, nāves bedre, pumpu bedre (misā 

30. uzvārdi: arājs, ābele, biļķins, birznieks, dumpis, gailis, galenieks 

gulbis, güba, jendriķis, kalnenieks, kalniņš, kļava, kramiņš, krēsliņš 

lamzis, lejnieks, misa, pancis, pažaga, plucis, priede, pulciņš, rudens 

rūobeža, ruoziņs, salāgals, sietiņš, skriba, strādnieks, sūna, šļuka 

šņūoriņš, uodiņs, üozüols, üozüolzars, vaīcis, valtiņš, vāvere. 

5 1. papildinājumi . 

a)brantiešu pag. (1850., 1858. g. g. r. 1.): pavārdi: ange, berscke, bitten, 

&tt(f, drceschken, dukausche, dulbur, gahdneck, gohdain, kallei, kihris, klibbsack, klub 

bur, krietinq, kvuhme, maissais, Puypul, pukke, rahzen, robeschneek, rnlle, rutendars, 

saliniuc;, sihl, stehite, sterksts, Wenge, zeelau, zucknr, 

243

244 

b) Iecavas pag. (1850. g. r. 1.): 

a) pavārdi: addin, ahtrais, akkots, alite ange, antons, appelkohs, apse, arki 

ahting, audrup, augstkahje, augstkall, auning, ausing, badding, bahling, bajahr, bali 

ballod, balsts, bcbbcr, behting, beite, belr, bember, bensche, berskaln, bersche, btpfd) 

bikole, bindahl, birsul, bittoling, bluck, brahl, braksche, braschbuhk, brigge, buck, bull 

burkahn, butke, dadse, dailum, dakkar, dakter, dallitz, darbeneek, darsell, daudsman 

daukne, dause, dischler, dobum, draugs, drudse, drunke, druske, duhmeneek, duhmin 

dukkat, dulbur, dsirkall, egle, ehrglis, ehrksche, ehrms, eibuhn, ennog, essit, ewin 

gahrse, galling, garjahne, gausche, gehke, gehring, girgcn, gohbe, gohdain, gohdin 

graubing, grauding, grause, grauweis, grihslit, grikke, gripatz, gritzplauk, grundakmin 

gusting, ihkstrum, ijapinsch, iklau, ilsingsch, jahns, jaunsemm, josann, kaspar, kasikk 

kauling, keikull, kepse, kiulle, klans, klawe, klaweneek, kleeke, klibbis, klibjahn, klibsac 

klimpken, klubbur, kohsa, kohzing, krakke, kramm, krasting, kränkle, krieting, kriewin 

kristuhn, krohning, kruhme, kuggeneek, knhne, kukkar, kuppeen, knrweneek, kurwit, kusch 

kwcrring, lakkat, läppe, lasse, leelausche, leekne, leepe, lehse, leije, lidding, liebee 

lihdak, lihzis, lohding, luhze, mahkulehn, mahrtings, maisit, malleneek, massais, me 

dain, medne || mednis, mehtra, mellbarsd, mellin, meschauning, meschballod, muisck 

semneek, nagle, nauding, nehdra, nessin, ohle, ohse, ohsoling, paure, pawassar, peten 

pihleu, pinka, pinze pirksts, pirtneek, plahte, Plampe, plattmutte, Pluhme, pranka 

Praule, preedawa, preekull, preiup, puhrs, puhtel, pukke, Pulpe, pumpur, purne, purn 

pnrnns. putning, radds, radsing, ragge, randt, ranh, rauding, rempe, rehkstit, ren 

rieksche, rikur, rohne, rohse, roscheen, rubeis, rndlap, rndsit, ruhke, russul, rutschk 

salleneek, salming, seetpinn, segling, sejei, sihlis, skarp, slameneek, slincke, smilg 

smugge, sohsts, spalwa, sprohge, stahdc, starring, stehrksts, strasts, strauj 

straupe, straute, strailtjurr, stvehlneek, strllppe, stuhrit, stumbre, suhbring, smar 

swirkal, schitka, schkilting, sakke, sallais, sarring, sarrs, seile, selting, semmen, semm 

semneek, semmsarr, sillbarsdjj sillbarst, suike, sutting, swaigsne, sweineek, swirbu 

schwirbe, schwirgsds, tahme, tafcbc, taure, taute, teepum, tehraud, tenslau, thim 

tiller, tilting, tschagge, ubarst, uhdring, urban, urle, uppeneek, waijehk, waiwa 

waiwar, wannag, wasselneek, weenrots, wehje, wehrschumehl, wesdull, wetza, we 

semm, wetztehs, wewel, widdus, wieting, wigsna, wihke, wihtohls, wilkmehr, milk 

milkssuhn, wirsses, witrup, zäune, zeelau, zehrs, zelming, zeppur, zierul, zintin 

zirsche. 

ß) māju vārdi: kalnestegul, keppes, lafbätfl;, meschedawe, mescheruhke, salle 

kanl, samsohn (tg. safisavas), seeke, straumeen, strieker, stubber, sutzen, sohbe, swirbl 

y) kruogu vārdi: mahlenkrug, tildernkr., zollkr. 

/. mājas: 

Lives pagasts (savieti.) 

A. bramberģes pagasts — 

B. Uves pagasts — 

līvenieši. 

— llveriieši. 

bramberģieši. 

ävärsti, balgalvji, biksas, cerhpuļi, kalēji, kalniņi, ķeras, mellie, 

pukstiņi, renceles, rudiņi, rumbas, sēlieši, stieles, suītiņi, ticmaņi, 

tüom^ni.

B. līvenieši: 

apsisi. balenieki, bākši, bērģi, bifzemnieki, brēķi, būnči, celmi, 

čaukstēs, čabinās, äavi, äüjas, jukumi, ķikuti, laicenieki, lauri, 

lāči, līepāderi, mārki, mežbrenči, nabiņas, ratenieki, rennes, spaļi, 

stürisi, tūoles, veveri, ziediņi. 

2. muižas: brambērģes jeb pakas muiža, kalna m. (br.); jaūnā lives m., 

veca līves m. (I.). 

3. skūolas: brambērģes skuola, līves sk. 

4. krūogt: bābu krüogs, vāržu kr. (br.); čāfnas kr., damba kr., ezerkr., 

jaūnaīs kr. (1.), [sarkanais kr., šķībais kr. (1.)]. 

5. sudmalas: veclives sudmalas. 

6. cepļi: bikšu ķīeģeļceplis, suitiņu k. c. (br.); derģa kaļķu c., jipses 

tadrika (b.). 

7. kalni: kranča kalni, pilskalni (meža-, daūgavas-), smugaūša kalni 

(br.), [bērzkalns, Karatavas k., ķīķerk. (I.)j. [7a. uzkalni: apses 

kalniņš, jāņu k-ņš, lempu k-ns, ozolk-ņš, priežu kalniņi, vaidu k-ņš, 

vedmerk., zalkšu k-ys (I.)j. 

S. gravas: zieda grava, [ceļa gr., gūžu gr. (1.)]. 

9. upes: 6aügava (br., l.). 

10. strauti: bērzenes upe (br.), dūjas upīte (1.), [meitupīte (l.)j. 

//. ezeri: pikš§zers (br.); damba krūoga ezeri, lejas ez. (I.), [lives ez., 

meža ez., veclīves ez. (I.)]. 

/9. phrvl: kucēnu tīrelis, sakaiņu t. (br.); ezerpūrvs (I.). [bramberg- 

muižas tirels, kaķu p., pilverp., riekstiņtīrels, spilves p., streguma p., 

suitiņu t., sūnekļa p. (I.)j. [12a. 

melnā d. (I.)j. 

dūkstes: kaķa dūkste, lejas d., 

/5. pļavas: apaļā plava, avūotnieka pufvis, vilka tilta pļ. (br.); ezer- 

pūrva pļ., gara aste, jaunais rājums, pikstes purvs, 

zaķa rags (1.), [lielā pļ., raģa p[. (l.)ļ. 

vecais rājums, 

/4. lauki: ašu pļavas, ezermalas lauks (1.), [egles I., gusaru I., ved- 

meru 1. (l.)ļ. 

/5. meži: avūotnieka sils, lāča pltzsa, līduma laūciņš, pikstes sala, pulk- 

stenits, smugaüsa kalni, strīdēs kalnis, vāveres aste (br.), ezerpur- 

male, kūoka māte, lielā bifze, zaķa rags, zaļā birze (I.). [čūsku 

šiliņš, daugavmalas m., jaunā birze, lates b., raģu b., stūrīšu b., 

suitiņu b.]. [l5a. krūmiņ čigānu krūmi, žebiekstes kr.ļ. 

16. alas: āpšu alas (1.). [!6a. tilti: brasla tilts, Sturgas t., 

kllves t., 

zaķu t.ļ. [16b. ceļi: griezuma c., rozes c., tīreļa c.j. [16c. kru- 

sti: krieva krusts, līkdeguņa kr., vācu kr.]. 

245

246 

17. kapi: brambērģes kapi, kranču kalnu k. (br.); lives k., vēveru k. (I.). 

17a. salas: nāves sala (1.). 

18. ragi: tūoles rags (daugavā) (I ). [18a. līči: cempuļu līcis (bērz- 

upītē)]. 

19. sēkles: rauša sekle, 

stiebra s. (daüg.) (br.); [cūku sēklis, mācītāja s.j. 

20. straumes: rezne (daüg.) (br.), Ijaunas muižas atvars, melnais atv., 

riņu atv.j. 

21. akmeņi: mergas akmens (äaüg.), vella akmens jeb mīlestības akm. 

(meža kalnā) (br.). 

22. klintes: glumā klints (daüg.) (br.). 

23. ūzvārdi: aide, ābele, ālups, baüders, bērziņš, biksa, bilķins, bul- 

vērķis, celmis, drunka, elksnis, emme, klūga, krastiņs, krūmiņš, 

krūze, ķimene, lapainis, lazdiņš, liepa, nagla, panders, prīedite, 

sluga, straūtnīeks, svilpis, üosis, ūozūoliņš, villa, vilskersts, zie- 

mels (br.); ābele, ālups, bērziņš, burkāns, dūmiņš, gaīlīts, irbe, 

kalnbērziņš, kalniņš, kanels, kjaviņš, krastiņš, krumiņliepa, ķīsels, 

lazdiņš, licis, meīders, meīlēns, pīķis, pūtels, rüoze, stepiņš, straz- 

diņš, šūpūols, üosis, ūozūoliņš, vente, zemīte (1.) 


a)brambcrges pag. (1850., 1858. g. g. r. I.): 

a) pavārdi: augschkaln, bālgans, 

breede, brihke, dambc, duhje, gruudul, galdi 

kinnc, fubbc, kublsakke, leepinsck, lcijmaun, precde, puttuiug, rcdis, salming, sieman 

Stcpptttg, suitiug, susrers, sahle, rammeneek. 

ß) māju vārdi: titze. 

b> līv es pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahbolting, akmcngraus, bveebc, brincke, daugul, egle, clksne, grees 

gulbis, kahrkling, kaija, kalnleep, karps, klappin, kraukls, krus, laime, leepa, leiman 

ohsit, pluhm, plaweueek, precde, purring, reekst, rohsiyt, rohsckkaln, sinunson, snceds 

seids, sihle, weyrohse, wihtohl, zuzze. 

ß) māju vārdi: kaupmaun, peksche, Puide, zarue. 

Mencendarbes pagasts 

— mencendarbieši. 

/. mājas, a) daldüvnes gals: ceplīši, klapi, ķēpi, līnfelta mā- 

jina, mežstuberi, pušbundes, salmiņi, zites; b) dekmeru gals: 

asenbērģi, dekmeri, laükstuveri, lamas, pikstes, pladas, pūteļi, 

skujas, šmugaūši, timbas; c) skurbes gals: bakani, jaüzumi, 

kannenieki, kausi, pīeraīņi, pūriņi, rukmani, rūsas, silakruodziņš, 

skurbi, zemites. 

2. muižas, meūcendarbe.

3. krüogi, baznickrüogs, kaķkr., klapu kr., kumeļkr., rapckas kr., 

sila kr. 

4. kalni, ceplītkalns, jēzits k., kaüskalni, kazu k., 

līves k., ķinderk. 

jeb riekstu k., lagzclu k., mežkungkalni, smugaüsk. jeb riekstu 

kalni, vanagkalni. 

4a. gravas, zieda grava. 

5. upes, bērzene(s upe) jeb pikstes upīte, kaūsupe, līčgalupe jeb 

bakanupe, skaī(u)muīžas upite, žīdupite. 

6. ezeri, ceplīšezers, duņez., kaüsez.. ķēpez., līņez., pakuļez., pikstes ez. 

zaļez. 

7. puri, bakanpuriņš, berza pūrs, bišu-druvas p., elles pūods, kausa p., 

kraukļa p., ķēvesdruvas p., mālbedres p., plades p., šķīelāres p., 

tilta p., vilka pūriņš. 

S. tīreļi, asais tīrels, jēzitskalna t., kaüsezera t., krūogt., lāceņu l., 

plades t., skaidu t., suämalt., zaļezert. 

9. tērces, mizalstraüts. 

10. pļavas, bērzene, dzeņa pļava, eīles pūoda pļ., kakta pļ., kaūpu- 

rite, kausa rājumi, kņuta, kraukļa pürs, ķēves clruva, lāčlidums, 

lejas pļ., mālbedres pļ., mūrnieka rājuma pļ., plades pūra pļ., 

rupmaņa pļ., skufbu valakas, strīpenes, šķīelāres pļ., valakas, vel- 

laūzumpļ., zirglicis, 

žīda berzi. 

//. lauki, dūoļa kalni, jaüni liclumi, laiäarlaüks, lina kakts, līves kalni, 

pladas kakts, rijas 1., strelciemāte, šķūņa I., sudmalkalni, teļa 

pļavas 1., 

vecie līdumi. 

/9. meži, aīzpursils, jezitskalns, kaüskalni, ķufzenes, medņa riests, 

muižas sils, plades sala, pīeraīņa sils, reņģa rājumi, sēņalājs, smu- 

gaūškalni, vilpes apgabals. 

13. ceļi, ķēvesdruvas ceļš, muīžas c., pikstes c., smugaūša c., tilta- 

pura c., 

valakas c. 

14. tilti, bērzenes tilts, dzeņa t., līves t., pikstes t., skalmuīžas t., 

žīda t. 

15. līči, jezitskalna apsalas, kaūskalna alas, rīekstkalna alas, smu- 

gaüskalna alas. 

/6. takas, maitu kalnu celiņš. 

17. pavārdi, aüksmans, aūza, beka, bisa, bļūodnieks, brammans, cīruls, 

cucis, čipstiņš, dūmiņš, ezernīeks, gründe, güba, kalniņš, krastiņš, 

krūka, lalmiys, lapiņš, lazdiņš, liepa, lucis, lūodiņš, mals, meīders, 

pīlāts, rūoga, salmiņš, šiliņš, 

vaīvads, virsis, vīķis. 

247 

stārķis, svarens, tīkmans, ūozūoliņš,

248 

/8. papildinājumi: 

g. 

1.): 

a) pavārdi: bersin, blenau, dahbohl, druck, grisle, karkling, kauling, klawwe- 

neek, kraune, kruming, laime, lasde, ligger, linning, ohsiht, pehrle, pihlads, puk'k'e, 

pumpurs, riggerneek, rose, sillwihrs, sprohge, strasde, sahle, sweineek, tillner, wih. 

tohls, winzin. 

ß) mājas vārds: sillezeplit. 

Mežuotnes pagasts (savien.) — 

/. mājas: 

A. grāvindālteši: 

A. grävindäles pagasts — 

B. mežuotnes pagasts 

mežūotnīeki jeb mežūotnĢnt. 

grāvindālieši. 

— mežūotnieki. 

ģināfti, inci, juskas, kaķi, mellauši, pereļi, raģi, skufbenieki, smi!- 

tenieki, spriņģi, stūokas, svafļķi, svapšķi, šifvji, tūoles. 

B. mežuotnteki: 

aclatinas, benČĢni, derki, btztuži, bifzuļi, biezie, braūļi, bullēni, 

būči, buoles, buolmaņi, cepļi, cērnes, ciņi, čepuļi, dangas, dafl- 

clzlesi, daüdzvärdi, clarzkalns, diduļi, dižie, ärunkas, dumpiši, 

dumpji, dundaga, äzerves, gaūsiķi, gläznieki, graübas, gruži, gū- 

sti, ģīnas, īkužas, kaderi, kalniņi, kankas, kaūļi, kaūpeni, knīsi, 

kraüci, kraüsufbi, križi, krumeši, krümalas, kugreni, ķūoči, ķūopji, 

lakstigalas, lamži, lantügas, ļudeni, maīšeļi, maziņi, mārkuveni, 

mikseni, mizupnieki, mieleikas, nagļi, naikas, namnieki, padegas, 

pelūdes, pēkuļi, pīeļeni, pluostiņi, pugas, puftclavas, purmales, 

putrasmēri, raudas, renceles, ruči, ruski, rūnas, rūtiņi, salakas, sal- 

putras, savas, sēnaļi, simkauši, spalveni, spēlmaņi, spiģi, straūt- 

nieki, sübreni, svalpji, šūbas, treīdas, tulas, ufbuļi, uozūoliņi, va- 

ģeļi, vanadziņi, vanagi, Vecumnieki, veīdeļi, vērsnieki, vēžļipas, 

vilciņi, viteļi, zebri, zeltiņi, zileni, ziemeļi. 

2. muižas: grāvindale, grävindäles jauna muiža; daniba m., jauna m., 

kaüpenu m., lielmežūotne, macitāja m., mazmežuotne, 

3. baznīcas: mežuotnes baznīca. 

4. sküolas: gravmcläles sküola, 

mežuotnes sk. 

smedenu m. 

5. krüogi: baznickrüogs jeb lecis, cēlāju jeb vimbu kr., kazäkkr., 

kraüca kr., kukšu kr., laöu kr., skalna kr., rehtes kr., rudsu kr., fis- 

mas kr., (gr.)]; [baltais kr. jeb balini (m.)]. 

6. sudmalas, grävindäles vējenes, 1. mežuotnes muižas sudm. 

7. cepļi: mežuotnes cepļi, smedenu muižas ceplis.

8. kalni: kugrenu kalns, lapsu k., pilskalns jeb atteku k. [bastark., 

māla k., rutku k., skolas k., smēdes kalni, vīna k., žagarnieka k.]; 

[ahpschu k., aņataiē k., ataē k., awota k., baltais k., befgala k., birss 

k., bumbuļu k., deewu k., dihka k., dumpju k., egtu k., garais k., ga-- 

rais birss k., grants k., ihslihrscha k., kapu k., knihsu k., kruhklaju k., 

kurpneezes k., ķeisara kalniņsch jeb tschiganu k., ķihķeru k., lipseenes k., 

mantas k., mehrķa k., nabagu k., poļu k., pruhschu k., putnu k., ra- 

ganu k-ņsch, 

ritarda k., saules k., saulgreeses k., ēita k., spulleenes 

k., schuhschu k., tschabeenes k., wehburga k., zepļu k.j. [3a. uzkalni: 

bastai kalniņš, mežotnes pakalne, prūšu k-ņš, rijas 

k-ņš, zviedru k-ņš]. 

9. lejas: inča leja jeb grava, 

gr., vilkraga 1.]. 

10. upes: līelupe. 

k-ns, smilšu 

vina 1.; [jumpravmuižas grava, kugrēna 

//. strauti: garüoza >! garüozis II garūoze, islica, rūcēja straūts, sud- 

raba str., zizma; [bābas str., ezeraste, lamžu stf., mizupe, nam- 

nieku str., pujēkslis, reņģelnieku strautiņš, robežas str-ņš, skurba, 

žflžu str.]; [switenis I! schwitenis (gr.); behrnu salas str., bluseene, 

dangu str., dobes str., garo str., kaneeris, kopju str., kreervu str., lah- 

zits, lahtschu str., leekna str., maitas str., malwis, mass str., mescha 

farga str., oscha grahwis, pirts str., puggu str., rimalas str., ritarda 

str., stārku str., schihdu str., schules str., wageļu str., rvesumneeku str., 

wihna str., zuhku dambis (mž.)]. [IIa. ezeri: krauču ezers, 

līlavu 

ez., pījezers]; [dangu esers, kaupu muischas es., smedenmuischas es.j. 

/9. dīkt: igvātes dikis, [avota d., garozas d., laidara d., lūdēnu. d., 

putnu d., zivju d.]. 

13. avuoti: baznīcas avūots. 

14. IUI: atvarums (līelupe). 

/5. purvi: blusiene, deju purvs, runu p.; [malvis, priežu p.]; [dreeschu 

P., duhņu p. f 

249 

taiu lahma, kaupumuischas p. kihwes puriņsch, lipsee- 

nes lahma, odschu p. skapsta p. stirnu p., tiltiņu p., tuhleenes p., 

urbuļu p., waidu p., wanadsmu p. warbas p. wellu p., wilku p.}. 

/6. pļavas: blusiene, dundagas pļavas jeb kārleītes p[., ķiplūocene, 

liepu lauka, [ukava, meīrene, rājumi; [beņģele, elka, garožmuižas 

p]., mizupe, pujekslis II pujēkšņa, upes lanka]; [ahlande, ahpschu pļ., 

atUta, badenes, bahrsda, bala, begla, deguns, dinķeene (kalna-, lejas), 

dirba, dsehrwju pļ., grihwas gals, jahņa dahrss, jauna pļ., kahjstarpis, 

kahleene, kapu lanka, karleite, lita, ķiplozeene, leela pļ., malwju pļ.,

250 

meescha sars, nameķu ņt., uamueeku pļ., nomadu pļ., pihļu pļ., roka 

ruhtiņu lahma, sprizischu pļ., srankalas, starpeene, saķu pļ., tukscha 

pļ., tschiganu pļ., weztehwa pļ., widus pļ., winda lahma, ziska]. 

17. ganības: buļļa leja. [zāļāju purvs]. J17a. lauki: birzkalniņš, čigān 

kalns, māla I., reņģele, smilts 1., visbetes dārzs, žula]; sjehrtts 

plehfums, tihrulis]. 

18. meži: bādenes, buļļu leja, buoliene, 

daūdziešu mežs, dēļu purv 

ezeri, graūbezers, skufba, spruoģu m., varba, zīriņu m., [alkšne 

nieku birze, berziyu m., berka m., kranču m., 

liekna, ozoldārzs, stirnu birze, strautnieku m., 

lāču kroga m 

veidis, zīlēnu birze 

sdsiļrahju m.]. sI8a. krūmi: buču krūmi, pieļēna kr., svidriene 

[18b. salas mežos, purvos: kalpiņš]. 

19. tilti: dēļu purvu tiltiņš, rūcēju t., zizmas t; [akmeņtilts, ciņa t 

garozas II garožmuižas t., trīnītes t-ņš, velna t.]. [19a. ceļi: cer 

bas gaņģis, garā stiga, spogu II spoku stiga]. 

20. kapi: baznickapi, cērņu k., daüdzvärdu k., inca k., tüla k.; [prie 

dīšu kapi, stirnu kapkalns, zosenu kapi], 

21. dzelmes: punclavu dziļums (līelupē). [21a. salas: maza passaliņ 

(lielupē)]. 

22. sēkļi: glāznieku sēklis, rūtiņu s. (lielupe). 

23. atvari: pilskalna atvarums (lielupe). 

24. uzvārdi: auziņš, bagdiņš, bērziņš, dravenīeks, dumpis, dzērve, 

dziļarājs, garais, grunts, gūsts, kalniņš, kauliņš, kažuociņš, kārk- 

liys, kramiņš, krastiys, kriza, krumess, krūmiņš, ķēniņš, leja, lejas- 

bullēns, juäens, meīja, mieleika, mikšens, mauriņš, nagla, nam- 

nīeks, pārups, ptzkuls, putniņš, raugs, riba, rüdlaps, saüka, spuris, 

simkaüss, ufbens, vanags. 

25. palamas: likkāji (= cūodīeši). 


a)grāvindāles pag. (1850. g. 

r. 1.): 

silgalm, smibgul, smirbul, schirbe, tilting, tohmen, fsdmggc, tsämnksre, ubarst, mal 

wer, wannadsing, mehtra, wihksne, miltzing, wittneek, zcclau, zclms, zcrs, zibru 

zinnis. 

ß) /,kä/ll »är-tf: baväbe, bohle, bubberg, bunner, grel;e, guske, jaunsebber, jaun 

stokc, kakkas, kanncr, kijwuhl, smitterschirwe, meyselber, mcystokc, meymagger. 

b)mežotnes pag. (1857. g. r. I.): 

a) pavārdi: addating, alksniht, anzulehn, appalain, apsiht, arrais, asser, auniiu 

behrtusck, behtsche, bennuk, berka, bihring, birsul, blnsck, bohdneek. breedis, brcn 

l'uhtsche, bullehn, bullis, bumbul, burka, banga, daudswahrd, deggnt, dischais, dohbc 

drampe, draudsing, dreesche, duhdelneek, dumpiht, egliht, chrglis, ehrkscbke, elpe, esse 

ring, gaife, gailis, galmtng, girupueek, gvauding, griķķis, gulbis, gusting, ijab, irb 

jaunsubrehn, juiuting, kadder, kahpost, kakting, kalleis, kalnbullchn, kama«, kaneppc 

kaudse, kerrus, klahwe, klawcneek, klceder, knarring, knihse, kohkle, kohse, kranklibt, kraulis 

krausurb, krischjahu, kruhklais, kuhping, kukkain, kwcesiht, lahzit, lasda, lauzing, led 

ding, leelaudseet, leelseltius, leepa, leijneek, lewiht, lihdak, mahling, mahrknineb, 

maischel, maleneek, masdaudseet, masing, mattuhsel, mauring, meķķis, mesckalamsi 

mikschehn, milts, missing, muhrneek, muischscmncek, nahtre, naike, nammik, ncedra 

ohge, ohsoling, ohsollappa, padegga, pahrtikke, Patting, Pattins, peelehn, pe 

lis, pellnhdne, pelnis, pczzing, Plawcneek, pohding, pohlis, pugge, pubpcbb, pul 

ring, pnķķiht, purniS, putraim, pllttresinehr, ramme, rammuhs, rassa, raude, rohzei 

rudsc, rusckke, rutkc, sallaht. sallak, sallputre, segling, sehnel, sihlis, sihpvl, sirmga 

wis, sirsning, skadding, skehrstehn, skiltars, skuija, sknijeneek, skurba, slamenee 

smilga, smiltneek, spalwchn, sprehst, sprohge, spunde, stänke, stankoz, sfepp 

stohbris, strasds, straumiht, strehlis, stuhris, sudder, suster, smainiht, smilp 

sämohre, schmager, sckwiting, sahbak, saķķis, sarring, seeding, semmibt, sihl 

swaigsne, smehrs, smirgsding, scbibeik, scknba, sd>ul)sd)e, tanriht, tilting, tubl 

turks, tschakstiht, tsckeppel, uhdre, uppiht, urbul, mabbing, mahrpa, mahmer, mäste 

laij, wehrsneck, mehtra, mehschlippe, meidel, mezsnhbrchn, mczznmneek, midduz, mil 

tel, wimbe, wischkir, zanne, zelming, zelms, zeppuriht, zinting. 

ß) māju vārdi: spulkas, svi|ukrūmiņi]; bullezematte, dobelle, daudsemad, gavrais 

carlait, kaule (tg. kau|i), klabad, liebet, piltsche, ragge, skerste, swehre, smcijnee 

schusche [namefu mahjasZ. 

Y) kruogu vārdi: spiggenkrug, zibgcnkrug. 

S) muižas vārds: gleban. 

/. mājas: 

A. lambārttešil 

Misas pagasts (savieti.) — 

A. lambärtes pagasts 

B. misas pagasts 

C. trapes pagasts 

misenīeki. 

— lambartieši. 

— misenieki. 

— 

[jeb briedēnes pag. 

trapieši. 

— briedeniešij. 

251 

biši, bilavas, bukas, bungas, caūnes, caūrumi, dadži, jaūnieki, 

kairi, kakti, kalniņi, Kaupa, kaži, kliekas, kūlas, ķelles, laga-as.

252 

limmaņi, lībieši (straütnieki, vanagi), pukši, pušķi, reķi, runč 

rüjas, šiliņi, skripsti, slakteri, teņas, treīdas, vampas, veļģi, zīles 

zuši, žužas. 

B. misenieki: 

cērpas, karkliņi, kraķi, lapenieki, lejzemnieki, lumaņi, muceniek 

plenieši (maliņi, sperliņi, vecvagari), slugas, smēdes, staldāt 

straütnieki, tafnbakas, vederleši (gala-, platais-, vidus-). 

C. trāpies i jeb briedenieši: 

' būkati, cūkaūši, čaūpas, gaili, griķi, kājiņas, klaškini, ķizas, lape 

nieki, mucenieki, pleci, rumbas, salenieki, staliņi, strūberģi, süo 

dumi, ūoškalns. 

2. muižas: dugäne, jauna muīža, lambarte, viļu m. (1.); 

trape jeb briedene. 

misas m 

3. skūolas: lambärtes sküola; dugänes sk. (m.); briedenes sk. (tr. 

4. krüogi: baznīckrūogs, briežu kr., mariņkr., platais kr., sudmalkr. (1.' 

tilderkr. (m.); trapes kr., spleņu krogs, grihwes kr. (m.)j. 

5. sudmalas: lambärtes vanaga sudm. (1.); lejzemnieka s., mā 

liņa s. (m.). 

6. cepļi: lamdartes cepļi. 

7. kalni: krievu kalniņš, lapsu kalniņš, sulu kalniņš, švelmu kalniņš (1J 

laugstais k., apaļais k., dobeles k., gaiļu k., grants k., käzoles k 

kurtu k., ķisu k., lihboschu k., mahlu k., mellais k., pankoku k., piņņu k 

plinschu k., staļļa k., suņņu k., schtahdiņk., wilku bedres k. (m.) 

[7a. pakalnes: dzirnavu k., kapu kalniņš, stāvais k., zviedr 

kalniņš]. 

S. upes: briedē, īecava, misa (1., m.). 

9. strauti: bēra pura straūts, limmaņu jeb kūlas str., 

mālu str 

žužas str. (1.); sdundur str. jeb gaiļu str. jeb dobeļu str., juglas str 

strautneeku str., welna str. (m.)]. 

/S. dīķi: lambärtes dīķis, velēnu d. (1.); [pīļu d., ozolu d., sila dīķi 

//. puri: kaira purs, lamziene, skūolas p., vidus p. (I.); beībezis (m.) 

[garais p., kroga p., lapāja p., skujāta tīrelis]; sgriķu p., 

rabatmač p., skujajs, zinates p. (m.)j. 

12. tīreļi: bīlavtīrelis, galnieku t., 

leelais p 

lambärtes t. (1.); sdarwmas t., kah 

jiņu t., lazenu kakta t., lihba t., nawes t., saleneeku t., 

wederu f. (m.)]. 

staldatu t. 

/5. pļavas: gūovpuriņa pjava, kairu pļava jeb zelta pļ. (1.); [avotu 

leja, vaivadiene]; sbehrschu pļ., bükateene, dserseene, jaunpuiseene

ķihrvu leja, leekna, placis, pienu pļ., rebeniza, strasdeene (m.)]. 

[13a. lauki: anta lauks, birschu l., druwas 1., druwmu 1., kazoles l., 

piķeenes l., šiliņu l., sprugahteenes l., zeemahtes l., zelmu 

/-/. ganības: birzes dārzs, maisu kakls (1.). 

l. (m.)]. 

15. meži: bērais purs, bifzdārzs, bīlavtīrelis, buīlienes kakts, garais 

sils, maisu kakts, sudaju purs, zelta sils (1.); faploku 

birze, im- 

penteļu m., kapu birze, sūneklis]; [bites sils, griķu sils, putnu meschs, 

zuhku silinsch (m.)ļ. [15 a. krūmi: žūru alksyij. 

16. ceļi: taisnais ceļš (I.). 

17. tilti: bukas tilts, gūovu t., kūlas t., mālstraūta t., pukšu t., pūces 

t., rumbas t. (I.); [ģēza t.]. [17a. atvari: [trlnes atvars, ūdru atv.]. 

18. kapi: baznickapi, žūžu k. (1.); griķu k., lejzemnieku k., [ķeši] (m.). 

/9. uzvārdi: äbels, bērziņš, dtzrzpans, bīlaūs, buka, cerpa, dižūrs, 

grantiņš, gulbis, kalniņš, kjaviņš, kraķis, krūmiņš, lapenieks, laz- 

diņš, liepa, ļūmans, māliņš, mucenieks, pumpurs, punka, pūriņš, 

silputniņš, slaķters, straūtnieks, tērauds, tiltiņš, vanags, ve.cvagars 

(1., m.). 

20. papildinājum i: 

a)lambārtu pag. (1835. g. r. I.): 

a) pavārdi: ahsis, ausain, anfing, ballod, besward, binn, brinke, daboling, dadse 

darsneek, eezauneek, eglit, esis, gvatjp, grass, jahneik, jaunsem, jumprawing, kalns 

karklis, karpe, klapper, klips, krasting, kllkkain, lahzans, loth, ludsi, masjahn, mcesis 

meij, melbard, naķķcl, needring, ohding, ohsis, ohsoling, pareise, pirag, poding, pub 

Pol, pukkit, pulkit, purrain, purwing, reckfting, rekke, rcsi, rudsit, ruhke, ruppulit, sih 

mann, silling, skudra, skuje, smiltneek, steppe, strautjurr, stuhre, suljne, sahlit 

Irring, selting, semmit, simmering, sirning, suike, sutte, tehms, tenne, tilting, tnrk 

tschurra, uttka, mclgc, witing, zauneen, zaurum, zeekur, zelms, zirul, zirnlneck. 

ß) māju vārdi: bucksche, burohke, ernste, kalle, kalnaneek, klapper, klidsche, kra 

sting, kresona, kulle, nackale, schweline. 

b) misas pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahgcr, andrup, breedel, brenz, burgeneef, dahrsneez, dseedatai, ehr 

mann, galle, galleneek, galwe, gubarst, gussan, irbit, kahrkle, kalnweder, karkling 

kcser, klawe, klibsakke, kruhsit, knkat, kursemneek, lapping, leyscmneek, mager, maksche 

ohsit, ohsoling, pihkstalen, pihle, Plattais, Pohdneek, preedit, purzing, rasit, reekstii 

rene, rittincek, slugga, smebbe, spunde, stasckin, steenat, sckmike, sarring, seltii 

sckaning, tamasch, tambak, tnpping, melliņ, mezsnp, mihtoling, zehrping, zelm, zirs 

ß) māju vārdi: blenne, kalnagrame, remel, slugga, truka, meder ; [lapskaln 

lielplatie, mazplatie]; [galenieki, grantiņi, kalēji]. 

c) trapes jeb briedenes pag. (1835. g. 

r. 1.): 

a) pavārdi: andrizan, auskaln, brcedc, dehkozing, egling, griglauz, grike, gussai 

kohsneek, mukel, ohsoling, pahlit, pohdneek, spunde, strautc, sagrautz, schwarting 

kschaupe, zelm. 

ß) mājas vārds: grantin. 

253

254 

— Rundāles pagasts rundālntekt. 

1. mājas: alüksti, anseni, anteļi, anzini, augusi, adžūnu ciems, āžeļi: 

(: juknišķi, viteīkas, zaķi), baļči, brenči, brūveri, buksi, buliņi, cīruļi, 

čunkas, daugavieši, daūģīlas, eīduki, enītēni, gaiķi, gaillsi, gas- 

zemji, garkāji, gādnieki, griķi, ģerini, inksteļi, ictzni, jēdžūni, 

kalejzemnieki, karaviri, kākneni, klači, klibjāņi, kraķeni, kraükji, 

krefļģeļi, kvēpji, ķeķīlas, ķidildas, ķipji, ķīburi, lidaķas, līepkāji, 

ļutki, mežagas, mikleīņi, nāčufpji jeb nāčufpas, pastalas, pelēķi, 

pufguļi, pūteļi, r§ckas, sarķani, saūjiņas, sīepeļņi, sķamani, smēdes, 

spiģi, spriceni, spriči, sprugas, strautiņi, stukuļi, stūpļi, stūrim', 

šābļi, šķurnbērģi, šufpji, taübenieki, taūrēni, trikmaņi, umuli, ūdri, 

vaitiņi, vangasi vasariņas, veiži, vīburi, vistiķi, zīleni, zuši, zvēri, 

žuvesi; [adzeļu m.] 

2. muižas: lintes muīža, līelrundāle, līelšvirkale, mazbērstele, mazrun- 

dale, mazsvirķale, virsite. 

3. skuolas: rundales pagasta sküola. 

4. krüogl: jāņu krüogs, lintes kr., ludu kr., pils kr., raidais ķr., sar- 

ķaņu ķr., sudmalu ķr., šābļu kr., sķidais ķr., taubes kr., žagatu ķr.; 

ļadreļkrogsļ. 

-5. sudmalas: rundāles ūdens un vēja sudm., pelēku sudm.; sķapu d?., 

sudmalkruoga dz.j. 

6. cepļi: rundāles ķieģeļu ceplis. s6a. kalni: apšu ķalni, vīna k, 

zirņu ķ.j. 16b. pakalnes: bērsteles paķalne, circeņu ķ., lasdu k., 

riekstu paķ.j. [6c. lejas, gravas: dzirnupītes grava, sūnupju 

daļiņa]. 

7. upes: bērstelīte, īslīcis, plānite; slielupe], sswite, Wirsite]. 

8. strauti: dzifnupite, mejlupite, švirkalite; sķaratavu str., ozoltēce], 

sswehru str.j. 

9. grāvi: sünupes grāvis. 

10. ezeri: ķlacu ezeriņš, mellais ezeriņš; lbehrsteles es., sudmalu es.l- 

//. dlķl: rundāles ĢZĢrs, [līņu dīķis], [11a. lauķi: ezeriņi, sahalīns]. 

12. pļavas: dzirnupe, grīvas gals, zvledrenes; [ābeles pļ., gara pļ., 

mazplānīte, sūnupis]. 

13. meži: ķapu bērzi, ķēves purvs, marķales, mellais mežs, rundāles 

üozüoli, sivenes, sprugu m., šufpju m., vasariņu m., žuveļu m.; 

[sermaukslāji, valles bērzi, veidis, zvēru dārzs], slihkaschas]. [13a. 

krūmi: strauta ķr.]. [13b. purvi: sieniņvirss], sķehmes purws]. 

[13c. staignājs: dikteņu dala].

14. tilti: akmeņu tilts, grīvas t.; [spoku t.J. s14a. ceļi: skolas ceļš, 

vecais c.j. [14b. maju drupas: paiku murisl. 

15. kapi: anzinu kapi, griķu k., rindžūnu k., sarkaņu k., sudmalu k.; 

[melnupes k., spirisa pakalnins]. 

16. uzvārdi: aiksnits, aņģis, auza, burkāns, dižais, dumiņš, eīģids, 

galins, gludiņš, grauzis, jātnieks, kažums, krastiņs, krūmakuoks, 

kvēpis, ķisels, lidaka, līepa, paüluks, pilins, pļavenieks, pūtelis, 

rūonis, sīlis, sietiņš, skazbārdis, spieķus, svece, tiltiņš, üositis, 

uošakuoks, villa, vincis, viksna, zaķis. 

17. palamas: kārniteni (= bērstelnīeki). 


rundāles pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahbol, ahdmin, ahrste, ahters, akmin, algahds, asser, audses 

audsckel, august, augustneek, ausing, bagdehls, bagdohn, baggat, balbar, bal 

gall, ballohd, balsos, balta, baltais, baltgerts, baltncek, banze, batschka, bebbris 

bccglais, beegleen, beesais, bebrse, behrsing, behrstel, bekkul, besmahrd, bigge, bin 

schul, birgin, biscbneek 

bisreneck, blnscbe, bohdneek, brable, breedis, breeme, brutgahn 

druwer, buksche, bullcs, bumber, bumbul, bunke, dabbers, dadse, dahdneck, dahlder 

dahrsneek, daiļais, dakter, dambe, danze, darwdedsc, daugaweet, 

daumal, dcrretai 

dcwingtels, denntais, dimsehn, dischler, dobbel, dohne, drabben, drahguhns, drawi 

neek, dreesne, dreesche, drosckpraht, dubbelsars, dukkur, dumpis, dsedetai, dseggus 

dsellon, dselskalleis, dsenniht, dserwe, dsillnm, dsirscht, ehrglis, ehrksckkis, eidnk, enknr 

csalneek, essers, essit, gabbaler, gaile, gailit, gainum, gaischpraht, gaitneek, galdneek 

galgohbneek, galling, galwer, garross, gattaw, gelse, gerbe, gcrrin, gierupneek, glasneek 

glohme, gluddin, gohbe, gohbneek, gvl)bsem, gohwer, grahdin, grahmat, gvahmatncck 

255 

grahwer, gregge, grundul, grünte, gulbe, gultes, gultneek, gumbnl, gntscke, ihlen 

tngftcl, irbit, jannekle, jaunsemm, johstneek, jugge, jugle, jurdeen, juschkcn, kahjeneek 

kahknen, kaimiņ, kakkc, kaktin, kakts, kalke, kalley, kalmuy, kalniņ, kammann, kammol 

kanker, kanncpel, kapost, kappar, kaptein, karkle, kaschokneek, kastrul, kaudsin, keenin 

kelle, flappc, klänge, klamel, klebber, klcepe, kleetin, klibbais, klnhjeen, kluhmc, klnine 

btagge, knovpe, kohkle, kvhzin, krahdin, krahzin, krammin, krampe, krasne, kränkle 

kreews, krengel, krikke, krobniht, kruhmale, kruhmin, kubblin, kuggincek, knbin, knbscbik 

kunkul, kunkuliht, knnsin, kurme, kmeesihr, labbon, lahze, lahzneek, laiming, laimeneek 

lakstin, laksche, lampcr, lappin, landeen, lauge, lankcsargs, launag, lanring, lauztu 

leddus, leel, leelkicbur, leelmann, leenais, lcepkahj, leeping, leclskungs, lcelwahrd 

leidenais, leije, leischeneek, lemmes, lempe, lingotais, linnin, lohdeen, lohdsing, lohpu 

gans, luddik, luggeneek, luksche, lntke, lnttcļle, magvhn, mahkul, maija, maischet, maisit 

malke, ,nalzineek, mandel, inantneek, massing, manren, maurs, mecncs, meerneer, mees 

neck, meeser, meesckin, inectin, mebmai«, meister, melder, mellais, mesckesargs 

meschewilks, millnntc, mirrons, muycneek, namneek, napse, necdre, ncesdohk, nelke 

ncwessel, ohding, ohlau, osolin, paggal, pakkul, paltrak, parrasch, parrel, pasaule 

Pasparne, pastel, pawehn, peesehdetais, pelle, pellck, pellnd, perle, pihlar, pihzker 

pillihr, pinkaul;, pinkes, pinter, pirksts, Plahpe, plamans, Plattais, plamin, plohstin 

plunsebn, plunzel, pobds, Pohle, poike, prabtncek, prank, preede, preesckneek, preye

256 

neek, puhrin, puhrmann, pnknas, Pulke, Pulter, pumpe, Pumpel, Pumpmeister, pupect. 

purgul, purmalueck, purrischke, purme, pnssemneek, putnes, putuiug, Putrell, puh 

miste, ragge, raggel, radsin, raibel, rammus, rauke, raffe, rattin, ratschka, raufdīc, 

rebbin, rectum, rekstin, reste, reschge, rette, rimschun, rimund, robeschneek, rohse, rob 

siyt, rosal, rose, rosen, rosneek, rnbbin, rndse, rnhtsche, rulles, rnmbe, rumbneek, 

rlmtul, runze, ruschuk, rnhke, sahrum, sahtneek sakne, saldan, samul, sapnis, sarkan, 

sänke, saulgohs, sausedohn, seske, sieles, sihpol, sihme, skabbeik, skarde, skeel, 

skrohder, skuggeneek, sknhjecn, sknrstein, skustais, sknstawa, slameneck, smakkain, 

smals, čmebbe, snippoen || snipper, spalka, speegel, spihdain, spohdre, sprohge, 

spritzen, spritzeneek, spurring, staschkn, stender, stirne, stobrin, stohping, strahdin, 

strahdneek, strankes, strast, straujais, straume, strantneek, strikke, strohlbneck, 

stubbcr, stnl)riht, stnhrmann, stnrme, suddrabin, sullains, sunne, sussekle, sware, 

smihkc, snnlbcen, schabel, schluhke, schnoorc, schnrpe, schunel, sabaks, sahle, saldal, 

Salles, sallum, sarrin, seedings, secpneek, seltin, seltneek, semneek, sergel, silatz, 

sillmugger, snoht, sohben ļ| sohbin, sutte, smaigsnc, sweineek, smirbul, swirgsde, 

sckaggat, scbebrant, schibbeik, tabbak, feerauf), tempe, trompeet, tulpe, turk, tfchabbat, 

tfcbabbc, tfcballe, tschalncek, tsckernei, tschunke, nhknas, nlste, llpmahl, urbin, mahrnc, 

mahmcr, mahzeet, maidsin, Maine, makkarin, waldsin, malke, wallohdncck, »valzc, 

mampel;n, manags, massers, masske, matz, meddei, megetrupp, mehrding, mehrai». 

mehter, mehmcr, mehgail, metzkallcy, midscmneek, wihtol, milkars, milks, mimbel, 

minbulles, mindohl, mirsgabbel, mittrapp, zabnts, zabgc, zahliht, zehley, zelms, zcnm, 

zeppet, zeppurneef, ziernl, zilpe. 

b) māju vārdi: batzke, jaeger, kalley, labon, leineck, mellais, mignun, Pulke 

rimsckun. sknjen, sfumbcrg, smcineck. 

Jaunsaules pagasts — 

jaānsauliešl. 

/. mājas: a) cibenceimi: babinskis, baņa, bezdelīga, bizdāgi, blīeķi, 

kļavs, krists, liepkalne, lukss, mežsārgs, rüonis, snapšs, 

pušs, vēzis; b) mežleisi: bajārs, grants, janis, jēkabs; c) me- 

dum ļaudis: baümans, b$ga, büokuji, jaüzemnieks, ķinkuls, ku- 

kaks, ķellišķis, smareni, strazdas; d) rikani: bērziņš, Kalniy5, 

rikangals, trass; e) bāreni, beķeri, benguženi, (jānits, kupušs), 

berkušķi, brieži, bužuri, ceļmalnieki jeb pižuļbendži, ciņi, dābūo- 

liņs, desa, dzilnas, garuoziņi, grīgali, kaktiņi, kauliņi, kreņi, kraukļi, 

kukeni, kuģeļi, ķesteri, labējs, laiskuri (āriņš, dreīers), lejkristi, 

maldiķi, mangi, mārči, meīreni, memušķeni, mūrnieki, pikšķeļi, 

pupšpūolis, purviņi, putriņš, ramiteni, sakeni, silakakts, sipji, 

skunduri, strūopiņi, tabaciņi, vārberģi (bicens, cers, straūtiņš), 

vilciņi, zikas, zulani, zvaigznes. 

2. muižas: jauna muiža jeb malvines m., jaünsaüles m., jaünzem m, 

rumpeni jeb paülines m., varmuiža, v§cā m., [kuhlmannshof, mā- 

cītāja m.]. 

3. baznīcas: jaūnsaūles baznica. 

tre

4. skūolas: jaunsaūles sküc-la. 

5. krüogi: deskrüogs, jaunsaūles kr., krūmiņkr. jeb libiškr., sudmalkr. 

6. sudmalas: baūmaņsudmalas, paškaūcka sudm. 

7. cepļi: jaunsaūles ceplis. 

8. kalni: apšu kalns, plitničk., zelta k.; 18a. uzkalni: cibiška uz- 

kalns, jaņa uzkalniņš, kurzemnieka kalniņš, pagraba k-ņs, suņu 

k-ņš]. [8b. lejas, gravas: melnais grāvis, velna gr.j [8c. bedres: 

liepu kalns, velna bedre]. 

9. upes: mēmele jeb līelupe. 

10. strauti: krivatstraūts jeb rikanstr. 

malkrüoga str.; ļkūģeļstr.j. 

//. Ļ.' grigalu licis (mēmelē). 

jeb pikšķelstr., rurhpenstr., sud- 

12. purvi: buļļa kakta pūrvis, cibenp., ezeriņš; [čigānu purvs, kazu 

tirelis, tukšais t., vanagu tj. 

13. pļavas: biezā meža pļava, jugla, krivatstraūts, maläiku pļavas, 

medumu pjavas; [cibenpļ., rozika, staņķene, ütava pļ., 

varnekla >! 

vārnieklu pļ., veiniņa pļ.j. [13a. ganības: cinika, stobrika]. [13b. 

lauki: malvīnes 1., ogļu kalniņš, rumpenu I., staļļa zeme]. 

14. meži: bērziņa mežs, jaünsaüles m., kanavas berzi, mangu siliņs, 

nīrišķene, zelta kalns; ļrakaņu m.j. 

/5. Izcirtums: sila placis. 

/6. ceļi: deskrūoga ceļš, krūmiņkrūoga c., mtzāummuīžas c. 

17. tilti: krivattilts, kūģeļu t., rikanu t., rumpenu t., strūopiņt.; ļbau- 

maņt., līdaku t., zaļais t.]. ļl7a. salas: dārziņš (pussala rīkanu 

strautā), deviņzare (mēmelē)]. [17b. atvari: nakumdobe (mēmelē), 

sidraba atvars]. 

18. kapi: cera kapi, jaūzemniek k., pikšķeļ k., rikan k., sila k., vecās 

muižas k., vilciņk.; ļsila kapkalniņsj. 

/9. uzvārdi: āriņš, balgalvis, balūods, baņa, barens, bārzdevičs, bu- 

lūds, dābūoliņš, drulis, duntaūs, dzilna, gravis, grendziņs, grēpis, 

ifbe, kaziņs, karkliņs, krieviņs, krūmiņš, krūžamētra, kužma, kil- 

kuts, labējs, lamzis, lielāka, līkais, meīmers, meņgnats, nereta, pe- 

ciņš, plasiņs, purviņš, putniņš, pūodnieks, ritenīeks, rūonis, seg- 

liņš, sīmans, sīpūols, skrfbens, skuja, stārķis, šunels, tāris, tikums, 

tufba, vikis, vīns, zeltiņš. 


jaunsaūles un Vecsaules pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: aber, abschel, ahling, allen, ansing, anton, arnest, baior, bajoring, 

balleneek, baltebiks, bauna, beeken, beggingsch, behrsing, bekka, benfäcp, bering, besdelik, 

l-UH. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 17 

257

258 

vēsais, beward, blabfe, bluden, blukke, blusse, booke, Krahne, brana.nl, brekul, brenf&b, 

bresma, brigetz, brink, bubbels, bukka, bungo, Kuno, butterneek, dawing, derwadeg, 

dirSchan, draweneek, duding. dujna, dulle, dumpit, dundur, dungiS, duukers, during, 

dussuil, dzarna, elleks, eselneek, gail, ganning, gederten, geger, gerwel, glaudens, 

grantin, grauding, grigolit, groten, guär, guStin, irbit, isahk, inniske, jannsaulncck 

jodik, jostin, jnkkum, junzel, jurremartin, jntto, kaleincek, kalnaneek, kalning, kampe, 

kapostin, kaspar, katkuhn, kelder, kiber, kihSel, kilkut, kirpitz, flubbe, knadde, kobknass, 

konrad, kraSts, kraukel, krautsch, krekel, kronits, krenne, kringel, kriSten, kriwotneck, 

kriwuscbkc, krukke, kundsing, kunter, kupusch, kursemneek, labbtng, laikam, laksch, lap- 

ping, lapS, leduSch, leepa, leikant, leisch, lelaturke, lep3, liebesch, likaineek, luhs, luksit, 

manging, masignat, masur, mednis, melder, melgusch, Mellatz, meschaknmmel, 

inesckeleisch, mesckeneek, mesching, mikkeliscb, mikkuting, mulke, murse, nakabikķ, 

nauda, naueneek, neratniss, nirba, padirba, gabobm, paukSte, pauSche, perkohn, peska, 

pikstul, pinnis, pogul, Pohle, prahting, prisrohn, pnhring, pnntin, pupSche, Purwiscbka, 

reining, reimt, resnoy, rempe, rinnn, rnbert, rudsit, runtz, sarkans, sippcneek, sir 

mel, sissain, sittiklabbey, skejeneek, skribcl, skuben, skudrin, skulme, skurbe, smilga, 

smilting, snippen, spanger, spekke, speltschneek, sprahdses, speriat, spirre, sprigul, 

sprohje, spurke, spurre, stabul, stasche, sterke, strasdin, strantawimba, strautin, 

strautneck, Stubber, Swikkel, swikki, swinel, Scberwel, schkinki, Sakki, Sarring, sellc 

semite, semkaja, setsche, Silebiks, silgalw, Snoting, Sohbe, SurSe, Suscke, sivejeneel 

tabazin, tauring, telluk, tennuscb, tesnes, tiwns, thara, tratscb, tulmer, tutscbe, t*diaq»t, 

tschappan, tSchigan, tschigst, wahzjahn, waischel, wallete, wannags, wawermuiscd, 

mebnc, wekkan, wercn, N'eschu, wezaarum, mezSakken, widscku, wihtol, wigrant, will 

wilketauer, willernscb, wisteneek, zaborin, zelming, zering, zinnit, zirpe, zirnl, ziska. 

zukansch. 

b) māju vārdi: abeu, amschmann, ansche-pulke, ansche-straute, arenb.pisdnil. 

beinat, benka, berSu, bittcneek, bubbe, buscher, draweneek, dnrbe, ermann, gage-pabar. 

bans lerike, hans-konrad, ignat, immal, inte, jahn-meleit, jnriske, jurren, kalncneck 

kaukmann, kaukull, kiratzcma, klopmann, konrad, kriwade, laur pentel, lcscb, maij, mar 

schal, martin, matzmcijcr, meleit, mengarten, mesch, meschleit, nagel, nafur, natkajan, 

otto-konrad, otto-kuilat, otto-piuski, pabar, paman, pamaren, pischul, Pizkul, puncn, 

rattcneek, rogemeister, rousche, rumpen, sbest, sbike, soldewak, straut, stabul, tennie. 

tennischel, tiltratschen, tinu, zieben, zürmel. 

/. mājas: 

A. danieši: 

Vecsaules pagasts (savieti.) — 

A. danteši. 

B. krūoņa memeles pagasts 

C. vecsaūles pagasts — 

vecsaūliešl. 

— metnelieši. 

vecsaūlieši. 

danas (deraūckis, kalniņš, skuja), kristiņi, lūodeni, mistriņi, uļeni. 

B. mēmelieši: 

bīeķeni, čapans, čugas, gaņģi, greņāžas, kalniņi, klinkas, kublirn, 

ķesteri jeb reīmeri, tauriņi, mačeni, rakus, rušķi, straūtiņi, šjēkste, 

teīveni, vackari.

C. vecsaūlieši: 

allem, beītiņi, 

brūveri, bugoviči, buoķi. calakani, cerības, cīfpas 

cūciņi, dangani, dāvini, diršeni (ivušķas, kundziņi, silgons, sķujas 

dumpji (dzellaüze, kraüklis, sprūoģis, vijums), dunduri, duoriņ 

gudžas, ģederteni, ģilas, impenteļi, juglas, kaģeni, kampa, kan 

derteni, ķIZvini, kludziņi, kreīleni, krekleni, ķundženi, kürsulen 

(gonis, jaūnzemnīeks), kurzemnieki, kūlas, kuociņi, kede.ni, ķiķul 

ķiras, ķuīleteni (garie, ruoņi), labeījī, lavenieks, likvērteni (bīeriņi 

dzilnas, mārtiņkrišs), līelfrķeni, naglas, nävenieks, paüreni, kri 

vuški, nereta), penteļi (dzilna, emuļi, kampa), perkuons, privuji 

purmaji, püpüolini, rimas (cükaüss, spira), ruskuļi, sisaīņi, sitiķis, 

sīļi (briņķis, strubērgs), skari (untiņš, zurza), skr§b§ni, sküfba stie- 

nis, skürbeni, snipeni (dzena, juta), speķi, spūolnieki, stanušķeni 

(grūošķis, leja, spurķis, tupuls), tenuči, tračeni (dundurs, speķis 

smineļi, zirpas), untiņi, valdavas, vecvagari, veķmani, vilcini, vil 

leni, viīliķi, vimbuls, zulleni (brenguji, skulnis, šviķlas, tāri), zva 

nitäji, zvineji, žuras. 

2. muižas: danas muiža; kruoņa mēmele, vecmēmele; maza m. 

mäcitajm., pēterm., 

3. baznīcas: vecsaules baznīca. 

4. skūolas: ķestera sķuola, 

vecsaūles m. (v. s.). 

vecsaūles sk. 

5. krūogl: danas ķruogs, kūlu kr., mačonkr., rügumkr. (m.) 

baznickr., kalna kr., kaūlu kr., mariņkr. (v. s.). 

6. sudmalas: kubliņsudmalas (m.); vecsaūles sudm. 

7. cepļi: vimbujceplis (m.); pētermuīžas c. (v. s.); [7 a. kalni: apš 

k., bērzu k., dzelzāmura k., garais k., og]u k., pilsk., sviju k 

zilais k.j; [berķa k., buniņ k., jauleeschu kalni, kasak k., lasdu k 

leelais k., mikkalniņsch, salei (k.), stabulk.j. s7b. zem um i: pruhn 

semdegaj. [7c. lejas, gravas: jēcīts], [krusta lahmaj. 

8. upes: mēmeles upe. (m. v. s.). 

9. strauti: žuru straüts (m.); likvertenes str., vecsaūles str. (v. s.); [Kap 

grāvis, saules upīte (iet. memele)j, [ķestera str. jeb mahzitaja str., mellai 

str., stabul str.j. [9a. dīķi: baldzirnes dīķis, priedes d.j, [schullisj. 

/S. purvi: briģu muižas purvs, cerības p. jeb tīrejs (v. s.), [ozola p 

vanagu p.j. 

//. pļavas: dzejlaüze, guostkapiņi, juglas, šaušanas placis (v. s. 

[drīksna, liekna, šķērsu p]., šņoru galij; [apaļa pt, aploka pļ., eiķ 

pļ., gaguse, rosikaj. [11a. ganības: saleniķasj, [degsnis, kuņa 

[11b. lauki: alkšņu 1., salniķas I., sila lauki], [paplakej. 

259

260 

12. meži: cūciņu mežs, likvērtenu m., 

teivenu m., vimbuļu m., žūru 

m. (v. s.); [vārnu siliņšj, sbeku meschs, jutta, kutschu Pente, perschas 

welbaizelschj. [12a. krūmi: redzes krūmi], lpihsei kr., wahlites kr. 

13. ceļi: zaļais ceļš (v. s.), [dzellauze, žīdu c.]. 

/4. tilti: mačanu tilts, resnais t., žūru t. (v. s.); sdewinsarij. s14a. sa 

las: deviņzare]. [14b. zvejas vietas: cāļu caurums]. 

15. kapi: danas muižas jeb reīmeru kapi, teīveņu k. (m.); žūru k 

(V. s.). 

16. uzvārdi: aūniņš, āriņš, bfrtuls, bumbērs, celmiņš, deraückis, dü 

miņš, klaviņš, kaziņš, kūla, labe'js, lūodens, paušs, secs, sipenieks 

stienis, šnitkus, vackars, vimbuls (m.); balūodis, bīskaps, cagus 

dābūoliņš, dzilnovs, ezernieks, gonis, graūtiņš, ignats, kalniņš 

krastiņš, lavenieks, mengūots, nerets, püodnieks, rimovs, rüonis 

skuja, stīenūzis, strautiņš, untunovskis, ūozūoliņš, vasariņš (v. s. 


a)daniešu pag. (1858. g. r. I.): 

a) pavārdi: bausker, beiting, 'dahboling, garwedcr, gilbcrt, grikke, kalne, kal- 

ning, kappa, krasting, kristing, kruming, lauring, leepe, matzpan, pohdneck, rnscbkcr, 

skuije, selting, uskurs, wannag, zelming. 

ß) māju vārdi: garmcbcr, kalne, lauring, matzpann, rcimann |[ reimer, tSchugge; 

[kalna atte (tg. deraūcki), reimeri (tg. kristiņi)]. 

b) kruoņa mCmeles pag. (1858. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahwen, anscheen, attau, baufe, behrsin, bruwcr, bnlling, bundsin, 

dahbol, erken, garrais, gras, grikkc, kahrklin, kalnc, kalning, kauling, klawa, klinke, 

kohzin, koppe, krasting, kruhmin, kublin, kugge, kursemneek, lasden, laure, lawing, 

lcepa, luhsc, matschen, matzpan, meesiht, mutzencek, ohdin, ohsol, pagge, pohdneck, 

pumpen, reckst, ribbe, rndsit, ruschkcrr, salmin, skillin, skuje, skurbe, sprohge, stum 

ber, schittke, schlehkste, seemel, seltin, semmatsch, swirbul, uskurr, waislemaht, man- 

nag, Wien, wihtol, wilzin, zclming, zelms. 

ß) māju vārdi: ansklaming, anstehwing jeb skurbe, beinert jeb skurbcn, elir 

mannpnnte jeb schlekste, indrik slaktcr jeb basnitzkaln, jurring sitting jeb erken, jur 

ring sittik jeb wekmann, kühle, matsd) pamman, matschen jeb milzin, matzpanen jeb 

taitven, Pinska jed kohzin, punt jeb racfa, tennis an'cn jeb zuhzin, tennis sittin jeb 

priwul. 

c) a) vecsaules mājas: bangām, (reķis, tuhzis jeb dutschi), dilbeneeki, ģilgaņi, 

irbeneeki (kalneeki jeb kreewi, kursemneeki, nahmenceki, sakis), kageni, (lukschi, petcri, 

fchnaki, sakis, zeļmalnceki, zuhkauschi), kreileni (galiņi, kuhdiķi, labēji, poguļi, scker- 

weļi), krekleni (duragi, knnnsiņi jeb spradschi, mikeli), keberi (bukulti, kalniņi), kiknļi 

(dawi, lodes), labēji (gedcrti, mikeli jeb purmiņi), maijas jeb maiļi, meschmahrtiņi, 

pamani, pukschiņi, puņenceki (leclturķis, masturķis, wezwagare), rawiņi, skrehbeni 

(pauschi, zihruļi), spolneeki (kalneeki, lejneeki, rudseļi), stepi, zalakani (boķi, klidoni). 

ß) muižas vārds: redes mnischa.

. mājas: 

Stelpes pagasts (savieti.) — 

A. nīzeres pagasts 

B. stelpes pagasts 

stetplešl. 

— nīzerieši: 

— stetpieši. 

batari, bišķini, būoķi, cüderi, dreīmaņi, dunduri, emiņi, erskaļi 

galiņi, gulbi, ģērķi, jaūzumi, jucpizuļi, juķatas, kaišļi, kučpāvali 

kulpiši, kūfviši, kūlas, lejnieki, leženi, līepsalas, piņņi, pintes 

pludiņi, praüli, pūoļi, renceni, riebēji, rūoņi, speķi, strazdi, šķērsti, 

truļi, vaivari, varagi, zari, zvirbuļi. 

B. stetpieši: 

abrakaši, ānites, baūbuļi, beītiņi, ceplīši, cīruļi, dzegūzes, graši 

jaunsalas, kaktiņi, kančukas, kaūpri, kļaviņi, klāviņi, krieviņi, kuņķi 

kuprīši, ķērpi, ķekuti, kiri. lädzffni, lipši, līpleči, 

mālnieki, milas 

nukši, pepiņi, piki, pliekšani, pludas, pratini, pūknāši, rerhpi 

remenckas, rūgas, saldanie, sikšņi, silazaķi, siltumi, sietiņi, skābuļi 

skudriņas, skujas, spudiņi, stāfpas, steņģi, stūri, sūrģenieki, 

tuības, ziemeļi, zustrenes. 

2. muižas: nīzeres muīža, 

3. skūolas: nīzeres skūola; beķera sk. (st.). 

saku m. (n.); ezere, Stelpes m. (st.). 

timuki 

4. krūogl: aünu krūogs, kāravu kr., lipstu kr., nīzeres kr. (n.) 

skalna kr.l» ķīšu kr., pepiņu kr., Stelpes kr. (st.). 

5. sudmalas: ēmiņa sudm., jukatas s., šķirsta s. (n.); ķiru s., sku 

jas 

s. (st.). 

6. kalni: āpšu kalns, ķara kalniņš, sila zaķa k. (st.), [augstais k.j. [6a 

pakalnes: apaļais k., liepu k., mālu ķalniņšj. 

7. lejas: izteka (st.), [dīķu Iejāj. 

5. upes: īecava (n.); misa (st.), [steņģupe]. 

S. purvi: kazu pufvis, kuņķu p. (st.); sgrīšja p., sveķa tīrels]. >9a 

dūkstis: pietilte]. 

10. pļavas: budres, pludiņu pļavas, putras lūoms (n.); cenas kakts 

petene, steņģu pūfvis (st.); [tīreļmala]. 

//. meži: avūota leja, baltā sala, cenas kakts, padambe, Stelpes mežs (st.) 

[krieviņu m.j. 

12. tilti: aüna krūoga tilts (n.); padambes tiltiņš, steņģa t. (st.); [krie 

viņu t.]. [12a. atvari: nukšu atvarsj. 

13. kapi: ersķaju ķapi, ķaravu k. (n.); ķēkutu ķ., steņģu k. (st.). 

261

262 

14. uzvārdi: bajārs, brūvers, buners, celms, ciska, desmitnieks, galiys, 

gavens, grasis, jaunziemels, jumiķis, kaktiņš, kapuostiņš, kaūliņš, 

klāviņš, kjavinö, krūmiņš, kuņķis, lakatiņš, līgants, līelbeītiņš, 

mucenieks, palits, pelūde, pika, platais, plīekšans, plucis, pūknāsis, 

ruoņuks, saldenais, silins, skābuls, sleziys, spanģiers, straūtiņš, 

stumbris, sudrabiņš, surģenieks, sniders, šveklis, tiltiņš, tiltnieks, 

timuks, üozüols, vanags, vecziemels, vētra, vilšķērsts, vindedzis, 

vituoliņš, zābaks, zvifbuls. 


a) nīzeres pag- (1839. g. r. I.): 

a) pavārdi: ahbolin, aunin, bahrenit, ballod, baltaissakkis, batter, banbnl, belmin, 

bilkin, bischer, bohne, daniel, dischais, dohbelneek, duhmin, dundur, gaile, gerke, grau 

been, graustiu, gulbe, ehrgle, ehrsgall, janka, jnkkat, kahscka, kalnin, kalnuth, karklin, 

kausa, krastin, kraukle, krischjabn, kruse, kühle, kurtehn, knrwit, lappin, leigeneek, 

lesekan, letz, lihdak, lipste, mahlin, millgram, mnssikant, muschin, nabadsit, nasstin, 

neklaus, ohsolin, ohscke, pakaln, pelle, Perseen, pidding, pihlat, Pinne, preede, pulirin, 

ranzen, reebei, robne, rohtze, smilga, spekke, spigga, spirre, sprohge, strauts, sarre, 

sarrin, čemčar ļļ Semmsarr, scmmnr, sihlin, schnbbe, tankpap, tennehn, truhle, trum 

mallin, tupping, tschuder, uppeneek, waisa, maimar, mehgin, metzbikSin, wetzodsckc, 

metzpinte, wihtolin, minck, zeppel. 

ß) māju vārdi: bamsulbunga jeb banbnl, bertrugai ļļ bertrahgai jeb sarre, 

brahme, bunge jeb botter, bunge jeb pinte, bunge maimar, dauder jed bertrahgai, 

decmsglahbe, krauke jeb renzant, kraukle jeb gebrf, kunge jeb kianke, labek jeb reeben, 

lasen jed kurmit, peissc, perdix, piscul, pissnl, žpalioa, «ptgge, spirre jeb skerste, 

straut kutzpakl, thom pesseck || pežfer, zahlittaune jeb knhle, zaupc jeb strasde, zeplc 

jeb swirbul. 

b) stelpes pag. (1850. g. r. 1.): 

a) pavārdi: abberkass, ahbols, arrajs, ausains, ausin, ballode, balter, baren, 

bcrsing, birscmneek, bratzit, brentz, dabolin, dobelneek, drukka, dundur, dsehrai, dsen 

ms, ebbmvet, espats, gohbeneek, grapits, graubing, grieslit, grigur, gruhgall, tiusi, 

ihstputtning, jaunmuzzeneek, iannputtning, johstkahje, kakauls, kalnasemneek, kanper, 

kebtut, kerpe, kibir, kinnncn, kirre, kische, klauws, kreewing, kruhms, knhle, kuima, 

kulpit, kuprit, lagsdin, lasda, latzause, leelanse, leelbeiting, leelknprit, leepa, lccpiņ, 

lelmeek, leibe, leiben, leijahn, leijassemneek, leijbert, lihkais, lipste, magohne, mablc 

neck || malcneek, masbeiting, millin, nedabui, nirath, nuxe, ohssis, ohssit, obsolin, 

pabersc, pamirrej, pelle, pihsa, pikka, pinka, pintc, Plattais, plawing, pludde, prahting, 

puhknas, puķķe, puttning, rcmpe, rcpfdm, rigcncck, rosit, ruhga, runtzka, sallasemncek, 

segling, skaijahn, skreble, skuija, sohrting, sprohge, sprohgits, spudding, srasdin, 

strebke, sllftren, sahger, sakke, semminka, semmite, tupping, tnrba, ubbagš", ussing, 

nmrba, wcllin, wetzabberkass, metzgrubgall, wetzjcnke, wetzknhle, metzohse, wetz-starpa, 

wetzumneek, wiexne, wihtolin, windeds, zeemin, zeppel, zirul. 

ß) māju vārdi: (1811. g. r. I.): mak abberkass, jurring Schmidt a n d r e i, jobst 

kabjing jeb b alter, hans kullit jeb beiting, bertmeij ussing jeb gekke, skabul 

jeb kuhla g r a b ek 1i f, thom soepe jeb g ras cb e, Hans puttning jeb g ru b g al l,

thom soepe krist jeb kehkut, soepe jeb kerpc, Martin balbert jeb klawing, 

thom soepe mickcl jeb kre c w i n g, skabul jeb kühl a, stelpe jeb ku t p i t, luhmann 

kupring, luhmann kauper kupri ng, 

Hans soepe drake jeb mahlneek, Hans 

kussing mi ckel, johst kahging jeb m i lla, johst soepe jeb n u x e, jurring Verne 

jeb p i kk a, miekel soepe jeb p le c ks cb an, andrei pesser jeb p l u d d e, Hans kussing 

jeb praht i n g, jacob pu ttn i ng, lohle jeb reebei j, jacob strigge jeb re m p e, 

jurring dexne jeb s a l b a n a i s, lol;lc jeb siltum, nirath jeb simson, jacob 

balbert jeb s i x n c, jurring skabul, martin balbert jeb s ku ij a, matties repsche 

jebspubbtng, jacob strigge jeb surgeneek, jurring schmidt jeb susrn, 

jahn dcxne jeb s e e m c t, jahn dcxne jeb see m el martin, kauper se m neek, 

muggur semneek, thom repsche jed timmuk, jnrring lubmann jeb turbin, 

Vrcijmann jeb lipste stenge jeb tupping, bertmeij ussing, martin stelpe jeb 

z i r u l. 

NB. Stelpe un tāpat arf ntzerē (1811. g.) ir vesels saraksts zemnieku ar 

pavārdiem ; tie ir pārgājuši drivjauclīs. Saimnieku vārdi sakrīt ar vēlākiem māju vārdiem. 

1. mājas: 

A. ūnmemelieši: 

Šimbarkas pagasts (savieti.) — 

— A. ānmēmele āntnētnelieši. 

B. krusu pagasts 

C. šiihbafkas pagasts 

— krusenieki. 

— 

šimberģteši. 

šimbčrģteši. 

bāļčiņi (apsa, grendziņš), di'lbeni (vīksna, grendziņš, ziemels), kalna 

zaķi, kalni, mačeni (stemberģis, stumberģis), miesteni, muženi, 

rēngi. 

B. kmsenieki: 

brēileni (dūoriņi, ērmans, jāuzums, šķēres, zvejnieks), celmi, ču- 

liņi (lejas, pēteri), deģi (indriķi, kalejsaimnieki, piņņi), desnieki, 

gradnas, kumarišķis, ķikuļi, limbažas, medņi, pipiņi, rūozeni, 

spiņģi, vanagi, vitöoli, žagari. 

C. šimberģieši: 

anärini, āndžas, āustriņi, bagdeni, bāuzas, bīdeļi, brikāucki, brieži, 

bruženieki, bukas, butkas, ciņi, čužuļi, dālbiņi, degļi, drabiņi, 

?vtzrti, gāfbari, graši, gubeni, gūožas, Aivuji, īerliņi, jāiņi, jukumi, 

jūobi, Klāvi, klibeni, kjavini, krüntapi, krüskapi, kublišķi, kulšeni, 

ķeblišķi, ķeles, ķīrpi, kiski, kisi, lapiyi, läuri, laei, Iedusi, lēiteni, 

likumi, liepas, meīri, mūrnieki, namiķi, pienjāņi, pliki, rakani, 

rijnieki, ruksas, rutkumaleji, salmiņi, sZrkangalvi, Sauleskalns, si- 

lakristi, skujas, smilgas, spmoģi, spundas, staši, strēmpes, struņķi, 

teniņi, tutnagi, ürliki, uzas, ūozūoliņi, valöi, valttzri, veliki, vejiyi, 

vilciņi, vimbas, zāndari, žukļi, žurvites. 

263

264 

2. muižas: änmemele, meža muiža; krusu m.; kalna m., kruc-ņa m., 

šimbarkas m., ūozūolm. (s.). 

3. miests: simbarka. 

4. baznīcas: šimbarkas baznica. 

5. skuolas: krusu pagasta skūola, simbarkas pag. sk. 

6. krūogl: ānmēmeles krūogs, Kalla kr. (ā. m.); 

kr. (k.); alendera kr., krasta kr., lielais kr., sila kr., 

vērdiņa kr., vilciņa kr. (š.). 

brēilenu kr., šķiliņ 

ūozūola kr. 

7. sudmalas: ānmēmeles vējsudm., butka sudm., jauzumsudm., šim 

barkas sudm. 

8. cepļi: krasta krūoga cepļi jeb šiliņa cepļi, krūoņa muižas ķīeģeļc 

(s.). [8a. kalni: ciemātkalns, lazdu k., saules k., ubu k.j. [8b 

pakalni: cibiška k.. palazde, roņa k., sarkanais pakalnsj. [8c 

mārki: kritenej. 

9. upes: īecaviņa, mēmele (š.). 

10. sträutl: ānmēmeles strauts; kāpūostu str., priedulāja str. (kr.) 

kušķu str., (s.). [ērmaņu str., juškevičstr., kukuļstr., veļeķenes str. 

//. grāvi: baltais gravis (s.). [11a. avuoti: kulšenu avots]. 

12. ezeri: bagdanezers, bāltez., kļaviņez., krustene, kublišķu ez., mellez 

rukšas ez., silez., strempes ez., vilciņez. (s.); |bruženiekezers]. 

13. pļavas: ānmēmeles pļavas (: dirvans, jaunā p[ava, skūolmēister 

p[., žida kakts); krusu pļavas; grauza pļ., gudelnica, miežu purvs 

rüncka pļ., stirnu pļaviņa, ubadziņa pļ., vējiņpļ., žīda pļ. (s/ 

ļezermala, kalna pļ., kalnamuižas pļ., liela lanka, 

maza lanka 

pelnājs, poļu pļ., priedes pļ.j. ļI3a. lauki: audzes gabals, ezer 

lauks, plēsums, upes l.j. [13b. ganības: cinājs, dilbenganības 

vanagsj. 

14. meži: ānmēmeles mežs; 

krusu muižas m., simbarkas m.; [ezer 

lauka mežiņš, guģsils, līdumins, silakalns, silins, smārda m., sur 

ģenes m., vilku dobes]. [!4a. krūmi: šķēru ataugas, vilktīrels 

[14b. purvi: briģu muižas tīrelis, bukultu tīrelis, griķeitpurvs 

sveķu tīrelis, viršu tīrelis, vilka t.ļ. [14c. 

15. alas: ruoņa kalliņs (s.). 

salas mežos: franču būda 

16. ceļi: drabiņu dambits, mellais ceļš (s.); [berkušķa c., ezerlauk 

celiņš, 

lacu celiņš, vecais c.]. [l6a. tilti berkušķa t.ļ.

7. kapi: jeskuļu kapi sä. m.]; krusu k.; jüobu k., katūoļu k., ļuteru 

k., urliķu k., ūozūolk. (š.). [17a. atvari: dieva atvariys, velna 

atv., vēveru atv. (mēmelē)]. 17b. salas: deviņzares sala, plēšu s.]. 

[17c. zvejas vietas: melnais alksnisj. 

/S. uzvārdi: apsa, darziys, dilis, grendziņš, kaīliņš, kāmpiņš, kaūniņš, 

kazuls, ķiruls, latūns, liepa, meīders, stiprenieks, viksna, ziemeis 

la. m.j; dābuoliņš, liepa, stūris [k.ļ. auziņš, avuotiņš, bāfzdevičs, 

b?rzmārtiņš, daībiņš, jukevics, krastiņš, kristaps, kužma, lapins, 

lejiets, meģis, šiliņš, sipenieks, silis, skrüdups, stāņķis, strautiņš, 

tāris, teniss, veicis, vitūols (š.). 


a)ānmēmeles pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: barran, bceken, behrsing, brehkul bruhwer, dahboling, dobra, garrä, 

jalitinan, kahrkling, kasimir, kasche, klubba, ktawa, kohzing, krill, kruhming, labzi 

lapSe, lasding, luhse, mehman, ohsoling, parreis, pomas, purwing, rcngel, rober 

rohne, sarkanais, silipolina., sirmais, Spchkwihr, sakke, sarrinq, Secding, sweinee 

tennicS, tikkum, uStiz, walleneek, wanag, wanzkar, wihtoling, zelming, zihrul. 

ß) mayu uārd/:blodncek, jeskubl, keblischek, petSchen, rotten, Stipping, tschnscblei 

y) Aroga vārds: kcblisäikrna. 

b) kru su pag. (1835. g. r. L): 

a) pavārdi: behrsing, bnkka, dipan, gohbing, kahrkling, kalning, klawing, lasda, 

lepscr, meschel, ohsoling, pinne, plattar ļļ 

sckeer, swirbul, szicle, tnndt, wihtoling, Witts. 

ß) māju vārdi: grodus (tg. gradnas), Pohle. 

c) šimbarkas pag. (1835. g. r. I.U 

plater, punding, seskc, smilga, sprobga, 

a) pavārdi: ahbelting, ahmer, anSecklis, austring, awohtneck, bahren, ballohd, 

behrsing, beret, brigck, bruschchn, brnwer, bnkka, daboling, dahrSncck, deedsing, dibret, 

dohmking, drawneek, duhming, dselmith, eewing, ehna, gaiSming, gesdnng, girba, 

gohbing, grasfe, granbing, granding, gusik, irbit, jannlasde, kanning, karasckneek, 

kauling, keijdan, kilkin, klawing, klinze, kohzing, komke, kruhming, kruhsiht, lahzibt, 

lapping, lapsc, lasda, lauring, leepa, lihdak, linning, mahruht, maSlasding, mascben, 

medne, mehtra, melder, melnauS, mesckuk, muzzcneek, oding, ohsoling, paipel, pakaln, 

pateij, pawar, pawulehn, pelnd, pihkstul, pikkebr, pilath, plassing, platkahj, plosting, 

Pohle, puhreik, pukkiht, punder, Purwing, puttning, ramahn, rasfe, rohling, robsebn, 

rohze, ruhgum, rnllc, Samur, sarkanais, saulttb, seeting, segling, sendse, seskis, 

sielath, skabul, skadding, skcetneek, Sknjneek, spohga, spurking, statte, stohping, 

strautneek, stuhriht, sudrabing, sweke, swikling, schatt, salith, samait, secding, Ste- 

mel, Semith, suttiS SwaigSnc, siveineek, swirbul, szieleehn, Szillakakting, tabazing, 

tibter, trulle, uppencek, waiwer, wannag, wehrsis, Wetting, wetztehw, wihtoling, zehr, 

zelaw, zelming, zibul, zihrul. 

ß) māju vārdi: baltzing, birsemann, bnlles, ehmnschc, 'gruntupp, jannsemme, 

plrgiscbke, kalleij, fucfcbe, masckan, medding, pnrkin, putzweck, rudding, sacke, silln, 

szille (sz = ž) tijtting, tschunke, upeswiltzing. 

265

266 

1. mājas: 

A. bārstelnieki: 

Švitenes pagasts (savien.) — 

A. līelbērsteles pagasts 

B. švitenes pagasts — 

švitenieki. 

— bērstelnieki. 

švitenieki. 

beķeri, bencēni, bifzuļi, brediki, brīvzemnieki, bullēni, čušēni, čušļi, 

dravenīeki, gubeni, ic$ni, jasuji, kalniņi, liksmaņi, mēdumi, pārupji, 

pliķēni, rafjķi, rubeņu ruozēni, silenīeki, stepes, spieķi, vecbulltzm, 

zūbišķi. 

anzēni, cielavas, dučkeni, galenieki, garvederi, gazeji, grābēni, 

gauņi, ilgas, īkužas, jaünzemi, jugas, kapunas, kaži, kraukļi, kru- 

males, krūmiņi, kukari, küozeles, laükavilki, lintenieki, līelkāji, 

maizites, meļļi, mesteri, mežavilki, pešļi, pīļu mājas, puļķi, rate- 

nīeki, sīļi, skuķi, spranci, stūrīši, tauriņi, valtiyi, vanagi, vidukļi, 

zari. 

2. muižas: jauna muīža, līelbērstele (b.); annas m., kaüpenu m., 

līelšvitene, līeparm., mazšvitene, uošu m. (š.). 

3. baznīcas: bērsteles baznīca. 

4. skūolas: švitenes skūola. 

5. kruogt: baznīcas kruogs, sila kr., žagatu kr. (b); kesu kr., 

rudzu kr., 

skrambas kr., švitenes lielais kr. (šv.); [behrsu kr., kukschu kr., 

meļu kr., ungur kr., zeelawu kr. (š.)]. smasschwitenes kr., jaunais kr.j. 

6. sudmalas: sila kruc-ga sudm. (b.); līelšvitenes sudm. 

7. cepļi: bērsteles cepli; paīnbakars (š.). [7a. ka i: egju k., (d.)l, 

lpliķķen kalns, sill kalnsj. [7b. bedres: lāču bedreļ. 

8. upes: bērstele, švitene, vīfsite (b., š.); sihslizisj. 

9. strauti: ejas straūts, lāču str., līeparu str. (š.). 

/S. ezeri: bērsteles ezers; ssilkalnu esars, stepju esars (b.)ļ. 

//. pļavas: bāla, lacu pjavas, plase, rājums, vīfsites pļavas, zvēru 

dārza pļ. (š.); [mālu pagaurs, rājums, tēce (š.)J. 

12. meži: apsājs, īcēnu mežs, liekna, trikante, zūbišķu m. (b.); plase, 

skufba, švitenes m., zvēru dārzs (š.); sdruja, karotu egles, kruhklaju 

meschs (b.)]; skraukļu m., pesļa m., purws (š.)]. [12a. purvi: mir 

ķeene, sinaja (b.)J. 

13. tilti: pambakaru tilts, plikēnu t., švitenes t., vella t. (š). [13a. ceļi: 

vītolu ceļš, zaļais c.ļ. [13b. atvari: raganas dziļums]. [13c. zvejas 

vietas: pētera platums].

14. kapi: beķeru kapi, īcēnu k., vidukļu k. (b.); raņķu k. (š.). 

/6. uzvārdi: bitars, briņķis, bullis, čupriks, gāzējs, gludiņš, grādhns, 

gustiņš, irbe, jaūneklis, kalniņš, kaktiņš, kartupelis, kalis, kreņ- 

ģelis, krieviņš, krūmiņš, ķīselis, kugrens, kulkis, laügalis, lavenīeks, 

lacis, leitis, ludzenīeks, maiselis, majuors, mežavilks, mežiņš, paģis, 

pakarklis, priede, pulciņš, püc§ns, püpüols, sifmbärzdis, sīetpinis, 

skudra, skujenieks, skustaīs, stirna, straūmanis, struņķis, sviķis, 

taürins, tumbīls, tūba, ūolavs, varenais, viņķelis, ziediņš, zutis [š.|. 


a)lielbērsteles pag. (1850. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahboul, alksne, appel, ausing, bagal, bille, bissencek, blacke, blnckc, 

blussc, brnwer, dauzeet, dreesch, drenni, ducker, dudal, dsegnse, ergle, gail, graulle, 

Jtttfe, gubben, kasche, kauschel, klepereene, klussing, krasting, kränkle, krischnk, kruse, knb 

bis, kukain, lagsda, lappain, taugalccne, lartigal, lazene, lutart, miscing, neebuck, ohsoul, 

Packul, pahn, pirkst, Plnnzi, Pohl, Putel, rauben, reine, rouse, rnksche, rnnzi, rntke, 

salming, sapni, siel, skugga, sprohgi, spurrc, staie, strautncek, salinka Seemel, Suse, 

swel,ra, taurehn, timpa, rrarner, trälla, ugunting, uhdry, ursten, wahschka, N'annags, 

wassaring, werscha, zälm, zenna. 

fi) māju vardi: becker, kuckar, pahne, Sprihde, Slillain, ivalting; srnbbenu-jann- 

scmji, spahriņi, snllehn-Swenki, snllcbn nrstebni, schubbischkil.. 

Y) kruogu vārdi: sbeķķer krohgs, lecknu kr., trihnes kr.j. 

b) Svitenes pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahbel, ahdmin, ahlau, absel, alksne, anzel, arrais, andsel, anning, 

baijar, balla, ballod, behrsing, bluck, brasd>c, breebe, brenne, bukkis, bumber, dalder, 

dantzke, darwis, dohle, dukkat, dutschkeu, dseguSe, dscrn'e, egglit, chmillg, ehrgle, 

cbiuc, clpe, eudur, gailc, garros, garwehder, gekkar, gilde, grasse, grauding, ikuscb, 

inze, jummik, jumting, jnrmalneek, kaggis, kalleij, karkling, fasd)e, kanling, kelle, koh- 

zing, kramme, krasting, krastol, kränkle, krantze, kriwcn, krlibkle, krnlnnal, kühle, knlnne, 

kuile, kukse, kulbing, laiwe, lapping, lasbe, laukcwilk, lanring, lautzing, leelkahje, leepe, 

leije, lihdak, linning, linteneek, maggvhn, maisir, mccsc, meije, melke, mescheballod, 

mihkstmaiss, mirte, mulirneek, nabkmann, obgeldcds, vbsol, ohsollappe, paeggle, panze, 

bare, pautsebe, Pinke, plawcneck, Pohl, pranlc, prickuin, puiklcn, pnjeng, pukkit, Pnppc, 

Putel, putning, reekst, rohse, rubben, rnbel, rnlle, rnmbe, rnnze, rntke, saldon, sal- 

ming, samtaut, segleneek, skarpe, skrodel, smilge, smukais, spranze, spritzsahl, 

sprohge, stihga, stilbe, strasde, strautaudsen, Scharrel, Schkeetpinn, schluke, Schwager, 

salleneek, salpei, sarre, sirne, swaigsnc, swcedre, Swirbul, schaggat, schibben, 

sckubbc, sziele, terand, tilting, timpc, tulpe, tschusckcn, nrbehn, nsa, waiz, wallodse, 

wannags, warrenais, wecntnl, nnhksne, wihndcds, wilk, wilkeperei, wiltzing, mimba, 

'virzauneek, zepplit, zihrul. 

3) māju vārdi: allnxt, ehning, elpe, gubben, kannanka, kraupen, leparn, pamas- 

sar, ranke, tiininermann, urben, zusehen; sehmiņeni, maleneeki, tschnschenij. 

267

268 

Tüomes pagasts 

— tuomenteši. 

1. mājas: a) augšgalieši: aūgšbiķi, egles, kalnabiķi, karstumi, 

krejeni, lejas biķi, pēšas, sarmuļi, stuteni, tuntuļi, žukas; b) lej- 

gali esi: biezumi, kraķi, mesteri, putriņas, šiliņi, stilbi; c) sale- 

ni eš i: jaünzemi, lubausi, nariņi, pantersiļi, rūpi, sapaļi, Sniķeri, 

stērķeļi, tufbas, tūošeni, valaki, ujki; d) dirveikas, grauži, pūodiņi, 

sili, spindzeles, Strazdiņi. 

2. muižas: annas muiža, tūomes m. 

3. baznīcas: tüomes baznica. 

4. sküolas: tüomes pagasta sküola. 

5. krūogl: ažu krüogs, 

smilksu kr. 

6. kalni: apšu kalni, büflaku kalni, miglaiņu kalni, 

7. lejas: tüomes leja. 

smilksu kalns. 

8. upes: cursniņa jeb nakts pērļu purs, dāugava, līčupe jeb tüomes 

upe jeb veīla lauzuma upe, prūšu upe. 

9. ezeri: pēšas ezers, stutenu ez., 

/0. avuotl: prūšupes avüoti. 

tüomes ez. 

/7 purl: janissalas purs, naktsperļu p., sārmmeža p., sausas salas p., 

strigu p., vārtu p., vella lauzuma p., vistalaucis. 

12. tīreļi: lielais tirels, sausas salas t., 

stifnas t. 

13. pļavas: abriņas pļava, jāniša salas pļ., licu pļavas, priekšpura pļ., 

sārmas meža pļ., saüsäs salas pļ., straütas jeb aīksnes pļ., šūpuļa 

pura pļavas, vella lauzuma pļavas. 

14. meži: āpšu kalni, burlaku kalni, miglainu kalni, smilkšu kalns, 

tüomes mežs. 

15. rūozas: zaķa rüoza. 

/6. ceļi: tüomes aurmaņu šoseja. 

17. tilti: akmeņu tilts, dzilnu t., līčupes t. 

/5. kapi: tüomes kapi. 

19. salas: tūomes sala. 

20. atvari: lubaūšu atvars, 

21. krāces: ķegums. 

22. uzvārdi: aūgšbiķis, biezums, daugavberziņs, dābūoliņš, dirveīka, 

egle, krūmiņš, ķeplers, nariņs, platais, putriņš, salnieks, sapals, 

skuja, striks, struņķa, stutens, tūošans, zemits. 


tūomes pag. (1850. g. u. c. r. 1.): pavārdi: amatneek, jumting, kaltiug, 

leeping, lohte, Stubbur, schustren, sillgalw, swirgsdin, unliksniug, zeelaw. 

leeksnc,

1. mājas: 

A. drākenīeši: 

Vecmuīžas — pagasts (savien.) Vecumnieki. 

A. drākenīeši. 

B. mācitūja ļāuži jeb kazīeši. 

C. mežkunga ļduži. 

D. rešņenīeki. 

E. šerlatīeši. 

F. — 

Umpārtes pagasts umpūrtīeši. 

G. vecmuīžas pagasts 

— vecumnīeki. 

berķi, dābūoliņš, ķikuri, mīšķini, piebalgas, terīteles, ulmaņi, zīļi 

(krūoņa-, piņu-). 

B. mācitūja ļduži jeb kazīeši: 

āži, dirveikas, klidziņi, krasts, lādzeni, mcžuļi, rerhpi, ska 

C. mežkunga ļduži: 

äu(g)skalns, aüzmani, deprejas, dzeyi, dzilna, ģediņš, krieviņš, 

lestiņš, miskaktiys, namasala, pakuls, pilāts, rusiņi, stelpes kaktiņš, 

straütnieki, veAis. 

D. rešņenīeki: 

a) kules gals: burkāni, bikāni, bifzemnieki, dambenieki, kaleji, 

māli, pelši, saksi, simstraüti, süodumnieki, šķīņi, vilciņi; b) pa- 

ļufkas gals: bikāni (slaveni), lapsas, pīsāni (tag. kļavenieki 

un strāutenieki), skujas, staņi. 

E. šerlatīeši: 

aveņi (gulbi-, veveja-, vidus-), bāliņi, Sileni, jauzemi, jūostiņi, 

kankari, krümiyi (misas-, Vecumnieku-), ķerekši, lüoki [ļ lüoki, 

makuži, mellaci, palisi, rumbas, runckas (baūmaņa-, 

ga°la-, vidus-), 

runtuļi, sasas (-magduzis), sīgas, skābuļi, stepiņi, švāgāri, svika, 

vildas, žebi, žubi. 

F. umpārtīeši: 

barzdāni, buži, dišlēri, krūmiņi (ātiņi-, vaīlieši-), lāči, preīļi, pu- 

kes, ridumi, rutki, strautrempis, vilciņi. 

G. vecumnīeki: 

a) brūverieši: a) gnidija jeb dildinsala: dzivites, peleķis, 

rekis, rešņi, siķenes, strigi, šmeīči, zelta kalns; ß) 

269 

naine jeb in- 

delzēns: auzaini, beka, brūveri, ga"ls, spira; b) jusieši: kiz-

270 

d?ni, druka, gailīši, juši (ga°la-, mürzemnieks, vidus-), krūmiņi, 

naglas; c) kruziesi: bukuļi, ciņi, ččfka, duļķes, duras, ezeri, 

klikuti, klivi, ļūoļa, mīkstais, platais, repšas, smilgas, sūdāunis, 

vitas, vīksnas; d) ķfsieši: b§ki, dārznieki, dreīmaņi, dzērāji, 

glizdi, ķeīri, kesas, melderi, puodēni, puokaži, riekužas, saldanie, 

stpüoli, süodumi, treidas, tupiņi; e) līelcelieši: alūoni, atka[ņi, 

dumpi, grundes, kristiņi, milgrāvi, mifmas, pelsi, puniņi, pupiņi, 

pūodi, skābuļi, stabiņi, Stelpes, struņķi, stūrīši, turki, vā(r)cbērģi, 

zeltiņi; f) sprinckalnieši: daldārži, diškini, družkalns, ganiyi, 

lipsti, planci, plitničas, prüseni, runguli, skrāpi, spulles, sufģemeki, 

sūortiņi, šķūnis, vadziši; g) tīkmanieši: krieviņi, šiliņi, skujas, 

sviķi, tikmaņi. 

2. muižas: drākene, kannenieku muiža, krūzes m; rešņu m., sprinc- 

kalne, šerlate, umpārte, vec(um)muīža, vikstenes m., zvirgzdes m. 

3. baznīcas: vec(um)muīžas baznīca. 

4. skuolas: beķerskūola II sküola, vĢc(um)muīžas sk. 

5. krūogi II kruogi: beķerkrūogs, dtzrzu kr., collkr. jeb 

drākenes kr, 

vĢc(um)muīžas kr., kalna kr., katriņas kr., ķikurkr., pleņu kr., 

priedes kr., rubatas kr., umpārtes kr. 

6. sudmalas: ļūoļas sudm., platā vēja II vēja sudm., staņka ūdens 

sudm., umpārtes vēja sudm., vĢc(um)muīžas v. sudm. 

7. cepļi: plitničas ķīeģejceplis. 

S. ka°lnl: dišlerkalns fl kals, jaņa k., kaülupes k., kaüpru k., küoäa- 

jas k., ķikurk., staņkis jeb ķīķerk., surģenieka ka°lni; [augstais k.. 

ciemātk., čigānu k., daviņu k., dārznieka k., dieva dārzs, gaiļu k., 

gargrode, kaka k., kumeļk., ķikas k., mācītāja 

ragu k., runguļu k., sila k., slepkavu 

muižas k., pāļu k,, 

k., tupiņk., zirguk.ļ. |8a. uz- 

kalni, pakalnes: brūža k-ņš, igväta k-ņš, kazu k-ņš, kāpu pa- 

kalne, lāču uzk., leišu k., līdzenais k-ņš, ogļu k-ņš., ozolu k., 

putnu k., sarkanais k-ņš, snatanas k-ņš, vēja k.ļ. [8b. gravas, 

lejas: berkendruvas, dzija gr., mālu kalns, starcenes gr., upes 

leja]. 

9. upes: katriņas upe, misa, tajke, zvirgzde; lliela misa, maza misa, 

vārnaļ. 

/S. strauti I! straūtl jeb mazupites: apiņupite, gailīšu straūts, kaul- 

upe, ķekaviņa, līčupe, rusiņa upite, vilpite; [bāliņupīte, 

bārku str, 

glizda str., igbātes II igvates upīte, kalmāte, sikšņu upīte, vīksnite. 

[10a. grāvji: dobītes upe].

. ezeri: aklezers, kaülupes ez., linez., naktspēļu ez., panka, staņķa 

ez. [vicezers]. [11a. dīķi: mazais dīķis, pļavas d., varžu d., zelta d. 

12. puri: baäberpüfs, 

beībezis, plikais p., struņķu p., suoduma p. 

[dzeņa p., jaulietis, krauklīts, kusu p., naglas p., yukas p., strigu 

p., sikšņu p., žebu p.]. 

13. tīreļi: aklezera tīrels, gravu t., kaķu rüozas t., lādz?nu t., plikai 

t., plūošu pura t., sirmais t., skujaja t. jeb skuju t., stabiņu t 

staldā(r)tt., turku t., vārtu pura t., vilku t.; [lejas tīrelis, lielais t 

seržu t., sveķu t.j. 

14. pļavas: apšulājs, beībezis, berzu purvis, bises p., cekuliņu pļavas 

lāču purs, mellā pura pļ., miķeļa līci, pūces purs, 

rūšu purs 

struņķu purs, sūodums, ūogu purvis jeb purs, vārtu pura pļ 

vell(a) laūzums, vilku piss; [āpšu sala, baberpļ., bukulpurvs, cien 

mātes pļ., dobes pļ., garā pļ., gulbenes, ģēda pļ., kalna pļ., ka 

riņas tīreļa pļ., kungu druva, lauku pļ., lestenu meža pļ., liekna 

liela pļ., liepas purvs, magazīnas pļ., marča rājums, maza pļ 

meža pļ., misa, naglas pļ., pēterrājums, pīpenes, plikais purvs 

plošu purvs, purvu pl-, sakupes pļ., starcenes pļ., strauts, tēce 

tīreļmala, tīrelpļ., umpartes purvs, upes līči, vēžu leja, 

vīksninaj. 

vidus mežs 

/5. lauki jeb dārziņi jeb lauka dārzi: brieža dārzs, ķēves strauts 

ķikura d., tīkmaņa dārziņš; ļapaļais gadals, drenesl., cepļa 1., cie 

mata, kalna I., krasta gabals, laiva, lauka gals, lejas, liepas 1 

punu I., purvu 1., ragaines (1.), rijas 1., sila 1-ki, strautlauks, vecās 

egles I.j. 115a. ganības, aparas: ādenieks, bebru gan., bran 

kuža ap., deksnis, dieva dārziņš, igvāte (ap.), kaislu 1., kaķis 

gan., kleses, kuņvicas gan., 

diene, ragaines gan., sudraba ap., vecaploks]. 

laivas gals, lielā ap., pīļu ap., pla 

16. meži: adriyas, dalta pura salas, bises pura salas, hāgenijas, jez 

jeb ģēza, kaķu rüozas, kamzüole, küodalas, kūojas salas, kuodaļa 

ka°ls, lāčkāja, lejas vecenes, miglāines smalces, miķellīči, nakts pēle 

kalni, slepkavu ka°ls, šūpūoļpura salas, ūogu pura mežs, vārt 

pura salas, veīla laūzumi; [bereļbirze, deprejas m., druku siliys 

dūrīte (birze), govju m., guģu sils, impenteļu birze, kakta pļ 

kuratdirze, lejiņu birze, lestiņu m., meža birze, meža pļ., planč 

birze, šiliņš, skaru birze, treidas siliys, umpartes m., zirgaplok 

271 

(birze)]. ļ!6a. krūmi: atkaļya krūmi, deksnis, eglītes, jugla, pa 

dirze, paleja (kr.), puniņu kr., skujas audzēj. [16b. salas me

272 

žos, purvos: apaļais k-ņs (p.), jauzumsala (p.), kaķīšu saliņa 

(m.), sivensala, svagersalaj. [16c. dūksnāji: elites dūksnājs, plat 

dūksts, velna ribas]. 

17. rüozas: gaiļa mežs, putras kalna možas, suņa pļaviņas. 

18. ceļi: pēdiņa šoseja, [dzelzauze, ķebļa c.] 

19. tilti: apeņupes tiltiņš, bebrupes tilts, beķerkrūoga t., gargrūode 

t., ģēzas t., kankari., piķa tiltiņš, skrambas tiltiņš, staņka t., [auna 

kroga t., babertt, bāliņt., brūveru t., lapsas t., lauka t., lestiņu t 

preiļu t., rešņu t., rubatkroga t., 

t., 

vittu t., zvirgzdes t.] 

sakšu t., sietiņt., spiras t., sūdaiņ 

20. ka°pi: ba ä znicas ka°pi, b§ku k., caūnites k., čuču k., katriņa 

krūoga k., klīvu k., ķeīru k., mālu k., priedes krūoga k., rešņe 

nieku k., šiliņa k., stepiņu jeb žubu k., umpārtes k.; ļbatarkap 

krūmiņu k.j. 

21. atuori: skrebļa atūors (zvirgzde), 

veīlatūors (taļke), [bādes atv 

bļodas atv. (taļķē), elles atv., gremdu atv., kuiļa atv. (taļķē), peld 

atv., žīdu atv.]. 

22. ūdenskritums: dzelznams (zvifgzdē). 

23. /5c/.' ievu lici, ļapaļais līcis, cūku 1. (zvirgzde), jušu I., krūzes 1 

zilie kalnij. 123a. 

salas, pussalas: grīšļa pussala]. 123b. zve 

jas vietas: dūņu bedre, vecupe, vējinplatums]. 

24. uzvārdi: ansvīesuls, atkalns, bāliņš, beīkaps, bērziņš bikäns, bis 

kaps, cekuliņš, dābūoliņš, dirveīks, ezerzemmeks, gals, grunda 

grunzemnieks, ģediņš, ģilfns, jusis. kalējs, kalniņš, klivis, kļavins 

ķeīris, ktzsa, lüokis, milgravis, mucemeks, namasala, paegle, pe 

lēķis, peīsis, puokazis, runcka, rušiņš, rusiņs, rūobežgruntnīeks 

saldenais, salzemmeks, siga, skabuls, stabiņš, sturits, sufgenfeks 

šķīens, tikmans, upemeks, vanags, vidzemnieks. 

25. paHamas: smerdels. 


a) Ken es pag. (1835. g. r. 1.): - . , . 

a) pavārdi: 

sihle, wilzing. 

ß) māju vārds: ranken. 

bercke, berken, dahboling, kruhming, mieschken, miskuje, pecbalg, 

b) mežkunga pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahbelit, ankalning, aukschkaln, ballod, basum, bcrsing, breede, dabo- 

lin, dsenne, dsilne, egle, geddin, irbit, kaktin, kalniths, karkling, klawin, klibbais, klut 

.-.en, krccw, krcewing, kruhkle, krusse, lapping, Iccping, lehne, leyeneek, lestin, mickc 

leen, iniskaktin, miste, mohdcr, mutzeneek, namesalle, odsit, olisoling, pakscke, pakul,

pilart, Pinke, preede, preeschul, purring, rosit, rubant, ruhspellck, ruhten, rusin, sab 

ming, silling, stelpe, sudrabin, swaine, schmulk, šdmgar, tulpe, wegge, wetzkakting, 

zekkulit, zilwck. 

ß) mä/'ll vārdi: basson jeb dzene, birscmneek, kackting, klutzen jeb geding, 

macke bubekacting, pilartz (lg. pelsche jeb deprey, pakschen jeb lesting, rel- 

leyan, tieckmann, wetzwege, zekulith. 

c) rešņenes pag. (1835. g. r. 1.): 

a) pavārdi: arraij, ballodit, baster, behrsing, berkan, bikkan, bilkin, birsemneck, 

Man, dambcneek, draudsien, duklaw, glinan, guStin, kahrkling, kalley, kauzei, lahzit, 

lapping, lapse, lasding, leeping, mehtrin, mirron, needring, neugaut, ohsoling, 

paleyin, pelse, Pihse, Pipar, rosit, seske, skuje, slaide, slawen, Staigul, steehni, sus- 

tcn, Schwager, schweter, sackkar, tihrumncek, wahwer, wezzi, wihtoling, Wildau, wil- 

zing, zihrul. 

j}) māju vārdi: kaln, neuauth, piese, slayde, steene (tg. šķīņi 

d) šerlates pag. (senāk piederējis pie baldones pagasta un tādēļ pavārdi 

kopēji ar šo pagastu): 

a) māju vārdi: behrge, duhje, jacker, kickur, mirmetz, nagle, pohde, puhtel, rnd- 

ding, sakkain, seeleisch, skuje, sohsten, stelpe, struncke, stnhrit, tentell, thomen, tieg- 

mann, wahzbeg, wehwer, zempul. 

ß) kruogu vārdi: bullenkrug, schwietenkr. 

e) umpārtes pag. (1850. g. r. I.): 

a) pavārdi: arrai, ballod, beinart, daboling, dischler, egle, elksneek, jankusch, 

jaunsem, jucrgen, karkle, kirse, krohne, kruhming, lahze, lamse, lasde, leesting, mai- 

sche!, oding, ohse, preede, preile, purren, purwing, putning, radsing, rempe, rubbcn, 

rutke, skudre, smiltneek, springe, strautneek, sahlit, sihle, sustren, swirbul, uppe 

neek, witoling. 

3) māju vārdi: czurre jeb kalne, jaunsemme, krohgcsehte, kroje, leestin, mesch 

sargu, pleiksckc, rempe, rinke, taube, uppruhs ļļ uppursch. 

f) vecmuižas pag. (1835. g. r. I.): 

a) pavārdi: ahbelit, ahse, alawe, angutin, amatneek, atstan, auben, audse, ausain, 

ausin, auxstmannis, bajahr, balbars, ballodit, baltais, behke, birsum, btžb, bisdebn, 

bisken, blodncek, bohtneek, breedel, bruwer, bubel, bnkkul, bnmbehn, burse, bntau, 

dahrsneek, dedse, dilde, dischler, dohbcl, dohbelneek, draudin, drengcr, drucke, druwcn, 

dubban, duhmin, dulcke, dumpe, dundur, dsehrwit, dsihwit, eglit, enne, csser, gaile, gaifing, 

galling, gause, gehke, gebrden, gerke, gliesde, grasche, graube, grawe, gricke, grihslit, 

gudrineek, iwan, jescbe, juckum, jummik, jumting, jurgis, kahrkling, kanker, kanneneek, 

kerre, kikur, kimmen, klaweneek, kleeivkalleij, klibbais, klikut, klinzit, kohdohl, kohre, 

krakit, krastin, kreewing, kribs-it, kristin, krukle, krnming, kruse, krustehw, kugga, kukkur, 

kulpit, kurpneek, lahwer, lahzaus, lakkatin, lapmesch, lapping,lapsing, lasda, lasdin, 

sarg, laukasemncek, lankdnhrc, lauzin, laweneek, leepin, leepkaln, legsdin, leijeneek, 

leijmann, lihdek, lihdumneek, lihzit, lipste, luhzin, magohn, makkusch, makul, mastiltin, 

mataukliht, meeder, mehtring, melbard, meschul, mihksta, mnsikant, mutzeika (?j, nahtrc, 

needre, neteiz, newesel, ohdin, ohrmann, ohsit, ohsol, ohsoling, pabehrs, pahkscke, 

LUR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 18 

273

274 

pahle, paipal, pakalu, pakkul, palejin, pcedur, Pihrag, pizzit, Plattais, Plauze, pohden, 

pohge, pokasch, prahtneck, preede, pruhse, pruhsen, pucke, puhpolneek, pukit, Pupalal, 

pupin, ramme, rcekftin, veefufcb, recmse, reisit, reutsche, repsche, resne, rewel, riege 

neek, rihkur, robesch, rolM, rubbat, rusin, sadausi, salling, salmin, samoide, sarkan- 

bard, sarmat, saujin, sihpol, sillegaur, siltlaik, skrohder, skuje, smeizuk, smilga 

smilttug, sohdum, sohrst, sohrtin, spalwe, spehlmann, spirrc, spitze, spobre, sproge, 

spulte, stelpe, 'stenge, stepping, strasding, strautneek, strehlneek, strigge, strihker, 

stubrin, suhdain, suhnin, sunnel, schimma, schwagar, schmecke, sallaiskaln, sarring, 

seemin, semmit, semneek, scmtur, sibben, sicken, sihle, sirnit, sohben, sweedre, 

swirbul, schebbe, taurit, tennis, tihrumneek, tilder, tilsing, tippus, tohming, trcbe, 

tredel, turk, umpart, wahlods, wahrne, waiwaz, walle, toegge, wehrpeij, wcsnM, 

wezzit, wezwagger, Wieck, wiegrap, wihksne, wihrut, wihsap, wihtol, wilkabol, win 

dcdse, winte, Witte, Witter, zaurbick, zeelau, zelliu, zelm, zelmin, zimding, zinne. 

ß) māju vārdi: bahlin, bajahr, beekusch, bisde, breesen, brenzwehwer, bufebe, 

dundur, essersemneek, kanker, keipre, laping, lauke, makusch, meschedure, misskui, pahle, 

paksche, ruckes, rumbes, runzes, sirmal, spurres, stepping, sihlit, schebbe, tohmimi, 

treder, wetzwager, wilder, wiltes. 

Y) kruoga vārds: pahlenkrug.

Ilūkstes apriņķis. 

A°kmšas jeb oknistes pagasts 

— a°knišani. 

/. möa jas: a) aizpüore: baltamüri, birnbuļkapča mo 

a 

jas, caūņu 

vacums, 

daguta dübe, grāveiši, 

indāres, kuprāres, l eikum e 

its, medņu 

sola, priedes m., pūra krišs, rudzu vacums, sokornija, spigu dūbe, 

spigu 

a 

ro ceņi, vilka pūrs; b) aizupe: degšņa vijams, degšni 

kolna) jeb rubeņi, dzenis (kolna- lejas-), ģārdas, ģeiclani- kolna- 

a 

bojāri, iskuri, jaūnle juri, stasani, vacū juru mo jas), ģēidāni-, 

st°ūra- (caūnes, lozdas, miiigalavici, mušas, mušinīks, olūtniki, 

ivjzas, 

e 

s īmaņi, 

šeltes, vacie māfči, zaķi), jaūdzemi, kalviski jeb 

oraļi, kajku ceplis, kozuļi (br°uvers, dāuštas, ģarcias, kozuļi), kriškāni 

(anciši, buiķi, caūnes, kokstāni, kopustiņi, kriškāni), kungu drivas, 

räupi-, kolna- (ģeiāani, jaūdzemi), raupi-, meža- (brenča sstas, 

dupenišku jankops, jāņa sāta, jura sata, kristapsāta, 

mārtiņsāta, pūra e 

a 

ics), ro ciņi-, koTna- (dzeriņš, 

lielas sātas, 

oküts, plitu mo ajas, 

seņi, širmuks, zemītes), smeķerstāni (ancisi, lauka dzeņi, lejas 

möa jas, lejnīki, lukstenīki, sadiķi, solās, striķi, striķu kriss, tuņķēļi 

(br 0 

uv§ri, lā°či, meža rāupi, tuņķēļi); c) meža ļāuds jeb pāb- 

rika gols: kukriški, oreliški, skrupski, st°ūrfļi; d) pāupe: 

bifšči, ģirinīks, kaņupāites, kraukāji, Mas, mikli (gūdeņi, mikļi), 

navicki (luksta räupi, meža raupi, seipūoli), 

pasustzja jeb pam- 

)uļas (pampuls, pelekši, vabaļi), rögi, r"ükas, sk°ārdupe. [olnīcas 

= saāžas): bārši,bebfēni,kapgalieši; mājas: aduma m., baski, 

brūži, buiķfni, čeiči, ārežinski, dunduri, juķāriņš, kalnēji, kalķinieki, 

kaparnieki, kikHni, liepanieki, lizincleri, mači, mačuki, mažuči, 

miķtzni, miņārti, oltiņi, petrīši, pirduļi, plauskas, ribāki, rimstzni, 

rubini, sīmani, stūri, šķfrstens, šļankāni, truksas, ūdri, velnaragi, 

vervēji, zajas salas, zemītes]. 

2. mists: a°knlsa jeb okniste. 

3. muižas: a°knīšas muiža, tā°rpu pojvZrka. 

4. baznīcas: a°knīšas baznīcas. 

«5. skūtas: a°knīšas skulas. I 

6. krūgi: ģiras krūgs, kolna kr., kopu kr., lejas kr., skā°rdupes kr.. 

šotnīku kr. jeb solu kr.; [lukstu krogus, 

māras krodziņš].

276 

7. sutmalas: a°knišas ūdeņa sutmalas, caūnīša v§ja s., olūtnīka 8. 

8. kolni: a°žukolns, boda k., kopu k., lužups k., roganu k., sadiķuk., 

ubaga sātas k.; sapalais kalniņš, audzini, āpšu kalni, ciema kalniņš, 

ezera kalns, grauza k., grauziņi, kuces k., lapsu k-ni, melnu 

druvu k., pirts k., pieres k., priedes k., pruods k., sala, siers, 

vilka k.J. 

9. izkalnes: šancas jeb soītupe. 

10. gravas: soltupes gravs, v^žāuka. 

//. upes: radžupe, susfja [= liela upe]; [aluotiņš, arāle || arālīte, elsīte, 

guobāja, pruodups, purvups, skārdups, šķibine, tiltiņupsļ. 

12. grav(j)i: kozupes gravs; [ādu gr., aknups, čebežu gr., elkšņa gr., 

ievas gr., kazups, krieva gr., liepas gr., 

velna gr., vēžupsļ. 

13. azari: solu azars slapas ezers 

14. dHki jeb pru°di: a°knīšu sutmalu prū°ds. 

15. olūti: soltupes olüts, [sprākles aluotsj. 

16. pūri: barža pūrs, ķiķīnes p., 

tirina gr., uozula gr., 

lelais p., raikas p., vylka p.; [baltiņa 

purvs, degšņa p., divejupju p., dzērves p., ezeriņa purviņš, grauzda p., 

grauziņa p-ņš, gruža p., ķēves p., mušu p., pirts p-ņš, rukas p., 

sarkanais p-ņš, sausais p., sunaklis, tīrelisj. [16a. dūkstis: da- 

viņups, melnā dūksts]. [16b. duobes: darvas duobe, špigu dļ 

17. e 

pļavas: āizolūte, biten īca, 

garo 3 

dūbāis leics, 

dūbes pļava, dzērves, 

pļ., guvu pļ., kakstīne, kriviņa pļ.,k°ulas l e 

ics, lejas pūrs, lēloa p|., 

luksti, ļ°ūni, oro a 

le, plāsa; pūrupes 

e l ics, ro a 

ciņa pļ., sānkaja Hcs, 

saugok mišku—sofgā pļavu, škērse, valna rogs, volaks, zamorskapļ., 

žalana pļ. ž e ida pļ.; salksna, biedre, biedrinīca, degšņa pļ., dru- 

viņa, duobinīca, egles pļaviņa, galdnīca, jaunā pļ., kapu valaki, 

kazas, kārklaine, krieva pļ., krütija, kuprāre, ķikutaine, ķiķiene, 

murauckine, mušinlca, palejas, putninīca, rudzaite, silinlca, 

brinlca, uoša pļ., vaballte, vāsilis, vērša pļ.]. s17a. liekņas: akas 

liekņa, apara, berzi, brūveru l., cükapara, cūku purvs, darijumi, 

degučnīca, drēbjapara, duobā apara, duobule, dupeniškas, ezeriņi, 

ģērbala, kalna pūriņš, krauklinīca ļ| krūklinīca, krūtaine, kukuļnīca, 

ķēves 1., laivas I., lejas purvs, mizele, nuodeguļu purviņš, pirdu- 

laine, pruods astīte, puostanķine, rēžīte, skutpelijas I., slēksne, 

šķinimabala, štarkapara, tabaķaine, vannas 1., varžu deglis, verveļa l., 

vidspurviņš, vīksnas purviņš, vilka duobes, vušku purvs, vutaine, 

zaķinīca]. 

e e e 

18. ības: ž idu 

gan gan iba, [iebavietes, mauklija]. 

stie

19. lauki: pūļu lauks, saižbalis, blakums, glizcla lauks, kakts, kazas 

vēders, nauäinieks, puoļu 1., rājumi, sabalītis, saliņas, sarkanbikši, 

siliņas, slutiškas, vidslauki, zvendiškasj. [19a. šņuores: apluoks, 

apsa, apsītes, degšņa šņuores, glizdauka, grauziņa šņ., ķtzrmuks- 

tines, lāciškas, laiva, līča šņ., līči, liepas šņ., luožups, melnās 

druvas šņ., mutuļa šņ., plēsums, plienu šņ., rutkas, sētas vietas šņ., 

stīpaines, ubaģine, žārdinīca]. [19b. vecaines: akmiņu vecaine, 

apaļas v-nes, 

vilka vecums]. 

iebaviešu vecums, manta vecums, 

20. meži: degsnis (brīžu sils, malnö a 

vērša vecums, 

sola, skrūdera dēstine), guvu 

da°rzs, ģireņa, ķīģeln e īcas mežs, lejas pūrs, mosts, soltupes m., 

sofgā mežs, štikoazs, 

vylka pūrs (br°ūvera dēstine, ķēvupe, vepru 

pūrs, voasele), 

zaļots solās, žilvites; [akminija, atauga, atlases, 

berza purvs, degumiņš, dembrijas, ģira, ģirinieku m., ilgabrads, 

ķēvups, melnie celmi, penčuks, purvu līcis, rāciņu degsnis, silamala, 

skārdups m., strumpine, štarka perklis, vepru purviņš, vilka purs]. 

[20a. līdumi: garā jāņa līdums, stārastas I.j. 

21. ceļi: štagu drivu ceļš, zajais c.; [gribiliškas, stārasta c. [21a. tilti: 

čebežas |j ķebežas tilts]. 

22. kopi: a°knīšas jaūnī, vāci kopi, els e 

ītes k.; [mēra k.]. 

23. otvarl: kopanīka otvars, [karietes atv., mātes atv.ļ. [23a. līči: 

ādmiņa līcis, bitina 1. || bitinīca, cankaja |ļ sankaja 1., dzeņa 1., 

griviņa, kalvja 1., kūlas I., laipu 1., pakaļas I., pīles 1., prieškas 1., 

purvups I., saldanais 1., sankaline, šķībais 1., vīksnes I., zaķa I., 

zirga I.j. [23b. sevišķas vietas: baznīca (vieta mežā), mālijas, 

panna (vieta 5 pagastu robežu starpā), sēdība (zemes gabals pie 

sētām), šancas, šķinumi, vavariški 

(zemes gabals)j. 

24. lzvo a rdl: ģēidāns, koīnaģēidāns, kolnaraups, kriškans, mežarāups, 

a 

ro cins, smeķerstāns, sola, striks; [audriņš, bitins, brenčuks, bru- 

ņinieks, dābuoliņš, deķins, gasuns, kupris, spura, ziemelis, zvaniņš.]. 

25. palames: dundurs, tejamaiģis; [akulītis, akuots, gremelis, similītis, 

tiriniņšj. 

Asares — pogasts asarīši. 

1> möa jas: a) äizpüori, bikernīeks, blernāni, čemeri, dīmparāni, emsiņi, 

grigaji, pgpasški, strupiņi, üfböa 

ni, viļumāni, vonags, 

a 

vo rkavits; 

b) spalanu gols: mizanc, ratzūbs, silānči, soksi; c) apalani, 

bolti kolni, braži 

kažamaki, üzülniki. 

277 

ļ brūži, brilivi, br°ūveri, bubuļi, jaūndzemi, ječi,

278 

2. muižas: asares muīža. 

3. poļvarkas: patmaļniki, spālānu poļvarka, voarkavas p. 

4. bazn e lcas: asares bazn e ica. 

5. skūlas: asares skula. 

6. krūgi: baznīcas krūgs, briliņu krodziņš, kolna krodziņš, spālānu kr., 

valna kr. 

7. sudmalas: spālānu sudmalas. 

8. kolnt: tobaka kolnc, urbö a 

nu k.; [kapu šiliņš, pilskalns, vorkavas k.]. 

[8a. pakalnes, uzkalni: abarkalni, franču kalni, üzula pak., 

vēršu kalni]. 

9. lejas: anča leja, brāžu I.; [friča 1., ubaga 1., vorkavas I.]. 

/S. gravas: duburi. 

11. upes: aglāunes upe. 

e /5. 

up ites: buķu up e 

ite, viīkupite; [brilines upeite, kažemāku up. 

vai susēja]. 

13. azarl: bubuļu azars, kolnazars, laīdlns, mežazars, v3rduklis, vör- 

kavas az., zuju az.; [bēržezers, bramanu ez., douņu ez. jeb vör- 

kavas ez., griškas ez., kažemāku üzula ez., patmalnīku ez., 

zolva |! žolvaj. 

14. püori: āfmansūona pūors, čemeru p., 

vārdūkļa p.; [boltmuižas p., 

briežu p., cūkaušu p., žīdaukaj. [14 a. dūksnāji: bezdibens, 

zalve || zolvaj. 

15. pļovas: aglaūne, 

minūtes, p°ūrinīka pjovas, 

aitu leics, 

ječu pļovas vai ječines, lukstu pļovas, 

a sto rastīnes, vaskiniks; saizgrove, der- 

ģijas pjovas, bjoda ļ| bļoda, bubuline, darīmi, garā pļ., garā tēcs, 

izdegas, körmineica, kukužene, kumelnicas pļ-s, medinojs, patilte, 

plosa, puķainiška, šķīvis, tabacnieks, vilķenieks, zutinīks]. 

16. gan e lbas: par°ūme; ll6a. aparas: duburi, dziļā opora, kuces 

opora, madaliņa, škeiveits, vaskenieks]. 

17. lauki: duburu lauks, isalne ica; [calmi, douņu 1., īsala zeme]. 

/S. meži: čemeru sils vai urbö a 

nu mežs, cigonka, duburi, gonamūo 

šļoka, kolnazars, spālānu sils, stö a rastines m. vai jaūnumi, vaskiniks, 

vo a rkavas m.; [degsnis, gūbojs, Ielas m., jaude, nīdrojs, rubeņu 

masts, stališu gali, štempelis]. [18a. krūmi: bubulņaude, dobenis, 

palaiža, razbainieka kr., zutenieks]. ll8b. 

vos: bišu sola, dīva dorzs, vilku solal- 

19. stigas: o a 

pšu stiga. >l9a. līci: aitu leics]. 

20. tilti: brilines tilts. 

salas mežos, pur

21. ceļi: ječu gonu ceļš, kopu celiņč, skūlas celiņč; svacanmalas celiņš] 

22. kopi: ēmsiņu kopi, muižas kopi. 

23. izvoardi: apals, bitānc, bīernānc, bogo a 

tāis, bolūds, cö ale its, čemers, 

dimparānc, dzenc, ezeriņč, §rglis, gasiņč, graūdiņč, grigals, geicla, 

klišanc, kukņa, mizānc, 

a 

o bulinč, papūls, pūriņč, pürits, ratzübs, 

ro aviņč, sileniks, skrupskis, sokss, striks, tumšs, 

24. papildinājumi; 

(1862. etc. r. 1. piel.): 

a) pavārdi: anschan, bander, buhtan, kalleij, kalnit, kasuling, klawing, schillan, 

swirbul, uckcn, uhbel, wepris, wuschkan. 

b) māja vārdi: anschenne, auschin, kalni lkalnejahnj, kalwischke, pakeln lpakkalnl, 

sihlin ssillingi, sihlan, sosin ssohsenl, urban, Wewer swawerl. 

Baraukas pagasts 

— barauciešl 

eits. 

(tagad siIenes pag.). 

1. mājas: afanāsovka, bajariški*, beduši, bradi, budi, gainöva, gān- 

diški, gavēitiški, kuriliški, lapjāniški, luški, metēliški, polkiški, pü- 

piški, pustyņa, raki, riči, rumpiški, smil'giny, springiški, stjuri, 

varpiny, viļkēļi, zabolötniki. 

2. muižas: belmönty, ezērņa, ilga, katinēļi, kurnbūļi, šenhēide, zei- 

geva. 

3. miesti: borövka. 

4. baznīcas: borövkas baznīca, viļkeju b. 

5. skūolas: borövkas skūola, ilgas sk.; kufnbuļu sk. 

6. krūogi: borövkas krūogi. 

7. sudmalas: borövkas sudmalas, kurilišku s. 

8. upes: rumpišku upe, siļica. 

9. ezeri: abiķeļu ezers, beljani, belmontu ez., čerņanu ez., glušanki 

(2 .ezeri), kumbules ez., ričezers, silezers, sita ez., smiļginu ez., 

šenheides ez., zabolotņiku ez. 

10. tilti: rumpišku tilti, sila tilts. 

7/. kapi: borövkas kapi, katinēles k., sprindzišku k. 

/9. uzvārdi: andruškēvičs, antiņš, chatuļovs, cheiķins, daškēvičs, dau- 

dišs, jaunzems, kazlövskis, krukövskis, kuprijānovs, maskoļonoks, 

misins, pabērzs, pakalns, peseckis, petkēvičs, rumpels, sokolovs, 

šarlovskis, turiška, voinarēvičs. 

* 

še nozīme vārda uzsvara vietu. 

279

280 

13. papildinājumi : 

ajbelmontes muižai: 

a) pavārdi (1826. g. r. I.): baudzis >! baudisch, krapau, rackan. 

ß) mājas resp. sādžas (1826. g.): dumble, polkiskij, wiscknowka; (1850. g.) vel: 

sādža dedilisckky. 

b) ezarmuižai: 

a)pavārdi (1855. g.): ahboling, behrsiņ, czapul, dranzan, gribbul, jehring, 

klantzan, kohreet, kutscheran, rausche, rimizan, rosckkul, uppelneek, wilzan. 

ß) sādžas: aa) ezarmuižai (1826. g.): abicie || obiceli, knitischky, meizeli 

sckek ļj mecelischky, skrabonischky, warpini, wilkeli, wolinischek. ßß) katineļu mui- 

žai: bolobosti, borifowo, borowka, brodde, gaweizischki, gesda, kanzelischki, kcppi, kri- 

schowka, pupifchki, schabanowo, tschuppi |ļ tschurri, mostowka (krogs). 

c) ilgas muižai: 

ot) pavārdi (1811. g. un 1826. g.) visi poliski resp. krieviski = māju vārdiem; 

(1858. g.) vēl šādi: bchrsing, behrtul, galdin, gchrzan, kruhming, mallais, reblis, 

sehrin. 

d ) kumbuļu muižai: 

a) pavārdi (1857. g.): elksnin, janndsem, kaktin, kluika, knschel, markul, rumpel. 

ß) sādžu vārdi (1811. g.): czerniawa, kalwiszek, kliniszek, kvmariszek, paszkielis^ 

possiszek, raek || rack (mazZ), smolakiszek, zamohilnik, zascianek, wiszniowka; (1826. 5.) 

vēl: ruinpiszek, trikopzi. 

f) āju vārdi (181 g.): agarina, dziedzeliszek, Holm. 

e)šēnheides muižai: 

a) pavārdi (1816.): bnllo, räkcn, rnmpel; (1858.) vslelksning, pauluk, wassci. 

ß) sādžu vārdi (1811.): bojariszki, czerniawa, dziedzeliszek, miaSzkino, nouniui. 

polkiszek, raek ļļ racf (lielā); (1858.) vēl: handzischky ļļ handschischky, prindzischky. 

Y) māju vārdi (1811.): sprinziuck. 

1. mājas: 

A. bebriški: 

Bebrlnes pagasts — 

A. bebrlnes pagasts 

B. Ilzes pagasts 

bebrlškl. 

— bebriški. 

— ilzīši. 

C. koldabraņas pagasts — 

D. kamiņčas pagasts — 

koldabrunlši. 

kamiņčūni. 

a) celminīki (18 sāimnīki pēc izvārdiem); b) āizkārkļi, akmiņupe, 

andziški, babrāni, baltaruņģi, baltkalni, berze, bifži, ble 

ive, caüni, 

čamāni, čifniški, daģi, dinģeļu sola, difbeļu s., dzegüzine, gulāni, 

kalniški, kāupiški, kufmi, putni, pūdānu s., reīniški, rupšinīki, si- 

taii, tanāni, tējviški, trantišku s., ūžuli, vajuki, zviedriski.

B. ilzīši:\ 

dzeniški, eīļi, graizkolnc, grendze, kaļvi, kaūlāni, kukuliški, minatī, 

miņātiški, rupsina, tiltiški, vendeliski. 

C. koldabrunīši: 

a) āizupīši: muktānu sola, pav°āru mājas; b) āiztirēji, baldūņas s., 

brimaņi, celmenīki, ciršu s., dumbrāukas s., duncki, elkšņi, kaļvu s., 

kolna mačulānu s. jeb tvintiški, lejas mačulānu s., opakšas, osmi, 

rudāki, urziki, vacumi, vāveriški. 

D. kamiņčāni: 

bāftiški, ignalīna, jurāni, kaladiški, kalni, kailtāni, lubartiški, luga- 

riški, masejiski, matejiški, pukanauka, pūfveliški, putriški, skrifnb- 

Ievka, valeīsi, varoniski. 

2. muižas: aīidrijova, bebrines muiža, čirvanka, ilzmuīza, indrikova, 

koldabruņas m., nelgova, olksna, piļipovka, saukās poļvarka. 

3. baznīcas: bebrines baznīca, koldabruņas b; [čirvonkas b.j. 

4. skūlas: bebrines sküla, ilzenes sk., koldabruyas sk. 

5 krūgl: ballāis krūgs, baznīcas kr. jeb čirvankas kr., bebrines kr. ; 

sdsegusenej. čakiņas kr., dufnbline, kolnauka, muravanka, prīžu kr., 

sloboda, striķine. 

6. kīģelnīcas: plītnīca. 

7. sutmolas: bebrines vēja sutmolas, indrikova s., koldabruyas s. 

5. kal'nl: diīīģelkolns, roganas k.; [ēzeļu k., lapsu k., loča k., pils- 

kalns, raganu kalni, reiga k., sējāna k., sprūģa k., sudraba k., 

ubagu k.j. [8a. lejas, gravas: dziļais grovs, garo līkņa]. 

9. upes: akmiņupe, ilzupeite, olksnas upe. [dvietaj. [9a. upītes: 

ceirulines upeite, lāčupīte, patstaune, rupsīte, slobodas upe, sud- 

malu upe, vērtežu upe]. 

10. azarl: ilzmuižas 

azars, kamiņča az., rups e 

its, tuzaukas az., valāiņa 

az., zvidranu az.; [diņģelas ez., dronku ez., kausiņš, priedīšu ez., 

zeibārga ez.]. 

11. dūbes: naudas dūbe. 

281 

12. pūri: gruža pūrs; [azarpūrs, gaišais tīrels, kraukline, lāču p., tirina p.]. 

13. 

pļavas: akmine, miņātnīca, pļantāukas, putines, vertežas, vis e 

ite; 

[čakiņas, krugs pļ., leiču pļ., luksti, pīkstulines pļ-s, pūra pļ., 

vyds pļ.]. [13a. aparas, ganibas: brīža ap., kuces ap., zamda- 

gas (gan.)j. [13b. lauki: calmu lauks, gleizda 1., vacums, vērtežu l.j.

282 

14. meži: putnu syls II sils, vērtežu syls; [augstais šiliņš, pīkstulines m, 

smalinīšku siis, tamaņa m., zeserines silsj; sgruhscha purws, windas 

wesumsj. [14a. krūmi: deksnis, encines atauga, kaupišku krūmi, 

vacums]. 

15. ceļi: vacais ģerenišku ceļš, vindas vacuma c.; [uļepa ceļš, zaļais c.]. 

16. stidziņas: skuju 

tiltiņa stiga. 

17. tilti: akmiņupes tilts II tilts, brimaņu t., broslas t., ilzup?s t., olk- 

snas t., slobodas t., vise ites t; [broslas t., ceirulenes t., ilzupītes t., 

vērtežu t., zeserines t.]. 

18. kopi: augsta siliya kopi, azarup e 

ites k., baznīcas k., 

bebrines baz- 

nīcas k., bebrines celmenīku k., ilzenes k., kamiņčas k., mug- 

dānu k., rudāku k. 8a. krusti: krustuleiču krysts, štašuļa kr.ļ. 

19. Izvdrdi: äizkarkls, balūds, bfrtiņš, bucinīks, cirss, daugavīts, gri- 

galis, jaunais, 

kaīīcāns, kolpāks, krimelis, krivans, kusins, lēnspēl- 

nīks, miders, miķelāns, miņāts, mīz e 

its, muīžinīks, muktāns, nā- 

buzda, staltmans, studāns, valäinis, vāsuls. 


a) bebrines pag.: 

a) pavārdi (1858.): abarohn [| oboron, anton, anzan, 

babran, blewe |ļ bleijm. 

bredik, dadeika, daggis, daudsward, dingall, dranzan, gail, gārnis, gassum, giel, glu 

man, gugis, gulben, gnltan, insan, kaupon, keiris, ketran, krischkian, krischkinan, tuklie 

knrinis, lahtz, lelaus, matscktllan, mikulan, mukkohn, mnltin, pifan, Pleppis, Plinl, 

pnban, puhrinsch, putnis, rasna, reinis, reschnis, rimizahn, rimschan, rupschineek, 

rnbbif, sallak, sauskai || sausko ļļ sauskij, sejahn, sihpulneek, sitols, skukke, skudre. 

skntta, spehk, stalneek, staschuļ, sallais, tamann, tschamann, ubnl, nhdris, uscbnc 

uschul, wallnk, warslawan, wilkkahje, wuschkan, zaunia. 

ß) māju vārdi (1811.): aa) mikolenas vaivadistē: alory, ancan, dauds- 

wards, kieijra, mikolena, mnltin, pasckkdoskij, pleppis, raukynis, sansky, strod, saleys, 

tannan, wuschkan; ßß) pudana vaivadistē: anckan, bleywa, brukta, kietran. 

kussin, Purinas, rubick, seijan jeb brutzka, staschul, strod, schirmet, tanan, ubul, 

Wendel, wuschkan ; 77) tannana vaivadistē: cirsch, gil, gogjan, resänur 

seyan, seylis, skuckis, strod, walzinis, wuschkan ; 

88)tschamana vaivadistē: 

abar, abarunas, baltarunas, bruschyck, bruschykow, dansky, gogis, kaupanis, kirubin, 

ludsisch, multin, reinis, reschnis, saluba, sausky, stalder, stalnik, saleys, swidn- 

schadsyko, tananis, tschaman; sauschkins, bcbranš, ketrans, kreewusala, kryschkenans, 

maschans, puhrijnas, wallainsi. 

b) i 1 z e s pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): brcede, bntzeneek, muisckneek, pillnn. 

ß) māju vārdi (1811. g.): bartusckc, bartuschke, brede, breesche, butzeneek, degu 

tischte, elsntken, esser, greberjfp, juryisckcn, knkarischkin, mcöcbe, muischncek, pakcil 

neil, Schlüte, sekuschke, titulisckaen.

c) kaldabruņas pag. māju vārdi (1811. g.): aisiks-twinkys, aiskarkle, 

aistir, ballod-kreewan, bangischke, essern-kanzan, grigal-po'nan-matzulan, kalne-matzu- 

lan, kattusan, kauling-kantzan-esser, krewan, laceple-krewan, mestel (: cirs, grigals, 

kanzan, ribischke), malnatz, minogts || minnat || mināt (: cirs, malnatz, miynat, wil 

lisckke», pabisden, pamulan i: grigal, kreewan, pawulan), petrany, prohda-twintik, 

raudak rudak, ribitzky, silla, sNlddan, uppenags || uppenay, ivassnl, wawerkaln- 

kreewan, wazzaine-kreewan. 

chkamincaspag.: 

a) pavārdi (1850. g.): anzan, 

ballod, bände, banzan, biering, bokkan, dagis, 

daudsward, dunczik, galling, glaudan, gogis, josan, kantan, kaupan, kibbin, klauzan, 

krumming, kupschan, lelaus, madalinek, mcllan, mikulan, mohschan, pakul, plepis, 

pukrinas, pukain, raubischka, rimizan, skrimblis, stalnik, stolder, stvod, swirblis, 

tsckaman, uhsoll, wallainis. 

3) māju vārdi (1811. g.): bebrowsky, bruschek, cjaman, daudsward, gereisch, 

josenas, jaeknbanitz (gogis, wawrzinez), kerubin, kibben, kolpanis, lelaus, lubert, 

mcllan, packul, pleppis, puckain, rubick, saluba, skrimblis, stalnick, stolder, Strot, 

sckedis, tanin, uschel, walainis. 

Bornas pagasts — 

borniši (tagad kaplavas pag.). 

1. (mājas):* a) borniši: aiti, bajāri, bakši, bičuoļi, boltriški, bra- 

ģiški, buzi, celmi, dumariški jeb ķenki, gaiseji, gandēji, guziški, 

juriški, kaTniški, kaiviški, katiški, kurmēliški,** labiņi, leizani, orupi 

jeb oarapouščina, paudriški, putremiški, rozuļi, simukliški, stirbļi, 

vaituški, žundi; b) varnaviči: gaspari, rusteiki, ruobežnīki; 

c) selö — 

kaplava. 

2. (muižas): annasmuiža, matujiški, ružupoļe, varnavici, vecborna. 

3. (baznīcas): varnavicu baznica, agrāk podvinka, vecbornas latv. b. 

4. (skuolas): pristaņu skuola, 

varnaviču 8k. 

5. karčmas: borovačka, chomutöuka, piskovātka, piščānka. 

6. (sudmalas): kaplavas sudmalas, kadyla, polümiski, ružupoļes sudm., 

varnaviču sudm. 

7. (kalni): brūņišku kalni, kēgeļu kalns; sdedava goraļ. 

5- (upes): daugava. 

9. (upītes): dvorišče. 

W. (ezeri): baļčica, börvinka, jabloņka ezeriņš, krivöje, presvjāta, 

saučenku ezeriņš, varnaviču ezers, vilnišu ez. 

purves: ničevo bolöto; samšarina p.j. 

12. (pļavas): kanci, kruglaja, piskovātka, pjintövka, prainišče; [sar- 

kana pļ.]. 

* 

sugas vārdu ietvērums iekavas rāda, ka latviski tādu te nelieto. 

M 

gravis (^) še nozīmē vārda uzsvara vietu. 

283

284 

13. (meži): annas muižas mežs, ķenkovščina, matulisku m., rožu- 

poļes m.; [dedzināts m.ļ. 

14. (ceļi): nikola jeb oka ceļš, popova c. 

15. (kapi): annas muižas kapi, boltriški, kaplavas k., poävinka, pris- 

taņe, putramiški, 

varnovicu k. 

16. (salas): kadyla, pristaņe, žerebok; (cēlāju sala]. 

17. (atvari): jakudici. 

18. familljas: abarovičs, cycäns, ciukašs, čiževskis, čumiks, daļēckis, 

dimburgs, graudiņš, gurkovskis, jakubaņecs, jermaks, jurconoks, 

ķimachovičs, narusevics, podgaiskis, salna, saulevics, vorslovs, 

žuiīda, žuravskis. 

14. [kapi]: rackisksnas k., sazonkovas k., 

zabku k. 

15. [palamas]: fjodor luzgin, sinafon baran, vanka bizjuk, vaņka 

zvanok. 


s) annas muižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): naudisz, neszburt, orup, prikszan. 

p> sādžu vārdi (1858. g.): aispeln, czyzewski, dweriscksche, dumorisckke, engels 

lnng jeb pristan, kabilla (altanncichof), orupy. 

b) matulišku muižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): busa, itgatfd), stirble, schadeika, schunda. 

3) sādžu vārdi (1811. un 1816. g.): baltriszen, borowka, bnsi, jnvischki, kalwinî 

lkalnisckkiļ, krnneliszen lkurmelischkil, putremiszen, simnckliszen ssimulischkij, stirblen, 

sckinnlki, sarekoi, zuudi. 

Y) poļvarkas: ramcvinbuvg. 

c) rožupoļes muižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.) behrsing, leisan, plotzin, rossing, schaceika, wiegsnc, »tf- 

snoling, worslaw. 

ß) māju vārdi: saivczinna, simaiscn, werbnlisckke; sduppi, kalleja, leisani, palü 

misckki (npmali), (puhpoli), sautsckinki, sawinki, feemeli, uschmani. 

Y) poļvarkas: bruneneek. 

d) varnaviču muižas pag.: 

a) pavārdi (1826. g.): kalttisch, klewitzky, leiscm, plotzitt, simaisch, worslan. 

ß> sādžu vārdi (1811. un 1826. g.): jablonka, kriwosietzky, lasmuysche, nowa 

wies nowosiello, podjesicrsky, podzwinie, rnbesch |ļ rubiesch, sauzonky, simaiscke, 

smetany I! smietana, stanzary, schiranisckky, touscinki, werbnlismky, zarnigsky, zie- 

mey: (kamtsckisna, kasli, kasctunki, kawalischki, sajcserzi, ustroki (austrumi), wassilisckki. 

Y) māju vārdi (1826. g.): gaSpar, niesckl'evtl,. 

e) vecbornas muižas pag.: 

sc) pavārdi (1858. g.): gassul, plotzin, rnbis, säninda.

ß) mājujeb sādžu vārdi (1816. g.): ezerben, dworiski, gergischki, lebeski, rakoszina, 

skatzki, scholtappe; ibraģischki, paudrischki, rakupstchinaj. 

7) miesta vārds: koplawa. 

f)vecbornas mācītāja muižas sādžas: bnse, plikke. 

Demenes pagasts — 

demeniešt. 

1. (mājas):* birniški, britāniški,** cerēliški, daukštani, cfecfeliški, dir-- 

vani, drigunövka, elksniški, jānuliški, kanavāliški, katriniški, labini, 

latveliški, l'esiški, majaks, masjaki, masļakovka, matašiški, matu- 

jiski, paršņovka, paškēliški, pelavņikiški, pieviški, pijkēliški, pli- 

kiški, preidākiški, pustoška, pütrami, rački, skirna, stirbļi, subatiški, 

sventaduoniški, sakaiiski, šukeliški, taržaks, tichāniški, varoniški, 

vāsariški. 

2. (muižas): bschova jeb upes muiža, briģines m., demenes m.. ļaj- 

töfa jeb lauka m., gatenes m., kandrašova, lauķese, matuianiski, 

robežmuiža jeb grazentāle, turmonti. 

3. (baznīcas): demenes baznīca, (fabi)janovkas b., faļtofas b. 

4. (skuolas): janovkas skuola, taržaka sk. 

5. (kruogi): gļinovkas kruogs, muravankas kr., spievātišku kr. 

6. (sudmalas): demenes sudmalas, (fabi)janovkas s. 

7. (kalni): čornaja gorka, lisija nori, spievātišku kalns, žarenski ostrov. 

5. (upes): kumbules upe. 

9. (ezeri): achmēnka, briģines ezers, demenes ez., 

gatenes ez., kruglišku ez., misjuncu ez., 

/9. (purvi): maņugišku purvs, samāņņica. 

//. (pļavas): latvelišku pļavas, pašečka, plavy. 

skirnas ez. 

12. (meži): briģines mežs, demenes m., fiļingovskas m., grazuntāles m., 

pastorācijas m., šēnbergas m. 

13. (kapi): demenes kapi, (fabi)janovkas k., faļtofa k. 

14. (uzvārdi): antonēvičs, bajarūns, baranövskis, brunövskis, bumb^rs, 

dedels, dumbrövskis, elksniņš, garkuls, jančēvskis, jasvins, kondra- 

tovičs, koskins, ķiķers, maļauka, maždzuls, pabērzs, paškevičs, 

petkēvičs, purniņš, radzēvičs, rudans, rümuis, sabajevskis, straume, 

fitovs, zariņš. 


s) briģines muižas pag.: 

-) pavārdi (1811. g.): dedel, elksnin, garkull |ļ garkuhl, kallin, kullain, pliska, 

vuntuk, reck || raek, Wasser. 

* 

sugas vārdu ietvērums iekavās rāda, ka latviski tādus te nelietā. 

" 

gravis (' ) še nozīme vārda uzsvara vietu. 

285

286 

ß) sādžu vārdi (1811. g.): eerelischky, chamionsky, fabjanowa, kasulisky, klaeda- 

rischky, lausunisky, lubusky, matusisky, paltalischki, paulisky, pilaunisky, piserisky, 

pridolisky, pudulischky, Putrum, sloboda, spiwakisky, sukeliszki, swentcdolsky swen 

todolsky, swierpischki, zarnisky, zichauisky; (1826. g.) vēl: fridryki, malinowka, maslaki. 

b) demenes pag.: 

-x) pavārdi (1816. g.): gabrc, kledcr, krūklis kruliklis, mizen, purel, szakal, s^c 

melle, Nibiue, tschapp, undre, undruwen. 

ß) sādžu vārdi: dauksten (mājas: bulascb |ļ bulaz, czaps, pitruk, purel pudrcli 

klederiszek (m. : czap, kladder ļj kleder), koelpy (m.: mischan || mizans, silwen), labing 

(m.: bogdan, szemelle), mizeniszek (m: ilging girwide, jacuben bogdan, kowal bogdan, 

rezakiszek (m. : jannul, randauik raudonik, szakal), stirble (m.: kledder, purel, rawel, 

rezak |ļ rezan, szilwen), szakaliszek (m.: girwidz, jacuben bogdan). 

prausky. 

c) demenes mācītāja muižas pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): pliska, schaboldc, uppnik. 

ß) māju 

vārdi (1811. g.): bulaz || bulusch, berbroder, kiddul, marzulen, sza- 

d) gatenes muižas pag.: 

a) pavārdi 1816. g.): kleder, uppenik. 

ß) māju vārdi (1811. g.): bogdan, bulaz, girwidz, jakubek bogdan, kledder, kowal 

bogdan, kupszuwek bogdan, melnik bogdan, mizan, roudonik, rokdiozk, stasuwen, 

stellmak |ļ stelmek || stelnik bogdan, szemelle, szilwen, tortkin bogdan, uppenik, 

wczen |ļ wehzen |ļ weschcn. 

wezen. 

e) grazentāles muižas pag.: 

a) pavārdi (1816. g.): krūklis. 

ß) māju mārdi (1811. g.): bulaz, kowal bogdan, mizens, stelnick bogdan, sczilwcn, 

Y) kruoga 

vārds (1811. g.): leizerischek (kruogs). 

f) lauka muižas pag.: pavārdi (1850. g.): kurmel, pliscban. 

x)upesmuižas pag.: sādžu vārdi (1811. un 1850. g.): cerclisckkc civc 

lisebke, czisvN'ka ļļ czysckvwka, pisnischky, schibutsche. 

Dvita pogosts — 

dvitiški. 

1. möjas: a) azarmaļa: aļšanka, berezāukas sola, 

b°uku mežsofgs, 

b°uku s., dukaļiki, kutņiki, ķetrānu s., ķiņķāusku s., lūpgaņu s., 

pārkūnišku s., rybaku 8., sēdkāusku s., s e 

iļu s., skudriškas, sodiškīši, 

tekliški, te ireliški, tumānu 

s., 

zakarāusku 

8., 

zarinku 

8., ziperiški; 

b) izčasna: e 

āizpūriški, drazdovskis, p i'kstulina; c) kal'niški: 

boltö krüga sola, degsnis, pupenu s., rāubišku 8., ruļuki, spāku s., 

špaku s.; d) meža gols: grebieza, krapāni, naviniški, pridiški, 

skujiški, zvidrānu sola; e) sasnāuciši: cukriņu sola, glaudu s., 

kankaru s., kriškinānu s., kriškānc, kuliņi, munču s., n e icga|u s, 

pusdrigails, ružu s., vidz s.; f) medešu budka, vacdravnīki.

2. muižas: dvita jeb dvita muiža, janapoļa, jeävigava, kolna poļvāfka, 

krapaniškis. 

3. bažn e icas: dvita bazn eica; [Staņislava bazn., suoda bazn.]. 

4. škulas: clvita škula. 

5. krägi\\krügi: berezāukas krügs, cukrinis kr., dvita kr., iū(v)zinis kr., 

özinis eikstulinis kr. 

kr., p 

6. patmal'is: dvita patmaHs, [vjāršu patm.j. 

7. c'eģeļņas: dvita c'eģeļņa. 

8. kol'n'i: buksinis koīnc, cārm°ūkšu kal'n'iņč, c'egļu kaī'nin'č jeb 

ķiģeju k., drebu kokts, driva, greizi kol'n'i, iģerkle, lopsu 

kal'n'iņč, naūdis kal'n'iņč, čpšu kal'n'iņč, oža mugura, pilis koīnc, 

retis sola, roga driva, ubaga k., ž e ida volaks; [augstais kolnsļ; 

[anuļkas kalniņsch, karatawu k., wahsanu k.j. j8a. uzkalni: cegļu 

kaļņeņš, dīvinišku k-ņš, ķiseļa k-ņš, medišu k-ņš, petru k-yš, vīžu uzk., 

štjaron k-ns.j. [8b. lejas: sandarleicis, valnaceplis, žvyrynaj. 

9. upys: daugava, dvita. 

10. upietes: berezāukas upe, gāfguzinis upe, krapan'išku upe, malno 

upiefe, pļintāuku upiefe, sorkano upiefe, visiefes upe; [beinera 

upe, 

iuzinis upietja, krauklinis kanava, lukstu kan., opšinis kan., 

plintauku kan., rotupis kan., slobodas upe, šauru grovs]; [tukste, 

ragoräaj. 

//. azari: gaisu azars, krapan'išku az., ķiņkāusku az., pogosta az., 

ūzuloju az.; [dvīta azars, skuķa az., uboģinis ezereņš]; [muischas es., 

sihļu es.j. [IIa. prūdi: [lielais prūds, zastavu pr.j; [siwu purwsj. 

12. pūri: dravis ļļ dravys pūrs, iūzinis || iüzinys p., meža p., nagofdāis p., 

ožu 

p., piertis ļļ pīertvs p., prancuzietes p., 

šaūru 

p., t e 

irēls, 

teiteļa p.; [brigitas pūrs, briežu p., dīvinišku p., gaišais tīrels, lelais 

teiriels]; dsehrwenu p., čalu p., welna zeplis, weesires purwsj. 

13. pfavys: grizaüskos p[avis ļļ pjavys, janapolis pjavys, jaüno pļin- 

tāuka, krapan'išku pļ., pļintāukas, soīīdarleics, sudarinys pjavys, 

šauris, v'£rtĢžis, visietes plavys; [grižausko pļ., grvuža jeb 

bryuža pļ., kolna pjavys, kopu plavys, luksti, moruška, rotupjaj; 

[istschahsne, morga, roudu pf., sraģu olksna, tschakeņasj. [13a. lauki: 

dzērvju lauki, janopoja teirums, krapansku t., linejis t., līpenis t., 

mežamolys t., mykainlsu t., pilensku t., skosu t., upmalis t., var- 

287 

tovsku t.]; [ahschu mugura, buschu lihdums, dsirnawu druwa, ragu dr., 

statu dr., welna zeplisj. [13b. ganības: ligorciavas, sidrabas].

288 

14. meži: darhbe, dambrin'e, diveniškis, drav'e, graizi kol'n'i, IM 

pridĢ, loča vacums, öpsinys, saläotoka, staģolksn'e, staģu dryva, 

vapnys vazums; [bubinu sils, Igjarklis, kraukja perēklis jeb krauk- 

liņa, loču bierzs, rocyriojs, stāja äryvaj; sapschene, kasu m., lahzene, 

nakauņa, namenes, treijtelsj. s14a. vietas mežos: dagums, 

dzjārvina, nokyuņa, rietis sola, žeidu voloks]. [14b. tilti: bei- 

nara tilts, greiztilts, kraukiinis t., kuorslais t., lapu t., neicis t., 

opšinis t., skaistais t., slobodas t., zastavu t., žvyrynis t.]. [14c. ceļi: 

jedvigovys groblis, klinģercejs, lineja jeb vaco lineja, ļopavsku 

groblisj. 

15. stidziņas: lopsolu stidziņa, majaka st., mainos upietes st., 

opšiņu st., opsolu st., retys solās st., roga dryva st., teirelišku st. 

17. kopi: b°uku soias ļļ solys kopi, jedvigovas k., iüzin'is k., kriski- 

nānu k.. muņču k., seiļu solās k., spoģu k., zarinku k.; [mieru 

kopi jeb mieriņu k., vuškanu k., zvīdrānu k.j. [17a. krysti: 

sventura krysts]. 

18. solās: cukriņa saliņa, glaudu sola, jedvigovas s., ružu solās saliys 

[dāugavā]. 

19. izvördt: b°uka, čomānc, daģis, drancānc, grizānc, kiūlinc, komočs, 

ķiņķevskis, lejiņč, malnacs, pondānc, pupiņč, pürplis, rinķevičs, 

rudānc, rujuks, svykls, timšānc, tumānc, undufs, vajuks. 


a)dvietas pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): bainban, bebran, bikcrnik, bitzan, breidok, bruman, bul- 

»Ott, cirsch, dillan, dosckan, dsaltan, bfelbts, dsen, glaudan, grignlan, grisan, 

kayran, kalwan, kampan, karklin, karklinski, tauschet, keturan, kibbin, kiulin. krappan 

iudrie 

krapan, krischkian, kriwan, krummin, kudan, kupschan, kussin, lasdan, leyn, lipsckan. 

mescbantz, mcschiu, mesckpopur, miglau, mischin, moschan, muntsch, paksck, perkun 

prinssau, pukiau, puntzul, purpliS, rymschan, rymitzan, rudan, rudgal, ruscha, rutkans, 

skapar, skuja, skuķis, smelter, smikorst, spak, spalan, spogis, sprugan, staschan. 

steppen, strot, sarne, swidran, swirgsda, timschan || tymschan, tnman, nschnl, wagal, 

walsan, wassarawtsck, wasan, wiltzan, wusckkan. 

3) māja vārdi (1811. g.): kalniscdki, muntsch, nidsgal, seyle, widswalst ! »IM* 

walstd II widswaldts (1826. g.); (1858. g.) velbywki, bvlsckak, buika, cirsch, dillan. 

dingal, gaidsilolvskij, gicgicr, glaudan, grisan, indris, jankowsky, 

kalwan, kankar. 

karklin, keyrc, ketran, krappan, krisckkian, kritvan, kulin, laurinowitz, lein, lepper. 

letzte, lubgan, luttinsky, malinowskij, mallan, mcschgalla, pere, perkonischki, pitran, 

plan II plon, platzan, puppiu, pusan, rakkat, raubischka, rimschan, rinkewitz, roma 

nowsky, rndewitz, rudon, rulluk, ruscke, sacharowitz, Sfubre, skukke, smikkerst, spedļr 

stasckan, swikle, schpaks, saranek, sawitzky, swidran, swirblis, swirgsde, scbeimund

schurille, schurowsky, timschan, trantowsky, tumann, uschull, waserauds, widswalst, 

wuschkan [ceļminiki, karativīši, kātavnica, krapanski, linejski, mykainiši, pasilenski, 

pyurinlki, sylagallsi]. 

Y) kruogu vārdi: saschene, baltaiskr., iusine, sloboda kr., tschakenes kr.]. 

b)janopoles pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): aksul, bayka, deksnis, didul, glaudan, grawiht, grisan, 

jaunklawing, judris, klautzan, kosul, kupplan, lasdowki, leynik, ligim, meschan, mister, 

pawar, pitran, Pusan, rudan, rudgal, sauski, strod, wasan, wersckuk, wisckker. 

ß) māju vārdi (1811. g.): glauban, podswinne, sosnowka; (1858. g.) vēl: deksnis, 

eygim, grisan, jassanowitz, juchnewitz, kohken, naruschka, onsel, pusan, rudgalw, 

rulluk, uschul. 

Gārsenes pagasts — 

gārsenieši. 

/. mājas: bajāri, butkēni, elnēni, elsīte, indeni, jakäni, kažūoki jeb 

kažuokiški, kukaleni, kurmiški, laūkagaļi, pāškāņi, prunkeni, püor- 

māji, vanagi, vārkavīši, viduģiri, vileni, zimbji, zīltzni, žļābji. 

2. muižas: gārsene. 

3. poļvarkas: jaūnmuīža, rūdupe, vecmuīža. 

4. baznicas: gārsenes baznīca. 

5. skūolas: gārsenes pagasta sküola. 

6. krüogi: bajärkrüogs, muižas jeb baznicas kr., ruobežkr., skur- 

steņa kr. 

7. kalni: bābukāīns, milzu k., pāškāņu k., zapes kalniņš; [pilskalns, 

schabiņu k.j. 

8. upes: elsīte, pīestele, susēja; [matschkaj. 

9. upītes: butkenu upīte, pagrunda; [lahtschupe, wehrtescha jeb plutes 

upej. 

10. ezeri: bezdibeņa ezers, dēļu ez., vecmuīžas ez. [jeb alstrupes es.j. 

//. purvi: [baltmuižas pors, plentaukaļ. 

12. pļavas: akmeņīņe, dubīķe, lejupjava, telētņiks; [andženiške, askine, 

lielā pj., vacumi]; [darschinäweta, deglis, gerwakäklis, kudläla, ļuņiņa, 

maischelņiķe, naujadarai, plute, Pölfmrschai, sarbinta, stadätwete, 

tschasņaķiņasj. 

13. lauki: [iždēgēla, ribiniksj. 

14. meži: gailiske, kabütiske, trāks; [jilgabrada, schķindelischkij. 

/6. ganības: šerūote, vaīdaģine; [kaļņes, meldiņes, meschķurisj. 

16. ceļi: pagrunda, [butkānu ceļš, kukalīnu c.j. 


289 

19

290 

17. uzvārdi: andžans, asaka, babīets, baītmans, balulis, baraviks, 

baöblis, bütfns, dufnbris, ellekss, grigāns, guds, ģirūns, indāns, 

jakāns, kabūtis, kalniņš, kalnīets, kažūoks, kulitēns, kupčs, kurmis, 

ķeīris, māliņš, plakans, puida, puntzns, pontāks, pupiens, putra, 

salabaūda; spischtschan, pluhsche, porter, radwill, rahwin, ramman, 

sakkal, sehbre, sprindschuk, swirsky, saldāk, schillan, schlabje, traule, 

uhbel, urkiht, wannag, willan, wintschel]. 


māju vārdi: a) (1811. g.): andsann, anschan, aschack, babbert, ballul, baltmann, 

buhten, dumbre, girum, griggan, grischke, gudde, indan, jackann. kalneet, kaschok, 

kulliten, lcelaus, leycn, pieschtschan, Plackann, Plüsche, putre, ramman, rawin, 

sehber, sellen, «albacf, sckackel, schimann, traule, ubel, urkit, willen, wintschel. 

ß) (1858. g.) vēl: bajarischka (leelaus, uhbel, willan), butkan (anschan, baltmann, jak- 

kan, jasse, jurr willan, keire), elnan (indan, kalneet, schimann), elsiht (aschak, baltmann, 

schimann), jahnan (aschak, pischtschan, pluhsch), kaschokischke (indani, raman), kukkulan 

(dumbre, kaschok, Sprindschuk), kurmischke (jakkau, kalneet, schimann), laukegall (griggan, 

radwill, sprindschuk), paschkan (grischkan, indan, puide, schimann), prunkan (ansckan, 

buhtan, jakkan, kalneet, rahwin), sihlen (afcbaf, baltmann, dnmbre, grischkan, indan, 

kristap, rahwin, schillan), simble (buhtan, plakkan, pluhsch, puppeu, ramann), schlabje 

(aschak, dumbre, leelaus), Waldau, saispuri, apaļam, bubuļi, dumperaui, emsini, gren- 

b«e, Purmali, wikumanij. 

Kalkūnes pagasts — 

kalkuntešt (tag. lauceses pagasts). 

/. mājas: a) kalkūnieši: abejiski, abrāmovka*), bālakājiški, bāza- 

lišķi, bimbīriški, bļaudiški, cigānovka, dubovka, dzisna pavlovka, 

gar6eliški, gļinovka, graveliški, ivänc-vka, jevsējevka, krinica, kro- 

piški, kuchariški, kumpiniški, kupčiški, lauriški, loskutovka, malta 

jeb malkava, mat'viški, panasuki, pauliški, paupiški, pölocka, prie- 

kijevka, rateļi, rotiški, sginka, starodvorišče, tänaji, trāniški, vis- 

keri, voloģina, zvoniški; b) 

medumieši: čibliški, griniški. 

paberza jeb paberzeniški, pasariški, šķirstiņi, sodiški, vanagiški, 

zeltiški, zemiški, zvirbļuški. 

2. muižas: baltā foļvarka, berkava, berkineļi, jefrēmovka, jeruzaleme, 

kalküya, karlinovka, klotiški, liginiški, liljenfelte, malütki, marinova, 

medummuīža, michnövka jeb randanu m., neifelte jeb tamožņa, 

pakrvpiški, romaniški, rotiški neifelte. 

3. miesti: grīva, jūdovka, miderkūni. 

4. baznīcas: berkineļu baznīca, grīvas b., judovkas b., miderkūnu b., 

voloģina 

vectic. b. 

*) gravis (> ) nozīmē vārda uzsvara vietu.

5. krūogi: berkineļu krüogs, dubövka, kajis kr., karčevņa, kriveijmost kr., 

križovkas kr., sginka. 

6. sudmalas: kalkuņas sudmalas, pankracu s. 

7. kalni: apšruti. 

8. upes: daugava, janövkas upe, lasenbergas upe, lauces upe, pokrd- 

pišku upe. 

9. grāvji: čornij ručej. 

10 ezeri: lineņu ezers, meduma ez., silu ez., svenles ez., šķirstiņu ez., 

višķeru ez. 

//. dlķl: llginišku dīķis. 

12. avuotl: maņdikoval (avuots). 

13. pļavas: berkineļu pjavas, Jeruzalemes pļ., köstrica, miehanovkas 

pļavas, repišče. 

14. meži: apšrūtu mežs, blaudiskī, gorochovije, griniski, kožinija, liela 

sila (boļšaja sila), maly namēnei, mazā sila (malaja sila), novinas, 

ostrovā, pankrāci, ruķeļi, tobakiny, trikopci. 

15. ceļi: eģiptes ceļš. 

/6. tilti: kamenij most. 

/7. kapi: altkirka, berkineļu kapi, dubovkas k., grīvas k., tanaji. 

/5. uzvārdi: barčs, berziys, borisovs, cālīts, čermaks, gabrans, garkajs, 

gravels, jasvens, jegörovs, junels, kalniņš, kolomāžnikovs, kumpiņš, 

kvetka, ķerģels, laurans, lukašēvičs, Jeonovs, maliņa, maskalūns, 

matveiks, meškovskis, noveniekis, prēķels, proščenko, ratāls, rat- 

kēvičs, rimjāns, ročenko, šiliņš, skroms, smilgins, sokovs, širokovs, 

šostaks, švilpe, trans, vanags, višķers, zils. 


a)kalkūnes pag.: 

«) pavārdi (1807. g.): igaun, issaht, kasak, prekul; (1811. g.) vel: asuschels, balter, 

darbe barbey, brusgul, daugul, dähdel, gassin, grawel, jannel, jateneek, jese, jusch- 

k>s, kaugarre kaukarre || kaukar, kehpel, kergalle, kirken, köders, kosack, kurschit, latwell, 

mahling, massen, meyne, missan, paberse, pallabbi, pellenis, peksche || pekschis, pree- 

kul, puhren, reine, rettel, skutte, smeische, sullain, swikke, sarne, semelle, sohsel, 

trahne, wassar, wildan, wisting, woitz. 

P) na/u uarrf/ (1811. g.): asuschel, babudin, darbe, bartsche, bogdanowitsch, Vau- 

gel, dädel, gabran, gassin, gedreit, gillische wloginon, grawel, grubischen, guddel, 

gurgut. illischke, issat, iwanow, janin, jateneek, josewitsch, junnel, jurrewitz, jutsche, 

kasack, kergalle, knipste, kumpin, kurschit, latwel, laure, lauretzky, maling, martschul, 

wasche, matitzki, matuschewitz, matweck, meyne, missans, moskal, natschisky, pallabbi, 

bletfcbftn, preekel, rettel, smeische. swike, semelle, siegmund, sohsel, schamait, tartar, 

Krahne, 

tscherbitzky, wannack, wassar, woitz; (1826. g.) vēl: czerbitzke, hischke, kus- 

m'Wt, lauretzki, markisckke, mistoss. 

291

292 

b) karlīnes muižas pag.: māju resp. sādžu vārdi: (1811. g.): loginova 

(sādža), kas vēlāk paliek par karlīnes muižu, samadura (sādža), staschalischki (sādža) 

(1826. g.) vēl: grmischki; (1850. g.): samadurischky (sādža), grünischki. 

c) lend* erņas pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): garkey, jurken, katan, färbet, smilgin, timper. 

ß) māju vārdi (1850. g.): aleksandrowicz, borowski, garkey, ilgin, iwanow 

iwaskiewicz, jaswin, jurken, katan, kardel, razewiez, smilgin, stepanow, schama 

schwirkowski, schukowski, szatrewicz, timper. 

d) liginišku muižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): daugste, dsennewitz, garkai, Piper, rauda, ruran, smilgin 

timper, Malsch, woitan. 

ß) māju vārdi: afanasjew, bartuschewitz, belawskij, buran, bücf, daukste, daug 

ste-cichanowitz, dsemidaw, fedotow, garkai, garkai-daschkewitz, isakow, iwanow 

jasinskij, jewlampi, kirilla-zipkin,kolosowskij, kolosowsky-riemann, kwetkowskij, linde 

lossinskij, merschwinskij-gehran, mikiferow, mikitin, mironow, mischkowsky, misck 

kowsky-rauda, moslowsky, mucha, naglis, orlow, palianowitz, rauda, rotschenkow 

ruran-daugste, ruran swirko, smilgin-garkai, stepanow, schama, timper-trahn, wawilla 

woitkewitz, wolodin, ziziruk-belauskij, zurkewitz. 

e) medummuižas pag.: 

a) pavārdi (1807. g.): knipste, swikkc, tummel, wischting; (1811. g.): abar 

bartsche, gabran, gauzer, grawel, greeke, gribbe, guddel, jateneek, jeske, junnel, jur 

gelle, kasak, knipste, köder, latwell, lisken, mahling, matweck, missan, natschiskij 

pletschken, preekel, puhren, rettel, skutte, smeische, snllain, swike, swäder, sarnc 

tumel, uschain |ļ uschan, waikutt, wannack, wassar, wisting, woiteck, zibel ; (1858. Z, 

vēl : asckuschel, ipat, kaukar, kumpiu, pletzken, skrasdeneek, «milpc |ļ schwilpe, scbwick 

schweedre, uschen, wehtrin. 

ß) māju vārdi (1811. g.): babudiu |ļ pabudin, bindar, gabran, gauzer, grawell 

jeske, junnel, knipste, latwell, lisken, maling, matweek, meintet, missan, natscbiskij 

narcziszki, preekel, pubren, sarne, thummel, uschain, wannack, wassar, woitcek, zibel 

(1826. g.) vel: bebet, gantscher, jatneek, stepanca, snllain, schmeiscbc, Sigmund 

(1850. g.) vel: dulken, grawel-tschiblis, jatneek-swilpe, jurrgell, kumpin, lauretzkij 

mahlin-schlichta, swilpe, schostak, schileika, wistin. 

Y) muižu vārdi (1850. g.): berghof, lauzeshöhe. 

(Kurcama pagasts) 

— 

(kurcumieši). 

/. (mājas):* a) kriviņišku (rajons): antakoli, girviski, kļaviski, 

ķirkoļi, ragauyiski, skatiški, smirģiņiški, vilkapuors; b) kurcuma 

(rajons): baltiški, biruliški, britaņiški, grendze, guļbinka, kamariški, 

rudmiņiški, silniski; c) laukesu (rajons): auguliški, greveliški, 

kruķi, mātišķi, rudmiņiški, šarkiški; d) šeinovkas (rajons): abe- 

lišķi, adališki, ažupiški, grebļi, kaļņiški, rimšiški, stumbrina, sviļiški; 

e) krumsku (rajons). 

*) sugas vārdu ietvērums iekavās ( ) rāda, 

ka tādus te latviski nelietā.

2. (muižas): eģipta, ģirviški, ilze, kriviņiški, kumpiniški, kurcums, 

laukese, šviļpiški. 

3. (baznīcas): 

laukeses baznīca, tščeva b. 

4. (skuolas): kriviņišku sk., kurcuma sk., 

5. (kruogl): krivimost kruogs, 

tščeva kr., zeļonka kr. 

6. (patmafi): tščeva patmaļis. 

7. (kalni): krivojmost kalns, zelta k. 

8. (upes): laukesa, skirna. 

šeinovkas sk. 

laukeses kr., paberža kr., spivakišku kr., 

9. (ezeri): dervaņišku ezers, grendza, guļbinka, ilzes ez. (ildzes), 

klavisku ez., kruķu ez., kumpiņišku ez., kurcuma ez., rebeži, 

samanka, smelinskas jeb laukeses ez., stašišku ez., svilpišku ez. 

/9. (purvi): kļavišku purvs. 

//. (pļavas): antakoļu pjava, zacharku pļ. 

12. (meži): ilzes jeb šeinovsku m., kriviņišku m., kurcuma m., pušča 

13. (tilti): krivojmost, tartaks. 

14. (kapi): brataņišku kapi, laukesu k., paberžas k., skorlatišku k., 

tščeva k. 

/5. (pavārdi): asāks, bernats, liskins, rakucs, rūnāns, vainovskis. 


a)eģiptes mācītāja muižas jeb vilku miesta pag.: 

») pavārdi (1811. g.): listen, sohsel, Wasser. 

ß) māju vārdi (1811. g.): listen, wasser; (1826. g.) vēl: junnel. 

b) ilzes muižas pag.: 

a) pavārdi (1826. g.): gerbis, kumpin, lakis, mikul |ļ mikulis, plurz, rimscha 

swilpa || schwilpa. 

ß) sādžu jeb māju vārdi: abeliski, gereiniski (sādža), mikuliski, stalbowka, stum- 

bran, subbriski, scheleikiski, tomaschiski (sādža); (1857. g.) vel: kumpin (mājas), plutz 

(mjs), rimscha (mjs), rimschan (mjs), schlicht« (mjs), schostak (mjs). 

T) poļvarkas: eleonorenhoff 

c) kriviņišku muižas pag.: 

«) pavārdi (1858. g.): gailewitz, gassin, grawel, Palabs, pauluk, pohdan, pret- 

tut, rake, raubischke, smilgin, sweikart, scharne. 

P) sādžu vārdi (1858. g.): antakol, harowije, ispatiscbky, klawisckek, ragawni- 

scbek, salwischek, skakischek, stasischek. 

d) kurcuma pag.: māju vārdi (1826. g.): butrim, granikk, jurkian, kasan, 

maserski, mauscha. mikulani, smilgin, stasulani, swirko, szilling, undriwien; (1850. g.) 

vei: baltrowen, bruttan, kardel. 

293

294 

e)laukeses pag.i 

a) pavārdi (1811. g.): galwa, garkai || garkaij, kardel, katen, keijris, 

smilgin; (1850. x.) 

vēl: kriwen, kruck, mausche. 

ß) sādžu vārdi (1811. g.): auguliszek, dubowka, garkaischke, kropischke, meza- 

runga, 

nischki, pokropischki, rakowszuna, rybaczijsczki, smilginiszki, spiewakiszki, scharkischki; 

(1826. g.) vēl: jassiwieni, podwerba, tijmperischek, tribuchi. 

Y) kruogi (1811. g.): baznīcas kr. 

S) poļvarkas (1811. g.): holendernij (= olendere). 

1. muojas: 

Lašu pogasts — 

A. jaūngrīnvaldes pogasts — 

B. vacgrīnvaldes pogasts 

C. hogenbčrģes pogasts — 

D. laša pogasts — 

A. jaūngrīnvaldīši 

zacharanka. 

B. vacgrīnvaldlši: 

E. lusbšfģes pogasts 

F. šederes pogasts 

lasīši. 

lasīši. 

jaūngrlnvaldlši. 

— vacgrīnvaldīši. 

hogenberģīši. 

— lusberģtši. 

— šederīši. 

basāki, kokaīniški, pokuliški, pūdiški. 

C. hogenberģīši: 

bleīviški, kraūkļi. 

D. lasīši: 

aleksandraüka, apšine, asinauka, augstkal'ne, bagdanauka, balakanci, 

bältruki, baradaüka, bärkauski, barsukine, berezaüka, b6rgfilde, 

bfrziņi, birkēndre, vacböfs'ki, cīlāu-vuškāni, cüoleitöbulnlki, Č6f- 

vonka, vacčunčuļi, čuviki, dačaraūka, daratiški, dideliški, diriRi, 

kolna-dobulnīki, dubaūka, dubiški, dubline, eiķenrode, endin?, 

galinava, gālvāni, gāfbenaūka ļļ garbynaüka, garinaūka, gārla- 

miškas || garlaniškas, gribaūka, griīīteļi, ģeķeļi, ivanaūka, jucišRi, 

kadari, kalne, kāfsunaūka, kaūpukolne, klupcāni || klupsāni, kolna- 

kopi, kozupürs, kr°ūziņi, kulmaņi, kuzminaūka, ļacki, lapfes, lesiņi, 

maksimaüka, marijlāuks, muravanka, neīzofģe, nemirska, nikalinka, 

novicki, okman-cuoleits, oldari, olgina, pagraničnaja, pasta- 

raūka || pačtaraūka, paūļuki, pažarine, pāvi, pitentāle, plēntaūka, 

pope, pūriņi, pūčkas, rabenaūka, rajas, rāncāni, razmatkas, ravim. 

rūbežnīki, ruodāni, sārmuliški, sasali, sasnaūka, springini, straz-

daüka, sulas, sunakļi, susekļi, svarcevska, svēikat-Hpa, šaltāni, 

jaūnšapranovi, šuvacki, tālvaldes, tatjūniņi, upmaļi, ūzulari, vališki, 

veplišfti, vinagradi, vitengova. 

E. lusberģīši: 

dērvāni, ezeriņi, ģārdāni, kraūkļi, pab^rži. 

F. šederīši: 

ältäni, balataüka, baraviki, gudeliški, kolna-rasimi, pakapine, po- 

piški, pūšļi, undulnoviks. 

2. muižas: annas muiža, bčltmuīža, jaūngrīnvalde, vacgrinvalde, ho- 

genberģe, laši, lustberģe, šedere, štembufga. 

3. poļvdfkas: berenfelde, burenova, daratine, hermansdörfa, jalgaviria, 

jaūnlaši, 

Imdenļelde, neīgūte, ombērģe, pabfrži, vitkuškas, zofija. 

4. bazneīcas: eglaines katūļu baznelca, lašu bazneīca. 

5. skülas li škūlas: lašu pogasta skula. šederes sk. 

6. krūģi: apšines Krugs, asinaukas kr., berezaūkas kr., blusines kr., 

brusovankas kr., ctzrvonkas kr., dumblines || dublinkas kr., jaūn- 

grīnvaldes kr., kāntofkas kr., lagaukas kr., lašu kr., lusberģes kr., 

mölines || mūdines kr., pakapines kr., pašulines kr., raūdas kr., 

rudzaītes kr., šederes kr., vitkušku kr., 

zasrankas kr. 

7. koī'ni: bäfsuku kolnc, dubiks, kaūperk., kungu k., lopsu k., pilkolnc, 

papovskaja garā, raudmuīžas k., rubynu k., zalataja gara. 

8. upes: eglaines upe, grīnvaldes upe, 

ilūkstes upe, lašupeīte. 

9. upeltes: ģeķeļu upelte, kuprinka, laundoru upe, maīupeīte, mārģinu 

upelte, paberžu upelte. 

/6. azari: annas muižas azars, böltmulzas az., endenes az., kal'nišku az., 

kolnamuīžas az., lusberģes az,, omberģes az., paberžu az. 

//. prūdi: lašu muižas pruds, pašulines pr., 

deres sutmalu pr., štefnburgas pr. 

raudas sutmalu pr., 

/9. pūri: annas muižas pūrs, coüku p., dzfrviņu p., garmališku p., 

germansdorfas p., karšunaūkas p., ritceļa p. 

13. pļavas: bidrene, dūbūo likna, ēlkšņu pļava, garüo pļ., gola pļ., 

kolna pļ., kolna krūga pl-, kruga pļ., kubuline, ļovānu pļ., maci- 

niškas, meža pļ., mozī dubiciņi, plosos, pļāntaūka, počkas, puķine, 

sasales, suseklis, upes lēiču pļ., ušu pļ., vacums. 

14. meži: deksnis, dubiks, siliņč, spacirnais, vacums. 

15. birzes: ģeķeļu birze, kopu b., lēlais plecs, rabynaüku b. 

16. kroūmi: blüma krourni, grūova gols. 

/7. stygas: vacborsku styga. 

295 

še

296 

18. stidzlņas: kulmapu stidziņa, spacirnaīs. 

19. krosti: barsuku olas, dziļūo grova, jedušine, lozdusķines, ļovānu 

krosts. 

20. lēiči: borska lēiči. 

21. kopi: černaūkas kopi, 

šederes k. 

lašu k., möiin$sk., neīgūt§s, k., pabfržu k., 

22. izvüordl: altāns, andžāns, bluzmans, cūoleits, galvāns, kraūklis, 

okmans, pūslis, rancāns, unduls, zvifbuls. 


a)jaungrinvaldes pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): gehren, kokan, suban, woitan. 

ß) māju vārdi (1826. g.): gerthan, pipirischki; (1858. g.) gehren. 

b) vecgrinvaldes pag.: 

a) pavārdi (1826. g.): appel, bleidel, lupgan, marzulan, putzka; (1858. g.): aisck 

bel, dumbre, mundan, pawischke, swirbul. 

ß) māju vārdi (1826. g.): apelitz, berschan, blussin, bukelischki, bukischki, gawri 

lischek, kokalischek, leitanischek, malmischa, pipirischki, Poschelina, saweliewka. 

c) hogenberģes pag.: 

a) pavārdi (1826. g.): althan, anzan, bliwe, ermusch, kraukle, krüggel, pusslis 

skumbin, strasde, subbatel, talftum, undul; (2857. g.) gubbel, stumbre. 

ß) māju vārdi: bliwe, nowik, strasde, subatell, undull. 

d) lašu pag.: 

a) pavārdi (1826. g.): bertlen, brücke, czunzell, galwen, grigul, kokan, lepe 

midder, monka, solne, sketter, stakansch, sulle, sullex, waggul, wiltebieb; (1850. g 

dugga, gabbran, grābekli, mahlin, mahrkulan, nesin, puhschke. 

ß) māju vārdi (1826. g.): bertlen, blusmann, brücke, grigul, kokan, lepel, midder 

sallne, stakausck, swirbul, waggul; (1850. g.): ballentins, heckel, pochom, poppow 

rebbenowka. 

e) lustberģes pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): asser, brukke, gahjehjs, garose, grabekle, lampan, lappai 

lassmann, lohkis, ockmann, pataga, repsche, skrohder, snedse, snikker, wahrne, wen 

del, zahlit. 

ß) māju vārdi (1858. g.): galle gehrden, widdusgehrdeu, krewin, kalnepabersche 

pakaln, smilteneek. 

f)šederes pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): altan, bliewe, ermusch, jaunischan, jaunsem, juraschan 

kraukle, kupren, mulke, puschle, saukan, skunbin, spine, stresee, subatel, sunkan 

undul, zekan. 

ß) māju vārdi (1811. g.): ansan, anss, vöttcher, ermusch, garber, jaunischan 

mulcke, nowick, petronel, Prokop, pudubnick, ragowski, rasinen, saucka, strasde, sun 

kau, undul, wareluck, zeckan; (1826. g.): anzan, lassmann, russimen, spinne, wayczug 

(1850. g.): gelowka, marlzuk, puhsle, saukan.

Pilskal'nes pogasts — 

pilkalnieši. 

— (šļozbergas pogasts) (šļozbergskije). 

/. sätas: a) kanicpoļskije: doļņickaja, gorovaja, gryvka, kudeiki, 

kukļi, kurmiški, kvjatkovščina, lapiski, lugovaja, šaršuni, šaūļi; 

b) kazi mi riski: jechimoviči, kazļiški, lazdiški, munde, pris- 

tanskaja ģerevņa, smeļi; c) judvigovskije (jeb raguļiški): 

vaiküji, valpitri, varliškas; d) šļozbergski je: bifži, bytyna, 

buči, dryginiski, drönku sola, dubiški, gaj(i)ški, garbunovka, gulani, 

ģeriški, kal'niški, kalvanu sola, kankari, k'ülinu sola, ļopovsku 

sola, myltynäni, mukaņi, piskuni, puri, raubiška, sabaji, siviški, 

stašāni, stejmaka, šadeika, sakali, šarmiški, šuri, švilpiški, tumšāni, 

tutini, uguļi, užuļi, vaiküli, zvidriški. 

2. muižas: dubuliški, jadzāni, kanicpoļe, kazimiriski, paguļaīīka jeb 

tenāfefte, plikiški, raguļiški jeb judvigüva, šļozbergs, šuri, zaciški, 

zameeka. 

3. mīsteņč: yliükste. 

4. bazn e īcas: yliükstes bazn e īcas. 

5. krūgi: paguļanka, vygodka. 

6. patmaļas: yliükstes patmaļas. 

7. kol'ni: zamēčkas jeb zamkas kolnc. 

8. gravas: dubizers. 

9. upes: yliükstes upe. 

10. upietes: bobryca, 

munde. I 

//. azari: boltāis azars, dubizers, kankaru az., küorslsis az., malnāis az., 

muküona az., puplaškys, sabaļu az., sasaju az., 

12. pūri: boltais pūrs, b°ūvani, gacis. 

tartaks. 

13. pļavas: galveniški, prystaines pjavas, sasaļu pjava, vajpitraukas 

pļavas. 

14. ganiebas: vyganc. 

15. atmatas: polanka. 

/6. meži: dubizera mežs, yliükstes mežs jeb šļozbergas m. 

17. ceļi: razboiski most. 

/-5. tylti: malnais tylts, poguļankas t. 

19. kopi: doļņickije kopi, yliükstes k., kalnanu k., judvigovas k., pe- 

trisona k. 

20. familijas (izvārdes): bacane, baika, bytyne, bružyks, cüociets, 

daģis, dranka, egliets, garškis, grycänc, ģereņč, jakubanics, jechi- 

297 

movičs, kalpüonc, klimants, kornodžs, Jopa, krapanc, kuklis,

298 

k'ūlinc, küokainc, ļimanovičs, rnarģevičs, mazeika, morenc, mukānc, 

muftinc, petrövskys, poļšs, polovičs, purvinskys, pūdānc, ryks, ryls, 

rymsa, rurānc, sabārs, solna, škut§, šteļmaks, iūburs, vaiķānc, 

vanaģelis, zarynka, zuryla. 


a) kanicpoles p 

a) pavārdi (1826. g.): eggtn, grützan, mukkan, multan, raubischka, wangiel 

wannag; (1850. g.): ermusch, nesin; (1858. g.) vel: bagis, garkul, kampan, lahze. 

leytan, tertel, wutzan. 

ß) māju vārdi (1811. g.): gudsun, raubischka, wannag; (1826. g.) vel: choro 

schinsky, eugim, grützan, sajontz, samorntzky, wanagiel. 

b) šlosbergas pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): aleksne, ballodin, baltronis, baltzans, behrsing, bimblis. 

bittin, bleiwe, brydickis, budschaus, eygin, eylin, garbulins, grisan, jehrans, johnķ 

jouuschan, kalwan, karelle, kaupau, ketpan, kewel, kiulin, klautzan, kockum, kucklis. 

kurme || kurmis, kustusche, lasdahn, lasdofsky, lelaus, lotscheS, mohsan, oleksna. 

pawul, Plöns, prussan, prussing, puhdan, puntzel, putne, raubischke, rauckin, rurm 

rijmzan, sabbal, sausky, skridle, spittelis, sprugian, strad, schackals, salleys, swid- 

ran, «cbagarfe, tymschan, tschamann, ubull, ugull, untan, uschul || uhsoll, waikull 

wall Peter, wallant, werpel, wiltzan. 

ß) māju vārdi (1811. g.): bandomir, becker, byttins, bogdans, bratschkofsky, 

bruischick, bruncka, buicko, gaigan, grilewskij, grisan, jadsan, juchnewitz, juchno, kal- 

tvan, kewle, kaupanis, kiulin, klautzan, kockin, kolosofskij, kornatsch, kucklis, kurme, leytan. 

lopows, loppe, lnrup, markowsky, miltinan, mohran, mohsan, mowille, muckan, mm 

ran, nearbud, oleksna, panarsky, petzan, pleppis, prussan, pudan, puntzel, raubisckkc. 

rauckiu, rubscheneek, rubbicks, ruhran, rutkup, spittel, sprugian, 

sarrinck, swidran, 

schadeika, schagatt, schutinsky, tauck, thanan, tymschan, tschamann, uschull, w

ķerubina m., lēimaņi, lindo adži, manfļi, miku?s, osmaņa m., 

palsānu m., puncuļu m., pūrašto a 

ls, sle 

ipo a 

ūzuli, vģžu m., viliškis, vizāni, voitiški. 

C. kazemirlši: 

m., švūiji, titeriški, 

čūrišķi, kr°umiņi, sinevišķi, stZrķišķi, vai6inišk.i, vZvarani 

(lēl-, moz-). 

I). lavidīši: 

akminišķi, bistru m., 

bolūža m., bluzmaņi, c°ukāuši, igauņi, 

jaūniķi, kalnišku m., korklišķi, lustusis, lustaūdžu m., mežmaļi, 

mežupu m., mizeišu m., polvarišku m., pövulänu m., puslāuki, 

raģenišķi, repņiki, strautiņi, streļcova m., uļuku m., 

E. prūdīši: 

akminiška m., amasišķi, 

vaļtirīnes m. 

ānciša m., āntanišķi, apinku m., 

barišņiku m., bojöru m., bušu m., c eiruļu m., 6?erve, ģeīdas m., 

ģllišķi, kaūšeļu m., klintes m., kotužānu m., 

ķerubinu m. jeb 

isģirii, masuja m., miķelišku m., miz e iša m., petrĢļi (lel-, moz-), 

prides, pūrāna, püormaju m., rudoaks, 

slavinska m., streļķi, st°uru m., 

studāni, upmoļu m., valāinc, veibūma m., vuškarani. 

F. vāfnišku ļaūds\ 

bagdāni, dūdeļi, janulāni, kakarāni, korkliņi, linārti, lūpalāni, 

Saišķi, pazarišķi, reiniški, strodi, 

vidžu m. 

2. muižas: boltmuīža, guļbine, jaūnguļbine, jākubova, kažumere jeb 

kažmervale, lavide, marinova, mežmuiža, prūde, st°ūru m., 

vāfnišķi, zaļo 3 

m. jeb zaļmuiža. 

-5. e 

bazn icas: subates bazn e 

ica. 

4. misti: subate. 

5. skūtas: boltmuižas sküla, guļbines sk., prüdes sk. 

6. krügi: böabu krügs, ceiruļu 

kr., c°ukāušu kr., grendzes kr., lapi- 

nes kr., padvarines kr., r°ucupes kr. 

7. sudmolas: prüdes sudmolas. 

5. e e 

ķiģeļnHcas: kapen icas ķiģeļn ica, .guļbines ķ. 

9. kolni: guļbines koīnc, subates k.; [augstais k., ābelnīcas k., āpšu k., 

W. 

egļu kalniņš, grūbu k., kopu k., kumeļk., 

lazdu k., 

lielais k., 

liepas k., pilskalns, priežu k., roganu k., šausmu k., vilku k., 

zaķugales k. [9a. uzkalni: kazpura tilts]. 

lejas: leju kolnc; [dvēseles gr., dziļa gr., garo līkne, zagļu grova]. 

J l> 

upes: lapines up e 

ite; [kozupe, līčupīte, raudu upīte, svuiclriņšl. 

299

300 

12. azari: boltmuižas azars, briņķinu az., dubiķis, kažumeres azari, 

möcitöja az., subates azari, svuiļu az.; [babiļovka, bramanu ez, 

kamiņčas ez., pīļu ez., svils]. 

13. de iķi: guļbines de iķis, lavides d.; [putrenes d., robežas d.j. 

14. ovūti: jūsteļu ovūts, lapines av., manfļu av., šiliņa av. 

15. pūri: anc eiša pūrs, grauza p., kāulineicas 

p., 

kudliška 

p., lemešu 

pūriņč, opalāis pūriņč, pīguļas p., pļavas p., salnoklis, streļķu p., 

vēžu p., ze ilišku p.; [boltmuižas p., dzērviņu p., gorsines p. jeb 

plimbales, laipu p., smilktines teirēleits, teirels jeb boltmuižas 

lielais p., zivju p.]. 

16. pļovas: ašūklis, darēimi, grauza pļova, jauno plentaūka, Kaule- 

n e 

icas pļ., pūra pļ., vaco pļentaūka; [apaļā pļ., bačku bola, brečka, 

dzija pļ., garo pļ., kazu pūrs, krīvu pļ., ķirmaline, laiviņa, lauru 

pors, leiceiši, lielas pjavas, meža pļ., pesteļa, pūna pļ., rataberže, 

saliya, sinevišku pļ., smilktines pļ., ievu pļ., vāverine, vuškupe]; 

ļbehrsu purws, 

rahzenaite, salneklis, tehwa pļ.j. 

buttu pļ., kahsu purws, leepas pļ., pupu purws, 

17. meži: atauga, bärzu pūrs, bērziņi, dfļu kaīnc, dubiķis, kāulenīca, 

kaūšuļu gols, kundziniški, s°ūnokļa mežs, subates m., 

tāvu pļova, 

vacums; [bērzu šiliņš, deksnis, grūbas, kažumera sils, Krīvu ceplis, 

lielais plecs, skarba sils ļ| škarbu sils, žeidu sjakaj. [17a. krūmi: 

grūbas, Kriša atauga]. [17b. ganības, aparas: smilktine (gan.), 

štarkineica (gan.), svuiļinka (ap.)]. [17c. salas mežos, purvos: 

dīva dorzs (p.), līpas sola (p.), paradīzes dorzs (p.), pūdu sola, 

sloku sola (m.), vilku sola (p.)]. [17d. dūkstis: azariņš jeb linar- 

tines azariņš, melna dūksts, putrenes pūrs]. 

18. ceļi: lopsolu celiņč, opsu celinč; [briežu taka, cirtuma c., 

lavīdesc., 

lāču meža c., nāves c., vēršu gana c., žīdu markas celiņš]. [18a. 

tilti: čigānu tilts, lavides t., stirnu t., upītes t., velnu t., zirgu t.]. 

[18b. salas: līdaku salaj. [18c. atvari: priežu atvars]. [18d. 

alas, bedres: ogļu bedre, suņu ala, velna ala ļļ velna ceplis]. 

[18c. mārki: čūsku mārks, kopu morki]. 

19. kopi: boltmuižas kopi, guļbines k., kažumeres k., lavides k.; [ka- 

miņčas kapkalns, lūstu kopi, prodes k.j. 

e 

20 izvordi: aizticis, čūriškis, grāv its, kalvānc, kaniņč, klišānc, krankals, 

mačulānc, mikass, prūss, prudiškis, rāubiškis, rikstiņč, važanc, 

viliškis, voverānc.


a)baltmuižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): apsan, aschak, ballul, bcesais, bramman, buhtan, buhte, 

ellex, ewel, gudde, johsan, kakkeran, klidsing, kondrat, kopman, kraukle, krissun, laschak, 

lauren, leelaus, leelzelausiu, leinet, lupelan, melneek, podsche, razing, reksting, rusge, 

sabbulis, sarkenbiks, seering, sinnar, sprindschuk, strasde, schappel, schesken, schüttet, 

schatten, twintik, ubel, wahrne, widsche, zirulischke. 

ß) māju vārdi: aa) (1811. g.): aistilte, andsan, ballul, buhte ļ| bute, buse, gaschin, 

grendsen, josen, kakkaran, kalne, komordzki, kraukle, krauklen, lappelin, lehnart, melnick, 

podsche, rusga, sarkanbikse, sinar, strasde, schappel, tscheschken, ullitzneek, warne, 

widsche; 3?) (1858. g.) vel: ahsischke, appohk, appuschkin, bernardt, esser, gälte, 

grendse vēlāk reimischke, kasuppin, lupelan, ohsolmelnick, pawar, purmal, woitischke, 

zirulischke. 

b) gulbenes pag.: 

302 

bevftng, bigu, drasch, breede, endin, ermusch, essar, granting, kakeran, kalnitz, kart, 

kasul, kauling, kauschel, kesteran, kikul, kimsch, krnmming, krusing, lampan, lapping, 

lenk, matschan, muischneek, pekussc, pintik, putzka, sarkanbiks, Smilkting, sprigul, 

staignl, streike, strunge, Schoden, sakit, sihle, ullnck, wehdsel, wesing, wilzing. 

ß) māju vārdi (1826. g.): busischki, gaidischki, geida, gilischki, ilginischki, katu 

schanischek, kauschelischki, knkulischki, ledischki, mekelischki, minjock, ohsolischki, petre- 

liSchki, purwischki, rudack, rudackischki, siwanischki, starpischki, storkischki, schedi- 

schki, scheskenischki, uschkuruschki, wawerischki, znrischki; (1850. g.) vēl: kutschan. 

1. mājas: 

A. ancinīši: 

Rubinu pogosts — 

A. ancines pogosts — 

B. dunovas pogosts — 

C. rubinu pogosts — 

rubiniši. 

ancinīši. 

dunavīši. 

rubinlši. 

3višk3j3, bakša, mizānc, putinc, rāups, skujānc, šadāika, tamaņi, 

valāini, vaļuks. 

B. dunavīši: 

a) abarūņu sola, babris, baltmaņi, celmenlki, gl e 

izdeniki, klāucānu s., 

Kj3vu mājas, kriškanānu s., luksti, rāubišku 8., rāciņu 8., ritiņsola, 

ritiniški, reiti jeb zusinis, ruskuļu s., skrimbļi jeb dzeļāuskas m., 

skudru s., smaļiniški, soitišku s., subata, šaršuni, vylcäni, vuškānus., 

ziperiški; b)zaku gols: baltmaņu mājas, dronkas, kunga sāta, 

lazdāni, pr°usiniškas, trantāuska m. 

C. rubinlši: 

apalānc, apaļš, barāuclši, bokö a 

nu sola, dronku 8., dūnas s., eglūne, 

grauzu koīna (sola), ģāurānu 8., kokanišķi, kozuļņi, mykäine, mocu 

mājas, morāni, (pod)grāuzi, prūdsgalīši jeb apaļi, pūdānu 8., rikstu 

kolnc, rubiksola, saviči, subata, vārslavāni, vyrbulsola. 

2. muižas: ancines muiža, dunovas m., ģereniški, kozuļņa poļvarka 

jeb izabeļina, m3rj3N3V3 poļvarka, rubinu m., tadynava. 

3. baznHcas: dunovas bazn e 

ica, 

4. skūtas: dunovas sküla, 

rubinu sk. 

rubinu b. 

5. krūgi: ancines krūgs, apšine, dunovas kr., lozdu kr., rāciņu kr., 

rubinu kr., syla kr., zesernīks jeb 

zeseru kr. 

6. sutmolas: asaru sutmolas, āuzāna s.; [straumes]. 

7. kigeln eicas: dunovas ķ(ģeln e 

ica, izabelines k., rubinu k. 

5. koīni: rupšiniku kolnc; [augstais k., cece, justeliški, magirks, stā- 

v3is k.], [naudas k.j. [8з. pakalnes: kaupu, velna briele]. [8b. 

lejas: upelsj.

9. upes: äaugava, eglüna; [carpaja upe, roucupe]. 

/9. upites: ģāurānu upīte, lācupes upe, zeserniku upīte; [kaļķenica, 

kārklu upīte, uloja]. 

//. azari: dronku azars, kāusiņč, marjanavas azars, skrajazars; [ro- 

bežnieks]; lbiudins, puhschtiņa es., wakuksj. 

12. prudl: sutmolu prüds; [bryuža deiķis]. 

13. olūtl: boltāiš olüts, malnāis olūts. [13a. lauki: āpšuls, dabra, 

liekņas lauks, upes gals]. 

14. pūri: auzu pūrs, dronku p., ķiķeru p., ülas; [cērpājs, dievdārzs, 

dūnu purvs, gaišais tīrels, visocka p.J; spuhfchtins, welna purwsj. 

/5. pļavas: cārpāš, ciņu leics, 

dārdace, dreles l e 

ics, grauzu 

tura le ics, 

e l 

ics, kan- 

krista leics, 

krugspļava, luksti, miltiņl e 

ics, olksna, pHn- 

tāuka, pūra pļ., sūtņu l eics, ulaja p|., zābaciņa; [dobaine, galcla, 

izdegas, lejas pļ., meža pļ., mukānīca, pintupe, veidernīca, vilk- 

kaula (pļ.)]; sgluhschi, loschrauka, stascheneeza, wehja dahrssj. 

16. meži: carpas, štārvu kokts, razbāinīku kokts, ülas, vacums; [atauga, 

griäiskis, kjavajs, majakas sils, parumba]. [16a. krūmi: cērpājs, 

deksneits, skutiņš]. [16b. ganības: assi, briedene, cērpājs, clam- 

briys, dzeņauka, krauklene, podunajis gan., vecumiņš]; sdirwons, 

pustene, sahbazenej. [16c. salas mežos, purvos: pagalms]. 

[16d. ceļi: gareniškis, raktais c., usnaines c., zušu c.]. [16e. tilti: 

augstais tilts, baznīces t., eglones t., kajku t., riteņu t., šoldras tļ 

17. e 

stidžiņas: nīdrāja stidziņa, z ilines st. 

/-5. kopi: dronku kopi, dunovask., encinesk., rubeņu k., skudru solās k., 

vuškānu sola k.; [kaulu kalns, liepu kalns]. [18a. krusti: soitišku 

krusts, vuškānu kr.]. 

/9. solās: kristausku sola, kumeln e icas saliņa, madaļiņas s. [dāugavāļ; 

[kumeļa s., zvanka]. sl9a. līci: krista I.j. 

20. izvordi: abarūnc, adiklis, aditāš, ancits, ānzānc, arkliyc, asars, 

baltmanc, b°uka, baltaruņģis, dreļāuskis, gräuzs, ģerenč, kaktiņč, 

klāucānc, kriškānc, ķeirs, ļuļa, olksna, pürplis, pūrits, raubiska, 

rimars, rimels, sauskas, skuclra, strods, šoldra, vāsulis, vylkäs, vylks, 

vuškanc, zarinka, žagars, žāimanc. 


a)ancines pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): anzan, czaman, 

rytyn, stasch, strod, tanan ļļ tananis, tukis, ubul, urķis. 

duna, gaylis, kiebin, klauzan, raukiuis, 

3) māju vārdi (1811. g.): anzan, bokan, bruschyk, graus, rasna, raubisckka, 

urķis, wallynis. 

303

304 

b) dunavas pag. (podunay): 

a) pavārdi (1811. g.) anzan, balgar, bondar, brens, giel, grysan, grūsta, 

gullan, kakin, kalkis, kerrekass, kettran, kuhlin, kussin, lasdans, lehlaus, mall'is, milti 

nan, mossan, pukian, pnntzel, skrumblis, skuttan, sprogis, sprugan, seysan, swiet 

ran, swiedrisch, uhdre, wayslis, zirsche; (1850. g.) vel: banenik, dimont, dranzan 

tranzan, dvelle, imbre, jerryn, keire, kiuling, krumming, laitan |j leitan, luschan, olksnc, 

spagis, swikle, schagat, wilke || wilks, wilziug, zaiman. 

ß) māju vārdi (181 g.): abbaran, baltman, bruschik, droncka, frantzan, gaile 

gailis, graus, gullann, justel, kawinsky, kiewel, klautzann, klosowsky, krischkeinan, 

kucklis, kurmis, resne, rimmitzan, ryttin, ruckian, rupschincek, rnskul, sknddra, sturans, 

subbat, schogat, uschatzky, warslawau, wiltzan, wuschkan ; (1826. g.) vel : anķ. 

olksna, plonn || Plöns, pukkan, raubiscbfa. 

c) rubinu pag.: 

3. (baznīcas): neibornas kat. baznīca, ostrovas vectic. b., sīķeles lut. b., 

tartaka krievu b. 

4. (skuolas): červonkas skuola, juganijas sk. lielbornas sk., 

5. (kruogi): červonkas kruogs, grosbornas kr., muravkas kr., neibornas 

kr., sīķeles kr., tartakas kr. 

6. (sudmalas): grosbornas sudmalas, salonajas s. 

7. (kalni): faļtofas kalns, grosbornas k., liepu k., neibornas k., tar- 

takas k., virvišku k.; fskrudalienes k.J. 

8. (upes): daugava, neibornas upīte, salonajas upe, sīķeles upīte, tar- 

takas upīte; salschaukaj. 

9. (ezeri): baltais (lielais, mazais) ezers, dūnakļa ez., juganijas ez., 

kirjanišku ez., klepinu e.z. (zaklepiņu ez.), melnais ez. (lielais, mazais), 

redutku ez.; [silezers]. 

10. (pruodl): sīķeles prūods; [vecsalienas dīķis]. 

//. (purvi): červonkas purvs, kleinbornas p., majgrauzas p., plintovka, 

sarkana sūna. 

12. (pļavas): červonkas pļavas, jaškinluch, krušiņnik, palavinišku pjava; 

slielä pl-, mazā pļ.]. 

13. (meži): červonkas meži, janomolas m., 

lielbornas meži, mājgrau- 

zes m. jeb vecsīķeles m., neibornas meži, salanajas meži, sīķeles 

meži. 

14. (tilti): neibornas tilts, poguļankas t., salanajas t., sīķeles t. 

/5. (kapi): červinkas kapi, elmeniešu k., grosbornas k., putramišku k., 

sīķeles k., tartakas k. 

16. (krāces): geitviniški, grosbornes krāces (daugavā). 

17. (krasti): sīķeles krasts, (daug.) 

18. (likumi): kirkuzu līkums, (daugavā). 

19. (uzvārdi): antiņš, aveniņš, baluodis, bārzdiņš, bluzmanis, celmiņš, 

chudojemņikovs, čunka, čūders, galviņš, grīslis, gulbis, jansons, 

kalvans, katovičs, kudlis, lancmanis, leduška, lfnevičs, līcis, me- 

žaraups, mežīts, michailovs, misiņš, pakalnis, pantevičs, retzuobs, 

rudzīts, sakalovskis, salenieks, seskis, spauļonoks, sprūoģis, stepa- 

novičs, strautiņš, šulcis, tīrels. 


jaunbornas muižas pag.: sādžu vārdi: sduppuri, kirkusi, lasoska (latv. 

aisuppe», urscheliļ. 

lielbornas muižas pag.: 

«) pavārdi (1850. g.): niras, spalwen, swilluk. 

ß) sādžu vārdi: lalschanka, daniltschiki, ifkischki, jankischki, oresckniki, palnmisckki. 

LUR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 20 

305

306 

polowinischki, polwarek, popelkastschina, redutka, refchkowa, wirwischki, wolokij. 

y) pofvarkas : klcinvarni jeb dünafeldhof. 

c) mazbornas muižas pag. 

a) pavārdi (1850. g.): birou ļ| birod, nirasch, svilluk. 

ß) sādžas vārds: polowinischky. 

d)karlinovkas muižas pag.: 

a) pavārdi (1850. g.) : kupre. 

ß) sādžu vārdi (1826. g.) griuischki, logiuvva, samodura || samodurischky, ēta- 

schalischky; lgurki, sasteukal. 

e)salnijas pag. (1811. un 1826. g.): 

a) pavārdi (1826. g.): agieinek, balbun, kayrisch, kansel, kianpa, mathulan, miser, 

pipin, rymscha, skriba, ūdra. 

ß) māju jeb sādžu vārdi (1811. g.): aa) salnija: baluly, baluischki, brenzischki, 

breschnaken, bubei || bubny, charun, dawidischek, gaegerei, kirlischek, krommer, lip 

szyski, rasgall || roszgali, starinsky, tupunz. ßß) p 

o ļ v ar k a hieronimova: ba 

rawik, kiewisch, miser, padgerni, szlapaki. yy) P o 1 v a r k a j a ne m oh 1: Heid 

wedischek, putrelischki, ryszanowa. SS) poļvarka johanina (juganija): brc 

benischky, micheiszki, petrischki, tortack, ss) nolvarka molhausen: borowka, 

zasypi. ££) pojvarka siķele: keiran, reskin, semein, schatranova, wolszeni. 

[salnijas pag. vēlāk vēl: sādžas: elmenischki, jurretschonka, keiran, mickc 

lischki, sayzischki, zelmenceki ; pojvarka johannina (jcd juknija) ar sādžu grebbe 

nischki. poļvarka opatschnost; ahbel, akmen, charuni, dirwan, podnnaj, prode. 

purelischki, puschtscha, silleneeki, stirne, sassipij. 

f) salnijas pag. (1858. g. un vēlāk): 

cc) j a u n s aI n i j a : aa) pavārdi (1858. g.): awotneek, biskop, bēgle, graubing, 

klaweneek, kohreet, leijespukke, leijing, lihdak, ohsoling, ragewitz, sprohge, strauting. 

timmuk, swirbul, wieksne, wihting. ß?) sādžu vārdi (1858. g.): areschnik, raguĢel 

raskvlniken, wezellerna, woitiSchky ; YY) miestiņa vārds (1858. g. 

sādža): staņuki ar skrudaliņu. 

— 1811. 

g. ve> 

ß) vecsalnija jeb červanka (1858. g.): aa) pavārdi (1858. g.): kaĢ 

swirbul. ßß) sādžu vārdi (l858. g.): barauki, czerwouka, chrapanow, illnschki, kiri 

lischek, lapianischek, tapuni; [bolotniki, kasimirowka, kirilischki (dahrsnceki, strautnccki 

salnijaj. 

maschinischki, ostrowij. yy) pofvarku vārdi: scharpinowka, dirwanischki, maz 

g) sikele: 

a) sādžu vārdi: ldorotischki, folwarck, heidenischki, hclmanowa jeb griscktschonka, 

jarmenischki, kasinzi, moralischki, murawka, orenischki, resgalli, sergejewo, smuzina, 

schafranowa, schilou'ka, wvlosdiinij. 

ß) pofvarku vārdi: sjaunsikele jeb pulverks, rasalischek (vēlāk: siķeles mež- 

kunga muiža), rudsenischki jeb korososj. 

Y)sīķeles mācītāja muiža: mājas: lborowinki (= mcscha inuiscba', 

kriwoselzi, smetana, sarotte).

1. (mājas):* 

Skrudalinas pagasts — 

skrudalinieši. 

aäamava, buä'iski, cibuki, cibuļiški, dubeļiški, garvatki. 

iniški, jakiski, kalniški, kajesniki, kampiski, kaptiliski, kiverniki, 

luski, ļintopiški, paüliski, putaniski, raguliski, raüpatiski, rubāniški, 

sadņiki, saviški, staigiski, suriški, svikliski, šeršeniški, vidriski, 

vitaniski, voitiški. 

2. (muižas): bruņenes muiža, dubenišku m., elernes m., 

kriļasu m., 

lasenbergas m., lasmuiža, marinavas m., skrudalīna, sivalkas m., 

tābaras m. 

3. (baznīcas): 

elernes baznīca, skrudalīnas b. 

4. (skuolas): elernes skola, lasmuižas sk., 

skrudalīnas sk. 

5. (kruogl): asinovkas kruogs, brusovānkas kr., dubovkas kr., elernes 

kr., lagovkas kr., 

slabodkas kr. 

6. (sudmalas): marinavas sudmalas. 

7. (kalni): 

kalnišku kalni. 

8. (gravas): cibuļovkas grava, kalvisku gravas, lagovkas gr. 

9. (upes): daugava, lagovkas upe, lasenbergas upe. 

10. (ezeri): burmuižas ezers. 

//. (pļavas): marinavas pļava. 

12. (meži): kriļasu mežs, lasenbergas m., lasmuižas m., marinavas m., 

tābaras m. 

/5. (tilti): cibuļovkas tilts, lagovkas t., lasenbergas t., 

14. (kapi): elernes kapi, lasmuižas k., marinavas k., 

/5. (krasti): elernes krasts. 

/6. (sēkļi): elernes sēklis, lagovkas s. 

/7. (atvari): elernes atvars. 

/5. (līkumi): elernes līkums, lagovkas I. 

slobödkas t. 

skrudalīnas k. 

/9. (uzvārdi): akuls, asmjanskis, avenins, beķers, fjodorovs, juchna, 

kalamažnikovs, kalasovskis, klaviys, kokins, kriöals, ķeviss, lejiets, 

mikmans, navickis, paškevičs, pikins, pliska, pusvāciets, racs, 

kēvičs, rumuls, sarans, saučenko, servūta, 

rat- 

stankevičs, strēlnieks, 

sērsts, štrombergs, t'imot'iss, ulmanis, zacharēvičs, zubovičs. 


a) bruņenes muižas pag.: 

«) pavārdi (181 g.): baur, wanagowski, mangel. 

ß) sādžu vārdi (181 g.): kapziliszek, maslauka, mikitiszek, pustoszka, rumpiszek, 

euriüef, trikopie, walmiszen, vecbruņene. 

T) pofvarkas vārds (1811. g.): rotthoff. 

* 

Sugas vārdu ietvērums iekavas ( ) rāda, ka latviski te šos vārdus nelieta. 

307

308 

b) elkšņu muižas pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): gulbin, kissel, meschecan. 

ß) sādžu vārdi (181. g.) aa) a d a m o v a muižā: budziszki, dubinisK 

junnischki, kalnischek, stagiszki. ßß) elkšņos: cybriszki, harawarka, kiaupiszki, pu- 

taniszek, rataniszki; sjuchnischki, lintopifchki, lipinschtschina, pitafchka, purika, smilgin, 

swiklischki, swirskij. yt) vecelkšņos: brody, krapany, mostoffka, nerupy, strabo- 

rischki, waipina, wilkieli, wollynischki. 

c)Iasenkerggs muižas pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): geydan, jurran, maskulan, nagles || naglis, vutka, will, 

ß) sādžu vārdi (1811. g.): cibulissek, indianissek, inischek, jacowiscbky, kowa- 

lissek, moseika, obochoma, olrichowa, ossinowka, urbanissek; [brusovanka (ar kruogu), 

dsijanischki jeb kijanischki, kalesniki lassagorkij. 

d) lasu (1 1 e 1- un maz-) pag.: 

a) pavārdi (1855. g.) kolup, lllhsis, strailtin, saran, ubcl. 

ß) sādžu vārdi (1816. g.) roschanischki, zascienky; sdubofka, dumbrowa, kolo 

nisckki, medwezki, rapozischki, rorfinijchkij. 

7) poļvarkas: skoroļafchi, mazlasi, salminischki, steinfeldj. 

e) marinavas muižas pag.: 

a) pavārdi (1826. g.): ilgutz, pieken, prudan, saren. 

ß) sādžu vārdi (181 g.): prudeniszki, sadniki, sawiszki. 

f) tābaras muižas pag.: 

a) sādžu vārdi (1811. med- 

g.) bondaryszki, kalanischka, kropany, kuniziezky, 

wedska jeb pochomischka, mazIaZi, panliszki, ryzanischki, salmonischki, schudanischkv, 

walpiszki, zutanisky. 

ß) kruoga vārds (1811. g.): isborka. 

Stelles pogasts — 

(tagad raüdes pogasts) — 

stelltest, 

(raudenleši). 

/. mā°jas: a) raūdiešu gols: blinkiški, ciganovka, 

drazdovka, 

dz'ubka, grabuliški, larkiski, miskiyi, noskines, pečuriški, podiški, 

putrinka, rašaušiški, smelinka, zagorinka; b) stellieši: antuši, 

baravikiški, karkliški, kekliški, lapslauniški, mediķi, medufiški, 

mičuniški, mironiški, oberbergi, pagrendziņa, pakalniški, paupin?, 

piperiški, spuskas, skupene, tekliški, terteļi, unlenbergi. 

2. muižas: raudas muiža, stelles m., 

šarlates m. 

3. poļvarkas: apātiski, blbkpeite, ernastine, marjanovka, posileņa. 

4. baznīcas: grendzes baznīca. 

5. skuolas: šarlates skuola. 

6. korčmas: skujine, pakapines. 

7. sudmalas jeb patmaļas: raudas patmaļas. 

8. upes: paupine, raudas upe, upele.

9. ezeri: arlaks, galines ezers, karkliņu ez. jeb šarlates ez., marja- 

novkas ez., skujines ez., spuska ez., 

10. bolota: arlaks. 

teklišku ezeriņš. 

//. pļavas: barciški, plintovka, ratiniški, vilkinišku pļava. 

12. meži: baravikiški, barsukine, daniliški, grendzes mežs, lazdiški, me- 

diķi, raudas m., skaistine, stelles m., šarlates m. 

13. kapi: smelines kapi, 

stelles k. 

14. familijas: antuzevičs, belovičs, bikuličs, blēdens, cālīts, čepelovs, 

deņinis, ezers, gaudzējs, greīslis, gudels, jaūnpauls, kinduris, lat- 

vēlis, mežancs, morāns, paškevičks, podžuks, ragovičs, rakita, ra- 

manovskis, rončs, saukā, svidinskis, šaraņins, šostaks, vertinenis, 

vfvers, voitāns, voitkūns, zavadskis, zvejnieks, žukovskis. 


a) audas pa g.m 

a) pavārdi (1826. g.): adamehn, bakkan, dagis, dohgis, dohgesiitt, ilgen, janndsem, 

kadder, kaschc, padegel, rudegalis jļ rudegalw, szotnik, tertells, woitahn. 

ß) sādžu vārdi (1826. g.): aa) pie komoriškiem piederošu: aiswer- 

tifcbtt), dohgis, kamuntisckki, rudegalwe, tcrtell. tßß) pie marinovas piede- 

rošu: alt mühten, apimelniza, blinkisckky, kadder, laskischky, saltine. yy) pie rau- 

das piederošu: alt Mühlen, blinkisckky, gurnuck, melniza, middol, misckkin, noskin, 

pawischki, purwischki, raschantz, saadse, salline. 

b) s t e 1 1 e s p a g.: 

a) pavārdi (1811. g.): brehdis, gulbinsck, katelneek, knpschan, lasda, maizul, 

Pipper, raudewa, rimmen, rimscka, rudegalw, sckurka, tertel, wallak. 

ß) māju vārdi (1811. g.): antusch, asserowsky, damlo, gaytzun, gndelischky, 

janoran, kalwan, kaslowsky, kattelneek, lasda, lappoff, lapscklauk ļ| lapsdUann, lapsch- 

launisky, matznl, medeliok, mitznn, nowitzky, pipper, ralinsky, raudewa, rimmen, rym- 

cha, rudegalw, schuska, schurliska, wallack ļ| walluck, woytan, zukelisckky. 

c) šarlates muižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): bleibet, bukiel, gehran. 

ß) māju vārdi (1858. g.): drosdowka, glinowka, kaslowka, [feflišd)ft, owczinnik, 

peczurischki, podischki, pntrinka, rapzisckki, sackorinka, tschischowka; [kastowkaj. 

Susejas pogasts — 

susejiši. 

'* tnöa jas: a) meža ļduds: äizpürlts, apsinīks, atāni, azargrāvji, boltī 

kolni, bolūži, cifcens, ceiruls, 

dziļo 3 6°ükste, ezeriņš, gaīl e 

lts, ga- 

lējais, gubaniški, ģējģers, incenīks, jaūdzems, kalējs, kaīniši, kap- 

309 

tēins, kul e 

ites, kuzmas, Iakste igolas, oculauķi, pļavinīks, prudiškis, 

puormaļi, pūdiņi, ro a 

ceņi, reivāni, 

rubežnīki, sērdenīks, sulaiņi, sa-

310 

dēikas, ūgas, vonagi; b) dominlks, dupenīks, dübais kolns, dziļi 

grä°vji, Srstinīks, kalvani, kondrašs, klisans, kudraši, kurolas, ķeņģi, 

lēiMši, mežancs, meženīki, muzikanti, patmalnīks, petrāni, pliks- 

ā°res, skuškis, st°ūri, sudrabi, tr°üle, ulasi, vtzveri, viškacāni. 

2. muižas: ma°lupes polvarka, susfjas muiža, vylkupes p., zeītiškas p, 

3. skūlas: susējas skula. 

4. krūgl: jaunais Krugs jeb sudmaline, mežancines kr., storpas kr., 

ulasu kr., vaīna kr., vylkupes kr. 

5. sudmolas: vylkupes °ūdeņa sudmolas. 

6. kolnl: mežancines koīns, storpas k., vylkupes k. 

7. upes: radžupe, susfjas upe; [gübiniku upe, šķērseite]. 

8. grāvji: azara gravs. [8a. gravas: vonnas grovaj. 

9. azarl: belkāucka jeb lelazars, ezeriņa azars; [izdaga]. 

10. de tķl: suslas muižas prūds. [10a. mārki: kukutij. 

//. pūri: č°ušku pūrs, 

dūksts]. 

tumšais p.; [medņu pürsj. [11a. dūkstis: garo 

12. pļavas: bārzājo pjavas, kudja pj., lejas pļavas, olkses pļ., pļen- 

tauka, staņķa pļ., storpas pļ., sveķēline, žalana pļ.; [prīškas leiči, 

veiz6a6zine>. 

13. meži: ā°pšu kolni, bitenīca, garais syls, kukatine, mežancines, pā°- 

vulanu syls, slontišku syls, soīdenāis akmins, tumšais pūrs, vylk- 

upes syls; [klejais pūrs]. [13a. krūmi: pļeviņa]. [13b. ganības: 

mölupes ganības]. 

14. ceļi: bruģeits, [ulasu c.]. 

15. kopi: vylkupes kopi. 

16. izvd°rdl: bruņinīks, buciška, īlejs, kudrašs, lejiņš, lēite īts, melders, 

miltiņš, plikšs, pupa, resnis, sifmovičs, skuškis, sola, strods, st°urs, 

sudrabs, vilciņš. 


susejas pag. >W 

a) pavārdi (1850. g.): anschan, apalka, attan, ballod, bauble, bojar, buhman 

dole, duppen, girrohn, indan, irraide, jaunsem, jurrasch, kakstan, kalnesch, 

kalwai 

keischan, leitesch, meschanz, muzzeneek, patmalnek, pattran, pischzayn, plikschc, pohdscbe 

prohdischke, puida, rahwing, rahzin, riwan, rubbin, saldak, skohlneek, skndre, Skuschke 

stradding, sakker, sallebarsde, selttscbke, swirbul, theraud, treikan, rruhle, 

udring, ullass, urkite, wannag, wehwer, wihndeds, wihtoling, winschel, zirzen. 

twinti 

ß) māju vārdi (1811. A.): altan, bajar" ballosche, basular jeb kudrasch, beim 

schmid, dalitzky, domnik, duppen, galle, qrik, jankowsky, jaunsem, kakte, kalueu, kalwan, kl 

schan, koppe, kudrasch, kuptscke, kusme, latiscb, laude, lettisch, leposrazing, murneck 

palowitz jeb sihle, pattmalnek, Pattran, platter, pltffcbe, porrok, prodes, razingen

iwan, sennar jeb koppe, sille, skuske, slakter, starpan, swre, sudrab, selltischke, 

semolan, thruhle, wannag, wasscrauds, Weber, wilkup, wischkazem, zirzen ; (1826. g.) 

vēl: attan, domka, janka, kalnet, kengc, ullass ; (1850. g.) vēl: apschenek, dsillagraw, 

kandrasch, kurilla, mesckein, Pakkalnsrarp, slaminsky, stankewitsch, schadaika, turtschuk. 

Sventes pagasts — 

sventteši. 

1. mājas: a) aronieši: bambiniski, drikšniški, meinerciški, Nīcgale, 

poclvin'ska ; b) jaunsventieši: asinovka, āzāni, belmonti, brieža 

sola, bučāni, bundziški, danenfelta, kaclubovka, gatones, kakics, kal- 

niški, kaušeļi, krekliški, picuļi, pilaci, podborni, purviniški, rata- 

niški, rudisna, skrudaļina, svirki, silupka, timsani; c) vecsven- 

tieši: [d) apijaņi, sachaļina, svistapojej. 

2. muižas: aruone, grendze, jaunsvente, podkrižna, rubaniški, šiškova, 

uodiņi, vecsvente. 

3. baznīcas: grendzes katuoļu baznīca, sventes kat. b. 

4. kruogi: asinovka, červonka, jaunsventes kruogs jeb dubovka, ru- 

baniskas kr., šiškovas kr., vjazovka; [razduvaika]. 

5. meļņičas: aruones suclrnalinas. 

6. kalni: jelova gora, zalataja gorka, zamečnovaja gora; [egļu kalns, 

dobeļiņa, katelok, kuvarkalns, jisaja gora, napoljona gora, ožna- 

gora, soļevije gori, šilupka, talkayi, visejyikaj. 

7. upes: ar(u)ones upīte jeb silovka. 

8. ezeri: danenfeltes ezeriņš, dubačoks, gatenes ezeriņš, sventes ezers, 

uodiņ ezeri; [čornajo ozero, dubeņu ez., 

peskuņica, staškeviča ez.j. 

kimšu ez., krugina, 

9. pļavas: lielausiski, oruones pjavas, pļintovka, rateniškas; [aronskije 

lugi, asinovskije lugi, damborka, dirvani, ģerviški, jaicovaja požņa, 

misterucha, perliški, purviniški, samanica, taļkani]; [dulkļine, 

lelaunski, marculiški, melines, pičuļi, skavarcla, veidenes]. [9a. 

purvi: belaja bolota, gaiļeviča, lugovaja, lopa, mjalana, ochovski, 

zvonkajaj; [buraki, dukšni, duļ, dumbļi, karči, varniski, višņu salaj. 

10. meži: jaunsventes meži, voļči jami. 

//. kapi: bundiškas kapi, grendzes k., purnickaja kladbišče. 

12. familijas: arcimovičs, azans, bukeika, burakovskis, butkevičs, čemis, 

driksnis, eigims, gudelis, jankovskis, jasāns, jaunpauls, kaders, kas- 

nikovskis, kazlovskis, kokins, meinerts, micholovskis, minkevičs, 

pilacs, pučka, rirnsa, rudevičs, ruža, salcevičs, saulevičs, slabovičs, 

smelters, sjucila, surmovičs, timšāns, valpēters, viskers, voicēcha, 

voitküns, zarakovskis, zavactskis. 

311

312 


a)aruones muižas pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): bamban, dedeeka, degsnis, eigin, jassan, gipter, grigulan, 

grizan, kakit, tauschet, kocken, krauklis, melun, pusan, raubischke, sanski, schmetter, 

timschan, turi», tschemis, wusan. 

ß) māju vārdi (1811. g.): bungischki, gurne || gorna, nidsgall, uodzwiune; sba- 

ranauzkis, daschkiewitz, dedeka, dednis, gipters, gryalluns, grytzans, jassans, kakitz, 

kockan, koslowsky, krauklis, pusan (bambans, meinerts), rimschewitz, smelters, schum- 

skis, sawadskis, tschemirj. 

b) grendzes muižas pag.: 

a) pavārdi (1811. g.) aber, guddel, janpawlis, latwin, lasdan, sullain, schaudin, 

woytz; (1826. g.) vēl: apel, kokan, nschan, wanag. 

ß) māju vārdi (1811. g.): guddel, Sullaiu, schaudin, uzen, wanagas, woylieki 

woyciech ; (1826. g.) vēl: dubowka, kalnischki, latwelischki, ossinowka, pupinischke, pu 

rinischke, rudimen, uschauischke. 

c) sventes pag.: 

a) pavārdi (1811. g.): appinay, asan, bulwan, bungis, butschan, deksna, brifaim, 

eigim, kakit, kiulin, knitta, kurschitz, lelaus, loban, meynart, miallan, miron, Pilāts 

Pilatz, pukian, pusan, raubischke, rymschan, ruben, rnran, smelter, struugis, sckakur, 

tanan, tymschan, wischker; (1850. g.) vēl: assan, eyspur, eyssen, gaylemitz, leppcr, 

pietzul, ruscha, schkoden, tanan, tschemis; (1858. g.) veldreimann, grause, jassan, 

jerring, lawenek, litsche, luyzen, multan, olssan, stuhre, Wasser, wasserauds. 

ß) māju resp. sādžu vārdi (1811. g.): alt-swenten, appinaje, losowski, podborna, 

podjesorna, schischkowo, timschan |ļ timschay; (1850. g.) māju vārdi vēl : barscbew 

skn, basilewitsch, bulwan, chatkewitz, chwidoschkewitz, drixne, dudaronke. eygiin, 

purw, gedziun, getschewsky, giedsian, jankowsky, jormack, kiulin, knitta, leybscb, 

lellaus, limanowitsch, lotischonok, meynert, mialan ļļ miallan, osckmiansky, petzul, 

pillatz, raubischka, rimscha, selischke, smelter, stepyanowitz, scharrippe, 3abarou>«fi, 

sareeka, sawadski, sielonka, schakur, tanan, tschemis, urbanowitz, wischker ; (1858. g) 

mājas rakstītas ar numuriem, 

un to ir I^XVIl. 

ci?

1. mājas:* 

A. lindieši: 

Jaunjelgavas apriņķis. 

Birzgales pagasts (savieti.) — 

(jeb lindes pagasts — 

bifzgalleši 

lindieši). 

a) augšdaugavieši: claugavas, Daugavas āzeņij, pilkals, plite, 

[podnieki], ruobežnieks, sausiņi, slaicltzns; b) daugavieši: 

lahdminahre jeb dekschņij, aža Kais, brüntani, brūveri, drāmpis, 

iģenes, jāunzemes, kapunes, kasurgas, kāpurs, ķezberes, lezmaņi, 

mälteni, maskjävi, mežatilkeni, nākšenes, pazumi, pleideri, rasas, 

rudzvi'lki, skābene, skadenkalejs, sirmeji, ticeni, uplejas, vāveri, 

vizentāli, viesēikas, zalits; c) libers, ņega. 

B. bifzgalieši: 

a) kazaku gals: āizsiles, dekšņenieki jeb dekšņi, 

drarhpits, äzilnas, eglite, juris jeb jurjanis, kalniņš, maztajķi, mu- 

cenieki, muguri, pētersūons, spurmahrej, pūriņi, remāuckis, riekstiņš, 

runči, silamikeji, si'ļi, sūna, svītenes, šmite, upenieki, valclavi, 

žultauskis; b) kuņas grāvis: ābarmans, baznictijkeni, kliebas, 

kliebas kalējs, krauklis, masini, malcleri, pakuļi, ruceļi, šļāunes; 

c) sila kakts: sila muižnieki, sila zemnieki, živarti; d) aügstu- 

pes, bāmbari, brüntani, bukas, buodnieki, cirsi, čukas, čūksteļi, 

dancatāji, dzenis, kalniņi || kāliņi, kalzemnieki, krēispuses, kristiņi 

jeb pelna kristiņi, kubulnieki, kugas, ķaūpi, ķiķi, lapsas, lāča-druva, 

lāči, liģeri, mauriņi, mazgi, pekšas, putniņi, pūriņi, rtztani, rimeņi, 

rieksti, rüozes, salas, sarne, sīpuli, skrūodupe, spirakakts jeb ķlnas, 

stānkas, svarani, taļķes, tāmas, trūcis, vēicrūozes, vēveri, vilcēni, 

zari, zāģeri, zīles, zibērģi; skaschwige, kreeke, lauzihschi, mauschi jeb 

ikki, fohdumlaip, ukri jeb sahrnasj. 

2. muižas: ana muiža, bifzgale, jauna m., kalna m. || kalla m., 

lauka m., 

linde jeb dāugavas m., priedes m., vecbifzgale, vidsm 

* 

— ~ nozīmē slaidi stieptu jeb kāpjošu toni, 

stieptu, .l mazāk attīstītu stieptu, 

-vel vājāk attīstītu stieptu intonāciju, a pauž grūstu toni, , krītošu, \ vZji attīstītu 

krītošu intonāciju. Tāpat arī Ilūkstes apriņķa vārdos.

314 

3. baznicas: bifzgales baznica. 

4. skūolas: bifzgales skuola. 

5. krūogt: auna krüogs, bifzgales kr., cükkr., dubas kr., rūobežkr., 

sila kr.; [taļķes krogs]. 

6. sudmalas: bifzgales vēja sudm., kalla-mugura sudm., lindes ūdens 

sudm. jeb eņģeļa sudm., pūriņa vēja 8.; [priežu leju s.]. 

7. ce/?//.' gamza darvas ceplis, lindes ķīeģeļc, markvarta c., putniņa c. 

8. kalni || kallt: auna krüoga kals, baznick., bifzgales k., grants I

18. tīreļi: čūsku tirelits, äamsu tīrels, griba t., ķirhsenes t., lapsu t., m3r- 

jenkas, salu t., sila t. jeb garärugäite, ūoša t.; [grēku tīrelīts, sal- 

— denais tīrels sausais t.]; [mariantihrul, paukas t., rahwe t., wilka t.j. 

[I8a. dūkstis: garās dūkstis]. 

/9. pļavas: bluķa meža pjava, brieža purs, dibanpurs, garārugāite, 

gradnas pjava, nüorume, särne, strīda pura pļ., sūodumpurs 

(:cūku purs, griba, pakajsila gals, zajakakts), tiļķena līelā pļ., 

üosa purs; [bluķu pļ., brazauska pļ., desu leja, jērupes pļ., kaudzes pļ., 

melderpļ., mīkstās pļavas, plēsa pļ., poļu pļ., pūces purvs, ragu pļ., 

rācenaite, smārdes pļ., vecas mātes rājums, vēverpriežu pļ., vilku 

pīsas pļ.]; sbreeschu rahjums, deksnes pļ., kasu kakts, kraukļu purwis, 

ķimsenesj. 

20. lauki: ezara lauks, kliebas I., liepas I.; [āža rājums, andrupenes I.. 

bazūnes lauki, cibenieku 1., krišjāņa 1., lāčvecums, padaga]; [irbu 

druwa, lemeschu l.j. 

21. meži: apaļais purs, atvars || atūors, bluķa mežs, bullansils, damšu 

tīrels, deksnis, duknāj(s) šiliņš, dzenišu pakalle, elksnatauga garä- 

rugāite, griba, gūosdruvas, 

iede ļ| īede, KÄrklleja, kraūkļa purs, krūšu 

kaili, ķirhsenes, lācenes, lāču druvas sils jeb cūkukruoga sils, mar- 

ļenkas maizes ttrels, tīrels, pakaļsils, panka, salu tīrels, ūoša kalli, 

vilka kaili, vīna strauts, zīles kakts; [alkšņa atauga, apsu m., asnu 

šiliņš, innes kakts, jumpravas m., klepersiliņš, melnais m., zaķa 

krūmi, zaļais silsj; sgarais m., meesas skahļi, wella lausumsj. 

[21a. salas mežos, purvos: āpšu sala, egļu s.. jaunās 

muižas s.j. [21b. ganības: apšu kakts, egles kakts, kumelaita, 

mēļu kubuliņš, priedaine, sauspurva gan., sudrabkalniņš, velna 

lauzums]. 

22. rüozas: parūoze. 

23. cirtumi: vella laūzums. 

24. alas: svītenes āpšu kails. 

25. ceļi: apaļa pura celiņš, ābarmaņa ceļš, briežu pura c., bullanu c. 

jeb jaūnās muižas c., kristiyc., lācenes c., mellais dambis + augst- 

upes c., salu c., skudru c. žīdu sasijā; [aunukalna c., kaķa celiņš, 

smilšu grāva celiņš]. 

315 

26. tilti: aūgstupes tilts, bifjoles t., brankūža t., cūkkrūoga t., čukas t., 

drarhpu t., kriekas t., kruoga t., lejas mugura t., māltanu t., pūriņu t., 

rūozes t., sila t., sīpulu t., sküolas t., skrüodupes t., sudmalu t., 

šifmeļu t., valäavu t., vīna strauta t., zemnieku t.; [aitu tiltiņš, 

cauņupes t., gulba t., kāvtiltiņš, kraukās grava t., lapu t., norumest.].

316 

27. kapi: auna krüoga kapi, baltupes k., barūona k., brüntanu k„ 

mācītāja k., m?ru k., plēideru k., saules kalla k., vīgantu k.; 

(kapiņu leja, zara kapsēta]. 

28. krasti: priedes muižas krasts, sila krüoga kr. (daugava). 

29. salas: līelvārdes sala, rerhbates s. (dāug.); [ķoņupe, līčupe]. 

30. straumes: ņegas straume (dāug.). 

31. atūori: priedes muižas atūors (dāug.); [pirtiņas dzijais atv., pīkstuļu 

dziļais atv., robeždīķis]. 

32. akmeņi: āriņakmens (dāug.); [krusta akmensj. [32a. kuoki: 

krusta priede, puigu ozols, putna priede]. 

33. uzvārdi || pavārdi: aprans, avens, drarhpits, dziedātājs, 

grävits, griviys, ģtzrmans, kuģa, ķezbere, lamza, lande, lejiņš, 

lieläuza, maižuls, mežapuķe, mudīgais, paleja, Ptzzele, puiga, puķe, 

purapuķe, purens, rīnieks, saülgüozis, saülkalns, sprūoģis, stünts, 

sūodums, svērenieks, teniss, upenieks, vecvagars jeb vecöogars, 

34. palamas: incels, pincels. 


(1858. g. r. 1. birzgales un lindes pag.): 

a) pavārdi: abolin, ahdcrncek, ahmur, akkot, anschan, aplohzin, arraij, aītff* 

kall, aunin, ansin, aweksis, babrcnit, ballod, baltrohse, bambarin, bandeneek, bandor, 

beļļa, birsneek, biskap, bitte, bratsckulis, lnikka, bumbeev, dahbolin, dahrsneek, dahwis, 

datan, decnetay, dcewkozin, bcffcbne, dimant, dirweik, draweneek, dnkkat, dumM 

dsilna, cglit, graudin, grenkau, grikkit, grnnda, gndde, imende, jannahrste, jannbirkan, 

jannsarr, jannseltiht, kahliS, kaktin, kalley. kalniņ, kapostin, kapporin, kirsis. klakw, 

klaweneek, klawing, kohsa, kollat, kneede, krastin, krehkis, krimmel, krohnit, krubmin 

kruhsmetra, kudliscbka, kursemneek, kweesis, lahze, lappin, lasdin, laukarohse laukasihle, 

laweneek, leepiņ, lihzit, linnin, lohte, lnhken, lnhse, magohne, mahser, marfau, was s 

rohse, mehtriņ, meschapukke, merkus, mnddig, muhrneek, musikant, 

ncedre, nibgart. 

ohga, ohsis, ohschekall, ohsolin, pabehrs, pahpen, pawil, pilat, pilder, pimpul, pluhmit, 

pobrin, ponitans, prizzit, puhpol, pukke, pnrragail, ramsin, randt, reekstin, rehtenĢ 

rohsit, runda, rnschin, salleneek, saule, sihga, sillappllkke, sillin, skaban, skabarg, 

skahbul, skohsa, skudrin, sknija, stursten, smilga, spilwer, spohre, spulle, stahwuss. 

steene, straunie, stnhrc, stnmbre, sudrabin, Suhnin, smareneek, schķeetneek, «cpuu)w< 

sahlit, saiman, sallum, salper, seedin, selle, seltin, scmmit, sillgalmis, swaigsne, 

Swcineek, swirbnl, sckirreika, scklabje, tauriht, tihkmaun, timma, tulpe, tfcbagan, 

uhdris, uhsar, undup, untin, wahrpin, werpel, wigant, wihksne, wihtin, wibtol, W* 

bau, wirwin, zakkaris, zellin, zelmin, zinnit. 

ß) maju vardi: ahdming, lauksemueek, pelnekrist, puiga, saulsarre, sililup, tilkc»

— Bieržu pogasts bierziši. 

/. m°äjas: a) m°ä c e ī t ā j a jaüds: bogmaji, br°ūveri, bulduri, ķērpi, 

pentfļi; b) muizgalīši: aizpüori, äizupits, alšāni, aüdzes, āu- 

sulosi jeb ausäres, bancāni, beitāni, b£rzīši, bikerniki, biterāres, 

blasāni, bramaņi, breivāres, 

e bul iši, calmäres, dasares, delvinīki, 

dudeji, d°ūķernīki, gargrūdes, grāmatnīki jeb grāmatneši, grāva- 

rani, gr e 

īvinīki, jaüdzemi, jurasi, kärpuskas jeb kungudrivas, klau- 

cāni, kopudrivas, ķeīzar e 

iši, ķesterāres, lāči, lozdāres, lukstenīki, 

misupi, mimalnļki, parzkäni, prīkulāni, pumpi, randiņi, repiņi, 

romuļi, rusiņi, šiliņi, sle 

ipi, solās, spaļvi, spruktām', stuburi, upes- 

slakteri, ūsāni, ūzulāres, uzulsola, vēži, vidzemnīki, zarhbarnīki, 

e 

ībi, zierņi, zolaki, zvanītāji; c) btzržgališi: alažāni jeb sila- 

klāvi, aūškīši, blākšinīki, buivāni, būorkanāres, endzelriīki, kakstes, 

kolnaj°āni, kopāres, ķeņģi, ķuči, leīmaņi, malgajvi, maīnucāres, 

mežanči, meikuļi, odumāni, pakalnes, pilskoīni, prisnāni, pušv e 

iri, 

putrāmiņi, puormaļi, repšinīki, rībulāni, rikstinīki, rusaki, sausi, 

sikšņi, silabrenči, sjlakl°avs, silāres, skrīveri, spuldzenīki, stariniki, 

strodi, škarstāni, °udināni, vaguli, v°ārzg°ūnes, varkaväni, vilkola, 

viergalāni, z°ānāni, zūdāni, žeikari. 

2. muižas: b?ržgales pusmuiža, bieržu muiža, dzalzinums, m°ācei- 

tāju m. 

3. baznīcas: bieržu baznīca. 

4. skälas: btzržgales skula, muižgales sk. 

5. krūgi: bieržu krügs, buļu kr., leīmaņu kr., sivānu kr., sp°ārna kr., 

ūzulkr. 

6. sudmalas: āizupīša sudmalas, berzīšu s., bieržmuižas s., dzalzi- 

numa s., leīmaņu s., silāres s.; fbuļu kroga sudm.]. 

7. cepļi: āizupīša ķigelnîca. 

5. kolnl: kuģu koīnc, lopsu 

kolni, pilkolnc, rūcāres koīni 

jeb °āpšu 

kolni, strāpesk., traktieru k.; [augstais k., avina k., grīziņk., zno- 

tenes k.; [8a. uzkalni: kuģu uzkalns, lapsu uzk.j. 

9. upes: sushjas upe, voldaunîca. 

10. e 

upHtfs: azarstorpas up ite, misup e 

ite, pistiņa, prīkulāna up e 

ite, 

pūdvāze, roktup e 

e 

ite, trumes upite, üzuläres up ite; [ermite, vārz- 

gūnīte, vēžupej. 

11' grāvi: lielais II lyläis konāls; [11a. bedres: darvu b., zalta b., 

zirgu b.]. 

317

318 

12. azari: aūškīšu 

azars, bancānu az., boltāis ezeriņč, brudiņč, 

klaūcānu az., lozdbrūdiņč, leliņč, malnais az., nümavas з?. jeb 

nüm3ünlku az., oklāis 3?., prīkulāna 3?., skr e iveru з?., vosarāja az, 

v°ārzg°ūnes az., vīsties з?.; fļovānu ez., spuldzenieku ez.]; [ista- 

biņas 

— 

dīķis]. 

13. püori: atināites p., bārzu püors, d|ļu p-ņč, dongu p., gargrūdesp, 

p., NÜM3V38 p., rikstu p., rulline.8 p., spulgu p., 

ške ibaisp, 

trokä olksna p.; [baltais p., kaukšņu p., kreisaliņas p., laipu p, 

lovškāna p., vilku p.]. [13a. dūkstis: sl3pj3 dūkstis]. 

14. pļavas: aniņas pļava, °ālups, barža püors, cecers, cepļava, cetv?, 

darhbra pļ., dareīmi, 

deglen e 

īca, diva 6°3r?s, dongu pļ., erm e 

it?, 

gl e 

izdene, grauza pļ., izdaga, 

e 

ivāni, j°āņa pļeviņa, j3ün3 pļ., kale, 

kaļķen e 

īca, kaļvu bärzi, kaūkšņi, kozu dāncs, krivu tilts, kume.1- 

e 

n īca, 

k°ümas 

püors, ķārtene, lakšines, leice its, ļipu sola, lozdas 

°35?, ļ°uns, m°ārānu gara, meslis, nūmaūnīka pl., old°ūnica, 

P°3vul3 pļeviņa, pist3, ra edzene, rācine ite, rāudupe, rüc3re8 p], 

saglu püors, 83M3ju bärzi, sāušups, s§ņu kolnc, sibern e 

īca, 

pūlu pļ., skusanāite, skūta, spruksten e 

īca, tāvaleicis, timāna pļ., 

trumes pļeviņa, tuntuls, tuņķeļa pļ., vilk3 K°3j3, viļumn e 

e 

īca, v ip e 

its, 

virtzksnis, zirgu drivas; l3lksri3 I! olksna, bendrine, cinaine, gaiļupe, 

galējas pļ., garo pj., glīzdupe >! glēizdupe, justanaine, kacīte, kolpu 

drivas, Kusk3 pļ., I3U?3 līči II leici, liepiņas kalns, locaine, loga- 

noms, 

lukstu pļ., M3rk3t3ine, misa, natraine, pora pļ., prūdi, putnu 

k3ins, saimes purvs, sasku purvs, spieta, tēvišķas, uburīte, vaina 

purvs, vilku istabiņa, zusenīca]; [dārdzāna pļ., dedziņa, gargrūdesp!., 

gar°ā vacāine, gl°āžu kolnc, īvu l e 

ics, K°3pust3 le ics, olksna, 

r°ūniķa leics, 

rullin?, sina püors, slakteru pļ., 

tre ikaļņa pļ., V3IN3 püors]. 

si- 

sudraba pļeviņa, 

/s. drivas: bārza Iäip3, dzīernavacs, kuces driva, I36?tzl

18. ceļi: bazne Icas ceļš, dongu cels, izdagas c., pāutānu c.; skazu 

kroga c.]. 

e 

/9. stigas (=tekas): plinšu stiga, s tpūla st. 

20. tilti: azarstorpu tilts, bfrzīšu tiltiņā, upes t.; sdaugaviyast., krievu t., 

lozdāru t., šķībais (t.)]; [dzalznoma 

trokais t., vēža t.]. 

t., gr°amatneša t., mešja t., 

2/. 6s/?/.' āusuleišu kopi, bfržgales k., hrglu k., kopu 

vacumu k., 

ķūcu k., muižiņas k., sivānu krüga k., °ūdinānu k.; [spuldzenieku- 

vagulānu kopi). 

22. linejas: līel°ā lineja. 

23. atüori: vaina atüors (sus£jas upf). 

24. kuki: audriya egle, pilskolna prīde; skalda egle, naudas pridtzl- 

25. izvdrdi: āudriņč, aüdze, avūtiņč Ц olūtiņč, b e 

igastāns, blak- 

šinīks, bramans, braucējs, bruņinīks, brutāns, catlaks, darbiņč, 

dardzāns, dronka, dubulāns, elksn e 

its, epiņč, griviyc, ierbe 

its, kalējs, 

kolnaraups, kolniņč, kalvāns, kaīv e 

its, k°arklis, kļavs, kr°ūmiņč, 

kundzāns, kupčs, ķamāns, ķops ļ| čops, lazdiņč, lenspelnīks, jovans, 

m e 

ikuls, meiders, mendijanc, miķānc, mizers, mojūoriņč, namniks, 

ņīdra, oparans, opsāns, pabārzs, palejs, pilmeness, p e 

ilāns, pl°ums, 

prikuls, püonts, püormals, raviņč, resnis, rublis, rukmanc, rupmējs, 

rūbežnīks, sal'minc, sieriņč, skatāns, skr°ūve, slikšāns, spuļģis, 

spūdris, stagars, strods, smüidris, šumka e 

|ļ šunka, tumšs, up its, 

upelnlks. upmals, uskurs, ürsta, ūzuls, 

e 

v igastānc, veiksna, 

vilneviss, 

zambrānc, zaltans, zībulāns, ziernc, žagars; [babrānc, 

balb°ārzds, cintiņč, dārbiņč, e 

isūnc, 

zidānc, zūdānc]. 

lāce its, mizeits, 

sītnīks, štatans, 

26. palomas: sprāgulāni (--elkšņu mežzemes paloma), illuška. 

ti. papildinājumi: 

(1858. g. r. l.j^B 

319 

320 

laimiņ, lakstigalla, lappiņ, lasduseed, laudan, lauziņ, leepiņ, leibe, leijiņ, lihdeks, lih 

tumi», lihsuk, luhlak, luhfis, lutter, mahran, maisiht, mednis, mecsiht, mehnes, meiste- 

rags, mescheneek, miglan, miltiņ, mnhrneek, mnischneek, muzzelan, muzzischke, naudiņ, 

ņcbrbnl, needriht, ohrmann, ohsmanniņ, ohsche, pabijan, paegle, pahpul, pakkul, pa- 

mar, pehrnau, pilmehn, pohdsiņ, pohrs, preediht, pukkiht, pukkjan, puppuriņ, purreniņ, 

purriņ, pusswahzeet, pussbarrneek, putriht, putschkiņ, raddiņ, radsiņ, rassiņ, rautiņ, 

reekstiņ, renngurt, rihdsiņ, rihmer, rimschan, rischkan, rohsen, rohsit, rubben, rubbikis, 

rubinan, rnhtiņ, ruhtlank, falbe, sarmiņ, saulespurriņ, sauliht, sansiņ, seemiņ, seetneek, 

sehjiņ, sihpolneek, sillezaunc, silliņ, simsohn, skrahgiht, fkndrc, skuijahn, sknijiņ, smelte. 

smnidriņ, sohdan, sottnik, spehlan, spittan, svohliņ, spriggul, sprohgis, spruhdsm, 

spnrriņ, ftattan, ftcbgc, ftirniņ, ftraddiņ, straumiht, strautan, strehlneek, struppais, 

stumbiņ, stllrmiņ, sudrabiņ, sudrabmattin, sühne, suhneklis, sullain, smikle, schampan, 

sadinan, saķķis, atmin, saļļkaln, sarriņ, seemel, scltan, seltmatt, semrazz, Min, 

sillgalme, sirniht, snohtiņ, sweineek, smirbul, smirgsde, schidome, schiman, tihrais, 

tiltiņ, rohriņ, tronke, tumm, nhsen, upmin, uppeneek, uppiht, nppmall, mahrpiņ, wah- 

meriht, maidsiņ, weesjahn, wihban, mihtoliņ, wilne, wilnize, wirbnl, mirsnize, zankal, 

zaunibt zelmiņ, znkknriņ. 

ß) māju vārdi: ansuli, ansnļahre, kappe, leelohzani, lehle, melnestrade, nadsani, 

nomalneeki, pirdaiņi, Salles slepkau, silleudenan, stradan, scedi, sohdanahne. 

NB. [mācītāja muižai senāk piederējušas bez jau minētām sekošas mZ- 

jas : blassaui, jaunsemmi, muzzeneeki, puhteļi, spaļmi, seedi, uppcs slakteri, widsemneck 

Mežkunga muižai sekošas : dessahres, lasdahres, meschantschi, rohsahres, silliņi, 

skrahschneeki, schkehrstanii. 

Daudzev(a)s jeb daudzeses p°ag°asts 

— daudzesieši. 

/. mājas: a) āizpūorieši: a) āizpūorfeši: aüdze, °aūman(i), 

belaūš(i), ģizes, kaļvits, kliban(i), krūmiņ(i), ķunč(i), mežmek(i), 

pupiņ(i) jeb riekstiņ(i), riniek(i), rūobežtriek(i), skudras, stampa, 

stānstiņ(i), straumes, šūlmeīstar(i), tutens; ß) ruozenieši: drei- 

mans, ģ£ r ķens, mārķevičs, maršav(a)s, paņebračs, 

rukmans, 

b) miesta gals jeb miestniek(i): bele, čaupelān(i), jsü- 

dzem(i), jāķelāni, kaļv(i), ķester(i), labrēncis, lejiņ(i), putran(i), 

püop(i), samanās, strēmpeļ(i), svikj(i), tilan(i), vecumniek(i). c) Vie- 

sītes gals: āizupieši, bekas, dSIder(i), grāvendars, krūoņkaln(i), 

pālen(i), sturs, upits, upniek(i), Viesītes, d) ārit(e)s, bālcers, igaūņi, 

īecavnieks, jügas, jūorģelan(i), kaktieš(i), kārkļ(i), krumiņ(i), lipsan(i), 

plataüs(i), rūobežntek(i), sala, silenieks, siiiy(i), strazdiņ(i), sudmal- 

nieki), ūosan(i), znūotiņ(i). 

2. muižas: bušu muiža, dāudzev(a)s m. jeb 

3. b°aznīcas: daud?ev(a)s b°azmca. 

4. sküolas: dāudzev(a)s p°ag°asta sküola. 

dāudzeses m.

5. krüogi: °akmeņkrūogs, b°azmcas kr., lipsanu kr., pacer[(e)s] kr., 

t°ap(a)s kr., 

viesites kr. 

6. sadmal(a)s: daudzev(a)s sudmal(a)s. 

7. k°aln(i): āpšk°alns, b°alūožk., b°aznicsk., k°apiņk., ķ e 

iķerk., silink.; 

laugstais k., čigānk., grebja k., totanu k., vāveres k., žīdu kalniņš]. 

8. pak°aln(e)s: baīļ°apur(a) (= baijapara) pak°aīne; [sirma pakalne, 

ubagkalniņš]. [8 a. lejas, gravas: dziļa grava, salta leja]. [8b. 

alas, bedres: hercogkalniņš]. 

9. upes: ieķava, viesite; [ieķevs — 

iecavas 

upes augšgals, lauces upe]. 

/0. upītes: kumes jeb juorgalana upīte, ņiedrupite, pālups; [ellite, 

luku strautiņš, pātīte]. 

//. grdv(i): ģirupe, vēdzeļupite. 

12. azar(i): °aklāis azars, jugas jeb baltezeriņš; [znotiņezers]. 

13. °ak°ač(i) (=puorazari): dziļais °ak°acs, g°arais °ak., lielais °ak., 

mazais °ak. 

/4. de e 

īk(i): muižas īķs. 

/5. °avūot(i): muižas °avuots, sēr°avūots jeb 

ellits °av. 

/6. puor(i): dzfrves pūors, elles p., juorģu p., kaku p., ķiršp., ma- 

zais p., nāves p., lejas p., s°alas p., siena p., vellapara p.; [dau- 

dzeses pors, kraukļu p., kunga p. jeb kunga rājums, pūces p., 

rasenu p., tīra p., vārnas p., vēršu p.j. 

/7. te īreļ(i): °aklais t e 

irels; [lielais t., skalu malkas tļ 

/5. s°ūnakļ(i): lielie s°ūnakļ(i), mazie sūnakļ(i). 

/9. pļavas: ālksna, °ap°aļāis k°alninš, ādmeniete, bē;rzu pūors, druveļ(i), 

dzērves püors, g°ab(a)Iin(i), ģiruppļava, iekavas pļavas, jugas 

alksna, kaļvu ķiršu püors, ķesterķiršu püors, ķiršu pūors, ķīķere- 

niece, lejas püors, lielas pļavas, mudeliene, s°akarņe, s°alas puors, 

sila pjava, siena pūors, strīda k°akts, ubūņģ(i); [āžu purvs, 

buļu pļ., dzilniņa, gara pļ., jaunā pļ., liesiņa, ļagatiņa, pīlīte, 

rajums, vilcenes, zvaigznīte, žebere]. 

20. /te%as:s 0āltailiekņa. [20a. dūkstis: dzilnas dūksts,slopjad., zirgad.j. 

21. °atm°at(a)s: kunga lauks, mika rajumiņš; [baiju aparaj. 

22. mež(i): kaļvu sils jeb KI°ajas priedes, kl°ajāis sils, uoša sils, zSģu 

sils; [beku sils, biģu mežs, kalniņš, kuces sils, tīlēnu sils, Vecum- 

nieku silsj. [22a. krūmi: velna krūmi, vidsētas atauga, zola 

ataugaj. [22b. salas mežos, purvos: vilku sala (oklā sunaklīj. 

[22c. lauki: akmineita, akļu gabals, līkais gabals, lielie lauki, 

mazie lauki, rasenes, razija. 


321

322 

23. rüozas: bleša rüoza, tumsā rüoza. [23a. līči: lielie līči, trakie 

līči]. [23b. salas ūdeņos: beķeru saliņa (aklā ezerā), varžu 

saliņa (viesītē)]. [23c. atvari: cūkudobe, čauplāna 

atv., kaza- 

kroga atv., klusais atv., lielais akmens, melnā dobe, pētera atv., 

salas atv., samāna atv.. skudras atv., skujiņu atv., tapas kroga atv,, 

tīlēna atv.j. [23d. zvejas vietas: brenču likums, čauplāna tacis, 

garais taisnums (viesītē), gleta, lielais akmens, melnā dobe]. 

24. ceļ(i): azarceļš, grebju c., zZģu c.; [apškalna c., matīsc., sila c.]. 

25. tilt(i): lielg°ab°alu tilts, nāves t,, niedrup(e)s t.; [buļu t., desu 

tiltiņš, kraukās t., pelšu t., upmaļu t., Viesītes t.j. 

26. k°ap(i): b°azmcas k°ap(i), maršavu k., 

viesites k. 

27. izvdrd(i): āncelāns, °apsans, ābels, ābele, bālsers, belruss, bēnjaūs, 

bērziņš, bīrznieks, būomans, dravenieks, eglits, elksnis, ēzāus, 

kjaüs, kjaviņš, krūmiņš, ķibuls, I°azdiņs, lieps, maršāus, m°az- 

jäns, m°azspans, melders, mellbārzds, mudels, nūoriets, palsans, 

pävulans, püops, rudzits, s°ams, sāulits, skujiņs, spēltiņš, stēnders, 

strāutnieks, upits, ūodiņš, ūozūols, zvanītājs, zvejnieks. 


a) pavārdi (1850. g.): 

akmen, ausin, awotin, baltmann, beede, bihlan, bildneek, 

drille, dadse, barge, dischlan, drebul, druwin, dserwe, ergel, grikke, grikkit, jesper, 

kakke, kaktin, kalniņ, kalwe, kanehl, kaptschin, kiker, kutschpin, kweesit, lanke, lappin. 

lihpor, lohdsin, Inbņn, Markau, meschneck, nagle, nitsche, ohsit, parpan, platbov, ratte- 

neck, rigneek, rohse, rubben, somman, staņstin || stanstin || stangstin, Stempels, 

stradde, straddin, stuhrmann, suhnin, schause, schnoore, saķķen, sarre, sweigsnin, 

tappe, tschodel, uhdre, mertul, mewer, mezzum, wilzin, woit, zehlau, zelmin, jinnin; 

jamotan, jespar, kihkas, plattaiē, pormabrar, sipur, tihlen, wigantj. 

ß) māju 

vārdi (1811. g.) daugaulipsan, dröhne, jaunskung |ļ jaunkiunz (1850. g.), 

masjahn, mesche, sille libsan, sweyneek, metzkung ]ļ wetzkiunz (1850. g.), weweran! 

tbuļi, skudras]. 

/. möa jas II mo a 

jls: 

A. digna°jis pogasts. 

Dignā°jls pogasts (savien.) — 

A. digna°jis pogasts 

dlgnā°jlšt. 

— dignū°jīši. 

B. möa e 

c ita°ja ļduds jeb pogasts. 

C. slotys pogasts 

— slattši. 

a) dignS°jļsi: a) asnevtzres, cāurkubuļi, driksnis, goči, jaüngajvi, 

koīne, kr°ūmiņi, kusini. loa či, mucinlki, p e 

ickis, plitn e 

īčis, rudzātes, 

sle ideri, škārstāni, stanuļi, 

e 

itāji; ß) vogulanu gols: bē>

ziņč, žagars; b) ģipterānīši: K3rki8, landzāni, putekļi, spicis, 

stroži, st°urenīki, vöarnis; 

c) m e ņ ķ ī š i: br°ākāni, drivenīki, elekši, 

jaüdzumi, M3jüri, nāuskis, skudrāiņi, tūmāni; d) mežgalīši: 

3kmin3re8, buciškas, caūnes, degšņi, griķupelĢS, ģējķāni, jārāni, 

kalväni, K3nupe8, kļavinski, l e 

idumnlki, ļ°ūļas, naratas, putraskolni, 

skujnīki; e) n e 

īcgallši: ārgalāni, c!ryģi, d°ūņenīki, gr e 

iselīši, 

jaüdzumi, javenīki jeb vimbari, kaīniški, kl°āviņi, kraukļi, kurolu 

mo a 

j38, lemesnīki, lipiņi, pürmalisi, reīņi, saldēs, sHtarāni, smoļi. 

a e 

B. mo c ita°ja ļduds: 

a) agl°uņi, dukaļņi, gributi, jārāni, kalnīši, muižnīki, putrā°mi, 

skujnīki, zīmeļnīki (ap 18 a 

— 

mozu mo ju bez 

vārdim); b) popīši 

jeb klūsterīši: āizpurits, griķupeles, koīnāuski, kozā°ks, 

mačulānc. 

2. muižas II muižis: akmiņmuiža, digna°jis muiža, dignä°jis mö a 

cei- 

tā°ja m., foktc (mežakunga) m., meņķa m. 

3. bazn e icas: digna°jis bazn eica. 

4. skūtas: a 

ģipterānu 8küla, m6 c e 

itā°ja 8k., mežgola sk., 

e 

n īcgaļu sk. 

5. krūgi: bārzu krudziņč, dignā°jis krügs, d°uņas kr., jārānkr. meņķa kr. 

p°ārvaza kr. jeb putris kr., spit3 kr., vandānu kr., zavodis kr.; 

skaratiwes kr., klaukawaj. 

6. sutmolis: dignā°jis vej3 sutmolis, jārānu vej3 s., meņķa s.; [vilka 

patmaļasļ. 

7. kolni: boltī kolni, dofvis kolnc, dubkalniņč, k3üpres, piīskalniņč || 

pilskolnc, pj3Üsu k., str°ūgu k.; [ārdalānu k., čigonu k., goru k., 

korotivu k., kuseņu pilskalns, mēru kalniņš, mīzaiņu k.]; [born- 

böns, kartupeļu kolns, kāupres, mysöns, möla k.,ügöjs]; sawina k., 

luhschņas k., paparkschu k., swesrriku k., wepru k., zehrpurwa k.j. 

[7з. pakalnes: drošu k., kozu k., 1зоз k., reiņu k., roucānu k., 

rutku k.j. 

-5. upis: akmiņup?, caūņupe, jeb berz?, čiglupe, dāugava, sudrabene. 

jeb sudabrenĢ, susēja, zavodis upeit?; [nereta]. 

9. upētis: br°üzets jeb reīņa upēt$, meņķa upēte, sHtarānu upēt$; 

[dūbais grāvs, k3rku upīte, kurpes grāvs, ķesterātis upīte, l3uku 

upīte, zldaine]. 

/9. gro a vi: jespera pūra gro a 

vs, kā°rkļipa gr., misāna gr., roktups; 

[kļava grovs, oūdiņa gr., pintupis gr., smilkšu gr., vacaīnis gr.j. 

azari: ļovānu ezeriņč, j°üj3Z3rs, V0rzg3°ünes 3z., [prūdiņš]. 

[Ha. dīķi: 3Ž3 dīķi]. 

!2. olūti: °ūdru pūra olūts. 

323

324 

13. pūri: akacpürs, ašņavēju p., c°üku p., jesperu p., kaulu pūriņč, 

kraukļu p., misāna p., soltāis p., suņu p., 

ubogu p.; [linaites pūrs, 

slna p.j; [čokstēte, ubadzenc jeb ubagu pūrs]; jklejais purws, 

sausais p., schwedu ftlč]. [13a. dūkstis: mainas olksnis dūkstis], 

14. pļavas II pļāvis: a»gl°une, akņupis pjavis, berze, butka, c°uku 

3 

pļava, darēj(u)mi, garo 

pļ., gl e 

izden§, karinēca, 

lelais le ics, luksti, 

mikāin?, p e a 

icku pļāvis, pūriņpļ., ro veja, sina pūrs, slūkāinĢ, sudabrin?, 

šaure itis, tabaciņ?, vair°arsa, vfreja pļ., vucenleics; 

[apareņa, bārzi, 

bindarine, brouverine, brouzeits, brīžu dārzs, calmi, capurneica, ca> 

pūrs, čiglups, dagutnēca,grauzaine, izdaga, jesperpūrs, kačine, kajv- 

āres, kožas sola, ķeils, ķikutaine, leja, lemesnīca, lombuks, luksti, 

olksna, pešterine, pintupe, pļaviņas, pļintauka, pūra pļ., sālejas, seiļu 

sola, skūla,stagarneica, stībraine,susejas pļavas, veida, vištene, zoģei- 

ne, zorapļ.]; [aglaūne,akminājs,akminlēics,aknupēte, 

āpsis pj.. apšu 

lēics, atradine, bidrinīca, broslys, buciškine, cepļa lēics, ceplēšu pļ., 

cinaīnis, cinörs, čurkstine, dāugāu lēics, dāuguļnēcas, deksnys leics, 

deksna, devenpērksts, dombriskys, dubine, dūbis lēics, dzidötöju pļ, 

gāurine, glēndines, j?rine. joņa šķounc, jurēts, kacis pūrs, kaģine, 

kalķineca, kara pļ., kolna pļ., kolna sola pļ., krivinēca, kürsits. 

ķēķēts, ķēvis pļ., ķiglups, 

lēiču pļ., leīdumnīku pļ., 

lemes leics, 

lynu mörka, mauklajs, nekaunis leics, nīdrēte, olksneņa, ölksnys 

lēics, patmaļlēics, pintupe, pörvozine, priskys pļ., rocinaīte, rubline, 

saskine, senupēte, skrūderine, skudraīne, skujupēte, spelnīka pļ., 

stoūra pļ., strazdine, škērstine, udaga, 

varakauskine, voloki, voska 

kokts, vuškinēca, zaķēts, zavodys upēte]; lapschulajs, drehģahre, 

eiķahre, enschkine, ķersele, ķirlupe, marschine, scheiderine, wiltschine, 

woiwodinej. 

15. ganēbas: kunga driva, vystu vacumiņč; jcakava, daugmale, garās 

vacaines, kuces sola, slapkava, vilku degsnis, zaķu birzites gan.ji 

boltī kolni, boluža eglētis, brosla, doržine, 

Islais akminc, louzvs 

elksna, jaksine, malno elkšņa, opšolojs, pūreņč saliņas, satys 

elkšņu gan., sudabreņa kalveīča dörzs, švedine, zēilis pūrs]; sku 

schas kalns, ķerbele, lakschine, latschu kakts, zeperinij. 

/6. lauki: darej(u)mi, nalaīķa driva, pūra k°āja, 

va°cās sätas, žvvlv 

kolnc; [dārza 1., garās vacaines, niedru 1., soltopūrs, stepine]; 

[dūbkaļņi, goīvu zeme, joņa dörzs, kopu kalneņč, kotla dybyns, 

kozys kolnc, lēikuma 1., lipys dorzs, lozdys Kölns, rociņa Kölns, 

slapkava smukšine, stymbyna gobols, üzula 1., vyds L, vondocis], 

jgailiga, kahpustine, kuzes sala, pleetneeca, schķilma, wandacasj.

17. meži: apšu sola, ā°ķu mežs, cekava, dagumi, dorvas m., egļu sola, 

gö a 

rsu m., graku sola, Kalvanu m., kažuka sils, kļavu kolni, Klus- 

tera jeb kopa m., ļipu sola, malno 3 sola, medņu sola, platacs, 

reīņu vacums, s e 

ifa atauga, silabiksis, šina pūra sola, skaistais 

silinc, slotis mežs, stopara m., stöa rastis sola, strumpenīks, ūgā°js, 

vadaklis sola, zirgu sola, 

a zö gain§; [bramaņa sileņš, [broūcēts], 

[dagumi], jaunais m., kaupru m., kouslājs, opšinis m., silauniku m., 

[siliņč], suņu pūrs, ubagu pürsj; sjundsiskas, kreewu m., meesaine, 

tuntulsj. ll7a. krūmi: bobas, cauņu ataugas, dareimi, elkšņi, 

sīļu atauga]. [17b. salas mežos: gonu sola]. 

18. izciertumi: bruņinīka izciertums jj izcērtums. 

/9. olis: tuntuls. [19a. bedres: smilkšu dübisj. 

20. ce}l: kr°ūmiņu ceļš, 

lukstinīku c., žandāru c.; [junga c., 

leiduma 

gana c., opšinis c., roktais c.ļ. [20a. tilti: dunavis tilts,reinu t.]. 

21. stidziņas II stidzlņls: jungu stiga. 

e 

22. tilti: īvenīku 

gr tilts, kaļvo a 

ru t., krivu t., ķ eikstes t., l eizes t. 

23. kopi: digna°jis kopi, d°ūņenīku k., meņķu k., mo 

a e 

c itā°ja k., ei- 

terānu k., staģu k.; [mēru kopi, reiyu k.j. 

a 24. linejis: jo anēša lineja, lkrivu l.j, naüdys I., rävyjis I., roktö a 

I. jeb 

lēlo a 

1., skudrainys 1. 

25. solis: kumeļn e 

ica, mā°ceitā°ja 

sola (daugava); [dimanta s., plāņu s.|. 

26. sētiņas: kapču selina, utočka (daugavā). 

27. straumes: dupkis, ruļka (dZug.); sklaukawa, koratiw, perereska, 

pļirkaj. 

25. sakluml jeb g°ārdi: d°ūņis krūga g°ārdi (daug.); [griķupeļu 

seklisj. 

29. otvari: kapču otvars (däug.); [babru atv., dziļais atv., krieva atv., 

melnais atv. oüdru atv.j. s29a. ūdens rāmumi: plašs (daugava 

no meņķes līdz dunavai)]. [29b. līkumi: dzērves koklys]. [29c. 

akmeņi: Izlais akminc, zyrgs]. 

325 

30. e 

lzvd°rdl: a°gl°ūnc, āizpūr its, apīnc, ārdelānc, btzrze, bolūds, brī- 

de its, caün e 

its, dZrdzanc ļ| dafdzānc, driksna, d°ūņinīks, 

gle izdenīks, gordiyc, grerhža, griganc, griķupel?, grīķers, grūtānc, 

gurķis, e 

īlinānc, īviņč, jaūngalvs, kadiķis, kaņep§, kapčis |ļ kapķis, 

klinģers, kjavinskis, koz°āks, krivā°re, kūfseits, 

Kusine, lejinö, leläis, 

leimanc, limanc, ļoškānc, ļ°uļāks, ļ°ūļa, muižnīks, narata, povo a 

rs, 

pranda, pupiņč, puteklis, putrā°ms, pūrmalis, radvils, rubins, rubuls, 

saldē, sle iders, sormuliņč, spruģis, spuļģis, staģits, stopā°nc, stra-

326 

dinč, strožs, šklzna, taure;, tāuriņč, ükpenc, ušaks, ūšānc, vacums, 

vacumnlks, vagulānc, vaskis, vylkarogs, vilužānc, zariņč, zvaigzne., 

31. palomis: bambazīši (= mā°ceitā°jo 

ļāuds), bulvinīks, golava, kl°fi- 

gāinc, sītinč, sprč agulāni (=== ģipterānīši), °ūbuks, zibenzaks. 

C. slotys |ļ slotis pogasts 

— slatiši. 

1. m°äjis: a) grentis du bis: melders, namiņč, sudobris, ūšanc, 

vac°āre; b) kokta gols: kalniši, syla pet-eri, tuņķēļi; c) laüdis 

gols: buki, (6 zoldätu gruntis); d) ļ°ūcānu gols: darhbrāuska 

m°ajis, ļ°ucāna m., vasaraudžu m., e) syla gols: kundzana 

m°ajis, ķopa m., lauciņi, pokuļa m., rokmaņa m., svoka m., 

n eiša m., upmals, v>sa zvērbul 

m., e 

iša 

m.; f) slotis s eiksa im- 

nīki (30 saimniki): aņģani, asaku m°ajis, bancäni, br°akmaņu m., 

cēršu m., dirhbu m., hrglu m., gremžu m., klaücäni, Klieņi, 

kr°ukļu m., kupmaņi, mlža br°āļa m., pypuru 

tür- 

m., plotü m., pur- 

maļu m., ravīzeru m., rogu m., stērnis, ušaku m., ūgļu dübis, 

vaivodu m., zīdu m.; g) stāšu pūrs: ģēidāni, leiskini, reševskis, 

staši, sterna, strautiņi, svoki, vucens; h) kusiņi, myglani, skromi, 

stagari; i) mymäni; j) bārz°āris, ģeidani (cikura, griķupeles, ģip- 

tera), jaüdzumi, klavdruvis, kriv°āris, s eiļi, šumit°āris, ūzl°āris; 

k) rātupe (5 mozm°äjis), vac°āris, vac°āris zoldāti (12 mozm°ājis); 

1) debesniki, luksteniki, pāut°āris jeb matisani, kavēja, svoki, 

vilciyi. 

2. muīžis: mežkunga muiža, 

3. skülys: slotis skula. 

slotis m. 

4. krügi: bārza Krugs, debesne icas kr., ļaudis kr. 

5. sutmolys: vasaraudžu sutmolys. 

6. cepļi: svoku kiģejnîca. 

7. kolni: duburu koīni, r°avejis kolnc, ružu kalninc; [raganu k.]. 

l?a. pakalnes: deguta kalns, grantēs k., putras k.j. 

5. lējis: lējis vacums. 

9. upis: agl°ūne jeb dunovys up§. 

e 

/S. upHtls: berzis up ite, boku e 

up ite, buķup e 

ite, gl e 

izdine, radžup 

e 

rätups, r idziņu jeb r 

e e idzinis 

up ite, up?s gola e 

up 

i'te. 

//. grävy: klavdruvu gravs, kriv°aru gr., syla gola gr., seiļu gr., 

stasu gr. 

12. azarl: ļ°ucanu azars, slotis az.; llilmalisj. 

13. de iķl: c°uku pūriņč, soldenais pūriņč. 

14. o/S//.- dzelzinis olüts, s-iju ol.

15. pūri: gaiļu pūrs, 1°ücänu azarpürs, medišp., piguļis p., s e 

iļu p., 

slotys azarp., stāšu p., šopolu p. 

/6. pfavys: baravycine, bārza pļava, byndarine, dofvys pūrs, garo 3 

ivys stiga, kakine, klajais pūrs, kļāvu druvys vīksna, lējis va- 

a 

cums, luksti, meldine, po 

vuline raģine, rātupe, ravyja, reidzinys, 

rutkine šaumaline, šaure e 

itis, ušackine, v izdedzinys, vucenle ics, 

zverbuline, ļcelmu pļ., Ilöu pļ.]. 

e 17. 

gan ibys: barz°āris gan e 

ibys, miglänu g., slotis g., stagaru g., 

svoku g. 

18. meži: debesniku mežs, d°ūcāris siliņč, dzylnys sola, jaūdzumu m., 

klävdruvys m., lā°ča kokts, saliņis, slotis syls, šmuidrāis vacums, 

upis gola m., vepru saliņis, vylka sola; [lejas vecums, sils, upes- 

gala m.j. 118a: lauki: kalka cepļa lauks, krūmalu 1., lejas ve- 

cuma l., rāvijas kalna I.j. 

19. ceļi: barža 

plavys ceļš, lukstu 

c., r e 

idzinys c., veizdedzinys 

c. 

20. stidziņis: l°uku stidziņa, za°liniku st. 

2/. tilti: barz°āris tilts, debesne icis t., platača t. 

22. kopi: bārza kopi, ļ°ūcanu k. 

23. linejis: naūdis lineja. 

24. otva°ri: buku otva°rs, dzelzinys o., (buķupa) babru o., dziļais o., 

molotva°rs, °ūdru o. (agl°ūnē). 

25. dziļumi: kotla dūbe. (agl.) 

26. izvā°rdi: ala°žanc, apsanc, ašāks, aūgškoīnc, aveniņč, alande, 

balbārzs, baltmanc, b§rz§, bērziņč, bitĢ, brākmanc, cīfs, cikurs, 

dimba, draviniks, driksna, elviņč, grā°v eits, grernža, gr eisels, griķu- 

pele, ģēidanc, kaīniņč, KZrļuks, käfzync jeb karsums, kažuks, 

klišānc, krimels, kriva°re, kriškananc, kr°uklis, kūpmanc, 

kusinc, lagst e 

igola, lāuciņč, lazdine, leiskinc, leite its, mednis, myg- 

lānc, mižabra°ls, namiņč, nābuzda, pankuls, pipurs, plotāis, pļa- 

vinskis, pokuls, pranda, purits, pürmals, radiņč, ratniks, ravizers, 

rogs, rudzānc, sāule ite, sanala, siliniks, sylaptzters, skroms, sp°a- 

eite, sprūģis, sprustiņč, staģis, sterna, stibriņč, stopānc, strēlniks, 

st°ürs, svylumbarzs, svoks, šņurĢ, šop°als, šotniks, tymšs, turniņč, 

upminc, ušaks, °übuls, °ūdinānc, vacā°r£, vāiņānc, vāivods, vasar- 

aūdzs, vaskis, veckars, vfvejs, viss, veituls, zīdiņč, zolaks. 

327 

pļ.,

328 

31. resp. 27. papildinājumi: 

a)dignäjas pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): ahbolin, ahrit, akkotz, alkschahre, alluschan, an gen, antin, 

argnll, arklin, aschnewehr, attan, awotin, baggtr, baltgalw, bander, darin, barwick, 

bauran, behrslapp, beitan, berting, besdeliga, bikker, brakan, brandel, brangul, 

breede, bringge, bukke, bulman, bumbehr, buntan, burkan, buschuk, buttele, butzinka, 

dadeika, dambranke, deika, dexne, dischler, dohme, dragun, drege, duhke, dseggus, 

dsenne, eesalneck, cnmers, erdlan, crglis, galle, gannin ļļ gaunin, garde, gehrkan, 

gindul, giptran, gohbe, gotsche, grawe, greesan, gudrin, igaun, indan, jaschkan, jau- 

geneek, jaunbrackmann, jurrasch, kalneerdlan, kalneesch, kamber, karpit, kaulin, kazebn, 

kebscke, kihkste, kiplohk, klehtneek, kliwan, kliwer, kohkle, komissar, krcmse (= gremžam 

krodseneek, krollit, kruhme, kubbel, kuggeneek, kurscher, lahzause, lande, lappin, lawan, 

leelknngs, leepesalde, lehlis, leiskenahr, lemeschneek, linnit, luhse, luhzan, lutzan, lup- 

ftaij, magonin, mahlin, maikul, markat, masischka, meister, menke, miklas, mim 

man, muefe, mutzeneek, nahtre, ohsolin, okanis, pahkste, pahkschan, pakaupihre, 

pampel ļļ pumpel, panknl, papihr, pamabbe, pihlin, pihzkc, pittan, platgalw, platt 

gihme, plauktin, plint, plotnik, pulte, pumper, Purren, Putte, puttsum, raibatz, rasil, 

rihbeneek, rimpel, rischke, rnbbcn, runzisch, rutke, sallak, sardrak, sehbre, sidder, 

sihle, sihpol, sillekrankel, sillin, sinnel, sinnepe, skaidin, skrihpste, skrihmcr, skrittul, 

skuieneek, slihteran, smeekle, somme, spalwa, speeteran, spilwen, spitze, sprohgan, 

sprohstin, spurrit, stadaika, stamusch, steebris, stehrste, stihpe, straute, struppe, 

stuhran, stuhrgalw, swelpe, seitz, sihliht, swanitais, sckeberkste, tappin, tarakan, 

timpe, tunkel, tschiggan, tschotschit, ubbage, udala, uppelneek, uschatzky, wabul, wahrne. 

wandan, mannag, masserraug, mehsit, Wessel, wetzahr, mihgul, wilkaje, wilkaste, wil 

nin, miltzin, wimber, wimbrodde, wirbul, mutzen, zäune, zaurkubbel, zinnin. 

5) māju vārdi (1816. g.): babbin, daugul, dexnahr, erdelan (tg. ärgalätii), gail. 

laiskinahr (tg. lēiskini), latsche, walteran, mandan, mimber; [punovsku mājas, skro- 

džines, vecustabini] ; saugs chgalä : kusfini, pippuri, puttekti ; basnizas galä: 

drizzenahr, sillawneeki; meschgalä: nerratstaģģe, messelstaģģe; sih legāla, 

akminahr, gehrani, klahwedruwa, sihle; mag lau (galä): spuldseneeki, maglan]. 

b) mācītāja pag.: 

a) pavārdi (1857. g.): alkssnis, brunneneek, dahbolin, daugameet, dewinpirksl, 

dohbkalln, gehran, gribbul, johstiņ, kakkit, kaunemahl, kissel, kļamin, kutscheran, kweesit, 

labje, laimiņ, lasdiņ, lauke, leepc, leyeueek, lubbeneek, makuschkan, meeschan, miltiņ, 

mirsk, muischaskungs, nawitzky, ohschan, rihdseneek, rubiķķe, rudsit, sauliht, silauneek. 

straddiņ, strehlneek, sahbak, seemel, smaigsniņ, wurpen, zeppur. 

p) māju vārdi (I8l1. g.) : gehran, wilzin. 

c) mežkunga pag.: 

«i pavārdi (1857. g.) assarit, attahl, audsit, babbuk, bagiuski, bistram, dundur, 

dsennit, geerbe, gohbin, grohtan, jaunpauliht, jummer, kahrklis, karsum, kassul, kobp ! 

mann, kohrseet, kurill, lagsdigall, lihzit, lohdsan, ohsit. Plattais, raddemill, rubbenm, 

ruggel, sehjan, sidderan, skaubiht, skrittulneek, sahger, sahlit, sakkiht, šiblit, schih 

lvan, tihrel, tschaklis, mahrpiņ, wahmcrit, mannadsiņ, maskewitz, wihksnm, wihzuPP, 

zaunit, zelmiņ, zihrul, zimmuschka. 

ß) māju vārdi (1815. g.): beytan, butzischkc, dukenek, eglon, kalnisck, 

klaweku- 

rill II kriwill, kraukle, peschan, sillunek, spulge, sckkerstan, schmolle, sahnan, sziwan, 

maglan, zinsnerfilke.

. m°äjas: 

A. 

— Elkšņu pogasts (savieti.) elksniši. 

A. elkšņa pogasts — 

B. ildza pogasts 

elksnīši. 

— ildzīši. 

L. kruņa susļjas pogasts 

(tag. rites pog.). 

— 

susgjlši. 

a) aizdumbles gols: kalēji, kozuļi, kundzani, lāči, lipiņāni, 

mežinlki, pentzli. pont°agi, skrāžnīks, st°uri, upelnīki; b) klaüces 

gols: āizk°ārkļi, bārtņivāni, beteļi, dukurāni, gričāni, līelj°āni, 

ārk°ūdāni, numalnīki, romulāni, romule iši, rubini, rudži, s e 

iļi, 

slikšāni, smeltas, spitāni, strodi, tumeīkas; c) meža gols jeb 

meža zeme: äizk°arkji, ergji, gūbānīki, minsteji, pāutāni, siseni, 

ufvas, zeil$s; 

d) upes vierss: beteļi, beigastāni, bļūdži, de- 

besnīki, dzeņi, indriķāni, jaüdzumi, kal'nīsi, KI°avuži, romulāni, 

tūmiņi, uorst^s. 

B. ildzlši: 

e 

a)apserdes gols: bieryi, kviji, mucinīki, s imanāni, 

žog°ūni; b) 

kac e 

it?s gols: alej°āsi, buklinīki, čifk°ūni, čuf- 

skani, isalnīki, kalhji, kalvani, karasani, kaüpini, k"avaji, kozāki, 

kleperiskas, klij°anj, kraūkļi, kunčūni, kupāki, ķebeļi, kiseli, mm- 

žinīki, obeliski, panteji, pelsi, petruki, p°üt$1i, nišāni, söfg°üni, 

stagarāni, stipāni, stupeji, °ubuļi, ūzuliņi, zimeji. 

C. susļjlši: 

a) apserdes gols: diņķeļi, gäigali, gribuļi, ģeidani, mežpilniki, 

puļpi, rutuļi, smerdeļi, °uzini; m°ala muižas gols: baši, 

dombrāni, dāfdzāni, deivules, 

ejguči, gastilāni, impāni, kaži, 

kuorsīši, a 

onskuļi, pipāni; c) rites gols: āmužāni, bolūži, baši, 

biči, caunas jeb caünites, jaūdzimi, jānalāni, judeļi, kre igāni, 

e 

ķākstĢS, ķebani, meīderiški, mylas, pelsi, p ikstuļi, reicāni, spūdri, 

stagarāni, strālas, st°ureļi, svalbāni, šepļinski, švoksti, 

tiltiņi vojaki, vucini. 

2. muižas: äizdumbles muiža, elkšņu m., meža kunga m. (e.); ēiķe- 

niškas, ildza m. (i.); c e 

iruļa m., m°ala m., rites m., susejas m. (s.). 

3. e bazn īcas: elkšņu bazn e 

īca; kac e 

it?s b. (i.). 

4. skūtas: elkšņu sküla; kac e 

it?s sk. (i.). 

329 

5. krūgi: klaüces Krugs, kozu kr., sila kr., sp e itas kr., sudmalu kr. (e.); 

apserdes kr., kace it?s kr. (i.); baku kr., rites kr., smilksu kr. (s.).

330 

6. sudmalas: b e 

igastānu sudmalas, kal'nlšu s., kozuļu s., selepa s, 

slikšānu s., stroda s. (e.); apserdes 8., 

dzānu s. (s.). 

7. m°āla cepļi: Iilj°aņu ķiģefnīca (e.). 

ildza s. (i.); ce iruļu s., dar- 

S. kolni: klauces kolnc jeb stroda k., pilskolnc jeb margas k. (e.); 

smilkšu k. (s.); [bērzu k., ješkenes kapiņi, ogu kalniņš, priežu k-ņš, 

radžu k-ņš (e.)]; [ahschu kalniņsch, lapsu k-ņsch, sirmais k-ņsch (e.)]; 

[āpšu kolnc, stupeļu k. (i.); amužanu k., bitiņu k., garais k, 

joņa k., kaķu k., karātavas k., kopu k., kumeju k., lazdu k., lodesk., 

opalais k., peisu k., putnu k., rāžu kalni, tārpu zaļumu k. (s)ļ, 

S. pakalnes: be igastānu pakaī'n?, gubanīku p. (e.); [malu pak., 

rutku pak. (i.); kaļķu k-ņš, lozdas k-ņš, reimāres k. (s.)]. [8a. 

gravas: līlā grava (i.); ceļa gr., ūzul jeb štorgu gr.j. 

/S. upes: kozu Kruga upe. jeb susēja (c); susejas up? (s.); [plaktajā 

(e.)j; pūpupe (s.)j. 

e 

e 

//. 

up 

ltes: gubājas up ite, klauces u., 

a 

orā°lĢS u., 

siseņu u. + min- 

steju u. + z°iles u., s°üp e 

it? (e.); sudmalu up e 

ite (i.); bolūžu 

up e ite (s.); [patrupe (e.)]; [solotes upeite (s.)j. 

12. grāvi: l°ūšupa gravs (e.). 

13. azarl: aizdurnbles azars, klauces az., nürnava az., "okls, s°upes az., 

ufvas ezeriņč (e.); garais az. jeb akmiņu az., 

ildza muižas az, 

ķabānu az., a 

0pal°äis az. (i.); dardzānu az., kreigänu 

az., vinauka (s.); 

[dumbļa es., elkschņu es. (e.)J; [oklais azariņš (i.)j. 

/4. prüdl: ze iles prüdi (e.); [oparas deiķis, purva d., bleigznas 

mārks (s.)ļ. 

15. puorl: bārzu püors, durhbļa p., garais pūoriņč, kleijäis puoriņč, 

l°ūžņas p., nümavas p., paütu p., s°upes p., ške ibāis p. (e.); 

ķabānu p. (i.); [rükas p., sūnākslitis (e.), līlais p., 

sovnokļa p., vilka p., zipors (s.)J. 

/6. te tr$ll: 

nümavas teirels, 

s°üp$s t. (e.). 

loča poriņš, 

17. pļavas: anckenin?, olksna, bärzu püors, galdine, gravas pļavas, 

kņipiņa, lapsen e 

īca, līlās pļavas, lauza, lukstu pļavas, mārk°ūdin?, 

aorā°le itĢS pļ., ravu grāvs, 

reblene Ica, sina püors, s°up eite (e.); 

vaina degsnis (s.); [avotiņa pļ., lāču purs, paleja (e.)]; [aklim, 

breeschu lihtscha pl, egļu pl, galdupes pl, oline (e)]; [kolnu pl. 

pelšu pļ. (i.), akmeņu pļ., apseišu pļ., darejumu pļ., ganeibu pl-j 

garo pļ., kakta pļ., kazulneica, leiča pļ., lejas pļ-ņa, 

okas pl-, 

olūtu pļ., oriska pļ., pora pļ., rājums, sirma pļ., šķinums, 

cumu pļ-s, zirgu pora pļ. (s.)]. 

va

18. gan e lbas: ä°ivules degsnis (s.); [grīšļu dobe, pīļu apara (e.); iz- 

dagas (i); dumbrajs, dübineica, gola gan., kolna aparas, krovtaine, 

kuces deglis, meža apara, rātais porins, smilšu kolna gan., svilums, 

vacaines gan., vana6zene, zirgu dorza gan. (s.)]. 

19. drivas: cepļa ctrivas, gardas dri viņas, magazejas drivas (e.); [an- 

dreiviņu miezaite, augstines, āpšukolnc, bārzāju lauks, dadžu 1., 

darejums, garā šņore, kolna l., kolna rojums, kopu 1., kuces deglis 

ķabānu I., meža 1-ki, oklais 1., pora 1., smiltājs, sovnokļa 1., 

veiksniņas (s.)ļ. 

20. Hduml: vylka l e Idums (e.). 

21. meži: °ābuļu vacums, apserdes sils, ārmāre, baržu drivas, bļudžu 

siliņč, brīžu dūbes, 6zija marka mežs, iņģesn e 

īca, roktupes m., 

skaistais siliņč, sok°ārneja, speršu vacums, šaūš°āres m., üsa 

vacums, valden§s, zaļais, ze e 

īles dagums, z iles siliņč (e.); [kun- 

dzānu sils, pontāgu m., vidsm. (e.)]; sosoldahrss, osolleja (e)]; 

ļprieclajs (i); apseisu bērze, velna b. (s.)j. [21a. 

salas mežos, 

purvos: bārzu saliņa, ierakumu sala, kazu kolnc, opālā s-ņa, 

prīžu s-ņa, sals kolnc, zaļa s-ņa (s.)j. 

22. olas: dardzānu olas, mežpilniku o. (s.). 

23. ceļi: zagju celiņč (e.); [egļu taka, ganu c-ņš, kolna c-ņš (s.)j. 

24. tyltl: daūgaviņas tiltiņc, garais tylts, gtibānīku t., klavužu t., kozu 

krüga t., a 

orā°lest, susejas t. (e.); bolužu t. (s.); [kazu kroga t. (e.)|; 

[andreiku t., balceru t., rūbeža t. (s.)]. 

25. kopi: dukurānu kopi, klaüces k., kunclzänu k., ķesteru k., min- 

steru k., susejas k. (e.); kac e k. (i.); °uzinu k. (s.); [ķiltiņu k., 

mēru k., tiltiņu kapkolnc (s.)]. 

26. tinējas: bobu lineja (e.); s26a. salas: lozdu s-ņa, rotalanu sola, 

škalbu pussoļa, storga sola (s.)]. [26b. zvejas vietas: akmeņa 

klajums (s.)]. 

27. otvari: üzula otvars (e.); valna br°uzs(s.); [māras atv., sēņu atv. (s.)]. 

s27a. līci: bļodiņas Ieies,brasla 1., bungāt 1., saules 1., valatuvesl.(s.)] 

25. izvärdes: btzrziņc, bimbels, bolūds, bunduls, čibuls, daūgavīts, 

d°ābuls, gasinc, gr°āv e 

īts, grunduls, jaündrakmans, kal'niņč, knipiņč, 

e 

krīviņč, mežinskis, oltinč, pels, puor īts, resaückis, sörmuls, ūcānc, 

ūzuliņč, vagalans, vaskis, 

e 

v itūls, 

pilstinc, °ūziņč, ūzuliņč, vaskis (s.). 

e z°āl īts, zveigzne (e.); grunduls, 

29. palomas: anniņas pogasts (= upes vierss), č°usku badītāji (= mež- 

galīsi), d°uņu vērši (= āizdumblīši), kules gols (= klaūcāni), 

spr°āgulāni (= ilzīši), ūdu kules (= mežgalīsi). 

331

332 


a) elkšņu pag. (1850. g. r. I.): 

a) pavārdi: ahboliņ, ahse, aitiņ, appaljahn. audrin, ausepohl, awenin, babre, bab 

tais, baltors, banders, beesais, behglis, behrin, behrsohn, belmon, bigusch, birschc, VĻ 

kase, bitte, bleschka, blusse, bringis, brink, brittan, buddin, bumbe, dahboling, dauM 

deewapehda, deksne, dinge, druķķe, dseggus, dsehrwe, egglit, gailiht, gensin, glasU 

grahwc, jandau, johnast, kahpost, kahrkle ļļ kahrklis, kalkis, kalnit, kammins, kannepii, 

karpuschka, kaskas, kastschnk, kattins, kattlahp, kehkstiht, klibbik, kluzze, kosul, krahtinģ 

krankal, krauklin, kreews. kruhmin, kukne, kuppak, kursemmneek, kuschķis, lahze, laidaļ, 

lapptn, lapsa, lapschuks, lasda, lexite, linning, luxting, magonite, maisit, masubr, 

mauran, melnairbe, midsin, muhrneek, nabadsin, nahsting, necdrit, ohdsin, ohsiel. 

ohsolin, pakkul, pastneek, pehrkon, pellau, pelsche, persche, plahteran, Plattais, platte 

pluhm, pohde, Pohlejahn, pohlis, pohrit, pontag, praulin, prohdneek, Puhpol, pukm 

pnppik, purrnin, puschbarneek, pnschke, putteklit, Putten, raggit, rakkut, ramaiļa. 

rasaknit, reblis, reinod, rcisans, rohbesneek, rohsit, rubben, rudsit, rukstit, ruschiiiü 

saltais, sander, sapohl, selipp, seske, silneek, sisset, skangal, skromms, skudra, skrm' 

ske, sneedsin, spehlncek, spirre, spuldseneek, steppe, steppin, stihpak, stradde, strehl 

neek, suns, sahnan, sakke, seemel, sillgalw, sillpaut, sutte, swaigsnin, sweedre. 

swenge, swirblis, tehrpik, tihter, tommasch, tnrks, tschaksting, tschimuk, uhdre, uppe- 

bēgle, wabbohl, wadmal, wahrgul, wahzeet, walgit, wehjalohde, wepre, ivewer, mit 

semneek, wihtolit, wilkaste, wilks, vimbe, wittin, zebrite, zelmak, zeplit, zeppuck 

zezzer, zibbul, zihrul, zilaus, zirwit, zornais. 

ß) māju vārdi: aa) elkšņos: okelan, bertmiņņian (tg. bārtņivāni), erminniaii, 

gallar, gobay, jukulan, kiehle, klautze, orste, Plate, siepol; ß5) rites muižā: aiv 

purwe, kilting, palsahn. 

Y) kruogu vārdi: lukstenkrug, sussey jeb kirchenkrug. 

b) i 1 dza pag. (1858. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahbol ļļ ahbul, array, ausing, awen, bakkan, ballod, behrsing, dittc 

neek, breeds, bruhwer, dahbol, gastahn, grauding, gullbe, kahrkling, kallei, kalniG 

kähms, kluhdsing, kkaw, krohniht, kruhkling, kruhming, kuggeneek, kuhm, kupsche, 

ping, linning, mahsit, maisit, mehness, middsing, missing, ohsing, olle, pantag, pobr 

mall, preede, purreus, puttning, radsing, rassing, reeksting, regut, rimsche, rohschan 

(= tg. rūšāns), rubben, rudsing, rutke, silling, skuijing, skrupske, skrusche, snec 

dsing, spehlmann, steebre, strasts, strehlneek, stuhre, susnis, smarre, swkelirimü 

semmbarneek, sirniss, swaigsne, trakking, tupping, tvannag, meesis, meessul, wehwcr, 

wihtol, zauniht, zeppnr. 

ß) māju vārdi: bittan, bokkelneek (tg. bukliniki), gaile, kristapper, lantzmann, 

unķķan, mistran, stukke. 

Y) 

muižas vārds: balden. 

5) kruogu vārdi: baldenkrug, katzitkrug, sillenkrug, wahwcrkrug. 

c) kruoņa susējaspag.: (1858. g. 

r. 1.): 

. mājas: 

t r 

Erbjtrģes pagasts (savieti.) — 

f r r 

A. ģrberģes pagasts — 

B. tnazzalvas pagasts — 

C. taūrkalnes pagasts — 

ērberģieši. 

ņrberģīeši. 

mazzalvīeši. 

taurkalnīeši. 

a)nicgalfeši: beķeris, briģenieki, bukas, lejnieks, ragaüski, 

svareni b) °apali, baltiņi, baluoži, čulkas, dānkeri, diči, garv§- 

deri, ģergales, iesalmeki, kallieši, k°aņeps, karstumi, krūmiņi, ku- 

cēni, kikas, ķīermeļi, laugali, laüski, lejieši, liči, līesviņķi, lülas, 

lūši, l?vens, ļūnes, maūreni, mālvepri, miņģeni, nüovadnieki, pu- 

čuks, reņģes, rīzemes, silnieki, smetes, smiltiņi, Sniķeri, spieķi, 

strautiņi, sturamäjas, trümpe, uška, üozüolnieki, v°an°ags, vepri, 

vēdekļi, vēdzeles, vilks, vīndedži, vienini, zeltiņi, ziemeļi, zupiņi, 

ž°ag°ari. 

B. mazzalvleši: 

ārites, bajāri, bēči, dupites, düobelnieki, ez?ri, grēndiņi, jaüdzemi, 

jurāni, lujāni, pēmpes, plaņi, punduri, rüoceni, spriciņi, upelnieki, 

ūosiņi, veseļi, vitrupi, vieglie, zilāni, svejnieki. 

C. taūrkalnīeši jeb žeberīeši jeb zaģerīeši jeb vallenburģleši: 

āženieki, baluoži, grūošļi, ģirupnieki, kaktleši, līči, pātes, platkāji, 

spajvi, strēlnieki, svitiņi, ūozūoliņi, vārtūni, zāģeri, znuotiņi, zuši. 

2. muižas: ejberģes muiža, meža m., s°alas m., z°aķa m. (ē.); m°az- 

zalvas m., v°allenburga jeb bakārta m. jeb taürkalne (m. z.). 

.5. baznīcas: erbejģĢS baznīca, mazzalvas b. 

4. skūolas: erberģes skūola, mazzalvas sk., zāģersk. 

6. krūogi: baznīcas jeb neībaūrkrūogs, beķerkr., bērza kr., k°azar- 

mes kr., s°alas kr. [ej; bābu kr., [lujahn jeb leijes krohgsj, priedes 

kr. (m. z.). 

6. sudmalas: $rbejģĢS sudm.; spriciņa s. (m. z.); strēlnieka s. (t.). 

7. kalni: sudrabkaīns (t.); [čigānu k., elkšņāru kalniņš, kappeļu k., 

pagrūbu k., putnu k., skaras k., slapkavu k-ņš, sunkas k-ņš, tau- 

res k., zelta k-nšj ; [kreewu k., krusta k., ubagu kalniņfch, wilkupes k.j. 

[7a. pakalnes: elkšņa k-ņš, dzirka[a uzk., lejiņu k-ņš, naudas 

k-ņš, sumkas k-ņs, zaķu pak.j. 

333 

& lejas: mella meža dibens; [dzilnas leja, dziļais grāvs, liepu gravaj.

334 

9. upes: līelupe jeb susejas upe, nomene jeb leīšupe, vīesite, zalvi!? 

(ē., 

m. z. t.). 

/S. straūti: cģzģ, krācēja grāvis (ē.); jūgupite, pātite, žebere (t.); 

[dobups, dvorups, egļupīte || egles brasla, kozups, melnais strauts, 

upēls, vecupīteļ; lwilkupej. 

11. ezeri: bāltāis ezers, līnez., mellāis ez.; sjuhgas esersj. 

12. dīki: strēlnieka dīķis (t.); svieglo dīķis]. 

13. pūori: anmtes pūors, dānkaru p., desas p., mellāis p., 

tilta p,, 

vafžu p. (e.); gudu p., krāukju p. (t.); [degums, kalliņa p., kungz 

p., kļavzemes p., lopsu p., pāderītes p., prūšu p., vella p.]. 

14. tīreli: pūces tīrels, svitiņu t. (t.); ldravas tīrelis |ļ draves sūnāklis, 

rutku kakts, sarkanā kapča, vilku kaktsl- [14a. dūkstis: ķipuru 

dūkste, lejas d., mainā d.j. 

15. pļavas: akmenāite, baluoža pļava, apaļares, dānkarares, grukit- 

nieka pļ., kaņepāite, kucenites, ķēņģerags, līkāis līdums, lukstija, 

mazās kazenes, ragaūska pj., rācenāites, skuju pļ., švītene, tīrels, 

zirgu dārzs (e.); čigāns, siena pūors, struņķencs (t.); [akas gals, 

bikšu rājums, celmu pļ., cēze, 

cūcenu aste, cūku degsnis, dzilna, 

elksna, garais licis, grāvja pļ., kakta pļ., kalēja pļ., koku dārziņu 

pļ., krievu kakts, kumelnīca, kvedila, lanka, lēģeru kakts, liela p|, 

liepiņas pļ., mellāis celms, ogu tīrelis, ozola pļ., pora pļ., priežu 

pļ., putnu kalns, rājums, rusku kakts, salas pļ., sila pļ., siena pļ, 

skatenes, stepiņāre, struņķenes, sunkas kalliņs, 

tilta pļ., ubagu 

kakts, vilku maste, vītolu kakts, zaķene, zandaga, zemaitnes, žagatiy^ 

16. lauki: līelakmeņa lāuks, priedu 1.; [andra I., birstiņa, 

cirtumiņi (lielais, mazais), dekšņa I., dzelmes lauciņš, 

celmu I., 

kaktiešu I., 

kalna I., kanalejas l., kapu I., krievu I-ņs, kroga 1., līdumi, lie- 

lais līdums, millniskas, putnu I., rēķu lauki, runča I., silioa 1., 

stāvakrasta 1., tilta 1., upes 1.]. 

17. meži: cūku degsnis, gar°ā maste, 

mālkas cierksnis, 

līelās krāuklenes, līelāis akmens, 

m°azās krāuklenes, mejlais, strāuts, mellmeža 

dibens, m|ra kapi, rumbas kakts, siliņs, šņūonte, vēršiņu ciertums, 

vēršu därzs, žīdu pūors (e.); [buku sils, damba m., guģu sils, 

kazāku egles, lāpstas sils, līču birze, liepsals, lūšu birze, solās m., 

randenu sils, straumes poriņs, zāģu silsj. sI7a. 

krūmi: būdenes, 

greizie krūmi, lielie kr., rocēnu mežs, silastes m.j. [17b. salas 

mežos, purvos: liepsala, vārnu sala, zvirgzdu 

salaj. [17c. ga- 

nības: čukņa kanalejas gan., līču gan., ogļu dobu gan., plēsums, 

vaina poriņš]. sl7d. atmatas: grehku lihdumsj.

18. ceļi: kräuklinu krustceles (e); [aizpores c., apsalu stiga, damba c., 

egles brasla, kapu c., klēts līdums, melnā strauta stiga, zeltiņstiga, 

žīdu cellte]. 

19. tecinās: mējkapu stidziņa (e.). 

2S. tilti: eglupes tilts; [egļupes tiltiņš, meža t., ruņu t., tēces Lļ. 

[20a. bedres: velna bedre, vilka b.ļ. [20b. mārki: runča dobe]. 

21. k°api: baznīcas k°api, ķiku k., prīedu k., ž°agaru k. (e.); sudrab- 

kalna k., zāģeru k. (t.). 

22. salas: auku sala (susejā) (e.). 

23. atvari: mella düobe (vīesitē) [t.J; [cūku dzelmīte, jūgu atv., 

karstumu dzelme, sudmalu atv.]. [23a. zvejas vietas: stūra galsj. 

24. sträames: briģemeku strāume (vīesite) (e.). 

25. rumbas: rumbas strāume (mēmelē) [kurmanē]. s25a. līči: avota 

līcis, bišu l., dzeņu 1., garenais 1., lielais 1., milzkaudžu I., vecās 

mātes I.j. [25b. koki: durtā priede, ērmu priede, gremzdu priede, 

puņģu priede.]. [25c. krusti: baltais krustsj. 

26. izv&rdi: cējns, ķīermels, krūmiņš, pancis, piņķis, pučuks, salnieks, 

sniķis, stabiņš, straūtiņš, upelnieks, vīeniņš, žagariņš (e.); audze, 

daluodlts, bandenieks, bērziņš, dārziņš, k°aktiņš, pavārs, sapietis, 

smete, spiga, strautnieks, vītūols, zutis (t.). 


a) ērberģes pag.: 

*) pavārdi (1858. g.): appozeen, auSfan, austrin, ballod, bandeneek, barris, 

bchrsin, behtin, bitteneek, brassau, briggeneck, bruhne, dabohl, dnmbran, dsennis, 

cbrgelneek, gailis, gohliat, grikkis, gulbis, jandau, kahpohst, kalniņ, kandrusch, kappel, 

kassak, tcerpc, klawin, klemmer, kraus, kreews, krischuk, kuptscha, landag, lankusck, 

laweneek, lohdsing, luhsis, mahlin, mattuhs, matscbe, meesckak, merkut, meschke, ohsis, 

ohsohl, ohsolin, padohm, platkahja, plehsum, purwin, putka, salmiņ, sihlis, skerstin, 

«mcttcr, smilkschc, sprausslis, sprohgis, spurre, stark, steebre, strasdc, swarrcueek, 

saddrak, sakkis, sarrin, seemel, suppe, tikkum, trumpcncek, tscbippa, tschulka, uschka, 

>*>

336 

ß) maju vārdi (1816. g.): baltin, bruhmer, lihtsche, rimmel, sussee, wihnditsche- 

(1858. g.): smolmski. 

e) taurkalnes pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): ahbol, ahboling, appeljahn, apperan, audse, aunuk, ausehn, 

awoting, bahren, bahrenit, ballod, bersing, bibbin, bilken, bimbnlneek, brccde, brohder, 

bruhnais, buhde, buhdeneek, dahrsmg, degge, dirweike, biScbler, draweneek, drosch 

greet, druweneek, duddurs, ehrgle, gail, gallate, galwing, glihtum, graubing, gredse 

ning, grickit, grusdan, grusching, ihsche, irbiht, jacobbehn, jagor, jaunpohge, jaun 

zeekur, jumting, junkur, kabben, kakting, falbat, kalbatehn, kalning, kalneet, kappun, 

karkling, kauling, ķemmētais, kesber, kihwit, klaw, klawing, kluhdfing, krasting, kree 

ming, kruhming, kruhse, kuudsing, kurringe, kurrming, kursemncek, kutscher, laiweneel, 

lasde, lauzing, leddusch, leelmann, leelpinke, leepe, leyimpe, lohdsing, luhzing, mas- 

nhdre, mauring, meesiht, meeschak, Mehring, miltin, nauding, ohsit, ohsol, ohsoling, 

ohsche || oScpe, paipal, pawahrts, peltit, pihlat, pirksting, plostneek, pohreet, pvrmal, 

preekul, puddelpuhtei, puhring, pukkit, purwing, radsing, raggusch, ramme, reekfting. 

renter, rihgesdarte, rihjespeter, rink, rutke, sallcneek, sallgall, sappal, sapeesch, 

sapeeschjohse seeke, segling, sehting, sidder, sihpoling, sillawawer, sissen, skahmc», 

skambe, skilling, skrohder, skuijehn, sohde, spigge, stark, stuhrmann, stuzze, Suitiii, 

sustren, swarren, schoppe, sarre, secmel, sutte, swaigsne, sweedre, kaschekaus, tib 

rumneek, tikkum, tiltneek, trumpeneek, tuktehn, tupping, uhdre, uhsiht, ullat, 

uppesjurr, uppit, urpuliug, uttebarda, wahzpohge (= vācpuoģis), mannag, wieksnc, 

mihtol, zelming, zibbe, zihrul, zimding. 

ß) māju vārdi (1826. g.) aa) mežsargi mežkunga pag.: budencck, 

nerathan, pender, Pohpe, rewell, rohzahn, rukmull, skambe, skulte, swecke, wawer 

(sk. valles pag. mežmuižniekos). ßß) mežcirtēji: ballod, brohder, grosle, kaktesck, 

kauling, kruhse, leeping, Pinke, puckin, strehlneek, sager, uhdre, martun (sk. vallenbur- 

ģiešos). yy) I. apakšmežkunga p a g.: dullmann, girupneck, lahze, luike, Mull, 

reisen, witkap. SS) II. apakšmežkunga pag.: 

ascheneck, baakert, mellupc, 

ohsoling, pahte, plattnag, puckin, switing. ss) II. apakšmežkunga pag. jeb 

vecsērene: anschan, barmik, bambe, gehger, inkehn, jaunsemm, kalning, ohsoling, 

pender, pidder, Punge, soglan jeb plikke, zihrul (sk. vecsērenē). 

lekingrāves pogasts 

— iekingrāvieši 

{tag. 

viesites pag.). 

/. mājas: a) ieķingrāvieši: āmužnīeki, āumiņi, azardzeņi, azar- 

poļaki, āži, balūoži, bafģi, bārbulāni, bēitāni, 

ceirulīši, ceiruļi, 

cie- 

ceri, diemonti, ezerīeši, ergji, gslvāni, j§či, juskas, juodfļi, kakstes, 

kaktiņi, kal'nīeši, kjeviyi, kobuči, kugrenīeki, iāukacimsti. 

ļ°udāni, mežadrusti, mežadzeņi, pūormaļi, 

ratnieki, rieksti, ruduši, rukšāni, ruobežnīeki, somsovas, 

siņķeji, sīetiņi, smit?s, stampāni, stradiņi, s°ubrānu pojaki, 

šiliņi, 

nieki, °ūbuļi, üozulini, vilku a 

eil e 

z it?s; 

so las, zamāni, zerhkas, 

ļmarkudanu mājas, zāģerij; b) mežgallesi: andreīkas, apse 

nieki, ārstes, barisi, beķeri, bukoīti, b°uriņi, elkšņupi, gribuļi, 

upei

gūobenīeki, kal'niņi, kapenes, kārkļi, krastiņi, krašaūcki, kr°ümini, 

kāupiņi, lopsas, lazdiņi, lejiņi, 

e 

īči, līepiņi, majüori, meženīeki, 

mutlāni, muīžnīeki, rnürenleki, peFžas, putniņi, pūodi, rubani, 

so a 

las, smilktiņi, skr°üv§s, skujāiņi, spüodri, stagari, strautiņi, st°ü- 

e 

e 

rēji, st°ūrīši, šņūornleki, up lši, upmaļi, °ūzāni, ūošāni, v iņāni, 

vonagi, zalači, zariņi, zolaki, židavi. 

2. muižas: cieceri, ieķingrāvĢS muiža» ķikstes pusmuiža. 

3. mīests: āžu miests. 

4. skūolas: draudzes skuola, ieķingraves pogasta sk. 

5. krūogi: āžu kruogs, juodēju kr., ļaud e 

it§s kr., 

muskuļa kr. 

6. sudmalas: gaiļa sudmalas, ietzingräves muižas s., sejapa s., stam- 

pānu s.; sgagulu dz., ikšeļu dz., papagaiļu dz., reskajdz.j. 

7. cepļi: ķīģeln e īca. 

8. kalni: āmužnīeku kalni, briežu kolnc, ječu k., kopu k., 

krievu k. 

jeb baīkavu k., kugres kaīni, k°ūliņu pilskolnc, rāviņk., sifiķeļu k., 

stampānu k.; [āpšu k., cīruļu k., grantēs k., grūbulis, lapsu k., 

pilveru pilskalns, podnieku k., putras k., rijas k., sila k., smēdes k., 

sudmalu k., ūdrupa kalni, vāles kalniņš, vilku k.]; sleepu k., mehru k>, 

noreetņu k., osola k.l- 

S. lejas: p°ūd§jums, veļu vārti; [dziļā leja, tumšā gravaj. 

10. 

upes: 

vies 

trumĢ, e 

īt§; [seskupej. 

e 

//. ītes: barisu 

up īt§, kugres u. jeb ļāud e 

īte. jeb püormaju u.; 

[gobāja, toma upītej. 

12. grāvi: sudmalu gravs. 

/5. azari: kugres azars, smites az., vieseīte.s 

az.; [klauces az., ramu- 

lauu az., supes az., svēriņu az., vasarāja ezeriņš|. 

14. prūodl: muižas prūods. 

/5. avūotl: p°üdtzjums. 

/6. puort: avanu puors, āžu p., baržu p., drustu p., kakstes p., mag- 

lejas p., miku p., rudušu p., stampānu p., strodu p.; [garie poriņi, 

kazu p., salu p., sūpes p., vēža p.ļ; sawota p., deegu p., duhņu p. f 

eebuhweescha p., katlu p., kehwes p. saules p., sehņu p., sihles p. 

tahrpu p.]. [16a. dūkstis: baltā dūkste, dziju marku d.j. 

17. pļavas: āža puors pjavas, baluoža pj., bāfkaviņa, ceiruļu pļ., čuča- 

žiņa, daguma pļ., ģfrkānu pļ., ļ°ūdānu pļ., maglejas pjavas, mel- 

deru pj., pļantas, puišu pjavas, rieksta pļ., rukšānu pļ., sienu puors, 

e e 

strodu püors, z il 

īt£s; 


337 

audzes pļ., gara pj.. kapu pļ., meža pj., 

22

338 

pabazene, prüdu pļ., purva pļ., rävija, siena purva pļ., strūga, 

upes mala, upes pļ.,J; ldruftu purws, kreewupe, selta pļ., ubadsiņschj, 

/5. drivas: driviņas; [18a. lauki: bārnu leicis, ciemātu lauks, kroga 1, 

lapsu kalna 1., meža 1., p[anta, rasa, stāvais I., stiebraine, sud- 

malu kalna l., zaļais 1.]; sahriņas, saķu ahres, wilku sala]. 

19. meži: avanu püors, baržu pūors, degsnis, sola, jūodfļu sils, 

kugr§, vilku sola, zeile it?s sils; [egles, jurēnietes sils, ķēdes šiliņi, 

lāču sils, priekšāres, 

rīkles gals, šiliņš, skrāžnieku m., šņores gals, 

zirgu dārzs] sbuhdu sala, rutku siliņsch, salta fala, fata sala, schihdu 

sils, trumes sils]. [19a. salas mežos, purvos: iņģista sala, 

kazas s., kaziņa, miroņu s., vilku s.]. [19b. ganības: beemahre, 

gows aste, labrentschi, rasija]. 

20. ceļi: avanu püora ceļš; [garā gatve]. 

21. tilti: barisa tilts, juodfļu t., ļāude it§s t., puormaļu t.; [garais t, 

ikšeļu t., ķesteru t., runču t., spures t.]. 21a. alas, bedres: 

āpšu alas, ceplīši, däguta dūbes, swelna dobe]. 

22. kopi: ieķingrāvĢS kopi, muižas k., uozuiiņu k.; [poļu k., por- 

ma]u k.]. [22a. krusti: miera krusts]. 

23. rogi: sorhsovas 

rogs (viesītĢS az.]; [23a. līči: deguma līcis]. 

[23b. salas: pāraugas pussala (klauces ezera)]. [23c. atvari: 

govju atvars, melnais atv., zirgu atv.]. (23d. 

ozols]. 

kuoki: svētais 

24. izvärdi: aūziņč, avans, babris, bitenīeks, bruklens, dunduls, daü- 

gavīets, gaīviņč, grāmatnieks, grāvlejs, gribuls, katenc, kupčs, 

k°üma, kemps, lapiņč, ļucānc, melders, m°ūrnīeks, ņerbuls, oparānc, 

pabērzs, pibuks, pl°üm$, reskājs, i°ūtiņč, rūonc, sauļots, silenīeks, 

sküosänc, sp e 

idāinc, stagars, škimels, 

e 

ītars, upejnīeks, ūose īts. 

25. palomas: palavdīfšas jeb stokādāji (ieķingrāvieši), tārpu žņau- 

dzeji (= mežgalīeši). 


a.) pavārdi (1850. g.): ahbols, ahdmin, aisuppiht, algahds, avsehns, artaj«, 

atdeen, angstmann, auns, ausekle, behrsin, birseneek, brahl, breedis. bruhwcr, 

bolin, dahlderis, dischler, dohbel, dreimann, dselte, ezzetais, gailiht, gohbe, gramer, 

grauding, grenge, juhrmalis, kahrkle, kalleis, kalniņ, kannepiht, kassin, klawin, kohp- 

manis, kuptsche, knrsemneek, lahzis, lappin, lasdin, leepin, lcijeneeks, lidecke, linmn, 

htbban, maggobn, mahser, maurin, meesiht, nagle, needran, ohdsin, ohrmann, ohsis, 

ohsoling, ohsolneek, pabehrsis, peyrc, pclscbc, pohrin, preede, preescbuahr, pulkc. 

purren, rammen, rattneck, robesckncek, rubbens, ruhke, rusching, rutkis, sallcncckr, 

sapol, sarmul, samneek, sietin, sihpol, sirmais, skrirulneek, skursten, smelte, sneedsc. 

spahrne, spohdrin, spuldscneeks-, spuldsin, spurge, spurre, stimben, strasds, straum 

dah

stuhre, swiklis, sakkis, sarrin, seedin, sieling, sihle, sirnis, swaigsne, sweedre, 

sweyneek, tietmann, uppeneeks, wahzsprohge, wakteneeks, warrakallei, weetneeks, 

wehwer, wihtolin, wilks, willan, zehrs, zellawe, zelmin, zihrulis. 

p) māju vārdi (1816. g.): essalneck, esserdsemme, rudduschkalne, strasde. 

Kurmanes pagasts — 

kurmanieši. 

/. mājas: a) kurmanes gals jeb kurmanieši jeb kungu 

gals. anduži, bazūni, bic§ni, binči, bisiņi, brammaņi, brankuži, 

brieži, brūveri, buļļemeki, čubuliši jeb nagliņi, čužuļi, damenieki, 

daugavieši, duderi, deniši, dzeņi, gaiji, galāri, grabažtzni, ipteri, 

jēriņi, juraviči, kalēji, kalla brūveri, kallieši, kaļķi, kārklējni, kārkļi, 

kraükji, krieviņi, ķipuri, laücenieki, līduši, leicuki, lejieši, 

lepseri, mentes, mucenieki, peles, plēši, plītnieki, silvaški, 

skadiņi, skapari, spruntuļi, strautiņi, stūrmaņi, šuļči, uleni, ungu- 

riņi, uozūoliņi, vengri, zejģini, zemītes, zīlgaļvi, zütraki, žužas; 

b) mūrmuīžnieki: apaji, ādumi, ariņi, bērziņi, bisiņi, burkāni, 

čābļi, dreīlenbuši, dzīlnieši, grinaīti, ģiģeri, Kikas, jakstiņi, jaün- 

kukuļi jeb jumiķi, kaktieši, kallvēveri, kankali, krūmiņi, lazciiyi, 

lejas vēveri, liekukuļi. liepiņi, malači, mežvēveri, milskaudži, put- 

nieki, pūces, pūoļi, rutki, rūobežnieki, rüe-zeni, šiliņi, skadiņi, 

valciavi, vezumnieks, zemaici, zvillas. 

2. muižas: kürmane, Mūrmuiža. 

3. baznīcas: kankala kapliča, 

kurmanes baznīca. 

4. skāolas: kurmanes sküola. l^^^^^^^^^^ 

5. kräogi: CĢpurkrūogs, cielavu kr., daiūba kr., kurmanes kr., pa- 

lejkr., pāvulkr., sīetiņkr., smārda kr., steņķer kr., zūosu kr. 

6. sudmalas: kurmanes vējsudmalas, Mūrmuižas udeņa sudm. 

7. cepļi (plltničas): kurmanes kaļķu ceplis, kurmanes plītničas. 

6. kaili: birzkals, cielavas k., grants k., kalliešu k., laücenieki k., 

pūces k., stūrmaņa k., 

žūžas k.; [augstie kalni, cepļa k., cielavk., 

jakstenes k., kārklu k., lapsu kalniys, mālu k., smilšu k., vilku k., 

zaķu k., zilais k.j [8a. p a k a I n e s: āpšu k-ņš, bērzu k-ys, inģista k., 

kapu zemes uzk., kartavu k-ņš, moku k-ņš, ogļu k-ņš, rubeņu k-ņš, 

vilku līča pak.]. 

9. gravas: žužas grava, [brūža gr., 

liela leja]. 

10. upes: iecava jeb īeķive, līelupe jeb susēja, viesite, [mēmele]. 

339

340 

//. upītes: dzilna, skujupe, smārds jeb smārdupite, vīrupe; [brūža 

strautiņš, cepļa str., cēze, ģirupite, ipšu str., mešļu str., muižas str., 

platones upīte, slepkavu upīte, vecava jļ vecupīte, vilkuplte, žūžu str.]. 

12. grāvi: apsalas grāvs, dziļais gr., mellaegläja gr. [12a. mārki: 

gaijapara, diedzama dobe, kukuļu mārks, mīķēnu dobe]. 

13. ezeri: mūrmuižas ezers, šuļču ez.; [baltezers, linezers, melnezers, 

prodiņs, tilinda ez.]. 

14. avūoti: avuotiņs. 

75. purvi: elkšņa, kraukļa purvis, smārda p., 

klausta p., pīrāga p., velna p.]. 

tilta p.; [gudu p., 

/6. tīreļi: āpšalu tīrelis, kartupeļu düobu tīrelits, meža damba tīrelits, 

putnu pļavu tīrelits, rūostu t., stigas tīrelits; [apaļais tīrelits, bal- 

barzda t., čūšku t., kalniešu t., ķezas t., lacu t., maldu t., rožu t., 

saltais t.]. [16a. dūkstis: dzena dūkstis, melnās d., sarkand., 

rijas d.ļ. 

17. pļavas: cepļa strauts, čigutāres, čubulišu pjava, dīķu strauts, ejksnas 

pjavas, ezergala pļavas, gaisa pļ., garais strauts, jeriņpjavas, kajķa p]., 

kralisķes, lāča pļ., lielās pļavas, piju purvis, pīpenes, raga meža 

dambis, smārda pļavas, štakmanits, tilta purva pļavas, vefigra pļ., 

vinagräda strauts, virupe || vīrupe, zaķa pļ., zvirbuļa pļ.; [aiziezis, 

akenrājums, dūņu purvs, dzilna, ganības pļ., garā druva, krusta 

kakts, kukuļa pļ., melnais purvs, meža dambis, meža pļ., platone, 

ragu pļ., rājuma pļ., strauta pļ., vecāku pļ., vēžnīces pļ.J. 

18. lauki: karatuvu lauki; sapalais gabaliņš, dzeņu līcis, dzilnas rājums, 

kapu 1., kurmelieši, mala dobes I., rozas 1., tilta druviņa, upes L, 

ūbenes, zaļā ceļa I-kij. 

19. meži: akas salas, balüodenes, jeb kamarauska sala, bumbiza degums, 

iņģists ļļ iņģists, mellais sglājs, piju purvis jeb pīra purvis, purva 

stārpa, putna pjavas saliņa, perkuņa spertais mežs, rācenāite; 

[damnieku sils, deksnis, ganību birzes, 

siliņs, taubes m., vārnu siliņs, vilku līča m.j. [19a. 

šiliņš, ubaga Krumij. [19b. ganības: gaijapara, 

pūriņi, rieksta dārzs, strautmale, vecainīte]. 

mazais deksnīts, muižas 

krūmi: rozas 

krūmu gan., 

20. ceļi: mellais ceļš, vidus c.; [damba kroga c., kastaņu c., līnijas c., 

melnā dūkste, pirtiņas c., upes c., zaļais c.]. 

9/. stldzlņas (= tekas): āpšalu stidziņa, lika bfrza (ļļ berza) 

liepnieces st., mellä eglāja st. 

st.,

22. tilti: beķerkruoga tilts, birzkalla t., düobas pļavas t., dzilnas t., 

grantskalla t., kazāktiltiņš, sietiykrüoga t., skujupes tiltiņš; [avju 

purva t., cepļa strauta t., räjuma t., vilku līča t.J. 

23. kapi: cepurkrüoga kapi, cīelavkrūoga k., kankala k. ļ| kankala k., 

kipurk., sīetiņkruoga k.; [mēra k., saulītes k.j. 

24. llnlņl: lazdiņa līniņš, lielais līniņš. 

25. rumbas: rumba (līelupē). 

26. atūori: trakais atüors (līelupē); [madāmiņas atv., pods, velna atv., 

vilku līča atv.j. 

27. salas: plēšu sala (līelupē). s27a. līči: alkšņu līcis, baloža 1., 

čābļu I., dzeņu 1., madāmas 1., vilku 1., zirgu I.j. [27b. zvejas 

vietas: melnā dobe]. [27c. bedres: circeņu bedre, ģipšu dobe, 

kaulu b., līgotne, tuliškes d. vai madāmas d., 

varvaru d., velna 

bedres, vilku bedres]. [27d. kuoki: dundurpriede, durtā pr., 

milavniece (ābele)]. [27e. akmeņi: lankas akmens]. 

28. uzvārdi: ādums, cinis, čužulis, dūoruks, kārkliņš, kukulis, ķipurs, 

likmanis, mejlacis, pantalūons, pufviņš, putnieks, sietnieks, sprūoģis, 

šeīnuks, šiliņš, uozūoliņš, zilgajvis. 

29. lamu vārdi: sakuociņš. 


a)kurmenes pag.: 

a) pavārdi (1858. g.) abette, ahboling, akkot, balbarsdis, ballod, ballsarr, bau- 

deneek, basuhn, bchrsing, bintze, bitzen, 

breede, brinck, buschur, daugaweet, duckis, 

duddur, duhming, dselszeppur, gadspritz, gallar, grabaschen, grassis, ilstrum, irbe, 

johsche, kalke, kalneet, karklis, kauling, kemne, kirkis, kirpis, kiwur, klawing, krischjahn, 

kruhming, kumostrehl, kuschke, kweese, lasding, lauris, leddain, leelmutt, leepkahje, 

leijeet, linputz, medne, melder, mente, milting, milting, nagling, nikkis, ohsol, ohsche, 

pawul, petsckkur, plehse ļ| Plehsch, Pohpe, precbe, priroult, puhze, Puhzehn, pumpur, 

purwing, puttring, radsing, rankis, reckst, rihkur, rohnis, rohsen, rublis, sammul, 

skadding, skilling, skudra, skuije, skulte, smiltueek, spalwe, spruntul, strasding, 

strauting, strihker, sarring, selting, semmesrukkis, semmit, sihle || siehle, swilna, 

lsckusul, uhlen, uppeskaln, wahrpa, wannag, menger, wepre, wihtoling, wilkumehrde, 

wimba, zeeming, zeppur, ziska, zubbuliht. 

3) māju vārdi (1858. g.): kihse (duddur, kohzen), kohrme, lohmann, pastrihter, 

rohsen (dsennit, salla, unguring), uhlen (tg. ul§ni), wehwerischke, zeppur. 

b) mūrmuižas pag.: 

«) pavārdi (1858. g.) bitte, deglais, deglc, gigger, griste, kakting, kalning, koh- 

zen, leepa, lihzehn, luhse, milskaudse, ohschalappa, rubbens, sakne, saussweess, sih- 

Poling, steppes, strehlis, sallkalning, tschabe, uhdre, wezzumneek. 

ß) māju vārdi: appohl, daniel, kalna appol, kukkul. 

Y) kruogi: pawehj kr. (tg. pävulkruogs). 

341

342 

— 

Llelmņmeles pogosts (savien.) mĢmelīešl. 

A. grlcgales pogosts 

B. llelmqmeles pogosts 

C. lielsusejas pogosts — 

— 

D. vacmqmeles pogosts 

/. mājas: 

āizpuori, 

gricgalīeši. 

— lielmģmelieši 

jeb rūtenberģieši. 

līelsusejīeši. 

— vecmģmelīeši 

jeb proņkīeši. 

āiztiltīeši, ā°pšukoIns, ā°riņi, bäzzukolns, b°ūteniški, duor- 

ģines, glā°zinīeki, gudiņi, i?kalnes, j|či, kubuļi, lindes, miši, moci, 

mozgi, mucinieki, pataši, pilitĢS, pīeči, puršines, raudas, risas, 

rūozĢS, svolbäni, škirani, ūodiņi, veseļi, vēži, vilciņi. 

B. llelme'melīeši: 

ā°riņi, betiņi, briediškas, brieži, br°üveri, dēliņi, gudiški, ģ e 

īķelnīeki, 

jaūdzumi, kaktīeši, kalites, kalniņi, kolna kr°ü?es, kolna rüozes, 

krieviņi, kukāri, kumejnīeki, lejieši, lujāni, pečuļi, puļķi, seriškas, 

spuodri, stoadalnīeki, 

strēlnieki, 

druvi, uozūolnīeki. 

C. līelsusejīeši: 

e š ībi, šķēri, tiltnīeki, timsani, ūogu 

a) jaunas muižas susejīeši: ča°kanāucki, dunduļi, jonuži, 

m°ūrnīeki, oti, rānkaļi, ruceļi, sta°rastani, vāināucki; b) lielsu- 

sejīeši: bikā°ri, boraki, 

e 

c iruļi, jaūdzumi, ķāpani, lozdāri, l°uši, 

mucinieki, nejaūtiņi, rubeņi, strāiķi, ūozūoliņi, veveji, vilkupi, 

zvajnieki. 

D. vacmģmelieši: 

āizpuori, bikši, baluoži jeb justiņi, būividi, budinski, cāunites, 

c°ūciņi, čupiški, d°ūžani, dūobejnīeki, er$s, kolvani, kelviški, Ioz- 

diņi, ludiški, öntani, pūorīeši, rimšani, r°ubiķi, silenīeki, stenderi, 

strēlnieki, vacumnīeki, vāināucki, vārtūoni, zūosani. 

2. muižas: gricgal?, ūozulmuiža (g.); līelmemej§, ūozulm. (I. m.); 

līelsuseja, 

vacā m. (1. s.); vacm$mej$. 

3. baznices: gricgales skuoliņa. 

4. sküolas: gricgaies skūola, vacmemelgs sk. 

5. kruogi: muižas krüogs, ūodiņu kr., risēs kr., (g); m°üra kr., tim- 

sanu kr. (1. m.); bumbuļa kr. (I. s.); d°ūžanu kr., jaunais kr., 

sudmalu kr (v. m.). 

6. sudmalas: lielmemeles v$ja sudmalas. 

7. cepļi: līelmemej§s kaļķu ceplis.

8. kolni: ā°pšu koīns (1. m.); r°üce|u k. (1. s.); kolpu maju k., ei- 

bātāju kalniņč, rīebuļu k. (v. s.); [melniškas k., tiltiņkalniņš]; 

sraganu kalniņsch, ruhzeju k-ņsch, strobuku k.j. [8a. pakalnes: 

apšu k-ņš, kīkeris, meitu k-nšj. [8b. lejas, gravas: migläksj. 

9. upes: neman? jeb mtzmele [g. I. m., v. m.ļ; susēja [1. m., I. s., 

v. m.]. 

/S. strautiņi: dvorupe. (g., v. m.); neretiņa (g.); vilkupite. (1. s.); [krā- 

cēja gravisj. 

//. püori: elles püors jeb eīles rājums, tēja p. (g., v. m.,); soītāis p., 

timsanu p., vilku p. (1. m.); [cūciņu pors, rāviņš, sūnāklīts]. 

12. t e 

lreļt: lācits (1. m.), [sirmgalvis], saklais tihrelsj. s12a. dūkstis: 

mellā dūksts, slapata]; [buptftjelfcņ]. 

13. pļavas: aūgstājas, jūoduvaīķis, kalēja rājums, muižas pļ., ūodiņa 

püors (g>); ardama rājums, boltāis II boītois rājums, č°ūšku rājums, 

jaūnās pļavas, krūoga pļ., opāla pļava, tärpünes pļ., ūogu rājums, 

vilku püora pļ., zviedrines pļavas (1. m.); veīneļa pļavas (1. s.); 

salksne.barlavs, cūcenes, degums, (1. m.); darījums, ilguleja, jurandru- 

va, purvājs, smerdeļa, sķīstupe, vērsines, vilka pors, zelta pļaviņa]; 

sahscheļu kakts, ausaite, bal)«u druwa, behrsijas lihzis, blihgsnija, 

buhdas kakts, druwmas, kahles wesums, kwedilka, magasija, paleja, 

planzenes, ragenes, rahzenaite, rop-andruwa, uhdra lihzis, widure, 

ziņu rahjumsj. 

14. lauki: aüzaites, jurandruva, kaezines, vepru druva, [plēsums, teļa 

pors, uzminēs], sposchķu lauksj. sl4a. ganības: melnzems, raģi- 

nes, silenis, vilciņš, zakenesj. 

/5. meži: aüzaites, a°pšukolns, bMgzija, c°ūciņastĢ, jurandruvas, ka§- 

zines, pečuļu mola, plancines, slopata, uozulmuižas rajums, vepru 

druvas, viduri, vilkeglites (I. m.); susejas mežs, vacm§mej$s m.; 

[bērzājs, curiškis, dravas sils, kroga deksnis, paisekļu sils, stieb- 

rijas meža stürs, zīlēns]; sbrentscha lihdams, milnischkas, smerdels, 

tschuhsku rahjumsj. 

/6. bierzi II bierzs: škeru bierzs (1. m.). 

17. ceļi: d°uksts ceļš, kaīma c., kraukles c.. lozdas dambis, pečuļu 

dāmbis; [briežu stiga, plancines]. 

18. tilti: aiztiltīešu tilts jeb dvorupa t., izkaļņu t., mozgu t., muižas t., 

polverkes t., vēžu t. (g.); dhlinu t., krieviņu t., m°üra krūoga t., 

timsanu t. (I. m.); būmbuļu t. (I. s.); d°ūžanu t., oluotiņa t. jeb 

sloužu t. (v. m.). 

343

344 

19. kopi: gudinu kopi, veseju k. (g.); 

kolna kr°uzes k., timsanu k. 

(1. m.); c eīruju k., ränkaju k. (1. s.); vacmemeles k. 

20. līnijas: alksnes līnija, ā°pšu kolna 1., betiņu 1., garā 1., kumelnie- 

ku 1., slopotas 1., üogurajuma I., versiņu I., vilka 1. jeb °īsā° I. 

(1. m.). [20a. līči: cērpiņa līcs, garlīcs, odru 1., og[u dobes 1.]. 

[20b. salas: auku sala (susejā)]. [20c. atvari: suua caurums, 

žīdu dzelme]; [raganu dselme (memele)j. [20d. zvejas vietas: 

sapalu dobes (mēmelē)]. 

21. bra°slas 11 bra°sll: lielmemeles bra°sla, punduru br. (m^mel?) 

(1. m.); sudmalu br. (v. m.). 

22. duobes: suņu caūrums, zirgu düobes (mtzmel?) (v. m.); [saliņas] 

23. Izvardl: bitenieks, bruģis, b°ūtanc, ēlksnits, jänk°ünc, Kantine, krüo- 

nits, mis°ūnc, taūriņč, ūodiņč, zālits (gr.); b|rziņč, dā°būoliņč, 

jāudanc, plašums, puļķis, rubinc, rudzits, tufks, üozuls (1. m.); 

b?rziņč, darziņč, ezits, kartupelis, kļaviņč, krauklis II krauklis, kr°ü- 

miņč, lazdiņč, lobāis, pāvuls, püodnieks, uosits, vonogs, zoķis, 

züosanc (v. m.). 


gricgales pag.: pavardi: pulkis. 

b) lielmēmeles pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): austrin, amin, beešaič, bersin, bigge, brassan, dahbolin, 

dimse, jandau, kalniņ ļ| kalnit, karklin, kartopel. kasak, lameneek, matsck, mafnjabn, 

melbarsde, ohse, ohsin, platkahja, rubben, rudsit, saule, sisscn, spohdrin, strasdc. 

strautin, sailin, samseht, turks, mehgin, widsemneek, zäune [fanbrutfcb, matsckin. 

semsariņ, malkmannļ. 

ß) māju vārdi (1858. g.): aistiļt, gihkel (tg. ģīķelnieki), leves kruse, skehran 

(tg. šķēri), wehwerischke. 

c) lielsusejas pag.: 

a) pavārdi (1857. g.) ahboļ, ausin, amen, Vahrens, ballohdin, behrsin, bihneet, 

brahļ, breede, bullisch, dahbol, gailiht, karklin, kastin, kaulin, kirsch, klawin, krastin, 

krautin, krohlit, kruhmiņ, lapsin, leepin, linnin, lukstin, ohdin,'ohsit, ohsolin, pehrlit, 

pilka, puhze, rattencck, reekstin, robeschneek, rudde, rudsiht, strehlneek, sahlit, seltin, 

sweineek, smirbul, tahsc, tiltin, uppmal, wannag, mihtol, wiksen, zäune. 

ß) māju vārdi (1816. g.): jurre anz, kebschan, leelandrej, liebert, rastenberg. 

djvecmemeles pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): aukstin, ballod, bitteneek, blohdneek, breedis, buiwid. 

dahlder, gailiht, grantin, imbrau, kaluiht, kannpei, krohnit, kupischke, lappin, leelmann, 

leeparkallei, leuzei, linniņ, meetin, muischsemncck, ohsiņ, ohsolin, ohschkaln, pelliht, 

prnhsis, pulksten, putnis, radsin, rasum, rohse, rublis, rumbcneeks, sihls, strehlneek, 

sehrniht, usar, mahrns, wehsais, mihksne, wimba. 

ß) māju vārdi (1811. g.): reebul, salla, smirgsdin jeb kelmischke [eigutāres, ju"" 

šāres, ogudruvu mājas].

1. m°ājas: 

A. kalnieši: 

Naratas pogasts (savien.) — 

A. kalniešu pogasts — 

B. naratas pogasts — 

C. pilkalnes pogasts — 

neretieši. 

kalnieši. 

neretieši. 

pilkalnleši. 

bukaviči, caūnas, čaīdāni, čukuļi, dindzāni, dumpāni, ebaras, gar- 

kajāni, gribacāni, grīevo a 

Iti, izkaļņi, jo a 

ķalāni, krimtalāni, kruodziņi, 

kungu druvas, kviči, ķabāni, ķiltiņi, lauka sofgi, miņaūka, moar- 

kadāni, nagļi, paüpari, p e 

ikstuļi, platauši, pont°āgi, puļpi, puormaļi, 

radiņi, riekstiyi, salanīeki, siksnāni, skr°üvaras, skrūzani, skruži, 

sküosas, sluķinas, sp e 

islavāni, stfrķāni, st°ūrāni, stridzāni, svencas, 

svo a 

Itāni, šausmani, šņūorenīeki, teilāni, 

ukalāni, ūnķāni, ūzaliņi, 

valašiņi, v°arpāni, ivāni. 

B. neretieši: 

berģi, bējrzijas, bi'ncāni, beilāni, 

biedres, bracāni, brangaļi, braūari, 

buli, bungo a 

t°āji, ceplīši, čaupanāni, damasāni, degšņi, drabalāni, 

drusti, dziranīeki, gribacāni, gulbalas, indalāni, iždfļi, jaüdzumi, 

jūozāni, kanenīeki, knoaviņi, 

krivicki, krosti, kundar°āti, kaires, 

ķ°āži, kišķi, liepiņas, mič°ūnas, muldanleki, m°ūrinleki, oaniņi, 

o a 

riņas, palsāni, pokaji, pundarāni, pūoģālas, radiņi, sleķi, sluķinas, 

smalenski, spigas, stanani, stopāni, stējķāni, st°iirāli, suti, svoajāni, 

tupiņi, unanani, vaculvāni, vilitas, vilpatāni, vonagi, zaķāni, 

z e 

īdāni, zilgaļvi, zvajnīeki, zvanit°āji. 

C. pilkalnleši: 

a) iņķenīeši: bubliši, strüobuki; b) āiztiltīeši, baūškenīeki, 

bubļi, kalniņi, kop°ūnas, kuorpinīeki, ķesalas, miests, p e 

iskupi, 

silamarči, silamiķeji, skudras, sle ivinas (uškari, °ūdri, 

välteri, voļuļi, žužas), ziemalāni. 

2. muižas: büividas, ko a Ina muiža, m°äcit°aja m., naratas m., pil- 

kalna m., üzalm. 

3. baznīcas: naratas baznīca. 

4. skūolas: ändreja sküola, ķestera sk., pilkalnes sk., riekstiņa sk. 

«5. krūogl: baznīcas kruogs, krusta kr., naratas kr., neretiņas kr., 

o a 

ruļu kr., rūobežkr. skuäras kr., 

6. sudmalas: naratas sudmalas. 

7. cepļi: pūkainas ķīeģelnīca. 

strūobuku kr. 

345

346 

8. kolni: aüdzes kolnc, dümpanu k., kundar°atu k., ulvanu k., strüo- 

buku pilskalniņč; [saukās k.j; babu k., leepu k., legsdu k., mergask.j. 

9. pakalnas: kungu prūods, sleķu pakalna. 

/S. gravas: valna apariņa, žagarnīca, ž e īdu puors. 

//. 

upas: d°ūņupa, naratas upa, neretiņa, so 

a 

l°āta; [susēja]. 

/9. upēļi: skārdupita. 

13. grāvi: vijkes grSvs. 

14. azari: jaüäzumu ezeriņč, jonuža ezeriņč; [aklais ez.]; sderdschanues, 

miņauki, spriganu es., sterķenu es.j. 

15. prüodi: lielais prūods. 

/6. oluoti: žužu olūotiņč. 

17. pūori: banišku püors, ķabaļu p., o a šāku p., slo a 

mpu p., ž eidu p.; 

[kapuna purvs, mācītāja p.]; ljaunais prots, kalkis, leelais p„ 

wezais protsj. 

/S. te lruļi: b°üklinleku eīruls. 19. pļavas: alksna, bļuoda, juorģa rajums, neica, 

puzinīca, ņīedrana, 

raībasnīca, svilumi, š°Arka, vačumels, viļķa, zanäaga; jalotines, 

krauklahre, krischalas, meesaines, rahzinaite, schahrkaj. 

95. ganības: dāglas, svilumi. 

9/. meži: aüäza, baübulinas, buļu sils, ķ°āžu prīeditas, līdumiņč, 

rāudu ciertums, rājuma kolnc, sprigulnīca, valna rājums; [sila- 

marca sils, zuta m.]. 

99. bierzs: kasalas bierstipa, 

stanānu bierzs. 

23. rāozas: valuauss. [23a. salas mežos, purvos: zirgu sala], 

24. olas: cepļa vieta. 

25. ceļi: garais ceļš, e Isāis cels. 

26. tilti: liepiņu t., kūndar°ātu tilts, neretiņas t., 

naratas t., sleķu t.; 

[liepiņu t., skolas t., sudmalu t., vanagu t., zvanītāju t.]. 

27. kopi: indulānu kopi, ķestera k., ķišķu k., strüobuku k.; [nagju k^ 

smehru k.l- 

28. le īnijas: garā 0 

līnija. 

29. solās: sudmalu sola (naratas upā). 

30. izvā°rdi: boltušs, bolüods, balitz, dāmbris, daūgavīets, daūģals, 

izkalnc, kanupäjs, liepiņč, mucinieks, pontavičs, pont°āgs, silinc, 

skruzits, škuškis, °udris, ūodiņč, Uorlāns, üosits.

31. palomas: jaštetars, ķavorza, zēsers. 


a) neretas un kalnmuižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): addatin, ahbelan, ahbol, akkotin, appin, arkle, arrey, 

andsche, audse, aukschpohl, ausekle, ause, bajahr, bander, bebre, benkiht, bergel, verfing, 

berslap, binaht, bitte, brangel, bratsch, breede, bruhtzann, bruwer, bukke, bullisch, 

bulwan, bnmbing, buzzelan, dahbolin, banne, dehduk, dimant, domka,dreikahn, dreymann, 

drikkiht, druye, dukkur, egle, ehrgle, elksnit, elluk, ewin, gaigul, galwing, garmugger, 

grauding, grekke, grislit, grischke, gulbe, ingusch, irbe, jahtneek, jaunklewing, jaunnah- 

burg, johnost, jurre, jurzchn, kahrklin, kahsche, kalniņ, kalting, kalwe, kalwischke, kasak, 

kcmpe, kibild, klaw, klawencek, klawing ļ| klewing, klibbing, klibik, knawen, fraStvng, 

krankte, krauting, kresling, krischjahn, kruhming, kubulan, kundrat, lapping, laSbtng, 

leyeneek, leyin, linning, lisding, luhsit, makschak, masbruwer, matsch, meescht, mehne- 

uin, melbahrsde, melder, mister, nabadsing, nahburg, ohgelneek, ohsoling, paegle, pahlan, 

pamat, pilup, plataus, Pohl, preede, puhpol, puhzin, Puisiht, pukkat, pulksten, rceksting, 

rekkiht, rikehn, rubbeneek, rublit, rudsing, rutke, rutzel, saknit, salleneek, salmin, san- 

der, saukupneek, sauliht, sihls, sihpol, skraban, skripste, skuijin, smildsing, spehlmann, 

sprohge, Stagge, stakkan, stänke, stender, steppin, straddin, strehlneek, strengcneek, 

snuppe, stubbnr, Stumber, swihting, swikle, schausch, schermel, schnore, schustin, 

sahlit, sakte, samar, sarring, sars, seemel, seemelneek, selte, semmit, semmohl, 

sirak, sweedre, Scbaggarin, schiedel, schubbit, tehranding, tennis, thasi, tiltin, trikkit, 

lsckarrin, tschoschor, ubbag, ukkulin, uppclncek, nstiz, uschbaun, mahrpin, wanadsing, 

wannag, mehmer, Messel, mieksne, milnit, zauue, zehlau, zclmin, zeppurit, zierul. 

ß) māju vārdi (1858. g.) baltusch, brakschau, garnisckke, jacgcr, kalnesch (buk- 

kaw, pickstul, stuhre), kascbepohgel, kniamin (ebbcr, buschwek, muhrneek, SfruSche, 

zeplit), mikkelan, ohsan, rukmann, saukejahn, sudrabin, seemulan, schiedel, timmer 

mann, ulwan, wallasch, wihnekaln, wisdarbc. 

7) kruogu vardi (1858. g.)kniawing krug, sallaten kr., snssey fr. 

b) p i I k a 1 n e s pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): ahbol, aispohr, apSe, arrey, ballod, bandeneek, behrsit, 

bremvcr, dahbol, darseneek, daugawet, ehrgelneek, iskaln, kalniņ, kalwan, kannepit, 

klcewin, krischjahn, kruhming, kupsche, lappin, leepin, leyeht, leyin, luhse, melder, 

«ujjeneeJ, needre, ohdin, ohsit, ohsul, perlit, plehsum, reekstin, robeschneek, salle- 

neek, Min, skuijin, stirne, skohlneek, strehlneek, sudrabin, suttit, swanneneek, 

swcigsne, tiltin, uhdre, wieksne. 

p) māju vārdi (1858. g.): jaunsemm, joschel, mihlawehl, ohsan, Pauper, Pleh 

•ttw, rinkischke, sille, sleiwin (linnin, swannirai), weewcr. 

[c) a) mājas: [viesjānu m.Z; eelahpi, inkuls, kupschaini, fcbbre, mihlens, robescha 

w-, rohtschaka m., tschirkuna m., widens, wilite. 

3) kruogi: pelnifant frogS, falbatb fr., jtegel Cr.]. 

347

348 

S°alas p°agasts (savien.) — 

/. m°äjas: 

A. a°belīši: 

s°alanieši. (tag. a°be}u p°agasts). 

A. ā°beļa p°agasts jeb ā°bellšu p°agasts — 

B. s°alas p°agasts 

— s°alūnīeši. 

ū°belīši. 

e 

a) igauņu gols: grīži, kaļvi, luģenīki, nagļi, p ickas, ubagi, 

ūšenīki; b) s°iju kolnc: glfmēts, švāfcs; c) kaņķi >! kahci. 

ķēikāni, plataču koīnc, suni, vaguji, voiti. 

2. muižas: ā°beļu muiža. 

3. skūtas: ā°belīšu sküla. 

4. krūgi: barinkrügs, rubežkr., 

5. sudmalas: bābīša sudmalas. 

6. cepļi: vagaļu ķiģelnica. 

smilkšu kr. 

e 

7. kolnl: plataču kolnc, s iļu k., str°ugu k., vagaju k. 

S. lejas: plataču paleja, [velna grāvs]. [8a. bedres: naudas decke]. 

9. upes: ā°beļu upētĢ, 6 a ldaūnīca. 

/9. grāvi: naudas grāvs, 

//. azarl: akacs, linu azars. 

rūbežnīcas iztaka. 

12. pūri: kraukļu pūrs, lipu p.; sgarais p., gargrodes p.ļ. 

13. pļavas: c°ukas pjava, dagumi, daūgavas pjavas, garā driva, ks- 

le(j) pļ., kajvu pļ., kri'Zka pļ., lā°cāin§, rūbežnīca, tārpu pļ. 

14. līkņas: dziļā likna, jūrģalkšiņa, moīkas oīksn?. 

15. ganēbas: degsnis, nagļu ganēba. 

16. laūki: azarlaüks, dimanta 1., iztakas 1., vaguļu 1. 

17. meži: augsta kāupr?, augstais kalniņč, ā°buļu siliņč, brīždubes, 

dravas sokas, dub§s pļaviņa, grēizāis sils, 

kolnc, pökta sils, raibais stuburiņč, vāivā°rša, 

sils]. 

18. olas: lopsu koīnc. 

īerbu kaīniņč, kundziņu 

19. ceļi: brīžudubes ceļš, lukstukrüga c., piļku c., smoļu c., 

20. tilti: barentilts, Krīvu t., 

rūbežnīcas t. 

9/. llnejas: garas drivas lineja, Ielā l. jeb 

zosa l. 

vilku sola; [vībāna 

žandānu c. 

22. solās: ā°beļ(mūižas) sola, bungā, mežkungu sola, selina; [vidsala]. 

23. straūmes: glinauka. 

24. otūort: barenkrüga 

25. saklumi: ā°beļmūižas gā°rdĢ. 

26. plāsas: dranka plaša. 

otüors, pā°ķu ļļ pā°ču o.

27. izvö a rdi: a°vüots, bā°rzdāinc, bfrziņc, bolā°nc, daūgavīts, gl^mēts, 

jumiķis, kalniņč, kafics, krastiņč, liģers, lideks, luginc, pā°ķis, pla- 

tais, rijnieks, rubinc, s°armuls, silacaune, socka, stīpa, timer8, 

ubaģis, ūšenīks, ūozaliņč, zariņč, züobinc. 

28. polomas: ķiķaūka. 

/. m°ājas: 

B. s°alūnīeši: 

a) gl e īzda g°als (gl e 

īzdagalīeši): cukurāni, d°uķernīeki, 

katlēji, melderuleki, skanstnīeki, s e 

īmaņi; b)l eīkuma g°als: 

spietiņi, tilpi, veveri, mazmājiņas (ap 10 pēc uzvārdiem); c)s°alas 

g°als jeb vidcelīeši: ādmināni, breķi, dūorškāni, jārcāni, 

kaļķi, kvāpāni, skudras, stfģi; d) sēj r p i 1 s g°a!s: 

babrāni. būo- 

ļāni, d°āburi, dzeņi, gustiņi, ķufici, r°āceņi, rūoži, skudras, z°aldartu 

mājiņas (: grūžu šiliņš, zajais mežs); e) g°als:āuzāni 

jeb pežāni, bubuļi, buoķi, c°ukarāni, gravāni, gribüti, kalvāni, 

klukstāni, mistri, mucenīeki, plānlejas, sankaļi, vilcāni, zvanitāji, 

živani. 

2. muižas: danpelte, l e īkumm. jeb stablitene, m°ala k°ainc, s°alas 

muīža, siktfra m., viķu m. 

3. skuolas: skalas skūola. 

4. krüogi: azara krūogs, boltāis kr., niknes kr., pļaušu kr., rudzāites kr., 

sila kr., st°ūres kr., suslas kr., °ūdānu kr., v°ārnaskr.; skapcu kr.j; 

sdaugawas krogs, esar kr., ķipu kr., wahrnas kr., wehsudmalas kr. 

(dampelte)j. 

5. cepļi: 8arikaju kaļķenīca. >5a. sudmalas: kjava dziernavas, 

ķipdz.]. 

6. k°alni: d°ābura k°alnc, garm kalniņč, pļaušu k°alni, str°āpes k., 

traktiera k., vakt8 k., v°āveres k., veveju k.; ļbārzsk., joņk., lapsu 

kalni, ragank.j; skatriņas k., krusta k., leepiņas k., ogu k., podu k., 

ramanu k., siltais k., straujais k., swirgsdu k. (lihkummuischä); ahschk., 

augstais k., breeschu k., garais k., \a\)ua k., kapu k., ķipu k., laiwas k., 

mahla t., mitres k., osola k., tahrpu k., wilka k., zaurais k. (dampelte)j. 

7. upes: daūgava, susēja, ļ8akaj. 

& e 

e up ites: pel īte jeb peleņu up e 

ite, p°ūķu up., 

e 

krüoga up., zifgup ite; swarschu upite, (damp.)j. 

349 

rudzāites up., 8ila

350 

9. azari: skanstnīeku azars, (sal.) viķu az. (damp.). 

10. avūoti: d°ābura avūots. 

//. püori: bärza püors, g°ala p., malnais p., VĢža p.; ļahscha p., mel 

nais p., plikais p. (dampeltē)J. 

12. pļavas: brīeždūobu pļavas, g°a!a puora pļavas, maina puora pļavgz. 

p°uķu puora pļavas, tilpu pļavas, viīcānu püora pļavas; [greiš|a 

pors, lācaine, zvanītāju pļaviņa; sawotu pļ., awoksneja darījums, 

daidsekņas pl, kalna pļ., mescha pl, rubeņa pļ., skraschnahre (dam 

pelte), skrindaine, zihnaine (lihkummuischa).j 

13. meži: b e ibāna sils jeb klāvāni, degsnis, gr°užu silins, l°āča grävs, 

mistra sils, paegļu s°alas, rudzāites sils, st°ür?s krüoga sils; [klā- 

vānu sils, melnais sils, zajais silsj. ļl3a. krūmi: bubuļu krūmij. 

[13b. salas mežos, purvos: garā salaj. [13c. lauki: krahs- 

naites gabals, rubenischkas (lihkummuischä)j. 

14. ceļi: pļaviņu ceļš, zagju c., ļdaznīcas c.]. 

15. tilti: azarkrüoga tiltiņš, dzaīznuma t., ņārpānu t., p°ūķu t., ru- 

dzāites t., silakrūoga t., susejas t., žīvānu t.; [pelītes t., pilķu t.ļ. 

16. k°apl: āuzānu k°api jeb üoralk., suvānu krūoga k., tilpu k. 

17. l e īkumi: brodņa Hkums, dūņas leja, kraukja radzĢ, krista 1., po- 

gora I. (daugavā). 

18. straumas: darhbs, greizais, grūda, guzka, kaļina, medzvedzs, 

peciņa, priedulājs, razbāinleks, sariria, °ūdrups, ūoliņa (daüg.). 

19. °atūorl: tr°akais °atūors (daüg.); [brēku atv., bubuļu atv.; kažu atv.. 

līdaku atv. (daugavā), mucinieku atv.]. 

9S. kr°astl: čura grāvs, vaina grāvs (6aüg.). 

21. plašas: pogora, zeļķu plāsa (äaüg.). 

22. s°alas: k°ārkla s°ala, s°ala, vilka s.; [sēņu solaj. [22a. zvejas 

vietas: guska, inķups, kaņepaite, putns, smilts]. 

23. uzvārdi: akurāts, asars, b°ārzdāins, bubināns, buoķis, 

caūnits, 

c e 

īruls, d°ārznīeks, deķers, drēģis, drusts, ciüoläns, eglits, eglūonc, 

elksnis, gaīviņč, grāmatnieks, grurWs, grūobiņč, guldīts, gusturs, 

irde, jaūndzems, kalmiņč, k°ārkliņč, kazaks, krastiņč, kr?sliņč, 

kušķis, kvepiņč, lejiņč, 

e 

icīts, liepiņč, mazläns, meīders, ņīedr?, 

pae.g!e, pilsk°alns, prüss, saliņč, s°apals, skanstnīeks, smēķis, 

tūomiņč, ūozals, vītūols, vietnieks, zvaigzne, zvajnīeks, zvanitājs.

29., 24. papildinājumi: 

a) ā b e Iu pag.: 

a) pavārdi (1850. g: ahbolin, ahsain, arbidan, arrais, awens, bahrsdiņ, ban- 

zan, bruhwer, bundseneek, burkahn, dahbolin, dahrsneek, demant, dindele, dundur, 

dsennihr, dsindris, eseriņ, gailis, galwm, garrais, graweran, greesche, greisais, grihs 

liht, gurķis, irbite, jurulan, kahrklin, kalley, kaschok, kaschuk, kauliņ, kausiņ, kansis, 

ļeikan, keksche, klawin, klibbais, kligge, krehsliņ, kurla, lasde, lasdiņ, leelsehta, leepiņ, lihbe, 

linniņ, mehmais, melgalwe, muhrneek, ohsche, pabehrse, pautiņ, plawiņ, plihte, prce- 

diht, prussak, puttuiņ, rassiņ, rudsiht, ruksche, sanliht, sihkftul, sihpolueek, skalbi», 

skruhwe, skuije, skuiseneek, skuttulneek, smilge, sneedsiņ, stehge, stihpiņ, strehlneek, 

-nibbur, stuhrmann, sundag, swekkel, swik, swiklis, swostenc, sakkis, sihle, swaigsne, 

swannin, swehrin, sweineek, uhbol, uppeneek, uttupehter, wahrgul, wahrpi», wahwc 

rm, wihksne, wihtol, wilzm, woitin, zäune, zelmiņ, zepliht, zihrul, zikkusche, ziuue. 

3) māju 

vārdi

352 

/. m°äjas: 

A. 

Saukas pogasts (savieti.) — 

A. dzērves pogasts 

B. jaūnsaukas pogasts 

C. vacsaukas pogasts — 

— dzqrvlsi. 

— 

saāciši. 

joūnsaucīši. 

vacsaucīši. 

a) galva nlši: ceceri, galväni, plāciņi; b) 

visdorbīši: an- 

dzäni, audzes, golberģi, kalnāji, lejiņi, Hči; c) andrēikas, balceri, 

be;r e 

iši, bincāni, bokas, 

e 

idā°gi, bungūtāji, dzeņi, greķāni, kara- 

sāni, kudji, ķuniņi, lāidiņi, meiräni, mojuri, muīlāni, palsāni, 

püceri, rempi, 

B. jaūnsaūclši: 

sk°usas, stoli, strodi, upmaļi, voicāni, zalaci. 

a) gribtānīši: basi, kazuļi, p°uļi, skrupski; b) kristužu 

gols: juči, kristuži, kiķani, lukstenīki, lukstiņi; c) ratalānu 

gols: ratalani; d) aleitāni, afickenāni, br°üveji, b°uriņi, drizumi, 

egles, §gr°ūši, eiduki, grebtām', kačkas, kņāvi, ķeveļi, inicāni, pē- 

dēji, ponkas, püormaji, skujāiņi, ūsāni, uormaņi, zaläni, z e iles. 

C. vacsaucīši: 

a) aümanu gols: bidlas, bretes, dumpi, gribuļi, ģ$rķāni, 

ikškeles, klaucāni, kujkes, k°ür?s, ka°ži, l e 

idumnīki, luksos, muktiņi, 

ņūordāni, pl°üdi, pļušenīki, runči, sakažas, skujāiņi, stauģi, š°ūšāni, 

zari, 

eīši; b) desa gols: aizupi jeb pautiņi, bincāni, buculāni, 

caunāni, degļi, dindzani, kančuki, kapales, k°uliņi, odā°miņi, 

palsāni, radziyi, stüciniki, šafitiņi, zilvāni, zvefjģā°r§s, 

živo a lti; 

c) juranīši: a) jurāni, sausi, znūtiņi; ß) s e īksainki: 

drivas; d) klaucĢS gols: ancāni, ā°ķalāni, dreidiķi, ermiņāni, 

juklāni, jurāni, kasiņi, klavuži, kugrāni, kugreniki, kugru kolni, 

ķ e 

iļi, mate isāni, plā°te.s, razbuki, spiļvi; e) mežgalīšu gols: 

balceji, kaķ e 

īši, KeķZni, osi, rimsäni, solās; i) aļbretes, arnadzāni, 

bisinīki, brankaļi, budviķi, b°ukas, 

vä°ki, gail e 

e būr īši, dardzani, deivules, 

dru- 

goläres, grabažāni, īsalnīki, jaudzumi, karidarZni, 

klaukas, kluči, kristuži, k°üzuji, kurmāni jeb kokti, kekäni, ķipāni, 

l°üdäni, miklaväni, pā°lāni, rimsäni, rūstenīki, rutki, rūžu kolni, 

e 

silakriški, s ipūli, skramäni, slampi, sopuliņi, spridzāni, 

svori, ter- 

bitāni, ūdzāni, üzuldegsnis, veveri, vonogi, zaläni, zeil e 

it£S zviergzd- 

ärniki, ž e ībāni. Imahzitaja ļaudis: ahdamiņi, eesalneeki, gribbuļi, 

jaunsemmi, kaķķischi, klutschi, sapoliņi, spridsani, srohzeneeki, sam, 

silwani,wannagi, zaunani; mescha kunga 

ļaudis: ahrites, bal-

zeri, binsani, budroiķi, dambrani, dihweles, ģehrķani, jaunsemmi, 

kaķķischi, kuggerneeki, rempi, runtschi, rutki, sallas, straddi, sallaki, 

snohtiņi, sweņģahres, schelwaltij. 

2. muižas: Mridzerve, vacdztzrve, jaūnsaūka, zalānu m. (j. s.); luņa, 

ļmahzitaja m.j, meža kunga m., üzulm,, vacsaüka (v. 8.). 

3. baznīcas: saukās baznīca. 

4. skūtas: d?ša sküla, dzērves sk., kolna sk., ķestera sk. 

5. krūgi: beru krügs, d°uņas kr., putras kr. (dz.); bejģa kr., 

sila kr. 

(j. s.); aumaņu kr., d?ša kr., dzeguzes kr., krudziņč, luņas kr., 

saükkr. (v. s.); ļbasnizas kr., welna kr.j. 

6. sudmalas: balce.ru sudmalas, putniņu s. (dz.); kolna vēja s., 

°üd?ns s., ze īlānu s. (v. s.). 

7. cepļi: 

e 

rirhšānu ķiģeln īca, rutku ķ. (v. s.). 

8. kolnt: piīskolnc, ružu kolnc (dz.); kņāvu k., mastru k., pedeļu k., 

pinku kolni, urmaņu k. (j. s.); cepļa k., kartupu k., kaula mušas k., 

kažu k., krūņa k., lauska., pilskoīnc, urmaņa k. (v. s.). [dardzeites k., 

dumpānu k., kaļķu k., karatevas k., kūleņu pilskalns, moalu k., 

ogļu k., putnu k., žīdu k.]; ļakmens druwas k., ahpschu k., behrsu k., 

bischu kalni, elekschu k., grenoses k., jahņu k., kaķu k., kasu k., kugres k., 

kumeļu k., ķehķu k., ķesteru k., lapsu k., leepas f., mahrgas k., puh- 

dejuma k., robeschu k., skrabu k., skramaņu k., skudru k., smalzes k., 

šmaugu k., smilgas k., spehļu k., strodu k., sihles k., siņģeļu k., sirgu k., 

swirbutu k., teesas k., tohtaku k., ubbagu k., wehscheneeku k., wihksnes k.ļ. 

9. pakalnes: r$ģu pūora pakalne, štuļva p. (dz.); ļartura kalniņš, 

kaļķineicas k.], ļlasdu pakalnes. [9a. lejas: poakraste], ldeewa 

dahrsiņsch, olu paleijaj. [9b. bedres, 

bedre, dolīšu ala]. 

alas: brukums vai velna 

10. 

upes: susejas upe. (dz., j. s.); d°uņupe, sudmalupe, vīseit?, 

zal- 

viya (v. s.). 

e II* e 

up ītes: sk°ūsup 

ļdz.j; osupe, (j. s.); dzelzupe, elkšnupe, gü- 

bājas up§, isnupĢ, Iiepup?, vale it§, vZrzupe, zušupĢ, (v. s.); [so- 

lāte]; ļbehrsupe, brasliņa, dwehselite, gaiļu upe, gorou upe, grihwa, 

kutschu upe, plahzupe, porleija, raggupe, saltupe, uhdru tehzisj. 

12. grāvi: ječu gravs, greyecas gr., paegļu gr., ž e īdu gr. (v. s.). 

13. azari: štuļva azars (dz.); saukās az. (j., v. s.); s°ūdāju a°klis, 

buk°uzs, dre id§ķu az., klaūcas az. ļv. s.J; ļanzanu esers, gaiļu es., 

kausiņschj. 

14. prūdī: sudmalu prūds (v. s.). 

LOR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 

353 

'23

354 

15. püori: ņīdru p., rtzķu p., stuļva p. (dz.); berģa p., bincānu p, 

škaflds gola p. (j. s.); gaiļa p. jeb sla°mpu p., kausiņa p., ķā°žu 

s°unāklis, lāču p., lippüors, lielais p., pekļa p., sec§s p., sina p., 

sofkanä d°üksts, s°üsu 

p., ubogu te irejs, vidss°ünäklis 

(v. s,)i 

[möara poars, 

trokais p.]; ļapserschu p., apschu p., dibbena p., 

drewes p., gawuppes p., ģeddas p.f kahschu suhneklis, kaķķappara, 

kaļķu p., kasu p., kruhtaja, ķebbeļu p., kehwes p., ķihroites p., mahla p., 

meiranu p., pluntschu p. raudu p., fall« p., sohdu p., suņņu p., 

seepu p., tabbakas p., tahrpu suhneklis, scheidanu suhneklis, schihdu p., 

upes p., warschu p., wehdera p., welnappara, wilzmp., ziņņu p.ļ. 

[15a. dūkstis: ķēves doukste]. [15b. salas mežos, purvos: 

appala salla, buhdu sallas, pohdu f., swillumu f., sahgu s.j. 

/6. pļavas: reķu püora pļava, vacumi (dz.); luksti, osupes pļavas (j. s); 

a°lksnas pļ., a°riņas, beitas l e 

ics, d°ūņup£s pļavas, gūbā°ja pļavas, 

ikužines, kaūsiņu pļavas, kārklāja pļ., ķēves pļ., plävenes pļ., 

rāvija, seces pļ., (v. s.); [kozu solaj; ļabriņas, adatas pļ., baltais 

esers, besdeligu rahjums, dadschu pļ., darrijums, dornte, eiķenischkas 

pļ., garra pļ., gruhschaine, jaschkaines, kaktahre, klauģenize, lappaine, 

lapsulihdums, lohka lihzis, pelschahre, pļinkataukas, pohdu pļ., pohr 

leijas, putraimize, rassa, seska pļ., steebraine, walites pļ., wehja pļ., 

wihksnes grahwisj. 

17. laüki: deglines, vingale, zarnenes (v. s.); ļlielais I., liepiņas I., put- 

nukalna I., rīžiņas, treisstüris]; ļantana lihdums, eekuschines, pih 

piņdruwa, rudschahre, spaļļu tiltiņsch, sakserenes, wehrschu wezzums, 

wilku dohbesj. 

/S. meži: dingā°re;s,goIvānu sils, rufttiņu sils, strüks [dz.]; mastru kolnc 

(j. s.); āmuriņi, btzrzija, biza masts, bierzā°ki, brīžu Hdurns, če idā°ks, 

gr e 

iva, isnupĢS, kla°jāis degsnis, kr°üklija, lauka kolni, lāču migas, 

p e 

isa, pranc°ūzis, ravijas, smejdeJs, vallites, valna degsnis, vepru 

püors, zarnines (v. s.); ļalksniņa birze, apserdes sils, kāpelēs at- 

auga]; ļaschu meschs, barokļu egles, baubelines, zepļa 

druwa, dambļa 

lihdums, deggumi, dselsups, kaula muscha, kaschu kalns, kaschu suh 

neklis, kaupre, kleķķerine, kreewalksna, kuzzes sils, lausku kalni, malkas 

lehģers, meetu suhnaklis, meschaka, ohgļu dohbes, paegļu suhnaklis, 

pihles kahja, platta stigga, plehsas purws, pohdahre, prohmplezs, 

puņģu preedes, puppiņpurms, salmu kalniņsch, sillites, smauģines, 

spilgahre, staķķaus, smeņģahre, schihdu sils, talkas druwa, tarrakains, 

tumšais m., tutumahre, tschermukstes, wahwersilsj. 118a. ganības: 

breiveneica, garoas vacaines, vella deksnis, zirga doarzsj; ļdeem

dahrss, kuhres dehgle, paleija, pihsa, pohpajahre, skausts gals, 

stiggas leija, saķķirs, schihdauka appara, wehsdahre, wehscheneeki, 

wettu wahrtij. 

/9. ce/i.' golutnu cels, lejas c., ustabiņas c. (v. s.); [rogupes c.ļ; sgalla 

tiņu zeļschj. 

20. tilti: ā°riņu tilts II tilts, isnup?s t. (v. s.); [dreidiķu laipas, kančuķu t.J. 

21. kopi: goīvānu kopi, visdofbu k. (dz.); kristužu k., puormaļa k. (j. s.); 

aumaņu k., deškopi, ikskiles k., smiltaines k., s°udāju k., zolaku k., 

žagaru k. (v. s.). 

22. azara gols: kāusiņč (v. s.). s22a. salas: neretas sala, poarauga 

pussala). 

23. /ģ.' byces l e ics (v. s.); [aizupes 1., līdzenais iļ 

24. av/ü/'/.' annes a°turs, k°arļa 

e 

a. (vis it|) (v. s.); [kubliņš, lielas ra- 

dzes, velna aka]; ssehņu attorsj. [24a. koki: greisa preede, wepru 

ohsolsj. [24b. akmeņi: kristakmensj. 

25. izvärdi: aüdz§, bogātāis, bruņenīks, griķers, kalniņč, kaņip^js, 

le ics, puķilejs, reijnīks, 

rutkaūskis, skudre, tumšs, veīveriņč (dz.); 

ā°buls, lipiņč, mauriņč, stibriņč, zaltakolnc (j. s.); bolüds, bruņe- 

nīks, dejā°tājs, dravenīks, grā°matnīks, gūba, jaūnliniņč, kalniņč, 

kā°rkliņč, lejiņč, malcenīks, mSjinīks, 

a 

o psāns, prīdulans, pupiņč, 

püorits, ratinc, rubinc, sauleits, 

siliņč, seils, 

sküsvä°rns, sukātnīks, 

e 

tauriņč, vītnīks, z ile. (v. 8.). 

26. 

palomas: bigužadaji (= zolvīZi), kükazule (= neretīši), stoakādāji 

(— daūdzesīši), stingutāji (= susejīši), zirgu zagļi (— secīši). 


a) dzērves pag. (1850. g. r. L): 

a) pavārdi: abelnize, algads, 'anbfd)an, apin, apparan, arklis, arraj, atspaid, 

auseklis, austrin, awen, awenin, balsen, baron, behnin, bennit, besmer, bidrikkis, 

bikse, binay, birkau, blohde, bohmis, brihweneek, dahboliņ, dahrsin, dakten, daksche, 

dambis, degle, btbbens, dihgle, driweneek, dsennit, dsirkalle, dsirkstelle, ehwel, eleija, 

clkon, enkurs, gabban, galwineek, gohte, grabause, gredsen, grislit, iskapts, jaunbrahl, 

jekohzin, kabbat, kaktin, kaltin, karroge, kasak, kaulin, keegel, kehning, klehpe, knope, 

kokle, krahtin, krampe, krastin, krischjahn, krohnit, kruhmin, kukkul, kuschke, leekua, 

leepcnan, lemmes, lezekne, lohdsin, lusteneek, mahjeneek, maswiring, meddeneek, 

meesit, meister, muscha, nabadsin, ohge, ohsin, ohsolin, olstin, pabehrse, pagalm, 

wlaidneeks, plauktin, plawineek, pohrmallens pontag, popin, prastsemneek, preesch- 

»ccks, pulzin, Puppin, Pupul, puteklis, ratte, reekstin, resche, rinkis, rittens, rohbesch- 

ncek. rubbens, ruhse, saldans, salmin, silke, silling, sillzezzer, spalwin, spehlneek, 

«Main, spihkers, spurre, stabulneek, stohpin, stradoin, strapneek, strehlneek, stub- 

burs, swarreneck, swekke, swiklin, sablak, sahlite, seedin, seemel, seltaine, sohbens, 

sohbe, sweedris, swirgsde, taurin, teraud, tiltin, tirdseneek, trauzin, uppelneek, uppes- 

23* 

355

356 

Purin, waomal, waggars, wahrdin, waiwariu, waldsin, wehstineek, wehsis, wienan, 

wiexne, willister, wilnin, winekaln, zahlit, zaurum, zeemin, zeple, zimdin, zirwit, 

zukkurs. 

ß) māju vārdi: amuscheu, baldzan, briduk bridag, impau, koege, 'cusel j kuh> 

sul, spohdij, rattulan, sallaz, sworre 1 swarre, wisdarbe. 

b) jaunsaukas pag. (1850. g. r. 1.): 

a) pavārdi: ahbolit, ahtris, aparan, aperat, apsan, atäpaib, austrin, awening, 

baggats, bakkul, baldrin, baltaisdahbols, bambuse, bebris, dabolin, daiļais, drosch- 

praht, 

dseltan, dsennit, elksnit, galwin, garrose, gaudans, greekers, grislis, jaunais- 

tehs, jaunkanepit, jauuklewin, jaunleepin, jaunsudrab, kalnbehrsin, kalning, kalnuppel- 

neek, 

kalwischke, kamanin, kannepe, katschke, kaunings, kesbehrS, kleweneek, klints, 

trasts, kraukle, krischjahn, krohdsencek, krusmetre, lakstigalle, lapping, lasdin, leel- 

mann, leepenan, lehsens, lohdsin, luhtzin, majorin, malzer, marzin, mednis, melnais 

elksnis, melnbarsde, missin, nabadsin, needrin, neprahts, ohgle, ohsolsars, Pabehrsin, 

paspahrn, pastsemneek, Pauper, pelle, pillit, piradsin, pohrleije, pormallens, puhtelle, 

pukkuleija, putniņ, raibul, ratte, sallcneek, sakne, sarkandahbols, sehtwihtols, sihpols, 

silling, sirmais, sissen, skohsan, skohswahrns, skolneek, skrammann, spehlmann, 

spihdains, staltans, stohbrin, sudrabin, surkan, sallaisohsuls, sallelksnis, sarrin, 

seedin, sekke, sillaz, sohbens, sweineek, schurka, tschwerts, uhdain, wahrgul, weentul. 

wehse, Wewer, wiexne, zeelawa, zellineek, zelmin, zeppurneek, zirulit, zirwit. 

ß) māju vārdi: calwan, korsit, ftehrbitani, wildaweeschij. 

c) vecsaukas pag. (1835. g. r. I.): 

a) pavārdi: admin, ahbols, ahrgal, ahrste, ahrum, algabä, apkakle, apsihl, 

arraij, assers, atstahts, audrin, ausin, barrohtajs, baggats, bahrsdain, bandeneek, 

bander, beedris, bebreen, behrsin, besbehd, beesais, bikse, bisseneek, bitteneek, blohd 

neek, brahl, brauzeis, bruhdgan, bruwer, buhman, buhmeister, buhrin, bundel, bun 

gatais, buzler, dahbolin, dahrsneek, darbeneek, daugaweet, daugul, deyweijs, derretais, 

dinge, draugs, dreymann, duilais, dumpis, dwihnis, dseedatais, dseltans, dsemui, 

dsirnkall, eesalneek, ehrgelneek, elksnis, ezzetais, gahgey, gaigal, gaischprahts, galdin, 

galweneek, galwin, gattaws, glasneek, gohbe, gohdigs, grahwis, grahwit, grihslil 

gultneek, gustaps, igauns, ihlen, ihsten, jatneek, jaundahlder, jauneklis, jostncek, 

jumtneck, jurmalneek, kaimiņ, kajeneck, kalley, kalleya, kalneneek, kannepit, kanderot, 

karklis, kappel, kaunigs, keegelneek, keilis, klawin, kleweneek, kluhdsin, kohpmann, kral 

lis, kristusche, krohdseneek, kruhmin, kuhley, kuhma, kundsin, kuplais, kuptscke, tnxp\bi 

kurpneek, kutscher, lagstigalla, laimigs, laiwineek, leelmann, leepin, leesma, leezineck, 

lihze, lindrags, linning, luksteneek, mantineeks, masnrin, medineek, mednis, meescr? 

meesit, melders, melnaz, memais, miglin, [miftn, muzzeneek, nabadyns, 

nammneek, napost, nebehdneek, ohgc, ohrmann, ohsit, oyschin, ohsols, pabehrs, pdf 

taga, Pakelle, pastneek, pamahrs, pazeplit, pihrags, pirtneek, plaweneek, pluhme, pobb 

neek, prahtneek, prezzeneek, prohdin, prohmneek, puissis, pukkahn, Pulke, rabntpw 111 

raibul, razzey, rigeneek, rimmel, robeschneek, roscde, rumpis, ruske, sahtneek, 

neek, samannigs, Sargs, sauSweetS, SedleneekS, Sehneneek, SeSke, Sirmais, skohlneeļ, 

skrittul, skrohders, skuijin, smilglause, smiltneek, sneedse, spehjneek, spidains, spod? 

ris, spuldseneek, stabulneeks, starks, steppe, strahdneek, strahpneek, stubrin, «tubren«. 

Swabbodneek, schweschineek, sahbakneek, seepneek, sehmul, sehn, selle, 

semmtneek, snoht, suudel, swaigsnin, sweyneek, swirbul, uhdris, uppelneek, usw«^- 

salle

waddineeks, waddoyns, wadmalneek, waktineek, wannags, weeu 

tur, weetneek, wehdik, wehstneek, wezzit, wihksne, wilkats, zaunit. 

ß) māju vārdi: bizzeran, blodneek, bohrit, grundayn, jutsche, klecker, kluge, kra- 

ting, lauke, mesche, osse || asse, Posse || pohse, rage, sakkasche, stuzzkikan, sutte, 

ubelan, wawerischke, wildaweesch, zuzze; sahreuzaui (tg. arnadzāni), dumbrari, gas- 

ßni, (tg. kasiņi)]. 

1. mājas: a) 

Seces p°agasts (savien.) — 

secīeši. 

īeš(i):altenas, Ztr(i), jaūdzem, karüog, kazafič, 

padūom, upjāņ, zeib; b) badzīeš(i): allažas, brilliņ, cimin, 

gaīliš, gārsnīek, kr°ümin, ķebļ, lāč, pastrān, saucīeš, staltān, st°u- 

rān, tāimiņ, ükiy, °ūzān, vtzräiy, v?ver, zī'ķ; c) b u a vīe (i): 

aprān, biķejniek, bierznīek jeb pežān, buoķ, degļ, karkāz(a)s, kü- 

e 

kur, kuriņ, lulis, muižniek, naö, r ibān; d)mācitāja jauž: 

baitmaņ, bandūor, bristān, čuoč, griguj, ķeīdĢ(s), rubin, sai(a)s, 

skult(e)s, zvāntāj; e) mežkunga jauž: °andzān, apān, čupl, 

druvnīek, k°ūr(e)s, lāč, mimān, plās(a)s, riekst, santrān, silniek, 

trēikān; f) secīeš(i): eaūliņ, āuslap, ausuj, bajār, baluž, bēitān, 

biķerniek, bitān, blekt(e)s, brāž, brokn(a)s, br°üver, caūn(e)s, cejm, 

cleken, duonķep, drebul, dup, īsl(a)s, gr°iv(a)s, jaūč, jak(a)s, 

kaktiņ, kaīn, kajandr, k°ampān, ke aūļ, kärkj, ķevīeš, ķikuot, laük, 

lažg, Hbīeš, lūopiņ, j°avan, ļ°ūdān, maīļ, mejdernīek, maīzūob, 

miķeliš, muldāv(a)s, nagaīž, namkaln, pink(a)s, praül, pučiņ(a)s, 

purhp(a)s, pūolān, püop, puorieš, pūormāļ, rezs, r°usiņ, salsanč, 

Sil, skārd, sniķer, spalvin, spaļv, stip(a)s, stradiņ, strig(a)s, stučk(a)s, 

stupel(e)s, st°ür(ejs, svikj, silcier, skib(e)s, šl°ūk(a)s, šņuornīek, 

tempīeš, t e 

is, tuj, upnīek, ūozal, ūozliņ, vanag, vēģ, veršnīek, 

vilkäst(e)s, veīriņ, 

viesjän, zīediņ. 

2. muīž(a)s: alten, bagmuīž, brunav, mācitājm., mežkungm., sec(e), 

štčmpeit. 

3. bāznic(a)s: sec(es) bāznic. 

4. sküol(a)s: alters sküol(a), sec(e)s sk. 

>5. 

krūog: bāznic(a)s krūogs, dzeīsl(a)s 

kr., māriņ(a)s kr., putr(a)s kr., 

6. 

spārnkr., siriykr., ūozulkr. 

sudmal(a)s: §aūslap(a) sudmal(a)s, baitmaņ(a) s., br°uv§r(a) s., 

äeken(a) s., pežān(u) s., pink(a)s s., sec(e)s s., stupel(e)s s. 

7- cep/.' tāimun ķieģelnic(a). 

357

358 

8. kaln: gaīliškaln, grebļkalnc, püopk., rungk., toš(a)s k., °üzänkaln; 

[brūžu k., burkānu k., kazlan k., teļa k.j; [augstais k., baltais f., 

behtscha k., dobes k., grants k., glihsda k., jura k., kangaru k., kasu k. 

osoliņa k., paltes k., podsiņu k., sprantschu k., sirgu k. (altene). wehr- 

schu k.; burlaku k., gruschu k., ķeiranu k., mahrpora k., numijas kal- 

niņsch, oļu k., poļu k., rasenes k., 

rites k., sahls k., trökas k., tscha 

buka k. (brunavā); dopu >! duopu kalniņsch, ķeiranu k., masalu kal 

niņsch, misneru kalniņsch, oļu kalniņsch, pastranu k., pauru kalniņsch, 

pļekas kalniņsch, ragu 

k., seltiņ kalniņsch (secē)]. [8a. piekalnes: 

mālu piekalne, pumpu kalniņš, putnu piek., rakumu piek., slēp- 

kavu kalniņš, ubagu kalniņš, žīdu kalninšj. [8b. gravas, lejas: 

beņķu leja, grevene, kristupa gravs, saltā liekņaj; [lehwes zelite, 

peestmgrahwis, radgrahwis, sweesta grahwis, welna pehdaj. [8c. kras- 

ti (daugavas): dalbes krasts, dalbes rags, eeschu krasts, kaulu 

kambarsj. 

9. üp(e)s: laüces(e)s up, viesit(ejs üp; [nerras I! narras upite, sezes 

upej. 

/S. upit(e)s: k°azupit, sunit, vīengalit; [dzirnupīte, melnupīte]; [strauti: 

dalbes grahwis (altenē); deschupes gr., 

ledwiku gr., resnas upite, 

skrumuļu gr. (brunavā); darijuma gr., grewenes, klistups, kubulupite, 

lahtschplehse, lungu gr., radgrahwis, radschu gr. (secē)]. 

//. grāv: piestiņgrāvs, randgr.; [bajāru grāvs, zvirgzdu gr.j; [behrna 

grahwis, grants gr., dsiļais gr., leepas gr., rata gr., wella gr. (al- 

tenē); pils gr. (secē)]. [IIa. ezeri: čoču ezeriņš, ķeļša ezeriņš]; 

sniķeru eseriņsch (brunavā); aklis II akļi, brahschu eseriņsch, mauklaines 

esariņsch (secē)]. 

12. delk: sudmal(u) de iķs, [andra poriņš]. [I2a. 

13. °akač: °akacs, lin°akacs, te īrpūor°akač. 

avoti: verdošs avots], 

14. puor: aūgsteļ(u) pūors, büorkan p., cinait(e), dz?rv(e)s p., grei- 

zäis p., īeķav p., kärklejs p., lieviņp., ņātrāin(e), puņ(u) p., 

dzāitiņs p., slost(a) p., 

te 

suodājp., švabp., tārp(a) p., īrp., tr°aka p., 

tuļp., zirgp., žugārņ(u) p.; [ļepa, skārdu p., vilku p.ļ; [ahbelu 

purws, ahtru p., behrnu p., dahbola p., deguschu p., dsehrroeņu p., 

garais p., grihslu p., kalpa p., kattlu p., kukuschu P., lahtschu p., 

meirena p., paltes p., preedischu p., preeschu p., siwenu p., truhdu P-, 

wihksnes p., ziņu p. (altenē); gaidiņsch, darijums, mestru zelsch. 

onļu p., seena p., tomu II tuomu p., wehrschu p. (brunavā); lahtschu p., 

leelesars, ofol p., sibirija, tarpates p., zuhku p. (secē)]. 

/F. Hrēļ: kārkļt eirēls, pikstt. 

ru

16. pļav(a)s: alksn(a)s pļav(a)s, 3mžin(3)s, danceņpļav(a)s, dil§n(§)s 

sal(a)s pļav(a)s, 6ztzrvs pūorpļav(a)s, ezeņpuorpļav(a)s, garā 

rudzāitiņgrāvpļav(a)s, īeķavpūorpļav(a)s, k3lvanpjav(a)s, Karkj- 

plačpļav(a)s, kampānpļav(a)s, kuorkl(s)s, lāčpuorpļav(a)s, mtzlej, 

m°üklain(§), pad§g(a), plāss pjav(a)s, sienpuorpļav(a)s, sudrabe- 

n(ejs, sunits pļav(a)s, suodājpuor pļav(a)s, škutānpļav(a)s, švāb- 

grāvpļav(a)s, viesits upes pjav(a)s; [ārites pļ., kolapiņš, lielās pļa- 

vas, nātraines pļ., siličkas, stērstiņa >! stērstite]; sawota pļ., behrseja, 

degsnis, deroiņsari, galdiņa, kurmju pļ., plika pļ., skaudses pl, slep- 

kawu duhksts, tiltu pl (altenē); amuļu pl, leeroeņu purws, pop-- 

nizeII puopnize, putras tirgus, skalbelajs, sudrabene, saķeneeki (bru- 

navā); abrodes II aprodes pl, darijums, randu grahws (secē)ļ. 

17. druv(a)s: druvas, [ārītes lauks], [sankaļa l., fkritumij. 

18. mēž: °3plais mežs, aūgstcil(e;)s, āpškalniņč, bneždārzs, ciņāit(§)s, 

6ilen(e)s sal(a)s, dofv(a)s cepis, ezeņs°ūnakls, garāis siliņč, grei- 

zais püors, güodsal(a), īeķavpuors, kārklej(a), kārkl(i), kraūk(a)s 

pj3vm3i(3), kr°ūklej(a), kungu dūob($), lleläis tr°3k3is, lieläs žu- 

gām(ejs, līeviņpūors, mazāis tr°akāis, mazas žugārn(Ģ)s, mie- zalķaīniņč, pie brakn(a)s pļav(a)s, priekss3l(3)s, puņšaūrums, 

putr(a)s tiergs, rand(a)s grāvs, ibānsal(a), rubinpūors, rüosti- 

ņ(a)s, steķstigs eglājs, sterstiņ(a), stupej(ejs, šaūrits, s°ūnakls, 

upjaņpuors, üozulsal(a), viäss3l(3)s, vilks3l(3)s, vīengal(ej, ziķ(a) 

degsn(§), zifgpüors, žeīd(a) 

kaīniņč; [baku sils, dancenes, poļāres, 

rupuču sils]; skuze? sils, schkuta, wihksneenej. [18a. krūmi: augst- 

siles, ļavānu atauga, pr3uiu atauga]; spop-lasdij. [18b. 

žos, purvos: 

dūksts]. 

19. rūoz(a)s: ezeņ(a) ruoz(a). 

salas me- 

rībanu sala, vilku 83l3sj. [18c. dūkstis: placen- 

20. rājum: indriķrājums, miman rājums. [20a. ganības, aparas: 

breedaine, edes apata, dirscha, dreimaņa ahre, dumpleja, gara apata, 

goda wezaine, kasantschu ap., lapsas dobes, laschgu ap., lopu ap., 

maukļu ap., mellma ap., osoliņi, padega, tihrelis, roella kubulsj. 

21. 

cēļ: plāsceļš, te īr(a)pūorc, vedit($)s c.; [kuces ceļš, radžu 

trepītes, 

zagļu celīte]. 

22. stig(a)s: putr(a)s stiergstig(a), steķst., ubagkalniņ st., vīengal st. 

23. tiit: atüortilts, sbfrstiņs t. sunits tiit; [akmens 

t., vara tiltiņš]. 

24. k°ap: baznics k°ap, čūočk., jaūnie k., načk., °ūzānk.; [franču 

kapenes]. 

359

360 

25. atüor: kärjatüors (viesite); [dziļā dobe, māras atorsļ. [25a. ak- 

meņi: piķa akmens, velna pēda]. 

26. izvärd: akmentiņč, ancalānc, apsāns, auglis, avūots, balūods, ba- 

sāuss, berziņč, biedrs, brokn(a), dābūoliņč, dišlērs, elksn(i)s, ezer- 

üoss, gaņģis, grantiņč, grundspeķ(i)s, kļaviņč, krieviņč, m?däusk(i)s, 

lūobuorts, miež(a)vārp(a), muzikants, peāuriņč, purhpans, pumpurs, 

rikšs, rinīeks, riekstiņč, sal(e)nīeks, saliņč, spalviņč, vecums, vft, 

zieäs, zvalgzn(e). 

27. palamas vārdi: efig(a) pičs. 


a)altenes pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): akmenting, ausing, awoting, bchrsing, bliegsne, dambe, 

Vindan, dischler, galwing, kalley, kilmet, krasting, kruhming, laiwing, lasmin, lassum, 

leepa, luhse, maming, meede, meiran, ohsoling, rihban, rntke, skeeting, sarring. 

seeding, Wieling, wierne. 

p) māju vārdi (1858. g.): alting jeb kurring, bikkerneek, bohkc, karrekass, kukkur, 

licbe«rf), lullit, rihban. 

b) ■■■■■jB 

a) pavārdi (1858.) : ahdming, allschan, anfing, awot, behrsing, bliegsne, esscr 

ohsch, eswaring, griesling || grieslit, klawing, kruhming, kukkain, kurring, laiwing, 

lasding, ledds, leeping, leying, leimann, linning, luhsis, melbarsde, ohsit, ohsoling, 

plapping, plinte, pohrmall, purreuing, pnrring, ranke, rihjneek, rublis, Salming, skal 

bit, spahrning, spalwing, sprohge, spulgeran, stradding, stuhre, sahlit, sallum, 

swaigsning, tilting, timmerels, trappan, uppite, wahrping, warrakalley, wihtols. 

ß) māju vārdi (1858.): bruhwer, lindenblatt, pinkc, schilder. 

Y) kruogu vārdi (1858.): vergiesenkrng. 

c) mācītāja pag.: 

a) pavārdi (1858.): aker, klewing, kruhms, leye, maykul, radsing, rudsit, sakmng. 

saulit, skrauschke, skuying, skultan, smilkting, sweyneek. 

p) māju vārdi (1858.): baltrun, leywes. 

d) mežkunga pag.: 

mellkrcpis, migling, nadsing, nagliņ, ohSit, ohsoling, pleSche, pohreSch, pvhrmall, 

pohrts, preede, pumpe, pumperriug, raggS, rammS, rehke, reskahja, rudsumahrpa, 

mscbing, sallit, salljahn, sekscha, sepse, skalbis, skragiS, skultan, smilkting, sprigul- 

neek, Sprohge, spulgeran, Spurre, Smampan, Sahlit, Sarrack, SarrinSch, seeding, Sib- 

bens, Sohding, SohdS ļ| sohdu, smaigsnit, taks, tenniS, tihrum, tihting, trappan, 

tsckuder, tschnmbarsde, uppite, uppmall, urbick, mahkS, mahrpan, mezzakaiS, mieksue, 

wihtol, wihtoling, zaunit, zibbing. 

ß) māju vārdi (1858.)(ballod) kwall. bittan (Sprignlneek), beglc (bikkerneek), 

felsenburg, gantsche, kampan (gallseht, kalnseht, widseht', lindcblart, perschan, reesing. 

/. mājas: 

A. dlstiķieši: 

Sqrenes pa°gasts (savien.) — 

A. älstikes pa°gasts — 

B. jaūnsērenes pa°gasts — 

C. mācitaja ļaūži. 

D. mežkunga pa°gasts 

E. 

vecsģrenes pa°gasts 

dlstiķieši. 

— mežkunga 

s^rnieši. 

jaūnsērnieši. 

— 

ļaūži. 

vecsgrnieši. 

āmuri, bencejni, dzeni, ka°kta bērziņš, liepiņš, lüikas, pejžas, 

šuopas, truči, ziz§ni. 

B. jaūnsērnieši: 

b§ncĢni, binc?ni, bundi, b°umaņi, da°ņķ°upi, ja°ksti, ka°Ilviši, 

ka°speji, krāukas, krimiīži, kučpifites, ķeikani, ķīseli, lejas, l?nk- 

maņi, līči, muižiņš, rezas, sprēgās, skambeni, sta°l§ni, studi, stūrēji, 

šķērsti, škitiņi, škuteni, tīltnieks, trepeni, va°nags, vidstuomi, 

vimbas, zilga°jvi. 

C. mācitaja ļaūži: 

tiltnieki, tüoteni (püols-, sīpuols-, a°periņš-), üoseni (aūdze-, 

ka°Iliņš-), va°buļi. 

D. mežkunga ļaūži: 

ancejĢni, cīruļi, dulmaņi, ģeģ§ri, inķeni, ka°llini, pliķi, pungas, 

strauti, ūozūoliņi. 

E. vecsgrnieši: 

apšuki, āuputi, bernieki, beč§ni, bidla, da°rhbi, dāuģi, 6egas, di- 

peni, dzeņi, ēiduki, ga°īliši, grSvkaleji, greķ?ni, grumbeni, g 0ūdz?ni, 

jakseni, ka°ķi, ka°Iliņi, kā°mpĢni, ka°lla muižiņš, kruoliši, kupreni, 

kuorkuļi, ķezels» ķuķuļi, labr$nc$ni (daügavas-, ka°īlalejas-), liep- 

361 

jani, lüojani, mejlĢni, mentes, miltiņi, miskas, pävaleni, pēlši, 

pencleri, pidras, pleäeksi, ra°sumi, rumpi, sīļi, smaguri, smaļķi, 

sta°ki, sttzrpeles, stuņķi, tenči, tīltakaleji, üorl?ni, vileni, zeltiņi.

362 

2. muižas: ā°lstiķi; jaūnsērene; mācitāja muiža; pilskunga m.; mež- 

kunga m.; sa°ķ$nu m., tā°lciņa ļļ ta°lsiya, vecserene (v. s.). 

3. pilsēta: jelgaviņa. 

4. b&znlcas: jejgaviņas bāznicas. 

5. skūolas: serenes skuola. 

6. krūogl: ālstiķes krüogs, dūņas kr., ka°zu kr., kuc$s kr., vZve.. 

re;s kr. (j. s.); ka°IIa kr., mejl$n kr., pāfģis kr., pejžas kr., varžu kr., 

zīles kr. 

7. sudmalas: ka°llmuīžiņas sudm. (j. s.); beč?nu sudm., bidlas sudm., 

hepjanu sudm., rurhpa sudm., vecserenes sudm. (v. s.). 

8. cepļi: ģ?ģera kaļķa ceplis (v. s.). 

9. ka°lll: liepas ka°Is, zizanu k. (a.); teļa k., vēja k. (j. s.); augstais k., 

pa°gra°bu k., pilska°ls, ska°ras k., vāveres k. (v. s.); [aktvāru k., 

beku k., bērza kalniņš, ercu k., jēkaba k., kaķu k., karātavu k., 

kņāvu k., mala k-ņš, mācītāja k., pagrūbi, pumpenu k., putnu k., 

radžu k., 

riemšu k-ņš, sprūdu k., staļļa k., totank., vēja k.ļ. [9a. 

pakalnes: apaļais k-ņš, darvas k-ņš, dujs pakalne, greķen 

pakalne, kaķu pak., ogļu pak., 

ošana pak., pola k-ņš, pureņ k-ņš, 

rikšu k-ņš, skriemeļu pak., svilpu k-ņš, zajais k-ņš, zīles kroga pak.]. 

/S. lejas: tüotanu leja (m. j.); [čūču grava, kazu grāvis, korkuļu grāvis, 

nārstavgrāvis, saltais grāvis |ļ saltā liekņa, stigas grāvis, varžu 

grāvis]. [9b. bedres: grīšļa bedre, velna bedres]. 

11. upes: daügava, lekeve, ļ1 leķevs, laucesa (j.,v. s.); [sērenes upe, 

varžupe]. 

12. sträutl: ālstiķes upite, suņupite, žīdupite (a.); eīlite, gudupe, 

mazupe, pāderite (j. s.); dzeņa upite, ģirupe, mentes upite, padifše, 

rūdupe, sla°stupes, strāuts, va°buļu upite (v. s.); [akmeņkrogu 

upīte, avotaine ļļ avotēns, avotpurviņa, brasla upīte, dzirnupe, 

pluņču upīte, slepkavu upīte, svilpes upīte, varžkroga upe]. 

13. gravi: rütes pūora gravs (v. s.). 

14. ezeri: ba°Itāis ezers, bhcanu ez. (v. s.); ļlasmaņa ez., 

15. Unu mārkas: babas markas, reiņa dūobe. 

16. püorl: avüota püors, gudu p., līduma p., 

vāveres ez.]. 

līkais pūoriņš, mejlāis p., 

mentes p., pāderites p., rutes p. jeb düobp., siena p., sla°stupes p., 

ta°bakas p. (v. s.); [aveņu p., dzērves p., dziļais p., elksnes p-, 

ezerp., greķenu p., jēkabp., lejas p., 

lielais p., pils p., pora gals. 

rūces ļļ rūtes p., sausais p., skābeņu p., velna pūriņš].

7. tīreļi: ba°ltāis tīrels, ellites t., pa°gra°bt. (v. s.); fcirtumtīrelis, 

garais t., pizuļtīr., poriņa tīr.]. ļl7a. dūkstis: baltā dūkste, kazu 

purvs, klajā sila d., lāču purvs, melnā d., niknā d., stiebru d., 

strautu purvs, rudups]. 

18. pļavas: bešvārde, ellites tīrejpļava, gara p|., ieķeves pļavas, kaļi- 

vecaine, kuorkules, liela pļ., rutes puora pļavas (v. s.); fakmenaite, 

alksne, ancelena reveliņš, apaļa pļeviņa, aploka pļ., apšu kakts, 

ābelite, ātiņi, bajāriene, berenickpļ., briežu kakts, čiganpļ., dari- 

jums, degušpurvs, garā pļ., glisstrauta pļ., jumurdīna ļ jumur- 

denes, 

kalna upmale, kaļvecumu pļ., kliņģeru pļ., kroņa pļ., 

kungu pura pļ., lejas pļ., lejas upmale, lieknes pļ., lielā pļ., maza 

pļeviņa, rnaras pļ., mārciņas pļ., melbārzda pļ., pādriņas pļ., 

pēterpļ., pilspurvs, priekšpļ., puplakšu pļ., rājumpļ., rūšu pļ., 

slastupes pļ., ubunģe, upites pļ., upmale, vabulīte, vaskupes pļ., 

vilkās tīrelis, žīda grāvs]. 

19. liekņas: sā°ltā liekņa (v. s.). [19a. lauki: akmeņa lauks, āritesl., 

bruzguļa I., druvas, egļu papuve, kallavirss, kalna 1., kapa šiliņa 1., 

katla I., lejas l., līdums, meža I., 

vecaine, punāre, 

mežmales 1., pladencs, plikā 

robeža 1., sprēgu lauki, upites I., viņagalsj. 

20. ga°nības: b$ku sils, lacu puors, lielais lauks, šķērsta krūmi, tūotanu 

sils (v. s.); ļapšulājs, birzes gan., briežu vecaine, cerāju gan., 

cinaite, dzedūne, elkšņu stūris, lielas gan., purviņa sprēgās dobe, 

upites gan., vasku placis, zaja apara, zilas āre]. 

21. meži: jekabsils, KIa°jais sils, pungas mežs, ra°nd?nu sils, tūotan- 

siliņš, vĢCumiņi, za°ļāis bierzs (v. s.); [alstiķu m., 

andriņāres, beku 

sils, garais sils, pidras šiliņš, reizanu sils, robežu birze, rūšu sils, 

slastupes m., vabuļu sils, vetes m., viņgala m., vitkapu m.ļ. 

l2la. krūmi: kukuļu atauga, liepiņatauga, padagas, piekalne, 

šļuku ataugas, talaņas atauga]. [21c. ceļi: randansila ceļš, sta- 

biņu c., 

taisnais c.]. 

22. tilti: anclenu tilts, dzeņa t., luojanu t., mentes t., vāveres t. (v.s.); 

[alstiķes t., bešvārdes.; [elkšņu t., glemžst., kaķu t., kazu purva 

tiltiņš, lāču t., pelšu t., sudraba t., tiltkaleju t.j. 

23. ka°pl: zizanu ka°pi (a.); sta°l?nu k. (j. s.); ka°lla krüoga k. jeb 

tuotanuk., pufigask., pupu k., smāļķu k., (v. s.) ; [mežkunga k., vilenu k.ļ. 

atūorl: dziļa düobe, gūovu atüors jeb guotiņa, piķsatūors (daügava); 

ka°zu at., trakāks at. (lāucesā) (v. s.); ļbruzguļu atv., kaļķatvars, 

klusais atv., krīču atv., linies, 

363 

lielais atv., pālanu jj pāvlēnu atv.,

364 

smilšu atv., talantu atv., trakais atv.j. s24a. zvejas vietas: dziļā 

dobe, eglaine, plēsa, sidrabtiltsj. [24 

25. sa°las: uozūolsa°la (daüg.) (v. s.). 

līči: liepjānu līcis, totēnulļ 

26. straumes: silkriša strāume, viņķelmaņa str. (daūg.) (v. s.). [26a. 

kuoki: krustpriede, lakstigalas koks, lāča priede, skudru bērzs, 

velna priede]. [26b. akmeņi: greķankalns, velna pēdaj. 

27. uzvārdi: akmentiņš, apsens, avüots, balseris, baluods, baltrums, 

beljans, bērziņš, bindüors bīriņš, buzuls, dinduons, elksnis, 

galdiņš, ga°Iviņš, grantiņš, graudiņš, ka°lliņš, krastiņš, krūmiņš, 

Kruza, kuģenieks, licits, Hepiņš, mēriņš, muzikants, nüoka°ls, ņidra, 

platüors, rēķis, rirhšĢns, ss°Ia, salgals, saülits, slpuols, sirs, skārds, 

skudra, spura, stabiņš, sva°r$ns, šņūornieks, upits, 

ziemits, zviedris. 

28. palamas: klaipu janis. 


a)alstiķes pag.: 

üoss, vimba, 

-) pavārdi (1850. g.): appuring, kapping, kornit, krewing, lebbing, ligger, lob 

bftng, massjahn, purring, reeksting, Seeting, sirssning, «eem, taurit, uppmal, wimba. 

ß) māju vārdi (1816. g.): daugc, mente, stepel. 

b) jaunsērenes pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): apping, auting, awoting, bandor, beitan, bischkayn, dah 

boling, dinder, b«el«e, dselsting, elkSue, ellekse, galling, gramekallei, grikke, irbe, 

jaunsemm, jesser, kahrkling, kalning, kaSpar, kaschok, kieSel, kimmenting, klawc, UĻ 

reet, krimming, kruhse, kutschauk, lapping, ledding, leeping, lecwit, leijing, lihdum, 

lohdsing, lohping, malzing, mauring, milting, mutzeneek, natze, ohsit, ohsol, panzc. 

paparde, «trmat«, skehrste, slaikais, staigul, strauting, stuhre, stuzze, santen, 

rags ļ| sarraks, «eebtng, sihle, rilting, tupping, uppeneek, mannag, wezzakais, wikto 

ling, wimbe, zelme || zelms, zekkul. 

ß) māju vārdi (181 g.): jatanne (lg. jaksti), kalwan, korich ļ| korcesck, fri»* 

mel (tg. krimilži), sieman || siman, seemel | sehmel. 

c) mežkunga pag. (sk. e r b e r g e s pag.: c, ß, 

d) vecserenes pag. 

« pavārdi (1858. g.) ahbols, ahdmiu, audriug, auling, ausing, awoting, barsdc, 

behrsneek, beljahn, biskap, drille, bucfc, bumber, dahbol, dahboling, dublak, dscnnuls, 

ehrgle, esser, grassit, grame, grawit, grikkit, grimmel, grusching, kahrting, kannepit, 

kikkur, kirsch, klame, kluhdsiug, krasting, krepkais, kruhming, lahze, lasding, leepa, 

leijing, major, mehrneek, mischte, mutzeneek, nagla, ohsit, ohsol, pahrupeet, pecrnng, 

plazziht, pleeder, Pohl, pohring, pohrmall, pohrs, prahting, purran, ramms, ras>i, 

rol'esckncek, rudsiht, salleneek, sallit, silling, skrable, skrittulueck, skultan, 

s e). 

sar- 

skusckkc, 

smarran, smekkis, «ager, seeding, semmit, semneek, sihlan, snohting, sutte, swaigs 

ning, smeijneek, mannag, wehrtul, wezzakaiS, wicrne. 

ß) māju vārdi (1858. g.): daugau labrentz, luicka, persche, 

sillekrisck, thotan 

berreneek; [aurmaņi, baltrumi, burtnieki, kaupmaņi, lazdini, ledini, lodziņi, pelēki, 

sapieši, strasdiņi]; [impu muižaj.

. mājas: 

A. s^rpaiesi: J 

— Sērpils p°agasts (savien.) s^rpllieši. 

A. sērpils p°agasts — 

B. e 

— v īg°antes p°agasts 

sērpiliešt. 

(jeb stabenes p°agasts). 

e 

v īg°antīeši 

a) mācitāja ļaūži: ā°rbidāni, gruotāni, jucisi, m°arāni, ņiperi, 

plītēs; b) mežkunga ļaūži: āuzāni, du'penieki, gretes, jaüdzemi, 

ķilāni, l3zdā°res, šiliņi, švfrņi, žeīvāni; 

c) remberģīeši: ķuzāni', 

z°3ķāni, d) sģ rpilīeši: dizpūorūni*, aizupes, āeldiņi, 

aHlnūni, ā°d- 

mināni, ā°rites, bāeltiņi, 

bērziņi, bierņi, bis(e)nīeki, bitāni, brdlūni, 

cergkļi, č°akstiņi, dārdzāni, degšņi, dekmeres, dzeņi, dztzrves, gliz- 

dāiņi, gretes, e 

īlinūni, īepukņi, jaūdzumites, jgrcūni, juozupl, kle- 

beri, kriguļi, krieviņi, kvāpi, ķēniņi, ķipi, ķukuļi, ķuzāni, lielpdores, 

liepāiņi, luksti, mPacpigas, mā°kuļi, naūdidzānu k°alnc, nā°guļi, 

pā°ķi, pā°vuli, pietarāni, plā°teri, prīekulāni, prīeškūni, puļpāni, 

pundāni, pāormeles, rimšūni, riskūni, rizgas, rudzditiņas, sgņuoti, 

skue dr?s, sl°užāni, smeķuorstāni, st°aši, 

e strii benči, stuburini, š°a- 

kumi, šmucūni, tiltiņi, uļģi, u'pites, uozliņi, vacāiņi, vilciņi, vie- 

niņi, zvejnieki, ž°agatāni. 

B. v e 

īg°antleši: 

a) daūgavīeši: br°ankas, burmeīsteri, 

e 

peles, dutkas, grietiņas, 

k°aktiņi, ka?ieji, kre umeši, mežsātas, m°ūmīeki, piģāni, st°alāni, 

b) mežgalīeši: aendiņi, °aparāni, aūlaeči, 

betkas, čukstuļi, du'pi, 

due līeši, k°aīna kasleji, krāuči, krustcelnīeki, ķiņķeļi, kūoerži, 

laūš- 

kāni, migļi, muc(e)nīeki, reīīceļi, rudiņi, skā°buči, smelies, spaūgas, 

stae biņi, st°angas, trīskantnīeki, truļi, °ubuļi, zinteļi, zvilnas. 

2. muižas: aūgustmuīža, jaunā m., jaūnserpile, līkumm., mācitāja m., 

remberģu m., sāules m., vacstzrpile, v e 

īg°ante jeb stabene. 

3. e 

bazn icas: 8tzrpi!8 bazn eica. 4. sküolas: serpils sküola, v e 

īgantes sk. 

6. kruogi: baznīcas krūogs, bä°bas kr., b°āltais kr., elkšņa kr., jau- 

nāis kr., jaūnserpils br°ūzits, kāicuma kr., mucas kr., pīrāgu kr., 

puļpānu kr., vārnas kr. (sfrp.); krusta kr., rūobežu kr., s°arkanāis 

kr., sl°astu kr., 

e 

īg.). 

6. sudmalas: dzērves sudmalas, ķipa s., mucas s. e 

(s.); v Igants s.; 

* 

[kjava sudm., līču sudm.ļ. 

Kursivā iespiestas jaunsērpils mājas; pārējie vecsērpilieši. 

365

366 

7. k°alni: ādmiņu k°alnc, darijumu k., kāusu k., ķipu k., ķūornes k., 

pļaušu k., rüores k., sudr°aba k., tuorņu k., vieršņu k., zelta k.; 

[apsīšu k., apšu k., augstais k., avotk., avas k., bimžānu k., eža k., 

gailīšu k., groubust k., grūbels, jalgavas k., jāņa k., jumpravas k., 

kangeru k., karātavu k., kliešdruvas k., kroga k., ķēniņu k., lap- 

sas k., lacu k., mala k., melnlču k., modlinas k., mota k., ņaudi- 

dzanu k., penderk., poļa k., riekstu k., rozas k., rusāna k., stanga 

kalni, šakums, tabork. II dāburk., ubagu k., veinkolni, zemeņu k.]; 

sahpschu k., akmins k., atmata k., amnu k., baltais k., bitneeku k., 

bligsnas k., buiwanu k., duks, egles k., ehrgļu k., eschas k., etangu i, 

garais k., greblis, iraidas k., istabas k., kandanu k., kandawanu k., 

kapu k., kraukļu k., kreewu k., kuģu k., kunza k., ķescha k., ķihķu k., 

ķones k., lahzas k., 

lambaru k., ledus k., leelais k., leewmas k., lee 

zuhņu k., mahranu k., mūzas k., ohschu k., padebeschu k., pahrau 

dses k., vahwulu k., pederu k., pinkuļu k., preedes k., preeschu k., 

puhdeļu k., pulpanu k., pundanu k., punu k., putnu 

k., rahzenajas k., 

rahwmas k., rijas k., risgas k., saķu k., saules k., sauschņu k., sihļu k., 

skalbes k., fpanu k., spilwa k., spranzaiņu k., stibu k., sahrdu k., sem 

nitschas k., swirgsdu k., tezilas k., tuputu k., waktes k., weerklijas k., 

wehrschu k., mežaiņu k., wihksnes k., wilka k., milziņ k., zibu k., zih 

ruļu k., zirzeņu k.j. 

8. pak°alnes: piena pak°alnes, zalta lejas; [baznīcas kalniys, bērz- 

kalniņš, grents k-nš, jostas k-ņš, lazdu pak., lieps k., lops k., 

muldiņas uzkalniņš, ozolu k-ņš, pāķu uzk., pogroba uzk., potma|u 

uzk., putraimu k., skudras uzk., vezeļu k., žīdu k-ysj. [8a. gra- 

vas, lejas: krieviņgrava, reslejas, suņu gr., vaina gr., zaja leja]; 

sobortu lejaj. [8b. mārki: kokta mārks, krācītes m., oša m., zi- 

lais m.j. 

9. upes: baltiņu upe, äaugava, piksteres upe jeb piksupe; [nēves 

gneves upe, saukās upe, sokažas upe, susejas upe]. 

10. upītes: malnupite, meldergrāvs, pīestiņ upite; [govene, līcīšu ur- 

dziņa, pelēnu upīte, raudupīte, sautupīte, vīpītes upīte, zvirgzdu 

strauts]; akmeņu upite, ķiwit upite, pliksnes upite, tautu upitej. 

//. grāvi: gatiņu grävs, paslavites gr.; [dziļais gr., kopu gr., 

meldera gr.; 

sahschu gr., akmeņu gr., dambu gr., lahtschu gr., lapsiņu gr., ohschu gr., 

uhdrahņu gr., melnu gr.j. 

12. azari: bā e 

ltiņ azars. nīnits, p°aslavits (s.); "aklis, °ubeļu 

[ildžu ez., 

13. d e lki: vā°rd°tiklis (s.). 

lauka ez., piksteres II pikstu ez., vīķu ez.j. 

az. (v.);

14. avūoti: Hepavūots, st°abur°aga av. (v.); ldsiļais awotsj. 

/5. düobes: vilku düobes (s.). 

16. pttori: 

aelinānu teīrēls, 

derdžu puors, dudurp., g°ala p., g°argrüo 

des 

p., pliksnes p., ruožu te īrēls, s°altäis le īrēls, šautu p., t eicānu p. 

usta p., zverļģa p. (s.); g°ala p. (v.); [aizporu pors, baržu p., dēr 

juma p., govu p., kotla p., krievu p., lejpors, lielais tīrelis, pouķu p. 

saukās p., siktēru p., skaidrais p., sodrejas p., solās p., strūbenču 

tireji, tīrēļa p., vāveres p., virklejas >I virkliņu p.]; sadenaites purwi 

awiņu p., awotu p., baltas radses punviņsch, duhņu p., eser p. 

garais p-ņsch, kakta p., kapeņu p., kasu p. f kunz-aparu p. kuzites 

p-ņsch, leelpores p. mahrku p., melnais p., oschu p-ņsch, paslawits 

pihļu P-ņsch, pliksnes p., raibais p., reekstu p., rijas p., siktera p. 

siliņu p., skudres p., strihdus P-ņsch, schihdu p., tahrpu p., teesas p. 

tihzena p., tschuhskas p., uhdens p., wardes p., wezais p. wezuma p. 

wilku p., zaņtu p.j. [16a dūkstis: alūkstes dūksnājs, gneves tirels 

ķīvites dukstsj. 

17. pļavas: āizdarbnīece, avüota pjava, brīednica, k°apk°alnu pļ., pu 

tāksnis, upes pļavas, suņsaliņas pļ., (s.) krievu rājums (v.); sbSrza 

pora pļ., cinaine, deksnits, ezeriņš, ķuzanu pļ., lejpors, lielpora pļ. 

meldera grova, ņāpaines pļ., okas pļ., penders, plecs, putnu kol 

nu pļ., raudupes pļ., rijsvacums, rosalnijcas pļ., rožu pļ., sekstene 

solās pors, spilvite, skaidras pļ., tīcāns, vilkpors, zvejnieku pļ.] 

saisdarnizas p\. anzaiņi, dahbulijas, oeņglis, eseru pl, gara pļ. 

grehbe, ķehmes pļ., lemeschu pļ., olas pļ., pliksnes pļ., rasenes, smer 

delniza, sekstnits, swilumu pl, walaka pļ., weerklijas pl\. 

/5. meži: aveņa k°aīni, bārzu ka 

püors, e 

lejegle, pīena pak°alnes, plikšņu 

eiles, puors, rijsk°aīni, ustabk°alnc, dutku s°ala 

zveņgits (s.); aūgst 

sāules muižas mežs jeb zirga m., st°alānu m., st°aņģu k°alni (v.) 

sagrais sils, gaina m., jaunais m., kondratbirze, 

malnais sils, me 

teņa m., otaudziņa, skuchas birzes, susējs silsj; selkschņu meschs 

kaķites gan., lahzenes m., lasdarneeku m., reileneez gan., sāļais m. 

schroerņa m., wiķu m.j. 18a. krūmi: ārītes atauga, gružsiliņs 

lukstu atauga, sēņu krūms >! sēņota atauga, sudrabaudzītes atauga 

skūta pīsi] spawehjas ataugaj. [18b. salas mežos, purvos 

lāčplēšu saliņa, lielā sola (p.), orbīdansola, saltas solās, seliņa 

svārku saliņa, tavaiņu s., vilku s.]; sdoles sala (p.), ģehrbu s. 

medņu reeksts, mihķischu s., paegļu s., swehta s., sirgu s., tehwijas s. 

367 

[18c. lauki: aploka birzes, audzes lauki, birzes lauks, deksnis 

dūņicas 1., koņepupe, leidumiene, leidums, liepkolns, māldobu I.

368 

peisiņč, pürenieku zeme, roājums, skuta, vacaiņu plecs]; sbagna l. 

darwas zepļa l., praulenes l., smilkschu druwaj. [18d. aparas, ga- 

nības: audzeite, bērziņgroga sounēklis, dodžu vacaine, gatiņas 

gravs, gearā opora, grīšļu op., kopas goboliņš, kraukļu op., ķēves 

op., 

laca pors, liepas kalniņš, lopsas kolnc, loukopora, meldera 

grāvs, murdu vacaine, ņiedropora, sarkanlieknas, smilkšu op, 

šūpoļu kolnc, vērijas kolnc, zaļās vacaines, zirgu dorzs]; sahriņu 

gan., aklas gan., birses gan., dekschņu gan., kruhklaiņu gan., pahņu 

ahre, swehreschanas mežaine, schkalda gan., melna aparaj. 

19. ceļi: ustupüora ceļš, 

z°ak.anu c. (s.); st°alānu c. (v.); [apburtais c, 

aploce, putāksnis, robežu celiņš, vāveres c.j. 

2S. tilti: ba§ltiņtiltiņč, mucas krüoga tilts (s.); s°arkankrūoga t. (v,)! 

[čakstenu t., dziļās grovas t., gretas t., lukstu t., mežāres t., pē- 

Ienes t., piksteres t., 

rozs t., žeidneica]. 

2/. k°api: baznīcas krüoga k°api, br°antānu k., z°aķānu k. (s.), riio- 

bežkrūoga k., st°aņģu k. (v.); fbisnieku k., Sēlpils kapkalni, veina 

kolnc]. 

22. kr°asti: krusta l e ics (s.); krumešu kr°asts, st°abur°ags (v.); swelna 

pakraftsj. 

23. straumes jeb kritumi: grübes kritums (v.). (23a. 

zāķu sala]. 

salas: vidsale, 

24. °atuori: krumešu °atuors (v.); [lazdas golva, mūcas atvari, plāsa, 

zirgu dobe]. 

25. klintis: liepavūota klints, st°abur°ags, st°abur°aga 

bērni (v.). 

>25a. akmeņi: krustakmens, kučerakmens]. [25b. kuoki: 

koņa priede, tutniņu ozols]. 

26. Izvärdl: °aps°alūons, °ara°js, ā°zs, brerhzs, dekmers, dz?rvits, 

snis, grīekejs, jaūnmāize, kaīniņč, kaņeps, 

lejiņč, luodziņč, mīezits, pāvliņč, pr°flss, puoļuks, 

pār- 

elk- 

karkliņc, krēsliņč, ķukuls, 

rubenc, rusāns, 

siliņč, slikšānc, strēlnieks, strupānc, üozlinc, üozlups, 

vilks (s.); 

°aparānc, barzdiņč, elksnits, griķis, kubliņč, mežmals, 

vil- 

pr°üss, 

ciņā, zvifgzdiņč (v.). 

27. pal°amas vārdi: gradzanu brerhzs, kucēnu brerhzs, palna bremzs, 

tuteņu brerhzs, vaina brerhzs, ziķera brerhzs (s.); tapiņu zagli, utu 

barzda (= secieši). 


a) līkuma muižas pag.: 

ß) māju vārdi (1816. g.): amen, gerke gerring, kukain, lelgalw, pulpan, tilpe. 

b) mežkunga psg. 

a) pavārdi (1858. g.) awoting, behr-sing, brahdseneek, esmarin, greeker, jurruscb, 

kluge, kruhming, lihning, melnup, nauding, sakne, skudre, slikschan, sulain, smeineek, 

weessjahn, zelme, zelming. 

3) māju vārdi (1858. g.): aisuppe, smehring (tg. ZvSrni). 

c) remberģu pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): alding, austriug, awoting, ballob, bischke, bittan, grantin, 

grauding, klebber, krestling, kruhming, leijen, needre, ohsckan, pippka, smalz, Sme 

korst, smutzan, spalme, sakkehn, serne, smaigsne, uppelmann, wadsemneek. 

ß) māju vārdi (1816. g.): alding, bittan, smekkorstan. 

lj)jaun8erpil8 pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): ahscha, babban, brahdseneek, bruwer, jouas, kannepit, 

lukstin, mistris, nietz, nomall, pugge, pukkiht, saulit, stinke, schmuzahn, sakkehn, 

sckubbit, wihtol, missnolinsck, zeelaming. 

fi) māju vārdi (1811. g.): berinke jeb mazpuike, bikkeran, bruran (tg. brulāni), 

illan (tg. ilināni), leies mazpuicke, mazpuikke jacob, rienek jeb bissenek, rischke (tg. 

riškāni), schakste (tg. čakstiņi). 

e) vecsērpils pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): ahbol, aisuppe, alding, appeniht, austring, ausan, amo- 

ling, badsing, ballohd, bander, barfbtng, beite, benz, breede, dahboling, dahrsneek, 

dicskap, dritte, eepokne, ehrgle, gehrke, gehrzan, grahwelei, grahwit, granting, gries- 

lite, ihlen, jahtneek, jurrusch, juzzit, kakting, kipper, klawing, kluge, kohziug, .kraukle, 

krecwing, kruhming, ķerpe, kjussan, lasde, leelmann, leeping, leijens, leimann, leite 

leische, lihdak, linning, medne, melder, nauding, ohrmann, papul, pawul, peschan, 

Plihrum |ļ plihre, pohlan, preede, puhķe, puķķiht, pundan, pusswahzeet, putning, rasske, 

risga, rohgain, rohsing, rohtkaj, salming, santing, sehnst, sermul, skudre, sparring, 

scbkibber, sarring, seeding, sehrne, sieliht, smeineek, schaggat, trappan, tschaksting, 

uppmall, wannag, mezzain, mihķe || mitte, wihnkaln, wihtoling, wilkaplatter, wisting, 

Mine, zauniht. 

3) māju vārdi (1811. g.): ausan, pohlan, puhke, rumpe, russan, stallain leepain, 

säuikkum (tg. šakumi). 

f) vīgantes pag.: 

ol) pavārdi (1850. g.): anding, andsin, apsan, arrul, basner, bersing, bratsck, 

breede, burmeister, dahboling, dohleet, draudsing, dunder, dsirning, elksne, gailit, 

gausan, gohdain, greeting, griesde, gruding, kalning, kleming, kosack, kraukle, kundsing, 

fttptfcbc, lasde, laurenz, leeping, leijing, leitis, markitan, mehsiht, milster, ohsan, 

vhsit, ohsoling, plute, pohpiht, prccbe, pucfibt, reekste, rennar, renzel, rudsiht, sau 

liht, sehtneek, sprohste, stabbin, strasde, seemel, sillpaut, suppart, smirgsde, trap- 

pan, wierne, zelme. 

S) māju vārdi (1816. g.): daugaukorscke, kalndopel, kalnekorscke, leiesdopel, 

leieskorsche, sertan, smirgsde, tschutsche. 

l-UR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 

369 

24

370 

1. mājas: 

— Sun°ākst(e)s p°agasts (savien.) sun°akstieši. 

A. līelsun°aksts p°agasts 

B. m°azsun°aksts p°agasts — 

C. mūcitūjjaūži. 

A. līelsun°ūkstieši: 

D. piksteres p°agasts — 

— līelsun°ūkstleši. 

m 0 

azsun 0 akstieši. 

piksterīeši. 

a) ezeri esi: antjāni, āpškalni, b°abāni, cirši, m°azjāni, marärij, 

nagāidāni, rāceņi, st°altāni; b) mežgalīeši: bēitāni, birāni jeb 

karašāni, celruļi, 

grūobiņi, l°apsas, lāči, lāišāni, mimāni, pipji, 

puņi, püosi, s°alas jeb mežāki, sprūoģi, stāiģi, strūobači, sviļi, 

t e 

isi, vacpieteri, v°āverītes, vildavas, z°alaki; c) uīžgalleši: 

ārguļi, b°āliņi, muižnieki, putniņi, reķeļi, skr°üves, v°anagi. 

B. m°azsun°akstīeši jeb dizsilieši: 

adatiņas, āušuji, āmari, blinkas, brežģi, b°ubanāni, celmiņi, kauliņi, 

kārkļi, krievāni, m°ajüori, mucenīeki, puodnīeki, sark(a)n°ūži, 

s°iliši, spr°āncki, v°anagi, viškanāni, zibšņi. 

C. mūcitūja laūži: 

aveniņi, jurāni, ķesteri, pl e 

it$s, rundāji, ruobežnīeki, svikji, zalta- 

lejas. 

I). piksterīeši: 

a) piksa lauki (zaldātu ciems 

— 20 māju); b) apši, blektes jeb 

kalvi, br°antāni, darhbrāni, deidāni, 

eltes, gausāni, ģiezāni, lāizem- 

nīeki, l e 

īdumnīeki, pļocāni, rubani, rūķi, r°üteri, s°alanieki, s°apali, 

skr°andāni, skujāiņi, spuras 

stradiņi, uorļi, uošāni, vilciņi, viesjāni. 

2. muīžas: m°azsun°ākste, mācitāja muiža, pikstere, pulvērķis, 

sun°ākste. 

3. baznīcas: sun°ākstes baznīca. 

4. skūolas: sun°ākstes skuola. 

5. krüogi: āmarkrūogs, bābas kr., ezerrkr., jaūnāis kr., lajs kr., pa- 

e 

maļu kr., p irāgu kr., sviļa kr., tilta kr., t e 

itarkr., z°ara kr.; [aveņu kr., 

lauru kr., sapalu kr.j. 

6. sudmalas: bēitānu sudmalas, de idānu s., m°azsun°ākstes vēja s., 

pū 0 

rmaļu s., vāverītes s. 

7. k°alni: aūgstcilĢS k°aīc, ārītes k., biedres k., blieķu k., burkānu k., 

c e 

īruļa k., c°ūkas k., grēizāis kalniņč, grübeles k., güos k., jĶņa k-, 

•

karātavu k., l e 

izīts k., liepu k., l°apsas k., m°ajūork., maršanu k., 

nuorietņu k., pipkaīniņč, pļocānu k., strupas rijs k., svija k., 

šk e ibāis k., up§s k., uorļu kalni, vacuma k., vierklijas k., zārdu k., 

zilāis k.; [audzes k., kapu k., lāčuk., sila kalns, zvanu k.]; sdriķu k., 

kraupes k., ķempu k., stivina k., schķiņķ k., wutuļu k. (lsun.); mata k., 

mtuļa k. (pikst.)]. 

8. pakalnes: šk e iba piekalne, vijuma p. 

9. gravas: dzija grava; snahwes leja, notrainej. 

/S. upes: laücese, pikstejs; sweefihtej. 

//. upītes: bābupite, elkšņupite, malnupite, patmaļupite; sdselsu upe, 

gailupe, sunite, wedire (lsn.)ļ. 

12. grāvi: švābgrāvs. 

13. ezeri: mazs°un°ākstes ezers, pikst§r§s ez., skaīdriņč; fakacis, ceplītis]; 

ļbrihnuma es.j. 

14. deīki: brāžezeriņč, elksyu deiķis, 

gruobiņa d., püosu d. 

/5. dūobes: mātes duob§, vilka d. 

16. püori: apšu püors, baku p., §z?rp°ali, gargrūodes p., garšu p., 

kažu p., lajs p., m°ajūorp., reķu p., skalas p., šaušu p., stroļu p., 

šķinu p., tunču p., upites p., vierklijas p., ž e īda p.; sburkan purws, 

pupinp., romiņp., slastu p. (lsn.); darijums, mērijas (pikst.)]; llin- 

draku p.]. 

/7. pļavas: b°ükäres pļava, büoglijas pļavas, būoks°alas pļavas, dare- 

juma pjavas, ezenes, 

nārices, ņātrāine, putāksnis, 

latakas s°ala, lielas pļavas, meža pjavas, 

rācenāite, stiebrāine, üosijas. žuoklits; 

slaca pors, malcierksns, pabādnes]; sspeļgar pt., walatan (pj.), 

wirsnaine (lsn.); deglits, klaipas, filija, schkaļbu apara (pikst.)j. 

/5. ganHbas: alksne, käjiya. sīekste; sdeksne, schugarnis, walite (lsn.); 

glihstes (pikst.)]. 

19. atmatas: liepkalni, vacumi. 

20. druvas: cepļu druvas; sgruschaine, idrak lauks, kritiņ l., schķuteja 

druwas (lsn.); glihsdaine, katlene (pikst.)]. 

21. meli: driķu s°ala, m°azsun°ākstes sils, rāvijas 

sils, svilums, vilku 

sils; spodneeka deksnisj; seseņu m., kurfils (lsn.); augstsilas (pikst.)j. 

22. ceļi: güovu celites, rāvijas ceļš, stāvā kalniņa c. 

23. tilti: āmarkrūoga tilts, brežgu t., celmiņu t., dambrānu t., ķestera t., 

mātes dūob?s tiltiņč, patmaļu t., s°apalu t., spr°ancku t., tiltkrüoga t., 

z°alaku t., zibšņu t., ž e īda t. 

371

372 

24. k°api: bēitānu k°api, br°antānu k., b°ugunānu k., lajskrūoga k,, 

mācitāja k., 

z°alaka k. 

25. uzvārdi jeb izvārdi: andriņč, °apsāns, "arājs, aūdriņč, avūots, 

avūotiņč, ārguls, btzitans, btzrziyc, brerhzs, dublis, grīeķers, kalniņi, 

kupčs, lāuciņč, lācis, lejipč, līepiņč, lūodziņč, mēness, mimāns, 

puormals, rudze 

its, rūgums, saülits, skr°uzmanc, skujānc, stikliņi, 

e 

stradiņč, stukānc, šķietiņč, up its, upmals, üorlis, vacpieters, vilciņč, 

zemits, ziediņč, ziernits, zvajnīeks, žagars. 

26. pal°amas: birāns, sļejbausks. 


a)lielsunāksts pag.: 

sc) pavārdi (1858. g.) ahbol, ausing, babban, bahling, btble, brudgahn, bruwer. 

dahboling, bēgle, eglit, ganning, grap, grohbing, grunat, jurrusch, kahrkle, fa«epibt, 

karraschan, kruhming, laijeesch, lasding, leimann, lietsche, linning, muischneek, muse- 

kant, muzzeneek, nohrdan, ohsan, ohsoling, plattor, plohzan, Pohl, purring, putntng, 

reskahje, sadrak, seeting, silling, skalbing, skruhwe, stiepneek, strasding, stukkck». 

sarre, sarring, seeding, semneek, swannitais, schukkur, ullath, wannag, wihgsiiing. 

wihtoling, zeple. 

ß) māju vārdi (1816. g.): bidle, didan, bumpe, ixkul, leisemneek, muzzencel, 

rucke, skrohdan, sarre, treikan, wilzin. 

blmazsunāksts pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): audsiht, bahrsdin, ballohd, dahbol, dakter, duhdeneek. 

gailis, glindsin, grantin, grihslis, jurrasch, kahrklis, kallneet, kappmale, klewin, kraul 

lis, kruhmin, lappin, leepesdehls, meschahk, meschahr, muhrneek, needriht, ohsiht. 

ohsol, preedulai, Purren, rassin, rubbin, saknin, skalbe, skudre, steebrais, sahlit, sem- 

neek, sirnis, swirbul, tihrell, tschinkur, uppmall, wezzit, wihksne, wissnolin, zahle, 

zelle, zelme, zihrull, zintin. 

c) mācītāja pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): ahbolit, ahrum, birkau, dahbolin, derizan, glindsin, gran- 

tin, grawley, grihsle, grohtan, jurran, juzziht, kahrkle, kruhmin, lappin, linniņ, mai 

siht, ohsolin, ohschän, plihte, pļamiņ, robefcb, rohbeschneek, rudsiht, 

miksne, misnolinfch. 

č) māju vārdi (1816. g.) auftrin, stukkur. 

d) piksteres pag.: 

semmiht, waskc. 

a) pavārdi (1858. g.): ahbol, akkot, akoting, ausing, benfe, dahboling, dcsscl. 

dischler, drikke, dudiņ, eesalneek, egle, elksne, gausan, grawley. 

klewing, kro- 

jurruscb, 

nit, kruhming, lassam, linning, lulak, mahran, maisit, medne, 

melbarsd, ol»o 

meesit, 

ling, pebuk || pibuk, plohzan, pohreet, pusswahzeet, rahzing, rohbeschneek, 

rokwig 

rubben, russke, spalwe, spurre, staigul, stuhran, seeding, sehrne, sihle, swaigsnc, 

swannitais, uppmall, Weysjahn, wieksne, wihtoling, wilzing, zihrul. 

ß) māju vārdi (1816. g.): antijahn, leytan, klauhan, lahtsche, 

mahran, masian, 

orul (tg. üorji), ptgge, punne, ratzing, rebulan, sproge, stauge, stropuths, zierul.

. 

A. ķ^/nll5F/tte/tt'.' 

Valles — pagasts (savieti.) vallīešl. 

(tag. taūrkalnes pag. 

A. mežmuīžas pagasts — 

— taūrkalnīešl). 

mežmuīžnieki. 

B. taūrkalnes — pagasts taūrkalnieši. 

C. valles — pagasts vallteši. 

a) kaūliņsādža: ērglis, jaünpüoga, kaüliys, stārks, vecpüoga, 

züods; b) pendersādža: palkavmeks, pinkas, 

salnieks, slauš|ns, 

ūdri; c) abiķi, aküoti, brüoders, būdnieki, čuderi, krūze, lacis, 

līepiriš, pūopis, reizini, reveļi, rūoce}ns, skambi, skulte;, smakste, 

sveķi, värtüns, vitkaps. 

B. taūrkatnieši: 

a) avūotiņi, āriņi, dzišļi, gruzgaji, gūdz?ni, impas, jaunzemi, juriš- 

ārcs, kalniņi, lejnieki, ļūd?ni, meliņi, pūfviņi, ruobežmeki, šiliņi, 

strazdi, stūri, tenteni, vārtūni, vēvernfeki; b) zaldāti: beidzēji, 

lazdiņi, lejieši, malenieks, muckuļi, zifņi. 

C. vallteši: 

a) kalnmuīžnfeki: ande, beīdzejni, beikops, difļķis, dravnieki, 

gāguļi, grašiņš, kaīkars, ķauķis, kriči, lāči, līepaskalejs, pezels, 

pildavs, piedūri, puoriņš, rukmüls, skabārga, šipa, tamasa, 

tambakas, vēverzemnieks, zariņš; b) kannenieki: kaspars, peņķi; 

c) karklenieki: aniye)ni, augstuļi, barons, baūbuļi, bikša, buļļi, 

büoja, cīruļi, dambemeki, īsas, īv§ni, jaünmeirens, juši, kaprālis, 

krauklīši, langas, langpeltes, maiki, meirenlanga, meļči, pūfviņi, 

suitiņi, trepiņi, upūži, vaski, vēji, vidējais, zāģeri, zemītes, zie- 

meļi, zvifbuls; d) pēternieki: čičas, ībēni, jāneīkas jeb jayikas, 

kallijais, ķīri, lapsas, naudašēns, pakrēšļi, üoskals; e) valliesi: 

a) mācītāja ļaūdis: bukas, mazjānis, sili, šķēpiņi, škfrsfni; 

P) mazvallieši: c$d$lmans, dangans, elksnis, golbejģis, grāvits, 

gulbis, juoskalejs, kalliņš, mazvalliets, pakallis, puķe, putriņš, rī- 

nleks; y) apališi, bačka, bebris, bēči, bicāls, būoķi, 

cundurs, dambenieks, dirveīkas, druķi, galijais, galstztas, ģēģeri, 

jaünzemi, kapuns, krūmiņš, kriči, lüravas, l?l

374 

2. muižas: kalna muiža, kannenieku m., kārklu m., klāsenu m., mā- 

cītāja m., meža m., pētera m., šmides m., taurkalna m., valles m, 

[bišu m.j; sbrakaltiņa m. = klahsone, mehdummuischaj. 

3. baznīcas: valles baznīca. 

4. sküolas: taūrkalnes skūola; 

vasku skūola (v.). 

kalna muižas sk., pētermuīžas sk., 

5. krūogi: meža muižas kmogs, baznīcas kr., cīruļu kr., dzišju kr, 

gala kr., kaķu kr., kalnamuīžas kr., kannenieku kr., jelcas kr, 

palejas kr., reizinu kr., šmīdes kr., valles muižas kr. jeb sudmalu 

kr., vaska kr. (v.). 

6. sudmalas: bicāļu sudm., gäguju sudm., grāvīšu sudm., ifbinska s, 

meža muižas sudm., valles sudm., zummura s.; [butkas sudm, 

dzelzsudm., mēdumsudm.]. 

7. cepļi: kalnamuīžas kriča ceplis. 

5. kalni 1! kaili: augstie kaili, impu kaili, kapu kals, taürkals (t.); 

bicālkalns, briežu kalni, leīšu k., mācītāja k., malu k., pilver k.. 

vanadziņa k., vēja k. (v.); [āvenes kalni, greizais k., grēku k, 

lidijas k., 

lüravas pilskalns, oša k., plikais kalniņš, putnu k., rei- 

zenu kalni, salas k., salnas k., saules k., skaras k., šķībie k-ni, 

šņoru k., tojķes k., trubas k., vidējk.]; skreewu kalniņsch, ogļu k-ņsch, 

pilskalns, smilkschu augstais, smilkschu k. semais (karkl.); 

wilku sala 

(māc. pg); andriņ k., dselsu k., zepļu k., (pēterm.); dalbes k., kapu l, 

krasta k., lemeschu k., lidihkas k., needrajas k., pudeļ k., skrihwer k„ 

skuteļu k., silais k., tschiganu k. (valle)j. l8a. pakalnes: apšu k-ņš, 

druviņas, pladēnu k., viršu vecaine, zajais k-ņš, ziliņk., zoda pak.]; 

slahtschu k-ņsch, lapsu k-ņsch, mantu k-ņsch, rihgas k-ņfch, 

wilku k-ņsch 

(vallS)j. [8b. lejas, gravas: dziļā grava, kalnmuižas ieleja, lāču 

paleja, ogļu k-ņa leja, vecupīte, žīdupītes 1.]; swilku 

[8c. mārki: vecupītes mārks]. 

dobe (vaW. 

9. upes: īekeve, rudup§, smārde, svetup?, taļķite; [igvāte, slepkavu 

upe]. 

/S. str&utl: beļļupite, ģirupit?, glizdas strauts, reizenu upite, slepkavu 

upitĢ, sudmalupitĢ, taurupe; [cāļa str., cepļupīte, grodna, kūņupe, 

melnais str., pāderīte, vedzerīte, vērdiņu str., zirgupīte, žīdupīte]; 

skotschupe (māc. pag.); ofchkaļļu upite (pēterm.); klesses str., lahtsch 

upes str., leelais str., masais str., rutkupite, swilum str., traku jtr., 

umparta upite, wahweru str., zuhku str. (valle). 

//. tqces: sakupes teces (v.).

12. grāvi: cūkutīreļa jeb bekutirela grāvis, dzijais gr., s§ržup$s gr. (v.); 

sleelais grahwis (kārkl. p.)ļ. 

13. ezeri: aklais ezers (t.); dūņu ez., vāveres ez. (v.); ldaltaisez., briež- 

ezers, linezers, pankas ez.j; ļlahtschu es., strempe (vallē)]. ll3a. dīķi: 

kaķu dobe); srignas es. (kārkl. p.); ohsolaka dihķis (valle)j. 

14. purvi: gäzpürvis (t.); bambaru p., buku p., būdiņu p., būoķu pur- 

vins, ezerp., ērgļu p., krievu p., laīpp., mācītāja p., mellais p., 

misas p., pūces p., saüsp., siļu p., p., (v.); [āpšu purs, 

avotp., bada p., baložu p. l! balodenes p., baltais p., bļetka, brie- 

žu p., öüsku p., dūņu p., gudu p., kazu p., lāču p., muižas p., 

oškaļu p., reiženp., siena p., strazda p., sūnu p., valles p.]; sgrei- 

sais p., oschkaļļu p. (pēterm.); skahlanda p., (valle)j; sakatschu t. 

(kārkl. p.)j. 

/5. tīreļi: b$ku jeb cūku tīrels, kapu t., kegumt., lāču t., mazais ser- 

žu t., ņiedru t., sejžu t., skābeņu t., vilku t., zvaņu t. (t.); diņ- 

ķu t. (v.); [čābļu t., katrīnes t., skateņu 

t., rījant., talķes t.j. 

16. pļavas: apšu kakts, bērzenes, cinajs, circcenajs, darimi, ducenes, 

elksna, ezerpurva pļavas, gradna, ieķ$v§s pjavas, klaipenes, kleses, 

knabiķenes jeb knabišķenes, ķegums, lāču purva pļavas, prāulenes, 

sakupes vecumi, sārkanace, sauspurva pļavas, sisiete, smārda, ūdr- 

aste, zaķenes (t., v.); saitu stobe, akasleja, akminlauze, andriy- 

āres, aniņēnu pļ., āres, briežu pļ., būdenes II budres, būdnieku 

celmi, eines II cinījas, deviņzare, dzērves pure, dzilna, ezergrāvis, 

ezerpurvs, gara pļ., glīžda strauts, ģeņģerags, ģirupe, kalējdruva, 

kapiņpurvis, kociņpļ., komisares, krūzene, laivas purvs, lapiņu purvs, 

lapsenes, lāču purvs, liekna, meldūksts, misas purvs, odzīte, pin- 

ku pļ., pogas pļ., poriņpurvs, puļķenes, purva gals, pūces purvs, 

rūsiete, siena purvs, skulmenes, sodums, spalvenes, struņķenes, 

sveķu purvs, svētupe, tīreļa mala, vaiņagpurvs, vecīte, 

ribas, velna purvs, vērdiņstrauts, vērtiža, 

375 

velna 

vilka kakts sanji- 

ņenu lihdums, apschu kakts, biksenes, birses saliņa, bizahlenes, egtu 

Pļ., eseriņsch, garat)č salas, kalnu tehze, kasu apara, kurzums, lapu 

lihzis, mehsenes, miltenes, misas punvis, padambe, peedursalas, pen- 

der lihzis, pilskalns (pt.), pimpulenes plazis, pihkstulniza, poschka, 

purmiņsch, putras pļ., rahjums, reisenpurrvs, rihjenes, ruhdupe, sala, 

falač gals, salas mala, sarkanaze, skatenes, slehksne, slepkawupe, 

spranzis, smiņķenes, saķupes pt., schķinums, taurupe, tihrelits, tiltiņ- 

purws, mahrniņas, wanadsenes, wehwerlihzis, wezasars, wezumi, 

zepļu kakts (kārkl.)]; ļbisenes, bļodene, breedene, bulleete, laipu gals,

376 

lapsenes, oglajs, peirenes, peļaufe, platais osols, ruputschu purwis, 

sihleete, strasdu purwis, saļeglajs, sirgupe, widsrahjums, (māc. pg); 

buļļudahrspļ., diņķenes pt\, needraja pl, pehterenes ptaroas, razenaju 

pt., reifes upites pl, saķu rahjuma ptamas, tihreļa pļ., tiltiņgala pļ., 

(pēterm.); dekfnits, duhņu purwis, igwate, kasiņa, kasu rahjums, 

kumeļkakts, kweesaite, kihwenes, laiwina, leepas pļ., leijas pļ., pee- 

gukpurwis, plats-ohsola pļ., pohļu ahres, purwmdihkis, putrenes, 

strihķa rahjums, strumalniza, tazlaipa, tschuhskenes, upes pļ., wihk 

sniņa, zibiņa (valle)j. 

17. ganības: büdenes, küopu ganības; [bada purvis, celmu gan., dar- 

vas dobe, deksnis jeb indrupenes, elksniši, lauciņi, niedrājs, vai- 

nadziņgan., vasku placis, vecāres]; [driksna, isdegas, esers, sauspurw 

kalns, sloķenes, swilaste, tihrels, wanadsenu lauks, wezaines (kārkl.); 

kapeņu leja, wilku birse (māc. pg.)]. [l7a. aparas: ķēniņapara]; 

[kaulapara (dihķis), örakalt apara (dihķis), spulwes dihķis (kārkl.)]. 

[17b. wezaines (= atmatas): birses kalns (kärkl.)j. [17c. lauki: 

bērzenes lauks, eines, dzelzs kalns, garais I., ezermala, priediņu I>, 

sala, šķībie 1-ki, vecāres, vecumi, 

vērsu salas, zaķenes]; [kasu dih 

ķis, komisarzs, ķihlis, lehger kalns, magasines l., meega kalniņsch, pa 

wahrnizas gals, skuteļu kalns, wehrschu sala, zeemahte, zihrulenes 

(karkl.); behrschas l., kasiķe, roschaja l., skahlands, smilgaite (māc. 

pg.); klahreņu l., ķihwu kalns, lahtschu druwa, lapsu kalniņsch, til 

tiņgala l., wehrreschas l. (pēterm.); atorkalns, eewas krasts, jaudru 

was, kahsu l., kalnu druwa, kalnupites l., kanesahres, paganiņsch, 

poļu deksnis, poļu 1., preedes kalna l., filiņkakta l., sirsenajs, spaļļu 

kalniņsch, sahrda druwa, wella ķepurele (valle)j. 

18. meži: ancišu sils, tauru sils (t.); [brūklenājs, deksnis, gorās rugoi- 

tes, ģugu sils, ķeru silinš, lāču kakts, lēļu birzs, 

svilums, paganiyš, priežu stūris, reizensils, surģenes, 

lindes m., lielais 

taurkalnes m., 

vāveres m., zojais silsj; [audse (kārkl.); sarkanaze (māc. pg.); behr 

scha, jaudruwas birse, plikais sils, poļu deksnis, fkahlande (vallē)]. 

[18a. salas mežos, purvos: ķēves solaj. [18b. 

dūkstis: bul- 

lietes dūksts, cāļu d., dzija cl., līzietes d., piedurd., pūces d., 

velna d.]. 

19. rāozas: aņču rüoza, cinäju r., 

utu r. (v.). 

20. ceļi: apšu kaktu ceļš, bakārtes c., ģirupnieku c., kapu c., maķ 

apšukaktu c., mālkalna c., penderc, rijenes c., 

svītiņc, taisnais c., vella ribu c.; [sviluma c.]. 

sārkanstabiņu c.,

21. tilti: dziļā grava tilts, pendert., rüdupes t., skuju t., smārdes t., 

svetupes t., taļķites t.; [bērzeņu t., dzīšļa t., 

vedzerītes t.]. 

lāču t., mentes t., 

22. kapi: mēru kapi (t.); baznick., druķu k., kalna muižas k., lāču k., 

pētermuīžas k., vasku k. (v.); [dzīšļu k., kalnamuižas k. (v.)]. 

23. atvari: dzi(k)šļu atüors, galijūo a., melliņu a., palkavnieku a., 

vēvermeku a., zarurnbietis (ieķ?v§); flinators, mācītājators, veln- 

ators]. [23a. zvejas vietas: mācītājtēce, mērkapenes]. [23b. liöi: 

buļļu līcis, krūzes 1., liepiņu l.j. [23c. kuoki: krusta priede, lāča 

priede]. 

24. uzvārdi: aüclzespieclurs, äbüols, bebris, bezzemnieks, biķernieks, 

bifzemeks, bitenieks, biezais, celmiņš, galvins, grarnsts, grantins, 

iša, jānits, kančuks, kanna, krūmiņš, lanka, lācis, lamzis, lejiets, 

lielpinka, lūodziņš, mazūdris, mednis, muckuls, muduls, pildavs, 

pinte, pučuks, purviņš, smete, stāmurs, strāutnīeks, truba, tukt?ns, 

uozūoliņš, vērmels, vidējais, virsis, vitūols, zālmans, zīemels, zvej- 

nieks. 

25. palamas: stiprais jānis. 


a) kalnamuižas pag.: 

oc) pavārdi (1850. g.): apperen, behrsing, bickerneek, birsneek, bukkul, dahboliug, 

datan, dischler, brcnmann, grauding, kakteet, kalnapuķķc, kalning, kalnsemneek, kanke, 

tarkling, kaspar, lamse, lasding, medne, ohse, ohsoling, padohm, Plattais, pluhmc, 

pramme, preedit, putning, rohse, sarkanais, Silling, skambe, sprohge, strauting, 

strautrempe, stuhre, stumbre, swarren, sahliht, semmit, Swirbul, wehwersemueek. 

P) māju vārdi (1811. g.): athingS, kritschens (tg. krlči), lacenS (tg. lāči), rosenS, 

.kugenceks, smaxte, tuktains. 

b) kannenieku pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): ahlop, ahring, atkanke, audsehkne, ausSa, bahrenit, bei- 

kop, brunthen, buhmeister, gailiht, graSching, grikkiht, kahrkling, 

kalnakaSpar, kanke, 

krulming, lahzausc, laSde, leepe, medne, meesit, muzzeneek, nartze, needre, ohSolin, 

Pildau, pohrin, pukke, pnkkite, reekSting, rumbe, skuyen, Spulleneek, Strauting, Stuhre, 

stürme, swarrencek, sahlit, semmit, tupping, uppeneek, wallnar. 

p) māju vārdi (1811. g.) dizze, kalnakasper jurre, mahSchkan, nortzen ļļ narzan, 

pedur, pildau, pohring, rukmul, tambak. 

kārklumuižas pag.: 

378 

ß) māju vārdi (1811. g.): biyahl, latschplesch, mallomaiko/mursemneek, pladden, 

skambe, stucke, semneek, tuktehn,; (1858. g.): anninehn (gallijais, widijais, sarumbe), 

biksche jeb bulle, lahzplesch, mahlomaine jeb sahger, maike jeb brink, maike jeb 

langpelte, pladdehn (gallaseht, skitting, seemel, uppuhse), 

swirbul jeb bohje; sapa- 

lischt, druķi, gehger (bohke, gulbe), kahrkle, (strehķe, weiuberg, wilde), kapunas, krihlscki 

luhrawas, maizeescki (dambeuki, langenseldes, maiķi, seemeļii, murtnt, misain, mcc 

dsiņi, peedur (ulte, wezwagar, zundur), pilweri, ptmpett, filtumi, skoļi, skujneeki, 

strautueeki, sarumbji, sihleni, tuktehnij. 

wilzing. 

d) krāslanmuižas (=klās§nmuižas) pag.: 

a) pavārdi (1850. g.) augusting, graubing, leeping, ohsoling, pukke, robesneek, 

ß) māju vārdi (181 g.): barsdeu, zierul. 

e) mācītāja pag.: pavārdi (1858. g.) : darren, behrse, birsneek, bukmallneek, 

burkahn, keiser, lapping, leepaskalley masjahn, ohsoling, pildau, pukkiht, rohbcn. 

skehrping, skehrsen, scheinuk, sahliht, tennis, thalent, thomin, wihtoling. 

f) mežmuižas pag. (sk. ē r b e r e s pag. c, a, ß, aa, ßß). 

g) pētermuižas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): audspeedur, ausing, birsneek, biskap, bvillc, bukmalneek, 

daugaweet, dserres, gramms, granting, grasching, ibben, jahneek, ijaunpelse, juhding, 

kannc, kanneneek, klasche, klihwe, kreyle, lasde, leepeskalley, leeping, malleneek, medne, 

meesit, mohring, muhrneek, muischneek, ohsol, oschkaln, prahtiņ, sillgulbe, strupans, 

stumbre, sihlen, swaigsne, wieksne, wihtoling, wilke. 

ß) māju vārdi (1826. g.): dinke. jaun-lapse, leepeskalley, peedur, swarren; snau- 

dasjahn (tg. naudišfns)]. 

h) šmidesmuižas pag.: 

a) pavārdi (1850. g.): bukkul, kreyle, sahlit. 

ß) māju vārdi (1850. g.): pakresle. 

i) taurkalnes psg. : 

a), pavārdi (1858. g.): ahbol, ahboling, ahlend, balloding, dahboling, druweneek. 

chsan, garbar, gasche ļ| gahsche, kauling, klawing, lasding, melbarsde, Plunder || Plun- 

dur, radsing, skilter !| schkilter, sahlit, tikkum, widdiais, wihgant, wihtoling, wilzuk. 

ß) māju vārdi (1858. g.) akkoht, grudgalw (tg. gruzgalj), remenzke. 

y) kruogu vārdi (1858. g,): sillekrug. 

k) valles pag. (j a u n- un vec-): 

a) pavārdi (1858. g.): admin, ahboling, appaliht, appenit, barran, behrsmg, 

bersemneck, bitte, bohken, bruhwer, brusgull, burkahn, dahbol, dahrsneek, dinke, ecsal 

neek, galwing, granting, grafcbtng, jaunmissing, kalley, kalning, kappun, karkling, kla 

wing, flemmer, kreile, kriftjahn, kritsche, kursemneek, lapping, leepe, leesting, missain, 

muhrneek, muzzeneek, ohsching, oschlap, 'pasariht, peedur, piuke, reddihs, reksting, 

rihkur, salleneek, saule, sihpoling, sillewahwcr, silling, siltum, skectueek, skohle, 

slawischen, sprohge, spulleueck, stabbiug, stahmur, starziug, stengc, steppe, stohwen, 

strautneek, strehke, strekke, Strihker, stumber, swikle, schkilling, sakke, 

seemel, silüc, 

swejneek, tennis, tuktehn, tschabal, uhdre, uhschel, ulte, uttebarsde, waunag, weeglms, 

wehwerdranke, wermel, mczzumneek, wieksne, wihgrab,mibtoltng, winska, zelming, zundur. 

māju vārdi: kalsemncek, karckle, laikes, laukepedur, luckpladen, rimscban, W* 

leneek, seppe, skilling, spulleneek, Stricker, timmis. 

7) muižu vārdi (1811. g.): mazvalle.

— Värenbrakas p°agasts vārenbracieši (tagad värnavas p°agasts). 

1. mājas: a) vārenbracieši: aizpuores, antuži, balūoži, bubanāni, 

dadasi, dinbufgas, egļaudzes, juknes, kaķenāni, kaži, I°apsas, 

miķeliši, pārumi, pilzemnīeki, reķeļi, rieksts°ala, rūoži, s°alas, 

saulītes, serpiņi, skujnīeki, slikšāni, slipes, strēigas, šmuīdreņi, 

ticāni, uļģi, urķi, ūozliņi, veckaīni, vežnīeki, vilciņi, zeperi; 

b) žievaltiesi: bfrģi, bisnīeki, ķilāni, maizītes, penigas, sper- 

jāni, ticāni, zīedāni. 

2. muižas: värenbrakas muiža, žievaltu m. 

3. sküolas: varenbrakas sküola. 

4. krūogi: mālu kme-gs, ticānu kr., värenbrakas kr., 

5. sudmalas: värenbrakas suämalas. 

vēžu kr. 

6. k°alni: kaķenānu k°alnc, pilsk°alni, sperjānu k., uļģu k., viškeres k.; 

sapschu k., eiwanu k., tapu k., kasu k., lihses k., rahzeņu k., wilka k.j. 

7. upes: pīestiņa, sweesites jeb wehsites upite, melnupitej. 

5. grāvi: bubanāna grāvs, ķīļa s°alas gr., mainās s°alas gr. 

9. ezeri: aklais jeb aklu e.zejs, ceplits, lovāni 

varenbrakas ez.; fporiņš 

— 

dīķis]; spiksu esarsj. 

(lielais 

un mazāis); 

10. purvi: lovānu purvs, medņu p., varenbrakas p. jeb vārnišku tīrels, 

žievaltu p.; sveža pörs]; sindriķu salas tihrels, ķihļu salas purws, 

melnas salas p., plikas falas p., reekstu salas jeb wahrnischku tihrels, 

urķu pursj. 

//. pļavas: aīzpurves pjava, akju pjavas, kaļķenicas pļ., ķīlānu pļ., 

ķīļa skalas pj., ķīeģeļnicas pļ., reķeļa pļ., rīekstnice, skroms°alas, 

v e īksnes liekņa; saisseeschu pt, aklais esers, behrsu purs, breeschu 

puvē, deksnis, duhņu kakts, kalna gals, kramu saliņa, krusta elksnis, 

ķehroes kakts, leepas purs, melna druwa, melnupite, palschu kaptscha, 

peestiņa plahziņahres, skudru saliņa, sāļa pura pt., sihles kakts, 

tihzan pļ., urķu pursj. [11a. lauki: ahschu mugura, apsa, augstais 

kalns, behrsu pura lauks, bruschu puvē, dobu kalniņsch, gara sala, 

kapu kalns, kapu l., leepas puvē, melna fala, miķelischu kalni, oschu 

pura l., pilsesars, pilskalna l., pilskalna puvē, pilsemneeku esars (1.), 

Plahzinahre, preeschu sils, pura malas l., reekstahre, robeschahre, 

ruhdu pakalne, stirnas fat)ja, sihles kakts, schihda tiltiņa l., schlah- 

zite, tilta gals, uļģu kakts, weesites (l.), wilku sils, zahļu apara, 

zeplits, zuhkas kaktsj. 

/9. meži: akļu s°alas, ataūga, ķīļa skalas, sils, mainās s°alas sils, 

mirūoņu s°alas, pārumu 

379 

sils, ve;ckaīnu sils; [patmeļa sils, vērēja];

380 

saisseeschu sala, indriķu sala, krusta elksnis, ogu sala, preekschas sils, 

roschu sils, slasdu sala, sperjanu sils, tihzan ahre, rvischķeres kalnsj. 

[12a. ganības: deksnis, kaļķu zeplis, ķehrves kakts, larvana purs, 

lihses kalns, plika fala, poļu kalniņsch, preekschas sils, urķu purs, 

wezahres kalns, wihksnes leeknaj. 

13. ceļi: ruožu ceļš, ticānu bruģis, veckalnu ceļs. 

14. tiīti: ticānu tilts, ļaujas t., kara t.j. 

15. k°api: vārenbrakas k°api, žievaītu jeb 

zīedānu k.; svežu kapij. 

16. uzvārdi: avūotiņč, ķeīre, ķefjģis, lejiyc, muzikants, nics, pus- 

barnīeks, slikšānc, stradiņč, škurstens, ūozliņč, vigants, zariņč. 

17. palamas: tupuls. 


vārenbrakas pag.: 

a) pavārdi (1858. g.): ahbolit, ahrir, ahrmn, antoni, apparan, appin, apsan, 

ballohd, behrsiņ, breeds, bruhklen, elksne, gailiht, granti», graudi», grihsle, gruniņ, 

irbe, jaunsemm, kahrkle, kaķķenan, kalniņ, kappel, klewi», kweesiht, lauzi», mauran, 

meesiht, needre, pahrum, pilagis, preede, rohse, rubben, rudsiht, sauliht, Silin, skilter, 

skuija, sperjahn, sprohge, spurre, sreebre, strauti», sudrab, schaggat, treķķel, uppiht, 

urke, zauniht, zeelau, zeemi», zihrul, zinne. 

ß) māju vārdi (181 g.): bitteneek, kasche ļ| kase, mahlekaln, rextc, robeschneet, 

seper; saispori, Pormali, riekstahre, steigani, sihlani, sonenbergiZ. 

Lielz°alvas p°agasts — 

zalvīešl. 

1. m°ājas: a) a ügsga liesi: brokšāni, dumpāni, gailāni, greišļi, 

klāucāni, krieviņi, luči, pav°ari; b) 

k°alnmuižnieki: °āntuži, 

balnāni, bārķavāni, (°ūdris, vāldumiers) biedrāiņi, bukas, č°žkuļi, 

damasāni, d°ābali, dzeņi, ģējķāni, jaüdzems, kapels, k°ārkliņi, 

krimtulāni, mičeūni, 

mičeūni stagari, mičeūni ste uri, seiļi, 

smaltāni, 

spruoģi, stagari, str°adi, sv°albāni, vtzveri, z°alacs, z°āliši; c) zal- 

vi esi: °akuoti, "āniņi, b°alaži, beīnāti, bēšas, b§flava, berlavas 

mežsofgs, bfrtulāni, blģi, bincāni, br e 

üveri, būļi, c 

e 

iruļi, dingi, 

duobelnieki, kalnieši, kl°āviņi, krusieši, kelves, lapinski, lapiņas, pālāni, 

puņģi, pūoceri, puora ceiruļi, 

rāināti, rukmaņi, 

sl°abdzāni, strēlnieki, tenīsi, uldriki, üozüolk°alni, 

vitrüopi, z°alakas. 

2. muižas: k°alna muiža, mācītāja m., meža m., p?term., 

z°alva. 

3. bāznīcas: z°alvas bāznica. 

s°ala k°aīni, siermie, 

vacumrrieki, 

s°alas m.,

4. skūolas: z°aīvas sküola. 

5. krüogi: baznīcas krüogs, be;flavas kr., b

382 

rahweja pl, skrebleene, skruschu rahjums, slitaine, somonptawas, 

spirdsenes jeb spirģenes, starķenes, suweniza, samvs, schuhpulischkas, 

wehwereene, wilku alas, zelmeja pļ.j. 

/5. läuki: brēncines; [aizupeļa lauks, ābelnīca, bābu kalns, jaunie 

lauki, līdums, mālu kalniys, rasenes, salas purvsj; [brenzenes l., 

drikaite (tihrums), elpura l., pandelis, rasinu l., sasahrej. 

16. rājumi: kunga rājums. 

17. meži: °akas püors, apši pjavas püors, buļirājuma püors, sausegles, 

stanänu püors; sderviņsare, greizais m., yugla (birze), rozēnu sils, 

rundāles m., ruskiņš, sausu šiliņš, sīju šiliņš, sproģa birze, upei- 

nieka šiliņš, vecumnieka m., vitropu birstaliya, zalaku m.]; ļba 

ruwiku rosa, pelnu rosaj. [17a. krūmi: atlase]. [17b. salas 

mežos, purvos: lielā saliņa, mazā saliņa]; lbalta sala, (p.), 

krischsala (p.), leesiņa (p.), leischu s. (p.), mepma s. (p.)ļ. [17c. ga- 

nības: aklie, birstala, kalna gan., 

/S. °alas: vilk(i)°alas. 

19. ceļi: °akas 

lielais pors, ņugla]; [kruķis]. 

pu°ras ceļš, °ārites c., jaūnāis biģi c., 

raīnāt°a c., 

tāisnāis c., vacāis biģi c.; [aizpores c., dzilniņas c., polietes c., 

taisnais c. jeb rnežakunga c.]. 

20. tilti: °akas g°ala tīltiņč, apši pjavas tiltiņč, biiļi rsjuma tiltiņč, 

garāis t., nāv(e)s tiltiņš; [berlavas t., lujānu tiltiņš, 

melnais t, 

muzenieka t., vanaga t.j. [20a. zvejas vietas: laimnesisļ. 

[20b. atvari: kumeļu ators, velna at.]. 

21. k°apl: c e 

īruļi k°api, smältäni krüoga k., z°alvas k.; ļdamešānu 

kapkalnsj; [augftais lihdumsj. 

22. le e 

lnlņl: pl°atāis l Iniņč. [22a. kuoki: durtā priede,skovārņu koks]. 

23. izv&rdi: 

āuzāns, ālāus, be īlānc, berziņč, bite;, d°ābals, dravnieks, 

eglits, elksnis, kaīniņč, k°ārkliņč, kļaviņč, krusiets, 

kr°ūminč, 

liniņč, liepiņč, miītiņč, muldāns, pav°ārs, pāvils, püoriets, rätinc, 

stēnders, strāutiņč, strāutnieks, st°urs, tauriņč, upits, uztics, uozals, 

vadzis, v°asariņč, vačtāus, z°āl!ts, zēltiņč, zvierbuls, žubits. 

24. papildinājumi; 

lielzalves pa g.W 

a) pavārdi (1859. g. etc.): bihnat, druste, kannan, kibild, kirse. putning, 

ß) māju vārdi: lauke 

aselan, baldenan, jäping, jutzing, knawing, laukepahlan, 

zicrul, meschepahlan, mutzcncek, pohding, purmal, reinhold, slabredsan ļļ slaberdsan, 

smilks, truppe, wetzain, wetzsemneek, wilkup, wilzan; [binkārte, kalnajurēni, lujām, 

ozolkalni, šampēteri]. 

turk.

1. rnä°jas: aņģani (maīķēji), 

— Zosa pogasts zasīši. 

ceīminīki, deīgļi, 

drustāni, elekši (deg- 

šņa-, lauka-), grāviņi, griškas, gr e 

ivinīki, gr°ūdāres, isalnīki, jaū- 

džemi, juz e 

ītes, kaktiņi, kalnīši, kāupriniki, krankali, kr°umiņi, 

kvitaiņi, lapsiniki, l e 

izāni, l e 

ikaceļi, litaunīki, Jimbinīki, medņi, 

mežareiņi, olūti jeb üzulä°res, ontuži, pabtzrži, povā°ri, pučkas, 

püravonagi, r°ucāni, saldes, selecki, silajuri, skribzemnīki, skudri- 

niki, spitnīki, sulinski, tā°rpenīki, ūfbā°ni, vāičuki, vandāni, vertež- 

ņlki, vidsmists, vyfbuji, vonagi, zadinani, zaltāni, zaļais mežs, 

zā°ģeri, žeivāni. 

2. muižas: ēikava, landzāni, solu p°üriniki, vylcäni, zosa muiža; 

[cīruļi, domnieki, erkmaņi]. 

5. bazne īcas: zosa bazn e 

īca. 

4. skülas: zosa skūla. 

5. krūgl: akmiņu krügs, solu kr., vandäna kr., 

zosa kr. 

6. sudmolas: zosa sudmolas. [6a. kalni: bolti kolni, cukura kalniņš, 

greivu kalns, raudons, reiņu k.. vonducu k.j. [6b. pakalnes: 

āpšu k-ņs, ceiruļu uzkalns, cukurotās pak., dagutu k-ņš, dubk-ņš, 

jērbu pak., kaļcineica, vušku pak.j. [6c. gravas, lejas: augsga- 

līšu grovs, dūbo līkņa]. [6d. bedres: suņu grava, vilku bedre] 

e 

7. 

upes: gl izdine. jeb zosa sudmolu upe, solu up?, sustzjas up^; 

[čigla, rātupe]. s7a. upītes: breimaņu upīte, līču upīte]; splihdupej. 

[7b. ezeri: augškiešu ezers, miķeļa ez., oklais ez., skrebeļu ez., 

skrieveru ez.j. 

5. de tķt: darhbris; [zivenes dīķis]. 

9. pūri: vāičuku pūrs, zosa p.; [akmineica, ašņavēru p., bābu p., 

cārpurs, couku p., klejais p., kvītaiņu p., līkaceļu p., 

linastes p., 

pabērzu p., rogu p., sausais p., seiļu p., skujenieku p., soltais p., 

tilta p., torpu p., vilku p.,j; sbogu purwK, tatarsj. s9a. dūkstis: 

nāves dūkstis, švēdines, tēceits, vilku douksts]. 

383 

t). e 

e 

pļavas: gl izdin§, kvitāin?, z ilines; [bīzines pļ., dēglenēcas pļ., 

dziļais atvars, kalējine, kalniškinu pjavas, kambarnēcas pļ., kauksņu 

pj., lakšeinas pļ., lauzeknes, lukstiņa pļ., olksnas pļ., pirškines, 

plintaunēcas, seipūline, veibine, veidīnes pļ., volaki, zatribova, 

zeiles pļ., žlebene >! žlebins]; sagurkle, bubuleene, danzine, goschkine, 

kasaine, lahpine, limbe, maischine, aldawniza, plahtereene, schwada, 

wehrruschasj. [10a. ganības: čigoneicas jūsta, deksnis, drivas, 

gūvineica, kristopiņa gan., oltaunēcas gan., sila kalnsj; sbokstene,

384 

durawniza, kurschke, fkribseme, fpurģenej. [10b. lauki: apaļie lauki, 

azsiles (1.), bikšukojis I., cerves (1.), ķēves I., malnacores, opšaloja, 

svorku stērbelis, ūdaines (I.), vagonu (1.), zaķu mātes I.j. 

//. meži: dagumi, k°ūslājs, putnu elkšņi, syls, solu mežs; [čakauss, 

kažuka sils, kovslajs I! kuslojs jeb kulais m., 

loču kokts, marejas(m.), 

spices m., sudmolu m., tuntuls, upesgola m., vacuma m.ļ. [11a. 

krūmi: platacs, putnu elkšņi, snotenes krūmi, švedine]. [11b. 

salas mežos, purvos: ašu saliya, čousku sola, medņu rīksts, 

sausās (p.), spices s., vepru s. (p.)]. 

12. ceļi: solu ceļš; [drustānu c.,

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

Create successful ePaper yourself