LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>LATVIJAS</strong><br />
<strong>UNIVERSITĀTES</strong> <strong>RAKSTI</strong><br />
ACTA U N I V E R S I T A T I S LATVIENSIS<br />
FILOLOĢIJAS<br />
UN FILOSOFIJAS<br />
FAKULTĀTES SERIJA<br />
'TT' 8ĒJIM8 SĒJUMS<br />
V<br />
TOMUS<br />
Nk 5<br />
<strong>LATVIJAS</strong> UNIVERSITĀTE<br />
RISA. 1939
<strong>LATVIJAS</strong> <strong>UNIVERSITĀTES</strong> <strong>RAKSTI</strong><br />
ACTA UNIVERS1TATIS LATVIENSIS<br />
FILOLOĢIJAS UN FILOSOFIJAS FAKULTĀTES SĒRIJA V. 5.<br />
<strong>Latvijas</strong> vietu vārdi un latviešu pavārdi<br />
profesora<br />
J. Plāķa sakrāti un sakārtoti.<br />
II daļa<br />
Zemgales vārdi.<br />
Ievads.<br />
II <strong>Latvijas</strong> vietu vārdu un latviešu pavardu daļa neseko I daļai<br />
alfabēta kartība, bet tās tā nāk viena pēc otras tādēļ, ka Zemgale<br />
agrāk bija savienota ar Kurzemi resp. pieslēdzas tai ka administratīva<br />
daja, un abas tās sastādīja vienu veselumu —<br />
Kurzemes<br />
guberņu. Arī<br />
pagastu sadalījumu pa apriņķiem paturēju to pasu, kas bija agrāk,<br />
priekš kasa, jo tādējādi iespējams saglabāt kopējos lielo pagastu savie-<br />
nojumos sīko pagastu un pagastiņu ainu, kas tagad<br />
ir saraustīti un<br />
sadalīti citādās daļas un vienībās. Agrākais sadalījums ir svarīgs tādēļ,<br />
ka katrs pagasts un pat pagastiņš ka vienība atbilda senāk savai īpat-<br />
nejai izloksnei, kas tagad sajūk un sajaucas jaunajās, pārkārtotās vie-<br />
nības. Izlokšņu sabrukumu, zināms, jo lielāka mērā veicina pagastu<br />
iedzīvotāju bezgalīga maiņa, kuras sākumi jau meklējami pagājuša<br />
gadu simteņa vidu; bet tagadējos laikos tā izārdījusi visus kopējos<br />
etniskos novadu pamatus, pat stabilākajā zemes īpašnieku šķira —<br />
vecsaimniekos.<br />
Ilūkstes apriņķī iedzīvotāju etniskā maiņa un jaukšanas, tāpat arī<br />
zemes vienību pārkārtojumi: muižu sadalīšana mājās<br />
sādžu un māju savienošana muižās un pusmuižas<br />
iedzīvotāju tautības maiņu jaunajos sadalījumos —<br />
—<br />
pie<br />
un sādžas un<br />
tam ar stipru<br />
arcnīvu dokumentos<br />
atzīmēta jau XIX gadu simteņa sākumā, bet būs notikusi jau arī agrāk.<br />
Lai interesentiem dotu skaidrāku un pārskatāmāku gleznu par Ilūkstes<br />
apriņķa apdzīvotajam vietām un to iedzīvotājiem, esmu to vietu vārdu
214<br />
un pavārdu pārkārtojumus, kas sastopami še <strong>Latvijas</strong> valsts sākumā,<br />
papildinājis ar to agrāko sastāvu pēc archīvu un topoonomastiskiem<br />
materiāliem.<br />
Zemgali var sadalīt divi dajās, gan pēc tas ģeogrāfiskā, gan ari<br />
dialektiska sastāva, un proti: Lejaszemgalē un Augszemgale. Noteiktu<br />
ģeogrāfisku robežu starp šīm divi dajām nav, jo Lielupe tek caur Lejas-<br />
zemgali, un aiz tas uz austrumiem ir vel šīs Zemgales daļas raksturs.<br />
Par dalījuma robežu var piejemt to novadu joslu, kurā sastopamas<br />
pārejas izloksnes no vidus dialekta augšzemnieku<br />
stiepjas,<br />
dialekta. Šī<br />
josla<br />
sākot no dienvidiem uz ziemeļiem, caur Vecsauli, starp Bruknu,<br />
Stelpi un Misu, Iecavu, caur Vecmuižas pagastu,<br />
Baldoni un tagadējo<br />
Oaugavmalas pagastu. No šīs robežu joslas uz austrumiem sakas Augš-<br />
zemgales izloksnes; un jo tālāk virzāmies pa šo Zemgales daļu uz<br />
rītiem, jo raksturīgākas top augšzemnieku izlokšņu īpatnības.<br />
Vietu vārdu un pavārdu uzrakstīšana izloksnēs ir grūts darbs, jo<br />
sevišķi tagad, kad vēl tikai visvecākie jaudis runā tīru dialektisku valodu,<br />
kamer vecākā, vidusgadu un sevišķi jaunākā paaudze jau stipri to<br />
kropļo. Vienīgi garumu intonācijas paliek attiecīgo indivīdu izrunā<br />
tādas pašas, kādas tie piesavinājušies ar pirmo valodas sākumu gari<br />
no saviem vecākiem, visvairs no mātes, gan arī dzimtā setā un dzimtā<br />
pagasta skolā citu, viena novada bērnu starpā.<br />
Izlokšņu savādības grafiski esmu apzīmējis ar mūsu parastā alta-<br />
bēta burtiem, ja atskaitām platā e apzīmējumu<br />
ar e. Kur ar savu ausi<br />
uztvēru a skaņu variācijās šīm pamata skaņām o piekrāšu, tur rakstīju<br />
°a, °ā burtus; kur man likās o skanas jau nodibinājušās, tomēr ar<br />
zināmu piekrāšu uz a pusi, tur apzīmēju tās ar simboliem o a<br />
, o.<br />
Tāpat arī garo, šauro patskaņu diftongizācijās apzīmēju tikko aizmetušos<br />
diftongizējumus<br />
ar petita burtiem, piem.:<br />
divskaņu variācijās ar īstu diļtongu zīmēm: ei, eu, ou.<br />
e<br />
i,<br />
e<br />
u, °u, bet pilnīgākās<br />
Garumu intonācijas Augšzemgales dialektā ir divas —<br />
stieptā un<br />
krītošā; bet to nokrāsas ir gandrīz katrā lielākā pagastā savādas.<br />
Stieptā intonācija savā vājākā<br />
pagaujas novadu maigi krītošajam tonim;<br />
attīstības izteiksmē līdzinās Vidzemes<br />
bet savā spilgtākā izpausmē<br />
neatšķiras no labi attīstīta kāpjoša akcenta. Šo intonāciju saskaņā ar<br />
tās augstuma resp. speķa plūduma nokrāsām apzīmēju ar —, ~,<br />
Arī krītošā intonācija ir augšzemniekos dažāda savā toņa kritumā: gan<br />
maigi slidosa, ķas tuvojas Vidzemes Cēsu un Valmieras apriņķu novadu<br />
krītošajam akcentam, gan skarbi un strupi norauta, pilnīgi līdzīga Lejas-<br />
zemgales izlokšņu grūstajam tonim. Šo intonāciju saskaņā ar tās nokrāsu
veidiem apzīmēju ar:<br />
,<br />
Ja diftongos resp. diitongiskos savieno-<br />
jumos abi komponenti ir īsi, tā ka tajos nevar izpausties intonācijas<br />
glezna,<br />
tad tos daudzkārt apzīmēju ar īsuma zīmēm, piem.<br />
(atšķirībā no sirds, sīrds un sirds izrunas) jeb<br />
zīmes.<br />
-īr-i sirds<br />
nelieku nekādas akcenta<br />
Stieptā akcenta zīmi lieku uz otrā diftonga resp. diftongiskā savie-<br />
nojuma komponenta, krītošā —<br />
uz pirmā divskaņa elementa, bet ie<br />
un uo skaņās abas minētās zīmes tikai uz pirmā komponenta, jo šaurie<br />
vokāli šinīs savienojumos ir visos intonējumos kvantitātīvi dominējoši.<br />
Bez saviem vārdu krājumiem sinī dajā esmu ievietojis<br />
galēs vietu vārdus un pavārdus,<br />
materiālos, piem. Folkloras krātuve,<br />
visus Zem-<br />
kurus esmu varējis sameklēt dažādos<br />
A. Bīlenšteina onomastiskos krā-<br />
jumos un arī citu krājēju iespiestos ziņojumos, kā piem. Kr. Ancīša<br />
Aknīstes pagasta vārdus («Filoloģijas materiāli" 1933. g. 30—41 lapp.).<br />
Tos esmu ietvēris stūrainās iekavās un iespiedis oriģināla rakstībā,<br />
gluži tāpat kā to esmu darījis I daļā.<br />
pavārdus un māju vārdus esmu izrakstījis arī no pagastu archīviem<br />
un pielicis kā papildinājumus katram atsevišķam pagastam un pagas-<br />
tiņam savienoto pagastu vārdu beigās. Iekavās ieliktie gadu skaitļi,<br />
kā piem.: 1835., 1850.. 1858. un 1811., 1816. apzīmē pagasta revīzijas<br />
sarakstu sastādījuma resp. iesnieguma gadu augstāķai Kurzemes admi-<br />
nistrātīvajai pārvaldei.<br />
J. Plāķis.<br />
215
Lettlands Ortsnamen und lettische Familiennamen.<br />
Gesammelt und geordnet von Prof. J. Plāķis.<br />
Teil II<br />
Ortsnamen und Familiennamen von Semgale.<br />
Autoreferat.<br />
Der II Teil von Lettlands Ortsnamen und lettischen Familiennamen<br />
folgt dem I Teile derselben nicht in alphabetischer Ordnung. Kurseme<br />
und Semgale sind heutigentags zwei selbständige Provinzen der Lettlän-<br />
dischen Republik, aber vor dem Weltkriege waren sie eine adminis-<br />
trative Einheit —<br />
das<br />
Kurländische Gouvernement. Diese Einheit<br />
mußte ich aus verschiedenen Gründen in meiner Arbeit beibehalten,<br />
besonders aber, —<br />
um die kleineren Einzelheiten die<br />
ganz winzigen<br />
Gemeinden — in der Grenzlinie der genannten<br />
Provinzen und auch in<br />
den anliegenden Kreisen nicht zu zerbröckeln, denn diese sind durch<br />
einheitliche Mundarten und eigenartige geographische Nomenklatur<br />
sehr eng verbunden.<br />
Die Provinz Semgale besteht aus den Kreisen: Bauska, Ilūkste,<br />
Jaunjelgawa (jetzt Jekabmeests), Jelgawa und Tukums. Nach den Eigen-<br />
tümlichkeiten der Mundarten und Eigenartigkeiten der Ortsbenennungen<br />
kann man sie in zwei Teile zerlegen: in Lejas-Semgale und Augsch-<br />
Semgale. Eine Naturgrenze zwischen diesen Teilen gibt<br />
es nicht, denn<br />
die Leelupe fließt durch Lejas-Semgale; aber als Berührungspunkte<br />
zwischen den benannten Teilen kann man denjenigen Landstreifen<br />
annehmen, welcher sich erstreckt von Wez-Saule im Süden, weiter<br />
zwischen Brukna, Stelpe und Missa, Eezawa,<br />
Wezmuischa, Baldone bis Daugavmala<br />
im Norden.<br />
In den Gemeinden von Lejas-Semgale hört man<br />
und noch weiter durch<br />
den mittellettischen<br />
Dialekt, dagegen in den Gegenden von Augsch-Semgale die hochlet-<br />
tischen Mundarten.<br />
Die Grundsätze des Sammeins, Ordnens und der Bearbeitung des<br />
onomastiscnen Materials, wie auch die Bezeichnung<br />
des Akzents und<br />
der Tonqualitäten sind im I Teile (Ortsnamen von Kurseme) erörtert<br />
und erklärt worden.
Bauskas apriņķis.<br />
Baldūones pagasts —<br />
baiduonieši.<br />
/. mājas: andži, avūotnīeki, ārstes, balkas, bāliņi, bēniķi, bērnesti,<br />
berzumnīeki, bizdeni, brieži, buļļi, bufkani, büfmeisteri, caūnes,<br />
caurumi, cenas, ciņi, cirpi, cīrši, čūokas, dākas, gaiji, gali, greķi,<br />
grundes, kablaūšķi, kalniņi, kaūķi, kažūoki, kleķes, klibi, kriknas,<br />
kučīeriņi, ķeīzeri, ķipāli, kivuļi, ķūderi, laiyi, lamži, lapseni, laūk-<br />
sZrgi. līdakas, medigas, milas, milas kalns, platkāji, pluoši, punkas,<br />
pūriņi, purmaļi, putlāči, pūodnieki, ramatmāja, reiskatas, režkalns,<br />
rijnieki, sīgas, skārstens, slaveīkas, spindzeles, straūtnīeki, straūti,<br />
stuberi, stufmes, saugaļi jeb šaūgales, trimdas, ūrlas, üozüoli,<br />
üozüolkalns, vārnas, vecüogari, vētras, vidmas, vilciņi, vilšktzrsti,<br />
zaķi, zaļie, zīļu sala, zunduri.<br />
2. muižas: baldüone, baldūones mācitāja muiža, baldūones meža m.,<br />
krūoņa baldūones pusmuiža, labteīne.<br />
5. baznīcas: baldūones baznīca.<br />
4. skūolas: baldūones sküola.<br />
5. krūogi: balkas krüogs, bernestu kr., drukas kr., gala kr., misas kr.,<br />
švenķu kr.<br />
6. kalni: 6ūoļu kalni, garüo druvu kalnis, grants k., kapeņk., kraupi,<br />
mīlestības k., pagrabas k., pilsk.<br />
7. pauguri: āpšu kalns, balku kalnins, cepļa kalnins, čigānu kalniņš,<br />
jtzru kalniys, kurpnieku kalnins, māfgrīetas kalnins, naža kalniņš,<br />
rājuma kalniņš, [rozes kalniņš].<br />
8. lejas: stuberleja.<br />
9. gravas: mīlestības grava, prūšpadambis.<br />
/9. upes: baldūones upite + dzedupite + milas upe + dāku upite,<br />
bēčupite, bērzene, ķ?kava jeb ķekaviņa, misa, plases upite + ķipālu<br />
upīte, slüokas upite, spandupe, venta jeb ventiņa.<br />
//. strauti: dziļais strauts, kuiļa str., mellaīs str., smilšu str.,<br />
versa str.<br />
12. grāvi: augstais grāvis, pura gr., bindukšu gr., bizdengr.,<br />
garūo druvu gr., meīlā straūta gr., niedru pura gr.<br />
13. avüoti: naüäas avüots, stzravüots.
218<br />
14.<br />
tņrces: ašu rājumiņš, čūsku rājumiņš, dūņu tērce, dziļā strauta<br />
rājumiņš, jēču pjavina, mātes grāvis, prīekštērce, sila pļaviņa,<br />
vidus terce.<br />
15. puri: [akmeņu pūriņš], avūotpūrs, baltais p., bēču p., bērza p.,<br />
bullis jeb buļļa p., cepļa p., cinātas p., ļčūsku pūriņš], dakas p.,<br />
dzērves p., egļu pūriņš, eīles püods, guvs pjavas gals, jera p.,<br />
kaktu p., kapeņu p., kazu p., kūfsiņu p., laīpenes p., lakšķenu<br />
pūriņš, niedru p., pagrabas p., pulācis, rijas p., šauta p., stufmes<br />
pūriņš versa dārzs, vilies p.<br />
/6. tīreļi: apaļais tīrels, garüo druvu t., klajais t., klapu t., krükläjs,<br />
skūolas t., starpu t., trimdas t., zaķu t.<br />
17. pļavas: akmeņu pļaviņa, apaļa pjava, augš pj., avūotpura pļ., bei-<br />
bezis, bēči, biderīene, bifidukss, cināts, cūku pura pļ., čudas kakts,<br />
čūsku pūriņš, dzelzene, dzērves pura pļ., elles püods, [ezera pļ.],<br />
gūos pļ., jaunais rājums, |jāņa rājums], jera pura pļ., kakta pļ.,<br />
kaktu pūrs, kalna pļ., kumeļnica, ķildene, küdera rajums, lejas pj.,<br />
līcīši, līča gali, lūsenes, māju pļ., milas pļaviņa, misas pļavas,<br />
mīesceplis, nabagu rājums, niedru pura pļ., pīļu dīķis, pura pļ.,<br />
pūdējums, rācenājs, rīklite, rubenite jeb skrabe, rušenes pļ., rūsu<br />
pļaviņa, seka pura pļ., sūtnis, vērša dārza pļ., versa straūts, vilka<br />
tiltiņš, zaķu pļ.<br />
18. ganības: aūdzīte, čūokas druva, zīja kalniņš.<br />
19. atmatas: druviņa, garas druvas, taciņas.<br />
20. lauki: bindukss, egles gabals, elles püods, garais gabals,<br />
jāniškalns, kalna laūks, lāckalna 1., lielais 1., mīescepļa laūciņš,<br />
pedeļu kalns, plēsuma 1., rušinu 1., spicais 1., stufmes 1., vidus I.,<br />
vilka I., zundurl.<br />
21. meži: aveņu sils, avūotnīeka sils, avūotsils, baznīcas sils, bišsmalce,<br />
buļļa sils, bufkanu sils, druvas, duolkalns, egļu sala,<br />
elksna kalniņš, ērcoga sils, garais sils, güossmalce, kalejlauks,<br />
klajais silins, klapu sils, klēts bifze, kraüpi, lacits, līca gali, lielie<br />
kalni, mazie kalni, meža gabals pie veciem cepļiem, pütele jeb<br />
püteles sils, radziņa sils, sēra druviņas, spindzeles sils, tejaste,<br />
drlas pļavas mala, vāvejaste, versa dārza sils, zaķa siliņs, zundursils.<br />
22. alas: apšu kalniņš, Sērenes āpšu aliņas.<br />
23. bedres: anniyas bedre, vaska b., vitüola b. [23a. atvari: trakais<br />
atvarsj.
24. ce//.' bizdena sila ceļš, dūolkalna c., gara sila c., güos pZavas<br />
dambis, klapu sila c., mazais darnbīts, rātais c.,<br />
skurbenīešu c., straüta c.<br />
25. tilti: bezdibens, bēču tilts, berzēts t.,<br />
riekstkalna c.,<br />
berzu t., burbuļtiltiņš, dzelzs-<br />
āmurat., guosupites t., lakšķeņu tiltiys, mlescepļa t., punkas tiltiņš, slep-<br />
kavas t., spaļu t., spandupes<br />
t., spindzeles tiltiņš, skuvrest., žīda t.<br />
26. līči: kalejlīcis (misa), ķeīzerl., licu gali, priežu 1. (misa).<br />
27. linu markas: dziļa bedrĢ, kaķa dīķis, kalpa<br />
strauta linu merka.<br />
28. pavārdi: aügstmans, abtzl?, ärst§, balüodis, bērziņš, visa, blü-<br />
naus iļ blünava, burkāns, cejms, c§na, dabüvlins, dundurs, dūmiņš,<br />
dūobelnīeks, ejksnis, emsins, galins, gals, grīslis,<br />
Dakars, jerkis, kārkls, klavins, krakits, kresliys, krikna, krieviņš,<br />
krükle, küvskins, laimins, lapins, lazdins, lacits, meldejs,<br />
mucenīeks, miskins, nīcis, niedra, pinka, plūosis, pļavenīeks, prīedtz,<br />
punka || punka, ramats, ranta, rerhpis, runkuļs, rūķis, salmiņš,<br />
šiliņš, skuja, straūtiņš, straūtnīeks, straüts, saügals, taürits, ürla,<br />
üvsis, vilskersts, vitüvlins, vitüols, zanders, zilzundurs,<br />
zundurs.<br />
29. papildinājumi:<br />
pēc 1850. g. revīzijas listegA<br />
a) pavārdi: ahbelite, ahbol, ahsis, abtc, akratz, arraij, assers, ankMkaln, ause<br />
awcnell, bahlins, balbars, balgalwc, bālgans, balkc, baltbarsde, balzer, banke, batsd<br />
kcn, behruls, beinicke, beiss, beinber, bersemneck, bertnlant, bisden, blihdau, bohsilk<br />
boltrum, brecde, bringe bvinke. brnhwcr, dahldcr, danken, dildnm, dohbelneek, drai<br />
dsing, drujencek, drnske, drnphing, dubbing, dncker, dugau, duhje, dumber, dsehrw<br />
ebrglis, gahrnis, gaigals, gahvc, gavvais, grabbe, graben, graypit, grahwe, grass<br />
graubing, grtcfc, gribwel, gvniwnl, gnbbing, gnlbc, irbe, jahtneck, jaunohsol, jam<br />
scmm, johsting, jnmmik, kabrkling, kaktinsäi, kalleis, kalning, kals, kasckkels, fafebo<br />
ļauling, kcrreksc, kicknr, kicning, kinne, kirpe, kirsche, tHnvbtš, kiļvull, klaudsinsck, klai<br />
ivcrt, klcbder,<br />
klibbe klibs, klibsakkc, krasting, krihklis, kruhming, kruhminglecp, kruhs<br />
hibbc, knlisakkc, kukknl, kllptscke, knrsemncek, tapjc, lamsche, lapping, lapse, lasde, laniv<br />
lcclsundev, lehlis, leitis, lejeneck, lobde, lohke, lnbbert, mahkul, manring, mcbbctu<br />
mcije, inilgraivc, nnllivil, nuibrneek, nuildc, nagelkaley, nagle, ohsit, ohst, ohsoling<br />
pakwis, paigle, pamiel, pardelis-, pawibtol, peebalge, pelle, pinkain, planiet, pohkaiscb<br />
Pohle, pvabtneek, prank, pnhpol, puhrs, pnhtcl, purmal, putlabzc, radsinp, rankei<br />
rcdis, reksting, rckfts, rekscke, rewcl, vibjncck, rikke, rincke, rohbing, ntbben, rnhb<br />
rulising, rnmbe, ruscke, sausing, scglinscb, sille, skembel, skrohder, spchlmann, spil<br />
gals spibglils, sprvhgc, stanwer, stecne, stelpe, štcppa, stirne, Strchke, strunck<br />
stuhre, stnrme, snstcrniet, snstcrs. swalnpuls, swainite, swikke, swilpis, scheinvck<br />
srim-mcl, sckn'ager, sagev,<br />
219<br />
sable, sallvbkaln, sandats, sarring, sccme, seemiiu<br />
sennnenire, swabrgnl, taiminsck, tainnccks, ranrebn, telirinann, tehting, tibkmai<br />
triinde, trumpe, tupping, tuvtc, tnsckkewil;, tsckaupe, tsänggahn, t(d)ovnc, tsebnbb
220<br />
uppeneek, mahzbeg, wahzeets, wannaks, wawer, weglinscb, Wenge, lvel;skrohder, met}--<br />
wagger, Wewer, Wieck, wigandt, wilke, wilniet, wilzing, Wiste, zelminsch, zimbvhl-<br />
neek, zinnit.<br />
b) māju vārdi: bcbvge, duhje, galling, jacker, kickur, mirme, nagle, pohde, puh<br />
tel, rudding, sakkain, seeleisch, skuje, sohsten, stelpe, struncke stuhrit, tentel, thomcn,<br />
tiegmann, wahzbeg, wehwer, zcmpul (še ietelp arī dažas š e r 1 a t e s muižas mājas<br />
kas veläk pievienota vecmuižas pagastam, sk. to.).<br />
c) kruogu vārdi: bullenkrug, kirchenkr., sckmietenkr.<br />
1. mājas:<br />
Barsmindes pagasts (savien.) —<br />
A. barsmindieši:<br />
jeb škēptņu pagasts.<br />
A. barsmindes pagasts<br />
B. greizdäfbes pagasts<br />
C. kaūčumindes pagasts —<br />
barsmindieši<br />
— barsmindieši.<br />
—<br />
(tag. īslicas pag.).<br />
greīzdarbieši.<br />
kaūcieši.<br />
a) bērzu muižas galieši: annīcas» ezernīeki, gudiņi, ģīļi,<br />
jūriņjaūzumi, krümales, mtzkunkauci, plūkti, redi (pultari, püpüoli),<br />
stzrmuli, siķi, spradži, staļģi, uzbaļi jeb uzbuļi, vājības; b) lejga-<br />
lieši: bīeķi, bluši, dāneles, karkliyi, lāči, lejnieki, madļeni, sē-<br />
guli (grimmas, rutki), statni, strautiņi, zadeikas; c) struku gals<br />
jeb strucenieki: bežumi, dumpji, juglas, kaščuki, kleinas, kvīe-<br />
tes, liģeīkas, ribeles; skazaki, klinku mj., pudzengudže, vaiteči].<br />
B. greīzdarbieši:<br />
baltie, bumbēres, čākste, galzemnieki, katküni, püopüoli, siļķes,<br />
žīemas.<br />
C. kaūcieši:<br />
bifzumnieki, cepieni, čīčas, difdas, garzģi, grüobas, gumbeļi, is-<br />
kāji, kairi, kaktiņi, kalniņi, kažuoki, lejas, līelpēteri, misi, misu<br />
bakši, pufjāņi, meža remūži, rešņi, rüki, smilgas, tiltiyi, zaķi, zaķu<br />
jaüzemi, žiemas.<br />
2. muižas: barsminde jeb sķepiou muiža, btzrza m., jaunā m., struku<br />
m. (b.); baltā m., greizdarbe (gr.), ausgalu m., dambenieķi, dzir-<br />
ķale, ezere, īsliču m. (kaūču m.), kaücminde (k.); [2a. baznīcas:<br />
svētas marijas baznīciņa].<br />
3. sküolas: barsmindes sküola,<br />
kaücmindes sk.<br />
4. krüogi: gudiņu krüogs, kalna kr., lejas kr., struku kr. [b.]; baķu<br />
kr., lejas kr. (k.).<br />
5. sudmalas: barsmindes vējenes, baķu sudmalas.
6. cepļi: barsmindes kaļķu ceplis, kaücmindes k. c., [6a. kalni: jāņu<br />
kalnis, karātuves k.]. [6b. pakalnes: kapu pakalne, kārkla pak.,<br />
mala pak., suņa kalns]. [6c. lejas, gravas: atauku bala, krū-<br />
miņu leja, kurnēju bala, pūnbale, upesleja, vārnas bāla].<br />
7. upes: īslica, kaūcīts, lielupe, plane (b., k.).<br />
8. strauti: mufdzenis (k.), [maučuve]. [8a. dīķi, endzele II indzele,<br />
gudelišķes d., zivju ezeriņš].<br />
9. grāvji: kaūcīts (k.)<br />
10. purvi: žīemu purvs (k.), smelnalksņa lama (dūkstis)].<br />
//. pļavas: ausga]u pļavas, gaņģenes, rājums, smē]i (b.); gaigala,<br />
izdegums, zelta p]ava (k.), [zaķu pļ.]. [11a. ganības: cienmāte].<br />
[11b. lauki: meža l., poščas].<br />
/9. meži: skuju mežs, struku m. (b.), gaigalas m., gaņģu m., ķTķera<br />
m., mellais m., remūžu m., ūošu meža gabals (k.).<br />
13. alas: dzirkales eglaju apšu alas (k.).<br />
14. ceļi: dzirkales dambis (k.), [gudelišķes c.].<br />
15. kapi: prīediņas kapi, struku k. (b.); važites k. (k.), [čigānu k.].<br />
/6. sēkļi: dāneles sēklis, skaidenes s. (līelupe) [b.]. [16. salas: plānīte<br />
/7. llčl jeb krasti: paklinte (līelupe) (b., k.). [17. zvejas vietas<br />
marģes (plānītes upē), patilte, raks (platums Īslīce)].<br />
18. uzvārdi: bērziņš, celmiņš, januska, kalis, kraulis, kūociņš, lazdins<br />
lācis, linga, mucenieks, purvs, rumpis, silis, spura, šāblis, s]üka<br />
treida, tūoms, vanags, vīlups, zāle.<br />
19. palamas: gažģus.<br />
20. papildinājumi:<br />
a) barsmindē (1850. Z. rev. 1.): pavārdi: abol, auschgal, aunfčcbc, bagdin<br />
ballodc, birschneek, bvcebc, bruwer, budrik, buksting, burre, dadsc, dahlder, dinke (t<br />
siele), dralvenek, dudal, dumpe, dweige, cgglc, esse, gavrcjurre, gricke, guddc, gu<br />
sohl, qühle, irbe, kalning, karkling, karrok, kascktsckuk, kauze, löschten, krumal, kr:<br />
minq, kruse, kunze, kuschte, kweete, lauke, lauzc, lcjnek, lemmes, licke, lurum, mallup<br />
mäkkon, mcsdKasc, nammik, osvl, vereis, pleķus, pumpur, pupol, purwin, velil<br />
ribbcl, robcschnek, rösckne, rudsal, rudzu, rutke, sadeike, scgliug, silke, skrapst<br />
skriwcr, skuie, Spriuqe, sprvhge, spurre, strasde, surum, seemzect, siele, scbabbe<br />
ftbagf, säiuore, sdnvagcr, sdicemc, tewel, ivarksckki, wcpre, wieksue, wiudeds, jeetai<br />
zelmiiu-,, zuukusck.<br />
b) greizdarbe (1850. g. r. 1.):<br />
222<br />
c) kaučuminde (1835. g. r. I.):<br />
N<br />
-x) pavārdi: abvling, ahlet, ahsis, anning, backard, bakschke, balle, behrskal, ber-<br />
sing, birsing, bvdncek, brasdc, brendcl, bulle, blnnbcer, bnndsche, bnrbuls, dambing,<br />
bnvbc, duddke, duhming, gaevgc, gange, grvbing, grnndling, grnsde, irbit, kalning,<br />
kapral, kasak, kasche, kanling, kilkeils, kirschneek, klicwe, kliezing, kopel, krantsche, kurkle,<br />
kurpeneek, qninting, laksding, labze, lauzing, leclais, lcepe, leblivarde, liedek, manbcl,<br />
masais, meoneek, mcije, mcncst, milttng, mnhring, muhrneek, padehl, pahwel, panting,<br />
peleeks, Spelle, pihle, pinekas, pohlit, pubļe, pnrwc, pntriling, pnttre, reekftiņ, riller,<br />
ringe, roescbne, rucker, rnbse, ruhte, samsse, saulit, sernniling, sils, skange, skiebe,<br />
skuije, sknschbecr, slimpe, sprohge, stihga, stipperneek, strasde, strautneek, strohme,<br />
Striekel, swilpe, sager, sakke, SallatS, sänge, sarrc, sehnve, sclle, seinkaje, senunitc,<br />
sobbing, swehring, schagat, sckeeme, scblalike, tellir, tempe, tonkn, trnmpe, trnscbc,<br />
tnpping, tnrke, uhding, wahwerit, wangel, ivehgelit, welscher, wetz, widsemneek, nnl<br />
zing, wincking, nntrnp, zahle, zeplit, zeysar, zindschc, zinning, zinze, zirzen.<br />
ß) māju vārdi: bullusch, gabbal, kalne, kanye, lcelnatken, inasas natken, raebc<br />
kackte, tiltsemneek, wadsche.<br />
1. mājas:<br />
Bauskas pagasts (savien.) —<br />
jeb pilsmuīžas pagasts<br />
A. mācītāja muižas mājas<br />
B. pilsmuīžas pagasts —<br />
baušķenieki<br />
— pilsmuīžnieki.<br />
—<br />
C. zuperdentes muīžas mājas.<br />
A. mācītāja ļaudis:<br />
čikas, duklavas, erini, pūķi.<br />
B. pilsmuīžnieki:<br />
mācītāja ļaudis.<br />
pilsmuīžnieki.<br />
beīkas, berķi, bērziņi, brirzki, bundžas, buneri, ciņi, Rāpuļi, čun-<br />
kani, dreņģeri, eģerti, eži, ēvejti (-daūģeli, -kūlas), ganiņi, gahģi,<br />
gudžas, jāneīkas, jučiņi, juglas, jüstzni, kakari, kalniyi, kampiņi,<br />
kapās, kaudzītes, klidziņi, klūgas, krīeviņi (-ilzini, -kuīvas), krūmi,<br />
kugas, kugreni, kukaiyi, kunči,kužas kugas, kužas tupiņi (-andreji,<br />
-kūlas), kvepji.kīseli, lavenieki, leītlanti, lejnīeki, lepsas (-gudžas,<br />
-jansūoni, kugreni, -lepšas, -mīeleīkas), lintiyi, līrumi, līelkūoki,<br />
mandāgi, paģi, peles, pīrāgi, plutas, purpēteri, ragaūcki,<br />
ramani, ribas, rigasti, ružas, saukās, sej§ni, sim-<br />
brukas, sīji, skaīderi, smēdes, stabuli (-čikas, -kuīvas, kīkas, mi-<br />
ķeļi), straūtnieki, strēļi (-kūlas, -priedes), stūri, sukas, sunteīkas,<br />
šābļi, šitkas, šļuburi, tireļi, tīd§ni, ūolavas, ūozūoliņi, versgaji<br />
(gaņģi, Kī8eji),radeīkas,zariyi, zābaki, zeltiņi, zilgalvji, žabarti, žigļi.<br />
C. zuperdentes muižas mājas:<br />
blankas, krampuli jeb krampuļi, panči.
2. pilsēta: baüska.<br />
3. muižas: baüskas pilsmuīža, bungu m., cenas m., dejpeles-mēmeles<br />
m., līeldirde, mazdirde jeb erksku m., mācītajā m., meža m.,<br />
žurku m.<br />
4. baznīcas: baüskas baznīca.<br />
5. skūolas: baüskas pilsmuīžas pagasta sküola.<br />
6. krūogi: drefļģeru krüogs, kažu kr., mūru kr., plüosta kr., raga kr.,<br />
rudzu kr., sulaiņu kr., tupiņu kr.<br />
7. sudmalas: duklava sudmalas, [brūtgānu d-zirnavas].<br />
8. cepļi: čunkānu kaļķu ceplis, dreņģeru k. c., jāneīku k. c., kalniņu<br />
k. c., lepšu k. c.<br />
9. kalni: baüskas pilskalns, ķīķerkalns, [cepļa k., krauču k., lepšu k.,<br />
velna krēsls, zelta k.].<br />
/9. gravas: jāneīku straüts, kalniyu grava, [dubes muižas gr., getrū-<br />
des gr., nabaga lama, pamedne, žīdu leja]. ļlOa. pakalnes:<br />
gudžas k., krievu k.j. [10b. bedres: velna bedre].<br />
//. upes: līelupe, mēmele, mūsa.<br />
/9. strauti: (panču) straüts, [bābu str., jāneiku str.,<br />
kalniņa str., kau-<br />
cite, krieviņ-kuivu str., likvertenu str., murdzenis, rigastu str.].<br />
s12a. ezeri: lambārtis]. [12b. dīķi: derpeles d., pilsmuižas d.,<br />
rigasta d., tīreļd.].<br />
13. meži: beku mežs, zābaku m., [avota m.. beikas m., bērziņu birze,<br />
blases kroga m., codes m., čuga birze, lepeku birze, likvertenu<br />
sils, mācītāja m., piķu m., šņores m., tomu birze]. [13a. krūmi:<br />
tīdenu krūmi]. [13b. pļavas: čapuļpļ.ļ. [13c. lauki: meža I., šno-<br />
rites, vēža I.]. ļI3d. purvi: dzellauze]. [13e. tīreļi: galenieks,<br />
gudžu tīrelsj.<br />
14. tilti: plüosta tilts, ļgaisa t., jaunais t.]. sI4a. ceļi: lopu c., zaļais c.].<br />
15. kapi: bļūodnīeku kapi, kikerkalna k., meļču k., plüosta krüoga k.,<br />
salas k., [butki, mēra k.j.<br />
16. salas: ķirbaka sala, ļskaidiena]. [16a. atvari: dirdes atvars, du-<br />
bes muižas atv., vilkacis].<br />
17. uzvārdi: balgalvis, beika, bērziņš, bundža, čika, dižais, drefļģeris,<br />
duīna, duklaüs, ezeriņš, ganiņš, gudža, ilziņš, jučiņš, kalniņš,<br />
karklins, kuga, kugrens, kuīva, kundziņš, kuža, küla, kūociņš,<br />
lepša, līrums, mejnmens, milgrāvis, paģis, pīrāgs, purpēters, pū-<br />
ķis, ramans, raņķis, reīnats, rigasts, rumpis, rüomanis, skalders,<br />
sküotele, sunteīks, šalts, šlēziņš, terzens, üolavs, zaīmanovskis,<br />
zābaks.<br />
223
224<br />
18. papildinājumi:<br />
(1850. g. r. 1.):<br />
m<br />
a) pavārdi: ahse, alschwanga, appalais, auschcn, barran, bauga, bausche, bchrtu<br />
besge, biskup, blohdneck, bohsche, bruhse, bruwer, bulling, bulnvick, decua, drusk<br />
dsilna, esse, cwert, gcrt, graubing, grause, grikkis, gronska, grolhcn, ihning, jabue<br />
kakkcr, kalnpeter, kauga, kauling, kelle, keinpcn, kerpe, kiesel, kirr, klauting, klidsin<br />
kneede, kokatapping, koppe, kreirz, krekau, krubming, kukkaiu, kursemneeek, kusche, quci.<br />
lasdinq, leelokok, leepa, leijeneek, lieraus, liuting, inaischel, maksehu, marketan<br />
massais, mccting, mehkon, meijer, migglc, muhrneek, vhlau, odsvl, parup, pee<br />
Pekse, Pikkar, plosting, plutte, pohdueek, preekschueck, prinl;, puhtel, reschuc, ribb<br />
rubbcu, rllble, ruggcl, ruhka, ruschkc, rusche, rutke, sadcek, salda, sammt, sarkauai<br />
sauka, silliu, simaubruck, skurbc, smatra, smedde, sprohgc, stikke, strehle, strimpl<br />
Strünke, stubbar, stuhre, sukke, sunninng, sckittka, saiming, satte, selten, selli<br />
seinrieb, sihle, sohbe, subban, suhbcr, schabbat, scheeding, schiggle, sckleksl<br />
schuka, tabatzing, tapping, theersen, tiedcu, tirrel, troschka, turke, tschuder, ubdi<br />
ivabren, wanuag, wersckgalwc, nnegandt, wieksue, lviendcds, wihrel, wihtohl, \v'\<br />
lvoschka, zcelau, zelmiug, zeplis, zierul, zilpe.<br />
b) māju<br />
vārdi: blohdneck, krekau, leeleelauk, inelscke, pumpccn, parup, skurb<br />
schuka, tupping, ivahrcn, [koka tupini, reizenes].<br />
Bārbalas pagasts —<br />
bārbaliešt<br />
jeb bārbullešl.<br />
/. mājas: a) bārbalieši: baltrumi, bārdiņi, bleķi*, brankūži,<br />
būbļi, cedelmaņi, druvas, dzērveni, [eglītes], ēzites, glezes, glīzdiņi,<br />
grasiņi, griķīši, griķu malēji, grūgaļi, ģeķi, ģērķi, jāuzemi, j§ski,<br />
ješi, jekapiņi, jukumi, jusi, jiioškalēji, kalniņi ķauķi, kazemnieki,<br />
klibie, klinči, kraukļi, krūmiņi, kūokneses, ķeji, ķērpi, lazdas, la?-<br />
diņi, lācīši, lēišuri, limpuči, maciņi, milas, milliņi, mucenieki,<br />
mūrnieki, pāčas, piebālgas, pilveri, plakanie, plfkāni, plikši, pļav-<br />
sāfgi, puniņi, [puntenu m.], pūrviņi, putniņi, puziņi, pūopi, reīņi,<br />
rimžĢni, rušķeri, sakariši, salmiņi, sālījumi, silenieki, skūltes, smil-<br />
gas, spalas, speltes, spigas, spragali, spriņģi, spūdas, strautiņi,<br />
Strazdiņi, sūfģem'eki, sutras, svikliņi, Zlūkas, švekļi, timmes, trilapi,<br />
tupiķi, usiņi, ūodiņi, vaivadi, valteri, vanagi, vārnas, vētras, vēveri,<br />
vigrabi, zābaki, zemītes, zustrenes, zvēri, zvirbuļi; b) rubieši:<br />
āži, būblis, čabļi, čūderi, ķīseļi, li'plāni, nerātņi.<br />
2. muižas: karja muīža, klāsūna m., lielbarbala, mazbarbala, mācī-<br />
tāja m., meduma m.<br />
3. baznīcas: barbalas baznīca.<br />
4. skūolas: bārbalas skūola.<br />
*<br />
mācītāja māju vārdi iespiesti slīpiem burtiem.
5. krāogi: avüotkrüogs, baltais kr., baznīcas kr., ķīseļu kr., mālu kr.,<br />
medumu kr.<br />
6. sudmalas; bärbalas vejsudmalas, jauzemu sudm., milas sudm.,<br />
speltes sudm., timmes sudm.<br />
7. cepļi: medumu muižas ceplis.<br />
8. kalni: rušķerkalns, [cepļa k., krama k., lūravu pilskalns, mucas k.,<br />
pilveru pilsk., tabakas k.]. [kasu kalni, ogļu kalniņi, rihrviņk.].<br />
[8 a. pakalnes: Ilzes kalniņš, riekstu kalniņš].<br />
9. upes: dzervite, Tecava, [ģirupe, mehmeles upe]. [9a. strauti:<br />
cepļa str., gaiļa str.].<br />
/S. ezeri: bārbalas ezers, dunkurs, skaidrais ez., zaļezers, [mas-bahr-<br />
beles esars jeb sahlu esars], [milliņu ez.]. [10. dīki: zvejas dīķis].<br />
11. avūoti: bārbalas avūots.<br />
12. purvi: dzērves pürvis, laivas p., vārnas p., [puziņ p., surģinieku<br />
duksnajs], [spiles p.ļ.<br />
13. tīreļi: čābļu tirels, spriņģu t., [greizais tir.].<br />
14. pļavas: dzērves purva pļava, grasa Kaja, laivas purva pļ., laünag-<br />
kalniņš, liekna, starpenes, vadzenes, vārnas purva pļ., [aploka pļ.,<br />
ciemate, jērene, lejas pļ., meža pļ., riklas pļ., salas pļ., surģines,<br />
ūsiņu p].], [budras pļ., duhdischra pt. f geise, kumeļeka pļ., libike,<br />
pisul-tihrels, punteniza, rahwini, rāmākas pļ., stankewitscha pļ.].<br />
15. ganības: kaisalas, ļbauskas apara, kalniņa aploks, lauku gan.,<br />
surģeņu mala].<br />
16. meži: skultes mežs, sūrģenes m., [čābļu birze, čūderu m., krūmiņu<br />
audze]. [17a. krūmi: nerātņu atzalas, salas kr., skinums]. [17b.<br />
lauki: cepļu kakts, kīseļkroga lauks, mucaskalna I., ozolu I.»<br />
riklas, salas l.|; [buldsm lauks, kruhschaitiņsch, martena 1., raga-<br />
natscha l., teesas kalni]. [17c. salas: ganību sala (mežā), mēdum-<br />
muižas sala (upē —<br />
iecavītē)]. [17d. tilti: ķīseļu kroga tiltsj.<br />
[17e. ceļi: spundes ceļš]. [17f. atvari: tilta atvars (dzērvītes<br />
upē].<br />
/7. kapi: baznickapi, cedelmana k., ēzites k., grugaļu k., keru k.<br />
[čābļu kapkalnins, nerātņu kapkalniņšļ.<br />
/5. uzvārdi: apalits, avens, avuotiņs, azis, bērziņš, bračka, cālits,<br />
ciemiņš, čāblis, dārziņš, gailis, glizdiņs, frbens, kaktiņš, karkliņs,<br />
kļaviņs, krūmiņš, lapa, majūors, miītiņš, pakrasts, palejs, parīss,<br />
platais, resnis, rūopājs, spunde, trēikans, uozuoliņš, üozüols,<br />
zvirbuls.<br />
l-UR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
225
226<br />
19. papildinājumi:<br />
(1850. g. r.<br />
a) pavārdi: abbtf, amatncek, ammon, arrajs, attkaln, attohse, ausin, bajah<br />
ballod, barran, barsding, bestemis, bisdag, b l c ek c* breedis, brussa, brussit, buimi<br />
dabolin, darbcneck, desmitneek, dobite, dnmin, dseedatais, dsehrwen, chrgli<br />
cbrskall, elksnis, ernestine, galling, gerkis, grasdin, grieslit, grikkis, grisckka, gudrai<br />
gulbis, jegor, jeskc, johnpetcr, jukkum, jummik, kaissel, kalniņ, kantschuk, kārkli<br />
kasemneek, kauliņ, kelle, kerpis, kiwul, klibbais, kohzin, kokues, krauklis, krieti<br />
kristin, kruhsit, ( ah ļ e, laimin, lappin, lasdin, laukgal, leepa, lehnais, lejeets, liegan<br />
liepley, linning, lipste, losda, ludsejis, maisite, matzin, melnaus, milla, muhrnee<br />
mnndrais, muheneek, needra, odin, ohsolin. ohschkall, pakalne, pakraste, palley, peeka<br />
pelle, pimpul, pinka, pistole, platais, pliksse, Pohle, pohrin, preede, pritzin, puhri<br />
ptttga, pultis, Purin, purmal, purming, raggel, riga, rohnits, ropaiscb, ruschke<br />
rutkis, sallasgraf, segleueek, scglin, silling, simon, simsohn, skeping, skuije, skult<br />
smilga, snapst, spahrnin, sprohgis, stibba, stiemais, strautneek, stuhre, stutzbarsd<br />
suttra, swiklin, scherschant, schirwan, schmeklis, samuel, sarrin, seemel, semm<br />
snohts, sosse, sustren, tetin, tilting, timmin, trcidewin, uhdre, ustizz, mahjai<br />
mahrna, wannag, mehjin, wctznmneek, wi htolin, milnin, zable |ļ zablis, zcn?,<br />
zeplis, zinnit, zirul.<br />
b) māju vārdi: akstin (jeb pahtsck), branske (jeb buble), darsel (jeb čttrgenec<br />
dseggus, glesde (tg. glezes), kneepoding (jeb mahrne), liepleh, luse, petrit (jeb oding<br />
seeting, segleneek, sehlneck, spunde (jeb kerpe>, seemel, mallevscmneek, seglite<br />
puntenij.<br />
c) muižas vārdi: weisshof.<br />
d) kruogu vārdi: dsegguschenkrug, spundenkrug.<br />
/. mājas:<br />
Bruknas pagasts (savieti.) —<br />
A. briģu muižas pagasts<br />
B. bruknas pagasts<br />
C. paskavas pagasts<br />
brukmeši.<br />
— briģieši.<br />
— bruknieši.<br />
— paskavieši.<br />
gäguls, grüotens, kalniņi, kandertens, Ieriķi, mičeni, peksis, rüonis,<br />
šudas, tabačni'eks, zaimani.<br />
B. bruknieši:<br />
*<br />
a) abači, ašupi, auziņi, būfbiņi, cüocenes, dalbi, düduri, dupšas,<br />
grasis, janci, ješi, kakari, ķemeri, luorenes, melderi, pelēķis, pufviņi,<br />
salenieki, skujas, spundenieki, stinteni, sveķi, šķifbeni, tīči, trūmpas,<br />
uozuoliņš, zaķis, zīles; b) dziīlenu sādženīeki: dzilleni,<br />
klepers, pāvuls; c) kalna ciems: duīmaņi, kringas, krieviņi,<br />
lauri, rirhšas, tikmaņi.<br />
mācītāja ļaužu pavardi iespiesti retināti.
C. paskavieši:<br />
a) grūotens, klabini, sviesteni, vidsējs; b) tempenieši: ermans,<br />
garais, jaūnzems, sīmans.<br />
2. muižas: briģu muiža; līelbrukna, mazbrukna, pridiķe (brk.); pas-<br />
kavas m.<br />
3. baznīcas: üozüolbaznica.<br />
4. skūolas: bruknas skuola, draudzes sk., paskavas sk.<br />
5. krūogi: nāves krūogs, žagaru kr. (brģ.); dupšas kr., dūoriņu kr.,<br />
lipstu kr., sudmalkr. (brk.); tītaru kr. (p.).<br />
6. sudmalas: bruknas vejsudmalas.<br />
7. cepļi: bruknas ķīeģeļceplis, [pinku ķieģ., rijnieku ķieģ.].<br />
8. kalni: raganu kalns, ubagu k. (brk.), [granta k., karašu k., kleperk.,<br />
vanagk., velna k.]. s8a. pakalnes: apsu k., maitu kalniņš, putnu<br />
smiltājs]. [8b. gravas: dzijais grāvis].<br />
9. upes: īecavasupe (brk.), [avots (divi kilometri gars)]. [9a. strauti:<br />
ģīvuļu str., likvērtenu str., rukšu str., tēču str.].<br />
/S. ezeri: drukas ezers, silezers [brk.], sdaltezers].<br />
//. purvi: jaunais pūfvis, [melnais p., pellajs, tīrelkājaj.<br />
12. tīreļi: briģu tīrelis, caūnentīrelis [bruknas t., plikais t.].<br />
13. pļavas: kanalplavas, līekna, mellāis purvis, veģene, [bērzu pļ.,<br />
ezerpļ., maldu pļ., putras purvis, sausa p]., veide, žagatene].<br />
[13a. ganīdas: čūsku purvs, ezeriņš, kuņģes sala, mellais purvis,<br />
mikutiņas, purvis,<br />
vella tīrels].<br />
/4. atmatas: pelnājs. s14a. lauki: alkšņu I., garais 1.,<br />
lazdu kalns].<br />
15. meži: ezera mežs, sveķa m., vaīķelis (brk.), [kranču (franču) būdas,<br />
liegums, svilums]. [15a. krūmi: bauzu krūmi, līkumu kr., skuju kr.].<br />
[15b. dūkstis: ezeriņš, garā lama, melderkalniņš].<br />
16. tukšs placis mežā: actiņa.<br />
17. tilti: kanāltilts, rimšu t. jeb kalnaciema t., salenīeku t., veģenes t.,<br />
[alenderkroga t., baltā kroga t., bruknas t., jukatu t., vilciņkroga t.].<br />
sI7a. ceļi: kranču dūdas ceļš, krieva c., medspoda c., pelājs c.,<br />
plašas c., tīreļc.].<br />
18. kapi: dilbu kapi, Ieriķu k. (drģ.); caūnenk. (brk.); paskavas k.,<br />
[drabiņu kapkalns, ozoliņu kapk.]. s!8a. akmeņu lauztuves:<br />
pelnāja].<br />
19. atvari: meitu atvars (īecavā), [jobu<br />
(iecavā)].<br />
atv., jukatu atv.,<br />
līkumu atv.,<br />
20. upes dlkl (baseins blakus upei): bāba (īecava). [20a. līči: leiton-<br />
līcis].<br />
227
228<br />
21. däobes (attakās): pīčene, strazdene (īecavā). [21a. salas: meitu<br />
sala (iecavā)].<br />
22. uzvārdi: kārkliņš, purains (brģ.); arājs, graūbiņš, jurjens, kalniņš,<br />
lapins, lediņš, linga, maģis, pakalns, purmals, taškus, vecis, zil-<br />
galvis [brk.]; aūderiņš, grūotens, kaīriņš, kaspars, pinka, pinte,<br />
ratenieks, rüonis, straūtnieks, tabačnieks.<br />
23. papildinājumi:<br />
a) b riģu pag. (1858. g. r. 1.^:<br />
a) pavārdi: behrsing, bruzzis, jaunsemm, kairin, kasche, kattlap, kaukis, ļrlil!<br />
ming, kuilletcn, kunkul, leelais, leitens, lihdak, matscbcn, pnhring, ratteneek, reekstinq,<br />
satika, slakrer, spirra, sprohgc, saime«, salpeter, tabazing, tarnak, truba, millum,<br />
nulzing.<br />
ß) māju vārdi: kiuletan ļļ kuilleten, kondrat, smille, ljahtneeki (agrZk stuhrischi),<br />
lcjkristi, initsckeni (: kairini un pintes), šiliņi (agr. smiļi), sweestenil.<br />
b) bruknas un lipstu pag. (1858. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: apschanz, ausing, bambul, behrsing, behrslapp, bitteneek, brigge,<br />
brnhwer, bukke, bukkin, dahboling, dahrsneek, dalbin, brangs, erzom, esserehn, gatvaty,<br />
girgin, gobing, jahtneek, kakting, karaschneck, kcyden, kirpe, klawing, kohzing, krasting,<br />
kristien, kruhming, krnhms, kundsehn, kundschan, lappukin, lauring, leeping, lehlais,<br />
leimann, lihdack, masehn, medne, ohse, ohsoling, ohschkall, palleij, pierag, ptt;lat, pihse,<br />
pikka, plassing, pohret, pukkith, pnmpuring, robeswneek, ruhgum, runtze, russkul,<br />
sihpol, silling, silmalneek, skeetncek, skujneek, smilga, smiltneek, stänke, strasding,<br />
Stuhre, stuhrehn, stuyriht, stumbres, sndrabing, schimming, sarring, sclting, sirniht,<br />
sweineck, szomm, tcnnis, titer, tscbippen, madse, lvassil, ivecnthul, meitzan, mezsehn,<br />
ivezze, nneke, mihtoling, milking, zahliht, zäune, zellmalneek, zelming, zibbnl, zibrul,<br />
zinne.<br />
ß) māju vārdi: asche, dsillen drabbing, dsillen tennies, eser bullus, kalnagrie<br />
tocct, kanling, rakke, salleneek, smeddcn, stublir, tikan, (tg. tikmaņi), maickel, zäunen<br />
(brnkna); abbatscb, balbe, geddert, gesche, lipste, pelecke (lipstu).<br />
c) paskavas pag. un tempenieši (1858. g. r. 1.):<br />
ačiņaūgusts jeb koļčaks, bajčūns, grigus, gudžis, mazais druēka,<br />
mazais jānitis jeb krišjānitis, meīlducis, pelčeris ķērpis, pīebalgs,<br />
ūogus ķērpis, üozüola mikus; 5) upes aūžeļi: kalējs aūželis,<br />
mazais andruks; b) brunavas miests: ēlende, mācītajā māja,<br />
rīģerts; c) karasenīeši: drucka, žalutka; d) ķenderu ciems:<br />
aūžels, baradckis, paüsus, rīģerts, žinduls; e) ķegas<br />
ciems: aū-<br />
žels, bārzdu ķērpis jeb mūrnieku ķērpis, burnevičiene, dručkus,<br />
gudžus, ilgavižus, risals, sarkanais dručkus; f)<br />
marenu sādža:<br />
asüklu aūžels, ašūkļu riģerts, avīetis, bāla paūšus, marenu druč-<br />
kus, paüsus jeb mēmais pēters, sūbris, šlāgani, viteni, zarins, ža-<br />
utka, žinduls; g)muīžeļu ciems: lielais muīželnieks, mazais<br />
muīželnieks, ušeraūckis; h) padvarīeču ciems: galiys, kadiķu<br />
indrējs, sedaūckis, useraückis, zeltiņš, žalutka; i) petraūcku<br />
ciems: bišu māju aūžels jeb garais jankus, paüsus, petraūckis,<br />
petraūckis jeb palma, purviņš, ūdris; j) pūliņu ciems: bīeķens<br />
eb pulins, difvansedaūckis, kapu mājas jeb ķirilkas, lazdins,<br />
melldutis, nīderlāgs, petraūckis, pusgalvis, resnais vilis jeb upes<br />
sedaūckis, vīmberģis, zābaks, zeltiņš; k) sviļu kalns: paūšus,<br />
)I?zna jeb lüriks, žalutka; I) upenieku ciems: avūotiņš, grīn-<br />
berģis, likais; m) krastiņi, mazais juritis.<br />
B. badberģiešt:<br />
a) bārdžūnu sādža: andrušēviči, vēfšūns, vilručs, b) budber-<br />
ģes miests: akermans, ģingalaūckis, pavārs, reīnvalts, strazds,<br />
stūķels; c) krasti ņu ciems: balakāns, beka, druseiks, malankas,<br />
mazlazdins, reīnis, zaķeviči, zaķis; d) ķīfķeļu ciems: bajāri,<br />
butlers, ifbinskus, pīebalgs jeb gaīlits, viīdes; e) li ii diķu ciems:<br />
bikšas, mācītajā māja, viīdes; i) raka ciems: purviņš, veģis;<br />
g) vaītiķu sādža: druseīks, pīebaīgi.<br />
C. grenctālteši:<br />
a) berzgale; b) mazrupuļu ciems: barviks, latūns, zalgaūc-<br />
kus; e) rupuļu ciems: baraviks, budžus, vekters jeb vilciņš.<br />
D. klicnerieši jeb sāfkanpaņemūne:<br />
a)čūderu ciems: balūodis, bikšus, bračkus, čūderi, kalniņi,<br />
laügali, šiliņš, žamaīči; b) čūsku purs: bračkus; c) kukuču<br />
ciems: brački (barzdu bračkus, kalējbr., kufpenieku br., rlgas br.,<br />
tilta br.), buševics, kāpūosts, sīders, tenisi, vēzis, vilciņš; d) ski-<br />
renu ciems (lielais): garais veģis, jeckūns, jesüns, kūtra, pa-<br />
229<br />
ters paveļūns antöns, paveļūns pēters, šepetaūckiene, ujite, uše-
230<br />
raückis, vārna; e)<br />
skirenu ciems (mazais): biksaitis, jūozens,<br />
vārna, veckus, veģis, žibus; f) žemaīču ciems: kaziys, kāpūosts,<br />
lankmanis,<br />
mazais pernasts, puziņš, seglinieka pernasts, teniss;<br />
g) straūtnīeki, teļu mājas jeb pļavnieki.<br />
E. stilķenieši:<br />
vimbu ciems: mārkus, vimba.<br />
F. šķiliņpamuša (jeb šķilinieši):<br />
t?rve,d?nu ciems: baļčūns, brikaūckus, gaīdžūni, lukševičs, muce-<br />
nieks, straūtnīeki, sakārnis, ūdris.<br />
G. zluktenieši:<br />
a) jūodavu ciems: berķis, kriscüns, kūžums, mārkus; b)<br />
kūonišķu ciems: bugavickis, kukučs, matušs, meīlupi; c) pī-<br />
lišķu ciems; d)<br />
tunkūnu ciems: beīnarts, gailits, kriščūns;<br />
e) zluktenes ciems: ķirilka, ramans, ušeraūckis; i) kuīlis, salts.<br />
2. muižas: aleksandrīne, berzgale, brunava, budberģe, grenctāle, kār-<br />
visķe, luņķiči, lūopgale, montegailisķe, sārkanpoņemūne jeb klic-<br />
nere, stiļķene, tunkūni, vīrbaļi, zluktene.<br />
3. baznīcas: brunavas baznīca, pāvila b.<br />
4. skūolas: brunavas pagasta sküola, budberģes sk., terve.denu sk.,<br />
tunkūnu sk.<br />
5. krūogl: brunavas krūogs, budberģes kr., grenctāles kr. jeb kaīķe-<br />
Iis, kukuču kr., lauvu kr., marķeļu kr., taukais kr.,<br />
vimbu kr.<br />
6. sudmalas: brunavas sudmalas, budberģes s., zluktenes s., žinduļu s.<br />
7. cepļi: aleksandrīnes ceplis, brunavas cepļi. 17 a. kalni: āpšu kal-<br />
niņš, aužeļu pilskalns, brūklāju pilskalns II brūkleņu k., bebenk.,<br />
gaidžūna k., podžu k., pūliņu k., pumpurk., turku pilskalns, zelta<br />
k.j. [7b. pakalnes: ābeļk., baznīcas kalniņš, bungu k., garais<br />
kalniņš, krogu kalniņš, ogļu kalniņš, plītniču k., rundāles k., sud-<br />
malu k., svilu k., špetnais k., velna pirtsj. [7c. lejas, gravas:<br />
būda gravis, ilgabrada, jēcīts, jodauka, kapugrävis, liekna. šiliņu<br />
grävisj. ļ7d. bedres: jscīsa bedre, kūļa b., līka b., vilku bedres,<br />
zaķu kapa b., zeltiņu bedres]. .<br />
8. upes: mēmele, muša.<br />
9. strauti jeb upītes: budberģes strauti (miesta straūts, sudmalu str.),<br />
ceraükste, jüodava, klicneres str. [baranstrauts II barenstr., cīruļ-<br />
str., jēkabstr., kalnenieku str. II kalviešu str., melderstr., montogai-<br />
lisku str., peciņa str., pireģenes str., pūliņu str., rākaņu str.j 19a.<br />
ezeri: baltezers, klicneres ez.j. [9b. dīķi: kroga dīķis,<br />
maužas d., pļavas d.].<br />
marca d.,
s. purvi: ķēves purvs, lielais tīrels, mazais tīrels jeb lunķiču tīrels,<br />
tirels, [drenģerpurvs, jāneļp., kaspara p., kazu p., ķrodznieķa p.,<br />
kukuču kažu miķeļu p.,<br />
lielmātes p., melderp., melnais p., ogu<br />
tīrelis, sesku p., sviļu puriņs]. [10a. dūksnāji: šaltiņš].<br />
//. pļavas: braģu placis, grenctāles pļavas, kalēja pļ., krūodzenieka<br />
p{., kungu purvs, ķeras, līelaīs placis, mellais purvs, plikā pļ.,<br />
pūoļu pļ., puosku pļavas, sūnu purvs, svilumi, žamaicu pļavas,<br />
[ačaukļa pļ. >! asükles pļ., aizkalna pļ., bērču pļ-, brūvera pļ-, Cl-<br />
ruļkakts, čuknas pļ-, ezera pļ., garā pļ., ilzes pļ., izdegums, jurģu<br />
dārzs, kaza placis, kukuču pļ., kvedera placis, lejas pļ-, lieknas<br />
pļ., lunderbaļa ļūna, meldera pļ., ozolpļ., paģire, paļune, plintauka,<br />
pļiga, podžu pļ., purva pļ., risala pļ-, rundāle, skursteņu pļ-, svilpu<br />
pļ., šķendeļu placis, šķerses, upeji, vidus pļ., vilciņpļ., zaķa placis,<br />
žardeļu pļ.]. [11<br />
a. a n b a s: berķa gan., brīvplacis, danlisķe,<br />
gudbala, jēcīts, kuģelnica, lieknas gan.,<br />
lielas gan., ļūns, mazas<br />
gan., stārka bale]. [11b. lauki: dirvans, dumpene, lanka, meža<br />
lauki, sikspārnis, šķinums, svirķslis].<br />
12. meži: baznīcķalniņs, dirvanu berzi, dreņģeru atzalas, gara bala,<br />
lapkasas, pūoļu līnija, tīreļa mala, trīnes apses, ūozūoliņu zīļu<br />
dārzs, vilku bedres, [ānes m., briežu purvs, cīruļu birze, gaiņā,<br />
irbeņu m., lakmaniske, mangu sils, nindrīne, nirešķena šiliņš, rā-<br />
kaņu sils, skultēnu m., šķiliņu m., ventera m., vimbuļu m., zluķ-<br />
tenes atzalas]. [12a. krūmi: sķesi].<br />
13. alas: āpšalas, lapkasas. [13a. ceļi: dambīša c.,<br />
nadziņc,<br />
zaļais c.].<br />
14. tilti: resnais tilts, zaļais t.<br />
ķenderu celiņš,<br />
15. kapi: brunavas kapi, budberģes k., jūodavu k., klicneres k., ķir-<br />
ķeļu k., lunķiču k., rūozites k., šaltu k., šķirenu k., tervedenuk., val-<br />
teku k., [bikšu k., cerību kalniņš, kapiņu k., sila k., skultēnu k., zaķa ķ.].<br />
/6. braslas: klicneres dambis (mēmelē). [16a. atvari: aužeļu atv.,<br />
gandzelmīte, ķirilķa atv., naķuma bedre]. [16b. salas: deviņza-<br />
res sala, lundes s., memeles s., saliņa, sesku s.]. [16c. zvejas<br />
vietas: lunka, ores dzelme]. s!6d. akmeņi: velna krēsls].<br />
17. uzvārdi: aužels, barviks, bikšaitis, bračkus, gurķlis, induļevics, if-<br />
binčkis, kriščūns, kūtra, ķērpis, ķirilķa, mallanķa, paviļūons, per-<br />
nasts, petraūckus, pīebaīgs, purviņs, rupulis, salmiņš, sedaūckis,<br />
stankevičs, sablis, tenis, timma, useraīZcķis, ūdris, vārna, veģis,<br />
zaķevičs, zalgaūckis, zābaks, zilgalvis, žinduls.<br />
231<br />
18. lamas vārdi: āksts, krampis, krūoplis, šķirenu leitis, sumpurnis.
232<br />
/. mājas:<br />
A. ārcenleki:\<br />
— Ceraukstes pagasts (savien.) ceraūkstteši.<br />
A. ārces pagasts —<br />
B. Ceraukstes pagasts —<br />
C. pamūšas pagasts —<br />
ārceniekL<br />
ceraūkstteši.<br />
pamūšnieki.<br />
büfkaücki, caurumi, garvederi, kūociņi, pufdziņi, seleni, strimpuļi,<br />
vecvagāres, vepri, žūķas.<br />
B. ceraukstnieki:<br />
a) birzgaju c i e m s: griķis, jesens, namiķis, trūba, turķis, zaje-<br />
nieks; b) pumpenu kalns: cielava, ķipas, saūkas, tūfķis,<br />
zemribas; c) bebri, bitišķi, brucis, bruķlaji, büodnieki, čapuji,<br />
dravnieki, dvēģi, gaņģi, igauņi, iīziņi, induļi, jesi, kapenīeki,<br />
kaūces, kaudzītes, kaūlbrīeži, kājiņas, krarhpuļi, ķepali, ķeri, ķe-<br />
veji (seski, tireli), ķivuļi, lacu ķula, līrumi, lunttzni, meībārži (gaņģi,<br />
kaūdzites), milšūni, ņukas (mucenieki, ruģeļi, uškuri, vaivari),<br />
paūkste, pāčūni, piīkas, puräztzni (gudža, jaünzemi, meži), pur-<br />
višķi, puteļi, puodiņi, ramani, raņķi, raūmaņi, reveļi (sprāči, strauti,<br />
turķis, tūomu mājas, vanagi), rības, rudzisi, saltie, sīpuoli, skuīteni,<br />
spuri, stašūni, streji, sutras, svilumi, šitki, smuļi, ūdri, väfbütes,<br />
vāceles, vāreni, vēji, vidiņi.<br />
C. pamūšnieki:<br />
anduļas, bukas, caünes, čikstes, gailīts, kugreni, ķempens, ķīseļi,<br />
nūovadnieku ciems (āzis, nikaücki, strimpuļi), pīrāgi, rinieki, taū-<br />
mans, tērzens.<br />
2. muižas: ārces muiža; ceraūkstes —<br />
m., dvari, mafģene pilsmuīža,<br />
meža m., pāce; pamüsa.<br />
3. skūolas: griķu sķūola, pamüsas sķ., pāces sķ.<br />
4. krūogi: kaūlbriežu krūogs, ķrasta kr., purdziņu ķr., ribas kr.,<br />
5. sudmalas: ribas sudmalas.<br />
6. cepļi: pamūšas kaļķa ceplis.<br />
žūku ķr.<br />
7. kalni: reveļu tūfča ķalns jeb reveļu pils kalns; [aužeļu pilskalns,<br />
kamardes ķ., ķrancu k., mazais pilsķalns, skudru ķ.l- [7a. pa-<br />
kalnes: lapu k., velna ķalninsj. [7b. lejas: kapu Iejāj.<br />
[7c. mārki: üäru mārks, zaļais m.j.<br />
5. upes: müsa, lmemelej.
9. strauti: ārces straūts, Ceraukstes str., stabule; [aužeļu str., drav-<br />
nieka str., kalna str., oļupīte, žūru str.ļ. 19a. dīki: lielais jēcis]<br />
[9b. pļavas: bezdibeņa pļ., kungu purvs, kīsu pj., meža pļ.<br />
purva pļ., pūne, sälnikas, zirgu pļ., zvēru lauks]. [9c. lauki: avota<br />
lauks, čugu 1., meža 1., sālnika]. [9d. ganības: zaļais lauks],<br />
JO. meži: kamāfdes mežs, pamusas m., pūne, skultenu m.; [beku m.<br />
krista puru bērzi, ķelotne, mistriņa m., podiņu birze, ribu birze,<br />
skultenu m., skegasj. [10a. purvi: sprāču pūriņš, šitku p., šmuļu<br />
purviņš]. [10b. salas mežos: briežu salaj. [10c. salas upēs<br />
bauskas pussala, līdeku salaj. ļlOd. atvari: bezdibeņa atvars]<br />
[lOe. ceļi: dambja ceļš, kapu c., stigas c., žīdu c.]. [lOf. tilti<br />
Ceraukstes tilts].<br />
J1. kapi: kaūlbriežu kapi, pītera k., pīrāgu k., pūodiņu k.,<br />
[gaņģu kapkalniņš, reimeru k., vācu kapkalns].<br />
skultenu k.<br />
12. uzvārdi: allens, baüerriieks, berkis, biļķens, bifzumnīeks, bračkus<br />
bundurs, bungā, buša, caūne, ceplis, čābuts, čēsnis, čikste, dabris<br />
dileviks, erKens, garais, graūzis, guba, gudža, gustins, igaunis<br />
kakts, kalniņš, kampiņs, kaspars, kaülbriedis, kārkliņš, krīeviris<br />
kuģa, kūla, kuocers, kibilda, ķifvels, ķišķis, ķisels, mačans, med-<br />
nieks, ņuka, padēlis, pakals, piīka, princis, purviņš, segliņš, silis<br />
skripsts, Strazdiņš, strimpuls, stūris, terztzns, tirels, traniņš, trūba<br />
turks, tūfķis, upenīeks, ūdris, üzaitis, ūodiņš, üozüols, vaīvars, vil-<br />
ciņš, zeltiņš, žūka.<br />
13. papildinājumi:<br />
a) āre es pag. (1853. g. r. I.).-<br />
a) pavārdi: ahboling, ahse, ballod, barsdcl, beitel, breede, brumer, bunge, deena<br />
desa, driske, dscrsche, egle, engel, gailit, gesche, gohbe, ilsing, jausemm, kanka, ken<br />
Pen, kerre, klamenek, kohzing, krasting, kränkle, kriscbzabil, krnhms, knsckcl, kwehp<br />
lahze, lierum, musckik, pikerauh, pirag, puhpcd, puhpol, puttcl, rammair, recks<br />
rischais, rusche, salna, saufe, sihpol, smcddc, spalļve, spurre, strasbe, strnmpli<br />
selunel, seilen, sunde, talon, tihden, trunne, nhsar, wannag, wepre, mihtol, woi<br />
zaurum, zierul.<br />
ß) māju vārdi: driske (tg. caurumh, dserwe jeb raminann, dserwe jeb dsersch<br />
dsirne jeb gesche, garweder kohzing (tg. kuocini), klawing jeb sehmel, krampu<br />
lierum, lintin jeb talon, plcpe jeb pilke, plepe jeb rudsemepre, sausa jeb strüm<br />
234<br />
kuggeneek, kugren, kuiwe, kukrit, kurte, kurtin, lantuk ii lautuk, lapSe, lasding, lauring,<br />
laweneek, lepsche ļļ lepse, liemant, lierum, mehse meesche, muhrneek, mnischcl,<br />
mutzeneek, nakkabiks, ohlan, ohsoling, pagge, pierag, pohding, prautze, prehgohl,<br />
purwischke, ratsing, ragge, ranunann, ranke, resnais, ribbe, rihn, rinck, rohne, rudsit,<br />
ruggel, ruhke, rllkker, rnllc, saltais, sauke, seske, sikkater, skaldcr, skotel, skrvder,<br />
skrohte, skuje, «stürbe, smalkais, spunde, strauting, stipreneck, saback, sarre, sihle,<br />
sohbe, tammusch, taumann, telle, tieden, tohmas, tupping, tschuder, uskurr, wahzel,<br />
waldeek, wanadsing, wannag, »varraburt, u>asd)fc, wchje, wermel, Wewer, wicrel,<br />
wilkahs, zäunen, zeelan.<br />
ß) māju vārdi: barsden, bundure, kaule, kasack, kikkutt, kirwel, laweneek, Purpeter,<br />
spunde, tirell, waldcik, waraburt (tg. Warbütes).<br />
/. mājas:<br />
A. bgrzumnieki:<br />
Cüodes pagasts (savien.) —<br />
A. bļrzumutžas pagasts<br />
B. cuodes pagasts —<br />
cuodieši.<br />
cūodieši.<br />
— btjrzumnieki.<br />
C. jumpravmuižas pag. —jumpravieši.<br />
bertuļi, būfģi, caūnes, diduļi, kuji, putnenieki, rausēji, rudeņi,<br />
svalpji, veizes.<br />
B. cuodieši:<br />
anšķini, aüsekji, aži, ažeji, beīkas, butkas, cāļi, ceribas, dūcmaoi,<br />
dziļarāji, gruži, gutes, īskāji, jaūzemi, kaķi (meža-, pura-), kalēj-<br />
zemnieki, kalnenieki, kābeles, krūklāji, kulpji, kirtasi, laipes,<br />
venieki, lapstiyi, lejnieki, lilavas, līelzemnieki, līepzemnieki, luķi,<br />
malnieki, mežeļi, miltini, mucenieki, murjči, naģeni, pampavas,<br />
peīļi, piķi, puķes, pūricas, pūteļi, ramani, rājumnieki, reīkaļi,<br />
rūotkāļi, šiliņi, slieki, smiltnieki, stintes, stirnas, stīenūži, straüt-<br />
nieki, strujas, stupes, šuneļi, veģi, villisi, zaķi, ziemeļi, žagarnieki.<br />
C. jumpravieši:<br />
ģin63rti, kaūļi, kirtas, lapsas, luķi, lūodeni, padēļi, reiznieki, skaz-<br />
bārzdi, svalpji, šķērstēni, tūomi, višķeri, zēniņi, žūkas.<br />
2. muižas: berzmulžas, bišu pusmuiža, cūode, dubes m., jumpravm.<br />
3. baznīcas: cüodes baznica.<br />
4. sküolas: cüodes sküvlas (b^rzmuižas).<br />
5. krūogl: bridāgu krüogs, ilziņkr., jaunais kr., katriyas kr., sarn-<br />
savas kr., sZrkanais kr., spiģu kr., skibals kr. jeb<br />
zizmas kr., züvsu kr., [baltais krogs].<br />
lai-<br />
aleksandra kr.,<br />
6. sudmalas: munču veja sudm., [brūtgānu sudm., skaidu sudm.,<br />
stürlsa sudm.].
7. kalni: žagaru kalns, ļberzmuižas ķ., ķartavu ķ., kurpnieka ķ.,<br />
ķīķera ķ., liepu ķ., miroņu ķ., poļu kalniņi, smilts k., velna k.,<br />
zaķu ķ.j. [7a. uzkalni, pakalnes: doles uzkalniņš, lanciņu k.,<br />
piragk., piejēnu kalniņš, ramanu uzk., raudu k.j. [7b. lejas:<br />
doles leja,<br />
raudu I., vilkkrogu I.j. [7c. mārki: dejas mārkiļ.<br />
[7d. upes: lielupe]. [7e. upītes: doles strauts, garozes upīte,<br />
zizmaj.<br />
8. grāvji: 6üoles grāvis. 18a. ezeri: aklais ezers, codes ez.,<br />
guma ez., kranču ez., naģu ez.]. [8b. 6īķi: krūmu dīķis, puriņd.].<br />
9. pļavas: dūoles pļavas, rajuma pļavas, tiltiņa pļava; ļbajaru pļ.,<br />
blusiene, garozes pļ., lācītis, lukava, plaša, vilkķroga pļ., zizmaļ.<br />
19a. lauki: apšu lauks, naču l.ļ. [9b. purvi: ezeriņu purviņs,<br />
galenieku tīrelis, pūļu purvs, vārnu kroga tīr., vella p., viliņu p.ļ.<br />
f0. meži: aža mežs, berzu muižas m., lāpstiņa m., [berku m., gailīša<br />
kakts, kazaku m., kranču m., lintiņu dirze, piķu m., rasmaņa birze<br />
jeb šveidera ezers, spiģu m., stirnu birze, tomu bērzi, zīlēnu birze].<br />
[10a. krūmi: lakstīgalu krūmi, luķu pūriņš, naģu kr.j. [10b. tilti:<br />
ciņu tilts, doles t., gūtes t., ilzinkroga t., jaunākroga t., spoku t.,<br />
zizmas t.J. [10c. atvari: atvarums]. [lOd. zvejas vietas:<br />
āziļraju ezeriņš].<br />
r/. kapi: butku kapi, jumpravmuižas k., žagarnīeku k., [daudzvārdu<br />
kapi, kranču k.j. [lOe. k a pk a 1 n i: melšu k., smēdes k.j. [lOf.alas:<br />
jumpravmuižas ellītes alasj.<br />
r 2. uzvārdi: balūodis, beliņš, ceplīts, draūdziņš, druķis, eliņš, garjānis,<br />
Kaktabullis, kalniņš, kazaks, karklis, klūoniņš kramiņš, krauklis,<br />
krūmiņš, lapiņs, lielturks, liepa, nullits, paģis, pīenkārts, purmāls,<br />
rūdzis, sīpūols, sprūoģis, stanga, straūmanis, strazāiņs, tauriņš, ūo-<br />
züols, vanags, ve,cvagars, vince, viksne, zaķis, zariņš, zilgalvis, žilisķis.<br />
13. papildinājumi:<br />
a) bērzu muižas pag. (1850. g. r. 1.): .<br />
*) pavārdi: abbel, ahboling, alksniht, arragis, anfing, amcet, balande, barsding<br />
bclnsing, bilPc, bonnuck, breede, bruhklene, danzka, delliht, druhmmall, dubbult, dumpc<br />
dundur, egle, gailith, gohding, grauding, grikiht, gnlbc, irbe, irbcncek, karkling, klcpper<br />
knohpe. kohssa, kramming, kranzchn, kmchsis, lakftigall, lasding, leclkohk, lehpe, lih<br />
bērs, linning, maggohne, mahling, masuhr, manring, mclupp, mirthe, nccdre, ohsoling<br />
ohssis, ohsting, palleij, panze, plohstneek, preede, puggenc, Purnis, rahjejis, ramma<br />
reksting, rvhnc, rvhsiht, ruckis, rudmal, rudseth || rudsith, rudsing, rndsnbrisant, vub<br />
lcne, scgling, skrnsda, skuija, Smilga, stirna, stobring, straume, straumehn, strausch<br />
snssuring, schnohre, seemel, semmsarr, sihle, snvhting, sustur, sivaigsnc, smirbu<br />
Ģggar, tsckappul, malnvcr, mannadsing, micksning, mihtoling, zäune, zcelama, zcela<br />
wing, zihrul, zinnis.<br />
235<br />
de
236<br />
ß) māju vārdi: krautschen, lanztng, muScbc, puhke, rubbcn, ruddenkaln, scn-<br />
semneek || sehne, skcrstein, szurka.<br />
b) cuodes pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahsits, alleres, apruzits, anschus, azting, bahk, balgalwc, baltais<br />
jahn, blecfeS, bluhdge, breedcs, breeke, brinks, buckuld, bumbcl, lnltzc dawids, diedsche,<br />
dudaris, dulle, ellitjecobson, endsing, gailis, gelon, glahsnek, graubarSb, graubtugs,<br />
grikke, griwns, gudsckc, irbe, jaunaisbrecdes, jaunaislcepa, jenkns, jvsting, kahrkling,<br />
kalnujeschka, karpes, kaule, kcmmcs, kinnes, knarring, knigge, kresse, kilndrats, laksti<br />
gall, lapse, lasding, launadsing, leelpetcrs, leepen, leischepeter, lohden, mahling, inaisit,<br />
masaiskahrkling, masjehz, maures, megles, mehtings, mellajicob, mcllup, meschcl,<br />
inuntze, Musikant, nahtnings, nammeles, nanding, nedre, inmeers, ohsoling, ohsols,<br />
pautze, pawars, pawelleepa, perkohns, pilling, piltcr, plunhe, Pohle, prnssit,puhring,<br />
puige, pnkke, pulleks, punne, Purrings, putnings, rannnsck, raschns, rcnye, rohnes,<br />
rohse, rubben, saulit, sihlekarkling, sikatcrs, sillings, simans, sinnats, sirds, skann,<br />
slebbcn, slihrkemandag, smaler, smilge, spahring, stabbing, staigns, stennsch, stihms,<br />
stikkcs, strasding, struhge, suhna, suhnits, sunnits, surgeneks, swalpe, schlnhke,<br />
sahlit, siehle, susche, swaigsne, sweineks, swirgsd, tamusch, terraud, trullit, turkc,<br />
nbarsd, wabbohl, wezaislcepa, wezaisswirgsd, widsis, wihlups, willens, zahlit, zel)--<br />
laij, zeppur, zierul, ziernlneks, zilwezings, zukuohsols.<br />
ß) māju vārdi: brehke, grikke, inskage, ihskage?), kohssc, lapsche, lallkakc,<br />
lohden, Pinke, puhke, spahring, tehrud, weggesemnek, zaurum, [memmeni, salputras,<br />
sēnalas].<br />
c) jumpravmuižas pag. (1835. g. r. 1.):<br />
öl) pavārdi: amatneek, appoliht, arditaij, atzting, aw>.wting, beckcrnek, bitteneek,<br />
bruwcr, drangs, duhming, dselskalleij, egle, irbe, galwincck, grahmatnek, gnltnek, jat<br />
nek, jaunekle, jummick, kahrkling, kauling, klinting,<br />
krewih, lakstigall, lasdc, mahsjabn,<br />
inantineek, mascring, ineije, ineistcr, ineldcr, melnpp, obbing, ohseling, plawncck,<br />
pratfebe, preede, rubma, rnntzc, sillinek, sirds, sirmcl, sknijeneek, smiltneck, sohge,<br />
spahning, Sprobgc, spunde, Spurre strasde, strehle, schnvhre, schvnne, sccmel, selting,<br />
sivaigsne, swirgsde, sckuhke, tberaut, tohms, werpeg, wietohl, zchleij, zepliht, zierul.<br />
ß) māju vārdi: bixting, bratfebe, lasde, sehmel, szaupen.<br />
/. mājas:<br />
Grienvaldes pagasts (savieti.) —<br />
(tagad zālītes pagasts).<br />
A. dzimtmisas pagasts —<br />
grīenvaidieši<br />
misenieki.<br />
B. — granteles pagasts grantelieši.<br />
C. grienvaldes pagasts —<br />
D. pridrikas pagasts<br />
E. puodnieku pagasts<br />
F. zālītes pagasts —<br />
A. (dzimtmisas pagasts) —<br />
grīenvaldieši.<br />
— pridikteši.<br />
—<br />
zālteši.<br />
misenieki:<br />
puodnteki.<br />
bļauka, jaünzems, jesa, ķēniņš, ķīeķis, lapsas, lāsenieks, leītitis, lucis,<br />
päns, pürmals, pūtelis, sīmaneīkas, striķeri, stūris, uozūoliņš, žiglis.
B. grantelieši:<br />
aūzainis, bajārs, celms, galenieks, klāšķini, krastiņš, kracliņš, kukša,<br />
lilttis, luzika, pīenkārts, rencele, reņģelnieks, sansava, skaicla,<br />
skūones, smēdes, Šautleri, vilciņš, zidens.<br />
C. grīenvatdieši:<br />
balūodis, beīts, birzulis, brauļi, būča, janums, juksis, kaija, klen-<br />
ģernīeks, kraukļi, ķempis,<br />
kerksis, ķuži, laģis, libārts, libieši,<br />
malemeks, mazais, muša, putrassmeri, riīomis, salmiņš, silarukis,<br />
silenieks, sieruži, sprēsts, stungas, valtes, vampas, vilks, zīle.<br />
D. pridiķieši:<br />
a) bunis, jumpravnieks, kadata, kufmis, kerksis, leitis, piķis, plūos-<br />
ta gals, raņkis, rene, sniķeris, tamāša, tima, vancis, vāveres;<br />
b) putnu kalns [zaldātu<br />
zemes: iesals, mednis, meistars, pa-<br />
movskis, pūpēdis, renabuša, sprūoģis, švāģers, ūormans, ziemels].<br />
E. puodnieki:<br />
āzelis, ķēķi, lēksnes, meķi, mežasārgs, rumba, sibras, vabulis,<br />
zamaitis.<br />
F. zālieši (bij. mežsargi):<br />
anūzis, garausis, jējers, krastruķis, plesājs, rünmäls, seliets, straūt-<br />
nieks, šļuka, vileika, vilku rājs, zvēriņš.<br />
2. muižas: ibenete, granteles muiža, grīenvaldes m., misas m., pri-<br />
diķa m., pūodu m., zalites m.<br />
3. skūolas: granteles skūola, grīenvaldes sk.,<br />
misas sk.<br />
4. krūogi: balūožkrūogs, buļļu kr., grīenvaldes kr., jumpravu kr., lubu<br />
kr., mazūo kr., raibais kr., sila kr., vēršu kr., zālītes kr. jeb ellite.<br />
5. sudmalas: grīenvaldes sudm.<br />
6. kalni: aūgstaīs kalns, grīenvaldes k., lubu krūoga k., lücu k., lūo-<br />
refiča k., punču k., pūcienes k., riņķu k., spicais kalniņš, viksnas<br />
k., [gāršu k., greizais k., grūžu k., kartavu k., kliederk., priežkal-<br />
niņš, sila k., velna k., žagaru k.j; sahpschu k., awora k.,<br />
bulleznes k., burkānu k., dsirkaļu k., esera k., garais k., kapu k.,<br />
kumeļu k., leepiņa k., mahlu k., ogu k., saules k., smehdes k., smil-<br />
schu k., fwiluma k., saķa k., wehtreenes k., zepļu k., (grienv.); ahp-<br />
schu k., apaļais k., eezawas k., ehrkschķu k., garenais k., grants k.,<br />
kreewu k., rahjuma k., zepļu k. (grant.).<br />
7. lejas: brieža kāja, taisna taka pūrs; [apšu grāvis, dzīvības grāvis,<br />
lāmes 1., vidus I.j. 17a. bedres, alas: grives bedre, grietiņbedre,<br />
lāču alas, vītolbedre].<br />
237
238<br />
5. upes: īecava, ļmisupe (grant.)].<br />
9. strauti: ikstrums, jāņupe, mellais straūts, smakupe, suodzeris,<br />
vērģupis; [bābu str., garoža upīte, pārupe, punču str., rājums,<br />
zilais str.]. ļģedule, renģelis (grant.)].<br />
10. grāvi: mejlā strauta gravis, punča gr. -f skujaīnes gr.<br />
//. dīķi: vella dikis, [pīļu ezers, lejiņas dīkisj; ļsmaddes esars ar isteku<br />
„wella wahrri" (grant.)ļ.<br />
12. linu mņrkas: pūrmales linu mtzrkas, ļskrapeles (grant.)].<br />
13. purl: gaiļu pūrs, ģedu pūriņš, kauliņu p., ķives p., lapsu p., lie-<br />
piņu p., nāves p., puīcienes p., punča p., rusulienes p., skujaīnes<br />
p., smifdes p., sudrabīenes p.,<br />
tāmas pūriņš, teva puriņs, üozüola<br />
p., veca lieguma p., vilku p., zirņu p.; [aitu moku p., dirseļu p.,<br />
klajais p., klinkutiene, lielais p., pīļu p., rūnu p., šņores pūriņš,<br />
vella p., vidus pūriņš, zosu p.]; [dahmas p., dobusalas, grehku b.,<br />
konterbandes preedes, mellais p., needraju p., pifcņagač p., slaktera ņ.,<br />
tschuhsku p., wahrnu p.j.<br />
14. tīreļi: cūku tīrelis, glitenīešu t., kampas t., mēra tīrelits, sila rūķa<br />
t., skujaīnes t., spaļa t., zaļtīrelis; ļandschu t., antiņu t.]. ļgaleneeku<br />
tihrelis (grant.)].<br />
15. pļavas: abriņa, blusienes, briežu pļava, būceni, tinēja pļ., ciemā-<br />
tes lanka, dēnienes, dubenājs, eža pļaviņa, krūklīens, krūogkalne,<br />
kungu pl., lubeniece, maza lancina, mellaīs straūts, pēča rājums,<br />
puīciene, puncis, pūcīenes lanka, rājumiņš, rēziene, rusuliene, sils<br />
pļaviņa, slūociene, stīmes pļ., stūra pūrs, sudrabiene, tērces, var-<br />
niene, vecie nuovadi, vīdrēksnis, zālītes lankas, zifņa pļaviņa,<br />
zviedru pūrs; ļaitu pļ., aņdža caurums, buku rājums, deivāde,<br />
elles caurums, ezerpļ., jaudedžu pļ., klinkutiens, komona, lauks<br />
lapsas aste, līča pļ., lieknes pļ., lukstu pļ., mežsarga pļ., plases<br />
plaša, rūsiene, sidrabiene, tarciene]; ļaunu bedres, berscha (leela<br />
masa), bļodeene, buhdas strauts, danzka, bega weidis, dehneenes pļ.<br />
deimahts, deimardis, dumpischa leekna, kahrumeene, kanawahle, kasu<br />
rahjums, melderņiza, nowadmtscha, pakuleene, pardeere, peeguļneeze<br />
pihles purs, reiseene (leela, masa), ruhņu purs, salnites duhkste<br />
stirneene, schķinķeene, selta pļ., wilka aste (grien aschu dega, do<br />
les kalniņsch, kaseene, lahtschu purws, plaffa, rihklites pļ., fut)m<br />
dega, sahbazeene, sundeene (grant.)ļ.<br />
/6. lleknas: vejla līekna.<br />
17. ganības: klinketienes, ļlauzums, ūziene]; ļapalais kalns, durbeem<br />
plassa, stihmes galč (grant.)].
18. laüki: badienes kakts, barīsa gabals, bābas strauta laūks, ciemāte,<br />
dūčgals, gara šnūore, griķienes dārzs, keves kapi, kives lauks,<br />
rūju kalns, sudrabiene, taurīenes dārzs, üozüoliene; [bērzu I.,<br />
birzs 1., cūku lama, dumbrājs, kampu 1., kapu I., līča 1., malajs,<br />
meža 1., priežu 1., pupu kalna 1., stārka 1., šņores 1., teva I.];<br />
[abriņas, blusas plehfums, breeschu dars, breeschu kalns, padomeenes<br />
l., peena gabals, roschu Vahrs, warbas, wilka dars (grienv.); dur-<br />
beene, lairnu kalns, padomeene, sundeene, warbas ļauts (grant.)].<br />
/9. meži: augstā kalna sils, cāļa tīrelis, cinājs, eglājs, kaiju sils, ķives<br />
kalns, lībiešu sils, lubu sils,<br />
sila rūķa sils, strauta mala, vafba,<br />
žagatu sils; [aploks, berku m., ganu birze, kasparu birze, klinku-<br />
tienes, kupliene, lubu sils, mucenieku m., romu birze, sūneklis,<br />
zileņu birze, zīles m.]. Ipuhķu m., ragu sils, stigu plazis, taka galsj.<br />
[20a. krūmi: avotu krūmi, ciesāju kr., putnu kärkliyi, vagara kr.].<br />
[20b. salas mežos: irbju sala, muižas kalns, rožu kalns].<br />
20. izcirtums: mācītāja cirtumiņš, vecais liegums.<br />
21. klajumi: plači.<br />
22. ceļi: aitu mūoku taks, krista būdu ceļš, taisnais taks, tērces c.;<br />
[garie c., klusais c., platais c.,<br />
23. tilti: badienes tilts, balūožkrūoga<br />
taisnais c.j.<br />
t., bābas straūta t., grīenvaldes<br />
muižas t., ikstruma t., jānuma t., kaiju t., mušu t., punču pakal-<br />
nes t., punču t., purina t., rusulienes t., skujaines t., spresta t.,<br />
varhpu t., vecie tilti, vēršu krūoga t., vilku t., vīleīkas t., zalites t.<br />
[govu t., kazu[u t., kulpu t., podu kroga t., upuru k. t.ļ.<br />
24. kapi: balūožu kapi, jaūdedžu k., raņķa k., rumbu k., seliesu k.,<br />
smēdes k., stivera k., [kazu[u kapkalns, saulgožu k., sniķeru k.].<br />
25. stigas: kampa tīreļa stiga, kaūliņa pura st., kļavu st., kufmu pura<br />
st., niedrāju st., pūcienes st.,<br />
zālītes st.<br />
96. kūokl: vella priede. [26a. salas upēs: buņu pussala].<br />
27. dziļumi: abriria, bērzubedre, grīetiņas bedre, lanciņas bedre, pū-<br />
cienes dziļums, vīksnas dz., vītūolu bedre (īecavā).<br />
28. sēkļi: brasliua sēklis, buņu s., dāfvas s., grīenvaldes s., jejera s.,<br />
kreilienes s., piķa s., vaņča s. (īecavā). [28a. atvari: liepiņkapu<br />
atvars, velna atv.j. [28b. zvejas vietas: buņu loms, clarvas sek-<br />
lis, garaste, kreiliene, skalgānu sēklis].<br />
99. akmeņi: mālu bedres akmens (mazais un lielais), piķa akm.<br />
239<br />
30. pavārdi jeb uzvārdi: alksnis, aūgstkājis, ābele, balūodis, barīss,<br />
bērziņš, bifznieks, buka, caūne, dūmiņš, graūbīns, iklavs, iesals,
240<br />
kalējs, kalniņš, kaža, ķirsis, lacis, leja, lidiņš, liepa, lucis, lūžņa,<br />
mednis, milgrävis, pluostnīeks, priekuls, puķe, pūpēdis, rudens,<br />
rūoziņš, sietiņš, smilga, sprūoģis, straujais, stirna, stienis, stürme,<br />
svifkalis, šņuore, tumšais, ūoļa, ūormanis, vājeīka, vāvere, vide-<br />
nieks, vitüols, zariņš, zemits, ziemels, zvejnieks.<br />
31 . papildinajumi:<br />
a) dzimtmisas pag. (1858. g. r. 1.):<br />
°c) pavārdi: aboling, arreij, aSfer, bahling, behrsepnmpur, gahrseneek, johsten,<br />
kalning, kauling, febttting, klameneek, krasting, kruhmiug, knhle, kundrat, lahseneek<br />
lapse, lasding, leitit, ohsoling, panye, pļameneek, puhtel, pumper, Purmal, purring,<br />
rubfe, silling, smiltneek, stiemer, stuhre, Saften, selmen, semme, smeineck, tibvel,<br />
uppcneek, urla.<br />
ß) maju vardi: bante, gahrseneek, lahze, raibais, stiemer.<br />
b)granteles pag. (1835. g.<br />
r. 1.):<br />
et) pavārdi: arrei, ausan, berse, darbcneek, gohmgan, gnlsch, karkle, klausitais,<br />
klamjur, krume, labsmards, lasde, leijneek, mahls, needer, ohsel, purre, rigfur, roft,<br />
rndse, rngain, salm, sille, sirpnl, spehlmann, srrasde, strante, sarre, seede, selmcn,<br />
zelm, zirlll.<br />
ß) māju vardi: anning, pantzel, iahseļi^.<br />
c)grienvaldes pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: amatncek, baubes, beite, bcrse, bertze, bilken, brink, brnwer, eidek,<br />
graude, grünt, kapost, kesber, klamme, frume, kuggencek knngs, kutsmcr, lasde, meetneek,<br />
ohse, ohsel, podneek, preede, puksckel, rittin, rose, rnbin, rudse, rutke, salin, Samson,<br />
Sander, sihl, slamme, stange, Steberin, sakke, Sarre, Scmme, sillmeste, sutte, Sttei-<br />
neek, tilte, mcrzwagger, iveiver, zirul.<br />
ß) māju vārdi: SalmgreS, SileS; ldreefcbķens, dubminsck, jaudcdsis, fulpiS, ķepsis,<br />
lukstenceks, rūķis, mengis, zeelamaj.<br />
d) prid rikas pag. (1835. g.<br />
r. 1.):<br />
a) pavārdi: arreis. amot, bauder, beesbard, bcrse, blcdali, bveebe, brink, burkahn,<br />
bulnnann, dukker, dnnder, dnnno, ecsal, gransc, gulbe, ibrmann, kaln, kalnencek, kapost.<br />
tennebnk, klebber, knopc, krastcmanz, krlnne, kugeneek, laiweneek, lapse, leijneek, linnc,<br />
liskup, meister, nammik, neder, obrman, ohse, ohsel, padohm, plameneek, plostneeļ<br />
preede, pupul, reffte, rohne, rnndel, rntke, seetncek, seggel, sille, sipol, sknije, slokc,<br />
spclmann, strasde, streelneek, stuhrmann, snnkle, sckmiltncek, sarre, Semmc, smeineek,<br />
snnrbul, ivelnvagger, will, witul, zepper.<br />
5) maju vārdi: carrvsche leite, calne knrme, dandcr, ixtrnm, leiges jaeger, lcigc?<br />
knrme, inescbe, beite, mescbe semneek, renebuef jeb ranckc, fcegcl jeb kabbat, tennes time.<br />
e) pu od nieku pag. (1835. g. r. I.): pavārdi: arrctS, berfe, bluka, graude,<br />
kaln, karkle, krnme, lakstigall, läppe, lasde, ohse, ohsel, pahrup, Pakressel, pamasser<br />
pobke, purmal, rubfe, skaide, skrodcr. skuijneek, selnvager, sentme, semneek, zirul.
. mājas:<br />
A. brantieši:<br />
Iecavas — pagasts (savieti.) īecavnīeki.<br />
A. brahtieša pagasts<br />
B. īecavas pagasts<br />
— brantieši.<br />
— Tecavnieki.<br />
cielavas, drīešķini, dūmiņi, jaūdedži, kulpi, veņģi.<br />
B. īecavnieki:<br />
a) laūcenieki jeb lauka gals: aizvejas, aödrupi, aumaņi,<br />
balkas, bemberi, bori, billes, cēsnieki, činčas, dāzeni, dimzas,<br />
dietlavas, gaiļi, garjāņi, garšas, grimas, gruži, gūodaīņi, jaüzemi,<br />
jaüzema mežsāfgs, kaziķi, kažas, kluburi, kramiņi, krastiyi, kras-<br />
tiņa mežsargs jeb suceni, krieviņi, kufvenieki, kusas, küläji, kve-<br />
riņi, ķeīkuļi, ķepši, ķulliši, lamži, lapaiņi, laūči, lazdiņa mežsZrgs,<br />
lāči, lejnieki, līelaūži, līeljāņi, luči, lūodiņi, magziykalns jeb sul-<br />
tiņi, mazjāņi, mālenīeki, meīlupi, miseni, mucenieki, muižzemnieki,<br />
naģi, paūres, pipari, piles, platmusas, pleci, piepi, pluči, pumpuri,<br />
pušpūri, raģi, ratsraūta mežsargs, rinkas, rūnu kalns, sansavas,<br />
saüsi, sibras, šiliņi, šiliņa mežsargs, sietiņi, skujas, skujnieka<br />
mežsargs, sliņķi, spradži, staliņi, strautnieka mežsargs, strēļi, sūosti,<br />
šitki, upenieki, upes<br />
krieviņi, upuri, ūdri, ūoļas, valči, valtiņi,<br />
vājeīkas, vaselnieki, vecbrāļi, zelles; b) meže nieki jeb meža<br />
gals: ābeles, bērziņa mežsargs, bifzuļi, cifši, čapas, dārdedži,<br />
dävi, galiņi, kalniņi, kaziķa mežsargs, klabatas, klūgas, kraķi, kuļļi,<br />
lībieši, liepas mežsargs, lūodes, maūcēji, medņu mežsargs, meīlupi,<br />
pinči, piguji, priekuļi, pupsulas, ratenieki, rubeņa mežsargs, rusuļi,<br />
rūķi, rūobežas, skrandas, skribas, spāri, stfguļi, stßgulu mežsargs,<br />
stīpnīeki, vaīvadi, veīsi; c) pure nieki jeb pura gals: abačas,<br />
andricenu kalns ļ: andriceni, salägali, svlrkaļi, valtiņi], dreīmaņi,<br />
duļķi, dumpi, gruzduļi, mazbefnberi, plattipi, purmāles, rumbeļi,<br />
rūķi, salaskaūli, smuģi, stubēri, suņapuri, tāmas, zūoskalni; d)ve-<br />
cumnieki jeb Vecumnieku gals: bišu sils, brieži, dunduri,<br />
ēniņi, dzelzāmurs, gaiļi, iģi, īeviņi, kalnenieki, kuftiņi, lanciņas,<br />
līepsalas, lubenīeki, plutes, praūļi, strazdi, šņaki, tiēdernieki.<br />
9. miests: īecava.<br />
3. muižas: branta muiža; dāftija, dzelzāmura meža m., gaiļa m.,<br />
īecava, jufģa m., kambarleīšu m. jeb kambarlejas m., kļāvu m.,<br />
lacisa m., misas meža m. jeb melcera m.,<br />
4. baznīcas: īecavas baznīca.<br />
LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
rakamente, zur^e.<br />
241
242<br />
5. skūolas: īecavas pagasta sküola.<br />
6. krüogi: berza krüogs, brantu kr., däva kr., dzelzämura kr., gailu kr.,<br />
grīves kr., Teeavas krüogi ( baznīcas-, sudmalu-, . tulles-), kambar-<br />
lejas kr., klava kr., palejas kr., plašas kr., plüosta kr., ratenieku kr.,<br />
raüstitaja kr., rudzu kr.,<br />
7. sudmalas: kalna un lejas sudmalas.<br />
8. cepļi: īecavas kajka ceplis, kļavu ķīeģeļc.<br />
sansavas kr., skuju kr., veīžu kr.<br />
9. kalni: augstais kalns, bāliņa kalni, ciemātes k. jeb zaļais k<br />
gāršu k., greizais k., jufģa m. k., kangaru kalni, lāča k., mant<br />
kalni, mūkas k., naudas kalniņš, palejas k., pikulk., staļļu k<br />
vaīvadu k.<br />
/S. gravas: dieva dārziņš, puku leja, [dievdārziņš —<br />
//. upe: īecavas upe, misas upe.<br />
uzkalns].<br />
12. strauti: dūobežas straūts, ežupe, grīvas str., ģedule, ifbes str<br />
ikstrums, jāņupe, liskupe, medaīne, mellaīs str., putrupe, puodzīene<br />
räjumstr., skujupite, smakupe,, üozüolstr. jeb vāverupe, vērģupe<br />
13. grāvi: krieva gravis, marīenes gr., meīltekas gr., mellupe, žīd<br />
pura gr.<br />
14. llčl: cēsnīeku licis, cīfšu 1., gūodaīņu 1.<br />
15. dīki: marīenes dīķis.<br />
16. bedres: kluģienes bedres, pīcku bedres.<br />
17. purl: jüles purs, kangaru p., krievu p., lāču p., liskupes p., Heiais p<br />
lūodes p., mālu p., nāves p., sila p., suņu p., zalšu p., židu p<br />
18. tīreļi: brūtes tīrelis, gaiļu t., Kalvas t., kājiņu t., klajais t., kušu t<br />
lāceņu t., lēzekņu t., medņu t., pupusulu t., ratenieku t., skrandu t<br />
stīpnieku t.<br />
19. pļavas: abriņa, alksnājs, apsīte, asa pļava, avūota pļ., bāba<br />
rājums, bābiene, berzāju kakts, btzrzuläjs, briedene, brūtes pļaviņa<br />
buļļu pļ., bufnele, cepliene, cinātes pļ., ciršu licis, čapu placi<br />
čūsku pļ., damba pļ., dambērģa pļaviņa, danckas pļ., dāvu pļava<br />
degšeles pļ., degu pļ., deguma gals, dūobu salas purs, dzilna<br />
dega, ežupe, gaiļu purs, garais straūts, gubenes pļ., gūovu tilt<br />
rājums, ģūģa pļavas, jāņupe, jugla, jūoža rājums, kaķa rājum<br />
kangaru pļava, kaza rajurns, kluburīenes, krituma purs,<br />
kunas aste<br />
kuņu vīksne, kufma pļ., kušu aplūoks, kempa pļ., kiķilienes, lab<br />
bārzde, lapsu leja, laücu pļ., lāču purs,<br />
liča kakts, līduma kakt<br />
liekna, līeknas pļ., liela berze, liela lence, matiza pļ., maza lence<br />
mārguliene, medņu pļavas, mellupu pļavas, mēlīenes, mēru p<br />
mīkstā gultiņa, miezātes pļ., niedru purs, pakulīene jeb pakulu
strauts, pēča pļaviņa, pētera rājums, pižaga jeb pižagu purs<br />
pīperštoks, pīeguļnicas, putrupes pļavas, pūodzienes pļ., pūoļu<br />
rājums, rācenāja pļ., rijas kakts, rijas purs, rupsiene,<br />
ruku pļ.<br />
ruobežas pļ., saīmiene, sila pļ., sietiņa rājums, skuju pļaviņa<br />
skuju straüts, smildziņa, suņu purs, skuna pļ., teļa aste, tēva purs<br />
trusuliene, üozüola straüts, üozüolnica, vaivadiene, vanaga pļ.<br />
vāverupes pļ., versa purs, visdruva, vistas pļ., vidrieksniņa, viks<br />
niņa, zakiene, zalsu pura pļ., zemeņu rājums, zirgu ruoza, zifnāju<br />
kakts, žīdu pura pļ.<br />
20. lāmas: lāmu purs.<br />
9/. lauki: āžu laüks, ciemātes 1., kapu 1., mirüona 1., sila I., siļķu<br />
kalniņš, staļļa kalna 1., trīnites laūciņš, vidus l., vites 1.<br />
22. meži: apaļais pūriņš, āpšu kalns, bendes sils, bišu elksnis, düobu<br />
sala, garā kalve, garais masts, irbes straüts, jelgavas tīrelis, jūle<br />
purs, kangaru kalni, kažas sils, kluģīens, kruklājs, lāceņu tīrelis<br />
lācīšu sils, liskupes, licu sils, magazīnas kalns, mantu kalni, pisājs<br />
plikais sils, plikais tīrelis, raustītāja sils, sapitais bērzs, sarīpsta<br />
skudru kalns, slakteru purs, slepkavu bērzs, slepkavu šiliņš, smēde<br />
bifze, tīreļa gals, uogļu būdas, vtzrājs, zagļu kakts, zaķu sils<br />
zirga tīrelis.<br />
23. ceļi: brandvina celiņš, lužņas ceļš, peku c.,<br />
24. taki: güovu taki, putnu taki,<br />
sūdu taki.<br />
žīdu c.<br />
25. tilti: güovu tilts, jaunais t., jāņupes t., krievu t., putrupes t<br />
vecais t., žīda pura t.<br />
96. kapi: baznickapi, gruzduļu k., kapu laüks, lanciņu k., lībiešu k<br />
meīlupu k., plecu k., ratenieku k., stīpenīeku k., vecbrāļu k., zaimu k<br />
27. stigas: kušu dambis, liepu d., raustītāju stiga, rubeņu d.<br />
9F. salas: zifņu saliņa (misas upē).<br />
99. dziļumi: krievu rūmes atvars, nāves bedre, pumpu bedre (misā<br />
30. uzvārdi: arājs, ābele, biļķins, birznieks, dumpis, gailis, galenieks<br />
gulbis, güba, jendriķis, kalnenieks, kalniņš, kļava, kramiņš, krēsliņš<br />
lamzis, lejnieks, misa, pancis, pažaga, plucis, priede, pulciņš, rudens<br />
rūobeža, ruoziņs, salāgals, sietiņš, skriba, strādnieks, sūna, šļuka<br />
šņūoriņš, uodiņs, üozüols, üozüolzars, vaīcis, valtiņš, vāvere.<br />
5 1. papildinājumi .<br />
a)brantiešu pag. (1850., 1858. g. g. r. 1.): pavārdi: ange, berscke, bitten,<br />
&tt(f, drceschken, dukausche, dulbur, gahdneck, gohdain, kallei, kihris, klibbsack, klub<br />
bur, krietinq, kvuhme, maissais, Puypul, pukke, rahzen, robeschneek, rnlle, rutendars,<br />
saliniuc;, sihl, stehite, sterksts, Wenge, zeelau, zucknr,<br />
243
244<br />
b) Iecavas pag. (1850. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: addin, ahtrais, akkots, alite ange, antons, appelkohs, apse, arki<br />
ahting, audrup, augstkahje, augstkall, auning, ausing, badding, bahling, bajahr, bali<br />
ballod, balsts, bcbbcr, behting, beite, belr, bember, bensche, berskaln, bersche, btpfd)<br />
bikole, bindahl, birsul, bittoling, bluck, brahl, braksche, braschbuhk, brigge, buck, bull<br />
burkahn, butke, dadse, dailum, dakkar, dakter, dallitz, darbeneek, darsell, daudsman<br />
daukne, dause, dischler, dobum, draugs, drudse, drunke, druske, duhmeneek, duhmin<br />
dukkat, dulbur, dsirkall, egle, ehrglis, ehrksche, ehrms, eibuhn, ennog, essit, ewin<br />
gahrse, galling, garjahne, gausche, gehke, gehring, girgcn, gohbe, gohdain, gohdin<br />
graubing, grauding, grause, grauweis, grihslit, grikke, gripatz, gritzplauk, grundakmin<br />
gusting, ihkstrum, ijapinsch, iklau, ilsingsch, jahns, jaunsemm, josann, kaspar, kasikk<br />
kauling, keikull, kepse, kiulle, klans, klawe, klaweneek, kleeke, klibbis, klibjahn, klibsac<br />
klimpken, klubbur, kohsa, kohzing, krakke, kramm, krasting, kränkle, krieting, kriewin<br />
kristuhn, krohning, kruhme, kuggeneek, knhne, kukkar, kuppeen, knrweneek, kurwit, kusch<br />
kwcrring, lakkat, läppe, lasse, leelausche, leekne, leepe, lehse, leije, lidding, liebee<br />
lihdak, lihzis, lohding, luhze, mahkulehn, mahrtings, maisit, malleneek, massais, me<br />
dain, medne || mednis, mehtra, mellbarsd, mellin, meschauning, meschballod, muisck<br />
semneek, nagle, nauding, nehdra, nessin, ohle, ohse, ohsoling, paure, pawassar, peten<br />
pihleu, pinka, pinze pirksts, pirtneek, plahte, Plampe, plattmutte, Pluhme, pranka<br />
Praule, preedawa, preekull, preiup, puhrs, puhtel, pukke, Pulpe, pumpur, purne, purn<br />
pnrnns. putning, radds, radsing, ragge, randt, ranh, rauding, rempe, rehkstit, ren<br />
rieksche, rikur, rohne, rohse, roscheen, rubeis, rndlap, rndsit, ruhke, russul, rutschk<br />
salleneek, salming, seetpinn, segling, sejei, sihlis, skarp, slameneek, slincke, smilg<br />
smugge, sohsts, spalwa, sprohge, stahdc, starring, stehrksts, strasts, strauj<br />
straupe, straute, strailtjurr, stvehlneek, strllppe, stuhrit, stumbre, suhbring, smar<br />
swirkal, schitka, schkilting, sakke, sallais, sarring, sarrs, seile, selting, semmen, semm<br />
semneek, semmsarr, sillbarsdjj sillbarst, suike, sutting, swaigsne, sweineek, swirbu<br />
schwirbe, schwirgsds, tahme, tafcbc, taure, taute, teepum, tehraud, tenslau, thim<br />
tiller, tilting, tschagge, ubarst, uhdring, urban, urle, uppeneek, waijehk, waiwa<br />
waiwar, wannag, wasselneek, weenrots, wehje, wehrschumehl, wesdull, wetza, we<br />
semm, wetztehs, wewel, widdus, wieting, wigsna, wihke, wihtohls, wilkmehr, milk<br />
milkssuhn, wirsses, witrup, zäune, zeelau, zehrs, zelming, zeppur, zierul, zintin<br />
zirsche.<br />
ß) māju vārdi: kalnestegul, keppes, lafbätfl;, meschedawe, mescheruhke, salle<br />
kanl, samsohn (tg. safisavas), seeke, straumeen, strieker, stubber, sutzen, sohbe, swirbl<br />
y) kruogu vārdi: mahlenkrug, tildernkr., zollkr.<br />
/. mājas:<br />
Lives pagasts (savieti.)<br />
A. bramberģes pagasts —<br />
B. Uves pagasts —<br />
līvenieši.<br />
— llveriieši.<br />
bramberģieši.<br />
ävärsti, balgalvji, biksas, cerhpuļi, kalēji, kalniņi, ķeras, mellie,<br />
pukstiņi, renceles, rudiņi, rumbas, sēlieši, stieles, suītiņi, ticmaņi,<br />
tüom^ni.
B. līvenieši:<br />
apsisi. balenieki, bākši, bērģi, bifzemnieki, brēķi, būnči, celmi,<br />
čaukstēs, čabinās, äavi, äüjas, jukumi, ķikuti, laicenieki, lauri,<br />
lāči, līepāderi, mārki, mežbrenči, nabiņas, ratenieki, rennes, spaļi,<br />
stürisi, tūoles, veveri, ziediņi.<br />
2. muižas: brambērģes jeb pakas muiža, kalna m. (br.); jaūnā lives m.,<br />
veca līves m. (I.).<br />
3. skūolas: brambērģes skuola, līves sk.<br />
4. krūogt: bābu krüogs, vāržu kr. (br.); čāfnas kr., damba kr., ezerkr.,<br />
jaūnaīs kr. (1.), [sarkanais kr., šķībais kr. (1.)].<br />
5. sudmalas: veclives sudmalas.<br />
6. cepļi: bikšu ķīeģeļceplis, suitiņu k. c. (br.); derģa kaļķu c., jipses<br />
tadrika (b.).<br />
7. kalni: kranča kalni, pilskalni (meža-, daūgavas-), smugaūša kalni<br />
(br.), [bērzkalns, Karatavas k., ķīķerk. (I.)j. [7a. uzkalni: apses<br />
kalniņš, jāņu k-ņš, lempu k-ns, ozolk-ņš, priežu kalniņi, vaidu k-ņš,<br />
vedmerk., zalkšu k-ys (I.)j.<br />
S. gravas: zieda grava, [ceļa gr., gūžu gr. (1.)].<br />
9. upes: 6aügava (br., l.).<br />
10. strauti: bērzenes upe (br.), dūjas upīte (1.), [meitupīte (l.)j.<br />
//. ezeri: pikš§zers (br.); damba krūoga ezeri, lejas ez. (I.), [lives ez.,<br />
meža ez., veclīves ez. (I.)].<br />
/9. phrvl: kucēnu tīrelis, sakaiņu t. (br.); ezerpūrvs (I.). [bramberg-<br />
muižas tirels, kaķu p., pilverp., riekstiņtīrels, spilves p., streguma p.,<br />
suitiņu t., sūnekļa p. (I.)j. [12a.<br />
melnā d. (I.)j.<br />
dūkstes: kaķa dūkste, lejas d.,<br />
/5. pļavas: apaļā plava, avūotnieka pufvis, vilka tilta pļ. (br.); ezer-<br />
pūrva pļ., gara aste, jaunais rājums, pikstes purvs,<br />
zaķa rags (1.), [lielā pļ., raģa p[. (l.)ļ.<br />
vecais rājums,<br />
/4. lauki: ašu pļavas, ezermalas lauks (1.), [egles I., gusaru I., ved-<br />
meru 1. (l.)ļ.<br />
/5. meži: avūotnieka sils, lāča pltzsa, līduma laūciņš, pikstes sala, pulk-<br />
stenits, smugaüsa kalni, strīdēs kalnis, vāveres aste (br.), ezerpur-<br />
male, kūoka māte, lielā bifze, zaķa rags, zaļā birze (I.). [čūsku<br />
šiliņš, daugavmalas m., jaunā birze, lates b., raģu b., stūrīšu b.,<br />
suitiņu b.]. [l5a. krūmiņ čigānu krūmi, žebiekstes kr.ļ.<br />
16. alas: āpšu alas (1.). [!6a. tilti: brasla tilts, Sturgas t.,<br />
kllves t.,<br />
zaķu t.ļ. [16b. ceļi: griezuma c., rozes c., tīreļa c.j. [16c. kru-<br />
sti: krieva krusts, līkdeguņa kr., vācu kr.].<br />
245
246<br />
17. kapi: brambērģes kapi, kranču kalnu k. (br.); lives k., vēveru k. (I.).<br />
17a. salas: nāves sala (1.).<br />
18. ragi: tūoles rags (daugavā) (I ). [18a. līči: cempuļu līcis (bērz-<br />
upītē)].<br />
19. sēkles: rauša sekle,<br />
stiebra s. (daüg.) (br.); [cūku sēklis, mācītāja s.j.<br />
20. straumes: rezne (daüg.) (br.), Ijaunas muižas atvars, melnais atv.,<br />
riņu atv.j.<br />
21. akmeņi: mergas akmens (äaüg.), vella akmens jeb mīlestības akm.<br />
(meža kalnā) (br.).<br />
22. klintes: glumā klints (daüg.) (br.).<br />
23. ūzvārdi: aide, ābele, ālups, baüders, bērziņš, biksa, bilķins, bul-<br />
vērķis, celmis, drunka, elksnis, emme, klūga, krastiņs, krūmiņš,<br />
krūze, ķimene, lapainis, lazdiņš, liepa, nagla, panders, prīedite,<br />
sluga, straūtnīeks, svilpis, üosis, ūozūoliņš, villa, vilskersts, zie-<br />
mels (br.); ābele, ālups, bērziņš, burkāns, dūmiņš, gaīlīts, irbe,<br />
kalnbērziņš, kalniņš, kanels, kjaviņš, krastiņš, krumiņliepa, ķīsels,<br />
lazdiņš, licis, meīders, meīlēns, pīķis, pūtels, rüoze, stepiņš, straz-<br />
diņš, šūpūols, üosis, ūozūoliņš, vente, zemīte (1.)<br />
24. papildinājumi:<br />
a)brambcrges pag. (1850., 1858. g. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: augschkaln, bālgans,<br />
breede, brihke, dambc, duhje, gruudul, galdi<br />
kinnc, fubbc, kublsakke, leepinsck, lcijmaun, precde, puttuiug, rcdis, salming, sieman<br />
Stcpptttg, suitiug, susrers, sahle, rammeneek.<br />
ß) māju vārdi: titze.<br />
b> līv es pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahbolting, akmcngraus, bveebc, brincke, daugul, egle, clksne, grees<br />
gulbis, kahrkling, kaija, kalnleep, karps, klappin, kraukls, krus, laime, leepa, leiman<br />
ohsit, pluhm, plaweueek, precde, purring, reekst, rohsiyt, rohsckkaln, sinunson, snceds<br />
seids, sihle, weyrohse, wihtohl, zuzze.<br />
ß) māju vārdi: kaupmaun, peksche, Puide, zarue.<br />
Mencendarbes pagasts<br />
— mencendarbieši.<br />
/. mājas, a) daldüvnes gals: ceplīši, klapi, ķēpi, līnfelta mā-<br />
jina, mežstuberi, pušbundes, salmiņi, zites; b) dekmeru gals:<br />
asenbērģi, dekmeri, laükstuveri, lamas, pikstes, pladas, pūteļi,<br />
skujas, šmugaūši, timbas; c) skurbes gals: bakani, jaüzumi,<br />
kannenieki, kausi, pīeraīņi, pūriņi, rukmani, rūsas, silakruodziņš,<br />
skurbi, zemites.<br />
2. muižas, meūcendarbe.
3. krüogi, baznickrüogs, kaķkr., klapu kr., kumeļkr., rapckas kr.,<br />
sila kr.<br />
4. kalni, ceplītkalns, jēzits k., kaüskalni, kazu k.,<br />
līves k., ķinderk.<br />
jeb riekstu k., lagzclu k., mežkungkalni, smugaüsk. jeb riekstu<br />
kalni, vanagkalni.<br />
4a. gravas, zieda grava.<br />
5. upes, bērzene(s upe) jeb pikstes upīte, kaūsupe, līčgalupe jeb<br />
bakanupe, skaī(u)muīžas upite, žīdupite.<br />
6. ezeri, ceplīšezers, duņez., kaüsez.. ķēpez., līņez., pakuļez., pikstes ez.<br />
zaļez.<br />
7. puri, bakanpuriņš, berza pūrs, bišu-druvas p., elles pūods, kausa p.,<br />
kraukļa p., ķēvesdruvas p., mālbedres p., plades p., šķīelāres p.,<br />
tilta p., vilka pūriņš.<br />
S. tīreļi, asais tīrels, jēzitskalna t., kaüsezera t., krūogt., lāceņu l.,<br />
plades t., skaidu t., suämalt., zaļezert.<br />
9. tērces, mizalstraüts.<br />
10. pļavas, bērzene, dzeņa pļava, eīles pūoda pļ., kakta pļ., kaūpu-<br />
rite, kausa rājumi, kņuta, kraukļa pürs, ķēves clruva, lāčlidums,<br />
lejas pļ., mālbedres pļ., mūrnieka rājuma pļ., plades pūra pļ.,<br />
rupmaņa pļ., skufbu valakas, strīpenes, šķīelāres pļ., valakas, vel-<br />
laūzumpļ., zirglicis,<br />
žīda berzi.<br />
//. lauki, dūoļa kalni, jaüni liclumi, laiäarlaüks, lina kakts, līves kalni,<br />
pladas kakts, rijas 1., strelciemāte, šķūņa I., sudmalkalni, teļa<br />
pļavas 1.,<br />
vecie līdumi.<br />
/9. meži, aīzpursils, jezitskalns, kaüskalni, ķufzenes, medņa riests,<br />
muižas sils, plades sala, pīeraīņa sils, reņģa rājumi, sēņalājs, smu-<br />
gaūškalni, vilpes apgabals.<br />
13. ceļi, ķēvesdruvas ceļš, muīžas c., pikstes c., smugaūša c., tilta-<br />
pura c.,<br />
valakas c.<br />
14. tilti, bērzenes tilts, dzeņa t., līves t., pikstes t., skalmuīžas t.,<br />
žīda t.<br />
15. līči, jezitskalna apsalas, kaūskalna alas, rīekstkalna alas, smu-<br />
gaüskalna alas.<br />
/6. takas, maitu kalnu celiņš.<br />
17. pavārdi, aüksmans, aūza, beka, bisa, bļūodnieks, brammans, cīruls,<br />
cucis, čipstiņš, dūmiņš, ezernīeks, gründe, güba, kalniņš, krastiņš,<br />
krūka, lalmiys, lapiņš, lazdiņš, liepa, lucis, lūodiņš, mals, meīders,<br />
pīlāts, rūoga, salmiņš, šiliņš,<br />
vaīvads, virsis, vīķis.<br />
247<br />
stārķis, svarens, tīkmans, ūozūoliņš,
248<br />
/8. papildinājumi:<br />
g.<br />
1.):<br />
a) pavārdi: bersin, blenau, dahbohl, druck, grisle, karkling, kauling, klawwe-<br />
neek, kraune, kruming, laime, lasde, ligger, linning, ohsiht, pehrle, pihlads, puk'k'e,<br />
pumpurs, riggerneek, rose, sillwihrs, sprohge, strasde, sahle, sweineek, tillner, wih.<br />
tohls, winzin.<br />
ß) mājas vārds: sillezeplit.<br />
Mežuotnes pagasts (savien.) —<br />
/. mājas:<br />
A. grāvindālteši:<br />
A. grävindäles pagasts —<br />
B. mežuotnes pagasts<br />
mežūotnīeki jeb mežūotnĢnt.<br />
grāvindālieši.<br />
— mežūotnieki.<br />
ģināfti, inci, juskas, kaķi, mellauši, pereļi, raģi, skufbenieki, smi!-<br />
tenieki, spriņģi, stūokas, svafļķi, svapšķi, šifvji, tūoles.<br />
B. mežuotnteki:<br />
aclatinas, benČĢni, derki, btztuži, bifzuļi, biezie, braūļi, bullēni,<br />
būči, buoles, buolmaņi, cepļi, cērnes, ciņi, čepuļi, dangas, dafl-<br />
clzlesi, daüdzvärdi, clarzkalns, diduļi, dižie, ärunkas, dumpiši,<br />
dumpji, dundaga, äzerves, gaūsiķi, gläznieki, graübas, gruži, gū-<br />
sti, ģīnas, īkužas, kaderi, kalniņi, kankas, kaūļi, kaūpeni, knīsi,<br />
kraüci, kraüsufbi, križi, krumeši, krümalas, kugreni, ķūoči, ķūopji,<br />
lakstigalas, lamži, lantügas, ļudeni, maīšeļi, maziņi, mārkuveni,<br />
mikseni, mizupnieki, mieleikas, nagļi, naikas, namnieki, padegas,<br />
pelūdes, pēkuļi, pīeļeni, pluostiņi, pugas, puftclavas, purmales,<br />
putrasmēri, raudas, renceles, ruči, ruski, rūnas, rūtiņi, salakas, sal-<br />
putras, savas, sēnaļi, simkauši, spalveni, spēlmaņi, spiģi, straūt-<br />
nieki, sübreni, svalpji, šūbas, treīdas, tulas, ufbuļi, uozūoliņi, va-<br />
ģeļi, vanadziņi, vanagi, Vecumnieki, veīdeļi, vērsnieki, vēžļipas,<br />
vilciņi, viteļi, zebri, zeltiņi, zileni, ziemeļi.<br />
2. muižas: grāvindale, grävindäles jauna muiža; daniba m., jauna m.,<br />
kaüpenu m., lielmežūotne, macitāja m., mazmežuotne,<br />
3. baznīcas: mežuotnes baznīca.<br />
4. sküolas: gravmcläles sküola,<br />
mežuotnes sk.<br />
smedenu m.<br />
5. krüogi: baznickrüogs jeb lecis, cēlāju jeb vimbu kr., kazäkkr.,<br />
kraüca kr., kukšu kr., laöu kr., skalna kr., rehtes kr., rudsu kr., fis-<br />
mas kr., (gr.)]; [baltais kr. jeb balini (m.)].<br />
6. sudmalas, grävindäles vējenes, 1. mežuotnes muižas sudm.<br />
7. cepļi: mežuotnes cepļi, smedenu muižas ceplis.
8. kalni: kugrenu kalns, lapsu k., pilskalns jeb atteku k. [bastark.,<br />
māla k., rutku k., skolas k., smēdes kalni, vīna k., žagarnieka k.];<br />
[ahpschu k., aņataiē k., ataē k., awota k., baltais k., befgala k., birss<br />
k., bumbuļu k., deewu k., dihka k., dumpju k., egtu k., garais k., ga--<br />
rais birss k., grants k., ihslihrscha k., kapu k., knihsu k., kruhklaju k.,<br />
kurpneezes k., ķeisara kalniņsch jeb tschiganu k., ķihķeru k., lipseenes k.,<br />
mantas k., mehrķa k., nabagu k., poļu k., pruhschu k., putnu k., ra-<br />
ganu k-ņsch,<br />
ritarda k., saules k., saulgreeses k., ēita k., spulleenes<br />
k., schuhschu k., tschabeenes k., wehburga k., zepļu k.j. [3a. uzkalni:<br />
bastai kalniņš, mežotnes pakalne, prūšu k-ņš, rijas<br />
k-ņš, zviedru k-ņš].<br />
9. lejas: inča leja jeb grava,<br />
gr., vilkraga 1.].<br />
10. upes: līelupe.<br />
k-ns, smilšu<br />
vina 1.; [jumpravmuižas grava, kugrēna<br />
//. strauti: garüoza >! garüozis II garūoze, islica, rūcēja straūts, sud-<br />
raba str., zizma; [bābas str., ezeraste, lamžu stf., mizupe, nam-<br />
nieku str., pujēkslis, reņģelnieku strautiņš, robežas str-ņš, skurba,<br />
žflžu str.]; [switenis I! schwitenis (gr.); behrnu salas str., bluseene,<br />
dangu str., dobes str., garo str., kaneeris, kopju str., kreervu str., lah-<br />
zits, lahtschu str., leekna str., maitas str., malwis, mass str., mescha<br />
farga str., oscha grahwis, pirts str., puggu str., rimalas str., ritarda<br />
str., stārku str., schihdu str., schules str., wageļu str., rvesumneeku str.,<br />
wihna str., zuhku dambis (mž.)]. [IIa. ezeri: krauču ezers,<br />
līlavu<br />
ez., pījezers]; [dangu esers, kaupu muischas es., smedenmuischas es.j.<br />
/9. dīkt: igvātes dikis, [avota d., garozas d., laidara d., lūdēnu. d.,<br />
putnu d., zivju d.].<br />
13. avuoti: baznīcas avūots.<br />
14. IUI: atvarums (līelupe).<br />
/5. purvi: blusiene, deju purvs, runu p.; [malvis, priežu p.]; [dreeschu<br />
P., duhņu p. f<br />
249<br />
taiu lahma, kaupumuischas p. kihwes puriņsch, lipsee-<br />
nes lahma, odschu p. skapsta p. stirnu p., tiltiņu p., tuhleenes p.,<br />
urbuļu p., waidu p., wanadsmu p. warbas p. wellu p., wilku p.}.<br />
/6. pļavas: blusiene, dundagas pļavas jeb kārleītes p[., ķiplūocene,<br />
liepu lauka, [ukava, meīrene, rājumi; [beņģele, elka, garožmuižas<br />
p]., mizupe, pujekslis II pujēkšņa, upes lanka]; [ahlande, ahpschu pļ.,<br />
atUta, badenes, bahrsda, bala, begla, deguns, dinķeene (kalna-, lejas),<br />
dirba, dsehrwju pļ., grihwas gals, jahņa dahrss, jauna pļ., kahjstarpis,<br />
kahleene, kapu lanka, karleite, lita, ķiplozeene, leela pļ., malwju pļ.,
250<br />
meescha sars, nameķu ņt., uamueeku pļ., nomadu pļ., pihļu pļ., roka<br />
ruhtiņu lahma, sprizischu pļ., srankalas, starpeene, saķu pļ., tukscha<br />
pļ., tschiganu pļ., weztehwa pļ., widus pļ., winda lahma, ziska].<br />
17. ganības: buļļa leja. [zāļāju purvs]. J17a. lauki: birzkalniņš, čigān<br />
kalns, māla I., reņģele, smilts 1., visbetes dārzs, žula]; sjehrtts<br />
plehfums, tihrulis].<br />
18. meži: bādenes, buļļu leja, buoliene,<br />
daūdziešu mežs, dēļu purv<br />
ezeri, graūbezers, skufba, spruoģu m., varba, zīriņu m., [alkšne<br />
nieku birze, berziyu m., berka m., kranču m.,<br />
liekna, ozoldārzs, stirnu birze, strautnieku m.,<br />
lāču kroga m<br />
veidis, zīlēnu birze<br />
sdsiļrahju m.]. sI8a. krūmi: buču krūmi, pieļēna kr., svidriene<br />
[18b. salas mežos, purvos: kalpiņš].<br />
19. tilti: dēļu purvu tiltiņš, rūcēju t., zizmas t; [akmeņtilts, ciņa t<br />
garozas II garožmuižas t., trīnītes t-ņš, velna t.]. [19a. ceļi: cer<br />
bas gaņģis, garā stiga, spogu II spoku stiga].<br />
20. kapi: baznickapi, cērņu k., daüdzvärdu k., inca k., tüla k.; [prie<br />
dīšu kapi, stirnu kapkalns, zosenu kapi],<br />
21. dzelmes: punclavu dziļums (līelupē). [21a. salas: maza passaliņ<br />
(lielupē)].<br />
22. sēkļi: glāznieku sēklis, rūtiņu s. (lielupe).<br />
23. atvari: pilskalna atvarums (lielupe).<br />
24. uzvārdi: auziņš, bagdiņš, bērziņš, dravenīeks, dumpis, dzērve,<br />
dziļarājs, garais, grunts, gūsts, kalniņš, kauliņš, kažuociņš, kārk-<br />
liys, kramiņš, krastiys, kriza, krumess, krūmiņš, ķēniņš, leja, lejas-<br />
bullēns, juäens, meīja, mieleika, mikšens, mauriņš, nagla, nam-<br />
nīeks, pārups, ptzkuls, putniņš, raugs, riba, rüdlaps, saüka, spuris,<br />
simkaüss, ufbens, vanags.<br />
25. palamas: likkāji (= cūodīeši).<br />
26. papildinājumi:<br />
a)grāvindāles pag. (1850. g.<br />
r. 1.):<br />
silgalm, smibgul, smirbul, schirbe, tilting, tohmen, fsdmggc, tsämnksre, ubarst, mal<br />
wer, wannadsing, mehtra, wihksne, miltzing, wittneek, zcclau, zclms, zcrs, zibru<br />
zinnis.<br />
ß) /,kä/ll »är-tf: baväbe, bohle, bubberg, bunner, grel;e, guske, jaunsebber, jaun<br />
stokc, kakkas, kanncr, kijwuhl, smitterschirwe, meyselber, mcystokc, meymagger.<br />
b)mežotnes pag. (1857. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: addating, alksniht, anzulehn, appalain, apsiht, arrais, asser, auniiu<br />
behrtusck, behtsche, bennuk, berka, bihring, birsul, blnsck, bohdneek. breedis, brcn<br />
l'uhtsche, bullehn, bullis, bumbul, burka, banga, daudswahrd, deggnt, dischais, dohbc<br />
drampe, draudsing, dreesche, duhdelneek, dumpiht, egliht, chrglis, ehrkscbke, elpe, esse<br />
ring, gaife, gailis, galmtng, girupueek, gvauding, griķķis, gulbis, gusting, ijab, irb<br />
jaunsubrehn, juiuting, kadder, kahpost, kakting, kalleis, kalnbullchn, kama«, kaneppc<br />
kaudse, kerrus, klahwe, klawcneek, klceder, knarring, knihse, kohkle, kohse, kranklibt, kraulis<br />
krausurb, krischjahu, kruhklais, kuhping, kukkain, kwcesiht, lahzit, lasda, lauzing, led<br />
ding, leelaudseet, leelseltius, leepa, leijneek, lewiht, lihdak, mahling, mahrknineb,<br />
maischel, maleneek, masdaudseet, masing, mattuhsel, mauring, meķķis, mesckalamsi<br />
mikschehn, milts, missing, muhrneek, muischscmncek, nahtre, naike, nammik, ncedra<br />
ohge, ohsoling, ohsollappa, padegga, pahrtikke, Patting, Pattins, peelehn, pe<br />
lis, pellnhdne, pelnis, pczzing, Plawcneek, pohding, pohlis, pugge, pubpcbb, pul<br />
ring, pnķķiht, purniS, putraim, pllttresinehr, ramme, rammuhs, rassa, raude, rohzei<br />
rudsc, rusckke, rutkc, sallaht. sallak, sallputre, segling, sehnel, sihlis, sihpvl, sirmga<br />
wis, sirsning, skadding, skehrstehn, skiltars, skuija, sknijeneek, skurba, slamenee<br />
smilga, smiltneek, spalwchn, sprehst, sprohge, spunde, stänke, stankoz, sfepp<br />
stohbris, strasds, straumiht, strehlis, stuhris, sudder, suster, smainiht, smilp<br />
sämohre, schmager, sckwiting, sahbak, saķķis, sarring, seeding, semmibt, sihl<br />
swaigsne, smehrs, smirgsding, scbibeik, scknba, sd>ul)sd)e, tanriht, tilting, tubl<br />
turks, tschakstiht, tsckeppel, uhdre, uppiht, urbul, mabbing, mahrpa, mahmer, mäste<br />
laij, wehrsneck, mehtra, mehschlippe, meidel, mezsnhbrchn, mczznmneek, midduz, mil<br />
tel, wimbe, wischkir, zanne, zelming, zelms, zeppuriht, zinting.<br />
ß) māju vārdi: spulkas, svi|ukrūmiņi]; bullezematte, dobelle, daudsemad, gavrais<br />
carlait, kaule (tg. kau|i), klabad, liebet, piltsche, ragge, skerste, swehre, smcijnee<br />
schusche [namefu mahjasZ.<br />
Y) kruogu vārdi: spiggenkrug, zibgcnkrug.<br />
S) muižas vārds: gleban.<br />
/. mājas:<br />
A. lambārttešil<br />
Misas pagasts (savieti.) —<br />
A. lambärtes pagasts<br />
B. misas pagasts<br />
C. trapes pagasts<br />
misenīeki.<br />
— lambartieši.<br />
— misenieki.<br />
—<br />
[jeb briedēnes pag.<br />
trapieši.<br />
— briedeniešij.<br />
251<br />
biši, bilavas, bukas, bungas, caūnes, caūrumi, dadži, jaūnieki,<br />
kairi, kakti, kalniņi, Kaupa, kaži, kliekas, kūlas, ķelles, laga-as.
252<br />
limmaņi, lībieši (straütnieki, vanagi), pukši, pušķi, reķi, runč<br />
rüjas, šiliņi, skripsti, slakteri, teņas, treīdas, vampas, veļģi, zīles<br />
zuši, žužas.<br />
B. misenieki:<br />
cērpas, karkliņi, kraķi, lapenieki, lejzemnieki, lumaņi, muceniek<br />
plenieši (maliņi, sperliņi, vecvagari), slugas, smēdes, staldāt<br />
straütnieki, tafnbakas, vederleši (gala-, platais-, vidus-).<br />
C. trāpies i jeb briedenieši:<br />
' būkati, cūkaūši, čaūpas, gaili, griķi, kājiņas, klaškini, ķizas, lape<br />
nieki, mucenieki, pleci, rumbas, salenieki, staliņi, strūberģi, süo<br />
dumi, ūoškalns.<br />
2. muižas: dugäne, jauna muīža, lambarte, viļu m. (1.);<br />
trape jeb briedene.<br />
misas m<br />
3. skūolas: lambärtes sküola; dugänes sk. (m.); briedenes sk. (tr.<br />
4. krüogi: baznīckrūogs, briežu kr., mariņkr., platais kr., sudmalkr. (1.'<br />
tilderkr. (m.); trapes kr., spleņu krogs, grihwes kr. (m.)j.<br />
5. sudmalas: lambärtes vanaga sudm. (1.); lejzemnieka s., mā<br />
liņa s. (m.).<br />
6. cepļi: lamdartes cepļi.<br />
7. kalni: krievu kalniņš, lapsu kalniņš, sulu kalniņš, švelmu kalniņš (1J<br />
laugstais k., apaļais k., dobeles k., gaiļu k., grants k., käzoles k<br />
kurtu k., ķisu k., lihboschu k., mahlu k., mellais k., pankoku k., piņņu k<br />
plinschu k., staļļa k., suņņu k., schtahdiņk., wilku bedres k. (m.)<br />
[7a. pakalnes: dzirnavu k., kapu kalniņš, stāvais k., zviedr<br />
kalniņš].<br />
S. upes: briedē, īecava, misa (1., m.).<br />
9. strauti: bēra pura straūts, limmaņu jeb kūlas str.,<br />
mālu str<br />
žužas str. (1.); sdundur str. jeb gaiļu str. jeb dobeļu str., juglas str<br />
strautneeku str., welna str. (m.)].<br />
/S. dīķi: lambärtes dīķis, velēnu d. (1.); [pīļu d., ozolu d., sila dīķi<br />
//. puri: kaira purs, lamziene, skūolas p., vidus p. (I.); beībezis (m.)<br />
[garais p., kroga p., lapāja p., skujāta tīrelis]; sgriķu p.,<br />
rabatmač p., skujajs, zinates p. (m.)j.<br />
12. tīreļi: bīlavtīrelis, galnieku t.,<br />
leelais p<br />
lambärtes t. (1.); sdarwmas t., kah<br />
jiņu t., lazenu kakta t., lihba t., nawes t., saleneeku t.,<br />
wederu f. (m.)].<br />
staldatu t.<br />
/5. pļavas: gūovpuriņa pjava, kairu pļava jeb zelta pļ. (1.); [avotu<br />
leja, vaivadiene]; sbehrschu pļ., bükateene, dserseene, jaunpuiseene
ķihrvu leja, leekna, placis, pienu pļ., rebeniza, strasdeene (m.)].<br />
[13a. lauki: anta lauks, birschu l., druwas 1., druwmu 1., kazoles l.,<br />
piķeenes l., šiliņu l., sprugahteenes l., zeemahtes l., zelmu<br />
/-/. ganības: birzes dārzs, maisu kakls (1.).<br />
l. (m.)].<br />
15. meži: bērais purs, bifzdārzs, bīlavtīrelis, buīlienes kakts, garais<br />
sils, maisu kakts, sudaju purs, zelta sils (1.); faploku<br />
birze, im-<br />
penteļu m., kapu birze, sūneklis]; [bites sils, griķu sils, putnu meschs,<br />
zuhku silinsch (m.)ļ. [15 a. krūmi: žūru alksyij.<br />
16. ceļi: taisnais ceļš (I.).<br />
17. tilti: bukas tilts, gūovu t., kūlas t., mālstraūta t., pukšu t., pūces<br />
t., rumbas t. (I.); [ģēza t.]. [17a. atvari: [trlnes atvars, ūdru atv.].<br />
18. kapi: baznickapi, žūžu k. (1.); griķu k., lejzemnieku k., [ķeši] (m.).<br />
/9. uzvārdi: äbels, bērziņš, dtzrzpans, bīlaūs, buka, cerpa, dižūrs,<br />
grantiņš, gulbis, kalniņš, kjaviņš, kraķis, krūmiņš, lapenieks, laz-<br />
diņš, liepa, ļūmans, māliņš, mucenieks, pumpurs, punka, pūriņš,<br />
silputniņš, slaķters, straūtnieks, tērauds, tiltiņš, vanags, ve.cvagars<br />
(1., m.).<br />
20. papildinājum i:<br />
a)lambārtu pag. (1835. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: ahsis, ausain, anfing, ballod, besward, binn, brinke, daboling, dadse<br />
darsneek, eezauneek, eglit, esis, gvatjp, grass, jahneik, jaunsem, jumprawing, kalns<br />
karklis, karpe, klapper, klips, krasting, kllkkain, lahzans, loth, ludsi, masjahn, mcesis<br />
meij, melbard, naķķcl, needring, ohding, ohsis, ohsoling, pareise, pirag, poding, pub<br />
Pol, pukkit, pulkit, purrain, purwing, reckfting, rekke, rcsi, rudsit, ruhke, ruppulit, sih<br />
mann, silling, skudra, skuje, smiltneek, steppe, strautjurr, stuhre, suljne, sahlit<br />
Irring, selting, semmit, simmering, sirning, suike, sutte, tehms, tenne, tilting, tnrk<br />
tschurra, uttka, mclgc, witing, zauneen, zaurum, zeekur, zelms, zirul, zirnlneck.<br />
ß) māju vārdi: bucksche, burohke, ernste, kalle, kalnaneek, klapper, klidsche, kra<br />
sting, kresona, kulle, nackale, schweline.<br />
b) misas pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahgcr, andrup, breedel, brenz, burgeneef, dahrsneez, dseedatai, ehr<br />
mann, galle, galleneek, galwe, gubarst, gussan, irbit, kahrkle, kalnweder, karkling<br />
kcser, klawe, klibsakke, kruhsit, knkat, kursemneek, lapping, leyscmneek, mager, maksche<br />
ohsit, ohsoling, pihkstalen, pihle, Plattais, Pohdneek, preedit, purzing, rasit, reekstii<br />
rene, rittincek, slugga, smebbe, spunde, stasckin, steenat, sckmike, sarring, seltii<br />
sckaning, tamasch, tambak, tnpping, melliņ, mezsnp, mihtoling, zehrping, zelm, zirs<br />
ß) māju vārdi: blenne, kalnagrame, remel, slugga, truka, meder ; [lapskaln<br />
lielplatie, mazplatie]; [galenieki, grantiņi, kalēji].<br />
c) trapes jeb briedenes pag. (1835. g.<br />
r. 1.):<br />
a) pavārdi: andrizan, auskaln, brcedc, dehkozing, egling, griglauz, grike, gussai<br />
kohsneek, mukel, ohsoling, pahlit, pohdneek, spunde, strautc, sagrautz, schwarting<br />
kschaupe, zelm.<br />
ß) mājas vārds: grantin.<br />
253
254<br />
— Rundāles pagasts rundālntekt.<br />
1. mājas: alüksti, anseni, anteļi, anzini, augusi, adžūnu ciems, āžeļi:<br />
(: juknišķi, viteīkas, zaķi), baļči, brenči, brūveri, buksi, buliņi, cīruļi,<br />
čunkas, daugavieši, daūģīlas, eīduki, enītēni, gaiķi, gaillsi, gas-<br />
zemji, garkāji, gādnieki, griķi, ģerini, inksteļi, ictzni, jēdžūni,<br />
kalejzemnieki, karaviri, kākneni, klači, klibjāņi, kraķeni, kraükji,<br />
krefļģeļi, kvēpji, ķeķīlas, ķidildas, ķipji, ķīburi, lidaķas, līepkāji,<br />
ļutki, mežagas, mikleīņi, nāčufpji jeb nāčufpas, pastalas, pelēķi,<br />
pufguļi, pūteļi, r§ckas, sarķani, saūjiņas, sīepeļņi, sķamani, smēdes,<br />
spiģi, spriceni, spriči, sprugas, strautiņi, stukuļi, stūpļi, stūrim',<br />
šābļi, šķurnbērģi, šufpji, taübenieki, taūrēni, trikmaņi, umuli, ūdri,<br />
vaitiņi, vangasi vasariņas, veiži, vīburi, vistiķi, zīleni, zuši, zvēri,<br />
žuvesi; [adzeļu m.]<br />
2. muižas: lintes muīža, līelrundāle, līelšvirkale, mazbērstele, mazrun-<br />
dale, mazsvirķale, virsite.<br />
3. skuolas: rundales pagasta sküola.<br />
4. krüogl: jāņu krüogs, lintes kr., ludu kr., pils kr., raidais ķr., sar-<br />
ķaņu ķr., sudmalu ķr., šābļu kr., sķidais ķr., taubes kr., žagatu ķr.;<br />
ļadreļkrogsļ.<br />
-5. sudmalas: rundāles ūdens un vēja sudm., pelēku sudm.; sķapu d?.,<br />
sudmalkruoga dz.j.<br />
6. cepļi: rundāles ķieģeļu ceplis. s6a. kalni: apšu ķalni, vīna k,<br />
zirņu ķ.j. 16b. pakalnes: bērsteles paķalne, circeņu ķ., lasdu k.,<br />
riekstu paķ.j. [6c. lejas, gravas: dzirnupītes grava, sūnupju<br />
daļiņa].<br />
7. upes: bērstelīte, īslīcis, plānite; slielupe], sswite, Wirsite].<br />
8. strauti: dzifnupite, mejlupite, švirkalite; sķaratavu str., ozoltēce],<br />
sswehru str.j.<br />
9. grāvi: sünupes grāvis.<br />
10. ezeri: ķlacu ezeriņš, mellais ezeriņš; lbehrsteles es., sudmalu es.l-<br />
//. dlķl: rundāles ĢZĢrs, [līņu dīķis], [11a. lauķi: ezeriņi, sahalīns].<br />
12. pļavas: dzirnupe, grīvas gals, zvledrenes; [ābeles pļ., gara pļ.,<br />
mazplānīte, sūnupis].<br />
13. meži: ķapu bērzi, ķēves purvs, marķales, mellais mežs, rundāles<br />
üozüoli, sivenes, sprugu m., šufpju m., vasariņu m., žuveļu m.;<br />
[sermaukslāji, valles bērzi, veidis, zvēru dārzs], slihkaschas]. [13a.<br />
krūmi: strauta ķr.]. [13b. purvi: sieniņvirss], sķehmes purws].<br />
[13c. staignājs: dikteņu dala].
14. tilti: akmeņu tilts, grīvas t.; [spoku t.J. s14a. ceļi: skolas ceļš,<br />
vecais c.j. [14b. maju drupas: paiku murisl.<br />
15. kapi: anzinu kapi, griķu k., rindžūnu k., sarkaņu k., sudmalu k.;<br />
[melnupes k., spirisa pakalnins].<br />
16. uzvārdi: aiksnits, aņģis, auza, burkāns, dižais, dumiņš, eīģids,<br />
galins, gludiņš, grauzis, jātnieks, kažums, krastiņs, krūmakuoks,<br />
kvēpis, ķisels, lidaka, līepa, paüluks, pilins, pļavenieks, pūtelis,<br />
rūonis, sīlis, sietiņš, skazbārdis, spieķus, svece, tiltiņš, üositis,<br />
uošakuoks, villa, vincis, viksna, zaķis.<br />
17. palamas: kārniteni (= bērstelnīeki).<br />
18. papildinājumi:<br />
rundāles pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahbol, ahdmin, ahrste, ahters, akmin, algahds, asser, audses<br />
audsckel, august, augustneek, ausing, bagdehls, bagdohn, baggat, balbar, bal<br />
gall, ballohd, balsos, balta, baltais, baltgerts, baltncek, banze, batschka, bebbris<br />
bccglais, beegleen, beesais, bebrse, behrsing, behrstel, bekkul, besmahrd, bigge, bin<br />
schul, birgin, biscbneek<br />
bisreneck, blnscbe, bohdneek, brable, breedis, breeme, brutgahn<br />
druwer, buksche, bullcs, bumber, bumbul, bunke, dabbers, dadse, dahdneck, dahlder<br />
dahrsneek, daiļais, dakter, dambe, danze, darwdedsc, daugaweet,<br />
daumal, dcrretai<br />
dcwingtels, denntais, dimsehn, dischler, dobbel, dohne, drabben, drahguhns, drawi<br />
neek, dreesne, dreesche, drosckpraht, dubbelsars, dukkur, dumpis, dsedetai, dseggus<br />
dsellon, dselskalleis, dsenniht, dserwe, dsillnm, dsirscht, ehrglis, ehrksckkis, eidnk, enknr<br />
csalneek, essers, essit, gabbaler, gaile, gailit, gainum, gaischpraht, gaitneek, galdneek<br />
galgohbneek, galling, galwer, garross, gattaw, gelse, gerbe, gcrrin, gierupneek, glasneek<br />
glohme, gluddin, gohbe, gohbneek, gvl)bsem, gohwer, grahdin, grahmat, gvahmatncck<br />
255<br />
grahwer, gregge, grundul, grünte, gulbe, gultes, gultneek, gumbnl, gntscke, ihlen<br />
tngftcl, irbit, jannekle, jaunsemm, johstneek, jugge, jugle, jurdeen, juschkcn, kahjeneek<br />
kahknen, kaimiņ, kakkc, kaktin, kakts, kalke, kalley, kalmuy, kalniņ, kammann, kammol<br />
kanker, kanncpel, kapost, kappar, kaptein, karkle, kaschokneek, kastrul, kaudsin, keenin<br />
kelle, flappc, klänge, klamel, klebber, klcepe, kleetin, klibbais, klnhjeen, kluhmc, klnine<br />
btagge, knovpe, kohkle, kvhzin, krahdin, krahzin, krammin, krampe, krasne, kränkle<br />
kreews, krengel, krikke, krobniht, kruhmale, kruhmin, kubblin, kuggincek, knbin, knbscbik<br />
kunkul, kunkuliht, knnsin, kurme, kmeesihr, labbon, lahze, lahzneek, laiming, laimeneek<br />
lakstin, laksche, lampcr, lappin, landeen, lauge, lankcsargs, launag, lanring, lauztu<br />
leddus, leel, leelkicbur, leelmann, leenais, lcepkahj, leeping, leclskungs, lcelwahrd<br />
leidenais, leije, leischeneek, lemmes, lempe, lingotais, linnin, lohdeen, lohdsing, lohpu<br />
gans, luddik, luggeneek, luksche, lntke, lnttcļle, magvhn, mahkul, maija, maischet, maisit<br />
malke, ,nalzineek, mandel, inantneek, massing, manren, maurs, mecncs, meerneer, mees<br />
neck, meeser, meesckin, inectin, mebmai«, meister, melder, mellais, mesckesargs<br />
meschewilks, millnntc, mirrons, muycneek, namneek, napse, necdre, ncesdohk, nelke<br />
ncwessel, ohding, ohlau, osolin, paggal, pakkul, paltrak, parrasch, parrel, pasaule<br />
Pasparne, pastel, pawehn, peesehdetais, pelle, pellck, pellnd, perle, pihlar, pihzker<br />
pillihr, pinkaul;, pinkes, pinter, pirksts, Plahpe, plamans, Plattais, plamin, plohstin<br />
plunsebn, plunzel, pobds, Pohle, poike, prabtncek, prank, preede, preesckneek, preye
256<br />
neek, puhrin, puhrmann, pnknas, Pulke, Pulter, pumpe, Pumpel, Pumpmeister, pupect.<br />
purgul, purmalueck, purrischke, purme, pnssemneek, putnes, putuiug, Putrell, puh<br />
miste, ragge, raggel, radsin, raibel, rammus, rauke, raffe, rattin, ratschka, raufdīc,<br />
rebbin, rectum, rekstin, reste, reschge, rette, rimschun, rimund, robeschneek, rohse, rob<br />
siyt, rosal, rose, rosen, rosneek, rnbbin, rndse, rnhtsche, rulles, rnmbe, rumbneek,<br />
rlmtul, runze, ruschuk, rnhke, sahrum, sahtneek sakne, saldan, samul, sapnis, sarkan,<br />
sänke, saulgohs, sausedohn, seske, sieles, sihpol, sihme, skabbeik, skarde, skeel,<br />
skrohder, skuggeneek, sknhjecn, sknrstein, skustais, sknstawa, slameneck, smakkain,<br />
smals, čmebbe, snippoen || snipper, spalka, speegel, spihdain, spohdre, sprohge,<br />
spritzen, spritzeneek, spurring, staschkn, stender, stirne, stobrin, stohping, strahdin,<br />
strahdneek, strankes, strast, straujais, straume, strantneek, strikke, strohlbneck,<br />
stubbcr, stnl)riht, stnhrmann, stnrme, suddrabin, sullains, sunne, sussekle, sware,<br />
smihkc, snnlbcen, schabel, schluhke, schnoorc, schnrpe, schunel, sabaks, sahle, saldal,<br />
Salles, sallum, sarrin, seedings, secpneek, seltin, seltneek, semneek, sergel, silatz,<br />
sillmugger, snoht, sohben ļ| sohbin, sutte, smaigsnc, sweineek, smirbul, swirgsde,<br />
sckaggat, scbebrant, schibbeik, tabbak, feerauf), tempe, trompeet, tulpe, turk, tfchabbat,<br />
tfcbabbc, tfcballe, tschalncek, tsckernei, tschunke, nhknas, nlste, llpmahl, urbin, mahrnc,<br />
mahmcr, mahzeet, maidsin, Maine, makkarin, waldsin, malke, wallohdncck, »valzc,<br />
mampel;n, manags, massers, masske, matz, meddei, megetrupp, mehrding, mehrai».<br />
mehter, mehmcr, mehgail, metzkallcy, midscmneek, wihtol, milkars, milks, mimbel,<br />
minbulles, mindohl, mirsgabbel, mittrapp, zabnts, zabgc, zahliht, zehley, zelms, zcnm,<br />
zeppet, zeppurneef, ziernl, zilpe.<br />
b) māju vārdi: batzke, jaeger, kalley, labon, leineck, mellais, mignun, Pulke<br />
rimsckun. sknjen, sfumbcrg, smcineck.<br />
Jaunsaules pagasts —<br />
jaānsauliešl.<br />
/. mājas: a) cibenceimi: babinskis, baņa, bezdelīga, bizdāgi, blīeķi,<br />
kļavs, krists, liepkalne, lukss, mežsārgs, rüonis, snapšs,<br />
pušs, vēzis; b) mežleisi: bajārs, grants, janis, jēkabs; c) me-<br />
dum ļaudis: baümans, b$ga, büokuji, jaüzemnieks, ķinkuls, ku-<br />
kaks, ķellišķis, smareni, strazdas; d) rikani: bērziņš, Kalniy5,<br />
rikangals, trass; e) bāreni, beķeri, benguženi, (jānits, kupušs),<br />
berkušķi, brieži, bužuri, ceļmalnieki jeb pižuļbendži, ciņi, dābūo-<br />
liņs, desa, dzilnas, garuoziņi, grīgali, kaktiņi, kauliņi, kreņi, kraukļi,<br />
kukeni, kuģeļi, ķesteri, labējs, laiskuri (āriņš, dreīers), lejkristi,<br />
maldiķi, mangi, mārči, meīreni, memušķeni, mūrnieki, pikšķeļi,<br />
pupšpūolis, purviņi, putriņš, ramiteni, sakeni, silakakts, sipji,<br />
skunduri, strūopiņi, tabaciņi, vārberģi (bicens, cers, straūtiņš),<br />
vilciņi, zikas, zulani, zvaigznes.<br />
2. muižas: jauna muiža jeb malvines m., jaünsaüles m., jaünzem m,<br />
rumpeni jeb paülines m., varmuiža, v§cā m., [kuhlmannshof, mā-<br />
cītāja m.].<br />
3. baznīcas: jaūnsaūles baznica.<br />
tre
4. skūolas: jaunsaūles sküc-la.<br />
5. krüogi: deskrüogs, jaunsaūles kr., krūmiņkr. jeb libiškr., sudmalkr.<br />
6. sudmalas: baūmaņsudmalas, paškaūcka sudm.<br />
7. cepļi: jaunsaūles ceplis.<br />
8. kalni: apšu kalns, plitničk., zelta k.; 18a. uzkalni: cibiška uz-<br />
kalns, jaņa uzkalniņš, kurzemnieka kalniņš, pagraba k-ņs, suņu<br />
k-ņš]. [8b. lejas, gravas: melnais grāvis, velna gr.j [8c. bedres:<br />
liepu kalns, velna bedre].<br />
9. upes: mēmele jeb līelupe.<br />
10. strauti: krivatstraūts jeb rikanstr.<br />
malkrüoga str.; ļkūģeļstr.j.<br />
//. Ļ.' grigalu licis (mēmelē).<br />
jeb pikšķelstr., rurhpenstr., sud-<br />
12. purvi: buļļa kakta pūrvis, cibenp., ezeriņš; [čigānu purvs, kazu<br />
tirelis, tukšais t., vanagu tj.<br />
13. pļavas: biezā meža pļava, jugla, krivatstraūts, maläiku pļavas,<br />
medumu pjavas; [cibenpļ., rozika, staņķene, ütava pļ.,<br />
varnekla >!<br />
vārnieklu pļ., veiniņa pļ.j. [13a. ganības: cinika, stobrika]. [13b.<br />
lauki: malvīnes 1., ogļu kalniņš, rumpenu I., staļļa zeme].<br />
14. meži: bērziņa mežs, jaünsaüles m., kanavas berzi, mangu siliņs,<br />
nīrišķene, zelta kalns; ļrakaņu m.j.<br />
/5. Izcirtums: sila placis.<br />
/6. ceļi: deskrūoga ceļš, krūmiņkrūoga c., mtzāummuīžas c.<br />
17. tilti: krivattilts, kūģeļu t., rikanu t., rumpenu t., strūopiņt.; ļbau-<br />
maņt., līdaku t., zaļais t.]. ļl7a. salas: dārziņš (pussala rīkanu<br />
strautā), deviņzare (mēmelē)]. [17b. atvari: nakumdobe (mēmelē),<br />
sidraba atvars].<br />
18. kapi: cera kapi, jaūzemniek k., pikšķeļ k., rikan k., sila k., vecās<br />
muižas k., vilciņk.; ļsila kapkalniņsj.<br />
/9. uzvārdi: āriņš, balgalvis, balūods, baņa, barens, bārzdevičs, bu-<br />
lūds, dābūoliņš, drulis, duntaūs, dzilna, gravis, grendziņs, grēpis,<br />
ifbe, kaziņs, karkliņs, krieviņs, krūmiņš, krūžamētra, kužma, kil-<br />
kuts, labējs, lamzis, lielāka, līkais, meīmers, meņgnats, nereta, pe-<br />
ciņš, plasiņs, purviņš, putniņš, pūodnieks, ritenīeks, rūonis, seg-<br />
liņš, sīmans, sīpūols, skrfbens, skuja, stārķis, šunels, tāris, tikums,<br />
tufba, vikis, vīns, zeltiņš.<br />
20. papildinājumi:<br />
jaunsaūles un Vecsaules pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: aber, abschel, ahling, allen, ansing, anton, arnest, baior, bajoring,<br />
balleneek, baltebiks, bauna, beeken, beggingsch, behrsing, bekka, benfäcp, bering, besdelik,<br />
l-UH. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 17<br />
257
258<br />
vēsais, beward, blabfe, bluden, blukke, blusse, booke, Krahne, brana.nl, brekul, brenf&b,<br />
bresma, brigetz, brink, bubbels, bukka, bungo, Kuno, butterneek, dawing, derwadeg,<br />
dirSchan, draweneek, duding. dujna, dulle, dumpit, dundur, dungiS, duukers, during,<br />
dussuil, dzarna, elleks, eselneek, gail, ganning, gederten, geger, gerwel, glaudens,<br />
grantin, grauding, grigolit, groten, guär, guStin, irbit, isahk, inniske, jannsaulncck<br />
jodik, jostin, jnkkum, junzel, jurremartin, jntto, kaleincek, kalnaneek, kalning, kampe,<br />
kapostin, kaspar, katkuhn, kelder, kiber, kihSel, kilkut, kirpitz, flubbe, knadde, kobknass,<br />
konrad, kraSts, kraukel, krautsch, krekel, kronits, krenne, kringel, kriSten, kriwotneck,<br />
kriwuscbkc, krukke, kundsing, kunter, kupusch, kursemneek, labbtng, laikam, laksch, lap-<br />
ping, lapS, leduSch, leepa, leikant, leisch, lelaturke, lep3, liebesch, likaineek, luhs, luksit,<br />
manging, masignat, masur, mednis, melder, melgusch, Mellatz, meschaknmmel,<br />
inesckeleisch, mesckeneek, mesching, mikkeliscb, mikkuting, mulke, murse, nakabikķ,<br />
nauda, naueneek, neratniss, nirba, padirba, gabobm, paukSte, pauSche, perkohn, peska,<br />
pikstul, pinnis, pogul, Pohle, prahting, prisrohn, pnhring, pnntin, pupSche, Purwiscbka,<br />
reining, reimt, resnoy, rempe, rinnn, rnbert, rudsit, runtz, sarkans, sippcneek, sir<br />
mel, sissain, sittiklabbey, skejeneek, skribcl, skuben, skudrin, skulme, skurbe, smilga,<br />
smilting, snippen, spanger, spekke, speltschneek, sprahdses, speriat, spirre, sprigul,<br />
sprohje, spurke, spurre, stabul, stasche, sterke, strasdin, strantawimba, strautin,<br />
strautneck, Stubber, Swikkel, swikki, swinel, Scberwel, schkinki, Sakki, Sarring, sellc<br />
semite, semkaja, setsche, Silebiks, silgalw, Snoting, Sohbe, SurSe, Suscke, sivejeneel<br />
tabazin, tauring, telluk, tennuscb, tesnes, tiwns, thara, tratscb, tulmer, tutscbe, t*diaq»t,<br />
tschappan, tSchigan, tschigst, wahzjahn, waischel, wallete, wannags, wawermuiscd,<br />
mebnc, wekkan, wercn, N'eschu, wezaarum, mezSakken, widscku, wihtol, wigrant, will<br />
wilketauer, willernscb, wisteneek, zaborin, zelming, zering, zinnit, zirpe, zirnl, ziska.<br />
zukansch.<br />
b) māju vārdi: abeu, amschmann, ansche-pulke, ansche-straute, arenb.pisdnil.<br />
beinat, benka, berSu, bittcneek, bubbe, buscher, draweneek, dnrbe, ermann, gage-pabar.<br />
bans lerike, hans-konrad, ignat, immal, inte, jahn-meleit, jnriske, jurren, kalncneck<br />
kaukmann, kaukull, kiratzcma, klopmann, konrad, kriwade, laur pentel, lcscb, maij, mar<br />
schal, martin, matzmcijcr, meleit, mengarten, mesch, meschleit, nagel, nafur, natkajan,<br />
otto-konrad, otto-kuilat, otto-piuski, pabar, paman, pamaren, pischul, Pizkul, puncn,<br />
rattcneek, rogemeister, rousche, rumpen, sbest, sbike, soldewak, straut, stabul, tennie.<br />
tennischel, tiltratschen, tinu, zieben, zürmel.<br />
/. mājas:<br />
A. danieši:<br />
Vecsaules pagasts (savieti.) —<br />
A. danteši.<br />
B. krūoņa memeles pagasts<br />
C. vecsaūles pagasts —<br />
vecsaūliešl.<br />
— metnelieši.<br />
vecsaūlieši.<br />
danas (deraūckis, kalniņš, skuja), kristiņi, lūodeni, mistriņi, uļeni.<br />
B. mēmelieši:<br />
bīeķeni, čapans, čugas, gaņģi, greņāžas, kalniņi, klinkas, kublirn,<br />
ķesteri jeb reīmeri, tauriņi, mačeni, rakus, rušķi, straūtiņi, šjēkste,<br />
teīveni, vackari.
C. vecsaūlieši:<br />
allem, beītiņi,<br />
brūveri, bugoviči, buoķi. calakani, cerības, cīfpas<br />
cūciņi, dangani, dāvini, diršeni (ivušķas, kundziņi, silgons, sķujas<br />
dumpji (dzellaüze, kraüklis, sprūoģis, vijums), dunduri, duoriņ<br />
gudžas, ģederteni, ģilas, impenteļi, juglas, kaģeni, kampa, kan<br />
derteni, ķIZvini, kludziņi, kreīleni, krekleni, ķundženi, kürsulen<br />
(gonis, jaūnzemnīeks), kurzemnieki, kūlas, kuociņi, kede.ni, ķiķul<br />
ķiras, ķuīleteni (garie, ruoņi), labeījī, lavenieks, likvērteni (bīeriņi<br />
dzilnas, mārtiņkrišs), līelfrķeni, naglas, nävenieks, paüreni, kri<br />
vuški, nereta), penteļi (dzilna, emuļi, kampa), perkuons, privuji<br />
purmaji, püpüolini, rimas (cükaüss, spira), ruskuļi, sisaīņi, sitiķis,<br />
sīļi (briņķis, strubērgs), skari (untiņš, zurza), skr§b§ni, sküfba stie-<br />
nis, skürbeni, snipeni (dzena, juta), speķi, spūolnieki, stanušķeni<br />
(grūošķis, leja, spurķis, tupuls), tenuči, tračeni (dundurs, speķis<br />
smineļi, zirpas), untiņi, valdavas, vecvagari, veķmani, vilcini, vil<br />
leni, viīliķi, vimbuls, zulleni (brenguji, skulnis, šviķlas, tāri), zva<br />
nitäji, zvineji, žuras.<br />
2. muižas: danas muiža; kruoņa mēmele, vecmēmele; maza m.<br />
mäcitajm., pēterm.,<br />
3. baznīcas: vecsaules baznīca.<br />
4. skūolas: ķestera sķuola,<br />
vecsaūles m. (v. s.).<br />
vecsaūles sk.<br />
5. krūogl: danas ķruogs, kūlu kr., mačonkr., rügumkr. (m.)<br />
baznickr., kalna kr., kaūlu kr., mariņkr. (v. s.).<br />
6. sudmalas: kubliņsudmalas (m.); vecsaūles sudm.<br />
7. cepļi: vimbujceplis (m.); pētermuīžas c. (v. s.); [7 a. kalni: apš<br />
k., bērzu k., dzelzāmura k., garais k., og]u k., pilsk., sviju k<br />
zilais k.j; [berķa k., buniņ k., jauleeschu kalni, kasak k., lasdu k<br />
leelais k., mikkalniņsch, salei (k.), stabulk.j. s7b. zem um i: pruhn<br />
semdegaj. [7c. lejas, gravas: jēcīts], [krusta lahmaj.<br />
8. upes: mēmeles upe. (m. v. s.).<br />
9. strauti: žuru straüts (m.); likvertenes str., vecsaūles str. (v. s.); [Kap<br />
grāvis, saules upīte (iet. memele)j, [ķestera str. jeb mahzitaja str., mellai<br />
str., stabul str.j. [9a. dīķi: baldzirnes dīķis, priedes d.j, [schullisj.<br />
/S. purvi: briģu muižas purvs, cerības p. jeb tīrejs (v. s.), [ozola p<br />
vanagu p.j.<br />
//. pļavas: dzejlaüze, guostkapiņi, juglas, šaušanas placis (v. s.<br />
[drīksna, liekna, šķērsu p]., šņoru galij; [apaļa pt, aploka pļ., eiķ<br />
pļ., gaguse, rosikaj. [11a. ganības: saleniķasj, [degsnis, kuņa<br />
[11b. lauki: alkšņu 1., salniķas I., sila lauki], [paplakej.<br />
259
260<br />
12. meži: cūciņu mežs, likvērtenu m.,<br />
teivenu m., vimbuļu m., žūru<br />
m. (v. s.); [vārnu siliņšj, sbeku meschs, jutta, kutschu Pente, perschas<br />
welbaizelschj. [12a. krūmi: redzes krūmi], lpihsei kr., wahlites kr.<br />
13. ceļi: zaļais ceļš (v. s.), [dzellauze, žīdu c.].<br />
/4. tilti: mačanu tilts, resnais t., žūru t. (v. s.); sdewinsarij. s14a. sa<br />
las: deviņzare]. [14b. zvejas vietas: cāļu caurums].<br />
15. kapi: danas muižas jeb reīmeru kapi, teīveņu k. (m.); žūru k<br />
(V. s.).<br />
16. uzvārdi: aūniņš, āriņš, bfrtuls, bumbērs, celmiņš, deraückis, dü<br />
miņš, klaviņš, kaziņš, kūla, labe'js, lūodens, paušs, secs, sipenieks<br />
stienis, šnitkus, vackars, vimbuls (m.); balūodis, bīskaps, cagus<br />
dābūoliņš, dzilnovs, ezernieks, gonis, graūtiņš, ignats, kalniņš<br />
krastiņš, lavenieks, mengūots, nerets, püodnieks, rimovs, rüonis<br />
skuja, stīenūzis, strautiņš, untunovskis, ūozūoliņš, vasariņš (v. s.<br />
17. papildinājumi:<br />
a)daniešu pag. (1858. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: bausker, beiting, 'dahboling, garwedcr, gilbcrt, grikke, kalne, kal-<br />
ning, kappa, krasting, kristing, kruming, lauring, leepe, matzpan, pohdneck, rnscbkcr,<br />
skuije, selting, uskurs, wannag, zelming.<br />
ß) māju vārdi: garmcbcr, kalne, lauring, matzpann, rcimann |[ reimer, tSchugge;<br />
[kalna atte (tg. deraūcki), reimeri (tg. kristiņi)].<br />
b) kruoņa mCmeles pag. (1858. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahwen, anscheen, attau, baufe, behrsin, bruwcr, bnlling, bundsin,<br />
dahbol, erken, garrais, gras, grikkc, kahrklin, kalnc, kalning, kauling, klawa, klinke,<br />
kohzin, koppe, krasting, kruhmin, kublin, kugge, kursemneek, lasden, laure, lawing,<br />
lcepa, luhsc, matschen, matzpan, meesiht, mutzencek, ohdin, ohsol, pagge, pohdneck,<br />
pumpen, reckst, ribbe, rndsit, ruschkcrr, salmin, skillin, skuje, skurbe, sprohge, stum<br />
ber, schittke, schlehkste, seemel, seltin, semmatsch, swirbul, uskurr, waislemaht, man-<br />
nag, Wien, wihtol, wilzin, zclming, zelms.<br />
ß) māju vārdi: ansklaming, anstehwing jeb skurbe, beinert jeb skurbcn, elir<br />
mannpnnte jeb schlekste, indrik slaktcr jeb basnitzkaln, jurring sitting jeb erken, jur<br />
ring sittik jeb wekmann, kühle, matsd) pamman, matschen jeb milzin, matzpanen jeb<br />
taitven, Pinska jed kohzin, punt jeb racfa, tennis an'cn jeb zuhzin, tennis sittin jeb<br />
priwul.<br />
c) a) vecsaules mājas: bangām, (reķis, tuhzis jeb dutschi), dilbeneeki, ģilgaņi,<br />
irbeneeki (kalneeki jeb kreewi, kursemneeki, nahmenceki, sakis), kageni, (lukschi, petcri,<br />
fchnaki, sakis, zeļmalnceki, zuhkauschi), kreileni (galiņi, kuhdiķi, labēji, poguļi, scker-<br />
weļi), krekleni (duragi, knnnsiņi jeb spradschi, mikeli), keberi (bukulti, kalniņi), kiknļi<br />
(dawi, lodes), labēji (gedcrti, mikeli jeb purmiņi), maijas jeb maiļi, meschmahrtiņi,<br />
pamani, pukschiņi, puņenceki (leclturķis, masturķis, wezwagare), rawiņi, skrehbeni<br />
(pauschi, zihruļi), spolneeki (kalneeki, lejneeki, rudseļi), stepi, zalakani (boķi, klidoni).<br />
ß) muižas vārds: redes mnischa.
. mājas:<br />
Stelpes pagasts (savieti.) —<br />
A. nīzeres pagasts<br />
B. stelpes pagasts<br />
stetplešl.<br />
— nīzerieši:<br />
— stetpieši.<br />
batari, bišķini, būoķi, cüderi, dreīmaņi, dunduri, emiņi, erskaļi<br />
galiņi, gulbi, ģērķi, jaūzumi, jucpizuļi, juķatas, kaišļi, kučpāvali<br />
kulpiši, kūfviši, kūlas, lejnieki, leženi, līepsalas, piņņi, pintes<br />
pludiņi, praüli, pūoļi, renceni, riebēji, rūoņi, speķi, strazdi, šķērsti,<br />
truļi, vaivari, varagi, zari, zvirbuļi.<br />
B. stetpieši:<br />
abrakaši, ānites, baūbuļi, beītiņi, ceplīši, cīruļi, dzegūzes, graši<br />
jaunsalas, kaktiņi, kančukas, kaūpri, kļaviņi, klāviņi, krieviņi, kuņķi<br />
kuprīši, ķērpi, ķekuti, kiri. lädzffni, lipši, līpleči,<br />
mālnieki, milas<br />
nukši, pepiņi, piki, pliekšani, pludas, pratini, pūknāši, rerhpi<br />
remenckas, rūgas, saldanie, sikšņi, silazaķi, siltumi, sietiņi, skābuļi<br />
skudriņas, skujas, spudiņi, stāfpas, steņģi, stūri, sūrģenieki,<br />
tuības, ziemeļi, zustrenes.<br />
2. muižas: nīzeres muīža,<br />
3. skūolas: nīzeres skūola; beķera sk. (st.).<br />
saku m. (n.); ezere, Stelpes m. (st.).<br />
timuki<br />
4. krūogl: aünu krūogs, kāravu kr., lipstu kr., nīzeres kr. (n.)<br />
skalna kr.l» ķīšu kr., pepiņu kr., Stelpes kr. (st.).<br />
5. sudmalas: ēmiņa sudm., jukatas s., šķirsta s. (n.); ķiru s., sku<br />
jas<br />
s. (st.).<br />
6. kalni: āpšu kalns, ķara kalniņš, sila zaķa k. (st.), [augstais k.j. [6a<br />
pakalnes: apaļais k., liepu k., mālu ķalniņšj.<br />
7. lejas: izteka (st.), [dīķu Iejāj.<br />
5. upes: īecava (n.); misa (st.), [steņģupe].<br />
S. purvi: kazu pufvis, kuņķu p. (st.); sgrīšja p., sveķa tīrels]. >9a<br />
dūkstis: pietilte].<br />
10. pļavas: budres, pludiņu pļavas, putras lūoms (n.); cenas kakts<br />
petene, steņģu pūfvis (st.); [tīreļmala].<br />
//. meži: avūota leja, baltā sala, cenas kakts, padambe, Stelpes mežs (st.)<br />
[krieviņu m.j.<br />
12. tilti: aüna krūoga tilts (n.); padambes tiltiņš, steņģa t. (st.); [krie<br />
viņu t.]. [12a. atvari: nukšu atvarsj.<br />
13. kapi: ersķaju ķapi, ķaravu k. (n.); ķēkutu ķ., steņģu k. (st.).<br />
261
262<br />
14. uzvārdi: bajārs, brūvers, buners, celms, ciska, desmitnieks, galiys,<br />
gavens, grasis, jaunziemels, jumiķis, kaktiņš, kapuostiņš, kaūliņš,<br />
klāviņš, kjavinö, krūmiņš, kuņķis, lakatiņš, līgants, līelbeītiņš,<br />
mucenieks, palits, pelūde, pika, platais, plīekšans, plucis, pūknāsis,<br />
ruoņuks, saldenais, silins, skābuls, sleziys, spanģiers, straūtiņš,<br />
stumbris, sudrabiņš, surģenieks, sniders, šveklis, tiltiņš, tiltnieks,<br />
timuks, üozüols, vanags, vecziemels, vētra, vilšķērsts, vindedzis,<br />
vituoliņš, zābaks, zvifbuls.<br />
15. papildinājumi:<br />
a) nīzeres pag- (1839. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: ahbolin, aunin, bahrenit, ballod, baltaissakkis, batter, banbnl, belmin,<br />
bilkin, bischer, bohne, daniel, dischais, dohbelneek, duhmin, dundur, gaile, gerke, grau<br />
been, graustiu, gulbe, ehrgle, ehrsgall, janka, jnkkat, kahscka, kalnin, kalnuth, karklin,<br />
kausa, krastin, kraukle, krischjabn, kruse, kühle, kurtehn, knrwit, lappin, leigeneek,<br />
lesekan, letz, lihdak, lipste, mahlin, millgram, mnssikant, muschin, nabadsit, nasstin,<br />
neklaus, ohsolin, ohscke, pakaln, pelle, Perseen, pidding, pihlat, Pinne, preede, pulirin,<br />
ranzen, reebei, robne, rohtze, smilga, spekke, spigga, spirre, sprohge, strauts, sarre,<br />
sarrin, čemčar ļļ Semmsarr, scmmnr, sihlin, schnbbe, tankpap, tennehn, truhle, trum<br />
mallin, tupping, tschuder, uppeneek, waisa, maimar, mehgin, metzbikSin, wetzodsckc,<br />
metzpinte, wihtolin, minck, zeppel.<br />
ß) māju vārdi: bamsulbunga jeb banbnl, bertrugai ļļ bertrahgai jeb sarre,<br />
brahme, bunge jeb botter, bunge jeb pinte, bunge maimar, dauder jed bertrahgai,<br />
decmsglahbe, krauke jeb renzant, kraukle jeb gebrf, kunge jeb kianke, labek jeb reeben,<br />
lasen jed kurmit, peissc, perdix, piscul, pissnl, žpalioa, «ptgge, spirre jeb skerste,<br />
straut kutzpakl, thom pesseck || pežfer, zahlittaune jeb knhle, zaupc jeb strasde, zeplc<br />
jeb swirbul.<br />
b) stelpes pag. (1850. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: abberkass, ahbols, arrajs, ausains, ausin, ballode, balter, baren,<br />
bcrsing, birscmneek, bratzit, brentz, dabolin, dobelneek, drukka, dundur, dsehrai, dsen<br />
ms, ebbmvet, espats, gohbeneek, grapits, graubing, grieslit, grigur, gruhgall, tiusi,<br />
ihstputtning, jaunmuzzeneek, iannputtning, johstkahje, kakauls, kalnasemneek, kanper,<br />
kebtut, kerpe, kibir, kinnncn, kirre, kische, klauws, kreewing, kruhms, knhle, kuima,<br />
kulpit, kuprit, lagsdin, lasda, latzause, leelanse, leelbeiting, leelknprit, leepa, lccpiņ,<br />
lelmeek, leibe, leiben, leijahn, leijassemneek, leijbert, lihkais, lipste, magohne, mablc<br />
neck || malcneek, masbeiting, millin, nedabui, nirath, nuxe, ohssis, ohssit, obsolin,<br />
pabersc, pamirrej, pelle, pihsa, pikka, pinka, pintc, Plattais, plawing, pludde, prahting,<br />
puhknas, puķķe, puttning, rcmpe, rcpfdm, rigcncck, rosit, ruhga, runtzka, sallasemncek,<br />
segling, skaijahn, skreble, skuija, sohrting, sprohge, sprohgits, spudding, srasdin,<br />
strebke, sllftren, sahger, sakke, semminka, semmite, tupping, tnrba, ubbagš", ussing,<br />
nmrba, wcllin, wetzabberkass, metzgrubgall, wetzjcnke, wetzknhle, metzohse, wetz-starpa,<br />
wetzumneek, wiexne, wihtolin, windeds, zeemin, zeppel, zirul.<br />
ß) māju vārdi: (1811. g. r. I.): mak abberkass, jurring Schmidt a n d r e i, jobst<br />
kabjing jeb b alter, hans kullit jeb beiting, bertmeij ussing jeb gekke, skabul<br />
jeb kuhla g r a b ek 1i f, thom soepe jeb g ras cb e, Hans puttning jeb g ru b g al l,
thom soepe krist jeb kehkut, soepe jeb kerpc, Martin balbert jeb klawing,<br />
thom soepe mickcl jeb kre c w i n g, skabul jeb kühl a, stelpe jeb ku t p i t, luhmann<br />
kupring, luhmann kauper kupri ng,<br />
Hans soepe drake jeb mahlneek, Hans<br />
kussing mi ckel, johst kahging jeb m i lla, johst soepe jeb n u x e, jurring Verne<br />
jeb p i kk a, miekel soepe jeb p le c ks cb an, andrei pesser jeb p l u d d e, Hans kussing<br />
jeb praht i n g, jacob pu ttn i ng, lohle jeb reebei j, jacob strigge jeb re m p e,<br />
jurring dexne jeb s a l b a n a i s, lol;lc jeb siltum, nirath jeb simson, jacob<br />
balbert jeb s i x n c, jurring skabul, martin balbert jeb s ku ij a, matties repsche<br />
jebspubbtng, jacob strigge jeb surgeneek, jurring schmidt jeb susrn,<br />
jahn dcxne jeb s e e m c t, jahn dcxne jeb see m el martin, kauper se m neek,<br />
muggur semneek, thom repsche jed timmuk, jnrring lubmann jeb turbin,<br />
Vrcijmann jeb lipste stenge jeb tupping, bertmeij ussing, martin stelpe jeb<br />
z i r u l.<br />
NB. Stelpe un tāpat arf ntzerē (1811. g.) ir vesels saraksts zemnieku ar<br />
pavārdiem ; tie ir pārgājuši drivjauclīs. Saimnieku vārdi sakrīt ar vēlākiem māju vārdiem.<br />
1. mājas:<br />
A. ūnmemelieši:<br />
Šimbarkas pagasts (savieti.) —<br />
— A. ānmēmele āntnētnelieši.<br />
B. krusu pagasts<br />
C. šiihbafkas pagasts<br />
— krusenieki.<br />
—<br />
šimberģteši.<br />
šimbčrģteši.<br />
bāļčiņi (apsa, grendziņš), di'lbeni (vīksna, grendziņš, ziemels), kalna<br />
zaķi, kalni, mačeni (stemberģis, stumberģis), miesteni, muženi,<br />
rēngi.<br />
B. kmsenieki:<br />
brēileni (dūoriņi, ērmans, jāuzums, šķēres, zvejnieks), celmi, ču-<br />
liņi (lejas, pēteri), deģi (indriķi, kalejsaimnieki, piņņi), desnieki,<br />
gradnas, kumarišķis, ķikuļi, limbažas, medņi, pipiņi, rūozeni,<br />
spiņģi, vanagi, vitöoli, žagari.<br />
C. šimberģieši:<br />
anärini, āndžas, āustriņi, bagdeni, bāuzas, bīdeļi, brikāucki, brieži,<br />
bruženieki, bukas, butkas, ciņi, čužuļi, dālbiņi, degļi, drabiņi,<br />
?vtzrti, gāfbari, graši, gubeni, gūožas, Aivuji, īerliņi, jāiņi, jukumi,<br />
jūobi, Klāvi, klibeni, kjavini, krüntapi, krüskapi, kublišķi, kulšeni,<br />
ķeblišķi, ķeles, ķīrpi, kiski, kisi, lapiyi, läuri, laei, Iedusi, lēiteni,<br />
likumi, liepas, meīri, mūrnieki, namiķi, pienjāņi, pliki, rakani,<br />
rijnieki, ruksas, rutkumaleji, salmiņi, sZrkangalvi, Sauleskalns, si-<br />
lakristi, skujas, smilgas, spmoģi, spundas, staši, strēmpes, struņķi,<br />
teniņi, tutnagi, ürliki, uzas, ūozūoliņi, valöi, valttzri, veliki, vejiyi,<br />
vilciņi, vimbas, zāndari, žukļi, žurvites.<br />
263
264<br />
2. muižas: änmemele, meža muiža; krusu m.; kalna m., kruc-ņa m.,<br />
šimbarkas m., ūozūolm. (s.).<br />
3. miests: simbarka.<br />
4. baznīcas: šimbarkas baznica.<br />
5. skuolas: krusu pagasta skūola, simbarkas pag. sk.<br />
6. krūogl: ānmēmeles krūogs, Kalla kr. (ā. m.);<br />
kr. (k.); alendera kr., krasta kr., lielais kr., sila kr.,<br />
vērdiņa kr., vilciņa kr. (š.).<br />
brēilenu kr., šķiliņ<br />
ūozūola kr.<br />
7. sudmalas: ānmēmeles vējsudm., butka sudm., jauzumsudm., šim<br />
barkas sudm.<br />
8. cepļi: krasta krūoga cepļi jeb šiliņa cepļi, krūoņa muižas ķīeģeļc<br />
(s.). [8a. kalni: ciemātkalns, lazdu k., saules k., ubu k.j. [8b<br />
pakalni: cibiška k.. palazde, roņa k., sarkanais pakalnsj. [8c<br />
mārki: kritenej.<br />
9. upes: īecaviņa, mēmele (š.).<br />
10. sträutl: ānmēmeles strauts; kāpūostu str., priedulāja str. (kr.)<br />
kušķu str., (s.). [ērmaņu str., juškevičstr., kukuļstr., veļeķenes str.<br />
//. grāvi: baltais gravis (s.). [11a. avuoti: kulšenu avots].<br />
12. ezeri: bagdanezers, bāltez., kļaviņez., krustene, kublišķu ez., mellez<br />
rukšas ez., silez., strempes ez., vilciņez. (s.); |bruženiekezers].<br />
13. pļavas: ānmēmeles pļavas (: dirvans, jaunā p[ava, skūolmēister<br />
p[., žida kakts); krusu pļavas; grauza pļ., gudelnica, miežu purvs<br />
rüncka pļ., stirnu pļaviņa, ubadziņa pļ., vējiņpļ., žīda pļ. (s/<br />
ļezermala, kalna pļ., kalnamuižas pļ., liela lanka,<br />
maza lanka<br />
pelnājs, poļu pļ., priedes pļ.j. ļI3a. lauki: audzes gabals, ezer<br />
lauks, plēsums, upes l.j. [13b. ganības: cinājs, dilbenganības<br />
vanagsj.<br />
14. meži: ānmēmeles mežs;<br />
krusu muižas m., simbarkas m.; [ezer<br />
lauka mežiņš, guģsils, līdumins, silakalns, silins, smārda m., sur<br />
ģenes m., vilku dobes]. [!4a. krūmi: šķēru ataugas, vilktīrels<br />
[14b. purvi: briģu muižas tīrelis, bukultu tīrelis, griķeitpurvs<br />
sveķu tīrelis, viršu tīrelis, vilka t.ļ. [14c.<br />
15. alas: ruoņa kalliņs (s.).<br />
salas mežos: franču būda<br />
16. ceļi: drabiņu dambits, mellais ceļš (s.); [berkušķa c., ezerlauk<br />
celiņš,<br />
lacu celiņš, vecais c.]. [l6a. tilti berkušķa t.ļ.
7. kapi: jeskuļu kapi sä. m.]; krusu k.; jüobu k., katūoļu k., ļuteru<br />
k., urliķu k., ūozūolk. (š.). [17a. atvari: dieva atvariys, velna<br />
atv., vēveru atv. (mēmelē)]. 17b. salas: deviņzares sala, plēšu s.].<br />
[17c. zvejas vietas: melnais alksnisj.<br />
/S. uzvārdi: apsa, darziys, dilis, grendziņš, kaīliņš, kāmpiņš, kaūniņš,<br />
kazuls, ķiruls, latūns, liepa, meīders, stiprenieks, viksna, ziemeis<br />
la. m.j; dābuoliņš, liepa, stūris [k.ļ. auziņš, avuotiņš, bāfzdevičs,<br />
b?rzmārtiņš, daībiņš, jukevics, krastiņš, kristaps, kužma, lapins,<br />
lejiets, meģis, šiliņš, sipenieks, silis, skrüdups, stāņķis, strautiņš,<br />
tāris, teniss, veicis, vitūols (š.).<br />
19. papildinājumi:<br />
a)ānmēmeles pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: barran, bceken, behrsing, brehkul bruhwer, dahboling, dobra, garrä,<br />
jalitinan, kahrkling, kasimir, kasche, klubba, ktawa, kohzing, krill, kruhming, labzi<br />
lapSe, lasding, luhse, mehman, ohsoling, parreis, pomas, purwing, rcngel, rober<br />
rohne, sarkanais, silipolina., sirmais, Spchkwihr, sakke, sarrinq, Secding, sweinee<br />
tennicS, tikkum, uStiz, walleneek, wanag, wanzkar, wihtoling, zelming, zihrul.<br />
ß) mayu uārd/:blodncek, jeskubl, keblischek, petSchen, rotten, Stipping, tschnscblei<br />
y) Aroga vārds: kcblisäikrna.<br />
b) kru su pag. (1835. g. r. L):<br />
a) pavārdi: behrsing, bnkka, dipan, gohbing, kahrkling, kalning, klawing, lasda,<br />
lepscr, meschel, ohsoling, pinne, plattar ļļ<br />
sckeer, swirbul, szicle, tnndt, wihtoling, Witts.<br />
ß) māju vārdi: grodus (tg. gradnas), Pohle.<br />
c) šimbarkas pag. (1835. g. r. I.U<br />
plater, punding, seskc, smilga, sprobga,<br />
a) pavārdi: ahbelting, ahmer, anSecklis, austring, awohtneck, bahren, ballohd,<br />
behrsing, beret, brigck, bruschchn, brnwer, bnkka, daboling, dahrSncck, deedsing, dibret,<br />
dohmking, drawneek, duhming, dselmith, eewing, ehna, gaiSming, gesdnng, girba,<br />
gohbing, grasfe, granbing, granding, gusik, irbit, jannlasde, kanning, karasckneek,<br />
kauling, keijdan, kilkin, klawing, klinze, kohzing, komke, kruhming, kruhsiht, lahzibt,<br />
lapping, lapsc, lasda, lauring, leepa, lihdak, linning, mahruht, maSlasding, mascben,<br />
medne, mehtra, melder, melnauS, mesckuk, muzzcneek, oding, ohsoling, paipel, pakaln,<br />
pateij, pawar, pawulehn, pelnd, pihkstul, pikkebr, pilath, plassing, platkahj, plosting,<br />
Pohle, puhreik, pukkiht, punder, Purwing, puttning, ramahn, rasfe, rohling, robsebn,<br />
rohze, ruhgum, rnllc, Samur, sarkanais, saulttb, seeting, segling, sendse, seskis,<br />
sielath, skabul, skadding, skcetneek, Sknjneek, spohga, spurking, statte, stohping,<br />
strautneek, stuhriht, sudrabing, sweke, swikling, schatt, salith, samait, secding, Ste-<br />
mel, Semith, suttiS SwaigSnc, siveineek, swirbul, szieleehn, Szillakakting, tabazing,<br />
tibter, trulle, uppencek, waiwer, wannag, wehrsis, Wetting, wetztehw, wihtoling, zehr,<br />
zelaw, zelming, zibul, zihrul.<br />
ß) māju vārdi: baltzing, birsemann, bnlles, ehmnschc, 'gruntupp, jannsemme,<br />
plrgiscbke, kalleij, fucfcbe, masckan, medding, pnrkin, putzweck, rudding, sacke, silln,<br />
szille (sz = ž) tijtting, tschunke, upeswiltzing.<br />
265
266<br />
1. mājas:<br />
A. bārstelnieki:<br />
Švitenes pagasts (savien.) —<br />
A. līelbērsteles pagasts<br />
B. švitenes pagasts —<br />
švitenieki.<br />
— bērstelnieki.<br />
švitenieki.<br />
beķeri, bencēni, bifzuļi, brediki, brīvzemnieki, bullēni, čušēni, čušļi,<br />
dravenīeki, gubeni, ic$ni, jasuji, kalniņi, liksmaņi, mēdumi, pārupji,<br />
pliķēni, rafjķi, rubeņu ruozēni, silenīeki, stepes, spieķi, vecbulltzm,<br />
zūbišķi.<br />
anzēni, cielavas, dučkeni, galenieki, garvederi, gazeji, grābēni,<br />
gauņi, ilgas, īkužas, jaünzemi, jugas, kapunas, kaži, kraukļi, kru-<br />
males, krūmiņi, kukari, küozeles, laükavilki, lintenieki, līelkāji,<br />
maizites, meļļi, mesteri, mežavilki, pešļi, pīļu mājas, puļķi, rate-<br />
nīeki, sīļi, skuķi, spranci, stūrīši, tauriņi, valtiyi, vanagi, vidukļi,<br />
zari.<br />
2. muižas: jauna muīža, līelbērstele (b.); annas m., kaüpenu m.,<br />
līelšvitene, līeparm., mazšvitene, uošu m. (š.).<br />
3. baznīcas: bērsteles baznīca.<br />
4. skūolas: švitenes skūola.<br />
5. kruogt: baznīcas kruogs, sila kr., žagatu kr. (b); kesu kr.,<br />
rudzu kr.,<br />
skrambas kr., švitenes lielais kr. (šv.); [behrsu kr., kukschu kr.,<br />
meļu kr., ungur kr., zeelawu kr. (š.)]. smasschwitenes kr., jaunais kr.j.<br />
6. sudmalas: sila kruc-ga sudm. (b.); līelšvitenes sudm.<br />
7. cepļi: bērsteles cepli; paīnbakars (š.). [7a. ka i: egju k., (d.)l,<br />
lpliķķen kalns, sill kalnsj. [7b. bedres: lāču bedreļ.<br />
8. upes: bērstele, švitene, vīfsite (b., š.); sihslizisj.<br />
9. strauti: ejas straūts, lāču str., līeparu str. (š.).<br />
/S. ezeri: bērsteles ezers; ssilkalnu esars, stepju esars (b.)ļ.<br />
//. pļavas: bāla, lacu pjavas, plase, rājums, vīfsites pļavas, zvēru<br />
dārza pļ. (š.); [mālu pagaurs, rājums, tēce (š.)J.<br />
12. meži: apsājs, īcēnu mežs, liekna, trikante, zūbišķu m. (b.); plase,<br />
skufba, švitenes m., zvēru dārzs (š.); sdruja, karotu egles, kruhklaju<br />
meschs (b.)]; skraukļu m., pesļa m., purws (š.)]. [12a. purvi: mir<br />
ķeene, sinaja (b.)J.<br />
13. tilti: pambakaru tilts, plikēnu t., švitenes t., vella t. (š). [13a. ceļi:<br />
vītolu ceļš, zaļais c.ļ. [13b. atvari: raganas dziļums]. [13c. zvejas<br />
vietas: pētera platums].
14. kapi: beķeru kapi, īcēnu k., vidukļu k. (b.); raņķu k. (š.).<br />
/6. uzvārdi: bitars, briņķis, bullis, čupriks, gāzējs, gludiņš, grādhns,<br />
gustiņš, irbe, jaūneklis, kalniņš, kaktiņš, kartupelis, kalis, kreņ-<br />
ģelis, krieviņš, krūmiņš, ķīselis, kugrens, kulkis, laügalis, lavenīeks,<br />
lacis, leitis, ludzenīeks, maiselis, majuors, mežavilks, mežiņš, paģis,<br />
pakarklis, priede, pulciņš, püc§ns, püpüols, sifmbärzdis, sīetpinis,<br />
skudra, skujenieks, skustaīs, stirna, straūmanis, struņķis, sviķis,<br />
taürins, tumbīls, tūba, ūolavs, varenais, viņķelis, ziediņš, zutis [š.|.<br />
/7. papildinājumi:<br />
a)lielbērsteles pag. (1850. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahboul, alksne, appel, ausing, bagal, bille, bissencek, blacke, blnckc,<br />
blussc, brnwer, dauzeet, dreesch, drenni, ducker, dudal, dsegnse, ergle, gail, graulle,<br />
Jtttfe, gubben, kasche, kauschel, klepereene, klussing, krasting, kränkle, krischnk, kruse, knb<br />
bis, kukain, lagsda, lappain, taugalccne, lartigal, lazene, lutart, miscing, neebuck, ohsoul,<br />
Packul, pahn, pirkst, Plnnzi, Pohl, Putel, rauben, reine, rouse, rnksche, rnnzi, rntke,<br />
salming, sapni, siel, skugga, sprohgi, spurrc, staie, strautncek, salinka Seemel, Suse,<br />
swel,ra, taurehn, timpa, rrarner, trälla, ugunting, uhdry, ursten, wahschka, N'annags,<br />
wassaring, werscha, zälm, zenna.<br />
fi) māju vardi: becker, kuckar, pahne, Sprihde, Slillain, ivalting; srnbbenu-jann-<br />
scmji, spahriņi, snllehn-Swenki, snllcbn nrstebni, schubbischkil..<br />
Y) kruogu vārdi: sbeķķer krohgs, lecknu kr., trihnes kr.j.<br />
b) Svitenes pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahbel, ahdmin, ahlau, absel, alksne, anzel, arrais, andsel, anning,<br />
baijar, balla, ballod, behrsing, bluck, brasd>c, breebe, brenne, bukkis, bumber, dalder,<br />
dantzke, darwis, dohle, dukkat, dutschkeu, dseguSe, dscrn'e, egglit, chmillg, ehrgle,<br />
cbiuc, clpe, eudur, gailc, garros, garwehder, gekkar, gilde, grasse, grauding, ikuscb,<br />
inze, jummik, jumting, jnrmalneek, kaggis, kalleij, karkling, fasd)e, kanling, kelle, koh-<br />
zing, kramme, krasting, krastol, kränkle, krantze, kriwcn, krlibkle, krnlnnal, kühle, knlnne,<br />
kuile, kukse, kulbing, laiwe, lapping, lasbe, laukcwilk, lanring, lautzing, leelkahje, leepe,<br />
leije, lihdak, linning, linteneek, maggvhn, maisir, mccsc, meije, melke, mescheballod,<br />
mihkstmaiss, mirte, mulirneek, nabkmann, obgeldcds, vbsol, ohsollappe, paeggle, panze,<br />
bare, pautsebe, Pinke, plawcneck, Pohl, pranlc, prickuin, puiklcn, pnjeng, pukkit, Pnppc,<br />
Putel, putning, reekst, rohse, rubben, rnbel, rnlle, rnmbe, rnnze, rntke, saldon, sal-<br />
ming, samtaut, segleneek, skarpe, skrodel, smilge, smukais, spranze, spritzsahl,<br />
sprohge, stihga, stilbe, strasde, strautaudsen, Scharrel, Schkeetpinn, schluke, Schwager,<br />
salleneek, salpei, sarre, sirne, swaigsnc, swcedre, Swirbul, schaggat, schibben,<br />
sckubbc, sziele, terand, tilting, timpc, tulpe, tschusckcn, nrbehn, nsa, waiz, wallodse,<br />
wannags, warrenais, wecntnl, nnhksne, wihndcds, wilk, wilkeperei, wiltzing, mimba,<br />
'virzauneek, zepplit, zihrul.<br />
3) māju vārdi: allnxt, ehning, elpe, gubben, kannanka, kraupen, leparn, pamas-<br />
sar, ranke, tiininermann, urben, zusehen; sehmiņeni, maleneeki, tschnschenij.<br />
267
268<br />
Tüomes pagasts<br />
— tuomenteši.<br />
1. mājas: a) augšgalieši: aūgšbiķi, egles, kalnabiķi, karstumi,<br />
krejeni, lejas biķi, pēšas, sarmuļi, stuteni, tuntuļi, žukas; b) lej-<br />
gali esi: biezumi, kraķi, mesteri, putriņas, šiliņi, stilbi; c) sale-<br />
ni eš i: jaünzemi, lubausi, nariņi, pantersiļi, rūpi, sapaļi, Sniķeri,<br />
stērķeļi, tufbas, tūošeni, valaki, ujki; d) dirveikas, grauži, pūodiņi,<br />
sili, spindzeles, Strazdiņi.<br />
2. muižas: annas muiža, tūomes m.<br />
3. baznīcas: tüomes baznica.<br />
4. sküolas: tüomes pagasta sküola.<br />
5. krūogl: ažu krüogs,<br />
smilksu kr.<br />
6. kalni: apšu kalni, büflaku kalni, miglaiņu kalni,<br />
7. lejas: tüomes leja.<br />
smilksu kalns.<br />
8. upes: cursniņa jeb nakts pērļu purs, dāugava, līčupe jeb tüomes<br />
upe jeb veīla lauzuma upe, prūšu upe.<br />
9. ezeri: pēšas ezers, stutenu ez.,<br />
/0. avuotl: prūšupes avüoti.<br />
tüomes ez.<br />
/7 purl: janissalas purs, naktsperļu p., sārmmeža p., sausas salas p.,<br />
strigu p., vārtu p., vella lauzuma p., vistalaucis.<br />
12. tīreļi: lielais tirels, sausas salas t.,<br />
stifnas t.<br />
13. pļavas: abriņas pļava, jāniša salas pļ., licu pļavas, priekšpura pļ.,<br />
sārmas meža pļ., saüsäs salas pļ., straütas jeb aīksnes pļ., šūpuļa<br />
pura pļavas, vella lauzuma pļavas.<br />
14. meži: āpšu kalni, burlaku kalni, miglainu kalni, smilkšu kalns,<br />
tüomes mežs.<br />
15. rūozas: zaķa rüoza.<br />
/6. ceļi: tüomes aurmaņu šoseja.<br />
17. tilti: akmeņu tilts, dzilnu t., līčupes t.<br />
/5. kapi: tüomes kapi.<br />
19. salas: tūomes sala.<br />
20. atvari: lubaūšu atvars,<br />
21. krāces: ķegums.<br />
22. uzvārdi: aūgšbiķis, biezums, daugavberziņs, dābūoliņš, dirveīka,<br />
egle, krūmiņš, ķeplers, nariņs, platais, putriņš, salnieks, sapals,<br />
skuja, striks, struņķa, stutens, tūošans, zemits.<br />
23. papildinājumi:<br />
tūomes pag. (1850. g. u. c. r. 1.): pavārdi: amatneek, jumting, kaltiug,<br />
leeping, lohte, Stubbur, schustren, sillgalw, swirgsdin, unliksniug, zeelaw.<br />
leeksnc,
1. mājas:<br />
A. drākenīeši:<br />
Vecmuīžas — pagasts (savien.) Vecumnieki.<br />
A. drākenīeši.<br />
B. mācitūja ļāuži jeb kazīeši.<br />
C. mežkunga ļduži.<br />
D. rešņenīeki.<br />
E. šerlatīeši.<br />
F. —<br />
Umpārtes pagasts umpūrtīeši.<br />
G. vecmuīžas pagasts<br />
— vecumnīeki.<br />
berķi, dābūoliņš, ķikuri, mīšķini, piebalgas, terīteles, ulmaņi, zīļi<br />
(krūoņa-, piņu-).<br />
B. mācitūja ļduži jeb kazīeši:<br />
āži, dirveikas, klidziņi, krasts, lādzeni, mcžuļi, rerhpi, ska<br />
C. mežkunga ļduži:<br />
äu(g)skalns, aüzmani, deprejas, dzeyi, dzilna, ģediņš, krieviņš,<br />
lestiņš, miskaktiys, namasala, pakuls, pilāts, rusiņi, stelpes kaktiņš,<br />
straütnieki, veAis.<br />
D. rešņenīeki:<br />
a) kules gals: burkāni, bikāni, bifzemnieki, dambenieki, kaleji,<br />
māli, pelši, saksi, simstraüti, süodumnieki, šķīņi, vilciņi; b) pa-<br />
ļufkas gals: bikāni (slaveni), lapsas, pīsāni (tag. kļavenieki<br />
un strāutenieki), skujas, staņi.<br />
E. šerlatīeši:<br />
aveņi (gulbi-, veveja-, vidus-), bāliņi, Sileni, jauzemi, jūostiņi,<br />
kankari, krümiyi (misas-, Vecumnieku-), ķerekši, lüoki [ļ lüoki,<br />
makuži, mellaci, palisi, rumbas, runckas (baūmaņa-,<br />
ga°la-, vidus-),<br />
runtuļi, sasas (-magduzis), sīgas, skābuļi, stepiņi, švāgāri, svika,<br />
vildas, žebi, žubi.<br />
F. umpārtīeši:<br />
barzdāni, buži, dišlēri, krūmiņi (ātiņi-, vaīlieši-), lāči, preīļi, pu-<br />
kes, ridumi, rutki, strautrempis, vilciņi.<br />
G. vecumnīeki:<br />
a) brūverieši: a) gnidija jeb dildinsala: dzivites, peleķis,<br />
rekis, rešņi, siķenes, strigi, šmeīči, zelta kalns; ß)<br />
269<br />
naine jeb in-<br />
delzēns: auzaini, beka, brūveri, ga"ls, spira; b) jusieši: kiz-
270<br />
d?ni, druka, gailīši, juši (ga°la-, mürzemnieks, vidus-), krūmiņi,<br />
naglas; c) kruziesi: bukuļi, ciņi, ččfka, duļķes, duras, ezeri,<br />
klikuti, klivi, ļūoļa, mīkstais, platais, repšas, smilgas, sūdāunis,<br />
vitas, vīksnas; d) ķfsieši: b§ki, dārznieki, dreīmaņi, dzērāji,<br />
glizdi, ķeīri, kesas, melderi, puodēni, puokaži, riekužas, saldanie,<br />
stpüoli, süodumi, treidas, tupiņi; e) līelcelieši: alūoni, atka[ņi,<br />
dumpi, grundes, kristiņi, milgrāvi, mifmas, pelsi, puniņi, pupiņi,<br />
pūodi, skābuļi, stabiņi, Stelpes, struņķi, stūrīši, turki, vā(r)cbērģi,<br />
zeltiņi; f) sprinckalnieši: daldārži, diškini, družkalns, ganiyi,<br />
lipsti, planci, plitničas, prüseni, runguli, skrāpi, spulles, sufģemeki,<br />
sūortiņi, šķūnis, vadziši; g) tīkmanieši: krieviņi, šiliņi, skujas,<br />
sviķi, tikmaņi.<br />
2. muižas: drākene, kannenieku muiža, krūzes m; rešņu m., sprinc-<br />
kalne, šerlate, umpārte, vec(um)muīža, vikstenes m., zvirgzdes m.<br />
3. baznīcas: vec(um)muīžas baznīca.<br />
4. skuolas: beķerskūola II sküola, vĢc(um)muīžas sk.<br />
5. krūogi II kruogi: beķerkrūogs, dtzrzu kr., collkr. jeb<br />
drākenes kr,<br />
vĢc(um)muīžas kr., kalna kr., katriņas kr., ķikurkr., pleņu kr.,<br />
priedes kr., rubatas kr., umpārtes kr.<br />
6. sudmalas: ļūoļas sudm., platā vēja II vēja sudm., staņka ūdens<br />
sudm., umpārtes vēja sudm., vĢc(um)muīžas v. sudm.<br />
7. cepļi: plitničas ķīeģejceplis.<br />
S. ka°lnl: dišlerkalns fl kals, jaņa k., kaülupes k., kaüpru k., küoäa-<br />
jas k., ķikurk., staņkis jeb ķīķerk., surģenieka ka°lni; [augstais k..<br />
ciemātk., čigānu k., daviņu k., dārznieka k., dieva dārzs, gaiļu k.,<br />
gargrode, kaka k., kumeļk., ķikas k., mācītāja<br />
ragu k., runguļu k., sila k., slepkavu<br />
muižas k., pāļu k,,<br />
k., tupiņk., zirguk.ļ. |8a. uz-<br />
kalni, pakalnes: brūža k-ņš, igväta k-ņš, kazu k-ņš, kāpu pa-<br />
kalne, lāču uzk., leišu k., līdzenais k-ņš, ogļu k-ņš., ozolu k.,<br />
putnu k., sarkanais k-ņš, snatanas k-ņš, vēja k.ļ. [8b. gravas,<br />
lejas: berkendruvas, dzija gr., mālu kalns, starcenes gr., upes<br />
leja].<br />
9. upes: katriņas upe, misa, tajke, zvirgzde; lliela misa, maza misa,<br />
vārnaļ.<br />
/S. strauti I! straūtl jeb mazupites: apiņupite, gailīšu straūts, kaul-<br />
upe, ķekaviņa, līčupe, rusiņa upite, vilpite; [bāliņupīte,<br />
bārku str,<br />
glizda str., igbātes II igvates upīte, kalmāte, sikšņu upīte, vīksnite.<br />
[10a. grāvji: dobītes upe].
. ezeri: aklezers, kaülupes ez., linez., naktspēļu ez., panka, staņķa<br />
ez. [vicezers]. [11a. dīķi: mazais dīķis, pļavas d., varžu d., zelta d.<br />
12. puri: baäberpüfs,<br />
beībezis, plikais p., struņķu p., suoduma p.<br />
[dzeņa p., jaulietis, krauklīts, kusu p., naglas p., yukas p., strigu<br />
p., sikšņu p., žebu p.].<br />
13. tīreļi: aklezera tīrels, gravu t., kaķu rüozas t., lādz?nu t., plikai<br />
t., plūošu pura t., sirmais t., skujaja t. jeb skuju t., stabiņu t<br />
staldā(r)tt., turku t., vārtu pura t., vilku t.; [lejas tīrelis, lielais t<br />
seržu t., sveķu t.j.<br />
14. pļavas: apšulājs, beībezis, berzu purvis, bises p., cekuliņu pļavas<br />
lāču purs, mellā pura pļ., miķeļa līci, pūces purs,<br />
rūšu purs<br />
struņķu purs, sūodums, ūogu purvis jeb purs, vārtu pura pļ<br />
vell(a) laūzums, vilku piss; [āpšu sala, baberpļ., bukulpurvs, cien<br />
mātes pļ., dobes pļ., garā pļ., gulbenes, ģēda pļ., kalna pļ., ka<br />
riņas tīreļa pļ., kungu druva, lauku pļ., lestenu meža pļ., liekna<br />
liela pļ., liepas purvs, magazīnas pļ., marča rājums, maza pļ<br />
meža pļ., misa, naglas pļ., pēterrājums, pīpenes, plikais purvs<br />
plošu purvs, purvu pl-, sakupes pļ., starcenes pļ., strauts, tēce<br />
tīreļmala, tīrelpļ., umpartes purvs, upes līči, vēžu leja,<br />
vīksninaj.<br />
vidus mežs<br />
/5. lauki jeb dārziņi jeb lauka dārzi: brieža dārzs, ķēves strauts<br />
ķikura d., tīkmaņa dārziņš; ļapaļais gadals, drenesl., cepļa 1., cie<br />
mata, kalna I., krasta gabals, laiva, lauka gals, lejas, liepas 1<br />
punu I., purvu 1., ragaines (1.), rijas 1., sila 1-ki, strautlauks, vecās<br />
egles I.j. 115a. ganības, aparas: ādenieks, bebru gan., bran<br />
kuža ap., deksnis, dieva dārziņš, igvāte (ap.), kaislu 1., kaķis<br />
gan., kleses, kuņvicas gan.,<br />
diene, ragaines gan., sudraba ap., vecaploks].<br />
laivas gals, lielā ap., pīļu ap., pla<br />
16. meži: adriyas, dalta pura salas, bises pura salas, hāgenijas, jez<br />
jeb ģēza, kaķu rüozas, kamzüole, küodalas, kūojas salas, kuodaļa<br />
ka°ls, lāčkāja, lejas vecenes, miglāines smalces, miķellīči, nakts pēle<br />
kalni, slepkavu ka°ls, šūpūoļpura salas, ūogu pura mežs, vārt<br />
pura salas, veīla laūzumi; [bereļbirze, deprejas m., druku siliys<br />
dūrīte (birze), govju m., guģu sils, impenteļu birze, kakta pļ<br />
kuratdirze, lejiņu birze, lestiņu m., meža birze, meža pļ., planč<br />
birze, šiliņš, skaru birze, treidas siliys, umpartes m., zirgaplok<br />
271<br />
(birze)]. ļ!6a. krūmi: atkaļya krūmi, deksnis, eglītes, jugla, pa<br />
dirze, paleja (kr.), puniņu kr., skujas audzēj. [16b. salas me
272<br />
žos, purvos: apaļais k-ņs (p.), jauzumsala (p.), kaķīšu saliņa<br />
(m.), sivensala, svagersalaj. [16c. dūksnāji: elites dūksnājs, plat<br />
dūksts, velna ribas].<br />
17. rüozas: gaiļa mežs, putras kalna možas, suņa pļaviņas.<br />
18. ceļi: pēdiņa šoseja, [dzelzauze, ķebļa c.]<br />
19. tilti: apeņupes tiltiņš, bebrupes tilts, beķerkrūoga t., gargrūode<br />
t., ģēzas t., kankari., piķa tiltiņš, skrambas tiltiņš, staņka t., [auna<br />
kroga t., babertt, bāliņt., brūveru t., lapsas t., lauka t., lestiņu t<br />
preiļu t., rešņu t., rubatkroga t.,<br />
t.,<br />
vittu t., zvirgzdes t.]<br />
sakšu t., sietiņt., spiras t., sūdaiņ<br />
20. ka°pi: ba ä znicas ka°pi, b§ku k., caūnites k., čuču k., katriņa<br />
krūoga k., klīvu k., ķeīru k., mālu k., priedes krūoga k., rešņe<br />
nieku k., šiliņa k., stepiņu jeb žubu k., umpārtes k.; ļbatarkap<br />
krūmiņu k.j.<br />
21. atuori: skrebļa atūors (zvirgzde),<br />
veīlatūors (taļke), [bādes atv<br />
bļodas atv. (taļķē), elles atv., gremdu atv., kuiļa atv. (taļķē), peld<br />
atv., žīdu atv.].<br />
22. ūdenskritums: dzelznams (zvifgzdē).<br />
23. /5c/.' ievu lici, ļapaļais līcis, cūku 1. (zvirgzde), jušu I., krūzes 1<br />
zilie kalnij. 123a.<br />
salas, pussalas: grīšļa pussala]. 123b. zve<br />
jas vietas: dūņu bedre, vecupe, vējinplatums].<br />
24. uzvārdi: ansvīesuls, atkalns, bāliņš, beīkaps, bērziņš bikäns, bis<br />
kaps, cekuliņš, dābūoliņš, dirveīks, ezerzemmeks, gals, grunda<br />
grunzemnieks, ģediņš, ģilfns, jusis. kalējs, kalniņš, klivis, kļavins<br />
ķeīris, ktzsa, lüokis, milgravis, mucemeks, namasala, paegle, pe<br />
lēķis, peīsis, puokazis, runcka, rušiņš, rusiņs, rūobežgruntnīeks<br />
saldenais, salzemmeks, siga, skabuls, stabiņš, sturits, sufgenfeks<br />
šķīens, tikmans, upemeks, vanags, vidzemnieks.<br />
25. paHamas: smerdels.<br />
56. papildinājumi:<br />
a) Ken es pag. (1835. g. r. 1.): - . , .<br />
a) pavārdi:<br />
sihle, wilzing.<br />
ß) māju vārds: ranken.<br />
bercke, berken, dahboling, kruhming, mieschken, miskuje, pecbalg,<br />
b) mežkunga pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahbelit, ankalning, aukschkaln, ballod, basum, bcrsing, breede, dabo-<br />
lin, dsenne, dsilne, egle, geddin, irbit, kaktin, kalniths, karkling, klawin, klibbais, klut<br />
.-.en, krccw, krcewing, kruhkle, krusse, lapping, Iccping, lehne, leyeneek, lestin, mickc<br />
leen, iniskaktin, miste, mohdcr, mutzeneek, namesalle, odsit, olisoling, pakscke, pakul,
pilart, Pinke, preede, preeschul, purring, rosit, rubant, ruhspellck, ruhten, rusin, sab<br />
ming, silling, stelpe, sudrabin, swaine, schmulk, šdmgar, tulpe, wegge, wetzkakting,<br />
zekkulit, zilwck.<br />
ß) mä/'ll vārdi: basson jeb dzene, birscmneek, kackting, klutzen jeb geding,<br />
macke bubekacting, pilartz (lg. pelsche jeb deprey, pakschen jeb lesting, rel-<br />
leyan, tieckmann, wetzwege, zekulith.<br />
c) rešņenes pag. (1835. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: arraij, ballodit, baster, behrsing, berkan, bikkan, bilkin, birsemneck,<br />
Man, dambcneek, draudsien, duklaw, glinan, guStin, kahrkling, kalley, kauzei, lahzit,<br />
lapping, lapse, lasding, leeping, mehtrin, mirron, needring, neugaut, ohsoling,<br />
paleyin, pelse, Pihse, Pipar, rosit, seske, skuje, slaide, slawen, Staigul, steehni, sus-<br />
tcn, Schwager, schweter, sackkar, tihrumncek, wahwer, wezzi, wihtoling, Wildau, wil-<br />
zing, zihrul.<br />
j}) māju vārdi: kaln, neuauth, piese, slayde, steene (tg. šķīņi<br />
d) šerlates pag. (senāk piederējis pie baldones pagasta un tādēļ pavārdi<br />
kopēji ar šo pagastu):<br />
a) māju vārdi: behrge, duhje, jacker, kickur, mirmetz, nagle, pohde, puhtel, rnd-<br />
ding, sakkain, seeleisch, skuje, sohsten, stelpe, struncke, stnhrit, tentell, thomen, tieg-<br />
mann, wahzbeg, wehwer, zempul.<br />
ß) kruogu vārdi: bullenkrug, schwietenkr.<br />
e) umpārtes pag. (1850. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: arrai, ballod, beinart, daboling, dischler, egle, elksneek, jankusch,<br />
jaunsem, jucrgen, karkle, kirse, krohne, kruhming, lahze, lamse, lasde, leesting, mai-<br />
sche!, oding, ohse, preede, preile, purren, purwing, putning, radsing, rempe, rubbcn,<br />
rutke, skudre, smiltneek, springe, strautneek, sahlit, sihle, sustren, swirbul, uppe<br />
neek, witoling.<br />
3) māju vārdi: czurre jeb kalne, jaunsemme, krohgcsehte, kroje, leestin, mesch<br />
sargu, pleiksckc, rempe, rinke, taube, uppruhs ļļ uppursch.<br />
f) vecmuižas pag. (1835. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: ahbelit, ahse, alawe, angutin, amatneek, atstan, auben, audse, ausain,<br />
ausin, auxstmannis, bajahr, balbars, ballodit, baltais, behke, birsum, btžb, bisdebn,<br />
bisken, blodncek, bohtneek, breedel, bruwer, bubel, bnkkul, bnmbehn, burse, bntau,<br />
dahrsneek, dedse, dilde, dischler, dohbcl, dohbelneek, draudin, drengcr, drucke, druwcn,<br />
dubban, duhmin, dulcke, dumpe, dundur, dsehrwit, dsihwit, eglit, enne, csser, gaile, gaifing,<br />
galling, gause, gehke, gebrden, gerke, gliesde, grasche, graube, grawe, gricke, grihslit,<br />
gudrineek, iwan, jescbe, juckum, jummik, jumting, jurgis, kahrkling, kanker, kanneneek,<br />
kerre, kikur, kimmen, klaweneek, kleeivkalleij, klibbais, klikut, klinzit, kohdohl, kohre,<br />
krakit, krastin, kreewing, kribs-it, kristin, krukle, krnming, kruse, krustehw, kugga, kukkur,<br />
kulpit, kurpneek, lahwer, lahzaus, lakkatin, lapmesch, lapping,lapsing, lasda, lasdin,<br />
sarg, laukasemncek, lankdnhrc, lauzin, laweneek, leepin, leepkaln, legsdin, leijeneek,<br />
leijmann, lihdek, lihdumneek, lihzit, lipste, luhzin, magohn, makkusch, makul, mastiltin,<br />
mataukliht, meeder, mehtring, melbard, meschul, mihksta, mnsikant, mutzeika (?j, nahtrc,<br />
needre, neteiz, newesel, ohdin, ohrmann, ohsit, ohsol, ohsoling, pabehrs, pahkscke,<br />
LUR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 18<br />
273
274<br />
pahle, paipal, pakalu, pakkul, palejin, pcedur, Pihrag, pizzit, Plattais, Plauze, pohden,<br />
pohge, pokasch, prahtneck, preede, pruhse, pruhsen, pucke, puhpolneek, pukit, Pupalal,<br />
pupin, ramme, rcekftin, veefufcb, recmse, reisit, reutsche, repsche, resne, rewel, riege<br />
neek, rihkur, robesch, rolM, rubbat, rusin, sadausi, salling, salmin, samoide, sarkan-<br />
bard, sarmat, saujin, sihpol, sillegaur, siltlaik, skrohder, skuje, smeizuk, smilga<br />
smilttug, sohdum, sohrst, sohrtin, spalwe, spehlmann, spirrc, spitze, spobre, sproge,<br />
spulte, stelpe, 'stenge, stepping, strasding, strautneek, strehlneek, strigge, strihker,<br />
stubrin, suhdain, suhnin, sunnel, schimma, schwagar, schmecke, sallaiskaln, sarring,<br />
seemin, semmit, semneek, scmtur, sibben, sicken, sihle, sirnit, sohben, sweedre,<br />
swirbul, schebbe, taurit, tennis, tihrumneek, tilder, tilsing, tippus, tohming, trcbe,<br />
tredel, turk, umpart, wahlods, wahrne, waiwaz, walle, toegge, wehrpeij, wcsnM,<br />
wezzit, wezwagger, Wieck, wiegrap, wihksne, wihrut, wihsap, wihtol, wilkabol, win<br />
dcdse, winte, Witte, Witter, zaurbick, zeelau, zelliu, zelm, zelmin, zimding, zinne.<br />
ß) māju vārdi: bahlin, bajahr, beekusch, bisde, breesen, brenzwehwer, bufebe,<br />
dundur, essersemneek, kanker, keipre, laping, lauke, makusch, meschedure, misskui, pahle,<br />
paksche, ruckes, rumbes, runzes, sirmal, spurres, stepping, sihlit, schebbe, tohmimi,<br />
treder, wetzwager, wilder, wiltes.<br />
Y) kruoga vārds: pahlenkrug.
Ilūkstes apriņķis.<br />
A°kmšas jeb oknistes pagasts<br />
— a°knišani.<br />
/. möa jas: a) aizpüore: baltamüri, birnbuļkapča mo<br />
a<br />
jas, caūņu<br />
vacums,<br />
daguta dübe, grāveiši,<br />
indāres, kuprāres, l eikum e<br />
its, medņu<br />
sola, priedes m., pūra krišs, rudzu vacums, sokornija, spigu dūbe,<br />
spigu<br />
a<br />
ro ceņi, vilka pūrs; b) aizupe: degšņa vijams, degšni<br />
kolna) jeb rubeņi, dzenis (kolna- lejas-), ģārdas, ģeiclani- kolna-<br />
a<br />
bojāri, iskuri, jaūnle juri, stasani, vacū juru mo jas), ģēidāni-,<br />
st°ūra- (caūnes, lozdas, miiigalavici, mušas, mušinīks, olūtniki,<br />
ivjzas,<br />
e<br />
s īmaņi,<br />
šeltes, vacie māfči, zaķi), jaūdzemi, kalviski jeb<br />
oraļi, kajku ceplis, kozuļi (br°uvers, dāuštas, ģarcias, kozuļi), kriškāni<br />
(anciši, buiķi, caūnes, kokstāni, kopustiņi, kriškāni), kungu drivas,<br />
räupi-, kolna- (ģeiāani, jaūdzemi), raupi-, meža- (brenča sstas,<br />
dupenišku jankops, jāņa sāta, jura sata, kristapsāta,<br />
mārtiņsāta, pūra e<br />
a<br />
ics), ro ciņi-, koTna- (dzeriņš,<br />
lielas sātas,<br />
oküts, plitu mo ajas,<br />
seņi, širmuks, zemītes), smeķerstāni (ancisi, lauka dzeņi, lejas<br />
möa jas, lejnīki, lukstenīki, sadiķi, solās, striķi, striķu kriss, tuņķēļi<br />
(br 0<br />
uv§ri, lā°či, meža rāupi, tuņķēļi); c) meža ļāuds jeb pāb-<br />
rika gols: kukriški, oreliški, skrupski, st°ūrfļi; d) pāupe:<br />
bifšči, ģirinīks, kaņupāites, kraukāji, Mas, mikli (gūdeņi, mikļi),<br />
navicki (luksta räupi, meža raupi, seipūoli),<br />
pasustzja jeb pam-<br />
)uļas (pampuls, pelekši, vabaļi), rögi, r"ükas, sk°ārdupe. [olnīcas<br />
= saāžas): bārši,bebfēni,kapgalieši; mājas: aduma m., baski,<br />
brūži, buiķfni, čeiči, ārežinski, dunduri, juķāriņš, kalnēji, kalķinieki,<br />
kaparnieki, kikHni, liepanieki, lizincleri, mači, mačuki, mažuči,<br />
miķtzni, miņārti, oltiņi, petrīši, pirduļi, plauskas, ribāki, rimstzni,<br />
rubini, sīmani, stūri, šķfrstens, šļankāni, truksas, ūdri, velnaragi,<br />
vervēji, zajas salas, zemītes].<br />
2. mists: a°knlsa jeb okniste.<br />
3. muižas: a°knīšas muiža, tā°rpu pojvZrka.<br />
4. baznīcas: a°knīšas baznīcas.<br />
«5. skūtas: a°knīšas skulas. I<br />
6. krūgi: ģiras krūgs, kolna kr., kopu kr., lejas kr., skā°rdupes kr..<br />
šotnīku kr. jeb solu kr.; [lukstu krogus,<br />
māras krodziņš].
276<br />
7. sutmalas: a°knišas ūdeņa sutmalas, caūnīša v§ja s., olūtnīka 8.<br />
8. kolni: a°žukolns, boda k., kopu k., lužups k., roganu k., sadiķuk.,<br />
ubaga sātas k.; sapalais kalniņš, audzini, āpšu kalni, ciema kalniņš,<br />
ezera kalns, grauza k., grauziņi, kuces k., lapsu k-ni, melnu<br />
druvu k., pirts k., pieres k., priedes k., pruods k., sala, siers,<br />
vilka k.J.<br />
9. izkalnes: šancas jeb soītupe.<br />
10. gravas: soltupes gravs, v^žāuka.<br />
//. upes: radžupe, susfja [= liela upe]; [aluotiņš, arāle || arālīte, elsīte,<br />
guobāja, pruodups, purvups, skārdups, šķibine, tiltiņupsļ.<br />
12. grav(j)i: kozupes gravs; [ādu gr., aknups, čebežu gr., elkšņa gr.,<br />
ievas gr., kazups, krieva gr., liepas gr.,<br />
velna gr., vēžupsļ.<br />
13. azari: solu azars slapas ezers<br />
14. dHki jeb pru°di: a°knīšu sutmalu prū°ds.<br />
15. olūti: soltupes olüts, [sprākles aluotsj.<br />
16. pūri: barža pūrs, ķiķīnes p.,<br />
tirina gr., uozula gr.,<br />
lelais p., raikas p., vylka p.; [baltiņa<br />
purvs, degšņa p., divejupju p., dzērves p., ezeriņa purviņš, grauzda p.,<br />
grauziņa p-ņš, gruža p., ķēves p., mušu p., pirts p-ņš, rukas p.,<br />
sarkanais p-ņš, sausais p., sunaklis, tīrelisj. [16a. dūkstis: da-<br />
viņups, melnā dūksts]. [16b. duobes: darvas duobe, špigu dļ<br />
17. e<br />
pļavas: āizolūte, biten īca,<br />
garo 3<br />
dūbāis leics,<br />
dūbes pļava, dzērves,<br />
pļ., guvu pļ., kakstīne, kriviņa pļ.,k°ulas l e<br />
ics, lejas pūrs, lēloa p|.,<br />
luksti, ļ°ūni, oro a<br />
le, plāsa; pūrupes<br />
e l ics, ro a<br />
ciņa pļ., sānkaja Hcs,<br />
saugok mišku—sofgā pļavu, škērse, valna rogs, volaks, zamorskapļ.,<br />
žalana pļ. ž e ida pļ.; salksna, biedre, biedrinīca, degšņa pļ., dru-<br />
viņa, duobinīca, egles pļaviņa, galdnīca, jaunā pļ., kapu valaki,<br />
kazas, kārklaine, krieva pļ., krütija, kuprāre, ķikutaine, ķiķiene,<br />
murauckine, mušinlca, palejas, putninīca, rudzaite, silinlca,<br />
brinlca, uoša pļ., vaballte, vāsilis, vērša pļ.]. s17a. liekņas: akas<br />
liekņa, apara, berzi, brūveru l., cükapara, cūku purvs, darijumi,<br />
degučnīca, drēbjapara, duobā apara, duobule, dupeniškas, ezeriņi,<br />
ģērbala, kalna pūriņš, krauklinīca ļ| krūklinīca, krūtaine, kukuļnīca,<br />
ķēves 1., laivas I., lejas purvs, mizele, nuodeguļu purviņš, pirdu-<br />
laine, pruods astīte, puostanķine, rēžīte, skutpelijas I., slēksne,<br />
šķinimabala, štarkapara, tabaķaine, vannas 1., varžu deglis, verveļa l.,<br />
vidspurviņš, vīksnas purviņš, vilka duobes, vušku purvs, vutaine,<br />
zaķinīca].<br />
e e e<br />
18. ības: ž idu<br />
gan gan iba, [iebavietes, mauklija].<br />
stie
19. lauki: pūļu lauks, saižbalis, blakums, glizcla lauks, kakts, kazas<br />
vēders, nauäinieks, puoļu 1., rājumi, sabalītis, saliņas, sarkanbikši,<br />
siliņas, slutiškas, vidslauki, zvendiškasj. [19a. šņuores: apluoks,<br />
apsa, apsītes, degšņa šņuores, glizdauka, grauziņa šņ., ķtzrmuks-<br />
tines, lāciškas, laiva, līča šņ., līči, liepas šņ., luožups, melnās<br />
druvas šņ., mutuļa šņ., plēsums, plienu šņ., rutkas, sētas vietas šņ.,<br />
stīpaines, ubaģine, žārdinīca]. [19b. vecaines: akmiņu vecaine,<br />
apaļas v-nes,<br />
vilka vecums].<br />
iebaviešu vecums, manta vecums,<br />
20. meži: degsnis (brīžu sils, malnö a<br />
vērša vecums,<br />
sola, skrūdera dēstine), guvu<br />
da°rzs, ģireņa, ķīģeln e īcas mežs, lejas pūrs, mosts, soltupes m.,<br />
sofgā mežs, štikoazs,<br />
vylka pūrs (br°ūvera dēstine, ķēvupe, vepru<br />
pūrs, voasele),<br />
zaļots solās, žilvites; [akminija, atauga, atlases,<br />
berza purvs, degumiņš, dembrijas, ģira, ģirinieku m., ilgabrads,<br />
ķēvups, melnie celmi, penčuks, purvu līcis, rāciņu degsnis, silamala,<br />
skārdups m., strumpine, štarka perklis, vepru purviņš, vilka purs].<br />
[20a. līdumi: garā jāņa līdums, stārastas I.j.<br />
21. ceļi: štagu drivu ceļš, zajais c.; [gribiliškas, stārasta c. [21a. tilti:<br />
čebežas |j ķebežas tilts].<br />
22. kopi: a°knīšas jaūnī, vāci kopi, els e<br />
ītes k.; [mēra k.].<br />
23. otvarl: kopanīka otvars, [karietes atv., mātes atv.ļ. [23a. līči:<br />
ādmiņa līcis, bitina 1. || bitinīca, cankaja |ļ sankaja 1., dzeņa 1.,<br />
griviņa, kalvja 1., kūlas I., laipu 1., pakaļas I., pīles 1., prieškas 1.,<br />
purvups I., saldanais 1., sankaline, šķībais 1., vīksnes I., zaķa I.,<br />
zirga I.j. [23b. sevišķas vietas: baznīca (vieta mežā), mālijas,<br />
panna (vieta 5 pagastu robežu starpā), sēdība (zemes gabals pie<br />
sētām), šancas, šķinumi, vavariški<br />
(zemes gabals)j.<br />
24. lzvo a rdl: ģēidāns, koīnaģēidāns, kolnaraups, kriškans, mežarāups,<br />
a<br />
ro cins, smeķerstāns, sola, striks; [audriņš, bitins, brenčuks, bru-<br />
ņinieks, dābuoliņš, deķins, gasuns, kupris, spura, ziemelis, zvaniņš.].<br />
25. palames: dundurs, tejamaiģis; [akulītis, akuots, gremelis, similītis,<br />
tiriniņšj.<br />
Asares — pogasts asarīši.<br />
1> möa jas: a) äizpüori, bikernīeks, blernāni, čemeri, dīmparāni, emsiņi,<br />
grigaji, pgpasški, strupiņi, üfböa<br />
ni, viļumāni, vonags,<br />
a<br />
vo rkavits;<br />
b) spalanu gols: mizanc, ratzūbs, silānči, soksi; c) apalani,<br />
bolti kolni, braži<br />
kažamaki, üzülniki.<br />
277<br />
ļ brūži, brilivi, br°ūveri, bubuļi, jaūndzemi, ječi,
278<br />
2. muižas: asares muīža.<br />
3. poļvarkas: patmaļniki, spālānu poļvarka, voarkavas p.<br />
4. bazn e lcas: asares bazn e ica.<br />
5. skūlas: asares skula.<br />
6. krūgi: baznīcas krūgs, briliņu krodziņš, kolna krodziņš, spālānu kr.,<br />
valna kr.<br />
7. sudmalas: spālānu sudmalas.<br />
8. kolnt: tobaka kolnc, urbö a<br />
nu k.; [kapu šiliņš, pilskalns, vorkavas k.].<br />
[8a. pakalnes, uzkalni: abarkalni, franču kalni, üzula pak.,<br />
vēršu kalni].<br />
9. lejas: anča leja, brāžu I.; [friča 1., ubaga 1., vorkavas I.].<br />
/S. gravas: duburi.<br />
11. upes: aglāunes upe.<br />
e /5.<br />
up ites: buķu up e<br />
ite, viīkupite; [brilines upeite, kažemāku up.<br />
vai susēja].<br />
13. azarl: bubuļu azars, kolnazars, laīdlns, mežazars, v3rduklis, vör-<br />
kavas az., zuju az.; [bēržezers, bramanu ez., douņu ez. jeb vör-<br />
kavas ez., griškas ez., kažemāku üzula ez., patmalnīku ez.,<br />
zolva |! žolvaj.<br />
14. püori: āfmansūona pūors, čemeru p.,<br />
vārdūkļa p.; [boltmuižas p.,<br />
briežu p., cūkaušu p., žīdaukaj. [14 a. dūksnāji: bezdibens,<br />
zalve || zolvaj.<br />
15. pļovas: aglaūne,<br />
minūtes, p°ūrinīka pjovas,<br />
aitu leics,<br />
ječu pļovas vai ječines, lukstu pļovas,<br />
a sto rastīnes, vaskiniks; saizgrove, der-<br />
ģijas pjovas, bjoda ļ| bļoda, bubuline, darīmi, garā pļ., garā tēcs,<br />
izdegas, körmineica, kukužene, kumelnicas pļ-s, medinojs, patilte,<br />
plosa, puķainiška, šķīvis, tabacnieks, vilķenieks, zutinīks].<br />
16. gan e lbas: par°ūme; ll6a. aparas: duburi, dziļā opora, kuces<br />
opora, madaliņa, škeiveits, vaskenieks].<br />
17. lauki: duburu lauks, isalne ica; [calmi, douņu 1., īsala zeme].<br />
/S. meži: čemeru sils vai urbö a<br />
nu mežs, cigonka, duburi, gonamūo<br />
šļoka, kolnazars, spālānu sils, stö a rastines m. vai jaūnumi, vaskiniks,<br />
vo a rkavas m.; [degsnis, gūbojs, Ielas m., jaude, nīdrojs, rubeņu<br />
masts, stališu gali, štempelis]. [18a. krūmi: bubulņaude, dobenis,<br />
palaiža, razbainieka kr., zutenieks]. ll8b.<br />
vos: bišu sola, dīva dorzs, vilku solal-<br />
19. stigas: o a<br />
pšu stiga. >l9a. līci: aitu leics].<br />
20. tilti: brilines tilts.<br />
salas mežos, pur
21. ceļi: ječu gonu ceļš, kopu celiņč, skūlas celiņč; svacanmalas celiņš]<br />
22. kopi: ēmsiņu kopi, muižas kopi.<br />
23. izvoardi: apals, bitānc, bīernānc, bogo a<br />
tāis, bolūds, cö ale its, čemers,<br />
dimparānc, dzenc, ezeriņč, §rglis, gasiņč, graūdiņč, grigals, geicla,<br />
klišanc, kukņa, mizānc,<br />
a<br />
o bulinč, papūls, pūriņč, pürits, ratzübs,<br />
ro aviņč, sileniks, skrupskis, sokss, striks, tumšs,<br />
24. papildinājumi;<br />
(1862. etc. r. 1. piel.):<br />
a) pavārdi: anschan, bander, buhtan, kalleij, kalnit, kasuling, klawing, schillan,<br />
swirbul, uckcn, uhbel, wepris, wuschkan.<br />
b) māja vārdi: anschenne, auschin, kalni lkalnejahnj, kalwischke, pakeln lpakkalnl,<br />
sihlin ssillingi, sihlan, sosin ssohsenl, urban, Wewer swawerl.<br />
Baraukas pagasts<br />
— barauciešl<br />
eits.<br />
(tagad siIenes pag.).<br />
1. mājas: afanāsovka, bajariški*, beduši, bradi, budi, gainöva, gān-<br />
diški, gavēitiški, kuriliški, lapjāniški, luški, metēliški, polkiški, pü-<br />
piški, pustyņa, raki, riči, rumpiški, smil'giny, springiški, stjuri,<br />
varpiny, viļkēļi, zabolötniki.<br />
2. muižas: belmönty, ezērņa, ilga, katinēļi, kurnbūļi, šenhēide, zei-<br />
geva.<br />
3. miesti: borövka.<br />
4. baznīcas: borövkas baznīca, viļkeju b.<br />
5. skūolas: borövkas skūola, ilgas sk.; kufnbuļu sk.<br />
6. krūogi: borövkas krūogi.<br />
7. sudmalas: borövkas sudmalas, kurilišku s.<br />
8. upes: rumpišku upe, siļica.<br />
9. ezeri: abiķeļu ezers, beljani, belmontu ez., čerņanu ez., glušanki<br />
(2 .ezeri), kumbules ez., ričezers, silezers, sita ez., smiļginu ez.,<br />
šenheides ez., zabolotņiku ez.<br />
10. tilti: rumpišku tilti, sila tilts.<br />
7/. kapi: borövkas kapi, katinēles k., sprindzišku k.<br />
/9. uzvārdi: andruškēvičs, antiņš, chatuļovs, cheiķins, daškēvičs, dau-<br />
dišs, jaunzems, kazlövskis, krukövskis, kuprijānovs, maskoļonoks,<br />
misins, pabērzs, pakalns, peseckis, petkēvičs, rumpels, sokolovs,<br />
šarlovskis, turiška, voinarēvičs.<br />
*<br />
še nozīme vārda uzsvara vietu.<br />
279
280<br />
13. papildinājumi :<br />
ajbelmontes muižai:<br />
a) pavārdi (1826. g. r. I.): baudzis >! baudisch, krapau, rackan.<br />
ß) mājas resp. sādžas (1826. g.): dumble, polkiskij, wiscknowka; (1850. g.) vel:<br />
sādža dedilisckky.<br />
b) ezarmuižai:<br />
a)pavārdi (1855. g.): ahboling, behrsiņ, czapul, dranzan, gribbul, jehring,<br />
klantzan, kohreet, kutscheran, rausche, rimizan, rosckkul, uppelneek, wilzan.<br />
ß) sādžas: aa) ezarmuižai (1826. g.): abicie || obiceli, knitischky, meizeli<br />
sckek ļj mecelischky, skrabonischky, warpini, wilkeli, wolinischek. ßß) katineļu mui-<br />
žai: bolobosti, borifowo, borowka, brodde, gaweizischki, gesda, kanzelischki, kcppi, kri-<br />
schowka, pupifchki, schabanowo, tschuppi |ļ tschurri, mostowka (krogs).<br />
c) ilgas muižai:<br />
ot) pavārdi (1811. g. un 1826. g.) visi poliski resp. krieviski = māju vārdiem;<br />
(1858. g.) vēl šādi: bchrsing, behrtul, galdin, gchrzan, kruhming, mallais, reblis,<br />
sehrin.<br />
d ) kumbuļu muižai:<br />
a) pavārdi (1857. g.): elksnin, janndsem, kaktin, kluika, knschel, markul, rumpel.<br />
ß) sādžu vārdi (1811. g.): czerniawa, kalwiszek, kliniszek, kvmariszek, paszkielis^<br />
possiszek, raek || rack (mazZ), smolakiszek, zamohilnik, zascianek, wiszniowka; (1826. 5.)<br />
vēl: ruinpiszek, trikopzi.<br />
f) āju vārdi (181 g.): agarina, dziedzeliszek, Holm.<br />
e)šēnheides muižai:<br />
a) pavārdi (1816.): bnllo, räkcn, rnmpel; (1858.) vslelksning, pauluk, wassci.<br />
ß) sādžu vārdi (1811.): bojariszki, czerniawa, dziedzeliszek, miaSzkino, nouniui.<br />
polkiszek, raek ļļ racf (lielā); (1858.) vēl: handzischky ļļ handschischky, prindzischky.<br />
Y) māju vārdi (1811.): sprinziuck.<br />
1. mājas:<br />
A. bebriški:<br />
Bebrlnes pagasts —<br />
A. bebrlnes pagasts<br />
B. Ilzes pagasts<br />
bebrlškl.<br />
— bebriški.<br />
— ilzīši.<br />
C. koldabraņas pagasts —<br />
D. kamiņčas pagasts —<br />
koldabrunlši.<br />
kamiņčūni.<br />
a) celminīki (18 sāimnīki pēc izvārdiem); b) āizkārkļi, akmiņupe,<br />
andziški, babrāni, baltaruņģi, baltkalni, berze, bifži, ble<br />
ive, caüni,<br />
čamāni, čifniški, daģi, dinģeļu sola, difbeļu s., dzegüzine, gulāni,<br />
kalniški, kāupiški, kufmi, putni, pūdānu s., reīniški, rupšinīki, si-<br />
taii, tanāni, tējviški, trantišku s., ūžuli, vajuki, zviedriski.
B. ilzīši:\<br />
dzeniški, eīļi, graizkolnc, grendze, kaļvi, kaūlāni, kukuliški, minatī,<br />
miņātiški, rupsina, tiltiški, vendeliski.<br />
C. koldabrunīši:<br />
a) āizupīši: muktānu sola, pav°āru mājas; b) āiztirēji, baldūņas s.,<br />
brimaņi, celmenīki, ciršu s., dumbrāukas s., duncki, elkšņi, kaļvu s.,<br />
kolna mačulānu s. jeb tvintiški, lejas mačulānu s., opakšas, osmi,<br />
rudāki, urziki, vacumi, vāveriški.<br />
D. kamiņčāni:<br />
bāftiški, ignalīna, jurāni, kaladiški, kalni, kailtāni, lubartiški, luga-<br />
riški, masejiski, matejiški, pukanauka, pūfveliški, putriški, skrifnb-<br />
Ievka, valeīsi, varoniski.<br />
2. muižas: aīidrijova, bebrines muiža, čirvanka, ilzmuīza, indrikova,<br />
koldabruņas m., nelgova, olksna, piļipovka, saukās poļvarka.<br />
3. baznīcas: bebrines baznīca, koldabruņas b; [čirvonkas b.j.<br />
4. skūlas: bebrines sküla, ilzenes sk., koldabruyas sk.<br />
5 krūgl: ballāis krūgs, baznīcas kr. jeb čirvankas kr., bebrines kr. ;<br />
sdsegusenej. čakiņas kr., dufnbline, kolnauka, muravanka, prīžu kr.,<br />
sloboda, striķine.<br />
6. kīģelnīcas: plītnīca.<br />
7. sutmolas: bebrines vēja sutmolas, indrikova s., koldabruyas s.<br />
5. kal'nl: diīīģelkolns, roganas k.; [ēzeļu k., lapsu k., loča k., pils-<br />
kalns, raganu kalni, reiga k., sējāna k., sprūģa k., sudraba k.,<br />
ubagu k.j. [8a. lejas, gravas: dziļais grovs, garo līkņa].<br />
9. upes: akmiņupe, ilzupeite, olksnas upe. [dvietaj. [9a. upītes:<br />
ceirulines upeite, lāčupīte, patstaune, rupsīte, slobodas upe, sud-<br />
malu upe, vērtežu upe].<br />
10. azarl: ilzmuižas<br />
azars, kamiņča az., rups e<br />
its, tuzaukas az., valāiņa<br />
az., zvidranu az.; [diņģelas ez., dronku ez., kausiņš, priedīšu ez.,<br />
zeibārga ez.].<br />
11. dūbes: naudas dūbe.<br />
281<br />
12. pūri: gruža pūrs; [azarpūrs, gaišais tīrels, kraukline, lāču p., tirina p.].<br />
13.<br />
pļavas: akmine, miņātnīca, pļantāukas, putines, vertežas, vis e<br />
ite;<br />
[čakiņas, krugs pļ., leiču pļ., luksti, pīkstulines pļ-s, pūra pļ.,<br />
vyds pļ.]. [13a. aparas, ganibas: brīža ap., kuces ap., zamda-<br />
gas (gan.)j. [13b. lauki: calmu lauks, gleizda 1., vacums, vērtežu l.j.
282<br />
14. meži: putnu syls II sils, vērtežu syls; [augstais šiliņš, pīkstulines m,<br />
smalinīšku siis, tamaņa m., zeserines silsj; sgruhscha purws, windas<br />
wesumsj. [14a. krūmi: deksnis, encines atauga, kaupišku krūmi,<br />
vacums].<br />
15. ceļi: vacais ģerenišku ceļš, vindas vacuma c.; [uļepa ceļš, zaļais c.].<br />
16. stidziņas: skuju<br />
tiltiņa stiga.<br />
17. tilti: akmiņupes tilts II tilts, brimaņu t., broslas t., ilzup?s t., olk-<br />
snas t., slobodas t., vise ites t; [broslas t., ceirulenes t., ilzupītes t.,<br />
vērtežu t., zeserines t.].<br />
18. kopi: augsta siliya kopi, azarup e<br />
ites k., baznīcas k.,<br />
bebrines baz-<br />
nīcas k., bebrines celmenīku k., ilzenes k., kamiņčas k., mug-<br />
dānu k., rudāku k. 8a. krusti: krustuleiču krysts, štašuļa kr.ļ.<br />
19. Izvdrdi: äizkarkls, balūds, bfrtiņš, bucinīks, cirss, daugavīts, gri-<br />
galis, jaunais,<br />
kaīīcāns, kolpāks, krimelis, krivans, kusins, lēnspēl-<br />
nīks, miders, miķelāns, miņāts, mīz e<br />
its, muīžinīks, muktāns, nā-<br />
buzda, staltmans, studāns, valäinis, vāsuls.<br />
20. papildinājumi:<br />
a) bebrines pag.:<br />
a) pavārdi (1858.): abarohn [| oboron, anton, anzan,<br />
babran, blewe |ļ bleijm.<br />
bredik, dadeika, daggis, daudsward, dingall, dranzan, gail, gārnis, gassum, giel, glu<br />
man, gugis, gulben, gnltan, insan, kaupon, keiris, ketran, krischkian, krischkinan, tuklie<br />
knrinis, lahtz, lelaus, matscktllan, mikulan, mukkohn, mnltin, pifan, Pleppis, Plinl,<br />
pnban, puhrinsch, putnis, rasna, reinis, reschnis, rimizahn, rimschan, rupschineek,<br />
rnbbif, sallak, sauskai || sausko ļļ sauskij, sejahn, sihpulneek, sitols, skukke, skudre.<br />
skntta, spehk, stalneek, staschuļ, sallais, tamann, tschamann, ubnl, nhdris, uscbnc<br />
uschul, wallnk, warslawan, wilkkahje, wuschkan, zaunia.<br />
ß) māju vārdi (1811.): aa) mikolenas vaivadistē: alory, ancan, dauds-<br />
wards, kieijra, mikolena, mnltin, pasckkdoskij, pleppis, raukynis, sansky, strod, saleys,<br />
tannan, wuschkan; ßß) pudana vaivadistē: anckan, bleywa, brukta, kietran.<br />
kussin, Purinas, rubick, seijan jeb brutzka, staschul, strod, schirmet, tanan, ubul,<br />
Wendel, wuschkan ; 77) tannana vaivadistē: cirsch, gil, gogjan, resänur<br />
seyan, seylis, skuckis, strod, walzinis, wuschkan ;<br />
88)tschamana vaivadistē:<br />
abar, abarunas, baltarunas, bruschyck, bruschykow, dansky, gogis, kaupanis, kirubin,<br />
ludsisch, multin, reinis, reschnis, saluba, sausky, stalder, stalnik, saleys, swidn-<br />
schadsyko, tananis, tschaman; sauschkins, bcbranš, ketrans, kreewusala, kryschkenans,<br />
maschans, puhrijnas, wallainsi.<br />
b) i 1 z e s pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): brcede, bntzeneek, muisckneek, pillnn.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): bartusckc, bartuschke, brede, breesche, butzeneek, degu<br />
tischte, elsntken, esser, greberjfp, juryisckcn, knkarischkin, mcöcbe, muischncek, pakcil<br />
neil, Schlüte, sekuschke, titulisckaen.
c) kaldabruņas pag. māju vārdi (1811. g.): aisiks-twinkys, aiskarkle,<br />
aistir, ballod-kreewan, bangischke, essern-kanzan, grigal-po'nan-matzulan, kalne-matzu-<br />
lan, kattusan, kauling-kantzan-esser, krewan, laceple-krewan, mestel (: cirs, grigals,<br />
kanzan, ribischke), malnatz, minogts || minnat || mināt (: cirs, malnatz, miynat, wil<br />
lisckke», pabisden, pamulan i: grigal, kreewan, pawulan), petrany, prohda-twintik,<br />
raudak rudak, ribitzky, silla, sNlddan, uppenags || uppenay, ivassnl, wawerkaln-<br />
kreewan, wazzaine-kreewan.<br />
chkamincaspag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): anzan,<br />
ballod, bände, banzan, biering, bokkan, dagis,<br />
daudsward, dunczik, galling, glaudan, gogis, josan, kantan, kaupan, kibbin, klauzan,<br />
krumming, kupschan, lelaus, madalinek, mcllan, mikulan, mohschan, pakul, plepis,<br />
pukrinas, pukain, raubischka, rimizan, skrimblis, stalnik, stolder, stvod, swirblis,<br />
tsckaman, uhsoll, wallainis.<br />
3) māju vārdi (1811. g.): bebrowsky, bruschek, cjaman, daudsward, gereisch,<br />
josenas, jaeknbanitz (gogis, wawrzinez), kerubin, kibben, kolpanis, lelaus, lubert,<br />
mcllan, packul, pleppis, puckain, rubick, saluba, skrimblis, stalnick, stolder, Strot,<br />
sckedis, tanin, uschel, walainis.<br />
Bornas pagasts —<br />
borniši (tagad kaplavas pag.).<br />
1. (mājas):* a) borniši: aiti, bajāri, bakši, bičuoļi, boltriški, bra-<br />
ģiški, buzi, celmi, dumariški jeb ķenki, gaiseji, gandēji, guziški,<br />
juriški, kaTniški, kaiviški, katiški, kurmēliški,** labiņi, leizani, orupi<br />
jeb oarapouščina, paudriški, putremiški, rozuļi, simukliški, stirbļi,<br />
vaituški, žundi; b) varnaviči: gaspari, rusteiki, ruobežnīki;<br />
c) selö —<br />
kaplava.<br />
2. (muižas): annasmuiža, matujiški, ružupoļe, varnavici, vecborna.<br />
3. (baznīcas): varnavicu baznica, agrāk podvinka, vecbornas latv. b.<br />
4. (skuolas): pristaņu skuola,<br />
varnaviču 8k.<br />
5. karčmas: borovačka, chomutöuka, piskovātka, piščānka.<br />
6. (sudmalas): kaplavas sudmalas, kadyla, polümiski, ružupoļes sudm.,<br />
varnaviču sudm.<br />
7. (kalni): brūņišku kalni, kēgeļu kalns; sdedava goraļ.<br />
5- (upes): daugava.<br />
9. (upītes): dvorišče.<br />
W. (ezeri): baļčica, börvinka, jabloņka ezeriņš, krivöje, presvjāta,<br />
saučenku ezeriņš, varnaviču ezers, vilnišu ez.<br />
purves: ničevo bolöto; samšarina p.j.<br />
12. (pļavas): kanci, kruglaja, piskovātka, pjintövka, prainišče; [sar-<br />
kana pļ.].<br />
*<br />
sugas vārdu ietvērums iekavas rāda, ka latviski tādu te nelieto.<br />
M<br />
gravis (^) še nozīmē vārda uzsvara vietu.<br />
283
284<br />
13. (meži): annas muižas mežs, ķenkovščina, matulisku m., rožu-<br />
poļes m.; [dedzināts m.ļ.<br />
14. (ceļi): nikola jeb oka ceļš, popova c.<br />
15. (kapi): annas muižas kapi, boltriški, kaplavas k., poävinka, pris-<br />
taņe, putramiški,<br />
varnovicu k.<br />
16. (salas): kadyla, pristaņe, žerebok; (cēlāju sala].<br />
17. (atvari): jakudici.<br />
18. familljas: abarovičs, cycäns, ciukašs, čiževskis, čumiks, daļēckis,<br />
dimburgs, graudiņš, gurkovskis, jakubaņecs, jermaks, jurconoks,<br />
ķimachovičs, narusevics, podgaiskis, salna, saulevics, vorslovs,<br />
žuiīda, žuravskis.<br />
14. [kapi]: rackisksnas k., sazonkovas k.,<br />
zabku k.<br />
15. [palamas]: fjodor luzgin, sinafon baran, vanka bizjuk, vaņka<br />
zvanok.<br />
16. papildinājumi:<br />
s) annas muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): naudisz, neszburt, orup, prikszan.<br />
p> sādžu vārdi (1858. g.): aispeln, czyzewski, dweriscksche, dumorisckke, engels<br />
lnng jeb pristan, kabilla (altanncichof), orupy.<br />
b) matulišku muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): busa, itgatfd), stirble, schadeika, schunda.<br />
3) sādžu vārdi (1811. un 1816. g.): baltriszen, borowka, bnsi, jnvischki, kalwin^i<br />
lkalnisckkiļ, krnneliszen lkurmelischkil, putremiszen, simnckliszen ssimulischkij, stirblen,<br />
sckinnlki, sarekoi, zuudi.<br />
Y) poļvarkas: ramcvinbuvg.<br />
c) rožupoļes muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.) behrsing, leisan, plotzin, rossing, schaceika, wiegsnc, »tf-<br />
snoling, worslaw.<br />
ß) māju vārdi: saivczinna, simaiscn, werbnlisckke; sduppi, kalleja, leisani, palü<br />
misckki (npmali), (puhpoli), sautsckinki, sawinki, feemeli, uschmani.<br />
Y) poļvarkas: bruneneek.<br />
d) varnaviču muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1826. g.): kalttisch, klewitzky, leiscm, plotzitt, simaisch, worslan.<br />
ß> sādžu vārdi (1811. un 1826. g.): jablonka, kriwosietzky, lasmuysche, nowa<br />
wies nowosiello, podjesicrsky, podzwinie, rnbesch |ļ rubiesch, sauzonky, simaiscke,<br />
smetany I! smietana, stanzary, schiranisckky, touscinki, werbnlismky, zarnigsky, zie-<br />
mey: (kamtsckisna, kasli, kasctunki, kawalischki, sajcserzi, ustroki (austrumi), wassilisckki.<br />
Y) māju vārdi (1826. g.): gaSpar, niesckl'evtl,.<br />
e) vecbornas muižas pag.:<br />
sc) pavārdi (1858. g.): gassul, plotzin, rnbis, säninda.
ß) mājujeb sādžu vārdi (1816. g.): ezerben, dworiski, gergischki, lebeski, rakoszina,<br />
skatzki, scholtappe; ibraģischki, paudrischki, rakupstchinaj.<br />
7) miesta vārds: koplawa.<br />
f)vecbornas mācītāja muižas sādžas: bnse, plikke.<br />
Demenes pagasts —<br />
demeniešt.<br />
1. (mājas):* birniški, britāniški,** cerēliški, daukštani, cfecfeliški, dir--<br />
vani, drigunövka, elksniški, jānuliški, kanavāliški, katriniški, labini,<br />
latveliški, l'esiški, majaks, masjaki, masļakovka, matašiški, matu-<br />
jiski, paršņovka, paškēliški, pelavņikiški, pieviški, pijkēliški, pli-<br />
kiški, preidākiški, pustoška, pütrami, rački, skirna, stirbļi, subatiški,<br />
sventaduoniški, sakaiiski, šukeliški, taržaks, tichāniški, varoniški,<br />
vāsariški.<br />
2. (muižas): bschova jeb upes muiža, briģines m., demenes m.. ļaj-<br />
töfa jeb lauka m., gatenes m., kandrašova, lauķese, matuianiski,<br />
robežmuiža jeb grazentāle, turmonti.<br />
3. (baznīcas): demenes baznīca, (fabi)janovkas b., faļtofas b.<br />
4. (skuolas): janovkas skuola, taržaka sk.<br />
5. (kruogi): gļinovkas kruogs, muravankas kr., spievātišku kr.<br />
6. (sudmalas): demenes sudmalas, (fabi)janovkas s.<br />
7. (kalni): čornaja gorka, lisija nori, spievātišku kalns, žarenski ostrov.<br />
5. (upes): kumbules upe.<br />
9. (ezeri): achmēnka, briģines ezers, demenes ez.,<br />
gatenes ez., kruglišku ez., misjuncu ez.,<br />
/9. (purvi): maņugišku purvs, samāņņica.<br />
//. (pļavas): latvelišku pļavas, pašečka, plavy.<br />
skirnas ez.<br />
12. (meži): briģines mežs, demenes m., fiļingovskas m., grazuntāles m.,<br />
pastorācijas m., šēnbergas m.<br />
13. (kapi): demenes kapi, (fabi)janovkas k., faļtofa k.<br />
14. (uzvārdi): antonēvičs, bajarūns, baranövskis, brunövskis, bumb^rs,<br />
dedels, dumbrövskis, elksniņš, garkuls, jančēvskis, jasvins, kondra-<br />
tovičs, koskins, ķiķers, maļauka, maždzuls, pabērzs, paškevičs,<br />
petkēvičs, purniņš, radzēvičs, rudans, rümuis, sabajevskis, straume,<br />
fitovs, zariņš.<br />
15. papildinājumi:<br />
s) briģines muižas pag.:<br />
-) pavārdi (1811. g.): dedel, elksnin, garkull |ļ garkuhl, kallin, kullain, pliska,<br />
vuntuk, reck || raek, Wasser.<br />
*<br />
sugas vārdu ietvērums iekavās rāda, ka latviski tādus te nelietā.<br />
"<br />
gravis (' ) še nozīme vārda uzsvara vietu.<br />
285
286<br />
ß) sādžu vārdi (1811. g.): eerelischky, chamionsky, fabjanowa, kasulisky, klaeda-<br />
rischky, lausunisky, lubusky, matusisky, paltalischki, paulisky, pilaunisky, piserisky,<br />
pridolisky, pudulischky, Putrum, sloboda, spiwakisky, sukeliszki, swentcdolsky swen<br />
todolsky, swierpischki, zarnisky, zichauisky; (1826. g.) vēl: fridryki, malinowka, maslaki.<br />
b) demenes pag.:<br />
-x) pavārdi (1816. g.): gabrc, kledcr, krūklis kruliklis, mizen, purel, szakal, s^c<br />
melle, Nibiue, tschapp, undre, undruwen.<br />
ß) sādžu vārdi: dauksten (mājas: bulascb |ļ bulaz, czaps, pitruk, purel pudrcli<br />
klederiszek (m. : czap, kladder ļj kleder), koelpy (m.: mischan || mizans, silwen), labing<br />
(m.: bogdan, szemelle), mizeniszek (m: ilging girwide, jacuben bogdan, kowal bogdan,<br />
rezakiszek (m. : jannul, randauik raudonik, szakal), stirble (m.: kledder, purel, rawel,<br />
rezak |ļ rezan, szilwen), szakaliszek (m.: girwidz, jacuben bogdan).<br />
prausky.<br />
c) demenes mācītāja muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): pliska, schaboldc, uppnik.<br />
ß) māju<br />
vārdi (1811. g.): bulaz || bulusch, berbroder, kiddul, marzulen, sza-<br />
d) gatenes muižas pag.:<br />
a) pavārdi 1816. g.): kleder, uppenik.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): bogdan, bulaz, girwidz, jakubek bogdan, kledder, kowal<br />
bogdan, kupszuwek bogdan, melnik bogdan, mizan, roudonik, rokdiozk, stasuwen,<br />
stellmak |ļ stelmek || stelnik bogdan, szemelle, szilwen, tortkin bogdan, uppenik,<br />
wczen |ļ wehzen |ļ weschcn.<br />
wezen.<br />
e) grazentāles muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1816. g.): krūklis.<br />
ß) māju mārdi (1811. g.): bulaz, kowal bogdan, mizens, stelnick bogdan, sczilwcn,<br />
Y) kruoga<br />
vārds (1811. g.): leizerischek (kruogs).<br />
f) lauka muižas pag.: pavārdi (1850. g.): kurmel, pliscban.<br />
x)upesmuižas pag.: sādžu vārdi (1811. un 1850. g.): cerclisckkc civc<br />
lisebke, czisvN'ka ļļ czysckvwka, pisnischky, schibutsche.<br />
Dvita pogosts —<br />
dvitiški.<br />
1. möjas: a) azarmaļa: aļšanka, berezāukas sola,<br />
b°uku mežsofgs,<br />
b°uku s., dukaļiki, kutņiki, ķetrānu s., ķiņķāusku s., lūpgaņu s.,<br />
pārkūnišku s., rybaku 8., sēdkāusku s., s e<br />
iļu s., skudriškas, sodiškīši,<br />
tekliški, te ireliški, tumānu<br />
s.,<br />
zakarāusku<br />
8.,<br />
zarinku<br />
8., ziperiški;<br />
b) izčasna: e<br />
āizpūriški, drazdovskis, p i'kstulina; c) kal'niški:<br />
boltö krüga sola, degsnis, pupenu s., rāubišku 8., ruļuki, spāku s.,<br />
špaku s.; d) meža gols: grebieza, krapāni, naviniški, pridiški,<br />
skujiški, zvidrānu sola; e) sasnāuciši: cukriņu sola, glaudu s.,<br />
kankaru s., kriškinānu s., kriškānc, kuliņi, munču s., n e icga|u s,<br />
pusdrigails, ružu s., vidz s.; f) medešu budka, vacdravnīki.
2. muižas: dvita jeb dvita muiža, janapoļa, jeävigava, kolna poļvāfka,<br />
krapaniškis.<br />
3. bažn e icas: dvita bazn eica; [Staņislava bazn., suoda bazn.].<br />
4. škulas: clvita škula.<br />
5. krägi\\krügi: berezāukas krügs, cukrinis kr., dvita kr., iū(v)zinis kr.,<br />
özinis eikstulinis kr.<br />
kr., p<br />
6. patmal'is: dvita patmaHs, [vjāršu patm.j.<br />
7. c'eģeļņas: dvita c'eģeļņa.<br />
8. kol'n'i: buksinis koīnc, cārm°ūkšu kal'n'iņč, c'egļu kaī'nin'č jeb<br />
ķiģeju k., drebu kokts, driva, greizi kol'n'i, iģerkle, lopsu<br />
kal'n'iņč, naūdis kal'n'iņč, čpšu kal'n'iņč, oža mugura, pilis koīnc,<br />
retis sola, roga driva, ubaga k., ž e ida volaks; [augstais kolnsļ;<br />
[anuļkas kalniņsch, karatawu k., wahsanu k.j. j8a. uzkalni: cegļu<br />
kaļņeņš, dīvinišku k-ņš, ķiseļa k-ņš, medišu k-ņš, petru k-yš, vīžu uzk.,<br />
štjaron k-ns.j. [8b. lejas: sandarleicis, valnaceplis, žvyrynaj.<br />
9. upys: daugava, dvita.<br />
10. upietes: berezāukas upe, gāfguzinis upe, krapan'išku upe, malno<br />
upiefe, pļintāuku upiefe, sorkano upiefe, visiefes upe; [beinera<br />
upe,<br />
iuzinis upietja, krauklinis kanava, lukstu kan., opšinis kan.,<br />
plintauku kan., rotupis kan., slobodas upe, šauru grovs]; [tukste,<br />
ragoräaj.<br />
//. azari: gaisu azars, krapan'išku az., ķiņkāusku az., pogosta az.,<br />
ūzuloju az.; [dvīta azars, skuķa az., uboģinis ezereņš]; [muischas es.,<br />
sihļu es.j. [IIa. prūdi: [lielais prūds, zastavu pr.j; [siwu purwsj.<br />
12. pūri: dravis ļļ dravys pūrs, iūzinis || iüzinys p., meža p., nagofdāis p.,<br />
ožu<br />
p., piertis ļļ pīertvs p., prancuzietes p.,<br />
šaūru<br />
p., t e<br />
irēls,<br />
teiteļa p.; [brigitas pūrs, briežu p., dīvinišku p., gaišais tīrels, lelais<br />
teiriels]; dsehrwenu p., čalu p., welna zeplis, weesires purwsj.<br />
13. pfavys: grizaüskos p[avis ļļ pjavys, janapolis pjavys, jaüno pļin-<br />
tāuka, krapan'išku pļ., pļintāukas, soīīdarleics, sudarinys pjavys,<br />
šauris, v'£rtĢžis, visietes plavys; [grižausko pļ., grvuža jeb<br />
bryuža pļ., kolna pjavys, kopu plavys, luksti, moruška, rotupjaj;<br />
[istschahsne, morga, roudu pf., sraģu olksna, tschakeņasj. [13a. lauki:<br />
dzērvju lauki, janopoja teirums, krapansku t., linejis t., līpenis t.,<br />
mežamolys t., mykainlsu t., pilensku t., skosu t., upmalis t., var-<br />
287<br />
tovsku t.]; [ahschu mugura, buschu lihdums, dsirnawu druwa, ragu dr.,<br />
statu dr., welna zeplisj. [13b. ganības: ligorciavas, sidrabas].
288<br />
14. meži: darhbe, dambrin'e, diveniškis, drav'e, graizi kol'n'i, IM<br />
pridĢ, loča vacums, öpsinys, saläotoka, staģolksn'e, staģu dryva,<br />
vapnys vazums; [bubinu sils, Igjarklis, kraukja perēklis jeb krauk-<br />
liņa, loču bierzs, rocyriojs, stāja äryvaj; sapschene, kasu m., lahzene,<br />
nakauņa, namenes, treijtelsj. s14a. vietas mežos: dagums,<br />
dzjārvina, nokyuņa, rietis sola, žeidu voloks]. [14b. tilti: bei-<br />
nara tilts, greiztilts, kraukiinis t., kuorslais t., lapu t., neicis t.,<br />
opšinis t., skaistais t., slobodas t., zastavu t., žvyrynis t.]. [14c. ceļi:<br />
jedvigovys groblis, klinģercejs, lineja jeb vaco lineja, ļopavsku<br />
groblisj.<br />
15. stidziņas: lopsolu stidziņa, majaka st., mainos upietes st.,<br />
opšiņu st., opsolu st., retys solās st., roga dryva st., teirelišku st.<br />
17. kopi: b°uku soias ļļ solys kopi, jedvigovas k., iüzin'is k., kriski-<br />
nānu k.. muņču k., seiļu solās k., spoģu k., zarinku k.; [mieru<br />
kopi jeb mieriņu k., vuškanu k., zvīdrānu k.j. [17a. krysti:<br />
sventura krysts].<br />
18. solās: cukriņa saliņa, glaudu sola, jedvigovas s., ružu solās saliys<br />
[dāugavā].<br />
19. izvördt: b°uka, čomānc, daģis, drancānc, grizānc, kiūlinc, komočs,<br />
ķiņķevskis, lejiņč, malnacs, pondānc, pupiņč, pürplis, rinķevičs,<br />
rudānc, rujuks, svykls, timšānc, tumānc, undufs, vajuks.<br />
20. papildinājumi:<br />
a)dvietas pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): bainban, bebran, bikcrnik, bitzan, breidok, bruman, bul-<br />
»Ott, cirsch, dillan, dosckan, dsaltan, bfelbts, dsen, glaudan, grignlan, grisan,<br />
kayran, kalwan, kampan, karklin, karklinski, tauschet, keturan, kibbin, kiulin. krappan<br />
iudrie<br />
krapan, krischkian, kriwan, krummin, kudan, kupschan, kussin, lasdan, leyn, lipsckan.<br />
mescbantz, mcschiu, mesckpopur, miglau, mischin, moschan, muntsch, paksck, perkun<br />
prinssau, pukiau, puntzul, purpliS, rymschan, rymitzan, rudan, rudgal, ruscha, rutkans,<br />
skapar, skuja, skuķis, smelter, smikorst, spak, spalan, spogis, sprugan, staschan.<br />
steppen, strot, sarne, swidran, swirgsda, timschan || tymschan, tnman, nschnl, wagal,<br />
walsan, wassarawtsck, wasan, wiltzan, wusckkan.<br />
3) māja vārdi (1811. g.): kalniscdki, muntsch, nidsgal, seyle, widswalst ! »IM*<br />
walstd II widswaldts (1826. g.); (1858. g.) velbywki, bvlsckak, buika, cirsch, dillan.<br />
dingal, gaidsilolvskij, gicgicr, glaudan, grisan, indris, jankowsky,<br />
kalwan, kankar.<br />
karklin, keyrc, ketran, krappan, krisckkian, kritvan, kulin, laurinowitz, lein, lepper.<br />
letzte, lubgan, luttinsky, malinowskij, mallan, mcschgalla, pere, perkonischki, pitran,<br />
plan II plon, platzan, puppiu, pusan, rakkat, raubischka, rimschan, rinkewitz, roma<br />
nowsky, rndewitz, rudon, rulluk, ruscke, sacharowitz, Sfubre, skukke, smikkerst, spedļr<br />
stasckan, swikle, schpaks, saranek, sawitzky, swidran, swirblis, swirgsde, scbeimund
schurille, schurowsky, timschan, trantowsky, tumann, uschull, waserauds, widswalst,<br />
wuschkan [ceļminiki, karativīši, kātavnica, krapanski, linejski, mykainiši, pasilenski,<br />
pyurinlki, sylagallsi].<br />
Y) kruogu vārdi: saschene, baltaiskr., iusine, sloboda kr., tschakenes kr.].<br />
b)janopoles pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): aksul, bayka, deksnis, didul, glaudan, grawiht, grisan,<br />
jaunklawing, judris, klautzan, kosul, kupplan, lasdowki, leynik, ligim, meschan, mister,<br />
pawar, pitran, Pusan, rudan, rudgal, sauski, strod, wasan, wersckuk, wisckker.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): glauban, podswinne, sosnowka; (1858. g.) vēl: deksnis,<br />
eygim, grisan, jassanowitz, juchnewitz, kohken, naruschka, onsel, pusan, rudgalw,<br />
rulluk, uschul.<br />
Gārsenes pagasts —<br />
gārsenieši.<br />
/. mājas: bajāri, butkēni, elnēni, elsīte, indeni, jakäni, kažūoki jeb<br />
kažuokiški, kukaleni, kurmiški, laūkagaļi, pāškāņi, prunkeni, püor-<br />
māji, vanagi, vārkavīši, viduģiri, vileni, zimbji, zīltzni, žļābji.<br />
2. muižas: gārsene.<br />
3. poļvarkas: jaūnmuīža, rūdupe, vecmuīža.<br />
4. baznicas: gārsenes baznīca.<br />
5. skūolas: gārsenes pagasta sküola.<br />
6. krüogi: bajärkrüogs, muižas jeb baznicas kr., ruobežkr., skur-<br />
steņa kr.<br />
7. kalni: bābukāīns, milzu k., pāškāņu k., zapes kalniņš; [pilskalns,<br />
schabiņu k.j.<br />
8. upes: elsīte, pīestele, susēja; [matschkaj.<br />
9. upītes: butkenu upīte, pagrunda; [lahtschupe, wehrtescha jeb plutes<br />
upej.<br />
10. ezeri: bezdibeņa ezers, dēļu ez., vecmuīžas ez. [jeb alstrupes es.j.<br />
//. purvi: [baltmuižas pors, plentaukaļ.<br />
12. pļavas: akmeņīņe, dubīķe, lejupjava, telētņiks; [andženiške, askine,<br />
lielā pj., vacumi]; [darschinäweta, deglis, gerwakäklis, kudläla, ļuņiņa,<br />
maischelņiķe, naujadarai, plute, Pölfmrschai, sarbinta, stadätwete,<br />
tschasņaķiņasj.<br />
13. lauki: [iždēgēla, ribiniksj.<br />
14. meži: gailiske, kabütiske, trāks; [jilgabrada, schķindelischkij.<br />
/6. ganības: šerūote, vaīdaģine; [kaļņes, meldiņes, meschķurisj.<br />
16. ceļi: pagrunda, [butkānu ceļš, kukalīnu c.j.<br />
LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
289<br />
19
290<br />
17. uzvārdi: andžans, asaka, babīets, baītmans, balulis, baraviks,<br />
baöblis, bütfns, dufnbris, ellekss, grigāns, guds, ģirūns, indāns,<br />
jakāns, kabūtis, kalniņš, kalnīets, kažūoks, kulitēns, kupčs, kurmis,<br />
ķeīris, māliņš, plakans, puida, puntzns, pontāks, pupiens, putra,<br />
salabaūda; spischtschan, pluhsche, porter, radwill, rahwin, ramman,<br />
sakkal, sehbre, sprindschuk, swirsky, saldāk, schillan, schlabje, traule,<br />
uhbel, urkiht, wannag, willan, wintschel].<br />
18. papildinājumi:<br />
māju vārdi: a) (1811. g.): andsann, anschan, aschack, babbert, ballul, baltmann,<br />
buhten, dumbre, girum, griggan, grischke, gudde, indan, jackann. kalneet, kaschok,<br />
kulliten, lcelaus, leycn, pieschtschan, Plackann, Plüsche, putre, ramman, rawin,<br />
sehber, sellen, «albacf, sckackel, schimann, traule, ubel, urkit, willen, wintschel.<br />
ß) (1858. g.) vēl: bajarischka (leelaus, uhbel, willan), butkan (anschan, baltmann, jak-<br />
kan, jasse, jurr willan, keire), elnan (indan, kalneet, schimann), elsiht (aschak, baltmann,<br />
schimann), jahnan (aschak, pischtschan, pluhsch), kaschokischke (indani, raman), kukkulan<br />
(dumbre, kaschok, Sprindschuk), kurmischke (jakkau, kalneet, schimann), laukegall (griggan,<br />
radwill, sprindschuk), paschkan (grischkan, indan, puide, schimann), prunkan (ansckan,<br />
buhtan, jakkan, kalneet, rahwin), sihlen (afcbaf, baltmann, dnmbre, grischkan, indan,<br />
kristap, rahwin, schillan), simble (buhtan, plakkan, pluhsch, puppeu, ramann), schlabje<br />
(aschak, dumbre, leelaus), Waldau, saispuri, apaļam, bubuļi, dumperaui, emsini, gren-<br />
b«e, Purmali, wikumanij.<br />
Kalkūnes pagasts —<br />
kalkuntešt (tag. lauceses pagasts).<br />
/. mājas: a) kalkūnieši: abejiski, abrāmovka*), bālakājiški, bāza-<br />
lišķi, bimbīriški, bļaudiški, cigānovka, dubovka, dzisna pavlovka,<br />
gar6eliški, gļinovka, graveliški, ivänc-vka, jevsējevka, krinica, kro-<br />
piški, kuchariški, kumpiniški, kupčiški, lauriški, loskutovka, malta<br />
jeb malkava, mat'viški, panasuki, pauliški, paupiški, pölocka, prie-<br />
kijevka, rateļi, rotiški, sginka, starodvorišče, tänaji, trāniški, vis-<br />
keri, voloģina, zvoniški; b)<br />
medumieši: čibliški, griniški.<br />
paberza jeb paberzeniški, pasariški, šķirstiņi, sodiški, vanagiški,<br />
zeltiški, zemiški, zvirbļuški.<br />
2. muižas: baltā foļvarka, berkava, berkineļi, jefrēmovka, jeruzaleme,<br />
kalküya, karlinovka, klotiški, liginiški, liljenfelte, malütki, marinova,<br />
medummuīža, michnövka jeb randanu m., neifelte jeb tamožņa,<br />
pakrvpiški, romaniški, rotiški neifelte.<br />
3. miesti: grīva, jūdovka, miderkūni.<br />
4. baznīcas: berkineļu baznīca, grīvas b., judovkas b., miderkūnu b.,<br />
voloģina<br />
vectic. b.<br />
*) gravis (> ) nozīmē vārda uzsvara vietu.
5. krūogi: berkineļu krüogs, dubövka, kajis kr., karčevņa, kriveijmost kr.,<br />
križovkas kr., sginka.<br />
6. sudmalas: kalkuņas sudmalas, pankracu s.<br />
7. kalni: apšruti.<br />
8. upes: daugava, janövkas upe, lasenbergas upe, lauces upe, pokrd-<br />
pišku upe.<br />
9. grāvji: čornij ručej.<br />
10 ezeri: lineņu ezers, meduma ez., silu ez., svenles ez., šķirstiņu ez.,<br />
višķeru ez.<br />
//. dlķl: llginišku dīķis.<br />
12. avuotl: maņdikoval (avuots).<br />
13. pļavas: berkineļu pjavas, Jeruzalemes pļ., köstrica, miehanovkas<br />
pļavas, repišče.<br />
14. meži: apšrūtu mežs, blaudiskī, gorochovije, griniski, kožinija, liela<br />
sila (boļšaja sila), maly namēnei, mazā sila (malaja sila), novinas,<br />
ostrovā, pankrāci, ruķeļi, tobakiny, trikopci.<br />
15. ceļi: eģiptes ceļš.<br />
/6. tilti: kamenij most.<br />
/7. kapi: altkirka, berkineļu kapi, dubovkas k., grīvas k., tanaji.<br />
/5. uzvārdi: barčs, berziys, borisovs, cālīts, čermaks, gabrans, garkajs,<br />
gravels, jasvens, jegörovs, junels, kalniņš, kolomāžnikovs, kumpiņš,<br />
kvetka, ķerģels, laurans, lukašēvičs, Jeonovs, maliņa, maskalūns,<br />
matveiks, meškovskis, noveniekis, prēķels, proščenko, ratāls, rat-<br />
kēvičs, rimjāns, ročenko, šiliņš, skroms, smilgins, sokovs, širokovs,<br />
šostaks, švilpe, trans, vanags, višķers, zils.<br />
19. papildinājumi:<br />
a)kalkūnes pag.:<br />
«) pavārdi (1807. g.): igaun, issaht, kasak, prekul; (1811. g.) vel: asuschels, balter,<br />
darbe barbey, brusgul, daugul, dähdel, gassin, grawel, jannel, jateneek, jese, jusch-<br />
k>s, kaugarre kaukarre || kaukar, kehpel, kergalle, kirken, köders, kosack, kurschit, latwell,<br />
mahling, massen, meyne, missan, paberse, pallabbi, pellenis, peksche || pekschis, pree-<br />
kul, puhren, reine, rettel, skutte, smeische, sullain, swikke, sarne, semelle, sohsel,<br />
trahne, wassar, wildan, wisting, woitz.<br />
P) na/u uarrf/ (1811. g.): asuschel, babudin, darbe, bartsche, bogdanowitsch, Vau-<br />
gel, dädel, gabran, gassin, gedreit, gillische wloginon, grawel, grubischen, guddel,<br />
gurgut. illischke, issat, iwanow, janin, jateneek, josewitsch, junnel, jurrewitz, jutsche,<br />
kasack, kergalle, knipste, kumpin, kurschit, latwel, laure, lauretzky, maling, martschul,<br />
wasche, matitzki, matuschewitz, matweck, meyne, missans, moskal, natschisky, pallabbi,<br />
bletfcbftn, preekel, rettel, smeische. swike, semelle, siegmund, sohsel, schamait, tartar,<br />
Krahne,<br />
tscherbitzky, wannack, wassar, woitz; (1826. g.) vēl: czerbitzke, hischke, kus-<br />
m'Wt, lauretzki, markisckke, mistoss.<br />
291
292<br />
b) karlīnes muižas pag.: māju resp. sādžu vārdi: (1811. g.): loginova<br />
(sādža), kas vēlāk paliek par karlīnes muižu, samadura (sādža), staschalischki (sādža)<br />
(1826. g.) vēl: grmischki; (1850. g.): samadurischky (sādža), grünischki.<br />
c) lend* erņas pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): garkey, jurken, katan, färbet, smilgin, timper.<br />
ß) māju vārdi (1850. g.): aleksandrowicz, borowski, garkey, ilgin, iwanow<br />
iwaskiewicz, jaswin, jurken, katan, kardel, razewiez, smilgin, stepanow, schama<br />
schwirkowski, schukowski, szatrewicz, timper.<br />
d) liginišku muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): daugste, dsennewitz, garkai, Piper, rauda, ruran, smilgin<br />
timper, Malsch, woitan.<br />
ß) māju vārdi: afanasjew, bartuschewitz, belawskij, buran, bücf, daukste, daug<br />
ste-cichanowitz, dsemidaw, fedotow, garkai, garkai-daschkewitz, isakow, iwanow<br />
jasinskij, jewlampi, kirilla-zipkin,kolosowskij, kolosowsky-riemann, kwetkowskij, linde<br />
lossinskij, merschwinskij-gehran, mikiferow, mikitin, mironow, mischkowsky, misck<br />
kowsky-rauda, moslowsky, mucha, naglis, orlow, palianowitz, rauda, rotschenkow<br />
ruran-daugste, ruran swirko, smilgin-garkai, stepanow, schama, timper-trahn, wawilla<br />
woitkewitz, wolodin, ziziruk-belauskij, zurkewitz.<br />
e) medummuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1807. g.): knipste, swikkc, tummel, wischting; (1811. g.): abar<br />
bartsche, gabran, gauzer, grawel, greeke, gribbe, guddel, jateneek, jeske, junnel, jur<br />
gelle, kasak, knipste, köder, latwell, lisken, mahling, matweck, missan, natschiskij<br />
pletschken, preekel, puhren, rettel, skutte, smeische, snllain, swike, swäder, sarnc<br />
tumel, uschain |ļ uschan, waikutt, wannack, wassar, wisting, woiteck, zibel ; (1858. Z,<br />
vēl : asckuschel, ipat, kaukar, kumpiu, pletzken, skrasdeneek, «milpc |ļ schwilpe, scbwick<br />
schweedre, uschen, wehtrin.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): babudiu |ļ pabudin, bindar, gabran, gauzer, grawell<br />
jeske, junnel, knipste, latwell, lisken, maling, matweek, meintet, missan, natscbiskij<br />
narcziszki, preekel, pubren, sarne, thummel, uschain, wannack, wassar, woitcek, zibel<br />
(1826. g.) vel: bebet, gantscher, jatneek, stepanca, snllain, schmeiscbc, Sigmund<br />
(1850. g.) vel: dulken, grawel-tschiblis, jatneek-swilpe, jurrgell, kumpin, lauretzkij<br />
mahlin-schlichta, swilpe, schostak, schileika, wistin.<br />
Y) muižu vārdi (1850. g.): berghof, lauzeshöhe.<br />
(Kurcama pagasts)<br />
—<br />
(kurcumieši).<br />
/. (mājas):* a) kriviņišku (rajons): antakoli, girviski, kļaviski,<br />
ķirkoļi, ragauyiski, skatiški, smirģiņiški, vilkapuors; b) kurcuma<br />
(rajons): baltiški, biruliški, britaņiški, grendze, guļbinka, kamariški,<br />
rudmiņiški, silniski; c) laukesu (rajons): auguliški, greveliški,<br />
kruķi, mātišķi, rudmiņiški, šarkiški; d) šeinovkas (rajons): abe-<br />
lišķi, adališki, ažupiški, grebļi, kaļņiški, rimšiški, stumbrina, sviļiški;<br />
e) krumsku (rajons).<br />
*) sugas vārdu ietvērums iekavās ( ) rāda,<br />
ka tādus te latviski nelietā.
2. (muižas): eģipta, ģirviški, ilze, kriviņiški, kumpiniški, kurcums,<br />
laukese, šviļpiški.<br />
3. (baznīcas):<br />
laukeses baznīca, tščeva b.<br />
4. (skuolas): kriviņišku sk., kurcuma sk.,<br />
5. (kruogl): krivimost kruogs,<br />
tščeva kr., zeļonka kr.<br />
6. (patmafi): tščeva patmaļis.<br />
7. (kalni): krivojmost kalns, zelta k.<br />
8. (upes): laukesa, skirna.<br />
šeinovkas sk.<br />
laukeses kr., paberža kr., spivakišku kr.,<br />
9. (ezeri): dervaņišku ezers, grendza, guļbinka, ilzes ez. (ildzes),<br />
klavisku ez., kruķu ez., kumpiņišku ez., kurcuma ez., rebeži,<br />
samanka, smelinskas jeb laukeses ez., stašišku ez., svilpišku ez.<br />
/9. (purvi): kļavišku purvs.<br />
//. (pļavas): antakoļu pjava, zacharku pļ.<br />
12. (meži): ilzes jeb šeinovsku m., kriviņišku m., kurcuma m., pušča<br />
13. (tilti): krivojmost, tartaks.<br />
14. (kapi): brataņišku kapi, laukesu k., paberžas k., skorlatišku k.,<br />
tščeva k.<br />
/5. (pavārdi): asāks, bernats, liskins, rakucs, rūnāns, vainovskis.<br />
16. papildinājumi:<br />
a)eģiptes mācītāja muižas jeb vilku miesta pag.:<br />
») pavārdi (1811. g.): listen, sohsel, Wasser.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): listen, wasser; (1826. g.) vēl: junnel.<br />
b) ilzes muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1826. g.): gerbis, kumpin, lakis, mikul |ļ mikulis, plurz, rimscha<br />
swilpa || schwilpa.<br />
ß) sādžu jeb māju vārdi: abeliski, gereiniski (sādža), mikuliski, stalbowka, stum-<br />
bran, subbriski, scheleikiski, tomaschiski (sādža); (1857. g.) vel: kumpin (mājas), plutz<br />
(mjs), rimscha (mjs), rimschan (mjs), schlicht« (mjs), schostak (mjs).<br />
T) poļvarkas: eleonorenhoff<br />
c) kriviņišku muižas pag.:<br />
«) pavārdi (1858. g.): gailewitz, gassin, grawel, Palabs, pauluk, pohdan, pret-<br />
tut, rake, raubischke, smilgin, sweikart, scharne.<br />
P) sādžu vārdi (1858. g.): antakol, harowije, ispatiscbky, klawisckek, ragawni-<br />
scbek, salwischek, skakischek, stasischek.<br />
d) kurcuma pag.: māju vārdi (1826. g.): butrim, granikk, jurkian, kasan,<br />
maserski, mauscha. mikulani, smilgin, stasulani, swirko, szilling, undriwien; (1850. g.)<br />
vei: baltrowen, bruttan, kardel.<br />
293
294<br />
e)laukeses pag.i<br />
a) pavārdi (1811. g.): galwa, garkai || garkaij, kardel, katen, keijris,<br />
smilgin; (1850. x.)<br />
vēl: kriwen, kruck, mausche.<br />
ß) sādžu vārdi (1811. g.): auguliszek, dubowka, garkaischke, kropischke, meza-<br />
runga,<br />
nischki, pokropischki, rakowszuna, rybaczijsczki, smilginiszki, spiewakiszki, scharkischki;<br />
(1826. g.) vēl: jassiwieni, podwerba, tijmperischek, tribuchi.<br />
Y) kruogi (1811. g.): baznīcas kr.<br />
S) poļvarkas (1811. g.): holendernij (= olendere).<br />
1. muojas:<br />
Lašu pogasts —<br />
A. jaūngrīnvaldes pogasts —<br />
B. vacgrīnvaldes pogasts<br />
C. hogenbčrģes pogasts —<br />
D. laša pogasts —<br />
A. jaūngrīnvaldīši<br />
zacharanka.<br />
B. vacgrīnvaldlši:<br />
E. lusbšfģes pogasts<br />
F. šederes pogasts<br />
lasīši.<br />
lasīši.<br />
jaūngrlnvaldlši.<br />
— vacgrīnvaldīši.<br />
hogenberģīši.<br />
— lusberģtši.<br />
— šederīši.<br />
basāki, kokaīniški, pokuliški, pūdiški.<br />
C. hogenberģīši:<br />
bleīviški, kraūkļi.<br />
D. lasīši:<br />
aleksandraüka, apšine, asinauka, augstkal'ne, bagdanauka, balakanci,<br />
bältruki, baradaüka, bärkauski, barsukine, berezaüka, b6rgfilde,<br />
bfrziņi, birkēndre, vacböfs'ki, cīlāu-vuškāni, cüoleitöbulnlki, Č6f-<br />
vonka, vacčunčuļi, čuviki, dačaraūka, daratiški, dideliški, diriRi,<br />
kolna-dobulnīki, dubaūka, dubiški, dubline, eiķenrode, endin?,<br />
galinava, gālvāni, gāfbenaūka ļļ garbynaüka, garinaūka, gārla-<br />
miškas || garlaniškas, gribaūka, griīīteļi, ģeķeļi, ivanaūka, jucišRi,<br />
kadari, kalne, kāfsunaūka, kaūpukolne, klupcāni || klupsāni, kolna-<br />
kopi, kozupürs, kr°ūziņi, kulmaņi, kuzminaūka, ļacki, lapfes, lesiņi,<br />
maksimaüka, marijlāuks, muravanka, neīzofģe, nemirska, nikalinka,<br />
novicki, okman-cuoleits, oldari, olgina, pagraničnaja, pasta-<br />
raūka || pačtaraūka, paūļuki, pažarine, pāvi, pitentāle, plēntaūka,<br />
pope, pūriņi, pūčkas, rabenaūka, rajas, rāncāni, razmatkas, ravim.<br />
rūbežnīki, ruodāni, sārmuliški, sasali, sasnaūka, springini, straz-
daüka, sulas, sunakļi, susekļi, svarcevska, svēikat-Hpa, šaltāni,<br />
jaūnšapranovi, šuvacki, tālvaldes, tatjūniņi, upmaļi, ūzulari, vališki,<br />
veplišfti, vinagradi, vitengova.<br />
E. lusberģīši:<br />
dērvāni, ezeriņi, ģārdāni, kraūkļi, pab^rži.<br />
F. šederīši:<br />
ältäni, balataüka, baraviki, gudeliški, kolna-rasimi, pakapine, po-<br />
piški, pūšļi, undulnoviks.<br />
2. muižas: annas muiža, bčltmuīža, jaūngrīnvalde, vacgrinvalde, ho-<br />
genberģe, laši, lustberģe, šedere, štembufga.<br />
3. poļvdfkas: berenfelde, burenova, daratine, hermansdörfa, jalgaviria,<br />
jaūnlaši,<br />
Imdenļelde, neīgūte, ombērģe, pabfrži, vitkuškas, zofija.<br />
4. bazneīcas: eglaines katūļu baznelca, lašu bazneīca.<br />
5. skülas li škūlas: lašu pogasta skula. šederes sk.<br />
6. krūģi: apšines Krugs, asinaukas kr., berezaūkas kr., blusines kr.,<br />
brusovankas kr., ctzrvonkas kr., dumblines || dublinkas kr., jaūn-<br />
grīnvaldes kr., kāntofkas kr., lagaukas kr., lašu kr., lusberģes kr.,<br />
mölines || mūdines kr., pakapines kr., pašulines kr., raūdas kr.,<br />
rudzaītes kr., šederes kr., vitkušku kr.,<br />
zasrankas kr.<br />
7. koī'ni: bäfsuku kolnc, dubiks, kaūperk., kungu k., lopsu k., pilkolnc,<br />
papovskaja garā, raudmuīžas k., rubynu k., zalataja gara.<br />
8. upes: eglaines upe, grīnvaldes upe,<br />
ilūkstes upe, lašupeīte.<br />
9. upeltes: ģeķeļu upelte, kuprinka, laundoru upe, maīupeīte, mārģinu<br />
upelte, paberžu upelte.<br />
/6. azari: annas muižas azars, böltmulzas az., endenes az., kal'nišku az.,<br />
kolnamuīžas az., lusberģes az,, omberģes az., paberžu az.<br />
//. prūdi: lašu muižas pruds, pašulines pr.,<br />
deres sutmalu pr., štefnburgas pr.<br />
raudas sutmalu pr.,<br />
/9. pūri: annas muižas pūrs, coüku p., dzfrviņu p., garmališku p.,<br />
germansdorfas p., karšunaūkas p., ritceļa p.<br />
13. pļavas: bidrene, dūbūo likna, ēlkšņu pļava, garüo pļ., gola pļ.,<br />
kolna pļ., kolna krūga pl-, kruga pļ., kubuline, ļovānu pļ., maci-<br />
niškas, meža pļ., mozī dubiciņi, plosos, pļāntaūka, počkas, puķine,<br />
sasales, suseklis, upes lēiču pļ., ušu pļ., vacums.<br />
14. meži: deksnis, dubiks, siliņč, spacirnais, vacums.<br />
15. birzes: ģeķeļu birze, kopu b., lēlais plecs, rabynaüku b.<br />
16. kroūmi: blüma krourni, grūova gols.<br />
/7. stygas: vacborsku styga.<br />
295<br />
še
296<br />
18. stidzlņas: kulmapu stidziņa, spacirnaīs.<br />
19. krosti: barsuku olas, dziļūo grova, jedušine, lozdusķines, ļovānu<br />
krosts.<br />
20. lēiči: borska lēiči.<br />
21. kopi: černaūkas kopi,<br />
šederes k.<br />
lašu k., möiin$sk., neīgūt§s, k., pabfržu k.,<br />
22. izvüordl: altāns, andžāns, bluzmans, cūoleits, galvāns, kraūklis,<br />
okmans, pūslis, rancāns, unduls, zvifbuls.<br />
23. papildinājumi:<br />
a)jaungrinvaldes pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): gehren, kokan, suban, woitan.<br />
ß) māju vārdi (1826. g.): gerthan, pipirischki; (1858. g.) gehren.<br />
b) vecgrinvaldes pag.:<br />
a) pavārdi (1826. g.): appel, bleidel, lupgan, marzulan, putzka; (1858. g.): aisck<br />
bel, dumbre, mundan, pawischke, swirbul.<br />
ß) māju vārdi (1826. g.): apelitz, berschan, blussin, bukelischki, bukischki, gawri<br />
lischek, kokalischek, leitanischek, malmischa, pipirischki, Poschelina, saweliewka.<br />
c) hogenberģes pag.:<br />
a) pavārdi (1826. g.): althan, anzan, bliwe, ermusch, kraukle, krüggel, pusslis<br />
skumbin, strasde, subbatel, talftum, undul; (2857. g.) gubbel, stumbre.<br />
ß) māju vārdi: bliwe, nowik, strasde, subatell, undull.<br />
d) lašu pag.:<br />
a) pavārdi (1826. g.): bertlen, brücke, czunzell, galwen, grigul, kokan, lepe<br />
midder, monka, solne, sketter, stakansch, sulle, sullex, waggul, wiltebieb; (1850. g<br />
dugga, gabbran, grābekli, mahlin, mahrkulan, nesin, puhschke.<br />
ß) māju vārdi (1826. g.): bertlen, blusmann, brücke, grigul, kokan, lepel, midder<br />
sallne, stakausck, swirbul, waggul; (1850. g.): ballentins, heckel, pochom, poppow<br />
rebbenowka.<br />
e) lustberģes pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): asser, brukke, gahjehjs, garose, grabekle, lampan, lappai<br />
lassmann, lohkis, ockmann, pataga, repsche, skrohder, snedse, snikker, wahrne, wen<br />
del, zahlit.<br />
ß) māju vārdi (1858. g.): galle gehrden, widdusgehrdeu, krewin, kalnepabersche<br />
pakaln, smilteneek.<br />
f)šederes pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): altan, bliewe, ermusch, jaunischan, jaunsem, juraschan<br />
kraukle, kupren, mulke, puschle, saukan, skunbin, spine, stresee, subatel, sunkan<br />
undul, zekan.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): ansan, anss, vöttcher, ermusch, garber, jaunischan<br />
mulcke, nowick, petronel, Prokop, pudubnick, ragowski, rasinen, saucka, strasde, sun<br />
kau, undul, wareluck, zeckan; (1826. g.): anzan, lassmann, russimen, spinne, wayczug<br />
(1850. g.): gelowka, marlzuk, puhsle, saukan.
Pilskal'nes pogasts —<br />
pilkalnieši.<br />
— (šļozbergas pogasts) (šļozbergskije).<br />
/. sätas: a) kanicpoļskije: doļņickaja, gorovaja, gryvka, kudeiki,<br />
kukļi, kurmiški, kvjatkovščina, lapiski, lugovaja, šaršuni, šaūļi;<br />
b) kazi mi riski: jechimoviči, kazļiški, lazdiški, munde, pris-<br />
tanskaja ģerevņa, smeļi; c) judvigovskije (jeb raguļiški):<br />
vaiküji, valpitri, varliškas; d) šļozbergski je: bifži, bytyna,<br />
buči, dryginiski, drönku sola, dubiški, gaj(i)ški, garbunovka, gulani,<br />
ģeriški, kal'niški, kalvanu sola, kankari, k'ülinu sola, ļopovsku<br />
sola, myltynäni, mukaņi, piskuni, puri, raubiška, sabaji, siviški,<br />
stašāni, stejmaka, šadeika, sakali, šarmiški, šuri, švilpiški, tumšāni,<br />
tutini, uguļi, užuļi, vaiküli, zvidriški.<br />
2. muižas: dubuliški, jadzāni, kanicpoļe, kazimiriski, paguļaīīka jeb<br />
tenāfefte, plikiški, raguļiški jeb judvigüva, šļozbergs, šuri, zaciški,<br />
zameeka.<br />
3. mīsteņč: yliükste.<br />
4. bazn e īcas: yliükstes bazn e īcas.<br />
5. krūgi: paguļanka, vygodka.<br />
6. patmaļas: yliükstes patmaļas.<br />
7. kol'ni: zamēčkas jeb zamkas kolnc.<br />
8. gravas: dubizers.<br />
9. upes: yliükstes upe.<br />
10. upietes: bobryca,<br />
munde. I<br />
//. azari: boltāis azars, dubizers, kankaru az., küorslsis az., malnāis az.,<br />
muküona az., puplaškys, sabaļu az., sasaju az.,<br />
12. pūri: boltais pūrs, b°ūvani, gacis.<br />
tartaks.<br />
13. pļavas: galveniški, prystaines pjavas, sasaļu pjava, vajpitraukas<br />
pļavas.<br />
14. ganiebas: vyganc.<br />
15. atmatas: polanka.<br />
/6. meži: dubizera mežs, yliükstes mežs jeb šļozbergas m.<br />
17. ceļi: razboiski most.<br />
/-5. tylti: malnais tylts, poguļankas t.<br />
19. kopi: doļņickije kopi, yliükstes k., kalnanu k., judvigovas k., pe-<br />
trisona k.<br />
20. familijas (izvārdes): bacane, baika, bytyne, bružyks, cüociets,<br />
daģis, dranka, egliets, garškis, grycänc, ģereņč, jakubanics, jechi-<br />
297<br />
movičs, kalpüonc, klimants, kornodžs, Jopa, krapanc, kuklis,
298<br />
k'ūlinc, küokainc, ļimanovičs, rnarģevičs, mazeika, morenc, mukānc,<br />
muftinc, petrövskys, poļšs, polovičs, purvinskys, pūdānc, ryks, ryls,<br />
rymsa, rurānc, sabārs, solna, škut§, šteļmaks, iūburs, vaiķānc,<br />
vanaģelis, zarynka, zuryla.<br />
21. papildinājumi:<br />
a) kanicpoles p<br />
a) pavārdi (1826. g.): eggtn, grützan, mukkan, multan, raubischka, wangiel<br />
wannag; (1850. g.): ermusch, nesin; (1858. g.) vel: bagis, garkul, kampan, lahze.<br />
leytan, tertel, wutzan.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): gudsun, raubischka, wannag; (1826. g.) vel: choro<br />
schinsky, eugim, grützan, sajontz, samorntzky, wanagiel.<br />
b) šlosbergas pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): aleksne, ballodin, baltronis, baltzans, behrsing, bimblis.<br />
bittin, bleiwe, brydickis, budschaus, eygin, eylin, garbulins, grisan, jehrans, johnķ<br />
jouuschan, kalwan, karelle, kaupau, ketpan, kewel, kiulin, klautzan, kockum, kucklis.<br />
kurme || kurmis, kustusche, lasdahn, lasdofsky, lelaus, lotscheS, mohsan, oleksna.<br />
pawul, Plöns, prussan, prussing, puhdan, puntzel, putne, raubischke, rauckin, rurm<br />
rijmzan, sabbal, sausky, skridle, spittelis, sprugian, strad, schackals, salleys, swid-<br />
ran, «cbagarfe, tymschan, tschamann, ubull, ugull, untan, uschul || uhsoll, waikull<br />
wall Peter, wallant, werpel, wiltzan.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): bandomir, becker, byttins, bogdans, bratschkofsky,<br />
bruischick, bruncka, buicko, gaigan, grilewskij, grisan, jadsan, juchnewitz, juchno, kal-<br />
tvan, kewle, kaupanis, kiulin, klautzan, kockin, kolosofskij, kornatsch, kucklis, kurme, leytan.<br />
lopows, loppe, lnrup, markowsky, miltinan, mohran, mohsan, mowille, muckan, mm<br />
ran, nearbud, oleksna, panarsky, petzan, pleppis, prussan, pudan, puntzel, raubisckkc.<br />
rauckiu, rubscheneek, rubbicks, ruhran, rutkup, spittel, sprugian,<br />
sarrinck, swidran,<br />
schadeika, schagatt, schutinsky, tauck, thanan, tymschan, tschamann, uschull, w
ķerubina m., lēimaņi, lindo adži, manfļi, miku?s, osmaņa m.,<br />
palsānu m., puncuļu m., pūrašto a<br />
ls, sle<br />
ipo a<br />
ūzuli, vģžu m., viliškis, vizāni, voitiški.<br />
C. kazemirlši:<br />
m., švūiji, titeriški,<br />
čūrišķi, kr°umiņi, sinevišķi, stZrķišķi, vai6inišk.i, vZvarani<br />
(lēl-, moz-).<br />
I). lavidīši:<br />
akminišķi, bistru m.,<br />
bolūža m., bluzmaņi, c°ukāuši, igauņi,<br />
jaūniķi, kalnišku m., korklišķi, lustusis, lustaūdžu m., mežmaļi,<br />
mežupu m., mizeišu m., polvarišku m., pövulänu m., puslāuki,<br />
raģenišķi, repņiki, strautiņi, streļcova m., uļuku m.,<br />
E. prūdīši:<br />
akminiška m., amasišķi,<br />
vaļtirīnes m.<br />
ānciša m., āntanišķi, apinku m.,<br />
barišņiku m., bojöru m., bušu m., c eiruļu m., 6?erve, ģeīdas m.,<br />
ģllišķi, kaūšeļu m., klintes m., kotužānu m.,<br />
ķerubinu m. jeb<br />
isģirii, masuja m., miķelišku m., miz e iša m., petrĢļi (lel-, moz-),<br />
prides, pūrāna, püormaju m., rudoaks,<br />
slavinska m., streļķi, st°uru m.,<br />
studāni, upmoļu m., valāinc, veibūma m., vuškarani.<br />
F. vāfnišku ļaūds\<br />
bagdāni, dūdeļi, janulāni, kakarāni, korkliņi, linārti, lūpalāni,<br />
Saišķi, pazarišķi, reiniški, strodi,<br />
vidžu m.<br />
2. muižas: boltmuīža, guļbine, jaūnguļbine, jākubova, kažumere jeb<br />
kažmervale, lavide, marinova, mežmuiža, prūde, st°ūru m.,<br />
vāfnišķi, zaļo 3<br />
m. jeb zaļmuiža.<br />
-5. e<br />
bazn icas: subates bazn e<br />
ica.<br />
4. misti: subate.<br />
5. skūtas: boltmuižas sküla, guļbines sk., prüdes sk.<br />
6. krügi: böabu krügs, ceiruļu<br />
kr., c°ukāušu kr., grendzes kr., lapi-<br />
nes kr., padvarines kr., r°ucupes kr.<br />
7. sudmolas: prüdes sudmolas.<br />
5. e e<br />
ķiģeļnHcas: kapen icas ķiģeļn ica, .guļbines ķ.<br />
9. kolni: guļbines koīnc, subates k.; [augstais k., ābelnīcas k., āpšu k.,<br />
W.<br />
egļu kalniņš, grūbu k., kopu k., kumeļk.,<br />
lazdu k.,<br />
lielais k.,<br />
liepas k., pilskalns, priežu k., roganu k., šausmu k., vilku k.,<br />
zaķugales k. [9a. uzkalni: kazpura tilts].<br />
lejas: leju kolnc; [dvēseles gr., dziļa gr., garo līkne, zagļu grova].<br />
J l><br />
upes: lapines up e<br />
ite; [kozupe, līčupīte, raudu upīte, svuiclriņšl.<br />
299
300<br />
12. azari: boltmuižas azars, briņķinu az., dubiķis, kažumeres azari,<br />
möcitöja az., subates azari, svuiļu az.; [babiļovka, bramanu ez,<br />
kamiņčas ez., pīļu ez., svils].<br />
13. de iķi: guļbines de iķis, lavides d.; [putrenes d., robežas d.j.<br />
14. ovūti: jūsteļu ovūts, lapines av., manfļu av., šiliņa av.<br />
15. pūri: anc eiša pūrs, grauza p., kāulineicas<br />
p.,<br />
kudliška<br />
p., lemešu<br />
pūriņč, opalāis pūriņč, pīguļas p., pļavas p., salnoklis, streļķu p.,<br />
vēžu p., ze ilišku p.; [boltmuižas p., dzērviņu p., gorsines p. jeb<br />
plimbales, laipu p., smilktines teirēleits, teirels jeb boltmuižas<br />
lielais p., zivju p.].<br />
16. pļovas: ašūklis, darēimi, grauza pļova, jauno plentaūka, Kaule-<br />
n e<br />
icas pļ., pūra pļ., vaco pļentaūka; [apaļā pļ., bačku bola, brečka,<br />
dzija pļ., garo pļ., kazu pūrs, krīvu pļ., ķirmaline, laiviņa, lauru<br />
pors, leiceiši, lielas pjavas, meža pļ., pesteļa, pūna pļ., rataberže,<br />
saliya, sinevišku pļ., smilktines pļ., ievu pļ., vāverine, vuškupe];<br />
ļbehrsu purws,<br />
rahzenaite, salneklis, tehwa pļ.j.<br />
buttu pļ., kahsu purws, leepas pļ., pupu purws,<br />
17. meži: atauga, bärzu pūrs, bērziņi, dfļu kaīnc, dubiķis, kāulenīca,<br />
kaūšuļu gols, kundziniški, s°ūnokļa mežs, subates m.,<br />
tāvu pļova,<br />
vacums; [bērzu šiliņš, deksnis, grūbas, kažumera sils, Krīvu ceplis,<br />
lielais plecs, skarba sils ļ| škarbu sils, žeidu sjakaj. [17a. krūmi:<br />
grūbas, Kriša atauga]. [17b. ganības, aparas: smilktine (gan.),<br />
štarkineica (gan.), svuiļinka (ap.)]. [17c. salas mežos, purvos:<br />
dīva dorzs (p.), līpas sola (p.), paradīzes dorzs (p.), pūdu sola,<br />
sloku sola (m.), vilku sola (p.)]. [17d. dūkstis: azariņš jeb linar-<br />
tines azariņš, melna dūksts, putrenes pūrs].<br />
18. ceļi: lopsolu celiņč, opsu celinč; [briežu taka, cirtuma c.,<br />
lavīdesc.,<br />
lāču meža c., nāves c., vēršu gana c., žīdu markas celiņš]. [18a.<br />
tilti: čigānu tilts, lavides t., stirnu t., upītes t., velnu t., zirgu t.].<br />
[18b. salas: līdaku salaj. [18c. atvari: priežu atvars]. [18d.<br />
alas, bedres: ogļu bedre, suņu ala, velna ala ļļ velna ceplis].<br />
[18c. mārki: čūsku mārks, kopu morki].<br />
19. kopi: boltmuižas kopi, guļbines k., kažumeres k., lavides k.; [ka-<br />
miņčas kapkalns, lūstu kopi, prodes k.j.<br />
e<br />
20 izvordi: aizticis, čūriškis, grāv its, kalvānc, kaniņč, klišānc, krankals,<br />
mačulānc, mikass, prūss, prudiškis, rāubiškis, rikstiņč, važanc,<br />
viliškis, voverānc.
21. papildinājumi:<br />
a)baltmuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): apsan, aschak, ballul, bcesais, bramman, buhtan, buhte,<br />
ellex, ewel, gudde, johsan, kakkeran, klidsing, kondrat, kopman, kraukle, krissun, laschak,<br />
lauren, leelaus, leelzelausiu, leinet, lupelan, melneek, podsche, razing, reksting, rusge,<br />
sabbulis, sarkenbiks, seering, sinnar, sprindschuk, strasde, schappel, schesken, schüttet,<br />
schatten, twintik, ubel, wahrne, widsche, zirulischke.<br />
ß) māju vārdi: aa) (1811. g.): aistilte, andsan, ballul, buhte ļ| bute, buse, gaschin,<br />
grendsen, josen, kakkaran, kalne, komordzki, kraukle, krauklen, lappelin, lehnart, melnick,<br />
podsche, rusga, sarkanbikse, sinar, strasde, schappel, tscheschken, ullitzneek, warne,<br />
widsche; 3?) (1858. g.) vel: ahsischke, appohk, appuschkin, bernardt, esser, gälte,<br />
grendse vēlāk reimischke, kasuppin, lupelan, ohsolmelnick, pawar, purmal, woitischke,<br />
zirulischke.<br />
b) gulbenes pag.:<br />
302<br />
bevftng, bigu, drasch, breede, endin, ermusch, essar, granting, kakeran, kalnitz, kart,<br />
kasul, kauling, kauschel, kesteran, kikul, kimsch, krnmming, krusing, lampan, lapping,<br />
lenk, matschan, muischneek, pekussc, pintik, putzka, sarkanbiks, Smilkting, sprigul,<br />
staignl, streike, strunge, Schoden, sakit, sihle, ullnck, wehdsel, wesing, wilzing.<br />
ß) māju vārdi (1826. g.): busischki, gaidischki, geida, gilischki, ilginischki, katu<br />
schanischek, kauschelischki, knkulischki, ledischki, mekelischki, minjock, ohsolischki, petre-<br />
liSchki, purwischki, rudack, rudackischki, siwanischki, starpischki, storkischki, schedi-<br />
schki, scheskenischki, uschkuruschki, wawerischki, znrischki; (1850. g.) vēl: kutschan.<br />
1. mājas:<br />
A. ancinīši:<br />
Rubinu pogosts —<br />
A. ancines pogosts —<br />
B. dunovas pogosts —<br />
C. rubinu pogosts —<br />
rubiniši.<br />
ancinīši.<br />
dunavīši.<br />
rubinlši.<br />
3višk3j3, bakša, mizānc, putinc, rāups, skujānc, šadāika, tamaņi,<br />
valāini, vaļuks.<br />
B. dunavīši:<br />
a) abarūņu sola, babris, baltmaņi, celmenlki, gl e<br />
izdeniki, klāucānu s.,<br />
Kj3vu mājas, kriškanānu s., luksti, rāubišku 8., rāciņu 8., ritiņsola,<br />
ritiniški, reiti jeb zusinis, ruskuļu s., skrimbļi jeb dzeļāuskas m.,<br />
skudru s., smaļiniški, soitišku s., subata, šaršuni, vylcäni, vuškānus.,<br />
ziperiški; b)zaku gols: baltmaņu mājas, dronkas, kunga sāta,<br />
lazdāni, pr°usiniškas, trantāuska m.<br />
C. rubinlši:<br />
apalānc, apaļš, barāuclši, bokö a<br />
nu sola, dronku 8., dūnas s., eglūne,<br />
grauzu koīna (sola), ģāurānu 8., kokanišķi, kozuļņi, mykäine, mocu<br />
mājas, morāni, (pod)grāuzi, prūdsgalīši jeb apaļi, pūdānu 8., rikstu<br />
kolnc, rubiksola, saviči, subata, vārslavāni, vyrbulsola.<br />
2. muižas: ancines muiža, dunovas m., ģereniški, kozuļņa poļvarka<br />
jeb izabeļina, m3rj3N3V3 poļvarka, rubinu m., tadynava.<br />
3. baznHcas: dunovas bazn e<br />
ica,<br />
4. skūtas: dunovas sküla,<br />
rubinu sk.<br />
rubinu b.<br />
5. krūgi: ancines krūgs, apšine, dunovas kr., lozdu kr., rāciņu kr.,<br />
rubinu kr., syla kr., zesernīks jeb<br />
zeseru kr.<br />
6. sutmolas: asaru sutmolas, āuzāna s.; [straumes].<br />
7. kigeln eicas: dunovas ķ(ģeln e<br />
ica, izabelines k., rubinu k.<br />
5. koīni: rupšiniku kolnc; [augstais k., cece, justeliški, magirks, stā-<br />
v3is k.], [naudas k.j. [8з. pakalnes: kaupu, velna briele]. [8b.<br />
lejas: upelsj.
9. upes: äaugava, eglüna; [carpaja upe, roucupe].<br />
/9. upites: ģāurānu upīte, lācupes upe, zeserniku upīte; [kaļķenica,<br />
kārklu upīte, uloja].<br />
//. azari: dronku azars, kāusiņč, marjanavas azars, skrajazars; [ro-<br />
bežnieks]; lbiudins, puhschtiņa es., wakuksj.<br />
12. prudl: sutmolu prüds; [bryuža deiķis].<br />
13. olūtl: boltāiš olüts, malnāis olūts. [13a. lauki: āpšuls, dabra,<br />
liekņas lauks, upes gals].<br />
14. pūri: auzu pūrs, dronku p., ķiķeru p., ülas; [cērpājs, dievdārzs,<br />
dūnu purvs, gaišais tīrels, visocka p.J; spuhfchtins, welna purwsj.<br />
/5. pļavas: cārpāš, ciņu leics,<br />
dārdace, dreles l e<br />
ics, grauzu<br />
tura le ics,<br />
e l<br />
ics, kan-<br />
krista leics,<br />
krugspļava, luksti, miltiņl e<br />
ics, olksna, pHn-<br />
tāuka, pūra pļ., sūtņu l eics, ulaja p|., zābaciņa; [dobaine, galcla,<br />
izdegas, lejas pļ., meža pļ., mukānīca, pintupe, veidernīca, vilk-<br />
kaula (pļ.)]; sgluhschi, loschrauka, stascheneeza, wehja dahrssj.<br />
16. meži: carpas, štārvu kokts, razbāinīku kokts, ülas, vacums; [atauga,<br />
griäiskis, kjavajs, majakas sils, parumba]. [16a. krūmi: cērpājs,<br />
deksneits, skutiņš]. [16b. ganības: assi, briedene, cērpājs, clam-<br />
briys, dzeņauka, krauklene, podunajis gan., vecumiņš]; sdirwons,<br />
pustene, sahbazenej. [16c. salas mežos, purvos: pagalms].<br />
[16d. ceļi: gareniškis, raktais c., usnaines c., zušu c.]. [16e. tilti:<br />
augstais tilts, baznīces t., eglones t., kajku t., riteņu t., šoldras tļ<br />
17. e<br />
stidžiņas: nīdrāja stidziņa, z ilines st.<br />
/-5. kopi: dronku kopi, dunovask., encinesk., rubeņu k., skudru solās k.,<br />
vuškānu sola k.; [kaulu kalns, liepu kalns]. [18a. krusti: soitišku<br />
krusts, vuškānu kr.].<br />
/9. solās: kristausku sola, kumeln e icas saliņa, madaļiņas s. [dāugavāļ;<br />
[kumeļa s., zvanka]. sl9a. līci: krista I.j.<br />
20. izvordi: abarūnc, adiklis, aditāš, ancits, ānzānc, arkliyc, asars,<br />
baltmanc, b°uka, baltaruņģis, dreļāuskis, gräuzs, ģerenč, kaktiņč,<br />
klāucānc, kriškānc, ķeirs, ļuļa, olksna, pürplis, pūrits, raubiska,<br />
rimars, rimels, sauskas, skuclra, strods, šoldra, vāsulis, vylkäs, vylks,<br />
vuškanc, zarinka, žagars, žāimanc.<br />
21. papildinājumi:<br />
a)ancines pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): anzan, czaman,<br />
rytyn, stasch, strod, tanan ļļ tananis, tukis, ubul, urķis.<br />
duna, gaylis, kiebin, klauzan, raukiuis,<br />
3) māju vārdi (1811. g.): anzan, bokan, bruschyk, graus, rasna, raubisckka,<br />
urķis, wallynis.<br />
303
304<br />
b) dunavas pag. (podunay):<br />
a) pavārdi (1811. g.) anzan, balgar, bondar, brens, giel, grysan, grūsta,<br />
gullan, kakin, kalkis, kerrekass, kettran, kuhlin, kussin, lasdans, lehlaus, mall'is, milti<br />
nan, mossan, pukian, pnntzel, skrumblis, skuttan, sprogis, sprugan, seysan, swiet<br />
ran, swiedrisch, uhdre, wayslis, zirsche; (1850. g.) vel: banenik, dimont, dranzan<br />
tranzan, dvelle, imbre, jerryn, keire, kiuling, krumming, laitan |j leitan, luschan, olksnc,<br />
spagis, swikle, schagat, wilke || wilks, wilziug, zaiman.<br />
ß) māju vārdi (181 g.): abbaran, baltman, bruschik, droncka, frantzan, gaile<br />
gailis, graus, gullann, justel, kawinsky, kiewel, klautzann, klosowsky, krischkeinan,<br />
kucklis, kurmis, resne, rimmitzan, ryttin, ruckian, rupschincek, rnskul, sknddra, sturans,<br />
subbat, schogat, uschatzky, warslawau, wiltzan, wuschkan ; (1826. g.) vel : anķ.<br />
olksna, plonn || Plöns, pukkan, raubiscbfa.<br />
c) rubinu pag.:<br />
3. (baznīcas): neibornas kat. baznīca, ostrovas vectic. b., sīķeles lut. b.,<br />
tartaka krievu b.<br />
4. (skuolas): červonkas skuola, juganijas sk. lielbornas sk.,<br />
5. (kruogi): červonkas kruogs, grosbornas kr., muravkas kr., neibornas<br />
kr., sīķeles kr., tartakas kr.<br />
6. (sudmalas): grosbornas sudmalas, salonajas s.<br />
7. (kalni): faļtofas kalns, grosbornas k., liepu k., neibornas k., tar-<br />
takas k., virvišku k.; fskrudalienes k.J.<br />
8. (upes): daugava, neibornas upīte, salonajas upe, sīķeles upīte, tar-<br />
takas upīte; salschaukaj.<br />
9. (ezeri): baltais (lielais, mazais) ezers, dūnakļa ez., juganijas ez.,<br />
kirjanišku ez., klepinu e.z. (zaklepiņu ez.), melnais ez. (lielais, mazais),<br />
redutku ez.; [silezers].<br />
10. (pruodl): sīķeles prūods; [vecsalienas dīķis].<br />
//. (purvi): červonkas purvs, kleinbornas p., majgrauzas p., plintovka,<br />
sarkana sūna.<br />
12. (pļavas): červonkas pļavas, jaškinluch, krušiņnik, palavinišku pjava;<br />
slielä pl-, mazā pļ.].<br />
13. (meži): červonkas meži, janomolas m.,<br />
lielbornas meži, mājgrau-<br />
zes m. jeb vecsīķeles m., neibornas meži, salanajas meži, sīķeles<br />
meži.<br />
14. (tilti): neibornas tilts, poguļankas t., salanajas t., sīķeles t.<br />
/5. (kapi): červinkas kapi, elmeniešu k., grosbornas k., putramišku k.,<br />
sīķeles k., tartakas k.<br />
16. (krāces): geitviniški, grosbornes krāces (daugavā).<br />
17. (krasti): sīķeles krasts, (daug.)<br />
18. (likumi): kirkuzu līkums, (daugavā).<br />
19. (uzvārdi): antiņš, aveniņš, baluodis, bārzdiņš, bluzmanis, celmiņš,<br />
chudojemņikovs, čunka, čūders, galviņš, grīslis, gulbis, jansons,<br />
kalvans, katovičs, kudlis, lancmanis, leduška, lfnevičs, līcis, me-<br />
žaraups, mežīts, michailovs, misiņš, pakalnis, pantevičs, retzuobs,<br />
rudzīts, sakalovskis, salenieks, seskis, spauļonoks, sprūoģis, stepa-<br />
novičs, strautiņš, šulcis, tīrels.<br />
26. papildinājumi:<br />
jaunbornas muižas pag.: sādžu vārdi: sduppuri, kirkusi, lasoska (latv.<br />
aisuppe», urscheliļ.<br />
lielbornas muižas pag.:<br />
«) pavārdi (1850. g.): niras, spalwen, swilluk.<br />
ß) sādžu vārdi: lalschanka, daniltschiki, ifkischki, jankischki, oresckniki, palnmisckki.<br />
LUR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V. 20<br />
305
306<br />
polowinischki, polwarek, popelkastschina, redutka, refchkowa, wirwischki, wolokij.<br />
y) pofvarkas : klcinvarni jeb dünafeldhof.<br />
c) mazbornas muižas pag.<br />
a) pavārdi (1850. g.): birou ļ| birod, nirasch, svilluk.<br />
ß) sādžas vārds: polowinischky.<br />
d)karlinovkas muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.) : kupre.<br />
ß) sādžu vārdi (1826. g.) griuischki, logiuvva, samodura || samodurischky, ēta-<br />
schalischky; lgurki, sasteukal.<br />
e)salnijas pag. (1811. un 1826. g.):<br />
a) pavārdi (1826. g.): agieinek, balbun, kayrisch, kansel, kianpa, mathulan, miser,<br />
pipin, rymscha, skriba, ūdra.<br />
ß) māju jeb sādžu vārdi (1811. g.): aa) salnija: baluly, baluischki, brenzischki,<br />
breschnaken, bubei || bubny, charun, dawidischek, gaegerei, kirlischek, krommer, lip<br />
szyski, rasgall || roszgali, starinsky, tupunz. ßß) p<br />
o ļ v ar k a hieronimova: ba<br />
rawik, kiewisch, miser, padgerni, szlapaki. yy) P o 1 v a r k a j a ne m oh 1: Heid<br />
wedischek, putrelischki, ryszanowa. SS) poļvarka johanina (juganija): brc<br />
benischky, micheiszki, petrischki, tortack, ss) nolvarka molhausen: borowka,<br />
zasypi. ££) pojvarka siķele: keiran, reskin, semein, schatranova, wolszeni.<br />
[salnijas pag. vēlāk vēl: sādžas: elmenischki, jurretschonka, keiran, mickc<br />
lischki, sayzischki, zelmenceki ; pojvarka johannina (jcd juknija) ar sādžu grebbe<br />
nischki. poļvarka opatschnost; ahbel, akmen, charuni, dirwan, podnnaj, prode.<br />
purelischki, puschtscha, silleneeki, stirne, sassipij.<br />
f) salnijas pag. (1858. g. un vēlāk):<br />
cc) j a u n s aI n i j a : aa) pavārdi (1858. g.): awotneek, biskop, bēgle, graubing,<br />
klaweneek, kohreet, leijespukke, leijing, lihdak, ohsoling, ragewitz, sprohge, strauting.<br />
timmuk, swirbul, wieksne, wihting. ß?) sādžu vārdi (1858. g.): areschnik, raguĢel<br />
raskvlniken, wezellerna, woitiSchky ; YY) miestiņa vārds (1858. g.<br />
sādža): staņuki ar skrudaliņu.<br />
— 1811.<br />
g. ve><br />
ß) vecsalnija jeb červanka (1858. g.): aa) pavārdi (1858. g.): kaĢ<br />
swirbul. ßß) sādžu vārdi (l858. g.): barauki, czerwouka, chrapanow, illnschki, kiri<br />
lischek, lapianischek, tapuni; [bolotniki, kasimirowka, kirilischki (dahrsnceki, strautnccki<br />
salnijaj.<br />
maschinischki, ostrowij. yy) pofvarku vārdi: scharpinowka, dirwanischki, maz<br />
g) sikele:<br />
a) sādžu vārdi: ldorotischki, folwarck, heidenischki, hclmanowa jeb griscktschonka,<br />
jarmenischki, kasinzi, moralischki, murawka, orenischki, resgalli, sergejewo, smuzina,<br />
schafranowa, schilou'ka, wvlosdiinij.<br />
ß) pofvarku vārdi: sjaunsikele jeb pulverks, rasalischek (vēlāk: siķeles mež-<br />
kunga muiža), rudsenischki jeb korososj.<br />
Y)sīķeles mācītāja muiža: mājas: lborowinki (= mcscha inuiscba',<br />
kriwoselzi, smetana, sarotte).
1. (mājas):*<br />
Skrudalinas pagasts —<br />
skrudalinieši.<br />
aäamava, buä'iski, cibuki, cibuļiški, dubeļiški, garvatki.<br />
iniški, jakiski, kalniški, kajesniki, kampiski, kaptiliski, kiverniki,<br />
luski, ļintopiški, paüliski, putaniski, raguliski, raüpatiski, rubāniški,<br />
sadņiki, saviški, staigiski, suriški, svikliski, šeršeniški, vidriski,<br />
vitaniski, voitiški.<br />
2. (muižas): bruņenes muiža, dubenišku m., elernes m.,<br />
kriļasu m.,<br />
lasenbergas m., lasmuiža, marinavas m., skrudalīna, sivalkas m.,<br />
tābaras m.<br />
3. (baznīcas):<br />
elernes baznīca, skrudalīnas b.<br />
4. (skuolas): elernes skola, lasmuižas sk.,<br />
skrudalīnas sk.<br />
5. (kruogl): asinovkas kruogs, brusovānkas kr., dubovkas kr., elernes<br />
kr., lagovkas kr.,<br />
slabodkas kr.<br />
6. (sudmalas): marinavas sudmalas.<br />
7. (kalni):<br />
kalnišku kalni.<br />
8. (gravas): cibuļovkas grava, kalvisku gravas, lagovkas gr.<br />
9. (upes): daugava, lagovkas upe, lasenbergas upe.<br />
10. (ezeri): burmuižas ezers.<br />
//. (pļavas): marinavas pļava.<br />
12. (meži): kriļasu mežs, lasenbergas m., lasmuižas m., marinavas m.,<br />
tābaras m.<br />
/5. (tilti): cibuļovkas tilts, lagovkas t., lasenbergas t.,<br />
14. (kapi): elernes kapi, lasmuižas k., marinavas k.,<br />
/5. (krasti): elernes krasts.<br />
/6. (sēkļi): elernes sēklis, lagovkas s.<br />
/7. (atvari): elernes atvars.<br />
/5. (līkumi): elernes līkums, lagovkas I.<br />
slobödkas t.<br />
skrudalīnas k.<br />
/9. (uzvārdi): akuls, asmjanskis, avenins, beķers, fjodorovs, juchna,<br />
kalamažnikovs, kalasovskis, klaviys, kokins, kriöals, ķeviss, lejiets,<br />
mikmans, navickis, paškevičs, pikins, pliska, pusvāciets, racs,<br />
kēvičs, rumuls, sarans, saučenko, servūta,<br />
rat-<br />
stankevičs, strēlnieks,<br />
sērsts, štrombergs, t'imot'iss, ulmanis, zacharēvičs, zubovičs.<br />
20. papildinājumi:<br />
a) bruņenes muižas pag.:<br />
«) pavārdi (181 g.): baur, wanagowski, mangel.<br />
ß) sādžu vārdi (181 g.): kapziliszek, maslauka, mikitiszek, pustoszka, rumpiszek,<br />
euriüef, trikopie, walmiszen, vecbruņene.<br />
T) pofvarkas vārds (1811. g.): rotthoff.<br />
*<br />
Sugas vārdu ietvērums iekavas ( ) rāda, ka latviski te šos vārdus nelieta.<br />
307
308<br />
b) elkšņu muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): gulbin, kissel, meschecan.<br />
ß) sādžu vārdi (181. g.) aa) a d a m o v a muižā: budziszki, dubinisK<br />
junnischki, kalnischek, stagiszki. ßß) elkšņos: cybriszki, harawarka, kiaupiszki, pu-<br />
taniszek, rataniszki; sjuchnischki, lintopifchki, lipinschtschina, pitafchka, purika, smilgin,<br />
swiklischki, swirskij. yt) vecelkšņos: brody, krapany, mostoffka, nerupy, strabo-<br />
rischki, waipina, wilkieli, wollynischki.<br />
c)Iasenkerggs muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): geydan, jurran, maskulan, nagles || naglis, vutka, will,<br />
ß) sādžu vārdi (1811. g.): cibulissek, indianissek, inischek, jacowiscbky, kowa-<br />
lissek, moseika, obochoma, olrichowa, ossinowka, urbanissek; [brusovanka (ar kruogu),<br />
dsijanischki jeb kijanischki, kalesniki lassagorkij.<br />
d) lasu (1 1 e 1- un maz-) pag.:<br />
a) pavārdi (1855. g.) kolup, lllhsis, strailtin, saran, ubcl.<br />
ß) sādžu vārdi (1816. g.) roschanischki, zascienky; sdubofka, dumbrowa, kolo<br />
nisckki, medwezki, rapozischki, rorfinijchkij.<br />
7) poļvarkas: skoroļafchi, mazlasi, salminischki, steinfeldj.<br />
e) marinavas muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1826. g.): ilgutz, pieken, prudan, saren.<br />
ß) sādžu vārdi (181 g.): prudeniszki, sadniki, sawiszki.<br />
f) tābaras muižas pag.:<br />
a) sādžu vārdi (1811. med-<br />
g.) bondaryszki, kalanischka, kropany, kuniziezky,<br />
wedska jeb pochomischka, mazIaZi, panliszki, ryzanischki, salmonischki, schudanischkv,<br />
walpiszki, zutanisky.<br />
ß) kruoga vārds (1811. g.): isborka.<br />
Stelles pogasts —<br />
(tagad raüdes pogasts) —<br />
stelltest,<br />
(raudenleši).<br />
/. mā°jas: a) raūdiešu gols: blinkiški, ciganovka,<br />
drazdovka,<br />
dz'ubka, grabuliški, larkiski, miskiyi, noskines, pečuriški, podiški,<br />
putrinka, rašaušiški, smelinka, zagorinka; b) stellieši: antuši,<br />
baravikiški, karkliški, kekliški, lapslauniški, mediķi, medufiški,<br />
mičuniški, mironiški, oberbergi, pagrendziņa, pakalniški, paupin?,<br />
piperiški, spuskas, skupene, tekliški, terteļi, unlenbergi.<br />
2. muižas: raudas muiža, stelles m.,<br />
šarlates m.<br />
3. poļvarkas: apātiski, blbkpeite, ernastine, marjanovka, posileņa.<br />
4. baznīcas: grendzes baznīca.<br />
5. skuolas: šarlates skuola.<br />
6. korčmas: skujine, pakapines.<br />
7. sudmalas jeb patmaļas: raudas patmaļas.<br />
8. upes: paupine, raudas upe, upele.
9. ezeri: arlaks, galines ezers, karkliņu ez. jeb šarlates ez., marja-<br />
novkas ez., skujines ez., spuska ez.,<br />
10. bolota: arlaks.<br />
teklišku ezeriņš.<br />
//. pļavas: barciški, plintovka, ratiniški, vilkinišku pļava.<br />
12. meži: baravikiški, barsukine, daniliški, grendzes mežs, lazdiški, me-<br />
diķi, raudas m., skaistine, stelles m., šarlates m.<br />
13. kapi: smelines kapi,<br />
stelles k.<br />
14. familijas: antuzevičs, belovičs, bikuličs, blēdens, cālīts, čepelovs,<br />
deņinis, ezers, gaudzējs, greīslis, gudels, jaūnpauls, kinduris, lat-<br />
vēlis, mežancs, morāns, paškevičks, podžuks, ragovičs, rakita, ra-<br />
manovskis, rončs, saukā, svidinskis, šaraņins, šostaks, vertinenis,<br />
vfvers, voitāns, voitkūns, zavadskis, zvejnieks, žukovskis.<br />
/5. papildinājumi:<br />
a) audas pa g.m<br />
a) pavārdi (1826. g.): adamehn, bakkan, dagis, dohgis, dohgesiitt, ilgen, janndsem,<br />
kadder, kaschc, padegel, rudegalis jļ rudegalw, szotnik, tertells, woitahn.<br />
ß) sādžu vārdi (1826. g.): aa) pie komoriškiem piederošu: aiswer-<br />
tifcbtt), dohgis, kamuntisckki, rudegalwe, tcrtell. tßß) pie marinovas piede-<br />
rošu: alt mühten, apimelniza, blinkisckky, kadder, laskischky, saltine. yy) pie rau-<br />
das piederošu: alt Mühlen, blinkisckky, gurnuck, melniza, middol, misckkin, noskin,<br />
pawischki, purwischki, raschantz, saadse, salline.<br />
b) s t e 1 1 e s p a g.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): brehdis, gulbinsck, katelneek, knpschan, lasda, maizul,<br />
Pipper, raudewa, rimmen, rimscka, rudegalw, sckurka, tertel, wallak.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): antusch, asserowsky, damlo, gaytzun, gndelischky,<br />
janoran, kalwan, kaslowsky, kattelneek, lasda, lappoff, lapscklauk ļ| lapsdUann, lapsch-<br />
launisky, matznl, medeliok, mitznn, nowitzky, pipper, ralinsky, raudewa, rimmen, rym-<br />
cha, rudegalw, schuska, schurliska, wallack ļ| walluck, woytan, zukelisckky.<br />
c) šarlates muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): bleibet, bukiel, gehran.<br />
ß) māju vārdi (1858. g.): drosdowka, glinowka, kaslowka, [feflišd)ft, owczinnik,<br />
peczurischki, podischki, pntrinka, rapzisckki, sackorinka, tschischowka; [kastowkaj.<br />
Susejas pogasts —<br />
susejiši.<br />
'* tnöa jas: a) meža ļduds: äizpürlts, apsinīks, atāni, azargrāvji, boltī<br />
kolni, bolūži, cifcens, ceiruls,<br />
dziļo 3 6°ükste, ezeriņš, gaīl e<br />
lts, ga-<br />
lējais, gubaniški, ģējģers, incenīks, jaūdzems, kalējs, kaīniši, kap-<br />
309<br />
tēins, kul e<br />
ites, kuzmas, Iakste igolas, oculauķi, pļavinīks, prudiškis,<br />
puormaļi, pūdiņi, ro a<br />
ceņi, reivāni,<br />
rubežnīki, sērdenīks, sulaiņi, sa-
310<br />
dēikas, ūgas, vonagi; b) dominlks, dupenīks, dübais kolns, dziļi<br />
grä°vji, Srstinīks, kalvani, kondrašs, klisans, kudraši, kurolas, ķeņģi,<br />
lēiMši, mežancs, meženīki, muzikanti, patmalnīks, petrāni, pliks-<br />
ā°res, skuškis, st°ūri, sudrabi, tr°üle, ulasi, vtzveri, viškacāni.<br />
2. muižas: ma°lupes polvarka, susfjas muiža, vylkupes p., zeītiškas p,<br />
3. skūlas: susējas skula.<br />
4. krūgl: jaunais Krugs jeb sudmaline, mežancines kr., storpas kr.,<br />
ulasu kr., vaīna kr., vylkupes kr.<br />
5. sudmolas: vylkupes °ūdeņa sudmolas.<br />
6. kolnl: mežancines koīns, storpas k., vylkupes k.<br />
7. upes: radžupe, susfjas upe; [gübiniku upe, šķērseite].<br />
8. grāvji: azara gravs. [8a. gravas: vonnas grovaj.<br />
9. azarl: belkāucka jeb lelazars, ezeriņa azars; [izdaga].<br />
10. de tķl: suslas muižas prūds. [10a. mārki: kukutij.<br />
//. pūri: č°ušku pūrs,<br />
dūksts].<br />
tumšais p.; [medņu pürsj. [11a. dūkstis: garo<br />
12. pļavas: bārzājo pjavas, kudja pj., lejas pļavas, olkses pļ., pļen-<br />
tauka, staņķa pļ., storpas pļ., sveķēline, žalana pļ.; [prīškas leiči,<br />
veiz6a6zine>.<br />
13. meži: ā°pšu kolni, bitenīca, garais syls, kukatine, mežancines, pā°-<br />
vulanu syls, slontišku syls, soīdenāis akmins, tumšais pūrs, vylk-<br />
upes syls; [klejais pūrs]. [13a. krūmi: pļeviņa]. [13b. ganības:<br />
mölupes ganības].<br />
14. ceļi: bruģeits, [ulasu c.].<br />
15. kopi: vylkupes kopi.<br />
16. izvd°rdl: bruņinīks, buciška, īlejs, kudrašs, lejiņš, lēite īts, melders,<br />
miltiņš, plikšs, pupa, resnis, sifmovičs, skuškis, sola, strods, st°urs,<br />
sudrabs, vilciņš.<br />
17. papildinājumi:<br />
susejas pag. >W<br />
a) pavārdi (1850. g.): anschan, apalka, attan, ballod, bauble, bojar, buhman<br />
dole, duppen, girrohn, indan, irraide, jaunsem, jurrasch, kakstan, kalnesch,<br />
kalwai<br />
keischan, leitesch, meschanz, muzzeneek, patmalnek, pattran, pischzayn, plikschc, pohdscbe<br />
prohdischke, puida, rahwing, rahzin, riwan, rubbin, saldak, skohlneek, skndre, Skuschke<br />
stradding, sakker, sallebarsde, selttscbke, swirbul, theraud, treikan, rruhle,<br />
udring, ullass, urkite, wannag, wehwer, wihndeds, wihtoling, winschel, zirzen.<br />
twinti<br />
ß) māju vārdi (1811. A.): altan, bajar" ballosche, basular jeb kudrasch, beim<br />
schmid, dalitzky, domnik, duppen, galle, qrik, jankowsky, jaunsem, kakte, kalueu, kalwan, kl<br />
schan, koppe, kudrasch, kuptscke, kusme, latiscb, laude, lettisch, leposrazing, murneck<br />
palowitz jeb sihle, pattmalnek, Pattran, platter, pltffcbe, porrok, prodes, razingen
iwan, sennar jeb koppe, sille, skuske, slakter, starpan, swre, sudrab, selltischke,<br />
semolan, thruhle, wannag, wasscrauds, Weber, wilkup, wischkazem, zirzen ; (1826. g.)<br />
vēl: attan, domka, janka, kalnet, kengc, ullass ; (1850. g.) vēl: apschenek, dsillagraw,<br />
kandrasch, kurilla, mesckein, Pakkalnsrarp, slaminsky, stankewitsch, schadaika, turtschuk.<br />
Sventes pagasts —<br />
sventteši.<br />
1. mājas: a) aronieši: bambiniski, drikšniški, meinerciški, Nīcgale,<br />
poclvin'ska ; b) jaunsventieši: asinovka, āzāni, belmonti, brieža<br />
sola, bučāni, bundziški, danenfelta, kaclubovka, gatones, kakics, kal-<br />
niški, kaušeļi, krekliški, picuļi, pilaci, podborni, purviniški, rata-<br />
niški, rudisna, skrudaļina, svirki, silupka, timsani; c) vecsven-<br />
tieši: [d) apijaņi, sachaļina, svistapojej.<br />
2. muižas: aruone, grendze, jaunsvente, podkrižna, rubaniški, šiškova,<br />
uodiņi, vecsvente.<br />
3. baznīcas: grendzes katuoļu baznīca, sventes kat. b.<br />
4. kruogi: asinovka, červonka, jaunsventes kruogs jeb dubovka, ru-<br />
baniskas kr., šiškovas kr., vjazovka; [razduvaika].<br />
5. meļņičas: aruones suclrnalinas.<br />
6. kalni: jelova gora, zalataja gorka, zamečnovaja gora; [egļu kalns,<br />
dobeļiņa, katelok, kuvarkalns, jisaja gora, napoljona gora, ožna-<br />
gora, soļevije gori, šilupka, talkayi, visejyikaj.<br />
7. upes: ar(u)ones upīte jeb silovka.<br />
8. ezeri: danenfeltes ezeriņš, dubačoks, gatenes ezeriņš, sventes ezers,<br />
uodiņ ezeri; [čornajo ozero, dubeņu ez.,<br />
peskuņica, staškeviča ez.j.<br />
kimšu ez., krugina,<br />
9. pļavas: lielausiski, oruones pjavas, pļintovka, rateniškas; [aronskije<br />
lugi, asinovskije lugi, damborka, dirvani, ģerviški, jaicovaja požņa,<br />
misterucha, perliški, purviniški, samanica, taļkani]; [dulkļine,<br />
lelaunski, marculiški, melines, pičuļi, skavarcla, veidenes]. [9a.<br />
purvi: belaja bolota, gaiļeviča, lugovaja, lopa, mjalana, ochovski,<br />
zvonkajaj; [buraki, dukšni, duļ, dumbļi, karči, varniski, višņu salaj.<br />
10. meži: jaunsventes meži, voļči jami.<br />
//. kapi: bundiškas kapi, grendzes k., purnickaja kladbišče.<br />
12. familijas: arcimovičs, azans, bukeika, burakovskis, butkevičs, čemis,<br />
driksnis, eigims, gudelis, jankovskis, jasāns, jaunpauls, kaders, kas-<br />
nikovskis, kazlovskis, kokins, meinerts, micholovskis, minkevičs,<br />
pilacs, pučka, rirnsa, rudevičs, ruža, salcevičs, saulevičs, slabovičs,<br />
smelters, sjucila, surmovičs, timšāns, valpēters, viskers, voicēcha,<br />
voitküns, zarakovskis, zavactskis.<br />
311
312<br />
13. papildinājumi:<br />
a)aruones muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): bamban, dedeeka, degsnis, eigin, jassan, gipter, grigulan,<br />
grizan, kakit, tauschet, kocken, krauklis, melun, pusan, raubischke, sanski, schmetter,<br />
timschan, turi», tschemis, wusan.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): bungischki, gurne || gorna, nidsgall, uodzwiune; sba-<br />
ranauzkis, daschkiewitz, dedeka, dednis, gipters, gryalluns, grytzans, jassans, kakitz,<br />
kockan, koslowsky, krauklis, pusan (bambans, meinerts), rimschewitz, smelters, schum-<br />
skis, sawadskis, tschemirj.<br />
b) grendzes muižas pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.) aber, guddel, janpawlis, latwin, lasdan, sullain, schaudin,<br />
woytz; (1826. g.) vēl: apel, kokan, nschan, wanag.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): guddel, Sullaiu, schaudin, uzen, wanagas, woylieki<br />
woyciech ; (1826. g.) vēl: dubowka, kalnischki, latwelischki, ossinowka, pupinischke, pu<br />
rinischke, rudimen, uschauischke.<br />
c) sventes pag.:<br />
a) pavārdi (1811. g.): appinay, asan, bulwan, bungis, butschan, deksna, brifaim,<br />
eigim, kakit, kiulin, knitta, kurschitz, lelaus, loban, meynart, miallan, miron, Pilāts<br />
Pilatz, pukian, pusan, raubischke, rymschan, ruben, rnran, smelter, struugis, sckakur,<br />
tanan, tymschan, wischker; (1850. g.) vēl: assan, eyspur, eyssen, gaylemitz, leppcr,<br />
pietzul, ruscha, schkoden, tanan, tschemis; (1858. g.) veldreimann, grause, jassan,<br />
jerring, lawenek, litsche, luyzen, multan, olssan, stuhre, Wasser, wasserauds.<br />
ß) māju resp. sādžu vārdi (1811. g.): alt-swenten, appinaje, losowski, podborna,<br />
podjesorna, schischkowo, timschan |ļ timschay; (1850. g.) māju vārdi vēl : barscbew<br />
skn, basilewitsch, bulwan, chatkewitz, chwidoschkewitz, drixne, dudaronke. eygiin,<br />
purw, gedziun, getschewsky, giedsian, jankowsky, jormack, kiulin, knitta, leybscb,<br />
lellaus, limanowitsch, lotischonok, meynert, mialan ļļ miallan, osckmiansky, petzul,<br />
pillatz, raubischka, rimscha, selischke, smelter, stepyanowitz, scharrippe, 3abarou>«fi,<br />
sareeka, sawadski, sielonka, schakur, tanan, tschemis, urbanowitz, wischker ; (1858. g)<br />
mājas rakstītas ar numuriem,<br />
un to ir I^XVIl.<br />
ci?
1. mājas:*<br />
A. lindieši:<br />
Jaunjelgavas apriņķis.<br />
Birzgales pagasts (savieti.) —<br />
(jeb lindes pagasts —<br />
bifzgalleši<br />
lindieši).<br />
a) augšdaugavieši: claugavas, Daugavas āzeņij, pilkals, plite,<br />
[podnieki], ruobežnieks, sausiņi, slaicltzns; b) daugavieši:<br />
lahdminahre jeb dekschņij, aža Kais, brüntani, brūveri, drāmpis,<br />
iģenes, jāunzemes, kapunes, kasurgas, kāpurs, ķezberes, lezmaņi,<br />
mälteni, maskjävi, mežatilkeni, nākšenes, pazumi, pleideri, rasas,<br />
rudzvi'lki, skābene, skadenkalejs, sirmeji, ticeni, uplejas, vāveri,<br />
vizentāli, viesēikas, zalits; c) libers, ņega.<br />
B. bifzgalieši:<br />
a) kazaku gals: āizsiles, dekšņenieki jeb dekšņi,<br />
drarhpits, äzilnas, eglite, juris jeb jurjanis, kalniņš, maztajķi, mu-<br />
cenieki, muguri, pētersūons, spurmahrej, pūriņi, remāuckis, riekstiņš,<br />
runči, silamikeji, si'ļi, sūna, svītenes, šmite, upenieki, valclavi,<br />
žultauskis; b) kuņas grāvis: ābarmans, baznictijkeni, kliebas,<br />
kliebas kalējs, krauklis, masini, malcleri, pakuļi, ruceļi, šļāunes;<br />
c) sila kakts: sila muižnieki, sila zemnieki, živarti; d) aügstu-<br />
pes, bāmbari, brüntani, bukas, buodnieki, cirsi, čukas, čūksteļi,<br />
dancatāji, dzenis, kalniņi || kāliņi, kalzemnieki, krēispuses, kristiņi<br />
jeb pelna kristiņi, kubulnieki, kugas, ķaūpi, ķiķi, lapsas, lāča-druva,<br />
lāči, liģeri, mauriņi, mazgi, pekšas, putniņi, pūriņi, rtztani, rimeņi,<br />
rieksti, rüozes, salas, sarne, sīpuli, skrūodupe, spirakakts jeb ķlnas,<br />
stānkas, svarani, taļķes, tāmas, trūcis, vēicrūozes, vēveri, vilcēni,<br />
zari, zāģeri, zīles, zibērģi; skaschwige, kreeke, lauzihschi, mauschi jeb<br />
ikki, fohdumlaip, ukri jeb sahrnasj.<br />
2. muižas: ana muiža, bifzgale, jauna m., kalna m. || kalla m.,<br />
lauka m.,<br />
linde jeb dāugavas m., priedes m., vecbifzgale, vidsm<br />
*<br />
— ~ nozīmē slaidi stieptu jeb kāpjošu toni,<br />
stieptu, .l mazāk attīstītu stieptu,<br />
-vel vājāk attīstītu stieptu intonāciju, a pauž grūstu toni, , krītošu, \ vZji attīstītu<br />
krītošu intonāciju. Tāpat arī Ilūkstes apriņķa vārdos.
314<br />
3. baznicas: bifzgales baznica.<br />
4. skūolas: bifzgales skuola.<br />
5. krūogt: auna krüogs, bifzgales kr., cükkr., dubas kr., rūobežkr.,<br />
sila kr.; [taļķes krogs].<br />
6. sudmalas: bifzgales vēja sudm., kalla-mugura sudm., lindes ūdens<br />
sudm. jeb eņģeļa sudm., pūriņa vēja 8.; [priežu leju s.].<br />
7. ce/?//.' gamza darvas ceplis, lindes ķīeģeļc, markvarta c., putniņa c.<br />
8. kalni || kallt: auna krüoga kals, baznick., bifzgales k., grants I
18. tīreļi: čūsku tirelits, äamsu tīrels, griba t., ķirhsenes t., lapsu t., m3r-<br />
jenkas, salu t., sila t. jeb garärugäite, ūoša t.; [grēku tīrelīts, sal-<br />
— denais tīrels sausais t.]; [mariantihrul, paukas t., rahwe t., wilka t.j.<br />
[I8a. dūkstis: garās dūkstis].<br />
/9. pļavas: bluķa meža pjava, brieža purs, dibanpurs, garārugāite,<br />
gradnas pjava, nüorume, särne, strīda pura pļ., sūodumpurs<br />
(:cūku purs, griba, pakajsila gals, zajakakts), tiļķena līelā pļ.,<br />
üosa purs; [bluķu pļ., brazauska pļ., desu leja, jērupes pļ., kaudzes pļ.,<br />
melderpļ., mīkstās pļavas, plēsa pļ., poļu pļ., pūces purvs, ragu pļ.,<br />
rācenaite, smārdes pļ., vecas mātes rājums, vēverpriežu pļ., vilku<br />
pīsas pļ.]; sbreeschu rahjums, deksnes pļ., kasu kakts, kraukļu purwis,<br />
ķimsenesj.<br />
20. lauki: ezara lauks, kliebas I., liepas I.; [āža rājums, andrupenes I..<br />
bazūnes lauki, cibenieku 1., krišjāņa 1., lāčvecums, padaga]; [irbu<br />
druwa, lemeschu l.j.<br />
21. meži: apaļais purs, atvars || atūors, bluķa mežs, bullansils, damšu<br />
tīrels, deksnis, duknāj(s) šiliņš, dzenišu pakalle, elksnatauga garä-<br />
rugāite, griba, gūosdruvas,<br />
iede ļ| īede, KÄrklleja, kraūkļa purs, krūšu<br />
kaili, ķirhsenes, lācenes, lāču druvas sils jeb cūkukruoga sils, mar-<br />
ļenkas maizes ttrels, tīrels, pakaļsils, panka, salu tīrels, ūoša kalli,<br />
vilka kaili, vīna strauts, zīles kakts; [alkšņa atauga, apsu m., asnu<br />
šiliņš, innes kakts, jumpravas m., klepersiliņš, melnais m., zaķa<br />
krūmi, zaļais silsj; sgarais m., meesas skahļi, wella lausumsj.<br />
[21a. salas mežos, purvos: āpšu sala, egļu s.. jaunās<br />
muižas s.j. [21b. ganības: apšu kakts, egles kakts, kumelaita,<br />
mēļu kubuliņš, priedaine, sauspurva gan., sudrabkalniņš, velna<br />
lauzums].<br />
22. rüozas: parūoze.<br />
23. cirtumi: vella laūzums.<br />
24. alas: svītenes āpšu kails.<br />
25. ceļi: apaļa pura celiņš, ābarmaņa ceļš, briežu pura c., bullanu c.<br />
jeb jaūnās muižas c., kristiyc., lācenes c., mellais dambis + augst-<br />
upes c., salu c., skudru c. žīdu sasijā; [aunukalna c., kaķa celiņš,<br />
smilšu grāva celiņš].<br />
315<br />
26. tilti: aūgstupes tilts, bifjoles t., brankūža t., cūkkrūoga t., čukas t.,<br />
drarhpu t., kriekas t., kruoga t., lejas mugura t., māltanu t., pūriņu t.,<br />
rūozes t., sila t., sīpulu t., sküolas t., skrüodupes t., sudmalu t.,<br />
šifmeļu t., valäavu t., vīna strauta t., zemnieku t.; [aitu tiltiņš,<br />
cauņupes t., gulba t., kāvtiltiņš, kraukās grava t., lapu t., norumest.].
316<br />
27. kapi: auna krüoga kapi, baltupes k., barūona k., brüntanu k„<br />
mācītāja k., m?ru k., plēideru k., saules kalla k., vīgantu k.;<br />
(kapiņu leja, zara kapsēta].<br />
28. krasti: priedes muižas krasts, sila krüoga kr. (daugava).<br />
29. salas: līelvārdes sala, rerhbates s. (dāug.); [ķoņupe, līčupe].<br />
30. straumes: ņegas straume (dāug.).<br />
31. atūori: priedes muižas atūors (dāug.); [pirtiņas dzijais atv., pīkstuļu<br />
dziļais atv., robeždīķis].<br />
32. akmeņi: āriņakmens (dāug.); [krusta akmensj. [32a. kuoki:<br />
krusta priede, puigu ozols, putna priede].<br />
33. uzvārdi || pavārdi: aprans, avens, drarhpits, dziedātājs,<br />
grävits, griviys, ģtzrmans, kuģa, ķezbere, lamza, lande, lejiņš,<br />
lieläuza, maižuls, mežapuķe, mudīgais, paleja, Ptzzele, puiga, puķe,<br />
purapuķe, purens, rīnieks, saülgüozis, saülkalns, sprūoģis, stünts,<br />
sūodums, svērenieks, teniss, upenieks, vecvagars jeb vecöogars,<br />
34. palamas: incels, pincels.<br />
35. papildinājumi:<br />
(1858. g. r. 1. birzgales un lindes pag.):<br />
a) pavārdi: abolin, ahdcrncek, ahmur, akkot, anschan, aplohzin, arraij, aītff*<br />
kall, aunin, ansin, aweksis, babrcnit, ballod, baltrohse, bambarin, bandeneek, bandor,<br />
beļļa, birsneek, biskap, bitte, bratsckulis, lnikka, bumbeev, dahbolin, dahrsneek, dahwis,<br />
datan, decnetay, dcewkozin, bcffcbne, dimant, dirweik, draweneek, dnkkat, dumM<br />
dsilna, cglit, graudin, grenkau, grikkit, grnnda, gndde, imende, jannahrste, jannbirkan,<br />
jannsarr, jannseltiht, kahliS, kaktin, kalley. kalniņ, kapostin, kapporin, kirsis. klakw,<br />
klaweneek, klawing, kohsa, kollat, kneede, krastin, krehkis, krimmel, krohnit, krubmin<br />
kruhsmetra, kudliscbka, kursemneek, kweesis, lahze, lappin, lasdin, laukarohse laukasihle,<br />
laweneek, leepiņ, lihzit, linnin, lohte, lnhken, lnhse, magohne, mahser, marfau, was s<br />
rohse, mehtriņ, meschapukke, merkus, mnddig, muhrneek, musikant,<br />
ncedre, nibgart.<br />
ohga, ohsis, ohschekall, ohsolin, pabehrs, pahpen, pawil, pilat, pilder, pimpul, pluhmit,<br />
pobrin, ponitans, prizzit, puhpol, pukke, pnrragail, ramsin, randt, reekstin, rehtenĢ<br />
rohsit, runda, rnschin, salleneek, saule, sihga, sillappllkke, sillin, skaban, skabarg,<br />
skahbul, skohsa, skudrin, sknija, stursten, smilga, spilwer, spohre, spulle, stahwuss.<br />
steene, straunie, stnhrc, stnmbre, sudrabin, Suhnin, smareneek, schķeetneek, «cpuu)w<<br />
sahlit, saiman, sallum, salper, seedin, selle, seltin, scmmit, sillgalmis, swaigsne,<br />
Swcineek, swirbnl, sckirreika, scklabje, tauriht, tihkmaun, timma, tulpe, tfcbagan,<br />
uhdris, uhsar, undup, untin, wahrpin, werpel, wigant, wihksne, wihtin, wibtol, W*<br />
bau, wirwin, zakkaris, zellin, zelmin, zinnit.<br />
ß) maju vardi: ahdming, lauksemueek, pelnekrist, puiga, saulsarre, sililup, tilkc»
— Bieržu pogasts bierziši.<br />
/. m°äjas: a) m°ä c e ī t ā j a jaüds: bogmaji, br°ūveri, bulduri, ķērpi,<br />
pentfļi; b) muizgalīši: aizpüori, äizupits, alšāni, aüdzes, āu-<br />
sulosi jeb ausäres, bancāni, beitāni, b£rzīši, bikerniki, biterāres,<br />
blasāni, bramaņi, breivāres,<br />
e bul iši, calmäres, dasares, delvinīki,<br />
dudeji, d°ūķernīki, gargrūdes, grāmatnīki jeb grāmatneši, grāva-<br />
rani, gr e<br />
īvinīki, jaüdzemi, jurasi, kärpuskas jeb kungudrivas, klau-<br />
cāni, kopudrivas, ķeīzar e<br />
iši, ķesterāres, lāči, lozdāres, lukstenīki,<br />
misupi, mimalnļki, parzkäni, prīkulāni, pumpi, randiņi, repiņi,<br />
romuļi, rusiņi, šiliņi, sle<br />
ipi, solās, spaļvi, spruktām', stuburi, upes-<br />
slakteri, ūsāni, ūzulāres, uzulsola, vēži, vidzemnīki, zarhbarnīki,<br />
e<br />
ībi, zierņi, zolaki, zvanītāji; c) btzržgališi: alažāni jeb sila-<br />
klāvi, aūškīši, blākšinīki, buivāni, būorkanāres, endzelriīki, kakstes,<br />
kolnaj°āni, kopāres, ķeņģi, ķuči, leīmaņi, malgajvi, maīnucāres,<br />
mežanči, meikuļi, odumāni, pakalnes, pilskoīni, prisnāni, pušv e<br />
iri,<br />
putrāmiņi, puormaļi, repšinīki, rībulāni, rikstinīki, rusaki, sausi,<br />
sikšņi, silabrenči, sjlakl°avs, silāres, skrīveri, spuldzenīki, stariniki,<br />
strodi, škarstāni, °udināni, vaguli, v°ārzg°ūnes, varkaväni, vilkola,<br />
viergalāni, z°ānāni, zūdāni, žeikari.<br />
2. muižas: b?ržgales pusmuiža, bieržu muiža, dzalzinums, m°ācei-<br />
tāju m.<br />
3. baznīcas: bieržu baznīca.<br />
4. skälas: btzržgales skula, muižgales sk.<br />
5. krūgi: bieržu krügs, buļu kr., leīmaņu kr., sivānu kr., sp°ārna kr.,<br />
ūzulkr.<br />
6. sudmalas: āizupīša sudmalas, berzīšu s., bieržmuižas s., dzalzi-<br />
numa s., leīmaņu s., silāres s.; fbuļu kroga sudm.].<br />
7. cepļi: āizupīša ķigeln^ica.<br />
5. kolnl: kuģu koīnc, lopsu<br />
kolni, pilkolnc, rūcāres koīni<br />
jeb °āpšu<br />
kolni, strāpesk., traktieru k.; [augstais k., avina k., grīziņk., zno-<br />
tenes k.; [8a. uzkalni: kuģu uzkalns, lapsu uzk.j.<br />
9. upes: sushjas upe, voldaun^ica.<br />
10. e<br />
upHtfs: azarstorpas up ite, misup e<br />
ite, pistiņa, prīkulāna up e<br />
ite,<br />
pūdvāze, roktup e<br />
e<br />
ite, trumes upite, üzuläres up ite; [ermite, vārz-<br />
gūnīte, vēžupej.<br />
11' grāvi: lielais II lyläis konāls; [11a. bedres: darvu b., zalta b.,<br />
zirgu b.].<br />
317
318<br />
12. azari: aūškīšu<br />
azars, bancānu az., boltāis ezeriņč, brudiņč,<br />
klaūcānu az., lozdbrūdiņč, leliņč, malnais az., nümavas з?. jeb<br />
nüm3ünlku az., oklāis 3?., prīkulāna 3?., skr e iveru з?., vosarāja az,<br />
v°ārzg°ūnes az., vīsties з?.; fļovānu ez., spuldzenieku ez.]; [ista-<br />
biņas<br />
—<br />
dīķis].<br />
13. püori: atināites p., bārzu püors, d|ļu p-ņč, dongu p., gargrūdesp,<br />
p., NÜM3V38 p., rikstu p., rulline.8 p., spulgu p.,<br />
ške ibaisp,<br />
trokä olksna p.; [baltais p., kaukšņu p., kreisaliņas p., laipu p,<br />
lovškāna p., vilku p.]. [13a. dūkstis: sl3pj3 dūkstis].<br />
14. pļavas: aniņas pļava, °ālups, barža püors, cecers, cepļava, cetv?,<br />
darhbra pļ., dareīmi,<br />
deglen e<br />
īca, diva 6°3r?s, dongu pļ., erm e<br />
it?,<br />
gl e<br />
izdene, grauza pļ., izdaga,<br />
e<br />
ivāni, j°āņa pļeviņa, j3ün3 pļ., kale,<br />
kaļķen e<br />
īca, kaļvu bärzi, kaūkšņi, kozu dāncs, krivu tilts, kume.1-<br />
e<br />
n īca,<br />
k°ümas<br />
püors, ķārtene, lakšines, leice its, ļipu sola, lozdas<br />
°35?, ļ°uns, m°ārānu gara, meslis, nūmaūnīka pl., old°ūnica,<br />
P°3vul3 pļeviņa, pist3, ra edzene, rācine ite, rāudupe, rüc3re8 p],<br />
saglu püors, 83M3ju bärzi, sāušups, s§ņu kolnc, sibern e<br />
īca,<br />
pūlu pļ., skusanāite, skūta, spruksten e<br />
īca, tāvaleicis, timāna pļ.,<br />
trumes pļeviņa, tuntuls, tuņķeļa pļ., vilk3 K°3j3, viļumn e<br />
e<br />
īca, v ip e<br />
its,<br />
virtzksnis, zirgu drivas; l3lksri3 I! olksna, bendrine, cinaine, gaiļupe,<br />
galējas pļ., garo pj., glīzdupe >! glēizdupe, justanaine, kacīte, kolpu<br />
drivas, Kusk3 pļ., I3U?3 līči II leici, liepiņas kalns, locaine, loga-<br />
noms,<br />
lukstu pļ., M3rk3t3ine, misa, natraine, pora pļ., prūdi, putnu<br />
k3ins, saimes purvs, sasku purvs, spieta, tēvišķas, uburīte, vaina<br />
purvs, vilku istabiņa, zusenīca]; [dārdzāna pļ., dedziņa, gargrūdesp!.,<br />
gar°ā vacāine, gl°āžu kolnc, īvu l e<br />
ics, K°3pust3 le ics, olksna,<br />
r°ūniķa leics,<br />
rullin?, sina püors, slakteru pļ.,<br />
tre ikaļņa pļ., V3IN3 püors].<br />
si-<br />
sudraba pļeviņa,<br />
/s. drivas: bārza Iäip3, dzīernavacs, kuces driva, I36?tzl
18. ceļi: bazne Icas ceļš, dongu cels, izdagas c., pāutānu c.; skazu<br />
kroga c.].<br />
e<br />
/9. stigas (=tekas): plinšu stiga, s tpūla st.<br />
20. tilti: azarstorpu tilts, bfrzīšu tiltiņā, upes t.; sdaugaviyast., krievu t.,<br />
lozdāru t., šķībais (t.)]; [dzalznoma<br />
trokais t., vēža t.].<br />
t., gr°amatneša t., mešja t.,<br />
2/. 6s/?/.' āusuleišu kopi, bfržgales k., hrglu k., kopu<br />
vacumu k.,<br />
ķūcu k., muižiņas k., sivānu krüga k., °ūdinānu k.; [spuldzenieku-<br />
vagulānu kopi).<br />
22. linejas: līel°ā lineja.<br />
23. atüori: vaina atüors (sus£jas upf).<br />
24. kuki: audriya egle, pilskolna prīde; skalda egle, naudas pridtzl-<br />
25. izvdrdi: āudriņč, aüdze, avūtiņč Ц olūtiņč, b e<br />
igastāns, blak-<br />
šinīks, bramans, braucējs, bruņinīks, brutāns, catlaks, darbiņč,<br />
dardzāns, dronka, dubulāns, elksn e<br />
its, epiņč, griviyc, ierbe<br />
its, kalējs,<br />
kolnaraups, kolniņč, kalvāns, kaīv e<br />
its, k°arklis, kļavs, kr°ūmiņč,<br />
kundzāns, kupčs, ķamāns, ķops ļ| čops, lazdiņč, lenspelnīks, jovans,<br />
m e<br />
ikuls, meiders, mendijanc, miķānc, mizers, mojūoriņč, namniks,<br />
ņīdra, oparans, opsāns, pabārzs, palejs, pilmeness, p e<br />
ilāns, pl°ums,<br />
prikuls, püonts, püormals, raviņč, resnis, rublis, rukmanc, rupmējs,<br />
rūbežnīks, sal'minc, sieriņč, skatāns, skr°ūve, slikšāns, spuļģis,<br />
spūdris, stagars, strods, smüidris, šumka e<br />
|ļ šunka, tumšs, up its,<br />
upelnlks. upmals, uskurs, ürsta, ūzuls,<br />
e<br />
v igastānc, veiksna,<br />
vilneviss,<br />
zambrānc, zaltans, zībulāns, ziernc, žagars; [babrānc,<br />
balb°ārzds, cintiņč, dārbiņč, e<br />
isūnc,<br />
zidānc, zūdānc].<br />
lāce its, mizeits,<br />
sītnīks, štatans,<br />
26. palomas: sprāgulāni (--elkšņu mežzemes paloma), illuška.<br />
ti. papildinājumi:<br />
(1858. g. r. l.j^B<br />
319<br />
320<br />
laimiņ, lakstigalla, lappiņ, lasduseed, laudan, lauziņ, leepiņ, leibe, leijiņ, lihdeks, lih<br />
tumi», lihsuk, luhlak, luhfis, lutter, mahran, maisiht, mednis, mecsiht, mehnes, meiste-<br />
rags, mescheneek, miglan, miltiņ, mnhrneek, mnischneek, muzzelan, muzzischke, naudiņ,<br />
ņcbrbnl, needriht, ohrmann, ohsmanniņ, ohsche, pabijan, paegle, pahpul, pakkul, pa-<br />
mar, pehrnau, pilmehn, pohdsiņ, pohrs, preediht, pukkiht, pukkjan, puppuriņ, purreniņ,<br />
purriņ, pusswahzeet, pussbarrneek, putriht, putschkiņ, raddiņ, radsiņ, rassiņ, rautiņ,<br />
reekstiņ, renngurt, rihdsiņ, rihmer, rimschan, rischkan, rohsen, rohsit, rubben, rubbikis,<br />
rubinan, rnhtiņ, ruhtlank, falbe, sarmiņ, saulespurriņ, sauliht, sansiņ, seemiņ, seetneek,<br />
sehjiņ, sihpolneek, sillezaunc, silliņ, simsohn, skrahgiht, fkndrc, skuijahn, sknijiņ, smelte.<br />
smnidriņ, sohdan, sottnik, spehlan, spittan, svohliņ, spriggul, sprohgis, spruhdsm,<br />
spnrriņ, ftattan, ftcbgc, ftirniņ, ftraddiņ, straumiht, strautan, strehlneek, struppais,<br />
stumbiņ, stllrmiņ, sudrabiņ, sudrabmattin, sühne, suhneklis, sullain, smikle, schampan,<br />
sadinan, saķķis, atmin, saļļkaln, sarriņ, seemel, scltan, seltmatt, semrazz, Min,<br />
sillgalme, sirniht, snohtiņ, sweineek, smirbul, smirgsde, schidome, schiman, tihrais,<br />
tiltiņ, rohriņ, tronke, tumm, nhsen, upmin, uppeneek, uppiht, nppmall, mahrpiņ, wah-<br />
meriht, maidsiņ, weesjahn, wihban, mihtoliņ, wilne, wilnize, wirbnl, mirsnize, zankal,<br />
zaunibt zelmiņ, znkknriņ.<br />
ß) māju vārdi: ansuli, ansnļahre, kappe, leelohzani, lehle, melnestrade, nadsani,<br />
nomalneeki, pirdaiņi, Salles slepkau, silleudenan, stradan, scedi, sohdanahne.<br />
NB. [mācītāja muižai senāk piederējušas bez jau minētām sekošas mZ-<br />
jas : blassaui, jaunsemmi, muzzeneeki, puhteļi, spaļmi, seedi, uppcs slakteri, widsemneck<br />
Mežkunga muižai sekošas : dessahres, lasdahres, meschantschi, rohsahres, silliņi,<br />
skrahschneeki, schkehrstanii.<br />
Daudzev(a)s jeb daudzeses p°ag°asts<br />
— daudzesieši.<br />
/. mājas: a) āizpūorieši: a) āizpūorfeši: aüdze, °aūman(i),<br />
belaūš(i), ģizes, kaļvits, kliban(i), krūmiņ(i), ķunč(i), mežmek(i),<br />
pupiņ(i) jeb riekstiņ(i), riniek(i), rūobežtriek(i), skudras, stampa,<br />
stānstiņ(i), straumes, šūlmeīstar(i), tutens; ß) ruozenieši: drei-<br />
mans, ģ£ r ķens, mārķevičs, maršav(a)s, paņebračs,<br />
rukmans,<br />
b) miesta gals jeb miestniek(i): bele, čaupelān(i), jsü-<br />
dzem(i), jāķelāni, kaļv(i), ķester(i), labrēncis, lejiņ(i), putran(i),<br />
püop(i), samanās, strēmpeļ(i), svikj(i), tilan(i), vecumniek(i). c) Vie-<br />
sītes gals: āizupieši, bekas, dSIder(i), grāvendars, krūoņkaln(i),<br />
pālen(i), sturs, upits, upniek(i), Viesītes, d) ārit(e)s, bālcers, igaūņi,<br />
īecavnieks, jügas, jūorģelan(i), kaktieš(i), kārkļ(i), krumiņ(i), lipsan(i),<br />
plataüs(i), rūobežntek(i), sala, silenieks, siiiy(i), strazdiņ(i), sudmal-<br />
nieki), ūosan(i), znūotiņ(i).<br />
2. muižas: bušu muiža, dāudzev(a)s m. jeb<br />
3. b°aznīcas: daud?ev(a)s b°azmca.<br />
4. sküolas: dāudzev(a)s p°ag°asta sküola.<br />
dāudzeses m.
5. krüogi: °akmeņkrūogs, b°azmcas kr., lipsanu kr., pacer[(e)s] kr.,<br />
t°ap(a)s kr.,<br />
viesites kr.<br />
6. sadmal(a)s: daudzev(a)s sudmal(a)s.<br />
7. k°aln(i): āpšk°alns, b°alūožk., b°aznicsk., k°apiņk., ķ e<br />
iķerk., silink.;<br />
laugstais k., čigānk., grebja k., totanu k., vāveres k., žīdu kalniņš].<br />
8. pak°aln(e)s: baīļ°apur(a) (= baijapara) pak°aīne; [sirma pakalne,<br />
ubagkalniņš]. [8 a. lejas, gravas: dziļa grava, salta leja]. [8b.<br />
alas, bedres: hercogkalniņš].<br />
9. upes: ieķava, viesite; [ieķevs —<br />
iecavas<br />
upes augšgals, lauces upe].<br />
/0. upītes: kumes jeb juorgalana upīte, ņiedrupite, pālups; [ellite,<br />
luku strautiņš, pātīte].<br />
//. grdv(i): ģirupe, vēdzeļupite.<br />
12. azar(i): °aklāis azars, jugas jeb baltezeriņš; [znotiņezers].<br />
13. °ak°ač(i) (=puorazari): dziļais °ak°acs, g°arais °ak., lielais °ak.,<br />
mazais °ak.<br />
/4. de e<br />
īk(i): muižas īķs.<br />
/5. °avūot(i): muižas °avuots, sēr°avūots jeb<br />
ellits °av.<br />
/6. puor(i): dzfrves pūors, elles p., juorģu p., kaku p., ķiršp., ma-<br />
zais p., nāves p., lejas p., s°alas p., siena p., vellapara p.; [dau-<br />
dzeses pors, kraukļu p., kunga p. jeb kunga rājums, pūces p.,<br />
rasenu p., tīra p., vārnas p., vēršu p.j.<br />
/7. te īreļ(i): °aklais t e<br />
irels; [lielais t., skalu malkas tļ<br />
/5. s°ūnakļ(i): lielie s°ūnakļ(i), mazie sūnakļ(i).<br />
/9. pļavas: ālksna, °ap°aļāis k°alninš, ādmeniete, bē;rzu pūors, druveļ(i),<br />
dzērves püors, g°ab(a)Iin(i), ģiruppļava, iekavas pļavas, jugas<br />
alksna, kaļvu ķiršu püors, ķesterķiršu püors, ķiršu pūors, ķīķere-<br />
niece, lejas püors, lielas pļavas, mudeliene, s°akarņe, s°alas puors,<br />
sila pjava, siena pūors, strīda k°akts, ubūņģ(i); [āžu purvs,<br />
buļu pļ., dzilniņa, gara pļ., jaunā pļ., liesiņa, ļagatiņa, pīlīte,<br />
rajums, vilcenes, zvaigznīte, žebere].<br />
20. /te%as:s 0āltailiekņa. [20a. dūkstis: dzilnas dūksts,slopjad., zirgad.j.<br />
21. °atm°at(a)s: kunga lauks, mika rajumiņš; [baiju aparaj.<br />
22. mež(i): kaļvu sils jeb KI°ajas priedes, kl°ajāis sils, uoša sils, zSģu<br />
sils; [beku sils, biģu mežs, kalniņš, kuces sils, tīlēnu sils, Vecum-<br />
nieku silsj. [22a. krūmi: velna krūmi, vidsētas atauga, zola<br />
ataugaj. [22b. salas mežos, purvos: vilku sala (oklā sunaklīj.<br />
[22c. lauki: akmineita, akļu gabals, līkais gabals, lielie lauki,<br />
mazie lauki, rasenes, razija.<br />
LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
321
322<br />
23. rüozas: bleša rüoza, tumsā rüoza. [23a. līči: lielie līči, trakie<br />
līči]. [23b. salas ūdeņos: beķeru saliņa (aklā ezerā), varžu<br />
saliņa (viesītē)]. [23c. atvari: cūkudobe, čauplāna<br />
atv., kaza-<br />
kroga atv., klusais atv., lielais akmens, melnā dobe, pētera atv.,<br />
salas atv., samāna atv.. skudras atv., skujiņu atv., tapas kroga atv,,<br />
tīlēna atv.j. [23d. zvejas vietas: brenču likums, čauplāna tacis,<br />
garais taisnums (viesītē), gleta, lielais akmens, melnā dobe].<br />
24. ceļ(i): azarceļš, grebju c., zZģu c.; [apškalna c., matīsc., sila c.].<br />
25. tilt(i): lielg°ab°alu tilts, nāves t,, niedrup(e)s t.; [buļu t., desu<br />
tiltiņš, kraukās t., pelšu t., upmaļu t., Viesītes t.j.<br />
26. k°ap(i): b°azmcas k°ap(i), maršavu k.,<br />
viesites k.<br />
27. izvdrd(i): āncelāns, °apsans, ābels, ābele, bālsers, belruss, bēnjaūs,<br />
bērziņš, bīrznieks, būomans, dravenieks, eglits, elksnis, ēzāus,<br />
kjaüs, kjaviņš, krūmiņš, ķibuls, I°azdiņs, lieps, maršāus, m°az-<br />
jäns, m°azspans, melders, mellbārzds, mudels, nūoriets, palsans,<br />
pävulans, püops, rudzits, s°ams, sāulits, skujiņs, spēltiņš, stēnders,<br />
strāutnieks, upits, ūodiņš, ūozūols, zvanītājs, zvejnieks.<br />
28. papildinājumi:<br />
a) pavārdi (1850. g.):<br />
akmen, ausin, awotin, baltmann, beede, bihlan, bildneek,<br />
drille, dadse, barge, dischlan, drebul, druwin, dserwe, ergel, grikke, grikkit, jesper,<br />
kakke, kaktin, kalniņ, kalwe, kanehl, kaptschin, kiker, kutschpin, kweesit, lanke, lappin.<br />
lihpor, lohdsin, Inbņn, Markau, meschneck, nagle, nitsche, ohsit, parpan, platbov, ratte-<br />
neck, rigneek, rohse, rubben, somman, staņstin || stanstin || stangstin, Stempels,<br />
stradde, straddin, stuhrmann, suhnin, schause, schnoore, saķķen, sarre, sweigsnin,<br />
tappe, tschodel, uhdre, mertul, mewer, mezzum, wilzin, woit, zehlau, zelmin, jinnin;<br />
jamotan, jespar, kihkas, plattaiē, pormabrar, sipur, tihlen, wigantj.<br />
ß) māju<br />
vārdi (1811. g.) daugaulipsan, dröhne, jaunskung |ļ jaunkiunz (1850. g.),<br />
masjahn, mesche, sille libsan, sweyneek, metzkung ]ļ wetzkiunz (1850. g.), weweran!<br />
tbuļi, skudras].<br />
/. möa jas II mo a<br />
jls:<br />
A. digna°jis pogasts.<br />
Dignā°jls pogasts (savien.) —<br />
A. digna°jis pogasts<br />
dlgnā°jlšt.<br />
— dignū°jīši.<br />
B. möa e<br />
c ita°ja ļduds jeb pogasts.<br />
C. slotys pogasts<br />
— slattši.<br />
a) dignS°jļsi: a) asnevtzres, cāurkubuļi, driksnis, goči, jaüngajvi,<br />
koīne, kr°ūmiņi, kusini. loa či, mucinlki, p e<br />
ickis, plitn e<br />
īčis, rudzātes,<br />
sle ideri, škārstāni, stanuļi,<br />
e<br />
itāji; ß) vogulanu gols: bē>
ziņč, žagars; b) ģipterānīši: K3rki8, landzāni, putekļi, spicis,<br />
stroži, st°urenīki, vöarnis;<br />
c) m e ņ ķ ī š i: br°ākāni, drivenīki, elekši,<br />
jaüdzumi, M3jüri, nāuskis, skudrāiņi, tūmāni; d) mežgalīši:<br />
3kmin3re8, buciškas, caūnes, degšņi, griķupelĢS, ģējķāni, jārāni,<br />
kalväni, K3nupe8, kļavinski, l e<br />
idumnlki, ļ°ūļas, naratas, putraskolni,<br />
skujnīki; e) n e<br />
īcgallši: ārgalāni, c!ryģi, d°ūņenīki, gr e<br />
iselīši,<br />
jaüdzumi, javenīki jeb vimbari, kaīniški, kl°āviņi, kraukļi, kurolu<br />
mo a<br />
j38, lemesnīki, lipiņi, pürmalisi, reīņi, saldēs, sHtarāni, smoļi.<br />
a e<br />
B. mo c ita°ja ļduds:<br />
a) agl°uņi, dukaļņi, gributi, jārāni, kalnīši, muižnīki, putrā°mi,<br />
skujnīki, zīmeļnīki (ap 18 a<br />
—<br />
mozu mo ju bez<br />
vārdim); b) popīši<br />
jeb klūsterīši: āizpurits, griķupeles, koīnāuski, kozā°ks,<br />
mačulānc.<br />
2. muižas II muižis: akmiņmuiža, digna°jis muiža, dignä°jis mö a<br />
cei-<br />
tā°ja m., foktc (mežakunga) m., meņķa m.<br />
3. bazn e icas: digna°jis bazn eica.<br />
4. skūtas: a<br />
ģipterānu 8küla, m6 c e<br />
itā°ja 8k., mežgola sk.,<br />
e<br />
n īcgaļu sk.<br />
5. krūgi: bārzu krudziņč, dignā°jis krügs, d°uņas kr., jārānkr. meņķa kr.<br />
p°ārvaza kr. jeb putris kr., spit3 kr., vandānu kr., zavodis kr.;<br />
skaratiwes kr., klaukawaj.<br />
6. sutmolis: dignā°jis vej3 sutmolis, jārānu vej3 s., meņķa s.; [vilka<br />
patmaļasļ.<br />
7. kolni: boltī kolni, dofvis kolnc, dubkalniņč, k3üpres, piīskalniņč ||<br />
pilskolnc, pj3Üsu k., str°ūgu k.; [ārdalānu k., čigonu k., goru k.,<br />
korotivu k., kuseņu pilskalns, mēru kalniņš, mīzaiņu k.]; [born-<br />
böns, kartupeļu kolns, kāupres, mysöns, möla k.,ügöjs]; sawina k.,<br />
luhschņas k., paparkschu k., swesrriku k., wepru k., zehrpurwa k.j.<br />
[7з. pakalnes: drošu k., kozu k., 1зоз k., reiņu k., roucānu k.,<br />
rutku k.j.<br />
-5. upis: akmiņup?, caūņupe, jeb berz?, čiglupe, dāugava, sudrabene.<br />
jeb sudabrenĢ, susēja, zavodis upeit?; [nereta].<br />
9. upētis: br°üzets jeb reīņa upēt$, meņķa upēte, sHtarānu upēt$;<br />
[dūbais grāvs, k3rku upīte, kurpes grāvs, ķesterātis upīte, l3uku<br />
upīte, zldaine].<br />
/9. gro a vi: jespera pūra gro a<br />
vs, kā°rkļipa gr., misāna gr., roktups;<br />
[kļava grovs, oūdiņa gr., pintupis gr., smilkšu gr., vacaīnis gr.j.<br />
azari: ļovānu ezeriņč, j°üj3Z3rs, V0rzg3°ünes 3z., [prūdiņš].<br />
[Ha. dīķi: 3Ž3 dīķi].<br />
!2. olūti: °ūdru pūra olūts.<br />
323
324<br />
13. pūri: akacpürs, ašņavēju p., c°üku p., jesperu p., kaulu pūriņč,<br />
kraukļu p., misāna p., soltāis p., suņu p.,<br />
ubogu p.; [linaites pūrs,<br />
slna p.j; [čokstēte, ubadzenc jeb ubagu pūrs]; jklejais purws,<br />
sausais p., schwedu ftlč]. [13a. dūkstis: mainas olksnis dūkstis],<br />
14. pļavas II pļāvis: a»gl°une, akņupis pjavis, berze, butka, c°uku<br />
3<br />
pļava, darēj(u)mi, garo<br />
pļ., gl e<br />
izden§, karinēca,<br />
lelais le ics, luksti,<br />
mikāin?, p e a<br />
icku pļāvis, pūriņpļ., ro veja, sina pūrs, slūkāinĢ, sudabrin?,<br />
šaure itis, tabaciņ?, vair°arsa, vfreja pļ., vucenleics;<br />
[apareņa, bārzi,<br />
bindarine, brouverine, brouzeits, brīžu dārzs, calmi, capurneica, ca><br />
pūrs, čiglups, dagutnēca,grauzaine, izdaga, jesperpūrs, kačine, kajv-<br />
āres, kožas sola, ķeils, ķikutaine, leja, lemesnīca, lombuks, luksti,<br />
olksna, pešterine, pintupe, pļaviņas, pļintauka, pūra pļ., sālejas, seiļu<br />
sola, skūla,stagarneica, stībraine,susejas pļavas, veida, vištene, zoģei-<br />
ne, zorapļ.]; [aglaūne,akminājs,akminlēics,aknupēte,<br />
āpsis pj.. apšu<br />
lēics, atradine, bidrinīca, broslys, buciškine, cepļa lēics, ceplēšu pļ.,<br />
cinaīnis, cinörs, čurkstine, dāugāu lēics, dāuguļnēcas, deksnys leics,<br />
deksna, devenpērksts, dombriskys, dubine, dūbis lēics, dzidötöju pļ,<br />
gāurine, glēndines, j?rine. joņa šķounc, jurēts, kacis pūrs, kaģine,<br />
kalķineca, kara pļ., kolna pļ., kolna sola pļ., krivinēca, kürsits.<br />
ķēķēts, ķēvis pļ., ķiglups,<br />
lēiču pļ., leīdumnīku pļ.,<br />
lemes leics,<br />
lynu mörka, mauklajs, nekaunis leics, nīdrēte, olksneņa, ölksnys<br />
lēics, patmaļlēics, pintupe, pörvozine, priskys pļ., rocinaīte, rubline,<br />
saskine, senupēte, skrūderine, skudraīne, skujupēte, spelnīka pļ.,<br />
stoūra pļ., strazdine, škērstine, udaga,<br />
varakauskine, voloki, voska<br />
kokts, vuškinēca, zaķēts, zavodys upēte]; lapschulajs, drehģahre,<br />
eiķahre, enschkine, ķersele, ķirlupe, marschine, scheiderine, wiltschine,<br />
woiwodinej.<br />
15. ganēbas: kunga driva, vystu vacumiņč; jcakava, daugmale, garās<br />
vacaines, kuces sola, slapkava, vilku degsnis, zaķu birzites gan.ji<br />
boltī kolni, boluža eglētis, brosla, doržine,<br />
Islais akminc, louzvs<br />
elksna, jaksine, malno elkšņa, opšolojs, pūreņč saliņas, satys<br />
elkšņu gan., sudabreņa kalveīča dörzs, švedine, zēilis pūrs]; sku<br />
schas kalns, ķerbele, lakschine, latschu kakts, zeperinij.<br />
/6. lauki: darej(u)mi, nalaīķa driva, pūra k°āja,<br />
va°cās sätas, žvvlv<br />
kolnc; [dārza 1., garās vacaines, niedru 1., soltopūrs, stepine];<br />
[dūbkaļņi, goīvu zeme, joņa dörzs, kopu kalneņč, kotla dybyns,<br />
kozys kolnc, lēikuma 1., lipys dorzs, lozdys Kölns, rociņa Kölns,<br />
slapkava smukšine, stymbyna gobols, üzula 1., vyds L, vondocis],<br />
jgailiga, kahpustine, kuzes sala, pleetneeca, schķilma, wandacasj.
17. meži: apšu sola, ā°ķu mežs, cekava, dagumi, dorvas m., egļu sola,<br />
gö a<br />
rsu m., graku sola, Kalvanu m., kažuka sils, kļavu kolni, Klus-<br />
tera jeb kopa m., ļipu sola, malno 3 sola, medņu sola, platacs,<br />
reīņu vacums, s e<br />
ifa atauga, silabiksis, šina pūra sola, skaistais<br />
silinc, slotis mežs, stopara m., stöa rastis sola, strumpenīks, ūgā°js,<br />
vadaklis sola, zirgu sola,<br />
a zö gain§; [bramaņa sileņš, [broūcēts],<br />
[dagumi], jaunais m., kaupru m., kouslājs, opšinis m., silauniku m.,<br />
[siliņč], suņu pūrs, ubagu pürsj; sjundsiskas, kreewu m., meesaine,<br />
tuntulsj. ll7a. krūmi: bobas, cauņu ataugas, dareimi, elkšņi,<br />
sīļu atauga]. [17b. salas mežos: gonu sola].<br />
18. izciertumi: bruņinīka izciertums jj izcērtums.<br />
/9. olis: tuntuls. [19a. bedres: smilkšu dübisj.<br />
20. ce}l: kr°ūmiņu ceļš,<br />
lukstinīku c., žandāru c.; [junga c.,<br />
leiduma<br />
gana c., opšinis c., roktais c.ļ. [20a. tilti: dunavis tilts,reinu t.].<br />
21. stidziņas II stidzlņls: jungu stiga.<br />
e<br />
22. tilti: īvenīku<br />
gr tilts, kaļvo a<br />
ru t., krivu t., ķ eikstes t., l eizes t.<br />
23. kopi: digna°jis kopi, d°ūņenīku k., meņķu k., mo<br />
a e<br />
c itā°ja k., ei-<br />
terānu k., staģu k.; [mēru kopi, reiyu k.j.<br />
a 24. linejis: jo anēša lineja, lkrivu l.j, naüdys I., rävyjis I., roktö a<br />
I. jeb<br />
lēlo a<br />
1., skudrainys 1.<br />
25. solis: kumeļn e<br />
ica, mā°ceitā°ja<br />
sola (daugava); [dimanta s., plāņu s.|.<br />
26. sētiņas: kapču selina, utočka (daugavā).<br />
27. straumes: dupkis, ruļka (dZug.); sklaukawa, koratiw, perereska,<br />
pļirkaj.<br />
25. sakluml jeb g°ārdi: d°ūņis krūga g°ārdi (daug.); [griķupeļu<br />
seklisj.<br />
29. otvari: kapču otvars (däug.); [babru atv., dziļais atv., krieva atv.,<br />
melnais atv. oüdru atv.j. s29a. ūdens rāmumi: plašs (daugava<br />
no meņķes līdz dunavai)]. [29b. līkumi: dzērves koklys]. [29c.<br />
akmeņi: Izlais akminc, zyrgs].<br />
325<br />
30. e<br />
lzvd°rdl: a°gl°ūnc, āizpūr its, apīnc, ārdelānc, btzrze, bolūds, brī-<br />
de its, caün e<br />
its, dZrdzanc ļ| dafdzānc, driksna, d°ūņinīks,<br />
gle izdenīks, gordiyc, grerhža, griganc, griķupel?, grīķers, grūtānc,<br />
gurķis, e<br />
īlinānc, īviņč, jaūngalvs, kadiķis, kaņep§, kapčis |ļ kapķis,<br />
klinģers, kjavinskis, koz°āks, krivā°re, kūfseits,<br />
Kusine, lejinö, leläis,<br />
leimanc, limanc, ļoškānc, ļ°uļāks, ļ°ūļa, muižnīks, narata, povo a<br />
rs,<br />
pranda, pupiņč, puteklis, putrā°ms, pūrmalis, radvils, rubins, rubuls,<br />
saldē, sle iders, sormuliņč, spruģis, spuļģis, staģits, stopā°nc, stra-
326<br />
dinč, strožs, šklzna, taure;, tāuriņč, ükpenc, ušaks, ūšānc, vacums,<br />
vacumnlks, vagulānc, vaskis, vylkarogs, vilužānc, zariņč, zvaigzne.,<br />
31. palomis: bambazīši (= mā°ceitā°jo<br />
ļāuds), bulvinīks, golava, kl°fi-<br />
gāinc, sītinč, sprč agulāni (=== ģipterānīši), °ūbuks, zibenzaks.<br />
C. slotys |ļ slotis pogasts<br />
— slatiši.<br />
1. m°äjis: a) grentis du bis: melders, namiņč, sudobris, ūšanc,<br />
vac°āre; b) kokta gols: kalniši, syla pet-eri, tuņķēļi; c) laüdis<br />
gols: buki, (6 zoldätu gruntis); d) ļ°ūcānu gols: darhbrāuska<br />
m°ajis, ļ°ucāna m., vasaraudžu m., e) syla gols: kundzana<br />
m°ajis, ķopa m., lauciņi, pokuļa m., rokmaņa m., svoka m.,<br />
n eiša m., upmals, v>sa zvērbul<br />
m., e<br />
iša<br />
m.; f) slotis s eiksa im-<br />
nīki (30 saimniki): aņģani, asaku m°ajis, bancäni, br°akmaņu m.,<br />
cēršu m., dirhbu m., hrglu m., gremžu m., klaücäni, Klieņi,<br />
kr°ukļu m., kupmaņi, mlža br°āļa m., pypuru<br />
tür-<br />
m., plotü m., pur-<br />
maļu m., ravīzeru m., rogu m., stērnis, ušaku m., ūgļu dübis,<br />
vaivodu m., zīdu m.; g) stāšu pūrs: ģēidāni, leiskini, reševskis,<br />
staši, sterna, strautiņi, svoki, vucens; h) kusiņi, myglani, skromi,<br />
stagari; i) mymäni; j) bārz°āris, ģeidani (cikura, griķupeles, ģip-<br />
tera), jaüdzumi, klavdruvis, kriv°āris, s eiļi, šumit°āris, ūzl°āris;<br />
k) rātupe (5 mozm°äjis), vac°āris, vac°āris zoldāti (12 mozm°ājis);<br />
1) debesniki, luksteniki, pāut°āris jeb matisani, kavēja, svoki,<br />
vilciyi.<br />
2. muīžis: mežkunga muiža,<br />
3. skülys: slotis skula.<br />
slotis m.<br />
4. krügi: bārza Krugs, debesne icas kr., ļaudis kr.<br />
5. sutmolys: vasaraudžu sutmolys.<br />
6. cepļi: svoku kiģejn^ica.<br />
7. kolni: duburu koīni, r°avejis kolnc, ružu kalninc; [raganu k.].<br />
l?a. pakalnes: deguta kalns, grantēs k., putras k.j.<br />
5. lējis: lējis vacums.<br />
9. upis: agl°ūne jeb dunovys up§.<br />
e<br />
/S. upHtls: berzis up ite, boku e<br />
up ite, buķup e<br />
ite, gl e<br />
izdine, radžup<br />
e<br />
rätups, r idziņu jeb r<br />
e e idzinis<br />
up ite, up?s gola e<br />
up<br />
i'te.<br />
//. grävy: klavdruvu gravs, kriv°aru gr., syla gola gr., seiļu gr.,<br />
stasu gr.<br />
12. azarl: ļ°ucanu azars, slotis az.; llilmalisj.<br />
13. de iķl: c°uku pūriņč, soldenais pūriņč.<br />
14. o/S//.- dzelzinis olüts, s-iju ol.
15. pūri: gaiļu pūrs, 1°ücänu azarpürs, medišp., piguļis p., s e<br />
iļu p.,<br />
slotys azarp., stāšu p., šopolu p.<br />
/6. pfavys: baravycine, bārza pļava, byndarine, dofvys pūrs, garo 3<br />
ivys stiga, kakine, klajais pūrs, kļāvu druvys vīksna, lējis va-<br />
a<br />
cums, luksti, meldine, po<br />
vuline raģine, rātupe, ravyja, reidzinys,<br />
rutkine šaumaline, šaure e<br />
itis, ušackine, v izdedzinys, vucenle ics,<br />
zverbuline, ļcelmu pļ., Ilöu pļ.].<br />
e 17.<br />
gan ibys: barz°āris gan e<br />
ibys, miglänu g., slotis g., stagaru g.,<br />
svoku g.<br />
18. meži: debesniku mežs, d°ūcāris siliņč, dzylnys sola, jaūdzumu m.,<br />
klävdruvys m., lā°ča kokts, saliņis, slotis syls, šmuidrāis vacums,<br />
upis gola m., vepru saliņis, vylka sola; [lejas vecums, sils, upes-<br />
gala m.j. 118a: lauki: kalka cepļa lauks, krūmalu 1., lejas ve-<br />
cuma l., rāvijas kalna I.j.<br />
19. ceļi: barža<br />
plavys ceļš, lukstu<br />
c., r e<br />
idzinys c., veizdedzinys<br />
c.<br />
20. stidziņis: l°uku stidziņa, za°liniku st.<br />
2/. tilti: barz°āris tilts, debesne icis t., platača t.<br />
22. kopi: bārza kopi, ļ°ūcanu k.<br />
23. linejis: naūdis lineja.<br />
24. otva°ri: buku otva°rs, dzelzinys o., (buķupa) babru o., dziļais o.,<br />
molotva°rs, °ūdru o. (agl°ūnē).<br />
25. dziļumi: kotla dūbe. (agl.)<br />
26. izvā°rdi: ala°žanc, apsanc, ašāks, aūgškoīnc, aveniņč, alande,<br />
balbārzs, baltmanc, b§rz§, bērziņč, bitĢ, brākmanc, cīfs, cikurs,<br />
dimba, draviniks, driksna, elviņč, grā°v eits, grernža, gr eisels, griķu-<br />
pele, ģēidanc, kaīniņč, KZrļuks, käfzync jeb karsums, kažuks,<br />
klišānc, krimels, kriva°re, kriškananc, kr°uklis, kūpmanc,<br />
kusinc, lagst e<br />
igola, lāuciņč, lazdine, leiskinc, leite its, mednis, myg-<br />
lānc, mižabra°ls, namiņč, nābuzda, pankuls, pipurs, plotāis, pļa-<br />
vinskis, pokuls, pranda, purits, pürmals, radiņč, ratniks, ravizers,<br />
rogs, rudzānc, sāule ite, sanala, siliniks, sylaptzters, skroms, sp°a-<br />
eite, sprūģis, sprustiņč, staģis, sterna, stibriņč, stopānc, strēlniks,<br />
st°ürs, svylumbarzs, svoks, šņurĢ, šop°als, šotniks, tymšs, turniņč,<br />
upminc, ušaks, °übuls, °ūdinānc, vacā°r£, vāiņānc, vāivods, vasar-<br />
aūdzs, vaskis, veckars, vfvejs, viss, veituls, zīdiņč, zolaks.<br />
327<br />
pļ.,
328<br />
31. resp. 27. papildinājumi:<br />
a)dignäjas pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): ahbolin, ahrit, akkotz, alkschahre, alluschan, an gen, antin,<br />
argnll, arklin, aschnewehr, attan, awotin, baggtr, baltgalw, bander, darin, barwick,<br />
bauran, behrslapp, beitan, berting, besdeliga, bikker, brakan, brandel, brangul,<br />
breede, bringge, bukke, bulman, bumbehr, buntan, burkan, buschuk, buttele, butzinka,<br />
dadeika, dambranke, deika, dexne, dischler, dohme, dragun, drege, duhke, dseggus,<br />
dsenne, eesalneck, cnmers, erdlan, crglis, galle, gannin ļļ gaunin, garde, gehrkan,<br />
gindul, giptran, gohbe, gotsche, grawe, greesan, gudrin, igaun, indan, jaschkan, jau-<br />
geneek, jaunbrackmann, jurrasch, kalneerdlan, kalneesch, kamber, karpit, kaulin, kazebn,<br />
kebscke, kihkste, kiplohk, klehtneek, kliwan, kliwer, kohkle, komissar, krcmse (= gremžam<br />
krodseneek, krollit, kruhme, kubbel, kuggeneek, kurscher, lahzause, lande, lappin, lawan,<br />
leelknngs, leepesalde, lehlis, leiskenahr, lemeschneek, linnit, luhse, luhzan, lutzan, lup-<br />
ftaij, magonin, mahlin, maikul, markat, masischka, meister, menke, miklas, mim<br />
man, muefe, mutzeneek, nahtre, ohsolin, okanis, pahkste, pahkschan, pakaupihre,<br />
pampel ļļ pumpel, panknl, papihr, pamabbe, pihlin, pihzkc, pittan, platgalw, platt<br />
gihme, plauktin, plint, plotnik, pulte, pumper, Purren, Putte, puttsum, raibatz, rasil,<br />
rihbeneek, rimpel, rischke, rnbbcn, runzisch, rutke, sallak, sardrak, sehbre, sidder,<br />
sihle, sihpol, sillekrankel, sillin, sinnel, sinnepe, skaidin, skrihpste, skrihmcr, skrittul,<br />
skuieneek, slihteran, smeekle, somme, spalwa, speeteran, spilwen, spitze, sprohgan,<br />
sprohstin, spurrit, stadaika, stamusch, steebris, stehrste, stihpe, straute, struppe,<br />
stuhran, stuhrgalw, swelpe, seitz, sihliht, swanitais, sckeberkste, tappin, tarakan,<br />
timpe, tunkel, tschiggan, tschotschit, ubbage, udala, uppelneek, uschatzky, wabul, wahrne.<br />
wandan, mannag, masserraug, mehsit, Wessel, wetzahr, mihgul, wilkaje, wilkaste, wil<br />
nin, miltzin, wimber, wimbrodde, wirbul, mutzen, zäune, zaurkubbel, zinnin.<br />
5) māju vārdi (1816. g.): babbin, daugul, dexnahr, erdelan (tg. ärgalätii), gail.<br />
laiskinahr (tg. lēiskini), latsche, walteran, mandan, mimber; [punovsku mājas, skro-<br />
džines, vecustabini] ; saugs chgalä : kusfini, pippuri, puttekti ; basnizas galä:<br />
drizzenahr, sillawneeki; meschgalä: nerratstaģģe, messelstaģģe; sih legāla,<br />
akminahr, gehrani, klahwedruwa, sihle; mag lau (galä): spuldseneeki, maglan].<br />
b) mācītāja pag.:<br />
a) pavārdi (1857. g.): alkssnis, brunneneek, dahbolin, daugameet, dewinpirksl,<br />
dohbkalln, gehran, gribbul, johstiņ, kakkit, kaunemahl, kissel, kļamin, kutscheran, kweesit,<br />
labje, laimiņ, lasdiņ, lauke, leepc, leyeueek, lubbeneek, makuschkan, meeschan, miltiņ,<br />
mirsk, muischaskungs, nawitzky, ohschan, rihdseneek, rubiķķe, rudsit, sauliht, silauneek.<br />
straddiņ, strehlneek, sahbak, seemel, smaigsniņ, wurpen, zeppur.<br />
p) māju vārdi (I8l1. g.) : gehran, wilzin.<br />
c) mežkunga pag.:<br />
«i pavārdi (1857. g.) assarit, attahl, audsit, babbuk, bagiuski, bistram, dundur,<br />
dsennit, geerbe, gohbin, grohtan, jaunpauliht, jummer, kahrklis, karsum, kassul, kobp !<br />
mann, kohrseet, kurill, lagsdigall, lihzit, lohdsan, ohsit. Plattais, raddemill, rubbenm,<br />
ruggel, sehjan, sidderan, skaubiht, skrittulneek, sahger, sahlit, sakkiht, šiblit, schih<br />
lvan, tihrel, tschaklis, mahrpiņ, wahmcrit, mannadsiņ, maskewitz, wihksnm, wihzuPP,<br />
zaunit, zelmiņ, zihrul, zimmuschka.<br />
ß) māju vārdi (1815. g.): beytan, butzischkc, dukenek, eglon, kalnisck,<br />
klaweku-<br />
rill II kriwill, kraukle, peschan, sillunek, spulge, sckkerstan, schmolle, sahnan, sziwan,<br />
maglan, zinsnerfilke.
. m°äjas:<br />
A.<br />
— Elkšņu pogasts (savieti.) elksniši.<br />
A. elkšņa pogasts —<br />
B. ildza pogasts<br />
elksnīši.<br />
— ildzīši.<br />
L. kruņa susļjas pogasts<br />
(tag. rites pog.).<br />
—<br />
susgjlši.<br />
a) aizdumbles gols: kalēji, kozuļi, kundzani, lāči, lipiņāni,<br />
mežinlki, pentzli. pont°agi, skrāžnīks, st°uri, upelnīki; b) klaüces<br />
gols: āizk°ārkļi, bārtņivāni, beteļi, dukurāni, gričāni, līelj°āni,<br />
ārk°ūdāni, numalnīki, romulāni, romule iši, rubini, rudži, s e<br />
iļi,<br />
slikšāni, smeltas, spitāni, strodi, tumeīkas; c) meža gols jeb<br />
meža zeme: äizk°arkji, ergji, gūbānīki, minsteji, pāutāni, siseni,<br />
ufvas, zeil$s;<br />
d) upes vierss: beteļi, beigastāni, bļūdži, de-<br />
besnīki, dzeņi, indriķāni, jaüdzumi, kal'nīsi, KI°avuži, romulāni,<br />
tūmiņi, uorst^s.<br />
B. ildzlši:<br />
e<br />
a)apserdes gols: bieryi, kviji, mucinīki, s imanāni,<br />
žog°ūni; b)<br />
kac e<br />
it?s gols: alej°āsi, buklinīki, čifk°ūni, čuf-<br />
skani, isalnīki, kalhji, kalvani, karasani, kaüpini, k"avaji, kozāki,<br />
kleperiskas, klij°anj, kraūkļi, kunčūni, kupāki, ķebeļi, kiseli, mm-<br />
žinīki, obeliski, panteji, pelsi, petruki, p°üt$1i, nišāni, söfg°üni,<br />
stagarāni, stipāni, stupeji, °ubuļi, ūzuliņi, zimeji.<br />
C. susļjlši:<br />
a) apserdes gols: diņķeļi, gäigali, gribuļi, ģeidani, mežpilniki,<br />
puļpi, rutuļi, smerdeļi, °uzini; m°ala muižas gols: baši,<br />
dombrāni, dāfdzāni, deivules,<br />
ejguči, gastilāni, impāni, kaži,<br />
kuorsīši, a<br />
onskuļi, pipāni; c) rites gols: āmužāni, bolūži, baši,<br />
biči, caunas jeb caünites, jaūdzimi, jānalāni, judeļi, kre igāni,<br />
e<br />
ķākstĢS, ķebani, meīderiški, mylas, pelsi, p ikstuļi, reicāni, spūdri,<br />
stagarāni, strālas, st°ureļi, svalbāni, šepļinski, švoksti,<br />
tiltiņi vojaki, vucini.<br />
2. muižas: äizdumbles muiža, elkšņu m., meža kunga m. (e.); ēiķe-<br />
niškas, ildza m. (i.); c e<br />
iruļa m., m°ala m., rites m., susejas m. (s.).<br />
3. e bazn īcas: elkšņu bazn e<br />
īca; kac e<br />
it?s b. (i.).<br />
4. skūtas: elkšņu sküla; kac e<br />
it?s sk. (i.).<br />
329<br />
5. krūgi: klaüces Krugs, kozu kr., sila kr., sp e itas kr., sudmalu kr. (e.);<br />
apserdes kr., kace it?s kr. (i.); baku kr., rites kr., smilksu kr. (s.).
330<br />
6. sudmalas: b e<br />
igastānu sudmalas, kal'nlšu s., kozuļu s., selepa s,<br />
slikšānu s., stroda s. (e.); apserdes 8.,<br />
dzānu s. (s.).<br />
7. m°āla cepļi: Iilj°aņu ķiģefnīca (e.).<br />
ildza s. (i.); ce iruļu s., dar-<br />
S. kolni: klauces kolnc jeb stroda k., pilskolnc jeb margas k. (e.);<br />
smilkšu k. (s.); [bērzu k., ješkenes kapiņi, ogu kalniņš, priežu k-ņš,<br />
radžu k-ņš (e.)]; [ahschu kalniņsch, lapsu k-ņsch, sirmais k-ņsch (e.)];<br />
[āpšu kolnc, stupeļu k. (i.); amužanu k., bitiņu k., garais k,<br />
joņa k., kaķu k., karātavas k., kopu k., kumeju k., lazdu k., lodesk.,<br />
opalais k., peisu k., putnu k., rāžu kalni, tārpu zaļumu k. (s)ļ,<br />
S. pakalnes: be igastānu pakaī'n?, gubanīku p. (e.); [malu pak.,<br />
rutku pak. (i.); kaļķu k-ņš, lozdas k-ņš, reimāres k. (s.)]. [8a.<br />
gravas: līlā grava (i.); ceļa gr., ūzul jeb štorgu gr.j.<br />
/S. upes: kozu Kruga upe. jeb susēja (c); susejas up? (s.); [plaktajā<br />
(e.)j; pūpupe (s.)j.<br />
e<br />
e<br />
//.<br />
up<br />
ltes: gubājas up ite, klauces u.,<br />
a<br />
orā°lĢS u.,<br />
siseņu u. + min-<br />
steju u. + z°iles u., s°üp e<br />
it? (e.); sudmalu up e<br />
ite (i.); bolūžu<br />
up e ite (s.); [patrupe (e.)]; [solotes upeite (s.)j.<br />
12. grāvi: l°ūšupa gravs (e.).<br />
13. azarl: aizdurnbles azars, klauces az., nürnava az., "okls, s°upes az.,<br />
ufvas ezeriņč (e.); garais az. jeb akmiņu az.,<br />
ildza muižas az,<br />
ķabānu az., a<br />
0pal°äis az. (i.); dardzānu az., kreigänu<br />
az., vinauka (s.);<br />
[dumbļa es., elkschņu es. (e.)J; [oklais azariņš (i.)j.<br />
/4. prüdl: ze iles prüdi (e.); [oparas deiķis, purva d., bleigznas<br />
mārks (s.)ļ.<br />
15. puorl: bārzu püors, durhbļa p., garais pūoriņč, kleijäis puoriņč,<br />
l°ūžņas p., nümavas p., paütu p., s°upes p., ške ibāis p. (e.);<br />
ķabānu p. (i.); [rükas p., sūnākslitis (e.), līlais p.,<br />
sovnokļa p., vilka p., zipors (s.)J.<br />
/6. te tr$ll:<br />
nümavas teirels,<br />
s°üp$s t. (e.).<br />
loča poriņš,<br />
17. pļavas: anckenin?, olksna, bärzu püors, galdine, gravas pļavas,<br />
kņipiņa, lapsen e<br />
īca, līlās pļavas, lauza, lukstu pļavas, mārk°ūdin?,<br />
aorā°le itĢS pļ., ravu grāvs,<br />
reblene Ica, sina püors, s°up eite (e.);<br />
vaina degsnis (s.); [avotiņa pļ., lāču purs, paleja (e.)]; [aklim,<br />
breeschu lihtscha pl, egļu pl, galdupes pl, oline (e)]; [kolnu pl.<br />
pelšu pļ. (i.), akmeņu pļ., apseišu pļ., darejumu pļ., ganeibu pl-j<br />
garo pļ., kakta pļ., kazulneica, leiča pļ., lejas pļ-ņa,<br />
okas pl-,<br />
olūtu pļ., oriska pļ., pora pļ., rājums, sirma pļ., šķinums,<br />
cumu pļ-s, zirgu pora pļ. (s.)].<br />
va
18. gan e lbas: ä°ivules degsnis (s.); [grīšļu dobe, pīļu apara (e.); iz-<br />
dagas (i); dumbrajs, dübineica, gola gan., kolna aparas, krovtaine,<br />
kuces deglis, meža apara, rātais porins, smilšu kolna gan., svilums,<br />
vacaines gan., vana6zene, zirgu dorza gan. (s.)].<br />
19. drivas: cepļa ctrivas, gardas dri viņas, magazejas drivas (e.); [an-<br />
dreiviņu miezaite, augstines, āpšukolnc, bārzāju lauks, dadžu 1.,<br />
darejums, garā šņore, kolna l., kolna rojums, kopu 1., kuces deglis<br />
ķabānu I., meža 1-ki, oklais 1., pora 1., smiltājs, sovnokļa 1.,<br />
veiksniņas (s.)ļ.<br />
20. Hduml: vylka l e Idums (e.).<br />
21. meži: °ābuļu vacums, apserdes sils, ārmāre, baržu drivas, bļudžu<br />
siliņč, brīžu dūbes, 6zija marka mežs, iņģesn e<br />
īca, roktupes m.,<br />
skaistais siliņč, sok°ārneja, speršu vacums, šaūš°āres m., üsa<br />
vacums, valden§s, zaļais, ze e<br />
īles dagums, z iles siliņč (e.); [kun-<br />
dzānu sils, pontāgu m., vidsm. (e.)]; sosoldahrss, osolleja (e)];<br />
ļprieclajs (i); apseisu bērze, velna b. (s.)j. [21a.<br />
salas mežos,<br />
purvos: bārzu saliņa, ierakumu sala, kazu kolnc, opālā s-ņa,<br />
prīžu s-ņa, sals kolnc, zaļa s-ņa (s.)j.<br />
22. olas: dardzānu olas, mežpilniku o. (s.).<br />
23. ceļi: zagju celiņč (e.); [egļu taka, ganu c-ņš, kolna c-ņš (s.)j.<br />
24. tyltl: daūgaviņas tiltiņc, garais tylts, gtibānīku t., klavužu t., kozu<br />
krüga t., a<br />
orā°lest, susejas t. (e.); bolužu t. (s.); [kazu kroga t. (e.)|;<br />
[andreiku t., balceru t., rūbeža t. (s.)].<br />
25. kopi: dukurānu kopi, klaüces k., kunclzänu k., ķesteru k., min-<br />
steru k., susejas k. (e.); kac e k. (i.); °uzinu k. (s.); [ķiltiņu k.,<br />
mēru k., tiltiņu kapkolnc (s.)].<br />
26. tinējas: bobu lineja (e.); s26a. salas: lozdu s-ņa, rotalanu sola,<br />
škalbu pussoļa, storga sola (s.)]. [26b. zvejas vietas: akmeņa<br />
klajums (s.)].<br />
27. otvari: üzula otvars (e.); valna br°uzs(s.); [māras atv., sēņu atv. (s.)].<br />
s27a. līci: bļodiņas Ieies,brasla 1., bungāt 1., saules 1., valatuvesl.(s.)]<br />
25. izvärdes: btzrziņc, bimbels, bolūds, bunduls, čibuls, daūgavīts,<br />
d°ābuls, gasinc, gr°āv e<br />
īts, grunduls, jaündrakmans, kal'niņč, knipiņč,<br />
e<br />
krīviņč, mežinskis, oltinč, pels, puor īts, resaückis, sörmuls, ūcānc,<br />
ūzuliņč, vagalans, vaskis,<br />
e<br />
v itūls,<br />
pilstinc, °ūziņč, ūzuliņč, vaskis (s.).<br />
e z°āl īts, zveigzne (e.); grunduls,<br />
29. palomas: anniņas pogasts (= upes vierss), č°usku badītāji (= mež-<br />
galīsi), d°uņu vērši (= āizdumblīši), kules gols (= klaūcāni),<br />
spr°āgulāni (= ilzīši), ūdu kules (= mežgalīsi).<br />
331
332<br />
30. papildinājumi:<br />
a) elkšņu pag. (1850. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: ahboliņ, ahse, aitiņ, appaljahn. audrin, ausepohl, awenin, babre, bab<br />
tais, baltors, banders, beesais, behglis, behrin, behrsohn, belmon, bigusch, birschc, VĻ<br />
kase, bitte, bleschka, blusse, bringis, brink, brittan, buddin, bumbe, dahboling, dauM<br />
deewapehda, deksne, dinge, druķķe, dseggus, dsehrwe, egglit, gailiht, gensin, glasU<br />
grahwc, jandau, johnast, kahpost, kahrkle ļļ kahrklis, kalkis, kalnit, kammins, kannepii,<br />
karpuschka, kaskas, kastschnk, kattins, kattlahp, kehkstiht, klibbik, kluzze, kosul, krahtinģ<br />
krankal, krauklin, kreews. kruhmin, kukne, kuppak, kursemmneek, kuschķis, lahze, laidaļ,<br />
lapptn, lapsa, lapschuks, lasda, lexite, linning, luxting, magonite, maisit, masubr,<br />
mauran, melnairbe, midsin, muhrneek, nabadsin, nahsting, necdrit, ohdsin, ohsiel.<br />
ohsolin, pakkul, pastneek, pehrkon, pellau, pelsche, persche, plahteran, Plattais, platte<br />
pluhm, pohde, Pohlejahn, pohlis, pohrit, pontag, praulin, prohdneek, Puhpol, pukm<br />
pnppik, purrnin, puschbarneek, pnschke, putteklit, Putten, raggit, rakkut, ramaiļa.<br />
rasaknit, reblis, reinod, rcisans, rohbesneek, rohsit, rubben, rudsit, rukstit, ruschiiiü<br />
saltais, sander, sapohl, selipp, seske, silneek, sisset, skangal, skromms, skudra, skrm'<br />
ske, sneedsin, spehlncek, spirre, spuldseneek, steppe, steppin, stihpak, stradde, strehl<br />
neek, suns, sahnan, sakke, seemel, sillgalw, sillpaut, sutte, swaigsnin, sweedre.<br />
swenge, swirblis, tehrpik, tihter, tommasch, tnrks, tschaksting, tschimuk, uhdre, uppe-<br />
bēgle, wabbohl, wadmal, wahrgul, wahzeet, walgit, wehjalohde, wepre, ivewer, mit<br />
semneek, wihtolit, wilkaste, wilks, vimbe, wittin, zebrite, zelmak, zeplit, zeppuck<br />
zezzer, zibbul, zihrul, zilaus, zirwit, zornais.<br />
ß) māju vārdi: aa) elkšņos: okelan, bertmiņņian (tg. bārtņivāni), erminniaii,<br />
gallar, gobay, jukulan, kiehle, klautze, orste, Plate, siepol; ß5) rites muižā: aiv<br />
purwe, kilting, palsahn.<br />
Y) kruogu vārdi: lukstenkrug, sussey jeb kirchenkrug.<br />
b) i 1 dza pag. (1858. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahbol ļļ ahbul, array, ausing, awen, bakkan, ballod, behrsing, dittc<br />
neek, breeds, bruhwer, dahbol, gastahn, grauding, gullbe, kahrkling, kallei, kalniG<br />
kähms, kluhdsing, kkaw, krohniht, kruhkling, kruhming, kuggeneek, kuhm, kupsche,<br />
ping, linning, mahsit, maisit, mehness, middsing, missing, ohsing, olle, pantag, pobr<br />
mall, preede, purreus, puttning, radsing, rassing, reeksting, regut, rimsche, rohschan<br />
(= tg. rūšāns), rubben, rudsing, rutke, silling, skuijing, skrupske, skrusche, snec<br />
dsing, spehlmann, steebre, strasts, strehlneek, stuhre, susnis, smarre, swkelirimü<br />
semmbarneek, sirniss, swaigsne, trakking, tupping, tvannag, meesis, meessul, wehwcr,<br />
wihtol, zauniht, zeppnr.<br />
ß) māju vārdi: bittan, bokkelneek (tg. bukliniki), gaile, kristapper, lantzmann,<br />
unķķan, mistran, stukke.<br />
Y)<br />
muižas vārds: balden.<br />
5) kruogu vārdi: baldenkrug, katzitkrug, sillenkrug, wahwcrkrug.<br />
c) kruoņa susējaspag.: (1858. g.<br />
r. 1.):<br />
. mājas:<br />
t r<br />
Erbjtrģes pagasts (savieti.) —<br />
f r r<br />
A. ģrberģes pagasts —<br />
B. tnazzalvas pagasts —<br />
C. taūrkalnes pagasts —<br />
ērberģieši.<br />
ņrberģīeši.<br />
mazzalvīeši.<br />
taurkalnīeši.<br />
a)nicgalfeši: beķeris, briģenieki, bukas, lejnieks, ragaüski,<br />
svareni b) °apali, baltiņi, baluoži, čulkas, dānkeri, diči, garv§-<br />
deri, ģergales, iesalmeki, kallieši, k°aņeps, karstumi, krūmiņi, ku-<br />
cēni, kikas, ķīermeļi, laugali, laüski, lejieši, liči, līesviņķi, lülas,<br />
lūši, l?vens, ļūnes, maūreni, mālvepri, miņģeni, nüovadnieki, pu-<br />
čuks, reņģes, rīzemes, silnieki, smetes, smiltiņi, Sniķeri, spieķi,<br />
strautiņi, sturamäjas, trümpe, uška, üozüolnieki, v°an°ags, vepri,<br />
vēdekļi, vēdzeles, vilks, vīndedži, vienini, zeltiņi, ziemeļi, zupiņi,<br />
ž°ag°ari.<br />
B. mazzalvleši:<br />
ārites, bajāri, bēči, dupites, düobelnieki, ez?ri, grēndiņi, jaüdzemi,<br />
jurāni, lujāni, pēmpes, plaņi, punduri, rüoceni, spriciņi, upelnieki,<br />
ūosiņi, veseļi, vitrupi, vieglie, zilāni, svejnieki.<br />
C. taūrkalnīeši jeb žeberīeši jeb zaģerīeši jeb vallenburģleši:<br />
āženieki, baluoži, grūošļi, ģirupnieki, kaktleši, līči, pātes, platkāji,<br />
spajvi, strēlnieki, svitiņi, ūozūoliņi, vārtūni, zāģeri, znuotiņi, zuši.<br />
2. muižas: ejberģes muiža, meža m., s°alas m., z°aķa m. (ē.); m°az-<br />
zalvas m., v°allenburga jeb bakārta m. jeb taürkalne (m. z.).<br />
.5. baznīcas: erbejģĢS baznīca, mazzalvas b.<br />
4. skūolas: erberģes skūola, mazzalvas sk., zāģersk.<br />
6. krūogi: baznīcas jeb neībaūrkrūogs, beķerkr., bērza kr., k°azar-<br />
mes kr., s°alas kr. [ej; bābu kr., [lujahn jeb leijes krohgsj, priedes<br />
kr. (m. z.).<br />
6. sudmalas: $rbejģĢS sudm.; spriciņa s. (m. z.); strēlnieka s. (t.).<br />
7. kalni: sudrabkaīns (t.); [čigānu k., elkšņāru kalniņš, kappeļu k.,<br />
pagrūbu k., putnu k., skaras k., slapkavu k-ņš, sunkas k-ņš, tau-<br />
res k., zelta k-nšj ; [kreewu k., krusta k., ubagu kalniņfch, wilkupes k.j.<br />
[7a. pakalnes: elkšņa k-ņš, dzirka[a uzk., lejiņu k-ņš, naudas<br />
k-ņš, sumkas k-ņs, zaķu pak.j.<br />
333<br />
& lejas: mella meža dibens; [dzilnas leja, dziļais grāvs, liepu gravaj.
334<br />
9. upes: līelupe jeb susejas upe, nomene jeb leīšupe, vīesite, zalvi!?<br />
(ē.,<br />
m. z. t.).<br />
/S. straūti: cģzģ, krācēja grāvis (ē.); jūgupite, pātite, žebere (t.);<br />
[dobups, dvorups, egļupīte || egles brasla, kozups, melnais strauts,<br />
upēls, vecupīteļ; lwilkupej.<br />
11. ezeri: bāltāis ezers, līnez., mellāis ez.; sjuhgas esersj.<br />
12. dīki: strēlnieka dīķis (t.); svieglo dīķis].<br />
13. pūori: anmtes pūors, dānkaru p., desas p., mellāis p.,<br />
tilta p,,<br />
vafžu p. (e.); gudu p., krāukju p. (t.); [degums, kalliņa p., kungz<br />
p., kļavzemes p., lopsu p., pāderītes p., prūšu p., vella p.].<br />
14. tīreli: pūces tīrels, svitiņu t. (t.); ldravas tīrelis |ļ draves sūnāklis,<br />
rutku kakts, sarkanā kapča, vilku kaktsl- [14a. dūkstis: ķipuru<br />
dūkste, lejas d., mainā d.j.<br />
15. pļavas: akmenāite, baluoža pļava, apaļares, dānkarares, grukit-<br />
nieka pļ., kaņepāite, kucenites, ķēņģerags, līkāis līdums, lukstija,<br />
mazās kazenes, ragaūska pj., rācenāites, skuju pļ., švītene, tīrels,<br />
zirgu dārzs (e.); čigāns, siena pūors, struņķencs (t.); [akas gals,<br />
bikšu rājums, celmu pļ., cēze,<br />
cūcenu aste, cūku degsnis, dzilna,<br />
elksna, garais licis, grāvja pļ., kakta pļ., kalēja pļ., koku dārziņu<br />
pļ., krievu kakts, kumelnīca, kvedila, lanka, lēģeru kakts, liela p|,<br />
liepiņas pļ., mellāis celms, ogu tīrelis, ozola pļ., pora pļ., priežu<br />
pļ., putnu kalns, rājums, rusku kakts, salas pļ., sila pļ., siena pļ,<br />
skatenes, stepiņāre, struņķenes, sunkas kalliņs,<br />
tilta pļ., ubagu<br />
kakts, vilku maste, vītolu kakts, zaķene, zandaga, zemaitnes, žagatiy^<br />
16. lauki: līelakmeņa lāuks, priedu 1.; [andra I., birstiņa,<br />
cirtumiņi (lielais, mazais), dekšņa I., dzelmes lauciņš,<br />
celmu I.,<br />
kaktiešu I.,<br />
kalna I., kanalejas l., kapu I., krievu I-ņs, kroga 1., līdumi, lie-<br />
lais līdums, millniskas, putnu I., rēķu lauki, runča I., silioa 1.,<br />
stāvakrasta 1., tilta 1., upes 1.].<br />
17. meži: cūku degsnis, gar°ā maste,<br />
mālkas cierksnis,<br />
līelās krāuklenes, līelāis akmens,<br />
m°azās krāuklenes, mejlais, strāuts, mellmeža<br />
dibens, m|ra kapi, rumbas kakts, siliņs, šņūonte, vēršiņu ciertums,<br />
vēršu därzs, žīdu pūors (e.); [buku sils, damba m., guģu sils,<br />
kazāku egles, lāpstas sils, līču birze, liepsals, lūšu birze, solās m.,<br />
randenu sils, straumes poriņs, zāģu silsj. sI7a.<br />
krūmi: būdenes,<br />
greizie krūmi, lielie kr., rocēnu mežs, silastes m.j. [17b. salas<br />
mežos, purvos: liepsala, vārnu sala, zvirgzdu<br />
salaj. [17c. ga-<br />
nības: čukņa kanalejas gan., līču gan., ogļu dobu gan., plēsums,<br />
vaina poriņš]. sl7d. atmatas: grehku lihdumsj.
18. ceļi: kräuklinu krustceles (e); [aizpores c., apsalu stiga, damba c.,<br />
egles brasla, kapu c., klēts līdums, melnā strauta stiga, zeltiņstiga,<br />
žīdu cellte].<br />
19. tecinās: mējkapu stidziņa (e.).<br />
2S. tilti: eglupes tilts; [egļupes tiltiņš, meža t., ruņu t., tēces Lļ.<br />
[20a. bedres: velna bedre, vilka b.ļ. [20b. mārki: runča dobe].<br />
21. k°api: baznīcas k°api, ķiku k., prīedu k., ž°agaru k. (e.); sudrab-<br />
kalna k., zāģeru k. (t.).<br />
22. salas: auku sala (susejā) (e.).<br />
23. atvari: mella düobe (vīesitē) [t.J; [cūku dzelmīte, jūgu atv.,<br />
karstumu dzelme, sudmalu atv.]. [23a. zvejas vietas: stūra galsj.<br />
24. sträames: briģemeku strāume (vīesite) (e.).<br />
25. rumbas: rumbas strāume (mēmelē) [kurmanē]. s25a. līči: avota<br />
līcis, bišu l., dzeņu 1., garenais 1., lielais 1., milzkaudžu I., vecās<br />
mātes I.j. [25b. koki: durtā priede, ērmu priede, gremzdu priede,<br />
puņģu priede.]. [25c. krusti: baltais krustsj.<br />
26. izv&rdi: cējns, ķīermels, krūmiņš, pancis, piņķis, pučuks, salnieks,<br />
sniķis, stabiņš, straūtiņš, upelnieks, vīeniņš, žagariņš (e.); audze,<br />
daluodlts, bandenieks, bērziņš, dārziņš, k°aktiņš, pavārs, sapietis,<br />
smete, spiga, strautnieks, vītūols, zutis (t.).<br />
27. papildinājumi:<br />
a) ērberģes pag.:<br />
*) pavārdi (1858. g.): appozeen, auSfan, austrin, ballod, bandeneek, barris,<br />
bchrsin, behtin, bitteneek, brassau, briggeneck, bruhne, dabohl, dnmbran, dsennis,<br />
cbrgelneek, gailis, gohliat, grikkis, gulbis, jandau, kahpohst, kalniņ, kandrusch, kappel,<br />
kassak, tcerpc, klawin, klemmer, kraus, kreews, krischuk, kuptscha, landag, lankusck,<br />
laweneek, lohdsing, luhsis, mahlin, mattuhs, matscbe, meesckak, merkut, meschke, ohsis,<br />
ohsohl, ohsolin, padohm, platkahja, plehsum, purwin, putka, salmiņ, sihlis, skerstin,<br />
«mcttcr, smilkschc, sprausslis, sprohgis, spurre, stark, steebre, strasdc, swarrcueek,<br />
saddrak, sakkis, sarrin, seemel, suppe, tikkum, trumpcncek, tscbippa, tschulka, uschka,<br />
>*>
336<br />
ß) maju vārdi (1816. g.): baltin, bruhmer, lihtsche, rimmel, sussee, wihnditsche-<br />
(1858. g.): smolmski.<br />
e) taurkalnes pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): ahbol, ahboling, appeljahn, apperan, audse, aunuk, ausehn,<br />
awoting, bahren, bahrenit, ballod, bersing, bibbin, bilken, bimbnlneek, brccde, brohder,<br />
bruhnais, buhde, buhdeneek, dahrsmg, degge, dirweike, biScbler, draweneek, drosch<br />
greet, druweneek, duddurs, ehrgle, gail, gallate, galwing, glihtum, graubing, gredse<br />
ning, grickit, grusdan, grusching, ihsche, irbiht, jacobbehn, jagor, jaunpohge, jaun<br />
zeekur, jumting, junkur, kabben, kakting, falbat, kalbatehn, kalning, kalneet, kappun,<br />
karkling, kauling, ķemmētais, kesber, kihwit, klaw, klawing, kluhdfing, krasting, kree<br />
ming, kruhming, kruhse, kuudsing, kurringe, kurrming, kursemncek, kutscher, laiweneel,<br />
lasde, lauzing, leddusch, leelmann, leelpinke, leepe, leyimpe, lohdsing, luhzing, mas-<br />
nhdre, mauring, meesiht, meeschak, Mehring, miltin, nauding, ohsit, ohsol, ohsoling,<br />
ohsche || oScpe, paipal, pawahrts, peltit, pihlat, pirksting, plostneek, pohreet, pvrmal,<br />
preekul, puddelpuhtei, puhring, pukkit, purwing, radsing, raggusch, ramme, reekfting.<br />
renter, rihgesdarte, rihjespeter, rink, rutke, sallcneek, sallgall, sappal, sapeesch,<br />
sapeeschjohse seeke, segling, sehting, sidder, sihpoling, sillawawer, sissen, skahmc»,<br />
skambe, skilling, skrohder, skuijehn, sohde, spigge, stark, stuhrmann, stuzze, Suitiii,<br />
sustren, swarren, schoppe, sarre, secmel, sutte, swaigsne, sweedre, kaschekaus, tib<br />
rumneek, tikkum, tiltneek, trumpeneek, tuktehn, tupping, uhdre, uhsiht, ullat,<br />
uppesjurr, uppit, urpuliug, uttebarda, wahzpohge (= vācpuoģis), mannag, wieksnc,<br />
mihtol, zelming, zibbe, zihrul, zimding.<br />
ß) māju vārdi (1826. g.) aa) mežsargi mežkunga pag.: budencck,<br />
nerathan, pender, Pohpe, rewell, rohzahn, rukmull, skambe, skulte, swecke, wawer<br />
(sk. valles pag. mežmuižniekos). ßß) mežcirtēji: ballod, brohder, grosle, kaktesck,<br />
kauling, kruhse, leeping, Pinke, puckin, strehlneek, sager, uhdre, martun (sk. vallenbur-<br />
ģiešos). yy) I. apakšmežkunga p a g.: dullmann, girupneck, lahze, luike, Mull,<br />
reisen, witkap. SS) II. apakšmežkunga pag.:<br />
ascheneck, baakert, mellupc,<br />
ohsoling, pahte, plattnag, puckin, switing. ss) II. apakšmežkunga pag. jeb<br />
vecsērene: anschan, barmik, bambe, gehger, inkehn, jaunsemm, kalning, ohsoling,<br />
pender, pidder, Punge, soglan jeb plikke, zihrul (sk. vecsērenē).<br />
lekingrāves pogasts<br />
— iekingrāvieši<br />
{tag.<br />
viesites pag.).<br />
/. mājas: a) ieķingrāvieši: āmužnīeki, āumiņi, azardzeņi, azar-<br />
poļaki, āži, balūoži, bafģi, bārbulāni, bēitāni,<br />
ceirulīši, ceiruļi,<br />
cie-<br />
ceri, diemonti, ezerīeši, ergji, gslvāni, j§či, juskas, juodfļi, kakstes,<br />
kaktiņi, kal'nīeši, kjeviyi, kobuči, kugrenīeki, iāukacimsti.<br />
ļ°udāni, mežadrusti, mežadzeņi, pūormaļi,<br />
ratnieki, rieksti, ruduši, rukšāni, ruobežnīeki, somsovas,<br />
siņķeji, sīetiņi, smit?s, stampāni, stradiņi, s°ubrānu pojaki,<br />
šiliņi,<br />
nieki, °ūbuļi, üozulini, vilku a<br />
eil e<br />
z it?s;<br />
so las, zamāni, zerhkas,<br />
ļmarkudanu mājas, zāģerij; b) mežgallesi: andreīkas, apse<br />
nieki, ārstes, barisi, beķeri, bukoīti, b°uriņi, elkšņupi, gribuļi,<br />
upei
gūobenīeki, kal'niņi, kapenes, kārkļi, krastiņi, krašaūcki, kr°ümini,<br />
kāupiņi, lopsas, lazdiņi, lejiņi,<br />
e<br />
īči, līepiņi, majüori, meženīeki,<br />
mutlāni, muīžnīeki, rnürenleki, peFžas, putniņi, pūodi, rubani,<br />
so a<br />
las, smilktiņi, skr°üv§s, skujāiņi, spüodri, stagari, strautiņi, st°ü-<br />
e<br />
e<br />
rēji, st°ūrīši, šņūornleki, up lši, upmaļi, °ūzāni, ūošāni, v iņāni,<br />
vonagi, zalači, zariņi, zolaki, židavi.<br />
2. muižas: cieceri, ieķingrāvĢS muiža» ķikstes pusmuiža.<br />
3. mīests: āžu miests.<br />
4. skūolas: draudzes skuola, ieķingraves pogasta sk.<br />
5. krūogi: āžu kruogs, juodēju kr., ļaud e<br />
it§s kr.,<br />
muskuļa kr.<br />
6. sudmalas: gaiļa sudmalas, ietzingräves muižas s., sejapa s., stam-<br />
pānu s.; sgagulu dz., ikšeļu dz., papagaiļu dz., reskajdz.j.<br />
7. cepļi: ķīģeln e īca.<br />
8. kalni: āmužnīeku kalni, briežu kolnc, ječu k., kopu k.,<br />
krievu k.<br />
jeb baīkavu k., kugres kaīni, k°ūliņu pilskolnc, rāviņk., sifiķeļu k.,<br />
stampānu k.; [āpšu k., cīruļu k., grantēs k., grūbulis, lapsu k.,<br />
pilveru pilskalns, podnieku k., putras k., rijas k., sila k., smēdes k.,<br />
sudmalu k., ūdrupa kalni, vāles kalniņš, vilku k.]; sleepu k., mehru k>,<br />
noreetņu k., osola k.l-<br />
S. lejas: p°ūd§jums, veļu vārti; [dziļā leja, tumšā gravaj.<br />
10.<br />
upes:<br />
vies<br />
trumĢ, e<br />
īt§; [seskupej.<br />
e<br />
//. ītes: barisu<br />
up īt§, kugres u. jeb ļāud e<br />
īte. jeb püormaju u.;<br />
[gobāja, toma upītej.<br />
12. grāvi: sudmalu gravs.<br />
/5. azari: kugres azars, smites az., vieseīte.s<br />
az.; [klauces az., ramu-<br />
lauu az., supes az., svēriņu az., vasarāja ezeriņš|.<br />
14. prūodl: muižas prūods.<br />
/5. avūotl: p°üdtzjums.<br />
/6. puort: avanu puors, āžu p., baržu p., drustu p., kakstes p., mag-<br />
lejas p., miku p., rudušu p., stampānu p., strodu p.; [garie poriņi,<br />
kazu p., salu p., sūpes p., vēža p.ļ; sawota p., deegu p., duhņu p. f<br />
eebuhweescha p., katlu p., kehwes p. saules p., sehņu p., sihles p.<br />
tahrpu p.]. [16a. dūkstis: baltā dūkste, dziju marku d.j.<br />
17. pļavas: āža puors pjavas, baluoža pj., bāfkaviņa, ceiruļu pļ., čuča-<br />
žiņa, daguma pļ., ģfrkānu pļ., ļ°ūdānu pļ., maglejas pjavas, mel-<br />
deru pj., pļantas, puišu pjavas, rieksta pļ., rukšānu pļ., sienu puors,<br />
e e<br />
strodu püors, z il<br />
īt£s;<br />
LŪR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
337<br />
audzes pļ., gara pj.. kapu pļ., meža pj.,<br />
22
338<br />
pabazene, prüdu pļ., purva pļ., rävija, siena purva pļ., strūga,<br />
upes mala, upes pļ.,J; ldruftu purws, kreewupe, selta pļ., ubadsiņschj,<br />
/5. drivas: driviņas; [18a. lauki: bārnu leicis, ciemātu lauks, kroga 1,<br />
lapsu kalna 1., meža 1., p[anta, rasa, stāvais I., stiebraine, sud-<br />
malu kalna l., zaļais 1.]; sahriņas, saķu ahres, wilku sala].<br />
19. meži: avanu püors, baržu pūors, degsnis, sola, jūodfļu sils,<br />
kugr§, vilku sola, zeile it?s sils; [egles, jurēnietes sils, ķēdes šiliņi,<br />
lāču sils, priekšāres,<br />
rīkles gals, šiliņš, skrāžnieku m., šņores gals,<br />
zirgu dārzs] sbuhdu sala, rutku siliņsch, salta fala, fata sala, schihdu<br />
sils, trumes sils]. [19a. salas mežos, purvos: iņģista sala,<br />
kazas s., kaziņa, miroņu s., vilku s.]. [19b. ganības: beemahre,<br />
gows aste, labrentschi, rasija].<br />
20. ceļi: avanu püora ceļš; [garā gatve].<br />
21. tilti: barisa tilts, juodfļu t., ļāude it§s t., puormaļu t.; [garais t,<br />
ikšeļu t., ķesteru t., runču t., spures t.]. 21a. alas, bedres:<br />
āpšu alas, ceplīši, däguta dūbes, swelna dobe].<br />
22. kopi: ieķingrāvĢS kopi, muižas k., uozuiiņu k.; [poļu k., por-<br />
ma]u k.]. [22a. krusti: miera krusts].<br />
23. rogi: sorhsovas<br />
rogs (viesītĢS az.]; [23a. līči: deguma līcis].<br />
[23b. salas: pāraugas pussala (klauces ezera)]. [23c. atvari:<br />
govju atvars, melnais atv., zirgu atv.]. (23d.<br />
ozols].<br />
kuoki: svētais<br />
24. izvärdi: aūziņč, avans, babris, bitenīeks, bruklens, dunduls, daü-<br />
gavīets, gaīviņč, grāmatnieks, grāvlejs, gribuls, katenc, kupčs,<br />
k°üma, kemps, lapiņč, ļucānc, melders, m°ūrnīeks, ņerbuls, oparānc,<br />
pabērzs, pibuks, pl°üm$, reskājs, i°ūtiņč, rūonc, sauļots, silenīeks,<br />
sküosänc, sp e<br />
idāinc, stagars, škimels,<br />
e<br />
ītars, upejnīeks, ūose īts.<br />
25. palomas: palavdīfšas jeb stokādāji (ieķingrāvieši), tārpu žņau-<br />
dzeji (= mežgalīeši).<br />
26. papildinājumi:<br />
a.) pavārdi (1850. g.): ahbols, ahdmin, aisuppiht, algahds, avsehns, artaj«,<br />
atdeen, angstmann, auns, ausekle, behrsin, birseneek, brahl, breedis. bruhwcr,<br />
bolin, dahlderis, dischler, dohbel, dreimann, dselte, ezzetais, gailiht, gohbe, gramer,<br />
grauding, grenge, juhrmalis, kahrkle, kalleis, kalniņ, kannepiht, kassin, klawin, kohp-<br />
manis, kuptsche, knrsemneek, lahzis, lappin, lasdin, leepin, lcijeneeks, lidecke, linmn,<br />
htbban, maggobn, mahser, maurin, meesiht, nagle, needran, ohdsin, ohrmann, ohsis,<br />
ohsoling, ohsolneek, pabehrsis, peyrc, pclscbc, pohrin, preede, preescbuahr, pulkc.<br />
purren, rammen, rattneck, robesckncek, rubbens, ruhke, rusching, rutkis, sallcncckr,<br />
sapol, sarmul, samneek, sietin, sihpol, sirmais, skrirulneek, skursten, smelte, sneedsc.<br />
spahrne, spohdrin, spuldscneeks-, spuldsin, spurge, spurre, stimben, strasds, straum<br />
dah
stuhre, swiklis, sakkis, sarrin, seedin, sieling, sihle, sirnis, swaigsne, sweedre,<br />
sweyneek, tietmann, uppeneeks, wahzsprohge, wakteneeks, warrakallei, weetneeks,<br />
wehwer, wihtolin, wilks, willan, zehrs, zellawe, zelmin, zihrulis.<br />
p) māju vārdi (1816. g.): essalneck, esserdsemme, rudduschkalne, strasde.<br />
Kurmanes pagasts —<br />
kurmanieši.<br />
/. mājas: a) kurmanes gals jeb kurmanieši jeb kungu<br />
gals. anduži, bazūni, bic§ni, binči, bisiņi, brammaņi, brankuži,<br />
brieži, brūveri, buļļemeki, čubuliši jeb nagliņi, čužuļi, damenieki,<br />
daugavieši, duderi, deniši, dzeņi, gaiji, galāri, grabažtzni, ipteri,<br />
jēriņi, juraviči, kalēji, kalla brūveri, kallieši, kaļķi, kārklējni, kārkļi,<br />
kraükji, krieviņi, ķipuri, laücenieki, līduši, leicuki, lejieši,<br />
lepseri, mentes, mucenieki, peles, plēši, plītnieki, silvaški,<br />
skadiņi, skapari, spruntuļi, strautiņi, stūrmaņi, šuļči, uleni, ungu-<br />
riņi, uozūoliņi, vengri, zejģini, zemītes, zīlgaļvi, zütraki, žužas;<br />
b) mūrmuīžnieki: apaji, ādumi, ariņi, bērziņi, bisiņi, burkāni,<br />
čābļi, dreīlenbuši, dzīlnieši, grinaīti, ģiģeri, Kikas, jakstiņi, jaün-<br />
kukuļi jeb jumiķi, kaktieši, kallvēveri, kankali, krūmiņi, lazciiyi,<br />
lejas vēveri, liekukuļi. liepiņi, malači, mežvēveri, milskaudži, put-<br />
nieki, pūces, pūoļi, rutki, rūobežnieki, rüe-zeni, šiliņi, skadiņi,<br />
valciavi, vezumnieks, zemaici, zvillas.<br />
2. muižas: kürmane, Mūrmuiža.<br />
3. baznīcas: kankala kapliča,<br />
kurmanes baznīca.<br />
4. skāolas: kurmanes sküola. l^^^^^^^^^^<br />
5. kräogi: CĢpurkrūogs, cielavu kr., daiūba kr., kurmanes kr., pa-<br />
lejkr., pāvulkr., sīetiņkr., smārda kr., steņķer kr., zūosu kr.<br />
6. sudmalas: kurmanes vējsudmalas, Mūrmuižas udeņa sudm.<br />
7. cepļi (plltničas): kurmanes kaļķu ceplis, kurmanes plītničas.<br />
6. kaili: birzkals, cielavas k., grants k., kalliešu k., laücenieki k.,<br />
pūces k., stūrmaņa k.,<br />
žūžas k.; [augstie kalni, cepļa k., cielavk.,<br />
jakstenes k., kārklu k., lapsu kalniys, mālu k., smilšu k., vilku k.,<br />
zaķu k., zilais k.j [8a. p a k a I n e s: āpšu k-ņš, bērzu k-ys, inģista k.,<br />
kapu zemes uzk., kartavu k-ņš, moku k-ņš, ogļu k-ņš, rubeņu k-ņš,<br />
vilku līča pak.].<br />
9. gravas: žužas grava, [brūža gr.,<br />
liela leja].<br />
10. upes: iecava jeb īeķive, līelupe jeb susēja, viesite, [mēmele].<br />
339
340<br />
//. upītes: dzilna, skujupe, smārds jeb smārdupite, vīrupe; [brūža<br />
strautiņš, cepļa str., cēze, ģirupite, ipšu str., mešļu str., muižas str.,<br />
platones upīte, slepkavu upīte, vecava jļ vecupīte, vilkuplte, žūžu str.].<br />
12. grāvi: apsalas grāvs, dziļais gr., mellaegläja gr. [12a. mārki:<br />
gaijapara, diedzama dobe, kukuļu mārks, mīķēnu dobe].<br />
13. ezeri: mūrmuižas ezers, šuļču ez.; [baltezers, linezers, melnezers,<br />
prodiņs, tilinda ez.].<br />
14. avūoti: avuotiņs.<br />
75. purvi: elkšņa, kraukļa purvis, smārda p.,<br />
klausta p., pīrāga p., velna p.].<br />
tilta p.; [gudu p.,<br />
/6. tīreļi: āpšalu tīrelis, kartupeļu düobu tīrelits, meža damba tīrelits,<br />
putnu pļavu tīrelits, rūostu t., stigas tīrelits; [apaļais tīrelits, bal-<br />
barzda t., čūšku t., kalniešu t., ķezas t., lacu t., maldu t., rožu t.,<br />
saltais t.]. [16a. dūkstis: dzena dūkstis, melnās d., sarkand.,<br />
rijas d.ļ.<br />
17. pļavas: cepļa strauts, čigutāres, čubulišu pjava, dīķu strauts, ejksnas<br />
pjavas, ezergala pļavas, gaisa pļ., garais strauts, jeriņpjavas, kajķa p].,<br />
kralisķes, lāča pļ., lielās pļavas, piju purvis, pīpenes, raga meža<br />
dambis, smārda pļavas, štakmanits, tilta purva pļavas, vefigra pļ.,<br />
vinagräda strauts, virupe || vīrupe, zaķa pļ., zvirbuļa pļ.; [aiziezis,<br />
akenrājums, dūņu purvs, dzilna, ganības pļ., garā druva, krusta<br />
kakts, kukuļa pļ., melnais purvs, meža dambis, meža pļ., platone,<br />
ragu pļ., rājuma pļ., strauta pļ., vecāku pļ., vēžnīces pļ.J.<br />
18. lauki: karatuvu lauki; sapalais gabaliņš, dzeņu līcis, dzilnas rājums,<br />
kapu 1., kurmelieši, mala dobes I., rozas 1., tilta druviņa, upes L,<br />
ūbenes, zaļā ceļa I-kij.<br />
19. meži: akas salas, balüodenes, jeb kamarauska sala, bumbiza degums,<br />
iņģists ļļ iņģists, mellais sglājs, piju purvis jeb pīra purvis, purva<br />
stārpa, putna pjavas saliņa, perkuņa spertais mežs, rācenāite;<br />
[damnieku sils, deksnis, ganību birzes,<br />
siliņs, taubes m., vārnu siliņs, vilku līča m.j. [19a.<br />
šiliņš, ubaga Krumij. [19b. ganības: gaijapara,<br />
pūriņi, rieksta dārzs, strautmale, vecainīte].<br />
mazais deksnīts, muižas<br />
krūmi: rozas<br />
krūmu gan.,<br />
20. ceļi: mellais ceļš, vidus c.; [damba kroga c., kastaņu c., līnijas c.,<br />
melnā dūkste, pirtiņas c., upes c., zaļais c.].<br />
9/. stldzlņas (= tekas): āpšalu stidziņa, lika bfrza (ļļ berza)<br />
liepnieces st., mellä eglāja st.<br />
st.,
22. tilti: beķerkruoga tilts, birzkalla t., düobas pļavas t., dzilnas t.,<br />
grantskalla t., kazāktiltiņš, sietiykrüoga t., skujupes tiltiņš; [avju<br />
purva t., cepļa strauta t., räjuma t., vilku līča t.J.<br />
23. kapi: cepurkrüoga kapi, cīelavkrūoga k., kankala k. ļ| kankala k.,<br />
kipurk., sīetiņkruoga k.; [mēra k., saulītes k.j.<br />
24. llnlņl: lazdiņa līniņš, lielais līniņš.<br />
25. rumbas: rumba (līelupē).<br />
26. atūori: trakais atüors (līelupē); [madāmiņas atv., pods, velna atv.,<br />
vilku līča atv.j.<br />
27. salas: plēšu sala (līelupē). s27a. līči: alkšņu līcis, baloža 1.,<br />
čābļu I., dzeņu 1., madāmas 1., vilku 1., zirgu I.j. [27b. zvejas<br />
vietas: melnā dobe]. [27c. bedres: circeņu bedre, ģipšu dobe,<br />
kaulu b., līgotne, tuliškes d. vai madāmas d.,<br />
varvaru d., velna<br />
bedres, vilku bedres]. [27d. kuoki: dundurpriede, durtā pr.,<br />
milavniece (ābele)]. [27e. akmeņi: lankas akmens].<br />
28. uzvārdi: ādums, cinis, čužulis, dūoruks, kārkliņš, kukulis, ķipurs,<br />
likmanis, mejlacis, pantalūons, pufviņš, putnieks, sietnieks, sprūoģis,<br />
šeīnuks, šiliņš, uozūoliņš, zilgajvis.<br />
29. lamu vārdi: sakuociņš.<br />
30. papildinājumi:<br />
a)kurmenes pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.) abette, ahboling, akkot, balbarsdis, ballod, ballsarr, bau-<br />
deneek, basuhn, bchrsing, bintze, bitzen,<br />
breede, brinck, buschur, daugaweet, duckis,<br />
duddur, duhming, dselszeppur, gadspritz, gallar, grabaschen, grassis, ilstrum, irbe,<br />
johsche, kalke, kalneet, karklis, kauling, kemne, kirkis, kirpis, kiwur, klawing, krischjahn,<br />
kruhming, kumostrehl, kuschke, kweese, lasding, lauris, leddain, leelmutt, leepkahje,<br />
leijeet, linputz, medne, melder, mente, milting, milting, nagling, nikkis, ohsol, ohsche,<br />
pawul, petsckkur, plehse ļ| Plehsch, Pohpe, precbe, priroult, puhze, Puhzehn, pumpur,<br />
purwing, puttring, radsing, rankis, reckst, rihkur, rohnis, rohsen, rublis, sammul,<br />
skadding, skilling, skudra, skuije, skulte, smiltueek, spalwe, spruntul, strasding,<br />
strauting, strihker, sarring, selting, semmesrukkis, semmit, sihle || siehle, swilna,<br />
lsckusul, uhlen, uppeskaln, wahrpa, wannag, menger, wepre, wihtoling, wilkumehrde,<br />
wimba, zeeming, zeppur, ziska, zubbuliht.<br />
3) māju vārdi (1858. g.): kihse (duddur, kohzen), kohrme, lohmann, pastrihter,<br />
rohsen (dsennit, salla, unguring), uhlen (tg. ul§ni), wehwerischke, zeppur.<br />
b) mūrmuižas pag.:<br />
«) pavārdi (1858. g.) bitte, deglais, deglc, gigger, griste, kakting, kalning, koh-<br />
zen, leepa, lihzehn, luhse, milskaudse, ohschalappa, rubbens, sakne, saussweess, sih-<br />
Poling, steppes, strehlis, sallkalning, tschabe, uhdre, wezzumneek.<br />
ß) māju vārdi: appohl, daniel, kalna appol, kukkul.<br />
Y) kruogi: pawehj kr. (tg. pävulkruogs).<br />
341
342<br />
—<br />
Llelmņmeles pogosts (savien.) mĢmelīešl.<br />
A. grlcgales pogosts<br />
B. llelmqmeles pogosts<br />
C. lielsusejas pogosts —<br />
—<br />
D. vacmqmeles pogosts<br />
/. mājas:<br />
āizpuori,<br />
gricgalīeši.<br />
— lielmģmelieši<br />
jeb rūtenberģieši.<br />
līelsusejīeši.<br />
— vecmģmelīeši<br />
jeb proņkīeši.<br />
āiztiltīeši, ā°pšukoIns, ā°riņi, bäzzukolns, b°ūteniški, duor-<br />
ģines, glā°zinīeki, gudiņi, i?kalnes, j|či, kubuļi, lindes, miši, moci,<br />
mozgi, mucinieki, pataši, pilitĢS, pīeči, puršines, raudas, risas,<br />
rūozĢS, svolbäni, škirani, ūodiņi, veseļi, vēži, vilciņi.<br />
B. llelme'melīeši:<br />
ā°riņi, betiņi, briediškas, brieži, br°üveri, dēliņi, gudiški, ģ e<br />
īķelnīeki,<br />
jaūdzumi, kaktīeši, kalites, kalniņi, kolna kr°ü?es, kolna rüozes,<br />
krieviņi, kukāri, kumejnīeki, lejieši, lujāni, pečuļi, puļķi, seriškas,<br />
spuodri, stoadalnīeki,<br />
strēlnieki,<br />
druvi, uozūolnīeki.<br />
C. līelsusejīeši:<br />
e š ībi, šķēri, tiltnīeki, timsani, ūogu<br />
a) jaunas muižas susejīeši: ča°kanāucki, dunduļi, jonuži,<br />
m°ūrnīeki, oti, rānkaļi, ruceļi, sta°rastani, vāināucki; b) lielsu-<br />
sejīeši: bikā°ri, boraki,<br />
e<br />
c iruļi, jaūdzumi, ķāpani, lozdāri, l°uši,<br />
mucinieki, nejaūtiņi, rubeņi, strāiķi, ūozūoliņi, veveji, vilkupi,<br />
zvajnieki.<br />
D. vacmģmelieši:<br />
āizpuori, bikši, baluoži jeb justiņi, būividi, budinski, cāunites,<br />
c°ūciņi, čupiški, d°ūžani, dūobejnīeki, er$s, kolvani, kelviški, Ioz-<br />
diņi, ludiški, öntani, pūorīeši, rimšani, r°ubiķi, silenīeki, stenderi,<br />
strēlnieki, vacumnīeki, vāināucki, vārtūoni, zūosani.<br />
2. muižas: gricgal?, ūozulmuiža (g.); līelmemej§, ūozulm. (I. m.);<br />
līelsuseja,<br />
vacā m. (1. s.); vacm$mej$.<br />
3. baznices: gricgales skuoliņa.<br />
4. sküolas: gricgaies skūola, vacmemelgs sk.<br />
5. kruogi: muižas krüogs, ūodiņu kr., risēs kr., (g); m°üra kr., tim-<br />
sanu kr. (1. m.); bumbuļa kr. (I. s.); d°ūžanu kr., jaunais kr.,<br />
sudmalu kr (v. m.).<br />
6. sudmalas: lielmemeles v$ja sudmalas.<br />
7. cepļi: līelmemej§s kaļķu ceplis.
8. kolni: ā°pšu koīns (1. m.); r°üce|u k. (1. s.); kolpu maju k., ei-<br />
bātāju kalniņč, rīebuļu k. (v. s.); [melniškas k., tiltiņkalniņš];<br />
sraganu kalniņsch, ruhzeju k-ņsch, strobuku k.j. [8a. pakalnes:<br />
apšu k-ņš, kīkeris, meitu k-nšj. [8b. lejas, gravas: migläksj.<br />
9. upes: neman? jeb mtzmele [g. I. m., v. m.ļ; susēja [1. m., I. s.,<br />
v. m.].<br />
/S. strautiņi: dvorupe. (g., v. m.); neretiņa (g.); vilkupite. (1. s.); [krā-<br />
cēja gravisj.<br />
//. püori: elles püors jeb eīles rājums, tēja p. (g., v. m.,); soītāis p.,<br />
timsanu p., vilku p. (1. m.); [cūciņu pors, rāviņš, sūnāklīts].<br />
12. t e<br />
lreļt: lācits (1. m.), [sirmgalvis], saklais tihrelsj. s12a. dūkstis:<br />
mellā dūksts, slapata]; [buptftjelfcņ].<br />
13. pļavas: aūgstājas, jūoduvaīķis, kalēja rājums, muižas pļ., ūodiņa<br />
püors (g>); ardama rājums, boltāis II boītois rājums, č°ūšku rājums,<br />
jaūnās pļavas, krūoga pļ., opāla pļava, tärpünes pļ., ūogu rājums,<br />
vilku püora pļ., zviedrines pļavas (1. m.); veīneļa pļavas (1. s.);<br />
salksne.barlavs, cūcenes, degums, (1. m.); darījums, ilguleja, jurandru-<br />
va, purvājs, smerdeļa, sķīstupe, vērsines, vilka pors, zelta pļaviņa];<br />
sahscheļu kakts, ausaite, bal)«u druwa, behrsijas lihzis, blihgsnija,<br />
buhdas kakts, druwmas, kahles wesums, kwedilka, magasija, paleja,<br />
planzenes, ragenes, rahzenaite, rop-andruwa, uhdra lihzis, widure,<br />
ziņu rahjumsj.<br />
14. lauki: aüzaites, jurandruva, kaezines, vepru druva, [plēsums, teļa<br />
pors, uzminēs], sposchķu lauksj. sl4a. ganības: melnzems, raģi-<br />
nes, silenis, vilciņš, zakenesj.<br />
/5. meži: aüzaites, a°pšukolns, bMgzija, c°ūciņastĢ, jurandruvas, ka§-<br />
zines, pečuļu mola, plancines, slopata, uozulmuižas rajums, vepru<br />
druvas, viduri, vilkeglites (I. m.); susejas mežs, vacm§mej$s m.;<br />
[bērzājs, curiškis, dravas sils, kroga deksnis, paisekļu sils, stieb-<br />
rijas meža stürs, zīlēns]; sbrentscha lihdams, milnischkas, smerdels,<br />
tschuhsku rahjumsj.<br />
/6. bierzi II bierzs: škeru bierzs (1. m.).<br />
17. ceļi: d°uksts ceļš, kaīma c., kraukles c.. lozdas dambis, pečuļu<br />
dāmbis; [briežu stiga, plancines].<br />
18. tilti: aiztiltīešu tilts jeb dvorupa t., izkaļņu t., mozgu t., muižas t.,<br />
polverkes t., vēžu t. (g.); dhlinu t., krieviņu t., m°üra krūoga t.,<br />
timsanu t. (I. m.); būmbuļu t. (I. s.); d°ūžanu t., oluotiņa t. jeb<br />
sloužu t. (v. m.).<br />
343
344<br />
19. kopi: gudinu kopi, veseju k. (g.);<br />
kolna kr°uzes k., timsanu k.<br />
(1. m.); c eīruju k., ränkaju k. (1. s.); vacmemeles k.<br />
20. līnijas: alksnes līnija, ā°pšu kolna 1., betiņu 1., garā 1., kumelnie-<br />
ku 1., slopotas 1., üogurajuma I., versiņu I., vilka 1. jeb °īsā° I.<br />
(1. m.). [20a. līči: cērpiņa līcs, garlīcs, odru 1., og[u dobes 1.].<br />
[20b. salas: auku sala (susejā)]. [20c. atvari: suua caurums,<br />
žīdu dzelme]; [raganu dselme (memele)j. [20d. zvejas vietas:<br />
sapalu dobes (mēmelē)].<br />
21. bra°slas 11 bra°sll: lielmemeles bra°sla, punduru br. (m^mel?)<br />
(1. m.); sudmalu br. (v. m.).<br />
22. duobes: suņu caūrums, zirgu düobes (mtzmel?) (v. m.); [saliņas]<br />
23. Izvardl: bitenieks, bruģis, b°ūtanc, ēlksnits, jänk°ünc, Kantine, krüo-<br />
nits, mis°ūnc, taūriņč, ūodiņč, zālits (gr.); b|rziņč, dā°būoliņč,<br />
jāudanc, plašums, puļķis, rubinc, rudzits, tufks, üozuls (1. m.);<br />
b?rziņč, darziņč, ezits, kartupelis, kļaviņč, krauklis II krauklis, kr°ü-<br />
miņč, lazdiņč, lobāis, pāvuls, püodnieks, uosits, vonogs, zoķis,<br />
züosanc (v. m.).<br />
24. papildinājumi:<br />
gricgales pag.: pavardi: pulkis.<br />
b) lielmēmeles pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): austrin, amin, beešaič, bersin, bigge, brassan, dahbolin,<br />
dimse, jandau, kalniņ ļ| kalnit, karklin, kartopel. kasak, lameneek, matsck, mafnjabn,<br />
melbarsde, ohse, ohsin, platkahja, rubben, rudsit, saule, sisscn, spohdrin, strasdc.<br />
strautin, sailin, samseht, turks, mehgin, widsemneek, zäune [fanbrutfcb, matsckin.<br />
semsariņ, malkmannļ.<br />
ß) māju vārdi (1858. g.): aistiļt, gihkel (tg. ģīķelnieki), leves kruse, skehran<br />
(tg. šķēri), wehwerischke.<br />
c) lielsusejas pag.:<br />
a) pavārdi (1857. g.) ahboļ, ausin, amen, Vahrens, ballohdin, behrsin, bihneet,<br />
brahļ, breede, bullisch, dahbol, gailiht, karklin, kastin, kaulin, kirsch, klawin, krastin,<br />
krautin, krohlit, kruhmiņ, lapsin, leepin, linnin, lukstin, ohdin,'ohsit, ohsolin, pehrlit,<br />
pilka, puhze, rattencck, reekstin, robeschneek, rudde, rudsiht, strehlneek, sahlit, seltin,<br />
sweineek, smirbul, tahsc, tiltin, uppmal, wannag, mihtol, wiksen, zäune.<br />
ß) māju vārdi (1816. g.): jurre anz, kebschan, leelandrej, liebert, rastenberg.<br />
djvecmemeles pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): aukstin, ballod, bitteneek, blohdneek, breedis, buiwid.<br />
dahlder, gailiht, grantin, imbrau, kaluiht, kannpei, krohnit, kupischke, lappin, leelmann,<br />
leeparkallei, leuzei, linniņ, meetin, muischsemncck, ohsiņ, ohsolin, ohschkaln, pelliht,<br />
prnhsis, pulksten, putnis, radsin, rasum, rohse, rublis, rumbcneeks, sihls, strehlneek,<br />
sehrniht, usar, mahrns, wehsais, mihksne, wimba.<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): reebul, salla, smirgsdin jeb kelmischke [eigutāres, ju""<br />
šāres, ogudruvu mājas].
1. m°ājas:<br />
A. kalnieši:<br />
Naratas pogasts (savien.) —<br />
A. kalniešu pogasts —<br />
B. naratas pogasts —<br />
C. pilkalnes pogasts —<br />
neretieši.<br />
kalnieši.<br />
neretieši.<br />
pilkalnleši.<br />
bukaviči, caūnas, čaīdāni, čukuļi, dindzāni, dumpāni, ebaras, gar-<br />
kajāni, gribacāni, grīevo a<br />
Iti, izkaļņi, jo a<br />
ķalāni, krimtalāni, kruodziņi,<br />
kungu druvas, kviči, ķabāni, ķiltiņi, lauka sofgi, miņaūka, moar-<br />
kadāni, nagļi, paüpari, p e<br />
ikstuļi, platauši, pont°āgi, puļpi, puormaļi,<br />
radiņi, riekstiyi, salanīeki, siksnāni, skr°üvaras, skrūzani, skruži,<br />
sküosas, sluķinas, sp e<br />
islavāni, stfrķāni, st°ūrāni, stridzāni, svencas,<br />
svo a<br />
Itāni, šausmani, šņūorenīeki, teilāni,<br />
ukalāni, ūnķāni, ūzaliņi,<br />
valašiņi, v°arpāni, ivāni.<br />
B. neretieši:<br />
berģi, bējrzijas, bi'ncāni, beilāni,<br />
biedres, bracāni, brangaļi, braūari,<br />
buli, bungo a<br />
t°āji, ceplīši, čaupanāni, damasāni, degšņi, drabalāni,<br />
drusti, dziranīeki, gribacāni, gulbalas, indalāni, iždfļi, jaüdzumi,<br />
jūozāni, kanenīeki, knoaviņi,<br />
krivicki, krosti, kundar°āti, kaires,<br />
ķ°āži, kišķi, liepiņas, mič°ūnas, muldanleki, m°ūrinleki, oaniņi,<br />
o a<br />
riņas, palsāni, pokaji, pundarāni, pūoģālas, radiņi, sleķi, sluķinas,<br />
smalenski, spigas, stanani, stopāni, stējķāni, st°iirāli, suti, svoajāni,<br />
tupiņi, unanani, vaculvāni, vilitas, vilpatāni, vonagi, zaķāni,<br />
z e<br />
īdāni, zilgaļvi, zvajnīeki, zvanit°āji.<br />
C. pilkalnleši:<br />
a) iņķenīeši: bubliši, strüobuki; b) āiztiltīeši, baūškenīeki,<br />
bubļi, kalniņi, kop°ūnas, kuorpinīeki, ķesalas, miests, p e<br />
iskupi,<br />
silamarči, silamiķeji, skudras, sle ivinas (uškari, °ūdri,<br />
välteri, voļuļi, žužas), ziemalāni.<br />
2. muižas: büividas, ko a Ina muiža, m°äcit°aja m., naratas m., pil-<br />
kalna m., üzalm.<br />
3. baznīcas: naratas baznīca.<br />
4. skūolas: ändreja sküola, ķestera sk., pilkalnes sk., riekstiņa sk.<br />
«5. krūogl: baznīcas kruogs, krusta kr., naratas kr., neretiņas kr.,<br />
o a<br />
ruļu kr., rūobežkr. skuäras kr.,<br />
6. sudmalas: naratas sudmalas.<br />
7. cepļi: pūkainas ķīeģelnīca.<br />
strūobuku kr.<br />
345
346<br />
8. kolni: aüdzes kolnc, dümpanu k., kundar°atu k., ulvanu k., strüo-<br />
buku pilskalniņč; [saukās k.j; babu k., leepu k., legsdu k., mergask.j.<br />
9. pakalnas: kungu prūods, sleķu pakalna.<br />
/S. gravas: valna apariņa, žagarnīca, ž e īdu puors.<br />
//.<br />
upas: d°ūņupa, naratas upa, neretiņa, so<br />
a<br />
l°āta; [susēja].<br />
/9. upēļi: skārdupita.<br />
13. grāvi: vijkes grSvs.<br />
14. azari: jaüäzumu ezeriņč, jonuža ezeriņč; [aklais ez.]; sderdschanues,<br />
miņauki, spriganu es., sterķenu es.j.<br />
15. prüodi: lielais prūods.<br />
/6. oluoti: žužu olūotiņč.<br />
17. pūori: banišku püors, ķabaļu p., o a šāku p., slo a<br />
mpu p., ž eidu p.;<br />
[kapuna purvs, mācītāja p.]; ljaunais prots, kalkis, leelais p„<br />
wezais protsj.<br />
/S. te lruļi: b°üklinleku eīruls. 19. pļavas: alksna, bļuoda, juorģa rajums, neica,<br />
puzinīca, ņīedrana,<br />
raībasnīca, svilumi, š°Arka, vačumels, viļķa, zanäaga; jalotines,<br />
krauklahre, krischalas, meesaines, rahzinaite, schahrkaj.<br />
95. ganības: dāglas, svilumi.<br />
9/. meži: aüäza, baübulinas, buļu sils, ķ°āžu prīeditas, līdumiņč,<br />
rāudu ciertums, rājuma kolnc, sprigulnīca, valna rājums; [sila-<br />
marca sils, zuta m.].<br />
99. bierzs: kasalas bierstipa,<br />
stanānu bierzs.<br />
23. rāozas: valuauss. [23a. salas mežos, purvos: zirgu sala],<br />
24. olas: cepļa vieta.<br />
25. ceļi: garais ceļš, e Isāis cels.<br />
26. tilti: liepiņu t., kūndar°ātu tilts, neretiņas t.,<br />
naratas t., sleķu t.;<br />
[liepiņu t., skolas t., sudmalu t., vanagu t., zvanītāju t.].<br />
27. kopi: indulānu kopi, ķestera k., ķišķu k., strüobuku k.; [nagju k^<br />
smehru k.l-<br />
28. le īnijas: garā 0<br />
līnija.<br />
29. solās: sudmalu sola (naratas upā).<br />
30. izvā°rdi: boltušs, bolüods, balitz, dāmbris, daūgavīets, daūģals,<br />
izkalnc, kanupäjs, liepiņč, mucinieks, pontavičs, pont°āgs, silinc,<br />
skruzits, škuškis, °udris, ūodiņč, Uorlāns, üosits.
31. palomas: jaštetars, ķavorza, zēsers.<br />
32. papildinājumi:<br />
a) neretas un kalnmuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): addatin, ahbelan, ahbol, akkotin, appin, arkle, arrey,<br />
andsche, audse, aukschpohl, ausekle, ause, bajahr, bander, bebre, benkiht, bergel, verfing,<br />
berslap, binaht, bitte, brangel, bratsch, breede, bruhtzann, bruwer, bukke, bullisch,<br />
bulwan, bnmbing, buzzelan, dahbolin, banne, dehduk, dimant, domka,dreikahn, dreymann,<br />
drikkiht, druye, dukkur, egle, ehrgle, elksnit, elluk, ewin, gaigul, galwing, garmugger,<br />
grauding, grekke, grislit, grischke, gulbe, ingusch, irbe, jahtneek, jaunklewing, jaunnah-<br />
burg, johnost, jurre, jurzchn, kahrklin, kahsche, kalniņ, kalting, kalwe, kalwischke, kasak,<br />
kcmpe, kibild, klaw, klawencek, klawing ļ| klewing, klibbing, klibik, knawen, fraStvng,<br />
krankte, krauting, kresling, krischjahn, kruhming, kubulan, kundrat, lapping, laSbtng,<br />
leyeneek, leyin, linning, lisding, luhsit, makschak, masbruwer, matsch, meescht, mehne-<br />
uin, melbahrsde, melder, mister, nabadsing, nahburg, ohgelneek, ohsoling, paegle, pahlan,<br />
pamat, pilup, plataus, Pohl, preede, puhpol, puhzin, Puisiht, pukkat, pulksten, rceksting,<br />
rekkiht, rikehn, rubbeneek, rublit, rudsing, rutke, rutzel, saknit, salleneek, salmin, san-<br />
der, saukupneek, sauliht, sihls, sihpol, skraban, skripste, skuijin, smildsing, spehlmann,<br />
sprohge, Stagge, stakkan, stänke, stender, steppin, straddin, strehlneek, strengcneek,<br />
snuppe, stubbnr, Stumber, swihting, swikle, schausch, schermel, schnore, schustin,<br />
sahlit, sakte, samar, sarring, sars, seemel, seemelneek, selte, semmit, semmohl,<br />
sirak, sweedre, Scbaggarin, schiedel, schubbit, tehranding, tennis, thasi, tiltin, trikkit,<br />
lsckarrin, tschoschor, ubbag, ukkulin, uppclncek, nstiz, uschbaun, mahrpin, wanadsing,<br />
wannag, mehmer, Messel, mieksne, milnit, zauue, zehlau, zclmin, zeppurit, zierul.<br />
ß) māju vārdi (1858. g.) baltusch, brakschau, garnisckke, jacgcr, kalnesch (buk-<br />
kaw, pickstul, stuhre), kascbepohgel, kniamin (ebbcr, buschwek, muhrneek, SfruSche,<br />
zeplit), mikkelan, ohsan, rukmann, saukejahn, sudrabin, seemulan, schiedel, timmer<br />
mann, ulwan, wallasch, wihnekaln, wisdarbc.<br />
7) kruogu vardi (1858. g.)kniawing krug, sallaten kr., snssey fr.<br />
b) p i I k a 1 n e s pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahbol, aispohr, apSe, arrey, ballod, bandeneek, behrsit,<br />
bremvcr, dahbol, darseneek, daugawet, ehrgelneek, iskaln, kalniņ, kalwan, kannepit,<br />
klcewin, krischjahn, kruhming, kupsche, lappin, leepin, leyeht, leyin, luhse, melder,<br />
«ujjeneeJ, needre, ohdin, ohsit, ohsul, perlit, plehsum, reekstin, robeschneek, salle-<br />
neek, Min, skuijin, stirne, skohlneek, strehlneek, sudrabin, suttit, swanneneek,<br />
swcigsne, tiltin, uhdre, wieksne.<br />
p) māju vārdi (1858. g.): jaunsemm, joschel, mihlawehl, ohsan, Pauper, Pleh<br />
•ttw, rinkischke, sille, sleiwin (linnin, swannirai), weewcr.<br />
[c) a) mājas: [viesjānu m.Z; eelahpi, inkuls, kupschaini, fcbbre, mihlens, robescha<br />
w-, rohtschaka m., tschirkuna m., widens, wilite.<br />
3) kruogi: pelnifant frogS, falbatb fr., jtegel Cr.].<br />
347
348<br />
S°alas p°agasts (savien.) —<br />
/. m°äjas:<br />
A. a°belīši:<br />
s°alanieši. (tag. a°be}u p°agasts).<br />
A. ā°beļa p°agasts jeb ā°bellšu p°agasts —<br />
B. s°alas p°agasts<br />
— s°alūnīeši.<br />
ū°belīši.<br />
e<br />
a) igauņu gols: grīži, kaļvi, luģenīki, nagļi, p ickas, ubagi,<br />
ūšenīki; b) s°iju kolnc: glfmēts, švāfcs; c) kaņķi >! kahci.<br />
ķēikāni, plataču koīnc, suni, vaguji, voiti.<br />
2. muižas: ā°beļu muiža.<br />
3. skūtas: ā°belīšu sküla.<br />
4. krūgi: barinkrügs, rubežkr.,<br />
5. sudmalas: bābīša sudmalas.<br />
6. cepļi: vagaļu ķiģelnica.<br />
smilkšu kr.<br />
e<br />
7. kolnl: plataču kolnc, s iļu k., str°ugu k., vagaju k.<br />
S. lejas: plataču paleja, [velna grāvs]. [8a. bedres: naudas decke].<br />
9. upes: ā°beļu upētĢ, 6 a ldaūnīca.<br />
/9. grāvi: naudas grāvs,<br />
//. azarl: akacs, linu azars.<br />
rūbežnīcas iztaka.<br />
12. pūri: kraukļu pūrs, lipu p.; sgarais p., gargrodes p.ļ.<br />
13. pļavas: c°ukas pjava, dagumi, daūgavas pjavas, garā driva, ks-<br />
le(j) pļ., kajvu pļ., kri'Zka pļ., lā°cāin§, rūbežnīca, tārpu pļ.<br />
14. līkņas: dziļā likna, jūrģalkšiņa, moīkas oīksn?.<br />
15. ganēbas: degsnis, nagļu ganēba.<br />
16. laūki: azarlaüks, dimanta 1., iztakas 1., vaguļu 1.<br />
17. meži: augsta kāupr?, augstais kalniņč, ā°buļu siliņč, brīždubes,<br />
dravas sokas, dub§s pļaviņa, grēizāis sils,<br />
kolnc, pökta sils, raibais stuburiņč, vāivā°rša,<br />
sils].<br />
18. olas: lopsu koīnc.<br />
īerbu kaīniņč, kundziņu<br />
19. ceļi: brīžudubes ceļš, lukstukrüga c., piļku c., smoļu c.,<br />
20. tilti: barentilts, Krīvu t.,<br />
rūbežnīcas t.<br />
9/. llnejas: garas drivas lineja, Ielā l. jeb<br />
zosa l.<br />
vilku sola; [vībāna<br />
žandānu c.<br />
22. solās: ā°beļ(mūižas) sola, bungā, mežkungu sola, selina; [vidsala].<br />
23. straūmes: glinauka.<br />
24. otūort: barenkrüga<br />
25. saklumi: ā°beļmūižas gā°rdĢ.<br />
26. plāsas: dranka plaša.<br />
otüors, pā°ķu ļļ pā°ču o.
27. izvö a rdi: a°vüots, bā°rzdāinc, bfrziņc, bolā°nc, daūgavīts, gl^mēts,<br />
jumiķis, kalniņč, kafics, krastiņč, liģers, lideks, luginc, pā°ķis, pla-<br />
tais, rijnieks, rubinc, s°armuls, silacaune, socka, stīpa, timer8,<br />
ubaģis, ūšenīks, ūozaliņč, zariņč, züobinc.<br />
28. polomas: ķiķaūka.<br />
/. m°ājas:<br />
B. s°alūnīeši:<br />
a) gl e īzda g°als (gl e<br />
īzdagalīeši): cukurāni, d°uķernīeki,<br />
katlēji, melderuleki, skanstnīeki, s e<br />
īmaņi; b)l eīkuma g°als:<br />
spietiņi, tilpi, veveri, mazmājiņas (ap 10 pēc uzvārdiem); c)s°alas<br />
g°als jeb vidcelīeši: ādmināni, breķi, dūorškāni, jārcāni,<br />
kaļķi, kvāpāni, skudras, stfģi; d) sēj r p i 1 s g°a!s:<br />
babrāni. būo-<br />
ļāni, d°āburi, dzeņi, gustiņi, ķufici, r°āceņi, rūoži, skudras, z°aldartu<br />
mājiņas (: grūžu šiliņš, zajais mežs); e) g°als:āuzāni<br />
jeb pežāni, bubuļi, buoķi, c°ukarāni, gravāni, gribüti, kalvāni,<br />
klukstāni, mistri, mucenīeki, plānlejas, sankaļi, vilcāni, zvanitāji,<br />
živani.<br />
2. muižas: danpelte, l e īkumm. jeb stablitene, m°ala k°ainc, s°alas<br />
muīža, siktfra m., viķu m.<br />
3. skuolas: skalas skūola.<br />
4. krüogi: azara krūogs, boltāis kr., niknes kr., pļaušu kr., rudzāites kr.,<br />
sila kr., st°ūres kr., suslas kr., °ūdānu kr., v°ārnaskr.; skapcu kr.j;<br />
sdaugawas krogs, esar kr., ķipu kr., wahrnas kr., wehsudmalas kr.<br />
(dampelte)j.<br />
5. cepļi: 8arikaju kaļķenīca. >5a. sudmalas: kjava dziernavas,<br />
ķipdz.].<br />
6. k°alni: d°ābura k°alnc, garm kalniņč, pļaušu k°alni, str°āpes k.,<br />
traktiera k., vakt8 k., v°āveres k., veveju k.; ļbārzsk., joņk., lapsu<br />
kalni, ragank.j; skatriņas k., krusta k., leepiņas k., ogu k., podu k.,<br />
ramanu k., siltais k., straujais k., swirgsdu k. (lihkummuischä); ahschk.,<br />
augstais k., breeschu k., garais k., \a\)ua k., kapu k., ķipu k., laiwas k.,<br />
mahla t., mitres k., osola k., tahrpu k., wilka k., zaurais k. (dampelte)j.<br />
7. upes: daūgava, susēja, ļ8akaj.<br />
& e<br />
e up ites: pel īte jeb peleņu up e<br />
ite, p°ūķu up.,<br />
e<br />
krüoga up., zifgup ite; swarschu upite, (damp.)j.<br />
349<br />
rudzāites up., 8ila
350<br />
9. azari: skanstnīeku azars, (sal.) viķu az. (damp.).<br />
10. avūoti: d°ābura avūots.<br />
//. püori: bärza püors, g°ala p., malnais p., VĢža p.; ļahscha p., mel<br />
nais p., plikais p. (dampeltē)J.<br />
12. pļavas: brīeždūobu pļavas, g°a!a puora pļavas, maina puora pļavgz.<br />
p°uķu puora pļavas, tilpu pļavas, viīcānu püora pļavas; [greiš|a<br />
pors, lācaine, zvanītāju pļaviņa; sawotu pļ., awoksneja darījums,<br />
daidsekņas pl, kalna pļ., mescha pl, rubeņa pļ., skraschnahre (dam<br />
pelte), skrindaine, zihnaine (lihkummuischa).j<br />
13. meži: b e ibāna sils jeb klāvāni, degsnis, gr°užu silins, l°āča grävs,<br />
mistra sils, paegļu s°alas, rudzāites sils, st°ür?s krüoga sils; [klā-<br />
vānu sils, melnais sils, zajais silsj. ļl3a. krūmi: bubuļu krūmij.<br />
[13b. salas mežos, purvos: garā salaj. [13c. lauki: krahs-<br />
naites gabals, rubenischkas (lihkummuischä)j.<br />
14. ceļi: pļaviņu ceļš, zagju c., ļdaznīcas c.].<br />
15. tilti: azarkrüoga tiltiņš, dzaīznuma t., ņārpānu t., p°ūķu t., ru-<br />
dzāites t., silakrūoga t., susejas t., žīvānu t.; [pelītes t., pilķu t.ļ.<br />
16. k°apl: āuzānu k°api jeb üoralk., suvānu krūoga k., tilpu k.<br />
17. l e īkumi: brodņa Hkums, dūņas leja, kraukja radzĢ, krista 1., po-<br />
gora I. (daugavā).<br />
18. straumas: darhbs, greizais, grūda, guzka, kaļina, medzvedzs,<br />
peciņa, priedulājs, razbāinleks, sariria, °ūdrups, ūoliņa (daüg.).<br />
19. °atūorl: tr°akais °atūors (daüg.); [brēku atv., bubuļu atv.; kažu atv..<br />
līdaku atv. (daugavā), mucinieku atv.].<br />
9S. kr°astl: čura grāvs, vaina grāvs (6aüg.).<br />
21. plašas: pogora, zeļķu plāsa (äaüg.).<br />
22. s°alas: k°ārkla s°ala, s°ala, vilka s.; [sēņu solaj. [22a. zvejas<br />
vietas: guska, inķups, kaņepaite, putns, smilts].<br />
23. uzvārdi: akurāts, asars, b°ārzdāins, bubināns, buoķis,<br />
caūnits,<br />
c e<br />
īruls, d°ārznīeks, deķers, drēģis, drusts, ciüoläns, eglits, eglūonc,<br />
elksnis, gaīviņč, grāmatnieks, grurWs, grūobiņč, guldīts, gusturs,<br />
irde, jaūndzems, kalmiņč, k°ārkliņč, kazaks, krastiņč, kr?sliņč,<br />
kušķis, kvepiņč, lejiņč,<br />
e<br />
icīts, liepiņč, mazläns, meīders, ņīedr?,<br />
pae.g!e, pilsk°alns, prüss, saliņč, s°apals, skanstnīeks, smēķis,<br />
tūomiņč, ūozals, vītūols, vietnieks, zvaigzne, zvajnīeks, zvanitājs.
29., 24. papildinājumi:<br />
a) ā b e Iu pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g: ahbolin, ahsain, arbidan, arrais, awens, bahrsdiņ, ban-<br />
zan, bruhwer, bundseneek, burkahn, dahbolin, dahrsneek, demant, dindele, dundur,<br />
dsennihr, dsindris, eseriņ, gailis, galwm, garrais, graweran, greesche, greisais, grihs<br />
liht, gurķis, irbite, jurulan, kahrklin, kalley, kaschok, kaschuk, kauliņ, kausiņ, kansis,<br />
ļeikan, keksche, klawin, klibbais, kligge, krehsliņ, kurla, lasde, lasdiņ, leelsehta, leepiņ, lihbe,<br />
linniņ, mehmais, melgalwe, muhrneek, ohsche, pabehrse, pautiņ, plawiņ, plihte, prce-<br />
diht, prussak, puttuiņ, rassiņ, rudsiht, ruksche, sanliht, sihkftul, sihpolueek, skalbi»,<br />
skruhwe, skuije, skuiseneek, skuttulneek, smilge, sneedsiņ, stehge, stihpiņ, strehlneek,<br />
-nibbur, stuhrmann, sundag, swekkel, swik, swiklis, swostenc, sakkis, sihle, swaigsne,<br />
swannin, swehrin, sweineek, uhbol, uppeneek, uttupehter, wahrgul, wahrpi», wahwc<br />
rm, wihksne, wihtol, wilzm, woitin, zäune, zelmiņ, zepliht, zihrul, zikkusche, ziuue.<br />
3) māju<br />
vārdi
352<br />
/. m°äjas:<br />
A.<br />
Saukas pogasts (savieti.) —<br />
A. dzērves pogasts<br />
B. jaūnsaukas pogasts<br />
C. vacsaukas pogasts —<br />
— dzqrvlsi.<br />
—<br />
saāciši.<br />
joūnsaucīši.<br />
vacsaucīši.<br />
a) galva nlši: ceceri, galväni, plāciņi; b)<br />
visdorbīši: an-<br />
dzäni, audzes, golberģi, kalnāji, lejiņi, Hči; c) andrēikas, balceri,<br />
be;r e<br />
iši, bincāni, bokas,<br />
e<br />
idā°gi, bungūtāji, dzeņi, greķāni, kara-<br />
sāni, kudji, ķuniņi, lāidiņi, meiräni, mojuri, muīlāni, palsāni,<br />
püceri, rempi,<br />
B. jaūnsaūclši:<br />
sk°usas, stoli, strodi, upmaļi, voicāni, zalaci.<br />
a) gribtānīši: basi, kazuļi, p°uļi, skrupski; b) kristužu<br />
gols: juči, kristuži, kiķani, lukstenīki, lukstiņi; c) ratalānu<br />
gols: ratalani; d) aleitāni, afickenāni, br°üveji, b°uriņi, drizumi,<br />
egles, §gr°ūši, eiduki, grebtām', kačkas, kņāvi, ķeveļi, inicāni, pē-<br />
dēji, ponkas, püormaji, skujāiņi, ūsāni, uormaņi, zaläni, z e iles.<br />
C. vacsaucīši:<br />
a) aümanu gols: bidlas, bretes, dumpi, gribuļi, ģ$rķāni,<br />
ikškeles, klaucāni, kujkes, k°ür?s, ka°ži, l e<br />
idumnīki, luksos, muktiņi,<br />
ņūordāni, pl°üdi, pļušenīki, runči, sakažas, skujāiņi, stauģi, š°ūšāni,<br />
zari,<br />
eīši; b) desa gols: aizupi jeb pautiņi, bincāni, buculāni,<br />
caunāni, degļi, dindzani, kančuki, kapales, k°uliņi, odā°miņi,<br />
palsāni, radziyi, stüciniki, šafitiņi, zilvāni, zvefjģā°r§s,<br />
živo a lti;<br />
c) juranīši: a) jurāni, sausi, znūtiņi; ß) s e īksainki:<br />
drivas; d) klaucĢS gols: ancāni, ā°ķalāni, dreidiķi, ermiņāni,<br />
juklāni, jurāni, kasiņi, klavuži, kugrāni, kugreniki, kugru kolni,<br />
ķ e<br />
iļi, mate isāni, plā°te.s, razbuki, spiļvi; e) mežgalīšu gols:<br />
balceji, kaķ e<br />
īši, KeķZni, osi, rimsäni, solās; i) aļbretes, arnadzāni,<br />
bisinīki, brankaļi, budviķi, b°ukas,<br />
vä°ki, gail e<br />
e būr īši, dardzani, deivules,<br />
dru-<br />
goläres, grabažāni, īsalnīki, jaudzumi, karidarZni,<br />
klaukas, kluči, kristuži, k°üzuji, kurmāni jeb kokti, kekäni, ķipāni,<br />
l°üdäni, miklaväni, pā°lāni, rimsäni, rūstenīki, rutki, rūžu kolni,<br />
e<br />
silakriški, s ipūli, skramäni, slampi, sopuliņi, spridzāni,<br />
svori, ter-<br />
bitāni, ūdzāni, üzuldegsnis, veveri, vonogi, zaläni, zeil e<br />
it£S zviergzd-<br />
ärniki, ž e ībāni. Imahzitaja ļaudis: ahdamiņi, eesalneeki, gribbuļi,<br />
jaunsemmi, kaķķischi, klutschi, sapoliņi, spridsani, srohzeneeki, sam,<br />
silwani,wannagi, zaunani; mescha kunga<br />
ļaudis: ahrites, bal-
zeri, binsani, budroiķi, dambrani, dihweles, ģehrķani, jaunsemmi,<br />
kaķķischi, kuggerneeki, rempi, runtschi, rutki, sallas, straddi, sallaki,<br />
snohtiņi, sweņģahres, schelwaltij.<br />
2. muižas: Mridzerve, vacdztzrve, jaūnsaūka, zalānu m. (j. s.); luņa,<br />
ļmahzitaja m.j, meža kunga m., üzulm,, vacsaüka (v. 8.).<br />
3. baznīcas: saukās baznīca.<br />
4. skūtas: d?ša sküla, dzērves sk., kolna sk., ķestera sk.<br />
5. krūgi: beru krügs, d°uņas kr., putras kr. (dz.); bejģa kr.,<br />
sila kr.<br />
(j. s.); aumaņu kr., d?ša kr., dzeguzes kr., krudziņč, luņas kr.,<br />
saükkr. (v. s.); ļbasnizas kr., welna kr.j.<br />
6. sudmalas: balce.ru sudmalas, putniņu s. (dz.); kolna vēja s.,<br />
°üd?ns s., ze īlānu s. (v. s.).<br />
7. cepļi:<br />
e<br />
rirhšānu ķiģeln īca, rutku ķ. (v. s.).<br />
8. kolnt: piīskolnc, ružu kolnc (dz.); kņāvu k., mastru k., pedeļu k.,<br />
pinku kolni, urmaņu k. (j. s.); cepļa k., kartupu k., kaula mušas k.,<br />
kažu k., krūņa k., lauska., pilskoīnc, urmaņa k. (v. s.). [dardzeites k.,<br />
dumpānu k., kaļķu k., karatevas k., kūleņu pilskalns, moalu k.,<br />
ogļu k., putnu k., žīdu k.]; ļakmens druwas k., ahpschu k., behrsu k.,<br />
bischu kalni, elekschu k., grenoses k., jahņu k., kaķu k., kasu k., kugres k.,<br />
kumeļu k., ķehķu k., ķesteru k., lapsu k., leepas f., mahrgas k., puh-<br />
dejuma k., robeschu k., skrabu k., skramaņu k., skudru k., smalzes k.,<br />
šmaugu k., smilgas k., spehļu k., strodu k., sihles k., siņģeļu k., sirgu k.,<br />
swirbutu k., teesas k., tohtaku k., ubbagu k., wehscheneeku k., wihksnes k.ļ.<br />
9. pakalnes: r$ģu pūora pakalne, štuļva p. (dz.); ļartura kalniņš,<br />
kaļķineicas k.], ļlasdu pakalnes. [9a. lejas: poakraste], ldeewa<br />
dahrsiņsch, olu paleijaj. [9b. bedres,<br />
bedre, dolīšu ala].<br />
alas: brukums vai velna<br />
10.<br />
upes: susejas upe. (dz., j. s.); d°uņupe, sudmalupe, vīseit?,<br />
zal-<br />
viya (v. s.).<br />
e II* e<br />
up ītes: sk°ūsup<br />
ļdz.j; osupe, (j. s.); dzelzupe, elkšnupe, gü-<br />
bājas up§, isnupĢ, Iiepup?, vale it§, vZrzupe, zušupĢ, (v. s.); [so-<br />
lāte]; ļbehrsupe, brasliņa, dwehselite, gaiļu upe, gorou upe, grihwa,<br />
kutschu upe, plahzupe, porleija, raggupe, saltupe, uhdru tehzisj.<br />
12. grāvi: ječu gravs, greyecas gr., paegļu gr., ž e īdu gr. (v. s.).<br />
13. azari: štuļva azars (dz.); saukās az. (j., v. s.); s°ūdāju a°klis,<br />
buk°uzs, dre id§ķu az., klaūcas az. ļv. s.J; ļanzanu esers, gaiļu es.,<br />
kausiņschj.<br />
14. prūdī: sudmalu prūds (v. s.).<br />
LOR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
353<br />
'23
354<br />
15. püori: ņīdru p., rtzķu p., stuļva p. (dz.); berģa p., bincānu p,<br />
škaflds gola p. (j. s.); gaiļa p. jeb sla°mpu p., kausiņa p., ķā°žu<br />
s°unāklis, lāču p., lippüors, lielais p., pekļa p., sec§s p., sina p.,<br />
sofkanä d°üksts, s°üsu<br />
p., ubogu te irejs, vidss°ünäklis<br />
(v. s,)i<br />
[möara poars,<br />
trokais p.]; ļapserschu p., apschu p., dibbena p.,<br />
drewes p., gawuppes p., ģeddas p.f kahschu suhneklis, kaķķappara,<br />
kaļķu p., kasu p., kruhtaja, ķebbeļu p., kehwes p., ķihroites p., mahla p.,<br />
meiranu p., pluntschu p. raudu p., fall« p., sohdu p., suņņu p.,<br />
seepu p., tabbakas p., tahrpu suhneklis, scheidanu suhneklis, schihdu p.,<br />
upes p., warschu p., wehdera p., welnappara, wilzmp., ziņņu p.ļ.<br />
[15a. dūkstis: ķēves doukste]. [15b. salas mežos, purvos:<br />
appala salla, buhdu sallas, pohdu f., swillumu f., sahgu s.j.<br />
/6. pļavas: reķu püora pļava, vacumi (dz.); luksti, osupes pļavas (j. s);<br />
a°lksnas pļ., a°riņas, beitas l e<br />
ics, d°ūņup£s pļavas, gūbā°ja pļavas,<br />
ikužines, kaūsiņu pļavas, kārklāja pļ., ķēves pļ., plävenes pļ.,<br />
rāvija, seces pļ., (v. s.); [kozu solaj; ļabriņas, adatas pļ., baltais<br />
esers, besdeligu rahjums, dadschu pļ., darrijums, dornte, eiķenischkas<br />
pļ., garra pļ., gruhschaine, jaschkaines, kaktahre, klauģenize, lappaine,<br />
lapsulihdums, lohka lihzis, pelschahre, pļinkataukas, pohdu pļ., pohr<br />
leijas, putraimize, rassa, seska pļ., steebraine, walites pļ., wehja pļ.,<br />
wihksnes grahwisj.<br />
17. laüki: deglines, vingale, zarnenes (v. s.); ļlielais I., liepiņas I., put-<br />
nukalna I., rīžiņas, treisstüris]; ļantana lihdums, eekuschines, pih<br />
piņdruwa, rudschahre, spaļļu tiltiņsch, sakserenes, wehrschu wezzums,<br />
wilku dohbesj.<br />
/S. meži: dingā°re;s,goIvānu sils, rufttiņu sils, strüks [dz.]; mastru kolnc<br />
(j. s.); āmuriņi, btzrzija, biza masts, bierzā°ki, brīžu Hdurns, če idā°ks,<br />
gr e<br />
iva, isnupĢS, kla°jāis degsnis, kr°üklija, lauka kolni, lāču migas,<br />
p e<br />
isa, pranc°ūzis, ravijas, smejdeJs, vallites, valna degsnis, vepru<br />
püors, zarnines (v. s.); ļalksniņa birze, apserdes sils, kāpelēs at-<br />
auga]; ļaschu meschs, barokļu egles, baubelines, zepļa<br />
druwa, dambļa<br />
lihdums, deggumi, dselsups, kaula muscha, kaschu kalns, kaschu suh<br />
neklis, kaupre, kleķķerine, kreewalksna, kuzzes sils, lausku kalni, malkas<br />
lehģers, meetu suhnaklis, meschaka, ohgļu dohbes, paegļu suhnaklis,<br />
pihles kahja, platta stigga, plehsas purws, pohdahre, prohmplezs,<br />
puņģu preedes, puppiņpurms, salmu kalniņsch, sillites, smauģines,<br />
spilgahre, staķķaus, smeņģahre, schihdu sils, talkas druwa, tarrakains,<br />
tumšais m., tutumahre, tschermukstes, wahwersilsj. 118a. ganības:<br />
breiveneica, garoas vacaines, vella deksnis, zirga doarzsj; ļdeem
dahrss, kuhres dehgle, paleija, pihsa, pohpajahre, skausts gals,<br />
stiggas leija, saķķirs, schihdauka appara, wehsdahre, wehscheneeki,<br />
wettu wahrtij.<br />
/9. ce/i.' golutnu cels, lejas c., ustabiņas c. (v. s.); [rogupes c.ļ; sgalla<br />
tiņu zeļschj.<br />
20. tilti: ā°riņu tilts II tilts, isnup?s t. (v. s.); [dreidiķu laipas, kančuķu t.J.<br />
21. kopi: goīvānu kopi, visdofbu k. (dz.); kristužu k., puormaļa k. (j. s.);<br />
aumaņu k., deškopi, ikskiles k., smiltaines k., s°udāju k., zolaku k.,<br />
žagaru k. (v. s.).<br />
22. azara gols: kāusiņč (v. s.). s22a. salas: neretas sala, poarauga<br />
pussala).<br />
23. /ģ.' byces l e ics (v. s.); [aizupes 1., līdzenais iļ<br />
24. av/ü/'/.' annes a°turs, k°arļa<br />
e<br />
a. (vis it|) (v. s.); [kubliņš, lielas ra-<br />
dzes, velna aka]; ssehņu attorsj. [24a. koki: greisa preede, wepru<br />
ohsolsj. [24b. akmeņi: kristakmensj.<br />
25. izvärdi: aüdz§, bogātāis, bruņenīks, griķers, kalniņč, kaņip^js,<br />
le ics, puķilejs, reijnīks,<br />
rutkaūskis, skudre, tumšs, veīveriņč (dz.);<br />
ā°buls, lipiņč, mauriņč, stibriņč, zaltakolnc (j. s.); bolüds, bruņe-<br />
nīks, dejā°tājs, dravenīks, grā°matnīks, gūba, jaūnliniņč, kalniņč,<br />
kā°rkliņč, lejiņč, malcenīks, mSjinīks,<br />
a<br />
o psāns, prīdulans, pupiņč,<br />
püorits, ratinc, rubinc, sauleits,<br />
siliņč, seils,<br />
sküsvä°rns, sukātnīks,<br />
e<br />
tauriņč, vītnīks, z ile. (v. 8.).<br />
26.<br />
palomas: bigužadaji (= zolvīZi), kükazule (= neretīši), stoakādāji<br />
(— daūdzesīši), stingutāji (= susejīši), zirgu zagļi (— secīši).<br />
27. papildinājumi:<br />
a) dzērves pag. (1850. g. r. L):<br />
a) pavārdi: abelnize, algads, 'anbfd)an, apin, apparan, arklis, arraj, atspaid,<br />
auseklis, austrin, awen, awenin, balsen, baron, behnin, bennit, besmer, bidrikkis,<br />
bikse, binay, birkau, blohde, bohmis, brihweneek, dahboliņ, dahrsin, dakten, daksche,<br />
dambis, degle, btbbens, dihgle, driweneek, dsennit, dsirkalle, dsirkstelle, ehwel, eleija,<br />
clkon, enkurs, gabban, galwineek, gohte, grabause, gredsen, grislit, iskapts, jaunbrahl,<br />
jekohzin, kabbat, kaktin, kaltin, karroge, kasak, kaulin, keegel, kehning, klehpe, knope,<br />
kokle, krahtin, krampe, krastin, krischjahn, krohnit, kruhmin, kukkul, kuschke, leekua,<br />
leepcnan, lemmes, lezekne, lohdsin, lusteneek, mahjeneek, maswiring, meddeneek,<br />
meesit, meister, muscha, nabadsin, ohge, ohsin, ohsolin, olstin, pabehrse, pagalm,<br />
wlaidneeks, plauktin, plawineek, pohrmallens pontag, popin, prastsemneek, preesch-<br />
»ccks, pulzin, Puppin, Pupul, puteklis, ratte, reekstin, resche, rinkis, rittens, rohbesch-<br />
ncek. rubbens, ruhse, saldans, salmin, silke, silling, sillzezzer, spalwin, spehlneek,<br />
«Main, spihkers, spurre, stabulneek, stohpin, stradoin, strapneek, strehlneek, stub-<br />
burs, swarreneck, swekke, swiklin, sablak, sahlite, seedin, seemel, seltaine, sohbens,<br />
sohbe, sweedris, swirgsde, taurin, teraud, tiltin, tirdseneek, trauzin, uppelneek, uppes-<br />
23*<br />
355
356<br />
Purin, waomal, waggars, wahrdin, waiwariu, waldsin, wehstineek, wehsis, wienan,<br />
wiexne, willister, wilnin, winekaln, zahlit, zaurum, zeemin, zeple, zimdin, zirwit,<br />
zukkurs.<br />
ß) māju vārdi: amuscheu, baldzan, briduk bridag, impau, koege, 'cusel j kuh><br />
sul, spohdij, rattulan, sallaz, sworre 1 swarre, wisdarbe.<br />
b) jaunsaukas pag. (1850. g. r. 1.):<br />
a) pavārdi: ahbolit, ahtris, aparan, aperat, apsan, atäpaib, austrin, awening,<br />
baggats, bakkul, baldrin, baltaisdahbols, bambuse, bebris, dabolin, daiļais, drosch-<br />
praht,<br />
dseltan, dsennit, elksnit, galwin, garrose, gaudans, greekers, grislis, jaunais-<br />
tehs, jaunkanepit, jauuklewin, jaunleepin, jaunsudrab, kalnbehrsin, kalning, kalnuppel-<br />
neek,<br />
kalwischke, kamanin, kannepe, katschke, kaunings, kesbehrS, kleweneek, klints,<br />
trasts, kraukle, krischjahn, krohdsencek, krusmetre, lakstigalle, lapping, lasdin, leel-<br />
mann, leepenan, lehsens, lohdsin, luhtzin, majorin, malzer, marzin, mednis, melnais<br />
elksnis, melnbarsde, missin, nabadsin, needrin, neprahts, ohgle, ohsolsars, Pabehrsin,<br />
paspahrn, pastsemneek, Pauper, pelle, pillit, piradsin, pohrleije, pormallens, puhtelle,<br />
pukkuleija, putniņ, raibul, ratte, sallcneek, sakne, sarkandahbols, sehtwihtols, sihpols,<br />
silling, sirmais, sissen, skohsan, skohswahrns, skolneek, skrammann, spehlmann,<br />
spihdains, staltans, stohbrin, sudrabin, surkan, sallaisohsuls, sallelksnis, sarrin,<br />
seedin, sekke, sillaz, sohbens, sweineek, schurka, tschwerts, uhdain, wahrgul, weentul.<br />
wehse, Wewer, wiexne, zeelawa, zellineek, zelmin, zeppurneek, zirulit, zirwit.<br />
ß) māju vārdi: calwan, korsit, ftehrbitani, wildaweeschij.<br />
c) vecsaukas pag. (1835. g. r. I.):<br />
a) pavārdi: admin, ahbols, ahrgal, ahrste, ahrum, algabä, apkakle, apsihl,<br />
arraij, assers, atstahts, audrin, ausin, barrohtajs, baggats, bahrsdain, bandeneek,<br />
bander, beedris, bebreen, behrsin, besbehd, beesais, bikse, bisseneek, bitteneek, blohd<br />
neek, brahl, brauzeis, bruhdgan, bruwer, buhman, buhmeister, buhrin, bundel, bun<br />
gatais, buzler, dahbolin, dahrsneek, darbeneek, daugaweet, daugul, deyweijs, derretais,<br />
dinge, draugs, dreymann, duilais, dumpis, dwihnis, dseedatais, dseltans, dsemui,<br />
dsirnkall, eesalneek, ehrgelneek, elksnis, ezzetais, gahgey, gaigal, gaischprahts, galdin,<br />
galweneek, galwin, gattaws, glasneek, gohbe, gohdigs, grahwis, grahwit, grihslil<br />
gultneek, gustaps, igauns, ihlen, ihsten, jatneek, jaundahlder, jauneklis, jostncek,<br />
jumtneck, jurmalneek, kaimiņ, kajeneck, kalley, kalleya, kalneneek, kannepit, kanderot,<br />
karklis, kappel, kaunigs, keegelneek, keilis, klawin, kleweneek, kluhdsin, kohpmann, kral<br />
lis, kristusche, krohdseneek, kruhmin, kuhley, kuhma, kundsin, kuplais, kuptscke, tnxp\bi<br />
kurpneek, kutscher, lagstigalla, laimigs, laiwineek, leelmann, leepin, leesma, leezineck,<br />
lihze, lindrags, linning, luksteneek, mantineeks, masnrin, medineek, mednis, meescr?<br />
meesit, melders, melnaz, memais, miglin, [miftn, muzzeneek, nabadyns,<br />
nammneek, napost, nebehdneek, ohgc, ohrmann, ohsit, oyschin, ohsols, pabehrs, pdf<br />
taga, Pakelle, pastneek, pamahrs, pazeplit, pihrags, pirtneek, plaweneek, pluhme, pobb<br />
neek, prahtneek, prezzeneek, prohdin, prohmneek, puissis, pukkahn, Pulke, rabntpw 111<br />
raibul, razzey, rigeneek, rimmel, robeschneek, roscde, rumpis, ruske, sahtneek,<br />
neek, samannigs, Sargs, sauSweetS, SedleneekS, Sehneneek, SeSke, Sirmais, skohlneeļ,<br />
skrittul, skrohders, skuijin, smilglause, smiltneek, sneedse, spehjneek, spidains, spod?<br />
ris, spuldseneek, stabulneeks, starks, steppe, strahdneek, strahpneek, stubrin, «tubren«.<br />
Swabbodneek, schweschineek, sahbakneek, seepneek, sehmul, sehn, selle,<br />
semmtneek, snoht, suudel, swaigsnin, sweyneek, swirbul, uhdris, uppelneek, usw«^-<br />
salle
waddineeks, waddoyns, wadmalneek, waktineek, wannags, weeu<br />
tur, weetneek, wehdik, wehstneek, wezzit, wihksne, wilkats, zaunit.<br />
ß) māju vārdi: bizzeran, blodneek, bohrit, grundayn, jutsche, klecker, kluge, kra-<br />
ting, lauke, mesche, osse || asse, Posse || pohse, rage, sakkasche, stuzzkikan, sutte,<br />
ubelan, wawerischke, wildaweesch, zuzze; sahreuzaui (tg. arnadzāni), dumbrari, gas-<br />
ßni, (tg. kasiņi)].<br />
1. mājas: a)<br />
Seces p°agasts (savien.) —<br />
secīeši.<br />
īeš(i):altenas, Ztr(i), jaūdzem, karüog, kazafič,<br />
padūom, upjāņ, zeib; b) badzīeš(i): allažas, brilliņ, cimin,<br />
gaīliš, gārsnīek, kr°ümin, ķebļ, lāč, pastrān, saucīeš, staltān, st°u-<br />
rān, tāimiņ, ükiy, °ūzān, vtzräiy, v?ver, zī'ķ; c) b u a vīe (i):<br />
aprān, biķejniek, bierznīek jeb pežān, buoķ, degļ, karkāz(a)s, kü-<br />
e<br />
kur, kuriņ, lulis, muižniek, naö, r ibān; d)mācitāja jauž:<br />
baitmaņ, bandūor, bristān, čuoč, griguj, ķeīdĢ(s), rubin, sai(a)s,<br />
skult(e)s, zvāntāj; e) mežkunga jauž: °andzān, apān, čupl,<br />
druvnīek, k°ūr(e)s, lāč, mimān, plās(a)s, riekst, santrān, silniek,<br />
trēikān; f) secīeš(i): eaūliņ, āuslap, ausuj, bajār, baluž, bēitān,<br />
biķerniek, bitān, blekt(e)s, brāž, brokn(a)s, br°üver, caūn(e)s, cejm,<br />
cleken, duonķep, drebul, dup, īsl(a)s, gr°iv(a)s, jaūč, jak(a)s,<br />
kaktiņ, kaīn, kajandr, k°ampān, ke aūļ, kärkj, ķevīeš, ķikuot, laük,<br />
lažg, Hbīeš, lūopiņ, j°avan, ļ°ūdān, maīļ, mejdernīek, maīzūob,<br />
miķeliš, muldāv(a)s, nagaīž, namkaln, pink(a)s, praül, pučiņ(a)s,<br />
purhp(a)s, pūolān, püop, puorieš, pūormāļ, rezs, r°usiņ, salsanč,<br />
Sil, skārd, sniķer, spalvin, spaļv, stip(a)s, stradiņ, strig(a)s, stučk(a)s,<br />
stupel(e)s, st°ür(ejs, svikj, silcier, skib(e)s, šl°ūk(a)s, šņuornīek,<br />
tempīeš, t e<br />
is, tuj, upnīek, ūozal, ūozliņ, vanag, vēģ, veršnīek,<br />
vilkäst(e)s, veīriņ,<br />
viesjän, zīediņ.<br />
2. muīž(a)s: alten, bagmuīž, brunav, mācitājm., mežkungm., sec(e),<br />
štčmpeit.<br />
3. bāznic(a)s: sec(es) bāznic.<br />
4. sküol(a)s: alters sküol(a), sec(e)s sk.<br />
>5.<br />
krūog: bāznic(a)s krūogs, dzeīsl(a)s<br />
kr., māriņ(a)s kr., putr(a)s kr.,<br />
6.<br />
spārnkr., siriykr., ūozulkr.<br />
sudmal(a)s: §aūslap(a) sudmal(a)s, baitmaņ(a) s., br°uv§r(a) s.,<br />
äeken(a) s., pežān(u) s., pink(a)s s., sec(e)s s., stupel(e)s s.<br />
7- cep/.' tāimun ķieģelnic(a).<br />
357
358<br />
8. kaln: gaīliškaln, grebļkalnc, püopk., rungk., toš(a)s k., °üzänkaln;<br />
[brūžu k., burkānu k., kazlan k., teļa k.j; [augstais k., baltais f.,<br />
behtscha k., dobes k., grants k., glihsda k., jura k., kangaru k., kasu k.<br />
osoliņa k., paltes k., podsiņu k., sprantschu k., sirgu k. (altene). wehr-<br />
schu k.; burlaku k., gruschu k., ķeiranu k., mahrpora k., numijas kal-<br />
niņsch, oļu k., poļu k., rasenes k.,<br />
rites k., sahls k., trökas k., tscha<br />
buka k. (brunavā); dopu >! duopu kalniņsch, ķeiranu k., masalu kal<br />
niņsch, misneru kalniņsch, oļu kalniņsch, pastranu k., pauru kalniņsch,<br />
pļekas kalniņsch, ragu<br />
k., seltiņ kalniņsch (secē)]. [8a. piekalnes:<br />
mālu piekalne, pumpu kalniņš, putnu piek., rakumu piek., slēp-<br />
kavu kalniņš, ubagu kalniņš, žīdu kalninšj. [8b. gravas, lejas:<br />
beņķu leja, grevene, kristupa gravs, saltā liekņaj; [lehwes zelite,<br />
peestmgrahwis, radgrahwis, sweesta grahwis, welna pehdaj. [8c. kras-<br />
ti (daugavas): dalbes krasts, dalbes rags, eeschu krasts, kaulu<br />
kambarsj.<br />
9. üp(e)s: laüces(e)s up, viesit(ejs üp; [nerras I! narras upite, sezes<br />
upej.<br />
/S. upit(e)s: k°azupit, sunit, vīengalit; [dzirnupīte, melnupīte]; [strauti:<br />
dalbes grahwis (altenē); deschupes gr.,<br />
ledwiku gr., resnas upite,<br />
skrumuļu gr. (brunavā); darijuma gr., grewenes, klistups, kubulupite,<br />
lahtschplehse, lungu gr., radgrahwis, radschu gr. (secē)].<br />
//. grāv: piestiņgrāvs, randgr.; [bajāru grāvs, zvirgzdu gr.j; [behrna<br />
grahwis, grants gr., dsiļais gr., leepas gr., rata gr., wella gr. (al-<br />
tenē); pils gr. (secē)]. [IIa. ezeri: čoču ezeriņš, ķeļša ezeriņš];<br />
sniķeru eseriņsch (brunavā); aklis II akļi, brahschu eseriņsch, mauklaines<br />
esariņsch (secē)].<br />
12. delk: sudmal(u) de iķs, [andra poriņš]. [I2a.<br />
13. °akač: °akacs, lin°akacs, te īrpūor°akač.<br />
avoti: verdošs avots],<br />
14. puor: aūgsteļ(u) pūors, büorkan p., cinait(e), dz?rv(e)s p., grei-<br />
zäis p., īeķav p., kärklejs p., lieviņp., ņātrāin(e), puņ(u) p.,<br />
dzāitiņs p., slost(a) p.,<br />
te<br />
suodājp., švabp., tārp(a) p., īrp., tr°aka p.,<br />
tuļp., zirgp., žugārņ(u) p.; [ļepa, skārdu p., vilku p.ļ; [ahbelu<br />
purws, ahtru p., behrnu p., dahbola p., deguschu p., dsehrroeņu p.,<br />
garais p., grihslu p., kalpa p., kattlu p., kukuschu P., lahtschu p.,<br />
meirena p., paltes p., preedischu p., preeschu p., siwenu p., truhdu P-,<br />
wihksnes p., ziņu p. (altenē); gaidiņsch, darijums, mestru zelsch.<br />
onļu p., seena p., tomu II tuomu p., wehrschu p. (brunavā); lahtschu p.,<br />
leelesars, ofol p., sibirija, tarpates p., zuhku p. (secē)].<br />
/F. Hrēļ: kārkļt eirēls, pikstt.<br />
ru
16. pļav(a)s: alksn(a)s pļav(a)s, 3mžin(3)s, danceņpļav(a)s, dil§n(§)s<br />
sal(a)s pļav(a)s, 6ztzrvs pūorpļav(a)s, ezeņpuorpļav(a)s, garā<br />
rudzāitiņgrāvpļav(a)s, īeķavpūorpļav(a)s, k3lvanpjav(a)s, Karkj-<br />
plačpļav(a)s, kampānpļav(a)s, kuorkl(s)s, lāčpuorpļav(a)s, mtzlej,<br />
m°üklain(§), pad§g(a), plāss pjav(a)s, sienpuorpļav(a)s, sudrabe-<br />
n(ejs, sunits pļav(a)s, suodājpuor pļav(a)s, škutānpļav(a)s, švāb-<br />
grāvpļav(a)s, viesits upes pjav(a)s; [ārites pļ., kolapiņš, lielās pļa-<br />
vas, nātraines pļ., siličkas, stērstiņa >! stērstite]; sawota pļ., behrseja,<br />
degsnis, deroiņsari, galdiņa, kurmju pļ., plika pļ., skaudses pl, slep-<br />
kawu duhksts, tiltu pl (altenē); amuļu pl, leeroeņu purws, pop--<br />
nizeII puopnize, putras tirgus, skalbelajs, sudrabene, saķeneeki (bru-<br />
navā); abrodes II aprodes pl, darijums, randu grahws (secē)ļ.<br />
17. druv(a)s: druvas, [ārītes lauks], [sankaļa l., fkritumij.<br />
18. mēž: °3plais mežs, aūgstcil(e;)s, āpškalniņč, bneždārzs, ciņāit(§)s,<br />
6ilen(e)s sal(a)s, dofv(a)s cepis, ezeņs°ūnakls, garāis siliņč, grei-<br />
zais püors, güodsal(a), īeķavpuors, kārklej(a), kārkl(i), kraūk(a)s<br />
pj3vm3i(3), kr°ūklej(a), kungu dūob($), lleläis tr°3k3is, lieläs žu-<br />
gām(ejs, līeviņpūors, mazāis tr°akāis, mazas žugārn(Ģ)s, mie- zalķaīniņč, pie brakn(a)s pļav(a)s, priekss3l(3)s, puņšaūrums,<br />
putr(a)s tiergs, rand(a)s grāvs, ibānsal(a), rubinpūors, rüosti-<br />
ņ(a)s, steķstigs eglājs, sterstiņ(a), stupej(ejs, šaūrits, s°ūnakls,<br />
upjaņpuors, üozulsal(a), viäss3l(3)s, vilks3l(3)s, vīengal(ej, ziķ(a)<br />
degsn(§), zifgpüors, žeīd(a)<br />
kaīniņč; [baku sils, dancenes, poļāres,<br />
rupuču sils]; skuze? sils, schkuta, wihksneenej. [18a. krūmi: augst-<br />
siles, ļavānu atauga, pr3uiu atauga]; spop-lasdij. [18b.<br />
žos, purvos:<br />
dūksts].<br />
19. rūoz(a)s: ezeņ(a) ruoz(a).<br />
salas me-<br />
rībanu sala, vilku 83l3sj. [18c. dūkstis: placen-<br />
20. rājum: indriķrājums, miman rājums. [20a. ganības, aparas:<br />
breedaine, edes apata, dirscha, dreimaņa ahre, dumpleja, gara apata,<br />
goda wezaine, kasantschu ap., lapsas dobes, laschgu ap., lopu ap.,<br />
maukļu ap., mellma ap., osoliņi, padega, tihrelis, roella kubulsj.<br />
21.<br />
cēļ: plāsceļš, te īr(a)pūorc, vedit($)s c.; [kuces ceļš, radžu<br />
trepītes,<br />
zagļu celīte].<br />
22. stig(a)s: putr(a)s stiergstig(a), steķst., ubagkalniņ st., vīengal st.<br />
23. tiit: atüortilts, sbfrstiņs t. sunits tiit; [akmens<br />
t., vara tiltiņš].<br />
24. k°ap: baznics k°ap, čūočk., jaūnie k., načk., °ūzānk.; [franču<br />
kapenes].<br />
359
360<br />
25. atüor: kärjatüors (viesite); [dziļā dobe, māras atorsļ. [25a. ak-<br />
meņi: piķa akmens, velna pēda].<br />
26. izvärd: akmentiņč, ancalānc, apsāns, auglis, avūots, balūods, ba-<br />
sāuss, berziņč, biedrs, brokn(a), dābūoliņč, dišlērs, elksn(i)s, ezer-<br />
üoss, gaņģis, grantiņč, grundspeķ(i)s, kļaviņč, krieviņč, m?däusk(i)s,<br />
lūobuorts, miež(a)vārp(a), muzikants, peāuriņč, purhpans, pumpurs,<br />
rikšs, rinīeks, riekstiņč, sal(e)nīeks, saliņč, spalviņč, vecums, vft,<br />
zieäs, zvalgzn(e).<br />
27. palamas vārdi: efig(a) pičs.<br />
28. papildinājumi:<br />
a)altenes pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): akmenting, ausing, awoting, bchrsing, bliegsne, dambe,<br />
Vindan, dischler, galwing, kalley, kilmet, krasting, kruhming, laiwing, lasmin, lassum,<br />
leepa, luhse, maming, meede, meiran, ohsoling, rihban, rntke, skeeting, sarring.<br />
seeding, Wieling, wierne.<br />
p) māju vārdi (1858. g.): alting jeb kurring, bikkerneek, bohkc, karrekass, kukkur,<br />
licbe«rf), lullit, rihban.<br />
b) ■■■■■jB<br />
a) pavārdi (1858.) : ahdming, allschan, anfing, awot, behrsing, bliegsne, esscr<br />
ohsch, eswaring, griesling || grieslit, klawing, kruhming, kukkain, kurring, laiwing,<br />
lasding, ledds, leeping, leying, leimann, linning, luhsis, melbarsde, ohsit, ohsoling,<br />
plapping, plinte, pohrmall, purreuing, pnrring, ranke, rihjneek, rublis, Salming, skal<br />
bit, spahrning, spalwing, sprohge, spulgeran, stradding, stuhre, sahlit, sallum,<br />
swaigsning, tilting, timmerels, trappan, uppite, wahrping, warrakalley, wihtols.<br />
ß) māju vārdi (1858.): bruhwer, lindenblatt, pinkc, schilder.<br />
Y) kruogu vārdi (1858.): vergiesenkrng.<br />
c) mācītāja pag.:<br />
a) pavārdi (1858.): aker, klewing, kruhms, leye, maykul, radsing, rudsit, sakmng.<br />
saulit, skrauschke, skuying, skultan, smilkting, sweyneek.<br />
p) māju vārdi (1858.): baltrun, leywes.<br />
d) mežkunga pag.:<br />
mellkrcpis, migling, nadsing, nagliņ, ohSit, ohsoling, pleSche, pohreSch, pvhrmall,<br />
pohrts, preede, pumpe, pumperriug, raggS, rammS, rehke, reskahja, rudsumahrpa,<br />
mscbing, sallit, salljahn, sekscha, sepse, skalbis, skragiS, skultan, smilkting, sprigul-<br />
neek, Sprohge, spulgeran, Spurre, Smampan, Sahlit, Sarrack, SarrinSch, seeding, Sib-<br />
bens, Sohding, SohdS ļ| sohdu, smaigsnit, taks, tenniS, tihrum, tihting, trappan,<br />
tsckuder, tschnmbarsde, uppite, uppmall, urbick, mahkS, mahrpan, mezzakaiS, mieksue,<br />
wihtol, wihtoling, zaunit, zibbing.<br />
ß) māju vārdi (1858.)(ballod) kwall. bittan (Sprignlneek), beglc (bikkerneek),<br />
felsenburg, gantsche, kampan (gallseht, kalnseht, widseht', lindcblart, perschan, reesing.<br />
/. mājas:<br />
A. dlstiķieši:<br />
Sqrenes pa°gasts (savien.) —<br />
A. älstikes pa°gasts —<br />
B. jaūnsērenes pa°gasts —<br />
C. mācitaja ļaūži.<br />
D. mežkunga pa°gasts<br />
E.<br />
vecsģrenes pa°gasts<br />
dlstiķieši.<br />
— mežkunga<br />
s^rnieši.<br />
jaūnsērnieši.<br />
—<br />
ļaūži.<br />
vecsgrnieši.<br />
āmuri, bencejni, dzeni, ka°kta bērziņš, liepiņš, lüikas, pejžas,<br />
šuopas, truči, ziz§ni.<br />
B. jaūnsērnieši:<br />
b§ncĢni, binc?ni, bundi, b°umaņi, da°ņķ°upi, ja°ksti, ka°Ilviši,<br />
ka°speji, krāukas, krimiīži, kučpifites, ķeikani, ķīseli, lejas, l?nk-<br />
maņi, līči, muižiņš, rezas, sprēgās, skambeni, sta°l§ni, studi, stūrēji,<br />
šķērsti, škitiņi, škuteni, tīltnieks, trepeni, va°nags, vidstuomi,<br />
vimbas, zilga°jvi.<br />
C. mācitaja ļaūži:<br />
tiltnieki, tüoteni (püols-, sīpuols-, a°periņš-), üoseni (aūdze-,<br />
ka°Iliņš-), va°buļi.<br />
D. mežkunga ļaūži:<br />
ancejĢni, cīruļi, dulmaņi, ģeģ§ri, inķeni, ka°llini, pliķi, pungas,<br />
strauti, ūozūoliņi.<br />
E. vecsgrnieši:<br />
apšuki, āuputi, bernieki, beč§ni, bidla, da°rhbi, dāuģi, 6egas, di-<br />
peni, dzeņi, ēiduki, ga°īliši, grSvkaleji, greķ?ni, grumbeni, g 0ūdz?ni,<br />
jakseni, ka°ķi, ka°Iliņi, kā°mpĢni, ka°lla muižiņš, kruoliši, kupreni,<br />
kuorkuļi, ķezels» ķuķuļi, labr$nc$ni (daügavas-, ka°īlalejas-), liep-<br />
361<br />
jani, lüojani, mejlĢni, mentes, miltiņi, miskas, pävaleni, pēlši,<br />
pencleri, pidras, pleäeksi, ra°sumi, rumpi, sīļi, smaguri, smaļķi,<br />
sta°ki, sttzrpeles, stuņķi, tenči, tīltakaleji, üorl?ni, vileni, zeltiņi.
362<br />
2. muižas: ā°lstiķi; jaūnsērene; mācitāja muiža; pilskunga m.; mež-<br />
kunga m.; sa°ķ$nu m., tā°lciņa ļļ ta°lsiya, vecserene (v. s.).<br />
3. pilsēta: jelgaviņa.<br />
4. b&znlcas: jejgaviņas bāznicas.<br />
5. skūolas: serenes skuola.<br />
6. krūogl: ālstiķes krüogs, dūņas kr., ka°zu kr., kuc$s kr., vZve..<br />
re;s kr. (j. s.); ka°IIa kr., mejl$n kr., pāfģis kr., pejžas kr., varžu kr.,<br />
zīles kr.<br />
7. sudmalas: ka°llmuīžiņas sudm. (j. s.); beč?nu sudm., bidlas sudm.,<br />
hepjanu sudm., rurhpa sudm., vecserenes sudm. (v. s.).<br />
8. cepļi: ģ?ģera kaļķa ceplis (v. s.).<br />
9. ka°lll: liepas ka°Is, zizanu k. (a.); teļa k., vēja k. (j. s.); augstais k.,<br />
pa°gra°bu k., pilska°ls, ska°ras k., vāveres k. (v. s.); [aktvāru k.,<br />
beku k., bērza kalniņš, ercu k., jēkaba k., kaķu k., karātavu k.,<br />
kņāvu k., mala k-ņš, mācītāja k., pagrūbi, pumpenu k., putnu k.,<br />
radžu k.,<br />
riemšu k-ņš, sprūdu k., staļļa k., totank., vēja k.ļ. [9a.<br />
pakalnes: apaļais k-ņš, darvas k-ņš, dujs pakalne, greķen<br />
pakalne, kaķu pak., ogļu pak.,<br />
ošana pak., pola k-ņš, pureņ k-ņš,<br />
rikšu k-ņš, skriemeļu pak., svilpu k-ņš, zajais k-ņš, zīles kroga pak.].<br />
/S. lejas: tüotanu leja (m. j.); [čūču grava, kazu grāvis, korkuļu grāvis,<br />
nārstavgrāvis, saltais grāvis |ļ saltā liekņa, stigas grāvis, varžu<br />
grāvis]. [9b. bedres: grīšļa bedre, velna bedres].<br />
11. upes: daügava, lekeve, ļ1 leķevs, laucesa (j.,v. s.); [sērenes upe,<br />
varžupe].<br />
12. sträutl: ālstiķes upite, suņupite, žīdupite (a.); eīlite, gudupe,<br />
mazupe, pāderite (j. s.); dzeņa upite, ģirupe, mentes upite, padifše,<br />
rūdupe, sla°stupes, strāuts, va°buļu upite (v. s.); [akmeņkrogu<br />
upīte, avotaine ļļ avotēns, avotpurviņa, brasla upīte, dzirnupe,<br />
pluņču upīte, slepkavu upīte, svilpes upīte, varžkroga upe].<br />
13. gravi: rütes pūora gravs (v. s.).<br />
14. ezeri: ba°Itāis ezers, bhcanu ez. (v. s.); ļlasmaņa ez.,<br />
15. Unu mārkas: babas markas, reiņa dūobe.<br />
16. püorl: avüota püors, gudu p., līduma p.,<br />
vāveres ez.].<br />
līkais pūoriņš, mejlāis p.,<br />
mentes p., pāderites p., rutes p. jeb düobp., siena p., sla°stupes p.,<br />
ta°bakas p. (v. s.); [aveņu p., dzērves p., dziļais p., elksnes p-,<br />
ezerp., greķenu p., jēkabp., lejas p.,<br />
lielais p., pils p., pora gals.<br />
rūces ļļ rūtes p., sausais p., skābeņu p., velna pūriņš].
7. tīreļi: ba°ltāis tīrels, ellites t., pa°gra°bt. (v. s.); fcirtumtīrelis,<br />
garais t., pizuļtīr., poriņa tīr.]. ļl7a. dūkstis: baltā dūkste, kazu<br />
purvs, klajā sila d., lāču purvs, melnā d., niknā d., stiebru d.,<br />
strautu purvs, rudups].<br />
18. pļavas: bešvārde, ellites tīrejpļava, gara p|., ieķeves pļavas, kaļi-<br />
vecaine, kuorkules, liela pļ., rutes puora pļavas (v. s.); fakmenaite,<br />
alksne, ancelena reveliņš, apaļa pļeviņa, aploka pļ., apšu kakts,<br />
ābelite, ātiņi, bajāriene, berenickpļ., briežu kakts, čiganpļ., dari-<br />
jums, degušpurvs, garā pļ., glisstrauta pļ., jumurdīna ļ jumur-<br />
denes,<br />
kalna upmale, kaļvecumu pļ., kliņģeru pļ., kroņa pļ.,<br />
kungu pura pļ., lejas pļ., lejas upmale, lieknes pļ., lielā pļ., maza<br />
pļeviņa, rnaras pļ., mārciņas pļ., melbārzda pļ., pādriņas pļ.,<br />
pēterpļ., pilspurvs, priekšpļ., puplakšu pļ., rājumpļ., rūšu pļ.,<br />
slastupes pļ., ubunģe, upites pļ., upmale, vabulīte, vaskupes pļ.,<br />
vilkās tīrelis, žīda grāvs].<br />
19. liekņas: sā°ltā liekņa (v. s.). [19a. lauki: akmeņa lauks, āritesl.,<br />
bruzguļa I., druvas, egļu papuve, kallavirss, kalna 1., kapa šiliņa 1.,<br />
katla I., lejas l., līdums, meža I.,<br />
vecaine, punāre,<br />
mežmales 1., pladencs, plikā<br />
robeža 1., sprēgu lauki, upites I., viņagalsj.<br />
20. ga°nības: b$ku sils, lacu puors, lielais lauks, šķērsta krūmi, tūotanu<br />
sils (v. s.); ļapšulājs, birzes gan., briežu vecaine, cerāju gan.,<br />
cinaite, dzedūne, elkšņu stūris, lielas gan., purviņa sprēgās dobe,<br />
upites gan., vasku placis, zaja apara, zilas āre].<br />
21. meži: jekabsils, KIa°jais sils, pungas mežs, ra°nd?nu sils, tūotan-<br />
siliņš, vĢCumiņi, za°ļāis bierzs (v. s.); [alstiķu m.,<br />
andriņāres, beku<br />
sils, garais sils, pidras šiliņš, reizanu sils, robežu birze, rūšu sils,<br />
slastupes m., vabuļu sils, vetes m., viņgala m., vitkapu m.ļ.<br />
l2la. krūmi: kukuļu atauga, liepiņatauga, padagas, piekalne,<br />
šļuku ataugas, talaņas atauga]. [21c. ceļi: randansila ceļš, sta-<br />
biņu c.,<br />
taisnais c.].<br />
22. tilti: anclenu tilts, dzeņa t., luojanu t., mentes t., vāveres t. (v.s.);<br />
[alstiķes t., bešvārdes.; [elkšņu t., glemžst., kaķu t., kazu purva<br />
tiltiņš, lāču t., pelšu t., sudraba t., tiltkaleju t.j.<br />
23. ka°pl: zizanu ka°pi (a.); sta°l?nu k. (j. s.); ka°lla krüoga k. jeb<br />
tuotanuk., pufigask., pupu k., smāļķu k., (v. s.) ; [mežkunga k., vilenu k.ļ.<br />
atūorl: dziļa düobe, gūovu atüors jeb guotiņa, piķsatūors (daügava);<br />
ka°zu at., trakāks at. (lāucesā) (v. s.); ļbruzguļu atv., kaļķatvars,<br />
klusais atv., krīču atv., linies,<br />
363<br />
lielais atv., pālanu jj pāvlēnu atv.,
364<br />
smilšu atv., talantu atv., trakais atv.j. s24a. zvejas vietas: dziļā<br />
dobe, eglaine, plēsa, sidrabtiltsj. [24<br />
25. sa°las: uozūolsa°la (daüg.) (v. s.).<br />
līči: liepjānu līcis, totēnulļ<br />
26. straumes: silkriša strāume, viņķelmaņa str. (daūg.) (v. s.). [26a.<br />
kuoki: krustpriede, lakstigalas koks, lāča priede, skudru bērzs,<br />
velna priede]. [26b. akmeņi: greķankalns, velna pēdaj.<br />
27. uzvārdi: akmentiņš, apsens, avüots, balseris, baluods, baltrums,<br />
beljans, bērziņš, bindüors bīriņš, buzuls, dinduons, elksnis,<br />
galdiņš, ga°Iviņš, grantiņš, graudiņš, ka°lliņš, krastiņš, krūmiņš,<br />
Kruza, kuģenieks, licits, Hepiņš, mēriņš, muzikants, nüoka°ls, ņidra,<br />
platüors, rēķis, rirhšĢns, ss°Ia, salgals, saülits, slpuols, sirs, skārds,<br />
skudra, spura, stabiņš, sva°r$ns, šņūornieks, upits,<br />
ziemits, zviedris.<br />
28. palamas: klaipu janis.<br />
29. papildinājumi:<br />
a)alstiķes pag.:<br />
üoss, vimba,<br />
-) pavārdi (1850. g.): appuring, kapping, kornit, krewing, lebbing, ligger, lob<br />
bftng, massjahn, purring, reeksting, Seeting, sirssning, «eem, taurit, uppmal, wimba.<br />
ß) māju vārdi (1816. g.): daugc, mente, stepel.<br />
b) jaunsērenes pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): apping, auting, awoting, bandor, beitan, bischkayn, dah<br />
boling, dinder, b«el«e, dselsting, elkSue, ellekse, galling, gramekallei, grikke, irbe,<br />
jaunsemm, jesser, kahrkling, kalning, kaSpar, kaschok, kieSel, kimmenting, klawc, UĻ<br />
reet, krimming, kruhse, kutschauk, lapping, ledding, leeping, lecwit, leijing, lihdum,<br />
lohdsing, lohping, malzing, mauring, milting, mutzeneek, natze, ohsit, ohsol, panzc.<br />
paparde, «trmat«, skehrste, slaikais, staigul, strauting, stuhre, stuzze, santen,<br />
rags ļ| sarraks, «eebtng, sihle, rilting, tupping, uppeneek, mannag, wezzakais, wikto<br />
ling, wimbe, zelme || zelms, zekkul.<br />
ß) māju vārdi (181 g.): jatanne (lg. jaksti), kalwan, korich ļ| korcesck, fri»*<br />
mel (tg. krimilži), sieman || siman, seemel | sehmel.<br />
c) mežkunga pag. (sk. e r b e r g e s pag.: c, ß,<br />
d) vecserenes pag.<br />
« pavārdi (1858. g.) ahbols, ahdmiu, audriug, auling, ausing, awoting, barsdc,<br />
behrsneek, beljahn, biskap, drille, bucfc, bumber, dahbol, dahboling, dublak, dscnnuls,<br />
ehrgle, esser, grassit, grame, grawit, grikkit, grimmel, grusching, kahrting, kannepit,<br />
kikkur, kirsch, klame, kluhdsiug, krasting, krepkais, kruhming, lahze, lasding, leepa,<br />
leijing, major, mehrneek, mischte, mutzeneek, nagla, ohsit, ohsol, pahrupeet, pecrnng,<br />
plazziht, pleeder, Pohl, pohring, pohrmall, pohrs, prahting, purran, ramms, ras>i,<br />
rol'esckncek, rudsiht, salleneek, sallit, silling, skrable, skrittulueck, skultan,<br />
s e).<br />
sar-<br />
skusckkc,<br />
smarran, smekkis, «ager, seeding, semmit, semneek, sihlan, snohting, sutte, swaigs<br />
ning, smeijneek, mannag, wehrtul, wezzakaiS, wicrne.<br />
ß) māju vārdi (1858. g.): daugau labrentz, luicka, persche,<br />
sillekrisck, thotan<br />
berreneek; [aurmaņi, baltrumi, burtnieki, kaupmaņi, lazdini, ledini, lodziņi, pelēki,<br />
sapieši, strasdiņi]; [impu muižaj.
. mājas:<br />
A. s^rpaiesi: J<br />
— Sērpils p°agasts (savien.) s^rpllieši.<br />
A. sērpils p°agasts —<br />
B. e<br />
— v īg°antes p°agasts<br />
sērpiliešt.<br />
(jeb stabenes p°agasts).<br />
e<br />
v īg°antīeši<br />
a) mācitāja ļaūži: ā°rbidāni, gruotāni, jucisi, m°arāni, ņiperi,<br />
plītēs; b) mežkunga ļaūži: āuzāni, du'penieki, gretes, jaüdzemi,<br />
ķilāni, l3zdā°res, šiliņi, švfrņi, žeīvāni;<br />
c) remberģīeši: ķuzāni',<br />
z°3ķāni, d) sģ rpilīeši: dizpūorūni*, aizupes, āeldiņi,<br />
aHlnūni, ā°d-<br />
mināni, ā°rites, bāeltiņi,<br />
bērziņi, bierņi, bis(e)nīeki, bitāni, brdlūni,<br />
cergkļi, č°akstiņi, dārdzāni, degšņi, dekmeres, dzeņi, dztzrves, gliz-<br />
dāiņi, gretes, e<br />
īlinūni, īepukņi, jaūdzumites, jgrcūni, juozupl, kle-<br />
beri, kriguļi, krieviņi, kvāpi, ķēniņi, ķipi, ķukuļi, ķuzāni, lielpdores,<br />
liepāiņi, luksti, mPacpigas, mā°kuļi, naūdidzānu k°alnc, nā°guļi,<br />
pā°ķi, pā°vuli, pietarāni, plā°teri, prīekulāni, prīeškūni, puļpāni,<br />
pundāni, pāormeles, rimšūni, riskūni, rizgas, rudzditiņas, sgņuoti,<br />
skue dr?s, sl°užāni, smeķuorstāni, st°aši,<br />
e strii benči, stuburini, š°a-<br />
kumi, šmucūni, tiltiņi, uļģi, u'pites, uozliņi, vacāiņi, vilciņi, vie-<br />
niņi, zvejnieki, ž°agatāni.<br />
B. v e<br />
īg°antleši:<br />
a) daūgavīeši: br°ankas, burmeīsteri,<br />
e<br />
peles, dutkas, grietiņas,<br />
k°aktiņi, ka?ieji, kre umeši, mežsātas, m°ūmīeki, piģāni, st°alāni,<br />
b) mežgalīeši: aendiņi, °aparāni, aūlaeči,<br />
betkas, čukstuļi, du'pi,<br />
due līeši, k°aīna kasleji, krāuči, krustcelnīeki, ķiņķeļi, kūoerži,<br />
laūš-<br />
kāni, migļi, muc(e)nīeki, reīīceļi, rudiņi, skā°buči, smelies, spaūgas,<br />
stae biņi, st°angas, trīskantnīeki, truļi, °ubuļi, zinteļi, zvilnas.<br />
2. muižas: aūgustmuīža, jaunā m., jaūnserpile, līkumm., mācitāja m.,<br />
remberģu m., sāules m., vacstzrpile, v e<br />
īg°ante jeb stabene.<br />
3. e<br />
bazn icas: 8tzrpi!8 bazn eica. 4. sküolas: serpils sküola, v e<br />
īgantes sk.<br />
6. kruogi: baznīcas krūogs, bä°bas kr., b°āltais kr., elkšņa kr., jau-<br />
nāis kr., jaūnserpils br°ūzits, kāicuma kr., mucas kr., pīrāgu kr.,<br />
puļpānu kr., vārnas kr. (sfrp.); krusta kr., rūobežu kr., s°arkanāis<br />
kr., sl°astu kr.,<br />
e<br />
īg.).<br />
6. sudmalas: dzērves sudmalas, ķipa s., mucas s. e<br />
(s.); v Igants s.;<br />
*<br />
[kjava sudm., līču sudm.ļ.<br />
Kursivā iespiestas jaunsērpils mājas; pārējie vecsērpilieši.<br />
365
366<br />
7. k°alni: ādmiņu k°alnc, darijumu k., kāusu k., ķipu k., ķūornes k.,<br />
pļaušu k., rüores k., sudr°aba k., tuorņu k., vieršņu k., zelta k.;<br />
[apsīšu k., apšu k., augstais k., avotk., avas k., bimžānu k., eža k.,<br />
gailīšu k., groubust k., grūbels, jalgavas k., jāņa k., jumpravas k.,<br />
kangeru k., karātavu k., kliešdruvas k., kroga k., ķēniņu k., lap-<br />
sas k., lacu k., mala k., melnlču k., modlinas k., mota k., ņaudi-<br />
dzanu k., penderk., poļa k., riekstu k., rozas k., rusāna k., stanga<br />
kalni, šakums, tabork. II dāburk., ubagu k., veinkolni, zemeņu k.];<br />
sahpschu k., akmins k., atmata k., amnu k., baltais k., bitneeku k.,<br />
bligsnas k., buiwanu k., duks, egles k., ehrgļu k., eschas k., etangu i,<br />
garais k., greblis, iraidas k., istabas k., kandanu k., kandawanu k.,<br />
kapu k., kraukļu k., kreewu k., kuģu k., kunza k., ķescha k., ķihķu k.,<br />
ķones k., lahzas k.,<br />
lambaru k., ledus k., leelais k., leewmas k., lee<br />
zuhņu k., mahranu k., mūzas k., ohschu k., padebeschu k., pahrau<br />
dses k., vahwulu k., pederu k., pinkuļu k., preedes k., preeschu k.,<br />
puhdeļu k., pulpanu k., pundanu k., punu k., putnu<br />
k., rahzenajas k.,<br />
rahwmas k., rijas k., risgas k., saķu k., saules k., sauschņu k., sihļu k.,<br />
skalbes k., fpanu k., spilwa k., spranzaiņu k., stibu k., sahrdu k., sem<br />
nitschas k., swirgsdu k., tezilas k., tuputu k., waktes k., weerklijas k.,<br />
wehrschu k., mežaiņu k., wihksnes k., wilka k., milziņ k., zibu k., zih<br />
ruļu k., zirzeņu k.j.<br />
8. pak°alnes: piena pak°alnes, zalta lejas; [baznīcas kalniys, bērz-<br />
kalniņš, grents k-nš, jostas k-ņš, lazdu pak., lieps k., lops k.,<br />
muldiņas uzkalniņš, ozolu k-ņš, pāķu uzk., pogroba uzk., potma|u<br />
uzk., putraimu k., skudras uzk., vezeļu k., žīdu k-ysj. [8a. gra-<br />
vas, lejas: krieviņgrava, reslejas, suņu gr., vaina gr., zaja leja];<br />
sobortu lejaj. [8b. mārki: kokta mārks, krācītes m., oša m., zi-<br />
lais m.j.<br />
9. upes: baltiņu upe, äaugava, piksteres upe jeb piksupe; [nēves<br />
gneves upe, saukās upe, sokažas upe, susejas upe].<br />
10. upītes: malnupite, meldergrāvs, pīestiņ upite; [govene, līcīšu ur-<br />
dziņa, pelēnu upīte, raudupīte, sautupīte, vīpītes upīte, zvirgzdu<br />
strauts]; akmeņu upite, ķiwit upite, pliksnes upite, tautu upitej.<br />
//. grāvi: gatiņu grävs, paslavites gr.; [dziļais gr., kopu gr.,<br />
meldera gr.;<br />
sahschu gr., akmeņu gr., dambu gr., lahtschu gr., lapsiņu gr., ohschu gr.,<br />
uhdrahņu gr., melnu gr.j.<br />
12. azari: bā e<br />
ltiņ azars. nīnits, p°aslavits (s.); "aklis, °ubeļu<br />
[ildžu ez.,<br />
13. d e lki: vā°rd°tiklis (s.).<br />
lauka ez., piksteres II pikstu ez., vīķu ez.j.<br />
az. (v.);
14. avūoti: Hepavūots, st°abur°aga av. (v.); ldsiļais awotsj.<br />
/5. düobes: vilku düobes (s.).<br />
16. pttori:<br />
aelinānu teīrēls,<br />
derdžu puors, dudurp., g°ala p., g°argrüo<br />
des<br />
p., pliksnes p., ruožu te īrēls, s°altäis le īrēls, šautu p., t eicānu p.<br />
usta p., zverļģa p. (s.); g°ala p. (v.); [aizporu pors, baržu p., dēr<br />
juma p., govu p., kotla p., krievu p., lejpors, lielais tīrelis, pouķu p.<br />
saukās p., siktēru p., skaidrais p., sodrejas p., solās p., strūbenču<br />
tireji, tīrēļa p., vāveres p., virklejas >I virkliņu p.]; sadenaites purwi<br />
awiņu p., awotu p., baltas radses punviņsch, duhņu p., eser p.<br />
garais p-ņsch, kakta p., kapeņu p., kasu p. f kunz-aparu p. kuzites<br />
p-ņsch, leelpores p. mahrku p., melnais p., oschu p-ņsch, paslawits<br />
pihļu P-ņsch, pliksnes p., raibais p., reekstu p., rijas p., siktera p.<br />
siliņu p., skudres p., strihdus P-ņsch, schihdu p., tahrpu p., teesas p.<br />
tihzena p., tschuhskas p., uhdens p., wardes p., wezais p. wezuma p.<br />
wilku p., zaņtu p.j. [16a dūkstis: alūkstes dūksnājs, gneves tirels<br />
ķīvites dukstsj.<br />
17. pļavas: āizdarbnīece, avüota pjava, brīednica, k°apk°alnu pļ., pu<br />
tāksnis, upes pļavas, suņsaliņas pļ., (s.) krievu rājums (v.); sbSrza<br />
pora pļ., cinaine, deksnits, ezeriņš, ķuzanu pļ., lejpors, lielpora pļ.<br />
meldera grova, ņāpaines pļ., okas pļ., penders, plecs, putnu kol<br />
nu pļ., raudupes pļ., rijsvacums, rosalnijcas pļ., rožu pļ., sekstene<br />
solās pors, spilvite, skaidras pļ., tīcāns, vilkpors, zvejnieku pļ.]<br />
saisdarnizas p\. anzaiņi, dahbulijas, oeņglis, eseru pl, gara pļ.<br />
grehbe, ķehmes pļ., lemeschu pļ., olas pļ., pliksnes pļ., rasenes, smer<br />
delniza, sekstnits, swilumu pl, walaka pļ., weerklijas pl\.<br />
/5. meži: aveņa k°aīni, bārzu ka<br />
püors, e<br />
lejegle, pīena pak°alnes, plikšņu<br />
eiles, puors, rijsk°aīni, ustabk°alnc, dutku s°ala<br />
zveņgits (s.); aūgst<br />
sāules muižas mežs jeb zirga m., st°alānu m., st°aņģu k°alni (v.)<br />
sagrais sils, gaina m., jaunais m., kondratbirze,<br />
malnais sils, me<br />
teņa m., otaudziņa, skuchas birzes, susējs silsj; selkschņu meschs<br />
kaķites gan., lahzenes m., lasdarneeku m., reileneez gan., sāļais m.<br />
schroerņa m., wiķu m.j. 18a. krūmi: ārītes atauga, gružsiliņs<br />
lukstu atauga, sēņu krūms >! sēņota atauga, sudrabaudzītes atauga<br />
skūta pīsi] spawehjas ataugaj. [18b. salas mežos, purvos<br />
lāčplēšu saliņa, lielā sola (p.), orbīdansola, saltas solās, seliņa<br />
svārku saliņa, tavaiņu s., vilku s.]; sdoles sala (p.), ģehrbu s.<br />
medņu reeksts, mihķischu s., paegļu s., swehta s., sirgu s., tehwijas s.<br />
367<br />
[18c. lauki: aploka birzes, audzes lauki, birzes lauks, deksnis<br />
dūņicas 1., koņepupe, leidumiene, leidums, liepkolns, māldobu I.
368<br />
peisiņč, pürenieku zeme, roājums, skuta, vacaiņu plecs]; sbagna l.<br />
darwas zepļa l., praulenes l., smilkschu druwaj. [18d. aparas, ga-<br />
nības: audzeite, bērziņgroga sounēklis, dodžu vacaine, gatiņas<br />
gravs, gearā opora, grīšļu op., kopas goboliņš, kraukļu op., ķēves<br />
op.,<br />
laca pors, liepas kalniņš, lopsas kolnc, loukopora, meldera<br />
grāvs, murdu vacaine, ņiedropora, sarkanlieknas, smilkšu op,<br />
šūpoļu kolnc, vērijas kolnc, zaļās vacaines, zirgu dorzs]; sahriņu<br />
gan., aklas gan., birses gan., dekschņu gan., kruhklaiņu gan., pahņu<br />
ahre, swehreschanas mežaine, schkalda gan., melna aparaj.<br />
19. ceļi: ustupüora ceļš,<br />
z°ak.anu c. (s.); st°alānu c. (v.); [apburtais c,<br />
aploce, putāksnis, robežu celiņš, vāveres c.j.<br />
2S. tilti: ba§ltiņtiltiņč, mucas krüoga tilts (s.); s°arkankrūoga t. (v,)!<br />
[čakstenu t., dziļās grovas t., gretas t., lukstu t., mežāres t., pē-<br />
Ienes t., piksteres t.,<br />
rozs t., žeidneica].<br />
2/. k°api: baznīcas krüoga k°api, br°antānu k., z°aķānu k. (s.), riio-<br />
bežkrūoga k., st°aņģu k. (v.); fbisnieku k., Sēlpils kapkalni, veina<br />
kolnc].<br />
22. kr°asti: krusta l e ics (s.); krumešu kr°asts, st°abur°ags (v.); swelna<br />
pakraftsj.<br />
23. straumes jeb kritumi: grübes kritums (v.). (23a.<br />
zāķu sala].<br />
salas: vidsale,<br />
24. °atuori: krumešu °atuors (v.); [lazdas golva, mūcas atvari, plāsa,<br />
zirgu dobe].<br />
25. klintis: liepavūota klints, st°abur°ags, st°abur°aga<br />
bērni (v.).<br />
>25a. akmeņi: krustakmens, kučerakmens]. [25b. kuoki:<br />
koņa priede, tutniņu ozols].<br />
26. Izvärdl: °aps°alūons, °ara°js, ā°zs, brerhzs, dekmers, dz?rvits,<br />
snis, grīekejs, jaūnmāize, kaīniņč, kaņeps,<br />
lejiņč, luodziņč, mīezits, pāvliņč, pr°flss, puoļuks,<br />
pār-<br />
elk-<br />
karkliņc, krēsliņč, ķukuls,<br />
rubenc, rusāns,<br />
siliņč, slikšānc, strēlnieks, strupānc, üozlinc, üozlups,<br />
vilks (s.);<br />
°aparānc, barzdiņč, elksnits, griķis, kubliņč, mežmals,<br />
vil-<br />
pr°üss,<br />
ciņā, zvifgzdiņč (v.).<br />
27. pal°amas vārdi: gradzanu brerhzs, kucēnu brerhzs, palna bremzs,<br />
tuteņu brerhzs, vaina brerhzs, ziķera brerhzs (s.); tapiņu zagli, utu<br />
barzda (= secieši).<br />
28. papildinājumi:<br />
a) līkuma muižas pag.:<br />
ß) māju vārdi (1816. g.): amen, gerke gerring, kukain, lelgalw, pulpan, tilpe.<br />
b) mežkunga psg.<br />
a) pavārdi (1858. g.) awoting, behr-sing, brahdseneek, esmarin, greeker, jurruscb,<br />
kluge, kruhming, lihning, melnup, nauding, sakne, skudre, slikschan, sulain, smeineek,<br />
weessjahn, zelme, zelming.<br />
3) māju vārdi (1858. g.): aisuppe, smehring (tg. ZvSrni).<br />
c) remberģu pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): alding, austriug, awoting, ballob, bischke, bittan, grantin,<br />
grauding, klebber, krestling, kruhming, leijen, needre, ohsckan, pippka, smalz, Sme<br />
korst, smutzan, spalme, sakkehn, serne, smaigsne, uppelmann, wadsemneek.<br />
ß) māju vārdi (1816. g.): alding, bittan, smekkorstan.<br />
lj)jaun8erpil8 pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahscha, babban, brahdseneek, bruwer, jouas, kannepit,<br />
lukstin, mistris, nietz, nomall, pugge, pukkiht, saulit, stinke, schmuzahn, sakkehn,<br />
sckubbit, wihtol, missnolinsck, zeelaming.<br />
fi) māju vārdi (1811. g.): berinke jeb mazpuike, bikkeran, bruran (tg. brulāni),<br />
illan (tg. ilināni), leies mazpuicke, mazpuikke jacob, rienek jeb bissenek, rischke (tg.<br />
riškāni), schakste (tg. čakstiņi).<br />
e) vecsērpils pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahbol, aisuppe, alding, appeniht, austring, ausan, amo-<br />
ling, badsing, ballohd, bander, barfbtng, beite, benz, breede, dahboling, dahrsneek,<br />
dicskap, dritte, eepokne, ehrgle, gehrke, gehrzan, grahwelei, grahwit, granting, gries-<br />
lite, ihlen, jahtneek, jurrusch, juzzit, kakting, kipper, klawing, kluge, kohziug, .kraukle,<br />
krecwing, kruhming, ķerpe, kjussan, lasde, leelmann, leeping, leijens, leimann, leite<br />
leische, lihdak, linning, medne, melder, nauding, ohrmann, papul, pawul, peschan,<br />
Plihrum |ļ plihre, pohlan, preede, puhķe, puķķiht, pundan, pusswahzeet, putning, rasske,<br />
risga, rohgain, rohsing, rohtkaj, salming, santing, sehnst, sermul, skudre, sparring,<br />
scbkibber, sarring, seeding, sehrne, sieliht, smeineek, schaggat, trappan, tschaksting,<br />
uppmall, wannag, mezzain, mihķe || mitte, wihnkaln, wihtoling, wilkaplatter, wisting,<br />
Mine, zauniht.<br />
3) māju vārdi (1811. g.): ausan, pohlan, puhke, rumpe, russan, stallain leepain,<br />
säuikkum (tg. šakumi).<br />
f) vīgantes pag.:<br />
ol) pavārdi (1850. g.): anding, andsin, apsan, arrul, basner, bersing, bratsck,<br />
breede, burmeister, dahboling, dohleet, draudsing, dunder, dsirning, elksne, gailit,<br />
gausan, gohdain, greeting, griesde, gruding, kalning, kleming, kosack, kraukle, kundsing,<br />
fttptfcbc, lasde, laurenz, leeping, leijing, leitis, markitan, mehsiht, milster, ohsan,<br />
vhsit, ohsoling, plute, pohpiht, prccbe, pucfibt, reekste, rennar, renzel, rudsiht, sau<br />
liht, sehtneek, sprohste, stabbin, strasde, seemel, sillpaut, suppart, smirgsde, trap-<br />
pan, wierne, zelme.<br />
S) māju vārdi (1816. g.): daugaukorscke, kalndopel, kalnekorscke, leiesdopel,<br />
leieskorsche, sertan, smirgsde, tschutsche.<br />
l-UR. Filoloģijas un filosofijas fakultātes sērija V.<br />
369<br />
24
370<br />
1. mājas:<br />
— Sun°ākst(e)s p°agasts (savien.) sun°akstieši.<br />
A. līelsun°aksts p°agasts<br />
B. m°azsun°aksts p°agasts —<br />
C. mūcitūjjaūži.<br />
A. līelsun°ūkstieši:<br />
D. piksteres p°agasts —<br />
— līelsun°ūkstleši.<br />
m 0<br />
azsun 0 akstieši.<br />
piksterīeši.<br />
a) ezeri esi: antjāni, āpškalni, b°abāni, cirši, m°azjāni, marärij,<br />
nagāidāni, rāceņi, st°altāni; b) mežgalīeši: bēitāni, birāni jeb<br />
karašāni, celruļi,<br />
grūobiņi, l°apsas, lāči, lāišāni, mimāni, pipji,<br />
puņi, püosi, s°alas jeb mežāki, sprūoģi, stāiģi, strūobači, sviļi,<br />
t e<br />
isi, vacpieteri, v°āverītes, vildavas, z°alaki; c) uīžgalleši:<br />
ārguļi, b°āliņi, muižnieki, putniņi, reķeļi, skr°üves, v°anagi.<br />
B. m°azsun°akstīeši jeb dizsilieši:<br />
adatiņas, āušuji, āmari, blinkas, brežģi, b°ubanāni, celmiņi, kauliņi,<br />
kārkļi, krievāni, m°ajüori, mucenīeki, puodnīeki, sark(a)n°ūži,<br />
s°iliši, spr°āncki, v°anagi, viškanāni, zibšņi.<br />
C. mūcitūja laūži:<br />
aveniņi, jurāni, ķesteri, pl e<br />
it$s, rundāji, ruobežnīeki, svikji, zalta-<br />
lejas.<br />
I). piksterīeši:<br />
a) piksa lauki (zaldātu ciems<br />
— 20 māju); b) apši, blektes jeb<br />
kalvi, br°antāni, darhbrāni, deidāni,<br />
eltes, gausāni, ģiezāni, lāizem-<br />
nīeki, l e<br />
īdumnīeki, pļocāni, rubani, rūķi, r°üteri, s°alanieki, s°apali,<br />
skr°andāni, skujāiņi, spuras<br />
stradiņi, uorļi, uošāni, vilciņi, viesjāni.<br />
2. muīžas: m°azsun°ākste, mācitāja muiža, pikstere, pulvērķis,<br />
sun°ākste.<br />
3. baznīcas: sun°ākstes baznīca.<br />
4. skūolas: sun°ākstes skuola.<br />
5. krüogi: āmarkrūogs, bābas kr., ezerrkr., jaūnāis kr., lajs kr., pa-<br />
e<br />
maļu kr., p irāgu kr., sviļa kr., tilta kr., t e<br />
itarkr., z°ara kr.; [aveņu kr.,<br />
lauru kr., sapalu kr.j.<br />
6. sudmalas: bēitānu sudmalas, de idānu s., m°azsun°ākstes vēja s.,<br />
pū 0<br />
rmaļu s., vāverītes s.<br />
7. k°alni: aūgstcilĢS k°aīc, ārītes k., biedres k., blieķu k., burkānu k.,<br />
c e<br />
īruļa k., c°ūkas k., grēizāis kalniņč, grübeles k., güos k., jĶņa k-,<br />
•
karātavu k., l e<br />
izīts k., liepu k., l°apsas k., m°ajūork., maršanu k.,<br />
nuorietņu k., pipkaīniņč, pļocānu k., strupas rijs k., svija k.,<br />
šk e ibāis k., up§s k., uorļu kalni, vacuma k., vierklijas k., zārdu k.,<br />
zilāis k.; [audzes k., kapu k., lāčuk., sila kalns, zvanu k.]; sdriķu k.,<br />
kraupes k., ķempu k., stivina k., schķiņķ k., wutuļu k. (lsun.); mata k.,<br />
mtuļa k. (pikst.)].<br />
8. pakalnes: šk e iba piekalne, vijuma p.<br />
9. gravas: dzija grava; snahwes leja, notrainej.<br />
/S. upes: laücese, pikstejs; sweefihtej.<br />
//. upītes: bābupite, elkšņupite, malnupite, patmaļupite; sdselsu upe,<br />
gailupe, sunite, wedire (lsn.)ļ.<br />
12. grāvi: švābgrāvs.<br />
13. ezeri: mazs°un°ākstes ezers, pikst§r§s ez., skaīdriņč; fakacis, ceplītis];<br />
ļbrihnuma es.j.<br />
14. deīki: brāžezeriņč, elksyu deiķis,<br />
gruobiņa d., püosu d.<br />
/5. dūobes: mātes duob§, vilka d.<br />
16. püori: apšu püors, baku p., §z?rp°ali, gargrūodes p., garšu p.,<br />
kažu p., lajs p., m°ajūorp., reķu p., skalas p., šaušu p., stroļu p.,<br />
šķinu p., tunču p., upites p., vierklijas p., ž e īda p.; sburkan purws,<br />
pupinp., romiņp., slastu p. (lsn.); darijums, mērijas (pikst.)]; llin-<br />
draku p.].<br />
/7. pļavas: b°ükäres pļava, büoglijas pļavas, būoks°alas pļavas, dare-<br />
juma pjavas, ezenes,<br />
nārices, ņātrāine, putāksnis,<br />
latakas s°ala, lielas pļavas, meža pjavas,<br />
rācenāite, stiebrāine, üosijas. žuoklits;<br />
slaca pors, malcierksns, pabādnes]; sspeļgar pt., walatan (pj.),<br />
wirsnaine (lsn.); deglits, klaipas, filija, schkaļbu apara (pikst.)j.<br />
/5. ganHbas: alksne, käjiya. sīekste; sdeksne, schugarnis, walite (lsn.);<br />
glihstes (pikst.)].<br />
19. atmatas: liepkalni, vacumi.<br />
20. druvas: cepļu druvas; sgruschaine, idrak lauks, kritiņ l., schķuteja<br />
druwas (lsn.); glihsdaine, katlene (pikst.)].<br />
21. meli: driķu s°ala, m°azsun°ākstes sils, rāvijas<br />
sils, svilums, vilku<br />
sils; spodneeka deksnisj; seseņu m., kurfils (lsn.); augstsilas (pikst.)j.<br />
22. ceļi: güovu celites, rāvijas ceļš, stāvā kalniņa c.<br />
23. tilti: āmarkrūoga tilts, brežgu t., celmiņu t., dambrānu t., ķestera t.,<br />
mātes dūob?s tiltiņč, patmaļu t., s°apalu t., spr°ancku t., tiltkrüoga t.,<br />
z°alaku t., zibšņu t., ž e īda t.<br />
371
372<br />
24. k°api: bēitānu k°api, br°antānu k., b°ugunānu k., lajskrūoga k,,<br />
mācitāja k.,<br />
z°alaka k.<br />
25. uzvārdi jeb izvārdi: andriņč, °apsāns, "arājs, aūdriņč, avūots,<br />
avūotiņč, ārguls, btzitans, btzrziyc, brerhzs, dublis, grīeķers, kalniņi,<br />
kupčs, lāuciņč, lācis, lejipč, līepiņč, lūodziņč, mēness, mimāns,<br />
puormals, rudze<br />
its, rūgums, saülits, skr°uzmanc, skujānc, stikliņi,<br />
e<br />
stradiņč, stukānc, šķietiņč, up its, upmals, üorlis, vacpieters, vilciņč,<br />
zemits, ziediņč, ziernits, zvajnīeks, žagars.<br />
26. pal°amas: birāns, sļejbausks.<br />
27. papildinājumi:<br />
a)lielsunāksts pag.:<br />
sc) pavārdi (1858. g.) ahbol, ausing, babban, bahling, btble, brudgahn, bruwer.<br />
dahboling, bēgle, eglit, ganning, grap, grohbing, grunat, jurrusch, kahrkle, fa«epibt,<br />
karraschan, kruhming, laijeesch, lasding, leimann, lietsche, linning, muischneek, muse-<br />
kant, muzzeneek, nohrdan, ohsan, ohsoling, plattor, plohzan, Pohl, purring, putntng,<br />
reskahje, sadrak, seeting, silling, skalbing, skruhwe, stiepneek, strasding, stukkck».<br />
sarre, sarring, seeding, semneek, swannitais, schukkur, ullath, wannag, wihgsiiing.<br />
wihtoling, zeple.<br />
ß) māju vārdi (1816. g.): bidle, didan, bumpe, ixkul, leisemneek, muzzencel,<br />
rucke, skrohdan, sarre, treikan, wilzin.<br />
blmazsunāksts pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): audsiht, bahrsdin, ballohd, dahbol, dakter, duhdeneek.<br />
gailis, glindsin, grantin, grihslis, jurrasch, kahrklis, kallneet, kappmale, klewin, kraul<br />
lis, kruhmin, lappin, leepesdehls, meschahk, meschahr, muhrneek, needriht, ohsiht.<br />
ohsol, preedulai, Purren, rassin, rubbin, saknin, skalbe, skudre, steebrais, sahlit, sem-<br />
neek, sirnis, swirbul, tihrell, tschinkur, uppmall, wezzit, wihksne, wissnolin, zahle,<br />
zelle, zelme, zihrull, zintin.<br />
c) mācītāja pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahbolit, ahrum, birkau, dahbolin, derizan, glindsin, gran-<br />
tin, grawley, grihsle, grohtan, jurran, juzziht, kahrkle, kruhmin, lappin, linniņ, mai<br />
siht, ohsolin, ohschän, plihte, pļamiņ, robefcb, rohbeschneek, rudsiht,<br />
miksne, misnolinfch.<br />
č) māju vārdi (1816. g.) auftrin, stukkur.<br />
d) piksteres pag.:<br />
semmiht, waskc.<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahbol, akkot, akoting, ausing, benfe, dahboling, dcsscl.<br />
dischler, drikke, dudiņ, eesalneek, egle, elksne, gausan, grawley.<br />
klewing, kro-<br />
jurruscb,<br />
nit, kruhming, lassam, linning, lulak, mahran, maisit, medne,<br />
melbarsd, ol»o<br />
meesit,<br />
ling, pebuk || pibuk, plohzan, pohreet, pusswahzeet, rahzing, rohbeschneek,<br />
rokwig<br />
rubben, russke, spalwe, spurre, staigul, stuhran, seeding, sehrne, sihle, swaigsnc,<br />
swannitais, uppmall, Weysjahn, wieksne, wihtoling, wilzing, zihrul.<br />
ß) māju vārdi (1816. g.): antijahn, leytan, klauhan, lahtsche,<br />
mahran, masian,<br />
orul (tg. üorji), ptgge, punne, ratzing, rebulan, sproge, stauge, stropuths, zierul.
.<br />
A. ķ^/nll5F/tte/tt'.'<br />
Valles — pagasts (savieti.) vallīešl.<br />
(tag. taūrkalnes pag.<br />
A. mežmuīžas pagasts —<br />
— taūrkalnīešl).<br />
mežmuīžnieki.<br />
B. taūrkalnes — pagasts taūrkalnieši.<br />
C. valles — pagasts vallteši.<br />
a) kaūliņsādža: ērglis, jaünpüoga, kaüliys, stārks, vecpüoga,<br />
züods; b) pendersādža: palkavmeks, pinkas,<br />
salnieks, slauš|ns,<br />
ūdri; c) abiķi, aküoti, brüoders, būdnieki, čuderi, krūze, lacis,<br />
līepiriš, pūopis, reizini, reveļi, rūoce}ns, skambi, skulte;, smakste,<br />
sveķi, värtüns, vitkaps.<br />
B. taūrkatnieši:<br />
a) avūotiņi, āriņi, dzišļi, gruzgaji, gūdz?ni, impas, jaunzemi, juriš-<br />
ārcs, kalniņi, lejnieki, ļūd?ni, meliņi, pūfviņi, ruobežmeki, šiliņi,<br />
strazdi, stūri, tenteni, vārtūni, vēvernfeki; b) zaldāti: beidzēji,<br />
lazdiņi, lejieši, malenieks, muckuļi, zifņi.<br />
C. vallteši:<br />
a) kalnmuīžnfeki: ande, beīdzejni, beikops, difļķis, dravnieki,<br />
gāguļi, grašiņš, kaīkars, ķauķis, kriči, lāči, līepaskalejs, pezels,<br />
pildavs, piedūri, puoriņš, rukmüls, skabārga, šipa, tamasa,<br />
tambakas, vēverzemnieks, zariņš; b) kannenieki: kaspars, peņķi;<br />
c) karklenieki: aniye)ni, augstuļi, barons, baūbuļi, bikša, buļļi,<br />
büoja, cīruļi, dambemeki, īsas, īv§ni, jaünmeirens, juši, kaprālis,<br />
krauklīši, langas, langpeltes, maiki, meirenlanga, meļči, pūfviņi,<br />
suitiņi, trepiņi, upūži, vaski, vēji, vidējais, zāģeri, zemītes, zie-<br />
meļi, zvifbuls; d) pēternieki: čičas, ībēni, jāneīkas jeb jayikas,<br />
kallijais, ķīri, lapsas, naudašēns, pakrēšļi, üoskals; e) valliesi:<br />
a) mācītāja ļaūdis: bukas, mazjānis, sili, šķēpiņi, škfrsfni;<br />
P) mazvallieši: c$d$lmans, dangans, elksnis, golbejģis, grāvits,<br />
gulbis, juoskalejs, kalliņš, mazvalliets, pakallis, puķe, putriņš, rī-<br />
nleks; y) apališi, bačka, bebris, bēči, bicāls, būoķi,<br />
cundurs, dambenieks, dirveīkas, druķi, galijais, galstztas, ģēģeri,<br />
jaünzemi, kapuns, krūmiņš, kriči, lüravas, l?l
374<br />
2. muižas: kalna muiža, kannenieku m., kārklu m., klāsenu m., mā-<br />
cītāja m., meža m., pētera m., šmides m., taurkalna m., valles m,<br />
[bišu m.j; sbrakaltiņa m. = klahsone, mehdummuischaj.<br />
3. baznīcas: valles baznīca.<br />
4. sküolas: taūrkalnes skūola;<br />
vasku skūola (v.).<br />
kalna muižas sk., pētermuīžas sk.,<br />
5. krūogi: meža muižas kmogs, baznīcas kr., cīruļu kr., dzišju kr,<br />
gala kr., kaķu kr., kalnamuīžas kr., kannenieku kr., jelcas kr,<br />
palejas kr., reizinu kr., šmīdes kr., valles muižas kr. jeb sudmalu<br />
kr., vaska kr. (v.).<br />
6. sudmalas: bicāļu sudm., gäguju sudm., grāvīšu sudm., ifbinska s,<br />
meža muižas sudm., valles sudm., zummura s.; [butkas sudm,<br />
dzelzsudm., mēdumsudm.].<br />
7. cepļi: kalnamuīžas kriča ceplis.<br />
5. kalni 1! kaili: augstie kaili, impu kaili, kapu kals, taürkals (t.);<br />
bicālkalns, briežu kalni, leīšu k., mācītāja k., malu k., pilver k..<br />
vanadziņa k., vēja k. (v.); [āvenes kalni, greizais k., grēku k,<br />
lidijas k.,<br />
lüravas pilskalns, oša k., plikais kalniņš, putnu k., rei-<br />
zenu kalni, salas k., salnas k., saules k., skaras k., šķībie k-ni,<br />
šņoru k., tojķes k., trubas k., vidējk.]; skreewu kalniņsch, ogļu k-ņsch,<br />
pilskalns, smilkschu augstais, smilkschu k. semais (karkl.);<br />
wilku sala<br />
(māc. pg); andriņ k., dselsu k., zepļu k., (pēterm.); dalbes k., kapu l,<br />
krasta k., lemeschu k., lidihkas k., needrajas k., pudeļ k., skrihwer k„<br />
skuteļu k., silais k., tschiganu k. (valle)j. l8a. pakalnes: apšu k-ņš,<br />
druviņas, pladēnu k., viršu vecaine, zajais k-ņš, ziliņk., zoda pak.];<br />
slahtschu k-ņsch, lapsu k-ņsch, mantu k-ņsch, rihgas k-ņfch,<br />
wilku k-ņsch<br />
(vallS)j. [8b. lejas, gravas: dziļā grava, kalnmuižas ieleja, lāču<br />
paleja, ogļu k-ņa leja, vecupīte, žīdupītes 1.]; swilku<br />
[8c. mārki: vecupītes mārks].<br />
dobe (vaW.<br />
9. upes: īekeve, rudup§, smārde, svetup?, taļķite; [igvāte, slepkavu<br />
upe].<br />
/S. str&utl: beļļupite, ģirupit?, glizdas strauts, reizenu upite, slepkavu<br />
upitĢ, sudmalupitĢ, taurupe; [cāļa str., cepļupīte, grodna, kūņupe,<br />
melnais str., pāderīte, vedzerīte, vērdiņu str., zirgupīte, žīdupīte];<br />
skotschupe (māc. pag.); ofchkaļļu upite (pēterm.); klesses str., lahtsch<br />
upes str., leelais str., masais str., rutkupite, swilum str., traku jtr.,<br />
umparta upite, wahweru str., zuhku str. (valle).<br />
//. tqces: sakupes teces (v.).
12. grāvi: cūkutīreļa jeb bekutirela grāvis, dzijais gr., s§ržup$s gr. (v.);<br />
sleelais grahwis (kārkl. p.)ļ.<br />
13. ezeri: aklais ezers (t.); dūņu ez., vāveres ez. (v.); ldaltaisez., briež-<br />
ezers, linezers, pankas ez.j; ļlahtschu es., strempe (vallē)]. ll3a. dīķi:<br />
kaķu dobe); srignas es. (kārkl. p.); ohsolaka dihķis (valle)j.<br />
14. purvi: gäzpürvis (t.); bambaru p., buku p., būdiņu p., būoķu pur-<br />
vins, ezerp., ērgļu p., krievu p., laīpp., mācītāja p., mellais p.,<br />
misas p., pūces p., saüsp., siļu p., p., (v.); [āpšu purs,<br />
avotp., bada p., baložu p. l! balodenes p., baltais p., bļetka, brie-<br />
žu p., öüsku p., dūņu p., gudu p., kazu p., lāču p., muižas p.,<br />
oškaļu p., reiženp., siena p., strazda p., sūnu p., valles p.]; sgrei-<br />
sais p., oschkaļļu p. (pēterm.); skahlanda p., (valle)j; sakatschu t.<br />
(kārkl. p.)j.<br />
/5. tīreļi: b$ku jeb cūku tīrels, kapu t., kegumt., lāču t., mazais ser-<br />
žu t., ņiedru t., sejžu t., skābeņu t., vilku t., zvaņu t. (t.); diņ-<br />
ķu t. (v.); [čābļu t., katrīnes t., skateņu<br />
t., rījant., talķes t.j.<br />
16. pļavas: apšu kakts, bērzenes, cinajs, circcenajs, darimi, ducenes,<br />
elksna, ezerpurva pļavas, gradna, ieķ$v§s pjavas, klaipenes, kleses,<br />
knabiķenes jeb knabišķenes, ķegums, lāču purva pļavas, prāulenes,<br />
sakupes vecumi, sārkanace, sauspurva pļavas, sisiete, smārda, ūdr-<br />
aste, zaķenes (t., v.); saitu stobe, akasleja, akminlauze, andriy-<br />
āres, aniņēnu pļ., āres, briežu pļ., būdenes II budres, būdnieku<br />
celmi, eines II cinījas, deviņzare, dzērves pure, dzilna, ezergrāvis,<br />
ezerpurvs, gara pļ., glīžda strauts, ģeņģerags, ģirupe, kalējdruva,<br />
kapiņpurvis, kociņpļ., komisares, krūzene, laivas purvs, lapiņu purvs,<br />
lapsenes, lāču purvs, liekna, meldūksts, misas purvs, odzīte, pin-<br />
ku pļ., pogas pļ., poriņpurvs, puļķenes, purva gals, pūces purvs,<br />
rūsiete, siena purvs, skulmenes, sodums, spalvenes, struņķenes,<br />
sveķu purvs, svētupe, tīreļa mala, vaiņagpurvs, vecīte,<br />
ribas, velna purvs, vērdiņstrauts, vērtiža,<br />
375<br />
velna<br />
vilka kakts sanji-<br />
ņenu lihdums, apschu kakts, biksenes, birses saliņa, bizahlenes, egtu<br />
Pļ., eseriņsch, garat)č salas, kalnu tehze, kasu apara, kurzums, lapu<br />
lihzis, mehsenes, miltenes, misas punvis, padambe, peedursalas, pen-<br />
der lihzis, pilskalns (pt.), pimpulenes plazis, pihkstulniza, poschka,<br />
purmiņsch, putras pļ., rahjums, reisenpurrvs, rihjenes, ruhdupe, sala,<br />
falač gals, salas mala, sarkanaze, skatenes, slehksne, slepkawupe,<br />
spranzis, smiņķenes, saķupes pt., schķinums, taurupe, tihrelits, tiltiņ-<br />
purws, mahrniņas, wanadsenes, wehwerlihzis, wezasars, wezumi,<br />
zepļu kakts (kārkl.)]; ļbisenes, bļodene, breedene, bulleete, laipu gals,
376<br />
lapsenes, oglajs, peirenes, peļaufe, platais osols, ruputschu purwis,<br />
sihleete, strasdu purwis, saļeglajs, sirgupe, widsrahjums, (māc. pg);<br />
buļļudahrspļ., diņķenes pt\, needraja pl, pehterenes ptaroas, razenaju<br />
pt., reifes upites pl, saķu rahjuma ptamas, tihreļa pļ., tiltiņgala pļ.,<br />
(pēterm.); dekfnits, duhņu purwis, igwate, kasiņa, kasu rahjums,<br />
kumeļkakts, kweesaite, kihwenes, laiwina, leepas pļ., leijas pļ., pee-<br />
gukpurwis, plats-ohsola pļ., pohļu ahres, purwmdihkis, putrenes,<br />
strihķa rahjums, strumalniza, tazlaipa, tschuhskenes, upes pļ., wihk<br />
sniņa, zibiņa (valle)j.<br />
17. ganības: büdenes, küopu ganības; [bada purvis, celmu gan., dar-<br />
vas dobe, deksnis jeb indrupenes, elksniši, lauciņi, niedrājs, vai-<br />
nadziņgan., vasku placis, vecāres]; [driksna, isdegas, esers, sauspurw<br />
kalns, sloķenes, swilaste, tihrels, wanadsenu lauks, wezaines (kārkl.);<br />
kapeņu leja, wilku birse (māc. pg.)]. [l7a. aparas: ķēniņapara];<br />
[kaulapara (dihķis), örakalt apara (dihķis), spulwes dihķis (kārkl.)].<br />
[17b. wezaines (= atmatas): birses kalns (kärkl.)j. [17c. lauki:<br />
bērzenes lauks, eines, dzelzs kalns, garais I., ezermala, priediņu I>,<br />
sala, šķībie 1-ki, vecāres, vecumi,<br />
vērsu salas, zaķenes]; [kasu dih<br />
ķis, komisarzs, ķihlis, lehger kalns, magasines l., meega kalniņsch, pa<br />
wahrnizas gals, skuteļu kalns, wehrschu sala, zeemahte, zihrulenes<br />
(karkl.); behrschas l., kasiķe, roschaja l., skahlands, smilgaite (māc.<br />
pg.); klahreņu l., ķihwu kalns, lahtschu druwa, lapsu kalniņsch, til<br />
tiņgala l., wehrreschas l. (pēterm.); atorkalns, eewas krasts, jaudru<br />
was, kahsu l., kalnu druwa, kalnupites l., kanesahres, paganiņsch,<br />
poļu deksnis, poļu 1., preedes kalna l., filiņkakta l., sirsenajs, spaļļu<br />
kalniņsch, sahrda druwa, wella ķepurele (valle)j.<br />
18. meži: ancišu sils, tauru sils (t.); [brūklenājs, deksnis, gorās rugoi-<br />
tes, ģugu sils, ķeru silinš, lāču kakts, lēļu birzs,<br />
svilums, paganiyš, priežu stūris, reizensils, surģenes,<br />
lindes m., lielais<br />
taurkalnes m.,<br />
vāveres m., zojais silsj; [audse (kārkl.); sarkanaze (māc. pg.); behr<br />
scha, jaudruwas birse, plikais sils, poļu deksnis, fkahlande (vallē)].<br />
[18a. salas mežos, purvos: ķēves solaj. [18b.<br />
dūkstis: bul-<br />
lietes dūksts, cāļu d., dzija cl., līzietes d., piedurd., pūces d.,<br />
velna d.].<br />
19. rāozas: aņču rüoza, cinäju r.,<br />
utu r. (v.).<br />
20. ceļi: apšu kaktu ceļš, bakārtes c., ģirupnieku c., kapu c., maķ<br />
apšukaktu c., mālkalna c., penderc, rijenes c.,<br />
svītiņc, taisnais c., vella ribu c.; [sviluma c.].<br />
sārkanstabiņu c.,
21. tilti: dziļā grava tilts, pendert., rüdupes t., skuju t., smārdes t.,<br />
svetupes t., taļķites t.; [bērzeņu t., dzīšļa t.,<br />
vedzerītes t.].<br />
lāču t., mentes t.,<br />
22. kapi: mēru kapi (t.); baznick., druķu k., kalna muižas k., lāču k.,<br />
pētermuīžas k., vasku k. (v.); [dzīšļu k., kalnamuižas k. (v.)].<br />
23. atvari: dzi(k)šļu atüors, galijūo a., melliņu a., palkavnieku a.,<br />
vēvermeku a., zarurnbietis (ieķ?v§); flinators, mācītājators, veln-<br />
ators]. [23a. zvejas vietas: mācītājtēce, mērkapenes]. [23b. liöi:<br />
buļļu līcis, krūzes 1., liepiņu l.j. [23c. kuoki: krusta priede, lāča<br />
priede].<br />
24. uzvārdi: aüclzespieclurs, äbüols, bebris, bezzemnieks, biķernieks,<br />
bifzemeks, bitenieks, biezais, celmiņš, galvins, grarnsts, grantins,<br />
iša, jānits, kančuks, kanna, krūmiņš, lanka, lācis, lamzis, lejiets,<br />
lielpinka, lūodziņš, mazūdris, mednis, muckuls, muduls, pildavs,<br />
pinte, pučuks, purviņš, smete, stāmurs, strāutnīeks, truba, tukt?ns,<br />
uozūoliņš, vērmels, vidējais, virsis, vitūols, zālmans, zīemels, zvej-<br />
nieks.<br />
25. palamas: stiprais jānis.<br />
26. papildinājumi:<br />
a) kalnamuižas pag.:<br />
oc) pavārdi (1850. g.): apperen, behrsing, bickerneek, birsneek, bukkul, dahboliug,<br />
datan, dischler, brcnmann, grauding, kakteet, kalnapuķķc, kalning, kalnsemneek, kanke,<br />
tarkling, kaspar, lamse, lasding, medne, ohse, ohsoling, padohm, Plattais, pluhmc,<br />
pramme, preedit, putning, rohse, sarkanais, Silling, skambe, sprohge, strauting,<br />
strautrempe, stuhre, stumbre, swarren, sahliht, semmit, Swirbul, wehwersemueek.<br />
P) māju vārdi (1811. g.): athingS, kritschens (tg. krlči), lacenS (tg. lāči), rosenS,<br />
.kugenceks, smaxte, tuktains.<br />
b) kannenieku pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahlop, ahring, atkanke, audsehkne, ausSa, bahrenit, bei-<br />
kop, brunthen, buhmeister, gailiht, graSching, grikkiht, kahrkling,<br />
kalnakaSpar, kanke,<br />
krulming, lahzausc, laSde, leepe, medne, meesit, muzzeneek, nartze, needre, ohSolin,<br />
Pildau, pohrin, pukke, pnkkite, reekSting, rumbe, skuyen, Spulleneek, Strauting, Stuhre,<br />
stürme, swarrencek, sahlit, semmit, tupping, uppeneek, wallnar.<br />
p) māju vārdi (1811. g.) dizze, kalnakasper jurre, mahSchkan, nortzen ļļ narzan,<br />
pedur, pildau, pohring, rukmul, tambak.<br />
kārklumuižas pag.:<br />
378<br />
ß) māju vārdi (1811. g.): biyahl, latschplesch, mallomaiko/mursemneek, pladden,<br />
skambe, stucke, semneek, tuktehn,; (1858. g.): anninehn (gallijais, widijais, sarumbe),<br />
biksche jeb bulle, lahzplesch, mahlomaine jeb sahger, maike jeb brink, maike jeb<br />
langpelte, pladdehn (gallaseht, skitting, seemel, uppuhse),<br />
swirbul jeb bohje; sapa-<br />
lischt, druķi, gehger (bohke, gulbe), kahrkle, (strehķe, weiuberg, wilde), kapunas, krihlscki<br />
luhrawas, maizeescki (dambeuki, langenseldes, maiķi, seemeļii, murtnt, misain, mcc<br />
dsiņi, peedur (ulte, wezwagar, zundur), pilweri, ptmpett, filtumi, skoļi, skujneeki,<br />
strautueeki, sarumbji, sihleni, tuktehnij.<br />
wilzing.<br />
d) krāslanmuižas (=klās§nmuižas) pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.) augusting, graubing, leeping, ohsoling, pukke, robesneek,<br />
ß) māju vārdi (181 g.): barsdeu, zierul.<br />
e) mācītāja pag.: pavārdi (1858. g.) : darren, behrse, birsneek, bukmallneek,<br />
burkahn, keiser, lapping, leepaskalley masjahn, ohsoling, pildau, pukkiht, rohbcn.<br />
skehrping, skehrsen, scheinuk, sahliht, tennis, thalent, thomin, wihtoling.<br />
f) mežmuižas pag. (sk. ē r b e r e s pag. c, a, ß, aa, ßß).<br />
g) pētermuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): audspeedur, ausing, birsneek, biskap, bvillc, bukmalneek,<br />
daugaweet, dserres, gramms, granting, grasching, ibben, jahneek, ijaunpelse, juhding,<br />
kannc, kanneneek, klasche, klihwe, kreyle, lasde, leepeskalley, leeping, malleneek, medne,<br />
meesit, mohring, muhrneek, muischneek, ohsol, oschkaln, prahtiņ, sillgulbe, strupans,<br />
stumbre, sihlen, swaigsne, wieksne, wihtoling, wilke.<br />
ß) māju vārdi (1826. g.): dinke. jaun-lapse, leepeskalley, peedur, swarren; snau-<br />
dasjahn (tg. naudišfns)].<br />
h) šmidesmuižas pag.:<br />
a) pavārdi (1850. g.): bukkul, kreyle, sahlit.<br />
ß) māju vārdi (1850. g.): pakresle.<br />
i) taurkalnes psg. :<br />
a), pavārdi (1858. g.): ahbol, ahboling, ahlend, balloding, dahboling, druweneek.<br />
chsan, garbar, gasche ļ| gahsche, kauling, klawing, lasding, melbarsde, Plunder || Plun-<br />
dur, radsing, skilter !| schkilter, sahlit, tikkum, widdiais, wihgant, wihtoling, wilzuk.<br />
ß) māju vārdi (1858. g.) akkoht, grudgalw (tg. gruzgalj), remenzke.<br />
y) kruogu vārdi (1858. g,): sillekrug.<br />
k) valles pag. (j a u n- un vec-):<br />
a) pavārdi (1858. g.): admin, ahboling, appaliht, appenit, barran, behrsmg,<br />
bersemneck, bitte, bohken, bruhwer, brusgull, burkahn, dahbol, dahrsneek, dinke, ecsal<br />
neek, galwing, granting, grafcbtng, jaunmissing, kalley, kalning, kappun, karkling, kla<br />
wing, flemmer, kreile, kriftjahn, kritsche, kursemneek, lapping, leepe, leesting, missain,<br />
muhrneek, muzzeneek, ohsching, oschlap, 'pasariht, peedur, piuke, reddihs, reksting,<br />
rihkur, salleneek, saule, sihpoling, sillewahwcr, silling, siltum, skectueek, skohle,<br />
slawischen, sprohge, spulleueck, stabbiug, stahmur, starziug, stengc, steppe, stohwen,<br />
strautneek, strehke, strekke, Strihker, stumber, swikle, schkilling, sakke,<br />
seemel, silüc,<br />
swejneek, tennis, tuktehn, tschabal, uhdre, uhschel, ulte, uttebarsde, waunag, weeglms,<br />
wehwerdranke, wermel, mczzumneek, wieksne, wihgrab,mibtoltng, winska, zelming, zundur.<br />
māju vārdi: kalsemncek, karckle, laikes, laukepedur, luckpladen, rimscban, W*<br />
leneek, seppe, skilling, spulleneek, Stricker, timmis.<br />
7) muižu vārdi (1811. g.): mazvalle.
— Värenbrakas p°agasts vārenbracieši (tagad värnavas p°agasts).<br />
1. mājas: a) vārenbracieši: aizpuores, antuži, balūoži, bubanāni,<br />
dadasi, dinbufgas, egļaudzes, juknes, kaķenāni, kaži, I°apsas,<br />
miķeliši, pārumi, pilzemnīeki, reķeļi, rieksts°ala, rūoži, s°alas,<br />
saulītes, serpiņi, skujnīeki, slikšāni, slipes, strēigas, šmuīdreņi,<br />
ticāni, uļģi, urķi, ūozliņi, veckaīni, vežnīeki, vilciņi, zeperi;<br />
b) žievaltiesi: bfrģi, bisnīeki, ķilāni, maizītes, penigas, sper-<br />
jāni, ticāni, zīedāni.<br />
2. muižas: värenbrakas muiža, žievaltu m.<br />
3. sküolas: varenbrakas sküola.<br />
4. krūogi: mālu kme-gs, ticānu kr., värenbrakas kr.,<br />
5. sudmalas: värenbrakas suämalas.<br />
vēžu kr.<br />
6. k°alni: kaķenānu k°alnc, pilsk°alni, sperjānu k., uļģu k., viškeres k.;<br />
sapschu k., eiwanu k., tapu k., kasu k., lihses k., rahzeņu k., wilka k.j.<br />
7. upes: pīestiņa, sweesites jeb wehsites upite, melnupitej.<br />
5. grāvi: bubanāna grāvs, ķīļa s°alas gr., mainās s°alas gr.<br />
9. ezeri: aklais jeb aklu e.zejs, ceplits, lovāni<br />
varenbrakas ez.; fporiņš<br />
—<br />
dīķis]; spiksu esarsj.<br />
(lielais<br />
un mazāis);<br />
10. purvi: lovānu purvs, medņu p., varenbrakas p. jeb vārnišku tīrels,<br />
žievaltu p.; sveža pörs]; sindriķu salas tihrels, ķihļu salas purws,<br />
melnas salas p., plikas falas p., reekstu salas jeb wahrnischku tihrels,<br />
urķu pursj.<br />
//. pļavas: aīzpurves pjava, akju pjavas, kaļķenicas pļ., ķīlānu pļ.,<br />
ķīļa skalas pj., ķīeģeļnicas pļ., reķeļa pļ., rīekstnice, skroms°alas,<br />
v e īksnes liekņa; saisseeschu pt, aklais esers, behrsu purs, breeschu<br />
puvē, deksnis, duhņu kakts, kalna gals, kramu saliņa, krusta elksnis,<br />
ķehroes kakts, leepas purs, melna druwa, melnupite, palschu kaptscha,<br />
peestiņa plahziņahres, skudru saliņa, sāļa pura pt., sihles kakts,<br />
tihzan pļ., urķu pursj. [11a. lauki: ahschu mugura, apsa, augstais<br />
kalns, behrsu pura lauks, bruschu puvē, dobu kalniņsch, gara sala,<br />
kapu kalns, kapu l., leepas puvē, melna fala, miķelischu kalni, oschu<br />
pura l., pilsesars, pilskalna l., pilskalna puvē, pilsemneeku esars (1.),<br />
Plahzinahre, preeschu sils, pura malas l., reekstahre, robeschahre,<br />
ruhdu pakalne, stirnas fat)ja, sihles kakts, schihda tiltiņa l., schlah-<br />
zite, tilta gals, uļģu kakts, weesites (l.), wilku sils, zahļu apara,<br />
zeplits, zuhkas kaktsj.<br />
/9. meži: akļu s°alas, ataūga, ķīļa skalas, sils, mainās s°alas sils,<br />
mirūoņu s°alas, pārumu<br />
379<br />
sils, ve;ckaīnu sils; [patmeļa sils, vērēja];
380<br />
saisseeschu sala, indriķu sala, krusta elksnis, ogu sala, preekschas sils,<br />
roschu sils, slasdu sala, sperjanu sils, tihzan ahre, rvischķeres kalnsj.<br />
[12a. ganības: deksnis, kaļķu zeplis, ķehrves kakts, larvana purs,<br />
lihses kalns, plika fala, poļu kalniņsch, preekschas sils, urķu purs,<br />
wezahres kalns, wihksnes leeknaj.<br />
13. ceļi: ruožu ceļš, ticānu bruģis, veckalnu ceļs.<br />
14. tiīti: ticānu tilts, ļaujas t., kara t.j.<br />
15. k°api: vārenbrakas k°api, žievaītu jeb<br />
zīedānu k.; svežu kapij.<br />
16. uzvārdi: avūotiņč, ķeīre, ķefjģis, lejiyc, muzikants, nics, pus-<br />
barnīeks, slikšānc, stradiņč, škurstens, ūozliņč, vigants, zariņč.<br />
17. palamas: tupuls.<br />
18. papildinājumi:<br />
vārenbrakas pag.:<br />
a) pavārdi (1858. g.): ahbolit, ahrir, ahrmn, antoni, apparan, appin, apsan,<br />
ballohd, behrsiņ, breeds, bruhklen, elksne, gailiht, granti», graudi», grihsle, gruniņ,<br />
irbe, jaunsemm, kahrkle, kaķķenan, kalniņ, kappel, klewi», kweesiht, lauzi», mauran,<br />
meesiht, needre, pahrum, pilagis, preede, rohse, rubben, rudsiht, sauliht, Silin, skilter,<br />
skuija, sperjahn, sprohge, spurre, sreebre, strauti», sudrab, schaggat, treķķel, uppiht,<br />
urke, zauniht, zeelau, zeemi», zihrul, zinne.<br />
ß) māju vārdi (181 g.): bitteneek, kasche ļ| kase, mahlekaln, rextc, robeschneet,<br />
seper; saispori, Pormali, riekstahre, steigani, sihlani, sonenbergiZ.<br />
Lielz°alvas p°agasts —<br />
zalvīešl.<br />
1. m°ājas: a) a ügsga liesi: brokšāni, dumpāni, gailāni, greišļi,<br />
klāucāni, krieviņi, luči, pav°ari; b)<br />
k°alnmuižnieki: °āntuži,<br />
balnāni, bārķavāni, (°ūdris, vāldumiers) biedrāiņi, bukas, č°žkuļi,<br />
damasāni, d°ābali, dzeņi, ģējķāni, jaüdzems, kapels, k°ārkliņi,<br />
krimtulāni, mičeūni,<br />
mičeūni stagari, mičeūni ste uri, seiļi,<br />
smaltāni,<br />
spruoģi, stagari, str°adi, sv°albāni, vtzveri, z°alacs, z°āliši; c) zal-<br />
vi esi: °akuoti, "āniņi, b°alaži, beīnāti, bēšas, b§flava, berlavas<br />
mežsofgs, bfrtulāni, blģi, bincāni, br e<br />
üveri, būļi, c<br />
e<br />
iruļi, dingi,<br />
duobelnieki, kalnieši, kl°āviņi, krusieši, kelves, lapinski, lapiņas, pālāni,<br />
puņģi, pūoceri, puora ceiruļi,<br />
rāināti, rukmaņi,<br />
sl°abdzāni, strēlnieki, tenīsi, uldriki, üozüolk°alni,<br />
vitrüopi, z°alakas.<br />
2. muižas: k°alna muiža, mācītāja m., meža m., p?term.,<br />
z°alva.<br />
3. bāznīcas: z°alvas bāznica.<br />
s°ala k°aīni, siermie,<br />
vacumrrieki,<br />
s°alas m.,
4. skūolas: z°aīvas sküola.<br />
5. krüogi: baznīcas krüogs, be;flavas kr., b
382<br />
rahweja pl, skrebleene, skruschu rahjums, slitaine, somonptawas,<br />
spirdsenes jeb spirģenes, starķenes, suweniza, samvs, schuhpulischkas,<br />
wehwereene, wilku alas, zelmeja pļ.j.<br />
/5. läuki: brēncines; [aizupeļa lauks, ābelnīca, bābu kalns, jaunie<br />
lauki, līdums, mālu kalniys, rasenes, salas purvsj; [brenzenes l.,<br />
drikaite (tihrums), elpura l., pandelis, rasinu l., sasahrej.<br />
16. rājumi: kunga rājums.<br />
17. meži: °akas püors, apši pjavas püors, buļirājuma püors, sausegles,<br />
stanänu püors; sderviņsare, greizais m., yugla (birze), rozēnu sils,<br />
rundāles m., ruskiņš, sausu šiliņš, sīju šiliņš, sproģa birze, upei-<br />
nieka šiliņš, vecumnieka m., vitropu birstaliya, zalaku m.]; ļba<br />
ruwiku rosa, pelnu rosaj. [17a. krūmi: atlase]. [17b. salas<br />
mežos, purvos: lielā saliņa, mazā saliņa]; lbalta sala, (p.),<br />
krischsala (p.), leesiņa (p.), leischu s. (p.), mepma s. (p.)ļ. [17c. ga-<br />
nības: aklie, birstala, kalna gan.,<br />
/S. °alas: vilk(i)°alas.<br />
19. ceļi: °akas<br />
lielais pors, ņugla]; [kruķis].<br />
pu°ras ceļš, °ārites c., jaūnāis biģi c.,<br />
raīnāt°a c.,<br />
tāisnāis c., vacāis biģi c.; [aizpores c., dzilniņas c., polietes c.,<br />
taisnais c. jeb rnežakunga c.].<br />
20. tilti: °akas g°ala tīltiņč, apši pjavas tiltiņč, biiļi rsjuma tiltiņč,<br />
garāis t., nāv(e)s tiltiņš; [berlavas t., lujānu tiltiņš,<br />
melnais t,<br />
muzenieka t., vanaga t.j. [20a. zvejas vietas: laimnesisļ.<br />
[20b. atvari: kumeļu ators, velna at.].<br />
21. k°apl: c e<br />
īruļi k°api, smältäni krüoga k., z°alvas k.; ļdamešānu<br />
kapkalnsj; [augftais lihdumsj.<br />
22. le e<br />
lnlņl: pl°atāis l Iniņč. [22a. kuoki: durtā priede,skovārņu koks].<br />
23. izv&rdi:<br />
āuzāns, ālāus, be īlānc, berziņč, bite;, d°ābals, dravnieks,<br />
eglits, elksnis, kaīniņč, k°ārkliņč, kļaviņč, krusiets,<br />
kr°ūminč,<br />
liniņč, liepiņč, miītiņč, muldāns, pav°ārs, pāvils, püoriets, rätinc,<br />
stēnders, strāutiņč, strāutnieks, st°urs, tauriņč, upits, uztics, uozals,<br />
vadzis, v°asariņč, vačtāus, z°āl!ts, zēltiņč, zvierbuls, žubits.<br />
24. papildinājumi;<br />
lielzalves pa g.W<br />
a) pavārdi (1859. g. etc.): bihnat, druste, kannan, kibild, kirse. putning,<br />
ß) māju vārdi: lauke<br />
aselan, baldenan, jäping, jutzing, knawing, laukepahlan,<br />
zicrul, meschepahlan, mutzcncek, pohding, purmal, reinhold, slabredsan ļļ slaberdsan,<br />
smilks, truppe, wetzain, wetzsemneek, wilkup, wilzan; [binkārte, kalnajurēni, lujām,<br />
ozolkalni, šampēteri].<br />
turk.
1. rnä°jas: aņģani (maīķēji),<br />
— Zosa pogasts zasīši.<br />
ceīminīki, deīgļi,<br />
drustāni, elekši (deg-<br />
šņa-, lauka-), grāviņi, griškas, gr e<br />
ivinīki, gr°ūdāres, isalnīki, jaū-<br />
džemi, juz e<br />
ītes, kaktiņi, kalnīši, kāupriniki, krankali, kr°umiņi,<br />
kvitaiņi, lapsiniki, l e<br />
izāni, l e<br />
ikaceļi, litaunīki, Jimbinīki, medņi,<br />
mežareiņi, olūti jeb üzulä°res, ontuži, pabtzrži, povā°ri, pučkas,<br />
püravonagi, r°ucāni, saldes, selecki, silajuri, skribzemnīki, skudri-<br />
niki, spitnīki, sulinski, tā°rpenīki, ūfbā°ni, vāičuki, vandāni, vertež-<br />
ņlki, vidsmists, vyfbuji, vonagi, zadinani, zaltāni, zaļais mežs,<br />
zā°ģeri, žeivāni.<br />
2. muižas: ēikava, landzāni, solu p°üriniki, vylcäni, zosa muiža;<br />
[cīruļi, domnieki, erkmaņi].<br />
5. bazne īcas: zosa bazn e<br />
īca.<br />
4. skülas: zosa skūla.<br />
5. krūgl: akmiņu krügs, solu kr., vandäna kr.,<br />
zosa kr.<br />
6. sudmolas: zosa sudmolas. [6a. kalni: bolti kolni, cukura kalniņš,<br />
greivu kalns, raudons, reiņu k.. vonducu k.j. [6b. pakalnes:<br />
āpšu k-ņs, ceiruļu uzkalns, cukurotās pak., dagutu k-ņš, dubk-ņš,<br />
jērbu pak., kaļcineica, vušku pak.j. [6c. gravas, lejas: augsga-<br />
līšu grovs, dūbo līkņa]. [6d. bedres: suņu grava, vilku bedre]<br />
e<br />
7.<br />
upes: gl izdine. jeb zosa sudmolu upe, solu up?, sustzjas up^;<br />
[čigla, rātupe]. s7a. upītes: breimaņu upīte, līču upīte]; splihdupej.<br />
[7b. ezeri: augškiešu ezers, miķeļa ez., oklais ez., skrebeļu ez.,<br />
skrieveru ez.j.<br />
5. de tķt: darhbris; [zivenes dīķis].<br />
9. pūri: vāičuku pūrs, zosa p.; [akmineica, ašņavēru p., bābu p.,<br />
cārpurs, couku p., klejais p., kvītaiņu p., līkaceļu p.,<br />
linastes p.,<br />
pabērzu p., rogu p., sausais p., seiļu p., skujenieku p., soltais p.,<br />
tilta p., torpu p., vilku p.,j; sbogu purwK, tatarsj. s9a. dūkstis:<br />
nāves dūkstis, švēdines, tēceits, vilku douksts].<br />
383<br />
t). e<br />
e<br />
pļavas: gl izdin§, kvitāin?, z ilines; [bīzines pļ., dēglenēcas pļ.,<br />
dziļais atvars, kalējine, kalniškinu pjavas, kambarnēcas pļ., kauksņu<br />
pj., lakšeinas pļ., lauzeknes, lukstiņa pļ., olksnas pļ., pirškines,<br />
plintaunēcas, seipūline, veibine, veidīnes pļ., volaki, zatribova,<br />
zeiles pļ., žlebene >! žlebins]; sagurkle, bubuleene, danzine, goschkine,<br />
kasaine, lahpine, limbe, maischine, aldawniza, plahtereene, schwada,<br />
wehrruschasj. [10a. ganības: čigoneicas jūsta, deksnis, drivas,<br />
gūvineica, kristopiņa gan., oltaunēcas gan., sila kalnsj; sbokstene,
384<br />
durawniza, kurschke, fkribseme, fpurģenej. [10b. lauki: apaļie lauki,<br />
azsiles (1.), bikšukojis I., cerves (1.), ķēves I., malnacores, opšaloja,<br />
svorku stērbelis, ūdaines (I.), vagonu (1.), zaķu mātes I.j.<br />
//. meži: dagumi, k°ūslājs, putnu elkšņi, syls, solu mežs; [čakauss,<br />
kažuka sils, kovslajs I! kuslojs jeb kulais m.,<br />
loču kokts, marejas(m.),<br />
spices m., sudmolu m., tuntuls, upesgola m., vacuma m.ļ. [11a.<br />
krūmi: platacs, putnu elkšņi, snotenes krūmi, švedine]. [11b.<br />
salas mežos, purvos: ašu saliya, čousku sola, medņu rīksts,<br />
sausās (p.), spices s., vepru s. (p.)].<br />
12. ceļi: solu ceļš; [drustānu c.,