9.57 Mb - Rīgas Tehniskā universitāte

rtu.lv

9.57 Mb - Rīgas Tehniskā universitāte

Leģendārāko

RTU vēsturisko

personību

Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI) un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU)

150 gadu laikā ir strādājis tik daudz izcilu rīdzinieku, ka noteikt leģendārākās

personības viņu vidū nav viegli. Tomēr, meklējot harismātiskākās vēsturiskās

personības, kuru sasniegumi, pieredze, spējas un autoritāte ir īpaši izteikta,

zinātņu vēsturnieks akadēmiķis J. Stradiņš nosauc astoņus vārdus.

Akadēmiķis Jānis

Stradiņš nosauc

leģendārākos RTU

un RPI zinātniekus

un rektorus

Ķīmiķis Vilhelms Ostvalds

(1853–1932)

Vienīgais Nobela prēmijas laureāts,

ko devusi Baltija. Dzimis un sākotnēji

strādājis Rīgā. Nobela prēmiju

saņēma 1909. gadā par pētījumu, kas

saistīts ar katalīzi, ķīmisko līdzsvaru

un ķīmiskās reakcijas ātrumu mērījumiem.

Strādāja par ķīmijas profesoru

RPI (1881–1887): viņu uzskata par

fizikālās ķīmijas pamatlicēju. Pārcēlās

uz dzīvi Vācijā, līdz 1906. gadam strādāja

par ķīmijas profesoru Leipcigas

Universitātē. V. Ostvalds bija arī kaislīgs

gleznotājs, pats gatavoja krāsas un

izstrādāja oriģinālu krāsu teoriju, kas

10 JAUnAIS InžEnIERIS

EgITA KANcāNE

ietekmēja moderno gleznotāju, piemēram,

Paula Klē, uzskatus. Izstrādāja

arī tagad vispārpieņemtās standartizācijas

metodes un popularizēja mākslīgo

starptautisko valodu «ido».

Ķīmiķis Pauls Valdens

(1863–1957)

Dzimis Rozulas pagastā

1863. gadā, 13. bērns latviešu zemnieka

ģimenē, studējis ķīmijas tehnoloģiju

RPI pie V. Ostvalda. Vienīgais

RPI rektors, kurš šajā amatā bija

divreiz (1902–1905; 1916–1918). Vadīja

universitāti laikā, kad notika

studentu nemieri un kad Pirmā pasaules

kara laikā RPI bija evakuēts

uz Maskavu. P. Valdens 1919. gadā

pārcēlās uz dzīvi Vācijā, vadīja Rostokas

Universitātes Ķīmijas katedru.

Atklājis «Valdena apgriezenību»,

izveidojis neūdens šķīdinātāju elektroķīmiju,

jonu šķidrumus. Septiņas

reizes izvirzīts Nobela prēmijai ķīmijā.

2011. gadā (pēc nāves) ievēlēts

par RTU Goda biedru.

Elektriķis Mihails Doļivo-

Dobrovoļskis (1862–1919)

Mācījies RPI Ķīmijas nodaļā

(1878–1881), izslēgts no augstskolas

neskaidru iemeslu dēļ, studijas

beidzis Vācijā, Darmštates Tehniskajā

augstskolā. Strādāja Edisona

elektrotehniskajā kompānijā Berlīnē,

kas vēlāk pārveidota par firmu

«A&G». Bagātinājis elektrotehniku

ar izciliem jauninājumiem un atklājumiem.

Faktiski ieviesis praksē

trīsfāzu maiņstrāvas izmantošanu,

kas radikāli pārveidoja visu pasaules

elektrotehniku. Šogad līdztekus RTU

150. jubilejai apritēja arī M. Doļivo-

Dobrovoļska 150 gadu jubileja.

Inženieris Fridrihs Canders

(1887–1933)

Kosmonautikas pamatlicējs, kurš

bija pārņemts ar starpplanētu lidojumu

ideju. Pat savu dēlu nosaucis par

More magazines by this user
Similar magazines