9.57 Mb - Rīgas Tehniskā universitāte

rtu.lv

9.57 Mb - Rīgas Tehniskā universitāte

Rīgas tajā atgriezās K. Ulmaņa vadītā

valdība, un sākās arī darbs pie augstākās

izglītības sistēmas reorganizācijas.

Septembrī bijušā RPI telpās sākās

studijas jaunajā Latvijas Augstskolā,

kas vēlāk, 1923. gadā, ieguva Latvijas

Universitātes (LU) vārdu.

Bija noslēdzies Rīgas Politehniskās

augstskolas/Rīgas Politehniskā

institūta darbības pirmais posms

(1862–1919), kurā augstskolas diplomu

saņēma 4749 absolventi. Nozīmīgs

bija RPI absolventu devums Latvijas

brīvvalsts izveidē. RPI absolventi

daudzkārt bijuši ministru amatos.

Četri no viņiem kļuva par ministru

prezidentiem: Zigfrīds Anna Meierovics,

Jānis Pauļuks, Hugo Celmiņš

un Ādolfs Bļodnieks. Rīgas pilsētas

galvas amatu ieņēma RPI absolventi

Alfrēds Andersons, Hugo Celmiņš

un Roberts Liepiņš. LU rektora amatā

bija arhitekts Eižens Laube, būvinženieris

Mārtiņš Bīmanis un ķīmiķis

Mārtiņš Prīmanis. Ar RPI saistīti arī

tādi absolventi kā Latvijas Jūras kara

flotes komandieris Teodors Spāde,

Latvijas Bankas dibinātājs Alfrēds

Riekstiņš, LU prorektors un vēlākais

Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmais

prezidents Paulis Lejiņš u. c.

Turpmākos 39 gadus (1919–1958)

inženierzinātņu speciālisti tika sagatavoti

Latvijas Universitātē. Arī šo

periodu jāiedala trīs posmos. Pirmais

no tiem bija Latvijas pirmās brīvvalsts

attīstības posms (1919–1940),

otrais – Padomju Savienības okupācijas

posms (1940–1941; 1944–1958),

trešais – fašistiskās Vācijas okupācijas

posms (1941–1944).

Latvijas pirmās brīvvalsts posmā

atjaunojās rūpniecība, uzplauka

lauksaimniecība, tika uzcelta lielākā

inženierbūve Latvijā – Ķeguma HES.

Veidojās jauni inženierzinātņu speciālisti,

sekmīgi attīstījās zinātne.

Padomju okupācijas sākotnējais

posms bija saistīts ar studiju programmu

izmaiņām un skarbām represijām

pret daudziem mācībspēkiem.

Vācu okupācijas laikā represijas

turpinājās. Latvijas vārds tika svītrots,

un augstskolas nosaukums tika mainīts

uz «Universität zu Riga». Taču arī

vācu varai vajadzēja tehnisko zinātņu

speciālistus, tāpēc to sagatavošana

turpinājās.

Pēckara padomju okupācijas

posms sākās ar karā sagrauto ēku atjaunošanu,

tiltu un ceļu būvniecību,

elektroapgādes nodrošināšanu. Agrā-

kā Latvijas Universitāte tika iekļauta

PSRS izglītības sistēmā un nosaukta

par Latvijas Valsts universitāti (LVU).

Studijas tajā atsākās 1944. gada 20. decembrī

13 fakultātēs, to skaitā – četrās

tehnisko zinātņu fakultātēs.

Taču jau 50. gadu sākumā Ministru

Padome izskatīja jautājumu par

tehnisko zinātņu fakultāšu atdalīšanu

no LVU un Rīgas Politehniskā institūta

izveidi. Lielākā problēma bija

jaunās mācību iestādes izvietošana,

jo LVU vadība atteicās atdot RPI tās

vēsturisko galveno ēku Raiņa bulvārī

19. Noslēgumam tuvojās lielas ēkas

celtniecība karā sagrautajā Vecrīgas

teritorijā Ļeņina ielā 1 (tagad – Kaļķu

ielā 1). Tika dota atļauja gan šo ēku,

gan arī mācību korpusus Kronvalda

bulvārī un Ausekļa ielā izmantot RPI

vajadzībām.

JAUnAIS InžEnIERIS

7

More magazines by this user
Similar magazines