703.00 Kb

rtu.lv

703.00 Kb

Nr. 19 (1241)

8.05.2003.

R È G A S T E H N I S K Å S U N I V E R S I T Å T E S A V È Z E . I Z N Å K K O P Í 0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

Íajå numurå:

4. lpp.

8. lpp.

IEF viesojas profesors no Íveices

Asoc. profesore Maija Íenfelde,

IEF måcîbu prodekåne

No 28. lîdz 30. aprîlim RTU InΩenierekonomikas fakultåté saistîbå ar

Swiss Baltic Net programmu viesojås profesors Hanss Zigs–Forickis no

Íveices. Viña vadîbå notika lietiß˚å spéle Ecosys, ar kuras palîdzîbu tika

modeléta konkréta ekonomiskå situåcija valstî.

Spélé piedalîjås IEF treßå kursa studenti. Viñi darbojås seßås grupås,

imitéjot raΩotåju, måjsaimniecîbu, valdîbas un preses darbîbu. ˆemot vérå

esoßo situåciju, viñiem bija jånosaka mér˚i un pasåkumi, kas jåveic to

sasniegßanai. Spéle noritéja ¬oti veiksmîgi, jo izdevås panåkt bütisku

ekonomiskå ståvok¬a uzlaboßanos valstî.

Paßi studenti ¬oti atzinîgi novértéja iespéju piedalîties spélé, jo esot

ieguvußi nozîmîgu pieredzi lémumu pieñemßanå un darbå grupås. Savukårt

man bija patîkami vérot, ar kådu interesi müsu studenti strådå un kå aizvien

vairåk viñus ßis process aizrauj.

Profesors Hanss Sigg-Forycki, vadoties no darba pieredzes citås

augstskolås, ¬oti augstu novértéja müsu studentu ekonomiskås un arî

sveßvalodas zinåßanas, jo lémumi tika pieñemti ¬oti pamatoti un studenti

brîvi varéja darboties «preses konferencés» un uzståties ang¬u valodå.

Es ¬oti priecåjos par to, ka ßis pasåkums izdevås tik veiksmîgs. Müsu

studenti tießåm bija malaçi!

Gandarîti var büt arî müsu måcîbspéki, seviß˚i Starptautisko

ekonomisko sakaru un muitas institüta docentes Irénas Matisones vadîtå

Valodu docétåju grupa, jo kårtéjo reizi pierådîjås viñu darba labais

rezultåts.

Profesors Hanss Zigs–Forickis lietiß˚ås spéles laikå IEF.

9. lpp.

10. lpp.

Paldies profesoram Hansam un visiem spéles dalîbniekiem.

Òoti ceru, ka ßo pieredzi izmantosim arî turpmåk, nostiprinot sadarbîbu

ar Swiss Baltic Net fondu. ❏


2

Rektors informé

Senåta sédé 28. aprîlî rektors akadémi˚is I. Knéts:

➢ Pateicås senatoriem par trîs ar pusi gados kopîgi paveiktajiem

darbiem un pieñemtajiem lémumiem un izteica prieku par veiksmîgo

sadarbîbu ar studentu frakciju, ar kuru vienmér izdevies rast kompromisu

un pieñemt vajadzîgo lémumu, kaut daΩkårt såkotnéjie viedok¬i bijußi

pretrunîgi.

➢ Ir pagåjis Senåta pilnvaru laiks, un Akadémiskå sapulce 22. maijå

apstiprinås Senåta jauno saståvu. Ar Dekånu padomes ieteikumu

gatavojamies likvidét disharmoniju, ka Senåtu ievéléja uz trîs, bet Akadémisko

sapulci uz pieciem gadiem. Turpmåk abas institücijas ievélés uz trim

gadiem.

➢ Daudzkårt ir jautåts, vai apstiprinåti RTU Satversmes grozîjumi.

Ministru kabinetå tie ir apstiprinåti 27. martå un tagad gaida rindå uz

apstiprinåßanu Saeimå.

➢ Parakstîts lîgums ar izglîtîbas un zinåtnes ministru K. Íadurski par

RTU finanséjumu 2003. gadam. Valsts budΩeta finansétås studiju vietas -

bakalaura un profesionålajås studijås, ma©istra, doktora - sadalîtas ßådi:

RTU - 5675, 1300, 193; LU - 4010, 1290, 230; LLU - 2460, 430, 155; DU

- 1802, 108, 23; RSU - 1302, 40, 105. Valsts budΩeta finanséjums RTU -

7,791 milj. latu (Sîkåk par finanséjuma apjomu, tå salîdzinåjumu ar citåm

augstskolåm, apjoma pieauguma skaidrojumu, kå arî par doktorantu

papildu finanséjumu jau rakstîts Dekånu runås JI 18. numurå.) Rektors

atzîméja IZM aktîvo noståju nozaru jomas koeficientu pakåpeniskå

pieauguma îstenoßanå, jo, neraugoties uz Finansu ministrijas atteikumu ßo

lîdzek¬u pieß˚irßanå, nepiecießamå summa rasta no IZM iekßéjåm

rezervém.

➢ LU noticis starpaugstskolu seminårs, kas ar AIP aktîvu lîdzdalîbu

precizéjis partijas Jaunais laiks lozungu Nauda seko studentam! Seminåra

lémums - naudu pieß˚irt labåkajiem studentiem valstij nepiecießamajås

studiju programmås. Íis lémums såcis îstenoties, ir samazinåts valsts

budΩeta finanséto studiju vietu skaits sociålajås zinåtnés, bet palielinåts -

inΩenierzinåtnés. IZM, atbildot uz vairåkkårtîgo kritiku par priekßmetu

izvéli vidusskolås, solîjusi, ka turpmåk vidusskolas ateståtos noteikti jåbüt

atzîmém matemåtikå, fizikå un ˚îmijå.

➢ Atbilstoßi lîgumam sastådîts valsts budΩeta finanséto studiju vietu

skaita sadalîjums pa fakultåtém, studiju programmåm un studiju gadiem.

Apstiprinåßanai Senåtå sagatavots 2003. gadå uzñemamo studentu

O. Motornijs,

sekciju sekretårs

Aprî¬a såkumå RTU 44. Studentu

zinåtniski tehniskås konferences

laikå notika lo©istikas un

transporta informåcijas sistému, kå

arî transporta intelektuålo sistému

sekciju sédes. Ar referåtiem uzståjås

bakalauri, inΩenieri un ma©istranti.

Trîs dienu laikå (1., 3. un 5.

aprîlî) Ωürijas priekßå uzståjås vairåk

nekå trîsdesmit studentu. Salî-

2003. gada 8. maijå

sadalîjums pa programmåm un nosacîtajåm specializåcijåm. Íogad RTU

uzñems par 160 vairåk nekå pagåjußa gadå.

➢ Pateicoties precizétajam studentu sadalîjumam pa kursiem un

programmåm, mazåkas k¬uvußas iespéjas blédîties. Minimåls k¬uvis

mirußo dvése¬u skaits, kas deva iespéju finansu pieprasîjumå uzrådît skaitli,

kas gan atbilst plånam, bet ne reålajam studentu skaitam. Turpmåk nevarés

vairs visus bakalaurus pårcelt ma©istrantos. Visiem bütu jåsaprot, ka tå ir

¬oti nekole©iåla rîcîba, jo kråpjam ne jau kådu abstraktu struktüru, bet gan

savus kolé©us.

➢ Müsu augstskolå paßreiz ¬oti plaßi tiek veikti daΩådi remontdarbi.

Atcerésimies, kådas kådreiz izskatîjås müsu datorklases, auditorijas,

tualetes, pat bijusî Senåta séΩu telpa (Ka¬˚u ielå 1, 219. telpa). Tas viss

prasîjis lîdzek¬us, ko téréjam no îres naudåm un studiju maksåm. Taçu

daråmå vél ir daudz. Vispirms jåsakårto darbîba, ko realizé Saimnieciskais

dienests, plånojot, veicot un pieñemot ßos darbus. Ir veikts iekßéjais audits

par remontdarbu veikßanas kårtîbu. Rektors atvainojås dekåniem par

Tehniskås da¬as absurdo véstuli, kurå pieprasîts veikt daΩådas üdens un

siltuma sistému pårbaudes savås ékås un par rezultåtiem ziñot SD. Íådi

darbi ir vienîgi SD, nevis dekånu pienåkums.

➢ 25. aprîlî notika RTU Padomnieku konventa séde, kuras galvenais

jautåjums bija RTU éku un zemes atgüßana îpaßumå. Paßlaik valsts

îpaßumå esoßajåm RTU ékåm netiek iedalîtas investîcijas remontiem, kas

jåveic par studiju maksåm (absurds!) vai telpu îres naudåm. ‰kas un tåm

piederoßå zeme bez maksas ir jånodod RTU îpaßumå, lai, to lietpratîgi

apsaimniekojot, iegütu lîdzek¬us gan remontiem, gan måcîbu materiålås

båzes uzlaboßanai. Èpaßumu jautåjuma risinåßanai nodibinåta komisija

IZM, müs atbalsta Padomnieku konvents, bet FM un da¬a IZM ierédñu

ieståjas par ministriju îpaßumu paståvéßanu, tå ministrijå veidojot lielas

namu pårvaldes.

➢ Svarîgi ir RTU kopumå un katrå fakultåté atseviß˚i sakårtot iekßéjo

struktüru tå, lai tå bütu darboties spéjîga. Tikai tad atbilstoßi prasîbåm

varésim sekmîgi sakårtot un îstenot studiju procesu. Nedrîkst büt tådas

profesora grupas, kurås ir tikai profesors vai profesors un vél påris uz

da¬éju slodzi strådåjoßu måcîbspéku, kå arî tådas profesora grupas, kuru

specializåcijå vispår nav studentu. Joprojåm ir problémas struktürvienîbås,

ko veido bijußås RAU måcîbspéki. ❏

M. E.

44. Studentu zinåtniski tehniskå konference ir såkusies

Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

Redaktore Rüta Lapsa.

Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438.

Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658.

Tålr.: 7089321, fakss: 7089489, e–pasts: ji@adm.rtu.lv.

JI var lasît internetå: www.rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa.

Kråsu dalîjums: BCCS Repro.

Druka: SIA Landas.

Metiens: 1000 eksemplåru.

Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

dzinåjumå ar pagåjußo gadu referåtu

skaits ir audzis. Tas saistîts ar to,

ka pédéjå laikå manåmi pieaugusi

lo©istikas un informåcijas tehnolo-

©ijas loma pasaulé un Latvijå.

Sekciju priekßsédétåji bija doktoranti

N. Kuñicina un A. Lektauers.

Ûürija atzinîgi novértéja M. Gorobca,

S. Sakares, A. Jankovska,

E. Peisenieces, I. Reutes, I. Galviñas

un I. Kodinas ziñojumus.

Lo©istikas un transporta informåcijas

sistému sekcijå bija daudz

referåtu par interesantåm un aktuålåm

témåm. Tå, pieméram, Elîna

Peiseniece, 3. kursa ma©istrante,

ståstîja par raΩoßanas plånoßanas un

Konferencé.

prognozéßanas mode¬iem noliktavas

lo©istikå, bet 5. aprîli uzståjås

privåtås skolas Evrika skolnieks

I¬ja Smi߬åjevs ar referåtu Interfeiss

un animåcija elektroniskajåm måcîbåm

ang¬u valodå.

Konferences dalîbnieku darbi

atzinîgi novértéti arî starptautiskå

lîmenî, N. Kuñicina un I. Smiß-

¬åjevs ir sañémußi uzaicinåjumus

jau ßogad piedalîties starptautiskå

konferencé Valensijå, Spånijå.

Konferencé prezentéto darbu

rezultåtus praktiski var lietot ne tikai

måcîbu proceså, bet arî optimizéjot

reålo uzñémumu darbîbu.❏


2003. gada 8. maijå

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Padomi tålmåcîbas studiju iesåcéjiem

Måra Sni˚ere,

Hågenes Tålmåcîbas universitåtes Rîgas Studiju centra vadîtåja

Aizñemtîba, laika trükums un nepiecießamîba regulåri papildinåt

zinåßanas ßodien daudzus mudina izvéléties tålmåcîbas studijas, jo tå ir

iespéja måcîties un paaugstinåt savu kvalifikåciju lîdztekus profesionålajai

darbîbai, turklåt måcîßanås notiek patîkamå vidé, piemérotå laikå un

tempå.

Taçu tålmåcîbas studentiem bieΩi nåkas saskarties ar tådåm grütîbåm

kå, pieméram, atteikßanos no brîvå laika studiju labå vai nespéju plånot

laiku tå, lai visi uzdevumi bütu laikå paveikti. Daudziem grütîbas sagådå

studijas vienatné, jo tålmåcîbas studenti ar citiem studentiem un

måcîbspékiem klåtiené tiekas reti. BieΩi vien jau pirmajå studiju gadå,

saskaroties ar grütîbåm, tålmåcîbas studijas tiek pårtrauktas. Lai studijas

noritétu sekmîgi un nebütu jau péc pirmå méneßa jåatsakås no iecerém,

daudziem noderés izdevums Padomi tålmåcîbas studiju iesåcéjiem, kas

pirmo reizi laists klajå latvießu valodå. Kursa autori ir Hågenas Tålmåcîbas

universitåtes måcîbspéki. Adaptåciju latvießu valodå veikußas HTU Rîgas

Studiju centra darbinieces Alîna Grînberga un Velta Vikmane.

1975. gadå dibinåtå Hågenes Tålmåcîbas universitåte (FernUniversität

Hagen) ir vienîgå augstskola Våcijå, kas sniedz iespéju studét un iegüt

Våcijas augståko izglîtîbu 120 valstîs. Kopß 1997. gada Latvijå darbojas

HTU Rîgas Studiju centrs. Paßlaik HTU måcås 55 000 studentu, to vidü

apméram 150 studenti no Latvijas.

Izdevumå Padomi tålmåcîbas studiju iesåcéjiem interesantu infor-

Zinåtnisko darbu konkurss jaunajiem ekonomistiem

Olga Radzyner Preis

Austrijas Nacionålå banka (Österreichische Nationalbank) ir izsludinåjusi

zinåtnisko darbu konkursu jaunajiem ekonomistiem Olgas

Radzineres balva (Olga Radzyner Preis), lai godinåtu Austrijas Nacionålås

bankas Åréjo pétîjumu noda¬as vadîtåjas Olgas Radzineres piemiñu, kura

tra©iski gåja bojå 1999. gada augustå.

Íî balva tiks pieß˚irta jaunajiem ekonomistiem par izciliem pétîjumiem

ekonomikå monetårajå vai finanßu jomå. Priekßroka tiks dota darbiem,

kuros aplükoti Centråleiropas, Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas

pårejas ekonomikas valstu Eiropas integråcijas aspekti. Pirmåm kårtåm tiks

vértéta darba kvalitåte un ori©inalitåte.

Konkursam var iesniegt ma©istra, doktora darbus, referåtus vai

zinåtniskos rakstus ang¬u vai våcu valodå. Konkursa darbu autoru vecums

nedrîkst pårsniegt 35 gadus, un tiem ir jåbüt kådas no Centråleiropas,

Dienvidaustrumeiropas vai Austrumeiropas valstu pilsoñiem. Trîs

Ítutgartes Rotari fonds 2003./2004. måcîbu gadå pieß˚irs vienu

stipendiju studijåm kådå no augstskolåm Ítutgartes re©ionå. Piedalîties

konkurså aicinåti studenti ar labåm våcu valodas zinåßanåm, kuriem lîdz

ßim vél nav bijusi iespéja uzturéties Våcijå studiju nolükå.

Studijåm Ítutgartes universitåté (www.uni-stuttgart.de) var pieteikties

ßådu tehnisko nozaru studenti: arhitektüra, büvniecîba, automatizåcija un

raΩoßanas tehnolo©ija, maßînzinîbas, elektrotehnika, informåtika, aviåcija,

matemåtika.

Studijåm Ítutgartes-Hoenheimas universitåté (www.uni-hohenheim.de)

var pieteikties dabaszinåtñu un ekonomikas studenti.

måciju atradîs gan tålmåcîbas studiju interesenti un såcéji, gan jau studéjoßie.

Izdevuma pirmajå da¬å atrodami tålmåcîbas studentu izteikumi un

pieredzes apkopojums, jautåjumi, vingrinåjumi, kas palîdzés saprast: k¬üt

vai nek¬üt par tålmåcîbas studentu. Izdevumå tålmåcîbas studiju uzsåcéji

tiek iepazîstinåti ar tålmåcîbas studiju îpatnîbåm.

Izdevuma otrå da¬a îsumå informé par Hågenes Tålmåcîbas universitåtes

struktüru, studiju lîdzek¬iem, sistému un konsultåcijåm.

Izdevuma prezentåcija notiks 9. maijå plkst. 16 Rîgas Tehniskajå

universitåté Rîgå, Ka¬˚u ielå 1, 219. telpå. Piedalîties aicinåti visi

interesenti. ❏

zinåtnisko darbu konkursa uzvarétåji sañems godalgas 2500 eiro apmérå,

kuras tiks pasniegtas Austrijas Nacionålås bankas gada konferences laikå,

2003. gada 3.-4. novembrî, Vîné.

Konkursa darbu iesniegßanas termiñß – 2003. gada 15. septembris.

Konkursa darbi jånosüta:

Österreichische Nationalbank, Foreign Research Division

Otto Wagner-Platz 3, POB 61

A-1011 Vienna, Austria

ar norådi Olga Radzyner Preis.

Detalizétu informåciju par konkursa darbu noforméßanu un konkursa

norisi iespéjams sañemt RTU Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1,

222. telpå, tålr. 7089012, 7089021, vai Austrijas Nacionålås bankas

måjaslapå: www.oenb.co.at. ❏

Ítutgartes Rotari fonda stipendija

Baltijas valstu studentiem

Stipendijas apjoms ir 800 eiro ménesî, papildus tiek segtas ce¬a

izmaksas un pieß˚irti lîdzek¬i måcîbu gråmatu u.c. måcîbu lîdzek¬u iegådei.

Pieteikumi lîdz 2003. gada 31. maijam jåiesniedz:

Rotary Stiftung Stuttgart

Postfach 10 40 38

D-70035 Stuttgart

Deutschland

Plaßåku informåciju par nepiecießamajiem dokumentiem, kå arî

pieteikuma anketas var sañemt Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1-222,

tålr. 7089012, e-pasts: alina.grinberga@rtu.lv. ❏

3


4

Pirmo reizi Latvijå tiek organizéts starptautisks seminårs Korporatîvås

komunikåcijas augstskolås. Seminårå piedalîsies sabiedrisko attiecîbu

speciålisti no 21 augstskolas. Dalîbnieki ir gan no Latvijas, Lietuvas,

Igaunijas, gan no valsts un privåtajåm augstskolåm. Seminårs notiks

10. maijå Rîgas Tehniskajå universitåté Ka¬˚u ielå 1. Seminåru organizé

Rîgas Tehniskå universitåte un Latvijas Universitåte ar EUPRIO (the

European Universities Public Relations and Information Officers

Association – www.euprio.org) atbalstu, un to vadîs augsti kvalificéti

profesionå¬i no Íveices, Itålijas un Anglijas, tostarp EUPRIO prezidents

Rolfs Gugenbîls no Cîrihes Tehniskås universitåtes.

Seminåra pasniedzéji:

1. Rolf Guggenbühl, Deputy Head Corporate Communications ETH

Zürich, President of EUPRIO- the European Universities Public Relations

and Information Officers Association (Switzerland);

2003. gada 8. maijå

Lîbekas profesors no Doles salas Taurîßiem

Ieva Mi˚elsone

1992. gada martå starp Lîbekas

Profesionålo zinåtñu augstskolu un

RTU tika noslégts Vienoßanås

memorands (Memorandum of

Understanding) un maijå tika parakstîts

lîgums starp abåm augstskolåm,

kas paredz sadarbîbu gan

studiju, gan zinåtnisko pétîjumu

jomå, tostarp studentu, praktikantu

un doktorantu, kå arî måcîbspéku

apmaiñu mikroelektronikas, akustikas,

biomedicînas inΩenierzinåtñu

nozarés. Jau 1992. gadå RTU

studentiem tika nolasîts lekciju

kurss tehniskajå akustikå un nodots

lietoßanå atbilstoßs laboratorijas

aprîkojums. No Lîbekas augstskolas

sañemti arî måcîbu un speciålås

literatüras dåvinåjumi.

Savukårt ßogad, 2. semestrî,

grupai TMF Biomedicînas inΩenierzinåtñu

un mikrotehnolo©iju

institüta studentu lekcijas radiåcijas

droßîbå lasa profesors Dr. hab. inΩ.

Rüdolfs Taurits. Viñß arî institütam

uzdåvinåjis aparatüru laboratorijas

darbiem kursam Radiåcijas

droßîba medicînå. Profesors R. Taurits

Lîbekas augstskolå nostrådåjis

30 gadus un no 1987. lîdz 1993.

gadam, laikå, kad tika noslégts arî

sadarbîbas lîgums ar RTU, bijis tås

rektors. 2000. gadå profesors R. Taurits

aizgåjis pensijå un tagad veselu

semestri strådå RTU, pateicoties

îpaßam fondam, kas paredz ES

paplaßinåßanas veicinåßanu, tostarp

atbalstu nåkamåm dalîbvalstîm

izglîtîbas jomå. Íis fonds, pieméram,

atbalsta pensionéto måcîbspéku

iesaistîßanos apmaiñas programmås

un viñu darbu Austrumeiropas

un Viduseiropas valstu augstskolås,

padzi¬inot jau esoßos kontaktus

starp Eiropas valstu augstskolåm un

attîstot jaunus projektus.

Par sadarbîbas aizsåkumiem

ståsta Rüdolfs Taurits:

Profesors R. Taurits sarunå ar JI korespondenti.

– Lîbekas augstskolu un RTU

oficiåli saista starpaugstskolu lîgums,

bet neoficiåli müsu kontakti

såkås jau paßå 90. gadu såkumå,

kad Ílézvigas-Holßteinas zemes

augstskolu pårståvji vienojås par to,

ar kuråm no neatkarîbu atguvußo

Baltijas valstu augstskolåm vélas

sadarboties. Tolaik biju Lîbekas

augstskolas rektors, un es izvéléjos

Rîgu, ar kuru mani saista îpaßas

saites – mani vecåki nåk no Latvijas

un dzimtas saknes dzi¬i iesakñojußås

ßajå zemé. Man jau tolaik bija

izveidojußies labi kontakti ar

toreizéjo RTU rektoru profesoru

E. Lavendeli. Biju ar viñu iepazinies,

tiekoties daΩådås konferencés

un pasåkumos, kuri notika

Våcijå un kuros piedalîjås Baltijas

valstu augstskolu rektori. 1991.

gadå E. Lavendelis mani uzaicinåjis

uz Rîgu, lai apspriestu sadarbîbas

iespéjas. Sadarbîba attîstîjås pamazåm

– vispirms Rîgå ieradås mans

kolé©is Helmans, arî våcbaltietis,

kurß lasîja lekcijas tehniskajå

akustikå un atveda müsu akustikas

laboratorijas iekårtas Elektronikas

un telekomunikåciju fakultåtei, kur

ßî laboratorija atrodas vél tagad.

Péc tam divi medicînas rentgenolo©ijas

speciålisti no Latvijas papildinåja

zinåßanas pie mums Lîbekå.

Interesanti, ka arî péc desmit gadiem

viens no viñiem uztur cießus

kontaktus ar ©imeni, pie kuras

tolaik Lîbekå dzîvoja. Tad sekoja

måcîbu plånu saskañoßana un abpuséja

praktikantu apmaiña. Rîgå

lekcijas lasîjis arî Lîbekas augstskolas

profesors H. Eklunds. Visus

ßos gadus, lai arî varbüt ne ¬oti plaßa,

ßî sadarbîba nemitîgi attîstîjusies.

Pats es Rîgå esmu viesojies jau

vairåkkårt. Pirms diviem gadiem te

pabiju atva¬inåjumå, apce¬ojot Baltijas

valstis. Péc tam vélreiz Rîgå

biju ieradies uz pieminek¬a atklåßanu

baltvåcu ˚îmi˚im un filozofam

Vilhelmam Ostvaldam, Nobela

prémijas laureåtam. Mans bråléns,

kurß ir tießs Ostvalda péctecis, bija

uzaicinåts uz pieminek¬a atklåßanu,

un es nolému doties viñam lîdzi.

Íoreiz esmu Rîgå uz ilgåku laiku -

no februåra lîdz jünija beigåm.

Lasu kursu Radiåcijas droßîba - tå

ir mana joma. Péc elektrotehnikas

inΩenierzinåtñu studijåm Hannoveres

augstskolå man bija iespéja

divus gadus papildinåt zinåßanas

Cincinati universitåté ASV, kur

specializéjos kodolinΩenierzinåtnés.

Més bijåm pirmå péckara paaudze,

kurai bija iespéja braukt uz

årzemém studét. Våcijå ßîs lietas

tolaik vél nevaréja apgüt. DaΩus

gadus strådåju AEG par inΩenieri

kodolener©étikas noda¬å, un, kad

AEG apvienojås ar Siemens, såku

strådåt Lîbekas augstskolå par docentu

kodolfizikas, radioaktîvå starojuma,

kodolener©étikas jomås –

lasîju lekcijas par radioaktîvo starojumu,

kodolreaktoriem, izotopu

un neitronu tehniku u.tml.

Lekcijas ßeit, Rîgå, lasu ang¬u

valodå, un, lai tås studentiem bütu

vieglåk uztveramas, nåkas ñemt

talkå rokas un kåjas, tå teikt, izmantot

arî mazliet spéles un ßova

elementus. Vadu arî laboratorijas

darbus. Tas ir visai aizraujoßi un

sagådå prieku.

Tå kå manu kursu klausås tikai

kåds ducis studentu, man grüti salîdzinåt

Våcijas un Latvijas studentus,

jo neesmu tik labi vél pédéjos

iepazinis. Taçu es zinu, ka daudzi

studenti apvieno studijas ar darbu,

un tas rada grütîbas. Taçu augst-

Augstskolu sabiedrisko attiecîbu speciålistu

starptautisks seminårs

2. Rolf Probala, Head Corporate Communications ETH Zürich

(Switzerland);

3. Alessandro Ciarlo, Co-General Manager Bocconi Comunicazione

Universit? Bocconi, President of AICUN- Associazione Italiana

Comunicatori d’Università (Italy);

4. Paola Scioli, Programma Centenario Università Bocconi, Secretary

AICUN (Italy);

5. Peter Reader, Director of External Relations University of

Southampton (United Kingdom).

Seminåra programmå iek¬auti jautåjumi par sabiedrisko attiecîbu

straté©isko plånoßanu, måjas lapu izstrådi un to lomu informåcijas

laikmetå, sadarbîbu ar masu medijiem, informatîvu materiålu publicéßanu,

kå arî par citåm aktivitåtém, kas saistîtas ar augstskolas téla veidoßanu.

Seminåra darba valoda – ang¬u. ❏

>>>


2003. gada 8. maijå

Lîbekas profesors no Doles salas Taurîßiem

>>>

skola pret to izturas saprotoßi. Studenti

Våcijå var daudz vairåk laika

veltît studijåm. Tie studenti, ar kuriem

man te nåkas sastapties, ir

izñémums. Viñi oficiåli gan strådå,

gan studé, to paredz viñu izvélétå

programma. Taçu bütîbå Latvijas

studenti ir tådi paßi kå Våcijå, îpaßas

atß˚irîbas nesaskatu.

Lai tuvåk iepazîtos ar RTU un

domåtu par turpmåkajåm sadarbîbas

iespéjåm, kas ir arî viens no

manas vizîtes iemesliem, man ßajå

laikå bijusi iespéja apmeklét visas

RTU fakultåtes, izñemot Arhitektüras

fakultåti, un esmu iepazinies

ar gandrîz visåm RTU laboratorijåm,

to aprîkojumu, guvis priekßstatu

par to, kådas ir attîstîbas vîzijas,

projekti. Runåjot par turpmåko

sadarbîbu, ar rektoru Ivaru Knétu

esam apspriedußi arî iespéju, ka

kåds no RTU måcîbspékiem varétu

lasît kådu lekciju kursu Lîbekas

augstskolå, bet tas lielå mérå atkarîgs

no Latvijas måcîbspéku iespéjåm

atrast tam laiku.

Otrs nolüks, ko vélos îstenot,

uzturoties Rîgå, – tå kå vienlaikus

esmu jaunå, nupat marta beigås

atklåtå Lîbekas Zinåtñu un tehnolo©iju

parka padomes priekßsédétåjs,

vélos, daloties ar savåm pårdomåm

un pieredzi ßajå sakarå, palîdzét

Latvijas Zinåtñu un tehnolo©iju

parka tapßanå nåkotné.

Man ß˚iet, ka varétu ßeit, Rîgå,

Zita Bindare,

konkursa koordinatore

25. aprîlî ar konferenci noslédzås

studentu projektu konkurss

Inovåcijas Latvijas tautsaimniecîbas

nozaru attîstîbå, kurå savas

idejas un projektus pårståvéja studenti

no RTU, Banku augstskolas,

LU un Ventspils augstskolas.

Konkursa mér˚is bija veicinåt

studentu un uzñéméju sadarbîbu

inovatîvu projektu realizéßanå.

Kaut gan konferences laikå vél

netika slégti konkréti sadarbîbas

lîgumi, uzñéméji aktîvi iesaistîjås

diskusijå par projektu nozîmi un

izteica atbalstu ßåda konkursa

norisei arî turpmåk. Konkursantiem

nåkotné büs jåpievérß lielåka vérîba

gala produkta izstrådei, jo daudzos

gadîjumos tika pårståvéta pati ideja,

mazåk domåjot par tås risinåjumu.

Paßlaik tiek turpinåta sadarbîba ar

projektu autoriem darbu pilnveidoßanå,

lai tie varétu pretendét finanséjuma

vai kredîta sañemßanai.

Konkursa galvenås balvas –

800, 600 un 400 latu prémijas -

ieguva ßådi projekti:

1. vieta – projekts Uz sånstaro-

darît ko vairåk, tåpéc pieteicos vadît

Biomedicînas inΩenierzinåtñu

un mikrotehnolo©iju institütå noteiktås

nozarés seminårus par radiåcijas

droßîbu un nolasîju lekcijas

Latvijas radiåcijas droßîbas centrå.

Starp citu, ar RTU mani saista

arî kåds vésturisks fakts – ßajå

augstskolå studéjis mans vectévs.

Rektors I. Knéts man parådîja toreizéjo

augstskolas absolventu sarakstu

ar viña vårdu - ß˚iet, tas varéja

büt ap 1885. gadu. DiemΩél vectévs

agri nomira, es viñu pat neesmu

redzéjis. RTU esot beidzis vél kåds

Taurîtis, taçu es nezinu, kas viñß ir

un vai mums ir kåda radniecîba.

Bütu interesanti to noskaidrot.

Es ¬oti labpråt ståstu par savas

dzimtas vésturi, un te nevienam nav

noslépums, ka mana téva sençi nåk

no Rîgas, no Doles salas, kur vél

ßodien atrodas Taurîtes. Manai

dzimtai ir sena vésture, tai var izsekot

lîdz pat 18. gadsimtam, apméram

tam laikam, kad Latvijå tika

pieß˚irti uzvårdi. Tolaik müsu

dzimta péc savu måju vårda Taurîtes

ieguva ßo uzvårdu. Vismaz tåds

ir mans pieñémums, ka viñiem

jautåts: «No kurienes jüs esat?», un

viñi atbildéjußi: «No Taurit.» Viens

no Taurîtém pårcélås uz Rîgu un

strådåja par Muses biedrîbas (tå

atradås namå, kur tagad ir Vågnera

zåle) durvju sargu. Domåjams, ka

viñß sañémis labu dzeramnaudu vai

joßo optisko ß˚iedru båzes veidotås

droßîbas sistémas, autori I. Pastare,

D. Auziña, J. Pfafrods (Banku

augstskola, RTU). Pieaugot prasîbåm

informåcijas aizsardzîbas un

privåtîpaßuma neaizskaramîbas jomå,

rodas nepiecießamîba péc jaunåm

un uzlabotåm aizsardzîbas metodém,

tåpéc autori piedåvå ekspluatåcijå

un uzstådîßanå vienkårßas

un értas droßîbas sistémas, kas

ir nepamanåmas un nav nosakåmas;

nav atslédzamas, jo atslégßanas

proceså mainås signåls, ko uztver

detektors; nav paståvîgi jåuzrauga.

Potenciålie klienti - uzñémumi,

kam ir svarîgi nodroßinåt îpaßumå

esoßo vértîbu aizsardzîbu. Projekts

top sadarbîbå ar firmu Anda Optec.

2. vieta – projekts Biotehnolo-

©iju izpétes centrs, autori E. Sjakste

un D. Nazarovs (RTU, LU). Projekts

paredz izveidot ßådu centru,

kurß sniegtu skrîninga pakalpojumus

un uzlabotu augu ß˚irnes un

dzîvnieku sugas, kas ©enétiski ir

piemérotas Latvijas dabas apståk-

¬iem. Såkumå plånots ©enétiskajå

lîmenî uzlabot cukurbietes un

mieΩus.

3. vieta – projekts Intelekta

citådi pratis nopelnît naudu un

varéjis izskolot savu délu, kas k¬uva

par måcîtåju. Divas trîs paaudzes

Taurîtes bija appleekavas draudzes

måcîtåji. Spredi˚oja mazajå baznîciñå

un iztika no tå, kas saimniecîbå

tika audzéts. 1906. gadå revolucionåri

ßo appleekavas måcîtåju, mana

vectéva bråli, nogalinåja.

Mans vecaistévs savukårt Péterburgå

strådåja Finansu ministrijå

un péc Pirmå pasaules kara 1918.

gadå pårcélås uz Rîgu, kur dzîvoja

Kalpaka bulvårî 7. 20. gados mans

tévs izce¬oja uz Våciju, un es piedzimu

1934. gadå jau Våcijå – Cosené,

pilsétiñå netålu no Berlînes.

Manas måtes ©imene arî nåk no

Latvijas, no Tukuma un Ventspils

puses, kur viñas sençi bija iece-

¬ojußi no Hamburgas. Viens no viñiem

bijis kurpniekmeistars. Måtes

tévs bija årsts, viña ©imene dzîvoja

Ventspilî, kur viñam bija savs doktoråts.

Måtes vecåki no Latvijas uz

Våciju izce¬oja 1939. gadå. Starp

citu, kad pirmo reizi bijåm Tukumå,

redzéjåm vél saglabåjußos viñas

sençu måjsaimniecîbas preçu

veikaliña uzrakstu – îpaßnieku

uzvårdu Krenzler.

Par dzimtas vésturi daudz dzirdéjußi

arî mani trîs déli – viens

Erfurté strådå par advokåtu, otrs ir

årsts Hamburgå un treßais sudé

uzñéméjdarbîbas ekonomiku Nirnbergå

– taçu viñiem tå, lai arî inte-

konts, autori R. Paeglis un E. Baltiñß

(RTU). Projekta mér˚is ir

organizét uzñémumu, augstskolu

måcîbspéku un studéjoßo sadarbîbu,

lai maksimåli sagatavotu un

izmantotu intelektuålos resursus.

Tådéjådi uzñéméji varétu iegüt ne

vien plaßåkas iespéjas izvéléties

piemérotus potenciålos darbiniekus,

bet arî ietekmét viñu izglîtîbu

atbilstoßi tirgus pieprasîjumam.

Turklåt - jo vairåk intelekta resursi

atbilst uzñémuma darbîbai, jo

augståka to lietderîbas pakåpe.

Par ori©inålåko projektu tika

atzîts A. Valißevska (LU) Latvießu

tautas deju datorizétå måcîbu

sistéma, kura bütu izmantojama gan

kå palîglîdzeklis deju kursos, gan

arî årzemju kolektîviem daΩådu

tautisko deju apgüßanai ar interneta

starpniecîbu.

Ar konkursa uzvarétåjiem un

dalîbniekiem tiek apspriestas projektu

realizéßanas iespéjas (kredîta

pieß˚irßana, sadarbîbas partneru atraßana,

iespéjamås telpas), lai idejas

tiktu realizétas kå pe¬ñu nesoßi,

uz augståm tehnolo©ijåm balstîti

uzñémumi. Arî påréjiem konkursa

dalîbniekiem tiks mekléti sadarbî-

resanta, ir pagåtne. Latvija viñus tik

¬oti nesaista kå mani. Par Rîgu viñi

ir daudz dzirdéjußi, redzéjußi fotogråfijas.

Domåju, ka attieksme mainîtos,

atbraucot uz Rîgu, kas ir ¬oti

skaista pilséta, îpaßi Vecrîga. Man

patîk, ka ielås ir daudz jaunu cilvéku,

var just, ka dzîve küså. Iespéjams,

ka vismaz jaunåkais déls varés

atbraukt uz Rîgu. Bet laiks jau

rådîs.

Arî es Rîgå lîdz ßim biju viesojies

vasarås, un ßågada ziemas lielais

aukstums mani pårsteidza, tas

man bija kas jauns. Pamazåm iepazîstu

arî citas vietas, ne tikai pilsétas

centru un Teiku, kur dzîvoju, vai

Ezermalas ielas apkårtni, kur strådåju.

Brîvos brîΩos ¬oti labpråt apmekléju

operu. Labpråt péc darba

pusstundiñu paséΩu kådå no Rîgas

daudzajåm kafejnîcåm.

Påris reiΩu esmu pabijis Siguldå,

kur mani aizveda Jurijs

Dehtjars, kurß uzñémies pår mani

tådu kå ßefîbu, arî Jürmalå esmu

bijis, pat ßîs ziemas ßaußalîgajå

aukstumå. Esmu bijis Salaspils

memoriålå.

Såkumå gan darba ßeit, Rîgå,

man bija vairåk, laiku prasîja tas, ka

jågatavo lekcijas ang¬u valodå, bet

tagad brîvå laika atliek vairåk. Nu

varéßu vairåk pievérsties Zinåtnes

un tehnolo©ijas parka lietai. ❏

Noteikti uzvarétåji studentu projektu konkurså

bas partneri projektu realizéßanå.

Lai arî diskusijå tika uzsvérts,

ka ßådu konkursu vajadzéjis organizét

jau 90. gadu såkumå, Latvijas

Tehnolo©iskå centra direktors

J. Stabulnieks kå pozitîvu faktu

minéja to, ka konkurss nav veidots

måkslîgi, tå ir paßu studentu iniciatîva

un vélme realizét savus

darbus. Tåpéc var secinåt, ka inovåcijas

Latvijå såk realizéties. Ar

laiku plånots izveidot vienotu inovåciju

sistému, kuras pamatideja

da¬éji tika pårståvéta minétajå projektå

Intelekta konts. Paredzéts

veidot cießåku sadarbîbu ar re©ionålajåm

universitåtém, sniegt papildu

konsultåcijas projektu sagatavoßanå,

kå arî piesaistît uzñéméjus jau

projektu izstrådåßanas posmå.

Projektu konkursa tålåkajå attîstîbå

gatavîbu turpinåt sadarbîbu

izteikusi Hipotéku banka, Ekonomikas

ministrija, Latvijas Tehnolo-

©iskais centrs, kå arî re©ionålo

universitåßu pårståvji.

Iepazîties ar konkursantiem un

viñu projektiem iespéjams, zvanot

pa tålruni 9683090 vai rakstot

e–pastu: innovation@lba.lv. ❏

5


6

Senatoru lémumi aprîlî

Senåta séde notika 28. aprîlî

Senåta priekßsédétåjs profesors V. Kampars pateicås senatoriem par

darbu, jo ßådå saståvå Senåta séde ir pédéjå. Priekßsédétåjs îpaßi pateicås

par darbu Senåta komisijås.

Rektors akadémi˚is I. Knéts izsniedza IEF dekånam K. Didenko akreditåcijas

lapas ma©istra studiju programmai un doktora programmai

Uzñéméjdarbîba un vadîßana un profesoram L. Ribickim licences bakalaura

profesionålajai studiju programmai un ma©istra profesionålajai studiju

programmai Elektrotehnolo©iju datorvadîba.

✍ Par lielo ieguldîjumu Rîgas Tehniskås universitåtes akadémiskås,

zinåtniskås un starptautiskås sadarbîbas veicinåßanå un attîstîßanå, radot

Dekånu runas

24. aprî¬a sédé

☞ Apsprieda gatavoßanos Akadémiskajai sapulcei, kura ßogad notiks

22. maijå. Senåta priekßsédétåjs profesors V. Kampars informéja, ka sañemts

protests no DITF par vienas pårståvniecîbas vietas atdoßanu AF, lai

katrai fakultåtei atbilstoßi RTU Satversmei bütu vismaz divi pårståvji

Senåtå.

Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja par profesora L. Ribicka protestu

pret to, ka EEF Senåtå pårståv tikai viens no fakultåtes diviem

institütiem – Ener©étikas institüts.

22. maijå ir jåapstiprina jaunais Senåta saståvs un atjaunotais Akadémiskås

sapulces saståvs. Saskañå ar Satversmes 33. punktu Akadémiskås

sapulces saståvå ir jåbüt 30 studentu pårståvjiem. Bütu vélams noteikt arî

Akadémiskås sapulces pilnvaru laiku uz trîs, nevis uz pieciem gadiem, kå

tas paßlaik ir Senåtam. Turklåt abu institüciju pilnvaråm jåbeidzas ar pusgada

starpîbu, lai neveidotos varas vakuums. Dekåniem atgådinåja, ka fakultåtes

pårståvjus Akadémiskajå sapulcé ievélé kolektîva pilnsapulcé.

Atbildot uz piezîmi, ka Akadémiskajå sapulcé nav pårståvéta Ventspils filiåle,

rektors ierosinåja tai pieß˚irt vienu no rektoråtam iedalîtajåm vietåm.

Akadémiskås sapulces darba kårtîbå: Senåta un Akadémiskås sapulces

saståva apstiprinåßana; rektora atskaite; kanclera paskaidrojumi par ieñémumu

izdevumu tåmi; Revîzijas komisijas atskaite; valsts budΩeta tåmes

apstiprinåßana; gatavoßanås RTU rektora véléßanåm; RTU Satversmes

grozîjumu apsprießana.

☞ Pirmsaugstskolas izglîtîbas un informåcijas noda¬as vadîtåjs A. Kårkliñß

sniedza îsu RTU Atvérto durvju dienas novértéjumu. RTU ßajå dienå

apmekléjußi 1500 interesentu, tåpéc grütîbas radîjusi Aktu zåles ietilpîba,

seviß˚i pulksten 10, tåpéc nåkamgad jådomå par citåm telpåm. Varbüt izmantot

appleîpsalas halli, kurå iespéjams veidot daudz plaßåku programmu.

Nesaprotama likusies daΩu dekånu neziña par Atvérto durvju dienas norisi,

par ko Dekånu padomes sédés laikus sniegta sîka informåcija. Joprojåm

problemåtiska ir daΩu fakultåßu apmekléjumu (îpaßi TMF) organizåcija.

A. Kårkliñß gaidîs dekånu priekßlikumus nåkamå gada pasåkumiem. Rektors

akadémi˚is I. Knéts atzina, ka vizuåli viss bijis labi sagatavots, taçu

darba uzlaboßanas iespéjas vienmér paståv.

☞ Par Materiålu pretestîbas katedras izveidoßanu TMF Direktoru

padome lémusi jau 20. martå. Tagad izstrådåts arî jaundibinåmå

Maßînbüves tehnolo©ijas institüta nolikuma projekts, kas apvienotu

Aparåtu büvniecîbas un Materiålu apstrådes tehnolo©ijas katedras, kå arî,

iespéjams, RaΩoßanas automatizåcijas profesora grupu, vienlaikus

likvidéjot Aparåtbüves un raΩoßanas automatizåcijas institütu un

Industriålå biznesa sistému institütu. Taçu par jaunå institüta

struktürvienîbåm un to priekßmetiem ir vél daΩas neskaidrîbas un neizlemti

jautåjumi.

☞ Rektors iepazîstinåja ar Aviåcijas institüta (AI) vélmi sagatavot

jaunu profesionålo programmu – Aviåcijas inΩenierzinåtne - un påriet no

TMF saståva rektora pak¬autîbå. Pret to iebilda TMF dekåns G. Liberts,

paskaidrojot, ka tåds ir TMF Direktoru padomes viedoklis.

Péc diskusijas vienojås, ka TMF dome iesniegs rakstisku pamatojumu,

kådas büs AI tålåkås attîstîbas iespéjas TMF saståvå.

☞ Dekåni informéja par studiju programmu pårakreditåcijas un atkårtotas

akreditåcijas gaitu fakultåtés. TMF – nav kårtîbå programma Mehatronika

un RaΩoßanas kvalitåtes institüta programmas. Jåpårakredité ir arî

jaunveidojamås Transporta telemåtikas katedras studiju programmas. Íî

katedra tiks izveidota, apvienojot divas paßreizéjås profesora grupas, un

iek¬auta ETF saståvå. ETF – viena programma jåakredité, un ar to paßlaik

strådå. IEF – ir iestråde programmå Ekonomika, vél viena top. EEF – ßogad

2003. gada 8. maijå

iespéju RTU måcîbspékiem, doktorantiem un ma©istrantiem veikt pétîjumus

daΩådos starptautiskos projektos Lielbritånijå, Itålijå, Zviedrijå un

Somijå, Senåts noléma pieß˚irt RTU Goda doktora nosaukumu Velsas

universitåtes (Lielbritånija) profesoram DΩonam Midltonam (John

Middleton).

✍ Senåts noléma pieß˚irt vadîbzinåtñu ma©istra grådu ßådiem

BALTECH studiju centra ma©istra studiju programmas RaΩoßanas

inΩenierzinîbas un vadîba absolventiem: M. Ançam, A. Bakßam, I. Bergmanei,

E. Bérziñam, V. ‰lertam, J. Gruzdovai, I. Kadi˚im, I. Kapteinei,

Z. Kudrovai, I. Letinskai, A. Miçulim, K. Prüsei, I. Pülei, M. Vondam,

A. Vußkårniecei.

>>>

programmas jåpårakredité nav, probléma ir ar programmas Videszinåtnes

akreditåciju. AF – ar akadémisko programmu viss ir kårtîbå, problemåtiska

ir prakses organizéßana profesionålajås arhitektüras programmås. BF – ir

jåakredité profesionålås programmas, kå arî koledΩprogrammas büvniecîbå

un ©eodézijå, kuråm termiñi jau pagåjußi. MLappleF - ar programmåm strådå

divas darba grupas: profesore M. Jure strådå ar doktora programmu, un

otra grupa ar TDDI programmåm. DITF – vairåkas programmas ir akreditétas

uz seßiem gadiem, uz diviem gadiem akreditétas divas akadémiskås

programmas, ar kuråm paßlaik darbu organizé.

Zinåtñu prorektoru L. Ribicki intereséja, vai ETF veidos arî doktora

programmas, ja piecos gados fakultåté ir aizståvéts tikai viens promocijas

darbs. Dekåns I. Slaidiñß paskaidroja, ka vél viens doktora darbs drîzumå

tiks iesniegts.

Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede piebilda, ka ar akreditåciju atkal strådåjam

ugunsgréka reΩîmå. Vajadzétu laikus såkt domåt arî par tåm programmåm,

kas akreditétas uz seßiem gadiem, kå arî såkt licencét jaunås

programmas, par ko rektors atgådinåjis jau vairåkkårt.

☞ Iekßéjå audita da¬as vadîtåja Å. Brißkena ziñoja par RTU remontdarbu

izpildes pårbaudi. Veikts novértéjums remontdarbiem 2002. gadå.

Tehniskås da¬as vadîtåjam P. Orlovskim ir materiåli par visiem plånotajiem

un izpildîtajiem remontdarbiem. Ir darbu projekts 2003./2004. gadam, taçu

liela da¬a darbu påriet no gada uz gadu, jo nav iespéju tos paveikt finanßu

trükuma dé¬. Tehniskå da¬a apré˚ina izmaksas, vadoties no büvdarbu

vidéjåm izmaksåm. Fakultåtém vajadzîgo darbu pieprasîjumi jåiesniedz

P. Orlovskim. Ir jåizstrådå konkréta forma, kådå jåiesniedz darbu pamatojums.

Pavirßas un nepilnîgas ir fakultåßu atskaites par paßu veiktajiem

darbiem.

Rektors pateicås Å. Brißkenai par veikto auditu un atzina, ka joprojåm

netiek pildîts rektora rîkojums par remontdarbu veikßanas kårtîbu un materiålu

izlietojumu juridiski nekontrolé. Lai veiktu remontdarbus, jåbüt defektu

aktam, tåmei, konkursam, darba lîgumam, pieñemßanas un nodoßanas

aktam. Darbus regulé vairåki likumi, arî likums par valsts iepirkumu.

Klåtesoßos intereséja, kådi likumi tiek pårkåpti, kas par to atbild, kas

oficiåli reglamenté darbu kårtîbu un kåda instance var uzlikt sodu.

Kanclers R. Taraßkevics paskaidroja, ka RTU jau daudzus gadus nav

sañémusi investîcijas, bet ir tikai dotåcijas studijåm un paßu pelnîtå nauda.

Konkurss darba veikßanai nav jåizsludina, ja darbi notiek par summu,

mazåku nekå Ls 50 000. Par lîgumu ar firmu makså no struktürvienîbas

lîdzek¬iem. Ja materiåli tiek pirkti par struktürvienîbas lîdzek¬iem, strådniekiem

makså no tås darba algas fonda, un tas netiek uzskaitîts.

Dekåni véléjås iepazîties ar Saimnieciskå dienesta un Tehniskås da¬as

funkcijåm.

☞ Izskatîja Senåta aprî¬a sédes lémumprojektus.

Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede paskaidroja, ka sastådîts to 2003. gadå

uzñemamo studentu sadalîjums pa programmåm, kuru studijas finansés no

valsts budΩeta dotåcijåm. Fakultåßu iesniegtie labojumi ievéroti, bet tåm

fakultåtém, kuras labojumus neiesniedza, atståti såkotnéjå projekta skait¬i.

☞ Zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis iesniedza dekåniem projektu

par divu zinåtnes un tehnolo©ijas parku izveides plåniem uz RTU båzes.

☞ Kanclers informéja, ka RTU un Arodbiedrîbas koplîgumå ir ieslégta

vienoßanås par papildu atva¬inåjumu arodbiedrîbas biedriem atkarîbå no

darba ståΩa. Lai, izñemot akadémisko personålu, papildu atva¬inåjumu varétu

pieß˚irt visiem RTU darbiniekiem, ir sagatavots attiecîgs Senåta lémums.

☞ Senåta lémuma projekts paredz Valsts kvalifikåcijas komisiju turpmåk

saukt par Valsts pårbaudîjuma komisiju.

☞ LU ir tiesîbas pieñemt centralizétos eksåmenus, RTU - tiesîbas pieñemt

ieståjeksåmenus. ❏

M. E.


2003. gada 8. maijå

Senatoru lémumi

>>>

✍ RTU Goda darbinieka nosaukumu pieß˚îra TMF asociétajam

profesoram G. Bungam.

✍ Par profesoru un asociéto profesoru vakantajåm ßtata vietåm

Senåts noléma: 1. Izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm profesoru

ßtata vietåm: Informåcijas tehnolo©ijas nozares Sistému analîzes,

modeléßanas un projektéßanas apakßnozaré – Modeléßana un imitåcija;

Elektrotehnikas nozares Elektrotehnikas teorétisko pamatu apakßnozaré –

Teorétiskå elektrotehnika, Energoelektronikas apakßnozaré –

Energoelektronika, Elektrisko maßînu un iekårtu apakßnozaré –

Elektriskå piedziña; Datorzinåtnes nozares Datorzinåtnes matemåtisko

pamatu apakßnozaré - Transporta vadîbas datorsistému matemåtiskais

nodroßinåjums; Büvzinåtnes nozares Büvmehånikas apakßnozaré –

Büvmehånika.

2. Izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm asociéto profesoru ßtata

vietåm: Elektrotehnikas nozares Energoelektronikas apakßnozaré – Energoelektronika,

Elektrotehnikas teorétisko pamatu apakßnozaré – Elektrotehnika

(2 vietas), Elektrisko maßînu un iekårtu apakßnozaré – Elektriskås

maßînas un aparåti, Ener©étikas nozares Elektroapgådes

apakßnozaré – Elektriskås stacijas, tîkli un sistémas, Elektroener©étikas

apakßnozaré – Energosistému vadîba; Büvzinåtnes nozares Ìeodézijas

apakßnozaré – Ìeodézija un kartogråfija, Siltuma, gåzes un üdens inΩeniersistému

apakßnozaré – Siltuma un gåzes tehnolo©ija; Informåcijas

tehnolo©ijas nozares Sistému analîzes, modeléßanas un projektéßanas

apakßnozaré – Datu båzes sistémas, Informåcijas sistému projektéßana.

3. Mainît RTU Senåta 1997. gada 29. septembra sédé apstiprinåto profesora

vietas nosaukumu Elektroener©étisko uzñémumu vadîba uz

Energosistému vadîba.

✍ Par Zinåtnes parkiem un infrastruktüras attîstîbu Senåts

noléma: 1. Ilgtermiñå RTU infrastruktüras attîstîbas projektus veidot kå

zinåtniski tehnolo©iskos parkus: 1.1. Pårdaugavå uz appleîpsalas, MeΩa ielas 1

un Pulka ielas 3 RTU valdîjumå nodotajiem îpaßumiem (no zinåtniskiem

puduriem (klasteriem) prioritåte bütu: Informåcijas, komunikåciju un

multimediju tehnolo©ija; Biomateriåli, biomehånika un biomedicînas

inΩenierzinåtnes; Arhitektüra un büvzinåtne). 1.2. appleîßezera malå,

Ezermalas ielå 6, attîstot Materiålzinåtñu, Farmåcijas, Ener©étikas,

Transporta un Vides zinåtñu pudurus. 2. Gatavot valsts investîcijas

projektus infrastruktüras un zinåtnisko laboratoriju iekårtu sakårtoßanai un

modernizéßanai, piesaistot vietéjos un starptautiskos finansu resursus. 3.

Izveidot darba grupu infrastruktüras attîstîbas investîciju projektu izstrådei,

paredzot tås finanséjumu no RTU centrålå attîstîbas fonda.

✍ Péc Senåta priekßsédétåja profesora V. Kampara paskaidrojumiem

un atbildém uz senatoru jautåjumiem par kvotu noteikßanas principiem Senåts

apstiprinåja ßådas struktürvienîbu pårståvniecîbas kvotas RTU Senåtå:

studenti – 14; Rektoråts, ZB, NappleI – 6; Daugavpils filiåle – 1; Liepåjas

filiåle – 1; RBI – 1; Humanitårais un Valodu institüts – 3; AF – 2; BF –

6; DITF – 10; EEF –5; ETF – 5; IEF – 9; MLappleF – 9; TMF – 8; kopå – 80.

Studentu frakcija balsoja pret, jo uzskata, ka, nosakot fakultåtes

pårståvniecîbas kvotu, jåievéro arî studentu skaits fakultåté.

✍ Senåts apstiprinåja ßådu RTU Senåta personålsaståvu: Rektoråts –

I. Knéts, E. Be˚eris, L. Ribickis, R. Taraßkeviçs; ZB – A. Janbicka; AF –

J. Briñ˚is, J. Krastiñß; BF – J. NaudΩuns, M. Dobelis, K. Rocéns, R. Rikards,

J. Smirnovs, E. Dzelzîtis; DITF – J. Grundspeñ˚is, A. Glazs, J. Lavendels,

J. Merkurjevs, L. Novickis, U. Sukovskis, I. Volodko, Ì. Vulfs,

L. Zaiceva, V. Zagurskis; EEF – J. Gerhards, D. Blumberga, J. Dirba,

A. Sauhats, E. Vanzoviçs; ETF – I. Slaidiñß, J. Jankovskis, G. Lauks,

P. Misåns, J. Ziemelis; IEF – K. Didenko, N. Baranovskis, J. appleipsna,

V. Kozlovs, V. Neßpors, R. Poçs, J. Saulîtis, M. Íenfelde, J. Zvanîtåjs;

MLappleF – V. Kampars, R. Cimdiñß, M. Jure, M. Knite, S. Kukle, M. Kalniñß,

A. K¬aviñß, G. MeΩinskis, R. Valters; TMF – G. Liberts, E. Balcers,

P. Balckars, J. Dehtjars, ‰. Geriñß, M. Kleinhofs, D. Turlajs, A. Urbahs;

HI – A. Lanka, NappleI – J. Grabis, RBI – J. Gréviñß, VI – L. I¬jinska,

D. Nîtiña; Daugavpils filiåle – J. Ivanovs; Liepåjas filiåle – V. Kårkliñß;

studenti – J. Jasukeviça, J. Lielåmers, U. Citkovskis, K. Gri˚e (visi IEF);

J. Koße¬evs, L. Stankeviça, S. Prostakovs, I. Íüpulniece (visi DITF);

A. Cimmermane (MLappleF); I. Zosåre (EEF); L. A. Åboliña (TMF); J. Rotçenkovs

(AF); O. Priede (ETF); E. Avota (BF).

✍ Par valsts pårbaudîjuma komisijåm Senåts noléma: 1. Lai

nodroßinåtu LR MK 2001. g. 20. novembra noteikumos Nr. 481 Noteikumi

par otrå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas valsts standartu formulétås

prasîbas par programmas apguves vértéßanas kårtîbu, katrai RTU

pårståvétajai profesionålås darbîbas nozarei izveidot Valsts pårbaudîjuma

komisiju. 2. Atcelt RTU Senåta 1997. gada 24. februåra lémumu Par inΩe-

nieru, ekonomistu un arhitektu profesionålås kvalifikåcijas komisijåm.

Lîdzßinéjås virzienu inΩenieru (ekonomistu) profesionålås kvalifikåcijas

komisijas reorganizét par specializéßanås virzienu valsts pårbaudîjuma

komisijåm. 3. Apstiprinåt Valsts pårbaudîjuma komisiju nolikumu.

✍ Lai ievérotu LR MK noteikumus Nr. 141 Noteikumi par pirmå

lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas valsts standartu un Nr. 481

Noteikumi par otrå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas valsts

standartu, Senåts noléma apstiprinåt izmaiñas ßådås profesionålo

studiju programmås Uzñéméjdarbîba un vadîßana: pirmå lîmeña studiju

programmå ar specializéßanos Ekonomikas, gråmatvedîbas un nodok¬u un

Mårketinga un tirdzniecîbas ekonomikas virzienos; pirmå lîmeña studiju

programmå ar specializéßanos Uzñéméjdarbîbas lo©istikas un transporta

ekonomikas virzienå; otrå lîmeña studiju programmå ar specializéßanos

Uzñéméjdarbîbas lo©istikas un transporta ekonomikas virzienå; otrå

lîmeña studiju programmå ar specializéßanos Uzñéméjdarbîbas

ekonomikas virzienå.

✍ Pamatojoties uz TMF Direktoru padomes 2003. gada 20. marta

sédes lémumu, Senåts noléma: 1. Likvidét Materiålu pretestîbas un

Nepårtrauktas vides mehånikas profesora grupas un to vietå izveidot

Materiålu pretestîbas katedru. 2. Apstiprinåt TMF Materiålu pretestîbas

katedras nolikumu.

✍ Pamatojoties uz TMF Direktoru padomes 2003. gada 20. marta

sédes lémumu, Senåts noléma: 1. Nodibinåt Transporta elektronikas un

telemåtikas katedru, apvienojot Transportlîdzek¬u radioelektronikas un

telekomunikåciju sistému un Transporta reållaika sistému profesora

grupas. 2. Apstiprinåt Transporta elektronikas un telemåtikas katedras

nolikumu. 3. Transporta elektronikas un telemåtikas katedru iek¬aut ETF

saståvå kå patståvîgu struktürvienîbu.

✍ Par TMF Maßînbüves tehnolo©ijas institütu Senåts noléma:

1. Apstiprinåt TMF Maßînbüves tehnolo©ijas institüta (MTI) izveidoßanu

un tå nolikumu. 2. Likvidét TMF Aparåtbüves un raΩoßanas automatizåcijas

un TMF Industriålå biznesa sistému institütus.

MTI saståvå ietilpst ßådas struktürvienîbas: Materiålu apstrådes

tehnolo©ijas katedra; Aparåtu büvniecîbas katedra; Metinåßanas procesu

automatizåcijas zinåtniskås pétniecîbas laboratorija.

✍ Apstiprinåja profesionålo bakalaura un ma©istra studiju

programmu Büvniecîba.

✍ Apstiprinåja doktora studiju programmu Transportbüve.

✍ Par Senåta Infrastruktüras efektivitåtes komisijas darbu atskaitîjås

tås priekßsédétåjs I. Slaidiñß. Komisija noturéjusi divas sédes, RTU

måjaslapå atvérts diskusiju forums. Aktuålie jautåjumi: 1) nepabeigtå

dienesta viesnîcas éka appleîpsalå, kura uz 30 gadiem izîréta firmai

celtniecîbas darbu pabeigßanai, bet péc tam påries RTU îpaßumå; 2) par

RTU valdîjumå esoßo éku un zemes nodoßanu îpaßumå. Komisijas priekßsédétåja

atskaiti pieñéma zinåßanai.

✍ Senåta Studiju programmu komisijas priekßsédétåjs profesors

J. Grundspeñ˚is ziñoja par komisijå iesniegto paßnovértéßanås ziñojumu

recenzéßanas rezultåtiem. Pozitîvu vértéjumu sañémis paßnovértéßanås

ziñojums – bakalaura un profesionålå programma Automåtika un

datortehnika (recenzents prof. A. Andronovs).

✍ Par studiju programmu slégßanu Senåts noléma: ievérojot fakultåßu

iesniegumus par uzñemßanas un apmåcîbas pårtraukßanu, slégt ßådas

RTU Senåta apstiprinåtas pirmå lîmeña (koledΩas) profesionålås augståkås

izglîtîbas programmas (ßifrs K) un atbilstoßås otrå lîmeña profesionålås

augståkås izglîtîbas programmas studijåm péc koledΩas (ßifrs Q):

1. Automåtika un datortehnika, specializåcijas virzieni 1. lîmenî – EKF2,

EKF5; 2. lîmenî – EQF2, EQF5; 2. appleîmija, specializåcijas virzieni: 1.

lîmenî – appleKapple8, appleKapple9; 2. lîmenî – appleQapple8, appleQapple9; 3. appleîmijas tehnolo©ija,

specializåcijas virzieni 1. lîmenî – appleKL3; 2. lîmenî – appleQL3; 4. RaΩoßanas

tehnolo©ija, specializåcijas virzieni 1. lîmenî – MKR1, MKR3, MKR5,

MKR8; 2. lîmenî – MQR1, MQR3, MQR5, MQR8.

✍ Par papildu apmaksåtu atva¬inåjumu RTU darbiniekiem Senåts

noléma: RTU apñemas pieß˚irt darbiniekiem (izñemot måcîbspékus)

papildu apmaksåtas atva¬inåjuma dienas: - vecåkiem, kuriem ir 2 vai

vairåki bérni vecumå lîdz 14 gadiem vai bérns invalîds – vecumå lîdz 16

gadiem – 3 darba dienas; – darbiniekiem, kuri nostrådåjußi RTU: vairåk par

10 gadiem – 5 darba dienas; vairåk par 15 gadiem – 10 darba dienas; vairåk

par 20 gadiem – 15 darba dienas; – 3 darba dienu apmaksåtu atva¬inåjumu

savu un bérnu kåzu gadîjumos un tuvinieku béru gadîjumos; – 3 darba

dienu apmaksåtu atva¬inåjumu par darbu nakts maiñås; – 3 darba dienu

apmaksåtu atva¬inåjumu bérna dzimßanas gadîjumå; – 1 darba dienu –

izvadot bérnu uz skolu 1. septembrî 1. klasé.

Papildatva¬inåjumi kopumå nedrîkst pårsniegt 15 darba dienas

(neieskaitot sestdienas), bet kopéjais ikgadéjå atva¬inåjuma ilgums nedrîkst

büt lielåks par 40 darba dienåm (neieskaitot sestdienas).

✍ Senåts apstiprinåja valsts budΩeta finanséto vietu skaita sadalî-

7

>>> 8. lpp.


8

LEB konference

Kårlis Timmermanis,

LEB 4. konferences delegåts

Lai müsu studentus, topoßos

jaunos speciålistus iepazîstinåtu ar

viñu nåkamås darbîbas jomu, «JI»

ieceréjis sniegt informåciju par da-

Ωådu nozaru asociåciju aktivitåtém.

Pirmie atsaukußies elektroener©éti˚i.

Íå gada 11. aprîlî Dispeçeru

centra Baltija konferençu zålé uz

Latvijas Elektroener©éti˚u biedrîbas

(LEB) 4. konferenci pulcéjås 86

delegåti, kuri pårståvéja 382 fiziskos

un 10 juridiskos biedrus. (LEB

ir 1921. gada 9. septembrî nodibinåtås

Latvijas Elektrotehniskås

biedrîbas tradîciju pårmantotåja.)

Konferenci atklåja LEB prezidents

Dr. inΩ. Vilnis Krésliñß, bet

pårskata ziñojumu par trijos gados

paveikto sniedza LEB valdes priekßsédétåjs

Gunårs Jeme¬janovs. Kå

biedrîbas nozîmîgåko devumu elektroener©étikas

nozares attîstîbå pårskata

periodå, ko veikußas 22 teritoriålås

kopas, 11 eksteritoriålås komisijas,

10 juridiskie biedri un LEB

valde, viñß minéja ener©étikas likumdoßanas

jomå redi©étos un recenzétos

daΩådos likumprojektus,

vértétås un papildinåtås Ener-

©étikas likuma u. c. likumprojektu

redakcijas. Par mazo elektrostaciju

pårmérîgås subsidéßanas jautåjumu

2000. gada 6. oktobrî organizéta

konference. Biedrîba ir lîdzdarbojusies

vairåku svarîgu dokumentu

izstrådé, pieméram, Par Latvijas

valdîbas politiku ener©étikå. LEB

valdes locek¬i daudzkårt piedalîjußies

kå eksperti 7. Saeimas Tautsaimniecîbas,

Agrårås, Vides un re-

©ionålås politikas komisiju sédés,

darbojußies Ministru kabineta darba

grupå par Latvijas elektroener©étikas

turpmåkås attîstîbas izpéti.

Ener©étikas terminolo©ijas jomå

ievérojamu darbu veikusi Ener-

©étikas terminolo©ijas komisija.

Péc Latvenergo pasütîjuma izstrådåti

manuskripti Elektroener©étikas

pamatterminu skaidrojoßås vårdnîcas

3. da¬ai un Elektroener©étikas

komercterminu skaidrojoßajai

vårdnîcai. Veikti vairåki terminolo-

©iski pétîjumi starptautisko terminolo©ijas

standartu adaptåcijå, kå

arî terminolo©iski redi©éti vairåki

Ekonomikas ministrijas un Latvenergo

izstrådåtie normatîvie materiåli.

Elektrospeciålistu sertificéßanu

sekmîgi turpinåjis 1997. gadå izveidotais

LEB Sertifikåcijas birojs, ko

2002. gada martå akreditéja Latvijas

Nacionålais akreditåcijas birojs.

Lîdz 2003. gada 1. martam

LEB Sertifikåcijas biroja 12 zinåßanu

pårbaudes komisijas 25 virzienos,

6 jomås un 3 kvalifikåcijas lîmeños

sertificéjußas 646 elektrospeciålistus.

Izglîtîbas un zinåtnes

jomå stimuléta LEB zinåtnieku piedalîßanås

starptautiskås konferencés;

organizétas ener©étikas nozares

studentu zinåtniskås konferences

un studentu zinåtnisko darbu

konkursi; kopå ar RTU regulåri izdoti

zinåtnisko darbu kråjumi par

ener©étikas jautåjumiem; kopå ar

VAS Latvenergo, RTU un Latvijas

Zinåtñu akadémiju organizétas

starptautiskas zinåtniski tehniskås

konferences; LEB pårståvji piedalîjußies

profesoru nozaru padomju,

promocijas padomju, valsts eksaminåcijas

komisiju darbîbå un VAS

Latvenergo Zinåtniski tehniskås

komitejas darbå. Elektroener©ijas

Senatoru lémumi

>>> 7. lpp.

jumu 2003. gada uzñemßanai RTU pamatstudijås. (Lietotie nosacîtie

apzîméjumi: bakalaura akadémiskås studijas – Ba; bakalaura profesionålås

studijas – Bp; profesionålås studijas péc vidusskolas – Pv; 1. lîmeña

profesionålås studijas – P1; programma – progr.)

Sadalîjums pa fakultåtém, filiålém un studiju programmåm:

HI progr. Arodpedago©ija – 30 P1;

AF progr. Arhitektüra – 20 Ba;

BF progr. Büvzinåtne – 25 Ba; progr. Büvniecîba – 42 Pv; progr. Ìeodézija

un kartogråfija – 10 Ba, 3 Pv; progr. Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ijas

- 13 Ba, 5 Pv;

DITF progr. Automåtika un datortehnika – 108 Ba, 6 Pv; progr. Datorsistémas

– 125 Ba, 20 P1; progr. Informåcijas tehnolo©ija – 120 Ba;

EEF progr. Elektrotehnolo©iju datorvadîba – 30 Ba, 30 Bp; progr.

Ener©étika un elektrotehnika – 130 Ba, 40 P1; progr. Vides zinåtne – 15 Ba;

ETF progr. Elektronika – 105 Ba; progr. Telekomunikåcijas – 150 Ba;

progr. Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas –

35 Ba, 25 Pv;

IEF progr. Ekonomika – 22 Ba; progr. Uzñéméjdarbîba un vadîßana –

126 Ba, 20 Pv, 15 P1;

MLappleF progr. appleîmija/appleîmijas tehnolo©ija – 49 Ba, 22 Pv; progr. Mate-

raΩoßanas, pårvades un sadales jomå

veikts liels darbs ßai jomai aktuålu

standartu izstrådé. Starptautiskås

sadarbîbas jomå organizétas

vairåkas tikßanås. 2001. gada 18. jülijå,

tiekoties ar Lietuvas Nacionålås

ener©étikas asociåcijas prezidentu

R. Rukßenu, parakstîts sadarbîbas

memorands, bet 2002. gada

18. un 19. jünijå, Latvijas, Lietuvas

un Igaunijas elektroener©éti˚u

sabiedrisko organizåciju delegåcijåm

tiekoties Rîgå, pieñemts lémums

par sadarbîbas turpmåko

attîstîbu. Nozîmîga bijusi arî LEB

valdes tikßanås 2001. gada augustå

ar Pasaules brîvo latvießu apvienîbas

Latvießu inΩenieru apvienîbas

(PBLA LIA) prezidentu Andri Paleju.

Finansiålås darbîbas jomå vérojams

nepårtraukts un bütisks pieaugums.

LEB ienåkumi, kas veidojas

no finansiåliem un citiem pakalpojumiem,

pieaugußi no 12 705,15

latiem 2000. gadå lîdz 21 484,93

latiem 2002. gadå.

Debatés izskanéja atseviß˚as

kritiskas piezîmes par valdes darbîbu

aizvadîtajå periodå, taçu kopumå

valdes darbs tika novértéts par

apmierinoßu.

Konferences delegåti akceptéja

statütu grozîjumus, par kuriem ziñoja

valdes loceklis, ßo rindu

autors. Galvenie no tiem: biedrîbas

pårståvniecîbas pastiprinåßana

starptautiskajås profesionålajås organizåcijås,

teritoriålo kopu darbîbas

aktivizåcija, LEB sekretariåta

reorganizåcija un valdes locek¬u

skaita samazinåßana no 15 uz 9.

Par LEB prezidentu nåkamajiem

trim gadiem atkårtoti tika

ievéléts Dispeçeru centra Baltija

direktors Dr. inΩ. Vilnis Krésliñß.

Jaunajå valdes saståvå ievéléti:

2003. gada 8. maijå

R. Aråjs, A. Bimbiruls, K. Briñ˚is,

G. Jeme¬janovs, R. Leveika, A. Me¬ko,

D. Ozols, K. Timmermanis,

E. Vanzoviçs. Revîzijas komisijå

ievéléti: I. Zeidmanis, J. Ítåmers un

V. Bondare.

Par LEB godabiedriem ievéléti:

H. Jaunzems, Z. Krißåns, G. Obußevs

un I. Sporns. Goda biedra statuss

apstiprinåts agråk akceptétajam

A. Palejam.

Konferences lémumå bez LEB

valdes darbîbas vértéjuma sniegti

arî ieteikumi jaunajai valdei.

Saîsinåti daΩi no tiem: 1) atzît par

mér˚tiecîgu un nepiecießamu Latvijas

Elektroener©éti˚u biedrîbas

(LEB) un Latvijas Energobüvniecîbas

asociåcijas (LEBA) apvienoßanos

vienå sabiedriskå organizåcijå;

2) ierosinåt un virzît elektroprofesiju

sistémas sakårtoßanu, izdarot

attiecîgas korekcijas Profesiju

klasifikatorå; 3) turpinot sadarbîbu

ar Lietuvas un Igaunijas ener©éti˚u

profesionålajåm organizåcijåm, no

jauna veidot kontaktus ar Eiropas

Savienîbas vadoßo valstu (Våcijas

u.c.) analogåm profesionålajåm organizåcijåm;

4) LEB ietvaros rast

finanséjumu un izveidot ievérojamu

ener©éti˚u piemiñas fondu,

kas regulåri izvértétu LEB biedru

sasniegumus atseviß˚ås elektroener©étikas

apakßnozarés un par labåkajiem

darbiem pieß˚irtu atbilstoßas

vårda balvas; 5) lîdzdarboties

elektroener©étikas vienotas politikas

veidoßanå atbilstoßi Latvijas

valsts interesém un Eiropas Savienîbas

prasîbåm ßajå jomå; 6) turpinåt

ener©étikas nozares studentu

projektu un zinåtnisko darbu konkursu,

kå arî atbalsta stipendiju pieß˚irßanu

labåkajiem studentiem. ❏

riålzinåtne – 17 Ba; progr. Materiålu tehnolo©ija un dizains - 23 Bp; progr.

Tekstila un ap©érbu tehnolo©ija – 14 Ba, 40 Pv;

TMF progr. InΩeniertehnika, mehånika un maßînbüve – 17 Ba, 8 Pv, 24

P1; progr. RaΩoßanas tehnolo©ija – 19 Ba, 16 Pv; progr. Mehatronika – 22

Bp; progr. Medicînas inΩenierzinåtne un medicînas fizika – 22 Bp;

progr. Transports – 57 Ba, 45 Pv;

Daugavpils filiåle – progr. Automåtika un datortehnika – 13 Ba; progr.

Datorsistémas – 13 Ba; progr. Büvzinåtne – 10 Ba; progr. Ekonomika – 6

Ba; progr. Elektronika – 7 Ba; progr. Ener©étika un elektrotehnika – 20 Ba;

progr. Informåcijas tehnolo©ija – 17 Ba; progr. InΩeniertehnika, mehånika

un maßînbüve – 7 Ba; progr. Telekomunikåcijas – 7 Ba; progr. Transports –

10 Ba; progr. Uzñéméjdarbîba un vadîßana – 4 Ba;

Liepåjas filiåle progr. Büvzinåtne - 6 Ba; progr. Datorsistémas – 20

P1; progr. Ener©étika un elektrotehnika – 18 Ba; progr. InΩeniertehnika,

mehånika un maßînbüve – 12 Ba; progr. Uzñéméjdarbîba un vadîßana – 30

Ba, 25 P1;

Ventspils filiåle progr. Büvzinåtne - 5 Ba; progr. Datorsistémas – 5

Ba; progr. Ekonomika – 7 Ba; progr. Elektrotehnolo©iju datorvadîba – 5

Ba; progr. Ener©étika un elektrotehnika – 3 Ba; progr. InΩeniertehnika,

mehånika un maßînbüve – 4 Ba; progr. Telekomunikåcijas – 3 Ba; progr.

Uzñéméjdarbîba un vadîßana – 11 Ba.

RTU kopå – 1430 Ba, 97 Bp, 232 Pv, 179 P1. ❏

M. E.


2003. gada 8. maijå

SP vēlēšanas un torte ar 12 svecītēm

Parasti cå¬us skaita rudenî, bet Studentu parlamentå – pavasarî. Jau divpadsmito

pavasari aprîlis studentiem ir satraukumu pilns. Notiek Studentu

parlamenta jaunå saståva pirmå séde un valdes véléßanas. Íogad véléßanas

bija dubultsvarîgas – notika arî prezidenta véléßanas. Bija izvirzîta viena

kandidatüra – Jolanta Jasukeviça (IEF). Iepriekßéjos divos gados Jolanta

bija pierådîjusi sevi kå kompetentu, zinoßu vadîtåju, tådé¬ arî laikam

balsojums par atkårtotu ievéléßanubija gandrîz vienbalsîgs un pårliecinoßs.

Apsveicam Jolantu! Un tagad daΩi jautåjumi par padarîto un daΩi par

nåkotnes plåniem:

– Kå tu vérté padarîto savas pirmås prezidentüras laikå?

– Negribas slavét savas prezidentüras laiku, bet, manupråt, SP darbîba

ir gåjusi tikai uz augßu, ne visås jomås, bet tomér kopéjå tendence ir

pozitîva. Arî SP 12. gadu jubilejas svinîbås ievérojamåkie vecbiedri atzina

straujo SP izaugsmi.

– Veiksmîgåkie un mazåk veiksmîgie tevis vadîtie projekti un darbi?

– Domåju, ka neveiksmîgu projektu un darbu nav bijis. Drîzåk ir

iesåktie, bet cilvéku resursu trükuma dé¬ vél lîdz ßim nepabeigtie darbi un

projekti. Nevélos ne vienu no tiem îpaßi izcelt, manupråt, viss paveiktais ir

bijis vajadzîgs un veiksmîgs, bet vienmér ß˚iet, ka varéjåm paveikt vairåk.

– Lielåkie pårsteigumi un/vai vilßanås?

– Esmu tå norüdîjusies, piecus gadus darbojoties SP, ka mani pårsteigt

ir grüti, tådas îstas vilßanås arî nav bijis. Ir bijusi vesela virkne grütîbu, barjeru,

kas jåpårvar, bet tas jau tikai palielina vélmi strådåt un darboties.

– Vai ir paredzamas pårmaiñas vai kådi jauninåjumi Studentu parlamenta

darbîbå?

– Noteikti. Valdé ir ievéléts daudz jaunu cilvéku. Ir såkti vairåki projekti.

Viss atkarîgs no tå, cik liela vélme büs jaunajam saståvam darboties.

Jo tikai visi kopå més esam spéks.

– Kå tu vérté pédéjå sasaukuma valdes darbîbu?

– Kopumå valdes darbîbu vértéju pozitîvi. Protams, iepriekßéjai valdei

bija gan savi mînusi, gan plusi. Negribu ne uz vienu îpaßi norådît, bet

ßobrîd valdé nav cilvéku, par kuru darbu esmu bijusi neapmierinåta.

– Varbüt kåds no darbiniekiem vai amatpersonåm ir izpelnîjies îpaßu

uzslavu?

– O, jå. Darbinieki ßogad ir izpelnîjußies vél lielåkas uzslavas nekå valdes

locek¬i. It seviß˚i vienreizéjå SP sekretåre – Aija, jåuzslavé arî uzcîtîgais

saimnieks Uldis, kurß visu gadu rüpéjies par kårtîbu SP telpås. Un

nevar nepieminét U©i, kurß gan neieñéma nekådu amatu, bet visnota¬ visa

gada garumå daudz darîjis un palîdzéjis.

– Atskatoties uz pédéjo ménesi – kå pagåja priekßvéléßanu laiks?

– Òoti mierîgi, bet interesanti. Patîk, ka SP saståvå péc paßpårvalΩu

véléßanåm ir ienåkußi daudzi jauni, perspektîvi studenti. Arî paßpårvalΩu

vadîtåji ir da¬éji nomainîjußies un tikai pret vél labåkiem.

– Par ko tev ir lielåkais prieks, aplükojot véléßanu rezultåtus?

Lielåkais prieks vai drîzåk pårsteigums par Sporta noda¬as vadîtåja

Sandra Prostakova uzvaru pår trijiem ne mazåk spécîgiem un spéjîgiem

konkurentiem. Patîk, ja ir konkurence!

– Ko tu gribétu novélét savai jaunajai komandai?

– Darba sparu, bet neaizmirst par studijåm. Büt optimistiem, bet arî

reålistiem. Cienît vienam otru un otra darbu. Nezaudét dedzîbu un entuziasmu,

kå arî noteikti daudz panåkumu un veiksmîgu projektu!

– 25. aprîlis. Pirmais, ko tu izdarîji vai paveici, atkårtoti k¬üstot par

Studentu parlamenta prezidenti?

– Pateicu paldies tiem, kas man uzticéjås. :) Neko tådu. Nebija jau

laika. Bija jåskrien uz klubu Nautilus, lai turpinåtu pasåkuma norises – SP

jubilejas svinîbas. Arî otrå dienå bija jåvelta laiks viesiem no Igaunijas un

Lietuvas. Bet man jau ir vesela virkne darbu, kas jåpaveic tuvåkajå laikå.

– Par RTU SP 12. dzimßanas dienu. Kam lielie un îpaßie paldies?

– Protams, paldies Kristai par pasåkuma organizéßanu un îpaßs paldies

daudzajiem vecbiedriem, kas bija sanåkußi müs apsveikt, kå arî viesiem no

citåm augstskolåm. Lai veicås!

25. aprî¬a pécpusdiena sagaidîja studentus ar smagu darbu. Plkst. 16.30

såkås pirmå Studentu parlamenta jaunå sasaukuma séde. Mazliet atmiñas

atsvaidzinåßanai informåcija par SP.

KÅ VEIDOJAS STUDENTU PARLAMENTS

Studentu parlamentu veido péc pårståvniecîbas principa proporcionåli

fakultåßu studéjoßo skaitam: AF – 2, BF – 6, DITF – 8, EEF – 5, ETF – 5,

IEF – 8, MLappleF – 2, TMZF – 8. Uz SP tiek dele©éti attiecîgie fakultåßu

47 studenti (parlamentårießi)

Fakultåßu un måcîbu centru studentu paßpårvaldes

Dienas noda¬as studenti

Studentu paßpårvalΩu locek¬i. Studentu paßpårvaldé un SP var tikt ievéléti

tikai dienas noda¬as studenti.

STUDENTU PARLAMENTA STRUKTËRA

SP izpildvara ir valdei, kura saståv no 9 cilvékiem. Visi valdes locek¬i

vienreiz ménesî atskaitås par padarîto. Vienreiz gadå atskaitås par padarîto

SP kopsapulcei.

Prezidents

Viceprezidents

Komisijas:

* Revîzijas komisija

* Sabiedrisko attiecîbu

komisija

Valde:

* Finansu noda¬a

* Likumdoßanas noda¬a

* Studiju noda¬a

* Sociålo lietu noda¬a

* Åréjo sakaru noda¬a

* Kultüras noda¬a

* Sporta noda¬a

Darbinieki:

* kasieris

* sekretåre

* saimnieks

* kurjers

* lietvedis

SP ir vairåkas amatpersonas, kuras ir tießi pak¬autas prezidentam.

Darbojas divas komisijas un vairåkas darba grupas, pieméram,

Studentu dienesta viesnîcu darba grupa.

Un tagad par paßåm véléßanåm. Amatpersonas tika ievélétas aizklåti.

Savukårt par darbiniekiem balsoja atklåti. Péc prezidentes véléßanu

rezultåtu apstiprinåßanas prezidente izvirzîja viceprezidenta kandidatüru –

Oskaru Priedi (ETF), kuru arî atbalstîja un ievéléja.

Péc tam – valdes véléßanas.

Vakance Kandidåti Par Pret Ievéléts

Finansu noda¬a Jånis Lielåmers (IEF) 39 2 Jånis

Kultüras noda¬a Krista Gri˚e (IEF) 33 8 Krista

Studiju noda¬a Liene Aleksandra 41 0 Liene

Åboliña (TMF)

Likumdoßanas Jånis Koße¬evs (DITF) 32 9 Jånis

noda¬a Uldis Kamols (IEF) Atsauca savu kandidatüru

Sociålo lietu Aigu¬a Cimmermane 39 2 Aigu¬a

noda¬a (MLappleF)

Åréjo sakaru Lîga Stankeviça (DITF) 33 7 Lîga

noda¬a Maija Bogdanova (ETF) 7 33

Sporta noda¬a Aleksandrs Boltruks (TMF) 11 29 Péc otrås

Dainis Miglåns (IEF) 9 31 kårtas

Ûanna Derbeñova (BF) 9 31 balsoßanas

Sandris Prostakovs (DITF) 11 29 Sandris

Par Sabiedrisko attiecîbu komisijas vadîtåju ievéléja Inesi Íüpulnieci

(DITF). Revîzijas komisijas vadîtåja un Senåta stipendiju komisijas

vadîtåja véléßanas atlika uz nåkamo sédi.

Interesantas ievéléßanas izvérsås uz darbinieku amatiem. Uz katru

amatu bija izvirzîtas pa divåm kandidatüråm. Visi kandidåti – kompetenti,

aktîvi, zinoßi un gudri. Un rezultåtå: saimnieks – Uldis Kamols (IEF);

kurjers – Viesturs Langenfelds (MLappleF); kasiere – Jolanta Korsaka (IEF).

Péc grütå un nogurdinoßå procesa visiem bija iespéja arî atpüsties. Tå

nu ir sakritis, ka aprî¬a beigås Studentu parlaments svin savu dzimßanas

dienu. Arî ßogad dzimßanas dienas ballîte bija jautra un skanîga. Studentu

parlamentu sveica gan RTU Kultüras centrs, gan citu augstskolu studéjoßo

paßpårvaldes. Bija arî viesi no Igaunijas un no Lietuvas augstskolåm.

Un nobeigumå RTU Studentu parlamenta prezidentes Jolantas

pateicîba: «Paldies Kristai par pasåkuma noorganizéßanu un îpaßs paldies

tik daudzajiem vecbiedriem, kas bija sanåkußi müs apsveikt, kå arî viesiem

no citåm augstskolåm. Lai veicas!» ❏

SP Sabiedrisko attiecîbu komisija

Studentus, kuri 2001./2002. studiju gada rudenî noslédza studiju vai

studéjoßå kredîta lîgumus uz çetriem semestriem ar Kråjbanku vai

Hansabanku un vélas arî turpmåk izmantot kredîtus,

lüdzam lîdz 30. maijam RTU Kredîtu pieß˚irßanas komisijå

noformét pieteikuma veidlapu (lîdzi ñemot pasi), jo lîguma termiñß ar

banku beidzas 2003. gada vasarå

Pédéjå diena transporta kompensåciju iesniegumu nodoßanai ßim

studiju pusgadam ir 13. maijs.

Iesniegumi jånodod Studentu parlamentå Ka¬˚u ielå 1, 324. kabinetå

katru darbdienu no plkst. 10 lîdz 13 un no 14 lîdz 16.

9


10

Sveicam RTU–Rîgas stars!

RTU–Rîgas stars 1989./1990. gadå dzimußo zénu

komanda piedalîjås starptautiskajå futbola turnîrå

Palencia Cup 2003, kas notika Spånijå no 17. lîdz 20.

aprîlim. Pårpratuma dé¬ müsu komanda tika

iek¬auta grupå, kurå spéléja gadu vecåku zénu

(1988. gadå dzimußo) komandas, bet, par spîti tam,

müséjie parådîja labu sniegumu un izpelnîjås turnîra

futbola speciålistu atzinîbu. Müsu komanda ieguva

speciålbalvu kå visneatlaidîgåkå komanda ßajå turnîrå.

Starptautiskajå futbola turnîrå 11x11 Lieldienu kauss

1991. gadå dzimußo zénu komandåm, kas notika no 18.

lîdz 20. aprîlim, piedalîjås 10 komandas, to vidü piecas

JFC Skonto komandas, kå arî jaunie futbolisti no

Igaunijas un Baltkrievijas. Müsu kluba spélétåji

pårståvéja Latvijas Futbola klubu asociåcijas izlases

komandu, kuru vadîja treneris B. Vinogradovs, un

izcînîja 2. vietu. ❏

RTU absolventu

vieglatlétu salidojumå

RPI absolvents, sporta

meistars lodes grüßanå

Aivars Gudakovskis,

SIA AMATEKS

©enerålpilnvarnieks

Pagåjußajå rudenî, kad RTU

svinéja 140 gadu jubileju, notika

daudz daΩådu spoΩu pasåkumu, bet

gada nogalé pulcéties RPI–RTU

absolventus vieglatlétus salidojumå

aicinåja bijusî RPI studente vieglatléte,

tagadéjå RTU Sporta katedras

lektore Brigita Krieva, kura savås

treneres gaitås ir izaudzinåjusi

daudzus sporta meistarus un sporta

meistara kandidåtus meßanas disciplînås.

Uz salidojumu tika apzinåti un

laipni aicinåti 75 bijußie sportisti.

Daudzi no viñiem salidojumå satikås

pirmo reizi péc 20, pat 30 gadiem.

Tie bija neaizmirstami un

savi¬ñojoßi mirk¬i.

RTU rektors akadémi˚is Ivars

Knéts bija sasniedzis atzîstamus rezultåtus

visgrütåkajå vieglatlétikas

disciplînå – desmitcîñå. LR aizsardzîbas

ministrs Ìirts Valdis Kristovskis

aizståvéjis RTU kråsas daudzås

sacensîbås ß˚épa meßanå. Rîgas

domes priekßsédétåja vietnieks

Aivars Kreituss un domes deputåts

Òevs Tivikovs bija daudzkårtéji

augstskolu çempioni vieglatlétikå.

Sapulcéjußos uzrunåjot, Sporta

katedras vadîtåjs Viktors Bonders

teica: «Jüs visi esat tie, ar kuriem

RPI–RTU kådreiz lepojås, lepojas

tagad un turpinås lepoties.» Brigita

Krieva uzaicinåja godinåt ar klusuma

brîdi un aizdegt svecîti par

katru aizsaulé aizgåjußo RPI vieglatlétu:

treneri Kårli Liepiñu, treneri

Annu Djadiçenko, PSRS izlases un

Tokijas olimpisko spé¬u dalîbnieci

Renåti Låci, sportistém Òubovu

Òebedevu un Ausmu Laukmani.

Klåtesoßos uzrunåja salidojuma

dalîbnieks Starptautiskås vieglatlétikas

statisti˚u asociåcijas

biedrs Andris Sta©is. Visus sapulcéjußos

lîdz pat ßai dienai apvieno

nerimstoßa mîlestîba uz pasaulé

skaiståko, demokråtiskåko un visobjektîvåko

sporta veidu – vieglatlétiku.

Péc RPI atjaunoßanas 1958. gadå

jau 1959. gada studentu spartakiådé

par pirmajiem çempioniem

k¬uva Imants Slavinskis un Ansis

Kreicbergs. Un tå jau 44 gadus péc

kårtas vienmér kåds RPI–RTU

students ir çempiona godå. Ío gadu

studentu spartakiåΩu kopéjais çempionu

skaits no RPI–RTU ir 329!

Patiess RPI vieglatlétu triumfa devîtais

vilnis vélås septiñdesmito un

astoñdesmito gadu mijå: 1979. gadå

– 19; 1981. gadå – 18; 1982. gadå

– 17 studentu çempionu nosaukumi.

Individuåli lîdz ßim visveiksmîgåkie

ir J. Podnieks – 10, L. Ûdanovska

– 8, ‰. Rags un I. Svikliñß –

7 çempiona tituli. Olimpiskajås

spélés no RPI–RTU vieglatlétiem

piedalîjußies un meda¬as sañémußi

Renåte Låce un Juris Silovs. ‰rikam

Ragam pieder divi pasaules

universiåΩu çempiona tituli.

Par interesantåkajiem brîΩiem

studiju gados un sacensîbås paståstîja

viens no pirmajiem spartakiåΩu

çempioniem kårtslékßanå Edvîns

Upacieris, daudzkårtéjie studentu

spartakiåΩu çempioni Andris Plezers

un Ivars Rozenßteins.

Vakara gaitå tika daudz smiets

un dejots. Bijußie sportisti piedalîjås

vairåkås jautrîbas stafetés. Tika

arî pårcilåti tå laika fotoalbumi

un diplomi. Visi salidojuma dalîbnieki

jutås ¬oti jauni un ener©ijas

pilni. Kådi més bijåm un esam,

skatiet müsu ©imenes bildé! (Skat.

1. lpp.)❏

J. Raits

Desmit uzvaras péc kårtas Universiådes

sacensîbås var uzskatît

par savdabîgu rekordu RTU sporta

vésturé. Tülît péc sacensîbåm jautåju

ilggadéjam izlases trenerim Jånim

MuiΩniekam, kas ir müsu

izlases noturîgo panåkumu pamatå?

Tådå sporta veidå kå bokss uzvaras

nenåk viegli, tås jåizcîna

grütå cîñå, îpaßi tiem, kuru sacensîbu

pieredze nav liela, kå tas ir

müsu komandai, toties tå ir labi

sagatavota, disciplinéta un uzvarét

griboßa. Protams, ar gribéßanu vien

nepietiek, lai gütu panåkumus

ringå. Jåiegulda liels un mér˚tiecîgs

darbs gan fiziskajå, gan tehniskajå

un teorétiskajå sagatavoßanå.

Pieredzéjußi sportisti pie

mums måcîties nenåk, tie aiziet uz

tådåm augstskolåm, kurås sportistiem

ir daΩådi atvieglojumi. Kå pieméru

varu minét BKI, kurå måcås

trîs Universiådes çempioni. Par

sekmîgu startu Universiådé viñi

tiek pilnîbå atbrîvoti no måcîbu

maksas. Tas ir liels stimuls. DaΩådi

atvieglojumi sportistiem ir arî müsu

konkurentiem LSPA studentiem.

Müsu studenti måcås, strådå un

trenéjas. Par to, protams, viñus var

tikai slavét, bet cilvéka fiziskås

spéjas ir ierobeΩotas.

Mums palîdz tas, ka RTU ir

sava sporta båze Skolas ielå 11, tåpéc

ir iespéja trenéties jebkurå vélamajå

laikå. Òoti palîdz obligåtås

sporta nodarbîbas, kuru laikå notiek

atlase izlases komandai. Es un

mani kolé©i strådåjam, neskaitot

dienas un stundas, par pieticîgu atalgojumu.

Protams, ßeit liela nozîme

ir darba pieredzei. Man ßî bija

jau 42. Universiåde péc kårtas. Ûél,

ka neesmu skaitîjis, cik reiΩu uzvaréjusi

RTU komanda. Í˚iet, ka ne

mazåk par 30. Rezuméjot varu

teikt, ka sportå panåkumu pamatå ir

radoßs darbs, sportiska motivåcija

un materiålås iespéjas. Viss sacîtais

arî ir müsu panåkumu pamatå.

Íogad Universiådes ringå izgåja

42 dalîbnieki no seßåm augstskolåm.

Viskuplåk bija pårståvétas

divas – LSPA un RTU. Íîs sacensîbas

var uzskatît par mazo Rîgas

çempionåtu, jo tajås piedalås septiñi

valsts çempioni daΩådås svara

kategorijås – V. Sokolovs (DU),

A. Berjozins (LU), S. Saulîte,

E. Kårkliñß, A. Sotniks (LSPA),

A. Kosobokovs, A. Dauerbekovs

(BKI), Latvijas kikboksa çempions

D. Aleksandrovs (RTU) un divi

Latvijas eksçempioni R. Atvars

(LSPA) un E. Narbuts (BKI). Visi

viñi startéja daΩådås svara kategorijås,

tåpéc mazåk titulétajiem bija

iespéja izrådît pretsparu lîderiem.

2003. gada 8. maijå

RTU bokseri – desmitkårtéjie

Universiådes çempioni

No kreisås: D. Hiziniks (RTU) cîñå ar

A. Sotniku (LSPA).

Vairåkiem Latvijas cimdotås düres

meistariem klåjås visai grüti. Tå

A. Sotniks (LSPA) svara kategorijå

lîdz 75 kg tikai ar minimålu pårsvaru

pieveica D. HiΩiniku (RTU).

Sîvu pretestîbu S. Saulîtem (LSPA)

izrådîja K. Godiñß (RTU). Jåpiebilst,

ka pagåjußajå gadå K. Godiñß

savu pretinieku uzvaréja. Finålå

tehniski un taktiski saistoßå cîñå

D. Aleksandrovs (RTU) pieveica

A. Strumilovu (ISMA) un k¬uva

par divkårtéjo Universiådes çempionu.

Vél jåpiemin A. Jåkobsona,

R. Salimova un S. Bo§edvorska

(visi RTU) izcînîtås Universiådes

zelta godalgas.

Pateicîba jåizsaka arî påréjiem

RTU komandas dalîbniekiem, kuri

palîdzéja komandai izcînît ßo desmito

uzvaru péc kårtas – V. Prikulim,

A. Gavrilovam, M. Ceskem,

E. appleeçko, A. Volodajevam, G. Dreimanim,

A. Dzelmem, A. Somanam,

P. Kirilovam, J. Baranovskim,

S. RuΩam, A. Cickovskim,

A. Mansurovam.

Maija såkumå müsu bokseriem

büs nåkamais pårbaudîjums – starts

Latvijas çempionåtå. Müsu bijußajam

izlases komandas dalîbniekam

supersmagajå svarå Andrejam Çernuckim

(treneris J. MuiΩnieks) pieß˚irts

Latvijas Sporta meistara nosaukums.

Viñß bijis trîskårtéjs Latvijas

çempions un vairåku starptautisku

turnîru uzvarétåjs.

Nåkamgad pirmo reizi notiks

arî Eiropas Universiåde, kuras programmå

iek¬auts arî bokss. ˆemot

vérå to, ka Latvijas studentu vidü ir

daudz spécîgu sportistu, mums ir

lielas cerîbas tikt pie lauriem arî

ßajå forumå.

Komandu ieskaité: 1. vieta –

RTU (63,5 punkti), 2. – LSPA

(58,5), 3. – BKI (21). ❏


2003. gada 8. maijå

Malaçu diena – 10. maijå

Sarîkojums visai ©imenei

Jau ceturto gadu RTU Studentu klubs pavasarî organizés bérnu svétkus

Malacis, kuros bérniem tiek dota iespéja radoßi darboties.

Íogad Malacis notiks Måkslas dienu laikå. Måkslas dienu tradîciju

aizsåkumi Rîgas Tehniskajå universitåté mekléjami jau tålajå 1978. gadå,

kad augstskolas Studentu klubs iek¬åvås Måkslas dienu aprité, veidojot

drosmîgas un avangardiskas måkslinieku izstådes un sarîkojumus

koncertzålé Anglikåñu baznîcå un bijußajå Bibliotékas ielå.

Vélåk kamerzålé Mansards un Kråmu ielå (projekti Rîgas acis, Spårni

u.c.) måkslas izneßana un pieneßana tautai tajos gados bija ¬oti populåra, un

to, ka tas ir aktuåli arî ßodien, pieråda pédéjo gadu Måkslas dienu projekti.

Veidojot vasaras radoßås nometnes, esam secinåjußi, cik svarîgi realizét

kådu projektu visai ©imenei kopå. Dzimtas josta büs tießi tåds darbiñß,

lai izzinåtu un pétîtu senos latvju rakstus un dzimtas vésturi un to kopîgi

attélotu rakstu zîmés!

Apzinåties un sajust savu vietu pasaulé palîdzés otras darbnîcas

uzdevums Dabas harmonija «4 elementi».

Lielajå zålé – radoßås darbnîcas

Plkst. 13 Fotoakcija Dzimtas josta (caur un ar müsu sençu

rakstiem veidot savas dzimtas rakstu ßodienas skatîjumå)

Plkst. 14 Puzlis 4 elementi, no kuriem saståv pasaule (aplikåciju

tehnikå veidota mozaîka). Lîdzi jåñem ß˚éres!

Plkst. 15 Pîrågu pauze – parunåsim par vasaras nometni

Ronîßos, varési arî vél pieteikties!

Reklåma

McDonald’s starptautiska kompånija,

kuras 26 000 åtrås apkalpoßanas restoråni ir atvérti

119 pasaules valstîs,

meklé darbiniekus.

Prasîbas:

• valsts valodas zinåßanas (minimums – 2. kategorija)

• vecums – no 18 gadiem

• pozitîva attieksme pret darbu un dzîvi

• vélme intensîvi strådåt

Piedåvåjam:

• interesantu darbu starptautiskå kompånijå

• apmåcîbu programmu

• izaugsmes iespéjas

• darbu draudzîgå un saliedétå komandå

• sociålås garantijas

• elastîgu darba grafiku

Lüdzam pieteikties restorånos:

McDonald`s restoråns Basteja bulv. 18 (tålr. 7226346)

McDonald`s restoråns Krasta ielå 101 (tålr.7112998)

McDonald`s restoråns Lubånas ielå 76a (tålr.7185025)

McDonald`s restoråns G.Astras ielå 17 (tålr.7549669)

McDonald`s restoråns Brîvîbas ielå 434a (tålr.7520429)

McDonald`s restoråns Mer˚e¬a ielå 1 (tålr.7212356)

Mazajå zålé – Rîgas Tehniskås universitåtes bérnu vokålå ansamb¬a

Plkst. 16 Vecpilsétas dziedåtåji 15 gadu jubilejas koncerts

Skaiståkås dziesmas no muzikålajåm izrådém Èkstîte, Zilais putns,

Viena maza pilsétiña, Makss un Morics, Sprungu¬muiΩas gadatirgus, Aijå

ΩüΩü, Sniegbaltîte, Vecîtis un abra un vél daudz jauku pårsteigumu!!!

Ieeja bez maksas, pañem lîdzi vienu augli (¬oti garßîgu)!

11

RTU Studentu pütéju

or˚estris SPO piedalîjås

7. Starptautiskajå pütéju

or˚estru konkurså Flicorno

d`Oro Riva del Gardå

(Itålijå) no 2003. gada 12.

lîdz 16. aprîlim. Vienîgi SPO 16

pütéju or˚estru vidü augståkås

kategorijas grupå ieguva kausu par

muzikålåko izpildîjumu! Apsveicam!


12

2003. gada 8. maijå

Studentu klubå un Kultüras centrå

RTU Teåtra studija Spéle

negrib büt lîdzîga

Inese Krüma

Bez radoßå darba luga ir tikai

makulatüra. Tå atdzîvojas caur aktieri

un etîdém. ReΩisoram Romanam

Grabovskim interesants ß˚iet

tießi ßis makulatüras pårstrådes process,

kad, atraisot aktiera fantåziju

un iztéli, rodas kåds produkts. Tåpéc

ßoreiz tå ir måcîbu pirmizråde –

Hermaña Paukßa divi viencélieni

Pravießa parådîßanås un Ernesto,

kurus katru teåtra studija rådîja divos

interpretéjumos pilnai skatîtåju

zålei. Kå tas izdevås, jautåju paßam

reΩisoram?

Intervija ar Romanu Grabovski

piecas minütes pirms pirmizrådes:

– ReΩisors atdzimst savos aktieros.

Varu pateikt tikai to, ka slîcéju

glåbßana ir tikai paßu slîcéju rokås.

Mé©inåjumos esmu centies iedot to,

ko esmu varéjis iedot. Nu viñi rådîs,

ko ir pañémußi, nu es vairs tiem nevaru

palîdzét.

No trîsdesmit dalîbniekiem lîdz

pirmizrådei nonåkußi trîspadsmit!

Íis skaitlis man nesaistås ar ßausmåm.

Kad man bija 13 gadu, es dzîvoju

13. dzîvoklî, arî klases Ωurnålå

biju trîspadsmitais! Neesmu måñticîgs,

bet tas toreiz bija baigi labais

gads!

Tießi ar ßiem trîspadsmit stu-

Konkurss Latvijas Studente 2003

Visas desmit konkursa dalîbnieces.

dentiem beidzot esam tikußi lîdz

Més sarunai – varam vienådi domåt

un spélét. Taçu tas nenozîmé, ka

esam lîdzîgi, jo tådi més nemaz negribam

büt.

Intervija ar Romanu Grabovski

piecas minütes péc pirmizrådes:

– Teåtris ir skatåma måksla.

90% pasaules més uztveram ar

acîm. Íie çetri mazie viencélieni bija

kaut kas no fantastiskå reålisma.

Ar Pravießa parådîßanos gribéju

pateikt, ka dzîvé bieΩi vien gaidåm,

kad iejauksies kåds mistisks spéks

no årpuses, kas visu izdarîs un atrisinås.

Taçu ir laiks cilvékiem pa-

ßiem tikt ar savåm problémåm galå.

Ernesto ironiski råda, cik cilvéka

pazußana k¬uvusi sadzîviska, tå

pat palénåm tiek pårvérsta par ikdieniß˚u

ieradumu.

Jaunießi veiksmîgi parådîja sevi.

Man vél jo lielåks prieks par to,

ka ar savu sniegumu tie varéja priecét

tik daudz skatîtåju, savu vienaudΩu,

draugu, paziñu un vienkårßi

teåtrmî¬u. ❏

Atgådinåm – RTU studentu konkursa Vîru spéles 2003 dalîbnieku

tikßanås 14. maijå plkst. 18 RTU, Ka¬˚u ielå 1, 201.a!

Sîkåka informåcija iepriekßéjå avîzes JI numurå!

Sigita Klezberga, Åréjås informåcijas da¬as vadîtåja

Pirmo reizi tiek organizéts konkurss Latvijas Studente 2003. Konkursu

organizé uzñémîgåkås augstskolas – Rîgas Tehniskå universitåte, Rîgas

Stradiña universitåte, Rîgas Pedago©ijas un izglîtîbas vadîbas augstskola,

Latvijas Universitåte un konkursa iniciatori Latvijas Sporta pedago©ijas

akadémija.

2002./2003. studiju gada laikå ikvienai augstskolai bija iespéja

organizét savu iekßéjo konkursu vai atlasi starp savåm studentém.

Atsaucås minétås augstskolas. No katras augstskolas divas meitenes, radot

skaistu un acij tîkamu ßovprogrammu, 9. maijå plkst. 18.30 Dailes teåtrî

cînîsies par titulu Latvijas studente 2003.

Konkursa finåla pasåkumå varésim redzét meitenes daΩådos térpos,

par kuriem organizatori saka lielo paldies daudziem uzñémumiem par

iespéju: a/s Vélme; SIA V.O.V.A.; SIA Solidas; salons Ìimeneja. Paldies

arî atbalstîtåjiem: mébe¬u salons SEDES; SIA Margaret; L’OREAL; a/s

Laima; fitness klubs A + S; aerobikas studija Sports pluss; izdevniecîbai

Rîgas Vi¬ñi.

Konkurss nevarétu notikt bez ©enerålsponsoru: viesnîca Santa un

Dailes teåtris, kå arî sponsoru SIA Aqua Villa un SIA appleîpsalas peldbaseins

atbalsta. ❏

More magazines by this user
Similar magazines