703.00 Kb

rtu.lv

703.00 Kb

10

Sveicam RTU–Rîgas stars!

RTU–Rîgas stars 1989./1990. gadå dzimußo zénu

komanda piedalîjås starptautiskajå futbola turnîrå

Palencia Cup 2003, kas notika Spånijå no 17. lîdz 20.

aprîlim. Pårpratuma dé¬ müsu komanda tika

iek¬auta grupå, kurå spéléja gadu vecåku zénu

(1988. gadå dzimußo) komandas, bet, par spîti tam,

müséjie parådîja labu sniegumu un izpelnîjås turnîra

futbola speciålistu atzinîbu. Müsu komanda ieguva

speciålbalvu kå visneatlaidîgåkå komanda ßajå turnîrå.

Starptautiskajå futbola turnîrå 11x11 Lieldienu kauss

1991. gadå dzimußo zénu komandåm, kas notika no 18.

lîdz 20. aprîlim, piedalîjås 10 komandas, to vidü piecas

JFC Skonto komandas, kå arî jaunie futbolisti no

Igaunijas un Baltkrievijas. Müsu kluba spélétåji

pårståvéja Latvijas Futbola klubu asociåcijas izlases

komandu, kuru vadîja treneris B. Vinogradovs, un

izcînîja 2. vietu. ❏

RTU absolventu

vieglatlétu salidojumå

RPI absolvents, sporta

meistars lodes grüßanå

Aivars Gudakovskis,

SIA AMATEKS

©enerålpilnvarnieks

Pagåjußajå rudenî, kad RTU

svinéja 140 gadu jubileju, notika

daudz daΩådu spoΩu pasåkumu, bet

gada nogalé pulcéties RPI–RTU

absolventus vieglatlétus salidojumå

aicinåja bijusî RPI studente vieglatléte,

tagadéjå RTU Sporta katedras

lektore Brigita Krieva, kura savås

treneres gaitås ir izaudzinåjusi

daudzus sporta meistarus un sporta

meistara kandidåtus meßanas disciplînås.

Uz salidojumu tika apzinåti un

laipni aicinåti 75 bijußie sportisti.

Daudzi no viñiem salidojumå satikås

pirmo reizi péc 20, pat 30 gadiem.

Tie bija neaizmirstami un

savi¬ñojoßi mirk¬i.

RTU rektors akadémi˚is Ivars

Knéts bija sasniedzis atzîstamus rezultåtus

visgrütåkajå vieglatlétikas

disciplînå – desmitcîñå. LR aizsardzîbas

ministrs Ìirts Valdis Kristovskis

aizståvéjis RTU kråsas daudzås

sacensîbås ß˚épa meßanå. Rîgas

domes priekßsédétåja vietnieks

Aivars Kreituss un domes deputåts

Òevs Tivikovs bija daudzkårtéji

augstskolu çempioni vieglatlétikå.

Sapulcéjußos uzrunåjot, Sporta

katedras vadîtåjs Viktors Bonders

teica: «Jüs visi esat tie, ar kuriem

RPI–RTU kådreiz lepojås, lepojas

tagad un turpinås lepoties.» Brigita

Krieva uzaicinåja godinåt ar klusuma

brîdi un aizdegt svecîti par

katru aizsaulé aizgåjußo RPI vieglatlétu:

treneri Kårli Liepiñu, treneri

Annu Djadiçenko, PSRS izlases un

Tokijas olimpisko spé¬u dalîbnieci

Renåti Låci, sportistém Òubovu

Òebedevu un Ausmu Laukmani.

Klåtesoßos uzrunåja salidojuma

dalîbnieks Starptautiskås vieglatlétikas

statisti˚u asociåcijas

biedrs Andris Sta©is. Visus sapulcéjußos

lîdz pat ßai dienai apvieno

nerimstoßa mîlestîba uz pasaulé

skaiståko, demokråtiskåko un visobjektîvåko

sporta veidu – vieglatlétiku.

Péc RPI atjaunoßanas 1958. gadå

jau 1959. gada studentu spartakiådé

par pirmajiem çempioniem

k¬uva Imants Slavinskis un Ansis

Kreicbergs. Un tå jau 44 gadus péc

kårtas vienmér kåds RPI–RTU

students ir çempiona godå. Ío gadu

studentu spartakiåΩu kopéjais çempionu

skaits no RPI–RTU ir 329!

Patiess RPI vieglatlétu triumfa devîtais

vilnis vélås septiñdesmito un

astoñdesmito gadu mijå: 1979. gadå

– 19; 1981. gadå – 18; 1982. gadå

– 17 studentu çempionu nosaukumi.

Individuåli lîdz ßim visveiksmîgåkie

ir J. Podnieks – 10, L. Ûdanovska

– 8, ‰. Rags un I. Svikliñß –

7 çempiona tituli. Olimpiskajås

spélés no RPI–RTU vieglatlétiem

piedalîjußies un meda¬as sañémußi

Renåte Låce un Juris Silovs. ‰rikam

Ragam pieder divi pasaules

universiåΩu çempiona tituli.

Par interesantåkajiem brîΩiem

studiju gados un sacensîbås paståstîja

viens no pirmajiem spartakiåΩu

çempioniem kårtslékßanå Edvîns

Upacieris, daudzkårtéjie studentu

spartakiåΩu çempioni Andris Plezers

un Ivars Rozenßteins.

Vakara gaitå tika daudz smiets

un dejots. Bijußie sportisti piedalîjås

vairåkås jautrîbas stafetés. Tika

arî pårcilåti tå laika fotoalbumi

un diplomi. Visi salidojuma dalîbnieki

jutås ¬oti jauni un ener©ijas

pilni. Kådi més bijåm un esam,

skatiet müsu ©imenes bildé! (Skat.

1. lpp.)❏

J. Raits

Desmit uzvaras péc kårtas Universiådes

sacensîbås var uzskatît

par savdabîgu rekordu RTU sporta

vésturé. Tülît péc sacensîbåm jautåju

ilggadéjam izlases trenerim Jånim

MuiΩniekam, kas ir müsu

izlases noturîgo panåkumu pamatå?

Tådå sporta veidå kå bokss uzvaras

nenåk viegli, tås jåizcîna

grütå cîñå, îpaßi tiem, kuru sacensîbu

pieredze nav liela, kå tas ir

müsu komandai, toties tå ir labi

sagatavota, disciplinéta un uzvarét

griboßa. Protams, ar gribéßanu vien

nepietiek, lai gütu panåkumus

ringå. Jåiegulda liels un mér˚tiecîgs

darbs gan fiziskajå, gan tehniskajå

un teorétiskajå sagatavoßanå.

Pieredzéjußi sportisti pie

mums måcîties nenåk, tie aiziet uz

tådåm augstskolåm, kurås sportistiem

ir daΩådi atvieglojumi. Kå pieméru

varu minét BKI, kurå måcås

trîs Universiådes çempioni. Par

sekmîgu startu Universiådé viñi

tiek pilnîbå atbrîvoti no måcîbu

maksas. Tas ir liels stimuls. DaΩådi

atvieglojumi sportistiem ir arî müsu

konkurentiem LSPA studentiem.

Müsu studenti måcås, strådå un

trenéjas. Par to, protams, viñus var

tikai slavét, bet cilvéka fiziskås

spéjas ir ierobeΩotas.

Mums palîdz tas, ka RTU ir

sava sporta båze Skolas ielå 11, tåpéc

ir iespéja trenéties jebkurå vélamajå

laikå. Òoti palîdz obligåtås

sporta nodarbîbas, kuru laikå notiek

atlase izlases komandai. Es un

mani kolé©i strådåjam, neskaitot

dienas un stundas, par pieticîgu atalgojumu.

Protams, ßeit liela nozîme

ir darba pieredzei. Man ßî bija

jau 42. Universiåde péc kårtas. Ûél,

ka neesmu skaitîjis, cik reiΩu uzvaréjusi

RTU komanda. Í˚iet, ka ne

mazåk par 30. Rezuméjot varu

teikt, ka sportå panåkumu pamatå ir

radoßs darbs, sportiska motivåcija

un materiålås iespéjas. Viss sacîtais

arî ir müsu panåkumu pamatå.

Íogad Universiådes ringå izgåja

42 dalîbnieki no seßåm augstskolåm.

Viskuplåk bija pårståvétas

divas – LSPA un RTU. Íîs sacensîbas

var uzskatît par mazo Rîgas

çempionåtu, jo tajås piedalås septiñi

valsts çempioni daΩådås svara

kategorijås – V. Sokolovs (DU),

A. Berjozins (LU), S. Saulîte,

E. Kårkliñß, A. Sotniks (LSPA),

A. Kosobokovs, A. Dauerbekovs

(BKI), Latvijas kikboksa çempions

D. Aleksandrovs (RTU) un divi

Latvijas eksçempioni R. Atvars

(LSPA) un E. Narbuts (BKI). Visi

viñi startéja daΩådås svara kategorijås,

tåpéc mazåk titulétajiem bija

iespéja izrådît pretsparu lîderiem.

2003. gada 8. maijå

RTU bokseri – desmitkårtéjie

Universiådes çempioni

No kreisås: D. Hiziniks (RTU) cîñå ar

A. Sotniku (LSPA).

Vairåkiem Latvijas cimdotås düres

meistariem klåjås visai grüti. Tå

A. Sotniks (LSPA) svara kategorijå

lîdz 75 kg tikai ar minimålu pårsvaru

pieveica D. HiΩiniku (RTU).

Sîvu pretestîbu S. Saulîtem (LSPA)

izrådîja K. Godiñß (RTU). Jåpiebilst,

ka pagåjußajå gadå K. Godiñß

savu pretinieku uzvaréja. Finålå

tehniski un taktiski saistoßå cîñå

D. Aleksandrovs (RTU) pieveica

A. Strumilovu (ISMA) un k¬uva

par divkårtéjo Universiådes çempionu.

Vél jåpiemin A. Jåkobsona,

R. Salimova un S. Bo§edvorska

(visi RTU) izcînîtås Universiådes

zelta godalgas.

Pateicîba jåizsaka arî påréjiem

RTU komandas dalîbniekiem, kuri

palîdzéja komandai izcînît ßo desmito

uzvaru péc kårtas – V. Prikulim,

A. Gavrilovam, M. Ceskem,

E. appleeçko, A. Volodajevam, G. Dreimanim,

A. Dzelmem, A. Somanam,

P. Kirilovam, J. Baranovskim,

S. RuΩam, A. Cickovskim,

A. Mansurovam.

Maija såkumå müsu bokseriem

büs nåkamais pårbaudîjums – starts

Latvijas çempionåtå. Müsu bijußajam

izlases komandas dalîbniekam

supersmagajå svarå Andrejam Çernuckim

(treneris J. MuiΩnieks) pieß˚irts

Latvijas Sporta meistara nosaukums.

Viñß bijis trîskårtéjs Latvijas

çempions un vairåku starptautisku

turnîru uzvarétåjs.

Nåkamgad pirmo reizi notiks

arî Eiropas Universiåde, kuras programmå

iek¬auts arî bokss. ˆemot

vérå to, ka Latvijas studentu vidü ir

daudz spécîgu sportistu, mums ir

lielas cerîbas tikt pie lauriem arî

ßajå forumå.

Komandu ieskaité: 1. vieta –

RTU (63,5 punkti), 2. – LSPA

(58,5), 3. – BKI (21). ❏

More magazines by this user
Similar magazines