703.00 Kb

rtu.lv

703.00 Kb

2

Rektors informé

Senåta sédé 28. aprîlî rektors akadémi˚is I. Knéts:

➢ Pateicås senatoriem par trîs ar pusi gados kopîgi paveiktajiem

darbiem un pieñemtajiem lémumiem un izteica prieku par veiksmîgo

sadarbîbu ar studentu frakciju, ar kuru vienmér izdevies rast kompromisu

un pieñemt vajadzîgo lémumu, kaut daΩkårt såkotnéjie viedok¬i bijußi

pretrunîgi.

➢ Ir pagåjis Senåta pilnvaru laiks, un Akadémiskå sapulce 22. maijå

apstiprinås Senåta jauno saståvu. Ar Dekånu padomes ieteikumu

gatavojamies likvidét disharmoniju, ka Senåtu ievéléja uz trîs, bet Akadémisko

sapulci uz pieciem gadiem. Turpmåk abas institücijas ievélés uz trim

gadiem.

➢ Daudzkårt ir jautåts, vai apstiprinåti RTU Satversmes grozîjumi.

Ministru kabinetå tie ir apstiprinåti 27. martå un tagad gaida rindå uz

apstiprinåßanu Saeimå.

➢ Parakstîts lîgums ar izglîtîbas un zinåtnes ministru K. Íadurski par

RTU finanséjumu 2003. gadam. Valsts budΩeta finansétås studiju vietas -

bakalaura un profesionålajås studijås, ma©istra, doktora - sadalîtas ßådi:

RTU - 5675, 1300, 193; LU - 4010, 1290, 230; LLU - 2460, 430, 155; DU

- 1802, 108, 23; RSU - 1302, 40, 105. Valsts budΩeta finanséjums RTU -

7,791 milj. latu (Sîkåk par finanséjuma apjomu, tå salîdzinåjumu ar citåm

augstskolåm, apjoma pieauguma skaidrojumu, kå arî par doktorantu

papildu finanséjumu jau rakstîts Dekånu runås JI 18. numurå.) Rektors

atzîméja IZM aktîvo noståju nozaru jomas koeficientu pakåpeniskå

pieauguma îstenoßanå, jo, neraugoties uz Finansu ministrijas atteikumu ßo

lîdzek¬u pieß˚irßanå, nepiecießamå summa rasta no IZM iekßéjåm

rezervém.

➢ LU noticis starpaugstskolu seminårs, kas ar AIP aktîvu lîdzdalîbu

precizéjis partijas Jaunais laiks lozungu Nauda seko studentam! Seminåra

lémums - naudu pieß˚irt labåkajiem studentiem valstij nepiecießamajås

studiju programmås. Íis lémums såcis îstenoties, ir samazinåts valsts

budΩeta finanséto studiju vietu skaits sociålajås zinåtnés, bet palielinåts -

inΩenierzinåtnés. IZM, atbildot uz vairåkkårtîgo kritiku par priekßmetu

izvéli vidusskolås, solîjusi, ka turpmåk vidusskolas ateståtos noteikti jåbüt

atzîmém matemåtikå, fizikå un ˚îmijå.

➢ Atbilstoßi lîgumam sastådîts valsts budΩeta finanséto studiju vietu

skaita sadalîjums pa fakultåtém, studiju programmåm un studiju gadiem.

Apstiprinåßanai Senåtå sagatavots 2003. gadå uzñemamo studentu

O. Motornijs,

sekciju sekretårs

Aprî¬a såkumå RTU 44. Studentu

zinåtniski tehniskås konferences

laikå notika lo©istikas un

transporta informåcijas sistému, kå

arî transporta intelektuålo sistému

sekciju sédes. Ar referåtiem uzståjås

bakalauri, inΩenieri un ma©istranti.

Trîs dienu laikå (1., 3. un 5.

aprîlî) Ωürijas priekßå uzståjås vairåk

nekå trîsdesmit studentu. Salî-

2003. gada 8. maijå

sadalîjums pa programmåm un nosacîtajåm specializåcijåm. Íogad RTU

uzñems par 160 vairåk nekå pagåjußa gadå.

➢ Pateicoties precizétajam studentu sadalîjumam pa kursiem un

programmåm, mazåkas k¬uvußas iespéjas blédîties. Minimåls k¬uvis

mirußo dvése¬u skaits, kas deva iespéju finansu pieprasîjumå uzrådît skaitli,

kas gan atbilst plånam, bet ne reålajam studentu skaitam. Turpmåk nevarés

vairs visus bakalaurus pårcelt ma©istrantos. Visiem bütu jåsaprot, ka tå ir

¬oti nekole©iåla rîcîba, jo kråpjam ne jau kådu abstraktu struktüru, bet gan

savus kolé©us.

➢ Müsu augstskolå paßreiz ¬oti plaßi tiek veikti daΩådi remontdarbi.

Atcerésimies, kådas kådreiz izskatîjås müsu datorklases, auditorijas,

tualetes, pat bijusî Senåta séΩu telpa (Ka¬˚u ielå 1, 219. telpa). Tas viss

prasîjis lîdzek¬us, ko téréjam no îres naudåm un studiju maksåm. Taçu

daråmå vél ir daudz. Vispirms jåsakårto darbîba, ko realizé Saimnieciskais

dienests, plånojot, veicot un pieñemot ßos darbus. Ir veikts iekßéjais audits

par remontdarbu veikßanas kårtîbu. Rektors atvainojås dekåniem par

Tehniskås da¬as absurdo véstuli, kurå pieprasîts veikt daΩådas üdens un

siltuma sistému pårbaudes savås ékås un par rezultåtiem ziñot SD. Íådi

darbi ir vienîgi SD, nevis dekånu pienåkums.

➢ 25. aprîlî notika RTU Padomnieku konventa séde, kuras galvenais

jautåjums bija RTU éku un zemes atgüßana îpaßumå. Paßlaik valsts

îpaßumå esoßajåm RTU ékåm netiek iedalîtas investîcijas remontiem, kas

jåveic par studiju maksåm (absurds!) vai telpu îres naudåm. ‰kas un tåm

piederoßå zeme bez maksas ir jånodod RTU îpaßumå, lai, to lietpratîgi

apsaimniekojot, iegütu lîdzek¬us gan remontiem, gan måcîbu materiålås

båzes uzlaboßanai. Èpaßumu jautåjuma risinåßanai nodibinåta komisija

IZM, müs atbalsta Padomnieku konvents, bet FM un da¬a IZM ierédñu

ieståjas par ministriju îpaßumu paståvéßanu, tå ministrijå veidojot lielas

namu pårvaldes.

➢ Svarîgi ir RTU kopumå un katrå fakultåté atseviß˚i sakårtot iekßéjo

struktüru tå, lai tå bütu darboties spéjîga. Tikai tad atbilstoßi prasîbåm

varésim sekmîgi sakårtot un îstenot studiju procesu. Nedrîkst büt tådas

profesora grupas, kurås ir tikai profesors vai profesors un vél påris uz

da¬éju slodzi strådåjoßu måcîbspéku, kå arî tådas profesora grupas, kuru

specializåcijå vispår nav studentu. Joprojåm ir problémas struktürvienîbås,

ko veido bijußås RAU måcîbspéki. ❏

M. E.

44. Studentu zinåtniski tehniskå konference ir såkusies

Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

Redaktore Rüta Lapsa.

Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438.

Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658.

Tålr.: 7089321, fakss: 7089489, e–pasts: ji@adm.rtu.lv.

JI var lasît internetå: www.rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa.

Kråsu dalîjums: BCCS Repro.

Druka: SIA Landas.

Metiens: 1000 eksemplåru.

Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

dzinåjumå ar pagåjußo gadu referåtu

skaits ir audzis. Tas saistîts ar to,

ka pédéjå laikå manåmi pieaugusi

lo©istikas un informåcijas tehnolo-

©ijas loma pasaulé un Latvijå.

Sekciju priekßsédétåji bija doktoranti

N. Kuñicina un A. Lektauers.

Ûürija atzinîgi novértéja M. Gorobca,

S. Sakares, A. Jankovska,

E. Peisenieces, I. Reutes, I. Galviñas

un I. Kodinas ziñojumus.

Lo©istikas un transporta informåcijas

sistému sekcijå bija daudz

referåtu par interesantåm un aktuålåm

témåm. Tå, pieméram, Elîna

Peiseniece, 3. kursa ma©istrante,

ståstîja par raΩoßanas plånoßanas un

Konferencé.

prognozéßanas mode¬iem noliktavas

lo©istikå, bet 5. aprîli uzståjås

privåtås skolas Evrika skolnieks

I¬ja Smi߬åjevs ar referåtu Interfeiss

un animåcija elektroniskajåm måcîbåm

ang¬u valodå.

Konferences dalîbnieku darbi

atzinîgi novértéti arî starptautiskå

lîmenî, N. Kuñicina un I. Smiß-

¬åjevs ir sañémußi uzaicinåjumus

jau ßogad piedalîties starptautiskå

konferencé Valensijå, Spånijå.

Konferencé prezentéto darbu

rezultåtus praktiski var lietot ne tikai

måcîbu proceså, bet arî optimizéjot

reålo uzñémumu darbîbu.❏

More magazines by this user
Similar magazines