Piemēri (kokapstrāde)

Valsts Darba inspekcija
“Darba aizsardzības aktualitātes kokapstrādes
un mežizstrādes nozarē”
Darba vides riska faktori
kokapstrādē un mežizstrādē
Darba aizsardzības pasākumu
piemēri
Ivars Vanadziņš, Svetlana Lakiša, Inese Mārtiņsone
Darba drošības un vides veselības institūts
Ivars.vanadzins@rsu.lv
1

Mērķis
Atgādināt par svarīgākajām problēmām un
riskiem kokapstrādes un mežizstrādes
nozarē
Informēt par atsevišķiem riska faktoru
mērījumu līmeņiem un novērotajām
problēmām
Minēt atsevišķus piemērus problēmām un
Labās prakses risinājumiem
2

Kokapstrāde un mežizstrāde
Latvijā mežizstrāde un kokapstrāde joprojām
viena no vadošajām tautsaimniecības
nozarēm, kuras strauji attīstās
vairāki tūkstoši uzņēmumu nodarbojas ar
mežizstrādi, kokapstrādi, koksnes un
kokmateriālu izstrādājumu sagatavošanu,
finiera izgatavošanu, mēbeļu ražošanu u.tml.
Kokapstrādē un mežizstrādē varētu būt
nodarbināti aptuveni 35000 – 40000
nodarbināto
3
3

Darba drošības ekspertu
viedoklis?
Mežizstrāde un kokapstrāde no
arodveselības un darba drošības viedokļa ir
pietiekami komplicēta nozare ar lielu
bīstamību!
Plašs riska faktoru klāsts un kombinēta
iedarbība, daudziem ļoti ilgstoša un
pastāvīga ietekme
Nelaimes gadījumu un arodslimību statistikā
Latvijā salīdzinošos līderos
4
4

Kokapstrāde un mežizstrāde
Latvijā tiek veikts pilns meža izstrādes un
kokapstrādes operāciju cikls:
»Koka nogāšana mežā (mežizstrāde) un
pārvadāšana
»Mizošana, zāģēšana, žāvēšana (kokapstrādes
pamatprocesi)
»Pēcapstrāde – tālāka apstrāde: impregnēšana,
ēvelēšana, plākšņu materiālu (līmētās plāksnes,
finieris, OSB u.c.) gatavošana u.c.
»Mēbeļu un līdzīgu izstrādājumu ražošana (no
masīvkoka vai plātnēm, sērijveida vai unikālu
izstrādājumu ražošana)
5
5

6
6

7
7

8
8

9
9

10
10

11
11

12
12

Nelaimes gadījumos darbā cietušo
sadalījums pa nozarēm Latvijā uz 100 000
nodarbinātajiem
700,0
600,0
500,0
400,0
300,0
200,0
100,0
0,0
633,8
504,5
575,5
535,0
657,7
519,2 571,2
453,5
342,6 360,3 359,8
151,4
157,8 167,1
260,5
245,6
154,7
172,7
121,0
126,0
2005 2006 2007 2008 2009
Kopējais nelaimes gadījumos cietušo skaits
Apstrādes rūpniecība - Kopā
Kokapstrāde 13 un mēbeles
Mežistrāde
13

Letālo nelaimes gadījumu darbā skaits pa
nozarēm Latvijā uz 100 000 nodarbinātajiem
60,0
50,0
40,0
30,0
20,0
10,0
0,0
5,8
15,9
12,0
4,3
48,6
21,9
9,9
10,0
14
20,2
12,4
5,5
2,3
23,7
28,0
9,7
11,4
8,4
3,0
6,2
4,4
2005 2006 2007 2008 2009
Apstrādes rūpniecība - Kopā (D) (C) Būvniecība (F45)
Mežistrāde (A2) Kokapstrāde un mēbeles (D20+D36)
14

8500
7500
6500
5500
4500
3500
2500
Nelaimes gadījumos darbā cietušo skaits dažādās
nozarēs ES valstīs uz 100 000 nodarbinātajiem
(EUROSTAT dati par ES 15)
8023
6771
6018
6647
4660 4607
4229
7963
5937
4106
8008
5862
6790
7060
6625
4492 4471 4421
4089
7809
5702
4088
4016
7548
5512
6159
5162
4298
3841
7247
15
ES 15 Lauksaimniecība (A) ES 15 Apstrādes rūpniecība (C) ES 15 Būvniecība (F) ES 15 Transports (H un J) ES 15 Kopējais skaits
6890
5193
4056
3895
3529
3701
3246
uz 100 000
6492
5048
6257
5068
3722 3719
3329
6069
4560
3696
3564 3505
5974
3879
3674
3463
3176 3098 3013
Vidēji ES 15
2860
1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007
15
5239
3928
3450
3246
2860

Arodslimību skaits dinamikā mežizstrādē
salīdzinājumā ar kopējo reģistrēto arodslimību
skaitu uz 100 000 nodarbinātajiem
350
300
250
200
150
100
50
0
44,8
22,4
80,8
92,6
24,6 22,4
116,3
27,9
150,9
40,7
1999 2000 2001 2002 2003
16
2004 2005 2006 2007 2008 2009
Arodslimības kopā Mežizstrāde
181,4
163,4
77,7 66,2
98,9
51,8
139,3
73,6
182,7
82,2
306,9
89,8
16

Arodslimību skaits dinamikā kokapstrādē
salīdzinājumā ar kopējo reģistrēto arodslimību
skaitu uz 100 000 nodarbinātajiem
350,0
300,0
250,0
200,0
150,0
100,0
50,0
0,0
54,0
44,8
10,7
80,8
45,2
21,7
92,6
82,7
30,0
77,2
116,3
35,2
150,9
104,8
50,1
181,4
135,8
163,4
154,4
112,6
98,9
67,0 73,0 76,6
1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
Apstrādes rūpniecība (kopā)
Arodslimības kopā
17
Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, mēbeļu ražošana
158,4
139,3
103,0
214,5
182,7
170,3
17
308,7
306,9
280,4

Biežākās arodslimības
kokapstrādē?
Vidēji katrā nozarē gadā ~ 80
arodslimnieku
Visbiežāk - fizisku pārslodžu izraisītās
slimības, g.k.:
»balsta un kustību aparāta slimības:
mugurkaula, locītavu, muskuļu cīpslu, saišu
slimības, kā arī karpāla kanāla sindromi.
»kāju virspusējo vēnu varikoze (no
stāvošas pozas un pastāvīgas smagumu
pārvietošanas)
18
18

Biežākās arodslimības
kokapstrādē?
Nedaudz retāk:
aroda vājdzirdība
rūpniecisko aerosolu izraisītās elpošanas
orgānu slimības (hroniski augšējo elpceļu
iekaisumi, hroniski bronhīti, hroniskas
obstruktīvas plaušu slimības)
alerģiskas slimības – bronhiālā astma,
alerģiskie kontakta dermatīti
Vibrācijas ietekme
19
19

Svarīgākie riska faktori nozarē
Fizikālie
troksnis, vibrācija, mikroklimats,
apgaismojums
Ķīmiskie riska faktori
putekļi, šķīdinātāji, līmes u.c.
Bioloģiskie riska faktori
ērces, insekti u.c.
Fiziskie riska faktori
smagumu pārvietošana, piespiedu darba
pozas, vienveidīgas kustības u.c.
20
Ivars Vanadziņš
20

Svarīgākie riska faktori nozarē
Nelaimes gadījumu risks
Dažādas iekārtas, remontdarbi
Uzkrišana, pakrišana, caurkrišana
Psihoemocionālie riska faktori
Monotons darbs, ātrs temps, nakts darbs,
nepietiekama atpūta
Bioloģiskie riska faktori
Ērces un to pārnestās slimības
Insekti, mikroorganismi, dzīvnieki,
bioloģiski aktīvās vielas u.c.
21
Ivars Vanadziņš
21

Troksnis
Daudziem – pirmā asociācija ar
kokapstrādi, jo ir praktiski visos darbos!!!
Avots:
Iekārtas, konveijeri, piedziņas u.c.
Ventilācijas sistēmas (nosūces vai
vispārējās)
Transporta līdzekļi
Līmenis – no 61 dB(A) līdz ~ 113 dB(A)
! Bieži ļoti augsts fona troksnis (no
blakus iekārtām)!
Darba drošības un vides veselības
institūts
22

* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes
* 2009.-2011. gadā laboratorija piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas īstenotājā
ESFprojekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs
un uzņēmumos” („De minimis atbalsta piešķiršana”).
23

* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes
24

Piemēri (kokapstrāde):
Fona troksnis cehā – 86,6 dB(A)
Šķirošanas līnija „Renholmen” – 95,5 dB(A)
Garenzāģa „Tigr” operatora d/v – 95,6 dB(A)
Dēļu šķirošana - slapjā šķirošana – 92,4 dB(A)
Šķirošanas līnija „Odden”– 89,8 dB(A)
Četrpusīgā garenfrēzmašīna „Waco” – 107,4
dB(A)
Saaudzēšanas līnija „Combipact” – 90,7 dB(A)
25
25

Piemēri (kokapstrāde):
Koku laukums. Baļķu šķirošanas līnija, operatora
d/v kabīnē: 61,9 dB
Uzņēmuma teritorija, darbs ar šķeldotāju operatora
d/v traktora kabīnē, šķeldo baļķus:75,5 dB
Dēļu šķirošana-sausā šķirošana, ražotnes telpa,
šķirošanas automātikas apkalpošana/uzraudzība,
operatora d/v: 96,2 dB
Zāģētava, dēļu šķirošanas operatora d/v pirms
trimmera: 92,9 dB
Sauso zāģmateriālu pārstrādes cehs, šķeldotāja
operatora d/v: 112 dB
26

Piemēri (kokapstrāde):
Lejas lentzāģa cehs, lentzāģa operatora d/v
(operatora telpā): 75 dB
Kokzāģētava, darbs ar vertikālo lentzāģi,
operatora d/v, griež baļķi dēļos: 103 dB
Garinātājzāģi: 78 – 105 dB
Četrpusīgā garenfrēzmašīna:107,4 dB(A)
Darbs ar frēzēšanas - zāģēšanas iekārtu
"R115", operatora d/v (kabīnē): 69,1 dB
Galdniecība. Kokapstrādes operatora d/v,
darbs ar vertikālo frēzi, frēzē dēli: 81 dB
27

Piemēri (kokapstrāde):
Ražošanas cehs, darbs pie četrpusīgas ēveles
(skaņu izolējoša kamerā, pie iekārtas),
operatora d/v:107 dB
Galdniecība, darbs ar biezumēveli, operatora
d/v (pie materiālu padošanas): 80 dB
Mēbeļu ražotne, kontrolmontāžas darbi, darbs
ar pneimatisko skrūvgriezi, montāžas galda
(skrūvē skrūves): 85 dB
Traktori (kabīnē): 68 – 82 dB
28

Piemēri (mežistrāde):
Darbs ar harvesteru:
mērījums kabīnē: 62,1 dB-72dB;
mērījums ārpus kabīnes: 91 dB
Forvarderi: 62-78 dB
Motorzāģi: 94-105 dB
Krūmgrieži: 94-96 dB
Ļoti atkarīgs no aprīkojuma tehniskā
stāvokļa!!!
29

Labā prakse?
Selektīvās austiņas
Darba vietu (operatoru nodalīšana) no iekārtām
Trokšņa līmenis kabīnē
~ 73-75 dB(A)
Trokšņa līmenis
zāģētavā
~ 95-105 dB(A)
32

Vibrācija
Vibrācijas avoti:
Lielo iekārtu darbība (konveijeri, platformas
u.c.)
Rokas instrumentu izmantošana
Automašīnu un citas smagās tehnikas
vadīšana
Vispārējā vibrācija – bieži komplektā ar
“plaukstas-rokas” vibrāciju
Līmeņi: - var būt diezgan augsti (pat jaunai
tehnikai un labai tehnikai... )
» Tehniskais stāvoklis, braukšanas paradumi,
segums, materiāli u.c.
33

* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes
34

* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes
35

* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes
36

* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes
37

Vibrācija (piemēri)
Traktortehnikas vadītāja d/v Traktors “Kalmar” –
9,88 m/s 2
Traktortehnikas vadītāja d/v VOLVO
“Ljungbymaskin” -
»visa ķermeņa - 20,39 m/s 2
»plauktas-rokas – 1,6 m/s 2
mērīšanas un automātiskās padeves iekārtas un
zēmerēšanas zāģa operatora d/v – 19,34 m/s 2
"Rast" labošana, darbojas ar rokas slīpmašīnu,
strādnieka d/v – 26,35 m/s 2
38
38

Piemēri (visa ķermeņa vibrācija):
Autoiekrāvēji 0,5 – 6 m/s 2
Darbs ar traktoru. Brauc pa cirsmu un pārved
baļķus: 1,52 m/s 2
Mežistrādes objekts. Forvardera operatora d/v,
brauc pa cirsmu un uzkrauj kokmateriālus:0,8
m/s 2
Zāģēšanas cehs. Zāģēšanas līnijas operatora
d/v vadības pults kabīnē uz krēsla: 2,5 m/s 2
Šķirošanas līnija, šķirošanas operatora d/v: 0,2
m/s 2
39

Piemēri (plaukstas-rokas
vibrācija)
Starpslīpētāvas iecirknis, darbs ar rokas
slīpmašīnu, slīpē koka detaļas, palīgstrādnieka
d/v: 6,3 m/s 2
Ražotne, darbs ar pneimatisko āmuru (naglo
paletes), operatora d/v: 6,7 m/s 2
Kokzāģētava, darbs ar garinātājzāģi, operatora
d/v: 3,7 m/s 2
Teritorija, koksnes apstrādes operatora d/v,
darbs ar motorzāģi, zāģē baļķus: 1,87 m/s 2
Galdniecība, darbs ar ēveli (ēvelē dēļus),
operatora d/v: 0,8 m/s 2
40

42
42

43
43

Apgaismojums
Bieži nepietiekami novērtēta problēma –
daudzās darba vietas slikts apgaismojums
Nepietiekošs apgaismojums pārvietošanās
zonās un teritorijās
Bieži “nepareizi” apgaismojuma projekti
(augstu lampas, darbinieki aizsedz gaismu
u.c.)
Atsevišķās vietās problēmas ar “pareizās”
normas izvēli (piemēram, noliktava ar
datoru...) vai normu trūkums darbam ārpus
telpas (mežizstrāde)
44
44

* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes
45

* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes
Ja pieņemam 300lx par atskaites lielumu.
46

Piemēri
Lielais angārs, darbs pie lentzāģa (zāģē baļķus),
operatora d/v – 37x
Kokzāģētava (gateris), darbs pie daudzzāģa, operatora
d/v, zāģē dēļus – 72lx
Ražošanas telpas, autoklāva uzraudzība
(impregnēšana), operatora d/v – 21lx
Kokmateriālu līmēšanas un beigu apstrādes telpa,
slīpmašīnas operatora d/v: 46 lx
Mēbeļu ražotne, kontrolmontāžas darbi, darbs ar
pneimatisko skrūvgriezi: 92 lx
Galdniecība. Darbs pie formātzāģa, galdnieka d/v: 426
lx
Lentzāģa līnijas cehs, darbs pie divripzāģa, operatora
d/v: 918 lx
47

48
48

50
Problēma: Lampas grūti mainīt un
nepietiek gaismas
Risinājums: papildus lokālais
apgaismojums, kuru var operatīvi
nomainīt
50

Mikroklimats
Bieži nepiemērotas temperatūras un
caurvējš (cehi, vārti u.c.)
Mežistrādes darbos darbinieki ir pilnībā
pakļauti āra laika sptākļiem (sals,
karstums, UV starojums, lietus, vējš
u.t.t.)
Kopēja problēma – nepiemērots apģērbs
Nenovērtēta problēma – ietekme uz
darba spējām un darba kavējumiem!
51

Svarīgākās problēmas:
Nepiemērota temperatūra (zema, augsta) darba
telpās
Kokzāģētāva, darbs ar daudzzāģi, operatora d/v –
9,6°C
Kokapstrādes cehs darbs pie garenfrēzmašīnas –
1,4 °C
Vasaras periodā
Granulu ražošanas un iepakošanas telpa, granulu
ražošanas operatora d/v: + 32 °C
Lentzāģu telpa, lentzāģa operatora d/v: +28 °C
Caurvēji (vārti, bojātas durvis u.c.)
Sagatavju apstrādes telpa: 0,38 m/s
Lobīšanas un žāvēšanas cehs: 0,89 m/s
52

Darba drošības un vides veselības
institūts
55

Ergonomiskie riska faktori
Fiziski smags darbs
Izejmateriālu pārvietošana
Palīgmateriālu (piemēram, rezerves daļu u.c.)
pārvietošana
Darbs piespiedu pozās
Stāvus (t.sk. Staigāšana)
Sēdus
Atkārtotas kustības
Piemēram, šķirošana, materiālu padošana
Problēmas: netiek lietoti palīglīdzekļi, netiek
ievēroti smagumu pārvietošanas principi
56
56

57
57

58
58

59
59

60
60

Labā prakse
Mehāniķu darba apstākļu
uzlabošana: ātrāk,
drošāk un ērtāk
pārvietot smagas
ražošanas līniju detaļas
61

Ieguvums: samazināta slodze darbiniekam
un uzlabota produktivitāte
62

Ieguvums: iespēja operatīvi mainīt šķirojamā galda
augstumu, samazinot slodzi darbiniekam un uzlabojot
produktivitāti
63

Pareiza darba vietu plānošana
PAREIZI NEPAREIZI
Ieguvums: Pareizi novietots brāķu konteiners ievērojami
samazina darbinieka slodzi un katrai operācijai
patērējamo laiku, uzlabojot produktivitāti
65

Izgudrotāju tauta!
66

Putekļi un ķīmiskās
vielas/produkti
Praktiski visās darba vietās!
Daudz tipisku problēmu:
Ventilācijas trūkums, nepietiekoša jauda,
bojājumi
Glabāšanas, marķēšanas un lietošanas
pārkāpumi
Neinformētība par bīstamību
Putekļi:
Salīdzinoši augstās koncentrācijas (2-3
mg/m 3 ir sastopami pat salīdzinoši labās
ražotnēs ar ventilāciju)
67

Putekļi un ķīmiskās vielas/produkti
Kokapstrāde:
koksnes putekļi (dažādi,
jo cietāki, jo bīstamāki);
organiskie šķīdinātāji;
lakas;
krāsas;
piesūcinātājvielas;
apdares vielas;
saistvielas u.c.
Mežistrāde:
koksnes putekļi;
Degviela un
sadegšanas produkti
(izplūdes gāzes);
Smērvielas, tehniskie
šķidrumi
31.01.2012 I. Mārtiņsone 68
68

70
70

71
71

Ķīmiskās vielas/produkti
Ķīmiskās vielas, kas ietilpst līmēs, lakās,
krāsās, šķīdinātājos, impregnēšanas
šķīdumos
- formaldehīds,
-summārie ogļūdeņraži,
-ksilols, toluols,
-butilacetāts
-metināšanas aerosols
-arsēns (impregnēšana) u.c.
Ekspozīcijas indeksi – parasti nepārsniedz 1, tomēr var būt
arī augstāki
72
72

Piemērs bīstamībai - laka
Nosaukums CAS EK Sastāvs
propān-2-ols 67-63-0 200-661-7 2.5-10%
n-butilacetāts 123-86-4 204-658-1 10-25%
acetons 67-64-1 200-662-2 10-25%
etanols 64-17-5 200-578-6 2.5-10%
etilacetāts 141-78-6 205-500-4 2.5-10%
izobutanols 78-83-1 201-148-0 1-2.5%
izobutilacetāts 110-19-0 203-745-1 1-2.5%
etilmetil ketons 78-93-3 201-159-0 1-2.5%
toluols 108-88-3 203-625-9 1-2.5%
ksilols 1330-20-7 215-535-7 1-2.5%
ligroīns (naftas), hidrētā, vieglā; Ar ūdeņradi
apstrādātā nafta ar zemu viršanas temperatūru
64742-49-0 265-151-9 10-25%
1-metoksipropanols-2 107-98-2 203-539-1 1-2.5%
73

74
74

75
75

76
76

77
77

Psihoemocionālie riska faktori:
Virkne faktoru un apstākļu, kuri potenciāli
var radīt psihoemocionālu risku:
Darba temps un nespēja ietekmēt darba
ātrumu/raksturu
Darbs maiņās (naktīs, mainīgos režīmos
u.tml.)
Virsstundas u.c.
Vienmuļš darbs (līnijas u.tml.)
78
78

Nelaimes gadījumi
Iemesli visiem zināmi....
Nav nebīstamu iekārtu...
Darba vienmuļība un troksnis
ievērojami palielina nelaimes
gadījumu risku
79
79

80
80

81
81

82
82

83
83

84
84

85
85

Labā prakse
86

Darba drošības un vides veselības
institūts
91