23.07.2013 Views

Piemēri (kokapstrāde)

Piemēri (kokapstrāde)

Piemēri (kokapstrāde)

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Valsts Darba inspekcija

“Darba aizsardzības aktualitātes kokapstrādes

un mežizstrādes nozarē”

Darba vides riska faktori

kokapstrādē un mežizstrādē

Darba aizsardzības pasākumu

piemēri

Ivars Vanadziņš, Svetlana Lakiša, Inese Mārtiņsone

Darba drošības un vides veselības institūts

Ivars.vanadzins@rsu.lv

1


Mērķis

Atgādināt par svarīgākajām problēmām un

riskiem kokapstrādes un mežizstrādes

nozarē

Informēt par atsevišķiem riska faktoru

mērījumu līmeņiem un novērotajām

problēmām

Minēt atsevišķus piemērus problēmām un

Labās prakses risinājumiem

2


Kokapstrāde un mežizstrāde

Latvijā mežizstrāde un kokapstrāde joprojām

viena no vadošajām tautsaimniecības

nozarēm, kuras strauji attīstās

vairāki tūkstoši uzņēmumu nodarbojas ar

mežizstrādi, kokapstrādi, koksnes un

kokmateriālu izstrādājumu sagatavošanu,

finiera izgatavošanu, mēbeļu ražošanu u.tml.

Kokapstrādē un mežizstrādē varētu būt

nodarbināti aptuveni 35000 – 40000

nodarbināto

3

3


Darba drošības ekspertu

viedoklis?

Mežizstrāde un kokapstrāde no

arodveselības un darba drošības viedokļa ir

pietiekami komplicēta nozare ar lielu

bīstamību!

Plašs riska faktoru klāsts un kombinēta

iedarbība, daudziem ļoti ilgstoša un

pastāvīga ietekme

Nelaimes gadījumu un arodslimību statistikā

Latvijā salīdzinošos līderos

4

4


Kokapstrāde un mežizstrāde

Latvijā tiek veikts pilns meža izstrādes un

kokapstrādes operāciju cikls:

»Koka nogāšana mežā (mežizstrāde) un

pārvadāšana

»Mizošana, zāģēšana, žāvēšana (kokapstrādes

pamatprocesi)

»Pēcapstrāde – tālāka apstrāde: impregnēšana,

ēvelēšana, plākšņu materiālu (līmētās plāksnes,

finieris, OSB u.c.) gatavošana u.c.

»Mēbeļu un līdzīgu izstrādājumu ražošana (no

masīvkoka vai plātnēm, sērijveida vai unikālu

izstrādājumu ražošana)

5

5


6

6


7

7


8

8


9

9


10

10


11

11


12

12


Nelaimes gadījumos darbā cietušo

sadalījums pa nozarēm Latvijā uz 100 000

nodarbinātajiem

700,0

600,0

500,0

400,0

300,0

200,0

100,0

0,0

633,8

504,5

575,5

535,0

657,7

519,2 571,2

453,5

342,6 360,3 359,8

151,4

157,8 167,1

260,5

245,6

154,7

172,7

121,0

126,0

2005 2006 2007 2008 2009

Kopējais nelaimes gadījumos cietušo skaits

Apstrādes rūpniecība - Kopā

Kokapstrāde 13 un mēbeles

Mežistrāde

13


Letālo nelaimes gadījumu darbā skaits pa

nozarēm Latvijā uz 100 000 nodarbinātajiem

60,0

50,0

40,0

30,0

20,0

10,0

0,0

5,8

15,9

12,0

4,3

48,6

21,9

9,9

10,0

14

20,2

12,4

5,5

2,3

23,7

28,0

9,7

11,4

8,4

3,0

6,2

4,4

2005 2006 2007 2008 2009

Apstrādes rūpniecība - Kopā (D) (C) Būvniecība (F45)

Mežistrāde (A2) Kokapstrāde un mēbeles (D20+D36)

14


8500

7500

6500

5500

4500

3500

2500

Nelaimes gadījumos darbā cietušo skaits dažādās

nozarēs ES valstīs uz 100 000 nodarbinātajiem

(EUROSTAT dati par ES 15)

8023

6771

6018

6647

4660 4607

4229

7963

5937

4106

8008

5862

6790

7060

6625

4492 4471 4421

4089

7809

5702

4088

4016

7548

5512

6159

5162

4298

3841

7247

15

ES 15 Lauksaimniecība (A) ES 15 Apstrādes rūpniecība (C) ES 15 Būvniecība (F) ES 15 Transports (H un J) ES 15 Kopējais skaits

6890

5193

4056

3895

3529

3701

3246

uz 100 000

6492

5048

6257

5068

3722 3719

3329

6069

4560

3696

3564 3505

5974

3879

3674

3463

3176 3098 3013

Vidēji ES 15

2860

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

15

5239

3928

3450

3246

2860


Arodslimību skaits dinamikā mežizstrādē

salīdzinājumā ar kopējo reģistrēto arodslimību

skaitu uz 100 000 nodarbinātajiem

350

300

250

200

150

100

50

0

44,8

22,4

80,8

92,6

24,6 22,4

116,3

27,9

150,9

40,7

1999 2000 2001 2002 2003

16

2004 2005 2006 2007 2008 2009

Arodslimības kopā Mežizstrāde

181,4

163,4

77,7 66,2

98,9

51,8

139,3

73,6

182,7

82,2

306,9

89,8

16


Arodslimību skaits dinamikā kokapstrādē

salīdzinājumā ar kopējo reģistrēto arodslimību

skaitu uz 100 000 nodarbinātajiem

350,0

300,0

250,0

200,0

150,0

100,0

50,0

0,0

54,0

44,8

10,7

80,8

45,2

21,7

92,6

82,7

30,0

77,2

116,3

35,2

150,9

104,8

50,1

181,4

135,8

163,4

154,4

112,6

98,9

67,0 73,0 76,6

1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

Apstrādes rūpniecība (kopā)

Arodslimības kopā

17

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, mēbeļu ražošana

158,4

139,3

103,0

214,5

182,7

170,3

17

308,7

306,9

280,4


Biežākās arodslimības

kokapstrādē?

Vidēji katrā nozarē gadā ~ 80

arodslimnieku

Visbiežāk - fizisku pārslodžu izraisītās

slimības, g.k.:

»balsta un kustību aparāta slimības:

mugurkaula, locītavu, muskuļu cīpslu, saišu

slimības, kā arī karpāla kanāla sindromi.

»kāju virspusējo vēnu varikoze (no

stāvošas pozas un pastāvīgas smagumu

pārvietošanas)

18

18


Biežākās arodslimības

kokapstrādē?

Nedaudz retāk:

aroda vājdzirdība

rūpniecisko aerosolu izraisītās elpošanas

orgānu slimības (hroniski augšējo elpceļu

iekaisumi, hroniski bronhīti, hroniskas

obstruktīvas plaušu slimības)

alerģiskas slimības – bronhiālā astma,

alerģiskie kontakta dermatīti

Vibrācijas ietekme

19

19


Svarīgākie riska faktori nozarē

Fizikālie

troksnis, vibrācija, mikroklimats,

apgaismojums

Ķīmiskie riska faktori

putekļi, šķīdinātāji, līmes u.c.

Bioloģiskie riska faktori

ērces, insekti u.c.

Fiziskie riska faktori

smagumu pārvietošana, piespiedu darba

pozas, vienveidīgas kustības u.c.

20

Ivars Vanadziņš

20


Svarīgākie riska faktori nozarē

Nelaimes gadījumu risks

Dažādas iekārtas, remontdarbi

Uzkrišana, pakrišana, caurkrišana

Psihoemocionālie riska faktori

Monotons darbs, ātrs temps, nakts darbs,

nepietiekama atpūta

Bioloģiskie riska faktori

Ērces un to pārnestās slimības

Insekti, mikroorganismi, dzīvnieki,

bioloģiski aktīvās vielas u.c.

21

Ivars Vanadziņš

21


Troksnis

Daudziem – pirmā asociācija ar

kokapstrādi, jo ir praktiski visos darbos!!!

Avots:

Iekārtas, konveijeri, piedziņas u.c.

Ventilācijas sistēmas (nosūces vai

vispārējās)

Transporta līdzekļi

Līmenis – no 61 dB(A) līdz ~ 113 dB(A)

! Bieži ļoti augsts fona troksnis (no

blakus iekārtām)!

Darba drošības un vides veselības

institūts

22


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes

* 2009.-2011. gadā laboratorija piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas īstenotājā

ESFprojekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs

un uzņēmumos” („De minimis atbalsta piešķiršana”).

23


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes

24


Piemēri (kokapstrāde):

Fona troksnis cehā – 86,6 dB(A)

Šķirošanas līnija „Renholmen” – 95,5 dB(A)

Garenzāģa „Tigr” operatora d/v – 95,6 dB(A)

Dēļu šķirošana - slapjā šķirošana – 92,4 dB(A)

Šķirošanas līnija „Odden”– 89,8 dB(A)

Četrpusīgā garenfrēzmašīna „Waco” – 107,4

dB(A)

Saaudzēšanas līnija „Combipact” – 90,7 dB(A)

25

25


Piemēri (kokapstrāde):

Koku laukums. Baļķu šķirošanas līnija, operatora

d/v kabīnē: 61,9 dB

Uzņēmuma teritorija, darbs ar šķeldotāju operatora

d/v traktora kabīnē, šķeldo baļķus:75,5 dB

Dēļu šķirošana-sausā šķirošana, ražotnes telpa,

šķirošanas automātikas apkalpošana/uzraudzība,

operatora d/v: 96,2 dB

Zāģētava, dēļu šķirošanas operatora d/v pirms

trimmera: 92,9 dB

Sauso zāģmateriālu pārstrādes cehs, šķeldotāja

operatora d/v: 112 dB

26


Piemēri (kokapstrāde):

Lejas lentzāģa cehs, lentzāģa operatora d/v

(operatora telpā): 75 dB

Kokzāģētava, darbs ar vertikālo lentzāģi,

operatora d/v, griež baļķi dēļos: 103 dB

Garinātājzāģi: 78 – 105 dB

Četrpusīgā garenfrēzmašīna:107,4 dB(A)

Darbs ar frēzēšanas - zāģēšanas iekārtu

"R115", operatora d/v (kabīnē): 69,1 dB

Galdniecība. Kokapstrādes operatora d/v,

darbs ar vertikālo frēzi, frēzē dēli: 81 dB

27


Piemēri (kokapstrāde):

Ražošanas cehs, darbs pie četrpusīgas ēveles

(skaņu izolējoša kamerā, pie iekārtas),

operatora d/v:107 dB

Galdniecība, darbs ar biezumēveli, operatora

d/v (pie materiālu padošanas): 80 dB

Mēbeļu ražotne, kontrolmontāžas darbi, darbs

ar pneimatisko skrūvgriezi, montāžas galda

(skrūvē skrūves): 85 dB

Traktori (kabīnē): 68 – 82 dB

28


Piemēri (mežistrāde):

Darbs ar harvesteru:

mērījums kabīnē: 62,1 dB-72dB;

mērījums ārpus kabīnes: 91 dB

Forvarderi: 62-78 dB

Motorzāģi: 94-105 dB

Krūmgrieži: 94-96 dB

Ļoti atkarīgs no aprīkojuma tehniskā

stāvokļa!!!

29


Labā prakse?

Selektīvās austiņas

Darba vietu (operatoru nodalīšana) no iekārtām

Trokšņa līmenis kabīnē

~ 73-75 dB(A)

Trokšņa līmenis

zāģētavā

~ 95-105 dB(A)

32


Vibrācija

Vibrācijas avoti:

Lielo iekārtu darbība (konveijeri, platformas

u.c.)

Rokas instrumentu izmantošana

Automašīnu un citas smagās tehnikas

vadīšana

Vispārējā vibrācija – bieži komplektā ar

“plaukstas-rokas” vibrāciju

Līmeņi: - var būt diezgan augsti (pat jaunai

tehnikai un labai tehnikai... )

» Tehniskais stāvoklis, braukšanas paradumi,

segums, materiāli u.c.

33


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes

34


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes

35


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes

36


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes

37


Vibrācija (piemēri)

Traktortehnikas vadītāja d/v Traktors “Kalmar” –

9,88 m/s 2

Traktortehnikas vadītāja d/v VOLVO

“Ljungbymaskin” -

»visa ķermeņa - 20,39 m/s 2

»plauktas-rokas – 1,6 m/s 2

mērīšanas un automātiskās padeves iekārtas un

zēmerēšanas zāģa operatora d/v – 19,34 m/s 2

"Rast" labošana, darbojas ar rokas slīpmašīnu,

strādnieka d/v – 26,35 m/s 2

38

38


Piemēri (visa ķermeņa vibrācija):

Autoiekrāvēji 0,5 – 6 m/s 2

Darbs ar traktoru. Brauc pa cirsmu un pārved

baļķus: 1,52 m/s 2

Mežistrādes objekts. Forvardera operatora d/v,

brauc pa cirsmu un uzkrauj kokmateriālus:0,8

m/s 2

Zāģēšanas cehs. Zāģēšanas līnijas operatora

d/v vadības pults kabīnē uz krēsla: 2,5 m/s 2

Šķirošanas līnija, šķirošanas operatora d/v: 0,2

m/s 2

39


Piemēri (plaukstas-rokas

vibrācija)

Starpslīpētāvas iecirknis, darbs ar rokas

slīpmašīnu, slīpē koka detaļas, palīgstrādnieka

d/v: 6,3 m/s 2

Ražotne, darbs ar pneimatisko āmuru (naglo

paletes), operatora d/v: 6,7 m/s 2

Kokzāģētava, darbs ar garinātājzāģi, operatora

d/v: 3,7 m/s 2

Teritorija, koksnes apstrādes operatora d/v,

darbs ar motorzāģi, zāģē baļķus: 1,87 m/s 2

Galdniecība, darbs ar ēveli (ēvelē dēļus),

operatora d/v: 0,8 m/s 2

40


42

42


43

43


Apgaismojums

Bieži nepietiekami novērtēta problēma –

daudzās darba vietas slikts apgaismojums

Nepietiekošs apgaismojums pārvietošanās

zonās un teritorijās

Bieži “nepareizi” apgaismojuma projekti

(augstu lampas, darbinieki aizsedz gaismu

u.c.)

Atsevišķās vietās problēmas ar “pareizās”

normas izvēli (piemēram, noliktava ar

datoru...) vai normu trūkums darbam ārpus

telpas (mežizstrāde)

44

44


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes

45


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes

Ja pieņemam 300lx par atskaites lielumu.

46


Piemēri

Lielais angārs, darbs pie lentzāģa (zāģē baļķus),

operatora d/v – 37x

Kokzāģētava (gateris), darbs pie daudzzāģa, operatora

d/v, zāģē dēļus – 72lx

Ražošanas telpas, autoklāva uzraudzība

(impregnēšana), operatora d/v – 21lx

Kokmateriālu līmēšanas un beigu apstrādes telpa,

slīpmašīnas operatora d/v: 46 lx

Mēbeļu ražotne, kontrolmontāžas darbi, darbs ar

pneimatisko skrūvgriezi: 92 lx

Galdniecība. Darbs pie formātzāģa, galdnieka d/v: 426

lx

Lentzāģa līnijas cehs, darbs pie divripzāģa, operatora

d/v: 918 lx

47


48

48


50

Problēma: Lampas grūti mainīt un

nepietiek gaismas

Risinājums: papildus lokālais

apgaismojums, kuru var operatīvi

nomainīt

50


Mikroklimats

Bieži nepiemērotas temperatūras un

caurvējš (cehi, vārti u.c.)

Mežistrādes darbos darbinieki ir pilnībā

pakļauti āra laika sptākļiem (sals,

karstums, UV starojums, lietus, vējš

u.t.t.)

Kopēja problēma – nepiemērots apģērbs

Nenovērtēta problēma – ietekme uz

darba spējām un darba kavējumiem!

51


Svarīgākās problēmas:

Nepiemērota temperatūra (zema, augsta) darba

telpās

Kokzāģētāva, darbs ar daudzzāģi, operatora d/v –

9,6°C

Kokapstrādes cehs darbs pie garenfrēzmašīnas –

1,4 °C

Vasaras periodā

Granulu ražošanas un iepakošanas telpa, granulu

ražošanas operatora d/v: + 32 °C

Lentzāģu telpa, lentzāģa operatora d/v: +28 °C

Caurvēji (vārti, bojātas durvis u.c.)

Sagatavju apstrādes telpa: 0,38 m/s

Lobīšanas un žāvēšanas cehs: 0,89 m/s

52


Darba drošības un vides veselības

institūts

55


Ergonomiskie riska faktori

Fiziski smags darbs

Izejmateriālu pārvietošana

Palīgmateriālu (piemēram, rezerves daļu u.c.)

pārvietošana

Darbs piespiedu pozās

Stāvus (t.sk. Staigāšana)

Sēdus

Atkārtotas kustības

Piemēram, šķirošana, materiālu padošana

Problēmas: netiek lietoti palīglīdzekļi, netiek

ievēroti smagumu pārvietošanas principi

56

56


57

57


58

58


59

59


60

60


Labā prakse

Mehāniķu darba apstākļu

uzlabošana: ātrāk,

drošāk un ērtāk

pārvietot smagas

ražošanas līniju detaļas

61


Ieguvums: samazināta slodze darbiniekam

un uzlabota produktivitāte

62


Ieguvums: iespēja operatīvi mainīt šķirojamā galda

augstumu, samazinot slodzi darbiniekam un uzlabojot

produktivitāti

63


Pareiza darba vietu plānošana

PAREIZI NEPAREIZI

Ieguvums: Pareizi novietots brāķu konteiners ievērojami

samazina darbinieka slodzi un katrai operācijai

patērējamo laiku, uzlabojot produktivitāti

65


Izgudrotāju tauta!

66


Putekļi un ķīmiskās

vielas/produkti

Praktiski visās darba vietās!

Daudz tipisku problēmu:

Ventilācijas trūkums, nepietiekoša jauda,

bojājumi

Glabāšanas, marķēšanas un lietošanas

pārkāpumi

Neinformētība par bīstamību

Putekļi:

Salīdzinoši augstās koncentrācijas (2-3

mg/m 3 ir sastopami pat salīdzinoši labās

ražotnēs ar ventilāciju)

67


Putekļi un ķīmiskās vielas/produkti

Kokapstrāde:

koksnes putekļi (dažādi,

jo cietāki, jo bīstamāki);

organiskie šķīdinātāji;

lakas;

krāsas;

piesūcinātājvielas;

apdares vielas;

saistvielas u.c.

Mežistrāde:

koksnes putekļi;

Degviela un

sadegšanas produkti

(izplūdes gāzes);

Smērvielas, tehniskie

šķidrumi

31.01.2012 I. Mārtiņsone 68

68


70

70


71

71


Ķīmiskās vielas/produkti

Ķīmiskās vielas, kas ietilpst līmēs, lakās,

krāsās, šķīdinātājos, impregnēšanas

šķīdumos

- formaldehīds,

-summārie ogļūdeņraži,

-ksilols, toluols,

-butilacetāts

-metināšanas aerosols

-arsēns (impregnēšana) u.c.

Ekspozīcijas indeksi – parasti nepārsniedz 1, tomēr var būt

arī augstāki

72

72


Piemērs bīstamībai - laka

Nosaukums CAS EK Sastāvs

propān-2-ols 67-63-0 200-661-7 2.5-10%

n-butilacetāts 123-86-4 204-658-1 10-25%

acetons 67-64-1 200-662-2 10-25%

etanols 64-17-5 200-578-6 2.5-10%

etilacetāts 141-78-6 205-500-4 2.5-10%

izobutanols 78-83-1 201-148-0 1-2.5%

izobutilacetāts 110-19-0 203-745-1 1-2.5%

etilmetil ketons 78-93-3 201-159-0 1-2.5%

toluols 108-88-3 203-625-9 1-2.5%

ksilols 1330-20-7 215-535-7 1-2.5%

ligroīns (naftas), hidrētā, vieglā; Ar ūdeņradi

apstrādātā nafta ar zemu viršanas temperatūru

64742-49-0 265-151-9 10-25%

1-metoksipropanols-2 107-98-2 203-539-1 1-2.5%

73


74

74


75

75


76

76


77

77


Psihoemocionālie riska faktori:

Virkne faktoru un apstākļu, kuri potenciāli

var radīt psihoemocionālu risku:

Darba temps un nespēja ietekmēt darba

ātrumu/raksturu

Darbs maiņās (naktīs, mainīgos režīmos

u.tml.)

Virsstundas u.c.

Vienmuļš darbs (līnijas u.tml.)

78

78


Nelaimes gadījumi

Iemesli visiem zināmi....

Nav nebīstamu iekārtu...

Darba vienmuļība un troksnis

ievērojami palielina nelaimes

gadījumu risku

79

79


80

80


81

81


82

82


83

83


84

84


85

85


Labā prakse

86


Darba drošības un vides veselības

institūts

91

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!