„MŪZIKAS SKOLOTĀJS” - Daugavpils Universitāte

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE
MŪZIKAS UN MĀKSLU FAKULTĀTE
Profesionālās bakalaura studiju programmas
„MŪZIKAS SKOLOTĀJS”
pašnovērtējuma ziľojums
par 2009./2010. studiju gadu
Programma akreditēta 01.02.2006. – 31.12.2012.
2006./2007. studiju gads – veiktās izmaiľas
2007./2008. studiju gads – veiktās izmaiľas
2008./2009. studiju gads – veiktās izmaiľas
2009./2010. studiju gads – veiktās izmaiľas

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE
PROFESIONĀLĀ BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA
„MŪZIKAS SKOLOTĀJS”
- programmas kods – 42141
- programmas īstenošanas ilgums – 4 studiju gadi pilna laika studijas
5 studiju gadi nepilna laika studijas
- programmas apjoms – 160 KP
- prasības uzsākot studijas – vidējo izglītību apliecinošs dokuments
- iegūstamā kvalifikācija – mūzikas skolotājs
– iegūstamais grāds – profesionālais bakalaura grāds izglītībā
- programmas īstenošanas vieta – Daugavpils Universitāte
- programmas īstenošanas veids – pilna un nepilna laika studijas
- programmas direktors – Mg. paed, docents Voldemārs Skutāns
- programmas direktore – Mg. paed, lektore Gaļina Zavadska
Akreditācijas ziľojums apstiprināts DU senāta sēdē
2005. gada 31. oktobrī, protokols Nr. __.
Senāta priekšsēdētājs:
Dr. phys., profesors V. Paškevičs

SATURS
1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI ................................................................................ 4
2. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA ............................................................................................... 5
2.1. STUDIJU PROGRAMMAS KVALITATĪVĀS IZMAIĽAS ATTIECĪGAJĀS PROGRAMMAS SADAĻĀS.
IZMAIĽU ANALĪZE UN PAMATOJUMS. STUDIJU KURSU SADALĪJUMA ATBILSTĪBA AUGSTĀKĀS
PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS STANDARTAM UN PROFESIJAS STANDARTAM .......................................................... 6
2.2. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS .................................................................................................................... 9
3. STUDIJU PROGRAMMAS REALIZĀCIJA ............................................................................................... 12
3.1. IZMANTOTO FORMU APRAKSTS, IZVĒLES PAMATOJUMS UN ANALĪZE ........................................................... 13
3.2. ATTIECĪBA STARP KONTAKTNODARBĪBĀM UN STUDENTU PATSTĀVĪGO DARBU ........................................... 14
3.3. STUDIJU PLĀNS, TĀ UZBŪVES ATBILSTĪBA PROGRAMMAS MĒRĶIEM UN UZDEVUMIEM ................................ 15
4. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ PĒTNIECISKĀ DARBĪBA ................................................... 16
4.1. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECISKAIS DARBS. PĒTNIECISKĀ UN STUDIJU DARBA MIJIEDARBĪBA .......... 16
4.2. STUDĒJOŠO IESAISTĪŠANA PĒTNIECISKAJĀ DARBĀ. KURSA, BAKALAURA, MAĢISTRA DARBA TĒMU
ATBILSTĪBA STUDIJU PROGRAMMAS SATURAM ................................................................................................... 17
5. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ............................................................................................................................. 18
5.1. IZMANTOTĀS STUDIJU VĒRTĒŠANAS UN IZVĒRTĒŠANAS METODES, TO APRAKSTS, IZVĒLES
PAMATOJUMS UN ANALĪZE ................................................................................................................................. 18
5.2. NOVĒRTĒŠANAS BIEŢUMS, IZVĒLES PAMATOJUMS ....................................................................................... 19
6. STUDĒJOŠO LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDĒ ........................................................ 20
6.1. STUDENTU IMATRIKULĀCIJA UN EKSMATRIKULĀCIJA ............................................................................ 20
6.2. STUDĒJOŠO APTAUJU REZULTĀTI UN ANALĪZE ........................................................................................ 20
6.3. ABSOLVENTU UN DARBA DEVĒJU APTAUJAS. PROGRAMMAS BEIDZĒJU NODARBINĀTĪBA ....................... 27
7. STUDIJU PROGRAMMAS AKADĒMISKAIS, VISPĀRĒJAIS PERSONĀLS ...................................... 30
7.1. AKADĒMISKĀ, VISPĀRĒJĀ PERSONĀLA SKAITS, TĀ IZMAIĽAS SALĪDZINĀJUMĀ AR IEPRIEKŠĒJO
GADU .................................................................................................................................................................. 30
7.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA KVALIFIKĀCIJAS ATBILSTĪBA AUGSTSKOLU LIKUMA PRASĪBĀM ........................ 31
7.3. PAMATDARBĀ STRĀDĀJOŠĀ AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ĪPATSVARS STUDIJU PROGRAMMĀ ......................... 32
7.4. KONKRĒTAS AR PERSONĀLU SAISTĪTAS PROBLĒMAS, KAS IETEKMĒ PROGRAMMAS KVALITĀTI ................... 32
8. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA ........................................................................................ 33
9. FINANSĒŠANAS AVOTI, PROGRAMMAS MATERIĀLAIS NODROŠINĀJUMS ............................. 33
9.1. STUDIJU PROGRAMMAS FINANSĒŠANA ......................................................................................................... 33
9.2. AUDITORIJAS, LABORATORIJAS, KABINETI, DARBNĪCAS: TO SKAITA, LIELUMA UN APRĪKOJUMA
ATBILSTĪBA STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIEM UN UZDEVUMIEM ........................................................................ 34
9.3. PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS AR NEPIECIEŠAMO LITERATŪRU UN INFORMĀCIJU .................................... 35
10. ĀRĒJIE SAKARI .......................................................................................................................................... 36
10.1. SAIKNE AR DARBA DEVĒJIEM STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶU UN UZDEVUMU IZPILDES
KONTEKSTĀ ........................................................................................................................................................ 36
10.2. SADARBĪBA AR LĪDZĪGĀM STUDIJU PROGRAMMĀM SAVĀ VALSTĪ UN ĀRVALSTĪS ...................................... 37
10.3. STUDIJU PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITĀM STUDIJU PROGRAMMĀM LATVIJĀ UN
ĀRVALSTĪS ......................................................................................................................................................... 38
11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVAS ................................................................. 39
PIELIKUMI
1. pielikums. Studiju plāni.
2. pielikums. Studiju programmas akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība un attīstība (kopsavilkums no
2000. - 2010. gadam).
3. pielikums. Akadēmiskā personāla CV.
4. pielikums. Studiju kursu apraksti.
5. pielikums. Sadarbības līguma paraugs.
6. pielikums. Aizstāvēto bakalaura darbu saraksts.
7. pielikums. Studējošo aptaujas anketas paraugs.
8. pielikums. Studējošo aptaujas anketu rezultāti.
9. pielikums. Studiju programmas pašizvērtējuma ziľojumi.
10. pielikums. Studiju maksas aprēķins.

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi
Latvijas nacionālās attīstības programmā tiek uzsvērts, ka kultūra ir viens no
galvenajiem dzīves kvalitātes rādītājiem kā attiecībā uz sabiedrību, tā arī indivīdu,
vidi. Pastāv ciešs sakars starp valsts realizēto kultūras un izglītības politiku, kas
visspilgtāk izpauţas tieši vispārējās izglītības mūzikas, mākslas jomā, jo mūzikas
pedagoģija jau pati par sevi ir mūzikas kultūras sastāvdaļa. Latviju raksturo ļoti dziļas
un nozīmīgas mūzikas izglītības tradīcijas vispārizglītojošajās skolās, un mūzikas
skolotāja darbība neaprobeţojas tikai ar mācību priekšmeta „Mūzika” vadīšanu, viľa
funkcijās ietilpst arī daţādu ansambļu, kopu un koru organizēšana un vadīšana.
Mūzikas skolotāja aktivitātes ārpusklases darbā cieši saistītas ar daţādu kultūras
pasākumu organizēšanu un vadīšanu, nacionālo kultūras vērtību atklāsmi, attīstību un
saglabāšanu.
Būtībā, 1999. akreditētās profesionālo studiju programmas „Mūzikas skolotājs”
mērķi un uzdevumi nav mainījušies.
Programmas stratēģiskais mērķis ir vispārējās muzikālās izglītības attīstība
Latvijā, kas ir latviskās kultūrvides saglabāšanas, kā arī turpmākas veiksmīgas
mūzikas tradīciju iedzīvināšanas un attīstības nepieciešamais priekšnoteikums, īpaši
Latgales reģionā.
Programmas mērķi ir:
augsti kvalificētu un konkurētspējīgu mūzikas skolotāju sagatavošana, kuru
kompetence ļautu pilnvērtīgi un radoši darboties mūzikas, izglītības un kultūras
jomā;
strādājošo mūzikas skolotāju konkurētspējas sekmēšana mainīgos
sociālekonomiskajos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū;
latviskās kultūrvides kultūras mantojuma un mūzikas tradīciju saglabāšana un
turpmākā attīstība Latvijā, īpaši Latgales reģionā;
zinātnisko pētījumu veikšana, dalība valsts un starptautiskos zinātniskajos
projektos nolūkā veicināt mūzikas izglītības problēmu izpēti un pētījumu rezultātu
ieviešanu mūzikas izglītībā;
Programmas uzdevumi:
nodrošināt augstākās profesionālās muzikālās izglītības programmas satura
pilnveidošanu, atbilstoši profesijas standartiem un mūsdienu prasībām;
veicināt sabiedrisku, komunikablu, patstāvīgu, radošu, atbildīgu personību
veidošanos un sekmēt viľu profesionāli pedagoģisko virzību;
aktivizēt studentu līdzdalību kultūras dzīves veidošanā, mūzikas tradīciju
apzināšanā un tālākā attīstībā;
aktivizēt studentu zinātniski pētniecisko darbību, integrējot teorētiskās nostādnes
un praksē gūtās atziľas;
piedāvāt profesionālās pilnveidošanās un pārkvalificēšanās iespējas tālākizglītībā.
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav

2. Studiju programmas struktūra
1999. gadā DU Mūzikas un mākslu fakultātē tika realizēta studiju programma,
kura paredzēja 4 gadu laikā iegūt kvalifikāciju „Mūzikas skolotājs vispārizglītojošajā
skolā” kā arī iegūt papildkvalifikāciju pēc izvēles – klavieru spēles, akordeona spēles,
pūšamo instrumentu spēles, stīgu instrumentu spēles, solo dziedāšanas, diriģēšanas
skolotājs. Divu kvalifikāciju ieguvei tika paredzēts arī pārāk liels KP skaits, uz ko tika
norādīts arī akreditācijas komisijas ekspertu ziľojumā ar ieteikumu samazināt KP
skaitu.
2.1. attēls
Mūzikas skolotāja studiju programmas statuss 1999. gadā
PEDAGOGS
Bērnu mūzikas skolā
Profesionālo studiju programma „MŪZIKAS SKOLOTĀJS”
Iegūstamā kvalifikācija – MŪZIKAS SKOLOTĀJS ar
papildspecialitātēm:
- akordeona spēles skolotājs
- stīgu instrumentu spēles skolotājs
- klavieru spēles skolotājs
- diriģēšanas skolotājs
- solo dziedāšanas skolotājs
STUDIJAS
Izglītības zinātľu maģistra grāda
pedagoģijā ieguvei
SKOLOTĀJS
Vispārizglītojošā skolā
Vairākus gadus gadus tika meklētas optimālākās studiju programmas
realizēšanas iespējas, lai varētu apmierināt darba devēju pieprasījumu, nepārslogojot
studentu un veidojot programmu atbilstoši LR likumdošanai. Rezultātā 2003. gadā
tika veikta profesionālo studiju programmu statusa maiľa no profesionālās
programmas uz profesionālā bakalaura programmu, paredzot paralēli skolotāja
kvalifikācijai iegūt arī profesionālā bakalaura grādu izglītībā (skatīt 4. pielikumu).
Šī programma tiek realizēta arī pašreiz. Ievērojot, ka daļa studiju programmas
absolventu (skatīt 6.2.1., 6.2.2. tabulu) tomēr strādā bērnu mūzikas skolās, un šajās
iestādēs ir pieprasīti speciālisti, esam izstrādājuši un licencējuši profesionālo studiju
programmu uz augstākās izglītības bāzes „Profesionālās izglītības mūzikas skolotājs”
(progr. kods 4614106), kas ļaus 1,5 gadu laikā iegūt vienu no kvalifikācijām:
akordeona spēles, diriģēšanas, klavieru spēles, pūšamo instrumentu spēles, stīgu
instrumentu spēles, solo dziedāšanas, diriģēšanas, mūzikas teorētisko priekšmetu
skolotāja kvalifikāciju.
2.2. attēls
Mūzikas skolotāja studiju programmas statuss 2005.gadā
Studijas
izglītības zinātľu maģistra
grāda pedagoģijā ieguvei
Profesionālo studiju programma „MŪZIKAS SKOLOTĀJS”
Iegūstamā kvalifikācija – MŪZIKAS SKOLOTĀJS,
profesionālais bakalaurs izglītībā
Studijas (1,5 gada)
Profesionālās izglītības pedagogs
- akordeona spēles pedagogs;
- stīgu instrumentu spēles pedgaogs
- klavieru spēles pedagogs
- diriģēšanaspedagogs solo dziedāšanas
pedagogs
Skolotājs
vispārizglītojošajā skolā

Studiju programma tiek realizēta pilna un nepilna laika studijās Daugavpils
universitātes Mūzikas un mākslu fakultātē. Pilna laika studijas – 4 gadi, nepilna laika
studiju ilgums ir 5 gadi.
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
2.1. Studiju programmas kvalitatīvās izmaiņas attiecīgajās programmas sadaļās.
Izmaiņu analīze un pamatojums. Studiju kursu sadalījuma atbilstība augstākās
profesionālās izglītības standartam un profesijas standartam
„Mūzikas skolotāja” studiju programma Daugavpils Universitātē tiek realizēta jau 35
gadus.
Ievērojot Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumus Nr. 481 (Noteikumi
par otrā līmeľa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu no 2001. gada 20.
novembra), Izglītības likumu (14.panta 19.punkta prasības), kā arī pamatojoties uz
LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 394 (Noteikumi par prasībām pedagogiem
nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai) profesionālo studiju
programmā „Mūzikas skolotājs” tika veiktas daţas izmaiľas, mainīts kredītpunktu
apjoms atsevišķās sadaļās un kursu izvietojums pa blokiem programmas studiju plānā.
2004./ 2005. studiju gadā realizētās profesionālo studiju programmas Mūzikas
skolotājs apjoms bija 165 KP, taču 2005. gada augustā tika pārstrādāts un apstiprināts
studiju programmas plāns 160 KP apjomā (skatīt 1. pielikumu). Šajā studiju
programmā KP sadalījums pa blokiem pilnībā atbilst Ministru kabineta noteikumiem
Nr. 481.
2.1.1. tabula
Profesionālo studiju programmas „Mūzikas skolotājs” struktūra
Kursi
LRMK.
noteik.
Nr. 481
DU
2000.
DU
2001.
DU
2002.
DU
2003.
DU
2004.
DU
2005.
Nozares teorētiskie pamatkursi
un informāciju tehnoloģiju kursi
36 KP 45 KP 38 KP 39 KP 39 KP
39
KP
36 KP
Profesionālās specializācijas
kursi
Humanitāro un sociālo zinātľu
teorētiskie kursi un kursi, kas
60 KP 70 KP 103 KP 82 KP 82 KP 62 KP 60 KP
attīsta sociālās, komunikatīvās
un organizatoriskās
pamatiemaľas
20 KP 35 KP 21 KP 20 KP 14 KP 20 KP 20 KP
Prakses 26 KP 6 KP 26 KP 26 KP 26 KP 26 KP 26 KP
Bakalaura darbs 12 KP 10 KP
12
KP
12 KP 12 KP 12 KP 12 KP
Brīvas izvēles kursi 6 KP
6-45
KP
6-33
KP
6-33
KP
6 KP 6 KP 6 KP
Kopā: 160 KP
182-
217 KP
200KP 185 KP 179 KP 165 KP 160 KP
Līdz ar to profesionālo studiju programmā „Mūzikas skolotājs” ir notikusi
pakāpeniska kontaktstundu (arī KP) samazināšana, sekojot 1999. gada akreditācijas
komisijas ekspertu ieteikumam. Pilnveidojot studiju plānu tika sekots, lai neveidotos
studentu pārslodze, veicot vienmērīgu studiju kursu sadali visos semestros, kā arī
pārskatot studiju kursos paredzētos pārbaudījumus un atslogojot studentus sesijas
laikā, kā ieteikuši akreditācijas komisijas eksperti.

2004./ 2005. studiju gada beigās, ievērojot LR Ministra kabineta noteikumus
Nr.481 par otrā līmeľa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, tika
plānotas vairākas izmaiľas. Rūpējoties par vērtīgākā satura saglabāšanu tika meklētas
efektīvākas tā organizēšanas struktūras - programmas satura papildināšana ar jaunāko
informāciju un esošā satura pārstrukturēšana, tajā pašā laikā saglabājot aktuālo un
vērtīgo, kas jau ir iestrādāts un pārbaudīts programmā.
2004/ 2005. st.g. noslēgumā vairākas izmaiľas skārušas nozares teorētisko
pamatkursu un informāciju tehnoloģiju kursu sadaļu: A daļa, kas sastāv no sadaļām
A1 (21 KP) – pedagoģijas un psiholoģijas kursi, kas ir kopīgi visām skolotāja studiju
programmām universitātē un A2 (15 KP)– nozares, tieši mūzikas teorijas, kursi. Ar
2005. gada 20. augusta Izglītības un vadības fakultātes Domes lēmumu (protokols
Nr.10) tika veiktas šādas izmaiľas studiju programmas satura A1 daļā:
1) samazināts nozares teorētisko pamatkursu un informācijas tehnoloģiju kursu KP
apjoms no 51 KP uz 39 KP;
2) integrēti daţi nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi,
apvienojot to saturu pēc multidisciplinārās pieejas, lai pastiprinātu savstarpējo
papildināšanos saturam, kas apgūstams no daţādiem priekšmetiem un jomām,
papildinot līdzīgās teorētiskās pamatiestrādnes, piemēram, apvienoti “Sociālās
un personības psiholoģijas” un “Attīstības psiholoģijas” studiju kursi, izveidojot
vienotu “Sociālās un personības attīstības psiholoģijas” studiju kursu;
3) pamatojoties uz pārmaiľām izglītībā un IZM izstrādātajā skolotāja profesijas
standartā noteiktajām apgūstamajām zināšanām, mainīts studiju kursa
“Didaktika” nosaukums uz “Mācību organizācijas pamati”, mainīts studiju kursa
“Datorzinību pamati” nosaukums uz “Informācijas tehnoloģijas”, “Filozofijas
pamati” uz “Filozofija”, “Civilzinību pamati” uz “Civilzinības”, „Ētikas pamati”
uz “Ētika”;
4) ievērojot integrēšanas pamatprincipu, lai novērstu studiju kursu satura
dublēšanos, studiju kursa “Vispārīgā pedagoģija” satura jautājumi, pastiprinot
tēmas, integrēti studiju kursos “Pedagoģijas vēsture”, “Audzināšanas teorija un
metodika” un “Mācību organizācijas pamati”.
Līdz ar šīm izmaiľām tika veikta arī mūzikas teorijas kursu pārstrukturēšana un
izveidota A2 daļa – Mūzikas teorijas kursi – „Mūzikas teorija un solfedţo”,
„Harmonija”, „Mūzikas pedagoģija”, kā arī, pamatojoties uz straujo informācijas
tehnoloģiju iekļaušanos mūzikas industrijā, ieviests jauns studiju kurss „Mūzika un
dators” (Kora diriģēšanas katedras sēdes protokols Nr.2 no 2005. gada 19. septembra
un Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras sēdes protokols Nr.3 no 2005.
gada 19. septembra).
Humanitāro un sociālo zinātľu teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta sociālās,
komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaľas kopumā iestrādāti 24 KP: 20 KP
pašā sadaļā, 4 KP, pamatojoties uz programmas satura specifiku, ievietoti arī citos
blokos (piemēram, „Sociālās un personības attīstības psiholoģija”).
Lai ievērotu LRMK noteikumus Nr. 481 par profesionālās studiju programmas
apjomu vismaz 160 KP un izglītības un reģiona specifiku un vajadzības, pastiprinātu
uzmanību pievēršot atsevišķiem nozares profesionālās specializācijas kursiem,
papildināti un pārstrukturēti arī B daļas – profesionālās specializācijas kursi.
Pamatojoties uz studiju programmas izvērtēšanas un studentu aptaujas rezultātiem,
profesionālās specializācijas kursos tika veikti atsevišķi precizējumi, kas aktivizē
pedagoģiskās un metodiskās novitātes, paredz daudzveidīgāku darba formu un metoţu
izmantošanu un pilnveidošanu.
Ar Kora diriģēšanas katedras lēmumu (2005. gada 19. septembra sēdes
protokols Nr. 2) tika veiktas izmaiľas:

1) studiju kursā „Kora klase”, lai piešķirtu mobilitāti studentu iesaistīšanās procesam
praktiskajā darbībā un rastu iespējas sistemātiskai un regulārai studentu
māksliniecisko ideju pašrealizācijai un metodisko paľēmienu apguvei, tika
izveidoti studiju kursi ar integrētu metodisko aspektu: „Vokālais ansamblis un
vokālā darba metodika”, „Koris un kora darba metodika”;
2) lai nedublētu studiju kursu saturu, tika samazināts studiju kursa „Kora zinātne un
kora diriģenta darba metodika” apjoms no 4 KP uz 1 KP. (skatīt 4. pielikumu);
3) ievērojot integrēšanas pamatprincipu, integrējot pedagoģiju, psiholoģiju un
mūzikas mācību metodiku, tika izveidots kvalifikācijas eksāmens – mūzikas
mācību metodika (iepriekš pastāvēja 2 eksāmeni: „Mūzikas mācību metodika” un
„Pedagoģija un psiholoģija”);
4) pamatojoties uz mūzikas skolotāja muzikālās darbības spektra plašumu, izveidots
valsts pārbaudījums – eksāmens muzicēšanā (iepriekš pastāvēja 2 eksāmeni –
„Klavierspēle” un „Diriģēšana”). Šī korekcija ļaus studentam plašāk demonstrēt
daţādu instrumentu spēles prasmes, dziedāšanu, diriģēšanu utt.;
5) pārcelt studiju kursu „Speciālā pedagoģija” no Nozares teorētiskajiem kursiem uz
Brīvās izvēles kursiem.
Jāatzīmē arī pedagoģiskās prakses realizēšanas īpatnības. Sākotnēji no 6 KP,
patreiz īstenojot 26 KP, prakse tiek plānota 4., 5., un 7. semestrī. Katram semestrim ir
izstrādāti konkrēti uzdevumi un darba apjoms. Detalizēti prasības atspoguļotas „DU
nolikumā par pedagoģisko praksi” (atrodas Mūzikas un mākslu fakultātes dekanātā),
vēl sīkāk „Nolikumā par mūzikas skolotāja pedagoģisko praksi” (atrodas Mūzikas un
mākslu fakultātes dekanātā). Studenta prakses darba gaita, analīze, skolotāja –
metodiķa, iestādes vadītāja izvērtējums un raksturojums tiek fiksēts fakultātē
izstrādātajā „Pedagoģiskās prakses dienasgrāmatā (S.Ērliha) (atrodas metodikas
kabinetā).
Lai veicinātu praktisko un sociālo prasmju attīstību, prasmes darbā ar daţādiem
informācijas ieguves avotiem, tika ieviesta patstāvīgā darba nedēļa, kuras laikā
studentiem tika dota iespēja patstāvīgi realizēt kādu konkrētu ideju saistītu ar
bakalaura darba izstrādi.
Studiju programma atbilst arī IZM skolotāja profesijas standartam. Studiju
programmas saturs dod iespējas studentiem apgūt skolotāja profesijas pienākumus:
plānot un organizēt mācību darbu;
pārzināt mācību un audzināšanas saturu
organizēt drošu un atbalstošu izglītojošo vidi
nodrošināt audzēkľa personības izaugsmi;
rosināt audzēkľu zinātkāri un izziľas intereses, veidot mācīšanās
prasmes;
nodrošināt audzināšanas un mācību procesu;
organizēt sadarbību ar vecākiem, skolotājiem, citiem speciālistiem un
sabiedrību;
novērtēt audzēkľu sasniegumus;
izvērtēt un pilnveidot savu profesionālo darbību.
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav

2.2. Studiju programmas saturs
Studiju programmas saturs (2.2.1. tabula) ir sadalīts piecās daļās.
Nr. Studiju kursa nosaukums KP
Studiju programmas saturs
Vērtē-
juma forma
Docētāji
Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi 36 KP
1. Pedagoģijas vēsture 2 Eksāmens
2.
Audzināšanas teorija un
metodika
3. Sociālā pedagoģija 2
4.
Mācību organizācijas
pamati
2
1
Diferencētā
ieskaite
Diferencētā
ieskaite
Diferencētā
ieskaite
5. Vispārīgā psiholoģija 2 Eksāmens
6. Pedagoģiskā psiholoģija 2
7.
8.
9.
Sociālā un personības
attīstības psiholoģija
Zinātniski pētnieciskās
metodes pedagoģijā
Bērnu fizioloģija un
veselības veicināšana
10. Informācijas tehnoloģijas 3
11. Mūzika un dators 2
Diferencētā
ieskaite
2 Eksāmens
1
4
Diferencētā
ieskaite
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Diferencētā
ieskaite
Diferencētā
ieskaite
Dr.paed., prof. I. Salīte
Mg.paed., as. M.Kravale
Dr.paed., lekt. E.Oļehnoviča
PhD, doc. Dz.Iliško
Mg.paed., as.J.Altāne
PhD, doc. Dz.Iliško
PhD, lekt. I.Belousa
Mg.paed., lekt. V.Guseva
Mg.paed., as.J.Altāne
Mg.paed., lekt. V.Guseva
Mg.paed., as.J.Altāne
Dr.paed. prof. E. Krastiľa
Ph.D., doc. D. Iliško
Dr.psuch., doc.
V.Dombrovskis
Dr.psych., doc.V. Makarevičs
Dr.psych., doc. S.Guseva
Dr.psych., asoc.prof.
A.Pipere
Dr.psych., doc.V. Makarevičs
Dr.psych., as.prof. I.Kokina
Dr.psych., doc.
V.Dombrovskis
Dr.psych., doc. V.Makarevičs
Dr.psych., as.prof. A.Pipere
Dr.paed. prof. E. Krastiľa
Dr.psych. asoc.prof.
I. Kokina
PhD., lekt. I. Belousa
2.2.1. tabula
Pamat-
darba vieta
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
Dr. biol. doc. L.Antoľeviča DU
Mg., asist. V. Mendriķe DU
Dr.art., asoc.prof. Ē.
Daugulis
12. Mūzikas pedagoģija 3 Eksāmens Dr.paed., prof. J. Davidova DU
13.
Mūzikas teorija un
solfedţo
14. Harmonija 4
15. Studiju darbs 1
5
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Diferencētā
ieskaite
Dr.art., as.prof. Ē. Daugulis,
Mg. paed., lekt. G. Zavadska
Dr.art., asoc.prof. Ē.
Daugulis
Dr.paed., prof. J. Davidova
Dr.paed., asoc.prof. S. Ērliha
Mg.paed., doc. V. Skutāns
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU

Nr. Studiju kursa nosaukums KP
1. Mūzikas mācību metodika 7
2.
3.
Vērtē-
juma forma
Dr.art., asoc.prof. Ē.
Daugulis
Dr.paed., doc. E.Znutiľš
Docētāji
Nozares profesionālās specializācijas kursi – 60 KP
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
DU
DU
Pamat-
darba vieta
Dr.paed., asoc.prof. S. Ērliha DU
Mūzikas vēsture 6 Eksāmens Mg. paed., lekt. G. Zavadska DU
Kompozīcija un
improvizācija
Mūzikas formu analīze /
Mūzikas skaľdarbu
analīze
4. Ritmika un kustība 2
5. Kora zinātne 1
6. Aranţēšana 1
2
2
Diferencētā
ieskaite
Diferencētā
ieskaite
Diferencētā
ieskaite
Diferencētā
ieskaite
7. Diriģēšana 7 Eksāmens
8.
9.
10.
Vokālais ansamblis un
vokālā darba metodika
Koris un kora darba
metodika
Solo dziedāšana un vokālā
darba metodika
2 Eksāmens
9
Diferencētā
ieskaite
5 Eksāmens
11. Klavierspēle 7 Eksāmens
12.
Instrumentācija un
pavadījuma spēle
13. Papildinstruments 2 Eksāmens
14.
Vokāli instrumentālais
ansamblis
15. Studiju darbs 2
Dr.art., asoc.prof. Ē.
Daugulis
Dr.art., asoc.prof. Ē.
Daugulis
DU
DU
Mg.paed., lekt. E. Beļinskis DU
Dr.paed., doc. E. Znutiľš DU
Mg.paed., lekt.
S. Almakajevs
Dr.paed., doc. E.Znutiľš
Mg.paed., lekt. M. Ţiţina
Mg.paed., lekt.
S. Almakajevs
Mg.paed. V. Bagirjane
Dr.paed., asoc.prof. S. Ērliha
Dr.paed., doc. E.Znutiľš
Mg.paed., lekt.
S. Almakajevs
Mg.paed., lekt. M. Ţiţina
Mg.paed. V. Bagirjane
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
Dr.paed., doc. E. Znutiľš DU
Mg.art., lekt. I. Bagele
Mg.paed., asist. O. Groza
Dr.paed., prof. J. Davidova
Mg.paed., lekt. J. Larionova
Mg.paed., lekt. T.Minakova
Mg.paed., as. T.Dvorecka
2 Eksāmens Dr.art., as.prof. Ē. Daugulis
3
Diferencētā
ieskaite
Diferencētā
ieskaite
Mg.paed., doc. V. Skutāns
Mg.paed., lekt. T. Gţibovskis
Mg. paed., as. A. Rudzs
Dr.paed., prof. J. Davidova
Dr.paed., as.prof. S. Ērliha
Mg.paed., doc. V. Skutāns
Dr.art., asoc.prof. Ē.
Daugulis
DU
PII
DU
DU
DU
DU
DU
DU
RPIVA
Kultūras
un sporta
pils
DU
DU
DU
DU
DU

Nr. Studiju kursa nosaukums KP
1.
Vērtē-
juma forma
Dr.paed., doc. E.Znutiľš
Docētāji
Pamat-
darba vieta
Humanitāro un sociālo zinātľu teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un
organizatoriskās pamatiemaľas- 20 KP
Ētika / estētika / Latvija
Eiropā
2. Filozofijas pamati 2
2
Diferencētā
ieskaite
Diferencētā
ieskaite
Mg.paed., lekt. B.Felce
Mg.paed., lekt. A.Felcis
Dr.phil., doc. L.Gorbaceviča,
Mg.paed., lekt. A. Felcis
3. Svešvaloda 4 Eksāmens Asist. L. Ciguļova DU
4.
5.
6.
Latvijas kultūras vēsture /
Pasaules kultūras vēsture
Mūsdienu mūzika un tās
attīstības tendences
Mūzikas stili un to
interpretācija
2
2
Diferencētā
ieskaite
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Mg. philol., lekt. I. Kupšāne
Mg.art.hist., lekt. G. Ozoliľš
DU
DU
DU
DU
DU
Mg.paed., lekt.G. Zavadska DU
2 Eksāmens Mg.paed., lekt.G. Zavadska DU
7. Latviešu mūzikas vēsture 4 Eksāmens Mg.paed., lekt.G. Zavadska DU
8.
Ekonomikas pamati/
civilzinību pamati/
socioloģija/ politoloģija
Nr. Studiju kursa nosaukums KP
Pedagoģiskā prakse 26
Nr. Studiju kursa nosaukums KP
Bakalaura darbs 12
Nr. Studiju kursa nosaukums KP
1. Akordeona spēle 6
2. Pūšamais instruments 6
3. Stīgu instrumentsa spēle 6
2
Diferencētā
ieskaite
Vērtē-
juma forma
Prakses – 26 KP
Diferencētā
ieskaite
Vērtē-
juma forma
Bakalaura darbs – 12 KP
Bakalaura
darba
aizstāvēšana
Vērtē-
juma forma
Brīvās izvēles kursi – 6 KP
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Diferencētā
ieskaite,
Mg.oec., Mg.psych., lekt.
I. Kuľicka
Docētāji
Dr.paed., asoc.prof. S.
Ērliha
Docētāji
Dr.paed., prof. J. Davidova
Dr.paed., asoc.prof. S.Ērliha
Mg.paed., doc. V. Skutāns
Dr.art., asoc.prof. Ē.
Daugulis
Dr.paed., doc. E.Znutiľš
Docētāji
DU
Pamat-
darba vieta
DU
Pamat-
darba vieta
DU
DU
DU
DU
DU
Pamat-
darba vieta
Mg.paed., lekt. L.Ščepetkova DU
Mg.paed., doc. V. Skutāns
DU
As. I.Ozuns DMV

4. Klavierspēle 6
5. Diriģēšana 6
6. Solo dziedāšana 6
7. Ģitāras spēle 6
8. Ērģeļu spēle 6
9. Kokles spēle 6
10. Sitamo instrumentu spēle 6
11. Sintezatora spēle 6
eksāmens
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Diferencētā
ieskaite,
eksāmens
Dr.paed., prof. J. Davidova,
Mg.paed., lekt. J. Larionova
Mg.paed., lekt. T.Minakova
Mg.paed., as. T.Dvorecka
Dr.paed., doc. E.Znutiľš,
Mg.paed., lekt. M. Ţiţina,
Mg.paed., lekt.
S. Almakajevs,
Mg.paed. V. Bagirjane
Dr.paed., asoc.prof. S. Ērliha
Mg.art., lekt. I. Bagele
Mg. paed., as. A. Rudzs
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
DU
Kultūras
un sporta
pils
Doc. L.Bulava JVLMA
Mg. paed. M. Somorodova DMV
Mg.paed., lekt. T. Gţibovskis RPIVA
Dr.art., asoc.prof. Ē.
Daugulis
2008./2009.st.g. ar Mūzikas un mākslu fakultātes 2008. gada 8. septembra Domes
lēmumu Nr.10-12/3 tika papildināts profesionālās augstākās izglītības bakalaura
studiju programmas Mūzikas skolotājs (42141) satura nodrošinājums ar šādiem
docētājiem:
Pedagoģijas vēsture (2KP) - Dr. paed., prof. J.Davidova
Audzināšanas teorija un metodika (2KP) - Dr. paed., prof. J.Pokulis
Mācību organizācijas pamati (1KP) - Dr. paed., prof. J.Davidova
Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā (1KP) - Dr. paed., prof.
J.Davidova
Mūzika un dators (2KP) - Dr. paed., as.prof. E.Znutiľš
Studiju darbs (1KP) - Mg. paed., lekt. V.Bagirjane, Mg. paed., lekt.
S.Almakajevs, Mg.paed., lekt. M.Ţiţina, Mg. paed., lekt. T.Dvorecka, Mg.
paed., lekt. T.Minakova, Mg. paed., doc. J.Larionova, Mg.paed., lekt.
G.Zavadska
Ritmika un kustība (2KP) - Mg.paed., lekt. V.Bagirjane
Aranţēšana (1KP) - Mg.paed., lekt. V.Bagirjane
Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika (2KP) - Dr. paed., as.prof.
S.Ērliha
Koris un kora darba metodika (9KP) - Mg. paed., lekt. M.Ţiţina, Mg. paed.,
lekt. S.Almakajevs, Mg. paed., lekt. V.Bagirjane
Solo dziedāšana un vokālā darba metodika (5KP) – Dr. paed., asoc. prof.
S.Ērliha, Mg. paed., lekt. V.Bagirjane, Mg. paed., lekt. S.Almakajevs,
Mg.paed., lekt. M.Ţiţina
DU

Klavierspēle – as. E. Zariľš
Vokāli instrumentālais ansamblis (3KP) – Mg. paed., lekt. L. Ščepetkova
Filozofijas pamati (2KP) - Mg. paed., lekt. B.Felce
Svešvaloda (4KP) - as. Ľ. Lopuha, lekt. J. Sergejeva
Bakalaura darbs (12KP) - Mg. paed., lekt. V.Bagirjane, Mg. paed., lekt.
S.Almakajevs, Mg.paed., lekt. M.Ţiţina, Mg. paed., lekt. T.Dvorecka, Mg.
paed., lekt. T.Minakova, Mg. paed., doc. J.Larionova, Mg.paed., lekt.
G.Zavadska
2009./2010.st.g. ar Mūzikas un mākslu fakultātes 2009. gada 21. septembra Domes
lēmumu Nr. 11-3/3 tika papildināts profesionālā bakalaura studiju programmas
Mūzikas skolotājs (42141) satura nodrošinājums ar šādiem docētājiem:
- Svešvaloda (angļu valoda) (4KP) – Dr.paed., doc. L. Rumjanceva;
- Informācijas tehnoloģijas (3KP) - Mg.paed., lekt. L.Brūniľa;
- Solo dziedāšana (6KP) – Dr. paed., as.prof. E.Znutiľš, Dr. paed., asoc. prof.
S.Ērliha, Mg. paed., lekt. V.Bagirjane, Mg. paed., lekt. S.Almakajevs, Mg.paed., lekt.
M.Ţiţina.
3. Studiju programmas realizācija
3.1. Izmantoto formu apraksts, izvēles pamatojums un analīze
Lai sekmīgi realizētu studiju programmu un apgūtu jaunas studiju formas,
mācību metodes un metodiskos paľēmienus, docētāji apmeklē daţādus seminārus,
piedalās pieredzes apmaiľas aktivitātēs un profesionālās pilnveides kursos. Pieredzes
apmaiľas rezultātā studiju kursos tiek ieviestas jaunas studiju formas, mainītas daţādu
studiju formu proporcijas. Studiju programmā ietverto kursu realizācijai tiek
izmantotas šādas formas:
lekcijas un semināri vispārizglītojošo, nozares teorētisko un profesionālās
specializācijas kursu satura apguvei. Studiju programmā samazināts teorētisko
lekciju skaits un dominē praktiskas ievirzes nodarbības, semināri kuros studenti
sekmē sociālo prasmju attīstību, pilnveido individuālā darba prezentācijas un
analīzes prasmes, viedokļa paušanu par attiecīgo problēmu un tās risināšanas
iespējām;
individuālo nodarbību forma tika izmantota nepieciešamo praktisko iemaľu
veidošanai diriģēšanā, klavierspēlē, solo dziedāšanā, papildinstrumenta spēlē un
izvēles instrumenta spēlē. Šajās nodarbībās pilnveidojas studenta prasmes un
iemaľas daţādu instrumentu spēlē, notiek mākslinieciskās gaumes veidošanās, kā
arī saiknes nodrošināšana ar sabiedrību – pirmskolas izglītības iestādēm, skolām,
kultūras centriem utt.. Pēcakreditācijas laikā tika veikti pasākumi, kas sekmēja
studentu regulāro uzstāšanos daţādu auditoriju klausītājiem, muzicēšanu
augstākminētajās iestādēs un piesaistītu klausītājus, kā arī potenciālos studentus,
organizējot koncertus DU koncertzālēs. Tātad specifiska studiju darba forma ir
uzstāšanās koncertos, akadēmiskie koncerti.
Jāatzīmē arī pasniedzēju aktīvā līdzdalība koncertdarbībā kā muzicējot kopā ar
studentu, tā arī uzstājoties individuāli.
kā komandu jeb grupu darbu, kas īpaši aktualizējies pēdējo 2 - 3 gadu laikā
vokālā ansambļa un vokāli instrumentālā ansambļa darbībā. Šo studiju kursu
realizēšanai tiek veidotas 6 - 8 studentu grupas, kuras iestudē noteiktas
sareţģītības pakāpes un noteiktai mērķauditorijai izvēlētu repertuāru un uzstājas
koncertos. Nozīmīgākais šo kursu realizācijā ir studenta praktiskā darbība, sākot

ar repertuāra izvēli (arī skaľdarba aranţēšanas un / vai instrumentācijas), tā
apgūšanu un daţādu metodisko paľēmienu aprobāciju un beidzot ar publisko
atskaľojumu koncertā. Šādi gūtā pieredze ir pamats ansambļu, koru turpmākai
organizēšanai un vadībai skolās.
prakses laikā studenti iepazīst skolas darbu, stundu vadīšanas un audzināšanas
darba specifiku, kā arī pilnveido kormeistara darba prasmes, darbojoties ar skolu
koriem un ansambļiem, koncertmeistara prasmes, atskaľojot pavadījumus
daţādiem skolu kolektīviem. Prakses laikā studenti gatavo savus skolotāja
portfolio, kas sekmē spēju izveidot izglītības pārmaiľām adekvātus pedagoģiskās
darbības modeļus. Pedagoģisko praksi raksturo specifiskas izvērtēšanas /
pašizvērtēšanas seminārnodarbības, prakses laikā gūtās pieredzes apkopojums
un prezentācija prakses noslēguma konferencēs u.c.
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
3.2. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu
Atbilstoši LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 481, profesionālo studiju
programmā „Mūzikas skolotājs” 50% no kopējā kredītpunktu apjoma sastāda
kontaktnodarbības, pārējais ir studentu patstāvīgais darbs.
Ľemot vērā programmas specifiku, ar 2003. gada 19. marta Mūzikas un mākslu
fakultātes Domes lēmumu tika izmainītas kontaktnodarbību un studenta patstāvīgā
darba proporcijas no 1:1 uz proporciju 2:1 (20 kontaktstundas, 10 praktiskā darba
stundas). Kontaktnodarbību skaits viena KP ietvaros tika palielināts studiju kursos –
Koris, Vokālais ansamblis un Vokāli instrumentālais ansamblis. Šajos studiju
kursos lielākais darba apjoms saistās ar daţādu koncertprogrammu iestudēšanu, kur
būtiski, lai dziedātāji neapgūtu kora skaľdarbus vienbalsīgi, patstāvīgi, bet gan savā
balss grupā, veidojot kopīgo balss grupas tembrālo, intonatīvo un dinamisko
ansambli. Iestudēšanas procesā dziedātāji jūt viens otru, ieklausās veidotajās saskaľās,
cenšas panākt vienotu, monolītu, emocionāli līdzsvarotu skaľdarba izpildījuma
variantu. Tāpat šajos studiju kursos liels darba apjoms saistīts ar studenta kā vokālā
ansambļa vadītāja, kora diriģenta praksi. Studenti praktizējas vadīt iedziedāšanos,
meklēt atbilstošākos problēmsituācijas risinājuma metodiskos ceļus skaľdarbu
iestudēšanas procesā, kā arī noskaľoties, pārvarēt uztraukumu, mobilizēt sevi daţādu
klausītāju auditoriju priekšā.
Savukārt, Studiju darbu un bakalaura darba izstrādei tika noteikts lielāks
patstāvīgā darba īpatsvars: Studiju darbos - 4:1, bakalaura darbā – 30:1, kas tiek
pamatots ar nepieciešamo pētniecisko darbu bibliotēkās, analizējot zinātnisko
literatūru, veidojot teorētisko daļu, kā arī novērojot, anketējot vai veicot pārrunas ar
pētījuma respondentiem, izstrādājot darba praktisko daļu. Lai atvieglotu studiju darba,
bakalaura darba noformēšanu, tehnisko izpildi, tika izstrādāti un piedāvāti metodiskie
norādījumi „Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšanai, noformēšanai
un aizstāvēšanai” (atrodas Mūzikas un mākslu fakultātes dekanātā).
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav

3.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem
Studiju plāns veidots atbilstoši LR Ministru kabineta noteikumos Nr. 481
izvirzītajām prasībām, programmas mērķiem un uzdevumiem (skatīt 1. pielikumu).
Sastādot šo studiju plānu, liela vērība tika veltīta studiju kursu pēctecībai, praktiskās
un teorētiskās darbības integrācijai, kas ļautu sekmīgāk aprobēt teorētiskās atziľas
praktiskā patstāvīgā darbībā. Studiju plāns apspriests Kora diriģēšanas un Instrumentu
spēles un mūzikas teorijas katedru sēdēs, apstiprināts Mūzikas un mākslu fakultātes
Domē. Studiju plāna izstrādē aktīvi piedalījās arī studentu pašpārvalde un
vispārizglītojošo skolu skolotāji – metodiķi.
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
Lai izlīdzinātu kredītpunktu sadali pa semestriem (20 KP katrā), 2008./2009.st.g. ar
Mūzikas un mākslu fakultātes 2008. gada 16. oktobra Domes lēmumu Nr.12/7 tika
veiktas šādas izmaiľas profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju
programmas Mūzikas skolotājs (42141) studiju plānā 2008.gadā imatrikulētajiem
studentiem:
- studiju kursus Mūzika un dators (1KP), Mūzikas teorija un solfedžo (0.5KP),
Mūzikas mācību metodika (1KP) pārcelt no 4.semestra uz 3.semestri;
- studiju kursu Ritmika un kustība (1KP) pārcelt no 3.semestra uz 5.semestri;
- studiju kursu Instrumentācija un pavadījuma spēle (1KP) pārcelt no 5.semestra
uz 6.semestri (studiju plāns 2008.g. imatrikulētajiem studentiem 1. pielikumā).
2009./2010.st.g. - lai izlīdzinātu kredītpunktu sadali pa semestriem (20 KP katrā), ar
Mūzikas un mākslu fakultātes 2009. gada 24. augusta Domes lēmumu Nr.10/7 tika
veiktas izmaiľas profesionālā bakalaura studiju programmā Mūzikas skolotājs
(42141) studiju plānā 2009.gadā imatrikulētajiem:
- pārcelts no 2. sem. uz 5. sem. studiju kurss „Harmonija” (1 KP);
- pārcelts no 2.sem. uz 3.sem. studiju kurss „Latviešu mūzikas vēsture” (1 KP);
- pārcelts no 4.sem. uz 3.sem. studiju kurss „Mūzikas mācību metodika” (0.5
KP);
- pārcelt no 4.sem. uz 6.sem. studiju kurss „Mūzikas mācību metodika” (0.5
KP);
- pārcelt no 4.sem. uz 6.sem. studiju kurss „Mūzikas formu analīze” (0.5 KP).
Lai atspoguļotu programmas apguvi pa semestriem (20 KP katrā), nozīmēta
pārbaudes forma - diferencēta ieskaite visos semestros, kuros nav paredzēts eksāmens,
studiju kursiem, kuri ilgst vairāk nekā vienu semestri.

4. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība
4.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs. Pētnieciskā un studiju darba
mijiedarbība
Ar profesionālo studiju programmu „Mūzikas skolotājs” saistītās pētnieciskās
darbības galvenie virzieni:
1. Mūsdienu mūzikas pedagoģijas problēmas un attīstības tendences (J. Davidova,
S. Ērliha).
2. Mūzikas izglītības satura jautājumi (J. Davidova, S. Ērliha, E. Znutiľš, H.
Kraulis).
3. Mākslinieciskās un pedagoģiskās darbības integrācija (E. Znutiľš, J. Larionova, T.
Dvorecka, T. Minakova, V. Bagirjane).
4. Latvijas mūzikas kultūras attīstības tendences (Ē. Daugulis, G. Zavadska, I.
Bagele).
Kā stabila un ilgtermiľa tradīcija ir Starptautiskās zinātniskās konferences
organizēšana Daugavpils Universitātē („Mūzikas priekšmetu mācīšanas saturs un
metodes skolā un augstskolā”1999. gadā, “Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā” 2000.
gadā, „Mūzikas skolotāja izglītība 21. gadsimtā: Sasniegumi un problēmas“ 2003.
gadā, „Mūzikas pedagoģijas problēmas” 2005. gadā).
Konferencē tradicionāli piedalās kā ārzemju, tā arī Latvijas augstskolu docētāji,
skolu skolotāji, doktoranti, maģistranti un studenti, plaši pārstāvētais daţādu
institūciju dalībnieku sastāvs ļauj kompleksi apzināt un ieskicēt globālās un lokālās
mūzikas pedagoģijas problēmas, kā arī uz ārzemju un Latvijas speciālistu pieredzes
meklēt to risinājumus.
Balstoties uz konferences materiāliem, tiek izdoti zinātniskie rakstu krājumi
„Mūzikas pedagoģijas problēmas” (1998.g., 2000.g., 2002.g., 2004.g.) (Studiju
programmas akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība un attīstība (kopsavilkums
par 2000.- 2005. gadu) skatīt 2. pielikumā).
Apzinoties mūzikas pedagoģijas problēmu aktualitāti un to risinājuma
nepieciešamību, plašākā kontekstā – ciešākā sadarbībā ar ārzemju mūzikas
pedagoģijas zinātniekiem 2005.gadā tika izveidots un reģistrēts ţurnāls angļu valodā
„Problems in Music Pedagogy” (galvenā redaktore prof. J.Davidova.).
Jāatzīmē mūsu pedagogu līdzdalība LZP finansētajos projektos. Kopš 2004.
gada tiek piešķirti arī Daugavpils Universitātes iekšējie granti, kuros finansējumu
papildus saľēmuši vairāki studiju programmās strādājošie (skatīt 2. pielikumu).
Kā projektu vadītāji ļoti aktīvi strādā vairāki studiju programmā strādājošie
docētāji.
Pēdējā gadā vadītie projekti:
1) 2005.gads – J. Davidova - LZP finansēta zinātniskā projekta “Skolēnu mūzikas
uztveres līmeľu noteikšana kā mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības
komponents” vadība;
2) 2005. gads – I. Salīte - LZP finansēta zinātniskā projekta „Ilgtspējīgas
izglītības modelis holistiskā skatījumā” vadība.
2) 2005. gads – V. Makarevičs - LZP finansēta zinātniskā projekta „Tolerance
kroskulturālā kontekstā” vadība;
3) 2005. gads - S. Guseva - LZP finansēta zinātniskā projekta „Latgales reģiona
jauniešu profesionālā identifikācija pašnoteikšanās periodā” vadība;

3) 2001. – 2004. gads - sadarbībā ar DU studentiem, absolventiem, skolotājiem –
metodiķiem docents Harijs Kraulis vadīja LZP finansētu projektu “Muzikālās
izglītības pilnveide Latgales reģiona vispārizglītojošās skolās”;
3) 2004. gads – J. Davidova - DU finansēta zinātniskā projekta „Apdāvinātības
attīstības problēma mūsdienu zinātnē un praksē“ vadība;
4) 2004. gads - sadarbībā ar skolu skolotājiem, DU studentiem docents E. Znutiľš
DU finansēta zinātniskā projekta rezultātā izveidojis Mūzikas izglītības
inovāciju centru;
5) 2005.gads - Ē. Daugulis "Latgales Dziesnu svētki vakar un šodien" (skatīt 2.
pielikumu).
Cieša zinātniskā sadarbība ir izveidojusies ar Latvijas augstskolām, kurām
aktuālas mūzikas pedagoģijas problēmas (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības
augstskola, Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Jāz. Vītola Latvijas mūzikas akadēmija),
Baltijas reģiona augstskolām (Tallinas Mūzikas akadēmija, Viļľas Pedagoģiskā
universitāte, Klaipēdas Universitāte), kā arī citām Eiropas (Milānas Universitāte) un
Krievijas augstākajām mācību iestādēm (Sanktpēterburgas Ā.I. Hercena Krievijas
Valsts Pedagoģiskā universitāte, Kazaľas Valsts Pedagoģiskā universitāte) (Studiju
programmas akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība un attīstība (kopsavilkums
par 2000.- 2005. gadu) skatīt 2. pielikumā).
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
4.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā. Kursa, bakalaura, maģistra darba
tēmu atbilstība studiju programmas saturam
Atbilstoši programmas pētījumu galvenajiem virzieniem, studenti izstrādā
studiju, kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbus, piedalās mūzikas sekcijas darbā
DU Studentu ikgadējās zinātniskās konferences ietvaros, maģistrantu lasījumos,
projektos un citās zinātniskā darba aktivitātēs.
Lai sekmētu studentu pētniecisko darbību un prezentācijas prasmes, studiju
darbu aizstāvēšana notiek, piedaloties vairākiem studentiem un pasniedzējiem.
Katram ir iespēja prezentēt paveikto darbu, piedalīties diskusijās.
Kopš 1998. gada DU Mūzikas un mākslu fakultātē regulāri tiek rīkoti
maģistrantu lasījumi, kuros studenti aprobē izstrādātās zinātniski teorētiskās
pamatnostādnes un sniedz praktisko pētījumu rezultātus rekomendācijās.
DU ir nodibināta Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācija
(DUJZA), kas rīko ikgadējās jauno zinātnieku konferences (papildus informācija
http://lapas.dau.lv/dujza). Studiju programmas studenti piedalās gan konferences
organizēšanā, gan klausītāju kvalitātē, gan arī zinātnisko krājumu sagatavošanā. Taču
noteikti aktualizējama studentu pētījuma sadarbības iniciatīva ar kolēģiem, īpaši, ar
citu Latvijas augstākās izglītības iestāţu studentiem.
Kopš 2004.gada tiek izsludināti DU zinātniskās pētniecības projektu konkursi,
kurus var pieteikt ikviens DU pamatdarbā strādājošais akadēmiskais personāls vai
akadēmisko programmu studējošais, projekta realizācijā iesaistot DU akadēmisko
personālu, palīgpersonālu, studējošos. Fakultātē ir apstiprināti divi šādi projekti, kuros

piedalās arī studenti (Studiju programmas akadēmiskā personāla atjaunošana,
apmācība un attīstība (kopsavilkums par 2000.- 2005. gadu) skatīt 2. pielikumā).
Šī iespēja pagaidām netiek pietiekami plaši izmantota, tomēr paver pētniecības
iespējas kopīgai akadēmiskā personāla un studējošo sadarbībai.
Pēdējo 2 - 3 gadu laikā ne tikai paši pasniedzēji uzstājas ar referātiem un
publicē zinātniskos rakstus, bet arī kopā ar saviem studentiem veido kopīgus projektus
– pētījumus. Īpaši aktīvi to dara profesore J. Davidova:
Davidova J., Augustova Dz. The structure of musical abilities // Muzikos mokytojo
rengimas šiuolakinei mokyklai. – Vilnius: Vilnius pedagoginis universitetas, 2002, pp.
9 – 16.
Davidova J., Jakubovska M. Latviešu folklora kā kultūrintegrācijas līdzeklis
multikulturālā sabiedrībā // Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. –
Rīga: Izglītības soļi, 2002, 4. daļa, 397. - 404. lpp.
Davidova J., Goncharova O. Student‟s musical development in a multicultural society:
Theoretical bases // Mūzikas pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. - Daugavpils: Saule,
2003, 47. – 53. lpp.
Lai izpētītu citu valstu pieredzi un mūzikas izglītības inovatīvās tendences,
docētājiem un studentiem ir iespēja lekcijās un patstāvīgo darbu studijās izmantot
universitātes bibliotēkā un katedrās pieejamās publikācijas angļu valodā un, izmantojot
bibliotēkas piedāvājumu, lietot specializētos interneta ţurnālus un jaunāko literatūru
angļu, vācu un krievu valodās.
Par vienu no studiju programmas trūkumiem uzskatāma - studentu iesaistīšanās
trūkums daţādos starptautiskajos projektos un studēšana citu augstskolu piedāvātajās
programmās.
2004./2005. studiju gadā aizstāvēti 28 bakalaura darbi un 10 maģistra darbi
(Aizstāvēto bakalaura darbu sarakstus skatīt 6. pielikumā).
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
5. Vērtēšanas sistēma
5.1. Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles
pamatojums un analīze
Vērtējot programmas apguvi, saskaľā ar LRMK noteikumiem Nr. 481 un IZM
izstrādāto skolotāja profesijas standartu, tiek ievēroti zināšanu un prasmju vērtēšanas
atklātības, vērtējuma obligātuma pamatprincipi. Studiju izvērtēšanas metoţu izvēli
nosaka studiju kursu mērķi un uzdevumi, kas atspoguļo noteiktus kritērijus izglītības
sasniegumu vērtēšanai.
Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir diferencētā ieskaite un
eksāmens. Ja pirms vairākiem gadiem dominēja nediferencētā ieskaite, tad tagad šāds
vērtējums tiek izmantots reti, lielākoties novērtējot vispārējā cikla studiju kursu
apguvi. Eksāmenos, diferencētajās ieskaitēs un valsts pārbaudījumos programmas
apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā (pozitīvs rezultāts - sākot ar 4 ballēm).

Zināšanu pārbaudes formas ir kontroldarbi, testi, kolokviji, diskusijas.
Praktisko muzicēšanas iemaľu pārbaudes formas lielākoties saistās ar
akadēmiskajiem koncertiem, muzikālām pēcpusdienām, atklātām stundām klasē.
Jāatzīmē arī izvērtēšanas darba formas pedagoģiskās prakses ietvaros.
2004./2005. studiju gadā tika pārstrādāti un papildināti pedagoģiskās prakses
vērtēšanas kritēriji skolotājiem un prakses metodiķiem (skatīt DU Prakses nolikumu).
Mūzikas mācību metodikas valsts pārbaudījuma vērtēšanā, kurā kā eksāmena daļa
tiek vērtēta atklāta stunda skolā, tiek pieaicināti kā darba devēji, tā arī skolu skolotāji
– metodiķi. Valsts pārbaudījumiem – eksāmenam diriģēšanā, eksāmenam instrumentu
spēlē tiek pieaicināti darba devēji, kā arī citu augstskolu (Jāz. Vītola Latvijas mūzikas
akadēmija, Viļľas Mūzikas akadēmija, Rēzeknes Augstskola u.c.) eksperti no
radniecīgām studiju programmām.
Kā savdabīga vērtējuma / pašvērtējuma darba forma mūzikas skolotāja studiju
programmā ir koncertanalīze un recenzēšana, kas virzīta uz studējošo muzikālās
izpratnes, vērtēšanas un pašvērtēšanas iemaľu attīstību.
Jāatzīmē arī studiju darbu izvērtēšana, kurā piedalās visi studiju darbu autori un
vadītāji.
Studenti iesaistās ne tikai savu sasniegumu izvērtēšanā, bet arī augstskolas,
studiju programmas, atsevišķu tās kursu vērtēšanā, pauţot savu viedokli daţādās
administratīvā darba institūcijās (fakultātes Dome, Studentu padome), kā arī veicot
anketēšanas un aptaujas, tādējādi sekmējot studiju programmas attīstību, studiju kursu
pilnveidošanos.
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
5.2. Novērtēšanas biežums, izvēles pamatojums
Studiju kursu novērtēšanas sistēmas izvēli nosaka to specifika, kas atspoguļota
katra studiju kursa aprakstā (pieejams MMF dekanātā).
Nereti semestra laikā teorētiskā cikla priekšmetos ir paredzēti testi, arī referāti.
Diriģēšanas, solo dziedāšanas un mūzikas instrumentu spēles iemaľu apguve ir
sistemātisks un nepārtraukts process, kam nepieciešama nepārtraukta novērtēšana visa
studiju procesa laikā, kas lielā mērā saistīts ar pastāvīgu uzstāšanos daţādos
koncertos, muzikālos pasākumos, ar snieguma analīzi un tālāko mērķu korekciju.
Mūzikas teorētisko kursu satura apguves līmeľa novērtēšanai tiek regulāri
izmantotas viktorīnas, mūzikas tēmu kontroldarbi, daţāda veida praktiskie darbi, testi.
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav

6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē
6.1. Studentu imatrikulācija un eksmatrikulācija
Uz doto brīdi DU Mūzikas skolotāja studiju programmā studē 48 pilna laika
studenti un 56 nepilna laika studenti.
6.1.1. tabula
Uzľemto un grādu un kvalifikāciju ieguvušo studentu dinamika
Gads
pilna laika
studijas
Uzľemti
nepilna laika
studijas
Ieguvuši grādu un kvalifikāciju
pilna laika
studijas
nepilna laika
studijas
1999.gads 20 16 17 2
2000.gads 17 12 16 9
2001.gads 14 21 12 12
2002.gads 19 22 14 11
2003.gads 15 10 8 15
2004.gads 8 12 17 12
2005.gads 6 12 5 19
2006. gads
2007. gads
2008. gads
2009. gads
KOPĀ 99 105 89 80
Saskaľā ar DU noteikto studiju kārtību katram studentam ir tiesības uz diviem
akadēmiskajiem atvaļinājumiem.
6.1.1. attēls
Uzľemšanas dinamika profesionālo studiju programmā „Mūzikas skolotājs”
50
40
30
Studentu skaits
20
10
0
36
29
35
1999.g. 2000.g. 2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g.
Atskaites gads
6.2. Studējošo aptauju rezultāti un analīze
Studiju programmas darbības izvērtēšana notiek visu gadu. Stratēģiski
globālākie mērķi un uzdevumi tiek risināti studentu un pasniedzēju kopsapulcēs. Lai
pārstāvētu studentu intereses lēmējinstitūcijās ir izveidota un aktīvi darbojas studentu
pašpārvalde, kas deleģē pārstāvjus darbam DU Senātā, DU Studentu padomē,
Mūzikas un mākslu fakultātes Domē, Stipendiju komisijā utt. Studentiem ir iespējas
iesniegt izskatīšanai Domē jebkuru, viľu interesi saistošu jautājumu, kā arī piedalīties
diskusijās, jautājumu lemšanā. Domē studentiem ir veto tiesības. Savus priekšlikumus
vai iebildumus par studiju grafiku, studiju plāna, atsevišķu studiju kursu vai pat to
daļu pilnveidošanu studenti izskatīšanai iesniedz arī Kora diriģēšanas un Instrumentu
41
25
20 18

spēles un mūzikas teorijas katedrās. Studentiem ir iespēja piedalīties katedru sēdēs un
pārstāvēt savu viedokli.
Studentu aktuālie jautājumi un ieteikumi tiek apspriesti arī neformālā veidā,
veicot pārrunas, diskutējot, piedaloties daţādos kopprojektos. Informācijas
saľemšanas veicināšanai fakultātē ir pieľemts lēmums izvietot uz ziľojumu stenda
visus ar studējošajiem saistītos rīkojumus.
Studiju gada noslēgumā, lai novērtētu studiju kvalitāti, tiek izmantotas 2
izvērtēšanas formas:
studiju kursu izvērtējums - programmas studenti katra studiju kursu noslēgumā
izvērtē savus sasniegumus studiju gada laikā, apzina iespējamos traucējuma un
kavējuma faktorus un arī stiprās puses un iespējamo tālākās darbības virzību.
Parasti tas notiek brīvā pārrunu veidā, semestra pēdējās nodarbībās. Par
studentu ieteikumiem pedagogi iepazīstina savus kolēģus katedras sēdēs;
studiju procesa izvērtējums – balstās uz DU Sociālo pētījumu institūta
izstrādātās anketas, kas ir unificēta visām augstskolas studiju programmām.
Arī datu apstrādi veic institūts un ar iegūtajiem rezultātiem iepazīstina
fakultātes vadību.
Lai noskaidrotu studentu domas par studiju programmas attīstību, tās dinamiku,
šāda aptauja tiek veikta katru gadu. Arī 2005. gada jūnijā tika veikta profesionālo
studiju programmas „Mūzikas skolotājs” pilna laika studējošo aptauja, kurā piedalījās
1., 2., 3. un 4. kursa studenti, kopā 42 studenti.
Anketas jautājumi tika vērsti uz to, lai noskaidrotu respondentu viedokli par
programmā iekļautajiem studiju kursiem – to svarīguma pakāpi, pasniegšanas līmeni,
stundu skaitu un to, vai studējošie ir apmierināti ar izvēlēto studiju programmu
(Studējošo aptaujas anketu skatīt 7. pielikumā).
Apkopojot respondentu atbildes uz anketas jautājumiem, var secināt, ka:
Izvēlētā studiju programma pamatā apmierina 64% studējošo un daļēji
apmierina 32% studējošo, neapmierina 4% studējošo
6.2.1. attēls
Studentu attieksme pret studiju procesa nodrošinājumu ar mācību
literatūru un metodiskajiem materiāliem
Respondentu
skaits
70
60
50
40
30
20
10
0
2002. gads 2003. gads 2004. gads
Atskaites gads
Detalizēti analizējot studentu viedokļus, noskaidrojām, ka studenti ne vienmēr
saskata konkrēta studiju kursa saikni ar izvēlēto profesiju, daţi nelabprāt par
vajadzīgu uzskata zinātniski pētniecisko darbību, uzskatot, ka tas jāveic tikai ļoti
pieredzējušiem pedagogiem – praktiķiem, vēl izskan pretrunīgs viedoklis – vieni
uzskata, ka studēt ir ļoti grūti, jo pastāv augstas prasības, īpaši, praktiskās

muzicēšanas ietvaros, citi - pretēji, ka studijās varētu tikt integrēti studiju kursi
daţādām papildspecialitātēm, un viľi būtu gatavi studiju laikā uzľemties lielāku
slodzi. Tomēr lielākā neapmierinātība tiek pausta par to, ka studiju laikā nav
iespējama papildkvalifikācijas ieguve, kas būtiski paplašinātu kvalifikācijas spektru.
Tas nozīmē, ka 2003. gadā pieľemtais lēmums par specializācijas (papildspecialitātes)
apguves pārtraukšanu, studentos izraisa lielāku neapmierinātību.
studiju procesa nodrošinājums ar metodiskajiem materiāliem tiek vērtēts divējādi
– viena daļa studējušo (50%) uzskata, ka tas ir pietiekams, otra – 50% - domā, kas
tas ir nepietiekams.
6.2.2. attēls
Procenti
Studentu attieksme pret studiju procesa
nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem
materiāliem
Pietiekams
100
80
60
40
20
0
27%
73% 72%
28%
2003. gads 2004. gads 2005. gads
Atskaites gads
Nereti studenti labprātāk mācību grāmatas izľemtu darbam mājās, nevis studētu
bibliotēkā, kas ne vienmēr ir iespējams attiecīga darba eksemplāru ierobeţotā skaita
dēļ. Jāatzīst, ka nereti bibliotēkā nav pieejami kāda mūsdienu autora darbi, kāds
studenta izvēlētais skaľdarbs. Jāatzīst, ka Mūzikas un mākslu fakultāte cenšas
iegādāties jaunāko metodisko literatūru, ārzemju zinātniski pētnieciskos ţurnālus,
literatūru, kas nepieciešama pedagoģiskajam darbam skolā (lai studenti varētu
kvalitatīvi sagatavoties stundām pedagoģiskās prakses laikā) un iespējams, ka nošu
materiāli nav pietiekami iegādāti (īpaši pūšamo instrumentu, stīgu instrumentu
spēlei). Daţi pasniedzēji ir izveidojuši krājumus (skatīt 2. pielikumu), taču noteikti
varētu tikt papildināts ārzemju metodisko un zinātnisko fundamentālo darbu klāsts.
Vēl viena aktuāla problēma ir tā, ka nereti studiju procesam nepieciešamie
valsts valodā izdotie darbi ir jau daļēji novecojuši, taču jauni vēl nav izdoti.
Mūsu pasniedzēji sistemātiski strādā šajā virzienā – ir izdoti vairāki metodiskie
palīglīdzekļi (skatīt 2. pielikumu), tai skaitā 2004./2005. gadā – J. Larionova „20.
g.s. mūzika. 1. un 2. daļa”, L. Ščepetkova „Populārā mūzika akordeonam: skaľdarbu
krājums”, „Akordeons džezā: mācību palīglīdzeklis”, T. Dvorecka – „Menuets: no
senatnes līdz mūsdienām” ( 1. un 2. daļa), “Latviešu klavieru mūzika” u.c..
Vairāki pedagogi turpina strādāt pie metodisko materiālu izveides (S. Ērliha –
„Mūzika pirmskolas izglītības iestādēs”, E. Znutiľš „Darbs ar skolu koriem un
vokālajiem ansambļiem”, V. Skutāns „Pūšamo instrumentu atskaľotājmākslas vēsture
Rietumeiropā”, S. Almakajevs „Vijies dziesma” (Dziesmu krājums vidusskolu
koriem.uc.).
Taču, salīdzinot studentu atbildes ar 2002. gadu - 27 %, 2003. gadu – 28%,
2004. gadu – 50 %), novērojama pozitīva tendence - studenti pozitīvi novērtē šajā
jomā paveikto.
Jautājumā par datortehnikas izmantošanu studiju laikā priecē fakts, ka 95%
studējošo bieži izmanto datortehniku, 5% reti, taču tādu, kas vispār neizmanto –
nav. Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem arī novērojama pozitīva tendence.
50%
50%

Procenti
100
80
60
40
20
0
Datortehnikas izmantošana studiju procesā
14%
41%
2003. gads 2004. gads
Atskaites gads
2005. gads
6.2.3. attēls
Šis fakts izskaidrojams ar vairākiem faktoriem:
* datortehnika tiek apgūta labāk jau vidējās izglītības līmenī;
* studiju kurss Datortehnika padziļina šo iemaľu veidošanos jau 1 . kursā (nevis
3. - 4. kursā, kā tas bijis studiju plānā 2001., 2002. gadā);
* ir uzlabojusies datora izmantošanas pieejamība;
* ir interesanta mūzikas programmatūra, ko studenti labprāt vēlas apgūt;
* kā bremzējošais faktors ir laika trūkums, ko īpaši akūti izjūt vecāko kursu
studenti, kuri nereti mācības savieno ar darbu.
Studenti apstiprinoši apgalvo arī par Interneta pakalpojumu izmantošanu – bieži
to lieto 68%, reti – 24%
6.2.4. attēls
INTERNET izmantošanas intensitāte studiju procesā
Procenti
100
80
60
40
20
0
10%
45%
55%
Jā, bieţi Jā, bet reti Nē
Kā apliecina studenti, bieţi laiks Interneta tīmeklī tiek pavadīts arī sazinoties ar
saviem domubiedriem, draugiem, meklējot personīgi sev interesantu un saistošu
informāciju, taču neizslēdz, ka arī studiju darbā Internetu izmanto bieţi. Reti izmanto
Internetu lielākoties lielās aizľemtības, laika trūkuma dēļ, jo bieţi studijas tiek
apvienotas ar darbu.
Attiecībā uz vieslektoru piesaistīšanu - 67% studējošo uzskata, ka tas nav
pietiekams, un 33% - pietiekams
36%
46%
34%
36%
29%
18%
Jā, bieţi Jā, bet reti Nē
35%
95%
68%
5%
0
24%
2003. gads 2004. gads
Atskaites gads
2005. gads
8%

Procenti
100
80
60
40
20
0
Vieslektoru piesaiste studiju procesa organizācijā
31%
69%
19%
2003. gads 2004. gads
Atskaites gads
2005. gads
6.2.5. attēls
Jāatzīst, ka fakultātei trūkst pieredzes vieslektoru piesaistē „Mūzikas skolotāja”
studiju procesa nodrošināšanai. Būtībā, vieslektoru piesaiste lielākoties veikta
pēdējos divos studiju gados. Tā, 2003./2004. studiju gadā meistarklases vadīja Rīgas
Pedagoģijas un izglītības vadības profesore M. Marnauza un A.I. Hercena Krievijas
Valsts Pedagoģiskās universitātes prof. N. Terentjeva.
Taču jau 2004./2005. studiju gadā jau sadarbībā ar J.Vītola Latvijas Mūzikas
akadēmiju – B. Kurpniece, I. Grauzdiľa, M. Čeţe, sadarbībā ar Viļľas mūzikas
akadēmiju - profesors Ļ. Meļľikas, sadarbībā ar RPIVA – T. Gţibovskis, sadarbībā
ar Tallinas Mūzikas akadēmiju – doc. T. Selke u.c.
Studentiem tika piedāvāta iespēja noklausīties arī austrālietes B. Zemīts lekciju
kursu „Multimediju izmantošana izglītībā”.
Arī nākamajam studiju gadam ir sastādīts plāns daţādu Latvijas un ārvalstu
vieslektoru piesaistei.
Jautājumā par izvēles kursu piedāvājuma pietiekamību 68% studējošo atbild, ka
tas ir pietiekams, 32% – ka tas nav pietiekams
6.2.6. attēls
Brīvas izvēles studiju kursu piedāvājums
100
80
60
Procenti
40
20
0
69%
31%
Pietiekama Nepietiekama
Vieslektoru pieaicināšana studiju kvalitātes uzlabošanai notiek ar konkrētu
mērķi, apzinot vājākos studiju satura aspektus, vai arī nolūkā paplašināt redzesloku
par mūzikas pedagoģijas attīstības tendencēm, metodēm, īpaši jau Baltijas valstīs,
kuras raksturo līdzīga izglītības sistēma. Tāpat tiek pieaicināti pedagogi – profesionāļi
instrumentu spēlē, piemēram, sitamo instrumentu pasniedzējs – T. Gţibovskis vai
ērģeļu spēles pedagoģe – L. Bulava.
50%
81%
Pietiekama Nepietiekama
50%
33%
68%
2003. gads 2004. gads
Atskaites gads
2005. gads
67%
32%

Kā izvēles kursus studenti vēlētos apgūt daţādu vokāli instrumentālā ansambļa
instrumentu spēli (piemēram, sitamie instrumenti, basģitāra, ģitāra), tomēr dotajā
gadījumā nākas saskarties ar grūtībām kvalificētu speciālistu piesaistei darbam
Universitātē, piemēram, basģitāras spēlē, skaľu reţijā u.c.
Atzinīgi tiek vērtēta arī studentu sadarbība ar mācībspēkiem – 87% studējošo
apmierina savstarpējā saskarsme
6.2.7. attēls
Studentu sadarbība ar mācībspēkiem
100
80
60
Procenti
40
20
0
83% 77%
17%
2003. gads 2004. gads
Atskaites gads
2005. gads
Studentu un pasniedzēju laba savstarpējā sapratne ir tradīcija. Tā veidojas
kopīgā mērķu un uzdevumu izvirzīšanā un sasniegšanā. Studenti atzīmē, ka viľus
priecē iespēja veidot muzikālus pasākumus, muzicēt kopā ar pasniedzējiem, apspriest
un diskutēt kā līdzvērtīgiem partneriem par kultūras dzīves norisi, koncertu
apmeklējumiem vai par tās vai citas metodes lietderību kādā noteiktā gadījumā,
piemēram, studente I. Marksa laikrakstā „Lai Top” uzsver: ”Mani ļoti pārsteidz tas,
ka ir labs kontakts ar pasniedzējiem, labs kolektīvs, kā viena ģimene. Kopumā gandrīz
nav robežas starp pasniedzējiem un studentiem. Var izteikt savas domas, vēlmes, tevi
vienmēr uzklausa un atbalsta” (Lai Top, 2005., Nr. 6/93, 19. lpp.).
2006. gada jūnijā tika veikta profesionālo studiju programmas „Mūzikas
skolotājs” pilna un nepilna laika studējošo aptauja, kurā piedalījās 1., 2., 3. un 4. kursa
19 studenti. Studenti programmas apguves laikā tiek iesaistīti studiju programmas
norises izvērtējumā.
Vērtējot studentu atbildes uz jautājumu “Vai jūs apmierina izvēlētā studiju
programma kopumā?”, jāsecina, ka 21% aptaujāto atzīst programmas darbību ar
visaugstāko vērtējumu, 16% uzskata to par labu, 58% kā daļēji apmierinošu un 5% kā
neapmierinošu.
58%
5%
Apmierinoša Neapmierinoša
21%
16%
23%
87%
13%
Pilnīgi apmierina
Pamatā apmierina
Daļēji apmierina
Neapmierina
1. zīmējums. Studentu viedoklis par programmu kopumā.

Studiju procesa nodrošinājums ar metodiskajiem materiāliem tiek vērtēts divējādi –
viena daļa studējušo (39%) uzskata, ka tas ir pietiekams, otra – 61% - domā, kas tas ir
nepietiekams . Kā atzīmēja studenti, iespējams ka jautājums anketā noformulēts ne
visai skaidri. Studenti norāda, ka materiāli ir, taču var to būt vēl vairāk un vēl plašākā
spektrā.
61%
39%
pietiekams
nepietiekams
2. zīmējums Studentu viedoklis par metodisko nodrošinājumu
Studenti apstiprina to, ka interneta izmantošana nav jaunums un tas tiek izmantots
visai bieţi - 74% un tikai 21% norāda, ka internets studiju procesā izmantots reti.
Un 5% norāda, ka netiek izmantots.
Lielākā daļa studentu apgalvo, ka izvēles priekšmetu piedāvājums ir pietiekams (jā
– 50%, nē – 50%). Taču studenti norāda, ka būtu vēl labāk, ka papildus viľi varētu
izvēlēties arī priekšmetus, ne tikai saistītus ar mūziku (piemēram- valodas,
menedţments, datorzinības).
Uz jautājumu “Vai studiju programmas nodrošinājums ar vieslektoriem ir
pietiekams?” ir dalīts viedoklis (jā – 37 %, nē – 63%). Studiju procesā iespējams
vajadzētu paplašināt sadarbības loku ar citu valstu speciālistiem.
Jautājumā par sadarbību ar mācībspēkiem dominē apstiprinošais viedoklis (jā –
84%; nē – 16%). Studenti arī norādīja, ka ļoti bieţi veidojas ļoti laba sadarbība ar
vairākiem mācībspēkiem, taču anketā to norādīt nav iespējams, jo atbildes variants
ir tikai – „apmierina” vai “nē”.
Studenti atzinīgi vērtē studiju programmas realizēšanu kopumā (84%-
apmierinoši), (11%- neapmierinoši), un (5%-cita atbilde).
2009. gadā aptaujātie studiju programmas „Mūzikas skolotās” studenti lielākoties
atzina, ka programma pamatā apmierina 68% studējošo un pilnībā apmierina 16%
studējošo, tikai 16% studējošo atzina, ka programma vērtējama daļēji apmierinoši.
Studējošo, kuri būtu neapmierināti ar studiju programmu – nav.
2009. gadā studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un metodiskajiem
materiāliem tiek vērtēts kā pietiekams 47% un kā nepietiekams – 53%.
Līdzīgi, kā pagājušogad, studenti apstiprina to, ka interneta izmantošana nav
jaunums un tas tiek izmantots visai bieţi – 89%, reti Internetu izmanto – 11%
studējošo, savukārt, tādu, kuri neizmantotu Interneta piedāvātās iespējas – nav.
Lielākā daļa studentu apgalvo, ka izvēles studiju kursu piedāvājums ir pietiekams
– 74%, savukārt, kā nepietiekamu to vērtē 26% studējošo.
Atbildot uz jautājumu par studiju programmas nodrošinājumu ar vieslektoriem,
studējošo viedoklis dalās: 47% studējošo uzskata, ka nodrošinājums ar
vieslektoriem ir pietiekams, savukārt, 53% to uzskata par nepietiekamu.

Visnotaļ pozitīvi tiek vērtēta sadarbība ar mācībspēkiem – 100% - visi
programmas studējošie apmierināti ar sadarbību.
89% studējošo studiju programmas „Mūzikas skolotājs” realizēšanu kopumā vērtē
apmierinoši.
Jautājumā vai studenti ir apmierināti par izvēlēto studiju programmu atbildes bija
šādas – pilnīgi apmierināti 29%, pamatā apmierināti 62%, daļēji apmierināti 9%,
un neapmierinātu studentu nebija.
Visnotaļ pozitīvi tiek vērtēta sadarbība ar mācībspēkiem – 100% - visi
programmas studējošie apmierināti ar sadarbību.
Atbildot uz jautājumu par studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un
metodiskajiem materiāliem, pietiekami atbildēja – 71%, nepietiekami 29%.
Līdzīgi, kā pagājušogad, studenti apstiprina to, ka interneta izmantošana nav
jaunums un tas tiek izmantots visai bieţi – 90%, reti Internetu izmanto – 10 %
studējošo, savukārt, tādu, kuri neizmantotu Interneta piedāvātās iespējas – nav.
Uz jautājumu kā tiek vērtēta studiju programmas realizēšana kopumā ir
apmierinoša -86%, neapmierinoša – 9%, cita atbilde 5%.
6.3. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība
Viena no ārkārtīgi svarīgām Mūzikas un mākslu fakultātes pamatnostādnēm ir
saikne ar absolventiem, kas ļauj noteikt absolventu vietu Latvijas darba tirgū,
absolventu konkurētspēju, izglītības iestāţu spektru. Katru gadu studiju programmas
iespēju robeţās tiek apzināti absolventi un precizēta viľu darbība.
Paralēli tam tiek noskaidroti arī darba devēji, rajonu izglītības pārvaldes
metodisko kabinetu vadītāji, kas pārrauga DU absolventu – izglītības iestāţu
darbinieku sasniegumu rezultātus, izvērtē viľu saskarsmes prasmes, sadarbību ar
skolēniem utt.
Par studentu gatavību profesionālajai darbībai tiek diskutēts arī ar skolu
skolotājiem – pedagoģiskās prakses vadītājiem. Skolu skolotāju vērtējums ir atzinīgs,
par ko liecina skolotāju un iestāţu vadītāju sniegtie studentu raksturojumi
pedagoģiskās prakses dienasgrāmatās un vērtējums 10 ballu sistēmā (Pedagoģiskās
prakses dienasgrāmatas atrodas Mūzikas un mākslu fakultātes mūzikas mācību
metodikas kabinetā).
2004./2005. studiju gada dati par absolventiem liecina, ka nepilna laika
studējošie vismaz 90% strādā savā specialitātē, turpretim pilna laika studējošie savā
specialitātē strādā vismaz 51%. Kā apliecina pilna laika studenti, darba vieta parasti
tiek atrasta jau studiju laikā. Sakarā ar šī brīţa ekonomisko situāciju studijas un darbu
apvienot mēģina jau 3. - 4. kursā studējošie pilna laika studenti.

Pārskats par "Mūzikas skolotāja" studiju programmas
Studijas maģistratūrā 5%
Interešu izglītības centrs
23%
5%
Pirmsskolas
izgl. iestādes
6.3.1 attēls
Runājot par studentu darbības ģeogrāfisko izvietojumu, jāsecina, ka pārsvarā tā
ir Latgale – 60% absolventu, Vidzeme – 30%, Zemgale – 10%. Izteikti liels ir arī
Daugavpilī strādājošo skaits – 30%, ko izskaidro tas, ka liela daļa studentu nāk tieši
no Daugavpils mūzikas vidusskolas, Daugavpils 13. vidusskolas (skola ar padziļinātu
mūzikas apguvi), kā arī fakts, ka jau studiju laikā studenti sāk strādāt Daugavpilī un
tās tuvumā.
Programmas beidzēju nodarbinātība tiek noskaidrota arī ilgākā laika periodā
(Ziľojumā atspoguļoti dati par 2001. – 2004. gada absolventu darbību).
Nodarbinātība tiek noskaidrota mutiskā aptaujā (arī telefoniski, elektroniski utt.).
Profesionālo studiju programmas "Mūzikas skolotājs" absolventu
nodarbinātība 2001. - 2004.g.
Darbs nav saistīts
ar mūziku 7%
Ārzemēs
8%
Bērna kopšanas
atvaļinājums
2%
4% 43%
NAV ZIĽU
Bērnu
mūzikas
skolas
absolventu darba vietām 2005.gadā
24%
NAV ZIĽU
5%
2%
6.3.2. attēls
Šobrīd 77% absolventu ir savā specialitātē strādājošie. Latgales, arī Vidzemes
rajonu skolās ir pieprasījums pēc mūzikas skolotājiem no vispārējās izglītības
iestādēm, arī pirmskolas izglītības iestādēs tiek piedāvāts darbs mūzikas skolotājiem.
Šobrīd liels absolventu skaits strādā arī bērnu mūzikas skolās un pasniedz daţādu
instrumentu spēli, dziedāšanu. Sadaļā „Studē” ir 2%, šeit netiek skaitīti studenti, kuri
paralēli strādā, taču tādu ir diezgan daudz.
Studē
10%
Pirmsskolas
izglītības iestādes
27%
BMS
35% Vispārizglītojoša skola
Vispārizglītojošā skola

Absolventu ģeogrāfiskais izvietojums ir līdzīgs katru gadu, tāpēc arī kopainā
dominē Latgale, lielākie kultūras un izglītības centri – Daugavpils un Rēzekne, kā arī
Vidzeme, jo samērā daudz absolventi strādā Rīgā, kas liecina par viľu konkurētspēju,
taču reizē arī par faktu, ka jaunie speciālisti ne vienmēr atgrieţas savā dzimtajā pusē,
bet gan meklē labāk apmaksātas darba iespējas, darbu pilsētās, kurās ir bagātīga
kultūras dzīve.
6.3.3. attēls
Pārskats par profesionālo studiju programmas "Mūzikas skolotājs" 2001. - 2004.g.
absolventu darbavietām Latvijā un ārzemēs
1% 1%1%1%1%
1%
2%
2%
Krāslavas raj. Madonas raj.
Preiļu raj.
Ludzas raj.
1% 2% 1% 1%
Jēkabpils raj.
Rēzeknes raj.
3%
Rīgas raj.
Daugavpils raj.
NAV INFORMĀCIJAS
Alūksnes raj.
Saldus raj.
Bauskas raj.
Varakļāni
ĀRZEMES
8%
Malta 1%
Olaine 1%
Ogre
1%
Valka 1%
Zilupe 2%
Viļaka 1%
Ludza 3%
Aizkraukle 1%
Ilūkste 3% 1%
Koknese
Madona 1% 2% 2%
Krāslava Preiļi
Pārrunās ar studiju programmas absolventiem, faktoru kvalitātē, kas traucē
darbam specialitātē, tiek minēti:
* zemais skolotāja atalgojums;
* nepietiekamais darba apjoms mazajās pamatskolās;
* sliktā satiksme ar attālākajām rajonu skolām;
* pārspīlētās Valsts noteiktās prasības darbā ar skolu koriem, ansambļiem.
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
3%
Balvi
17%
4%
Dagda
3%
Daugavpils
9%
Jēkabpils
12%
Rīga
Rēzekne

7. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls
7.1. Akadēmiskā, vispārējā personāla skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar
iepriekšējo gadu
Studiju programmas izpildi nodrošināja katedru - Kora diriģēšanas, Instrumentu
spēles un mūzikas teorijas, Pedagoģijas, Pedagoģiskās psiholoģijas, Latviešu
literatūras un kultūras, Ekonomikas, Socioloģijas katedru un Svešvalodu centra, un
studijas „Laima” docētāji (skat. 7.1.1. attēlu) un vairāki vieslektori no Latvijas
augstskolām (RPIVA, J.Vītola LMA) un ārzemēm (Viļľas Mūzikas akadēmija,
Tallinas Universitāte).
Vieslektoru pieaicināšana vienlaicīgi ir gan jaunas pieredzes ieguves, gan arī
studiju kvalitātes paaugstināšanas iespēja. Vieslektori, kas ir arī starptautisko projektu
sadarbības partneri ir vadījuši vairāku dienu seminārus gan studentiem, gan
programmas mācībspēkiem, gan arī citiem interesentiem.
Studiju procesa nodrošināšanā piedalās 38 29 pasniedzēji no tiem – 3 3
profesori, 6 6 asociētie profesori, 8 0 docenti, 14 14 lektori un 7 7 asistenti.
7.1.1. attēls
Akadēmiskā personāla sastāvs
37%
18%
Akadēmiskā personāla sastāvs
7.1.2. attēls
Iepriekšējā studiju gadā divas lektores – I. Belousa un E. Oļehnoviča aizstāvēja
promocijas darbus un tiks ievēlētas docenta amatā, asistente I. Bagele tiks ievēlēta
lektores amatā.
No šobrīd esošajiem lektoriem un asistentiem 3 studē doktorantūrā un 5 ir
pabeiguši doktorantūras teorētisko kursu un gatavojas promocijas darba aizstāvēšanai.
8%
16%
21%
profesori asoc.profesori docenti lektori asistenti
19%
39%
8%
17%
17%
profesori asoc.profesori docenti lektori asistenti

Studiju programmas realizēšanā iesaistītie mācībspēki
Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds, amats DU fakultāte, katedra
Ē.Daugulis As.prof. Profesors MMF ISMT katedra
V.Skutāns Docents
J.Larionova Lektore Docente
T. Minakova Lektore
L. Ščepetkova Lektore
G.Zavadska Lektore
T.Dvorecka Asistente Lektore
IOzuns Asistents
E.Znutiľš Docents As. prof. MMF KD katedra
S.Ērliha Asoc.prof.
Ilona Bagele Docente
M.Ţiţina Lektore
S.Almakajevs Lektors
V.Bagirjane Lektore
G.Vsesvjatska Koncertmeistare
O.Gončarova Koncertmeistare
Lektore J. Larionova tiks ievēlēta docentes amatā 2008. gadā.
Asistente T. Dvorecka ievēlēta lektores amatā 2008. gadā.
As. prof. Ē. Daugulis ievēlēts profesora amatā 2007. gadā.
Docents E. Znutiľš ievēlēts as. profesora amatā 2007. gadā.
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
8.1. tabula
7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām
Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst Augstskolu likuma prasībām
(39.pants. Profesionālo studiju programmu akadēmiskais personāls).
Ievērojot Augstskolu likuma 34.2. panta prasības, docenta, lektora vai asistenta
amata pretendenta atbilstību amatam izskata Mūzikas un mākslu fakultātes Dome.
Asociēto profesoru un profesoru vēlēšanu amatos, atbilstoši likumam, veic Latvijas
Zinātľu akadēmijā apstiprinātās profesoru padomes.
Lai nodrošinātu sava darba kritiskas vērtēšanas pieredzi, katru gadu pasniedzēji
sastāda individuālos plānus, prognozējot studiju gadā plānotās aktivitātes,
profesionālās pilnveides kursus, metodisko līdzekļu sastādīšanu un izdošanu,
zinātniskās publikācijas, koncertdarbību un citus mākslinieciski radošos pasākumus.
Savukārt, studiju gada beigās tiek sastādītas un iesniegtas atskaites par zinātnisko un
metodisko darbu, kuras tiek apstiprinātas katedru sēdēs (2004./2005. studiju gada
izpilde atspoguļota katedras sēţu protokolos Kora diriģēšanas un Instrumentu spēles
un mūzikas teorijas katedrās). Šīs atskaites tiek izmantotas arī sastādot ikgadējos
pašizvērtējuma ziľojumus.
Programmas attīstības atspoguļošanai programmas direktors katra studiju gada
beigās sagatavo programmas pašizvērtējuma ziľojumu, kas tiek apstiprināts Domē un
ir pieejams DU mājas lapā (http://dau.lv/post) un Mūzikas un mākslu fakultātes
dekanātā.
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav

2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
7.3. Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā
No 38 docētājiem, kuri nodrošina programmas realizāciju, pamatdarbā
Daugavpils Universitātē strādā 35, blakusdarbā 3 (skatīt 2.2. tabulu).
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
7.4. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti
Personāla akadēmiskā izaugsme: problēmas un risinājumi:
1. Viena no lielākajām problēmām, kas ietekmē programmas kvalitāti ir saistīta
ar pamatdarbā strādājošo mācībspēku zinātniskā potenciāla paaugstināšanu. Šī
problēma pastāv arī citās augstskolās, kas realizē mūzikas skolotāju programmas, jo
zinātnisko grādu mūzikas un mākslas jomā parasti iegūst muzikoloģijā, bet
atskaľotājmākslas jomā tiek vērtēts profesionālās meistarības līmenis. Līdz ar to
diriģēšanas, solo dziedāšanas un instrumentu spēles studiju kursu nodrošinājums ar
docētājiem, kuriem ir zinātniskais grāds, sagādā lielas grūtības. Piemēram, lektore
I.Bagele ir absolvējusi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, ieguvusi profesionālo
maģistra grādu Mūzikā, pabeigusi meistarklasi Solo dziedāšanā, ir Latvijas
Nacionālās operas soliste, taču iestāties doktorantūrā ir problemātiski – Mākslā - tikai
muzikoloģija, pedagoģijā - nav attiecīga maģistra grāda.
2. Mūzikas skolotājiem, līdzās pedagoģiskajai, zinātniskajai un metodiskajai
darbībai, īstenojama arī mākslinieciski radošā darbība – koncertēšana, muzicēšana,
kolektīvu vadība utt., kas ir papildus slodze pedagogam, tāpēc nereti grūtības izraisa
metodiskās, zinātniskās un mākslinieciskās darbības apvienošana vienādi raţīgā,
augstā līmenī.
3. Svešvalodu apguve un pielietošana praksē - ne visi pedagogi brīvi pārvalda
angļu, vācu u.c. valodas, kas mazina iespējas mobili iepazīt jaunāko ārzemju
zinātnisko literatūru, apgrūtina kontaktēšanos ar potenciālajiem sadarbības
partneriem. Taču, lai sekmētu valodu apguvi tiek veikta jaunas periodikas,
zinātniskās literatūras iegāde; no DU finansēti Angļu valodas pilnveides kursi,
piemēram, Lielbritānijā “Active Learning” skolā (akreditēta Britu Padomē). Jāatzīmē
arī dalība starptautiskos semināros, koncertturneju organizēšana un savstarpējie sakari
ar citu valstu augstskolu docētājiem.
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav

8. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma
Studiju programmas darbības kontrole un vadīšana notiek visa gada garumā:
uzľemot studentus, pieľemot darbā personālu, analizējot studentu novērtējuma
rezultātus, ievērojot darbinieku savstarpējo nodarbību apmeklējumu rezultātus,
analizējot studentu, absolventu un darba devēju ieteikumus.
Divas galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir:
1) ārējā novērtēšana – licencēšana, akreditācija un neatkarīgu ekspertu
vērtējums, ko sadarbībā ar augstskolu nodrošina LR Izglītības un zinātnes ministrija
un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC), kā arī darba devēju
atsauksmes;
2) pašnovērtēšana – iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma, ko pastāvīgi
veic katedras un fakultātes, šo darbu koordinē un vada Senāta apstiprināts Studiju
kvalitātes novērtēšanas centrs (SKNC) un Studiju padome.
Studiju darba kvalitātes iekšējā kontrole notiek visa gada garumā sadarbībā ar
studējošajiem (skat. 6.2. sadaļu), kas ļauj mobili risināt radušās problēmas,
jautājumus, nodrošina informācijas apmaiľu ar studentiem un studiju programmas
vadību.
Regulāri notiekošajās katedras sēdēs (vismaz vienu reizi mēnesī) studiju
programmas direktoram un fakultātes vadībai ir iespēja iepazīstināt docētājus ar
izmaiľām, jaunākajām tendencēm, izskatīt un analizēt, izteikt viedokli par daţādu
dokumentu pieľemšanu, vienlaicīgi tiek nodrošināta arī atgriezeniskā saikne, tiek
apzinātas vajadzības, programmas darbības bremzējošie faktori kā arī studējošo un
docētāju sasniegumi.
Par studiju programmas darbību, tās direktors katra studiju gada beigās
sagatavo programmas pašizvērtējuma ziľojumu, kas tiek apstiprināts fakultātes Domē
un DU Senātā un ir pieejams DU mājas lapā (www.du.lv ).
Izmantojot daţādus saziľas līdzekļus sistemātiski notiek sadarbība arī ar
studiju programmas absolventiem, kas sniedz informāciju par viľu nodarbinātību,
sagatavotības atbilstību reālam darbam skolā (skat sadaļu 6.3.), kā arī darba devēju
atsauksmes, kas liecina par absolventu profesionālo kompetenci un konkurētspēju
Latvijas darba tirgū (skat. 6.3. sadaļu).
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
9. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums
9.1. Studiju programmas finansēšana
Studijas tiek organizētas par valsts budţeta līdzekļiem un līdzekļiem, kurus
iemaksā paši studējošie vai citas juridiskas un fiziskas personas (studiju maksas
aprēķinu skat. 10. pielikumā).
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav

9.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbnīcas: to skaita, lieluma un aprīkojuma
atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem
Profesionālo studiju programmas „Mūzikas skolotājs” realizēšanai tika
izmantota DU materiāli tehniskā bāze trijos Daugavpils Universitātes korpusos –
Vienības ielā 13, Parādes iela 1 un Saules ielā 1/3.
Teorētisko kursu apguvei tiek izmantotas lekciju telpas (virs 100 cilvēkiem)
Parādes ielas 1 studiju korpusā.
Seminārnodarbības, mūzikas teorētiskie priekšmeti tiek vadīti grupās 10 -12
cilvēku sastāvā. Šim nolūkam ir izveidoti un aprīkoti atbilstoši kabineti Saules ielas
1/3 studiju korpusā:
1. Mūzikas mācību metodikas kabinets, kurā ir pieejami daţādi uzskates
materiāli, metodiskā literatūra darbam skolā, daţādi mūzikas instrumenti un
skaľu rīki, ko izmanto mūzikas stundās, audio un video tehnika utt.
2. Divi mūzikas teorijas kabineti – aprīkoti ar audio un video tehniku, kas ļauj
veikt kvalitatīvu mūzikas ierakstu klausīšanos nodarbības laikā.
Fakultātē darbojas fonotēka, kuru arī skārušas būtiskas pārmaiľas: ja 1999.gadā
fonotēkas fonds sastāvēja galvenokārt no ierakstiem skaľu platēs un audiokasetēs, tad
šodien skaľuplates tiek izmantotas ļoti retos gadījumos (tikai tad, ja ieraksts nav
pieejams CD formātā vai arī speciāli daţādu skaľdarba ierakstu salīdzināšanai).
Mērķtiecīga pāreja uz studentiem nepieciešamā mūzikas ierakstu materiāla
nodrošināšanu tika organizēta sadarbība ar J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas
fonotēku, Mūzikas vidusskolas fonotēku un Nacionālas bibliotēkas fonotēku. Mūzikas
un mākslas fakultātes fonotēkas fondā ir vairāk nekā 400 CD (96 iegādāti
2004./2005.st.g.), vairāk nekā 200 audiokasetes, apmēram 48 videofilmas (12 - šajā
gadā, piemēram „Eiropas muzikālās pilsētas, „Great Composers”, „Royal group” uc.).
Audio un video ierakstu fonds tiek nepārtraukti atjaunots un papildināts un ir
uzskatāms par prioritāti.
2006./2007. studiju gadā neizdevās realizēt esošās ieceres ar fonotēkas
modernizāciju. Netika veikta skaľuplatēs esošo reto, specifisko ierakstu pārveidošana
CD formātā. Līdzekļu trūkuma dēļ būtiski netika papildināti audio un video ierakstu
krājumi. Netika izveidota datorizēta ierakstu klausīšanās sistēma studentiem.
Studiju process pietiekamā daudzumā tiek nodrošināts ar:
kopēšanas tehniku;
audio un video tehniku;
vizuālās prezentācijas tehniku.
Individuālo nodarbību vadīšanai ir izveidotas 18 auditorijas ar katra studiju
kursa specifikai atbilstošu aprīkojumu (piemēram, diriģēšanas klasēs novietots
podests, pults, divi instrumenti – klavieres kvalitatīvai kora skanējuma un pavadījuma
atskaľošanai izvērstas formas darbos). Izmantojamo telpu skaits ir nedaudz
samazinājies (1999. gadā - 23 telpas), jo notikusi telpu pārbūve (telpas apvienotas,
tādējādi uzlabojot instrumentu telpisko skanējumu, atskaľojuma akustiku). Ľemot
vērā to, ka arī studentu skaits studiju programmā ir nedaudz samazinājies, telpu
pārslogotība nav novērojama. Studentiem ir neierobeţotas iespējas darboties klasēs
patstāvīgi.
Individuālo nodarbību vadīšanai ir par 2 (iepriekš bija 18) telpām samazinājies
auditoriju skaits. Ľemot vērā to, ka arī studentu skaits studiju programmā ir nedaudz
samazinājies, telpu pārslogotība nav novērojama. Studentiem ir neierobeţotas iespējas
darboties klasēs patstāvīgi. Jāatzīmē, ka šajā studiju gadā iegādātās datorprogrammas
mūzikā (Sonar 4, Sound Forge, Sibelius 3) paver plašas iespējas skaľas pārveidei un
apstrādei ciparu sistēmā, daţādu fonogrammu un ierakstu, nošu materiālu veidošanai
utt.

Studiju un kvalifikācijas darbu izstrādei, mācību līdzekļu izveidei, bibliotēkas datu
bāzes, Internet un DU lokālā tīkla, e-pasta iespēju izmantošanai fakultātē tika
piedāvātas divas aprīkotas datorklases.
Kopumā darba procesā tiek izmantoti instrumenti: 30 klavieres un 10 flīģeļi, 30
akordeoni, 15 blokflautas, Vokāli instrumentālā ansambļa instrumentārijs, pūšamo
instrumentu komplekts u.c.. Jāatzīst, ka jaunu instrumentu iegāde šajos gados nav
bijusi īpaši raţīga (ir papildināts skolā izmantojamo instrumentu klāsts, iegādāta
tehnika vokāli instrumentālā ansambļa darbībai – jaudīga skaľas pastiprinošā iekārta
(Selection), basģitāra (Ibanes), elektroinstruments (Korg PA 50), mikšerpults, 8
mikrofoni (Shure 58) utt..
Grupu nodarbībām (Vokālais, Instrumentālais, Vokāli instrumentālais
ansamblis, Koris) tiek izmantotas akustiski atbilstošas telpas – kamerzāle (60 vietas,
ar iebūvētiem podestiem korim), Vokāli instrumentālā ansambļa klase ar stacionāru
skaľas pastiprināšanas iekārtu un daţādiem instrumentiem.
Studentu mākslinieciski radošajai darbībai arī radītas plašas iespējas – trīs
koncertzāles daţādu līmeľu koncertu organizēšanai: kamerzāle (60 vietas) studiju
korpusā Saules ielā 1/3, koncertzāle studiju korpusā Vienības ielā 13 (100 vietas) un
koncertzāle studiju korpusā Parādes iela 1 (500 vietas). Studentiem tiek piedāvāta
iespēja veidot daţādus radošus projektus, izmantojot DU Multimediju centra tehnisko
nodrošinājumu un divas fakultātes datorklases (1999. gadā Mūzikas skolotāja
programmas studenti varēja izmantot Informātikas katedras datorklasi, taču tas radīja
būtiskas problēmas klases noslogotības dēļ un specifisku mūzikas datorprogrammu
trūkuma dēļ). Jāatzīmē, ka šajā studiju gadā iegādātās datorprogrammas mūzikā
(Sonar 4, Sound Forge, Sibelius 3) paver plašas iespējas skaľas pārveidei un apstrādei
ciparu sistēmā, daţādu fonogrammu un ierakstu, nošu materiālu veidošanai utt..
Studiju un kvalifikācijas darbu izstrādei, mācību līdzekļu izveidei, bibliotēkas
datu bāzes, Internet un DU lokālā tīkla, e-pasta iespēju izmantošanai fakultātē tika
piedāvātas divas aprīkotas datorklases.
Muzikālās pēcpusdienas, koncerti – lekcijas notiek arī daudzās pilsētas
pirmskolas izglītības iestādēs (īpaši Daugavpils 24. PPI, Daugavpils 1. PPI), kā arī
skolās: Daugavpils 13.vidusskola, 1.ģimnāzija, 12.vidusskola, 16.vidusskola,
Daugavpils mūzikas vidusskola. Šajās skolās tiek īstenota arī studējošo prakse un liela
daļa no studentu zinātnisko pētījumu praktiskās daļas aprobācijas.
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
9.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju
Studentiem un mācībspēkiem ir iespēja izmantot 3 DU Bibliotēkas lasītavas
(Parādes ielā 1, Vienības ielā 13, Saules iela 1/3) un specializētās nodaļas (Parādes
ielā 1, Vienības ielā 13, Saules ielā 1/3) ar kopējo speciālās mācību, metodiskās un
zinātniskās literatūras skaitu virs 70 tūkstošiem vienību. Bibliotēkā uzstādīta
datorizēta sistēma un pieslēgta sistēmai ALISE. Papildus informācija –
http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp.
Pastāvīgi tiek piedāvātas iespējas izmantot internetā pieejamo periodiku,
vārdnīcas u.c. resursus, citas specializētās datu bāzes, piemēram, Oxford Journals
Onlines, Sage, CSA, ERIC, EMERALD, RUBRICON u.c.
Pateicoties daţādiem sadarbības projektiem, aktivitātēm, regulāri tiek
papildinātas arī katedrās esošās bibliotēkas, kas palīdz īstenot studiju programmas
mērķi un uzdevumus.

Studentiem un mācībspēkiem pieejams INTERNETS un e-pasts, piedāvāts laiks
patstāvīgam darbam.
Mūzikas un mākslu fakultātes bibliotēkā tiek piedāvāti 15 756 nošu krājumi un
28 844 grāmatu vienības, saistītas ar mūzikas literatūru, vēsturi, pedagoģiju, metodiku
un nošu materiāliem, kā arī 1021 ţurnālu eksemplārs par mūzikas pedagoģijas
problēmām un aktualitātēm. Pēdējos gados iegādātas:
9.3.1. tabula
Literatūras iegādes apjoms 2002. – 2005. g.
Gads Grāmatas Nošu krājumi Kopā (vienības)
2002. gads 430 566 996
2003. gads 420 83 503
2004. gads 765 50 815
2005. gads 384 - 384
Ir zināmas problēmas ar specializētās, ārzemēs izdotās literatūras iegādi, taču
tiek meklētas iespējas šīs problēmas risināšanai, kas ir fakultātes prioritāte. Pēdējos
gados akcents tiek likts tieši uz fundamentāliem ārzemju zinātnieku darbiem
(monogrāfijām), tādēļ skaitliski it kā literatūras vienību iegāde ir samazinājusies, jo
šie darbi tomēr ir daudz dārgāki. Pagaidām intensīvi tiek izmantota arī mācībspēku
personīgajās bibliotēkās esošā jaunākā ārzemju literatūra.
2006./2007.st.g. – Mūzikas abonements šajā studiju gada ieguva ļoti svarīgu un
nepieciešamu materiālu – enciklopēdiju „Grove” 29 sējumos. Vēl šajā studiju gadā
tika iegādātas 688 nošu izdevumi un 421 grāmata, kā arī tika pasūtīti ţurnāli
„Mūzikas saule” un „Music education research” kopā 30 vienības.
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
10. Ārējie sakari
10.1. Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes
kontekstā
Saikne ar darba devējiem tiek veidota, lai noskaidrotu DU absolventu
konkurētspēju Latvijas darba tirgū (skat. 6.2. sadaļu). Viedokļu apmaiľas rezultātā
iespējama korekciju veikšana studiju grafikā, atsevišķos studiju kursos, to sadaļās. Tā
kā DU absolventi galvenokārt strādā triju veidu skolās – vispārizglītojošā skola,
mūzikas skola, pirmsskolas izglītības iestāde, tad paralēli tiek veidotas arī
koncertdarbības saiknes – Universitātes docētāji un studenti rīko koncertus,
pasākumus, koncertlekcijas skolās, savukārt, skolēni nāk uz universitātes, fakultātes
rīkotajiem koncertiem.
Programmas ietvaros laba sadarbība izveidojusies ar pedagoģiskās prakses
bāzes skolām – Daugavpils 12., 13. un 16. vispārizglītojošām skolām, skolu skolotāji
– metodiķi aktīvi piedalās kā pedagoģiskās prakses konferenču sagatavošanā, prakses
mērķu, uzdevumu un satura koriģēšanā, tā arī valsts pārbaudījumu komisijas darbā.
Jāatzīmē sadarbība arī ar reģiona mūzikas skolām (Preiļu, Līvānu, Kraujas
bērnu mūzikas skolas), Daugavpils mūzikas vidusskolu un daţādiem kolektīviem -
PPIO “Daugava” (profesionālais pūšamo instrumentu orķestris), jauktais koris
„Daugava”, kapela „Rakari” utt..

Studiju programmas „Mūzikas skolotājs” sadarbības partneru, kā arī citu skolu
administrācija un mūzikas skolotāji vienmēr tiek aicināti piedalīties universitātes
organizētajās meistarklasēs, vieslektoru lekcijās un zinātniskajās konferencēs.
Studiju programmas nodrošināšanai, mācību programmu izstrādei izveidojušies
labi kontakti ar ISEC, kur E. Znutiľš ir arī mūzikas sekcijas centra loceklis, Izglītības
iniciatīvu centru, Interešu izglītības centru utt.
Sadarbība galvenokārt notiek ar Daugavpils rajona un pilsētas mācību iestādēm,
jo studējošo pastāvīgā dzīvesvieta atrodas tieši šajā novadā. Sistemātiska viedokļu
apmaiľa par absolventu darbu notiek ar Daugavpils 12., 13. un 16. vispārizglītojošām
skolām, Daugavpils mūzikas vidusskolu, Naujenes mūzikas vidusskolu un PPIO
“Daugava” (profesionālais pūšamo instrumentu orķestris).
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – Valsts noslēguma pārbaudījuma komisijā tika aicināti ľemt dalību
Špoģu mūzikas un mākslas skolas direktors A.Repins, Pilsētas mūzikas skolotāju
metodiskās komisijas vadītāja S.Juhľeviča un Daugavpils Vienības pamatskolas
mūzikas skolotāja L.Vaivode.
10.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs
Profesionālo studiju programma „Mūzikas skolotājs” Latvijā tiek realizēta 4
augstākajās mācību iestādēs – J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Rīgas
Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā un
Daugavpils Universitātē. Ar visām augstskolām tiek veikta sadarbība gan
zinātniskajā, gan metodiskajā aspektā. Cieša sadarbība tiek veidota arī ar Baltijas
reģiona augstskolām, kuras realizē līdzīgu studiju. Ar citām Eiropas valstīm sadarbība
ir mazāk izteikta un pašreiz lielākoties notiek tikai zinātnes jomā (skatīt 10.2.1.
tabulu).
10.2.1. tabula
Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām citās augstskolās
Augstskola Sadarbības forma
J. Vītola Latvijas Mūzikas
akadēmija
Rīgas Pedagoģijas un izglītības
vadības augstskola
1. Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to
organizēšanā.
2. Studiju programmu, studiju kursu pilnveide.
3. Vieslektoru piesaiste.
4. Dalība valsts pārbaudījumu komisijā.
5. Sadarbība kvalifikācijas / profesionālās
pilnveides kursu realizēšanā.
1. Konferenču organizēšana.
2. Studiju programmu, studiju kursu pilnveide.
3. Vieslektoru piesaiste.
Liepājas Pedagoģijas akadēmija
1.Piedalīšanās konferencēs, pieredzes apmaiľa.
2.Projektu realizēšana.
Latvijas Universitāte Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos.
Vidzemes augstskola Koncertdarbība.
Rēzeknes augstskola
Viļľas Mūzikas akadēmija
(Lietuva)
1.Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos.
2.Pieredzes apmaiľa.
3.Koncertdarbība.
1.Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to
organizēšanā.

Klaipēdas Universitātes
Mākslu fakultātes
Mūzikas katedra
(Lietuva)
2.Studiju programmu, studiju kursu pilnveide.
3.Vieslektoru piesaiste, meistarklašu
organizēšana.
4.Zinātnisko darbu recenzēšana.
5.Līdzdalība valsts pārbaudījumu komisijās.
1.Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to
organizēšan.
2.Studiju programmu, studiju kursu pilnveide.
3.Vieslektoru piesaiste.
Viļľas Pedagoģijas universitāte
4.Zinātnisko darbu recenzēšana.
Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to
(Lietuva)
organizēšanā.
Šauļu Universitāte
Sanktpēterburgas Ā.I.Hercena
Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to
organizēšanā.
Krievijas Valsts Pedagoģiskā 1.Sadarbība zinātniskajās konferencēs.
universitāte – līguma noslēgšana, 2.Savstarpēja pieredzes apmaiľa.
semināru un meistarklašu
organizēšana (Krievija)
3.Meistarklases organizēšana.
1.Sadarbība zinātniskajās konferencēs.
Tallinas Universitāte
(Igaunija)
2.Savstarpēja pieredzes apmaiľa.
3.Vieslektoru apmaiľa.
4.Meistarklases un semināru organizēšana.
5.Zinātnisko darbu recenzēšana.
Vroclavas mūzikas akadēmija
(Polija)
Pieredzes apmaiľa.
Helsinku Universitāte (Somija) Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos.
Oulu Universitāte (Somija) Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos.
Jonkopinas Universitātes
Psiholoģijas institūts (Zviedrija)
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos.
Ekseteras Universitāte
(Lielbritānija)
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos.
Rietumaustrālijas Universitāte
(Austrālija)
Minskas Pedagoģiskā universitāte
(Baltkrievija)
Kazaľas Valsts Pedagoģiskā
universitāte (Krievija)
Vitebskas Pedagoģiskā Universitāte
(Baltkrievija)
Brestas Valsts universitāte
(Baltkrievija)
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos.
1. Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos.
2.Pieredzes apmaiľa.
1.Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos.
2.Pieredzes apmaiľa.
1.Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos.
2.Pieredzes apmaiľa.
1.Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos.
2.Pieredzes apmaiľa.
10.3. Studiju programmas salīdzinājums ar citām studiju programmām Latvijā un
ārvalstīs
Programmas pilnveidošanas nolūkos visciešākā sadarbība notiek ar RPIVA
Pedagoģijas fakultāti, jo studiju programmas ir ļoti tuvas. Ar šo augstskolu ir noslēgts

arī sadarbības līgums par studentu tālākajām studiju iespējām, ja studiju programmas
īstenošana Daugavpils Universitātē daţādu apstākļu dēļ nebūs iespējama (skatīt 5.
pielikumu).
10.3.1. tabula
Studiju programmas salīdzinājums ar ārvalstu studiju programmām
Daugavpils
Universitāte
http://www.dau.l
v.
Profesionālais
bakalaura grāds
izglītībā, mūzikas
skolotājs
University of
OULU
http://www.ktl.m
ii.et
Backelor of
Education degree
Malmo Academy
of Music
http://www.mhm
.lu.se
Master of Fine
Arts in Music
Education
Staatliche
Hochschule für
Music und
Darstellende
Kunst Stuttgart
http://www.mhstuttgart.de
Musiclehrer
Klaipedas
Universitetos
http://www.ku.lt.
Bachelor of
Music Pedagogy
KP - 160 KP - 180 KP - 160 160 KP 160 KP
Studiju ilgums - 4
gadi
Studiju ilgums – 4
gadi
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
Studiju ilgums – 4
gadi
11. Studiju programmas attīstības perspektīvas
Studiju ilgums – 8
semestri
Studiju ilgums – 4
gadi
Izvērtējot studiju programmu pēc SVID (Strength-Weaknes – Opportunities –
Threats) metodes, jāsecina, ka studiju programmas stiprās puses kopumā ir:
* skaidrs programmas mērķis, uzdevumi, stratēģija;
* pieredze un tradīcijas mūzikas skolotāju sagatavošanā DU
* laba sadarbība starp DU struktūrvienībām, kas ļauj piesaistīt kvalificētus
docētājus atbilstošās zinātnes jomās, kā arī plaši izmantot DU materiāli tehnisko
bāzi;
* laba sadarbība ar studējošajiem, absolventiem un darba devējiem studiju
programmas realizēšanā un pilnveidošanā;
* pastāvīga studiju satura pilnveidošana, jaunu studiju un pasniegšanas formu
meklēšana un ieviešana, sabalansēta teorija un prakse;
* aktīva zinātniskā un pētnieciskā darbība;
* sistemātiska studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskās kvalifikācijas,
pieredzes un profesionalitātes pilnveidošana;
* plašas iespējas izmantot Internet, bibliotēku elektronisko datu bāzi „Alise” u.c.
Kā studiju programmas vājās puses kopumā jāatzīmē:
* nepietiekams studējošo un docētāju svešvalodu zināšanu līmenis;
* nepietiekama studentu un docētāju apmaiľa starp augstskolām;
* nepietiekama iesaistīšanās starptautiskos projektos;
* DU bibliotēkas nodrošinājums ar mūsdienu zinātnisko literatūru un periodiku
svešvalodās.

Studiju programmai ir plašas pilnveidošanās iespējas:
* programmas attīstības stratēģijas un satura patstāvīga pilnveidošana, ievērojot
izmaiľas darba tirgū un svarīgākās attīstības tendences pasaulē;
* sadarbības projekti un līgumi ar daţādām Latvijas un ārvalstu izglītības un
zinātniski pētnieciskajām iestādēm, pašvaldībām un privātām iestādēm;
* studiju kursu satura pilnveidošana, jaunu integrētu kursu izstrāde un ieviešana,
studiju kursu nodrošināšana svešvalodās;
* docētāju zinātniskā un metodiskā potenciāla paaugstināšana, kvalificētu
vieslektoru piesaiste;
* materiālās bāzes pilnveidošana ar mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu un
tehnoloģijām.
Iespējamie draudi studiju programmai varētu būt:
* mūzikas skolotāja profesijas prestiţs sabiedrībā un darba apjoma
samazināšanās;
* demogrāfiskā situācija un citas ar cilvēkresursu aizplūšanu saistītas tendences
Latvijā, un īpaši Latgales reģionā;
* nepietiekami izmantotas iespējas ārējā finansējuma piesaistei (iesaistīšanās
daţādu projektu izstrādē, LZP granti utt.);
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav

PROFESIONĀLO STUDIJU PROGRAMMAS “MŪZIKAS SKOLOTĀJS” (progr. kods 4214104) studiju plāns
PILNA LAIKA STUDIJĀM 2004./2005. ak. g.
1.PIELIKUMS
Studiju plāni
Nr
p.k.
Kursa nosaukums
Kursa pārbaudes
forma
Kursa
kredīts
Kursa
kontaktstundu
1. kurss
1. 2.
sem. sem.
2. kurss
3. 4.
sem. sem.
3. kurss
5. 6.
sem. sem.
4. kurss
7. 8.
sem. sem.
Eksāmeni Ieskaites skaits 17 16 17 8 7 16 7 16
1.
Nozares teorētiskie pamatkursi un informāciju tehnoloģiju
kursi
Pedagoģijas vēsture 1 3 48 2+1
2. Vispārīgā pedagoģija 2 3 48 2+1
3. Audzināšanas teorija un metodika 3 3 48 2+1
4. Sociālā pedagoģija 4 2 32 1+1
5. Didaktika 6 2 32 1+1
6. Vispārīgā psiholoģija 1 2 32 1+1
7. Attīstības psiholoģija 2 3 48 2+1
8. Pedagoģiskā psiholoģija 3 2 32 1+1
9. Sociālā un personības psiholoģija 6 3 48 2+1
10. Speciālā pedagoģija 7 3 48 2+1
11. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 7 2 32 1+1
12. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 2 1 4 64 2+1 2+1
13. Datorzinību pamati 1,2 4 64 1+1 1+1
14. Studiju darbs 2,4,6 3 10 10 10
15. Bakalaura darbs 7,8 12 16
Profesionālās specializācijas kursi
6 14 51 576
16. Polifonija 6 2* 46 2 2
17. Solfedţo 5 1.2.3 4* 130 2 2 2 2 2
18. Harmonija 4 2 5 84 2 2 2
19. Mūzikas formu analīze 6 2 31 1 1 2
20. Mūzikas vēsture 6.8 2.4 10 158 1 2 1 2 2 1 2 2
21. Latviešu mūzikas vēsture 3 2 3 50 2 2
22. Mūzikas pedagoģija 6 3 46 2 2
23. Mūzikas mācību metodika 6 4 6 96 2 2 2 2
24. Solo dziedāšana 6 3 3* 81 1 1 1 1 1 1
25. Diriģēšana un kora partitūru lasīšana 6 2.7 6* 177 2 1 1 2 2 2 2 2

Nr
p.k.
Kursa nosaukums
Kursa pārbaudes
forma
Kursa
kredīts
Kursa
kontaktstundu
1. kurss
1. 2.
sem. sem.
2. kurss
3. 4.
sem. sem.
3. kurss
5. 6.
sem. sem.
4. kurss
7. 8.
sem. sem.
Eksāmeni Ieskaites skaits 17 16 17 8 7 16 7 16
26. Kora klase 1-8 9* 262 4/ 4 4/ 4 3 3 3 3
5ne 5ne
d d
27. Klavierspēle 6 2.4 5* 160 2 2 1 1 1 1 2 2
28. Kora zinātne un kordiriģenta darba metodika 2 4 66 2 2
Humanitāro un sociālo zinātľu teorētiskie kursi un kursi,
kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās
pamatiemaľas
11 22 62 1387 14 16 16 19 18 16 9 9
29. Ētikas pamati 4 2 16 2
30. Filozofijas pamati 3 2 51 2+1
31. Svešvaloda 4 4 50 2 2
32. Latvijas kultūras vēsture/ pasaules kultūras vēsture/ reliģiju
vēsture
1 2 34 2
33. Ekonomikas pamati/ civilzinību pamati/ socioloģija/
politoloģija
8 2 42 2 2
34. Aranţēšana 6 2 32 2
35. Vokāli instrumentālā ansambļa pamati 6.8 3* 92 2 2 2 2
36. Pavadījuma pamati 5 1* 30 2 2
37. Papldinstruments 3 2 50 1 1 1
1 9 20 397 3 1 6 6 4 4 4 4
BAKALAURA BRĪVĀS IZVĒLES STUDIJU KURSI (obligāti – 6KP)
Nr
p.k.
Kursa nosaukums
Kursa pārbaudes
forma
Kursa
kredīts
Kursa
kontaktstundu
1. kurss
1. 2.
sem. sem.
2. kurss
3. 4.
sem. sem.
3. kurss
5. 6.
sem. sem.
4. kurss
7. 8.
sem. sem.
Eksāmeni Ieskaites skaits 17 16 17 8 7 16 7 16
1. Akordeona spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1
2. Pūšamā instrumenta spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1
3. Stīgu instrumenta spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1
4. Klavierspēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1
5. Sitamo instrumentu spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1
6. Diriģēšana 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1
7. Dziedāšana 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1
8. Ģitāras spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1
9. Ērģeļu spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1
10. Kokles spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1

11. Sitamo instrumentu spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1
4 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1
PRAKSES:
1. Pedagoģiskā prakse 4 8 * *
2. Pedagoģiskā prakse 6 8 * *
3. Pedagoģiskā prakse 8 10 * *
3 26
KOPĀ
165 2464
VALSTS PĀRBAUDĪJUMI mūzikas skolotāja kvalifikācijas un profesionālā bakalaura grāda izglītībā iegūšanai:
1) integrētais eksāmens pedagoģijā un psiholoģijā,
2) eksāmens mūzikas mācību metodikā,
3) eksāmens diriģēšanā,
4) eksāmens klavierspēlē,
5) bakalaura darba izglītībā aizstāvēšana.

n.p.
k
Kursa nosaukums
Profesionālo studiju programmas "MŪZIKAS SKOLOTĀJS" (progr.kods 4214104) studiju plāns nepilna laika studijām 2004./ 2005. ak.g.
Kursa
pārbaudes
forma
Kursa
kredīt
s
NOZARES TEORĒTISKIE PAMATKURSI UN
INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU KURSI
Kurs
a
kont.
St.
skaits
1. Pedagoģijas vēsture 3 3 16
1.studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads 5. studiju gads
Eks. Iesk. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16
8 6+2 Eks
2. Vispārīgā pedagoģija 7 3 18 6 4+2 4+2 Eks
3.
Audzināšanas teorija un
metodika
13 3 14 8 4+2 Iesk
4. Sociālā pedagoģija 15 2 12 6 4+2
5. Didaktika 14 2 16 4 4+2 4+2 Iesk
6. Vispārīgā psiholoģija 9 2 14 6 6+2 Eks
7. Attīstības psiholoģija 10 3 16 8 6+2 Eks
8. Pedagoģiskā psiholoģija 11 2 14 8
9.
Sociālā un personības
psiholoģija
17 3 16 8 6+2 Eks
10. Speciālā pedagoģija 18 3 16 8 6+2
11.
12.
Metodoloģija un zinātniski
pētnieciskās metodes
pedagoģijā
Bērnu fizioloģija un
veselības veicināšana
18 2 14 6 4+4
5 4 18 6 6 6 Eks
13. Datorzinību pamati 6,7 4 18 6 6 6/Iesk Iesk
14. Studiju darbs
9,13,
17
3 6 2 2/Iesk
15. Bakalaura darbs 20 12 8 2 2 4 VP
4+
2
Iesk
Ies
k
17 18
KOPĀ: 51 216 14 14 18 14 18 16 18 14 4 12 14 14 22 18 2 4
2/Ies
k
Iesk
Ies
k
Ies
k
1
9 20

n.p.
k
Kursa nosaukums
Kursa
pārbaudes
forma
Kursa
kredīt
s
PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI
Kurs
a
kont.
St.
skaits
1.studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads 5. studiju gads
Eks. Iesk. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16
16. Solfedţo 5;10 4;7 4 28 4 4 4/Iesk 4/Eks 4
17. Harmonija 5;10 3;7 5 28 4
4/Ies
k
4 4/Eks 4
2/Ies
k
2/Ies
k
4 2 Eks
4 2 Eks
18. Mūzikas formu analīze 12 11 2 12 4 4 4/Iesk Eks
19. Polifonija 16 14 2 10 4
20. Latviešu mūzikas vēsture 5 3 3 12 4
21. Mūzikas vēsture
5;9;1
3;17
3;7;11 10 56 4
22. Kora zinātnes pamati 5 3 4 20 4
4/Ies
k
4/Ies
k
4 Eks
4 4/Eks 4
23. Mūzikas pedagoģija 9 7 3 16 4 4
24. Mūzikas mācību metodika 9;13 7;12 6 38 4 4
2/Ies
k
2/Ies
k
4 4 2/Iesk 4 Eks
25. Solo dziedāšana 8 4;6 3 13 2 2 2/Iesk 2 2/Iesk 1 2/Eks
26.
Diriģēšana un kora partitru
lasīšana
27. Kora klase / ansamblis
28. Klavierspēle
12;1
6;20
4;8;1
2;16;
20
5;9 6 31 2 2 2
4;8;12;
16;20
KOPĀ: 62 355
2/Ies
k
4/Ies
k
2/Ies
k
4/Ies
k
2 Eks
4 4/Eks 4 4/Iesk 4 4/Eks 4 4 2
4 Eks
2 4/Eks 4 2 4/Iesk 2/Eks 4 4 2/Eks
17 18
2 1 2 2/Iesk 2 1 2/Eks 2 2 1 2/Eks 1 1 1
Eks
1
9 20
9 56 2 2 2/Iesk 2 2 2 2/Iesk 2 2 2 2/Iesk 2 2 2 2/Iesk 2 2 2 2/Iesk
5 35 2 2 2/Eks 2 2 1 2/Eks 4 4 4 2/Eks 4 4 4 2/Eks 4 4 4 2/Eks
2
8 26 28 32 30 21 26 24 20 17 14 18 20 17 10 7 7 7 5
1/Eks

n.p.
k
Kursa nosaukums
PRAKSES:
Kursa
pārbaudes
forma
Kursa
kredīt
s
Kurs
a
kont.
St.
skaits
1.studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads 5. studiju gads
Eks. Iesk. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16
1. Pedagoģiskā prakse 13 8 8 2 6 Iesk
2. Pedagoģiskā prakse 17 8 8 2 6
3. Pedagoģiskā prakse 20 10 10 4 6/Iesk
KOPĀ: 26 26 2 6 2 6 4 6
HUMANITĀRO UN SOCIĀLO ZINĀTĽU
TEORĒTISKIE KURSI UN KURSI, KAS ATTĪSTA
SOCIĀLĀS, KOMUNIKATĪVĀS UN
ORGANIZATORISKĀS PAMATIEMAĽAS
29. Ētikas pamati 12 2 12 4 4 4 Iesk
30. Filozofijas pamati 9 2 12 4 4 4 Iesk
31.
32.
Latvijas kultūras vēsture /
pasaules kultūras vēsture /
reliģiju vēsture
Ekonomikas pamati /
Civilzinību pamati /
Socioloģija / Politoloģija
5 2 12 4 4 4 Iesk
16 2 12 4 4 4 Iesk
33. Aranţēšana 11;13 2 12 2 2
34. Pavadījuma pamati 4;6 1 8 1 1
35.
Vokāli instrumentālā
ansambļa pamati
2/Ies
k
2
2/Ies
k
2/Ies
k
12;16 3 12 2 2
2
2/Ies
k
2 Iesk
2/Ies
k
2 2
36. Papildinstruments 16 2 6 2 1 1
KOPĀ: 16 86 5 5 6 2 6 6 6 8 8 6 4 8 7 5 4
2/Ies
k
2/Ies
k
17 18
Ies
k
1
9 20

BAKALAURA PROGRAMMAS BRĪVĀS IZVĒLES
KURSI (obligāti vismaz 6KP)
37. Akordeona spēle
38.
39.
Pūšamā
instrumenta
spēle
Stīgu
instrumenta
spēle
40. Klavierspēle
41. Diriģēšana
42. Dziedāšana
1.
2.
3.
4.
5.
4;8;12;16;2
0
4;8;12;16;2
0
4;8;12;16;2
0
4;8;12;16;2
0
4;8;12;16;2
0
4;8;12;16;2
0
6 24 1 1
6 24 1 1
6 24 1 1
6 24 1 1
6 24 1 1
6 24 1 1
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
1 1 1
1 1 1
1 1 1
1 1 1
1 1 1
1 1 1
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
1 1 1
1 1 1
1 1 1
1 1 1
1 1 1
1 1 1
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
1 1 1
1 1 1
1 1 1
1 1 1
1 1 1
1 1 1
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
1 1 1
1 1 1
1 1 1
1 1 1
1 1 1
1 1 1
KOPĀ: 6 24 1 1 2 1 1 1 2 1 1 1 2 1 1 1 2 1 1 1 2
PAVISAM
KOPĀ:
VALSTS PĀRBAUDĪJUMI:
Eksāmens
pedagoģijā un
psiholoģijā
Eksāmens
mūzikas mācību
metodikā
Eksāmens kora
diriģēšanā
Eksāmens
klavierspēlē
Bakalaura darba
aizstāvēšana
20
20
20
20
20
161 707
4
8
46 54 49 55 28 50 53 43 28 38 43 42 23 44 30 10
1
2
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
2/Ies
k
13
*
*
*
*
*

Nr
p.k.
PROFESIONĀLO STUDIJU PROGRAMMAS “MŪZIKAS SKOLOTĀJS” (progr. kods 4214104) studiju plāns
PILNA LAIKA STUDIJĀM 2005./ 2006. ak. g.
Kursa nosaukums
Pilna laika reakreditācijai piedāvātais studiju plāns
Kursa pārbaudes
Kursa 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss
forma
Eksāmeni Ieskaites
Kursa
kredīts
kontaktstundu
skaits
1.
sem.
17
2.
sem.
16
3.
sem.
17
4.
sem.
8
5.
sem.
8
6.
sem.
17
7.
sem.
10 16
1.
Nozares teorētiskie pamatkursi un informāciju
tehnoloģiju kursi - 36 KP
Pedagoģijas vēsture 1 2 34 2
2. Audzināšanas teorija un metodika 3 2 34 2
3. Sociālā pedagoģija 5 2 32 4
4. Mācību organizācijas pamati 6 1 17 1
5. Vispārīgā psiholoģija 2 2 32 2
6. Pedagoģiskā psiholoģija 4 2 32 4
7. Sociālā un personības attīstības psiholoģija 6 2 34 2
9. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 7 1 16 1,5
10. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 2 1 4 66 2 2
11. Informācijas tehnoloģijas 1, 2 3 50 2 1
12. Mūzika un dators 4 2 33 1 2
13. Mūzikas pedagoģija 6 3 50 2 2
14. Mūzikas teorija un solfedţo 5 1,2,3 5 84 2 2 1 1
15. Harmonija 4 2 4 66 1 2 2
16. Studiju darbs 2 1 *
8 8 6 9 6 5 1,5
1.
Profesionālās specializācijas kursi - 60 KP
Mūzikas mācību metodika 6 4 7 110 2 2 2 2
2. Mūzikas vēsture 7 2,4,6 6 128 1 1 1 1 1 1 1
3. Kompozīcija un improvizācija 8 2 36 2 1
4. Mūzikas formu analīze / Mūzikas skaľdarbu
analīze
6 2 33 1 1 1
5. Ritmika un kustība 4 2 32 1 2
8.
sem.

Nr
p.k.
Kursa nosaukums
Kursa pārbaudes
forma
Kursa
kredīts
Kursa
kontaktstundu
1. kurss
1. 2.
sem. sem.
2. kurss
3. 4.
sem. sem.
3. kurss
5. 6.
sem. sem.
4. kurss
7.
sem.
Eksāmeni Ieskaites skaits 17 16 17 8 8 17 10 16
6. Kora zinātne 2 1 16 1
7. Aranţēšana 5 1 16 2
8. Diriģēšana 8, 4 2,6 7 109 1 1 1 1 1 1 1 1
9. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika 4 1-3 2* 58 1 1 1 1
10. Koris un kora darba metodika 1-8 9** 288 3 3 3 3 3 3 3 3
11. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika 6 3 5 86 1 1 1 1 1 1
12. Klavierspēle 6 2,4 7 109 1 1 1 1 1 1 1 1
13. Instrumentācija un pavadījuma spēle 6 5 2 32 2 1
14. Papildinstruments 2 2 33 1 1
15. Vokāli instrumentālais ansamblis 6-8 3* 86 2 2 2
16. Studiju darbs 4,6 2 * *
Humanitāro un sociālo zinātľu teorētiskie kursi
un kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un
organizatoriskās pamatiemaľas - 20 KP
9 10 11 13 14 13 10 8
1. Ētika / estētika / Latvija Eiropā * 4 2 36 2
2. Filozofijas pamati
3 2 39
2+
1
3. Svešvaloda 1 4 68 4
4. Latvijas kultūras vēsture / Pasaules kultūras vēsture 1 2 34 2
5. Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences 7 6 2 35 1 1 1
6. Mūzikas stili un to interpretācija 8 2 32 2
7. Latviešu mūzikas vēsture 3 2 4 52 2 2
8. Ekonomikas pamati/ civilzinību pamati/ socioloģija/
politoloģija*
8 2 44 2 2
6 2 5 2 1 1 3 4
8.
sem.

BRĪVĀS IZVĒLES STUDIJU KURSI – 6 KP
Nr
p.k.
Kursa nosaukums
Kursa pārbaudes
forma
Kursa
kredīts
Kursa
kontaktstundu
1. kurss
1. 2.
sem. sem.
2. kurss
3. 4.
sem. sem.
3. kurss
5. 6.
sem. sem.
4. kurss
7.
sem.
Eksāmeni Ieskaites skaits 17 16 17 8 8 17 10 16
Akordeona spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Pūšamais instruments 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Stīgu instrumentsa spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Klavierspēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Diriģēšana 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Solo dziedāšana 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Ģitāras spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Ērģeļu spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Kokles spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Sitamo instrumentu spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Sintezatora spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
PRAKSES – 26 KP
1. Pedagoģiskā prakse 4 8 *
2. Pedagoģiskā prakse 5 8 *
3. Pedagoģiskā prakse 8 10 *
Bakalaura darbs - 12 KP
* *
KOPĀ 160 23 20 22 24 21 19 14,
5
Studiju kursos Koris, Vokālais ansamblis, VIA mainīta kontaktstundu proporcija - 1/3
Studiju kurss Koris notiek 8 nedēļas 1,3,5,7, semestrī un 16 nedēļas 2,4,6,8 semestrī
VALSTS PĀRBAUDĪJUMI mūzikas skolotāja kvalifikācijas un profesionālā bakalaura grāda izglītībā iegūšanai:
1) integrēts eksāmens mūzikas mācību metodikā, sastāv no divām daļām:
- atklāta mūzikas stunda skolā,
- integrēti jautājumi pedagoģijā, psiholoģijā un metodikā;
2) eksāmens muzicēšanā (5 - 6 skaľdarbu koncertprogramma, kas tiek sastādīta atbilstoši apgūto instrumentu spēlei, diriģēšanai un dziedāšanai);
3) bakalaura darba aizstāvēšana.
12
8.
sem.
12

Nepilna laika reakreditācijai piedāvātais studiju plāns
Profesionālo studiju programmas „MŪZIKAS SKOLOTĀJS” (progr.kods 4214104) studiju plāns nepilna laika studijām 2005./ 2006. st.g.
N.p.k. Studiju kursa nosaukums
Kursa
pārbaudes
forma
Eks.
Ies
k.
Kursakredīts
Kursa
kont
.st.
skait
s
NOZARES TEORĒTISKIE PAMATKURSI UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU KURSI
1. Pedagoģijas vēsture 4 2 16 8 6+2 Eks
2.
Audzināšanas teorija un
metodika
1. STUDIJU GADS 2. STUDIJU GADS 3. STUDIJU GADS 4. STUDIJU GADS 5. STUDIJU GADS
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20
8 2 16 8 6+2 Iesk
3. Sociālā pedagoģija 13 2 16 8 6+2 Iesk
4. Mācību organizācijas pamati 8 1 8 8 Iesk
5. Vispārīgā psiholoģija 6 2 16 8 6+2 Eks
6. Pedagoģiskā psiholoģija 11 2 16 8 6+2 Iesk
7.
8.
9.
Sociālā un personības
attīstības psiholoģija
Zinātniski pētnieciskās
metodes pedagoģijā
Bērnu fizioloģija un
veselības veicināšana
16 2 16 8 6+2 Eks
18 1 8 8 Iesk
5 4 24 8 8 8 Eks
10. Informācijas tehnoloģijas 5,7 3 18 6
6
Iesk
6 Iesk
11. Mūzika un dators 9,1 2 12 4
12. Mūzikas pedagoģija 9 3 16 4 4
13. Mūzikas teorija un solfedţo 5,1 3,7 5 30 4
14. Harmonija 6,1 4,8 4 26 4 4
2
Iesk
4
15. Studiju darbs 5 1 4 2 2 Iesk
4/Ie
sk
4
4/E
ks
4
4/E
ks
4/Ie
sk
2/Ie
sk
4
4Ies
k
4 Eks
2/Ie
sk
4 Iesk
4 2 2 Eks
2 Eks
KOPĀ: 36 242 24 26 30 26 26 18 14 16 14 8 8 8 8 8 8

PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI
16.
Mūzikas mācību
metodika
17. Mūzikas vēsture
18.
19.
Kompozīcija un
improvizācija
Mūzikas
skaľdarbu analīze
9,2 7,1 7 42 4 4
5,9,1
3,17
3,7,
11
6 48 4
2/Ie
sk
4
2/E
ks
4
2/Ie
sk
2/Ie
sk
4
4
4/E
ks
2/E
ks
4 2
4
2/Ie
sk
4/Ie
sk
4
4 4 4
2/E
ks
2/E
ks
4 4 4 Eks
17 2 12 4
12 2 12 4 4 4 Iesk
20. Ritmika un kustība 11 2 12 2
21. Kora zinātne 5 1 8 2 2 2
22. Aranţēšana 9 1 8 2 2 2
23. Diriģēšana 12
24.
25.
26.
Vokālais
ansamblis un
vokālā darba
metodika
Koris un kora
darba metodika
Solo dziedāšana un
vokālā darba
metodika
27. Klavierspēle
28.
Instrumentācija un
pavadījuma spēle
5,9,
16
7 38 2 2 2
8 ### 2 12 2
20
12
16
2/Ie
sk
2Ies
k
2/Ie
sk
2
2 2 2
2/Ie
sk
2
2/E
ks
2/Ie
sk
2/Ie
sk
4/Ie
sk
2 2
9 48 4 4 4
7,1 4 5 22 2 2
4,12,
20
8,2 7 38 2 2
2/Ie
sk
2/E
ks
2 2
2Ek
s
2 2 2
2 2 2 2
2/Ie
sk
2 2 2
12 2 2 4
4
2IE
ks
4/Ie
sk
2/E
ks
2/E
ks
2/Ie
sk
2 2 2
4 4 4
2 2 2
29. Papildinstruments 17 2 2 4 4
30.
Vokāli
instrumentālais
ansamblis
15,1
8,20
3* 16 2 2
31. Studiju darbs 9,1 2 8 2 2 2 2
KOPĀ: 60
34
6
2/Ie
sk
2
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
4/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
4
2/Ie
sk
2 2 2
4 4 4
2 2 2
2/Ie
sk
2 2
12 12 14 16 18 14 20 24 26 26 26 22 22 22 24 14 14 12
2/Ie
sk
2
2/E
ks
4/Ie
sk
2/E
ks
2/Ie
sk
10
(izc
ili)

HUMANITĀRO UN SOCIĀLO ZINĀTĽU TEORĒTISKIE KURSI UN KURSI, KAS ATTĪSTA SOCIĀLĀS, KOMUNIKATĪVĀS UN
ORGANIZATORISKĀS PAMATIEMAĽAS
29.
Ētika / estētika /
Latvija Eiropā *
16 2 12 4 4 4 Iesk
30. Filozofijas pamati 9 2 12 4 4 4 Iesk
31. Svešvaloda 9 4 24 6 6 6 6 Eks
32.
33.
34.
35.
36.
Latvijas kultūras
vēsture / Pasaules
kultūras vēsture
Mūsdienu mūzika
un tās attīstības
tendences
Mūzikas stili un to
interpretācija
Latviešu mūzikas
vēsture
Ekonomikas
pamati/ civilzinību
pamati/
socioloģija/
politoloģija*
KOPĀ: 20 12
0
BRĪVĀS IZVĒLES KURSI
37. Akordeona spēle
38.
39.
Pūšamais
instruments
Stīgu instrumentsa
spēle
5 2 4 4 4 Iesk
18 15 2 12 4 2
2/Ie
sk
2 2 Eks
20 2 12 4 4 2
7 3 4 24 4
4,11,
19
4/Ie
sk
4 4 4
4/E
ks
19 2 12 4 4 4 Iesk
7,2 6 36 2 2
6 36 2 2
6 36 2 2
40. Klavierspēle 6 36 2 2
41. Diriģēšana 6 36 2 2
42. Solo dziedāšana 6 36 2 2
8 8 8 10
(izc
ili)
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2 2
2 2
2 2
2 2
2 2
2 2
14 14 10
(izc
ili)
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
8 6 6 6 10
(izc
ili)
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2
Iesk
8 2 2
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2
2
2
2
2
2

43. Ģitāras spēle 6 36 2 2
44. Ērģeļu spēle 6 36 2 2
45. Kokles spēle 6 36 2 2
46.
Sitamo
instrumentu spēle
6 36 2 2
47. Sintezatora spēle 6 36 2 2
1.
2.
3.
PRAKSES
Pedagoģiskā
prakse
Pedagoģiskā
prakse
Pedagoģiskā
prakse
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2 2
2 2
2 2
2 2
2 2
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2/Ie
sk
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
2 2 2
KOPĀ: 6 36 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2
13 8 2 6 Iesk
17 8 2 6 Iesk
20 10 4
KOPĀ: 26 2 6 2 6 4 6
VALSTS PĀRBAUDĪJUMI:
Valsts pārbaudījumi MŪZIKAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS un PROFESIONĀLĀ BAKALAURA GRĀDA IZGLĪTĪBĀ iegūšanai:
1) integrēts eksāmens mūzikas mācību metodikā, kas sastāv no divām daļām:
- atklāta mūzikas stunda skolā,
- integrēti jautājumi pedagoģijā, psiholoģijā un metodikā;
2) eksāmens muzicēšanā (5 – 6 skaľdarbu koncertprogramma, kura tiek sastādīta atbilstoši apgūto instrumentu spēlei, diriģēšanai un dziedāšanai);
3) bakalaura darba aizstāvēšana.
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2/E
ks
2
2
2
2
2
6/Ie
sk

Nr
p.k.
PROFESIONĀLO STUDIJU PROGRAMMAS “MŪZIKAS SKOLOTĀJS” (progr. kods 4214104) studiju plāns
PILNA LAIKA STUDIJĀM 2005./ 2006. ak. g.
Kursa nosaukums
Kursa pārbaudes
Kursa 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss
forma
Eksāmeni Ieskaites
Kursa
kredīts
kontaktstundu
skaits
1.
sem.
17
2.
sem.
16
3.
sem.
17
4.
sem.
8
5.
sem.
8
6.
sem.
17
7.
sem.
10 16
1.
Nozares teorētiskie pamatkursi un informāciju
tehnoloģiju kursi - 36 KP
Pedagoģijas vēsture 1 2 34 2
2. Audzināšanas teorija un metodika 3 2 34 2
3. Sociālā pedagoģija 5 2 32 4
4. Mācību organizācijas pamati 6 1 17 1
5. Vispārīgā psiholoģija 2 2 32 2
6. Pedagoģiskā psiholoģija 4 2 32 4
7. Sociālā un personības attīstības psiholoģija 6 2 34 2
9. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 7 1 16 1,5
10. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 2 1 4 66 2 2
11. Informācijas tehnoloģijas 1, 2 3 50 2 1
12. Mūzika un dators 4 2 33 1 2
13. Mūzikas pedagoģija 6 3 50 2 2
14. Mūzikas teorija un solfedţo 5 1,2,3 5 84 2 2 1 1
15. Harmonija 4 2 4 66 1 2 2
16. Studiju darbs 2 1 *
8 8 6 9 6 5 1,5
1.
Profesionālās specializācijas kursi - 60 KP
Mūzikas mācību metodika 6 4 7 110 2 2 2 2
2. Mūzikas vēsture 7 2,4,6 6 128 1 1 1 1 1 1 1
3. Kompozīcija un improvizācija 8 2 36 2 1
4. Mūzikas formu analīze / Mūzikas skaľdarbu
6 2 33 1 1 1
analīze
5. Ritmika un kustība 4 2 32 1 2
6. Kora zinātne 2 1 16 1
7. Aranţēšana 5 1 16 2
8.
sem.

Nr
p.k.
Kursa nosaukums
Kursa pārbaudes
Kursa 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss
forma
Eksāmeni Ieskaites
Kursa
kredīts
kontaktstundu
skaits
1.
sem.
17
2.
sem.
16
3.
sem.
17
4.
sem.
8
5.
sem.
8
6.
sem.
17
7.
sem.
10 16
8. Diriģēšana 8, 4 2,6 7 109 1 1 1 1 1 1 1 1
9. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika 4 1-3 2* 58 1 1 1 1
10. Koris un kora darba metodika 1-8 9** 288 3 3 3 3 4 4 4 4
11. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika 6 3 5 86 2 2 1 1 1 1
12. Klavierspēle 6 2,4 7 109 1 1 1 1 1 1 1 1
13. Instrumentācija un pavadījuma spēle 6 5 2 32 2 1
14. Papildinstruments 2 2 33 1 1
15. Vokāli instrumentālais ansamblis 6-8 3* 86 2 2 2
16. Studiju darbs 4,6 2 * *
Humanitāro un sociālo zinātľu teorētiskie kursi
un kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un
organizatoriskās pamatiemaľas - 20 KP
9 10 11 13 14 13 10 8
1. Ētika / estētika / Latvija Eiropā * 4 2 36 2
2. Filozofijas pamati
3 2 39
2+
1
3. Svešvaloda 1 4 68 4
4. Latvijas kultūras vēsture / Pasaules kultūras vēsture 1 2 34 2
5. Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences 7 6 2 35 1 1 1
6. Mūzikas stili un to interpretācija 8 2 32 2
7. Latviešu mūzikas vēsture 3 2 4 52 2 2
8. Ekonomikas pamati/ civilzinību pamati/ socioloģija/
politoloģija*
8 2 44 2 2
6 2 5 2 1 1 3 4
8.
sem.

BRĪVĀS IZVĒLES STUDIJU KURSI – 6 KP
Nr
p.k.
Kursa nosaukums
Kursa pārbaudes
Kursa 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss
forma
Eksāmeni Ieskaites
Kursa
kredīts
kontaktstundu
skaits
1.
sem.
17
2.
sem.
16
3.
sem.
17
4.
sem.
8
5.
sem.
8
6.
sem.
17
7.
sem.
10 16
Akordeona spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Pūšamais instruments 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Stīgu instrumenta spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Klavierspēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Diriģēšana 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Solo dziedāšana 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Ģitāras spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Ērģeļu spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Kokles spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Sitamo instrumentu spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Sintezatora spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
PRAKSES – 26 KP
1. Pedagoģiskā prakse 4 8 *
2. Pedagoģiskā prakse 5 8 *
3. Pedagoģiskā prakse 8 10 *
Bakalaura darbs - 12 KP
* *
KOPĀ 160 23 20 22 24 21 19 14,
5
Studiju kursos Koris, Vokālais ansamblis, VIA mainīta kontaktstundu proporcija - 1/3
Studiju kurss Koris notiek 8 nedēļas 1,3,5,7, semestrī un 16 nedēļas 2,4,6,8 semestrī
VALSTS PĀRBAUDĪJUMI mūzikas skolotāja kvalifikācijas un profesionālā bakalaura grāda izglītībā iegūšanai:
1) integrēts eksāmens mūzikas mācību metodikā, sastāv no divām daļām:
- atklāta mūzikas stunda skolā,
- integrēti jautājumi pedagoģijā, psiholoģijā un metodikā;
2) eksāmens muzicēšanā (5 - 6 skaľdarbu koncertprogramma, kas tiek sastādīta atbilstoši apgūto instrumentu spēlei, diriģēšanai un dziedāšanai);
3) bakalaura darba aizstāvēšana.
12
8.
sem.
12

Apzīmējumi studiju plānā:
Slīpraksts - individuālās nodarbības
Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas
„Mūzikas skolotājs “ (programmas kods 42141)
STUDIJU PLĀNS
4 gadu pilna laika studijas, 2005., 2006., 2007. g. imatrikulētajiem
APSTIPRINĀTS
Mūzikas un mākslu fakultātes Domes sēdē
2005.gada 30. augustā
Protokols Nr. 21
Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3.sdudiju gads 4.studiju gads
Nr.
p.k.
Kursa nosaukums dījuma
forma
KrP kontaktstundu
skaits
1.sem.
17 ned.
2.sem.
16 ned.
3.sem.
17 ned.
4.sem.
8 ned.
5.sem.
8 ned.
6.sem.
17 ned.
7.sem.
10 ned.
8.sem.
16 ned.
kopējai
s
lekcija
s
indivi
duālā
s
semināri
/prakt./
muzic.
grupā
1.sem A daļa [KrP: 8] – KOPĀ: 20KP
1. Pedagoģijas vēsture eks. 2 34 17 17 1 1
2. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana dif.iesk. 2 34 17 17 1 1
3. Informācijas tehnoloģijas dif.iesk. 2 34 34 2
4. Mūzikas teorija un solfedţo dif.iesk. 2 34 17 17 1 1
B daļa [KrP: 7]
1. Mūzikas vēsture 1 17 17 1
2. Diriģēšana 1 17 17 1
3. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika dif.iesk. 0.5 17 17 1
4. Koris un kora darba metodika dif.iesk. 1 51 17 3
5. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika 1.5 34 17 2
6. Klavierspēle 1 17 17 1
7. Papildinstruments 1 17 17 1
C daļa [KrP: 4]
1. Svešvaloda dif.iesk. 2 34 17 17 1 1
2. Latvijas kultūras vēsture / Pasaules kultūras
vēsture
dif.iesk. 2 34 34
2
D daļa [KrP: 1]* viens no stud.kursiem pēc izvēles
1. Akordeona spēle 1 17 17 1
2. Pūšamais instruments 1 17 17 1
3. Stīgu instrumenta spēle 1 17 17 1
4. Klavierspēle 1 17 17 1
5. Diriģēšana 1 17 17 1
6. Solo dziedāšana 1 17 17 1
7. Ģitāras spēle 1 17 17 1
8. Ērģeļu spēle 1 17 17 1
9. Kokles spēle 1 17 17 1
10. Sitamo instrumentu spēle 1 17 17 1
11. Sintezatora spēle 1 17 17 1
2.sem. A daļa [KrP: 9] – KOPĀ: 22 KP
lekc.,
indiv.
sem. lekc.,
indiv.
sem. lekc.,
indiv.
sem. lek
c.,
ind
iv.
sem. lekc.,
indiv.
sem. lekc.,
indiv.
sem. lekc.,
indiv
sem. lekc.,
indiv
sem.

1. Vispārīgā psiholoģija eks. 2 32 16 16 1 1
2. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana eks. 2 32 16 16 1 1
3. Informācijas tehnoloģijas dif.iesk. 1 16 16 1
4. Mūzikas teorija un solfedţo dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
5. Harmonija dif.iesk. 1 16 16 1
6. Studiju darbs dif.iesk. 1 *
B daļa [KrP: 8]
1. Mūzikas vēsture dif.iesk. 1 16 16 1
2. Kora zinātne dif.iesk. 1 16 16 1
3. Diriģēšana dif.iesk. 1 16 16 1
4. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika dif.iesk. 0.5 16 16 1
5. Koris un kora darba metodika dif.iesk. 1 48 48 3
6. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika 1.5 32 32 2
7. Klavierspēle dif.iesk. 1 16 16 1
8. Papildinstruments dif.iesk. 1 16 16 1
C daļa [KrP: 4]
1. Svešvaloda dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
2. Latviešu mūzikas vēsture dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
D daļa [KrP: 1]* viens no stud.kursiem pēc izvēles
1. Akordeona spēle 1 16 16 1
2. Pūšamais instruments 1 16 16 1
3. Stīgu instrumenta spēle 1 16 16 1
4. Klavierspēle 1 16 16 1
5. Diriģēšana 1 16 16 1
6. Solo dziedāšana 1 16 16 1
7. Ģitāras spēle 1 16 16 1
8. Ērģeļu spēle 1 16 16 1
9. Kokles spēle 1 16 16 1
10. Sitamo instrumentu spēle 1 16 16 1
11. Sintezatora spēle 1 16 16 1
3.sem. A daļa [KrP: 5.5] – KOPĀ: 18.5
1. Audzināšanas teorija un metodika Dif.iesk. 2 34 17 17 1 1
2. Mūzika un dators 1 17 17 1
3. Mūzikas teorija un solfedţo Dif.iesk. 0.5 17 17 1
4. Harmonija 2 34 17 17 1 1
B daļa [KrP: 8]
1. Mūzikas mācību metodika 2 34 17 17 1 1
2. Mūzikas vēsture 1 17 17 1
3. Ritmika un kustība 1 17 17 1
4. Diriģēšana 1 17 17 1
5. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika Dif.iesk. 0.5 17 17 1
6. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1 51 51 3
7. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika Dif.iesk. 0.5 17 17 1
8. Klavierspēle 1 17 17 1
C daļa [KrP: 4]
1. Filozofijas pamati Dif.iesk. 2 34 17 2
2. Latviešu mūzikas vēsture Eks. 2 34 17 17 1 1
D daļa [KrP: 1]* viens no stud.kursiem pēc izvēles

1. Akordeona spēle 1 17 17 1
2. Pūšamais instruments 1 17 17 1
3. Stīgu instrumenta spēle 1 17 17 1
4. Klavierspēle 1 17 17 1
5. Diriģēšana 1 17 17 1
6. Solo dziedāšana 1 17 17 1
7. Ģitāras spēle 1 17 17 1
8. Ērģeļu spēle 1 17 17 1
9. Kokles spēle 1 17 17 1
10. Sitamo instrumentu spēle 1 17 17 1
11. Sintezatora spēle 1 17 17 1
4.sem. A daļa [KrP: 4.5] – KOPĀ: 22.5 KP
1. Pedagoģiskā psiholoģija Dif.iesk. 2 32 16 16 2 2
2. Mūzika un dators Dif.iesk. 1 16 16 2
3. Mūzikas teorija un solfedţo Eks. 0.5 8 8 1
4. Harmonija Eks. 1 16 8 8 1 1
B daļa [KrP: 7.5]
1. Mūzikas mācību metodika Dif.iesk. 1.5 16 8 8 1 1
2. Mūzikas vēsture Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Mūzikas formu analīze / Mūzikas skaľdarbu
analīze
0.5 8 8
1
4. Ritmika un kustība Dif.iesk. 1 16 8 8 1 1
5. Diriģēšana Eks. 0.5 8 8 1
6. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika Eks. 0.5 8 8 1
7. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1 24 24 3
8. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika 0.5 8 8 1
9. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Studiju darbs Dif.iesk. 1 *
C daļa [KrP: 2]
1. Ētika/ estētika/ Latvija Eiropā Dif.iesk. 2 32 16 16 2 2
D daļa [KrP: 0.5]* viens no stud.kursiem pēc
izvēles
1. Akordeona spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
Prakse [KrP: 8]
1. Pedagoģiski psiholoģisko vērojumu prakse Dif.iesk. 8
5.sem. A daļa [KrP: 3] – KOPĀ: 19 KP
1. Sociālā pedagoģija Dif.iesk. 2 32 16 16 2 2
2. Mūzikas pedagoģija Dif.iesk. 1 16 8 8 1 1

B daļa [KrP: 7]
1. Mūzikas mācību metodika Dif.iesk. 1.5 24 8 8 1 1
2. Mūzikas vēsture Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Mūzikas formu analīze / Mūzikas skaľdarbu
analīze
Dif.iesk. 0.5 8 8
1
4. Aranţēšana Eks. 1 16 8 8 1 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1 32 32 4
7. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika Dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Instrumentācija un pavadījuma spēle Dif.iesk. 1 16 8 8 2
C daļa [KrP: 0.5]
Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences
D daļa [KrP: 0.5]* viens no stud.kursiem pēc
izvēles
Dif.iesk. 0.5 8 8 1
1. Akordeona spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
Prakse [KrP: 8]
1. Audzināšanas darba un profesionālās
kvalifikācijas prakse
Dif.iesk. 8
6.sem. A daļa [KrP: 5] – KOPĀ: 18 KP
1. Mācību organizācijas pamati Dif.iesk. 1 16 16 1
2. Sociālā un personības attīstības psiholoģija Eks. 2 32 16 16 1 1
3. Mūzikas pedagoģija Eks. 2 32 16 16 1 1
B daļa [KrP: 11]
1. Mūzikas mācību metodika Eks. 2 32 16 16 1 1
2. Mūzikas vēsture Dif.iesk. 1 16 16 1
3. Mūzikas formu analīze / Mūzikas skaľdarbu
analīze
Dif.iesk. 1 16 16
1
4. Diriģēšana Dif.iesk. 1 16 16 1
5. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1.5 48 48 3
6. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika Eks. 0.5 8 8 1
7. Klavierspēle Eks. 1 16 16 1
8. Instrumentācija un pavadījuma spēle Eks. 1 16 16 1
9. Vokāli instrumentālais ansamblis Dif.iesk. 1 16 16 2
10. Studiju darbs Dif.iesk. 1 *
C daļa [KrP: 1]
1. Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences Dif.iesk. 1 16 16 1
D daļa [KrP: 1]* viens no stud.kursiem pēc izvēles

1. Akordeona spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 1 16 16 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 1 16 16 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 1 16 16 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 1 16 16 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
7.sem. A daļa [KrP: 1] - KOPĀ: 20 KP
1. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā Dif.iesk. 1 16 16 2
B daļa [KrP: 6]
1. Mūzikas vēsture Eks. 1 16 16 2
2. Kompozīcija un improvizācija Dif.iesk. 1 16 16 2
3. Diriģēšana Dif.iesk. 1 16 16 2
4. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1 32 32 4
5. Klavierspēle Dif.iesk. 1 16 16 2
6. Vokāli instrumentālais ansamblis Dif.iesk. 1 16 16 2
C daļa [KrP: 2.5]
1. Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences Eks. 0.5 8 8 1
2. Ekonomikas pamati/ civilzinību pamati/
socioloģija/ politoloģija*
Dif.iesk. 2 32 32
4
D daļa [KrP: 0.5]* viens no stud.kursiem pēc
izvēles
1. Akordeona spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
Prakse [KrP: 10]
1. Profesionālās kvalifikācijas prakse Dif.iesk. 10
8.sem. B daļa [KrP: 5.5] – KOPĀ: 20 KP
1. Kompozīcija un improvizācija Dif.iesk. 1 16 16 1
2. Diriģēšana Eks. 1 16 16 1
3. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1.5 48 48 3
4. Klavierspēle Eks. 1 16 16 1
5. Vokāli instrumentālais ansamblis Dif.iesk. 1 16 16 1
C daļa [KrP: 2]
1. Mūzikas stili un to interpretācija Eks. 2 32 32 2
D daļa [KrP: 0.5]* viens no stud.kursiem pēc

izvēles
1. Akordeona spēle Dif.iesk. 0.5 16 16 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 0.5 16 16 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 0.5 16 16 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 16 16 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 0.5 16 16 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 0.5 16 16 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 0.5 16 16 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 0.5 16 16 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 0.5 16 16 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 0.5 16 16 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 0.5 16 16 1
Bakalaura darbs 12
KOPĀ KrP : 160

Apzīmējumi studiju plānā:
Slīpraksts - individuālās nodarbības
Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas
„Mūzikas skolotājs “ (programmas kods 42141)
STUDIJU PLĀNS
4 gadu pilna laika studijas, 2008. g. imatrikulētajiem
APSTIPRINĀTS
Mūzikas un mākslu fakultātes Domes sēdē
2005.gada 30. augustā
Protokols Nr. 21
Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3.sdudiju gads 4.studiju gads
Nr.
p.k.
Kursa nosaukums dījuma
forma
KrP kontaktstundu
skaits
1.sem.
17 ned.
2.sem.
16 ned.
3.sem.
17 ned.
4.sem.
8 ned.
5.sem.
8 ned.
6.sem.
17 ned.
7.sem.
10 ned.
8.sem.
16 ned.
kopējai
s
lekcija
s,
prakt.
d.
indivi
duālā
s
semināri
/prakt./
muzic.
grupā
1.sem A daļa [KrP: 8] – KOPĀ: 20KP
1. Pedagoģijas vēsture eks. 2 34 17 17 1 1
2. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana dif.iesk. 2 34 17 17 1 1
3. Informācijas tehnoloģijas dif.iesk. 2 34 34 2
4. Mūzikas teorija un solfedţo dif.iesk. 2 34 17 17 1 1
B daļa [KrP: 7]
1. Mūzikas vēsture 1 17 17 1
2. Diriģēšana 1 17 17 1
3. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika dif.iesk. 0.5 17 17 1
4. Koris un kora darba metodika dif.iesk. 1 51 17 3
5. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika 1.5 34 17 2
6. Klavierspēle 1 17 17 1
7. Papildinstruments 1 17 17 1
C daļa [KrP: 4]
1. Svešvaloda dif.iesk. 2 34 17 17 1 1
2. Latvijas kultūras vēsture / Pasaules kultūras
vēsture
dif.iesk. 2 34 34
2
D daļa [KrP: 1]* viens no stud.kursiem pēc izvēles
1. Akordeona spēle 1 17 17 1
2. Pūšamais instruments 1 17 17 1
3. Stīgu instrumenta spēle 1 17 17 1
4. Klavierspēle 1 17 17 1
5. Diriģēšana 1 17 17 1
6. Solo dziedāšana 1 17 17 1
7. Ģitāras spēle 1 17 17 1
8. Ērģeļu spēle 1 17 17 1
9. Kokles spēle 1 17 17 1
lekc.,
indiv.
sem. lekc.,
indiv.
sem. lekc.,
indiv.
sem. lek
c.,
ind
iv.
sem. lekc.,
indiv.
sem. lekc.,
indiv.
sem. lekc.,
indiv
sem. lekc.,
indiv
Grozījumi apstiprināti
MMF Domes sēdē
2008.gada 16. oktobrī
Protokols Nr. 12
sem.

10. Sitamo instrumentu spēle 1 17 17 1
11. Sintezatora spēle 1 17 17 1
2.sem. A daļa [KrP: 9] – KOPĀ: 22 KP
1. Vispārīgā psiholoģija eks. 2 32 16 16 1 1
2. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana eks. 2 32 16 16 1 1
3. Informācijas tehnoloģijas dif.iesk. 1 16 16 1
4. Mūzikas teorija un solfedţo dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
5. Harmonija dif.iesk. 1 16 16 1
6. Studiju darbs dif.iesk. 1 *
B daļa [KrP: 8]
1. Mūzikas vēsture dif.iesk. 1 16 16 1
2. Kora zinātne dif.iesk. 1 16 16 1
3. Diriģēšana dif.iesk. 1 16 16 1
4. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika dif.iesk. 0.5 16 16 1
5. Koris un kora darba metodika dif.iesk. 1 48 48 3
6. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika 1.5 32 32 2
7. Klavierspēle dif.iesk. 1 16 16 1
8. Papildinstruments dif.iesk. 1 16 16 1
C daļa [KrP: 4]
1. Svešvaloda dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
2. Latviešu mūzikas vēsture dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
D daļa [KrP: 1]* viens no stud.kursiem pēc izvēles
1. Akordeona spēle 1 16 16 1
2. Pūšamais instruments 1 16 16 1
3. Stīgu instrumenta spēle 1 16 16 1
4. Klavierspēle 1 16 16 1
5. Diriģēšana 1 16 16 1
6. Solo dziedāšana 1 16 16 1
7. Ģitāras spēle 1 16 16 1
8. Ērģeļu spēle 1 16 16 1
9. Kokles spēle 1 16 16 1
10. Sitamo instrumentu spēle 1 16 16 1
11. Sintezatora spēle 1 16 16 1
3.sem. A daļa [KrP: 7] – KOPĀ: 20 KP
1. Audzināšanas teorija un metodika Dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
2. Mūzika un dators Dif.iesk. 2 32 32 2
3. Mūzikas teorija un solfedţo Eks. 1 16 16 1
4. Harmonija Dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
B daļa [KrP: 8]
1. Mūzikas mācību metodika Dif.iesk. 3 48 32 16 2 1
2. Mūzikas vēsture Dif.iesk. 1 16 16 1
3. Ritmika un kustība 1 17 17 1
4. Diriģēšana Dif.iesk. 1 16 16 1
5. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika Dif.iesk. 0.5 16 16 1
6. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1 32 32 2
7. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika Dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Klavierspēle Dif.iesk. 1 16 16 1
C daļa [KrP: 4]

1. Filozofijas pamati Dif.iesk. 2 32 32 2
2. Latviešu mūzikas vēsture Eks. 2 32 16 16 1 1
D daļa [KrP: 1]* viens no stud.kursiem pēc izvēles
1. Akordeona spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 1 16 16 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 1 16 16 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 1 16 16 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 1 16 16 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
4.sem. A daļa [KrP: 3] – KOPĀ: 20 KP
1. Pedagoģiskā psiholoģija dif.iesk. 2 32 16 16 2 2
2. Mūzika un dators dif..iesk. 1 16 16 2
3. Mūzikas teorija un solfedţo Eks. 0.5 8 8 1
4. Harmonija Eks. 1 16 8 8 1 1
B daļa [KrP: 6.5]
1. Mūzikas mācību metodika Dif.iesk. 0.5 8 8 1
2. Mūzikas vēsture Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Mūzikas formu analīze / Mūzikas skaľdarbu
analīze
Dif.iesk. 0.5 8 8
1
4. Ritmika un kustība Dif.iesk. 1 16 8 8 1 1
5. Diriģēšana Eks. 0.5 8 8 1
6. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika Eks. 0.5 16 16 2
7. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1 40 40 3
8. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Studiju darbs Dif.iesk. 1 *
C daļa [KrP: 2]
1. Ētika/ estētika/ Latvija Eiropā Dif.iesk. 2 32 16 16 2 2
D daļa [KrP: 0.5]* viens no stud.kursiem pēc
izvēles
1. Akordeona spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
Prakse [KrP: 8]
1. Pedagoģiski psiholoģisko vērojumu prakse Dif.iesk. 8

5.sem. A daļa [KrP: 3] – KOPĀ: 19 KP
1. Sociālā pedagoģija Dif.iesk. 2 32 16 16 2 2
2. Mūzikas pedagoģija Dif.iesk. 1 16 8 8 1 1
B daļa [KrP: 7]
1. Mūzikas mācību metodika Dif.iesk. 1.5 24 16 8 1 1
2. Mūzikas vēsture Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Mūzikas formu analīze / Mūzikas skaľdarbu
analīze
Dif.iesk. 0.5 8 8
1
4. Aranţēšana Eks. 1 16 8 8 1 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1 32 32 4
7. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika Dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Instrumentācija un pavadījuma spēle Dif.iesk. 1 16 8 8 1 1
10. Ritmika un kustība Dif.iesk. 1 16 8 8 1 1
C daļa [KrP: 0.5]
1. Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences Dif.iesk. 0.5 8 8 1
D daļa [KrP: 0.5]* viens no stud.kursiem pēc
izvēles
1. Akordeona spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
Prakse [KrP: 8]
1. Audzināšanas darba un profesionālās
kvalifikācijas prakse
Dif.iesk. 8
6.sem. A daļa [KrP: 5] – KOPĀ: 19 KP
1. Mācību organizācijas pamati Dif.iesk. 1 16 16 1
2. Sociālā un personības attīstības psiholoģija Eks. 2 32 16 16 1 1
3. Mūzikas pedagoģija Eks. 2 32 16 16 1 1
B daļa [KrP: 12]
1. Mūzikas mācību metodika Eks. 2 32 16 16 1 1
2. Mūzikas vēsture Dif.iesk. 1 16 16 1
3. Mūzikas formu analīze / Mūzikas skaľdarbu
analīze
Dif.iesk. 1 16 16
1
4. Diriģēšana Dif.iesk. 1 16 16 1
5. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1.5 48 48 3
6. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika Eks. 0.5 8 8 1
7. Klavierspēle Eks. 1 16 16 1
8. Instrumentācija un pavadījuma spēle Eks. 2 32 16 16 1 1
9. Vokāli instrumentālais ansamblis Dif.iesk. 1 16 16 2

10. Studiju darbs Dif.iesk. 1 *
C daļa [KrP: 1]
1. Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences Dif.iesk. 1 16 16 1
D daļa [KrP: 1]* viens no stud.kursiem pēc izvēles
1. Akordeona spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 1 16 16 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 1 16 16 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 1 16 16 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 1 16 16 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
7.sem. A daļa [KrP: 1] - KOPĀ: 20 KP
1. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā Dif.iesk. 1 16 16 2
B daļa [KrP: 6]
1. Mūzikas vēsture Eks. 1 16 16 2
2. Kompozīcija un improvizācija Dif.iesk. 1 16 16 2
3. Diriģēšana Dif.iesk. 1 16 16 2
4. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1 32 32 4
5. Klavierspēle Dif.iesk. 1 16 16 2
6. Vokāli instrumentālais ansamblis Dif.iesk. 1 16 16 2
C daļa [KrP: 2.5]
1. Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences Eks. 0.5 8 8 1
2. Ekonomikas pamati/ civilzinību pamati/
socioloģija/ politoloģija*
Dif.iesk. 2 32 32
4
D daļa [KrP: 0.5]* viens no stud.kursiem pēc
izvēles
1. Akordeona spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
Prakse [KrP: 10]
1. Profesionālās kvalifikācijas prakse Dif.iesk. 10
8.sem. B daļa [KrP: 5.5] – KOPĀ: 20 KP
1. Kompozīcija un improvizācija Dif.iesk. 1 16 16 1
2. Diriģēšana Eks. 1 16 16 1
3. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1.5 48 48 3
4. Klavierspēle Eks. 1 16 16 1

5. Vokāli instrumentālais ansamblis Dif.iesk. 1 16 16 1
C daļa [KrP: 2]
1. Mūzikas stili un to interpretācija Eks. 2 32 16 16 2
D daļa [KrP: 0.5]* viens no stud.kursiem pēc
izvēles
1. Akordeona spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
Bakalaura darbs 12
KOPĀ KrP : 160

Apzīmējumi studiju plānā:
Slīpraksts - individuālās nodarbības
Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas
„Mūzikas skolotājs “ (programmas kods 42141)
STUDIJU PLĀNS
4 gadu pilna laika studijas, 2009. g. imatrikulētajiem
APSTIPRINĀTS
Mūzikas un mākslu fakultātes Domes sēdē
2005.gada 30. augustā
Protokols Nr. 21
Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3.sdudiju gads 4.studiju gads
Nr.
p.k.
Kursa nosaukums dījuma
forma
KrP kontaktstundu
skaits
1.sem.
16 ned.
2.sem.
16 ned.
3.sem.
16 ned.
4.sem.
8 ned.
5.sem.
8 ned.
6.sem.
16 ned.
7.sem.
10 ned.
8.sem.
16 ned.
kopējai
s
lekcija
s
indivi
duālā
s
semināri
/prakt./
muzic.
grupā
1.sem A daļa [KrP: 8] – KOPĀ: 20KP
1. Pedagoģijas vēsture eks. 2 32 16 16 1 1
2. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
3. Informācijas tehnoloģijas dif.iesk. 2 32 32 2
4. Mūzikas teorija un solfedţo dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
B daļa [KrP: 7]
1. Mūzikas vēsture dif.iesk. 1 16 16 1
2. Diriģēšana dif.iesk. 1 16 16 1
3. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika dif.iesk. 0.5 16 16 1
4. Koris un kora darba metodika dif.iesk. 1 32 16 3
5. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika dif.iesk. 1.5 32 16 2
6. Klavierspēle dif.iesk. 1 16 16 1
7. Papildinstruments dif.iesk. 1 16 16 1
C daļa [KrP: 4]
1. Svešvaloda dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
2. Latvijas kultūras vēsture / Pasaules kultūras dif.iesk.
vēsture
2 32 32 2
D daļa [KrP: 1]* viens no stud.kursiem pēc izvēles
1. Akordeona spēle dif.iesk. 1 16 16 1
2. Pūšamais instruments dif.iesk. 1 16 16 1
3. Stīgu instrumenta spēle dif.iesk. 1 16 16 1
4. Klavierspēle dif.iesk. 1 16 16 1
5. Diriģēšana dif.iesk. 1 16 16 1
6. Solo dziedāšana dif.iesk. 1 16 16 1
7. Ģitāras spēle dif.iesk. 1 16 16 1
8. Ērģeļu spēle dif.iesk. 1 16 16 1
9. Kokles spēle dif.iesk. 1 16 16 1
lekc.,
indiv.
sem. lekc.,
indiv.
sem. lekc.,
indiv.
sem. lek
c.,
ind
iv.
sem. lekc.,
indiv.
sem. lekc.,
indiv.
sem. lekc.,
indiv
sem. lekc.,
indiv
Grozījumi apstiprināti
MMF Domes sēdē
2009.gada 24. augustā
Protokols Nr. 10
sem.

10. Sitamo instrumentu spēle dif.iesk. 1 16 16 1
11. Sintezatora spēle dif.iesk. 1 16 16 1
2.sem. A daļa [KrP: 8] – KOPĀ: 20 KP
1. Vispārīgā psiholoģija eks. 2 32 16 16 1 1
2. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana eks. 2 32 16 16 1 1
3. Informācijas tehnoloģijas dif.iesk. 1 16 16 1
4. Mūzikas teorija un solfedţo dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
5. Harmonija dif.iesk. 1 16 16 1
6. Studiju darbs dif.iesk. 1 *
B daļa [KrP: 8]
1. Mūzikas vēsture dif.iesk. 1 16 16 1
2. Kora zinātne dif.iesk. 1 16 16 1
3. Diriģēšana dif.iesk. 1 16 16 1
4. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika dif.iesk. 0.5 16 16 1
5. Koris un kora darba metodika dif.iesk. 1 32 32 3
6. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika dif.iesk. 1.5 32 32 2
7. Klavierspēle dif.iesk. 1 16 16 1
8. Papildinstruments dif.iesk. 1 16 16 1
C daļa [KrP: 3]
1. Svešvaloda dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
2. Latviešu mūzikas vēsture dif.iesk. 1 16 8 8 0.5 0.5
D daļa [KrP: 1]* viens no stud.kursiem pēc izvēles
1. Akordeona spēle dif.iesk. 1 16 16 1
2. Pūšamais instruments dif.iesk. 1 16 16 1
3. Stīgu instrumenta spēle dif.iesk. 1 16 16 1
4. Klavierspēle dif.iesk. 1 16 16 1
5. Diriģēšana dif.iesk. 1 16 16 1
6. Solo dziedāšana dif.iesk. 1 16 16 1
7. Ģitāras spēle dif.iesk. 1 16 16 1
8. Ērģeļu spēle dif.iesk. 1 16 16 1
9. Kokles spēle dif.iesk. 1 16 16 1
10. Sitamo instrumentu spēle dif.iesk. 1 16 16 1
11. Sintezatora spēle dif.iesk. 1 16 16 1
3.sem. A daļa [KrP: 5.5] – KOPĀ: 20
1. Audzināšanas teorija un metodika Dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
2. Mūzika un dators Dif.iesk. 1 16 16 1
3. Mūzikas teorija un solfedţo Dif.iesk. 0.5 16 16 1
4. Harmonija Dif.iesk. 2 32 16 16 1 1
B daļa [KrP: 8.5]
1. Mūzikas mācību metodika Dif.iesk. 2.5 40 24 16 2 1
2. Mūzikas vēsture Dif.iesk. 1 16 16 1
3. Ritmika un kustība Dif.iesk. 1 16 16 1
4. Diriģēšana Dif.iesk. 1 16 16 1
5. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika Dif.iesk. 0.5 16 16 1
6. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1 32 32 3
7. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika Dif.iesk. 0.5 16 16 1
8. Klavierspēle Dif.iesk. 1 16 16 1
C daļa [KrP: 5]

1. Filozofija Dif.iesk. 2 32 16 2
2. Latviešu mūzikas vēsture Eks. 3 48 32 16 2 1
D daļa [KrP: 1]* viens no stud.kursiem pēc izvēles
1. Akordeona spēle dif.iesk. 1 16 16 1
2. Pūšamais instruments dif.iesk. 1 16 16 1
3. Stīgu instrumenta spēle dif.iesk. 1 16 16 1
4. Klavierspēle dif.iesk. 1 16 16 1
5. Diriģēšana dif.iesk. 1 16 16 1
6. Solo dziedāšana dif.iesk. 1 16 16 1
7. Ģitāras spēle dif.iesk. 1 16 16 1
8. Ērģeļu spēle dif.iesk. 1 16 16 1
9. Kokles spēle dif.iesk. 1 16 16 1
10. Sitamo instrumentu spēle dif.iesk. 1 16 16 1
11. Sintezatora spēle dif.iesk. 1 16 16 1
4.sem. A daļa [KrP: 4.5] – KOPĀ: 21 KP
1. Pedagoģiskā psiholoģija Dif.iesk. 2 32 16 16 2 2
2. Mūzika un dators Dif.iesk. 1 16 16 2
3. Mūzikas teorija un solfedţo Eks. 0.5 8 8 1
4. Harmonija Eks. 1 16 8 8 1 1
B daļa [KrP: 6]
1. Mūzikas mācību metodika Dif.iesk. 0.5 8 8 1
2. Mūzikas vēsture Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Mūzikas formu analīze / Mūzikas skaľdarbu
analīze
0.5 8 8 1
4. Ritmika un kustība Dif.iesk. 1 16 8 8 1 1
5. Diriģēšana Eks. 0.5 8 8 1
6. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika Eks. 0.5 8 8 1
7. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1 32 32 3
8. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Studiju darbs Dif.iesk. 1 *
C daļa [KrP: 2]
1. Ētika/ estētika/ Latvija Eiropā Dif.iesk. 2 32 16 16 2 2
D daļa [KrP: 0.5]* viens no stud.kursiem pēc
izvēles
1. Akordeona spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
Prakse [KrP: 8]
1. Pedagoģiski psiholoģisko vērojumu prakse Dif.iesk. 8

5.sem. A daļa [KrP: 3] – KOPĀ: 19 KP
1. Sociālā pedagoģija Dif.iesk. 2 32 16 16 2 2
2. Mūzikas pedagoģija Dif.iesk. 1 16 8 8 1 1
B daļa [KrP: 7]
1. Mūzikas mācību metodika Dif.iesk. 1.5 16 8 8 1 1
2. Mūzikas vēsture Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Mūzikas formu analīze / Mūzikas skaľdarbu
analīze
0.5 8 8 1
4. Aranţēšana Eks. 1 16 8 8 1 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1 32 32 4
7. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika Dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Instrumentācija un pavadījuma spēle Dif.iesk. 1 2
10. Harmonija Eks. 1 16 8 8 1 1
C daļa [KrP: 0.5]
1. Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences Dif.iesk. 0.5 8 8 1
D daļa [KrP: 0.5]* viens no stud.kursiem pēc
izvēles
1. Akordeona spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
2. Pūšamais instruments dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Stīgu instrumenta spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
4. Klavierspēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
5. Diriģēšana dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Solo dziedāšana dif.iesk. 0.5 8 8 1
7. Ģitāras spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Ērģeļu spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Kokles spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Sitamo instrumentu spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
11. Sintezatora spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
Prakse [KrP: 8]
1. Audzināšanas darba un profesionālās Dif.iesk.
kvalifikācijas prakse
8
6.sem. A daļa [KrP: 5] – KOPĀ: 18 KP
1. Mācību organizācijas pamati Dif.iesk. 1 16 16 1
2. Sociālā un personības attīstības psiholoģija Eks. 2 32 16 16 1 1
3. Mūzikas pedagoģija Eks. 2 32 16 16 1 1
B daļa [KrP: 11]
1. Mūzikas mācību metodika Eks. 2.5 40 24 16 2 1
2. Mūzikas vēsture Dif.iesk. 1 16 16 1
3. Mūzikas formu analīze / Mūzikas skaľdarbu Dif.iesk.
analīze
1.5 24 16 8 1 0.5
4. Diriģēšana Dif.iesk. 1 16 16 1
5. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1.5 32 32 4
6. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika Eks. 0.5 16 16 1
7. Klavierspēle Eks. 1 16 16 1
8. Instrumentācija un pavadījuma spēle Eks. 1 16 16 1
9. Vokāli instrumentālais ansamblis Dif.iesk. 1 16 16 2

10. Studiju darbs Dif.iesk. 1 *
C daļa [KrP: 1]
1. Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences Dif.iesk. 1 16 16 1
D daļa [KrP: 1]* viens no stud.kursiem pēc izvēles
1. Akordeona spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 1 16 16 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 1 16 16 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 1 16 16 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 1 16 16 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 1 16 16 1
7.sem. A daļa [KrP: 1] - KOPĀ: 20 KP
1. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā Dif.iesk. 1 16 16 2
B daļa [KrP: 6]
1. Mūzikas vēsture Eks. 1 8 8 1
2. Kompozīcija un improvizācija Dif.iesk. 1 16 16 2
3. Diriģēšana Dif.iesk. 1 16 16 2
4. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1 32 32 4
5. Klavierspēle Dif.iesk. 1 16 16 2
6. Vokāli instrumentālais ansamblis Dif.iesk. 1 16 16 2
C daļa [KrP: 2.5]
1. Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences Eks. 0.5 8 8 1
2. Ekonomika/ civilzinības/ socioloģija/ Dif.iesk.
politoloģija*
2 32 32 4
D daļa [KrP: 0.5]* viens no stud.kursiem pēc
izvēles
1. Akordeona spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
2. Pūšamais instruments dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Stīgu instrumenta spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
4. Klavierspēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
5. Diriģēšana dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Solo dziedāšana dif.iesk. 0.5 8 8 1
7. Ģitāras spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Ērģeļu spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Kokles spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Sitamo instrumentu spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
11. Sintezatora spēle dif.iesk. 0.5 8 8 1
Prakse [KrP: 10]
1. Profesionālās kvalifikācijas prakse Dif.iesk. 10
8.sem. B daļa [KrP: 5.5] – KOPĀ: 20 KP
1. Kompozīcija un improvizācija Dif.iesk. 1 16 16 1
2. Diriģēšana Eks. 1 16 16 1
3. Koris un kora darba metodika Dif.iesk. 1.5 48 48 4
4. Klavierspēle Eks. 1 16 16 1

5. Vokāli instrumentālais ansamblis Dif.iesk. 1 16 16 2
C daļa [KrP: 2]
1. Mūzikas stili un to interpretācija Eks. 2 2
D daļa [KrP: 0.5]* viens no stud.kursiem pēc
izvēles
1. Akordeona spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
2. Pūšamais instruments Dif.iesk. 0.5 8 8 1
3. Stīgu instrumenta spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
4. Klavierspēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
5. Diriģēšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
6. Solo dziedāšana Dif.iesk. 0.5 8 8 1
7. Ģitāras spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
8. Ērģeļu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
9. Kokles spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
10. Sitamo instrumentu spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
11. Sintezatora spēle Dif.iesk. 0.5 8 8 1
Bakalaura darbs 12
KOPĀ KrP : 160

2.PIELIKUMS
Studiju programmas akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība un attīstība
(kopsavilkums par 2000. – 2010. gadu)
Aizstāvētie promocijas darbi :
1. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATJAUNOŠANA
Zinātnisko rakstu krājums (2010) „Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais”
Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 240 lpp.
IZDOTIE ZINĀTNISKIE IZDEVUMI:
- „Problems in music pedagogy” Vol. 3. 2008. ISBN 1691-2721. Redaktore: J.Davidova
- „Problems in music pedagogy” Vol. 4.-5. 2009. ISBN 1691-2721. Redaktore: J.Davidova
- Znutiľš E. (2009). Diriģēšanas mākslas attīstības tendences laiku lokos. Daugavpils
Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”, 103. lpp.
2007. gads
Kristīne Aleksandroviča (Maģistra darbs)
2006. gads
Mārīte Kravale (Dr. paed.)
Rudīte Grabovska (Dr. paed.)
2005. gads
I.Belousa (PhD)
E.Oļehnoviča (Dr. paed.) (mākslu pedagoģijas apakšnozare)
2004. gads
E.Znutiľš (Dr. paed.)(mūzikas pedagoģijas apakšnozare)
2002. gads
Ē.Daugulis (Dr. art.) (mūzikas teorija un vēsture)
Studijas doktorantūrā:
kopš 2002. gada septembra – lekt. J. Kuklis, lekt. V. Guseva
kopš 2001. gada oktobra – as. M. Kravale
noklausīts teorētiskais kurss, tiek gatavots promocijas darbs aizstāvēšanai: G.
Zavadska, V. Bagirjane, J. Larionova, G. Ozoliľš, I. Kupšāne
Vairāki mācībspēki izmantojuši radošos atvaļinājumus, lai veiktu pētījumus, staţētos
citu valstu augstskolās, strādātu bibliotēkās, pie promocijas darba izstrādes: H. Kraulis, S.
Ērliha, I. Belousa, E. Oļehnoviča
2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE (kvalifikācijas
celšana Latvijas un ārvalstu augstskolās vai zinātniskās pētniecības iestādēs: kursi,
semināri, ERASMUS programma, darbs pētnieciskajās laboratorijās utt.)
ERASMUS programmā studēja Mūzikas teoriju un solfedžo kursu pie lekt. G.Zavadskas studente no
Spānijas Marija del Carmen Rubio Gonzalez (stud. ap. nr. 100006) 2 KP, 2010. gada aprīlis, maijs,
jūnijs.
DU profesionālās meistarības pilnveides kursi Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais: T.
Dvorecka, J. Larionova, T. Minakova, L. Ščepetkova, V. Skutāns, G. Zavadska, Ē.Daugulis. 2010.g.,
Daugavpils.
Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijas profesora Eduarda Gabľa meistarklase akordeonspēlē: G.
Zavadska, L.Ščepetkova, Ē.Daugulis. 2010.g., Daugavpils.

JVLMA profesora N.Vīksnes un A.Vīksnes klavierspēles meistarklase: T.Dvorecka, J.Larionova,
T.Minakova, L.Ščepetkova, V.Skutāns, G.Zavadska, Ē.Daugulis. 2010.g., Daugavpils.
A. Blūmes meistarklase dţezā: T.Dvorecka, J.Larionova, T.Minakova, L.Ščepetkova, V.Skutāns,
G.Zavadska, Ē.Daugulis. 2009.g., Daugavpils.
JVLMA profesoru Venta Zilberta un Arľa Zandmaľa klavierspēles meistarklase Interpretācijas
jautājumi baroka, romantisma un latviešu komponistu klaviermūzikā T. Dvorecka, J. Larionova, T.
Minakova, L.Ščepetkova, V. Skutāns, G. Zavadska, Ē.Daugulis, V.Bagirjane, O.Gončarova. 2009.
JVLMA profesora Normunda Vīksnes klavierspēles jautājumi romantisma un 20. gadsimta
komponistu klaviermūzikā T. Dvorecka, J. Larionova, T. Minakova, L. Ščepetkova, V. Skutāns, G.
Zavadska, Ē.Daugulis. 2009.
DU profesionālās meistarības pilnveides kursi Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais T.
Dvorecka, J. Larionova, T. Minakova, L. Ščepetkova, V. Skutāns, G. Zavadska, Ē.Daugulis. 2009.
Profesionālā pilnveide Tālākizglītības kursos izglītības programmas Klavierspēles pedagogiem Baroka
un klasicisma stilu īpatnības mūzikā un mākslā. G. Zavadska, T. Minakova, L.Ščepetkova,
J.Larionova, T.1Dvorecka,V.Skutāns, Ē.Daugulis 2008.
DU profesionālās meistarības pilnveides kursi Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais T.
Dvorecka, J. Larionova, T. Minakova, L. Ščepetkova, V. Skutāns. 2008.
Piedalīšanās Daugavpils reģiona MS audzēkľu radošajā pēcpusdienā Es un dziesmu svētki. G.
Zavadska. 2008.
Metodiskā diena Latgales mūzikas skolu teorētisko priekšmetu skolotājiem. G. Zavadska., 2008.
Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijas profesora Eduarda Gabľa meistarklase akordeonspēlē G.
Zavadska, L.Ščepetkova, Ē.Daugulis 2009.
Profesionālā pilnveide Tālākizglītības kursos izglītības programmas Klavierspēles pedagogiem Baroka
un klasicisma stilu īpatnības mūzikā un mākslā. G. Zavadska, T. Minakova. 2008.
DU profesionālās meistarības pilnveides kursi Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais T.
Dvorecka, J. Larionova, T. Minakova, L. Ščepetkova, V. Skutāns. 2008.
Piedalīšanās Daugavpils reģiona MS audzēkľu radošajā pēcpusdienā Es un dziesmu svētki. G.
Zavadska. 2008.
Metodiskā diena Latgales mūzikas skolu teorētisko priekšmetu skolotājiem. G. Zavadska., 2008.
Profesionālās pilnveidošanas tālākizglītības kursi Akordeona spēles metodoloģija pedagoga
personības kontekstā. Apjoms- 36 stundas. Bērzgale. L. Ščepetkova. 2007.
Daugavpils Universitātes profesionālās meistarības pilnveides kursi Mūzikas vēstures un teorijas
mijiedarbe. T. Dvorecka, J. Larionova, V. Skutāns. 2007.
Piedalīšanās klavierspēles audzēkľu Valsts konkursā II kārtā Latvijas MS izglītības programmas
Taustiľinstrumentu spēle. G. Zavadskai. 2007.
Piedalīšanās I Jēkaba Graubiľa Jauno pianistu konkursā. G. Zavadskai., 2007.
Starptautiskais konkurss, laureāts (II vieta) ansambļa Exelsus sastāvā Pērnava (Igaunija) L.
Ščepetkova. 2007.
Sankt- Pēterburgas Starptautiskais mūzikas festivāls-konkurss. Laureāte L. Ščepetkova (IV vieta)
ansambļa Exelsus sastāvā. L. Ščepetkova. 2007.
Diploms par piedalīšanos starptautiskajā akordeonistu nometnē Rēzekne 2007 Rēzekne L.
Ščepetkova. 2007.
Profesionālās meistarības pilnveides AI kursi „Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija mūsdienu zinātľu
attīstības kontekstā” – I.Bagele, V.Bagirjane, S.Ērliha, J.Larionova, G.Zavadska, T.Minakova,
T.Dvorecka, L.Ščepetkova
Profesionālās meistarības pilnveidošanas seminārs J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā – G.
Zavadska Piedalīšanās seminārā „Akordeona spēles metodoloģija pedagoga personības kontekstā”
(Starptautiskā akordeonistu izglītojošā nometnē „Rēzekne 2005” – L.Ščepetkova

G. Zavadska., 2006. Seminārs teorētisko priekšmetu skolotājiem Rīga, 29. 09.06., JVLMA
G. Zavadska., 2006. Piedalīšanas Latvijas MS izglītības programmas Taustiľinstrumentu –
Klavierspēle audzēknim Valsts konkurss II kārta. Rīgā.
T. Minakova., 2006. Seminārs „Mūzikas pedagoģijas psiholoģiskie pamati‟ Apliecība Nr. 102.
07.12.2006. Rīgā.
T. Minakova. , 2007. 9th. Piano Music Festival of Baltic Academies of Music. Viļľā. Sertificats.,
27.04.07.- 28.04.07.
T. Minakova, 2007. Piedalīšanas 2. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē „‟Mūzikas vēstures un
teorijas mijiedarbe‟‟. Izziľa. 11.05.07. Daugavpils.
T. Minakova, 2007. Klavierspēles meistarklase pie ped. D.Kērbija (London) Mārupe Apliecība Nr. 70
., 4.05.07.
S.Almakajevs.,2006. The Problems of Effecient Artistic Education 30.11. – 01.12. 2006.Lietuva,
Viļľa
Almakaev S., 2006. Das Problem der Vorbereitung des zukunftigen Musiklehrers in Kontext einiger
Technologieaspekte der Musikstunde in der Schule./ The problems of efficient artistic education.III
Internacional scientific conference – Vilnius: Vilniaus Pedagoginis Universitetas, 2006 – 4.- 9.
I.Bagele.,2006. The Problems of Effecient Artistic Education 30.11. – 01.12. 2006.Lietuva, Viļľa.
S.Ērliha., 2006. Kvalifikācijas pilnveides kursi. LRKM Valsts kultūrizglītības centra seminārs
„Mūzikas pedagoģijas psiholoģiskie pamati” JVLMA .
2005. gads
2005.g. jūlijs – augusts - Daugavpils Universitātes līdzdalība Klusā okeāna konsorcija
sadarbības tīklā un 28. gadskārtējā konferencē “Pilsoniskās vērtības un sabiedriskā
atbildība globālajā kontekstā”. Salīte I.
Latvijas Jaunatnes padomes projekta : „Jaunieši neformālās izglītības attīstībai
Latvijā” eksperte – M.Kravale.
2005.g. maijs - piedalīšanās ES Comenius programmas INCLUES projekta ietvaros
seminarā " Mācīšanās Kognitīvie aspekti" Apliecības N6578 – Dz.Iliško
2005.g. 15. - 16. maijs - piedalīšanās tālakilglītības kursos "Cilveku tirdzniecība ,
izmeklēsanas un upuru repatriācija" Daugavpils, – Dz.Iliško
Profesionalās meistarības pilnveides AI kursi„Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija
mūsdienu zinātľu attīstības kontekstā” – I.Bagele, V.Bagirjane, S.Ērliha, J.Larionova,
G.Zavadska, T.Minakova, T.Dvorecka, L.Ščepetkova
Profesionālās meistarības pilnveidošanas seminārs J. Vītola Latvijas Mūzikas
akadēmijā – G.Zavadska
Piedalīšanās seminārā „Akordeona spēles metodoloģija pedagoga personības
kontekstā” (Starptautiskā akordeonistu izglītojošā nometnē „Rēzekne 2005” –
L.Ščepetkova
2004.gads
2004.g. 19.janvāris – 1.februāris Kvalifikācijas celšana ASV Fordhamas universitātē -
I.Belousa
Profesionālās pilnveides kursi „Novitātes mūzikas vēsturē un teorijā” (36 stundas) –
V.Bagirjane, Ē. Daugulis, S.Ērliha, J.Larionova, E.Znutiľš, G.Zavadska, V.Skutāns,
T.Minakova, T.Dvorecka, L.Ščepetkova

Dr. Art. Cr.Scõnher Meistarklase Dţeza (Latin, swing) diriģēšanas tehnika. Dţeza
dziedāšanas un instrumentspēles pedagoģija. Mazā dţezroka darbnīca. Latvija, Rīga,
RPIVA – M.Ţiţina
A. J. Hercena Krievijas Valsts Pedagoģiskās universitātes prof. N. Terentjevas
meistarklase „Mūzikas pedagoģija un klavierspēle” G.Zavadska, T.Minakova
ES strukturālo fondu projektu vadīšana – Ē. Daugulis
Kursi kordiriģentiem, mūzikas skolotājiem un ansambļu vadītājiem (18
stundas)(Sertifikāts Nr192) - E.Znutiľš
Pētnieciskais darbs Vācija ( Kvalitatīvās petniecības metodes, izglītības teorijas,
neformāla izglītība), Iepazīšanās ar izglītības sistēmu Francijā un Ungarijā (Francija-
Angers) – M.Kravale
2003.gads
2003. g. 13.janvāris – 6. marts Kvalifikācijas celšana ASV Fordhamas universitātē -
I.Belousa, A.Pipere
J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Laikmetīgās mūzikas seminārs- Ē. Daugulis
Pieredzes apmaiľas brauciens uz Fehtas augstskolu (Vācija)- E.Oļehnoviča,
M.Kravale, I.Kokina
Prof. D.Kerbija (Lielbritānija) klavierspēles meistarklase – T.Minakova
Viļľas Mūzikas akadēmijas pedagoga Sigitasa Giedraitisa seminārs klavierspēles
metodikā – T.Minakova
2002.gads
Kopš 2002. g. Piedalīšanās ERASMUS projektā “Environmental Awareness in
Primary Education 21” - 2002.gada 4.-14.jūnijs Nīderlande, Leidene – I.Salīte,
R.Klepere; 2004. gada jūnijs– Portugāle V. Kudiľš
2002.g. 18.-19. aprīlis Starptautiskais pirmsskolas izglītības kongress “Childhood,
child good!” programmas ERASMUS ietvaros - Beļģija, Tīlta (Tielt), KATHO
universitāte - I.Belousa;
Pieredzes apmaiľas brauciens uz Fehtas augstskolu (Vācija)- E.Oļehnoviča, I.Kokina;
Semināra vadīšana: ”Pestalocija uzskatu holistiska analīze” - M.Kravale,
2002.g. 27.–29. sept. Starptautiskais zinātniski metodoloģiskais seminārs „Ievads
Montesori izglītībā” DU (Filips Snovs Gengs un Māra Saova Morgana (Austrālija) –
S.Ērliha
Līdzdalība projekta sociālās izslēgtības mazināšanai Latvijā “Es, mēs, vide ap mums”,
darbs ar jauniešiem Krāslavas un Daugavpils patversmēs. M.Kravale
SFL programmas “Pārmaiľas izglītībā” projekts : Cilvēks sabiedrībā “Konsultanta
loma skolotāju profesionālās kompetences attīstīšanā” - M.Kravale
“Speciālās pedagoģijas psiholoģiskie aspekti un mācību metodikas
īpatnības.”(sertifikāts 1748) – V.Guseva
Latgales Reģiona Sociālo Zinību atbalsta skolu seminārs “Pedagoģiskās prakse sociālo
zinību atbalsta skolā” – M.Kravale
Ph.D. Fordham University, Graduate School of Religion and Religious Education,
USA – Dz.Iliško

Maskavas Valsts Pedagoģiskās universitātes prof. G.Cipina seminārs “Mūzikas
pedagoģijas un atskaľotājmākslas attīstības tendences” – G.Zavadska, J.Larionova,
T.Minakova
Seminārs “Mūzikas pedagoģija un atskaľotājmākslas attīstības tendences” (Rīgā) –
V.Bagirjane, J.Larionova, V.Skutāns
Meistarklase - kursi (Rīgā). „Vokālais darbs ar bērnu un jauniešu koriem” –
V.Bagirjane
J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Laikmetīgās mūzikas seminārs – Ē.Daugulis
Valsts kultūrizglītības centra organizētais seminārs Mūzikas uztveres psiholoģija –
Ē.Daugulis
2001. gads
2001.g. 21. - 27. jūlijs ASV, Ľujorka - piedalīšanās 24. ikgadējā vadīšanas
sertifikācijas institūtā “Mācīšana izmantojot skolēnu individuālos mācīšanas stilus” (The
24th Annual Leadership Certification Institute: Teaching Students Through Their
Individual Learning Styles) , iegūti sertifikāti - Inga Belousa, Ilga Salīte
Starptautiskie profesionālās pilnveides kursi Rīgā: EAS (Eiropas Mūzikas skolotāju
asociācija) – “Globalisation and Identy” – S.Ērliha
RPIVA tākizglītības kurss Mūzika un dators – Ē. Daugulis
Kazaľas Valsts Pedagoģiskā universitāte. Prof. N.Sokolovas diriģēšanas kursi –
S.Almakajevs
2000. gads
2000.g. 18. - 19. septembris, piedalīšanās starptautiskajā konferencē “1er Encuentro
Internacional sobre Meditacion en la Region de Murcia” Mursijā, Spānijā projekta
ERASMUS ietvaros – I.Belousa, A.Pipere.
2000.g. februāris – jūnijs, piedalīšanās Sorosa Fonda- Latvija projekta “Atvērtā skola”
izvērtēšanā ASV Kolumbijas universitātes Skolotāju koledţas Starptautiskās izglītības
programmas tālmācības kursa “Kvalitatīvās pētniecības metodes: Starptautisko un
starpkultūru izglītības programmas” ietvaros – I.Belousa;
Kvalifikācijas celšanas kursi „Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas
procesā”(36 stundas).Sertifikāts Nr.1075 – E.Znutiľš, J.Larionova, J.Davidova,
G.Zavadska
DU profesionālās pilnveides kursi “Mūzikas pedagoģijas pētniecības mūsdienu
aktualitātes” – V. Bagirjane, S.Ērliha, E.Znutiľš, J.Larionova, G.Zavadska, V.Skutāns,
T.Minakova, T.Dvorecka, L.Ščepetkova
Sankt-Pēterburgas Mākslas Universitātes prof. Terentjevas seminārs – M.Ţiţina
Sertifikāts par piedalīšanos seminārā “Use of Qualitative Research in Contemporary
Research in Education: North American Experience for the Baltic Countries”, ko
organizēja Kvebekas universitāte (Kanāda) un Kauľas Tehnoloģiskā universitāte
(Lietuva); A.Pipere
3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA GRANTI, SEMINĀRI, KONFERENCES UTT.
Projekti, granti, un citas realizēšanas formas:
LZP granti – plašāka informācija (http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html )

Projekta nr. Projekta vadītājs Projekta nosaukums
03.0955 V.Makarevičs Tolerance kroskulturālā kontekstā
04.1249 S.Guseva
05.1427 J.Davidova
Latgales reģiona jauniešu profesionālā identifikācija
pašnoteikšanās periodā
Skolēnu mūzikas uztveres līmeľu un tipu noteikšana kā mūzikas
skolotāja diagnosticējošās darbības komponents
05.1915 I.Salīte Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā
03. 1019 J.Davidova
02. 0347 J.Davidova
“Individuālās muzikālās uzstāšanās vērtēšana audzēkľa
personības attīstības kontekstā”.
“Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstības
stratēģijuLatvijā”.
H.Kraulis “ Muzikāli pedagoģiskās izglītības pilnveide Latgales reģionā”
Kopš 2004. gada tiek piešķirti Daugavpils Universitātes iekšējie granti. Šajā
izsludinātajā konkursā finansējumu papildus saľēmuši vairāki studiju programmās strādājošie
(skatīt tabulu, izmantoti materiāli no http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html )
2004./2005. gadā piešķirtie DU iekšējie granti
N.p.k. Vārds, uzvārds Projekta nosaukums
04.01. Anita Pipere Starptautiskā ţurnāla Journal of Teacher Education and
Training 4. numura izdošana.
04.09. Edgars Znutiľš Mūzikas izglītības inovāciju centra izveide.
04.12. Inga Belousa Doktora disertācijas aizstāvēšana Fordham universitātē un
turpmāka sadarbība starp Daugavpils Universitāti un
Fordham Universitāti.
04.15. Ilga Salīte Daugavpils Universitātes līdzdalība Klusā okeāna
konsorcija sadarbības tīklā un 28. gadskārtējā konferencē
“Pilsoniskās vērtības un sabiedriskā atbildība globālajā
kontekstā”.
04.22. Jeļena Davidova Apdāvinātības attīstības problēma mūsdienu zinātnē un
praksē.
Ēvalds Daugulis "Latgales Dziesmu svētki vakar un šodien".
05-
23/2006-7
09.05.2008.
Ē. Daugulis Starptautiskā zinātniski praktiskā konference "Latviešu
tautas instrumentālā mūzika: process, mijiedarbe,
problēmas"
Ē. Daugulis „Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais”
09.05.2010. Ē. Daugulis „Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais”
2005./2007 Starptautiskā Baltijas Universitātes Programmas (BUP) projekta
“Education for Change – education for sustainable development with focus on local
collaboration”. (Comenius) – darba grupā R.Grabovska, I.Salīte uc. Mācībspēki
2001.g. – 2006.g darbs starptautiskajā projektā, kas piesaistīts pie
UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes “Reorieting Teacher Edecation to Adress
Sustainability” demonstrējošā projekta uzdevumu realizēšanā. Sadarbība ar Argentīnu,
Austrāliju, Barbadosu, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Indiju, Jamaiku,
Koreju, Jaunzēlandi, Krieviju, Dienvidāfriku, Spāniju, Angliju, ASV, Vjetnamu, Zambiju,
Taizemi, Meksiku, Nikaragvu.

Līdzdalība Baltijas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcija darbībā
(Baltic & Black see Circle Consortium in Education Research, BBCC). Konsorcija
izveidošana un krājuma sagatavošana – A.Pipere, I.Salīte, I.Belousa u.c. mācībspēki.
1998./2003. Projekts „Muzikāli pedagoģiskās izglītības pilnveide Latgales reģionā” –
vadītājs H.Kraulis, darba grupa - J.Davidova, S.Ērliha, E.Znutiľš uc. mācībspēki
2001.-2005. UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes projekta “Reorienting
Teacher Education to Adress Sustainability” - Projekta vadītāja I. Salīte, Izpildītāji:
PSMK, Psiholoģijas, Pedagoģijas katedru, DMF docētāji, Mākslu katedras docētāji u.c.
Finansētāji - DU/ Jorkas universitāte.
2003. Pētījums: Skolotāju skatījums uz vājredzīgu bērnu integrāciju vispārizglītojošo
skolu sākumskolas klasēs – V.Guseva
Kopš 2001. dalība projekta “Soli pa solim” darbā un lietišķo pētījumu grupā, kas
darbojas pie Izglītības Iniciatīvu centra - Grupas koordinatore I. Salīte,
Kopš 2000. g. Līdzdalība starptautiskā projektā „European Songbook” – S. Ērliha

Zinātnisko darbu recenzēšana un darbs ekspertu komisijās
Gads Docētājs Darbības veids
2005.g. prof. J.Davidova E. Oļehnovičas promocijas darbs
S. Jareckaites monogrāfija “ Music Education in Western
Europe and Lithuania”
2004.g. prof. J.Davidova L. Stramkales promocijas darbs
A. Kovierienes doktora disertācija
N. Braţienes doktora disertācija”
G. Zavadskas mācību līdzeklis “Klaviermākslas vēsture
ISME Starptautiskās zinātniskās konferences zinātniskās
komitejas locekle
as. prof. S. Ērliha R. Gaučaitės promocijas darbs „Pre-school Age Children
Development by Choreography in the Nursery-school”
S.Almakajeva dziesmu krājums „Vijies dziesma”
pamatskolai
2002.g. as. prof. S. Ērliha H.Krauļa metodiskais mācību palīglīdzeklis “Mūsu klasē
visi dzied”
2001.g. prof. J. Davidova Starptautiskās konferences rakstu krājums “Klavierspēles
mācīšanas problemātika un aktuālijas” Klaipēdā
R.Girdzijauskienes doktora disertācija
B.Simonaitienes doktora disertācija
as. prof. S. Ērliha A.Viziľas-Nīlsenas promocijas darbs “Kokle un kokles
spēles apguves pedagoģiskie pamati”
2000.g. prof. J. Davidova M. Marnauzas doktora disertācija
V. Ţalisa doktora disertācija
Apzinoties mūzikas pedagoģijas problēmu aktualitāti un to risinājuma nepieciešamību,
plašākā kontekstā – ciešākā sadarbībā ar ārzemju mūzikas pedagoģijas zinātniekiem
2005.gadā tika izveidots un reģistrēts ţurnāls angļu valodā „Problems in Music Pedagogy”
(galvenā redaktore prof. J.Davidova.). Šajā studiju gadā tika veikta materiāla atlase un
izvērtēšana ţurnāla pirmajam numuram.
4. PUBLIKĀCIJAS VIETĒJOS UN STARPTAUTISKOS IZDEVUMOS
Almakajevs Sergejs
Almakajevs S. Роль исполнительского анализа хорового произведения в классе
дирижирования // The problems of effective arts education, Lithuania, 2004, 10 lpp.
Almakajevs S. Radoša pieeja repertuāra plānošanā diriģēšanas klasē: Kreativitātes izpēte un
atraisīšana, 2004, Latvija, Rīga, 8 lpp.
Almakajevs S. Vijies dziesma: Metodiskais krājums vispārizglītojošo skolu 5. -9. klašu
koriem. – Daugavpils, 2004. - 52.lpp.
Almakajevs S., 2005. Topošā mūzikas skolotāja sagatavošana radošai pašrealizācijai skolas
estētiski integrētās vides ietvaros// X starptautiskā kreativitātes konference „Kreativitātes
kompleksā izpēte izpēte un tās rezultātu īstenošana izglītības praksē”, Rīga.
Алмакаев С., 2005. Интеграция музыки и визуального искусства в процессе подготовки
учителя музыки// The 4-th International Scientific Conference „Problems in Music
Pedagogy”, Daugavpils, DU, 327. – 335.lpp.

Almakajevs S., 2006. Развивающее обучение как современная педагогическая
технология и возможности ее реализации на уроках музыки в школе//4.Starptautiskā
konference „Pedagoģija, teorija un prakse.”, Liepāja, Liepājas Pedagoģijas Akadēmija.
Bagele Ilona
I. Bagele., 2006. Bagele I., Zavadska G. 2006. Einige Besonderheiten modernen
Interpretationen von lettischen Gesangliedern in der Soloklasse an der DU./ The problems of
efficient artistic education.III Internacional scientific conference – Vilnius: Vilniaus
Pedagoginis Universitetas, 2006 – 9.- 12. s.
Bagirjane Valentīna
Bagirjane V. Mūzikas skolotāju sagatavošana profesionāli radošai darbībai Daugavpils
Universitātes zinātniskie raksti 29-32-2004
Багирян В Роль артистизма в профессиональной подготовке будущего учителя музыки
„The problems of effective arts educations”, Lithuania, Vilius 10c. 2004
Багирян В. Педагогический артистизм в структуре личности учителя музыки IX
Starptautiskā kreativitātes konference „Kreativitātes izpēte un atraisīšana” , Latvija,
Rīga 7c.2004
Багирян В, Ларионова Е. Развитие творческого потенциала будущего учителя музыки //
Teacher Education in the 21st Century: Changes and Perspectives II. – Šiauliai: Šiauliu
universiteto laidykla, 2003, 90 – 95 c.
Bagirjane V. Pedagoga radošā pašrealizācija profesionālajā darbībā. - VIII starptautiskā
kreativitātes konference „Radošas individualitātes attīstība un struktūra” Rīgā, 2003.g.
7.-8.novembrī
Bagirjane V., Larionova J. Mācīšanās motivācijas veidošana mūzikas skolotāja sagatavošanas
procesā // Music Teacher Education in XXI Century: Achievements and Problems:
International Scientific Conference. - Daugavpils, 2003 (iesniegts publicēšanai).
Bagirjane V., Larionova J. Mūzikas skolotāju sagatavošana profesionāli radošai darbībai //
Music Teacher Education in XXI Century: Achievements and Problems. – Daugavpils:
Saule, 2003, 29. – 32. lpp.
Багирян В., Ларионова Е. Психолого-педагогические условия развития навыков
творческой деятельности у будущих учителей музыки // Teachers, Students and
Pupils in Learning Society: ATEE Spring University Conference – Rīga: SIA „Izglītības
soļi”, 2003, 186. – 193. lpp.
Багирян В., Ларионова Е. Развитие навыков интеллектуально-творческой деятельности
у будущих учителей музыки // Contemporary School and Music Teacher Training. –
Вильнюс, 2002, 52 – 59 с.
Bagirjane V., Kokina I. Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas // Radoša
personība: Zinātnisko rakstu krājums. – Rīga: RaKa, 2002 – 2003, 58. – 63. lpp.
Багирян В., Ларионова Е. Подготовка учителя музыки к профессиональной творческой
деятельности. – Казань: Казанский Государственный Педагогический
университет, 2002, 285 – 290 с.
Bagirjane V. Skolotāju radošas personības attīstības problēmu metodoloģiskais aspekts //
Mūzikas pedagoģijas problēmas. 2. laidiens. – Daugavpils: Saule, 2000, 3. – 8. lpp.

Bagirjane V. Pedagoģiskā kompetence kā skolotāja profesionālās attīstības komponents //
Mūzikas pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. – Daugavpils: Saule, 2002, 121. – 122.
lpp.
Багирян В., Ларионова Е. Некоторые проблемы подготовки учителей музыки для
современной школы // Bērna audzināšana demokrātiskajai sabiedrībai: Starptautiskās
konferences materiāli. – Rīga: SIA „Izglītības soļi”, 2000, 162 – 171 c.
Багирян В., Ларионова Е., 2005. Некоотрые проблемы оценочной деятельности в
процессе подготовки учителей музыки// 4-th International Scientific Conference „Problems
in Music Pedagogy”, Daugavpils, DU, 98. – 109.lpp.
Bagirian V., Larionova E., 2005. Evaluation activity in individual music Lessons at higher
educational establishment// Efektyvaus meninio ugdymo problemos, The Problems of
Efficient Artistic Educations, International Scientific Conference, Konferencjos medţiaga,
Proceedings, Vilnius pedagoginis universitetas, Kultūros ir meno edukologijos institutas , 3 –
8.lpp.
Bagirjane V., 2006. Значение артистизма в педагогической деятельности учителя
музыки// 4.Starptautiskā konference „Pedagoģija, teorija un prakse.”, Liepāja, Liepājas
Pedagoģijas Akadēmija.
Bagirjan V., Dvorecka T., Larionova J. 2007. Development of student‟s musical thinking at
the faculty of music. Proceedings of the 5 th International Scientific Conference Problems in
music pedagogy, Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 144-161, ISBN 978-9984-14-
358-3;
J. Larionova, T. Dvorecka, V. Bagirjane 2007. 5. International scientific conference
Problems in music pedagogy Referāts Development of student’s musical thinking at the
faculty if music, – Daugavpils, 144-161.lpp
Ларионова Е., Дворецкая Т., Багирян В. 2007. Некоторые аспекты развития
музыкального мышления у студентов музыкального факультета // Proceedings of 5 th
International Scientific Conference ,,PROBLEMS IN MUSIC PEDAGOGY”. – Daugavpils
University, – p. 144 – 160. ISBN 978-9984-14-358-3.
Bagirjane, V., Larionova, J. (2009) Проблемы креативности и самореализации личности
учителя в современной школе. Мир искусства и дети: проблемы художественной
педагогики, 5-7с. ISBN978-985-517-108-0, Vitebska, 29-30.09.09.
Larionova, J., Bagirjane, V. (2009) Проблемы формирования педагогического
артистизма. Мир искусства и дети: проблемы художественной педагогики, 28-31с.
ISBN978-985-517-108-0, Vitebska, 29-30.09.09.
Inga Belousa
Belousa I. “Art and Spirituality: Reflections on the Essence of Art Education” Ceturtā
starptautiskā konference “Person. Color. Nature. Music”, publikācija (līdzautors Alnis
Stakle)
Belousa I. (2003) Possibilities of Defining Spirituality in Education: Qualitative Review //
pirmā starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. Culture. Education” –
DU, Latvija. – 67.-77. lpp.
Belousa I., Zariľa S. (2003) Development of Reading Literacy in Learning Styles-Based
Educational Setting in Primary School // 13. Eiropas starptautiskā konference “Lasīšana
– rakstīšana - domāšana” - Tallina, Igaunija. – lpp.

Belousa I. (2002) Spirituality in Global Context of Education and its Significance in
Education in Latvia // LPA IV starptautiskā konference “Sabiedrība un kultūra” –
LiePA, Latvija. – 349.-361. lpp.
Belousa I. (2002) Sustainable Education and Spirituality in the University: Looking for a Way
of Complementation // DU PPF Starptautiskais ţurnāls JTET (“Journal of Teacher
Education and Training”), Volume 1. – 3.-12. lpp.
Belousa I., Buļbika I. (2001) Gender issues in Education: Towards a Holistic Notion //
starptautiskā konference “Democracy and Education” – Montclair State University,
Global Education Center: Literal Books. – 83.-90. lpp.
Belousa I., Buļbika I. (2001) Re-evaluation of a Current Situation: Search for Contextual
Perspective of a Holistic Education // starptautiskā ATEE Spring University “Changing
Education in a Changing Society” konference – KU, Lietuva. – 77.-81. lpp.
Belousa I., Miķelsone I. (2001) Vērtēšanas filosofiskie aspekti humānās izglītības kontekstā //
augstskolu docētāju starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Studentu studiju
darbības vērtēšana un novērtējums”- LSPA, Latvija. – 17.-25. lpp.
Belousa I., Klepere R. (2001) Learning Styles in Pre-school Education: A Base for Children‟
Spirituality and Sustainable Development // starptautiskā konference “Bērna identitātes
veidošanās pirmsskolas vecumā” – LPA, Latvija. – 48.-60. lpp.
2001.g. 28.augusts - 1.septembris, piedalīšanās 9th European Conference for Research on
Learning and Instruction Friburgā, Šveicē; tēzes “Pedagogical and Psychological
Aspects if Authentic Assessment of Students‟ Achievements in System of Higher
Education in Latvia”, līdzautore DPU Pedagoģijas katedras lektore Eridiāna Oļehnoviča
Belousa I. (2000) Spirituality in Global Context of Education and its Significance in
Education in Latvia // Starptautiskā UNESCO conference “Information Technologies in
Educational Innovation for Development Interfacing Global and Indigenous
Knowledge” – Bangkoka, Taizeme (tēzes)
Belousa I. (2000) Spirituality in Education – Comparison of Its Modern and Post-modern
Understanding // otrā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika” – DPU.
– 68.-71. lpp.
DU PPF Starptautiskais ţurnāls “Skolotāju izglītība nākotnei” (“Teacher Education for
Future”); raksts “Sustainable Education and Spirituality in the University: Looking for a
Way of Complementation”
Ēvalds Daugulis
Daugulis Ē. Permanent and changeable in the evolution of harmony teaching. // Proceedings
from the 3rd International Conference Person.Color.Nature. Music. Part 2. –
Daugavpils: Saule, 2003. 149. – 159.lpp.
Daugulis Ē. Harmonijas satura konceptuālā attīstība un perspektīvas 21. gadsimtā. //
Daugavpils Universitātes zinātniskie raksti Mūzikas pedagoģijas problēmas 3.laidiens.
“Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā” – Daugavpils: DU “Saule”, 2003. 105. – 109.lpp.
Daugulis Ē. The permanent and the changeable in teaching harmony.//International Scientific
Conference Šiauliai University Teacher Education In XXI Century: Changing And
Perspectives. VSL Šiaulium universiteto leidykla, 2002. 51 – 57 p.
Daugulis Ē. Harmonijas mācības attīstība Latvijā. // Mūzika kā līdzeklis personības veseluma
veidošanās procesā. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. – Rīga.:
izdevniecība “Vārti”, 2001. 227. – 234.lpp.

Daugulis Ē. Inovācijas harmonijas apguves procesā. // Personība. Laiks. Komunikācija.
Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli. II sējums. – Rēzekne, 2001.
152. – 156.lpp.
Daugulis Ē. Aspects of Artistic Phenomenon in the Local and Global Context. // Sixth
UNESCO-ACEID International Conference Information Technologies in Educational
Innovation for Development: Interfacing Global and Indigenous Knowledge Bangkok,
Thailand, 2000. 4.- 5. p.
Daugulis Ē. Harmonijas skolotāja profesionālā attīstība. // Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.
2000. Gada 18. - 20.maijs. 2.Starptautiskās zinātniskās konferences zinātnisko rakstu
krājums. Daugavpils, DPU “Saule” 2000. 236. - 239.lpp.
Daugulis Ē. Harmonijas pasniegšanas metodoloģiskās nostādnes ASV un Lielbritānijas
20.gadsimta otrās puses izdevumos. // LMA. Mūzikas teorijas katedra. “Visās atslēgās”.
Rakstu krājums I. - Daugavpils.: DPU izdevniecība “Saule”, 2000. 4 - 24 lpp.
Daugulis Ē. Professional Development of a Harmony Teacher. // Changing Education In A
Changing Society: Klaipedos universitetos, 2000. 49. - 54. lpp.
Daugulis Ē. Uzskate mācot harmoniju. // DPU zinātniskie raksti. Mūzikas pedagoģijas
problēmas. 2. laidiens. - Daugavpils.: DPU izdevniecība “Saule”, 2000. 54. - 66.lpp.
Daugulis Ē. Latvijas mūzikas mācības iestāţu praksē funkcionējošie harmonijas kursa mācību
līdzekļi un metodikas pamati. // DPU zinātniskie raksti. Mūzikas pedagoģijas
problēmas. 2. laidiens. - Daugavpils: DPU izdevniecība “Saule”, 2000. 74. - 78.lpp.
Daugulis Ē. Harmonijas studiju satura pilnveide 20.gadsimtā. // Baltijas reģiona valstu
integrācijas problēmas ceļā uz Eiropas Savienību: starptautiskās zinātniskās konferences
materiāli. - Rēzekne, 2000. 20.-22.lpp.
Daugulis Ē. Daţi būtiski harmonizācijas principi latviešu instrumentālās tautas mūzikas
apdarēs. // Aranţētā instrumentālā tautas mūzika mūsdienu sabiedrības kultūras
procesos un tās attīstība nākotnē. - Rīga: Valsts tautas mākslas centrs, 2000. 13. –
18.lpp.
Daugulis Ē. Mastering The Content Of Harmony As Academic Course. // Pradinē Mokykla
Iţengus I 2000 - UOSIUS. Tarptautines mokslines - praktines konferencijos darbine
medţiaga 2000 m. vasario 4 - 5 d. - Klaipedos universiteto leidykla, 2000. 39 - 41 lpp.
Daugulis Ē. Harmonijas pasniegšanas metodikas pamatprincipi. // 7.Ikgadējās zinātniskās
konferences rakstu krājums A9. - Daugavpils: DPU izdevniecība “Saule”, 1999. 97-101
lpp.
Daugulis Ē. Harmonijas kursa mācīšanas efektivitātes paaugstināšana. // Profesionāla
pedagoga sagatavošanas problēmas: ceturtās ikgadējās un pirmās starptautiskās
zinātniski praktiskās konferences materiāli. – Rēzekne, 1999. 213 - 215 lpp.
Daugulis Ē., Zavadska G., 2005. Tautas instrumentālā mūzika Latgalē 20.gadsimtā // Latgales
mūzikas kultūra vakar un šodien, DU, 72. – 79.lpp. Saule, Daugavpils, 104 lpp.
Daugulis E., Zavadska G., 2005. Using Pedagogical Modelation in a Process of Preparing
Music Teachers// Efektyvaus meninio ugdymo problemos// The Problems of Efficient Artistic
Educations, International Scientific Conference, Konferencjos medţiaga, Proceedings, Vilnius
pedagoginis universitetas, Kultūros ir meno edukologijos institutas , 28 – 30 lpp.
Daugulis E., 2005. J.Holopov‟s conception in the contex of competence o a harmony subject
pedagogue// The 4-thInternational Scientific Conference „Problems in Music Pedagogy”,
DU, Daugavpils, 208 – 217 lpp.

Daugulis Ē., Zavadska G. , 2006. Pedagoģiskā modelēšana mūzikas teorētisko priekšmetu
pasniegšanā//3.starptautiskā zinātniskā konference RPIVA “Teorija praksei mūsdienu
sabiedrības izglītībā”, Rīga, 86. – 90.lpp.
Daugulis Ē. 2006. Zinātniskā rakstu krājuma “Latgales mūzikas kultūra vakar un šodien”
redaktors.
Daugulis Ē. Содержание преподавания гармонии в Латвии: существующее и
перспективное// International Science Conference Šiauliai University the Faculte of Arts.
THE PAST AND PERSPECTIVES. – Šiauliu universiteto Menu fakultetas: Leidykla
Lucilijus, 2008. 04. – 10. lpp. ISBN 978–9955–32–031–9
Daugulis Ē. Skaľkārtas un akorda mijiedarbes progresijas dţeza harmonijas apguves
kontekstā. // 4.Starptautiskā zinātniskā konference TEORIJA PRAKSEI MŪSDIENU
SABIEDRĪBAS IZGLĪTĪBĀ. RPIVA Zinātniskie raksti un konferences referāti. – Rīga:
Tipogrāfija „S&G”, 2008. 55. – 62. lpp.
Daugulis Ē. Dţeza harmonijas apguves būtiskākie aspekti.// Daugavpils Universitātes
zinātniskie raksti. MŪZIKAS VĒSTURES UN TEORIJAS MIJIEDARBE – Daugavpils:
DU akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008. 23. – 34. lpp. ISBN 978-9984-14-385-9
Daugulis Ē. Harmonijas mācība Latvijā šodien: esošais un perspektīvais// Mūzikas zinātne
šodien: pastāvīgais un mainīgais. – DU: Saule, 2009 ISBN 978 – 9984 – 14- 436 – 8, 162 –
175 lpp.
Daugulis, Ē. (2009) Актуальные волросы содержания курса гармонии в Латвии. Мир
искусства и дети: проблемы художественной педагогики, 79-81с. ISBN 978-985-517-
108-0 Vitebska, 29-30.09.09.
Ē. Daugulis Daži melodiju harmonizācijas pamatprincipi džezā un klasikā: kopīgais un
atšķirīgais 5. Starptautiskā zinātniskā konference Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un
mainīgais DU,ISSN 1691-6034, 07.05.09.
Jeļena Davidova
Davidova J. Music Teacher‟s Further Education at Daugavpils University // Spring
University. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos
universitetas, 2005, pp. 40 – 44.
Davidova J., Kokina I. Some Aspects of Motivation of Teacher‟s Creative Self-development
// Spring University. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos
universitetas, 2005, pp. 45 – 50.
Davidova J., Kokina I. European Teachers‟ Conceptual Understanding of the Intellectual
Giftedness // Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika: 4. Starptautiskās konferences zinātnisko
rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 2005, pp. 7 – 19.
Davidova J. Zhizhina M. Music Perception Levels of Primary School Pupils //The Changing
Face of Music Education: Articles. – Tallinn: Tallinn Pedagogical Univesity, 2004, pp.
73 – 83.
Davidova J., Kokina I. The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development //
Journal of Teacher Education and Training, 2004, Volume 4, pp. 106-114.
Davidova J., Kokina I. Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas darbības
apstākļos // Omnia mutantur et nos mutamur in illis: Rīgas Pedagoģijas un izglītības
vadības augstskolas zinātniskie raksti IV. – Rīga: SIA Petrovskis un Ko, 2004, 178. –
188. lpp.

Davidova J. Portfolio vērtēšanas formas izmantošana mūzikas mācību procesā sākumskolā //
Changing Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 2003, 44. – 54.
lpp.
Davidova J., Kokina I. The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development //
Changing Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 2003., 92.-98.
lpp.
Davidova J. The Development of Future Teacher‟s Reflective Activity: Paper presented at
The International Conference “Lithuanian Higher Education: Diagnoses and Prognoses”
in Kaunas, Lithuania on 11-12 December 2003.
Davidova J. Mūzikas skolotāja pētnieciskā darbība: reālijas un perspektīvas // Mūzikas
pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. - Daugavpils: Saule, 2003, 54. – 61. lpp.
Davidova J., Goncharova O. Student‟s musical development in a multicultural society:
Theoretical bases // Mūzikas pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. - Daugavpils: Saule,
2003, 47. – 53. lpp.
Davidova J., Kokina I. Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem //
Izglītība un kultūra, 2003., 10. janvārī, 6., 11. lpp.
Davidova J. Diagnostics as an Essential Component in the Structure of Music Teacher‟s
Pedagogic Activity // Person. Color. Nature. Music. Part 2. – Daugavpils, 2003, pp.
159-164.
Davidova J., Marnauza M. Evaluation of a Music Teacher‟s as Conductor‟s Professional
Maturity // The Third International Research In Music Education Conference. – Exeter:
University of Exeter, 2003, pp. 48-55.
Davidova J., Marnauza M. Evaluation of a Music Teacher‟s as Conductor‟s Professional
Maturity: The New Approach in Latvian Music Pedagogy // Teaching and Learning in
Higher Education: New Trends and Innovations. – University of Aveiro, 2003.
Davidova J. Psychological and Pedagogical Analysis of the Music Lesson as a Means of
Development of Music Teacher‟s Reflective Activity // Teaching and Learning in
Higher Education: New Trends and Innovations. – University of Aveiro, 2003.
Davidova J., Augustova Dz. The structure of musical abilities // Muzikos mokytojo rengimas
šiuolakinei mokyklai. – Vilnius: Vilnius pedagoginis universitetas, 2002, pp. 9 – 16.
Davidova J., Kokina I. Apdāvinātibas attīstības problemātika mūsdienu zinātnē un praksē //
Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. – Rīga: Izglītības soļi, 2002,
1. daļa, 58. – 67. lpp.
Davidova J., Jakubovska M. Latviešu folklora kā kultūrintegrācijas līdzeklis multikulturālā
sabiedrībā // Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. – Rīga: Izglītības
soļi, 2002, 4. daļa, 397. - 404. lpp.
Davidova J., Kokina I. Latvian teachers‟ readiness for work with gifted children //
Development of Human Potential: Investment into our Future. – Rhodes: ECHA, 2002,
p. 18.
Davidova J. The Teacher of the XXI Century // Gifted and Talented: A Challenge for the New
Millennium. – Nortridge: World Council for Gifted and Talented Children, 2002, pp.
231 - 235.
Davidova J., Kokina I. Development of Giftedness in Latvia: Realities and Perspectives //
Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives. – Šiauliu universitetas,
2002, pp. 45-50.

Davidova J., Skutāns V., Ţiţina M. Latvian Song Festivals as a Component of National
Identity // Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives. – Šiauliu
universitetas, 2002, pp. 235-240.
Davidova J., Kokina I. Daugavpils Universitātes studentu pētnieciskā darbība pedagoģijā //
Teorija un prakse skolotāju izglītībā. – Rīga: RPIVA, 2002., 432. - 439. lpp.
Davidova J., Kokina I. Research activity in the context of the teacher‟s sustainable
development // Journal of Teacher Education and Training, 2002, Volume 1, pp. 13 –
19.
Davidova J. Daţu mūsdienu muzikālās attīstības teoriju kritiskā analīze // Teorija un prakse
skolotāju izglītībā. – Rīga: RPIVA, 2002., 123. – 131. lpp.
Davidova J. Some aspects of the music teacher‟s diagnostic activities // The World of
Information: Opportunities and Challenges for the Gifted and Talented. The 14 th
Biennial Conference of the World Council for Gifted and Talented Children. –
Barselona, 2001, p. 30.
Davidova J., Znutinsh E. The Music Teacher‟s Professional Development in Different Kinds
of Pedagogical Activity: Paper presented at The Second International Conference in
Exeter, United Kingdom, 3 – 7 April 2001.
Davidova J. Psychological pedagogical analysis of the piano-playing lesson as a means of
piano-playing teacher‟s professional development // Fortepijono destymo problematika
ir aktualijos. – Klaipeda: Klaipedos Universitetas, 2001., pp. 17 – 22.
Davidova J. Johann Sebastian Bachs Musikpädagogische Tätigkeit. – Vilnius: Lietuvos
muziku Sajunga, 2001. – 92 s. (vācu valodā).
Davidova J. Refleksija skolotāja radošās darbības struktūrā // Skolotājs 21. gadsimtā:
konferences materiāli. – Rīga: Vārti, 2001., 55. – 59. lpp.
Davidova J., Znutiľš E. Mūzikas skolotāja profesionālā attīstība daţādos pedagoģiskās
darbības veidos // Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā:
Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. – Rīga: Vārti, 2001, 181.-
187.lpp.
Davidova J., Znutinsh E. The Structure of the Music Teacher‟s Pedagogical Activity //
Realizing Educational Problems: ATEE Spring University 2001. – Klaipeda: Klaipedos
universitetas, 2001, p. 102 – 106.
Davidova J. Reflection in the Structure of Teacher‟s Creative Activity. Paper presented at The
International Conference “Innovations in Higher Education 2000” Finland. August 30 –
September 2, 2000.
Davidova J., Znutinsh E. The Transformation and Professional Development of the Music
Teacher in Different Kinds of Activity. Paper presented Seventh Conference of The
European Council for High Ability “Talent for the New Millennium” in Debrecen,
Hungary. August 19 – 22, 2000.
Davidova J. The Development of Future Teacher‟s Reflective Activity // Today‟s Reforms for
Tomorrow‟s School‟s: ATEE Spring University 2000. – Klaipeda: Klaipedas
universitetas, 2000, p. 54 – 58.
Davidova J. Klavierspēles didaktikas satura attīstības perspektīvas // Mūzikas pedagoģijas
problēmas: Zinātnisko rakstu krājums. 2.laidiens / J. Davidovas red. – Daugavpils:
Saule, 2000, 79. – 85.lpp.

Davidova J., 2005. Music Teacher‟s Further Education at Daugavpils University //Spring
University. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas,
pp.40 – 44
Davidova J., Kokina I. 2005. Some Aspects of Motivation of Teacher‟s Creative Selfdevelopment
//Spring University. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda:
Klaipedos universitetas, pp.45 – 50
Davidova J., Kokina I., 2005. European Teachers‟ Conceptual Understanding of the
Intellectual Giftedness // Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika: 4. Starptautiskās konferences
zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: Saule, pp. 7 – 19.
Davidova J., Skutans V., Zhizhina M. 2005. Latvian Song Festivals as a Component of
National Identify//Davidova J. (Red.). Mūzikas pedagoģijas problēmas. 4.laidiens.
Daugavpils: Saule, 88. – 94.lpp.
Davidova J., Kokina I., 2005. Latvian Teachers‟ Conceptual Understanding on Intellectual
Giftedness// Teacher Education Between Theory and Practice: The Future of Practice? –
Milan, pp. 2 – 14.
Davidova J., Boikova I., 2005. Evalution of student‟s individual performance within the
context of the development of achievements//Davidova J. (ED.). Problems in Music
Pedagogy. Daugavpils:Daugavpils University, pp. 177 – 195.
Davidova J. 2005. Evaluation of a Student's Individual Performance within the Context of the
Development of Achievements//16th Biennial World conference „Held by the world council
for gifted and talented children”, New Orleans, USA, 2 – 7 pp.
Davidova J. 2005. -2006. Raksts zinātniskajā rakstu krājumā „Mūzikas pedagoģijas
problēmas” 4.laidiens „Latvian Song Festivals as a Component of International Identify” 88.
– 94.lpp.
Davidova J. 2005. -2006. Raksts zinātniskajā rakstu krājumā „Teacher Education Between
Theory and Practice” Milānā „Latvian Teachers Conceptual Understanding on Intellectual
Giftedness”
Davidova J. Zinātniskā ţurnāla „Problems in Music Pedagogy” redaktore 2005.-2006.st.g.
Davidova J., Minakova, T. 2007 The Method of Modelling as a Mean of Development of
Student‟s Self-Regulation in Piano Class: Theoretical Aspect. Hawaii International
Conference on Arts & Humanities Coordinator Honolulu, 1228 – 1238. ISSN 1541-5899
Davidova, J., Minakova, T. 2007 Theoretical Background of Development of Music
Teacher‟s Reflective Activity. ATEE Spring University 2007 Conference: Changing
Education in a Changing Society, 179 – 185. ISSN 1822-2196
Davidova ,J., Minakova T. (2007) Reflective Culture in the Structure of Music Teacher‟s
Creative Activity. Scientific Articles of V International Conference PERSON. COLOR.
NATURE. MUSIC, 176 – 187. ISBN 978-9984-14-367-5
Davidova, J. & Minakova, T. (2008) Development of Music Teacher‟s Reflective Activity:
Theoretical aspect. Signum Temporis: Journal of Research in Pedagogy and Psychology, Vol.
1, Nr. 1, 37-46.
Davidova, J. & Minakova, T. (2008) Development of Music Teacher‟s Reflective Activity:
Theoretical aspect. Teacher of the 21st Century: Quality Education for Quality Teaching.
Rīga: University of Latvia, pp. 831-844.
Davidova, J. & Minakova, T. (2008) Development of music teacher‟s reflective activity in the
context of sustainable development: Theoretical aspect. Proceedings of the 6 th International

Conference “Sustainable Development, Culture and Education”. Eskisehir, Turkey, pp. 44-
70.
Davidova, J. & Kokina, I. (2008) Music teacher‟s innovative activity in contemporary
conditions: Latvia‟s music teachers‟ view. Proceedings of the 22 nd International Seminar on
Research in Music Education. Porto, Portugal, 128-135.
Davidova, J. & Kokina, I. (2008) Stimulation of motivation for a teachers‟ creative activity in
Latvia. Actes Proceedings of the International Conference on Education, Economy and
Society. Paris, France, 2, 265-277.
Davidova, J. & Minakova, T. (2008) Development of music teacher‟s reflective activity:
Theoretical aspect. Proceedings of the International Conference on Education, Economy and
Society. Paris, France, 1, 67-79.
Davidova, J. & Minakova, T. (2008) Development of music teacher‟s reflective activity in the
context of sustainable development. Local and Global Perspectives on Change in Teacher
Education: International Yearbook on Teacher Education. ICET, 207-221.
Davidova, J. & Kokina, I. (2008) Music teacher‟s innovative activity in contemporary
conditions: Latvia‟s music teachers‟ view. Problems in Music Pedagogy, 3(1), 5-16.
Davidova, J. & Minakova, T. (2008) Theoretical background of development of music
teacher‟s reflective activity. Tiltai, 38, 21-28.
Davidova J. & Kokina I. (2009) Latvia‟s teacher‟s innovative activity in contemporary
conditions. Innovations and Technologies News, 1 (2), 21-36.
Davidova, J. & Kokina, I. (2009) Music teacher‟s innovative activity in contemporary
conditions: Latvian music reachers‟ view. The Changing Face of Music Education: Music and
Environment. Tallinn: Tallinn University, 58-67.
Davidova, J. & Minakova, T. (2009) Levels and criteria of the development of music
teacher‟s reflective activity. The Changing Face of Music Education: Music and
Environment. Tallinn: Tallinn University, 68-80.
Davidova, J. & Minakova, T. (2009) Levels, criteria and indicators of the development of
music teacher programme student‟s reflective activity in the context of sustainable
development. Sustainable Development. Culture. Education. Daugavpils: Daugavpils
Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”, Part 1, 106-131.
Davidova, J. & Minakova, T. (2009) Levels and criteria of the development of music
teacher‟s reflective activity. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda University,
50-59.
Davidova, J. & Tulinska, T. (2009) The development of junior class pupils‟ independence
while learning piano-playing. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda
University, 101-114.
RPIVA zinātniskajā ţurnālā: Davidova J., Gončarova O., Piano Playing Study Process within
the Context of Changes in Contemporary Education. Volume 3, Number 1, March 2010.
J.Davidova, T.Minakova Levels and criteria of the development of music teacher’s reflective
activity 2ND INTERNATIONAL CONFERENCE The Changing Face of Music Education
23.04.2009. Tallina (iesniegts publicēšanai)
Davidova, J., Minakova, T. (2009) Levels, criteria and indicators of the development of music
teacher programme student‟s reflective activity in the context of sustainable development.
Sustainable. Development. Culture. Education., p. 106-132. ISBN 978-9984-14-438-2,
Daugavpils, 2009.

Davidova, J., Minakova, T. (2009) Levels and criteria of the development of music teacher‟s
reflective activity. Changing Education in a Changing Society, 101-113p. ISSN 1822-2196,
Klaipēda, 2009.
Valērijs Dombrovskis
Dombrovskis V., Guseva S., Iliško Dz. Professional Identification of Adolescents of Latvia in
Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July,
Granada (Spain).
Dombrovskis V., Guseva S., Iliško Dz. Education for Adults in Latvia – Possibilities and
Limitations. Nordic Conference on Adult Edication: “Adult Education – Liberty,
Fraternity, Equality?” 2005, 13-14 May, Turku (Finland).
Dombrovskis V., Guseva S., Pipere A. Latvijas studentu Vācijā dzīves krīze un profesionālās
identitātes veidošanās īpatnības 13-17.09.2004.g. Sudaka (Ukraina, Krima)
Konference: ” Migrācija Eiropā: sociālie un psiholoģiskie aspekti”.
Dombrovskis V., Guseva S. The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with
Deviant Behaviour. 25-26.11.2004.g. . Viļľa (Lietuva) Konference: “Personības
psiholoģiskā attīstība”.
Dombrovskis V., Makarevičs V. Interrelation of tolerance and life‟s values of a personality.
12 Th European Conference on Personality, Groningen, The Netherlands, July 18- 22,
2004.
Dombrovskis V., Guseva S., Murašovs V. Dynamics of professional identification during the
univresity studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference,
Tallinn (Estonia),April 14 -16,2004.
Dombrovskis V., Civako S., Guseva S. The Influence of Somatic Illness upon Formation of
Teenager‟s Characters Accentuations// 3 rd International conference “Person. Color.
Nature. Music.” May 15-18, 2002, Daugavpils.
Dombrovskis V., Guseva S. The psychological conditions of the formation of teenagers'
positive learning motivation // VII th European Congress on Psychology, 1-6 July 2001,
London.
Dombrovskis V. Correctional-developmental work as a mean for activizating of the thinking
process of younger teenagers 10-12 years old // The Sixth UNESCO ACEID
International scientific conference “Global and Indigenous Knowledge for a Learning
Society: Innovative Approaches Including New Technologies and Concepts of
Intelligence” 12-15 December 2000, Bangkokā (Taizeme)
Dombrovskis V., Makarevičs V., Maslova M. Tolerance and its manifestations with the
secondary school pupils in the process of intergroup perception. // Proceedings of the
Association for Teacher Education in Europe Spring University: Today‟s reforms for
tomorrows school‟s, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 2000, Klaipedos Universitetas,
2000. p.p. 70-75.
Tatjana Dvorecka
Dvorecka T. Dţeza improvizācijas pamati kā mūzikas skolotāja sagatavošanas procesa
nepieciešamā sastāvdaļa // DPU 8. ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums A-
10. - Daugavpils: Saule, 2000., 117.-118. lpp.

Дворецкая Т. Основы джазовой импровизации как необходимая составная часть
процесса подготовки учителя музыки // Материалы Международной научнo
практической конференции “Музыка и педагогика: проблемы профессиональной
подготовки педагога-музыканта”. – Казань: Казанский государственный
педагогический университет, 2002., стр.195 – 199.
Larionova. J., Dvorecka T., 2006. 2. starptautiska zinātniskā konference „‟Mūzikas vēstures
un teorijas mijiedarbe‟‟ Referats „‟Studentu muzikālās domāšanas attīstība uz teorētisko un
praktiskās muzicēšanas studiju kursu integrācijas pamata klavierspēles klasē. J.Larionova,
T.Dvorecka.- Daugavpils, 11.05.2007.g.
Дворецкая Т., Макарени И. 2007. Критерии определения развития исполнительских
навыков освоения фортепианных произведений французских импрессионистов //
Proceedings of 5 th International Scientific Conference ,,PROBLEMS IN MUSIC
PEDAGOGY”. – Daugavpils University, – p. 94 – 107. ISBN 978-9984-14-358-3.
J. Larionova, T. Dvorecka. 2007. IV International scientific conference The problems of
effective arts education Referāts Development of student’s musical thinking in integrity
process of the theoretical and practical musical disciplines at music faculty. Vilnius, 7.lpp
J. Larionova, T. Dvorecka, V. Bagirjane 2007. 5. International scientific conference
Problems in music pedagogy Referāts Development of student’s musical thinking at the
faculty if music, – Daugavpils, 144-161.lpp
Ларионова Е., Дворецкая Т., Багирян В. 2007. Некоторые аспекты развития
музыкального мышления у студентов музыкального факультета // Proceedings of 5 th
International Scientific Conference ,,PROBLEMS IN MUSIC PEDAGOGY”. – Daugavpils
University, – p. 144 – 160. ISBN 978-9984-14-358-3.
Ларионова Е., Дворецкая Т. 2007. Развитие музыкального мышления у студентов
музыкального факультета на основе интеграции теоретических и музыкальнопрактических
дисциплин // Proceedings of 4 th International Scientific Conference ,,THE
PROBLEMS OF EFFECTIVE ARTS EDUCATION”. – Vilnius Pedagogical University,
Dvorecka T., Larionova J. 2008. Mūzikas teorijas un praktiskās muzicēšanas studiju kursu
integrācija klavierspēles klasē – stimuls studentu muzikālās domašanas attīstībai //
Zinātnisko rakstu krājums ,,Mūzikas vēstures un teorijas mijiedarbe”. – Daugavpils
Universitāte, – 121. – 133.lpp. ISBN 978-9984-14-385-9.
Dvorecka T., Larionova J. Mūzikas teorijas un praktiskās muzicēšanas studiju kursu
integrācija klavierspēles klasē – stimuls studentu muzikālās domāšanas attīstībai //
Zinātnisko rakstu krājums ,,Mūzikas vēstures un teorijas mijiedarbe”. – Daugavpils
Universitāte, 2008. – 121. – 133.lpp. ISBN 978-9984-14-385-9.
T. Dvorecka, (2009) Некоторые аспекты работе в классе концертмейстеркого
мастерства. Мир искусства и дети: проблемы художественной педагогики, 134-137с.
ISBN978-985-517-108-0, Vitebska, 29-30.09.09.
Skaidrīte Ērliha
Ērliha S. Pedagogic creative work of future music teachers. IX Starptautiskā
konference”Kreativitātes izpēte un atraisīšana”, Rīga., - 2004.
Ērliha S. From interest to the creative artistic activity. 4.th Internacional Conference.
„Person. Color.Natur.Music.” - Latvija, Daugavpils. – iesniegts publicēšanai 2004.
Ērliha S. Sintesis and Interaction of Music and Fine Art in Reproduction of Phenomena of
Life and Nature. Generative Art 2004. 7th International Conference. - Department of

Architecture and Planning Politecnico di Milano University, Italy, Milano. – 2004., 125.
– 136.
Ērliha S. Musical simbols for Representing Sound Pitch and Value: Creative Aspects.
Generative Art 2004. 7th International Conference. - Department of Architecture and
Planning Politecnico di Milano University, Italy, Milano. – 2004., 136. – 145.
Эрлиха С. Аспекты художественно – творческой деятельности будующих учителей
музыки.// The Problems of Efficient Artistic Education, Lithauen, Vilnius Pedagogical
University, Department of Music, 1994.g. 10.-17.lpp.
Ērliha S. Vallues Orientated Music Lesson. The First International Conference // The
Changing Face of Music Education. Articles. – Tallin Pedagogical University, Faculty
of Culture, Department of Music, Estonia. – 2004., 46. – 54.
Ērliha S. Development of Professional Expertise of Music Teachers-To-Be in Study Process.
The First International Conference // The Changing Face of Music Education. Articles.
– Tallin Pedagogical University, Faculty of Culture, Department of Music, Estonia. –
2004., 132. – 140.
Ērliha S. Creative Artistic Activity of Music Teachers-To-Be in the Context of the Values
Orientating Education. Generative Art 2003 6th International Conference. – Department
of Architecture and Planning Politecnico di Milano University, Italy, Milano. – 2003.,
186. – 200.
Ērliha S. Mūzikas skolotāju profesionālās sagatavošanas aspekti izglītības pārmaiľu procesā.//
Music Teacher Education in XXI Century: Achievements and Problems. International
Scientific conference. – Daugavpils. Iesniegts publicēšanai 2003.g. novembrī.
Ērliha S. Augstskolas un skolas sadarbības nozīmība topošo mūzikas skolotāju profesionālās
kompetences pilnveidē studiju mācību procesā. The Significance of Cooperation
Between Higher and Secondary Schools in the Process of the Development of the
Professional Competence of Music Teachers. Iesniegts publicēšanai Slovēnijā 2004.g.
maijā.
Эрлиха С. Модель педагогической практики в контексте образования будущих
учителей музыки. The Model of the Teaching Practice in the Context of Music
Teacher Training // Teacher Education Today and Tomorrow`s: International Scientific
Conference. Iesniegts publicēšanai Slovēnijā 2004.g. maijā.
Ērliha S. Mūzikas skolotāju profesionālās sagatavošanas aspekti izglītības pārmaiľu procesā.
Some Aspects of Music Teacher Professional Training in the Process Education Reform
// Mūzikas pedagoģijas problēmas, 3. laidiens: Starptautiskās zinātniskās conferences
“Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā”. materiāli. – Daugavpils: Saule, 2003, 8. – 13. lpp.
Ērliha S. The Image and Mission of Future Music Teacher in a Democratic Society //
PERSON. COLOR. NATURE. Proceedings from the 3 rd International Conference. Part
2. – Daugavpils, 2003., 171. – 177.
Ērliha S. Pedagoģiskā prakse kā topošo mūzikas skolotāju studiju procesa neatľemama
sastāvdaļa. School Practice as an Integral Part of Music Teacher Training // Theorie and
Practice in Teacher Training: International Scientific Conference. – Rīga, 2002, 254. –
261. lpp.
Эрлиха С. Оптимизация учебного процесса в ВУЗЕ // International Scientific Conference.
– Vilnius, 2000, 53. – 60. lpp.
Ērliha S. Mūzikas skolotāju profesionālās sagatavošanas aspekti pedagogiskajā augstskolā //
DPU 8. ikgadējās zinātniskās conferences materiāli. – Daugavpils: Saule, 13. – 16. lpp.

Ērliha S. Topošā mūzikas skolotāja personība un profesionālā kompetence kā pedagoģiskās
meistarības priekšnosacījumi. The Personality and Professional Competence of the
Future Music Teacher as the Pre – Condition of Pedagogical Skill // Bērna audzināšana
demokrātiskajai sabiedrībai: RPIVA Starptautiskās conferences materiāli. – Rīga, 2000,
287. – 293. lpp.
Erliha S., 2005. Aspects of Music Teachers – to – be Creative Artistic Activity 2005.
(Некоторые аспекты художественно – творческой деятельности будующих учителей
музыки)// Efektyvaus meninio ugdymo problemos, The Problems of Efficient Artistic
Educations, International Scientific Conference, Konferencjos medţiaga, Proceedings, Vilnius
pedagoginis universitetas, Kultūros ir meno edukologijos institutas , 147 – 153.lpp.
Erliha S., 2005. From interest to the creative artistic activity.// Person.Color.Nature.Music.
Scientific articles of the fourth international conference, Daugavpils: Saule, 353.- 361.lpp.
Erliha S., 2005. Pedagogical Creativity as the Codition for Professional Competence of a
Music Teacher.// The 4-th International Scientific Conference „Problems in Music
Pedagogy”, Daugavpils, DU, 126. – 136.lpp.
Ērliha S., 2005. Mūzikas skolotāja komunikatīvās darbības reālijas un perspektīves// Rīgas
Pedagoģijas un vadības augstskolas 3.starptautiskā konference „Teorija praksei mūsdienu
sabiedrības izglītībā”.
Ērliha S., 2006. Music Teacher Commucation realia and Perspectives in the Study Process//
Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolas 3.starptautiskā zinātniskā konference „Teorija
praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā”., Rīga, 127. – 132.lpp.
S.Ērliha.The Problems of Effecient Artistic Education Lietuva, Viļľa30.11. – 01.12. 2006.
S.Ērliha., 2006. The Synthesis of Music and Art Image and its Reproduction./ The problems
of efficient artistic education.III Internacional scientific conference – Vilnius: Vilniaus
Pedagoginis Universitetas, 2006 – 36. – 44
S.Ērliha., 2007. Piedalīšanās Starptautiskā zinātniskā konferencē Klaipedā. Skaľas ilguma un
augstuma atveidošanas simboli mūzikā : teorētiskie un metodoloģiskie aspekti Latvijā .
Klaipedā, Lietuvā 4.-5. maijs. , 2007.
Erliha S. 2007. Piedalīšanās Starptautiskā zinātniskā konferencē Francijā Francijā
(Montpellier) 24.-26. maijs 2007.g.Teenagers orientation of Values as a basis for
development of a civil society in Latvia. // CiCe, Citizenship Education in Society, Ninth
European Conference, Departement de Sciences de l‟ education , Universite‟ Paul Valiry
Montellier III, France – London Metropolitan University, 2007., pp.9.-15
Erliha S. 2007. Zinātniski teorētiskā un metodologiskā semināra organizēšana un vadīšana
mūzikas skolotājiem Vācijā (Minhenē) mūzikas mācību metodikā pirmsskolas iestādēm no
22.01.2007 līdz 2.02.2007.g.. Atklātās praktiskās nodarbības mūzikā bērniem no 3. līdz 6.
gadu vecumam.
Erliha S. 2007. Teenagers orientation of Values as a basis for development of a civil society
in Latvia. // CiCe, Citizenship Education in Society, Ninth European Conference,
Departement de Sciences de l’ education, Universite’ Paul Valiry Montellier III, France –
London Metropolitan University, pp. 9. – 15.
Ērliha S. (2009) Jauniešu vērtību sistēma muzikālajā izglītībā. Problems in Music Pedagogy.
Proceedings of 6 th International Scientific Conference, 59 – 69 lpp.
Erliha, S. The Development of Vocal Skills of 1st – 4th Grade Pupils in a Music Lesson. 5th
International Scientific Conference „The Problems Of Efficient Artistic Education”. Vilnius
Pedagogical University, Edukologijas institutas. – Vilnius, Lithuania – 2009., p.13 - 22. ISBN
978 – 9955 – 20 – 461 – 9.

Erliha, S. Jauniešu vērtību sistēma muzikālajā izglītībā. Problems in Music Pegagogy.
Proceedings of the 6th International Scientific Conference. – Daugavpils University, 2009.,
59. – 70.lpp. ISBN 978 – 9984 – 14 450 – 4.
Erliha, S. The Youth System of Values in the Musical Education. VI tarptautine moksline
konferencija. Effektyvas meninio ugdymo problemos. – Vilnius pedagoginis universitetas. –
2009.19.11. (iesniegts publicēšanai)
Erliha, S. Pedagogical Creativity of a Teacher. Scientific Articles of the VIth International
Conference “Person. Color. Nature. Music.” Arts for Sustainable education. – Daugavpils
Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule” – 2009., p/156. – 165. ISBN – 987 – 9984 – 14 –
463 – 4.
Svetlana Guseva
Guseva S., Dombrovskis V., Iliško Dz. Professional Identification of Adolescents of Latvia in
Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July,
Granada (Spain).
Guseva S., Dombrovskis V., Iliško Dz. Education for Adults in Latvia – Possibilities and
Limitations. Nordic Conference on Adult Edication: “Adult Education – Liberty,
Fraternity, Equality?” 2005, 13-14 May, Turku (Finland).
Guseva S., Dombrovskis V., Pipere A. Latvijas studentu Vācijā dzīves krīze un profesionālās
identitātes veidošanās īpatnības 13-17.09.2004.g. Sudaka (Ukraina, Krima)
Konference: ” Migrācija Eiropā: sociālie un psiholoģiskie aspekti”.
Guseva S., Dombrovskis V. The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with
Deviant Behaviour. 25-26.11.2004.g. . Viļľa (Lietuva) Konference: “Personības
psiholoģiskā attīstība”.
Guseva S., Dombrovskis V., Murašovs V. Dynamics of professional identification during the
univresity studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference,
Tallinn (Estonia),April 14-16,2004.
Guseva S., Dombrovskis V., Civako S. The Influence of Somatic Illness upon Formation of
Teenager‟s Characters Accentuations// 3 rd International conference “Person. Color.
Nature. Music.” May 15-18, 2002, Daugavpils.
Guseva S., Dombrovskis V. The psychological conditions of the formation of teenagers'
positive learning motivation // VII th European Congress on Psychology, 1-6 July 2001,
London.
Guseva S., Nikiforovs O. Mūsdienu psihodiagnostikas pamatfunkcijas un mērķi izglītībā.
Mākslu pedagogu apvienības un Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Pirmsskolas un
pamatskolas pedagoģijas fakultātes rīkotā starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa.
Daba. Mūzika.” 2000. 9.-12.lpp.
Guseva S., Ruzha A. Realization of correctional work with teenagers. // Proceedings of the
Association for Teacher Education in Europe Spring University: Today's reforms for
tomorrows school's, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 2000, Klaipedos Universitetas,
2000. p.p. 198-203.
Guseva S. Correctional-developmental work as a mean for activizating of the thinking
process of younger teenagers 10-12 years old // The Sixth UNESCO ACEID
International scientific conference “Global and Indigenous Knowledge for a Learning
Society: Innovative Approaches Including New Technologies and Concepts of
Intelligence” 12-15 December 2000, Bangkokā (Taizeme)

Dzintra Iliško
Iliško Dz., Dombrovskis V., Guseva S. Professional Identification of Adolescents of Latvia in
Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July,
Granada (Spain).
Iliško Dz., Dombrovskis V., Guseva S. Education for Adults in Latvia – Possibilities and
Limitations. Nordic Conference on Adult Edication: “Adult Education – Liberty,
Fraternity, Equality?” 2005, 13-14 May, Turku (Finland).
Ilisko Dz. "Pedagogical Challenges for Building Holistic Curriculum" . Publikācija Journal of
Teacher Education and Training Vol.5, 28- 40
Iliško Dz. (2003) Ecological approach towards re-defying sexuality of women in the Context
of building Bridges East and West, pp.85-94.
Iliško Dz. “Holistic Perspective Towards teaching in the Primary School,” 48-51 lpp. 2000.
Klaipeda “Education for the 21 st century”
Harijs Kraulis
Kraulis H. Muzikālās izglītības tendences un problēmas Latgales reģionā mūzikas
pamatizglītības standarta ietvaros// DPU Mūzikas pedagoģijas nodaļas zinātniskie
raksti. Daugavpils, 2001.
Kraulis H. Mūsu klasē visi dzied: Metodisks palīglīdzeklis mūzikas skolotājam darbam ar
slikti intonējošiem bērniem. – Daugavpils: Saule, 2003.
Mārīte Kravale
Kravale M., Pipere A. “Philosophy of Education for Sustainable Development: Perspectives
of Doctoral Students in Education”.2005.g. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija.
(presentation)
Kravale M., Makarevičs V. “Characteristics of the link between stress and tolerance in
adolescence”. 26 Th International Conference on the Stress and Anxiety Research
Society . 2005.g. Halle (Saale), Vācija, posteris
Kravale M. (2005) Young People‟s Life Space and Informal Education”. 3. starptautiskā
JTET konference „Sustainable Devlepment. Culture. Education„ Fechta, Vācija. (CD
publication)
Kravale M. (2004) „Informal Youth Education in Virtual Environment”. 2. starptautiskā JTET
konference „Sustainable Devlepment. Culture. Education„ Tallina, Igaunija, (CD
publication)
Kravale M. (2003) The Tendency of Nonformal Education to Sustainable Development. 1.
starptautiskā JTET konference „Sustainable Devlepment. Culture. Education„
Daugavpils, Latvija (CD publication)
Ingrīda Kupšāne
Kupšāne I. Mākslinieciskā telpa un laiks G.Janovska romānā “Uz neatgriešanos”// Maģistra
darbu anotācijas , I daļa.- Daugavpils, 2000.
Kupšāne I. Mākslinieciskā telpa un laiks G.Janovska romānā “Uz neatgriešanos”// Literatūra
un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas.- Daugavpils, 2001.

Kupšāne I. Ceļa hronotops G.Janovska romānā “Pēc pastardienas”// Literatūra un kultūra:
process, mijiedarbība, problēmas.- Daugavpils, 2001.
Kupšāne I. Dzimtenes toposs G.Janovska romānā “Uz neatgriešanos”// Valoda un literatūra
kultūras apritē.- Rīga, 2001.
Kupšāne I. Māja G.Janovska romānā “Uz neatgriešanos”// Пространство и время в
литературе и икусстве. Дом в европейской картине мира.- Даугавпилс.,2000.
Kupšāne I. Эмигрант в романе Г.Яновского “Над Трентой поднимается туман” и в
рассказе Г.Газданова “Черные лебеди”// Komparatyvistika šiandien: teorija ir
praktika. Tarptautine moksline konferencija-diskusija Scientific Conference-Discusion
Vilniaus pedagoginis universitetas Vilnius 2000.- 186.lpp.(tēzes)
Kupšāne I. Meţs G. Janovska romānā “Dziesma meţam”// Literatūra un kultūra: process,
mijiedarbība, problēmas.- Daugavpils, 2002.
Kupšāne I. Mākslinieciskā telpa un laiks G. Janovska romānā “Pēc pastardienas”// Aktuālas
problēmas literatūras zinātnē.- Liepāja, 2002.
Kupšāne I. Emigrants G. Janovska romānā “Pār Trentu kāpj migla”// Valoda un literatūra
kultūras apritē.- Rīga, 2002.
Kupšāne I. Эмигрант в прозе Г. Яновского// Единство и национальное своеобразие в
мировом литературном процессе.- Вып. 6.- Санкт-Петербург, 2002.- С. 63. – 65.
Kupšāne I. Telpa G. Janovska romānā “Novakare”// Aktuālas problēmas literatūras zinātnē.-
Liepāja, 2004.- 237. – 245. lpp.
Kupšāne I. Parīzes toposs G. Gazdanova romānā “Nakts ceļi”// Literatūra un kultūra: process,
mijiedarbība, problēmas.- Daugavpils, 2004.- 186. – 192. lpp.
Kupšāne I. Opozīcija “dzīvība – nāve” G. Gazdanova romānā “Aleksandra Volfa rēgs”//
Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas.- Daugavpils, 2004.- 193. – 198.
lpp.
Jeļena Larionova
Larionova J., Bagirian V., 2005. Some problems of evalution activity in progress of music
teacher,s training// The 4-thInternational Scientific Conference „Problems in Music
Pedagogy”, Daugavpils, DU, 98. – 109.lpp.
Larionova E., Bagirian V., 2005. Evaluation activity in individual music Lessons at higher
educational establishment// Efektyvaus meninio ugdymo problemos// The Problems of
Efficient Artistic Educations, International Scientific Conference, Konferencjos medţiaga,
Proceedings, Vilnius pedagoginis universitetas, Kultūros ir meno edukologijos institutas , 3 –
8.lpp.
Larionova J., 2006. Значение артистизма в педагогической деятельности учителя
музыки.// 4.Starptautiskā konference „Pedagoģija, teorija un prakse.”, Liepāja, Liepājas
Pedagoģijas Akadēmija.
Larionova. J., 2006. III International scientific conference The problems of Music education.
„‟Development of Performance Musical Thinking in Piano Class‟‟ Vilnius, 30 november – 1
december 2006. 85 -90 lpp. 30.11.06 – 1.12.06, Viļľā.
Larionova. J., Dvorecka T., 2006. 2. starptautiska zinātniskā konference „‟Mūzikas vēstures
un teorijas mijiedarbe‟‟ Referats „‟Studentu muzikālās domāšanas attīstība uz teorētisko un
praktiskās muzicēšanas studiju kursu integrācijas pamata klavierspēles klasē. J.Larionova,
T.Dvorecka.- Daugavpils, 11.05.2007.g.

J. Larionova, T. Dvorecka. 2007. IV International scientific conference The problems of
effective arts education Referāts Development of student’s musical thinking in integrity
process of the theoretical and practical musical disciplines at music faculty. Vilnius, 7.lpp
J. Larionova, T. Dvorecka, V. Bagirjane 2007. 5. International scientific conference Problems
in music pedagogy Referāts Development of student’s musical thinking at the faculty if music,
– Daugavpils, 144-161.lpp
Ларионова Е., Дворецкая Т., Багирян В. 2007. Некоторые аспекты развития
музыкального мышления у студентов музыкального факультета // Proceedings of 5 th
International Scientific Conference ,,PROBLEMS IN MUSIC PEDAGOGY”. – Daugavpils
University, – p. 144 – 160. ISBN 978-9984-14-358-3.
Ларионова Е., Дворецкая Т. 2007. Развитие музыкального мышления у студентов
музыкального факультета на основе интеграции теоретических и музыкальнопрактических
дисциплин // Proceedings of 4 th International Scientific Conference ,,THE
PROBLEMS OF EFFECTIVE ARTS EDUCATION”. – Vilnius Pedagogical University,
Dvorecka T., Larionova J. 2008. Mūzikas teorijas un praktiskās muzicēšanas studiju kursu
integrācija klavierspēles klasē – stimuls studentu muzikālās domašanas attīstībai //
Zinātnisko rakstu krājums ,,Mūzikas vēstures un teorijas mijiedarbe”. – Daugavpils
Universitāte, – 121. – 133.lpp. ISBN 978-9984-14-385-9.
Dvorecka T., Larionova J. Mūzikas teorijas un praktiskās muzicēšanas studiju kursu
integrācija klavierspēles klasē – stimuls studentu muzikālās domāšanas attīstībai //
Zinātnisko rakstu krājums ,,Mūzikas vēstures un teorijas mijiedarbe”. – Daugavpils
Universitāte, 2008. – 121. – 133.lpp. ISBN 978-9984-14-385-9.
J.Larionova Some problems of creative music teacher‟s preparing to modern school VI
International conference PERSON.COLOR.NATURE.MUSIC.5-10.05.09 Daugavpils
(iesniegts publicēšanai)
J.Larionova Some problems of music teacher‟s preparing to modern school V International
scientific conference “ The problems of efficient artistic education‟‟ 20.11.2008. Vilnius
(iesniegts publicēšanai)
Bagirjane, V., Larionova, J. (2009) Проблемы креативности и самореализации личности
учителя в современной школе. Мир искусства и дети: проблемы художественной
педагогики, 5-7с. ISBN978-985-517-108-0, Vitebska, 29-30.09.09.
Larionova, J., Bagirjane, V. (2009) Проблемы формирования педагогического
артистизма. Мир искусства и дети: проблемы художественной педагогики, 28-31с.
ISBN978-985-517-108-0, Vitebska, 29-30.09.09.
Valērijs Makarevičs
Makarevičs V. Personības tolerances korelācija // In: Pedagoģija : Izglītības zinātnes un
pedagoģija mūsdienu pasaulē. Rīga, Latvijas Universitāte,: 2004. g. 43-50 lpp.
Mакаревич B. Толерантность и проблема психологической безопасности. В кн.:
“Drošība un tautas attīstība. Starptautiskās zinātniskās konferences “ (2004.g. 1.-
2.jūnijs) rakstu krājums. Daugavpils, 2004.g. 141-149 lpp.Makarevičs V.. Tolerance un
demokrātiskā izglītība. // In: Pedagoģija: teorija un prakse. Rakstu krājums, 1 daļa,
Liepāja, 2003.g. 166-175 lpp.
Makarevičs V. Толерантностъ как проявление культуры учителя ХХ1 века, Teacher
Education the 21 Century : changes and perspectives, 2003.g. 173-179 lpp.

Makarevičs V., Stičinskis I. The Method for Research of Tolerant Statements. //In call.
Scientifical articles of the 3-rd international conference “Person. Color. Nature. Music”
may 15-18, 2002, Daugavpils University, 2002, pp.12-20
Makarevich V., Maslova M. Personality Corelates of Tolerance. // In: psychology in the
Baltics: At the Crossroads. Abstracts from the 5-th International Baltic Psychology
Conferece.August 22-25, 2002 in Tartu, Estonia. Tartu 2002, pp. 38
Makarevičs V.. Tolerance as a psychological Problem// In: Tolerance u citas psiholoģiskās un
pedagoģiskās problēmas. Daugavpils, 2001. lpp. 29-38
Makarevičs V. “Modern psychology, it‟s problems and prospects”.// In: Tolerance un citas
psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas, Daugavpils, 2001. lpp. 94-96
Makarevičs V., Dombrovskis V., Maslova M. Tolerance and its manifestations with the
secondary school pupils in the process of intergroup perception. // Proceedings of the
Association for Teacher Education in Europe Spring University: Today's reforms for
tomorrow‟s school's, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 2000, Klaipedos Universitetas,
2000. p.p. 70-75. c
Makarevičs V. Psiholoģija skolā: no priekšmeta ar problēmām līdz problēmām bagātam
priekšmetam // Skolotājs, Nr. 6 2000, 33.-34.lpp.
Makarevičs V. Tolerance as a Psychological Phenomenon: Raising the Problem// In call
Scientifical articles of the second international conference “Person. Color. Nature.
Music”, May 18-20, 2000, Daugavpils Pedagogical University, 2000. pp. 33-40
Tatjana Minakova
Минакова Т. Теоретические предпосылки формирования самостоятельности младших
школьников в учебном процессе игры на фортепиано. –Казань, 2002. –173 стр.
Minakova T. Jaunākā skolas vecuma bērnu radošo spēju aktivizēšana // DPU 8.ikgadējās
konferences rakstu krājums. – Daugavpils: Saule, 2000.
Minakova T., 2005. Creative Imagination of Music – Performing Mastery for Elementary
Children – Students at Piano Classes// Efektyvaus meninio ugdymo problemos// The
Problems of Efficient Artistic Educations, International Scientific Conference, Konferencjos
medţiaga, Proceedings, Vilnius pedagoginis universitetas, Kultūros ir meno edukologijos
institutas , 76 – 80.lpp.
Minakova T., 2005. Jaunākā skolas vecuma bērnu radošās iztēles attīstība ar modelēšanas
mācību metodes palīdzību skaľdarba apguves procesā klavierspēles klasē:teorētiskais
aspekts// The 4-thInternational Scientific Conference „Problems in Music Pedagogy”, DU,
Daugavpils, 359 – 364 lpp.
Minakova T., 2006. Klavierspēles atskaľotājtehnikas attīstības daţi aspekti BMS jaunāko
klašu klavieru klases skolēniem//4.Starptautiskā konference „Pedagoģija, teorija un prakse.”,
Liepāja, Liepājas Pedagoģijas Akadēmija.
Minakova T., 2006. The Theme: The Method of Modeling asa Means of Development of
student‟s Self regulation in Piano Class: Theoretical Aspect. 5th International Conference om
Arts & Humanities. 12.01-15.01. 2007.g. , Hawaii.
Minakova T., 2006. III International scientific conference The problems of Music education
30.11.06 – 1.12.06, Vilľa .
Minakova T., 2006. 11. starptautiskā kreativitātes konference KREATIVITĀTE KĀ
PROCESS 10.-11.11.06., RPIVA Rīgā.

Minakova T., 2007. 4. starptautiskā konference Teorija praksei mūsdienu izglītībā aprīlis
2007.g., RPIVA, Rīgā.
Minakova T., 2007. ATEE spring University 2007 conference „Changing Educatuon in a
Changing Society‟Tēma: Theoretical Background of Development of Music Yeacher‟s
rreflective activity‟‟. publ.: 179. lpp. – 185. lpp. 03.-06.05.2007 Klaipedā .
Minakova T., 2007. International Science Conference // Tēma: Development of music
Teacher‟s reflective activity theoretical aspect‟‟. Klaipeda.
Davidova J., Minakova, T. 2007 The Method of Modelling as a Mean of Development of
Student‟s Self-Regulation in Piano Class: Theoretical Aspect. Hawaii International
Conference on Arts & Humanities Coordinator Honolulu, 1228 – 1238. ISSN 1541-5899
Davidova, J., Minakova, T. 2007 Theoretical Background of Development of Music
Teacher‟s Reflective Activity. ATEE Spring University 2007 Conference: Changing
Education in a Changing Society, 179 – 185. ISSN 1822-2196
Davidova ,J., Minakova T. (2007) Reflective Culture in the Structure of Music Teacher‟s
Creative Activity. Scientific Articles of V International Conference PERSON. COLOR.
NATURE. MUSIC, 176 – 187. ISBN 978-9984-14-367-5
Minakova, T. 2007. The Development of Reflection as a Means of Professional Growth of a
Would-be Music Teacher. Proceedings of 5th International Scientific Conference „Problems
in Music Pedagogy”, 181 – 195. ISBN 978-9984-14-358-3
T.Minakova Рефлексия педагогической деятельности как фактор профессионального
становления будущего учителя музыки 6th International Scientific Conference Problems in
Music Pedagogy ISBN 978-9984-14-450-4, Daugavpils 25.09.2009
Eridiana Oļehnoviča
Oļehnoviča E. Respecting Student`s Needs in Educational Environment.-// Journal of Teacher
Education and Training, vol.1.,Saule, Daugavpils University, 2002.-p.39.-46.
Oļehnoviča E. Lietišķās mākslas vidusskolu attīstība Latvijā pirmās brīvvalsts laikā.-
//Starptautiskās konferences “Decade of Reform:Achievements, Challenges, Problems”
rakstu 3. krājumā. R.: ATEE Spring University,2002.- 281.-293. lpp.
Oļehnoviča E. Fine Arts Secondary Schools During the first Period of the National
Independence.-// 3.starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.”
zinātnisko rakstu krājumā, Daugavpils, 2002.
Oļehnoviča E. The influence of the study group leading perception type upon the organization
of the student`s individual learning activity in the higher school.-// Starptautiskās
conferences “Realising Educational Problems” rakstu krājumā, Klaipeda: ATEE Spring
University, 2001.-p.271.-275.
Oļehnoviča E. Indivīds un mācību grupa: uztveres vadošais tips, tā dinamika. Starptautiskās
konferences “Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē” zinātnisko rakstu
krājumā, LU PPF Zinātniskie raksti, 635.sēj./zin.red.prof. J.Krastiľš.-R.:Latvijas
Universitāte,2001.-3115.-120.lpp.
Oļehnoviča E. Daugavpils sieviešu arodskolas attīstības vēsturiskie aspekti (1917.-1940.g.).-
//Saules skola- no rokdarbu kursiem līdz mākslas koledţai.- Daugav2pils: Saule,
1997.-5.-27.lpp.
Oļehnoviča E. Mākslas un amatnieciskā izglītība vidējā pakāpē Latvijā- vēsture un
perspektīva.-//2.starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” zinātnisko
rakstu krājumā, Daugavpils, 2000.-171.-180.lpp.

Oļehnoviča E. Психолого-педагогические аспекты обучения одаренной молодѐжи в
художественном колледже.-//Starptautiskās konferences”Disabled Children in the
Context in the Educational System”rakstu krājumā.Šauļi: Šauļu universitāte, 2000.-63.-
70.lpp
Gatis Ozoliľš
Ozoliľš G. Māja - dzimta - koks latviešu tautasdziesmās//Пространство и время в
литературе и исскустве. –10. – Daugavpils: DPU Saule, 2001. –3. – 12. lpp.
Ozoliľš G. Kurbads starp mītoloģiju un postmodernismu//Literatūra un kultūra: process,
mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 3.–Daugavpils: DPU: Saule,
2001.- 113.- 121. lpp.
Ozoliľš G. Totēmisma kritika K. Levī-Strosa darbos//Literatūra un kultūra: process,
mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 3.-Daugavpils: DPU: Saule, 2001.-
177.- 185. lpp.
Ozoliľš G. Totēmiskais lācis latviešu tautas pasakās//Aktuālas problēmas literatūras zinātnē:
Rakstu krājums, 7. – Liepāja: LiePA, 2002. - 280. – 292. lpp.
Ozoliľš G. Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās//Valoda un literatūra kultūras apritē.
650. sēj. – Rīga: LU, 2002. – 250. -259. lpp.
Ozoliľš G. Ko atceras totēmiskajos mītos? (Austrāliešu mīti)//Atmiľa kultūrvēsturiskā
kontekstā. Starptautiskas konferences materiāli 1. – Daugavpils: DU Saule, 2002.- 94. –
101.lpp.
Ozoliľš G. Latviešu folkloras totēmi: antropoloģiskā un socioloģiskā tradīcija//Literatūra un
kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 4.–Daugavpils:
DU: Saule, 2002.- 9 .- 16. lpp.
Ozoliľš G. Totēmisma problemātika latviešu folkloristikā//Letonica. Humanitāro zinātľu
žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. – Rīga: LFMI, 2002. – 55. – 75. lpp.
Ozoliľš G. Triksters latviešu tautas dzīvnieku pasakās//Aktuālas problēmas literatūras
zinātnē: Rakstu krājums 8. – Liepāja: LPA, 2003. – 310. – 321. lpp.
Ozoliľš G. Pagalms latviešu tautasdziesmās: mītiskie aspekti//Humanitāro zinātľu vēstnesis.
2003. N. 3. – 7. – 16. lpp.
Ozoliľš G. Austrāliešu totēmisma formas, to iespējamās paralēles latviešu
folklorā//Platforma. Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas)
zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. – Rīga: Zinātne, 2003. 73. –
87. lpp.
Ozoliľš G. Socioloģiskās totēmisma teorijas//Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība,
problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 5.–Daugavpils: DU „Saule”, 2004. – 367. – 379.
lpp.
Anita Pipere
Pipere A. Engaged Learning: Primary Teachers' Beliefs and Performance-Related Self-
Perception. Proceedings of 2nd International Conference “Sustainable Development.
Culture. Education”, Tallinn, April 14 – 16, 2004, pp. 527 – 544.
Pipere A. Identity of Learning Teacher: Examining Structural Variations and Interactive
“Self” The Irish Journal of Psychology, Vol.24, Nos.3-4, 2003, pp. 143 – 160.

Pipere A. & Krastiľa E. Autentiskā vērtēšana: skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums // In
coll. ATEE International Conference “Teachers, Students and Pupils in a Learning
Society”, May 2 – 3, 2003. The University of Latvia, Institute of Pedagogy and
Psychology, pp. 89 – 96.
Pipere A. Structural variations of Latvian teachers‟ identity // In coll. Scientific articles of the
third international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 15 – 18, 2002,
Daugavpils University, pp.29 – 38.
Pipere A. Identity of teacher personality: perspectives of holistic approach // In coll. Scientific
articles of the second international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 18
– 20, 2000, Daugavpils Pedagogical University, pp.46 – 53.
Pipere A. Coherent teacher personality: interdisciplinary aspects // In coll. ATEE Spring
University: Today‟s reforms for tomorrow‟s schools. Klaipeda University, 2000, pp.
190 – 193.
Pipere A. Tolerance un tās determinanti: filosofiskie, psiholoģiskie un izglītības aspekti //
Krāj. Tolerance un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas. Daugavpils, DPU,
Psiholoģijas katedra, “Saule”, 2001, 16.- 28.lp.
Pipere A. Personības identitāte un mūsdienu izglītība // Krāj. Sociālā pedagoģija un
personības psiholoģiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē. Starptautiskās konferences
materiāli, RPIVA, “Vārti”, 2000, 271. – 276.lp.
Pipere A., Krastiľa E. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana, Rīga, RaKa, 2004.
Ilga Salīte
Salīte, Ilga Vanaģele, Elita, Jurāne, Anna ORGANIZATION OF LEARNING FOR
SUSTAINABLE EDUCATION. ICLORD2005 19 th International Conference Bangkok
April 18 th -22 nd 2005 (9 lpp)
Salite Ilga, Salitis Antonijs, Klepere Rudite, Kudinsh Valdis (2004) Curriculum development
in teacher education towards sustainable education// Proceedings EMSU 2004
“Sustainable Development Education: Holistic and Integrative Educational and
Management Approaches for Ensuring Sustainable Societies”, Monterrey: EMSU,
pp.1-14.
Salite Ilga, Salitis Antonijs, Klepere Rudite, Kudinsh Valdis (2004) Curriculum development
in teacher education towards sustainable education// Proceedings international
conference Honkonga. pp.1-14.
Salīte I., Skrupska E. (2003) Teachers‟ Education Theoretical Model for the Use of
Computers in Primary School. // Pirmā starptautiskā JTET konference “Sustainable
Development. Culture. Education” – DU, Latvija. – 132.-139. lpp.
Salīte, I., Klepere, R. (2003) Biotism as a ground for the education of reflection in teacher
education. JTET Volume 3, 2003, Daugavpils: ISE,DU, pp. 44.-58.
Salīte, I., Klepere, R. (2003) Biotism as a Ground for the Evocation of Reflection in Teacher
Education. Proceedings 1 international JTET conference “Sustainable Development.
Culture. Education”, Daugavpils: DU, pp.84.-103.
Salīte I., Salītis A., Klepere R. (2002) Developing curriculum for teacher education toward
sustainability. Proceedings EMSU, Grahamstown: EMSU. pp.405-421.
Voldemārs Skutāns

Skutāns V., Davidova J. Latvian Song Festivals as a Component of National Identity //
Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives. – Šiauliu universitetas,
2002, pp. 235-240.
Skutāns V. Mūzikas izteiksmes līdzekļu apgūšana mūzikas stundā, izmantojot elementāros
bērnu mūzikas instrumentus. Starptautiskā zinātniskā konference “Teorija un prakse
skolotāju izglītībā”. RPIVA, Rīga, 2002.
Skutāns V. Patstāvīgās vingrināšanās sistēmas izveidošanas nozīmes apzināšana – efektīvs
līdzeklis pūšamo instrumentu spēles mācīšanas un skolotāju sagatavošanas procesa
pilnveidošanai. RPIVA. Skolotājs 21.gadsimtā. Konferences materiāli. Rīga: “Vārti”,
2001.
Skutāns V. Iemaľas pārnesums kā koka pūšamo instrumentu spēles paľēmienu intensīvākas
apgūšanas līdzeklis. -Mūzikas pedagoģijas problēmas. Zinātniskie raksti 3.laidiens. -
Daugavpils, 2001.
Skutāns V. Studentu – topošo mūzikas skolotāju pašizglītošanās aktivizācijas nozīme
papildinstrumentu spēles apmācības procesā. -8.ikgadējās zinātniskās konferences
Rakstu krājums A 10. –Daugavpils, 2000.
Ludmila Ščepetkova
Ščepetkova L. Peculiarities of Reflex Activities // The Problems of Efficient Artistic
Education. – Vilnius, 2004, 6. lpp.
Ščepetkova L. Populārā mūzika akordeonam: Skaľdarbu krājums. – Daugavpils, 2004. – 27
lpp.
Ščepetkova L. Akordeons dţezā: Mācību palīglīdzeklis. – Daugavpils, 2004. – 38 lpp.
Ščepetkova L. Estrādes kompozīcijas akordeonam: Mācību palīglīdzeklis. – Daugavpils,
2004. – 26 lpp.
Ščepetkova L. Deju mūzika akordeonam. 1. daļa. – Daugavpils, 2004. – 24 lpp.
Ščepetkova L. Deju mūzika akordeonam. 2. daļa. – Daugavpils, 2003. – 32 lpp.
Развитие аккордеонного исполнительского искусства Латвии // Проблемы
исполнительства на народных инструментах. – Минск: Белорусский
Государственный Педагогический университет им. М. Танка, 2003, 110 – 112 стр.
Ščepetkova L. Jaunākā skolas vecuma bērnu muzikālās uztveres attīstības efektivitāte:
Zinātniskās konferences rakstu krājums. – Daugavpils: Saule, 2000, 120. – 121. lpp.
Ščepetkova L., 2006. Сущность методологического анализа инструментального
урока//4.Starptautiskā konference „Pedagoģija, teorija un prakse.”, Liepāja, Liepājas
Pedagoģijas Akadēmija.
Ščepetkova L., 2006. III International scientific conference. The problems of Music
education 30.11.06 – 1.12.06, Viļľa.
Gaļina Zavadska
Zavadska G. Theoretical Rudiments of Forming Independence or Students of the Piano Clases
in the Context of Education Humanization // Tiltas, 2004 N20. – Klaipea, s. 124 – 128.
Zavadska G. Formation of Ideas about Interconnection of Music and Painting in the Process
of the Musical and Historical Training of the Teachers of Music // The Problems of
Efficient Artistic Education. – Vilnius, 2004.

Zavadsaka G. The Development of Musical Thinking of Junior Pupils at the Piano Lessons //
Music Teacher Education in XXI Century: Achievements and Problems. – Daugavpils,
2003.
Zavadska G. Mūzikas skolotāja muzikāli teorētiskā sagatavošana pedagoģiskā repertuāra
apgūšanas procesā klavierspēles klasē // Teorija un prakse skolotāju izglītībā. – Rīga,
2002, 262. – 268. lpp.
Завадска Г. Теоретические предпосылки формирования самостоятельности младших
школьников в учебном процессе игры на фортепиано // Музыка и педагогика.
Вып. 2. – Казань, 2002, стр. 173 – 180.
Zavadska G. Some Aspects of Music Teacher`s Musical-Theoretical Training // Fortepijano
destymo problematika ir aktualijos. – Klaipeda, 2001, s. 69 – 73.
Завадска Г. Некоторые аспекты музыкально-теоретической подготовки учителя музыки
// Музыкальная педагогика. Вып. 4. – Екатеринбург, 2000, с. 79 – 84.
Zavadska G. Mūzikas skolotāja muzikāli teorētiskās sagatavošanas pilnveides metodiskie
jautājumi // Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā. – Daugavpils: Saule, 2000, 21. – 26. lpp.
Zavadska G. Starppriekšmetu sakari solfedţo kursā // 8. Ikgadējās zinātniskās konferences
rakstu krājums.. – Daugavpils: Saule, 2000, 117. – 119. lpp.
Zavadska G. Studentu aktivizēšanas pedagoģiskais aspekts skaľdarbu klausīšanās un analīzes
procesā. – Daugavpils, 2000, 39. – 48. lpp.
Daugulis Ē., Zavadska G., 2005. Tautas instrumentālā mūzika Latgalē 20.gadsimtā //
Latgales mūzikas kultūra vakar un šodien, DU, 72. – 79.lpp. Saule, Daugavpils, 104 lpp.
Daugulis E., Zavadska G., 2005. Using Pedagogical Modelation in a Process of Preparing
Music Teachers// Efektyvaus meninio ugdymo problemos// The Problems of Efficient Artistic
Educations, International Scientific Conference, Konferencjos medţiaga, Proceedings, Vilnius
pedagoginis universitetas, Kultūros ir meno edukologijos institutas , 28 – 30 lpp.
Daugulis Ē., Zavadska G. , 2006. Pedagoģiskā modelēšana mūzikas teorētisko priekšmetu
pasniegšanā//3.starptautiskā zinātniskā konference RPIVA “Teorija praksei mūsdienu
sabiedrības izglītībā”, Rīga, 86. – 90.lpp.
Zavadska G., 2005. Use of pedagogical modelling in the process of music teacher‟s
theoretical training// The 4-thInternational Scientific Conference „Problems in Music
Pedagogy”, Daugavpils, DU, 93 – 97 lpp.
Zavadska G., 2005. Mūzikas un glezniecības radošā mijiedarbība kā kultūrvēsturisku
priekšstatu veidošanās iespēja mūzikas skolotāja teorētiskās sagatavošanas procesā// X
Starptautiskā kreativitātes konference „Kreativitātes kompleksā izpēte un tās rezultātu
īstenošana izglītības praksē” Rīga, Iesniegts publicēšanai
Zavadska G., 2006. Latviešu tradicionālā instrumentālā muzicēšana 20.gadsimtā: stils, veidi,
mijiedarbe// Starptautiska zinātniski praktiskā konference „Latviešu tautas mūzika: process,
mijiedarbe, problēmas”, Daugavpils, DU
Zavadska G., 2006. 3.Starptautiskā zinātniskā konference Viļľas ped. universitātē THE
PROBLEMS OF ARTISTIC EDUCATION VPU, 30.11.-01.12.06 ,Viļľa.
Zavadska G., 2006. 11. Starptautiskā kreativitātes konfrence, RPIVA, 10.-11.11.06.Rīgā
Zavadska G., 2007. II International Science Conference in Klaipeda Klaipedas Universitāte,
4.05.-5.05.2007.Lietuvā
Завадска Г. Камерная музыка Гундеги Шмите в контексте художественого окружения
Эстетическое образование: проблемы и перспективы – Брест, 2007.

Завадска Г. 2007. Взаимодействие различных видов искусств в процессе восприятия
музыки./ The World of Arts and Childern: Problems of Art Pedagogics – Витебск, ISBN-
978-985-425-804-1.
Zavadska G. 2007. Synthesis of Arts in Creative Work of the Latvian Composer Gundega
Shmite. / Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. – Daugavpils, 325-329 lpp. ISBN-978-9984-14-367-5.
Zavadska G. Muzikālā grafika kā mūzikas uztveres un iepazīšanas metode// Mūzikas zinātne
šodien: pastāvīgais un mainīgais. – DU: Saule, 2009 ISBN 978 – 9984 – 14- 436 – 8, 120 –
127 lpp.
Завадска Г. Музыкальная графика, как метод восприятия и познания музыки// Art
faculty: the past and the perspectives. – Šiauli : Lucilijus, 2008. 53 – 56c. ISBN-978-9955-
32-031-9
Zavadska, G. (2009) Muzikālā grafika kā mūzikas uztveres un iepazīšanas metode. Mūzikas
zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais, 120. – 127.lpp. ISBN 9789984-14-436-8-,
Daugavpils, 07.05.09.
Zavadska, G. (2009) Features of modernism in Aivars Broks’ programmatic music. Person.
Color. Nature. Music., 182-190 p. ISBN 978-9984-14-463-4, 5. – 7. maijs
G.Zavadska Черты модернизма в программной музыке Аивара Брока// Мир искусства и
дети: проблемы художественной педагогики. Zinātniskā konference Vitebska, ISBN 978-
985-517-108-0, 29-30.09.09.
Zavadska, G. (2009) Characteristics of modernism in A. Broks’ programmatic music.
Problems in Music Pedagogy, 341-348 p. ISBN 978-9984-14-450-4, Daugavpils 25.09.2009
Edgars Znutiľš
Знутиньш Э. Деятельность дирижѐра в теории и практике // The Problems of Efficient
Artistic Education. – Vilnius, Vilniaus pedagoginis universitetas, 2004. – 239. – 245 c.
ISBN 9955-516-77-1
Znutiľš E.Diriģenta darbības aspekti un to pilnveidošana studiju procesā augstskolā //
Pedagoģija: teorija un prakse II. –Liepāja: Liepa, 2003.,185.-193. lpp. ISBN 9984-754-
07-3
Znutinsh E. Activities of Choir Conductor in the Professional Studies at Higner School //
Teacher Education in the 21 st Century: Changes and Perspectives II. – Šiauliai: Šiauliai
universitetas, 2003., pp.85.-90. ISBN 9986-38-461-3
Znutiľš E. Kora diriģenta profesionālās kompetences veidošanās studiju procesā
augstskolā.//Changing Education in a Changing Society: ATEE Spring University. –
Rīga: SIA “Izglītības soļi”, 2003.,173.-179. lpp.
Znutiľš E. Radošuma attīstība kora diriģenta darbībā mūzikas skolotāja studiju programmā
augstskolā // Radoša personība. Zinātnisko rakstu krājums III. – Rīga: RaKa, 2003.,
286.-294. lpp. ISBN 9984-15-566-8
Знутиньш Э. Возможности совершенствования деятельности хорового дирижѐра в
процессе обучения учителя музыки в высших учебных заведениях // Личность и
музыка: Материалы 3-й международной научно- практической конференции.-
Минск: Адукацыя i выхаванне, 2002, c.163- 169 ISBN 985-471-073-4
Znutiľš E. Studiju kurss “Kora klase” mūzikas skolotāja studiju procesā // Teorija un prakse
skolotāju izglītībā. – Rīga: Petrovskis un Co, 2002., 158.- 165. lpp. ISBN 9984-689-98-
0

Znutinsh E., Davidova J. The Structure of the Music Teacher`s Pedagogical Activity //
Realizing Educational Problems: ATEE Spring University 2001. – Klaipeda: Klaipedas
Universitetas, 2001, pp.102 – 106. ISBN 9955-418-49-4
Znutiľš E., Davidova J. Mūzikas skolotāja profesionālā attīstība daţādos pedagoģiskās
darbības veidos // Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā:
Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums.- Rīga:Vārti, 2001., 181.- 188.
lpp.ISBN 9984-638-68-5
Znutinsh E., 2005. Some problems of formation of choir conductor‟s competence in music
teacher‟s program of higher education establishment.// 4-th International Scientific
Conference „Problems in Music Pedagogy”, Daugavpils, DU, 233. – 240.lpp.
E. Znutiľš. The Problems of Effecient Artistic Education Lietuva, Viļľa. 30.11. – 01.12.
2006.
E. Znutiľš. Publikācija starptautiskā, recenzētā izdevumā Znutinsch E. 2006 Die
Entwicklungstendenzen des Chorsingers im Kontext der allgemeinbildenen Schulen in
Lettland. The problems of efficient artistic education.III Internacional scientific conference –
Vilnius: Vilniaus Pedagoginis Universitetas, 146-152 s.
E. Znutiľš. Piedalīšanās Starptautiskā zinātniskā konferencē. ATEE Spring University.
Changing Education in a Changing Society.- Klaipeda: Klaipedos universitetas 03.05. –
05.05. 2007.
E. Znutiľš. Publikācija starptautiskā, recenzētā izdevumā. Znutinsch E. The Development of
Choir Singing Tradition in General Education Schools of Latvia. / ATEE Spring University.
Changing Education in a Changing Society.- Klaipeda: Klaipedos universitetas, 2007. – 338 –
343 pp.
Znutinsch E. 2007. Developmental Tendencies of a Choir Singing Tradition in General
Education Schools. Scientific articles of V International Conference Person. Color. Nature.
Music. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, pp 196 - 204. ISBN 978-9984-14-367-5
Znutiľš E. 2007. Kora dziedāšanas attīstības perspektīvas vispārizglītojošajās skolās Latvijā.
Proceedings of 5 th International Scientific Conference Problems in Music Pedagogy., 243. –
252. ISBN 978-9984-14-358-3.
Znutinsh E. 2007. Development of a Choir Conductor`s Competence in a Vocal Ensemble
within a Music Teacher`s Study Programme in a Higher Education Establishment. / Problems
in Music Pedagogy, Volume 1. – Daugavpils: Daugavpils University,– 38 – 54 pp.
Znutinsch E. 2007. The Development of Choir Singing Tradition in General Education
Schools of Latvia. / ATEE Spring University. Changing Education in a Changing Society.-
Klaipeda: Klaipedos universitetas,– 338 – 343 pp.
M.Mezīte, E.Znutiľš Skaľdarba apgūšanas metodiskie paľēmieni darbā ar pašdarbības
koriem. Daugavpils Universitātes 50. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. –
Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”, Daugavpils 2009. – 215 – 220 lpp.
G.Dzerkale, E.Znutiľš Vokālo iemaľu veidošana bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs.
Daugavpils Universitātes 50. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Daugavpils
Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”, Daugavpils 2009. – 209 – 214 lpp.
Sivohina O., Znutiľš E. Kora kolektīva izvietojums kā viens no priekšnosacījumiem
skanējuma kvalitātes uzlabošanā darbā ar pašdarbības koriem. Daugavpils Universitātes 50.
Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Daugavpils Universitātes akadēmiskais
apgāds „Saule”, Daugavpils 2009. – 221 – 226 lpp.

Tropa S., Znutiľš E. Projektu metode skolas koru darbā. Daugavpils Universitātes 50.
Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Daugavpils Universitātes akadēmiskais
apgāds „Saule”, Daugavpils 2009. – 227 – 232 lpp.
Znutinsch E.(2008) Singing tradicion in Latvia general education schools – todey and the in
future. Scientific articles of Conference „Art Faculty: The past and the Perspectives”.
Šiauliu: Lucilijus, 57. – 62. pp. ISBN – 978-9955-32-031-9
Znutinsch E. Tendencies in perfecting conducting studies within a music teacher‟ s study
programme in a higher education establishment. International Yearbook on Teacher
Education Abstracts and Papers 53rd World Assembly of The International Council on
Education for Teaching. University of Minho, Braga, Portugal, July 14-17, pp.50 2008. ISBN
978-1-4276-3411-5
Znutiľš E. (2009). Kora dziedāšanas tradīcijas kā cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras
mantojuma attīstības tendences vispārizglītojošo skolu koros Latvijā. Problems in Music
Pedagogy. Proceedings of 6 th International Scientific Conference, 359 – 370 lpp.
Marina Ţiţina
Ţiţina M. The use of Stanislavsky‟s method in the study process of prospective Conductors.
Spring University. Changing education in a changing society. Klaipeda University,
Lithuania, 2005, 43-46
Ţiţina M., Davidova J. Music Perception Levels of Primary School Pupils. The Changing
Face of Music Education. Tallin Pedagogical University 2004. - pp. 73-83
Ţiţina M. Reţijas nozīme kora vadītāja un mūzikas sklotāja uzvedībā un saskarsmē 2003.,
DU Zinātniskie raksti, Mūzikas pedagoģijas problēmas 3.laidiens,
Ţiţina M. International scientific conference „Music teacher education in XXI century:
Achievements and problems” Daugavpils University 94-97
Ţiţina M., Davidova J. Music Perception Levels of Primary School Pupils. Priedas:Mokslo
darbai. Muzikinis ugdymas mokykloje: tradicijos ir inovacijos. Lietuva, Klaipēda 2003.,
sēj. Nr.20 - pp.75-81
Zhizhina M., 2005. A complex of exercises based on K.Stanislavsky‟s method and used for
developing skills of expressive performing of compositions to train a prospective conductor.//
4-th International Scientific Conference „Problems in Music Pedagogy”, Daugavpils, DU,
348. – 358.lpp.
Zhizhina M., 2005. The Use of K.Stanislavsky`s Method in the Study Process of Prospective
Conductors// Changing Education in a Changing society: 2005.1. Klaipeda University
Lithuania, 2005. , 43. – 46.lpp.
Zhizhina M. Davidova J., Skutans V. 2005. Latvian Song Festivals as a Component of
National Identify//Davidova J. (Red.). Mūzikas pedagoģijas problēmas. 4.laidiens.
Daugavpils: Saule, 88. – 94.lpp.
Zhizhina M, 2005. Evalution Ativity in Individual music lessons at Higher Educational
Establishment// II International scientific conference „The problems of efficient artistic
education”, Vilnius.
5. MĀKSLINIECISKI RADOŠĀ DARBĪBA
Līdzās studiju, zinātniskajam darbam akadēmiskais personāls un studējošie aktīvi
iesaistās mākslinieciski radošā darbībā. Vairums studējošo dzied jaunizveidotajā DU jauniešu

jauktajā korī, DU Tautas mūzikas ansamblī. Daudzi studējošie muzicē vismaz vienā kolektīvā
ārpus Daugavpils Universitātes. Studējošie dzied un spēlē daţādos mūzikas kolektīvos, tai
skaitā jauktajā korī “Daugava”, vīru korī „Forte”, pūtēju orķestrī “Daugava”, stīgu
kamerorķestrī, akordeonistu orķestrī, TMA „Rakari”.
Aktīva radošā izpildītājdarbība ir kora diriģēšanas katedras docentam E.Znutiľam,
kurš ir Preiļu skolotāju kora “Latgale” diriģents un vadītājs. Koris guvis atzīstamus
panākumus ne tikai Latgales novadā, bet arī Latvijā un ārpus tās robeţām:
2004.g. – I pakāpes diploms Latgales navada koru skatē;
2004.g. – II pakāpes diploms Starptautiskajā koru festivālā Sudraba zvani;
2003.g. – II pakāpes diploms XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru atlases
skatē;
2003.g. – III vieta Latviešu Vispārējo dziesmusvētku koru konkursā (1993);
2002.g. – koncertturneja Francijā (koncerti Parīzē, Reimsā, Avelonā, Bezansonā);
2002.g. – I pakāpes diploms novada koru skatē;
2001.g. – koncertturneja Čehija – Vācija – Austrija (koncerti Prāgā, Zalcburgā,
Altenburgā, Minhenē;
2000.g. – II vieta Starptautiskajā koru konkursā Sudraba zvani.
E.Znutiľam ir DU jauniešu kora „AURA” un Līvānu KN sieviešu kora „Sendienas”
diriģents. Studentu koris „AURA” piedalījās studentu dziesmusvētkos „Gaudeamus” Tartu
(Igaunija) un E.Znutiľš veica svētku virsdiriģenta pienākumus. Kora sastāvā kā kormeistari
darbojās katedras docētāji S. Almakajevs un M.Ţiţina. Viľas vadībā koris piedalījās:
Koncertlekcijā - „E.Dārziľam – 130”;
Latvijas valsts proklamēšanas gadadienas koncertā;
4 International Conference „Problems in Music Pedagogy” – noslēguma koncertā;
E.Dārziľa koru un kompozīciju konkursā;
Sadraudzības koncertā starp Valmieras augstskolas kori un DU kori;
Bīskapa Justa vizitācija Bebrenes katoļu baznīcā, Zemgales bīskapijas 10 gadu
jubilejā; H.Gaļicka jubilejas koncertā.
As.prof. Ē.Daugulis veic plašu koncertdarbību vadot TMA RAKARI, gan kā diriģents:
2004.g. 9.Tautas mūzikas svētku mākslinieciskais vadītājs un apvienotā tautas mūzikas
orķestra virsdiriģents
2002.g. LATGALES SADANCIS Pēterdienas pērkoľdanči Daugavpilī lauku kapelas
diriģents
2001.g. Bērnu un jauniešu mākslas festivālā “SANĀCIET, SADZIEDIET,
SASADANCOJIET” apvienoto lauku kapelu virsdiriģents;
gan kā mūzikas ierakstu autors:
2005.g. CD – Pret straumi TMA RAKARI
2000.g. LTS kompozīciju konkurss Dziesma Latgalei, prēmētā tautas dziesmas apdare
jauktajam korim un orķestrim Aiz kalneľa lela muiža
1999.g. 23 deju muzikālās apdares un ieraksts deju antoloģijas vajadzībām ASV;
gan vairāk kā 10 starptautisku festivālu dalībnieks:
2002.g. Čehijā, 7. starptautiskais folkloras festivāls Mištrinā (Čehijā);
2001.g. Vācijā, 18. starptautiskais folkloras festivāls Karlsrūē (Vācijā);
gan arī kā Valsts Tautas mākslas centra rīkoto konkursu dalībnieks:

2005.g. Latvijas tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu skatē Valmierā – I vieta;
2004.g. Latvijas tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu skatē – I vieta;
2002.g. 7.Tautas mūzikas svētki Cēsīs – I vieta;
2002.g. Valsts Kultūrizglītības centra konkurss mūzikas koledţām un skolām – I vieta;
gan kā koncertu organizators – L.v Bēthovenam – 235; J.Mediľam 115; R.Paulam – 70;
V.A.Mocartam – 250.
Docētāja I.Bagele atzinību guvusi gan kā Latvijas Nacionālas operas soliste,gan
daţādu solo partiju izpildītāja lielas formas darbos, gan daţādu kolektīvu dalībniece :
2004.g. 4., 6.augusts LNO viesizrādes Somijā Savonlinna starptautiskā operas
festivālā A.Rubinšteina opera DEMONS aukles loma
2004.g.13.augusts LNO viesizrādes Zviedrijā Dalhalla P.Čaikovska opera
JEVGENIJS OĽEGINS Filipjevnas loma
2004.g. Pjamu starptautiskais koru festivāls (diriģents Olari Elts) – Bethovena devītā
simfonija – alta solo partija
2004.g. Vislatvijas lauku kapellas konkursa 1.vietas ieguvēja TMA Rakari soliste
2003.g. – Aukles loma S.Rubinšteina operā „Dēmons”;
2003.g. – Filipivnas loma P.Čaikovska operā „`Jevģenijs Oľeģins”;
2003.g. – Noasa sievas loma B.Britena operā „Noasa šķirsts”.
2003.g. Astotie tautas mūzikas svētki Cēsīs – laureāte
2002.g. Daugavpils mūzikas koledţa – I.Bageles solo koncerts programmā: operas
ārijas, kamermūzika
2002.g. Čehija Mištrina starptautiskais folkloras festivāls – dalībniece
2002.g. Septītie tautas mūzikas svētki Cēsīs – laurreāte
2001.g. J.Ustinskovs – Mesa „Cantata‟ – alta solo partija
2001.g. Vācija Karlsrue startautiskais folkloras festivāls – dalībniece
2001.g. Sestie tautas muziaks svētku Cēsīs laureāts TMA Rakari
2000.g. Eirovīzijas Latvijā atlases konkursa dalībniece
Gada populārākais cilvēks „Persona 2005” – soliste
Jēk,Graubiľa jubilejai veltīts koncerts DU;
Koncerts, veltīts D.Šostakoviča jubilejai DU
Koncertlekcija „V.A.Mocartam – 250”
R.Paula jubilejas koncerts DU
L. van Bēthovena jubilejas koncerts.
Vairums docētāju realizē aktīvu mākslinieciski radošo darbību: lektori S.Almakajevs un
M.Ţiţina ir ir kora AURA kormeistari, doc. V.Skutāns ir profesionālā pūtēju orķestra
"Daugava” dalībnieks; lekt. S.Almakajevs ir vīru ansambļa vadītājs.
Voldemārs Skutāns
2005.g. - piedalīšanās XVII Starptautiskajā klasiskās mūzikas festivālā „Janvāra
muzikālie vakari” Brestā (Baltkrievija)

2004.g. - piedalīšanās XVI Starptautiskajā klasiskās mūzikas festivālā „Janvāra
muzikālie vakari” Brestā (Baltkrievija)
2004.g. - I pakāpes diploms Latvijas tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu skatē
„Emīlam Melngailim – 130” Ogrē
2004.g. - piedalīšanās Latvijas XI pūtēju orķestru svētkos „Re kur muzikanti spēlē”
Ventspilī
2003.g. - piedalīšanās 35. pūšamo instrumentu orķestru festivālā „Slawno`2003”
Slawno (Polijā)
2003.g. - piedalīšanās VIII Starptautiskajā dţeza festivālā Daugavpilī
2002.g. - piedalīšanās Starptautiskajā pūšamo instrumentu orķestru festivālā
„Slawno`2002” Slawno (Polijā)
2001.g. - piedalīšanās VII Starptautiskajā folkloras ansambļu festivālā Brusy (Polijā)
2000.g. - piedalīšanās Latvijas 10. pūtēju orķestru festivālā Alūksnē
Tatjana Minakova
2003.g. - Piedalīšanās Daugavpils reģiona mūzikas skolu audzēkľu klavieru duetu
konkursā
2003.g. - Piedalīšanās LR mūzikas skolu klavieru nodaļu 7.-8.klašu audzēkľu
standartizēto prasību finālā
2002.g. - Ziemassvētku koncertu organizēšana Mūzikas un mākslu fakultātē
2002.g. - Piedalīšanās Lielbritānijas mūzikas festivālā Ogrē
2001.g. - Piedalīšanās I Ziemeļvalstu komponistu klaviermūzikas festivālā Ķekavā
2001.g. - A.Ţilinska II jauno pianistu konkurss Jēkabpilī
2001.g. - ASV komponistu mūzikas festivāls Ogrē
2001.g. - Ziemassvētku koncertu organizēšana Mūzikas un mākslu fakultātē
2000.g. - Ziemassvētku koncertu organizēšana Mūzikas pedagoģijas nodaļā
Tāpat, viens no atzītākajiem pasākumu reţisoriem, kurš piedalīsies programmas
realizācijā ir Daugavpils Latviešu kultūras centra direktora vietnieks kultūras jautājumos
J.Butkevičs, daţi no tiem:
2003. – XXIII Dziesmu svētku Latgales novada pūtēju orķestru koncerta reţisors,
horeogrāfs;
2003. – Festivāla “Latvju bērni danci veda” Daugavpils pilsētas bērnu deju kolektīva
“Ermanīši” un Rīgas pilsētas bērnu deju kolektīva “Kamolītis” programmas virsvadītājs,
horeogrāfs;
1999.- 2003. – Latvijas kultūras programmu reţisors Starptautiskajā mākslu festivālā
Vitebskā , Baltkrievijā;
2001. – 2003. – Starptautiskā bērnu baleta festivāla – konkursa “BBF-1”, “BBF – 2”,
“BBF-3” projekta vadītajs Daugavpilī.
Vairums docētāju realizē aktīvu mākslinieciski radošo darbību: doc. V.Skutāns ir
profesionālā pūtēju orķestra "Daugava” dalībnieks; lekt. S.Almakajevs ir vīru ansambļa
dalībnieks; lekt. L.Ščepetkova ir Daugavpils akordeonistu orķestra mūziķe; as. T.Dvorecka

aktīvi organizē un arī pati piedalās koncertos (DU Mūzikas un mākslu fakultātē, Kaļistratova
namā); as. A.Rudza vadītajam (kopš 1981.g.) vokāli instrumentālajam ansamblim
“Daugaviľa” 2000.g. klajā nāca CD «Ну и пусть дождливо» .
Ļoti nozīmīgi ir akadēmiskā personāla un studējošo kopīgi veidotie koncertlekciju cikli
Daugavpils Universitātei, skolām un pirmsskolas mācību iestādēm, kurus vada lekt.
Ē.Daugulis, J.Larionova, G.Zavadska, V. Bagirjane.
Komponisti jubilāri (12 koncertlekciju cikls)
Gadalaiki (4koncerti)
Pēc pasaku motīviem.. (6 izrādes)
Koncerti – muzikālas pēcpusdienas PII – (Rudentiľš nāk”, „Kur saulīte dzīvo”,
„Gredzentiľš” u.c.)
2006./2007. st. gads
As. T.Dvorecka un lekt. J.Larionova aktīvi organizē un arī pati piedalās koncertos (DU
Mūzikas un mākslu fakultātē, Kaļistratova namā, Rēzeknē).
V.Bagirjane organizēja pasākumus: Muzikālais teātris I un II kursa studenti Bērnu opera
„Zvirbulis”
Muzikālais teātris I un II kursa studenti Bērnu opera „Kas atradīs gredzentiľu”
Koncerts – muzikāla pēcpusdiena „Pavasaris nāk” (izveidots fotoalbums un videomateriāls)
Koncerts J.Ivanovam -100 03.10.06 DU
Latviešu komponistu koncerts 24.10.06 DU
J.Haidnam - 275 21.11.06 DU
Ziemassvētku koncerts 19.12.06 DU
Rēzeknes mūzikas vidusskolas koncerts 7.02.07 Rēzeknē
Jāz.Mediľam –130 20.02.07 DU
F.Šūbertam -275 3.04.07 DU
Populāras mūzikas koncerts 10.04.07 DU
DU Informācijas dienas koncerts 18.04.07 DU
Gada noslēguma koncerts 22.05.07 DU
2007./2008. st. g.
2007.gads
Ziemassvētku koncerts Naujenes mūzikas skolā. Piedalījās: J. Larionova
Ziemassvētku koncerts Rēzeknes kultūras namā. Piedalījās: L. Ščepetkova.
Ziemassvētku koncerts. Daugavpils Universitātē. Piedalījās: T. Dvorecka, J.
Larionova, L. Ščepetkova.
J. Larionovas klavierklases studentu koncerts Daugavpils Universitātē. Piedalījās: J.
Larionova, L. Ščepetkova, G. Zavadska.
T. Dvoreckas klases studentu koncerts Daugavpils Universitātē. Piedalījās: T.
Dvorecka.
L. Ščepetkovas akordeona klases studentu koncerts Daugavpils Universitātē.
Piedalījās: T. Dvorecka, L.Ščepetkova.
Klavieru nodaļas skolotāju koncerts Naujenes mūzikas skolā. Piedalījās: J. Larionova
Klavieru nodaļas audzēkľu koncerts Naujenes mūzikas skolā. Piedalījās: J.
Larionova.
Noslēguma gada koncerts Daugavpils Universitātē. Piedalījās: T. Dvorecka, J.
Larionova, L. Ščepetkova.
Akordeonistu konkurss-festivāls Daugavpils mūzikas vidusskolā. Piedalījās: J.
Larionova.
Mātes dienai veltīts koncerts Naujenes mūzikas skolā. Piedalījās: J. Larionova.

9.Baltijas festivālam veltīts koncerts Viļľas mūzikas akadēmijā. Piedalījās: J.
Larionova.
Koncerts skolniekam Naujenes mūzikas skolā. Piedalījās: J. Larionova.
Olimpiādei veltīts koncerts Daugavpils Universitātē. Piedalījās: J. Larionova.
Daugavpils Universitātes informācijas dienas koncerts Daugavpils Universitātē.
Piedalījās: T. Dvorecka, L. Ščepetkova.
Koncerts Rēzeknes 3. vidusskolā. Piedalījās: L. Ščepetkova.
Koncerts Pērnavas kultūras pilī (Igaunija). Piedalījās: L. Ščepetkova.
Piedalīšanās tautas mūzikas ansambļu skatē Preiļos. Piedalījās: V. Skutāns.
Starptautiskai konferencei Cilvēks. Mūzika. Krāsa. Daba. veltīts koncerts Daugavpils
Universitātē. Piedalījās: T. Dvorecka, J. Larionova.
Koncerts Daugavpils pilsētas sociālās aprūpes un rehabilitācijas dienas centrā.
Projekts Mūzika, kas vieno. Piedalījās: J. Larionova.
Koncerts veltīts Skolotāju konferencei Daugavpils Universitātē. Piedalījās: J.
Larionova.
Koncerts Rēzeknes vidusskolā. Piedalījās: T. Dvorecka, J. Larionova, L. Ščepetkova.
Populāras mūzikas koncerts Daugavpils Universitāte. Piedalījās: Ē. Daugulis, T.
Dvorecka, J. Larionova, L. Ščepetkova.
Gada laiki mūzikā - koncerts Pensionāru rehabilitācijas centrā. Piedalījās: J.
Larionova.
Garīgas mūzikas koncerts. Naujenes baznīcā. Piedalījās: J. Larionova.
Svetlanas Rusaļejevas un Birutes Mežatučas solokoncerts. Piedalījās: G. Zavadska.
Koncerts Opereta Pensionāru rehabilitācijas centrā. Piedalījās: J. Larionova.
P.Plakidim – 60 Daugavpils Universitātē. Piedalījās: T.Dvorecka, J. Larionova, G.
Zavadska.
L. Garūtai 105 veltīts koncerts Daugavpils Universitātē. Piedalījās: Ē. Daugulis, T.
Dvorecka, J. Larionova, L. Ščepetkova, G. Zavadska.
F.Šūbertam – 275 Daugavpils Universitātē Piedalījās: T. Dvorecka, J. Larionova, L.
Ščepetkova, G. Zavadska.
Jāz. Mediľa jubilejai veltīts koncerts Daugavpils Universitātē. Piedalījās: T.
Dvorecka, J. Larionova, L. Ščepetkova, G. Zavadska.
Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Zemgales vidusskolā. Projekts Mūzika, kas
vieno. Piedalījās: J. Larionova.
Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Daugavpils Krievu Namā. Projekts Mūzika,
kas vieno. Piedalījās: J. Larionova.
Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Daugavpils Krievu Namā. Projekts Mūzika,
kas vieno. Piedalījās: J. Larionova.
Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Daugavpils 13.vidusskola. Projekts Mūzika,
kas vieno Piedalījās: J. Larionova.
Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Daugavpils 10. vidusskolā. Projekts Mūzika,
kas vieno. Piedalījās: J. Larionova.
Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Naujenes Kultūras namā. Projekts Mūzika, kas
vieno. Piedalījās: J. Larionova.
Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Daugavpils 16. vidusskolā. Projekts Mūzika,
kas vieno Piedalījās: J. Larionova.
Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Daugavpils Raiľa 6.vidusskolā. Projekts
Mūzika, kas vieno. Piedalījās: J. Larionova.

2008. gads
Lekt. T. Minakovas klavieru klases koncerts. Piedalījās: T. Minakova
Koncerts Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcā. Piedalījās: L. Ščepetkova
Reģionālais akordeonistu konkurss. Piedalījās: L. Ščepetkova
Lekt. L. Ščepetkovas akordeona klases studentu koncerts. Piedalījās: V. Skutāns, L.
Ščepetkova.
Koncerts Excelsus sastāvā Rēzeknes kultūras namā. Piedalījās: L. Ščepetkova
Starptautiskais akordeonistu konkurss. Piedalījās: L. Ščepetkova
Koncerts Excelsus sastāvā Rēzeknes rajona domē. Piedalījās: L. Ščepetkova
Koncerts Daugavpils Mūzikas koledţā. Piedalījās: L. Ščepetkova
Gada noslēguma koncerts Daugavpils Universitātē Mūzikas un mākslu fakultātē.
Piedalījās: T. Dvorecka, J. Larionova, T. Minakova, V. Skutāns, L. Ščepetkova.
Koncertlekcija Edvardam Grīgam – 165 Daugavpils Universitātē. Piedalījās: T.
Dvorecka, T. Minakova, V. Skutāns, L.Ščepetkova, G. Zavadska.
Daugavpils Universitātes informācijas dienas koncerts Daugavpils Universitātē.
Piedalījās: T. Dvorecka
Lektores T. Dvoreckas klases studentu koncerts, Daugavpils Universitātē. Piedalījās;
T. Dvorecka, J. Larionova,V. Skutāns, L. Ščepetkova, G. Zavadska.
Populārās mūzikas koncerts, Daugavpils Universitātē. Piedalījās: T. Dvorecka, T.
Minakova. G. Zavadska, L. Ščepetkova
Koncerts Rēzeknes mūzikas vidusskolā, Rēzeknē. Piedalījās: T. Dvorecka, J.
Larionova, T. Minakova, V. Skutāns, L. Ščepetkova.
Koncertlekcija J. Brāmsam – 175, Daugavpils Universitātē. Piedalījās: T. Dvorecka, J.
Larionova, T. Minakova, V. Skutāns, L. Ščepetkova, G. Zavadska.
Koncerts Baroto un rokoko komponisti Daugavpils Universitātē. Piedalījās: T.
Dvorecka J. Larionova, V. Skutāns, L. Ščepetkova, G. Zavadska.
Studentu un pasniedzēju Aizkraukles mūzikas vidusskola Piedalījās: J. Larionova, T.
Minakova
Piedalīšanās vokālistu konkursā Balss (Saskaľas skolas bērnu vokālas ansamblis)
Rīga. Piedalījās: J. Larionova
Mātes dienai veltīts koncerts Naujenes mūzikas skolā. Piedalījās. J. Larionova
Piedalīšanas zonālā konkursā (Saskaľas skolas bērnu vokālas ansamblis) Daugavpils
rajona kultūras nams Vārpa. Piedalījās. J. Larionova
Studentu un pasniedzēju koncerts Naujenes mūzikas skolā. Piedalījās: J. Larionova
Piedalīšanās konkursā (Saskaľas skolas bērnu vokālas ansamblis) Krievu licejā.
Piedalījās: J. Larionova
M. Cvetajevas jubilejai veltīts koncerts Daugavpils pilsētas sociālas aprūpes un
rehabilitācijas dienas centrs. Piedalījās: J. Larionova
Fainas Osinas jaunas grāmatas prezentācijas veltīts koncerts Krievu namā.
Piedalījās: J. Larionova
Koncerts Daugavpils pilsētas sociālas aprūpes un rehabilitācijas dienas centrs.
Piedalījās: J. Larionova
Kora koncerts Krāslavas kultūras nams. Piedalījās: J. Larionova
Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Daugavpils rajona kultūras namā Vārpa.
Projekts Mūzika, kas vieno. Piedalījās: J. Larionova.
Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Daugavpils pilsētas sociālas aprūpes un
rehabilitācijas dienas centrā. Projekts Mūzika, kas vieno Piedalījās: J. Larionova.
Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Krāslavas kultūras namā. Projekts Mūzika, kas
vieno. Piedalījās: J. Larionova.
Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Lauceses kultūras namā. Projekts Mūzika, kas
vieno. Piedalījās: J. Larionova.

Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Latviešu kultūras centrā. Projekts Mūzika, kas
vieno. Piedalījās: J. Larionova.
Oskara Stroka jubilejai veltīts koncerts Latgales transporta un sakaru tehniskajā skolā.
Projekts Mūzika, kas vieno Piedalījās: J. Larionova.
Rēzeknes augstskolā, koncerts veltīts maģistra izlaiduma pasākumam. Piedalījās: L.
Ščepetkova.
Piedalīšanās 20. Starptautiskajā klasiskās mūzikas festivālā Janvāra muzikālie vakari
Brestā (Baltkrievija). Piedalījās: V. Skutāns.
Mākslinieciski radošā aktivitāte Norises datums Norises vieta
Iegūta III vieta rajona vokālās mūzikas konkursā
„Balsis”
2007./2008.
Čehu - latviešu grāmatas izstādes atklāšana 01.01.2008. DU bibliotēkā
Piedalīšanās koncertā kopā ar ansambli „Sarma”
un ansambli „Līgaviľas”
A. Vivaldi radošai darbībai veltīts koncerts,
koncertmeistare
Piedalīšanās koncertā kopā ar ansambli „Sarma”
un ansambli „Slavjanka”
05.02.2008.
12.02.2008. DU
04.03.2008.
H. Gaļicka autorkoncerta 06.03.2008.
Koncerts veltīts Starptautiskai sieviešu dienai 08.03.2008.
Piedalīšanās koncertā kopā ar ansambli „Sarma”
un ansambli „Pīlādzītis”
11.03.2008.
DU 15 gadu Satversmes jubilejas koncerts 14.03.2008. DU
Populārās mūzikas koncerts 26.03.2008. DU
Vīru kori „Forte” vīru koru skate 01.05.2008. Rīgā
Rehabilitācijas centrā,
Daugavpilī
Rehabilitācijas centrā,
Daugavpilī
Daugavpils Vācu biedrībā
„Erfolg”
Rehabilitācijas centrā,
Daugavpilī
Garīgās mūzikas koncerts 03.05.2008. Daugavpils Krievu biedrībā
Daugavpils rajona vispārizglītojošo skolu koru
skate
10.04.2008.
Jauno vokālistu valsts konkurss, iegūta 11.04.2008.
E. Grīga radošās darbības koncerts 23.04.2008. Daugavpils Mūzikas vidusskolā
Mātes dienai veltītā koncerts 06.05.2008. Daugavpils Saskaľas pamatskolā
Koncerts veltīts 2.pasaules kara upuru piemiľas
dienai
09.05.2008. DU
Vokālās mūzikas koncerts 12.05.2008. DU
DU studentu un pasniedzēju koncerts 13.05.2008. Aizkraukles mūzikas skola
5 Starptautiskā zinātniskā konference,
sasveicināšanās koncerts
16.05.2008. DU
Mūzikas un mākslu fakultātes atskaites koncerts 18.05.2007. Daugavpils Universitāte

Daugavpils rajona Koru festivāls 19.05.2008.
Koncerts “Pavasaris klāt”, 26.05.2008. Daugavpils Valsts Ģimnāzijā
B. Meţatučas un S. Rusaļejevas solo koncerts 24.05.2007. Daugavpils Universitāte
Gada noslēguma koncerts 28.05.2008. DU
Solo koncerts ar veterānu kori zemniekiem 30.05.2008. Salienas pagastā
Koncerts „P. Plakidim – 60‟ 13.11.2007. DU
Ziemassvētku koncerts 18.12.2007. DU
Piedalīšanās Rehabilitācijas centra 5 gadu
jubilejas koncertā kopā ar ansambli „Sarma”
Koncerts veltīts Latvijas Republikas
proklamēšanas dienai,
24.09.2007. Daugavpilī
18.11.2007. Daugavpilī
Starptautiskajā Klavieru konkursā 28.11.2007. Zambrovā (Polijā).
2008./2009.st.g.
Mākslinieciski radošā aktivitāte Norises datums un vieta Dalībnieki
Koncerts „Dţ.Geršvinam-110”
I.Bageles solokoncerts
Koncerts „Ziemassvētku koncerts
Koncerts „Dziesma par Latviju”
„Populārās mūzikas koncerts”
2008. gada 25. novembrī,
Mūzikas un mākslu fakultātes
kamerzālē, Saules ielā 1/3
2008. gada 7.decembrī
Latvijas Nacionālajā operā,
Rīgā
2008. gada 21. decembrī,
Mūzikas un mākslu fakultātes
kamerzālē, Saules ielā 1/3
2008. gada 11. novembrī,
Mūzikas un mākslu fakultātes
kamerzālē, Saules ielā 1/3
2009. gada 14. aprīlī, Mūzikas
un mākslu fakultātes
kamerzālē, Saules ielā 1/3
as.prof. E.Znutiľš,
koncermeistare G.Vsesvjatska,
Doc. I.Bagele, Prof.
Ē.Daugulis, Doc. J.Larionova,
Lekt. L.Ščepetkova, Lekt.
T.Dvorecka, Lekt.
G.Zavadska, Lekt.
T.Minakova, As. I.Ozuns, As.
E.Zariľš
doc. I. Bagele
As.prof. E.Znutiľš,
koncertmeistare
G.Vsesvjatska, Doc. I.Bagele,
Prof. Ē.Daugulis, Doc.
J.Larionova, Lekt.
L.Ščepetkova, Lekt.
T.Dvorecka, Lekt.
G.Zavadska, Lekt.
T.Minakova, As. I.Ozuns, As.
E.Zariľš, Lekt. M.Ţiţina, Lekt.
S.Almakajevs
As.prof. E.Znutiľš,
koncertmeistare
G.Vsesvjatska
As.prof. E.Znutiľš,
koncertmeistare
G.Vsesvjatska, Doc. I.Bagele,
Prof. Ē.Daugulis, Doc.
J.Larionova, Lekt.
L.Ščepetkova, Lekt.
T.Dvorecka, Lekt.
G.Zavadska, Lekt.

Koncerts veltīts Daugavpils
Universitātes Satversmes
16.gadadienai
Koncerts „Fēliksam Mendelsonam-
200”
Gada noslēguma koncerts
Koncerts „Vasaras ieskaľās”
2009./2010.st.g.
2009.g. 19. martā, Mūzikas un
mākslu fakultātes kamerzālē,
Saules ielā 1/3
2009.g. 24. martā, Mūzikas un
mākslu fakultātes kamerzālē,
Saules ielā 1/3
2009. gada 26. maijā, Mūzikas
un mākslu fakultātes
kamerzālē, Saules ielā 1/3
2009.g. 16. jūnijā, Mūzikas un
mākslu fakultātes kamerzālē,
Saules ielā 1/3
T.Minakova, As. I.Ozuns, As.
E.Zariľš, Lekt. M.Ţiţina, Lekt.
S.Almakajevs
koncertmeistare
G.Vsesvjatska,
Doc. I.Bagele
As. I.Ozuns, Lekt.
L.Ščepetkova, Lekt.
T.Minakova, Lekt.
G.Zavadska, Doc. J.Larionova,
As. M.Kalniľa
As.prof. E.Znutiľš,
koncertmeistare
G.Vsesvjatska, Doc. I.Bagele,
Prof. Ē.Daugulis, Doc.
J.Larionova, Lekt.
L.Ščepetkova, Lekt.
T.Dvorecka, Lekt.
G.Zavadska, Lekt.
T.Minakova, As. I.Ozuns, As.
E.Zariľš, Lekt. M.Ţiţina, Lekt.
S.Almakajevs
G.Vsesvjatska, Doc. I.Bagele,
Lekt. L.Ščepetkova, Lekt.
T.Dvorecka, Lekt.
T.Minakova, As. I.Ozuns,
Doc. S.Sergejevs
Izstādes/koncerta nosaukums Norises vieta Laiks Dalībnieku vārds, uzvārds
„Mana Pils Daugavpils” DU 23.05.2009 Ludmila Ščepetkova,
Ēvalds Daugulis
Koncerts veltīts 1. septembrim Naujenes mūzikas skola 1.09.2009 Jeļena Larionova
Alfrēdam Kalniľam – 130 DU 13.10.2009 Jeļena Larionova,
Tatjana Dvorecka,
VI Starptautiskā jauno
akordeonistu konkurss Daugavpils
2009. Metodiskais seminārs -
praktikums
Latvijas Valsts gadadienai veltīts
koncerts
I. Bageles solo dziedāšanas klases
studentu un I. Ozuna vijoles klases
studentu koncerts
Daugavpils Mūzikas
vidusskola
22.-
24.10.2009,
Tatjana Minakova
L.Ščepetkova
DU 16.11.2009 Ludmila Ščepetkova,
Tatjana Dvorecka,
Tatjana Minakova,
Jeļena Larionova,
Voldemārs Skutāns,
DU 1.12.2009 Igors Ozuns,
Jeļena Larionova,
„Skaistākās melodijas” Daugavpils pensionāru 9.12.2009 Jeļena Larionova
Ziemassvētku koncerts
rehabilitācijas centrs
DU 22.12.2009 Ludmila Ščepetkova,
Jeļena Larionova,
Voldemārs Skutāns,
Igors Ozuns,
Tatjana Minakova,
Gaļina Zavadska
Koncertlekcija F.Šopēnam – 200 DU 24.02.2010 Gaļina Zavadska

Tatjana Minakova,
Tatjana Dvorecka,
Igors Ozuns,
Maija Kalniľa
Elīna Bambāne (DMV)
Viktorija Cīrule (DMV)
Ilona Boikova (DMV)
Koncertlekcija P.Čaikovskis - 170 DU 27.04.2010 Ēvalds Daugulis
Tatjana Minakova,
Tatjana Dvorecka,
Igors Ozuns,
Maija Kalniľa
Jeļena Larionova
Tatjanas Dvoreckas klases
studentu koncerta
programmaAnsambļa
daudzveidība...
DU 13.04.2010.
Voldemārs Skutāns,
Tatjana Minakova,
Tatjana Dvorecka,
Igors Ozuns,
Maija Kalniľa
Ludmila Ščepetkova
Populārās mūzikas koncerts DU 6.04.2010 Ēvalds Daugulis
Tatjana Minakova,
Tatjana Dvorecka,
Igors Ozuns,
Maija Kalniľa
Jeļena Larionova
Voldemārs Skutāns,
Gaļina Zavadska
Gada noslēguma koncerts DU 25.05.2010 Ēvalds Daugulis
Tatjana Minakova,
Tatjana Dvorecka,
Igors Ozuns,
Maija Kalniľa
Jeļena Larionova
Voldemārs Skutāns,
Sergejs Sergejevs
Skaidrīte Ērliha
Sergejs Almakajevs
Jauno vokālistu konkurss „Skaľais
bolss” (Diploms „Iejūtīgākā
koncertmeistare” ; Rēzekne)
2010. g. 18.
martā –
Ilona Bagele
Gaļina Vsesvjatska
6. SADARBĪBA AR ĀRVALSTU UN LATVJAS AUGSTSKOLĀM UN
ORGANIZĀCIJĀM
Uzsākta sadarbība ar Kauľas Tehnoloģiskās universitātes “Edukoloģijas pētniecisko
institūtu”
ZA apstiprinātā projekta Nr. 347 “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas
attīstības stratēģiju Latvijā” realizēšana un sadarbība ar LPA un LLU
ar St. John`s un Fordham universitāti ASV kopš 1999.gada
ar Nordik plus – Helsinku universitāti – kopš 2001.gada
Līdzdalība profesionālajās organizācijās:
2005. gadā izveidots Baltijas un Melnās jūras konsorcijs
No 2005.-2007.gadam BUP dalībuniversitāte – (Baltic Universities Programme) –
starptautisks projects (Comenius)

no 2004. - Eiropas Mūzikas skolotāju asociācijas (EAS) locekle – S. Ērliha
2003.gadā izveidots starptautiskais sadarbības tīkls European Regional Sub-Network
for Reorientation of Teacher Training, papildus informācija Ilgtspējīgas izglītības institūta
mājas lapā http://www.dau.lv/ise
Kopš 2003. gada - J.Davidova Latvijas profesoru asociācijas locekle.
Kopš 2002. gada sadarbība ar Eiropas skolotāju izglītības asociāciju(Association of
Teacher Education in Europe).
Starptautiskais universitāšu sadarbības tīkls EMSU (Environmental Management for
Sustainable Universities) kopš 2002. gada
Kopš 2002. gada nodibināti kontakti ar Dienvidāfrikas vides izglītotāju asociāciju
EEASA
kopš 2001.gadā Starptautiskās Skolu psihologu asociācijas (ISPA) biedre – A.Pipere
Kopš 2001. gada - ISME locekle (International Society of Music Education) –
J.Davidova
Kopš 2000. gada - EATAW locekle (The European Association for the
Teaching of Academic Writing). – J.Davidova
no 2000. - Izglītības un Zinātnes ministrijas ICSEC Mūzikas nodaļas konsultatīvās
padomes loceklis – E.Znutiľš
kopš 2000. Franču koru asociācijas „AIGA” goda biedrs – E.Znutiľš
līdzdalība Latvijas augstskolu pedagogu sadarbības asociācijā (LAPSA) –. no 1999.g.
– I.Belousa
Kopš 1999. gada - Pasaules Apdāvināto un Talantīgo Bērnu Padomes locekle un
koordinatore (World Council for Gifted and Talanted Children) J.Davidova.
Turpinās sadarbība ar Lietuvas, Igaunijas un visām Latvijas pedagoģiskajām
augstskolām projekta “Step by Step” ietvaros, kas tika uzsākta 1998. gadā
Kopš 1998. gada - Eiropas Apdāvinātības Padomes locekle (European Council
for High Ability). – J.Davidova
Turpinās sadarbība ar UNESCO-ACEID (kolektīvais biedrs), kas tika uzsākta
1997.gadā.
Turpinās kontakti ar AAEE (Austrālijas vides izglītotāju asociāciju), kas uzsākās
1995. gadā

CURRICULUM VITAE
VĀRDS, UZVĀRDS: Sergejs Almakajevs
3.PIELIKUMS
Akadēmiskā personāla CV
DARBA VIETA UN AMATS: Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Kora
diriģēšanas katedras lektors
DZĪVES VIETA: Raipoles ielā 7, dz. 68, Daugavpils, LV5400, tālr. 5412704
DZIMŠANAS GADS, VIETA: 1964. gada 22. februārī, Krievijā
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA:
2000.g. Pabeigta DU maģistrantūra. Iegūts mūzikas pedagoģijas maģistra grāds kora
priekšmetu mācīšanas apakšnozarē
1988.g. Pabeigta Kazaľas Valsts konservatorija, iegūta kora diriģenta un kora priekšmetu
pasniedzēja kvalifikācija
1983.g. Pabeigta Ventspils mūzikas vidusskola
DARBA PIEREDZE:
Kopš 1997.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Kora diriģēšanas katedras lektors
1988.- 1997.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Kora diriģēšanas katedras asistents
ZINĀTNISKA UN ZINĀTNISKI ORGANIZATORISKA PIEREDZE:
Zinātniskā darba virzieni:
- mūzikas saskarsme
- mūzikas skolotājs un pedagoģiskā saskarsme
- mūzikas uztvere un saturs
Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārzemēs:
2004.g. Starptautiskā konference „The problems of effective arts education”. Lietuva, Viļľa
2004.g. IX Starptautiskā kreativitātes konfernce „Kreativitātes izpēte un atraisīšana” Latvija, Rīga
2001.g. Kazaľā (Krievija) Daugavpilī (Latvija)
PUBLIKĀCIJAS: -
Алмакаев С. Роль исполнительского анализа хорового произведения в классе
дирижирования// The problems of effective arts education, Lithuania, 2004., 6 - 10 lpp.
Almakajeva S. Radoša pieeja repertuāra plānošanā diriģēšanas klasē// Kreativitātes izpēte un
atraisīšana, 2004., Latvija, Rīga, 8 lpp
Almakajevs S. Saskarsmes problēma muzikāli pedagoģiskajā procesā korī// Daugavpils: Saule,
1995 - 16.- 17.lpp.
Metodiskais krājums vispārizglītojošo skolu 5-9 klašu koriem „Vijies dziesma” (52.lpp.)
PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA:
Kopš 1997.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Kora diriģēšanas katedras lektors
1988.- 1997. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes asistents
Lekciju un semināru vadīšana no 1988. līdz 2002.g.:
Lekciju un semināru vadīšana kora aranţēšanā.

PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE:
2001.g. Kazaľas Valsts Pedagoģiskā universitāte. Prof. N.Sokolovas diriģēšanas kursi
2000.g. Profesionālās pilnveides kursi Daugavpilī
MĀKSLINIECISKI RADOŠĀ DARBĪBA:
2005.g. „E.Dārziľam – 130” koncerts – lekcija
2004.g. Ziemassvētku koncerts Daugavpils, DU
2004.g. Koncerts Latvijas republikas proklamēšanas svētkos, Naujenes kultūras centrs
2004.g. P.Barisonam veltīts koncerts (2 koncerti), Daugavpils, DU
2004.g.
2002.g.
2001.g.
Vīru vokālā anssambļa koncerts Daugavpils 5.pamatskolā
A.Kalniľa jubilejas koncerts Daugavpils, DU
Koncerts poļu biedrībā ar vīru ansambli
Piedalīšanās koncertā Jaunās Forštates klubā ar vīru ansambli
_____________ S.Almakajevs

Jeļena Altāne
Dzimusi 1971.gada 8.augustā, Maskavas apgabalā. Latviete
Vīrs – Jurijs Altāns 09.08.70.
Meita – Inga Altāne 14.11.90.
Kastaľu iela 36 – 16
Daugavpils rajons
Ilūkste, LV – 5447
mob. 9192963
Parādes iela 1
LV – 5407 , Daugavpils
tel. 54 – 20431
Izglītība un kvalifikācija
2000.g. – 2003. – studijas DU doktorantūrā
1997.g. – 1999.g. – DPU maģistrantūra – maģistrs pedagoģijā
1993.g. – 1997.g. DPU Dabaszinātľu un matemātikas fakultāte – bioloģijas, darbmācības un veselības
mācības skolotāja, bakalaurs pedagoģijā
1986.g. – 1990.g. Rīgas 1.pedagoģiskā skola – bērnudārza audzinātāja
1978.g. – 1986.g. Jelgavas 3.vidusskolas atestāts
Darba pieredze
No 2005.g. – DU Pedagoģijas katedras vecākā laborante, profesionālās maģistra studiju programmas
“Sabiedrības un iestāţu vadība” sekretāre
No 2000.g.1.septembra – DU Pedagoģijas katedra – asistente, speciālā pedagoģija, sociālā pedagoģija,
sadarbības pedagoģija, vispārīgā pedagoģija, audzināšanas teorija un metodika.
Bakalaura un studiju darbu vadīšana un recenzēšana, prakšu vadīšana
1998.g. – 2000.g. Raudas speciālā internātskola bērniem – bāreľiem – dzīves mācības un mājturības
skolotāja
1996.g. – 1998.g. Ilūkstes bērnudārzs – audzinātāja, rokdarbu pulciľa vadītāja
1998.g. 15.maijā Daugavpils rajona skolu valde apbalvoja ar atzinības rakstu par radošu darbu
pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanā un lielu ieguldījumu pirmsskolas iestāţu
metodisko līdzekļu un rotaļlietu “Es mācos lasīt, rakstīt” sagatavošanā.
1990.g. jūnijs – 1990.g.septembris – Jelgavas 18.bērnudārzs – audzinātāja
Cita nozīmīga pieredze
2005.g. 22.05. – 25.05. Starptautiskā zinātniskā konference Fehtā, Vācijā “SUSTAINABLE
DEVELPOMENT. CULTURE and EDUCATION” – “The Formation of Tolerant Orientation in
Relation to Peers with Functional Disturbances” JOURNAL OF TEACHER EDUCATION AND
TRAINING
2004.g. 12.11. – 13.11. IX starptautiskā zinātniskā konference Rīgā “Kreativitātes izpēte un
atraisīšana” (“Research on Creativity and its Development”)
2004.g. 10.11. Konference “Skola visiem – 2” Rīgā British Council Latvia
2004.g. 26.10 – 10.12. Tālākizglītības kursu 36 stundu programma “Dzīves prasmju pieejas ieviešana
primārās atkarības profilakses darbā” (Nordic Council of Ministers)
2004.g. 20.05. – 21.05. Starptautiskā zinātniskā konference Jelgavas Lauksaimniecības Universitātē
“Social Integration in the Expanding Europe” – “Bērnu ar īpašām vajadzībām sociāli pedagoģiskā
adaptācija integrācijas procesā” (Proceedings of the International Scientific Conference – 104.-
109.lpp.)
2004.g. 6.05. – 8.05. Starptautiskā zinātniskā konference Tartū, Igaunijā “European added value in
teacher education”
2004.g. 14.04. – 16.04. Starptautiskā zinātniskā konference Tallinā, Igaunijā “Sustainable
Development. Culture. Education”
2003.g. 13.11. – 15.11. Seminārs (36 stundu programma) Daugavpilī Latgales reproduktīvās un
psihiskās veselības centrā VALENTIA “Ģimenes psiholoģija”
2003.g. 7.11. – 8.11. VIII starptautiskā zinātniskā konference Rīgā “Radošas individualitātes attīstība
un struktūra” (“Development and Structure of a Creative Individuality”)
2002.g. 29.11. – 30.11. Starptautiskā zinātniskā konference Šauļos, Lietuvā “Teacher Education in
XXI Century: Changing and Perspectives”. – “Обучение учителей начальной школы – Проблемы
специальной педагогики”

2002.g. 20.10. 1. Latvijas mākslas terapijas konference Rīgā
2002.g. 14.10. – 16.10. Latvijas Portidţas Mācībsistēmas Asociācijas Portidţas Pamatkurss “Portidţas
agrīnās korekcijas mācībsistēma”
2002.g. 18.09., 09.10., 13.11. Latvijas Portidţas Mācībsistēmas Asociācijas semināri “Darbs ar
ģimenēm, kurās aug bērni ar attīstības traucējumiem”
2002.g. 15.05. – 18.05. Starptautiskā zinātniskā konference Daugavpilī DU “Person. Color. Nature.
Music”. – “Inclusive Education for Children with special Needs”
2001.g. 12.10. – 22.12. Kvalifikācijas celšana Fehtā, Vācijā. ERASMUS / SOCRATES programma
2001.g. 03.09. – 12.10. Vācu valodas DAAD kursi CDC Berlīnē, Vācijā. ERASMUS / SOCRATES
programma
2001.g. 01.06. – 02.06. Starptautiskā zinātniskā konference Kijevā, Ukrainā “Democracy and
Education” – “Некоторые аспекты демократии в условиях специальных школ”
2001.g. 03.05. – 06.05. Starptautiskā zinātniskā konference Klaipēdā, Lietuvā “Changing Education in
a Changing Society” – “Probleme der Kindererziehung mit Entwicklungsstõrungen”
2000.g. 12.03. – 16.03. – seminārs Pērnavā “Teaching in the Inclusive Early Childhood Classroom”
2000.g.30.11. – 01.12. Starptautiskā zinātniskā konference Šauļos, Lietuvā “Disabled Children in the
Context of Changes in the Educational System” – “Творческая терапия как один из
корректирующих факторов в обучении детей с умственными отклонениями”
No 2000.gada DPU Humānās pedagoģijas laboratorijas locekle
No 2000.gada MACEID UNESKO biedrs Izglītības attīstības inovāciju centrā Bangkokā (Taizemē)
1999.g. – DPU profesionālās meistarības pilnveidošanas kursi (36 st.) “Veselības izglītība speciālās
mācību un audzināšanas iestādēs (bērniem ar fiziskās, psihiskās, sociālas attīstības traucējumiem)”
1999.g.aprīlis – seminārs Raudas specinternātskolā “Bērnu ar psihiskās attīstības traucējumiem
audzināšanas īpatnības”
1999.g. aprīlis – novadīju semināru Raudas specskolas skolotājiem “Vides izglītības iespējas
specskolās”
1999.g. aprīlis – DPU 7.ikgadējā zinātniskā konference – tēzes “Radošās darbības organizēšana
Raudas specinternātskolā”
Darbība profesionālajās/ sabiedriskajās organizācijās
no 2001.g. – Sarkanais krusts (Ilūkstē) – darbs Ģimenes centrā ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm
Prasmes
darbs ar datoru
valodu prasme: latviešu, krievu, vācu
“B” kategorijas autovadītāja tiesības
Daugavpilī, 2005. gada 3. oktobrī J.Altāne

Līga Antoľeviča
Dzimšanas datums: 16.10.1961.
Dzīves un darba gājums (Curriculum vitae)
Darba vietas adrese: Parādes ielā 1, 212.kab.
Daugavpils, LV 5407
Mob.tālr. 6399919
Mājas adrese: Parādes ielā 15a - 2
Daugavpils, LV 5401
Tālr. 54 – 27655
Izglītība:
1980.gadā absolvēju Jēkabpils 1.vidusskolu
1980. – 1985.g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, ieguvu bioloģijas un ķīmijas skolotāja
kvalifikāciju
1986. – 1989.g. Rīgas medicīnas institūts, studijas aspirantūrā Normālās
fizioloģijas katedrā
1990.g. Aizstāvēta zinātľu kandidāta disertācija ( Tartu, Igaunijā)
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:
1990.g. – Bioloģijas zinātľu kandidāte
1991.g. – Vecākā pasniedzēja
1992.g. – Bioloģijas doktore
1993.g. – Docente
Nodarbošanās:
1989. – 1993.g. DPI, Zooloģijas un fizioloģijas katedra, Fizioloģijas un ĀFK katedra, pasniedzēja
1993. – 1997.g. DPU, Fizioloģijas un ĀFK katedra, docente
no 1997.g. DPU, Fizioloģijas un veselības mācības katedra, docente
no 2003.g. DU Anatomijas un fizioloģijas katedras docente.
Darbība profesionālās un sabiedriskās organizācijās:
- Latvijas Fiziologu biedrības locekle
- Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas “Papardes zieds” locekle
- Veselības izglītības asociācijas locekle.
Zinātniskās un metodiskās publikācijas: 26
t.sk. Raksti zinātniskajos ţurnālos un
rakstu krājumos 16
Konferenču tēzes 6
Mācību līdzekļi 4
Kvalifikācijas celšana:
1993. – 1994.g. Rīgā, Latvijas Ģimenes centrs, LU Ekoloģiskais centrs, AIDS centrs – kursi
veselības mācībā
1995.g. Rīgā, Sorosa fonda kursi veselības mācībā
1997.g. Daugavpilī, Sorosa fonda kursi veselības mācībā
1998.g. Sorosa fonda kursi veselības mācībā.
2000.g. Konference” Veselība – dzīves kvalitāte” Rīgā , sertifikāts
2001.g. Daugavpilī, seminārs”Vīrietis attiecībās,ģimenē, sabiedrībā” projekta”Apmācības un
koordinēšana dzimumu līdztiesības sekmēšanai reproduktīvās veselības jomā”
ietvaros, sertifikāts
2003.g. Daugavpilī, tālākizglītības programma” Dzīves prasmes seksuālās un reproduktīvās
veselības izglītībā , HIV/AIDS profilaksē” (IZM un UNDP projekts” Koordinēts
atbalsts Latvijas jauniešu veselībai un attīstībai”), apliecība Nr. 9014145085 – 136

2003.g. Daugavpilī, seminārā “ Ģimenes garīgās veselības veicināšana”
( rīkotājs - Latvijas ģimenes terapeitu asociācija), apliecība
2003.g. Rīgā, SVA konference “ Bērnu veselība Latvijā”, sertifikāts
2003.-2004.g. Rēzeknē, kvalifikācijas paaugstināšanas kursi sporta speciālistiem,
apliecības Nr. 1102- T un Nr. 272 - T
2004.g. Daugavpilī, VVVA seminārā “ No tabakas dūmiem brīva darba
vieta”
2004.g. Daugavpilī, INFOSAB kursi “ ES strukturālo fondu projektu
vadīšana”, sertifikāts Nr. 119
2005.g. Rēzeknē, Dreifusa fonda konference” Problem Solving for Better
Health”, apliecība par piedalīšanos.
Zinātniski pētnieciskā darbība:
Zinātniskā darba tēma – Cilvēka asinsrites sfigmogrāfisko rādītāju izmaiľas nervu
emocionālās slodzes ietekmē.
Zinātniskās pētniecības virzieni:
Bērnu organisma adaptācija mācību un fiziskajām slodzēm
Skolēnu veselību ietekmējošie faktori
Uztura nozīme veselības saglabāšanā
Akadēmiskie kursi:
Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana.
Vecumposmu fizioloģija, skolas un fizisko vingrinājumu higiena.
Uztura mācība.
Vides veselība.
Reproduktīvā veselība
Mācību procesa higienas pamati
Valodas: Latviešu, krievu valoda – teicami
Angļu valoda – gandrīz labi.

I VISPĀRĪGĀS ZIĽAS
VĀRDS, UZVĀRDS: Ilona Bagele
CURRICULUM VITAE
PERSONAS KODS: 220973-10248
ADRESE: Kandavas ielā 4, dz. 14, Daugavpils, LV5401
PĀRVALDA SVEŠVALODAS: krievu, itāļu, vācu
IZGLĪTĪBA: Augstākā
AKADĒMISKIE NOSAUKUMI
UN ZINĀTNISKIE GRĀDI:
2003.g. – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
Profesionālā maģistra grāds mūzikā
NODARBOŠANĀS: Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes
Kora diriģēšanas katedras asistente
DARBA PIEREDZE:
No 2003.g. Latvijas Nacionālajā operā soliste
No 2002.g. Daugavpils Universsitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Kora
diriģēšanās katedrā asistente
No 2002.g. Daugavpils mūzikas vidusskolā vokālā pedagoģe un ilustrators
No 1999. – 2003.g. . DPU humanitārajā fakultātē kultūrmasu darba organizatoru un aktieru
nodaļas solo dziedāšanas pasniedzēja
No 1999.g. Daugavpils teātrī muzikālo izrāţu vokālais konsultants
II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS
2005.g. Fourth international conference Person. Color. Nature. Music. Art teacher union in cooperation
with faculty of education and managment, computer science department, faculty of
music and art of Daugavpils University
III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA
- VADĪTIE STUDIJU, BAKALAURA UN TĀLĀKIZGLĪTĪBAS (KVALIFIKĀCIJAS)
DARBI:
- Studiju darbi
Bakalaura darbi
- DOCĒTIE STUDIJU KURSI:
Solo dziedāšana
- KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA ĀRZEMJU UN LATVIJAS AUGSTSKOLĀS UN
PĒTNIECĪBAS IESTĀDĒS
- 2005.g. Profesionālās meistarības pilnveides A1 kursu programma „Pedagoģiskā pētījuma
metodoloģija mūsdienu zinātľu attīstības kontekstā”
IV RADOŠĀ BIOGRĀFIJA
26.05.2005. Gada noslēguma koncerts
12.03.2005. Daugavpils Universitātes nepilna laika 4.kursa studentu izlaidums-
21.03.2005. Rēzekne – Mūzikas vidusskola – meistarklases vokālās nodaļas studentiem
13.04.2005. P.I.Čaikovskim veltīts koncerts
09.05.2005 Solo koncerts veltīts mātes dienai DU MMF
18.05.2005. Starptautiskās konferences “Person. Color. Nature. Music.” Atklāšanas koncerts
18.05.2005. Pasākums, veltīts conferences “Person. Color. Nature. Music.”The fourth
international conference May 18 -24 2005, Daugavpils, Latvia” atklāšanai –
Lidadis parkā

19.05.2005. Bauļina izstādes atklāšana
01.09.2004. Pasākums, veltīts DU Konventa sanāksmei.
03.11.2004. Koncerts, veltīts P.Barisona piemiľas jubilejai
22.12.2004. Ziemassvētku koncerts
24.11.2004. Jauno vokālistu koncerts - Daugavpils, Kaļistratova names
19.12.2004 Ziemasssvētku koncerts - Ventspils Popes baznīca
2000.g. Jāzepa Vītola starptautiskais vokālistu konkurss, fināliste
LATVIJAS NACIONĀLĀ OPERA NO 2003.G. DECEMBRA SOLISTE:
2004.g. 4., 6.augusts LNO viesizrādes Somijā Savonlinna starptautiskā operas festivālā
A. Rubinšteina opera DEMONS aukles loma
2004.g.13.augusts LNO viesizrādes Zviedrijā Dalhalla P.Čaikovska opera JEVGENIJS
OĽEGINS Filipjevnas loma
2004.g. Pjamu starptautiskais koru festivāls (diriģents Olari Elts) – Bethovena devītā
simfonija – alta solo partija
2001.g. J.Ustinskovs – Mesa „Cantata‟ – alta solo partija
2002.g. Daugavpils mūzikas koledţa – I.Bageles solo koncerts programmā: operas ārijas,
kamermūzika
1999.g. Trīs Zvaigţľu Ordeľa pasniegšanas ceremonija apsveikuma koncerta dalībniece
2002.g. Lūcijai Garūtai veltīts atceres koncerts – soliste
2003.g. Daugavpils Universitātes starptautiskās conferences atklāšanas koncerts – soliste
1992.g. grupas LARDO soliste
2000.g. Eirovīzijas Latvijā atlases konkursa dalībniece
2002.- 2003.g. Estrādes studijas KORGE Rīgā vokālā pedagoģe
1993.g . Vislatvijas 21.dziesmu un 11.deju svētku dalībniece TMA Rakari soliste
1994.g. Holande Starptautiskais Folkloras Festivāls SIVO TMA Rakari soliste
1994.g. TMA Rakari 10 gadu jubilejas koncerts Daugavpilī
1994.g. Dānija Starptautiskais Folkloras festivāls Haderslava TMA Rakari soliste
1995.g. ASV prezidenta Bila Klintona sagaidīšanas ceremonija Brīvības pieminekļa
dalībniece TMA Rakari
1995.g. Trešie tautas mūzikas svētki Krimuldā TMA Rakari soliste
1996.g. Grieķija Atēnas Olimpiskko spēļu tūkstošgadu svinības TMA Rakari
1999.g. Piektie tautas mūzikas svētku Ulbrokā laureāte TMA Rakari soliste
1999.g. TMA Rakari 15.g. jubilejas koncerts Daugavpilī
2001.g. Vācija Karlsrue startautiskais folkloras festivāls - dalībniece
2001.g. Sestie tautas mūzikas svētku Cēsīs laureāts TMA Rakari
2002.g. Čehija Mištrina starptautiskais folkloras festivāls – dalībniece
2002.g. Septītie tautas mūzikas svētki Cēsīs – laurreāte
2003.g. Astotie tautas mūzikas svētki Cēsīs – laureāte
2004.g. Vislatvijas lauku kapellas konkursa 1.vietas ieguvēja TMA Rakari soliste
REPERTUĀRS:
P.Čaikovskis opera “Pīķa dāma” – grāfiene
P.Čaikovskis opera “Jevģēnijs Oľegins” – Filipjevna, Olga
A.Rubinšteins opera „Dēmons” – aukle
B.Britens opera „Noasa šķirsts” Noasa sieva
Dţ.Verdi oopera „Masku balle” – Ulrika
A.Petrovs opera „Pēteris Pirmais” – Jekaterina
L.V.Bethovens Devītā simfonija – alts
V.A.Mocarts „Rekviēms” – alts
J.S.Bahs Mateja pasija – alts
IERAKSTI
1996.g. ieraksts desmito Amerikas deju svētku lieluzveduma muzikāls ieraksts
1998.g. audio kasete „Tradicionāli un populāri” TMA Rakari
1999.g. deju antologijas muzikāls ieraksts TMA Rakari
2004.g. grupas LARDO ierakstu disks
___________ I.Bagele

I VISPĀRĪGĀS ZIĽAS
CURRICULUM VITAE
VĀRDS, UZVĀRDS: Valentīna Bagirjane
PERSONAS KODS: 130153-10240
ADRESE: Minskas iela 2, dz. 5, Daugavpils
PĀRVALDA SVEŠVALODAS: krievu, angļu (ar vārdnīcu)
IZGLĪTĪBA: augstākā
AKADĒMISKIE NOSAUKUMI
UN ZINĀTNISKIE GRĀDI:
2001.g. – pabeigtas teorētiskās studijas DPU doktorantūrā
1996.g. – iegūts Maģistra grāds pedagoģijā (DPU)
NODARBOŠANĀS: Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Kora
diriģēšanas katedras lektore
II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS
PIEDALĪŠANĀS AR REFERĀTU STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCĒS:
2005.g. 4.International Scientific Conference „Problems in music pedagogy” DU, 28- 29.October
2004.g. IX Starptautiskā kreativitātes konference „Kreativitātes izpēte un atraisīšana” 12.-13.11.2004.
Rīga
2004.g. Starptautiskā konference “The problems of effective arts educations” Lietuva, Viļľa 25-
26..11.2004.
2003.g.VIII Starptautiskā kreativitātes konference „Radošas individualitātes attīstība un struktūra”
Rīgā, 2003.g. 7.-8.novembrī
2003.g. ATEE Spring Unuversity „Changing Educatioin in a Changing society” The theme of
conference „Teachers, Students and Pupils in Learning Society”, May 2-3, 2003, Riga.
2003.g. Starptautiskā zinātniskā konference “Music Teacher Education in XXI Century:
Achievements and Problems” 2003.
PUBLIKĀCIJAS ATBILSTOŠAJĀ ZINĀTĽU NOZARĒ
- raksti recenzētos izdevumos
Bagirjane V.Mūzikas skolotāju sagatavošana profesionāli radošai darbībai// Daugavpils Universitātes
zinātniskie raksti 29-32-
Багирян В Роль артистизма в профессиональной подготовке будущего учителя музыки „The
problems of effective arts educations”, Lithuania, Vilius 10c.
Багирян B. Педагогический артистизм в структуре личности учителя музыки IX Starptautiskā
kreativitātes konference „Kreativitātes izpēte un atraisīšana” , Latvija, Rīga 7c.
Багирян В, Ларионова Е. Развитие творческого потенциала будущего учителя музыки // Teacher
Education in the 21st Century: Changes and Perspectives II. – Šiauliai: Šiauliu universiteto laidykla,
2003, 90 – 95 c.
Bagirjane V. Pedagoga radošā pašrealizācija profesionālajā darbībā. - VIII starptautiskā kreativitātes
konference „Radošas individualitātes attīstība un struktūra” Rīgā, 2003.g. 7.-8.novembrī
Bagirjane V., Larionova J. Mācīšanās motivācijas veidošana mūzikas skolotāja sagatavošanas procesā
// Music Teacher Education in XXI Century: Achievements and Problems: International Scientific
Conference. - Daugavpils, 2003 (iesniegts publicēšanai).
Bagirjane V., Larionova J. Mūzikas skolotāju sagatavošana profesionāli radošai darbībai // Music
Teacher Education in XXI Century: Achievements and Problems. – Daugavpils: Saule, 2003, 29. –
32. lpp.

Багирян В., Ларионова Е. Психолого-педагогические условия развития навыков творческой
деятельности у будущих учителей музыки // Teachers, Students and Pupils in Learning Society:
ATEE Spring University Conference – Rīga: SIA „Izglītības soļi”, 2003, 186. – 193. lpp.
Багирян В., Ларионова Е. Развитие навыков интеллектуально-творческой деятельности у
будущих учителей музыки // Contemporary School and Music Teacher Training. – Вильнюс, 2002,
52 – 59 с.
Bagirjane V., Kokina I. Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas // Radoša personība:
Zinātnisko rakstu krājums. – Rīga: RaKa, 2002 – 2003, 58. – 63. lpp.
Bagirjane V. Skolotāju radošas personības attīstības problēmu metodoloģiskais aspekts // Mūzikas
pedagoģijas problēmas. 2. laidiens. – Daugavpils: Saule, 2000, 3. – 8. lpp.
Bagirjane V. Pedagoģiskā kompetence kā skolotāja profesionālās attīstības komponents // Mūzikas
pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. – Daugavpils: Saule, 2002, 121. – 122. lpp.
Багирян В., Ларионова Е. Некоторые проблемы подготовки учителей музыки для современной
школы // Bērna audzināšana demokrātiskajai sabiedrībai: Starptautiskās konferences materiāli. – Rīga:
SIA „Izglītības soļi”, 2000, 162 – 171 c.
Багирян В., Ларионова Е. Подготовка учителя музыки к профессиональной творческой
деятельности. – Казань: Казанский Государственный Педагогический университет, 2002, 285 –
290 с.
Bagirjane V. Mūzikas teorētisko priekšmetu loma kora skaľdarbu analīzes procesā. – Daugavpils:
Saule, 1998, 18. – 24. lpp.
Bagirjane V. Pedagoga kā skolnieka personības galvenā veidotāja potenciālo iespēju un dotību
attīstīšana. – Rēzekne, 1998, 12. – 16. lpp.
Bagirjane V. Par diriģenta manuālās tehnikas nozīmi un tās veidošanas problēmām. – Rēzekne:
Rēzeknes Augstskola, 1998, 54. – 57. lpp.
III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA
- VADĪTIE MAĢISTRA DARBI:
- VADĪTIE BAKALAURA UN KVALIFIKĀCIJAS DARBI:
- DOCĒTIE STUDIJU KURSI:
Diriģēšana (8KP), kora klase (10KP), aranţēšana (2KP) profesionālo studiju programmā „Mūzikas
skolotājs (progr. kods 45141445)
- IZSTRĀDĀTIE STUDIJU KURSI:
Profesionālo studiju programmā „Mūzikas skolotājs” (progr. kods 45141445): aranţēšana (2KP),
ritmika un kustība (2KP).
- SAGATAVOTIE MĀCĪBU LĪDZEKĻI:
Profesionālo studiju programmā „Mūzikas skolotājs” (progr. kods 45141445): Mācību palīglīdzeklis
aranţēšanā
- KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA ĀRZEMJU UN LATVIJAS AUGSTSKOLĀS UN
PĒTNIECĪBAS IESTĀDĒS
2005.g. Profesionālās meistarības pilnveides A1 kursu programma „Pedagoģiskā pētījuma
metodoloģija mūsdienu zinātľu attīstības kontekstā”
2004.g. Profesionālās meistarības kursi DU „Novitātes mūzikas vēsturē un teorijā” Latvija,
Daugavpils
2002.g. Seminārs “Mūzikas pedagoģija un atskaľotājmākslas attīstības tendences” (Rīgā)
2002.g. Meistarklase - kursi (Rīgā). Vokālais darbs ar bērnu un jauniešu koriem
2002.g. Profesionālās meistarības pilnveidošanas kursi „Mūzikas pedagoģijas pētniecības mūsdienu
aktualitātes” (Daugavpils). Apl. Nr. 1530

IV ORGANIZATORISKAIS DARBS
CITS:
2005.g. „E.Dārziľam – 130” koncerta – lekcijas vadītāja
2004.g. Ziemassvētku koncerts, Daugavpils
2004.g. Vokālā ansambļa koncerts „Rudentiľš nāk” Daugavpils
2004.g. Bērnu opera „Kur dzīvo saulīte” (5 izrādes)
2004.g. Izrāde „Gredzentiľš” Daugavpils
2004.g. M.Lermontova jubilejai veltīts vakars. Daugavpils, Kaļistratova nams
2004.g. Koncertlekcija „N.Rimskim-Korsakovam – 160” Daugavpils, Kaļistratova
nams
2004.g. Koncertlekcija „Musorgskim – 165” Daugavpils, Kaļistratova nams
2004.g. 2 vokālā ansambļa koncerti (D-pils 1.ģimnāzija, 23.PPI)
2004.g. Daugavpils pilsētas konkursa „Do-Re-Mi” ţūrijas komisijas locekle
2004.g. 28. marts Brauciena organizēšana uz LNO (A. Rubinšteina opera „Dēmons”)
1999. – 2004. g. Konkursa „Latgales zvaigznīte” ţūrijas locekle
2004.g. Darbs Skolu koru skates ţūrijas komisijā
2003. – 2004. g. 5 koncerti ar 1. kursa vokālo ansambli – Daugavpils pirmsskolas
izglītības iestādē, 5. vidusskolā, 1. ģimnāzijā, Saskaľas skolā, DU
Mūzikas un mākslu fakultātes Ziemassvētku vakarā
2003.g.
decembris
„G. Bakaļar – Čumačenko atceres vakara” organizētāja un vadītāja
2002.g. 2 koncerti Krievu biedrībā
2000., 2001.g. Konkursa „Saules stariľi” ţūrijas komisijas locekle
2001. g. 2 koncerti pensionāru namā – „Krievu romance”
Uzstāšanās ar muzikāliem iestudējumiem pilsētas skolās un pirmsskolas
izglītības iestādēs – 12 uzstāšanās
_____________ V. Bagirjane

VĀRDS, UZVĀRDS: Elmārs Beļinskis
CURRICULUM VITAE
DARBA VIETA: Daugavpils Universitātes Deju studijas „Laima” vadītājs
DZĪVES VIETA: 18.Novembra 82 – 29, Daugavpils, Latvija, LV-5400 t.5454597
DZIMŠANAS GADS, VIETA: 1961. gada 11. jūnijs
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA:
DARBA PIEREDZE:
MĀKSLINIECISKI
RADOŠĀ DARBĪBA:
1998.-2000. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Pirmsskolas un pamatskolas
pedagoģijas fakultāte
izglītības zinātľu maģistra grāds pedagoģijas apakšnozarē
1979.-1984. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Fizikas un matemātikas fakultāte,
Matemātikas un fizikas skolotājs
1976.-1979. Daugavpils 12.vidusskola
1968.-1976. Daugavpils rajona Līksnas pamatskola
2003.g. - Daugavpils Universitātes deju studijas ”Laima” vadītājs
1993.-2003. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Deju katedras vadītājs, lektors
1993.- Daugavpils pilsētas deju kolektīvu virsvadītājs
1989.-1991. Daugavpils rajona Kultūras nodaļas galvenais speciālists
1984.-1989. Daugavpils rajona Kalupes pamatskolas matemātikas un deju skolotājs
1985.- Daugavpils pedagoģiskās universitātes Tautas deju ansambļa „Laima”
mākslinieciskais vadītājs
2001.g. - „Rīgai – 800” deju uzveduma „Četri meti” programmas „Pie Dieviľa gari
galdi” veidotājs
1998.g. Daugavpils pilsētas dziesmu un deju svētku mākslinieciskais vadītājs
1995., 1997.g. „Laimas deju svētku” Daugavpilī mākslinieciskais vadītājs
1993., 1998.g. Latvijas dziesmu un deju svētku Latgales deju uzveduma virsvadītājs
1985., 1987.g. Daugavpils rajona dziesmu un deju svētku reţisora asistents

INGA BELOUSA
Moţaiska 236-3
LV 5401, Daugavpils
tel. + 371 54 20901
mob. + 371 9169564
Parādes iela 1-211
LV 5400, Daugavpils
tel. 54-28636
e-mail. inga@dau.lv
CURRICULUM VITAE
Dzimšanas vieta un gads: 1972 gada 26. aprīlis, Rēzeknes rajons Malta
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA
2005 Filosofijas doktora grāds (PhD) ASV Fordamas universitātē (Fordham University), Ľujorkā
1998 – 2002 studijas Daugavpils universitātes doktorantūrā Pedagoģijas zinātnes nozarē Skolu un augstskolu
pedagoģijas zinātnes apakšnozarē
1997 Maģistra grāds (Master of Arts) Fordamas universitātē (Fordham University), Ľujorkā;
1995 Latviešu valodas un literatūras un angļu valodas skolotājas diploms Daugavpils Pedagoģiskajā
universitātē
1990 Atestāts Rēzeknes rajona Dricānu vidusskolā
DARBA PIEREDZE
2005 - docente Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas katedrā
2001 - katedras vadītāja Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku
katedrā
2000 - 2005 lektore Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas katedrā
1997 – 2000 asistente Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Pirmsskolas un Pamatskolas Pedagoģijas
fakultātes Pedagoģijas katedrā
1995 – 1998 asistente Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Humanitārās fakultātes Angļu valodas katedrā
1994 – 1995 ārpusklases darba vadītāja Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Eksperimentālajā vidusskolā
ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA UN AR TĀS IZSTRĀDĀŠANU SAISTĪTĀ SADARBĪBA
2005.g. 18.–21.
maijs
2005. g. 21.- 22.
aprīlis
2004. g. 5.-7.
novembris
Ceturtā starptautiskā konference “Person. Color. Nature. Music”, publikācija “Art and
Spirituality: Reflections on the Essence of Art Education” (līdzautors Alnis Stakle)
Daugavpils universitātes jauno zinātnieku asociācijas otrā starptautiskā konference
Ikgadējā Reliģijas izglītības profesoru un pētnieku konference (Annual Meeting of the
Association of Professors and Researchers in Religious Education) “Contextual Pedagogies:
Teaching Context as Religious Text” Denverā, Kolorado štatā, ASV

2004.g. 4.-7. maijs Trešais starptautiskais seminārs (The 3rd International Network Meeting)
UNESCO/UNITWIN projekta pie Jorkas universitātes “Skolotāju izglītības pārorientēšana
uz ilgtspējīgas attīstības mērķi” ietvaros Gēteborgā, Zviedrijā (aptaujas veikšana,
rekomendāciju izstrāde un prezentācija projekta dalībnieku apspriedē)
2004. g. 21.- 22.
aprīlis
2004. g. 19.janvāris
– 1.februāris
Daugavpils universitātes jauno zinātnieku asociācijas pirmā starptautiskā konference
Kvalifikācijas celšana ASV Fordhamas universitātē
2004. - Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācija DUJZA
2003. g. 6.-9. jūlijs 13. Eiropas starptautiskā konference “Lasīšana – rakstīšana - domāšana” Tallinā, Igaunijā;
uzstāšanās “Development of Reading Literacy in Learning Styles-Based Educational Setting
in Primary School”
2003.g. 11.-14. maijs Pirmā starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. Culture. Education”,
raksts “Possibilities of Defining Spirituality in Education: Qualitative Review”
konferences rakstu krājumā CD formātā
2003. g. 13.janvāris
– 6. marts
2002.g. 27.-30.
septembris
2002.g. 20.
septembris
Kvalifikācijas celšana ASV Fordhamas universitātē
Seminārs “Ievads Marijas Montesori izglītībā”, vada Dr. Philip Snow Gang un Dr. Marsha
Snow Morgan
Cēsu pilsētas Domes un Cēsu pilsētas kristīgo draudţu vadītāju rīkotā konference
“Garīgums un NeAtkarīgā Latvija”, referāts “Garīgums un izglītība”
2002.g. 15.-18. maijs Trešā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika” Daugavpils universitātē,
raksts “Possibilities of Defining and Awakening of Spirituality in the University:
Qualitative Review” konferences rakstu krājumā
2002.g. 8.maijs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Pirmsskolas un sākumskolas fakultātes
Ģimenes un pirmsskolas katedras organizētais seminārs “Teorija un prakse pirmsskolas
skolotāju sagatavošanā”
2002.g. 25.-
28.aprīlis
2002.g. 18.-
19.aprīlis
Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes organizētā tālākizglītības kursu programma “Spēļu
tehnoloģijas pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnu intelektuālo un radošo spēju
attīstībai”, vadītājs – V.Voskobovičs
Starptautiskais pirmsskolas izglītības kongress “Childhood, child good!” un semināra
vadīšana programmas ERASMUS ietvaros, Beļģijā, Tīltā, KATHO universitātē, uzstāšanās
“Ecophilia & Ecophobia”
2002.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas IV starptautiskā konference “Sabiedrība un kultūra”,
raksts “Spirituality in global context of education and its significance in education in
Latvia”
2002.g. 15.februāris Latvijas universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta organizētais darbseminārs
“Pirmsskolas skolotāju izglītība: aktualitātes un risinājumi”

2002.g. 31. janvāris “Mācīšanās stili pirmsskolas un sākumskolas izglītībā” semināra organizēšana un vadīšana
Daugavpils universitātes Pirmsskolas un sākumskolas metodiku katedras mācībspēkiem
UNESCO/UNITWIN projekta pie Jorkas universitātes “Skolotāju izglītības pārorientēšana
uz ilgtspējīgu attīstību” ietvaros, Daugavpils universitātē
2001.g. 14.
decembris
Starptautiskā zinātniskā konference “Bērna identitātes veidošanās pirmsskolas vecumā”
Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, raksts “Learning Styles in Pre-school Education: A Base
for Children’ Spirituality and Sustainable Development” konferences rakstu krājumā
(līdzautore R.Klepere)
2001.g. decembris Raksts “Sustainable Education and Spirituality in the University:
Looking for a Way of Complementation” JTET
2001.g. 28.augusts -
1.septembris
9th European Conference for Research on Learning and Instruction Friburgā, Šveicē; tēzes
“Pedagogical and Psychological Aspects if Authentic Assessment of Students’
Achievements in System of Higher Education in Latvia” (līdzautore Eridiāna
Oļehnoviča)
2001.g. 21.-27. jūlijs 24. ikgadējais vadīšanas sertifikācijas institūts “Mācīšana izmantojot skolēnu individuālos
mācīšanas stilus” (The 24th Annual Leadership Certification Institute: Teaching Students
Through Their Individual Learning Styles), Ľujorkā
2001.g. 1.-2. jūnijs Starptautiskā konference “Democracy and Education” Ukrainā, Kijevā, raksts “Gender
issues in Education: Towards a Holistic Notion”, (līdzautore Ilze Buļbika)
2001. g. 18. - 19.
maijs
Otrā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; raksts “Spirituality in
Education – Comparison of Its Modern and Postmodern Understanding” konferences
rakstu krājumā
2001.g. 3.-5. maijs Starptautiskā ATEE Spring University konference “Changing Education in a Changing
Society” Lietuvā, Klaipēdā; raksts “Reevaluation of a Current Situation: Search for
Contextual Perspective of a Holistic Education” (līdzautore Ilze Buļbika)
2001.g. 27.-28.
aprīlis
LSPA starptautiskā konference “Studentu studiju darbības vērtēšana un novērtējums”,
raksts “Vērtēšanas filosofiskie aspekti humānās izglītības kontekstā” (līdzautore Ilze
Miķelsone)
2001.g. 26. aprīlis Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 9. ikgadējā zinātniskā konference, tēzes
“Paradigmu maiľa izglītībā: jaunā paradigma, tās izpausme un pedagoģiskās darbības
efektivitātes kritēriji”
2001.g. 17. februāris Vidzemes reģionālā sākumskolas skolotāju konference Madonas raj. Praulienā, uzstāšanās
“Jaunākie skolēnu sasniegumu vērtēšanas aspekti”
2000.g. 12.-15.
decembris
2000.g. 18. - 19.
septembris
Starptautiskā UNESCO konference “Information Technologies in Educational Innovation
for Development Interfacing Global and Indigenous Knowledge” Taizemē, Bangkokā; tēzes
“Spirituality in global context of education and its significance in education in Latvia”
Starptautiskā konference “1er Encuentro Internacional sobre Meditación en la Región de
Murcia” Mursijā, Spānijā projekta ERASMUS ietvaros, uzstāšanās “Konfliktu risināšanas
īpatnības Latvijā”

2000.g. 18. - 19.
maijs
2000.g. 27. - 28.
aprīlis
2000.g. februāris –
jūnijs
Otrā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”, publikācija “Spirituality in
Education – Comparison of Its Modern and Postmodern Understanding”
Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 8. ikgadējā zinātniskā konference, tēzes “Humānās
izglītības modelis – izglītība kā pašaktualizācija”
Sorosa Fonda- Latvija projekta “Atvērtā skola” izvērtēšana ASV Kolumbijas universitātes
Skolotāju koledţas Starptautiskās izglītības programmas tālmācības kursa “Kvalitatīvās
pētniecības metodes: Starptautisko un starpkultūru izglītības programmas” ietvaros
2000 - līdzdalība UNESCO/UNITWIN projektā pie Jorkas universitātes “Skolotāju izglītības
pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību”
1999.g. septembris –
decembris
studijas Kolumbijas universitātes Skolotāju koledţā Starptautiskās un Starpkulturālās
Izglītības jomā (studiju kursi: Traditional Perspectives on Testing and Assessment (ITSL
6530) profesors Clifford Hill, Civic Literacy (ITSF 4094) profesore Gita Steiner-Khamsi,
Preservice Program in Childhood Education (C&TY 4123) profesore Lin Goodwin)
1999.g. 18. oktobris ASV reģionālā konference Ľujorkā, Baruch College “Education as Transformation:
Religious Pluralism and Spirituality in Higher Education”
1998 - darbošanās Latvijas Augstskolu pedagogu sadarbības asociācijā (LAPSA)
1998.g.augusts –
1999.g.decembris
1997. oktobris -
1998. jūlijs
Sorosa Fonda- Latvija, programmas “Pārmaiľas izglītībā, projekta “Sadarbība un pieredze
kā novitāte skolotāju izglītībā” turpinājums, darbs pie skolu un augstskolu sadarbības
modeļu izveides; grāmatas “Mācīsimies sadarbojoties” (Grigules L. un Silovas I. redakcijā,
- R.: “Mācību grāmata”, 1998) līdzautore
Sorosa Fonda- Latvija programmas “Pārmaiľas izglītībā” projekts “Sadarbība un pieredze
kā novitāte skolotāju izglītībā”
1996 – 1997 maģistra studijas Fordham universitātē Ľujorkā; maģistra darba temats “Self-actualization:
A More Complete Understanding of Human Being” (Pašaktualizācija - cilvēka pilnīgākā
izpratne)
1996 -1998 Tempus-2 skolotāju izglītotāju programma, angļu valodas priekšmeta grupa
1995 Pilsētu sadarbības projekts Daugavpils – Hadersleva, Dānijā
1995 Tempus Mobility programma Bristolē, Anglijā
2005. gada 15. oktobrī
Inga Belousa, PhD ..............................................

ĒVALDS DAUGULIS
Personas kods 060458 - 10216
Dzimis 1958.gada 6.aprīlī Kārsavā
Lāčplēša ielā 28 – 8
LV- 5403 Daugavpils
tel. (+371) 54 22414
Fax. (+371) 54 22890
E-mail: eval@dau.lv
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA
CURRICULUM VITAE
2002.g. aizstāvēts un iegūts J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā mākslas doktora zinātniskais
grāds mūzikas vēsturē un teorijā
1996.g. aizstāvēts un iegūts J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā mūzikas maģistra grāds
1982.g. iegūts muzikologa, pedagoga diploms J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijā
1977.g. iegūts mūzikas skolas teorētisko priekšmetu un obligāto klavieru pasniedzēja diploms
Rēzeknes mūzikas vidusskolā
TĀLĀKIZGLĪTĪBA
2004.g. Sertifikāts ES strukturālo fondu projektu vadīšana Nr.107
2004.g DU profesionālās pilnveides kursi Novitātes mūzikas vēsturē un teorijā
2003.g. J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Laikmetīgās mūzikas seminārs
2002.g. J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Laikmetīgās mūzikas seminārs
2002.g. Valsts kultūrizglītības centra organizētais seminārs Mūzikas uztveres psiholoģija
2001.g. RPIVA tākizglītības kurss Mūzika un dators
2000.g DPU profesionālās meistarības pilnveidošanas kurss Mūzikas pedagoģijas pētniecības
mūsdienu aktualitātes
DARBA PIEREDZE
2004. - 2005.g. DU MMF Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras vadītājs
2003. - 2005.g. DU MMF Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras asociētais profesors
2001. - 2003.g. DU PPF Pirmsskolas un sākumskolas metodikas katedras docents
1995. - 2000.g. DPU PPPF Mākslu katedras lektors, mūzikas priekšmetu grupas vadītājs
1984. - 2005.g. DMK mūzikas teorijas nodaļas vadītājs
1982. - 2005.g. DMK mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzējs
1992. - 1994.g. DMK mācību daļas vadītājs
1984. - 2005.g. Tautas mūzikas ansambļa RAKARI mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents
ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA UN AR TĀS IZSTRĀDĀŠANU SAISTĪTĀ DARBĪBA
zinātnisko pētījumu virzieni: Harmonijas studiju satura attīstība daţādās pasaules valstīs;
Harmonijas studiju pilnveide; Zinātniski metodiski jautājumi mūzikas teorētisko priekšmetu
pasniegšanā; Daţi būtiski harmonizācijas principi latviešu instrumentālās tautas mūzikas apdarēs
promocijas darba tēma Harmonijas mācības evolūcija 20. gadsimtā un mācību satura
intensifikācija Latvijā
maģistrantu, bakalauru, kvalifikācijas un studiju darbu vadītājs
profesionālās pilnveides kursu organizēšana un vadīšana
līdzdalība 21 zinātniskajās konferencēs un 7 semināros
pašlaik 26 publikācijas

RADOŠĀ MĀKSLAS DARBĪBA
Diriģents
2005.g. 10.Tautas mūzikas svētku Dundagā apvienotā tautas mūzikas orķestra virsdiriģents
2004.g. 9.Tautas mūzikas svētku mākslinieciskais vadītājs un tautas mūzikas orķestra virsdiriģents
2002.g. LATGALES SADANCIS Pēterdienas pērkoľdanči Daugavpilī lauku kapelas diriģents
2001.g. Bērnu un jauniešu mākslas festivālā SANĀCIET, SADZIEDIET, SASADANCOJIET
apvienoto lauku kapelu virsdiriģents
1993.g.XXI Vispārējo Dziesmu un deju svētku Latgales novada deju uzveduma muzikālais vadītājs
1992.g. Starptautiskā deju festivāla Sudmaliľas 92 deju muzikālais vadītājs
1991.g. Daugavpilī Tautas mūzikas svētkos lauku kapelu virsdiriģents
1990.g. XX Vispārējo Dziesmu un deju svētku tautas mūzikas orķestra virsdiriģents
1990.g. Latgales dziesmu svētku deju uzveduma muzikālais vadītājs
1987.g. Daugavpils rajona dziesmu un deju svētku apvienotā tautas mūzikas orķestra virsdiriģents
Mūzikas ierakstu autors
2005.g. CD – Pret straumi TMA RAKARI
2000.g. LTS kompozīciju konkurss Dziesma Latgalei, prēmētā tautas dziesmas apdare jauktajam
korim un orķestrim Aiz kalneľa lela muiža
1999.g. 23 deju muzikālās apdares un ieraksts (TMA RAKARI) deju antoloģijas vajadzībām ASV
1998.g. audio kasete Tradicionāli un populāri – TMA RAKARI
1997.g. 10. Vispārējo ASV dziesmu svētku un deju lieluzveduma 18 deju muzikālā apdare un
ieraksts (TMA RAKARI)
1994.g. audio kasete Labvakar, Latgalē
1991.g. skaľu plate Rakari
1991.g. CD – Folk Music, izdots Francijā
1988.g. fonda ieraksts Latvijas radio – Skan Rakari
tautasdziesmu apdares – 137
Starptautisku festivālu dalībnieks
2002.g. Čehijā, 7. starptautiskais folkloras festivāls Mištrinā
2001.g. Vācijā, 18. starptautiskais folkloras festivāls Karlsrūē
1996.g. Grieķijā, Olimpisko spēļu 1000 gadu atceres svinībās
1996.g. Francijā, starptautiskais festivāls HUGENAN
1994.g. Holandē, starptautiskais deju festivāls SIVO
1994.g. Dānijā, festivāls Haderslavā
1993.g. Vācijā, Lībekas – 800 gadu svinībās
1991.g. Pēterburgā, Gļinkas kapelā
1990.g. Francijā, starptautiskais folkloras festivāls Gannatā
Valsts Tautas mākslas centra rīkoto konkursu dalībnieks
2005.g. Latvijas tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu skatē Valmierā I vieta
2004.g. Latvijas tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu skatē „Emilim Melngailim 130” tautas
mūzikas ansambļu grupā – I vieta
2002.g. 7.Tautas mūzikas svētki Cēsīs – I vieta
2002.g. Valsts Kultūrizglītības centra konkurss mūzikas koledţām un skolām – I vieta
2001.g. 6.Tautas mūzikas svētki Cēsīs – I vieta
1999.g. Valsts Kultūrizglītības centra konkurss mūzikas koledţām un skolām – I vieta
1989.g. 3.Tautas mūzikas svētki Meľģeļos – I vieta
1986.g. 2. Tautas mūzikas svētki Siguldā – II vieta
Koncertdarbība Latvijā, Krievijā, Eiropā u.c. (136)
10. 08. 2005. Ē. Daugulis

CURRICULUM VITAE
Vārds, uzvārds JEļENA DAVIDOVA
Darba vieta DU, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas
teorijas katedra, Saules ielā 1/3,
tālr. 5424025
Dzīves vieta Jātnieku iela 42a, dz. 29, Daugavpils, Latvija, LV-5400
tālr. 5436418; 9140287
Dzimšanas gads, vieta 1959. gada 28. decembris, Daugavpils
Izglītība un kvalifikācija:
1997. gadā ieguvusi Pedagoģijas doktora zinātnisko grādu.
1994. gadā ieguvusi Pedagoģijas maģistra grādu pedagoģijas teorijas un vēstures apakšnozarē.
1982. gadā beigusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu (DPI), Mūzikas pedagoģijas nodaļu un
ieguvusi vidusskolas mūzikas un dziedāšanas skolotāja kvalifikāciju.
1978. gadā beigusi Daugavpils Mūzikas vidusskolu un ieguvusi klavierspēles pasniedzēja un
koncertmeistara kvalifikāciju.
Darba pieredze:
Kopš 2003. gada -Daugavpils Universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras profesore;
1999. – 2003. g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas
katedras asociētā profesore;
1998. – 1999. g . -Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas
katedras docente;
1992. – 1998. g. -Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas
katedras lektore;
1991. – 1992. g. -Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru katedras vecākā
pasniedzēja;
1982. – 1991. g. -Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru katedras
pasniedzēja;
1979. – 1982. g. -Daugavpils Mūzikas skolas pedagoģe.
Zinātniska un zinātniski organizatoriska darbība:
Zinātniskā darbavirzieni: - mūzikas pedagoģijas attīstība;
- mūzikas skolotāja pedagoģiskā darbība;
- klavierspēles mācību teorija un metodika;
- apdāvināto un talantīgo bērnu attīstība;
- mūsdienu muzikālās attīstības teorijas.
-
Promocijas darba tēma - J. S. Baha pedagoģiskās idejas.
Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs:
2005. gads - Klaipēdā (Lietuva), Daugavpilī, Nju Orleānā (ASV).
2004. gads - Tallinā, Tenerifē (Spānija), Londonā, Agridţento (Itālija).
2003. gads - Ekseterā (Lielbritānija), Aveiro (Portugāle), Rīgā, Klaipēdā
(Lietuva), Daugavpilī, Viļľā, Kauľā.
2002. gads - Rīgā, Daugavpilī, Rotterdamā (Nīderlandi), Bergenā
(Norvēģija), Rodosā (Grieķija), Viļľā, Šauļā (Lietuva).
2001. gads - Barselonā (Spānija), Ekseterā (Lielbritānija), Rīgā,

Klaipēdā.
2000. gads - Klaipēdā (Lietuva), Debrecenā (Ungārija),
Helsinkos (Somija), Daugavpilī,
Zalcburgā (Austrija).
1999. gads - Rīgā, Stokholmā (Zviedrija), Stambulā (Turcija).
1998. gads - Rēzeknē, Rīgā, Daugavpilī un Oksfordā (Lielbritānija).
1997. gads - Minskā un Sankt-Pēterburgā.
1996. gads - Jelgavā, Rīgā, Minskā.
1996. gads - Sofijā (Bulgārija), Daugavpilī.
1995. gads - Daugavpilī, Rēzeknē.
Piedalīšanās zinātniskajos projektos:
2005. gads - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr 05. 1427 vadīšana “Skolēnu mūzikas uztveres
līmeľu noteikšana kā mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības komponents ”.
2004. gads - DU finansēta zinātniskajā projekta Nr 04. 22 vadīšana „ Apdāvinātības attīstības
problēma mūsdienu zinātnē un praksē“.
2003. gada - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr 03. 1019 vadīšana “Individuālās muzikālās
uzstāšanās vērtēšana audzēkľa personības attīstības kontekstā”.
Kopš 2001. gada - Piedalīšanās LZP finansēta zinātniskajā projektā Nr 0347 “Skolotāju izglītības
pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstības stratēģiju Latvijā”.
1998.-2000. gads - Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā projektā Nr. 118/23 “Apdāvināto
bērnu mūzikas mācīšanas fenomenoloģiskais modelis“ (Zviedrija, Somija, Latvija).
Zinātnisko konferenču organizēšana un vadīšana:
26. – 29.11.2003. - Starptautiskā zinātniskā konference „Mūzikas skolotāja
izglītība 21. gadsimtā: Sasniegumi un problēmas“.
27. 04. 2002. - DU MMF maģistrantu lasījumi.
10.11.2000. - Starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Mūzikas skolotājs 21.
gadsimtā” (konferences zinātniskās komitejas priekšsēdētāja).
2. 11. 2000. - Profesoru lasījumi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā
Mūzikas fakultātē.
20 - 21.11.1998. - Starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Mūzikas priekšmetu
mācīšanas saturs un metodes skolā un augstskolā” (konferences
komitejas priekšsēdētāja).
5-6.03.1998. - DPU 6. ikgadējās zinātniskās konferences mūzikas pedagoģijas
sekcija.
23.05.1998. - DPU Mūzikas pedagoģijas nodaļas maģistrantu lasījumi.
6-7.03.1997. - Zinātniskās konferences “Akadēmiskās izglītības problēmas
universitātē” mūzikas pedagoģijas sekcija.
25-26.10.1996. - Starptautiskās zinātniskās konferences “Izglītības attīstība Latvijā:
pagātne, tagadne, nākotne” sekcija “Mūzikas mācību metodes skolā
un augstskolā (jaunas tendences, izglītības kvalitāte)”.
24.04.1996. - Zinātniski metodiskā konference “Daţas aktuālas problēmas
augstskolas un vispārizglītojošās skolas sadarbība, sagatavojot
mūzikas skolotājus”.
10.04.1995. - Zinātniski metodiskais seminārs “Vispārējās klavieru apmācības
problēmas topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā”.
1.04.1989. - DPI neklātienes nodaļas studentu 1. Zinātniskās konferences Mūzikas
mācīšanas metodikas sekcija.
Zinātnisko darbu recenzēšana:
2005. gads - E. Oļehnovičas promocijas darbs, S. Jareckaites
monogrāfija “ Music Education in Western Europe and
Lithuania”.

2004. gads - L. Stramkales promocijas darbs.
2004. gads - A. Kovierienes doktora disertācija.
2004. gads - N. Braţienes doktora disertācija.
2004. gads - G. Zavadskas mācību līdzeklis “Klaviermākslas vēsture”.
2004. gads - ISME Starptautiskās zinātniskās konferences zinātniskās
komitejas locekle.
2001.gads - Starptautiskās konferences rakstu krājums “Klavierspēles mācīšanas
problemātika un aktuālijas” Klaipēdā.
2001. gads - R.Girdzijauskienes doktora disertācija.
2001. gads - B.Simonaitienes doktora disertācija.
2001. gads - DPU 9. ikgadējās zinātniskās konferences kopsavilkumu krājums.
2000. gads - DPU 8. ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums.
2000. gads - M. Marnauzas doktora disertācija.
2000. gads - V. Ţalisa doktora disertācija.
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos:
Piešķirtie granti:
- RPIVA;
- LU;
- Jonkopinas Universitātes Psiholoģijas Institūts, Zviedrija;
- Klaipēdas Universitāte, Lietuva;
- Sankt-Pēterburgas konservatorija, Krievija;
- Sankt-Pēterburgas pedagoģiskā universitāte, Krievija;
- Minskas Pedagoģiskā universitāte, Baltkrievija;
- Ekseteras Universitāte, Lielbritānija;
- Rietumaustrālijas Universitāte, Austrālija;
- Helsinku Universitāte, Somija;
- Oulu Universitāte, Somija.
- 2005. - 2006. gadā LZP piešķir grantu Nr.05.1427;
- 2005. gadā LZP piešķir grantus dalībai Starptautiskajā
zinātniskajā konferencē Nju Orleānā (ASV);
- 2003. - 2004. gadā LZP piešķir grantu Nr.03.1019;
- 2004. gadā DU piešķir grantu Nr 04. 22;
- 2004. gadā LZP piešķir grantus dalībai Starptautiskajās
zinātniskajās konferencēs Tallinā (Igaunija) un Tenerifē (Spānija);
- 2003. gadā LZP piešķir grantu dalībai Starptautiskajā zinātniskajā
konferencē Aveiro (Portugāle);
- 2003. gadā LZP piešķir grantu dalībai ISME Starptautiskajā
zinātniskajā konferencē Ekseterā (Lielbritānija);
- 2002. gadā LZP piešķir grantu dalībai ISME Pasaules zinātniskajā
konferencē Bergenā (Norvēģija);
- 2002. gadā LZP piešķir grantu dalībai ECHA Starptautiskajā
zinātniskajā konferencē Rodosā (Grieķija);
- 2001. gadā E. M. Tschermakas fonds (Dānija) piešķir grantu dalībai
WCTGC Pasaules zinātniskajā konferencē Barselonā (Spānija);
- 2001. gadā LZP piešķir grantu dalībai ISME Starptautiskajā zinātniskajā
konferencē Ekseterā (Lielbritānija);
- 2000. gadā LZP piešķir grantu dalībai ECHA Starpautiskajā
zinātniskajā konferencē Debrecenā (Ungārija);
- 1999. gadā Stokholmas Universitāte piešķir grantu dalībai Starptautiskajā
konferencē Stokholmā (Zviedrija);

- 1999. gadā LZP piešķir grantu dalībai WCTGC Pasaules zinātniskajā
konferencē Stambulā (Turcija);
- 1998. gadā LZP piešķir grantu dalībai ECHA Starptautiskajā zinātniskajā
konferencē Oksfordā (Lielbritānija).
Citas aktivitātes:
Kopš 2004. gada - DU MMF Domes priekšsēdētāja.
Kopš 2003. gada - DU Doktorantūras centra vadītāja.
Kopš 2003. gada - DU Zinātľu daļas vadītāja.
Kopš 2003. gada - DU Doktorantūras padomes locekle.
2001. – 2004. gads - DU senatore.
Kopš 2000. gada - DU Pedagoģijas Promocijas Padomes eksperte.
Kopš 1998. gada - DU Zinātnes Padomes locekle.
Starptautisko un valsts zinātnisko institūciju locekle:
Kopš 2004. gada - Eiropas skolotāju izglītības asociācijas locekle (Association
of Teacher Education in Europe).
Kopš 2003. gada - Latvijas profesoru asociācijas locekle.
Kopš 2001. gada - ISME locekle (International Society of Music Education).
Kopš 2000. gada - EATAW locekle (The European Association for the
Teaching of Academic Writing).
Kopš 1999. gada - Pasaules Apdāvināto un Talantīgo Bērnu Padomes locekle un
koordinatore (World Council for Gifted and Talanted
Children).
Kopš 1998. gada - Eiropas Apdāvinātības Padomes locekle (European Council
for High Ability).
Zinātnisko un metodisko izdevumu zinātniskā redaktore:
2005. gads - Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 4.
laidiens;
2002. gads - A. Sivakovas grāmatas „6-7-gadīgo bērnu akordeona spēles
mācību metodikas daţi aspekti“;
2002. gads - Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 3.
laidiens;
2002. gads - Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana, noformēšana
un aizstāvēšana (metodiskie norādījumi);
2000. gads - Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 2.
laidiens;
1998. gads - Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 1.
laidiens.

Publikācijas:
1. Davidova J. J.S.Baha pedagoģiskie principi // Nākamā dziedāšanas skolotāja pedagoģiskā un
izpildītājmākslinieciskā sagatavošana. – Daugavpils: DPI, 1991., 36. – 47. lpp. (krievu valodā).
2. Davidova J. J.S.Baha pedagoģiskie principi, to savstarpēja saistība ar J.A.Komenska
pedagoģiskajiem uzskatiem // Aktuālas mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātniski metodiskā
konference. – Daugavpils: DPI, 1994., 15. – 16. lpp.
3. Davidova J. J.S.Baha mūzikas satura pasaules atklāsmes problēma ar mūzikas simbolikas
starpniecību // Jaunas tendences augstskolu mācībspēku pedagoģiskajā darbībā: Starptautiskā
zinātniski praktiskā konference Rēzeknē 1995. gada 21., 22. februārī. – Rēzekne, 1995., 128. – 132.
lpp. (krievu valodā).
4. Davidova J. Pedagoģisko augstskolu pasniedzēju darba organizācijas problēmas // Vispārējo
klavieru apmācības problēmas topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā: Zinātniski metodiskā semināra
darba materiāli 1995. gada 10. aprīlī. – Daugavpils: Saule, 1995., 3. lpp.
5. Davidova J. Studenta personība kā mākslinieciski pedagoģiskā procesa objekts un subjekts //
Vispārējo klavieru apmācības problēmas topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā: Zinātniski metodiskā
semināra darba materiāli 1995. gada 10. aprīlī. – Daugavpils: Saule, 1995., 5. – 6. lpp.
6. Davidova J. Daţas J. A. Komenska idejas par saikni "Daba – cilvēks" // Kultūra – Ekoloģija –
Pedagoģiskais process: Starptautiskā zinātniskā konference Daugavpilī. – Daugavpils: Saule, 1995.,
41. – 42. lpp.
7. Davidova J. J. A. Komenskis par izglītību // Cilvēks un izglītība: Starptautiskā konference Jelgavā.
– LLU, Jelgava, 1996., 33. – 35. lpp.
8. Davidova J. Mūzikas skolotāju nepārtrauktās izglītības problēma // Daţas aktuālas problēmas
augstskolas un vispārizglītojošās skolas sadarbībā, sagatavojot mūzikas skolotājus: Zinātniski
metodiskā konference 1996.gada 24. aprīlī. Referātu tēzes. - Daugavpils: Saule, 1996., 5. – 7.lpp.
9. Davidova J. J. A. Komenskis par personības attīstību // Personības integrēšanās ģimenē, skolā un
sabiedrībā: skolotāja loma: Starptautiskās konferences materiāli. – Rīga: RPIVA, 1996., 89. – 90. lpp.
10. Davidova J. J. A. Komenskis par dabas dotību attīstību // Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais
process: Konference Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē 1996. gada 3.–5. oktobrī.– Daugavpils:
DPU, 1996., 18. – 20. lpp.
11. Davidova J. Pedagoģiskā jauninājuma problēma izglītības sistēmas reformas apstākļos // Izglītības
attīstība Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne: Starptautiskā zinātniskā konference Daugavpilī 1996. gada
25.– 26. oktobrī. Sekcijas "Mūzikas mācību metodes skolā un augstskolā (jaunas tendences, izglītības
kvalitāte)" materiāli.– Daugavpils: Saule, 1996., 9. – 13.lpp.
12. Davidova J. J. A. Komenska ideju aktualitāte mācības sistēmas reformu laikā // Izglītības sistēmu
transformācija: vērtējums, problēmas, perspektīvas: Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences
tēzes.– Minska, 1996., 11. – 13. lpp. (krievu valodā).
13. Davidova J. Topoša skolotāja radošās individualitātes attīstības daţas problēmas // Profesionāla
pedagoga sagatavošanas problēmas: Konference Rēzeknes augstskolā 1997. gada 28.02.–1.03.–
Rēzekne, 1997., II. daļa, 4. – 6. lpp.
14. Davidova J. Daţas pedagoģisko pētījumu metodikas problēmas // Akadēmiskās izglītības
problēmas universitātē: Zinātniski metodiskā konference Daugavpilī 1997.gada 6. -7.martā. Mūzikas
pedagoģijas sekcijas materiāli.– Daugavpils, 1997., 25. – 27. lpp.
15. Davidova J. J. S. Baha pedagoģiskās idejas: Promocijas darba kopsavilkums. – Daugavpils, 1997. -
46 lpp.
16. Davidova J. J. A. Komenska ideja par izglītību mūsdienās // Vispārizglītojošās skolas attīstības
ceļi: Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences tēzes. – Minska, 1997., 207. – 209. lpp., (krievu
valodā).
17. Davidova J. Daţi aspekti XXI gadsimta skolotāju sagatavošanai // Profesionāla pedagoga
sagatavošanas problēmas: Raksti. III daļa.– Rēzekne, 1998., 26. – 30. lpp.

18. Davidova J. Mūsdienu izglītības galvenās attīstības problēmas // Skolotājs Latvijas skolā: RPIVA
konferences tēzes. – Rīga: Vārti, 1998., 19. – 20.lpp.
19. Davidova J. J. S. Baha mūzikas luteriskās saknes // Latvijas Luterānis. 1998., N7, 11.lpp.
20. Davidova J. Mārtiľa Lutera ideju ietekme uz Johanna Sebastiāna Baha reliģiskajiem uzskatiem //
Mantojums. – Augsburgas Apliecības Institūts, 1998., N1, 69. – 73.lpp.
21. Davidova J. The Principal Components of the Teacher`s Proficiency Model. Paper presented at
The International Conference of the ECHA “Potential into Performance” Oxford, United Kingdom.
21 September 1998.
22. Davidova J. Topošo mūzikas skolotāju personības veidošana kā integrētas mācīšanas
pamatnosacījums // Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājums. 1.laidiens. –
Daugavpils: Saule, 1998, 3.- 8.lpp.
23. Davidova J. Mūzikas skolotāju sagatavošana: reālijas un perspektīvas // Skolotājs. 1999. N1, 64. –
65.lpp.
24. Davidova J. The Teacher of the XXI Century: Paper presented at The 13 th Bennial World
Conference of the World Council for Gifted and Talented Children “Challenge for the New
Millennium” Istanbul, Turkey. August 2 – 6, 1999.
25. Davidova J. Johana Sebastiāna Baha muzikāli pedagoģiskā darbība. – Rīga: Mācību Apgāds NT,
1999. – 90 lpp.
26. Davidova J. Apdāvināto bērnu mācīšanas problēmas // Skolotājs. 1999. N6, 16. – 18.lpp.
27. Shpona A., Davidova J. Pedagogical Science in Latvia During the Soviet Period. Paper presented
at The 3 rd Conference On Baltic Studies In Europe “The Baltic Countries Under Accupation: Soviet
and Nazi Rule 1939 – 1991” Stockholm, Sweden. June 17 – 20, 1999.
28. Davidova J. Klavierspēles didaktikas satura attīstības perspektīvas // Mūzikas pedagoģijas
problēmas: Zinātnisko rakstu krājums. 2.laidiens / J. Davidovas red. – Daugavpils: Saule, 2000, 79. –
85.lpp.
29. Davidova J. The Development of Future Teacher‟s Reflective Activity // Today‟s Reforms for
Tomorrow‟s School‟s: ATEE Spring University 2000. – Klaipeda: Klaipedas universitetas, 2000, p. 54
– 58.
30. Davidova J., Znutinsh E. The Transformation and Professional Development of the Music Teacher
in Different Kinds of Activity. Paper presented Seventh Conference of The European Council for High
Ability “Talent for the New Millennium” in Debrecen, Hungary. August 19 – 22, 2000.
31. Davidova J. Reflection in the Structure of Teacher‟s Creative Activity. Paper presented at The
International Conference “Innovations in Higher Education 2000” Finland. August 30 – September 2,
2000.
32. Davidova J. Refleksija skolotāja radošās darbības struktūrā // Skolotājs 21. gadsimtā: konferences
materiāli. – Rīga: Vārti, 2001., 55. – 59. lpp.
33. Davidova J., Znutiľš E. Mūzikas skolotāja profesionālā attīstība daţādos pedagoģiskās darbības
veidos // Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā: Starptautiskās zinātniskās
konferences rakstu krājums. – Rīga: Vārti, 2001, 181.- 187.lpp.
34. Davidova J., Znutinsh E. The Structure of the Music Teacher‟s Pedagogical Activity // Realizing
Educational Problems: ATEE Spring University 2001. – Klaipeda: Klaipedos universitetas, 2001, p.
102 – 106.
35. Davidova J., Znutinsh E. The Music Teacher‟s Professional Development in Different Kinds of
Pedagogical Activity: Paper presented at The Second International Conference in Exeter, United
Kingdom, 3 – 7 April 2001.
36. Davidova J. Psychological pedagogical analysis of the piano-playing lesson as a means of pianoplaying
teacher‟s professional development // Fortepijono destymo problematika ir aktualijos. –
Klaipeda: Klaipedos Universitetas, 2001., pp. 17 – 22.

37. Davidova J. Johann Sebastian Bachs Musikpädagogische Tätigkeit. – Vilnius: Lietuvos muziku
Sajunga, 2001. – 92 s. (vācu valodā).
38. Davidova J. Some aspects of the music teacher‟s diagnostic activities // The World of Information:
Opportunities and Challenges for the Gifted and Talented. The 14 th Biennial Conference of the World
Council for Gifted and Talented Children. – Barselona, 2001, p. 30.
39. Davidova J. Daţu mūsdienu muzikālās attīstības teoriju kritiskā analīze // Teorija un prakse
skolotāju izglītībā. – Rīga: RPIVA, 2002., 123. – 131. lpp.
40. Davidova J., Kokina I. Daugavpils Universitātes studentu pētnieciskā darbība pedagoģijā //
Teorija un prakse skolotāju izglītībā. – Rīga: RPIVA, 2002., 432. - 439. lpp.
41. Davidova J., Kokina I. Research activity in the context of the teacher‟s sustainable development
// Journal of Teacher Education and Training, 2002, Volume 1, pp. 13 – 19.
42. Davidova J., Augustova Dz. The structure of musical abilities // Muzikos mokytojo rengimas
šiuolakinei mokyklai. – Vilnius: Vilnius pedagoginis universitetas, 2002, pp. 9 – 16.
43. Davidova J., Kokina I. Apdāvinātibas attīstības problemātika mūsdienu zinātnē un praksē //
Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. – Rīga: Izglītības soļi, 2002, 1. daļa, 58. –
67. lpp.
44. Davidova J., Jakubovska M. Latviešu folklora kā kultūrintegrācijas līdzeklis multikulturālā
sabiedrībā // Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. – Rīga: Izglītības soļi, 2002, 4.
daļa, 397. - 404. lpp.
45. Davidova J., Kokina I. Latvian teachers‟ readiness for work with gifted children // Development of
Human Potential: Investment into our Future. – Rhodes: ECHA, 2002, p. 18.
46. Davidova J. The Teacher of the XXI Century // Gifted and Talented: A Challenge for the New
Millennium. – Nortridge: World Council for Gifted and Talented Children, 2002, pp. 231 - 235.
47. Davidova J., Kokina I. Development of Giftedness in Latvia: Realities and Perspectives // Teacher
Education in XXI Century: Changing and Perspectives. – Šiauliu universitetas, 2002, pp. 45-50.
48. Davidova J., Skutāns V., Ţiţina M. Latvian Song Festivals as a Component of National Identity //
Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives. – Šiauliu universitetas, 2002, pp. 235-
240.
49. Davidova J. Mūzikas skolotāja pētnieciskā darbība: reālijas un perspektīvas // Mūzikas
pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. - Daugavpils: Saule, 2003, 54. – 61. lpp.
50. Davidova J., Goncharova O. Student‟s musical development in a multicultural society: Theoretical
bases // Mūzikas pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. - Daugavpils: Saule, 2003, 47. – 53. lpp.
51. Davidova J., Kokina I. Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem // Izglītība un
kultūra, 2003., 10. janvārī, 6., 11. lpp.
52. Davidova J. Diagnostics as an Essential Component in the Structure of Music Teacher‟s Pedagogic
Activity // Person. Color. Nature. Music. Part 2. – Daugavpils, 2003, pp. 159-164.
53. Davidova J., Marnauza M. Evaluation of a Music Teacher‟s as Conductor‟s Professional Maturity
// The Third International Research In Music Education Conference. – Exeter: University of Exeter,
2003, pp. 48-55.
54. Davidova J., Marnauza M. Evaluation of a Music Teacher‟s as Conductor‟s Professional Maturity:
The New Approach in Latvian Music Pedagogy // Teaching and Learning in Higher Education: New
Trends and Innovations. – University of Aveiro, 2003.
55. Davidova J. Psychological and Pedagogical Analysis of the Music Lesson as a Means of
Development of Music Teacher‟s Reflective Activity // Teaching and Learning in Higher Education:
New Trends and Innovations. – University of Aveiro, 2003.
56. Davidova J. Portfolio vērtēšanas formas izmantošana mūzikas mācību procesā sākumskolā //
Changing Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 2003, 44. – 54. lpp.

57. Davidova J., Kokina I. The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development //
Changing Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 2003., 92.-98. lpp.
58. Davidova J. The Development of Future Teacher‟s Reflective Activity: Paper presented at The
International Conference “Lithuanian Higher Education: Diagnoses and Prognoses” in Kaunas,
Lithuania on 11-12 December 2003.
59. Davidova J. Zhizhina M. Music Perception Levels of Primary School Pupils //The Changing Face
of Music Education: Articles. – Tallinn: Tallinn Pedagogical Univesity, 2004, pp. 73 – 83.
60. Davidova J., Kokina I. The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development // Journal
of Teacher Education and Training, 2004, Volume 4, pp. 106-114.
61. Davidova J., Kokina I. Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas darbības apstākļos //
Omnia mutantur et nos mutamur in illis: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas
zinātniskie raksti IV. – Rīga: SIA Petrovskis un Ko, 2004, 178. – 188. lpp.
62. Davidova J. Music Teacher‟s Further Education at Daugavpils University // Spring University.
Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas, 2005, pp. 40 – 44.
63. Davidova J., Kokina I. Some Aspects of Motivation of Teacher‟s Creative Self-development //
Spring University. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas,
2005, pp. 45 – 50.
64. Davidova J., Kokina I. European Teachers‟ Conceptual Understanding of the Intellectual
Giftedness // Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika: 4. Starptautiskās konferences zinātnisko rakstu krājums.
Daugavpils: Saule, 2005, pp. 7 – 19.
Pedagoģiskā darbība:
Kopš 2003. g. - Daugavpils Universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas
katedras profesore;
Kopš 1999. g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un
mūzikas teorijas katedras asociētā profesore;
Kopš 1998. g . - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un
mūzikas teorijas katedras docente;
1992. – 1998. g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un
mūzikas teorijas katedras lektore;
1991. – 1992. g. – Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru
katedras vecākā pasniedzēja;
1982. – 1991. g. – Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru
katedras pasniedzēja;
1979. – 1982. g. – Daugavpils Mūzikas skolas pedagoģe.
Zinātnisko darbu vadīšana:
Doktora disertāciju vadīšana – 6;
2004. gadā tiek aizstāvēts E. Znutiľa promocijas darbs;
Maģistra darbu vadīšana – 21;
Bakalaura darbu vadīšana – 38;
Kvalifikācijas darbu vadīšana – 48.
Studiju programmu izstrāde un vadība:
Kopš 2002. gada - DU profesionālo studiju programma “Profesionālās izglītības
mūzikas skolotājs”;
Kopš 2002. gada - DU Tālākizglītības programmas “Mūzikas skolotājs” direktore;
Kopš 1999.gada - DU maģistratūras programmas “Pedagoģija (mūzikas
pedagoģija) izpilddirektore.

Lekciju un semināru
Vadīšana DU no 1982. līdz 2004.gadam :
Lekciju un semināru vadīšana DU Pedagoģijas doktorantūrā:
- Apdāvinātības problēma pedagoģijā;
- Apdāvinātības attīstība;
- Mūzikas pedagoģija.
Lekciju un semināru vadīšana DU skolotāju sagatavošanas profesionālajās programmās:
- Klavierspēles mācību teorija un metodika;
- Mūzikas pedagoģijas pētījuma pamati;
- Mūsdienu mūzikas pedagoģijas attīstības tendences;
- Mūsdienu didaktiskie modeļi.
Lekciju un semināru vadīšana DU pedagoģijas bakalaura programmās:
- Zinātnisko pētījumu metodoloģija un izpētes metodes pedagoģijā;
- Mūzikas pedagoģija;
- Didaktika.
Lekciju un semināru vadīšana DU vēstures bakalaura programmā:
- Mūzika Eiropas kultūrā.
Lekciju un semināru vadīšana DU mūzikas pedagoģijas maģistratūras programmā:
- Pasaules mūzikas pedagoģijas pieredze;
- Mūzikas psiholoģija;
- Mūzikas pedagoģija;
- Mūzikas pedagoģijas pētījuma pamati;
- Muzikālo spēju diagnosticēšana;
- Vērtēšana mūzikas pedagoģijā.
Lekciju un semināru vadīšana DU pedagoģijas maģistratūras programmā:
- Didaktika.
Lekciju un semināru vadīšana skolotāju pārkvalifikācijas programmā “Mūsdienu pedagoģiskā
procesa aktuāli jautājumi” (B-1, B-2):
- Mācību darba organizācija (mācību metodes, mācību stunda,
mācību programma).
Lekciju un semināru vadīšana DU programmā “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā”
augstskolu docētājiem:
- Stundu procesa didaktiskie modeļi.
Lekciju lasīšana Latvijā un ārvalstīs:
2001. – 2004. gads - lekciju cikla lasīšana “Mūsdienu mūzikas pedagoģijas
attīstības tendences” Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības
augstskolā;
2004.gads - lekciju cikla lasīšana “Mūzikas pedagoģija”
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā;
2000. gads - lekciju kursa lasīšana “Mūzikas pedagoģijas attīstība”
Klaipēdas Universitātē.
Kvalifikācijas celšana:
2004. gads - Lielbritānijas Nacionālās Asociācijas par Apdāvinātiem
bērniem un Nacionālās Akadēmijas par Apdāvināto un Talantīgo
Jaunatni Rudens Institūts: Simpozija “Apdāvinātības attīstība
Latvijā: Reālijas un perspektīvas” organizēšana un vadīšana.

2004. gads - Angļu valodas pilveides kursi Lielbritānijā “Active Learning” skolā
(akreditēta Britānijas Padomē).
2004. gads - Kvalifikācijas pilnveides kursi “ES strukturālo fondu projektu
vadīšana”.
2002. gads - Viļľas Mūzikas Akadēmijas docētāja S. Giedraitisa seminārs.
2002. gads - Maskavas Valsts Pedagoģiskās Universitātes prof. G.Cipina
seminārs “Mūzikas pedagoģija un atskaľotājmākslas attīstības
tendences”.
2001. gads - A.I.Hercena Krievijas Valsts Pedagoģiskās Universitātes prof.
N.Terentjevas Meistarklase “Mūzikas pedagoģija un
klavierspēle”.
2000. gads - DPU profesionālās meistarības pilnveidošanas kursi “Mūzikas
pedagoģijas pētniecības mūsdienu aktualitātes”.
1999. gads - LU PPI Seminārs “Skolotāju izglītības kvalitātes
pilnveidošana”.
1999. gads - LU PPI Seminārs “Par vienotām prasībām kursa,
kvalifikācijas, bakalaura, maģistra darbiem pedagoģijā un
psiholoģijā”.
1995. - 1997. gads - LU PPI neklātienes doktorantūra .
1987. gads - kvalifikācijas celšanas kursi Ļeľingradas Valsts Konservatorijā.
1984. gads - kvalifikācijas celšanas kursi Pasniedzēju kvalifikācijas
celšanas institūtā Maskavā.
Kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana un vadīšana:
2004. gads - DU Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides
programmas „Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija
mūsdienu zinātľu attīstības kontekstā“ vadītāja;
2003. gads - DU Tālākizglītības programmas „Mūzikas skolotājs 21.
gadsimtā“ direktore;
2003. gads - DU Tālākizglītības programmas “Bilingvālā apmācība
mūzikā vispārizglītoošajā skolā“ direktore;
2002. gads - DU Tālākizglītības programmas “Mūzikas skolotājs”
direktore;
2001. gads - DPU Kvalifikācijas paaugstināšanas kursu mūzikas
skolotājiem “Mūzikas mācību priekšmeta satura
veidošanas aktuālākās problēmas skolā” vadītāja;
2000. gads - DPU Kvalifikācijas paaugstināšanas kursu instrumentu
spēles skolotājiem vadītāja;
2000. gads - DPU Profesionālās meistarības pilnveidošanas kursu
“Mūzikas pedagoģijas pētniecības mūsdienu
aktualitātes” vadītāja.
04. 09. 2005. DU profesore, Dr. paed. JEĻENA DAVIDOVA

VALĒRIJS DOMBROVSKIS
Arhitektu iela 26-14
LV-5410 Daugavpils
Tel. 5446857
CURRICULUM VITAE
Parādes iela 1
LV-5401 Daugavpils
tel. 5428636
Dzimšanas vieta un gads: 1963.gada 25.novembris, Daugavpils
IZGLĪTĪBA
1996.g. Latvijas Valsts doktora grāds psiholoģijas zinātnes nozarē
1994.g. Maģistra grāds psiholoģijas zinātnes nozarē
1993.-95.g. Latvijas Universitātes doktorants
1991.-93.g. Maskavas Jaunatnes institūtā aspirants
1982.-89.g. Daugavpils Pedagoģiskā institūta students
1981.g. Daugavpils 14.vidusskolas absolvents
DARBA PIEREDZE
1991.g. - DU Psiholoģijas katedras docētājs
2003.g. septembris – Daugavpils Universitātes Pedagoģiskās psiholoģijas katedras
vadītājs
1997.g. aprīlis – 2003.augusts – Daugavpils Universitātes Psiholoģijas katedras
vadītājs
1996.gada marts - oktobris Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes
prodekāns
1989.-91.g. Daugavpils Pedagoģiskā institūta Latvijas Jaunatnes Progresa Savienības
organizācijas vadītājs
1988.g. Daugavpils 4.vidusskolas skolotājs
1988.g. Olaines 35. PTV pasniedzējs
1981.-82.g. Daugavpils apavu kombināta “Daugava” strādnieks
ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA
Profesionālās identifikācijas process. LZP granta Nr. 04.1249 “Latgales reģiona jauniešu profesionālā
identifikācija pašnoteikšanās periodā” pētnieks kopš 2004. gada.
ESF projekta “Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā” dalībnieks
(09.02.2005-30.09.2007)
GALVENĀS ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS
1. V.Dombrovskis, S.Guseva, Dz.Iliško. Professional Identification of Adolescents of Latvia in
Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July, Granada (Spain).
2. Dz.Iliško, V.Dombrovskis, S.Guseva. Education for Adults in Latvia – Possibilities and Limitations.
Nordic Conference on Adult Edication: “Adult Education – Liberty, Fraternity, Equality?” 2005, 13-
14 May, Turku (Finland).
3. V.Dombrovskis , S.Guseva, A.Pipere. Latvijas studentu Vācijā dzīves krīze un profesionālās
identitātes veidošanās īpatnības 13-17.09.2004.g. Sudaka (Ukraina, Krima) Konference: ” Migrācija
Eiropā: sociālie un psiholoģiskie aspekti”.
4. V.Dombrovskis, S.Guseva The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with Deviant
Behaviour. 25-26.11.2004.g. . Viļľa (Lietuva) Konference: “Personības psiholoģiskā attīstība”.
5. V.Makarevičs, V.Dombrovskis. Interrelation of tolerance and life‟s values of a personality. 12 Th
European Conference on Personality, Groningen, The Netherlands, July 18- 22, 2004.
6. V. Dombrovskis, S.Guseva, V.Murašovs. Dynamics of professional identification during the
univresity studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference, Tallinn
(Estonia),April 14-16,2004.

7. Civako, S. Guseva, V. Dombrovskis. The Influence of Somatic Illness upon Formation of
Teenager‟s Characters Accentuations// 3 rd International conference “Person. Color. Nature. Music.”
May 15-18, 2002, Daugavpils.
8. V.Dombrovskis, S.Guseva. The psychological conditions of the formation of teenagers' positive
learning motivation // VII th European Congress on Psychology, 1-6 July 2001, London.
9. V. Dombrovskis. Correctional-developmental work as a mean for activizating of the thinking
process of younger teenagers 10-12 years old // The Sixth UNESCO ACEID International scientific
conference “Global and Indigenous Knowledge for a Learning Society: Innovative Approaches
Including New Technologies and Concepts of Intelligence” 12-15 December 2000, Bangkokā
(Taizeme)
10. V.Dombrovskis, V.Makarevičs, M.Maslova. Tolerance and its manifestations with the secondary
school pupils in the process of intergroup perception. // Proceedings of the Association for Teacher
Education in Europe Spring University: Today‟s reforms for tomorrows school‟s, Klaipeda
(Lithuania), 4 th -7 th May, 2000, Klaipedos Universitetas, 2000. p.p. 70-75.
11. Dombrovskis V., Volkovics B. Pupil‟s Personality in Teacher‟s Conceptions // Proceedings of The
2 nd International Conference on Teacher Education: Stability, Evolution and Revolution // June 30-
July 4, 1996, Netanya, Israel / Ministry of Education, Culture and Sport, MOFET Institute – 1997,
vol.A. – p.p. 187-194.
PĀRĒJĀS PUBLIKĀCIJAS:
Dombrovskis V., Ruţa A. Vērtību satura modeļi daţāda vecuma un statusa grupās // DPU
7.ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums. Daugavpils, “Saule”, 1999., 159.lpp.
PEDAGOĢISKĀ KVALIFIKĀCIJA
Novadīti 40 maģistra darbi
Lekciju un semināru vadīšana, programmu izstrāde
Vispārīgā psiholoģija
Sociālā psiholoģija
Sociālā un personības psiholoģija
Sporta psiholoģija
Saskarsmes psiholoģija
Profesionālās orientācijas psiholoģiskie pamati
Profesionālo studiju programmas “Izglītības psihologs” direktors
Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniski pētnieciskās iestādēs:
- 2003.g. Rīga, SFL programmas “Pārmaiľas izglītībā” un IZM sadarbības projekta “Atvērtā
skola” tālākizglītības programmas “Starpkultūru un bilingvālā izglītība” apliecība
- 1997.g. Saskarsmes psiholoģijas un ētikas kurss Valsts Administrācijas skolā
- 1995.g. Rīgā ASV Virdţīnijas štata Aleksandrijas Dţ.Meisona Universitātes konsultatīvās
klausīšanās seminārs.
- 1995.g. Rīga, EU-PHARE un Latvijas Valsts Administrācijas skolas Mācīšanas metodoloģijas
kursu sertifikāts.
- 1994.g. Ronne, Dānija. EU-PHARE un Latvijas Valsts Administrācijas skolas organizētajos
komunikācijas un psiholoģijas kursu sertifikāts.
2005.gada 3. oktobrī
________________________V.Dombrovskis

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CV)
VĀRDS, UZVĀRDS: TATJANA DVORECKA
DARBA VIETA: Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes
Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra
DZĪVES VIETA: Zeļinska 15-46, Daugavpils, Latvija, LV-5410
tālr. 5441996
DZIMŠANAS GADS, VIETA: 1960. gada 15. septembrī, Daugavpils
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA:
2004. g. - Beigusi Daugavpils Universitātes tālākizglītības kursus un
ieguvusi mūzikas (klavieru spēles) skolotāja kvalifikāciju;
1999. g. - Ieguvusi mūzikas pedagoģijas maģistra grādu klavierspēles
mācību metodikas apakšnozarē;
1986. g. - Beigusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu (DPI), Mūzikas
pedagoģijas nodaļu un ieguvusi vidusskolas mūzikas skolotāja
kvalifikāciju;
1980. g. - Beigusi Daugavpils Mūzikas vidusskolu un ieguvusi
klavierspēles pasniedzējas un koncertmeistares kvalifikāciju.
DARBA PIEREDZE:
Kopš 1996. g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un
mūzikas teorijas katedras asistente;
1992. – 1996. g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Klavieru spēles un
mūzikas teorijas katedras asistente;
1990. – 1992. g. - Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru
katedras pasniedzēja;
1980. – 1990. g. - Daugavpils Pedagoģiskā institūta Kora diriģēšanas katedras
koncertmeistare.
ZINĀTNISKA UN ZINĀTNISKI ORGANIZATORISKA PIEREDZE:
Zinātniskā darbavirzieni - Mūzikas skolotāja pedagoģiskā darbība;
- Klavierspēles mācību teorija un metodika.
Maģistra darba tēma - Vokālo skaľdarbu pavadījumu apguve koncertmeistara klasē
Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs:
2002.g. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference: „Музыка и педагогика: проблемы
профессиональной подготовки педагога – музыканта”
2001.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 8. ikgadēja zinātniskā konference
1996.g. Starptautiskā zinātniskā konference “Izglītības attīstība Latvijā: Pagātne, tagadne, nākotne”
Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē
1996.g. Zinātniski metodiskā konference “Daţas aktuālas problēmas augstskolas un vispārizglītojošās
skolas sadarbībā, sagatavojot mūzikas skolotājus” Daugavpils Pedagoģiskā universitāte
1995.g. - Starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Jaunas tendences augstskolu mācībspēku
pedagoģiskajā darbībā“ Rēzeknes skolotāju institūts
1995.g.- Zinātniski metodiskais seminārs „Vispārējo klavieru apmācības problēmas topošo
mūzikas skolotāju sagatavošanā“ Daugavpils Pedagoģiskā universitāte
1994.g. - Zinātniski metodiskā konference “Aktuālas mūzikas pedagoģijas problēmas”
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte

PUBLIKĀCIJAS:
Dvorecka T. Pētījumu ievirze galveno pedagoģisko nosacījumu noteikšanai, kuri veicinātu
studentu sagatavošanos vokālo pavadījumu spēlei // Zinātniski metodiskās konferences “Aktuālas
mūzikas pedagoģijas problēmas” referātu tēzes. – Daugavpils: Saule, 1994., 13.-14. lpp.
Dvorecka T. Koncertmeistara klases darba daţi aspekti // Zinātniski metodiskā semināra
„Vispārējo klavieru apmācības problēmas topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā“ darba
materiāli. – Daugavpils: Saule, 1995., 13.-14. lpp.
Dvorecka T. Daţas problēmas, kuras radās koncertmeistara meistarības klasē // Starptautiskās
zinātniski praktiskās konferences „Jaunas tendences augstskolu mācībspēku pedagoģiskajā
darbībā“ referātu tēzes – Rēzekne: Rēzeknes Skolotāju institūts, 1995., 125.-127.lpp.
Dvorecka T. Vispārizglītojošās skolas mūzikas skolotāju pavadījuma prasmju veidošanas
īpatnības // DPU zinātniski metodiskās konferences „Daţas aktuālas
problēmas augstskolas un vispārizglītojošās skolas sadarbībā, sagatavojot mūzikas
skolotājus“ referātu tēzes – Daugavpils: Saule, 1996., 17.-18.lpp.
Dvorecka T. Klavieru intensīvās apmācības metodes sākumposma daţi aspekti //
Starptautiskās zinātniskās konferences „Izglītības attīstība Latvijā: Pagātne, tagadne,
nākotne“ materiāli - Daugavpils: Saule, 1996., 26.-27.lpp.
Dvorecka T. Dţeza improvizācijas pamati kā mūzikas skolotāja sagatavošanas procesa
nepieciešamā sastāvdaļa // DPU 8. ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums
A-10. - Daugavpils: Saule, 2000., 117.-118. lpp.
Дворецкая Т. Основы джазовой импровизации как необходимая составная
часть процесса подготовки учителя музыки // Материалы Международной
научно- практической конференции “Музыка и педагогика: проблемы
профессиональной подготовки педагога-музыканта”. – Казань: Казанский
государственный педагогический университет, 2002., стр.195 - 199 .
PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA:
Kopš 1996. g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un
mūzikas teorijas katedras asistente;
1992. – 1996. g. – Daugavpils Pedagoģiskā universitātes Mūzikas teorijas un
klavieru katedras asistente;
1990. – 1992. g. – Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru
katedras pasniedzēja.
Bakalaura darbu vadīšana – 14.
Lekciju un semināru vadīšana:
Lekciju un semināru vadīšana DU klavierspēles skolotāju sagatavošanas profesionālajā
programmā:
Kopš 2002.g. - Pasaules un latviešu klavieru literatūra (36 akad. st.).
Studiju programmu sastādīšana:
2005.g. - Pavadījuma pamati DU Mūzikas skolotāju sagatavošanas
profesionālajā programmā (48 akad. st.);
2004.g. - Koncertmeistara klase DU klavierspēles skolotāju
sagatavošanas profesionālajā programmā (12 akad. st.);
2001.g. - Klavieru ansamblis DU klavierspēles skolotāju sagatavošanas
profesionālajā programmā (53 akad. st.);
2001.g. - Pasaules un latviešu klavieru literatūra DU klavierspēles
skolotāju sagatavošanas profesionālajā programmā
(36 akad. st.);
1999.g. - Pavadījuma pamati DU vispārizglītojošo skolu mūzikas
skolotāja profesionālajā programmā (56 akad. st.).

PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE:
2005.g. - DU profesionālās meistarības pilnveides kursi
“Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija mūsdienu
zinātľu attīstības kontekstā (apliecība Nr. 254).
2003.g. - DU profesionālās meistarības pilnveides kursi
“Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā” (apliecība Nr. 739).
2000. g. - DPU profesionālās meistarības pilnveides kursi “Mūzikas
pedagoģijas pētniecības mūsdienu aktualitātes”(apliecība Nr.
1552).
MĀCĪBU PALĪGLĪDZEKLI: 2005. g. “Menuets no senātnes līdz mūsdienām”
( I un II daļas )
2005. g. “Latviešu klavieru mūzika”
Kopš 1998. gada – klavieru sekcijas vadītāja.
MĀKSLINIECISKI RADOŠĀ DARBĪBA:
2005. g. - MMF gada noslēguma koncerts
(piedalījos kā organizatore un koncertmeistere);
2005. g. - P.Čaikovska 165. jubilejai veltīts koncerts Špoģu
mūz.skolā (piedalījos kā organizatore un soliste);
2005. g. - Koncerts „Muzikālais ceļojums‟‟ Daugavpils 15. vidusskolā
(piedalījos kā soliste un koncertmeistare);
2005. g. - P.Čaikovska 165 – gadu jubilejai veltīts koncerts, DU
(piedalījos kā soliste un koncertmeistare);
2005. g. - A.Ţilinska 100 – gadu jubilejai veltīts koncerts, DU
(piedalījos kā soliste);
2004. g. - P.Barisona gadadienai veltīts koncerts, DU
(piedalījos kā konsultante);
2004. g. - Ziemassvētku koncerta organizēšana DU Mūzikas un
mākslu fakultātē (piedalījos kā koncertmeistare);
2004. g. - Jauno izpildītāju koncerts Krievu namā (piedalījos kā
soliste);
2004. g. - T.Dvoreckas klases studentu koncerta organizēšana un
piedalīšanās (kā soliste un koncertmeistare);
2003. g. - Ziemassvētku koncerta organizēšana DU Mūzikas un
mākslu fakultātē (piedalījos kā koncertmeistare);
2002. g. - Ziemassvētku koncerta organizēšana DU Mūzikas un
mākslu fakultātē;
2001. g. - Ziemassvētku koncerta organizēšana DU Mūzikas un
mākslu fakultātē;
2000. g. - Ziemassvētku koncerta organizēšana DU Mūzikas
pedagoģijas nodaļā;
2000. g. - Mūsdienu mūzikas koncerts Kaļistratova namā (piedalījos kā
koncertmeistare);
1999. g. - Ziemassvētku koncerta organizēšana DPU Mūzikas
pedagoģijas nodaļā;
1999. g. - Klaviermūzikas koncerta organizēšana DPU Mūzikas

pedagoģijas nodaļā;
1999. g. - Dţeza mūzikas koncerts Kaļistratova namā ( piedalījos kā
soliste);
1998. g. - Latviešu mūzikas koncerts. Piedalās T. Dvoreckas audzēkľi
(piedalījos kā koncerta organizātore un pasniedzēja – konsultante);
1998. g. - DPU Satversmes apstiprināšanas gadadienas svinību koncerts
(piedalījos kā koncertmeistare);
1997. g. - DPU Mūzikas pedagoģijas nodaļas 4. kursa studentu
klaviermūzikas koncerts (piedalījos kā koncerta organizātore un
koncertmeistare);
1997. g. - DPU Mūzikas pedagoģijas nodaļas 4. kursa studenta
A.Golovanova klavierkoncerts Daugavpils Mūzikas koledţā
(piedalījos kā koncerta pasniedzēja – konsultante un programmas
sagatavošanas vadītāja);
1996. g. - N. Rimska – Korsakova daiļrades vakars (piedalījos kā soliste);
1996. g. - V. Šekspīra daiļrades vakars (piedalījos kā soliste);
1996. g. - E. Grīga daiļrades vakars (piedalījos kā soliste);
1995. g. - DPU Satversmes apstiprināšanas gadadienas svinību koncerts
(piedalījos kā soliste);
1995. g. - Republikas mūzikas augstskolu klavierspēles festivāla koncerts
(piedalījos kā koncertmeistare).
____________________ T.Dvorecka

I VISPĀRĪGĀS ZIĽAS
CURRICULUM VITAE
VĀRDS, UZVĀRDS: Skaidrīte Ērliha
PERSONAS KODS: 050750-10274
ADRESE: Aveľu ielā 33, dz. 69, Daugavpils, LV5400, tālr.: 5450736
PĀRVALDA SVEŠVALODAS: krievu, vācu, poļu
IZGLĪTĪBA: augstākā
AKADĒMISKIE NOSAUKUMI
UN ZINĀTNISKIE GRĀDI:
- doktora zinātniskais grāds mūzikas pedagoģijas
un augstskolas pedagoģijas apakšnozarē (1999.g.)
- pedagoģijas maģistra grāds pedagoģijas teorijas
un vēstures apakšnozarē (1995.g.)
NODARBOŠANĀS: Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes
Kora diriģēšanas katedras asociētā profesore
DARBA PIEREDZE:
2004. - Darbs EAS (Eiropas Mūzikas skolotāju asociācijā)
1984. - līdz šim laikam. Daugavpils Universitāte, Kora diriģēšanas katedra, asistente, lektore,
docente, asociētā profesore. Diplomdarbu, bakalaura un maģistra darbu vadītāja; pedagoģiskās prakses
programmas vadītāja, metodiķe;
1984. - 2004. DPU Mūzikas pedagoģijas nodaļas neklātienes mācību kora diriģente; Latvijas
republikas koru asociācijas locekle. Ţūrijas komisijas locekle pilsētas, rajona un zonālajās koru,
ansambļu skatēs;
1987. - 1993. Daugavpils rajona skolotāju TK “Latgale” diriģente un mākslinieciskā vadītāja.
Rajona un Latgales novada Dziesmu svētku virsdiriģente. Mūzikas fakultātes klātienes mācību kora
diriģente. Daugavpils 7.bērnudārza muzikālā audzinātāja. Eksperimentālā skola, mūzikas skolotāja;
1994. - 1996. DPU Mūzikas fakultātes Domes priekšsēdētāja. Daugavpils rajona Višķu
sovhoztehnikuma kora diriģente;
1990. - 1993. DPU Mūzikas fakultātes prodekāne, neklātienes nodaļas vadītāja;
1986. - 1999. DPU Mūzikas fakultātes klātienes un neklātienes nodaļas pedagoģiskās prakses
vadītāja, kordiriģēšanas katedras metodiskās sekcijas vadītāja;
1989. - 1991. Daugavpils rajona mūzikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Zonas
Mūzikas biedrības locekle;
1985. - 1987. DPU Mūzikas pedagoģijas nodaļas un Kordiriģēšanas katedras vadītāja.
Daugavpils pilsētas vokālā ansambļa “Daina” vadītāja;
1984. - 1988. DPU Mūzikas fakultātes “sākumskolas” specialitātes I kursa studentu kuratore;
1982. - 1984. Aizkraukles rajona, Vecbebru sovhoztehnikuma, bērnudārza muzikālā
audzinātāja, metodiķe, vokālā ansambļa, bērnu deju kolektīva vadītāja, koncertmeistare, meiteľu kora
diriģente, bērnudārza vadītāja;
1981. - 1982. Ventspils rajona, Piltenes bērnudārza muzikālā audzinātāja, metodiķe, bērnu
deju kolektīva vadītāja, koncertmeistare. Piltenes augļu un konservu pārstrādāšanas rūpnīcas vokālā
ansambļa vadītāja, koncertmeistare;
1979. - 1981. Ventspils pilsēta, 7.bērnudārza muzikālā audzinātāja;

1974. - 1979. Ventspils pilsēta, 1.vidusskola, mūzikas skolotāja. Popes sieviešu kora diriģente.
II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS
LZP UN CITU FINANSĒTO PĒTĪJUMU PROJEKTU, PROGRAMMU DALĪBNIEKS VAI
VADĪTĀJS
- Līdzdalība LZP projektā „Muzikāli pedagoģiskās izglītības pilnveide Latgales reģionā”
- Līdzdalība izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības un tālākizglītības
departamenta Valsts iniciatīvu centra kultūrizglītības projektā „Amatnieku svētki”
STARPTAUTISKO PĒTĪJUMU PROJEKTU DALĪBNIEKS VAI VADĪTĀJS
- Līdzdalība starptautiskā projektā „European Songbook”
LATVIJAS VAI STARPTAUTISKO PROJEKTU UN PROGRAMMU EKSPERTU
PADOMJU, KOMISIJU LOCEKLIS
- Eiropas Mūzikas skolotāju asociācijas (EAS) locekle
PUBLIKĀCIJAS ATBILSTOŠAJĀ ZINĀTĽU NOZARĒ
- raksti recenzētos izdevumos
Erliha S. From interest to the creative artistic activity. 4.th Internacional Conference. „Person.
Color.Natur.Music.” - Latvija, Daugavpils. – 2005.
Erliha S. Pedagogic creative work of future music teachers. IX Starptautiskā konference”Kreativitātes
izpēte un atraisīšana”, Rīga., - 2004.
Erliha S. Sintesis and Interaction of Music and Fine Art in Reproduction of Phenomena of Life and
Nature. Generative Art 2004. 7th International Conference. - Department of Architecture and Planning
Politecnico di Milano University, Italy, Milano. – 2004., 125. – 136.
Erliha S. Musical simbols for Representing Sound Pitch and Value: Creative Aspects. Generative Art
2004. 7th International Conference. - Department of Architecture and Planning Politecnico di Milano
University, Italy, Milano. – 2004., 136. – 145.
Эрлиха С.K. Аспекты художественно – творческой деятельности будующих учителей музыки.//
The Problems of Efficient Artistic Education, Lithauen, Vilnius Pedagogical University, Department
of Music, 1994.g. 10.-17.lpp.
Erliha Sk. Vallues Orientated Music Lesson. The First International Conference // The Changing Face
of Music Education. Articles. – Tallin Pedagogical University, Faculty of Culture, Department of
Music, Estonia. – 2004., 46. – 54.
Erliha Sk. Development of Professional Expertise of Music Teachers-To-Be in Study Process. The
First International Conference // The Changing Face of Music Education. Articles. – Tallin
Pedagogical University, Faculty of Culture, Department of Music, Estonia. – 2004., 132. – 140.
Erliha Sk. Creative Artistic Activity of Music Teachers-To-Be in the Context of the Values
Orientating Education. Generative Art 2003 6th International Conference. – Department of
Architecture and Planning Politecnico di Milano University, Italy, Milano. – 2003., 186. – 200.
Erliha Sk. Mūzikas skolotāju profesionālās sagatavošanas aspekti izglītības pārmaiľu procesā.// Music
Teacher Education in XXI Century: Achievements and Problems. International Scientific conference.
– Daugavpils. Iesniegts publicēšanai 2003.g. novembrī.
Augstskolas un skolas sadarbības nozīmība topošo mūzikas skolotāju profesionālās kompetences
pilnveidē studiju mācību procesā. The Significance of Cooperation Between Higher and Secondary

Schools in the Process of the Development of the Professional Competence of Music Teachers.
Iesniegts publicēšanai Slovēnijā 2004.g. maijā.
Модель педагогической практики в контексте образования будущих учителей музыки. The
Model of the Teaching Practice in the Context of Music Teacher Training // Teacher Education Today
and Tomorrow`s: International Scientific Conference. Iesniegts publicēšanai Slovēnijā 2004.g. maijā.
Mūzikas skolotāju profesionālās sagatavošanas aspekti izglītības pārmaiľu procesā. Some Aspects of
Music Teacher Professional Training in the Process Education Reform // Mūzikas pedagoģijas
problēmas, 3. laidiens: Starptautiskās zinātniskās conferences “Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā”.
materiāli. – Daugavpils: Saule, 2003, 8. – 13. lpp.
The Image and Mission of Future Music Teacher in a Democratic Society // PERSON. COLOR.
NATURE. Proceedings from the 3 rd International Conference. Part 2. – Daugavpils, 2003., 171. – 177.
Pedagoģiskā prakse kā topošo mūzikas skolotāju studiju procesa neatľemama sastāvdaļa. School
Practice as an Integral Part of Music Teacher Training // Theorie and Practice in Teacher Training:
International Scientific Conference. – Rīga, 2002, 254. – 261. lpp.
Оптимизация учебного процесса в ВУЗЕ // International Scientific Conference. – Vilnius, 2000, 53.
– 60. lpp.
Mūzikas skolotāju profesionālās sagatavošanas aspekti pedagogiskajā augstskolā // DPU 8. ikgadējās
zinātniskās conferences materiāli. – Daugavpils: Saule, 13. – 16. lpp.
Topošā mūzikas skolotāja personība un profesionālā kompetence kā pedagoģiskās meistarības
priekšnosacījumi. The Personality and Professional Competence of the Future Music Teacher as the
Pre – Condition of Pedagogical Skill // Bērna audzināšana demokrātiskajai sabiedrībai: RPIVA
Starptautiskās conferences materiāli. – Rīga, 2000, 287. – 293. lpp.
Pedagogine praktika kaip busiamuju muzikas mokitoju profesionalisos pedagogines kompetencijas //
Šiolaikinis menas ir pedagogines problemas: International Conference. – Vilnius, 1999, 40. – 47. lpp.
Topošo mūzikas skolotāju profesionāli pedagoģiskās darbības līmeľa aktualizācija studiju procesā
augstskolā. The Actualization of the Future Music Teacher`s Professional Pedagogical Activity Level
in the Process of Training in the Institution of Higher Education // Mūzikas pedagoģijas problēmas. 2.
laidiens: Starptautiskās zinātniskās konferences “Mūzikas priekšmetu mācīšanas saturs un metodes
skolā un augstskolā” materiāli. – Daugavpils: Saule, 1998, 15. – 26. lpp.
Radošās, organizatoriskās un komunikatīvās pedagoģiskās kompetences pilnveidošanās pedagoģiskajā
praksē // Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē: Mūzikas pedagoģijas sekcijas materiāli. –
Daugavpils, 1997, 30. – 34. lpp.
Professional Adaption of a Teacher of Music at School /./ Personalities into Family, School and
Society: the Teacher`s Role Proceedings: RPIVA International Conference. – Rīga: Vārti, 1996, 139. –
142. lpp.
Pedagoģiskā prakse kā topošo mūzikas skolotāju kultūrvides izziľas veicinātāja. Teaching Practice asa
Means of the woul be Music Teachers to Study Culture Environment // Culture. Ecology. Pedagogical
Process: International Scientific Conference. – Daugavpils: Saule, 1996, 21. – 22. lpp.
PIEDALĪŠANĀS AR REFERĀTU STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCĒS UN
KONGRESOS
2005. 4.International Scientific Conference „Problems in music pedaggy” DU, 28-29.October
2005. 18 – 21 may -Fourth international conference “Person. Colour. Nature. Music.”,
Daugavpils, Latvia;
2004. December 14-16.- Italy, Milano, Department of Architecture and Planning Politecnico di
Milano University, Generative Art 2004, 7th International Conference, Synthesis and
Interaction of Music and Fine Art in Reproduction of Phenomena of Life and Nature;

2004. December 14-16.- Italy, Milano, Department of Architecture and Planning Polite cnico
di Milano University, Generative Art 2004, 7th International Conference, Musical symbols
for Representing Sound Pitch and Value: Creative Aspects;
2004. November 24-25. - Litauen, Vilnius pedagogical University, Department of Music,
International Scientific Conference „THE PROBLEMS OF EFFICIENT ARTISTIC
EDUCATION”, Аспекты художественно – творческой деятельности будующих
учителей музыки;
2004. November 12-13. - Latvija, Riga RPIVA, IX-th International Scientific Conference,
„Research on Creativity and its Development”, Pedagogic creative work of future music
teachers;
2004. – March 26–27 - Estonia, Tallin Pedagogical University, Faculty of Culture,
Department of Music. The First International Conference, Vallues Orientated Music Lesson.
The Changing Face of Music Education.
2004. – March 26–27 - Estonia, Tallin Pedagogical University, Faculty of Culture,
Department of Music. The First International Conference, Development of Professional
Expertise of Music Teachers-To-Be in Study Process. The Changing Face of Music
Education;
2003. - Starptautiskā zinātniskā konference “Music Teacher Education in XXI Century:
Achievements and Problems” ;
2003, 10.–13.12 - Milano, Department of Architecture and Planning Politecnico di Milano
University, Italy. 6th International Conference. Creative Artistic Activity of Music Teachers-
To-Be in the Context of the Values Orientating Education, Generative Art 2003;
2003. 27.–28.11 - Faculty of Music and Arts of Daugavpils University, International Scientific
Conference;
2003, 9–10 May - Siauliai University International Scientific Conference (Lithuania): Teacher
Education Today and Tomorow`s Teachers;
2002. 25.–27.03. - Riga Teacher Training and Educational Management Academy, International
Scientific Conference. School practice as integral part of music teacher training: Theory and
Practice in Teacher Training. – Riga, 2002;
2002. 15.–18.05. - Faculty of Music and Arts of Daugavpils Pedagogical University. Kindly
invites you to take par tin the 3th International Scientific Conference, Daugavpils. The Image
and Mission of Future Music Teacher in a Democratic Society: Person. Color. Nature;
2000 - Ministry of Education and Science of Republic of Lithuania Vilnius Pedagogical
University (Lithuania). Eszterhazy Karoly Teachers Training College (Hungary). VII
International Scientific Conference. Educational Reform and Teacher Training. Vilnius;
2000.10.11 - DPU Mūzikas pedagoģijas nodaļa. Starptautiskā zinātniskā konference (Zviedrija,
Krievija, Lietuva, Latvija). Some Aspects of Music Teacher Professional Training in the
Process Education Reform. Daugavpils;
2000, 17. – 19.10. Vilnius Pedagogical University. Оптимизация учебного процесса в ВУЗЕ.
Vilnius;
2000, 13. – 15.12. RPIVA Starptautiskā conference, 2000, 13. – 15.12. Topošā mūzikas
skolotāja personība un profesionālā kompetence kā pedagoģiskās meistarības
priekšnosacījums: Skolotāja personība un profesionālā meistarība. Rīga;
1999, 24. – 25.04. Vilniaus Pedagoginis universitetas Pedagogios ir psichologijas fakultetas
Menino ugdymo katedra. Pedagogine praktika kaip busiamuju muzikas mokitoju
profesionalisos pedagines kompetencijas: Šiolaikinis menas ir pedagogines problemas.
Vilnius;
1998.g. 20. – 21.11. DPU Starptautiskā zinātniski metodiskā konference, 1998.g. 20. – 21.11. ar
referātu – Topošo mūzikas skolotāju profesionāli pedagoģiskās darbības līmeľa aktualizācija
studiju procesā augstskolā: Mūzikas priekšmetu mācīšanas saturs un metodes skolā un
augstskolā. Daugavpils;

1996, 24. – 25.05. RPIVA International Conference. Professional Adaption of a Teacher of Music
at School: Personalities into Family, School and Society: the Teacher`s Role Proceedings.
Rīga.
III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA
- VADĪTI MAĢISTRA DARBI, STUDIJU, BAKALAURA UN TĀLĀKIZGLĪTĪBAS
(KVALIFIKĀCIJAS) DARBI.
- DOCĒTIE STUDIJU KURSI:
mūzikas mācību metodika vidusskolā, mūzikas mācību metodika pirmssskolā, diriģēšana,
profesionālās kvalifikācijas prakse vidusskolā, pirmsskolā, mūzikas didaktika, pasaules tautu muzikāli
pedagoģiskā pieredze, kora zinātne un kora darba metodika, diriģēšana.
- DARBS STUDIJU PROGRAMMAS PADOMĒ: darbs mūzikas pedagoģijas profesionālo
studiju programmās: maģistrantūras un tālākizglītības padomē
- IZSTRĀDĀTIE STUDIJU KURSI:
- Profesionālo studiju programmā „Mūzikas skolotājs”: (kods 45 141445) mūzikas mācību metodika
vidusskolā, mūzikas mācību metodika pirmsskolā, pedagoģiskā prakse vidusskolā, pedagoģiskā prakse
pirmsskolā, kora zinātne, kora darba metodika, diriģēšana;
- Tālākizglītības profesionālo studiju programmā „Vidējās izglītības mūzikas skolotājs” (kods 47
1414);
- Maģistra studiju programma „Pedagoģija – mūzikas pedagoģija” (kods 46 143);
- Tālākizglītības studiju programmā „Mūzikas skolotājs: muzikālās audzināšanas metodika
vispārizglītojošās skolās” un „Mūzikas skolotājs: muzikālās audzināšanas metodika pirmsskolā”;
- Maģistrantūras akadēmisko studiju programmā „Mūzikas pedagoģija” – mūzikas didaktika, pasaules
tautu muzikāli pedagoģiskā pieredze.
Mūzikas skolotāju tālākizglītības kursiem izstrādātas un nolasītas šādas lekcijas:
- Bilingvālās apmācības iespējas mūzikas teorijas un muzikāli ritmisko kustību apgūšanā skolā.
Daugavpils, 2003.g. marts.
- Muzikālās audzināšanas darba specifika ar pirmsskolas vecuma bērniem. Preiļi, 2003.g.
- Dejas ţanra apgūšana mūzikas stundā, izmantojot muzikāli ritmiskās kustības. Rīga, 2002.g.
- Latviešu tautas instrumenta kokles apmācības metodoloģija mūzikas stundā. Rīga, 2002.g.
- Mūzikas skolotāja profesionālās darbības struktūra, tās raksturojums. Daugavpils, 2002.g.
- Kora māksla kā skolēnu vispārējās un individuālās muzikālās kultūras priekšnosacījums. Zinātniski
metodiskā konference. Daugavpilī, 2002.g.
- Folkloras elementu izmantošana mūzikas mācību procesā. Daugavpils, 2001.g.
- Integrētās mūzikas mācības satura izveides nosacījumi. Mūzikas skolotāja misija skolēnu
vērtīborientāciju ievirzē demokrātiskajā sabiedrībā. Mūzikas didaktiskie materiāli kā līdzeklis sensoro
spēju attīstībai. Rēzekne, Ludza, 2001.g.
- Metoţu darba veidu un formu izvēle mūzikas apmācības satura īstenošanai. Daugavpils, 1999.g.
- Pasaules tautu muzikāli pedagoģiskā pieredze. Preiļi, 1998.g.
- Vokālā darba metodika ar vispārizglītojošo skolu koriem. Rēzekne, 1996.g.
- SAGATAVOTIE MĀCĪBU LĪDZEKĻI, GRĀMATAS

- tiek gatavota iespiešanai mācību grāmata „Ievads pirmsskolas muzikālās audzināšanas teorijā un
metodikā”. I daļa.
- nodots publicēšanai 18.05.2004. pārstrādāts un papildināts zinātniski metodisks mācību līdzeklis
„Topošo mūzikas skolotāju prakses dienasgrāmata” I daļa (pamatskolā) 3. kursam (55 lpp.) un 7
pielikumi; II daļa (pamatskolā, vidusskolā) 4. kursam (55 lpp.) un 7 pielikumi;
- tiek gatavota mācību grāmata „Bilingvālā apmācība mūzikas stundās citu minoritāšu skolās”;
- tiek gatavota mācību grāmata „Svētki pirmsskolas izglītības iestādē”. Plānots publicēt 2005.g. martā.
- KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA ĀRZEMJU UN LATVIJAS AUGSTSKOLĀS UN
PĒTNIECĪBAS IESTĀDĒS
2005.g. Profesionalās meistarības pilnveides AI kursi„Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija
mūsdienu zinātľu attīstības kontekstā” DU
2004.g. Profesionālās meistarības kursi „Novitātes mūzikas vēsturē un teorijā” DU .
2002.g. Starptautiskais zinātniski metodoloģiskais seminārs „Ievads Montesori izglītībā”
DU (Filips Snovs Gengs un Māra Saova Morgana (Austrālija)) 27.–29. sept.
2001.g. Starptautiskie profesionālās pilnveides kursi Rīgā: EAS (Eiropas Mūzikas
skolotāju asociācija) – “Globalisation and Identy”
2000.g. DU profesionālās pilnveides kursi “Mūzikas pedagoģijas pētniecības mūsdienu
aktualitātes”
2000.g. Starptautiskie profesionālās pilnveides kursi Ļubļinā (Polija): mūzikas mācību
metodika, folklora, daţādu dziesmu izpildīšana, jautro brīţu izmantošana
pedagoģijā, horeogrāfija
1997.g. Seminārs Ost-Akademie Lineburgā (Vācija) par tēmu “Bildung, Politik un
Gesellschaft im vereinten Deutschland”
IV ORGANIZATORISKAIS DARBS
DALĪBA STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS INSTITŪCIJĀS:
EAS (European Association for Music in School) locekle (Eiropas Mūzikas skolotāju
asociācija)
ZINĀTNISKO KONFERENČU ORGANIZĒŠANA UN VADĪŠANA:
27.–28.11.2003. Starptautiskās zinātniskās konferences “Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā”
sekcijas vadītāja
10.11.2000. Starptautiskās zinātniskās konferences “Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā”
sekcijas vadītāja
20.-21.11.1998. Starptautiskās zinātniski metodiskās konferences “Mūzikas priekšmetu
mācīšanas saturs un metodes skolā un augstskolā” sekcijas vadītāja
ZINĀTNISKO DARBU RECENZĒŠANA:
2004.g. S.Almakajeva dziesmu krājums „Vijies dziesma” pamatskolai.
2004.g. Ramutė Gaučaitė, promocijas darbs „Pre-school Age Children Development by
Choreography in the Nursery-school” (Šiaulai, 2004)
2002.g. H.Krauļa metodiskais mācību palīglīdzeklis “Mūsu klasē visi dzied” (Daugavpilī)
2001.g. A.Viziľas-Nīlsenas promocijas darbs “Kokle un kokles spēles apguves
pedagoģiskie pamati” (Rīgā)
PROFESIONĀLĀS PILNVEIDES KURSU ORGANIZĒŠANA UN VADĪŠANA:
2003.g. Daugavpils pilsētas un rajona mūzikas skolotāju profesionālās pilnveides

kursi par bilingvālā mācību procesa organizēšanā mūzikas stundās
2002.g. Rīgas Kurzemes rajona mūzikas skolotāju profesionālās pilnveides kursi
2002.g. Preiļu pilsētas un rajona mūzikas skolotāju un audzinātāju profesionālās
pilnveides kursi
2001.- 2002. Rēzeknes, Ludzas, Rīgas, Daugavpils pilsētas un rajona mūzikas skolotāju un
pirmsskolas muzikālo audzinātāju profesionālās pilnveides kursi
1998.- 1999. Preiļos, Daugavpilī – mūzikas skolotāju profesionālās pilnveides kursi
MĀKSLINIECISKI RADOŠĀ DARBĪBA:
09.05.2005.40gadu radošās darbības Jubilejas koncerts „Ar ko tu sācies ...” organizētāja, reţisore,
vadītāja, diriģente, dziedātāja
- „Jaunatnes interešu izglītības centra” mūzikas skolotāju konsultante.
- Ikgadējā konkursa „Do–Re–Mi” ekspertu komisijas locekle.
- Cieša sadarbība ar Ļubļinas Pedagoģisko universitāti mūzikas skolotāju sagatavošanā un
sadarbība ar Švērinas (Vācija) ģimnāziju muzikālās audzināšanas un metodikas jautājumos.
Pieredzes apmaiľa.
- Organizējusi un vadījusi Starptautisko koru festivālu „Varavīksne” (Igaunija, Bulgārija,
Lietuva, Latvija, Baltkrievija), kā arī līdzdalība ar TK „Latgale” – diriģente un mākslinieciskā
vadītāja.
- TK „Latgale” Starptautiskās draudzības koncertu turnejas vadība un diriģēšana – Igaunija,
Armēnija, Lietuva, Baltkrievija, Bulgārija u.c. Līdzdalība Starptautiskajā koru asociācijā un
Mūzikas biedrībā.
- Līdzdalība Eiropas mūzikas skolotāju asociācijā
- Ikgadēja koncertdarbība ar vokālo ansambli „Cerība” – Lietuva, Igaunija, Krievija.
- TK „Latgale” diriģente. Koncertdarbība Armēnijā, Bulgārijā, Lietuvā, Baltkrievijā.
- Vokālā ansambļa „Daina” mākslinieciskā vadītāja; koncertdarbība.
- Līdzdalība akadēmisko koncertu diriģēšanā komisijās.
- Līdzdalība bakalaura un maģistra akadēmiskajās komisijās.
- Līdzdalība akadēmiskajās eksāmenu komisijās mūzikas mācību metodikā vispārizglītojošajās
skolās un pirmsskolā, diriģēšanā.
- Mūzikas mācību metodikas noslēguma eksāmena teorētiskās un praktiskās daļas akadēmiskās
komisijas vadība.
- Pilsētas vispārizglītojošo skolu mūzikas olimpiādes organizatore.
- Organizējusi un vadījusi zinātniski metodiskās konferences jaunajiem mūzikas skolotājiem
Latvijā. Tēmas: vokālā darba specifika vispārizglītojošo skolu koros, mūzikas stundas
metodoloģiskie aspekti.
- Mūzikas un mākslu fakultātes 25. gadu jubilejas organizētāja un vadītāja.
V ĪPAŠI NOPELNI
2003. gada 25. aprīlī, piedaloties izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības un
tālākizglītības departamenta Valsts jaunatnes iniciatīvu centra kultūrizglītības projektā „Amatnieku
svētki – 2003” Rīgā, Latgales Transporta koledţas vokālais ansamblis „Cerība” dziedāšanas konkursā
zeļļu grupā ieguva lielo balvu – 1. vietu Latvijā „Dziedošie amatnieki” (ansambļa vadītāja).
1994. Daugavpils rajona Višķu sovhoztehnikuma jautais koris 4.06. Latvijas profesionāli
tehnisko mācību iestāţu rīkotajā konkursā ieguva 1.vietu.
1982. gadā koru zonālajā skatē Vecbebru sovhoztehnikuma koris ieguva godalgotu 2.vietu,
rajonā 1.vietu. Republikas koru skatē ieguva 2.vietu;

1984. – 1986. Daugavpils pilsētas vokālais ansamblis “Daina” pilsētas skatē ieguva 1.vietu,
zonālajā skatē 2.vietu, Republikas skatē 3.vietu;
Ir 20 Goda raksti un 8 Diplomi par ieguldīto darbu kultūras jomā, pedagoģiskajā un zinātniski
metodiskajā darbā.
____________ S.Ērliha

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS
Vārds Uzvārds Ainārs Felcis
Dzimšanas gads, datums, vieta 08.02.58. Kuldīga
Izglītība
(kad un ko beidzis (-usi))
Darbības gadi universitātē,
zinātniskie vai akadēmiskie
grādi, ieľemanie amati
Pētniecības virzieni (tai skaitā
aizstāvētās dirsertācijas, aizst.
datums, vieta disertācijas
nosauk.)
Publikācijas
( monogrāfijas, daiļdarbi,
zinātniskie un zinātniskimetodiaskie
darbi)
Augstākā
1980. – 1985.g. – P. Stučkas Latvijas valsts
universitāti;
1989. – 1992. g. – LU doktorants
1985. – 1989.g. – DPI Filosofijas un
politekonomikas katedras
asistents;
kopš 1992.g. – DPU EN Socioloģijas, filosofijas
un ekonomikas katedras lektors
1998. – 2001.g. – DPU EN Ekonomikas un sociālo
zinātľu katedras lektors
2001.- 2004.g. – DU SZF Socioloģijas katedras lektors
kopš 2004. g. – vēlēts Socioloģijas katedras lektors
kopš 2004.g. – Izglītības maģistrs pedagoģijā
Virz.: - dialektiskais un vēsturiskais materiālisms;
- filosofijas vēsture, kultūras teorija
- (kopš 1997.g.) turpmākizglītības kursi
pedagoģiskajiem darbiniekiem;
- (kopš 2000.g.) ētikas un estētikas pamati
- Tiek veikts pētījums promocijas darbam
“Atsvešināšanās jēdziena izveide un vieta
eksistenciālisma filosofijā”
- izstrādāti akadēmiskie kursi filosofijas vēsturē
3 gadu ciklam, kultūras teorijā, ētikā un
estētikas pamatos.
1. Vērtību sistēma un pasaules uzskats. Problēmas filosofiskais
aspekts // Atjaunotnes ideoloģija un studentu pasaules uzskata
veidošana. – DPI, 1989.g., 71-74 lpp.
2. Ekoloģija un ētika. Īss ieskats problēmas vēsturē // Starptautiskās
konferences. “ Kultūra, ekoloģija, pedagoģijas process” rakstu
krājums. – Daugavpils, 1993.g.
3. Dzīvnieku “tiesības” kā tikumības problēma // LDAB DPU
organizācijas informatīvais biļetens Nr.6. – DPU, 1993., 9 –11.lpp.
4. K. Raudive par kultūras un civilizācijas konfliktu// Raksti II sēj.. –
Rēzekne, RA, 1998.g., 43-48 lpp.
5. Gabriels Marsels un patiesās esamības meklējumi// Latvijas LZA
Vēstis. 52.sēj. – 1998.g., 53-60.lpp.
6. Hēgeļa atsvešināšanās teorija un mūsdienas // DPU Zinātniskie
raksti. HF X Zinātniskie lasījumi. – DPU, 2000.g., 43-50 lpp.
7. Eksistence un subjektīvais domātājs //DPU EN pasniedzēju un
studentu zinātniski metodiskās konferences
“ Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē “rakstu
krājums. – Daugavpils, Saule, DPU, 2001.
8. Filosofija un politika // HF Zinātniskie lasījumi. – Daugavpils,
Saule, DPU, 2001.
9. Kinorealitāte un realitāte // Homo Aestheticus: no mākslas
filosofijas līdz ikdiens dzīves estētikai. – Rīga, Tapals, 2001.- 267

Staţēšanās ārvalstīs,
starptautiskā sadarbība ar zinātni
saistītos jautājumus
Darbība ar zinātni saistītās
sabiedriskās organizācijās
(kur, kad, kāds pienākums tika
veikts)
Apbalvojumi, prēmijas, goda
nosaukumi u.c.
03.10.2005.
–279.lpp.
10.Kinorealitāte un realitāte savas realitātes meklējumos//Atmiľa
kultūrvēsturiskā kontekstā. – Daugavpils, Saule, 2002. – 81.
– 89 lpp.
11. Trimdas metafizika//Zinātn. rakstu krāj.”Literatūra un
Kultūra:process, mijiedarība, problēmas”. – Daugavpils, Saule,
2004. 11-17 lpp.
1994.g. - iesaistījies Starptautiskajā Filosofijas
Profesoru Asociācijas darbībā ( AIPP)
1994.g. – piedalījās AIPP kongresā Vācijā
1995.g. - piedalījās AIPP reģionālajā kongresā
(Viļľā);
1997.g. - AIPP kongresā ( Rīgā)
1998.g.- darbojās dibinātajā Filosofiskās Izglītība
centrā(FIC), kas darbojās “International
Council for Philosophical Inquiry with
Children” paspārnē.
Kopš 1998.g.- piedalās “Sorosa fonds –Latvija”
programmas “ Pārmaiľas izglītībā”
projektā “ Lasīšana un rakstīšana
kritiskās domāšanas attīstīšanai”.
(Darbs notiek pēc 3 gadu programmas, Kanādas un ASV mācību
spēku vadībā.)
1996.g. – iegūts “International Council for Philosopical
Inquiry with Children” sertifikāts
Ainārs Felcis

Vārds Uzvārds Baiba Felce
Dzimšanas gads, datums, vieta 22.03.62.
Madonas raj.
Izglītība
(kad un ko beidzis (-usi))
Darbības gadi universitātē,
zinātniskie vai akadēmiskie
grādi, ieľemanie amati
Pētniecības virzieni (tai skaitā
aizstāvētās dirsertācijas, aizst.
datums, vieta disertācijas
nosauk.)
Publikācijas
( monogrāfijas, daiļdarbi,
zinātniskie un zinātniskimetodiskie
darbi)
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS
Augstākā
1980. – 1985.g. – P. Stučkas Latvijas valsts
universitāti;
1995. – 2000.g. –studēja doktorantūrā DU
1985. – 1988.g. – DPI Filosofijas un
politekonomikas katedras
laborante;
kopš 1991.g. – DPU EN Socioloģijas,
filosofijas un ekonomikas
katedras asistente
1998. – 2001.g. – DPU EN Ekonomikas un
sociālo zinātľu katedras
asistente
2001.- 2004.g. – DU SZF Socioloģijas katedras
asistente
kopš 2004.g. – Du SZF Socioloģijas katedras lektore kopš 2004.g. –
Izglītības zinātľu maģistre pedagoģijā
Virz: - saruna kā mūsdienu komunikācijas
priekšnosacījums;
- filosofijas (ētikas un estētikas) mācīšana
metodoloģijas pilnveide –
līdzdarbošanās Latvijas, Dānijas un D-
Anglijas kopprojekta ietvaros (TEMPUS
un CIVICS)
1. Pasaules uzkata pilnveidošana estētikas kursā// Atjaunotnes
ideoloģija un studentu pasaules uzskata veidošana. – 74 – 76 lpp.,
DPI, 1989.g.
2. Dzīvības un nāves jautājuma apjēgsme mūsdienu ekoloģiskas
situācijas kontekstā // Starpt. konf. Rakstu krājums “Kultūra,
ekoloģija, pedagoģija”. – Daugavpils, 1993.
3. Atrast jēgu // LDAB DPU organizācijas informatīvais biļetens. –
DPU Nr.4 17 – 18 lpp.
4. K.Raudive par daiļumu un patiesību.//Raksti II sēj. - Rēzekne, 38 –
43 lpp.
5. Taisnīga attieksme katram pret sevi // Sāksim mācīties: pieredze,
problēmas, risinājumi. Sākumskolas skolotāju konf. materiāli. –
DPU, 17 –18 lpp., 1998.g.
6. Philosophie in der Schulen Lettland // Europa Forum Philosophie
Bulletin34. – 1996., s.7 – 10
7. Informationen aus Lettland // Europa Forum Philosophie. Bulletin
37. – 1997., s.18 –20.
8. Mājai sava dienasgrāmata // Mans Mazais. – 99/10 16 –17 lpp.
9. Ētisko vērtību iedzīvināšanas pamatmehānisms // DPU EN
pasniedzēju un studentu zinātniski metodiskās konferences
“Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē” rakstu krājums. -
Daugavpils, Saule, DPU, 2001.

Staţēšanās ārvalstīs,
starptautiskā sadarbība ar zinātni
saistītos jautājumus
Darbība ar zinātni saistītās
sabiedriskās organizācijās
(kur, kad, kāds pienākums tika
veikts)
Apbalvojumi, prēmijas, goda
nosaukumi u.c.
03.10.2005.
10. Domātprieks. Integrēts mācību metodisks līdzeklis. – (Autoru
kolektīvs), R., Filosofiskās Izglītības Centrs, 2001.
11. Nenotveramā netveramība// starpt. konf. „Eksistence un
komunikācija: S.Kirkegoram -190”. – R., 2003.
12. Sapratnes iztēle un izvēle//starpt konf. „Globalizācija un kultūra”.
– Daugavpils. 2003. (iesniegts public.)
13. Bēgt vai emigrēt//Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība,
problēmas. (Zinātn. rakstu kr.) – Daugavpils, Saule, 2004.
1995.g. - iesaistījusies Starptautiskajā
Filosofijas Profesoru
Asociācijas darbībā ( AIPP)
- piedalījās AIPP reģionālajā
kongresā (Viļľā);
- IV Starptautiskajā simpozijā
( Leipcigā);
1997.g. - AIPP kongresā ( Rīgā)
1998.g. Rīgā tiek nodibināts Filosofijas Izglītības Centrs (FIC). Ir
viena no līdzautorēm, organizatorēm un dalībniecēm.
Kopš 1996.g. piedalās kursa “Filosofija bērniem” ieviešana Latvijā. Šai
sakarā iegūts “International Council for Philosopical Inquiry with
Children” sertifikāts
Baiba Felce

Vārds Uzvārds Lilija Gorbaceviča
Dzimšanas gads, datums, vieta 18.10.51.
Jihvi (Igaunija)
Izglītība
(kad un ko beidzis (-usi))
Darbības gadi universitātē,
zinātniskie vai akadēmiskie
grādi, ieľemamie amati
Pētniecības virzieni (tai skaitā
aizstāvētās dirsertācijas, aizst.
datums, vieta disertācijas
nosauk.)
Publikācijas
( monogrāfijas, daiļdarbi,
zinātniskie un zinātniskimetodiskie
darbi)
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS
Augstākā
1969 - 1974.g. - Ļeľingradas Valsts universitātes
Filozofijas fakultāte
1980.g. - pabeidza aspirantūru
kopš 1986.g. - DPI docente
kopš 1993.g. - LR Filosofijas doktore
1975. – 1982.g. – Ļeningrādas Universitātes
Filosofijas fakultātes asistente
1982 - 1985.g. - DPI vecākā pasniedzēja
1985. – 1991.g. - DPI Filosofijas un
politekonomijas katedras docente
1995. – 1998.g. – DPU Socioloģijas, filosofijas
un ekonomikas katedras vadītāja
1998.- 2001.g. – DPU Ekonomikas un sociālo
zinātľu katedras vadītāja
kopš 2001.g. – DU SZF Socioloģijas katedras
vadītāja
Virz.: - Aksioloģijas un vajadzību problemātika;
- Cilvēks pasaulē
Doktora disertācijas tēma ” Filosofisko un psiholoģisko saattiecību
mijiedarbība personības struktūrā” (Ļeľingradas Universitāte,
1982.g. )
Izstrādāti kursi: - Zināšanu un zinātnes socioloģija;
- Vēstures filosofijas problēmas;
- Birokrātijas teorijas;
- Menedţmenta pamati;
- Frankfurtes skolas sociālā filosofija;
- Cilvēks filosofijā;
- Filosofijas teorija un vēsture;
- Filosofijas pamati
- Personālmenedţments
1. Субъект и ситуация// Пути трансформации. - Даугавпилс,
1995. стр. 11 - 16
2. A. Losevs par mitoloģisko apziľu// Zin. konf. “A.Losevam – 100”
tēzes. – Daugavpils, DPU, Saule, 1995. 7 – 10 lpp.
3. Subjekts un situācija. Morfoloģija. - DPU, 1996.
15 –19 lpp.
4. Filosofija mūsdienās// Zinātniskie raksti. – Daugavpils, DPU,
Saule, 1997.
5. Н. Лосский о природе зла. - Rakstu krājums A 6 II
daļa .- Daugavpils DPU, Saule, 1998. 197-200. lpp.
6. Круг философских интересов в конце ХХ века.//
Starptautiskās konferences zinātniskie raksti.–
Daugavpils, DPU, Saule, 1998. - 99 - 103 lpp.
6. XX gs. pamatvērtība// Starptautiskās konferences zinātniskās
tēzes.” Centāleiropas un austrumeiropas valstis šodien:

Staţēšanās ārvalstīs,
starptautiskā sadarbība ar zinātni
saistītos jautājumus
Darbība ar zinātni saistītās
sabiedriskās organizācijās
(kur, kad, kāds pienākums tika
veikts)
Apbalvojumi, prēmijas, goda
nosaukumi u.c.
ekonomika, politika, kultūra”. – Daugavpils, DPU, EN,1999.
7. Ekonomiskās izglītības problēmas// Zinātniskās konferences
zinātnsikie raksti. – R., Banku Augstskola, 1999.
8. Objekta metamorfozes // DPU 8. Ikgad. zinātniskās
konferences rakstu krājums. – Daugavpils, DPU, 2000., 43 – 48
lpp.
9. Kāpēc mēs neatsākāmies no filosofijas// DPU EN pasniedzēju
un studentu zinātniski metodiskās konferences “Akadēmiskās
izglītības problēmas univerisitātē” zinātniskie raksti. –
Daugavpils, DPU, EN, Saule, 2001., 8 – 10 lpp.
10. XX gs. vērtības// HF IX Zinātniskie lasījumi. – Daugavpils, DPU,
HF, 2001.
11. XX gs. vērtības//Finansu socioloģija: problēmas un to risināšana.
Rakstu krājums. - Daugavpils, DU, Saule, 2002.
12. Naudas filosofija. – Gr.: Ekonomikas un uzľēmējdarbības
problēmas Latvijā. – Rīga, RSAABA, 2002., 139. – 146.lpp.
13. Cilvēks ir izvēle// Starpt. konf. „Eksistence un komunikācija”
tēzes. – R., LU Filosofijas un socioloģijas institūts, Dānijas
Kultūras institūts, 2003.
14. Mūsdienu cilvēks. Mūsdienu vērtības//HF XIII zinātniskie
lasījumi. – Daugavpils, DU HF, 2003.
15. Организационная культура и проблемы эффективности//межд.
Конф. «Человек и рынок». – Люблин, Польша, 2004.
16. Globalizācija un hierarhija mūsdienās// starpt. konf. „Globalizācija
un kultūra”. – Daugavpils, DU HF, 2004.
17. Drošība un tās izteiksme vajadzību hierarhijā// starpt konf. rakstu
krājums „Drošība un tautas attīstība”. (iesniegts public.)
-
Sadarbība ar Viļľas universitātes kolēģiem;
Polijas (Toruľas) augstskolas pasniedzējiem
- sakarā ar DPU 75 gadu jubileju ir piešķirts
Goda Raksts par ieguldījumu zinatnē, izglītībā
un audzināšanas jomā;
- sakarā ar DU 80 gadu jubileju ir piešķirts
Izglītības Ministrijas Atzinības Raksts par
ieguldījumu zinātnē, izglītībā.
03.10.2005 Lilija Gorbaceviča

VĀRDS, UZVĀRDS: Oksana Groza
CURRICULUM VITAE
DARBA VIETA: Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Kora
diriģēšanas katedras asistente
DZĪVES VIETA: Enerģētiķu ielā 5, dz. 54, Daugavpils, LV5400, tālr.: 5443794
DZIMŠANAS GADS, VIETA: 1972. gada 2. novembrī, Preiļos
IZGLĪTĪBA UN
KVALIFIKĀCIJA:
DARBA PIEREDZE:
2005.
Beigusi DU maģistrantūru. Iegūts pedagoģijas maģistra grāds
1994.- 1998. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Mūzikas fakultāte, iegūta solo
dziedāšanas un vidusskolas mūzikas skolotājas kvalifikācija
1990.- 1994. Daugavpils mūzikas koledţa
1979.- 1990. Preiļu 2. vidusskola
Kopš 2000.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Kora diriģēšanas katedras
asistente
Kopš 1998.g. Daugavpils 1.bērnudārza muzikālā audzinātāja
PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE:
2000.-2001. Tālākizglītības kursi Daugavpils Universitātē
2002. Aguva 36 stundu tālākizglītības kursu programmu „Pedagoģiskā darba
organizācija un tā īstenošana pirmskolas izglītības iesrtādē, ievērojot
bērna individuālās īpatnības un attistību” . Apliecība Nr. 2206
___________ O.Groza

CURRICULUM VITAE
SVETLANA GUSEVA
Zelinska 23-19
LV-5410 Daugavpils
tālr. 5441006
Parādes iela 1
LV-5400 Daugavpils
tālr. 5428636
Dzimšanas vieta un gads: 1955.gada 21.novembris, Krievijas Federācijas Kaļiľingradas apg.
IZGLĪTĪBA
1997.g. Nostrificējusies Dr.psych.
1997.g. Psiholoģijas zinātľu kandidāts
1994.g. Psiholoģijas maģistra diploms DPU
1993 -1996.g. Studijas Krievijas izglītības akadēmijas Psiholoģiskā institūta aspirantūrā
1982.g. Krievu valodas un literatūras skolotāja diploms Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā
DARBA PIEREDZE
Kopš 1999.gada Psiholoģijas katedras docente
1988.g.-1999.g. Psiholoģijas katedras asistente
1982g.-1988.g. DPI bibliotekāre
ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA:
Latgales reģiona jauniešu profesionālā identifikācija pašnoteikšnās periodā – LZP grants kopš
2004. gada – vadītāja.
ESF projekta “Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā” dalībniece
(09.02.2005-30.09.2007)
ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS:
1. V.Dombrovskis, S.Guseva, Dz.Iliško. Professional Identification of Adolescents of Latvia in
Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July, Granada (Spain).
2. Dz.Iliško, V.Dombrovskis, S.Guseva. Education for Adults in Latvia – Possibilities and Limitations.
Nordic Conference on Adult Edication: “Adult Education – Liberty, Fraternity, Equality?” 2005, 13-
14 May, Turku (Finland).
3. V.Dombrovskis, S.Guseva The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with Deviant
Behaviour 25-26.11.2004.g. . Viļľa (Lietuva) Konference: “Personības psiholoģiskā attīstība”.
4. V.Dombrovskis , S.Guseva, A.Pipere. Latvijas studentu Vācijā dzīves krīze un profesionālās
identitātes veidošanās īpatnības 13-17.09.2004.g. Sudaka (Ukraina, Krima) Konference: ”
Migrācija Eiropā: sociālie un psiholoģiskie aspekti”.
5. V. Dombrovskis, S.Guseva, V.Murašovs. Dynamics of professional identification during the
univresity studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference, Tallinn
(Estonia),April 14-16,2004.
6. I. Civako, S. Guseva, V. Dombrovskis. The influence of Somatic Illness upon the Formation
of tTeeneger‟s Character Accentuations//3 rd Intenational conference “Person. Color. Nature.
Music.”May 15-18, 2002, Daugavpils
7. S.Guseva.V.Dombrovskis. The psychological conditions of the formation of teenagers' positive
learning motivation // VII th European Congress on Psychology, 1-6 July 2001, London.
8. S.Guseva. Jaunākā pusaudţa personības problēmas diagnostika // Zinātnisko rakstu krājums
“Tolerance un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas”. Daugavpils, 2001. 61.-69.lpp.
9. S.Guseva, O.Nikiforovs. Mūsdienu psihodiagnostikas pamatfunkcijas un mērķi izglītībā.
Mākslu pedagogu apvienības un Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Pirmsskolas un

pamatskolas pedagoģijas fakultātes rīkotā starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba.
Mūzika.” 2000. 9.-12.lpp.
10. A.Ruzha, S.Guseva. Realization of correctional work with teenagers. // Proceedings of the
Association for Teacher Education in Europe Spring University: Today's reforms for
tomorrows school's, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 2000, Klaipedos Universitetas, 2000.
p.p. 198-203.
11. Svetlana Guseva. Correctional-developmental work as a mean for activizating of the thinking
process of younger teenagers 10-12 years old // The Sixth UNESCO ACEID International
scientific conference “Global and Indigenous Knowledge for a Learning Society: Innovative
Approaches Including New Technologies and Concepts of Intelligence” 12-15 December
2000, Bangkokā (Taizeme)
PĀRĒJĀS PUBLIKĀCIJAS:
1. Guseva S., Palīdzība bērniem adaptēties skolēna lomai//”Skolotājs”, 2003.g. Nr.2 (38).
2. Guseva S., Holopova G. Studentu domāšanas motivācija // Zinātniski metodisko rakstu
krājums. Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija. R., 1999.
3. S.Guseva. Bērna psihiskās attīstības korekcija: mērķi, uzdevumi, pieejas. RPIVA zinātniskā
konference “Skolotājs Latvijas skolā”. 1998.
4. S.Guseva, I.Kokina. Izziľas aktivitāte un domāšanas attīstības problēmas. RPIVA zinātniskā
konference “Skolotājs Latvijas skolā. 1998.
PEDAGOĢISKĀ KVALIFIKĀCIJA
Novadīti 30 maģistra darbi
Lekciju un semināru vadīšana
Vispārīgā psigoloģija
Attīstības psiholoģija
Psihodiagnostikas pamati
Bērnu rotaļu psiholoģija
Korekcijas darbs skolā
Sociālpsiholoģiskais darbs ar deviantas un delinkventas uzvedības bērniem
Zinātniski pētnieciskā darba organizācijas metodika
Izstrādātas studiju programmas visos augstāk minēajos kursos.
Izstrādāti psiholoģiskās prakses materiāli Izglītības psihologa specialitātes 1., 2. un 3.kursa
studentiem
Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniski pētnieciskās iestādēs
1999.gada decembris un 2000.gada decembris. Maskavas Psiholoģiskais institūts.
Valodu prasme: latviešu, krievu, angļu.
ORGANIZATORISKĀ KOMPETENCE
Ikgadējo tālākizglītības kursu organizēšana skolotājiem
2005.gada 3. oktobrī
________________________________S. Guseva

CURRICULUM VITAE
Personas dati Vija Guseva, p/k. 040460-11863, dzimusi 1960.gada 4.aprīlī Valmierā,
Dzīvo Daugavpilī, Mazā Dārza ielā 1-7/8, LV-5404, tel.5433795, 6063433
Izglītība
1987.g. Ļeľingradas A.Hercena vārdā nosauktais valsts pedagoģiskais institūts, Pirmsskolas
pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte.
1999.g. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, pedagoģijas maģistru studijas programma, speciālās
pedagoģijas apakšprogramma.
2002.g. Uzsāktas studijas pedagoģijas doktorantūrā, skolu pedagoģijas apakš- programmā Daugavpils
Universitātē.
Darba pieredze
1978-1980 audzinātāja, Strenču pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē
1980-1983 vadītāja, Strenču pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē
1983-1989 audzinātāja-metodiķe, Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestādē “Zīlīte”
1993-2001 tiflopedagogs, Aizkraukles specializētajā pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte”
2001- lektore Daugavpils Universitātē, Pedagoģijas katedrā
Papildus izglītība
1998 CERTIFICATE OF RECOGNITION AS PORTAGE HOME VISITOR
(sertifikāts 106/98)
2002 “Speciālās pedagoģijas psiholoģiskie aspekti un mācību metodikas
īpatnības.”(sertifikāts 1748)
2002 Seminārs “Mūsdienu pedagoģija” LU
2003 Seminārs Sociālā integrācija daudznacionālā vidē. Daugavpils 1. ģimnāzijā
2003 - “Bībeles principu integrācija izglītībā” 36 st. LKSA, Rīga
2005
2005. ES Comenius programmas INCLUES projekta seminārs “mācīšanās
kognitīvie pamati"
Zinātniskais darbs
1999 Uztveres korekcija un attīstība pirmsskolniekiem ar redzes traucējumiem
Tematiskas mācību programmas ietvaros.(maģistra darbs)
2003 Pētījums: Skolotāju skatījums uz vājredzīgu bērnu integrāciju
vispārizglītojošo skolu sākumskolas klasēs
Piedalīšanās konferencēs
2001 Starptautiskās PORTAGE asociācijas 1.Eiropas konferencē Rīgā.
2002 Starptautisk1ā zinātniskā konferencē “Krāsa.Daba.Cilvēks.” Daugavpils
universitātē
Starptautiskā konferencē “Baltijas pedagogs- kristietis 2002” Rīgā
2003 Starptautiskā konference SUSTAINABLE DEVELOPMENT. CULTURE.
EDUCATION. DU
2004 Starptautiskā konference Social Integration in the Expanding Europe
Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte
2004 Starptautiskā konference European added value in teacher education:
2003 Teachers as promoters of basic skills acquisition and facilitators of
learning”
Unuversity of Taru, Estonia
2005. Konference “Skola visiem – 2” British Council Latvia
2005. Starptautiskā konference SUSTAINABLE DEVELOPMENT.
CULTURE.
EDUCATION. Hohschule Vechta.
Publikācijas
2003 Teachers‟ perspective on the integration of visually impaired children in the

primary grades of general education schools. DU JOURNAL OF TEACHER
EDUCATION AND TRAINING 124.- 134 lpp.
2004. Bērnu ar īpašām vajadzībām sociāli pedagoģiskā adaptācija integrācijas
Procesā. Jelgava. PROCEEDINGS OF THE INTERNATIONAL
SCIENTIFIC CONFERENCE. 104. – 109. lpp.
2005. The Formation of Tolerant Orientation in Relation to Peers with Functional
Disturbances. JORNAL OF TEACHER EDUCATION AND TRAINING.
Metodiskais darbs.
2001 Līdzdalība tālākizglītības kursa “Pedagoģiskā korekcija bērniem ar
īpašām
vajadzībām. Konflikti, to risināšana” izstrādē un realizācijā.
Līdzdalība projekta sociālās izslēgtības mazināšanai Latgalē “Es-Citi-Vide
ap mani” izveidē un realizācijā
2002 Līdzdalība tālākizglītības kursa “Audzināšanas darba organizēšana un
vadība”
izstrādē un realizācijā
Līdzdalība projekta “Sociālā integrācija daudznacionālā vidē.” Daugavpils
1.ģimnāzijā realizācijā.
2003 Līdzdalība projekta: “Sociālo iemaľu attīstīšana internātskolu un bērnu namu
audzēkľiem, lai sagatavotu viľus patstāvīgai dzīvei” realizācijā
Studiju kursa SPECIĀlĀ PEDAGOĢIJA metodisko materiālu atjaunošana
un papildināšana
Valodas prasmes
Krievu valoda- brīvi
Vācu valoda- brīvi
Daugavpilī, 2005. gada 3. oktobrī V.Guseva

ELFRĪDA KRASTIĽA
CURRICULUM VITAE
Blaumaľa 6 - 8, Koknese, Aizkraukles raj.,
LV -5113, Latvija
tālr. 9123780, 51-61721
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Parādes ielā 1, Daugavpils
tālr. 54-28636, E-mail: santa@dau.lv, ilga@dau.lv
Dzimusi Kuldīgas raj., Latvijā 1947.gadā 1.jūlijā
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA
2002. Ievēlēta par profesori (DU padomē)
1998. Ievēlēta par asociēto profesoru (DPU padomē)
1996. Pedagoģijas doktora diploms DPU
1993. Pedagoģijas maģistra diploms LU
1972. Fizikas un matemātikas pasniedzēja diploms Latvijas Universitātes Fizikas matemātikas
fakultātē
1966. Diploms Rīgas 2.internātskola (ar matemātikas novirzienu)
DARBA PIEREDZE
2002.g. profesore Daugavpils universitātē
1998.g. asociētā profesore Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē
1996.-1998. docente Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē
1995.-1996. lektore Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē
1990.-1993. direktora vietniece Kokneses vidusskolā.
1982.-1990. jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtā
1972.-1998. matemātikas skolotāja Kokneses vidusskolā
1970.-1972. matemātikas skolotāja Ķeipenes pamatskolā Ogres raj.
1970. audzinātāja Suntaţu internātskolā Ogres raj.
ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA UN AR TĀS IZSRĀDĀŠANU SAISTĪTĀ SADARBĪBA
2005. maijā. Sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru projektā „Čigānu bērns skolā –esi gaidīts!”
veikts pētījums par čigānu bērnu iekļaušanu vispārējās izglītības iestādē un sagatavota publikācija
„Čigānu identitāte multikulturālā skolā” (kopā ar Ţ.Bērziľu, Z.Lūciľu, D.Zaķi), konference Rīgā
2005. maijā sagatavota publikācija „Holistic Education” konferencei Fehtas universitātē (Vācijā)
„Mathematics Curriculum for a Senior Student as the Means for Self-regulated Studies” (kopā ar
I.Ločmeli)
2004. sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu Centru (IIC) veikts gadījuma pētījums (case study)
starptautiskā projekta Step by step, sagatavota publikācija
2004. februārī un maija piedalījās semināros Ungārijā par gadījuma pētījumu (case study)
2001./2002. Lietišķais pētījums Nr. 4 “Sākumskolas skolotāju pieredze, iesaistot skolēnus mācību
sasniegumu pašizvērtēšanā” (līdzautore A.Pipere)
2000./2001. Lietišķais pētījums “Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas modelis un
dokumentācija mācību sasniegumu atspoguļošanai 1. – 4.klasēs (pedagoģiskā eksperimenta
vadītāja)
2001.-2005. piedalīšanās ZA granta I.Salītes vadītajā pētījumā „ Skolotāju izglītības
pašorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā”
2000.-2004. līdzdalība UNESCO/UNITWIN skolotāju pārorientēšanas projektā.
Līdz 2004.gadam kopā ir 121 publikācija, t.s. 10 zinātniskas publikācijas 16 mācību grāmatas, 35
mācību palīglīdzekļi skolēniem, 12 metodiskie palīglīdzekļi skolotājiem, 15 metodiskie raksti, 15
konferenču tēzes, 18 citas publikācijas
2004.g. aprīlī piedalījos 2.starptautiskā ţurnāla „Journal of Teacher Education and Training”
konferencē Tallinā. Sagatavota publikācija kopā ar I.Ločmeli
2004.g maijā sagatavota publikācija ATEE Spring University 7 th konferencei Tartu „ European
added value in teacher education” kopā ar I.Ločmeli

2004.g. maijā piedalījos un uzstājos 5.starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Matemātikas
mācīšana: vēsture un perspektīvas” Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Publicētas tēzes kopā ar
I.Ločmeli. iesniegts publicēšanai raksts „How to motivate secondary school students for their
skills to solve irrational equations and inequalities perfection?” līdzautore I.Ločmele
2003.g. maijā Rīgā uzstāšanās un publikācija ATEE Spring University konferencē “Changing
Education in a Changing Society”, iegūts sertifikāts
2003.g. februārī Rēzeknē starptautiskā zinātniskā konference “Personality. Time.
Communication.” Publikācija “Pašizvērtēšana sākumskolā”.
2002.g. 23.-25. maijā piedalīšanās starptautiskajā konferencē Atēnās (Grieķija). Publicēts raksts
kopā ar I.Salīti.
2001.g. martā Pērnavā (Igaunija) piedalīšanās “Soli pa solim” seminārā “Teaching in the
Inclusive Early Childhood Classroom” iegūts sertifikāts
2001.g. 02.-04.11 piedalījos kursos „Bērnu sagatavošana skolao pielietojot moderno spēļu
tehnoloģiju. Voskoboviča attīstības spēles” kursusu lektors V.V.Voskobovičs (Sankt-Pēterburga)
2000.g. novembrī Viļľā (Lietuva) piedalīšanās “Soli pa solim” seminārā “International Step by
Step Applied Researh Training” iegūts sertifikāts
2000.g. 1.-5. aprīlī piedalījos profesionālās meistarības pilnveidošanas kursos „Humāna un
personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā” vad. Šalva Amonašvilli (Maskava)
2000.g. maijs-oktobris Rīgā PIAC organizētie kursi “Mācību darba organizācija un metodes
apvienotajās klasēs”
1999.g. novembrī Šauļos (Lietuva) piedalīšanās starptautiskā konferencē “Matemātikas izglītības
tendences pasaulē”, publicētas tēzes
1999.g. 6.-8.oktobrī Latvijas universitātē Rīgā piedalīšanās starptautiskā konferencē “Teaching
mathematics: Retrospective and Perspectives II” (uzstāšanās un publicēts raksts).
1998.g. uzstāšanās starptautiskā Baltijas Valstu konferencē Rīgā Sākam mācīties: pieredze,
problēmas, risinājumi un Klaipēdā
1998. – 1999. Lietišķais pētījums Nr.: ISEC 9/98 “Integrēta mācīšana mūsdienu humānās
pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums” līdzautori I.Salīte, A.Pipere,
O.Grišāne u.c.
1998.g. jūlijs uzstāšanās starptautiskā matemātikas skolotāju apvienības konferencē Rīgā
“Matemātiskā izglītība 21.gs. skolā”
1996.g. aizstāvēts pedagoģijas doktora grāds. Promocijas darba tēma: “Mācību satura un metoţu
individualizācija matemātikā pamatskolā”
1996.g. martā profesionālā kvalifikācijas celšanas kursi Rīgā “Attīstošās spēles sākumskolā”
1995.g. marts profesionālās kvalifikācijas celšanas kursi “Vides izglītības saturs un mācīšanas
metodes”
1994.g. novembris profesionālās kvalifikācija kursi IAI radošiem skolotājiem
1993.g. piedalīšanās starptautiskā konferencē Druskininkos (Lietuva)
1993.g. maģistra darbs “Sešgadīgo bērnu mācību saturiskā un procesuālā vienotība”
1982.–1991.gadam iesaistīšanās Vissavienības pedagoģiskajā eksperimentā par sešgadīgo bērnu
mācīšanu skolā un pāreju uz sistemātiskām mācībām piecu dienu mācību nedēļas apstākļos
(programmu, mācību grāmatu un metodisko materiālu nodrošinājums, piedalīšanās konferencēs).
1977.g. jūnijā Maskavas Valsts Universitātē vidusskolas matemātikas skolotāju zinātniskās
kvalifikācijas celšanas kursi
1970. – 1977.gadam RSKCI matemātikas skolotāju kvalifikācijas celšanas kursi.
Zinātniskās publikācijas
1. E. Krastiľa, I.Ločmele, 2004. Secondary school students‟ self-evaluation in mathematics: problems
and their solving // In coll. International Conference, European added values in teacher education: The
role of teachers as promoters of basic skills acquisition and facilitators of learning. Tartu, 2004, pp
144-150
2. E.Krastiľa, A.Pipere, 2003 Autentiskā vērtēšana: skolotāju7 pieredzes salīdzinošais pētījums.
Authentic Assessment: Comparative Study of Teachers‟ Experience // In coll. International
Conference „Teacher , Students and Pupils in a Learning Society, may 2-3, 2003, The University of
Latvia, Institute of Pedagogy and Psychology IV pp. 57-69

3. Salite i., Krastiľa E., 2002 Developing curriculum for teacher education toward sustainability //
Proceedings of the 4 th International Conference Organized by the Athens Institute for Education and
Research (AT.IN.E.R.). May 23 -25, 2005, pp. 259-270
Mācību grāmatas
1. Matemātika 1.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1997.- 144 lpp. (20%). Līdzautori: J.Mencis (sen.),
J.Mencis (jun.), I.Cine, D.Oliľa.
2. Математика 1 класс (tulkojums kr. valodā) - (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), I.Cine,
D.Oliľa) - R.: Zvaigzne ABC - komplektā 1., 2., 3., 4.burtnīca, - 1998. – 144 lpp.
3. Matemātika 2.klasei (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliľa) - R.: Zvaigzne ABC, -
1998. - 160 lpp.
4. Математика 2 класс (tulkojums kr. valodā) - (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliľa)
- R.: Zvaigzne ABC. - 1999. – 160 lpp.
5. Математика 3 класс (tulkojums kr. valodā) - (līdzautori J.Mencis (sen.)) - R.: Zvaigzne ABC -
1999. – 168 lpp.
6. Математика 5 класс (tulkojums kr. valodā) - (līdzautori V.Kārkliľa, J.Mencis (sen.), J.Mencis
(jun.). D.Mihailovs, A.Sika) - R.: Zvaigzne ABC. -1999. – 334 lpp.
7. Математика 6 класс (tulkojums kr. valodā) - (līdzautori V.Kārkliľa, J.Mencis (sen.), J.Mencis
(jun.). D.Mihailovs, A.Sika) - R.: Zvaigzne ABC. - 1999. – 336.lpp.
8. Matemātika 3.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 168 lpp. Līdzautori: J.Mencis (sen.) u.c.
9. Matemātika 4.klasei. – R.: Zvaigzne ABC, 2000.g. – 128 lpp. Līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis
(jun.), D.Oliľa.
10. Математика 4 класс (tulkojums kr.valodā) - (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliľa)
- R.: Zvaigzne ABC. - 2000. – 128 lpp.
Mācību palīglīdzekļi skolēniem
1. Matemātikas burtnīca 2.klasei (1.daļa) - R.: Zvaigzne, 1987.- 32 lpp. (40 %), 10.izd. Zvaigzne
ABC, 1995.- 62 lpp. Līdzautors J.Mencis.
2. Matemātikas burtnīca 2.klasei (2.daïa).- R.: Zvaigzne, 1987.- 32 lpp., 10.izd. Zvaigzne ABC,
1995.- 62 lpp. (40%). Līdzautors J.Mencis.
3. Didaktiskie materiāli 3.klasei. - R., Zvaigzne, 1988.- 64 lpp., 3.izd. Zvaigzne ABC, 1995.- 64 lpp.
(40%). Līdzautors J.Mencis.
4. Didaktiskie materiāli 4.klasei. - R.: Zvaigzne, 1989.- 48 lpp., 3.izd. Zvaigzne ABC, 1995.- 48 lpp.
(40%). Līdzautors J.Mencis.
5. Naturālie skaitļi. 1.matemâtikas burtnīca 5.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1996. - 32 lpp.,
(50%). Līdzautore A.Skolniece.
6. Pozitīvie skaitļi un nulle. 1.matemātikas burtnīca 6.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1996. - 32 lpp.
(50%). Līdzautore A.Skolniece.
7. Parastās daļas. 2.matemâtikas burtnīca 5.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1997. – 32 lpp., (50%).
Līdzautore A.Skolniece.
8. Racionālie skaitļi. 2.matemātikas burtnīca 6.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1997. - 32 lpp. (50%).
Līdzautore A.Skolniece.
9. Matemātika 1.klasei. Pirmā burtnīca. - R.: Zvaigzne ABC, 1997. - 32 lpp. (20%). Līdzautori:
J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliľa.
10. Matemātika 1.klasei. Otrā burtnīca. - R.: Zvaigzne ABC, 1997. - 32 lpp. (20%). Līdzautori:
J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliľa.
11. Matemātika 1.klasei. Trešā burtnīca. - R.: Zvaigzne ABC, 1997. - 32 lpp. (20%). Līdzautori:
J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliľa.
12. Matemātika 1.klasei. Ceturtā burtnīca. - R.: Zvaigzne ABC, 1998. - 32 lpp. (20%). Līdzautori:
J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliľa.
13. Decimāldaļas. 3.matemātikas burtnīca 5.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1998. - 32 lpp. (50%).
Līdzautore A.Skolniece.
14. Matemātika 2.klasei. / Pirmā burtnīca. - R.: Zvaigzne ABC, - 1998. - 40 lpp. - Līdzautori: J.Mencis
(sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliľa)

15. Matemātika 2.klasei. / Otrā burtnīca. - R.: Zvaigzne ABC, - 1998. - 32 lpp. - Līdzautori J.Mencis
(sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliľa).
16. Натуральные числа. Тетрадь по математике для 5 класса. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 32 lpp.
Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā)
17. Положительные числа и ноль. Тетрадь по математике для 6 класса. - R.: Zvaigzne ABC,
1999. - 32 lpp. Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā)
18. Простые дроби. Тетрадь по математике для 5 класса. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 32 lpp.
Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā)
19. Рациональные числа. Тетрадь по математике для 6 класса. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 32
lpp. Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā)
20. Математика для 1 класса. Первая тетрадь. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 32 lpp. Līdzautori:
J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliľa. (tulkojums kr.valodā)
21. Математика для 1 класса. Вторая тетрадь. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 32 lpp. Līdzautori:
J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliľa. (tulkojums kr.valodā)
22. Математика для 1 класса. Третья тетрадь. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 32 lpp. Līdzautori:
J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliľa. (tulkojums kr.valodā)
23. Математика для 1 класса. Четвертая тетрадью. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 32 lpp.
Līdzautori: J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliľa. (tulkojums kr.valodā)
24. Десятичные дроби. Третья тетрадь по математике для 5 класса. -R.: Zvaigzne ABC, 1999. -
32 lpp. Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā)
25. Математика для 2 класса. Первая тетрадь. - R.: Zvaigzne ABC, - 1999. - 32 lpp. Līdzautori:
J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliľa). (tulkojums kr.valodā)
26. Математика для 2 класса. Вторая тетрадь. - R.: Zvaigzne ABC, - 1999. - 32 lpp. Līdzautori:
J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliľa). (tulkojums kr.valodā)
Metodiskie palīglīdzekļi skolotājiem
1. Matemātika 6.klasē. - R.: Zvaigzne, 1993.- 62 lpp., 2.izd. 1995.- 62 lpp. (15%). Līdzautori:
V.Kārkliľa, J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.Mihailovs, A.Sika.
2. Matemātika 2.klasē. / Metodiskais līdzeklis (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliľa) -
R.: Zvaigzne ABC, - 1998. - 44 lpp. / Tulkots arī krievu valodā.
3. Matemātika 3.klasē. / Metodisks līdzeklis - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 52 lpp. Līdzautors:
J.Mencis (sen.). / Tulkots arī krievu valodā.
4. Matemātika 4.klasē / Metodisks līdzeklis - R.: Zvaigzne ABC, 2000. – 56 lpp. (50%). Līdzautors:
J.Mencis (sen.). / Tulkots arī krievu valodā.
5. Matemātika./Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana: Metodiski ieteikumi sākumskolas
skolotājiem. – IZM VID – 2001. – 11.-15.lpp.
6. Mācību saniegumu pašizvērtēšana. – R.:RaKa, 2004. -216.lpp (50% līdzautore :A.Pipere)
Metodiskie raksti
1. Problēmiskās mācīšanas elementi matemātikas stundas jaunākajās klasēs /krājumā: Skolēnu
izziľas darbības aktivizēšana matemātikas stundās. - sastādījis U.Grīnfelds/. - R.: Zvaigzne, 1995.-
9.-24.lpp.
2. Jānis Mencis. / Raksts krājumā “Pedagoģiskā doma Latvijā no 1940.gada līdz mūsu dienām” - R.:
Puse, 1998. - 105.- 112.lpp.
3. Ilmārs Gaišs. / Raksts krājumā “Pedagoģiskā doma Latvijā no 1940.gada līdz mūsu dienām” - R.:
Puse, 1998. - 257.- 261 lpp.
4. Matemātikas mācību grāmata kā skolotāja mūţa darba atziľu krājums. / Raksts krājumā „Laikmets
un personība” 5. sēj. RaKa, 2004.- 339.-344.lpp.
Mācību standarti, programmas
1. Matemātikas programma sākumskolai. - R.: IKLM, 1993.- 9.- 46.lpp.
2. Sākumskolas mācību priekšmetu vadlīnijas - matemātika (projekts). - R.:ICEC, 1997. - 28.-30.lpp.
3. Matemātika. Pamatizglītības standarts. Mācību programmas paraugs (projekts) – R.: ISEC 2002. -
31.-38., 45.-74.lpp.

Citas publikācijas
1. Maģistra darbs. Sešgadīgo bērnu matemātikas mācību saturiskā un procesuālā vienotība. LU R.,
1993.
2. Promocijas darbs. Mācību satura un metoţu individualizācija matemātikā pamatskolā. -
Daugavpils PU, 1996.-27.lpp.
3. Lietišķais pētījums Nr.: ISEC 9/98 „Integrēta mācīšana mūsdienu humānās pedagoģijas
skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums” Līdzautori : Salīte I., Pipere A., Grišane O.
U.c.
4. Zinātniskā atskaite lietišķam pētījumam Nr.12 “Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas modelis
un dokumentācija mācību sasniegumu atspoguļošanai 1. – 3.klasē. – DU, 2001. – 157 lpp.
Pielikumi 268 lpp.
5. Skolēni prasa papilddarbus nevis atzīmes. // Skolotājs 2001. Nr.2- RaKa
6. Ceļā uz daudzveidību nevar būt vienveidība. //Izglītība un Kultūra Nr. 7. 2001.15. februārī
7. Par mācību sasniegumu vērtēšanu mācību gada beigās eksperimenta skolās // Izglītība un Kultūra.
Nr. 16. 2001. 19.aprīlī
8. Par vienotu mācību sasniegumu vērtēšānu // Izglītība un Kultūra Nr.37., 2001.13.septembrī
9. Zinātniskā atskaite lietišķam pētījumam Nr.4 „Sākumskolas skolotāju pieredzes analīze, iesasitot
skolēnus mācību sasniegumu pašizvērtēšānā” 2002. 149. lpp.+ pielikums 152.lpp. Līdzautore
A.Pipere
10. Čigānu identitāte multikulturālā skolā. –Izglītības iniciatīvu centrs, 2005. 89.lpp (līdzautori:
Ţ.Bērziľa, Z.Lūciľa, D.Zaķe)
Konferenču tēzes
1. Izziľas patstāvīguma izkopšana matemātikas stundās pamatskolā. //Izglītības attīstība Latvijā:
pagātne, tagadne, nākotne. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 75.gadadienai veltītās
zinātniskās konferences tēzes. - Daugavpils: izd. ”Saule”, 1996.-30.-32.lpp.
2. Kā mācīsim matemātiku sākumskolā: atsevišķi vai integrēti? // Akadēmiskās izglītības problēmas
universitātē. Zinātniskie raksti. 5.sçj.- Daugavpils: izd. “Saule”, 1997.-78.-80.lpp.
3. Integrētie projekti skolēnu matemātiskās un ekonomiskās domāšanas attīstīšanai / tēzes “Sākam
mācīties: pieredze, problēmas risinājumi”. - Daugavpils, ”Saule”, 1998. - 30.lpp.
4. Integrētie projekti sākumskolā. - / rakstu krājums A8. - Daugavpils. - DPU: Saule, 1999. - 72. -
74.lpp.
5. Pētnieciskie uzdevumi matemātikā un to risināšanas metodes sākumskolā. / 7.ikgadçjâs
zinātniskās konferences rakstu krājums: dabaszinātnes, dabaszinātľu didaktika, matemātika,
datorzinātne - DPU: Saule, 1999, - 144. - 145.lpp.
6. Modelēšana kā līdzeklis ģeometriska satura nestandarta uzdevumu risināšanā sākumskolā /
7.ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums: dabaszinātnes, dabaszinātľu didaktika,
matemātika, datorzinātne - DPU: Saule, 1999, - 84. - 85.lpp.
7. Актуальные проблемы начального обучения в школах Латвии / krāj. Pradinis Matematikos
ugdymas: pasaulines tendencijos - Ðauliai, 1999. - 100. - 101.lpp.
8. Interests Educating Problems of Mathematics in Primary School. / Teaching mathematics:
retrospective and perspectives II. - Riga, October 6 th - 8 th , - 1999. - 77.-79.lpp.
9. Mācību sasniegumu izvērtēšana sākumskolā humānās pedagoģijas kontekstā. / Starptautiski
zinātniskā konference “Pedagoģiskās inovācijas skolotāju izglītībā”. – 30.05.2001. Liepājas LPA
10. Pašizvērtēšana sākumskolā./ Starpat. Zina. konf. Mater. „Personība. Laiks. Komunikācija.” -
2003.g. 27.-28.02 Rēzekne, 2003. -247.- 245.lpp.
11. Krastiľa E., Ločmele I., 2004 Secondary school pupils‟ taking par tin their self-evaluation of study
achievement in context of sustainable education //Starptautiskā zinātniskā konference Tallinā,
2004. 14.-16.aprīlī
12. Возможности совершенствования умений решения иррациональные уравнений и
неравенств в средней школе.Tēzes 5. satarpatutiskai zinātniskai konferencei „ Matemātikas
mācīšana: vēture un perspektīvas” Liepājas Pedagoģijas akadēmija , Lipāja 2004, -55.-57.lpp.
Līdzautore I.Ločmele
03.10.2003 Elfrīda Krastiľa

I VISPĀRĪGĀS ZIĽAS
020159-10234
Dzimusi 1959.gada 2.janvārī,
Ludzas rajonā, Rundēnos
Adrese: Valkas ielā 5 dz. 44,
LV 5417, Daugavpils
tel. 54-31137 (mājas), 54-28209 (darbā)
e-pasts: irena@dau.lv
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES
PEDAGOĢISKĀS PSIHOLOĢIJAS KATEDRAS
ASOCIĒTĀS PROFESORES IRĒNAS KOKINAS
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS
CURRICULUM VITAE – CV
IRĒNA KOKINA
IZGLĪTĪBA
2003.g.24.oktobrī ar LU Psiholoģijas zinātľu nozares profesoru padomes lēmumu ievēlēta
asociētā profesora amatā psihologijas nozares attīstības psiholoģijas apakšnozarē
1996.g. - iegūts psiholoģijas doktora zinātniskais grāds (Dr. Psych.)Latvijas Universitātē
1995.g. Latvijas universitāte, doktorantūra Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā, pabeigts
doktorantūras kurss psiholoģijā
1981.g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, fizikas un matemātikas fakultāte. Iegūta
vidusskolas fizikas un matemātikas skolotāja kvalifikācija
1976.-1981.g. – studijas DPI
1976.g. Ludzas rajona Rundēnu vidusskolas atestāts
DARBA PIEREDZE
No 2003.gada DU Pedagoģiskās psiholoģijas katedras asociētā profesore
No 1996.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Pedagoģijas katedras vadītāja
No 1996.g. DPU Psiholoģijas katedras docente
1990. g. Daugavpils Pedagoģiskā institūta Pedagoģijas un psiholoģijas katedras mācību spēks
1990. g. Daugavpils pilsētas Tautas izglītības nodaļas starpskolu mācību raţošanas kombināts,
kursa “Profesijas izvēle” pasniedzēja
1986. - Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Pedagoģijas un psiholoģijas katedra, mācību
meistars
II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (pēdējos 6 gados)
Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai līdzdalība
to īstenošanā:
1998., 1999.g. līdzdalība LZP grantā DPU Psiholoģijas katedras projektā “Tolerances
sociāli psiholoģiskās problēmas un pedagoģiskais process”
1999.g. LZP piešķirtais grants dalībai starptautiskajā zinātniskajā konferencē
Austrālijā, Sidnejā
2000.g. LZP piešķirtais grants dalībai ECHA starptautiskajā zinātniskajā konferencē
Ungārijā, Debrecenē
2002.g. LZP piešķirtais grants dalībai ECHA starptautiskajā zinātniskajā konferencē
Grieķijā, Rodosā
2001.-2003.g. piedalīšanās LZP finansētajā grantā “Skolotāju izglītības pārorientēšana
uz ilgtsspējīgu attīstības stratēģiju Latvijā”, LZP grants Nr. 03.47

2003.g. piedalīšanās LZP finansētajā grantā “Individuālās muzikālās uzstāšanās
vērtēšana audzēkņa personības attīstības kontekstā”, LZP grants Nr. 03.1019
2004.g. piedalīšanās DU iekšēji finansētajā grantā “Apdāvinātības attīstības problēma
mūsdienu zinātnē un praksē”, DU grants Nr. 04.22.
Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā:
Līdzdalība UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas iniversitātes “Skolotāju izglītības
pārorientēšana uz ilgtsspējīgu attīstību” (sākot ar 2000. gadu).
Līdzdalība starptautiski finansētajā projektā ERASMUS - SOCRATES studentu
mobilitātei starp DU un Fechtas universitāti (Vācija) 2002. – 2003.gg.
Līdzdalība starptautiski finansētajā projektā SOCRATES – ERASMUS mācībspēku
mobilitātē - lekciju kursa nolasīšanā Fechtas universitātē Vācijā – 2003.g.
Zinātnisko līgumdarbu vadība vai līdzdalība to īstenošanā
piedalīšanās Sorosa fonda projektā “Atvērtā skola”, apakšprogramma “Bilingvālā izglītība
Latvijā”; 2000.- 2002. g.g.
Darbs pie ISEC līgumdarba “Integrētā mācīšana mūsdienu humānās pedagoģijas skatījumā,
tās saturs un metodiskais nodrošinājums 3. un 4. klasē”, 1999.g.
Darbs pie lietišķā pētījuma Nr.: ISEC 9/98 “Integrētā mācīšana mūsdienu humānās
pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums”.
piedalīšanās Sorosa fonda projektā “Apdāvinātie bērni”, 1997.g.
Iekļaušanās eksperimentā – ISEC līgumdarba - pētījuma “Mācību satura integrācija un
darba organizācija sākumskolā”. Rezultātu analīze un izvērtējums. Rīga, ISEC, 1996.
Piedalīšanās “Tempus-1,” “Tempus-2” un “Teacher-36” grupā. Ieguvu “Diploma in
Pedagogics and psychology for trainers of in-service education,” ko izdeva Royal Danisch
“School of Educational Studien”, 1996. g.
Piedalīšanās “Tempus-2” Programme Updating of In-Service Teacher Training in
Universities in Latvia 1994/1997 (S JEP-07188-95), 1996.g.
Eksperta darbība Latvijas Zinātnes padomes un starptautiskajos projektos un programmās
2 promocijas darbu recenzente Psiholoģijas zinātnes habilitācijas un promocijas Padomē:
1. Ludmilai Kaļinņikovai – “Personības pašvērtības apzināšanās pusaudţu un agrīnās
jaunības vecumā”
2. Svetlanai Gusevai – “Korekcijas un attīstības darbs kā jaunāko pusaudţu mācīšanās
motivācijas veidošanas līdzeklis”
Publikācijas atbilstošā zinātľu nozarē
Zinātniskās publikācijas izdevumos, kuri iekļauti Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajā
vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā
I.Kokina. Children and Aggressivity. // Proceedings of the Association for Teacher
Education in Europe Spring University: Today‟s reforms for tomorrows school‟s,
Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 2000, Klaipedos Universitetas, 2000. p.p. 144-151.
I.Kokina, A.Kehris. Kreativitāte izglītībā. Mākslu pedagogu apvienības un Daugavpils
Pedagoģiskās universitātes Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes rīkotā
starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” 2000. 13.-19.lpp.
I. Kokina. Agresivitātes attīstības problēmas. Sadarbība un kompetence izglītībā.
Starptautiskās zinātniskās conferences raksti. Jelgava, LLU, 2000.g. 158.-166.lapp.
I. Kokina. Different possibilities the individual growth of the Student in nowadays
school. Pradine mokykla: kaita ir problemos. Mokslines praktines konferencijos mokslo
darby rinkinys. Klaipeda, 2000., 73.-81.lapp.
I. Kokina Skolotāja loma radošas personības attīstībā. Starptautiskā zinātniski praktiskā
konference RPIVA, 2000. gada 10.- 11. novembrī. (Rakstu krājums nodots tipogrāfijā).
D. Ilischko, I. Kokina. Some philosophical aspects of the integration of disabled
children in our society. . Šiaulia universiteto leidykla, 2000, 41. – 45. pp.

Е. Алтане, И. Кокина. Творческая терапия как один из корректирующих
факторов в обучении детей с умственными отклонениями. Disabled Children in
the Context of Xchanges in the Educational System. . Šiaulia universiteto leidykla, 6. –
18. pp.
I.Kokina. Die Vorbereitungsprobleme der Lehrer fur die Arbeit mit begabten Kindern.//
Talent for the New Millenium: The 7-th conference of the European Council for High
Ability Held in Debrecen (Hungary).- Debrecen, 2000, p. 25.
J.Altane, I.Kokina. Probleme der Kinderziehung mit Entwicklungsstorungen // Realising
Educational Problems. ATEE Spring University, Klaipeda LIthuania, 2001.,- 39 – 44 pp.
J.Davidova., I.Kokina. Daugavpils universitātes studentu pētnieciskā darbība
pedagoģijā. //Teorija un prakse skolotāju izglītībā. Rīga, RPIVA rīkotā starptautiskā
zinātniskā konference, Latvija, 2002., 432.-440. lapp.
J.Davidova, I.Kokina Research activity in the context of the teacher’s sustainable
Development. Journal of Teacher Education and Training. Volume 1, 2002, 13-19 pp.
I.Kokina, V.Bagirjane. “Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas skolā”.
Staptautiskā zinātniski praktiskā konference “Radošas identitātes attīstība”, Latvija, Rīga,
RPIVA, 2001. (Rakstu krājums iesniegts tipogrāfijā).
J.Davidova, I.Kokina “Assoation for Teacher Education in Europa”. The University of
Latvia, Institute of Education and Psychology, ATEE Spring University “Decade of
Reform: Achievements, Challenges, Problems”, Rīga, SIA Izglītības soļi. 59. – 67. lapp
J.Davidova, I.Kokina. Latvian Teachers’ Readiness for work with gifted Children. The
8th conference of the European Council for high ability (ECHA). Development of
Human Potential: Investment into our Future”, Rhodes, October 9-13, 2002, 18 p.
J. Davidova, I. Kokina. “Development of the Giftedness in Latvia: Realities and
perspectives”. Šiaulia International Scienticfic conference “Teacher Education XXI
century:changing and perspectives”. 29.-30. November, at Siauliai university Lithuania,
2002.- 45.-51. pp.
J.Davidova, I.Kokina. The Competence of Latvian Teachers in Pupils’ Giftedness
Development. The University of Latvia, Institute of Education and Psychology, ATEE
Spring University “Chancing education in a Changing society. Teachers, Students and
Pupils in a Learning Society” Rīga, SIA Izglītības soļi, Vol.1., 92-99 pp.
D.Iliško, I.Kokina Ecofeminism as a viable perspective for a sustainable model of
education in Latvia. Journal of Teacher Education and Training. Volume 2, 2003, 3-15
pp.
J.Davidova, I.Kokina The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development.
Journal of Teacher Education and Training. Volume 4, 2004, 106-114 pp.
J.Davidova, I.Kokina Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas darbības
apstākļos. RPIVA Zinātniskie raksti „Oriģinālraksti pedagoģijā un psiholoģijā” 4.
sējums, 2004.g., 178. – 189.lpp.
J.Davidova, I.Kokina The view of Latvian Teachers on the intellectual development of
gifted pupils. 29 th Annual Conference „Teacher Education between theory and practice.
The End of Theory… The Future of Practice? Agrigento – Italy, 23 – 27 October, 2004,
44.p.
J.Davidova, I.Kokina Some aspects of motivation of teacher’s creative self-development.
Spring University. Changing education in a changing society. Volume 1, 2005, 45-51 pp.
J.Davidova, I.Kokina “European Teacher”s Conceptual Understanding of the
Intellectual Giftedness”. “Person. Color. Nature. Music. – Scientific articles of the fourth
International Conference May 18 – 21, 2005, 7 – 20 pp.
Pārējās publikācijas
I.Kokina, V.Makarevičs. Saskaņots mācību process - izglītības demokratizācijas
nepieciešams nosacījums. DPI, diskusija. Kas ir saskaľots pedagoģiskais process? 1993.g. 19.
janvāris. Tempus-Programme:Updating of Teacher Training and Educational Debate in
Latvia. JEP – 4854-92// 14.-15.lpp.

I.Kokina Skolotāju izglītošana psiholoģijas pasniegšanai jaunākajās klasēs. // Minstere IV –
Jūrmala. Zinātniski praktiskā konference: Vispārējās izglītības reforma Latvijas republikā.
Tēţu krājums, 1993.g. 38-39. lapp.
И. Кокина, В. Макаревич. Психология развития человека. Материалы к лекциям. ч. 1.,
ДПУ, 1993. г. стр. 1 – 120 .
I.Kokina. Studentu profesionālā sagatavošana psiholoģijas kursa “Dzīves māksla”
mācīšanai jaunākajās klasēs”. Departament of pedagogical and Psychology Daugavpils
Pedagogical University of Education the Republic of Latvia International Conference Culture,
Ecology, Pedagogical process. Oktober, 1993., Daugavpils, Latvia.
I. Kokina. Kas ir vides izglītība? Vides izglītība. Tempus programmas Updating of raches
Training and Educational Debate in Latvia. JEP – 4854. – 93/2. Vides priekšmetu grupas
dalībnieku diskusija. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte. 1994.g. 13.-14.lapp.
I. Kokina Psiholoģija ekoskolā. Es un mēs un viss ap mums. Tempus programmas Updating
of Teacher Training and Educational Debate in Latvia JEP – 4854 – 93/2. Diskusija par
ekoskolas koncepciju. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, 1994., 48.-51. lapp.
I. Kokina. Es – pasaulē problēmas sākumskolā psiholoģiskie aspekti. Kultūra. Ekoloģija.
Pedagoģiskais process. Culture. Ecology. Pedagogical Process. Konference Daugavpils
Pedagoģiskā universitātē. Conference in Daugavpils Pedagogical universitity. 5.-7. oktobris.,
1994, Tempus-programme: Updating of Teacher Training and Educatinal Debate in Latvia.
JEP –4854/3, DPU, 1994, 33.-34.lapp.
I. Kokina The psychological aspects of the Problem. I – in the World. Kultūra. Ekoloģija.
Pedagoģiskais process. Culture. Ecology. Pedagogical Process. Konference Daugavpils
Pedagoģiskajā universitātē. Conference in Daugavpils Pedagogical university. 5.-7. oktobris.,
1994., 34.lpp.
I. Kokina Psiholoģijas priekšmets sākumskolā kā bērna pašizziņas un pašaudzināšanas
stimulējošais faktors. Promocijas darba kopsavilkums. R.: LU, 1995., 45 lpp.
V.Dombrovskis, S.Guseva, A.Kehris, I.Kokina Psihodiagnostikas attīstības perspektīvas
Latvijā. Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process. Culture. Ecology. Pedagogical Process.
Konference Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. Conference in Daugavpils Pedagogical
university, 4.-6. oktobris., 1995., Tempus Programme. Updating of Teacher Training and
Educational Debate in Latvia. JEP –4854-95., DPU., 44.- 45.lpp.
O.Grišāne, Dz. Iliško, I.Kokina, I.Salīte Studiju programma skolotājiem “Aktīvās mācību
metodes”. Tempus –II Programme. Updating of In-Service Teacher Training in Universities in
Latvia 1994/1997., (S JEP – 07/88 – 95).
I. Kokina. Domāšanas daudzveidība.-Septiņi spēju veidi. Sorosa fonds Latvijā.- Programma:
pārmaiľas izglītībā, DPU, ISEC; Tālākizglītības kursu studiju programma skolotājiem.
Integrētā mācīšana sākumskolā. 1995., 27. lpp.
I. Kokina Psiholoģija skolā. Sorosa fonds Latvijā: Programma: pārmaiľas izglītībā. DPU,
ISEC Tālākizglītības kursu studiju programma skolotājiem. Integrētā mācīšana sākumskolā.
1995., 65. lpp.
I.Kokina. DPU iekļaušanās eksperimentā. Mācību satura integrācija un darba organizācija
sākumskolā. Rezultātu analīze un izvērtējums. Rīga, ISEC, 1996., 5.lpp.

I. Kokina, S.Guseva. Psihodignostika un izglītība. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 75.
gadadienai veltītās zinātniskās konferences “Izglītības attīstība Latvijā: pagātne, tagadne,
nākotne” tēzes.- Daugavpils, DPU izdevniecība Saule, 1996.- 12. lpp.
I.Kokina, S.Guseva. Skolotājam par bērna psiholoģisko gatavību skolai. Daugavpils
Pedagoģiskā universitāte 75. gadadienai veltītās zinātniskās konferences “Izglītības attīstība
Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne” tēzes.- Daugavpils, DPU izdevniecība Saule, 1996.- 18.-
19. lapp.
S.Guseva, I.Kokina. Izziņas aktivitāte un domāšanas attīstības problēmas.- Rīgas
Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas zinātniskās konferences “Skolotājs Latvijas
skolā” tēzes. Atb. par izd. J.Strazdiľa.- Rīga: Izdevniec. Vārti.,1998.- 51.-52. lapp.
I. Kokina. Psiholoģiskā atbalsta pedagoģiskās problēmas. – Sākam mācīties: pieredze,
problēmas, risinājumi. Latvijas sākumskolas skolotāju asociācijas rīkotā Baltijas valstu
sākumskolas skolotāju konference. Daugavpils: DPU izd. Saule.- 1998.- 18.-19. lapp.
E.Aboļeviča, I.Kokina. Vispārizglītojošo skolu skolēnu sociālās adaptācijas grūtību (šķēršļu,
kavēkļu) sociāli psiholoģiskie determinanti. Daugavpils, DPU, “Saule”, 1998., 16 lpp.
I.Kokina. The lessons of mood of the soul. The Australian Association for Environmental
Education Inc (AAEE) International Conference on Environmental Education 14-18 Jan. 1999
(Australia, Sidney Neu Welles University, 1999. 25 p.
I. Kokina. Agresivitātes attīstības problēmas. Sadarbība un kompetence izglītībā.
Starptautiskās zinātniskās conferences raksti. Jelgava, LLU, 2000.g. 158.-166.lapp.
I.Kokina. Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana, noformēšana un
aizstāvēšana. Metodiskie norādījumi.- Daugavpils: DU, Saule, 2002.- 28 lpp.
J.Davidova, I.Kokina. Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem.//
Izglītība un kultūra. 2003.g.10.janvāris. lapp.6.-11.
I.Kokina. Skolotāja loma radošas personības attīstībā.// Skolotājs 1 (37) 2003, lapp.29.-33.
I. Kokina“The Component of Motivation in the Structure of Creative Personality of Higher
Education Students”- Sustainable development, culture and Education, Conference Guide,
Vechtaer Verlag fur Studium, Wissenschaft und Forschung, 2005, 19 – 20 pp.
Piedalīšanās ar referātu starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs:
2005.g. 22.-25. maijs, piedalīšanās un uzstāšanās Fechtā – Vācijā “3rd internacional Journal of
Teacher Education and Training conference “Holistic Education”” ar referātu “The
Component of Motivation in the Structure of Creative Personality of Higher Education
Students”
2005.g. 18.-21. maijs, piedalīšanās un uzstāšanās Daugavpilī – Latvijā “The Fourth
internacional conference “Person. Color. Nature. Music” ar referātu “European Teacher’s
Conceptual Understanding of the Intellectual Giftedness”.
2005.g. 5.-7. maijā piedalīšanās un uzstāšanās Klaipēdā – Lietuvā ATEE “Spring University.
Changing education in a changing society” ar referātu “Some aspects of motivation of
Teacher’s creative self-development”.
2004.g. 23. – 27. oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Agrigento – Itālijā „29th Annual
Conference „Teacher Education between theory and practice. The End of Theory… The
Future of Practice?” ar referātu „The view of Latvian Teachers on the intellectual
development of gifted pupils”
2004.g. 6. - 8. oktobrī piedalīšanās un simpozija vadīšana Londonā „Great Britain Professional
Development Conference” ar referātu „Development of Giftedness in Latvia: Realities and
Perspectives”

2004. gada 6.- 8. maijā piedalīšanās un uzstāšanās Igaunijā Tartu “Teacher Education 7-th
Spring University “European added value in teacher education: Teachers as promoters of basic
skills acquisition and facilitators of learning”, referāts “Motivation of Students from higher
educational exstablihments in the structure of creative personality”.
2004. gada 14.-16. aprīlī piedalīšanās un uzstāšanās Igaunijā “The Second International
Conference “Sustainable Development. Culture. Education” Tallin,” referāts “The
Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development”.
2002. gada 9.-14.oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Grieķijā “The 8th conference of the
European council for high Ability” (ECHA) Rhodes, referāts “Latvian Teachers’ readiness
for Work with Gifted Children”
2002. g. 25.-27.marts, piedalīšanās starptautiskā zinātniskā konferencē “Teorija un prakse
skolotāju izglītībā”, Latvija, Rīga, RPIVA, referāts “Daugavpils universitātes studentu
pētnieciskā darbība pedagoģijā”.
2001.g. 9.-10. novembris, piedalīšanās starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Radošas
identitātes attīstība, Latvija, Rīga, RPIVA, referāts “Radošas individualitātes
diagnosticēšanas iespējas skolā”
2001.g.1. –2.jūnijs, piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Democracy and Education”
Ukraina, Kijeva, referāts: “Некоторые аспекты демократии в условиях специальных
школ».
2001.g. 3. – 5. maijs, piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Changing Education in a
Changing Society” Lietuvā, Klaipēdā, referāts “Probleme der Kinderziehung mit
Entwicklungsstorungen”
2000. gada 30.11.-1.12. – līdzdalība un uzstāšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē
“Disabled Children in the Context of Changes in the Educational System” Lietuva, Šauļi ,
Šauļu universitātes kvalifikācijas institūts, referāts “Творческая терапия как один из
корректирующих факторов в обучении детей с умственными отклонениями”
2000. gada 10.-11. novembris – līdzdalība un uzstāšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā
konferencē “Radošas personības diagnostika, struktūra un attīstība” – Latvija, Rīga, RPIVA,
referāts “Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas skolā”
2000.gada 19.-22.augusts – līdzdalība un semināra novadīšana “Talent for the New
Millenium” University of Debrecen, Hungary, seminārs “Die Vorbereitungsprobleme der
Lehrer fur die Arbeit mit begabten Kindern”
2000.gada 28.jūnijs – Vācijā Fehtas universitātes “Institut fur Erziehungswissenschaft”
novadīts seminārs “Padagogische Arbeit mit agressiven Kindern”
2000.gada 4.-6.maijs. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Sadarbība un
kompetence izglītībā”, Latvija, Jelgava, referāts “Agresivitātes attīstības problēmas”
Piedalīšanās ATEE starptautiskajā universitātē “Changing Education in a Changing society”
Klaipēdas universitātē Lietuvā 2000.gada 4.-7.maijā, referāts “Children and Aggressivity”
2000.gada februāris. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē Klaipēdā
(Lietuva) “Primary School in 2000”, referāts “Personības attīstības izzināšanas iespējas
sākumskolā – pieredze, risinājumi”.
The Australian Association for Environmental Education Inc (AAEE) International
Conference on Environmental Education 14-18 Jan. 1999. The lessons of mood of the soul.
(Australia, Sidney Neu Welles University, 1999. 25 p.)
1999. g. oktobrī – piedalīšanās zinātniski praktiskā konferencē “Skolotāju izglītība un
tālākizglītība pārmaiľu procesā. Referāts “Profesionālās un akadēmiskās pedagoģiskās
izglītības attīstības tendences DPU”.
III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (pēdējos 6 gados)
Vadītie promocijas darbi - 2
Vadītie maģistra darbi - 63
Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi – 45
Lekciju un semināru vadība
lekciju kursu un semināru vadīšana DU skolotāju sagatavošanas profesionālajās
programmās:

Attīstības psiholoģija - 3 KP
Pedagoģiskā psiholoģija - 2 KP
Psiholoģiskās korekcijas darba iespējas skolā - 2 KP
Rotaļu un spēļu psiholoģija - 2 KP
Metodoloģija un zinātniski pētnieciskās
metodes pedagoģijā – 2 KP
lekciju kursu un semināru vadīšana DU Izglītības psihologa specialitātes profesionālajā un
psiholoģijas bakalaura programmā:
Psihodiagnostika 1,2, kursiem 3 semestros - 4 KP
Rotaļu un spēļu psiholoģija - 2 KP
Attīstības psiholoģija - 6 KP
Psiholoģiskās korekcijas darba iespējas skolā -2 KP
lekciju kursu vadīšana DU Psiholoģijas, Pedagoģijas un Vides Izglītības maģistrantūras
programmās:
Attīstības psiholoģijas problēmas - 4 KP
Psihodiagnostika - 6 KP
Zinātniski pētnieciskā darba metodoloģija
un metodiskās prasības - 2 KP
Darbs ar apdāvinātiem bērniem - 2 KP
Korekcijas darbs skolā - 4 KP
Individuālais un grupas korekcijas darbs - 2 KP
Konfliktoloģija - 2 KP
Ģimenes psiholoģija - 2 KP
Lekciju un semināru kursu vadīšana DU Profesionālā maģistra studiju programmā
“Sabiedrības un iestāžu vadība”:
Saskarsmes psiholoģija - 2 KP
Konfliktu vadīšanas psiholoģija - 1 KP
Vadītāja praktiskā psiholoģija - 2 KP
Ierēdľu profesionālā ētika - 2KP
Lekciju un semināru kursu vadīšana DU Pedagoģijas un Psiholoģijas doktorantūras
programmās:
Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija, inovāciju problēma - 4 KP
Pedagoģiskā procesa psiholoģiskie pamati -4 KP
Agresijas psiholoģija - 2 KP
Attīstības psiholoģijas metodoloģija - 4 KP
Apdāvinātības attīstība - 2 KP
Apdāvinātības problēma pedagoģijā - 2 KP
Skolotāja kompetences problēmas pedagoģijā - 2 KP
Mācību vides attīstības problēmas psiholoģijā - 2 KP
Izstrādātie studiju kursi
No 1996. līdz 2003. gadam izstrādātas studiju kursu programmas visos augstāk minētajos priekšmetos.
Izstrādātās studiju programmu
Izstrādāta, akreditēta (1999.g.) un tiek vadīta (esmu programmas direktore) pedagoģijas
bakalaura studiju programma
Izstrādāta, akreditēta (1999.g.) un tiek vadīta (esmu programmas direktore) Izglītības zinātņu
maģistrantūras pedagoģijā studiju programma apakšprogrammās:
“Pedagoģijas teorija un vēsture”,
“Izglītības darba vadība”,
“Speciālā pedagoģija”,
“Sociālā pedagoģija”
Izstrādāta, licenzēta (2002.g.) un tiek vadīta (esmu programmas direktore) maģistrantūras
profesionālā programma “Sabiedrības un iestāžu vadība”

Izstrādāta un tiek vadīta (esmu programmas direktore) tālākizglītības 2 gadu studiju programma
“Pedagoģija un Psiholoģija” nepedagoģisko augstskolu beidzējiem
Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g. un 2003.g.), kā arī tiek vadīta (esmu
programmas direktore) tālākizglītības programma “Augstskolu didaktika” visu augstskolu
docētājiem bez pedagoģiskās kvalifikācijas
Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g. un 2003.g.) , kā arī tiek vadīta (esmu
programmas direktore) tālākizglītības programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā”
augstākās izglītības pakāpē strādājošiem docētājiem (asistenti, lektori, docenti), kuri piedalās
konkursā akadēmiskā personāla vēlēšanās
Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g.), kā arī tika novadīta (bija programmas
vadītāja) tālākizglītības programma “5- un 6-gadīgo bērnu sagatavošana mācībām skolā,
mācību programmas, to saturs” pirmsskolas skolotājiem, audzinātājiem un sākumskolas 1. klašu
skolotājiem
Mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana un to nodošana publicēšanai vai izdotie darbi
И. Кокина, В. Макаревич. Психология развития человека. Материалы к лекциям. ч.
1., ДПУ, 1993. г. стр. 1 – 120.
I. Kokina Psiholoģija skolā. Sorosa fonds Latvijā: Programma: pārmaiľas izglītībā. DPU,
ISEC Tālākizglītības kursu studiju programma skolotājiem. Integrētā mācīšana
sākumskolā. 1995., 65 lpp.
I.Kokina Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana, noformēšana un
aizstāvēšana. DU, izd. “Saule”, 2002. –28 lpp.
Referāti akadēmiskajās konferencēs:
1998.g. piedalījos Latvijas sākumskolas skolotāju asociācijas rīkotajā Baltijas
valstu sākumskolas skolotāju konferencē un nolasīju lekciju “Psiholoģijas
korekcijas darbs sākumskolā”
1995.g. - iesaistījos Sorosa fonda projektā “Integrētā mācīšana sākumskolā.”
Rezultātā izstrādāta un novadīta studiju programma Latvijas skolotājiem
“Integrētā mācīšana sākumskolā” un izdots metodiskais materiāls
Piedalīšanās DPU semināra (Latvijas Pedagoģiskajām augstskolām)
“Pedagoga prakses organizācijas kvalitāte un tās loma skolotāja personības
attīstības veicināšanā” organizēšanā un darbībā (1997. gada 10.-13.
decembrī)
2000. gada 29. septembris - piedalīšanās LU Pedagoģijas un Psiholoģijas
institūta rīkotajā darba seminārā “Par vienotām prasībām kursa,
kvalifikācijas, bakalaura, maģistra darbiem pedagoģijā un psiholoģijā”.
Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās:
2004.gada 20. septembrī – 19. oktobrī studijas „Active Learning School of
English in London. Iegūts sertifikāts „Pre-intermediate level course in English
as a Foreign Language”
2004.gada 20. septembrī– 19. oktobbrī piedalīšanās un uzstāšanās Londonā,
„Great Britain The Autumn Institute held by The National Association for
Gifted Children in cooperation with National Academy for Gifted and
Talented Youth”. Iegūts NAGC sertifikāts
2002. gada 9.-14.oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Grieķijā “The 8th
conference of the European council for high Ability” (ECHA) Rhodes,

eferāts “Latvian Teachers‟ readiness for Work with Gifted Children” . Iegūts
sertifikāts.
2002. gada 27.- 28. septembris piedalīšanās zinātniski metodiskā darba
seminārā “Ievads Marijas Montesori izglītībā”, kuru vadīja zinātnieki no
Austrālijas Filips Snovs Gengs un Mārša Snova Morgana”
2000.g. aprīlis - piedalīšanās profesionālās meistarības pilnveidošanas kursos
“Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā” Iegūts
sertifikāts, ko izsniedza un parakstīja Krievijas Izglītības akadēmijas goda
loceklis, prof. Š.Amonašvili
2000.g. februāris - piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā
konferencē Klaipēdā (Lietuva) “Primary School in 2000”. Iegūts sertifikāts.
1999.g. maijā – pieredzes apmaiņas brauciens uz Vāciju (Fehtas
universitāte), iepazīšanās ar Vācijas skolu, augstskolu, specializēto mācību
iestāţu un patversmju darbības īpatnībām
1999.g. maijs – piedalīšanās DPU PPF organizētajā seminārā Latvijas
pedagogiem PARADIGMA “Kopīgi mācoties, rodam jēgu” (F.Gengs un
M.Morgana no Jaunzēlandes) organizēšanā
1999.g. janvāris – piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē un
iepazīšanās ar vides izglītības programmu realizēšanu Austrālijā Sidnejā
“University of New South Wales”
1998. g. aprīlis – pieredzes apmaiņas brauciens uz Viļņas universitāti, lai
iepazītos ar psihologa kvalifikācijas iegūšanas programmu
1998.gada 5. – 6. marts piedalīšanās zinātniski praktiskajā konference “Skolu
direktoru atestācija – pieredze un perspektīva”, Jūrmalā Latvijas Izglītības
foruma ietvaros, kur noklausītas lekcijas un notika darbošanās grupās par
atestācijas pieredzi un turpmāķo norisi.
1994.g. Stažēšanās Vācijā Berlīnes “Freie Universitat” iepazīstoties ar
Vācijas skolu mācību saturu vides izglītības programmās
Stažēšanās Dānijā (Kopenhāgenā, Odensē) TEMPUS projekta ietvaros
(1993. 1.-11. marts) par Dānijas skolu un augstskolu darbības principiem
Lekcijas un semināri ārvalstu augstskolās
2000.gada 19.-22.augusts – semināra novadīšana University of Debrecen,
Hungary “Die Vorbereitungsprobleme der Lehrer fūr die Arbeit mit
begabten Kindern”
2000.gada 28.jūnijs – Vācijā Fechtas universitātes “Institut fur
Erziehungswissenschaft” novadīts seminārs “Padagogische Arbeit mit
agressinen Kindern”
2003. gada 17.-26. maijs Vācijā Fechtas universitātes “Institut fūr
Erziehungswissenschaft” SOCRATES – ERASMUS projekta mācībspēku
mobilitātes ietvaros novadīti semināri 10 stundu apjomā par tēmu
“Begabung”

IV ORGANIZATORISKAIS DARBS (pēdējos 6 gados)
Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā
kopš 1997. gada – noslēguma pārbaudījumu integrētajam eksāmenam pedagoģijā un
psiholoģijā komisijas priekšsēdētāja
kopš 1997. gada - Maģistru komisijas Izglītības Zinātnēs apakšprogrammas pedagoģijā
priekšsēdētāja
kopš 1999. gada – uzľemšanas komisijas DU Doktorantūrā komisijas locekle
kopš 1999. gada tālākizglītības 2 gadu programmas “Pedagoģija un Psiholoģija”
nepedagoģisko augstskolu beidzējiem direktore
kopš 2000. gada – promocijas eksāmenu komisijas pedagoģijas nozares doktorantūrā locekle
kopš 2002. gada maģistru profesionālās studiju programmas “Sabiedrības un iestāţu vadība”
direktore
kopš 2002.gada tālākizglītības studiju programmas “Augstskolu didaktika” visu specialitāšu
augstskolu docētājiem bez pedagoģiskās kvalifikācijas direktore
kopš 2003.gada profesionālās pilnveides studiju programmas “Inovācijas augstākās izglītības
sistēmā” augstākās izglītības pakāpē strādājošajiem docētājiem, kuri piedalās konkursā
akadēmiskā personāla vēlēšanās direktore
Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to darbībā
Ikgadējo DU Jauno zinātnieku konferenču sekcijas maģistrantiem vadītāja
Starptautiskās konferences “First Announcement fot the first internacional JTET
– Journal of Teacher Education and training conference” organizācijas komisijas
locekle, 2003.g.
Baltijas valstu konferences “Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi”
Rīgā, 1998.g. sekcijas vadītāja
Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība
kopš 1996. gada – Pedagoģijas katedras vadītāja
kopš 1999. gada Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Domes locekle
kopš 2000. gada – Humānās pedagoģijas laboratorijas vadītāja
kopš 2003. gada – DU Izglītības un Vadības fakultātes Domes locekle
kopš 2004. gada DU Senāta locekle
Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā
ECHA (European Council for High Ability) locekle – kopš 2000.g.
MACEID UNESCO locekle Izglītības attīstības inovāciju centrā Bangkokā (Taizemē) – kopš
2000.g.
V Pedagoģiskā darba stāţs Daugavpils Universitātē - 25 gadi.

PUBLIKĀCIJAS
1. И. Кокина В. Макаревич. Особенности интерпретации мотивов нравственности поведения и
самооценки будущих учителей. Сборник. Совершенствование подготовки студентов к воспительной
работе в школе и ПТУ. ч.1., Даугавпилс, 1986, 48-49 стр.
2. I.Kokina Teacher of future. What is a good teacher. Riga. 16 –17 th. November 1992. Tempus – Programme:
Updating of Teacher Training and Educational Debate in Latvia. JEP – 4854 – 92 // 12.-13.lpp.
3. I.Kokina, V.Makarevičs. Saskaľots mācību process - izglītības demokratizācijas nepieciešams nosacījums.
DPI, diskusija. Kas ir saskaľots pedagoģiskais process? 1993.g. 19. janvāris. Tempus-Programme:Updating
of Teacher Training and Educational Debate in Latvia. JEP – 4854-92// 14.-15.lpp.
4. I.Kokina Skolotāju izglītošana psiholoģijas pasniegšanai jaunākajās klasēs. // Minstere IV – Jūrmala.
Zinātniski praktiskā konference: Vispārējās izglītības reforma Latvijas republikā. Tēţu krājums, 1993.g. 38-
39. lapp.
5. И. Кокина, В. Макаревич. Психология развития человека. Материалы к лекциям. ч. 1., ДПУ, 1993. г.
стр. 1 – 120 .
6. I.Kokina. Studentu profesionālā sagatavošana psiholoģijas kursa “Dzīves māksla” mācīšanai jaunākajās
klasēs”. Departament of pedagogical and Psychology Daugavpils Pedagogical University of Education the
Republic of Latvia International Conference Culture, Ecology, Pedagogical process. Oktober, 1993.,
Daugavpils, Latvia.
7. I. Kokina. Kas ir vides izglītība? Vides izglītība. Tempus programmas Updating of raches Training and
Educational Debate in Latvia. JEP – 4854. – 93/2. Vides priekšmetu grupas dalībnieku diskusija. Daugavpils
Pedagoģiskā universitāte. 1994.g. 13.-14.lapp.
8. I. Kokina Psiholoģija ekoskolā. Es un mēs un viss ap mums. Tempus programmas Updating of Teacher
Training and Educational Debate in Latvia JEP – 4854 – 93/2. Diskusija par ekoskolas koncepciju.
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, 1994., 48.-51. lapp.
9. I. Kokina. Es – pasaulē problēmas sākumskolā psiholoģiskie aspekti. Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais
process. Culture. Ecology. Pedagogical Process. Konference Daugavpils Pedagoģiskā universitātē.
Conference in Daugavpils Pedagogical universitity. 5.-7. oktobris., 1994, Tempus-programme: Updating of
Teacher Training and Educatinal Debate in Latvia. JEP –4854/3, DPU, 1994, 33.-34.lapp.
10. I. Kokina The psychological aspects of the Problem. I – in the World. Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais
process. Culture. Ecology. Pedagogical Process. Konference Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē.
Conference in Daugavpils Pedagogical university. 5.-7. oktobris., 1994., 34.lpp.
11. I. Kokina Psiholoģijas priekšmets sākumskolā kā bērna pašizziľas un pašaudzināšanas stimulējošais faktors.
Promocijas darba kopsavilkums. R.: LU, 1995., 45 lpp.
12. V.Dombrovskis, S.Guseva, A.Kehris, I.Kokina Psihodiagnostikas attīstības perspektīvas Latvijā. Kultūra.
Ekoloģija. Pedagoģiskais process. Culture. Ecology. Pedagogical Process. Konference Daugavpils
Pedagoģiskajā universitātē. Conference in Daugavpils Pedagogical university, 4.-6. oktobris., 1995., Tempus
Programme. Updating of Teacher Training and Educational Debate in Latvia. JEP –4854-95., DPU., 44.-
45.lpp.
13. O.Grišāne, Dz. Iliško, I.Kokina, I.Salīte Studiju programma skolotājiem “Aktīvās mācību metodes”. Tempus
–II Programme. Updating of In-Service Teacher Training in Universities in Latvia 1994/1997., (S JEP –
07/88 – 95).
14. I. Kokina. Domāšanas daudzveidība.-Septiľi spēju veidi. Sorosa fonds Latvijā.- Programma: pārmaiľas
izglītībā, DPU, ISEC; Tālākizglītības kursu studiju programma skolotājiem. Integrētā mācīšana sākumskolā.
1995., 27. lpp.
15. I. Kokina Psiholoģija skolā. Sorosa fonds Latvijā: Programma: pārmaiľas izglītībā. DPU, ISEC
Tālākizglītības kursu studiju programma skolotājiem. Integrētā mācīšana sākumskolā. 1995., 65. lpp.
16. I.Kokina. DPU iekļaušanās eksperimentā. Mācību satura integrācija un darba organizācija sākumskolā.
Rezultātu analīze un izvērtējums. Rīga, ISEC, 1996., 5.lpp.
17. I. Kokina, S.Guseva. Psihodignostika un izglītība. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 75. gadadienai
veltītās zinātniskās konferences “Izglītības attīstība Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne” tēzes.- Daugavpils,
DPU izdevniecība Saule, 1996.- 12. lpp.
18. I.Kokina, S.Guseva. Skolotājam par bērna psiholoģisko gatavību skolai. Daugavpils Pedagoģiskā
universitāte 75. gadadienai veltītās zinātniskās konferences “Izglītības attīstība Latvijā: pagātne, tagadne,
nākotne” tēzes.- Daugavpils, DPU izdevniecība Saule, 1996.- 18.-19. lapp.
19. S.Guseva, I.Kokina. Izziľas aktivitāte un domāšanas attīstības problēmas.- Rīgas Pedagoģijas un izglītības
vadības augstskolas zinātniskās konferences “Skolotājs Latvijas skolā” tēzes. Atb. par izd. J.Strazdiľa.-
Rīga: Izdevniec. Vārti.,1998.- 51.-52. lapp.
20. I. Kokina. Psiholoģiskā atbalsta pedagoģiskās problēmas. – Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi.
Latvijas sākumskolas skolotāju asociācijas rīkotā Baltijas valstu sākumskolas skolotāju konference.
Daugavpils: DPU izd. Saule.- 1998.- 18.-19. lapp.
21. E.Aboļeviča, I.Kokina. Vispārizglītojošo skolu skolēnu sociālās adaptācijas grūtību (šķēršļu, kavēkļu) sociāli
psiholoģiskie determinanti. Daugavpils, DPU, “Saule”, 1998., 16 lpp.

22. I.Kokina. The lessons of mood of the soul. The Australian Association for Environmental Education Inc
(AAEE) International Conference on Environmental Education 14-18 Jan. 1999 (Australia, Sidney Neu
Welles University, 1999. 25 p.
23. I.Kokina, A.Kehris. Kreativitāte izglītībā. Mākslu pedagogu apvienības un Daugavpils Pedagoģiskās
universitātes Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes rīkotā starptautiskā konference “Cilvēks.
Krāsa. Daba. Mūzika.” 2000. 13.-19.lpp.
24. I.Kokina. Children and Aggressivity. // Proceedings of the Association for Teacher Education in Europe
Spring University: Today‟s reforms for tomorrows school‟s, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 2000,
Klaipedos Universitetas, 2000. p.p. 144-151.
25. I. Kokina. Agresivitātes attīstības problēmas. Sadarbība un kompetence izglītībā. Starptautiskās zinātniskās
conferences raksti. Jelgava, LLU, 2000.g. 158.-166.lapp.
26. I. Kokina. Different possibilities the individual growth of the Student in nowadays school. Pradine mokykla:
kaita ir problemos. Mokslines praktines konferencijos mokslo darby rinkinys. Klaipeda, 2000., 73.-81.lapp.
27. I. Kokina Skolotāja loma radošas personības attīstībā. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference RPIVA,
2000. gada 10.- 11. novembrī. (Raksts nodots publicēšanai).
28. D. Ilischko, I. Kokina. Some philosophical aspects of the integration of disabled children in our society. .
Šiaulia universiteto leidykla, 2000, 41. – 45. pp.
29. Е. Алтане, И. Кокина. Творческая терапия как один из корректирующих факторов в обучении детей с
умственными отклонениями. Disabled Children in the Context of Xchanges in the Educational System. .
Šiaulia universiteto leidykla, 6. – 18. pp.
30. I. Kokina. Die Vorbereitungsprobleme der Lehrer fur die Arbeit mit begabten Kindern.// Talent for the New
Millenium: The 7-th conference of the European Council for High Ability Held in Debrecen (Hungary).-
Debrecen, 2000, p. 25.
31. J.Altane, I.Kokina. Probleme der Kinderziehung mit Entwicklungsstorungen // Realising Educational
Problems. ATEE Spring University, Klaipeda LIthuania, 2001.,- 39 – 44 pp.
32. J.Davidova., I.Kokina. Daugavpils universitātes studentu pētnieciskā darbība pedagoģijā. //Teorija un prakse
skolotāju izglītībā. Rīga, RPIVA rīkotā starptautiskā zinātniskā konference, Latvija, 2002., 432.-440. lapp.
33. J.Davidova, I.Kokina Research activity in the context of the teacher‟s sustainable Development. Journal of
Teacher Education and Training. Volume 1, 2002, 13-19 pp.
34. I.Kokina, V.Bagirjane. “Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas skolā”. Staptautiskā zinātniski
praktiskā konference “Radošas identitātes attīstība”, Latvija, Rīga, RPIVA, 2001. (raksts iesniegts
publicēšanai).
35. Е .Алтане, И .Кокина .Некоторые аспекты демократии в условиях специальных школ. Starptautiskā
zinātniski praktiskā konference “Democracy and Education”, Ukraina, Kijeva (raksts iesniegts publicēšanai)
36. J.Davidova, I.Kokina “Assoation for Teacher Education in Europa”. The University of Latvia, Institute of
Education and Psychology, ATEE Spring University “Decade of Reform: Achievements, Challenges,
Problems, Rīga, SIA Izglītības soļi. 59 – 67 lapp.
37. J.Davidova, I.Kokina Latvian Teachers‟ Readiness for work with gifted Children. The 8 th conference of the
European Council for high ability (ECHA). Development of Human Potential: Investment into our
Future”, Rhodes, October 9-13, 2002, 18 p.
38. J. Davidova, I. Kokina. “Development of the Giftedness in Latvia: Realities and perspectives”. Šiaulia
International Scienticfic conference “Teacher Education XXI century:changing and perspectives”. 29.-30.
November, at Siauliai university Lithuania, 2002.- 45.-51. pp.
39. J.Davidova, I.Kokina. Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem.// Izglītība un kultūra.
2003.g.10.janvāris. lapp.6.-11.
40. I.Kokina Skolotāja loma radošas personības attīstībā.// Skolotājs 1 (37) 2003, lapp.29.-33.
41. J.Davidova, I.Kokina. The Competence of Latvian Teachers in Pupils‟ Giftedness Development. The
University of Latvia, Institute of Education and Psychology, ATEE Spring University “Chancing education
in a Changing society. Teachers, Students and Pupils in a Learning Society” Rīga, SIA Izglītības soļi, Vol.1.,
92-99 pp.
42. D.Iliško, I.Kokina Ecofeminism as a viable perspective for a sustainable model of education in Latvia.
Journal of Teacher Education and Training. Volume 2, 2003, 3-15 pp.
43. J.Davidova, I.Kokina The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development. Journal of Teacher
Education and Training. Volume 4, 2004, 106-114 pp.
44. J.Davidova, I.Kokina The view of Latvian Teachers on the intellectual development of gifted pupils. 29 th
Annual Conference „Teacher Education between theory and practice. The End of Theory… The Future of
Practice? Agrigento – Italy, 23 – 27 October, 2004, 44.p.
45. J.Davidova, I.Kokina Some aspects of motivation of teacher’s creative self-development. Spring University.
Changing education in a changing society. Volume 1, 2005, 45-51 pp.
46. J.Davidova, I.Kokina “European Teacher”s Conceptual Understanding of the Intellectual Giftedness”.
“Person. Color. Nature. Music. – Scientific articles of the fourth International Conference May 18 – 21, 2005,
7 – 20 pp.
2005. gada 3.oktobrī I.Kokina

MĀRĪTE KRAVALE
Cietokšľa iela 57-20
Daugavpils LV 5400
Tel. mob.9739686
marit@inbox.lv
Dzimusi 1977. gada 7.oktobrī Gulbenē
CURRICUMUM VITAE
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE
Parādes iela 1-424
Daugavpils LV 5400
Tel.54-28636
E- Mail.:MKravale@hotmail.com
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA, KURSI
2005.g. Mācību kursi „Uzticības tālruľa brīvprātīgais konsultants”
2005.g. ES Strukturālo fondu projektu vadīšana (40 stundas)
2004.g. Tālmācības kursi „ Netradicionālās reliģijas Latvijā”
2004.g. Vechtas tautasaugstskola (Volkhochschule Vechta) Vācu val.(80 stundas)
2002.- 2003.g. Apliecība Daugavpils Pilsētas Jaunatnes skola (vācu valoda)
2001.g.-2004.g.Studijas pedagoģijas doktorantūrā
2001.g. Izglītības zinātľu maģistra grāds pedagoģijā
2001.g. Sociālo zinātľu maģistra grāds psiholoģijā
1999.g.Sociālo zinātľu bakalaura grāds psiholoģijā, izglītības psihologa un sociālo priekšmetu
skolotāja kvalifikācija
1996.g. Studijas Laterāna Pontifikālās universitātes Rīgas Augstākais reliģijas zinātľu institūtā
1995.g.Atestāts Gulbenes vidusskola
1992.g. Diploms Gulbenes Bērnu mūzikas skola
DARBA PIEREDZE
2005.g. Izglītības un vadības fakultātes Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece
2005.g. Latvijas Jaunatnes padomes projekta : „Jaunieši neformālās izglītības attīstībai Latvijā”
eksperte.
2005.g. S/O Ģimenes atbalsta centra”Plecu pie pleca” uzticības tālruľa brīvprātīgā konsultante
2005.g. Profesionālās talākizglītības pilnviedes kursu: „Ievas pedagoģijas teoriju vēsturē” vadīšana.
2004.g. – Audzināšanas darba vadītājiem kursu: „Koleģiālā sadarbība”, „Ētikas mācīšanas
psiholoģiskie aspekti” vadīšana.
2003.g. Tālākizglītības kursu “Audzināšanas darba vadīšana un organizēšana” “Uzvedības
pedagoģiskā korekcija” organizešana un vadīšana
2003.g. Augstakās pedagoģiskās izglītības kursu klausītajiem “Pedagoģijas vēsture”
2000.g. - DPU Pedagoģijas katedras asistente
1999.g. – 2003.g.DPU Pedagoģiskās prakses konsultatīvā centra -prakses vadītāja

1999.g.Supervīzijas DPPC (psiholoģiskās palīdzības centrā)
1998.g. DPU Prakses metodiķe Pedagoģijas katedrā
PAPILDUS AKTIVITATES
2000.g. - Baltijas pedagoģijas vēsturnieku asociācijas locekle
1999.g .Ētikas pedagogu asociācijas locekle
ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA UN AR TĀS IZSTRĀDĀŠANU SAISTĪTĀ SADARBĪBA
2005.g. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija. Līdzdalība starptautiskajā Vides izglītības konferencē:
„Ilgtspējīga attīstība caur izglītību” ar uzstāšanos (presentation) A.Pipere, M.Kravale “Philosophy of
Education for Sustainable Development: Perspectives of Doctoral Students in Education”.
2005.g. Halle (Saale), Vācija līdzdalība konferencē. 26 Th International Conference on the Stress and
Anxiety Research Society . Posteris:V.Makarevics, M.Kravale “Characteristics of the link between stress and
tolerance in adolescence”.
2005.g. Fechtas Universitāte, Fechta, Vācija. 3. starptautiskā JTET konference „Sustainable
Devlepment. Culture. Education„ . Publikācija: ” Young People‟s Life Space and Informal Education”.
2004.g. Pētnieciskais darbs Vācija ( Kvalitatīvās petniecības metodes, izglītības teorijas, neformāla
izglītība)
2004.g. Iepazīšanās ar izglītības sistēmu Francijā un Ungarijā (Francija-Angers)
2004.g. Tallinas Universitāte, Tallina, Igaunija. 2. starptautiskā JTETkonference „Sustainable
Devlepment. Culture. Education.” Publikācija „Informal Youth Education in Virtual Environment”.
2003.g. Daugavpils Universitāte, Daugavpils . 1. starptautiskā JTET konference „Sustainable
Devlepment. Culture. Education.” Publikācija :”The Tendency of Nonformal Education to
2002.g. – 2003.g.Līdzdalība projekta sociālās izslēgtības mazināšanai Latvijā “Es, mēs, vide ap mums”,
darbs ar jauniešiem Krāslavas un Daugavpils patversmēs.
2002.g. Pieredzes apmaiľas brauciens uz Vechtas Universitāti ( Vācija) Semināra vadīšana: ”Pestalocija
uzskatu holistiska analīze”
2002.g. SFL programmas “Pārmaiľas izglītībā” projekts : Cilvēks sabiedrībā “Konsultanta loma
skolotāju profesionālās kompetences attīstīšanā”
2002.g. Latgales Reģiona Sociālo Zinību atbalsta skolu seminārs “Pedagoģiskās prakse sociālo zinību
atbalsta skolā”
2001.g.Studijas DPU un Maģistra darba tēma :” Jauniešu dzīves vērtību orientācijas attīstība
neformālo grupu ietekmē”
2001.g.Studijas LU un Maģistra darba tēma:” Formālo grupu loma jauniešu vērtību orientācijas
izveidē”
2001.g. Seminārs vides izglītībā. 21.gs. problēmas un risinājumi (Zviedrija)
2000.g.Seminārs “ Reliģija. Demokrātija. Pedagoģija” Altenburga (Austrija)- sertifikāts
2000.g.Starptautiskā zinātniskā konference “ Person. Color. Nature.Music.” (publikācija)
2000.g.Konference “Audzināšanas problēmas un jauniešu likumpārkāpumu profilakse kristīgā valstī”
(referāts)
2000.g.Seminārs ”Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā” (Š. Amanašvili)
2000.g.Seminārs ”Konflikti un to risināšanas iespējas”
1999.g.Seminārs ”Intervijas kā kvalitatīvas pētīšanas metodes “
1999.g.Zinātniski praktiskā konference “Skolotāju izglītība un tālākizglītība pārmaiľu procesā”
1999.g.Seminārs PARADIGMA “Kopīgi mācoties,rodam jēgu”
1999.g.Studijas DPU Bakalaura darba tēma”Pusaudţu sociālā adaptācija un viľu vērtību orientācija”
1999.g.SFL programmas Pārmaiľas izglītībā projekts “Kooperatīvā mācīšanās”
1999.g.SFL programmas Pārmaiľas izglītībā projekts ” Skolu un augstskolu sadarbības modeļa izveide”
1999.g.Seminārs ”Pašvaldība un sabiedrības informēšana”
1998.g.Cilvēktiesību atbalsta tīkla seminārs ”Cilvēktiesību ABC”
1998.g.Personības izaugsmes treniľš psihosintēzē
2005.gada 3. oktobrī
M.Kravale _____________________

VĀRDS, UZVĀRDS: Jeļena Larionova
CURRICULUM VITAE
DARBA VIETA: Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes
Instrumentu spēles un teorijas katedras lektore
DZĪVES VIETA: Zelinska iela 22, dz.99, Daugavpils, tālr. 5440112.
DZIMŠANAS GADS, VIETA: 1947. gada 28.novembris, Ukraina, Černovci
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA:
1997.- 2001. Studijas Daugavpils Universitātes doktorantūrā. Pabeigts teorētiskais kurss
1997.g. Studijas Daugavpils Universitātes maģistrantūrā. Ieguvusi mūzikas pedagoģijas maģistres
grādu klavierspēles mācīšanas metodikas apakšnozarē
1975.g. Absolvēta Daugavpils Pedagoģiskā Mūzikas nodaļa. Iegūta mūzikas un dziedāšanas
skolotāja kvalifikācija.
1967.g Absolvēta Černovcu mūzikas vidusskola. Iegūta BMS klavieru pasniedzējas un
koncertmeistares kvalifikācija.
DARBA PIEREDZE:
Kopš 1980.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes instrumentu spēles un mūzikas teorijas
katedras lektore
1975 – 1980 DPI – klavieru pasniedzēja
1971 – 1975 DPI - kora diriģēšanas katedras koncertmeistare
1967 – 1971 Černovcu mūzikas vidusskola – koncertmeistare un klavieru pasniedzēja
Černovcu bērnu mūzikas skola – klavieru pasniedzēja
ZINĀTNISKA UN ZINĀTNISKI ORGANIZATORISKA PIEREDZE:
Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārzemēs:
2005.g. 4.International Scientific Conference „Problems in music pedagogy”
DU, 28-29.October
2004.g Rīga, Daugavpils, Vilnius (Lietuva)
2003.g. Šauļi(Lietuva), Rīga, Daugavpils
2002.g. Viļľa (Lietuva), Kazaľa (Krievija)
2001.g. Klaipēda (Lieutva), Jekaterinburga (Krievija)
2000.g. Minska (Baltkrievija), Rīga, Daugavpils
PUBLIKĀCIJAS:
Zinātniski pētnieciskais darbs
Ларионова Е., Багирян В. Педагогический артистизм в структуре личности учителя музыки//
Kreativitātes izpēte un atraisīšana - Rīga, 2004.
Ларионова Е., Багирян В. Роль артистизма в профессиональной подготовке будущего учителя
музыки// the problems of efficient artistic education. – Vilnius, 2004.,c. 224 – 230

Ларионова Е., Багирян В. Психолого – педагогические условия развития навыков творческой
деятельности у будущих учителей музыки// Teachers, Students and Pupils in Learning Society. –
Rīga, 2003., 187.-193.lpp.
Bagirjane V., Larionova J. Mācīšanās darbības motivācijas veidošanās mūzikas skolotāja
sagatavošanas procesā (teorētiskais aspekts)//Music teacher education in XXI century:achievements
and problems.- Daugavpils, 2003., 56.-63.lpp.
Ларионова Е., Багирян В. Развитие творческого потенциала будущего учителя музыки//
Teacher Education in XXst Century: Changes and Perspectives. – Šiauliai: Šiauliu universiteto
leidukla, 2003, 90.-95.lpp.
Larionova E., Baģirjane V. Topošo mūzikas skolotāju radošās darbības iemaľu attīstības psiholoģiski
pedagoģiskie priekšnoteikumi. – Rīga: SIA Izglītības soļi, 2003, 186.-193. lpp.
Larionova E., Baģirjane V. Mūzikas skolotāju sagatavošana profesionāli radošai darbībai. –
Daugavpils: DPU “ Saule”, 2003. – 29 – 32 lpp.
Ларионова Е., Багирян В. Подготовка учителя музыки к профессиональной творческой
деятельности//Материалы II Международной научно-практической конференции: Музыка и
педагогика: проблемы профессиональной подготовки педагога – музыканта. – Казань: КГПУ,
2002. – стр.285 – 290.
Ларионова Е., Багирян В. Развитие навыков интеллектуально – творческой деятельности у
будущих учителей музыки//Contemporary School and Music Teacher Training. –Vilniu
universiteto leidykla, 2002. – с. 52-59.
Ларионова Е. Воспитание развивающейся личности в классе фортепиано. – Екатеринбург:
EГПУ, 2001. –с. 120 – 126.
Ларионова Е. Оценочная деятельность в классе фортепиано. – Klaipeda: Klaipedos universiteto
leidykla, 2001. – 22.lpp.
Ларионова Е. Формирование самостоятельности и активности будущих учителей музыки в
классе индивидуального фортепиано. – Минск: БГПУ , 2000. – с.73 – 76.
Ларионова Е., Багирян В. Некоторые проблемы подготовки учителя музыки для современной
школы// Bērna audzināšana demokrātiskajai sabiedrībai.– Rīga: SIA Izglītības soļi, 2000. – 162 –
171lpp.
Larionova J. Studentu aktīvās muzikālās darbības iemaľu izveides problēmas vispārējās muzikālās
izglītības procesa ietvaros//Mūzikas priekšmetu mācīšanas saturs un metodes skolā un augstskolā. –
Daugavpils, DPU „Saule” – 85.-95.lpp.
Larionova J. Development of Performance Musical Playing in Piano Class//
Person.Color.Nature.Music.– Daugavpils: DPU “Saule”, 2000. – 245. – 250.lpp.
Larionova J. Apstākļu radīšana māksliniecisko uzdevumu veikšanai klavierspēles stundās//Ikgadējās
zinātniskās konferences rakstu krājums A10– Daugavpils, DPU “Saule”, 2000. – 113 –115lpp.
Larionova J. Daţas studentu aktīvās muzicēšanas iemaľu veidošanas problēmas. - Daugavpils: DPU
“Saule”,1998. –14-17lpp.
Larionova J.. Pianistisko iemaľu attīstība uz plastiskā mūzikas uzdevumu risinājuma pamata. –
Rēzekne: Rēzeknes Augstskolas izdevniecība,1998. – 11-15lpp.

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA:
Vadītie maģistra darbi (skaits) - 2
Vadītie bakalaura darbi (skaits) - 10
Vadītie kursa darbi (skaits) - 22
Palīglīdzekļi studentiem:
1. Larionova J. Daţādu tautu mūzika 1.daļa , 2000, 50.lpp.
2. Larionova J. Daţādu tautu mūzika 2.daļa , 2000, 68.lpp.
3. Larionova J. 20.g.s. mūzika 1.daļa, 2001, 50.lpp.
4. Larionova J. 20.g.s. mūzika 2 daļa, 2001, 50.lpp.
5. Larionova J. Mūzikas pasakas pasaulē 1 daļa, 2003, 51.lpp.
6. Larionova J. Mūzikas pasakas pasaulē 2 daļa, 2003, 48.lpp.
7. Larionova J., Dvorecka, T. Menuets no senatnes līdz mūsdienām 1 daļa, 2005, 60.lpp
8. Larionova J., Dvorecka, T. Menuets no senatnes līdz mūsdienām 2 daļa, 2005, 67.lpp
PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE:
2005 – Profesionālās meistarības pilnveides AI kursu programma „Pedagoģiskā pētījuma
metodoloģija mūsdienu zinātľu attīstības kontekstā” Apl.Nr.253
2004– Profesionālās meistarības pilnveides AI kursu programma „Novitātes mūzikas vēsturē un
teorijā” DU 21.10.04. Apl. 662
2002 – Seminārs „Mūzikas pedagoģija un atskaľotājmākslas attīstības tendences”. RPIVA,
Apl.560.
2000 – Profesionālās meistarības pilnveidošanas kursi „Mūzikas pedagoģijas pētniecības mūsdienu
aktualitātes”. DPU, Apl.1541
2000 – Profesionālās meistarības pilnveidošanas kursi „Humāna un personiska pieeja bērniem
izglītošanas procesā”. DPU, Sert.902
1998 – Музыка в системе развивающего обучения Д.Эльконина – В.Давыдова. Москва,
ФПК.
MĀKSLINIECISKI RADOŠĀ DARBĪBA:
2004-2005.g. . Koncerti: Daugavpils, Rēzekne, Krāslava, Preiļi, Rīga, Ludza, Līvāni, Visaginis -
koncertmeistare - 29 bērnu operas izrāţu organizēšana un piedalīšanās ( 5. izrādes).
2003-2004.g. Koncerti: Daugavpils, Rēzekne, Krāslava, Preiļi, Rīga - koncertmeistare - 25 , bērnu
operas izrāţu organizēšana un piedalīšanās ( 4. izrādes).
2002 -2003.g. Koncerti: Daugavpils, Rēzekne, Krāslava, Preiļi- koncertmeistare, bērnu operas izrāţu
organizēšana un piedalīšanās ( 5 izrādes), lekcijas – koncertu organizēšana un piedalīšanās - 35

2001 –2002.g. Starptautiskais festivāls Sankt-Pēterburgā, koru konkursi un koncerti Rīgā, Rēzeknē,
Daugavpilī, koncertmeistare – 30
2000 - 2001.g. Organizētas lekcijas – koncerti pilsētu skolās – 15, bērnu operas izrāţu organizēšana
un piedalīšanās ( 6 izrādes)
1976 – 2000.g. Organizētas lekcijas – koncerti Daugavpilī un rajonā. < 300
1994 –1996.g. Muzikāli literārā salona koncertu organizēšana un piedalīšanās- 10
1984 – 1990.g. Kora “Latgale” koncertmeistare. Koncerti Daugavpilī un rajonā, Rīgā, Bulgārijā,
Baltkrievijā.
1973 – 1975.g. Bērnu mūzikas filharmonijas lekcijas – koncerti – soliste, lektore, koncertmeistare.
1971 – 1980.g. DPI sieviešu kora koncertmeistare. Koncerti Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Drogobičā
( Ukrainā), Maskavā.
1975– 1978.g. Klavieru mūzikas koncerti Daugavpilī, Rīgā – klavieru duets.
1973 – 1975.g. Bērnu mūzikas filharmonijas lekcijas – koncerti Daugavpilī un rajonā .– soliste,
lektore, koncertmeistare.
1971 –1975.g. Klavieru mūzikas koncerti Daugavpilī, Rīgā – soliste.
_______________ J.Larionova

VALĒRIJS MAKAREVIČS
Mālu 15 - 30
LV 5403 Daugavpils
Tel. 5435488
Parādes 1
LV 5407 Daugavpils
Tel. 5428636
CURRICULUM VITAE
Dzimšanas vieta un gads: 1951.gada 25.maijs, Daugavpils raj.
IZGLĪTĪBA
1992.g. nostrificējies Dr. psiholoģijā
1992.g. Psiholoģijas zinātľu kandidāts
1986.-1989.g. Latvijas universitātes aspirants
1968.-1974.g. Fizikas un matemātikas skolotāja diploms Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā
DARBA PIEREDZE
kopš 1993.g. DPU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docents
1989 -1993.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes psiholoģijas katedras vec. pasniedzējs
1980 -1986.g. DPI Pedagoģijas un psiholoģijas katedras laborants
1979 -1980.g. Latvijas Kinoamatieru biedrības Kinoamatieru kluba - laboratorijas vadītājs
1976 -1979.g. Daugavpils rajona Medumu palīgskolas audzinātājs
1974 -1976.g. Krāslavas rajona Eţezeru pamatskolas fizikas un matemātikas skolotājs
ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA
Tolerance kroskulturālā kontekstā
ZINĀTNISKĀ KVALIFIKĀCIJA
2005.g. jūlijs Piedalīšanās 9. Eiropas psiholoģijas kongresā. Granāda (Spānija)
2005.g. jūlijs Piedalīšanās Starptautiskajā konferencē „Stress and Anxiety Research Society” Halle (Vācija)
2005.maijs Piedalīšanās starptautiskajā konferencēs „Sustainable development. Culture and Education.
Holistic Education”.Vechta (Vācija)
2005.g. maijs Piedalīšanās 4.Starptautiskajā konferencēs „Person. Color. Nature. Music” Daugavpils
(Latvija)
2005.g. maijs. Piedalīšanās ATEE Satrptautiskajā vasaras universitātē: “ Changing education in a changing
society : EUROPE 15+10”, Klaipēda (Lietuva)
2004.g. novembris Piedalīšanās starptautiskajā konferencē " Personības psihosociālā attīstība” Viļľa
(Lietuva)
2004.g. septembris. Piedalīšanās Starptautiskajā konferencē “ Migrācija Eiropā : politiķu un zinātnieku
dialogs”. Sudaka (Ukraina).
2004.g.jūlijs.Piedalīšanās Starptautiskajā konferencē “12-th European Conference an Personality”
Groningena (Nīderlande).
2004.jūnijs. Piedalīšanās Starptautiskajā konferencē “ Drošība un tautas attīstība” Daugavpils.
2004.g. februāris. Piedalīšanās Latvijas Universitātes 62. konferencē (Pedagoģijas sekcija). Rīga.
2004.g.janvāris Piedalīšanās Latvijas Universitātes 62.konferencē (Psiholoģijas sekcijā). Rīga.
2003. g. maijs Piedalīšanās Starptautiskajā konferencē “Teacher education in XXI century: Changing and
perspectives.” Šauļi (Lietuva).
2003. g. aprīlis Piedalīšanās starptautiskajā konferencē: “Pedagoģija: teorija un prakse” Liepājā.
2002. g. decembris Piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Personības attīstība un garīgā veselība”.
Viļľa.(Lietuva)
2002. g. augusts Piedalīšanās 5. Starptautiskajā Baltijas psihologu konferencē, Tartu. (Igaunija)
2002. g. maijs Piedalīšanās 3.Starptautiskajā konferencē “Person. Color. Nature. Music.” Daugavpils.
2001. g. oktobris Piedalīšanās Starptautiskajā konferencē “Austrumlietuvas tautas mazākumu attīstībā” ,
Viļľa. (Lietuva)
2001.g..maijs.Piedalīšanās starptautiskajā konferencē Daugavpilī.

2000.g. novembris/decembris. Piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Disabled Children in the Context of
Changes in the Educational System”. Šauļi.(Lietuva)
2000.gada oktobris. Piedalīšanās 2.starptautiskajā Baltijas psihologu konferencē “New Developments in
Psychology in the Baltics: Theory and Practice” Rīgā
2000.gada.maijs Piedalīšanās 2. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”.
DPU, referāts “Tolerance as a Psychological Phenomenon”.
2000.g.maijs Piedalīšanās ATEE starptautiskajā pavasara universitātē “Today's reforms for tomorrow's
school's” Klaipēda (Lietuva)
2000.g. aprīlis. Piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē
2000.g. marts. Piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Integration problems of the Baltic Region Countries
on their was to the European Union” Rēzekne
1999.g. novembris Piedalīšanās Visaginas zinātniskajā konferencē Lietuvā “Mācību stunda. Sistēma.
Analīze.” Visaginas (Lietuva)
1999.g. oktobris. Piedalīšanās zinātniskajā seminārā “DPU – laiks. Skolotājs” Daugavpils (Latvija)
1999.g. maijs. Piedalīšanās zinātniskajā seminārā “XX gs. psiholoģija: problēmas un to risināšanas
perspektīvas” Daugavpils (Latvija)
1999.g. aprīlis. Piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē. Daugavpils (Latvija)
1998.g. maijs. Piedalīšanās republikas zinātniskajā konferencē “Skolotājs Latvijas skolā” Rīga (Latvija)
1998.g. aprīlis. Piedalīšanās DPU Mākslu katedras rīkotajā starptautiskajā zinātniskajā seminārā. Daugavpils
(Latvija)
1998.g. aprīlis. Piedalīšanās Baltijas valstu konferencē “Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi”
Rīga (Latvija)
1998.g. aprīlis. Piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē Daugavpils (Latvija)
1997.g. novembris. Piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Пути развития общеобразовательной школы”
Minska (Baltkrievija)
1997.gada jūnijs. Vasaras psiholoģiskā universitāte Rīga (Latvija)
PEDAGOĢISKĀ KVALIFIKĀCIJA
Novadīti 41 maģistra darbi
Lekciju un semināru vadīšana
Psiholoģijas teoriju vēsture
Psihoanalītisko teoriju apskats
Attīstības psiholoģija
Pedagoģiskā psiholoģija
Mākslas psiholoģijas problēmas
Tēla psiholoģija
Projektīvie testi
Mākslas psiholoģija
Personības izaugsmes tehnoloģijas
Studiju kursu programmu izstrādāšana
Psiholoģijas bakalaura akadēmiskajā programmā
Attīstības psiholoģija
Pedagoģiskā psiholoģija
Juridiskā psiholoģija
Tēla psiholoģija
Projektīvie testi
Mākslas psiholoģija
Psihoanalītisko teoriju apskats
Personības izaugsmes tehnoloģijas
Pedagoģijas un Psiholoģijas maģistra akadēmiskajās programmās
Pedagoģijas doktorantūras akadēmiskajā programmā
Attīstības psiholoģijas problēmas
Mākslas psiholoģiskās problēmas
Personības izaugsmes problēmas
Psihoanalītiskās teorijas
Psiholoģisko teoriju vēsture
Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniski pētnieciskās iestādēs

1993.gadā Dānijā Olbergas skolas pārvaldē
Valodu prasme: latviešu, krievu, angļu, vācu.
ORGANIZATORISKĀ KOMPETENCE
Projektu vadība: “ LZP grants :” Tolerances sociāli psiholoģiskās problēmas un pedagoģiskais
process” (1998- 2002.g.)
Projektu vadība: “ LZP grants :”Tolerance kroskulturālā kontekstā” (2003-2005.g.)
Leonardo da Vinči grants “Adult dyslexic; Motivational interview technique ADMIT” Sadarbībā ar
Islandes, Dānijas, Francijas, Rumānijas partneriem) (2004-2007.g.)
Rakstu krājuma “Tolerance un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas” redaktors
PUBLIKĀCIJAS
1. Кокина И., Макаревич В. Психология развития человека. Даугавпилс, 1993.- 104 с.
2. Макаревич В. Психология развития: предмет и задачи. Даугавпилс, 1996.- 19 с.
3. Макаревич В. Исторический обзор основных теорий психического и личностного развития человека.
Даугавпилс, 1996.- 34 с.
4. Макаревич В. Методология исследовательской и диагностической работы в психологии. Даугавпилс,
1996.- 25 с.
5. Макаревич В. Приоткрытая дверь в глубины бессознательного. Даугавпилс, 1997.- 45 с.
6. Макаревич В. Краткое введение в психоанализ. В кн.: Краткое введение в психоанализ. Даугавпилс,
1999.1-133 с.
7. Макаревич В.Мальчик из города N. В кн.: Краткое введение в психоанализ. Даугавпилс, 1999.134-143
с.
8. Макаревич В.Приоткритая дверь в глубины бессознателъного. В кн.: Краткое введение в психоанализ.
Даугавпилс, 1999.144-179 с.
9. V.Dombrovskis, V.Makarevičs, M.Maslova. Tolerance and its manifestations with the secondary school
pupils in the process of intergroup perception. // Proceedings of the Association for Teacher Education in
Europe Spring University: Today's reforms for tomorrow‟s school's, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May,
2000, Klaipedos Universitetas, 2000. p.p. 70-75. c
10. V.Makarevičs. Psiholoģija skolā: no priekšmeta ar problēmām līdz problēmām bagātam priekšmetam //
Skolotājs, Nr. 6 2000, 33.-34.lpp.
11. V. Makarevičs Tolerance as a Psychological Phenomenon: Raising the Problem// In call Scientifical articles
of the second international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 18-20, 2000, Daugavpils
Pedagogical University, 2000. pp. 33-40
12. V. Makarevičs. Tolerance as a psychological Problem// In: Tolerance u citas psiholoģiskās un pedagoģiskās
problēmas. Daugavpils, 2001. lpp. 29-38
13. V. Makarevičs “Modern psychology, it‟s problems and prospects”.// In: Tolerance un citas psiholoģiskās un
pedagoģiskās problēmas, Daugavpils, 2001. lpp. 94-96
14. V. Makarevičs, I. Stičinskis. The Method for Research of Tolerant Statements. //In call. Scientifical articles
of the 3-rd international conference “Person. Color. Nature. Music” may 15-18, 2002, Daugavpils University,
2002, pp.12-20
15. V. Makarevich, M. Maslova. Personality Corelates of Tolerance. // In: Psychology in the Baltics: At the
Crossroads. Abstracts from the 5-th International Baltic Psychology Conferece.August 22-25, 2002 in Tartu,
Estonia. Tartu 2002, pp. 38
16. V. Makarevičs. Tolerance un demokrātiskā izglītība. // In: Pedagoģija: teorija un prakse. Rakstu krājums, 1
daļa, Liepāja, 2003.g. 166-175 lpp.
17. V.Makarevičs Толерантностъ как проявление культуры учителя ХХ1 века, Teacher Education the 21
Century : changes and perspectives, 2003.g. 173-179 lpp.
18. V.Makarevičs. Personības tolerances korelācija // In: Pedagoģija : Izglītības zinātnes un pedagoģija
mūsdienu pasaulē. Rīga, Latvijas Universitāte,: 2004. g. 43-50 lpp.
19. В.Макаревич. Толерантность и проблема психологической безопасности. В кн.: “Drošība un tautas
attīstība. Starptautiskās zinātniskās konferences “ (2004.g. 1.-2.jūnijs) rakstu krājums. Daugavpils, 2004.g.
141-149 lpp.
20. V.Makarevičs Psychological Basis of the Tolerance Pedagogy.// In :Personal.Color.Natur. Music.Scientific
Articles of the Fourth International Conference, Daugavpils,.May 18-21,2005. Daugavpils University, 134-
145 lpp.
21. V.Makarevičius Ontogenetic peculiarities in the devolopment of creative imagination In:Ugdymo
psichologija 2004 m.N.13.p.p.39-47
2005.gada 3. oktobrī
__________________ V.Makarevičs

CURRICULUM VITAE
VĀRDS, UZVĀRDS: Tatjana Minakova
DARBA VIETA: Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes
Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras lektore
DZĪVES VIETA: Krāslavas ielā 65, dz. 17, Daugavpils, LV5400, tālr.: 5950595
DZIMŠANAS GADS, VIETA: 1955.gada 10.septembris, Balkrievija, Bobruiska
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA:
DARBA PIEREDZE:
2000.g. Beigusi DPU maģistrantūru. Iegūts pedagoģijas maģistra grāds
1981.g. Beigusi Jāz.Vītola Latvijas Valsts Konservatoriju
Kopš 2003.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas
teorijas katedras lektore
1997.-2003. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas
teorijas katedras asistente
1993.- 1997. Špoģu mūzikas un mākslas skolas klavieru skolotāja
1975.- 1992. Daugavpils mūzikas skolas klavieru skolotāja
ZINĀTNISKA UN ZINĀTNISKI ORGANIZATORISKA PIEREDZE:
Zinātniskā darba virzieni:
Mūzikas skolotāja pedagoģiskā darbība, klavierspēles mācību teorija un metodika
Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs:
2005.g. ATEE Spring University 2005 conference „Changing Education in a Changing
society : Europe 15+10” May 5-7, 2005, Klaipeda (Lietuva)
9.starptautiskā kreativitātes konference „Kreativitātes izpēte un atraisīšana”
2004.g. 2004.12.-13.10.
Internation Saientific Conference „The problems of efficient atistic education”
Vilnius , 25 – 26.11.2004.
2004.g.
Tallina (Igaunija) „The changing Face of Music Education” 27.03.2004.
2004. November 12-13. Latvija, Riga RPIVA, IX-th International Scientific
Conference, „Research on Creativity and its Development”
2004.g.
International scientific conference „Music teacher education in XXI century:
achievments and problems” Daugavpils University , 27-28 11.2003.
2004.g.
2003.g.
2003.g.
2003.g.
2003.g.
2002.g.
2001.g.
Klaipēdā (Lietuva)
VIII starptautiskā kreativitātes konference Rīgā 2003,g, 7.-8.11. „Radošas
individualitātes attīstība un struktūra”
Liepāja
Kazaľa
Klaipēdā (Lietuva), Daugavpilī
Daugavpilī
Rēzeknē, Daugavpilī
-

2000.g.
1998.g.
PUBLIKĀCIJAS:
Минакова Т. Некоторые aспекты формирования и развития воображения учащихся
младшего школьного возраста в процессе обучения игре на фортепиано// The problems of
efficient atistic education. – Vilnius, 2004.11.25-26.
Zavadska G., Minakova T.Jaunāko skolēnu muzikālās domāšanas attīstība radošas darbības
kontekstā klavierspēles klasē// Mūzikas pedagoģijas problēmas. Zinātnisko rakstu krājums.
4.laidiens .Daugavpils, 2004. – 95. - 99.
Zavadska G., Minakova T. Jaunākā skolas vecuma bērnu radošās iztēles veidošanās un attīstības
teorētiskie priekšnosacījumi klavierspēles klasē// Kreativitātes izpēte un atraisīšana . – Rīga,
2003.12.11.
Skutāns V., Zavadska G., Minakova T. Radošās patstāvības izveide audzēkľu mākslinieciskajā
darbībā// Radošas individualitātes attīstība un struktūra. – Rīga , 2003. 07.11.
Zavadska G., Minakova T. Jaunākā skolas vecuma bērnu radošās iztēles veidošanās un attīstības
teorētiskie priekšnosacījumi klavierspēles klasē// IX-th International Scientific Conference,
„Research on Creativity and its Development” - Latvija, Riga RPIVA, 2004. November 12-13.
Минакова Т. Теоретические предпосылки формирования самостоятельности младших
школьников в учебном процессе игры на фортепиано. –Казань, 2002. –173 стр.
Minakova T. Jaunākā skolas vecuma bērnu radošo spēju aktivizēšana // DPU 8.ikgadējās
konferences rakstu krājums. – Daugavpils: Saule, 2000.
Minakova T. Teorētisko un speciālo disciplīnu savstarpējās saiknes nozīme klavierspēles
mācīšanas procesā // 1.maģistrantu lasījumi. – Daugavpils, 1998, 9.- 14.lpp.
Minakova T. BMS klavieru klases audzēkľu galvenās patstāvības audzināšanas problēmas //
Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas. – Rēzekne, 1998, 71.- 72.lpp.
PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA:
Kopš 2003.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas
katedras lektore
1997.-2003. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorija
katedras asistente
1993.- 1997. Špoģu mūzikas un mākslas skolas klavieru skolotāja
1975.- 1992. Daugavpils mūzikas skolas klavieru skolotāja
PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE:
2005.g.
2004.g.
2004.g.
2004.g.
2003.g.
DU profesionālās meistarības pilnveides kursi A1 (03.03. – 30.04.) „Pedagoģiskā
pētījuma metodoloģija mūsdienu zinātľu attīstības kontekstā”
Kursi „Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā” . Kursu vadītājs
Š.Amonašvili
Pedagoģijas fakultātes organizētās prof.Dr.paed.Nataļjas Terentjevas vieslekcijas –
meistarkalse Mūzikas pedagoģijā
DU profesionālās meistarības pilnveides kursi A 1 (18.10. – 21.10.) „Novitātes
mūzikas vēsturē un teorijā”
Prof. D.Kerbija (Lielbritānija) klavierspēles meistarklase
2003.g. Profesionālās meistarības pilnveides kursi Mārupē
2003.g. Seminārs mūzikas skolu vispārējo klavieru skolotājiem Rīgā
2002.g. Viļľas Mūzikas akadēmijas pedagoga Sigitasa Giedraitisa seminārs klavierspēles
metodikā
2002.g. Maskavas Valsts Pedagoģiskās universitātes prof. G.Cipina seminārs “Mūzikas

pedagoģija un atskaľotājmākslas attīstības tendences”
2001.g. A.I.Hercena Krievijas Valsts Pedagoģiskās universitātes (Sankt-Pēterburga) prof.
N.Terentjevas seminārs “Mūzikas pedagoģijā un klavierspēlē”
2000.g. DPU profesionālās pilnveides kursi “Mūzikas pedagoģijas pētniecības mūsdienu
aktualitātes”
MĀKSLINIECISKI RADOŠĀ DARBĪBA:
2005.g.
2004.g.
2003.g.
T.Minakovas klavierspēles klases studentu koncerts 23.05.2005.
T.Minakovas un T.Dvoreckas klases studentu koncerts 01.12.2004.
Piedalīšanās Daugavpils reģiona mūzikas skolu audzēkľu klavieru duetu konkursā
2003.g. Piedalīšanās LR mūzikas skolu klavieru nodaļu 7.-8.klašu audzēkľu standartizēto
prasību finālā
2002.g. Ziemassvētku koncertu organizēšana Mūzikas un mākslu fakultātē
2002.g. Piedalīšanās Lielbritānijas mūzikas festivālā Ogrē
2001.g. Piedalīšanās I Ziemeļvalstu komponistu klaviermūzikas festivālā Ķekavā
2001.g. A.Ţilinska II jauno pianistu konkurss Jēkabpilī
2001.g. ASV komponistu mūzikas festivāls Ogrē
2001.g. Ziemassvētku koncertu organizēšana Mūzikas un mākslu fakultātē
2000.g. Ziemassvētku koncertu organizēšana Mūzikas pedagoģijas nodaļā
1999.g. Piedalīšanās dţeza mūzikas koncertā Kaļistratova namā
1999.g. Klaviermūzikas koncertu organizēšana Mūzikas un mākslu fakultātē
1999.g. Ziemassvētku koncertu organizēšana Mūzikas pedagoģijas nodaļā
1998.g. Piedalīšanās Dţ. Geršvina 100 gadu jubilejas koncertā – lekcijā

CURRICULUM VITAE
Vārds, uzvārds
Dzimšanas dati
Organizācijas nosaukums
Organizācijas adrese
Ieľemamais amats
Fiksētā tālruľa numurs
Mobilā tālruľa numurs
E-pasta adrese
1. Izglītība
Studiju laiks Mācību iestāde Specialitāte Kvalifikācija
1995.-1998. Daugavpils Pedagoģiskā Klātienes doktorantūra
Dr.paed.
universitāte
pedagoģijas zinātľu nozarē
1993.-1995. Daugavpils Pedagoģiskā Maģistratūra pedagoģijas zinātľu Mag.paed.
universitāte
nozarē
1985.-1990 Daugavpils Pedagoģiskais
institūts
Bioloģija un mājturība Bioloģijas un mājturības
vidusskolas skolotāja
2. Profesionālā darba pieredze
Laika periods Iestādes nosaukums Amats
2003-pašlaik Daugavpils Universitāte IVF studiju programmas “Profesionālās izglītības skolotājs”
direktore, Pedagoģijas katedras lektore
1999.- 2003 Daugavpils Universitāte Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas katedras lektore
1990.-1999. Daugavpils Pedagoģiskā Darbmācības katedras asistente, lietišķās mākslas pamatu
1992.-2001.
universitāte
Daugavpils Mākslas koledţa
Saules skola
pasniedzēja
Rokdarbu un trikotāţas dizaina nodaļas vadītāja, amatu
mācības skolotāja
3. Kvalifikācijas celšana
Nr
p.k
Kvalifikācijas celšanas veids Valsts, pilsēta, iestāde Laika periods
1. Tālākizglītības kursi “Profesionālās
izglītības programmu izstrāde” 36 st.
Rīga, Profesionālās izglītības centrs 19.09.-23.09.2005.
2. Staţēšanās ārvalstu iestādē Dānija, Kopenhāgena, Profesionālās
karjeras izvēles centrs
21.08.-24.08.2005.
3. Staţēšanās ārvalstu augstskolā Austrija, Vīne, Vīnes Pedagoģijas
akadēmija
30.04.-10.05.2005.
4. Staţēšanās ārvalstu profesionālās Vācija, Lībeka, Deutsche
13.09.-28.09.2003.
izglītības iestādē
Auslandsgesellschaft
5. Staţēšanās ārvalstu augstskolā Vācija, Fehtas augstskola 17.05.-25.05.2003.
6. Staţēšanās ārvalstu augstskolā Vācija, Fehtas augstskola 15.-26.06.2002.
7. Kursi “Humāna un personiska pieeja Krievijas Izglītības akadēmija,
01.-05.04.2000.
bērniem izglītošanās procesā”
prof. Š.Amonašvili
8. Projekts “Skolu un augstskolu
sadarbības modeļu izveide”
9. Staţēšanās ārvalstu zinātniskās
pētniecības iestādē
Eridiana Oļehnoviča
13.09.1966.
Daugavpils Universitāte, Izglītības un vadības fakultāte
Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400
Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas katedras lektore, studiju
programmas “Profesionālās izglītības skolotājs” direktore
54 28209; 54 29067
9130310
eridian@dau.lv
Sorosa Fonds-Latvija, LAPSA 02.1999.-08.1999.
Zviedrija, SIDA 26.-30.04.1999.

4. Pieredze projektos un finanšu plānošanā
5. Papildus izglītība
Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā- Eiropas Sociālais fonds, nacionālā
programma 3.2.7.1., Daugavpils Universitātes aktivitāšu koordinatore
Profesiju segregācijas cēloľu mazināšana- Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekts, Daugavpils
Universitātes aktivitāšu koordinatore, eksperts
ESF Nacionālās programmas projekta “Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes
paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei un izglītošanai” dalībniece, Dienvidlatgales reģionālās
profesionālās izglītības un nodarbinātības padomes sekretariāta vadītāja
Karjeras izglītības un profesionālās orientācijas studiju programmu izveide- Leonardo da Vinci, dalībniece
Dienvidlatgales jauno amatnieku profesionālo un valodas kompetenču pilnveide Vācijā- Leonardo da
Vinci, projekta autore un vadītāja
Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību- UNESCO/UNITWIN, Jorkas universitāte,
dalībniece
Senās adīšanas tradīcijas Latgales novada cimdos- Latviešu fonds Kanādā, projekta autore un vadītāja
Amatniecības produktu mārketings- SIDA- Zviedrijas organizācijas sadarbībai ar Austrumeiropas valstīm,
dalībniece
Skolu un augstskolu sadarbības modeļu izveide- Latvijas Augstskolu pedagogu sadarbības asociācija
(LAPSA), Sorosa Fonds –Latvija, dalībniece
Stipendija semināra novadīšanai Fehtas augstskolā (Vācijā)- Else Marie Tschermaks fonds, Dānija,
projekta autore un realizētāja
Radošā stipendija semināra novadīšanai Fehtas augstskolā (Vācijā)- Kultūrkapitāla fonds, projekta autore
un realizētāja
Senās adīšanas tradīcijas Latgales novada zeķēs- Kultūrkapitāla fonds, projekta autore un realizētāja
Latviešu rakstainie cimdi- Latvijas Zinātnes Padome, dalībniece
"Senās adīšanas tradīcijas Latgales novada cimdos”-autentisku cimdu kolekcija-veltījums Daugavpils 725gadei-
Kultūrkapitāla fonds, projekta autore un realizētāja
Rīga, Profesionālās izglītības centrs- tālākizglītības kursi “Profesionālās izglītības programmu izstrāde”,
19.09.-23.09.2005., (sertifikāts)
Daugavpils pilsētas Jaunatnes skola- angļu valodas kursi, 03.01.-27.04.2003., (apliecība)
Daugavpils pilsētas Jaunatnes skola- vācu valodas kursi, 03.01.-27.02.2003., (apliecība)
Pieaugušo izglītības apvienība, IZM- ”Būt. Zināt. Prast.” Metodes veiksmīgam augstskolu pasniedzēju
darbam ar auditoriju”, 21.-22.11.2002., (sertifikāts)
ASV Montesori asociācija, Daugavpils universitāte- “Ievads Marijas Montesori izglītībā”, 27.-28.09.2002.,
(sertifikāts)
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte- publikāciju sagatavošana UNITWIN/UNESCO projekta “Skolotāju
izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” ietvaros, 09.03.2001.
Krievijas Izglītības akadēmija- “Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā”, 01.-
05.04.2000., (sertifikāts)
Sorosa Fonds- Latvija- seminārs projekta “Atvērtā skolā” ietvaros par daudzveidīgo spēju izmantošanu
kooperatīvajā mācību procesā, 30.11.1999.
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte- “Pedagoģijas bakalaura darba izstrādāšanas metodiskās prasības”,
24.11.1999.
Fehtas augstskola (Vācija), Daugavpils Pedagoģiskā universitāte- starptautisks seminārs “Intervijas kā
kvalitatīvās pētīšanas metodes”, 13.-14.11. 1999.
Latvijas augstskolu pedagogu sadarbības asociācija- seminārs par kooperatīvo mācīšanos Sorosa Fonda-
Latvija programmas “Pārmaiľas izglītībā” projekta “Skolu un augstskolu sadarbības modeļa izveide”
ietvaros, 12.07.1999.
Latvijas augstskolu pedagogu sadarbības asociācija- “Kooperatīvās mācīšanās metode”- 14. 02.-30.
08.1999., (sertifikāts)
Valodu zināšanas latviešu - dzimtā valoda; krievu- brīvi rakstiski un mutiski;
vācu- labi rakstiski un mutiski; angļu- pamatzināšanas
Datorprasmes Windows 95/98/NT Workstation (MS Office 97/2000)
Internet lietotāja pieredze
Intereses Joga, ciguns, netradicionālā medicīna

6. Zinātniskā pētniecība
6.1. Publikācijas izdevumos, kuri iekļauti Latvijas Zinātnes padomes (LZP) apstiprinātajā vispāratzīto
recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā
Autors (-i) Publicēš Publikācijas nosaukums Pilns izdevuma Sējums Lap-
a-nas
gads
nosaukums
puses
Eridiana Oļehnoviča 2005 The Development of Secondary Scientific Articles of
301-
Schools of Applied Arts in Latvia the Fourth International
310.
During the Period of the First Conference “Person.
Independence of the State Color. Nature. Music”
Eridiana Oļehnoviča 2004 The Develpoment of Secondary Pedagoģijas vēstures 1. 174.-
School Applied Arts in Latvia pētniecība Baltijas
189.
During the Period of the First
Independence of the State (1918-
1940)
valstīs
Eridiana Oļehnoviča 2002 Respecting Student`s Needs in Journal of Teacher 1. 39.-
Educational Environment
Education and Training
46
6.2. Publikācijas ārzemju vai starptautiskos zinātniskos ţurnālus un rakstu krājumos
Autors (-i) Public
ēšanas
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
gads
Publikācijas nosaukums Pilns izdevuma nosaukums Sēj
ums
2004 The Development of Secondary
Schools of Applied Arts in Latvia
During the Period of the First
Independence of the State
2003 Professional Education in the
Secondary Level Art Craft Schools
of Latvia: Period of the First State`s
Independence
2002 Lietišķās mākslas vidusskolu attīstība
Latvijā pirmās brīvvalsts laikā
2001 The influence of the study group
leading perception type upon the
organization of the student`s
individual learning activity in the
higher school
2001 Indivīds un mācību grupa: uztveres
vadošais tips, tā dinamika
2000 Mākslas un amatnieciskā izglītība
vidējā pakāpē Latvijā- vēsture un
perspektīva
2000 Психолого- педагогические
аспекты обучения одарѐнной
молодѐжи в художественном
колледже
Vitauta Diţā universitātes
(Lietuva) starptautiskās
konferences “Ethnic
Culture:Traditions and
Innovations” zinātnisko rakstu
krājums
Daugavpils universitātes PPF un
MMF 3.starptautiskās
konferences “Cilvēks.Krāsa.Daba.
Mūzika” zinātnisko rakstu
krājums
Proceedings of the Association for
Teacher Education in Europe
“Decade of
Reform:Achievements,
Challenges, Problems” ATEE
Spring University,2002.
Proceedings of the Association for
Teacher Education in
Europe:Realising Educational
Problems, Spring University,
Klaipeda (Lithuania),2001.
Izglītības zinātnes un pedagoģija
mūsdienu pasaulē:LU PPF
Zinātniskie raksti,
635.sēj./zin.red.prof. J.Krastiľš.-
R.:Latvijas Universitāte,2001.-
325 lpp.
2.starptautiskās zinātniskās
konferences “Cilvēks. Krāsa.
Daba. Mūzika.” zinātnisko rakstu
krājums. Daugavpils, 2000.
Starptautiskās konferences
“Disabled Children in the Context
of Changes in the Educational
System”zinātnisko rakstu
krājums. Šauļu universitātes
izdevniecība,2000.
Lappuses
180-
189.
150.-
160.
3. 281.-
293.
635
.
271.-
275.
115.-
120.
171.-
180.
63.-
70.

6.3. Monogrāfijas, zinātniskas grāmatas
Autors (-i) Publicēš
a-nas
Eridiana
Oļehnoviča
Anita Liepa
gads
Monogrāfijas nosaukums Izdevniecība Citi dati Lappuses
1997 Daugavpils sieviešu arodskolas
attīstības vēsturiskie aspekti (1917.-
1940.gads).-// Saules skola- no
rokdarbu kursiem līdz Mākslas
koledţai.
6.4. Ārzemju konferenču un kongresu tēzes (Abstracts...)
Autors (-i) Publicēš
a-nas
Eridiana
Oļehnoviča
Inga Belousa
gads
Daugavpils: Saule,
Tēţu nosaukums Pilns izdevuma vai konferences
nosaukums, datumi, vieta
2001 Pedagogical and Psychological
Aspects of Authentic Assessment of
Student`s Achievements in System of
Higher Education in Latvia
6.5. Pārējās zinātniskās un metodiskās publikācijas
Autors (-i) Publicēš
a-nas
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
gads
2001
Publikācijas nosaukums Pilns izdevuma
nosaukums
Topošo dabaszinātľu skolotāju
apmācības pedagoģiski
psiholoģiskie aspekti (tēzes)
2000 Middle degree of professional art
education in Latvia- history and
perspectives (tēzes)
1999 Sociālo prasmju apguves
priekšnoteikumi apmācības procesā
1997 Audzēkľu kreatīvo spēju veidošana
amata mācības nodarbībās DMK
rokdarbu nodaļā (tēzes)
1997 Saules skolas struktūra Latvijas
brīvvalsts laikā (tēzes)
1996 Amata apmācības sistēma DMK
Saules skolas rokdarbu nodaļā
(tēzes)
9th European Conference for
Research on Learning and
Instruction, 28.08.-01.09.2001.
Šveice, Friburgas universitāte
Dabaszinātnes un
skolotāju izglītība. III
Starptautiskās
konferences materiāli.
/zin.red. G.Praulīte,
J.Gedrovics.-Rīga,
2001.
2.starptautiskās
zinātniskās
konferences “Cilvēks.
Krāsa. Daba. Mūzika.”
tēzes.-Daugavpils:
Saule, 2000.
DPU 7.ikgadējās
zinātniskās
konferences rakstu
krājums A9,
Daugavpils:Saule,
1999.
Profesionāla pedagoga
sagatavošanas
problēmas.
Konferences tēzes II.-
Rēzekne, Rēzeknes
augstskola,1997.
Zināšanu kvalitātes
problēmas.-atb.red.
L.Keirāns.-Daugavpils,
Saule,1997.-120 lpp.
Kultūra. Ekoloģija.
Pedagoģiskais process.
Konference
Daugavpils
Pedagoģiskajā
universitātē.-
DPU,1996.
5.-27.
Lappuses
Poster
Nr.1.
9
Sējums Lappuses
66.-
67.
37.-
38.
A 9 47.-
49.
II 72.-
73.
Sērija A
Zinātnis
kie
raksti
6.sējums
96.-
97.
45.-
46.

Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
1995 Latviešu tautas kultūras tradīciju
saglabāšana Saules skolā (tēzes)
1995 Latgales Romas- katoļu kultūras
veicināšanas biedrības “Saule”
sieviešu arodskolas pirmsākumi
Kultūra. Ekoloģija.
Pedagoģiskais process.
Konference
Daugavpils
Pedagoģiskajā
universitātē.-
DPU,1995.
Zinātniski
pētnieciskais darbs
pedagoga profesijā.-
Daugavpils:
Saule,1995.
6.6. Metodiskās publikācijas republikāniskajos specializētajos ţurnālos rokdarbu mācīšanas metodikā
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
1999
Dūraiľi tehnisko valdziľu rakstā
//Sieviete.-1999.-
Nr.10.
1999 Lupatu lellīte- mīļākā draudzene //Sieviete.-1999.-
Nr.10.
70.
1998
//Sieviete.-1998.-Nr.7. 42.
Bruľurupucis no auduma
1998
Pašdarinātas efektdzijas
80.-
81.
43.-
45.
69.
//Sieviete.-1998.-Nr.2. 36.
1998 Cepures jaunietēm //Sieviete.-1998.-Nr.2. 44.
1996
1996
1996
1996
1996
1996
1996
1995
1995
1995
1995
1995
Vienvirziena izvilkumi
mašīnizšūšanā
Salvetes tekstilmozaīkas tehnikā
Saules skola
Cepures un šalles daţādām
gaumēm
Pidţamas ar tamborētu rotājumu
Melnbaltās cepures un pirkstaiľi
Adītas vestes
Par tēmu “Vestes”.Adījums
kombinēts ar auduma apdares
detaļām
Galdauti ar tamborētiem
rotājumiem
Vestes vasarai
Tamborētas apkaklītes lielām un
mazām dāmām
Dūraiľi tehnisko valdziľu rakstā
//Sieviete.-1996.-
Nr.12.
//Sieviete.-1996.-
Nr.12.
75.-
77.
78.
//Zeltene.-1996.-Nr.4. 18.
//Zeltene.-1996.-Nr.4. 19.-
20.
//Sieviete. Pielikums.-
1996.-Nr.4.
//Sieviete. Pielikums.-
1996.-Nr.3.
//Sieviete. Pielikums.-
1996.-Nr.2.
//Sieviete. Pielikums.-
1995.-Nr.12.
//Sieviete. Pielikums.-
1995.-Nr.9.
//Sieviete. Pielikums.-
1995.-Nr.7.
//Sieviete. Pielikums.-
1995.-Nr.7.
//Sieviete. Pielikums.-
1995.-Nr.2.
14.-
16.
13.-
16.
10.-
12.
12.
4
2
2
2

Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
Eridiana
Oļehnoviča
1995
1994
Mazuļiem: kombinezons ar reglāna
piedurknēm, kombinezons
meţģīľrakstā
Naktskrekli tilla aplikācijas tehnikā
1994 Daugavpils apriľķa dvieļu galu
meţģīnes
1994
1994
Galdsegu komplekti balto darbu
tehnikās
Īsās zeķes adīšana
//Sieviete. Pielikums.-
1995.-Nr.1.
//Sieviete. Pielikums.-
1994.-Nr.11.
//Sieviete. Pielikums.-
1994.-Nr.11.
//Sieviete. Pielikums.-
1994.-Nr.10.
//Sieviete. Pielikums.-
1994.-Nr.2.
6.7. Piedalīšanās starptautiskās zinātniskajās konferencēs, kongresos, simpozijos ārzemēs
Konferences nosaukums Norises vieta Norises datumi Referāta vai stenda ziľojuma (postera)
(valsts, pilsēta)
nosaukums
“Ethnic Culture:Traditions and Lietuva, Kauľa, 07.-
The features of professional education of
Innovations”
Vitauta Diţā 08.11.2002. the secondary level art craft schools in
universitāte
Latvia during the period of the first state`s
independence
9th European Conference for Šveice, Friburgas 28.08.- Pedagogical and Psychological Aspects
Research on Learning and universitāte 01.09.2001. of Authentic Assessment of Student`s
Instruction
Achievements in System of Higher
Education in Latvia (Līdzautore
I.Belousa)
“Changing education in a Lietuva,
03.-
The influence of the study group leading
chaning society”
Klaipēda, ATEE 06.05.2001. perception type upon the organization of
Spring
the student`s individual learning activity
University
in the higher school
“Disabled Children in the Lietuva, Šauļi, 30.11.2000. Психолого-педагогические аспекты
Context of Changes in the Šauļu
обучения одаренной молодѐжи в
Educational System”
universitāte
художественном колледже
6.8. Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, kongresos, simpozijos Latvijā
Konferences nosaukums Norises vieta Norises datumi Referāta vai stenda ziľojuma (postera)
(pilsēta)
nosaukums
4.starptautiskā zinatniskā
Daugavpils 19.-
The Development of Secondary Schools
konference “Cilvēks. Krāsa. Daba.
21.05.2005. of Applied Arts in Latvia During the
Mūzika.”
Period of the First Independence of the
State
Baltijas valstu pedagoģijas Rīga 14.,15.05.2004 The Develpoment of Secondary School
vēsturnieku starptautiskā zinātniskā
.
Applied Arts in Latvia During the Period
konference
of the First Independence of the State
(1918-1940)
The 21 st Baltic Conference on the Rīga 13.-
History of Sciences
15.10.2003.
“Teachers, Students ans Pupils in Rīga 02.-
Jaunu metodisko pieeju meklējumi
Learning Society” in the ATEE
03.05.2003. “Pedagoģijas vēstures” kursa apguvei
Spring University”Changing
Education in a Changing society”
augstskolā
Starptautisks seminārs “Karjeras
konsultantu programmas izstrāde
DU un LLU”
Daugavpils 03.03.2003. dalībniece
“Decade of
Rīga 02.-
Lietišķās mākslas vidusskolu attīstiba
Reform:Achievements, Challenges,
Problems”in the ATEE Spring
05.05.2002. Latvijā pirmās brīvvalsts laikā
2,5
8
1,5
4
2

University”Changing Education in
a Changing society”
“Masku tradīcijas-pagātne un
šodiena” III starptautiskais masku
tradīciju festivāls
Starptautiskais simpozijs “Baltijas
pedagoģijas vēsturnieku asociācijas
īsteno locekļu pētījumi pedagoģijas
vēsturē”
Starptautiskā konference-seminārs
“Active and European Teaching
and Learning in Teatcher
Education”
3.starptautiskā konference
“Science and teacher training”
Starptautiskā konference “Vecais
un jaunais izglītības sistēmā”
2.starptautiskā konference
“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.”
Starptautiskā konference “Cimdu
pasaule”
Vispasaules latviešu zinātľu
kongress
Daugavpils 24.02.2002. dalībniece
Rīga,LSPA 25.05.2001. dalībniece
Rīga, LU
Pedagoģijas un
psiholoģijas
fakultāte
Latvija, Rīga,
RPIVA
Latvija, Rīga,
LU PPF
Daugavpils,
DPU
30.03.2001. dalībniece
21.-
23.03.2001.
09.-
12.05.2000.
18.-
20.05.2000.
, Cēsis 03.-
05.02.2000.
Rīga 12.-
17.07.1991.
Topošo dabaszinātľu skolotāju apmācības
pedagoģiski psiholoģiskie aspekti
Indivīds un mācību grupa: uztveres
vadošais tips, tā dinamika
Mākslas un amatnieciskā izglītība vidējā
pakāpē Latvijā- vēsture un perspektīva
Project “Ancient traditions of knitting in
mittens of Latgale”-from philosophy to
pragmatism
Dalībniece
6.9. Piedalīšanās pārējās zinātniskajās vai akadēmiskajās konferencēs, kongresos, simpozijos
Konferences nosaukums Norises vieta Norises datumi Referāta vai stenda ziľojuma (postera)
(valsts, pilsēta)
nosaukums
Praktiskā konference
Latvija,
02.03.2005. “Specialistu sagatavošanas problēmas
“Daugavpils ekonomika-2005” Daugavpils
Daugavpilī”
IZM seminārs “Studentu
karjeras centru darbība Somijā,
Norvēģijā, Austrijā
Latvija, Rīga 20.02.2003. dalībniece
Diskusija “NVO-sociālais Latvija,
26.02.2003. dalībniece
partneris iedzīvotāju līdzdalības
aktivizēšanai lēmumu
pieľemnšanas procesos
Latgalē”
Daugavpils
10.ikgadējā zinātniskā
Latvija,
04.2002. dalībniece
konference DU
Daugavpils, DU
9.ikgadējā zinātniskā
Latvija,
26.-27.04.01. dalībniece
konference
Daugavpils
”Mākslas pedagoģija Latvijā: Latvija,Rīga, 20.-
Middle degree of professional art
problēmas mūsdienu mākslas J.Rozentāla 21.10.2000. education in Latvia- history and
un kultūras kontekstā”
Rīgas Mākslas
skola
perspectives
8.ikgadējā zinātniskā
Daugavpils, 27.-
Vadošā mācību grupas uztveres tipa
konference DPU
DPU
28.04.2000. dinamika
Zinātniski praktiskā konference
“Skolotāju izglītība un
tālākizglītība pārmaiľu procesā” ,
Konference “Augstskolu un
skolu sadarbības modeļu izveide”, ,
Zinātniskā konference
“Skolotājs 21.gadsimtā”
Daugavpils,
DPU
22.10.1999. Darba grupas dalībniece
Rīga, LAPSA 20.08.1999. Darba grupas dalībniece
Rīga, RPIVA 29.04.1999. Savstarpējās attiecības kā mācību procesa
optimalitāti determinējošs faktors.

Daugavpils Pedagoģiskās
universitātes 7.ikgadējā
zinātniskā konference
Zinātniski praktiskā konference
“Izglītība gadsimtu mijā:
problēmas un risinājumi”
Republikāniskā konference
“Tautas māksla- pieredze un
perspektīvas nākotnes
sabiedrībā”
Daugavpils Pedagoģiskās
universitātes 6.ikgadējā
zinātniskā konference
Latvijas inteliģences XIV
konference “Latvijas reģionālā
attīstība un Latgale”. Latgales
Pētniecības institūta VI
zinātniskā konference “Latgales
pagātne, tagadne, nākotne”
Zinātniski praktiskā konference
“Tautas un profesionālā māksla
Latgalē mūsdienu kultūras
situācijā”
Daugavpils Pedagoģiskās
universitātes pasniedzēju un
5.(39.) studentu zinātniski
metodiskā konference
“Akadēmiskās izglītības
problēmas universitātē”
Konference "Profesionāla
pedagoga sagatavošanas
problēmas"
DPU pasniedzēju un studentu
zinātniski metodiskā konference
“Zinātniski pētnieciskais darbs
pedagoga profesijā”
Konference "Kultūra.
Ekoloģija. Pedagoģiskais
process"
DPU pasniedzēju un studentu
zinātniski metodiskā konference
"Zināšanu kvalitātes
problēmas"
Konference "Kultūra.
Ekoloģija. Pedagoģiskais
process"
DPU pasniedzēju un studentu
zinātniski metodiskā konference
"Zinātniski pētnieciskais darbs
pedagoga profesijā"
Daugavpils,
DPU
Liepājas
Pedagoģijas
akadēmija
27.-
28.04.1999.
Rīga 03.-
04.02.1999.
Daugavpils,
DPU
Sociālo prasmju apguves priekšnoteikumi
apmācības procesā
11.03.1999 Optimālas mācību vides veidošanas
kontingences
05.-
06.03.1998.
Rēzekne 24.-
25.10.1997.
Rēzekne: LMA
Latgales filiāle
Daugavpils:
DPU
Rēzekne,
Rēzeknes
augstskola
Daugavpils,
DPU
Daugavpils,
DPU
Daugavpils,
DPU
Daugavpils,
DPU
Daugavpils,
DPU
Darba grupas dalībniece
Pedagoga un audzēkľa savstarpējās
saskarsmes efektivitātes ietekme uz
amatapmācības procesu mākslas koledţā
Saules skola- no šūšanas un rokdarbu
kursiem līdz mākslas koledţai
07.05.1997. Kursa “Tautas ornaments” loma
etnogrāfijas pilnīgākai apguvei mākslas
koledţā.
06.-
07.03.1997.
Personības veidošanās iespējas Saules
skolā
15.02.1997. Audzēkľu kreatīvo spēju veidošana amata
mācības nodarbībās DMK rokdarbu
nodaļā
10.10.1996. Darba prasmju un iemaľu veidošana
amatu mācības stundās DMK rokdarbu
nodaļā
03.-
05.10.1996.
07.-
08.03.1996.
05.-
07.10.1995.
07.-
09.03.1995.
Amata apmācības sistēma DMK Saules
skolas rokdarbu nodaļā
Saules skolas struktūra Latvijas brīvvalsts
laikā
Latviešu tautas kultūras tradīciju
saglabāšana Saules skolā
Latgales Romas- katoļu kultūras
veicināšanas biedrības “Saule” sieviešu
arodskolas pirmsākumi
6.10. Piedalīšanās zinātniski- praktiskajos semināros, kvalifikācijas celšana kursos Latvijā
Semināra nosaukums Norises vieta, organizētājs Norises datumi

Tālākizglītības kursi “Profesionālās izglītības Daugavpils, Daugavpils 30.09.-04.11.05.
programmu veidošanas metodika” 36 st. (autore) Universitāte
Tālākizglītības kursi “Profesionālās izglītības Rīga, Profesionālās izglītības 19.09.-23.09.2005.
programmu izveide” 36 st. (sertifikāts)
centrs
Leonardo da Vinci 2004. gada Daugavpils institūciju Daugavpils, Daugavpils 10.02.2005.
iesniegto projektu prezentācijas seminārs
universitāte
Angļu valodas kursi (144 stundas)-apliecība Latvija, LR IZM, Daugavpils
pilsētas Jaunatnes skola
03.01.-27.04.2003.
Vācu valodas kursi (72 stundas)-apliecība Latvija, LR IZM, Daugavpils
pilsētas Jaunatnes skola
03.01.-27.02.2003.
Mācību seminārs “”Būt.Zināt.Prast.”Metodes Latvija, Rīga, Pieaugušo 21.-22.11.2002.
veiksmīgam augstskolu pasniedzēju darbam ar
auditoriju” (sertifikāts)
izglītības apvienība, IZM
Seminārs “Ievads Marijas Montesori izglītībā”(vada DU PPI PSMK un ASV 27.-28.09.2002.
Filips Gengs un Mārša Snova Morgana no
Austrālijas)
Montesori asociācija, DU
“Spēļu tehnoloģijas pirmsskolas un jaunākā skolas Daugavpils pilsētas izglītības 25.-28.04.2002.
vecuma bērnu intelektuālo un radošo spēju
attīstībā”(vieslektors Vjačeslavs Voskobovičs)
pārvalde, DU
Seminārs par prasībām publikāciju sagatavošanā
UNITWIN/UNESCO projekta “Skolotāju izglītības
pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” ietvaros
Daugavpils, DPU 09.03.2001.
J.Jagucka (Polija) jogas seminārs
Daugavpils, DPU 29.01.-03.02.2001.
Lekciju cikls “Latviešu tautiskais mantojums.” Vadīja
M. Grīns (ASV) (apliecība_
J.Jagucka (Polija) jogas kursi (sertifikāts)
Profesionālās meistarības pilnveidošanas kursi
“Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas
procesā”(36 stundas)
Seminārs Sorosa Fonda-Latvija projekta “Atvērtā
skolā” ietvaros par daudzveidīgo spēju izmantošanu
kooperatīvajā mācību procesā
Seminārs “Pedagoģijas bakalaura darba izstrādāšanas
metodiskās prasības”
Starptautisks seminārs “Intervijas kā kvalitatīvās
pētīšanas metodes”
Seminārs par kooperatīvo mācīšanos Sorosa Fonda-
Latvija programmas “Pārmaiľas izglītībā” projekta
“Skolu un augstskolu sadarbības modeļa izveide”
ietvaros
Daugavpils, DPU 16.-20.10.2000.
Daugavpils, DPU 03.-09.07. 2000.
Krievijas Izglītības akadēmija,
prof. Š.Amonašvili
01.-05.04.2000.
Rīga, SFL 30.11.1999.
Daugavpils, DPU 24.11.1999.
Daugavpils, DPU, Fehtas
augstskola (Vācija)
Rīga, LAPSA
13.-14.11. 1999.
12.07.1999.
Kooperatīvās mācīšanās metode (48 stundas) Daugavpils, LAPSA 14. 02.-30. 08.1999.
Latviešu tautas tērpu sievu galvassegas Rīga, Latviešu tautas lietišķās
mākslas biedrība
22.-26.11.1993.
Cimda raksta kompozīcija. Cimdu valnīšu veidi. Rīga, Latviešu tautas lietišķās
mākslas biedrība
08.-12.02.1993.
Cimda raksta kompozīcija Rīga, Latviešu tautas lietišķās
mākslas biedrība
05.-12.10.1992.
Knipelēšana Rīga, LR TIM Izglītības 11.10.1991.attīstības
institūts
04.05.1992.
Kompozīcija. Izšūšana Rīga, LR TIM Izglītības 26.09.1991.attīstības
institūts
04.06.1992.
Skolas tūrisma instruktors (120 stundas) Daugavpils, Daugavpils
Pedagoģiskias institūts
1990.
Ekskursiju vadītājs (80 stundas) Daugavpils, Daugavpils
Pedagoģiskias institūts
1988.
Sveču liešana. Ādas apstrāde Daugavpils, Daugavpils
Pedagoģiskias institūts
01.01.-01.05. 1988.

6.11. Latvijas Zinātnes Padomes finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā
Projekta nosaukums Realizēšanas
laiks
Funkcijas (vadītājs, izpildītājs, eksperts utt.)
Latviešu rakstainie cimdi 1995.-1996. Dalībniece; vadītāji -Imants Ziedonis , Andris
Buiķis(LZP Zinātnes un dialoga centrs)
6.12. Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā
Projekta nosaukums Fonda vai programmas Realizēšanas Funkcijas
nosaukums
datumi
Karjeras izglītības programmu Eiropas Sociālais fonds 2004.-2007. Aktivitāšu koordinatore,
nodrošinājums izglītības (Nacionālā programma
eksperte
sistēmā
3.2.7.1.)
Vienotas metodikas izstrāde Eiropas Sociālais fonds 2005.-2006. Dienvidlatgales reģionālās
profesionālās izglītības (Nacionālā programma )
profesionālās izglītības un
kvalitātes paaugstināšanai un
nodarbinātības padomes
sociālo partneru iesaistei un
izglītošanai
sekretariāta vadītāja
Profesiju segregācijas cēloľu Eiropas Kopienas
2004.-2007. Aktivitāšu koordinatore,
mazināšana
Iniciatīvas
EQUAL projekts
eksperte
Karjeras izglītības un
profesionālās orientācijas
studiju programmu izveide
Leonardo da Vinci 2004.-2006. dalībniece
Dienvidlatgales jauno
amatnieku profesionālo un
valodas kompetenču pilnveide
Vācijā
Leonardo da Vinci 2004.-2006. autore un vadītāja
Skolotāju izglītības
UNESCO/UNITWIN Sākot ar dalībniece
pārorientēšana uz ilgtspējīgu
attīstību
Jorkas universitāte 2000.gadu
Senās adīšanas tradīcijas Latviešu fonds Kanādā 01.12.1999.- autore un vadītāja
Latgales novada cimdos
01.07.2000.
Amatniecības produktu
mārketings
Skolu un augstskolu sadarbības
modeļu izveide
SIDA- Zviedrijas
organizācijas sadarbībai
ar Austrumeiropas valstīm
Latvijas Augstskolu
pedagogu sadarbības
asociācija (LAPSA),
Sorosa Fonds -Latvija
22.10.1998.-
31.10.1999.
02.1999.-
08.1999.
dalībniece
dalībniece
6.13. Pārējo projektu un līgumdarbu vadība vai līdzdalība to īstenošanā
Projekta nosaukums Fonda vai programmas Realizēšanas Funkcijas
nosaukums
datumi
Stipendija semināra novadīšanai Else Marie Tschermaks 16.-23.05.2003. Projekta autore un realizētāja
Fehtas augstskolā (Vācijā) fonds, Dānija
Radošā stipendija semināra Kultūrkapitāla fonds, 15.-26.06.2002. Projekta autore un realizētāja
novadīšanai Fehtas augstskolā
(Vācijā)
Latvija
Senās adīšanas tradīcijas Latvijas Kultūrkapitāla 15.12.2000.- Projekta autore un realizētāja
Latgales novada zeķēs
fonds
15.07.2001.
"Senās adīšanas tradīcijas Kultūrkapitāla fonds, 15.03.-
Projekta autore un realizētāja
Latgales novada cimdos”autentisku
cimdu kolekcijaveltījums
Daugavpils 725-gadei
Latvija
15.07.1999.
6.14. Līdzdalība mākslinieciskās jaunrades izstādēs, konkursos u.c. (jāaizpilda mākslas nozarēs strādājošajiem)
Izstādes, konkursa nosaukums Vieta Norises laiks Līdzdalības veids
Starptautiskā izstāde ”Cimdu Cēsis 03.-05.02.2000. Dalībniece

pasaule”
II pensionāru rokdarbu izstāde Daugavpils, Latviešu
DMK Rokdarbu un trikotāţas
dizaina nodaļas audzēkľu darbu
izstāde
kultūras centrs
Daugavpils Mākslas un
novadpētniecības muzejs
7. Zinātniskā un studiju darba integrācija
25.11.1999. Izstādes kuratore
04.1997. Izstādes kuratore
7.1. Zinātnisko darbu vadīšana
Bakalaura studiju programmās Maģistru studiju programmās Doktora studiju programmās
100 24
7.2. Jaunu studiju kursu (priekšmetu) programmu izstrāde
Izstrādātā kursa nosaukums Studiju programma Kursa kredīts
Profesionālās izglītības
programmas veidošanas metodika
Tālākizglītības programma 36 stundas
Sociālā vide un personības
socializācija. 5.modulis.
Tālākizglītības programma 36 stundas
Profesionālās izglītības skolotājs- 1.līmeľa profesionālās augstākās(koledţas) 82 KP
studiju programmas direktore izglītības studiju programma
Pedagoģijas teoriju vēsture DU Pedagoģijas maģistratūras programmas 1 KP
Pedagoģijas vēsture DU skolotāju sagatavošanas profesionālās
2 KP
Vispārīgā pedagoģija programmas
2 KP
Tautas pedagoģija 1 KP
Rokdarbi un to mācīšanas
metodika
Sākumskolas skolotājs 4 KP
Mājturība Pirmsskolas skolotājs 2 KP
Mājas ekonomika Mājturības skolotājs pamatskolā 2 KP
Lietišķās mākslas pamati 4 KP
Kosmetoloģija 2 KP
Mašīnadīšana 2 KP
Amata mācība Daugavpils Mākslas koledţa- Saules skola 444 stundas
Tautas ornaments Izglītības programma “Rokdarbi”
32 stundas
Šūšanas tehnoloģija 3.profesionālais kvalifikācijas līmenis
64 stundas
Modelēšana 32 stundas
Mašīnadīšana 32 stundas
Rokdarbi 32 stundas
Materiālmācība
Profesijas “Rokdarbu modelētājs”
standarta izstrāde
53 stundas
7.3. Mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana
Autors (-i) Publicēša Mācību līdzekļa nosaukums Izdošanas veids Lap-
nas gads
puses
Eridiana Oļehnoviča 2004 Pedagoģijas vēsture e-studijas 60
Eridiana Oļehnoviča 2004 Vispārīgā pedagoģija e-studijas 70
Eridiana Oļehnoviča 2004 Tautas pedagoģija e-studijas 40
Eridiana Oļehnoviča 2004 Motivācijas paaugstināšanas
paľēmieni
e-studijas 25
Eridiana Oļehnoviča 2002 Pedagoģijas vēsture Pavairojams materiālu komplekts 50
Eridiana Oļehnoviča 2001 Vispārīgā pedagoģija Pavairojams materiālu komplekts 70
Eridiana Oļehnoviča 2001 Tautas pedagoģija Pavairojams materiālu komplekts 35
Eridiana Oļehnoviča 2000 Senās adīšanas tradīcijas
Latgales novada cimdos
Pavairojams materiālu komplekts
Eridiana Oļehnoviča 2000 Lietišķi dekoratīvie izstrādājumi Pavairojams materiālu komplekts
7.4. Kvalifikācijas celšana Latvijas un ārvalstu augstskolās vai zinātniskās pētniecības iestādēs (kursi,
semināri, ERASMUS programma, darbs pētnieciskajās laboratorijās utt.)
Kvalifikācijas celšanas veids Valsts, pilsēta, iestāde Datumi
Staţēšanās ārvalstu izglītības iestādē Dānija, Kopenhāgena, Profesionalās karjeras 21.08.-

izvēles centrs 24.08.2005.
Staţēšanās ārvalstu augstskolā Austrija, Vīne, Vīnes Pedagoģijas akadēmija 30.04.-
10.05.2005.
Staţēšanās ārvalstu profesionālās
Vācija, Lībeka, Deutsche Auslandsgesellschaft 13.09.izglītības
iestādē
28.09.2003.
Pieredzes apmaiľas brauciens uz Fehtas Vācija, Fehta, Fehtas augstskola 15.06.augstskolu
(Vācija)
26.06.2002.
Pieredzes apmaiľas brauciens uz Fehtas Vācija, Fehta, Fehtas augstskola 17.05.-
augstskolu (Vācija)
Starptautisks seminārs projekta
“Amatniecības produktu mārketings”
ietvaros
Starptautisks seminārs projekta
“Amatniecības produktu mārketings”
ietvaros
Piedalīšanās projektā “Skolu un augstskolu
sadarbības modeļu izveide”
Zviedrija, Stokholma, Linčopinga, SIDA-
Zviedrijas organizācijas sadarbībai ar
Austrumeiropas valstīm
Latvija, Rīga, SIDA- Zviedrijas organizācijas
sadarbībai ar Austrumeiropas valstīm
Latvija, Rīga, Daugavpils, Latvijas Augstskolu
pedagogu sadarbības asociācija , Sorosa Fonds
Latvija
23.05.2003.
26..-30.04.1999.
22.10.1998.
02.1999.-
08.1999.
7.5. Lekciju lasīšana ārzemēs
Lekciju vai lekciju kursu nosaukums Valsts, pilsēta, iestāde... Datumi Klausītāju auditorija
Zum Begriff “Identität” Vācija, Fehta, Institut für
21.05.200 Docētaji, studenti,
Erziehungswissenschaft
3. interesenti
Einführung in Holistische Pädagogik Vācija, Fehta, Institut für
18.06.200 Grundstudium
Erziehungswissenschaft
2. pakāpes studenti
8. Ar zinātnisko darbību saistītās organizatoriskās un sabiedriskās aktivitātes
8.1. Zinātniski- metodisko semināru, kvalifikācijas paaugstināšanas kursu vadīšana
Nosaukums Pilsēta, iestāde Datumi Līdzdalības veids
Profesionālās izglītības programmas veidošanas
metodika
Daugavpils, DU 01.10.2005. Vadītāja
Seminārs studiju kursā “Pedagoģijas vēsture” par tēmu Daugavpils, DU 15.10.2002. Novadīts kopā ar
“Pedagoģiskās idejas Platona darbā “Valsts”
Fehtas augstskolas
(Vācija) docētājiem
Aktīvās mācību metodes Špoģi, Špoģu 04.01.2001. Vadītāja, kopā ar
vidusskola
I.Belousu
Aktualitātes vērtēšanas sistēmā Krāslava, Skolu
valde
08.06.2001. Vadītāja
Mācību motivācijas paaugstināšana
Cēsis,
22.-
Vadītāja
Skolu valde 23.08.2001.
Tautas pedagoģija. Kompozīcijas pamati
Daugavpils, DU 25.-
27.06.2001.
Vadītāja
8.2. DU laboratorijas, katedras, fakultātes, institūta vai citas struktūrvienības vadība
Struktūrvienība Amats
Studiju programma “Profesionālās izglītības skolotājs” Programmas direktore kopš
Daugavpils mākslas koledţas Saules skolas Rokdarbu un trikotāţas dizaina
nodaļa
2003.gada
Nodaļas vadītāja 1992.-2001.
8.3. Darbība zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienībās, biedrībās
Zinātniskās biedrības nosaukums Valsts, pilsēta Līdzdalības veids
Humānas pedagoģijas laboratorija Latvija, Daugavpils Dalībniece kopš 2000.gada
Baltijas pedagoģijas vēsturnieku asociācija
–BPVA
Latvija, Lietuva, Igaunija Īstenā locekle kopš 2000.gada
Latvijas augstskolu pedagogu sadarbības Latvija, Rīga Dalībniece kopš 2000.gada
asociācija- LAPSA
Daugavpils Amatnieku biedrība Latvija, Daugavpils Dalībniece kopš 1998.gada
Latviešu tautas lietišķās mākslas biedrība Latvija, Rīga Dalībniece kopš 1993.gada

8.4. Apbalvojumi
Nosaukums Institūcija Datums
Pateicības raksts par radošo darbu Daugavpils Mākslas koledţa saules skola 29.09.2000.
Republikāniskais studentu zinātnisko darbu
konkurss- 1.vieta
Latvijas universitāte 1991.
Goda zīme “Par teicamām sekmēm” PSRS Augstākās un vidējās speciālās
15.06.1990.
J.Kalnbērziľa stipendija par teicamām
sekmēm
izglītības ministrija
Daugavpils Pedagoģiskais institūts 1987.-1990.
30.10.2005. Eridiana Oļehnoviča

CURRICULUM VITAE
GATIS OZOLIĽŠ
050572-11726
dzimis 1972.g. 5. maijā, Ērgļos,
dzīvo Vienības ielā 38 -7, Daugavpilī
tel. 9119783, e-pasts: gatis@dau.lv
SVEŠVALODAS:
Krievu – pilnā apjomā, vācu un angļu valodas – lasīt un rakstīt prasme, elementāras sarunvalodas
iemaľas.
IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI
1998.-2001.g. Doktorantūra (DU)
1994.-1996.g. Maģistrantūra DPU HF kultūras vēsture;
maģistra grāds kultūras vēsturē (Mg. art.)
augstākā
1990.-1994.g. DPU Humanitārā fakultāte, latviešu valodas
un literatūras un Latvijas kultūras vēstures
skolotājs, bakalaura grāds Latvijas kultūras
vēsturē
vidējā
1979.-1990.g. Ērgļu vidusskola
DARBA PIEREDZE:
2001. – 2005.g. katedras vadītājs DU Humanitārā fakultāte,
Latviešu literatūras un kultūras katedrā
1997.g. lektors DU Humanitārā fakultāte, Latviešu
literatūras un kultūras katedrā
1994.g. asistents DPU Humanitārā fakultāte, Latviešu
literatūras un kultūras katedra
ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS:
NOZĪMĪGĀKĀS ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS:
1. Radību rituālu totēmiskā simbolika // Letonica. 13. Humanitāro zinātľu žurnāls. Literatūra.
Folklora. Māksla. Rīga: LFMI, 2005. – 156. – 171. lpp.
2. Totēmisms un pasaka//Letonica. 11. Humanitāro zinātľu žurnāls. Literatūra. Folklora.
Māksla. – Rīga: LFMI, 2004. – 63. – 75. lpp.
3. Dzīvnieku patrons, dēms un prototēmisms//Platforma II. Latvijas Universitātes filoloģijas,
mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. – Rīga:
Zinātne, 2004.
4. Totemoloģija: vēsture, saturs un problemātika//Humanitāro Zinātľu Vēstnesis 6. –
Daugavpils: DU HF, 2004. – 7. – 27. lpp.
5. Pagalms latviešu tautasdziesmās: mītiskie aspekti//Humanitāro zinātľu vēstnesis. 2003. N. 3. –
7. – 16. pp.
6. Austrāliešu totēmisma formas, to iespējamās paralēles latviešu folklorā//Platforma. Latvijas
Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu
rakstu krājums. – Rīga: Zinātne, 2003. 73. – 87. pp.

7. Totēmiskais lācis latviešu tautas pasakās//Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: Rakstu
krājums, 7. – Liepāja: LiePA, 2002. - 280. – 292. pp.
8. Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās//Valoda un literatūra kultūras apritē. 650. sēj. –
Rīga: LU, 2002. – 250. -259. pp.
9. Ko atceras totēmiskajos mītos? (Austrāliešu mīti)//Atmiľa kultūrvēsturiskā kontekstā.
Starptautiskas konferences materiāli 1. – Daugavpils: DU Saule, 2002.- 94. – 101.pp.
10. Totēmisma problemātika latviešu folkloristikā//Letonica. Humanitāro zinātľu žurnāls.
Literatūra. Folklora. Māksla. – Rīga: LFMI, 2002. – 55. – 75. pp.
DALĪBA STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCĒS UN SEMINĀROS (2000 – 2005):
1. Letonikas kongress. Rīga, 24. -25. 03. 2005.
Ziľojums: Vai iespējamas dažādas Latvijas novadu mītiskās tradīcijas?
2. 8. Greifswalder Sommerakademie junger Baltistinnen und Baltisten. Aufgaben und moderne
Methoden der Maerchenforschung. Greifsvalde, 08. 08. – 12. 08. 2005.
3. Baltistika kā sava un svešā filoloģija. Waršava, Marts 10, 2005.
Ziľojums: Radniecības struktūra un simboli latviešu precību rituāla tautasdziesmās.
4. Humanitārās zinātnes jaunajā Eiropā. Kauľa, Janvāris 13 – 14, 2005.
Ziľojums: Problem of Totemism in Folklore.
5. DU HF XV zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 27 - 28, 2005.
Ziľojums: Radniecības simbolika dabas kodā (daži latviešu tautasdziesmu piemēri).
6. Kultūras krustpunkti. Rīga Novembris 12, 2004.
Ziľojums: Totēmisms austrāliešu tradicionālajās kultūrās.
7. Barondiena 2004. Rīga Oktobris 29, 2004
Ziľojums: Dabas sugas sociālā funkcija latviešu tautasdziesmās.
8. DU HF XIV zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 29 - 30, 2004.
Ziľojums: Totēmisma rituālā teorija.
9. Globalizācija un kultūra. Daugavpils Decembris 4 – 5, 2003.
Ziľojums: Totēmisma lokālie un globālie aspekti.
10. Barondiena 2003. Rīga Oktobris 31, 2003.
Ziľojums: Totēmisms un pasaka.
11. Latvijas Universitātes 61. zinātniskā konference. „LU Filoloģijas fakultātes jauno zinātnieku
konference”. Rīga, Marts 7, 2003.
Ziľojums: Totēmisma socioloģiskā teorija.
12. „Aktuālas literatūras zinātnes problēmas”. Liepāja Marts 1, 2003.
Ziľojums: Totēmiskā mīta metamorfozes latviešu folklorā.
13. DU HF XIII zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 30-31, 2003.
Ziľojums: Latviešu tautasdziesmu pagalma mītiskie aspekti.
14. X starptautiskais seminārs „Laiks un telpa literatūrā un mākslā”. Daugavpils, Aprīlis 5-6,
2002.
Ziľojums: Pagalms latviešu tautasdziesmās.
15. „20. gs. kultūras paradigmas”. Daugavpils, Marts 15-16, 2002.
Ziľojums: Totēmisma definīcijas problēma XX. gs. kultūrā.
16. „Aktuālas literatūras zinātnes problēmas”. Liepāja, Februāris 22, 2002.
Ziľojums: Triksters latviešu dzīvnieku pasakās.
17. Latvijas Universitātes 60. zinātniskā konference. „Valoda un literatūra kultūras kontekstā”.
Rīga, Februāris 15, 2002.
Ziľojums: Etioloģijas elementi latviešu dzīvnieku pasakās.
18. Latvijas Universitātes 60. zinātniskā konference. „Latviešu literatūra, folklora, māksla un
pasaules konteksts”. Rīga, Februāris 12, 2002.
Ziľojums: Totēmisma definīcijas problēma.
19. DU HF XII zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 30-31, 2002
Ziľojums: Gudriniece Lapsa un citi zvēri (trikstera cikls).
20. „Atmiľa kultūrvēsturiskajā kontekstā”. Daugavpils, Maijs 10-11, 2001.

Ziľojums: Ko atceras totēmiskajos mītos?
21. IX starptautiskais seminārs „Laiks un telpa literatūrā un mākslā”. Daugavpils, Aprīlis 5-7,
2001.
Ziľojums: Māja latviešu tautas pasakās. Iespējamie totēmisma relikti.
22. „Aktuālas literatūras zinātnes problēmas”. Liepāja Marts 2001.g. 27. februārī.
Ziľojums: Totēmiskais sencis latviešu tautas pasakās.
23. Latvijas Universitātes 59. zinātniskā konference. „Valoda un literatūra kultūras
kontekstā”.Rīga, Februāris 8, 2001.
Ziľojums: Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās.
24. DU HF XI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, Janvāris 25-26, 2001.
Ziľojums: Antropomorfiskie totēmiskie palīgi latviešu tautas pasakās.
25. „Mīts kultūrā”. Zinātniska konference. Daugavpils, Maijs 5, 2000.
Ziľojums: Mīts par Kurbadu.
26. DU HF X zinātniskie lasījumi. Daugavpils, Janvāris 27-29, 2000.
Ziľojums: Augu totēmi latviešu folklorā.
SAĽEMTIE ZINĀTNISKIE GRANTI UN STIPENDIJAS:
LZA Doktorantūras grants 01.07.-01.10. 2001.
Ernst-Moritz-Arndt Universitaet Greifswald Grants 07. – 13. 08. 2005.
PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA:
Vadītie bakalaura darbi: 24
Vadītie maģistra darbi: 7
Humanitāro zinātľu maģistrantūras „Latviešu filoloģija” programmas direktors
Docētie studiju kursi bakalaura studiju programmās:
Pasaules kultūras vēsture
Latvijas kultūras vēsture
Filosofiskā doma Latvijā
Grāmatniecība Latvijā
Baltu mītoloģija
Mītu analīze (mīts un rituāls)
Totēmisms
Kultūras antropoloģija
Kultūru interpretācija
Folklora
Docētie studiju kursi maģistra studiju programmā:
Kultūras filosofija
Mītu poētika
Folklora un literatūra
Docētie studiju kursi tālākizglītības studiju programmā:
Baltu mītoloģija
Latvieši mītoloģija
ORGANIZATORISKAIS DARBS:
Rīcības komitejas vadītājs zinātniskai konferencei „Mīts kultūrā” (Daugavpils, 2000.g. 5.
maijs).
DU Revīzijas komisijas vadītājs (no 2004. gada aprīļa).
27. 09. 2005. G. Ozoliľš

VĀRDS, UZVĀRDS: Igors Ozuns
CURRICULUM VITAE
DARBA VIETA: Daugavpils Mūzikas vidusskola, pedagogs, stīgu instrumentu
nodaļas vadītājs
DZĪVES VIETA: Daugavpils, Akad.Graftio iela, 29 dz. 197
DZIMŠANAS GADS, VIETA: 1960.g., Liepājas rajons
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA:
DARBA PIEREDZE:
1984.g. Latvijas Valsts J.Vītola konservatorija, orķestra solists, kameransambļa
mākslinieks, pasniedzējs
1992.g. - Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Instrumentu
spēles un mūzikas teorijas katedra, asistents
1990.g. - Daugavpils mūzikas vidusskola, pedagogs
1986. – 1990.g. Sankt-Pēterburgas Mūzikas akadēmijas teātra orķestris, orķestra
muzikants
1983. – 1984.g. Rīgas Operas un Baleta teātra orķestris, orķestra muzikants
PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE:
2002.g. J.Vītola Mūzikas Akadēmijā seminārs „Metodiskie jautājumi, praktiskās
nodarbības ar audzēkľiem”
MĀKSLINIECISKI RADOŠĀ DARBĪBA:
Kopš 1983.g. - uzstāšanās solo, ar klavierēm, kameransambļos un orķestrī koncertos un
kamermūzikas festivālos Daugavpilī, Rīgā un citās Latvijas pilsētās
_____________ I.Ozuns

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES PEDAGOĢISKĀS PSIHOLOĢIJAS KATEDRAS
ASOCIĒTĀS PROFESORES ANITAS PIPERES
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS
(CV)
I VISPĀRĪGĀS ZIĽAS
Anita Pipere
210467-10263
Dzimusi 1967.gada 21.aprīlī Daugavpilī.
Adrese: Rīgas ielā 72-6, LV 5403, Daugavpils
Tel.: 54-28679 (m), 54 – 28636 (d), e-pasts: pitons@dau.lv
Pārvalda svešvalodas: angļu, krievu.
Izglītība
1993 - iegūts psiholoģijas doktora grāds Latvijas Universitātē;
1989 – 1993 - doktorantūras kurss LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā;
1988 – 1989 - staţēšanās Latvijas Universitātē;
1988 – Daugavpils Pedagoģiskā institūta vidusskolas mūzikas skolotājas diploms;
1984 - 1988 studijas Daugavpils Pedagoģiskajā Institūtā;
1984 - Daugavpils 1.vidusskolas diploms par vidējo izglītību.
Darba pieredze
2003 – pētniece DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūtā;
2002 - asociētā profesore DU PPF Psiholoģijas katedrā;
2000 - docente DPU PPPF Psiholoģijas katedrā;
1996 - docente un prodekāne DPU PPPF;
1996 - lektore un katedras vadītāja DPU Sākumskolas nodaļā;
1993 - lektore DPU Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā.
II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (pēdējos 6 gados)
LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs:
Līdzdalība Latvijas Zinātnes padomes grantā DPU Psiholoģijas katedras projektā “Tolerances
sociāli psiholoģiskās problēmas un pedagoģiskais process” (1998/99.m.g.);
Līdzdalība Latvijas Zinātľu Akadēmijas grantā DU PPF pētījumā “Skolotāju izglītības
pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā” (2001).
Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs:
Līdzdalība Baltijas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcija darbībā (Baltic
& Black see Circle Consortium in Education Research, BBCC). Konsorcija izveidošana un krājuma
sagatavošana.
Piedalīšanās 3. Starptautiskajā UNESCO UNITWIN projekta koordinatoru sanāksmē
Gēteborgā, Zviedrijā, 2004. gada 8.-9.maijā ar aptaujas rezultātiem un rekomendācijām Skolotāju
izglītības pārorientēšanas uz ilgstpējības pamatiem UNESCO vadlīnijām .
Līdzdalība UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas universitātes ”Skolotāju izglītības
pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” (kopš 2000.gada).
Līgumdarbu darbinieks vai vadītājs:
- darbs pie IZM ISEC līgumdarba – pētījuma ”Mācību plāna integrācija, veidi un
principi”, 1995./96.m.g.;
- darbs pie IZM lietišķā pētījuma Nr.: ISEC 9/98 ”Integrēta mācīšana mūsdienu humānās
pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums”;
- darbs pie IZM ISEC līgumdarba ”Integrētā mācīšana mūsdienu humānās pedagoģijas
skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums 3.un 4.klasē, 1999/2000.m.g.

- darbs pie IZM Vispārējās Izglītības departamenta finansēta lietišķā pētījuma ”Skolēnu
mācību sasniegumu izvērtēšanas modelis un dokumentācija mācību
sasniegumu atspoguļošanai 1.- 3.klasē”, 2001. – 2002.gads.
Latvijas vai starptautisko projektu un programmu ekspertu padomju, komisiju loceklis:
Eksperts Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra Novērtēšanas komisijā:
- 1998. 21.12. – 22.12, darbs LU Pedagoģijas fakultātes psiholoģijas skolotāja, psihologa
asistenta kvalifikācijas profesionālās studiju programmmas un psiholoģijas bakalaura,
maģistra studiju programmas, kā arī psiholoģijas doktorantūras programmas projekta
novērtēšanas komisijā;
- 1999. 23.05 – 25.05, LU RHI sociālā psihologa asistenta profesionālās studiju programmas
novērtēšana;
Publikācijas atbilstošajā zinātľu nozarē
Raksti recenzētos izdevumos:
Engaged Learning: Primary Teachers' Beliefs and Performance-Related Self-Perception. Proceedings
of 2nd International Conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Tallinn, April
14 – 16, 2004, pp. 527 – 544.
Identity of Learning Teacher: Examining Structural Variations and Interactive “Self” The Irish
Journal of Psychology, Vol.24, Nos.3-4, 2003, pp. 143 – 160.
A.Pipere & E.Krastiľa Autentiskā vērtēšana: skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums // In coll.
ATEE International Conference “Teachers, Students and Pupils in a Learning Society”, May 2 – 3,
2003. The University of Latvia, Institute of Pedagogy and Psychology, pp. 89 – 96.
Structural variations of Latvian teachers’ identity // In coll. Scientific articles of the third
international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 15 – 18, 2002, Daugavpils University,
pp.29 – 38.
Identity of teacher personality: perspectives of holistic approach // In coll. Scientific articles of the
second international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 18 – 20, 2000, Daugavpils
Pedagogical University, pp.46 – 53.
Coherent teacher personality: interdisciplinary aspects // In coll. ATEE Spring University: Today’s
reforms for tomorrow’s schools. Klaipeda University, 2000, pp. 190 – 193.
Tolerance un tās determinanti: filosofiskie, psiholoģiskie un izglītības aspekti // Krāj. Tolerance un
citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas. Daugavpils, DPU, Psiholoģijas katedra, “Saule”,
2001, 16.- 28.lp.
Personības identitāte un mūsdienu izglītība // Krāj. Sociālā pedagoģija un personības psiholoģiskā
adaptācija mainīgajā sociālajā vidē. Starptautiskās konferences materiāli, RPIVA, “Vārti”, 2000, 271.
– 276.lp.
Pārējās publikācijas:
E.Krastiņa, A.Pipere Mācību sasniegumu pašizvērtēšana, Rīga, RaKa, 2004.
Sakārtot sevi 21.gadsimtam // Skolotājs 5 (17)/ 99, 59. – 64.lp.
Salīte I., Krastiņa E., Pipere A., Grišāne O. u.c. Lietišķais pētījums Nr.: ISEC 9/98 (d.v. Salīte I.) I
posma atskaite “Integrēta mācīšana mūsdienu humānās pedagoģijas skatījumā, tās saturs un
metodiskais nodrošinājums”. 220 lpp.
Salīte I., Krastiņa E., Pipere A., Grišāne O. u.c. Līgumdarbs “Integrēta mācīšana mūsdienu humānās
pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums 3. un 4. klasē”. 136 lpp.
Mācību stratēģijas: izvēloties un apzinoties ceļu // Krāj. “Sākam mācīties: pieredze, problēmas,
risinājumi”, Daugavpils, DPU “Saule”, 1998, 23. – 24.lp.
Ekoloģiskās vērtības un to starpkulturālie aspekti // Krāj. “Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais
process” , Daugavpils DPU, 1996, 47. – 49.lp.

Izglītības filosofija un skolotāju izglītība // Krāj. “Izglītības attīstība Latvijā: pagātne, tagadne,
nākotne”. Daugavpils, DPU, “Saule”, 1996, 25.lp.
Piedalīšanās ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos:
2005. 22. – 24. 05. Fehtas Universitāte, Fehta, Vācija. Uzstāšanās 3.starptautiskajā JTET
konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” ar referātu “Primary and Secondary Teachers:
Beliefs and Performance Related Self-Perceptions on Engaged Learning”
2005. 13. – 15. 06. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija. Uzstāšanās starptautiskajā Vides
izglītības konferencē “Ilgtspējīga attīstība caur izglītību” ar referātu “Philosophy of Education for
Sustainable Development: Perspectives of Doctoral Students in Education”.
2005. 3. – 8. 07. Granāda, Spānija, Uzstāšanās 9. Eiropas psiholoģijas kongresā “Crossroads
of psychology in a world without borders” ar referātu “Understanding teachers’ self: relation between
social identity and terminal values”
2004. 13 – 16. 09. Kijevas universitāte, Sudaka, Ukraina. Uzstāšanās starptautiskajā
konferencē “Migrācija Eiropā: sociālie un psiholoģiskie aspekti” ar referātu “Latvijas studentu
dzīves krīze un profesionālās identitātes veidošanās īpatnības”
2004. 14. – 16. 04. Tallinas Pedagoģiskā universitāte, Tallina, Igaunija. Uzstāšanās 2.
starptautiskajā JTET konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” ar referātu “Engaged
Learning: Primary Teachers' Beliefs and Performance-Related Self-Perception”. Publikācija krājumā
Proceedings of 2nd International Conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Tallinn,
April 14 – 16, 2004, pp.
2004. 14. – 16. 04. Tallinas Pedagoģiskā universitāte, Tallina, Igaunija. Uzstāšanās 2.
starptautiskās JTET konferences “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” plenārsēdē ar referātu
“Journal of Teacher Education and Training: Taking the bark off”.
2004. 3. – 6.01. Rietumhavajas Oahu Universitāte Honolulu, Havaja, USA. Uzstāšanās II
Starptautiskajā Izglītības konferencē Izglītības psiholoģijas sekcijā ar referātu “Identity of Latvian
Teacher: Examining Structural Variations and Interactive “Self””. Publikācija krājumā Proceedings of
2 nd Annual Hawaii International Conference on Education, Honolulu, January 3 – 6, 2004, 3099 –
3113 lpp.
2002. 15. – 18.05. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzstāšanās III Starptautiskās
konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Psiholoģijas sekcijā ar referātu “Structural variations
of Latvian teachers’ identity”. Tēzes krājumā Abstracts of the III International Conference
“Person.Color. Nature. Music.”, Daugavpils, 2002, 12. –13. lpp.
2002. 3. – 4.05. Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija. Uzstāšanās ATEE Starptautiskajā
konferencē “Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems” ar referātu “Journal of
Teacher Education and Training: Project for the sustainable development”.
2002. 16.01. – 12.02. Piedalīšanās Earth TIES un Earthlight Magazine organizētajā
starptautiskajā virtuālajā konferencē “Exploring and Expanding The Great Work”. R. Mecnera
vadītajā sekcijā “Ecological Consciousness and Intelligence” 26.01.2002 (on-line materiāli
http://www.earthties.org).
2000.17. – 19.09. Murcijas Universitāte, Murcija, Spānija. Uzstāšanās konferencē “I
Encuentro International sobre Mediacion en la Region de Murcia” ar referātu “Psiholoģiskās un
pedagoģiskās pieejas konfliktu risināšanai Latvijā” (Līdzautore I.Belousa).
2000. 6. – 9.10. Rīga, Latvija. Uzstāšanās IV Starptautiskajā Baltijas psihologu konferencē ar
referātu “Coherent teacher identity: contribution in our future” .Tēzes krājumā “New developments
in Psychology in the Baltics: theory and practice”, Rīga, 2000, 57.-58. lpp.
2000. 13. – 17.07. Durhema, ASV .Uzstāšanās XXIII Starptautiskajā skolu psihologu
asociācijas kolokvijā “School Psychology Around the World: Many Languages, One Voice for
Children” ar stenda referātu “Professional adaptation of young teachers: assessment, analysis and
support systems” (līdzautore T.Uzole). Tēzes krājumā “School Psychology Around the World: Many
Languages, One Voice for Children” July 13-17, 2000, Durham, New Hampshire, USA.

2000. 9. – 10.03 RPIVA, Rīga, Latvija. Uzstāšanās Starptautiskajā zinātniskajā seminārā
“Personības psiholoģiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē” ar referātu “Personības identitāte un
mūsdienu izglītība” (publikācija).
2000. 13. – 15.04. Helsinki, Somija. Uzstāšanās 3. Starptautiskajā LLinE seminārā “Local
learning partnership projects and adult education” ar projektu “Learning tolerance: psychological
foundations”.
2000. 4. – 6.05 Klaipēdas Universitāte, Klaipēda, Lietuva. Uzstāšanās ATEE Starptautiskajā
pavasara universitātē “Today’s reforms for tomorrow’s schools” ar referātu “Coherent teacher
personality: interdisciplinary aspects” (publikācija).
2000.18. – 20.05 Daugavils Pedagoģiskā Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzstāšanās
2.Starptautiskajās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Psiholoģijas sekcijā ar referātu
“Identity of teacher personality: Perspectives of holistic approach” . Tēzes krājumā Abstracts of the
second International Conference “Person.Color. Nature. Music.”, Daugavpils, 2000, 13. –14. lpp.
(publikācija)
1998. 31.07. – 4.08 Rīga, Latvija. Uzstāšanās XXI Starptautiskajā skolu psihologu kolokvijā
“Identity and self – esteem” ar referātu “Environmental identity: making connections with Earth”
Tēzes krājumā Program and abstracts: Identity and self-esteem, interactions of Students, Teachers,
Family and Society, Rīga, 1998, 102.lp.
1998. 7.09 – 8.09 Helsinki, Somija Uzstāšanās 2. Starptautiskajā LLinE seminārā “Learning
about learning” ar referātu “Learning and spirituality” (līdzautore I.Salīte).
1998. 12.03. – 15.03 Lahti, Somija. Piedalīšanās 26. Izglītības pētījumu Ziemeļvalstu
Asociācijas kongresā “Världen förändras – förändras pedagogiken” ar referātu ”Searching for
environmental identity: holistic approach to ecopsychology as one of strategical tools for teacher
training in Environmental Education ”. Tēzes krājumā Programme and abstract book: 26 th annual
Congress of the Nordic Society for Educational Research, Finland, Lahti, 1998.
Piedalīšanās cita veida konferencēs
2000. 27.04. DPU Uzstāšanās 8. studentu un pasniedzēju zinātniskās konferences plenārsēdē ar
referātu “Tolerances attīstības projekts: problēmas un perspektīvas” .
1997.10.12. – 13.12 Uzstāšanās DPU seminārā (Latvijas pedagoģiskajām augstskolām)
”Pedagoga prakses organizācijas kvalitāte un tās loma skolotāja personības attīstības veicināšanā”
ar referātu ”Mācīšanas un mācīšanās stratēģijas”.
Piedalīšanās DPU konferences ”Ekoloģija. Kultūra. Pedagoģiskais process” organizēšanā,
konferenču krājumu rediģēšanā, uzstāšanās ar referātiem 1993., 1994., 1995. un 1996.gadā. Referāts
1996.gadā ”Ekoloģiskās vērtības un to starpkulturālie aspekti”, tēzes krājumā ”Kultūra. Ekoloģija.
Pedagoģiskais process” Konference Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, Daugavpils, 1996.
Cits
2001. 26.01. Semināra “Darbības pētījums UNESCO UNITWIN projektam pie Jorkas Universitātes
“Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” organizēšana, materiālu sagatavošana
un vadīšana DPU un LU docētājiem.
1999. 18.05. – 20.05 Piedalīšanās DPU Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes
organizētajā seminārā Latvijas pedagogiem PARADIGMA “Kopīgi mācoties, rodam jēgu”
(F.Gengs, M.S. Morgana, Jaunzēlande) organizēšanā un vadīšanā.
Darba grupas vadīšana III Latvijas Vides izglītotāju saietā Kuldīgā (1996.gada 27.aprīlī).

III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (pēdējos 6 gados)
Vadītie maģistra darbi: 38
Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi: 49
Docētie studiju kursi: DU skolotāju sagatavošanas profesionālajās programmās
Izglītības filosofija 2 KP
Vispārīgā psiholoģija 2 KP
Attīstības psiholoģija 3 KP
Pedagoģiskā psiholoģija 2 KP
- DU Izglītības psihologa specialitātes profesionālajā un psiholoģijas bakalaura programmā
Ievads praktiskajā psiholoģijā 4 KP
Eksperimentālā psiholoģija 5 KP
Konsultatīvais un korekcijas darbs 5 KP
Pedagoģiskā psiholoģija 4 KP
Ekoloģiskā psiholoģija 2KP
Psiholoģiskā treninga tehnikas 10 KP
- DU Psiholoģijas maģistrantūras programmā
Ekoloģiskā psiholoģija 4 KP
Psiholoģiskā treninga tehnikas 6 KP
Mācīšanas stratēģijas 1 KP
- DU Pedagoģijas maģistratūras programmās “Izglītības
teorija un vēsture” un “Vides izglītība pamatskolā”
Izglītības filosofija 2 KP
Pedagoģiskā psiholoģija 3 KP
Ekoloģiskā psiholoģija 2 KP
Kvalitatīvās pētīšanas metodes pedagoģijā 1KP
- DU pedagoģijas doktorantūras programmās
Kvalitatīvās pētīšanas metodes pedagoģijā 4 KP
Kvalitatīvās pētīšanas metodes psiholoģijā 4 KP
2000./2001, 2004/2005. mācību gadā:
Vides psiholoģijas kursa vadīšana Latvijas Universitātes Bakalaura programmā
psiholoģijā.
Izstrādātie studiju kursi:
No 1996. līdz 2001. gadam izstrādātas studiju kursi visos augšminētajos priekšmetos.
2001/2002.m.g. izstrādāti jauni studiju kursi:
Profesionālo studiju programmai “Speciālo skolu skolotājs”:
Mācīšanās traucējumi un to korekcijas iespējas 3 KP
Profesionālo studiju programmai “Organizācijas psihologs”:
Profesionālās attīstības treniľš 2 KP
Karjeras attīstība un tās psiholoģiskie aspekti 3 KP
Maģistra studiju programmai psiholoģijā
Psihologa profesionālā ētika 2 KP
Pedagoģijas doktorantūras programmai:
Ekopsiholoģija 2 KP
Mācību vides attīstības problēmas psiholoģijā 2 KP
Mācīšanās psiholoģija mūţizglītības kontekstā 2 KP

2004./2005. m.g. izstrādāti jauni studiju kursi:
Maģistra studiju programmai “Sociālais darbs”
Veselības ilgtspējīgas attīstības problēmas 2 KP
Izstrādātās studiju programmas:
Piedalīšanās DPU PPPF Sākumskolas skolotāja profesionālās studiju programmas izstrādē un tās
vadīšana 1997/98.m/g. Sagatavošana akreditācijai un akreditācija 1999.gada janvārī.
Piedalīšanās DPU Psiholoģijas katedras Psiholoģijas maģistra programmas izstrādē (2000. –
2002.gads).
Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniski pētnieciskās iestādēs:
Staţēšanās Fordhemas Universitātē (ASV) un sadarbības veidošana saistībā ar JTET 2003.gada martā;
2000.g. sertifikāts par piedalīšanos seminārā “Use of Qualitative Research in Contemporary
Research in Education: North American Experience for the Baltic Countries”, ko organizēja
Kvebekas universitāte (Kanāda) un Kauľas Tehnoloģiskā universitāte (Lietuva);
Staţēšanās Stokholmas Karaliskajā augstskolā (maģistra studiju programmas skolvadībā ) 1996.gada
maijs;
Pētījumu programma ASV (IREX stipendija) Antioch New England Graduate School “Vides izglītības
psiholoģiskie un ētiskie aspekti” (1994./95.m.g.);
Lekciju lasīšana ārvalstu augstskolās:
2000.17. – 19.09. Lekcijas Murcijas universitātes (Spānija) maģistrantiem par konfliktoloģiju
Latvijā SOCRATES projekta ietvaros (sadarbība starp DPU un Murcijas Universitāti projektā
“International Master in Family and social mediation”).
Cits
Sagatavoti studiju kursi lasīšana angļu valodā (Skat. pielikumu).
Silvijas Rimmas grāmatas “Sekmīgas mācīšanās noslēpumi” tulkojums no angļu valodas un
teksta pilnveidošana, Jumava, 2000, 374 lpp.
Grāmatas “Sociālais darbs skolā: prakse, politika un perspektīvas” tulkojums no angļu valodas,
Jumava, 2001, 608 lpp.
Grāmatas “Kā izaudzināt brīnišķīgus bērnus” tulkojums no angļu valodas, Valters un Rapa, 2003,
302 lpp.
Izveidota un tiek uzturēta mājas lapa Ilgtspējīgas izglītības institūtam www.dau.lv/ise
IV ORGANIZATORISKAIS DARBS (pēdējos 6 gados)
Starptautisko un Latvijas konferenču orgkomiteju priekšsēdētājs vai loceklis:
Piedalīšanās Baltijas valstu konferencē ”Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi” Rīga,
1998.gada 29. – 30.aprīlis:
- organizēšana un sekcijas vadīšana;

- atbildīgā redaktore krājumam ” Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi” Latvijas
sākumskolas skolotāju asociācijas rīkotā Baltijas valstu sākumskolas skolotāju konference;
Piedalīšanās II Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. DPU,
2000.gada 18. – 20.maijs:
- konferences tēţu krājuma un zinātnisko rakstu krājuma redaktore;
- psiholoģijas sekcijas “Personības un vides psiholoģiskās problēmas: prognozes,
perspektīvas” vadītāja;
- konferences moderators;
Piedalīšanās III Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. DU,
2002.gada 15. – 18.maijs:
- konferences tēţu un zinātnisko rakstu krājuma redaktore;
- konferences recenzēšanas komitejas locekle;
- psiholoģijas sekcijas “Psychological challenges of 21 century: new paradigm for sustainable
future” vadītāja;
- konferences moderators;
1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” orgkomitejas
vadītāja, DU, 2003.gada 11. – 14.maijs:
- konferences zinātnisko rakstu krājuma galvenā redaktore;
- konferences recenzēšanas komitejas vadītāja;
- konferences moderators.
2. Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” orgkomitejas
locekle, TPU, 2004. gada 14. – 16.aprīlis:
- konferences zinātnisko rakstu krājuma redkolēģijas locekle.
Piedalīšanās IV Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. DU,
2005.gada 18. – 21.maijs:
- konferences recenzēšanas komitejas locekle;
- psiholoģijas sekcijas vadītāja.
3. Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” orgkomitejas
locekle, Fehtas Universitāte, 2005. gada 22. – 24. maijs :
- konferences zinātnisko rakstu krājuma redkolēģijas locekle.
Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā:
Kopš 2001.gada maija DU PPF starptautiskā žurnāla “Journal of Teacher Education and
Training” galvenā redaktore. Iznākuši pieci žurnāla numuri.
Rakstu recenzēšana žurnāla TRAMES speciālajam numuram (Vol.9, No.2, 2005) “Theory
and practice in today’s teacher education” (TRAMES – Humanitāro un sociālo zinātņu žurnāls,
Igaunijas Zinātņu akadēmijas un Tartu Universitātes oficiālais izdevums).
Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā:
2001.gadā Starptautiskās Skolu psihologu asociācijas (ISPA) biedre
2005.gada 3. oktobrī Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere

ILGA SALĪTE
Strādnieku 105-19
LV –5417 Daugavpils
Tel. 54-38735
Parādes iela 1
LV –5407 Daugavpils
Tel. 54-28636 vai 9257455
e-pasts: ilga@dpu.lv
Dzimusi Daugavpilī 1952.gada 6.decembrī
CURRICULUM VITAE
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA
2005.g ievēlēta par DU pedagoģijas promociju padomes priekšsēdētāju
2003.g. ievēlēta par eksperti pedagoģijas nozarē ZA
2002.g. ievēlēta par profesori (DU Padomē)
1998.g. ievēlēta par asociēto profesoru (DPU Padomē).
1994.g. ievēlēta par docenti DPU
1993.g. pedagoģijas doktors Latvijas Universitātē un pedagoģijas maģistrs DPU
1976.g. Bioloģijas un ķīmijas skolotāja diploms Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā
1971.g. Diploms Daugavpils 1.vidusskolā
DARBA PIEREDZE
2003.g. prof. Izglītības un vadības fakultātes dekāne, Ilgtspējīgas izglītības institūta dibinātāja
2000.g. asoc.prof., Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāne
1996.g. doc., Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes dekāne
1995.g. doc., Sākumskolas nodaļas vadītāja
1994.g. doc., Sākumskolas metodikas katedras vadītāja
1982.-1993.g. pasniedzēja un lektors DPI pedagoģijas un psiholoģijas katedrā
1976.-1982.g. bioloģijas, ģeogrāfijas un medicīnas skolotāja Liepājas 5.vidusskolā
ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA UN AR TĀS IZSTRĀDĀŠANU SAISTĪTĀ SADARBĪBA
Pašreizējā pētījumu tēma: Skolotāju izglītība ilgtspējīgas attīstības mērķa kontekstā. Ilgtspējīga
izglītība visiem. Holistiskā teorija pedagoģijā un tās izmantošana skolotāju izglītībā.
Doktora disertācijas temats: Studentu profesionālās gatavības paaugstināšana ekoloģiskās
audzināšanas darbam skolā.
Pašreiz ir: 74 publikācijas (48 zinātniskās publikācijas un starptautisku konferenču tēzes, 6 mācību
līdzekļi un metodiskie materiāli, 20 citas - atskaites par valsts budţeta darbiem, projektu ietvaros
izstrādātie materiāli u.c.)
Projekta “Doktorantūra un maģistrantūra e-studiju tehnoloģiju jomā atbilstoši Lisabonas mērķiem
RTU, DU un LPA” koordinatore DU
Nacionālās programmas „Latgales reģiona mūţizglītības atbalsta sistēmas veidošana un
kapacitātes stiprināšana” koordinatore DU
2005. ZA granta vadīšana “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā”
IZM grants Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: problēmas un perspektīvas uzsākot ANO izsludināto
desmitgadi no 2005.- 2014. gadam
DU grants 05.25. “Skolotāju izglītība nākotnei: PCC (Klusā okeāna piekrastes izglītības pētījumu
konsorcija) valstu kolaboratīvs pētījums un piedalīšanās 29. PCC konferencē”.
2001.līdz 2004.g. ZA granta vadītāja pētījumam pedagoģijā “Skolotāju izglītības pārorientēšana
uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā”.
2005. 13.-17. septembris piedalīšanās IX Eiropas Vides izglītības konferencē Klaipēdas
universitātē “Environmental education and sustainable development: from policy to practice”.
Prezentācija, publicētas tēzes.

2005.g. 4.–6. augusts piedalīšanās starptautiskajā konferencē par studentu apmaiľas jautājumiem
starp Āziju un citiem pasaules reģioniem Singapūrā.
2005.g. 27.-30. jūlijs piedalīšanās 29. PCC konferencē Sidnejā (atskaite par pilotprojekta
rezultātiem, turpmākā salīdzinnošā pētījuma plānošana). Prezentācija, publicētas tēzes.
2005.g. maijs līdzdalība 3. starptautiskajā ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training”
konferencē Fehtas Universitātē. Uzstāšanās sekcijā. Baltijas un Melnās jūras loka konsorcija
izglītības pētījumos (BMKIP / BBCC) dibināšanas organizēšana. Uzticēta prezidenta pienākumu
pildīšana.
2005.g. līdzdalība 4. starptautiskajā konferencē “Cilvēks. Daba. Krāsa. Mūzika”. Darbs
orgkomitejā, uzstāšanās.
2005. g. 18.-22. aprīlis līdzdalība KMUTT un AIAER 19. starptautiskajā konferencē “Learning
organization in a learning world”. Prezentācija, tēzes, publikācija.
2005. g. Salīdzinošā pilotprojekta “Skolotāju izglītība nākotnei” vadīšana ar PCC partneriem no
Austrālijas, Jaunzēlandes, Ķīnas, Korejas, Fidţi, ASV. DU grants.
2004.g. oktobris līdzdalība 3. starptautiskās ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training”
konferences sagatavošanā. Fehtas Universitātes apmeklējums organizatorisko jautājumu
saskaľošanai.
2004.g. 9. – 11. jūnijā EMSU 2004 konferencē Monterrejas Tehnoloģiskajā universitātē
(Meksikā), nolasīts referāts un publicēts raksts.
2004.g.maijā iesaistīšanās Gēteborgas globālā mēroga konsultācijās, kas darbosies turpmākos 10
gadus ilgtspējīgas attīstības un izglītības jautājumu analizēšanā, publicētas tēzes.
2004.g. aprīlī PCC (Pacific Circle Consortium in education research) konferencē Hong–Kongā
nolasīts referāts, publicētas tēzes, uzľemta par biedru PCC izglītības pētījumu konsorcijā.
2004.g. aprīlī Tallinā uzstāšanās plenārsēdē 2. straptautiskajā ţurnāla “Journal of Teacher
Education and Training” konferencē.
2004.g.martaā Polijā Plockā Baltijas universitāšu conference par ilgtspējīgas attīstības
jautājumiem un universitāšu līdzdalību šajā jomā.
2003.g.novembrī līdzdalība Nordplus koordinatoru seminārā Svenborgā,.
2004.g. aprīlī Tallinā darbība 2. straptautiskās ţurnāla “Journal of Teacher Education and
Training” conferences orgkomitejā.
2003.g. UNESCO koordinatore Eiropas darba grupā skolotāju izglītības pārorientēšanai uz
ilgtspējīgu attīstību
2003.g. maijā darbība 1. straptautiskās ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training”
conferences orgkomitejā, nolasīti 2 referāti, publicēti 2 raksti conferences rakstu krājumā.
2003.g. maijā darbs starptautiskās Eiropas darba grupas un pirmā semināra orgkomitejā
Daugavpilī UNESCO/UNITWIN Starptautiskā skolotāju izglītības pārorientēšanas projekta
ietvaros.
Līdzdalība UNESCO/UNITWIN Starptautiskā skolotāju izglītības pārorientēšanas projekta
koordinatoru seminārā Kariegā (Dienvidāfrikas republika) 2002.g. 5.-9.septembrī
2002.g. 10.-14.septembrī starptautiskā EMSU 2002 konference Grahomstounā (Dienvidāfrikas
republika), kas tika organizēta kā viens no Johanesburgas Samita pasākumiem. Nolasīts referāts,
publicēts raksts conferences rakstu krājumā.
Ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training” (ISSN 1407-8724) redkolēģijas loceklis,
kopš 2002.gada.
2002.g. 8.-17.jūnijā ERASMUS projekta seminārs “Environmental awareness, accent on water
and water management, in the teaching program” (nolasīta lekcija “Environmental awareness in
Latvia”)
2002.g. 24.-26. maijā 4. starptautiskā izglītības konference Atēnās (Grieķijā), (nolasīts referāts,
publicēts raksts konferences krājumā)

2002.g. maijā 3. starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (konferences
orgkomitejas loceklis, referāts plenārsēdē, sekcijas vadīšana)
2002.g. 2.-5.maijā Nordplus koordinatoru seminārs Rīgā
2002.g. janvārī virtuālā starptautiskā konference “Exploring and Expanding The Great Work”,
Izglītības studiju institūts (The Institute for Educational Studies/ Earth TIES),
http://www.earthties.org/tgw,
2001. gada 11.-14. decembris 3. ikgadējā ISSA konference “Educating Young Children for
Democracy: Our Future, Our Challenge” Rīgā (31.valsts līdzdalība), referāts plenārsēdē,
publicētas tēzes.
2001.g.jūlijs staţēšanās St. John‟s Universitātes Mācīšanās un mācīšanas stilu centra rīkotajā 24.
Mācīšanās stilu institūtā Ľujorkā (ASV). Centra doktorantūras programmas pieredzes iepazīšana.
2001.g. jūnijs “Step by Step” Eiropas valstu koordinatoru starptautiskais seminārs Sofijā
(Bulgārijā).
2000.g. uzľemta par biedru EEASA Dienvidāfrikas Vides izglītotāju asociācijā.
2000.g. decembris apstiprināta par ekspertu rektoru padomes izveidotajā augstskolu ekspertu
grupā.
2000.g. oktobris –projekta “Soli pa solim” 3. konference Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā.
Darba grupas vadīšana, publicēts raksts.
2000.g. 8.-14.oktobrī Toronto pirmais starptautiskais sadarbības seminārs UNITWIN/UNESCO
un Jorkas universitātes projektā “Reorienting Teacher Education to Address Sustainability”.
Projekta koordinatore Latvijā.
2000.g. jūlijs apstiprināta par ekspertu DPU pedagoģijas promociju padomē ar ZA Zinātľu
padomes lēmumu.
2000.g. 26.-28. jūnijs seminārs Kauľā “Use of Qualitative Research in Contemporary Research in
Education: North American Experience for the Baltic Countries” Kvebekas (Kanāda) Universitāte
un Kauľas Tehnoloģiskās Universitātes projects.
2000.g. 18.-20.maijs 2.starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” DPU
(darbs orgkomitejā, referāts plenārsēdē, sekcijas vadīšana, raksts).
2000.g. 27.-28.aprīlis starptautiskā zinātniskā konference “Dabaszinātnes un skolotāju izglītība”
Daugavpilī (sekcijas vadīšana, referāts, publicēts raksts).
2000.g. 28.-30. janvāris starptautiskā konference Ungārijā par Austrum un Dienvidaustrumu
Eiropas universitāšu pieredzi.
1999.g.13.-16. decembris JUNESKO-ACEID piektā starptautiskā konference “Reforming
Learning, Curriculum and Pedagogy: Innovative Visions for the New Century” Bangkokā,
Taizemē (nolasīti 2 referāti, publicētas tēzes).
1999.g. 28. oktobrī piedalīšanās Sorosa Fonda Latvija programmas “Pārmaiľas izglītībā” projekta
“Soli pa solim” konferencē Bulduros (referāts plenārsēdē).
1999.g. 23. – 25. septembris VI Starptautiskajā konferencē Viļľas pedagoģiskajā universitātē
“Educational Changes and Modern Teaching Methods” (nolasīts referāts).
1999.g. maijs starptautiska semināra organizēšana DPU “Paradigma. Kopīgi mācoties rodam
jēgu”, kuru vadīja prof. F.Gengs (ASV - Kalifornija) un M.Morgana (Jaunzelande).
Piedalīšanās starptautiskajā apmācību seminārā projektā “Soli pa solim” Jūrmalā. Iegūts
sertifikāts.
1999.g. maijs Latvijas pedagoģisko augstskolu semināra organizēšana programmas “Soli pa solim
“ ietvaros.
1999.g. uzľemta par MACEID biedru un ekspertu JUNESKO Izglītības attīstības inovāciju centrā
Bangkokā ( Taizemē).
1999.g. LZP iegūtas eksperta tiesības pedagoģijas zinātnes apakšnozarēs un ievēlēta
“Pedagoģijas” promocijas padomē (skolas pedagoģijas un augstskolas apakšnozarēs).
1995.-1999.g. IZM Konsultatīvās padomes loceklis sākumskolas jautājumos.

1999.g. 14.-18. janvāris Austrālijas vides izglītotāju asociācijas starptautiskā konference NSW
universitātē Sidnejā ( nolasīti 2 referāti,publicētas tēzes).
1998.g. 10.-13.novembris ceturtā JUNESKO – ACEID starptautiskā konference Bangkokā,
Taizemē par vidējās izglītības problēmām (publicētas tēzes).
1998.g. 7.-8. septembris “Mācīšanās par mācīšanos” ţurnāla Life Long Learning redakcijas
uzaicinājuma seminārs Helsinkos (nolasīts referāts).
1999.-1998.g. Sorosa fonda-Latvija programmas “Pārmaiľas izglītībā” projekta “Soli pa solim”
koordinatore DPU. Piedalīšanās konferencēs un semināros Rīgā, Jelgavā, Liepājā. 1998.g. apgūta
ASV universitāšu pieredze pirmsskolas un sākumskolas skolotāju izglītošanā.
1999.-1998.g. lietišķā pētījuma vadītāja Nr.: ISEC 9/98 I posma atskaite “ Integrēta mācīšana
mūsdienu humānās pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums” 220 lpp. un
II posma atskaite 136 lpp.
1998.g. 12.-15.marts 26. Ziemeļvalstu izglītības pētnieku asociācijas kongress, Lahti, Somijā
(publicētas tēzes).
1998.g.23.-27. februāris Jēvles Universitātes skolotāju koledţas (Zviedrijā) pieredzes izpēte.
1997.,1998.g. Austrālijas ( Melnburnas) starptautiskā apdāvināto bērnu projekta ISP –97 un ISP –
98 koordinators Latvijā.
1997.g. trešā starptautiskā JUNESKO-ACEID konference Bangkokā (publicētas tēzes un
nodibināti kontakti turpmākai sadarbībai ar Klusā okeāna piekrastes reģiona izglītības inovāciju
pētnieku darba grupu).
1997.g. Anglijas un IZM Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas departamenta rīkotie
ekspertu kursi .
1997.g. 3.-17. janvāris Austrālijas Vides izglītotāju Nacionālajā konferencē “Earthlinks „97”
Hobartā, Tasmānijā (uzstāšanās, publikācija rakstu krājumā).
1996.g. 26.-30.jūnijs “Northen Coll for the Environment” Savonlinnā (Somija). Somijas Izglītības
ministrijas grants līdzdalībai.
1996.g. Soros Fonda Latvijā programmas “Pārmaiľas izglītībā” projekta “Integrētā mācīšana
sākumskolā” direktore.
1995.g. IZM lietišķā pētījuma vadītāja S-17/216 ISEC “ Mācību priekšmetu integrēšanas veidi un
principi”.
1995.g. no 13.-15. novembris uzaicinājuma seminārs “Research in Environmental Education”
Brisbenā, Austrālijā par Vides izglītības metodoloģiskajām problēmām. Iesaistīšanās Eiropas –
Austrālijas VI pētnieku darba grupā.
1994.-1995. g. trīs staţēšanās braucieni (1-2 nedēļu) uz Dāniju.
1993.g. zinātniskais uzaicinājuma seminārs Dānijā “Action competence as key Concept in
Critical Pedagogy” (nolasīts referāts, publicēts raksts).
1992.,1993.,1994.,1995.,1996. starptautisku konferenču “Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais
process” orgkomitejas vadītāja.
1993.-1996.g. Tempus I programmā Vides izglītības grupas koordinatore.
25.10.2005.
I.Salīte

CURRICULUM VITAE
VĀRDS, UZVĀRDS: Voldemārs Skutāns
DARBA VIETA :
DZĪVES VIETA:
DZIMŠANAS GADS, VIETA:
IZGLĪTĪBA UN
KVALIFIKĀCIJA:
DARBA PIEREDZE:
Kopš 2001.g.
1995.- 2004.g.
1980.–1995.g.
1
1978.-1980.g.
1974.-1978.g.
Kopš 1985.g.
DU Mūzikas un mākslu fakultātes dekāns
Miera iela 16, dz.22, Daugavpils, Latvija, LV-5400
1948.gada 18.novembris Rēzekne
2001.g. pabeigts doktorantūras teorētiskais kurss
Daugavpils Universitātē
1997.g. iegūts mūzikas pedagoģijas maģistra grāds pūšamo
instrumentu mācību metodikas apakšnozarē
1974.g. absolvēta Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas
pedagoģijas nodaļa. Iegūta vidusskolas mūzikas
skolotāja kvalifikācija
1968.g. absolvēta Daugavpils Mūzikas vidusskola. Iegūta
mūzikas skolas pasniedzēja, orķestra mūziķa un
pūtēju orķestra vadītāja kvalifikācija
Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes
dekāns
Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un
mūzikas teorijas katedras vadītājs
Daugavpils Profesionālā pūšamo instrumentu orķestra
diriģents un orķestra mūziķis
Daugavpils Pedagoģiskā institūta Klavieru un mūzikas
teorijas katedras vadītājs
Pasniedzējs Daugavpils Pedagoģiskā institūta Klavieru un
mūzikas teorijas katedrā
. Daugavpils Profesionālā pūšamo instrumentu orķestra
“Daugava” mūziķis
ZINĀTNISKA UN ZINĀTNISKI ORGANIZATORISKA DARBĪBA
Zinātniskā darba virzieni: Pūšamo instrumentu spēles mācību procesa pilnveidošana
augstskolā
Promocijas darba tēma: Iemaľas pārnesums kā koka pūšamo instrumentu spēles vienkāršākas
apgūšanas līdzeklis sākumapmācības posmā
PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKAJĀS ZINĀTNISKAJĀS
KONFERENCĒS LATVIJĀ UN ĀRVALSTĪS:
2003.gads - Daugavpils, International Scientific Conference “Music teacher education
in XXI century: Achievements and problems” DU
2003.gads - VIII starptautiskā kreativitātes conference Radošas individualitātes attīstība
un struktūra” Rīga, RPIVA, 7.-8.novembrī
2002.gads - Starptautiskā zinātniskākonference “Teorija un prakse skolotāja izglītībā”
Rīga, RPIVA, 01.03.02.
2002.gads - III International Conference “COlor.Nature.Music.” DU
2002.gads - International Scientific Conference “Teacher Education in XXI Century:
Changing and Perspectives” – Siauliai: Siauliai University.
2001.gads- Daugavpilī, Rīgā.
2000.gads- Daugavpilī, Rīgā.

1999.gads- Daugavpilī
1998.gads- Daugavpilī, Rēzeknē.
Sadarbība ar zinātni saistītos Klaipēdas universitāte, Lietuva.
jautājumos:
Šauļu universitāte, Lietuva.
Minskas Pedagoģiskā universitāte, Baltkrievija.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Latvija.
Austrumaustrālijas Universitātes mūzikas skola.
PUBLIKĀCIJAS:
Skutāns V. Iemaľas pārnesums kā koka pūšamo instrumentu spēles paľēmienu intensīvākas
apgūšanas līdzeklis mācību sākumposmā// Mūzikas pedagoģijas problēmas. 3.laidiens. –
Daugavpils: Saule, 2003., 138.-141.lpp.
Skutāns V. Mūzikas izteiksmes līdzekļu apgūšana mūzikas stundā, izmantojot elementāros bērnu
mūzikas instrumentus//Teorija un prakse skolotāju izglītībā. – Rīga, RPIVA, 2002., 237.-240.lpp.
Skutāns V., Davidova J. Latvian Song Festivals as a Component of National Identity // Teacher
Education in XXI Century: Changing and Perspectives//Šiauliu universitetas, 2002, pp. 235-240.
Skutāns V. Mūzikas izteiksmes līdzekļu apgūšana mūzikas stundā, izmantojot elementāros bērnu
mūzikas instrumentus// Starptautiskā zinātniskā konference “Teorija un prakse skolotāju izglītībā”.
RPIVA, Rīga, 2002.
Skutāns V. Patstāvīgās vingrināšanās sistēmas izveidošanas nozīmes apzināšana – efektīvs līdzeklis
pūšamo instrumentu spēles mācīšanas un skolotāju sagatavošanas procesa pilnveidošanai.
RPIVA// Skolotājs 21.gadsimtā. Konferences materiāli. Rīga: “Vārti”, 2001.
Skutāns V. Iemaľas pārnesums kā koka pūšamo instrumentu spēles paľēmienu intensīvākas
apgūšanas līdzeklis//Mūzikas pedagoģijas problēmas. Zinātniskie raksti 3.laidiens.
- Daugavpils, 2001.
Skutāns V. Studentu – topošo mūzikas skolotāju pašizglītošanās aktivizācijas nozīme
papildinstrumentu spēles apmācības procesā. -8.ikgadējās zinātniskās konferences //Rakstu krājums
A 10. – Daugavpils, 2000.
Skutāns V. Patstāvīgās vingrināšanās kompleksa izveidošanas jauna koncepcija pūšamo instrumentu
spēles apmācības procesa pilnveidošanai// 7.ikgadējās zinātniskās konferences Rakstu krājums A9. -
Daugavpils, 1999.
Skutāns V. Patstāvīgās vingrināšanās sistēmas izveidošanas nozīme, apgūstot pūšamo instrumentu
spēles prasmi, mūzikas skolotāju sagatavošanas procesā. -Profesionāla pedagoga sagatavošanas
problēmas. Raksti, 2.d. -Rēzekne, 1998.
Skutāns V. Instrumentālās un vokālās mūzikas artikulācijas īpatnību apzināšana, kā pūšamo
instrumentu spēles apgūšanu veicinošs faktors. - Mūzikas pedagoģijas problēmas. Zinātniskie raksti.
1.laidiens. –Daugavpils, 1998.
Skutāns V. Pūšamo instrumentu atskaľotājmākslas vēsture Rietumeiropā. -Daugavpils, MPN, 1998.

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA:
Kopš 1997.g. -
1996.-1997.g. -
1995.-1996.g. –
1974.- 1980.g. –
PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE:
2002.g.
2002.g.
2000.g.
V. SKUTĀNA MĀKSLINIECISKI RADOŠĀ DARBĪBA
Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes
Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras docents
Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Mūzikas nodaļas
Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras lektors
Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Mūzikas fakultātes
Klavieru spēles un mūzikas teorijas katedras asistents
Daugavpils Pedagoģiskā institūta Klavieru spēles un mūzikas
teorijas katedras pasniedzējs
Seminārs “ Mūzikas pedagoģijas un atskaľotājmākslas attīstības
tendences” Rīga, RPIVA. Apliecība Nr. 568
Seminārs “Klavierspēles metodikas problēmas” RPIVA.
RPIVA. Maskavas Valsts Pedagoģiskās Universitātes prof.
G.Cipina seminārs “Mūzikas pedagoģijas un atskaľotājmākslas
attīstības tendences”.
DPU. Profesionālās meistarības pilnveidošanas kursi “Mūzikas
pedagoģijas pētniecības mūsdienu aktualitātes”.
Bilingvālās apmācības kursi. 24.03.03.-08.04.03.
Profesionālā pūšamo instrumentu orķestra „Daugava” sastāvā – orķestra mūziķis:
2005.g. piedalīšanās XVII Starptautiskajā klasiskās mūzikas festivālā „Janvāra muzikālie vakari”
Brestā (Baltkrievija)
2004.g. piedalīšanās XVI Starptautiskajā klasiskās mūzikas festivālā „Janvāra muzikālie vakari”
Brestā (Baltkrievija)
I pakāpes diploms Latvijas tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu skatē „Emīlam
Melngailim – 130” Ogrē
piedalīšanās Latvijas XI pūtēju orķestru svētkos „Re kur muzikanti spēlē” Ventspilī
2003.g. piedalīšanās 35. pūšamo instrumentu orķestru festivālā „Slawno`2003” Slawno (Polijā)
piedalīšanās VIII Starptautiskajā dţeza festivālā Daugavpilī
2002.g. piedalīšanās Starptautiskajā pūšamo instrumentu orķestru festivālā „Slawno`2002”
Slawno (Polijā)
2001.g. piedalīšanās VII Starptautiskajā folkloras ansambļu festivālā Brusy (Polijā)
2000.g. piedalīšanās Latvijas 10. pūtēju orķestru festivālā Alūksnē

CURRICULUM VITAE
VĀRDS, UZVĀRDS: Ludmila Ščepetkova
DARBA VIETA: Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Iinstrumentu
spēles un mūzikas teorijas katedra
DZĪVES VIETA: Meţa ielā 4 – 69, Krauja, Naujenes pagasts, Daugavpils rajons, LV 5400
DZIMŠANAS GADS, VIETA: 1956. gada 13. jūlijs, Daugavpils
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA:
1993.- 1995. DPU maģistrantūra. Iegūts mūzikas maģistra grāds pedagoģijā un saľemts diploms
Nr. 006154
1975.- 1979. Ļeľingradas kultūras institūts, orķestru diriģēšanas pasniedzēja, diploms B-I Nr.
421085
1971.- 1975. Daugavpils mūzikas vidusskola, diploms Nr. 236405
DARBA
PIEREDZE:
Kopš 2001.g. Daugavpils Universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras lektore
1986.- 2001. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes lektore
1979.- 1986. Daugavpils Pedagoģiskā institūta pasniedzēja
1973.- 1975. Daugavpils mūzikas skolas pasniedzēja
ZINĀTNISKA UN ZINĀTNISKI ORGANIZATORISKA PIEREDZE:
Zinātniskā darba virzieni:
mūzikas skolotāja pedagoģiskā darbība, instrumentu mācība, instrumentu spēles metodika, 20. gs.
mūzikas virzieni, Dziesmu svētku tradīcijas Latvijā
PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKAJĀS ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS LATVIJĀ UN
ĀRZEMĒS:
2005.g.
2005.g.
4.International Scientific Conference „Problems in music pedaggy”
DU, 28-29.October
Minskā (Baltkrievija)
2004.g. Viļľā (Lietuva)
2003.g. Minskā (Baltkrievija)
2002.g. Daugavpilī
2001.g. Rīgā
2000.g. Daugavpilī
1999.g. Daugavpilī
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos:
PUBLIKĀCIJAS:
2005.g. - Piedalīšanās seminārā „Akordeona spēles metodoloģija pedagoga
personības kontekstā” (Starptautiskā akordeonistu izglītojošā
nometnē „Rēzekne 2005”)
- Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola (Latvija)
- Viļľas Mūzikas akadēmija (Lietuva)
- Peculiarities of Reflex Activities // The Problems of Efficient Artistic Education. – Vilnius,
2004, 6. lpp.
- Populārā mūzika akordeonam: Skaľdarbu krājums. – Daugavpils, 2004. – 27 lpp.

- Akordeons dţezā: Mācību palīglīdzeklis. – Daugavpils, 2004. – 38 lpp.
- Estrādes kompozīcijas akordeonam: Mācību palīglīdzeklis. – Daugavpils, 2004. – 26 lpp.
- Deju mūzika akordeonam. 1. daļa. – Daugavpils, 2004. – 24 lpp.
- Deju mūzika akordeonam. 2. daļa. – Daugavpils, 2003. – 32 lpp.
- Развитие аккордеонного исполнительского искусства Латвии // Проблемы
исполнительства на народных инструментах. – Минск: Белорусский Государственный
Педагогический университет им. М. Танка, 2003, 110 – 112 стр.
- Jaunākā skolas vecuma bērnu muzikālās uztveres attīstības efektivitāte: Zinātniskās
konferences rakstu krājums. – Daugavpils: Saule, 2000, 120. – 121. lpp.
- Dzirdes specifika harmoniskās vertikāles uztverē mūsdienu mūzikā // Profesionāla pedagoga
sagatavošanas problēmas. Raksti II. – Rēzekne, 1998, 69. – 71. lpp.
PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA:
Kopš 1986.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Mūzikas pedagoģijas nodaļas Instrumentu
spēles un mūzikas teorijas katedras lektore
1979.- 1986. Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas fakultātes pasniedzēja
1973.- 1975. Daugavpils mūzikas skolas pasniedzēja
LEKCIJU UN SEMINĀRU VADĪŠANA NO 2000. LĪDZ 2005.G.:
Lekciju un semināru vadīšana DU skolotāju sagatavošanas profesionālās programmās:
- akordeona spēles mācību metodika
- akordeona atskaľotājmākslas vēsture
- akordeona metodiskā un koncertliteratūra
- ārzemju mūzikas vēsture
- 20. gs. mūzikas virzieni
- Dziesmu svētku tradīcijas Latvijā
- Mūzikas vēsture 16.- 19.gs.
PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE:
2005.g. DU profesionālās meistarības pilnveides A1 kursi „Pedagoģiskā pētījuma
metodoloģija mūsdienu zinātľu attīstības kontekstā”. Apliecība Nr. 264
2004.g. DU profesionālās meistarības pilnveides A1 kursi „Novitātes mūzikas vēsturē un
teorijā”. Apliecība Nr. 650
2000.g. DPU profesionālās meistarības pilnveidošanas kursi “Mūzikas pedagoģijas
pētniecības mūsdienu aktualitātes”. Apliecība Nr. 1546
MĀKSLINIECISKI RADOŠĀ DARBĪBA:
2002.- 2005.
Koncerti un lekcijas ar DU studentiem un akordeonistu ansambļiem Zilupē,
Naujenē , Preiļos, Ilūkstē, Špoģos, Līvānos, Dagdā, Jēkabpilī, Daugavpils
Jaunatnes centrā, 13. vidusskolā
2005.g. Akordeonspēles klases studentu koncerts
2004.g. Starptautiskais augstskolu akordeonspēles konkurss (RPIVA, Rīga). Studente T.
Saratova - konkursa diplomante
2003.g. DU akordeonistu ansambļa vadītāja
2001.g. Daugavpils Starptautiskā akordeonistu orķestru konkursa laureāte; Viļľas
Starptautiskā akordeonistu konkursa un festivāla dalībniece – Goda raksts
2000.g. E. Melngaiļa Republikas Tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski
metodiskā centra Goda raksts kā tautas kolektīva akordeonistu orķestra
dalībniecei par ilggadēju radošo darbu
1999.g. Starptautiskais akordeonistu festivāls Daugavpilī, orķestra dalībniece – Goda

aksts
_______________________ L.Ščepetkova

CURRICULUM VITAE
VĀRDS, UZVĀRDS: Gaļina Zavadska
DARBA VIETA: Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Instrumentu
spēles un mūzikas teorijas katedras lektore
DZĪVES VIETA: Sloku ielā 7, Daugavpilī, LV5400, tālr.: 9634151
DZIMŠANAS GADS, VIETA: 1960. gada 25. maijā, Fergāna
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA:
2002.- 2003. Studijas Daugavpils Universitātē. Iegūta mūzikas (klavieru spēles) skolotāja kvalifikācija
1997.- 2001. Studijas Daugavpils Universitātes doktorantūrā. Pabeigts teorētiskais kurss
Studijas Daugavpils Universitātes maģistrantūrā. Iegūts maģistra grāds pedagoģijā mūzikas
1993.- 1995.
1981.- 1985.
teorētisko priekšmetu mācīšanas metodikas apakšnozarē
Studijas J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. Iegūta muzikologa un mūzikas teorētisko
priekšmetu pasniedzēja kvalifikācija
DARBA PIEREDZE:
1984.- 1985. Rīgas P. Jurjāna mūzikas skolas pedagoģe
1985.- 1986. Daugavpils Pedagoģiskā institūta Kora diriģēšanas katedras koncertmeistare
1986.- 1995. Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru katedras pasniedzēja
Kopš 1995.g.
Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras
lektore
ZINĀTNISKA UN ZINĀTNISKI ORGANIZATORISKA PIEREDZE:
Zinātniskā darba virzieni:
- Mūzikas skolotāja pedagoģiskā darbība
- Mūzikas vēsture
- Mūzikas teorija un metodika
Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārzemēs:
2005.g. 4.International Scientific Conference „Problems in music pedaggy”
DU, 28-29.October
2005.g. Daugavpils (Latvija)
2004.g. Rīga, Viļľa (Lietuva), Tallina (Igaunija)
2003.g. Daugavpils, Rīga, Klaipēda (Lietuva)
2002.g. Rīga, Viļľa (Lietuva)
2001.g. Daugavpils, Klaipēda (Lietuva), Jekaterinburga (Krievija)
2000.g. Daugavpils, Rēzekne
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos:
- Jāľa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmija (Latvija)
- Viļľas Pedagoģiskā universitāte (Lietuva)
- Klaipēdas Universitāte (Lietuva)
- Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola (Latvija)
PUBLIKĀCIJAS:
- Zavadska G., Daugulis Ē. Tautas instrumentālā mūzika Latgalē// Latgales Dziesmu svētki vakar un
šodien – Daugavpils, 2005.
- Zavadska G. Theoretical Rudiments of Forming Independence or Students of the Piano Clases in the
Context of Education Humanization // Tiltas, 2004 N20. – Klaipeda, s. 124 – 128.
- Zavadska G. Formation of Ideas about Interconnection of Music and Painting in the Process of the
Musical and Historical Training of the Teachers of Music // The Problems of Efficient Artistic
Education. – Vilnius, 2004.
- Zavadska G.The Development of Musical Thinking of Junior Pupils at the Piano Lessons // Music
Teacher Education in XXI Century: Achievements and Problems. – Daugavpils, 2003.

- Zavadska G. Mūzikas skolotāja muzikāli teorētiskā sagatavošana pedagoģiskā repertuāra apgūšanas
procesā klavierspēles klasē // Teorija un prakse skolotāju izglītībā. – Rīga, 2002, 262. – 268. lpp.
- Завадская Г., Минакова Т. Теоретические предпосылки формирования самостоятельности
младших школьников в учебном процессе игры на фортепиано // Музыка и педагогика. Вып. 2.
– Казань, 2002, стр. 173 – 180.
- Zavadska G. Some Aspects of Music Teacher`s Musical-Theoretical Training // Fortepijano destymo
problematika ir aktualijos. – Klaipeda, 2001, s. 69 – 73.
- Завадска Г. Некоторые аспекты музыкально-теоретической подготовки учителя музыки //
Музыкальная педагогика. Вып. 4. – Екатеринбург, 2000, с. 79 – 84.
- Zavadska G. Mūzikas skolotāja muzikāli teorētiskās sagatavošanas pilnveides metodiskie jautājumi //
Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā. – Daugavpils: Saule, 2000, 21. – 26. lpp.
- Zavadska G. Starppriekšmetu sakari solfedţo kursā // 8. Ikgadējās zinātniskās konferences rakstu
krājums.. – Daugavpils: Saule, 2000, 117. – 119. lpp.
- Zavadska G. Studentu aktivizēšanas pedagoģiskais aspekts skaľdarbu klausīšanās un analīzes procesā.
– Daugavpils, 2000, 39. – 48. lpp.
- Zavadska G. Mūsdienu problēmas harmonijas kursa apmācībā augstskolas mūzikas pedagoģijas
nodaļā // Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas. Raksti II. – Rēzekne, 1998, 67. – 69. lpp.
PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA:
Kopš 1995.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras
lektore
Kopš 1986.g. Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavierspēles katedras asistente
Maģistra darbu vadīšana – 6
Bakalaura darbu vadīšana – 14
Lekciju un semināru vadīšana:
Lekciju un semināru vadīšana DU skolotāju sagatavošanas profesionālajās programmās:
- mūzikas vēsture
- ārzemju mūzikas vēsture
- latviešu mūzikas vēsture
- harmonija
- skaľdarbu formas analīze
- solfedţo
Lekciju un semināru vadīšana DU maģistrantūras studiju programmā “mūzikas pedagoģija”
- mūzikas stili un to interpretācija
- mūsdienu mūzikas problēmas
PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE:
2005.g. Kvalifikācijas celšanas kursi „Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija mūsdienu zinātľu
attīstības kontekstā”, 36 stundas
2005.g. Profesionālās meistarības pilnveidošanas seminārs J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, 7
stundas – izziľa Nr. 44/38
2004.g. Kvalifikācijas celšanas kursi „Novitātes mūzikas vēsturē un teorijā”, 36 stundas – apliecība
Nr. 651
2004.g. Profesionālās meistarības pilnveidošanas seminārs Ogres mūzikas skolā, 7 stundas – izziľa
N4. 42/20
2004.g. A. J. Hercena Krievijas Valsts Pedagoģiskās universitātes prof. N. Terentjevas meistarklase
„Mūzikas pedagoģija un klavierspēle” – apliecība Nr. FPE 1/70
2004.g. Tallinna Pedagoogikaulikol. Piedalīšanās konferencē „The Changing Face of Music
Education”
2004.g. Kvalifikācijas celšanas kursi „Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā”,
36 stundas – apliecība Nr. 4218
2003.g. Seminārs mūzikas vidusskolu klavieru duetu un kameransambļu skolotājiem, Rīga, 7 stundas

– izziľa Nr. 26
2003.g. Seminārs mūzikas skolu mūzikas literatūras skolotājiem, Rīga, 7 stundas – izziľa Nr. 92
2002.g. Maskavas Valsts Pedagoģiskās universitātes prof. G. Cipina seminārs „Mūzikas pedagoģija
un atskaľotājmākslas attīstības tendences” – apliecība Nr. 562
2000.g. Profesionālās pilnveides kursi „Mūzikas pedagoģijas pētniecības mūsdienu aktualitātes” –
apliecība Nr. 1542
PROFESIONĀLĀS PILNVEIDES KURSU ORGANIZĒŠANA UN VADĪŠANA:
2001.g. - DPU profesionālās pilnveides kursi mūzikas skolotājiem Daugavpilī
- DPU profesionālās pilnveides kursi mūzikas skolotājiem Ludzā
MĀKSLINIECISKI RADOŠĀ DARBĪBA:
2005.g.
I.Bageles solokoncerts – lektore (DU kamerzāle)
2005.g. P. Čaikovska jubilejas koncertlekcija – organizatore un lektore (Daugavpils Universitātes
kamerzāle)
2004.g. Ziemassvētku koncerts – izpildītāja (Daugavpils Universitātes kamerzāle)
2004.g. A. Kalniľa 125 gadadienai veltītā koncertlekcija – organizatore, lektore un izpildītāja
(Daugavpils Universitātes kamerzāle)
2003.g. Latviešu mūzikas koncerts – organizatore un lektore (Daugavpils 15. vidusskola)
2002.g. Mūzikas instrumenti. Koncertlekcijas Daugavpils 9. vidusskolā – organizatore un lektore
2002.g. Angļu mūzikas koncerts. Koncertlekcija Daugavpils Universitātes kamerzālē – lektore
2002.g. Koncerts skolotāju dienai. Špoģu mūzikas un mākslas skola – izpildītāja
2001.g. Klasiskās mūzikas koncerts Daugavpils 10. vidusskolā
2000.g. J.S.Baha mūzikas koncerts Kaļistratova namā - lektore
2000.g. Klasiskās mūzikas koncerts 38. arodvidusskolā - lektore
1999.g. A.Kalniľa jubilejas koncerts - lektore
1999.g. Dţeza mūzikas koncerts Kaļistratova namā - lektore
____________ G.Zavadska

PERSONAS DATI:
Edgars Znutiľš, personas kods 250969 –12152
CURRICULUM VITAE
dzīv. Tukuma ielā 23, dz. 29, Daugavpilī, LV5413 tālr. 5430096
IZGLĪTĪBA:
2004. Dr. Paed. (Mūzikas pedagoģijas apakšnozare)
1997.-2002. DPU doktorands.
1995.-1997. Maģistrants DPU Mūzikas pedagoģijas nozarē. Maģistrs mūzikas pedagoģijā kora
priekšmetu mācīšanas apakšnozarē.
1988. - 1992. Students Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Bakalaurs kordiriģēšanā, kora
diriģents, kora priekšmetu pasniedzējs.
1984. - 1988. Audzēknis Daugavpils Mūzikas vidusskolā. Kora diriģents, Mūzikas skolotājs
vispārizglītojošajā skolā, solfedţo pasniedzējs.
DARBA PIEREDZE:
Kopš 2004. Līvānu kultūras nama senjoru kora „Sendienas” diriģents
Kopš 2004. DU jauniešu kora „Aura” diriģents
Kopš 2000.g. DPU Mūzikas un mākslu fakultātes kordiriģēšanas katedras vadītājs
Kopš 2000.g. Docents DU Mūzikas un mākslu fakultātē.
2000. – 2001. Dekāna v.i. DPU Mūzikas un mākslu fakultātē.
1997.- 2000. Lektors DPU Mūzikas pedagoģijas nodaļā.
1996. – 2000. DPU Mūzikas pedagoģijas nodaļas vadītājs
1994. – 1996. Dekāna v.i. DPU Mūzikas fakultātē.
1995. –2002. Preiļu rajona koru virsdiriģents.
Kopš 1994. g. Preiļu rajona skolotāju kora „Latgale” diriģents.
1993.- 1994. Prodekāna v.i. DPU Mūzikas fakultātē.
1992. – 1996. Tautas kora „Daugava” diriģents
1992.- 1997. Asistents DPU Mūzikas fakultātes Kordiriģēšanas katedrā
1989. – 1992. Augstsprieguma tīklu kora „Volta” diriģents
1986. – 1989. Koncertmeistars TPO „Latgale”.
PAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI:
2004. Novitātes mūzikas vēsturē un teorijā (36 stundas) (apliecība Nr.654)
2004. Kursi kordiriģentiem, mūzikas skolotājiem un ansambļu vadītājiem (18 stundas)(Sertifikāts
Nr192)
2001.-2003 Mūzikas (vidējās izglītības) skolotājs
2000. Kvalifikācijas celšanas kursi „Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā”(36
stundas).Sertifikāts Nr.1075
2000. Kvalifikācijas celšanas kursi „Mūsdienu mūzikas pedagoģijas aktualitātes”(36 stundas).Apl.Nr.
1531
VALODU ZINĀŠANAS:
letviešu valoda – dzimtā, krievu valoda (brīvi), vācu valoda (daļēji), angļu valoda (daļēji)

NOZĪMĪGĀKIE SASNIEGUMI:
1993. I vieta Latviešu XXI Vispārējo dziesmusvētku koru konkursā Latgales novadā (Tautas kora
“Daugava” diriģents) .
1993. III vieta Latviešu XXI Vispārējo dziesmusvētku koru konkursā finālā (Tautas kora “Daugava”
diriģents).
1994. Koncertturneja Francijā (koncerti Parīzē, Reimsa, Avelona, Bezansona u.c.) (Tautas kora
“Daugava” diriģents).
1996. Koncertturneja Francijā (koncerti Parīzē, Sant- Losanjē, Bezansona u.c.) (Preiļu skolotāju kora
“Latgale” diriģents).
1997. II vieta Starptautiskajā koru konkursā Ventspilī jaukto koru grupā
I vieta tautas mūzikas grupā. (Preiļu skolotāju kora “Latgale” diriģents).
Diploms kā konkursa labākajam diriģentam
1998. II vieta XXII Vispārējo latviešu dziesmu svētku skatē Latgales novadā (Preiļu skolotāju kora
“Latgale” diriģents).
2000 II vieta Starptautiskajā koru konkursā “Sudraba zvani” (Preiļu skolotāju kora “Latgale” diriģents).
2001. Koncertturneja Čehija – Vācija-Austrija (koncerti Prāga, Zalcburga, Altenburga, Minhene u.c.)
(Preiļu skolotāju kora “Latgale” diriģents).
2002. I pakāpes diploms Latgales novada koru skatē (Preiļu skolotāju kora “Latgale” diriģents).
2002. Koncertturneja Francijā (koncerti Parīzē, Sant-Mišela, Burţē, Sant- Losanjē u.c.)
2003. II pakāpes diploms XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku atlases skatē (Preiļu skolotāju kora
“Latgale” diriģents).
2004. II pakāpes diploms Starptautiskajā koru konkursā “Sudraba zvani” (Preiļu skolotāju kora “Latgale”
diriģents).
2005. I pakāpes diploms Daugavpils pilsētas koru skatē (jauniešu kora „Aura” diriģents)
2005. Latgales novada Dziesmusvētku virsdiriģents
Daţādu institūciju biedrs
Kopš 1996. Franču kora mūzikas asociācijas “AIGA” goda biedrs
Kopš 2000. Izglītības un Zinātnes ministrijas ICSEC Mūzikas nodaļas konsultatīvās padomes loceklis
Kopš 2001. Preiļu rajona mūzikas biedrības “Camille” padomes loceklis
Atzinības raksti
2000. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Atzinības raksts “Par ilggadēju, radošu un raţīgu
pedagoģisko un sabiedrisko darbību”
2002. Kultūras ministrijas atzinības raksts “Par kora mākslas tradīciju kopšanu”.
Zinātniskā darbība
2005. Starptautiskās zinātniskās konferences „Problems in Music Pedagogy” zinātniskās komitejas
loceklis
2003. Starptautiskās zinātniskās konferences “Music Teacher Education in XXI Century:
Achievements and Problems” orgkomitejas loceklis.
1998. Starptautiskās zinātniskās konferences “Mūzikas priekšmetu mācīšanas saturs un metodes skolā
un augstskolā” orgkomitejas loceklis.

Piedalīsanās konferencēs
2005. Starptautiskā zinātniskā konference „Problems in Music Pedadogy” Daugavpils (Latvija)
2004. Starptautiskā zinātniskā konference „The Problems of Efficient Artistic Education” Viļľā
(Lietuva)
2003. Starptautiskajā ATEE zinātniskajā konferencē “Chanding Education in a Chanding Society”
Rīgā.
2003. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Lithuanian Higher Education: Diagnoses and
Prognoses” Viļľā (Lietuva).
2003. Starptautiskajā zinatniskajā konferencē “Radošas individualitātes attīstība un struktūra” Rīgā.
2003. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Teacher Education in XXst Century: Changes and
Perspectives”Šauļos (Lietuva).
2003. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Pedagoģija: teorija un prakse” Liepājā.
2003. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Mūzikas pedagoģijas problēmas” Daugavpilī.
2002. Starptautiskajā zinātniski – metodiskajā konferencē “Личность и музыка”, Minskā
(Baltkrievija).
2002. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Teorija un prakse skolotāju izglītībā” Rīgā.
2002. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Person. Color. Nature. Music.” Daugavpilī.
2001. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē ATEE “Realising Educational Problems”, Klaipēdā
(Lietuva) .
2001. Starptautiskajā ISME zinātniskajā konferencē Ekseterā (Lielbritānija).
2001. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās
procesā” Rīgā.
2000. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Talent for the New Millenium” Debrecenā (Ungārija).
Publikāciju saraksts
1. Znutiľš E. Daţi kora diriģenta kompetences veidošanās aspekti mūzikas skolotāja studiju programmā
augstskolā // Problems in Music Pedagogy. – Daugavpils: Saule, 2005., 233. – 240. lpp. ISBN 9984-14-279-5
2. Знутиньш Э. Деятельность дирижѐра в теории и практике // The Problems of Efficient Artistic
Education. – Vilnius, Vilniaus pedagoginis universitetas, 2004. – 239. – 245 c. ISBN 9955-516-77-1
3. Znutiľš E.Diriģenta darbības aspekti un to pilnveidošana studiju procesā augstskolā // Pedagoģija: teorija un
prakse II. –Liepāja: Liepa, 2003.,185.-193. lpp. ISBN 9984-754-07-3
4. Znutinsh E. Activities of Choir Conductor in the Professional Studies at Higner School // Teacher Education
in the 21 st Century: Changes and Perspectives II. – Šiauliai: Šiauliai universitetas, 2003., pp.85.-90. ISBN
9986-38-461-3
5. Znutiľš E. Kora diriģenta profesionālās kompetences veidošanās studiju procesā augstskolā.//Changing
Education in a Changing Society: ATEE Spring University. – Rīga: SIA “Izglītības soļi”, 2003.,173.-179.
lpp.
6. Znutiľš E. Radošuma attīstība kora diriģenta darbībā mūzikas skolotāja studiju programmā augstskolā //
Radoša personība. Zinātnisko rakstu krājums III. – Rīga: RaKa, 2003., 286.-294. lpp. ISBN 9984-15-566-8
7. Знутиньш Э. Возможности совершенствования деятельности хорового дирижѐра в процессе обучения
учителя музыки в высших учебных заведениях // Личность и музыка: Материалы 3-й международной
научно- практической конференции.- Минск: Адукацыя i выхаванне, 2002, c.163- 169 ISBN 985-471-
073-4
8. Znutiľš E. Studiju kurss “Kora klase” mūzikas skolotāja studiju procesā // Teorija un prakse skolotāju
izglītībā. – Rīga: Petrovskis un Co, 2002., 158.- 165. lpp. ISBN 9984-689-98-0
9. Davidova J., Znutinsh E. The Structure of the Music Teacher`s Pedagogical Activity // Realizing Educational
Problems: ATEE Spring University 2001. – Klaipeda: Klaipedas Universitetas, 2001, pp.102 – 106. ISBN
9955-418-49-4
10. Davidova J., Znutiľš E. Mūzikas skolotāja profesionālā attīstība daţādos pedagoģiskās darbības veidos //
Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā: Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu
krājums.- Rīga: Vārti, 2001., 181.- 188. lpp. ISBN 9984-638-68-5

VĀRDS, UZVĀRDS: Marina Ţiţina
CURRICULUM VITAE
DARBA VIETA: Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Kora diriģēšanas
katedras lektore
DZĪVES VIETA: Aveľu ielā 33, dz. 73, Daugavpilī, Latvija, LV5400
DZIMŠANAS GADS, VIETA: 1960. gadā 9. decembrī, Magľitogorskā (Krievija)
IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA:
1997.- 1999. DPU maģistrantūra, iegūts mūzikas pedagoģijas maģistres grāds kora priekšmetu mācīšanas
apakšnozarē
1980.- 1984. DPI Mūzikas fakultāte
1976.- 1980. Magľitogorskas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļa
DARBA PIEREDZE:
Kopš 1984.g Daugavpils Universitātes Kora diriģēšanas katedras pasniedzēja, asistente, kopš 1999.g. – lektore
PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKAJĀS ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS:
2005.g. 4.International Scientific Conference „Problems in music pedaggy” DU, 28-29.October
2005.g. ATEE Spring University 2005 conference „Changing Education in a Changing society: Europe 15+10”
(Klaipeda, Lithuania)
2004.g. “Changing Face of Music Education” Tallina, Igaunija
2003.g. International scientific conference „Music teacher education in XXI century: Achievements and
problems” Daugavpils University
2003.g. Scientific Conference „Musical Education in the School: Tradition and Innovations” in Klaipeda
(Lithuania)
2002. g. Scientific Conference “Teacher Education Century Changing Perspectives” in Shiauliai (Lithuania)
PUBLIKĀCIJAS:
Zhizhina M. The use of Stanislavsky‟s method in the study process of prospective Conductors// Spring
University. Changing education in a changing society. Klaipeda University, Lithuania, 2005. - 43-46
Davidova J., Zizina M. Music Perception Levels of Primary School Pupils. The Changing Face of Music
Education// Tallin Pedagogical University 2004. - pp. 73-83
Ţiţina M. Reţijas nozīme kora vadītāja un mūzikas skolotāja uzvedībā un saskarsmē// DU Zinātniskie raksti,
Mūzikas pedagoģijas problēmas 3.laidiens International scientific conference „Music teacher education in XXI
century: Achievements and problems” Daugavpils University , 2003. - 94-97
Davidova J., Zizina M. Music Perception Levels of Primary School Pupils. Priedas:Mokslo darbai// Muzikinis
ugdymas mokykloje: tradicijos ir inovacijos. Lietuva, Klaipēda sēj. Nr.20, 2003 - pp.75-81
PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE:
2005.g. Pedagoiskā pētījuma metodoloģija mūsdienu zinātľu attīstības kontekstā.
2004.g. Dr. Art. Cr.Scõnher Meistarklase Dţeza (Latin, swing) diriģēšanas tehnika. Dţeza dziedāšanas un
instrumentspēles pedagoģija. Mazā dţezroka darbnīca.
Latvija, Rīga, RPIVA
2002.g. Maskavas Valsts Pedagoģiskās universitātes prof. G.Cipina seminārs “Mūzikas pedagoģijas un
atskaľotājmākslas attīstības tendences”
2001.g. Sankt-Pēterburgas Mākslas Universitātes prof. Terentjevas seminārs
MĀKSLINIECISKI RADOŠĀ DARBĪBA:
2005.g. „E.Dārziľam – 130” koncerts – lekcija
2004.g. Ziemassvētku koncerts (dalībniece)
2004.g. P.Barisonam veltīts koncerts (2 koncerti, studentu sagatavošana koncertam)
2004.g. Koncerts Latvijas republikas proklamēšanas svētkos (studentu sagatavošana koncertam)
2003.g.
2001., 2002.g.
Piedalīšanās IV Starptautiskajā kora garīgās mūzikas festivālā ar sieviešu kori.
Konkursa “Saules stariľi” ţūrijas locekle.
____________ M.Ţiţina

Daugavpils Universitāte
Mūzikas un mākslu fakultāte
Kora diriģēšanas katedra
Kursa nosaukums: Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika
Kursu vada: Dr.paed. Edgars Znutiľš
Telefons: 6466778
e-pasts: edgars@dau.lv
STUDIJU KURSA APRAKSTS
4.PIELIKUMS
Jauno studiju kursu apraksts
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 58
Kursa struktūra: st. st. 42 st. - st. 16 st.
(kontaktstundās) Lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba
formas
koncerti,
uzstāšanās
Kursa adresāts: Mūzikas skolotājs
Prasības kredīta
iegūšanai:
Nokārtotas ieskaites un dalība akadēmiskajos koncertos
Kurās tiek vērtētas:
1) prasmes iekļauties ansamblī balssgrupā;
2) prasmes reaģēt uz diriģenta ţestu;
3) prasmes variēt izpildījuma manieri, nianses;
4) emocionālā atsaucība skaľdarba iestudēšanas un izpildīšanas laikā;
5) metodisko paľēmienu pielietošanas daudzveidība darbā ar ansambli;
6) ansambļa vadītāja darba produktivitāte;
7) skaľdarba izpildījuma adekvātums komponista iecerei.
Eksāmens, ieskaites un akadēmiskie koncerti
Pārbaudījumi
semestra laikā:
Pārbaudījuma veids
kursa noslēgumā:
Eksāmens
Kursa mērķis: veicināt kora dziedāšanas iemaľu un kora darba praktisko iemaľu veidošanos.
Kursa uzdevumi: 1. Dziedāšanas ansamblī iemaľu apgūšana
2. Studenta vokālās dzirdes attīstīšana
3. Ansambļa komplektēšanas un vadīšanas iemaľu apgūšana
4. Skaľdarba iestudēšanas paľēmienu apgūšana daţādu vecumposmu bērniem
5. Skaľdarba mākslinieciskā izpildījuma specifika ansamblī
Kursa saturs: 1. tēma. Ansamblis, tā veidi un tipi.
2. tēma. Ansambļa organizēšana un komplektēšana
3. tēma. Repertuāra izvēle daţāda vecumposma ansambļiem
4. tēma. Ansambļu stilistiskā ievirze
5. tēma. Metodiskie paľēmieni nošu raksta apgūšanai.
6. tēma Tembrālā ansambļa veidošana
7. tēma Dinamiskā ansambļa veidošana
8. tēma Ritmiskā ansambļa veidošana
9. tēma Darbs ar atsevišķām balsu grupām
10. tēma Skaľdarba mākslinieciskā izpildījuma veidošana
11. tēma. Ansambļa vadīšana mēģinājumos un koncertos
12. tēma. Ansambļa sagatavošanās koncertam.
13. tēma Ansambļa darba izvērtēšana un analīze
14. tēma Ansambļa darba plānošana

Literatūra: 1. Alberings A. Darbs ar skolu jaunatnes koriem. 2. daļa. - Rīga: Mācību iestāţu
metodiskais kabinets, 1982. - 87 lpp.
2. Alunāns N. Kora dziedāšana. Pamācība kā kora dziedātāji izglītojami no
N.Alunāna.- Rīga: Pūcītis, 1894.- 56 lpp.
3. Bašs M. Diriģēšanas tehnikas pamati. - Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. - 62
lpp.
4. Breţľevs V. Darbs ar mācību kori. – Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. – 38
lpp.
5. Gailis D. Kora dziedātāja rokasgrāmata. - Rīga: Liesma, 1965. – 178 lpp.
6. Krūmiľš A. Kora dziedāšanas teorijas jautājumi. - Rīga: Mācību iestāţu metodiskais
kabinets, 1987. – 110 lpp.
7. Kvelde P. Metodiskie ieteikumi taktēšanas apmācībā diriģēšanas pedagogiem. –
Rīga: Mācību iestāţu metodiskais kabinets, 1988. – 24 lpp.
8. Lindenbergs J. Pedagoga loma topošo diriģentu audzināšanā. - Rīga: Mācību iestāţu
metodiskais kabinets, 1983. – 72 lpp.
9. Marnauza M. Integratīvā pieeja diriģēšanas studiju procesā: Promocijas darbs. –
Rīga, 2000.- 194 lpp.
10. Mediľš J. Kora zinātnes pamati. – Rīga: LVI, 1956. – 140 lpp.
11. Sudľika S. Kordiriģenta darba pamati. – Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts
universitāte. 1989. - 94 lpp.
12. Sudľika S. Kora zinātnes pamatkurss. - Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts
universitāte, 1983. - 75 lpp.
13. Kahn E. Elements of Conducting. 2 Ed.- New York: Schirmer Books, 1980. – 216
p
14. Hämäläine K. Music Teacher as a Conductor: Paper presented at the 2nd
International Research In Music Education Conference 3-7 april 2001 in Exeter.
15. Bimberg S., Friedrich G., Frischmuth G. Handbuch der Chorleitung. – Leipzig:
VEB Deutscher Verlag für Musik, 1981. – 300 s.
16. Cahn-Speyer R. Handbuch des Dirigierens - Leipzig, 1919. – 284 s.
17. Kondraschin K. Die Kunst des Dirigierens. – Münschen, Zürich: Piper, 1989. –
239 s.
18. Scherchen H. Lehrbuch des Dirigierens - Mainz: Schott, 1990.- 320 s.
19. Thomas K. Lehrbuch der Chorleitung. Band II. – Leipzig: VEB Breitkopf Hartel
Musikverlag, 1954. – 191 s.
20. Volbach F. Der Chormeister // Ein Praktisches Handbuch für Chordirigenten. –
Mainz: B. Schött`s Söhne, 1931. – 96 s.
21. Анисимов А. Дирижѐр - хормейстер.- Ленинград: Музыка, 1976.- 159 с.
22. Безбородова Л.А. Дирижирование. – Москва: Просвещение, 1990.- 155 с.
23. Ержемский Г. Закономерности и парадоксы дирижирования. - Санкт-
Петербург: Деан, 1993. - 258 с.
Literatūra: 24. Казачков С.А. От урока к концерту. - Казань: КГК, 1990. – 335 с.
25. Казачков С.А. Дирижѐрский аппарат и его постановка. - Москва: Музыка,
1967.- 179 с.
26. Kраснощѐков В.И. Вопросы хороведенuя.- Москва: Музыка, 1968. - 298 с.
27. Мусин И.А. О воспитании дирижѐра. - Ленинград: Музыка, 1987.- 247 с.
28. Чесноков П.Г. Хор и управление им. -Москва: Государственное музыкальное
издательство, 1961.- 240 с.

Daugavpils Universitāte
Mūzikas un mākslu
Kora diriģēšanas
Kursa nosaukums: Ritmika un kustība
STUDIJU KURSA APRAKSTS
Kursu vada: Mg.paed. as. J.Butkevičs
Telefons:
e-pasts:
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 32
Kursa struktūra: 6 St. st. 26 st. - st. - st.
(kontaktstundās)
Kursa adresāts:
Lekcijas laboratorijas darbi Praktiskie darbi semināri citas darba formas
Prasības kredīta
iegūšanai:
Dejas uzstādīšana
Pārbaudījumi Akadēmiskais koncerts
semestra laikā:
Pārbaudījuma veids
kursa noslēgumā:
Ieskaite
Kursa mērķis: Veicināt izpratnes veidošanos par latviešu tautas dejas soļu, kustību apguvi skolā
Kursa uzdevumi: 1.iepazīt horeogrāfijas leksiku, dejas zīmējumu;
2. apgūt kompozīcijas pamatprincipus bērnu dejās;
3. apzināt dejas un rotaļas izmantošanas iespējas pirmskoloas iestādē
Kursa saturs: 1.tēma. Kustību tehnika. Dabisko kustību veidi.
2. tēma. Ķermeľa un tā daļu kustību vingrināšana.
2. tēma Ritme izjūtas veidošanas vingrinājumi. Rotaļas ritma izjūtas attīstīšanai. 3. tēma. Rotaļas
tempa attīstīšanai.
4. . tēma. Iztēles vingrinājumi. Rotaļas skaľdarba formas un ţanra noteikšanai.
5. tēma Kustību improvizācija
6. tēma Dejas kompozīcija. Mūzika. Horeogrāfiskā leksika. Dejas teksts. Dejas zīmējums;
7. tēma . Raksturtēlu horeogrāfiskā leksika, dzīvnieku personāţi dejā.
8. tēma. Dramaturģijas likumi dejas kompozīcijā.
9. tēma. Dinamika. Dejas soļu secība.
10. tēma. Kompozīcijas pamatprincipi dejās;
11. tēma. Muzikālā materiāla izvēle, tā atbilstība bērnu dejām. Mūzikas un horeogrāfijas vienotība.
12. tēma. Bērnu vecuma kategorijas, deju soļu atbilstība.
13. tēma. Deju kompozīcija. Dejas uzstādīšana.
Literatūra: 1. Auns O., 1991. Latviešu tautas dzīvesziľa. Rīga, Zvaigzne. – 191 lpp.
2. Austrums Ģ., 1939. Tautas senās godu un audzināšanas tradīcijas. Rīga. – 207 lpp.
3. Avotiľa M. Ritmika sākumskolā. – Rīga: Zvaigzne ABC -1998.
4. Skaţinska M. Poznaľas mūzikas akadēmijas pieredze ritmikas pasniegšanas metodikā. – Rīga,
1990.
5. Līdeks O., 1940. Latviešu svētki. Rīga. – 108 lpp.
6. Siliľa E., 1982. Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība. Rīga. – 103 lpp.
7. Sūna H., 1966. Latviešu rotaļas un rotaļdejas. Rīga. – 659 lpp.
8. Tihonovskis H., 1939. Kāzu parašas Latgalē. Rīga. – 119 lpp.
9. Vītoliľš J., 1973. Gadskārtu ieraţu dziesmas. Rīga. – 594 lpp.
10. Vītoliľš J., 1986. Precību dziesmas. Rīga. – 600 lpp.
11. Шушкина З. Ритмика. М. 1976.
12. Яновская В. Ритмика. М. 1979.

Daugavpils Universitāte
Mūzikas un mākslu fakultāte
Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra
Kursa nosaukums: Kompozīcija un improvizācija
STUDIJU KURSA APRAKSTS
Kursu vada: Dr.art., asoc.prof. Ēvalds Daugulis
Telefons: 9124977
e-pasts: eval@dau.lv
Studiju programma: Profesionālo priekšmetu izglītības skolotājs
Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 36
Kursa struktūra: 18 St. st. 18 st. st. st.
(kontaktstundās) Lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formas
Priekšnosacījumi
kursa apgūšanai:
Klavierspēles iemaľas mūzikas vidusskolas līmenī
Kursa adresāts: Profesionālo studiju programmas „Mūzikas skolotājs” 7., 8. semestra studenti
Prasības kredīta
iegūšanai:
Apgūtas teorētiskās un praktiskās zināšanas, nokārtota kontrolstunda un ieskaite
Pārbaudījumi semestra Kontrolstunda
laikā:
Pārbaudījuma veids
kursa noslēgumā:
Ieskaite
Kursa mērķis: Nodrošināt studiju kursā Kompozīcija un improvizācija sistēmisku un mērķtiecīgu zināšanu un
prasmju apguvi, sniegt teorētiskās pamatzināšanas un attīstīt praktiskās iemaľas kompozīcijā un
improvizācijā
Kursa uzdevumi: 1) Veidot studentiem motivāciju sacerēt nelielus mūzikas skaľdarbus;
2) Iemācīt studentu patstāvīgi rīkoties ar mūzikas izteiksmes līdzekļu kompleksu;
3) Veicināt prasmi izveidot un attīstīt improvizējot mūzikas tematismu;
4) Analizēt daţādu stilu un ţanru mūzikas skaľdarbus (formveide, faktūra, tonālais plāns u.tml.);
5) Virzīt apmācību pakāpeniski un mērķtiecīgi.
Kursa saturs: 1.tēma. Mūzikas izteiksmes līdzekļi un to loma skaľdarba veidošanā.
2.tēma. Tematiskais grauds, tā nozīme skaľdarba izveidē.
3.tēma. Mūzikas valodas konstruktīvie elementi (motīvs, frāze, teikums, periods).
4.tēma Periods.
5.tēma. Vienkāršās 2-d. un 3.-d. formas.
6.tēma. Vokālās formas (strofa, variēta strofa, variantveida strofa).
7.tēma. Muzikālās deklamācijas likumsakarības un īpatnības dziesmā.
8.tēma. Dziesma – teksta dramaturģija saistībā ar paredzētajiem izteiksmes līdzekļiem.
9.tēma. Kontrasts kā vienkāršo formu galvenais attīstības faktors.
10.tēma. Variēšana kā viens no materiāla pamatattīstības paľēmieniem.
Literatūra:
1. Bizkops J., 1986. Mūzikas sacerēšana klavierspēles apmācībā. Rīga, Zvaigzne. – 122 lpp.
2. Klavieru skaľdarbi iesācējiem. 1994. Sastādīja E.Eglīte un O.Kleine. Rīga, Kultūras centrs „Humanitas”. – 79 lpp.
3. Bogatirjova J., 1980. Harmonijas analīzes hrestomātija. Rīga, Liesma. – 181 lpp.
4. Earl H., 1988. Fundamentals of Music. New Jersey. – 292 p.
5. Grauzdiľa I., 1995. Doctor gradus ad parnassum (rotaprints). Rīga, Metodiskais cabinets. – 98 lpp.
6. Grauzdiľa I., 1996. Rūķcepure. Rīga, Ulma. – 91 lpp.
7. Jaunslavietis G., Jofe J., 1981. Mūzikas teorētisko priekšmetu pasniegšana (rotaprints). Rīga, Metodiskais cabinets. – 110 lpp.
8. Kārkliľš L., 1997. Harmonija. Pamatkurss. Rīga, Zvaigzne ABC. – 224 lpp.
9. Kārkliľš L., 2005. Ievads mūzikas kompozīcijā. Rīga, Raka. – 67 lpp.
10. Kārkliľš L., 1990. Mūzikas leksikons. Rīga, Zvaigzne. – 336 lpp.
11. Kārkliľš L., 1963. Mūzikas teorētisko priekšmetu mācīšanas metodika. Rīga, Zvaigzne. – 146 lpp.
12. Kārkliľš L., 1996. Radošā darba pamati. – I d. Praktiskās kompozīcijas sākumposms. – II d. Kompozīcija kā process (klasicisms, romantisms).
Mācību līdzeklis kompozīcijas nodaļas studentiem. Rīga, J.Vītola LMA Zinātniski pētnieciskā nodaļa. – 66 lpp.
13. Metodiskie materiāli mūzikas teorētisko priekšmetu apmācībai., 1990. Rīga, Metodiskais cabinets. – 36 lpp.
14. Šteinberga L., 1985. Mūzikas analīze teorētisko priekšmetu ciklā. Rīga, Mācību iestāţu metodiskais cabinets. – 120 lpp.
15. Берков В., 1971. Формообразующие средства гармонии. Москва, Советский композитор. – 343 с.
16. Берков В., 1960. Пособие по гармоническому анализу. Москва, Музгиз. – 142 с
17. Когоутек Ц., 1976. Техника композиции в музыке ХХ века. Москва, Музыка. – 366 с.
18. Лебедева Е., 1984. О методике анализа периода. Рига, Методический центр. – 74 с.
19. Петелин Р., Петелин Ю. В., 1999. Аранжировка музыки на РС. Петербург, БХВ – Санкт-Петербург. – 272 с.
20. Месснер Е., 1968. Основы композиции. Москва, Музыка. – 386 с.
21. Назайкинский Е.В., 1982. Логика музыкальной композиции. Москва, Музыка. – 319 с.
22. Оськина С., Партес Д., 1989. Аккомпанемент на уроках гармонии. Вып. 1. Москва, Музыка. – 316 с.
23. Скребков С., 1973. Художественные принципы музыкальных стилей. Москва, Музыка. – 286 c.

Kursa nosaukums: Kora zinātne
Daugavpils Universitāte
Mūzikas un mākslu fakultāte
Kora diriģēšanas katedra
STUDIJU KURSA APRAKSTS
Kursu vada: Dr.paed. Doc. Edgars Znutiľš
Telefons: 9239411
e-pasts: edgarszn@dau.lv
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kursa apjoms: kredītpunkti: 1 kontaktstundas: 16
Kursa struktūra: 12 St. st. 2 st. 2 st. st.
(kontaktstundās) Lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba
formas
Priekšnosacījumi Iemaľas diriģēšanā
kursa apgūšanai:
Kursa adresāts:
Prasības kredīta
iegūšanai:
Pārbaudījumi
semestra laikā:
Pārbaudījuma veids
kursa noslēgumā:
Ieskaitīti praktiskie darbi, apmeklētas seminārnodarbības, nokārtota ieskaite
2 praktiskie darbi,
Ieskaite
Kursa mērķis: sniegt mūzikas skolotājiem nepieciešamās kora dziedāšanas teorijas zināšanas un veidot
kordiriģenta darba praktiskās iemaľas.
Kursa uzdevumi: 1) sniegt ziľas par kora dziedāšanas attīstības vēsturi;
2) izskaidrot cilvēka balss aparāta uzbūvi un tā darbības akustiskās un fizioloģiskās
īpatnības daţādos vecumposmos;
3) sniegt teorētiskās zināšanas un veicināt vokālā darba, skaľojuma un ansambļa
veidošanas iemaľu attīstību;
4) veidot kora skaľdarba mākslinieciskās analīzes un diriģenta ārpusmēģinājuma
darba iemaľas.
Kursa saturs: 1.tēma. Kora mākslas attīstības vēsture.
2.tēma. Kora mākslas attīstība Latvijā
3.tēma. Cilvēka balss aparāts un tā darbība.
4.tēma. Dziedātāja elpa.
5.tēma. Dikcija un artikulācija.
6.tēma. Kora kolektīvs.
7.tēma. Kora skaľojums un intonācija.
8.tēma. Kora ansamblis.
9.tēma. Teorētiskās pamatnostādnes vokālajam darbam ar daţādu vecumposmu bērniem
10.tēma. Kora skaľdarba mākslinieciskā analīze.
11.tēma. Darba organizācija skolas un pašdarbības koros.
12.tēma. Diriģenta darbs ar partitūru.
13.tēma. Kora mēģinājums.
14.tēma. Kora vokālo iemaľu veidošana.
15.tēma. Darbs ar daţādas faktūras un rakstības stila skaľdarbiem.
16.tēma. Skaľdarba mākslinieciskā izpildījuma veidošana.
17.tēma. Kora sagatavošana koncertam.

Literatūra: 1. Gailis D., 1965. Kora dziedātāju rokasgrāmata. Rīga.
2. Eidiľš A., 1974. Muzikālās audzināšanas metodika. Rīga.
3. Grauzdiľa I., Poriks A., 1990. Dziesmu svētku gara gaita. Rīga.
4. Grauzdiľa I., Grāvītis O., 1990. Dziesmu svētki Latvijā. Rīga.
5. Grāvītis O., 1989. Dziesmu svētki laiku lokos. Kalendārs 1990.gadam. Rīga.
6. Mediľš J., 1956. Kora zinātľu pamati. Rīga.
7. Sudľika S., 1983. Kora zinātnes pamatkurss.
8. Sudľika S., 1989. Kordiriģenta darba pamati. Rīga.
9. Vītoliľš Jēk., 1947. Kordiriģenta māksla. Rīga.
10. Zvirgzdiľa E., 1986. Par vokālo mākslu. Rīga.
11. B.M.Dosher. The functional unity of the singing voice. Second edition. The Scarecrow Press,
Inc. Metuchen, N.Y., & London, 1994.
12. F.Husler and Y. Rodd-Marling. Singing: the physical nature of the vocal organ.-London, 1965.
13. S.H.Nicholson. Practical methods in choir training. The Royal School of church music.
Addington Palace, Croydon, England, 1975.
14. S.F.Stegman. Student Teaching in the Choral Classroom. Edu in Melb., 2000.
15. Анисимов А., 1951. Дирижер – хормейстер. Ленинград.
16. Гарбузов Н.А. –музыкант, исследователь, педагог. Сб. Статей под ред. Ю.Рагса. 1980.
Москва.
17. Дмитриев Л., 1968. Основы вокальной методики. Москва.
18. Егоров А. Теория и практика работы с хором.
19. Ерман Р., 1981. Методические указания к работе над аннотацией хорового произведения
на музыкально-педагогическом факультете. Москва.
20. Живов В., 1981. Методика анализа хоровой партитуры. Вопросы хороведения на
музыкально-педагогическом факультете. Москва.
21. Краснощеков В., 1969. Вопросы хороведения. Москва.
22. Красотина Е., 1988. Хороведение. Москва.
23. Краулис Х., 1979. Голосообразование с вибрато как средство оптимизации певческого
процесса. Вопросы теории и практики подготовки учителя музыки общеобразовательной
школы. Москва.
24. Краулис Х., Аллаяров Х., 1980. К вопросу о физиологических механизмах певческого
вибрато. Теория и практика вокально-хоровой подготовки учителя общеобразовательной
школы. Москва.
25. Краулис Х., 1980. К вопросу о выравнивании тембрового звучания хора на разных
гласных. Теория и практика вокально-хоровой подготовки учителя общеобразовательной
школы. Москва.
26. Левандо П., 1984. Хоровая фактура. Ленинград.
27. Менабени А., 1976.Методика вокальной работы в школе. Музыкальное воспитание в
школе. Вып. 11. Москва.
28. Менабени А., 1976. Вокальные упражнения в работе с детьми. Музыкальное воспитание
в школе. Вып.11. Москва.
29. Морозов В., 1967. Тайны вокальной речи. Ленинрад.
30. Морозов В., 1965. Вокальный слух и голос. Москва, Ленинград.
31. Морозов В., 1977. Биофизические основы вокальной речи. Ленинград.
Literatūra: 32. Соколова О., 1981. Хоровой строй. Волросы хороведения на муз.-пед. факультете. Москва.
33. Стулова Г., 1988. Хоровой класс. Москва.
34. Стулова Г., Школьная Л., 1983. К вопросу о развитии детского голоса в связи с использованием
различий тесситуры в условиях пения. Вопросы вокально-хорового воспитания школьников.
Москва.
35. Чесноков П., 1982. Хор и управление им. Москва.
36. Яковлев А., 1971. Физиологические закономерности певческой атаки. Ленинград.

Daugavpils Universitāte
Mūzikas un mākslu
Kora diriģēšanas
Kursa nosaukums: Koris un kora darba metodika
STUDIJU KURSA APRAKSTS
Kursu vada: Dr.Paed. Edgars Znutiľš
Telefons: 6466778
e-pasts: Edgars @ dau.lv
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kursa apjoms: kredītpunkti: 9 kontaktstundas: 288
Kursa struktūra: st. st. 260 st. - st. 28 st.
(kontaktstundās) Lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba
formasakadēmi
skie koncerti,
uzstāšanās
Kursa adresāts:
Prasības kredīta
iegūšanai:
Pārbaudījumi
semestra laikā:
Pārbaudījuma veids
kursa noslēgumā:
Nokārtotas ieskaites un dalība akadēmiskajos koncertos
Kurās tiek vērtētas:
8) prasmes iekļauties ansamblī balssgrupā;
9) prasmes reaģēt uz diriģenta ţestu;
10) prasmes variēt izpildījuma manieri, nianses;
11) emocionālā atsaucība skaľdarba iestudēšanas un izpildīšanas laikā;
12) metodisko paľēmienu pielietošanas daudzveidība darbā ar kori;
13) diriģenta darba produktivitāte;
14) skaľdarba izpildījuma adekvātums komponista iecerei.
Ieskaites un akadēmiskie koncerti
Ieskaite
Kursa mērķis: veicināt kora dziedāšanas iemaľu un kora darba praktisko iemaľu veidošanos.
Kursa uzdevumi: 1. Kora dziedāšanas īpatnību apgūšana.
2. Studenta vokālās dzirdes attīstīšana.
3. Kora dziedātāju vokālo iemaľu attīstīšanas paľēmieni.
4. Kora skaľdarba iestudēšanas paľēmienu apgūšana.
5. Skaľdarba mākslinieciskā izpildījuma specifika korī.
Kursa saturs: 15. tēma.Kolektīvas dziedāšanas īpatnības
16. tēma Tembrālā ansambļa veidošana
17. tēma Dinamiskā ansambļa veidošana
18. tēma. Kora skaľojums
19. tēma Ritmiskā ansambļa veidošana
20. tēma. Kora komplektēšanas jautājumi. Kora iedziedāšanās vingrinājumi
21. tēma. Kora mēģinājuma struktūra
22. tēma. Kora dziedātāju vokālo iemaľu attīstīšanas paľēmieni.
23. tēma. Homofoni harmonisku kora skaľdarbu iestudēšanas paľēmieni
24. tēma Polifonu kora skaľdarbu iestudēšanas paľēmieni
25. tēma Darbs ar atsevišķām balsu grupām
26. tēma Skaľdarba mākslinieciskā izpildījuma veidošana
27. tēma. Diriģenta ţests
28. tēma. Kora sagatavošanās koncertam.
29. tēma Kora darba izvērtēšana un analīze
30. Kora darba plānošana

Literatūra: 29. Alberings A. Darbs ar skolu jaunatnes koriem. 2. daļa. - Rīga: Mācību iestāţu metodiskais
kabinets, 1982. - 87 lpp.
30. Alunāns N. Kora dziedāšana. Pamācība kā kora dziedātāji izglītojami no N.Alunāna.- Rīga:
Pūcītis, 1894.- 56 lpp.
31. Bašs M. Diriģēšanas tehnikas pamati. - Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. - 62 lpp.
32. Breţľevs V. Darbs ar mācību kori. – Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. – 38 lpp.
33. Gailis D. Kora dziedātāja rokasgrāmata. - Rīga: Liesma, 1965. – 178 lpp.
34. Krūmiľš A. Kora dziedāšanas teorijas jautājumi. - Rīga: Mācību iestāţu metodiskais kabinets,
1987. – 110 lpp.
35. Kvelde P. Metodiskie ieteikumi taktēšanas apmācībā diriģēšanas pedagogiem. – Rīga:
Mācību iestāţu metodiskais kabinets, 1988. – 24 lpp.
36. Lindenbergs J. Pedagoga loma topošo diriģentu audzināšanā. - Rīga: Mācību iestāţu
metodiskais kabinets, 1983. – 72 lpp.
37. Marnauza M. Integratīvā pieeja diriģēšanas studiju procesā: Promocijas darbs. – Rīga, 2000.-
194 lpp.
38. Mediľš J. Kora zinātnes pamati. – Rīga: LVI, 1956. – 140 lpp.
39. Sudľika S. Kordiriģenta darba pamati. – Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte. 1989. -
94 lpp.
40. Sudľika S. Kora zinātnes pamatkurss. - Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1983. -
75 lpp.
41. Kahn E. Elements of Conducting. 2 Ed.- New York: Schirmer Books, 1980. – 216 p
42. Hämäläine K. Music Teacher as a Conductor: Paper presented at the 2nd International
Research In Music Education Conference 3-7 april 2001 in Exeter.
43. Bimberg S., Friedrich G., Frischmuth G. Handbuch der Chorleitung. – Leipzig: VEB
Deutscher Verlag für Musik, 1981. – 300 s.
44. Cahn-Speyer R. Handbuch des Dirigierens - Leipzig, 1919. – 284 s.
45. Kondraschin K. Die Kunst des Dirigierens. – Münschen, Zürich: Piper, 1989. – 239 s.
46. Scherchen H. Lehrbuch des Dirigierens - Mainz: Schott, 1990.- 320 s.
47. Thomas K. Lehrbuch der Chorleitung. Band II. – Leipzig: VEB Breitkopf Hartel
Musikverlag, 1954. – 191 s.
48. Volbach F. Der Chormeister // Ein Praktisches Handbuch für Chordirigenten. – Mainz: B.
Schött`s Söhne, 1931. – 96 s.
49. Анисимов А. Дирижѐр - хормейстер.- Ленинград: Музыка, 1976.- 159 с.
50. Безбородова Л.А. Дирижирование. – Москва: Просвещение, 1990.- 155 с.
51. Ержемский Г. Закономерности и парадоксы дирижирования. - Санкт-Петербург: Деан,
1993. - 258 с.
52. Казачков С.А. От урока к концерту. - Казань: КГК, 1990. – 335 с.
53. Казачков С.А. Дирижѐрский аппарат и его постановка. - Москва: Музыка, 1967.- 179 с.
54. Kраснощѐков В.И. Вопросы хороведенuя.- Москва: Музыка, 1968. - 298 с.
55. Мусин И.А. О воспитании дирижѐра. - Ленинград: Музыка, 1987.- 247 с.
56. Чесноков П.Г. Хор и управление им. -Москва: Государственное музыкальное
издательство, 1961.- 240 с.

Daugavpils Universitāte
Mūzikas un mākslu fakultāte
Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra
Kursa nosaukums: Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences
STUDIJU KURSA APRAKSTS
Kursu vada: Mg.paed., lekt. G. Zavadska
Telefons: 6568474
e-pasts:
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 35
Kursa struktūra: 35 st. - st. - st. - st. - st.
(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba
formas
Priekšnosacījumi
kursa apgūšanai:
Zināšanas mūzikas literatūrā
Kursa adresāts: Programmas “Mūzikas skolotājs” 5.- 7. semestra studenti
Prasības kredīta
iegūšanai:
Ieskaitīta muzikāla viktorīna, kolokvijs, nokārtota ieskaite, eksāmens
Pārbaudījumi Muzikāla viktorīna, kolokvijs
semestra laikā:
Pārbaudījuma veids
kursa noslēgumā:
Eksāmens
Kursa mērķis: Sniegt teorētiskās un praktiskās zināšanas par 20. gadsimta mūzikas ţanriem, stiliem un
komponēšanas paľēmieniem, lai veicinātu mūzikas uztveres un skaľdarbu analīzes iemaľu
attīstību
Kursa uzdevumi: 1. Sekmēt metodoloģisko principu veidošanos laikmeta muzikālās dzīves parādību
apzināšanai zinātniskajā skatījumā;
2. Citos mūzikas studiju kursos gūto zināšanu izmantošana skaľdarba apgūšanas
procesā;
3. Sekmēt mūsdienu laikmeta un stilu muzikālās interpretācijas iemaľu veidošanos.
Kursa saturs: 1. tēma. 20. gadsimta 1. puses mūzikas stilistiskie virzieni: neoklasicisms,
ekspresionisms, puantilisms, urbanisms.
2. tēma. 50 – to gadu postvēberisms un avangards: konkrētā mūzika, elektroniskā
mūzika, sonoristika, aleatorika; volintārisma, minimālisma metode.
3. tēma. Dţeza vēsture un stili.
4. tēma. Popmūzika un tās veidi.
5. tēma. 20. gadsimta 80 – 90 – to gadu modernisms.
Literatūra: 1. Avramecs B., Muktupāvels V., 1997. Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un
populārā mūzika. Rīga, Musica Baltica Ltd.
2. Dambis P., 2003. 20. gadsimta mūzikas vēsture. Ceļi un krustceļi. Rīga, Zvaigzne
ABC.
3. Kārkliľš L., 1990. Mūzikas leksikons. Rīga.
4. Operas libretu leksikons. Rīga, Jumava, 2005.
5. Torgāns I., 1983. Mūzika šodien. Rīga.
6. Vispārējā mūzikas vēsture. II daļa. Rīga, Zvaigzne, 1985.
7. Zemzare I., Pupa G., 2000. Jaunā mūzika pēc 20 gadiem. Rīga.
8. Житомирский Д. и др., 1989. Западный музыкальный авангард после второй
мировой войны. Москва, Музыка.
9. Овчинников Е., 1994. История джаза. Москва, Музыка.
10. Чернов А., Бялик М., 1975. О легкой музыке. Москва-Ленинград.
11. Шахназаров Н., 1981. Авангард в современной западной музыке. Москва,
Музыка.

Kursa nosaukums: Mūzika un dators
Daugavpils Universitāte
Mūzikas un mākslu fakultāte
Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra
STUDIJU KURSA APRAKSTS
Kursu vada: Dr.art., asoc.prof. Ēvalds Daugulis
Telefons: 9124977
e-pasts: eval@dau.lv
Studiju programma: Profesionālo priekšmetu izglītības skolotājs
Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 33
Kursa struktūra: St. st. 33 st. st. st.
(kontaktstundās) Lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formas
Priekšnosacījumi
kursa apgūšanai:
Klavierspēles iemaľas mūzikas vidusskolas līmenī
Kursa adresāts: Programmas “Mūzikas skolotājs” 6.-7. semestra studenti
Prasības kredīta
iegūšanai:
Apgūtas teorētiskās un praktiskās zināšanas, nokārtota kontrolstunda un ieskaite
Pārbaudījumi Kontrolstunda
semestra laikā:
Pārbaudījuma veids
kursa noslēgumā:
Ieskaite
Kursa mērķis: Sniegt pamatzināšanas un pamatprasmes mūzikas programmu apguvē
Kursa uzdevumi: 6) Veicināt prasmi datorrakstā nošu pieraksta izveidē;
7) Iemācīt studentus patstāvīgi strādāt ar daţādām mūzikas programmām;
8) Virzīt apmācību pakāpeniski un mērķtiecīgi.
Kursa saturs: 1.tēma. MIDI un ciparu skaľa.
2.tēma. Programmas SOUND FORDE iespējas.
3.tēma. Audio failu formāti.
4.tēma Ieraksts un atskaľojums.
5.tēma. Rediģēšanas pamati.
6.tēma. Skaľas apstrādes funkcijas.
7.tēma. Programmas SOUND FORDE efekti.
8.tēma. SOUND FORDE kopā ar MIDI.
9.tēma. SOUND FORDE un semplēšana.
10.tēma. Iepazīšanās ar nošu pieraksta programmām UVERTURE un SIBELIUS.
Literatūra: 24. Живайкин П., 1999. Конвертирование печатного нотного текста в MIDI// Шоу-Мастер,
N'1. – c. 82–83.
25. Цоллер С., 2000. Создание музыки на ПК: от простово к сложному. Петербург, БХВ-
Петербург. – 320 с.
26. Гордеев В., 2001. Программирование звука в Windows (+дискета)ю Петербург, БХВ-
Петербург. – 384 с.
27. Петелин Р., Петелин Ю., 1998. Звуковая студия на РС. Петербург, БХВ – Санкт-
Петербург. – 256 с.
28. Петелин Р., Петелин Ю., 2001. Музыкальный компютер для гитариста. Петербург,
БХВ-Петербург. – 496 с.
29. Петелин Р., Петелин Ю., 2002. Cubase SX. Секреты мастерства (+CD-ROM).
Петербург, БХВ-Петербург. – 640 с.
30. Петелин Р., Петелин Ю., 2001. Cubase SX2. Секреты мастерства (+CD-ROM).
Петербург, БХВ-Петербург. – 656 с.
31. Петелин Р., Петелин Ю., 2003. Профессиональные плагины Cubase и Sonar.
Петербург, БХВ-Петербург. – 592 с.
32. Петелин Р., Петелин Ю., 1999. Аранжировка музыки на РС. Петербург, БХВ – Санкт-
Петербург. – 272 с.
33. Медведев. Е., 2001. Cubase SX для музыкантов. (+CD-ROM). Петербург, БХВ-
Петербург. – 640 с.

Daugavpils Universitāte
Mūzikas un mākslu fakultāte
Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra
Kursa nosaukums: Mūzikas stili un to interpretācija
STUDIJU KURSA APRAKSTS
Kursu vada: Mg.paed., lekt. G. Zavadska
Telefons: 9679941
e-pasts:
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 32
Kursa struktūra: 28 st. - st. - st. 4 st. - st.
(kontaktstundās) Lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba
formas
Kursa adresāts: Programmas “Mūzikas skolotājs” 8. semestra
Prasības kredīta
iegūšanai:
Ieskaitīts kolokvijs, nokārtots eksāmens
Pārbaudījumi Kolokvijs
semestra laikā:
Pārbaudījuma veids
kursa noslēgumā:
Kursa
mērķis:
Kursa
uzdevumi:
Kursa
saturs:
Eksāmens
Sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par mūzikas stiliem, specifiskām īpatnībām un
komponēšanas „manierēm”, lai veicinātu mūzikas uztveres un skaľdarbu stilistiskās analīzes iemaľu
attīstību.
1. Iepazīstināt studējošos ar daţādu mūzikas stilu īpatnībām un atšķirībām;
2. Veidot pamatus mūzikas stilu teorētiskā kursa realizācijai praktiskajā pedagoģiskajā
darbībā.
1. tēma. Mūzikas stilu definīcija, termina atšķirīgas izmantošanas iespējas.
2. tēma. Viduslaiku mūzika.
3. tēma. Renesanses mūzikas stili.
4. tēma. 17. gadsimta mūzikas stils.
5. tēma. Baroka laikmets un J. S. Baha mūzikas stils.
6. tēma. Vīnes klasiskās skolas mūzikas stils.
7. tēma. Romantisms un impresionisms mūzikā.
8. tēma. 20. gadsimta stilu daudzveidība.
Literatūra: 1. Dambis P., 2003. 20. gadsimta mūzikas vēsture. Ceļi un krustceļi. Rīga, Zvaigzne ABC.
2. Adler G., 1979. Der Stil in der Musik. Leipzig.
3. Damman R., 1967. Der Musikbegriff im deutschen Barock. Koln. – 83 s.
4. Weisbach W., 1957. Stilbegriffe und stilphanomene: vier Ausayze. W-Munch.
5. Житомирский Д., 1989. Западный музыкальный авангард после второй мировой войны. Москва,
Музыка. – 300 с.
6. Келдым Ю., 1978. Проблема стилей в русской музыке 17 – 18 вв. Москва, Музыка.
7. Лобанова М., 1990. Музыкальный стиль и жанр. Москва, Советский композитор. – 145 с.
8. Михайлов А. Некоторые мотивы музыкального авангардизма. Искусство и общество. Москва,
Музыка, 1978.
9. Михайлов М., 1983. Стиль в музыке. Москва, Музыка. – 294 с.
10. Михайлов М., 1990. Этюды о стиле в музыке. Ленинград, Музыка. – 285 с.
11. Рабинович Д., 1979. Исполнитель и стиль. Москва, Музыка.
12. Ренессанс. Барокко. Классицизм. Проблема стилей в западно-европейском искусстве 15 – 17 вв.
Москва, Искусство, 1966. – 325 с.
13. Савенко С.. Есть ли индивидуальный стиль в музыке поставангарда. СМ, 1982, №5.
14. Скребков С., 1973. Художественные принципы музыкальных стилей. Москва, Музыка. – 448 с.
15. Сохор А., 1980. Вопросы социологии и эстетики музыки. Ленинград, Советский композитор. 295 с.
16. Экспрессионизм: Сборник статей. Москва, Музыка, 1973.
17. Яроциньский С., 1978. Дебюсси, импрессионизм и символизм. Москва, Музыка.
18. Шевляков Е., 2004. Музыкальный неоклассицизм 20-го века. Москва, Вузовская книга.
19. Назайкинский Е., 2003. Стиль и жанр в музыке. Москва, Владос.
20. Варунц В., 1988. Музыкальный неоклассицизм. Исторические очерки. Москва, Музыка.
21. Левая Т., 1979. О стиле Хиндемита // Пауль Хиндемит. Статьи и материалы. Москва, Музыка.

Nosaukums Pedagoģijas vēsture
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Pedagoģija
Zinātnes apakšnozare Vispārīgā pedagoģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Ilga Salīte, Izglītības un vadības fakultāte, Pedagoģijas katedra, Dr.paed., profesore
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Papildus pedagoģiskās literatūras studijas
Kursa anotācija:
Kursa mērķis - veidot studējošajiem izpratni par pedagoģijas attīstības vēsturiskām tendencēm, nozīmīgākajām
teorijām. Kursa uzdevumi - attīstīt prasmi saskatīt vēsturiskās analoģijas, analizēt tās mūsdienu kontekstā,
sekmēt radošu domāšanu.
Kursa apraksts - plāns:
10 lekcijas un 6 seminārnodarbības
1. Audzināšana kā sabiedriska un objektīva parādība. Audzināšanas izcelsme un funkcijas. Audzināšanas
ideāla maiľa, skolu sistēmas vēsturiskā attīstība.
2. Pedagoģijas klasiskais mantojums - J.A.Komenskis, Dţ.Loks, Ţ.Ţ.Ruso, J.H.Pestalocijs, Ā.Dīstervēgs,
K.Ušinskis, Ļ.Tolstojs, J.Korčaks u.c.
3. Pasaules pedagoģiskā doma 20.gs. Reformpedagoģijas idejas.
4. Etnopedagoģijas idejas. Latviešu nacionālās pedagoģijas izcilākie pārstāvji A.Kronvalds, J.A.Students,
E.Pētersons, A.Dauge., V.Seile u.c. Skolu sistēmas attīstība Latvijā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Didaktika. Ievērojamākie pedagogi par mācību teoriju. (2000) Sast. A.Kopelovoča, L.Ţukovs. Rīga: RaKa.
2. Salīte, I. (1993) Mācību līdzeklis pedagoģijas vēsturē. Daugavpils: Saule.
3. Saļimova, K, Bezrogovs, V. (1994) Ārzemju pedagoģijas vēstures apcerējumi. 1.burtnīca (no pirmatnējās
kopienas līdz viduslaikiem); 2.burtnīca (no viduslaikiem līdz Renesanses laikmetam). Liepāja.
4. Ţukovs, L. (1999) Pedagoģijas vēsture. Rīga: RaKa.
5. Дюи, Дж. (1971) Школа и общество. Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики. Москва:
Просвещение.
6. Кершенштейнер, Г. (1971) Школа будущего - школа работы. Из хрестоматии по истории
зарубежной педагогики. Москва: Просвещение.
7. Лай, В. (1971) Школа действия. Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики. Москва:
Просвещение.
8. Пискунов, А. И. (1971) Хрестоматия по истории зарубежной педагогики. Москва: Просвещение.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Gudjons, H. (1998) Pedagoģijas pamatatziľas. Rīga: Zvaigzne ABC.
2. Keršenšteiners, G. (1925) Audzinātāja dvēsele un skolotāju izglītības jautājums. Rīga:
Jul.Pētersona spiestuve.
3. Komenskis, J.A. (1992) Lielā Didaktika. Rīga: Zvaigzne.
4. Korčaks, J. (1986) Kā mīlēt bērnu. Rīga: Zvaigzne.
5. Loks, Dţ. (1977) Eseja par cilvēka sapratni. Rīga: Zvaigzne.
6. Pestalocijs, J.H. (darbu izlase) (1996) Rīga: LU.
7. Ţukovs, L. (1997) Ievads pedagoģijā. Rīga: RaKa.
8. Дистервег, А. (1971) Руководство к образованию немецких учителей. Изб. пед.соч. Москва:
Просвещение.
9. Коменский, Я.А. (1948) Материнская школа. Москва: (kserokopija Parādes 1-415).

10. Корчак, Я. (1990) Как любить ребенка. / Педагогическое наследие. Москва: Педагогика,19-175.
11. Руссо, Ж. Ж. (1981) Эмиль, или о воспитании. Пед. Соч. в 2 т., Москва:
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
1. Domas 2/99 (par Dţ.Djuī), 3/96, 4/96, 5/96
2. Educational Philosophy and Theory
3. European Journal of Education
4. Journal of Philosophy of Education
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
A
Kursa nosaukums angļu valodā:
History of Pedagogics

Nosaukums Audzināšanas teorija un metodika
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Pedagoģija
Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Inga Belousa, Mācību metodiku katedra, lektore
Vija Guseva, Izglītības un vadības fakultāte, Pedagoģijas katedra, Mg. paed., lektore
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Nav.
Kursa anotācija:
Kursa apraksts - plāns:
Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs” studentiem.
Audzināšanas teorijas un pieredzes sistematizēšana, un personīgā audzināšanas teorijas modeļa izstrādāšana.
lekcijas, semināri
1. Audzināšanas pamati un attīstība. Audzināšanas jēdziens, mērķis, uzdevumi, paradigmas, modeļi. Audzināšana kā
zinātne, kā māksla. Bērns kā audzināšanas subjekts un objekts. Audzināšana vēsturiskā skatījumā. Audzināšana
pašreizējā laika posmā. Skatījums uz audzināšanu nākotnē.
2. Audzināšanas saturs. Audzināšanas veidi un saturs. Emocionālā inteliģence. Audzināšana un garīgums. Attieksmes
un sociālās prasmes.
3. Audzināšanas process. Disciplīna. Audzināšanas stili. Sadarbība ar skolēnu vecākiem.
4. Audzināšanas metodoloģija. Audzināšanas procesa iezīmes, faktori, likumsakarības, līmeņi. Audzināšanas metodes,
pedagoģiskā novērošana. Audzināšanas procesa struktūra, dinamika. Audzināšanas darba organizācija (formas,
organizācijas, brīvais laiks,...)
5. Diskusija. Audzināšana: personīgā attieksme. Svarīgākie audzināšanas jautājumi. Audzināšana 21.gadsimtā –
audzināšanas saturs un problēmjautājumi.
6. Audzināšana: personīgā attieksme. Svarīgākie audzināšanas jautājumi.
7. 7. Audzināšana 21.gadsimtā – audzināšanas saturs un problēmjautājumi.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite.
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Baldiľš A., Raţeva A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. – R.: Pētergailis, 2001, 75 lpp.
2. Baldiľš A., Raţeva A. Skolas un ģimenes sadarbība. – R.: Pētergailis, 2001, 81 lpp.
3. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību.- R.: Lielvārds, 1995
4. Boša R. Pirmskolas audzināšanas galvenie darba virzieni. – R.: 1991
5. Goulmens D. Tava emocionālā inteliģence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. – R.: Jumava, 2001, 462
lpp.
6. Grejs Dţ. Bērni ir no debesīm. Laimīga bērna audzināšanas principi. - R.: Jumava, 2001, 333 lpp.
7. Grigorjevs A. Pusaudţi un disciplīna. – R.: Zvaigzne, 1979, 128 lpp.
8. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziľas.- R.: Zvaigzne ABC, 1998, 396 lpp
9. Lieģeniece D. Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. – R.: 1996
10. Lieģeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). – Liepāja: 1996 vai R.: RaKa, 1999
11. Likona T. Bērna audzināšana no dzimšanas brīţa cauri pusaudţa gadiem. - R.: Avots, 2000, 524 lpp.
12. Paiks G., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē. – R.: LU Ekoloģiskā centra apgāds Vide, 1988, 197 lpp.
13. Smita, H. Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. – R.: Kontinents, 2001, 317 lpp.
14. Students J.A. Vispārīgā pedagoģija: Zinātne un māksla sevis un citu audzināšanā.–R.: Fr.Baumaľa apg.,1933.-652
lpp.
15. Svenne G. Moderni audzināšanas jautājumi. – R.: 1994
16. Šopna A. Audzināšanas teorija un prakse. – R.: RaKa, 2001, 162 lpp.
17. Štāls M. Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. – R.: V.& R., 1927

18. Šteiners R. Bērna audzināšana. – R.: RaKa: 1994, 83 lpp.
19. Šteiners R. Vispārējā cilvēkmācība kā pedagoģijas pamats. – R.: RaKa, 2000, 158 lpp.
20. Vikofs Dţ., Anela B. Disciplīna bez uzkliedzieniem un pļaukām. – R.: Krauklītis, 1998.
21. Voterhauzs F. Klasvadība: Rokasgrāmata skolotājiem ar praktiskiem padomiem par klases mācīšanu un
mācīšanos.- R.: Zvaigzne ABC, 1999, 104 lpp.
22. Zelmenis V. Īss pedagoģijas kurss. – R.: Zvaigzne, 1991
23. Zelmenis V. Pedagoģijas pamati. – R.: RaKa, 2000
24. Амонашвили Ш. А. Гуманно-личностный подход к детям. – Москва-Воронеж, 1998
25. Амонашвили Ш. А. Личностно-гуманная основа педагогического процесса. – Минск, 1990
26. Амонашвили Ш. А. Размышления о гуманной педагогике.- М.: Издательский Дом Шалвы Амонашвили,
1995.- 498 с.
27. Бордовская Н. В., Реан А. А. Педагогика- Учебник для вузов – СПб.: Питер, 2000.- 304 с. (Серия
“Учебник нового века“)
28. Бухвалов В. А. Начальный курс педагогики сотрудничества- Учебное пособие для студентов и учителей.-
Рига: Педагогический центр Эксперимент, 1995.- 220 с.
29. Вентцель К.Н. Свободное воспитание \ Сборник избранных трудов. – М.: Ассоциация «Професиональное
образование», 1993.- 172 с.
30. Вульфов Б.З. Словарь педагогических ситуаций: Учимся воспитанию.– М.:Педагогическое общество
России, 2001.–192 с.
31. Газман О.С. Педагогика свободы: путь в гуманистическую цивилизацию XXI века.
32. Журнал «Классный руководитель» № 5. - М.: Центр «Педагогический поиск», 2001
33. Кривцова С.В., Мухаматулина Е.А. Воспитание: наука хороших привычек. – М.: Глобус, 1996
34. Лихачев Б. Т. Педагогика. Курс лекций- Учебное пособие для студентов педагогических учебных
заведений и слушателей ИПК и ФПК- 4-е изд.- М: Юрайт, 1999.- 523 с.
35. Новикова Е. Современный справочник воспитателя детского сада. – М.: РИПОЛ КЛАССИК, 2002. – 448 с.
36. Подласый И. П. Педагогика. Новый курс- Учебник для студентов педагогических вузов: В 2 книгах.- М.:
Гуманитарный издательский центр ВЛАДОС, 1999.- Книга 2: Процесс воспитания.- 256 с.
37. Психология и педагогика: Учебное пособие/ Под редакцией К.А.Абульхановой, Н.В.Васиной,
Л.Г.Лаптева, В.А.Сластенина. – М.: Издательство «Совершенство», 1998. – 320 с.
38. Рожков М.И., Байбородова Л.В. Организация воспитательного процесса в школе. Учебное пособие для
студентов высших учебных заведений. - М.: Гуманитарный издательский центр ВЛАДОС, 2000. – 256 с.
39. Рыжкова М. Воспитание и дополнительное образование детей. – М.: 2001. – 280 с.
40. Стрижак Л.Н. Психология и педагогика: Учебное пособие. – М.: МГИУ, 1999. – 335 с.
41. Шварцман К. А. Философия и воспитание. – М.: 1989
42. Albert L. A Teacher‟s Guide to Cooperative Discipline: How to Manage Your Classroom and Promote Self-
Esteem. Circle Pines, MN: American Guidance Service, 1989. - pp. 165
43. Senge, P., Cambron-McCabe, N., Lucas, T., et.al. (2000) Schools That Learn: A Fifth Discipline Fieldbook for
Educators, Parents, and Everyone Who Cares about Education. New York, NY: Doubleday.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Baldiľš, A., Raţeva, A. (2001) Skolas un ģimenes sadarbība. Rīga: Pētergailis.
2. Balsons, M. (1995) Kā izprast klases uzvedību. Rīga: Lielvārds.
3. Goulmens, D. (2001) Tava emocionālā inteliģence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. Rīga: Jumava.
4. Grigorjevs, A. (1979) Pusaudţi un disciplīna. Rīga: Zvaigzne.
5. Lieģeniece, D. (1996) Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. Rīga: RaKa.
6. Likona, T. (2000) Bērna audzināšana no dzimšanas brīţa cauri pusaudţa gadiem. Rīga: Avots.
7. Paiks, G., Selbijs, D. (1988) Pasaule ienāk klasē. Rīga: LU Ekoloģiskā centra apgāds Vide.
8. Smita, H. (2001) Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. Rīga: Kontinents.
9. Svenne, G. (1994) Moderni audzināšanas jautājumi. Rīga.
10. Štāls, M. (1927) Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. Rīga: V.& R.
11. Šteiners, R. (1994) Bērna audzināšana. Rīga: RaKa.
12. Vikofs, Dţ., Anela, B. (1998) Disciplīna bez uzkliedzieniem un pļaukām. Rīga: Krauklītis.
13. Амонашвили, Ш. А. (1990) Личностно-гуманная основа педагогического процесса. Минск.
14. Амонашвили, Ш. А. (1995) Размышления о гуманной педагогике. Москва: Издательский Дом Шалвы
15. Амонашвили, Ш. А. (1998) Гуманно-личностный подход к детям. Москва-Воронеж.
16. Вентцель, К.Н. (1993) Свободное воспитание. Сборник избранных трудов. Москва: Ассоциация
«Професиональное образование».
17. Вульфов, Б.З. (2001) Словарь педагогических ситуаций: Учимся воспитанию. Москва: Педагогическое
общество России.
18. Кривцова, С.В., Мухаматулина, Е.А. (1996) Воспитание: наука хороших привычек. Москва: Глобус.
19. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. Москва: РИПОЛ КЛАССИК.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):
1. Laikraksts “Kultūra un izglītība”
2. Skolotājs
3. Ţurnāls “Mans mazais”
4. Ţurnāls “Pirmsskolas izglītība”
5. Классный руководитель, № 5-2001
6. Tech Trends
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
A
Kursa nosaukums angļu valodā:
Theory and methodology of Up-bringing

Nosaukums Sociālā pedagoģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Pedagoģija
Zinātnes apakšnozare Sociālā pedagoģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Vija Guseva, Pedagoģijas katedra, lektore
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
nav
Kursa anotācija:
Sociālās pedagoģijas didaktika, metodes, modeļi, koncepcijas. Profesijas statuss Latvijā. Aktualitātes.
Kursa apraksts - plāns:
1. Sociālā pedagoga profesionālais portrets un kompetences.
2. Sociālās pedagoģijas daudzveidīgā prakse:
2.1. izglītības iestādēs;
2.2. darbā ar jaunatni;
2.3. darbā ar ģimenēm;
2.4. darbā bērnunamos;
2.5. darbā ar vardarbības upuriem;
2.6. palīdzība cilvēkiem ar dažādām atkarībām.
3. Socializācija kā sociālās integrācijas priekšnoteikums:
3.1. sociālo prasmju apgūšana;
3.2. vērtību sistēma un tās veidošanās kritēriji;
3.3. starpkultūru audzināšana.
4. Novērošana sociāli pedagoģiskajā darbā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Batľa V. Rosinot bērna iekšējo pasauli. – R.: RaKa, 2001. – 164 lpp.
2. Budovskis M. Personības un sociālās vides rezonanse. – R.: Zinātne, 1994. – 116 lpp.
3. Dzīves jautājumi. – R.: SDPA “Attīstība”, ikgadējs izdevums kopš 1995. g.
4. Dţeimsa M., Dţongvorda D. Dzimis lai uzvarētu. – R.: Elpa, 1995. – 314 lpp.
5. Ivanova N., Aľikina E. Adaptācijas periods skolā. – R.: Mācību apgāds NT, 1997. – 74 lpp.
6. Konvencija par bērnu tiesībām. Latvijas organizācija “Glābiet bērnus”.- R.: Fonds ”Mantojums”, 1996.- 19
lpp.
7. Liepa B. Sociālo gadījumu krājums. – R.: Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”, 2000.
8. Liepa B. Sociālo gadījumu vadīšanas problemātika sociālo pakalpojumu sniegšanā ģimenēs.- R.: Sociālā
darba un sociālās pedagoģijas aigstskola “Attīstība”, 2000.
9. Menge A. Fiziska vardarbība pret sievieti ģimenē kā sociāla problēma. – R.: Sociālā darba un sociālās
pedagoģijas augstskola “Attīstība”, 2000.
10. Nacionālais ziľojums par bērnu tiesību aizsardzības stāvokli Latvijā. – R.: Jāľa sēta, 1997.
11. Omarova S. Cilvēks dzīvo grupā. Sociālā psiholoģija. – R.: Kamene, 1996. 186 lpp.
12. Omarova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija. – R.: Kamene, 1994.
13. Plaude I. Sociālā pedagoģija. – R.: RaKa, 2001.- 172. Lpp.
14. Rudľicka Z. Sociālais pedagogs skolā. – R.: RaKa, 2001. – 191 lpp.
15. Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca. – R.: SDSP “Attīstība”, 2000.
16. Sociālā pedagoģija un personības psiholoģiskā adaptācija mainīgaja sociālajā vidē. RPVIVA Starptautiskās
konferences materiāli. – R.: Vārti, 2000.
17. Sociālais darbinieks. – R.: SDSP “Attīstība” ţurnāls 4 № gadā.

18. Sociālais darbs skolā : prakse, politika un pētījumu perspektīvas.– R: Jumava, 2001- 608 lpp.
19. Sociālpedagoģiskās inovācijas: teorija un prakse. 1. rakstu krājums. LU PPF Sociālo un pedagoģisko
inovāciju fonds. – R.: Elpa – 2, 1999. – 232 lpp.
20. Strauta A. Ldzētājprofesiju speciālistu darbības problemātika bērnu seksuālās izmantošanas gadījumu
risināšanā.- R.: SDSP “Attīstība”, 2000.
21. Albert L.(1989) A teacher guide to cooperative learning: Hov to manage your clasroom and promote self-
esteem. Cirkle Pines, MN: Amerikan Guide Service.
22. Aldrige J.(1993.) Self-esteem: Loving yiurself at every age. Birmingham, AL: Doxa Books.
23. Borba M. (1989) Esteem Builders. A K-8 Self-esteem currikulum for improving student achievement,
behavior and skool climate. Torance, CA: Jalmar Press.
24. Cahn D. Dudley (ed.) (1990) Intimates in conflict. NY: Lavrence Erlbaum Associates Publishers.
25. Elias M. (1997) Promoting social and emotional learning: Guidelines for edukators. Aleksandria, VR:
Asocation for Supervision and Curriculum Development.
26. Gilligan C. (1982) In a Different Voice. Canibridge, MS: Harvard University Press.
27. Zaie I. The Latvian Press and Violence against women in the context of Gender Equality. Internet:
htpp://www.lszda.lv/papers/Invitation/ieva.htm
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Batľa V. Rosinot bērna iekšējo pasauli. – R.: RaKa, 2001. – 164 lpp.
2. Dţeimsa M., Dţongvorda D. Dzimis lai uzvarētu. – R.: Elpa, 1995. – 314 lpp.
3. Ivanova N., Aľikina E. Adaptācijas periods skolā. – R.: Mācību apgāds NT, 1997. – 74 lpp.
4. Liepa B. Sociālo gadījumu krājums. – R.: Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”,
2000.
5. Liepa B. Sociālo gadījumu vadīšanas problemātika sociālo pakalpojumu sniegšanā ģimenēs.- R.: Sociālā
darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”, 2000.
6. Menge A. Fiziska vardarbība pret sievieti ģimenē kā sociāla problēma. – R.: Sociālā darba un sociālās
pedagoģijas augstskola “Attīstība”, 2000.
7. Rokasgrāmata jaunietim aizejot patstāvīgā dzīvē. Konsult. Vilciľa A. – SDSPA “Attīstība”, 2002.
8. Sociālā pedagoģija un personības psiholoģiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē. RPVIVA
Starptautiskās konferences materiāli. – R.: Vārti, 2000.
9. Гусева Н. Тренинг предуппреждения вредных привычек у детей. Санкт – Петербург: «Речь», 2003.
10. Фирсов М, Студентова Е. Теория социальной работы.- Москва: ВЛАДОС, 2001.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
1. Dzīves jautājumi. – R.: SDPA “Attīstība”, ikgadējs izdevums kopš 1995. g.
2. Sociālais darbinieks. – R.: SDSP “Attīstība” ţurnāls, 4 № gadā.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Social pedagogic
Kursa anotācija angļu valodā:
The purpose of a rate: to acquaint students with the purposes, problems and methods of social pedagogic.

Nosaukums Mācību organizācijas pamati
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6
Kredītpunkti 1
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 16
Zinātnes nozare Pedagoģija
Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Elfrīda Krastiľa, Mācību metodiku katedra, profesore
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Vispārīgā pedagoģija
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts Izglītības un vadības fakultātes studentiem bakalaura profesionālā grāda izglītībā iegūšanai, lai
apgūtu didaktikas teorētiskos pamatus, veidojot prasmes un iemaľas mūsdienīga mācību procesa organizēšana un
vadīšana.
Kursa apraksts - plāns:
Didaktikas sākotne un tās attīstība. Didaktikas jēdziens, pētīšanas priekšmets, pamatkategorijas. Didaktikas saikne ar
citām zinātnēm.
Pasaulē pazīstamākās izglītības satura teorijas: Izglītības mērķi un uzdevumi. Izglītības un mācību satura
jēdziens. Izglītības satura normatīvie dokumenti, standarta jēdziens. Mācību priekšmetu standarta izstrādes
kritēriji. Latvijas izglītības koncepcija. Mācību līdzekļu un palīglīdzekļu dažādība, to klasifikācija un
raksturojums, to izveides problēmas.
Mācību process jēdziens. Izziľas teorija un mācību process. Mācību procesa struktūra, likumsakarības. Mācīšanas
un mācīšanās vienotība. Mācīšanās motīvi. Mācību darbības teorijas mūsdienās.
Mācību principa jēdziens. Nozīmīgākie mācību principi, to būtība un realizēšana mācību procesā.
Mācību metodes jēdziens. Mācību metode un mācību paľēmiens, mācību metoţu daudzveidība. Mācību metoţu
klasifikācija. Mācību metodes aizrobeţu teorijās un skolas praksē.
Mācību organizācija formas jēdziens. Klašu un stundas sistēmas vēsturiskā attīstība. Stundu tipoloģija un struktūra.
Galvenās prasības mūsdienu stundai. Mācību darba diferenciācija un individualizācija mūsdienu skolā. Darbs ar
apdāvinātiem skolēniem un tādiem, kuriem ir grūtības mācībās.
Skolēnu mācību sasniegumu kontroles un vērtēšanas uzdevumi un prasības, pārbaudes metodes. Skolēnu zināšanu,
prasmju vērtēšanas problēmas pedagoģijā. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana.
Neveiksmes mācībās, to izpausmes. Nesekmības cēloľi, tās profilakse. Darbs nesekmības novēršanā daţāda vecuma
skolēnu grupās.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Albrehta Dz. Didaktika.- R.:RaKa, 2001-166 lpp.
2. Beļickis I. Vērtīborientētā mācību stunda. -R.:Ra Ka, 2000
3. Didaktika. Ievērojamākie pedagoģi par mācību teoriju/ Satādītāji A.Kopeloviča,. L.Ţukovs.- R.:RaKa,
2000
4. Didaktika. Ievērojamāko pedagogu mācību teoriju/sast. A.Karpova., L.Ţukovs.- R.:RaKa 2000
5. Geidţ N.L., Berliners D.C. Pedagoģiskā psiholoģija.-R.: Zvaigzne ABC,1999
6. Gudjons H.Pedagoģijas pamatatziľas .-R.:Zvaigzne ABC,1998
7. Komensiks J.A. Lielā didaktika.-R.: Zvaigzne, 1992
8. Krastiľa E.Pipere A. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. -R.:RaKa, 2004
9. Mācīsimies sadarboties/L.Grigules un I.Silovas red.-R.: SIA „Mācību grāmata”, 1998
10. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca/ sastādījis autoru kolektīvs V. Skjiľas vadībā.-R.: Zvaigzne
ABC, 2000
11. Rubana I. M.Mācīties darot.-R.: RaKa, 2000
12. Smita K., Strika L.Mācīšanās traucējumi: no A līdz Z.-R.:RaKa, 1998

13. Vidusskolas didaktika/ M. Skatkina red.-R.: Zvaigzne, 1984
14. Zelmenis V.Pedagoģijas pamati.- R.:RaKa, 2000
15. Ţukovs L.Ievads pedegoģijā (Pamtkurss).-R.:RaKa, 1998
16. Ţukovs L.Pedagoģijas vēsture.-R.:RaKa, 1999
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Čehlova Z.Izziľas aktivitāte mācībās.-R.:RaKa, 2002
2. Delors Ţ.Mācīšanās ir zelts.- UNESCO, 2001
3. Freidenfelds J.,Ūsiľš V. Mācību procesa pilnveide skolā.-R.: Zvaigzne, 1988
4. Gailīte, I. (2000) Pedagogiskā analīze skolu praksē. Rīga: Mācību grāmata.
5. Gailīte, I. (2000) Rakstisko pārbaudes darbu analīze. Rīga: Mācību apgāds NT.
6. Geidžs, N.L., Berliners D.C. (1999) Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC.
7. Izglītības attīstības programma 2000.-2004.Projekts//Izglītība un kultūra Nr.44 (2707),2000.02.11.
8. Izglītības likums//Latvijas Vēstnesis, 1998.17.11
9. Ķiete, I., Suhanova G. (2001) Skolēnu spējas un mācību process skolā. Rīga: Pētergailis.
10. Latvijas izglītības saturu veidojot. Raktu krājums. Metodisks līdzeklis.-R.:A/S „Grāmata”, 1992.
11. Mācīsimies sadarbojoties. ( 1998) / L.Grigules un I.Silovas red. Rīga: Mācību grāmata.
12. Maslo I. Skolas pedegoģiskā proces diferenciācija un individualizācija.;R.:RaKa, 1995
13. Maslo.E.Mācīšanās spēju pilnveide.-R.:RaKa, 2003
14. Mūsdienu metodikas rokasgrāmata skolotājiem. (2001) / autoru kolektīvs: O.Burkevica u.c., red.:
A.Ozoliľa Rīga: “N.I.M.S.”
15. Oľuščuks V. Mācību stundu mūsdienu skolā.- R.: Zvaigzne, 1995
16. Opolcere U.Mācīties- tas ir lieliski!._R.: Alberts XII”, 2000
17. Pamatizglītības mācību priekšmetu standarti.:R.:ISEC, 2004
18. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca: aptuveni 1500 terminu latviešu, angļu, vācu un krievu
valodā.(2000) / Autoru kolektīvs V.Skujiņas vad. Rīga: Zvaigzne ABC.
19. Rimna S. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi.-R.: Jumava, 2001.
20. Rubana, I.M. (2001) Mācīties darot. Rīga: RaKa.
21. Skolotāja profesijas standarts. Projekts. (2003) 14.05.2003., Nr. 09-278., Rīga: LR IZM.
22. Skolotāja rokasgrāmata. Aktīvās mācību metodes un demokrātiskas skolas vides veidošana. (2003) / Red.
A.Kačkere u.c. Lielvārde: Lielvārds.
23. Smits, E. (2000) Paātrinātā mācīšanas skolā. Rīga: Pētergailis.Valsts pamatizglītības standarts. (1998) /
Red. A.Rāta Lielvārde: Lielvārds.
24. Stabiņš, J. (2001) Skolotāja misija. Rīga: RaKa.
25. Ţogla I.Didaktikas teorētiskie pamati:-R.:Ra Ka, 2001
26. Ţurnāls: „Skolotājs”
27. Ануфриев А.Ф., Костромина С.Н. Как преодолеть трудности в обучении детей. – М.: Изд. «Ось-89»,
1998.
28. Загвязинский В.И. Теория обучения. Современная интерпретация. – М.: Асадемия, 2004.
29. Кларин, М.В. (1998) Инновации в мировой педагогике: обучение на основе исследования, игры и
дискуссии. Рига: НПЦ Эксперимент.
30. Одаренные дети//Пер. с англ. (Общ. ред. Г.В.Бурменской и В.М.Слуцкого; Предисл. В.М.Слуцкого.
– М.: Прогресс, 1991.
31. Подласый И.П. Педагогика. Новый курс: Учебник для студ. пед. вузов; в 2 кн. – М.: Гуманит. изд.
Центр ВЛАДОС, 1999. – Кн. 1: Общие основы. Процесс обучения.
32. Умственное развитие детей в процессе обучения. Сборник статей / Под ред. В.В.Давыдова.
Выготский Л.С. Педагогическая психология. – М.: Педагогика, 1991.
33. Am I Teacher Well? Self- evaluation Strategies for Effective Teachers, 2001
34. Brookfield S.D. Preskill S., Discussion as a Way of Teaching. Tools Techniques for Democratic
Classroom, 1999
35. Chris Kyriacou Effective Teaching in Schools. Theory and Practice, 1997
36. Davis J.R., Davis A.B., Effective Training Strategies. AComprehensive Guide to Maximizing Learning in
Organizations
37. Gardner H. Multiple Intelligences The Theory and Practice, 1993
38. Ireson.J., S.Hallam. Ability Grouping in Education 2001
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
1. Skolotājs, 1, 1999, 15.
2. Инновации в образовании, №2, 2001, 69-85.
3. European Journal of Education
4. Journal of Philosophy of Education
5. Tech Trends, 44(2), 2000, 31-35.

Nosaukums Vispārīgā psiholoģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Psiholoģija
Zinātnes apakšnozare Vispārīgā psiholoģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Dzintra Iliško, IVF, Pedagoģijas katedras docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Pedagoģijas vēsture
Kursa anotācija:
Veidot izpratni par pedagoģijas pamatjēdzieniem, pedagoga profesiju, attīstīt prasmi pielietot teorētiskās zināšanas
praksē, sekmēt radošu domāšanu.
Kursa apraksts - plāns:
1. Pedagoģijas priekšmets un uzdevumi. Pedagoģijas saikne ar citām zinātnēm. Pētniecības metodes pedagoģijā.
Izglītības sistēma, mērķis, uzdevumi, pamatprincipi.
2. Audzēkľa personība. Personības attīstības virzītājspēki. Audzēknis kā objekts un subjekts izglītības sistēmā.
3. Skolotāja lomas izpratne mūsdienu kontekstā. Skolotāja personības struktūra. Pedagoģiskā meistarība. Skolotāja
funkcijas. Pedagogs saskarsmē.
4. Pedagoģiskā procesa likumsakarības un principi. Kopveseluma pieeja pedagoģijā. Mūsdienu mācību stunda.
5. Audzināšanas jēdziens, mērķis, uzdevumi, paradigmas, modeļi. Audzināšana kā zinātne, kā māksla.
Audzināšana vēsturiskā skatījumā. Audzināšana pašreizējā laika posmā. Skatījums uz audzināšanu nākotnē.
6. Audzināšanas saturs. Audzināšanas veidi. Emocionālā inteliģence. Attieksmes un sociālās prasmes.
7. Audzināšanas process. Disciplīna. Audzināšanas stili. Sadarbība ar skolēnu vecākiem.
8. Audzināšanas metodoloģija. Audzināšanas procesa iezīmes, faktori, likumsakarības, līmeņi. 9.Audzināšanas
metodes, pedagoģiskā novērošana. Audzināšanas procesa struktūra, dinamika. 10.Audzināšanas darba
organizācija (formas, organizācijas, brīvais laiks u.c.)
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Eksāmens.
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Albrehta Dz.Didaktika.-R.:RaKa, 2001.-166 lpp.
2. Ārvalstu izglītības sistēmas. I.daļa.-R.: Akadēmiskās Informācijas centrs - Latvijas ENIC/NARIC,1997.-42
lpp.
3. Beļickis I. Izglītības alternatīvās teorijas.-R.:RaKa, 2001.-203 lpp.
4. Beļickis I. Izglītības humānā paradigma un Latvijas izglītības reforma.-R.:PIAC,1995.
5. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziľas.-R.:Zvaigzne ABC,1998.-394 lpp.
6. Izglītības attīstības stratēģiskā programma 1998.-2003.-R.:IZM,apgāds “Elpa”,1998.-268 lpp.
7. Izglītības likums.-R.:RaKa, 1999.
8. Krieviľš V. Izglītības socioloģija.-R.:RaKa,1997(?)-68 lpp.
9. Lapiľa L. Projektu metode skolā.-R.:Zvaigzne,1999.
10. Latvijas izglītības koncepcija.-R.:LR IZM,1998 (?)-32 lpp.
11. Mācīsimies sadarbojoties.-R.:Mācību grāmata,1998.-129 lpp.
12. Maslo E.Mācīšanās spēju pilnveide.-R.:RaKa, 2003.-192 lpp.
13. Maslo I.Skolas pedagoģiskā procesa individualizācija un diferenciācija.-R.:RaKa,1995.-
14. Nākotnes izglītības meti.Izglītība 21.gs.-R.:Vārti,1998.
15. Palīgs pedagogam.-R.:RaKa,1997.
16. Pedagoģiskā doma ASV un Lielbritānijā. Sast.T.Koķe.-R.:Zvaigzne,1991.
17. Prets D. Izglītības programmu pilnveide. Pedagoga rokasgrāmata. - R.: Zvaigzne ABC, 2000.
18. Projektu laiks.-R.:RaKa,1998.
19. Skolotāju skolotājiem /sast.E.Vestergaards,J.Kirstains.-R.:PIAC, 1995.-38 lpp.

20. Smita K. Mācīšanās traucējumi no A līdz Z.-R.:RaKa,1998.
21. Špona A, Maslo I. Skolas pedagoģiskais process.-R.:Latvijas Pedagogu biedrība, 1991.-76 lpp.
22. Valsts pamatizglītības standarts.-Lielvārds,1999.-32 lpp.
23. Zelmenis V. Pedagoģijas pamati.-R.:RaKa, 2000.-291 lpp.
24. Ţogla I. Vispārīgā didaktika.-R.:LU Pedagoģijas un Psiholoģijas institūts,1997-15 lpp.
25. Ţogla I.Didaktikas teorētiskie pamati._R.:RaKa, 2001.-275 lpp.
26. Ţukovs L. Ievads pedagoģijā.-R.:RaKa, 1997.-233 lpp.
27. Безрукова В.С. Педагогика. Проективная педагогика.- Екатеринбург: Деловая книга, 1996- 164 с.
28. Бухвалов В.А. Начальный курс педагогики сотрудничества.- Рига: 1995- 220 с.
29. Кларин М. В. Инновации в мировой педагогике.- Рига: Педагогический центр Эксперимент,1995-
176 с.
30. Педагогика./Под ред. П.И. Пидкасистого.- М.: Российское педагогическое агенство, 1996- 602с.
31. Подласий И.П. Педагогика.- М.:Просвещение,1996- 630с. Педагогика.- М.:Владос,1999.
32. Сластенин В.А., Подымова Л.С. Педагогика- инновационная деятельность.- М.: Магистр, 1997- 222
с.
33. Харламов И.Ф. Педагогика.- М.:Юристь, 1997- 506 с.
Literatūra (03-ieteicamā literatūra):
1. Baldiľš A., Raţeva A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. – R.: Pētergailis, 2001, 75 lpp.
2. Baldiľš A., Raţeva A. Skolas un ģimenes sadarbība. – R.: Pētergailis, 2001, 81 lpp.
3. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību.- R.: Lielvārds, 1995
4. Goulmens D. Tava emocionālā inteliģence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. – R.: Jumava,
2001, 462 lpp.
5. Grejs Dţ. Bērni ir no debesīm. Laimīga bērna audzināšanas principi. - R.: Jumava, 2001, 333 lpp.
6. Likona T. Bērna audzināšana no dzimšanas brīţa cauri pusaudţa gadiem. - R.: Avots, 2000, 524 lpp.
7. Smita, H. Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. – R.: Kontinents, 2001, 317 lpp.
8. Špona A. Audzināšanas teorija un prakse. – R.: RaKa, 2001, 162 lpp.
9. Špona A. Audzināšanas teorija un prakse.- R.:RaKa, 2001.-162 lpp.
10. Šteiners R. Vispārējā cilvēkmācība kā pedagoģijas pamats. – R.: RaKa, 2000, 158 lpp.
11. Vikofs Dţ., Anela B. Disciplīna bez uzkliedzieniem un pļaukām. – R.: Krauklītis, 1998.
12. Voterhauzs F. Klasvadība: Rokasgrāmata skolotājiem ar praktiskiem padomiem par klases mācīšanu un
mācīšanos.- R.: Zvaigzne ABC, 1999, 104 lpp.
13. Амонашвили Ш. А. Гуманно-личностный подход к детям. – Москва-Воронеж, 1998
14. Амонашвили Ш. А. Размышления о гуманной педагогике.- М.: Издательский Дом Шалвы
Амонашвили, 1995.- 498 с.
15. Бухвалов В. А. Начальный курс педагогики сотрудничества- Учебное пособие для студентов и
учителей.- Рига: Педагогический центр Эксперимент, 1995.- 220 с.
16. Вентцель К.Н. Свободное воспитание \ Сборник избранных трудов. – М.: Ассоциация
«Професиональное образование», 1993.- 172 с.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Introduction into pedagogy
Kursa anotācija angļu valodā:
To develop understanding about the notions of pedagogy, to develop understanding about the occupation of an
educator and to foster creative thinking

Nosaukums Pedagoģiskā psiholoģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 4
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Psiholoģija
Zinātnes apakšnozare Pedagoģiskā psiholoģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Anita Pipere, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra, asociētā profesore
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Nav
Kursa anotācija:
Psiholoģiskajās likumsakarības pedagoģiskajā procesā.
Kursa apraksts - plāns:
1. Trīs galvenās psiholoģiskās pieejas izglītībai.
Bihevioristiskā pieeja. Kognitīvā pieeja. Kognitīvi bihevioristiskā pieeja. Interakcionistiskā pieeja (A.Bandura).
2. Mācīšanas stratēģijas.
Kognitīvās mācīšanas stratēģijas. Bihevioristiskās mācīšanas stratēģijas. Kognitīvi bihevioristiskās mācīšanas
stratēģijas. Interpretācijas-atklājumu skala. Atbilstošas stratēģijas izvēle. Daţādu stratēģiju efektivitāte.
3. Kognitīvā psiholoģija par mācīšanu un mācīšanos.
Atgrieţoties pie Ţ.Piaţē: līdzsvara princips domāšanā, intelekta attīstības stadijas, principi skolotājiem. Mācīšanās
salīdzinājums daţādās psiholoģijas pieejās. Sociālais konstruktīvisms par mācīšanos.
4. Skolēnu mācīšanās stratēģijas.
Galvenās stratēģiskās prasmes. Kognitīvās stratēģijas: uzmanības pievēršana galvenajam, jaunas informācijas
izprašana, iekšējo saišu veidošana, ārējo saišu veidošana. Metakognitīvās stratēģijas. Metakognitīvo stratēģiju
mācīšana.
5. Mācīšanās stili.
Mācīšanās stili un to būtība. Mācīšanās stilu teorijas. D.Kolba mācīšanās stilu noteikšanas ekspresmetodika.
Mācīšanās stilu problēmas mācību procesā.
6. Skolotāja personības psiholoģiskie aspekti.
No attieksmes līdz aizspriedumiem. Skolotāja darba motivācija. Atribūcijas teorijas un to pielietošanas skolā.
Skolotāju stress.
7. Sociālā mijiedarbība un tās vadīšana mācību procesā (I).
Klasvadība: skolotāja un skolēnu mijiedarbība. Skolotāja divas lomas: rūpes par mācību uzdevumiem/rūpes par
skolēnu un savām vajadzībām. Skolotāja varas veidi klasē.
8. Sociālā mijiedarbība un tās vadīšana mācību procesā (II).
Grupa un tās psiholoģija. Grupu veidi skolā. Vienaudţu grupu attīstība. Skolēnu vajadzība pēc grupām. Skolēnu
attiecību veidi grupā. Grupu attīstība.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
ieskaite
Literatūra:
1. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību. “Lielvārds”, 1995.
2. Geidţs, Berliners. Pedagoģiskā psiholoģija.
3. Omārova S. Cilvēks cilvēku vidū. R., 1994.
4. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. R., 1994.
5. Rimma S. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. R., Jumava, 2000.
6. Voterhauzs F. Klasvadība. R., Zvaigzne ABC, 1999.
7. Vuorinens R., Tūnala E., Mikonens V. Psiholoģijas pamati. Psihe – garīgā pasaule. R., Zvaigzne ABC,
1998.
8. Возрастная и педагогическая психология. Под ред. И.В.Гализо, М.В.Митюхиной, Т.С.Михальчик.
М., Просвещение, 1984.

9. Зимняя И.А. Педагогическая психология: Уч. пособие. Ростов н/Д, «Феникс», 1997.
10. Кан-Калик В.А. Учителю о педагогическом общении. М., 1987.
11. Крупенин А.Л., Крохина И.М. Эффективный учитель. Практическая психология для подростков.
Ростов н/Д, «Феникс», 1995.
12. Немов Р.С. Психология. М., Просвещение, 1990.
13. Психология. Словарь / Под общ. ред. А.В.Петровского, М.Г.Ярошевского. М., «Политиздат», 1990.
14. Фридман Л.М. Психодиагностика общего образования. М., 1997.
15. Фридман Л.М., Кулагина И.Ю. Психологический справочник учителя. М., Просвещение, 1991.
16. Цукерман Г.А. Психология саморазвития: задача для подростков и педагогов. Рига, ПИ
«Эксперимент», 1995.

Nosaukums Sociālā un personības attīstības psiholoģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Psiholoģija
Zinātnes apakšnozare
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Valerijs Dombrovskis, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra, docents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
nav
Kursa anotācija:
Sociālo procesu fenomenoloģija un likumsakarību izveidošanās.
Pētījuma metodes sociālajā psiholoģijā, personības problēmas vairākas pieejās, starppersonu un starpgrupu attiecību
psiholoģisko likumsakarību būtība, sociālpsiholoģisko fenomenu izpausme.
Kursa apraksts - plāns:
Kursa beigās studentiem jāprot izšķirt sociālo fenomenu norises psiholoģisko specifiku.
1. Sociālās psiholoģijas kā psiholoģijas zinātnes apakšnozares attīstība.
Mūsdienu priekšstats par sociālās psiholoģijas priekšmetu. Sociālpsiholoģisko zinību formas. H.Šteintāla,
M.Lazarusa, G.Tarda, S.Sigele, G.Lebona, V.Makdūgala, Č.Kulī ieguldījumi sociālās psiholoģijas attīstībā.
2. Sociālās psiholoģijas fenomenoloģija.
Sociālā vide, sociālā loma, saskarsme, starppersonu attiecības, grupu mijiedarbība, personība. Makrovides,
mikrovides un mazās grupas samērotība. Sociālās psiholoģijas priekšmets, struktūra. Sociālās psiholoģijas attīstība.
Sociālās psiholoģijas metodoloģija un metodes: izpētes un diagnostikas, apstrādes un interpretācijas, terapijas un
korekcijas, motivācijas un vadīšanas, mācību un attīstības u.c.
3. Personības problēma sociālajā psiholoģijā.
Personības fenomenoloģija, struktūra un dinamika. Personības socializācija un attīstība. Socializācijas stadijas,
fenomeni un mehānismi. Pieaugušo socializācijas īpatnības. Resocializācija un desocializācija. Personība kā
pētījuma priekšmets socioloģijā, psiholoģijā. Personības sociālpsiholoģiskā specifika. Personības teorijas:
psihoanalītiskā pēc Z.Freida, analītiskā pēc K.G.Junga, individuālās psiholoģijas ietvaros pēc A.Ādlera,
humānistiskā pieeja (K.Rodţers, A.Maslovs u.c.).
4. Mazās grupas psiholoģija.
Mazās grupas jēdziens, klasifikācija. Normatīvā uzvedība grupā: vairākuma ietekme un konformitāte; mazākuma
ietekme. Grupas attīstības problēma: A.Petrovska stratometriskā koncepcija, L.Umanska parametriskā pieeja,
B.Takmena divdimensiju modelis. Grupas dinamikas mehānismi. Personības attīstība grupā. Līderības fenomens.
Līderības problēmas pirmsākumi: “pazīmju teorija”, grupas teorija, situācijas teorija. Orientācija uz uzdevumu.
Orientācija uz starppersonu attiecībām. K.Levins un vadības stili, vadīšanas adaptīvais stils.
5. Sabiedriskās un starppersonu attiecības.
Starppersonu attiecību būtība un vieta. Saskarsmes jēdziens, veidi, līdzekļi, struktūra. Saskarsmes ārējā un iekšējā
dimensija. Cilvēku savstarpējās uztveres un izpratnes mehānismi: fiziognomiskā redukcija, kauzālā atribūcija,
identifikācija, empātija, stereotipizācija u.c. Psiholoģiskās barjeras otra cilvēka uztverē. P.Miciča informācijas
zudumu shēma. Neverbālā komunikācija. Neverbālās komunikācijas zīmju sistēmas. Neverbālo izteiksmes līdzekļu
funkcijas: ţesti, pozas, mīmika, intonācija, vizuālais kontakts, saskarsmes distance (pēc E.Holla).
6. Konflikta psiholoģija.
Konflikta jēdziens. Konflikta struktūra, veidi (pēc M.Doiča u.c.) un dinamika. Konfliktsituāciju dramatizācija un
analīze. Konflikta diagnoze. Konfliktu risināšanas metodes: konkurence, sadarbība, pielāgošanās, izvairīšanās,
kompromiss.
7. Lielo grupu fenomenoloģija.
Lielās grupas jēdziens un klasifikācija. Organizācija kā lielā grupa. Pūlis. Pūļa veidi. Masveida parādības lielajās
grupās: masu komunikācijas līdzekļi, baumas, tenkas un cīľa ar tām.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
eksāmens

Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Karpova Ā. Personība: Teorijas un to rādītāji. R., Zvaigzne ABC, 1998.
2. Karpova Ā., Plotnieks I. Personība un saskarsme. R., LVU, 1984.
3. Omārova S. Cilvēks dzīvo grupā. R., 1996.
4. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija. R., 1998.
5. Pīzs A. Ķermeľa valoda. R., Jumava, 1995.
6. Reľģe V. Psiholoģija: personības psiholoģiskās teorijas. R., Zvaigzne ABC, 1999.
7. Андреева Г.М. Социальная психология. М., Аспект Пресс, 1998.
8. Майерс Д. Социальная психология. СПб, Питер, 1997.
9. Петровский, А.В. (1984) Вопросы истории и теории психологии. Москва: Педагогика.
10. Скотт Дж.Г. Способы разрешения конфликтов. Киев, 1991.
11. Шевандрин Н.И. Социальная психология в образовании. М., Владос, 1995.
12. Kelley, H.H., Thebaut, I. (1959) The social psychology of groups. N.Y.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Ассаджоули, Р. (1994) Психосинтез: Теория и практика. Москва: REFL-book
2. Леонтьев, А.Н. (1983) Избранные психологические произведения: в 2-х томах, т.2. Москва:
Педагогика.
3. Фрейд, З. По ту сторону принципа удовольствия. В кн.: Психология бессознательного. Москва:
Просвещение, 1990.
4. Фрейд, З. Я и ОНО. В кн.: Психология бессознательного. Москва: Просвещние, 1990.
5. Фромм, Э. (1990) Иметь или быть? Москва: Прогресс.
6. Dolland, I., Miller, N. (1950) Personality and psychotherapy. N.Y.
7. Fromm, E. (1941) Escape from Freedom N.Y.
8. Jung, K.G. (1957) Bewusstes und Unbewusstes. Beitrage zur Psychologie. Frankfurt/M. - Hamburg.
9. Levin, K. (1956) Field theory in Social Science. N.Y.
10. Mead, G.H. (1934) Mind, Self, Society. Chicago.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Journal of Analytical Psychology

Nosaukums Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7
Kredītpunkti 1
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 16
Zinātnes nozare Pedagoģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Prof., dr.paed. Elfrīda Krastiľa
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
nav
Kursa anotācija:
Zinātniski pētnieciskās darbības būtība, izstrādes iespējas un izvirzītās prasības, kas ir aktuālas darba izpildes gaitā.
Kursa apraksts - plāns:
1. Zinātniski pētnieciskā darba būtība, pamatprincipi un uzdevumi. Zinātniski pētnieciskā darba tēma, tās
formulējums, aktualitāte. Darba hipotēze, mērķis, uzdevumi.
2. Zinātniskās informācijas meklēšanas, atpazīšanas un apstrādes principi.
3. Zinātniskās literatūras atlase, analīze un bibliogrāfiskā saraksta sastādīšana. Bibliogrāfijas izmantošanas
kārtība, pieľemtie apzīmējumi un prasības.
4. Pētnieciskās metodes būtība, tās raksturojums.
5. Empīrisko datu ieguves metodes: novērošana, aptaujas, anketēšana, testēšana u.c.
6. Pedagoģiskais eksperiments. Pedagoģiskās situācijas un to modelēšana.
7. Pētīšanas metodes un pētīšanas metodikas, to atlase, izvēle, izmantošana. Pētījuma ticamība, validitāte,
pētījuma eksperimentālā bāze.
8. Iegūto datu uzskaite, atspoguļojums tabulās (datu grupēšana). Tendenču noteikšana. Datu matemātiskie
izskaitļojumi (statistika). Datu analīze. Secinājumi.
9. Bakalaura darba izpildes saturs un struktūra. Darba plānojums, tā sastāvdaļas (ievads, teorētiskā daļa,
praktiskā daļa, secinājumi, literatūras saraksts, pielikums). Darba apjoms.
10. Darba tehniskā noformēšana.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite
Literatūra:
1. Albrehte Dz., Pētīšanas metodes pedagoģijā. – R.: Mācību grāmata, 1998.
2. Geske A., Grinfelds A. Izglītības pētījumu metodoloģija un metode. – R.: RaKa, 2001.
3. Kroplijs A., Raščevska M. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. – R.: RaKa, 2004.
4. Lasmanis A., Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. - R.:
“Izglītības soļi”, 2002.
5. Lasmanis A., Pedagoģijas un psiholoģijas pētījumu plānošana un norise. – R.: SIA “Mācību apgāts NT”,
1999.
6. Raščevska M.m, Psiholoģisko testu konstruēšana un adaptācija. – R.: RaKa, 2005.
7. Špona A., Čehlova Z. Pētniecība pedagoģijā. – R.: RaKa, 2004.

Nosaukums Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2
Kredītpunkti 4
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Cilvēka fizioloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Līga Antoľeviča, Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
nav
Kursa anotācija:
Paredzēts bakalaura studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” un “Sākumskolas skolotājs” studentiem.
Kursa ietvaros tiek apgūtās zināšanas par bērna organisma morfofunkcionālajām daţādos ontoģenēzes periodos, kā
arī tiek apgūtas prasmes un iemaľas funkcionālo radītāju izpēte un novērtēšana, skolēna higiēna, veselības
veicināšana.
Kursa apraksts - plāns:
Lekciju 32st., praktiskās nodarbības32 st.
Teorētiskā daļa
Bērna augšanas un attīstības vispārējās likumsakarības. Ārējo un iekšējo faktoru ietekme. Kritiskie periodi.
Vecumposmu periodizācija. Fiziskā attīstība, tās izpētes metodes. Balsta un kustību sistēmas vecumīpatnības. Bērnu
un pusaudţu fiziskās darba spējas. Elpošanas orgānu sistēmas vecumīpatnības. Sirds un asinsrites sistēmas
vecumīpatnības. Asins sastāva vecumīpatnības. Limfātiskās sistēmas vecumīpatnības. Gremošanas orgānu sistēmas
vecumīpatnības. Vielmaiľas vecumīpatnības. Urīnizvadsistēmas vecumīpatnības. Āda, mati, nagi to vecumīpatnības
un higiēna.
Nervu sistēmas vecumīpatnības. Darba un atpūtas reţīms skolēniem. Augstākās neirālās darbības vecumīpatnības.
Redzes sensorās sistēmas vecumīpatnības. Tuvredzības cēloľi, profilakse. Dzirdes sensorās sistēmas
vecumīpatnības. Dzirdes traucējumu cēloľi un pazīmes, profilakse. Iekšējo sekrēcijas dziedzeru vecumīpatnības.
Jaunieša reproduktīvās sistēmas vecumīpatnības. Jaunietes reproduktīvās sistēmas vecumīpatnības. Personīgā
higiēna.
Praktiskā daļa
Antropometrija. Tauku daudzuma noteikšana. Dinamometrija. Skolēna mēbeles. Stājas traucējumi, to
pašnovērtējums. Pēdu izpēte. Fiziskie vingrinājumi balsta un kustību sistēmas nostiprināšanai. Elpošanas funkciju
izpētes veidi. Gaisa higiēna. Optimālais telpu mikroklimats. Pulss. Pulsa noteikšanas nosacījumi. Pulsa izmaiľas
fiziskas slodzes laikā.
Uztura izvēle. Uztura sastāva un daudzuma higiēniskais novērtējums. Pārtikas piedevas. Higiēnas prasības pārtikas
produktiem. Funkcionālās asimetrijas izpēte. Loģiskas domāšanas pārbaude. Uzmanības izpēte. Stress, tā
pārvarēšana. Adaptācija. Stundu saraksta higiēniskās prasības. Apgaismojums skolā. Luksometrs, tā izmantošana.
Organisma rezerves.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite un eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Āboliľa M. Kā aug mūsu bērns. - Datorzinību centrs, 1998.
2. Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm. MK
noteikumi Nr.610, 2002. http://www.likumi.lv/doc.php?id=69952
3. Valtneris A. Bērnu un pusaudţu fizioloģija. – R.: Zvaigzne ABC, 2001.
4. Хрипкова А. Антропова М .и др. Возрастная физиология и школьная гигиена. М.: Просвещение, 1990.
5. Сапин М., Брыксина З. Анатомия и физиология детей и подросков. Учеб. Пособие для студ. пед. вузов. –
М. Академия, 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Krumina D.,Kokare I. Latvijas bernu fiziskas attistibas normativi R.: Nacionalais apgads,2005
2. Mauriľa L., Tripāne T. Ieteicamās fiziskās aktivitātes bērniem ar daţādiem veselības traucējumiem. – R.:
MADRIS, 1999.
3. Melngaile A. Skolenu uztura kvalitates pilnveidosana. R.: 2001
4. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. R.: SAC, 2002.
5. Zarins Z. Neimane L. Uztura maciba. R.: Rasa ABC, 2002
6. Ţurnāli “Sveiks un vesels”. 1996. – 1997.
7. Гигиена. Под ред. Г.И. Румянцева. М.: Просвещение, 2001.
8. Стальков Е., Панин В. Валеология. - ФГУИПП Янтарный сказ, 2001.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
1. 36,6 – Veselīgāk. Saskanīgāk. Gudrāk. (DU, P-1)
2. DOCTUS(DU, P-1)
3. Latvijas Ārsts (DU, P-1)
4. Mans Mazais
5. Mans Mazais skolā
6. Veselība (DU, P-1)
7. Vides Vēstis (DU, P-1)
Kursa nosaukums angļu valodā:
Child physiology and health promotion
Kursa anotācija angļu valodā:
The course gives understanding about development of child organism and specific charters of vital functions of
organism. Themes of child hygiene and health promotion are included, too.

Nosaukums Mūzika un dators
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3, 4
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Ēvalds Daugulis, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, asoc. Prof.,
Dr.art.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Klavierspēles iemaľas mūzikas vidusskolas līmenī
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: sniegt pamatzināšanas un pamatprasmes mūzikas programmu apguvē.
Kursa uzdevumi:
9) Veicināt prasmi datorrakstā nošu pieraksta izveidē;
10) Iemācīt studentus patstāvīgi strādāt ar daţādām mūzikas programmām;
11) Virzīt apmācību pakāpeniski un mērķtiecīgi.
Kursa apraksts - plāns:
32 praktiskas nodarbības
1.tēma. MIDI un ciparu skaľa.
2.tēma. Programmas SOUND FORDE iespējas.
3.tēma. Audio failu formāti.
4.tēma Ieraksts un atskaľojums.
5.tēma. Rediģēšanas pamati.
6.tēma. Skaľas apstrādes funkcijas.
7.tēma. Programmas SOUND FORDE efekti.
8.tēma. SOUND FORDE kopā ar MIDI.
9.tēma. SOUND FORDE un semplēšana.
10.tēma. Iepazīšanās ar nošu pieraksta programmām UVERTURE un SIBELIUS.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Apgūtas teorētiskās un praktiskās zināšanas, nokārtota kontrolstunda un ieskaite
Literatūra:
34. Живайкин П., 1999. Конвертирование печатного нотного текста в MIDI// Шоу-Мастер, N'1. – c. 82–
83.
35. Цоллер С., 2000. Создание музыки на ПК: от простово к сложному. Петербург, БХВ-Петербург. –
320 с.
36. Гордеев В., 2001. Программирование звука в Windows (+дискета)ю Петербург, БХВ-Петербург. –
384 с.
37. Петелин Р., Петелин Ю., 1998. Звуковая студия на РС. Петербург, БХВ – Санкт-Петербург. – 256 с.
38. Петелин Р., Петелин Ю., 2001. Музыкальный компютер для гитариста. Петербург, БХВ-Петербург.
– 496 с.
39. Петелин Р., Петелин Ю., 2002. Cubase SX. Секреты мастерства (+CD-ROM). Петербург, БХВ-
Петербург. – 640 с.
40. Петелин Р., Петелин Ю., 2001. Cubase SX2. Секреты мастерства (+CD-ROM). Петербург, БХВ-
Петербург. – 656 с.
41. Петелин Р., Петелин Ю., 2003. Профессиональные плагины Cubase и Sonar. Петербург, БХВ-
Петербург. – 592 с.
42. Петелин Р., Петелин Ю., 1999. Аранжировка музыки на РС. Петербург, БХВ – Санкт-Петербург. –
272 с.
9. Медведев. Е., 2001. Cubase SX для музыкантов. (+CD-ROM). Петербург, БХВ-Петербург. – 640 с.

Nosaukums Mūzikas pedagoģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5, 6
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 50
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Jeļena Davidova, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, profesore,
Dr.paed.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Nav
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: iepazīstināt topošos mūzikas skolotājus ar mūzikas pedagoģijas zinātnes pamatiem,
palīdzēt izprast mūzikas skolotāja lomu skolēnu personības attīstības procesā.
Kursa uzdevumi:
- iepazīstināt studentus ar mūzikas pedagoģijas zinātnes atziľām un aktuālām problēmām;
- iepazīstināt studentus ar muzikāli radošās darbības veidiem;
- iepazīstināt studentus ar mūzikas skolotāja funkcijām un darbības struktūru mūsdienu multikultūras sabiedrībā;
- veidot izpratni par muzikālo spēju būtību, struktūru un attīstību.
Kursa apraksts - plāns:
38 lekcijas, 12 seminārnodarbības
1. Mūzikas pedagoģijas būtība, priekšmets, mērķis un pamatuzdevumi.
2. Muzikālās audzināšanas un muzikālās izglītības galvenie virzieni.
3. Mūzikas loma cilvēka dzīvē.
4. Mūzikas funkciju daudzveidība.
5. Mūzikas pedagoģijas attīstība.
6. Mūsdienu mūzikas pedagoģijas attīstības tendences.
7. Mūzikas skolotāja pedagoģiskā darbība. Mūzikas skolotāja kompetences jautājumi mūsdienu mūzikas
pedagoģijā.
8. Muzikālo spēju būtība, struktūra. B. Teplova muzikālo spēju koncepcija. Muzikālo spēju diagnosticēšanas
problēma mūsdienu mūzikas pedagoģijā.
9. Muzikāli radošā darbība.
10. Mūzikas uztvere kā primārais muzikāli radošās darbības veids.
11. Muzicēšanas loma muzikālo spēju attīstības procesā.
12. Vecumposmu īpatnību ievērošana mūzikas mācību procesā.
13. Muzikālā izglītība multikultūras sabiedrībā.
14. Jaunatnes garīgo vērtību veidošanās mūsdienu mūzikas kultūrsituācijā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Studiju darba izpilde, līdzdalība semināros, eksāmens
Literatūra:
Birzkops J. Muzicēšana kā labākā intelektuālo spēju attīstītāja. - Rīga – Liepāja, 1999.
Bļinova M. Skolēnu muzikālās audzināšanas jautājumi. – Rīga: Zvaigzne, 1969.
Davidova, J. Johana Sebastiāna Baha muzikāli pedagoģiskā darbība. - Rīga: RaKa, 1999.
Davidova J. Refleksija skolotāja radošās darbības struktūrā // Skolotājs 21. gadsimtā:
konferences materiāli. – Rīga, 2001., 55. – 59. lpp.
Davidova J., Jakubovska M. Latviešu folklora kā kultūrintegrācijas līdzeklis multikultūras
sabiedrībā // Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. – Rīga, 2002, 4. daļa,
397. - 404. lpp.
Davidova J., Znutiľš E. Mūzikas skolotāja profesionālā attīstība daţādos pedagoģiskās darbības
veidos // Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā: Starptautiskās
zinātniskās konferences rakstu krājums. – Rīga, 2001, 181.- 187.lpp.
Izaaka I. Mūzikas uztveres veidošana ārpusnodarbību laikā // Ārpusnodarbību laika organizācija

Sast. B. Bērziľa. – Rīga: Zvaigzne, 1987.
Mackēviča L. Mērķtiecīga mūzikas uztvere kā pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanas
līdzeklis: Promocijas darba kopsavilkums. – Liepāja, 1999.
Mūzikas pedagoģijas problēmas. 1., 2., 3. laidieni. – Daugavpils, 1998., 2000., 2002.
Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā: Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu
krājums. – Rīga, 2001.
Zariľš D. Mūzikas pedagoģijas pamati. – Rīga: RaKa, 2003.
Zilgalve M. Mūzikas sapratne kognitīvajā mūzikas psiholoģijā // Teorija un prakse skolotāju
izglītībā. – Rīga, 2002., 116. – 122. lpp.
Bunt L. Music Therapy: An Art Beyond Words. Hove, New York: Brunner- Routledge, 2002.
Campbell D.G. The Mozart Effect: Tapping the power of music to heal the body, strengthen the mind, and
unlock the creative spirit.- New York: Avon Book, 1997.
Campbell , P. S. Multiculturalism and the raising of music teacher for the twenty- first
Century // Journal of Music Teacher Education, 1994, 3(2), 21 – 29.
Campbell, P.S. Music, Education, and Community in a Multicultural Society // Mc Carthy, M.(Ed.). Cross
Current: Setting in Agenda for Music Education in Community Culture, University of Maryland, College Park,
1996, 1 – 33.
Glover J., Young S. Primary Music: Later Years. London, Philadelphia: The Falmer Press, 1999.
Hargreaves D. J., North A. C. (Eds.) The Social Psychology of Music. Oxford, New York: Oxford University
Press, 2003.
Hennessy S. Music 7-11: Developing Primary Teaching Skills. London, New York: Routledge, 1995.
Hennessy S. Coordinating Music Across the Primary School. London: Falmer Press, 1998.
Horden P. Musical Solutions: Past and Present in Music Therapy //Music as Medicine: The History of Music
Therapy since Antiquity / Ed. P. Horden. - Aldershot, Brookfield USA, Singapore, Sydney: Ashgate, 2000, pp.
4-40.
Juslin P. N., Sloboda J. A. Music and Emotion: Theory and Research. Oxford, New York: Oxford University
Press, 2002.
McCarthy, M. Setting in Agenda for Music Education in Community Culture: A
Synthesis // Mc Carthy, M.(Ed.). Cross Current: Setting in Agenda for Music Education in
Community Culture. University of Maryland, College Park, 1996, 71 – 80.
Parncutt R., McPherson G. (Eds.) The Science and Psychology of Music Performance: Creative Strategies for
Teaching and Learning. Oxford, New York: Oxford University Press, 2002.
Philpott C., Plummeridge C. (Eds.) Issues in Music Teaching. London, New York: Routledge, Falmer, 2001.
Plummeridge Ch. Music Education in Theory and Practice. London, New York, Philadelphia: The Falmer
Press, 1995.
Sloboda J. (Ed.) Generative Processes in Music: Performance, Improvisation, and Composition. London, New
York: Clarendon Press, 2000.
Spruce G. Teaching Music. New York: The Open University, Routledge, 2002.
Swanwick K. Musical Knowledge: Intuition, Analysis and Music Education. New York: Routledge, Falmer,
2002.
Zbikowski L. M. Conceptualizing Music: Theory, and Analysis. Oxford, New York: Oxford University Press,
2002.
Абдуллин Э. Б. Теоретические и методические основы музыкального обучения в общеобразовательной
школе. – Москва, 1988.
Алиев Ю.Б. Методика музыкального воспитания детей от детского сада к начальной школе. – Воронеж,
1998.
Асафьев Б. В. Избранные статьи о музыкальном просвещении и образовании. – Ленинград, 1973.
Баренбойм Л. О музыкальном воспитании в Венгрии// Музыкальное воспитание в Венгрии/ Сост. и ред.
Л. Баренбойм. – Москва, 1983.
Бочкарев Л. Психология музыкальной деятельности. - Москва, 1997.
Бирмак А. О художественной технике пианиста. – Москва, 1973.
Блинова М. Некоторые вопросы музыкального воспитания школьников в свете учения о высшей
нервной деятельности. – Москва – Ленинград, 1964.
Готсдинер А. Музыкальная психология. – Москва, 1993.
Готсдинер А.Л. О стадиях формирования музыкального восприятия // Проблемы
музыкального мышления: Сб. статей /Сост. и ред. М.Г. Арановский. – Москва: Музыка,
1974, с. 230 – 251.
Гроф С. Трансперсональные опыты //Гуманистическая и трансперсональная психология: Хрестоматия/
Сост. К.В. Сельчонок. – Минск: Харвест; Москва: АСТ, 2000, с. 384-403.
Каган М. С. Музыка в мире искусств. - С-Петербург, 1996.
Матонис В. Музыкально-эстетическое воспитание личности. – Ленинград: Музыка, 1988.
Менегетти А. Введение в теорию онтопсихологической музыкотерапии // Методы эффективной

психокоррекции: Хрестоматия./ Сост. К.В. Сельчонок. – Минск: Харвест, 1999, с. 531-576.
Назайкинский Е.В. О психологии музыкального восприятия. – Москва, 1972.
Остроменский В. Восприятие музыки как педагогическая проблема. – Киев, 1975.
Петрушин В. Музыкальная психология. – Москва, 1997.
Радынова О.П. Музыкальное развитие детей. – Москва, 1997.
Радынова О.П., Катинене А.И., Палавандишвили М.Л. Музыкальное воспитание дошкольников.-
Москва: Академия,1998.-240с.
Ражников В. Резервы музыкальной педагогики. – Москва, 1980.
Старчеус М.С. К проблеме типологии музыкального восприятия // Музыкальное
восприятие как предмет комплексного исследования: Сб. статей / Сост. А.Г. Костюк.
Киев, 1986, с. 29 – 44.
Тарасов Г.С. Психологические особенности младших школьников //Спутник учителя
музыки / Сост. Г.В. Челышева. – Москва,1993, с. 39 – 45.
Тарасова К. Онтогенез музыкальных способностей. - Москва, 1988.
Теплов Б. Психология музыкальных способностей. Москва-Ленинград, 1947.
Терентьева Н. А. Музыкальная педагогика и образование: История и теория развития от истоков до
современности. – С-Петербург, 1997.
Терентьева Н.А. Художественно-творческое развитие младших школьников на уроках
музыки в процессе целостного восприятия различных видов искусства. – Москва, 1990.
Холопова В. Н. Музыка как вид искусства. - С-Петербург, 2000.

Nosaukums Mūzikas teorija un solfedţo
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4
Kredītpunkti 5
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 84
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Gaļina Zavadska, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, lektore,
Mg.paed.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Nav
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: sniegt mūzikas skolotājam nepieciešamās teorētiskās zināšanas un veicināt praktisko iemaľu
attīstību solfedţo kursā.
Kursa uzdevumi:
1. Veicināt mūzikas teorijas zināšanu apguvi;
2. Veicināt muzikālās (melodiskās, harmoniskās, tembrālās) dzirdes, kā arī atmiľas attīstību;
3. Pilnveidot vokāli intonatīvo (solfedţēšanas, transponēšanas) iemaľu attīstību.
Kursa apraksts – plāns:
30 lekcijas, 54 praktiskās nodarbības
1. tēma. Skaľa un tās augstums, skaľkārta un tonalitāte
2. tēma. Metrs. Ritms. Temps. Tembrs
3. tēma. Vienkāršie un saliktie intervāli
4. tēma. Kvintakordi ar apvērsumiem dabiskā un harmoniskā maţorā un minorā
5. tēma. Raksturīgie intervāli dabiskā un harmoniskā maţora un minora ar atrisinājumiem
6. tēma. Galveno pakāpju septakordi ar apvērsumiem plašā salikumā
7. tēma. Secības ar novirzēm un pirmās radniecības modulācijas
8. tēma. Hromatiskie intervāli ar atrisinājumiem
9. tēma. Akordu alterācija (V7 +5 , VII7 -3 , II7 #1 , II7 #3 )
10. tēma. Enharmoniska modulācija caur pm. VII7
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtotas ieskaites, eksāmens
Literatūra:
1. Barkāne A. Mūzikas diktātu krājumi. – Rīga: Apgāds „Rasa”, 2002.
2. Jaunslāviete D. Mūzikas diktātu krājums. – Rīga, 2002.
3. Kārkliľš L. Mūzikas teorijas pamati. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.
4. Līcītis J. Mūzikas diktāti. – Rīga, 2002.
5. Reimers V. Solfedţo diktāti mūzikas vidusskolu izlaiduma klasēm. – Rīga, 1975, 1984.
6. Алексеев Б. Гармоническое сольфеджио. – Москва: Музыка, 1966.
7. Шульгин Д. Пособие по слуховому гармоническому анализу. – Москва: Музыка, 1991.
8. Копелевич Б. Музыкальные диктанты. Эстрада и джаз. – Москва: Музыка, 1990.
9. Блюм Д. Гармоническое сольфеджио. – Москва: Советский Композитор, 1991.
10. Алексеев Б., Блюм Д. Систематический курс музыкального диктанта. – Москва: Музыка, 1976.

Nosaukums Harmonija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2, 3, 4
Kredītpunkti 4
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 66
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Ēvalds Daugulis, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, asoc. Prof.,
Dr.art.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: sniegt izpratni par harmoniju kā vienu no būtiskākajiem mūzikas izteiksmes līdzekļiem un
iepazīstināt ar daţādu mūzikas stilu harmonijas likumsakarībām.
Kursa uzdevumi:
1. Attīstīt studentiem labas iemaľas balssvirzē un melodiju harmonizācijā.
2. Apgūt praktiskās iemaľas harmonijas analīzē un klavierspēlē.
3. Apgūt harmonijas loģiku teorijas (terminoloģija) un prakses jautājumos.
4. Veicināt fantāziju, sacerot nelielas muzikālas uzbūves (prelūdijas).
5. Saistīt harmonijas mācību ar citiem mūzikas teorētiskajiem priekšmetiem.
Kursa apraksts - plāns:
DIATONIKA
1. Kvintakordu un to apvērsumu savienošana.
2. Septakordu autentiskie un plagālie savienojumi.
3. Melodiskā figurācija.
HROMATIKA
4. DD akordi kadencē, uzbūvē, to alterācija.
5. Diatoniskā jeb I radniecība.
6. Maţorminors un minormaţors.
7. II un III jeb maţorminora modulācijas.
8. Alterācija.
9. Hromatiskās un enharmoniskās modulācijas.
10. Ērģeļpunkts un ostinato.
11. Kompleksā kustība (melodiskā un harmoniskā).
12. Politonalitāte.
13. Akordi ar blakus skaľām, netercu struktūras.
14. Simetriskās skaľkārtas, hromatiskā tonalitāte.
15. 12 skaľu harmonija.
16. 20. gadsimta harmonijas tehnikas.
17. Harmonijas vēstures un teorijas evolūcijas posmi.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtota ieskaite, eksāmens
10. semestris (diatonika)
1) izklāstīt teorijas jautājumu (kvintakordi, septakordi);
2) diatoniskas melodijas harmonizācija (daţādu pakāpju kvintakordi, septakordi un to apvērsumi);
3) atrisināt skaľās dotu akordu (V7, VII7 II7, V9);
4) triju veidu kadenču un diatonisko sekvenču spēle tonalitātēs līdz 5 zīmēm;
5) harmonijas analīze;
6) referāts par konkrētu harmonijas tēmu.
11. semestris (hromatika)
1) izklāstīt teorijas jautājumu (demonstrējot semestra laikā sacerētās 4 prelūdijas);
2) atrisināt skaľās dotu akordu (II7 +3 , IV7 +1 ar apvērsumiem u.tml.);
3) novirţu un modulāciju (I un II radniecība) spēle tonalitātēs līdz 5 zīmēm;
4) triju veidu kadenču un sekvenču spēle;

5) harmonijas analīze;
6) referāts par konkrētu harmonijas tēmu.
12. semestris
1) 20. gadsimta harmonijas tehniku izklāsta jautājumi;
2) semestra laikā sacerētās 4 prelūdijas (daţādi stili);
3) daţādu veidu modulāciju spēle tonalitātēs līdz 5 zīmēm;
4) elipse, ērģeļpunkts;
5) harmonijas analīze;
6) referāts par konkrētu harmonijas stilu.
Literatūra:
1. Bogatirjova J. Harmonijas analīzes hrestomātija. – Rīga: Liesma, 1980.
2. Davis P. H. Harmony and Musical Effect. Bock 1., Part 1. – London: Barrie & Rockliff, 1966.
3. Kārkliľš L. Harmonija. – Rīga: Zvaigzne, 1993.
4. Kārkliľš L. Harmonija. Pamatkurss. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
5. Kārkliľš L. Mūzikas leksikons. – Rīga: 1990.
6. Mūzikas piemēri harmoniskajai analīzei (Sast. L.Kārkliľš). – Rīga: Metodiskais kabinets, 1975.
7. Sekvenču spēle (Sast. L.Kārkliľš). – Rīga: Metodiskais kabinets, 1978.
8. Алексеев Б. Задачи по гармонии. – Москва: Музыка, 1976.
9. Берков В. Гармония. – Москва: Музыка, 1970.
10. Берков В. Пособие по гармоническому анализу. – Москва: Музгиз, 1960.
11. Берков В., Степанов А. Задачи по гармонии. – Москва: Музгиз, 1963.
12. Бершадская Т. Нетрадиционные формы письменных работ по гармонии в консерваториях. –
Ленинград: Музыка, 1982.
13. Гуляницкая Н. Введение в современную гармонию. – Москва: Музыка, 1984.
14. Дубовский И., Евсеев С., Способин И., Соколов В. Учебник гармонии. – Москва: Музыка, 1973.
15. Дубовский И. Пяти-девятиголосие в курсе гармонии. – Москва: Музыка, 1970.
16. Дьячкова Л. Гармония в музыке ХХ века. – Москва: Музыка, 1994.
17. Мутли А. Сборник задач по гармонии. Вып.5-й. – Москва: Музыка, 1964.
18. Мюллер Т. Гармония. – Москва: Музыка, 1976.
19. Мясоедов А. Задачи по гармонии. Третье издание. – Москва: Музыка, 1981.
20. Скребков С. Практический курс гармонии. – Москва: Музгиз, 1952.
21. Скребкова О., Скребков С. Хрестоматия по гармоническому анализу. – 4-е изд. –Москва: Музыка,
1967.
22. Тюлин Ю. и Привано Н. Задачи по гармонии. Выпуск первый. – Москва: Музгиз, 1960.
23. Тюлин Ю. Краткий теоретический курс гармонии. – Ленинград: Музгиз, 1960.
24. Холопов Ю. Гармония. Теоретический курс. – Москва: Музыка, 1988.
25. Холопов Ю. Задания по гармонии. – Москва: Музыка, 1983.

Nosaukums Mūzikas mācību metodika
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3,4,5,6
Kredītpunkti 7
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 110
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Skaidrīte Ērliha, Mūzikas un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, asoc.profesore, Dr.paed.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: sniegt teorētiskās zināšanas integrēta mūzikas mācību procesa veidošanai, kā arī veicināt
pedagoģiskā darba prasmju un iemaľu attīstību, profesionālās kompetences veidošanu.
Kursa uzdevumi:
1) iepazīstināt ar pasaulē pazīstamu metodistu atziľām un apzināt to racionāla pielietojuma iespējas;
2) veicināt iepriekš iegūto zināšanu integrāciju praktiskā muzikālā audzināšanas darbībā;
3) stimulēt skolotājam nepieciešamo personisko īpašību veidošanos;
4) paplašināt informāciju par sabiedrības muzikālo kultūrvidi un veicināt aktīvu līdzdalību tajā.
Kursa apraksts - plāns:
1.tēma. Mūzikas mācīšanas metodika, tās būtība un uzdevumi.
2.tēma. Mūzikas mācību didaktiskie principi.
3.tēma. Muzikālās izglītības vēsturiskā attīstība.
4.tēma. Mūzikas izglītība Latvijā.
5.tēma. Muzikālās audzināšanas sistēmu apskats.
6.tēma. Aktuālāko muzikālās audzināšanas pasākumu apskats Latvijā, to analīze.
7.tēma. Mūsdienu muzikālās mācību koncepcijas Latvijā.
8.tēma. Mūzikas mācību saturs.
9.tēma. Metoţu darba veidu un formu izvēle mācību satura īstenošanai.
10.tēma. Mūzikas stundas dokumentācija un tehniskais nodrošinājums.
11.tēma. Mūzikas stundas struktūra un darba plānojums.
12.tēma. Skaľas augstuma apgūšanas principi.
13.tēma. Rokas zīmes, to nozīme un funkcijas.
14.tēma. Jaunas pakāpes mācīšanas metodika (pēc relatīvās solmizācijas sistēmas).
15.tēma. Ritma izjūtas attīstīšana.
16.tēma. Bērna un pusaudţu balss fizioloģija un vokālo elementu veidošana.
17.tēma. Mūzikas stundas darba veidi un uzdevumi mūzikas terminoloģijas apgūšanā pamatskolā un vidusskolā.
18.tēma. Dziesmas mācīšanas metodes.
19.tēma. Mūzikas klausīšanās un mūzikas literatūras apgūšana.
20.tēma. Uzskates loma, daudzveidība un tās pielietojums darbā.
21.tēma. Rotaļas un ritmikas būtība, to pielietojums stundā.
22.tēma. Bērnu mūzikas instrumentu spēle – elementārās muzicēšanas mācību procesā.
23.tēma. Improvizācijas loma un tās pielietojums muzikālajā audzināšanā.
24.tēma. Folklora, tās pielietojums mūzikas stundā.
25.tēma. Mācīšanas metoţu izvēle, darba plānojums un tās īpatnības pirmsskolas mācību iestādē.
26.tēma. Darba plānojums un tā īpatnības sākumskolā.
27.tēma. Darba plānojums un tā īpatnības pamatskolā.
28.tēma. Darba plānojums un tā īpatnības vidusskolā.
29.tēma. Mācīšanas metoţu izvēle, darba organizēšana, plānojums un tā īpatnības ārpusklases un ārpusskolas
darbā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
nokārtotas ieskaites, eksāmeni, praktiskās nodarbības, semināri, kolokviji
Literatūra:
1. Albrehta Dz., 2001. Didaktika. Rīga, RaKa. – 168 lpp.
2. Avotiľa M., 1987. Ritmika. Rīga.
3. Bebris J., 1922. Dziedāšanas mācības metodika. Rīga.

4. Birzkops J., 1999. Muzicēšana kā labākā intelektuālo spēju attīstītāja. Liesma. – 77 lpp.
5. Daļiľina M., Katkina S. redakcijā., 1980. Vidusskolas didaktika. Rīga, Zvaigzne.
6. Daukša A., 2000. Ieskats mūzikas metodikā. Metodisks mācību līdzeklis. RaKa. – 139 lpp.
7. Eidiľš A., 1974. Muzikālās audzināšanas metodika. Rīga.
8. Graubiľš J., 1931. Pirmās notis dziedāšanas stundās. Rīga.
9. Graudiľa I., 1994. Latviešu tautasdziesma tautā. Rīga.
10. Izglitības un eksaminācijas centrs (projekts). Mūzika (sākumizglītības standarts, pamatizglītības
standarts, vidējās izglītības standarts), 1966. Rīga.
11. Jākobsone I., 1977. Dziedāšanas mācīšanas metodiķu atziľas. Rīga.
12. Jērcuma E., 1981. Ritmika mūzikas skolām. 1.-4.klasei. Rīga.
13. Klauss A., Čaure A., 1995. Bērns, mēs tev palīdzēsim to veikt pašam. Rīga.
14. Kļaviľš Dz., 1978. relatīvā solmizācija. Rīga.
15. Lange T., 1994. Latviešu muzikālās folkloras mācība. I daļa. Rīga, Apgāds.
16. Mediľš J., Jakobsone I., 1958. Dziedāšanas mācīšanas metodika. 1.- 4.klase. Rīga.
17. Muktupāvels V., 1991. Skaľurīku ābece. Stokholma-Rīga.
18. Mūrnieks A., Muktupāvels V., Nelsone I., 1991. Mūzikas mācības priekšmeta vadlīnijas
vispārizglītojošā skolā. Rīga.
19. Nelsone I., Paipare M., 1992. Mūzikas mācīšanas metodika. Rīga, Zvaigzne.
20. Palēvičs I., 1923. Dziedāšanas mācība. Rīga.
21. Paukšte J., 1993. Mūzikas mācīšanas metodika. Rīga.
22. Rozītis I., 1929. Dziedāšanas mācības metodika. Rīga.
23. Skazinska M., 1990. Poznaľas mūzikas akadēmijas pieredze ritmikas pasniegšanas metodikā. Rīga, LR
Kultūras Ministrijas mācību iestādes metodiskais kabinets.
24. Vestergards E., Kirstains J., 1995. Skolotāji skolotājiem. Pedagoģijas izglītības atbalsta centrs. Rīga.
25. Vilkārse I., Čerpinska I., 2001. Mūzika 1.klasei. Skolotāja grāmata, Zvaigzne ABC. – 72 lpp.
26. Vītoliľš J., 1937. Mūzikas vēsture. Rīga.
27. Zelmenis V., 1994. Pedagoģijas pamati. Rīga, RaKa.- 291 lpp.
28. Zvirgzdiľa E., 1986. Par vokālo mākslu. Rīga, Zvaigzne.
29. Махмутов М., 1981. Современный урок. Москва, Педагогика.
30. Краевский В., Новикова В., 1981. Методические вопросы педагогической науки и практики.
Внедрение достижений педагогики в практику школы. Москва.
31. Теплв В., 1947. Психология музыкальных способностей. Москва, Ленинград.
32. Теплов В., 1966. Проблемы индивидуальных различий. Москва, Просвещение.
33. Ветлугина Н., 1968. Музыкальное развитие ребенка. Москва.
34. Ветлугина Н., 1982. Методика музыкального воспитания в детском свду. Москва, Просвещение.
35. Румер М., Жак-Далькоз., 1985. Музыкальное воспитание в школе. Вып. 4, Москва.
36. Мартынов Н., 1970. Золтан Кодаи. Москва.
37. Халабузаров П., Попов В., Добровольская Н., 1990. Методика музыкального воспитания.
Москва, Музыка. – 173с.

Nosaukums Mūzikas vēsture
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4,5,6,7
Kredītpunkti 6
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 128
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Gaļina Zavadska, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, lektorre,
Mg.ped.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Nav
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas, lai veicinātu mūzikas uztveres un skaľdarba analīzes
iemaľu attīstību.
Kursa uzdevumi:
1. Veidot metodoloģiskus principus mūzikas dzīves parādību apzināšanai zinātniskajā skatījumā;
2. Citos mūzikas priekšmetos gūto zināšanu izmantošana skaľdarbu mācīšanās procesā;
3. Veidot iemaľas profesionālai mūzikas uztverei un daţādu laikmetu un stilu mūzikas interpretācijai.
Kursa apraksts - plāns:
1. tēma. Mūzikas izcelšanās. Mūzikas attīstība Seno Austrumu un Vidusjūras zemēs. Pirmie skaľdarbu paraugi.
2. tēma. Feodālā mūzikas kultūra Rietumeiropā.
3. tēma. Mūzika Renesanses laikmetā.
4. tēma. Mūzika 17. gadsimtā.
5. tēma. Mūzika 18. gadsimtā.
6. tēma. Mūzika 19. gadsimta 1. pusē.
7. tēma. Mūzika 19. gadsimta vidusposmā.
8. tēma. Mūzika 19. gadsimta noslēgumā.
9. tēma. Mūzika 19. gadsimta un 20. gadsimta robeţposmā.
10. tēma. Mūzikas kultūra 20. gadsimta 1. pusē.
11. tēma. Mūzika 20. gadsimta vidusposmā.
12. tēma. Mūzikas kultūra 20. gadsimta noslēgumā.
13. tēma. Mūzikas kultūra 21. gadsimta sākumā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtotas ieskaites, eksāmeni
Literatūra:
1. Avramecs B., Muktupāvels V. Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika. – Rīga,
1997.
2. Galacka V. Ārzemju mūzikas literatūra. 1.d. – Rīga: Zvaigzne, 1982.
3. Galacka V. Ārzemju mūzikas literatūra. 1.d. – Rīga: Zvaigzne, 1982.
4. Kārkliľš L. Mūzikas leksikons. – Rīga: Zvaigzne, 1990.
5. Kārkliľš L. Simfoniskā mūzika Latvijā. – Rīga: Liesma, 1990.
6. Kļaviľa V., Janevica A. Latviešu mūzikas literatūra. – Rīga: Zvaigzne, 1980.
7. Krasinska L. Padomju mūzikas literatūra. – Rīga: Liesma, 1969.
8. Krievu mūzikas literatūra. 1.d. – Rīga: Liesma, 1966.
9. Krievu mūzikas literatūra. 2.d. – Rīga: Liesma, 1966.
10. Krievu mūzikas literatūra. 3.d. – Rīga: Liesma, 1967.
11. Krievu mūzikas literatūra. 4.d. – Rīga: Liesma, 1968.
12. Leviks B. Ārzemju mūzikas literatūra. 2.d. – Rīga: Zvaigzne, 1985.
13. Leviks B. Ārzemju mūzikas literatūra. 4.d. – Rīga: Zvaigzne, 1987.
14. Leviks B. Ārzemju mūzikas literatūra. 5.d. – Rīga: Zvaigzne, 1989.
15. Ļeontjeva O. Rietumeiropas komponisti 20. gadsimta vidū. – Rīga: Zvaigzne, 1969.
16. Opera. Pasaules opermākslas šedevri. – Rīga: Juventa, 1998.
17. Operu libreti. Īss operu saturu atstāstījums. – Rīga: Liesma, 1965.
18. Torgāns J. Mūzika 20. gadsimtā. – Rīga: Zvaigzne, 1983.

19. Torgāns J. Mūzika šodien. – Rīga: Zvaigzne, 1983.
20. Vispārējā mūzikas vēsture. 1.d. / Grīnfelda N. redakcijā. – Rīga: Zvaigzne, 1984.
21. Vispārējā mūzikas vēsture. 1.d. – Rīga: Zvaigzne, 1984.
22. Vispārējā mūzikas vēsture. 2.d. – Rīga: Zvaigzne, 1985.
23. Vispārējā mūzikas vēsture. 2.d. / Grīnfelda N. redakcijā. – Rīga: Zvaigzne, 1985.
24. Vītoliľš J. Mūzikas vēsture. – Rīga, 1939.
25. Vītoliľš J., Krasinska L. Latviešu mūzikas vēsture. – Rīga: Liesma, 1972.
26. Zemzare I., Pupa G. Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem. – Rīga: Jumava, 2000.
27. Zemzare I., Pupa G. Jauno mūzika. – Rīga: Liesma, 1979.
28. Davidova J. J.S. Bachs Musikpädagogische Tätigkeit
29. Fornel J.N. Űber Johann Sebastian Bachs Leben Kunst and Kunstwerke Henschelverlag. – Berlin, 1974.
30. J.S. Bach Leben und Werk in Dokumenten // VEB Deutsches Verlag für Musik. – Leipzig, 1975.
31. Knepler G. Musikgeschichte des XIX Jahrhunderts. Henschelverlag. – Berlin, Band I, Band II, 1961.
32. Laux K. Robert Schumann. – Leipzig, 1972.
33. Morris M. The Pimlico Dictionary of 20th - Century Composers. Pimlico. – London SW1V2SA, 1996.
34. Schindler A. Biographie von Ludwig van Beethoven. – Leipzig, 1973.
35. Seeger H. Joseph Heidn ver Bretkopf Härtel. – Leipzig, 1961.

Nosaukums Kompozīcija un improvizācija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7,8
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Ēvalds Daugulis, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, asoc.profresors,
Dr.art.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Klavierspēles iemaľas mūzikas vidusskolas līmenī
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: nodrošināt studiju kursā Kompozīcija un improvizācija sistēmisku un mērķtiecīgu zināšanu un prasmju apguvi,
sniegt teorētiskās pamatzināšanas un attīstīt praktiskās iemaľas kompozīcijā un improvizācijā
Kursa uzdevumi:
1) Veidot studentiem motivāciju sacerēt nelielus mūzikas skaľdarbus;
2) Iemācīt studentu patstāvīgi rīkoties ar mūzikas izteiksmes līdzekļu kompleksu;
3) Veicināt prasmi izveidot un attīstīt improvizējot mūzikas tematismu;
12) Analizēt daţādu stilu un ţanru mūzikas skaľdarbus (formveide, faktūra, tonālais plāns u.tml.);
13) Virzīt apmācību pakāpeniski un mērķtiecīgi.
Kursa apraksts - plāns:
16 lekcijas, 16 praktiskās darbības
1.tēma. Mūzikas izteiksmes līdzekļi un to loma skaľdarba veidošanā.
2.tēma. Tematiskais grauds, tā nozīme skaľdarba izveidē.
3.tēma. Mūzikas valodas konstruktīvie elementi (motīvs, frāze, teikums, periods).
4.tēma Periods.
5.tēma. Vienkāršās 2-d. un 3.-d. formas.
6.tēma. Vokālās formas (strofa, variēta strofa, variantveida strofa).
7.tēma. Muzikālās deklamācijas likumsakarības un īpatnības dziesmā.
8.tēma. Dziesma – teksta dramaturģija saistībā ar paredzētajiem izteiksmes līdzekļiem.
9.tēma. Kontrasts kā vienkāršo formu galvenais attīstības faktors.
10.tēma. Variēšana kā viens no materiāla pamatattīstības paľēmieniem.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Apgūtas teorētiskās un praktiskās zināšanas, nokārtota kontrolstunda un ieskaite
Literatūra:
1. Bizkops J., 1986. Mūzikas sacerēšana klavierspēles apmācībā. Rīga, Zvaigzne. – 122 lpp.
2. Klavieru skaľdarbi iesācējiem. 1994. Sastādīja E.Eglīte un O.Kleine. Rīga, Kultūras centrs „Humanitas”. – 79 lpp.
3. Bogatirjova J., 1980. Harmonijas analīzes hrestomātija. Rīga, Liesma. – 181 lpp.
4. Earl H., 1988. Fundamentals of Music. New Jersey. – 292 p.
5. Grauzdiľa I., 1995. Doctor gradus ad parnassum (rotaprints). Rīga, Metodiskais cabinets. – 98 lpp.
6. Grauzdiľa I., 1996. Rūķcepure. Rīga, Ulma. – 91 lpp.
7. Jaunslavietis G., Jofe J., 1981. Mūzikas teorētisko priekšmetu pasniegšana (rotaprints). Rīga, Metodiskais cabinets. – 110 lpp.
8. Kārkliľš L., 1997. Harmonija. Pamatkurss. Rīga, Zvaigzne ABC. – 224 lpp.
9. Kārkliľš L., 2005. Ievads mūzikas kompozīcijā. Rīga, Raka. – 67 lpp.
10. Kārkliľš L., 1990. Mūzikas leksikons. Rīga, Zvaigzne. – 336 lpp.
11. Kārkliľš L., 1963. Mūzikas teorētisko priekšmetu mācīšanas metodika. Rīga, Zvaigzne. – 146 lpp.
12. Kārkliľš L., 1996. Radošā darba pamati. – I d. Praktiskās kompozīcijas sākumposms. – II d. Kompozīcija kā process (klasicisms,
romantisms). Mācību līdzeklis kompozīcijas nodaļas studentiem. Rīga, J.Vītola LMA Zinātniski pētnieciskā nodaļa. – 66 lpp.
13. Metodiskie materiāli mūzikas teorētisko priekšmetu apmācībai., 1990. Rīga, Metodiskais cabinets. – 36 lpp.
14. Šteinberga L., 1985. Mūzikas analīze teorētisko priekšmetu ciklā. Rīga, Mācību iestāţu metodiskais cabinets. – 120 lpp.
15. Берков В., 1971. Формообразующие средства гармонии. Москва, Советский композитор. – 343 с.
16. Берков В., 1960. Пособие по гармоническому анализу. Москва, Музгиз. – 142 с
17. Когоутек Ц., 1976. Техника композиции в музыке ХХ века. Москва, Музыка. – 366 с.
18. Лебедева Е., 1984. О методике анализа периода. Рига, Методический центр. – 74 с.
19. Петелин Р., Петелин Ю. В., 1999. Аранжировка музыки на РС. Петербург, БХВ – Санкт-Петербург. – 272 с.
20. Месснер Е., 1968. Основы композиции. Москва, Музыка. – 386 с.
21. Назайкинский Е.В., 1982. Логика музыкальной композиции. Москва, Музыка. – 319 с.
22. Оськина С., Партес Д., 1989. Аккомпанемент на уроках гармонии. Вып. 1. Москва, Музыка. – 316 с.
23. Скребков С., 1973. Художественные принципы музыкальных стилей. Москва, Музыка. – 286 c.

Nosaukums Mūzikas formu analīze
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 4,5,6
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 33
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Olga Gončarova, Mūzikas un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, Mg.paed.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Mūzikas teorijas pamatzināšanas
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: stimulēt skaľdarbu analīzes iemaľu attīstību, lai pilnīgāk uztvertu formas un satura vienotību.
Kursa uzdevumi:
1. Veidot skaľdarbu analīzes pamatprincipu apzināšanas un izpratnes iemaľas;
2. Veidot prasmes daţādu muzikālo formu zināšanu izmantošanai citās teorētiskajās disciplīnās.
Kursa apraksts - plāns:
1.tēma. Mūzikas formas elementi un tās sastāvdaļas.
2.tēma. Mūzikas valodas struktūra.
3.tēma. Vienkāršas formas.
4.tēma. Saliktas formas. Populāras formas.
5.tēma. Variācijas.
6.tēma. Rondo forma.
7.tēma. Sonātes forma.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtota ieskaite
Literatūra:
1. Skaľdarbu analīze. L.Kārkļiľa red. – Rīga: Zvaigzne, 1978.
2. Асафьев Б. В. Музыкальная форма как процесс. – Ленинград: Музыка, 1963.
3. Вопросы музыкальной формы. Вып. I . – Москва: Музыка, 1966.
4. Вопросы музыкальной формы. Вып. II . – Москва: Музыка, 1972.
5. Вопросы музыкальной формы. Вып. III . – Москва: Музыка, 1977.
6. Мазель Л. Строение музыкальных произведений. – Москва: Музыка, 1960.
7. Мазель Л., Цуккерман В. Анализ музыкальных произведений. – Москва: Музыка, 1967.
8. Цуккерман В. Анализ музыкальных произведений. Вариационная форма. – Москва: Музыка,
1974.
9. Скребков С. Музыкальная форма. 7-е издание. – Москва: Музыка, 1984.
10. Способин И. Музыкальная форма. – Москва: Музыка, 1958.

Nosaukums Ritmika un kustība
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3,4
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Jānis Butkevičs, Deju studija „Laima”, asistents, Mg.paed.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Nav
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: Veicināt izpratnes veidošanos par latviešu tautas dejas soļu, kustību apguvi skolā
Kursa uzdevumi:
1) iepazīt horeogrāfijas leksiku, dejas zīmējumu;
2) apgūt kompozīcijas pamatprincipus bērnu dejās;
3) apzināt dejas un rotaļas izmantošanas iespējas pirmskolas iestādē.
Kursa apraksts - plāns:
6 lekcijas, 26 praktiskās nodarbības
1.tēma. Kustību tehnika. Dabisko kustību veidi.
2. tēma. Ķermeľa un tā daļu kustību vingrināšana.
2. tēma Ritma izjūtas veidošanas vingrinājumi. Rotaļas ritma izjūtas attīstīšanai. 3. tēma. Rotaļas tempa
attīstīšanai.
4. . tēma. Iztēles vingrinājumi. Rotaļas skaľdarba formas un ţanra noteikšanai.
5. tēma Kustību improvizācija
6. tēma Dejas kompozīcija. Mūzika. Horeogrāfiskā leksika. Dejas teksts. Dejas zīmējums;
7. tēma. Raksturtēlu horeogrāfiskā leksika, dzīvnieku personāţi dejā.
8. tēma. Dramaturģijas likumi dejas kompozīcijā.
9. tēma. Dinamika. Dejas soļu secība.
10. tēma. Kompozīcijas pamatprincipi dejās;
11. tēma. Muzikālā materiāla izvēle, tā atbilstība bērnu dejām. Mūzikas un horeogrāfijas vienotība.
12. tēma. Bērnu vecuma kategorijas, deju soļu atbilstība.
13. tēma. Deju kompozīcija. Dejas uzstādīšana.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Akadēmiskais koncerts, dejas uzstādīšana, ieskaite
Literatūra:
13. Auns O., 1991. Latviešu tautas dzīvesziľa. Rīga, Zvaigzne. – 191 lpp.
14. Austrums Ģ., 1939. Tautas senās godu un audzināšanas tradīcijas. Rīga. – 207 lpp.
15. Avotiľa M. Ritmika sākumskolā. – Rīga: Zvaigzne ABC -1998.
16. Skaţinska M. Poznaľas mūzikas akadēmijas pieredze ritmikas pasniegšanas metodikā. – Rīga, 1990.
17. Līdeks O., 1940. Latviešu svētki. Rīga. – 108 lpp.
18. Siliľa E., 1982. Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība. Rīga. – 103 lpp.
19. Sūna H., 1966. Latviešu rotaļas un rotaļdejas. Rīga. – 659 lpp.
20. Tihonovskis H., 1939. Kāzu parašas Latgalē. Rīga. – 119 lpp.
21. Vītoliľš J., 1973. Gadskārtu ieraţu dziesmas. Rīga. – 594 lpp.
22. Vītoliľš J., 1986. Precību dziesmas. Rīga. – 600 lpp.
23. Шушкина З. Ритмика. М. 1976.
24. Яновская В. Ритмика. М. 1979.

Nosaukums Kora zinātne
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 1
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 16
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Edgars Znutiľš, Mūzikas un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, docents, Dr.paed.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Iemaľas diriģēšanā
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: sniegt mūzikas skolotājiem nepieciešamās kora dziedāšanas teorijas zināšanas un veidot
kordiriģenta darba praktiskās iemaľas.
Kursa uzdevumi:
5) sniegt ziľas par kora dziedāšanas attīstības vēsturi;
6) izskaidrot cilvēka balss aparāta uzbūvi un tā darbības akustiskās un fizioloģiskās īpatnības daţādos
vecumposmos;
7) sniegt teorētiskās zināšanas un veicināt vokālā darba, skaľojuma un ansambļa veidošanas iemaľu
attīstību;
8) veidot kora skaľdarba mākslinieciskās analīzes un diriģenta ārpus mēģinājuma darba iemaľas.
Kursa apraksts - plāns:
1.tēma. Kora mākslas attīstības vēsture.
2.tēma. Kora mākslas attīstība Latvijā
3.tēma. Cilvēka balss aparāts un tā darbība.
4.tēma. Dziedātāja elpa.
5.tēma. Dikcija un artikulācija.
6.tēma. Kora kolektīvs.
7.tēma. Kora skaľojums un intonācija.
8.tēma. Kora ansamblis.
9.tēma. Teorētiskās pamatnostādnes vokālajam darbam ar daţādu vecumposmu bērniem
10.tēma. Kora skaľdarba mākslinieciskā analīze.
11.tēma. Darba organizācija skolas un pašdarbības koros.
12.tēma. Diriģenta darbs ar partitūru.
13.tēma. Kora mēģinājums.
14.tēma. Kora vokālo iemaľu veidošana.
15.tēma. Darbs ar daţādas faktūras un rakstības stila skaľdarbiem.
16.tēma. Skaľdarba mākslinieciskā izpildījuma veidošana.
17.tēma. Kora sagatavošana koncertam.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtota ieskaite
Literatūra:
37. Gailis D., 1965. Kora dziedātāju rokasgrāmata. Rīga.
38. Eidiľš A., 1974. Muzikālās audzināšanas metodika. Rīga.
39. Grauzdiľa I., Poriks A., 1990. Dziesmu svētku gara gaita. Rīga.
40. Grauzdiľa I., Grāvītis O., 1990. Dziesmu svētki Latvijā. Rīga.
41. Grāvītis O., 1989. Dziesmu svētki laiku lokos. Kalendārs 1990.gadam. Rīga.
42. Mediľš J., 1956. Kora zinātľu pamati. Rīga.
43. Sudľika S., 1983. Kora zinātnes pamatkurss.
44. Sudľika S., 1989. Kordiriģenta darba pamati. Rīga.
45. Vītoliľš Jēk., 1947. Kordiriģenta māksla. Rīga.
46. Zvirgzdiľa E., 1986. Par vokālo mākslu. Rīga.
47. B.M.Dosher. The functional unity of the singing voice. Second edition. The Scarecrow Press, Inc.

Metuchen, N.Y., & London, 1994.
48. F.Husler and Y. Rodd-Marling. Singing: the physical nature of the vocal organ.-London, 1965.
49. S.H.Nicholson. Practical methods in choir training. The Royal School of church music. Addington
Palace, Croydon, England, 1975.
50. S.F.Stegman. Student Teaching in the Choral Classroom. Edu in Melb., 2000.
51. Анисимов А., 1951. Дирижер – хормейстер. Ленинград.
52. Гарбузов Н.А. –музыкант, исследователь, педагог. Сб. Статей под ред. Ю.Рагса. 1980. Москва.
53. Дмитриев Л., 1968. Основы вокальной методики. Москва.
54. Егоров А. Теория и практика работы с хором.
55. Ерман Р., 1981. Методические указания к работе над аннотацией хорового произведения на
музыкально-педагогическом факультете. Москва.
56. Живов В., 1981. Методика анализа хоровой партитуры. Вопросы хороведения на музыкальнопедагогическом
факультете. Москва.
57. Краснощеков В., 1969. Вопросы хороведения. Москва.
58. Красотина Е., 1988. Хороведение. Москва.
59. Краулис Х., 1979. Голосообразование с вибрато как средство оптимизации певческого процесса.
Вопросы теории и практики подготовки учителя музыки общеобразовательной школы. Москва.
60. Краулис Х., Аллаяров Х., 1980. К вопросу о физиологических механизмах певческого вибрато.
Теория и практика вокально-хоровой подготовки учителя общеобразовательной школы. Москва.
61. Краулис Х., 1980. К вопросу о выравнивании тембрового звучания хора на разных гласных.
Теория и практика вокально-хоровой подготовки учителя общеобразовательной школы. Москва.
62. Левандо П., 1984. Хоровая фактура. Ленинград.
63. Менабени А., 1976.Методика вокальной работы в школе. Музыкальное воспитание в школе.
Вып. 11. Москва.
64. Менабени А., 1976. Вокальные упражнения в работе с детьми. Музыкальное воспитание в
школе. Вып.11. Москва.
65. Морозов В., 1967. Тайны вокальной речи. Ленинрад.
66. Морозов В., 1965. Вокальный слух и голос. Москва, Ленинград.
67. Морозов В., 1977. Биофизические основы вокальной речи. Ленинград.
68. Соколова О., 1981. Хоровой строй. Волросы хороведения на муз.-пед. факультете. Москва.
69. Стулова Г., 1988. Хоровой класс. Москва.
70. Стулова Г., Школьная Л., 1983. К вопросу о развитии детского голоса в связи с использованием
различий тесситуры в условиях пения. Вопросы вокально-хорового воспитания школьников.
Москва.
71. Чесноков П., 1982. Хор и управление им. Москва.
72. Яковлев А., 1971. Физиологические закономерности певческой атаки. Ленинград.

Nosaukums Aranţēšana
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5
Kredītpunkti 1
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 16
Zinātnes nozare
Zinātnes apakšnozare
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Valentīna Bagirjane, Mūzikas un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, lektore, Mg.paed.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: attīstīt iemaľas pārlikumu un apdaru veidošanā daţādiem koru sastāviem.
Kursa uzdevumi:
1) sniegt kora partitūru pārlikumu un apdaru veidošanai nepieciešamās teorētiskās zināšanas;
2) iepazīstināt ar izcilo kora meistaru pārlikumiem, aranţējumiem un apdarēm;
3) attīstīt praktiskas iemaľas kora partitūras u.c. vokālu skaľdarbu partitūru pārlikumu veidošanā
daţādiem koru sastāviem;
4) attīstīt pārlikumu veidošanas iemaľas daţāda tipa koriem no instrumentāliem skaľdarbiem.
5) attīstīt tautasdziesmu apdaru veidošanas iemaľas.
Kursa apraksts - plāns:
1.tēma. Kora aranţēšanas principi.
2.tēma. Kora partitūras pārlikumu veidošana daţādiem kora sastāviem.
3.tēma. Vokālu skaľdarbu pārlikumu veidošana daţādiem kora sastāviem.
4.tēma. Vokālo skaľdarbu pārlikumu veidošana solistam ar kori.
5.tēma. Pārlikumu veidošana bērnu koriem no daţāda veida un tipa koriem.
6.tēma. tautasdziesmu apdaru veidošana daţādiem koru veidiem un tipiem.
7.tēma. Pārlikumu veidošana daţāda veida un tipa koriem no instrumentāliem skaľdarbiem.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
2 kontroldarbi, tests, eksāmens
Literatūra:
1. Ивакин М., 1980. Хоровая аранжировка. Москва, Музыка. – 212c.
2. Копытман М., 1971. Хоровое письмо. Москва, Советский композитор. – 197c.
3. Левандо П., 1984. Хоровая фактура. Ленинград, Музыка. – 122c.
4. Ленский А., 1980. Искусство хоровой аранжировки. Москва, Музыка. – 342c.
5. Лицвенко И., 1964. Техника переложения сольных вокальных произведений для разных хоровых
составов. Москва. – 96c.
6. Лицвенко И., 1965. Практическое руководство по хоровой аранжировке. Москва, Музыка. –
294c.
7. Самарин В.А., 2002. Хороведение и хоровая аранжировка. Москва, Academia. - 347с.
8. Ушкарев А., 1986. Основы хорового письма. Москва, Музыка. – 226c.

Nosaukums Diriģēšana
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4,5,6,7,8
Kredītpunkti 7
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 109
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Harijs Kraulis, Mūzikas un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, lektors, Mg.paed.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: sniegt skolotāja darbam nepieciešamās teorētiskās zināšanas un veicināt prasmju un iemaľu
attīstību diriģēšanā.
Kursa uzdevumi:
1) diriģēšanas tehnikas attīstīšana;
2) diriģēšanas tehnikas teorētisko pamatu izskaidrošana;
3) mūzikas disciplīnās gūto zināšanu un iemaľu pielietošanas prasmju veidošana kora skaľdarbu
apgūšanas procesā;
4) daţādu laikmetu un stilu mūzikas interpretācijas iemaľu veidošana.
Kursa apraksts - plāns:
109 praktiskās nodarbības
1.tēma. Diriģēšanas aparāta sagatavošana.
2.tēma. Diriģēšana vienkāršajos taktsmēros.
3.tēma. Diriģēšana saliktajos taktsmēros.
4.tēma. Diriģēšana jauktos taktsmēros.
5.tēma. Dinamiskās nianses.
6.tēma. Štrihu izpilde daţādā dinamikā un tempos.
7.tēma. Polifono skaľdarbu diriģēšana.
8.tēma. Akcentuācija.
9.tēma. Tempu maiľas.
10.tēma. Lielo mūzikas formu diriģēšanas iemaľu veidošana.
11.tēma. Diriģēšana ļoti ātros un ļoti lēnos tempos.
12.tēma. Sareţģītu ritmu diriģēšana.
13.tēma. Diriģēšanas tehnikas pilnveide visā tās daudzveidībā.
14.tēma. Lielo mūzikas formu interpretācijas iemaľu pilnveidošana.
15.tēma. Izlaiduma eksāmena programmas sagatavošana ar kori.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Akadēmiskie koncerti, ieskaites, eksāmeni
Literatūra:
1. Bašs M. Diriģēšanas tehnikas pamati. - Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. - 62 lpp.
2. Kvelde P. Metodiskie ieteikumi taktēšanas apmācībā diriģēšanas pedagogiem. – Rīga: Mācību iestāţu
metodiskais kabinets, 1988. – 24 lpp.
3. Marnauza M. Integratīvā pieeja diriģēšanas studiju procesā: Promocijas darbs. – Rīga, 2000.- 194 lpp.
4. Mediľš J. Kora zinātnes pamati. – Rīga: LVI, 1956. – 140 lpp.
5. Sudľika S. Kordiriģenta darba pamati. – Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte. 1989. - 94 lpp.
6. Sudľika S. Kora zinātnes pamatkurss. - Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1983. - 75 lpp.
7. Kahn E. Elements of Conducting. 2 Ed.- New York: Schirmer Books, 1980. – 216 p
8. Hämäläine K. Music Teacher as a Conductor: Paper presented at the 2nd International Research In Music
Education Conference 3-7 april 2001 in Exeter.
9. Bimberg S., Friedrich G., Frischmuth G. Handbuch der Chorleitung. – Leipzig: VEB Deutscher Verlag
für Musik, 1981. – 300 s.
10. Cahn-Speyer R. Handbuch des Dirigierens - Leipzig, 1919. – 284 s.
11. Kondraschin K. Die Kunst des Dirigierens. – Münschen, Zürich: Piper, 1989. – 239 s.
12. Scherchen H. Lehrbuch des Dirigierens - Mainz: Schott, 1990.- 320 s.

13. Thomas K. Lehrbuch der Chorleitung. Band II. – Leipzig: VEB Breitkopf Hartel Musikverlag, 1954. –
191 s.
14. Volbach F. Der Chormeister // Ein Praktisches Handbuch für Chordirigenten. – Mainz: B. Schött`s Söhne,
1931. – 96 s.
15. Анисимов А. Дирижѐр - хормейстер.- Ленинград: Музыка, 1976.- 159 с.
16. Безбородова Л.А. Дирижирование. – Москва: Просвещение, 1990.- 155 с.
17. Ержемский Г. Закономерности и парадоксы дирижирования. - Санкт-Петербург: Деан, 1993. - 258
с.
18. Казачков С.А. От урока к концерту. - Казань: КГК, 1990. – 335 с.
19. Казачков С.А. Дирижѐрский аппарат и его постановка. - Москва: Музыка, 1967.- 179 с.
20. Kраснощѐков В.И. Вопросы хороведенuя.- Москва: Музыка, 1968. - 298 с.
21. Мусин И.А. О воспитании дирижѐра. - Ленинград: Музыка, 1987.- 247 с.
22. Чесноков П.Г. Хор и управление им. -Москва: Государственное музыкальное издательство, 1961.-
240 с.

Nosaukums Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 58
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Edgars Znutiľš, Mūzikas un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, docents, Dr.paed.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: veicināt kora dziedāšanas iemaľu un kora darba praktisko iemaľu veidošanos.
Kursa uzdevumi:
1. Dziedāšanas ansamblī iemaľu apgūšana
2. Studenta vokālās dzirdes attīstīšana
3. Ansambļa komplektēšanas un vadīšanas iemaľu apgūšana
4. Skaľdarba iestudēšanas paľēmienu apgūšana daţādu vecumposmu bērniem
5. Skaľdarba mākslinieciskā izpildījuma specifika ansamblī
Kursa apraksts - plāns:
42 praktiskās nodarbības, 16 citas darba formas (koncerti, uzstāšanās)
31. tēma. Ansamblis, tā veidi un tipi.
32. tēma. Ansambļa organizēšana un komplektēšana
33. tēma. Repertuāra izvēle daţāda vecumposma ansambļiem
34. tēma. Ansambļu stilistiskā ievirze
35. tēma. Metodiskie paľēmieni nošu raksta apgūšanai.
36. tēma Tembrālā ansambļa veidošana
37. tēma Dinamiskā ansambļa veidošana
38. tēma Ritmiskā ansambļa veidošana
39. tēma Darbs ar atsevišķām balsu grupām
40. tēma Skaľdarba mākslinieciskā izpildījuma veidošana
41. tēma. Ansambļa vadīšana mēģinājumos un koncertos
42. tēma. Ansambļa sagatavošanās koncertam.
43. tēma Ansambļa darba izvērtēšana un analīze
44. tēma Ansambļa darba plānošana
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtotas ieskaites, eksāmens un dalība akadēmiskajos koncertos,
kuros tiek vērtētas:
15) prasmes iekļauties ansamblī balssgrupā;
16) prasmes reaģēt uz diriģenta ţestu;
17) prasmes variēt izpildījuma manieri, nianses;
18) emocionālā atsaucība skaľdarba iestudēšanas un izpildīšanas laikā;
19) metodisko paľēmienu pielietošanas daudzveidība darbā ar ansambli;
20) ansambļa vadītāja darba produktivitāte;
21) skaľdarba izpildījuma adekvātums komponista iecerei.
Literatūra:
57. Alberings A. Darbs ar skolu jaunatnes koriem. 2. daļa. - Rīga: Mācību iestāţu metodiskais kabinets, 1982. - 87
lpp.
58. Alunāns N. Kora dziedāšana. Pamācība kā kora dziedātāji izglītojami no N.Alunāna.- Rīga: Pūcītis, 1894.- 56
lpp.
59. Bašs M. Diriģēšanas tehnikas pamati. - Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. - 62 lpp.
60. Breţľevs V. Darbs ar mācību kori. – Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. – 38 lpp.
61. Gailis D. Kora dziedātāja rokasgrāmata. - Rīga: Liesma, 1965. – 178 lpp.
62. Krūmiľš A. Kora dziedāšanas teorijas jautājumi. - Rīga: Mācību iestāţu metodiskais kabinets, 1987. – 110 lpp.
63. Kvelde P. Metodiskie ieteikumi taktēšanas apmācībā diriģēšanas pedagogiem. – Rīga: Mācību iestāţu
metodiskais kabinets, 1988. – 24 lpp.

64. Lindenbergs J. Pedagoga loma topošo diriģentu audzināšanā. - Rīga: Mācību iestāţu metodiskais kabinets, 1983.
– 72 lpp.
65. Marnauza M. Integratīvā pieeja diriģēšanas studiju procesā: Promocijas darbs. – Rīga, 2000.- 194 lpp.
66. Mediľš J. Kora zinātnes pamati. – Rīga: LVI, 1956. – 140 lpp.
67. Sudľika S. Kordiriģenta darba pamati. – Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte. 1989. - 94 lpp.
68. Sudľika S. Kora zinātnes pamatkurss. - Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1983. - 75 lpp.
69. Kahn E. Elements of Conducting. 2 Ed.- New York: Schirmer Books, 1980. – 216 p
70. Hämäläine K. Music Teacher as a Conductor: Paper presented at the 2nd International Research In Music
Education Conference 3-7 april 2001 in Exeter.
71. Bimberg S., Friedrich G., Frischmuth G. Handbuch der Chorleitung. – Leipzig: VEB Deutscher Verlag für
Musik, 1981. – 300 s.
72. Cahn-Speyer R. Handbuch des Dirigierens - Leipzig, 1919. – 284 s.
73. Kondraschin K. Die Kunst des Dirigierens. – Münschen, Zürich: Piper, 1989. – 239 s.
74. Scherchen H. Lehrbuch des Dirigierens - Mainz: Schott, 1990.- 320 s.
75. Thomas K. Lehrbuch der Chorleitung. Band II. – Leipzig: VEB Breitkopf Hartel Musikverlag, 1954. – 191 s.
76. Volbach F. Der Chormeister // Ein Praktisches Handbuch für Chordirigenten. – Mainz: B. Schött`s Söhne, 1931.
– 96 s.
77. Анисимов А. Дирижѐр - хормейстер.- Ленинград: Музыка, 1976.- 159 с.
78. Безбородова Л.А. Дирижирование. – Москва: Просвещение, 1990.- 155 с.
79. Ержемский Г. Закономерности и парадоксы дирижирования. - Санкт-Петербург: Деан, 1993. - 258 с.
80. Казачков С.А. От урока к концерту. - Казань: КГК, 1990. – 335 с.
81. Казачков С.А. Дирижѐрский аппарат и его постановка. - Москва: Музыка, 1967.- 179 с.
82. Kраснощѐков В.И. Вопросы хороведенuя.- Москва: Музыка, 1968. - 298 с.
83. Мусин И.А. О воспитании дирижѐра. - Ленинград: Музыка, 1987.- 247 с.
84. Чесноков П.Г. Хор и управление им. -Москва: Государственное музыкальное издательство, 1961.- 240 с.

Nosaukums Koris un kora darba metodika
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4,5,6,7,8
Kredītpunkti 9
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 288
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Edgars Znutiľš, Mūzikas un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, docents, Dr.paed.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: veicināt kora dziedāšanas iemaľu un kora darba praktisko iemaľu veidošanos.
Kursa uzdevumi:
1. Kora dziedāšanas īpatnību apgūšana.
2. Studenta vokālās dzirdes attīstīšana.
3. Kora dziedātāju vokālo iemaľu attīstīšanas paľēmieni.
4. Kora skaľdarba iestudēšanas paľēmienu apgūšana.
5. Skaľdarba mākslinieciskā izpildījuma specifika korī.
Kursa apraksts - plāns:
1. tēma. Kolektīvas dziedāšanas īpatnības
2. tēma Tembrālā ansambļa veidošana
3. tēma Dinamiskā ansambļa veidošana
4. tēma. Kora skaľojums
5. tēma Ritmiskā ansambļa veidošana
6. tēma. Kora komplektēšanas jautājumi. Kora iedziedāšanās vingrinājumi
7. tēma. Kora mēģinājuma struktūra
8. tēma. Kora dziedātāju vokālo iemaľu attīstīšanas paľēmieni.
9. tēma. Homofoni harmonisku kora skaľdarbu iestudēšanas paľēmieni
10. tēma Polifonu kora skaľdarbu iestudēšanas paľēmieni
11. tēma Darbs ar atsevišķām balsu grupām
12. tēma Skaľdarba mākslinieciskā izpildījuma veidošana
13. tēma. Diriģenta ţests
14. tēma. Kora sagatavošanās koncertam.
15. tēma Kora darba izvērtēšana un analīze
16. Kora darba plānošana
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtotas ieskaites un dalība akadēmiskajos concertos,
kuros tiek vērtētas:
1) prasmes iekļauties ansamblī balssgrupā;
2) prasmes reaģēt uz diriģenta ţestu;
3) prasmes variēt izpildījuma manieri, nianses;
4) emocionālā atsaucība skaľdarba iestudēšanas un izpildīšanas laikā;
5) metodisko paľēmienu pielietošanas daudzveidība darbā ar kori;
6) diriģenta darba produktivitāte;
7) skaľdarba izpildījuma adekvātums komponista iecerei.
Literatūra:
1.Alberings A. Darbs ar skolu jaunatnes koriem. 2. daļa. - Rīga: Mācību iestāţu metodiskais kabinets, 1982.
- 87 lpp.
2. Alunāns N. Kora dziedāšana. Pamācība kā kora dziedātāji izglītojami no N.Alunāna.- Rīga: Pūcītis,
1894.- 56 lpp.
3. Bašs M. Diriģēšanas tehnikas pamati. - Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. - 62 lpp.
4. Breţľevs V. Darbs ar mācību kori. – Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. – 38 lpp.
5. Gailis D. Kora dziedātāja rokasgrāmata. - Rīga: Liesma, 1965. – 178 lpp.

6. Krūmiľš A. Kora dziedāšanas teorijas jautājumi. - Rīga: Mācību iestāţu metodiskais kabinets, 1987. –
110 lpp.
7. Kvelde P. Metodiskie ieteikumi taktēšanas apmācībā diriģēšanas pedagogiem. – Rīga: Mācību iestāţu
metodiskais kabinets, 1988. – 24 lpp.
8. Lindenbergs J. Pedagoga loma topošo diriģentu audzināšanā. - Rīga: Mācību iestāţu metodiskais
kabinets, 1983. – 72 lpp.
9. Marnauza M. Integratīvā pieeja diriģēšanas studiju procesā: Promocijas darbs. – Rīga, 2000.- 194 lpp.
10. Mediľš J. Kora zinātnes pamati. – Rīga: LVI, 1956. – 140 lpp.
11. Sudľika S. Kordiriģenta darba pamati. – Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte. 1989. - 94 lpp.
12. Sudľika S. Kora zinātnes pamatkurss. - Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1983. - 75 lpp.
13. Kahn E. Elements of Conducting. 2 Ed.- New York: Schirmer Books, 1980. – 216 p
14. Hämäläine K. Music Teacher as a Conductor: Paper presented at the 2nd International Research In
Music Education Conference 3-7 april 2001 in Exeter.
15. Bimberg S., Friedrich G., Frischmuth G. Handbuch der Chorleitung. – Leipzig: VEB Deutscher Verlag
für Musik, 1981. – 300 s.
16. Cahn-Speyer R. Handbuch des Dirigierens - Leipzig, 1919. – 284 s.
17. Kondraschin K. Die Kunst des Dirigierens. – Münschen, Zürich: Piper, 1989. – 239 s.
18. Scherchen H. Lehrbuch des Dirigierens - Mainz: Schott, 1990.- 320 s.
19. Thomas K. Lehrbuch der Chorleitung. Band II. – Leipzig: VEB Breitkopf Hartel Musikverlag, 1954. –
191 s.
20. Volbach F. Der Chormeister // Ein Praktisches Handbuch für Chordirigenten. – Mainz: B. Schött`s
Söhne, 1931. – 96 s.
21. Анисимов А. Дирижѐр - хормейстер.- Ленинград: Музыка, 1976.- 159 с.
22. Безбородова Л.А. Дирижирование. – Москва: Просвещение, 1990.- 155 с.
23. Ержемский Г. Закономерности и парадоксы дирижирования. - Санкт-Петербург: Деан, 1993. -
258 с.
24. Казачков С.А. От урока к концерту. - Казань: КГК, 1990. – 335 с.
25. Казачков С.А. Дирижѐрский аппарат и его постановка. - Москва: Музыка, 1967.- 179 с.
26. Kраснощѐков В.И. Вопросы хороведенuя.- Москва: Музыка, 1968. - 298 с.
27. Мусин И.А. О воспитании дирижѐра. - Ленинград: Музыка, 1987.- 247 с.
28. Чесноков П.Г. Хор и управление им. -Москва: Государственное музыкальное издательство,
1961.- 240 с.

Nosaukums Solo dziedāšana un vokālā darba metodika
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4,5,6
Kredītpunkti 5
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 86
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Ilona Bagele, Mūzikas un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, lektore, Mg.art.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: sniegt mūzikas skolotāja vokālajam darbam nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās
iemaľas.
Kursa uzdevumi:
1) elementārās vokālās tehnikas apgūšana;
2) studenta vokālās dzirdes attīstīšana;
3) dziedātāja raksturīgāko kļūdu analīzes iemaľu veidošana. Kļūdu novēršanas metodisko paľēmienu
apgūšana.
Kursa apraksts - plāns:
1.tēma. Balss aparāta sagatavošana.
2.tēma. Balssveide dziedot.
3.tēma. Dziedātāja elpas attīstīšana.
4.tēma. Balss reģistri.
5.tēma. Artikulācija un dikcija dziedot.
6.tēma. Individuālā tembra attīstīšana.
7.tēma. Dziedātāja elpas atkarība no skaľdarba dinamiskajām niansēm, štrihiem, tempa, frāţu apjoma u.c.
8.tēma. Dziedātāja vokālās dzirdes attīstīšana.
9.tēma. Muzikāli literārās frāzes veidošana.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Jāapgūst repertuārs, ieskaitīti akadēmiskie koncerti, nokārtota ieskaite un eksāmens
Literatūra:
1. Jākobsone I., 1974. Dziedāšanas mācīšanas metodiķu atziľas. Rīga, Zvaigzne. – 127 lpp.
2. Matīss T., 1977. Par dziedāšanas mākslu. Rīga, Liesma.
3. Paļevičs I., 1923. Dziedāšanas mācība. Rīga.
4. Paukšte J., 1993. Dziedāšanas pasniegšanas metodika. Rīga, Izglītības attīstības institūts. – 101 lpp.
5. Rozītis J., 1929. Dziedāšanas mācības metodika. Rīga.
6. Zvirgzdiľa E., 1986. Par vokālo mākslu. Rīga, Zvaigzne. – 190 lpp.
7. Zvirgzdiľa E., 1981. Vokālā audzināšana mutācijā. Rīga, Mācību iestāţu metodiskais kabinets.
8. Агикян М., 1990. Профессиональная подготовка студента – вокалиста. Москва.
9. Баладуров В., 1937. Очерки по истории вокальной методологии. Часть I. Москва.
10. Баладуров В., 1937. Очерки по истории вокальной методологии.
Часть III. Москва.
11. Ваккаи Н., 1898. Практический метод итальянского пения. Москва.
12. Виноградов Д., 1917. Постановка дыхания и голоса. Москва.
13. Вольский М. О наличии воздуха в плевральной полости и носовой концепции акта дыхания.
14. Геймано К., Кордве Д., 1940. Дыхательный центр. Ленинград, Музгиз.
15. Дмитриев Л., 1976. Вопросы вокальной педагогики. Вып.5.Москва, Музыка.
16. Левидов И., 1933. Развитие голоса певца и профессиональные болезни голосового аппарата.
Москва, Музгиз.
17. Луканин В., 1972. Мой метод работы с певцами. Москва, Музыка.
18. Менабени А., 1987. Методика обучения сольному пению. Москва, Просвещение.
19. Назаренко И., 1968. Искусство пения. Москва, Музыка.
20. Юссон Р., 1974. Певческий голос. Москва, Музыка.
Яковлев А., 1971. Физиологические закономерности певческой атаки. Москва, Музыка

Nosaukums Klavierspēle
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4,5,6,7,8
Kredītpunkti 7
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 109
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Jeļena Larionova, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, lektore,
Mg.paed.
Tatjana Dvorecka, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, asistente,
Mg.paed.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: attīstīt un pilnveidot klavierspēles zināšanas, prasmes un iemaľas
Kursa uzdevumi:
1. Klavierspēles tehnikas apguve
2. Mūzikas izteiksmes līdzekļu apguve
3. Dinamikas izpildīšanas tehnikas apguve
4. Artikulācijas pamatelementu izpildīšanas apguve
5. Pedalizācijas tehnikas apguve
6. Lasīšanai no lapas nepieciešamo iemaľu apguve
7. Muzikālās dzirdes, emocionālās izjūtas un tēlainās domāšanas attīstība
8. Patstāvīgā darba iemaľu veidošana
9. Skolas repertuāra apguve
10. Daţādu stilu un ţanru skaľdarbu apguve
Kursa apraksts - plāns:
1. Klavierspēles tehnikas apguve
1.1. Pianistiskā aparāta atbrīvošana
1.2. Daţādu klavierspēles tehnikas veidu apguve
1.3. Klavierspēles izpildītājpaľēmienu apguve
2. Mūzikas izteiksmes līdzekļu apguve
2.1. Artikulācijas un štrihu pamatelementu izpildījuma apguve
2.2. Dinamikas izpildīšanas tehnikas apguve
2.3. Pedalizācijas tehnikas apguve
3. Skolas repertuāra apguve
3.1. Folkloras apguve
3.2. Daţādu mūzikas ţanru apguve
3.3. Cittautu skaľdarbu apguve
3.4. 20. gadsimta skaľdarbu apguve
4. Daţādu stilu un ţanru skaľdarbu apguve
5. Lasīšanai no lapas nepieciešamo iemaľu attīstība
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Semestru laikā nokārtotas kontrolstundas, akadēmiskie koncerti, ieskaites, eksāmens
Literatūra:
1. Garūta L., 1972. Rotaļa meţā. Rīga, Liesma.
2. Hrestomātija klavierspēles iesācējiem, 1995. Sast. Suneps U., Upmacis M. Rīga, ULMA.
3. Ivanovs J., 1969. Trīs skicējumi klavierēm. Rīga, Liesma.
4. Jermaks R., 1973. Akvareļi. 1. burtnīca. Rīga, Liesma.
5. Kalniľš Alfr., 1978. Skaľdarbi klavierēm. Izlase. Sast. Klotiľš A. Rīga, Liesma.
6. Karlsons J., 1995. Skaľdarbi klavierēm. Rīga, ULMA.

7. Kleine. Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība.
8. Latviešu komponistu klavieru skaľdarbi bērniem, 1959. Sast. E. Eglīte un O.
9. Latviešu komponistu skaľdarbi klavierēm. 1. daļa, 1997. Sast. Štrause I. Rīga, ULMA.
10. Latviešu komponistu skaľdarbi klavierēm. 2. daļa, 2000. Sast. Štrause I. Rīga, ULMA
11. Mediľš J., 1988. Dainas. Rīga, Mācību iestāţu metodiskais kabinets.
12. Ozoliľa B., Rozenberga T., 2003. Klavierspēle. 2. daļa. Rīga, Muzica Baltica.
13. Ozoliľa B., Rozenberga T., 2003. Klavierspēle. 3. daļa. Rīga, Muzica Baltica.
14. Salaks V., 2002. Skaľdarbi klavierēm bērniem. Rīga.
15. Bach J.S. Notenbuchlein fur Anna Magdalena Bach. Leipzig, Edition Peters.
16. Chopin F. Valses pour piano seul. Budapest, Editio musica.
17. Cramer J.B. 50 etiud na fortepian. Polski Wydawnictwo Muzyczne.
18. Grieg E. Klavierworke. Baud III. Leipzig, Edition Peters.
19. Бах И.С., 1984. Маленькие прелюдии и фуги. Под. ред. Кувшинникова Н. Ленинград,
Музыка.
20. Бах И.С., 1991. Инвенции. Под. ред. Бузони Ф. Москва, Музыка.
21. Беренс Г., 1973. Этюды. ор. 70. Москва, Музыка.
22. Беренс Г., 1980. Этюды. ор. 88. Москва, Музыка.
23. Бетховен Л., 1992. Сонатины для фортепиано. Под. ред. Диденко С. Москва, Музыка.
24. Глинка М., 1976. Сочинения для фортепиано. Москва, Музыка.
25. Гнесина Е., 1973. Маленькие этюды для начинающих. Тетрадь №4. Москва, Музыка.
26. Григ Э., 1989. Лирические пьесы. 1–ый выпуск. Тетрадь №1 – 4. Москва, Музыка.
27. Григ Э., 1989. Лирические пьесы. 2–ый выпуск. Тетрадь №5 – 7. Москва, Музыка.
28. Диабелли А., 1973. Сонатины. Москва, Музыка.
29. Жилинякий А., 1969. Пьесы для фортепиано. Ленинград, Музыка.
30. Клементи М., 1972. Сонатины для фортепиано. Москва, Музыка.
31. Кобылянский А., 1983. Семь октавных этюдов. Москва, Музыка.
32. Кулау Ф., 1959. Сонатины для фортепиано. Москва, ГосМузИздат.
33. Лемуан А., 1969. 50 характерных и прогрессивных этюдов. ор. 37. Москва, Музыка.
34. Лемуан А., 1979. Этюды. ор. 37. Москва, Музыка.
35. Лемуан А., 1989. Этюды для фортепиано. Соч. 65. Москва, Музыка.
36. Летгорн А., 1989. Этюды для фортепиано. ор. 66. Москва, Музыка.
37. Лист Ф., 1967. Нетрудные пьесы для фортепиано. Москва, Музыка.
38. Майкапар С., 1993. Биргольки. 1-я часть. Москва, Композитор.
39. Майкапар С., 1993. Биргольки. 2-я часть. Москва, Композитор.
40. Машковский М., 1986. 15 виртуозных этюдов. ор. 72. Москва, Музыка.
41. Мендельсон Ф., 1975. Песни без слов. Москва, Музыка.
42. Моцарт В.А., 1980. Сонатины для фортепиано. Москва, Музыка.
43. Педагогический репертуар. Хрестоматия для фортепиано. 2-ой класс ДМШ, 1986.
Москва, Музыка.
44. Смирнова Т., 1994. Фортепиано. Интенсивный курс. Тетрадь №1-4. Москва.
45. Хрестоматия педагогического репертуара для фортепиано. Пьесы. Выпуск 1, 1994.
Москва, Музыка.
46. Фильд Дж., 1991. Избранные ноктюрны. Москва, Музыка.
47. Хрестоматия по музыке для 1-го класса общеобразовательных школ, 1991. Ред. – сост.
Силиньш Э., Стабулниеце А. Рига, Звайгзне.
48. Хрестоматия по музыке для 2-го класса общеобразовательных школ, 1992. Ред. – сост.
Силиньш Э., Стабулниеце А. Рига, Звайгзне.
49. Черни К., 1971. Избранные фортепианные этюды. Под. ред. Гермера Г. Москва, Музыка.
50. Черни К., 1973. Школа вправности. ор. 299. Киiв, Музычна Украiна.
51. Черни К., 1986. Школа беглости. ор. 299. Москва, Музыка.
52. Чимароза Д., 1991. Избранные сонаты для фортепиано. Москва, Музыка.
53. Шитте Л., 1979. 25 этюдов для фортепиано. Соч. 68. Ленинград, Музыка.
54. Шопен Ф., 1980. Мазурки. Под. ред. Шольца Г. Москва, Музыка.
55. Шуберт Ф., 1971. Экспромты и музыкальные моменты. Москва, Музыка.
56. Шуберт Ф., 1973. Полное собрание сочинений для фортепиано. Том 5. Москва, Музыка.
57. Шуман Р., 1986. Альбом для юношества. ор. 68. Ленинград, Музыка.

Nosaukums Instrumentācija un pavadījuma spēle
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5,6
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Ēvalds Daugulis, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, asoc.profesors,
Dr.art.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Klavierspēles iemaľas mūzikas vidusskolas līmenī
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: dot teorētiskās zināšanas un attīstīt praktiskās iemaľas instrumentācijā un pavadījuma pamatos
Kursa uzdevumi:
a. Apgūt daţādu ansambļu partitūru veidošanas un instrumentācijas teorētiskos pamatprincipus;
b. Apgūt praktiskās instrumentācijas iemaľas;
c. Iemācīt studentus patstāvīgi strādāt ar mūzikas materiālu;
d. Apgūt melodijas brīvās harmonizācijas pamatus;
e. Virzīt apmācību pakāpeniski un mērķtiecīgi.
Kursa apraksts - plāns:
32 praktiskās nodarbības
1.tēma. Partitūras izveide.
2.tēma. Atslēgas, transponējošie instrumenti.
3.tēma. Balsu dublēšana, melodisko līniju savijumi.
4.tēma Tembri un to maiľas secība.
5.tēma. Partitūras horizontāle un vertikāle.
6.tēma. Melodiskā līnija, bass, ritms, kontrapunkts, ērģeļpunkts, polifonija.
7.tēma. Daţādi ansambļu sastāvi, to īpatnības.
8.tēma. Mūzikas attīstības paľēmieni.
9.tēma Melodijas brīvās harmonizācijas principi, akordu meklēšana.
10.tēma. Pavadījuma spēle pēc burtiem vai cipariem.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Čulaki M., 1981. Simfoniskā orķestra instrumenti. Rīga, Zvaigzne. – 159 lpp.
2. Earl H., 1988. Fundamentals of Music. New Jersey, – 292 p.
3. Fort A., Kuhn A., 1963. Workbook in Harmonic Composition. New York, Holt-Rinehart & Winston. – 227
p.
4. Klotiľš A., 1961. Simfoniskais orķestris. Rīga, Zvaigzne. – 97 lpp.
5. Metodiskie materiāli mūzikas teorētisko priekšmetu apmācībai., 1990. Rīga, Metodiskais kabinets. – 36 lpp.
6. Володин А., 1978. Электро музыкальные инструменты. Москва, Музыка. – 182 с.
7. Зряковский Н.. 1976. Общий курс инструментоведения. Москва, Музыка. – 472 с.
8. Киянов Б., Воскресенский С., 1978. Руководство по инструментовке для эстрадных оркестров и
ансамблей. Ленинград, Музыка. – 182 с.
9. Крей Ю., 1967. Стиль и колорит в оркестре. Москва, Музыка. – 107 с.
10. Ланченко В., 1989. Инструментальные ансамбли. Киев, Музыка. – 89 с.
11. Петелин Р., Петелин Ю., 1999. Аранжировка музыки на РС. Петербург, БХВ – Санкт-Петербург. – 272
с.
12. Махов Н., 1999. Инструментоведение. Санкт-Петербург, Композитор. – 191 с.
13. Миненкова М., 1966. К вопросу о гармонизации мелодии в курсе гармонии. – Минск, Музыка. – 37 с.
14. Оськина С., Партес Д., 1989. Аккомпанемент на уроках гармонии. Вып. 1. Москва, Музыка. – 316 с.
15. Шацилло А., 1982. Некоторые вопросы методики обучения гармонизации мелодии. Москва, Музыка.
– 109 с.

Nosaukums Papildinstruments (blokflauta)
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 33
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Voldemārs Skutāns, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, docents,
Mg.paed.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Nav
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: apgūt pūšamo instrumentu spēles prasmi un veidot koncertdarbībai nepieciešamās iemaľas
Kursa uzdevumi:
1. Pūšamo instrumentu tehnisko iespēju iepazīšana;
2. Pūšamo instrumentu izteiksmes līdzekļu iepazīšana;
3. Pūšamo instrumentu spēles tehnisko paľēmienu apgūšana;
4. Mākslinieciskā izpildījuma iemaľu veidošana.
Kursa apraksts - plāns:
1.tēma. Pušaminstrumentu klasifikācija un attīstības vēsturiskais apskats.
2.tēma. Pūšaminstrumentu tehnisko iespēju iepazīšana.
3.tēma. Pūšaminstrumentu izteiksmes līdzekļu iepazīšana.
4.tēma. Pūšaminstrumentu spēkes tehnisko paľēmienu apgūšana un mākslinieciskā tēla veidošana.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtota ieskaite
Literatūra:
1. Balassa G., Kalman B. Klarinetiskola Edition Musica. – Budapest, 1971.
1. Demnitz F. Elementarschule fur Klarnette. – Leipzig: C.F. Peters, 1981. – 44 s.
2. Hejda T. Szkola na klarnet. – Polskie Wydawniciwo Muzyzne.
3. Madeja T. Techniczna szkola na klarnet. – Polskie Wydawniciwo Muzyzne, 1973. – 108 c.
4. Неrree D. Czaxofoniskola. – Budapest: Editio Musica, 1972.
5. Гетман В. Азбука кларнетиста. – Москва: Советский композитор, 1987. – 79 с.
6. Диков Б. Школа игры на кларнете. – Москва: Советский композитор, 1987. – 79 с.
7. Кларнет: Учебное пособие для музыкальный училищ / Ред. – сост. К. Мюльберг. - Киев:
Музычна Украiна, 1979. – 52 с.
8. Кларнет: Учебный рeпeртуар детских музыкальных школ. 4 – ый класс / Ред. – упорядник П.
Воловий. – Киев: Музычна Украiна, 1988.
9. Михайлов Л. Школа игры на саксофоне. – Москва: Музыка, 1977. – 150 с.
10. Прович Б. Основы техники игры на саксофоне. – Москва: Музыка, 1977. – 150 с.
11. Ривчун А. Школа игры на саксофоне. – Москва: Музыка, 1977. – 150 с.
12. Розанов С. Школа игры на кларнете. – Москва: Музыка, 1978. – 133 с.
13. Хрестоматия для кларнета. 4 – 5 – ые классы детской музыкальной школы / Сост. И.
Мозговенко. – Москва: Музыка, 1973. – 95 с.

Kursa nosaukums Ētika
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Filozofija
Zinātnes apakšnozare Ētika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Ainars Felcis, DU SZF Socioloģijas katedra, Mag. paed., lektors
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Nav
Kursa anotācija:
Augstākajai izglītībai atbilstošu sistematizētu priekšstatu par ētiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā iegūšana. Uz
iegūto zināšanu bāzes veidot un stiprināt pedagoga vēlamo ētisko nostāju, kura balstītos uz racionālu, kompetentu
un tolerantu autoritāti. Īpašu uzmanību kursa ietvaros pievērst dzīvei tās situāciju daudzveidībā, mazāk
moralizēšanai;
Kursa plāns:
1. Ētika, morāle, tikumība.
2. Morāles dinamika. Iedzimtība un sociālie apstākļi. Fatālisms un voluntārisms attieksmē pret pasauli. Izvēle un
brīvība. Morālā pozīcija un morālais dogmatisms.
3. Cilvēks: pilnība un nepilnība.Cilvēka pašsapratnes vēsturiskās gaitas. Teoloģiskā, filosofiskā, dabaszinātniskā
izpratne. Es, persona, personība. Gara pasaule. Garīgās vērtības.
4. Ētiskās vērtības, to iedzīvināšana un specifika. Ētikas pamatkategorijas. Labais un ļaunais. Taisnīgums un
patiesīgums. Pienākums un atbildība. Cieľa un gods. Kauns un sirdsapziľa. Laime. Dzīves jēga.
5. Dzīves ētika. Brīvība, nāve, ciešanas, mīlestība un ķermenis, darbs, jaunrade, ekoloģija, tehnika ētikas skatījumā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Augškalne I. Antoloģija ētikā.- R.: “Izd. RaKa”.-2001.
2. Ētikas vārdnīca. – R., 1987.
3. Gorders J. Sofijas pasaule. Romāns par filosofijas vēsturi.- R.: Zvaigzne ABC.- 1996.
4. Jozus A., Krauliľa V. Ievads ētikā. Sociālās zinības 7.klasei.- R.: “Izd. RaKa”.- 2000.
5. Kalme L., Miezīte A., u.c. Ētika vidusskolai.- R.: “Izd. RaKa”.- 2002.
6. Klīve V.V. Rīcības ceļos. Ētikas vēsture ar atskatu uz kristīgās ētikas pieredzi. – R.: Zinātne.- 1998.
7. Lasmane S. 20. gadsimta ētikas pavērsieni.- R.: Zvaigzne ABC.-2004.
8. Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrāta līdz postmodernismam. – R.: Zvaigzne ABC.- 1998.
9. Lasmane S., Milts A., Rubenis A. Ētika. – R.: 1992., 1.izd., papild.izd. – 1995.
10. Milts A. Ētika. Kas ir ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1999.
11. Milts A. Ētika. Personības un sabiedrības ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 2000.
12. Milts A. Ētika. Saskarsmes ētika.- R.: Zvaigzne ABC.- 2004.
13. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Praktiskā ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1996.
14. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Teorētiskā ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1997.
15. Rubenis A. Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās.- R.: Zvaigzne ABC.- b.g.
16. Šmids V. Eksistences estētika un ētika.- R.: Minerva.- 2001.
17. Šmids V. Skaista dzīve? Ievads dzīves mākslā.- R.: Zvaigzne ABC.- 2001.
18. Vaicekauskiene V. Ētika 7.klasei.- R.: Zvaigzne ABC.- 1999.

Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Aristotelis. Nikomaha ētika. – R.Zvaigzne.- 1985.
2. Kants I. Praktiskā prāta kritika. – R. Zvaigzne.- 1988.
3. Marks Aurēlijs. Pašam sev. – R. Zvaigzne.- 1991.
4. Seneka L.A. Vēstules Lucīlijam par ētiku. – R., 1996
5. Seneka L.A. Dialogi: Par laimīgu dzīvi. Par dzīves īsumu. Par gudrā nelokāmību. Par dvēseles mieru. Par
dusmām.- Rīga: Zinātne, 2001.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Ţurnāli „Skolotājs”, „Kentaurs XXI” (īp.nr.13., 21., 26., 29.)
Internetresursi:
www.delfi.lv
Kursa nosaukums angļu valodā:
Ethics
Kursa anotācija angļu valodā:
In the teaching of ethics, we need to be connect with everyday life. Students in introductory courses can be more
motivated when ethical problems have personal significance. Our proposal suggests an alternative method of
teaching ethics systematically in a scholarly and academic way by drawing a meaningful connection between studies
and real life.

Nosaukums Filosofijas pamati
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Filosofija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Lilija Gorbaceviča, Sociālo zinātľu fakultāte, Socioloģijas katedra, Dr. phil., docente.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Papildus filosofiskās literatūras studijas
Kursa anotācija:
Ľemot vērā, ka filosofijas pasniegšanas galvenais ir problēmas, kuras tā uzdod un risina, filosofijas galvenais
mērķis ir veidot cilvēkā domāšanas veidu, kas ir spējīgs uztvert un metodiski risināt problēmas, kritiski saprast
esošo, sareţģīto realitāti. Filosofiskie viedokļi, kāpēc tie ir tieši tādi, kā arī tas, ka tie bija izteikti, palīdz viľam
izbēgt no irracionālisma, progmatisma un rupja scientisma. Prāts ir atklāts tikai tad, kad tam ir iekšējais
korektors, kurš meklē kļūdas un atbrīvo savu radošo enerģiju. Filosofijas galvenais mērķis ir veidot cilvēkā
domāšanas veidu, kas ir spējīgs uztvert un metodiski risināt problēmas, kritiski saprast esošo, sareţģīto realitāti.
Veidot izpratni par filosofiskiem viedokļiem, kāpēc tie ir tieši tādi, kā arī tas, ka tie bija izteikti, palīdz viľam
izbēgt no irracionālisma, pragmatisma un rupja scientisma. Prāts ir atklāts tikai tad, kad tam ir iekšējais
korektors, kurš meklē kļūdas un atbrīvo savu radošo enerģiju.
Kursa apraksts - plāns:
1. Filosofijas priekšmets vēstures gaitā. Grūtības ar definīciju.
2. Filosofijas vēsturiskā funkcija.
3. Filosofija kā brīvības izpausme. Filosofijas būtība.
4. Filosofija kā sabiedrības un "Es" realizācija.
5. Filosofija un dabaszinātnes.
6. Filosofija un dabaszinātnes mērķis.
7. Filosofija un māksla, līdzība un atšķirība.
8. ilosofijas un reliģijas mērķis.
9. Filosofijas domāšanas tips Antīko laiku filosofijā.
10. Filosofija un teoloģija. Kosmoloģiskā un teoloģiskā konstrukcija Viduslaikos.
11. Viduslaiku kultūras teoloģizācija.
12. Viduslaiku vērtību sašķelšanās un tā cēloľi.
13. Renesanses domāšanas tips. Humānisma idejas par cilvēku un dzīves jēgu.
14. Dabas un cilvēka vienība Renesanses kultūrā.
15. Cīľa par jaunām patiesībām Jaunajos laikos. Sabiedrības un izziľas progress.
16. Empīrisma un racionālisma līnijas zinātnē un filosofijā.
17. Apgaismotāju filosofija.
18. Aktīva cilvēka izpratne vācu filosofijā. Brīvības izpratne vācu filosofijā.
19. Dzīves filosofijas veidošana.
20. Jaunas pasaules ainas tapšana 20.gs. sākumā.
21. Zinātniskā prāta kults.
22. Pozitīvisma filosofija.
23. Eksistences filosofijas daudzveidība.
24. 24. Filosofijas attīstības tendences un perspektīves.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Noklausītas lekcijas, sekmīgi nokārtota ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Braiens Megi. Filozofijas vēsture.- R. Zvaigzne ABC, 2000.
2. Domas par antīko filosofiju. - R., Avots, 1990.
3. Filozofijas atlants. Attēli un teksti. R., Zvaigzne ABC, 2000.
4. Kūle M., Kūlis R. Filosofija. - R., Burtnieks, 1996.
5. Kūle M., Kūlis R. (1996) Filosofija. Rīga.
6. Lauksmans F. Filozofijas ABC.- R., Alberts XII, 1999.
7. Mitoloģijas enciklopēdija 2 sēj. - R., Latvijas enciklopēdija, 1993, 1994.
8. Ness Ā., Heukelands P.I. Dzīves filosofija.- R.,Norden AB, 2001.
9. Rubenis A. Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās. R., Zvaigzne ABC, 2004.
10. Simons-Šefers R. Mazā filosofija Berenīkei.- Aizkraukle, Krauklītis, 1997.
11. Sūna U. Oļševskis G. Ievads filosofijā. - R., Pētergailis, 1993.

12. Sūna M., Olševskis G. (1993) Ievads filosofijā. Rīga.
13. Šuvajevs I. Filosofija. Sarunas par filozofiju 1. R.,Zvaigzne ABC, 1999.
14. Šuvajevs I. Filosofija. Sarunas par filozofiju 2. R., Zvaigzne ABC, 2000.
15. Šuvajevs I. (1999) Filosofija. I,II sēj. Rīga.
16. Рассел Б. История западной философии. - М., Миф, 1993.
17. Реале Дж., Атисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.3 Новое время. - ТОО
ТК " Петрополис", 1996.
18. Реале Дж., Атисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.1 Античность. - Тоо
ТК "Петрополис", 1993.
19. Реале Дж., Атисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.2 Средневековье. –
ТОО ТК " Петрополис", 1994.
20. Чанышев, Н.(1981) Курс лекций по древней философии. Москва.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Airaksinens T. Filosofijas pamati vidusskolai.- R., Zvaigzne ABC, 2001.
2. Aurēlijs M. (1991) Pašam sev. Rīga. 1991.
3. Bardjajevs N. (1990) Mūsdienu pasaules garīgais stāvoklis. KFA, 6, 1990
4. Beringers H. Kas ir filosofija? - Lielvārde, 1995.
5. Bībel Antīkā un viduslaiku filosofija. - R., Zvaigzne ABC, 1997.
6. Bokačo Dţ. (1981) Dekamerons. Rīga.
7. Domas par antīko filosofiju.(1990) Rīga.
8. Gorders J. Sofijas pasaule. Romāns par filosofijas vēsturi. – R., Zvaigzne ABC, 1996.
9. Hēgelis G. (1981) Filosofijas zinātľu enciklopēdija. Rīga.
10. Kants I. (1995) Praktiskā prāta kritika. Rīga.
11. Klīve V. (1996) Gudrības ceļos. Rīga.
12. Klīve V.V. Gudrības ceļos. - R., Zvaigzne, 1996e (b.i.g.)
13. Klīve V.V. Ticības ceļos. - R, Zvaigzne, 1995.
14. Kūns N. (1985) Zelta aunāda. Sengrieķu mīti un varoľteikas. Rīga.
15. Mamardašvili M. (1995) Domātprieks. Rīga.
16. Maritēns Ţ. (1994) Mākslinieka atbildība. Rīga.
17. Mauriľa Z. (1993) Dante tagadnes cilvēka skatījumā. Rīga.
18. Mūks R. (1991) Mits un iztēle. Rīga.
19. Nīče F. (1986) Antikrists. Rīga.
20. Ortega H., Gasets I. (1995) Mīlestība un gudrība.
21. Parandovskis I. (1976) Mitoloģija. Rīga.
22. Platons Valsts (1982) Rīga.
23. Rietumeiropas filozofija 14.-18.gs.- R., Zvaigzne ABC, 2000.
24. Rijnieks K. (1992) Sengrieķu dzīves gudrība. Rīga.
25. Rubenis A. (1993) Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. Rīga.
26. Rubenis A. (1994) Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. Rīga.
27. Rubenis A. (1994) Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. Renesanses un Reformāciju laikmetā. Rīga.
28. Strautbergs K. (1934) Latvju mitoloģija. Rīga.
29. Tulviste P. (1990) Par domāšanas izmaiľām vēsturē. Rīga.
30. Vipers R. (1996) Vēstures lielās problēmas. Rīga.
31. Рассел Б. (1993) история западной философии. (1,2 т.) Москва.
32. Торнане Р. (1995) История западного мышления. Москва.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
1. European Journal of Philosophy
2. Journal of Applied Philosophy

Nosaukums Svešvaloda
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 4
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64
Zinātnes nozare
Zinātnes apakšnozare Angļu valoda
Kursa anotācija:
Studentu lingvistiskās kompetences saglabāšana un paplašināšana.
Pragmatiskās un sociālkulturālās kompetences trūkuma samazināšana.
Studentu sagatavošana svešvalodu lietošanai mācību procesā skolā.
Valodas apmācības galamērķis ir vispārēja komunikatīvā kompetence.
Kursa apraksts - plāns:
1. Fonētika,
2. Gramatika,
3. Leksika,
4. Angļu valodas mācīšanas metodes,
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite

Nosaukums Svešvaloda
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 4
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64
Zinātnes nozare
Zinātnes apakšnozare Vācu valoda
Kursa anotācija:
Studentu lingvistiskās kompetences saglabāšana un paplašināšana.
Pragmatiskās un sociālkulturālās kompetences trūkuma samazināšana.
Studentu sagatavošana svešvalodu lietošanai mācību procesā skolā.
Valodas apmācības galamērķis ir vispārēja komunikatīvā kompetence.
Kursa apraksts - plāns:
1. Fonētika,
2. Gramatika,
3. Leksika,
4. Vācu valodas mācīšanas metodes
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite

Nosaukums Latvijas kultūras vēsture
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Vēsture
Zinātnes apakšnozare Kultūras teorija un vēsture
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Gatis Ozoliľš, Latviešu literatūras un kultūras katedra, lektors
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Nav.
Kursa anotācija:
Kursa ietvaros sistemātiski tiek aplūkoti Latvijas kultūras vēstures galvenie posmi. Tiek dots to raksturojums,
izdalot būtisko. Tiek raksturota kultūru ģenerējošie mehānismi, oriģinalitāte un tās vieta pasaules kultūras
kontekstā, aplūkoti mākslas, literatūras, mūzikas, filosofijas un reliģijas aspekti. Tiek noteikta pasaules aina, cilvēka
vieta tajā.
Kursa apraksts - plāns:
12 kontaktstundas
a. tēma. Baltu etnoģenēze, baltu kultūra un reliģiskie priekšstati.
b. tēma. Kristietības sākotne Latvijā.
c. tēma. Grāmatniecības sākumi Latvijā, izglītība, Rīgas humānisti.
d. tēma. E. Glika Bībeles tulkojums latviski.
e. tēma. Baroks, klasicisms un apgaismības idejas Latvijā.
f. tēma. 19. gs. Latvijas kultūru ģenerējošie mehānismi.
g. tēma. 20. gs. Latvijas kultūru ģenerējošie mehānismi (siciālantropoloģiskie aspekti).
Ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Avotiľa A., BlūmaD., Līdaka A., Ľefedova I., Šmite E. 2003. Latvijas kultūras vēsture. Rīga, Zvaigzne
ABC. – 507 lpp.
2. Lapiľa M. 2002. Latvijas kultūras vēsture XX gs. 40. – 80. gadi. Rīga, RaKa. – 201 lpp.
3. Priedītis A. Latvijas kultūras vēsture. 2000. Daugavpils, A. K. A. – 333 lpp.
4. 4. Sarma D. Latvijas kultūras vēsture. 2003. Rīga, RaKa. – 180 lpp.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Blūma D.,2003. Kultūras vēsture vārdos, jēdzienos un nosaukumos. Rīga, RaKa. - 470 lpp.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Grāmata, Kentaurs XXI.
Kursa nosaukums angļu valodā:
History of Latvian Culture
Kursa anotācija angļu valodā:
In the framework of the course the chief periods in the history of Latvian culture are analysed. They are
characterized by singling out their intrinsic features. The originality of culture and its place in the context of world
culture is assessed; various aspects of art, literature, music, philosophy and religion are viewed, the world picture,
man‟s place in it.

Nosaukums Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5,6,7,
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 35
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Gaļina Zavadska, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, lektorre,
Mg.ped.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Nav
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: sniegt teorētiskās un praktiskās zināšanas par 20. gadsimta mūzikas ţanriem, stiliem un
komponēšanas paľēmieniem, lai veicinātu mūzikas uztveres un skaľdarbu analīzes iemaľu attīstību
Kursa uzdevumi:
4. Sekmēt metodoloģisko principu veidošanos laikmeta muzikālās dzīves parādību apzināšanai
zinātniskajā skatījumā;
5. Citos mūzikas studiju kursos gūto zināšanu izmantošana skaľdarba apgūšanas procesā;
6. Sekmēt mūsdienu laikmeta un stilu muzikālās interpretācijas iemaľu veidošanos.
Kursa apraksts - plāns:
1. tēma. 20. gadsimta 1. puses mūzikas stilistiskie virzieni: neoklasicisms, ekspresionisms, puantilisms,
urbanisms.
2. tēma. 50 – to gadu postvēberisms un avangards: konkrētā mūzika, elektroniskā mūzika, sonoristika,
aleatorika; volintārisma, minimālisma metode.
3. tēma. Dţeza vēsture un stili.
4. tēma. Popmūzika un tās veidi.
5. tēma. 20. gadsimta 80 – 90 – to gadu modernisms.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaitīta muzikāla viktorīna, kolokvijs, nokārtota ieskaite, eksāmens
Literatūra:
1. Avramecs B., Muktupāvels V., 1997. Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika.
Rīga, Musica Baltica Ltd.
2. Dambis P., 2003. 20. gadsimta mūzikas vēsture. Ceļi un krustceļi. Rīga, Zvaigzne ABC.
3. Kārkliľš L., 1990. Mūzikas leksikons. Rīga.
4. Operas libretu leksikons. Rīga, Jumava, 2005.
5. Torgāns I., 1983. Mūzika šodien. Rīga.
6. Vispārējā mūzikas vēsture. II daļa. Rīga, Zvaigzne, 1985.
7. Zemzare I., Pupa G., 2000. Jaunā mūzika pēc 20 gadiem. Rīga.
8. Житомирский Д. и др., 1989. Западный музыкальный авангард после второй мировой войны.
Москва, Музыка.
9. Овчинников Е., 1994. История джаза. Москва, Музыка.
10. Чернов А., Бялик М., 1975. О легкой музыке. Москва-Ленинград.
11. Шахназаров Н., 1981. Авангард в современной западной музыке. Москва, Музыка.

Nosaukums Mūzikas stili un to interpretācija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 8
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Gaļina Zavadska, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, lektorre,
Mg.ped.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Nav
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par mūzikas stiliem, specifiskām īpatnībām un
komponēšanas „manierēm”, lai veicinātu mūzikas uztveres un skaľdarbu stilistiskās analīzes iemaľu attīstību.
Kursa uzdevumi:
3. Iepazīstināt studējošos ar daţādu mūzikas stilu īpatnībām un atšķirībām;
4. Veidot pamatus mūzikas stilu teorētiskā kursa realizācijai praktiskajā pedagoģiskajā darbībā.
Kursa apraksts - plāns:
9. tēma. Mūzikas stilu definīcija, termina atšķirīgas izmantošanas iespējas.
10. tēma. Viduslaiku mūzika.
11. tēma. Renesanses mūzikas stili.
12. tēma. 17. gadsimta mūzikas stils.
13. tēma. Baroka laikmets un J. S. Baha mūzikas stils.
14. tēma. Vīnes klasiskās skolas mūzikas stils.
15. tēma. Romantisms un impresionisms mūzikā.
16. tēma. 20. gadsimta stilu daudzveidība.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaitīts kolokvijs, nokārtots eksāmens
Literatūra:
1. Dambis P., 2003. 20. gadsimta mūzikas vēsture. Ceļi un krustceļi. Rīga, Zvaigzne ABC.
2. Adler G., 1979. Der Stil in der Musik. Leipzig.
3. Damman R., 1967. Der Musikbegriff im deutschen Barock. Koln. – 83 s.
4. Weisbach W., 1957. Stilbegriffe und stilphanomene: vier Ausayze. W-Munch.
5. Житомирский Д., 1989. Западный музыкальный авангард после второй мировой войны. Москва,
Музыка. – 300 с.
6. Келдым Ю., 1978. Проблема стилей в русской музыке 17 – 18 вв. Москва, Музыка.
7. Лобанова М., 1990. Музыкальный стиль и жанр. Москва, Советский композитор. – 145 с.
8. Михайлов А. Некоторые мотивы музыкального авангардизма. Искусство и общество. Москва,
Музыка, 1978.
9. Михайлов М., 1983. Стиль в музыке. Москва, Музыка. – 294 с.
10. Михайлов М., 1990. Этюды о стиле в музыке. Ленинград, Музыка. – 285 с.
11. Рабинович Д., 1979. Исполнитель и стиль. Москва, Музыка.
12. Ренессанс. Барокко. Классицизм. Проблема стилей в западно-европейском искусстве 15 – 17 вв.
Москва, Искусство, 1966. – 325 с.
13. Савенко С.. Есть ли индивидуальный стиль в музыке поставангарда. СМ, 1982, №5.
14. Скребков С., 1973. Художественные принципы музыкальных стилей. Москва, Музыка. – 448 с.
15. Сохор А., 1980. Вопросы социологии и эстетики музыки. Ленинград, Советский композитор. 295
с.
16. Экспрессионизм: Сборник статей. Москва, Музыка, 1973.
17. Яроциньский С., 1978. Дебюсси, импрессионизм и символизм. Москва, Музыка.
18. Шевляков Е., 2004. Музыкальный неоклассицизм 20-го века. Москва, Вузовская книга.
19. Назайкинский Е., 2003. Стиль и жанр в музыке. Москва, Владос.
20. Варунц В., 1988. Музыкальный неоклассицизм. Исторические очерки. Москва, Музыка.

Nosaukums Latviešu mūzikas vēsture
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2,3
Kredītpunkti 4
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 52
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Gaļina Zavadska, Mūzikas un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, lektorre,
Mg.ped.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Nav
Kursa anotācija:
Kursa mērķis: veidot profesionālu priekšstatu par latviešu mūzikas kultūras pamatiem un attīstības posmiem,
attīstīt prasmi analizēt latviešu mūzikas vēsturiski stilistiskās īpatnības, diskutēt par daţādiem jautājumiem,
argumentēti izklāstīt savu viedokli, veidot savu muzikālo vērtību skalu.
Kursa uzdevumi:
4. Veidot vispārējo priekšstatu par mūzikas kultūras attīstības vēsturi;
5. Iepazīstināt studentus ar vadošiem mūzikas ţanriem un virzieniem, studējot ievērojamāko komponistu
daiļradi;
6. Veidot iemaľas profesionālai mūzikas uztverei un interpretācijai.
Kursa apraksts - plāns:
1. tēma. Latviešu tautas mūzika.
2. tēma. Mūzikas kultūras norises Latvijā XIII – XVII gs.
3. tēma. Latvijas mūzikas kultūra XVII – XVIII gs. – Jelgavas mūzikas dzīve (I. Fišers)
4. tēma. Rīgas mūzikas dzīve XVII – XVIII gs. (I.G. Herders, I.V. Mēders, J.G. Mītels)
5. tēma. XIX gs. 1. puse. Valmieras un Irlavas semināri
6. tēma. XIX gs. 2. puse. Dziesmu svētki (J. Cimze)
7. tēma. Baumaľu Kārlis, Vīgneru Ernests, Jurjānu Andrejs. I – V Dziesmu svētki.
8. tēma. XX gs. 1. puse (J. Vītols E. Dārziľš, A. Kalniľš, E. Melngailis, Jānis Mediľš, Jāzeps Mediľš)
9. tēma. VI – IX Dziesmu svētki (Jēkabs Mediľš)
10. tēma. XX gs. vidus (J. Zālītis, J. Graubiľš, L. Garūta, P. Barisons, J. Ķepītis, J. Ivanovs, Ā. Skulte, A.
Ţilinskis, M. Zariľš)
11. tēma. Latviešu komponisti trimdā (H. Pavasars, T. Ķēniľš, J. Kalniľš, D. Aperāne, V. Dārziľš, B. Skulte, J.
Norvilis)
12. tēma. Latviešu mūzika XX gs. 2. pusē (G. Ramans, R. Jermaks, R. Kalsons, P. Dambis, I. Kalniľš, R. Pauls,
J. Karlsons, P. Plakidis, P. Vasks, J. Zemzaris, M. Einfelde, S. Mence, A. Maskats, A. Vecumnieks)
13. tēma. X – XX Dziesmu svētki
14. tēma. Latviešu izcilākie izpildītāji, spilgtākie mūzikas kolektīvi
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Referāts, kontroldarbs, seminārs, diskusija, ieskaite, eksāmens
Literatūra:
11. Ā. Marģeris Zariľš // Latviešu kora literatūra. – Rīga: Liesma, 1979.
12. Avramecs B., Muktupāvels V. Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika. – Rīga,
1997.
13. Briede B. Arvīds Ţilinskis. Padomju Latvijas mūzikas darbinieki. – Rīga, 1965.
14. Briede-Bulavinova V. Latviešu opera. – Rīga: Zinātne, 1975.
15. Dārziľš E. Raksti par Emīlu Dārziľu. – Rīga: Liesma, 1975.
16. Dziesmu svētki Latvijā. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1990.
17. Gaile I. Oskars Šepskis. – Rīga: Signe, 1996.
18. Goluba G. Baumaľu Kārlis. – Rīga: Liesma, 1990.
19. Grauzdiľa I. Latviešu ērģeļkoncerts (brošūra). – Rīga, 1982.
20. Grāvītis O. Latviešu komponistu biogrāfijas. Arvīds Ţilinskis. – Rīga, 1971.
21. Grāvītis O. Mūzikas publicistika. – Rīga: Liesma, 1976.
22. Kārkliľš L. Jāľa Ivanova simfonisms.

23. Kārkliľš L. Jāľa Ivanova simfonisms. – Rīga: Liesma, 1978.
24. Kārkliľš L. Simfoniskā mūzika Latvijā. – Rīga, Liesma, 1990.
25. Kārkliľš L. Simfoniskā mūzika Latvijā. – Rīga: Liesma, 1990.
26. Kārkliľš L. Simfoniskā mūzika Latvijā. – Rīga: Liesma, 1990.
27. Kārkliľš L. Simfoniskie darbi latviešu mūzikā. – Rīga: Liesma, 1973.
28. Klotiľš A. Alfrēds Kalniľš. – Rīga, 1979.
29. Kļaviľa V., Janevica A. Latviešu mūzikas literatūra. – Rīga: Zvaigzne, 1980.
30. Kļaviľš Iz. Etīde par Marģeri Zariľu // Latviešu mūzika. – Rīga: Liesma, 1985.
31. Krasinska L. Marģeris Zariľš. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960.
32. Latviešu kordziesmas antoloģija I 1873 – 1918 Gaismas pils. – Rīga: SOL, 1997.
33. Latviešu kordziesmas antoloģija II 1818 – 1940 Pa zvaigţľu ceļu. – Rīga: SOL, 1998.
34. Latviešu kordziesmas antoloģija III 1840 – 1965 Atmini Sauli. – Rīga: SOL, 1998.
35. Latviešu kordziesmas antoloģija IV 1866 – 1990 Apliecinājums. – Rīga: SOL, 2002.
36. Latviešu kordziesmas antoloģija VI 1873 – 1918 Pūt, vējiľi. – Rīga: SOL, 1999.
37. Latviešu kordziesmas antoloģija VII 1918 – 1940 Dziedot dzimu. – Rīga: SOL, 2000.
38. Latviešu kordziesmas antoloģija VIII 1940 – 1965. – Rīga: SOL, 2001.
39. Latviešu kordziesmas antoloģija XI 1873 – 1940 Lūgšana. – Rīga: SOL, 2000.
40. Lindenberga V., Torgāns J., Fūrmane L. Gadsimtu skaľu lokā. – Rīga: Zvaigzne, 1997.
41. Lukašinska I. Ādolfs Skulte. – Rīga: Liesma, 1987.
42. Mediľš J. Toľi un pustoľi. Mana dzīve. – Rīga: Liesma, 1992.
43. Mūrniece L. Jāzeps Mediľš. – Rīga: Liesma, 1977.
44. Paukšte J. Latgales mūzikas kultūra. – Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2002.
45. Skrābāns R. Izcili pasaules mūziķi Rīgā. – Rīga: Zinātne, 1993.
46. Stumbre S. Zvaigznes un zeme. Lūcija Garūta dzīves un daiļrades gaitā. – Rīga: Liesma, 1969.
47. Torgāns J. Mūzika šodien. – Rīga: Zvaigzne, 1983.
48. Viduleja L. Gaišas stīgas. Pētera Barisona dzīves un daiļrades lappuses. – Rīga, 1963.
49. Vispārējā mūzikas vēsture I. – Rīga: Zvaigzne, 1984.
50. Vispārējā mūzikas vēsture II. – Rīga: Zvaigzne, 1985.
51. Vītoliľš J. Alfrēds Kalniľš. – Rīga: Liesma, 1968.
52. Vītoliľš J. Arvīds Ţilinskis. Latviešu mūzikas hrestomātija. – Rīga, 1957.
53. Vītoliľš J., Krasinska L. Latviešu mūzikas vēsture. – Rīga: Liesma, 1972.
54. Zemzare I. Tālivalis Ķēniľš. Starp divām pasaulēm. – Rīga: Garā pupa, 1994.
55. Zemzare I., Pupa G. Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem. – Rīga: Jumava, 2000.
56. Zemzare I., Pupa G. Jauno mūzika. – Rīga: Liesma, 1979.
Rakstu krājumi:
Latviešu mūzika I – XIX
1. Вайнкоп Ю., Гусин И. Краткий биографический словарь композиторов. – Ленинград: Музыка,
1971.
2. Карклиньш Л. Композиторы и музыковеды Советской Латвии. – Рига: Лиесма, 1974.
3. Музыка Советской Латвии. – Рига: Лиесма, 1988.
4. Музыкальная культура Латвийской ССР. – Москва: Музыка, 1976.
5. Музыкальный энциклопедический словарь. – Москва: Советская энциклопедия, 1990.

Nosaukums Socioloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Socioloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Viesturs Stūrainis, Socioloģijas katedra, lektors
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Nav
Kursa anotācija:
Sociālās domāšanas veidošana, socioloģisko problēmu, to rašanās avotu un iespējamo risināšanas ceļu izpratne,
socioloģijas klasikas mantojuma un vietējās socioloģiskās pieredzes apkopojums.
Kursa apraksts - plāns:
1. Socioloģija kā zinātne.
2. Vēsturiski socioloģiskais ievads.
3. Mūsdienu zinātniskā doma par civilizācijas attīstības alternatīvām.
4. Socioloģija par sabiedrības attīstības mērķiem un līdzekļiem.
5. Socioloģija par pāreju no totalitārisma uz demokrātiju.
6. Ekonomiskās dzīves socioloģija.
7. Sociālā stratifikācija.
8. Sociologi par elitēm, birokrātiju, intelektuāļiem un inteliģenci.
9. Tiesību socioloģija.
10. Politiskā socioloģija.
11. Sociālās politikas socioloģiskās problēmas.
12. Etnosocioloģija un starpnacionālo attiecību aktuālie jautājumi.
13. Ģimenes socioloģiskās problēmas.
14. Kultūras socioloģija.
15. Sabiedrības garīgā dzīve un socioloģija.
16. Personības socioloģija.
17. Izglītības socioloģija.
18. Sporta socioloģija.
19. Noziedzības socioloģija.
20. Sociālais konflikts.
21. Sociālā spriedze.
22. Sociologi par postmūsdienīgo sabiedrības stāvokli.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite
Literatūra:
1. Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. - Rīga, 1996.
2. Demogrāfijas pamati. - Rīga, 1993.
3. Ievads politikā. - Rīga, 1998.
4. Krīze Latvijā. Ko darīt? Domas un vērtējumi. - Rīga, 1996.
5. Meľšikovs V. Latgale ceļā uz konkurētspējīgu tirgu. - Daugavpils: "Saule", 1997.
6. Meľšikovs V. Mūsdienu zinātniskā doma par civilizācijas attīstības alternatīvām. - Daugavpils: "Saule", 1993.
7. Meľšikovs V. Socioloģija par sabiedrības attīstības mērķiem un līdzekļiem. - Daugavpils: "Saule", 1994.
8. Sabiedrības pārmaiľas Latvijā. - Rīga, 1998.
9. Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca. - Rīga, 1997.
10. Chanpion I, Kurth B., Hastings W., Henris K. Sociology. - New York, 1984.
11. Smelser N.I. Sociology. - New York, 1984.
12. Zanden. I.W. Vander The Social Expierence. An Introduction to Sociology. - New York, 1988.
13. Американская социология.- Москва, 1972.
14. Бурдье Л. Начала.- Москва, 1994.
15. Вебер М. Избранные произведения.- Москва, 1990.
16. Новая постиндустриальная волна на Западе. Антология.- Москва, 1999.
17. Поппер К. открытое общество и его враги.- Москва, 1992.
18. Смелзер Н. Социология.- Москва, 1994.
19. Сорокин Л. Человек. Цивилизация. Общество.- Москва, 1992.
20. Социологические очерки. Вып.1.- Москва, 1991.
21. Щепаньский Я. Элементарные понятия социологии.- Москва, 1969.

AUGSTSKOLU SADARBĪBAS LĪGUMS
5.PIELIKUMS
Sadarbības līgums (teksts)
Daugavpilī 2004.gada ____________
Daugavpils Universitāte (DU) rektores profesores Zaigas Ikeres personā, kas
darbojas, pamatojoties uz DU Satversmi, no vienas puses un Rīgas Pedagoģijas un
izglītības vadības augstskola (RPIVA) rektores profesores Daces Markus personā,
kas darbojas pamatojoties uz RPIVA Satversmi, no otras puses, katrs atsevišķi
turpmāk saukts „Puse” vai abi kopā „Puses”, noslēdz šo līgumu par sekojošo:
1. Līguma priekšmets.
Ja šī līguma darbības laikā netiek akreditēta vai tiek likvidēta DU
profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma „Mūzikas skolotājs”
(turpmāk tekstā studiju programma), RPIVA apľemas nodrošināt Studiju programmas
studentiem iespēju turpināt studijas RPIVA īstenotajā profesionālā bakalaura studiju
programmā „Mūzikas skolotājs”.
2. Pušu tiesības un pienākumi.
2.1. DU apľemas informēt Studiju programmā studējošos par šo vienošanos un tās
nosacījumiem;
2.2. RPIVA nepārľem DU saistības pret Studiju programmas studentiem;
2.3. DU studentu imatrikulācija RPIVA un veiktā studiju apjoma pielīdzināšana
RPIVA studiju programmai „Mūzikas skolotājs” notiek saskaľā ar RPIVA
uzľemšanas noteikumiem un imatrikulācijas kārtību, kā arī citiem studiju
procesu reglamentējošiem noteikumiem;
2.4. Valsts budţeta dotēto studiju vietu skaits tiek dokumentāli noformēts un
nodots RPIVA, atbilstoši reālajam studējošo skaitam, kurus, saskaľā ar šo
vienošanos, pārľem RPIVA;
2.5. DU Studiju programmā studējošiem, kurus, saskaľā ae šo vienošanos, pārľem
RPIVA, un kuri ir noslēguši līgumus ar kredītiestādi par studiju kredītu, pēc
saskaľošanas ar Studiju fondu un kredītiestādi šis kredīts tiek nodrošināts uz
iepriekšējiem nosacījumiem.
3. Līguma darbība.
3.1. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un darbojas līdz tajā paredzēto
noteikumu izpildīšanai.
3.2. Līgums var tikt lauzts arī pirms tajā paredzēto apstākļu iestāšanās, rakstiski
paziľojot par to otrai Pusei vismaz 1 (vienu) mēnesi iepriekš.
4. Pušu atbildība.
4.1. Puses nav tiesīgas vienpusējā kārtībā atkāpties no savu saistību pildīšanas.
4.2. Katra no Pusēm ir tiesīga pieprasīt, lai otra godprātīgi pildītu savas saistības.

4.3. Par šī Līguma noteikumu neievērošanu katra no pusēm nes atbildību saskaľā
ar Latvijas Republikas pastāvošo likumdošanu.
5. Strīdu risināšana.
5.1. Visus strīdus, kas rodas Līgumā paredzēto noteikumu pildīšanas gaitā, Puses
risina pārrunu ceļā.
5.2. Strīdi, kuri nevar tikt atrisināti pārrunu ceļā tiek risināti tiesā Latvijas
Republikas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
6. Citi noteikumi.
6.1. Šo līgumu var grozīt un/ vai papildināt tikai ar Pušu rakstisku vienošanos;
6.2. Šis Līgums ir sastādīts divos eksemplāros, pa vienam katrai Pusei, katram no
tiem ir vienāds juridisks spēks.
6.3. Puses piekrīt visiem šī Līguma noteikumiem un apstiprina to parakstot.
Pušu adreses
Daugavpils Universitāte
Daugavpils, Vienības ielā 13
Paraksti
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības
augstskola
Rīgā, Imantas 7. līnija 1
_________________________ _________________________
Z.Ikere D.Markus
Z.V. Z.V.

NR.
P.K.
VĀRDS,
UZVĀRDS
1 M.Aizupiete
2 V.Aleksejeva
3 J.Aļeksejeva
4 N.Avlasjonoka
5 N.Bogdanova
6 D.Elksnīte
7 N.Jermaka
8 V.Kalugina
9 A.Lūse
10 I.Makareni
11 D.Maksimova
12 L.Musajeva
13 I.Narubina
14 A.Prancāns
15 Ģ.Ripa
16 G.Ripa
17 J.Smirnova
18 K.Strazdiľš
19 J.Mirošľikova
20 J.Visokinska
21 L.Ugorenko
22 J.Ščepetkova
23 K.Vaivode
24 I.Venčele
6. PIELIKUMS
Aizstāvēto bakalaura darbu saraksts
AIZSTĀVĒTO BAKALAURA DARBU SARAKSTS 2005.gadā
DARBA NOSAUKUMS VADĪTĀJS
Tēlainās domāšanas attīstīšana mūzikas skolu 1.-4.klašu
audzēkľiem, izmantojot latviešu komponistu
programmatiskos klavierskaľdarbus
Klavierspēles pavadījuma spēles iemaľu veidošanās bērnu
mūzikas skolas vacākajās klasēs
Muzikāli didaktiskā rotaļa kā 5-6 gadu vecuma bērnu ritma
izjūtas attīstības līdzeklis
Mūzikas uztveres attīstības īpatnības 5 – 6 gadu vecuma
bērniem ar psihiskās attīstības aizturi muzikāli ritmiskajā
darbībā
Komponenti, kas ietilpst klavierspēles lasīšanas no lapas
prasmē
Kora diriģenta specifiskās iezīmes darbā ar vokālo ansambli
mūţizglītības kontekstā
Mūzikas uztveres attīstība jaunāko klašu skolēniem mūzikas
klausīšanās procesā
Mūzikas izteiksmes līdzekļi kā priekšnosacījums
profesionālās skaľdarba uztveres attīstībā pusaudţiem
Pozitīvas attieksmes veidošanās pret dziedāšanu 1. – 4.
klašu korī
K.Debisī un M.Ravela skaľdarbu stila īpatnību apgūšana
klavierspēles stundās BMS vecākajās klasēs
Ritmika kā 4 – 5 gadīgo bērnu pareizās stājas veidošanās
līdzeklis
Jaunāko klašu audzēkľu muzikāli-radošo spēju attīstība
klavierspēles mācību procesā
Dziedelpas iemaľu veidošana dabā ar pamatskolas vecuma
bērniem
Artikulācijas iemaľu veidošanās klarnetes un saksofona
spēles mācību procesa BMS
BMS audzēkľu melodiskās dzirdes attīstības līmeľu
noteikšana ar mūzikas diktātu palīdzību
Radošuma attīstība 3.-4.klašu bērniem vokālā ansambļa
nodarbībās
Muzikālās darbības ietekme uz divgadīgo un trīsgadīgo
bērnu intelektuālo spēju attīstību
Flautu ansamblis kāflautas spēles izpildītājiemaľu attīstību
veicinošs faktors
Pianistiskā aparāta veidošana klavieru spēles apmācības
procesa sākumposmā
Akordeona ansambļa spēles iemaľu attīstība mācību
sākumposmā
Stilistiskāpieeja kā 6.-7.klašu skolēnu mūzikas stila
izpratnes attīstības pamats
Radoša pieeja teorētisko zināšanu apguves procesā mūzikas
stundās sākumskolā
Tikumisko vērtību izpratnes veidošanās baznīcas bērnu
koros
Kooperatīvās mācīšanas metodes izmantošana muzikālās
darbības veidos mūzikas stundās vecākās klases pamatskolā
Mg.paed., lekt.
J.Larioinova
Mg.paed., as..
T.Dvorecka
Dr.paed., prof.
J.Davidova
Dr.paed.,
as.prof.
S.Ērliha
Mg.paed., lekt.
G.Zavadska
Dr.paed., doc.
E.Znutiľš
Mg.paed., lekt..
J.Larionova
Dr.art., as.prof.
Ē.Daugulis
Dr/paed., doc.
E.Znutiľš
Mg.paed., as.
T.Dvorecka
Dr.paed., prof.
J.Davidova
Mg.paed., lekt.
T.Minakova
Mg.paed. lekt.
H.Kraulis
Mg.paed., doc.
V.Skutāns
Dr.paed., prof.
J.Davidova
Dr.paed., doc.
E.Znutiľš
Dr.paed.,
as.prof.S.Ērliha
Dr.paed., prof.
J.Davidova
Mg.paed., as.
T.Dvorecka
Mg.paed., lekt.
L.Ščepetkova
Dr.paed., prof.
J.Davidova
Mg.paed., lekt.
G.Zavadska
Dr.paed. doc.
E.Znutiľš
Mg.paed., lekt.
G.Zavadska
3

NR.
P.K.
VĀRDS, UZVĀRDS
Aizstāvēto bakalaura darbu saraksts 2006./2007. studiju gadā
DARBA NOSAUKUMS VADĪTĀJS
1. L.Akmeľkalne 5 – 6 gadīgu bērnu mūzikas uztveres individuālās
īpatnības J.Davidova
2. S.Apine Mārtiľdienas svinības vispārizglītojošajā skolā kā
folkloras pārmantošanas līdzeklis 6. – 9. klašu
skolēniem M.Ţiţina
3. A.Balmanis Stresa ietekme uz audzēkľu muzikālo sniegumu
mūzikas skolā Ē.Daugulis
4. K.Baturina Klavierspēles tehnisko iemaľu veidošanās
metodiskie paľēmieni mūzikas skolas sākumposma
1.- 2.klasē Ē.Daugulis
5. B.Bogdāne Ritma izjūtas veidošanās mūzikas nodarbībās
sagatavošanas grupā 6. – 7. g. bērniem V.Bagirjane
6. J.Budevičs Izpildītājelpas attīstība eifonija spēles mācībā J.Larionova
7. J.Černova 3.klases skolēnu iekšējās muzikālās dzirdes
attīstība pamatskolā L.Ščepetkova
8. B.Čičinska Mūzikas skolotāja radoši mākslinieciskā darbība
vērtīborientējošā izglītības kontekstā S.Ērliha
9. L.Frolova Intereses par mūziku veidošanās sagatavošanas
grupas bērniem pirmsskolas izglītības iestādē T.Dvorecka
10. L.Ģirsa Mūzikas tēla veidošana, apgūstot
neprogrammatiskos skaľdarbus MS vijoļspēles 2.
un 3.klasē Ē.Daugulis
11. A.Gţibovskis Sākumskolas mūzikas stundas analīze
pedagoģiskās meistarības struktūrā L.Ščepetkova
12. R.Harčuka Skatuviskā uztraukuma pārvarēšana vijoļspēles
mācību procesā jaunāko klašu audzēkľiem G.Zavadska
13. I.Juštele Muzikālā ritma attīstība 6 – 9 gadu veciem
bērniem klavierstundās J.Larionova
14. J.Kigitoviča Akordeona spēles izpildītājiemaľu veidošanās
bērnu mūzikas skolas 1. – 2.klasēs L.Ščepetkova
15. O.Kovaļevska Mūzikas skolotāja un skolēna saskarsme kā
vērtīborientācijas virzības veicinātāja pamatskolā S.Ērliha
16. T.Konovalova Intereses attīstība par klasisko mūziku 10. –
12.klašu skolēniem vispārizglītojošā skolā T.Dvorecka
17. M.Kokina Vokālo iemaľu attīstīšana sākumskolas vecuma
bērniem mūzikas stundā S.Ērliha
18. B.Kokorišs Mūzikas klausīšanās kā mūzikas uztveres attīstības
līdzeklis pirmsskolas vecuma bērniem L.Ščepetkova
19. S.Krūmiľa Kooperatīvās mācības izmantojums mūzikas
stundās 2.klasē G.Zavadska
20. T.Larionova Izpildītāju iemaľu kompleksa attīstība vokālajā
ansamblī ar estrādes novirzi T.Dvorecka
21. E.Lazareva Muzikālā ritma izjūtas attīstība mūzikas mācību
procesā jaunāko klašu skolēniem vispārizglītojošā
skolā T.Dvorecka
22. N.Leitāne Skolēnu popmūzikas izziľas interešu attīstīšana
mūzikas mācību stundā pamatskolā 8.- 9.klasēs S.Ērliha
23. I.Marksa 8.klases skolēnu intereses par mūziku daţādos
Latvijas reģionos J.Davidova
4

24. A.Mihailova Kantilēnās spēles iemaľu attīstība klavierspēles
stundās bērnu mūzikas skolā J.Larionova
25. V.Poļakova 4.klases skolēnu muzikāli radošo spēju attīstība
solfedţo stundās bērnu mūzikas skolā L.Ščepetkova
26. Ē.Priluckis Skolotāja un sākumskolas skolēna saskarsmes
veidošana V.Bagirjane
27. M.Steļmačonoka Tembrāli dinamiskās dzirdes attīstība klavieru
ansambļa spēles procesā mācību sākumposmā G.Zavadska
28. R.Stumberga Bērna muzikālā audzināšana ģimenē no dzimšanas
līdz viena gada vecumam J.Davidova
29. G.Savicka Skaľveides iemaľu veidošanās klavierspēles
mācību procesa sākumskolā T.Dvorecka
30. I.Skvorcova 1.- 2.klašu audzēkľu tehnisko iemaľu veidošanās
klavierspēles mācību procesā bērnu mūzikas skolā J.davidova
31. S.Stepanova Akordeona un bajānpavadījuma spēles iemaľu
veidošanās bērnu mūzikas skolā L.Ščepetkova
32. V.Sergejeva 8.klases skolēnu patstāvības attīstīšana mūzikas
mācību procesā J.Davidova
33. S.Tropa Projektu metodes izmantošana 5. – 9.klašu kora
darbu pilnveidošanā E.Znutiľš
34. I.Vaidere Pasakas izmantošana mūzikas mācību procesā 1. –
3.klases skolēnu iztēles attīstīšanai S.Ērliha
35. T.Vasiļjeva Vispārīga priekšstata par impresionismu veidošana
mūzikas stundās vispārizglītojošā skolā
36. M.Zaharova Bērnu sagatavotība muzikālajai audzināšanai
sākumskolas 1.klasē V.Bagirjane
37. N.Zušs Vokālo iemaľu attīstīšana zēniem balss mutācijas
periodā V.Bagirjane
Studenta vārds,
uzvārds
Aizstāvētie bakalaura darbi 2007./2008. studiju gadā
Darba nosaukums Vadītājs
Ineta Jaudzema Vokālā darba metodiskie paľēmieni 5. – 9. klasēs as.prof.
mūzikas stundās vispārizglītojošajās skolās. Edgars Znutiľš
Oksana Sivohina Kora kolektīva izvietojums kā viens no faktoriem as.prof.
skanējuma kvalitātes uzlabošanā darbā ar
pašdarbības koriem.
Edgars Znutiľš
Vasilijs Šušerts Dţeza mūzikas mācību procesā vidusskolā. prof. Ēvalds Daugulis
Nr.
p.k.
AIZSTĀVĒTO BAKALAURA DARBU SARAKSTS 2008./2009.ST.G.
Vārds uzvārds Darba nosaukums Darba vadītājs
1. E. Seľkova
2. T. Kuzľecova
3. I. Meţinieks
4. V. Ľinkovska
Repertuāra izvēles kritēriji darbā ar 5.-9. klašu
skolas koriem
Audzēkľu klavieres tehnisko iemaľu veidošanās
iespējas sākumposmā
Verbālā saskarsme ansambļa nodarbībās darbā ar
8 – 11 gadus veciem bērniem
6 – 11 gadu bērnu harmoniskās dzirdes attīstīšana
vokālajā ansamblī
E. Znutiľš
S. Ērliha
E. Znutiľš
G. Zavadska
5

5. I. Kotāne
6.
K. Demko –
Senkāne
7. N.Deksne
8. Ľ. Baikova
9. E. Anufrijeva
Muzikālās dzirdes attīstība ar diktāta palīdzību
mūzikas skolas 1. klases audzēkľiem mūzikas
mācību stundās
Mūzikas uztveres veidošanās pirmskolas jaunākā
(2 – 3g.) vecuma bērniem
Radošie uzdevumi mūzikas mācību procesā
pamatskolā intereses par mūziku attīstībai
8. – 9. klases skolēnu muzikālās gaumes attīstība
mūzikas mācību procesā
8 – 10 gadīgo skolēnu mūzikas analīzes prasmju
attīstība pamatskolā uz mūsdienu latviešu
komponistu skaľdarbiem
Ē. Daugulis
G. Zavadska
J. Larionova
S. Almakajevs
G. Zavadska
AIZSTĀVĒTO BAKALAURA DARBU SARAKSTS 2009./2010. ST.G.
N.p.k. Uzvārds, Vārds
1. Dzerkale Gunita
Darba tēma latviski
Darba tēma angliski
Pilna laika studijas
Tēmas nosaukums
Vokālo iemaľu veidošana muzikālajās nodarbībās pirmskolas
izglītības iestādēs
The Developing of Vocal Skills for 5 - 6 Years Old Children in
Musical Classes in Preschool Institutions
Darba vadītājs(i) Edgars Znutiľš (asociētais profesors)
Recenzents(i) Skaidrīte Ērliha (asociētais profesors)
2.
Gavrilovs
Jaroslavs
Darba tēma latviski
Darba tēma angliski
Tēmas nosaukums
Balss tembrālā skanējuma pilnveidošana solo dziedāšanas stundās
mūzikas vidusskolā
The Development of Voice Tembral Sound in the Solo Singing
Lessons in Musical Secondary School
Darba vadītājs(i) Edgars Znutiľš (asociētais profesors)
Recenzents(i) Sergejs Almakajevs (lektors)
3.
Jermaloviča
Irina
Darba tēma latviski
Darba tēma angliski
Tēmas nosaukums
Skaľdarba ţanru analīzes iemaľu veidošanās 1. klases skolēniem
klausīšanās procesā
Developing Acquirements of the Analysus of the Composition
Genres in the Listening Process in Form 1
Darba vadītājs(i) Gaļina Zavadska (lektors)
Recenzents(i) Valentīna Bagirjane (lektors)
6

4. Pauhļeba
Irena
Darba tēma
latviski
Darba tēma
angliski
Tēmas nosaukums
Mūzikas terapijas elementi bērnu ar psihiskās attīstības aizturi muzikālajā
darbībā
Elements of Musical Theraphy in Musical Action of Children with
Suspension of Mental Development
Darba vadītājs(i) Tatjana Dvorecka (lektors)
Recenzents(i) Gaļina Zavadska (lektors)
5. Višľakova
Zaļina
Darba tēma
latviski
Darba tēma
angliski
Tēmas nosaukums
Ritma izjūtas attīstība 1. - 2. klašu skolēniem vispārizglītojošajā skolā
mūzikas stundās
The Development of Rythm at the Lessons of Form 1-2 Pupils in Music
Lessons in Comprehensive School
Darba vadītājs(i) Jeļena Larionova (docents)
Recenzents(i) Skaidrīte Ērliha (asociētais profesors)
N.p.k. Uzvārds, Vārds
1. Bašēna Oksana
Nepilna laika studijas
Tēmas nosaukums
Darba tēma latviski Tikumiskās vērtības jauniešu mūzikas dzīvē
Darba tēma angliski Virtues in the Musical Life of Teenagers
Darba vadītājs(i) Skaidrīte Ērliha (asociētais profesors)
Recenzents(i) Marina Ţiţina (lektors)
2. Bogomols Imants
Darba tēma latviski
Darba tēma angliski
Darba vadītājs(i) Marina Ţiţina (lektors)
Mūzikas stundas analīze kā mūzikas skolotāja radošās darbības
attīstības pamats
The Analysis of a Music Lesson as the Basis for the Development
of Creative Activity of a Music Teacher
Recenzents(i) Valentīna Bagirjane (lektors)
3. Dūma Guna Tēmas nosaukums
Darba tēma latviski
Darba tēma angliski
Darba vadītājs(i) Gaļina Zavadska (lektors)
Etniskās piederības veidošanās mūzikālajā audzināšanā
vispārizglītojošās skolas 1.-4. klasēs
The Ethnic Affiliation Forming by Musical Education in the First
Four Classes in Elementary School
Recenzents(i) Edgars Znutiľš (asociētais profesors)
7

4. Grīnbauma Līga Tēmas nosaukums
Darba tēma latviski Dziedāšana kā viena no muzikālās audzināšanas darba formām
Darba tēma angliski Singing as One of the Working Forms in Musical Upbringing
Darba vadītājs(i) Valentīna Bagirjane (lektors)
Recenzents(i) Edgars Znutiľš (asociētais profesors)
5. Kozačenko Uļjana Tēmas nosaukums
Darba tēma latviski
Darba tēma angliski
Darba vadītājs(i) Gaļina Zavadska (lektors)
Klavieru intonēšanas iemaľu veidošana klavierspēles mācību
procesa sākumposmā
Develpoment of Piano Intonation Skills in the Initial Stage of
Teaching to Play the Piano
Recenzents(i) Ēvalds Daugulis (profesors)
6.
Krasnokutska
Svetlana
Darba tēma latviski
Darba tēma angliski
Darba vadītājs(i) Gaļina Zavadska (lektors)
Tēmas nosaukums
Jaunāko skolas vecuma audzēkľu vijolspēles tehnisko iemaľu
veidošanās vijolspēles mācību procesā
Development of Violin Playing Techical Skills of Younger
Children in the Process of Violin Playing
Recenzents(i) Edgars Znutiľš (asociētais profesors)
7. Laicāne Jeļena Tēmas nosaukums
Darba tēma latviski
Darba tēma angliski
Muzikālās iztēles attīstība programmatisku skaľdarbu apguvē
klavierspēles sākumposmā
Development of Musical Imagination in Acquisition of
Programmatic Compositions in the Initial Stages of Piano Training
Darba vadītājs(i) Ēvalds Daugulis (profesors)
Recenzents(i) Jeļena Larionova (docents)
8. Leiduma Rita Tēmas nosaukums
Darba tēma latviski Polifonijas pamatveidu apguve mūzikas skolas 1.-3. klavieru klasēs
Darba tēma angliski
Darba vadītājs(i) Tatjana Dvorecka (lektors)
Recenzents(i) Gaļina Zavadska (lektors)
Fundamental Polyphonic Learning Types in Music School Piano
Classes 1 Through 3
8

9. Posredľikovs
Anatolijs
Darba tēma latviski
Darba tēma angliski
Tēmas nosaukums
1.-2. klases skolēnu radošo spēju attīstība akordeonspēles mācību
procesā
Development of Creative Skills of Pupils in Forms 1-2 in the
Process of Accordion Playing
Darba vadītājs(i) Ludmila Ščepetkova (lektors)
Recenzents(i) Gaļina Zavadska (lektors)
10. Prancāns Arnis Tēmas nosaukums
Darba tēma latviski
Darba tēma angliski
Skaľas veidošana kā individuāls process flautas spēles sākumposma
apmācībā
Sound Production as Individual Process in the Initial Stage of
Teaching to Play the Flute
Darba vadītājs(i) Voldemārs Skutāns (docents)
Recenzents(i) Ēvalds Daugulis (profesors)
11. Šľitkina Irēna Tēmas nosaukums
Darba tēma latviski Ritma izjūtas attīstība akordeona ansambļa jaunākajās klasēs
Darba tēma angliski
Development of Feeling of a Rhythm in Elementary Grades
Accordionist Ensemble
Darba vadītājs(i) Ludmila Ščepetkova (lektors)
Recenzents(i) Ēvalds Daugulis (profesors)
9

7. PIELIKUMS
Studējošo aptaujas anketas paraugs
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDĒJOŠO APTAUJAS ANKETA
Cienījamais student!
Piedāvātās anketas mērķis – noskaidrot Jūsu attieksmi pret studiju procesa gaitu un
kvalitāti. Lūdzam izteikt savus vērtējumus un viedokļus, jo aptaujas dati tiks izmantoti ar
nolūku pozitīvi ietekmēt studiju procesu, balstoties uz studentu domām un priekšlikumiem.
Fakultāte: Mūzikas un mākslu
Programmas direktors: doc. V. Skutāns
Studiju programma: MŪZIKAS SKOLOTĀJS
Kurss: 1
1. Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu).
1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma
pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:
5 - ļoti svarīgs
4 - svarīgs
3 - vidēji svarīgs
2 - nesvarīgs
1 - nav vajadzīgs
1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
5 - ļoti augsts
4 - augsts
3 - vidējs
2 - zems
1 – ļoti zems
1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā
studiju kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiľām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums Studiju kursa
svarīgums
Pedagoģijas vēsture
Vispārīgā pedagoģija
Audzināšanas teorija un
metodika
Sociālā pedagoģija
Didaktika
Vispārīgā psiholoģija
Attīstības psiholoģija
Pedagoģiskā psiholoģija
Sociālā un personības
psiholoģija
Speciālā pedagoģija
Zinātniski pētnieciskās
metodes pedagoģijā
Bērnu fizioloģija un veselības
veicināšana
Datorzinību pamati
Studiju darbs
Solfedžo
Harmonija
Polifonija
Mūzikas formu analīze
Mūzikas vēsture
Latviešu mūzikas vēsture
Mūzikas pedagoģija
Mūzikas mācību metodika
Pasniegšanas
līmenis
Izmaiņas kursa
apjomā
10

Kora zinātne un kordiriģenta
darba metodika
Diriģēšana un kora partitūru
lasīšana
Kora klase
Solo dziedāšana
Klavierspēle
Filozofijas pamati
Angļu valoda
Latvijas kultūras vēsture
Ekonomikas pamati
Aranžēšana
Vokāli instrumentālā
ansambļa pamati
Pavadījuma pamati
Papildinstruments
Izvēles instrumenta spēle
2 Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma
kopumā?
3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar
mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem?
1. Pilnīgi apmierina
2. Pamatā apmierina
3. Daļēji apmierina
4. Neapmierina
5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos
aiziet no universitātes
1. Pietiekams
2. Nepietiekams
4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieţi
2. Jā, bet reti. Kāpēc?
3. Nē. Kāpēc?
5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieţi
2. Jā, bet reti. Kāpēc?
3. Nē. Kāpēc?
6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā
2. Nē
7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar
vieslektoriem ir pietiekams?
1. Jā
2. Nē
8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša
2. Neapmierinoša
9 Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu
kopumā?
10 Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju programmas
kvalitātes uzlabošanā?
1. Apmierinoši
2. Neapmierinoši
3. Cita atbilde
11

8. PIELIKUMS
Studējošo aptaujas anketu rezultāti
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETU REZULTĀTI
2007./2008. STUDIJU GADS
Fakultāte: MMF
Programmas direktors: doc. Voldemārs Skutāns
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kurss: I; II; III; IV
1.Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu).
1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma
pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:
1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
5- ļoti svarīgs
5 - ļoti augsts
4- svarīgs
4 - augsts
3- vidēji svarīgs
3 - vidējs
2- nesvarīgs
2 - zems
1- nav vajadzīgs
1 – ļoti zems
1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju
kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiľām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums Studiju kursa
svarīgums
Pasniegšanas
līmenis
1. Solfedžo 4.24 4.10 „+”- 16%
„-”- 26%
„=”- 58%
2. Harmonija 4.18 4.35 „+”- 10%
„-”- 32%
„=”- 58%
3. Polifonija 3.36 4.18 „+”- 10%
„-”- 33%
„=”- 57%
4. Mūzikas formu analīze 3.85 3.84 „+”- -
„-”- 21%
„=”- 79%
5. Mūzikas vēsture 4.43 4.09 „+”- 10%
„-”- 14%
„=”- 76%
6. Latviešu mūzikas vēsture 4.40 4.00 „+”- -
„-”- 16%
„=”- 84%
7. VIA pamati 3.86 2.95 „+”- 38%
„-”- 19%
„=”- 43%
8. Studiju darbs 3.70 3.83 „+”- 43%
„-”- 24%
„=”- 33%
9. Mūzikas mācību metodika 4.91 4.26 „+”- 5%
„-”- 9%
„=”- 86%
10. Kora zinātne 3.85 3.37 „+”- 5%
„-”- 16%
„=”- 79%
11. Diriģēšana 4.30 4.48 „+”- 5%
„-”- 9%
„=”- 86%
12. Kora klase 4.48 4.65 „+”- 9%
„-”- 24%
Izmaiņas kursa
apjomā
12

„=”- 67%
13. Solo dziedāšana 4.13 4.13 „+”- 14%
„-”- 19%
„=”- 67%
14. Aranžēšana 4.25 3.22 „+”- 37%
„-”- 5%
„=”-58 %
15. Paplidinstruments 3.79 3.94 „+”- 11%
„-”- 21%
„=”- 68%
16. Klavierspēle 4.57 4.13 „+”- 28%
„-”- 5%
„=”- 67 %
17. Pavadījuma pamati 4.57 4.21 „+”- 32%
„-”- 16%
18. Profesionālās kvalifikācijas
prakse
2 Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma
kopumā?
3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar
mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem?
„=”- 52%
4.95 4.14 „+”- 20%
„-”- 10%
„=”- 70%
1. Pilnīgi apmierina - 24%
2. Pamatā apmierina – 40%
3. Daļēji apmierina - 32%
4. Neapmierina - 4%
5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet no
universitātes- -
1. Pietiekams – 50%
2. Nepietiekams - 50%
4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieţi – 95%
2. Jā, bet reti. Kāpēc?- 5%
3. Nē. Kāpēc?- -
5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieţi – 68%
2. Jā, bet reti. Kāpēc?- 24%
3. Nē. Kāpēc?- 8%
6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā – 68%
2. Nē – 32%
7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar
vieslektoriem ir pietiekams?
1. Jā – 33%
2. Nē – 67%
8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša – 87%
2. Neapmierinoša – 13%
13

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETU REZULTĀTI
2007./2008. STUDIJU GADS
Fakultāte: MMF
Programmas direktors: doc. Voldemārs Skutāns
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kurss: I; II; III; IV
1.Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu).
1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma
pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:
1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
5- ļoti svarīgs
5- ļoti augsts
4- svarīgs
4- augsts
3- vidēji svarīgs
3- vidējs
2- nesvarīgs
2- zems
1- nav vajadzīgs
1– ļoti zems
1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju
kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiľām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa
svarīgums
līmenis
apjomā
Pedagoģijas vēsture 3,7 4,3 „-”-39 %
= - 61%
Audzināšanas teorija un metodika 4 4,1 „-”- 33,3%
„=”- 33,3%
„+”- 33,3%
Sociālā pedagoģija 3,7 4 „-”-42%
„=”-58
Mācību organizācijas pamati 3,6 3,9 „+”- 9%
„-”- 36%
„=”-55 %
Vispārīgā psiholoģija 4 4,6 „+”- 5%
„-”-28%
„=”- 67%
Attīstības psiholoģija 3,8 4,2 „-”- 46%
„=”-54 %
Pedagoģiskā psiholoģija 3,7 4,2 „-”- 17%
„=”-83 %
Sociālā un personības psiholoģija 3,8 3,9 „-”- 36%
„=”- 64%
Mūzikas pedagoģija 4,5 4,2 „+”- 18%
„-”-9
Zinātniski pētnieciskās metodes
pedagoģija
Bērnu fizioloģija un veselības
veicināšana
IT
Mūzika un dators
Mūzikas teorijas un solfedžo
Harmonija
„=”-73 %
3,7 4,1 „-”- 30%
„-”-30%
„=”- 40%
3,8 4,2 „-”- 47%
„=”- 53%
4 4,1 „-”- 12%
„=”- 41%
„+”- 47
4,6 3,3 „+”- 50%
„=”-50 %
4,1 4 „+”- 12%
„-”-12%
„=”-76 %
3,8 4 „+”- 6%
„-”-23
14

Studiju darbs
Mūzikas mācību metodika
Mūzikas vēsture
Kompozīcija un improvizācija
Mūzikas formu analīze
Ritmika un kustība
Aranžēšana
Diriģēšana
Vokālais ansamblis un vokālā
darba metodika
Koris un kora darba metodika
Solo dziedāšana un vokālā darba
metodika
Klavierspēle
Instrumentācija un pavadījuma
spēle
Papildinstruments
Vokāli instrumentālais ansamblis
ētika/estētika Latvija Eiropā
Filozofijas pamati
Svešvaloda
Latvijas kultūras vēsture/
pasaules kult. vēstures
Mūsdienu mūzika un tās attīstības
tendences
Mūzikas stili un to interpretācija
Latviešu mūzikas vēsture
3,6 3,9
„=”-71 %
„+”- 1%
„-”-33%
„=”-50 %
4 3,7 „+”- 15%
„-”-39
„=”-46 %
3,9 4 „+”- 22%
„-”-17
„=”-61 %
4,3 3,4 „+”- 36%
„=”-64 %
3,8 3,4 „+”- 17%
„-”-41%
„=”-42 %
5,5 2,8 „+”- 18%
„-”-36
„=”-46 %
3,6 3,4 „+”- 42%
„-”-25
„=”-33 %
4,1 4,2 „+”- 12%
„-”-17%
„=”-71 %
3,9 4 „+”- 11%
„-”11
„=”-78 %
4,5 4,4 „+”- 17%
„-”-11
„=”-72 %
4,5 4,6 „+”- 31%
„=”-69 %
4,6 4,6 „+”- 17%
„=”-83 %
4,2 4 „+”- 27%
„-”-9
„=”-64 %
4,2 4,2 „+”- 22%
„=”-78 %
3,8 3,5 „+”- 27%
„-”-36%
„=”-37 %
3,2 3,9 „+”- 17%
„-”-41
„=”-42 %
3,3 3,8 „+”- 8%
„-”-59
„=”-33 %
4,2 3,9 „+”- 50%
„-”-8
„=”-42 %
3,5 3,9 „+”- 6%
„-”-44
„=”-50 %
3,7 3,4 „+”- 64%
„=”-36 %
3,8 3,8 „+”- 50%
„-”-10
„=”-40 %
4,2 4,2 „-”-20%
„=”-80 %
15

Ekonomikas pamati/ civilzinību
pamati/ socioloģija
Izvēles instrumenta spēle
2 Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma
kopumā?
3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar
mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem?
2,7 3,5 „+”- 10%
„-”-60%
„=”-30 %
4,4 4,4 „+”- 41%
„=”-59 %
1. Pilnīgi apmierina – 21%
2. Pamatā apmierina – 16%
3. Daļēji apmierina – 58%
4. Neapmierina -5 %
5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet no
universitātes- %
1. Pietiekams – 39%
2. Nepietiekams - 61%
4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieţi -63 %
2. Jā, bet reti. Kāpēc?-37 %
3. Nē. Kāpēc?- %
5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieţi – 74%
2. Jā, bet reti. Kāpēc?-21 %
3. Nē. Kāpēc?- 5%
6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā – 50%
2. Nē – 50%
7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar
vieslektoriem ir pietiekams?
1. Jā – 37%
2. Nē – 63%
8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša – 84%
2. Neapmierinoša – 16%
9 Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu
kopumā?
1. Apmierinoši –84%
2. Neapmierinoši – 11%
3. Cita atbilde -5 %
16

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETU REZULTĀTI
2008./2009. STUDIJU GADS
Fakultāte: Mūzikas un mākslu
Programmas direktors: lekt. Gaļina Zavadska
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kurss: I
1.Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu).
1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma
pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:
1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
5- ļoti svarīgs
5- ļoti augsts
4- svarīgs
4- augsts
3- vidēji svarīgs
3- vidējs
2- nesvarīgs
2- zems
1- nav vajadzīgs
1– ļoti zems
1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju
kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiľām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa
svarīgums
līmenis
apjomā
Pedagoģijas vēsture 4,2 4,8 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Vispārīgā psiholoģija 3,7 3,5 „+” – %
„-„ – 25%
Bērnu fizioloģija un veselības
veicināšana
„=” – 75%
3,8 3,8 „+” – %
„-„ – 40%
„=” – 60%
IT 4,4 4,6 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Mūzikas teorijas un solfedžo 4,7 4,8 „+” – 17%
„-„ – %
„=” – 83%
Harmonija 4,7 4,7 „+” – 67%
„-„ – %
„=” – 33%
Studiju darbs 4,8 4,7 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Mūzikas vēsture 4,8 5 „+” – 17%
„-„ – %
„=” – 83%
Kora zinātne 4,7 4,8 „+” – 50%
„-„ – %
„=” – 50%
Diriģēšana 4,7 4,3 „+” – 17%
„-„ – %
Vokālais ansamblis un vokālā
darba metodika
„=” – 83%
4,5 4,2 „+” – 17%
„-„ – %
„=” – 83%
Koris un kora darba metodika 3,7 4,5 „+” – 33%
„-„ – 50%
„=” – 13%
Solo dziedāšana un vokālā darba 4,3 4,8 „+” – 67%
17

metodika „-„ – %
„=” – 33%
Klavierspēle 5 5 „+” – 83%
„-„ – %
„=” – 17%
Papildinstruments 4,8 4,8 „+” – 40%
„-„ – %
„=” – 60%
Svešvaloda 4,7 4,8 „+” – 33%
„-„ – %
Latvijas kultūras vēsture/
pasaules kult. vēstures
„=” – 67%
3,7 4 „+” – %
„-„ – 17%
„=” – 83%
Latviešu mūzikas vēsture 4,2 4,8 „+” – 20%
„-„ – %
„=” – 80%
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETU REZULTĀTI
2008./2009. STUDIJU GADS
Fakultāte: Mūzikas un mākslu
Programmas direktors: lekt. Gaļina Zavadska
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kurss: II
1.Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu).
1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma
pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:
1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
5- ļoti svarīgs
5- ļoti augsts
4- svarīgs
4- augsts
3- vidēji svarīgs
3- vidējs
2- nesvarīgs
2- zems
1- nav vajadzīgs
1– ļoti zems
1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju
kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiľām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa
svarīgums
līmenis
apjomā
Audzināšanas teorija un metodika 4,5 4,5 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Pedagoģiskā psiholoģija 5 5 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Mūzika un dators 4,5 4 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Mūzikas teorijas un solfedžo 5 4 „+” – %
„-„ –50 %
„=” –50 %
Harmonija 3,5 3 „+” – %
„-„ – 100%
„=” – %
Studiju darbs 4 4 „+” – %
18

„-„ – 50%
„=” – 50%
Mūzikas mācību metodika 4,5 4 „+” – 50%
„-„ – %
„=” – 50%
Mūzikas vēsture 5 5 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Mūzikas skaľdarbu analīze 5 3 „+” – %
„-„ –100 %
„=” – %
Ritmika un kustība 4 3,5 „+” – %
„-„ – 50%
„=” – 50%
Diriģēšana 5 4 „+” – %
„-„ – %
Vokālais ansamblis un vokālā
darba metodika
„=” – 100%
4,5 4 „+” – 50%
„-„ – 50%
„=” – %
Koris un kora darba metodika 4,5 4,5 „+” – %
„-„ – %
Solo dziedāšana un vokālā darba
metodika
„=” – 100%
5 4,5 „+” –50 %
„-„ – %
„=” – 50%
Klavierspēle 4,5 4,5 „+” – 50%
„-„ – %
„=” – 50%
ētika/estētika Latvija Eiropā - - -
Filozofijas pamati 4,5 3,5 „+” – %
„-„ – 50%
„=” – 50%
Latviešu mūzikas vēsture 4,5 4,5 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
19

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETU REZULTĀTI
2008./2009. STUDIJU GADS
Fakultāte: Mūzikas un mākslu
Programmas direktors: lekt. Gaļina Zavadska
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kurss: III
1.Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu).
1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma
pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:
1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
5- ļoti svarīgs
5- ļoti augsts
4- svarīgs
4- augsts
3- vidēji svarīgs
3- vidējs
2- nesvarīgs
2- zems
1- nav vajadzīgs
1– ļoti zems
1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju
kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiľām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa
svarīgums
līmenis
apjomā
Mācību organizācijas pamati 3,5 4,5 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Sociālā un personības psiholoģija 3,5 4 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Mūzikas pedagoģija 4,5 4,5 „+” –50 %
„-„ – %
„=” – 50%
Studiju darbs 4 4,5 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Mūzikas mācību metodika 5 5 „+” – 100%
„-„ – %
„=” –%
Mūzikas vēsture 5 5 „+” –50 %
„-„ – %
„=” – 50%
Mūzikas skaľdarbu analīze 4 3,5 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Aranžēšana 5 4 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Diriģēšana 5 5 „+” – %
„-„ – 50%
„=” – 50%
Koris un kora darba metodika 4 3,5 „+” – %
„-„ – 100%
„=” –%
Solo dziedāšana un vokālā darba
metodika
4 4 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Klavierspēle 4,5 5 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Instrumentācija un pavadījuma
spēle
4 3,5 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Vokāli instrumentālais ansamblis 3 4,5 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Mūsdienu mūzika un tās attīstības
tendences
5 5 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
20

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETU REZULTĀTI
2008./2009. STUDIJU GADS
Fakultāte: Mūzikas un mākslu
Programmas direktors: lekt. Gaļina Zavadska
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kurss: IV
1.Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu).
1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma
pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:
1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
5- ļoti svarīgs
5- ļoti augsts
4- svarīgs
4- augsts
3- vidēji svarīgs
3- vidējs
2- nesvarīgs
2- zems
1- nav vajadzīgs
1– ļoti zems
1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju
kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiľām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa
svarīgums
līmenis
apjomā
Zinātniski pētnieciskās metodes
4,6 4,6 „+” – 17%
pedagoģija
„-„ – 17%
„=” – 67%
Studiju darbs 4,2 4,5 „+” – 22%
„-„ – 11%
„=” –67 %
Mūzikas vēsture 4,9 4,8 „+” – 11%
„-„ – %
„=” – 89%
Kompozīcija un improvizācija 5 4,5 „+” – 20%
„-„ – 20%
„=” – 60%
Diriģēšana 4,7 4,8 „+” – 22%
„-„ – %
„=” – 78%
Koris un kora darba metodika 4,5 4,7 „+” – 22%
„-„ – %
„=” – 78%
Klavierspēle 4,7 4,8 „+” – 11%
„-„ – %
„=” – 89%
Vokāli instrumentālais ansamblis 4,9 4,7 „+” – 33%
„-„ – %
„=” – 67%
Mūsdienu mūzika un tās attīstības 4,7 4,9 „+” – 11%
tendences
„-„ – %
„=” – 89%
Ekonomikas pamati/ civilzinību
3,8 3,7 „+” – 25%
pamati/ socioloģija
„-„ – 75%
„=” – %
21

2 Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma
kopumā?
3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar
mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem?
1. Pilnīgi apmierina 16%
2. Pamatā apmierina 68%
3. Daļēji apmierina 16%
4. Neapmierina
5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos
aiziet no universitātes
1. Pietiekams 47%
2. Nepietiekams 53%
4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieţi 87%
2. Jā, bet reti. Kāpēc? 13%
3. Nē. Kāpēc?
5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieţi 89%
2. Jā, bet reti. Kāpēc? 11%
3. Nē. Kāpēc?
6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā 74
2. Nē 26%
7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar
vieslektoriem ir pietiekams?
1. Jā 47%
2. Nē 53%
8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša 100%
2. Neapmierinoša
9 Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu
kopumā?
10 Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju programmas
kvalitātes uzlabošanā?
1. Apmierinoši 89%
2. Neapmierinoši 5%
3. Cita atbilde 5%
22

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETU REZULTĀTI
2009./2010. STUDIJU GADS
Fakultāte: Mūzikas un mākslu
Programmas direktors: lekt. Gaļina Zavadska
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kurss: I
1.Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu).
1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma 1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:
5- ļoti svarīgs
4- svarīgs
3- vidēji svarīgs
2- nesvarīgs
5- ļoti augsts
4- augsts
3- vidējs
2- zems
1- nav vajadzīgs
1– ļoti zems
1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju
kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiľām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiľas kursa
svarīgums
līmenis
apjomā
1. Pedagoģijas vēsture 4,2 3,8 „+” – 17%
„-„ – %
„=” – 83%
2. Vispārīgā psiholoģija 4,2 3,3 „+” – 17%
„-„ – %
„=” – 83%
3. Bērnu fizioloģija un
4,3 4 „+” – 17%
veselības veicināšana
„-„ – 50%
„=” – 33%
4. IT 3,3 3 „+” – 33%
„-„ – 17%
„=” – 50%
5. Mūzikas teorijas un
3,8 4,7 „+” – 17%
solfedžo
„-„ – %
„=” – 83%
6. Studiju darbs 4,3 4,3 „+” – 17%
„-„ – 17%
„=” – 67%
7. Mūzikas vēsture 4,8 4,7 „+” – 50%
„-„ – %
„=” – 50%
8. Kora zinātne 4,7 4,3 „+” – 33%
„-„ – %
„=” – 67%
9. Diriģēšana 4,5 4 „+” – 17%
„-„ – 17%
„=” – 67%
10. Vokālais ansamblis un
3,8 3,7 „+” – 83%
vokālā darba metodika
„-„ – 17%
„=” – %
11. Koris un kora darba
4,3 3,7 „+” – 83%
metodika
„-„ – %
„=” – 17%
12. Solo dziedāšana un
4,7 4 „+” – 50%
vokālā darba metodika
„-„ – %
„=” – 50%
13. Klavierspēle 4,7 4,3 „+” – 17%
„-„ – %
„=” – 83%
23

14. Papildinstruments 4,5 3,8 „+” – 83%
„-„ – %
„=” – 17%
15. Svešvaloda 4,3 3,7 „+” – 50%
„-„ – 17%
16. Latvijas kultūras vēsture/
pasaules kult. vēstures
„=” – 33%
3,5 4 „+” – 50%
„-„ – %
„=” – 50%
17. Latviešu mūzikas vēsture 4,7 4,3 „+” – 17%
„-„ – %
„=” – 83%
18. Izvēles instrumenta spēle 4,2 3,7 „+” – 17%
„-„ – %
„=” – 83%
24

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETU REZULTĀTI
2009./2010. STUDIJU GADS
Fakultāte: Mūzikas un mākslu
Programmas direktors: lekt. Gaļina Zavadska
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kurss: II
1.Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu).
1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma 1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:
5- ļoti svarīgs
5- ļoti augsts
4- svarīgs
4- augsts
3- vidēji svarīgs
3- vidējs
2- nesvarīgs
2- zems
1- nav vajadzīgs
1– ļoti zems
1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju kursā
jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiľām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa
svarīgums līmenis apjomā
Audzināšanas teorija un 4,2 4 „+” – %
metodika
„-„ – 60 %
„=” – 40%
Pedagoģiskā psiholoģija 3,8 4 „+” – 20%
„-„ – 20%
„=” – 60%
Mūzika un dators 3,6 4 „+” – 20%
„-„ – 40%
„=” – 40%
Mūzikas teorijas un solfedžo 5 4,8 „+” – 100%
„-„ – %
„=” – %
Harmonija 4,6 3,4 „+” – 20%
„-„ – %
„=” – 80%
Studiju darbs 4,4 4,4 „+” – %
„-„ – 20%
„=” – 80%
Mūzikas mācību metodika 3,8 4,2 „+” – %
„-„ – 20%
„=” – 80%
Mūzikas vēsture 5 4,8 „+” – 80%
„-„ – %
„=” – 20%
Mūzikas formu analīze 4 3,8 „+” – %
„-„ – 20 %
„=” – 80%
Ritmika un kustība 3,4 3,4 „+” – %
„-„ – 20 %
„=” – 80 %
Diriģēšana 4 3,8 „+” – 40%
„-„ – 20%
„=” – 40%
25

Vokālais ansamblis un
vokālā darba metodika
Koris un kora darba
metodika
Solo dziedāšana un vokālā
darba metodika
4,4 4,4 „+” – 40%
„-„ – %
„=” – 60%
4,6 4,4 „+” – %
„-„ – 20 %
„=” – 80%
4,6 4,6 „+” – 40%
„-„ – 20%
„=” – 40%
Klavierspēle 5 5 „+” – 80%
„-„ – %
„=” – 20%
ētika/estētika Latvija Eiropā 2,8 3,6 „+” – %
„-„ – 40 %
„=” – 60%
Filozofijas pamati 3,2 4,2 „+” – %
„-„ – 20 %
„=” – 80%
Latviešu mūzikas vēsture 4,8 4,8 „+” – 60%
„-„ – %
„=” – 40%
Izvēles instrumenta spēle 5 4,4 „+” – 20%
„-„ – %
„=” – 80%
Pedagoģiskā prakse 4,4 3,6 „+” – %
„-„ – 20 %
„=” – 80%
26

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETU REZULTĀTI
2009./2010. STUDIJU GADS
Fakultāte: Mūzikas un mākslu
Programmas direktors: lekt. Gaļina Zavadska
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kurss: III
1.Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu).
1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma 1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:
5- ļoti svarīgs
4- svarīgs
3- vidēji svarīgs
2- nesvarīgs
5- ļoti augsts
4- augsts
3- vidējs
2- zems
1- nav vajadzīgs
1– ļoti zems
1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju
kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiľām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa
svarīgums
līmenis
apjomā
Sociālā un personības psiholoģija 3,8 4,2 „+” – 40%
„-„ – %
„=” – 60%
Mācību organizācijas pamati 4 3,8 „+” – 40%
„-„ – 40%
„=” – 20%
Sociālā un personības attīstības 3,4 4,4 „+” – 20%
psiholoģija
„-„ – 20%
„=” – 60%
Mūzikas pedagoģija 4 4 „+” – 40%
„-„ – %
„=” – 60%
Studiju darbs 3,8 4 „+” – 20%
„-„ – 20%
„=” – 60%
Mūzikas mācību metodika 4,4 4,2 „+” – 100%
„-„ – %
„=” – %
Mūzikas vēsture 5 4,4 „+” – 100%
„-„ – %
„=” – %
Mūzikas formu analīze 4,8 4,6 „+” – 100%
„-„ – %
„=” – %
Aranžēšana 4,6 4,6 „+” – 60%
„-„ – %
„=” – 40%
Diriģēšana 4 4,4 „+” – 20%
„-„ – %
„=” – 80%
Koris un kora darba metodika 4,8 5 „+” – 100%
„-„ – %
„=” – %
Solo dziedāšana un vokālā darba
4 4,6 „+” – 40%
metodika
„-„ – 20%
„=” – 40%
Klavierspēle 4,8 4,8 „+” – 60%
„-„ – %
„=” – 40%
27

Instrumentācija un pavadījuma
spēle
4,6 5 „+” – 80%
„-„ – %
„=” – 20%
Vokāli instrumentālais ansamblis 4,2 4,4 „+” – 80%
„-„ – %
Mūsdienu mūzika un tās attīstības
tendences
„=” – 20%
4,4 4,6 „+” – 80%
„-„ – %
„=” – 20%
Izvēles instrumenta spēle 4,2 4,8 „+” – 40%
„-„ – %
„=” – 60%
Pedagoģiskā prakse 5 4,8 „+” – 80%
„-„ – 20%
„=” – %
28

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETU REZULTĀTI
2009./2010. STUDIJU GADS
Fakultāte: Mūzikas un mākslu
Programmas direktors: lekt. Gaļina Zavadska
Studiju programma: Mūzikas skolotājs
Kurss: IV
1.Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu).
1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma 1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:
pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:
5- ļoti svarīgs
4- svarīgs
3- vidēji svarīgs
2- nesvarīgs
5- ļoti augsts
4- augsts
3- vidējs
2- zems
1- nav vajadzīgs
1– ļoti zems
1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju
kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiľām (=).
A.tabula
Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa
svarīgums
līmenis
apjomā
Zinātniski pētnieciskās metodes
4,6 3,6 „+” – %
pedagoģija
„-„ – %
„=” – 100%
Studiju darbs 4,4 4,2 „+” – 60%
„-„ – %
„=” – 40%
Mūzikas vēsture 4,6 4,8 „+” – 60%
„-„ – %
„=” – 40%
Kompozīcija un improvizācija 3,8 3,6 „+” – 40%
„-„ – 20%
„=” – 40%
Diriģēšana 4,6 4,2 „+” – 40%
„-„ – %
„=” – 60%
Koris un kora darba metodika 4,4 4,2 „+” – 60%
„-„ – 20%
„=” – 20%
Klavierspēle 4,8 4,8 „+” – 60%
„-„ – %
„=” – 40%
Vokāli instrumentālais ansamblis 4,2 4 „+” – %
„-„ – %
„=” – 100%
Mūsdienu mūzika un tās attīstības 4,2 4,4 „+” – 20%
tendences
„-„ – %
„=” – 80%
Mūzikas stili un to interpretācija 4,2 4,6 „+” – 20%
„-„ – %
„=” – 80%
Ekonomikas pamati/ civilzinību
2,2 2,4 „+” – 60%
pamati/ socioloģija
„-„ – %
„=” – 40%
Izvēles instrumenta spēle 4,4 4,4 „+” – 20%
„-„ – %
„=” – 80%
Pedagoģiskā prakse 5 5 „+” – 60%
„-„ – %
„=” – 40%
29

2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju
programma kopumā?
3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa
nodrošinājumu ar mācību literatūru un
metodiskajiem materiāliem?
4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat
datortehniku?
5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat
Internet?
6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir
pietiekams?
7. Vai studiju programmas
nodrošinājums ar vieslektoriem ir
pietiekams?
8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar
mācībspēkiem?
9. Kā Jūs vērtējat studiju programmas
realizēšanu kopumā?
10. Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju
programmas kvalitātes uzlabošanā?
1. Pilnīgi apmierina 29%
2. Pamatā apmierina 62%
3. Daļēji apmierina 9%
4. Neapmierina
5. Pilnīgi neapmierina un es
vēlos aiziet no universitātes
1. Pietiekams 71%
2. Nepietiekams 29%
1. Jā, bieţi 90%
2. Jā, bet reti. Kāpēc? 5%
3. Nē. Kāpēc? 5%
1. Jā, bieţi 100%
2. Jā, bet reti. Kāpēc? %
3. Nē. Kāpēc? %
1. Jā 76%
2. Nē24%
1. Jā 57%
2. Nē 43%
1. Apmierinoša 100%
2. Neapmierinoša
1. Apmierinoši 86%
2. Neapmierinoši 9%
3. Cita atbilde 5%
30

9.PIELIKUMS
Pašizvērtējuma ziľojumi
Profesionālās bakalaura studiju programmas ''Mūzikas skolotājs''
pašnovērtējuma ziľojumu pilni teksti
par
· 2003./2004. studiju gadu,
· 2002./2003. studiju gadu,
· 2001./2002. studiju gadu
· 2000./2001. studiju gadu
ir iesniegti Daugavpils Universitātes Studiju Kvalitātes Novērtēšanas centrā
Skat.: http://du.lv/lv/par_mums/struktura/sknc/pasnovertejuma_zinojumi
31

Nr.
A1
A2
A3
Studiju programmas
nosaukums:
Studiju maksas aprēķins
2006/2007.studiju gadā
Mūzikas un mākslu fakultāte
Profesionālo studiju programma "Mūzikas skolotājs"
Studiju veids: Pilna laika studijas
Studiju ilgums (gadi): 4
Kredītpunktu skaits KOPĀ: 160
Kontaktstundu skaits: 2221
Minimālais studējošo skaits studiju kursā: 8
Plānojamais studējošo skaits studiju programmā: 32
Programmas realizācijas vieta: Daugavpils
Darba algas fonda aprēķins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā 1 :
Amats
10. PIELIKUMS
Studiju maksas aprēķins
Rindas
Nr.
Aprēķina formula:
A B C
Akadēm.personāla vidējā
darba alga mēnesī
Akadēm.personāla
īpatsvars
Profesors 504 Ls 15% 1 D1=A1*B1
Asociētais profesors 403 Ls 15% 2 D2=A2*B2
Docents 323 Ls 30% 3 D3=A3*B3
Lektors 258 Ls 25% 4 D4=A4*B4
Asistents 206 Ls 15% 5 D5=A5*B5
Akadēm.personas vidējā darba alga gadā 6 D6= sum(D1:D5)*12
Vidējais studējošo skaits uz vienu akadēmisko personu 2 7 X
Akadēmiskās personas darba alga uz 1 studējošo gadā 8 D8=D6/D7
Darba algas fonda aprēķins programmas pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:
Amats
Personāla vidējā darba
alga mēnesī
Personāla
īpatsvars
(cilv.skaits)
Programmas direktors 24 Ls 1 9 D9=A9*B9
Programmas sekretāre 19 Ls 1 10 D10=A10*B10
Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga gadā: 11 D11= (D9+D10)*12
Plānojamais studējošo skaits studiju programmā 3 : 12 X
Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 13 D13=D11/D12
Darba algas fonda aprēķins fakultāšu pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:
Amats Personāla vidējā darba
alga mēnesī
Personāla
īpatsvars
(cilv.skaits)
Dekāns 403 Ls 1 14 D14=A14*B14
Prodekāns 323 Ls 1 15 D15=A15*B15
Pārvaldes lietvedis 206 Ls 1 16 D16=A16*B16
Pārvaldes sekretārs 175 Ls 0 17 D17=A17*B17
Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga gadā: 18 D18= sum(D14:D17)*12
Plānojamais studējošo skaits fakultātē 4 : 19 X
32

A4
A5
Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 20 D20=D19/D18
Darba algas fonda aprēķins filiāles pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:
Amats Personāla vidējā darba
alga mēnesī
Personāla
īpatsvars
(cilv.skaits)
Filiāles direktors 258 Ls 0 21 D21=A21*B21
Filiāles direktora vietnieks 206 Ls 0 22 D22=A22*B22
Filiāles sekretārs 156 Ls 0 23 D23=A23*B23
Filiāles pārvaldes personas vidēja darba alga gadā: 24 D24= (D21+D22+D23)/12
Plānojamais studējošo skaits filiāles 5 : 25 X
Filiāles pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā 26 D26=D24/D25
Darba algas fonda aprēķins universitātes vispārējam personālam uz 1 studējošo gadā:
Grupa
Kopējā vispārējā
personāla vidējā darba
alga mēnesī
Personāla
īpatsvars
(cilv.skaits)
Vispārējais personāls 48 Ls 249 27 D27=A27*B27
Vispārēja personāla vidēja darba alga gadā: 28 D28=D27*12
Plānojamais studējošo skaits universitātē 6 : 29 X
Vispārējā personāla vienas personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 30 D30=D28/D29
N1 Darba algas fonds uz 1 studējošo gadā:
31
D31=D8+D13+ D20+D26+D30
N2 Darba dēvēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi (24.09%) 32 D32= D31*0.2409
N3 Komandējumi un dienesta braucieni: 33 x
N4
N5
Sakaru un pasta pakalpojumi: 34 x
Īpašuma nodoklis 35 x
Transporta pakalpojumi 36 x
Telpu un inventāra noma 37 x
Tehniskā apkope 38 x
Remonta izmaksas: 39 x
Programmas akreditācija 40 x
Mācību prakse 41 x
Pakalpojumu apmaksa
42
D42= SUM(D34:D41)
Mācību līdzekļi 43 x
Kancelejas preces 44 x
Inventārs 45 x
Komunālie pakalpojumi 46 x
Materiāli, energoresursi, ūdens un inventārs
N6 Grāmatu iegāde un žurnāli
N7 Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas
S1
Studentu aktivitātes
47
48
49
D47= SUM(D43:D46)
Sports un kultūra 51 x
Studentu sociālais nodrošinājums
X1 Neprognozējamie izdevumi
Z1 Izdevumi zinātnes attīstībai
50
52
53
54
x
x
x
D52=D50+51
x
x
33

Nr.
A1
Studiju izmaksas vienam studējošam gadā: 55
Ikgadējas studiju maksas aprēķins uz visu studiju periodu vienam studējošam
D55=D54+D53+D52+D49+D48+D47+D42+D33+D
Prognozējamā
inflācija
Rindas
Nr.
Aprēķina formula:
A B C
1. studiju gads X 56 D56=D55
2. studiju gads 8,20% 57 D57=D56*B57
3. studiju gads 8,20% 58 D58=D57*B58
4. studiju gads 8,20% 59 D59=D58*B59
Piezīmes:
1 - Darba algas fonda aprēķins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā tiek veikts MK noteikumu pamatā
(2001.gada 24.jūlija MK noteikumi Nr.334, 2004.gada 24.augustā MK noteikumi Nr.746);
2 - Vidējais studējošo skaits uz vienu akadēmisko personu tiek noteikts 2001.gada 24.jūlija MK noteikumu Nr.334 pamatā;
3 - Plānojamais studējošo skaits studiju programmā tiek aprēķināts reizinot minimālo studējošo skaitu studiju kursā uz studiju ilgumu;
4 - Plānojamais studējošo skaits fakultātē tiek noteikts domes sēdes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam);
5 - Plānojamais studējošo skaits filiāles tiek noteikts domes sēdes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam);
6 - Plānojamais studējošo skaits universitātē tiek noteikts mācību padomes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam).
Studiju programmas
nosaukums:
Studiju maksas aprēķins
2006/2007.studiju gadā
Mūzikas un mākslu fakultāte
Profesionālo studiju programma "Mūzikas skolotājs"
Studiju veids: Nepilna laika studijas
Studiju ilgums (gadi): 5
Kredītpunktu skaits KOPĀ: 160
Kontaktstundu skaits: 744
Minimālais studējošo skaits studiju kursā: 8
Plānojamais studējošo skaits studiju programmā: 32
Programmas realizācijas vieta: Daugavpils
Darba algas fonda aprēķins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā 1 :
Amats
Rindas
Nr.
Aprēķina formula:
A B C
Akadēm.personāla vidējā
darba alga mēnesī
Akadēm.personāla
īpatsvars
Profesors 504 Ls 15% 1 D1=A1*B1
Asociētais profesors 403 Ls 15% 2 D2=A2*B2
Docents 323 Ls 30% 3 D3=A3*B3
Lektors 258 Ls 25% 4 D4=A4*B4
Asistents 206 Ls 15% 5 D5=A5*B5
Akadēm.personas vidējā darba alga gadā 6 D6= sum(D1:D5)*12
Vidējais studējošo skaits uz vienu akadēmisko personu 2 7 X
Akadēmiskās personas darba alga uz 1 studējošo gadā 8 D8=D6/D7
A2 Darba algas fonda aprēķins programmas pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:
34

A3
A4
A5
Amats
Personāla vidējā darba
alga mēnesī
Personāla
īpatsvars
(cilv.skaits)
Programmas direktors 24 Ls 1 9 D9=A9*B9
Programmas sekretāre 19 Ls 1 10 D10=A10*B10
Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga gadā: 11 D11= (D9+D10)*12
Plānojamais studējošo skaits studiju programmā 3 : 12 X
Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 13 D13=D11/D12
Darba algas fonda aprēķins fakultāšu pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:
Amats Personāla vidējā darba
alga mēnesī
Personāla
īpatsvars
(cilv.skaits)
Dekāns 403 Ls 1 14 D14=A14*B14
Prodekāns 323 Ls 1 15 D15=A15*B15
Pārvaldes lietvedis 206 Ls 1 16 D16=A16*B16
Pārvaldes sekretārs 175 Ls 0 17 D17=A17*B17
Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga gadā: 18 D18= sum(D14:D17)*12
Plānojamais studējošo skaits fakultātē 4 : 19 X
Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 20 D20=D19/D18
Darba algas fonda aprēķins filiāles pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:
Amats Personāla vidējā darba
alga mēnesī
Personāla
īpatsvars
(cilv.skaits)
Filiāles direktors 258 Ls 0 21 D21=A21*B21
Filiāles direktora vietnieks 206 Ls 0 22 D22=A22*B22
Filiāles sekretārs 156 Ls 0 23 D23=A23*B23
Filiāles pārvaldes personas vidēja darba alga gadā: 24 D24= (D21+D22+D23)/12
Plānojamais studējošo skaits filiāles 5 : 25 X
Filiāles pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā 26 D26=D24/D25
Darba algas fonda aprēķins universitātes vispārējam personālam uz 1 studējošo gadā:
Grupa
Kopējā vispārējā
personāla vidējā darba
alga mēnesī
Personāla
īpatsvars
(cilv.skaits)
Vispārējais personāls 48 Ls 249 27 D27=A27*B27
Vispārēja personāla vidēja darba alga gadā: 28 D28=D27*12
Plānojamais studējošo skaits universitātē 6 : 29 X
Vispārējā personāla vienas personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 30 D30=D28/D29
N1 Darba algas fonds uz 1 studējošo gadā:
31
D31=D8+D13+ D20+D26+D30
N2 Darba dēvēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi (24.09%) 32 D32= D31*0.2409
N3 Komandējumi un dienesta braucieni: 33 x
N4
Sakaru un pasta pakalpojumi: 34 x
Īpašuma nodoklis 35 x
Transporta pakalpojumi 36 x
Telpu un inventāra noma 37 x
Tehniskā apkope 38 x
Remonta izmaksas: 39 x
Programmas akreditācija 40 x
Mācību prakse 41 x
35

N5
Pakalpojumu apmaksa
42
D42= SUM(D34:D41)
Mācību līdzekļi 43 x
Kancelejas preces 44 x
Inventārs 45 x
Komunālie pakalpojumi 46 x
Materiāli, energoresursi, ūdens un inventārs
N6 Grāmatu iegāde un žurnāli
N7 Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas
S1
Studentu aktivitātes
47
48
49
50
D47= SUM(D43:D46)
Sports un kultūra 51 x
Studentu sociālais nodrošinājums
X1 Neprognozējamie izdevumi
Z1 Izdevumi zinātnes attīstībai
Studiju izmaksas vienam studējošam gadā:
Ikgadējas studiju maksas aprēķins uz visu studiju periodu vienam studējošam
52
53
54
55
x
x
x
D52=D50+51
x
x
D55=D54+D53+D52+D49+D48+D47+D42+D33+D32+D3
Prognozējamā
inflācija
Rindas
Nr.
Aprēķina formula:
A B C
1. studiju gads X 56 D56=D55
2. studiju gads 8,20% 57 D57=D56*B57
3. studiju gads 8,20% 58 D58=D57*B58
4. studiju gads 8,20% 59 D59=D58*B59
5. studiju gads 8,20% 60 D60=D59*B60
Piezīmes:
1 - Darba algas fonda aprēķins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā tiek veikts MK noteikumu pamatā
(2001.gada 24.jūlija MK noteikumi Nr.334, 200
2 - Vidējais studējošo skaits uz vienu akadēmisko personu tiek noteikts 2001.gada 24.jūlija MK noteikumu Nr.334 pamatā;
3 - Plānojamais studējošo skaits studiju programmā tiek aprēķināts reizinot minimālo studējošo skaitu studiju kursā uz studiju ilgumu;
4 - Plānojamais studējošo skaits fakultātē tiek noteikts domes sēdes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam);
5 - Plānojamais studējošo skaits filiāles tiek noteikts domes sēdes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam);
6 - Plānojamais studējošo skaits universitātē tiek noteikts mācību padomes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam).
36