daugavpils universitātes studiju programmu pašnovērtējuma nolikums

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE 

IZGLĪTĪBAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE 

Profesionālās bakalaura studiju programmas 

PAMATIZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS 

pašnovērtējuma ziņojums 

par 2005./2006., 2006./2007., 2007./2008., 

2008./2009., 2009./2010. studiju gadu 

Programma akreditēta 18.01.2006. – 31.12.2012. 

2005./2006. studiju gads – veiktās izmaiņas 





1

Programmas kods: 4214102 

Profesionālā bakalaura studiju programma 

“Pamatizglītības skolotājs” 

Programmas īstenošanas ilgums:4 studiju gadi (pilna laika studijas) un 

Programmas apjoms: 160 KP 

5 studiju gadi (nepilna laika studijas) 

Prasības uzsākot studijas: vidējo izglītību apliecinošs dokuments 

Iegūstamā kvalifikācija: Pamatizglītības skolotājs ar specializāciju vienā no sekojošiem virzieniem: 

1.-4.kl. priekšmetu skolotājs un dabaszinību (5.-6.klasē) un sociālo zinību (5.-9.kl.) skolotājs 

1.-4.kl. priekšmetu skolotājs un dabaszinību (5.-6.klasē) un mājturības (5.-9.kl.) skolotājs 

1. -4.kl. priekšmetu skolotājs un matemātikas (5.-6.klasē) un sociālo zinību (5.-9.kl.) skolotājs 

1. -4.kl. priekšmetu skolotājs un matemātikas (5.-6.klasē) un mājturības (5.-9.kl.) skolotājs 

1. -4.kl. priekšmetu skolotājs un latviešu valodas un literatūras (5.-6. klasē) un sociālo zinību (5.-9.kl.) skolotājs 

1. -4.kl. priekšmetu skolotājs un latviešu valodas un literatūras (5.-6. klasē) un mājturības (5.-9.kl.) skolotājs 

1. -4.kl. priekšmetu skolotājs un krievu valodas un literatūras (5.-6. klasē) un sociālo zinību (5.-9.kl.) skolotājs 

1. -4.kl. priekšmetu skolotājs un krievu valodas un literatūras (5.-6. klasē) un mājturības (5.-9.kl.) skolotājs 

pārejas periodā: 

1.- 4.kl. priekšmetu skolotājs 

1. -4.kl. priekšmetu skolotājs un matemātikas (5.-6.klasē) skolotājs 

1. - 4.kl. priekšmetu skolotājs un latviešu un literatūras (5. -6.kl.) skolotājs 

1. - 4.kl. priekšmetu skolotājs un krievu un literatūras (5. -6.kl.) skolotājs 

Iegūstamais grāds: profesionālais bakalaura grāds izglītībā 

Programmas īstenošanas vieta: Daugavpils Universitāte, DU Rīgas, Jelgavas, Dobeles, Madonas, Balvu, 

Rēzeknes, Limbažu filiāles 

Programmas īstenošanas veids: pilna un nepilna laika studijas 

Programmas direktore: Dr.paed., profesore Elfrīda Krastiņa 

APSTIPRINĀTS 

DU senāta sēdē 

Senāta priekšsēdētājs: 

V. Paškevičs 

2

SATURS 

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi, izmaiņas .................................................................................. 4 

2. Studiju programmas struktūra ............................................................................................................................. 5 

2.1. Studiju programmas kvantitatīvās izmaiņas to analīze un pamatojums, studiju kursu sadalījuma 

atbilstība valsts standartiem (Ministru kabineta noteikumiem) ........................................................................ 5 

2.2. Studiju kursu satura izmaiņas, to analīze, izmaiņu nepieciešamība ....................................................... 6 

3. Studiju programmas realizācija ......................................................................................................................... 7 

3.1. Izmantotās studiju formas: apraksts, izvēles pamatojums un analīze..................................................... 7 

3.2. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu .......................................................... 8 

3.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem ......................................... 8 

4. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība .................................................................................. 8 

4.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs, pētnieciskā un studiju darba mijiedarbība .................. 8 

4.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā, kursa, bakalaura, darbu tēmu atbilstība studiju 

programmas saturam ................................................................................................................................................... 12 

5. Vērtēšanas sistēma ................................................................................................................................................. 13 

5.1. Izmantotās studiju vērtēšanas metodes, to izvēles pamatojums ............................................................ 13 

5.2. Novērtēšanas biežums, izvēles pamatojums ................................................................................................. 14 

6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē........................................................................................... 14 

6.1. Studējošo aptauju rezultāti un analīze ........................................................................................................... 14 

6.2. Absolventu un darba devēju aptaujas, programmas beidzēju nodarbinātība .................................... 18 

7. Studiju programmas akadēmiskais personāls ............................................................................................ 19 

7.1. Akadēmiskā personāla skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu .................................. 19 

7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām ................................... 21 

7.3. Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā .................................. 21 

7.4. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti ............................. 21 

8. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums ............................................................. 22 

8.1. Studiju programmas finansēšana .................................................................................................................... 22 

8.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbnīcas: to skaita, lieluma un aprīkojuma atbilstība 

studiju programmas mērķiem un uzdevumiem ..................................................................................................... 22 

8.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju salīdzinājumā ar 

iepriekšējo gadu ............................................................................................................................................................ 23 

9. Ārējie sakari ............................................................................................................................................................. 23 

9.1. Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā ................. 23 

3

9.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs .................................................. 24 

9.3. Ārvalstu docētāju skaits, kas strādā studiju programmā (sadalījums pa valstīm) ............................ 24 

9.4. Studējošo skaits, kas studējuši ārzemēs (sadalījums pa valstīm) ........................................................... 24 

9.5. Ārvalstu studējošo skaits programmā (sadalījums pa valstīm) .............................................................. 25 

10. Secinājumi un priekšlikumi studiju programmas attīstībai .................................................................. 25 

10.1. Secinājumi ............................................................................................................................................................ 25 

10.2. Priekšlikumi programmas attīstībai ......................................................................................................... 26 

PIELIKUMI 

1.Pielikums. Studiju plāni. 

2.Pielikums. Studiju kursu apraksti. 

3.Pielikums. Akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns. 

4.Pielikums. Pašizvērtējuma ziņojumi par 2000.-2009.gadu. 

5.Pielikums. Pedagoģiskās prakses nolikums un prakses uzdevumi. 

6.Pielikums. Studiju maksas aprēķins. 

7.Pielikums. Docētāju CV. 

8.Pielikums. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām. 

9.Pielikums. Aizstāvēto bakalaura darbu tēmu saraksts. 

10.Pielikums. Daugavpils Universitātes studējošo aptaujas anketa. 

4

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi, izmaiņas 

Pēc akreditācijas periodā, lai veicinātu katra studējošā kompetenci iepazīt pārmaiņu būtību izglītībā un 

spēju izveidot šīm pārmaiņām adekvātus pedagoģiskās darbības modeļus, pakāpeniski 

izkristalizējušies un precizējušies profesionālo studiju programmas “Pamatizglītības skolotājs” ar 

profesionālo bakalaura grādu izglītībā (turpmāk studiju programmas) mērķi un uzdevumi. Pēdējās 

izmaiņas mērķu un uzdevumu formulējumā ieviestas 2005. gadā. Tie balstās gan uz programmas 

noteiktajām satura prioritātēm, gan skolotāja profesijas standartu (IZM rīkojums Nr.116). 

Studiju programmas mērķis: 

Attīstīt studējošo pedagoģisko kompetenci izglītības ilgtspējīgai attīstībai realizēšanai pamatskolā, 

sekmējot studējošo individuālo pašizaugsmi. 

Studiju programmas uzdevumi: 

- apgūt pamatizglītības pedagogam nepieciešamās kvalitātes: darboties mācību satura un 

virssatura līmenī; realizēt mācībās ekoloģiskuma, integrācijas un garīguma principus, veidojot 

atbilstošu mācību vidi; 

- apgūt (pēc izvēles) viena priekšmeta mācību metodika 5. un 6. klasēs un (pēc izvēles) viena 

priekšmeta mācību metodiku 5.-9.klasēs; 

- veicināt katra studējošā vajadzības uztvert pārmaiņu būtību izglītībā un spēju izveidot šīm 

pārmaiņām adekvātus pedagoģiskās darbības modeļus; 

- attīstīt studējošo profesionālās prasmes: saskatīt daudzveidīgos mācīšanas kontekstus; spēju 

izvēlēties savas profesionālās darbības mērķi; prasmei veicināt skolēnu izaugsmi, pašizpausmi, 

pašdisciplīnu; prasmi izvērtēt skolēnu mācību sasniegumus un savu darbību. 

2005./2006. studiju gads – mainīts piešķiramās kvalifikācijas nosaukumu no “sākumskolas skolotājs” 

uz “pamatizglītības skolotājs” 

2006./2007. studiju gads – izmaiņu nav 




2. Studiju programmas struktūra 

2.1. Studiju programmas kvantitatīvās izmaiņas, to analīze un pamatojums, studiju kursu 

sadalījuma atbilstība valsts standartiem (Ministru kabineta noteikumiem) 

2005./2006. studiju gadā realizētās profesionālo studiju programmas “Pamatizglītības skolotājs” ar 

profesionālo bakalaura grādu izglītībā apjoms 3. un 4. kursā un 2006./2007. 4.kursā bija 163 KP 

(Reakreditācijas pārejas noteikumi). Pārējiem kursiem studiju programmas kopapjoms ir 160 KP 

(Studiju plāns 1. pielikumā). Studiju programma piedāvā apgūt priekšmetu mācību metodiku 1. - 4. 

klasēs, viena priekšmeta mācību metodiku 5. - 6.klasēs un viena priekšmeta mācību metodiku 5. - 9. 

klasēs (pēc izvēles). 

No minētā apjoma 26 KP veido prakses, bet 134 KP - nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas 

tehnoloģiju kursi, nozares profesionālās specializācijas kursi, humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie 

kursi, sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas attīstošie kursi un bakalaura 

programmas brīvās izvēles kursi. 

Apgūstot nozares teorētiskos pamatkursus un informācijas tehnoloģiju kursus, students ieguva 36 KP, 

kā arī izstrādājot un aizstāvot studiju un bakalaura darbus – 15 KP. Nozares profesionālās 

specializācijas kursi, kas nodrošina studentiem padziļinātas studijas sākumskolas skolotāja profesijas 

apguvei, veido 64 KP. Sekmējot nozīmīgāko pamatprasmju attīstību, papildinot un pārstrukturējot 

esošo programmas saturu un saglabājot programmā iestrādāto un pārbaudīto vērtīgāko, humanitāro un 

sociālo zinātņu teorētisko kursu un sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas 

attīstošie kursi nav apvienoti vienā blokā (skaidrots jau 2003./2004. studiju gada pašizvērtējuma 

5

ziņojumā), bet, balstoties uz to savstarpējo papildināšanos, veido 24 KP. Studiju programmas brīvās 

izvēles kursi bija vismaz 6 KP. 

Studiju programma tika realizēta pilna un nepilna laika studijās Daugavpils universitātē Izglītības un 

vadības fakultātē un DU filiālēs (Rīgas, Dobeles, Jelgavas filiālēs), kas paredz skolotāju izglītošanu un 

izglītības iestāžu nodrošināšanu ar kvalificētiem speciālistiem. 



2007./2008. studiju gads – studiju programma „Pamatizglītības skolotājs” tiek realizēta DU filiālēs 

Rīgā un Jelgavā. 

Novērsta neatbilstība studiju kursu nosaukumos - mainīts studiju kursa „Mājturība (rokdarbi) un to 

mācību metodika 1.-4.klasei” un „Mājturība un tās mācību metodika 5.-9.kl” uz „Mājturība un 

tehnoloģijas un to mācību metodika (1.-4.kl); tāpat (5.-9.kl.) 

2008./2009. studiju gads – humanitāro un sociālo zinātņu teorētisko kursu un kursu, kas attīsta 

sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas, blokā studiju kursā “Svešvaloda” mainīt 

kredītpunktu sadalījumu pa semestriem: no 4KP 3 semestrī uz 2KP 4.semestrī. Studiju kursā palielināt 

diferencētu ieskaišu skaitu no vienas 3.semestrī uz divām 3. un 4.semestrī. 

2009./2010. studiju gads – Angļu valoda no 3.semestra sadalīta 3.un 4.semestrī pa 2KP un 3.semestrī 

diferencēta ieskaite un 4.semestrī eksāmens. 

2.2. Studiju kursu satura izmaiņas, to analīze, izmaiņu nepieciešamība 

Realizējot studiju programmas saturu, pakāpeniski tiek ieviesti programmas reakreditācijai sagatavotie 

ieteikumi. Joprojām liela uzmanība tiek veltīta pedagoģisko prakšu izvērtēšanai un uzdevumu 

pilnveidošanai. Tiek izvērtēti un uzlaboti esošie pedagoģiskās prakses uzdevumi. Kā viens no 

galvenajiem uzdevumiem joprojām ir pētniecība izglītībā – pētījumu veikšana, datu analīze un 

prezentēšana. 

Turpinās studiju plānā paredzēto studiju kursu pilnveidošana un saskaņošana programmas ietvaros. 

Studiju kursu saturā aktualizētas pedagoģiskās un metodiskās novitātes, ko pieprasījis jaunais Valsts 

Pamatizglītības standarts, kas Latvijas skolās tika īstenots no 2005. gada 1. septembra. 

2005./2006. studiju gads – ar janvāri: 

1) mainīt studiju kursu nosaukumus, integrējot un pārskatot to satura prioritātes, piemēram, apvienot 

“Matemātiskā loģika un varbūtību teorija’, “Aritmētikas teorētiskie pamati”, “Algebras teorētiskie 

pamati”, “Ģeometrijas teorētiskie pamati” kursus, piedāvājot vienotu “Matemātiskā instrumentārija 

izveide un lietošana” kursu, vai pārstrukturējot to saturu un nosakot jaunas satura prioritātes; 

2) ieviest jaunus studiju kursus, piemēram brīvās izvēles kursi “Starpkultūru izglītība” 1 KP, 

“Kristīgā mācība un tās mācību metodika” 2KP; 

3) palielināt KP apjomu mācību metodiku priekšmetiem; 

4) piedāvāt studentiem apgūt vienu priekšmetu pēc izvēles pasniegšanai visā pamatskolā. 


2007./2008. studiju gads – studiju kursam „Mājturība un tehnoloģijas un to mācību metodika (1.- 

4.kl)”; tāpat (5.-9.kl.) palielināts kontaktstundu skaits uz 1 kredītpunktu no 16 uz 24. 


2009./2010. studiju gads – gan studiju kursam „Sociālās zinības un to mācību metodika”, gan studiju 

kursam „Mājturība un tehnoloģijas un to mācību metodika”, izmainīts kontaktstundu skaits atpakaļ no 

24 kontaktstundām uz 16. (Studiju padomes sēde 2010.gada 15.februārī). 

6

3. Studiju programmas realizācija 

3.1. Izmantotās studiju formas: apraksts, izvēles pamatojums un analīze 

Studijas notika pilna un nepilna laika studiju veidā par valsts budžeta un fizisku vai juridisku personu 

iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem. Lai sekmīgi realizētu studiju programmu, studiju procesā tika 

izmantotas gan lekcijas, gan praktiskās nodarbības, gan patstāvīgais darbs. 

Studiju programmā samazināts teorētisko lekciju skaits. Lekcijas vairāk dominēja nozares teorētiskajos 

pamatkursos, humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskajos kursos, kā arī profesionālās specializācijas 

studiju kursu ievadā. Mācībspēki lekciju nodrošināšanai plaši izmantoja materiāli tehnisko bāzi 

(projektorus, kodoskopus, TV). 

Pārsvarā dominēja praktiskās nodarbības un semināri, kuros studenti attīstīja sociālās, prezentācijas, 

analīzes prasmes un sava viedokļa izteikšanu par attiecīgo problēmu un tās risināšanas iespējām. 

Nodarbības tika organizētas arī kā praktiskie darbi datorklasēs. Daudzos studiju kursos tika izmantots 

videomateriāls: stundu demonstrējumi, materiāli pamatizglītības standarta ieviešanai (IZM ISEC, 

2005), kā arī interaktīvie mācību materiāli CD formātā. Studiju laikā nodarbībās studenti pārliecinājās 

par grupu darba izmantošanas iespējām. 

Patstāvīgais darbs virzīts uz studentu vajadzībām un interesēm studiju kursu prasību ietvaros, 

didaktisko un metodisko materiālu izstrādi, kā arī darbu ar studiju kursu obligāto un papildus 

literatūru. Studentiem patstāvīgām studijām katrā kursā tika piedāvāts ieteicamās un papildliteratūras 

saraksts, interneta resursi un jaunākā periodika. Mācību priekšmetu metodikās studenti gatavoja savus 

skolotāja portfolio. 

Laba sadarbība izveidojusies arī ar skolām, kas pedagoģisko prakšu laikā palīdz īstenot studiju 

programmas izvirzītos mērķus un uzdevumus. 2. kursā studējošie veica bērna novērošanu skolā un 

veica pētījumus izglītībā, piedaloties praktikumos gan universitātē, gan skolās. 3. kursā studenti 

pedagoģiskās prakses laikā (8KP) lielāku uzmanību veltīja didaktiskajam aspektam, ievērojot mācību 

procesa individualizāciju un diferenciāciju: mācību stundu novērošanai organizēšanai, plānošanai un 

izmēģinājuma un atklāto stundu vadīšanai. 4. kursa pedagoģiskajā procesā lielāka uzmanība tika 

pievērsta audzināšanas darbam, darbam ar vecākiem un stundu vadīšanai (izmēģinājuma un atklātajām 

stundām) līdz 6. klasei. 

Studiju laikā 3. kursā plenērs, kurā integrētas mākslu un dabas nodarbības, notika Ilgu dabas skolā - 

Daugavpils Universitātes mācību bāzē “Ilgas”, kas atrodas Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, 

Ilgu dabas liegumā. 

Lai apgūtu jaunas studiju formas, mācību metodes un metodiskos paņēmienus, docētāji paaugstina 

kvalifikāciju starptautiskos un vietējos semināros un profesionālās meistarības pilnveidošanas kursos, 

kā arī piedalās pieredzes apmaiņas aktivitātēs (Akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un 

attīstības plāns 3. pielikumā). 



2007./2008. studiju gads – Atbilstoši skolas mācību priekšmetu nosaukumam mainīts studiju kursa 

„Mājturība (rokdarbi) un to mācību metodika 1.-4.klasei” un „Mājturība un tās mācību metodika 5.- 

9.kl” uz „Mājturība un tehnoloģijas un to mācību metodika (1.-4.kl); tāpat (5.-9.kl.), lai kvalitatīvi 

sagatavotu darbam 5.-9.klasēs. 


2009./2010. studiju gads – 

kursa studentiem ekskursija uz zoodārzu un muzeju. 

4.kursa studentiem integrēta mācību ekskursija uz Aglonu (Bazilika, Maizes muzejs, Karaļkalns, 

Čertoka ezers). 

7

3.2. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu 

Saskaņojot ar MK noteikumiem Nr. 481, studiju programmā 50% no kopējā apjoma ir 

kontaktnodarbības, pārējais kursu satura apguves nodrošināšanai paredzētais ir patstāvīgais darbs. 






3.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem 

2005./2006. un 2006./2007. studiju gadā realizētais studiju plāns (Studiju plānu skatīt 1. pielikumu). 

Rūpējoties par vērtīgākā satura saglabāšanu tika meklētas efektīvākas tā organizēšanas struktūras un 

šajā studiju gadā tika identificēts vērtīgākais, aktuālākais saturs un nolemts to saglabāt programmā arī 

uz nākamajiem sešiem gadiem, papildinot programmas saturu ar jaunāko informāciju un 

pārstrukturējot esošo saturu. 

2005./2006. studiju gads – ievērojot LR Ministra kabineta noteikumus Nr.481 par otrā līmeņa 

profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, tika sagatavoti un pieņemti lēmumi (30.08.2005 

Mācību metodiku katedras sēdes lēmums, IVF Domes sēdes protokola Nr.10 lēmums) par izmaiņām 

programmas struktūrā, kas tika iesniegti reakreditēšanai un piedāvāti ieviešanai ar 2006. gada janvāri, 

izvērtējot studiju kursu lietderīgumu un apjomu studiju programmas specifikas kontekstā, 

pieskaņojoties studiju programmas optimālajam apjomam (160 KP) un respektējot pasniedzēju, darba 

devēju un studējošo ieteikumus, izglītības attīstības tendences un reģionālās vajadzības. 



2008./2009. studiju gads – izmaiņas skatīt 1.pielikumā 


4. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība 

4.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs, pētnieciskā un studiju darba mijiedarbība 

Kopš 2001 gada ir noteikti Izglītības un vadības fakultātes un tajā esošo studiju programmu pētījumu 

virzieni, kas ir sekojoši: 

1. Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību; 

2. Holistiskā teorija pedagoģijā un tās izmantošana skolotāju izglītībā; 

3. Mācību procesa individualizācija un diferenciācija, bērncentrēta izglītība; 

4. Starpkultūru un iekļaujošā izglītība. 

Atbilstoši noteiktajiem pētījuma virzieniem: 

1) Līdzdalība starptautiskos projektos 

- 2005.- 2006.gadā līdzdalība ERASMUS IP projektā „Educational contributions to social 

(re)generation: creating and sustaining opportunities for inclussion”, reģistrācijas Nr. 128742- 

CP-12006-1-PT-COMENIUS-C21 (I.Belousa, L.Silova, E.Vanaģele); 

- kopš 2001. gada līdzdalība UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes projektā “Reorienting 

Teacher Education to Address Sustainability” (Projekta vadītāja I. Salīte, izpildītāji: IVF 

katedru, DMF, MMF docētāji. Projekta aktivitāšu ietvaros izstrādātas vadlīnijas izglītības 

ilgtspējīgai attīstībai ieviešanai skolotāju izglītībā. 

8

- 2006.-2009.gadā līdzdalība SOCRATES programmas „Comenius 2.1.” projektā “ICTime - ICT 

as a Tool of Intercultural and Media Education”, reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1-PT- 

COMENIUS-C21 (I.Belousa, E.Vanaģele) 

- 2005.-2008.gadā līdzdalība SOCRATES programma Comenius 2.1 “Education for Change – 

education for sustainable development with focus on local collaboration” (R.Grabovska, 

I.Liepiņa). 

- 2007.g.-2008.g. līdzdalība LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projektā 

“Educational contributions to building cohesion within European social and institutional life”, 

reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2002-1-HU-ERASMUS-EUC-1 (I.Belousa, L.Silova). 

- 2006.g.-2009.g. līdzdalība SOCRATES programmas Comenius 2.1 projektā “Children as 

researchers in primary schools in Europe” (CARIPSIE); reģistrācijas Nr. 129355-CP-1-2006- 

1-NO-COMENIUS-C21 (Dz.Iliško, L.Silova). 

2) Latvijas Zinātņu Akadēmijas (LZA) granti: turpinājums UNITWIN UNESCO pētījumu projektam 

ir Nr. 05.1915 “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā”. 

3) Līdzdalība starptautiskos sadarbības tīklos, piemēram, starptautisks sadarbības tīkls EMSU 

(Ilgtspējīgas universitātes vides menedžments), Klusā okeāna piekrastes valstu izglītības pētījumu 

konsorcijs. 

- dalība Starptautiskajā Bērnu garīguma asociācijā (Association for Children’s Spirituality) 

Vinčesteras Universitāte, UK (I.Belousa) 

- dalība BBCC (Baltic and Black sea Consortium in educational research) 

- dalība asociācijā International Seminar on Religious Education and Values (ISREV) 

(I.Belousa) 

- dalība Visindijas Izglītības pētniecības asociācijā (AIAER - All India Association for 

Educational Research), viceprezidente I.Belousa 

- dalība Pacific Circle Consortium (PCC) (E.Vanaģele) 

- dalība Baltic and Black Circle Consortium in Educational Research (BBCC) (I.Belousa, 

R.Grabovska) 

4) Līdzdalība starptautiskos un vietējos pētījumos: 

2008.g. veikts pētījums (iepirkums IZM 08/73) Metodisko materiālu “Obligātās pirmsskolas un 

sākumskolas izglītības izvērtējums un pilnveides iespējas” izstrāde. Projekta vadītāja E.Krastiņa, 

dalībnieki: I.Salīte, Dz.Iliško, I.Belousa, J.Davidova, I.Kokina, V.Dombrovskis, V.Makarevičs, 

S.Guseva, L.Antoņeviča, V.Guseva, S.Zariņa, N.Geriņa, L.Silova, J.Bodjanova-Lomzina, B.Felce. 

Doktoranti: S.Ūzuliņa, I.Sidoroviča, O.Rode. Skolotāji-eksperti: E.Zdanovska, E.Drelinga, D.Plociņa 

u.c. augstskolu eksperti. 

2007.gads IZM projekts “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību orientētā skolotāju 

izglītībā”; reģistrācijas Nr. 5-20/07.17, projekta vadītāja I.Belousa, dalībnieces E.Krastiņa, L.Silova. 

2006. gads IZM pilotprojekts “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību orientētā skolotāju 

izglītībā”, reģistrācijas Nr.2.18., projekta vadītāja I.Belousa, dalībniece I.Kazakeviča; 

2006.gads DU iekšējais grants “Daugavpils Universitātes 48. Jauno Zinātnieku konferences 

organizēšana”, reģistrācijas Nr. 05–23/2006-4, projekta vadītāja I.Belousa, dalībnieces L.Silova, 

J.Badjanova, E.Vanaģele, S.Zariņa; 

2005.-2008. gads projekts “Doktorantūra un maģistratūra e-studiju tehnoloģiju jomā atbilstoši 

Lisabonas mērķiem RTU, DU, LPA”, projekta identifikācijas Nr. 

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/323210061/0007, dalībnieces E.Vanaģele, R.Grabovska; 

2004.-2007. gads projekts “Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana”, līguma Nr.NS-EQUAL-2005-1, 

projekta vadītāja E.Oļehnoviča, dalībniece I.Belousa; 

9

2006. gads IZM projekts “Izglītība pētījumu metodoloģijas redzējumu un pētniecisko prasmju 

veidošanas izglītības vides radīšana darbības pētījumā Daugavpils Universitātē” reģistrācijas Nr. 2.17., 

projekta vadītāja I.Salīte, dalībniece E.Vanaģele; 

2005. gada I-VIII Salīdzinošais pilot projekts “Skolotāju izglītība nākotnei”, kas tika uzsākts Hong- 

Kongā un veikts sadarbībā ar ASV, Koreju, Austrāliju, Ķīnu, Fidži, Jaunzēlandi un kas tika prezentēts 

Klusā okeāna piekrastes valstu izglītības pētījumu konsorcija 29. gadskārtējā konferencē Sidnejā 

(Austrālijā). Pētījumā piedalījās I.Salīte, V.Kudiņš, E.Vanaģele, A.Stakle, I.Belousa, A.Jurāne, 

M.Kravale u.c.; 

2005. gadā. sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru projektā „Čigānu bērns skolā –esi gaidīts!” veikts 

pētījums un sagatavota publikācija– E.Krastiņa, Ž.Bērziņa, Z.Lūciņa, D.Zaķe; 





5) Līdzdalība starptautiskās konferencēs: 



2007.gada 17.-21.oktobris dalība Daugavpils Universitātes Mākslu un mūzikas fakultātes piektajā 

starptautiskajā konferencē “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika” ar ziņojumu „Media in Reorienting Art 

Education towards Sustainability”, - I.Belousa; 


starptautiskajā konferencē “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika” ar ziņojumu “Teachers’ Musical Culture 

Adopting a Positive Attitude”, - J.Badjanova-Lomzina; 


starptautiskajā konferencē “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika” ar ziņojumu“Humanism as a philosophical 

basis of sports education theory”, - S.Čapulis; 

2007.gada 2.-6.jūlijs dalība 47.pasaules vides izglītības kongresā “Learning in a Changing World” ar 

ziņojumu “Media in Creating Sustainable Learning Environment in Art Education”, - I.Belousa; 

2007.gada 4.-6.maijs dalība Starptautiskās Melnas jūras universitātes un Gruzijas Izglītības un 

Zinatnes ministrijas rīkotā starptautiskajā konferencē “New Trends in Higher Education” ar ziņojumu 

“Introducing Holistic Approach in Higher Education: Latvian Case of Reorienting Education Towards 

Sustainability”, - I.Belousa; 

2007.gada 11. – 14. jūlijs dalība 12.ikgadējais Eiropas sporta zinātnes koledžas kongresā (12th annual 

Annual Congress of the European College of Sport Science) ar ziņojumu “The Development of 

Communication skills at the Lessons of Rhytmic”; 

2007.gada 11. – 14. jūlijs dalība 12.ikgadējais Eiropas sporta zinātnes koledžas kongresā (12th annual 

Annual Congress of the European College of Sport Science) ar ziņojumu “Effect of karate on the 

development of the 10 – 13-year teenagers’ strong-willed and physical qualities”, - S.Čapulis; 

2007.gada 27.-29. septembris dalība Daugavpils Universitātes Mākslu un mūzikas fakultātes piektajā 

starptautiskajā konferencē “Problems in Music Pedagogy” ar ziņojumu “Principle of Sustainability in 

Developing Teachers’ Musical Culture”, - J.Badjanova-Lomzina; 

2007.gada 2. maijs dalība Starptautiskajā seminārā mūzikas pedagoģijā “Music Education today and 

tomorrow" ar ziņojumu “Principle of Sustainability in Education the next Music Teacher’s “, - 

J.Badjanova-Lomzina; 

10

2007.gada 10.-11.maijs dalība 8.starptautiskajā konferencē “Teaching mathematics: retrospektive and 

perspektives” ar ziņojumu „The Development of Students’ Research Skills in Mathematices”, - 

E.Krastiņa; 

2007.gada 30.maijs – 2.jūnijs dalība 5.starptautiskajā JTET konferencē „Sustainable Development. 

Culture. Education” ar ziņojumu „Developing Understanding of Susteinability through Integrated 

Studying Projekts in Secondary School”, - E.Krastiņa. 

2006. gada 27.jūlijs dalība VII ikgadējā starptautiskā konferencē “Childrens’s Spirituality, Rights and 

Democracy” Vinčesteras Universitātē ar ziņojumu “Rediscovery of Silenced Inner Wisdom Regarding 

Spirituality: Teachers’ Voice in Contemporary Post-soviet Area”,– I.Belousa; 

2006. gada jūlijs dalība seminārā Pacific Circle Consortium starptautiskā konferencē “Educational 

models for the XXI century: a circle of shared experiences”, - E.Vanaģele; 

2006. gada 13.-13..maijs dalība 7 starptautiskā konferencē Tartu Universitātē “Teaching Mathematics: 

Retrospective and Perspectives”, - E.Krastiņa 

2006. gada 31.maijs – 3.jūnijs dalība Ceturtā starptautiskajā JTET konferencē “Sustainable 

Development. Culture. Education” Helsinku universitātē ar mutisku ziņojumu “Self-regulated 

Learning in Secondary School in the Context of Sustainable Education”, E.Krastiņa 


Development. Culture. Education” Helsinku universitātē ar mutisku ziņojumu “Development of 

Musical Culture in Preschool and Elementary School Teacher Education”, J.Badjanova 


Development. Culture. Education” Helsinku universitātē ar mutisku ziņojumu ”The Content 

Connection: How to Integrate the Content Areas into Basic Education?”, I.Timinska 


Development. Culture. Education” Helsinku universitātē, posteris “Implementation of sustainability as 

a pedagogical category in teacher education”, R.Grabovska 


Development. Culture. Education” Helsinku universitātē ar mutisku ziņojumu “Theoretical Analysis of 

the use of Music at Sport Classes in the context of Sustainable Development”, S.Čapulis 

2005. 13.-17. septembris dalība IX Eiropas Vides izglītības konferencē Klaipēdas universitātē 

“Environmental education and sustainable development: from policy to practice” – I.Salīte, 

R.Grabovska; 

2005. g. 4.–6. augusts dalība starptautiskajā konferencē par studentu apmaiņas jautājumiem starp Āziju 

un citiem pasaules reģioniem Singapūrā - I.Salīte, V.Kudiņš, E.Vanaģele, A.Stakle; 

2005. g. 27.-30. jūlijs piedalīšanās 29. PCC konferencē Sidnejā - I.Salīte, V.Kudiņš, E.Vanaģele, 

A.Stakle; 

21.-24.05.2005. JTET 3. starptautiskā konference “Sustainable Development. Culture. Education.” 

(Fehta, Vācija). Pētījumu rezultātus un skolotāju izglītības programmu attīstības pieredzi prezentēja un 

izvērtēja Baltijas un Melnās jūras konsorcija izglītības pētījumos (BMKIP) pieredzes kontekstos – 

I.Salīte, A.Stakle, N.Geriņa, S.Kraukle, V.Kudiņš, R.Grabovska, J.Badjanova, A.Jurāne, M.Kravale, 

I.Kokina, V.Guseva, Dz.Iliško, Ž.Bērziņa, A.Pipere, V.Makarevičs u.c.; 

18.-21.05.2005. starptautiskajā konferencē “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Programmā strādājošie 

docētāji prezentēja savu pieredzi satura integrēšanā un multidimensiālo indivīda un pasaules saistību 

izpētē un to izmantošanā skolotāju izglītībā – I.Salīte, A.Stakle, N.Geriņa, J.Badjanova, M.Kravale, 

I.Kokina, V.Guseva, Dz.Iliško, A.Pipere, M.Čačka, I.Volonte, J.Savvina, B.Valpētere u.c.); 

2005. 19. maijā. Sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru projektā „Čigānu bērns skolā –esi gaidīts!” 

veikts pētījums par čigānu bērnu iekļaušanu vispārējās izglītības iestādē un uzstāšanās konferencē un 

11

sagatavota publikācija „Čigānu identitāte multikulturālā skolā” – E.Krastiņa, Ž.Bērziņa, Z.Lūciņa, 

D.Zaķe; 

2005. gada 9. maijā Starptautiska Comenius Network konference “Teacher Competences in Inclusive 

Classroom”, Rīga, - Ž.Bērziņa; 

2005. g. 18.-22. aprīlis līdzdalība KMUTT un AIAER 19. starptautiskajā konferencē “Learning 

organization in a learning world” – A.Jurāne, I.Salīte, E.Vanaģele; 

Kopš 2004. gada tika piešķirti Daugavpils Universitātes iekšējie granti. Šajā izsludinātajā konkursā 

finansējumu papildus saņēmuši vairāki studiju programmās strādājošie - A.Pipere, I.Belousa, grantu 

vadītāji I.Salīte, A.Salītis. LZP grantus saņēmuši arī V.Makarevičs un S.Guseva. 

(Akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības plānu skatīt 2. pielikumā). 

4.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā, kursa, bakalaura, darbu tēmu atbilstība 

studiju programmas saturam 

Atbilstoši izvirzītajām pētnieciskajām tēmām, studentiem tika piedāvātas projektu, studiju, bakalauru 

darbu tēmas. Šajā studiju gadā tika piedāvātas šādas pamattēmas: 

Studiju darbs (projekts) - studijas, studenti, Daugavpils Universitāte. Studenti paši izvēlējās sev 

aktuālāko projektu tēmu: universitātes popularizēšana, studiju dzīves uzlabošana, stipendijas, brīvais 

laiks, DU pakalpojumi studentiem, telpas. Piemēram, lai informētu savus studiju biedrus un topošos 

studentus par jauno stipendiju ieviešanas kārtību, tika izveidots buklets par stipendiju saņemšanas 

iespējām. Buklets tika izdalīts DU informācijas dienā vismaz 150 eksemplāros. 

Studiju darbi pedagoģijā un mācību metodikās un bakalaura darbi: integrētā pieeja, mācību 

individualizācija un diferenciācija; jaunākā skolas vecuma bērnu pamatprasmju attīstība; vērtēšana un 

pašvērtējums; vecāku un skolas sadarbība, ekoloģiskuma princips izglītībā u.c. (Izstrādāto bakalauru 

darbu saraksts 9. pielikumā). 

Lai sekmētu studentu pētniecisko darbību un prezentācijas prasmes, studiju darbu aizstāvēšana notika 

piedaloties vairākiem studentiem un pasniedzējiem. 2003. gadā dibinātā Daugavpils Universitātes 

Jauno zinātnieku asociācija (DUJZA) 2005. gada maijā rīkoja ikgadējās jauno zinātnieku konferences 

(papildus informācija http://lapas.dau.lv/dujza). Studiju programmas studenti un mācībspēki piedalījās 

gan konferences organizēšanā, gan kā klausītāji, gan zinātnisko krājumu sagatavošanā. Tā ir lieliska 

iespēja, tomēr vairāk jāveicina studentu kā dalībnieku aktivitāte un sadarbība pētījumu jomā ar citām 

Latvijas augstākās izglītības iestādēm. 

2006./2007. studiju gads 

2006.gada 27.-28.aprīlī notika 48. DU Jauno zinātnieku konference. 

2007.gada 2.-3.maijā notika 49. DU Jauno zinātnieku konference. 

2006.gadā izdots krājums „Studenti par ilgtspējību”, kurš ir tapis sadarbībā ar IVF studiju programmas 

„Pirmsskolas skolotājs” un „Pamatizglītības skolotājs” studentiem studiju kursos „Vides pedagoģija” 

un „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai”. 

2007./2008. studiju gads – 2008.gada 15.-17.maijā notika DU 50. starptautiskā zinātniskā konference. 

2008./2009. studiju gads – 2009.gadā notika DU 51.Starptautiskā zinātniskā konference. 

2009./2010. studiju gads – 2010.gadā notika DU 52.Starptautiskā zinātniskā konference. 

Lai izpētītu citu valstu pieredzi un inovācijas pamatskolas izglītībā, docētāji un studenti lekcijās un 

patstāvīgo darbu studijās izmanto Universitātes bibliotēkā un katedrās pieejamās publikācijas, lietoja 

internetā specializētos žurnālus un jaunāko literatūru angļu, vācu un krievu valodās. 

Viena no iespējām sadarboties un apzināt citu valstu pieredzi, ir studentu iesaistīšanās dažādos 

starptautiskajos projektos, studijas citu augstskolu piedāvātajās studiju programmās un dalība 

izsludinātajos stipendiju konkursos, piemēram, pēc dalības Nordic plus programmā Odenses 

Universitātē (Dānijā) “Teaching and Learning for Democratic Citizenship”, lai iepazīstinātu ar iegūto 

pieredzi, studenti prezentēja materiālus prakses konferencē, kā arī piedāvāja visiem interesentiem 

nodarbības un semināru. 

2007./2008. studiju gads – 3 studenti piedalījās Nord plus programmā Odensas Universitātē (Dānija). 

12

Absolventes, dienas nodaļas maģistrantes J.Lazdiņa, I.Sidoroviča – pētījumu prezentācija Anadolu 

Universitātes (Turcija) konferencē. 

2008./2009. studiju gads – Inga Miezīte, Ieva Utināne 2009.gada maijā piedalījās starptautiskā 7 JTET 

konferencē. 

2009./2010. studiju gads – Inga Rudzīte, Kristīna Grāvere ZEMES HARTAS CENTRA” STUDENTI 

PAR ILGTSPĒJĪBU” AKTIVITĀTES/ raksts krājumā Grabovska R., Belousa I. red. Ilgtspējīga 

attīstība: praktiskā pieredze izglītībā. Daugavpils: AIIA, 2010.208 lpp. ISBN 978-9984-39-973-7 

5. Vērtēšanas sistēma 

5.1. Izmantotās studiju vērtēšanas metodes, to izvēles pamatojums 

Vērtējot profesionālās studiju programmas apguvi, ievēro pamatprincipus, kuri ir norādīti “Latvijas 

Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.481. un IZM izstrādāto profesijas standartu, tika ievēroti 

zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātības, vērtējuma obligātuma pamatprincipi. 

Zināšanu pārbaudes formas ir kontroldarbi, testi, kolokviji, diskusijas, ieskaites, eksāmeni, noslēguma 

pārbaudījumi. Pārsvarā visos kursos ir regulāra atskaites sistēma – studentu patstāvīgie darbi, 

metodisko līdzekļu, uzskates materiāla izstrāde. Tomēr ir arī kursi, kuros vērtēšana notika kursa 

noslēgumā semestra beigās. 

Ir izstrādāti vienoti kritēriji pedagoģiskās prakses vērtēšanai, noslēguma pārbaudījumu vērtēšanai; 

studiju kursu, studijas programmas un savas aktivitātes un apgūto prasmju izvērtēšanai – pašvērtējums. 

Pašvērtējumu izmanto portfolio vērtēšanā, pārbaudes darbos, studiju kursu izvērtēšanā, tādējādi 

studējošie ir līdzatbildīgi par saviem mācību rezultātiem un apzinās savu profesionālo kompetenci. 

Lielākā problēma gan studentiem, gan pasniedzējiem ir diferencēts vērtējums un vērtēšanas kritēriju 

izstrāde. 

Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir diferencētā ieskaite un eksāmens, kas tika vērtēti 10 

ballu skalā. (pozitīvs rezultāts sākot ar 4 ballēm). Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu 

eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. Valsts pārbaudījumos – integrētajā eksāmenā priekšmetu metodikās un 

bakalaura darbu aizstāvēšanā kopš 2003. gada no 5 komisijas locekļiem piedalās 3 darba devēji no 

izglītības pārvaldēm, izglītības departamenta, metodisko apvienību vadītāji un skolu direktori. 

2004./2005. gadā valsts pārbaudījumu komisijā bija pārstāvji no Daugavpils, Rīgas izglītības 

pārvaldes, Daugavpils rajona metodiskās apvienības, gan Jēkabpils, Daugavpils, Preiļu, Jelgavas, 

Dobeles rajonu u.c. skolu direktori. 



2007./2008. studiju gads – tika izstrādāti jauni noslēguma eksāmena jautājumi integrētā mācību 

priekšmetu eksāmenam, kurā integrēti pedagoģijas un psiholoģijas pamatkurss. 

Pirmo reizi programmas „Pamatizglītības skolotājs” studenti kārtoja kvalifikācijas eksāmenu „Sociālās 

zinību integrētais kurss un to mācību metodika”. 

2008./2009. studiju gads – izstrādāts kvalifikācijas eksāmena jautājumi “Mājturība un tehnoloģijas un 

to mācību metodika”. Pirmo reizi studiju programmas “Pamatizglītības skolotājs” nepilna laika 

studenti kārtoja kvalifikācijas eksāmenu šajā priekšmetā (Jelgavā, DU filiālē). 

2009./2010. studiju gads – precizēti noslēguma eksāmenu jautājumi integrēto mācību priekšmetu 

metodikās. 

13

5.2. Novērtēšanas biežums, izvēles pamatojums 

Katrā studiju kursā novērtēšanas sistēmu nosaka priekšmeta specifika, pats pasniedzējs, ir studiju 

kursi, kuros: 

1) notika regulāras atskaites sistēmas – studentu patstāvīgie darbi, studenti veido dažādus 

metodiskos līdzekļus – didaktiskās spēles, uzskates materiālu, strādā pie bērnu 

pašizvērtēšanas materiālu sagatavošanas; 

2) vērtēšana notika kursa noslēgumā semestra beigās. 

Studentu patstāvīgie darbi semestra laikā nodrošina praktisko prasmju apguvi, sekmē teorētisko 

zināšanu izpratni, sagatavo noslēguma pārbaudei. Veicot nepārtraukto novērtēšanu, pārbaudes darbos 

tika iekļauti jautājumi, izmantotas darba lapas, kurās studenti kritiski izvērtē savus ieguvumus, 

informācijas kvalitāti, grūtības / ieguvumus tēmu apguvē, kā arī izvirzot pētnieciskās problēmas, 

uzdevumus pedagoģiskajai praksei. 





2009./2010. studiju gads – studiju darbu aizstāvēšana grupās. 

6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē 

6.1. Studējošo aptauju rezultāti un analīze 

Studiju programmas darbības izvērtēšana notika visa gada garumā. To nodrošina katra semestra 

sākumā notiekošās sapulcēs (studentiem, mācībspēkiem), iepazīstinot ar izmaiņām studiju programmā, 

noskaidrojot šī gada plānus utt. Visa gada garumā notika sadarbība ar grupu vecākajiem. Saziņai ar 

katru studiju kursu grupā tika izvēlēts grupas vecākais, kas uztur informācijas apmaiņu ar studentiem 

un studiju programmas vadību. Lai nodrošinātu ieinteresēto pušu līdzdalību lēmumpieņemšanā, ir 

izveidota stipendiju komisiju sēde, kā arī studentu līdzdalība IVF domē. Studentiem ir iespējas 

darboties Studentu Padomē un tikt ievēlētiem Senātā. 

Filiālēs studējošajiem, kuri visu laiku nevar sazināties ar pasniedzējiem, ir iespēja risināt studiju 

procesā radušās problēmas tās rakstiskā veidā iesniedzot programmas vadībai. Ir ieviestas “Problēmu 

lapas”, kas palīdz nodrošināt nepārtrauktu informācijas apmaiņu un individuālo jautājumu risināšanu. 

Studiju gada noslēgumā, lai novērtētu studiju kvalitāti, tika izmantotas 2 izvērtēšanas formas: 1) 

studiju kursu izvērtējums - programmas studenti katra studiju kursu noslēgumā izvērtē savu darbību, 

aktivitāti, pasniedzēju veikumu – pašizvērtējums un studiju kursa izvērtējums. 2) Studiju procesa 

izvērtējums – studiju gada beigās izvērtē visu tā gada studiju procesu. Piedāvāta Sociālo pētījumu 

institūta izstrādātā anketa. 

Lai noskaidrotu studentu uzskatus par studiju programmas darbību, tika veikta Sociālo pētījumu 

institūta aptauja, kurā piedalījās pilna un nepilna laika studijās studējošie. Runājot par vispārīgajām 

tendencēm, ir redzams studiju programmas kvalitātes pieaugums: 

1. Atbildot uz jautājumu, vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma kopumā, lielākā daļa no 

aptaujātajiem studentiem atzina, ka ir pilnībā apmierināti vai pamatā apmierināti ar studiju 

programmas izvēli. Izvēlētā studiju programma pilnīgi apmierina 32% 9% 32% 17% 40% 

studentu, pamatā apmierina 44% 87% 47% 66% 56%, 19% 44% 16% 17% 4% respondentu ir 

daļēji apmierināti ar studiju izvēli, 5% 0% 5% 0% 0% izvēlētā studiju programma neapmierina. 

Neviens nenorādīja, ka pilnībā neapmierina un vēlas aiziet no universitātes. Datu salīdzinājumu ar 

iepriekšējo studiju gadu skatīt 1. zīmējumā. 

14

90 

80 

70 

60 

50 

40 

30 

20 

10 

0 

32 

32 

40 

44 

87 

66 

56 

47 

44 

9 

17 

19 1617 

4 5 5 

0 0 0 0 0 0 

pilnībā apmierina daļēji neapmierina pilnībā 

neapmierina 

1. zīmējums Studentu viedoklis, vai apmierina izvēlētā studiju programma kopumā 

2005/2006 

2006/2007 

2007/2008 

2008/2009 

2009/2010 

Rezultātus var skaidrot ar to, ka programma ir daudzveidīga un daudzpusīga, piedāvājot plašas iespējas 

gan praktiskai, gan patstāvīgai darbībai, ko studenti arī pārbaudījuši arī praksē. 

2. Studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem: 49% 65% 

61% 75% 87% aptaujāto studentu atzīmēja, ka ir pietiekams, 51% 35% 39% 25% 13% – 

nepietiekams. Datu salīdzinājumu ar iepriekšējo gadu skatīt 2. zīmējumā. 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

49 

65 61 

75 

87 

pietiekams nepietiekams 

2. zīmējums Studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un materiāliem 

51 

35 

39 

25 

13 

2005/2006 

2006/2007 

2007/2008 

2008/2009 

2009/2010 

Salīdzinoši papildināta bibliotēkas datu bāze, pieaugusi prasme lietot datorizētos bibliotēkas katalogus. 

Pasniedzēji vairāk uzsvēruši iespēju izmantot bibliotēkas un lasītavas pakalpojumus, kur tika abonēti 

daudzi specializētie žurnāli un metodiskie līdzekļi. Tomēr šos datus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 

var skaidrot ar to, ka studenti izvēlējušies jaunas pētniecības tēmas, kurās vēl nav pietiekami daudz 

teorētiskās literatūras, īpaši latviešu valodā, bet vairāk pētījumu pieredze. Kā trūkums varētu būt arī 

tas, ka daļa literatūras ir pieejama tikai vienā eksemplārā, kas nesekmē patstāvīgo darbu. 

3. Datortehnikas un interneta izmantošana: 60% 83% 97% 94% 98% no aptaujātajiem studentiem 

studiju procesā bieži izmanto datortehniku. No tiem 54% 35% 96% 94% 90% bieži studiju procesā 

izmanto arī INTERNET. 6% 4% 3% 0% 0% respondentu datoru neizmanto. 34% 13% 0% 6% 2% 

studējošo datorus izmanto, bet reti, 37% 43% 2% 6% 10% internetu lieto, bet reti. INTERNETU 

vispār nelieto 9% 22% 2% 0% 0%. Savu izvēli studenti nav skaidrojuši Salīdzinājumu ar 

iepriekšējo studiju gadu skatīt 3. zīmējumu. 

100 

80 

60 

40 

60 

83 

97 94 98 

34 

13 

0 6 20 

0 

2 6 4 3 0 0 

datorus bieži reti nē internetu 

bieži 

54 

35 

9694 90 

37 43 

22 

2 6 

10 9 

2 0 0 

reti nē 

3. zīmējums Datoru un interneta lietošana studiju procesā 

2005/2006 

2006/2007 

2007/2008 

2008/2009 

2009/2010 

15

Kopumā pieaudzis studentu, kas studiju procesā izmanto datorus un internetu, skaits. To varētu 

skaidrot ar to, ka ir izveidotas 2 datorklases, tādējādi palielinot iespējas patstāvīgā darba laikā strādāt 

ar datoru, izmantot internetu universitātē. Pasniedzēji arī studiju kursos pieprasa daudz vairāk, lai 

studenti izmanto datoru un internetu. 

4. Izvēles kursu piedāvājums: Atbildēs uz šo jautājumu, būtiskas izmaiņas nav novērotas: 63% 52% 

57% 65% 83% aptaujāto uzskata, ka izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams, tikai 37% 48% 43% 

35% 17% uzskata ka nepietiekams. Tomēr joprojām tika meklētas iespējas, kā piedāvāt studentiem 

brīvās izvēles kursus, kaut arī jaunais studiju plāns paredz daudz plašākas studiju iespējas. 

Salīdzinājumu ar pagājušo gadu skatīt 4. zīmējumā 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

63 

52 

57 

65 

83 

37 

48 

jā nē 

4. zīmējums Izvēles kursu piedāvājums 

43 

35 

17 

2005/2006 

2006/2007 

2007/2008 

2008/2009 

2009/2010 

5. Nodrošinājums ar vieslektoriem: 49% 22% 44% 92% 9% uzskata, ka piedāvājums ir pietiekams, 

51% 78% 56% 8% 91%, ka nepietiekams. Salīdzinājumu ar pagājušo gadu skatīt 5. zīmējumā. 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

49 

22 

44 

92 

9 

jā nē 

5. zīmējums Nodrošinājums ar vieslektoriem 

51 

78 

56 

8 

91 

2005/2006 

2006/2007 

2007/2008 

2008/2009 

2009/2010 

Salīdzinoši ar pagājušo gadu, ir pieaudzis piedāvājums ar vieslektoriem. Izveidojusies laba vairākas 

gadu sadarbība ar Latvijas Dabas muzeju, kura darbinieki piedalās studentu mācību prakšu 

organizēšanā. Katru gadu tika piesaistīti arī vairāki citu augstskolu mācībspēki, kā arī starptautisko 

projektu partneri. Tomēr joprojām lielāka uzmanība jāpievērš vieslektoru uzaicināšanai. 

2009./2010. studiju gadā - vieslektori netika aicināti, sakarā ar krīzi. 

6. Sadarbība ar mācībspēkiem: apkopojot studentu atbildes redzams, ka 79% 79% 92% respondentu 

uzskata, ka sadarbība ar mācībspēkiem ir apmierinoša, par neapmierinošu to atzīst 21% 21% 8%. 

Studenti savas atbildes nekomentē, bet daži no iemesliem varētu būt pasniedzēju radošie 

atvaļinājumi un komandējumi, kuru laikā studentiem nav iespējams tikties ar pasniedzējiem. 

2009./2010. studiju gadā - Studenti iesaistās atvērto durvju dienu pasākumos, zinātnes komunicēšanas 

pasākumos (Zinātnes festivāls, Zinātnieku nakts). 

7. Studiju programmas realizēšana kopumā: kopumā ar programmas realizēšanu apmierināti 90% 

100% 84% 96% 98%. Ar studiju programmas realizēšanu neapmierināti ir 8% 0% 11% 4% 2% 

studējošo. Salīdzinājumu ar pagājušo gadu skatīt 6. zīmējumā 

16

100 

80 

60 

40 

20 

0 

90 

100 

84 

96 98 

8 

0 

11 

4 2 2 0 

jā nē cits 

5 

0 0 

6. zīmējums Studējošo viedoklis par studiju programmas realizēšana kopumā 

2005/2006 

2006/2007 

2007/2008 

2008/2009 

2009/2010 

Studenti savas atbildes īpaši nekomentē. 2006. gadā daļa studentu atzīmējuši, ka vēlas apgūt 

papildspecialitātes. Daļa studentu uzskata, ka ekonomikas pamatos zināšanas ir nepieciešamas, bet 

nepieciešams samazināt apgūstamos ekonomikas terminus un specifiskās formulas. 

Salīdzinot ar pagājušo gadu skaits ir samazinājies, to varētu skaidrot ar pasniedzēju prasību 

paaugstināšanu, jo stājās spēkā visos studiju priekšmetos diferencētais vērtējums un jauno stipendiju 

piešķiršanas kārtību, kas radījusi lielāku konkurenci studējošo vidū. Kā viens no iemesliem varētu būt 

arī izmaiņu nepieciešamība studiju programmā, par ko vairāk runāts 2. punktā. Lielāka uzmanība 

jāpievērš studiju kursu pasniegšanas kvalitātes izvērtēšanai. Studentu viedoklis apstiprina, ka 

nepieciešamas nelielas izmaiņas studiju programmā (Studentu aptaujas anketa 10. pielikumā). 

Studējošo ierosinājumi studiju programmas uzlabošanai 2007./2008.studiju gadā: 

1.Par mācību saturu: 

- lai būtu vairāk izvēles kursu; 

- kursu saturā tiktu iekļauti jautājumi par pirmsskolas mācību priekšmetu metodiku darbā ar 5-6 

gadīgiem bērniem; 

- vairāk sarunas ar studentiem par mācību saturu; 

- sistematizēt un racionālāk pārkārtot mācību saturu; 

- sociālajās zinībās uzlabot pasniegšanas kvalitāti. 

2.Par mācību procesa organizāciju: 

- piedāvāt vairāk vieslektoru; 

- ievērot noteiktu struktūru, piedāvājot dažādus mācību kursus, izvēli veikt 1.kursā; 

- mākslas vēsturi pārcelt uz 1.kursu; 

- pārdomāt labāk prakses ilgumu un priekšmetu stundu skaitu; 

- vairāk metodikas priekšmetu pirms prakses; 

- lai pēc pēdējās prakses līdz sesijai studentiem būtu vairāk laika sagatavoties eksāmeniem, bakalaura 

darba noformēšanai; 

- lai 1., 2.kursā būtu vairāk iespēju darboties ar bērniem. 

3. Par materiālo bāzi: 

- lai lasītavā būtu vairāk datoru; 

- lai DU bibliotēkā vairāk literatūras latviešu valodā. 


1.Par mācību saturu: 

- palielināt nodarbību skaitu mājturība 5.-9. klasei; 

- dot iespēju izvēlēties to priekšmetu, kuru vēlos apgūt; 

- vairāk metodiskas nodarbības; 

- vadīt stundas arī metodiskās nodarbībās; 

- katrā studiju kursā varētu tikt izveidotas datorprezentācijas par svarīgākām tēmām, kas būtu 

pieejamas arī studentiem; 

- vairāk praktisko nodarbību; 

- vairak mācīt kā sadarboties ar bērniem. 

2.Par mācību procesa organizāciju: 

- lai pēc prakses 4.kursam nebūtu sesijas, lai vairāk laika bakalaura darbam; 

17

- lai starp eksāmeniem būtu vairāk brīva laika darboties praktiski; 

- mācību ekskursija uz citu augstskolu; 

- Vairāk kopīgu pasākumu; 

- labi, ka mācību nodarbības saliktas 3 dienās, bija laiks izpildīt visus uzdevumus; 

- lai vienā dienā nebūtu vairāk par 3 lekcijām un nelikt tās vēlā pēcpusdienā. 

- pirms sesijas vajadzētu brīvu nedēļu, lai sagatavotu darbus; 

- mazāk “logu” lekciju starpā; 

- vairāk laika praksei skolā; 

- ja materiālu nedod uz rokām, tad sūtīt pa e-pastu. 

3.Par materiālo bāzi: 

- savlaicīgi samaksāt skolotājiem par prakses vadīšanu; 

- lai bibliotēka būtu pieejamas vairāk metodisko grāmatu dažādos priekšmetos, vairāk grāmatu 

eksemplāru; 

- 115.aud. ziemā bija ļoti auksts!!!! 

- ņemt vērā, ka krīzes laikā daļai studentu nav naudas, lai izpildītu visus mājas darbus. 


1. Par mācību saturu: 

- Mājturībā un tehnoloģijās savlaicīgāk gatavot noslēguma eksāmena kārtībai, praktiskos darbus 

sadalīt vienmērīgāk pa studiju gadiem jau no 1.kursa. 

- Vairāk sniegt praktiskās zināšanas, kas nepieciešamas praksē. 

- Radošos darbus veikt sākot no 1. kursa, tagad vairāk ir 3. un 4.kursā. 

- Vairāk prakses dabā, mācību ekskursijas uz dažādām mācību iestādēm. 

- Apspriest kā izstrādāt tematiskos plānus dažādos mācību priekšmetos. 

2. Par mācību procesa organizāciju: 

- mazāku apjomu 2.kursa prakses mapes papīru rakstīšanai. 

- studiju un bakalaura darba vadītājus nozīmēt uz 3 gadiem. 

- dot iespēju bakalaura darba problēmu pētīt ilgākā laikā, ne tikai 4.kursā. 

- sociālās zinības 5.-9.klasē iekļaut praksē jau 3.kursā(stundu vērošana). 

- pozitīvas atsauksmes no 4.kursa studentiem par ieviestajām izmaiņām mācību procesa 

organizācijā maijā. 

- lai skolotājiem maksātu par prakses vadīšanu skolā, tad būtu vieglāk atrast prakses vietas. 

3. Par materiālo bāzi: 

- trūkst pedagoģiskās literatūras. 

- biežāk atjaunot bibliotēkas krājumus. 

6.2. Absolventu un darba devēju aptaujas, programmas beidzēju nodarbinātība 

Pēc pedagoģiskās prakses regulāri tika saņemtas gan rakstiskas, gan mutiskas atsauksmes no skolām, 

ar kurām slēgti līgumi. Prakses vadītāju vērtējumu līdz šim pārsvarā tikai 7-10 balles, zemāks 

vērtējums ir ļoti reti. Daugavpils Universitātes absolventi ir pieprasīti reģiona skolās. 

Lai noskaidrotu programmas beidzēju nodarbinātību un noskaidrotu, kādās darbības sfēras absolventi 

strādā, pēc izlaiduma tika veikta absolventu mutiska aptauja. ~50 % pilna laika un 60-80% nepilna 

laika absolventu strādā savā specialitātē. Daudzi, ja ne uzreiz, tad pēc laika izvēlas strādāt savā 

specialitātē. Šo skaitu nosaka daži pamatskolas izglītību raksturojošie faktori: 

1) Nav nepieciešamas jaunas papildus darba vietas, jo Latvijas skolās novērojama bērnu skaita 

samazināšanās, kas skaidrojama ar ekonomisko krīzi un nestabilo situāciju pagājušā gadsimta 

deviņdesmito gadu beigās, kas samazināja dzimstības līmeni. Nākamajos gados pakāpeniski 

prognozējams bērnu skaita pieaugums pirmajās klasēs. 

2) Zinot pašreizējo situāciju skolās, kad salīdzinoši liels skaits skolotāju ir tuvu pensijas vecumam, 

jāmeklē iespējas, kā jau šobrīd nodrošināt jaunajiem skolotājiem slodzi skolā un piedāvāt 

plašākas konkurences iespējas darba tirgū. 

18

Pārējie, kas nestrādā savā specialitātē, izvēlas ar izglītības sfēru saistītas profesijas vai darbu ar 

cilvēkiem. Pamatojoties uz darba devēju, studējošo un absolventu mutisku aptauju, tika izskatītas 

izmaiņas studiju programmā 



2007./2008. studiju gads – absolventi ~50 % strādā skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē. 

2008./2009. studiju gads – absolventi – 25% strādā skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē. 

2009./2010. studiju gads – absolventi – 28% strādā skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē, 44% 

iestājās maģistrantūrā, sakarā ar to, ka republikā slēdza daudzas skolas, grūtāk atrast darbu specialitātē. 

7. Studiju programmas akadēmiskais personāls 

7.1. Akadēmiskais personāls, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 

Studiju programmas izpildi nodrošina 62 mācībspēki (no tiem 3 profesori, 2 asociētie profesori, 11 

docenti, 24 lektori un 12 asistenti no Daugavpils Universitātes katedrām un 6 vieslektori no citām 

Latvijas izglītības iestādēm. No šobrīd esošajiem lektoriem un asistentiem, uz 2007. gada septembri 12 

studē doktorantūrā un 22 ir pabeiguši doktorantūras teorētisko kursu un gatavojas disertācijas 

aizstāvēšanai. Nākamo gadu laikā plānots palielināt programmā strādājošo docentu, asociēto profesoru 

un profesoru skaitu. 

Tabula7.1. 

Studiju programmas realizēšanā iesaistītie mācībspēki 

Vārds, uzvārds 

Zinātniskais grāds, 

amats 

Pamatdarba vieta 

1.Sandra Zariņa Mag.paed., lektore DU IVF, Mācību metodiku katedra 

2.Irina Kazakeviča Mag.paed., lektore DU IVF, Mācību metodiku katedra 

3.Natālija Geriņa Mag.paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

4.Rudīte Grabovska Dr.paed., docente DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

5.Larisa Silova Mag.paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

6.Jeļena 

Lomzina 

Badjanova – Mag.paed., lektore DU IVF, Mācību metodiku katedra 

7.Elfrīda Krastiņa Dr.paed., profesore DU IVF, Mācību metodiku katedra 

8.Ilga Salīte Dr.paed., profesore DU IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts 

9.Irēna Kokina Dr.pshyc., as.profesore DU IVF, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

10.Eridiāna Oļehnoviča Dr.paed., vadošā pētniece DU IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts 

11.Inga Belousa PhD., as.profesore DU IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts 

12.Valdis Kudiņš Mag.paed., lektors Daugavpils Pilsētas domes birojs Rīgā 

13.Vija Guseva Mag.paed., lektore DU IVF, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

14.Dzintra Iliško PhD., as.profesore DU IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts 

15.Svetlana Guseva Dr.pshyc., docente DU IVF, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

16.Valērijs Makarevičs Dr.pshyc.,vadošais pētnieks DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

17.Valērijs Dombrovskis Dr.pshyc., docents DU IVF, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

18.Anita Pipere Dr.psych., profesore DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

19.Mārīte Kravale – Pauliņa Mag.paed., docente DU IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts 

20. Jeļena Davidova Dr. paed.profesore DU IVF, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas 

katedra 

21. Jānis Pokulis Dr. paed.profesors DU IVF, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas 

katedra 

22.Valentīna Beinaroviča Mag.math., lektore DU DMF, Matemātikas katedra 

23.Līga Antoņeviča Dr.biol., docente DU DMF, Anatomijas un fizioloģijas katedra 

24.Irēna Kuņicka Mag.biol., lektore DU DMF, Anatomijas un fizioloģijas katedra 

25.Lolita Jonāne Dr.paed., docente DU DMF, Fizikas katedra 

26.Juris Soms Mag. Geogr., lektors DU DMF, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra 

27.Žans Badins Dr.philol., pētnieks DU HF, HF, Komparatīvistikas institūts 

28.Gatis Ozoliņš Dr .hyst., docents DU HF, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

29.Rudīte Rinkeviča Dr.philol., docente DU HF, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

19

30.Ingūna Teilāne Mag.philol., asistente DU HF, Latviešu valodas katedra 

31.Ingrīda Kupšāne Dr.philol., docente DU HF, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

32.Svetlana Polkovņikova Mag.philol., lektore DU HF, Latviešu valodas katedra 

33.Andris Kupšāns Mag.hist., lektors DU HF, Vēstures katedra 

34.Nataļja Trofimova Dr.paed., docente DU HF, Slāvu valodniecības katedra 

35.Gaļina Pitkeviča Dr.philol., docente DU HF, Slāvu valodniecības katedra 

36.Elvīra Isajeva Mag.philol., asistente DU HF, Slāvu valodniecības katedra 

37.Janīna Sergejeva Mag.paed., lektore DU HF, Vācu filoloģijas katedra 

38.Diāna Sergejeva Mag.philol., asistente DU HF, Angļu valodas katedra 

39.Lidija Līdaka (F) Mag.paed., lektore DU IVF Jelgavas filiāles izpilddirektore 

40.Ilze Meldere Mag.paed., asistente DU MMF, Mākslu katedra 

41.Baiba Priedīte Mag.paed., asistente DU MMF,Mākslu katedra 

42.Mairita Folkmane Mag.paed., docente DU MMF, Mākslu katedra 

43.Ilze Volonte Mag.paed., lektore DU MMF, Mākslu katedra 

44.Jolanta Savvina Mag.paed., lektore DU MMF, Mākslu katedra 

45.Māris Čačka Dr.paed., docents DU MMF, Mākslu katedra 

46.Zeltīte Barševska Mag.paed., lektore DU MMF, Mākslu katedra 

47.Zita Vanaga Mag.paed., asistente DU Studiju daļa 

48.Ilona Kuņicka Mag.oec., lektore DU SZF, Ekonomikas katedra 

49.Ainars Felcis Mag.paed., lektors DU SZF, Socioloģijas katedra 

50.Baiba Felce Mag.paed., lektore DU SZF, Socioloģijas katedra 

51. Skaidrīte Ūzuliņa Mag.paed., asistente Dravnieku pamatskola, Riebiņu novads 

52. Ilga Stikāne Mag.psych., asistente Krāslavas ģimnāzija 

53.Inese Zugicka (F) Mag.philol., asistente DU Latviešu valodas katedra 

54.Oskars Zugickis (F) Mag.biol., asistents Latgales reģiona attīstības aģentūra 

55. Margarita Gavriļina (F) Dr.philol., as.profesore LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte 

56. Oļegs Ņikiforovs (F) Dr.psych., as.profesors RPIVA Izglītības psiholoģijas katedra 

57. Elita Volāne (F) Dr.paed., as.profesore RPIVA Vispārīgās pedagoģijas katedra 

58. Inese Jurgena Dr.paed., profesore RPIVA, Vispārīgās pedagoģijas katedra 

59. Zenta Anspoka (F) Dr.paed., profesore RPIVA, 

60. Jevgēņija Megre Mag.paed., asistente Daugavpils 3.vidusskola 

61. Lidija Brūniņa Mag. Paed. lektore DU DMF, Informātikas katedra 

62. Elga Drelinga Mag. paed. lektore Daugavpils Ruģeļu pamatskola 

63. Inese Laizāne Bak. Teātra mākslā, Mg. Daugavpils teātris 

paed., lektore 

64. Ivo Folkmanis Bak. Mākslā, asistents DU MMF, Mākslu katedra 

65. Dace Vereba Mag. Paed.asistente Daugavpils 6. vidusskola 

66. Anna Pakere Asistente Daugavpils Ruģeļu pamatskola 

67. Dace Plociņa Asistente Daugavpils Ruģeļu pamatskola 

68. Nataļja Grīnfelde Asistente Ilūkstes 1. vidusskola 

69. Vija Jankoviče Mag. paed. lektore DU DMF, Informātikas katedra 

70. Ieva Boļakova Mag. paed. lektore DU DMF, Informātikas katedra 

71. Irēna Timinska Mag. paed. lektore DU IVF, Mācību metodiku katedra 

72. Irita Saukāne Mag.philol., lektore DU HF, Latviešu valodas katedra 

73. Ēvalds Daugulis Dr.art., profesors DU MMF,Instrumentu spēles un mūzikas teorijas 

katedra 

74. Ilona Mičule Dh.D. Docente DU IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts 

75. Sandra Zelča Mag.oec., lektore DU SZF, Ekonomikas katedra 

* (F) – pasniedzēji, kuri strādā tikai filiālēs. 






20

7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām 

2006./2007.s.t.g. Lai nodrošinātu sava darba kritiskas vērtēšanas pieredzi, katru gadu pasniedzēji sastāda 

individuālos plānus prognozējot studiju gadā plānotās aktivitātes, kvalifikācijas celšanas kursus, 

metodisko līdzekļu izdošanu, zinātniskās publikācijas. 

Tas palīdz plānot arī kopējās aktivitātes. Gada beigās tika nodotas atskaites par zinātnisko un 

metodisko darbu, kuras apstiprina katedras sēdēs. Šīs atskaites tika izmantotas arī sastādot 

pašizvērtējuma ziņojumus. 

Regulāri notiekošajās katedras sēdēs, studiju programmas direktors un fakultātes un katedras vadība 

iepazīstina docētājus ar izmaiņām, jaunākajām tendencēm, izvērtē studiju programmas darbību, izskata 

kvalifikācijas celšanas iespējas utt. Vienlaicīgi tā tika nodrošināta arī atgriezeniskā saite, apzinātas 

vajadzības, programmas darbības nepilnības. 

Lai nodrošinātu atbilstošu darbu filiālēs notika arī individuālās tikšanās – studiju programmas direktors 

tikās ar pasniedzējiem, plānojot slodzes, nodarbību laikus, risinot dažādas neskaidrības, 

problēmjautājumus. 

Lai parādītu programmas attīstību, programmas direktors katra studiju gada beigās sagatavo 

programmas pašizvērtējuma ziņojumu, kas tika apstiprināts Domē un ir pieejami DU mājas lapā 

(http://dau.lv/post/sknc.php) un Izglītības un vadības fakultātes Mācību Metodiku katedrā. 






7.3. Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā 

Studiju programmā strādā 62 67 48 mācībspēki, no tiem 52 45 ir DU pamatdarbā strādājoši un 6 14 3 

vieslektori. 




7.4. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti 

Personāla akadēmiskā izaugsme: problēmas un risinājumi: 

Starptautiski atzītu publikāciju izstrāde un līdzdalība starptautiskās konferencēs – līdzdalība 

konferenču organizēšanā - “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (Daugavpils, Latvija) un 3. starptautiskā 

“Journal for Teacher Education and Training” konference (Fehta, Vācija), 4.-Helsinki (Somija) 2006. – 

IVF maksas līdzekļu izmantošana, Latvijas Zinātņu Akadēmijas granti, Daugavpils Universitātes 

iekšējie granti, lai atbalstītu programmās strādājošo dalību un uzstāšanos; publikācijas starptautiskos 

un atzītos rakstu krājumos – žurnāla JTET izdošana (papildus informācija www.dau.lv/ise) u.c. 

Zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšana 

2007./2008. studiju gadā doktorantūrā studē 12 darbinieki, 10 gatavojas darbu aizstāvēšanai, 

2006.gadā aizstāvētas 2 disertācijas. 2006.gadā Rudīte Grabovska un Mārīte Kravale aizstāvēja 

promocijas darbus un ieguva pedagoģijas doktora grādu. 

Finansējuma problēmu risināšana - universitātes atbalsts, fakultātes maksas programmu līdzekļi 

doktorantu – darbinieku studiju apmaksai, iespēja izmantot likumā paredzēto radošo atvaļinājumu, 

dalība starptautiskās konferencēs. Pasniedzēji izmanto iespējas kvalifikācijas celšanai. 

Larisa Silova 2006.gada 18.-30.jūnijs Ungārija, dalība konferncē 

Elita Vanaģele 2006.gada 18.-30.jūnijs Ungārija, dalība konferncē 

Larisa Silova 2006.gada 23.-26.novembrī Bergena, Norvēģija, dalība projektā 

21

2008./2009. studiju gadā aizstāvēja disertācijas Dr.paed. M.Čačka, L.Jonāne, Dr.fhil. R.Rinkeviča. 

Svešvalodu zināšanu uzlabošana – iknedēļas diskusijas semināri, literatūras studijas; jaunas 

periodikas, zinātniskās literatūras iegāde; dalība starptautiskos semināros, projektos. INTERNET 

izmantošana studiju procesā. 

Profesionālā izaugsme - atbalsts dalībai semināros, konferencēs, sadarbības projektos, kvalifikācijas 

kursu apmeklēšana, pieredzes un tieša informācijas apmaiņa studentu pedagoģiskās prakses laikā 

apmeklējot mācību iestādes (Akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns 

2. pielikumā). 



2009./2010. studiju gads – izmaiņas skat. 3.pielikumā. 

8. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums 

8.1. Studiju programmas finansēšana 

Studijas tika organizētas par valsts budžeta līdzekļiem un līdzekļiem, kurus iemaksā paši studējošie vai 

citas juridiskas un fiziskas personas. Studiju maksas apjomu un kārtību katram nākošajam studiju 

gadam iesaka IVF Dome un apstiprina Daugavpils universitātes Senāts. 

Studiju maksa 

2007./2008.st.g. 2008./2009.st.g 2009./2010.st.g. 

Pilns laiks Nepilns laiks Pilns laiks Nepilns laiks Pilns laiks Nepilns laiks 

1. studiju gads Ls 650,- Ls 570,- Ls 800,- Ls 640,- Ls 680,- Ls 630,- 

2. studiju gads - - Ls 750,- Ls 635,- Ls 800,- Ls 640,- 

3. studiju gads - - Ls 545,- Ls 490,- Ls 750,- Ls 635,- 

4. studiju gads - - - Ls 399,- Ls 750,- Ls 560,- 

5. studiju gads - - - Ls 417,- - Ls 439,- 

Rīgas filiālē - - - Ls 700,- - Ls 665,- 

Jelgavas filiālē - - - - - Ls 665,- 



8.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbnīcas: to skaita, lieluma un aprīkojuma 

atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem 

Studentu un mācībspēku rīcībā ir vairāk kā 42 datori, iespēja izmantot lāzera un krāsu printerus, 

kopētājus, skanerus, kodoskopus, videoprojektorus, videoiekārtas, mikroskopus pētnieciskajiem 

darbiem, mūzikas instrumentu un sporta inventāra bāzi, mācību un metodiskā literatūra kabinetos. 

Studentiem nodarbības notika arī citu fakultāšu labiekārtotos un tehniski nodrošinātos specializētajos 

kabinetos (piemēram, ģeogrāfija, māksla u.c.). Šobrīd notika nepārtraukta programmas attīstība, tika 

strādāts pie materiālās bāzes uzlabošanas, tehniskā nodrošinājuma. 

Studiju programma tika realizēta 14 labiekārtotos un tehniski nodrošinātos kabinetos: dabas klase, 

pirmsskolas metodiku kabinets, pedagoģijas kabinets, psiholoģijas kabineti, vizuālās mākslas, mūzikas 

kabineti, mākslas darbnīca, izstāžu zāle, diskusiju telpa. Palielinoties patstāvīgā darba laikam, 

palielināts arī datorklašu skaits – šobrīd 2 datorklases (16 datori, Internet pieslēgums, printeri, 

skaneris). Šobrīd nepārtraukti tika strādāts pie telpu materiālās bāzes uzlabošanas, tehniskā 

nodrošinājuma gan uz vietas gan filiālēs. Iekšējo universitātes pārmaiņu rezultātā, dažās auditorijās vēl 

tika plānots remonts. Prakse notika mācību bāzē „Ilgas” un Latvijas pilsētu un rajonu skolās, ar kurām 

noslēgti sadarbības līgumi. 

Studiju programmas realizēšanai filiālēs tika izmantota DU materiāli tehniskā bāze, kā arī filiāles ir 

nodrošinātas ar kodoskopiem, videoprojektoriem, tāfelēm, mikrafoniem. 

22



2007./2008. studiju gads – ir iegādāti 2 kopētāji un 3 interaktīvās tāfeles. 


2009./2010. studiju gads – ir iegādāti 2 datori. 

8.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju salīdzinājumā ar 

iepriekšējo gadu 

Studentiem un mācībspēkiem ir iespēja izmantot 2 brīvpieejas lasītavas ar 135 lietotāju vietām 

(Parādes 1, Vienības 13) un informācijas zāli ar 24 lietotāju vietām (Saules 1/3) un specializētās 

nodaļas (Parādes 1, Vienības 13, Saules 1/3). Bibliotēkai ir 4 mājas abonementi, 2 kopētāji, bibliotēkas 

krājums – 320993, to sastāda: grāmatas – 275654, tajā skaitā pedagoģija – 10532, psiholoģija – 5307, 

periodiskie izdevumi – 29610. DU bibliotēkas pilnveidošanā tika izmantotas jaunas tehnoloģijas: 

uzstādīta datorizēta sistēma, interneta pieslēgums, Elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library 

Information Service, http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp), automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma, 

7 pilnu elektronisko tekstu abonētās datu bāzes. 

Kopš 2002. gada ir uzsākts DU bibliotēkas kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku „Daugavpils 

reģiona publisko bibliotēku un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS”. No 2002. gada decembra 

lasītājiem ir iespēja izmantot 13 Latvijas lielāko bibliotēku fondus un pakalpojumus. 

7 pilnu elektronisko tekstu abonētās datu bāzes: Cambridge Journals Online, EBSCO Publishing, 

RUBRICON, WESTLAW International, LETONIKA, NAIS un izmēģinājuma datu bāzes. Filiālēs 

studējošajiem ir pieejama mācību un metodiskā literatūra, iespēja izmantot internetā pieejamo 

periodiku, vārdnīcas, specializētās datu bāze, kā arī strādāt vietējās un Daugavpils Universitātes 

bibliotēkās. Rīgas, Dobeles un Jelgavas filiālēs studējošie izmanto arī Rīgas bibliotēku piedāvājumu. 




2008./2009. studiju gads – papildinātu datu bāzi skat. http://www.du.lv/lv/biblioteka/datu_bazes 

2009./2010. studiju gads – papildinātu datu bāzi skat. http://www.du.lv/lv/biblioteka/datu_bazes 

9. Ārējie sakari 

9.1. Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā 

Izveidojusies laba sadarbība vietējā, reģionālā, nacionālā līmenī, tika strādāts pie prakses vietu datu 

bāzes izveides, ar ko nodarbojas pedagoģisko prakšu metodiķe. Personīgie kontakti, skolu 

apmeklēšana studentu pedagoģiskās prakses laikā ļauj labāk apzināt skolu vajadzības un nodrošina 

augstskolas piedāvājumu saskaņošanu. Pēc pedagoģiskās prakses regulāri tika saņemtas gan rakstiskas, 

gan mutiskas atsauksmes no skolām. Īpaši laba sadarbība 2004./2005. st.gadā izveidojās ar A.Upīša 

Skrīveru vidusskolu un Rēzeknes kristīgo pamatskolu. 

Kopš 2003. gada valsts pārbaudījumos piedalās darba devēji, tādējādi iespējams nodrošināt augstskolu 

piedāvājumu un izglītības iestāžu vajadzību saskaņošanu, tika saņemti vērtīgi ieteikumi studiju procesa 

kvalitātes uzlabošanai. 

Studiju programmas nodrošināšanai, mācību programmu izstrādei – izveidojušies labi kontakti ar 

Izglītības un zinātnes ministriju, ISEC, Izglītības iniciatīvu centru. 




23

2008./2009. studiju gads – gala pārbaudījuma eksāmenos iesaistījās darba devēji no Jēkabpils 

3.vidusskolas, Ruģeļu pamatskolas, Rīgas kultūru vidusskolas, Krāslavas pamatskolas, Daugavpils 

izglītības pārvaldes, Daugavpils Centra ģimnāzijas, Daugavpils Vienības pamatskolas, Jelgavas 

4.pamatskolas. Prakses skolas Daugavpils 3., 9., 12., 13., 16., 17.vidusskola, 7.pamatskola, Daugavpils 

Saskaņas pamatskola, Preiļu 1.pamatskola, Krāslavas pamatskola, Rīgas 63 vidusskola, Jēkabpils 

pamatskola, Neretas vidusskola. 


9.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs 

Studiju programmas mērķu un uzdevumu īstenošanas izvērtējuma nolūkos ir izveidojušies veiksmīgi 

kontakti vietējā, reģionālajā, nacionālajā, un starptautiskajā līmenī. Sadarbība ar docētājiem tika 

īstenota sekojošās Latvijas augstskolās: Latvijas Universitāte, Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Rīgas 

Pedagoģijas un Izglītības Vadības augstskolā, Rēzeknes augstskola. Sadarbība izpaužas kopīgi 

organizējot un piedaloties konferencēs, pieredzes apmaiņas semināros, uzaicinot docētājus kā 

vieslektorus studiju programmā. Nozīmīga ir arī sadarbība ar Izglītības un Zinātnes Ministriju, ar 

Izglītības iniciatīvu centru, ar vairāku pilsētu un rajonu izglītības pārvaldēm un atsevišķu skolu 

vadītājiem. 

Studiju programmai veiksmīga starptautiskā sadarbība pašlaik ir izveidojusies ar zinātniekiem no 

vairāk kā 60 ārvalstu universitātēm. Svarīgākās sadarbības formas ir pieredzes apmaiņa, līdzdalība 

konferencēs, stažēšanās, kopīgu pētījumu plānošana un veikšana. Plaša sadarbība izveidojusies 

konkrētu projektu ietvaros: Nordik plus, Baltijas Universitāšu programma (www.bup.fi), “Soli pa 

solim”. Piedaloties UNESCO/ UNITWIN starptautiskajā projektā “Reorieting Teacher Edecation to 

Adress Sustainability”, ir izveidoti vairāki sadarbības tīkli, izveidots atzīts žurnāls ar starptautisku 

redkolēģiju, uzsākta starptautiskās konferences JTET rīkošana, kas katru gadu notika kādā no 

partnervalstīm – pirmā 2003. gadā - Daugavpils universitāte Latvijā, 2004. gadā – Tallinas universitāte 

(Igaunijā), 2005. gadā – Fehtas universitāte (Vācija) 2006.gadā – Helsinku universitāte (Somija), 

2007.gadā – Debrecenas universitāte (Ungārija). 2008.gada Anadolu Universitāte (Turcija). 



2008./2009. studiju gads – 7 th International JTEFS/BBCC CONFERENCE SUSTAINABLE 

DEVELOPMENT. CULTURE. EDUCATION, Daugavpils , May 5-8, 2009. Konferences ietvaros 

tikšanās ar līdzīgo programmu pārstāvjiem no citām programmām un pieredzes apmaiņa. 

2009./2010. studiju gads – 8 th International JTEFS/BBCC CONFERENCE SUSTAINABLE 

DEVELOPMENT. CULTURE. EDUCATION, Parīze , May 17 – 19, 2010. Konferences ietvaros 

tikšanās ar līdzīgo programmu pārstāvjiem no citām programmām un pieredzes apmaiņa. 

9.3. Ārvalstu docētāju skaits, kas strādā studiju programmā (sadalījums pa valstīm) 

Vieslektori: 2 – ASV, 1- Austrālija. 





2009./2010. studiju gads – vieslektoru nav 

9.4. Studējošo skaits, kas studējuši ārzemēs (sadalījums pa valstīm) 

2004/2005. Ārzemēs studējoši 3 studenti - dalība Nordic plus programmā Odenses Universitātē 

(Dānijā) “Teaching and Learning for Democratic Citizenship”, apgūstot pedagoģijas, sociālo zinību, 

24

angļu valodas kursus un pedagoģisko praksi 19 ECTS apjomā. 2005. gada 18. septembrī 2 studentes 

uzsāka dalību Nordic plus 3 mēnešu programmā Odenses Universitātē (Dānijā). 


2006./2007. studiju gads – 2006.gadā Dānijā studēja 2 studentes. 


2008./2009. studiju gads – 2 studentes (I.Āboliņa, K.Grāvere) studēja Dānijā. 


9.5. Ārvalstu studējošo skaits programmā (sadalījums pa valstīm) 

Ārvalstu studējošo programmā nav. 






10. Secinājumi un priekšlikumi studiju programmas attīstībai 

10.1. Secinājumi 

Studiju programmas satura atbilstība izvirzītajiem mērķiem – studiju programma saturiski un 

organizatoriski kopumā atbilst LR MK noteikumiem Nr.481, studiju programmas izvirzītajiem 

mērķiem un uzdevumiem. To sekmē sadarbība starp studentiem, docētājiem un citām Latvijas 

augstākās izglītības iestādēm. Studiju programmas izstrādi, realizāciju, atbilstību koordinē DU IVF 

Mācību metodiku katedra, ievērojot valsts un reģionālo pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem izglītības 

darbiniekiem. Lai palielinātu studentu iespējas konkurēt darba tirgū ir studentiem ļaut izvēlēties viena 

studiju priekšmeta pasniegšanu visā pamatskolas posmā. 

Izmaiņas pašnovērtējuma periodā – 2004./ 2005. studiju gadā konstatēta studiju kursu sadrumstalotība, 

turpinot skolotāju sagatavošanu atbilstoši MK noteikumiem, nepieciešams pārstrukturēt un papildināt 

pedagoģijas un psiholoģijas kursu saturu. 

Problēmas studiju programmas realizācijā – studiju programmas realizācijā par maz nodrošināta 

atgriezeniskā saikne par studentu patstāvīgo un pētniecisko darbu, kas sekmētu studējošo zinātniski 

pētnieciskās aktivitātes. 

Konstatētie trūkumi programmas saturā un organizācijā. Pārskatot studiju kursu saturu, tika konstatēta 

atsevišķu satura bloku dublēšanās. Izvērtējot pedagoģiskās prakses norisi, konstatēts, ka nepietiekami 

efektīvi organizēta 2. kursa pedagoģiskā prakse. Minēto trūkumu novēršanai piedāvāts variants – 

pedagoģisko, pētniecisko un metodisko tēmu integrācija, kas palīdzēs mērķtiecīgāk realizēt studiju 

programmas prasības. 


2006./2007. studiju gads – no 2005.–2007. minētie trūkumi novērsti un izmaiņas ieviestas 2. kursa 

pedagoģiskās prakses norisē - sastādīts grafiks stundu novērošanai skolā un prakstikām nodarbībām 

universitātē. 


2008./2009. studiju gads – iepriekš minētie trūkumi novērsti, izmaiņas ieviestas, metodisko materiālu 

izstrāde turpinās. 

2009./2010. studiju gads – Pozitīvi novērtētas iepriekšējā gada ierosinājumos īstenotās izmaiņas 

mācību procesa organizācijā. 4.kursa studentiem nodarbību grafiks veidots tā, lai maijā 2 nedēļās būtu 

25

iespējams strādāt pie bakalaura darba noformēšanas. 2.kursa studentiem pedagoģiskā vērojumu prakse 

8 nedēļas notiek skolā, atceltas praktiskās nodarbības universitātē. 

10.2. Priekšlikumi programmas attīstībai 

Studiju programmā, Mācību metodiku katedrā un Izglītības un vadības fakultātē tika kritiski izvērtēts 

esošais studiju programmas saturs, tās struktūra un realizēšana nākamo sešu gadu laikā. Rūpējoties par 

vērtīgākā satura saglabāšanu tika meklētas efektīvākas tā organizēšanas struktūras, tika identificēts 

vērtīgākais, aktuālākais saturs un nolemts to saglabāt programmā arī uz nākamajiem sešiem gadiem, 

papildinot programmas saturu ar jaunāko informāciju un pārstrukturējot esošo saturu. Ievērojot LR 

Ministra kabineta noteikumus Nr.481 par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts 

standartu, tika sagatavoti un pieņemti lēmumi (Mācību metodiku katedras sēdes protokols Nr. 4 no 

30.08.2005 un IVF Domes protokols Nr.10 lēmums) par izmaiņām programmas struktūrā, kas 

iesniegti reakreditēšanai un piedāvāti ieviešanai ar 2006. gada janvāri. 

Tika pieņemts lēmums iesniegt reakreditēšanai studiju programmu “Pamatskolas skolotājs” ar šādām 

strukturālām un apjoma izmaiņām: 

1) Līdzšinējo studiju programmas apjomu 163 KP, samazināt uz 160 KP. 

2) Pabeigt pedagoģijas, psiholoģijas un priekšmetu mācību metodiku satura integrēšanu vienotā 

kvalifikācijas eksāmenā, integrējot vienā eksāmenā pedagoģijas un psiholoģijas un priekšmetu mācību 

metodiku eksāmenus; 

3) Samazināt nozares teorētisko pamatkursu un informācijas tehnoloģiju kursu KP no 51 KP uz 39KP, ar to 

palielinot nozares profesionālās specializācijas kursu KP skaitu. 

4) Izvērtējot studiju kursu lietderīgumu un apjomu studiju programmas specifikas kontekstā, pieskaņojoties 

studiju programmas optimālajam apjomam (160 KP) un respektējot pasniedzēju, darba devēju un 

studējošo ieteikumus, izglītības attīstības tendences un reģionālās vajadzības: 

1) mainīt studiju kursu nosaukumus, integrējot un pārskatot to satura prioritātes, piemēram, apvienot 

“Matemātiskā loģika un varbūtību teorija’, “Aritmētikas teorētiskie pamati”, “Algebras teorētiskie 

pamati”, “Ģeometrijas teorētiskie pamati” kursus, piedāvājot vienotu “Matemātiskā 

instrumentārija izveide un lietošana” kursu, vai pārstrukturējot to saturu un nosakot jaunas satura 

prioritātes; 

2) ieviest jaunus studiju kursus, piemēram brīvās izvēles kursi “Starpkultūru izglītība” 1 KP, 

“Kristīgā mācība un tās mācību metodika” 2KP; 

3) palielināt KP apjomu mācību metodiku priekšmetiem; 

4) piedāvāt studentiem apgūt vienu priekšmetu pēc izvēles pasniegšanai visā pamatskolā; 

5) Studiju kursu „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” no Nozares profesionālās specializācijas kursu 

sadaļas pārcelt uz Nozares teorētisko pamatkursu un informācijas tehnoloģiju kursu sadaļu. 

2006./2007.st.g. 

6) Veidot metodisku rakstu krājumu pamatizglītības skolotājiem par izglītības ilgtspējīgai attīstībai 

īstenošanas iespējām, teorētiskie un praktiskie risinājumi izglītībā. 

7) Pilnveidot atgriezenisko saikni par studentu patstāvīgo un pētniecisko darbību, vairāk iesaistīt studentus 

zinātniski pētnieciskajās aktivitātēs un kopīgu pētījumu sadarbībā ar mācībspēkiem realizēšanā. Kā arī 

mērķtiecīgi organizēt studentu patstāvīgo darbu ar literatūras avotiem svešvalodās. 

8) Regulāri organizēt studentu viedokļu izpēti par nepieciešamajām izmaiņām studiju kursu saturā un 

organizācijā. 

9) Sagatavot un izdot brošūras formā materiālus studentiem par praksēm, par bakalauru darbiem, par 

noslēgumu pārbaudījumiem. 

2007./2008.st.g. 

10) Organizēt informatīvas sarunas ar studentiem 1.kursa sākumā un regulāras pārrunas studiju procesa 

laikā, 

11) Studentu ierosinājumus izskatīt studiju programmas padomē. 

12) Sagatavot kvalifikācijas eksāmena jautājumus „Mājturība un tehnoloģijas un to mācību metodika (5.- 

9.kl.). 

13) Iesaistīties esošo mācību komplektu izveidošanā. 

2008./2009.st.g. 

14) Studiju un bakalaura darba vadītāju studentam iespēju robežās nemainīt (3 gadus). 

15) Bakalaura darbā pētāmo problēmu praksē pārbaudīt jau 2. un 3.kursa pedagoģiskās prakses laikā. 

16) Fakultātē organizēt kādu atpūtas pasākumu brīvā dabā- studenti kopā ar pasniedzējiem. 

17) Gatavoties studiju programmas reakreditēšanai iestrādāt studiju kursu aprakstos plānotos rezultātus. 

26

Nr 

p.k. 

1.PIELIKUMS 

Studiju plāni. 

Apstiprināts IVF Domes sēdē 

Profesionālo studiju programma ”Pamatizglītības skolotājs” ar profesionālo bakalaura grādu izglītībā 

Kursa nosaukums 

Pilna laika studiju plāns 

Kursa pārbaudes 

Forma 

Kursa 

kredīts 

Kursa 

kontakt- 

stundu 

skaits 

Eksāmeni Ieskaites 

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju 

kursi 

39 

1. Pedagoģijas vēsture 1 2 32 

2. Audzināšanas teorija un metodika 3 2 32 

3. Sociālā pedagoģija 5 2 32 

4. Mācību organizācijas pamati 6 1 16 

5. Vispārīgā psiholoģija 2 2 32 

6. Pedagoģiskā psiholoģija 4 2 32 

7. Sociālā un personības attīstības psiholoģija 6 2 32 

8. Speciālā pedagoģija 7 3 48 

9. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 7 1 16 

10. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 2 4 64 

11. Informāciju tehnoloģijas izglītībā 1, 2 3 48 

12. Studiju darbs 2,4,6 3 

13. Bakalaura darbs 8 7 12 

Nozares profesionālās specializācijas kursi 76 

14. Pirmsskolas un skolas pedagoģija 3 2 32 

15. Mācību metodes un mācīšanās stili 6 1 16 

16. Integrēto mācību metodika 5 2 32 

17. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 

Dzimtā valoda un tās mācību metodika (1.-4.kl.) 

2 2 32 

18. Fonētika 1 1 16 

19. Leksikoloģija un frazeoloģija 2 1 16 

20. Morfoloģija 3 1 16 

21. Sintakse 4 1 16 

22. Valodas kultūras pamati 4 1 16 

23. Dzimtās valodas mācību metodika (1.-4. kl.) 7 5,6 5 80 

1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 

1. 

sem. 

2. 

sem. 

3. 

sem. 

4. 

sem. 

5. 

sem. 

6. 

sem. 

7. 

sem. 

8. 

sem. 

27

24. Bērnu literatūra un tās mācību metodika 6 2 32 

Matemātika un tās mācību metodika (1.-4.kl.) 

25. Matemātiskā instrumentārija izveide un lietošana 4 1, 2, 3 8 128 

26. Matemātikas mācību metodika (1. – 4. kl.) 

Dabas zinības un to mācību metodika (1.-4.kl.) 

7 5,6 6 96 

27. Vides pedagoģija 1 2 32 

28. Dabas fizikālie procesi 3 2 32 

29. Ģeogrāfija un novadpētniecība 4 2 32 

30. Dabas zinības un to mācību metodika (1.-4. kl.) 

Vizuālā māksla un tās mācību metodika (1.-4. kl.) 

6 5 3 48 

31. Vizuālās mākslas mācību metodika un materiālmācība 1 1 16 

32. Kompozīcija un tās mācību metodika 1 2 32 

33. Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību metodika 2 2 32 

34. Gleznošana un krāsu mācība un to mācību metodika 2 2 32 

35. Mākslas vēsture 3 1 16 

36. Lietišķā māksla un tās mācību metodika 4 2 16 

37. Mājturība (Rokdarbi) un tās mācību metodika (1.-4. kl.) 5 4 3 48 

38. Sociālās zinības un to mācību metodika (1.-4.kl.) 5 4 3 48 

39. Sports 

Mūzika: 

2, 3 3 48 

40. Mūzikas “ābece” 1 1 16 

41. Bērnu mūzikas literatūra un folklora 2 1 16 

42. Dziedāšana 

43. Obligātās izvēles kursi: 

2 1 16 

44. Sociālās zinības un to mācību metodika (5.-9.kl.) / Mājturība un 8 6, 7 10 160 

tās mācību metodika (5.-9.kl.) 

45. Matemātikas mācību metodika (5.-6.kl.)/ Dabaszinību mācību 

metodika (5.-6.kl.)/ 

Latviešu valodas un literatūras mācību metodika (5.-6.kl.)/ 

Krievu valodas un literatūras mācību metodika (5.-6.kl.) 

8 2 32 

PRAKSE 27 

Plenērs 6 1 

Pedagoģiskā prakse 4 8 



28

Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi un kursi, kas 

attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās 

pamatiemaņas 

46. Ētika 6 2 32 

47. Filosofija 3 2 32 

48. Svešvaloda 3 4 64 

49. Latvijas kultūras vēsture/ Pasaules kultūras vēsture/ Reliģiju 

1 2 32 

vēsture 

50. Ekonomika/ Civilzinības/ Socioloģija/ Politoloģija 7 2 32 

Bakalaura programmas brīvās izvēles kursi 6 

51. Rotaļu un spēļu organizēšana 2 1 16 

52. Tautas pedagoģija 2 1 16 

53. Floristika 2 1 16 

54. Projektu izstrāde un vadība 1 1 16 

55. Retorika 8 1 16 

56. Mediju tehnoloģiju pamatnostādnes izglītībā 7 1 16 

57. Bērnu tiesības un to aizsardzība 5 1 16 

58. Starpkultūru izglītība 5 1 16 

59. Bilingvālās mācības 5 1 16 

60. Logopēdijas pamati 5 1 16 

61. Kristīgā mācība un tās mācību metodika 8 2 32 

62. Pārbaudes darbu veidošana un to statistiskā analīze 7 1 16 

63. Mācību sasniegumu izvērtēšana 7 1 16 

KOPĀ 160 

NOSLĒGUMA PĀRBAUDĪJUMI: 

1) integrētais eksāmens mācību priekšmetu metodikās, 

2) bakalaura darba aizstāvēšana, 

3) kvalifikācijas eksāmens izvēlētajā mācību priekšmetā (5. –9.kl.). 

12 

29

Nr 

p.k. 

1. 

2. 

3. 

4. 

5. 

6. 

7. 

8. 

9. 

10. 

11. 

12. 

13. 

14. 

15. 

16. 

17. 

18. 

19. 

20. 

21. 

22. 

23. 

24. 


Profesionālo studiju programma ” Pamatizglītības skolotājs” ar profesionālo bakalaura grādu izglītībā 


Eksāmeni 

Ieskaites 

Kusa kredīts 

Kontaktstundas 

Nepilna laika studiju plāns 

1.gads 2.gads 3.gads 4.gads 5.gads 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 

Nozares teorētiskie pamatkursi un 

informācijas tehnoloģiju kursi 

39 

Pedagoģijas vēsture 4 2 16 8 8 

Audzināšanas teorija un metodika 8 2 8 8 

Sociālā pedagoģija 13 2 8 8 

Mācību organizācijas pamati 14 1 8 

Vispārīgā psiholoģija 6 2 8 8 

Pedagoģiskā psiholoģija 11 2 8 8 

Sociālā un personības attīstības psiholoģija 16 2 8 8 

Speciālā pedagoģija 20 3 8 6 8 

Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 18 1 8 

Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 5 4 8 8 8 

Informācijas tehnoloģijas 5,7 3 6 6 6 

Studiju darbs 4,8,12 3 

Bakalaura darbs 12 

Nozares profesionālās 

specializācijas kursi 

76 

Pirmsskolas un skolas pedagoģija 10 2 8 8 

Mācību metodes un mācīšanās stili 14 1 8 

Integrēto mācību metodika 17 2 8 8 

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 

Dzimtā valoda un tās mācību 

7 2 8 8 

metodika 

Fonētika 3 1 8 

Leksikoloģija un frazeoloģija 4 1 8 

Morfoloģija 6 1 8 

Sintakse 7 1 8 

Valodas kultūras pamati 9 1 8 

Dzimtā valoda un tās mācību metodika (1.- 

4.kl.) 

14 11,13 5 8 8 8 8 8 

Bērnu literatūra un tās mācību metodika 

Matemātika un tās mācību metodika 

17 2 8 8 

30

25. 

26. 

27. 

28. 

29. 

30. 

31. 

32. 

33. 

34. 

35. 

36. 

37. 

38. 

39. 

40. 

41. 

42. 

Matemātiskā instrumentārija izveide un 10 4, 6, 8 8 8 8 8 8 8 8 8 

lietošana 

8, 10 

Matemātikas mācību metodika (1. – 4 kl.) 

Dabas zinības un to mācību metodika 

16 12,15 6 8 8 8 8 8 8 

Vides pedagoģija 4 2 8 8 

Dabas fizikālie procesi 9 2 8 8 

Ģeogrāfija un novadpētniecība 11 2 6 6 

Dabas zinības un to mācību metodika (1.-4.kl.) 

Vizuālā māksla un tās mācību metodika (1.- 

4.kl.) 

16 14 3 8 8 8 

Vizuālās mākslas mācību metodika un 

materiālmācība 

3 1 6 

Kompozīcija un tās mācību metodika 5 2 6 6 

Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību 

metodika 

7 2 6 6 

Gleznošana un krāsu mācība un to mācību 

metodika 

9 2 6 6 

Mākslas vēsture 11 1 8 

Lietišķā māksla un tās mācību metodika 12 2 8 

Mājturība (Rokdarbi) un tās mācību metodika 

(1.-4.kl.) 

9, 10 3 8 8 8 

Sociālās zinības un to mācību metodika (1.- 

4.kl.) 

12 11 3 8 8 8 

Sports 

Mūzika: 

13, 14 3 6 8 8 

Mūzikas “ābece” 3 1 8 

Bērnu mūzikas literatūra un folklora 6 1 8 

Dziedāšana 

Obligātās izvēles kursi 

8 1 8 

Sociālās zinības un to mācību metodika (5.- 

9.kl.)/ Mājturība un tās mācīšanas metodika 

(5.-9.kl.) 

20 10 16 8 16 16 16 8 

Matemātikas mācību metodika (5.-6.kl.) / 

Dabaszinību mācību metodika (5.-6.kl.) / 

Latviešu valodas un literatūras mācību 

metodika (5.-6.kl.)/ Krievu valodas un 

literatūras mācību metodika (5.-6.kl.) 

19 18 2 8 8 

PRAKSE 27 

Plenērs 1 4 4 

Pedagoģiskā prakse 8 12 12 12 12 

Pedagoģiskā prakse 8 4 6 


31

43. 

44. 

45. 

46. 

47. 

48. 

49. 

50. 

51. 

52. 

53. 

54. 

55. 

56. 

57. 

58. 

59. 

60. 

Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie 

12 

kursi un kursi, kas attīsta sociālās, 

komunikatīvās 

pamatiemaņas 

un organizatoriskās 

Ētika 16 2 4 4 4 

Filosofija 9 2 4 4 4 

Latvijas kultūras vēsture/ Pasaules kultūras 

5 2 4 4 4 

vēsture/ Reliģiju vēsture 

Ekonomika/ Civilzinības/ Socioloģija/ 

Politoloģija 

Bakalaura programmas 

brīvās izvēles kursi 

19 2 4 4 4 

6 

Rotaļu un spēļu organizēšana 1 

Projektu izstrāde un vadība 8 1 6 

Retorika 20 2 8 8 

Tautas pedagoģija 1 

Floristika 1 

Mediju tehnoloģiju pamatnostādnes izglītībā 20 1 8 

Bērnu tiesības un to aizsardzība 20 1 8 

Kristīgā mācība un tās mācību metodika 20 2 8 8 

Pārbaudes darbu veidošana un to statistiskā 

analīze 

1 

Bilingvālās mācības 19 1 8 

Starpkultūru izglītība 19 2 8 8 

Logopēdijas pamati 1 

Mācību sasniegumu izvērtēšana 1 

Veidošanas tehnoloģijas 20 1 8 

KOPĀ 160 


1) integrētais eksāmens priekšmetu metodikās, 

2) bakalaura darba aizstāvēšana. 

3) Kvalifikācijas eksāmens izvēlētajā mācību priekšmetā (5.-9.kl.) 

32

Nr 

p.k. 

Profesionālo studiju programma ” Sākumskolas skolotājs” ar profesionālo bakalaura grādu pedagoģijā 

Pilna laika studiju plāns (pārejas periodam) 

Kursa pārbaudes 

forma 

Kursa 

kredīts 


Eksāmeni Ieskaites 

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju 

kursi 

51 

1. Pedagoģijas vēsture 1 3 48 

2. Vispārīgā pedagoģija 2 3 48 

3. Audzināšanas teorija un metodika 3 3 48 

4. Sociālā pedagoģija 4 2 32 

5. Didaktika 6 2 32 

6. Vispārīgā psiholoģija 1 2 32 

7. Attīstības psiholoģija 2 3 48 

8. Pedagoģiskā psiholoģija 3 2 32 

9. Sociālā un personības psiholoģija 6 3 48 

10. Speciālā pedagoģija 7 3 48 

11. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 7 2 32 

12. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 2 1 4 64 

13. Datorzinību pamati 1, 2 4 64 

14. Studiju darbs 2,4,6 3 

15. Bakalaura darbs 7,8 12 

Nozares profesionālās specializācijas kursi 67 


17. Mācību metodes un mācīšanās stili 4 2 32 


19. Sociālo zinību integrētais kurss un tā mācību metodika 

Dzimtā valoda un tās mācību metodika 

6 5 3 48 

20. Ievadkurss dzimtajā valodā 1 1 16 

21. Fonētika 2 1 16 

22. Leksikoloģija un frazeoloģija 3 1 16 

23. Morfoloģija 4 1 16 

24. Sintakse 4 1 16 

25. Valodas kultūras pamati 5 1 16 

26. Dzimtā valoda un tās mācību metodika 7 5,6 5 64 

27. Folklora 5 1 16 

Kursa 

kontakt- 

stundu 

skaits 

1. 

sem. 

1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 

2. 

sem. 

3. 

sem. 

4. 

sem. 

5. 

sem. 

6. 

sem. 

7. 

sem. 

8. 

sem. 

33

28. Bērnu literatūra 

Matemātika 

6 1 16 

29. Matemātiskā loģika un varbūtību teorija 1 2 32 

30. Aritmētikas teorētiskie pamati 2 2 32 

31. Algebras teorētiskie pamati 3 2 32 

32. Ģeometrijas teorētiskie pamati 4 2 30 

33. Matemātikas mācību metodika (1. – 4. kl.) 8 5,6 7 112 

34. Vides pedagoģija 1 2 32 

35. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2 2 32 

36. Dabas fizikālie procesi 3 2 32 

37. Ģeogrāfija un novadpētniecība 4 2 32 

38. Dabas mācība un tās mācību metodika 

Vizuālā māksla un tās mācību metodika 

6 5 3 48 

39. Vizuālās mākslas mācību metodika un materiālmācība 1 1 16 

40. Kompozīcija un tās mācību metodika 2 2 32 

41. Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību metodika 3 2 32 

42. Gleznošana un krāsu mācība un to mācību metodika 3 2 32 

43. Mākslas vēsture 4 1 16 

44. Lietišķā māksla un tās mācību metodika 5 1 16 

45. Rokdarbi un to mācību metodika 7 2 32 

46. Fiziskā audzināšana un tās mācību metodika 

Mūzika: 

6 4 4 64 

47. Mūzikas “ābece” 1, 2 2 64 

48. Bērnu mūzikas literatūra un folklora 3 1 32 

49. Dziedāšana 2 1 32 

PRAKSE 27 

Plenērs 6 1 

Novērošanas prakse 4 8 


Kvalifikācijas prakse 8 10 

Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi un kursi, kas 

12 

attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās 

pamatiemaņas 

50. Ētikas pamati 6 2 32 

51. Filosofijas pamati 4 2 32 

52. Svešvaloda 4 2 4 64 

34

53. Latvijas kultūras vēsture/ pasaules kultūras vēsture/ reliģiju 

vēsture 

2 2 32 

54. Ekonomikas pamati/ Civilzinību pamati/ socioloģija/ Politoloģija 8 2 32 

Bakalaura programmas brīvās izvēles kursi 6 

55. Matemātikas mācību metodika (5. – 6. kl.)/ 

Latviešu valodas un literatūras mācību metodika (5.-6.kl.)/ 

Krievu valodas un literatūras mācību metodika (5.-6.kl.) 

8 2 32 

56. Rotaļu un spēļu organizēšana 1 2 32 

57. Latviskā dzīvesziņa un kultūrmantojums 1 1 16 

58. Mūzika un dators 7 1 16 

59. Floristika 6 1 16 

60. Logopēdijas pamati 7 1 16 

61. Mācību vides dizaina pamati 8 1 16 

62. Integrēto tēmu muzikālais noformējums 7 1 16 

63. Lietišķie pētījumi klasē 8 1 16 


65. Projektu izstrāde un vadība 1 1 16 

66. Tautas pedagoģija 6 2 32 

67. Rotaļu un spēļu psiholoģija 7 1 16 

68. Bērnu tiesības un to aizsardzība 4 1 16 

69. Sporta pedagoģija 8 1 16 

KOPĀ 163 


integrētais eksāmens pedagoģijā un psiholoģijā, integrētais eksāmens priekšmetu metodikās, bakalaura darba aizstāvēšana. 

35

Nr 

p.k. 

1. 

2. 

3. 

4. 

5. 

6. 

7. 

8. 

9. 

10. 

11. 

12. 

13. 

14. 

15. 

16. 

17. 

18. 

19. 

20. 

21. 

22. 

23. 

24. 

25. 


Profesionālo studiju programma ” Pamatizglītības skolotājs” ar profesionālo bakalaura grādu izglītībā 


Eksāmeni 

Ieskaites 

Kusa kredīts 


Nepilna laika studiju plāns 


1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 

Nozares teorētiskie pamatkursi un 

informācijas tehnoloģiju kursi 

51 

Pedagoģijas vēsture 4 3 16 8 8 

Vispārīgā pedagoģija 7 3 6 6 6 

Audzināšanas teorija un metodika 13 3 8 6 

Sociālā pedagoģija 15 2 6 6 

Didaktika 14 2 4 6 6 

Vispārīgā psiholoģija 9 2 6 8 

Attīstības psiholoģija 10 3 8 8 

Pedagoģiskā psiholoģija 11 2 8 6 

Sociālā un personības psiholoģija 17 3 8 8 

Speciālā pedagoģija 18 3 8 8 

Zinātniski pētnieciskās metodes 

pedagoģijā 

18 2 6 8 

Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 5 4 6 6 6 

Datorzinību pamati 6,7 4 6 6 6 

Studiju darbs 4,8,12 3 


Nozares profesionālās 

specializācijas kursi 

66 

Pirmsskolas un skolas pedagoģija 12 2 8 8 

Mācību metodes un mācīšanās stili 13 2 8 6 

Integrēto mācību metodika 16 2 8 8 

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 7 2 8 8 

Dzimtā valoda un tās mācību 

metodika 

Ievadkurss dzimtajā valodā 3 1 8 

Fonētika 5 1 8 

Leksikoloģija un frazeoloģija 6 1 8 

Morfoloģija 7 1 8 

36

26. 

27. 

28. 

29. 

30. 

31. 

32. 

33. 

34. 

35. 

36. 

37. 

38. 

39. 

40. 

41. 

42. 

43. 

44. 

45. 

46. 

47. 

48. 

49. 

50. 

51. 

52. 

53. 

54. 

55. 

56. 

57. 

Sintakse 9 1 8 

Valodas kultūras pamati 11 1 8 

Dzimtā valoda un tās mācību metodika 

(1.-4.kl.) 

17 14 5 8 8 8 8 

Folklora 16 1 8 

Bērnu literatūra 

Matemātika un tās mācību metodika 

18 1 8 

Matemātiskā loģika un varbūtību teorija 10 4 8 8 8 

Aritmētikas teorētiskie pamati 6 8 6 8 6 

Algebras teorētiskie pamati 9 8 

Ģeometrijas teorētiskie pamati 11 

Matemātikas mācību metodika (1. – 4 kl.) 

Dabas zinības un to mācību metodika 

18 14,17 7 8 8 8 8 8 

Vides pedagoģija 4 2 8 2 

Dabas fizikālie procesi 8 2 8 

Ģeogrāfija un novadpētniecība 11 2 6 6 

Dabas zinības un to mācību metodika (1.- 

4.kl.) 

Vizuālā māksla un tās mācību 

metodika (1.-4.kl.) 

16 15 3 8 8 8 

Vizuālās mākslas mācību metodika un 


3 1 2 

Kompozīcija un tās mācību metodika 6 2 4 4 

Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību 

metodika 

9 2 4 4 

Gleznošana un krāsu mācība un to mācību 

metodika 

11 2 4 4 

Mākslas vēsture 13 1 8 

Lietišķā māksla un tās mācību metodika 17 1 8 

Mājturība (Rokdarbi) un tās mācību 


19 2 8 8 

Sociālās zinības un to mācību metodika 

(1.-4.kl.) 

12 11 3 8 8 8 

Sports 

Mūzika: 

12 8,9 4 8 8 8 8 

Mūzikas “ābece” 5 2 8 6 

Bērnu mūzikas literatūra un folklora 9 1 6 6 

Dziedāšana 3 1 6 

PRAKSE 27 

Plenērs 1 27 

37

58. 

59. 

60. 

61. 

62. 

63. 

64. 

65. 

66. 

67. 

68. 

69. 

70. 

71. 

72. 

73. 

74. 

75. 

76. 




Humanitāro un sociālo zinātņu 

12 

teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta 

sociālās, komunikatīvās un 

organizatoriskās pamatiemaņas 

Ētika 12 2 4 4 4 

Filosofija 9 2 4 4 4 

Latvijas kultūras vēsture/ Pasaules 

kultūras vēsture/ Reliģiju vēsture 

5 2 4 4 4 

Ekonomika/ Civilzinības/ Socioloģija/ 

Politoloģija 

16 2 

6 

4 4 4 

Bakalaura programmas 

brīvās izvēles kursi 

Rotaļu un spēļu organizēšana 5 1 8 

Matemātikas mācību metodika (5. – 6. 

kl.)/ 

Latviešu valodas un literatūras mācību 

metodika (5.-6.kl.)/ 

Krievu valodas un literatūras mācību 


19 2 8 8 

Projektu izstrāde un vadība 8 1 6 

Rotaļu un spēļu psiholoģija 1 

Tautas pedagoģija 18 1 8 

Floristika 1 

Bērnu tiesības un to aizsardzība 20 1 8 

Bilingvālās mācības 19 1 8 

Logopēdijas pamati 19 1 8 

Mācību vides dizaina pamati 1 

Integrēto tēmu muzikālais noformējums 1 

KOPĀ 164 


1) integrētais eksāmens pedagoģijā un psiholoģijā, 



38

Nr 

p.k. 

1. 

2. 

3. 

4. 

5. 

6. 

7. 

8. 

9. 

10. 

11. 

12. 

13. 

14. 

15. 

Apstiprināts IVF Domes sēdē Nr.18 

2006.g.18.decembrī 

Profesionālo studiju programma ”Pamatizglītības skolotājs” ar profesionālo bakalaura grādu izglītībā 

nepilna laika studiju plāns 2006./2007.studiju gads 


Eksāmeni 

Ieskaites 

Kusa kredīts 

Kursa 



1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 

Nozares teorētiskie 

pamatkursi un informācijas 

tehnoloģiju kursi 

39 

Pedagoģijas vēsture 4 2 8 6+2 Eks 

Audzināšanas teorija un 

metodika 

8 2 8 6+2 iesk 

Sociālā pedagoģija 13 2 8 6+2 iesk 

Mācību organizācijas pamati 14 1 8 iesk 

Vispārīgā psiholoģija 6 2 8 6+2 eks 

Pedagoģiskā psiholoģija 11 2 8 6+2 iesk 

Sociālā un personības 

attīstības psiholoģija 

16 2 8 6+2 eks 

Speciālā pedagoģija 20 3 8 6 6+2 iesk 

Zinātniski pētnieciskās 

metodes pedagoģijā 

18 1 8 iesk 

Bērnu fizioloģija un veselības 

veicināšana 

5 4 8 8 8 eks 

Informācijas tehnoloģijas 5,7 3 6 6 

iesk 

6 iesk 

Studiju darbs 3 


Nozares 

profesionālās specializācijas 

kursi 

76 

Pirmsskolas un skolas 

10 2 8 6+2 iesk 

pedagoģija 

Mācību metodes un mācīšanās 

stili 

14 1 8 iesk 

39

16. 

17. 

18. 

19. 

20. 

21. 

22. 

23. 

24. 

25. 

26. 

27. 

28. 

29. 

30. 

31. 

32. 

33. 

34. 

35. 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 

Integrēto mācību metodika 17 2 8 8 iesk 

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 

Dzimtā valoda un 

7 2 8 6+2 iesk 

tās mācību metodika 

Fonētika 3 1 8 iesk 

Leksikoloģija un frazeoloģija 4 1 8 iesk 

Morfoloģija 6 1 8 iesk 

Sintakse 7 1 8 iesk 

Valodas kultūras pamati 9 1 8 iesk 

Dzimtā valoda un tās mācību 14 11, 5 8 8 8 8 8 eks 


13 

iesk iesk 

Bērnu literatūra un tās mācību 

metodika 

Matemātika un tās mācību 

metodika 

17 2 8 8 eks 

Matemātiskā instrumentārija 10 4, 8 8 8 8 8 8 8 8 8 iesk 

izveide un lietošana 

6, 

8, 

10 

iesk iesk iesk eks 

Matemātikas mācību metodika 16 12, 6 8 8 8 8 8 8 eks 

(1. – 6. kl.) 

Dabas zinības un to mācību 

metodika 

15 

iesk iesk 

Vides pedagoģija 4 2 8 6+2 iesk 

Dabas fizikālie procesi 9 2 8 8 iesk 

Ģeogrāfija un novadpētniecība 11 2 6 6 iesk 

Dabas zinības un to mācību 16 14 3 8 8 8 eks 


Vizuālā māksla un tās 

mācību metodika (1.-6.kl.) 

iesk 

Vizuālās mākslas mācību 

metodika un materiālmācība 

3 1 6 iesk 

Kompozīcija un tās mācību 

metodika 

5 2 6 6 iesk 

Zīmēšana, grafiskie darbi un 

to mācību metodika 

7 2 6 6 iesk 

Gleznošana un krāsu mācība 

un to mācību metodika 

9 2 6 6 iesk 

Mākslas vēsture 11 1 8 iesk 

40

36. 

37. 

38. 

39. 

40. 

41. 

42. 

43. 

44. 

Lietišķā māksla un tās mācību 

metodika 

12 1 8 iesk 

Mājturība (Rokdarbi) un tās 

9, 3 8 8 8 iesk 


10 

iesk 

Sociālās zinības un to mācību 12 11 3 8 8 8 eks 


iesk 

Sports 13, 3 6 8 8 ieks 

Mūzika: 

14 

iesk 

Mūzikas “ābece” 3 1 8 iesk 

Bērnu mūzikas literatūra un 

folklora 

6 1 8 iesk 

Dziedāšana 

Obligātās izvēles kursi 

8 1 8 iesk 

Sociālās zinības un to mācību 

metodika (5.-9.kl.)/ Mājturība 

un tās mācīšanas metodika (5.- 

9.kl.) 

20 10 16 8 16 16 16 8 eks 

Matemātikas mācību metodika 19 18 2 8 8 eks 

(5.-6.kl.) / Dabaszinību 

mācību metodika (5.-6.kl.) / 

Latviešu valodas un literatūras 

mācību metodika (5.-6.kl.)/ 

Krievu valodas un literatūras 


iesk 

PRAKSE 27 

Plenērs 1 4 4 

Pedagoģiskā prakse 8 12 12 12 12 



Humanitāro un sociālo 

12 

zinātņu teorētiskie kursi un 

kursi, kas attīsta sociālās, 

komunikatīvās 

organizatoriskās 

pamatiemaņas 

un 

Ētika 16 2 4 4 4 iesk 

Filosofija 9 2 4 4 4 iesk 

41

45. 

46. 

47. 

48. 

49. 

50. 

51. 

52. 

53. 

54. 

55. 

56. 

57. 

58. 

59. 

60. 

Latvijas kultūras vēsture/ 

Pasaules kultūras vēsture/ 

Reliģiju vēsture 

Ekonomika/ Civilzinības/ 

Socioloģija/ Politoloģija 

Bakalaura 

programmas brīvās 

izvēles kursi 

5 2 4 4 4 iesk 

19 2 4 4 4 iesk 

6 

Rotaļu un spēļu organizēšana 1 

Projektu izstrāde un vadība 8 1 6 iesk 

Retorika 20 2 8 8 iesk 

Tautas pedagoģija 1 

Floristika 1 

Mediju tehnoloģiju 

pamatnostādnes izglītībā 

20 1 8 iesk 

Bērnu tiesības un to 

aizsardzība 

20 1 8 iesk 

Kristīgā mācība un tās mācību 

metodika 

20 2 8 8 iesk 

Pārbaudes darbu veidošana un 

to statistiskā analīze 

1 

Bilingvālās mācības 19 1 8 iesk 

Starpkultūru izglītība 19 2 8 8 iesk 

Logopēdijas pamati 1 

Mācību sasniegumu 

izvērtēšana 

1 

Veidošanas tehnoloģijas 20 1 8 iesk 

KOPĀ 160 




3) Kvalifikācijas eksāmens izvēlētajā mācību priekšmetā (5.-9.kl.) 

42

Nr. 

p.k 

. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Profesionālās studiju programmas 

„Pamatizglītības skolotājs“ (programmas kods 42141) 

STUDIJU PLĀNS 

studiju ilgums – 4 gadi 

Nepilna laika studijas DU 

2.studiju gads 2008./2009.st.g. 

Kursa 

Kontaktstundu 

skaits 

kopējais lekcijas lab.darbi 

pr. darbi 

1.st.g.. Nozares teorētiskie kursi 

[KrP: 9 ] 

1. Pedagoģijas vēsture eks. 2 16 14 2 

2. Bērnu fizioloģija un veselības 

veicināšana 

dif. iesk. 2 14 14 

3. Informācijas tehnoloģijas dif. iesk. 1 18 18 

4. Vides pedagoģija dif. iesk. 2 14 12 2 

5. Mūzikas „ābece” dif. iesk. 2 14 14 

Nozares profesionālās specializācijas 

kursi [KrP: 9] 

1. Matemātiskā instrumentārija 


dif. iesk. 2 24 24 

2. Dabas fizikālie procesi dif. iesk. 2 12 12 

3. Ģeogrāfija un novadpētniecība dif. iesk. 2 12 12 

4. Vizuālās mākslas mācību 

metodika un materiālmācība 

dif. iesk. 1 6 6 

5. Kompozīcija un tās mācību 

metodika 

dif. iesk. 2 12 12 





[KrP: 3] 

1. Fonētika dif. iesk. 1 8 8 

semināri 

5. 

ses. 

APSTIPRINĀTS 

IVF Domes sēdē 

2006.gada 18. decembrī 

Protokols Nr. 1 

Grozījumi apstiprināti 


2008 gada 28. augustā 

Protokols Nr. __ 


____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 


2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads 5. studiju gads 

6. 

ses. 

7. 

ses. 

8. 

ses. 

9. 

ses. 

10. 

ses. 

11. 

ses. 

12. 

ses. 

13. 

ses. 

14. 

ses 

15. 

ses. 

16. 

ses. 

17. 

ses 

18.s 

es. 

19. 

ses 

43 

20. 

ses.

Nr. 

p.k 

. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

Kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

2. Retorika dif. iesk. 2 12 12 

Programmas brīvās izvēles kursi 

[KrP: 2] 

1. Tautas pedagoģija dif. iesk. 2 12 12 

2.st.g. Nozares teorētiskie kursi 

[KrP: 10 ] 

1. Audzināšanas teorija un metodika dif. iesk. 2 16 14 2 8 6+2 iesk. 

2. Vispārīgā psiholoģija eks. 2 16 14 2 6+2 eks. 

3. Pedagoģiskā psiholoģija 16 14 2 8 


veicināšana 

eks. 2 8 8 8 eks. 

5. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai dif. iesk. 2 14 12 2 12 2 iesk. 

6. Informācijas tehnoloģijas dif. iesk. 2 18 18 iesk 



1. Projektu izstrāde un vadība dif. iesk. 1 6 6 6 iesk. 

2. Dzimtās valodas mācību metodika 

(1. -4.kl.) 

40 40 8 

3. Bērnu literatūra un tās mācību 

metodika 

dif. iesk. 2 12 12 12 iesk. 

4. Matemātiskā instrumentārija dif. iesk. 4 32 32 14 10 8 


iesk. 

5. Dabas zinības un to mācību dif. iesk. 1 24 24 8 8 8 

metodika (1. -4.kl.) 

iesk. 

6. Zīmēšana, grafiskie darbi un to 

mācību metodika 

dif. iesk. 2 12 12 6 6 iesk. 

7. Gleznošana, krāsu mācība un to 


dif. iesk. 2 12 12 6 6 iesk. 

8. Lietišķā māksla un tās mācību 

metodika 

dif. iesk. 1 6 6 6 iesk. 

9. Studiju darbs projekts dif. iesk. 1 

10. Sports dif. iesk. 2 16 16 8 iesk 





[KrP: 8] 

1. Latvijas kultūras vēsture/Pasaules 

kultūras vēsture/Reliģiju vēsture 

dif. iesk. 2 12 12 4 4 iesk. 

2. Filosofija 12 12 4 

3. Starpkultūru izglītība 12 12 6 6 

4. Leksikoloģija un frazeoloģija dif. iesk. 1 8 8 iesk 

semināri 

5. 

ses. 


6. 

ses. 

7. 

ses. 

8. 

ses. 

9. 

ses. 

10. 

ses. 

11. 

ses. 

12. 

ses. 

13. 

ses. 

14. 

ses 

15. 

ses. 

16. 

ses. 

17. 

ses 

18.s 

es. 

19. 

ses 

44 

20. 

ses.

Nr. 

p.k 

. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

Kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

5. Morfoloģija dif. iesk. 1 8 8 4 

iesk 

6. Sintakse dif. iesk. 1 8 8 8 iesk 

7. Valodas kultūras pamati dif. iesk. 1 6 6 6 iesk. 


9. Rotaļu un spēļu organizēšana dif. iesk. 1 6 6 iesk 

10. Bērnu tiesības un to aizsardzība dif. iesk. 1 6 6 iesk 


[KrP: 2] 

1. Mākslas vēsture dif. iesk. 1 6 6 6 iesk. 

2. Bērnu mūzikas literatūra un 

folklora 

dif. iesk. 1 6 6 iesk 


[KrP: 8] 

1. Sociālā pedagoģija dif. iesk. 2 16 14 2 8 6+2 iesk. 

2. Pedagoģiskā psiholoģija dif. iesk. 2 16 14 2 6+2 iesk. 

3. Pirmsskolas un skolas pedagoģija dif. iesk. 2 16 14 2 8 6+2 iesk. 

4. Mācību metodes un mācīšanās 

stili 




7. Studiju darbs pedagoģijā dif. iesk. 1 




dif. iesk. 3 40 40 8 8 8 8 

(1. -4.kl.) 

iesk. iesk. 

2. Matemātiskā instrumentārija 


eks. 2 64 64 8 eks. 

3. Matemātikas mācību metodika (1. dif. iesk. 2 48 48 8 8 8 

-4.kl.) 

iesk. 

4. Dabas zinības un to mācību 


eks. 2 24 24 eks. 

5. Pleners dif. iesk. 1 2 2 iesk. 

6. Mājturība (rokdarbi) un to mācību eks. 3 24 24 8 8 8 eks. 


iesk. 

7. Sociālās zinības un to mācību dif. iesk. 1 24 24 8 8 


iesk. 





[KrP: 5] 

1. Filosofija dif. iesk. 2 12 12 4 4 iesk. 

semināri 

5. 

ses. 


6. 

ses. 

7. 

ses. 

8. 

ses. 

9. 

ses. 

10. 

ses. 

11. 

ses. 

12. 

ses. 

13. 

ses. 

14. 

ses 

15. 

ses. 

16. 

ses. 

17. 

ses 

18.s 

es. 

19. 

ses 

45 

20. 

ses.

Nr. 

p.k 

. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

Kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

semināri 

5. 

ses. 


2. Ētika 12 12 4 

3. Starpkultūru izglītība dif. iesk. 2 16 16 iesk. 

4. Bilingvālās mācības dif. iesk. 1 6 6 iesk. 


[KrP: 2] 

1. Kristīgā mācība un tās mācību 

metodika 

dif. iesk. 2 16 16 8 8 iesk. 

Prakse [KrP: 8] 

1. Pedagoģisko un psiholoģisko 

vēroju prakse 

dif. iesk. 8 


[KrP: 8] 

1. Mācību organizācijas pamati dif. iesk. 1 8 8 iesk. 

2. Sociālā un personības psiholoģija eks. 2 16 14 2 8 6+2 eks. 

3. Speciālā pedagoģija dif. iesk. 3 22 20 2 8 6 6+2 iesk 

4. Zinātniski pētnieciskās metodes 

pedagoģijā 

8 4 4 4 0+4 

5. Integrēto mācību metodika dif. iesk. 2 16 16 8 iesk 


kursi 

[KrP: 14] 

1. Dzimtās valodas māčību metodika 

(1. -4.kl.) 

eks. 2 40 40 eks. 

2. Matemātikas mācību metodika (1. eks. 4 48 48 8 8 8 eks. 

-4.kl.) 

iesk 

3. Sociālās zinība sun to mācību 


eks. 2 24 24 8 eks. 

4. Sociālās zinības un to mācību 

metodika (5. -9.kl.)/Mājturība un 

tās mācīšanas metodika (5.-9.kl.) 

5. Studiju darbs mācību priekšmetu 

metodikā 





[KrP: 2] 

dif. iesk. 5 96 96 16 16 

iesk 

dif. iesk. 1 

6. 

ses. 

7. 

ses. 

8. 

ses. 

9. 

ses. 

10. 

ses. 

11. 

ses. 

12. 

ses. 

13. 

ses. 

14. 

ses 

15. 

ses. 

16. 

ses. 

16 16 

iesk 

1. Ētika dif. iesk. 2 12 12 4 4 iesk. 

2. Ekonomika/Civilzinības/Socioloģ 

ija/Politoloģija 

12 12 4 4 4 


1. Audzināšanas darba un 

profesionālās kvalifikācijas 

prakse 

dif. iesk. 8 

17. 

ses 

18.s 

es. 

19. 

ses 

46 

20. 

ses.

Nr. 

p.k 

. 



[KrP: 1] 

Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

Kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

semināri 

5. 

ses. 



pedagoģijā 

dif. iesk. 1 8 8 iesk. 




metodika (5. -9.kl.)/Mājturība un 

tās mācīšanas metodika (5.-9.kl.) 

eks. 5 96 96 16 16 eks. 

2. Matemātikas mācību metodika (5. 

-6.kl.)/Dzbaszinību mācību 

metodika (5. -6.kl.)/Latviešu 

valodas un literatūras mācību 

metodika (5. -6.kl.)/Krievu 

valodas un literatūras un to 

mācību metodika (5. -6.kl.) 

eks. 2 16 16 8 8 eks. 





[KrP: 2] 

1. Ekonomika/Civilzinības/Socioloģ 

ija/Politoloģija 



1. Kvalifikācijas prakse dif. iesk. 10 


Noslēguma pārbaudījumi: 

1) kvalifikācijas eksāmens 


KOPĀ KrP : 160 

Studiju programmas direktors: E.Krastiņa 

(paraksts, atšifrējums, datums) 

Dekāns: I. Salīte 


6. 

ses. 

7. 

ses. 

8. 

ses. 

9. 

ses. 

10. 

ses. 

11. 

ses. 

12. 

ses. 

13. 

ses. 

14. 

ses 

15. 

ses. 

16. 

ses. 

17. 

ses 

18.s 

es. 

19. 

ses 

47 

20. 

ses.

Nr. 

p.k 

. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 





Nepilna laika studijas 

3. studiju gads (2008./2009.st.g.) 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 


[KrP: 11 ] 


2. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana dif. iesk. 2 14 14 


Informācijas tehnoloģijas dif. iesk. 2 12 12 



Nozares profesionālās specializācijas kursi 

[KrP: 9] 

1. Matemātiskā instrumentārija izveide un 

lietošana 


Matemātiskā instrumentārija izveide un 

lietošana 

dif. iesk. 1 16 16 


3. Vizuālās mākslas mācību metodika un 



4. Kompozīcija un tās mācību metodika dif. iesk. 2 12 12 

5. Sports dif. iesk. 2 16 16 

Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi un 

kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un 

organizatoriskās pamatiemaņas[KrP: 7] 


2. Leksikoloģija un frazeoloģija dif. iesk. 1 8 8 

3. Morfoloģija dif. iesk. 1 8 8 

seminā 

ri 

APSTIPRINĀTS 






2008 .gada 28. augustā 



____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 


3. studiju gads 4. studiju gads 5. studiju gads 

9.ses. 10.ses. 11.ses. 12.ses. 13.ses. 14.ses. 15.ses. 16.ses. 17..ses. 18.ses. 19.ses 20.ses. 

48

Nr. 

p.k 

. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 


5. Rotaļu un spēļu organizēšana dif. iesk. 1 6 6 

6. Bērnu tiesības un to aizsardzība dif. iesk. 1 6 6 

Programmas brīvās izvēles kursi [KrP: 3] 


2. Bērnu mūzikas literatūra un folklora dif. iesk. 1 6 6 

2.st.g. Nozares teorētiskie kursi [KrP: 8 ] 

1. Audzināšanas teorija un metodika dif. iesk. 2 16 14 2 

2. Vispārīgā psiholoģija eks. 2 16 14 2 

3. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana eks. 2 8 8 

4. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai dif. iesk. 2 14 12 2 

5. Pedagoģiskā psiholoģija 8 8 

Nozares profesionālās specializācijas kursi[KrP:10] 

1. Projektu izstrāde un vadība dif. iesk. 1 6 6 

2. Dzimtās valodas mācību metodika (1. -4.kl.) 8 8 

3. Bērnu literatūra un tās māčību metodika 12 12 


lietošana 

dif. iesk. 4 24 24 


6. Dabas zinības un to mācību metodika (1. -4.kl.) dif. iesk. 1 24 24 

7. Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību 

metodika 

12 12 

8. Gleznošana, krāsu mācība un to mācību 

metodika 

6 6 

9. Lietišķā māksla un tās mācību metodika dif. iesk. 1 6 6 

10. Mājturība un tehnoloģija un to māčību 


8 8 

11. Studiju darbs projects dif. iesk. 1 




1. Latvijas kultūras vēsture/Pasaules kultūras 

vēsture/Reliģiju vēsture 

dif. iesk. 2 12 12 

2. Starpkultūru izglītība dif. iesk. 2 12 12 

3. Sintakse dif. iesk. 1 8 8 

4. Valodas kultūras pamati dif. iesk. 1 6 6 

5. Bilingvālās mācības dif. iesk. 1 6 6 

6. Filosofija 4 4 


1. Mākslas vēsture dif. iesk. 1 6 6 

3.st.g.. Nozares teorētiskie kursi [KrP: 8] 

1. Sociālā pedagoģija dif. iesk. 2 16 14 2 8 6+2 iesk. 


3. Pedagoģiskā psiholoģija dif. iesk. 2 16 14 2 6+2 iesk. 

seminā 

ri 



49

Nr. 

p.k 

. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

4. Pirmsskolas un skolas pedagoģija dif. iesk. 2 16 14 2 8 6+2 iesk. 


6. Mācību metodes un mācīšanās stili dif. iesk. 1 8 8 8 iesk. 


Nozares profesionālās specializācijas kursi 

[KrP: 20] 

1. Dzimtās valodas mācību metodika (1. -4.kl.) dif. iesk. 3 40 40 8 8 8 

iesk. 

iesk. 

2. Bērnu literatūra un tās mācību metodika dif. iesk. 2 12 12 iesk. 


lietošana 

eks. 2 64 64 8 8 eks. 

4. Matemātikas mācību metodika (1. -4.kl.) dif. iesk. 2 48 48 8 8 8 

iesk. 

5. Dabas zinības un to mācību metodika (1. -4.kl.) 2 18 18 eks. 

6. Pleners dif. iesk. 1 2 2 2 iesk. 

7. Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību 

metodika 


8. Gleznošana, krāsu mācība un to mācību 

metodika 


9. Mājturība un tehnoloģijas to mācību metodika eks. 3 24 24 8 

8 eks. 

(1. -4.kl.) 

iesk. 

10. Sociālās zinības un to mācību metodika (1. - dif. iesk. 1 24 24 8 8 

4.kl.) 

iesk. 




[KrP: 2] 

1. Filosofija dif. iesk. 2 12 12 4 4 iesk. 

2. Ētika 12 12 4 


1. Kristīgā mācība un tās mācību metodika dif. iesk. 2 16 16 8 8 iesk. 


seminā 

ri 



1. Pedagoģisko un psiholoģisko vēroju prakse dif. iesk. 8 4 4 2 2 




3. Speciālā pedagoģija dif. iesk. 3 22 20 2 8 6 6+2 iesk. 

4. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 8 4 4 4 0+4 

5. Integrēto mācību metodika dif. iesk. 2 16 16 8 iesk. 

Nozares profesionālās specializācijas kursi[KrP:14] 

1. Dzimtās valodas mācību metodika (1. -4.kl.) eks. 2 40 40 8 eks. 

2. Matemātikas mācību metodika (1. -4.kl.) eks. 4 48 48 8 8 

iesk. 

8 eks. 

50

Nr. 

p.k 

. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

seminā 

ri 



3. Sociālās zinības un to mācību metodika (1.- 

4.kl.) 

eks. 2 24 24 8 eks. 

4. Sociālās zinības un to mācību metodika (5. - dif. iesk. 5 96 96 16 16 16 16 

9.kl.)/Mājturība un tehnoloģijas un to 

mācīšanas metodika (5.-9.kl.) 

iesk. 

iesk. 

5. Studiju darbs mācību priekšmetu metodikā dif. iesk. 1 



organizatoriskās pamatiemaņas [KrP: 2] 


2. Ekonomika/civilzinības/Socioloģija/Politoloģija 12 12 4 4 4 


1. Audzināšanas darba un profesionālās 

kvalifikācijas prakse 

dif. iesk. 8 4 4 2 2 


1. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā dif. iesk. 1 8 8 iesk. 

Nozares profesionālās specializācijas kursi [KrP: 7] 

1. Sociālās zinības un to mācību metodika (5. - 

9.kl.)/Mājturība un tehnoloģijas un to 

mācīšanas metodika (5.-9.kl.) 

2. Matemātikas mācību metodika (5. - 

6.kl.)/Dzbaszinību mācību metodika (5. - 

6.kl.)/Latviešu valodas un literatūras mācību 

metodika (5. -6.kl.)/Krievu valodas un 

literatūras un to mācību metodika (5. -6.kl.) 

eks. 5 96 96 16 16 eks. 

eks. 2 16 16 8 8 iesk 

. 




1. Ekonomika/civilzinības/Socioloģija/Politoloģija dif. iesk. 2 12 12 iesk. 


1. Kvalifikācijas prakse dif. iesk. 10 4 4 2 2 

Bakalaura darbs[KrP: 12] 12 









51

Nr. 

p.k. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 





NEpilna laika studijas 

4. studiju gads (2008./2009.st.g.) 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

semināri 


[KrP: 11 ] 



veicināšana 

dif. iesk. 2 14 14 


Informācijas tehnoloģijas dif. iesk. 2 12 12 





1. Matemātiskā instrumentārija izveide 

un lietošana 


Matemātiskā instrumentārija izveide 

un lietošana 

dif. iesk. 1 16 16 


3. Vizuālās mākslas mācību metodika 

un materiālmācība 



metodika 

dif. iesk. 2 12 12 





4. studiju gads 5. studiju gads 

13.ses. 14.ses. 15.ses. 16.ses. 17.ses. 18.ses. 19.ses. 20ses. 

APSTIPRINĀTS 






2008 gada 28. augustā 



____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 


Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s . 

Stun 

du 

skait 

s 

52

Nr. 

p.k. 



Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

semināri 








[KrP: 3] 


2. Bērnu mūzikas literatūra un folklora dif. iesk. 1 6 6 


[KrP: 8 ] 




veicināšana 

eks. 2 8 8 






metodika 

dif. iesk. 2 12 12 


un lietošana 

dif. iesk. 3 32 32 







eks. 2 16 16 



dif. iesk. 2 12 12 



dif. iesk. 2 12 12 


metodika 









dif. iesk. 2 12 12 




Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s . 

Stun 

du 

skait 

s 

53

Nr. 

p.k. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 





[KrP: 1] 



semināri 

1. Sociālā pedagoģija dif. iesk. 2 16 14 2 

2. Mācību organizācijas pamati 8 8 

3. Pedagoģiskā psiholoģija dif. iesk. 2 16 14 2 


5. Mācību metodes un mācīšanās stili 8 8 

6. Integrēto mācību metodika 8 8 





(1. -4.kl.) 

dif. iesk. 2 40 40 

Dzimtās valodas mācību metodika 

(1. -4.kl.) 

dif. iesk. 2 40 40 


un lietošana 

eks. 3 8 8 


4.kl.) 

dif. iesk. 2 24 24 

4. Pleners dif. iesk. 1 2 2 

5. Mājturība un tehnoloģijas un to 


1 8 8 

Mājturība un tehnoloģijas un to 


eks. 2 16 16 



dif. iesk. 1 16 16 





1. Filosofija dif. iesk. 2 12 12 

2. Ētika 4 4 

Programmas brīvās izvēles kursi [KrP:2] 

1. Kristīgā mācība un tās macību 

metodika 


1. Pedagoģisko un psiholoģisko vēroju 

prakse 

dif. iesk. 2 16 16 




Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s . 

Stun 

du 

skait 

s 

54

Nr. 

p.k. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

4.st.g.. Nozares teorētiskie kursi [KrP:11 

] 



3. Speciālā pedagoģija dif. iesk. 3 16 16 8 6 6+2 iesk. 

4. Zinātnisikipētnieciskās metodes 

pedagoģijā 

8 4 4 4 0+4 

5. Pirmsskolas un skolas pedagoģija dif. iesk. 2 16 14 2 iesk. 

6. Mācību metodes un mācīšanās stili dif. iesk. 1 8 8 iesk. 

7. Integrēto mācību metodika dif. iesk. 2 16 16 8 iesk. 




(1. -4.kl.) 

eks. 1 40 40 eks. 

2. Matemātikas mācību metodika (1. - eks. 4 48 48 8 8 8 eks. 

4.kl.) 

iesk. 



eks. 2 24 24 8 eks. 

4. Mājturība un tās mācīšanas dif. iesk. 4 96 96 16 

32 16 


iesk. 

iesk. 


metodikā 

dif. iesk. 1 





[KrP: 2] 


2. Ekonomika/Civilzinības/Socioloģija/ 

Politoloģija 

12 12 4 4 4 



profesionālās kvalifikācijas prakse 

dif. iesk. 8 4 4 2 2 

5.st.g.. Nozares teorētiskie kursi [KrP:1 ] 


pedagoģijā 



1. Mājturība un tās mācīšanas 



6.kl.)/Dabaszinību mācību metodika 

(5. -6.kl.) //Latviešu valodas un 

literatūras mācību metodika (5. - 

semināri 



Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s . 

Stun 

du 

skait 

s 


eks. 6 96 96 16 16 eks. 

eks. 2 16 16 8 8 eks. 

55

Nr. 

p.k. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

semināri 



Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s 

Stun 

du 

skait 

s . 

Stun 

du 

skait 

s 

6.kl.)/Krievu valodas un literatūras 

un to mācību metodika (5. -6.kl.) 





1. Ekonomika/Civilzinības/Socioloģija/ dif. iesk. 2 12 12 iesk. 

Politoloģija 












56

Nr. 

p.k. 






NEpilna laika studijas DU 

5.studiju gads 2008./2009.m.g. 

Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

semināri 


[KrP: 11 ] 



veicināšana 

dif. iesk. 2 14 14 







un lietošana 


Matemātiskā instrumentārija izveide 

un lietošana 

dif. iesk. 1 16 16 


3. Vizuālās mākslas mācību metodika 

un materiālmācība 



metodika 

dif. iesk. 2 12 12 













[KrP: 2] 



[KrP: 8 ] 




veicināšana 

eks. 2 8 8 






metodika 

dif. iesk. 2 12 12 


un lietošana 

dif. iesk. 3 24 24 





APSTIPRINĀTS 






2008.gada 28. augustā 



____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 


5. studiju gads 

17.ses. 18.ses. 19.ses. 20.ses. 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

57

Nr. 

p.k. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

semināri 



eks. 2 16 16 



dif. iesk. 2 12 12 



dif. iesk. 2 12 12 


metodika 









dif. iesk. 2 12 12 





1. Programmas brīvās izvēles kursi 

[KrP: 1] 



1. Sociālā pedagoģija dif. iesk. 2 16 14 2 

2. Pedagoģiskā psiholoģija dif. iesk. 2 16 14 2 

3. Pirmsskolas un skolas pedagoģija dif. iesk. 2 16 14 2 

4. Mācību metodes un mācīšanās stili dif. iesk. 1 8 8 



kursi 

[KrP: 14] 


(1. -4.kl.) 

dif. iesk. 2 16 16 

Dzimtās valodas mācību metodika 

(1. -4.kl.) 

dif. iesk. 2 16 16 


un lietošana 

eks. 3 16 16 


4.kl.) 

dif. iesk. 2 16 16 

4. Pleners dif. iesk. 1 

5. Mājturība un tehnoloģijas un to 



Mājturība un tehnoloģijas un to 


eks. 2 16 16 








1. Filosofija dif. iesk. 2 12 12 


[KrP: 2] 

1. Kristīgā mācība un tās mācību 

metodika 

dif. iesk. 2 16 16 


1. Pedagoģisko un psiholoģisko vēroju 

prakse 


4.st.g.. Nozares teorētiskie kursi [KrP:5 ] 

1. Mācību organizācijas pamati dif. iesk. 1 8 8 

2. Sociālā un personības psiholoģija dif. iesk. 2 16 14 2 

3. Integrēto mācību metodika dif. iesk. 2 16 16 

4. Speciālā pedagoģija 14 14 


pedagoģijā 

8 4 4 


kursi 

[KrP:13 ] 

1. Dzimtās valodas mācību metodika eks. 1 16 16 


17.ses. 18.ses. 19.ses. 20.ses. 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

58

Nr. 

p.k. 

(1. -4.kl.) 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

semināri 


17.ses. 18.ses. 19.ses. 20.ses. 


4.kl.) 

dif. iesk. 2 16 16 

Matemātikas mācību metodika (1. - 

4.kl.) 

eks. 2 16 16 



eks. 2 16 16 



dif. iesk. 5 48 48 


metodikā 

dif. iesk. 1 





1. Ētika dif. iesk. 2 12 12 

2. Ekonomika 8 8 


1. Audzināšanas darba un profesionālās 

kvalifikācijas prakse 


5.st.g. Nozares teorētiskie kursi [KrP: 4] 

1. Speciālā pedagoģija dif. iesk. 3 22 20 2 6+2 iesk. 


pedagoģijā 



kursi 

[KrP: 7] 

1. Sociālās zinības un to mācību eks. 5 96 96 32 16 eks. 


iesk. 


6.kl.)/Dabaszinību mācību metodika 

(5. -6.kl.) 

eks. 2 16 16 8 8 eks. 





1. Ekonomika/Civilzinības/Socioloģija/ 

Politoloģija 



[KrP: 1] 

1. Floristika dif. iesk. 1 8 8 iesk. 












Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

59

Nr. 

p.k. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kurs 

a 

KrP 

Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas 

„Pamatizglītības skolotājs” (programmas kods 42141) 

STUDIJU PLĀNS (1.STUDIJU GADS), 2009./2010.ST.G. 


pilna laika studijas 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 


pr. darbi 

Semin., 

prakt. 

nodarb. 


APSTIPRINĀTS 


2005.gada 12. septembrī 


Grozījumi pstiprinātiDomes sēdē 

2006. gada 5. jūnijā 


Grozījumi apstiprināti Domes sēdē 

2008. gada 4. februārī 



2008. gada 28. augustā 



2009.gada 6.aprīlī 



2009.gada 10.jūnijā 


1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7.sem. 8.sem. 

16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem Teorētiskie pamatkursi 

un informāciju tehnoloģiju 


1. Pedagoģijas vēsture eks. 2 32 16 16 1 1 

2. Bērnu fizioloģija un 

veselības veicināšana 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

3. Informācijas tehnoloģijas dif. iesk. 2 32 32 2 

4. Vides pedagoģija dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

5. Mūzikas "ābece" dif. iesk. 2 32 32 2 

Profesionālās specializācijas 


1. Projektu izstrāde un vadība dif. iesk. 1 16 16 1 

2. Matemātiskā 

instrumentārija izveide un 

lietošana 

dif. iesk. 2 32 32 2 


metodika un 


dif. iesk. 1 16 16 1 


metodika 

dif. iesk. 2 32 16 2 

lekc. lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

60

Humanitāro un sociālo zinību 

teorētiskie kursi un kursi, kas 

attīstasocialās, komunikatīvās 


pamatiemaņas [KrP: 4] 

1. Latvijas kultūras 

vēsture/Pasaules kultūras 


dif. iesk. 2 32 32 2 

2. Fonētika dif. iesk. 1 16 16 1 

3. Leksikoloģija un 

frazeoloģija 

dif.iesk. 1 16 16 1 

2.sem.Teorētiskie pamatkursi 



1. Vispārīgā psiholoģija eks. 2 32 16 16 1 1 



eks. 2 32 16 16 1 1 


4. Izglītība ilgtspējīgai 

attīstībai 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 





lietošana 

dif. iesk. 2 32 32 2 

2. Dabas fizikālie procesi dif. iesk. 2 32 32 2 

3. Zīmēšana, grafiskie darbi 


dif. iesk. 2 32 32 2 

4. Sports dif. iesk. 1 16 16 1 

5. Studiju darbs - projekts dif. iesk. 1 







2. Sintakse dif.iesk. 1 16 16 1 

Programmas brīvās izvēles 

kursi [KrP:3] 

1. Rotaļu un spēļu 

organizēšana 

dif. iesk. 1 16 16 1 

2. Tautas pedagoģija dif. iesk. 1 16 16 1 

3. Bērnu mūzikas literatūra un dif. iesk. 

folklora 

1 16 16 1 

4. Floristika dif. iesk. 1 16 16 1 

5. Pārbaudes darbu veidošana 

un to statiskā analīze 

dif. iesk. 1 16 16 1 


61


kursi [KrP:4] 

1. Audzināšanas teorija un 

metodika 

2. Pirmsskolas un skolas 

pedagoģija 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 





lietošana 

dif. iesk. 2 32 32 2 

2. Ģeogrāfija un 

novadpētniecība 

dif. iesk. 2 32 32 2 

3. Gleznošana, krāsu mācība 


dif. iesk. 2 32 32 2 


5. Bērnu literatūra un tās 


dif. iesk. 2 32 32 2 






1. Filosofija dif. iesk. 2 32 32 2 

2. Svešvaloda dif.iesk. 2 32 32 2 

3. Valodas kultūras pamati dif. iesk. 1 16 16 1 

4. Retorika dif. iesk. 1 16 16 1 



1. Mākslas vēsture dif. iesk. 1 16 16 1 

2. Mediju tehnoloģiju 


dif. iesk. 1 16 16 1 

3. Bērnu tiesības un to 

aizsardzība 

dif. iesk. 1 16 16 1 




1. Pedagoģiskā psiholoģija dif. iesk. 2 32 16 16 2 2 




1. Dzimtās valodas mācību 




lietošana 

4. Matemātikas mācību 


dif. iesk. 1 16 16 2 

eks. 2 32 32 4 

dif. iesk. 1 16 16 2 

62

5. Lietišķā māksla un tās 


dif. iesk. 1 16 2 

6. Mājturība un tehnoloģijas 


(1.-4.kl.) 

dif. iesk. 1 16 16 2 

7. Sociālās zinības un to 


Humanitāro un sociālo 

zinību teorētiskie kursi un 

kursi, kas attīstasocialās, 

komunikatīvās un 

organizatoriskās 


dif. iesk. 1 16 16 2 

1. Svešvaloda eks. 2 32 32 4 


1. Pedagoģisko un 

psiholoģisko vērojumu 

prakse 

dif. iesk. 8 




1. Socialā pedagoģija dif. iesk. 2 32 16 16 2 2 

2. Integrēto mācību metodika dif. iesk. 2 32 32 4 


kursi [KrP:7] 



2. Matematikas mācību 

metodika(1.-4.kl.) 




un to mācību metodika (1.- 

4.kl.) 



dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 1 16 16 2 

eks. 2 32 32 4 

eks. 2 32 32 4 






1. Starpkultūru izglītība dif. iesk. 2 32 32 4 




prakse 


un informācijas tehnoloģiju 

dif. iesk. 8 

63


1. Mācību organizācijas 

pamati 

2. Sociālā un personības 

psiholoģija 

3. Mācību metodes un 

mācīšanās stili 

dif. iesk. 1 16 16 1 

eks. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 1 16 16 1 

Profesionālas specializācijas 

kursi [KrP:11] 

Dzimtās valodas mācību 

1. metodika (1.-4.kl.) 

Matemātikas mācību 

dif. iesk. 1 16 16 1 

2. metodika (1.-4.kl.) 


dif. iesk. 2 32 32 2 

3. metodika (1.-4.kl.) eks. 2 32 32 2 

4. Plenērs 

Sociālās zinības un to 


(5.-9.kl.)/ Mājturība un 

tehnoloģijas un to mācību 

dif. iesk. 1 

5. metodika (5.-9. kl.) 

Studiju darbs mācību 

dif.iesk. 4 96 

96 

6 

6. priekšmeta metodikā dif. iesk. 1 





pamatiemaņas [KrP:.2] 

1. Ētika dif. iesk. 2 32 32 2 


kursi [KrP:2] 

Kristīgā mācība un tās 

1. mācību metodika dif. iesk. 2 32 32 2 

2. Bilingvālās mācības dif.iesk. 1 1 

3. Logopēdijas pamati 


dif.iesk. 1 1 

4. izvērtēšana dif.iesk. 1 1 



kursi [KrP:4] 

1. Speciālā pedagoģija 


dif. iesk. 3 48 32 16 2 1 

2. metodes pedagoģijā dif. iesk. 1 16 16 1 


kursi [KrP:9] 


1. metodika (1.-4.kl.) eks. 2 32 32 2 

64

2. 

3. 

4. 





Mājturība un tehnoloģijas 


eks. 2 32 32 2 

(5.-9. kl.) 


metodika (5.-6.kl.)/Dabas 

zinību mācību metodika 

(5.-6.kl.)/Latviešu valodas 

un literatūras mācību 

metodika (5.-6.kl.)/Krievu 

valodas un literatūras 


96 

6 

mācību metodika (5.-6.kl.) dif. iesk. 1 16 16 1 






Ekonomika/Civilzinības/ 

1. Socioloģija/Politoloģija dif. iesk. 2 32 32 2 

Bakalaura darbs dif. iesk. 6 

8.sem.Profesionālās 

specializācijas kursi[KrP:3] 





1. (5.-9. kl.) 








eks. 2 48 

48 6 

2. mācību metodika (5.-6.kl.) eks. 1 16 16 2 


Profesionālās kvalifikācijas 

prakse dif. iesk. 10 

Noslēguma pārbaudījumi: 1. integrētais eksāmens mācību priekšmetu metodikās 

2. bakalaura darba aizstāvēšana 

3. kvalifikācijas eksāmens izvēlētajā mācību priekšmetā (5.-9.kl.) 

KOPĀ KrP: 160 

Studiju programmas direktors(e) _______________________________________ 


Dekāns(e) ___________________________________________________ 


65

Pārbau- Kur 

sa 


„Pamatizglītības skolotājs” (programmas kods 42141) 




Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads 

Nr. Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7.sem. 8.sem. 

p.k. forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 







kopējais lekcijas lab.darbi Semināri 

,praktisk 

lekc. lab.d. lekc. lab.d. lekc. lab.d. lekc. lab.d. lekc. lab.d. lekc. lab.d. lekc. lab.d. lekc. lab.d. 

pr. darbi ās 

nodatbīb 

as 

sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 







APSTIPRINĀTS 



















66



lietošana 


metodika un 



metodika 

dif. iesk. 2 32 32 2 

dif. iesk. 1 16 16 1 

dif. iesk. 2 32 16 2 






1. Latvijas kultūras dif. iesk. 2 32 32 2 





frazeoloģija 

dif.iesk. 1 16 16 1 







eks. 2 32 16 16 1 1 



attīstībai 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 





lietošana 

dif. iesk. 2 32 32 2 




dif. iesk. 2 32 32 2 










67


kursi [KrP:3] 



dif. iesk. 1 16 16 1 



folklora 

1 16 16 1 






kursi [KrP:4] 


metodika 


pedagoģija 





lietošana 





dif. iesk. 1 16 16 1 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 2 32 32 2 

dif. iesk. 2 32 32 2 

dif. iesk. 2 32 32 2 




dif. iesk. 2 32 32 2 







2. Svešvaloda dif.iesk. 2 32 32 2 








dif. iesk. 1 16 16 1 

3. Bērnu tiesības un to dif. iesk. 1 16 16 1 

68

aizsardzība 










dif. iesk. 1 16 16 2 



lietošana 

eks. 2 32 32 4 



dif. iesk. 1 16 16 2 



dif. iesk. 1 16 2 



(1.-4.kl.) 

dif. iesk. 1 16 16 2 



(1.-4.kl.) 

dif. iesk. 1 16 16 2 










prakse 

dif. iesk. 8 




1. Sociālā pedagoģija dif. iesk. 2 32 16 16 2 2 



kursi [KrP:7] 






metodika 

dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 1 16 16 2 

69

(1.-4.kl.) 



4.kl.) 



(1.-4.kl.) 

eks. 2 32 32 4 

eks. 2 32 32 4 










prakse 





pamati 


psiholoģija 



dif. iesk. 8 

dif. iesk. 1 16 16 1 

eks. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 1 16 16 1 



1. 


metodika (1.-4.kl.) dif. iesk. 1 16 16 1 

2. 



3. 


metodika (1.-4.kl.) eks. 2 32 32 2 

4. Plenērs 





dif. iesk. 1 



dif.iesk. 4 






pamatiemaņas [KrP:.2] 

96 

96 

6 

70



kursi [KrP:2] 




3. Logopēdijas pamati dif.iesk. 1 1 

4. 


izvērtēšana dif.iesk. 1 1 



kursi [KrP:4] 

1. Speciālā pedagoģija dif. iesk. 3 48 32 16 2 1 

2. 


metodes pedagoģijā dif. iesk. 1 16 16 1 


kursi [KrP:9] 

1. 



2. 






eks. 2 32 32 2 

3. 


(5.-9. kl.) 








96 

6 

4. 
















eks. 

2 

48 6 

71

1. un to mācību metodika 

(5.-9. kl.) 







48 

2. 


mācību metodika (5.-6.kl.) eks. 1 16 16 2 





1. integrētais eksāmens mācību priekšmetu metodikās 






Dekāns(e) ___________________________________________________ 


72

Pārbau- Kur 

sa 


„Pamatizglītības skolotāj” (programmas kods 42141) 













kopējais lekcijas lab.darbi semin., 

prakt. 


pr. darbi nodarb. 


dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 







APSTIPRINĀTS 



















73



lietošana 


metodika un 



metodika 

dif. iesk. 2 32 32 2 

dif. iesk. 1 16 16 1 

dif. iesk. 2 32 16 2 











frazeoloģija 

dif.iesk. 1 16 16 1 







eks. 2 32 16 16 1 1 



attīstībai 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 





lietošana 

dif. iesk. 2 32 32 2 




dif. iesk. 2 32 32 2 










74


kursi [KrP:3] 



dif. iesk. 1 16 16 1 



folklora 

1 16 16 1 






kursi [KrP:4] 


metodika 


pedagoģija 





lietošana 





dif. iesk. 1 16 16 1 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 2 32 32 2 

dif. iesk. 2 32 32 2 

dif. iesk. 2 32 32 2 




dif. iesk. 2 32 32 2 















dif. iesk. 1 16 16 1 

3. Bērnu tiesības un to dif. iesk. 1 16 16 1 

75

aizsardzība 












lietošana 







(1.-4.kl.) 



(1.-4.kl.) 




prakse 

dif. iesk. 1 16 16 2 

eks. 2 32 32 4 

dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 1 16 2 

dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 8 







kursi [KrP:7] 






metodika 

(1.-4.kl.) 



4.kl.) 



dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 1 16 16 2 

eks. 2 32 32 4 

eks. 2 32 32 4 

76

(1.-4.kl.) 










prakse 





pamati 


psiholoģija 



dif. iesk. 8 

dif. iesk. 1 16 16 1 

eks. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 1 16 16 1 



1. 



2. 



3. 



4. Plenērs 





dif. iesk. 1 



dif.iesk. 4 







96 

96 



kursi [KrP:2] 



6 

77



4. 







2. 




kursi [KrP:9] 

1. 



2. 






eks. 2 32 32 2 

3. 


(5.-9. kl.) 








96 

6 

4. 










Bakalaura darbs 






dif. iesk. 6 

1. 


(5.-9. kl.) 



eks. 2 48 

48 6 


(5.-6.kl.)/Latviešu valodas eks. 1 16 16 2 

78

2. 















Dekāns(e) ___________________________________________________ 


79

Pārbau- Kur 

sa 


„Pamatizglītības skolotājs (programmas kods 42141) 





APSTIPRINĀTS 


















kopējais lekcijas lab.darbi semin., 

1.sem. Teorētiskie pamatkursi 






dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 









lietošana 

dif. iesk. 2 32 32 2 


pr. darbi prakt.d. 


80


metodika un 



metodika 

dif. iesk. 1 16 16 1 

dif. iesk. 2 32 16 2 











frazeoloģija 

dif.iesk. 1 16 16 1 







eks. 2 32 16 16 1 1 



attīstībai 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 





lietošana 

dif. iesk. 2 32 32 2 




dif. iesk. 2 32 32 2 











kursi [KrP:3] 

81



dif. iesk. 1 16 16 1 



folklora 

1 16 16 1 






kursi [KrP:4] 


metodika 


pedagoģija 





lietošana 





dif. iesk. 1 16 16 1 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 2 32 32 2 

dif. iesk. 2 32 32 2 

dif. iesk. 2 32 32 2 




dif. iesk. 2 32 32 2 

















82



dif. iesk. 1 16 16 2 



lietošana 

eks. 2 32 32 4 



dif. iesk. 1 16 16 2 



dif. iesk. 1 16 2 



(1.-4.kl.) 

dif. iesk. 1 16 16 2 



(1.-4.kl.) 

dif. iesk. 1 16 16 2 






3. Bērnu tiesības un to 

aizsardzība 




prakse 

dif. iesk. 1 16 16 1 

dif. iesk. 1 16 16 1 

dif. iesk. 8 







kursi [KrP:7] 






metodika 

(1.-4.kl.) 



4.kl.) 



(1.-4.kl.) 

dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 1 16 16 2 

eks. 2 32 32 4 

eks. 2 32 32 4 

83










prakse 





pamati 


psiholoģija 



dif. iesk. 8 

dif. iesk. 1 16 16 1 

eks. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 1 16 16 1 



1. 



2. 



3. 



4. Plenērs 


dif. iesk. 1 




dif.iesk. 4 



dif.iesk. 4 







64 

96 

64 

96 



kursi [KrP:2] 




4 

6 

84


4. 





kursi [KrP:4] 


2. 




kursi [KrP:9] 

1. 



2. 




eks. 2 32 32 2 


Mājturība un tehnoloģijas dif.iesk. 4 64 

64 

4 

3. 


(5.-9. kl.) 








96 

6 

4. 










Bakalaura darbs 

8.sem. Profesionālās 

specializācijas kursi [KrP:3] 




dif. iesk. 6 

1. 


(5.-9. kl.) 





eks. 2 48 

48 6 


metodika (5.-6.kl.)/Krievu eks. 1 16 16 2 

85

2. 













Dekāns(e) ___________________________________________________ 


86

Nosaukums Pedagoģijas vēsture 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) P 

Kredītpunkti 2 

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 

Zinātnes nozare Pedagoģija 

Zinātnes apakšnozare Vispārīgā pedagoģija 

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) 

Ilga Salīte, Izglītības un vadības fakultāte, Pedagoģijas katedra, Dr.paed., profesore 

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) 

Papildus pedagoģiskās literatūras studijas 

Kursa anotācija: 

2.PIELIKUMS 

Studiju kursu apraksti 

Kursa mērķis - veidot studējošajiem izpratni par pedagoģijas attīstības vēsturiskām tendencēm, nozīmīgākajām 

teorijām. Kursa uzdevumi - attīstīt prasmi saskatīt vēsturiskās analoģijas, analizēt tās mūsdienu kontekstā, 

sekmēt radošu domāšanu. 

Kursa apraksts - plāns: 

10 lekcijas un 6 seminārnodarbības 

1. Audzināšana kā sabiedriska un objektīva parādība. Audzināšanas izcelsme un funkcijas. Audzināšanas 

ideāla maiņa, skolu sistēmas vēsturiskā attīstība. 

2. Pedagoģijas klasiskais mantojums - J.A.Komenskis, Dž.Loks, Ž.Ž.Ruso, J.H.Pestalocijs, Ā.Dīstervēgs, 

K.Ušinskis, Ļ.Tolstojs, J.Korčaks u.c. 

3. Pasaules pedagoģiskā doma 20.gs. Reformpedagoģijas idejas. 

4. Etnopedagoģijas idejas. Latviešu nacionālās pedagoģijas izcilākie pārstāvji A.Kronvalds, J.A.Students, 

E.Pētersons, A.Dauge., V.Seile u.c. Skolu sistēmas attīstība Latvijā. 

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 

Eksāmens 

Literatūra (01-mācību literatūra): 

1. Didaktika. Ievērojamākie pedagogi par mācību teoriju. (2000) Sast. A.Kopelovoča, L.Žukovs. Rīga: RaKa. 

2. Salīte, I. (1993) Mācību līdzeklis pedagoģijas vēsturē. Daugavpils: Saule. 

3. Saļimova, K, Bezrogovs, V. (1994) Ārzemju pedagoģijas vēstures apcerējumi. 1.burtnīca (no pirmatnējās 

kopienas līdz viduslaikiem); 2.burtnīca (no viduslaikiem līdz Renesanses laikmetam). Liepāja. 

4. Žukovs, L. (1999) Pedagoģijas vēsture. Rīga: RaKa. 

5. Дюи, Дж. (1971) Школа и общество. Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики. Москва: 

Просвещение. 

6. Кершенштейнер, Г. (1971) Школа будущего - школа работы. Из хрестоматии по истории 

зарубежной педагогики. Москва: Просвещение. 

7. Лай, В. (1971) Школа действия. Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики. Москва: 


8. Пискунов, А. И. (1971) Хрестоматия по истории зарубежной педагогики. Москва: Просвещение. 

Literatūra (02-papildliteratūra): 

1. Gudjons, H. (1998) Pedagoģijas pamatatziņas. Rīga: Zvaigzne ABC. 

2. Keršenšteiners, G. (1925) Audzinātāja dvēsele un skolotāju izglītības jautājums. Rīga: Jul.Pētersona 

spiestuve. 

3. Komenskis, J.A. (1992) Lielā Didaktika. Rīga: Zvaigzne. 

87

4. Korčaks, J. (1986) Kā mīlēt bērnu. Rīga: Zvaigzne. 

5. Loks, Dž. (1977) Eseja par cilvēka sapratni. Rīga: Zvaigzne. 

6. Pestalocijs, J.H. (darbu izlase) (1996) Rīga: LU. 

7. Žukovs, L. (1997) Ievads pedagoģijā. Rīga: RaKa. 

8. Дистервег, А. (1971) Руководство к образованию немецких учителей. Изб. пед.соч. Москва: 


9. Коменский, Я.А. (1948) Материнская школа. Москва: (kserokopija Parādes 1-415). 

10. Корчак, Я. (1990) Как любить ребенка. / Педагогическое наследие. Москва: Педагогика,19-175. 

11. Руссо, Ж. Ж. (1981) Эмиль, или о воспитании. Пед. Соч. в 2 т., Москва: 

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 

1. Domas 2/99 (par Dž.Djuī), 3/96, 4/96, 5/96 

2. Educational Philosophy and Theory 

3. European Journal of Education 

4. Journal of Philosophy of Education 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: 

Profesionālo studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs”, „Pamatizglītības skolotājs”, „Fiziskās audzināšanas 

skolotājs”, „Mājturības skolotājs” A daļa 

Kursa nosaukums angļu valodā: 

History of Pedagogics 

Kursa anotācija angļu valodā: 

The aim of the course is to develop students’ understanding about the historical tendencies of pedagogy and 

with the significant theories. The tasks of the course is to develop students’ understanding about the historical 

analogies, to analyze these tendencies in a contemporary context and to develop creative thinking. 

Piezīmes: 

88

Nosaukums Audzināšanas teorija un metodika 





Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģija 


Inga Belousa, Mācību metodiku katedra, lektore 

Vija Guseva, Izglītības un vadības fakultāte, Pedagoģijas katedra, Mg. paed., lektore 


Nav. 



Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs” studentiem. 

Audzināšanas teorijas un pieredzes sistematizēšana, un personīgā audzināšanas teorijas modeļa izstrādāšana. 

lekcijas, semināri 

1. Audzināšanas pamati un attīstība. Audzināšanas jēdziens, mērķis, uzdevumi, paradigmas, modeļi. Audzināšana 

kā zinātne, kā māksla. Bērns kā audzināšanas subjekts un objekts. Audzināšana vēsturiskā skatījumā. 

Audzināšana pašreizējā laika posmā. Skatījums uz audzināšanu nākotnē. 

2. Audzināšanas saturs. Audzināšanas veidi un saturs. Emocionālā inteliģence. Audzināšana un garīgums. 

Attieksmes un sociālās prasmes. 

3. Audzināšanas process. Disciplīna. Audzināšanas stili. Sadarbība ar skolēnu vecākiem. 

4. Audzināšanas metodoloģija. Audzināšanas procesa iezīmes, faktori, likumsakarības, līmeņi. Audzināšanas 

metodes, pedagoģiskā novērošana. Audzināšanas procesa struktūra, dinamika. Audzināšanas darba organizācija 

(formas, organizācijas, brīvais laiks,...) 

5. Diskusija. Audzināšana: personīgā attieksme. Svarīgākie audzināšanas jautājumi. Audzināšana 21.gadsimtā – 

audzināšanas saturs un problēmjautājumi. 

6. Audzināšana: personīgā attieksme. Svarīgākie audzināšanas jautājumi. 

7. Audzināšana 21.gadsimtā – audzināšanas saturs un problēmjautājumi. 


Diferencētā ieskaite. 


1. Baldiņš A., Raževa A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. – R.: Pētergailis, 2001, 75 lpp. 

2. Baldiņš A., Raževa A. Skolas un ģimenes sadarbība. – R.: Pētergailis, 2001, 81 lpp. 

3. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību.- R.: Lielvārds, 1995 

4. Boša R. Pirmskolas audzināšanas galvenie darba virzieni. – R.: 1991 

5. Goulmens D. Tava emocionālā inteliģence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. – R.: Jumava, 2001, 

462 lpp. 

6. Grejs Dž. Bērni ir no debesīm. Laimīga bērna audzināšanas principi. - R.: Jumava, 2001, 333 lpp. 

7. Grigorjevs A. Pusaudži un disciplīna. – R.: Zvaigzne, 1979, 128 lpp. 

8. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas.- R.: Zvaigzne ABC, 1998, 396 lpp 

9. Lieģeniece D. Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. – R.: 1996 

10. Lieģeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). – Liepāja: 1996 vai R.: RaKa, 1999 

11. Likona T. Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem. - R.: Avots, 2000, 524 lpp. 

12. Paiks G., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē. – R.: LU Ekoloģiskā centra apgāds Vide, 1988, 197 lpp. 

13. Smita, H. Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. – R.: Kontinents, 2001, 317 lpp. 

89

14. Students J.A. Vispārīgā pedagoģija: Zinātne un māksla sevis un citu audzināšanā.–R.: Fr.Baumaņa 

apg.,1933.-652 lpp. 

15. Svenne G. Moderni audzināšanas jautājumi. – R.: 1994 

16. Šopna A. Audzināšanas teorija un prakse. – R.: RaKa, 2001, 162 lpp. 

17. Štāls M. Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. – R.: V.& R., 1927 

18. Šteiners R. Bērna audzināšana. – R.: RaKa: 1994, 83 lpp. 

19. Šteiners R. Vispārējā cilvēkmācība kā pedagoģijas pamats. – R.: RaKa, 2000, 158 lpp. 

20. Vikofs Dž., Anela B. Disciplīna bez uzkliedzieniem un pļaukām. – R.: Krauklītis, 1998. 

21. Voterhauzs F. Klasvadība: Rokasgrāmata skolotājiem ar praktiskiem padomiem par klases mācīšanu un 

mācīšanos.- R.: Zvaigzne ABC, 1999, 104 lpp. 

22. Zelmenis V. Īss pedagoģijas kurss. – R.: Zvaigzne, 1991 

23. Zelmenis V. Pedagoģijas pamati. – R.: RaKa, 2000 

24. Амонашвили Ш. А. Гуманно-личностный подход к детям. – Москва-Воронеж, 1998 

25. Амонашвили Ш. А. Личностно-гуманная основа педагогического процесса. – Минск, 1990 

26. Амонашвили Ш. А. Размышления о гуманной педагогике.- М.: Издательский Дом Шалвы 

Амонашвили, 1995.- 498 с. 

27. Бордовская Н. В., Реан А. А. Педагогика- Учебник для вузов – СПб.: Питер, 2000.- 304 с. (Серия 

“Учебник нового века“) 

28. Бухвалов В. А. Начальный курс педагогики сотрудничества- Учебное пособие для студентов и 

учителей.- Рига: Педагогический центр Эксперимент, 1995.- 220 с. 

29. Вентцель К.Н. Свободное воспитание \ Сборник избранных трудов. – М.: Ассоциация 

«Професиональное образование», 1993.- 172 с. 

30. Вульфов Б.З. Словарь педагогических ситуаций: Учимся воспитанию.– М.:Педагогическое общество 

России, 2001.–192 с. 

31. Газман О.С. Педагогика свободы: путь в гуманистическую цивилизацию XXI века. 

32. Журнал «Классный руководитель» № 5. - М.: Центр «Педагогический поиск», 2001 

33. Кривцова С.В., Мухаматулина Е.А. Воспитание: наука хороших привычек. – М.: Глобус, 1996 

34. Лихачев Б. Т. Педагогика. Курс лекций- Учебное пособие для студентов педагогических учебных 

заведений и слушателей ИПК и ФПК- 4-е изд.- М: Юрайт, 1999.- 523 с. 

35. Новикова Е. Современный справочник воспитателя детского сада. – М.: РИПОЛ КЛАССИК, 2002. – 

448 с. 

36. Подласый И. П. Педагогика. Новый курс- Учебник для студентов педагогических вузов: В 2 книгах.- 

М.: Гуманитарный издательский центр ВЛАДОС, 1999.- Книга 2: Процесс воспитания.- 256 с. 

37. Психология и педагогика: Учебное пособие/ Под редакцией К.А.Абульхановой, Н.В.Васиной, 

Л.Г.Лаптева, В.А.Сластенина. – М.: Издательство «Совершенство», 1998. – 320 с. 

38. Рожков М.И., Байбородова Л.В. Организация воспитательного процесса в школе. Учебное пособие 

для студентов высших учебных заведений. - М.: Гуманитарный издательский центр ВЛАДОС, 2000. 

– 256 с. 

39. Рыжкова М. Воспитание и дополнительное образование детей. – М.: 2001. – 280 с. 

40. Стрижак Л.Н. Психология и педагогика: Учебное пособие. – М.: МГИУ, 1999. – 335 с. 

41. Шварцман К. А. Философия и воспитание. – М.: 1989 

42. Albert L. A Teacher’s Guide to Cooperative Discipline: How to Manage Your Classroom and Promote Self- 

Esteem. Circle Pines, MN: American Guidance Service, 1989. - pp. 165 

43. Senge, P., Cambron-McCabe, N., Lucas, T., et.al. (2000) Schools That Learn: A Fifth Discipline Fieldbook 

for Educators, Parents, and Everyone Who Cares about Education. New York, NY: Doubleday. 


1. Baldiņš, A., Raževa, A. (2001) Skolas un ģimenes sadarbība. Rīga: Pētergailis. 

2. Balsons, M. (1995) Kā izprast klases uzvedību. Rīga: Lielvārds. 

3. Goulmens, D. (2001) Tava emocionālā inteliģence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. Rīga: 

Jumava. 

4. Grigorjevs, A. (1979) Pusaudži un disciplīna. Rīga: Zvaigzne. 

5. Lieģeniece, D. (1996) Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. Rīga: RaKa. 

6. Likona, T. (2000) Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem. Rīga: Avots. 

7. Paiks, G., Selbijs, D. (1988) Pasaule ienāk klasē. Rīga: LU Ekoloģiskā centra apgāds Vide. 

8. Smita, H. (2001) Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. Rīga: Kontinents. 

9. Svenne, G. (1994) Moderni audzināšanas jautājumi. Rīga. 

90

10. Štāls, M. (1927) Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. Rīga: V.& R. 

11. Šteiners, R. (1994) Bērna audzināšana. Rīga: RaKa. 

12. Vikofs, Dž., Anela, B. (1998) Disciplīna bez uzkliedzieniem un pļaukām. Rīga: Krauklītis. 

13. Амонашвили, Ш. А. (1990) Личностно-гуманная основа педагогического процесса. Минск. 

14. Амонашвили, Ш. А. (1995) Размышления о гуманной педагогике. Москва: Издательский Дом 

Шалвы 

15. Амонашвили, Ш. А. (1998) Гуманно-личностный подход к детям. Москва-Воронеж. 

16. Вентцель, К.Н. (1993) Свободное воспитание. Сборник избранных трудов. Москва: Ассоциация 

«Професиональное образование». 

17. Вульфов, Б.З. (2001) Словарь педагогических ситуаций: Учимся воспитанию. Москва: 

Педагогическое общество России. 

18. Кривцова, С.В., Мухаматулина, Е.А. (1996) Воспитание: наука хороших привычек. Москва: Глобус. 

19. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. Москва: РИПОЛ 

КЛАССИК. 


1. Laikraksts “Kultūra un izglītība” 

2. Skolotājs 

3. Žurnāls “Mans mazais” 

4. Žurnāls “Pirmsskolas izglītība” 

5. Классный руководитель, № 5-2001 

6. Tech Trends 





Theory and methodology of Up-bringing 


The course is designed for the professional study program students. The course offers systemic overview of 

theories o upbringing, and the design of a model of upbringing 

Piezīmes: 

91

Nosaukums Sociālā pedagoģija 





Zinātnes apakšnozare Sociālā pedagoģija 


Vija Guseva, Pedagoģijas katedra, lektore 


nav 


Sociālās pedagoģijas didaktika, metodes, modeļi, koncepcijas. Profesijas statuss Latvijā. Aktualitātes. 


Sociālā pedagoga profesionālais portrets un kompetences. 

Sociālās pedagoģijas daudzveidīgā prakse: 

izglītības iestādēs; 

darbā ar jaunatni; 

darbā ar ģimenēm; 

darbā bērnunamos; 

darbā ar vardarbības upuriem; 

palīdzība cilvēkiem ar dažādām atkarībām. 

Socializācija kā sociālās integrācijas priekšnoteikums: 

sociālo prasmju apgūšana; 

vērtību sistēma un tās veidošanās kritēriji; 

starpkultūru audzināšana. 

Novērošana sociāli pedagoģiskajā darbā. 


Diferencētā ieskaite 


1. Batņa V. Rosinot bērna iekšējo pasauli. – R.: RaKa, 2001. – 164 lpp. 

2. Budovskis M. Personības un sociālās vides rezonanse. – R.: Zinātne, 1994. – 116 lpp. 

3. Dzīves jautājumi. – R.: SDPA “Attīstība”, ikgadējs izdevums kopš 1995. g. 

4. Džeimsa M., Džongvorda D. Dzimis lai uzvarētu. – R.: Elpa, 1995. – 314 lpp. 

5. Ivanova N., Aņikina E. Adaptācijas periods skolā. – R.: Mācību apgāds NT, 1997. – 74 lpp. 

6. Konvencija par bērnu tiesībām. Latvijas organizācija “Glābiet bērnus”.- R.: Fonds ”Mantojums”, 1996.- 

19 lpp. 

7. Liepa B. Sociālo gadījumu krājums. – R.: Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”, 

2000. 

8. Liepa B. Sociālo gadījumu vadīšanas problemātika sociālo pakalpojumu sniegšanā ģimenēs.- R.: Sociālā 

darba un sociālās pedagoģijas aigstskola “Attīstība”, 2000. 

9. Menge A. Fiziska vardarbība pret sievieti ģimenē kā sociāla problēma. – R.: Sociālā darba un sociālās 

pedagoģijas augstskola “Attīstība”, 2000. 

10. Nacionālais ziņojums par bērnu tiesību aizsardzības stāvokli Latvijā. – R.: Jāņa sēta, 1997. 

11. Omarova S. Cilvēks dzīvo grupā. Sociālā psiholoģija. – R.: Kamene, 1996. 186 lpp. 

12. Omarova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija. – R.: Kamene, 1994. 

13. Plaude I. Sociālā pedagoģija. – R.: RaKa, 2001.- 172. Lpp. 

92

14. Rudņicka Z. Sociālais pedagogs skolā. – R.: RaKa, 2001. – 191 lpp. 

15. Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca. – R.: SDSP “Attīstība”, 2000. 

16. Sociālā pedagoģija un personības psiholoģiskā adaptācija mainīgaja sociālajā vidē. RPVIVA 

Starptautiskās konferences materiāli. – R.: Vārti, 2000. 

17. Sociālais darbinieks. – R.: SDSP “Attīstība” žurnāls 4 № gadā. 

18. Sociālais darbs skolā : prakse, politika un pētījumu perspektīvas.– R: Jumava, 2001- 608 lpp. 

19. Sociālpedagoģiskās inovācijas: teorija un prakse. 1. rakstu krājums. LU PPF Sociālo un pedagoģisko 

inovāciju fonds. – R.: Elpa – 2, 1999. – 232 lpp. 

20. Strauta A. Ldzētājprofesiju speciālistu darbības problemātika bērnu seksuālās izmantošanas gadījumu 

risināšanā.- R.: SDSP “Attīstība”, 2000. 

21. Albert L.(1989) A teacher guide to cooperative learning: Hov to manage your clasroom and promote 

self- esteem. Cirkle Pines, MN: Amerikan Guide Service. 

22. Aldrige J.(1993.) Self-esteem: Loving yiurself at every age. Birmingham, AL: Doxa Books. 

23. Borba M. (1989) Esteem Builders. A K-8 Self-esteem currikulum for improving student achievement, 

behavior and skool climate. Torance, CA: Jalmar Press. 

24. Cahn D. Dudley (ed.) (1990) Intimates in conflict. NY: Lavrence Erlbaum Associates Publishers. 

25. Elias M. (1997) Promoting social and emotional learning: Guidelines for edukators. Aleksandria, VR: 

Asocation for Supervision and Curriculum Development. 

26. Gilligan C. (1982) In a Different Voice. Canibridge, MS: Harvard University Press. 

27. Zaie I. The Latvian Press and Violence against women in the context of Gender Equality. Internet: 

htpp://www.lszda.lv/papers/Invitation/ieva.htm 


1. Batņa V. Rosinot bērna iekšējo pasauli. – R.: RaKa, 2001. – 164 lpp. 

2. Džeimsa M., Džongvorda D. Dzimis lai uzvarētu. – R.: Elpa, 1995. – 314 lpp. 

3. Ivanova N., Aņikina E. Adaptācijas periods skolā. – R.: Mācību apgāds NT, 1997. – 74 lpp. 

4. Liepa B. Sociālo gadījumu krājums. – R.: Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola 

“Attīstība”, 2000. 

5. Liepa B. Sociālo gadījumu vadīšanas problemātika sociālo pakalpojumu sniegšanā ģimenēs.- R.: 

Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”, 2000. 

6. Menge A. Fiziska vardarbība pret sievieti ģimenē kā sociāla problēma. – R.: Sociālā darba un sociālās 

pedagoģijas augstskola “Attīstība”, 2000. 

7. Rokasgrāmata jaunietim aizejot patstāvīgā dzīvē. Konsult. Vilciņa A. – SDSPA “Attīstība”, 2002. 

8. Sociālā pedagoģija un personības psiholoģiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē. RPVIVA 

Starptautiskās konferences materiāli. – R.: Vārti, 2000. 

9. Гусева Н. Тренинг предуппреждения вредных привычек у детей. Санкт – Петербург: «Речь», 

2003. 

10. Фирсов М, Студентова Е. Теория социальной работы.- Москва: ВЛАДОС, 2001. 


1. Dzīves jautājumi. – R.: SDPA “Attīstība”, ikgadējs izdevums kopš 1995. g. 

2. Sociālais darbinieks. – R.: SDSP “Attīstība” žurnāls, 4 № gadā. 





Social pedagogic 


The purpose of a rate: to acquaint students with the purposes, problems and methods of social pedagogic. 

Piezīmes: 

93

Nosaukums Mācību organizācijas pamati 





Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģija 


Elfrīda Krastiņa, Mācību metodiku katedra, profesore 


Vispārīgā pedagoģija 


Kurss ir paredzēts Izglītības un vadības fakultātes studentiem bakalaura profesionālā grāda izglītībā 

iegūšanai, lai apgūtu didaktikas teorētiskos pamatus, veidojot prasmes un iemaņas mūsdienīga mācību procesa 

organizēšana un vadīšana. 


Didaktikas sākotne un tās attīstība. Didaktikas jēdziens, pētīšanas priekšmets, pamatkategorijas. Didaktikas 

saikne ar citām zinātnēm. 

Pasaulē pazīstamākās izglītības satura teorijas: Izglītības mērķi un uzdevumi. Izglītības un mācību satura 

jēdziens. Izglītības satura normatīvie dokumenti, standarta jēdziens. Mācību priekšmetu standarta izstrādes 

kritēriji. Latvijas izglītības koncepcija. Mācību līdzekļu un palīglīdzekļu dažādība, to klasifikācija un 

raksturojums, to izveides problēmas. 

Mācību process jēdziens. Izziņas teorija un mācību process. Mācību procesa struktūra, likumsakarības. 

Mācīšanas un mācīšanās vienotība. Mācīšanās motīvi. Mācību darbības teorijas mūsdienās. 

Mācību principa jēdziens. Nozīmīgākie mācību principi, to būtība un realizēšana mācību procesā. 

Mācību metodes jēdziens. Mācību metode un mācību paņēmiens, mācību metožu daudzveidība. Mācību 

metožu klasifikācija. Mācību metodes aizrobežu teorijās un skolas praksē. 

Mācību organizācija formas jēdziens. Klašu un stundas sistēmas vēsturiskā attīstība. Stundu tipoloģija un 

struktūra. Galvenās prasības mūsdienu stundai. Mācību darba diferenciācija un individualizācija mūsdienu 

skolā. Darbs ar apdāvinātiem skolēniem un tādiem, kuriem ir grūtības mācībās. 

Skolēnu mācību sasniegumu kontroles un vērtēšanas uzdevumi un prasības, pārbaudes metodes. Skolēnu 

zināšanu, prasmju vērtēšanas problēmas pedagoģijā. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. 

Neveiksmes mācībās, to izpausmes. Nesekmības cēloņi, tās profilakse. Darbs nesekmības novēršanā dažāda 

vecuma skolēnu grupās. 




1. Albrehta Dz. Didaktika.- R.:RaKa, 2001-166 lpp. 

2. Beļickis I. Vērtīborientētā mācību stunda. -R.:Ra Ka, 2000 

3. Didaktika. Ievērojamākie pedagoģi par mācību teoriju/ Satādītāji A.Kopeloviča,. L.Žukovs.- 

R.:RaKa, 2000 

4. Didaktika. Ievērojamāko pedagogu mācību teoriju/sast. A.Karpova., L.Žukovs.- R.:RaKa 2000 

5. Geidž N.L., Berliners D.C. Pedagoģiskā psiholoģija.-R.: Zvaigzne ABC,1999 

6. Gudjons H.Pedagoģijas pamatatziņas .-R.:Zvaigzne ABC,1998 

7. Komensiks J.A. Lielā didaktika.-R.: Zvaigzne, 1992 

8. Krastiņa E.Pipere A. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. -R.:RaKa, 2004 

94

9. Mācīsimies sadarboties/L.Grigules un I.Silovas red.-R.: SIA „Mācību grāmata”, 1998 

10. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca/ sastādījis autoru kolektīvs V. Skjiņas vadībā.-R.: Zvaigzne 

ABC, 2000 

11. Rubana I. M.Mācīties darot.-R.: RaKa, 2000 

12. Smita K., Strika L.Mācīšanās traucējumi: no A līdz Z.-R.:RaKa, 1998 

13. Vidusskolas didaktika/ M. Skatkina red.-R.: Zvaigzne, 1984 

14. Zelmenis V.Pedagoģijas pamati.- R.:RaKa, 2000 

15. Žukovs L.Ievads pedegoģijā (Pamtkurss).-R.:RaKa, 1998 

16. Žukovs L.Pedagoģijas vēsture.-R.:RaKa, 1999 


1. Čehlova Z.Izziņas aktivitāte mācībās.-R.:RaKa, 2002 

2. Delors Ž.Mācīšanās ir zelts.- UNESCO, 2001 

3. Freidenfelds J.,Ūsiņš V. Mācību procesa pilnveide skolā.-R.: Zvaigzne, 1988 

4. Gailīte, I. (2000) Pedagogiskā analīze skolu praksē. Rīga: Mācību grāmata. 

5. Gailīte, I. (2000) Rakstisko pārbaudes darbu analīze. Rīga: Mācību apgāds NT. 

6. Geidžs, N.L., Berliners D.C. (1999) Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC. 

7. Izglītības attīstības programma 2000.-2004.Projekts//Izglītība un kultūra Nr.44 (2707),2000.02.11. 

8. Izglītības likums//Latvijas Vēstnesis, 1998.17.11 

9. Ķiete, I., Suhanova G. (2001) Skolēnu spējas un mācību process skolā. Rīga: Pētergailis. 

10. Latvijas izglītības saturu veidojot. Raktu krājums. Metodisks līdzeklis.-R.:A/S „Grāmata”, 1992. 

11. Mācīsimies sadarbojoties. ( 1998) / L.Grigules un I.Silovas red. Rīga: Mācību grāmata. 

12. Maslo I. Skolas pedegoģiskā proces diferenciācija un individualizācija.;R.:RaKa, 1995 

13. Maslo.E.Mācīšanās spēju pilnveide.-R.:RaKa, 2003 

14. Mūsdienu metodikas rokasgrāmata skolotājiem. (2001) / autoru kolektīvs: O.Burkevica u.c., red.: 

A.Ozoliņa Rīga: “N.I.M.S.” 

15. Oņuščuks V. Mācību stundu mūsdienu skolā.- R.: Zvaigzne, 1995 

16. Opolcere U.Mācīties- tas ir lieliski!._R.: Alberts XII”, 2000 

17. Pamatizglītības mācību priekšmetu standarti.:R.:ISEC, 2004 

18. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca: aptuveni 1500 terminu latviešu, angļu, vācu un krievu 

valodā.(2000) / Autoru kolektīvs V.Skujiņas vad. Rīga: Zvaigzne ABC. 

19. Rimna S. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi.-R.: Jumava, 2001. 

20. Rubana, I.M. (2001) Mācīties darot. Rīga: RaKa. 

21. Skolotāja profesijas standarts. Projekts. (2003) 14.05.2003., Nr. 09-278., Rīga: LR IZM. 

22. Skolotāja rokasgrāmata. Aktīvās mācību metodes un demokrātiskas skolas vides veidošana. (2003) / 

Red. A.Kačkere u.c. Lielvārde: Lielvārds. 

23. Smits, E. (2000) Paātrinātā mācīšanas skolā. Rīga: Pētergailis.Valsts pamatizglītības standarts. (1998) 

/ Red. A.Rāta Lielvārde: Lielvārds. 

24. Stabiņš, J. (2001) Skolotāja misija. Rīga: RaKa. 

25. Žogla I.Didaktikas teorētiskie pamati:-R.:Ra Ka, 2001 

26. Žurnāls: „Skolotājs” 

27. Ануфриев А.Ф., Костромина С.Н. Как преодолеть трудности в обучении детей. – М.: Изд. 

«Ось-89», 1998. 

28. Загвязинский В.И. Теория обучения. Современная интерпретация. – М.: Асадемия, 2004. 

29. Кларин, М.В. (1998) Инновации в мировой педагогике: обучение на основе исследования, игры 

и дискуссии. Рига: НПЦ Эксперимент. 

30. Одаренные дети//Пер. с англ. (Общ. ред. Г.В.Бурменской и В.М.Слуцкого; Предисл. 

В.М.Слуцкого. – М.: Прогресс, 1991. 

31. Подласый И.П. Педагогика. Новый курс: Учебник для студ. пед. вузов; в 2 кн. – М.: Гуманит. 

изд. Центр ВЛАДОС, 1999. – Кн. 1: Общие основы. Процесс обучения. 

32. Умственное развитие детей в процессе обучения. Сборник статей / Под ред. В.В.Давыдова. 

Выготский Л.С. Педагогическая психология. – М.: Педагогика, 1991. 

33. Am I Teacher Well? Self- evaluation Strategies for Effective Teachers, 2001 

34. Brookfield S.D. Preskill S., Discussion as a Way of Teaching. Tools Techniques for Democratic 

Classroom, 1999 

35. Chris Kyriacou Effective Teaching in Schools. Theory and Practice, 1997 

36. Davis J.R., Davis A.B., Effective Training Strategies. AComprehensive Guide to Maximizing 

Learning in Organizations 

37. Gardner H. Multiple Intelligences The Theory and Practice, 1993 

95

38. Ireson.J., S.Hallam. Ability Grouping in Education 2001 


1. Skolotājs, 1, 1999, 15. 

2. Инновации в образовании, №2, 2001, 69-85. 

3. European Journal of Education 

4. Journal of Philosophy of Education 

5. Tech Trends, 44(2), 2000, 31-35. 





Basic of study organization 


The course is designed for the students of Faculty of Education and Management for obtaining bachelor degree 

in the field of professional education, to acquire theoretical knowledge and skills for conducting and the 

management of educational process. 

Piezīmes: 

96

Nosaukums Vispārīgā psiholoģija 




Zinātnes nozare Psiholoģija 

Zinātnes apakšnozare Vispārīgā psiholoģija 


Svetlana Guseva, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra, docente 

Valērijs Dombrovskis, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra, docents 


nav 


Psihes struktūra, saturs un funkcionēšana. 


1. Ievads vispārīgajā psiholoģijā, tās priekšmets, principi, metodes. Psihe, apziņa, neapzinātais. 

2. Personība, tās jēdziens, struktūra, komponenti. Personības izziņas darbība. Uzmanība, tās 

funkcijas, veidi, īpašības; sajūtas un uztvere, to vispārīgs raksturojums, veidi, ilūzijas; atmiņa, tās 

veidi, pamatprocesi; domāšana un runa, to vispārīgs raksturojums, domāšanas veidi, vārds, runa, 

valoda; iztēle, tās raksturojums, veidi, iztēles nozīme cilvēka radošajā darbībā. 

3. Personības emocionālā un gribas darbība. Jūtas un emocijas, to jēdziens, jūtu veidi, emocionālie 

stāvokļi. Griba, tās funkcijas, gribas piepūle, gribas procesa struktūra. 

4. Personības individuāli tipoloģiskās īpatnības. Temperaments, svarīgākās temperamentu teorijas, 

temperamenta tipi, to raksturojums, psiholoģiskās iezīmes. Raksturs, tā struktūra, rakstura 

akcentuācija, rakstura audzināšana un pašaudzināšana. Spējas un apdāvinātība, spēju struktūra un 

veidi, attīstības līmeņi. 


Eksāmens 


1. Božoviča L. Personība un tās veidošana skolas gados. R., Zvaigzne, 1979. 

2. Kruteckis V. Skolēnu mācīšanas un audzināšanas psiholoģija. R., Zvaigzne, 1978. 

3. Petrovskis A. Populāras pārrunas par psiholoģiju. R., Zvaigzne, 1979. 

4. Bogoslovska V. u.c. Vispārīgā psiholoģija. R., Zvaigzne, 1978. 

5. Holopova G., Vorobjovs A. Psiholoģija. R., 1993. 

6. Holopova G. Personības individuāli tipoloģiskās īpatnības un saskarsme. Daugavpils, 1994. 

7. Vorobjovs A. Psiholoģijas pamati. R., Mācību apgāds, 1996. 

8. Воробьев А.В. Психология.- Рига, “Звайгзне”, 1994 г. 

9. Годфруа Ж.. Что такое психология. М.: “Мир”, 1992 г.часть 1. 

10. Немов Р.С. Психология.- М.: Просвещение, 1990. 

11. Петровский А.В. Общая психология.- М.:Просвещение, 1986. 

12. Хрестоматия по вниманию.// Под ред. А.Н.Леонтьева и др., Из-во МГУ, 1976. 

13. Хрестоматия по общей психологии. (психология мышления)//Под ред. Ю.Б.Гиппенрейтер и 

д.р., Из-во МГУ,1981. 


Profesionālo studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs”, „Pamatizglītības skolotājs”, „Fiziskās 

audzināšanas skolotājs”, „Mājturības skolotājs” A daļa 


Introduction into psychology 


Structure, content and function of Psyche. 

97

Nosaukums Pedagoģiskā psiholoģija 





Zinātnes apakšnozare Pedagoģiskā psiholoģija 


Anita Pipere, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra, asociētā profesore 


Nav 


Psiholoģiskajās likumsakarības pedagoģiskajā procesā. 


1. Trīs galvenās psiholoģiskās pieejas izglītībai. 

Bihevioristiskā pieeja. Kognitīvā pieeja. Kognitīvi bihevioristiskā pieeja. Interakcionistiskā pieeja 

(A.Bandura). 

2. Mācīšanas stratēģijas. 

Kognitīvās mācīšanas stratēģijas. Bihevioristiskās mācīšanas stratēģijas. Kognitīvi bihevioristiskās 

mācīšanas stratēģijas. Interpretācijas-atklājumu skala. Atbilstošas stratēģijas izvēle. Dažādu stratēģiju 

efektivitāte. 

3. Kognitīvā psiholoģija par mācīšanu un mācīšanos. 

Atgriežoties pie Ž.Piažē: līdzsvara princips domāšanā, intelekta attīstības stadijas, principi skolotājiem. 

Mācīšanās salīdzinājums dažādās psiholoģijas pieejās. Sociālais konstruktīvisms par mācīšanos. 

4. Skolēnu mācīšanās stratēģijas. 

Galvenās stratēģiskās prasmes. Kognitīvās stratēģijas: uzmanības pievēršana galvenajam, jaunas informācijas 

izprašana, iekšējo saišu veidošana, ārējo saišu veidošana. Metakognitīvās stratēģijas. Metakognitīvo 

stratēģiju mācīšana. 

5. Mācīšanās stili. 

Mācīšanās stili un to būtība. Mācīšanās stilu teorijas. D.Kolba mācīšanās stilu noteikšanas ekspresmetodika. 

Mācīšanās stilu problēmas mācību procesā. 

6. Skolotāja personības psiholoģiskie aspekti. 

No attieksmes līdz aizspriedumiem. Skolotāja darba motivācija. Atribūcijas teorijas un to pielietošanas skolā. 

Skolotāju stress. 

7. Sociālā mijiedarbība un tās vadīšana mācību procesā (I). 

Klasvadība: skolotāja un skolēnu mijiedarbība. Skolotāja divas lomas: rūpes par mācību uzdevumiem/rūpes 

par skolēnu un savām vajadzībām. Skolotāja varas veidi klasē. 

8. Sociālā mijiedarbība un tās vadīšana mācību procesā (II). 

Grupa un tās psiholoģija. Grupu veidi skolā. Vienaudžu grupu attīstība. Skolēnu vajadzība pēc grupām. 

Skolēnu attiecību veidi grupā. Grupu attīstība. 




1. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību. “Lielvārds”, 1995. 

2. Geidžs, Berliners. Pedagoģiskā psiholoģija. 

3. Omārova S. Cilvēks cilvēku vidū. R., 1994. 

98

4. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. R., 1994. 

5. Rimma S. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. R., Jumava, 2000. 

6. Voterhauzs F. Klasvadība. R., Zvaigzne ABC, 1999. 

7. Vuorinens R., Tūnala E., Mikonens V. Psiholoģijas pamati. Psihe – garīgā pasaule. R., Zvaigzne 

ABC, 1998. 

8. Возрастная и педагогическая психология. Под ред. И.В.Гализо, М.В.Митюхиной, 

Т.С.Михальчик. М., Просвещение, 1984. 

9. Зимняя И.А. Педагогическая психология: Уч. пособие. Ростов н/Д, «Феникс», 1997. 

10. Кан-Калик В.А. Учителю о педагогическом общении. М., 1987. 

11. Крупенин А.Л., Крохина И.М. Эффективный учитель. Практическая психология для 

подростков. Ростов н/Д, «Феникс», 1995. 

12. Немов Р.С. Психология. М., Просвещение, 1990. 

13. Психология. Словарь / Под общ. ред. А.В.Петровского, М.Г.Ярошевского. М., «Политиздат», 

1990. 

14. Фридман Л.М. Психодиагностика общего образования. М., 1997. 

15. Фридман Л.М., Кулагина И.Ю. Психологический справочник учителя. М., Просвещение, 1991. 

16. Цукерман Г.А. Психология саморазвития: задача для подростков и педагогов. Рига, ПИ 

«Эксперимент», 1995. 







Pedagogical psychology 


Psychological issues in a pedagogical process 

Piezīmes: 

99

Nosaukums Sociālā un personības attīstības psiholoģija 





Zinātnes apakšnozare 


Valerijs Dombrovskis, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra, docents 


nav 


Sociālo procesu fenomenoloģija un likumsakarību izveidošanās. 

Pētījuma metodes sociālajā psiholoģijā, personības problēmas vairākas pieejās, starppersonu un starpgrupu 

attiecību psiholoģisko likumsakarību būtība, sociālpsiholoģisko fenomenu izpausme. 


Kursa beigās studentiem jāprot izšķirt sociālo fenomenu norises psiholoģisko specifiku. 

1. Sociālās psiholoģijas kā psiholoģijas zinātnes apakšnozares attīstība. 

Mūsdienu priekšstats par sociālās psiholoģijas priekšmetu. Sociālpsiholoģisko zinību formas. H.Šteintāla, 

M.Lazarusa, G.Tarda, S.Sigele, G.Lebona, V.Makdūgala, Č.Kulī ieguldījumi sociālās psiholoģijas attīstībā. 

2. Sociālās psiholoģijas fenomenoloģija. 

Sociālā vide, sociālā loma, saskarsme, starppersonu attiecības, grupu mijiedarbība, personība. Makrovides, 

mikrovides un mazās grupas samērotība. Sociālās psiholoģijas priekšmets, struktūra. Sociālās psiholoģijas 

attīstība. Sociālās psiholoģijas metodoloģija un metodes: izpētes un diagnostikas, apstrādes un interpretācijas, 

terapijas un korekcijas, motivācijas un vadīšanas, mācību un attīstības u.c. 

3. Personības problēma sociālajā psiholoģijā. 

Personības fenomenoloģija, struktūra un dinamika. Personības socializācija un attīstība. Socializācijas stadijas, 

fenomeni un mehānismi. Pieaugušo socializācijas īpatnības. Resocializācija un desocializācija. Personība kā 

pētījuma priekšmets socioloģijā, psiholoģijā. Personības sociālpsiholoģiskā specifika. Personības teorijas: 

psihoanalītiskā pēc Z.Freida, analītiskā pēc K.G.Junga, individuālās psiholoģijas ietvaros pēc A.Ādlera, 

humānistiskā pieeja (K.Rodžers, A.Maslovs u.c.). 

4. Mazās grupas psiholoģija. 

Mazās grupas jēdziens, klasifikācija. Normatīvā uzvedība grupā: vairākuma ietekme un konformitāte; 

mazākuma ietekme. Grupas attīstības problēma: A.Petrovska stratometriskā koncepcija, L.Umanska 

parametriskā pieeja, B.Takmena divdimensiju modelis. Grupas dinamikas mehānismi. Personības attīstība 

grupā. Līderības fenomens. Līderības problēmas pirmsākumi: “pazīmju teorija”, grupas teorija, situācijas 

teorija. Orientācija uz uzdevumu. Orientācija uz starppersonu attiecībām. K.Levins un vadības stili, vadīšanas 

adaptīvais stils. 

5. Sabiedriskās un starppersonu attiecības. 

Starppersonu attiecību būtība un vieta. Saskarsmes jēdziens, veidi, līdzekļi, struktūra. Saskarsmes ārējā un 

iekšējā dimensija. Cilvēku savstarpējās uztveres un izpratnes mehānismi: fiziognomiskā redukcija, kauzālā 

atribūcija, identifikācija, empātija, stereotipizācija u.c. Psiholoģiskās barjeras otra cilvēka uztverē. P.Miciča 

informācijas zudumu shēma. Neverbālā komunikācija. Neverbālās komunikācijas zīmju sistēmas. Neverbālo 

izteiksmes līdzekļu funkcijas: žesti, pozas, mīmika, intonācija, vizuālais kontakts, saskarsmes distance (pēc 

E.Holla). 

6. Konflikta psiholoģija. 

Konflikta jēdziens. Konflikta struktūra, veidi (pēc M.Doiča u.c.) un dinamika. Konfliktsituāciju dramatizācija 

un analīze. Konflikta diagnoze. Konfliktu risināšanas metodes: konkurence, sadarbība, pielāgošanās, 

100

izvairīšanās, kompromiss. 

7. Lielo grupu fenomenoloģija. 

Lielās grupas jēdziens un klasifikācija. Organizācija kā lielā grupa. Pūlis. Pūļa veidi. Masveida parādības 

lielajās grupās: masu komunikācijas līdzekļi, baumas, tenkas un cīņa ar tām. 


Eksāmens 


1. Karpova Ā. Personība: Teorijas un to rādītāji. R., Zvaigzne ABC, 1998. 

2. Karpova Ā., Plotnieks I. Personība un saskarsme. R., LVU, 1984. 

3. Omārova S. Cilvēks dzīvo grupā. R., 1996. 

4. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija. R., 1998. 

5. Pīzs A. Ķermeņa valoda. R., Jumava, 1995. 

6. Reņģe V. Psiholoģija: personības psiholoģiskās teorijas. R., Zvaigzne ABC, 1999. 

7. Андреева Г.М. Социальная психология. М., Аспект Пресс, 1998. 

8. Майерс Д. Социальная психология. СПб, Питер, 1997. 

9. Петровский, А.В. (1984) Вопросы истории и теории психологии. Москва: Педагогика. 

10. Скотт Дж.Г. Способы разрешения конфликтов. Киев, 1991. 

11. Шевандрин Н.И. Социальная психология в образовании. М., Владос, 1995. 

12. Kelley, H.H., Thebaut, I. (1959) The social psychology of groups. N.Y. 


1. Ассаджоули, Р. (1994) Психосинтез: Теория и практика. Москва: REFL-book 

2. Леонтьев, А.Н. (1983) Избранные психологические произведения: в 2-х томах, т.2. Москва: 

Педагогика. 

3. Фрейд, З. По ту сторону принципа удовольствия. В кн.: Психология бессознательного. 

Москва: Просвещение, 1990. 

4. Фрейд, З. Я и ОНО. В кн.: Психология бессознательного. Москва: Просвещние, 1990. 

5. Фромм, Э. (1990) Иметь или быть? Москва: Прогресс. 

6. Dolland, I., Miller, N. (1950) Personality and psychotherapy. N.Y. 

7. Fromm, E. (1941) Escape from Freedom N.Y. 

8. Jung, K.G. (1957) Bewusstes und Unbewusstes. Beitrage zur Psychologie. Frankfurt/M. - 

Hamburg. 

9. Levin, K. (1956) Field theory in Social Science. N.Y. 

10. Mead, G.H. (1934) Mind, Self, Society. Chicago. 


Journal of Analytical Psychology 





Social and the psychology of persons’ development 


Phenomenology of social processes and issue of pedagogical process 

Research methods in social psychology, problems of a person as viewed in different theories., interrrelatedness 

among persons and groups in various theories, sociopsychological fenomena. 

Piezīmes: 

101

Nosaukums Speciālā pedagoģija 





Zinātnes apakšnozare Personības psiholoģija 


Vija Guseva, Pedagoģijas katedra, lektore 


nav 


Speciālo pedagoģiju kā zinātni. Priekšstati par bērniem ar attīstības traucējumiem, to audzināšanas, izglītības 

un mācību iespējas un problēmas. Logopēdijas pamatiem 


1. Speciālā pedagoģija kā zinātne (vēsturiskais skatījums, pētīšanas objekts, priekšmets, metodes, speciālās 

pedagoģijas principi, saikne ar citām zinātnēm, speciālās pedagoģijas pamatuzdevumi) 

2. Speciālās pedagoģijas kategorijas (anomālo bērnu audzināšana, apmācība, 

attīstīšana; korekcija; kompensācija; sociālā rehabilitācija; sociālā adaptācija; ģimenes audzināšana) 

3. Anomālo bērnu vispārīgs raksturojums un periodizācija 

4. Klasifikācijas grupu raksturojums (garīgās attīstības traucējumi, psihiskās 

attīstības aizture, dzirdes traucējumi, redzes traucējumi, valodas un runas 

traucējumi, kustību traucējumi, uzvedības traucējumi, kombinētais primārais defekts) 

5. Speciālās pedagoģijas aktuālie jautājumi un bērnu ar attīstības traucējumiem problēmas 

6. Logopēdija kā zinātne, tās mērķi un uzdevumi 

7. Valodas traucējumu cēloņi, valodas attīstības īpatnības un traucējumu klasifikācija. Izrunas kļūdas un to 

labošana 

8. Audzināšana ģimenē. Darbs ar ģimenēm, kurās aug bērni ar attīstības traucējumiem. 




1. Avotiņš V. Bērna attīstības diagnostika un korekcija. – R., 1987 

2. Ābula S. Speciālās pedagoģijas aktuālās problēmas. – Liepāja, 1995 

3. Eglīte B. Atstumtie. Publicistika. Bērni Latvijā: problēmas un risinājumi. R.: Zvaigzne ABC, 

2002 

4. Hadaņonoka I. Hadaņonoka L., Staļģe L., Merirande R. Sociālais pedagogs un bērns ar valodas 

sistēmas traucējumiem. – Apgāds “Rasa ABC”, 2002 

5. Hiperaktīvo bērnu uzvedības korekcija. – R.: Vārti, 1998 

6. Liepiņa S. Garīgi atpalikušo bērnu psiholoģija. R., 1991 

7. Liepiņa S. Speciālā psiholoģija. R.: RaKa, 2003 

8. Miltina I., Pastare S. Logopēdija. – R., 1995 

9. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. R.: Skolu atbalsta centrs, 2002 

10. Smita K., Strika L. Mācīšanas traucējumi no A līdz Z. – R.: RaKa, 1998 

11. Teivāns E. Ievads speciālajā pedagoģijā. – R.: Zvaigzne ABC, 1994 

12. Tūbele S. Skolēna runas attīstības vērtēšana. R.: RaKa, 2002 

13. Zaķe I. Logopēdiskās spēles un vingrinājumi. R.: Izglītības soļi, 2000 

102

14. Астанов В.М. Введение в дефектологию с основами нейро- и патопсихологии.-М.,1994 

15. Капшин В.А., Пузанов Б.П. Основы дефектологии – М., 1990 

16. Логопедия. Под редакцией Волковой Л.С., Шаховской С.Н. М.: ВЛАДОС, 2002 

17. Психодиагностика и коррекция детей с нарушениями и отклонениями развития. Санкт- 

Петербург: Питер, 2001. Составители Астапов В.М., Микадзе Ю.В. 

18. Пузанов Б.П. Дефектология (словарь – справочник). – М., 1990 

19. Wilken E., Vahsen F. Sonderpädagogik und Soziale Arbeit. – Berlin: Luchterhand, 1999 


1. Baka A., Grunevalds K. Grāmata par aprūpi. Lapsas D. Tulkojums. – R.: Preses nams, 1998 

2. Dzīves apstakļu normalizēšana personām ar garīga rakstura un citiem funkciju traucējumiem. Karla 

Grunevalda redakcija. Madona: Madonas poligrāfists, 2003 

3. Plaude I. Sociālā pedagoģija. – R.: RaKa, 2001 

4. Vaclava V., Aldenrūda U., Ilsteds S. Bērni, kuriem ir autisms un Aspergera sindroms. R.: Futurum, 

2003 

5. Деан, 2000 

6. Кольцова М.М., Рузина М.С. Ребёнок учится говорить. Пальчиковый игротренинг. Санкт- 

Петербург: САГА, 2002 

7. Кэтрин Дж. Кволс. Переориентация поведения детей. – Санкт-Петербург: 

8. Раттер. М. Помощь трудным детям. – М.: Прогресс, 1987 

9. Bergsson M., Luckfiel H. Umgang mit “schwierigen” Kindern.- Berlin: Cornelsen Scriptor, 1998 





Special pedagogic 


The purpose of a rate: to acquaint students with special pedagogic as with a science; 

To form representation about education, training and problems of children with infringements in development; 

To acquaint students with bases of logopedics 

Piezīmes: 

103

Nosaukums Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 







Prof., dr.paed. Elfrīda Krastiņa 


nav 


Zinātniski pētnieciskās darbības būtība, izstrādes iespējas un izvirzītās prasības, kas ir aktuālas darba izpildes 

gaitā. 


1. Zinātniski pētnieciskā darba būtība, pamatprincipi un uzdevumi. Zinātniski pētnieciskā darba tēma, tās 

formulējums, aktualitāte. Darba hipotēze, mērķis, uzdevumi. 

2. Zinātniskās informācijas meklēšanas, atpazīšanas un apstrādes principi. 

3. Zinātniskās literatūras atlase, analīze un bibliogrāfiskā saraksta sastādīšana. Bibliogrāfijas izmantošanas 

kārtība, pieņemtie apzīmējumi un prasības. 

4. Pētnieciskās metodes būtība, tās raksturojums. 

5. Empīrisko datu ieguves metodes: novērošana, aptaujas, anketēšana, testēšana u.c. 

6. Pedagoģiskais eksperiments. Pedagoģiskās situācijas un to modelēšana. 

7. Pētīšanas metodes un pētīšanas metodikas, to atlase, izvēle, izmantošana. Pētījuma ticamība, validitāte, 

pētījuma eksperimentālā bāze. 

8. Iegūto datu uzskaite, atspoguļojums tabulās (datu grupēšana). Tendenču noteikšana. Datu matemātiskie 

izskaitļojumi (statistika). Datu analīze. Secinājumi. 

9. Bakalaura darba izpildes saturs un struktūra. Darba plānojums, tā sastāvdaļas (ievads, teorētiskā daļa, 

praktiskā daļa, secinājumi, literatūras saraksts, pielikums). Darba apjoms. 

10. Darba tehniskā noformēšana. 




1. Albrehte Dz., Pētīšanas metodes pedagoģijā. – R.: Mācību grāmata, 1998. 

2. Geske A., Grinfelds A. Izglītības pētījumu metodoloģija un metode. – R.: RaKa, 2001. 

3. Kroplijs A., Raščevska M. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. – R.: RaKa, 2004. 

4. Lasmanis A., Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. - R.: 

“Izglītības soļi”, 2002. 

5. Lasmanis A., Pedagoģijas un psiholoģijas pētījumu plānošana un norise. – R.: SIA “Mācību apgāts NT”, 

1999. 

6. Raščevska M.m, Psiholoģisko testu konstruēšana un adaptācija. – R.: RaKa, 2005. 

7. Špona A., Čehlova Z. Pētniecība pedagoģijā. – R.: RaKa, 2004. 

8. Stinger.E.T. Action Research A Handbook for Practitioners. -1996 

9. Strauss A., Corbin J. Basics of Qualitative Research Techniques and Procedures for Developing 

Grounded Theory. -1998 

10. Yin R.K. Case Study Research Design and Methods. -1994 

104

11. Freeman D. Doing Teacher Research From Inquiry to Understanding. – 1998 

12. Isaac S., Michael W.B. Handbook in Research and Evolution. For Education and the Behavioral 

Sciences. -1997 

13. Kvale S. Interviews. An Introduction to Qualitative Research Interviewing. -1996 

14. Mercer (ED) Volume 11 Number 6. Learning and Instruction The Journal of the European Association 

for Research on Learning and Instruction. –December 2001 

15. Gorard S. Quantitative Methods in educational Research. The role of numbers made easy. -2001 

16. Robottom J., Hart P. Research in Environmental Education Engaging the Debate. -1993 







Scientific methods of the research 


The essence of scientific research, requirements of conducting scientific enquiry, the process of conducting a 

scientific research 

Piezīmes: 

105

Nosaukums Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 




Zinātnes nozare Bioloģija 

Zinātnes apakšnozare Cilvēka fizioloģija 


Līga Antoņeviča, Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente 


nav 


Paredzēts profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” un “Pamatizglītības skolotājs” 

studentiem. 

Kursa ietvaros tiek apgūtās zināšanas par bērna organisma morfofunkcionālajām dažādos ontoģenēzes 

periodos, kā arī tiek apgūtas prasmes un iemaņas funkcionālo radītāju izpēte un novērtēšana, skolēna higiēna, 

veselības veicināšana. 


Lekciju 32st., praktiskās nodarbības32 st. 

Teorētiskā daļa 

Bērna augšanas un attīstības vispārējās likumsakarības. Ārējo un iekšējo faktoru ietekme. Kritiskie periodi. 

Vecumposmu periodizācija. Fiziskā attīstība, tās izpētes metodes. Balsta un kustību sistēmas vecumīpatnības. 

Bērnu un pusaudžu fiziskās darba spējas. Elpošanas orgānu sistēmas vecumīpatnības. Sirds un asinsrites 

sistēmas vecumīpatnības. Asins sastāva vecumīpatnības. Limfātiskās sistēmas vecumīpatnības. Gremošanas 

orgānu sistēmas vecumīpatnības. Vielmaiņas vecumīpatnības. Urīnizvadsistēmas vecumīpatnības. Āda, mati, 

nagi to vecumīpatnības un higiēna. 

Nervu sistēmas vecumīpatnības. Darba un atpūtas režīms skolēniem. Augstākās neirālās darbības 

vecumīpatnības. Redzes sensorās sistēmas vecumīpatnības. Tuvredzības cēloņi, profilakse. Dzirdes sensorās 

sistēmas vecumīpatnības. Dzirdes traucējumu cēloņi un pazīmes, profilakse. Iekšējo sekrēcijas dziedzeru 

vecumīpatnības. Jaunieša reproduktīvās sistēmas vecumīpatnības. Jaunietes reproduktīvās sistēmas 

vecumīpatnības. Personīgā higiēna. 

Praktiskā daļa 

Antropometrija. Tauku daudzuma noteikšana. Dinamometrija. Skolēna mēbeles. Stājas traucējumi, to 

pašnovērtējums. Pēdu izpēte. Fiziskie vingrinājumi balsta un kustību sistēmas nostiprināšanai. Elpošanas 

funkciju izpētes veidi. Gaisa higiēna. Optimālais telpu mikroklimats. Pulss. Pulsa noteikšanas nosacījumi. 

Pulsa izmaiņas fiziskas slodzes laikā. 

Uztura izvēle. Uztura sastāva un daudzuma higiēniskais novērtējums. Pārtikas piedevas. Higiēnas prasības 

pārtikas produktiem. Funkcionālās asimetrijas izpēte. Loģiskas domāšanas pārbaude. Uzmanības izpēte. Stress, 

tā pārvarēšana. Adaptācija. Stundu saraksta higiēniskās prasības. Apgaismojums skolā. Luksometrs, tā 

izmantošana. Organisma rezerves. 


Eksāmens 


1. Āboliņa M. Kā aug mūsu bērns. - Datorzinību centrs, 1998. 

2. Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības 

iestādēm. MK noteikumi Nr.610, 2002. http://www.likumi.lv/doc.php?id=69952 

106

3. Valtneris A. Bērnu un pusaudžu fizioloģija. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

4. Хрипкова А. Антропова М .и др. Возрастная физиология и школьная гигиена. М.: Просвещение, 1990. 

5. Сапин М., Брыксина З. Анатомия и физиология детей и подросков. Учеб. Пособие для студ. пед. 

вузов. – М. Академия, 2002. 


1. Krumina D.,Kokare I. Latvijas bernu fiziskas attistibas normativi R.: Nacionalais apgads,2005 

2. Mauriņa L., Tripāne T. Ieteicamās fiziskās aktivitātes bērniem ar dažādiem veselības traucējumiem. – R.: 

MADRIS, 1999. 

3. Melngaile A. Skolenu uztura kvalitates pilnveidosana. R.: 2001 

4. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. R.: SAC, 2002. 

5. Zarins Z. Neimane L. Uztura maciba. R.: Rasa ABC, 2002 

6. Žurnāli “Sveiks un vesels”. 1996. – 1997. 

7. Гигиена. Под ред. Г.И. Румянцева. М.: Просвещение, 2001. 

8. Стальков Е., Панин В. Валеология. - ФГУИПП Янтарный сказ, 2001. 


1. 36,6 – Veselīgāk. Saskanīgāk. Gudrāk. (DU, P-1) 

2. DOCTUS(DU, P-1) 

3. Latvijas Ārsts (DU, P-1) 

4. Mans Mazais 

5. Mans Mazais skolā 

6. Veselība (DU, P-1) 

7. Vides Vēstis (DU, P-1) 





Child physiology and health promotion 


The course gives understanding about development of child organism and specific charters of vital functions of 

organism. Themes of child hygiene and health promotion are included, too. 

Piezīmes: 

107

Nosaukums Informācijas tehnoloģija 




Zinātnes nozare Informācijas tehnoloģija 

Zinātnes apakšnozare Datorvadība 


Elita Vanaģele, Mācību metodiku katedra, lektore 


nav 


Kursa mērķis ir sniegt lietotājam nepieciešamās zināšanas, tehniskās prasmes datora izmantošanā un veidot 

pozitīvu attieksmi pret datora izmantošanu savā profesionālajā darbībā. 


1. Vispārīgs apskats – ievads informātikā, datora rašanās vēsture, aparatūra, programnodrošinājums 

2. Darbs ar failiem/ katalogiem. 

3. Grafiskais redaktors PAINT – tā izmantošanas iespējas metodisko materiālu izstrādē. 

4. Teksta redaktors MS WORD - tā izmantošanas iespējas metodisko materiālu izstrādē. 

5. Interneta izmantošanas iespējas pētniecībā. 




1. Geske, A., Grīnfelds, A. (1997) Teksta redaktors MS Word 7.0 for Windows. Lielvārde: Lielvārds. 

2. http://www.liis.lv/mspamati 

3. Interneta rokasgrāmata. R.:Nordik, 1999. 

4. Murāne, I. (1996) Ar Internet uz tu. Pasaules lielākais datoru tīkls. 1.-2. daļa. Rīga: Datortehnika. 

5. Šlihta G., Šlihta V. Pamati darbam ar personālo datoru. Eksperimentāla mācību grāmata. R: „Mācību grāmata”, 

1994. 

6. Solovjovs, S., Andaševs, A. (1999) Windows 98 iesācējiem. Rīga: Zvaigzne ABC. 

7. Veiss K. Lietišķā informātika. Zvaigzne ABC, 2000. 

8. Veiss, K. Darbs ar personālo datoru. Lietišķā informātika. Rīga: Zvaigzne ABC. 

9. Леонтъев, В.П. (2000) Новейшая энциклопедия персонального компьютера. 2-е изд., перераб. и доп. – 

Москва: ОЛМА-ПРЕСС. 

10. Манс, В. (1996) Word 7 для Windows 95. / Пер. с нем. Яблочковой Е.Б. Литературный редактор Глебова Л. В. 

Москва: БИНОМ. - 208 с. 

11. Манс, В. Windows 95 (1996) Пер. с нем. Яблочковой Е. Б. Литературный редактор Глебова Л.В. Москва: 

Восточная книжная компания, 1996.- 192 с. 

12. Столеров, А., Столерова, Е. (1997) Шпаргалка по Excel. 7.0. Москва: Вербо. 


1. Sataki K. MS Windows ikvienam. 

2. Solovjovs S., Andaševs A. Windows 98 iesācējiem. Zvaigzne ABC. 1999. 





Informational technologies 


The aim of the course is to offer necessary knowledge and skills for the use of the computer and to develop 

positive attitude towards the use of the computer in a professional work 

108

Nosaukums Pirmsskolas un skolas pedagoģija 








Valdis Kudiņš, Pedagoģijas katedra, lektors 


Nav 


Pirmsskolas un skolas vecuma bērnu personības izpratne holistiskās pieejas kontekstā un bērnu mācību 

vajadzības saistot tās ar bērna raksturojumu dotajos vecumposmos, bērna attīstība darbībā un vidē. 

Patstāvīga zinātniska un pētnieciska darbība. 

Pedagoģiskās mijiedarbības pieredze, kurā tiek respektēta individuāla iesaistīšanās un veikums, kas balstās uz 

demokrātiskām attiecībām un abpusēju cieņu, un kas ir bērncentrēta. 


1. Bērns kā vienots veselums. 

2. Bērna attīstības raksturojums: 

a. fizisko īpašību raksturojums; 

b. izziņas procesu raksturojums; 

c. gribas procesu attīstība; 

d. jūtu sfēras attīstība; 

e. nervu sistēmas loma bērna attīstībā; 

3. Bērna iekšējā pasaule; 

4. Bērna pašapziņa un pašvērtība; 

5. Bērna sevis izteikšana un pašrealizācija; 

6. Bērna attieksmju sistēmas veidošanās; 

7. Bērns darbībā: 

a. rotaļa kā vadošā bērna darbība; 

b. mācību darbs; 

c. darbs; 

8. Bērns mācību un audzināšanas vidē: 

a. audzināšana ģimenē; 

b. mācību iestādes; 

c. izglītības normatīvie dokumenti; 

d. mācību un audzināšanas vide, audzināšanas un mācību procesa vienotība; 

e. alternatīvās mācību un audzināšanas pieejas. 




1. Āboltiņa M. Kā aug mūsu bērns. R.,Datorzinību centrs, 1998; 

2. Beļickis I. Izglītības alternatīvās teorijas. – R., RAKA, 1997; 

3. Boša R. Pirmsskolas audzināšanas galvenie darba virzieni. – R., 1991.; 

109

4. Deķēns K. Agrā bērnība. – R..,1921; 

5. Dzintere D. Rotaļa un darbs bērnudārzā. – R.,1984.; 

6. Froms E. Mīlestības māksla. –R.,1995.; 

7. Gustavsons J.H. Bērnu tētis. – R.,1995.; 

8. Ievads Montesori pedagoģijā. – R.,1995.; 

9. Izglītības likums, LR; 

10. Kempbels R., Kā patiesi mīlēt bērnu.-R.,1922.; 

11. Lieģeniece D. Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. – R.,1996.; 

12. Lieģeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā. – Liepāja, 1996 vai R., RAKA, 1999.; 

13. Lieģeniece D., Nazarova I. Veseluma pieeja valodas apguvē, - R.,RAKA,1999.; 

14. Pirmsskolas izglītības programma.; 

15. Pamatizglītības mācību priekšmetu vadlīnijas.; 

16. Svenne G. Moderni audzināšanas jautājumi.-R.,1994.; 

17. Šmite A. Pedagoga kalendārs.-R.,RAKA,2000; 

18. Štāls M. Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. – R.,V.&R.,1927.; 

19. Šteiners R. Bērna audzināšana. – R., 1994.; 

20. Valsts pamatizglītības standarts; 

21. Zelmenis V. Īss pedagoģijas kurss.-R.,Zvaigzne,1991.; 

22. Zelmenis V. Pedagoģijas pamati. – R.,RAKA,2000. 

23. Žogla I. Skolēnu attīstība pedagoģiskajā procesā Pamatizglītībā. – R., apgāds NT, 1998.. 




Profesionālo studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs”, „Pamatizglītības skolotājs” B daļa 


Pre-school and school pedagogy 


Understanding of the peculiarities of teaching preschool children in the context of holitic pedagogy . 

Developing students’ comprehension of students’ needs. Pedagogical cooperation in a learning process, where 

the contribution of each student being respected. Design of an educational process which is based on 

democratic principles and which is child-centered. 

Piezīmes: 

110

Nosaukums Mācību metodes un mācīšanās stili 









Nav. 


Kurss iepazīstina studentus ar metodiskā skatījumā daudzveidīgām mācību procesa izpausmēm, ar dažādām 

mācību metožu klasifikācijas tendencēm, ar daudzveidīgiem mācīšanās stiliem un tos respektējošas mācību 

vides organizēšanu. 



1. Mācību procesa filosofiskais pamats. 

Izglītības paradigmas. Mācīšanās līmeņi. 

2. Mācību procesa antropoloģiskais aspekts. 

2.1.Daudzveidīgie mācīšanās stili: vispārīgs apskats, klasifikācijas, mācību līdzekļi, salīdzinājums, 

priekšrocības, trūkumi. 

Danu mācīšanās stilu modelis: globālā un analītiskā mācīšanās; audiālā, vizuālā, taktilā, kinestētiskā 

mācīšanās; sociālās vajadzības mācību procesā 

Kolba mācīšanās stilu modelis; 

Makartijas mācīšanās stilu modelis. 

2.2. Mācīšanās stilus respektējoša mācību vide. 




1. Aktīvās mācību metodes: Skolotāju grāmata./Atb.red. Bikse V. – R: Zvaigzne ABC, 1999 

2. Baltušīte, R. Neirolingvistiskā programmēšana pedagoģijā. – R.: RaKa, 

3. Buca M., Faltuss R., Koena E. Darbs grupās: Rakstu izlase. – Varšava: Demokrātijas attīstības centrs, 

1994 

4. Grigule, L. & Silova, I. (red.) (1998) Mācīsimies sadarbojoties. Rīga: Mācību grāmata. 

5. Karule L. Kooperatīvā mācīšanās Pamatizglītībā.// Zinātniski metodisko rakstu krājums. – Liepāja: 

LPA, 1993 

6. Laiveniece D. Ieskats mācību metodēs.// Skolotājs. – 1999, Nr.1, 30.-39.lpp. 

7. Lapiņa, L. & Rudiņa, V. (1997) Apgūsim demokrātiju. Skolotāja rokasgrāmata: interaktīvās 

mācīšanas metodes. Rīga: Zvaigzne ABC. 

8. Maslo I. Mācību metodes izglītības iestādē.//Skolotājs. – 1998, Nr.5.,6. 

9. Rubana, I. M. (2000) Mācīties darot. Rīga: RaKa. 

10. Smits, Paātrinātā mācīšanās klasē. – R.: Pētergailis, 2000 

11. Кларин, М.В. (1995). Инновацыи в мировой педагогике: Обучение на основе исспедования, 

игры идискуссии. (Анализ зарубежного опыта). – Рига: Научно педагогический центр 

“Эксперимент”. 

12. Смид, Р. (1999). Групповая работа с детьми и подростками. / Перевод с англ.; - М.: Генезисб 

111

1999. – 272 с. 

13. Турнер, Д. (2002). Ролевые игры: Практическое руководство. – СПб : Питер –352 с. 

14. Arends, R., I. (2000) Learning to Teach. – 5th ed. New York, NY: McGraw-Hill. 

15. Bennett, B., Rolheiser-Bennett, C. & Stevahn, L. (1991) Cooperative Learning: Where Heart Meets 

Mind. Ontario, Canada: Educational Connections. 

16. Cohen, E.G. (1986) Designing Groupwork: Strategies for Heterogeneous Classroom. NY: TC Press. 

17. Dunn, R. and Dunn, K. (1992) Teaching Elementary Students Through Their Individual Learning 

Styles: Practical Approaches for Grades 3-6, Needham Heights, MA: Allyn and Bacon 

18. Dunn, R. and Dunn, K. (1999) The Complete Guide to the Learning Styles Inservice System, 

Needham Heights, MA: Allyn and Bacon 

19. Dunn, R., Dunn, K., Perrin, J. (1994) Teaching Young Children Through Their Individual Learning 

Styles: Practical Approaches for Grades K-2, Needham Heights, MA: Allyn and Bacon 

20. Ed. by Dunn, R. and DeBello, Th. (1999) Improved Test Scores, Attitudes, and Behaviors in 

America’s Schools, Westport, CT: Bergin & Garvey 

21. Ellis, S. & Whalen, S.F. (1990) Cooperative Learning: Getting Started. Jefferson City, MO: 

Scholastic. 

22. Guild, P.B. & Garger, S. (1998) Marching to Different Drummers (2 nd ed.). Alexandria, VA: 

Association for Supervision and Curriculum Development. 

23. Hyman, R. (1993) Improving Discussion Leadership. NY: TC Press. 

24. Johnson, B., Johnson, R., & Holubec, E.J. (1990) Circles of Learning. Edina, MN: Interaction Book 

Company. 

25. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. (2000) Models of Teaching (6th ed.). Needham Heights, 

MA: Allyn & Bacon. 

26. Kagan, S. & Kagan, M. (1998) Multiple Intelligences: The Complete MI Book. San Clemente, CA: 

Kagan Cooperative Learning 

27. Saracho, O. (1997) Teachers’ and Students’ Cognitive Styles in Early Childhood Education. – 

Westport, CO: Bergin and Garvey 

28. Tendy, S.M., Geiser, W.F. (1998-1999) The Research For Style: It All Depends on Where You Look. 

- National FORUM of Teacher Education, 9 th Year Anniversary, Volume 9, Number 1, pp. 3-15 

29. Tenedero, H. (1998) Breaking the IQ Myth: Learning Styles, Multiple Intelligences, and Emotional 

Learning in the Classroom Environment. – Manila, Philippines: Henyo Publications 

30. Tomlinson, C. (1999) The Differentiated Classroom: Responding to the Needs of All Learners. – 

Alexandria, VA: Association for Supervision and Curriculum Development. 


1. Barr, R., B. & Tagg, J. From teaching to Learning – A New Paradigm for Undergraduate Education, 

Change, November/December 1995 

2. Batelaan, P., (ed.), Towards an Equitable Classroom: Cooperative Learning in Intercultural 

Education in Europe (Final report of the Cooperative Learning in Intercultural Education Project 

(CLIP), International Association for Intercultural Education (IAIE), Hilversum, 1998 

3. Bonwel, Ch., (1997) Active Learning: Creating Excitement in the Classroom, Szeged, Hungary 

4. Wisconsin Department of Public Instruction, (1989) Strategic Learning in the Content Areas. 

Madison: WC 





Methods of teaching and learning styles 


The course is designed for encouraging students to comprehend different aspects of the educational process, 

the classification of teaching methods, various teaching styles, and design of enriching environment 

112

Nosaukums Integrētā mācību metodika 





Zinātnes apakšnozare Nozaru pedagoģija 


Elga Drelinga IVF lektore, Ilga Salīte IVF Pedagoģijas katedras profesore, Inga Belousa IVF Pedagoģijas 

katedra 


Nav. 


Kursā aplūko integrēto mācīšanos mūsdienu humānās pedagoģijas kontekstā, ievērojot filosofisko, teorētisko 

un praktisko darbības līmeņu saskaņotību un atbilstību un veicina studentu prasmi apvienot jaunākās 

zinātniskās izstrādnes izglītībā ar to daudzveidīgās izmantošanas iespējām skolā. 


semināri 

1. Integrētās mācīšanās būtība, pedagoģiskais pamats, jēdzieni. 

2. Integrācijas veidi. (Integrācijas kvalitatīvs raksturojums). 

3. Integrācijas diapazons (integrācijas kvantitatīvs raksturojums). 

4. Integrētās mācīšanās modeļa izveides soļi: 

o Izglītības, sava darba mērķa noskaidrošana, 

o Mācīšanās vides veidošana skolā, bērnu vajadzību izpēte, 

o Prasmju attīstības plānošana, 

o Atbilstošu darbības veidu plānošana, 

o Satura vienību plānošana, 

5. Izvērtēšanas procesa organizēšana. Pašizvērtējums 




1. Belickis I. Pedagoģisko terminu skaidrojošā vārdnīca R: Zvaigzne ABC 2000., 248 lpp. 

2. Blūma D. Izglītības metožu vieta un loma izglītības humanizācijā. LIF. 

3. Dauge A. Audzināšanas ideāls un īstenība Cēsīs un Rīgā 1928. – 126 lpp. 

4. Dēķens K. Rokasgrāmata pedagoģijā R: Kultūras Balss 1919. –238 lpp. 

5. Geidžs, Berliners Pedagoģiskā psiholoģija. R., 1999. 662. lpp. 

6. Geske A., Grīnfelds A. Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes R: RaKa 2001. – 108 lpp. 

7. Dēķens K. Rokasgrāmata pedagoģijā R.:Kultūras balss 1919.-238lpp. 

8. Kempbels R. Kā patiesi mīlēt savu bērnu R: sia AMNIS 1998.- 130lpp. 

9. Krastiņa E. Skolēnu pašvērtēšanas organizēšana Pamatizglītībā. “Izglītība un Kultūra” 23.11.2000. 

10. Krūze A. Laikmets un personība R: RaKa 2002. – 319 lpp. 

11. Lapiņa L., Rudiņa V. Projektu metode skolā 1.- 12. klasei R: Zvaigzne ABC, 1999,88 lpp 

12. Ligeniece D., Nazarova I. Veseluma pieeja valodas apguvē R: RaKa 1999. – 112 lpp. 

13. Pets D. Izglītības programmu pilnveide. R.: Zvaigzne ABC, 2001, 384lpp 

14. Puškareva, Golubeva A. Bērna attīstība R: Lielvārds, 1999. – 120 lpp. 

15. Reņģe V. Personības psiholoģiskās teorijas R: Zvaigzne ABC, 1999. – 172 lpp. 

113

16. Salīte I. Integrētā mācīšana mūsdienu humānās pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais 

nodrošinājums, Valsts pasūtījuma pētījums Nr.: ISEC 9/98 

17. Smita K. Mācīšanās traucējumi: no A līdz Z R: RaKa 1998. – 356 lpp. 

18. Šteiners R. Bērna audzināšana R: RaKa 1999. – 81 lpp. 

19. Vorobjovs A. Psiholoģijas vēsture, R., Mācību apgāds, 144 lpp. 

20. Voterhauzs F. Klasvadība.. R: Zvaigzne ABC, 1999,102 lpp. 

21. Borba M. Esteem Builders’complate program. – Publisher by Jalmar Press, 1989. – 438 p. 

22. Fiscella, Joan B. and Stacey E. Kimmel, eds. Interdisciplinary education: A guide to resources. New 

York: College Board, 1998. 

23. Robles, Harriett J. "Interdisciplinary Courses and Programs: Pedagogy and Practice. 

Recommendations for Planning, Implementation, and Evaluation." 1998. 

(http://www.edrs.com/Members/EricIR.cfm?ednumber=ED426739) 

24. Jacobs, Heidi Hayes, et al. "Interdisciplinary Curriculum: Design and Implementation." 

(http://www.ascd.org/readingroom/books/jacobs89book.html) Association for Supervision and 

Curriculum Development, 1989. 

25. Jacobs, H. H. Interdisciplinary Curriculum: Design and Implementation. Alexandria, VA: Association 

for Supervision and Curriculum Development, 1989. 

26. Fogarty, Robin. How to integrate the Curriculum. Palatine: Skylight Publishing, 1991. 

27. Возрастная и педагогическая психология. Под ред. Гализо И.В., Митюхиной М.В., Михальчик 

Т.С. М., Просвещение, 1984, с.125. 

28. Kaн-Калик В.А. Учителю о педагогическом общении, М: Просвещение 1987 с. 192 

29. Коган Л.Н. Общение как предмет теоретических и прикладных исследований, Л., 1972 с. 439 

30. Немов Р.С. Психология. М., Просвещение, 1990, с. 299 

31. Психология личности в трудах зарубежных психологов, под ред. А.А. Реана, СПб: Питер, 2000. 

– 320 с. 

32. Психология личности в трудах отечественных психологов, под ред. Л.В.Куликова, СПб: Питер, 

2000. – 480 с. 


1. Ādlers, A. Psiholoģija un dzīve R: Idea 1998., 180 lpp. 

2. Baldiņš, A.,Raževska A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē R: Pētergailis 2001., 75 

lpp. 

3. Jacobs, Heidi Hayes. "The Teacher as Designer: Integrating the Curriculum." ECIS 

INTERNATIONAL SCHOOLS JOURNAL 18 (1) (Nov. 1998): 22-33. 

4. Bull, Steve, Jerry Sauter, Kevan Harris, Bonnie Sumner, Charles Jervis, Bob Miller, and Pat Turner. 

"From Shop to Shakespeare: Interdisciplinary Instruction at Auburn High School, Riner, Virginia." 1999. 


5. Champagne, Audrey B. and Catherine Cornbleth. "Interdisciplinary Approaches to Science 

Education: A Cognitive Analysis." 1991. 


6. Furner, Joe. "Planning for Interdisciplinary Instruction: A Literature Review." 1995. 


7. Grady, Joan Butterworth. "Interdisciplinary Curriculum: A Fusion of Reform Ideas." 1994. 


8. Hange, Jane and Helen Rolfe. "Interdisciplinary Curriculum and Instruction: Teaming to Improve 

Learning and Motivation." 1995. (http://www.edrs.com/Members/EricIR.cfm?ednumber=ED386433) 

9. Ritter, Naomi. "Teaching Interdisciplinary Thematic Units in Language Arts." ERIC DIGEST D142. 

1999 (http://ericir.syr.edu/plweb-cgi/obtain.pl) 

10. Его Святейшество Далай - Лама и доктор Говард К.Катлер Искусство быть счастливым, 

София 1999 с. 254 

11. Фридман Л.М., Кулагина И.Ю. Психологический справочник учителя. М., Просвещение, 

1991, с. 286. 


1. TeachStream http://www.teachstream.com 

2. Florida Department of Education Curriculum Resources http://www.firn.edu/doe/curric/prek12/ecpt.htm 

3. ERIC Database: Interdisciplinary Learning Resources http://askeric.org/cgi-bin/lessons.cgi/Interdisciplinary 

114

4. Ten Great Sites Every Middle School Educator Should Know http://www.educationworld.com/a_curr/curr174.shtml 

5. Mathematics Education Partnership Program (MEPP), a National Security Agency Outreach Program 

http://www.nsa.gov/programs/mepp/msintdis.html 

6. "Windows on Mars:" Learning Resources for the NASA Television Production http://www.mars2030.net 

7. Integrētā mācīšanās – www.thirteen.org ; www.nwrel.org ; www.edrs.com www.ascd.org; www.firn.edu; 

www.education-world.com ; www.teachstream.com 

8. Meklēšana internetā – www.google.lv 

9. Izglītības portāls Vācijā - www.bildungsportal.nrw.de 

10. Latvijas izglītības info serveri: www.liis.lv www.skolotajs.lv www.isec.gov.lv 

12. Izglītības portāli krievu valodā: www.ucheba.com; www.lib.ru www.rubricon.com www.debryansk.ru ; 

www.solnyshko.ee 




Interdisciplinary (Integrated) learning 


Study course for “pre school teacher” and “primary school teacher”. 

Integrated curriculum is an educational approach that is is a strong belief among those who support curriculum 

integration that schools must look at education as a process for developing abilities required by life in the 

twenty-first century. With this interdisciplinary approach, the students would synthesize their learning in 

responding to the essay question by pulling evidence from multiple disciplines. They could respond in a 

variety of ways, such as making a comparison of the relative truth of folktales and probability equations or 

having a discussion of the history of optical illusions over time. 

Piezīmes: 

115

Nosaukums Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 







Ilga Salīte, pedagoģijas katedra, profesore 


Vides pedagoģija 


Kurss piedāvā iespēju apgūt ‘ilgtspējīgas attīstības’ un ‘ilgtspējības’jēdzienu saturu. Iepazīt šo jēdziena satura 

maiņu laika gaitā. Iedziļināšanos ilgtspējīguma trīs aspektos (ekoloģiskajā, ekonomiskajā, sociālajā), apgūt 

pieredzes, kas uzkrājušās katra aspekta problēmu pētīšanā un praktiskajos risinājumos. Dod iespēju izvērtēt 

pašreizējo Latvijas situāciju ilgtspējīgas attīstības skatījumā. 

Kursa apguves gaitā studējošie no savām pieredzēm, no kursa satura un apgūtās papildliteratūras konstruē 

ilgtspējīgas izglītības un izglītības ilgtspējīgai attīstībai jēdzienu saturu, kuru izvērtē un salidzina a literatūrā 

sastopamajiem variantiem. Tādējādi tiek izveidots ieskats par ilgtspējīgas izglītības uzdevumiem ar uzsvaru uz 

cilvēka kvalitāti (attieksme, vērtības, darbība, darbības mērķis, pasaules skatījums utt). 


Ilgtspējīgas attīstības un ilgtspējības jēdzieni un to saturs. Satura un virssatura problēmas ilgtspējīgā izglītībā. 

Pieejas šo jēdzienu definēšanai. 

Ekoloģiskais satura un attieksmes aspekts ilgtspējīgā attīstībā. Tā loma, ar to saistītās problēmas un 

risinājumi pašreiz un nākotnē. Ekocentriska, antropocenriska, egocentriska attieksme. Tās identificēšana, 

ietekmes izvērtēšana (darbības pētījums). 

Sociālais satura aspekts ilgtspējīgā attīstībā. Tā loma, ar to saistītās problēmas un risinājumi pašreiz un 

nākotnē. Sociālo attiecību konteksts – indivīds, kultūra, savstarpējās mjattiecības, biotiska un abiotiska 

attieksme un tās saknes. To identificēšana (darbības pētījumā). 

Ekonomiskais satura un attieksmes aspekts ilgtspējīgā attīstībā. Tā loma, ar to saistītās problēmas un 

risinājumi pašreiz un nākotnē. Ekonomisko attiecību konteksts – patērētājs (ekoloģisks/ neekoloģisks), 

ilgtspējīga/ neilgtspējīga cilvēka attieksme, tās identificēšana (darbības pētījumā). 

Drošumspēja, biotiskums, bioētika kā ilgtspējīguma pazīmes. 

Ilgtspējīgas izglītības un izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķi, uzdevumi un pedagoģiskās pieejas skolotāja 

darbā. Adaptīvā menedžmenta prasmju apguve skolā. 




1. Agenda 21 Earth's Action Plan.- USA, 1993.- 683 p. 

2. Berry T. The DREAM of the EARTH. USA.- Sierra club nature and natural philosophy library, 1988.- 247 

3. Armstrong T. (1985) The Radiant Child. (Starojošais bērns) 

4. Belickis I. (1995.) Izglītības humānā paradigma un Latvijas izglītības reforma 

7. Naess A. (1993.) Ecology, Community and Lifestyle. 

8. Ness Ā. Dzīves filosofija. – Rīga: Norden AB, 2001. –208. lpp. 

15. Siliņš E.I.,(2002) Lielo pārvērtību meklējumos. Jumava. 

19. Vakarneidžels M., Rīss V. (2000)Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums., VARAM., Norden AB 

21. www.unesco.org. 

116

22. www.liis.lv 


Paul Ekman., Richard J. Davidson (ed). (1994) The Nature of Emotion: fundamental questions. New York, 

Oxford: Oxford University press 

Sing Lau, Anna N. N. Hui., Grace Y. C. Ng. (ed), (2004) Creativity: when east meets west. Singapore: World 

Scientific. 

Marilynn B. Brewer., Miles Hewstone. (ed) (2004) Self Social Identity. MA, USA: Blackwell Publishing 

Ernesto Spinelli. The Interpreted Worlds (2005): an introduction to Phenomenological Psychology. London: 

Sage Publications 

Marilynn B. Brewer., Miles Hewstone. (ed). (2004) Emotions and Motivation. MA, USA: Blackwell 

Publishing 

Jim Campbell., Leonidas Kyriakides., Daniel Muijs., Wendy Robinson. (2004) Assessing Teacher 

Effectiveness: Developing a differentiated model. London, New York: Routledge Palmer. 

Karen Boyes.(2003) Creating an Effective Learning Environment. Australia: Hawker Brownlow Education. 

Naomi Smith (ed). (2004)Education and Ideal: Leading Educators Explore Contemporary Issues in Australian 

Schooling. Australia: Ner Frontier Publishing 

Rob Harrison., Terry Newholm., Deirdre Shaw. (ed) (2005) The Ethical Consumer. London: Sage Publications 

Clive Dimmock., Allan Walker.(2005) Educational Leadership: Culture and Diversity. London: Sage 

Publications 

Martin Stokhof.(2003) World and life as one: Ethics and Ontology in Wittgensteins Early Thought. Stanford, 

California: Stanford University Press. 

Ralf Schulcze., Richard Roberts. (ed).(2005) Emotional Intelligence: An International Handbook. WA, USA: 

Hogrefe& Huber Publishers. 

Brian Parkinson., Agneta H. Fischer., Anthony S. R. Manstead.(2005) Emotion in Social Relations: Culture, 

Group, and Interpersonal Progresses. New York: Psychology Press. 

E. D. Klemke (ed).(2000) The Meaning of Life. New York, Oxford: Oxford University Press 

Joseph O Connor. (2005)Free Yourself from Fears: Overcoming Anxiety and Living Without Worry. London, 

Boston: Nicholas Brealey Publishing. 

Gordon Graham.(2004) Eight Theories of Ethics. London, New York: Routledge. 

Arthur L. Costa., Bena Kallick.(2004) Assessment Strategies for Self-Directed Learning. Thousand Oaks, 

California: Corwin Press 

Robyn M. Gilles., Adrian F. Ashman (ed).(2003) Co-operative Learning: the social and intellectual outcomes 

of learning in groups. New York: RoutledgePalmer. 

Gerald M. Edelman.(2005)Wider than the Sky: A revolutionary view of consciousness. London: Penguin 

Books 

Julian H. Franklin.(2005) Animal Rights and Moral Philosophy. New York: Columbia University Press. 


‘Vides vēstis’ 

‘Skolotājs’ 




Education for sustainable development 


Content of ‘sustainable development’ and ‘sustainability’. Content changes in historical rewiev. Three aspects of 

sustainability (ecological, economical, social). Experiences gathering during research problems of these three aspects of 

sustainable development and in it’s implementation in actions. Assessment of situation in Latvia in context of 

sustainable development and sustainability. 

Constraction of ‘education for sustainable development’ and ‘sustainable development’ content and evaluation these results 

with formulations and views from different literature sources. Formulation of tasks for sustainable education and for 

education for sustainable development with focus on quality of human being (attitude, values, action, aim of action, world 

view e.t.). 

117

Nosaukums Fonētika 




Zinātnes nozare Valodniecība 

Zinātnes apakšnozare Fonētika 


Sandra Zariņa, Mācību metodiku katedra, mag. paed., asistente 


Sākotnējais priekšstats gūts kursā „Ievadkurss dzimtajā valodā” 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Pamatizglītības skolotājs” studentiem. 

Fonētika kā valodniecības nozare. Latviešu valodas skaņu sistēma. Skaņu pārmaiņas. Zilbe, zilbes uzsvars. 

Vārda uzsvars. Runas intonācija. Ortoēpija jeb pareizruna. Grafētika un ortogrāfija. 


1. FONĒTIKA KĀ VALODNIECĪBAS NOZARE. 

1.1. Mūsdienu latviešu valodas fonētikas jēdziens, pētīšanas priekšmets. 

1.2. Fonēmas jēdziens. Fonēmas varianta jēdziens un latviešu valodas fonēmu varianti. 

1.3. Fonētiskā transkripcija. 

2. LATVIEŠU VALODAS FONĒMU SISTĒMA. 

2.1. Patskaņi jeb monoftongi. Patskaņu klasifikācijas principi: pēc rindas / pēc mēles kustības horizontālā 

virzienā / un pēc mēles pacēluma / pēc mēles kustības vertikālā virzienā /, pēc lūpu piedalīšanās artikulācijā, 

pēc kvantitātes. 

2.2. Divskaņi jeb diftongi. Divskaņu klasifikācijas principi. Divskaņu raksturojums pēc to komponentu 

kvalitatīvā sakārtojuma un divskaņu pozicionālā lietojuma. 

2.3. Līdzskaņi jeb konsonanti. Līdzskaņu klasifikācijas principi: pēc aktīvā runas orgāna / lūpeņi, mēleņi /, 

pēc artikulācijas veida / slēdzeņi, spraudzeņi /, pēc balss saišu darbības / balsīgie, nebalsīgie /, pēc mēles 

stāvokļa / 

dorsāli, apikāli /, pēc artikulācijas vietas resp. pēc pasīvā runas orgāna / dentāli, alveolāri, palatāli, velāri /. 

Līdzskaņu kvantitāte. 

3. SKAŅU PĀRMAIŅAS. 

3.1. Skaņu pārmaiņas vokālismā. Pozicionālās pārmaiņas: kontrakcija, šaurā e, ē un platā e, ē mija vienas 

saknes vārdos.Vēsturiskās pārmaiņas: mantotā patskaņu mija jeb alternācija, līdzskaņa n noteiktā mija. 

3.2. Skaņu pārmaiņas konsonantismā. Pozicionālās pārmaiņas: asimilācija balsīguma ziņā, vidējā 

artikulācijas centra rašanās, afrikātas c rašanās, vokalizācija, konsonantizācija, pozicionālais līdzskaņu 

zudums, līdzskaņa pagarinājums. 

Vēsturiskās pārmaiņas: j noteiktā līdzskaņu mija, priekšējās rindas patskaņu noteiktā līdzskaņu mija, t 

noteiktā līdzskaņu mija, d noteiktā līdzskaņu mija, vēsturiskais līdzskaņu zudums. 

4. ZILBE, ZILBES UZSVARS. VĀRDA UZSVARS. RUNAS INTONĀCIJA. 

4.1. Zilbju tipi, robežas. Zilbes intonācija. 

4.2.Galvenais un palīguzsvars. Atkāpes no pirmās zilbes uzsvara. 

4.3.Runas intonācijas akustiskais raksturojums / loģiskais akcents, melodija u.c. komponenti /. Runas 

intonācijas nozīme. 

118

5. ORTOĒPIJA JEB PAREIZRUNA. 

5.1.Mūsdienu latviešu literārās izrunas raksturojums. 

5.2.Ortoēpijas normas vokālismā. Garās un īsās patskaņu fonēmas kā leksiskās un gramatiskās nozīmes 

šķīrējas. Garie un īsie patskaņi piedēkļos un darbības vārdu galotnēs. Biežāk sastopamās novirzes no 

ortoēpijas normām. Fonēmu o, ō un uo lietošana. Fonēmu lietošanas nosacījumi 

5.3.Ortoēpijas normas konsonantismā. Līdzskaņu fonēmu galveno variantu un sekundāro variantu lietošana. 

Līdzskaņu kvantitāte. Konsonantisma pozicionālo pārmaiņu ievērošana pareizrunā. Līdzskaņu balsīguma 

saglabāšana vārda beigās. Biežāk sastopamās novirzes no literārās valodas normām līdzskaņu mijas 

gadījumos. 

6. GRAFĒTIKA UN ORTOGRĀFIJA. 

6.1.Latviešu valodas gratēmika. Latviešu valodas alfabēts. Attieksmes starp fonēmām un burtiem. 

6.2.Latviešu valodas ortogrāfija. Ortogrāfijas principi / fonētiskais, morfoloģiskais un tradicionālais /. 




1. Laua A. Latviešu literārās valodas fonētika. - R., 1980. / 1969. / 

2. Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I. - R., 1959. 

3. Strautiņa V. Latviešu literārās valodas pareizruna. - R., LVU, 1980. 

4. Strautiņa V. Latviešu valodas grafētika un ortogrāfija. - R., LVU, 1987. 

5. Strautiņa V. Mūsdienu latviešu literārās valodas fonētika. - R., LVU, 1984 


1. Bergmane A., Blinkena A. Latviešu rakstības attīstība. - R., 1986. 

2. Ceplītis L., Katlape N. Izteiksmīgas runas pamati. - R., 1968. 

3. Laua A. Latviešu valodas grafētika un ortogrāfijas principi. - R., 1968. 

4.Markus D. Zilbes intonācijas latviešu valodas skaņu mācībā. - R., 1993. 

5. Muižniece L. Latviešu valodas praktiskā fonoloģija. R., 2002. 


1. Mieze S. Dažādas atkāpes no normas šaurā e, ē un platā e, ē izrunā // Lvkj, R., 1972. - 159. - 167. lpp. 


Profesionālo studiju programmas “Pamatizglītības skolotājs” B daļa. 


Phonetic 


1. Phonology as a linguistics field. 2. Phoneme system of the Latvian language. 3. Sounds changes. 4. 

Syllable, syllable stress. Word stress. 5. Intonation of Speech. 6. Orthoepy. 7. Graphethy and orthography. 

Piezīmes: 

119

Kursa nosaukums Fonētika 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1P 



Zinātnes nozare Krievu filoloģija 

Zinātnes apakšnozare Krievu valodniecība 


Gaļina Pitkeviča, Slāvu valodniecības katedra, docente 


Kurss „Ievads valodniecībā“ 


Sniegt studentiem zināšanas par literārās valodas fonētisko sistēmu, tās likumsakarībām un tendencēm, 

palīdzēt praktiski apgūt dzimtās valodas ortoēpiskās normas. 

Nepieciešamo zināšanu sniegšana latviešu fonētikā, ortoēpijā, ortogrāfijā un grafētikā. Latviešu valodas 

fonētikas jēdziens. Latviešu literārās valodas fonēmas, to sistēma. Skaņu pārmaiņas, to likumsakarības. 

Ortoēpijas jēdziens, nozīme un normas. Ortogrāfija, tās principi 

Kursa pamatā ir krievu valodas skaņu sistēmas apraksts un analīze. Tas sastāv no divām daļām. Pirmajā tiek 

apskatīts krievu valodas skaņu akustiskais un artikulārais raksturojums, kā arī mūsdienu fonētiskās 

likumsakarības. Otrajā daļa tiek aplūkota krievu valodas fonoloģiskā sistēma, balstoties uz Maskavas 

fonoloģiskās skolas principiem. 

Kursa plāns: 40 lekcijas, 40 semināri 

1.Krievu valodas skaņu uzbūve 

1.1. Fonētikas vienības. Divi fonētikas aspekti. Valodas skaņa un fonēma. Artikulāri akustiskais valodas skaņu 

raksturojums. Patskaņi un līdzskaņi, to artikulāciju atšķirība. 

1.2. Konsonantisms. Līdzskaņu klasifikācijas principi. Līdzskaņu klasifikācija pēc aktīvā runas orgāna, pēc 

artikulācijas veida, pēc toņa un trokšņa daudzuma un pēc papildartikulācijas – palatalizācijas - esamības 

(cietie un mīkstinātie līdzskaņi). 

1.3. Vokālisms. Patskaņu klasifikācijas principi. Patskaņu klasifikācija pēc mēles kustībām horizontālā un 

vertikālā virzienā un pēc lūpu darbības (labiālie un nelabiālie patskaņi). Krievu valodas patskaņu 

artikulācijas īpatnību pētnieki (В.А.Богородицкий, О.Брок, Я.К.Грот, А.И. Томсон). Patskaņu un 

līdzskaņu dažādu veidu tabulas, to salīdzinājums. 

1.4. Krievu valodas fonētiskās likumsakarības. Pozicionālās pārmaiņas un nepozicionālās mijas. Paralēlās 

pārmaiņas (sintagmatiskās) un krustpārmaiņas (paradigmatiskās). Patskaņu pārmaiņas. Redukcija, stiprā 

un lēnā redukcija. Akomodācija, tās tipi. Krievu patskaņu krustpārmaiņu pamatmodeļi. A-runa, je-runa, iruna. 

Krievu līdzskaņu pozicionālās pārmaiņas. Asimilācija un tās tipi. Disimilācija. Līdzskaņu zudums. 

Gala balsīgo līdzskaņu pozicionālais balsīguma zudums pauzes priekšā. Līdzskaņu krustpārmaiņu 

pamattipi. Krievu valodas patskaņu un līdzskaņu paralēlās pārmaiņas. Krievu vokalisma specifika. Krievu 

valodas skaņu uzbūves konsonanšu raksturojums. 

1.5. Segmentu un supersegmentu vienības. To sadalīšanas principi. Supersegmentu vienību klasifikācija: zilbe, 

uzsvars, intonācija u. c. Zilbes tipi: vaļējas un slēgtas. Zilbes teorijas (Ф. де Соссюр, Р.Аванесов). 

Uzsvars. Krievu uzsvara fonētiskais raksturs. Intonācija, tās tipi. 

2. Fonoloģija 

2.1. Fonoloģiskās skolas (struktūras fonoloģiskās skolas – MFŠ, PLŠ; PFŠ; LFŠ). Fonēma kā vienība, kas 

vārdu un morfēmu atšķir un identificē. Pamatatšķirības starp dažādu skolu fonoloģiskajām koncepcijām. 

2.2. Maskavas fonoloģiskās skolas (MFŠ) pamattēzes. MFŠ mācība par fonēmu kā paradigmu. MFŠ mācība 

par pozīcijām. Perceptīvās un nozīmes atšķirības pozīcijas. Stipras un vājas pozīcijas. MFŠ 

mācība par allofoniem kā fonēmu realizācijas pamatveidiem (pamatallofoni, variācijas un varianti). 

120

2.3. Diferenciācijas un nebūtiskās fonēmas pazīmes. Patskaņu un līdzskaņu perceptīvās stiprās pozīcijas. 

Patskaņu un līdzskaņu perceptīvās vājās pozīcijas. 

2.4. Jēdziens par fonēmu sakrišanu (Н.С.Трубецкой; В.А.Виноградов). Līdzskaņa fonēmu korelācija. Pāru 

un nepāru līdzskaņa fonēmas. Fonēma . Patskaņa fonēmu korelācijas mezgli. Krievu vokālisma 

attīstības tendences. Krievu konsonantisma attīstības tendences. 

3. Krievu grafētika un ortogrāfija 

4. Krievu ortoēpija 




1. Аванесов Р.И. Русское литературное произношение. 6-е изд. – М., 1986. 

2. Касаткин Л.Л. Фонетика современного русского литературного языка. – М.: МГУ, 2003. 

3. Кодзасов С.В., Кривнова О.Ф. Общая фонетика. – М.: Российский государственный 

гуманитарный университет, 2001. 

4. Кузьмина С.М. Теория русской орфографии: орфография в её отношении к фонетике и 

фонологии. М., 1981 

5. Панов М.В. Фонетика // Современный русский язык / Под ред.В.А. Белошапковой 3-е изд. – 

М.: МГУ, 1997. 


1. Реформатский А.А. Из истории отечественной фонологии: Очерк. Хрестоматия. М., 1970. 

2. Трубецкой Н.С. Основы фонологии. М., 1960; 2-е изд. 2000. 


«Вопросы языкознания» 


Profesionālo studiju programmas “Pamatizglītības skolotājs” B daļa 


Phonetics of modern standard Russian 


The course is intended for students of profesional study programme “Pre-School teacher”. 

The course includes the description and analysis of the Russian language sound system. It consists of two 

parts. The first part gives the acoustic and articulators characteristics of the Russian language sounds. The 

second part describes the phonological system of the Russian language based on the principles of the Moscow 

phonological school. 

Piezīmes: 

121

Nosaukums Leksikoloģija un frazioloģija 





Zinātnes apakšnozare Leksikoloģija un frazeoloģija 






Apgūt leksikoloģijas un frazeoloģijas jautājumus, prast analizēt mūsdienu valodas leksiku. Kursa saturā: 

Leksikoloģija kā valodniecības nozare. Vārds kā valodas pamatvienība. Vārdu krājuma diferenciācija. Vārdu 

krājuma semantiskās mikrositēmas. Frazeoloģija, leksikogrāfija. 


1.Leksikoloģija kā valodniecības nozare 

Leksikoloģijas jēdziens un saistījums ar citām valodniecības nozarēm. Pētīšanas priekšmets. 

2. Vārds kā valodas pamatvienība 

2.1.Polisēmija un nozīmju klasifikācija. Pamatnozīme un atvasinātās nozīmes. Tiešā un pārnestā nozīme. 

Leksiski semantisko variantu savstarpējais sakars. Nozīmes nacionālā specifika. Nozīmes vēsturiskais 

mainīgums. 

2.2.Homonīmija. Polisēmijas un homonīmijas attieksmes. Homonīmu rašanās veidi. Dažādu vārdšķiru 

homonīmi. Homoformas, homofoni, homogrāfi. 

3.Vārdu krājuma diferenciācija 

3.1.Vārdu krājuma leksikostilistiskā diferenciācija. Ekspresīvā un neekspresīvā leksika. Stilistiski ekspresīvā 

leksika (sarunvalodas vārdi, vienkāršrunas vārdi un vulgārismi, poētismi). Emocionāli ekpresīvā leksika (vārdi 

ar pozitīvu un negatīvu emocionālo nokrāsu). Emocionālās un stilistiskās ekspresivitātes savstarpējais 

saistījums. Eifēmismi, to rašanās iemesli. 

3.2.Vārdu krājuma etimoloģiskā diferenciācija. Mantotā leksika (indoeiropiešu leksikas kopības slānis, baltu 

leksikas kopības slānis). Aizgūtā leksika (nacionālie un internacionālie aizguvumi; aizguvumi no somugru, 

slāvu, ģermāņu un baltu valodām; internacionālismu vieta nacionālās literārās valodas leksikā; aizgūto vārdu 

asimilācija) Barbarismi un valodas kultūras jautājumi. Kalki un valodas kultūra. 

3.3.Vārdu krājuma profesionālā diferenciācija. Profesionālismi un terminoloģismi, to robežas. 

3.4.Vārdu krājuma sociālā diferenciācija. Žargonismi, to rašanās. Arodžargonismi. Argotismi. 

3.5.Vārdu krājuma teritoriālā diferenciācija. Semantiskie dialektismi. Leksiskie dialektismi jeb apvidvārdi. 

Apvidvārdu stilistiskās funkcijas (apvidvārdi kā autora leksikas raksturotāji, apvidvārdi kā literārās valodas 

rezerve). 

3.6.Vārdu krājuma vēsturiskais mainīgums. Vecvārdi, to iedalījums historismos un arhaismos. Jaunvārdi. 

4.Vārdu krājuma semantiskās mikrosistēmas. 

4.1.Leksiskā sinonīmija. Sinonīma un sinonīmu rindas jēdziens, sinonīmu rindas dominante. Galvenie 

sinonīmu tipi latviešu valodā: absolūtie, jēdzieniskie sinonīmi un stilistiskie sinonīmi. Sinonīmu funkcijas 

valodā. 

4.2.Antonīmija. Antonīmu izpratne. 

122

5.Frazeoloģija. 

Frazeoloģismu jēdziens. Frazeoloģismu veidi (idiomas, frazeoliģiskie salīdzinājumi). 

6.Latviešu leksikogrāfija. 

Vārdnīcu veidi (tulkojošās un skaidrojošās vārdnīcas, speciālās vārdnīcas).To izmantošanas iespējas. 




1. Laua A. Latviešu leksikoloģija. – R., 1981. 

2. Laua A. Latviešu valodas frazeoloģija. – R., 1992. 

3. Petre B. Latviešu leksikoloģija. – R., 1989. 


1. Latviešu valodas kultūras jautājumi (nodaļa “Leksika”) I. – 27. laid. R., 1965. - 1993. 

2. Linguistica Lettica. Latviešu valodas institūta žurnāls (raksti par leksikoloģijas un frazeoloģijas 

jautājumiem). – R., 1997 un turpmākie izdevumi. 

3. Roze L. Pasaule vārdnīcas skatījumā. – R., 1981. 


1. Valodas aktualitātes (raksti par leksikoloģijas un frazeoloģijas jautājumiem). – R., 1983. – 1991. 

2. Valoda. DU Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījumi raksti par leksikoloģijas un frazeoloģijas 

jautājumiem). – Daugavpils, 1992 un turpmākie izdevumi. 

3. Vārds un tā pētīšanas aspekti (raksti par leksikoloģijas un frazeoloģijas jautājumiem). – Liepāja, 

1997 un turpmākie izdevumi. 




Lexicology and phraseology 


To acquire phraseology and to be able to analyse contemporary lexical material. The content: word as a basic 

unit of the language. Differentiation of a vocabulary. Semantics. Microsystems of language. 

Piezīmes: 

123

Nosaukums Morfoloģija 





Zinātnes apakšnozare Morfoloģija 






Radīt izpratni par dzimtās valodas morfoloģisko sistēmu un attīstīt prasmi veikt morfoloģisko analīzi, sniegt 

priekšstatu par vārda struktūru, vārddarināšanas iespējām. 


1.Morfoloģija kā valodniecības nozare 

Morfoloģijas jēdziens un saistība ar citām valodniecības nozarēm. Pētīšanas priekšmets. 

2.Vārda sastāvs 

1.1.Pirmatnīgi un atvasināti vārdi. Sakne, galotne, priedēklis, piedēklis, izskaņa, celms. 

1.2.Radniecīgi vārdi. Vārdu saimes. 

1.3.Vārdveidošana. Tās līdzekļi. Salikteņu veidošana. 

3.Vārdu klasifikācija 

3.1.Vārdšķiras jēdziens. Latviešu valodas vārdšķiru sistēma (patstāvīgi vārdi, palīgvārdi, izsauksmes vārdi). 

3.2.Lietvārds jeb substantīvs. Lietvārda dalījums sugas vārdos un īpašvārdos. Lietvārda gramatiskās 

kategorijas: dzimte, skaitlis, locījums. Vienskaitlinieki, daudzskaitlinieki. Lietvārdu deklinācijas. Lietvārdi 

ārpus deklināciju sistēmas (atgriezeniskie lietvārdi, nelokāmie lietvārdi). Sarežģītākie lietvārdu lietošanas 

gadījumi. 

3.3. Īpašības vārds jeb adjektīvs. Īpašības vārda dzimte, skaitlis, locījums. Kādības un attieksmes īpašības 

vārdi. Īpašības vārdu noteiktās un nenoteiktās galotnes, to lietošanas nosacījumi. Īpašības vārdu salīdzināmās 

pakāpes. Sarežģītākie lietvārdu lietošanas gadījumi. 

3.4. Skaitļa vārds jeb numerālis. Pamata skaitļa vārdi un kārtas skaitļa vārdi, to formveides iezīmes. Pamata 

skaitļa vārdu morfoloģiskās pazīmes (dzimte, skaitlis, locījums). Nelokāmie pamata skaitļa vārdi. Kārtas 

skaitļa vārdu morfoloģiskās pazīmes (dzimte, skaitlis, locījums). Sarežģītākie skaitļa vārdu lietošanas 

gadījumi. 

3.5. Vietniekvārds jeb pronomens. Vietniekvārdu iedalījums pēc nozīmes (personu, atgriezeniskais, piederības, 

norādāmie, nenoteiktie, jautājamie, attieksmes, vispārināmie, noliedzamie vietniekvārdi). Vietniekvārda 

gramatiskās kategorijas: dzimte, skaitlis, locījums, persona, to formveide. Sarežģītākie vietniekvārdu 

lietošanas gadījumi. 

3.6.Darbības vārds jeb verbs. Darbības vārda gramatiskās kategorijas. Nenoteiksme, tiešie un atgriezeniskie 

darbības vārdi, pārejošie un nepārejošie darbības vārdi. Darbības vārdu kārtas: darāmā un ciešamā. Darbības 

vārda persona, laiks, izteiksme, dzimte un skaitlis. I, II un III konjugācijas darbības vārdi. Nekārtnie darbības 

vārdi. Sarežģītākie darbības vārdu lietošanas gadījumi. 

Lokāmie un nelokāmie divdabji. Lokāmo divdabju veidošana, gramatiskās kategorijas. Daļēji lokāmais 

divdabis, tā veidošana, gramatiskās kategorijas. Nelokāmie divdabji, to veidošana. Sarežģītākie darbības vārdu 


3.7. Apstākļa vārds jeb adverbs. Apstākļa vārda vispārīgs raksturojums. Apstākļa vārdu iedalījums pēc 

124

nozīmes (mēra, veida, vietas, laika, cēloņa un nolūka apstākļa vārdi). Apstākļa vārdu salīdzināmās pakāpes. 

Sarežģītākie apstākļa vārdu lietošanas gadījumi. 

3.8. Prievārds jeb prepozīcija. Prievārda vispārīgs raksturojums, iedalījums un funkcijas. Sarežģītākie 

prievārdu lietošanas gadījumi. 

3.9. Saiklis jeb konjunkcija. Saikļu vispārīgs raksturojums, iedalījums un funkcijas. Sarežģītākie saikļu 


3.10.Partikulas. Partikulu vispārīgs raksturojums, iedalījums un funkcijas. 

3.11. Izsauksmes vārdi .Izsauksmes vārdu vispārīgs raksturojums, iedalījums, lietojums. 




1. Ceplīte B., Ceplītis L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. – R., 1991. 

2. Endzelīns J., Mīlenbahs K. Latviešu valodas mācība. - R., 1993. 


1. Kalme V. Nelokāmās vārdšķiras latviešu literārajā valodā. – Liepāja: LPA, 2001. 

2. Kalme V., Smiltniece G. Latviešu literārās valodas vārddarināšana un morfoloģija. Lokāmās 

vārdšķiras. - Liepāja: LPA, 2001. 

3. Nītiņa D. Latviešu valodas morfoloģija (konspektīvs lokāmo vārdšķiru apskats). - R., RTU, 2001. 





Morphology 


To develop understanding about the morphological system of the language and to develop skills of 

morphological analysis , to develop understanding about the structure of word 

Piezīmes: 

125

Nosaukums Sintakse 





Zinātnes apakšnozare Sintakse 






Vārdu savienojumu sintakse. Vienkārša teikuma sintakse. Salikta teikuma sintakse. Izpratnes par valodas 

sintaktisko sistēmu noteikšanu. Sintakse kā valodniecības nozare. Vārda un vārdu savienojumu sintakse. 

Vienkārša un salikta teikuma sintakse. Konteksta sintakse. Literārās valodas interpunkcijas pamati. 


16 praktiskās nodarbības 

1.Sintakse kā valodniecības nozare 

1.1.Sintakses jēdziens un saistības ar citām valodniecības nozarēm. Pētīšanas priekšmets. 

1.2. Sintaktiskie sakari, to veidi: sakārtojums, pakārtojums, savstarpējā atkarība. 

2.Vārdu savienojumu sintakse. 

2.1.Vārdu savienojumu jēdziens. Dalāmi vārdu savienojumi un nedalāmi vārdu savienojumi. 

2.2. Vārdu savienojumu veidi: vārdrindas, vārdkopas, savstarpēji atkarīgu vārdu savienojumi. Vārdkopas, 

pakārtojuma tipi vārdkopās ( saskaņojums, pārvaldījums, piekļāvums). 

3.Vienkārša teikuma sintakse. 

3.1. Teikums un tā pamatpazīmes. Teikumu iedalījums pēc attieksmes pret īstenību (jautājuma, stāstījuma 

u.c.). Gramatiski saistīti un gramatiski nesaistīti teikumi. 

3.2. Teikuma locekļi. Palīgvārdu un teikuma locekļu savstarpējās attieksmes. Teikuma gramatiskais centrs 

(teikuma priekšmets, izteicejs, galvenais loceklis) un teikuma paplašinājums (apzīmētājs, papildinātājs, 

apstāklis, pielikums, dubultloceklis). Virslocekļi un palīglocekļi. Vienkopas un divkopu teikumi. 

3.3. Pieturzīmes vienkāršā teikumā. Pieturzīmes teikumos ar vienlīdzīgiem un atkārtotiem teikuma locekļiem. 

Vienlīdzīgi teikuma locekļi saistījumā ar vispārinošo vārdu. Savrupināti teikuma locekļi un savrupinātas 

teikuma locekļu grupas (savrupināts apzīmētājs, savrupināts apstāklis, savrupināts pielikums, proleptiski 

savrupināts teikuma priekšmets un papildinātājs). Divdabja teiciens, tā veidošanas īpatnības, pieturzīmes 

divdabja teiciena atdalīšanai. Iespraudumi, paskaidrojošās vārdu grupas, pieturzīmes to atdalīšanai. Uzrunas 

konstrukcijas. Tiešā runa. 

4. Salikta teikuma sintakse 

4.1.Salikta teikuma jēdziens, uzbūves īpatnības. Salikto teikumu klasifikācija pēc sintaktisko attieksmju veida 

starp komponentiem (sakārtoti, pakārtoti, jaukti salikti teikumi), pēc daļu saistīšanas veida (saikļa, bezsaikļa 

u.c.). 

4.2.Salikta sakārtota teikuma raksturojums. Attieksmes starp salikta sakārtota teikuma komponentiem. 

Pieturzīmes saliktā sakārtotā teikumā. 

4.3.Salikta pakārtota teikuma raksturojums. Nepaplašināti un paplašināti salikti pakārtoti teikumi. Virsteikums, 

tā īpatnības. Palīgteikums, tā veidi (teikuma priekšmeta, izteicēja, papildinātāja, apzīmētāja, apstākļu u.c. 

126

palīgteikumi). Vienlīdzīgi palīgteikumi, virsteikumi. Pieturzīmes saliktā pakārtotā teikumā. 

4.4. Jaukts salikts teikums, tā uzbūves īpatnības. Pieturzīmes jauktā salikta teikumā. 

5.Konteksta sintakse 

5.1.Konteksta sintakses raksturojums. Teikuma locekļu izlaidums (dialogos, teikuma daļāš viena salikta 

teikuma ietvaros). Parcelācija. Redukcija. Personas runas un domu attēlojums. Tiešā, netiešā un noģiedamā 

runa. Citāts. 

6.Latviešu literārās valodas interpunkcijas pamati 

Pieturzīmju veidi. Punkta, komata, domuzīmes, kola, semikola, daudzpunktes svarīgākie lietošanas gadījumi. 




1. Blinkena A .Latviešu interpunkcija. –R., 1969. 

2. Ceplīte B., Ceplītis L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. – R., 1991. 

3. Moze M. Mūsdienu latviešu literārās validas gramatika I, II. Liepāja, 1977. 


1. Ceplītis L. u.c.Latviešu valodas sintakse. 1989. 

2. MLLVsintakse II. – R., 1962. 





Syntaxes 


Word syntaxes. Syntaxes of a simple sentence. Syntaxes of a compound sentence. Developing a notion about 

the languages syntaxes system. Syntaxes as the branch of the language. Contextual analysis 

Piezīmes: 

127

Nosaukums Sintakse 





Zinātnes apakšnozare Slāvu valodniecība 


Inga Milēviča, Slāvu valodniecības katedra, asistente 



Vārdu savienojumu sintakse. Vienkārša teikuma sintakse. Salikta teikuma sintakse. Izpratnes par valodas sintaktisko 

sistēmu noteikšanu. Sintakse kā valodniecības nozare. Vārda un vārdu savienojumu sintakse. Vienkārša un salikta teikuma 

sintakse. Konteksta sintakse. Literārās valodas interpunkcijas pamati. 


1. Sintakses jēdzieni, kategorijas un vienības. Sintaktiskie sakari un attieksmes. 

2. Vārda savienojums, tā funkcionālais raksturojums. Vārda savienojuma tipi. 

3. Teikums. Vispārīgs raksturojums. 

4. Vienkāršs teikums. Teikuma locekļi. 

5. Salikts teikums. Salikti sakārtoti teikumi. Salikti pakārtoti teikumi. Jaukta tipa salikts teikums. 

6. Tiešā runa. Netiešā runa. Citāts. 




1. Бабайцева В.В. Русский язык: Синтаксис и пунктуация. - М., 1979. 

2. Валгина Н.С. Синтаксис современного русского языка. - М., 1991. 

3. Домашенкина Г.П., Иванова Т.Б. Грамматический разбор в вузе и в школе. М., 1980. 

4. Розенталь Д.Э. Справочник по правописанию и литературной правке. - М., 1978. 

5. Сборник тренировочно-контрольных упражнений по современному русскому языку. Синтаксис. / Под 

ред. А.И.Мельниковой.– М., 1988. 

6. Сборник упражнений по современному русскому языку. Синтаксис. / Под ред. В.П.Вомперского.– М., 

1981. 

7. Современный русский литературный язык Под ред. П.А.Леканта. - М., 1988. 

8. Современный русский язык. / Под ред. В.А.Белошапковой. – М., 1989. 

9. Современный русский язык. В 3-х ч. Ч.3. Синтаксис. Пунктуация / В.В.Бабайцева, Л.Ю.Максимов. - М., 

1987. 

10. Современный русский язык. В 3-х ч. Ч.3. Синтаксис. Пунктуация. Стилистика. / Под ред. П.П.Шубы. – 

Мн., 1998. 






Syntax 


Word syntaxes. Syntaxes of a simple sentence. Syntaxes of a compound sentence. Developing a notion about 

the languages syntaxes system. Syntaxes as the branch of the language. Contextual analysis 

128

Nosaukums Valodas kultūras pamati 




Zinātnes nozare 



Sandra Zariņa, Mācību metodiku katedra, asistente 


Sniegt studentiem izpratni par valodas kultūru un tās lomu saskarsmē. Mācīt pilnveidot un kopt savu valodu. 

Valodas kultūra kā zinātnes nozare. Literārās normas izpratne. Valodas vienību paralēllietojuma iespējas. 

Leksiskās lietojuma kļūdas. Morfoloģijas un sintakses kļūdas. 


Valodas norma, variatīvums. 

Valodas kultūra un stili. Kļūdas un to klasifikācija. 




1. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. - R., 1969. 

2. Ceplītis L., Rozenbergs J., Valdmanis J. Latviešu valodas sintakse. - R., 1989. 

3. Endzelîns J. Dažādas valodas kļūdas. - Darbu izlase:3.sçj. - R., 1980, 2.d. (vai R., 1994.). 

4. Freimane I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. - R., 1993. 

5. Konsultants. Palīglīdzeklis valodas kultūras jautājumos. - R., 1982. Un turpmākie izdevumi. 

6. Latviešu valodas kultūras jautājumi. - R., 1965 un visi turpmākie laidieni. 

7. Laua A. Latviešu leksikoloģija. - R., 1981. 

8. Laua A. Latviešu literārās valodas fonētika. - R., 1980. 

9. Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā. - R., 1960. 

un visi turpmākie izdevumi. 

10. Paegle Dz., Kušķis J. Kā latvietis runā… - R., 1994. 

11. Porīte T. Lielie burti mūsdienu latviešu valodā. - R., 1970. 

12. Rozenbergs J. Latvieðu valodas stilistika. - R., 1995. 

13. Rozenbergs J. Latviešu valodas praktiskā stilistika. - R., 1976. 

14. Valodas aktualitātes. - R., 1984.un visi turpmākie izdevumi. 

15. Valodas kultūras radiovilnī. Valodas stila jautājumi. - R., 1982. un visi turpmākie izdevumi. 




Profesionālās studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs” B daļa 


The culture of the language 


To develop students’ understanding abuts the culture of the language and its role in cooperation. To make 

conscious efforts in developing ones culture. Understanding of literary language. Lexical errors. Mistakes in 

morphology and syntaxes. 

129

Kursa nosaukums Valodas kultûras pamati 

Kursa lîmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) P 

Kredîtpunkti 1 

Apjoms (akadçmisko kontaktstundu skaits semestrî) 16 

Zinâtnes nozare Valodniecîba 

Zinâtnes apakðnozare Krievu valodniecîba 


Inga Milēviča, Slāvu valodniecības katedra, asistente 

Priekðzinâðanas (kursa nosaukums, programmas daïa, kurâ kurss jâapgûst) 

Krievu valodas fonçtika, krievu valodas leksikoloìija un frazeoloìija, krievu valodas morfoloìija, krievu valodas sintakse. 

Kursa anotâcija: 

Kurss ir paredzçts profesionâlâs studiju programmas “Sâkumskolas skolotâjs” studentiem. 

Valodas kultûras aspekti. Akcentoloìiskâs normas. Leksiskâs normas. Vârddarinâðanas un morfoloìiskâs normas. 

Sintaktiskâs normas. Stils un norma. 

Kursa plâns: 

Valodas kultûras priekðmets un mçríi. Valodas kultûras aspekti. Valodas kultûra bilingvisma apstâkïos. Valodas kultûras 

mâcîbu lîdzekïu, mâcîbu grâmatu un vârdnîcu apskats. 

V.Vinogradovs, G.Vinokurs, L.Skvorcovs par valodas kultûras problçmâm. Pareizas valodas kritçriji. (B.Golovins) 

Valodas kultûra un kodifikâcija. Normas jçdziens. Valodas (runas) normas un krievu valodas funkcionâlie stili. Rakstu 

valodas un mutvârdu normas: kopçjais un atðíirîgais. Norma leksikogrâfiskâ aspektâ. 

Normu tipi. Akcentoloìiskâs normas. Krievu valodas akcentoloìiskâs struktûras îpatnîbas. Galvenâs problçmas un kïûdas. 

Ortoçpijas normas. Krievu valodas ortoçpijas îpatnîbas un likumsakarîbas. Krievu ortofrâfijas likumi. 

Vârdu lietoðanas normas. Leksiskâs kïûdas. Internacionâlismu un neoloìismu lietoðana. Nozîmes nezinâðana un ar to 

saistîtâs runas kïûdas. Homonîmu, sinonîmu, paronîmu lietoðana un ar to lietoðanu saistîtâs kïûdas. Ðtampi un kliðejas. 

Profesionâlâs leksikas, þargonismu un vienkârðrunas elementu lietoðana. Pleonasms. Tautoloìija. Kïûdas frazeoloìismu 

lietoðanâ. 

Vârddarinâðanas normas. Krievu vârddarinâðanas sistçmas îpatnîbas. Derivatîvo modeïu daudznozîmîba. Derivâcijas 

modeïi un stilistiskâ nozîme. Kïûdas vârddarinâðanas lîdzekïu lietoðanâ. 

Morfoloìiskâs normas. Morfoloìiskâs kïûdas daþâdu vârdðíiru lietoðanâ. Sintaktiskâs normas. Daþâdu sintaktisko 

konstrukciju sinonîmiskâs iespçjas. Tipiskas saskaòojuma, pârvaldîjuma un piekïâvuma kïûdas. Teikuma priekðmeta un 

izteicçja savstarpçja saskaòojuma kïûdas. Sintaktisko konstrukciju izjaukšana. 

Stilistiskâs normas. Stilistisko kïûdu klasifikâcija. 

Prasîbas kredîtpunktu iegûðanai: 

Diferencçtâ ieskaite 

Literatûra (01-mâcîbu literatûra): 

Головин Б.Н. Основы культуры речи. - М., 1988. 

Мучник Б.С. Культура письменной речи. - М., 1996. 

Демиденко Л.П. Речевые ошибки. - Минск, 1986. 

Пустовалов П.С., Сенкович М.П. Пособие по развитию речи. - М., 1987. 

Петрякова А.Г. Культура речи: Экспериментальный практикум. - Рига, 1998. 

130

Literatûra (02-papildliteratûra): 

Горбачевич К.С. Изменение норм русского литературного языка. - Л., 1871. 

Горбачевич К.С. Вариативность слова и языковая норма. - М., 1978. 

Граудина Л.К. Вопросы нормализации русского языка: Грамматика и варианты. - М., 1980. 

Костомаров В.Г. Культура речи и стиль. - М., 1960. 

Культура речи в условиях нацинально-русского двуязычия (Проблемы лексики). - М., 1985. 

Розенталь Д.Э. Культура речи. - М., 1960. 

Скворцов Л.И. Теоретические основы культуры речи. - М., 1980. 

Чуковский К.И. Живой как жизнь (любое издание) 

Ожегов С.И. Очередные вопросы культуры речи // Лексикология. Лексикография. Культура речи. - М., 1974. - с 

.251-276. 

Язовицкий Е.В. Говорите правильно: Эстетика речи. - Л., 1969. 

Ицкович В.А. Языковая норма. - М., 1968. 

Ицкович В.А. Очерки синтаксической нормы. - М., 1982. 

Акишина А.А., Формановская Н.И. Русский речевой этикет. - М., 1983. 

Literatûra (03-ieteicamâ periodika): 

Kâdâm studiju programmâm un to daïâm (A, B, C, D) ir piederîgs ðis kurss: 

Profesionâlâs studiju programmas “Sâkumskolas skolotâjs” B daïa. 

Kursa nosaukums angïu valodâ: 

Culture of language 

Kursa anotâcija angïu valodâ: 

The course is intended for students of professional study programme “Primary school teacher”. 

Culture of language: aspects. Norms of accent. Lexicological norms. Morphological norms. Syntaxes’ norms. Style and 

norms 

Piezîmes: 

131

Nosaukums Bērnu literatūra 




Zinātnes nozare Filoloģija 

Zinātnes apakšnozare Literatūrzinātne 


Rudīte Rinkēviča, Latviešu literatūras un kultūras katedra, lektore 


Nav. 


Kurss studentiem veido priekšstatu par bērnu literatūras specifiku, bērnu literārā teksta uztveres 

īpatnībām un iesaistīšanu rotaļu darbībā, kurss sekmē latviešu un ārzemju bērnu literatūras apguvi 

vēsturiskā, žanru un literāro virzienu kontekstā. Kursa ietvaros studenti pilnveido zināšanas par bērnu 

prozas, lirikas un dramaturģijas iezīmēm un attīstības gaitu, atbilstību pirmsskolas lasītāja, klausītāja 

uztverei, iepazīst literatūras kritikas atzinumus, kā arī analizē bērnu literatūras specifikas izpausmes 

apgūstamajos tekstos. 

Kursa plāns: 

Lekciju, nodarbību (praktisko, semināru, lab. darbu) skaits un tēma: 

1) kursa struktūra (kontaktstundās) –16stundas 

2) kursa saturs (lekciju un nodarbību nosaukumi): 

1. Bērnu literatūras jēdziens un specifika. 

2. Bērnu literatūras sākotne un attīstības gaita. 

3. Folkloras tēli un motīvi bērnu literatūrā. 

4. Latviešu bērnu prozas raksturojums. Literārā pasaka, stāsti, tēlojumi, romāni bērniem un 

pusaudžiem. 

5. Raksturīgākās tendences latviešu bērnu dzejā. 

6. Dramaturģija bērniem – tematika un tās risinājums lugās. 

7. Atzinumi par bērnu literatūru literatūras vēsturē un literatūrkritikā. 

8. Tradicionālais un novatoriskais jaunākajā bērnu literatūrā. 


Diferencētā ieskaite. 


Kursa apguvei nepieciešamās literatūras saraksts: 

1. Latviešu literatūras vēsture I – III sēj.- Rīga: Zvaigzne ABC, 1998., 1999., 2001. 

2. OsmanisJ. Saules akmens. – Rīga: Liesma, 1977. 

3. Stikāne A. Latviešu bērnu literatūra. - Rīga: Zvaigzne, 1978. 

4. Valeinis V.Daiļdarba analīze. – Rīga: Zvaigzne, 2000. 


Ieteicamās literatūras saraksts: 

1. Kiršentāle I. Dzīve un pasaka. - Rīga, Liesma, 1975. 

2. Konferenču materiāli ( “Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”(Liepāja), “Literatūra 

un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas” (Daugavpils)) 

3. Latviešu rakstnieku portreti 70. – 80.gados. – Rīga: Zinātne, 1994. 

4. Milzere M. Latviešu rakstnieku portretu skices. – Rīga: Zvaigzne, 1994. 

5. Padoms (atziņu kr. par bērnu lit.). - Rīga: Liesma, 1986., 1988. 

6. Sudrabotais vārds (atziņu kr. par bērnu lit.). – Rīga: Liesma, 1977., 1982. 

7. ŠmiteA. Raiņa dzeja bērniem. – Rīga: LVU, 1988. 

8. Varavīksne (literārā mantojuma gadagrāmata). – Rīga: Liesma, 1970. –80.gadi. 

9. Viese S. Pie sliekšņa, pie avota. – Rīga: Zvaigzne, 1989. 

132


Periodikas saraksts. 

Žurnāli “Grāmatu Apskats” (90.gadi), “Grāmata” (1990.g.12.nr.),“Karogs”, laikraksti “Diena”, 

“Literatūra un Māksla”, “Literatūra. Māksla. Mēs”, “Зарубежная детская литература” 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) 1 ir piederīgs šis kurss: 



Children’s Literature 


The course is provided for professional study programm “Pre-school teacher” students. The course deals 

with the notion “children’s literature” and its specifity. It regards issues about the origin of children’s 

literature in Latvia and other countries, its history and development till nowadays. 

Piezīmes: 

133

Nosaukums 




Zinātnes nozare 





Nav. 


Dzimtā valoda un tās mācību metodika (1. – 4.kl.) 

I, II, III, IV 

Kurss palīdz atkārtot un padziļināt izpratni par svarīgākajiem valodas jautājumiem, sniedz topošajam 

skolotājam nepieciešamās teorētiskās zināšanas un izpratni un profesionālās prasmes dzimtās valodas mācību 

metodikā. Latviešu valodas kā dzimtās valodas saturu reglamentējošie dokumenti. Dzimtā valodas – integrēts 

mācību priekšmets Pamatizglītībā. Dzimtās valodas mācību sistēmas struktūra. Komunikatīvās kompetences 

attīstīšanas metodiskās iespējas. Valodas kompetences attīstīšanas metodiskās iespējas. Sociokultūras 

kompetences attīstīšanas metodiskās iespējas. 


1. Latviešu valodas kā dzimtās valodas saturu reglamentējošie dokumenti. Dzimtā valoda – integrēts mācību 

priekšmets Pamatizglītībā. 

1.1.Latviešu valodas kā dzimtās valodas standarts. Standarta uzbūve – mācību satura izkārtojums: 

komunikatīvā, valodas, sociokultūras un mācīšanās kompetence. Pieeja dzimtās valodas mācībām 

Pamatizglītībā. Pamatizglītībā apgūstamais mācību saturs. 

1.2. Dzimtās valodas mācību programma. Programmu veidi un saturs. 

1.3.Tematiskie plāni. Tematisko plānu veidi, iespējamās sadaļas tamatiskajā plānojumā. 

1.4.Mācību grāmatas. Mācību grāmatu daudzveidība. To atbilstība standarta prasībām. Mācību grāmatu 

izvērtēšanas un izvēles kritēriji. 

2. Dzimtās valodas mācību sistēmas struktūra. 

2.1. Dzimtās valodas mācību mērķi un uzdevumi Pamatizglītībā. Dzimtās valodas mācībās Pamatizglītībā 

ievērojamie vispārdidaktiskie un lingvometodiskie principi (uzskatāmības, sistemātiskuma, pēctecības, brīvās 

radošās darbības, piemērotības un atbilstības, kompleksuma u.c. principi). 

2.2. Dzimtās valodas mācībās izmantojamās mācību metodes un paņēmieni. Metožu un paņēmienu 

klasifikācijas principi (pēc zināšanu avotiem, pēc izmantojuma mērķa, pēc skolēnu izziņas darbības 

specifikas). Metožu veidi. 

2.3.Dzimtās valodas stundu tipi Pamatizglītībā. Dažādu tipu stundu plānošana: tradicionālā stunda, stunda 

kooperatīvo prasmju attīstīšanai, stunda kritiskās domāšanas veicināšanai). 

2.4.Mācību darba formas dzimtās valodas stundās Pamatizglītībā. Frontālais, grupu, pāru, individuālais darbs. 

2.5. Mācību vielas izkārtojums un izvēle. 

2.6.Vērtējums dzimtās valodas stundās Pamatizglītībā: atzīmju un bezatzīmju vērtēšanas sistēma, to stiprās un 

vājās puses. Skolotāja vērtējums, pašvērtējums un savstarpējais vērtējums. 

3.Komunikatīvās kompetences attīstīšanas metodiskās iespējas 

3.1. Runāšanas prasmes attīstīšana Pamatizglītībā. Metodiskās nostādnes runāšanas prasmju attīstīšanai. Runas 

134

situācija. Monologs. Dialogs. Daudzveidīgie jautājumi. Atstāstījumu veidi. Runāšanas prasmes attīstība citu 

mācību priekšmetu stundās. 

3.2.Klausīšanās prasmes attīstīšana Pamatizglītībā. Klausīšanās prasmes attīstības metodiskās iespējas un 

plānošana. Klausīšanās prasmes attīstīšana citu mācību priekšmetu stundās. 

3.3.Lasīšanas prasmes attīstīšana Pamatizglītībā. Lasīšanas metodikas veidošanās Latvijā. Lasīšanas procesa 

raksturojums. Lasītprasmes apguve 1. klasē (izmantojamās metodes – analītiski sintētiskā skaņu metode, 

veseluma pieeja u.c., to raksturojums), lasītprasmes turpmāka pilnveide 2. – 4. klasē (lasītprasmes kvalitātes 

rādītāji, vingrinājumi lasītprasmes attīstīšanai). Darbs ar tekstu (sagatavošana teksta uztverei, teksta 

pirmreizēja uztvere – sintēze- , teksta analīze, sintēze). Intereses par literāru testu veidošanas iespējas. 

Lasīšanas prasmes attīstīšana citu mācību priekšmetu stundās. 

3.4.Rakstīšanas prasmes attīstīšana Pamatizglītībā. Pamatizglītībā apgūstamie rakstu darbu veidi - noraksti, 

diktāti, atstāstījumi, domraksti, radošie rakstu darbi –, to vadīšanas un vērtēšanas praktiskie paņēmieni. 

Rakstīytprasmju attīstības metodiskās iespējas. Rakstīšanas prasmes attīstīšana citu mācību priešmetu stundās. 

4.Valodas kompetences attīstīšanas metodiskās iespējas 

1.Svarīgākie Pamatizglītībā apgūstamie fonētikas jautājumi. Skaņa (patskaņi – īsie, garie -, divskaņi, līdzskaņi 

- balsīgie, nebalsīgie) un burts. Alfabēts. Zilbe. Fonētiskās ortogrammas, to pareizrakstība. 

2.Svarīgākie Pamatizglītībā apgūstamie leksikoloģijas, frazeoloģijas jautājumi. Vārda nozīme. Sinonīmi, 

antonīmi. Frazeoloģismi. 

3.Svarīgākie Pamatizglītībā apgūstamie morfoloģijas jautājumi. Vārda sastāvs (sakne, galotne, piedēklis, 

priedēklis). Vārdšķiras: lietvārds (iedalījums sugas vārdos un īpašvārdos, lietvārda dzimte, skaitlis, locījums), 

īpašības vārds (dzimte, skaitlis, locījums, salīdzināmās pakāpes, vienkāršākie noteiktās un nenoteiktās galotnes 

lietošanas nosacījumi), darbības vārds (laiks, skaitlis, persona), skaitļa vārds (pamata un kārtas skaitļa vārdi), 

apstākļa vārds. 

4. Svarīgākie Pamatizglītībā apgūstamie sintakses jautājumi. Stāstījuma jautājuma, izsaukuma teikumi. 

Teikuma locekļi (virslocekļi – teikuma priekšmets un izteicējs – un palīglocekļi. Vienlīdzīgi teikuma locekļi. 

Teikumu iedalījums pēc uzbūves – vienkārši paplašināti un vienkārši nepaplašināti teikumi. Uzrunas 

konstrukcija. 

5. Svarīgākās Pamatizglītībā apgūstamās morfoloģiskās ortogrammas. 

5.Sociokultūras kompetences attīstīšanas metodiskās iespējas 

Starpkultūras jēdziens. Priekšstats par valodas nozīmi savā un citu tautu kultūrā. 


Diferencētā ieskaite, eksāmens 


1. Felš – Milberga A. Domraksts Pamatizglītībā. Rīga: RaKa, 2002. 

2. Karule A. Ābeces mācību metodika. – R.: Zvaigzne ABC, 1998. 

3. LAT 2 Metodikas rokasgrāmata Pamatizglītībai. R.: LVAVP, UNDP, 2000. 

4. Lieģeniece D., Nazarova I. Veseluma pieeja valodas apguvē 5 – 7 gadus veciem bērniem. Rīga: 

RaKa, 1999. 

5. Mācību priekšmetu standarta kopponents. Izglītības un zinātnes ministrija, izglītības sistēmas 

attīstibas projekts, 2004. 

6. Ņesterovs O. Latviesu valodas mācīšanas metodika 1. – 3. klasei. Rīga:Zvaigzne, 1979. 

7. Ptičkina Ā. Kā mācīsim bērnu lasīt un rakstīt. Rīga: Zvaigzne ABC. 

8. Ptičkina Ā. Lasīšanas mācības Pamatizglītībā. Rīga: Pētergailis, 1999. 

9. Ptičkina Ā. Rakstveida atstāstījumi un domraksti Pamatizglītībā. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996. 


1. Anspoka Z. Integrēts latviešu valodas macību saturs un tā metodika Pamatizglītībā. Promocijas darba 

kopsavilkums. Rīga: LU, 1999. 

2. Baumane A. Skaņu izrunas traucējumu novēršana bērniem. Rīga: Zvaigzne, 1976. 

3. Dedze I. Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēsanas asociācijas lasītprasmes pētījums Latvijā. 

Nacionālā atskaite. 1.d. Lielvārde: Lielvārds, 1996. 

4. Ideju grāmata Pamatizglītībai. Autoru kolektīvs. – R.: LVAVP, UNDP, 2000. 

5. Laiveniece D. Valodas mācības pusaudzim. Rīga: RaKa, 2003. 

6. Laiveniece D. Valodas metodikas didaktiskie jautājumi. Rīga: RaKa, 2000. 

7. Ņesterovs O. Latviešu valodas un literatūras mācīšanas metodikas attīstība. Rīga: Zvaigzne, 1983. 

135

8. Ptičkina Ā. Latviešu valoda. Metodiskie ieteikumi Pamatizglītībai. – R.: 1997. 

9. Tūbele S. Skolēna runas attīstības vērtēšana. Rīga: RaKa, 2002 


1. Apinis A. Saskarsmes aspekta spēcināšana dzimtās valodas apguvē. Grām.: Latviešu valodas kultūras 

jautājumi. 25.laid.Rīga: Avots, 1989, 3. -10.lpp. 

2. Laiveniece D. Lingvomunikatīvā pieeja dzimtās valodas mācībām. Grām.: Vārds un tā pētīšanas 

aspekti. Zinātnisko rakstu krājums. Liepāja:LiePA,2001, 243 – 250 lpp. 

3. Laiveniece D. Pieeja dzimtās valodas stundām. Skolotajs, 2003, 3.nr., 10. – 16. lpp. 




Native language and the methods of teaching language 


The course is designed to develop students’ understanding about the most essential questions about the issues f 

language y offering students necessary theoretical knowledge and understanding , as well as the professional 

skills in teaching the naïve language. 

Piezīmes: 

136

Nosaukums Matemātiskā instrumentārija izveide un lietošana I 




Zinātnes nozare Matemātika 

Zinātnes apakšnozare Matemātiskā loģika un varbūtību teorija 


Anna Jurāne, Mācību metodiku katedra, lektore 



Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs” studentiem 

Kopu teorijas, matemātiskās loģikas, statistikas un kombinatorikas elementi, kuri ietverti Pamatizglītības 

matemātikas kursā. 

Kursa apraksts – plāns: 


1. Kopas jēdziens. Kopas elementi. Galīgās un bezgalīgās kopas. Kopu uzdošanas veidi. Kopu 

savstarpējās attieksmes. Darbības ar kopām. Kopu Dekarta reizinājums. Atbilstības starp kopu 

elementiem. Attieksmes starp kopu elementiem. 

2. Matemātiskie jēdzieni un to definēšanas paņēmieni. Izteikumi. Teorēmas, teorēmu veidi. Slēdzieni. 

Deduktīvie un induktīvie slēdzieni. Pierādījums. 

3. Jēdziens par kombinatoriku. Summas un reizinājuma likumi. Variācijas. Permutācijas. Kombinācijas. 

4. Datu vākšana, apstrāde un interpretācija. Lieluma dažādu skaitlisko vērtību salīdzināšana tabulās, 

stabiņveida diagrammās, sektoru diagrammās. 

5. Jēdziens par algoritmiem. Algoritmu sastādīšana. Algoritmu piemēri, kurus izmanto pamatskolas 

klasēs. 


Diferencētā ieskaite, eksāmens. 


1. Buiķis M. varbūtību teorijas un statistikas elementi. 1.daļa. notikumi un varbūtības. – R.:Zvaigzne ABC, 

1997. -70 lpp. 

2. Graudone H. Kopas un operācijas ar tām. –LIM, 1970. 

3. Halamaizers A. Matemātika garantē panākumus. –R.: Zvaigzne, 1988. 

4. Hurgins J. kā aptvert neaptveramo. –R.: Zinātne, 1987. -183 lpp. 

5. Ļutiks V. Skolēniem par varbūtību teoriju. – R.: Zvaigzne, 1979.- 124 lpp. 

6. Mencis J. Matemātika. –R.: Zvaigzne, 1993.-340 lpp. 

7. Piškalo A. Elementārās matemātikas teorētiskie pamati. –R.: Zvaigzne, 1978. 

8. Березина Л. Ю. Графы и их применение. –М.: -Просвещение, 1979. –143 с. 

9. Блох А. Ш. Граф –схемы и алгоритмы. –Минск: Высшая школа, 1987. –141 с. 

10. Гнеденко Б.В., Хинчин А.Я. Элементарное введение в теорию вероятностей.- М.: Наука, 1982. – 

156 с. 

11. Калужнин Л. А. Элементы теории множеств и математической логики в школьном курсе 

математики: пособ для учителей. –Мю: Просвещение, 1978. –86 с. 

12. Камерон П., Линт Дж. Теория графовб теория кодирования и блк –схемы. –М.: Наука, 1980. –139 

137

с. 

13. Климов Г. П., Кузьмин А.Д. Вероятность, процессы, статистика. Задачи с решениями. Уцебное 

пособие для вузов. –М.: из-во МГУ, 1985 –232 с. 

14. Козлов М. В. Элементы теории вероятностей в примерах и задачах. –М.: из-во МГУ, 1990. –343 

с. 

15. Мостеллер Ф. Пятьдесят занимательных задач с решениями. – М.: Наука, 1985.-88 с. 

16. Розанов Ю. А. Теория вероятностей, случаиные процесси и математическая статистика. – М.: 

Наука, 1989. –312 с. 

17. Секей Т. Парадоксы в математической статистике. –М.: Мир, 1990. –240 с. 

18. Стойлова Л.П.б Пышкало А.М. Основы нчального курса математики. –М.: Просвещение, 1988. 

19. Столяр А.А., Лельчук М.П. Математика.- Минск: Вышэйшая школа, 1975. 


12. 





Design of the instrumentary and the user of it I mathematics. 


The course is designed for the professional study program “ Elementary school teacher” students . 

Developing mathematical logics, statistics and the elements of combination, as a part of a course, 

Piezīmes: 

138

Nosaukums Matemātiskā instrumentārija izveide un lietošana 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4 P 




Zinātnes apakšnozare Aritmētikas teorētiskie pamati 





Nav 



Skolas aritmētikas kursa teorētiskie pamati. 



1. Jēdziens par naturālu skaitli un nulli. Naturālo skaitļu salīdzināšana. Naturālo skaitļu kopas īpašības. 

Naturālo skaitļu virkne. Veselo skaitļu kopa. Veselo negatīvo skaitļu summa. Saskaitīšanas īpašības. 

Saskaitīšanas tehnika rakstos, galvā un ar kalkulatoriem. Veselu negatīvo skaitļu reizinājums. Reizināšanas 

īpašības. Reizināšanas tehnika rakstos, galvā un ar kalkulatoriem. Veselu negatīvo skaitļu dalījums. 

Dalīšanas īpašības. Dalīšanas tehnika rakstos, galvā un ar kalkulatoriem. Rezultāta un darbības locekļu 

savstarpējās sakarības. 

2. Jēdziens par saskaitīšanas sistēmām. Pozicionālās un nepozicionālās skaitīšanas sistēmas. Decimālā 

skaitīšanas sistēma. Romiešu numerācija. Citas pozicionālās skaitīšanas sistēmas. Skaitļu pieraksts. Pārējo 

no vienas skaitīšanas sistēmas uz otru. Darbības ar negatīviem veseliem skaitļiem dažādās numerācijas 

sistēmās. 

3. Naturāls skaitlis kā lieluma mērīšanas rezultāts. Lielumi, kas aplūkoti pamatskolas klasēs: masa, laiks, 

vērtība, ātrums, ceļš. Šo lielumu mērvienības un sakars starp tām. 

4. Skaitļu dalāmība. Dalāmības definīcija. Dalāmības īpašības. Summas, starpības un reizinājuma dalāmība. 

Pazīmes dalāmībai ar 2, 3, 4, 5, 9, 25 u.c. pirmskaitļi un salikti skaitļi. Skaitļa pirmreizinātāji. Aritmētikas 

pamatteorēma. Lielākais kopīgais dalītājs, tā īpašības. Lielākā kopīgā dalītāja aprēķināšana. Mazākais 

kopīgais dalāmais, tā īpašības. Mazākā kopīgā dalāmā aprēķināšana. 

5. Nenegatīvi racionāli skaitļi. Daļas jēdziens. Negatīvu racionālu skaitļu kopa. Darbības ar daļām. 

Saskaitīšanas un reizināšanas īpašības. Racionālo skaitļu kopas īpašības. Daļu uzdevumu trīs veidi. 

Decimāldaļu jēdziens. Darbības ar decimāldaļām bezgalīgas periodikas decimāldaļas. Parastās un 

decimāldaļas vienkopus. Procenti. Trīs veidu uzdevumi par procentiem. 

6. Nenegatīvi reāli skaitļi. Iracionālu skaitļu jēdziens. Nenegatīvu skaitļu kopa. Darbības ar reāliem skaitļiem. 

Īpašības. 

7. Visu reālo skaitļu kopa. Reālo skaitļu kopas īpašības. Darbības ar reāliem skaitļiem. 

Uzdevumu risināšanas praktikums. 


Diferencētā ieskaite, eksāmens. 


1. Būmeistare Ņ., Krūče Dž., Petrauska Ņ. Uzdevumu krājums matemātikā. 

2. Būmeistare P. naturālo skaitļu dalāmība. –Liepāja, 1997.- 31 lpp. 

3. Cinis Z. Matemātika I d. –R.: Zvaigzne ABC, 1995. -207 lpp. 

139

4. Čekmarevs J., Fiļičevs S. Aritmētikas uzdevumu krājums.- R.:LVI, 1948. -330 lpp. 

5. darba burtnīcas 5. -6.klasei. 

6. Dukurs D., Mencis J. Galvas rēķini aritmētikā. –R.:LVI, 1961. 

7. Grunsberga S. Uzdevumi un vingrinājumi matemātikā: Daļas un procenti 5. un 6. klasei. 

8. Mencis J. Matemātika. –R.:Zvaigzne, 1993.-340 lpp. 

9. Mencis J. u.c. Skaitļu slejas I, II d.- R.: Zvaigzne, 1991. 

10. Mencis J., Sika A. Matemātikas rokasgrāmata skolēniem.- R.: Zvaigzne ABC, 1996. -406 lpp. 

11. Pekerēvičs Ē. u.c. Procenti.- R.: Mācību grāmata, 1995. -44 lpp. 

12. Piškalo A. Elementārās matemātikas teorētiskie pamati. –R.: Zvaigzne, 1978. 

13. Rutka M. darbības ar decimāldaļām. – R.: Zvaigzne ABC, 1995. 

14. Rutka M. Darbības ar parastām daļām. – R.: Zvaigzne ABC, 1995. 

15. Skolas mācību grāmatas 5.- 6.klasei. 

16. Taimiņa D. Matemātiski raibumiņi. –R.: Mācību grāmata, 1995. 

17. Бекаревич А. Н. Формирование понатия числа в 4-8 классах. –Минск: Нар.асвета, 1985. –120с. 

18. Жан –Пьер Серр. Курс арифметики. –М.: Мир, 1972. –184 с. 

19. Столяр А. А., Лельчик М. П. Математика. –Минск: Вышэишая школа, 1975. 

20. Фомин С. В. Системи счисления. –М.: Наука, 1980. –40с. 


13. 







The course is designed for the professional study program “Elementary school teacher” students . 

Fundamental basic of school arithmetic. 

Piezīmes: 

140






Zinātnes apakšnozare Algebras teorētiskie pamati 





Nav 



Skolas algebras kursa teorētiskie pamati. 



1. Skaitliska izteiksme, tās vērtība. Skaitliskas vienādības un nevienādības, to īpašības. Izteiksme ar 

mainīgo, tās definīcijas apgabals. Izteiksmju vienkāršākie pārveidojumi: iekavu atvēršana, līdzīgo 

locekļu savilkšana. Monoms. Darbības ar monomiem. Polinoms. Darbības ar polinomiem. Saīsinātās 

reizināšanas formulas. Algebriskās daļas. Darbības ar algebriskajām daļām. Identitāte. 

2. Vienādojums ar vienu nezināmo. Vienādojuma saknes. Ekvivalenti vienādojumi. Teorēmas par 

ekvivalentiem vienādojumiem. Lineāra vienādojuma, kvadrātvienādojuma un daļveida racionāla 

vienādojuma ar vienu nezināmo atrisināšana. Teksta uzdevumu risināšana, sastādot vienādojumu. 

Vienādojums ar diviem nezināmajiem un tā grafiks. Lineāru vienādojumu sistēmas ar diviem 

nezināmajiem. Vienādojumu sistēmu atrisināšanas paņēmieni. 

3. Nevienādība ar vienu mainīgo. Ekvivalentas nevienādības. Teorēmas par ekvivalentām nevienādībām. 

Lineāru nevienādību ar vienu mainīgo un nevienādību sistēmas ar diviem mainīgajiem atrisināšana. 

Otras pakāpes nevienādību ar vienu mainīgo atrisināšana. 

4. Taisnleņķa koordinātu sistēma plaknē, punkta abscisa un ordināta. Funkcijas jēdziens. Funkcijas 

definēšanas veidi. Tiešā proporcionalitāte, lineārā funkcija, kvadrātfunkcija. Šo funkciju īpašības un 

grafiks. 

5. Uzdevumu risināšanas praktikums. 




1. Būmeistare P. Uzdevumu krājums matemātika. –Rīga,1985. 

2. Cinis Z. Matemātika. –R.: Zvaigzne ABC, 1995. -203 lpp. 

3. darba burtnīcas 7.-9.klasei. 

4. Lule I. Patstāvīgie darbi algebrā.- R.: Mācību grāmata, 1998.-119 lpp. 

5. Lule I. Uzdevumi, testi un kontroldarbi algebrā. –R.: Zvaigzne ABC, 1995.-56 lpp. 

6. Makaričevs J. u.c. Algebra. –R.:Zvaigzne, 1994.-134 lpp. 

7. Mencis J. Matemātika. –R.: Zvaigzne,1993.-340 lpp. 

8. Mencis J. Skaitļu slejas. –R.: Zvaigzne ABC,1993. 

9. Mencis J., Stika A. Matemātikas rokas rokasgrāmata skolēniem.-R.: Zvaigzne,1990. -405 lpp. 

10. skolas mācību grāmatas 7.-9.klasei. 

11. Дынкин Е. Б. Математические соревнования. Арифметика и алгебра. –М.: Наука, 1970.-96 с. 

141

12. Миндюк М. Б.б Миндюк Н. Г. Разноуровневые дидактические матиреалы по алгебре. –М., 

1996. –93 с. 

13. Петров К. Сборник задач по алгебре.- М.: Просвещение, 1984. –208 с. 

14. Стойлова Л.П., Пышкало А.М. Основи началного курса математики. –М.: Просвещение, 1988. 

–315 с. 

15. Ткачева М. В. Домашнаяя математика. –М.: Просвещение, 1994. –250 с. 

16. Ткачева М.В. домашняя математика. –М.: Просвещение, 1993. –187 с. 









Fundamental basic of school arithmetic. 

Piezīmes: 

142






Zinātnes apakšnozare Ģeometrijas teorētiskie pamati 





Nav 



Skolas ģeometrijas kursa teorētiskie pamati. 



1. Lieluma jēdziens. Skalāru lielumu īpašības. Lielumu mērīšana. Garuma mēru vienības un sakars starp 

tām. Figūras laukums, tā mērīšanas paņēmieni. Laukuma vienības. Sakarības starp laukuma vienībām. 

Vienlielas figūras un vienādi sastādītas figūras. Ģeometrisko figūru laukumu aprēķināšana. Ķermeņa 

tilpums un tā mērīšana. 

2. Ģeometrijas saturs un loģiskā struktūra. 

3. Ģeometriskās figūras: punkts, taisne, stars, nogrieznis un tā viduspunkts, lauzta līnija; 

leņķis, leņķa bisektrise; 

krustiskas taisnes; 

paralēlas taisnes; 

perpendikularas taisnes; 

daudzstūris un tā elementi. 

Trijstūris: 

trijstūra mediāna, augstums, bisektrise; 

trijstūra leņķu summa; 

trijstūru vienādības pazīmes; 

vienādsānu trijstūris, tā īpašība un pazīme; 

Pitagora teorēma; 

taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa sin, cos, tg. 

Četrstūri: 

paralelograms, tā īpašības un pazīmes; 

taisnstūris, rombs un kvadrāts, to īpašības; 

trapece un tās īpašības. 

Riņķa līnija, riņķis: 

riņķa līnijas pieskare; 

centra leņķis un ievilkts leņķis; 

riņķa līnijas garums; 

riņķa līnijā ievilkts trijstūris un ap riņķa līniju apvilkts trijstūris; 

ievilkts un apvilkts četrstūris. 

Regulāri daudzstūri: 

ģeometrisko figūru zīmēšana, izmantojot rasēšanas piederumus: lineālu, uzstūri, transportieri, cirkuli. 

Ģeometrisko figūru konstruēšana ar cirkuli un lineālu. 

143

4. Jēdziens par ģeometriskiem ķermeņiem: 

piramīda; 

taisna prizma; 

taisnstūra paralēlskaldnis; 

kubs; 

konuss; 

cilindrs; 

lode. 

Priekšstats par regulāriem daudzskaldņiem. 




1. Andžāns A., Falkenšteine E., Grava A. Ģeometrija 7.-9.kl. I-V daļa. –R.: Zvaigzne ABC, 1994., 1997. 

2. Grīnbauma V. Stereometrija pamati vingrinājumos un uzdevumos. –R.: Zvaigzne ABC, 1998. -50 

lpp. 

3. Grunsberga S. Uzdevumi un vingrinājumi ģeometrijā 7.-9.klasei.- R.: Zvaigzne ABC ,1996.-135 lpp. 

4. Lude l. Testi matemātikā. –R.: Zvaigzne ABC, 1995.-70 lpp. 

5. Mencis J. Matemātika. –R.: Zvaigzne,1993.-340 lpp. 

6. Mencis J. skaitļu slejas. – R.: Zvaigzne ABC, 1993.-79 lpp. 

7. Mencis J., Stika A. Matemātikas rokasgrāmata skolēniem. –R.: Zvaigzne, 1990.-405 lpp. 

8. Škļeņņiks. Stereometrija pamatskolai. -R.: Mācību grāmata, 1994. -64 lpp. 

9. Treimane G. ģeometriska spēle. –R.: Zvaigzne ABC, 1995.- 48 lpp. 

10. Александров А. Д. и др. Геометрия. – М.: Мирос, 1994. –199 с. 

11. Арутюнан Е.Б. и др. Математические диктанты. – М. Просвещение, 1991. –79 с. 

12. Асарина Е. Ю., Фрид М. Е. Симметрия, орнаменты и мозаика. – М.: Контекст, 1995. –32 с. 

13. Веннинджер М. Модел многогранников. –М.: Мир, 1974. –236 с. 

14. Зив Б. Г. и др. Задачи по геометрии. –М.: Просвещение, 1991. –269 с. 

15. Ткачева М. В. Домашняя математика. –М.: Просвещение , 1993.- 198 с. 

16. Ткачева М.В. домашняя математика.-М.: Просвещениеб 1994.- 254.с. 

17. Шаригин И., Шарыгина Т. Первые шаги в геометрии.- М.: Открытый мир, 1995. –63 с. 

18. Щетников А. и др. первоначала геометрии. – М.:Открытый мир, 1995. –63 с. 









Fundamental basic of geometry. 

Piezīmes: 

144

Nosaukums Matemātikas mācību metodika 1. – 4.kl. 




Zinātnes nozare Matemātikas metodika 





Matemātiska instrumentārija izveide un lietošana 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs” studentiem. Matemātikas 

mācīšanas metodiskās sistēmas un psiholoģiski didaktiskas likumsakarības, dažādas mācību koncepcijas un 

matemātiskās domāšanas mērķtiecīga vadīšana Pamatizglītībā. 


I Matemātikas metodikas vispārīgie jautājumi. 

1.1. matemātikas metodikas priekšmets, tā saturs un uzdevumi. Matemātikas metodikas saikne ar citām 

zinātnēm. Matemātikas mācīšanas metodiskās sistēmas modelis. 

1.2. Matemātikas mācīšanas vēsturiskā attīstība. Aritmētikas vēstures elementi. 

1.3. Matemātiskās sākumizglītības mērķi un saturs. Matemātikas standarts un programma. Mācīšanas, 

audzināšanas un attīstīšanas mērķu kompleksā plānošana, mācību motivācijas veidošana. Matemātiskas kursa 

saturs. Prasības skolēnu matemātiskai sagatavotībai Pamatizglītībā. Pētniecības problēmas matemātikas 

mācīšanā. 

1.4. Psiholoģiski didaktisko likumsakarību sistēma, un matemātikas mācīšanas metodes Pamatizglītībā. 

Uztveres, uzmanības, atmiņas, likumsakarības un to attīstīšana mācību procesā. Psiholoģiski loģiskās 

domāšanas operācijas matemātikas apguvē, analīze un sintēze, salīdzināšana, abstrahēšana un konkretizēšana, 

vispārināšana, klasificēšana, indukcija un dedukcija, analoģija. 

Didaktiskie principi un to realizēšana matemātikas mācīšanā. Didaktiskās spēles un rotaļas. Matemātisko 

spriedumu iegūšanas paņēmieni. Matemātisko prasmju un iemaņu veidošanas paņēmieni. Plānošana. 

Prognozēšana. Projektu metode integrētai zināšanu pielietošanai. 

1.5. Matemātikas mācību process un tā organizācija. Matemātikas mācību procesa vispārīgs raksturojums. 

Matemātikas mācību procesa plānošana un to organizēšana, tematiskais plāns. Matemātikas stunda, stundas 

konspekts. Darbs apvienotajās klasēs. Skolēnu patstāvīgais darbs. Mācību rezultātu pārbaude un vērtēšana. 

Mācību sasniegu pašizvērtēsana. Mācību individualizācija. Mācīšanās stilu respektēšana. 

1.6. mācību līdzekļi un palīglīdzekļi matemātikā. Vispārīgs mācību līdzekļu un palīglīdzekļu raksturojums. 

Iepazīšanās ar atsevišķiem ar atsevišķiem mācību palīglīdzekļiem, dažādu autoru mācību grāmatām. 

Metodiskās prasības to izveidei un izvēlei. 

1.7. Dažādas koncepcijas matemātikas mācīšanā. Attīstošās mācīšanas pamatprincipi. Teorētiskās 

domāšanas attīstīšanas iespējas Pamatizglītībā. Integrētās mācības. Ārvalstu pieredze matemātikas mācīšanā 

Pamatizglītībā ( ASV, Vācijā u.c.). 

II Atsevišķu tematu mācīšanas metodika. 

2.1. Naturālo skaitļu aritmētikas mācīšanas metodika. Naturālie skaitļi un nulle. Atsevišķu skaitļu 

koncentru mācīšanas metodika. Numerācija, tās īpatnības katrā skaitļu koncentrā. Četras darbības ar naturālie 

skaitļiem, aprēķinu paņēmieni. Četru darbību tabulu apguve. Rakstveida aprēķini. Matemātiskās izteiksmes. 

2.2. Teksta uzdevumu mācīšanas metodika. Teksta uzdevumu veidi. Vienkāršo teksta uzdevumu un to 

paveidu mācīšanas metodiskie principi. Salikto teksta uzdevumu mācīšanas metodiskie principi. Salikto teksta 

uzdevumu modelēšana, risināšana. Ekonomiskie uzdevumi Pamatizglītības kursā. 

2.3. Algebras, kombinatorikas un statistikas elementu mācīšanas metodika. Algebras elementi 

145

matemātikas kursā. Burtu simbolika. Algebriskās izteiksmes. Vienādības un nevienādības. Vienādojumi. 

Kombinatorikas un statistikas elementi Pamatizglītības matemātikas kursā un to mācīšanas metodiskie 

principi. 

2.4. Daļu mācīšanas metodika. Daļu mācīšanas metodiskie principi. Uzskates līdzekļi. Pamatdaļas. Daļu 

uzdevumu trīs veidi. Jēdziens par daļām. 

2.5. Lielumi un to mērīšanas mācīšanas metodika. Lielumu jēdziens. Mērītmācīšanas metodiskie principi. 

Garuma mēri. Masas un tilpuma mēri. Laika mēri. Darbības ar lielumiem. Laika rēķini. Pētniecisko uzdevumu 

risināšana. 

2.6. Ģeometrijas elementu mācīšanas metodika. Ģeometrijas mācīšanas mērķi un mācīšanas metodiskie 

principi. 

III Atsevišķu skaitļu koncentru mācīšanas metodika (integrētā pieeja). 

3.1. Pirmskaitļu posms. Vispārīgo mācību un intelektuālo darbības prasmju attīstīšana rotaļu darbībā. Rotaļu 

nodarbības plānošana. 

3.2. Pirmais desmits. Skaitļa jēdziena veidošana, vairāk, mazāk, tikpat. Skaitļa jēdziena trejādās izpausmes. 

Ciparu rakstība. Skaitļu virkne. Skaitļa sastāvs. Saskaitīšanas un atņemšanas darbības jēdziens, darbības 

paņēmieni. Didaktiskās spēles un rotaļas pirmā desmita nostiprināšanai. ° 

3.3. Otrais desmits. Numerācijas izpratne. Saskaitīšanas un atņemšanas paņēmieni ar pāreju citā desmitā. 

Metodiskie paņēmieni saskaitīšanas, atņemšanas tabulu apguvei. 

3.4. Pirmais simts. Koncentra vispārīgs raksturojums. Numerācija 100 apjomā vārdos un skaitļos. 

Saskaitīšana un atņemšana galvā. Skaitļa multiplikatīvais sastāvs. Reizināšanas un dalīšanas jēdzienu 

ieviešana. Metodiskie paņēmieni tabulu apguvē. Ārpustabulas reizināšana un dalīšana ar viencipara skaitli, ar 

divciparu skaitli. Dalīšana rodas atlikums. Teksta uzdevumi ar reizināšanu un dalīšanu. Integrētie projekti 

zināšanu un prasmju nostiprināšanai praktiskos uzdevumos. 

3.5. Pirmais tūkstotis. Numerācijas apguve. Četras darbības galvā. Saskaitīšana un atņemšana rakstos. 

Reizināšana un dalīšana ar viencipara skaitli rakstos. Praktiska teksta uzdevumu risināšana grupu darbā. 

3.6. Četrciparu skaitļi. Koncentra vispārīgs raksturojums. Zināšanu un prasmju paplašināšana un 

nostiprināšana. Reizināšana un dalīšana ar divciparu skaitli rakstos. Darbs ar skaitliskās informācijas avotiem, 

tabulām, diagrammām u.c. 

3.7. Daudzciparu skaitļi. Daudzciparu skaitļu numerācija, klases jēdziens. Četras darbības rakstos ar 

daudzciparu skaitļiem. Matemātisku problēmu modelēšana, atrisinājuma interpretācija. 


Diferencētā ieskaites un eksāmens. 


1. J.Mencis. Matemātikas metodika pamatskolā. –R.: Zvaigzne, 1984 

2. J.Menča un E.Krastiņas 1.-4.klases matemātikas grāmatu, darba burtnīcu, didaktisko materiālu un 

metodisko palīglīdzekļu komplekts. – R.: Zvaigzne ABC, 1997. – 2004.g. 

3. J.Menča (jun.) matemātikas burtnīcas 1.,2.klasei. – R.: Zvaigzne ABC 

4. J.Menča, I.Cines matemātikas burtnīcas pamatskolai. – Zvaigzne ABC 

5. I.Milašas mācību burtnīcu komplekts 1.-4.klasei – Lielvārds 

6. I.Balodes u.c. matemātikas mācību grāmata un metodisko materiālu komplekts 1.-3.klasei – Lielvārds 

7. “Ar gudru ziņu” mācību metodiskais komplekts 1.-3.klasei – RaKa, 2003. – 2005. 

8. J.Mencis. Mazās skaitļu slejas. –R.: Zvaigzne ABC, 1995 

9. E.Krastiņa, D. Draviņa. Spēles un rotaļas matemātikā. – R.: Zvaigzne, 1991. 

10. E.Krastiņa, A.Pipere. mācību sasniegumu pašizvērtēsana – R.: Zvaigzne ABC, 2004 –216 lpp. 

11. A.Būman. Rodi prieku risinot./ Matem. Olimp. Uzd. Pamatizglītībai.- R.:Zvaigzne ABC, 1998. –76 lpp. 

12. Ī.Gulbe. Domājamie uzdevumi 2.klasei. – R.:RaKa, 2000. 

13. V.Davidovs, N.Istomina, L.Petersone u.c. Dažādu valstu 1. – 4.kl. mācību grāmatas, darba burtnīcas un 

metodiskie palīglīdzekļi (Vācija, Krievija, Čehija, Somija) 

14. Valsts pamatizglītības standarts. – IZM, 2000. 

15. Principles and standards for school Mathematics. – USA, NCTM, 2000. 

16. Pamatizglītības standarts. – IZM, 2004. 

17. Mācību priekšmetu standarts. – IZM, 2004. 


1. G.Treimane. Ģeometriska spēle- R.:Zvaigzne ABC, 1995. –45 lpp. 

146

2. Бекаревич А.Н. Сформирование понятия числа в 4-8 классах. –минск: Нар.асвета, 1985. –120 с. 

3. Груденов Я.И. психологодидактические основы методики обучения математике.- М.: Пед., 1987.- 

158 с. 

4. Изучение трудных тем по математике в I –III классах. –М.: Просвещение, 1982. –159 с. 

5. Прошников Н.П. Обучение математике в малокомплектной школе:4-8 кл.- М.: Просвещение, 1988. 

–189 с. 

6. Лысенкова С.Н. Методом опережающего обучения.- М.: просвещение, 1988. –192 с. 

7. Нимков К. и др. Множества. Отношения. Число. Велечины. М.: просвещение, 197. –61 с. 

8. Истомина Н.Б. Практикум по методике преподавания математики в начальних классах. –М.: 

просвещение, 1986 –175 с. 

9. Фридмане Л., Турецкий М. Как научиться решать задачи. –М.: просвещение, 1984 –175 с. 

10. Пойа Д. Как решать задачу. – Львов, журн. «Квантор», 1991 –215 с. 

11. Актуальные проблемы методики обучения математике в начальных классах. Под редакцией Торо 

М.И., Пышкало. –М.: Педагогика, 1977.- 248 с. 

12. Фепакова С.Ю. Сборник задач по математике для учащ. I- III классов Изневск, изд Светок, 1998 

13. Артемов А.К. Обучение математике в первом классе (программа развивающего обучения)- Пенза, 

1995.-101 с. 

Literatūras saraksts ārpusklases darbam matemātikā 

1. A.Akopjans. 50 interesanti triki. –R.: Zvaigzne , 1979 

2. Ārpusklases darbs matemātikā astoņgadīgajā skolā (metodiska vēstule). R., 1964 

3. I.Depmanis. Skaitļu pasaule. –R.: Liesma, 1968 

4. H.Djudenī. 520 atjautības, pateicības un domu spēles. –R.: Zvaigzne, 1982 

5. I.Ignatjevs. Atjautības brīnumzemē. –R.: Avots, 1982 

6. E.Glonegers, V.Dims. Lielā spēļu grāmata. –R.: Zvaigzne, 1979 

7. Jautri un interesanti / Sastādījusi O.treskina –R.; Zavaigzne, 1977 

8. E.Krastiņa, D,Draviņa. Spēles un rotaļas matemātikā. – R.: Zvaigzne, 1977 

9. I.Kneislere. Origami- papīra locīšana. –R.: Zvaigzne, 1981 

10. B.Kordemskis. Matemātiskā atjautība – R.: LVI, 1956 

11. Matemātiskie raibumiņi. – R.: Mācību grāmata, 1995 

12. J.Mencis, P. Būmeistare. Cieto riekstu vācelīte. – R.: Zvaigzne, 1986 

13. I.Perelmanis. Dzīvā matemātika. – R.: LVI, 1964 

14. A.Rubenis. Senās zīmes un simboli. – R.: Vides aizsardzības klubs, 1990 

15. V.Žitomirskis, L.Šervins. Ģeometrija mazajiem. – R.: Zvaigzne, 1980 

16. Арутюнан Е.Б., Левитас Г.Г. Скаски по математике. –М.Ж вышая школа, 1994. 

17. Игры со спичками (задачи и развлечения). –Минск, фирма «ВУАЛ», 1993. 

18. Ганс Ю. Айзенк. Провертье свои интеллектуаьные способности. –Рига, «Виеда», 1992. 

19. Жигалкина Т.К. система игр на уроках математики в 1 и в 2. классах. – М.: Новая школа, 1995. 

20. Нагибин Ф.Ф., Какнин Е.С. математическая шкатулка. – М.: Просвещание, 1988. 

21. Никитин Б.П. Развивающие игры.- М.: Знание,1994. 

22. Жигалкина Т.К. Игровые и занимательные задачи по математике 2 кл. –М.: Просвещание , 1987. 1 

кл. – М.: Просвещание, 1986. 

23. Козлова Е.Г. Сказки и подсказки. – М.: МИРОС, 1994. 

24. Минскин Е.М. От игры к занятиям. – М.: Просвещение, 1982. 

25. Тиргиная алгебра. –М.: Багира, 1994. 

26. Игнатьев Е.И. В царстве смекалке. –М.: Наука, 1982. 

27. Математическая смекалка. –Ь.: Омега, 1994. Энциклопедия. 

28. 600 задач на сообразительность. – Донецк, ИКФ «Сталкер»,1995. 

29. Шаригин И. Ф., Урганжлева Л. Н. Наглядная геометрия. –М.: МИРОС, 1992. 

30. Волина В. Праздник числа. –М.: Знание,1993. 

31. Задачи по математике для внеклассной работы в V-VI классах. –М.: МИРОС,1993. 

32. Симметрия, орнаменти и мозаика. – М.: Контекст, 1995. 

33. секреты квадрата и куика. – М.: Контекст, 1995. 

34. Русанов В.Н. Математические олимпиады младших школьников. – М.: Просвещение, 1980. 

35. Чилингирова Л., Спиридонова Б. Играя, учимся математике. –М.: Просвещение, 1993. 

36. Куликов А. Мозгодром. – М.: Багира,1994. 

37. Шаригин И. Математический винегрет. –М.: изд. Агенство ОРИОН, 1991. 

38. Труднев В.П. Внеклассная работа по математике в начальной школе. –М.: Просвещение, 1975. 

147

39. Зайкин М.И. Математичесский тренинг. –М.: ВЛАДОС, 1996. 

40. Сахаров И.П., Алиницкий Н. Н. Забавная арифметика. –С- Петербург, «Лань», 1996. 


Žurnāls “Sākums” – Zvaigzne ABC 


Profesionālo studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs” B daļa 


Methodic of teaching mathematics 


Teaching psychologically – didactic regularities of methodical system of teaching, as well as different 

concepts and developing mathematical thinking in primary school. 

Piezīmes: 

148

Nosaukums Vides pedagoģija 







Ilga Salīte, Pedagoģijas katedra, profesore 


Nav 


Kurss piedāvā iespēju izpētīt savu attieksmi pret vidi, nosakot savas individuālās atskaites sistēmas un ar kursa 

saturu tiek piedāvāta iespēja paplašināt savas individuālās atskaites sistēmas, atrast jaunu mūsdienīgu saturu, 

kurš palīdz formulēt vides pedagoģijas mērķi un saskatīt svarīgākos uzdevumus, kuri būs jāveic skolotāja 

profesionālajā darbībā. Kursa saturs un kursā iestrādātais kvalitatīvais pētījums fokusēti uz attieksmi pret vidi 

un tās audzināšanas nepieciešamību un iespējām mūsdienu apstākļos. 


Vides pedagoģijas satura avoti: 

1) ekoloģijas attīstība (ekoloģijas kā zinātnes rašanās – E.Hekelis, holistiskās ekoloģijas attīstība – 

J.Odums, ekofilosofijas attīstība – A.Leopolds, V.Fokss u.c.); dabas aizsardzības un dabaszinātņu 

ieguldījums vides un ekoloģisko problēmu risināšanā; pieejas vides izglītībā šī satura realizēšanai (‘par 

vidi’ un ‘vidē’); 

2) pētījumi un praktiskās pieredzes par cilvēka attieksmi pret vidi (R. Karsone, R.Vaits, A.Ness, 

Dž.Lavluks, V.Fokss, u.c.); 

3) teorētiskie piedāvājumi attieksmes pret vidi audzināšanai (F.Gengs, D.Orrs, D.Sobels, A.Ness, 

J.Gebsers) 

Savas attieksmes pret vidi noskaidrošana (kvalitatīvs pētījums), izvērtēšana un vīzijas izstrādāšana par 

attieksmes pret vidi audzināšanu pirmsskolas un Pamatizglītības vecuma bērniem (kursa pamatā iestrādātais 

darbības pētījums). 




Vakerneidžels M., Riss V., (2000) Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums: Kā samazināt cilvēka ietekmi uz 

zemeslodi. Norden AB, 193 lp. 

Orr W.D. Ecological literacy – education and the Transition to a Postmodern Word. State University of New 

York Press Albany, 1992. – 210. p. 

PaiksG., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē., LU EC Vide 1997. lpp 

Braša A. "Vides izglītība pamatskolā".-R: Apgāds "Krauklītis", 1997.- 

Sterling S. (1992.) Coming of age. A short history of Environmental Education. 

Stola I. (2001) Vides izglītība pamatskolā, RaKa. 

Vadlīnijas Vides izglītībai pamatskolā ISEC; Rīga 1-20 


E. D. Klemke (ed.), (2000) The Meaning of Life. New York, Oxford: Oxford University Press 

Jane Bluestein, (2001) Creating Emotionally Safe Schools: a guide for Educators and parents. Florida, USA: 

Health Communications, Inc 

Robert J. Richards, (2002) The Romantic Conception of Life: Science and Philosophy in the Age of Goethe. 

149

Chicago, London: The University of Chicago Press. 

Hedley Beare, (2002) Creating the Future School. New York: Routledge / Palmer 

Parker J. Palmer (1993) To know as we are Know: education as a Spiritual Journey. San Francisco: Harper San 

Francisco 

Martin Stokhof, (2003) World and life as one: Ethics and Ontology in Wittgensteins Early Thought. Stanford, 

California: Stanford University Press. 

Rob Harrison, Terry Newholm, Deirdre Shaw. (ed) (2005) The Ethical Consumer. London: Sage Publications 

Naomi Smith (ed.), (2004) Education and Ideal: Leading Educators Explore Contemporary Issues in Australian 

Schooling. Australia: Ner Frontier Publishing 

Karen Boyes, (2003) Creating an Effective Learning Environment. Australia: Hawker Brownlow Education. 

Andrew Linzey, Paul Barry Clarke (ed.), (2004) Animal Rights: A Historical Anthology. New York: Columbia 

University Press. 

Sharah B. Merriam, (1998) Qualitative research and the case study applications in education. San Francisco: 

Jossey-Bass Publishers. 

Marilynn B. Brewer, Miles Hewstone (ed.), (2004) Emotions and Motivation. MA, USA: Blackwell 

Publishing 


‘Vides vēstis’ 

‘Skolotājs’ 




Environmental education 


Possibility to assess individual attitudes towards the environment, discovering of individual frams of 

references using in evaluation actions of others in interrelations with environment and expanding these frames 

of references by content of course. Findings with aim to discover contemporary content on which student 

teacher’s can constrac formulations of aims of environmental education and identify strategical tasks for 

teachers’ professional work. 

Piezīmes: 

150

Nosaukums Dabas fizikālie procesi 




Zinātnes nozare Fizika 



Lolita Jonāne, Fizikas katedra, lektore 



Kursa apguve paredz padziļināt studentu zināšanas par dabas norisēm, veidot izpratni par dabas un tehnikas 

fizikālo procesu cēloņiem, kā arī gūt ievirzi par aktīva dabas izziņas procesa organizēšanas metodiku. 

Kursa apraksts – plāns: 

1. Jomas “Tehnoloģiju un zinātņu pamati” raksturojums. Dabaszinību mācību mērķi un uzdevumi. 

Izglītošanās aspekti dabaszinībās 

2. Dabaszinību standarts 1.-6. klasei. Mācību satura struktūrkomponenti. 

3. Dabaszinību saturs 1.-6. klasē un pamatprasības tā apguvei 

4. Pētnieciskās darbības pamatu apguves veidi un metodes. 

5. Fizikālās pasaules ainas izveidošanās. Pirmatnējie priekšstati. Aristoteļa pasaules ainas modelis. Vielas 

atomāra uzbūve. Molekulāri kinētiskās teorijas atziņas. Temperatūra - vielas sasiluma pakāpes 

raksturlielums. 

6. Vielu klasifikācija pēc to mehāniskajām īpašībām: gāzveida vielas, šķidrumi, cietvielas. 

7. Hidrosfēra. Ūdens izplatība uz Zemes. Ūdens nozīme un īpatnības. Ūdens molekulārā uzbūve. Ūdens 

virsmas īpašības, virsmas spraigums. Slapināšana un neslapināšana. Kapilārās parādības. 

8. Ūdens pārvērtības dabā: iztvaikošana, kondensācija un kristalizācija, ledus kušana, iztvaikošana). Miglas 

rasas, sarmas, leduspuķu, lāsteku veidošanās nosacījumi un fizikālie apstākļi. Ūdens riņķojums dabā. 

9. Mākoņu veidi. Negaisa mākoņu veidošanās un sairšana. Nokrišņu veidošanās fizikālie apstākļi. Lietus, 

sniegs, krusa. 

10. Sniegs, tā īpašības. Sniega segas nozīme ziemas periodā. 

11. Ledus veidošanās fizikālie apstākļi, ledus īpašības un nozīme ziemas periodā. 

12. Didaktiskās spēles, lomu un kustību rotaļas, eksperimenti, pētnieciskie darbi, izzinot ūdens īpašības. 

Sakāmvārdi, mīklas, tautasdziesmas un pasakas par tēmu “Ūdens”. 

13. Atmosfēra. Atmosfēras spiediens. Atmosfēras slāņi. Gaisa mitrums. Gaisa īpašības. Vējš. 

14. Pētnieciskie darbi, izzinot gaisa īpašības. Sakāmvārdi, mīklas, tautasdziesmas, kustību rotaļas par tēmu 

“Gaiss”. 

15. Gaisma. Priekšstatu par gaismas dabu attīstību. Gaismas avoti. Redzes sajūta. 

16. Gaismas izplatīšanās, atstarošana un laušana. 

17. Gaismas spektrs. Krāsas dabā. Varavīksnes parādīšanās nosacījumi, izskaidrojums. Halo. 

18. Neredzamais starojums (infrasarkanais, ultravioletais, rentgenstarojums) un tā ietekme uz cilvēku un vidi. 

19. Saule - Zemei tuvāka zvaigzne. Saules fizikālais raksturojums. Saules šķietamā kustība pa debess sfēru 

diennakts un gada laikā. Saules formas un krāsas šķietamā maiņa rieta laikā, tās cēloņi. 

20. Mēness fizikālais raksturojums. Mēness fāžu maiņa, tās cēloņi. 

21. Saules sistēma. Planētu fizikālais raksturojums. Saules sistēmas mazie ķermeņi asteroīdi, meteorīti, 

komētas, to raksturojums. Gravitācijas spēki. 

22. Debess sfēra. Zvaigznes un zvaigznāji. Ekliptika. Zodiaka zvaigznāji. Visuma uzbūve. 

23. Laika jēdziens. Laika vienības. Kalendārs, tā izveidošanās vēsture. 

24. Ķermeņu kustība. Kustības ātrums. Kustība un mijiedarbība. Kustību kavējoši un bremzējoši spēki. 

151

25. Skaņas parādības. Skaņu veidi. Skaņas raksturlielumi. Skaņas parādību pētīšana Pamatizglītībā 

26. Enerģijas veidi un avoti. Kurināmais. Siltums. Enerģijas resursu taupīga izmantošana. 

27. Elektrība. Elektriskās ķēdes. Patērētāju virknes un paralēlais slēgums. Elektroierīces. 

28. Elektriskā strāva, tās ražošanas principi. Elektriskās strāvas bīstamība un elektrodrošības pasākumi. 

29. Elektriskās parādības dabā. Drošības pasākumi pērkona negaisa laikā. 

30. Elektrības pamatu mācīšanas metodika Pamatizglītībā. 

31. Magnēti, to īpašības un izmantošana. Eksperimenti ar magnētiem Pamatizglītība. 

32. Priekšstats par elektromagnētiskajām parādībām. Elektromagnētiskie viļņi. 

33. Dabaszinātņu galvenie pētījuma virzieni mūsdienās. 




1. AntonsL. Lietišķa fizika 1., 2., 3., daļa.-R: Zvaigzne ABC 

2. Arājs, Drule, Miesniece Dabaszinības 1., 2., 3., 4. klasei ( Mācību grāmata , Darba burtnīca, Metodiskais 

līdzeklis). 

3. Belousova L. Alijevs R. Dabaszinības 5. klasei. 

4. Jonāne.L No Zemes līdz zvaigznēm. 

5. M. Gumiļevska. Kāpēc tā?- R.: Liesma 1974. 

6. Milaša I., Hahele R., Kalniņa D., Jezerskis Z., Jonāne L., Zvingevica A., Vulfs R. Ar gudru ziņu. 

Matemātika. Dabaszinības 3.klasei (( Mācību grāmata , Darba burtnīca, Metodiskais līdzeklis), - R: 

RaKa,2005. 

7. Prelgauska Dz. Spēles, rotaļas eksperimenti – R.: Zvaigzne 1999. 

8. Press H.J. No rotaļām uz zināšanām._R.: Zvaigzne, 1988. 

9. Serla – Bārnsa B. Brīnumaino lietu pasaulē ŪDENS; GAISS; GAISMA; SKAŅA 

10. Sikoruks I. Fizika mazajiem – R.: Zvaigzne, 1990 

11. Vaivode E. Es un mēs un viss ap mums. 1., 2., 3., 4. kl. ( M.G., D.B., Metodiskais līdzeklis). 

12. Vilks I. Astronomija vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC. 

13. Vilks I., Gribuste R. Vilciņa S. Dabaszinības 1., 2., 3., 4., klasei ( Mācību grāmata , Darba burtnīca, 

Metodiskais līdzeklis). 

14. Zaķis J. Mācība par vielu. R. Zvaigzne 1990. 

15. Тарасовю Л. Физика в природе. М.: Просвещение, 1988. 






Physical processes in nature 


The course provides developing students’ knowledge about the processes in nature and develop 

understanding about the causes of physical processes, 

Piezīmes: 

152

Nosaukums Ģeogrāfija un novadpētniecība 




Zinātnes nozare Ģeogrāfija 



Maģ.ģeogr., Juris Soms, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, lektors 


Nav 


Sagatavot topošos skolotājus radošam profesionālam darbam, iekļaujot viņu zināšanu klāstā ģeogrāfijas 

pamatzināšanas, novadpētniecības elementus un prasmes tuvākās apkārtnes iepazīšanai novadpētnieciskā 

aspektā. 


1. tēma. Ģeogrāfija un novadpētniecība, to pētījumu objekti un metodes. Ģeogrāfijas un novadpētniecības 

pamatu zināšanu nozīme Pamatizglītības skolotāja darbā. Tuvākā novada un apkārtnes izpētes nozīme. 

2. tēma. Zemes – Saules sistēmas planēta, tās lielums, forma, kustības raksturs un uzbūve. 

3. tēma. Zemes ģeogrāfiskais apvalks un tā elementi - atmosfēra. 

4. tēma. Zemes ģeogrāfiskais apvalks un tā elementi - hidrosfēra. 

5. tēma. Zemes ģeogrāfiskais apvalks un tā elementi - litosfēra. 

6. tēma. Zemes ģeogrāfiskais apvalks un tā elementi - biosfēra. 

7. tēma. Globālās problēmas (globālās klimata izmaiņas, “siltumnīcas efekts”, tropisko mežu izciršana, 

“ozona caurumi” u.c.). Šo parādību un procesu ģeogrāfiskie un sociālie cēloņi un iespējamās sekas. 

8. tēma. Jēdziena “novadpētniecība” skaidrojums. Kompleksā un nozaru novadpētniecība. Novadpētniecības 

nozares. 

9. tēma. Dabas pieminekļi Latvijā. 

tēma. Ģeogrāfiskie “rekordi” un “rekordisti” Latvijā, Eiropa un pasaulē 


ieskaite 


1. Ancāne I., 2000. Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca. Rīga, Zvaigzne ABC. 335 lpp. 

2. Bambergs K., 1993. Ģeoloģija un hidroģeoloģija. Rīga, Zvaigzne. - 328 lpp. 

3. Biseniece A., 1994. Vispārējā fiziskā ģeogrāfija 6. klasei. Rīga, Pētergailis. 144 lpp. 

4. Eniņš G., Jansons B. Aizsargājamo laukakmeņu uzskaites un mērīšanas metodika. -R.: 1991. - 13 lpp. 

5. Jansons B. Novadpētniecība. Metodisks materiāls augstskolu studentiem. -D.: DPU izd. Saule, 1996. 

6. Jansons B. Skolotāju sagatavošana novadpētniecības darba organizēšanai skolā. -D.: DPU izd. Saule, 

1996. 

7. Jansons B., Salīte I. Novadpētniecība - aktīva vides izglītības darba forma. -D.: DPU izd. Saule, 1995. 

- 47 lpp. 

8. Jurkons I. Novadpētnieka rokasgrāmata. -R.: Zvaigzne ABC, 1998. -104 lpp. 

9. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E., 1991. Ekoloģija un daba aizsardzība. Rīga, Zvaigzne. 300 lpp. 

10. Melbārde Z., Rozīte M., Nikodemus O., 2003. Latvijas ģeogrāfija 9. klasei. Eksperimentāla mācību 

grāmata. Rīga, Zvaigzne ABC. 224 lpp. 

11. Mūrnieks I., 1992. Pasaules globālās problēmas. Rīga, Zvaigzne. 41 lpp. 

12. Rudovics A., Rudovica T., 1995. Latvijas Fiziskā ģeogrāfija 9. klasei. Rīga, ZvaigzneABC. 109 lpp. 

153

13. Saltupe B., Eberhards G. Akmeņi un dižakmeņi. -R.: Zinātne, 1981. 

14. Кан С. И., 1982. Океан и атмосфера. М., Наука. 148 с. 

15. Рекорды Земли. Живая природа. Смоленск: Русич, 1999. - 192 с. 

16. Рекорды Земли. Неживая природа. Смоленск: Русич, 1998. - 192 с. 

17. Bradsрaw M., Weaver R., 1993. Physical Geography. An introduction to Earth Environments. St. 

Louis, Mosby Year Book 640 pp. 

18. Douglass L.S., Ellis D.M., Magnoli M.A., 1983. Teacher’s manual for Earth – Space Science. Illinois, 

Laidlaw Brothers. – 592 pp. 

19. Strahler Alan H., Strahler Arthur N.,1992. Modern Physical Geography Study Guide (Fourth 

Edition). New York, 308 pp. 

20. Tarbuck E.J., Lutgens F.

daugavpils universitātes studiju programmu pašnovērtējuma nolikums

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles