DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE “ĶĪMIJA” Pašnovērtējuma ziņojums ...
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE “ĶĪMIJA” Pašnovērtējuma ziņojums ...
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE “ĶĪMIJA” Pašnovērtējuma ziņojums ...
Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!
Leverage SEO-optimized Flipbooks, powerful backlinks, and multimedia content to professionally showcase your products and significantly increase your reach.
<strong>DAUGAVPILS</strong> <strong>UNIVERSITĀTE</strong><br />
DABASZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTE<br />
Akadēmiskā bakalaura studiju programma<br />
<strong>“ĶĪMIJA”</strong><br />
atjaunojamo resursu ķīmija<br />
vai<br />
praktiskā bioanalītika<br />
<strong>Pašnovērtējuma</strong> <strong>ziņojums</strong><br />
par 2011./2012. studiju gadu<br />
Apstiprināts<br />
DMF Domes sēdē<br />
2012.gada 29.augustā, protokols Nr. 22-5/11
<strong>DAUGAVPILS</strong> <strong>UNIVERSITĀTE</strong><br />
Akadēmiskā bakalaura studiju programma<br />
<strong>“ĶĪMIJA”</strong><br />
Studiju programmas kods: 43440<br />
Programmas apjoms: 120 KP<br />
Programmas īstenošanas veids: pilna laika klātienes studijas<br />
Prasības uzsākot studijas: atestāts par vidējo izglītību<br />
Programmas īstenošanas ilgums: 3 studiju gadi (6 semestri)<br />
Iegūstamais grāds: dabaszinātņu akadēmiskais bakalaura grāds<br />
ķīmijā (atjaunojamo resursu ķīmija vai praktiskā<br />
bioanalītika)<br />
Programmas īstenošanas vieta: Daugavpils Universitāte, Vienības ielā 13 un<br />
Parādes ielā 1<br />
Bakalaura studiju programmas docents, Dr. chem. Sergejs Osipovs<br />
“Ķīmija” direktors paraksts<br />
APSTIPRINĀTS<br />
DU Senāta sēdē<br />
2011. gada 28. februārī<br />
Protokola Nr.<br />
Senāta priekšsēdētāja:<br />
paraksts<br />
asoc. prof. Irēna Kokina
SATURS<br />
1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi ................................................................................ 5<br />
2. Iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā ....................................... 7<br />
3. Studiju programmas organizācija ........................................................................................... 10<br />
3.1. Studiju programmas organizācija .................................................................................... 10<br />
3.2. Studiju programmas struktūra ......................................................................................... 10<br />
3.3. Studiju programmas saturs un plāns ................................................................................ 11<br />
3.4. Iekšējās kvalitātes mehānisma darbība............................................................................ 16<br />
4. Studiju rezultātu un programmas satura salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām<br />
Latvijā un Eiropas Savienības valstīs ............................................................................................ 18<br />
5. Vērtēšanas sistēma ................................................................................................................. 21<br />
6. Studiju programmas praktiskā īstenošana .............................................................................. 23<br />
6.1. Studiju programmas īstenošana un tās saistība ar profesionālajām un akadēmiskajām<br />
maģistra studiju programmām .................................................................................................. 23<br />
6.2. Izmantotās studiju metodes un formas ............................................................................ 24<br />
6.3. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu ................... 24<br />
6.4. Studējošo iesaistīšana pētniecības projektos ................................................................... 25<br />
7. Programmas perspektīvais novērtējums ................................................................................. 27<br />
7.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam ................................. 27<br />
8. Akadēmiskā personāla novērtējums ....................................................................................... 29<br />
8.1. Akadēmiskā personāla skaits........................................................................................... 29<br />
8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija (projektu vadība, pētniecības virzieni un to<br />
rezultāti) .................................................................................................................................... 32<br />
8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika<br />
nākamajiem 6 gadiem ............................................................................................................... 36<br />
9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums ............................................................ 39<br />
10. Ārējie sakari ........................................................................................................................... 41<br />
10.1. Sadarbība ar darba devējiem ............................................................................................ 41<br />
10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām ............................................................... 41<br />
11. Programmas attīstības plāns ................................................................................................... 42<br />
11.1. Studiju programmas SVID analīze ................................................................................... 42<br />
11.2. Programmas attīstības plāns ............................................................................................. 44<br />
Pielikumi<br />
1. pielikums: Licence par tiesībām īstenot studiju programmu, LR IZM atzinums par tiesībām<br />
realizēt studiju programmu.<br />
2. pielikums: Diploma un tā pielikuma paraugs<br />
2. pielikums: Līgums, kas apliecina, ka pieteicējs studiju programmas likvidācijas<br />
gadījumā nodrošinās attiecīgās studiju programmas studējošajiem iespēju<br />
turpināt izglītību citā izglītības iestādē<br />
3. pielikums: Bakalaura studiju programmas “Ķīmija” plāns<br />
3
4. pielikums: Studiju programmas A un B daļu realizācijā iesaistītā akadēmiskā<br />
personāla Curriculum Vitae<br />
5. pielikums: Bakalaura studiju programmas ”Ķīmija” A un B daļu<br />
studiju kursu apraksti<br />
6. pielikums: Bakalaura studiju programmas „Ķīmija” akadēmiskā personāla un<br />
studējošo piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, kongresos, simpozijos<br />
laikā no 2008. – līdz 2010. gadam<br />
7. pielikums: Bakalaura studiju programmas ”Ķīmija” akadēmiskā personāla un<br />
studējošo publikācijas laikā no 2008. – līdz 2010. gadam<br />
8. pielikums: Bakalaura studiju programmas ”Ķīmija” bakalaura darbu vērtēšanas<br />
kritēriji un vērtēšanas veidlapas paraugs<br />
9. pielikums: Bakalaura studiju programmas ”Ķīmija” studējošo aptaujas anketas<br />
paraugs un anketēšanas datu apstrādes piemērs<br />
10. pielikums: Bakalaura studiju programmas ”Ķīmija” absolventu aptaujas anketas<br />
paraugs<br />
11. pielikums: Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem<br />
12. pielikums: Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām<br />
4
1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI<br />
MK rīkojumā Nr.594 no 2009.gada 31.augusta "Par prioritārajiem zinātnes virzieniem<br />
fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadā" kā viena no prioritātēm ir<br />
minēta Enerģija un vide. Šī prioritāte ietver atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un<br />
izmantošanas tehnoloģiju un klimata izmaiņas samazinošo tehnoloģiju plašu ieviešanu un<br />
izmantošanu, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Lai realizētu šo prioritāti ir<br />
jāsagatavo speciālisti, tajā skaitā ķīmiķi, kuri spēj adekvāti novērtēt esošo situāciju resursu<br />
izmantošanas jomā, spēj veikt pētījumus par atjaunojamo resursu izmantošanas iespējām un uz<br />
šo pētījumu pamata tautsaimniecībā sekmīgi ieviest jaunas tehnoloģijas. . Šajā pašā rīkojumā ir<br />
norādīta arī sabiedrības veselības (profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un metodes,<br />
biomedicīnas tehnoloģijas) prioritāte. Prioritātes realizācijai nepieciešami augsti kvalificēti<br />
speciālisti, kuri varētu strādāt dažāda profila bioloģiskajās, klīniskajās, biotehnoloģijas u.c.<br />
laboratorijās, nodrošinot cilvēka un dzīvnieku veselības, vides un pārtikas drošības kritēriju<br />
noteikšanu, izvērtēšanu un iespējamo risku novēršanu. DU piedāvā studiju programmu ķīmijā,<br />
kas tieši vērsta uz atjaunojamo resursu ķīmijas speciālistu un biomedicīnisko laboratorijas<br />
izmeklējumu speciālistu sagatavošanu.<br />
Latvija nav bagāta ar neatjaunojamiem minerālajiem resursiem, toties ievērojamā<br />
daudzumā ir pieejami tādi bioresursi kā augsne, kūdra, koksne, kā arī zaļo augu biomasa.<br />
Minētie resursi pašlaik ļoti maz tiek izmantoti lai ražotu energoresursus – t.i. produkciju ar<br />
lielu pievienotu vērtību. Koksnes sauso pārtvaici veic daži sīkie uzņēmumi vairākos Latvijas<br />
novados. Rīgā, Liepājā un citās Latvijas pilsētās darbojas koģenerācijas stacijas, kur izmanto<br />
biomasu enerģijas iegūšanai. Minētie piemēri parāda, ka esošie atjaunojamie resursi netiek<br />
izmantoti lietderīgi un pilnā apjomā. Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē<br />
gatavojot ķīmijas bakalaurus minētam aspektam – atjaunojamajiem resursiem – netiek<br />
pievērsta pietiekama uzmanība; piemēram RTU studiju kursi, kuri ir saistīti ar atjaunojamiem<br />
resursiem ir tikai „Ievads ķīmijas tehnoloģijā”, „Degvielu ķīmija un degvielu attīstība” un<br />
„Koksnes materiāli”, savukārt LU – „Vides ķīmija” un „Dabas resursu un lietišķā ķīmija”.<br />
Pašlaik energoresursu ar lielu pievienoto vērtību ražošanas no biomasas attīstību ierobežo<br />
ne tikai finanšu līdzekļu nepietiekamība, bet arī tādu kvalificētu speciālistu trūkums, kuri būtu<br />
spējīgi veikt zinātniskus un lietišķus pētījumus, gan nosakot izejvielu kvalitāti, gan sniedzot<br />
rekomendācijas par tehnoloģiskā procesa uzlabošanu.<br />
Šādu speciālistu sagatavošana dos iespēju veiksmīgi iesaistīties mūsdienu tautsaimniecības<br />
problēmu risināšanā, paaugstinās Latvijas konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū, mazinās<br />
mūsu valsts atkarību no ārējiem energoresursiem, kā arī nodrošinās profesionālās un<br />
akadēmiskās izglītības un tālākizglītības iespējas, tādējādi izpildot arī Boloņas deklarācijas<br />
pamatnostādnes.<br />
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Ķīmija“ (kods 43440) mērķis ir nodrošināt<br />
studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu un prasmju apguvi ķīmijā un tās<br />
apakšnozarēs un attīstot zinātniski - pētnieciskā darba iemaņas un prasmes, tādā veidā<br />
nodrošinot augstākās akadēmiskās izglītības ieguvi un iespēju sekmīgi turpināt studijas<br />
maģistrantūrā. Sekmīgi realizējot studiju programmu, ir paredzēts sagatavot starptautiskā<br />
līmenī konkurētspējīgus speciālistus ar vispusīgām, mūsdienu līmenim atbilstošām zināšanām,<br />
kuri ir spējīgi patstāvīgi plānot un veikt pētījumus un ir kompetenti strādāt uzņēmumos,<br />
institūcijās un citās jomās, kurās ražošanas tehnoloģijas ir saistītas ar resursu ķīmisko analīzi<br />
un pārstrādi.<br />
Mērķa sasniegšanai studiju programmas ietvaros tiek realizēta virkne uzdevumu, no<br />
kuriem nozīmīgākie ir:<br />
5
nodrošināt studējošajiem iespēju kvalitatīvi un sekmīgi apgūt teorētiskās un<br />
praktiskās zināšanas un iemaņas ķīmijas pamatvirzienos: neorganiskajā, organiskajā,<br />
analītiskajā, fizikālajā, bioķīmijā un vides ķīmijā un citās dabaszinātņu nozarēs;<br />
iepazīstināt studentus ar ķīmijas zinātņu sistēmu un nozīmīgāko faktu materiālu, kas<br />
ļauj studentiem patstāvīgi risināt problēmas, kas saistās ar atjaunojamo vides resursu<br />
analīzi un ķīmisko pārstrādi; risināt problēmas un rast atbildes uz teorētiska un/vai<br />
praktiska rakstura jautājumiem šajā jomā;<br />
apgūt praktiskā un pētnieciskā darba prasmes ķīmijas zinātniskajās un ražošanas<br />
laboratorijās un veikt plašāku pētījumu kādā no ķīmijas apakšnozarēm, rezultātus<br />
apkopojot bakalaura darbā;<br />
veidot izpratni par ķīmijas zinātnes nozīmi atjaunojamo dabas resursu ilgtspējīgo<br />
izmantošanu;<br />
laboratorijas darbu un praktisko darbu laikā attīstīt un nostiprināt zinātniskā darba<br />
prasmes un iemaņas, kā arī prasmi patstāvīgi organizēt pētījumus, iegūt un apstrādāt<br />
datus, veikt atjaunojamo dabas resursu un to pārstrādes produktu analīzi un noformēt<br />
pētījumu atskaites;<br />
veidot izpratni par testēšanas metodēm un iespējām biomedicīnas jomā;<br />
iegūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas darbam biomedicīnas u.c.<br />
laboratorijās;<br />
veidot izpratni un praktiskās iemaņas par kvalitātes sistēmas ieviešanu laboratorijā,<br />
tās uzturēšanu un ilgtspēju;<br />
veicināt sadarbību starp studentiem un mācībspēkiem, iesaistot studējošos<br />
pētnieciskajā darbā, ES vai LR fondu finansētos zinātniskajos projektos un<br />
zinātnisko laboratoriju darbā;<br />
nostiprināt Daugavpils Universitātes saikni ar Latgales reģiona pašvaldībām, uz<br />
savstarpējo līgumu pamata veicot zinātniskus pētījumus un izpildot praktiska<br />
rakstura līgumdarbus par atjaunojamo dabas resursu ilgtspējīgo izmantošanu;<br />
nodrošināt studiju programmā imatrikulētajiem iespēju apgūt praktiskās iemaņas<br />
darbā ar mūsdienīgu, ES prasībām un ISO standartiem atbilstošu zinātnisko<br />
aprīkojumu un mēraparatūru un jaunākajiem informācijas tehnoloģiju un<br />
komunikāciju produktiem (hardware un software), kas tiek izmantoti ķīmijas<br />
zinātnē;<br />
realizēt augstāk minētos uzdevumus, programmas īstenošanā iesaistot kvalificētu<br />
akadēmisko personālu, kā arī citu Latvijas un ārvalstu zinātniski pētniecisko un<br />
izglītības iestāžu speciālistus.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
6
2. IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN<br />
ATTIEKSMJU FORMĀ<br />
Bakalaura studiju programmas apguves gaitā studējošie papildina un padziļina esošās un<br />
iegūst jaunas zināšanas, prasmes un kompetences ķīmijas zinātnes jomā (1. tabula).<br />
Zināšanas. Atbilstoši MK not. Nr. 990, 6 EKI līmenim, absolvents spēj parādīt attiecīgajai<br />
zinātnes nozarei vai profesijai raksturīgās pamata un specializētas zināšanas un šo zināšanu<br />
kritisku izpratni, turklāt daļa zināšanu atbilst attiecīgās zinātnes nozares vai profesijas augstāko<br />
sasniegumu līmenim. Spēj parādīt attiecīgās zinātnes nozares vai profesionālās jomas<br />
svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni<br />
Programma paredz teorētisko un praktisko zināšanu padziļinātu apguvi ķīmijas zinātnē un<br />
tās apakšnozarēs, kā arī saskarzinātnēs, t.i. bioloģijā, fizikā, ķīmijas tehnoloģijās, pārtikas<br />
zinātnēs un tehnoloģijās, un vides zinātnē. Studiju programmas sekmīgas izpildes un studiju<br />
kursu satura apguves rezultātā studējošie demonstrēs izpratni par atjaunojamo resursu (koksni,<br />
kūdru, lauksaimniecības produkciju, dabas ūdeņi un c.) sastāvu un iespējamiem izmantošanas<br />
veidiem, par pārstrādes procesa notiekošām ķīmiskajām reakcijām un gatavas produkcijas<br />
kvalitātes ķīmiskiem rādītājiem, kā arī par aktuālajām mūsdienu globālajām un lokālajām<br />
problēmām materiālo resursu izmantošanas jomā un to iespējamajiem risinājumiem.<br />
Speciālistu sagatavošana biomedicīna paredz zināšanas sekojošās jomās: bioloģijas pamati,<br />
testēšanas metodes specialitātē (mikrobioloģija, parazitoloģija, ģenētika, biotehnoloģija,<br />
klīniskā ķīmija un bioķīmija, seroloģija, histoloģija), kvalitātes sistēmas nodrošināšana<br />
laboratorijā, drošība biomedicīnas laboratorijā, laboratorijas dokumentu izstrāde un vadība,<br />
mikroskopijas tehnika, biomedicīnas ētika, likumdošana specialitātē.<br />
Prasmes. Atbilstoši MK not. Nr. 990, 6 EKI līmenim, absolvents spēj, izmantojot apgūtos<br />
teorētiskos pamatus un prasmes, veikt profesionālu, māksliniecisku, inovatīvu vai pētniecisku<br />
darbību, formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, problēmas un risinājumus savā zinātnes<br />
nozarē vai profesijā, tos izskaidrot un argumentēti diskutēt par tiem gan ar speciālistiem, gan ar<br />
nespeciālistiem. Spēj patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos, virzīt savu un padoto tālāku<br />
mācīšanos un profesionālo pilnveidi, parādīt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā, uzņemties<br />
atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu, pieņemt<br />
lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.<br />
Programmas apguves gaitā studējošie iegūst akadēmiskās un profesionālās iemaņas un<br />
prasmes. Studiju programmas izpilde un atsevišķu studiju kursu apguve balstās uz esošajām,<br />
skolā iegūtajām sociālajām, komunikatīvajām un izglītošanās prasmēm un vienlaicīgi<br />
studējošajiem sekmē esošo prasmju pilnveidošanu un nodrošina jaunu, komplicētāku prasmju<br />
attīstību. Piedaloties studiju programmā paredzētajos praktiskajos un laboratorijas darbos, kā<br />
arī akadēmiskā personāla vadībā veicot pētījumus un to rezultātus apkopojot studiju un<br />
bakalaura darbos, studējošie, pielietojot dažādas pētnieciskās metodes, apgūst dabas resursu un<br />
to pārstrādes procesu pētījumu metodoloģiju, prasmes plānot un veikt pētījumus, prasmi<br />
kritiski izvērtēt iegūtos rezultātus, veikt datu analīzi un interpretāciju, prasmi prezentēt un<br />
publiski aizstāvēt savu pētījumu rezultātus u.c. Iegūtās prasmes nodrošina studējošo atbilstību<br />
darba tirgus prasībām konkrētajā nozarē un viņu turpmāko spēju kā darba ņēmējiem strādāt<br />
atjaunojamo resursu apsaimniekošanas jomā, biomedicīnas u.c. laboratorijās, valsts institūcijās<br />
vai privātajos uzņēmumos.<br />
Kompetences. Atbilstoši MK not. Nr. 990, 6 EKI līmenim, absolvents spēj patstāvīgi<br />
iegūt, atlasīt un analizēt informāciju un to izmantot, pieņemt lēmumus un risināt problēmas<br />
attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesijā, parādīt, ka izprot profesionālo ētiku, izvērtēt savas<br />
profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību un piedalīties attiecīgās profesionālās<br />
jomas attīstībā.<br />
Studējošo sekmīga akadēmiskā un pētnieciskā darbība bakalaura studiju programmas<br />
prasību izpildē nav iespējama bez sadarbības ar programmas realizācijā iesaistīto akadēmisko<br />
7
personālu un studiju biedriem, kā arī bez iedziļināšanās ilgtspējīgas attīstības un dabas resursu<br />
racionālas izmantošanas problemātikā, pārtikas drošībā un biomedicīnā. Tādejādi tiek<br />
nostiprinātas pašorganizēšanas spējas, veidojot ilgtspējīgo attīstību veicinošo rīcību.<br />
1. tabula. Bakalaura studiju programmas „Ķīmija” iegūstamie studiju rezultāti: zināšanas,<br />
prasmes un kompetences<br />
Zināšanas Prasmes Kompetences<br />
• cilvēka un vides<br />
mijiedarbība un vides<br />
zinātnes izveidošanās;<br />
• ķīmijas zinātnes<br />
integratīvais un<br />
interdisciplinārais raksturs,<br />
ķīmijas zinātnes<br />
apakšnozares;<br />
• ķīmijas zinātnes<br />
metodoloģija, pētnieciskās<br />
metodes un to pielietojums<br />
ķīmijas zinātnē;<br />
• vielas un enerģijas plūsmas<br />
un aprite, cilvēka ietekme uz<br />
šiem procesiem;<br />
• dabas resursi, to<br />
klasifikācijas, nodrošinājums<br />
un sapratīgas izmantošanas<br />
nepieciešamība;<br />
• vides piesārņojums, tā veidi<br />
un avoti, vides piesārņojuma<br />
noteikšanas metodes, vides<br />
monitorings;<br />
• cilvēka darbības ietekme uz<br />
dabas vidi, atjaunojamo<br />
resursu izmantošana, veicinot<br />
vides ilgtspējīgo attīstību;<br />
• globālās, reģionālās un<br />
lokālās vides problēmas,<br />
atjaunojamo resursu<br />
izmantošanas iespējas doto<br />
problēmu risinājumam;<br />
• testēšanas metodoloģija<br />
biomedicīnas laboratorijās;<br />
• kvalitātes sistēmas<br />
nodrošināšana biomedicīnas<br />
laboratorijā;<br />
• likumdošana specialitātē;<br />
• laboratorijas dokumentu<br />
izstrāde un uzturēšana;<br />
• iegūto zināšanu izmantošana<br />
teorētisku un praktisku<br />
uzdevumu risināšanā un<br />
pētījumu veikšanā ķīmijas<br />
zinātnē;<br />
• ietekmes uz vidi un<br />
mijiedarbības procesu vidē<br />
izpratne un interdisciplināra<br />
pieeja problēmu risināšana;<br />
• patstāvīgā studiju,<br />
pētnieciskā un sabiedriskā<br />
darba plānošana, pārvaldība<br />
un realizācija;<br />
• līdz šim veikto pētījumu<br />
rezultātu un to interpretācijas<br />
kritiska izvērtēšana;<br />
• ķīmijas un biomedicīnas<br />
zinātnes informācijas un datu<br />
apkopošana, analīze un atlase<br />
no zinātniskās literatūras,<br />
publikācijām un<br />
elektroniskajiem mēdijiem;<br />
• pētījumu tematikas,<br />
pētījumu objekta vai<br />
problēmas un pētījumu<br />
metodoloģijas pamatojums;<br />
• atbilstošu pētījumu metožu,<br />
aparatūras, instrumentu un<br />
datorprogrammu izvēle un<br />
pielietojums atjaunojamo<br />
resursu kvalitātes izvērtēšanā<br />
un tehnoloģisko procesu<br />
kontrolē;<br />
• patstāvīgums pētījuma<br />
veikšanā un rezultātu ieguvē;<br />
• pētījumos iegūto datu<br />
statistiskā apstrāde, un to<br />
rezultātu interpretācija;<br />
• pētījumu rezultātu kritisks<br />
izvērtējums un turpmāko<br />
• spēja pašorganizēties;<br />
• starpnozaru skatījums uz<br />
vides un biomedicīnas<br />
problēmām un to<br />
iespējamajiem risinājumiem<br />
ilgtspējīgas un līdzsvarotas<br />
attīstības kontekstā;<br />
• vides un biomedicīnas ētika<br />
kā cilvēku sabiedrības un<br />
dabas vides mijiedarbības<br />
pamats;<br />
• interese, sapratne un<br />
iecietība attiecībā uz citu<br />
cilvēku paustajām idejām un<br />
viņu darba rezultātiem;<br />
• atbildība par personīgā<br />
veikuma precizitāti un<br />
zinātniskuma principu<br />
ievērošanu;<br />
• korektums;<br />
• koleģialitāte;<br />
• komunikabilitāte;<br />
• vēlme pilnveidot savas<br />
zināšanas un prasmes<br />
atbilstoši zinātniskās vai<br />
profesionālās darbības jomai;<br />
• sistemātiska jaunākās<br />
zinātniskās literatūras un<br />
periodikas iepazīšana, apzinot<br />
aktuālas tendences ķīmijas<br />
zinātnes un tās apakšnozaru<br />
pētniecībā.<br />
8
• pētnieciskā darba<br />
organizēšana biomedicīnā;<br />
• biomedicīnas ētika.<br />
pētījumu plānošana;<br />
• pētījumu rezultātu<br />
aprobēšana un prezentēšana<br />
zinātniskajās konferencēs,<br />
publikāciju sagatavošana;<br />
• iesaistīšanās zinātniskajā<br />
komunikācijā, ķīmijas<br />
zinātnes atziņu un<br />
pamatnostādņu<br />
popularizēšana;<br />
• testēšanas prasmes<br />
sekojošās jomās:<br />
parazitoloģija, histoloģija,<br />
klīniskā ķīmija un bioķīmija,<br />
mikrobioloģija, seroloģija,<br />
ģenētika, imunoloģija,<br />
mikroskopijas tehnika;<br />
• atbilstošu pētījumu metožu,<br />
aparatūras, instrumentu un<br />
datorprogrammu izvēle un<br />
pielietojums biomedicīnā;<br />
• kvalitātes izvērtēšanā un<br />
tehnoloģisko procesu<br />
kontrole biomedicīnā.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
9
3. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA<br />
3.1. Studiju programmas organizācija<br />
Studiju process ir organizēts atbilstoši Augstskolu likumam, Izglītības likumam,<br />
Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu (MK not. Nr. 2), Daugavpils<br />
Universitātes Satversmei u.c. normatīvajiem dokumentiem, kuri ir spēkā Latvijas Republikā, kā<br />
arī saskaņā ar DU Senātā pieņemtiem studijas reglamentējošiem dokumentiem. Imatrikulācija<br />
notiek saskaņā ar Uzņemšanas noteikumiem DU, kurus ik gadu apstiprina DU Senāts.<br />
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas kopējo vadību nodrošina DU Studiju<br />
padome, konkrēto jautājumu risināšana ir DMF dekanāta un studiju programmas „Ķīmija”<br />
padomes pārziņā. Programmas realizācijai tiek pieaicināts nepieciešamais akadēmiskais<br />
personāls no DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras, Anatomijas un Fizioloģijas katedras,<br />
Ekoloģijas institūta, Sistemātikas bioloģijas institūta, kā arī no citām struktūrvienībām. Studijas<br />
realizē DMF auditorijās, laboratorijās un citās DU struktūrvienību telpās. Akadēmiskās<br />
bakalaura studiju programmas “Ķīmija” praktisko realizāciju vada programmas direktors Dr.<br />
chem., docents Sergejs Osipovs.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
3.2. Studiju programmas struktūra<br />
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Ķīmija” kopapjoms ir 120 kredītpunkti<br />
(KP). Tās struktūru veido obligātā daļa (A), obligātās izvēles daļa (B): B1 –<br />
atjaunojamo resursu ķīmija, B2 – praktiskā bioanalītika un brīvās izvēles daļa (C). No<br />
iepriekš minētā studiju programmas apjoma 1 KP ir studiju darba izstrādāšana, 10 KP ir<br />
bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana, bet 109 KP veido teorētiskie un<br />
praktiskie obligātās daļas (A), obligātās izvēles daļas (B) un brīvās izvēles daļas (C)<br />
studiju kursi.<br />
A un B1 daļas ķīmijas zinātnes, vides zinātnes, bioloģijas, ekoloģijas cikla un<br />
saskarzinātņu kursu ietvaros 55 KP ir paredzētas lekciju kursiem un 50 KP – laboratorijas<br />
darbiem un semināru nodarbībām. Attiecīgi studiju programmas teorētiskās un praktiskās daļas<br />
attiecība ir 880 pret 800 akadēmiskās kontaktstundas (skat. 1. att.).<br />
Lekcijas<br />
52%<br />
Laboratorijas<br />
darbi,<br />
praktiskie<br />
darbi un<br />
semināri<br />
48%<br />
1. attēls. Attiecība starp A un B1 daļās ietverto studiju kursu teorētisko un praktisko daļu<br />
(procentos no kopējā KP skaita)<br />
10
A un B2 daļas ķīmijas zinātnes, vides zinātnes, bioloģijas, ekoloģijas cikla un<br />
saskarzinātņu kursu ietvaros 57 KP ir paredzētas lekciju kursiem un 48 KP – laboratorijas<br />
darbiem un semināru nodarbībām. Attiecīgi studiju programmas teorētiskās un praktiskās daļas<br />
attiecība ir 912 pret 768 akadēmiskās kontaktstundas (skat. 2. att.).<br />
Lekcijas<br />
54%<br />
Laboratorijas<br />
darbi,<br />
praktiskie<br />
darbi un<br />
semināri<br />
46%<br />
2. attēls. Attiecība starp A un B2 daļās ietverto studiju kursu teorētisko un praktisko daļu<br />
(procentos no kopējā KP skaita)<br />
A un B daļas kursus, saskaņā ar programmas studiju plānu (skat. 3. pielikumu), plānots<br />
realizēt 3 studiju gadu laikā, C daļas kursus – 2 līdz 3 studiju gadā. Studentu zinātniskajam<br />
darbam, kas ļauj iegūt datus un faktoloģisko materiālu bakalaura darba izstrādei, ir atvēlēti 2.<br />
un 3. studiju gads.<br />
1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads<br />
1. semestris 2. semestris 3. semestris 4. semestris 5. semestris 6. semestris<br />
A daļa: obligātās daļas studiju kursi (jāiegūst 59 KP)<br />
Studiju darbs (bak. darba<br />
projekts) (1 KP)<br />
Bakalaura darbs (10 KP)<br />
B daļa: obligātās izvēles daļas studiju kursi (jāiegūst vismaz 46 KP atbilstošajā specializācijas<br />
virzienā)<br />
B1 – atjaunojamo resursu ķīmija<br />
B2 – praktiskā bioanalītika<br />
C daļa: brīvās izvēles daļas studiju kursi (jāiegūst vismaz 4 KP)<br />
3. attēls. A, B un C daļas kursu, kā arī lauka kursu un studentu zinātniskā darba (studiju darbs<br />
jeb bakalaura darba projekts un bakalaura darbs) laika plānojums.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
3.3. Studiju programmas saturs un plāns<br />
11
Bakalaura studiju programmas „Ķīmija” saturs ir veidots ar mērķi nodrošināt<br />
studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu un prasmju apguvi, kā arī pētnieciskā<br />
darba un zinātniskās analīzes prasmes, sagatavojot studējošos turpmākām studijām<br />
maģistrantūrā vai profesionālajai darbībai.<br />
Bakalaura studiju programmas saturs ietver ķīmijas zinātnes un tās apakšnozaru<br />
pamatnostādnes, principus un zinātnisko metodoloģiju, kā arī ķīmijas zinātnes kā integratīvās<br />
dabas zinātņu nozares veidošanās vēsturi un tās aktuālo problēmu risinājumus interdisciplinārā<br />
kontekstā.<br />
Studiju programmas saturs, atbilstoši tās struktūrai, ir sadalīts starp obligātās daļas (A),<br />
obligātās izvēles daļas (B) un brīvās izvēles daļas (C) studiju kursiem.<br />
A daļa: OBLIGĀTIE KURSI (5. pielikums). Šīs daļas kursu studijas ir obligātas visiem<br />
akadēmiskajā programmā imatrikulētajiem studentiem. Tajā ietilpst mācību priekšmeti, kuros<br />
apgūstot studentam veidojas kopskats par ķīmijas zinātnes pamatnozaru atziņām. A daļā ir<br />
ietverti ārēji kursi, kas saistās ar priekšstata veidošanos par atjaunojamo dabas resursu sastāvu<br />
un ķīmiskajām procesiem, kuri norisinās šo resursu pārstrādes gaitā. Iegūtas teorētiskās atziņas<br />
tiek nostiprinātas un attīstītas strādājot laboratorijas darbus, kā arī veicot pētniecisko darbību<br />
izstrādājot bakalaura darbu un iesaistoties pētnieciskajā darbībā projektos, ko realizē katedra un<br />
arī zinātniski-pētnieciskie institūti. Vienlaicīgi obligātās daļas studiju kursi sniedz ieskatu<br />
ķīmijas zinātnes attīstības vēsturē, aktuālajās problēmās un šo problēmu iespējamo risinājumu<br />
globālā un reģionālā mērogā un starpnozaru aspektā. Apgūstot A daļas teorētiskos un<br />
praktiskos kursus, students iegūst 59 KP, kā arī izstrādājot studiju darbu – 1 KP un izstrādājot<br />
un aizstāvot bakalaura darbu – 10 KP. Kopumā A bloks veido 70 KP jeb 59 % no kopējā<br />
kredītpunktu skaita, kas nepieciešams, lai iegūtu bakalaura akadēmisko grādu ķīmijā (skat. 4.<br />
att.).<br />
B daļa: OBLIGĀTĀS IZVĒLES KURSI (5. pielikums). Obligātā izvēle paredz<br />
specializāciju divos virzienos:<br />
Atjaunojamo resursu ķīmija (B1),<br />
Praktiskā bioanalītika (B2).<br />
Šajā studiju programmas sadaļā ietvertie kursi nodrošina iespējas studentiem izvēlēties<br />
padziļinātu svarīgāko dabaszinātņu vai to saskarzinātņu apakšnozaru apguvi. Vispārīgās<br />
ekoloģijas, augstākās matemātikas un fizikas kursi nodrošina pietiekamu A daļas kursu<br />
apgūšanas zinātnisko līmeni, kā arī dod iespēju izvēlēties šaurāku pētījumu specializāciju<br />
bakalaura darba izstrādāšanai. Studentu specializācijas virzieni izriet no katedru un zinātniski<br />
pētniecisko struktūrvienību piedāvātajiem specializācijas virzieniem. Studentiem ir iespējas<br />
apgūt arī plaši pielietojamas zināšanas citu zinātņu nozaru pētnieciskajā darbā, zinātnisko<br />
pētījumu rezultātu prezentēšanā un aprobēšanā. Studējošie specialitātē Praktiskā bioanalītika B<br />
daļā apgūst studiju kursus, kuri nodrošina padziļinātas zināšanas specializācijas virzienā,<br />
ietverot teorētisko un praktisko kursu. Apgūstot B1 vai B2 daļā izvēlētos kursus studentam<br />
jāiegūst vismaz 46 KP, jeb 38 % no kopējā nepieciešamā KP skaita (skat. 4. att.).<br />
C daļa: BRĪVAS IZVĒLES KURSI. Šajā studiju programmas sadaļā iekļauti brīvas<br />
izvēles kursi, no kuriem studenti var izvēlēties dažādus humanitāro, sociālo un dabas zinātņu<br />
kursus. Apgūstot šīs daļas kursus, studentam ir jāiegūst vismaz 4 KP, kas ir 3 % no kopējā<br />
nepieciešamā KP skaita (skat. 4. att.). Bakalaura studiju programmas „Ķīmija” saturs<br />
detalizētāk izklāstīts 2. tabulā.<br />
12
4. attēls. A, B un C daļu īpatsvars bakalaura studiju programmas “Ķīmija” saturā.<br />
2. tabula. Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Ķīmija” saturs<br />
Nr.<br />
p.k.<br />
1.<br />
2.<br />
3.<br />
4.<br />
5.<br />
6.<br />
7.<br />
8.<br />
9.<br />
10.<br />
11.<br />
12.<br />
13.<br />
Studiju kursa nosaukums Docētājs Kredītpunkti<br />
A daļa (OBLIGĀTIE KURSI)<br />
Vispārīgā ķīmija Asoc. prof. J. Švirksts<br />
Asoc. prof. M. Gorskis<br />
Doc. S. Osipovs<br />
Augstākā matemātika Prof. A. Gricāns<br />
Doc. A. Sondore<br />
Vispārīgā fizika Prof. V. Paškevičs<br />
Doc. A. Podiņš<br />
Ievads bioloģijā Asoc. prof. N. Škute<br />
Doc. Z. Sondore<br />
Organiskā ķīmija Doc. J. Kirilova<br />
Doc. S. Osipovs<br />
Neorganiskā ķīmija Asoc. prof. J. Švirksts<br />
Asoc. prof. M. Gorskis<br />
Lekt. V. Jefimova<br />
9<br />
Darba aizsardzība Doc. J. Kirilova<br />
Doc. S. Osipovs<br />
2<br />
Profesionālā angļu valoda Doc. L. Rumjanceva 2<br />
Analītiskā ķīmija Doc. S. Osipovs<br />
Asoc. prof. M. Gorskis<br />
12<br />
Fizikālā un koloidālā ķīmija Doc. S. Osipovs<br />
Asoc. prof. M. Gorskis<br />
8<br />
Bioķīmija Doc. J. Kirilova<br />
Asoc. prof. M. Gorskis<br />
4<br />
Studiju darbs Darba vadītājs 1<br />
Bakalaura darbs Darba vadītājs 10<br />
Kopā A daļa: 70<br />
B daļa (OBLIGĀTĀS IZVĒLES KURSI)<br />
B1 daļa<br />
5<br />
3<br />
3<br />
3<br />
8<br />
13
1. Vispārīgā ekoloģija Prof. A. Škute<br />
Pētn. M. Pupiņš<br />
3<br />
2. Vides zinātne Doc. D. Gruberts<br />
Doc. J. Soms<br />
3<br />
3. Atjaunojamo resursu ķīmija Asoc. prof. M. Gorskis<br />
Doc. S. Osipovs<br />
3<br />
4. Ekotoksikoloģija Doc. J. Kirilova<br />
Asoc. prof. N. Škute<br />
2<br />
5. Datoru lietošana ķīmijā Asoc. prof. M. Gorskis<br />
Doc. S. Osipovs<br />
3<br />
6. Vides ķīmija Doc. J. Kirilova<br />
Asoc. prof. M. Gorskis<br />
2<br />
7. Ķīmijas tehnoloģijas pamati Lekt. J. Kuklis Asoc.<br />
prof. M. Gorskis<br />
2<br />
8. Ģeoķīmijas pamati Doc. J. Soms<br />
Doc. D. Gruberts<br />
2<br />
9. Atjaunojamie enerģijas resursi Doc. S. Osipovs<br />
Lekt. J. Soms<br />
3<br />
10. Ūdens resursu apsaimniekošana Lekt. D. Lazdāns<br />
Lekt. J. Soms<br />
3<br />
11. Biotehnoloģijas pamati Asoc. prof. I. Kokina<br />
Vad. pētn. M. Kirjušina<br />
2<br />
12. Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras<br />
reģionā<br />
As. S. Mičule 2<br />
13. Atkritumu apsaimniekošana Doc. S. Osipovs<br />
Lekt. J. Kuklis<br />
3<br />
14. Vielu sintēzes stratēģija Doc. J. Kirilova<br />
Lekt. V. Jefimova<br />
6<br />
15. Dabaszinības Prof. A. Salītis<br />
Doc L. Jonāne<br />
2<br />
16. Biomasas apsaimniekošana Lekt. J. Kuklis<br />
Doc. S. Osipovs<br />
3<br />
17. Pārtikas ķīmija Doc. S. Osipovs<br />
Asoc. prof. M. Gorskis<br />
B2 daļa<br />
2<br />
1. Vides zinātne Doc. D. Gruberts<br />
Doc. J. Soms<br />
3<br />
2. Datoru lietošana ķīmijā Asoc. prof. M. Gorskis<br />
Doc. S. Osipovs<br />
3<br />
3. Mikroskopijas tehnika Vad. pētn. M. Kirjušina<br />
Asoc. prof. E. Tamanis<br />
3<br />
4. Drošība biomedicīnas laboratorijās Vad. pētn. M. Kirjušina<br />
Asoc. prof. I. Kokina<br />
2<br />
5. Pētnieciskā darba organizācija Vad. pētn. M. Kirjušina<br />
specialitātē<br />
Asoc. prof. I. Kokina<br />
Pētn. U. Valainis<br />
Pētn. D. Pilāte<br />
Asist. R. Cibuļskis<br />
3<br />
6. Biomedicīnas laboratoriju darba Vad. pētn. M. Kirjušina<br />
organizācija<br />
Asoc. prof. I. Kokina<br />
3<br />
7. Laboratoriju dokumentu izstrādāšana, Vad. pētn. M. Kirjušina<br />
14
noformēšana un arhīva darba Asoc. prof. I. Kokina<br />
organizēšana<br />
Pētn. U. Valainis<br />
2<br />
8. Biomedicīnas ētika Asoc. prof. I. Kokina<br />
Lekt. I. Kuņicka<br />
1<br />
9. Testēšanas metodes specialitātē Asoc. prof. I. Kokina<br />
Vad. pētn. M. Kirjušina<br />
Lekt. D. Cīrule<br />
Lekt. I. Pigiņka<br />
Lekt. A. Daukšte<br />
Lekt. A. Dzerkale<br />
12<br />
10. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija Doc. I.Kaminska<br />
Lekt. A. Paškeviča<br />
4<br />
11. Likumdošana specialitātē Asoc. prof. I. Kokina<br />
Vad. pētn. M. Kirjušina<br />
Pētn. U. Valainis<br />
Doc. P. Evarts-Bunders<br />
2<br />
12. Neatliekamā palīdzība Lekt. I. Kuņicka<br />
Doc. I.Kaminska<br />
Lekt. A. Paškeviča<br />
2<br />
13. Latīņu terminoloģija medicīnā-bioloģijā Lekt. I. Kuņicka<br />
Doc. I.Kaminska<br />
Lekt. A. Paškeviča<br />
2<br />
14. Kvalitātes sistēmas organizēšana Asoc. prof. I. Kokina<br />
laboratorijā<br />
Vad. pētn. M. Kirjušina<br />
Doc. I.Kaminska<br />
Lekt. I. Zelča<br />
Lekt. A. Dzerkale<br />
4<br />
Kopā B daļa: vismaz 46<br />
1. Ķīmijas vēsture<br />
C daļa (BRĪVAS IZVĒLES KURSI)<br />
Asoc. prof. M. Gorskis<br />
Lekt. J. Kuklis<br />
2<br />
2. Zinātnes komunikācija Lekt. J. Kuklis<br />
Asoc. prof. M. Gorskis<br />
3. Saskarsmes psiholoģija Doc. A. Ruža<br />
Doc. T. Uzole<br />
2<br />
4. Filozofijas pamati Lekt. A. Felcis<br />
Lekt. D. Olehnovičs<br />
2<br />
5. Ētika Lekt. A. Felcis<br />
Lekt. B. Felce<br />
2<br />
6. Estētika Lekt. B. Felce<br />
Lekt. A. Felcis<br />
2<br />
Kopā C daļa: vismaz 4<br />
Programmas studiju plāns (skat. 3. pielikumu) veidots, ņemot vērā akadēmisko zināšanu<br />
apguves secību, studiju kursu pēctecību un savstarpējo saikni, kā arī nepieciešamību izlīdzināt<br />
studiju programmā imatrikulēto studentu zināšanu līmeni gadījumos, kad vidusskolā kāds<br />
priekšmets nav apgūts studijām augstskolā nepieciešamajā līmenī. Pēdējais ir sevišķi aktuāls<br />
akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Ķīmija” sekmīgai apguvei un studējošo tālākai<br />
zinātniskai un/vai profesionālai izglītībai nepieciešamajos ķīmijas cikla, dabaszinību nozaru<br />
kursos.<br />
Studiju plāna tematiskā un kalendārā struktūra nodrošina arī plašu, studentu interesēm un<br />
katedru zinātniskajai specializācijai atbilstošu obligātās izvēles kursu klāstu. B sadaļā ietvertie<br />
15
kursi sniedz iespēju studentiem padziļināti apgūt svarīgākās ķīmijas zinātnes vai to<br />
saskarzinātņu apakšnozares, kas ir būtiskas studentu patstāvīgajā pētnieciskajā darbā un<br />
nepieciešamas bakalaura darba sekmīgai izstrādei.<br />
Daļa no obligātās izvēles kursiem satura ziņā ir saistīta ar DU realizējamo profesionālo<br />
maģistra studiju programmu “Vidējās izglītības skolotājs” un tiek piedāvāti studentiem, kuri<br />
izsaka vēlmi tālāk turpināt profesionālās studijas uz akadēmiskās bakalaura izglītības “Ķīmija”<br />
bāzes.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
3.4. Iekšējās kvalitātes mehānisma darbība<br />
Viens no studiju programmas sekmīgas realizācijas būtiskiem priekšnoteikumiem ir<br />
programmas vadības un tās kvalitātes iekšējās kontroles sistēmas izveide DU un tās<br />
funkcionēšanas nodrošināšana. Studiju procesa kvalitātes un vadības nodrošināšanas sistēmas<br />
mērķis ir garantēt programmas satura atbilstību ķīmijas zinātnē un augstākajā izglītībā<br />
pastāvošajām prasībām, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības darba tirgus prasībām.<br />
Studiju programmas un studiju procesa kvalitātes novērtēšana DU tiek veikta, lai<br />
kontrolētu studiju programmas izpildi, uzlabotu tās saturu un plānotu tās attīstību. Kopumā šī<br />
sistēma ir vērsta uz programmas izvirzīto mērķu sasniegšanu un tajā uzstādīto uzdevumu<br />
izpildi. Kvalitātes kontrole ir organizēta Universitātes mērogā un tā tiek veikta visos posmos,<br />
t.i. imatrikulējot studentus, pieņemot darbā akadēmisko personālu, vērtējot un pilnveidojot<br />
studiju programmas saturu, vērtējot struktūrvienību darbību un to vadītājus pēc zinātniskā un<br />
akadēmiskā darba rezultātiem.<br />
Blakus ārējai novērtēšanai, kuru Universitāte nodrošina sadarbībā ar LR Izglītības un<br />
zinātnes ministriju un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru (AIKNC),<br />
nepārtraukti un sistemātiski darbojas iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Studiju darba<br />
kvalitātes iekšējo kontroli pastāvīgi veic Programmas padome, profilējošās DMF katedras un<br />
struktūrvienības, šo darbu koordinē un vada DU Senāta apstiprināts Studiju kvalitātes<br />
novērtēšanas centrs (SKNC), DU Studiju daļa un Studiju padome.<br />
Ķīmijas bakalaura studiju programmas kvalitātes nodrošinājuma pamatā ir:<br />
studiju programmas satura analīze un izvērtējums, sagatavojot pašnovērtējuma ziņojumus<br />
par aizvadīto akadēmisko gadu; iegūtie dati un secinājumi tiek izskatīti profilējošo DMF<br />
struktūrvienību un DU Studiju padomes sēdēs;<br />
studiju procesa analīze un kontrole, ko veic, regulāri sekojot un analizējot studiju<br />
programmas saturu DU DMF Domes sēdēs un attiecīgo struktūrvienību sēdēs, veicot<br />
studentu aptaujas pēc katra studiju kursa noklausīšanās un noskaidrojot pasniegšanas<br />
kvalitāti no studentu viedokļa, aptaujās iegūstot informāciju par studentu un absolventu<br />
attieksmi, analizējot formālos un cita veida programmas apguves rādītājus (studentu<br />
sekmība, konkurētspēja darba tirgū);<br />
studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas pastiprināšana, uzskatot to par būtisku<br />
kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sastāvdaļu;<br />
studiju procesa stratēģiskā plānošana, analizējot studiju programmas vājās puses, riskus,<br />
attīstības iespējas un pārējos ar to saistītos aspektus.<br />
Programmas padomē ietilpst programmas direktors docents S. Osipovs un citi<br />
pasniedzēji, kā arī studentu pārstāvis. Ņemot vērā iepriekšēji minētos studiju kvalitātes<br />
nodrošinājuma aspektus, bakalaura studiju programmas „Ķīmija” padome izvērtē studiju<br />
procesa norisi un rezultātus un ieteic pasākumus programmas pilnveidošanai un jaunāko atziņu<br />
integrēšanai studiju saturā un procesā. Atbilstošajās struktūrvienībās apspriež iesniegtos<br />
priekšlikumus un ierosina izmaiņas studiju kursu apjomā, to saturā un kalendārajā izkārtojumā<br />
pa semestriem. Vienlaicīgi, katedras un institūti katru semestri, ņemot vērā studējošo aptauju<br />
16
ezultātus, formālos studentu sekmības rādītājus, kā arī docētāju profesionālās darbības<br />
rādītājus atbilstošajās jomās (dalība zinātniskajās konferencēs, pētījumu un citos projektos,<br />
dalība lietišķajos pētījumos, publikācijas u.c.), detalizēti analizē katra studiju kursa saturu un tā<br />
pasniegšanas kvalitāti. Pēc tam priekšlikumi par izmaiņām studiju kursos vai studiju<br />
programmā tiek apspriesti DMF Domē, un pēc tās akcepta tie tiek virzīti uz DU Studiju<br />
padomi, kura izvērtē izmaiņu atbilstību un pozitīva lēmuma pieņemšanas gadījumā, izmaiņas<br />
tiek apstiprinātas.<br />
Jāuzsver ikgadējā programmas pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošana kvalitātes iekšējās<br />
kontroles sistēmā. Proti, katra studiju gada beigās tiek sagatavots programmas <strong>ziņojums</strong> un pēc<br />
tā apspriešanas un apstiprināšanas Daugavpils Universitātes DMF Domē, tas tiek iesniegts<br />
Studiju kvalitātes novērtēšanas centrā publicēšanai Universitātes mājas lapā<br />
(http://du.lv/lv/par_mums/struktura/sknc/pasnovertejuma_zinojumi).<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
17
4. STUDIJU REZULTĀTU UN PROGRAMMAS SATURA<br />
SALĪDZINĀJUMS AR LĪDZĪGĀM STUDIJU PROGRAMMĀM<br />
LATVIJĀ UN EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTĪS<br />
Ķīmijas zinātne un ar to saistītas ražošanas jomas mūsu valstī tiek uzskatāmas par<br />
prioritārajiem. Latvijā nav fosilā kurināma vai arī minerālizejvielu krājumi, kas ir derīgi lai<br />
organizētu kādu lielu ražotni. Toties ir ievērojami kūdras, koksnes un citu atjaunojamu resursu<br />
krājumi, kuri var kalpot gan enerģijas iegūšanai, gan kā izejvielas dažāda veida produkcijas<br />
iegūšanai. Var uzskatīt, ka šī resursa nozīme Latvijas ekonomikas attīstības iespējai nav<br />
pietiekami izvērtēts. Pagaidām Latvijā nevienā augstskolā neapmāca speciālistus ķīmijas<br />
nozarē, kuri būtu mērķtiecīgi gatavoti strādāt atjaunojamo resursu ķīmijas jomā. Uz doto brīdi<br />
Latvijā studijas bakalaura līmeņa akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās<br />
ķīmijas zinātnē un tās apakšnozarēs tiek realizētas:<br />
• Latvijas Universitātē, Ķīmijas fakultātē: akadēmiskā bakalaura studiju programma<br />
„Ķīmija”;<br />
• Rīgas Tehniskajā universitātē, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē: akadēmiskā<br />
bakalaura studiju programma „Ķīmija”;<br />
• Rīgas Tehniskajā universitātē, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē: akadēmiskā<br />
bakalaura studiju programma „Ķīmijas tehnoloģija”;<br />
• Rīgas Tehniskajā universitātē, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē: akadēmiskā<br />
bakalaura studiju programma „Materiālzinātnes”.<br />
Ķīmijas bakalaura studiju salīdzinājumam tika izvēlētas analoģiskās studiju programma<br />
Latvijas Universitātē (www.lu.lv), Rīgas Tehniskā universitāte (www.rtu.lv) Kauņas Tehniskā<br />
Universitāte (Kauno Technologijos Universitetas, Kaunas, Lietuva, www.ktu.lt) un<br />
Antverpenes Universitātē (Universiteit Antwerpen, Antwerpen, Belgium, www.ua.ac.be).<br />
Kauņas Tehniskās Universitātes studiju programma atspoguļo kaimiņvalsts pieredzi<br />
dabaszinātņu bakalaura studiju programmu realizācijā. Savukārt Antverpenes Universitātes<br />
studiju programma citu Eiropas Savienības valstu līdzīgu studiju programmu vidū tika izvēlēta<br />
tamdēļ, ka tā ir viena no senākajām universitātēm Eiropas Savienībā. Salīdzinājums tika veikts,<br />
balstoties uz studiju programmu aprakstiem un studiju plāniem attiecīgo augstskolu<br />
INTERNET mājas lapās un no pieredzes apmaiņas ar universitāšu kolēģiem (3. tabula).<br />
3. tabula. DU akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Ķīmija” salīdzinājums ar līdzīgām<br />
studiju programmām Latvijā un Eiropas Savienības valstīs<br />
Salīdzinājuma<br />
kritērijs<br />
Daugavpils<br />
Universitāte<br />
(DU)<br />
Studiju veids pilna laika<br />
studijas<br />
Studiju ilgums 3 gadi (6<br />
semestri)<br />
Nosaukums Bakalaura studiju<br />
programma<br />
„Ķīmija”<br />
Iegūstamais<br />
akadēmiskais<br />
dabaszinātņu<br />
bakalaura grāds<br />
Latvijas<br />
Universitāte (LU)<br />
Rīgas Tehniskā<br />
universitāte (RTU)<br />
Universiteit<br />
Antwerpen<br />
pilna laika studijas pilna laika studijas pilna laika<br />
studijas<br />
3 gadi (6 semestri) 4 gadi (8 semestri) 3 gadi (6<br />
semestri)<br />
Bakalaura studiju Bakalaura studiju Bachelor<br />
programma programma Ķīmija programm<br />
„Ķīmija”<br />
Chemistry<br />
dabaszinātņu<br />
bakalaura grāds<br />
dabaszinātņu<br />
akadēmiskais<br />
bakalaura grāds<br />
ķīmijā<br />
KAUNAS<br />
UNIVERSITY OF<br />
TECHNOLOGY<br />
(KTU)<br />
Mode of study:<br />
Full-time, daytime<br />
studies<br />
Part-time studies<br />
Full-time studies<br />
4 gadi (8 semestri)<br />
PROGRAMME<br />
FOR BACHELOR'S<br />
DEGREE<br />
„APPLIED<br />
CHEMISTRY”<br />
Bachelor of<br />
Chemistry<br />
18
grāds ķīmijā<br />
(atjaunojamo<br />
resursu ķīmija vai<br />
praktiskā<br />
ķīmijā bakalaura grāds<br />
ķīmijā<br />
Studiju<br />
programmas<br />
apjoms (KP)<br />
bioanalītika)<br />
120 120 160 180 KP 240 ECTS<br />
Studiju struktūra obligātās daļas obligātās daļas (A) A grupa<br />
Visi kursi ir 1. daļa (obligatie<br />
(A) studiju kursi, studiju kursi, (programmas obligāti priekšmeti);<br />
obligātās izvēles obligātās izvēles obligātie<br />
2. daļa (izvēles<br />
daļas (B) studiju daļas (B) studiju priekšmeti);<br />
priekšmeti -<br />
kursi (B1, B2) kursi<br />
B1 grupa<br />
Optional Subjects) +<br />
brīvās izvēles brīvās izvēles daļa (specializējošie<br />
fakultatīvi<br />
daļa (C) studiju (C) studiju kursi priekšmeti);<br />
(Electives)<br />
kursi<br />
B2 grupa<br />
(humanitārie,<br />
sociālie priekšmeti);<br />
C grupa (brīvās<br />
izvēles priekšmeti);<br />
E grupa (gala /<br />
valsts pārbaudījums)<br />
Programmas A = 70 KP; B = A = 80 KP; B = 38 A = 91 KP; B1 = 49 KP<br />
Par katru semestri<br />
atsevišķu daļu 46 KP; C = 4 KP KP; C = 2 KP KP; B2 = 6 KP; C = Part 1: 60 var saņemt 30<br />
apjoms<br />
4 KP; E = 10 KP credits (1. gads) ECTS.<br />
Deel 2: 60 One KTU credit is<br />
studiepunten equal to 1,5 ECTS<br />
Part 2: 60 credit.<br />
credits (2. gads) Obligātie priekšmeti<br />
Deel 3: 61 – 192 ECTS<br />
studiepunten* Efectivities – 36<br />
Part 3: 60 ECTS;<br />
credits (3. gads) Optional subjects –<br />
12 ECTS;<br />
Studiju saturs dabaszinātņu dabaszinātņu Galvenie studiju studiju moduļi organic, inorganic,<br />
studiju<br />
studiju moduļi priekšmetu bloki ir ķīmijā, physical and<br />
pamatkursi ķīmijā, bioloģijā, organiskā ķīmija un matemātika, analytical chemistry,<br />
ķīmijā, fizikā, fizikā, augstākā ķīmiskā analīze. fizikā, bioloģijā, microbiology,<br />
bioloģijā, kam matemātikā, vides Studiju programmā datorzinātnēs biochemistry,<br />
seko specializētie zinātnē<br />
iekļauti arī koksnes (modelēšana) biotechnology,<br />
studiju kursi<br />
ķīmijas, pārtikas<br />
chemical<br />
atjaunojamo<br />
ķīmijas, degvielu<br />
engineering,<br />
resursu ķīmijā vai<br />
ķīmijas, vides<br />
pharmaceutical<br />
praktiskā<br />
ķīmijas, kvalitātes<br />
technologies,<br />
bioanalītikā<br />
vadības un citi<br />
chemistry and<br />
studiju priekšmeti<br />
technology of<br />
cosmetics<br />
Studējošā studiju darbs 4 kursa darbi (4 Bakalaura darbs (10 Project work, Bakalaura darbs (12<br />
veiktais ķīmijā (1 KP); KP);<br />
KP)<br />
including ECTS)<br />
zinātniskais bakalaura darbs bakalaura darbs<br />
literature and<br />
pētījums ķīmijā (10 KP) (10 KP)<br />
thesis (13 KP)<br />
Studiju metodes lekcijas, lekcijas,<br />
lekcijas,<br />
lekcijas, lekcijas,<br />
laboratorijas laboratorijas darbi, laboratorijas darbi, projekti, laboratorijas darbi,<br />
darbi, praktiskie semināri, semināri<br />
laboratorijas semināri,<br />
darbi, semināri, individuālais<br />
darbi, semināri, individuālais darbs,<br />
individuālais darbs, grupu darbs,<br />
specializēta<br />
darbs, grupu patstāvīgais studiju<br />
prakse<br />
darbs,<br />
patstāvīgais<br />
studiju darbs<br />
darbs<br />
19
Zināšanu<br />
novērtēšanas<br />
metodes<br />
kolokviji,<br />
kontroldarbi,<br />
individuālās<br />
prezentācijas,<br />
referāti, atskaites,<br />
diferencētās<br />
ieskaites<br />
(mutiskās un<br />
rakstiskās),<br />
eksāmeni<br />
(mutiskie un<br />
rakstiskie)<br />
eksāmeni (mutiskie<br />
un rakstiskie);<br />
kolokviji; referāti;<br />
projekti;<br />
individuālās<br />
prezentācijas<br />
kontroldarbi,<br />
kolokviji, eksāmeni,<br />
individuālās<br />
prezentācijas,<br />
referāti, diferencētās<br />
ieskaites (mutiskās<br />
un rakstiskās)<br />
individuālās<br />
prezentācijas,<br />
rakstiski<br />
eksāmeni,<br />
kolokviji,<br />
kontroldarbi,<br />
testi.<br />
kontroldarbi,<br />
kolokviji, eksāmeni,<br />
individuālās<br />
prezentācijas,<br />
referāti<br />
Salīdzinot programmas, var konstatēt visu studiju programmu piederību kopīgajai<br />
izglītības telpai, tajās visās ir ievērotas galvenās prasības, kuras pastāv Eiropas Savienībā.<br />
Līdzīgi kā citās augstskolās (3. tabula), DU DMF realizējamo bakalaura studiju programmu<br />
„Ķīmija” raksturo līdzība studiju realizācijā, t.i. apjomā un ilgumā, studiju programmas<br />
struktūrā (studiju programmas iedalījums obligātajā, obligātās izvēles un brīvās izvēles daļā),<br />
studiju programmas saturā, kas balstīts uz dabaszinātņu padziļinātu apguvi un specializācijas<br />
kursiem ķīmijas zinātnē, kā arī daudzveidīgu mācību metožu un formu integrāciju studiju<br />
procesā.<br />
Ņemot vērā DU realizētās studiju programmas akadēmisko raksturu un saturu, ABSP<br />
„Ķīmija” saturiski vistuvākā ir LU Ķīmijas fakultātes Ķīmijas bakalaura studiju programma, jo<br />
tāpat kā LU, arī DU pirmkārt, tiek akcentēts ķīmijas zinātnes interdisciplinārais raksturs,<br />
ķīmijas zinātnes un tās apakšnozaru un saskarzinātņu dabaszinātniskie aspekti, un otrkārt,<br />
ķīmijas zinātnes studijas ir cieši saistītas ar zinātniskajiem pētījumiem.<br />
Apgūstamo teorētisko un praktisko kursu klāsts, to saturs, sadalījums un apjoms,<br />
atsevišķu kursu kredīts ir līdzīgs DU un LU. Nelielas atšķirības izriet no abu universitāšu<br />
katedru un zinātniski pētniecisko struktūrvienību piedāvātajiem zinātniskās specializācijas<br />
virzieniem, kā arī obligātās daļas (A) un obligātās izvēles daļas (B) apjoma – DU DMF<br />
realizētajā programmā salīdzinājumā ar LU ĶF programmu ir nedaudz mazāks A daļas apjoms,<br />
taču attiecīgi lielāks B daļas apjoms.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
20
5. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA<br />
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Ķīmija“ studentu zināšanu līmenis<br />
sistemātiski tiek novērtēts, izmantojot gan semestra laikā realizējamās patstāvīgā studiju darba<br />
kontroles formas - kolokvijus, kontroldarbus, testus, uzstāšanos semināros, individuālās<br />
prezentācijas, atskaites, referātus, laboratorijas darbu izpildi, gan arī sesiju laikā ar eksāmenu<br />
(rakstiskā vai mutvārdu veidā) un diferencēto ieskaišu palīdzību.<br />
Studentu zināšanu un individuālās sekmības vērtēšanā tiek ņemti vērā trīs kritēriji, t.i.<br />
atzīmes atsevišķos studiju kursos (kvalitatīvais kritērijs), iegūtais kredītpunktu skaits<br />
(kvantitatīvais kritērijs) un vidējā svērtā atzīme (integrētais kritērijs).<br />
Zināšanu novērtēšanas metodes semestra laikā un prasības kredīta iegūšanai definē katra<br />
studiju kursa docētājs, savukārt zināšanu pārbaudes formu kursa noslēgumā saskaņā ar studiju<br />
plānu nosaka studiju programmas padome un to apstiprina DU Studiju padome. Par vērtēšanas<br />
kritērijiem, metodēm un prasībām kredīta iegūšanai studenti tiek informēti katra studiju kursa<br />
ievadlekcijā, tās ir iekļautas arī katra studiju kursa aprakstā un pilnajā programmā un ir<br />
pieejamas studentiem gan elektroniskā formā, gan datorizdrukas veidā.<br />
Kontroldarbus, kolokvijus, diferencētās ieskaites, eksāmenus un citus pārbaudījumus<br />
studenti kārto individuāli. Arī laboratorijas darbu izpildi un iesniegšanu docētājam studenti<br />
veic individuāli, tomēr daudzos studiju kursos, lai veicinātu komandas darba prasmju un<br />
pieredzes apguvi, atsevišķu laboratorijas un semināru darbu izpildē studenti parasti strādā 3<br />
līdz 5 cilvēku lielās darba grupās.<br />
Studentu zināšanas saskaņā ar LR Izglītības un zinātnes ministra rīkojumu Nr. 208<br />
(14.04.1998.) “Par studiju rezultātu vērtējumu vienotu uzskaiti” tiek vērtētas pēc 10 ballu<br />
sistēmas. Vērtējot studentu zināšanu līmeni konkrēta A vai B daļas kursa ietvaros, tiek ņemts<br />
arī viņu patstāvīgais darbs semestra laikā - atkarībā no kursa specifikas pārbaudījums semestra<br />
noslēgumā (eksāmens vai diferencētā ieskaite) veido 40 - 60% no kopējā kredīta saņemšanai<br />
nepieciešamā punktu skaita, pārējo - laboratorijas darbu, semināru, kolokviju, testu un<br />
kontroldarbu rezultāti. Gala atzīmi docētājs nosaka, summējot semestra laikā saņemtos<br />
vērtējumus (atzīmes) eksāmenā (vai ieskaites darbā), laboratorijas darbos, semināros,<br />
kolokvijos un kontroldarbos u.c. studiju patstāvīgā darba kontroles formās, un attiecinot iegūto<br />
rezultātu pret konkrētajā studiju kursā maksimāli iegūstamo punktu skaitu (skat. 4. tabulu).<br />
4. tabula. DU akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Ķīmija”<br />
Zināšanu vērtējums ballēs<br />
% no summārā<br />
maksimāli<br />
iegūstamo punktu<br />
skaita<br />
Vērtējums ballēs % no summārā<br />
maksimāli<br />
iegūstamo punktu<br />
skaita<br />
100 = > 95 10 balles 55 > > 45 5 balles<br />
95 > > 85 9 balles 45 > > 35 4 balles<br />
85 > > 75 8 balles 35 > > 25 3 balles<br />
75 > > 65 7 balles 25 > > 20 2 balles<br />
65 > > 55 6 balles < 20 1 balle<br />
Vērtējums ballēs<br />
- zināšanu kopējais līmenis ir uzskatāms par neapmierinošu un studentam<br />
jāpārkārto kursa pārbaudījumi<br />
Studentu zināšanu pārbaude studiju kursa noslēgumā parasti tiek realizēta kombinēta<br />
rakstiska darba formā. Šādā darbā ir ietverti gan uzdevumi testa veidā, gan arī analītiska<br />
rakstura uzdevumi, kuru atrisināšanai nepieciešama ne tikai māka mehāniski reproducēt apgūto<br />
21
faktu materiālu, bet arī spējas interpretēt faktus, analizēt izejas informāciju, radoši to apstrādāt<br />
un veidot loģiski pamatotus secinājumus.<br />
Studējošo zināšanu novērtēšana un patstāvīgā studiju darba kontrole tiek veikta paralēli<br />
studiju darbam semestra ietvaros, t.i. – novērtēšanai ir nepārtraukts raksturs. Tas, pirmkārt,<br />
nodrošina atgriezenisko saiti starp studentu un docētāju konkrētā studiju kursā, ļaujot<br />
mācībspēkam novērtēt jau realizētu kursa sadaļu apguves līmeni un līdz ar to arī pasniegšanas<br />
kvalitāti. Otrkārt, tas nodrošina reāla, nepārtraukta studiju darba norisi, katram studentam<br />
semestra laikā rodas objektīvs priekšstats par savām un savu kolēģu sekmēm, tādejādi<br />
nodrošinot veselīgu akadēmisko konkurenci. Pēdējais ir svarīgi arī tāpēc, ka DU, saskaņā ar<br />
Nolikumu par studijām Daugavpils Universitātē, katra semestra beigās viena studiju gada<br />
ietvaros katrā atsevišķā studiju programmā notiek studējošo rotācija, un studējošie, kuri pēc<br />
rotācijas rezultātiem neiekļūst valsts dotētajās budžeta vietās, turpina studijas par maksu.<br />
Studiju darbs un bakalaura darbs ķīmijā tiek izstrādāti un aizstāvēti individuāli. Pētījumu<br />
veikšanā, bakalaura darba izstrādē un darba tehniskajā noformēšanā studenti vadās no Ķīmijas<br />
un ģeogrāfijas katedras sagatavotajiem un DU studiju programmas „Ķīmija” padomes<br />
apstiprinātajiem „Studiju, bakalaura un maģistra darbu un zinātnisko konkursu darbu<br />
izstrādāšanas un noformēšanas noteikumiem”. Studiju un bakalaura darbu vērtēšana notiek<br />
saskaņā ar detalizētiem vērtēšanas kritērijiem (8. pielikums), kas paaugstina vērtējuma<br />
objektivitāti un ļauj studentam iegūt pilnīgāku priekšstatu par darba nepilnībām vai trūkumiem.<br />
Studiju un bakalaura darbu aizstāvēšana notiek komisijas sēdē, kurā students uzstājas ar<br />
prezentāciju un aizstāv savu darbu.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
22
6. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA<br />
6.1. Studiju programmas īstenošana un tās saistība ar profesionālajām un<br />
akadēmiskajām maģistra studiju programmām<br />
Akadēmiskā bakalaura studiju programma “ Ķīmija” klātienē, pilna laika studiju formā<br />
tiek īstenota trijos studiju gados, studijas realizējot 6 semestros (skat. 5. att.), katra semestra<br />
noslēgumā studentu zināšanas tiek pārbaudītas sesijas laikā. Studiju programmas apguves gaitā<br />
studentiem jāiegūst nepieciešamais kredītpunktu skaits, jāizstrādā un jāaizstāv bakalaura darbs<br />
ķīmijā. Ja pēc studiju programmas sekmīga noslēguma tās absolventi izvēlas apgūt Daugavpils<br />
Universitātē realizējamās profesionālo maģistra programmu „Vidējās izglītības skolotājs” ar<br />
specializācijas virzienu “Ķīmijas un ģeogrāfijas skolotājs” vai „Ķīmijas un bioloģijas<br />
skolotājs”, studiju ilgums ir 5,5 gadi vai maģistra studiju programmās „Bioloģijā” vai „Darba<br />
drošība”.<br />
Akadēmiskās<br />
studijas<br />
Dabaszinātņu<br />
bakalaura<br />
grāds ķīmijā<br />
3.gads 6.semestris<br />
5.semestris<br />
2.gads 4.semestris<br />
3.semestris<br />
1.gads 2.semestris<br />
1.semestris<br />
Ķīmija<br />
11.semestris<br />
6.gads<br />
10.semestris 5.gads<br />
9.semestris<br />
8.semestris 4.gads<br />
7.semestris<br />
izvēle<br />
Profesionālās<br />
studijas<br />
5. attēls. Studiju programmas realizācijai nepieciešamā laika sadales struktūra un iespējas<br />
tālākizglītībai<br />
Vienlaicīgi jāatzīmē, ka studiju programma „Ķīmija” DU tiek īstenota saskaņā ar<br />
akadēmiskā bakalaura grāda deskriptoru, kas nodrošina tās absolventiem iespējas turpināt<br />
akadēmisko izglītību un iegūt maģistra grādu. Studiju programmas saturs un tā apguves gaitā<br />
iegūtās zinātniski-pētnieciskā darba un patstāvīgā studiju darba prasmes ļauj turpināt studijas<br />
maģistra studiju programmās „Ķīmija” vai „Bioloģija” LU ĶF un maģistra studiju programmās<br />
”Ķīmija”, ”Ķīmijas tehnoloģija”, .”Materiālu nanotehnoloģijas” RTU, maģistra studiju<br />
programmā „Biomedicīna” RSU, kā arī tematiski līdzīgās maģistra studiju programmās citu<br />
Eiropas Savienības valstu augstskolās.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
Dabaszinātņu<br />
bakalaura<br />
grāds ķīmijā un<br />
Ķīmijas un<br />
ģeogrāfijas<br />
skolotājs<br />
Ķīmijas un<br />
bioloģijas<br />
skolotājs<br />
Maģistra grāds un<br />
profesionālās<br />
izglītības diploms<br />
23
6.2. Izmantotās studiju metodes un formas<br />
Studijas notiek Daugavpils Universitātē Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē klātienē<br />
par valsts budžeta un fizisku vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem.<br />
Realizējot studiju programmu, tiek izmantotas tradicionālās akadēmiska darba formas.,<br />
t.i. – katrā studiju kursā ir paredzēta teorētiskā daļa (lekciju kurss) un praktikums (laboratorijas<br />
darbi) atsevišķos gadījumos, darbs tiek organizēts arī semināru nodarbību un grupu darba<br />
formā. Izņēmums ir studiju kursi “Profesionālā angļu valoda” un „Datoru lietošana ķīmijā“,<br />
kuru specifika nosaka plašu individuāla darba metodes pielietojumu, neizmantojot lekcijas kā<br />
mācību formu.<br />
Lekcijas ir studiju programmas „Ķīmija” paredzēto akadēmisko kompetenču un zināšanu<br />
apguves pamatmetode. Lekcijās tiek izklāstīta attiecīgajā studiju kursā apskatāmās zinātnes<br />
nozares vai tās apakšnozares struktūra un vieta zinātņu sistēmā, vēsturiskā attīstība, galvenās<br />
koncepcijas un nostādnes, pētījumu metodoloģija un teorija. Lielākā daļa lekciju tiek vadītas,<br />
izmantojot PowerPoint vidē sagatavotās prezentācijas, kas ļauj demonstrēt arī komplicētu<br />
ķīmisko procesu datoranimācijas. Sagatavotās prezentācijas ir pieejamas studentiem no DU<br />
iekšējā datortīkla un studējošie tās izmanto kā atbalsta materiālu studiju procesā.<br />
Laboratorijas darbi ir studiju programmas „Ķīmija” paredzēto profesionālo kompetenču<br />
un prasmju apguves pamatmetodes. Praktikumā studenti papildina un nostiprina teorētiskās<br />
zināšanas, kā arī apgūst pētnieciskā darba, datu ieguves un analīzes, specializēto IT produktu<br />
un datorprogrammu izmantošanas ķīmijas zinātnē praktiskās pamatprasmes un iemaņas.<br />
Paredzētus laboratorijas darbus studenti izpilda individuāli.<br />
Studiju kursos, kuros ir paredzētas semināru nodarbības, studenti nostiprina<br />
komunikācijas spējas un uzstāšanās prasmes, iegūst pieredzi izklāstīt faktu materiālu vai savu<br />
viedokli, kā arī piedalīties diskusijā, strādāt komandā. Darbs semināru nodarbībās arī ir viens<br />
no studentu patstāvīgā darba un studiju kursa apguves sekmīguma kontroles mehānismiem.<br />
Studiju programmā, ņemot vērā augstāko akadēmisko izglītību reglamentējošos<br />
dokumentus un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē realizējamo radniecīgu studiju<br />
programmu pieredzi, ir pieņemta sekojoša attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu<br />
patstāvīgo darbu: 1 kredītpunkts (40 akadēmisko stundas) = 16 kontaktstundas + 24 studentu<br />
patstāvīgā darba stundas. 1 kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (European Credit Transfer-System)<br />
vienībām. Realizējot programmu, studiju slodze ir no 24 līdz 30 kontaktstundām nedēļā,<br />
attiecīgi summējot ar patstāvīgajam darbam nepieciešamo laiku, iegūstam 60 līdz 75<br />
akadēmiskās stundas nedēļā.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
6.3. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju<br />
darbu<br />
Bakalaura studiju programmā „Ķīmija” iesaistītā akadēmiskā personāla zinātniskais<br />
darbs ir cieši saistīts ar studiju programmas saturu un tās uzdevumiem. Galvenie ar studiju<br />
programmas realizāciju saistītie pētījumu virzieni ir:<br />
dažu veidu biomasas gazifikācijas un pirolīzes pētījumi;<br />
biomasas gazifikācijas procesa ražoto ģeneratorgāzes analīzes;<br />
darvas ģeneratorgāzē noteikšana;<br />
virszemes ūdens objektu kompleksa hidroķīmiskā, hidroloģiskā un hidrobioloģiskā<br />
izpēte;<br />
fluorescento savienojumu sintēze un to īpašību izpēte fluorescentās analīzes, vides<br />
piesārņojuma noteikšanas un biomedicīniskiem mērķiem;<br />
24
vides ķīmijas un bioindikācijas metožu pielietojums gaisa kvalitātes un vides<br />
piesārņojuma kontroles pētījumos;<br />
bioloģiskā monitoringa metožu aprobācija un jaunu bioindikatoru pētījumi vides<br />
stāvokļa novērtēšanā;<br />
pazemes ūdeņu kvalitātes izpēte un monitorings;<br />
vides stāvokļa novērtējums, ietekmes uz vidi riska novērtējums;<br />
jaunu optisku materiālu izstrāde un izpēte ar inovatīvās mikroskopijas metodēm;<br />
dzīvnieku parazitoloģija;<br />
audu un šūnu kultūras, to pielietošana ģenētikā un selekcijā;<br />
bioloģiskās daudzveidības izpēte, pielietojot t.sk. molekulārās metodes;<br />
augu imunitātes ģenētika.<br />
Studiju programmā iesaistītie docētāji regulāri iepazīstina zinātnieku aprindas ar savu<br />
pētījumu rezultātiem, piedaloties zinātniskajās konferencēs, simpozijos, kongresos Latvijā un<br />
ārvalstīs.<br />
Vienlaicīgi docētāji piedalās starptautiskos zinātnisko pētījumu un cilvēkresursu<br />
attīstības projektos, tajā skaitā ERAF un ESF finansētos projektos, kā arī ES atbalstītajās<br />
ERASMUS programmās izglītības satura pilnveidošanas un akadēmiskās pieredzes apmaiņas<br />
jomā (8.tabula).<br />
Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras un Ekoloģijas institūta, kā arī citu struktūrvienību<br />
docētāji, veicot pētījumus, iegūto faktu materiālu integrē studiju kursos, tādejādi uzlabojot<br />
studiju procesa kvalitāti. Vienlaicīgi docētāju zinātniski pētnieciskā darbība kalpo par „ideju<br />
banku” studiju un bakalaura darbu tēmām, savukārt iegūtā zinātnisko pētījumu veikšanas, datu<br />
apstrādes un interpretācijas pieredze ļaus būtiski uzlabot studentu zinātnisko darbu (studiju<br />
darbi, bakalaura darbi) vadīšanas kvalitāti.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
6.4. Studējošo iesaistīšana pētniecības projektos<br />
Iepriekšējā nodaļā minētajos pētījumos plaši tiek iesaistīti arī studenti. Studējošie,<br />
laboratorijās strādājot kopā ar docētājiem un veicot pētījumu uzdevumu vai programmu,<br />
nostiprina teorētiskajos un praktiskajos studiju kursos iegūtās zināšanas un prasmes darbā ar<br />
zinātnisko mēraparatūru, mūsdienīgām, ķīmijas zinātnes jomā izmantojamām informācijas<br />
tehnoloģijām (informācijas (datu) iegūšana, uzkrāšana un pēcapstrāde.), kā arī apgūst tālākai<br />
akadēmiskai un profesionālai izaugsmei tik ļoti nepieciešamās patstāvīguma, korektas<br />
zinātniskas metodoloģijas lietošanas un kritiskās iegūto datu izvērtēšanas profesionālās<br />
kompetences.<br />
Studentu zinātniskais darbs tiek organizēts Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras, Anatomijas<br />
un Fizioloģijas katedras, Ekoloģijas institūta un Sistemātikas bioloģijas institūta mācībspēku<br />
vadībā un neaprobežojas tikai ar bakalaura darba projektu (studiju darbu) un bakalaura darbu<br />
izstrādi. Apmēram 80% no studiju un bakalaura darbiem saturiski tieši sasauksies ar studiju<br />
programmā „Ķīmija” iesaistītā akadēmiskā personāla pētniecisko darbu tēmām, tajā skaitā ar<br />
pētniecisko un ES atbalstīto projektu realizāciju. Vienlaicīgi studenti piedalīsies projektos,<br />
konferencēs, semināros u.c. zinātniskās aktivitātēs DU ikgadējās starptautiskajās zinātniskajās<br />
konferencēs, Latvijas Universitātes un Rēzeknes augstskolas rīkotajās zinātniskajās<br />
konferencēs, kā arī citās augstskolās, ar kurām DU ir līgumi par sadarbību, piemēram, ar<br />
Baumaņa v.n. Maskavas Tehnoloģiskās Universitātes ķīmijas katedru.<br />
Studentu iesaistīšana zinātniskajos projektos un docētāju vadītajos līgumdarbos esošajā<br />
situācijā ir gandrīz vienīgais risinājums, lai samazinātā finansējuma apstākļos viņiem būtu<br />
iespējams veikt darbietilpīgu iegūto datu apstrādi un laboratoriskos pētījumus.<br />
25
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
26
7. PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS<br />
7.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam<br />
Akadēmiskā bakalaura studiju programma „Ķīmija” ir veidota saskaņā ar Latvijas<br />
Republikas Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas akadēmiskās izglītības ķīmijas<br />
zinātnē pilnveidošanai saskaņā ar Latvijas Valsts akadēmiskās izglītības standartu, DU<br />
Satversmes un normatīvo aktu prasībām, un strādāt Valsts institūcijās, kurās nepieciešams<br />
kvalificēts speciālists ķīmijas jomā, tajā skaitā atjaunojamo resursu pārvaldībā, piemēram,<br />
enerģētikas departamentā, klimata un atjaunojamo energoresursu departamentā, kā arī<br />
privātstruktūras, kuru darbība saistīta ar atjaunojamo un bioresursu izmantošanu un<br />
biomedicīnu.<br />
Kopumā programmas struktūra pilnībā atbilst LR MK noteikumiem Nr. 2 „Noteikumi<br />
par valsts akadēmiskās izglītības standartu (http://www.likumi.lv/doc.php?id=57183)” (5.<br />
tabula).<br />
5. tabula. Bakalaura studiju programmas struktūras atbilstība LR MK Noteikumiem par valsts<br />
akadēmiskās izglītības standartu<br />
Studiju programmas<br />
Sastāvdaļas<br />
LR MK noteikumu par<br />
Valsts akadēmiskās<br />
Izglītības standartu<br />
prasības<br />
Bakalaura studiju<br />
Programma<br />
“Ķīmija” (KP)<br />
Obligātā daļa (A) ne mazāk kā 50 KP 59<br />
Obligātās izvēles daļa (B) ne mazāk kā 20 KP 46<br />
Brīvās izvēles daļa (C) KP skaits nav reglamentēts 4<br />
Studiju darbs KP skaits nav reglamentēts 1<br />
Bakalaura darbs ne mazāk kā 10 KP 10<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
Kopā: 120<br />
27
7.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem<br />
sešiem gadiem<br />
Ņemot vērā tā tautsaimniecības sektora straujo attīstību, kas saistīts ar atjaunojamo<br />
resursu izmantošanu, tika veikta potenciālo darba devēju aptauja Latgales plānošanas reģionā.<br />
Aptauja parādīja, ka liela daļa uzņēmumu ir tikai nesen uzsākusi ražošanu un ekonomiski tie<br />
vēl ir sākotnējā attīstības posmā, taču jau patlaban šīs nozares pārstāvji izrāda lielu interesi par<br />
ķīmijas speciālistiem, it sevišķi atjaunojamo resursu ķīmijā. Šādi speciālisti, saskaņā ar<br />
uzņēmumu vadītāju domām, varēs nodrošināt izejvielu un ražošanas produktu kvalitātes analīzi<br />
un kontroli, efektīvāku jau esošo tehnoloģiju izmantošanu un veiks pētījumus jaunu<br />
tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā. Daudzos uzņēmumos jau patlaban jūtams atbilstoši<br />
sagatavotu speciālistu trūkums, tāpēc DU studiju programmas „Ķīmija” absolventiem labprāt<br />
tiks piedāvāts darbs, ko apliecina arī uzņēmēju sagatavotās motivācijas vēstules (11.<br />
pielikums), piemēram, SIA AKVERO BALTIC, SIA ROLS, SIA ONIORS, SIA MAMAS-D.<br />
Potenciālas darba vietas DU studiju programmas „Ķīmija” absolventiem ir arī<br />
pētnieciskajos projektos, kuru realizēšana ir uzsākta vai kurus plāno realizēt DU zinātniskās<br />
institūcijas.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
28
8. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS<br />
8.1. Akadēmiskā personāla skaits<br />
Akadēmisko bakalaura studiju programmu „Ķīmija” pamatā nodrošina DU DMF Ķīmijas<br />
un Ģeogrāfijas katedras, Anatomijas un Fizioloģijas katedras mācībspēki sadarbībā ar<br />
Ekoloģijas institūta un Sistemātiskās bioloģijas institūta docētājiem. Atsevišķus B un C daļas<br />
studiju kursus docē Fizikas katedras, Matemātikas katedras un citu DU struktūrvienību<br />
docētāji.<br />
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Ķīmija“ teorētiskos un praktiskos kursus<br />
nodrošina 36 mācībspēki, kuru saraksts sniegts 6. tabulā.<br />
6. tabula. Bakalaura studiju programmas „Ķīmija” realizēšanā iesaistītie docētāji<br />
Nr.p.<br />
k.<br />
1.<br />
2.<br />
3.<br />
4.<br />
5.<br />
6.<br />
7.<br />
Docētāja vārds, Zinātniskais grāds, amats, iestāde<br />
uzvārds<br />
un struktūrvienība<br />
Cibuļskis Mag. biol., aistents (DU Sistemātiskās<br />
Raimonds bioloģijas institūts)<br />
Cīrule Dina Mag. biol., Patoloģijas daļas vadītāja<br />
(ZI „BIOR”)<br />
Dzerkale Anna Mag. TQM, ZI „BIOR”, Latgales<br />
Reģionālā departamenta direktore<br />
Evarts-Bunders Dr. biol., docents (DU Sistemātiskās<br />
Pēteris<br />
bioloģijas institūts)<br />
Felce Baiba Mag. izgl. zin. ped., lektore, (DU SZF<br />
Socioloģijas katedra)<br />
Felcis Ainars Mag. izgl. zin. ped., lektors, (DU SZF<br />
Socioloģijas katedra)<br />
Gorskis Mihails Dr. paed., Mag. chem., asoc. profesors<br />
(DU DMF Ģeogrāfijas un Ķīmijas<br />
katedra)<br />
Studiju kursi<br />
Pētnieciskā darba organizācija<br />
specialitātē<br />
Testēšanas metodes specialitātē<br />
Testēšanas metodes specialitātē<br />
Kvalitātes sistēmas organizēšana<br />
laboratorijā<br />
Likumdošana specialitātē<br />
Ētika<br />
Estētika<br />
Filozofijas pamati<br />
Ētika<br />
Estētika<br />
Vispārīgā ķīmija<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Profesionālā angļu valoda<br />
Analītiskā ķīmija<br />
Fizikālā un koloidālā ķīmija<br />
Bioķīmija<br />
Atjaunojamo resursu ķīmija<br />
Datoru lietošana ķīmijā<br />
Vides ķīmija<br />
Ķīmijas tehnoloģijas pamati<br />
Pārtikas ķīmija<br />
Ķīmijas vēsture<br />
Zinātnes komunikācija<br />
Augstākā matemātika<br />
8. Gricāns Armands Dr. mat., asoc.profesors (DU DMF<br />
Matemātikas katedra)<br />
9. Gruberts Dāvis Dr. biol., docents (DU DMF<br />
Vides zinātne<br />
Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedra) Ģeoķīmijas pamati<br />
10. Jefimova Mag. chem. Neorganiskā ķīmija<br />
Valentīna<br />
Vielu sintēzes stratēģija<br />
11. Jonāne Lolita Dr. paed., docente (DU DMF Fizikas<br />
katedra)<br />
Dabaszinības<br />
12. Kaminska Irēna Dr. biol., docente, (DU DMF Neatliekamā palīdzība<br />
Anatomijas un fizioloģijas katedra) Latīņu terminoloģija medicīnā-bioloģijā<br />
Kvalitātes sistēmas organizēšana<br />
laboratorijā<br />
Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija<br />
13. Kirilova Jeļena Dr. chem., docente (DU DMF Organiskā ķīmija<br />
29
14.<br />
15.<br />
16.<br />
Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedra) Darba aizsardzība<br />
Profesionālā angļu valoda<br />
Bioķīmija<br />
Ekotoksikoloģija<br />
Vides ķīmija<br />
Ķīmijas tehnoloģijas pamati<br />
Kirjušina Muza Dr. biol., vad. pētnieks (DU<br />
Sistemātiskās bioloģijas institūts)<br />
Kokina Inese Dr. biol., asoc. profesore (DU<br />
Sistemātiskās bioloģijas institūts)<br />
Kuklis Juris Mag. peaed., lektors (DU DMF<br />
Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra)<br />
Vielu sintēzes stratēģija<br />
Biotehnoloģijas pamati<br />
Drošība biomediciniskā laboratorijā<br />
Pētnieciskā darba organizācija<br />
specialitātē<br />
Biomedicīnas laboratoriju darba<br />
organizācija<br />
Laboratorijas dokumentu izstrāde,<br />
noformēšana un arhīva organizēšana<br />
Testēšanas metodes specialitātē<br />
Likumdošana specialitātē<br />
Kvalitātes sistēmas organizēšana<br />
laboratorijā<br />
Mikroskopijas tehnika<br />
Biotehnoloģijas pamati<br />
Drošība biomediciniskā laboratorijā<br />
Pētnieciskā darba organizācija<br />
specialitātē<br />
Biomedicīnas laboratoriju darba<br />
organizācija<br />
Laboratorijas dokumentu izstrāde,<br />
noformēšana un arhīva organizēšana<br />
Biomedicīnas ētika<br />
Testēšanas metodes specialitātē<br />
Likumdošana specialitātē<br />
Kvalitātes sistēmas organizēšana<br />
laboratorijā<br />
Atkritumu apsaimniekošana<br />
Biomasas apsaimniekošana<br />
Ķīmijas vēsture<br />
17. Kuņicka Irēna Mag. biol., lektore, (DU DMF<br />
Zinātnes komunikācija<br />
Neatliekamā palīdzība<br />
Anatomijas un fizioloģijas katedra) Latīņu terminoloģija medicīnā-bioloģijā<br />
18. Mičule Solvita Mag. vid. zin., asistente (DU DMF<br />
Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra)<br />
Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā<br />
19. Olehnovičs Mag. vēst., lektors, (DU HF Vēstures Filozofijas pamati<br />
Dmitrijs katedra)<br />
20. Osipovs Sergejs Dr. chem., docents (DU DMF Ķīmijas Organiskā ķīmija<br />
un Ģeogrāfijas katedra)<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Darba aizsardzība<br />
Analītiskā ķīmija<br />
Fizikālā un koloidālā ķīmija<br />
Atjaunojamo resursu ķīmija<br />
Datoru lietošana ķīmijā<br />
Atjaunojamie enerģijas resursi<br />
Ūdens resursu apsaimniekošana<br />
Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā<br />
Atkritumu apsaimniekošana<br />
Vielu sintēzes stratēģija<br />
Biomasas apsaimniekošana<br />
Pārtikas ķīmija<br />
21. Paškeviča Mag. biol., lektore, (DU DMF Neatliekamā palīdzība<br />
Angelika Anatomijas un fizioloģijas katedra) Latīņu terminoloģija medicīnā-bioloģijā<br />
Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija<br />
22. Paškevičs Valfrīds Dr. phys., profesors (DU DMF Fizika<br />
30
23.<br />
24.<br />
25.<br />
26.<br />
27.<br />
28.<br />
29.<br />
30.<br />
31.<br />
32.<br />
33.<br />
34.<br />
35.<br />
36.<br />
37.<br />
38.<br />
39.<br />
Fizikas katedra)<br />
Pigiņka Inga Mag. vet. med., Patoloģijas daļas<br />
eksperts (ZI „BIOR”)<br />
Pilāte Digna Dr. biol., pētniece (DU Sistemātiskās<br />
bioloģijas institūts)<br />
Podiņš Amandis Dr. phys., docents (DU DMF Fizikas<br />
katedra)<br />
Pupiņš Mihails Dr. biol., pētnieks (DU Ekoloģijas<br />
institūts)<br />
Rumjanceva Dr. paed., docente (DU HF<br />
Ludmila Svešvalodu Centrs)<br />
Ruža Aleksejs Dr. psih., docents, (DU SZF Sociālās<br />
psiholoģijas katedra)<br />
Salītis Antonijs Dr. phys., profesors (DU DMF<br />
Fizikas katedra)<br />
Soms Juris Dr. ģeol., docents (DU DMF Ķīmijas<br />
un Ģeogrāfijas katedra)<br />
Sondore Anita Dr. mat., docente (DU DMF<br />
Matemātikas katedra)<br />
Sondore Zinaīda Dr. biol., pētnieks (DU Ekoloģijas<br />
institūts)<br />
Škute Artūrs Dr. biol., profesors (DU Ekoloģijas<br />
institūts)<br />
Škute Nataļja Dr. biol., asoc. profesore (DU<br />
Ekoloģijas institūts)<br />
Švirksts Jānis Dr. chem., asoc. profesors (LU<br />
Ķīmijas fakultāte)<br />
Tamanis Dr. phys., asoc. prof., (DU DMF<br />
Edmunds Inovatīvās mikroskopijas centrs)<br />
Uzole Tatjana Dr. psih., docente, (DU SZF Sociālās<br />
psiholoģijas katedra)<br />
Valainis Uldis Mag. biol., pētnieks (DU<br />
Sistemātiskās bioloģijas institūts)<br />
Zelča Iveta<br />
Mag. vet. med., Mag. TQM, Valsts<br />
policijas kriminālistikas pārvalde,<br />
kvalitātes vadības nodaļas priekšniece<br />
Testēšanas metodes specialitātē<br />
Pētnieciskā darba organizācija<br />
specialitātē<br />
Fizika<br />
Vispārīgā ekoloģija<br />
Profesionālā angļu valoda<br />
Saskarsmes psiholoģija<br />
Dabaszinības<br />
Vides zinātne<br />
Ģeoķīmijas pamati<br />
Atjaunojamie enerģijas resursi<br />
Ūdens resursu apsaimniekošana<br />
Augstākā matemātika<br />
Ievads bioloģijā<br />
Ekotoksikoloģija<br />
Vispārīgā ekoloģija<br />
Ievads bioloģijā<br />
Ekotoksikoloģija<br />
Vispārīgā ķīmija<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Mikroskpopijas tehnika<br />
Saskarsmes psiholoģija<br />
Pētnieciskā darba organizācija<br />
specialitātē<br />
Laboratorijas dokumentu izstrāde,<br />
noformēšana un arhīva organizēšana<br />
Likumdošana specialitātē<br />
Kvalitātes sistēmas organizēšana<br />
laboratorijā<br />
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Ķīmija“ nodrošināšanā piedalās 39<br />
mācībspēki, no kuriem 9 ir profesori un asociētie profesori (23 %), 12 – docents (31 %) , 16 –<br />
lektori (41 %), 2 – asistenti (5 %) (skat. 6. attēlu).<br />
31
lektori<br />
41%<br />
asistenti<br />
5%<br />
profesori un<br />
asociēti<br />
profesori<br />
23%<br />
docenti<br />
31%<br />
6. attēls. Akadēmiskajā bakalaura studiju programmā „Ķīmija“ iesaistītā personāla<br />
akadēmiskais sastāvs.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija (projektu vadība, pētniecības<br />
virzieni un to rezultāti)<br />
Akadēmiskā personāla kvalifikācija (skat. akadēmiskā personāla CV 5. Pielikumā) atbilst<br />
Augstskolu likuma prasībām par akadēmisko studiju programmas realizēšanu<br />
universitātes tipa augstskolā. No studiju programmas realizēšanā iesaistītajiem<br />
docētājiem 25 jeb 64 %, respektīvi, vairāk nekā pusei ir Dr. grāds (skat. 7. att.).<br />
maģistra<br />
grāds<br />
36%<br />
doktora<br />
grāds<br />
64%<br />
7. attēls. Akadēmiskajā bakalaura studiju programmā „Ķīmija“ iesaistītā personāla zinātniskā<br />
kvalifikācija.<br />
Studiju programmas realizācijā iesaistītais personāls aktīvi iesaistās lietišķajos dabas<br />
aizsardzības, zinātniskajos un cilvēkresursu attīstības projektos. Kopumā bakalaura studiju<br />
programmā „Ķīmija” iesaistīto docētāju tiešā vadībā ir sekmīgi izpildīti vai tiek realizēti 14<br />
projekti (skat. 7. tab.).<br />
7. tabula. Bakalaura studiju programmā „Ķīmija” iesaistīto docētāju dalība projektos<br />
32
Docētāja vārds,<br />
Projekta nosaukums (numurs) un dalībnieka statuss<br />
uzvārds<br />
Gricāns Armands Projekta izpildītājs<br />
ESF projekt „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību<br />
priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana” vienošanās Nr.<br />
2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003<br />
Jonāne Lolita Projekta izpildītājs<br />
ESF projekt „Dabaszinātnes un matemātika”<br />
(Nr.2008/0002/1DP/2.1.2.1./08/IPIA/VIAA/001)<br />
Kaminska Irēna Projekta vadītāja<br />
ESF projekt „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība<br />
Daugavpils Universitātē”<br />
Kirilova Jeļena Projekta zinātniskā vadītāja<br />
ESF aktivitāte „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” (1.1.1.2.): Starpdisciplinārās<br />
zinātniskās grupas izveidošana jaunu fluorescentu materiālu un metožu izstrādei<br />
un ieviešanai (2009/0205/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/152)<br />
Projekta vadītāja<br />
LZP: Jaunu tehnoloģiju izstrāde diferencēta sastāva un struktūras biokeramisko<br />
implantu, antioksidantu un fluorescentu krāsvielu ieguvei (09.1606)<br />
Kirjušina Muza Projekta vadītājs<br />
Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas<br />
2007.–2013.gadam projects LLII-110/JOINT RT UNIT Vienotais Universitāšu<br />
pētījumu un tehnoloģiju centrs uzņēmējiem lauku ekonomikas dažādošanai<br />
Projekta izpildītājs<br />
ESF projekts Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai<br />
Projekta izpildītājs<br />
Zemkopības Ministrijas pētnieciskais projekts<br />
Dzīvnieku invāzijas slimnieku izplatības izpēte Latvijā<br />
Kokina Inese Projekta galvenais izpildītājs<br />
Biorizācijas starpnozaru pētījumu grupa<br />
Projekta vadošais pētnieks<br />
ERAF projekts Uz biosaderīgām mikroshēmām balstītas augu selekcijas<br />
tehnoloģijas izstrāde<br />
Projekta izpildītājs<br />
ESF projekts Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai<br />
Osipovs Sergejs Projekta izpildītājs<br />
LZP: Jaunu tehnoloģiju izstrāde diferencēta sastāva un struktūras biokeramisko<br />
implantu, antioksidantu un fluorescentu krāsvielu ieguvei (09.1606)<br />
Projekta izpildītājs<br />
„Inovatīvu daudzfunkcionālu materiālu, signālapstrādes un informātikas<br />
tehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgiem zinātņu ietilpīgiem produktiem”<br />
Škute Artūrs Projekta zinātniskais vadītājs<br />
ESF projekts „Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas<br />
lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai” Vienošanās Nr.<br />
2009/0214/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/089<br />
Projekta vadītājs<br />
IZM: Inovatīvo hidroakustisko un digitālo video tehnoloģiju izmantošana, veicot<br />
ledus laikmeta reliktu izpēti Latvijas un Baltkrievijas pierobežu ūdenstilpnēs, lai<br />
nodrošinātu šo sugu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu (IZM10-0501/16)<br />
Škute Nataļja Projekta aktivitātes vadītāja<br />
ESF aktivitāte „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” (1.1.1.2.): Starpdisciplinārās<br />
zinātniskās grupas izveidošana jaunu fluorescentu materiālu un metožu izstrādei<br />
un ieviešanai (2009/0205/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/152)<br />
Tamanis Edmunds Projekta vadītājs<br />
ESF projekts „Bioirizācijas starpnozaru pētījumu grupa”<br />
Projekta vadītājs<br />
33
ERAF projekts „Daugavpils universitātes starptautiskās zinātniskās sadarbības<br />
veicināšana”<br />
Projekta vadītājs<br />
LZP projekts „Plānu sakausējumu kārtiņu, iegūtu vakuumā atlaidinot Co/Ni/Fe<br />
multislāņus, kristāliskās struktūras un magnētisko īpašību pētīšana”<br />
Projekta vadītājs<br />
IZM projekts „Nanostrukturētu metālisku kārtiņu kristāliskās tekstūras pētīšana<br />
atkarībā no kārtiņas un tās apakšslāņa biezuma”<br />
Projekta vadītājs<br />
IZM projekts „Plānu kārtiņu magnētisko īpašību atkarība no to tekstūras”<br />
Projekta vadītājs<br />
ERAF projekts „Daugavpils Universitātes Inovatīvās mikroskopijas centra un<br />
Sistemātiskās bioloģijas institūta zinātniskās bāzes modernizēšana”<br />
Projekta vadītājs<br />
ERAF projekts „Eksperimentālās difrakcijas elementu tiražēšanas līnijas izveide<br />
un rentgendifraktometra iegāde”<br />
Projekta vadītājs<br />
Latvijas-Baltkrievijas sadarbības programma „Telpisku objektu formēšanas<br />
konkurētspējīgas tehnoloģijas ar lāzeru 3D prototipēšanas metodi izstrāde”<br />
Projekta izpildītājs<br />
ERAF projekts „Platzonas materiālu MOCVD tehnoloģijas izstrāde un izpēte<br />
ultravioletiem gaismas emiteriem”<br />
Projekta izpildītājs<br />
ESF projekts „Jauno zinātnieku grupas multidisciplinārs pētījums biomateriālu<br />
tehnoloģiju izstrādei”<br />
Projekta izpildītājs<br />
LZP projekts „Virsmas efekti un radiācijas inducētie virsmu modifikācijas<br />
procesi funkcionālos materiālos”<br />
Valainis Uldis Projekta pētnieks<br />
Biorizācijas starpnozaru pētījumu grupa<br />
Akadēmiskā personāla dalība projektos veicina viņu profesionālās un zinātniskās<br />
kvalifikācijas paaugstināšanu, nodrošina finansu un cilvēkresursu piesaisti, tādejādi uzlabojot<br />
studiju programmas kvalitāti un tās infrastruktūru, papildinot materiāli–tehnisko<br />
nodrošinājumu un attīstot pētniecisko bāzi. Vienlaicīgi, kā tas bija apskatīts pašnovērtējuma<br />
ziņojuma 6.3. un 6.4. apakšnodaļās, līdz ar studiju programmas docētāju vadīto projektu skaita<br />
pieaugumu, palielinās arī studentu iesaiste projektu realizācijā un pētnieciskajā darbā.<br />
Studiju programmas docētāju pētniecības virzieni ir saistīti ar ķīmijas zinātnes, tās<br />
apakšnozaru vai saskarzinātņu jautājumu un problēmu risinājumiem (skat. 8. tabulu). Jau<br />
iepriekš pašnovērtējuma ziņojuma 6.4. apakšnodaļā tika aprakstīts, ka apmēram 80% no studiju<br />
un bakalaura darbiem saturiski tieši sasauksies ar studiju programmā „Ķīmija” iesaistītā<br />
akadēmiskā personāla pētniecisko darbu tēmām. Tas ļaus integrēt docētāju pētniecības virzienu<br />
tematiku studiju procesā, tādējādi būtiski uzlabojot gan studentu zinātnisko darbu vadīšanas<br />
kvalitāti, gan docēto studiju kursu kvalitāti.<br />
8. tabula. Bakalaura studiju programmas „Ķīmija” A un B daļu realizēšanā iesaistītā<br />
akadēmiskā personāla pētnieciskā darba virzieni<br />
Docētāja vārds, uzvārds Pētnieciskā darba virzieni<br />
Cibuļskis Raimonds Bioirizācijas īpatnību izmanošana vaboļu biosistemātikā.<br />
Baltijas jūras baseina vaboļu (Coleoptera) fauna, izplatība,<br />
taksonomija un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība.<br />
Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vaboļu<br />
(Coleoptera) faunas pētījumi.<br />
34
Cīrule Dina Hematoloģija, klīniskā ķīmija.<br />
Dzerkale Anna Parazitoloģija, mikrobioloģija.<br />
Evarts-Bunders Pēteris Baltijas jūras baseina augu flora, izplatība, taksonomija un<br />
bioloģiskās daudzveidības aizsardzība.<br />
Daugavas baseina augu flora, izplatība, taksonomija un<br />
bioloģiskās daudzveidības aizsardzība.<br />
Latvijas vaskulāro augu, sūnaugu un mieturaļģu flora.<br />
Latvijas dabiskie meži.<br />
Latvijas retie un aizsargājamie augi, to aizsardzība.<br />
Antropogēnās floras pētījumi.<br />
Gorskis Mihails Dabaszinātņu un ķīmijas mācīšanas metodes, dabaszinātņu<br />
mācīšanas metodikas attīstības vēsture Latvijā, vides ķīmija<br />
Gricāns Armands Parasto diferenciālvienādojumu robežproblēmas.<br />
Gruberts Dāvis Palieņu ezeru hidrobioloģija un hidroekoloģija<br />
Jonāne Lolita Pētīts dabaszinātņu mācību saturs, metodes un pedagoģiskās<br />
pieejas izglītībā kopš 1920. gada.<br />
Kontekstuālā pieeja dabaszinātņu apguvē vispārizglītojošā<br />
vidusskolā.<br />
Starptautiskā ilgtspējīgas izglītības COMENIUS programmas<br />
projektā pētīta situācija formālās un neformālās izglītības<br />
integrācijas jomā.<br />
Kaminska Irēna Kardiopulmonāro rādītāju atkarība no fiziskās aktivitātes<br />
veida, organisma uzbūves un metabolisma īpatnībām.<br />
Kirilova Jeļena Organiskās ķīmijas metodes, jauno fluorescento zonžu<br />
meklējumi fluorescentās analīzes mērķiem<br />
Kirjušina Muza Dzīvnieku parazitoloģija, saldūdens un jūras zivju parazitoloģija<br />
Kokina Inese Ģenētika, audu kultūras, to pielietošana ģenētikā un selekcijā;<br />
bioloģiskās daudzveidības izpēte, pielietojot t.sk. molekulārās<br />
metodes; biotehnoloģija; augu imunitātes ģenētika<br />
Kuklis Juris Skolēnu motivācijas un e-vides izmantošana mācību procesā.<br />
Izglītības ilgtspējīgai attīstībai ķīmijas mācību kursā.<br />
Kuņicka Irēna Dažāda vecuma iedzīvotāju grupu veselības stāvoklis, paradumi,<br />
uzvedība, attieksmes.<br />
Mičule Solvita Vides ekonomika, ainavu telpu morfoloģiskais iedalījums<br />
Osipovs Sergejs Vides ķīmija, vides piesārņojuma analīze, hromatogrāfija<br />
Paškeviča Angelika Alcheimera slimības modelis grauzējiem.<br />
Paškevičs Valfrīds Modernie optiskie materiāli, hologrāfija.<br />
Amorfo halkogenīdu pusvadītāju plāno kārtu optisko īpašību<br />
pētīšana.<br />
Pigiņka Inga Histologija.<br />
Pilāte Digna Gliemju sugu daudzveidība un to ietekmejošie faktori.<br />
Latvijas sīko zīdītāju fauna, sistemātika un aizsardzība.<br />
Podiņš Amandis Cietvielu fizika, Radiācijas defekti jonu kristālos<br />
Pupiņš Mihails Abinieku un rāpuļu faunas izpēte, mākslīga pavairošana un<br />
reintrodukcija<br />
Salītis Antonijs Saules sistēmas mazo ķermeņu fizikālās un dinamiskās īpašības.<br />
Soms Juris Fluviālā ģeomorfoloģija, kvartārģeoloģija, ĢIS pielietojums<br />
ģeomorfoloģiskajos pētījumos<br />
Sondore Anita Kompaktības tipa topoloģiskās īpašības.<br />
Sondore Zinaīda Mutaģenēze, apkārtējas vides ietekme uz iedzimtību augļu<br />
mušiņas Drosophila melanogaster populācijās in vitro<br />
Škute Artūrs Hidrobioloģija un hidroekoloģija, hidroakustisko metožu<br />
35
izmantošana zivju populāciju izpētē ezeros<br />
Škute Nataļja Ģenētika, apoptoze, ieprogrammētās bojāejas mehānismi cilvēka<br />
organisma šūnās; kodola DNS modifikācija augu šūnu ciklā;<br />
fitohormonu iedarbības mehānismi uz augu šūnu kodola DNS<br />
Tamanis Edmunds Funkcionālu nanostrukturētu materiālu iegūšana un to īpašību<br />
pētīšana.<br />
Valainis Uldis Bioloģiskā daudzveidība, bezmugurkaulnieku sugu aizsardzība,<br />
skrejvaboļu fauna un sistemātika<br />
Zelča Iveta Kvalitātes sistēma laboratorijās.<br />
<strong>Pašnovērtējuma</strong> ziņojuma 6.3. apakšnodaļā jau tika izklāstīts, ka studiju programmā<br />
iesaistītie docētāji neaprobežojas ar sava pētnieciskā darba integrēšanu studiju procesā,<br />
vienlaicīgi viņi regulāri iepazīstina zinātnieku aprindas ar savu pētījumu rezultātiem,<br />
piedaloties zinātniskajās konferencēs, simpozijos, kongresos Latvijā un ārvalstīs. Pētniecības<br />
darba rezultātus labi raksturo starptautiskā zinātniskā publicitāte, respektīvi, pēdējo triju gadu<br />
laikā no 2008. gada līdz 2010.gadam dalība ņemta 53 konferencēs, 47 no kurām bija<br />
starptautiska rakstura (skat. 7. pielikumu), konferencēs nolasīti 159 referāti (skat. 8. attēlu).<br />
Publikāciju skaits – 115, tajā skaitā starptautiski citējamos izdevumos – 18 publikācijas (skat.<br />
8. pielikumu).<br />
Referātu skaits<br />
60<br />
50<br />
40<br />
30<br />
20<br />
10<br />
Starptautiskās zin. konferences Zin. konferences Latvijā<br />
0<br />
2008 2009 2010<br />
8. attēls. Studiju programmā „Ķīmija” iesaistītā akadēmiskā personāla dalība zinātniskajās<br />
konferencēs.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības<br />
politika nākamajiem 6 gadiem<br />
Akadēmiskā personāla atlasi bakalaura studiju programmas „Ķīmija” realizācijai<br />
pirmkārt nosaka Augstskolu likuma un valsts akadēmiskās izglītības standarta prasību izpildes<br />
nepieciešamība, un otrkārt – pašu docētāju motivācija strādāt Daugavpils Universitātē, saistot<br />
savu karjeru ar darbu augstskolā, un vēlme iegūt zinātnisko grādu un attiecīgo akadēmisko<br />
kvalifikāciju. Akadēmiskajos amatos bakalaura studiju programmas „Ķīmija” docētāji tiek<br />
36
ievēlēti konkursa kārtībā saskaņā ar „Nolikumu par vēlēšanām akadēmiskajos amatos<br />
Daugavpils Universitātē”. Docentu, vadošo pētnieku, lektoru, pētnieku un asistentu vēlēšanas,<br />
pēc iepazīšanās ar pretendentu atbilstību konkrētajam akadēmiskajam darbam, aizklāti balsojot,<br />
notiek DMF Domē. Profesoru un asociēto profesoru vēlēšanas, aizklāti balsojot, notiek<br />
attiecīgās zinātņu nozares profesoru padomē. Visiem 11 studiju programmā iesaistītajiem<br />
docētājiem ievēlēšanas vieta ir Daugavpils Universitātē, līdz ar to pamatdarbā strādājošie ir<br />
100% akadēmiskā personāla.<br />
Lai gan programmas „Ķīmija” docētāju vidējais vecums nepārsniedz 50 gadus, tomēr<br />
perspektīvā ir nepieciešams realizēt akadēmiskā personāla atjaunošanu. Politiku, kura vērsta uz<br />
personāla atjaunošanu, apmācību un attīstību, tiek realizēta vairākos virzienos:<br />
darbs ar studiju programmas „Ķīmija” labākajiem absolventiem, mērķtiecīgi<br />
viņus orientējot studijām maģistrantūrā un tālāk arī doktorantūrā. Parasti<br />
potenciālā mācībspēka iesaistīšana pētnieciskajā darbā notiek jau bakalaura<br />
studiju programmas laikā, bet pēc maģistra studiju beigšanas un maģistra grāda<br />
ieguves, potenciālie jaunie mācībspēki pakāpeniski tiek iesaistīti programmas<br />
realizācijā, vispirms pieņemot viņus darbā asistenta matā uz pārbaudes laiku, un,<br />
ja akadēmiskais darbs ir sekmīgs, rekomendējot vēlēšanām amatā;<br />
studiju programmā iesaistīto asistentu un lektoru tālākas akadēmiskās izaugsmes<br />
nodrošināšana, atbalstot viņu studijas doktorantūrā attiecīgajās ar vides zinātni,<br />
tās apakšnozarēm vai saskarzinātnēm saistītajās doktorantūras skolās. Jāatzīmē,<br />
ka diemžēl, neskatoties uz Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras priekšlikumiem, DU<br />
Zinātņu daļa tā arī nav noslēgusi līgumu ar Latvijas Universitātes Ķīmijas<br />
fakultāti par mērķdoktorantu apmācību tajos zinātņu virzienos, kuros Daugavpils<br />
Universitātē pagaidām netiek nodrošinātas doktorantūras studiju programmas, t.i.<br />
ķīmijā un vides zinātnē. Tāpēc šī uzdevuma izpildei DU nepieciešams izveidot<br />
maģistra studiju programmu „Ķīmija”, doktora studiju programmu ķīmijā un<br />
Vides zinātnē, kuras absolventi nākotnē papildinātu docētāju rindas un<br />
nodrošinātu akadēmiskā personāla atjaunošanu;<br />
esošā akadēmiskā personāla motivēšana karjeras izaugsmei, nodrošinot plašas<br />
iespējas apmācībai, zinātniskajai darbībai, akadēmisko un profesionālo<br />
kompetenču papildināšanai ar starptautisko apmaiņas programmu (ERASMUS,<br />
Leonardo da Vinci, postdoctoral studies u.c.) starpniecību, kā arī nodrošinot<br />
iespēju izmantot radošo atvaļinājumu promocijas darba pabeigšanai, pētījumu<br />
veikšanai vai kvalifikācijas paaugstināšanai ārvalstu universitātēs. Tomēr, kā<br />
nepilnība jāatzīmē, ka ne vienmēr šādu atvaļinājuma veidu ir iespējams izmantot<br />
studiju procesa plānojuma, finansu līdzekļu pieejamības un nepietiekamo<br />
zinātnisko sakaru dēļ.<br />
Bakalaura studiju programma „Ķīmija” bija veiksmīgi realizēta Daugavpils<br />
Pedagoģiskajā Institūtā un Daugavpils Pedagoģiskajā Universitātē. Diemžēl to<br />
slēdza rūpniecības pagrimuma dēļ 90-to gadu beigās, jo neuzskatīja par vajadzīgo<br />
šo programmu turpināt. Taču situācijai mainoties, bakalaura programmas<br />
„Ķīmija” atjaunošana tika iekļauta kā prioritāte DU attīstības stratēģijā.<br />
Universitātes akadēmiskais personāls mērķtiecīgi strādāja lai šo prioritāti īstenotu<br />
dzīvē. Šajā situācijā ir nepieciešams rast resursus zinātnieku un jaunu darba<br />
pieredzi apguvušo darbinieku piesaistei, kas patlaban daļēji jau tiek realizēts ar<br />
ESF aktivitātes „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" (1.1.1.2.) starpniecību. Tomēr<br />
jāatzīmē, ka jaunu speciālistu piesaiste var tik veikta ar nosacījumu, ka viņi ne<br />
tikai vada teorētiskās vai praktiskās nodarbības, bet ir gatavi arī piedalīties studiju<br />
programmai nepieciešamajā individuālajā darbā ar studentiem (studiju un<br />
bakalaura darbu vadīšana), kā arī sniegt ieguldījumu Universitātes un katedras<br />
zinātniskās darbības attīstībai.<br />
37
Gandrīz visiem A un B daļas realizēšanā iesaistītajiem docētājiem ir doktora grāds.<br />
Lektors Juris Kuklis turpina studijas LU ĶF doktorantūrā ķīmijas nozarē.<br />
Ņemot vērā programmas plānojumu, 68% no visiem studiju programmas „Ķīmija”<br />
kursiem nodrošinās Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, kuras palīgpersonālu veido tikai divi pilnā<br />
slodze strādājošie laboranti, viens pusslodzē strādājošais laborants un viens pilnā slodze<br />
strādājošs datortīklu administrators, no kuriem savukārt ķīmijas nodarbības apkalpo viens<br />
pilnas slodzes un viens pusslodzes laboranti. Uzskatam, ka programmas realizācijas kvalitatīvai<br />
nodrošināšanai nepieciešams palielināt mācību palīgpersonāla skaitu. DU administrācijai ir<br />
jāmeklē ceļi un finansu līdzekļi laborantu skaita palielināšanai.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
38
9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS<br />
NODROŠINĀJUMS<br />
Studiju programmas finansējums galvenokārt tiek realizēts no valsts budžeta līdzekļiem,<br />
atsevišķos gadījumos paredzot studentam iespēju apgūt studiju programmu arī par maksu.<br />
Akadēmiskajai bakalaura studiju programmai “Ķīmija” finansējumu pēc budžeta vietu skaita<br />
aprēķina IZM, reizinot bāzes izmaksas ar MK noteikumu Nr.994 1. pielikuma ķīmijas zinātnes<br />
tematiskās jomas 2010. gadam noteikto koeficientu ķīmijā - 1,6; attiecīgi studiju vietas bāze –<br />
937,09 Ls. Līdz ar to budžeta finansējums vienam studentam ir 1499,344 Ls.<br />
Akadēmisko studiju programmas īpatnība ir saistīta ar ciešu studiju un zinātniski<br />
pētnieciskā darba integrāciju. No tā izriet virkne specifisku prasību nepieciešamajam materiāli<br />
tehniskajam nodrošinājumam un telpām, kurās tiek realizēts studiju process.<br />
Studiju procesa nodrošināšanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, projektu, kursa un<br />
bakalaura darbu izstrādei akadēmisko studiju programmā imatrikulētie studenti izmanto:<br />
Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras lekciju auditorijas un specializēto laboratoriju telpas<br />
un aprīkojumu;<br />
zinātniski pētnieciskas laboratorijas DU Ekoloģijas institūtā;<br />
Sistemātiskās bioloģijas institūts<br />
Fizikas katedras specializēto laboratoriju telpas un aprīkojumu;<br />
Inovatīvā mikroskopijas centrs<br />
Anatomijas un fizioloģijas katedra<br />
Labiekārtotas un tehniski aprīkotas lielās lekciju auditorijas DU mācību korpusā<br />
Parādes ielā – 1;<br />
DMF dator-, INTERNET- un multimediju nodrošinājumu.<br />
Pašlaik studiju process ir nodrošināts ar šādām mācību telpām:<br />
60 m 2 lekciju auditorija, kas aprīkota ar datoru (INTERNET u.c.) multimediju<br />
projektoru, velkmes skapi un sagatavotavu;<br />
40 m 2 organiskās ķīmijas un bioķīmijas laboratorija, kas aprīkota ar velkmes skapi un<br />
visiem nepieciešamajiem reaģentiem, traukiem un aparatūru praktisko nodarbību<br />
veikšanai;<br />
30 m 2 neorganiskās un analītiskās ķīmijas laboratorija, kas aprīkota ar velkmes skapi<br />
un visiem nepieciešamajiem reaģentiem, traukiem un aparatūru praktisko nodarbību<br />
veikšanai.<br />
Tomēr jāatzīmē, ka studiju programmai „Ķīmija” pieejamā telpu infrastruktūra nav<br />
pilnīgi atbilstoša gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā. Īpaši ir jāakcentē problēmas, kas saistītas<br />
ar laboratorijām un telpām, kuras izvietotas DU mācību korpusā Vienības ielā – 13, kur<br />
zinātniskajam un akadēmiskajam darbam ir pielāgotas administratīvajai pārvaldei paredzētās<br />
ēkas telpas. Lai gan pēdējos gados daļa telpu ir renovētas (ERAF un ESF līdzekļu un DU<br />
centralizēto līdzekļu ieguldījums auditoriju un laboratoriju remontā), tomēr tās joprojām<br />
neatbilst modernām prasībām.<br />
Ņemot vērā ļoti strauju valsts budžeta dotācijas samazinājumu, izveidojusies situācija,<br />
kad pašreiz pietrūkst finansējuma mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai (auditoriju un<br />
laboratoriju papildus labiekārtošanai, mācību literatūras izdošanai, modernas pētnieciskās<br />
aparatūras iepirkšanai, ķīmisko reaģentu iepirkšanai un utilizācijai u.c. pasākumiem) un jaunu,<br />
augsti kvalificētu speciālistu piesaistīšanai un vieslektoru uzaicināšanai no ārzemju<br />
augstskolām.<br />
Ir paredzams, ka turpmākajos 6 gados situācija šajā jomā ievērojami uzlabosies, jo līdz ar<br />
ERAF līdzfinansētā projekta „Daugavpils Universitātes studiju programmu kvalitātes<br />
uzlabošana un vides pieejamības nodrošināšana” realizāciju 2010.- 2014.gg. par kopējo summu<br />
16 715 991 LVL, ir paredzēta jauna, moderna laboratoriju korpusa celtniecība, tajā paredzot arī<br />
tieši uz studiju programmu „Ķīmija“ orientēto pētījumu laboratorijas, Vides ķīmijas<br />
39
laboratorijas un Fluorescentās analīzes metožu laboratoriju izveidošanu un to aprīkošanu ar<br />
zinātnisko aparatūru par vairāk nekā 600 000 LVL.<br />
Studiju process ir nodrošināts ar kserokopēšanas tehniku, vizuālās prezentācijas tehniku<br />
(multimediju projektori, OHP-projektori, DVD-tehnika), datortehniku un specializētajām<br />
datorprogrammām vides ķīmijas datu fiksēšanā, analīzē un apstrādē.<br />
Studentiem un mācībspēkiem pieejams pastāvīgs un Wi-Fi INTERNET un lokālā DU<br />
tīkla INTRANET pieslēgums, kā arī iespēja izmantot telekonferences iespējas.<br />
Vides ķīmijas laboratorija ir apgādāta ar hromatogrāfiskās analīzes kompleksu, kas<br />
ietver sevī vienu no Latvijā pašlaik modernākajām gāzu hromatogrāfijas- masspektrometrijas<br />
(GH/MS) sistēmām „Shimadzu GC-2010”, šķidrumu hromatogrāfijas sistēmu „Shimadzu<br />
Prominence HPLC-20”, datorizētu hromatogrāfiskās analīzes kompleksa vadības un datu<br />
apstrādes sistēmu. Laboratorija ir apgādāta arī ar spektrofotometrijas iekārtām CECIL CE 1021<br />
un LaMotte SMART2 ūdeņu un augsnes biogēnu analīzēm, bioķīmiskā skābekļa patēriņa<br />
(BSP) noteikšanas iekārtu BOD (biological oxygen demand) YSI Benchtop Meter MODEL<br />
5000, plūsmas injekcijas analīzes iekārtu FIALab ar spektrofotometrisko detektēšanu. Minētās<br />
iekārtas ļauj veikt pētījumus saskaņā ar ISO metodēm.<br />
Drīzumā tiek plānots aprīkot Fluorescentās analīzes laboratoriju ar spektrofluorimetru<br />
(Time-resolved spectrofluorimeter), automatizēto titratoru, rotora ietvaicētāju, mitruma<br />
analizatoru, kā arī ar vielu fizikālo parametru mēraparātu (Digital melting point apparatus) un<br />
citām laboratorijas iekārtām ( velkmes skapji, maisītāji, sildītāji, temperatūras kontrolieri u.c.)<br />
Minētās iekārtas ļaus veikt pētījumus dabisko un sintētisko vielu raksturošanā.<br />
Neskatoties uz uzskaitītajām pozitīvajām iezīmēm, ir arī virkne trūkumu, kuru novēršanai<br />
būtu nepieciešams:<br />
atsevišķas auditorijas aprīkot ar stacionāriem multimediju projektoriem, lai studiju<br />
procesa kvalitātes uzlabošanas nolūkos lekcijās varētu plaši izmantot arī daudzos<br />
esošos CD-ROM multimediju produktus un PowerPoint tehnikā sagatavotos studiju<br />
materiālus;<br />
uzlabot materiāli tehnisko bāzi, lai studējošie varētu veikt pētījumus studiju darbu un<br />
bakalaura darbu ietvaros augstākā, mūsdienu zinātnes prasībām atbilstošā līmenī;<br />
atjaunot katedrā esošās datorklases tehniku un nodrošināt piekļuvi svarīgākajām datu<br />
bāzēm mācību un pētniecisko uzdevumu risināšanai;<br />
palielināt studiju programmas realizācijai atvēlēto telpu skaitu lai nodrošinātu pilna<br />
laika studējošos ar nepieciešamo auditoriju un laboratoriju platību.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
40
10. ĀRĒJIE SAKARI<br />
10.1. Sadarbība ar darba devējiem<br />
Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā<br />
tiek realizēta, studiju programmas docētājiem iesaistoties projektos un līgumdarbos, kas saistīti<br />
ar dažādu valsts un pašvaldības iestāžu programmu, stratēģiju un rīcības plānu izstrādāšanu un<br />
vietējo pašvaldību atjaunojamo resursu jautājumu risināšanu.<br />
Galvenie darba devēji, ar kuriem DU DMF pastāv sadarbība ir LR Vides ministrija, LR<br />
Valsts vides dienests, LR Dabas aizsardzības pārvalde, nozīmīga sadarbības partneru grupa ir<br />
privātstruktūras (piemēram, SIA Mamas-D, SIA Oniors, SIA Rols, SIA Akvero Baltic, SIA<br />
LatGranīts, SIA „Daugavpils Reģionālā slimnīca”, SIA ”Medicīniskā firma „Dinas”, SIA<br />
„EkoLat”, ZI „Bior”, u.c.), kā arī pilsētu un novadu pašvaldības. Sadarbības formas ar darba<br />
devējiem ietver gan neformālos kontaktus, gan sadarbību projektu un līgumdarbu sagatavošanā<br />
un izpildē, gan arī iesaistot darba devējus studiju programmas satura izvērtēšanā un ieteikumu<br />
izstrādāšanā studiju kursu uzlabošanai. Vienlaicīgi saikne ar darba devējiem studiju<br />
programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā tiek uzturēta arī pateicoties profesionālās<br />
maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs (ķīmijas un bioloģijas vai ķīmijas un<br />
ģeogrāfijas)” realizācijai DU DMF.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām<br />
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Ķīmija” realizācijā DU Ekoloģijas institūts<br />
un Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra sadarbojas ar daudzām DU struktūrvienībām, kas palīdz<br />
nodrošināt mācību satura un zinātnisko pētījumu realizēšanu.<br />
Veiksmīgi sadarbības partneri akadēmisko studiju programmā ir arī citās Latvijas<br />
augstskolās, valsts iestādēs un nevalstiskās organizācijās. Sadarbība ar radniecīgu programmu<br />
Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē veicinās pieredzes apmaiņu, līdzdalību kopīgās<br />
konferencēs, u.c. projektos. Sadarbības rezultātā tiek saskaņots studiju programmas saturs ar<br />
Latvijas Universitāti, kas nodrošina studentiem iespējas turpināt izglītību, mainot savu dzīves<br />
vietu. Studiju programmas realizēšanā un attīstībā kā galvenais sadarbības partneris ir LU ĶF,<br />
ar kuru ir arī noslēgts līgums par iespēju studiju programmas studējošajiem programmas<br />
likvidācijas DU gadījumā turpināt izglītības ieguvi LU.<br />
Paplašinās arī akadēmiskās studiju programmas „Ķīmija” sadarbība ar ārvalstu mācību<br />
un zinātniski-pētnieciskajām iestādēm. Pateicoties SOCRATES /ERASMUS programmai, tiks<br />
uzturēti lietišķi kontakti ar Viļņas universitāti (Lietuva), Belostokas universitāti (Polija)<br />
Varšavas Lauksaimniecības universitāti (Polija) un Šauļu universitāti (Lietuva).<br />
Ir noslēgts sadarbības līgums ar Baumaņa v.n. Maskavas Tehnoloģiskās Universitātes<br />
Ķīmijas katedru, kas ļaus attīstīt sadarbību gan zinātniskā, gan mācību jomā.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
41
11. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS<br />
11.1. Studiju programmas SVID analīze<br />
Novērtējot studiju programmas „Ķīmija” esošo situāciju un programmas perspektīvas,<br />
studiju programmas padome izvērtē gan studiju programmas saturu kopumā, gan atsevišķu tās<br />
studiju kursu saturu un nodrošinājumu, analizē studiju procesa organizāciju un risina ar<br />
programmas attīstības plānošanu saistītos jautājumus.<br />
Programmas vadība veic SVID 1 analīzi un iezīmē studiju programmas stiprās puses,<br />
vājās puses, iespējas un potenciālos draudus programmas īstenošanā, lai prognozētu<br />
programmas turpmāko attīstību un nodrošinātu tās pilnveidošanu.<br />
9. tabula. Bakalaura studiju programmas „Ķīmija” SVID analīzes rezultāti<br />
Stiprās puses Vājās puses<br />
studiju programma<br />
skaidrs programmas mērķis, uzdevumi un<br />
stratēģija;<br />
atbilstība „3 + 2” augstākās izglītības<br />
modelim;<br />
integratīva un starpdisciplināra pieeja<br />
programmas satura izveidē, ko nodrošina<br />
ķīmijas zinātnes, bioloģijas, matemātikas,<br />
fizikas un citu zinātņu nozaru speciālistu<br />
iesaistīšana kursu vadīšanā;<br />
sakarā ar VISC projekta realizētām<br />
izmaiņām ķīmijas apgūšanā vidusskolās,<br />
ievērojami pieauga skolēnu skaits, kas<br />
interesējās par šo zinātnes jomu;<br />
studiju process<br />
nodrošināta iespēja iegūt pilnvērtīgu<br />
akadēmisko izglītību ķīmijas zinātnē;<br />
studiju un zinātniski pētnieciskā darba<br />
integrācija;<br />
samērā laba studiju materiāli-tehniskā bāze<br />
un nodrošinājums ar kvalificētiem<br />
mācībspēkiem;<br />
iespēja apgūt padziļinātas zināšanas un<br />
iepazīties ar jaunākajām atziņām ķīmijas<br />
zinātnē, tās apakšnozarēs un saskarzinātnēs;<br />
iespēja praktiski apgūt mūsdienīgas<br />
pētījumu metodes;<br />
daudzveidīgu studiju formu un metožu<br />
izmantošana;<br />
pastāvīga studiju satura pilnveidošana, jaunu<br />
studiju un pasniegšanas formu meklēšana un<br />
ieviešana, sabalansēta teorija un prakse<br />
studiju process orientēts uz izpratni,<br />
zināšanu izmantošanu problēmsituāciju<br />
1 SVID – Stiprās puses, Vājās puses, Iespējas un Draudi<br />
studiju programma<br />
programmas nepietiekamais marketings un<br />
finansējums;<br />
nepietiekama atpazīstamība Latvijas<br />
augstākās izglītības telpā un ES realizējamo<br />
bakalaura līmeņa ķīmijas zinātnes studiju<br />
programmu vidū;<br />
nelielas iespējas specializēties atbilstoši<br />
studentu individuālajām zinātniskajām<br />
interesēm un programmas standartizācija,<br />
ko nosaka bakalaura līmeņa akadēmiskās<br />
izglītības prasības.<br />
studiju process<br />
zinātnisko pētījumu bāzes nepietiekams<br />
nodrošinājums ar modernu zinātnisko<br />
aparatūru un IT produktiem;<br />
nepietiekams nodrošinājums ar modernām<br />
laboratorijām un auditoriju telpām;<br />
finansu līdzekļu trūkums docētāju un<br />
studentu zinātnisko pētījumu<br />
nodrošināšanai, DU iekšējo zinātnisko<br />
grantu neesamība;<br />
studentu patstāvīgā studiju darba kontroles<br />
metožu (kolokviji, kontroldarbi, individuālās<br />
konsultācijas u.c.) kā studiju procesa sastāvdaļas<br />
anulēšana, atstājot šī darba virziena<br />
nodrošināšanu docētāju entuziasma ziņā;<br />
kvantitatīvā ziņā nepietiekams<br />
nodrošinājums ar jaunākajām mācību<br />
grāmatām un zinātnisko periodiku;<br />
lekcijas kā galvenā studiju darba forma,<br />
studiju kursos, izņemot lauka kursus,<br />
pievērsts maz uzmanības studentu darbam<br />
42
isināšanai un analītisko prasmju attīstīšanu,<br />
nevis uz liela apjoma faktu materiāla<br />
apguvi;<br />
studenti tiek iesaistīti struktūrvienību<br />
zinātniski-pētnieciskajā darbā, viņu veiktie<br />
pētījumi tiek aprobēti akadēmiskajā vidē;<br />
studiju kursu materiālu un prezentāciju<br />
pieejamība;<br />
plašas iespējas izmantot starptautiskās<br />
recenzējamo zinātnisko izdevumu, piem.<br />
ScienDirect, SpringerLink u.c. bibliotēku<br />
elektronisko datu bāzi.<br />
personāls<br />
augsta zinātniskā kvalifikācija atbilstoši<br />
Augstskolu likuma prasībām;<br />
savstarpējā sadarbība, koleģialitātes un<br />
tolerances principu ievērošana;<br />
akadēmisko un profesionālo kompetenču<br />
pilnveidošana, iesaistoties pētnieciskajos<br />
projektos, publicējot savus pētījumu<br />
rezultātus un iepazīstinot ar tiem zinātnisko<br />
sabiedrību starptautiskās konferencēs<br />
spēja novērtēt un atzīt nepilnības docētajos<br />
kursos un meklēt studiju kvalitātes<br />
uzlabošanas ceļus;<br />
pārējie faktori<br />
saikne ar potenciālajiem darba devējiem.<br />
Iespējas Draudi<br />
studiju programma<br />
studiju programmu attīstības stratēģijas<br />
patstāvīga pilnveidošana, ievērojot izmaiņas<br />
darba tirgū un svarīgākās attīstības<br />
tendences pasaulē, jaunu studiju programmu<br />
ieviešana;<br />
ES finanšu instrumentu un struktūrfondu<br />
līdzekļu piesaistīšana studiju vides un<br />
kvalitātes paaugstināšanai;<br />
sadarbības paplašināšana ar citām Eiropas<br />
universitātēm, izmantojot ERASMUS<br />
grupās;<br />
moduļu sistēmas nepietiekama ieviešana;<br />
nepietiekami izmantotas tālmācības un estudiju<br />
iespējas;<br />
ārzemju vieslektoru vājā iesaistīšana.<br />
personāls<br />
neatbilstība starp realizējamo studiju<br />
programmu un pētniecisko darbu lielo<br />
apjomu no vienas puses un salīdzinoši<br />
nelielo docētāju skaitu – esošajā situācijā<br />
akadēmiskajam personālam veidojas pārāk<br />
liels kontaktstundu apjoms, kas saskaņā ar<br />
DU spēkā esošajiem normatīviem, ir<br />
jārealizē docētājam, lai izpildītu akadēmisko<br />
slodzi;<br />
neadekvāta esošā atalgojuma sistēma;<br />
nepietiekama starptautisko akadēmisko un<br />
zinātnisko apmaiņas programmu un<br />
pēcdoktorantūras studiju iespēju<br />
izmantošana;<br />
nepietiekama sadarbība ar ārvalstu izglītības<br />
un zinātniski pētnieciskajām iestādēm un<br />
zinātniekiem,<br />
nepietiekams nodrošinājums ar<br />
palīgpersonālu.<br />
pārējie faktori<br />
esošā DU iekšējā programmu finansējuma<br />
aprēķina un piešķiršanas sistēma, kas neļauj<br />
saņemt programmas realizācijai<br />
nepieciešamo valsts dotācijas daļu<br />
proporcionāli studējošo skaitam un studiju<br />
jomas tematiskajam koeficientam.<br />
studiju programma<br />
nelabvēlīga demogrāfiskā situācija valstī,<br />
kas veidojās 1996.- 1999. gg., jeb tā sauktā<br />
„demogrāfiskā bedre” (skat. 9. att.) nosaka<br />
vidusskolu absolventu skaita<br />
samazināšanos, un kā sekas tam – arī<br />
studiju vecuma jauniešu skaita<br />
samazināšanos. Līdz ar to laika posmā no<br />
2014. līdz 2017. gadam būs apgrūtināta<br />
studējošo piesaiste studiju programmā<br />
„Ķīmija” plaša augstākās izglītības<br />
43
iespējas studentu un docētāju apmaiņai;<br />
sadarbības paplašināšana ar citām Latvijas<br />
augstskolām, kurās tiek realizētas ķīmijas<br />
zinātnes studiju programmas;<br />
studiju kursu nodrošināšana svešvalodās,<br />
ārvalstu studentu piesaistīšana studiju<br />
programmā;<br />
kvalificētu vieslektoru piesaiste;<br />
jaunu akadēmiskā personāla un<br />
palīgpersonāla štata vietu atvēršana, jaunu<br />
docētāju ievēlēšana līdz ar programmas<br />
attīstību, jaunu programmu izveidi un<br />
zinātniskās infrastruktūras paplašināšanu.<br />
pavisam dzimuši<br />
40 000<br />
35 000<br />
30 000<br />
25 000<br />
20 000<br />
15 000<br />
10 000<br />
5 000<br />
0<br />
piedāvājuma un pieaugošas augstskolu<br />
savstarpējās konkurences apstākļos;<br />
dzīves līmeņa krišanās un materiālās<br />
situācijas pasliktināšanās valstī kopumā un<br />
reģionā, iedzīvotāju maksātspējas<br />
pazemināšanās un studentu nespēja segt ar<br />
studijām saistītas izmaksas;<br />
potenciālo studentu aizplūšana uz ārvalstu<br />
augstskolām;<br />
zemākā līmeņa akadēmiskā personāla<br />
atalgojuma konkurētspējas samazināšanās;<br />
personāla novecošana, nepietiekams skaits<br />
aizstāvēto promocijas darbu jauno<br />
zinātnieku vidū.<br />
Demogrāfiskā bedre” –<br />
vidusskolu absolventu<br />
skaita minimums 2014.<br />
– 2017.gg.<br />
9. attēls. Demogrāfisko raksturlielumu izmaiņas laika posmā no 1990. līdz 2006. gg.. Avots:<br />
dati „IE23. Dzimstība, mirstība un iedzīvotāju dabiskais pieaugums”, LR Centrālā statistikas<br />
pārvalde, www.csb.lv<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
11.2. Programmas attīstības plāns<br />
Bakalaura studiju programmas „Ķīmija” nepieciešamību un tās turpmāko attīstību no<br />
Latvijas valsts interešu viedokļa nosaka akadēmiski izglītotu speciālistu sagatavošanas<br />
pieprasījums.<br />
LR valsts un pašvaldību institūcijām, dienestiem un pakļautībā esošām struktūrvienībām,<br />
kuras saistītas ar ķīmiju un atjaunojamo resursu pārvaldības jautājumu risināšanu. Šāda profila<br />
speciālisti tāpat nepieciešami privātā ražošanas sektora uzņēmumiem un darba devējiem, kuri<br />
tieši iesaistīti atjaunojamo resursu pārvaldībā, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā, biomasas<br />
izmantošanā un pārstrādē, atjaunojamo resursu, atjaunojamo energoresursu un bioresursu<br />
izmantošanā.<br />
MK rīkojumā Nr.594 "Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo<br />
pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadā" ir teikts, ka Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma<br />
13.panta otrās daļas 3.punktu un 34.panta ceturto daļu, apstiprināti šādi prioritārās zinātnes<br />
44
virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansešanai 2010.-2013.gadā: enerģija un vide<br />
(atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas<br />
samazinošās tehnoloģijas un bioloģiskā daudzveidība).To mērķis ir izstrādāt metodes, modeļus<br />
un risinājumus jaunu inovatīvu tehnoloģiju radīšanai enerģētikas nozarē, kas veicinātu<br />
enerģētikas resursu deversifikāciju, energoapgādes sistēmas attīstību ar atjaunojamo enerģijas<br />
resursu reģionālo pieejamību un to integrāciju valsts energoapgādes sistēmā, būtiski paplašinot<br />
Latvijā izmantojamo atjaunojamo energoresursu apjomu un veidus, sniedzot ieguldījumu<br />
klimata izmaiņu samazināšanā un nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šī<br />
virziena galvenie uzdevumi ir izpētīt atjaunojamo energoresursu (biomasas, vēja, saules un citu<br />
veidu) ieguves un izmantošanas labāko pieejamo tehnoloģiju adaptācijas iespēju un praktiskās<br />
lietojamības efektivitāti Latvijas apstākļos, izpētīt biomasas gazifikācijas tehnoloģiju un<br />
izstrādāt prototipu tādu kurināmo ieguvei, kas būtu efektīvāk izmantojami elektroenerģijas<br />
ražošanai un koģenerācijai.<br />
Pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas, ierobežotie fosilā kurināmā krājumi, kā arī vides<br />
piesārņojums un globālās klimata pārmaiņas pēdējos gados pasaulē radījis pastiprinātu interesi<br />
par atjaunojamiem resursiem. Atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai ir kļuvis par<br />
svarīgu Eiropas Savienības politikas sastāvdaļu.<br />
Latvijas primāro energoresursu bilancē atjaunojamajiem energoresursiem ir nozīmīga<br />
vieta. Galvenie atjaunojamo energoresursu veidi Latvijā ir biomasa (koksne, kūdra u.c.) un<br />
hidroresursi, mazākā mērā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze un salmi. Šo resursu potenciāls<br />
enerģijas un produktu (vielu un materiālu iegūšanai) nav vēl pilnībā izmantots. Normatīvajos<br />
aktos jau ir nostiprināti mērķi šo resursu īpatsvara palielinājumam elektroenerģijas un<br />
transporta degvielu patēriņā, taču trūkst vienotas stratēģijas šo mērķu sasniegšanai. Tāpēc<br />
galvenais stratēģiskais mērķis attiecībā uz atjaunojamajiem resursiem ir optimāla Latvijas<br />
atjaunojamo resursu potenciāla izmantošana, ņemot vērā ekonomiskās, ģeogrāfiskās un<br />
tehniskās iespējas, kā arī vadoties no ekonomiskajiem, vides un enerģētikas attīstības<br />
aspektiem, vienlaikus ņemot vērā starptautiskos un Eiropas Savienības politikas mērķus un<br />
prasības attiecībā uz atjaunojamajiem resursiem.<br />
Minētais Latvijas un ES prioritārais zinātnes virziens tieši saucas ar bakalaura studiju<br />
programmas „Ķīmija” realizāciju Daugavpils Universitātē, turklāt mūsu valstī kopumā un<br />
Latgales reģionā it sevišķi, joprojām trūkst akadēmiski izglītotu speciālistu, kuri spējīgi veikt<br />
vispusīgu vides problēmu analīzi. Teorētiskās un praktiskās zināšanas, kas nepieciešamas šāda<br />
rakstura darba veikšanai, nodrošina ķīmijas zinātnes un saskarzinātnes studijas.<br />
Studējošie virzienā Praktiskā bioanalītika pēc absolvēšanas būs pieprasīti dažāda veida<br />
laboratorijās, jo pastāv šādu kvalificētu speciālistu trūkums, īpaši Latgales reģionā. Iegūtās<br />
padziļinātās zināšanas dažādās nozarēs dod iespēju absolventiem veiksmīgi konkurēt darba<br />
tirgū Latvijā un ārzemēs. Ņemot vērā mūsdienu tendenci palielināties pieprasījumam pēc<br />
dažāda veida specifiskām testēšanas metodēm dažādās bioloģijas, ķīmijas un medicīnas jomās,<br />
kā arī ņemot vērā DU tehnisko bāzi, tiks nodrošināta pieprasīto, konkurētspējīgo un kvalificēto<br />
speciālistu sagatavošana. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka sagatavotie speciālisti būs gatavi<br />
patstāvīgi kvalitatīvi veikt darbu jebkura veida testēšanas laboratorijā, tādējādi spēs pielāgoties<br />
darba tirgus prasībām.<br />
Tāpat ķīmijas jomā sagatavotu speciālistu nepieciešamību mūsu valstī nosaka arī Eiropas<br />
Savienības Vides aizsardzības nostādnes un politika, kura kalpo par stūrakmeni nacionālajai<br />
Vides aizsardzības politikai, stratēģijai un likumdošanai. Šajā kontekstā ES vides un dabas<br />
aizsardzības likumdošanas prasību ievērošanu nosaka nepieciešamo administratīvo struktūru,<br />
atbilstoša finansējuma nodrošinājums un cilvēku resursu sagatavošana.<br />
Tāpēc Latvijas Republikas investīcijas akadēmiskās bakalaura studiju programmas<br />
“Ķīmija” attīstīšanā un nostiprināšanā faktiski ir investīcijas valsts finansu resursu<br />
ekonomēšanai un lietderīgai izmantošanai nākotnē.<br />
45
Ņemot vērā augstāk minētos faktus, studiju programmas attīstība „Ķīmija“ plānojama<br />
gan reģiona, gan DU DMF un tās struktūrvienību attīstības kontekstā. Studiju programmas<br />
attīstībai ir jābalstās uz sekojošiem principiem:<br />
bakalaura līmeņa ķīmijas zinātnes studijas Daugavpils Universitātē jāattīsta kā<br />
starpdisciplinārā rakstura akadēmiskās studijas un ķīmijas zinātnes augstākās izglītības<br />
sākumposms;<br />
vairāk jāakcentē profesionālo kompetenču apguvi, ievērojot Latvijas tautsaimniecības,<br />
ES un globāla darba tirgus pieprasījumu pēc speciālistiem ķīmijas zinātnē;<br />
ņemot vērā Lisabonas konvencijas (1997. g.) un Boloņas deklarācijas (1999. g.) prasību<br />
ieviešanu, jāturpina DU studiju programmas tuvināšanu ES valstu universitāšu ķīmijas<br />
zinātņu studiju programmām, vienlaikus saglabājot tās atšķirības, kas atbilst Latvijas<br />
valsts prioritātēm vides un resursu problēmu risināšanā un dabas aizsardzībā;<br />
jāpaplašina starptautiskā sadarbība, intensificējot ķīmijas studentu apmaiņu<br />
starptautisko programmu (ERASMUS u.c.) ietvaros, veicinot akadēmiskā personāla<br />
zinātnisko stažēšanos, pēcdiploma un pēcdoktorantūras izglītību ārvalstu universitātēs<br />
un zinātniskajās institūcijās;<br />
jāuzlabo sadarbība ar potenciālajiem darba devējiem un sociālajiem partneriem, LR<br />
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām valsts institūcijām,<br />
pašvaldībām un privātajiem uzņēmumiem, nodrošinot studiju saistību ar reālo vides<br />
aizsardzības problēmu loku;<br />
balstoties uz profesionāli izstrādātu marketinga plānu un sabiedrisko attiecību politiku,<br />
jāpastiprina programmas popularizēšana un tās zinātnisko un lietišķo pētījumu rezultātu<br />
prezentēšana visā Latvijā, īpašu vērību piegriežot tiem reģiona novadiem, no kuriem<br />
studiju programmā tiek imatrikulēts salīdzinoši neliels studentu skaits.<br />
jāveicina integrāciju ar DU pētnieciskajām struktūrvienībām kā pētnieciskās bāzes<br />
pamatu maģistra studiju programmas izveidē ķīmijas zinātnē un jāplāno jaunu<br />
struktūrvienību izveidošanu;<br />
Turpmākā plānotā bakalaura studiju programmas „Ķīmija“ attīstība saistāma ar:<br />
visu studiju aspektu kvalitātes nemitīgu uzlabošanu;<br />
programmas satura un atsevišķu studiju kursu satura izmaiņām līdz ar attiecīgo zinātņu<br />
jomu teorijas un prakses attīstību;<br />
studiju procesā izmantoto mācību formu un metožu klāsta papildināšanu;<br />
programmas kvalitātes iekšējās kontroles sistēmas un vadības pilnveidošanu;<br />
personāla kvalifikācijas paaugstināšanu un docētāju tālākizglītības sistēmas<br />
izveidošanu;<br />
programmas realizācijai nepieciešamās infrastruktūras un materiāli-tehniskās bāzes<br />
attīstīšanu un uzlabošanu;<br />
zinātniskās darbības paplašināšanu, veicinot studentu iesaistīšanu pētījumos un<br />
projektos;<br />
B daļas kursu izvēles iespēju paplašināšana, atbilstoši mūsdienu zinātnes attīstības<br />
tendencēm un darba tirgus pieprasījumam;<br />
regulāru programmas studentu un absolventu, kā arī darba devēju aptauju organizēšanu,<br />
šo aptauju datu analīzi un iegūto rezultātu izmantošanu studiju procesa tālākai<br />
pilnveidošanai.<br />
Jāatzīmē arī, ka studiju programmas realizācija uzskatāma par būtisku arī no Daugavpils<br />
Universitātes interešu viedokļa, jo tā integrē un papildina citas dabaszinātņu studiju<br />
programmas, kuru apguvei nepieciešamas zināšanas ķīmijas zinātnē. Turklāt studiju<br />
46
programmas īstenošana ir nozīmīga, ņemot vērā LR Vides aizsardzības likumā formulētās<br />
prasības par nepieciešamību nodrošināt vides izglītību Latvijā.<br />
2011./2012. studiju gads – izmaiņas nav veiktas<br />
47
Licence par tiesībām īstenot studiju programmu<br />
1. pielikums<br />
48
LR IZM atzinums par tiesībām realizēt studiju programmu<br />
1. pielikums<br />
49
Diploma un tā pielikuma paraugs<br />
2. pielikums<br />
Ar Dabaszinātņu un matemātikas<br />
fakultātes Domes 20.gada .mēneša<br />
nosaukums (ģenitīvā)> lēmumu Nr. <br />
<br />
personas kods <br />
ieguv<br />
DABASZINĀTŅU BAKALAURA GRĀDU<br />
ķīmijā<br />
(atjaunojamo resursu ķīmija)<br />
Rektors_____________________<br />
A.Barševskis<br />
Domes<br />
priekšsēdētājs_______________<br />
V.Paškevičs<br />
Daugavpilī, 20.gada .<br />
Reģistrācijas Nr. <br />
1. P. 1
<strong>DAUGAVPILS</strong> <strong>UNIVERSITĀTE</strong><br />
2. pielikums<br />
Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas<br />
(UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums ir sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu<br />
kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu.<br />
Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un<br />
statusu. Tajā neiekļauj norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz<br />
visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.<br />
ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS IEGUVĒJU<br />
UZVĀRDS: UZVĀRDS<br />
VĀRDS: VĀRDS<br />
DZIMŠANAS DATUMS: __.__.____.<br />
STUDENTA PERSONAS KODS: ______-_____<br />
ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU<br />
DIPLOMA PIELIKUMS<br />
BDE Nr. 0000<br />
KVALIFIKĀCIJAS NOSAUKUMS:<br />
Dabaszinātņu bakalaura grāds ķīmijā (atjaunojamo resursu ķīmija)<br />
GALVENĀ STUDIJU JOMA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI:<br />
Dabaszinātnes - ķīmija<br />
KVALIFIKĀCIJU PIEŠĶĪRĒJAS INSTITŪCIJAS NOSAUKUMS UN STATUSS:<br />
Daugavpils Universitāte, akreditēta 29.01.2004., valsts dibināta universitāte<br />
STUDIJAS ADMINISTRĒJOŠĀS IESTĀDES NOSAUKUMS UN STATUSS: TĀ PATI, KAS 2.3. PUNKTĀ<br />
MĀCĪBU UN EKSAMINĀCIJAS VALODA(S): LATVIEŠU<br />
ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI<br />
KVALIFIKĀCIJAS LĪMENIS:<br />
akadēmiskais bakalaura grāds<br />
OFICIĀLAIS PROGRAMMAS ILGUMS, PROGRAMMAS APGUVES SĀKUMA UN BEIGU DATUMS:<br />
3 gadi pilna laika studiju, 120 Latvijas kredītpunkti, 180 ECTS kredītpunkti, no 201_.g.__.__.<br />
līdz 201_.g.__.__.<br />
UZŅEMŠANAS PRASĪBAS:<br />
vispārējā vidējā izglītība<br />
ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN REZULTĀTIEM<br />
STUDIJU VEIDS: PILNA LAIKA STUDIJAS<br />
PROGRAMMAS PRASĪBAS:<br />
apgūt ķīmijas teorijas pamatkursus;<br />
sekmīgi apgūt ķīmijas metodoloģisko un zinātniski pētniecisko bāzi;<br />
izstrādāt un aizstāvēt bakalaura darbu<br />
PROGRAMMAS SASTĀVDAĻAS UN PERSONAS IEGŪTAIS NOVĒRTĒJUMS/ATZĪMES/KREDĪTPUNKTI:<br />
KURSA NOSAUKUMS<br />
KREDĪT-<br />
PUNKTI<br />
ECTS<br />
KREDĪTI<br />
VĒRTĒJUMS<br />
1. P. 2
KURSA NOSAUKUMS<br />
OBLIGĀTIE STUDIJU KURSI (A DAĻA)<br />
KREDĪT-<br />
PUNKTI<br />
ECTS<br />
KREDĪTI<br />
VĒRTĒJUMS<br />
Vispārīgā ķīmija 5 7.5 6 (gandrīz labi)<br />
Augstākā matemātika 3 4.5 8 (ļoti labi)<br />
Vispārīgā fizika 3 4.5 8 (ļoti labi)<br />
Ievads bioloģijā 3 4.5 7 (labi)<br />
Organiskā ķīmija I 4 6 7 (labi)<br />
Neorganiskā ķīmija I 4 6 8 (ļoti labi)<br />
Darba aizsardzība 2 3 7 (labi)<br />
Profesionālā angļu valoda 2 3 5 (viduvēji)<br />
Analītiskā ķīmija I 4 6 5 (viduvēji)<br />
Organiskā ķīmija II 4 6 9 (teicami)<br />
Neorganiskā ķīmija II 5 7.5 6 (gandrīz labi)<br />
Fizikālā un koloidālā ķīmija I 4 6 8 (ļoti labi)<br />
Analītiskā ķīmija II<br />
Kursa darbs (bakalaura darba<br />
4 6 8 (ļoti labi)<br />
projekts)<br />
1 1.5<br />
7 (labi)<br />
Analītiskā ķīmija III 4 6 7 (labi)<br />
Fizikālā un koloidālā ķīmija II 4 6 8 (ļoti labi)<br />
Bioķīmija 4 6 7 (labi)<br />
OBLIGĀTĀS IZVĒLES STUDIJU KURSI (B DAĻA)<br />
Vispārīgā ekoloģija 2 3 9 (teicami)<br />
Vides zinātne 3 4.5 7 (labi)<br />
Atjaunojamie resursi ķīmijā 3 4.5 8 (ļoti labi)<br />
Ekotoksikoloģija 2 3 6 (gandrīz labi)<br />
Datoru lietošana ķīmijā 3 4.5 8 (ļoti labi)<br />
Vides ķīmija 2 3 8 (ļoti labi)<br />
Ķīmijas tehnoloģijas pamati 2 3 7 (labi)<br />
Ģeoķīmijas pamati 2 3 7 (labi)<br />
Atjaunojamie enerģijas resursi 3 4.5 8 (ļoti labi)<br />
Ūdens resursu apsaimniekošana 3 4.5 7 (labi)<br />
Biotehnoloģijas pamati<br />
Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras<br />
2 3 5 (viduvēji)<br />
reģionā<br />
2<br />
3 5 (viduvēji)<br />
Atkritumu apsaimniekošana 3 4.5 6 (gandrīz labi)<br />
Vielu sintēzes stratēģija I 3 4.5 8 (ļoti labi)<br />
Dabaszinības 2 3 8 (ļoti labi)<br />
Biomasas apsaimniekošana 3 4.5 7 (labi)<br />
Vielu sintēzes stratēģija II 3 4.5 7 (labi)<br />
Pārtikas ķīmija 2 3 8 (ļoti labi)<br />
BRĪVĀS IZVĒLES KURSI (C DAĻA)<br />
Ķīmijas vēsture 2 3 9 (teicami)<br />
Saskarsmes psiholoģija 2 3 9 (teicami)<br />
Filozofijas pamati 2 3 8 (ļoti labi)<br />
Zinātnes komunikācija 2 3 10 (izcili)<br />
Ētika 2 3 8 (ļoti labi)<br />
2. pielikums<br />
1. P. 3
KURSA NOSAUKUMS<br />
KREDĪT-<br />
PUNKTI<br />
ECTS<br />
KREDĪTI<br />
VĒRTĒJUMS<br />
Estētika 2 3 8 (ļoti labi)<br />
GALA PĀRBAUDĪJUMS<br />
Bakalaura darbs “Nosaukums” 10 15 8 (ļoti labi)<br />
ATZĪMJU SISTĒMA UN INFORMĀCIJA PAR ATZĪMJU STATISTISKO SADALĪJUMU:<br />
Atzīme (nozīme) Atzīmes īpatsvars š īs<br />
programmas studentu vidū<br />
10 (izcili) 0%<br />
9 (teicami) 0%<br />
8 (ļoti labi) 0%<br />
7 (labi) 0%<br />
6 (gandrīz labi) 0%<br />
5 (viduvēji) 0%<br />
4 (gandrīz viduvēji) 0%<br />
3 – 1 (negatīvs vērtējums) 0%<br />
Kvalifikācijas īpaš nieka svērtā vidējā atzīme: 0.000<br />
KVALIFIKĀCIJAS KLASE:<br />
„Standarta”<br />
Kvalifikācijas klases „Standarta” piešķiršanas kritērijus skat. 6.1. punktā.<br />
ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU<br />
2. pielikums<br />
TURPMĀKĀS STUDIJU IESPĒJAS:<br />
Turpināt studijas maģistrantūrā un profesionālajās programmās, kuras paredzētas studijām<br />
pēc bakalaura grāda ieguves<br />
PROFESIONĀLAIS STATUSS:<br />
Profesionālo statusu nav paredzēts piešķirt<br />
PAPILDINFORMĀCIJA<br />
SĪKĀKA INFORMĀCIJA:<br />
Dotais diploma pielikums ir derīgs tikai kopā ar diplomu BDE Nr. 0000.<br />
Diploma pielikumu angļu valodā izsniedz Daugavpils Universitāte.<br />
Daugavpils Universitātes akadēmiskā bakalaura studiju programma „Ķīmija” ir akreditēta.<br />
Papildinājums punktam 4.4<br />
Kvalifikācijas īpašnieka vidējo svērto atzīmi rēķina kā: av=sum(a*f)/sum(f), kur: av – svērtā vidējā atzīme, a –<br />
studenta iegūtais vērtējums par katru programmas A un B daļas kursu, f – šā kursa apjoms kredītpunktos.<br />
Papildinājums punktam 4.5<br />
Kvalifikācijas klases „Standarta” piešķiršanas kritēriji: izpildītas visas programmas prasības.<br />
PAPILDINFORMĀCIJAS AVOTI:<br />
Daugavpils Universitāte,<br />
Vienības iela 13, Daugavpils, Latvija LV – 5400, tālrunis: +371-65422180, fakss: +371-<br />
65422890, e-pasts: du@du.lv<br />
1. P. 4
2. pielikums<br />
Akadēmiskās informācijas centrs (Latvijas ENIC/NARIC),<br />
Vaļņu iela 2, Rīga, Latvija LV – 1050, telefons: +371-67225155, fakss: +371-67221006, epasts:<br />
diplomi@aic.lv<br />
PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS<br />
DATUMS: __.__.____.<br />
PARAKSTS UN TĀ ATŠIFRĒJUMS ____________________ A. BARŠEVSKIS<br />
PIELIKUMA APSTIPRINĀTĀJA AMATS: REKTORS<br />
ZĪMOGS:<br />
ZIŅAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪ<br />
Lai iegūtu tiesības iestāties augstskolā/koledžā, jāiegūst vidējā izglītība. Vidējās izglītības pakāpē ir divu<br />
veidu programmas: vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas. Reflektantus uzņem<br />
augstskolā/koledžā saskaņā ar vispārīgajiem augstskolas/koledžas uzņemšanas noteikumiem.<br />
Augstskolas/koledžas var noteikt arī specifiskas uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību<br />
priekšmeti jāapgūst vidusskolā, lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā/koledžā attiecīgās studiju<br />
programmas apguvei).<br />
Augstākās izglītības sistēma ietver akadēmisko augstāko izglītību un profesionālo augstāko izglītību.<br />
Bakalaura un maģistra grādi pastāv gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā.<br />
Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko<br />
pamatu profesionālai darbībai.<br />
1. P. 5
2. pielikums<br />
Bakalaura akadēmisko studiju programmu apjoms ir 120–160 kredītpunktu (turpmāk – KP) 2 , no tiem<br />
obligātā daļa ir ≥50 KP (75 ECTS), obligātās izvēles daļa ir ≥20 KP (30 ECTS), bakalaura darbs ir ≥10 KP<br />
(15 ECTS) un brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri.<br />
Maģistra akadēmisko studiju programmas apjoms ir 80 KP (120 ECTS), no kuriem ne mazāk kā 20 KP<br />
(30 ECTS) ir maģistra darbs, programmas obligātais saturs ietver attiecīgās zinātņu nozares izvēlētās jomas<br />
teorētiskās atziņas ≥30 KP (45 ECTS) un to aprobāciju aktuālo problēmu aspektā ≥15 KP (22,5 ECTS).<br />
Akadēmiskās izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu.<br />
Profesionālās augstākās izglītības uzdevums ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā nozarē,<br />
nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas, un sagatavojot<br />
absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam šajā nozarē.<br />
Bakalaura profesionālās studiju programmas nodrošina profesionālo kompetenci, šo programmu apjoms<br />
ir vismaz 160 KP (240 ECTS), tās veido: vispārizglītojošie kursi ≥20 KP (30 ECTS), nozares teorētiskie<br />
pamati ≥36 KP (54 ECTS), profesionālā specializācija ≥60 KP (90 ECTS), izvēles kursi ≥6 KP (9 ECTS),<br />
prakse ≥26 KP (39 ECTS), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs ≥12 KP (18 ECTS).<br />
Maģistra profesionālo studiju programmu apjoms ir ne mazāk kā 40 KP (60 ECTS): jaunākie sasniegumi<br />
nozarē, teorijā un praksē ≥7 KP (10,5 ECTS), prakse ≥6 KP (9 ECTS), valsts pārbaudījums, tai skaitā<br />
noslēguma darbs ≥ 20 KP (30 ECTS), kā arī pētniecības, projektēšanas, vadības, psiholoģijas un citi kursi.<br />
Abu veidu bakalaura grādu ieguvējiem ir tiesības stāties maģistrantūrā, bet maģistra grādu ieguvējiem –<br />
doktorantūrā. Maģistra grādam tiek pielīdzināti arī medicīnas, zobārstniecības un farmācijas profesionālajās<br />
studijās iegūstamie grādi (5 un 6 gadu studijas) un to ieguvēji var turpināt studijas doktorantūrā.<br />
Profesionālajā augstākajā izglītībā bez bakalaura un maģistra programmām pastāv vairāki citi<br />
programmu veidi.<br />
Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst<br />
ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms ir 80–120 KP (120–180 ECTS), un tās<br />
pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās<br />
augstākās izglītības programmās.<br />
Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst piektā<br />
līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Šīs programmas var būt vismaz 40 KP (60 ECTS) apjomā pēc<br />
bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) apjomā pēc vidējās izglītības ieguves. Abos<br />
gadījumos jānodrošina, lai programmas kopumā ietvertu praksi ne mazāk kā 26 KP (39 ECTS) apjomā<br />
un valsts pārbaudījumu, tai skaitā noslēguma darbu vismaz 10 KP (15 ECTS) apjomā. Ja 240<br />
kredītpunktu programma ietver bakalaura programmas obligāto daļu, tad absolventi iegūst tiesības stāties<br />
maģistrantūrā.<br />
Doktorantūra. Kopš 2000.gada 1.janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds – doktors.<br />
Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu piešķir personai, kura sekmīgi<br />
nokārtojusi eksāmenus izraudzītajā zinātnes nozarē un pieredzējuša zinātnieka vadībā izstrādājusi un<br />
publiski aizstāvējusi promocijas darbu, kas satur oriģinālu pētījumu rezultātus un sniedz jaunas atziņas<br />
dotajā zinātņu nozarē. Promocijas darbu var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros<br />
augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas. Promocijas darbs var būt disertācija,<br />
tematiski vienota anonīmi recenzētu publikāciju kopa vai monogrāfija. Doktora grādu piešķir promocijas<br />
padomes. Doktora grāda piešķiršanu pārrauga MK izveidota Valsts zinātniskā kvalifikācijas komisija.<br />
Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē, izmantojot 10 ballu vērtēšanas skalu:<br />
2 Kredītpunkts (KP) Latvijā definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju darba apjoms. Vienam studiju gadam paredzētais<br />
apjoms pilna laika studijās ir 40 kredītpunktu. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktos, Latvijas<br />
kredītpunktu skaits jāreizina ar 1,5.<br />
1. P. 6
Apguves<br />
līmenis<br />
ļoti augsts<br />
augsts<br />
vidējs<br />
Atzīme Skaidrojums<br />
Aptuvenā<br />
ECTS atzīme<br />
10 izcili (with distinction) A<br />
9 teicami (excellent) A<br />
8 ļoti labi (very good) B<br />
7 labi (good) C<br />
6 gandrīz labi (almost good) D<br />
5 viduvēji (satisfactory) E<br />
4 gandrīz viduvēji (almost satisfactory) E/FX<br />
zems 3–1 negatīvs vērtējums (unsatisfactory) Fail<br />
2. pielikums<br />
Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstskolas un koledžas var<br />
izsniegt valsts atzītus diplomus, ja studijas ir notikušas akreditētā augstskolā vai koledžā, akreditētā studiju<br />
programmā un augstskolai ir apstiprināta satversme un koledžai nolikums. Lēmumu par programmas<br />
akreditāciju pieņem Akreditācijas komisija, bet par augstskolas un koledžas akreditāciju – Augstākās<br />
izglītības padome.<br />
Papildinformācija:<br />
1. Par izglītības sistēmu – http://www.izm.lv<br />
http://www.aic.lv<br />
2. Par augstskolu un programmu statusu – http://www.aiknc.lv<br />
1. P. 7
2. pielikums<br />
Ar Dabaszinātņu un matemātikas<br />
fakultātes Domes 20.gada .mēneša<br />
nosaukums (ģenitīvā)> lēmumu Nr. <br />
<br />
personas kods <br />
ieguv<br />
DABASZINĀTŅU BAKALAURA GRĀDU<br />
ķīmijā<br />
(praktiskā bioanalītika)<br />
Rektors_____________________<br />
A.Barševskis<br />
Domes<br />
priekšsēdētājs_______________<br />
V.Paškevičs<br />
Daugavpilī, 20.gada .<br />
Reģistrācijas Nr. <br />
1. P. 8
<strong>DAUGAVPILS</strong> <strong>UNIVERSITĀTE</strong><br />
2. pielikums<br />
Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas<br />
(UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums ir sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu<br />
kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu.<br />
Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un<br />
statusu. Tajā neiekļauj norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz<br />
visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.<br />
ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS IEGUVĒJU<br />
UZVĀRDS: UZVĀRDS<br />
VĀRDS: VĀRDS<br />
DZIMŠANAS DATUMS: __.__.____.<br />
STUDENTA PERSONAS KODS: ______-_____<br />
ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU<br />
DIPLOMA PIELIKUMS<br />
BDE Nr. 0000<br />
KVALIFIKĀCIJAS NOSAUKUMS:<br />
Dabaszinātņu bakalaura grāds ķīmijā (praktiskā bioanalītika)<br />
GALVENĀ STUDIJU JOMA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI:<br />
Dabaszinātnes - ķīmija<br />
KVALIFIKĀCIJU PIEŠĶĪRĒJAS INSTITŪCIJAS NOSAUKUMS UN STATUSS:<br />
Daugavpils Universitāte, akreditēta 29.01.2004., valsts dibināta universitāte<br />
STUDIJAS ADMINISTRĒJOŠĀS IESTĀDES NOSAUKUMS UN STATUSS: TĀ PATI, KAS 2.3. PUNKTĀ<br />
MĀCĪBU UN EKSAMINĀCIJAS VALODA(S): LATVIEŠU<br />
ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI<br />
KVALIFIKĀCIJAS LĪMENIS:<br />
akadēmiskais bakalaura grāds<br />
OFICIĀLAIS PROGRAMMAS ILGUMS, PROGRAMMAS APGUVES SĀKUMA UN BEIGU DATUMS:<br />
3 gadi pilna laika studiju, 120 Latvijas kredītpunkti, 180 ECTS kredītpunkti, no 201_.g.__.__.<br />
līdz 201_.g.__.__.<br />
UZŅEMŠANAS PRASĪBAS:<br />
vispārējā vidējā izglītība<br />
ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN REZULTĀTIEM<br />
STUDIJU VEIDS: PILNA LAIKA STUDIJAS<br />
PROGRAMMAS PRASĪBAS:<br />
apgūt ķīmijas teorijas pamatkursus;<br />
sekmīgi apgūt ķīmijas metodoloģisko un zinātniski pētniecisko bāzi;<br />
izstrādāt un aizstāvēt bakalaura darbu<br />
PROGRAMMAS SASTĀVDAĻAS UN PERSONAS IEGŪTAIS NOVĒRTĒJUMS/ATZĪMES/KREDĪTPUNKTI:<br />
KURSA NOSAUKUMS<br />
KREDĪT-<br />
PUNKTI<br />
ECTS<br />
KREDĪTI<br />
VĒRTĒJUMS<br />
1. P. 9
KURSA NOSAUKUMS<br />
OBLIGĀTIE STUDIJU KURSI (A DAĻA)<br />
KREDĪT-<br />
PUNKTI<br />
ECTS<br />
KREDĪTI<br />
VĒRTĒJUMS<br />
Vispārīgā ķīmija 5 7.5 6 (gandrīz labi)<br />
Augstākā matemātika 3 4.5 8 (ļoti labi)<br />
Vispārīgā fizika 3 4.5 8 (ļoti labi)<br />
Ievads bioloģijā 3 4.5 7 (labi)<br />
Organiskā ķīmija I 4 6 7 (labi)<br />
Neorganiskā ķīmija I 4 6 8 (ļoti labi)<br />
Darba aizsardzība 2 3 7 (labi)<br />
Profesionālā angļu valoda 2 3 5 (viduvēji)<br />
Analītiskā ķīmija I 4 6 5 (viduvēji)<br />
Organiskā ķīmija II 4 6 9 (teicami)<br />
Neorganiskā ķīmija II 5 7.5 6 (gandrīz labi)<br />
Fizikālā un koloidālā ķīmija I 4 6 8 (ļoti labi)<br />
Analītiskā ķīmija II<br />
Kursa darbs (bakalaura darba<br />
4 6 8 (ļoti labi)<br />
projekts)<br />
1 1.5<br />
7 (labi)<br />
Analītiskā ķīmija III 4 6 7 (labi)<br />
Fizikālā un koloidālā ķīmija II 4 6 8 (ļoti labi)<br />
Bioķīmija 4 6 7 (labi)<br />
OBLIGĀTĀS IZVĒLES STUDIJU KURSI (B DAĻA)<br />
Mikroskopijas tehnika 3 4.5 9 (teicami)<br />
Vides zinātne 3 4.5 7 (labi)<br />
Drošība biomedicīnas laboratorijās<br />
Pētnieciskā darba organizācija<br />
2 3 8 (ļoti labi)<br />
specialitātē<br />
3 4.5 6 (gandrīz labi)<br />
Datoru lietošana ķīmijā<br />
Biomedicīnas laboratoriju darba<br />
3 4.5 8 (ļoti labi)<br />
organizācija<br />
Laboratoriju dokumentu<br />
izstrādāšana, noformēšana un arhīva<br />
3 4.5 8 (ļoti labi)<br />
darba organizēšana<br />
2<br />
3<br />
7 (labi)<br />
Biomedicīnas ētika 1 1,5 7 (labi)<br />
Testēšanas metodes specialitātē I 4 6 8 (ļoti labi)<br />
Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 4 6 7 (labi)<br />
Likumdošana specialitātē 2 3 5 (viduvēji)<br />
Testēšanas metodes specialitātē II 4 6 5 (viduvēji)<br />
Neatliekamā palīdzība<br />
Latīņu terminoloģija medicīnā-<br />
2 3 6 (gandrīz labi)<br />
bioloģijā<br />
2<br />
3 8 (ļoti labi)<br />
Testēšanas metodes specialitātē III<br />
Kvalitātes sistēmas organizēšana<br />
4 6 8 (ļoti labi)<br />
laboratorijā<br />
4<br />
6<br />
7 (labi)<br />
BRĪVĀS IZVĒLES KURSI (C DAĻA)<br />
Ķīmijas vēsture 2 3 9 (teicami)<br />
Saskarsmes psiholoģija 2 3 9 (teicami)<br />
2. pielikums<br />
1. P. 10
KURSA NOSAUKUMS<br />
KREDĪT-<br />
PUNKTI<br />
ECTS<br />
KREDĪTI<br />
VĒRTĒJUMS<br />
Filozofijas pamati 2 3 8 (ļoti labi)<br />
Zinātnes komunikācija 2 3 10 (izcili)<br />
Ētika 2 3 8 (ļoti labi)<br />
Estētika 2 3 8 (ļoti labi)<br />
GALA PĀRBAUDĪJUMS<br />
Bakalaura darbs “Nosaukums” 10 15 8 (ļoti labi)<br />
ATZĪMJU SISTĒMA UN INFORMĀCIJA PAR ATZĪMJU STATISTISKO SADALĪJUMU:<br />
Atzīme (nozīme) Atzīmes īpatsvars š īs<br />
programmas studentu vidū<br />
10 (izcili) 0%<br />
9 (teicami) 0%<br />
8 (ļoti labi) 0%<br />
7 (labi) 0%<br />
6 (gandrīz labi) 0%<br />
5 (viduvēji) 0%<br />
4 (gandrīz viduvēji) 0%<br />
3 – 1 (negatīvs vērtējums) 0%<br />
Kvalifikācijas īpaš nieka svērtā vidējā atzīme: 0.000<br />
KVALIFIKĀCIJAS KLASE:<br />
„Standarta”<br />
Kvalifikācijas klases „Standarta” piešķiršanas kritērijus skat. 6.1. punktā.<br />
ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU<br />
2. pielikums<br />
TURPMĀKĀS STUDIJU IESPĒJAS:<br />
Turpināt studijas maģistrantūrā un profesionālajās programmās, kuras paredzētas studijām<br />
pēc bakalaura grāda ieguves<br />
PROFESIONĀLAIS STATUSS:<br />
Profesionālo statusu nav paredzēts piešķirt<br />
PAPILDINFORMĀCIJA<br />
SĪKĀKA INFORMĀCIJA:<br />
Dotais diploma pielikums ir derīgs tikai kopā ar diplomu BDE Nr. 0000.<br />
Diploma pielikumu angļu valodā izsniedz Daugavpils Universitāte.<br />
Daugavpils Universitātes akadēmiskā bakalaura studiju programma „Ķīmija” ir akreditēta.<br />
Papildinājums punktam 4.4<br />
Kvalifikācijas īpašnieka vidējo svērto atzīmi rēķina kā: av=sum(a*f)/sum(f), kur: av – svērtā vidējā atzīme, a –<br />
studenta iegūtais vērtējums par katru programmas A un B daļas kursu, f – šā kursa apjoms kredītpunktos.<br />
Papildinājums punktam 4.5<br />
Kvalifikācijas klases „Standarta” piešķiršanas kritēriji: izpildītas visas programmas prasības.<br />
PAPILDINFORMĀCIJAS AVOTI:<br />
Daugavpils Universitāte,<br />
1. P. 11
2. pielikums<br />
Vienības iela 13, Daugavpils, Latvija LV – 5400, tālrunis: +371-65422180, fakss: +371-<br />
65422890, e-pasts: du@du.lv<br />
Akadēmiskās informācijas centrs (Latvijas ENIC/NARIC),<br />
Vaļņu iela 2, Rīga, Latvija LV – 1050, telefons: +371-67225155, fakss: +371-67221006, epasts:<br />
diplomi@aic.lv<br />
PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS<br />
DATUMS: __.__.____.<br />
PARAKSTS UN TĀ ATŠIFRĒJUMS ____________________ A. BARŠEVSKIS<br />
PIELIKUMA APSTIPRINĀTĀJA AMATS: REKTORS<br />
ZĪMOGS:<br />
ZIŅAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪ<br />
Lai iegūtu tiesības iestāties augstskolā/koledžā, jāiegūst vidējā izglītība. Vidējās izglītības pakāpē ir divu<br />
veidu programmas: vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas. Reflektantus uzņem<br />
augstskolā/koledžā saskaņā ar vispārīgajiem augstskolas/koledžas uzņemšanas noteikumiem.<br />
Augstskolas/koledžas var noteikt arī specifiskas uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību<br />
priekšmeti jāapgūst vidusskolā, lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā/koledžā attiecīgās studiju<br />
programmas apguvei).<br />
1. P. 12
2. pielikums<br />
Augstākās izglītības sistēma ietver akadēmisko augstāko izglītību un profesionālo augstāko izglītību.<br />
Bakalaura un maģistra grādi pastāv gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā.<br />
Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko<br />
pamatu profesionālai darbībai.<br />
Bakalaura akadēmisko studiju programmu apjoms ir 120–160 kredītpunktu (turpmāk – KP) 3 , no tiem<br />
obligātā daļa ir ≥50 KP (75 ECTS), obligātās izvēles daļa ir ≥20 KP (30 ECTS), bakalaura darbs ir ≥10 KP<br />
(15 ECTS) un brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri.<br />
Maģistra akadēmisko studiju programmas apjoms ir 80 KP (120 ECTS), no kuriem ne mazāk kā 20 KP<br />
(30 ECTS) ir maģistra darbs, programmas obligātais saturs ietver attiecīgās zinātņu nozares izvēlētās jomas<br />
teorētiskās atziņas ≥30 KP (45 ECTS) un to aprobāciju aktuālo problēmu aspektā ≥15 KP (22,5 ECTS).<br />
Akadēmiskās izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu.<br />
Profesionālās augstākās izglītības uzdevums ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā nozarē,<br />
nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas, un sagatavojot<br />
absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam šajā nozarē.<br />
Bakalaura profesionālās studiju programmas nodrošina profesionālo kompetenci, šo programmu apjoms<br />
ir vismaz 160 KP (240 ECTS), tās veido: vispārizglītojošie kursi ≥20 KP (30 ECTS), nozares teorētiskie<br />
pamati ≥36 KP (54 ECTS), profesionālā specializācija ≥60 KP (90 ECTS), izvēles kursi ≥6 KP (9 ECTS),<br />
prakse ≥26 KP (39 ECTS), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs ≥12 KP (18 ECTS).<br />
Maģistra profesionālo studiju programmu apjoms ir ne mazāk kā 40 KP (60 ECTS): jaunākie sasniegumi<br />
nozarē, teorijā un praksē ≥7 KP (10,5 ECTS), prakse ≥6 KP (9 ECTS), valsts pārbaudījums, tai skaitā<br />
noslēguma darbs ≥ 20 KP (30 ECTS), kā arī pētniecības, projektēšanas, vadības, psiholoģijas un citi kursi.<br />
Abu veidu bakalaura grādu ieguvējiem ir tiesības stāties maģistrantūrā, bet maģistra grādu ieguvējiem –<br />
doktorantūrā. Maģistra grādam tiek pielīdzināti arī medicīnas, zobārstniecības un farmācijas profesionālajās<br />
studijās iegūstamie grādi (5 un 6 gadu studijas) un to ieguvēji var turpināt studijas doktorantūrā.<br />
Profesionālajā augstākajā izglītībā bez bakalaura un maģistra programmām pastāv vairāki citi<br />
programmu veidi.<br />
Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst<br />
ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms ir 80–120 KP (120–180 ECTS), un tās<br />
pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās<br />
augstākās izglītības programmās.<br />
Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst piektā<br />
līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Šīs programmas var būt vismaz 40 KP (60 ECTS) apjomā pēc<br />
bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) apjomā pēc vidējās izglītības ieguves. Abos<br />
gadījumos jānodrošina, lai programmas kopumā ietvertu praksi ne mazāk kā 26 KP (39 ECTS) apjomā<br />
un valsts pārbaudījumu, tai skaitā noslēguma darbu vismaz 10 KP (15 ECTS) apjomā. Ja 240<br />
kredītpunktu programma ietver bakalaura programmas obligāto daļu, tad absolventi iegūst tiesības stāties<br />
maģistrantūrā.<br />
Doktorantūra. Kopš 2000.gada 1.janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds – doktors.<br />
Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu piešķir personai, kura sekmīgi<br />
nokārtojusi eksāmenus izraudzītajā zinātnes nozarē un pieredzējuša zinātnieka vadībā izstrādājusi un<br />
publiski aizstāvējusi promocijas darbu, kas satur oriģinālu pētījumu rezultātus un sniedz jaunas atziņas<br />
dotajā zinātņu nozarē. Promocijas darbu var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros<br />
augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas. Promocijas darbs var būt disertācija,<br />
3 Kredītpunkts (KP) Latvijā definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju darba apjoms. Vienam studiju gadam paredzētais<br />
apjoms pilna laika studijās ir 40 kredītpunktu. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktos, Latvijas<br />
kredītpunktu skaits jāreizina ar 1,5.<br />
1. P. 13
2. pielikums<br />
tematiski vienota anonīmi recenzētu publikāciju kopa vai monogrāfija. Doktora grādu piešķir promocijas<br />
padomes. Doktora grāda piešķiršanu pārrauga MK izveidota Valsts zinātniskā kvalifikācijas komisija.<br />
Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē, izmantojot 10 ballu vērtēšanas skalu:<br />
Apguves<br />
līmenis<br />
ļoti augsts<br />
augsts<br />
vidējs<br />
Atzīme Skaidrojums<br />
Aptuvenā<br />
ECTS atzīme<br />
10 izcili (with distinction) A<br />
9 teicami (excellent) A<br />
8 ļoti labi (very good) B<br />
7 labi (good) C<br />
6 gandrīz labi (almost good) D<br />
5 viduvēji (satisfactory) E<br />
4 gandrīz viduvēji (almost satisfactory) E/FX<br />
zems 3–1 negatīvs vērtējums (unsatisfactory) Fail<br />
Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstskolas un koledžas var<br />
izsniegt valsts atzītus diplomus, ja studijas ir notikušas akreditētā augstskolā vai koledžā, akreditētā studiju<br />
programmā un augstskolai ir apstiprināta satversme un koledžai nolikums. Lēmumu par programmas<br />
akreditāciju pieņem Akreditācijas komisija, bet par augstskolas un koledžas akreditāciju – Augstākās<br />
izglītības padome.<br />
Papildinformācija:<br />
1. Par izglītības sistēmu – http://www.izm.lv<br />
http://www.aic.lv<br />
2. Par augstskolu un programmu statusu – http://www.aiknc.lv<br />
1. P. 14
3. pielikums<br />
Līgums, kas apliecina, ka pieteicējs studiju programmas likvidācijas gadījumā nodrošinās attiecīgās<br />
studiju programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītību citā izglītības iestādē<br />
2. P. 1
Bakalaura studiju programmas “Ķīmija” plāns<br />
Pārbaudījuma Kursa Studiju kursu 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads<br />
4. pielikums<br />
Nr. Studiju kursu nosaukumi forma kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.<br />
p.k. eksā- dif. dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 10 ned.<br />
meni iesk. kopējais lekcijas lab.darbi<br />
pr. darbi<br />
semināri lekc. lab.d.<br />
sem.<br />
lekc. lab.d.<br />
sem.<br />
1. studiju gads, 1. semestris<br />
A daļa [KP: 14]<br />
1. Vispārīgā ķīmija 1 5 80 48 16 16 3 2<br />
2. Augstākā matemātika 1 3 48 32 - 16 2 1<br />
3. Vispārīgā fizika 1 3 48 32 16 - 2 1<br />
4. Ievads bioloģijā 1 3 48 32 8 8 2 1<br />
B daļa [piedāvātajos kursos jāsaņem vismaz KP: 6]<br />
1. Vispārīgā ekoloģija 1 3 48 32 - 16 2 1<br />
2. Vides zinātne 1 3 48 32 16 - 2 1<br />
3. Mikroskopijas tehnika 1 3 48 32 16 - 2 1<br />
C daļa [KP: 0]<br />
1. studiju gads, 2. semestris<br />
A daļa [KP: 12]<br />
1. Organiskā ķīmija I 2 4 64 32 24 8 2 2<br />
2. Neorganiskā ķīmija I 2 4 64 32 24 8 2 2<br />
3. Darba aizsardzība 2 2 32 16 8 8 1 1<br />
4. Profesionālā angļu valoda 2 2 32 16 - 16 1 1<br />
B daļa [piedāvātajos kursos jāsaņem vismaz KP: 8]<br />
1. Atjaunojamo resursu ķīmija 2 3 48 16 16 16 1 2<br />
2. Ekotoksikoloģija 2 2 32 16 12 4 1 1<br />
3. Datoru lietošana ķīmijā 2 3 48 16 16 16 1 2<br />
4. Drošība biomediciniskā laboratorijā 2 2 32 16 - 16 1 1<br />
5. Pētnieciskā darba organizācija specialitātē 2 3 48 32 8 8 2 1<br />
C daļa [piedāvātajos kursos jāsaņem KP: 0]<br />
2. studiju gads, 3. semestris<br />
A daļa [KP: 13]<br />
lekc. lab.d.<br />
sem.<br />
1. Analītiskā ķīmija I 3 4 64 32 24 8 2 2<br />
2. Organiskā ķīmija II 3 4 64 32 24 8 2 2<br />
3. Neorganiskā ķīmija II<br />
B daļa [piedāvātajos kursos jāsaņem vismaz KP: 6]<br />
3 5 80 32 32 16 2 3<br />
1. Vides ķīmija 3 2 32 16 12 4 1 1<br />
2. Ķīmijas tehnoloģijas pamati 3 2 32 16 8 8 1 1<br />
3 Ģeoķīmijas pamati 3 2 32 16 16 - 1 1<br />
4. Biomedicīnas laboratoriju darba organizācija 3 3 48 32 16 - 2 1<br />
5. Laboratorijas dokumentu izstrāde, noformēšana un<br />
3 2 32 16 16 - 1 1<br />
arhīva organizēšana<br />
lekc. lab.d.<br />
sem.<br />
6. Biomedicīnas ētika 3 1 16 16 - - 1 -<br />
C daļa [piedāvātajos kursos jāsaņem KP: 2]<br />
1. Ķīmijas vēsture 3 2 32 16 8 8 1 1<br />
2. Saskarsmes psiholoģija 3 2 32 32 - - 2 -<br />
3. Filozofijas pamati 3 2 32 32 - - 2 -<br />
2. studiju gads, 4. semestris<br />
A daļa [KP: 9]<br />
1. Fizikālā un koloidālā ķīmija I 4 4 64 32 24 8 2 2<br />
2. Analitiskā ķīmija II 4 4 64 32 24 8 2 2<br />
3. Kursa darbs (bakalaura darba projekts) aizstāvēšana 1 8 - 8 - aizstāv.<br />
B daļa [piedāvātajos kursos jāsaņem vismaz KP: 10]<br />
1. Atjaunojamie enerģijas resursi 4 3 48 32 - 16 2 1<br />
2. Ūdens resursu apsaimniekošana 4 3 48 32 - 16 2 1<br />
3. Biotehnoloģijas pamati 4 2 32 16 8 8 1 1<br />
4. Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā 4 2 32 16 - 16 1 1<br />
5. Testēšanas metodes specialitātē I 4 4 64 32 32 - 2 2<br />
6. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 4 4 64 32 32 - 2 2<br />
7. Likumdošana specialitātē 4 2 32 32 - - 2 -<br />
C daļa [piedāvātajos kursos jāsaņem KP: 0]<br />
3. studiju gads, 5. semestris<br />
A daļa [KP: 13]<br />
1. Analitiskā ķīmija III 5 4 64 32 24 8 2 2<br />
2. Fizikālā un koloidālā ķīmija II 5 4 64 32 24 8 2 2<br />
3. Bioķīmija 5 4 64 32 24 8 2 2<br />
4. Bakalaura darba ķīmijā priekšaizstāvēšana<br />
priekšaizstāvēšana<br />
1 6 - 6 -<br />
lekc. lab.d.<br />
sem.<br />
priekšaizstā<br />
-vēšana<br />
B daļa [vismaz KP: 8]<br />
1. Atkritumu apsaimniekošana 5 3 48 32 - 16 2 1<br />
2. Vielu sintēzes stratēģija I 5 3 48 16 24 8 1 2<br />
3. Dabaszinības 5 2 32 16 16 - 1 1<br />
4. Testēšanas metodes specialitātē II 5 4 64 32 32 - 2 2<br />
5. Neatliekamā palīdzība 5 2 32 16 16 - 1 1<br />
6. Latīņu terminoloģija medicīnā-bioloģijā 5 2 32 - 32 - - 2<br />
C daļa [KP: 0]<br />
3. studiju gads, 6. semestris<br />
A daļa [KrP: 9]<br />
1. Bakalaura darba ķīmijā izstrāde aizstāvēšana 9 18 - 18 - aizstāv.<br />
B daļa [piedāvātajos kursos jāsaņem vismaz KrP: 8]<br />
1. Biomasas apsaimniekošana 6 3 48 32 - 16 2 1<br />
2. Vielu sintēzes stratēģija II 6 3 48 16 24 8 1 2<br />
3. Pārtikas ķīmija 6 2 32 16 16 - 1 1<br />
4. Testēšanas metodes specialitātē III 6 4 64 32 32 - 2 2<br />
5. Kvalitātes sistēmas organizēšana laboratorijā 6 4 64 48 8 8 3 1<br />
C daļa [piedāvātajos kursos jāsaņem KP: 2]<br />
1. Zinātnes komunikācija 6 2 32 32 - - 2 -<br />
2. Ētika 6 2 32 32 - - 2 -<br />
3. Estētika 6 2 32 32 - - 2 -<br />
KOPĀ KP : 120<br />
lekc. lab.d.<br />
sem.
Dzimšanas gads:<br />
Izglītība:<br />
2004 – 2008<br />
1997 – 1999<br />
1992 – 1997<br />
1981 – 1992<br />
Studiju programmas A un B daļu realizācijā iesaistītā<br />
akadēmiskā personāla Curriculum Vitae<br />
1974<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
-<br />
Nodarbošanās:<br />
2010 – līdz šim<br />
2006 – 2009<br />
2004 – 2006<br />
1997 – 2004<br />
Pētnieks, Mg. biol. Raimonds Cibuļskis<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
5. pielikums<br />
DU studijas doktorantūrā<br />
DPU maģistra grāds bioloģijā, zooloģijas apakšnozarē.<br />
DPU dabas zinību un matemātikas fakultāte. Bakalaura grāds bioloģijā, bioloģijas, ķīmijas un amatu mācības<br />
skolotāja kvalifikācija.<br />
Daugavpils 1. vidusskola<br />
Pētnieks DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā<br />
Asistents DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā<br />
asistents DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes bioloģijas katedrā<br />
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja dabas nodaļas galvenais speciālists biologs.<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Cibuļskis R. 2001. Jaunas īsspārņu (Coleoptera, Staphylinidae) sugas Latvijas faunā. Latv. Entomol., 38: 13 – 20.<br />
Cibuļskis R. 2002. Ezervaboļu (Noteridae) un airvaboļu (Dytiscidae) izplatība un ekoloģija Daugavpils rajonā. Latv. Entomol., 39: 70<br />
– 78.<br />
Cibuļskis R. 2002. Oxytelinae apakšdzimtas īsspārņu (Coleoptera, Staphylinidae) izplatība un ekoloģija Latvijā. Latv. Entomol., 39: 80<br />
– 91.<br />
Cibuļskis R. 2006. Materials about the tribe Xantholinini Erichson, 1839 (Coleoptera: Staphylinidae) in the fauna of Latvia. Acta Biol.<br />
Univ. Daugavp., 6 (1-2): 57 – 64.<br />
Cibuļskis R. 2007. A review of the subtribe Staphylinina Latreille, 1802 (Coleoptera: Staphylinidae) in the fauna of Latvia. Baltic J.<br />
Coleopterol. 7 (1): 99 – 120.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 20<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 2<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2004 – līdz šim<br />
2000 – līdz šim<br />
1995 – līdz sim<br />
Ziemeļeiropas īsspārņu (Coleoptera: Staphylinidae) fauna un izplatība.<br />
Latvijas ūdensvaboļu fauna un tās aizsardzība.<br />
Latvijas īsspārņu (Coleoptera: Staphylinidae) faunas sugu sistemātikas, taksonomijas, izplatības<br />
pētījumi.<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Zooloģija<br />
A<br />
6<br />
Entomoloģija<br />
B<br />
3<br />
Bioloģiskā daudzveidība<br />
B<br />
3<br />
Kukaiņu monitorings<br />
C<br />
2<br />
Ornitoloģija<br />
C<br />
1<br />
Vispārīgā ekoloģija (semināri)<br />
A<br />
1<br />
Histoloģija (laboratorijas darbi)<br />
A<br />
1<br />
Organismu individuālā attīstība (laboratorijas darbi)<br />
A<br />
1<br />
Lauka kurss zooloģijā<br />
A<br />
2<br />
Lauka kurss entomoloģijā<br />
B<br />
1<br />
Dabas mācība un tās mācīšanas metodika<br />
B<br />
1<br />
Pētnieciskā darba organizācija specialitātē<br />
B<br />
4<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
2006 – līdz šim Entomologs eksperts 6 dabas izpētes un aizsardzības projektos.<br />
2005 – līdz šim Bezmugurkaunieku eksperts dabas aizsardzības plānu izstrādē 10 īpaši aizsargājamām teritorijām<br />
2001 – 2006 Bezmugurkaulnieku eksperts projektā “Emerald” (Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inventarizācija)<br />
Datums 23.02.2011. ___________________/ Raimonds Cibuļskis/<br />
4. P. 1
Dzimšanas gads: 1962<br />
Izglītība:<br />
2007 – 2010<br />
2001 – 2003<br />
1980 – 1985<br />
1969 – 1980<br />
1998 – 2003<br />
1996 – 2000<br />
1987 – 1998<br />
1986 – 1987<br />
Mag.biol. DINAS CĪRULES<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Daugavpils Universitāte, DMF doktora studiju programma „Bioloģija”<br />
LU Bioloģijas fakultāte, maģistratūra<br />
Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Veterinārmedicīnas fakultāte<br />
Rīgas 6. vidusskola<br />
1985 – 1986<br />
Republikāniskās veterinārās laboratorijas Bakterioloģijas nodaļa, veterinārārsts – bakteriologs<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
5. pielikums<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2003<br />
Dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā<br />
1985<br />
veterinārārsta kvalifikācija<br />
Nodarbošanās:<br />
2010<br />
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Dzīvnieku slimību diagnostikas<br />
laboratorijas (DzSDL) Patoloģijas nodaļa, vadītāja, pētniece<br />
2006 – 2009<br />
PVD NDC (Nacionālais diagnostikas centrs) Patoloģijas nodaļa (pievienota Transmisīvās spongiozās<br />
encefalopātijas daļa), vadītāja<br />
2003 – 2006<br />
VVMDC DzSDL Patoloģiskās anatomijas un morfoloģijas daļa, vadītāja<br />
VVMDC Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijas (DzSDL) Klīniskais sektors, vadītāja<br />
LLU Veterinārmedicīnas fakultāte, Iekšķīgo slimību katedras ārštata lektore<br />
Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs (VVMDC) Leikozoloģijas un hematoloģijas nodaļa, augsti<br />
kvalificēts veterinārārsts - leikozologs<br />
Republikāniskās veterinārās laboratorijas Leikozoloģijas un hematoloģijas nodaļa, veterinārārsts-leikozologs<br />
I.Krams, D.Cirule, V.Suraka, T.Krama, M.J.Rantala and G.Ramey. Fattening strategies of wintering tits support the optimal body mass<br />
hypothesis under conditions of extremely low ambient temperature, Functional Ecology 24:172 – 177 ( Impact Factor: 3.699)<br />
I.Krams, D.Cirule, T. Krama, M. Hukkanen, S. Rytkonen, M. Orell, T. Iezhova, M. Rantala. L. Tummeleht. Effect of forest<br />
management on haemotological parameters, blood parasites, and reproductive success of the Siberian tit (Poecile cinctus) in Northern<br />
Finland, Ann.Zool.Fennici 47: 00 – 00 (raksts ir iespiešanā)<br />
D. Cīrule, Ļ. Jemeļjanovs. Hematoloģisko rādītāju normatīvi pieaugušiem suņiem Latvijā. Veterinārmedicīnas Raksti “Dzīvnieki.<br />
Veselība. Pārtikas higiēna.” Starptautiskās zinātniskās konferences raksti. Jelgava, 2004. g. 50. – 55. lpp., ISSN 1407 – 1754<br />
Ļ. Jemeļjanovs, D. Brizule(Cīrule). Iekšķīgo slimību laboratoriskā diagnostika. Mācību zinātniskais materiāls studentiem un<br />
veterinārārstiem. Jelgava, 1999. g. 1. – 33. lpp.<br />
Konferenču tēzes:<br />
T. Krama, I. Krams, D. Cīrule, A. Dzerkale, V. Suraka, M. Hukkanen. Ligzdojošo Sibīrijas zīlīšu Parus cinctus hematoloģiskie<br />
parametri, asins parazītu prevalence, parazitēmijas intensitāte un to saistība ar vairošanās intensitāti. DU 50. Starptautiskā<br />
konference, 15.05-17.05.2008, Daugavpils, Latvija<br />
T. Krama, I. Krams, D. Cīrule at all. Blood parasites, hematological health indices and reproductive success of breeding Siberian tits in<br />
Northern Finland. Intemational Veterinary Laboratory Scientific and Applied Conference "Laboratory diagnostices today and te future<br />
challenges", 27-29 August, 2008, Riga, Latvia, ISBN 978 - 9984 - 39 - 592 – 0<br />
D.Cīrule, V.Suraka. Ligzdojošo Sibīrijas zīlīšu hematoloģiskie parametri, asins parazītu prevalence un to saistība ar parazitēmijas<br />
intensitāti. Starptautiskās zinātniskās konferences Raksti, 29. – 31.lpp., 2008.g. 14. novembrī, Jelgava, ISSN 1407 – 1754<br />
Cīrule Dina, Krams Indriķis, Krama Tatjana, Vrubļevska Jolanta, Rantala Markus J. Stresa ietekmes un ziemojošo putnu leikocītu<br />
skaita izmaiņu dinamiska saistība. DU 52. Starptautiskā konference, 14.04-16.04.2010, Daugavpils, Latvija<br />
Tatjana Krama, Arnis Berzins, Dina Cirule, Jolanta Vrublevska, Indrikis Krams. A rapid effect of handling on counts of white blood<br />
cells in a wintering passerine bird: a more practical measure of stress? V European Conference on Behavioural Biology, 15 – 19 July<br />
2010, Italy, Ferrara<br />
D. Cirule, T. Krama, J. Vrublevska, I. Krams. A rapid effect of handling on counts of white blood cells in a wintering passerine bird: a<br />
more practical measure of stress? Starptautiskās zinātniskās konferences Raksti, 162. lpp., 2010.g. 29.oktobrī, Jelgava, ISSN 1407-<br />
1754<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2009 – 2012<br />
LZP projekts Nr.09.1186 Sociālās uzvedības izcelšanās un evolūcijas eksperimentāla izpēte<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Testēšanas metodes specialitātē B 12<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
Dalība zinātniskās organizācijās<br />
Dalība citās organizācijās<br />
Datums 23.02.2011. ___________________/ Vārds Uzvārds/<br />
(paraksts)<br />
4. P. 2
Dzimšanas gads: 1959<br />
Izglītība:<br />
Anna Dzerkale°<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
2007 – Daugavpils Universitāte, DMF doktora studiju programma „Bioloģija”<br />
2002 - 2005 Rīgas Tehniskā Universitāte, TMF maģistra studiju programma. Visaptverošā kvalitātes vadība”<br />
1978 - 1983 Latvijas Lauksaimniecības Akadēmija, VF studiju programma „Veterinārija”<br />
1986- 1987 San. „Ogre” vidusskola<br />
1970-1986 Viļānu vidusskola<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2005<br />
1983<br />
Maģistra grāds Visaptverošajā kvalitātes vadībā<br />
Augstākā izglītība, specialitātē „Veterinārijā<br />
Nodarbošanās:<br />
No 2010 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” Latgale reģionālās<br />
laboratorijas departamenta direktore<br />
2006. - 2009. PVD Nacionālā diagnostikas centra Latgales reģionālās laboratorijas departamenta direktore<br />
2001.-2006. PVD Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra Latgales reģionālās laboratorijas vadītāja<br />
1993. – 2001 Rēzeknes veterinārās laboratorijas vadītāja.<br />
1986 – 1993. Rēzeknes veterinārajā laboratorija - serologs<br />
1983.- 1986. Prakse veterinārmedicīnā.<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos :<br />
Daukšte A., Kirjušina M., Dzerkale A. 2010. Prevalence of Helmints in Dogs in Daugavpils Town, Acta Biol. Univ.<br />
Daugavp. 10 (2) 133-135<br />
5. pielikums<br />
Даукште А., Кирюшина М., Бакасеев Э., Дзеркале А. 2010. Распространение гельминтов у котов крупных<br />
городов на примере Даугавпилса (Латвия). Международный симпозиум «Паразиты голарктики», Петрозаводск:<br />
95-97.<br />
Konferenču tēzes : 4<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2007-2009 „Aitu katarālā drudža vektoru – Culicoides sugu izplatība Latvijā, to kvantitatīvie rādītāji un<br />
bioloģiskās īpatnības”, Finansētājs - ZM. Pētniece<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Testēšanas metodes specialitātē<br />
B<br />
12<br />
Kvalitātes sistēmas organizēšana laboratorijā<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
Dalība zinātniskās organizācijās:<br />
B<br />
4<br />
Dalība citās organizācijās:<br />
Datums 23.02.2011. ___________________/ Vārds Uzvārds/<br />
(paraksts)<br />
4. P. 3
Dzimšanas gads: 1973<br />
Izglītība:<br />
1998. – 2002.<br />
1995. – 1997.<br />
1991. – 1995.<br />
1980. – 1991.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2005.<br />
1997.<br />
1995.<br />
Nodarbošanās:<br />
2006. – līdz šim brīdim<br />
2000. – 2006.<br />
1998. – 2000.<br />
1997. – 2000.<br />
2006. – 2007.<br />
1995. – 2005.<br />
1993. – 1995.<br />
Doc., Dr. biol. PĒTERA EVARTA-BUNDERA<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, dabaszinātņu doktora studijas;<br />
Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, dabaszinātņu maģistra studijas;<br />
Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, dabaszinātņu bakalaura studijas;<br />
Daugavpils 12. vidusskola<br />
Bioloģijas doktors, Latvijas Universitāte<br />
Bioloģijas maģistrs, Latvijas Universitāte<br />
Bioloģijas bakalaurs, Latvijas Universitāte<br />
DU Sistemātiskās bioloģijas institūts, docents;<br />
DU Bioloģijas katedra, lektors;<br />
DPU Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedra, asistents;<br />
LU Bioloģijas fakultāte, asistents;<br />
Nacionālais botāniskais dārzs, speciālists.<br />
Nacionālais botāniskais dārzs, asistents<br />
Nacionālais botāniskais dārzs, laborants<br />
5. pielikums<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Jurševska G., Evarts-Bunders P. 2010. Liepu (Tilia L.) ģints taksoni Latvijā. In : Latvijas Veģetācija 21. Rīga: Latvijas Universitāte,<br />
5-28 lpp. (ISSN 1407-3641)<br />
Suško U., Evarts-Bunders P. 2010. Botānisko pētījumu vēsture Dienvidaustrumlatvijā. In : Latvijas Veģetācija 21. Rīga: Latvijas<br />
Universitāte, 101- 125 lpp. (ISSN 1407-3641)<br />
Evarts-Bunders P. 2008. Krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa (L.) O. Schwarz) vitalitāte un ieteicamās apsaimniekošanas metodes<br />
dabas liegumā ‘Čužu purvs’ -In: Aktuālās savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas problemātika Latvijā. 123 – 129 lpp.<br />
Evarts-Bunders P., Svilāns A., Bice M. 2008. Genus Acer L. in Latvia. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 8 (2).<br />
Evarts-Bunders Pēteris. 2005. Vītolu (Salix L.) ģints Latvijā. Monogrāfija. Daugavpils. 100 lpp.<br />
Evarts-Bunders Pēteris. 2004. Willows (Salix L.) of Vimen Dumort. section in Latvia. -In: Acta Biologica Universitatis<br />
Daugavpiliensis. -Daugavpils, 4 (1).<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 20<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 50<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1993. – līdz šim<br />
1998. – līdz šim<br />
Latvijas dendroflora, kokaugu sistemātika, introdukcija, ekoloģija.<br />
Latvijas autohtonā un allohtonā flora.<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Botānika II<br />
A<br />
2<br />
Mikoloģija<br />
A<br />
2<br />
Protistoloģija<br />
A<br />
2<br />
Integrētais lauku kurss bioloģijā.<br />
A<br />
6<br />
Biosistemātikas pamati<br />
A<br />
2<br />
Lauku kurss ‘Latvijas flora’<br />
A<br />
2<br />
Dendroloģija<br />
B<br />
2<br />
Pļavu tipoloģija<br />
B<br />
2<br />
Meža tipoloģija<br />
B<br />
2<br />
Likumdošana specialitātē<br />
B<br />
2<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
No 2008. g. IAPT /International assotiation for plant taxanomy/ biedrs<br />
No 2006. g. Latvijas Botāniķu biedrības biedrs.<br />
No 2000. g. Latvijas terminoloģijas komisija. Botānikas apakškomisijas loceklis<br />
No 1995.g. Latvijas dendrologu biedrības biedrs<br />
Datums 23.02.2011. /Pēteris Evarts-Bunders/<br />
4. P. 4
Dzimšanas gads: 1950<br />
Izglītība:<br />
1969. – 1973.<br />
1966. – 1968.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2008.<br />
1993.<br />
Nodarbošanās:<br />
2009. – līdz šim<br />
brīdim<br />
2006.-2009.<br />
2000.-2006.<br />
1972. – līdz šim<br />
brīdim<br />
Asoc. prof., Dr. paed. MIHAILA GORSKA<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Daugavpils Pedagoģiskais institūts, vidusskolas bioloģijas un ķīmijas skolotāja diploms<br />
Daugavpils 5. vidusskola<br />
Asociētais profesors ķīmijā, LU promocijas padome<br />
Pedagoģijas doktors, Daugavpils Universitāte<br />
Asociētais profesors, Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
Docents, Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
Viesdocents, Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
Ķīmijas skolotājs, Iecavas novada Iecavas vidusskola<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Gorskis M. (2009) Ķīmijas uzdevumu risināšana, Rīga,72 lpp.;<br />
Gorskis M., Rudzītis G. (2005) Vispārīgā ķīmija vidusskolai, Rīga, 184 lpp.;<br />
Gorskis M. (2001) Semināri un ieskaites ķīmijā: Neorganiska ķīmija, Rīga, 112 lpp.<br />
Gorskis M. (1996) Semināri un ieskaites ķīmijā: Vispārīga ķīmija, Rīga, 159 lpp.<br />
Горский М.В. (1991) Обучение основам общей химии, Москва, 95 с.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 30<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 60<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2005. – līdz šim<br />
1977. – līdz šim<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
IT izmantošana mācību procesā.<br />
Dabaszinību mācīšanas metodikas attīstības vēsture.<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Vides ķīmija<br />
Ķīmijas mācību metodika<br />
Stehiometrija<br />
Fizikālā un koloidālā ķīmija<br />
Vispārīgā ķīmija<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Atjaunojamo resursu ķīmija<br />
Datoru lietošana ķīmijā<br />
Vides ķīmija<br />
Pārtikas ķīmija<br />
Ķīmijas vēsture<br />
Zinātnes komunikācija<br />
5. pielikums<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
No 2010. Projekta «Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide» eksperts.<br />
No 2009. LU Promocijas padomes loceklis Ķīmijas nozarē ķīmijas didaktikas apakšnozarē.<br />
No 2009. Projekta «Dabaszinības un matemātika» eksperts, darba grupas loceklis.<br />
2008.-2009. Leonardo da Vinci projekta «Datorizētu uzdevumu un vērtēšanas sistēmas izstrāde matemātikas, fizikas un ķīmijas priekšmetos»<br />
pētnieks.<br />
2005.-2008. Nacionālās programmas «Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju<br />
priekšmetos» eksperts.<br />
2004.-2005. Latvijas Zinātnes padomes eksperts ķīmijas nozares ķīmijas didaktikas apakšnozarē.<br />
No 2001. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas apakškomisijas loceklis.<br />
Datums 23.02.2011. /Mihails Gorskis/<br />
A<br />
B<br />
B<br />
B<br />
A<br />
A<br />
A<br />
B<br />
B<br />
B<br />
C<br />
C<br />
4<br />
10<br />
2<br />
3<br />
5<br />
9<br />
2<br />
3<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
4. P. 5
Dzimšanas gads:<br />
1981.-1986.<br />
1970.-1981.<br />
1963.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
1992.<br />
1991.<br />
Nodarbošanās:<br />
2004. – līdz šim<br />
brīdim<br />
2002.- līdz šim brīdim<br />
1996.-2002.<br />
1995.- 2004.<br />
1994.-1995.<br />
1991.-1993.<br />
Asoc.profesora, Dr.math. Armanda Gricāna<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
5. pielikums<br />
Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Fizikas un matemātikas fak., matemātikas un fizikas skolotāja diploms<br />
Ilūkstes 1.vidusskola<br />
Matemātikas doktors, LV habilitācijas un promocijas padome<br />
Fizikas-matemātikas zinātņu kandidāts<br />
Asociētais profesors Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Matemātikas katedras<br />
vadītājs<br />
Daugavpils Pedagoģiskās universitātes, Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātiskās analīzes katedras<br />
vadītājs<br />
Docents Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
skolotājs Ilūkstes 1.vidusskola<br />
Lektors Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
1. A. Gritsans, F. Sadyrbaev. Two-parameter nonlinear oscillations: the Neumann problem. Math. Modelling and Analysis, Vilnius,<br />
V.16, N.1., 2011, 23-38. [ISSN 1392-6292, Thomson Reuters Master Journal List].<br />
2. A. Gritsans, F. Sadyrbaev. Nonlinear spectra: the Neumann problem. Math. Modelling and Analysis, Vilnius, V.14, N.1., 2009,<br />
33-42. [ISSN 1392-6292, Thomson Reuters Master Journal List].<br />
3. A. Gritsans, F. Sadyrbaev and N. Sergejeva. Two-parameter nonlinear eigenvalue problems. Mathematical Models in<br />
Engineering, Biology, and Medicine, Proceedings of the International Conference on Boundary Value Problems, American<br />
Institute of Physics Conference Proceedings, 2009, Vol.1124, pp. 185-194. [ISSN 0094-243X, Scopus].<br />
4. A. Gritsans, F. Sadyrbaev. On nonlinear Fučík type spectra. Math. Modelling and Analysis, Vilnius, V.13, N.2., 2008, 203-210.<br />
[ISSN 1392-6292, Thomson Reuters Master Journal List].<br />
5. A. Gritsans, F. Sadyrbaev. Two-parametric nonlinear eigenvalue problems. E. J. Qualitative Theory of Diff. Equ., Proc. 8'th<br />
Coll. Qualitative Theory of Diff. Equ., No. 10. (2008), pp. 1-14. [ISSN: HU ISSN 1417-3875, Thomson Reuters Master Journal<br />
List].<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 30<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 10<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1999. – līdz šim Parasto diferenciālvienādojumu robežproblēmas<br />
brīdim<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Matemātikas datorprogrammas<br />
B<br />
2<br />
Specialo datorprogrammu izmantošana matemātikā<br />
A<br />
4<br />
Diskrētā matemātika<br />
A<br />
2<br />
Diskrētas dinamikas sistēmas<br />
A<br />
2<br />
Funkcionālanalīze<br />
A<br />
4<br />
Matemātikas vēsture<br />
B<br />
2<br />
Grafu teorija<br />
B<br />
2<br />
Augstākā matemātika<br />
A<br />
3<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
11th International Conference "Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives", May 6-7, 2010,Daugavpils, Latvia rīcības komitejas<br />
loceklis;<br />
2009.-2012. apstiprināts par LZP ekspertu matemātikas nozarē, apakšnozarē “Diferenciālvienādojumi;<br />
14th International Conference "Mathematical Modelling and Analysis", May 27-30, 2009,Daugavpils, Latvia programmas komitejas un rīcības<br />
komitejas priekšsēdētājs;<br />
Projekta "Informatīvā un tehniskā aprīkojuma modernizācija matemātikas un tās pielietojumu studijām Daugavpils Universitātē"<br />
2006/0245/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0053/0065 (01.01.2007.-31.12.2007.) vadītājs;<br />
Latvijas matemātikas biedrības biedrs<br />
Datums 23.02.2011. ___/ Armands Gricāns/<br />
4. P. 6
Dzimšanas gads: 1973<br />
Izglītība:<br />
2003. – 2006.<br />
1998. – 2000.<br />
1994. – 1998.<br />
1983. – 1991.<br />
Doc., Dr.biol. DĀVJA GRUBERTA<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
5. pielikums<br />
pilna laika studijas Daugavpils Universitātes doktorantūrā, bioloģijas nozares ekoloģijas apakšnozarē<br />
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Vides zinātnes maģistra studiju programma<br />
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Vides zinātnes bakalaura studiju programma<br />
Bebrenes vidusskola<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2007. bioloģijas doktors, Daugavpils Universitāte<br />
2000. Dabaszinātņu maģistra grāds vides zinātnē, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte<br />
1998. Dabaszinātņu bakalaura grāds vides zinātnē, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte<br />
Nodarbošanās:<br />
2007. – līdz šim<br />
2004. – 2007.<br />
1998. – 2004.<br />
1996. – 1998.<br />
Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras docents<br />
Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras lektors<br />
Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras asistents<br />
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vispārīgās ģeoloģijas katedras vecākais<br />
laborants<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Gruberts D., 2003. Ūdensteču bioloģiskās kvalitātes novērtēšanas praktikums. Daugavpils, Saule, 40 lpp.<br />
Gruberts D., 2005. Aiz Daugavas augsti kalni. Ģeogrāfiskie priekšstati Augšzemes folklorā. Daugavpils, Saule, 52 lpp.<br />
Gruberts D., Druvietis I., Kļaviņš M., 2005. Seasonal variability of aquatic chemistry and phytoplankton communities in a shallow<br />
floodplain lake of the Daugava River, Latvia. Ecohydrology and Hydrobiology, 5 (2), pp. 155-164.<br />
Gruberts D., Paidere J., Priedītis J., Škute A., Druvietis I., Poppels A., Parele E., Enģele L., 2005. Biodiversity of the Daugava’s<br />
floodplain lakes in South-East Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 5 (2), pp. 137-153.<br />
Gruberts D., 2007. Effect of floods on phytoplankton communities in aspect of river monitoring: a case of the Middle Daugava River<br />
(South-east Latvia). Arch. Hydrobiol. Suppl. 161/3-4, pp. 487-510.<br />
Gruberts D., Druvietis I., Parele E., Paidere J., Poppels A., Prieditis J., Škute A., 2007. Impact of hydrology on aquatic communities<br />
of floodplain lakes along the Daugava River (Latvia). Hydrobiologia, 584, pp. 223-237.<br />
Paidere J., Gruberts D., Škute A., Druvietis I., 2007. Impact of two different flood pulses on planktonic communities of the largest<br />
floodplain lakes of the Daugava River (Latvia). Hydrobiologia, 592, pp. 303-314.<br />
Soms J., Gruberts D., 2008. Sediment and Nutrient Supply in the Gully Catchments of the Daugava Valley. Lithuanian University of<br />
Agriculture Research papers VAGOS, 80 (33), pp. 92-101.<br />
Škute A., Gruberts D., Soms J., Paidere J., 2008. Ecological and hydrological functions of the biggest natural floodplain in Latvia.<br />
Ecohydrology and Hydrobiology, 8 (2-4), pp. 291-306.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 10<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 50<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2009. – līdz šim<br />
2007. – līdz šim<br />
2005. – līdz šim<br />
2007. – 2009.<br />
2006. – 2007.<br />
2003. – 2006.<br />
1999. – 2007.<br />
Plūdu un hidroloģiskā sausuma datu statistiskā analīze un riska novērtējums Daugavai<br />
Daugavas palu viļņa transformācijas procesu eksperimentālie pētījumi<br />
Meteoroloģiskie novērojumi dabas parkā „Dvietes paliene”<br />
Klimatisko rādītāju un Daugavas noteces ekstrēmu ilgtermiņa izmaiņu analīze<br />
Palu pulsa koncepcijas adaptācija Baltijas reģionam<br />
Daugavas un tās palieņu ezeru fitoplanktona sabiedrību pētījumi<br />
Daugavas palieņu ezeru hidroekoloģiskie pētījumi<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Vides zinātne<br />
A<br />
4<br />
Augsnes zinātne<br />
A<br />
2<br />
Klimatoloģija ar meteoroloģijas pamatiem<br />
A<br />
3<br />
Ietekmes uz vidi novērtējums un riska analīze<br />
A<br />
3<br />
Hidroloģija<br />
B<br />
3<br />
Vides monitorings un tā metodes<br />
B<br />
2<br />
Vides zinātne<br />
B<br />
3<br />
Ģeoķīmijas pamati<br />
B<br />
2<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
Laika periodā no 2007. līdz 2009. gadam kā pētnieks piedalījās Valsts pētījumu programmas KALME – „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas<br />
ūdeņu vidi” realizācijā<br />
2005. gadā vadīts Daugavpils universitātes iekšējā granta projekts “Daugavas palieņu ezeru hidrobioloģisko parametru sezonālā dinamika”<br />
Datums 23.02.2011. ___________________ /Dāvis Gruberts/<br />
4. P. 7
Dzimšanas gads: 1966<br />
Izglītība:<br />
1984 – 1989<br />
1980 - 1984<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2009<br />
1993<br />
Nodarbošanās:<br />
2009 - līdz šim brīdim<br />
2010 -līdz šim brīdim<br />
2005- 2008<br />
2002 - līdz šim brīdim<br />
2006 - līdz šim brīdim<br />
1989-2009<br />
Doc. , Dr.paed. Lolitas Jonānes<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Fizikas un matemātikas fakultāte, fizikas un matemātikas skolotāja<br />
diploms<br />
Ilūkstes 1. vidusskola<br />
Pedagoģijas doktore, Daugavpils Universitāte<br />
Pedagoģijas maģistre<br />
5. pielikums<br />
Docente Daugavpils Universitātē Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē<br />
Eksperte Eiropas Sociālā fonda projektā „Dabaszinātnes un matemātika”<br />
Darbs ESF Nacionālās programmas projektā “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība<br />
dabaszināņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” (2005/0100/VPD1/ESF/PIAA/<br />
05/NP/3.2.2/0001/0181), izveidojot dabaszinību standartu, programmas paraugu un skolotāju atbalsta<br />
materiālus un skolotāju tālākizglītības nodarbību materiālus.<br />
Fizikas un dabaszinību skolotāju tālākizglītības kursu lektore<br />
VISC ārštata metodiķe<br />
Pasniedzēja/ lektore Daugavpils Universitātē Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
1. Jonāne L. Didactical fractal as a conceptual model for sustainable science teachers’ education// Proceedings of 7 th<br />
International JTEFS/BBCC Conference Sustainable Development. Culture. Education. May 5-8, 2009. p. 62.-74. Institute of<br />
Sustainable Education Daugavpils University. ISBN 978-9984-14-438-2.<br />
2. Jonāne L., Salītis A. Non-formal energy education in the context of sustainability: perspective of Latvian educators.//<br />
Journal of Teacher Education For Sustainability. Volume 11,no1, p.65-74, 2009, Institute of Sustainable Education Daugavpils<br />
University. ISSN 1691 –4147. http://versita.metapress.com/content/2014864460nr5h5p/<br />
3. Jonāne L. The didactical aspects of integrated science content model for secondary school education // Journal of Teacher<br />
Education For Sustainability. Volume 9, 2008, p. 45-57. Institute of Sustainable Education Daugavpils University. ISSN 1691 –<br />
4147. http://versita.metapress.com/content/7v06684444245281/<br />
4. Jonane L. Taking the Experiential Path in Science Teaching. //Journal of Teacher Education and Training. Volume 5, 2005,<br />
50-60 p. Institute of Sustainable Education Daugavpils University. ISSN 1407 –8724<br />
5. Jansone-Henkuzene I., Jonāne L., Vilks I. Zeile L. Dabaszinības 10. klasei. (Mācību grāmata) Lielvārds, 2009., ISBN 978-<br />
9984-11-286-2<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 12<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 10<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2000 - 2004<br />
2004-2010<br />
2008-2009<br />
Pētīts dabaszinātņu mācību saturs, metodes un pedagoģiskās pieejas izglītībā kopš 1920. gada.<br />
Kontekstuālā pieeja dabaszinātņu apguvē vispārizglītojošā vidusskolā.<br />
Starptautiskā ilgtspējīgas izglītības COMENIUS programmas projektā pētīta situācija formālās un<br />
neformālās izglītības integrācijas jomā.<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
1. Fizikas didaktikas aktuālās problēmas<br />
2. Fizikas mācību metodika<br />
3. Alternatīvās mācību darba formas<br />
4. Fizikas eksperimenta tehnika un metodika<br />
5. Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā<br />
6. Vielas uzbūve un siltumprocesi<br />
7. Fizikas uzdevumu risināšanas praktikums<br />
8. Dabaszinību mācību metodika (5.-6.kl)<br />
9. Dabas fizikālie procesi<br />
10. Lietišķās dabaszinības<br />
11. Dabaszinātnes cilvēces kultūrā<br />
12. Dabaszinību mācību metodika 1-4 klasei<br />
13. Dabaszinības<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
2005 -2011: pieredze ESF Nacionālās programmas projektos “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszināņu, matemātikas un<br />
tehnoloģiju priekšmetos<br />
Datums 23.02.2011. _______________ ____/ Lolita Jonāne/<br />
B<br />
B<br />
B<br />
B<br />
B<br />
A<br />
B<br />
B<br />
B<br />
B<br />
C<br />
B<br />
B<br />
3<br />
4<br />
2<br />
2<br />
4<br />
5<br />
2<br />
3<br />
2<br />
2<br />
2<br />
3<br />
2<br />
4. P. 8
Dzimšanas gads: 1962<br />
Izglītība:<br />
1986. – 1989.<br />
1980. – 1985.<br />
1969. – 1980.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
1993.<br />
1990.<br />
Nodarbošanās:<br />
no 2002.<br />
1999. –2002.<br />
no 1997.<br />
1993. - 1997.<br />
1989. - 1993.<br />
Doc., Dr. biol. IRĒNAS KAMINSKAS<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
5. pielikums<br />
Latvijas Universitāte, aspirante<br />
Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, bioloģijas un ķīmijas skolotāja<br />
diploms<br />
Daugavpils 1. vidusskola<br />
Bioloģijas zinātņu doktore<br />
Bioloģijas zinātņu kanditāte<br />
Daugavpils Universitāte, studiju prorektore<br />
Daugavpils Universitāte, Fizioloģijas un veselības mācības katedras vadītāja<br />
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte / Daugavpils Universitāte, Fizioloģijas un veselības mācības /<br />
Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente<br />
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Fizioloģijas un ĀFK katedra, docente<br />
Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Zooloģijas un fizioloģijas katedra, pasniedzēja<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
1. Kaminska I., Kuņicka I., Paškeviča A., Sviridova G. Preconditions of physiotherapist training, topical development and perspectives<br />
in Daugavpils University // Abstracts from international conference „The regional aspects of physiotherapy and rehabilitation:<br />
accessibility and possibilities nowadays” – Daugavpils, 2007. – p.10 -11.<br />
2. Kaminska I., Paškeviča A. Lekciju kurss cilvēka anatomijā. Daugavpils, 2008.<br />
3. GotlibJ., Bialoszewski D., Kaminska I., Kuņicka I., Sierdzinski J. Familiarity with Career Possibilities among First-Year<br />
Physiotherapy Students from Polnad and Latvia – Implications for Curricula. International Journal of Rehabilitation Research.<br />
Proceedings of the 10 th Congress of the European Federation for Research in Rehabilitation. 2009.<br />
4. Ozoliņa-Moll L., Aivars J., Aberberga-Augškalne L., Rumaka M., Kaminska I., Bernāne A., Paškeviča A., Volčeka K., Strode A.<br />
Ķermeņa masas un audu proporciju izvērtējums studējošajiem jauniešiem: 2009. gada pētījums Daugavpils Universitātē, Latvijas<br />
Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. Abstracts of the 52st International Scientific Conference of Daugavpils University. 2010.<br />
5. Ozololiņa - Moll l., Aivars J.I., Volceka K., Strode A., Rumaka M., Kaminska I., Aberberga-Augskalne L. Explicit risk factors in<br />
Latvian young adults with increased body mass index and body fat percentage. 1 st International Diabetes and Obesity Forum,<br />
October 21.-23., 2010, Athens, Greece, p.86.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 7<br />
Konferenču tēzes 11<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2009. – līdz šim Kardiopulmonāro rādītāju atkarība no fiziskās aktivitātes veida, organisma uzbūves un metabolisma<br />
īpatnībām<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Cilvēka anatomija<br />
Cilvēka reģionālā anatomija<br />
Kustību anatomija<br />
Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija<br />
Sporta fizioloģija<br />
Kustību fizioloģija<br />
Neatliekamā palīdzība<br />
Latīņu terminoloģija medicīnā-bioloģijā<br />
Kvalitātes sistēmas organizēšana laboratorijā<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
No 07.2004. nodibinājuma AIKNC (Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra) valdes locekle.<br />
No 2005. gada DU profesionālās maģistra studiju programma „Vidējās izglītības skolotājs“ (14 kvalifikācijas, t.s., kvalifikācija<br />
bioloģijas un ķīmijas skolotājs) programmas direktore.<br />
Studiju programmu novērtēšanas komisijas eksperts (no 2000. gada vairāk kā 40 Latvijas augstskolu studiju programmas); t.s.,<br />
RPIVA profesionālās bakalaura studiju programmas „Vidējās izglītības bioloģijas skolotājs un pamatizglītības dabaszinību<br />
skolotājs ”ārējās novērtēšanas ekspertu komisijas priekšsēdētājs.<br />
ESF projekta „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība Daugavpils Universitātē” (no 14.12.2006.) vadītāja.<br />
No 2009. gada piedalīšanās LZP projektā „Miokinīnu un muskuļu metaboreceptoru aferentācijas efektu atkarība no fiziskās<br />
aktivitātes veida, organisma uzbūves un metabolisma īpatnībām”(LU, RSU, DU).<br />
Datums 23.02.2011. /Irēna Kaminska/<br />
A,B<br />
A<br />
A<br />
A,B<br />
B<br />
B<br />
B<br />
B<br />
B<br />
6, 3<br />
4<br />
2<br />
4<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
4<br />
4. P. 9
Dzimšanas gads: 1973<br />
Izglītība:<br />
1996.-2000.<br />
1994.-1996.<br />
1991.-1994.<br />
Doc. Dr. chem. JELENAS KIRILOVAS<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Rīgas Tehniskās Universitātes doktorantūra studiju programmā “Ķīmijas zinātņu doktors”<br />
RTU ĶTF, Ķīmijas maģistra diploms<br />
LU ĶF, Ķīmijas bakalaura diploms<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2004.<br />
Dr. chem. organiskajā ķīmijā. RTU Promocijas padome<br />
Nodarbošanās:<br />
2004. – līdz šim<br />
brīdim<br />
1999. – 2004.<br />
Docente Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
Lektore Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Kirilova E. M., Kalnina I, Kirilov G.K.,.Meirovics I. (2008) Spectroscopic Study of Benzanthrone 3-N-Derivatives as New<br />
Hydrophobic Fluorescent Probes for Biomolecules, J.Fluoresc, 18 (3-4), 645-648.<br />
Kirilova E. M., Belyakov S. V., Kirilov G.K., Kalnina I., Gerbreder V. (2009) Luminescent properties and crystal structure of novel<br />
benzanthrone dyes. J.Luminesc, 129 (12), 1827-1830.<br />
Kirilova E. M., Kalnina I. (2010) 3-Isopropyloxy-6-morpholino-2-phenylphenalen-1-one as Lipophilic Fluorescent Probes for<br />
Lymphocyte Investigations. Appl. Biochem. Biotechn. 160 (6), 1744-1751<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 25<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 30<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1994. – līdz šim Jauno fluorescento zonžu meklējumi fluorescentās analīzes mērķiem bioķīmijā un medicīnā<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Organiskā ķīmija<br />
Bioķīmija<br />
Bioķīmijas pamati<br />
Ievads vides ķīmijā<br />
Ekotoksikoloģija<br />
Organiskā ķīmija<br />
Darba aizsardzība<br />
Bioķīmija<br />
Ekotoksikoloģija<br />
Vides ķīmija<br />
Ķīmijas tehnoloģijas pamati<br />
Vielu sintēzes stratēģija<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
Latvijas Bioķīmijas biedrības biedrs no 2005. g.<br />
Datums 23.02.2011. /Jelena Kirilova/<br />
(paraksts)<br />
A<br />
B<br />
A<br />
A<br />
B<br />
A<br />
A<br />
A<br />
B<br />
B<br />
B<br />
B<br />
3<br />
2<br />
3<br />
3<br />
3<br />
8<br />
2<br />
4<br />
2<br />
2<br />
2<br />
6<br />
5. pielikums<br />
4. P. 10
Dzimšanas gads: 1960<br />
Izglītība:<br />
1999 – 2004<br />
1978 -1987<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
Vadoša pētniece, Dr. biol. MUZA KIRJUšINA°<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
Upju-ezera zivsaimniecības zinātniski – pētnieciskais institūts (GosNIORKh), aspirantūrā<br />
Kaliningrādas Tehniskā Universitāte. Specialitāte – Ihtiologs-zivkopis.<br />
2005 Doktora zinātniskais grāds bioloģijā (parazitoloģija)<br />
Nodarbošanās:<br />
2008 – pašlaik<br />
1997- 2008<br />
1987 – 1997<br />
1983 – 1987<br />
1981- 1983<br />
5. pielikums<br />
Vadoša pētniece DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā<br />
PVD Nacionālā diagnostikas centra Parazitoloģijas un Ihtoipatoloģijas daļas vadītāja.<br />
PVD Nacionālā diagnostikas centra Laborante Parazitoloģijas un Ihtiopatoloģijas daļā<br />
Laborante un zivkopēja “BIOREKā” – Karpu audzēšana slēgtajā sistēmā siltajos ūdeņos (recirculacijas<br />
sistēmas)<br />
Nacionāla Veterināra Laboratorija Ķīmijas toksikoloģijas daļas laborante<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Daukšte A., Kirjušina M., Dzerkale A. 2010. Prevalence of helmints in dogs in Daugavpils town (Latvia), Asta Biologica<br />
Daugavpilensis. 133-135 pp.<br />
Bagrade G., Kirjušina M., Vismanis K. Ozoliņš J. 2009. Helminth parasties of the wolf Canis lupus from Latvia, Journal of<br />
Helmintology, vol. 83 (1), 63-68.<br />
Kirjusina M. Vismanis K., 2007 “Checklist of the parasites of fish of Latvia”, FAO Fisheries Technical Paper 369/3, Rome, 106p.<br />
Kirjušina M., Briede I., 2007, Boundad-Reantaso M.G. Ūdens dzīvnieku veselības un zivsaimniecības produktu kvalitātes un drošības<br />
uzlabošana. FAO, 63 lpp<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 10<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 20<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2009 – pašlaik LLII-110 JOINT RT UNIT Joint Research&Technology Unit of Universities for entrepreneurs to diversify<br />
rural economic's<br />
2008 – 2012<br />
Zemkopības ministrijas pētnieciskais projekts „Dzīvnieku invāzijas slimību izplatības izpēte Latvijā”<br />
2007 – 2008<br />
CFP/EFSA/ZOONOZES/2007/01: Development of harmonised schemes for monitoring and reporting of<br />
Echinococcus, Trichinella, Cysticercus and Sarcocystis in animal and foodstuffs in the EU<br />
2004-2008<br />
Improving aquatic animal health and quality and safety of aquatic products TCP/LAT/3001 (A) FAO<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Zooloģija<br />
A<br />
3<br />
Parazitoloģija<br />
B<br />
2<br />
Biotehnoloģijas pamati<br />
B<br />
2<br />
Drošība biomediciniskā laboratorijā<br />
B<br />
2<br />
Pētnieciskā darba organizācija specialitātē<br />
B<br />
3<br />
Biomedicīnas laboratoriju darba organizācija<br />
Laboratorijas dokumentu izstrāde, noformēšana un arhīva<br />
B<br />
3<br />
organizēšana<br />
B<br />
2<br />
Testēšanas metodes specialitātē<br />
B<br />
12<br />
Likumdošana specialitātē<br />
B<br />
2<br />
Kvalitātes sistēmas organizēšana laboratorijā<br />
B<br />
4<br />
Mikroskopijas tehnika<br />
B<br />
3<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
Dalība zinātniskās organizācijās:<br />
European Association of Fish Pathologists;<br />
Scandinavian - Baltic Society for Parasitology<br />
Dalība citās organizācijās: DU Dabas izpētes un vides izglītības centra biedrs, valdes priekšsēdētājs (2006.-pašlaik)<br />
Datums 23.02.2011. ___________________/ Vārds Uzvārds/<br />
(paraksts)<br />
4. P. 11
Dzimšanas gads: 1970<br />
Asociētās profesores, Dr. biol. INESES KOKINAS<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
5. pielikums<br />
Izglītība:<br />
1996.-1999.<br />
Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, Bioloģijas doktora studiju programma, apakšnozare “Ģenētika”<br />
1993.-1995.<br />
Daugavpils Pedagoģiskais institūts, studijas maģistra studiju programmā „Bioloģija”,<br />
1987.-1992.<br />
Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, specialitāte: „Bioloģijas un ķīmijas<br />
skolotājs”, dabaszinātņu bakalaura grāds bioloģijā. Diploms ar izcilību<br />
1987.<br />
Daugavpils 2. vidusskola<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2007.<br />
Asociētā profesore<br />
2003.-2007.<br />
Docente<br />
2002.<br />
Bioloģijas doktore, Latvijas Universitāte<br />
1995.<br />
Bioloģijas maģistra grāds ģenētikas apakšnozarē, Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte<br />
1992.<br />
Bioloģijas bakalaura grāds, Daugavpils Pedagoģiskais institūts<br />
Nodarbošanās:<br />
2008.-līdz šim brīdim Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta direktore, asociētā profesore<br />
2007. -2008.<br />
Daugavpils Universitātes Anatomijas un fizioloģijas katedras asociētā profesore<br />
2006.-2008.<br />
Daugavpils Universitātes Anatomijas un Fizioloģijas katedras vadītāja<br />
2003.-2006.<br />
Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedras docente<br />
1992.-2003.<br />
Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Daugavpils Universitāte,<br />
Bioloģijas katedra, asistente<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Grauda D., Lepse N., Strazdiņa V., Kokina I., Lapiņa L., Miķelsone A., Ļubinskis I., Rashal I. Obtaining of doubled haploid lines by<br />
anther culture method for thr Latvian wheat breeding. Agronomy Research , 2010, 8, Special Issue, pp. 545-552.<br />
Grauda D., Strazdiņa V., Kokina I., Lapiņa L., Miķelsone A., Rashal I. Extension of spring wheat breeding using doubled haploids<br />
technology. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 2009, 9, 2, pp. 263-268.<br />
Kokina I., Rashal I. Results of the Monitoring of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in the Latgale region of latvia in<br />
2007. Agriculture, 2008<br />
Kokina I., Rashal I. Monitoring of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in the South-Eastern part of Latvia. Agronomy<br />
Research, 2006, 4, pp. 231-236.<br />
Kokina I., Rashal I. Pathotypes of Blumeria graminis f.sp. hordei in Latgale region of Latvia in 1995-2000. Proceedings of the Latvian<br />
Academy of Sciences. Part B, 2005, 59, No 3/4 (638/639), pp. 151-155.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 20<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 20<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2002. līdz šim brīdim<br />
audu kultūras, to pielietošana ģenētikā un selekcijā; bioloģiskās daudzveidības izpēte, pielietojot<br />
t.sk. molekulārās metodes; biotehnoloģija<br />
1992. līdz šim brīdim<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
augu imunitātes ģenētika<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Augu fizioloģija<br />
A<br />
4<br />
Mikrobioloģija<br />
A<br />
2<br />
Virusoloģija<br />
A<br />
2<br />
Biotehnoloģija<br />
B<br />
3<br />
Augu anatomija un morfoloģija<br />
A<br />
3<br />
Medicīniskās ģenētikas pamati<br />
B<br />
1<br />
Šūnas fizioloģija<br />
A<br />
2<br />
Eksperimentātlo pētījumu metodoloģija<br />
A<br />
2<br />
Biologijas aktuālās problēmas<br />
A<br />
1<br />
Biotehnoloģijas pamati<br />
B<br />
2<br />
Drošība biomediciniskā laboratorijā<br />
B<br />
2<br />
Pētnieciskā darba organizācija specialitātē<br />
B<br />
3<br />
Biomedicīnas laboratoriju darba organizācija<br />
Laboratorijas dokumentu izstrāde, noformēšana un arhīva<br />
B<br />
3<br />
organizēšana<br />
B<br />
2<br />
Biomedicīnas ētika<br />
B<br />
1<br />
Testēšanas metodes specialitātē<br />
B<br />
12<br />
Likumdošana specialitātē<br />
B<br />
2<br />
Kvalitātes sistēmas organizēšana laboratorijā<br />
B<br />
4<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
kopš 2010. Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības valdes locekle<br />
kopš 2009. ESF projekts „Bioirizācijas starpnozaru pētījumu grupa” (projekta galvenā izpildītāja)<br />
kopš 2008. European Association for Research on Plant Breeding locekle<br />
2008. ERAF projekts “Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes laboratoriju iekārtu modernizēšana” (projekta<br />
vadītāja)<br />
2006.-2009. Valsts pētījumu programmas agrobiotehnoloģijā „Inovatīvas tehnoloģijas augstvērtīgu, drošu un veselīgu pārtikas produktu<br />
ieguvei no ģenētiski, fizioloģiski un bioķīmiski daudzveidīga augu un dzīvnieku izejmateriāla” projekts „Latvijas laukaugu sugu<br />
daudzveidības izvērtējums un selekcijas optimizācija, pielietojot modernās biotehnoloģijas metodes (projekta izpildītāja)<br />
2006.-2008. ESF projekts „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība Daugavpils Universitātē” (projekta vadītāja asistente)<br />
2006. DU grants „Gametisko šūnu attīstības novērošana un dubultoto haploīdu iegūšana in vitro miežu (Hordeum vulgare L.) putekšņu maciņu<br />
kultūrās” (projekta vadītāja)<br />
kopš 1992. Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības biedrs<br />
Datums 23.02.2011. __________________/ Inese Kokina/<br />
(paraksts)<br />
4. P. 12
Dzimšanas gads: 1963<br />
Izglītība:<br />
2007. – līdz šīm<br />
laikam<br />
1999.-2000.<br />
1980.-1985.<br />
1970.-1980.<br />
Lektora, ped. mag. JURIJA KUKĻA<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Latvijas Universitāte, ķīmijas fakultāte, ķīmijas doktora studiju programma.<br />
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte. Pedagoģijas maģistrs.<br />
DPI Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, specialitāte: „Bioloģijas un ķīmijas skolotājs”.<br />
Iecavas vidusskola<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2002.<br />
1985.<br />
Nodarbošanās:<br />
2010.- līdz šim brīdim<br />
2006.- līdz šim brīdim<br />
2005.- 2010.<br />
1995.- 2005.<br />
1986.-1995.<br />
1985.-1986.<br />
Pedagoģijas maģistrs.<br />
Dabaszinātņu bakalaura grāds bioloģijā<br />
ķīmijas skolotājs, skolas direktors Daugavpils Tirdzniecības skolā<br />
lektors DU Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedrā<br />
ķīmijas skolotājs, skolas direktors Daugavpils Jaunatnes skolā<br />
ķīmijas skolotājs Nīcgales pamatskolā, galvenais inspektors Izglītības valsts inspekcijā<br />
ķīmijas skolotājs, skolas direktors Nīcgales pamatskolā<br />
bioloģijas un ķīmijas skolotājs Silenes vidusskolā<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
J.Kuklis, E.Jansons, ĶĪMIJA rokasgrāmata skolām, “Krauklītis”,Aizkraukle,1997,194 lpp.<br />
J. Kuklis, Bilingvālās izglītības ievešanas daži aspekti Latvijas izglītības sistēmā, maģistra darbs, Daugavpils, 2002. gads<br />
5. pielikums<br />
КУКЛИС Ю. Я. использование элементов образования для устойчивого развития в работе учителя химии основной<br />
школы, С. Пeтербург, Материалы конференции, 2003 г.<br />
J. Kuklis Dabaszinību skolotāju loma izglītības ilgtspējīgai attīstībai ieviešanā mācību un audzināšanas procesā, Daugavpils<br />
Universitāte, 2003.<br />
J.Kuklis, Ķīmijas darba burtnīca 8.klasei, Zvaigzne ABC, 2010.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 4<br />
Konferenču tēzes ap 10<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2005. – līdz šim Skolēnu motivācija, interaktīvas darba metodes, sasniegumu vērtēšana.<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Alternatīvas darba formas ķīmijā<br />
B<br />
3<br />
Pētnieciskais darbs ķīmija<br />
B<br />
4<br />
Laboratorijas darbu tehnika<br />
B<br />
2<br />
Zinātnes komunikācija<br />
B<br />
3<br />
Biomasas apsaimniekošana<br />
B<br />
4<br />
Atkritumu apsaimniekošana<br />
B<br />
3<br />
Biomasas apsaimniekošana<br />
B<br />
3<br />
Ķīmijas vēsture<br />
C<br />
2<br />
Zinātnes komunikācija<br />
C<br />
2<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
No 2006.g. IZM ISEC ārštata metodiķis<br />
No 2003.g. Baltijas valstu ķīmijas skolotāju asociācijas biedrs<br />
Datums 23.02.2011. Jurijs Kuklis<br />
4. P. 13
DZIMŠANAS<br />
GADS:<br />
1953.<br />
MG.BIOL., LEKTORES IRĒNAS KUŅICKAS<br />
dzīves un darba gājums (CV)<br />
Izglītība:<br />
2007.g. Veselības Ministrijas Katastrofu medicīnas centrs, pirmās palīdzības instruktoru apmācību kurss<br />
1996.-1997.gg. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, maģistra studiju programma „Bioloģija”<br />
1994.-1995.gg Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, pedagoģijas un psiholoģijas studijas augstskolas kursa apjomā<br />
1972.- 1978.gg Rīgas Medicīnas institūts, Pediatrijas fakultāte, iegūta kvalifikācija ārsts-pediatrs<br />
1968.-1971.gg Daugavpils 1.vidusskola<br />
5. pielikums<br />
Zinātniskie grādi:<br />
1998. Dabaszinātņu maģistrs bioloģijā, anatomijas un fizioloģijas apakšnozarē<br />
Darba pieredze:<br />
No 2008. - līdz šim Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, Anatomijas un fizioloģijas katedras vadītāja v.i.<br />
No 2003. - līdz šim Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Anatomijas un fizioloģijas katedras lektore,<br />
profesionālās studiju programmas „Fizioterapija” direktore<br />
1998.-2003. Daugavpils Universitāte (Daugavpils Pedagoģiskā universitāte), Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, Fizioloģijas un<br />
veselības mācības katedras lektore, studiju programmas „Veselības mācības skolotājs” direktore<br />
1996.-1997. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, Fizioloģijas un veselības mācības<br />
katedras asistente<br />
1992.-1996. Daugavpils pilsētas Skolu valdes ārste<br />
1985.-1992. Daugavpils pilsētas Veselības nodaļa, pilsētas galvenā ārsta vietniece mātes un bērna veselības aizsardzībā<br />
1978.-1985. Daugavpils Bērnu slimnīca, pediatrs<br />
ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS<br />
Publikācijas starptautisko kongresu, konferenču un simpoziju izdevumos:<br />
1. Gotlib J., Kuņicka I. at al. Attitudes of Physiotherapy Students Towards their Chosen Career in the Context of Different Educational<br />
Systems and Legal Regulations Pertaining to the Practice of Physiotherapy in Central Europe. Tēzes. ENPHE konference „Transparency in<br />
Physiotherapy Education without Borders”, Rīga, 2010.<br />
2. Gotlib J., Kuņicka I. at al. Perception of Physiotherapist Profession by First-year Students in Poland and Latvia. Tēzes. ENPHE konference<br />
„Transparency in Physiotherapy Education without Borders”, Rīga, 2010.<br />
3. Antoņeviča L., Žilinska A., Kuņicka I.. 2009. Fiziskā aktivitāte dažādās vecuma grupās. Starptautiskās zinātniski-pētnieciskās konferences<br />
Veselība kā vērtība sabiedrības sociālo problēmu skatījumā rakstu krājums, 13.-17. , ISBN 978-9984-44-033-0.<br />
4. Gotlib J., Bialoszewski D., I. Kaminska, Kunicka I., Sierdzinski J. Familiarity with Career Possibilities among First-Year Physioterapy<br />
Students from Poland and Latvia – Implications for Curricula. International Yournal of Rehabilitation Research. Proceedings of the 10 th<br />
Congress of the European Federation for Research in Rehabilitation. Vol. 32, suppl.1, pp. S92-S93, August 2009, ISSN 0342-5282 , Rīga,<br />
09.-12.09.2009.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 15<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 20<br />
Mācību līdzekļi:<br />
I.Kondrāte, I.Kuņicka, I.Rocēna, I.Jātniece. „Pusaudžiem par intīmo: rokasgrāmata skolotājiem” , VVVA, 2005., 138 lpp., ISBN 9984-648-22-9.<br />
I.Kondrāte, I.Kuņicka, I.Rocēna, I.Jātniece. „Pusaudžiem par intīmo: aktivitātes darbam klasē”, VVVA, 2005., 101 lpp., ISBN 9984-684-23-7.<br />
Recenzijas:<br />
Pipere A. Veselības psiholoģija: Cilvēks. Vide. Perspektīvas. Mācību līdzeklis. DU, Saule, 104.lpp.<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1996. - līdz šim Dažāda vecuma iedzīvotāju grupu veselības stāvoklis, paradumi, uzvedība, attieksmes<br />
Akadēmiskie kursi<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A,<br />
B, C)<br />
Apjoms,<br />
kredītpunkti<br />
Medicīniskā terminoloģija (PBSP Fizioterapija) A 2<br />
Sociālās zinības: veselības mācība (PMSP Vidējās izglītības skolotājs) B 4<br />
Veselības pedagoģija (PBSP Fizioterapija) B 2<br />
Sabiedrības un kopienas veselība (PMSP Sociālais darbs, Karjeras konsultants) B 2<br />
Infekcijas slimības un epidemioloģija (PBSP Fizioterapija) B 2<br />
Pirmsskolas vecuma bērnu pediatrija un higiēna (PBSP Pirmsskolas skolotājs) B 2<br />
Sociālās zinības un to mācību metodika 5.-9.kl.: veselības mācība (PBSP Pamatizglītības skolotājs) B 3<br />
Pirmā palīdzība (PBSP Fizioterapija, Sporta skolotājs, Sociālā drošība un aizsardzība) B 1<br />
Darba medicīnas pamati un arodveselība (PMSP Darba drošība) B 2<br />
Bakalaura darba izstrādes metodoloģija (PBSP Fizioterapija) C 1<br />
Medicīnas vēsture (PBSP Fizioterapija) D 1<br />
Neatliekamā palīdzība B 2<br />
Latīņu terminoloģija medicīnā-bioloģijā B 2<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
2002.-2009.gg. Sabiedrības veselības valsts aģentūras reģionālā koordinētāja veselības veicināšanā.<br />
2009.g. Projekts „Kustīgs un vesels”, apmācību vadīšana, Ziemeļvalstu padome, DNVOAC.<br />
2008.-2009.gg. Projekta „Nepilngadīgo grūtnieču no sociālā riska ģimenēm integrācija sabiedrībā” vadītāja, Bērnu un ģimenes ministrija,<br />
Latgales plānošanas reģions, Daugavpils Dome.<br />
2008.g. Sabiedrības integrācijas fonda starprajonu projekts „HIV+: dzīves realitāte”, koordinatora asistente.<br />
No 2007.g. līdz šim pirmās palīdzības pasniedzēja (sertifikāts Nr. 340, Ārstu biedrība, NPKMA, līdz 12.10.2012).<br />
No 1996.g. Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas biedre.<br />
Datums 23.02.2011.<br />
I.Kuņicka<br />
4. P. 14
Dzimšanas gads: 1986<br />
Izglītība:<br />
2007. – 2009.<br />
2004. – 2007.<br />
2001. – 2004.<br />
1992. – 2001.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2009.<br />
2007.<br />
Nodarbošanās:<br />
2010. – līdz šim<br />
brīdim<br />
2007. – līdz šim<br />
brīdim<br />
Asistentes, Mag. vid.plān. SOLVITAS MIČULES<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, Profesionālais maģistra grāds vides<br />
plānošanā un vides pārvaldības speciālista kvalifikācija<br />
Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, Dabaszinātņu bakalaura grāds vides<br />
zinātnēs<br />
Preiļu Valsts ģimnāzija<br />
Preiļu 1. pamatskola<br />
Profesionālais maģistra grāds vides plānošanā<br />
Dabaszinātņu bakalaura grāds vides zinātnēs<br />
Asistente Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
SIA „Metrum” Daugavpils biroja vadītāja<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Pasaules reģionālā ģeogrāfija A 3<br />
Ainavu zinātne B 2<br />
Ilgtspējīgas attīstības koncepcija un prakse C 2<br />
Cilvēka ģeogrāfija A 4<br />
Lauksaimniecības ekoloģija B 2<br />
Vides tehnoloģijas B 2<br />
Ekonomikas teorija vides plānošanā A 4<br />
Ekonomiskā ģeogrāfija B 2<br />
Ievads mērniecībā un kadastrā B 2<br />
Teritorijas un attīstības plānošana A 3<br />
Vides ekonomika B 2<br />
Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā B 2<br />
5. pielikums<br />
Datums 23.02.2011. ______ _________________/ Solvita Mičule/<br />
(paraksts)<br />
4. P. 15
Dzimšanas gads: 1967<br />
Izglītība:<br />
2000. - 2004.<br />
1984. – 1991.<br />
1974. – 1984.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2011.<br />
2003.<br />
1993.<br />
Nodarbošanās:<br />
1992. – 2011.<br />
2011. – līdz šim<br />
brīdim<br />
Docenta, Dr. chem. SERGEJA OSIPOVA<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Latvijas Universitāte, Ķīmijas fakultāte, Ķīmijas doktora studiju programma, apakšnozare “Analītiskā<br />
ķīmija”<br />
Daugavpils Pedagoģiskais institūts Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, bioloģijas un ķīmijas skolotāja diploms<br />
Daugavpils 11. vidusskola<br />
Ķīmijas doktors<br />
Lektors<br />
Ķīmijas maģistrs<br />
Lektors Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē<br />
Docents Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē<br />
5. pielikums<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Osipovs Sergejs. Ūdens analīzes praktikums: Spektrofotometriskās metodes. DU. Dabaszin. un matemāt. fak. - Daugavpils : Saule,<br />
2006. - 117 lpp. - Pielikums. ISBN 9984-14-327-9.<br />
Osipovs Sergejs. Kvantitatīvās analīzes praktikums. Daugavpils Universitāte. Dabaszin. un matemāt. fak. Ģeogr. un ķīmijas kat. -<br />
Daugavpils : Saule, 2004. - 116 lpp. ISBN 9984-14-234-5.<br />
S. Osipovs, A. Viksna. Application of retention indices for identifying tar compounds. In Proceedings of the 18th European Biomass<br />
Conference & Exhibition, Lyon, France, 3–7 May 2010. Ed. by Schmid J., Grimm H.-P., Helm P., Grassi A., ETA-Florence<br />
Renewable Energies, Florence, Italy, 659–663 (2010).<br />
S. Osipovs, A. Vīksna. Divu metožu efektivitātes salīdzinājums paraugu ņemšanai ģeneratorgāzes darvas analīzē. Latvijas Ķīmijas<br />
Žurnāls, 3, 217–230 (2009).<br />
S. Osipovs. Use of biomass gasification char for tar removal from syngas. In Proceedings of the 17th European Biomass Conference &<br />
Exhibition, Hamburg, Germany, 29 June – 03 July 2009. Ed. by De Santi G.F., Dallemand J.F., Ossenbrink H., Grassi A., Helm P.,<br />
ETA-Florence Renewable Energies, Florence, Italy, 678–682 (2009).<br />
S. Osipovs. Use of two different adsorbents for sampling tar in gas obtained from peat gasification. Intern. J. Environ. Anal. Chem.,<br />
2009, 89, 8–12, 871.<br />
S. Osipovs. Selection of the second adsorbent for sampling volatile organic compounds in the biomass gasification tar with the use of<br />
solid-phase adsorption. In Proceedings of the 16th European Biomass Conference & Exhibition, Valencia, Spain, 2–6 June 2008. Ed.<br />
by Schmid J., Grimm H.-P., Helm P., Grassi A., ETA-Florence Renewable Energies, Florence, Italy, 2008, 776–781.<br />
S. Osipovs, A. Vīksna. Adsorbcijas metodes izmantošana dažu vieglās un smagās darvas frakciju komponentu noteikšanai. Latvijas<br />
Ķīmijas Žurnāls, 2008, 2, 147–156.<br />
S. Osipovs. Sampling of benzene in tar matrices from biomass gasification using two different solid-phase sorbents. Anal. Bioanal.<br />
Chem., 2008, 391, 1409–1417.<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 10<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2000. – līdz šim Biomasas ģeneratorgāzes analīze, piesārņojuma hromatogrāfiskās analīze<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Vispārīgā un neorganiskā ķīmija<br />
Organiskā ķīmija<br />
Vides piesārņojums un tā analīzes metodes<br />
Dabas resursu izmantošanas stratēģija<br />
Bioķīmija<br />
Analītiskā ķīmija<br />
Atkritumu apsaimniekošana<br />
Degradētas vides rekultivācija<br />
Fizikālā un koloidālā ķīmija<br />
Organiskā ķīmija<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Analītiskā ķīmija<br />
Fizikālā un koloidālā ķīmija<br />
Atjaunojamo resursu ķīmija<br />
Atjaunojamie enerģijas resursi<br />
Ūdens resursu apsaimniekošana<br />
Atkritumu apsaimniekošana<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
Vides analītiskās ķīmijas starptautiskās asociācijas (International Association of Environmental Analytical Chemistry, IAEAC) biedrs no 2008.<br />
gada.<br />
Datums 23.02.2011. /Sergejs Osipovs/<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
B<br />
A<br />
B<br />
B<br />
B<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
B<br />
B<br />
B<br />
B<br />
4<br />
3<br />
4<br />
3<br />
2<br />
2<br />
2<br />
3<br />
2<br />
8<br />
9<br />
12<br />
8<br />
3<br />
3<br />
3<br />
3<br />
4. P. 16
Dzimšanas gads:<br />
Izglītība:<br />
1995. – 1997.<br />
1990. – 1995.<br />
1986. – 1989.<br />
Nodarbošanās:<br />
2006. līdz šim brīdim<br />
2001.-2006.<br />
1971<br />
DU lektores Angelikas Paškevičas<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
5. pielikums<br />
Daugavpils pedagoģiskā universitāte, Dabas zinātņu maģistra grāds bioloģijā<br />
Daugavpils pedagoģiskā universitāte, Dabas zinātņu bakalaura grāds bioloģijā, bioloģijas, veselības mācības<br />
un lauksaimniecības pamatu skolotāja kvalifikācija<br />
Smiltenes vidusskola<br />
Lektore, Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Anatomijas un fizioloģijas katedra<br />
Lektore, katedras vadītāja vietas izpildītāja, Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
Anatomijas un fizioloģijas katedra<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
1. Pupure J., Jansone B., Muceniece R., Paškeviča A., Kluša V. Neiroimūnās regulācijas iespējas: šūnas mērķu identifikācija. The<br />
52-nd International Scientific Conference of Daugavpils University, 14.-16.04.2010., Daugavpils, Latvia<br />
2. Kaminska I., Ozoliņa-Moll L., Aivars J., Aberberga-Augškalne L., Rumaka M., Bernāna A., Paškeviča A., Volčeka K., Strode A.<br />
Ķermiņa masas un auguma proporciju izvērtējums studējošiem jauniešiem: 2009. gada pētījums Daugavpils Universitātē,<br />
Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. The 52-nd International Scientific Conference of Daugavpils University, 14.-<br />
16.04.2010., Daugavpils, Latvia<br />
3. Kaminska I. Paškeviča A. Cilvēka anatomija ar histoloģijas pamatiem. Īss lekciju kurss. – Daugavpils: Saule, 2009. – 86lpp.<br />
4. Kaminska I., Keiša A., Paškeviča A. Spread of Metabolically Benevolent Adiposity among Healthy and Active Youths.<br />
International Scientific Conference. The 5th International Conference Research and conservation of biological diversity in Baltic<br />
Region. 22.-24.04.2009., Daugavpils, Latvia<br />
5. Kaminska I., Kunicka I., Paškeviča A., Sviridova G. Predictions of Physiotherapists Training, Topical Development and<br />
Perspectives in DU. International Scientific Conference The Regional Aspects of Physiotherapy and Rehabilitation. 17.-18.<br />
maijs, 2007. Daugavpils, Latvia.<br />
6. Liberts G., Paskevich A., Pashkevich V. Visualization of physical fields. 8-th Workshop on Multimedia in Physics Teaching and<br />
Learning. 2003, Prāga, Čehija.<br />
7. Liberts G., Paskevich A., Rakvich B. Polarization—difference imaging based on PLZT ceramic EO modulator. 136.-137. lpp.<br />
ICO Topical Meeting on Polarization Optics. 2003. Joensu, Somija.<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 10<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2010.<br />
Alcheimera slimības modelis grauzējiem<br />
2001.-2008.<br />
Artēriju un arteriolu vazomocijas<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Cilvēka anatomija<br />
A<br />
6<br />
Cilvēka anatomija<br />
A<br />
3<br />
Cilvēka anatomija ar histoloģijas pamatiem<br />
A<br />
3<br />
Histoloģija<br />
A<br />
3<br />
Ergonomikas pamati<br />
A<br />
2<br />
Darba ergonomikas pamati<br />
A<br />
2<br />
Pētījumu metodoloģija veselības aprūpē<br />
A<br />
2<br />
Neatliekamā palīdzība<br />
B<br />
2<br />
Latīņu terminoloģija medicīnā-bioloģijā<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
B<br />
2<br />
1. no 01.01.2010. - Neiroimūnās regulācijas iespējas neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā ar jauna tipa priviliģētām struktūrām. Nr.<br />
2009/0217/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/031, pētniece<br />
2. 30.10.2006.-31.07.2008 - Starpnozaru Biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība Daugavpils Universitātē.<br />
3.<br />
Nr.:2006/0237/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0012/0065, eksperts kursa anatomija ar histoloģijas pamatiem izstrādē<br />
2005. DU iekšējais grants – Vazomociju paterna parametrizācija izmantojot fluoriscēto analīzi. Nr.05.31., izpildītājs<br />
4. 2005. DU iekšējais grants – Temperatūras un gremošanas sistēmas fizioloģiskā stāvokļa ietekme uz vardes (Rana temporaria L.) apzarņa<br />
arteriolu vazomocijas parametriem. Nr. 05.30., vadītāja<br />
5. 2004.01.-30.06. Zviedrija, Linčepingas Universitāte - PHARE “Inversed Brain-Drain” LE01.07/SPF/0023 (LU 2003-0233), zinātniskais<br />
komandējums<br />
6. 2004. DU iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija vardes apzarņa maģistrālā artērijā: nervu sistēmas loma. Nr. 04.11.,<br />
izpildītājs<br />
7. 2001. – 2003. LU Zinātniskais projekts – Artēriju un arteriolu vazomocija: izcelsme un ietekmējošie faktori/Vasomotion of arteries and<br />
arterioles: the nature and control factors, izpildītājs<br />
Datums 23.02.2011. ___________________/Angelika Paškeviča/<br />
(paraksts)<br />
4. P. 17
Dzimšanas gads: 1950<br />
Izglītība:<br />
1979 . - 1982.<br />
1968. – 1973.<br />
1965. – 1968.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2001.<br />
1998.<br />
1992.<br />
1989.<br />
1984.<br />
Nodarbošanās:<br />
2007. līdz šim<br />
2004. – 2007.<br />
1998. – 2003.<br />
1989. – 1998.<br />
1984. – 1989.<br />
1977. – 1984.<br />
1973. – 1977.<br />
Profesora, fizikas zinātņu doktora Valfrīda Paškeviča<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta aspirantūra.<br />
Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultāte, fizikas un matemātikas skolotāja<br />
diploms.<br />
Ilūkstes 1. vidusskola.<br />
DU Fizikas katedras profesors<br />
DU Fizikas katedras asociētais profesors<br />
Fizikas doktors, LU CFI Habilitācijas un promocijas padome<br />
DU Fizikas katedras docents<br />
Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, LZA Fizikas institūta Specializētā padome.<br />
DU dabaszinātņu un matemātikas fakultātes dekāns, Fizikas katedras profesors<br />
DU Fizikas katedras vadītājs, profesors<br />
DU zinātņu prorektors, Fizikas katedras asoc. profesors, no 2001. g. - profesors<br />
DU Fizikas katedras vadītājs, docents<br />
DPI Fizikas katedras vecākais pasniedzējs<br />
DPI Fizikas katedras pasniedzējs<br />
DPI Fizikas katedras vecākais laborants<br />
5. pielikums<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
1. Pashkevich V., Ketolainen P., Salminen O. Holographic selfamplification in As – Se semiconductor films // Journal of<br />
Modern Optics, 1996, Vol.43, No.8. – P.1563 – 1567.<br />
2. Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich. Refractive index change caused by electrons in amorphous As – S and<br />
As – Se thin films doped with different metals by photodiffusion // published in Journal of American Optical Society B,<br />
2001 - Vol.18, Issue 8, pp. 1206 – 1211.<br />
3. Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich.Influence of UV-light exposure on electron beam written gratings in<br />
As- Se (As-S) thin films coated with different metals // published in Applied Physics Letters , 2001 – vol. 79, Issue 13, pp.<br />
2004 – 2006.<br />
4. V.Gerbreders, E. Sledevskis, G. Liberts, J. Teteris, V.Pashkevich. Optical recording on surface and inside As2 S3 films. Journal<br />
of Optoelectrinics and Advanced Materials, Vol. 9, No10, 2007, pp. 3161 - 3163.<br />
5. Bulanov A., Gerbreders V., Paškevičs V. Principles of creation and reconstruction of dot–matrix holograms.Latvian Journal of<br />
Physics and Technical Sciences, 2008 – vol.2, pp.44-51.<br />
V.Paškevičs. Latviešu – krievu fizikas terminu vārdnīca .- Daugavpils: Saule, 1996.- 45 lpp.<br />
V. Paškevičs ar līdzautoriem. Īsa angļu – latviešu, latviešu – angļu biomehānikas terminu vārdnīca. – Daugavpils, Akad. apg. „Saule”,<br />
2008., 235. lpp.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 50<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 60<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1995. - . līdz šim<br />
1979. – 1996.<br />
Modernie optiskie materiāli, hologrāfija<br />
Amorfo halkogenīdu pusvadītāju plāno kārtu optisko īpašību pētīšana<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
1. Elektromagnētisms, ABSP „Fizika”<br />
2. Modernie (inteliģentie) materiāli, ABSP „Fizika”<br />
3. Biomehānika, PBSP „Fizioterapija” un PSP „Sporta<br />
skolotājs”<br />
4. Supravadāmība, AMSP „Fizika”<br />
5. Kondensētās vides fizika, AMSP „Fizika”<br />
6. Nekristālisko vielu fizika, AMSP „Fizika”, DSP „Cietvielu<br />
fizika”<br />
7. Optiskā ieraksta fizika, DSP „Cietvielu fizika”<br />
8. Amorfie arsēna halkogenīdi un to savienojumi, DSP<br />
„Cietvielu fizika”<br />
9. Lāzeru fizika, DSP „Cietvielu fizika”<br />
10. Elektrība un elektrodrošība. PMSP „Darba aizsardzība”<br />
11. Lielas jaudas gaismas avoti, lāzeri un to izmantošanas<br />
drošība. PMSP „Darba aizsardzība”<br />
12. Fizika<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
Zinātniskais darbs Somijā Joensuu Universitātē 1986./1987. un 1994./1995. studiju gads.<br />
1998. – 2003. Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis.<br />
DU Fizikas promocijas padomes priekšsēdētājs, LZP eksperts.<br />
Datums 23.02.2011. / Valfrīds Paškevičs/<br />
(paraksts)<br />
A<br />
B<br />
A<br />
B<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
8<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
3<br />
4. P. 18
Dzimšanas gads: 1982<br />
Izglītība:<br />
No 2006<br />
2000 - 2006<br />
2000 - 1989<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
Vadoša pētniece, vet.med. doktorante INGA PIGIŅKA<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
5. pielikums<br />
Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, VMF doktora studiju programmas „Veterinārmedicīnas” studente<br />
Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, VMF otrā-līmeņa augstākā izglītība programmā„Veterinārmedicīna”<br />
Liepājas vidusskola<br />
2006 otra-līmeņa augstākā izglītība veterinārmedicīnā<br />
Nodarbošanās:<br />
No 2006 Zinātniskais Institūts „BIOR”, Patoloģijas nodaļas vecākā eksperte<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Pigiņka I. 2010. Skin tumor in dogs in Latvia, Book of abstracts from 28th meeting of the European Society of Veterinary Pathology<br />
and European College of Veterinary Pathologists, pp.75.<br />
Pigiņka I, Birģele E. 2010. Lymph nodes’ histological status of pigs with porcine circovirus-2. Veterinārmedicīnas raksti, pp.170.<br />
Pigiņka I. 2009. Wild birds’ laboratory investigation in Latvia, Journal of Acta biologica Universitatis Daugavpiliensis, vol. 9 (1),<br />
103-107.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā - 8<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2010-2011<br />
Zinātniskais sadarbības līgums starp Vācu uzņēmumu „GESELLSCHAFT Fur TIERERNAHRUNG mbH/<br />
M.Brokmann GmbH & Co”, Zinātnisko Institūtu „BIOR” un Latvijas zvērsaimniecību par tēmu:” Barības<br />
piedevas olbaltumvielu-vitamīnu-minerālu koncentrāta „BROCKMANN Pelz for furs” ietekmi uz ūdeļu zarnu<br />
morfoloģiju”<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Testēšanas metodes specialitātē B 12<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
Dalība zinātniskās organizācijās: No 2008. biedrs European Society of Veterinary Pathology.<br />
Dalība citās organizācijās:<br />
Datums 23.02.2011. ___________________/ Inga Pigiņka/<br />
(paraksts)<br />
4. P. 19
Dzimšanas gads: 1964.<br />
Izglītība:<br />
1983. – 1990.<br />
1971. – 1982.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
Dr.biol. DIGNAS PILĀTES<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, biologa, bioloģijas un ķīmijas pasniedzēja diploms<br />
Rīgas 64.vidusskola<br />
2007. Bioloģijas doktore, Latvijas Universitāte<br />
Nodarbošanās:<br />
2007. – līdz šim<br />
brīdim<br />
1985. – līdz šim<br />
brīdim<br />
Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts; pētniece<br />
Latvijas Dabas muzejs; pašlaik vecākā zooloģe<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
5. pielikums<br />
Rudzite M., Pilate D., Parele E. (1997) Molluskenfauna Lettlands. Liste der in Lettland vorkommenden Molluskenarten (Gastropoda,<br />
Bivalvia). – Mitt.dtsch.malakozool.Ges. 59: 1-10<br />
Pilāte D. (2004) Vertigo moulinsiana (Dupuy, 1849) (Gastropoda: Pulmonata) in Latvia. – Acta Universitatis Latviensis, Biology,<br />
Vol.676: 127-129.<br />
V.Pilāts, D.Pilāte, I.Dzalba. (2008) The use of nest boxes to survgey marginally distributed fat dormouse Glis glis in Latvia. Acta<br />
Universitatis Latviensis, Vol.753, Biology, pp. 7-18.<br />
Pilāte D. (2009)Structure of terrestrial snail communities of Euro-Siberian alder swamps (Cl. Alnetea glutinosae) in Latvia. Acta<br />
Zoologica Lithuanica.,19(4): 297 - 305.<br />
M.Rudzīte, E.Dreijers, L Ozoliņa-Moll., E.Parele, D.Pilāte, M.Rudzītis, A.Stalažs. Latvijas gliemji: Sugu noteicējs. A Guide to the<br />
Molluscs of Latvia. (2010) LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 252 lpp.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 20<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 20<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1990. – līdz šim<br />
1995. – līdz šim<br />
2007. – līdz šim<br />
Gliemju fauna<br />
Sauszemes gliemežu sugu daudzveidība mežā un to ietekmējošie faktori Latvijā<br />
Susuru bioloģija un ekoloģija Latvijā<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Zooloģija I<br />
A<br />
3<br />
Integrētais lauku kurss<br />
A<br />
2<br />
Lauku kurss "Latvijas flora un fauna"<br />
A<br />
1<br />
Entomoloģija<br />
B<br />
3<br />
Kukaiņu monitorings<br />
C<br />
2<br />
Projektu un publikāciju sagatavošana<br />
C<br />
2<br />
Pētnieciskā darba organizācija specialitātē<br />
B<br />
4<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
No 1995.gada kā gliemju eksperte piedalījusies vismaz 15 dažādos pētnieciskos projektos; vadījusi vairākus ar pētniecību un vides izglītību<br />
saistītus projektus.<br />
Datums 23.02.2011. ___________________/ Vārds Uzvārds/<br />
(paraksts)<br />
4. P. 20
Dzimšanas gads:<br />
Izglītība:<br />
1963 - 1966<br />
1954 – 1959<br />
1949 -1954<br />
1936<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
1992<br />
1974<br />
1970.<br />
Nodarbošanās:<br />
2003.–līdz šim brīdim<br />
1998 -2003<br />
1971 1998<br />
1966 – 1970<br />
1963 - 1966<br />
Docenta.,Dr.Phys. AMANDA PODIŅA<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Latvijas Zinātņu akadēmijas aspirantūra cietvielu fizikā<br />
Daugavpils Pedagoģiskais Institūts - Fizikas un matemātikas fakultāte, vidusskolas skolotāja diploms<br />
Rēzeknes Pedagoģiskā skola, pamatskolas skolotāja diploms<br />
. Fizikas zinātņu doktors (pielīdzināts fizikas zinātņu kandidāts), Diploms C-D N001156<br />
. Fizikas katedras docents Diploms VLW N086100<br />
. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts Diploms VAV N012245 .22. 05.1970<br />
5. pielikums<br />
Daugavpils Universitāte. Fizikas katedras docents<br />
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (līdz 2001) Universitāte(no 2001) Fizikas katedras vadītājs, docents<br />
Daugavpils Pedagoģiskais institūts (no1993 DP universitāte) Zinātņu prorektors, fizikas katedras docents 0,5<br />
Daugavpils Pedagoģiskais Institūts - Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas katedras pasniedzējs<br />
Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūts, aspirants cietvielu fizikā<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
1. I. Jonane, A. Podins, A. Ivanova ,2010,. Photoluminescence of neutron – irradiated LiF single crystals.Latvian Journal of<br />
physics and technical sciences, N4, p.59 -65.<br />
2. Ilze Jonāne, Amandis Podiņš. 2010.Reaktorā starota un atlaidināta LiF kristāla 3D- defekti. Daugavpils Universitātes<br />
51.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Vol.1. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, , 21 - 27. lpp<br />
3. . Ионане, А. Подиньш., 2009.Объемные дефекты в облученных в реакторе и отожженных кристаллах LiF. «Физика.<br />
Математика. Информатика. Образование» Материалы международноий научно-практической конференции 1 -10 декабря<br />
2009.- Псков :ПГПУ, Россия, , 17 – 22 lpp.<br />
4. A.Podins , S.Lukjanova, I.Kokina,2005. Brownian particle motion in moving water fluid. BB21-wed. The EPS 13 th<br />
Conference book. Bern,.114.p.<br />
5. A.Podiņš, M.Tarvide. , 2005. Laušanas koeficienta izmaiņa, atlaidinot ar lielām dozām reaktorā apstarotu LiF kristālu.<br />
Latvijas Fizikas biedrības 9. zinātniskās konferences materiāli Daugavpils.g. 15.-16.septembris 25-26 lpp.<br />
6. W.A.Sibley, A.V.Podinsh.1978 Radiation defect absorbtion in RbMgF3, Phys. Rev.B, vol.18, N 11, 5921 -5927,<br />
7. E.E.Feldmane, A.Podinsh, K.Shvarts,1977,. High temperature annealing of radiation defects in LiF. Intern. Conf. on Defects<br />
in insulating Crystals, Gatlinburg1978., Tennessy, USA 9-14 Oct. p.128 -129.<br />
8. J.Gavars, A.Podiņš. 1983.Laboratorijas darbi radiotehnikā. DPI izdevniecība, Daugavpils, ,107 lpp.<br />
9. K.Shvarts,A.V.Podin, E.D.Aluker, L.E.Intenberg,S.A.Tchernov, 1967. The temperature dependance of the efficiency of<br />
radioluminescence and color center generation in LiF crystals, J.de Phys. c -4, suppl., Nr.8 -9 t.28,<br />
10. А.ВПодинь.1966 Cпектры поглощения в облаcти вакуумного ультрафиолета криcталлов LiF облуxенных реакторным<br />
и гамма-излучением. Изв. АН Латв.CCР cер. физ. и техн. наук N5. 124 -126<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā __30__<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā _10___<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1962 – līdz šim Cietvielu fizika, Radiācijas defekti jonu kristālos<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Bakalaura līmeņa kursi: Mikropasaules fizika,<br />
Termodinamika un statistiskā fizika,<br />
Vispārējā fizika (bioloģijas specialitātei)<br />
Maģistra līmeņa kursi: Fizikas vēsture un zinātnisku atklājumu loģika<br />
Grupu teorijas un tenzoru analīzes elementi<br />
Atvērto sistēmu fizika<br />
Kristālu fizika<br />
Fāžu pārejas un materiālu struktūra<br />
Fizika<br />
Papildus ziņas par profesionālo drbību: Laika periodā no 1977 - 1978 stāžējos Oklahomas Štata universitātē (The Oklahoma State<br />
University, Stillwater, OK) Zinātniskais darbs Radiācijas defektu pētīšanā jonu kristālos<br />
1992. – 2008. gadam piedalījos 7 projektu izpildē, tai skaitā 4 TEMPUS – Phare projektos ( no tiem. vienā kā koordinators un kontraktors),<br />
vienā LEONARDO Da Vinči projektā un divos ES struktūrfondu projektos<br />
No 1998. gada Latvijas Fizikas biedrības biedrs.Latgales Pētniecības institūta biedrs<br />
A<br />
A<br />
A,B<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
Datums 23.02.2011. Amandis Podiņš_/<br />
5<br />
5<br />
2<br />
4<br />
2<br />
4<br />
2<br />
2<br />
3<br />
4. P. 21
Dzimšanas gads: 1962.<br />
Pētnieka, Dr.Biol., Dr.Psych., Dr.Paed., MIHAILA PUPIŅA<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Izglītība:<br />
1979.-1984.g. Bioloģijas un ķīmijas vidusskolas skolotājs. Daugavpils pedagoģiskais institūts.<br />
Nodarbošanās:<br />
2007. – līdz šim Pētnieks. Ekoloģijas institūts. Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
1995. – līdz šim Direktors. DPBI Latgales zoodārzs.<br />
5. pielikums<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2009.<br />
Bioloģijas doktors (Dr.biol). Ekoloģijas apakšnozare. Pētījuma temats: "Eiropas purva bruņurupucis Emys<br />
orbicularis (Linnaeus, 1758) un tā ekoloģijas aspekti uz sugas areāla ziemeļu robežas Latvijā". Daugavpils<br />
Universitāte.<br />
1999.<br />
Psiholoģijas doktors (Dr.psych). Attīstības psiholoģijas apakšnozare. Pētījuma temats: "Attieksmes pret<br />
negatīvi marķētiem dzīvniekiem vecumdinamika". Latvijas Universitāte.<br />
1998.<br />
Pedagoģijas doktors (Dr.paed). Mācīšanas metodikas apakšnozare. Pētījuma temats "Dzīvu abinieku un<br />
rāpuļu izmantošana bioloģijas mācīšanā". Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte.<br />
1994. Bioloģijas maģistrs (M.biol). Ekoloģijas apakšnozare. Pētījuma temats "Purva bruņurupucis Latvijā".<br />
Daugavpils pedagoģiskais institūts.<br />
1994. Psiholoģijas maģistrs (M.psych). Pedagoģiskās psiholoģijas apakšnozare. Daugavpils pedagoģiskais institūts.<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Pupins M., Pupina A. (2009): The experimental data on sun-basking activity of European pond turtle Emys orbicularis in natural<br />
climate in Latvia: dynamics and correlation with the meteorological factors. -Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, Vol. 9 (2):<br />
291-298. ISSN: 1407-8953<br />
Kuzmin S.L., Pupina A., Pupins M., Trakimas G. (2008): Northern border of the distribution of the red-bellied toad Bombina<br />
bombina. -Germany, Zeitshrift fur Feldherpetologie 15 (2): 215-228.<br />
Pupins M., Pupina A. (2008): Distribution of European pond turtle Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) on the northern edge of its area<br />
in Latvia. -Spain, Revista Espanola de Herpetologia: 22: 149-157.<br />
Meeske A.C.M., Pupins M., Rybczynski K. (2006): First results on the distribution and condition of the European pond turtle (Emys<br />
orbicularis) at the northern edge of its distribution in Lithuania and Latvia. - Germany, Zeitshrift fur Feldherpetoloģie, 13: 1-29.<br />
Mācību literatūra:<br />
Pupiņš M., Pupiņa A., Škute A. (2010): Vides un biotopu plānošana Eiropas purva bruņurupuču Emys orbicularis saglabāšanai<br />
Latvijā. -Daugavpils Universitāte: 1-192. ISBN 978-9934-8079-0-9.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 20<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 30<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1990. – līdz šim dabas aizsardzība, abinieku un rāpuļu ekoloģija, Emys orbicularis, Bombina bombina, invazīvas un<br />
introducētas sugas Latvijas dabā, zookultūru tehnoloģijas (akvakultūra, herpetokultūra),<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Vispārīgā ekoloģija<br />
A<br />
3<br />
Bioloģiskā daudzveidība<br />
B<br />
2<br />
Lauka pētījumu metodoloģija<br />
A<br />
2<br />
Lauka kurss vides zinātnē<br />
A<br />
2<br />
Vispārīgā ekoloģija<br />
B<br />
3<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
2004.-2009.g. ESF LIFE-NATURE projekts LIFE-HerpetoLatvia #LIFE09NAT/LV/000239. Vadītājs, eksperts.<br />
2004.-2009.g. ESF LIFE-NATURE projekts LIFE-Bombina #LIFE04NAT/DE/000028. Līdzdalībnieks.<br />
2006.-2008.g. ESF LIFE-NATURE projekts #LIFE04NAT/LV/000199 (Latvia). Līdzdalībnieks.<br />
Datums 23.02.2011. _____________/Mihails Pupiņš/<br />
(paraksts)<br />
4. P. 22
Dzimšanas gads: 1949<br />
Izglītība:<br />
1979.-1982.<br />
1968.-1973.<br />
1965.-1968.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2007.<br />
2001.<br />
1991.<br />
Nodarbošanās:<br />
2007.-līdz šim<br />
1996.-2007.<br />
1992.-1996.<br />
1982.-1991.<br />
1979.-1982.<br />
1973.-1979.<br />
Profesora, Dr. fiz. ANTONIJA SALĪŠA<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
5. pielikums<br />
Studijas Latvijas Valsts universitātes aspirantūrā<br />
Studijas Daugavpils pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē, fizikas un matemātikas skolotāja<br />
diploms<br />
Mācības Daugavpils rajona Vaboles vidusskolā<br />
DU Fizikas katedras profesors<br />
DU Fizikas katedras asoc. profesors<br />
DU Fizikas katedras docents<br />
DU Fizikas katedras vadītājs<br />
DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes dekāns<br />
DPU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns<br />
Daugavpils pedagoģiskā institūta Fizikas katedras vecākais pasniedzējs<br />
LVU Astronomiskās observatorijas aspirants<br />
DPI Fizikas katedras pasniedzējs<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Salītis A., Dīriķis M., 1990. Some peculiarities of long-period comets evolution. Nordic-Baltic Astronomy Meeting. 1990. pp.283-286.<br />
Salītis A., 1996. Origin and evolution of the long-period comets. Earth, Moon, and Planets. Vol. 72, Nos. 1-3,1996. pp. 41-44.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 46<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 12<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1998.- līdz šim<br />
1979.- līdz šim<br />
Izglītība ilgtspējīgai attīstībai<br />
Saules sistēmas mazo ķermeņu dinamiskās un fizikālās evolūcijas pētījumi<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Mehānika<br />
Astronomija un Visuma fizika<br />
Kvantu mehānika<br />
Fizikālās pētījumu metodes dabaszinātnēs<br />
Enerģijas saglabāšanās un pārvēršanas procesi<br />
Dabaszinātnes dabas un vides aizsardzībā<br />
Visuma pētīšanas fizikālās metodes<br />
Vides tehnoloģijas<br />
Resursu izmantošana un vides aizsardzība<br />
Darba un vides aizsadzības pasākumu plānošana un organizācija<br />
Gaismas mijiedarbība ar vielu<br />
Nelineāra optika<br />
Lāzeru fizika<br />
Šķiedru un integrālās optikas elementi<br />
Dabaszinības<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
Starptautiskās Astronomijas Savienības biedrs, Latvijas Fizikas biedrības biedrs.<br />
Datums 23.02.2011. ___________________/ Antonijs Salītis/<br />
(paraksts)<br />
A<br />
A<br />
B<br />
B<br />
A<br />
B<br />
B<br />
A<br />
B<br />
A<br />
A<br />
B<br />
B<br />
B<br />
B<br />
7<br />
4<br />
3<br />
2<br />
1<br />
1<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
1<br />
1<br />
2<br />
4. P. 23
Dzimšanas gads: 1966<br />
Izglītība:<br />
1996.-2000.<br />
1994.-1996.<br />
1991.-1994.<br />
1984.-1991.<br />
1973.-1984.<br />
Docenta, Dr.geol. JURA SOMA<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeoloģijas doktora studiju programma,<br />
apakšnozare “Kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija”<br />
LU ĢZZF studiju programma “Dabaszinātņu maģistrs ģeogrāfijā”, apakšnozare “Ģeomorfoloģija un<br />
paleoģeogrāfija”<br />
LU, Ģeogrāfijas fakultāte specialitāte: “Ģeogrāfijas skolotājs”<br />
DPI Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, specialitāte: „Bioloģijas un ķīmijas skolotājs”, dabaszinātņu bakalaura<br />
grāds bioloģijā. Diploms ar izcilību<br />
Daugavpils 12. vidusskola<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2010.<br />
1996.<br />
1991.<br />
Nodarbošanās:<br />
2011.- līdz šim brīdim<br />
2000.- līdz šim brīdim<br />
1996.- līdz šim brīdim<br />
1996.- 2010.<br />
1995.-1996.<br />
1993.-1995.<br />
1991.-1993.<br />
Doktora grāds ģeoloģijā<br />
Dabaszinātņu maģistrs ģeogrāfijā<br />
Dabaszinātņu bakalaura grāds bioloģijā<br />
docents DU Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedrā<br />
DU DMF Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedras vadītājs<br />
DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes prodekāns<br />
lektors DU Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedrā<br />
gads, asistents DPU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedrā<br />
gads, asistents DPU Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedrā<br />
laborants DPI Zooloģijas un vispārīgās bioloģijas katedrā<br />
5. pielikums<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Soms, J., 2010. Reactivation of erosion processes in permanent gullies as a geomorphic response to extreme rainfall events. Folia<br />
Geographica ser. Geographica-Physica, 41: 35-47.<br />
Soms, J., Grišanovs, A., 2010. Erozijas procesu iespējamības novērtēšana un modelēšana saistībā ar prognozēto klimata izmaiņu<br />
virzību dienvidaustrumu Latvijā. Grām. Plikša, I. (red.), Klimata mainība un ūdeņi. Rakstu krājums. LU Akadēmiskais apgāds,<br />
Rīga, 99-111.<br />
Škute, A., Gruberts, D., Soms, J., Paidere, J., 2008. Ecological and hydrological functions of the biggest natural floodplain in Latvia.<br />
Ecohydrology and Hydrobiology, 8 (2-4): 291-306.<br />
Soms, J., Gruberts, D., 2008. Sediment and Nutrient Supply in the Gully Catchments of the Daugava Valley. Lithuanian University of<br />
Agriculture Research papers VAGOS, 80(33): 92 -101.<br />
Soms, J., 2008. Klimata mainība un augsnes erozijas procesu aktivizācija ziemas periodā. Grām. Plikša, I. (red.), Klimata mainība un<br />
ūdeņi. Rakstu krājums. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 121-133.<br />
Soms, J., 2006. Regularities of gully erosion network development and spatial distribution in south-eastern Latvia. Baltica 19(2): 72-<br />
79.<br />
Soms, J., 1999. Teritorijas ģeoloģiskā uzbūve kā gravu erozijas reljefa attīstību noteicošs faktors. Latvijas ģeoloģijas vēstis 7/99: 23-27<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 11<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 64<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1994. – līdz šim Fluviālā ģeomorfoloģija, kvartārģeoloģija, ĢIS pielietojums ģeomorfoloģiskajos pētījumos<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Vispārīgā ģeoloģija<br />
B<br />
4<br />
Ģeomorfoloģija<br />
B<br />
3<br />
Kartogrāfija<br />
B<br />
3<br />
Ievads Zemes tālizpētē<br />
B<br />
2<br />
Ģeogrāfisko atklājumu vēsture<br />
B<br />
2<br />
Ģeogrāfiskā novadpētniecība<br />
B<br />
2<br />
Latvijas dabas ģeogrāfija<br />
B<br />
4<br />
Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas<br />
A<br />
4<br />
Ģeotelpiskās analīzes metodes vides zinātnē<br />
B<br />
2<br />
Integrētais lauku kurss vides zinātne<br />
A<br />
2<br />
Ģeogrāfija un novadpētniecība<br />
B<br />
2<br />
Vides zinātne<br />
A<br />
3<br />
Ģeoķīmijas pamati<br />
B<br />
2<br />
Atjaunojamie enerģijas resursi<br />
B<br />
3<br />
Ūdens resursu apsaimniekošana<br />
B<br />
3<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
No 2006.g. Eiropas Ģeozinātņu Apvienības (European Geosciences Union) biedrs<br />
No 2006.g. ASV Nacionālās ģeogrāfijas biedrības biedrs<br />
No 2000.g. Eiropas Augšņu Aizsardzības biedrības (European Society for Soil Conservation) biedrs<br />
No 1999.g. Latvijas Kvartāra pētījumu asociācijas (LATQUA) biedrs<br />
No 1996.g. Latvijas Ģeogrāfijas biedrības biedrs.<br />
Datums 23.02.2011. Juris Soms<br />
4. P. 24
Dzimšanas gads: 1966.<br />
Izglītība:<br />
1991.-1994.<br />
1985.-1990.<br />
1974.-1985.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
1998.<br />
1994.<br />
Nodarbošanās:<br />
2001. – līdz šim brīdim<br />
2000.-2001.<br />
1995.-1999.<br />
Docentes, Dr.math. ANITAS SONDORES<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, doktora studiju programma „Matemātika”<br />
Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte<br />
Preiļu 1. vidusskola<br />
Matemātikas doktors, LU promocijas padome<br />
Matemātikas maģistrs, LU<br />
Docente Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
Lektore Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
Asistente Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
5. pielikums<br />
On clp-compact and countably clp-compact spaces (līdzautors Šostaks A.). - LU, Matemātika. Zinātniskie raksti, 595.sējums, 1994. –<br />
123.-143.lpp.<br />
On clp-Lindelöf and clp-paracompact spaces. - LU, Matemātika. Zinātniskie raksti, 595.sējums, 1994. – 143.-156.lpp.<br />
On kB-compact spaces. - LU, Matemātika. Zinātniskie raksti, 606.sējums, 1997. – 61.-72.lpp.<br />
On CB-compact, countably CB-compact and CB-Lindelöf spaces. –“Математички весник”, 50, 1998., – p. 125-133.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 5<br />
Konferenču tēzes 4<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1991. – līdz šim Kompaktības tipa topoloģiskās īpašības<br />
brīdim<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Matemātiskā loģika<br />
A<br />
2<br />
Varbūtību teorija<br />
A<br />
2<br />
Matemātiskā statistika<br />
A<br />
2<br />
Vispārīgā topoloģija<br />
B<br />
2<br />
Matemātiskā modelēšana un lietišķais ĢIS<br />
A<br />
2<br />
Matemātika biologiem<br />
B<br />
2<br />
Statistika ekonomikā<br />
A<br />
2<br />
Matemātiskās metodes dabaszinātnēs<br />
B<br />
3<br />
Augstākā matemātika<br />
A<br />
3<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
Piedalījos 2010. gada 11th International Conference "Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives" Daugavpilī organizēšanā<br />
1990.-1991. gadu stažējos Latvijas Universitātē<br />
Latvijas matemātikas biedrības biedre<br />
Datums 23.02.2011. ___/ Anita Sondore/<br />
4. P. 25
Dzimšanas gads: 1938<br />
Izglītība:<br />
1972.-1975.<br />
1957.-1962.<br />
1953.-1957.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
1992.<br />
1980.<br />
Nodarbošanās:<br />
2007.- līdz šim brīdim<br />
2006.-2008.<br />
1999.-2006.<br />
1996. - 1999.<br />
1993.-1999.<br />
1993.-1996.<br />
1990.-1993.<br />
1990. – 1993.<br />
1980. –1990.<br />
1975.-1980.<br />
1967.-1975.<br />
1962.-1964.<br />
Docentes, Dokt. Bioloģijā Zinaīdas Sondores<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Aspirantūra, Ļeņingradas A.Hercena v.n. Pedagoģiskais institūts<br />
5. pielikums<br />
Augstākā, DPI Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, kvalifikācija: bioloģijas, ķīmijas un lauksaimniecības pamatu<br />
skolotāja<br />
Preiļu 1.vidusskola<br />
Bioloģijas doktore; piešķirts ar LZA Bioloģijas Institūta Habilitācijas un promocijas padomes 14.12.1992.<br />
lēmumu Nr.8<br />
Bioloģijas zinātņu kandidāte; disertācija ''Ķīmisko mutagēnu ģenētiskās aktivitātes modifikācija Drosophila<br />
melanogaster somatiskajās šūnās''<br />
DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ekoloģijas institūta docente<br />
DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Bioloģisko resursu izpētes un pārvaldības institūta docente<br />
DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Bioloģijas katedras docente<br />
DPU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Domes sekretāre<br />
DPU Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedras vadītāja<br />
DPU Senāta sekretāre<br />
DPI Zooloģijas un vispārīgāš bioloģijas katedras docente<br />
DPU zinātniskās padomes sekretāre<br />
DPI Zooloģijas un fizioloģijas katedras docente<br />
DPI Botānikas un bioloģijas macīšanas metodikas katedras vecākā pasniedzēja<br />
DPI Botānikas katedras asistente<br />
Rēzeknes rajonas 8.gad.skolas bioloģijas un ķīmijas skolotāja<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Sondore Z., Brakovska A., Oreha J. 2009. Assessment of the Influence of Teratogenic Activity of Cigarette Smoke on Drosophila<br />
Melanogaster. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, Volume 9, 2: 277-282. ISSN 1407-8953; CAB International, BIOSIS;<br />
Sondore Z., Brakovska A., Kirilova E.M. 2009.Evaluation of Teratogenic Activity of the Smoke of Burning Combustible Plastic<br />
Influencing the Drosophila Melanogaster. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, Volume 9, 2: 269-276. ISSN 1407-8953;<br />
CAB International, BIOSIS;<br />
Шварцман П.Я., Сондоре З.А., Филиппова О.Д. 1980. Модификация кофеином частоты индуцированных этиленимином и<br />
этилметансульфонатом соматических мутаций и митотического кроссинговера у дрозофилы. ж. Генетика., т.XVI. Nr.2, с. 299-<br />
308;<br />
Шварцман П.Я., Шарыгина Н.В., Сондоре З.А. 1980. Изучение частоты соматического мозаицизма при комбинированном<br />
действии этиленимина и формальдегина на личинок дрозофилы. ж. Генетика., т.XVI. Nr.2., с. 324-330;<br />
Шварцман П.Я., Сондоре З.А. 1975. Индуцированный соматический мозаицизм у дрозофилы как тест для оценки<br />
генетической активности факторов окружающей среды. ж.Генетика. т.ХI, N8, с. 171-173.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 18<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 15<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1972.-līdz šim Ķīmisko vielu un citu faktoru ģenētiskās aktivitātes izpēte eksperimentos ar drozofilu<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Vides bioloģijas pamati<br />
A<br />
3<br />
Cilvēka uzvedības ģenētika<br />
A<br />
2<br />
Ģenētika<br />
A<br />
2<br />
Šūnu fizioloģija I<br />
A<br />
2<br />
Sistemātiskā bioloģija<br />
A<br />
2<br />
Šūnas bioloģija<br />
A<br />
3<br />
Medicīniskā ģenētika<br />
C<br />
2<br />
Evolucionārā ekoloģija<br />
A<br />
2<br />
Šūnu fizioloģija II<br />
A<br />
1<br />
Ekotoksikoloģija<br />
A<br />
3<br />
Ivads bioloģijā<br />
A<br />
3<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
No1975.g. Latvijas Ģenētiķu un Selekcionāru biedrības biedre<br />
Datums 23.02.2011. /Zinaīda Sondore/<br />
(paraksts)<br />
4. P. 26
Dzimšanas gads: 1959<br />
Izglītība:<br />
1982. – 1987.<br />
1977. – 1982.<br />
Profesora, Dr. biol. ARTŪRA ŠKUTES<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Maskavas Valsts Universitāte, Bioloģijas doktora studijas<br />
Daugavpils Pedagoģiskais Institūts, Kvalifikācija - Bioloģijas un ķīmijas skolotājs<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2003.<br />
profesors - bioloģijas nozarē ekoloģijas apakšnozarē, LU Bioloģijas zinātņu nozares profesoru padome<br />
1994.<br />
Nodarbošanās:<br />
2008 – līdz šim brīdim<br />
2004 – 2008<br />
2003 – līdz šim brīdim<br />
2000 - 2003<br />
1994 - 1999<br />
doktora zinātniskais grāds, LU habilitācijas un promocijas padome<br />
Ekoloģijas institūta direktors<br />
Ekoloģijas institūta direktora v.i.<br />
Daugavpils Universitātes profesors<br />
Daugavpils Universitātes asociētais profesors<br />
Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes docents<br />
5. pielikums<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Škute A., Gruberts D., Soms J, Paidere J. 2008. Ecological and hydrological functions of the biggest natural floodplain in Latvia.<br />
Ecohydrology & Hydrobiology, vol 8, No 2-4:77-92<br />
Oreha, J., Škute N., Škute A. 2008. Morphological and genetic polymorphism in the Coregonus albula population of Lake Nirza in<br />
Latvia. Acta Zoologica Lituanica. Vol. 18. nr. 4<br />
Gruberts D., Druvietis I., Parele E., Paidere J., Popels A., Škute A. 2007. Impact of flooding on limnological characteristics of shallow<br />
floodplain lakes in Latvia. Hydrobiologia, 584:223-237<br />
Paidere J, D. Gruberts, Škute A., Druvietis I. 2007. Impact of two different flood pulses on planktonic communities of the largest<br />
floodplain lakes of the Daugava River (Latvia). Hydrobiologia. 592:303-314<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 30<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 50<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1985. – līdz šim Ūdens ekosistēmu funkcionēšanas vispārīgo likumsakarību pētījumi.<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Vispārīgā ekoloģija<br />
Hidroekoloģija<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
2009. – 2012. gadā vadīts ESF projekts „Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības<br />
nodrošināšanai”<br />
2006. – 2009. gadā vadīts Valsts pētījumu programmas „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” projekts DP 9 „Klimata mainības<br />
izraisīto noteces ekstrēmu ietekme uz plūdu riskam pakļautām teritorijām”,<br />
2004. – 2009. gadā vadīts Eiropas kopienas programmas Life Nature projekts ” Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā „Rāzna””<br />
2005. – 2007. gadā vadīts Nacionālās programmas “Atbalsts zinātniskās infrastruktūras modernizēšanai valsts zinātniskās institūcijās” ERAF<br />
projekts “Daugavpils Universitātes Bioloģisko resursu izpētes centrs”<br />
Datums 23.02.2011. /Artūrs Škute/<br />
B<br />
B<br />
3<br />
2<br />
4. P. 27
Dzimšanas gads: 1956<br />
Izglītība:<br />
1982. – 1986.<br />
1974. – 1979.<br />
1964. – 1974.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2003.<br />
1992.<br />
1987.<br />
Nodarbošanās:<br />
2006. – līdz šim brīdim<br />
2003. – 2006.<br />
1996. – 2003.<br />
1987. – 1996.<br />
Asociētās profesores, Dr.biol. NATAĻJAS ŠKUTES<br />
dzīves un darba gājums<br />
(Curriculum Vitae)<br />
Maskavas Valsts Universitāte Bioloģijas fakultāte, aspirantūra<br />
Voroņežas Valsts Universitāte, Bioloģijas fakultāte, Biofiziķis, Bioloģijas un ķīmijas pasniedzēja<br />
Voroņežas 20. vidusskola<br />
5. pielikums<br />
Asociētā profesore molekulārajā bioloģijā<br />
Bioloģijas zinātne doktore, LU promocijas padome<br />
Bioloģijas zinātņu kandidāts, Maskavas Universitāte Specializētā Zinātņu padome Molekulārajā bioloģijā<br />
Asociētā profesore Daugavpils Universitātes Ekoloģijas institūtā<br />
Asociētā profesore Daugavpils Universitātes, Bioloģijas katedras vadītāja<br />
Docente Daugavpils Universitāte, Bioloģija katedra<br />
Pasniedzēja, lektore Daugavpils Pedagoģiskais Institūts, Zooloģijas un fizioloģijas katedra<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Savicka, M., Škute, N., 2010. Effects of high temperature on malondildehyde content, superoxide production and growth changes in<br />
wheat seedlings ( Triticum aestivum L.). Ekologija, 56 (1-2): 26 – 33.<br />
Oreha, J., Škute, N., Škute, A., 2008. Morphological and genetic polymorphisms in the Coregonus albula population of the Lake<br />
Nirzas in Latvia. Acta Zoologica Lithuanica, 18 (4): 248-255.<br />
Škute, N. 2005. Nuclear DNA enzymatic methylation and its functions in eucaryotic cells. Review. Proceedings of the Latvian<br />
Academy of Sciences. Section B, 59 (1 [636]): 1-9.<br />
Shkute, N., Stivrina, N., 2005. 5-Azacytidine decreases fragmentation of nuclear DNA and pigment formation in first leaf cells of<br />
barley seedlings. Cell Biology International, 29: 1025-1031.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 40<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 50<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
Kopš 1992.gada Savvaļas dzīvnieku populāciju ģenētikas pētījumi<br />
Oksidatīvo procesu pētījumi augu šūnās<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Bioloģijas aktuālas problēmas<br />
Šūnu bioloģija<br />
Molekulārā bioloģija<br />
Evolūcijas pamati<br />
Evolucionāra ekoloģija<br />
Ekotoksikoloģija<br />
Biotehnoloģijas pamati<br />
Organisma individuāla attīstība<br />
Ievads bioloģijā<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
2005. – 2008. gadā vadīts ESF projekts „Bioloģijas un vides zinātnes studiju procesa kvalitātes uzlabošana Daugavpils Universitātē”<br />
2005.g., vadīts IZM Projekts „Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu populāciju ekspluatācijas limitu novērtēšana, izmantojot<br />
molekulāri ekoloģiskās metodes”<br />
2004. g., vadīts LZP Projekts „ Augu šūnu ieprogrammētās bojāejas ģenētiskie un molekulārie mehānismi”<br />
Kopā vadīti vairāk nekā 10 dažādi projekti (LZP, IZM, ESF u.c.).<br />
Kopš 2006. gada LZP eksperts bioloģijā – ekoloģijas apakšnozarē.<br />
Kopš 2009. gada eksperts bioloģijā – ekoloģijas apakšnozarē un eksperts ģenētikā.<br />
Datums 23.02.2011. ______________/Nataļja Škute/<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A<br />
2<br />
3<br />
3<br />
3<br />
2<br />
3<br />
3<br />
3<br />
3<br />
4. P. 28
Dzimšanas gads: 1973<br />
Izglītība:<br />
1998. – 2003.<br />
1996.-1998.<br />
1996.<br />
1991-1996.<br />
asociētā profesora, Dr.phys Edmunda Tamaņa<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
Doktorantūra DU, cietvielu fizikas apakšnozarē.<br />
Maģistratūra DPU, Maģistra grāds fizikā, cietvielu fizikas apakšnozarē.<br />
Bakalaura grāds fizikā, cietvielu fizikas apakšnozarē.<br />
DPU, fizikas vidusskolas un informātikas, matemātikas pamatskolas skolotājs.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
30.09.2005. Doktora zinātniskais grāds fizikā, cietvielu fizikas apakšnozarē<br />
Nodarbošanās:<br />
2008. – līdz šim<br />
brīdim<br />
2007. - līdz šim<br />
brīdim<br />
2006. – 2007.<br />
2002. – 2006.<br />
1998. – 2002.<br />
1996. – 1998.<br />
DU G. Liberta Inovatīvās mikroskopijas centra direktors<br />
asociētais profesors DU G. Liberta Inovatīvās mikroskopijas centrā, DU Zinātņu daļas vadītājs<br />
docents DU Fizikas katedrā<br />
lektors DU Fizikas katedrā<br />
asistents DU Fizikas katedrā<br />
laborants DU Fizikas katedrā<br />
5. pielikums<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
1. F. Muktepavela, G. Bakradze, L. Grigorjeva, R. Zabels, E. Tamanis. Properties of ZnO coatings obtained by mechanoactivated<br />
oxidation. Thin Solid Films. Vol. 518, pp. 1263–1266, 2009.<br />
2. E. Tamanis, L. Kozlovskis, V. Paškevičs. Crystalline and magnetic properties of nanostructured Ni and Fe films obtained in Penning’s<br />
discharge. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences. N 1, pp. 10-16, 2007.<br />
3. E.E. Shalyguina, M.A. Mukasheva, N.M. Abrosimova, L. Kozlovskii, E. Tamanis, A.N. Shalygin. The influence of annealing on<br />
magnetic and magneto-optical properties of iron and nickel films. Journal of Magnetism and Magnetic Materials. No. 300, e367–e370,<br />
2006.<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 20<br />
Konferenču tēzes 29<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
1993. - līdz šim<br />
brīdim<br />
Nanostrukturētu pārklājumu, plānu kārtiņu, funkcionālu materiālu iegūšana un īpašību (kristalogrāfiskā<br />
struktūra, tekstūra, magnētiskās, magnētoptiskās u.c. ) izpēte.<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Biofizika<br />
A<br />
2<br />
Augstvakuuma iegūšanas metodes<br />
A<br />
2<br />
Rentgenstruktūranalīze<br />
A<br />
2<br />
Plāno kārtiņu fizika un to iegūšana<br />
A<br />
2<br />
Fizikālo procesu datormodelēšana<br />
A<br />
2<br />
Radiācija un dozimetrija<br />
A<br />
2<br />
Teorētiskā mehānika<br />
A<br />
4<br />
Mikroskopijas tehnika<br />
B<br />
3<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
kopš 1996. gada - vairāk kā 10 zinātnisko projektu dalībnieks, autors un vadītājs.<br />
Datums 23.02.2011. ________________ ___ / Edmunds Tamanis/<br />
(paraksts)<br />
4. P. 29
Dzimšanas gads: 1982<br />
Izglītība:<br />
2006 - 2009<br />
2004 - 2006<br />
2000 - 2004<br />
1997 - 2000<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
gadi<br />
Nodarbošanās:<br />
2006 – pašlaik<br />
11.2007.- 11.2008<br />
11.2005. – 09.2006<br />
12.2004 – 06.2006<br />
2001 - 2004<br />
Pētnieka, Msc. biol. ULDA VALAIŅA<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
Daugavpils Universitāte, DMF doktora studiju programma „Bioloģija”<br />
Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā<br />
Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu bakalaura grāds bioloģijā<br />
Zasas vidusskola<br />
-<br />
Pētnieks DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā<br />
DU Sistemātiskās bioloģijas institūta izpilddirektors<br />
ESF projekta „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju<br />
priekšmetos” bioloģijas komponenta eksperts. (Iegūts IZM ISEC ārštatu metodiķa statuss).<br />
ES Struktūrfondu nacionālās programmas „Atbalsts doktorantūras programmu īstenošanai un<br />
pēcdoktorantūras pētījumiem” projekta „Atbalsts doktorantūras studijām un pēcdoktorantūras pētījumiem<br />
dabas zinātnēs un informācijas tehnoloģijās” projekta vadītāja asistents.<br />
DU Bioloģijas katedras vecākais laborants<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
5. pielikums<br />
Valainis U. 2010. Description of a new Omophron Latreille, 1802 species from Madagascar (Coleoptera: Carabidae: Omophronini).<br />
Baltic J. Coleopterol., 10(1): 13 – 17<br />
Valainis U. 2009. A review of genus Omophron Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae) Mediterranean fauna and distribution. Acta<br />
Biol. Univ. Daugavp., 9(1): 63 - 72.<br />
R. Cibuļskis, A. Barševskis, U. Valainis. 2009. New species of rove beetles (Coleoptera: Staphylinidae) in the fauna of Latvia. Acta<br />
Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 161-162<br />
Valainis U., Barševskis A., Rudāns E., Cibuļskis R. 2007. New data about Long-Horned Leaf Beetles (Donacinae: Chrysomelidae:<br />
Coleoptera) Collectings from Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp. 7 (1): 19-27<br />
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 8<br />
Konferenču tēzes vairāk nekā 20<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
2009 – pašlaik<br />
2008 – 2009<br />
2008.<br />
2008.<br />
2007 – 2009<br />
2007. – 2008.<br />
2007.<br />
Pētnieks ESF projektā „Bioirizācijas starpnozaru pētījumu grupa”<br />
Projekta „Monitoringa metodikas precizēšana un aprobēšana bezmugurkaulnieku uzskaitēm” vadītājs<br />
Vaboļu eksperts projektā „Pamatojuma izstrāde Nacionālā bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijai<br />
2008. – 2013. gadam”<br />
Entomologs projektā „Rāznas nacionālā parka ainavu ekoloģiskā plāna izstrāde”<br />
Vaboļu eksperts projektā „Mežsaimniecības ietekme uz putnu sugu daudzveidību”<br />
Eksperts projektā „Dažādu cirtes veidu ietekme uz meža kukaiņu bioloģisko daudzveidību”<br />
Pētnieks projektā „Lāzerskenējošās mikroskopijas metožu izmantošana pasaules karabidofaunas taksonomijā<br />
un filoģenēzē ”<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Sugu un biotopu aizsardzība<br />
B<br />
2<br />
Sistemātiskā bioloģija<br />
A<br />
2<br />
Projektu un publikāciju sagatavošana<br />
B<br />
2<br />
Pētnieciskā darba organizācija specialitātē<br />
Laboratorijas dokumentu izstrāde, noformēšana un arhīva<br />
B<br />
3<br />
organizēšana<br />
B<br />
2<br />
Likumdošana specialitātē<br />
B<br />
2<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
Dalība zinātniskās organizācijās: Baltijas Koleopteroloģijas Biedrības biedrs (2000. – pašlaik); Latvijas Entomoloģijas Biedrības biedrs<br />
(2001.-pašlaik); Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas biedrs, valdes priekšsēdētājs (2003.-pašlaik)<br />
Dalība citās organizācijās: DU Dabas izpētes un vides izglītības centra biedrs, valdes priekšsēdētājs (2006.-pašlaik)<br />
Datums 23.02.2011. ___________________/ Vārds Uzvārds/<br />
(paraksts)<br />
4. P. 30
Dzimšanas gads: 1971<br />
Izglītība:<br />
Mag. vet. med., IVETA ZELčA°<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
2002 - 2004 RTU Ražošanas kvalitātes institūts, profesionālais maģistra grāds visaptverošajā kvalitātes vadībā.<br />
1990 - 1996 Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, Veterinārmedicīnas fakultāte, veterinārārsta kvalifikācija.<br />
1978 - 1990 Baltinavas vidusskola, Balvu rajons.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2004<br />
1996<br />
Nodarbošanās:<br />
Profesionālais maģistra grāds visaptverošajā kvalitātes vadībā<br />
Veterinārārsta kvalifikācija.<br />
2005.g VP Kriminālistikas pārvalde, Kvalitātes vadības nodaļas priekšniece.<br />
2000 - 2005 PVD Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, Kvalitātes vadības daļas vadītāja.<br />
1999 - 2000 PVD Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, Administrācijas daļas vecākā referente.<br />
1998 - 1999 Veterinārā klīnika "Mazo brāļu hospitālis".<br />
1996 - 1998 Veterinārā aptieka "Universitātes Vetfonds".<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti<br />
Kvalitātes sistēmas organizēšana laboratorijā B 4<br />
Papildus ziņas par profesionālo darbību:<br />
Dalība zinātniskās organizācijās:<br />
Dalība citās organizācijās:<br />
Datums 23.02.2011. ___________________/ Vārds Uzvārds/<br />
(paraksts)<br />
5. pielikums<br />
4. P. 31
5. pielikums<br />
Bakalaura studiju programmas ”Ķīmija” A un B daļu studiju kursu<br />
apraksti<br />
A daļas kursi<br />
Kursa nosaukums Vispārīgā ķīmija<br />
Kursa kods Ķīmi1007<br />
Kredītpunkti 5<br />
ECTS kredītpunkti 7,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 80<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 48<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32<br />
Kursa apstiprinājuma datums 07.02.2011.<br />
Kursa autori<br />
Dr. ķīm., asoc. prof. Jānis Švirksts (lekcijas)<br />
Dr. paed., asoc. prof. Mihails Gorskis (lekcijas)<br />
Dr. ķīm., doc. Sergejs Osipovs (semināri un praktiskie darbi)<br />
Kursa anotācija<br />
Kurss paredzēts ķīmijas bakalaura programmas „Ķīmija” studentiem.<br />
Tā mērķis ir sagatavot studentus neorganiskās, organiskās, fizikālās, analītiskās un vides ķīmijas apgūšanai<br />
tālākajā studiju procesā, sniedzot teorētiskas zināšanas atomu, molekulu un kristālu uzbūvē, termoķīmijā,<br />
ķīmiskajā kinētikā, skābju bāzu īpašībās, elektroķīmijā, kā arī organisko savienojumu uzbūvē un īpašībās.<br />
Kursa mērķis ir arī vienkāršāko eksperimentālā darba iemaņu apguve ķīmiskajā laboratorijā: šķīdumu<br />
pagatavošana, vielu attīrīšana, ķīmisko pārvērtību veikšanā un novērojumu datu apstrādē, īpašību noteikšana<br />
un izmantošana vielu pierādīšanā.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti gūst izpratni par vielu uzbūvi un tās saistību ar ķīmiskajām īpašībām,<br />
iepazīst enerģijas pārneses ietekmi uz ķīmisko reakciju ātrumu, kā arī spēj novērtēt pārvērtību virzienu un<br />
norises apstākļus neorganiskajā un organiskajā sintēzē. Studenti spēj patstāvīgi veikt eksperimentālo darbu<br />
laboratorijā vielu iegūšanā, attīrīšanā un analīzē.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Ķīmijas attīstības vēsture, pamatjēdzieni un pamatlikumi. Matērijas īpašības.<br />
Stehiometrijas pamati: fizikālo lielumu aprēķini pēc formulām un ķīmisko reakciju vienādojumiem.<br />
Atomi, elektronu stāvoklis atomos, molekulas, joni.<br />
Elementu īpašību izmaiņu periodiskums.<br />
Ķīmiskās saites pamatkoncepcijas.<br />
Ķīmiskās saites teorijas. Stereoķīmijas pamati.<br />
Koordinācijas savienojumi.<br />
Kristālu uzbūve.<br />
Gāzu likumi.<br />
Dispersās sistēmas. Šķīdumu īpašības.<br />
Skābju bāzu teorijas. Reakcijas ūdens šķīdumos.<br />
Elektroķīmija un oksidēšanās-reducēšanās procesi<br />
5. P. 1
Termoķīmija. Ķīmiskā termodinamika.<br />
Ķīmiskā kinētika.<br />
Ķīmiskais līdzsvars.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Nostrādāti un ieskaitīti laboratorijas darbi, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
5. pielikums<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Chang R. Chemistry. 9th edition. MsGraw Hill Companies Inc., 2007.<br />
2. Hill J.W., Petrucci R.H., McCreary T.W. General Chemistry. 4th edition. Pearson Education Inc., 2005.<br />
3. Гуров А.А., Бадаев Ф.З., Овчаренко Л.П. Химия: Учебник для ВУЗов. Издательство МГТУ им. Н.Э.<br />
Баумана, 2004.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Rauhvargers A. Vispārīgā ķīmija. Rīga, Zinātne. 1996.<br />
2. General Chemistry Online. - http://antoine.frostburg.edu/chem/senese/101/index.shtml (15.10.2010.)<br />
3. Virtrual Chembook. - http://www.elmhurst.edu/~chm/vchembook/index.html (15.10.2010.)<br />
4. Tanner’s General Chemistry. - http://www.tannerm.com/ (15.10.2010.)<br />
5. Boering K. General Chemistry. - http://academicearth.org/courses/general-chemistry (15.10.2010.)<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. Chemistry International. - http://www.iupac.org/publications/ci/index.html<br />
5. P. 2
Kursa nosaukums Augstākā matemātika<br />
Kursa kods Mate1076<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Matemātika<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
Kursa apstiprinājuma datums 07.02.2011.<br />
Kursa autori<br />
Dr. math., asoc. prof. A. Gricāns, Dr. math., doc. A. Sondore<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Matemātika vidusskolas kursa apjomā;<br />
programmatūra Microsoft Excel<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Iepazīstināt ar matemātikas pamatmetodēm un lietojumiem dažādu dabas un ķīmisko<br />
procesu pētīšanā.<br />
Kursa uzdevumi: 1) sniegt priekšstatu par tādiem jēdzieniem kā funkcijas robeža, nepārtrauktība,<br />
atvasinājums un integrālis; 2) parādīt diferenciālvienādojumu lomu, lai izpētītu dažādas<br />
likumsakarības ķīmijā; 3) sniegt priekšstatus par matemātiskās statistikas pamatjēdzieniem un<br />
kritērijiem; 4) attīstīt iemaņas empīrisko datu apstrādē, iemācīt izdarīt pareizus statistiskus<br />
secinājumus; 5) iemācīt izveidot ķīmisko procesu matemātiskos modeļus, izmantojot korelācijas un<br />
regresijas analīzi.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par matemātikas pamatmetodēm un lietojumiem dažādu<br />
dabas un ķīmisko procesu pētīšanā. Studenti apgūst pamatiemaņas, izmantojot Microsoft Excel,<br />
empīrisko datu apstrādē un analīzē, prot izveidot ķīmisko procesu matemātiskos modeļus.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Statistiskās informācijas grupēšana.<br />
Statistiskās pētīšanas pamatposmi: informācijas vākšana, informācijas grupēšana un analīze.<br />
Ģenerālkopa un izlase.<br />
Izlases metodes teorētiskais pamatojums un reprezentativitāte. Izlašu veidi.<br />
Aprakstošā statistika.<br />
Vidējais aritmetiskais, moda, mediāna.<br />
Variācijas amplitūda, dispersija, standartnovirze, variācijas koeficients.<br />
Izlases vidējā standartkļūda, izlases vidējā relatīvā standartkļūda.<br />
Pāru korelācijas un regresijas analīze.<br />
Savstarpējo sakarību nozīme informācijas analīzē. Faktoriālā un rezultatīvā pazīme. Funkcionālās<br />
sakarības, funkcijas jēdziens. Funkciju uzdošanas veidi. Funkcijas grafiks. Elementārās funkcijas.<br />
Korelatīvās sakarības. Tieša un pretēja sakarība. Lineāra un nelineāra sakarība. Savstarpējo atkarību<br />
atklāšanas metodes. Lineārās korelācijas koeficients, determinācijas koeficients.Empīriskā<br />
regresijas līnija. Regresijas vienādojumi, to izmantošana rezultatīvās un faktoriālās pazīmes<br />
vērtību prognozēšanai.<br />
Vienargumenta funkciju diferenciālrēķini un integrālrēķini.<br />
Funkcijas atvasinājums un tā fizikālā, bioloģiskā un ķīmiskā interpretācija.<br />
Atvasināšanas pamatformulas.<br />
Funkcijas diferenciālis un tā lietojumi.<br />
Atvasinājuma lietojumi funkciju izpētē: funkcijas augšana un dilšana; funkcijas maksimumi un<br />
5. P. 3
5. pielikums<br />
minimumi, funkcijas grafika ieliekums, izliekums.<br />
Primitīvā funkcija un nenoteiktais integrālis.<br />
Pamatintegrāļu tabula.<br />
Nenoteiktā integrāļa pamatīpašības un aprēķināšana.<br />
Noteiktā integrāļa definīcija un īpašības, tā ģeometriskā un fizikālā interpretācija.<br />
Noteiktā integrāļa aprēķināšanas metodes.<br />
Noteiktā integrāļa lietojumi populācijas daudzuma un populācijas biomasas aprēķināšanā.<br />
Parastie diferenciālvienādojumi.<br />
Diferenciālvienādojuma jēdziens, to veidi, lietojumi.<br />
Pirmās kārtas diferenciālvienādojumi ar atdalāmiem mainīgajiem un lineāri diferenciālvienādojumi.<br />
Diferenciālvienādojumu izmantošana ķīmijā: pirmās kārtas ķīmiskās reakcijas kinētiskais<br />
vienādojums; otrās kārtas ķīmiskās reakcijas kinētiskais vienādojums.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās semināros, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. R. Bronson. Differential Equations Crash Course, McGraw-Hill, 2003, 136 p.<br />
2. Hoffmann L.D., Bradley G.L. Calculus for Business, Economocs, and the Social and Life<br />
Sciences. – McGRAW-HILL, inc, 1992.<br />
3. Hirst, Keith E. Calculus of One Variable / Keith E.Hirst. - London : Springer, 2006. - 267 p<br />
4. R.C. Wrede, M. Spiegel. Theory and problems of advanced calculus, McGraw-<br />
Hill, 2002, 433 p.<br />
5. I.Arhipova, S.Bāliņa. Statistika ekonomikā. – Datorzinību centrs, 2003.<br />
6. Z.Goša. Statistika.- Rīga, 2003.<br />
7. L.Grīnglazs, J.Kopitovs. Matemātiskā statistika ar datoru lietojuma paraugiem uzdevumu<br />
risināšanā. – Rīga, 2003<br />
8. E.Kronbergs, P.Rivža, Dz.Bože. Augstākā matemātika. 1.daļa. – Rīga, Zvaigzne, 1988<br />
9. E.Kronbergs, P.Rivža, Dz.Bože. Augstākā matemātika. 2.daļa. – Rīga, Zvaigzne, 1988.<br />
10. Šteiners K. Augstākā matemātika. III daļa. – R.: Zvaigzne ABC, 1998.<br />
11. Šteiners K. Augstākā matemātika. IV daļa. – R.: Zvaigzne ABC, 1999.<br />
12. Vergina G., Kārkliņa V. Statistika ekonomistiem. – Rīga, 2000.<br />
13. Volodko I. Augstākā matemātika II– R.: Zvaigzne ABC, 2009.<br />
14. V. Gedroics. Viena argumenta funkciju diferenciālrēķini (2002.)<br />
http://www.de.dau.lv/matematika/fun1.pdf<br />
15. V. Gedroics. Viena argumenta funkciju integrālrēķini (2002.)<br />
http://www.de.dau.lv/matematika/Integr1.pdf<br />
16. Босс В. Лекции по математике. Том 2. Дифференциальные уравнения, 2004, 208 с.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. F. Ayres, E. Mendelson. Theory and Problems of Differential and Integral Calculus,<br />
McGraw-Hill, 1989, 484 p.<br />
2. Chatterjee, Samprit. Regression Analysis by Example / Samprit Chatterjee,Ali S.Hadi. -<br />
4th ed. - Hoboken : John Wiley & Sons, 2006. - 375 p.<br />
3. J.D. Logan. A First Course in Differential Equations (Universitext), Springer, 2006.<br />
4. Revina I.Ekonometrija. – Rīga, 2002.<br />
5. Sprieslis J., Teibe U., Kalniņš I. Matemātika medicīnas studentiem. 2. daļa. – Rīga, AML,<br />
1997.<br />
6. E.Vasermanis, D.Škiltere. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. – SIA Izglītības<br />
soļi, 2003.<br />
7. Гросман С., Тернер Дж. Математика для биологов. – М., 1983.<br />
8. Данко П.Е., Попов А.Г., Кожевникова Т.Я. Высшая математика в упражнениях и<br />
задачах. Часть 1. М.: Мир и образование, 2003.<br />
5. P. 4
5. pielikums<br />
9. Данко П.Е., Попов А.Г., Кожевникова Т.Я. Высшая математика в упражнениях и<br />
задачах. Часть 2. М.: Мир и образование, 2002.<br />
10. Лакин Г.Ф. Биометрия. – М.: Высшая школа, 1990.<br />
11. Письменный Д. Конспект лекций по высшей математике. – М.: Айрис Пресс, 2004.<br />
12. Пузаченко Ю.Г. Математические методы в экологических и географических<br />
исследованиях. – М.: Издательский центр «Академия», 2004.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. http://www.chemlin.net/chemistry/mathematics.htm<br />
2. http://en.wikibooks.org/wiki/Mathematics_for_Chemistry<br />
3. http://www.shodor.org/UNChem/math/index.html<br />
5. P. 5
Kursa nosaukums Vispārīgā fizika<br />
Kursa kods Fizi1032<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Fizika<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
skaits<br />
16<br />
Kursa izstrādātājs(-i)<br />
Dr. phys., docents Amandis Podiņš, Dr. phys., profesors Valfrīds Paškevičs<br />
Aizstātais(-ie) studiju kurss(-i)<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Fizikas kurss "Fizika " ķīmijas studentiem tiek realizēts viena semestra laikā. Nedēļā tiek lasītas<br />
lekcijas 2 stundu apjomā un studenti izstrādā laboratorijas darbus par fizikas tēmu 2 stundas nedēļā.<br />
Pēc katras nodaļas tiek izpildīti testi (pavisam 4 testi), kas kalpo studentu paškontrolei un zināšanu<br />
novērtēšanai. Semestra laikā studentiem jāizpilda mājas darbs uzdevumu risināšanā.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi nokārtojot šo kursu, students būs ieguvis zināšanas par klasiskās fizikas pamatlikumiem, to<br />
pielietojamības robežām, kā arī laboratorijas darbu laikā attīstījis un nostiprinājis iemaņas fizikālā<br />
eksperimenta un mērījumu veikšanā, kas nepieciešamas ķīmijas studijām.<br />
Kursa plāns<br />
LEKCIJU KURSA SATURS<br />
IEVADS<br />
Fizikas kā zinātnes pamatuzdevumi un pētīšanas metodes. Starptautiskā mērvienību sistēma.<br />
Fizikas saikne ar citām dabas zinātnēm. . Fizikas, ģeogrāfijas, ķīmijas un bioloģijas saskares punkti<br />
un robežzinātnes: ģeofizika, seismoloģija, meteoroloģija, radioaktīvā datēšana, biofizika, fizikālā<br />
ķīmija<br />
MEHĀNIKA<br />
Kinemātikas pamati. Materiāla punkta taisnvirziena kustība. Materiāla punkta kustība pa<br />
riņķa līniju. Dinamikas pamatlikumi. Ņūtona likumi. Masa un spēks. Sadursmes. Impulss, tā<br />
nezūdamības likums. Vispasaules gravitācijas likums. Darbs, enerģija un jauda.. Kinētiskā un<br />
potenciālā enerģijas. Enerģijas nezūdamības likums. Cieta ķermeņa rotācija. Inerces moments,<br />
griezes spēka moments, rotācijas dinamikas pamatvienādojums. Impulsa momenta nezūdamības<br />
likums. Ķermeņa līdzsvara nosacījumi. Šķidrumu un gāzu dinamika. Bernulli vienādojums<br />
Hidrostatiskais līdzsvars. Svārstības un viļņi. Harmoniskas svārstības. Rezonanse. Viļņu veidi, to<br />
izplatīšanās dažādās vidēs. Viļņu interference. Skaņa.<br />
VIELAS UZBŪVE UN SILTUMPROCESI<br />
Molekulāri kinētiskās teorijas pamati. Siltums un temperatūra. Gāzes. Eksperimentālie gāzu<br />
likumi. Brīvības pakāpju skaits un gāzes iekšējā enerģija. Gāzu siltumietilpība. Gāzes molekulu<br />
virzes kustības ātrums. Termodinamikas pamati. Gāzes darbs. Kinētiskās enerģijas pārvēršanās<br />
siltumā. Pirmais termodinamikas likums. Gāzu procesi. Karno cikls. Entropija. Otrais<br />
termodinamikas likums. Pārneses procesi gāzēs. Difūzija, siltumvadāmība un viskozitāte. Iekšējais<br />
spiediens šķidrumā.. Virsmas spraigums. Kapilārās parādības. Vielu agregātstāvokļa maiņa. Reālas<br />
gāzes. Iztvaikošanas un kondensācijas fizikālā jēga, šo procesu norise dabā un to sekas. Vielu<br />
termiskās īpašības. Statiskās fizikas elementi. Atgriezeniski un neatgriezeniski fizikāli procesi.<br />
Procesu norises cēloņi un virzība dabā.”Siltumnīcas efekta” fizikālā puse.<br />
5. P. 6
5. pielikums<br />
ELEKTRODINAMIKAS PAMATI<br />
Elektriskie lādiņi. Lādētu ķermeņu mijiedarbība. Elektriskais lauks. Lauka intensitāte un<br />
lauka potenciāls. Kapacitāte. Dipola moments. Elektriskā strāva. Strāva metālos, elektrolītos un<br />
pusvadītājos. Pretestība. Vielu vadītspējas atkarība no ģeometriskajiem izmēriem un temperatūras.<br />
Magnētiskais lauks. Strāvas magnētiskā daba. Strāvas vijuma magnētiskais lauks. Magnētiskais<br />
moments, tā iedarbība ar magnētisko lauku. Orbitālais un spina magnētiskie momenti.<br />
Elektromagnētiskā indukcija un tās pielietošana dažādās ierīcēs. Maiņstrāva. Lādiņa kustība<br />
magnētiskajā laukā, Lorenca spēks. Holla efekts. Vielu elektriskās un magnētiskās īpašības.<br />
Elektromagnētiskais starojums.<br />
OPTIKA UN MIKROPASAULES FIZIKA<br />
Gaisma, tās daba. Gaismas atstarošana, laušana, polarizācija. Optiskās ierīces, mikroskops,<br />
teleskops, brilles, lupa. Attēlu konstruēšana lēcās un spoguļos. Gaismas difrakcija un interference.<br />
Lāzeri. Gaismas dispersija. Luminiscences veidi: termoluminiscence, hemioluminiscence un<br />
bioluminiscence. Melna ķermeņa starojuma likumi. Fotometrija. Optiskās parādības atmosfērā.<br />
Gaismas kvantu daba. Fotoefekts. Komptona efekts. Atoma uzbūve. Bora postulāti. Gaismas<br />
izstarošana un absorbcija. Spektrālanalīze. Daļiņu viļņējādās īpašības. Heizenberga nenoteiktības<br />
princips. Rezerforda eksperimenti. Atoma kodola uzbūve. Masas defekts. Kodolspēki.<br />
Kodolreakcijas. Kodolsintēze, šī procesa norise Saules iekšienē. Dabiskā radioaktivitāte. Datēšanas<br />
metodes, kas balstās uz radioaktīvās sabrukšanas pēdu izpēti. Mūsdienu uzskati par vielas uzbūvi.<br />
Elementārdaļiņas un to pārvēršanās procesi. Jēdziens par kvarkiem. Vielas evolūcija Visumā.<br />
LABORATORIJAS DARBU KURSA SATURS<br />
1. Lineāro lielumu mērīšana (tiešā mērīšana)<br />
2. Translācijas kustības kinemātikas un dinamikas likumu pētīšana ar Atvuda mašīnas palīdzību<br />
3. Cieta ķermeņa dinamikas pamatlikuma pētīšana rotācijas kustībai<br />
4. Kustības impulsa un mehāniskās enerģijas saglabāšanās likumu pētīšana ķermeņu sadursmē<br />
5. Universālās gāzu konstantes noteikšana<br />
6. Cp/Cv noteikšana ar Klemana -Dezorma metodi<br />
7. Viskozitātes koeficienta noteikšana pēc Stoksa metodes<br />
8. Zemes magnētiskā lauka indukcijas mērīšana.<br />
9. Ķīmiskā elementa EDS, spaiļu sprieguma un iekšējās pretestības noteikšana<br />
10. Pretestības mērīšana<br />
11. e/m noteikšana<br />
12. Refraktometrija<br />
13. Interference<br />
14. Polarizācija<br />
Papildizvēles temati:<br />
1. Atmosfēras gaisa mitruma mērīšana<br />
2. Ūdens strūklas gaisa sūkņi<br />
3. Virsmas spraiguma koeficienta noteikšana ar kapilārās pacelšanās paņēmienu<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Semestra laikā studentiem ir jāizpilda auditorijā 4 testi, 4 mājas darbi (katrs mājas darbs 12<br />
uzdevumi), jāizpilda un jāaizstāv 12 laboratorijas darbi. Kursa eksāmens ir mutisks, tiek uzdoti divi<br />
jautājumi no mācību programmas.<br />
Galīgajā zināšanu vērtējumā mutiskais eksāmens dod 30%, laboratorijas darbi - 25%, , uzdevumu<br />
risināšana - 25% un testi - 20%,<br />
Mācību pamatliteratūra<br />
1. Grabovskis. R. Fizika. Rīga . Zvaigzne. 1983<br />
2. Valters A. u.c. Fizika. Rīga. Zvaigzne"1992<br />
3. D.C.Giancoli, „Physics. Principles with Applications”,6 th edition, Prentice Hall<br />
International, Inc., 2005<br />
4. Eugene Hecht. Physics: calculus, Brooks/Cole Publishing Company, 1998, third ed.,2003<br />
5. Jansone M., Kalnača A., Blūms J., Ķiploka A., Klemenoks I., Medvids A., Knite M..<br />
Uzdevumu krājums Vispārīgajā fizikā, Rīga, RTU.2000<br />
5. P. 7
Papildliteratūra<br />
5. pielikums<br />
6. John D.Cutnell & Kenneth W. Johnson. Physics. 5th edition, John Willey & Sons, 2001<br />
Inc., 1995<br />
2. David Halliday, Robert Resnick, Jearl Walker . Fundamentals of Physics, enhanced<br />
problems version, sixth edition,2003, John Wiley& Sons<br />
.<br />
Periodika, interneta resursi un citi avoti<br />
1. Reviews of Modern Physics, American Physical Society, www.rmp.aps.org)<br />
2. http://www.chem.ox.ac.uk/teaching/Physics (Oksfordas fizikas kurss ķīmiķiem)<br />
5. P. 8
Kursa nosaukums Ievads bioloģijā<br />
Kursa kods Biol1043<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Bioloģija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
skaits<br />
16<br />
Kursa autori<br />
Asoc. prof. Nataļja Škute, doc. Zinaīda Sondore<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā izglītība<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar bioloģijas vēsturi un mūsdienu bioloģijas aktuālām<br />
problēmām, ar dzīvo sistēmu īpašībām, ar svarīgākajiem bioloģijas teorētiskajiem pamatjautājumiem un<br />
likumsakarībām. Semināros studenti diskutē par bioloģijas aktuālām problēmām, apspriež bioloģijas<br />
likumsakarības. Laboratorijas nodarbībās studenti apgūst augu, dzīvnieku un sēnņu sistemātikas<br />
principus.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par bioloģijas vēsturi un mūsdienu bioloģijas aktuālām<br />
problēmām, par svarīgākajām bioloģijas teorētiskajām likumsakarībām. Pēc kursa apguves studenti ir<br />
sagatavoti turpmāko ekoloģisku kursu studijām (Bioķīmijā, Ekotoksikoloģija u.c.).<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
1.Bioloģija kā zinātniska nozare. Bioloģijas apakšnozares. Taksonomiskas un fundamentālas zinātnes.<br />
Bioloģijas saistība ar citām zinātnēm.<br />
2.Bioloģijas vēsture un attīstības periodi.<br />
3.Dzivības definīcijas, atšķirība starp dzīvam un nedzīvam sistēmām, izpratne par dzīvību dažādos<br />
filozofijas virzienos.<br />
4.Dzīvās sistēmas klasifikācijas un dzīvo sistēmu organizācijas līmeņi<br />
5.Dzīvo organismu izcelšanās koncepcijas.<br />
6.Dzīvo organismu daudzveidības veidošanas koncepcijas<br />
7.Dažadi dzīvības cikli.<br />
8.Genoma organizācija un funkcionēšana dažādās dzīvības sistēmās.<br />
9.Dzīvu organismu vairošanās veidi<br />
10.Dzīvu organismu barošanās veidi un dzīvu organismu metabolisma veidi<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās laboratorijas darbos, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1.S.S. Madera,1998, Bioloģija. 3 daļas, Rīga, Zvaigzne ABC<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1 E.Libber 1982, Kompendium der allgemeinen biologie (tulk.uz krievu valdu)<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. Ilustrēta zinātne (Bonnie Publication International A/S), Copenhagen<br />
5. P. 9
Kursa nosaukums Organiskā ķīmija I<br />
Kursa kods Ķīmi1008<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 64<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
32<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem., doc. Jeļena Kirilova, Dr. chem., doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Attīstīt studentos aktīvo un radošu attieksmi pret mācību procesu, apzināt organisko vielu<br />
daudzveidību un kopsakarību; iemācīties iegūt un raksturot organiskos savienojumus, iepazīties ar to<br />
fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un praktiskās pielietošanas iespējām.Laboratorijas darbu laikā<br />
attīstīt un nostiprināt zinātniskā darba prasmes un iemaņas organisko vielu pētījumu veikšanā.<br />
Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar organisko savienojumu nomenklatūras pamatprincipiem un<br />
organiskās ķīmijas teorētiskajām problēmām;<br />
2) dot priekšstatu par svarīgākajām organisko savienojumu klasēm;<br />
3) sniegt zināšanas par organisko savienojumu svarīgākiem pārstāvjiem, to iegūšanas metodēm, pamatreakcijām<br />
un nozīmīgākām lietošanas sfērām;<br />
4) apgūt laboratorijas darbu tehniku organiskās ķīmijas laboratorijā.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par organisko savienojumu svarīgākajam īpašībām, to<br />
kopsakarībām un nozīmīgākām lietošanas sfērām, kā arī pamatiemaņas darbā ar organisko vielu<br />
raksturošanu un iegūšanu..<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Organiskās ķīmijas priekšmets, tās pamatjēdzieni.<br />
Organiskās ķīmijas attīstība pasaulē un Latvijā.<br />
Organisko savienojumu izdalīšanas, attīrīšanas un identificēšanas metodes. Saišu veidošanās, indukcijas<br />
un konjugācijas efekti.<br />
Organisko savienojumu klasifikācija un nomenklatūra.<br />
Galvenās funkcionālās grupas. Organisko savienojumu izomērija.<br />
Organisko reakciju un reaģentu klasifikācija. Organisko savienojumu struktūra.<br />
Ogļūdeņraži: alkāni, alkēni, alkadiēni, alkīni, cikloalkāni, arēni. Izomērija. Nomenklatūra. Iegūšana.<br />
Fizikālās un ķīmiskās īpašības. Izmantošana.<br />
Halogēnogļūdeņraži: halogēnalkāni, halogēnalkēni, halogēnalkīni un halogēnarēni. Izomērija.<br />
Nomenklatūra. Iegūšana. Fizikālās un ķīmiskās īpašības. Izmantošana.<br />
Metālorganiskie savienojumi<br />
Ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi: vienvērtīgie piesātinātie un nepiesātinātie spirti, daudzvērtigie<br />
piesātinātie un nepiesātinātie spirti. Izomērija. Nomenklatūra. Iegūšana. Fizikālās un ķīmiskās īpašības.<br />
Izmantošana. Ēteri.<br />
Ogļūdeņražu karbonilatvasinājumi: piesātinātie, nepiesātinātie un aromātiskie aldehīdi un ketoni.<br />
Izomērija. Nomenklatūra. Iegūšana. Fizikālās un ķīmiskās īpašības. Izmantošana. Ogļhidrāti.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga laboratorijas darbu izpilde, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
5. P. 10
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Meirovics I. Organiskā ķīmija. – Rīga, 1992.<br />
2. Neilands O. Organiskā ķīmija. - Rīga, 1977<br />
3. Cēdere D., Logins J. Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. – Rīga, 1996.<br />
4. Dzintare Z. Organiskā ķīmija. – Rīga, 1974.<br />
5. Feldmanis F., Rudzītis G. Organiskā ķīmija. – Rīga, 1974.<br />
5. pielikums<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Valters R. Organiskā ķīmija Latvijā / R.Valters,J.Stradiņš. - Rīga : Zinātne, 1985.<br />
2. Baum Stuart J. Introduction to organic and biological chemistry / S. J. Baum, J. W. Hill. – New<br />
York : Macmillan Publishing Company, 1993.<br />
3. R.T.Morrison, R.N.Boyd. Organic Chemistry. Prentice Hall, Englwod Cliffs, New Jersey, 1992.<br />
4. Paula Yurkanis Bruice. Organic Chemistry. Prentice-Hall International, INC, 1998<br />
5. Грандберг И.И. Органическая химия, - Москва, 1980.<br />
6. Потапов В.М. Татаринчик С.Н. Органическая химия, - Москва, 1977.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
Journal of Organic Chemistry<br />
5. P. 11
Kursa nosaukums Neorganiskā ķīmija I<br />
Kursa kods Ķīmi1009<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 64<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32<br />
Kursa autori<br />
Dr. ķīm., asoc. prof. Jānis Švirksts (lekcijas)<br />
Dr. paed., asoc. prof. Mihails Gorskis (lekcijas)<br />
Mag. ķīm., lekt. Valentīna Jefimova (semināri un praktiskie darbi)<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kurss paredzēts ķīmijas bakalaura programmas „Ķīmija” studentiem.<br />
Studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par ķīmiskajiem elementiem un<br />
neorganiskajiem savienojumiem, to nomenklatūru, uzbūvi, iegūšanas paņēmieniem, fizikālajām un<br />
ķīmiskajām īpašībām. Kursā tiek īsi aplūkotas visu periodiskās sistēmas grupu elementu svarīgākās<br />
vispārīgās īpašības un to veidotie savienojumi, balstoties uz atoma uzbūvi un vielas uzbūves teorijām.<br />
Rezultāti<br />
Apgūstot šo kursu studenti prot raksturot periodiskās tabulas grupu ķīmiskos elementu raksturīgākās<br />
īpašības un to veidotos savienojumus, balstoties uz zināšanām par ķīmisko elementu atomu un to<br />
veidoto savienojumu uzbūvi. Studenti ir apguvuši prasmi sintezēt dažādus neorganiskos savienojumus,<br />
praktiski pārbaudīt iegūto produktu sastāvu un ķīmiskās īpašības.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Atoma uzbūve, periodiskais likums un ķīmisko elementu periodiskā tabula. Ķīmisko elementu nosacīta<br />
klasifikācija.<br />
Ķīmiskā saite tipisko s elementu un tipisko p elementu veidotās vielās.<br />
Ķīmiskās reakcijas.<br />
Tipiskie elementi. Tipisko elementu veidoto vielu īpašības, iegūšana, izmantošana.<br />
Pārejas elementi. Pārejas elementu veidoto savienojumu uzbūves un īpašību īpatnības.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Nostrādāti un ieskaitīti laboratorijas darbi, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Chang R. Chemistry. 9th edition. MsGraw Hill Companies Inc., 2007.<br />
2. Atkins P., Overton T., Rourke J., Weller M., Armstrong F. Inorganic Chemistry, 4th ed.,Oxford<br />
University Press, 2006.<br />
3. Miesler G., Tarr D. A. Inorganic Chemistry. Prentice Hall, Upper Saddle River, New Jersey, 2004<br />
4. Riedel E. Anorganische Chemie, 6. Aufl. Gruyter, 2004.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Virtrual Chembook. - http://www.elmhurst.edu/~chm/vchembook/index.html (15.10.2010.)<br />
5. P. 12
2. Greenwood, N. Norman. Chemistry ot the Elements. Butterworth Heinemann, 1997.<br />
3. Huheey James E., et al, Inorganic Chemistry, Harper Collins, New York, 1993.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. Chemistry International. - http://www.iupac.org/publications/ci/index.html<br />
2. www.webelements.com<br />
5. pielikums<br />
5. P. 13
Kursa nosaukums Darba aizsardzība<br />
Kursa kods Ķīmi1010<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem., doc. Jeļena Kirilova, Dr. chem., doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija;<br />
Organiskā ķīmija;<br />
Bioloģiskā ķīmija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Attīstīt studentos aktīvo un radošu attieksmi pret mācību procesu, veidot studentiem<br />
pareizu attieksmi pret darba vidi un sniegt pamatzināšanas par riska faktoriem darba vidē, to ietekmi uz<br />
organismu, drošām darba metodēm, aizsardzību un profilaksi.<br />
Kursa uzdevumi: 1) apgūt drošā darba metodes dabas un tehnisko zinātņu laboratorijās, 2) apgūt<br />
zināšanas par elektrodrošības, sprādziendrošības, ugunsdrošības, augsta un zema spiediena drošības,<br />
radiācijas drošības un ķīmisko vielu drošību, drošības tehnikas līdzekļiem, 3) analizēt mūsdienu darba<br />
vides problēmas un atrast to risinājumus saskaņā ar Latvijas likumdošanu.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūs izpratni par darba drošību ikdienā, kā arī par aroda veselības<br />
lomu cilvēku resursu saglabāšanā. Apgūstot priekšstatus par darba vides ķīmiskajiem, fizikālajiem,<br />
bioloģiskajiem, mehāniskajiem un ergonomiskajiem riska faktoriem, tiks apzināta droša darba vide un<br />
radīta zinātniski pamatota bāze nepieciešamo preventīvo pasākumu izvēlē, veicot darba vides iekšējo<br />
uzraudzību.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Darba aizsardzības likumdošana, LR standartu un normatīvu sistēmas.<br />
Arodveselības un darba higiēnas pamatprincipi.<br />
Darba vides riska faktori, aizsardzība un profilakse.<br />
Darba vides risku novērtēšanas metodes.<br />
Elektriskās strāvas bīstamība.<br />
Tehnoloģisko procesu drošība, sprādziendrošība un ugunsdrošība<br />
Ventilācija un gaisa kondicionēšana.<br />
Pamatnostādnes par ķīmiskām vielām un produktiem.<br />
Ķīmisko vielu bīstamība. Ķīmisko risku samazināšana un novērtēšana.<br />
Ķīmisko vielu iedarbība uz cilvēku.<br />
Darbs ar ķīmiskām vielām.<br />
Ķīmisko risku novērtēšana darba vidē.<br />
Riska faktori un strādājošo arodveselība tautsaimniecības nozarēs.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga laboratorijas darbu izpilde, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. V. Kaļķis, Ž. Roja. Riski darba vidē, LU, Rīga, 2007. - 100 lpp.<br />
2. V. Kaļķis, I. Kristiņš, Ž. Roja, Darba vides risku novērtēšana, LU, Rīga, 2003. - 101 lpp<br />
5. P. 14
5. pielikums<br />
3. V. Kaļķis, Ž. Roja, H. Kaļķis. Darba vides risku novērtēšanas praktiskās metodes, LU, Rīga,<br />
2007. - 100 lpp.<br />
4. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. V. Kaļķa un Ž. Rojas red. Rīga,<br />
Elpa-2, 2001. -500 lpp.<br />
5. M. Eglīte. Darba medicīna. Rīga, 2000. - 700 lpp.<br />
6. Fundamentals of Industrial Hygiene (5th ed). Ed. Barbara A. Plog, Jill Niland, Patricia J.<br />
Quinlan. National Safety Council, Itasca, Illinois, 2002. - 1100 p.<br />
7. В. А. Девисон, Охрана труда, М., Форум, 2003,. - 400 с.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Handbook of Occupational Safety adn Health. Ed. Lois.J.Di Berardinis, 2nd ed.,<br />
J.Willey & Sons, Inc., New York, 2000. - 1195.p.<br />
2. Encyclopaedia of Occupational Health and Safety. 4th edition. International Labour<br />
Office, 1998. - p. 3287.<br />
3. P. K. Martin, B. Chadbourne. The Professional Guide to Risk Assessment, Renaissance<br />
Educational Services, 2004. - 157 p.<br />
4. Безопасность жизнедеятельности. Производственная безопасность и охрана<br />
труда. П.П. Кукин и др. 2-изд. М., Высш. шк., 2003. - 439 с.<br />
5. Охрана труда в химической промышленности (под ред. Г. В. Макарова). М.,<br />
Химия, 1989. - 495 с.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. LR Darba aizsardzības likums: www.likumi.lv.<br />
2. LR Labklājības ministrija: www.lm.gov.lv.<br />
3. Valsts darba inspekcija: www.vdi.gov.lv.<br />
4. LR MK noteikumi un standarti darba aizsardzības jomā: www.vdi.gov.lv; www.osha.lv.<br />
5. Eiropas darba drošības un veselības attīstības aģentūra: www.osha.lv.<br />
5. P. 15
Kursa nosaukums Profesionālā angļu valoda<br />
Kursa kods Filo1050<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Filoloģija<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. ped., doc. Ludmila Rumjanceva<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Attīstīt studentos aktīvo un radošu attieksmi pret mācību procesu, attīstīt, pilnveidot un<br />
sistematizēt angļu valodas prasmes profesionālas komunikācijas jomā, nostiprināt zinātniskā darba<br />
prasmes un iemaņas.<br />
Kursa uzdevumi: 1) iesaistīt studentus nepieciešamo starptautisko komunikācijas prasmju un<br />
profesionālo iemaņu apgūšanā;<br />
2) dot priekšstatu par profesionālu terminoloģiju angļu valodā;<br />
3) attīstīt profesionāli orientētas valodas komunikatīvās kompetences.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti varētu sekmīgi piedalīties lekcijās un semināros angļu valodā, brīvi<br />
lasīt zinātniskus rakstus un spētu prezentēt savus pētnieciskos darbus.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Vispārīgais un terminoloģiskais leksikas minimums. Vārdu krājuma papildināšanas metodes: vārdu<br />
darināšana, neoloģismi, aizgūšana. Terminu veidošanas paņēmieni. Profesionālās idiomas.<br />
Profesionālās abreviatūras. Sinonīmi. Antonīmi. Polisēmija/daudznozīmība. Vārdnīcu tipi.<br />
Lietvārds. Pamatkategorijas. Lietvārda daudzskaitļa formas, kas aizgūtas no latīņu un grieķu valodām.<br />
Darbības vārds. Angļu laika sistēma aktīvajā un pasīvajā kārtā. Modālie darbības vardi. Modālie<br />
darbības vārdi vajadzības, iespējas un pieņēmuma funkcijas izteikšanā.<br />
Īpašības vārds. Skaitļa vārds. Vietniekvārds. Galvenie vietniekvārdu veidi: personas, piederības,<br />
norādāmais, nenoteiktais, atgriezeniskais vietniekvārds.<br />
Artikuls. Noteiktais un nenoteiktais artikuls. Artikula neesamība. Artikulu lietojums ar īpašvārdiem.<br />
Teksta veidošana un stilistika. Teksta organizācija saskaņā ar komunikatīvā mērķa izteikšanu. Teksta<br />
komponentu tematiska organizēšana un komunikatīvā kontinuitāte starp tiem. Vienkāršu un saliktu<br />
teikumu savstarpēja attiecība tekstā, ko nosaka tā komunikatīvā funkcija. Rindkopa kā teksta<br />
kompozīcijas struktūras vienība. Punktuācija. Funkcionāli – stilistiskās teksta veidošanas īpatnības.<br />
Oficiālais-darījumu stils. Tā pazīmes: oficiālums, loģika, tiešums, stereotipiskums. Stingra<br />
kompozīcijas struktūra, rindkopas nepatstāvība. Sintaktiskās konstrukcijas sarežģītība, lokāmo divdabju<br />
bagātība. Leksikas īpatnības: kombinācija – tehniskās, zinātniskās un plaši lietojamās grāmatu<br />
terminoloģijas, speciālās klišejas un zīmogi.<br />
Zinātniski-profesionālais stils. tekstu žanri: īsti zinātniskie (monogrāfija, sleja, disertācija, <strong>ziņojums</strong>);<br />
informatīvi-referatīvais (referāts, anotācija, rezumē); izziņu-enciklopēdiskais (enciklopēdija, vārdnīcas,<br />
rokasgrāmata); zinātniski – vērtējošie (recenzija, atsauksme, slēdziens); instruktīvie (instrukcija,<br />
programma); zinātniskie – darījumu (patenti, autoru apliecinājums).<br />
Zinātniskais darba aparāts: atsauces, metodika, bibliogrāfija. Leksikas īpatnības: grāmatu leksikas,<br />
zinātniskās un specialās terminoloģijas pielietojums.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
5. P. 16
Sekmīga praktisko darbu izpilde, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
5. pielikums<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Downing Angela. A University Course in English Grammar / Angela Downing, Philip Locke. -<br />
London ; New York, 2003<br />
2. Čākure G. English for Technical Colleges /Angļu valoda tehniskajām augstskolām / G.Čākure,<br />
K.Kauliņš, L.Maizīte. - Rīga : Zvaigzne, 1990.<br />
3. English for Science Students /Angļu valoda eksakto zinātņu un dabaszinātņu specialitāšu<br />
studentiem / S.Bērziņa, V.Gavare, N.Krastiņa u.c.; Red. M.Freiberga. - Rīga : Zvaigzne, 1982<br />
4. Hudson Richard A. English grammar / Richard Hudson. - London ; New York : Routledge,<br />
1998<br />
5. Степанова Т.А., Ступина И.Ю.Английский язык для химической специальности.<br />
Практический курс 2006<br />
6. Кутепова М.М. Английский язык для химиков. - Москва «Высш.шк» 2002<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. R.Murphy English Grammar in Use. Cambridge University press 1997<br />
2. V.Evans Round-Up (5,6,7) Longman 2003<br />
3. Angļu-latviešu frazeoloģijas vārdnīca = English-Latvian Phraseological Dictionary : Ap 8 000<br />
frazeoloģismu / Sast. G.Aizstrauta. - Rīga : Avots, 2002<br />
4. Dumpe D. Mazā angļu valodas rokasgrāmata / D. Dumpe. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2006<br />
5. Berezina О.А. English for University Students. Grammar exercises.Изд. Союз.2001<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
Nature<br />
Scientific American<br />
Chemical and Engineering News<br />
. .<br />
5. P. 17
Kursa nosaukums Analītiskā ķīmija I<br />
Kursa kods Ķīmi1011<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 64<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
32<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. ķīm, doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar analītiskās ķīmijas svarīgākajām metodēm un teorētiskajiem<br />
pamatjautājumiem (vielu stāvoklis šķīdumos, ķīmiskais līdzsvars protolītiskās, oksidēšanās-reducēšanās<br />
un kompleksveidošanās reakcijās, starpfāzu līdzsvari) un to pielietojumu vielu atdalīšanas un<br />
identificēšanas procesos. Laboratorijas nodarbībās studenti apgūst kvalitatīvās ķīmiskās un fizikāli<br />
ķīmiskās analīzes metodes (selektīvā un sistemātiskā ķīmiskā analīze, fluorescences un emisijas<br />
spektrālanalīze, hromatogrāfija).<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par analītiskās ķīmijas mērķiem un svarīgākajām<br />
metodēm, iemācās izmantot izziņu literatūru, veikt ķīmiskā līdzsvara un analītisko parametru aprēķinus<br />
dažādu vielu šķīdumos, kā arī apgūst prasmes neorganisko vielu ķīmiskajā analīzē, analīžu procesa<br />
organizēšanā un rezultātu interpretācijā. Pēc analītiskās ķīmijas teorētisko pamatu apguves studenti ir<br />
sagatavoti turpmāko analītiskās ķīmijas kursu studijām (Analītiskā ķīmija II u.c.).<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
1. Analītiskās ķīmijas priekšmets un vieta mūsdienu zinātņu vidū.<br />
2. Kvalitatīvās ķīmiskās analīzes metodes un pamatjēdzieni.<br />
3. Līdzsvars ķīmiskās sistēmās, ideālos un reālos šķīdumos.<br />
4. Protolītiskās sistēmas ķīmiskajā analīzē.<br />
5. Ķīmisko sistēmu mijiedarbība. Saliktie līdzsvari.<br />
6. Kompleksveidošanās reakcijas ķīmiskajā analīzē.<br />
7. Redokssistēmas ķīmiskajā analīzē.<br />
8. Vielu atdalīšanas metodes.<br />
9. Instrumentālās metodes vielu identificēšanā: spektrālanalīze un elektroķīmiskās metodes.<br />
Laboratorijas darbi:<br />
1. Anjonu identificēšana ar selektīvās jonu analīzes metodi.<br />
2. Sistemātiskā katjonu analīze: jonu atdalīšana ar nogulsnēšanas metodi, katjonu identificēšana.<br />
3. Jonu atdalīšana ar ekstrakcijas metodi, katjonu identificēšana.<br />
4. Katjonu atdalīšana ar jonu apmaiņas hromatogrāfijas metodi, katjonu identificēšana. Jonu atdalīšana<br />
ar papīra hromatogrāfijas metodi, jonu identificēšana.<br />
5. Jonu identificēšana ar luminiscentās analīzes metodi.<br />
6. Jonu identificēšana ar emisijas spektrālās analīzes metodi, lietojot monohromatoru un vizuālu<br />
elementu noteikšanu.<br />
7. Sāļu maisījuma analīze (jonu identifikācija).<br />
8. Katjonu identificēšana, lietojot iepriekš apgūtās jonu atdalīšanas un pierādīšanas metodes.<br />
5. P. 18
5. pielikums<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās laboratorijas darbos, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Jansons E. Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2006.<br />
2. Jansons E. Kvalitatīvā analīze šķīdumos. Rīga, LU, 1998. 91 lpp.<br />
3. Jansons E., Pastare S. Kvalitatīvās analīzes praktikums. Rīga, LU, 1998. 50 lpp.<br />
4. Jansons E., Putniņš J., Streipa I. Analītiskās ķīmijas uzdevumi. Rīga, Zvaigzne, 1975. 126 lpp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Skoog D.A., et al.Analytical Chemistry. An Introduction. Sounders College Publ., Philadelphia,<br />
2000. 773 p.<br />
2. Кельнер Р. И др. (ред.). Аналитическая химия, т.1, Мир, Москва, 2004. 608 с.<br />
3. Кельнер Р. И др. (ред.). Аналитическая химия, т.2, Москва, Мир, 2004. 728 с.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. J.Anal. Chem.<br />
2. J. Chem. Education<br />
3. www.scirus.com<br />
5. P. 19
Kursa nosaukums Organiskā ķīmija II<br />
Kursa kods Ķīmi2001<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 64<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
32<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem., doc. Jeļena Kirilova, Dr. chem., doc. Sergejs Osipovs<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija;<br />
Organiskā ķīmija I<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Attīstīt studentos aktīvo un radošu attieksmi pret mācību procesu, apzināt organisko vielu<br />
daudzveidību un kopsakarību; iemācīties iegūt un raksturot organiskos savienojumus, iepazīties ar to<br />
fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un praktiskās pielietošanas iespējām.Laboratorijas darbu laikā<br />
attīstīt un nostiprināt zinātniskā darba prasmes un iemaņas organisko vielu pētījumu veikšanā.<br />
Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar organisko savienojumu nomenklatūras pamatprincipiem un<br />
organiskās ķīmijas teorētiskajām problēmām;<br />
2) dot priekšstatu par svarīgākajām organisko savienojumu klasēm;<br />
3) sniegt zināšanas par organisko savienojumu svarīgākiem pārstāvjiem, to iegūšanas metodēm, pamatreakcijām<br />
un nozīmīgākām lietošanas sfērām;<br />
4) apgūt laboratorijas darbu tehniku organiskās ķīmijas laboratorijā.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par organisko savienojumu svarīgākajam īpašībām, to<br />
kopsakarībām un nozīmīgākām lietošanas sfērām, kā arī pamatiemaņas darbā ar organisko vielu<br />
raksturošanu un iegūšanu..<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Karbonskābes. Piesātinātas, nepiesātinātas, aromātiskas karbonskābes, mono un diaizvietotas<br />
karbonskābes. Izomērija. Nomenklatūra. Iegūšana. Fizikālās un ķīmiskās īpašības. Izmantošana.<br />
Karbonskābju funkcionālie atvasinājumi (esteri, anhidrīdi, halogēnanhidrīdi, amīdi, nitrili). Izomērija.<br />
Nomenklatūra. Iegūšana. Fizikālās un ķīmiskās īpašības. Izmantošana.<br />
Aizvietotas karbonskābes: halogēnkarbonskābes, hidroksikarbonskābes, ketokarbonskābes, aminokarbonskābes.<br />
Izomērija. Nomenklatūra. Iegūšana. Fizikālās un ķīmiskās īpašības. Izmantošana.<br />
Ogļūdeņražu slāpekli saturoši savienojumi: alkilamīni un arilamīni, ceturtēji amonija sali. Izomērija.<br />
Nomenklatūra. Iegūšana. Fizikālās un ķīmiskās īpašības. Izmantošana.<br />
Heterocikliskie savienojumi. Izomērija. Nomenklatūra. Iegūšana. Fizikālās un ķīmiskās īpašības.<br />
Izmantošana.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga laboratorijas darbu izpilde, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
6. Meirovics I. Organiskā ķīmija. – Rīga, 1992.<br />
7. Neilands O. Organiskā ķīmija. - Rīga, 1977<br />
8. Cēdere D., Logins J. Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. – Rīga, 1996.<br />
9. Dzintare Z. Organiskā ķīmija. – Rīga, 1974.<br />
10. Feldmanis F., Rudzītis G. Organiskā ķīmija. – Rīga, 1974.<br />
5. P. 20
5. pielikums<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
7. Valters R. Organiskā ķīmija Latvijā / R.Valters,J.Stradiņš. - Rīga : Zinātne, 1985.<br />
8. Baum Stuart J. Introduction to organic and biological chemistry / S. J. Baum, J. W. Hill. – New<br />
York : Macmillan Publishing Company, 1993.<br />
9. R.T.Morrison, R.N.Boyd. Organic Chemistry. Prentice Hall, Englwod Cliffs, New Jersey, 1992.<br />
10. Paula Yurkanis Bruice. Organic Chemistry. Prentice-Hall International, INC, 1998<br />
11. Грандберг И.И. Органическая химия, - Москва, 1980.<br />
12. Потапов В.М. Татаринчик С.Н. Органическая химия, - Москва, 1977.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
Journal of Organic Chemistry<br />
5. P. 21
Kursa nosaukums Neorganiskā ķīmija II<br />
Kursa kods Ķīmi2002<br />
Kredītpunkti 5<br />
ECTS kredītpunkti 7,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 80<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 48<br />
Kursa autori<br />
Dr. paed., asoc. prof. Mihails Gorskis, Dr. chem., doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kurss paredzēts ķīmijas bakalaura programmas „Ķīmija” studentiem.<br />
Studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem padziļinātas zināšanas par neorganiskajiem savienojumiem,<br />
balstoties uz elementu atrašanās vietu periodiskajā tabulā un aplūkoto savienojumu uzbūvi.<br />
Rezultāti<br />
Apgūstot šo kursu studenti prot raksturot tipisko, pārejas un iekšējās pārejas elementu veidoto<br />
savienojumu iegūšanu un raksturīgākās īpašības, balstoties uz zināšanām par ķīmisko elementu atomu<br />
uzbūvi un šo savienojumu uzbūvi. Studenti ir apguvuši prasmi sintezēt sarežģīta sastāva neorganiskos<br />
savienojumus un identificēt iegūtos produktus.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Cietvielu īpašības atkarība no sastāva un uzbūves.<br />
Koordinācijas savienojumi.<br />
Nemetālu savienojumi.<br />
Metālu neorganiskie savienojumi.<br />
Metālorganiskie savienojumi.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Nostrādāti un ieskaitīti laboratorijas darbi, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Chang R. Chemistry. 9th edition. MsGraw Hill Companies Inc., 2007.<br />
2. Atkins P., Overton T., Rourke J., Weller M., Armstrong F. Inorganic Chemistry, 4th ed.,Oxford<br />
University Press, 2006.<br />
3. Miesler G., Tarr D. A. Inorganic Chemistry. Prentice Hall, Upper Saddle River, New Jersey, 2004<br />
4. Riedel E. Anorganische Chemie, 6. Aufl. Gruyter, 2004.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Virtrual Chembook. - http://www.elmhurst.edu/~chm/vchembook/index.html (15.10.2010.)<br />
2. Greenwood, N. Norman. Chemistry ot the Elements. Butterworth Heinemann, 1997.<br />
3. Huheey James E., et al, Inorganic Chemistry, Harper Collins, New York, 1993.<br />
4. Muller U. Inorganic Structural Chemistry. 2nd ed., Wiley, 2006.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. Chemistry International. - http://www.iupac.org/publications/ci/index.html<br />
2. www.webelements.com<br />
5. P. 22
Kursa nosaukums Fizikālā un koloidālā ķīmija I<br />
Kursa kods Ķīmi2003<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 64<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
skaits<br />
32<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem, doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir sniegt studentiem teorētiskās pamatzināšanas un praktiskās iemaņas fizikālajā ķīmijā,<br />
pamatā ķīmiskajā termodinamikā. Lekcijās tiek izklāstīta teorija par termodinamisko procesu<br />
apgriezeniskumu, fāžu līdzsvaru un ķīmisko procesu līdzsvariem. Praktiskajos darbos studenti apgūst<br />
ķīmisko reakciju termodinamisko potenciālu un entropijas izmaiņu aprēķinus, plaši izmantojot<br />
matemātiskās metodes. Laboratorijas darbos studenti apgūst vienkāršāko eksperimenta tehniku, izpildot<br />
darba uzdevumus, kas bez praktisko zināšanu apgūšanas arī padziļina teorētiskās zināšanas. Izstrādājot<br />
laboratorijas darbus, studenti apgūst laboratorijas dokumentācijas noformēšanu, datu apstrādes metodes,<br />
kā arī trenējas interpretēt un novērtēt iegūtos rezultātus.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti izprot termodinamikas pamatlikumus un prot tos izmantot ķīmisko<br />
procesu svarīgāko termodinamisko raksturlielumu aprēķināšanai. Students izprot starpfāžu līdzsvarus<br />
un ķīmiskos līdzsvarus un prot risināt ar tiem saistītās problēmas. Students ir apguvis fizikālās ķīmijas<br />
vienkāršākās eksperimentālā darba iemaņas un prot novērtēt eksperimentu un analizēt mērījumu<br />
rezultātus.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
1. Fizikālās ķīmijas apakšnozares, ķīmiskās termodinamikas pamatjēdzieni.<br />
2. Stāvokļa un procesa funkcijas.<br />
3. Pirmais termodinamikas likums. Procesa siltums kā stāvokļa funkcija.<br />
4. Hesa un Kirhofa likumi.<br />
5. Vienkārši procesi. Adiabātisks process.<br />
6. Karno cikls. ΣQ/T kā stāvokļa funkcija. Σδi Q/Ti patvaļīgā procesā.<br />
7. Pilnie diferenciāļi un stāvokļa funkcijas δQ pārvēršanās par pilno diferenciāli.<br />
8. Temperatūras un entropijas princips. Koordināšu pārveidojumi.<br />
9. Mēroga problēma pV – TS pārveidojumos. Termodinamiskais potenciāls.<br />
10. Maksimālais darbs. Otrais termodinamikas likums.<br />
11. Entropija un tās izmaiņas aprēķināšana. Gibsa enerģijas izmaiņas.<br />
12. Fāžu līdzsvars. Klapeirona-Klauziusa vienādojums. Šrēdera-Le Šateljē vienādojums.<br />
13. Gāzu ar gāzu maisījuma Gibsa potenciāls. Ķīmiskā līdzsvara nosacījumi.<br />
14. Šķidru un cietu šķīdumu termodinamika. Ķīmiskais līdzsvars šķīdumos.<br />
15. Pārneses procesi.<br />
16. Aktuālās fizikālās ķīmijas problēmas un modernās pētīšanas metodes.<br />
5. P. 23
5. pielikums<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās laboratorijas darbos, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Atkins P., Paula J. Atkins'Physical chemistry. 8th edition. Oxford, Uni-Press, 2006, 1064 p.<br />
2. Th.Engel, Ph.Reid. Physical Chemistry. Pearson, 2006., 1062 p.<br />
3. Atkins P.W. Physikalische Chemie.-Weinheim: VCH, 1987.<br />
4. Balodis J. Praktiskie darbi fizikālajā ķīmijā. I,II un III daļa. Zvaigzne, 1972, 1975, 1978.<br />
5. Gerasimovs J. Fizikālā ķīmija. I daļa, Rīga, Zvaigzne, 1972, 595 lpp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1.Schwenz R.W., Moore R.J. Physical Chemistry.- Washington: American Chemical Society, 1993.<br />
2.Alksnis U. u.c. Fizikālā un koloidālā ķīmija.- R.: Zvaigzne, 1990.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. J.Anal. Chem.<br />
2. J. Chem. Education<br />
3. www.scirus.com<br />
5. P. 24
Kursa nosaukums Analītiskā ķīmija II<br />
Kursa kods Ķīmi2004<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 64<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
32<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem, doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar kvantitatīvās ķīmiskās analīzes svarīgākajām metodēm<br />
(gravimetriju un titrimetriju), kā arī ķīmiskās analīzes rezultātu izvērtēšanu un matemātisko apstrādi.<br />
Laboratorijas nodarbībās studenti apgūst kvantitatīvās ķīmiskās analīzes metodes.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par svarīgākajām kvantitatīvās ķīmiskās analīzes<br />
metodēm, iemācās izmantot izziņu literatūru, veikt analīžu plānošanu un rezultātu izvērtēšanu, kā arī<br />
praktiskās iemaņas vielu kvantitatīvajā analīzē.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
1. Kvantitatīvās analīzes metodes un pamatjēdzieni. Kļūdas kvantitatīvajā analīzē.<br />
2. Rezultātu statistiskā apstrāde. Validēšana.<br />
3. Gravimetrija.<br />
4. Titrimetrijas vispārīgie principi un metodes.<br />
5. Protolitometrija. Alkalimetrija.<br />
6. Titrēšanas veidi (tiešā titrēšana, aizvietotāju titrēšana un attitrēšana).<br />
7. Redoksimetrija. Jodometrija. Attitrēšana. Aizvietotāja titrēšana.<br />
8. Kompleksometrija. Kompleksoni. Kompleksonometrija.<br />
9. Kompleksonometrija. Indikatori kompleksonometrijā.<br />
10. Sedimetrija. Argentometrija. Fajansa metode.<br />
11. Ieskats optiskajās un elektroķīmiskajās analīzes metodēs.<br />
12. Padziļināts ieskats titrēšanas metodēs: Protolitometrija. Acidimetrija un alkalimetrija.<br />
13. Padziļināts ieskats titrēšanas metodēs: Redoksimetrija. Oksidimetrija un reducimetrija.<br />
14. Padziļināts ieskats titrēšanas metodēs: Kompleksonometrija.<br />
15. Padziļināts ieskats titrēšanas metodēs: Sedimetrija. Argentometrija. Mora metode, Folharda metode.<br />
Laboratorijas darbi:<br />
1. Mērtrauku tilpuma pārbaude un kalibrēšana.<br />
2. Gravimetriska svina noteikšana.<br />
3. Alkalimetriska borskābes noteikšana (tiešā titrēšana).<br />
4. Jodometriska askorbīnskābes noteikšana (reducimetriska titrēšana, attitrēšana).<br />
5. Reducimetriska vara noteikšana (aizvietotāju titrēšana).<br />
6. Kompleksonometriska ūdens cietības noteikšana.<br />
7. Kompleksonometriska niķeļa noteikšana.<br />
8. Sedimetriska sulfātjonu noteikšana pēc Fajansa metodes.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
5. P. 25
5. pielikums<br />
Sekmīga piedalīšanās laboratorijas darbos, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Jansons E. Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2006.<br />
2. Jansons E. Titrimetrijas un gravimetrijas praktikums. Rīga, 1998. 40 lpp.<br />
3. Jansons E., Meija J. Kļūdas kvantitatīvajās noteikšanās. Rasa ABC, Rīga, 2002. 155 lpp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Skoog D.A., et al.Analytical Chemistry. An Introduction. Sounders College Publ., Philadelphia,<br />
2000. 773 p.<br />
2. Кельнер Р. И др. (ред.). Аналитическая химия, т.1, Мир, Москва, 2004. 608 с.<br />
3. Кельнер Р. И др. (ред.). Аналитическая химия, т.2, Москва, Мир, 2004. 728 с.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. J.Anal. Chem.<br />
2. J. Chem. Education<br />
3. www.scirus.com<br />
5. P. 26
Kursa nosaukums Analītiskā ķīmija III<br />
Kursa kods Ķīmi3003<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 64<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
32<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem, doc. Sergejs Osipovs<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija;<br />
Organiskā ķīmija.<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt ar galvenajām instrumentālajām analīzes metodēm, potenciometrijā,<br />
jonometrijā, elektrogravimetrijā, kulonometrijā, voltamperometrijā, molekulārajā un atomu<br />
absorbciometrijā. Tiks piedāvāti laboratorijas darbi iepriekš nosauktajās tēmās, vēršot uzmanību pareizu<br />
un precīzu rezultātu ieguvei, izmantojot dažādu instrumentālo metožu priekšrocības.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par dažādām instrumentālajām analīzes metodēm,<br />
spējot izvērtēt galvenās atšķirības starp tām. Prast novērtēt analītiskā signāla formas ietekmi uz<br />
mērījuma rezultātu. Izprast instrumentu kalibrēšanas nozīmīgumu kvalitatīva analīzes rezultāta ieguvē.<br />
Kursā tiks iegūtas zināšanas par grafisko un statisko rezultātu apstrādi.<br />
Sekmīga kursa apguve dod iespēju izmantot iegūtās zināšanas gan maģistra, gan doktora studiju<br />
pētniecības darbos, gan dažādās testēšanas un pētniecības laboratorijās.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
1. Molekulārās absorbcijas metodes.<br />
2. Atomu absorbcijas spektrometrija.<br />
3. Fotometriskā titrēšana un nenoteiktību avoti optiskajās analīzes metodēs.<br />
4. Potenciometrijas teorija un potenciometrijas lietošanas iespējas, pH-metrija.<br />
5. Jonometrija un tās lietošanas iespējas.<br />
6. Elektrogravimetrijas un kulonometrijas metodes.<br />
7. Voltamperometrija, amperometrija, amperometriskā titrēšana.<br />
8. Instrumentālo metožu validēšanas iespējas.<br />
9. Instrumentālo metožu attīstības perspektīvas.<br />
Laboratorijas darbi:<br />
1. Hroma (III) fotometriska noteikšana kompleksonāta veidā.<br />
2. Dzelzs jonu fotometriskā titrēšana.<br />
3. Elektrogravimetrija galvanostatiskajā režīmā.<br />
4. Tiosulfāta kulonometriska titrēšana ar elektroģenerētu jodu.<br />
5. Dzelzs jonu potenciometriska titrēšana.<br />
6. Skābju-bāzu potenciometriskās titrēšanas iespējas.<br />
7. Fluorīdjonu jonometriska noteikšana.<br />
8. Amperometriskās titrēšanas iespējas.<br />
9. Anjonu hromatogrāfiskās noteikšanas iespējas.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
5. P. 27
5. pielikums<br />
Sekmīga piedalīšanās laboratorijas darbos, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Jansons E. Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. LU akadēmiskais apgāds, Rīga, 2006.<br />
2. Skoog D.A., West D.M., Holler F.J. Fundamentals of Analytical Chemistry. 7th Edition. Saunders<br />
College Publishing, London, 1997<br />
3. Handbook of Instrumental Techniques for Analytical Chemistry. Ed.: Settle F., Prentice Hall PTR,<br />
New York, 1997.<br />
4. Camman K. Instrumentelle Analytische Chemie. Spektrum Akademischer Verlag, GmbH,<br />
Heidelberg-Berlin, 2001.<br />
5. Отто М, Современные методы аналитической химии, том 1, Техносфера, Москва, 2003<br />
6. Отто М, Современные методы аналитической химии, том 2, Техносфера, Москва, 2004<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Handbook of Analytical Techniques. Ed.: Gunzler H., Williams A. Vol.1, Wiley-VCH, Weinheim,<br />
2002<br />
2. Handbook of Analytical Techniques. Ed.: Gunzler H., Williams A. Vol.2, Wiley-VCH, Weinheim,<br />
2002<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. J.Anal. Chem.<br />
2. J. Chem. Education<br />
3. www.scirus.com<br />
5. P. 28
Kursa nosaukums Fizikālā un koloidālā ķīmija II<br />
Kursa kods Ķīmi2005<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 64<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
32<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem, doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir sniegt teorētiskās un praktiskās iemaņas fizikālajā ķīmijā, pamatā elektroķīmijā un<br />
disperso sistēmu ķīmijā (koloīdķīmijā). Lekcijās tiek izklāstīta elektrolītu uzbūves teorija, mācība par<br />
elektrovadītspēju, elektroķīmisko ķēžu termodinamiku, disperso sistēmu fizikālķīmiskajām īpašībām.<br />
Praktiskajos un laboratorijas darbos studenti apgūst elektroķīmisko mērījumu metodes, iemācās iegūt<br />
koloidālos šķīdumus un noteikt to raksturlielumus un apgūt termodinamisko līdzsvaru aprēķinu<br />
metodes. Kursa darbā pasniedzēja vadībā studenti veic pētījumus ar fizikālās ķīmijas metodēm, papildus<br />
patstāvīgi apgūstot šīs metodes principus un par pētījumu rezultātiem sniedz zinātnisko pārskatu<br />
(atskaiti).<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti spēj parādīt zināšanas un izpratni par elektroķīmijas un disperso<br />
sistēmu ķīmijas vispārīgajām teorijām, likumsakarībām un tehnoloģijām, padziļinātas zināšanas par<br />
Arēniusa disociācijas teoriju un Debaja-Hikeļa stipro elektrolītu teoriju, kā arī ieguvuši padziļinātu<br />
izpratni par elektroķīmisko analīzes metožu teorētiskajiem pamatiem.<br />
Studenti Arēniusa elektrolītiskās disociācijas teorijas ietvaros prot veikt jebkuras sarežģītības pakāpes<br />
jonu līdzsvaru aprēķinus, prot aprēķināt un izmantot jonu mijiedarbības izraisītas aktivitāšu korekcijas ,<br />
no galvanisko elementu EDS mērījumiem prot noteikt ķīmisko redoksreakciju termodinamiskos<br />
raksturlielumus ( G, H, S izmaiņas, līdzsvara konstanti K ), prot sastādīt iekārtas un veikt vienkāršākos<br />
elektrovadītspējas, EDS, korozijas ātruma, disperso sistēmu raksturlielumu u.c. mērījumus.<br />
Studenti ir apguvuši un prot lietot elementāros matemātiskās datu apstrādes paņēmienus, t.sk.<br />
daudzparametru optimizācijas uzdevumu risināšanu, izmantojot Excel programmatūru.<br />
Studenti prot formulēt neliela zinātniskā pētījuma uzdevumu, iegūt par tiem zinātnisko informāciju,<br />
veikt eksperimentus, noformēt par tiem zinātnisko atskaiti un prezentēt to.<br />
Studentu kompetences līmenis ir pietiekams, lai tie augstākas kvalifikācijas speciālista vadībā spētu<br />
patstāvīgi risināt pētnieciskos uzdevumus kursā apgūtajās jomās.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
1. Koloīdķīmijas priekšmets un nozīme. Disperso sistēmu īpatnības un klasifikācija.<br />
2. Disperso sistēmu molekulāri kinētiskās īpašības.<br />
3. Disperso sistēmu optiskās un elektriskās īpašības.<br />
4. Virsmas parādības.<br />
5. Disperso sistēmu iegūšana un stabilitāte.<br />
6. Rupji dispersās sistēmas.<br />
7. Elektroķīmijas struktūra un attīstība.<br />
8. Arēniusa elektrolītiskās disociācijas teorija un līdzsvari.<br />
9. Stipro elektrolītu uzbūves teorija.<br />
10. Elektrovadītspēja.<br />
5. P. 29
11. Galvaniskā elektroda termodinamika. Ķīmiskie strāvas avoti.<br />
12. Elektroķīmiskā kinētika.<br />
13. Pārskats par lietišķās elektroķīmijas nozarēm.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās laboratorijas darbos, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
5. pielikums<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Atkins P.W., J.Paula. Physical Chemistry, 7.izd., Oxford, Univ.press. 2002., 1150 lpp.<br />
2. Balodis J. Praktiskie darbi fizikālajā ķīmijā. I, II, III daļa, Rīga, Zvaigzne, 1972-1977.<br />
3. ГерасимовЯ.И. и др. Курс физической химии. Москва, Химия, 2.d., 1970., 656 lpp.<br />
4. Дамаскин Б.Б. и др. Электрохимия, Москва, Химия, Колос С, 2008, 670 с.<br />
5. Практикум по электрохимии, под ред. Дамаскина Б.Б. Москва, Высшая школа, 1991, 288 с.<br />
6. Vojuckis S. Koloīdķīmija. Rīga, Zvaigzne, 1966,479 lpp.<br />
7. Putilova I. Koloīdķīmijas praktikums. Rīga, Zvaigzne, 1972, 299 lpp.<br />
8. Фролов Ю Курс коллоидной химии Москва Химия 1989, 464 с.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Alksnis U. u.c. Fizikālā un koloidālā ķīmija, Rīga, Zvaigzne, 1990., 424 lpp.<br />
2. Ross S.,Marrison I.D. Colloidal Systems and Interfaces. New York, J.Wiley and Sons, 1988., 422<br />
lpp.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. J.Anal. Chem.<br />
2. J. Chem. Education<br />
3. www.scirus.com<br />
5. P. 30
Kursa nosaukums Bioķīmija<br />
Kursa kods Ķīmi3004<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits<br />
Zinātnes nozare<br />
Zinātnes apakšnozare<br />
64<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
skaits<br />
32<br />
Kursa apstiprinājuma datums 07.02.2011.<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem., doc. Jeļena Kirilova, Dr. chem., doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija;<br />
Organiskā ķīmija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Attīstīt studentos aktīvo un radošu attieksmi pret mācību procesu, ir sniegt mūsdienu<br />
priekšstatu par bioloģisko ķīmiju un tās saturu, par cilvēka organisma bioķīmiskajām pārvērtībām un<br />
ķīmisko sastāvu. Dot zināšanas par svarīgākiem bioorganisķiem procesiem un to saskaņotību un<br />
vienotību cilvēka organismā. Laboratorijas darbu laikā attīstīt un nostiprināt zinātniskā darba prasmes<br />
un iemaņas bioloģiski svarīgo vielu pētījumu veikšanā.<br />
Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar bioorganisko savienojumu pamatklasēm, to struktūru un<br />
īpašībām; 2) dot priekšstatu par svarīgākajām metaboliskiem procesiem organismā un to kopsakarībām;<br />
3) apgūt laboratorijas darbu tehniku bioķīmijas laboratorijā.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par bioloģiski svarīgo savienojumu klasēm, īpašībām, to<br />
kopsakarībām un nozīmīgākām lietošanas sfērām, kā arī pamatiemaņas darbā ar bioorganisko vielu<br />
raksturošanu un analīzi.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Organisma ķīmiskais sastāvs. Molekulu, kas piedalās bioķīmiskos procesos, īpašības.<br />
Ūdens nozīme bioķīmisko procesu norisē.<br />
Ogļhidrāti. Pārskats par svarīgākiem monosaharīdiem, oligosaharīdiem un polisaharīdiem.<br />
Lipīdi. Fosfolipīdi un to loma dzīvajā organismā. Steroidi. Nukleīnskābes.<br />
Olbaltumvielas, to funkcijas, uzbūve, klasifikācija, saturs audos un orgānos.<br />
Fermentu darbības mehānisms. Fermentu klasifikācija.<br />
Vitamīnu darbības mehānisms. Vitamīnu klasifikācija. Antivitamīni.<br />
Hormonu darbības mehānisms. Hormonu klasifikācija. Prostaglandīni.<br />
Galvenās vielmaiņas procesu likumsakarības.<br />
Enerģijas maiņa dzīvajā organismā. ATF resintēze.<br />
Ogļhidrātu maiņa organismā. Lipīdu maiņa organismā.<br />
Olbaltumvielu maiņa organismā. Nukleīnskābju maiņa organismā.<br />
Ūdens un minerālvielu maiņa. Pārtikas bioķīmija.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga laboratorijas darbu izpilde, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
11. Akmentiņš Ernests. Bioķīmijas pamati / E.Akmentiņš,F.Zīriņš. - Rīga : Zvaigzne, 1971.<br />
5. P. 31
..<br />
5. pielikums<br />
12. Ferdmans, D. Bioķīmija: māc. grāmata / D. Ferdmans. - Rīga : Zvaigzne, 1971.<br />
13. Cēdere D., Logins J. Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. – Rīga, 1996.<br />
14. Hames David. Biochemistry / David Hames & Nigel Hooper. - 3rd ed. - New York : Taylor &<br />
Francis, 2006.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
13. Cristopfer K. Mathews, K.E. van Holde. Biochemistry. – Benjamin (communing publishing<br />
company, Inc), 1996<br />
14. Robert J. Oullette. Introduction to General, Organic, and Biological Chemistry. – Macmillan<br />
Publishing Company, a division of Macmillan, 1992<br />
15. Проскурина И. К. Биохимия.. - Москва : Владос-Пресс, 2003.<br />
16. Кальман Я., Рем К – Г. Наглядная биохимия. – М.: Мир, - 2000.<br />
17. Страйер Люберт. Биохимия: В 3 т. - Москва : Мир, 1985.<br />
18. Марри Р., Греннер Д., Мейес П., Родуэлл В. Биохимия человека. Том 2, - М.: Мир, - 1993<br />
19. Филлипович Ю.Б. Основы биохимии. – М.: Высшая школа, 1985.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
Journal of Organic Chemistry<br />
5. P. 32
B daļas kursi<br />
Kursa nosaukums Vispārīgā ekoloģija<br />
Kursa kods Biol1044<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Bioloģija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
skaits<br />
16<br />
Kursa autori<br />
Dr. biol., prof. Artūrs Škute; Dr.biol., pētn. Mihails Pupiņš<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Ekoloģijas priekšmets. Ekoloģijas metodes: novērojums, eksperiments, modelēšana. Ekoloģisko<br />
situāciju modelēšanas galvenie principi, piemēri. Ekoloģiskās sistēmas, to komponenti un veidi.<br />
Ekosistēmu stabilitāte. Enerģētiskie procesi ekosistēmās. Produktivitātes koncepcija. Galvenās trofisko<br />
ķēžu īpatnības. Bioģeoķīmiskie cikli, piemēri. Bioģeoķīmisko ciklu izmaiņas antropogēno faktoru<br />
ietekmē. Bioģeoķīmiskās vides bioloģiskā regulācija. Biosfēras stabilitāte un evolūcija. Noosfēra,<br />
antropoekoloģijas problēmas. Ekoloģiskie faktori, to klasifikācija. Abiotisko faktoru iedarbības<br />
vispārīgās likumsakarības, to darbības ierobežojumi, piemēri. Bioloģiskie ritmi. Vides, kuras apdzīvo<br />
organismi. Koakcijas. Komensālisms, amensālisms un konkurence. Konkurences evolucionārā un<br />
ekoloģiskā loma. Populācijas, to parametri. Populāciju ekoloģiskā un ģenētiskā struktūra. Populāciju<br />
augšanas tipi. Homeostāzes uzturēšanas mehānismi. Enerģijas sadalījums populācijās un tās<br />
optimizācijas modeļi. Izlases r un K tipu ekoloģiskā jēga.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
1. Dot priekšstatu par mūsdienu vispārīgo ekoloģiju.<br />
2. Apskatīt ekoloģijas pamatvirziens, ekoloģijas metodes un ekoloģisko situāciju modelēšanas galvenos<br />
principus.<br />
3. Apskatīt ekosistēmu enerģētiskos procesus un to ekoloģisko efektivitāti.<br />
4. Apskatīt biocenozes struktūras dinamiku un klimaksa koncepciju.<br />
4. Apskatīt ekoloģisko faktoru iedarbības vispārīgās likumsakarības.<br />
5.Dot priekšstatu par populāciju struktūru un tās analīzi, populāciju mijiedarbību un homeostāzes<br />
uzturēšanas mehānismiem.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
ieskaitīti kolokviji, izstrādāts individuālais darbs, nokārtota eksāmens<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
Begon M., Townsend C., Harper J. (2005) Ecology: From individuals to ecosystems. Blackwell Pub.<br />
Henderson P. 2003. Practical Methods in Ecology. Blackwell Publishing. Oxford.<br />
Townsend C., Begon M., Harper J. (2003) Essentials of Ecology, Blackwell Pub.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
Ford E. D. (2000) Scientific Method for Ecological Research, Cambridge University Press<br />
Scheiner S. M., Gurevitch J. (1998) Design and Analysis of Ecological Experiments, Kluwer Academic<br />
Publishers<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
Oikos, Ecography<br />
5. P. 33
Kursa nosaukums Vides zinātne<br />
Kursa kods VidZ1012<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Vides zinātne<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
Kursa autors<br />
Dr.biol., Dāvis Gruberts<br />
Priekšzināšanas<br />
Vidusskolas līmeņa zināšanas ķīmijā, bioloģijā un ģeogrāfijā<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir sniegt priekšstatu par galvenajām vides problēmām, to cēloņiem un risinājumiem;<br />
uzdevumi – radīt un attīstīt vides problēmu analīzes un risināšanas iemaņas; nodrošināt iespēju<br />
patstāvīgi spriest par lokālām, reģionālām vai globālām vides problēmām un izvērtēt dažādas vides<br />
situācijas.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti pratīs: detalizēti raksturot svarīgākos bioģeoķīmiskos ciklus dabā;<br />
raksturot un izvērtēt galvenos veidus, kādos cilvēks ietekmē vidi; raksturot nozīmīgākās globālās vides<br />
problēmas; novērtēt iespējamo kaitējumu, kādu videi un sabiedrībai varētu nodarīt dažādi sadzīves<br />
atkritumu izgāztuves, hidroelektrostacijas aizsprosta, celulozes rūpnīcas un apvedceļa novietojuma<br />
varianti; noteikt izvēlētās upes sateces baseina robežas kartē un raksturot tā vides stāvokli; noteikt<br />
pilsētvides gaisa kvalitāti, izmantojot divas atšķirīgas bioindikācijas metodes.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
1. Ievads. Vides zinātne un tās attīstība.<br />
2. Zeme un tās sistēmas.<br />
3. Vides sistēmas. Elementu un vielu plūsmas un aprite.<br />
4. Cilvēks un vides sistēmas. Vides piesārņojums un tā avoti.<br />
5. Atmosfēras piesārņojums, tā avoti un piesārņojuma iedarbība.<br />
6. Ūdens resursi un ūdeņu piesārņojums.<br />
7. Litosfēra un cilvēka ietekme uz to.<br />
8. Pazemes ūdeņi – to aizsardzība un izmantošana.<br />
9. Ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz dzīvajiem organismiem.<br />
10. Fizikālie faktori un to iedarbība.<br />
11. Cilvēka ietekme uz populācijām un ekosistēmām.<br />
12. Globālās vides problēmas. Zemes ozona slānis un tā degradācija.<br />
13. Klimata mainība un globālā sasilšana.<br />
14. Bioloģiskā daudzveidība un tās aizsardzības nepieciešamība.<br />
15. Ģenētiskā daudzveidība, to ietekmējošie procesi un tās aizsardzība.<br />
16. Urbanizācija un vide.<br />
Praktiskie darbi:<br />
1. Atkritumu izgāztuves ierīkošanas un darbības ietekme uz vidi.<br />
2. HES būvniecības un darbības ietekme uz vidi.<br />
3. Celulozes fabrikas būvniecības un darbības ietekme uz vidi.<br />
4. Apvedceļa būvniecības un darbības ietekme uz vidi.<br />
5. Upes sateces baseina vides stāvokļa raksturojums.<br />
6. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vispārīgs raksturojums.<br />
5. P. 34
7. Latvijas upju ūdens bioloģiskās kvalitātes karšu analīze.<br />
8. Gaisa kvalitātes noteikšana, izmantojot divas dažādas lihenoindikācijas metodes.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās praktiskajos darbos, ieskaitīti kontroldarbi, eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Eberhards G., 1999. Ievads vides zinātnē. Mācību līdzeklis. Rīga, LU, 118 lpp.<br />
1. Kļaviņš M. (red.), 2008. Vides zinātne. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 599 lpp.<br />
5. pielikums<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
2. Allaby M., 2002. Basics of Environmental Science. 2 nd ed. London, Routledge, 323 pp.<br />
3. Ernšteins R., Jūrmalietis R., 2000. Vides zinības. Angļu – latviešu skaidrojošā vārdnīca. Rīga,<br />
N.I.M.S., 135 lpp.<br />
4. Jackson A. R. W., Jackson J. M., 2000. Environmental Science. The Natural Environment and<br />
Human Impact. 2 nd ed. Harlow: Prentice Hall. 405 p.<br />
5. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E., 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. Rīga, Zvaigzne, 301 lpp.<br />
6. Porteous A., 2003. Dictionary of Environmental Science and Technology. 3 rd ed. Chichester, John<br />
Wiley & Sons, 707 pp.<br />
7. Rydén L., Migula P., Andersson M. (eds.), 2003. Environmental Science. Uppsala, Baltic<br />
University Press, 824 pp.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. „Vides Vēstis”<br />
2. „National Geographic”<br />
INTERNET resursi:<br />
www.meteo.lv<br />
www.peopleandplanet.net<br />
www.videsvestis.lv<br />
www.wwf.lv<br />
5. P. 35
Kursa nosaukums Mikroskopijas tehnika<br />
Kursa kods Fizi3054<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Fizika<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
5. pielikums<br />
Kursa autori<br />
Dr. biol. vadošā pētniece Muza Kirjušina<br />
Bac. optometrijā J. Matjušenko<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā fizika<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar mūsdienu mikroskopijas iespējām, galvenajiem parametriem<br />
un komponentiem un daudzveidīgām aplūkošanas metodēm. Ieskats ģeometriskās optikas pamatos<br />
(pozitīvās, negatīvās lēcas īpašības, gaismas laušanas īpašības). Fizikālās optikas ietvaros apgūs<br />
terminoloģiju un palielinājuma aprēķinus. Laboratorijas nodarbībās studenti apgūs mikroskopijas<br />
tehnikas iemaņas (gaišais, tumšais redzes lauks, fāzes kontrasts, polarizētās gaismas metode), apgūs<br />
mikroskopijas programmatūras iespējas(protokola sastādīšana, attēla arhivēšana, anotācijas, mērīšanas,<br />
objektu skaitīšana).<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūs priekšstatu par mikroskopijas iespējām, metodēm un galvenajiem<br />
uzdevumiem, iemācās izmantot izziņu literatūru, praktiskās nodarbības iedrošinās studentus darbiem un<br />
veicinās tālāko izzināšanas procesu. Studenti apgūstot mikroskopijas programmatūras iespējas būs<br />
sagatavoti individuālam darbam pie digitāla mikroskopa.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
1. Mikroskopu veidi un ieskats mikroskopijas vēsturē.<br />
2. Mikroskopu galvenās sastāvdaļas, funkcijas, terminoloģija.<br />
3. Gaismas mikroskops, galvenais darbības princips.<br />
4.Stereo mikroskops, galvenais darbības princips .<br />
5. Geometriskās optikas pamati, terminoloģija.<br />
6.Fizikālaš optikas pamati, gaismas īpašības.<br />
7. Mikroskopijas metodes, gaišais, tumšais redzes lauks, fāzes kontrasts. Kondensora izvēle.<br />
8. Apgaismojums, fluorescentā mikroskopija, filtru izvēle.<br />
9. Konfokālais mikroskops, darbības princips.<br />
10. Elektron mikroskops<br />
11. Skanējošais mikroskops SEM<br />
12.Atom spēka mikroskops AMF<br />
13.TEM<br />
14.Mikroskopijas programmatūras pamati:<br />
1. Arhivēšana, nosūtīšana, albumu veidošana<br />
2. Objektu skaitīšana, mērīšana, anotācijas un virsrakstu sastādīšana.<br />
3. Protokolu noformēšana.<br />
Laboratorijas darbi:<br />
1. Darbs ar gaismas mikroskopu<br />
2. Darbs ar stereomikroskopu<br />
3. Darbs ar fluorescences mikroskopu<br />
5. P. 36
4. Darbs ar skānejošo mikroskopu.<br />
5. pielikums<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās laboratorijas darbos, ieskaitīti kontroldarbi; referāts, eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Роскин Г.И. 1951. Микроскопическая техника. Изд. Сосветская наука. 447.<br />
2. http://www.microscopyu.com/<br />
3. http://www.nikoninstruments.com/Information-Center<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. www.scirus.com<br />
5. P. 37
Kursa nosaukums Atjaunojamo resursu ķīmija<br />
Kursa kods Ķīmi3005<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32<br />
Kursa autori<br />
Dr. paed., asoc. prof. Mihails Gorskis, Dr. chem., doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kurss paredzēts ķīmijas bakalaura programmas „Ķīmija” studentiem.<br />
Tā mērķis ir sagatavot studentus vides ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas apgūšanai, kā arī kuru, kas saistās<br />
ar resursu apsaimniekošanu apgūšanai tālākajā studiju procesā, sniedzot teorētiskas zināšanas gaisa,<br />
dabas ūdens, augsnes un biomasas ķīmisko sastāvu, pārstrādes/izmantošanas metodēm un iegūstamo<br />
produkciju.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti gūst izpratni par atjaunojamo dabas resursu ķīmisko sastāvu,<br />
pārstrādes veidiem, iegūstamas produkcijas sastāvu un īpašībām, kā arī spēj novērtēt šo resursu<br />
racionālus izmantošanas veidus sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Neatjaunojamie un atjaunojamie resursi.<br />
Gaiss.<br />
Dabas ūdens.<br />
Augsne.<br />
Biomasas raksturojums un iespējamie pārstrādes veidi, iegūstamas produkcijas raksturojums.<br />
Biomasa kā ogļhidrātu avots.<br />
Biomasa kā tauku un eļļu avots.<br />
Kūdra.<br />
Koksne.<br />
Biotehnoloģijas izmantošana vielu iegūšanai.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Nostrādāti un ieskaitīti laboratorijas darbi, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Kaufmann R., Cleveland, C. Environmental Science. McGraw Hill, 2007.<br />
2. McKinney M., Schoch R. Environmental Science: Systems and Solutions, Fourth Edition. Jones and<br />
Bartlett, 2007.<br />
3. Kļaviņš M. Vides ķīmija. R. LU, 2009.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Wright R., Nebel B. Environmental Science: Toward a Sustainable Future, Tenth Edition. Pearson –<br />
Prentice Hall, 2008.<br />
2. Kļaviņš M. Vides ķīmija. R. LU, 2008.<br />
5. P. 38
5. pielikums<br />
3. Clark J.H., Macquarrie D.J. Handbook of Green Chemistry and Technology. Wiley-Blackwell, 2002.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. Chemistry International. - http://www.iupac.org/publications/ci/index.html<br />
2. WWW Green Chemistry Guide. - http://www.chemistryguide.org/environmental-chemistry.html<br />
3. Green Chemistry Network. - http://www.greenchemistrynetwork.org/<br />
5. P. 39
Kursa nosaukums Ekotoksikoloģija<br />
Kursa kods VidZ3021<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Vides zinātne<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
5. pielikums<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem., doc. Jeļena Kirilova, Dr. biol., doc. Zinaīda Sondore, Dr. biol., asoc. prof. Natalja Škute<br />
Priekšzināšanas<br />
Organiskā ķīmija;<br />
Bioķīmija;<br />
Ievads bioloģijā<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Attīstīt studentos aktīvo un radošu attieksmi pret mācību procesu, sniegt mūsdienu<br />
zināšanas par ekotoksikoloģijas principiem un virzieniem, par dažādām toksiskām vielām un faktoriem,<br />
kuri ietekmē apkārtējas vides kvalitāti un cilvēka veselību. Dot iespēju analizēt un izvērtēt piesārņojošo<br />
vielu iedarbības bīstamību, ar to saistīto risku, kā arī, apgūt iemaņas praktiski novērtēt vielas iedarbības<br />
risku un apgūt vides pārvaldes principus, kuru mērķis ir pasargāt cilvēku, citus dzīvos organismus un<br />
vidi no svešdabīgu vielu iedarbības.<br />
Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar vielu toksiskuma novērtēšanas metodēm un pētījumu<br />
metodēm ekotoksikoloģijā; 2) iepazīties ar nozīmīgākajiem vielu iedarbības veidiem un nozīmīgākajām<br />
vidi piesārņojošajām vielām, to avotiem vidē un īpašībām; 3) iepazīties ar vielu metabolisma raksturu<br />
dzīvajos organismos; 4) apgūt vielu iedarbības riska analīzes metodes un riska novērtējuma principus,<br />
kā arī vielu toksiskuma izvērtēšanas metožu pamatus.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par apkārtējai videi bīstamiem ksenobiotikiem un to<br />
pārvērtībām biosfērā, kā arī pamatiemaņas darbā ar ekotoksikantu raksturošanu un bīstamības<br />
novērtēšanu.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Ekotoksikoloģijas priekšmets, tās pamatprincipi.<br />
Nozīmīgākie bioķīmiskie procesi dzīvajos organismos un tajos iesaistītās molekulas: lipīdi,<br />
nukleīnskābes, ogļhidrāti, olbaltumvielas, fermenti, bioregulatori, vitamīni.<br />
Vielu akūtā un hroniskā toksiskuma novērtēšanas metodes.<br />
Vielu akumulācija un bioakumulācija, vielu biokoncentrēšanās barības virknēs.<br />
Svešdabīgo vielu metabolisms organismā. Atindēšanas mehānismi. Kaitīgo vielu iedarbības efektu<br />
ierobežošana. Vielu biotransformācijas pamatprincipi apkārtējās vides apstākļos.<br />
Bīstamie ekotoksikanti: smagie metāli, halogēnorganiskās vielas, poliaromātiskie ogļūdeņrāži,<br />
pesticīdi un to toksiskā iedarbība uz dzīvajiem organismiem.<br />
Vides piesārņojuma bīstamības vērtēsana un dažādu vielu piesārņojuma sastāvdaļu ietekme uz<br />
veselību.<br />
Genotoksīnu petīšanas vēsture. Genotoksisku faktoru raksturīgās un specifiskās īpašības. Dažas<br />
organismu reakcijas uz genotoksīnu iedarbību.<br />
Kancerogēnās, mutagēnās un teratogēnās vielas vidē. Vielu kancerogēnās iedarbības novērtēšanas<br />
metodes<br />
Ķīmisko mutagēnu darbības raksturīgās iezīmes. Atsevišķu ķīmisko mutagēnu klašu ekotoksiskums.<br />
Endokrīno sistēmu degradējošās vielas.<br />
5. P. 40
5. pielikums<br />
Genotoksiskās ķīmiskās vielas pārtikas produktos, tabakā, autotransportā izplūdgāzēs, rūpniecības un<br />
sadzīves atkritumos.<br />
Fizikālo faktoru ietekme uz organismu funkcijām un iedzimtību.<br />
Dzīvie organismi kā vides piesārņojuma avots. Dabīgās izcelsmes toksiskās vielas.<br />
Biomarķeri ekotoksikoloģijā.<br />
Ekotoksisko faktoru pētīšanas metodoloģija.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga laboratorijas darbu izpilde, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Eglīts M. Cilvēka ekoloģija. Latvijas Medicīnas akad.. R.:1993.<br />
2. Kļaviņš M., Roska A. Toksiskās vielas vidē. Rīga, 1998.<br />
3. Raipulis I. Vides piesārņojuma ietekme uz iedzimtību. Vērmaņparks,R:1999.<br />
4. Kļaviņš M., Prikšāne A. Ekotoksikoloģija. Rīga, 1995.<br />
5. Zakrezevski S. Principles of environmental ecotoxicology. – Washington: ACS, 1991<br />
6. Исидоров В. А. Введение в химическую экотоксикологию. СПб: Химиздат, 1999<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Ramade F. Ecotoxicology. N.Y. Willey, 1997.<br />
2. Paasivirta J. Chemical ecotoxicology. Chelsea: Lewis Publ., 1991.<br />
3. Biomarkers of human exposure to pesticides. Ed. By Saleh M.A., Blanecito I.N., Enviromental<br />
toxicants. Human exposure an their healh effect. ED, by Lippmann M. New York, Van<br />
Nostrand Reinhold, 1992<br />
4. Lu F. Basic Toxicology, Washington: Taylor and Francis, 1996<br />
5. Metal ecotoxicology: Concepts and applications Eg by M.C. Newnan, A.W. McIntosh.<br />
Chelsea: Lewis Publ., 1991.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
Bulletin of Environmental Contamination and Toxicology<br />
Archives of Toxicology<br />
Toxicological and Environmental Chemistry<br />
5. P. 41
Kursa nosaukums Datoru lietošana ķīmijā<br />
Kursa kods DatZ3118<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Datorzinātne<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32<br />
Kursa autori<br />
Dr. paed., asoc. prof. Mihails Gorskis, Dr. chem., doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kurss paredzēts ķīmijas bakalaura programmas „Ķīmija” studentiem.<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar dažādu datortehniku, aparatūru un izplatītāko programmatūru,<br />
kā arī ar darbu datortīklos un vispasaules tīmeklī, ņemot vērā ķīmiķu vajadzības. Kurss orientēts uz<br />
datoru izmantošanu mācību un zinātniskajā darbā, informācijas iegūšanu, rezultātu apstrādi, zinātnisko<br />
pētījumu veikšanu, iegūto rezultātu noformēšanu un darbu pasniegšanu. Tiek aplūkotas dažādas<br />
mērījumu apstrādes aprēķinu metodes.<br />
Rezultāti<br />
Apgūstot šo kursu students prot pareizi pierakstīt, apstrādāt un pasniegt eksperimentu rezultātus lietojot<br />
datorus, prot sameklēt informāciju lokālajā tīklā un internetā. Prot strādāt ar biroja programmatūru,<br />
veidot prezentācijas atbilstoši apgūstamas akadēmiskās programmas vajadzībām.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Datortehnika: terminoloģija, vispārīgie jēdzieni, aparatūra.<br />
Izplatītāka programmatūura, operacionālās sistēmas, darbs ar datnēm, datu aizsardzība<br />
Teksta apstrāde. Iespējas veidot vielu formulas un vienādojumus ar teksta redaktora līdzekļiem.<br />
Citi formulu veidošanas paņēmieni, ISIS DRAW iespējas veidot organisko vielu struktūrformulas.<br />
Tiešo un netiešo mērījumu apstrāde. Mērvienības, precizitāte, noapaļošana, dažādu vidējo izmantošana,<br />
nenoteiktības, Rezultātu pieraksts.<br />
Statistikas jēdzieni. Ķīmijas uzdevumu risināšanai izmantojamā datortehnika.<br />
Datu bāzes un to lietošana. Datu meklēšana datubāzēs. Dažādu datubāzu veidošana<br />
Demonstrāciju veidošanas programmatūra. Ieteicamie darba paņēmieni.<br />
Demonstrāciju piemēri. Ķīmijas prezentāciju sagatavošana ar demonstrāciju programmatūru.<br />
E-pasta lietošana zinātnes komunikācijā. E-pasta lietošanas ētika.<br />
Vispasaules tīmeklis (www). Informācijas pārlūkprogrammas un to izmantošana. Informācijas atsauces<br />
literatūras sarakstos.<br />
Mazāko kvadrātu metode, tās izmantošana rezultātu apstrādē.<br />
Hipotēžu pārbaude. Laboratorijas darbu iegūto rezultātu apstrāde.<br />
Kvalifikācijas darba noformēšana, zinātniskā raksta noformēšana.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Nostrādāti un ieskaitīti praktiskie darbi, ieskaitīti kontroldarbi.<br />
Semestra laikā studentam jāizpilda kontroldarbi rezultātu apstrādē un jāizpilda praktiskie uzdevumi<br />
informācijas iegūšanā ar datora palīdzību, teksta apstrādē, tabulu izmantošanā, struktūrformulu<br />
veidošanā, demonstrāciju veikšanā un e-pasta izmantošanā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
5. P. 42
1. Sloka I., Takeris S. Metodiski norādījumi laboratorijas darbiem. 3. izdevums. R. 2005.<br />
2. ECDL materiāli. - www.liis.lv/mspamati<br />
3. Kļaviņš, M. Pētniecisko darbu rezultātu noformēšana. R., 2005.<br />
5. pielikums<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Bibliogrāfiskā apraksta standartu (BA: ISBD) piemērošanas noteikumi analītiskajā aprakstā.<br />
Bibliotēku darba un bibliogrāfijas standartizācijas tehniskā komiteja (BBSTK). Sastādītāji: B. Mūze, I.<br />
Dukure, Z. Eglīte u.c. R., 2000.<br />
2. Hofmanis, K. D. Prezentācija un moderācija. Efektīva komunikācija un mērķtiecīga tehnisko līdzekļu<br />
lietošana. R., 2005.<br />
3. Nelke, K. Prezentēšana. R., 2003.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. www.wikipedia.com<br />
5. P. 43
Kursa nosaukums Drošība biomediciniskā laboratorijā<br />
Kursa kods Ķīmi3006<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
5. pielikums<br />
Kursa autori<br />
Dr. biol. vadoša petniece Muza Kirjušina<br />
Dr.biol. asoc. prof. Inese Kokina<br />
Priekšzināšanas<br />
Ievads bioloģijā<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Bioķīmija<br />
Organiska ķīmija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar drošības noteikumiem biemedicīnas laboratorijās<br />
(parazitoloģijas, mikrobioloģijas, seroloģijas, histoloģijas, molekularbioloģijas, hematoloģijas un<br />
klīniskas bioķīmijas laboratorijās).<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par drošības prasībāmbiomedicīnas laboratorijās, tās<br />
nodrošināšanu darba vietā.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
1. Vispārējie noteikumi laboratorijā<br />
2. Ugunsdrošības noteikumi<br />
3. Noteikumi strādājot ar elektroaparatūru<br />
4. Darbs parazitoloģijas laboratorijā<br />
5. Darbs mikrobioloģijas laboratorijā<br />
6. Darbs molekularbioloģijas laboratorijā<br />
7. Darbs seroloģijas laboratorijā<br />
8. Darbs histoloģijas laboratorijā<br />
9. Darbs ģenētikas laboratorijā<br />
10. Darbs klīniskās ķīmijas un bioķīmijas laboratorijās<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās laboratorijas darbos, ieskaitīti kontroldarbi; diferencēta ieskaite kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Darba aizsardzības likums, Spēkā no 01.01.2002<br />
2. A. Keith Furr, 2000, CRC Handbook of Laboratory Safety, 5th Edition, CRC Press; 5 edition,<br />
807<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. WHO, 2005, Laboratory Biosafety Manual, World Health Organization; Third Edition edition, 186<br />
pp.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. Diane O., Ph.D. Fleming, 2006, Biological Safety: Principles And Practices (Biological Safety:<br />
Principles & Practices), ASM Press; 4 edition, 622 pp.<br />
5. P. 44
Kursa nosaukums Pētnieciskā darba organizācija specialitātē<br />
Kursa kods Ķīmi3007<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu<br />
stundu skaits<br />
16<br />
Kursa autori<br />
Asoc. prof. Dr. biol. Inese Kokina,<br />
Dr. biol. Muza Kirjušina,<br />
Dr. biol. Digna Pilāte,<br />
Msc. biol. Uldis Valainis<br />
Priekšzināšanas<br />
Ievads bioloģijā<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt klausītājus ar bioloģijas pētījumos lietoto jaunāko metožu daudzveidību un<br />
principiem, pēdējo gadu ievērojamākajiem tehnoloģiskajiem jauninājumiem dažādās bioloģijas<br />
apakšnozarēs, sniegt priekšzināšanas par zinātnisko projektu sagatavošanu, kā arī zinātnisko darbu<br />
rakstīšanas metodiku un zinātnisko rezultātu sagatavošanu publicēšanai.<br />
Rezultāti<br />
Kursa ietvaros studenti būs guvuši priekšstatu par bioloģijas pētījumos lietoto jaunāko metožu<br />
daudzveidību un to izmantošanas principiem dažādās bioloģijas apakšnozarēs. Apgūstot šo kursu<br />
studenti pratīs pielietot iegūtās zināšanas zinātnisko projektu sagatavošanā un zinātnisko darbu izstrādē.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Zinātnisko pētījumu izstrādes metodoloģija: problēmas formulēšana, hipotēžu izvirzīšana, pētījuma<br />
plānošana un sagatavošana, materiāla ievākšana un apstrāde, rezultātu apkopošana un analīze.<br />
Bioloģijas pētījumos lietoto jaunāko metožu daudzveidība un principi, pēdējo gadu ievērojamākie<br />
tehnoloģiskie jauninājumi dažādos bioloģijas apakšvirzienos. Zinātnisko projektu sagatavošanas un<br />
plānošanas principi: projekta mērķu un uzdevumu formulēšana, realizācijas plāna izstrāde, pamatojuma<br />
un projekta pieteikuma izstrāde nepieciešamā finansējuma saņemšanai, projektu veiksmīgas realizācijas<br />
nodrošināšana, rezultātu prezentācija un izvērtēšana. Zinātnisko darbu rakstīšanas metodika: rezultātu<br />
sagatavošana publicēšanai, zinātniskās publikācijas mērķa un satura noteikšana, darba sastāvdaļu<br />
būtības detalizēts raksturojums, manuskripta sagatavošanas principi, noteikumi zinātnisku darbu<br />
noformēšanai, rezultātu prezentācijas iespējas un principi semināros un zinātniskajās konferencēs.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Barnard C., Gilbert F., McGregor P. 2001. Asking questions in biology. A guide to Hypothesis –<br />
testing. Experimental Design and presentation in Practical Work and Research Projects. 3<br />
5. P. 45<br />
rd edition.<br />
Harlow, Pearson Education Limited, 190 p.<br />
2. Jones A., Reed R., Weyers J. 2007. Practical Skills in Biology. 4 th Edition. Pearson Education<br />
Limited, 496 p.<br />
3. Pechenik J.A., Lamb B.C. 1996. How to write about biology. London, Longman, 262 pp.<br />
Literatūra (02 – papildliteratūra)<br />
1. Heath D. 2000. An introduction to experimental design and statistics for biology. London, UCL<br />
Press limited, 372.
Literatūra (03 - ieteicamā periodika)<br />
1. Recenzējamie zinātniskie žurnāli atbilstoši savai izvēlētajai bakalaura darba tēmai<br />
5. pielikums<br />
5. P. 46
Kursa nosaukums Vides ķīmija<br />
Kursa kods Ķīmi3008<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem., doc. Jeļena Kirilova, Dr. paed.., asoc. prof. Mihails Gorskis<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija;<br />
Organiskā ķīmija<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Attīstīt studentos aktīvo un radošu attieksmi pret mācību procesu, sniegt mūsdienu<br />
zināšanas par apkārtējās vides – atmosfēras, hidrosfēras, litosfēras un biosfēras sastāvu un<br />
piesārņojumu, par piesārņojošo vielu ietekmes problēmām, novērtēšanu un to risinājumiem.<br />
Kursa uzdevumi: 1) apgūt vides piesārņojuma veidošanās pamatnosacījumus, 2) apgūt vides<br />
piesārņojuma novēršanas metožu principus, kā arī radīt spēju studentiem pastāvīgi spriest par vides<br />
piesārņojuma problēmām un izvērtēt dažādas vides piesārņojuma situācijas, 3) analizēt mūsdienu vides<br />
piesārņojuma problēmas un saskatīt to risinājuma variantus<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par apkārtējas vides ķīmisko sastāvu u to pārvērtībām<br />
atmosfērā, hidrosfērā, litosfērā un biosfērā, kā arī pamatiemaņas darbā ar piesārņojumu raksturošanu un<br />
noteikšanu.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Vides ķīmija, tās nozīme un problēmu loks.<br />
Hidrosfēras sastāva raksturojums.<br />
Vielu koncentrācija. Ķīmiskās reakcijas ūdens vidē, raksturojums - pH noteikšana.<br />
Buferšķīdumi apkartēja vidē.<br />
Dabas ūdeņu sastāvs: sāļi, biogēnie elementi, mikroelementi, organiskas vielas.<br />
Ūdens vides dabīgas un antropogēnas izcelsmes piesārņojuma avoti.<br />
Galvenie ūdens piesārņojuma veidi un avoti Latvijā.<br />
Ūdens kvalitātes raksturojums. Notekūdeņu raksturojums.<br />
Atmosfēras iedalījums un ķīmiskais sastāvs.<br />
Ķīmiskie procesi stratosfērā. Zemes ozona slānis.<br />
Vielu ķīmiskās pārvērtības troposfērā.<br />
Sēra savienojumi atmosfērā. Slāpekļa savienojumi atmosfērā.<br />
Oglekļa oksīdi atmosfērā. Organiskie savienojumi atmosfērā.<br />
Aerosoli un putekļi atmosfērā. Nokrišņu ķīmiskais sastāvs.<br />
Atmosfēras piesārņojums ar smagiem metāliem un toksiskiem mikroelementiem.<br />
Atmosfēras globālais piesārņojums. Atmosfēras piesārņojuma avoti.<br />
Atmosfēras kvalitāte.<br />
Litosfēras sastāva raksturojums.<br />
Jēdziens par biosfēru. Biosfēras sastāvs.<br />
Biosfēras piesārņojuma veidi. Dabīgas un antropogēnas izcelsmes piesārņojums.<br />
Gaisa, dabas ūdeņu un augsnes piesārņojums biosfērā.<br />
Smagie metāli biosfērā. Radiācija biosfērā, tās avoti un ietekmes.<br />
5. P. 47
5. pielikums<br />
Biosfēras organiskā piesārņojuma avoti.<br />
Piesārņojums cilvēka dzīves vidē.<br />
Biosfēras ekoloģiskās problēmas: siltumnīcas efekts, ozona slāņa biezuma samazināšanās, atkritumvielu<br />
problēmas, pesticīdu piesārņojums u.c.<br />
Nozīmīgākās vidi piesārņojošās vielas: halogēnorgāniskie, poliaromātiskie savienojumi, toksiskie<br />
mikroelementi u. c.<br />
Vides piesārņojuma riska novērtēšana. Piesārņojošo vielu monitorings..<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga laboratorijas darbu izpilde, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. M. Kļaviņš. Vides ķīmija. Rīga, LU, 1996. – 208 lpp.<br />
2. M. Kļaviņš. Atmosfēras ķīmija un gaisa piesārņojums, Rīga, LU, 2000. - 166 lpp.<br />
3. M. Kļaviņš, A. Zicmanis. Ūdeņu ķīmija, Rīga, LU, 1998. - 192 lpp.<br />
4. Latvijas ilgtspejīgas attīstības indikatoru pārskats. – Rīga: Latvijas Vides Aģentūra, 2003. – 164<br />
lpp.<br />
5. O'Neil P. Environmental Chemistry. 2nd Ed. Chapman & Hall, London, 1993. - 257 p.<br />
6. Исидоров В. А. Экологическая химия. – Санкт-Петербург: Химиздат, 2001. – 303 с.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Colin Baird, Michael Cann. Environmental Chemistry. 3rd ed. - New York: W.H.Freeman<br />
and Company, 2005. - 652 p.<br />
2. Girard James E. Principles of Environmental Chemistry / James E.Girard. - Washington :<br />
Jones and Bartlett Publishers, 2005. - 677<br />
3. Kay Berner, R.A.Berner. Global Environment. USA. New Jersey, Prentice Hall, 1996. –<br />
376 p.<br />
4. J. G. Henry, G. W. Heinke. Environmental science and engineering. New Jersey,<br />
Englewood Cliffs, 1989. – 729 p.<br />
5. L. Ryden, P. Migula, M. Andersson. Environmental Science. – Upsala: The Baltic University<br />
Press, 2003. – 824 p.<br />
6. Чернобаев И. П. Химия окружающей среды. – Киев: Вища школа, 1990. – 191 с.<br />
7. Химия окружающей среды. Под ред. О. М. Бокриса. – М: Химия, 1982. – 672 с.<br />
8. Фелленберг Г. Загрязнение природной среды. Введение в экологическую химию. –<br />
М: Мир, 1997. – 232 с.<br />
9. Андруз Дж., Бримблекум П., Джекилз Т., Лисс П. Введение в химию окружающей<br />
среды.. – М: Мир, 1999. – 271 с<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
Journal of Environmental Sciences<br />
Environmental Research<br />
5. P. 48
Kursa nosaukums Ķīmijas tehnoloģijas pamati<br />
Kursa kods Ķīmi3009<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Mağ.ped, lekt. Jurijs Kuklis<br />
Dr. chem., doc. Jeļena Kirilova<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija;<br />
Organiskā ķīmija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Attīstīt studentos aktīvo un radošu attieksmi pret mācību procesu, sniegt mūsdienu<br />
zināšanas par ķīmijas tehnoloģijas procesiem un aparātiem, par tehnoloģisko procesu efektivitātes<br />
nodrošināšanas problēmām un to risinājumiem.<br />
Kursa uzdevumi: 1) apgūt pamatzināšanas ķīmijas tehnoloģijās, kā arī radīt spēju studentiem pastāvīgi<br />
spriest par mūsdienu ķīmiskas rūpniecības problēmām un izvērtēt dažādu produktu ražošanas situācijas,<br />
2) analizēt mūsdienu ķīmijas tehnoloģijas problēmas un saskatīt to risinājuma variantus.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par klasiskās un modernās ķīmijas tehnoloģijas<br />
pamatprocesiem, kā arī pamatiemaņas darbā ar tehnoloģisko procesu izstrādi, realizēšanu un kontroli.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Ķīmijas tehnoloģijas vēsture. Ķīmiskās rūpniecības vēsture Latvijā.<br />
Klasiskā ķīmijas tehnoloģija. Modernā ķīmijas tehnoloģija.<br />
Ķīmijas tehnoloģijas pamatprocesu klasifikācija: hidromehāniskie procesi, siltuma procesi, masas<br />
apmaiņas (difūzijas) procesi, mehāniskie procesi, ķīmiskie procesi.<br />
Procesi un iekārtas/aparāti. Izejvielas un enerģija.<br />
Ūdens dabā. Dzeramais un tehniskais ūdens. Notekūdeņu attīrīšana.<br />
Ūdeņraža, slāpekļa un skābekļa iegūšana.<br />
Amonjaka sintēze.<br />
Skābju rūpniecība. Sērskābes ražošana.<br />
Slāpekļskābes ražošana.<br />
Minerālmēslojumi, to ražošana.<br />
Metālu iegūšanas metodes. Metāltermiskā metode. Elektrolīzes metodes. Metālkeramikas metodes.<br />
Alumīnija iegūšana un izmantošana. Tīra alumīnija iegūšanas metodes. Alumīnija sakausējumi.<br />
Dzelzs sakausējumu klasifikācija un īpašības. Čuguna ražošanas procesi.<br />
Tēraudu iegūšanas metodes. Tēraudu termiskās un ķīmiskās apstrādes metodes.<br />
Elektrolīze. Sārmu un hlora ražošana.<br />
Sālsskābes, hlorkaļķu, sodas ražošana.<br />
Kaļķi un ģipsis. Cementa ražošana.<br />
Stikla un keramikas ražošana.<br />
Pusvadītāju ražošana.<br />
Akmeņogļu koksēšana.<br />
Naftas pārstrādes procesi un to produkti..<br />
5. P. 49
Gāzveida kurināmais.<br />
Celulozes ražošana un pārstrāde.<br />
Koksnes hidrolīze un pirolīze.<br />
Gumijas ražošana. Polimērmateriālu ražošana.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga laboratorijas darbu izpilde, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
5. pielikums<br />
1. F.Ošis, P.Vītols. Ķīmijas tehnoloģija; Zvaigzne: Rīga, 1980.<br />
2. L.Osipovs. Ķīmijas tehnoloģijas pamatprocesi un aparāti; Zvaigzne: Rīga 1991.<br />
3. Dreijers I. Ķīmijas tehnoloģijas procesu teorijas pamati : mācību līdzeklis augstskolu ķīmijas un<br />
inženiertehnologu specialitāšu studentiem / I.Dreijers, P.Vītols ; rec.: A.Avots, F.Avotiņš. -<br />
Rīga : Zvaigzne, 1986.<br />
4. Himmelbau, David M. Basic Principles and Calculations in Chemical Engineering (6th ed.).<br />
Prentice-Hall, 1996.<br />
5. Дытнерский Ю.И. Процессы и аппараты химической технологии: В 2 кн. М.: Химия,<br />
1995.<br />
6. Кутепов А.М. и др. Общая химическая технология. М.: Высш. шк., 1990.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Chopey, Nicholas P. Handbook of Chemical Engineering Calculations (3rd ed.). McGraw-Hill,<br />
2004.<br />
2. Coulson J. M.; Richardson J. F.; Backhurst J. R.; Harker J. H. Chemical engineering. (2nd ed.).<br />
Pergamon Press - New York.1991.<br />
3. Лебедев Н.Н. Химия и технология основного органического и нефтехимического<br />
синтеза. М.: Химия, 1988.<br />
4. Основы технологии переработки пластмасс/Под ред. В.Н. Кулезнева, В.К. Гусева. М.:<br />
Химия, 1995.<br />
5. Гельперин Н.И. Основные процессы и аппараты химической технологии: В 2 т. М:<br />
Химия.<br />
6. Вольфкович С.И. и др. Общая химическая технология: В 2 т.:М.: Госхимиздат. т.1, 1952;<br />
т. 2, 1959.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
Journal of Chemical Technology and Biotechnology<br />
Journal of Chemical and Processing Technology<br />
5. P. 50
Kursa nosaukums Ģeoķīmijas pamati<br />
Kursa kods Ķīmi3010<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
skaits<br />
16<br />
Kursa autori<br />
Dr. ģeol., doc. Juris Soms; Dr. biol., doc. D. Gruberts<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par Zemes kā planētas un tās ģeosfēru<br />
ķīmisko sastāvu, tās dzīlēs un virspusē notiekošajiem ķīmiskajiem procesiem, to cēloņiem un sekām, kā<br />
arī laboratorijas darbu laikā nostiprināt teorētiskā kursa ietvaros iegūtās zināšanas un attīstīt zinātniskā<br />
darba prasmes un iemaņas.<br />
Kursa uzdevumi: 1) sniegt jaunākās atziņas par ģeoķīmijas zinātnes metodoloģiju un pētījumu<br />
rezultātiem;<br />
2) sniegt pamatzināšanas par ģeoķīmijas svarīgākajām nozarēm – izotopu ģeoķīmiju, bioģeoķīmiju,<br />
organisko ģeoķīmiju un vides ģeoķīmiju un to pētījumu saturu; 3) sniegt zināšanas par atsevišķu<br />
ķīmisko elementu izplatību dabā un to veidotajiem savienojumiem litosfērā kā zemes dzīļu resursiem;<br />
4) iedziļināties ķīmiskajos procesos un ķīmiskajās reakcijās, kuru rezultātā veidojas dabā sastopamie<br />
minerāli, augsnes un ieži; 5) apskatīt ķīmisko elementu un savienojumu aprites ciklus un kā šajos vielas<br />
apmaiņas procesos notiek mijiedarbība starp litosfēru, atmosfēru un hidrosfēru; 6) iepazīties ar<br />
raksturīgākajiem minerāliem un attīstīt prasmi makroskopiski tos noteikt.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot studiju kursu studenti iegūs:<br />
izpratni par ģeoķīmiju kā zinātņu sistēmu un tās četrām galvenajām apakšnozarēm, šīs<br />
starpnozaru zinātnes vietu dabas un Zemes zinātņu sistēmā;<br />
sistematizētas zināšanas par 6 galvenajiem bioģeoķīmiskajiem cikliem dabā;<br />
zināšanas par nozīmīgāko metālu elementu (Na, K, Mg, Ca, Al, Fe, Cu, Pb, Ni, Hg, Cr, Mn, Au,<br />
Ag, Pt), retzemju metālu, radioaktīvo elementu, un nozīmīgāko nemetālu (O, Si, N, S, P, F, Cl,<br />
Br, I, C) izplatību dažādos ģeogrāfiskā apvalka komponentos un šo elementu klarku skaitļiem;<br />
padziļinātas zināšanas par 9 minerālu klasēm un kompetenci makroskopiski noteikt 52 biežāk<br />
sastopamos minerālus;<br />
ģeoķīmijas informācijas izmantošanas iemaņas atjaunojamo resursu izpētes, izmantošanas un<br />
pārvaldības jautājumu risināšanā.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
LEKCIJU KURSS:<br />
1. tēma. Ģeoķīmija kā starpnozaru zinātne, tās vieta dabaszinātņu un Zemes zinātņu sistēmā.<br />
Ģeoķīmijas nozīmīgākās nozares – izotopu ģeoķīmija, bioģeoķīmija, organiskā ģeoķīmija un vides<br />
ģeoķīmija. Ģeoķīmijas pētījumu objekts un metodoloģija. Tiešās un netiešās pētījumu metodes<br />
ģeoķīmijā.<br />
2. tēma. Zemes vispārīgais ķīmiskais sastāvs, tā salīdzinājums ar citu Saules sistēmas planētu ķīmisko<br />
sastāvu. Atsevišķu Zemes ģeosfēru ķīmiskais sastāvs. Elementu ģeoķīmiskā klasifikācija. Nozīmīgākie<br />
metālu elementi, retzemju metāli, radioaktīvie elementi un nozīmīgākie nemetāli, to izplatību dažādos<br />
ģeogrāfiskā apvalka komponentos un šo elementu klarku skaitļi.<br />
3. tēma. Vielu veidošanās procesi dabā. Ķīmisko elementu veidoto savienojumu dabiskie agregāti –<br />
minerāli. Minerālu kristāli, kristalogrāfijas un kristālķīmijas pamati. Minerālu kristālu formas saistība ar<br />
5. P. 51
5. pielikums<br />
atomu un jonu režģi. Koordinācijas skaitlis. Minerālu izomorfisms un polimorfisms. Izplatītākie Zemes<br />
garozu veidojošie minerāli un ieži.<br />
4. tēma. Izotopu ģeoķīmija. Stabilo izotopu frakcionēšanas principi dažādās vidēs. Ūdeņradis, skābeklis,<br />
ogleklis, sērs, slāpeklis.<br />
5. tēma. Ģeohronoloģija un radiogēnie marķieri. Iežu absolūtā vecuma noteikšanas radiometriskās<br />
metodes, to būtība. Radioaktīvā oglekļa, berilija, urāna-svina, torija-svina, kālija-argona un rubīdijastroncija<br />
radiometriskās metodes.<br />
6. tēma. Ķīmisko elementu transports un aprite vidē, vielas apmaiņa starp litosfēru, atmosfēru un<br />
hidrosfēru. Nozīmīgākie bioģeoķīmiskie cikli. Dabisko ūdeņu ķīmija. Ūdens ķīmiskā sastāva<br />
veidošanās un izmaiņas dažādu vides faktoru ietekmē.<br />
7. tēma. Bioģeoķīmija. Dzīvās matērijas bioloģiskās aktivitātes ķīmiskā specifika. Biominerāli. Okeānaatmosfēras<br />
sastāva bioloģiskās kontroles mehānismi. Teorija Gaija.<br />
8. tēma. Ķīmisko elementu veidotie savienojumi kā resursi. Atjaunojamie un neatjaunojamie resursi.<br />
Fosilie enerģijas avoti. Metālu rūdas. Ķīmiskās rūpniecības izejvielas. Būvmateriālu dabiskās izejvielas.<br />
Pazemes ūdens resursi. Zemes dzīļu resursu patēriņš un tā prognozes nākotnē. Ģeoķīmijas informācijas<br />
izmantošana atjaunojamo resursu izpētē un pārvaldībā.<br />
KOLOKVIJI PAR TEORĒTISKO KURSU<br />
1. Zemes ģeoķīmiskais raksturojums. Ķīmisko elementu izplatības un sastopamības raksturojums.<br />
2. Izotopi, absolūtā vecuma noteikšanas radiometriskās metodes.<br />
3. Zemes nozīmīgākie bioģeoķīmiskie cikli, elementu un vielu aprite tajos.<br />
4. Dabisko ūdeņu ķīmija.<br />
LABORATORIJAS DARBI:<br />
1. Jēdziens "minerāli". Minerālu kristālu morfoloģija. Kristalogrāfijas pamati. Kristālu simetrijas<br />
elementi: centrs, ass un plakne. Kristālu singonijas. Minerālu kristālu reālās formas. Minerālu<br />
klasifikācija: ķīmiskā; kristālķīmiskā; ģenētiskā; ģeoķīmiskā; ģeogrāfiskā un praktiskās izmantošanas<br />
klasifikācija. Minerālu dabiskie agregāti. Minerālu fizikālās īpašības. Citas minerālu īpašības. Minerālu<br />
diagnostiskās pazīmes, fizikālo un ķīmisko paņēmienu lietošana minerālu noteikšanā, minerālu<br />
noteikšanas tabulas.<br />
2. Tīrradņu elementi. Oksīdu un hidroksīdu klase. Minerāli, kas ietilpst šajās klasēs. To ķīmiskais<br />
sastāvs, izplatība dabā, veidošanās mehānismi un dabiskie agregāti. Nosaukto minerālu klašu fizikālās<br />
īpašības un praktiskā noteikšana.<br />
3. Halogenīdu klase. Sulfīdu klase. Minerāli, kas ietilpst šajās klasēs. To ķīmiskais sastāvs, izplatība<br />
dabā, veidošanās mehānismi un dabiskie agregāti. Nosaukto minerālu klašu fizikālās īpašības un<br />
praktiskā noteikšana.<br />
4. Silikātu klase. Sulfātu klase. Minerāli, kas ietilpst šajās klasēs. To ķīmiskais sastāvs, izplatība dabā,<br />
veidošanās mehānismi un dabiskie agregāti. Nosaukto minerālu klašu fizikālās īpašības un praktiskā<br />
noteikšana.<br />
5. Karbonātu klase. Fosfātu klase. Organisko savienojumu klase. Minerāli, kas ietilpst šajās klasēs. To<br />
ķīmiskais sastāvs, izplatība dabā, veidošanās mehānismi un dabiskie agregāti. Nosaukto minerālu klašu<br />
fizikālās īpašības un praktiskā noteikšana.<br />
6. Jēdziens "ieži". Iežu veidošanās dabā. Iežu struktūra un tekstūra. Iežu ģenētiskā klasifikācija. Iežu<br />
fizikālās īpašības. Citas iežu īpašības. Iežu diagnostiskās pazīmes, fizikālo un ķīmisko paņēmienu<br />
lietošana iežu noteikšanā, iežu noteikšanas tabulas.<br />
7. Magmatiskie ieži. Magmatisko iežu veidošanās dabā. Intruzīvie magmatiskie ieži. Intruzīvo iežu<br />
struktūra un tekstūra, mineraloģiskais sastāvs, izplatība, diagnostiskās pazīmes un praktiskā noteikšana.<br />
Magmatisko iežu praktiskā izmantošana.<br />
8. Nogulumieži. Nogulumiežu veidošanās dabā. Drupu, ķīmiskie, biogēnie un jauktas cilmes<br />
nogulumieži. Nogulumiežu struktūra un tekstūra, mineraloģiskais sastāvs, izplatība, diagnostiskās<br />
pazīmes un praktiskā noteikšana. Metamorfie ieži. Metamorfo iežu veidošanās dabā. Metamorfo iežu<br />
struktūra un tekstūra, mineraloģiskais sastāvs, izplatība, diagnostiskās pazīmes un praktiskā noteikšana.<br />
Laboratorijas darbu kursa noslēgumā studenti kārto praktisko kolokviju "Minerālu un iežu noteikšana."<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
5. P. 52
5. pielikums<br />
Semestra laikā sekmīgi nokārtoti 2 kontroldarbi, nostrādāti un ieskaitīti visi studiju kursa programmā<br />
paredzētie laboratorijas darbi, sekmīgi nokārtoti kolokviji, ieskaitīta minerālu un iežu praktiskā<br />
noteikšana; sekmīgi nokārtots rakstisks eksāmena darbs kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Albarède F., 2009. Geochemistry: An Introduction. 2 nd edit. Cambridge, UK, Cambridge University<br />
Press,<br />
356 pp.<br />
2. Anderson D.L., 2007. New Theory of the Earth. UK, Cambrdige University Press, 384 pp.<br />
2. Blake S., Burton K., Harris N., Parkinson I., Rogers N., Widdowson M., 2008. An Introduction to<br />
Our Dynamic Planet. Rogers N. (Ed.). Cambridge, Cambridge University Press, 390 pp.<br />
3. Grotzinger J., Jordan T.H., Press F., Siever R., 2007. Understanding Earth. 5th edit. New York,<br />
W.H.Freeman and Company, -579 pp.<br />
4. Segliņš V., 2007. Zemes dzīļu resursi. Rīga, RaKa, 380 lpp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
Literatūra laboratorijas darbiem:<br />
1. Atkinson F., Atkinson R., 1996. Rocks and Minerals: The Observer’s Pocket series. London,<br />
Claremont Books, 192 pp.<br />
2. Danielson E.W., Denecke E.J., 1986. Earth Science laboratory and skills manual. New York,<br />
London, Macmillan Publishing Company, 140 pp.<br />
3. Ehlers E.G., Blatt H., 1982. Petrology: Igneous, Sedimentary and Metamorphic. New York,<br />
W.H.Freeman & Company, 732 pp.<br />
4. Kristalogrāfijas un mineraloģijas pamati. 1993. LZA Terminoloģijas komisijas 63.biļetens. Rīga,<br />
Zinātne, 226 lpp.<br />
5. Laboratory Manual in Physical Geology, 1993. 3 rd edit. Edit. By Richard M.Busch. New York,<br />
Macmillan Publishing Company, 260 pp.<br />
6. Segliņš V., 2007. Minerāli un ieži. 1.d.: minerāli. Rīga, Raka, 230 lpp.<br />
7. Segliņš V., 2007. Minerāli un ieži. 2.d.: ieži. Rīga, Raka, 125 lpp.<br />
8. Ананьев В.П., Потапов А.Д., 2005. Основы геологии, минералогии и петрографии. 2-е изд.,<br />
перераб. И доп. Москва, Высш. Школа, 398 стр.<br />
9. Кузин М.Ф., Егоров Н.И., 1983. Полевой определитеь минералов. 2-е изд., перераб. и доп.<br />
Москва, Недра, 260 стр.<br />
10. Минералогическая энциклопедия, 1985. Под ред. К.Фрея. Пер. с англ. А.К.Запольнова и<br />
А.П.Платуновой. Ленинград, Недра, 512 стр.<br />
11. Митчелл Р.С., 1982. Названия минералов: Что они означают? Москва, Мир, -248 стр.<br />
12. Музафаров В.Г. 1979. Определитель минералов, горных пород и окаменелостей. Москва,<br />
Недраю<br />
13. Немец Ф. 1982. Ключ к определению минералов и пород. Пер. с чешск. А.В.Заварзина.<br />
Москва, Недра.<br />
14. Соболевский В.И., 1983. Замечательные минералы. изд. 2-е, дополн. Москва, Просвещение. –<br />
191 стр.<br />
15. Шаскольская М.П., 1978. Кристаллы. Москва, Наука, –208 стр.<br />
16. Штрюбель Г., Циммер З.Х.,1987. Минералогический словарь. пер. с немецкого. Москва,<br />
Недра, - 494 стр.<br />
17. Шуман В. 1986. Мир камня. В 2-х томах: том 1-ый "Горные породы и минералы", том 2-ой<br />
"Драгоценные и поделочные камни". пер. с нем. Здорик Т.Б. и Фельдмана Л.Г. Москва, Мир.<br />
18. Ювельт Р., Шрайтер П., 1977. Определитель горных пород. Пер с нем. Л.Г.Фельдмана.<br />
Москва, Мир. -236 стр.<br />
19. Ювельт Р., 1978. Определитель минералов. Пер с нем. Г.Б.Задорник и В.П.Колчанова.<br />
Москва, Мир. -326 стр.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. Ilustrētā zinātne<br />
2. Terra<br />
3. Journal of Geochemical Exploration (Journal for Environmental and Economic Geochemistry)<br />
4. Applied Geochemistry (Journal of the International Association of GeoChemistry)<br />
5. P. 53
Kursa nosaukums Biomedicīnas laboratoriju darba organizācija<br />
Kursa kods Biol3035<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Bioloģija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
skaits<br />
16<br />
Kursa autori<br />
Dr. biol., vad. pētn. M. Kirjušina<br />
Dr. biol., asoc. prof. I. Kokina<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija;<br />
Organiskā ķīmija;<br />
Bioķīmija;<br />
Ievads bioloģijā<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar vispārīgiem darba princiepiem biomedicīnas laboratorijās,<br />
aprīkojuma darbību, testēšanas iespējām, testēšanas procesa organizēšanu, personāla funkciju<br />
sadalījumu un atbildību. Semināros un praktiskajās nodarbībās studenti apgūst dažāda tipa laboratoriju<br />
aprīkojuma pielietojumu testēšanas procesā, kā arī procesa nodrošināšana.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par biomedicīnas laboratoriju darba organizāciju<br />
atbilstoši ISO standartiem.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
1. Vispārīgās prasības laboratorijām atbilstoši ISO 17025, ISO 9001 standartiem<br />
2. Pienākumi un atbildība, organizējot darbu biomedicīnas laboratorijās<br />
3. Darba organizācija klīniskās ķīmijas un bioķīmijas laboratorijās: aprīkojums, testēšanas<br />
metodes, procedūras, personāla funkcijas<br />
4. Darba organizācija seroloģijas laboratorijās: aprīkojums, testēšanas metodes, procedūras,<br />
personāla funkcijas<br />
5. Darba organizācija mikrobioloģijas laboratorijā: aprīkojums, testēšanas metodes, procedūras,<br />
personāla funkcijas<br />
6. Darba organizācija parazitoloģijas laboratorijā: aprīkojums, testēšanas metodes, procedūras,<br />
personāla funkcijas<br />
7. Darba organizācija histoloģijas laboratorijā: aprīkojums, testēšanas metodes, procedūras,<br />
personāla funkcijas<br />
8. Darba organizācija ģenētikas laboratorijā: aprīkojums, testēšanas metodes, procedūras,<br />
personāla funkcijas<br />
Semināri un praktiskās nodarbības:<br />
1. Praktiskās iemaņas darbam ar biomedicīnas laboratoriju aprīkojumu<br />
2. Praktiskās iemaņas konkrētās laboratorijas darba organizācijas procesā (kontaminācijas<br />
novēršana, funkciju dubultošanas novēršana, ergonomika)<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Diferencētā ieskaite kursa noslēgumā.<br />
5. P. 54
5. pielikums<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. 1. LVS EN ISO/IEC 17025:2005 /AC:2008. Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju<br />
kompetences vispārīgās prasības.-R.:LVS Latvijas Standarts.<br />
2. Barker K., 2005, At the Bench: A Laboratory Navigator, Updated Edition, Cold Spring Harbor<br />
Laboratory Press; 2nd edition 465 pp.<br />
3. Chess B., 2011, Laboratory Applications in Microbiology: A Case Study Approach, McGraw-<br />
Hill Science/Engineering/Math; 2 edition, 672 pp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Sirois M., 2007. Laboratory Procedures for Veterinary Technicians, Mosby; 5 edition, 416 pp.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. Gabrielle I. Edwards, Cimmino M., 1994, Laboratory Techniques for High Schools: A Work-Text<br />
of Biomedical Methods, Barron's Educational Series; 4 edition, 2451<br />
5. P. 55
5. pielikums<br />
Kursa nosaukums<br />
Laboratorijas dokumentu izstrāde, noformēšana un<br />
arhīva organizēšana<br />
Kursa kods Ķīmi3011<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16<br />
Kursa autori<br />
Dr. biol., vad. pētn. M. Kirjušina<br />
Dr. biol., asoc. prof. I. Kokina<br />
Priekšzināšanas<br />
Laboratoriju darba organizācija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar vispārīgām prasībām laboratorijas dokumentu izstrādes<br />
principiem, lietu nomenklatūrā un arhivēšanā.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par korekto dokumentu iztrādi un noformēsanu,<br />
dokumentu vadību.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
1. Laboratorijas dokumentu izstrādes pamatprincipi.<br />
2. Lietas nomenklatūra<br />
3. Laboratorijas dokumentu arhivēšana<br />
4. Konfidencialitātes principu ievērošana laboratorijas dokumentu vadībā un glabāšanā<br />
Semināri un praktiskās nodarbības:<br />
Dažādu dokumentu izstrāde (lietas nomenklatūra, procedūras, darba shēmas u.c.)<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Diferencētā ieskaite kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. LVS EN ISO/IEC 17025:2005 /AC:2008. Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences<br />
vispārīgās prasības.-R.:LVS Latvijas Standarts.<br />
2. Barker K., 2005, At the Bench: A Laboratory Navigator, Updated Edition, Cold Spring Harbor<br />
Laboratory Press; 2nd edition 465 pp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Heather prendergast bs as rvt cvpm, 2010, front office management for the veterinary team,<br />
saunders; 1 pap/psc edition, 488 pp.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. Sean Gallagher, Emily A. Wiley, 2007, Current Protocols Essential Laboratory Techniques,<br />
806 pp.<br />
5. P. 56
Kursa nosaukums Biomedicīnas ētika<br />
Kursa kods Biol3036<br />
Kredītpunkti 1<br />
ECTS kredītpunkti 1,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 16<br />
Zinātnes nozare Bioloģija<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits -<br />
Kursa autori<br />
Dr. biol., asoc. prof. I. Kokina<br />
Priekšzināšanas<br />
Ievads bioloģijā<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar bioētikas principiem, to ievērošanas nepieciešamību<br />
5. pielikums<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti iegūst izpratni par bioētikas principiem, to ievērošanas nepieciešamību<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
Mūsdienu bioētikas galvenie principi. Nekaitēšanas princips. Morālie konflikti un ētikas teorija.<br />
Biomedicīniskās ētiskās problēmas. Paraugu iegūšanas ētiskās problēmas.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
V. Sīle. Biomedicīnas ētka: teorija un prakse. Rīga, 2006<br />
Saistošie likumdošanas akti<br />
5. P. 57
Kursa nosaukums Atjaunojamie enerģijas resursi<br />
Kursa kods VidZ3022<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Vides zinātne<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem, doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Organiskā ķīmija;<br />
Atjaunojamie resursi<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par atjaunojamo enerģijas resursu<br />
izmantošanas metodēm.<br />
Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar atjaunojamo energoresursu politiku Eiropas Savienībā un Latvijā; 2)<br />
sniegt priekšstatu par biomasas potenciālu; 3) iepazīstināt ar biogāzes, bioetanola un biodīzeļdegvielas<br />
iegūšanas principiem; 4) sniegt priekšstatu par vēja enerģiju, ģeotermālo un petrotermālo enerģiju,<br />
hidroenerģiju, saules enerģiju un viļņu enerģiju.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas<br />
metodēm, par biomasas potenciālu, par biogāzes, bioetanola un biodīzeļdegvielas iegūšanas principiem,<br />
par vēja enerģiju, ģeotermālo un petrotermālo enerģiju, hidroenerģiju, saules enerģiju un viļņu enerģiju.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
1. Atjaunojamo energoresursu politika Eiropas Savienībā<br />
2. Latvijas politika atjaunojamo energoresursu jomā.<br />
3. Atjaunojamo energoresursu potenciāls Latvijā.<br />
4. Biomasas potenciāls.<br />
5. Enerģētiskā koksne.<br />
6. Biogāze.<br />
7. Bioetanols.<br />
8. Biodīzeļdegviela<br />
9. Vēja enerģija.<br />
10. Ģeotermālā un petrotermālā enerģija.<br />
11. Hidroenerģija.<br />
12. Saules enerģija.<br />
13. Viļņu enerģija.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās semināros, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Kaufmann R., Cleveland, C. Environmental Science. McGraw Hill, 2007.<br />
2. McKinney M., Schoch R. Environmental Science: Systems and Solutions, Fourth Edition. Jones and<br />
Bartlett, 2007.<br />
3. Kļaviņš M. Vides ķīmija. R. LU, 2009.<br />
5. P. 58
5. pielikums<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Wright R., Nebel B. Environmental Science: Toward a Sustainable Future, Tenth Edition. Pearson –<br />
Prentice Hall, 2008.<br />
2. Kļaviņš M. Vides ķīmija. R. LU, 2008.<br />
3. Clark J.H., Macquarrie D.J. Handbook of Green Chemistry and Technology. Wiley-Blackwell, 2002.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. Chemistry International. - http://www.iupac.org/publications/ci/index.html<br />
2. WWW Green Chemistry Guide. - http://www.chemistryguide.org/environmental-chemistry.html<br />
3. Green Chemistry Network. - http://www.greenchemistrynetwork.org/<br />
5. P. 59
Kursa nosaukums Ūdens resursu apsaimniekošana<br />
Kursa kods VidZ3023<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Vides zinātne<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Mağ.ped, lekt. Jurijs Kuklis<br />
Dr. chem, doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Organiskā ķīmija;<br />
Atjaunojamie resursi<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par ūdens apsaimniekošanu, dzeramo ūdens<br />
sagatavošanu un notekūdeņu attīrīšanu metodēm.<br />
Kursa uzdevumi: 1) sniegt priekšstatu par ūdens apsaimniekošanu; 2) iepazīstināt ar dzeramo ūdens<br />
sagatavošanas principiem; 3) sniegt priekšstatu par notekūdeņu veidiem, piesārņojošām vielām un<br />
komponentiem un to attīrīšanas metodēm; 4) radīt studentiem priekšstatu par sekmīgi funkcionējošu<br />
notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu pārstrādes saimniecību kā reģiona ilgtspējīgas attīstības<br />
priekšnoteikumu; 5) apskatīt esošus un analizēt plānotos notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu pārstrādes<br />
projektus Latvijā.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par ūdens apsaimniekošanu, dzeramo ūdens sagatavošanu<br />
un notekūdeņu attīrīšanu metodēm, par notekūdeņu veidiem, piesārņojošām vielām un komponentiem<br />
un to attīrīšanas metodēm, par sekmīgi funkcionējošu notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu pārstrādes<br />
saimniecību kā reģiona ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Ūdens struktūrdirektīva (Water Framework Directive) 2000/60/EK.<br />
Ūdens apsaimniekošanas likums.<br />
Dabas ūdeņu ķīmiskās īpašības.<br />
Atmosfēras nokrišņu īpašības.<br />
Upju ūdeņu, ezeru un ūdenstilpju, jūru un okeānu ūdeņu, pazemes ūdeņu īpašības.<br />
Ūdeņu piesārņojums.<br />
Ūdeņu kvalitāte un tās normēšana.<br />
Dzeramais ūdens.<br />
Dzerama ūdens sagatavošana un tīrības kontrole.<br />
Notekūdeņu attīrīšanas plāns: mērķi, principi, izmantojamie līdzekļi, prioritātes Latvijas Republikas<br />
Vides politikas kontekstā. Latvijas Valsts politika notekūdeņu kontrolē. LV Ministru kabineta<br />
noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.<br />
Notekūdeņi, to veidošanās, tipoloģija, piesārņojošās vielas un komponenti. Notekūdeņu ietekme uz<br />
ūdens kvalitāti ūdensbaseinos.<br />
Notekūdeņu attīrīšanas metodes: dabiskas attīrīšanas metodes, mākslīgas attīrīšanas metodes, attīrīšanas<br />
mikrobioloģiskie procesi. Ūdens pašattīrīšanās.<br />
Notekūdeņu attīrīšanas raksturlielumi, normatīvās prasības un kontrole.<br />
5. P. 60
Notekūdeņu loma ekosistēmu degradācijā.<br />
5. pielikums<br />
Mācību ekskursija: Pašvaldības SIA “Daugavpils Ūdens” Daugavpils pilsētas iedzīvotāju apgāde ar<br />
dzeramo ūdeni, notekūdeņu savākšana, novadīšana un apstrādāšana. Iepazīšanās ar Daugavpils SIA<br />
“Daugavpils Ūdens” uzņēmumu, laboratorijām.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās semināros, mācību ekskursija uz Daugavpils komunālo notekūdeņu attīrīšanas<br />
iekārtām, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Māris Kļaviņš, Pēteris Cimdiņš. Ūdeņu kvalitāte un tās aizsardzība. – Rīga: LU, 2004.-208.lpp.<br />
2. Māris Kļaviņš. Vides ķīmija. Piesārņojošās vielas vidē un to aprite. – Rīga: LU, 1996.-297.lpp.<br />
3. G.Mežaraups. Ūdeņi un to ķīmiskā kontrole. – Rīga: Mācību grāmata, 1995. – 43.lpp.<br />
4. Colin Baird, Michael Cann. Environmental Chemistry., - 3rd ed. - New York : W.H.Freeman and<br />
Company, 2005. - 652 p.<br />
5. Tilgalis Ēriks. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana. - Jelgava, 2004. - 239 lpp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Valsts dokumenti. Likums par ūdens apsaimniekošanu. Likums par piesārņojumu.<br />
Ministru kabineta noteikumi: par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī; par notekūdeņu dūņu un to<br />
kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli. – Rīga. 2002.<br />
2. А.Г.Муравьев. Руководство по определению показателей качества воды полевыми методами. –<br />
Санкт-Петербург: 1998. – 219 стр.<br />
3. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs. Notekūdeņu dūņu lietošana lauksaimniecībā. –<br />
Ozolnieki, 1997. – 12. lpp.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
"Vides Vēstis"<br />
5. P. 61
Kursa nosaukums Biotehnoloģijas pamati<br />
Kursa kods Biol3037<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Bioloģija<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. biol., asoc. prof. Inese Kokina<br />
Priekšzināšanas<br />
Ievads bioloģijā<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir apgūt tautas saimniecībai, vides aizsrdzībai un medicīnai nepieciešamu produktu<br />
iegūšanu, pielietojot biotehnoloģijas metodes, kā arī iepazīties ar nepieciešamā aprīkojuma darbības<br />
principiem. Laboratorijas nodarbībās studenti apgūst barotņu sagatavošanas un sterilizācijas principus,<br />
šūnu un audu kultivēšanas in vitro metodes, iemācās DNS/RNS izdalīšanas tehnoloģijas, PCR,<br />
sekvenēšanu.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par biotehnoloģījas mērķiem un svarīgākajām metodēm,<br />
iemācās izmantot zinātnisko literatūru, apgūst prasmes in vitro metodēs, iemācās DNS/RNS izdalīšanas<br />
tehnoloģijas, PCR, sekvenēšanu.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
1. Biotehnoloģijas attīstības vēsture, tās vieta bioloģijas zinātņu blokā. Biotehnoloģijas iespējas<br />
mūsdienās.<br />
2. Biotehnoloģijas virzieni: bioenerģētika, vides piesārņojuma kontrole, lauksaimniecības<br />
biotehnoloģija, bioelektronika, medicīna, ķīmijas rūpniecība u.c.<br />
3. Biotehnoloģijas objekti, to izvēles principi.<br />
4. Bioprocesori, to tipi, darbības principi. Bioloģisko ražotņu izveide un darba organizācija.<br />
Biotehnoloģisko procesu ekonomiskais un ekoloģiskais izvērtējums.<br />
5. Barotnes, to veidi, sagatavošana, sterilizācija. Mikroorganismu izmantošana biotehnoloģijā:<br />
principi, iespējas, produkti.<br />
6. Fermentācija, tās būtība, nozīme, izmantošana rūpniecībā. Fermentācijas veidi.<br />
7. Augu un dzīvnieku šūnu kultivēšanas principi un iespējas. Dzīvnieku šūnu hibridizācija,<br />
imūnfermentatīvā analīze, himēru iegūšana, dzīvnieku klonēšana. Augu šūnu un audu kultūras,<br />
to iegūšana. Kallusu morfofizioloģiskais raksturojums. Atsevišķo šūnu kultivēšanas īpatnības.<br />
Augu šūnu protoplasti, to pielietojums biotehnoloģijā. Haploīdu šūnu pielietojums<br />
biotehnoloģijā. Augu mikroklonālā pavairošana, tās priekšrocības un trūkumi. No vīrusiem<br />
brīvu augu iegūšana: hemoterapija, termoterapija. Somaklonālā mainība.<br />
8. Gēnu inženierijas metožu izmantošana biotehnoloģijā. Rekombinanto DNS iegūšana un<br />
izmantošana. PCR. Gēnu ievadīšanas iespējas šūnā. Vektori, to tipi. Prasības vektoru DNS.<br />
Gēnu ekspresija. Gēnu terapija. Gēnu inženierijas sasniegumi. ĢMO: iespējas un draudi.<br />
Biotehnoloģija un vides piesārņojums: rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu attīrīšana, sadzīves<br />
atkritumu utilizācija, augsnes piesārņojuma attīrīsana, lauksaimniecības piesārņojuma attīrīšana,<br />
gaisa piesārņojuma attīrīšanas principi.<br />
Laboratorijas darbi:<br />
5. P. 62
5. pielikums<br />
1. Darba drošība Biotehnoloģijas laboratorijā. Barotnes, to sagatavošana un sterilizācija.<br />
2. Augu in vitro kultūras.<br />
3. Dzīvnieku in vitro kultūras.<br />
4. DNS/RNS izdalīšanas tehnoloģijas<br />
5. PCR: maisījuma sagatavošana, nozīme, datu interpretācija.<br />
6. RT-PCR: maisījuma sagatavošana, nozīme, datu interpretācija.<br />
7. Genoma sekvenēšana<br />
8. Genoma sekvenēšana<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās laboratorijas darbos, eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Biotechnology, Second ed. H. Rhem and G. Reed, Vol. 11 Environmental Processes<br />
2. Biotechnology, Second ed. H. Rhem and G. Reed, Vol. 3 Bioprocessing<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
Life science and Biotechnology – a Strategy for Europe, 2002<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
5. P. 63
Kursa nosaukums Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā<br />
Kursa kods VidZ2011<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Vides zinātne<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
16<br />
Mağ. vides plānošanā, asist. Solvita Mičule; Dr. chem, doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu, apgūstot priekšstatu par to, kas ir ilgtspējīga<br />
attīstība, un kā tā varētu tikt realizēta Baltijas jūras reģionā.<br />
Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar ilgtspējīgas attīstības koncepciju; 2) gūt priekšstatu par ilgtspējīgas<br />
attīstības principu fizikālajiem, ekonomiskajiem, psiholoģiskajiem, politiskajiem un ētiskajiem<br />
aspektiem; 3) iepazīties ar Local AGENDA 21 Baltijas jūras reģionam saturu, nākotnes vīzijām un<br />
realizācijas iespējām.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot studiju kursu, studenti iegūs:<br />
Zināšanas:<br />
izpratne par ilgtspējīgas attīstības koncepciju un principiem;<br />
zināšanas par ilgtspējīgas attīstības indikatoriem un to nozīmi vides aizsardzībā;<br />
zināšanas par saistošajiem ilgtspējīgas attīstības dokumentiem Baltijas jūras reģionam.<br />
Prasmes:<br />
iemaņas ilgtspējīgas attīstības principu analīzē un pielietošanā;<br />
kompetence ekoloģiskās pēdas nospieduma novērtēšanā;<br />
padziļināta kompetence ilgtspējīgas attīstības indikatoru analīzē.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
1. tēma. Jēdziens “līdzsvarota attīstība”, tās vēsturiskie aspekti.<br />
2. tēma. Līdzsvarotas attīstības teorētiskie principi.<br />
3. tēma. Enerģētikas attīstības perspektīvas un vide.<br />
4. tēma. Tradicionālie un perspektīvie enerģijas avoti, enerģijas taupīšana.<br />
5. tēma. Cilvēks un materiālu plūsmas. Otrreizējās pārstrādes un atkārtotas izmantošanas principi.<br />
6. tēma. Līdzsvarota attīstība un lauksaimniecība.<br />
7. tēma. Ilgtspējīga rūpnieciskā ražošana. Bezatkritumu tehnoloģijas. Atkritumu<br />
minimizēšana.<br />
8. tēma. Līdzsvarota transporta sistēmas attīstība.<br />
9. tēma. Līdzsvarota attīstība, dzīves vide un reģionālā infrastruktūra.<br />
10. tēma. Līdzsvarotas attīstības saistība ar ekonomiku, ētiku, likumdošanu un<br />
politiku.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Prasības kredīta iegūšanai: ieskaitīti laboratorijas darbi un 2 kontroldarbi, sekmīga piedalīšanās<br />
semināru nodarbībās<br />
Pārbaudījumi semestra laikā: 2 kontroldarbi<br />
Pārbaudījuma veids kursa noslēgumā: rakstisks eksāmens.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Abrahamsson K-V., Andersson M. et all, 1997. The Road towards Sustainability. A historical<br />
5. P. 64
5. pielikums<br />
perspective. A Sustainable Baltic Region, Session 1. The Baltic University Programme, Uppsala<br />
University, -48 p.<br />
2. Salay J., Börjesson P. et al., 1997. Energy. From fossil fuels to sustainable energy resources. A<br />
Sustainable Baltic Region, Session 2. The Baltic University Programme, Uppsala University. -52 p.<br />
3. Karlsson S., Azar C. et al,. 1997. Man and Materials Flows. Towards sustainable materials<br />
management. A Sustainable Baltic Region, Session 3. The Baltic University Programme, Uppsala<br />
University. -52 p.<br />
4. Bergstrom S., Bodin B., et al.,. 1997. Food and Fibres. Sustainable agriculture, forest and fishery. A<br />
Sustainable Baltic Region, Session 4. The Baltic University Programme, Uppsala University. -52 p.<br />
5. Strahl J. et al., 1997. Sustainable Industrial Production. Waste minimization, cleaner technology and<br />
industrial ecology. A Sustainable Baltic Region, Session 5. The Baltic University Programme, Uppsala<br />
University. -52 p.<br />
6. Demker G., Johansson O. et al., 1997. Towards Sustainable Mobility. Transporting people and goods<br />
in the Baltic Region. A Sustainable Baltic Region, Session 5. The Baltic University Programme,<br />
Uppsala University. -48 p.<br />
7. Andersson M., Edberg R., et all, 1997. From Intention to Action. Implementing Sustainable<br />
Development. A Sustainable Baltic Region, Session 10. The Baltic University Programme, Uppsala<br />
University. -52 p.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
INTERNET resursi:<br />
http://www.helcom.fi<br />
http://www.ee/baltic21<br />
http://www.cbss.st<br />
http://www.ku.lt/nemo/mainnemo.htm<br />
http://www.bef.lv<br />
http://www.baltic.vtt.fi/demo_index.htm<br />
http://www.balticuniv.uu.se<br />
http://www.ccb.se<br />
5. P. 65
5. pielikums<br />
Kursa nosaukums Testēšanas metodes specialitātē I (parazitoloģija, histoloģija)<br />
Kursa kods Ķīmi3012<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 64<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
32<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr.biol., vadoša petniece Muza Kirjušina<br />
Mag. vet.med. Inga Pigiņka<br />
Mag. vet.med Anžela Daugšte<br />
Priekšzināšanas<br />
Ievads bioloģijā<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Bioķīmija<br />
Organiska ķīmija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar teorētiskajiem pamatiem dažādu izmeklēšanas metožu<br />
praktisko pielietošanu dažādu paraugu veidu parazitoloģiskai testēšanai. Studiju kursa mērķis ir<br />
histoloģisku paraugu sagatavošana, izmantojot mūsdienu aktuālās krāsošanas metodes. Kursu laikā<br />
iemācās atlasīt specifisko, konkrētam gadījumam piemērotu, krāsošanas metodi, kas savukārt dod<br />
iespēju precīzi novērtēt audu un šūnu morfofunkcionālo struktūru. Laboratorijas nodarbībās studenti<br />
apgūst prasmes veikt dažādus parazitoloģiskus un histoloģiskus testus.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti iegūst zināšanas par musdienas metodēm parazitoloģijā un histoloģijā.<br />
iemācās izmantot macību in zinātnisko literatūru, kā arī apgūst prasmes veikt dažādus parazitoloģiskus<br />
un histoloģiskus testus.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
Testēšanas metodes parazitoloģija:<br />
1. Parazitāro slimību diagnostikas metodes dzīvam dzīvniekam:<br />
2. Helmintozu laboratoriskā diagnostika<br />
3. Protozoozu laboratoriskā diagnostika<br />
4. Arahnoentozu laboratoriskā diagnostika<br />
5. Imunoloģiskā diagnostika<br />
6. Parazitāro slimību diagnosticēšana pēc dzīvnieka nāves<br />
7. Trihinelozes diagnostika<br />
8. Zivju pilna parazitologiska izmeklēšana<br />
9. Augsnes izmeklēšana<br />
10. Ūdens izmeklēšana<br />
Histoloģiskā tehnika<br />
1. Ievads histoloģijā: histoloģija, kā zinātne, to vēsture un nozīmīgums mūsdienās.<br />
2. Histoloģisku paraugu noņemšana un fiksācija.<br />
3. Audu sagatavošana un sagriešana.<br />
4. Saistaudu un lipīdu krāsošana.<br />
5. Proteīna, nukleīnskābju un amiloida krāsošana.<br />
6. Pigmentu, minerālu vielu un citoplazmas granulas krāsošana.<br />
5. P. 66
7. Kaulu krāsošana.<br />
8. Mikroorganisma krāsošana.<br />
9. Imunohistoķīmijas pamatprincipi.<br />
10. Dzīvnieka un zivju olbaltumvielu identifikācija dzīvnieku barība.<br />
Praktiskie darbi:<br />
1. Koproloģiskas metodes<br />
2. Mikroskopījas metodes (dažāda veida paraugi)<br />
3. Trichinelozes testēšanas metodes<br />
4. Zivju pilna parazitologiska izmeklēšana<br />
5. Ūdens izmeklējumi<br />
6. Paraugu noņemšana un fiksācija histoloģiskiem izmeklējumiem<br />
7. Audu sagatavošana un sagriešana<br />
8. Audu krasošanas metodes.<br />
9. Dzīvnieka un zivju olbaltumvielu identifikācija dzīvnieku barība.<br />
5. pielikums<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās laboratorijas darbos; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Keidāns P., Krūklīte A., 2000, Mājdzīvnieku parazitāro slimību diagnostika, Jelgava, LLU, 74<br />
lpp.<br />
2. Hedrix Ch.M., Robinson E., 2006, Diagnostic parasitology for veterinary technicians, US,<br />
Elsevier, 285pp.<br />
3. Мусселиус В.А., 1983 Лабораторный практикум по болезням рыб, Москва «Пищевая<br />
промышленность», 295<br />
4. Романенко Н.А., Падченко И.К., Чебышев Романенко Н.А., Падченко И.К., Чебышев Н.В.<br />
2000б Санитарная паразитология, Москва «Медицина» 319 стр.<br />
5. John D. Bancroft, M. Gamble “Theory and Practice of histological techniques”, fifth edition,<br />
2006, 796 pp.<br />
6. D. R. Singh “Principles & techniques in histology microscopy and photomicrography”, first<br />
edition, 2003, 192 pp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Thomas Boenisch “Handbook Immunochemical Staining Methods” 3rd edition, DakoCytomation,<br />
2001, 67 pp.<br />
2. А. Р. Далмане, О. Н. Королева «Микроскопическое строение развивающегося зуба», Рига<br />
1974, 36 стр.<br />
3. Акбаев М.Ш. 1998, Паразитология и инвазионные болезни животных, Москва, «Колос», 743<br />
стр.<br />
4. Vaivariņa H.V, 1965, Lauksaimniecības dzīvnieku invāzijas slimības, Rīga, «Liesma», 377 lpp.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. Journal of Biotechnic and Histochemistry,<br />
http://www.informaworld.com/smpp/title~content=t713692932~link=cover<br />
5. P. 67
Kursa nosaukums Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija<br />
Kursa kods Biol3041<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 64<br />
Zinātnes nozare Bioloģija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
skaits<br />
32<br />
Kursa autori<br />
Dr.biol., doc., Irēna Kaminska<br />
Priekšzināšanas<br />
Ievads bioloģijā<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir apgūt zināšanas par šūnu, audu, orgānu un cilvēka un dzīvnieku organismu kopumā;<br />
fizioloģiskajām funkcijām (veģetatīvajām, somatiskajām, sensorajām un psihiskajām), to regulācijas<br />
principiem un mehānismiem; kā arī apgūt eksperimentālās fizioloģijas un funkcionālās klīniskās<br />
izmeklēšanas pamatmetožu<br />
iemaņas.<br />
Rezultāti<br />
• studējošie spēj definēt izplatītākos fizioloģijas terminus;<br />
• studējošie izskaidro homeostāzes koncepciju, izmantojot piemērus;<br />
• studējošie salīdzina dažādu fermentu darbības mehānismus, izmantojot piemērus;<br />
• studējoši salīdzina aktīvos un pasīvos membrānu transporta mehānismus;<br />
• studējošie apspriež miera un darbības potenciāla veidošanās mehānismus;<br />
• studējošie mēra un apraksta sensoro recepciju;<br />
• studējošie apspriež muskuļu kontrakcijas mehānismus;<br />
• studējoši spēj veikt kvantitatīvo un kvalitatīvo asins analīzi un izskaidrot tās diagnostisko<br />
nozīmi;<br />
• studējošie veic laboratorijas darbu, izmantojot kardiopulmonāŗo iekārtu, un analizē faktorus,<br />
kuri ietekmē sirdsdarbību, asins spiedienu, plaušu ventilāciju un V02, VC02;<br />
• studējošie salīdzina filtrāciju, reabsorbciju un sekrēciju un šo procesu regulācijas procesus<br />
nefronā;<br />
• studējošie salīdzina vielmaiņas procesus dažādos gremošanas trakta nodalījumos;<br />
• studējoši salīdzina dažādu hormonu ietekmi uz orgāniem un to funkcijām.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
1. FIZIOLOĢIJA. UZBUDINĀJUMA FIZIOLOĢIJA<br />
1.1. Fizioloģija kā zinātne. Iedalījums. Galvenie vēsturiskie aspekti. Saistības ar citam zinātnēm.<br />
1.2. Fizioloģijas pētīšanas metodes. Fizioloģijas pētīšanas objekts.<br />
1.3. Organisma iekšējā homeostāze, tās veidi.<br />
1.4. Šūnas fizioloģiskie pamatstāvokļi.<br />
1.5. Kairinātāji, to klasifikācija. Kairinājuma ilguma – stipruma līkne.<br />
1.6. Bioelektriskās parādības audos. Miera un darbības potenciāls.<br />
1.7. Vietējais potenciāls, tā raksturojums. Darbības potenciāla veidošanās.<br />
1.8. Uzbudināmības maiņa uzbudinājuma laikā.<br />
2. MUSKUĻU FIZIOLOĢIJA<br />
2.1. Muskuļu kontrakcijas mehānisms.<br />
2.2.Muskuļu apgāde ar enerģiju.<br />
2.3. Skeleta muskuļu īpašības. Skeleta muskuļu funkcijas.<br />
2.4. Miogramma- muskuļu kontrakcijas pieraksta līkne, tās fāzes, atkarība no kairinājuma stipruma un<br />
5. P. 68
5. pielikums<br />
biežuma.<br />
2.5. Muskuļu inervācija.<br />
2.6. Motorā vienība, klasifikācija.<br />
3. NERVU SISTĒMAS FIZIOLOĢIJA<br />
3.1. Uzbudinājuma vadīšanas likumi nervu šķiedrā.<br />
3.2. Sinapses, to veidi. Uzbudinājuma pārvade sinapse.<br />
3.3. Uzbudinājuma vadīšanas īpatnības CNS.<br />
3.4. Nervu centru jutība pret ķīmiskām vielām un skābekļa nepietiekamību.<br />
3.5. Kavēšana CNS (postsinaptiskā, presinaptiskā, pesimālā).<br />
3.6. Dominante, tās īpašības.<br />
3.7. Muguras smadzenes, to funkcijas.<br />
3.8. Smadzeņu stumbrs, funkcijas. Retikulārā formācija.<br />
3.9. Smadzenītes. Starpsmadzenes.To funkcijas.<br />
4. AUGSTĀKĀS NEIRĀLĀS DARBĪBAS FIZIOLOĢIJA<br />
4.1. Galvas smadzeņu Lielo pusložu garozas pētīšanas metodes. Elektroencefalogrammas analīze.<br />
4.2. Galvas smadzeņu Lielo pusložu garozas funkcionālā topogrāfija.<br />
4.3. Nosacījuma refleksa veidošanās mehānisms.<br />
4.4. Augstākās neirālās darbības tipi jeb temperaments.<br />
4.5. Miegs, tā fāzes, raksturojums. Hipnoze.<br />
4.6. Atmiņa, atmiņas veidi; neirofizioloģiskie mehānismi.<br />
4.7. Galvas smadzeņu Lielo pusložu garozas funkcionālā asimetrija.<br />
4.8. Nosacījuma refleksu kavēšana.<br />
4.9. Limbiskā sistēma, tās funkcijas. Emocijas.<br />
5. IEKŠĒJO SEKRĒCIJAS DZIEDZERU FIZIOLOĢIJA<br />
5.1. Hormoni, to īpašības, darbības izpausmes un mehānismi.<br />
5.2. Iekšējo sekrēcijas dziedzeri, to pētīšanas metodes.<br />
5.3. Vairogdziedzeris, tā izdalītie hormoni, to funkcijas. Hiperfunkcija, hipofunkcija.<br />
5.4. Epitēlijķermenīši, to izdalītie hormoni, funkcijas. Aizkrūtes dziedzeris, tā izdalītie hormoni, to<br />
funkcijas.<br />
5.5. Aizkuņģa dziedzeis, tā izdalītie hormoni, to funkcijas. Hiperfunkcija, hipofunkcija.<br />
5.6. Virsnieru garoza un serde, to izdalītie hormoni, to funkcijas.<br />
5.7. Hipofīze, tas izdalītie hormoni, to funkcijas.<br />
5.8. Sievietes un vīrieša dzimumdziedzeri, to izdalītie hormoni, to funkcijas.<br />
5.9. Hipotalāma – hipofizāra sistēma.<br />
6. SENSORO SISTĒMU FIZIOLOĢIJA<br />
6.1. Sensorās sistēmas. To daļas. Sensoro sistēmu klasifikācija.<br />
6.2. Receptori. Kairinātāja absolūtais slieksnis, tā noteikšana.<br />
6.3. Redzes sensorā sistēma.<br />
6.4. Dzirdes sensorā sistēma.<br />
6.5. Vestibulārā sistēma.<br />
6.6. Ādas sensorā sistēma.<br />
6.7. Ožas sensorā sistēma.<br />
6.8. Garšas sensorā sistēma.<br />
6.10. Propiorecepcija (propioreceptoru fizioloģija).<br />
6.11. Visceroreceptīvā sensorā sistēma.<br />
7. ASINS FIZIOLOĢIJA<br />
7.1. Asins sistēma, tās funkcijas. Asinsrade, tās regulācija.<br />
7.2. Asiņu sastāvs, daudzums, tā fizikāli – ķīmiskās īpašības. Fizioloģiskie šķīdumi.<br />
7.3. Asins plazmas sastāvs, plazmas olbaltumvielu nozīme..<br />
7.4. Asiņu bufersistēmas, to darbības mehānismi .<br />
7.5. Asins formelementi, to raksturojums.<br />
7.6. Hemolīze, tās veidi. Eritrocītu grimšanas ātrums, tā noteikšana.<br />
7.7. Asiņu aizsargīpašības. Imunitāte.<br />
7.8. Asins grupas, rēzus piederība. Asins pārliešana.<br />
7.9. Hemostāze, tas mehānisms un regulācija.<br />
8. ASINSRITES FIZIOLOĢIJA<br />
8.1. Asinsrites sistēmas raksturojums, asinsrites loki.<br />
5. P. 69
5. pielikums<br />
8.2. Sirds muskuļu īpašības.<br />
8.3. Sirds automātija un sirds vadītājsistēma.<br />
8.4. Sirds muskuļu reakcija uz mehāniskiem, elektriskiem un ķīmiskiem kairinājumiem.Elektrosistole.<br />
8.5. Sirds cikla fāzes. Spiediena maiņa sirds dobumos un vārstuļu stāvoklis sirds cikla laika.<br />
8.6. Sirds toņi, to rašanās cēloņi. Fonokardiogramma. Sirds vārstuļu funkcijas.<br />
8.7. Sirds sistoles un minūtes tilpumi, to noteikšanas metodes.<br />
8.8. Sirds regulācijas mehānismi (ekstrakardiālā, intrakardiālā, nosacīti reflektorā, svešrefleksi), to<br />
raksturojums.<br />
8.9. Elektrokardiogrāfija. Elektrokardiogrammas analīze.<br />
8.10. Asinsrite asinsvados. Elastīgā un perifērā pretestība. Asiņu lineārās plūsmas ātrums. Asins aprites<br />
laiks.<br />
8.11.Asinsspiediens, tā noteikšana. Asinsspiediena pašregulācijas mehānisms. Arteriālā spiediena līkne.<br />
8.12.Artēriju pulss. Sfigmogramma. Centrālās sfigmogrammas formas ģenēze. Pulsa viļņa izplatīšanās<br />
ātrums aortā, rokas un kājas artērijās.<br />
8.13.Mikrocirkulācija, tās pētīšanas metodes. Asinsrite kapilāros. Kapilāru veidi. Vielu apmaiņa caur<br />
kapilāriem.<br />
8.14.Limfātiskā sistēma. Limfa, limfas cirkulācija.<br />
8.15.Asinsrite vēnās. Faktori, kuri sekmē asins plūsmu vēnās. Vēnu pulss, flebogramma.<br />
8.16.Asinsvadu neirālā un humorālā regulācija. Vazo – motorais centrs.<br />
8.17.Asinsrite mazajā asinsrites lokā. Koronārā asinsrite. Galvas smadzeņu asinsrite. Aknu asinsrite.<br />
9. ELPOŠANAS FIZIOLOĢIJA<br />
9.1. Plaušu elpošana. Elpošanas ceļi. Ieelpas un izelpas mehānisms. Pneimotorakss.<br />
9.2. Plaušu gaisa tilpumi. Plaušu ventilācija. Plaušu gaisa sastāvs. Gāzu apmaiņa organismā.<br />
Oksihemoglobīna disociācija.<br />
9.3. Elpošanas pazemināta un paaugstināta spiediena apstākļos.<br />
9.4. Elpošanas regulācija. Elpošanas centri. Elpošanas pašregulācija.<br />
9.5. CO2 kā elpošanas centra uzbudinātājs. Elpošanas aizsargrefleksi.<br />
10. GREMOŠANAS FIZIOLOĢIJA<br />
10.1. Gremošanas procesa nozīme. Gremošanas kanāla funkcijas.<br />
10.2. Gremošanas norises mutes dobuma. Siekalu nozīme. Siekalu sekrēcijas regulācija.<br />
10.3. Gremošana kuņģī. Kuņģa sekrēcijas pētīšanas metodes. Kuņģa sulas sastāvs, daudzums.<br />
10.4. Kuņģa sekrēcijas regulācija, sekrēcijas fāzes. Sālsskābes fizioloģiskā nozīme. Kuņģa kustības.<br />
Vemšanas akts.<br />
10.5. Aizkuņģa dziedzera sekrēcijas fāzes.<br />
10.6. Žults iegūšana. Žults sastāvs, tās fizioloģiskā nozīme. Žultspūšļa iztukšošanās.<br />
10.7. Aknu funkcijas.<br />
10.8. Zarnu sula, tās sastāvs, iegūšana, nozīme.<br />
10.9 Dobuma, kontakta un intracelulārā gremošana. Uzsūkšanās procesi gremošanas kanālā.<br />
10.10.Gremošanas procesi resnajās zarnās. Zarnu kustību veidi. Izsalkuma un sāta sajūtas.<br />
11. VIELU UN ENERĢIJAS MAIŅAS FIZIOLOĢIJA<br />
11.1. Olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, ūdens, minerālvielu maiņa.<br />
11.2. Tauku, ūdens, minerālvielu maiņa.<br />
11.3. Vitamīnu vispārīgs raksturojums. Taukos un ūdenī šķīstošo vitamīnu nozīme organismā.<br />
11.4. Enerģijas maiņa. Uzturvielu kaloriskā vērtība. Uztura raciona sastādīšana.<br />
11.5. Enerģijas patēriņa noteikšana, metodes.<br />
11.6. Pamatmaiņa, tās noteikšana. Uzturvielu specifiski – dinamiskā ietekme uz pamatmaiņu.<br />
12. IZVADPROCESU FIZIOLOĢIJA<br />
12.1. Nieru funkcijas. Garozas un juksta – medulārā nefrona uzbūve.<br />
12.2. Nefrons kā neirons funkcionālais elements, urīna veidošanās.<br />
12.3. Asins piegāde nierēm.<br />
12.4. Filtrācijas process nefronu kapsuliņā. Pirmurīna veidošanās. Filtrācijas procesa intensitātes<br />
noteikšana.<br />
12.5. Reabsorbcijas un sekrēcijas procesi nieru kanāliņos. Reabsorbcijas regulācija. Reabsorbcijas<br />
slieksnis.<br />
12.6. Urīna izvadīšana no organisma, ūdens un osmotiskā diurēze, mākslīgās nieres darbības princips.<br />
12.7. Sviedru izdalīšanās. Sviedru daudzums sastāvs. Sviedru dziedzeru inervācija. Termoregulācija<br />
organismā.<br />
5. P. 70
5. pielikums<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Lekciju un laboratorijas darbu apmeklējums; eksāmens ir ar diferencētu vērtējumu<br />
(eksāmena vērtējumā tiek ņemti vērā studiju procesā veiktie darbi: 80% eksāmena darba vērtējums;<br />
20% laboratorijas darbu vērtējums).<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Aberberga-Augškalne L., Koroļova O. Fizioloģija ārstiem. – Rīga: „Medicīnas apgāds”, 2007<br />
2. Valtneris A. Cilvēka fizioloģija.- Rīga: „Zvaigzne ABC”, 1995.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Martini F. Fundamentals of anatomy and physiology. 5nd.ed., 2001.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. http://free-ed.net/free-ed/HealthCare/Physiology/default.asp<br />
2. http://search.ebscohost.com/Community. - EBSCO datu bāze.<br />
5. P. 71
Kursa nosaukums Likumdošana specialitātē<br />
Kursa kods Ķīmi3013<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits -<br />
Kursa autori<br />
Dr. biol., vad. pētn. M. Kirjušina<br />
Dr. biol., asoc. prof. I. Kokina<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija,<br />
Organiskā ķīmija,<br />
Bioķīmija,<br />
Ievads bioloģijā<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar likumdošanas aktiem saistībā ar biomedicīnu<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par likumdošanas aktiem saistībā ar biomedicīnu<br />
5. pielikums<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
Zinātnieka ētikas kodekss. Deklarācija par pacientu tiesību veicināšanu Eiropā. Koncepcija par<br />
cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvencija par cilvēktiesībām un<br />
biomedicīnu. MK Noteikumi Nr 1046. Pacientu tiesības reglamentējošie likumdošanas akti.<br />
Likumdošanas akti par Aizsargjoslām, Atkritumu apsaimniekošanu, Augsnes kvalitāti, Gaisa<br />
aizsardzību, Ietekmes uz vidi novērtējums, Kodoldrošība un radiācijas drošība, Ķīmisko vielu<br />
izmantošanu, Rūpniecisko piesārņojumu, Sugu un biotopu aizsardzību, Ūdens aizsardzību, citi<br />
ar dabas aizsardzību saistītie normatīvie akti. Darba drošības likums.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Diferencētā ieskaite kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. LVS EN ISO/IEC 17025:2005 /AC:2008. Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences<br />
vispārīgās prasības.-R.:LVS Latvijas Standarts.<br />
2. Barker K., 2005, At the Bench: A Laboratory Navigator, Updated Edition, Cold Spring Harbor<br />
Laboratory Press; 2nd edition 465 pp.<br />
3. Saistošie likumdošanas akti<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
5. P. 72
Kursa nosaukums Atkritumu apsaimniekošana<br />
Kursa kods VidZ3025<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Vides zinātne<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
skaits<br />
16<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem, doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Organiskā ķīmija;<br />
Atjaunojamie resursi<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par sadzīves, rūpniecisko un bīstamo<br />
atkritumu pārstrādes un utilizācijas metodēm.<br />
Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar sadzīves, rūpniecisko un bīstamo atkritumu veidiem un apjomu, to<br />
pārstrādes un utilizācijas metodēm; 3) radīt studentiem priekšstatu par sekmīgi funkcionējošu atkritumu<br />
pārstrādes saimniecību kā reģiona ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu; 4) apskatīt esošus un analizēt<br />
plānotos atkritumu pārstrādes projektus Latvijā.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par sadzīves, rūpniecisko un bīstamo atkritumu veidiem<br />
un apjomu, to pārstrādes un utilizācijas metodēm, par sekmīgi funkcionējošu atkritumu pārstrādes<br />
saimniecību kā reģiona ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Atkritumvielu problēma, to risinājuma principi.<br />
Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija.<br />
Atkritumu iedalījums.<br />
Mājsaimniecības atkritumi.<br />
Rūpnieciskie atkritumi.<br />
Speciālie atkritumi. Notekūdeņu dūņas, riepas, medicīnas atkritumi.<br />
Bīstamie atkritumi.<br />
Inertie atkritumi .<br />
Iepakojums.<br />
Atkritumu šķirošana, transportēšana, izvietošana un deponēšana.<br />
Atkritumu daudzuma samazināšanas veidi.<br />
Atkritumu apsaimniekošana, to pārstrādes un utilizācijas metodes, apjomi un perspektīvas. Atkārtotas<br />
izmantošanas (Recycling) tehnoloģijas.<br />
Bīstamie un toksiskie atkritummateriāli. Likumdošana, sadedzināšana, fizikāli - ķīmiskā apstrāde,<br />
deponēšana.<br />
Atkritumu pārstrāde kā reģiona ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums. Mazatlikumu tehnoloģiju<br />
izmantošana.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās semināros, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
5. P. 73
5. pielikums<br />
1. Atkritumu saimniecības pamati. – Rīga: Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija, 1998.-160.lpp.<br />
2. Māris Kļaviņš. Vides ķīmija. Piesārņojošās vielas vidē un to aprite. – Rīga: LU, 1996.-297.lpp.<br />
3. Colin Baird, Michael Cann. Environmental Chemistry., - 3rd ed. - New York : W.H.Freeman and<br />
Company, 2005. - 652 p.<br />
4. Cilvēks-atkritumi-vide: Inform. materiāls par atkritumiem un ar tiem saistītajiem vides jautājumiem.<br />
- Rīga : Zaļā josta, 2004. - 68 lpp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Valsts dokumenti. Likums par piesārņojumu. Ministru kabineta noteikumi: par piesārņojošo vielu<br />
emisiju ūdenī; par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli. – Rīga.<br />
2002.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
"Vides Vēstis"<br />
5. P. 74
Kursa nosaukums Vielu sintēzes stratēģija I<br />
Kursa kods Ķīmi3014<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
32<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem., doc. Jeļena Kirilova, Dr. chem., doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija;<br />
Organiskā ķīmija;<br />
Fizikālā un koloidālā ķīmija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Attīstīt studentos aktīvo un radošu attieksmi pret mācību procesu, apzināt neorganisko<br />
vielu sintēzes stratēģiju un taktiku; iemācīties iegūt un raksturot neorganiskos savienojumus, iepazīties<br />
ar to attīrīšanas un izdalīšanas metodēm. Laboratorijas darbu laikā attīstīt un nostiprināt zinātniskā<br />
darba prasmes un iemaņas neorganisko vielu sintēžu un pētījumu veikšanā.<br />
Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar neorganisko savienojumu sintēzes pamatprincipiem un<br />
teorētiskajām problēmām;<br />
2) dot priekšstatu par svarīgākajām sintētiskajām metodēm;<br />
3) apgūt laboratorijas darbu tehniku neorganisko savienojumu sintēzē un raksturošanā.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par neorganisko savienojumu svarīgākajam iegūšanas<br />
metodēm, sintēzes stratēģiju un plānošanu, kā arī pamatiemaņas darbā ar neorganisko vielu sintēzes<br />
realizēšanu.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Ķīmiskās sintēzes teorētiskie pamati.<br />
Ķīmiskās sintēzes mērķi, tendences un principi.<br />
Mērķtiecīgās sintēzes stratēģija, tās plānošana, retrospektīvā analīze, sintēzes jēdziens.<br />
Ķīmiskās sintēzes eksperimentālā tehnika.<br />
Ķīmiskās sintēzes vispārīgie paņēmieni un veikšanas noteikumi.<br />
Ķīmisko vielu atdalīšanas, koncentrēšanas un attīrīšanas pamatmetodes.<br />
Neorganisko un kompleksu savienojumu sintēzes ūdens un neūdens šķīdumos. Šķīdinātāja izvēle<br />
ķīmiskā procesa vadīšanai.<br />
Ķīmiskā metodes organisko šķīdinātāju attīrīšanai.<br />
Savienojumu šķīdības, sastāva un uzbūves savstarpējā sakarība.<br />
Savienojumu šķīdība jauktos šķīdinātājos un to izmantošana sintēzēm.<br />
Reakcijas produktu izdalīšanas un identificēšanas metodes un paņēmieni.<br />
Gāzu siltumietilpība un tās nozīme ķīmiskajā sintēzē.<br />
Vielu reakcijas gāzveida stāvoklī. Ķēdes reakcijas gāzes fāzē.<br />
Pārejas stāvokļa teorija.<br />
Ķīmiskās/-ā pārneses/transporta reakcijas neorganisko vielu sintēzē.<br />
Cietfāžu reakciju mehānisms un kinētika, to izmantošana sintēzē.<br />
Reducēšana ar ūdeņradi. Metālu un oksīdu ar zemāku oksidācijas pakāpi iegūšanas metāltermiskās<br />
metodes.<br />
Sāļu, hidroksīdu u.c. vielu termiskā sadalīšanās.<br />
5. P. 75
5. pielikums<br />
Hidroksīdu iegūšanas paņēmieni.<br />
Halogenīdu iegūšana.<br />
Hidrēšanas reakcijas un hidrīdu iegūšana.<br />
Skābju iegūšanas laboratoriskās metodes.<br />
Skābekli saturošo skābju sāļu iegūšana.<br />
Bezūdens neorganisko savienojumu sintēzes metodes. Preparatīvo metožu īpatnības kompleksu<br />
savienojumu ķīmijā.<br />
Svarīgākie informācijas avoti par neorganisko un kompleksu savienojumu sintēzes metodēm. Vienkāršo<br />
vielu un vielu klašu (oksīdi, halogenīdi, hidrīdi, hidroksīdi, skābes, sāļi) iegūšanas stratēģijas izvēle.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga laboratorijas darbu izpilde, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
15. Ahmetovs N. Neorganiskā ķīmija. - Rīga : Zvaigzne, 1978.<br />
16. Rauhvargers A. Vispārīgā ķīmija. - Rīga : Zinātne, 1996.<br />
17. Daub G.William. Basic Chemistry / G. William Daub, William S. Seese. - Sixth edition. - New<br />
Jersey : Prentice Hall, 1992<br />
18. Ахметов Н.С. Общая и неорганическая химия. М.: Высш. шк., 1988.<br />
19. Свиридов, В. В. Неорганический синтез. 2-е изд., испр . Мн.: Изд-во "Университетское",<br />
2000.<br />
20. М.Я.Якимов. Основы неорганического синтеза, М., Высшая школа, 1987.<br />
21. Г.Брауэр. Руководство по препаративной неорганической химии. Изд-во «Мир», Т.1-6.<br />
М. 1985.<br />
22. Синтезы неорганических соединений (под ред. У. Джолли), М., Мир, 1990.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
20. Gļinka N. Vispārīgā ķīmija. - Rīga : Zvaigzne, 1981<br />
21. Rudzītis G. Neorganiskā ķīmija / G.Rudzītis,F.Feldmanis. - Rīga : Zvaigzne, 1973.<br />
22. General Chemistry / J.W.Hill,Ralph H.Petrucci,Terry W.McCreary,Scott S.Perry. - 4th ed.<br />
Pearson Prentice Hall, 2005.<br />
23. Castellan G. W. Physical Chemistry / Gilbert W.Castellan. - Third Ed. - Reading : Addison-<br />
Wesley Publishing Company, 1983.<br />
24. П.И.Воскресенский. Техника лабораторных работ. Изд «Химия», М., 1973.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
Synthesis<br />
European Journal of Inorganic Chemistry<br />
Journal of Materials Synthesis and Processing<br />
5. P. 76
Kursa nosaukums Dabaszinības<br />
Kursa kods VidZ3026<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Vides zinātne<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. fiz., profesors Antonijs Salītis<br />
Priekšzināšanas<br />
Zināšanas bioloģijā, fizikā, ķīmijā vispārējās vidējās izglītības līmenī<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studējošos ar pētījumu metodēm dabaszinātnēs. Izskaidrot fundamentālos<br />
dabas likumus. Iemācīt plānot un veikt eksperimentus, apgūt eksperimentālā ceļā iegūto datu apstrādes<br />
pāņēmienus. Imācīt modelēt dabā notiekošos procesus un veikt to vizualizāciju. Veidot saudzīgu uz<br />
ilgtspējību orientētu attieksmi pret vidi.<br />
Rezultāti<br />
• Agūtas pētījumu metodes dabaszinātnēs.<br />
• Izprasti dabas fundamentālie likumi.<br />
• Izveidota izpratne par materiālās pasaules procesu kopsakarībām un evolūciju.<br />
• Veidota parsonība ar videi draudzīgu attieksm, kas balstīta uz dabas fundamentālo likumu<br />
izpratni.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Teorētiskā daļa<br />
1. Ievads<br />
Dabaszinātnes un to nozares. Dabaszinātņu attīstības īss vēsturisks apskats. Dabaszinātņu loma dzīves<br />
kvalitātes uzlabošanā. Jēdzieni un lielumi dabaszinātnēs. Dabas likumi un teorijas.<br />
2. Dabaszinātņu pētniecības metodes<br />
Novērojumi. Eksperimeni. Hipotēzes. Teorijas. Jauno tehnoloģiju loma dabaszinātņu pētījumos.<br />
Objetīvie ar lietu dabu saistītie nepārvaramie ierobežojumi pētniecībā dabaszinātnēs.<br />
3. Dabaszinātņu nozarēm - bioloģija, fizika, ķīmja - kopīgais problēmu loks<br />
Ķermeņi un vielas. Vielas un reakcijas. Enerģija dabā un tehnikā. Enerģijas nesēji un enerģijas veidi.<br />
Enerģijas pārvēršanās procesi. Enerģijas pārnese. Enerģija dzīvajā un nedzīvajā dabā.<br />
4. Ķermeņu un vielu pamatīpašības<br />
Ķermeņu un vielu tilpums tā saistība ar agregātstāvokļiem. Ķermeņu masa un vielas blīvums. Vielu un<br />
materiālu iekšējā struktūra un sastāvs.<br />
5. Kustības un mijiedarbības<br />
Jēdziena kustība daudzejādās nozīmes. Kustības un miera stāvokļa relativitāte. Cēloņsakarības princips<br />
dabā. Mijiedarbība, spēks, kustība. Fundamentālās mijiedarbības dabā.<br />
6. Makropasaule.<br />
Makroķermēņa jēdziens . Makropasaules galvenās likumsakarības. Dabiskās un mākslīgās<br />
makrosistēmas. Procesi makropasaulē un vides saglabāšanas problēmas.<br />
7. Mikropasaule.<br />
Makropasaules objekti bioloģijā, fizikā, ķīmijā. Nepārtrauktības un diskrētības princips mikropasaulē.<br />
Statistiskās pētījumu metodes mikropasaules pētījumos. Mikroorganismi, šūnas molekulas, to galvenie<br />
raksturojošie lielumi. Elementardaļiņas to raksturlielumi un pārvēršanās procesi.<br />
8. Mgapasaule.<br />
Megaobjekti un to pētīšanas metodes. Dabas fundamentālie likumi Megapasaulē. Telpas un laika<br />
5. P. 77
5. pielikums<br />
kopsakarības Visumā. Matērijas evolūcijas process no elementārdaļiņām līdz saprātīgām dzīvām<br />
būtnēm.<br />
Praktiskā daļa<br />
1. Mērierīču pielietošana makroķērmeņu raksturlielumu noteikšanā.<br />
2. Eksperimentā iegūto datu kļūdu noteikšana un eksperimenta kvalitātes izvērtēšana.<br />
3. Dzīvās dabas objektu raksturlielumu noteikšana..<br />
4. Energonesēju parametru noteikšana.<br />
5. Augsnes paraugu mēhānisko termisko un optisko īpašību pētīšana.<br />
6. Piesārņojuma ietekmes uz dzīviem organismiem pētīšana.<br />
7. Radiācijas līmeņa noteikšana darba un dabas vidē.<br />
8. Trokšņu mērīšana un to ietekmes uz dzīviem organismiem izvērtēšana.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Izpildīto praktisko darbu un eseju prezentācija;<br />
Kredītpunktu saņēmšanai nākārtoa:<br />
Diferencēta ieskaite<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Lafferty P., Rowe J. Dictionary of Science. 2nd Edition. Helicon Publishing, 1998. – 718 p.<br />
2. Bergmann L., Schaefer C. Lehrbuch der Experimentalphysik. 9.Auflage, Bande 1 – 9, Walter de<br />
Gruyter, 1993.<br />
3. Schmidt G.D., Kleiner Leitfaden Naturwissenschaften. Physik-Astronomie-Chemie-Biologie. 2.<br />
Auflage, Berlin, Paetec, 1996. – 527 S.<br />
4. Grabovskis R. Fizika. - R.: Zvaigzne, 1983. - 644 lpp.<br />
5. Riekstiņš E. Matemātiskās fizikas metodes. - R.: Zvaigzne, 1969. - 630 lpp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. H. C. Ohanian. Physics, Vol 2. New York: W.W. Norton & Company, 1985, 1012 pp.<br />
2. D.K. Cheng. Fundamentals of Engineering Electromagnetics. – USA: Addison – Wesley<br />
Publishing Company, Inc., 1993, 488 pp.<br />
3. M. Merken. Physical science with modern application. 5-th edition. – Saunders College Publish,<br />
1993, 680 pp.<br />
4. R.A. Serway, R.J. Beichner. Physics for Scientists and Engineers. Vol. 1. – Saunders College<br />
Publishing: 2000., 705 pp..<br />
5. R.A. Serway.Physics For Scientists & Engineers with Modern Physics, 3-rd edition - Orlando,<br />
Florida: 1992, 1444 pp. физики. Механика. Т. 1. - 1973.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. „Nature. Physics.” Nature publishing group.<br />
2. „Terra” SIA "Mācību grāmata"<br />
3. „Ilustrētā zinātne” SIA “Mediju Grupa TOPS”, AS DIENA<br />
4. IEEE Transactions on Microwawe Thory and Tecniques<br />
5. Science<br />
5. P. 78
Kursa nosaukums<br />
Testēšanas metodes specialitātē II (klīniskā ķīmija,<br />
hematoloģijā un seroloģijā)<br />
Kursa kods Biol3038<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 64<br />
Zinātnes nozare Bioloģija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
32<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. Biol.vādoša pētniece M. Kirjušina<br />
Dabaszinātņu maģistrs bioloģijā, lektors Dina Cīrule<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Organiskā ķīmija<br />
Bioloģija vidusskolas kursa līmenī<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar bioloģijā lietotajām svarīgākajām laboratoriskās izmeklēšanas<br />
metodēm hematoloģijā, seroloģijā un klīniskajā bioķīmijā un teorētiskajiem jautājumiem par lietoto<br />
metožu galvenajiem pamatprincipiem, pielietojamiem starptautiskajiem apzīmējumiem, normatīviem un<br />
mērvienībām. Laboratorijas nodarbībās studenti praktiski apgūst atsevišķu metožu izpildījumu, gūstot<br />
ieskatu laboratoriskā aprīkojuma pareizā un precīzā lietošanā.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti iegūst izpratni par svarīgāko testēšanas metožu pielietošanu asins<br />
morfoloģiskajās, bioķīmiskajās un seroloģiskajās analīzēs, to galvenajiem darbības pamatprincipiem,<br />
iemācās izmantot izziņu literatūru, gūst priekšstatu par normatīvu veidošanu un pielietošanu bioloģijā,<br />
kā arī apgūst prasmes manuālo laboratorisko metožu pielietošanā apmācību kursa ietvaros.<br />
Kursa apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
1. Ievads hematoloģijā;<br />
2. Asins šūnu bioloģiskā nozīme un galvenās funkcijas organismā;<br />
3. Asins šūnu morfoloģijas īpatnības dažādām sugām;<br />
4. Galvenās testēšanas metodes hematoloģijā – automātiskās un manuālās;<br />
5. Plašāk lietotie starptautiskie apzīmējumi un saīsinājumi hematoloģijā;<br />
6. Ievads seroloģijā, imunitātes pamati;<br />
7. Galvenie seroloģisko testēšanas metožu veidi, to pamatprincipi un pielietošanas īpatnības;<br />
9. Klīniskā bioķīmija, tās testēšanas metodes – manuālās, automātiskās, metožu galvenie principi un<br />
pielietojums bioloģijā;<br />
10. Normatīvu veidi un to praktiskais pielietojums.<br />
Laboratorijas darbi:<br />
1. Asins paraugu ņemšana laboratoriskās testēšanas metodēm, tam nepieciešamais aprīkojums;<br />
2. Vakuumstobriņu veidi, to pielietošanas īpatnības bioloģijā;<br />
3. Automātisko pipešu pielietošana, darbības principi;<br />
4. Asins uztriepes izgatavošana, krāsošana un mikroskopija;<br />
5. Praktiska iepazīšanās ar asins šūnu morfoloģiju;<br />
6. Buferšķīdumu pielietošana testēšanas metodēs;<br />
7. Testēšanas laboratorijas apmeklējums.<br />
5. P. 79
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās laboratorijas darbos, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
5. pielikums<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Kellers R.Ievads imunoloģijā un imūnpatoloģijā.Rīga, Zvaigzne, 1991. 333 lpp.<br />
2. Ронин В.С. Руководсвтво к практическим занятиям по методам клинических лабораторных<br />
исследований, Москва, Медицина, 1989, 319 ст.<br />
3. Ilziņa A. Bioloģijas rokasgrāmata. Rīga, Zvaigzne, 1989. 428 lpp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Thrall M.A. Veterinary Hematology and Clinical Chemistry. USA,Lippincott<br />
Williams&Wilkins,2004,518 p.<br />
2. Kaneko J.Jerry Clinical biochemistry of Domestic Animals, Academic Press,1997, 932 p.<br />
3. Nemi C.Jain Essentials of Veterinary Hematology. Philadelphia,Lea&Febiger,1993,417 p.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
5. P. 80
Kursa nosaukums Neatliekamā palīdzība<br />
Kursa kods Medi3038<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Medicīna<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Mg.biol. , Irēna Kuņicka, DU, DMF, Anatomijas un fizioloģijas katedras lektore<br />
Priekšzināšanas<br />
Ievads bioloģijā<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Iemācīt novērtēt negadījumu risku veselībai un dzīvībai darbā, sadzīvē, ārpus telpām u.c., rīkoties<br />
dzīvībai kritiskās situācijās, sniegt pirmo palīdzību slimajam vai cietušajam savu iespēju robežās,<br />
paredzēt un novērst iespējamās briesmas.<br />
Rezultāti<br />
Studējošie<br />
- demonstrē zināšanas par dzīvībai un veselībai bīstamām situācijām un pēkšņām slimībām;<br />
- spēj novērtēt risku un veikt drošības pasākumus;<br />
- prot rīkoties visās negadījumu situācijās un praktiski sniegt pirmo palīdzību;<br />
- var demonstrēt visas apgūtās praktiskās iemaņas (manipulācijas) un pielietot tās praksē;<br />
- izprot pirmās palīdzības sniegšanas lielo nozīmi un gatavi to sniegt visās situācijās.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas<br />
1. Dzīvībai un veselībai kritiskas situācijas, tās izraisošie faktori. Nelaimes gadījums. Katastrofa.<br />
Pēkšņa slimība. Pirmās palīdzības apjoms un secība. Tūlītējie pasākumi notikuma vietā. Neatliekamās<br />
medicīniskās palīdzības izsaukšana. Cietušā aprūpe. Cietušā transportēšana no notikuma vietas. Cietušā<br />
vai saslimušā stāvokļa noteikšana. Glābēja drošība. Aizsarglīdzekļi. Pirmās palīdzības aptieciņas saturs.<br />
2. Dzīvības uzturēšana līdz kvalificētas palīdzības sniegšanai. ABC shēma pieaugušajiem.<br />
Bezsamaņa. Bērnu un zīdaiņu atdzīvināšana.<br />
3. Šoks. Asiņošana. Ārējās asiņošanas apturēšana no ekstremitātēm un ķermeņa. Iekšējā asiņošana.<br />
4. Traumas. Slēgtie un vaļējie mīksto audu bojājumi. Locekļu lūzumi un mežģījumi. Amputācijas.<br />
5. Galvaskausa kaulu lūzumi, galvas smadzeņu traumas. Galvas un sejas traumas. Acu traumas.<br />
Mugurkaula un krūšu kurvja traumas. Vēdera dobuma un iegurņa traumas. Svešķermenis elpošanas<br />
ceļos, gremošanas traktā, acīs, brūcē.<br />
6. Termiskie bojājumi: apdegumi, pārkaršana, apsaldējumi, atdzišana. Ķīmiskie ādas, gļotādu,<br />
elpceļu, gremošanas trakta bojājumi. Elektrotraumas.<br />
7. Dzīvnieku, kukaiņu un čūsku kodieni. Dzīvību apdraudoši stāvokļi pie slimībām. Krampji.<br />
Pēkšņas sāpes krūtīs. Elpas trūkums. Sāpes vēderā. Cukura diabēts. Palīdzība dzemdībās.<br />
8. Drošība mājās, darbā, uz ielas, transporta līdzeklī. Dzīvībai un veselībai bīstamu situāciju<br />
profilakse.<br />
Praktiskās nodarbības<br />
1. Praktiska kritisku situāciju novērtēšana. NMP izsaukšana. Palīdzības apjoma izvērtēšana.<br />
Glābēja drošības izvērtēšana negadījuma situācijās. Aizsarglīdzekļu (cimdu, maskas) lietošana.<br />
Aptieciņas komplektēšana.<br />
2. Rīcība pie bezsamaņas. Cietušā novietošana stabilajā sānu pozā.<br />
3. Atdzīvināšanas pasākumi – elpināšana un sirds masāža pieaugušajiem un bērniem.<br />
4. Pretšoka pasākumi. Parastā un spiedošā pārsēja uzlikšana pie dzīvībai bīstamas asiņošanas ar<br />
5. P. 81
5. pielikums<br />
saiti un lakatiņu. Žņauga uzlikšana ar lakatiņu. Asiņošanas apturēšana ko galvas un ķermeņa.<br />
5. Locekļu imobilizācija pie traumām. Imobilizācija ar lakatiņu. Cietušā novietošana pareizā pozā<br />
pie dažādām traumām. Palīdzība pie svešķermeņa elpceļos (t.sk. Heimliha paņēmiens). Pārsējs pie<br />
svešķermeņa acī.<br />
6. Termisko bojājumu bīstamības novērtēšana. Dzesēšana. Ķīmisku apdegumu skalošana.<br />
7. Cietušā novietošana pie dažādām saslimšanām.<br />
8. Praktiska profilaktisko drošības pasākumu izstrādāšana<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Nodarbību apmeklējums vismaz 75%. Visu praktisko iemaņu apgūšana un demonstrēšana. Pozitīvi<br />
novērtēti četri pārbaudes darbi.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Pirmā palīdzība. Mācību programma. Katastrofu medicīnas centrs. 2007.<br />
2. Pirmā palīdzība. Tulkots latviešu valodā. Latvijas Sarkanais Krusts. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
5. P. 82
Kursa nosaukums Latīņu terminoloģija medicīnā-bioloģijā<br />
Kursa kods Biol3039<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Bioloģija<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
32<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Mg.biol. , Irēna Kuņicka, DU, DMF, Anatomijas un fizioloģijas katedras lektore<br />
Priekšzināšanas<br />
Ievads bioloģijā<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Medicīniskā terminoloģija balstās galvenokārt uz latīņu un sengrieķu vārdiem un šo valodu leksikas<br />
elementiem. Kursa mērķis ir apgūt latīņu valodas un medicīniskās terminoloģijas pamatus, izprast<br />
medicīniskās terminoloģijas veidošanos, tulkot medicīniskos terminus un diagnozes.<br />
Rezultāti<br />
Studējošie<br />
- var izskaidrot medicīnisko terminu veidošanas pamatprincipus, terminu nozīmi;<br />
- saprot un tulko uz latviešu valodu medicīniskos terminus medicīnā lietojamos vārdus latīņu<br />
valodā un patstāvīgi veido jaunus terminus;<br />
- demonstrē izpratni par medicīnisko diagnožu nozīmi;<br />
- tulko vienkāršus teikumus un tekstus ar medicīnisku saturu.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Praktiskās nodarbības<br />
1. Medicīniskās terminoloģijas rašanās vēsture. Latīņu valodas pamati. Latīņu un grieķu izcelsme.<br />
2. Fonētika: izruna, uzsvars, īsie un garie patskaņi.<br />
3. Morfoloģija. Vārda sastāvs. Salikteņu veidošanas pamatprincipi. Vārdu darināšanas<br />
terminelementi.<br />
4. Lietvārds. Lietvārdu deklinācijas, grieķu cilmes vārdi latīņu deklinācijās. I deklinācijas lietvārdi.<br />
5. II un III deklinācijas lietvārdi. Vārdu darināšanas terminelementi.<br />
6. III un IV deklinācijas lietvārdi. Vārdu darināšanas terminelementi.<br />
7. V deklinācijas lietvārdi. Vārdu darināšanas terminelementi.<br />
8. Īpašības vārdi medicīniskajā terminoloģijā. Īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes.<br />
9. Skaitļa vārdi medicīniskajā terminoloģijā.<br />
10. Darbības vārdi, to konjugācijas.<br />
11. Vietniekvārdi, saikļi, prievārdi.<br />
12. Anatomiskā un klīniskā terminoloģija. Zinātņu un medicīnas nozaru nosaukumu veidošana.<br />
13. Orgānu un ķermeņa daļu kvalitatīvo un kvantitatīvo pārmaiņu apzīmējumi. Patoloģisko<br />
pārmaiņu un slimību apzīmējumi.<br />
14. Fizioloģisko procesu un funkciju traucējumi, novirzes no normas.<br />
15. Izmeklēšanas, ķirurģisko un neķirurģisko ārstēšanas metožu nosaukumi.<br />
16. Diagnozes rakstīšanas pamatprincipi. Recepšu izpratnes principi.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Nodarbību apmeklējums vismaz 75 %, pozitīvi novērtēti pārbaudes darbi semestra laikā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Gorodkova J. Latīņu valoda. - Rīga: Zvaigzne, 1998.<br />
2. Roba E., Altemente J. Lingua Latina pro medicis. – Rīga: Zvaigzne, 2.izd., 1993.<br />
5. P. 83
3. Rudzītis K. Terminologia medica 1. un 2.sēj., Liesma, 1977.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
Vinķele R. Medicīnas svešvārdu vārdnīca.- Rīga:Avots, 2007.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
5. pielikums<br />
5. P. 84
Kursa nosaukums Biomasas apsaimniekošana<br />
Kursa kods Ķīmi3015<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu<br />
stundu skaits<br />
16<br />
Kursa autori<br />
Mağ.ped, lekt. Jurijs Kuklis<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Kurss paredzēts ķīmijas bakalaura programmas „Ķīmija” studentiem.<br />
Tā mērķis ir sagatavot studentus vides ķīmijas un ķīmijas tehnoloģiju specifikas apgūšanai, kā arī<br />
izskatīt jautājumus, kas saisti ar bioresursu izmantošanu un apsaimniekošanu. Iegūtas studiju procesā<br />
zināšanas un prasmes ļaus studentiem izvērtēt esošo situāciju biomasas apsaimniekošanas iespēju<br />
perspektīvas, kritiski un pamatoti vērtēt bioresursu izmantošanas iespējas un ar to saistītas cilvēces<br />
ilgspējīgo attīstību. Kursa laikā būs iespēja izskatīt un aktualizēt biomasas izmantošanas iespējas<br />
Latvijā, analizēt izmantošanas plusus un iespējamus draudus.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti gūst izpratni par bioresursiem, to iegūšanas un izmantošanas<br />
iespējām, pārstrādes veidiem, iegūstamos produkciju. Vienlaicīgi studenti spēs novērtēt iespējamo<br />
risku, ietekmi uz dabas resursiem.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Enerģija - patēriņa avots. Enerģijas iegūšanas iespējas.<br />
Bioresursi.<br />
Eļļas, rapsis - dīzelis.<br />
Biodegviela, bioetanols.<br />
Salmi, koksne, kaņepes - polimēru iegūšanas avoti.<br />
Energy-mix.<br />
Ģenētiski modificētie bioresursi.<br />
Jaunas tehnoloģijas - sabiedrības ilgspējīgās attīstības garants.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga teorētiskās mācību vielas apguve, piedalīšanās lekcijās un semināros, diferencētā ieskaite<br />
kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. Rõmpczyk E. Gribam ilgtspējīgu attīstību.- Rīga:Friedrich-Eberts-Stiftung, 2007. -152 lpp.<br />
2. Kļaviņš M. Vides ķīmija. R. LU, 2009. - -297.lpp.<br />
3. Cilvēks-atkritumi-vide: Inform. materiāls par atkritumiem un ar tiem saistītajiem vides<br />
jautājumiem. - Rīga : Zaļā josta, 2004. - 68 lpp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Valsts dokumenti. Likums par piesārņojumu. Ministru kabineta noteikumi. www.likumi.lv<br />
2. J.H., Macquarrie D.J. Handbook of Green Chemistry and Technology. Wiley-Blackwell, 2002.<br />
5. P. 85
5. pielikums<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. "Vides Vēstis".<br />
2. WWW Green Chemistry Guide. - http://www.chemistryguide.org/environmental-chemistry.html<br />
5. P. 86
Kursa nosaukums Vielu sintēzes stratēģija II<br />
Kursa kods Ķīmi3016<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 48<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
32<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem., doc. Jeļena Kirilova, Dr. chem., doc. Sergejs Osipovs<br />
5. pielikums<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija<br />
Organiskā ķīmija<br />
Fizikālā un koloidālā ķīmija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis: Attīstīt studentos aktīvo un radošu attieksmi pret mācību procesu, apzināt organisko vielu<br />
sintēzes stratēģiju un taktiku; iemācīties iegūt un raksturot organiskos savienojumus, iepazīties ar to<br />
attīrīšanas un izdalīšanas metodēm. Laboratorijas darbu laikā attīstīt un nostiprināt zinātniskā darba<br />
prasmes un iemaņas organisko vielu sintēžu un pētījumu veikšanā.<br />
Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar organisko savienojumu sintēzes pamatprincipiem un<br />
teorētiskajām problēmām;<br />
2) dot priekšstatu par svarīgākajām sintētiskajām metodēm;<br />
3) apgūt laboratorijas darbu tehniku organisko savienojumu sintēzē un raksturošanā.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par organisko savienojumu svarīgākajam iegūšanas<br />
metodēm, sintēzes stratēģiju un plānošanu, kā arī pamatiemaņas darbā ar organisko vielu sintēzes<br />
realizēšanu.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Organiskās sintēzes attīstības mērķi un tendences.<br />
Organiskās sintēzes stratēģija un taktika.<br />
Sintēzes ķīmiskas shēmas izstrade. Tiešā un retrosintetiskā plānošana.<br />
Sintēžu koks, nukleofilie un elektrofilie sintoni, sintētiskais ekvivalents, retrosintetiskā analīze.<br />
Selektivitātes problēmas: funkcionāla, regio- un stereoselektivitāte.<br />
Reaģentu aktivēšana, polaritātes apgriešana. Kinētiskā un termodinamiskā kontrole.<br />
Sintēžu efektivitāte, produktu raksturošana. Mērķtiecīga sintēze, tās plānošana.<br />
Modernas organiskas sintēzes metodes. Šķīdinātāji, to klasifikācija un īpašības. Šķīdinātāju attīrīšanas<br />
metodes. Priekšstats par superskābēm un superbāzēm, to izmantošana organiskajā sintēzē.<br />
Funkcionālo grupu aizsardzība, ievadīšana, pārvērtības un reģenerācija.<br />
Sintezēto vielu attīrīšanas un atdalīšanas metodes<br />
Aizsarggrupas sintēzē, to ievadīšanas un noņemšanas metodes; izturība pret dažādiem reaģentiem.<br />
Oglekļa virknes pagarināšana un saīsināšana.<br />
Nukleofilā un elektrofilā aizvietošana alifatikā un aromātikā.<br />
Organisko savienojumu oksidēšana un reducēšana.<br />
Pieejas pie ciklisko struktūru izveides. Ciklizācijas un ciklu atvēršanas reakcijas. Ciklopievienošana.<br />
Organiskas sintēzes ar karbēnu līdzdalību.<br />
Pārgrupēšanas reakcijas.<br />
Hirālo savienojumu sintēzes plānošana un realizēšana.<br />
Elementorganisko savienojumu izmantošana organiskajā sintezē.<br />
5. P. 87
Reakciju realizēšana matricās zemās temperatūrās.<br />
Starpfāžu katalīze.<br />
Mūsdienu ķīmiskas rūpniecības galvenās sintēzes.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga laboratorijas darbu izpilde, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
5. pielikums<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
23. Meirovics I. Organiskā ķīmija. – Rīga, 1992.<br />
24. Neilands O. Organiskā ķīmija. - Rīga, 1977.<br />
25. Ņesmejanovs A. Sintēze organiskajā ķīmijā /A.Ņesmejanovs. - Rīga : Zinātne, 1966.<br />
26. E.J. Corey, X. Cheng, The Logic of Chemical Synthesis / Wiley, N.-Y., 1989.<br />
27. F. Serratosa, J. Xicart, Organic Chemistry in Action. The Design of Organic Synthesis /<br />
Elsevier, 1996.<br />
28. M. В.Smith, Organic Synthesis / McGrow-Hill, Inc., N.-Y., 1994.<br />
29. В. Смит, А. Бочков, Р. Кейпл. Органический синтез. Наука и искусство. М.: Мир. 2001.<br />
30. Р. Маки, Д. Смит. Путеводитель по органическому синтезу. М.: Мир. 1985.<br />
31. Храмкина М.Н. Практикум по органическому синтезу. - Л.: Химия, 1988.<br />
32. Бюлер К., Пирсон Л. Органические синтезы. – М.: Мир, Ч 1,2, 1973.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
25. R.T.Morrison, R.N.Boyd. Organic Chemistry. Prentice Hall, Englwod Cliffs, New Jersey, 1992.<br />
26. Paula Yurkanis Bruice. Organic Chemistry. Prentice-Hall International, INC, 1998.<br />
27. T.-L. Ho, Tactics of Organic Synthesis / Wiley, N.-Y., 1994.<br />
28. R.O.C. Norman. Principles of Organic Synthesis / Chapman and Hall. 1978.<br />
29. Г.Л. Мищенко, К.В. Вацуро. Синтетические методы органической химии. М.: Химия.<br />
1982.<br />
30. Васильева Н.В. Теоретическое введение в органический синтез. - М: Просвещение, 1976.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
Synthesis<br />
Journal of Organic Chemistry<br />
5. P. 88
Kursa nosaukums Pārtikas ķīmija<br />
Kursa kods Ķīmi3017<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 32<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 16<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
Kursa autori<br />
Dr. chem, doc. Sergejs Osipovs<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Neorganiskā ķīmija;<br />
Organiskā ķīmija<br />
5. pielikums<br />
Kursa anotācija<br />
Studiju kursa mērķis ir dot studentiem vispārīgas zināšanas par pārtikas produktiem, par to sastāvdaļu<br />
klasifikāciju, uzbūves principiem un pārvērtībām pārtikas produktu ieguves procesos, uzglabāšanas un<br />
lietošanas laikā, par pārtikas produktu uzturvērtību, dodot izpratni par veselīga uztura ieteikumiem, par<br />
pārtikas produktu drošību un nekaitīgumu reglamentējošiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem,<br />
kas nosaka prasības pārtikas piedevām, uztura bagātinātājiem, pārtikas piesārņojumam, pārtikas<br />
iesaiņošanai u.c.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni un zināšanas par pārtikas produktu sastāvu un tā<br />
izvērtēšanas iespējām, par pārtikas sastāvu un apriti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.<br />
Sekmīga kursa apguve dod iespēju padziļināti apgūt (pārtikas zinātnes) pārtikas ķīmijas teorētiskās<br />
zināšanas maģistra studiju programmas ietvaros.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
1. Pārtikas sastāvdaļas<br />
2. Tauki<br />
3. Tauku ķīmiskās pārvērtības<br />
4. Polinepiesātinātās taukskābes, tauku uzturvērtība<br />
5. Aminoskābes, olbaltumvielas<br />
6. Peptīdu un olbaltumvielu (proteīnu) uzbūve<br />
7. Ogļhidrāti, to iedalījums<br />
8. Monosaharīdu reakcijas<br />
9. Disaharīdi. Oligosaharīdi<br />
10. Polisaharīdi<br />
11. Pārtikas piedevas, dabīgie antioksidanti<br />
12. Uztura bagātinātāji. Jaunā un funkcionālā pārtika<br />
13. Pārtikas piesārņojums<br />
Laboratorijas darbi<br />
1. C vitamīna noteikšana augļos, dārzeņos<br />
2. Cukuru noteikšana augļu sulās<br />
3. Cietes noteikšana gaļas izstrādājumos<br />
4. Peroksīdskaitļa noteikšana taukiem<br />
5. Polifenolu daudzuma noteikšana augos<br />
6. Akrilamīda noteikšana pārtikā<br />
7. Pektīnu kvantitatīva noteikšana augos<br />
5. P. 89
8. Modernās pārtikas analīzes metodes<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās laboratorijas darbos, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1.V.Baltess. Pārtikas ķīmija, Rīga, LU izdevniecība, 1998, 474 lpp.<br />
2.R.Matiseks u.c. Pārtikas analītiskā ķīmija, Rīga, LU izdevniecība, 1998, 456 lpp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Belitz, Grosch. Lebensmittelchemie, Springer Verlag, 1992, 754 S.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. www.sciencedirect.com<br />
2. www.springerlink.com<br />
3. MK noteikumi un ES regulas<br />
5. pielikums<br />
5. P. 90
Kursa nosaukums<br />
Testēšanas metodes specialitātē III (ģenētika,<br />
molekulārā bioloģija)<br />
Kursa kods Biol3040<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 64<br />
Zinātnes nozare Bioloģija<br />
Lekciju stundu skaits 32<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32<br />
5. pielikums<br />
Kursa autori<br />
Dr. biol., asoc. prof. I. Kokina<br />
Priekšzināšanas<br />
Vispārīgā ķīmija,<br />
organiskā ķīmija,<br />
bioķīmija,<br />
ievads bioloģijā<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar biomedicīnā lietotajām svarīgākajām laboratoriskās<br />
izmeklēšanas metodēm ģenētikā un mikrobioloģijā un teorētiskajiem jautājumiem par lietoto metožu<br />
galvenajiem pamatprincipiem, pielietojamiem starptautiskajiem apzīmējumiem, normatīviem un<br />
mērvienībām.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti iegūst izpratni par svarīgāko testēšanas metožu pielietošanu<br />
ģenētiskajās un mikrobioloģiskajās analīzēs, to galvenajiem darbības pamatprincipiem, iemācās<br />
izmantot izziņu literatūru, gūst priekšstatu par normatīvu veidošanu un pielietošanu bioloģijā, kā arī<br />
apgūst prasmes manuālo laboratorisko metožu pielietošanā apmācību kursa ietvaros.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
Ievads ģenētikā. Iedzimtības informācija, tās nozīme. Genoma izpētes iespējas mūsdienās. Testēšanas<br />
metodes, pielietojāmās dažādās ģenētikas jomās. Iegūto datu interpretācija.<br />
Molekulāro metožu izmantošana biomedicīnā. PCR, RT-PCR diagnostika biomedicīnā. Sekvenešana,<br />
fragmentu analīze. Personas identifikācija. Šķirņu identitātes noteikšana.<br />
Ievads mikrobioloģijā. Mikroorganismi, to bioloģija un ekoloģija. Testēšanas metodes, pielietojāmās<br />
dažādās mikrobioloģijas jomās. Mikrobioloģiskās analīzes patogēno mikroorganismu atrašanai<br />
klīniskajos paraugos, pārtikā un vidē. Iegūto datu interpretācija.<br />
Praktiskie darbi:<br />
DNS izdalīšana, paraugi, metodes, to izvēle<br />
PCR, RT-PCR diagnostika.<br />
Sekvenēšana: paraugu sagatavošana, datu interpretācija<br />
DNS fragmentu analīze, datu interpretācija<br />
Barotnes, to sastāvs, pielietojums, sterilizācija<br />
Mikroorganismu kultūru iegūšana<br />
Patogēno mikroorganismu atrašana klīniskajos paraugos, pārtikā un vidē: metožu izvēle, datu<br />
interpretācija.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Eksāmens kursa noslēgumā.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
G.F.Brooks, J.S.Butel, S.A.Morse. Jawetz, Melnick&Adelberg`s Medical<br />
Microbiology. 23nd Edition. Lange Medical Books, USA, 2004.<br />
Medicīniskās ăenētikas uzdevumi. –AML; 1997., 28 lpp.<br />
5. P. 91
5. pielikums<br />
Misiņa M., Loža V. Ăenētika ar selekcijas pamatiem. –R.: Zvaigzne; 1991., 397. lpp.<br />
Mueller R. F., Young I. D. Emery’s elements of medical genetics. 9th ed. – Churchill Livingstone;<br />
1995., 317 p.<br />
Wilson G. N. Clinical genetics. A short course. –Wiley-Liss; 2000., 457 p.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra<br />
Problem – oriented Clinical Microbiology and Infection, H.Humphreys, W.L.Irvin,<br />
1996<br />
Microbiology and Immunology for the USMLE Step I, W.W.Yotis, H.J.Blumenthal<br />
et al. Ed. 1993, 1998, 2003.<br />
W.M.Scheld, W.A.Graig, J.M.Huges. Emerging infections. ASM press, USA, 2001.<br />
Fraser F. C., Nora J. J. Genetics of man. 2nd ed. – Philadelphia; Lee Febiger; 1986., 352 p.<br />
Harper P.S. Practical genetic counselling. 5th ed. – Butterworth- Heinemann; 2000., 364 p.<br />
Hoffee P. A. Medical molecular genetics. - Madison; Fence Creek Publ.; 1998., 384 p.<br />
Jones E.C.A., Morris A. Cell biology and genetics. – Mosby; 1998., 201 p.<br />
5. P. 92
Kursa nosaukums Kvalitātes sistēmas nodrošināšana laboratorijā<br />
Kursa kods Ķīmi3018<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits 64<br />
Zinātnes nozare Ķīmija<br />
Lekciju stundu skaits 48<br />
Semināru un praktisko darbu stundu<br />
16<br />
skaits<br />
5. pielikums<br />
Kursa autori<br />
Dr.biol., vadoša pētniece, Muza Kirjušina<br />
Mag. visaptverošā kvalitātes vadība, lektors, Iveta Zelča<br />
Priekšzināšanas<br />
Ievads bioloģijā<br />
Vispārīgā ķīmija;<br />
Bioķīmija<br />
Organiska ķimija<br />
Kursa anotācija<br />
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar kvalitātes sistēmas būtību un nozīmību laboratorijā. Veidot<br />
izpratni par starptautiskā standarta prasībām, ieviešot kvalitātes pārvaldības sistēmu laboratorijā.<br />
Iemācīt veidot kvalitātes politiku, izstrādāt, uzturēt un pilnveidot kvalitātes pārvaldības sistēmas<br />
organizatoriskos jautājumus, izprast veicamo pasākumu nepieciešamību, lai nodrošinātu ticamu<br />
rezultātu (kvalitātes vadīšanu, dokumentu un pierakstu vadīšanu, metožu vadību, iekārtu vadību un<br />
pārbaudes, kā arī citu laboratorijā notiekošo procesu vadību). Auditu veikšanas principi. Kurss paredz<br />
lekcijas un praktiskos darbus, kuru rezultātā katrs izstrādā savas laboratorijas kvalitātes sistēmas<br />
dokumentāciju.<br />
Rezultāti<br />
Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par kvalitātes sistēmas (KS) nodrošināšanu laboratorijā,<br />
KS dokumentu izstrādāšanu, auditu veikšanu, preventīvo darbību organizēšanu un citiem KS<br />
principiem.<br />
Kursu apraksts-plāns<br />
Lekcijas:<br />
1. Standartizācijas principi un nozīme.<br />
2. Kvalitātes jēdziens un tās būtība.<br />
3. Akreditācija. Sertifikācija.<br />
4. Kvalitātes vadības sistēmu priekšrocības un to ieviešanas iemesli.<br />
5. Kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešana laboratorijā.<br />
6. Kvalitātes politika, tās nozīmīgums..<br />
7. Kvalitātes pārvaldības sistēmas dokumentācija un tās vadība.<br />
8. Kvalitātes vadības un cēloņu analīzes instrumenti.<br />
9. Procesu vadība (testēšanas, metožu, iekārtu, personāla, telpu, sagāde u.c.).<br />
10. Testēšanas rezultātu kvalitātes nodrošināšana un paziņošana.<br />
11. Korektīvās, preventīvās darbības.<br />
12. Darbs ar klientu, sūdzības.<br />
13. Audits, tā būtība un organizēšana.<br />
14. Pārvaldības pārskats sagatavošana.<br />
Semināri un praktiskās nodarbības:<br />
1. Kvalitātes politikas izstrāde<br />
2. Kvalitātes pārvaldības sistēmas dokumentācijas izstrāde un to vadība<br />
3. Procesu vadība laboratorijā<br />
5. P. 93
4. Testēšanas rezultātu kvalitātes nodrošināšana.<br />
5. Audita organizēšana.<br />
6. Pārvaldības pārskats sagatavošana.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai<br />
Sekmīga piedalīšanās laboratorijas darbos, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā.<br />
5. pielikums<br />
Literatūra (01-mācību literatūra)<br />
1. LVS EN ISO/IEC 17025:2005 /AC:2008. Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences<br />
vispārīgās prasības.-R.:LVS Latvijas Standarts.<br />
2. LVS EN ISO 9001:2008. Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības.-R.:LVS Latvijas Standarts.<br />
3. LVS EN ISO 9000:2007. Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Pamatprincipi un terminu vārdnīca.-<br />
R.: LVS Latvijas Standarts.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra)<br />
1. Kvalitātes vadības sistēma 1: KVS, Biznesa Partneri, ISBN 2047728, Sērija Kvalitātes vadības<br />
sistēma, Latvija, 2002, 112 lpp<br />
2. Kvalitātes vadības sistēma 2: KVS, ISO 9001:2000 prasību skaidrojums, Biznesa Partneri,<br />
ISBN 2043428, Sērija Kvalitātes vadības sistēma, Latvija, 2003, 230 lpp<br />
3. Kvalitātes vadības sistēma 3: KVS iekšējais audits Biznesa Partneri, ISBN 2567028, Sērija<br />
Kvalitātes vadības sistēma, Latvija, 2004, 80 lpp<br />
4. Kvalitātes vadības sistēma 4: KVS izveidošana, ieviešana Biznesa Partneri, ISBN 9984985105,<br />
Sērija Kvalitātes vadības sistēma, Latvija, 2005, 168 lpp<br />
5. Kvalitātes sistēmu ieviešana uzņēmumos/LZA Sertifikācijas centrs.-R.:KIF "Biznesa<br />
komplekss", 2000.<br />
6. Biznesa vadības tehnoloģijas, Forands Ilgvars, Foranda konsultantu grupa, ISBN 9984955826,<br />
Latvija, 2004, 336 lpp.<br />
7. Ruskule S., Muška A. Vadīšana un vadītājs.-R.: KIF "Biznesa komplekss", 2001.<br />
8. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma.-R.: KIF "Biznesa komplekss", 2001.<br />
9. LVS EN ISO 22000:2006. Pārtikas drošības pārvaldības sistēmas. Prasības jebkurai pārtikas<br />
aprites ķēdes organizācijai.-R.:LVS Latvijas Standarts.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika)<br />
1. Latvijas kvalitātes asociācijas žurnāls „Kvalitāte”, www.lka.lv<br />
2. Starptautiskām prasībām atbilstošas, videi draudzīgas, ilgtspējīgas agrāras vides un pārtikas<br />
kvalitātes instrumenti, indikatori, vadības un kontroles sistēmas, to adoptācija Latvijā // LZP<br />
ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2002.gadā, Nr.8,<br />
Rīga, 2003, 91-95.lpp<br />
3. D. Solovjovs. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas modelis un vadība – uzņēmējdarbības<br />
panākumu pamats 21. gadsimtā. LU Ekonomikas un vadības fakultātes zinātniskie raksti "Ekonomikas<br />
un vadības zinību attīstības problēmas" IV, 647.sējums., 693-704. lpp., Rīga, Latvijas Universitāte,<br />
2002.<br />
4. V.Pirksts, V.Rozenberga, A.Golovčenko, I.Sproģe. Galveno pārtikas produktu vajadzības un<br />
nodrošinājuma problēmu izpēte un risinājums, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Krājums “LZP<br />
Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2006.gadā.” LZP Ekonomikas un<br />
juridiskās zinātnes ekspertu komisija. Rīga, 2004., 1,16 a.l.<br />
5. V.Pirksts, V.Rozenberga, A.Golovčenko, I.Sproģe. Galveno pārtikas produktu vajadzības,<br />
patēriņa un nodrošinājuma problēmu izpēte un risinājumi. Krājums “Latvijas lauksaimniecība un lauki<br />
2007.: politika un attīstība”, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, Rīga, 2004.gads, 1,20 a.l.<br />
6. Sproģe u.c. Latvijas tautsaimniecības attīstība 21. gadsimta sākumā. Krājums “Tautsaimniecības<br />
un uzņēmējdarbības problēmas”, RTU, 2004.g., 200.-211. lpp<br />
5. P. 94
6. pielikums<br />
Bakalaura studiju programmas ”Ķīmija” akadēmiskā personāla<br />
piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, kongresos, simpozijos laikā no 2008.<br />
– līdz 2010. gadam<br />
Starptautiskās zinātniskās konferences, kongresi un simpoziji<br />
2010. gads: 53 ziņojumi 22 konferencēs<br />
Konferences nosaukums<br />
Pilsēta, valsts, norises<br />
datumi<br />
Dalībnieku<br />
vārds, uzvārds<br />
Ziņojuma nosaukums<br />
18 th European Biomass Lyon, FRANCE, 03– Osipovs S. Application of retention indices<br />
Conference and Exhibition 07.03.2010.<br />
for identifying tar compounds<br />
Sviridov Readings-2010 Minsk, BELARUS A.I.Puchkin, A potential fluorescent sensors for<br />
06-09.04.2010 I.D.Ivanova, Co (II), Ni (II), Cu (II) based on<br />
E.M.Kirilova benzanthronylamidine<br />
chromophor<br />
Актуальные проблемы Sanktpēterburga, Gorskis M. О новой образовательной среде<br />
химического и<br />
KRIEVIJA<br />
для обучения химии<br />
естественнонаучного<br />
образования.<br />
07.-10.04.2010<br />
5 th International Symposium on Lublin, POLAND, 19– Soms J. Development and Morphology of<br />
Gully Erosion „Human Impact on 25.04. 2010.<br />
Gullies in the River Daugava<br />
Gully Erosion”<br />
Valley, South-Eastern Latvia<br />
European Geosciences Union Vienna, AUSTRIA, 02 Soms J. Quantifying suspended sediment,<br />
General Assembly 2010 – 07.05.2010.<br />
solutes and nutrients supply from<br />
small gully catchments under<br />
different runoff formation<br />
scenarios: a case study in SE<br />
Latvia<br />
International conference Ohrid, REPUBLIC OF Paidere J., Winter flood in the Daugava<br />
BALWOIS 2010 (Water MACEDONIA, 25 –26. Gruberts D., River and its floodplain lakes<br />
Observation and Information 05.2010.<br />
Škute A., (Latvia) - a possible scenario in<br />
System for Decision support)<br />
Druvietis I.,<br />
Škute R.<br />
climate change context<br />
Škute N., Genetical variation in population<br />
Brakovska A. of Bosmina crasscornis of some<br />
lakes in Latvia<br />
Deksne R., Škute Effects of climate change on<br />
A., Gruberts D., zooplankton community structure<br />
Linužs A. of the Middle Daugava over the<br />
last 50 years<br />
Advanced Science in Organic Miskhor, UKRAINE E. M. Kirilova, Synthesis and study of new<br />
Chemistry<br />
21-25.06.2010 S. V. Belyakov, amidino derivatives of<br />
I. D. Ivanova benzanthrone.<br />
Molecular Membrane and Minsk, BELARUS G.P. Gorbenko, Fluorimetric determination of<br />
Cellular Bases of Biosystem 23-25.06.2010 V.M. Trusova, lysozyme amyloid fibrils with a<br />
Functionality<br />
E.M. Kirilova,<br />
G.K. Kirilov,<br />
I. Kalnina<br />
new benzanthrone dye<br />
FEBS 35 th Congress “Molecules Goteborg, SWEDEN Kalnina I, Correlation of the changes of<br />
of Live”<br />
26.06 – 01.07.2010 Kirilova E., blood plasma albumin and T-<br />
Zvagule T., lymphocytes phenotype to tumor<br />
Kirilov K.,<br />
Kurjane N.<br />
stage in gastrointestinal pacients<br />
10 th European Conference on Krakova, POLIJA Gorskis M., New Educational Environment to<br />
Research in Chemistry Education<br />
(ECRICE)<br />
04-07.07.2010<br />
Realize e-Learning in Chemistry<br />
XII International Workshop on Khuzhir, RUSSIA, 26- E. M.Kirilova, Laser-induced luminescence of<br />
Luminescence and Laser Physics 31.07. 2010<br />
S.V. Belyakov, new benzanthrone luminophores<br />
6. P. 1
(LLPh-2010) G.K. Kirilov<br />
Modern problems of aquatic<br />
ecology. IV International<br />
Scientific Conference to<br />
commemorate Professor G.G.<br />
Daugavpils Universitātes 52.<br />
starptautiskā zinātniskā<br />
konference<br />
St. Petersburg, RUSSIA,<br />
11 –15.10.2010<br />
Daugavpils, LATVIJA,<br />
14.- 16.04. 2010.<br />
Brakovska A.,<br />
Škute N.<br />
Brežģe A.,<br />
Soms J.<br />
Iliško E.,<br />
Soms J.<br />
Jurevičš P.,<br />
Soms J.<br />
Laizāns K.,<br />
Soms J.<br />
Linde R., Gonta<br />
S., Kirilova J.<br />
Muižniece E.,<br />
Soms J.<br />
Petrovs M.,<br />
Soms J.<br />
Rundane J.,<br />
Soms J.<br />
Saveiko M.,<br />
Soms J.<br />
Semjonovs V.,<br />
Soms J.<br />
Škute N.,<br />
Čebotars V.<br />
Varslavāne E.,<br />
Soms J.<br />
Zvirbule Z.,<br />
Soms J.<br />
6. pielikums<br />
Genetical biodiversity of Daphnia<br />
cuculata in deepest lakes of east<br />
Latvia<br />
Bebru (Castor fiber L.) darbības<br />
seku novērtējums uz dabas parkā<br />
„Daugavas loki” esošo mazo upju<br />
piemēra<br />
Matainā grīšļa Carex pilosa Scop.<br />
DA Latvijā lokalizēto atradņu<br />
ekoģeomorfoloģiskās izpētes<br />
rezultāti<br />
Kopēja fosfora un kopēja slāpekļa<br />
iespējamā slodze Briģenes ezera<br />
sateces baseinā<br />
ģeoloģiskās vides paaugstināta<br />
riska apvidu noteikšana un<br />
apdraudējuma faktoru analīze<br />
Daugavpils un Ilūkstes novados ar<br />
ĢIS palīdzību<br />
Jaunu fluoroforu ierosināšanas un<br />
emisijas spektru atkarība no ūdens<br />
šķīdumu pH vērtībām<br />
Daugavas senielejas Krāslavas –<br />
Naujenes posmā esošo noslēgto<br />
negatīvo reljefa formu izpētes<br />
rezultāti<br />
Krāslavai un Dagdas novadu<br />
ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie<br />
veidojumi ar dabas pieminekļu<br />
nozīmi<br />
Meža platību vēsturisko izmaiņu<br />
ģeotelpiskā analīze dabas parkā<br />
„Daugavas loki”<br />
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu<br />
radītā piesārņojuma noteikšana ar<br />
vides ķīmijas un bioindikācijas<br />
metodēm atsevišķās mazajās upēs<br />
DA Latvijā<br />
Poguļankas upītes ielejas lejteces<br />
daļas ģeogrāfiskais raksturojums<br />
Change of DNA metilation in<br />
same organs of wheat in<br />
developmen and senescense<br />
Erozijas un nogāžu procesu<br />
dinamikas izpētes iespējas dabas<br />
parkā „Daugavas loki” ar<br />
dendroģeomorfoloģijas metodēm<br />
Atsevišķu dabas parkā „Daugavas<br />
loki” konstatēto aizsargājamo<br />
augu sugu atradņu abiotisko<br />
faktoru raksturojums<br />
Bukejs A. 2010. To the knowledge of<br />
Gonioctena Chevr. (Coleoptera:<br />
Chrysomelidae) of the Latvian<br />
Dzerkale A.,<br />
Kirjušina M.<br />
fauna<br />
Pirmatnējie rezultāti par mājas<br />
cūku invadētību ar Sarcocystis<br />
spp. Latvijas teritorijā<br />
Evarts-Bunders Jaunas reto un aizsargājamo augu<br />
6. P. 2
The 51 st International Scientific<br />
Conference of Riga Technical<br />
University<br />
XXIII international conference -<br />
expedition of the Baltic<br />
Botanists. Poster: “Infraspecific<br />
taxa of cultivated large-leaved<br />
lime Tilia platyphyllos Scop. in<br />
Rīga, LATVIJA, 14.-16.<br />
10.2010<br />
19. - 22. 07. 2010,<br />
Haapsalu, Estonia<br />
P., Evarte-<br />
Bundere G.<br />
Kirjusina M.,<br />
Seržants M.<br />
Kivleniece I.,<br />
Krams I., Krama<br />
T.<br />
Kokina I.,<br />
Barševskis A.,<br />
Aksjuta K.,<br />
Jermaļonoka M.<br />
E. M. Kirilova,<br />
I.D. Ivanova<br />
P. Evarts-<br />
Bunders G.<br />
Evarte-Bundere<br />
6. pielikums<br />
suga Daugavpils pilsētas teritorijā<br />
The actual fish diseases in Latvia:<br />
parasitic diseases in aquaculture.<br />
Meža ezeru atvēsinošā ietekme un<br />
priežu (Pinus sylvestris)<br />
rezistence pret stumbru kaitēkļiem<br />
2010. Data of sequence analysis<br />
of COI gene of genus Notiophilus<br />
Dumeril, 1804 (Coleoptera,<br />
Carabidae).<br />
Novel benzanthrone dyes:<br />
synthesis and comparison of<br />
luminescent properties<br />
Infraspecific taxa of cultivated<br />
large-leaved lime Tilia<br />
platyphyllos Scop. in Latvia.<br />
Latvia.”<br />
XXVIII Nordic-Baltic Congress 2.-7.08.2010., Brištonas, M.Balalaikins, Materials on Latvian Cionini<br />
of Entomology.<br />
Lithuania<br />
(Coleoptera: Curculionidae)<br />
XXVIII Nordic-Baltic Congress 2.-7.08.2010., Brištonas, A.Bukejs Seed-beetles (Coleoptera:<br />
of Entomology.<br />
Lithuania<br />
Chrysomelidae: Bruchinae) of the<br />
Latvian fauna.<br />
IX European Congress of 22.-27.-8.2010., M.Balalaikins A review of the weevils of the<br />
Entomology.<br />
Budapest, Hungary A.Bukejs genus Cionus Clairville &<br />
Schellenberg (Coleoptera:<br />
Curculionidae) of the Latvian<br />
fauna<br />
IX European Congress of 22.-27.-8.2010., M.Balalaikins A review of the weevils of the<br />
Entomology.<br />
Budapest, Hungary A.Bukejs genus Cionus Clairville &<br />
Schellenberg (Coleoptera:<br />
Curculionidae) of the Latvian<br />
fauna<br />
Международная научная 16.–17.12. 2010. A.Bukejs Листоеды болота Целау<br />
конференция «Экосистемы Vitebska, Baltkrievija<br />
(Калининградская область,<br />
болот и озер Белорусского<br />
Россия). Экосистемы болот и<br />
Поозерья и сопредельных<br />
озер Белорусского Поозерья и<br />
территорий: современное<br />
сопредельных территорий:<br />
состояние, проблемы<br />
современное состояние,<br />
использования и охраны».<br />
проблемы использования и<br />
охраны<br />
International Congress “Green 02-5.02.2010. I. Kokina Features of genetical structure of<br />
plant Breeding technologies” Vīne, Austrija, M. Jermaļonoka causal agent of barley powdery<br />
mildew in south-eastern part of<br />
Latvia<br />
International conference December 8-9, Nancy M. Kirjušina Preliminary results of cats and<br />
„Epidemiology of alveolar (France).<br />
dogs helminthofauna investigation<br />
echinococcosis in Europe.<br />
in Latvia Daugavpils area<br />
Monitoring<br />
perspectives”<br />
and control<br />
V European Conference on 16.-18.07.2010., I. Kivleniece, J. Terminal investment in sexual<br />
Behavioural Biology<br />
Ferrara, Italy<br />
Vrubļevska, I. signaling in male mealworm<br />
Krams, T. Krama beetles, Tenebrio molitor.<br />
EHBEA konference, Poznaņa, 25.-27.03.2010. I.Krams,<br />
Polija<br />
T.Krama,<br />
S.Kecko,<br />
I.Kivleniece<br />
ISBE<br />
Austrālija<br />
konference, Perth, 27.09.2010.-01.10.2010. I.Krams<br />
ISBE konference, Perth, 27.09.2010.-01.10.2010. T.Krama<br />
6. P. 3
Austrālija<br />
Seminārs „Modernās molekulārās<br />
bioloģijas metodes-genoma<br />
sekvenēšana un fragmentu<br />
analīze”<br />
20.-21.04.2010., DU,<br />
Daugavpils<br />
2009. gads: 56 ziņojumi 18 konferencēs<br />
Konferences nosaukums<br />
ASLO (Advancing the Science of<br />
Limnology and Oceanography)<br />
Aquatic Sciences Meeting 2009<br />
56-я Всероссийская научнопрактическая<br />
конференция<br />
химиков с международным<br />
участием „Актуальные проблемы<br />
модернизации химического<br />
образования и развития<br />
химических наук”<br />
Daugavpils Universitātes 51.<br />
starptautiskā zinātniskā konference<br />
Pilsēta, valsts, norises<br />
datumi<br />
Nice, FRANCE, 25.-30.<br />
01. 2009.<br />
St.Petersburg, RUSSIA,<br />
09-12.04.2009<br />
Daugavpils, LATVIJA,<br />
2009. gada 15.- 18. aprīlis<br />
I. Kivleniece<br />
Dalībnieku<br />
vārds, uzvārds<br />
Škute A., Soms J.,<br />
Paidere J.,<br />
Gruberts D.<br />
Gorskis M.,<br />
Volkova A.<br />
6. pielikums<br />
Ziņojuma nosaukums<br />
Impact of Climate Change on the<br />
Biggest Natural River Floodplain<br />
System in Latvia<br />
Система измерителей для<br />
оценивания уровня учебных<br />
достижений учащихся в изучении<br />
химии<br />
Iliško E., Soms J. Dabas vērtības Lazdukalna upītes<br />
ielejā un Daugavas ielejas Ververu<br />
Razdobudko J.,<br />
Soms J<br />
Laizāns K., Soms<br />
J.<br />
Grišanovs A.,<br />
Soms J.<br />
lokā<br />
Meža biotopu laiktelpiskās izmaiņas<br />
dabas parka „Daugavas loki”<br />
Daugavpils rajonā ietilpstošajā daļā<br />
Noteces veidošanās apstākļu ietekme<br />
uz biogēnu un suspendētā materiāla<br />
pārneses apjomiem no gravu sateces<br />
baseiniem Daugavas ielejā<br />
ĢIS risinājumi augsnes erozijas<br />
iespējamības novērtēšanai dabas parkā<br />
„Daugavas loki”<br />
Griņko O., Soms J. Dabas lieguma „Raudas meži”<br />
teritorijas ģeogrāfiskais raksturojums<br />
dabas aizsardzības plāna sagatavošanai<br />
Soms J., Kursīts D. Dabas pieminekļi dabas parkā<br />
„Daugavas loki” ekotūrisma attīstības<br />
un dabas aizsardzības pasākumu<br />
Tukāns A.,<br />
Osipovs S.<br />
Korsaka J.<br />
Osipovs S.<br />
Bāra J., Aksjuta<br />
K., Nitcis M.<br />
Bukejs A.,<br />
Balalaikins M.<br />
Daukšte J,<br />
Kivleniece I.,<br />
Krams I., Krama<br />
T.<br />
kontekstā<br />
Amonija jonu satura noteikšana<br />
Ilūkstes upes ūdeņos izmantojot<br />
spektrometrisko noteikšanu ar plūsmas<br />
analīzes metodi FIA<br />
Ortofosfātjonu satura noteikšana<br />
Daugavpils upēs (Laucesa, Meļņička,<br />
Gļinovka, Šuņupe, Daugava)<br />
izmantojot spektrometrisko noteikšanu<br />
ar plūsmas analīzes metodi FIA<br />
Nature management plans and<br />
awareness raising for local people:<br />
applaying GIS tools<br />
Īss ieskats Latvijas smecernieku<br />
(Coleoptera: Curculionidae)<br />
pētīšanas vēsturē<br />
.Miltu melnuļu Tenebrio molitor<br />
tēviņu pievilcības un imunitātes<br />
palielināšanās pēc imūnsistēmas<br />
aktivācvijas.<br />
Kokina I. Results of the monitoring of the<br />
population of Blumeria graminis<br />
f.sp. hordei in the south-eastern<br />
Krams I., Krama<br />
part of Latvia in 2008.<br />
Predation increases cooperation<br />
T., Bērziņš A. among prey individuāls in birds.<br />
Pilāte D. Sauszemes malakocenožu<br />
6. P. 4
5 th International Conference<br />
“Research and Conservation of<br />
Biological Diversity in Baltic Region<br />
Daugavpils, LATVIJA,<br />
2009.gada 25. – 27.aprīlī<br />
6. pielikums<br />
raksturojums resnā<br />
pumpurgliemeža Vertigo<br />
moulinsiana (Dupuy, 1849)<br />
atradnēs Latvijā.<br />
Suško U. Sūnaugi Sēlijas un Latgales pirmā<br />
botāniķa Jāzepa Fedoroviča<br />
„Ilūkstes florā”.<br />
Valainis U. Orientālā reģiona Omophron Latr.<br />
(Coleoptera: Carabidae) ģints<br />
skrejvaboļu faunas apraksts<br />
Soms J., Iliško E., Analysis of Spatial Distribution of the<br />
Sedge Carex Pilosa with Respect to<br />
Erosion Landforms in South-Eastern<br />
Lūkins M., Soms<br />
J., Melluma A.<br />
Brakovska A.,<br />
Stepanova M.,<br />
Škute,A., Škute R.<br />
Deksne R., Škute<br />
A., Škute R.<br />
Jurkjāne I., Parele<br />
E., Škute A.<br />
Škute N.,<br />
Brakovska A.<br />
Savicka M., Škute<br />
N.<br />
Latvia: Ecogeomorphological Aspects<br />
Temporal and Spatial Changes of<br />
Forest Habitats Structure in the Nature<br />
Park “Daugavas Loki”<br />
Diversity survery of samples of<br />
Rotatoria group in lakes Svente and<br />
Brigene<br />
Dynamics of zooplankton in Daugava<br />
through seasons in the section of the<br />
river between Krāslava and Dunava<br />
A study of ecological conditions of the<br />
river Daugava from Piedruja to<br />
Pļaviņas<br />
Evolution of rapd method for some<br />
population Cladocera group in lake<br />
Svente from Latvia<br />
Superoxide dismutase and catalyse<br />
electrophoretic activity and liquid<br />
peroxidation in wheat seedings after<br />
heat stress<br />
Oreha J., Škute N. Characterization and amplification<br />
patterns of sixty RAPD primers in the<br />
Orlova J., Škute<br />
N., Kirilovs G.,<br />
Čebotars V.<br />
European vendance<br />
Detection of plant status in different<br />
vegetable stage from change on<br />
distribution of chlorophyll<br />
fluorescence patterns<br />
K. Aksjuta The Scarabaeidae family<br />
(Coleoptera: Scarabaeidae) in<br />
Anichtchenko A.,<br />
Bukejs A.<br />
fauna of Latvia<br />
Using of inflated endofallus<br />
structure in taxonomy of<br />
Chrysomelidae<br />
Balalaikins M. Primary review of Phyllobius<br />
Germar, 1824 genus in Latvian<br />
fauna. Book of abstracts.<br />
Bāra J. The implementation of nature<br />
management plans for specially<br />
protected nature territories in<br />
Latvia: indicators for management<br />
success<br />
Barševskis A. The click beetles of the genus<br />
Ampedus Dejean, 1833<br />
(Coleoptera: Elateridae) in the<br />
fauna of Latvia.<br />
Bukejs A.<br />
Pilāte D. Preliminary Assessment of Black<br />
alder Woodland Key Habitat<br />
Management Effectiveness in<br />
Latvia.The leaf-beetles of<br />
subfamily Galerucinae Latreille,<br />
1802 (Coleoptera: Chrysomelidae)<br />
6. P. 5
Water Policy 2009, Water as a<br />
Vulnerable and Exhaustible<br />
Resource. Joint Conference of APLU<br />
(Association of Public and Land-<br />
Grant Universities) and ICA<br />
(Association for European Life<br />
Sciences Universities)<br />
Evarts-Bunders<br />
P.<br />
in Latvian fauna<br />
6. pielikums<br />
Species of genus lady’s-mantle<br />
(Alchemilla L.) in the flora of<br />
Daugavpils city<br />
Kokina I. Spring wheat breeding using<br />
double haploids technology.<br />
Kavriga N. Inventory of rare allochtonoua pant<br />
species at territory of Daugavpils<br />
city.<br />
Kirjušina M. Long-term trends in the fish<br />
Kirjusina M,<br />
parasite fauna in Daugava mouth.<br />
Investigation of parasite fauna of<br />
Lazdāne M carp (Cyprinis carpio) in Latvia<br />
Kirjusina M., Investigation of parasite fauna of<br />
Zolovs M. some predatory fish in Latvia”<br />
Kivliniece I., Increased sexual attractiveness as<br />
Krams I., termal investment does not happen<br />
Daukšte J., at the expense of immunity in<br />
Krama T. insects.<br />
Kokina I., Using of morphological and<br />
Barševskis A., molecular data in systematics of<br />
Anischtchenko genus Notiophilus Dumeril, 1804<br />
A., Jermaļonoka<br />
M.<br />
(Coleoptera: Carabidae)<br />
Barševskis A., Diversity of beetle (Hexapoda:<br />
Valainis U. Coleoptera) fauna in burnt forest<br />
areas in vicinity of Lejasciems, NE<br />
Latvia<br />
Krams I., Krama Predation increases cooperation<br />
T., Bērziņš A. among prey individuāls in birds<br />
Krams I., Krama Mobbing is selfish in a male<br />
T., Bērziņš A. chaffinch: a trade off between<br />
safety and reproduction<br />
Nitcis M., Morphologic structure of the<br />
Barševskis A. labrum and application of it in the<br />
taxonomy of the genus Notiophilus<br />
Dumeril, 1804 (Coleoptera:<br />
Carabidae).<br />
Bukejs A. Carabid beetles (Coleoptera:<br />
Carabidae) of Latvian agrocenoses.<br />
Pilāte D. Comparison of Malacofauna in<br />
Habitats of Ena montana<br />
(Draparnaud, 1801) in Gauja<br />
National Park (Latvia) and Biržai<br />
Forest (Lithuania).<br />
Pilāte D. Discovery of Sicista betulina<br />
(Pallas, 1779) (Rodentia,<br />
Dipopidae) far in the North outside<br />
the known species range.<br />
Suško U. Macrophyte flora and vegetation of<br />
Lake Sila<br />
Valainis U. Genus Omophron (Coleoptera:<br />
Carabidae) in entomological<br />
collection of Swiss Federal<br />
Institute of Technology Zurich.<br />
Book of abstracts.<br />
Prague, CULS Prague, Gruberts D., Soms Runoff Extremes of the Daugava River<br />
CZECH REPUBLIC,. 23.<br />
– 26.06.2009<br />
J.,<br />
at Daugavpils (Latvia)<br />
6. P. 6
Computer based Exercise Generation<br />
and Evaluation System for<br />
Mathemathics, Physics and<br />
Chemistry Subjects<br />
17 th European Biomass Conference<br />
Exeter, UK, 08.-09.07.<br />
2009<br />
6. pielikums<br />
Gorskis M. Testing and evaluation of the<br />
GENEXIS system in the Daugavpils<br />
University<br />
Hamburg, GERMANY, Osipovs S. Use of biomass gasification char for<br />
and Exhibition<br />
29.06.-03.07.2009<br />
tar removal from syngas<br />
Conference Euroanalysis XV Innsbruck, AUSTRIA, Osipovs S. Use of a method of sampling tar in<br />
06.-10.09.2009.<br />
syngas for analysing hydrocarbons in<br />
vehicle exhausts<br />
11 th International Conference on Budapest, HUNGARY, Zvagule T., Fluorescent study of human blood<br />
Methods and Applications of 06-09.09.2009<br />
Kalnina I., Kirilova plasma albumin alterations induced by<br />
Fluorescence: Spectroscopy, Imaging<br />
J., Gabruseva N., ionizing radiation<br />
and Probes<br />
Kurjane N., Solomenikova<br />
I.<br />
Kalnina I., Kirilova ABM fluorescent probe application for<br />
E., Sokolyk O., the diagnostic of human diseases<br />
Dyubko T accompanied by serum albumin<br />
conformational changes<br />
Kirilov G.K., Structural and Luminescence<br />
Belyakov S.V., Properties of Substituted<br />
Kirilova E.M., Benzanthronyl Amidines and its<br />
Gerbreder V. Complexes with Transition Metals<br />
Starptautiskā zinātniski metodiskā Rīga, LATVIJA, 06.- Volkova A., Diferencēta pieeja skolēnu sasniegumu<br />
konference „Ķīmijas izglītība 2009” 07.11.2009<br />
Gorskis M. vērtēšanai ķīmijas apgūšanā<br />
pamatskolā<br />
Bancāne R., Pētnieciskā rakstura laboratorijas<br />
Gorskis M. darbu organizēšana ķīmijas stundās<br />
pamatskolā<br />
The international Conference on Stara Leshna, SLOVAKIA Gorskis M. Evaluation of the GENEXIS system in<br />
Emarging eLearning Technologies 2009.gada 19.-20.<br />
the Daugavpils University<br />
and Applications<br />
novembris<br />
Научно-практическая<br />
St.Petersburg, RUSSIA Kursīte S., Повседневно используемые<br />
конференция „Естественно- 2009.gada 02.-<br />
Gorskis M. вещества на начальном этапе<br />
математическое образование в<br />
современной школе”<br />
03.decembris<br />
изучения химии в школе<br />
Meeting of International 2009, septembris, I.Krams, Effect of cover on loud trill-call<br />
Bioacoustics Council Lisabona<br />
T.Krama and soft seet-call use in the crested<br />
tit Lophophanes cristatus<br />
XIV European Carabidologists Vesterborka,<br />
A. Barševskis About the taxonomic status and<br />
meeting<br />
Nīderlande, 14.-18.<br />
didtribution of Notiophilus Danieli<br />
septembris, 2009<br />
Reitter, 1897 and N. hilaris<br />
Friederichs, 1903 (Coleoptera:<br />
Carabidae) in Middle East.<br />
Barševskis A. A review of the ground beetles<br />
Anichtchenko A. (Coleoptera: Carabidae) fauna of<br />
Latvia.<br />
Valainis U. A review of genus Omophron<br />
Latreille, 1802 (Coleoptera:<br />
Carabidae) Afrotropical region<br />
fauna and distribution<br />
2008. gads: 48 ziņojumi 34 konferencēs<br />
Konferences nosaukums<br />
Pilsēta, valsts, norises<br />
datumi<br />
Chemija mokikloje – 2008 Kaunas, LITHUANIA<br />
11.– 12.02.2008.<br />
2 nd International conference<br />
Environmental Science aAnd<br />
Education in Latvia<br />
and Europe:<br />
Education for Sustainable<br />
Rīga,<br />
LATVIJA<br />
14.03. 2008.<br />
Dalībnieku<br />
vārds, uzvārds<br />
Gorskis M.,<br />
Krūmiņa A.<br />
Gorskis M.,<br />
Bellmont-Gorska<br />
V.<br />
Ziņojuma nosaukums<br />
Опыт проведения, направленность и<br />
содержание единого<br />
государственного экзамена по химии<br />
в Латвии<br />
Studying of chemistry as the Tool for<br />
Development of research Activity Skills<br />
Škute A., Soms J. Integration of geomatic technologies in<br />
environmental science studies<br />
6. P. 7
Development<br />
4 th International Conference on<br />
Chemistry and Chemical Education<br />
55-e Герценовские чтения по<br />
актуальным проблемам<br />
модернизации химического и<br />
естественнонаучного образования<br />
International conference „Eco-Balt-<br />
2008”<br />
Daugavpils Universitātes 50.<br />
starptautiskā zinātniskā konference<br />
International conference<br />
„Ecohydrological Processes and<br />
Sustainable Floodplain<br />
Management”.<br />
16 th European Biomass Conference<br />
and Exhibition<br />
35 th International Symposium on<br />
Environmental Analytical Chemistry<br />
COST 634 International Conference<br />
“On- and Off-site Environmental<br />
Impacts of Runoff and Erosion”<br />
33 rd FEBS Congress and 11 th<br />
IUBMB Conference „Biochemistry<br />
of Cell Regulation”<br />
The 15 th International Conference on<br />
Luminescence and Optical<br />
Spectroscopy of Condensed Matter<br />
(ICL’08)<br />
III Regional school-conference of<br />
young scientists “Water environment<br />
and spatial natural complexes: study,<br />
use and protection”<br />
International Life Sciences Student's<br />
Conference<br />
12 th Biennial Conference<br />
"Hydrological Extremes in Small<br />
Basins"<br />
Minsk, BELARUS<br />
08.-10. 04.2008.<br />
S.Petersburg, RUSSIA<br />
02.-05.04.2008.<br />
Rīga,<br />
LATVIJA<br />
15.-16.05. 2008.<br />
Daugavpils, LATVIJA<br />
15.-17.05. 2008.<br />
Lodz,<br />
POLAND<br />
19.-23. 05.2008.<br />
Valensia, SPAIN<br />
02.-06.06. 2008.<br />
Gdansk, POLAND<br />
22.-27.06. 2008.<br />
Aveiro, PORTUGAL<br />
30.06- 04.07. 2008.<br />
Athens, GREECE<br />
28.06- 03.07. 2008.<br />
Lyon,<br />
FRANCE<br />
07-11.07.2008.<br />
Petrozavodsk, Republic of<br />
Karelia, RUSSIA<br />
26.-28.08.2008<br />
Warszawa,<br />
POLAND 10.-<br />
14.09.2008.<br />
Krakow, POLAND<br />
18.-20.09.2008<br />
International Scientific Conference Kaunas, LITHUANIA 24.-<br />
„Soil in Sustainable Environment” 26.09.2008<br />
5-я международная<br />
Novomoskovsk, RUSSIA<br />
научно-практическая конференция 26.-27.09. 2008.<br />
Kirilova J.,<br />
Gorskis M.,<br />
Solomennikova I.<br />
6. pielikums<br />
Information technologies in organic<br />
chemistry teaching at Daugavpils<br />
University<br />
Gorskis M. Изучение химии, как инструмент<br />
развития исследовательских навыков<br />
учащихся<br />
Osipovs S. Effectiveness of the second sorbent in<br />
sampling biomass gasification tar with<br />
Laizāns K., Soms<br />
J.<br />
the use of solid-phase adsorption.<br />
Biogēnu un sanešu materiāla pārnese no<br />
nelieliem sateces baseiniem uz<br />
uztverošajām ūdenstecēm dabas parkā<br />
„Daugavas loki”<br />
Iliško E., J. Soms Lazdukalna upītes (dabas parks<br />
„Daugavas loki”) ielejas<br />
ģeomorfoloģiskais raksturojums<br />
Soms J., Kursīts D. Daugavas senlejas Krāslavas – Naujenes<br />
posma gravu erozijas un nogāžu procesu<br />
veidotie reljefa kompleksi<br />
Osipovs S. Analysing of tar using GC-MS obtained<br />
in synthesis gas from peat gasification in<br />
Škute A.,<br />
Gruberts D., Soms<br />
J., Paidere J.<br />
Latvia<br />
Ecological and Hydrological Functions<br />
of the Biggest Natural Floodplain in<br />
Latvia<br />
Osipovs S. Selection of the second adsorbent for<br />
sampling volatile organic compounds in<br />
the biomass gasification tar with the use<br />
of solid-phase adsorption<br />
Osipovs S. Use of two different solid-phase<br />
sorbents for sampling tar in gas obtained<br />
from peat gasification in Latvia<br />
Soms J. Impact of the climate change-induced<br />
runoff formation in winter on the soil<br />
erosion and sediment yield from gully<br />
Zvagule T.,<br />
Brūvere R.,<br />
Kalniņa I.,<br />
Gabruševa N.,<br />
Kirilova J.,<br />
Kurjane N.,<br />
Šķesters A.,<br />
Kirilovs G.<br />
Kirilovs G.,<br />
Beļakovs, C.<br />
Kirilova J.,<br />
Kalniņa I.,<br />
Gerbreders V.<br />
Paidere J.,<br />
Škute A.<br />
catchments<br />
Conformational changes of blood<br />
plazma albumin in humnns exposed to<br />
ionizing radiation<br />
Spectroscopic and structural<br />
characterization of benzanthrone<br />
dyes crystals<br />
Rotifera communities of floodplain<br />
lakes of the river Daugava (Latvia)<br />
Oipovs S. Comparison of two methods for<br />
sampling tar in the gas<br />
obtained from peat gasification in Latvia<br />
Soms J. Re-Activation of Erosion Processes in<br />
Permanent Gullies as Geomorphic<br />
Response to Extreme Rainfall Event<br />
Soms J. Sediment and nutrient supply associated<br />
with soil erosion in the gully catchments<br />
Gorskis M. Studying of Chemistry as the Tool for<br />
Development of research activity skills<br />
6. P. 8
„Гуманитарные и<br />
естественнонаучные факторы<br />
решения экологических проблем и<br />
устойчивого развития”<br />
Международная научнопрактическая<br />
конференция<br />
«Методологические и<br />
методические проблемы<br />
подготовки учителя химии на<br />
современном этапе»<br />
International Conference „ДВИНА,<br />
ДЗВИНА, ДАУГАВА”<br />
IV Всероссийский научнометодический<br />
семинар с<br />
международным участием<br />
„Эколого-образовательные<br />
проекты как средство<br />
социализации подрастающего<br />
поколения”<br />
2nd International Symposium on<br />
Organic Chemistry<br />
Daugavpils Universitātes 50.<br />
starptautiskā zinātniskā konference<br />
Lipetsk,<br />
RUSSIA<br />
29.09.-01.10.2008.<br />
Daugavpils, LATVIJA<br />
29.-30.10.2008.<br />
S.Petersburg, RUSSIA<br />
12.-15.11.2008.<br />
Sofia,<br />
BULGARIA<br />
13.-16.12.2008<br />
Daugavpils, 15. – 17.<br />
05.2008.<br />
Daugavpils Universitātes 50. Daugavpils, 15. – 17.<br />
starptautiskā zinātniskā konference 05.2008.<br />
Daugavpils Universitātes 50. Daugavpils, 15. – 17.<br />
starptautiskā zinātniskā konference 05.2008.<br />
Daugavpils Universitātes 50. Daugavpils, 15. – 17.<br />
starptautiskā zinātniskā konference 05.2008.<br />
Daugavpils Universitātes 50. Daugavpils, 15. – 17.<br />
starptautiskā zinātniskā konference 05.2008.<br />
Daugavpils Universitātes 50. Daugavpils, 15. – 17.<br />
starptautiskā zinātniskā konference 05.2008.<br />
Daugavpils Universitātes 50. Daugavpils, 15. – 17.<br />
starptautiskā zinātniskā konference 05.2008.<br />
Daugavpils Universitātes 50. Daugavpils, 15. – 17.<br />
starptautiskā zinātniskā konference 05.2008.<br />
22nd Expedition of the Baltic<br />
Botanists<br />
22nd Expedition of the Baltic<br />
Botanists<br />
22nd Expedition of the Baltic<br />
Botanists<br />
22nd Expedition of the Baltic<br />
Botanists<br />
22nd Expedition of the Baltic<br />
Botanists<br />
NEOBIOTA: Towards a Synthesis 5<br />
th European Conference on<br />
Biological Invasions<br />
Daugavpils, 14. – 17.<br />
07.2008.<br />
Daugavpils, 14. – 17.<br />
07.2008.<br />
Daugavpils, 14. – 17.<br />
07.2008.<br />
Daugavpils, 14. – 17.<br />
07.2008.<br />
Daugavpils, 14. – 17.<br />
07.2008.<br />
6. pielikums<br />
Gorskis M. Реформирование системы подготовки<br />
учителей химии в контексте<br />
направленности Болонского<br />
процесса: опыт Латвии<br />
Soms J. Геологические и геоморфологические<br />
памятники природы в пределах<br />
Пиедруйско – Науенского участка<br />
долины р. Даугава - значение,<br />
современное состояние и<br />
необходимость охраны<br />
Soms J. Малые реки природного парка<br />
„Daugavas loki” – географические и<br />
природоохранные аспекты водных<br />
обьектов<br />
Gorskis M. Опыт подготовки будущих учителей<br />
химии к организации<br />
исследовательской деятельности<br />
учащихся в области экологии<br />
Kirilova J. Synthesis and study of substituted<br />
amidinobenzathrones<br />
P.Evarts-Bunders Krūmu čužas 9Pentaphylloides fruticosa<br />
(L.) O. Schwarz) pētījumi Dabas<br />
liegumā ‘Čužu purvs’<br />
U. Suško 19. gadsimta botāniskie pētījumi<br />
Dienvidaustrumlatvijā.<br />
G.Jurševska Liepu (Tilia Mill.) ģints taksonomiskās<br />
problēmas Latvijā<br />
D.Pilāte Moricsalas sauszemes gliemežu fauna.<br />
I.Kokina Use of vitamins and flax seed extract to<br />
improve<br />
regeneration capacity of oil flax variety<br />
‘Lirina’ calli culture<br />
A.Barševskis Māņkoksņgraužu (Oedemeridae)<br />
dzimtas fauna Latvijā<br />
U.Valainis Lepturinae apakšdzimtas (Coleoptera:<br />
Cerambycidae) Latvijas faunas apskats<br />
A.Bukejs A review and biogeographical<br />
peculiarity of the flea beetles of a genus<br />
Chaetocnema Steph. (Coleoptera:<br />
Chrysomelidae) of Latvian fauna.<br />
P.Evarts-Bunders The flora of Daugavpils city<br />
U. Suško Bryophytes in southeast part of Latvia<br />
U. Suško Macrophyte flora and vegetation of<br />
Lake Riču<br />
U. Suško The Pilskalnes Siguldiņa Nature<br />
Reserve: Botanical Excursion Guide<br />
G. Jurševska Rare taxa of the genus Caryophyllaceae<br />
in the Daugavpils’ flora<br />
Prāga, 23. – 26. 09.2008. G. Jurševska Invazive arboreal species of Rosaceae<br />
family in the Daugavpils city (Latvia).<br />
6. P. 9
The 7th International Dormouse<br />
Conference<br />
Development of Plant Breeding and<br />
Crop Management in Time and<br />
Space<br />
International Plant Protection<br />
Conference<br />
VII Symposium of Baltic<br />
Coleopterologists.<br />
2 nd biannual Baltic meeting "Effects<br />
on climate change on avian<br />
reproductive biology", Laitse,<br />
Estonia: Group effect in nest defence<br />
behaviour of breeding pied<br />
flycatchers, Ficedula hypoleuca.<br />
2 nd biannual Baltic meeting "Effects<br />
on climate change on avian<br />
reproductive biology", Laitse,<br />
Estonia: Group effect in nest defence<br />
behaviour of breeding pied<br />
flycatchers, Ficedula hypoleuca.<br />
2 nd International Conference<br />
„Acoustic Communication by<br />
Animals”: Are two types of alarm<br />
calls of flycatcher enough to base<br />
their mobbing behavior on two major<br />
strategies?<br />
Lielbritānija, 25.-30.09.<br />
2008.<br />
Priekuli, 16.-18.07.2008.<br />
Lietuva, Druskininkai, 10.-<br />
12. 09.2008.<br />
Somija, Hyytiälä, 3.-<br />
6.09.2008.<br />
Igaunija, Laitse, 08.12.-<br />
09.12. 2008.<br />
Igaunija, Laitse, 08.12.-<br />
09.12. 2008.<br />
ASV,Oregonas štats,<br />
Corvallis, 12.-15.08.2008.<br />
6. pielikums<br />
D.Pilāte The use of nest boxes in fat dormouse<br />
(Glis glis) survey and monitoringi in<br />
Gauja National Park, Latvia – the first<br />
rezults<br />
Inese Kokina Barley and wheat anther culture<br />
optimization for<br />
obtaining of double haploid lines<br />
Inese Kokina Results of the Monitoring of the<br />
population of Blumeria graminis f.sp.<br />
hordei in the Latgale region of latvia in<br />
2007<br />
A. Bukejs Some little-known flea-beetles<br />
(Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae)<br />
in the Latvian fauna. Programme &<br />
Abstracts<br />
I. Krams, Group effect in nest defence behaviour<br />
of breeding pied flycatchers, Ficedula<br />
hypoleuca.<br />
T. Krama Fattening strategies of wintering great<br />
tits (Parus major) support the optimal<br />
body mass hypothesis under conditions<br />
of extremely low ambient temperature.<br />
I. Krams, T.<br />
Krama<br />
Zinātniskās vai akadēmiskās konferences Latvijā<br />
2010. gads: 23 ziņojumi 2 konferencēs<br />
Konferences nosaukums<br />
Latvijas Universitātes 68. zinātniskā<br />
konference<br />
Pilsēta, valsts, norises<br />
datumi<br />
Rīga, LATVIJA, 01. -<br />
19.02.2010.<br />
Dalībnieku<br />
vārds, uzvārds<br />
Brežģe A., Soms<br />
J.<br />
Saveiko M.,<br />
Soms J.<br />
Soms J.,<br />
Grišanovs A.<br />
Are two types of alarm calls of<br />
flycatchers enough to base their<br />
mobbing behavior on two major<br />
strategies?<br />
Ziņojuma nosaukums<br />
Bebru dambju ietekme uz mazo<br />
upīšu ekosistēmām dabas parkā<br />
„Daugavas loki”<br />
Bioindikācijas un vides ķīmijas<br />
metožu pielietojums notekūdeņu<br />
attīrīšanas iekārtu ietekmes<br />
novērtēšanai: Akmeņupītes un<br />
Rupsītes piemērs<br />
ArcGIS programmproduktu<br />
pielietojums DRM ģenerēšanai un<br />
erozijas procesu modelēšanai:<br />
problēmas, ierobežojumi un<br />
risinājumi<br />
Ļitvinceva J. Vides informācijas loma Daugavpils<br />
pilsētas vides plānošanā<br />
Petrovs M., Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie<br />
Soms J. dabas pieminekļi Krāslavas un<br />
Dagdas novados – statuss un<br />
ieteikumi dabas aizsardzības<br />
kontekstā<br />
Soms J., Piltuvveida negatīvo reljefa<br />
Muižniece E. vidējformu morfoloģija un ģenēzes<br />
jautājumi dabas parka „Daugavas<br />
loki” teritorijā”.<br />
6. P. 10
Rēzeknes Augstskolas 14.<br />
starptautiskā studentu zinātniskā<br />
konference, sekcija „Cilvēks.<br />
Vide. Tehnoloģijas”<br />
Rēzekne, LATVIJA,<br />
22.04. 2010<br />
Soms J.,<br />
Varslavāne E.<br />
6. pielikums<br />
Dendroģeomorfoloģijas metožu<br />
pielietojums nogāžu procesu norises<br />
novērtēšanā laiktelpiskā griezumā:<br />
Daugavas senielejas piemērs<br />
Iliško E., Soms J. Matainā grīšļa Carex pilosa Scop.<br />
izplatība dienvidaustrumu Latvijā<br />
Rundane J., Meža biotopu ilgtermiņa<br />
Soms J. laiktelpisko izmaiņu analīze dabas<br />
parkā „Daugavas loki”.<br />
Zvirbule Z., Atsevišķu aizsargājamo augu sugu<br />
Soms J. telpiskā izvietojuma saistība ar<br />
fluviālās erozijas reljefa formām<br />
dabas parkā „Daugavas loki”<br />
Laizāns K., Soms Ģeoloģiskās informācijas<br />
J.<br />
pieejamība un izmantošana<br />
ģeoloģiskā riska novērtēšanai<br />
pašvaldību teritorijas plānošanas<br />
dokumentu izstrādes kontekstā:<br />
Daugavpils un Ilūkstes novadu<br />
piemērs<br />
Soms J.,<br />
Grišanovs A.<br />
P. Evarts-<br />
Bunders, G.<br />
Evarte-Bundere<br />
Erozijas procesu iespējamības<br />
novērtēšana un modelēšana saistībā<br />
ar prognozēto klimata izmaiņu<br />
virzību dienvidaustrumu Latvijā<br />
Dažu reto adventīvo nezāļu sugu<br />
izplatības kopsakarības Daugavpils<br />
pilsētas teritorijā<br />
U. Suško Sventes ezera ūdensaugu flora un<br />
veģetācija<br />
I. Kivleniece Miltu melnuļu feromonu loma<br />
dzimumpievilcības signalizēšanā<br />
terminālās stratēģijas gadījumā<br />
D. Pilāte Lielā torņgliemeža Ena montana<br />
Laizāns K., Soms<br />
J.<br />
Zvirbule Z.,<br />
Soms J.<br />
Petrovs M.,<br />
Soms J.<br />
sastopamību ietekmējošie faktori<br />
Ģeoloģiskās informācijas analīzes<br />
iespējas ArcGIS vidē ģeoloģiskā<br />
riska noteikšanai pašvaldību<br />
teritorijas plānošanas vajadzībām<br />
Erozijas reljefa formas kā atsevišķu<br />
aizsargājamo augu sugu ģeogrāfisko<br />
izplatību noteicošs faktors dabas<br />
parkā „Daugavas loki”<br />
Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie<br />
dabas pieminekļi Dagdas un<br />
Krāslavas novados vides<br />
menedžmenta kontekstā<br />
Iliško E., Soms J. Aizsargājamās augu sugas matainā<br />
grīšļa (Carex pilosa Scop) izplatība<br />
Saveiko M.,<br />
Soms J.<br />
Latvijā<br />
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu<br />
radītais biogēnu piesārņojums<br />
atsevišķās Daugavas baseina<br />
mazajās upēs dienvidaustrumu<br />
Latvijā<br />
6. P. 11
2009. gads: 4 ziņojumi 1 konferencē<br />
Konferences nosaukums<br />
Latvijas Universitātes 67. zinātniskā<br />
konference<br />
2008. gads: 20 ziņojumi 3 konferencēs<br />
6. pielikums<br />
Pilsēta, valsts, norises<br />
datumi<br />
Dalībnieku<br />
vārds, uzvārds<br />
Ziņojuma nosaukums<br />
Rīga, Latvija 2009.gada Lūkins M., Ainavu struktūras laiktelpisko izmaiņu<br />
29.janvāris – 20. februāris Melluma A., Soms analīze dabas parkā Daugavas loki:<br />
J.<br />
ģeogrāfiskie un kultūrvēsturiskie aspekti<br />
Soms J. Lineārās erozijas un nogāžu procesu<br />
veidotie reljefa kompleksi Daugavas<br />
ielejā Krāslavas – Naujenes posmā kā<br />
vides izmaiņu indikatori holocēnā<br />
Soms J., Iliško E Aizsargājamo biotopu un augu sugu<br />
atradņu telpiskais izvietojums<br />
Lazdukalna upītes ielejā un Ververu<br />
lokā (Daugavas senleja)<br />
Soms J., Laizāns Biogēnu un suspendētā materiāla<br />
K.<br />
pārnese no gravu sateces baseiniem<br />
Augšdaugavas pazeminājumā dažādos<br />
noteces veidošanās apstākļos<br />
Konferences nosaukums<br />
Pilsēta, valsts, norises<br />
datumi<br />
Dalībnieku<br />
vārds, uzvārds<br />
Ziņojuma nosaukums<br />
Latvijas Universitātes 66. zinātniskā Rīga, LATVIJA, 2008. g. Soms J., Škute A. Ar GPS savietojama sonara un<br />
konference<br />
29. janvāris – 22. februāris<br />
ģeotelpisko datu analīzes<br />
programmatūras izmantošanas iespējas<br />
ezeru batimetriskajā kartēšanā<br />
Grišanovs A., ArcGIS pielietojums augsnes erozijas<br />
Soms J.<br />
iespējamības novērtēšanai ar USLE<br />
(Universal Soil Loss Equation)<br />
Šlivka H., Soms J. ĢIS risinājumi ģeoloģiskā riska analīzē<br />
un ģeoloģiskā potenciāla novērtēšanai<br />
pašvaldību teritorijas plānojumu<br />
vajadzībām Daugavpils rajonā<br />
Šeršņova J., Soms Ainavu struktūras vēsturiskās izmaiņas<br />
J.<br />
Rāznas nacionālajā parkā<br />
Soms J. Efemērās gravas un to veidošanos<br />
noteicošie ģeomorfoloģiskie faktori<br />
Kozlovska V., Mazo HES ietekme uz upīšu<br />
Soms J.<br />
ekosistēmām: dabas lieguma „Jaša”<br />
piemērs<br />
Jurevičs P., Soms Ūdens vides fizikāli-ķīmisko parametru<br />
J.<br />
un biogēnu koncentrācijas sezonālās<br />
izmaiņas Briģenes ezerā<br />
Gruberts D., Soms Plūdu riska novērtējums klimata<br />
J.<br />
izmaiņu kontekstā Daugavas tecējuma<br />
Naujenes – Jersikas posmā<br />
Soms J. Klimata izmaiņu izraisīta augsnes<br />
erozijas procesu aktivizācija ziemas<br />
periodā<br />
Deimantoviča I., Zooplanktona diennakts dinamika<br />
Brakovska A., Škute<br />
R.<br />
Sventes ezerā<br />
Škute A. Ihtiocenozes daudzveidības dinamikas<br />
analīze Rāznas ezerā<br />
P.Evarts-Bunders Baltā āmuļa Viscum album L.<br />
izplatības dinamika Latvijā<br />
G.Jurševska Retās plaukšķeņu (Silene L.) ģints<br />
sugas Daugavpils pilsētas teritorijā<br />
RSU zinātniskā konference Rīga, Latvija 2008. g. 13.- Kirilova J. Fluorescent analysis of Chernobyl<br />
14. marts<br />
clean-up workers blood plasma albumin<br />
20 years after radiation exposure<br />
Zinātniski metodiskā konference Rīga, LATVIJA, Gorskis M. Ķīmijas skolotāju sagatavošanas<br />
„Ķīmijas izglītība 2008”<br />
14.-15.11. 2008<br />
programmas attīstība Daugavpils<br />
Universitātē<br />
Kirilova J., The aspects of ecological education in<br />
Slomenikova I UNESCO programm “Man and<br />
6. P. 12
Volkova A.,<br />
Gorskis M.<br />
6. pielikums<br />
Biosphere” in Latvia<br />
Dažādu līmeņu uzdevumu izmantošana<br />
skolēnu sasniegumu vērtēšanā ķīmijas<br />
apgūšanā pamatskolā<br />
6. P. 13
7. pielikums<br />
Bakalaura studiju programmas ”Ķīmija” akadēmiskā personāla<br />
publikācijas laikā no 2008. – līdz 2010. gadam (apgrieztā hronoloģiskā<br />
secībā)<br />
2010. gads:<br />
Mācību līdzekļi<br />
1. Gorskis M., u.c. 2010. Skolotāju studiju programmu nodarbību materiāli dabaszinātņu un matemātikas<br />
didaktikā. IZM VISC Sociālā fonda projekts „Dabaszinātnes un matemātika”. Digitālā formātā, CD disks.<br />
2. Rudzīte M., Dreijers E., Ozoliņa-Moll L., Parele E., Pilāte D., Rudzītis M., Stalažs A. 2010. Latvijas gliemji:<br />
Sugu noteicējs. A Guide to the Molluscs of Latvia. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 252 lpp. ISBN 978-<br />
9984-45-170-1<br />
3. Barševskis A. 2010. Latgales daba. Grām.: Zeile P. Latgale un tās ļaudis. Rēzekne, Latgales Kultūras centra<br />
izdevniecība, 301. – 317. lpp.<br />
4. Krams I. 2010. Interspecific Communication. In: Breed M.D. and Moore J. (eds.) Encyclopedia of Animal<br />
Behavior, Volume 2, pp. 196-202. Oxford: Academic Press. ISBN: 978-0-08-045333-0<br />
Anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos zinātniskajos<br />
izdevumos atrodamās zinātniskās publikācijas<br />
1. Deksne, R., Škute. A., Paidere, J. 2010. Changes in structure of zooplankton communities in the Middle<br />
Daugava (Western Dvina) over the last five decades. Acta Zoologica Lithuanica, 20 (3): 198 – 216. ISSN<br />
1392-1657, Institute of Ecology of Vilnius University, Versita.<br />
2. Gorbenko, G., Trusova, V., Kirilova, E., Kirilov, G., Kalnina, I., Vasilev, A., Kaloyanova, S., Deligeorgiev,<br />
T., 2010. New fluorescent probes for detection and characterization of amyloid fibrils. Chemical Physics<br />
Letters, 495 (4-6): 275–279. ISSN 0009-2614.<br />
3. Kirilova, E.M., Kalnina, I., 2010. 3-Isopropyloxy-6-morpholino-2-phenyl¬phenalen-1-one as lipophilic<br />
fluorescent probe for lymphocyte investigations. Applied biochemistry and biotechnology, 160 (6): 1744-<br />
1751. ISSN 0273-2289<br />
4. Kalnina, I., Bruvere, R., Zvagule, T., Gabruseva, N., Klimkane, L., Kirilova, E., Meirovics, I., Kizane, G.<br />
2010. Fluorescent probe ABM and estimation of immune state in patients with different pathologies. Journal<br />
of fluorescence, 20 (1): 9-17. ISSN 1053-0509<br />
5. Kirilova, E.M., Kalnina, I., Zvagule, T., Gabruseva, N., Kurjane, N., Solomenikova, I.I. 2010. Fluorescent<br />
study of human blood plasma albumin alterations induced by ionizing radiation, Journal of fluorescence.<br />
DOI: 10.1007/s10895-010-0608-2. ISSN 1053-0509<br />
6. Savicka, M., Škute, N. 2010. Effects of high temperature on malondildehyde content, superoxide production<br />
and growth changes in wheat seedlings (Triticum aestivum L.). Ekologija, 56 (1-2): 26 – 33. ISSN 0235-<br />
7224, Lithuanian Academy of Sciences , Versita.<br />
7. Datu bāzes: EBSCO, CABI Publishing, PHEROBASE, CSA, NCBI, British Library, Daneshyar network,<br />
Biology Browser<br />
8. Soms, J., 2010. Reactivation of erosion processes in permanent gullies as a geomorphic response to extreme<br />
rainfall events. Folia Geographica ser. Geographica-Physica, 41: 35-47. ISSN 0071-6715<br />
9. Alekseev V.I., Bukejs A. 2010. Contributions to the knowledge of beetles (Insecta: Coleoptera) in the<br />
Kaliningrad region. 1. Baltic Journal of Coleopterology, 10 (2): 157-176. ISSN 1407 – 8619. Elsevier<br />
(SCOPUS, Geobase, Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA<br />
(Entomology Abstracts), CAB International (CAB Abstracts, Forest Science Database).<br />
10. Anichtchenko A., 2010. Nueva especie de Platyderus Stephens, 1828 (Coleoptera, Carabidae) de Espana y<br />
nuevos datos sobre Platyderus toribioi Anichtchenko, 2005. Arquivos Entomolóxicos, Revista galega de<br />
Entomoloxía, 3: 103-106 pp. ISSN: 1989-6581.<br />
11. Balalaikins M., Bukejs A. 2010. Bagous elegans (Fabricius, 1801) Coleoptera: Curculionidae) – a new for the<br />
Latvian fauna weevil species. Acta Zoologica Lituanica, 20 (4): 238 – 241. ISSN: 1392-1657. EBSCO, CABI<br />
Publishing, PHEROBASE, CSA, NCBI, British Library, Daneshyar network, Biology Browser, WILDLIFE,<br />
BIOSIS, Zoological Records.<br />
7. P. 1
7. pielikums<br />
12. Balalaikins M., Tamutis V., Ferenca R. 2010. New data on two similar species of Cionus Clairville &<br />
Schellenberg, 1798 (Coleoptera, Curculionidae) from Lithuania. Acta Zoologica Lituanica, 20 (4): 225 –<br />
228. ISSN: 1392-1657. EBSCO, CABI Publishing, PHEROBASE, CSA, NCBI, British Library, Daneshyar<br />
network, Biology Browser, WILDLIFE, BIOSIS, Zoological Records.<br />
13. Barševskis A. 2010. Ground Beetles of the Genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: Carabidae) in the<br />
World Entomological Collections. 3. Wiburn R. Enns Entomology Museum (University of Missouri –<br />
Columbia). Acta Biol. Univ. Daugavp., 10(2): 189 – 192. ISSN 1407 – 8953 Elsevier (Geobase, Biobase);<br />
Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB<br />
International (CAB Abstracts, Forest Science Database, AgBiotechNet, Animal Science Database,<br />
VetMedResource, Laisure Tourism Database).<br />
14. Barševskis A. 2010. New species of Broscosoma Rosenhauer, 1846 (Coleoptera: Carabidae) from China.<br />
Baltic J. Coleopterol., 10(1): 19 -22., ISSN 1407 – 8619 Elsevier (SCOPUS, Geobase, Biobase); Thomson<br />
Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB International (CAB<br />
Abstracts, Forest Science Database).<br />
15. Barševskis A., Lazdāns D. 2010. Catalogue of Ladybirds (Coleoptera: Coccinellidae) of Latvia. Acta Biol.<br />
Universit. Daugavpil., 10 (2): 89 – 100. ISSN 1407 – 8953 Elsevier (Geobase, Biobase); Thomson Reuters<br />
(Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB International (CAB Abstracts,<br />
Forest Science Database, AgBiotechNet, Animal Science Database, VetMedResource, Laisure Tourism<br />
Database).<br />
16. Barševskis A., Nitcis M. Materials about the Genus Ampedus Dejean, 1833 (Coleoptera: Elateridae:<br />
Ampedini) in the fauna of Latvia. Latvijas entomologs Vol.48 (2010)2: 3-7.ISSN 0320-3743.<br />
17. Bērziņš A., Krama T., Krams I., Freeberg T.M., Kivleniece I., Kullberg C. & Rantala M.J. 2010. Mobbing as a<br />
tradeoff between safety and reproduction in a songbird. Behavioral Ecology 21(6): ISSN 1054-1060. DOI:<br />
10.1093/beheco/arq104, Web of Science.<br />
18. Boiko D. 2010. Distribution, total number and choice of habitat of the Whooper Swan Cygnus cygnus breeding<br />
population in Latvia in 2000 – 2007. Acta Biol. Univ. Daugavp., 10(2): 127 - 132. ISSN 1407 – 8953<br />
Elsevier (Geobase, Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA<br />
(Entomology Abstracts), CAB International (CAB Abstracts, Forest Science Database, AgBiotechNet,<br />
Animal Science Database, VetMedResource, Laisure Tourism Database).<br />
19. Briede I. 2010. The actual fish diseases in Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 10(2): 137 - 142. ISSN 1407 –<br />
8953 Elsevier (Geobase, Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA<br />
(Entomology Abstracts), CAB International (CAB Abstracts, Forest Science Database, AgBiotechNet,<br />
Animal Science Database, VetMedResource, Laisure Tourism Database).<br />
20. Briede I. 2010. The prevalent bacterial fish diseases in fish hatcheries of Latvia. Environmental and<br />
Experimental Biology (2010) 8: 103–106.<br />
21. Bukejs A. 2010. A new leaf-beetle for the Latvian fauna: Cryptocephalus quadripustulatus Gyllenhal, 1813<br />
(Coleoptera: Chrysomelidae). Acta Zoologica Lituanica, 20 (3): 250-252. ISSN: 1392-1657. Wildlife Review,<br />
Biosis, Zoological Records<br />
22. Bukejs A. 2010. Leaf-beetles Oulema septentrionis (Weise, 1880) and O. erichsonii (Suffrian, 1841)<br />
(Coleoptera: Chrysomelidae) in Latvian fauna. Baltic Journal of Coleopterology, 10 (1): 65-69. ISSN 1407 –<br />
8619. Elsevier (SCOPUS, Geobase, Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List);<br />
CSA (Entomology Abstracts), CAB International (CAB Abstracts, Forest Science Database).<br />
23. Bukejs A. 2010. Materials on Latvian Eumolpinae Hope, 1840 (Coleoptera: Chrysomelidae). Acta Biologica<br />
Universitatis Daugavpiliensis, 10 (2): 107 -114. ISSN 1407 – 8953 Elsevier (Geobase, Biobase); Thomson<br />
Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB International (CAB<br />
Abstracts, Forest Science Database, AgBiotechNet, Animal Science Database, VetMedResource, Laisure<br />
Tourism Database).<br />
24. Bukejs A. 2010. Materials to the knowledge of Latvian seed-beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Bruchinae).<br />
Baltic Journal of Coleopterology, 10 (2): 177-184. ISSN 1407 – 8619. Elsevier (SCOPUS, Geobase,<br />
Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB<br />
International (CAB Abstracts, Forest Science Database).<br />
25. Bukejs A. 2010. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 2. Genus Chrysomela Linnaeus,<br />
1758. Acta Zoologica Lituanica, 20 (1): 12-21. ISSN: 1392-1657. EBSCO, CABI Publishing, PHEROBASE,<br />
CSA, NCBI, British Library, Daneshyar network, Biology Browser, WILDLIFE, BIOSIS, Zoological<br />
Records.<br />
7. P. 2
7. pielikums<br />
26. Bukejs A. 2010. On Latvian Donaciinae Kirby, 1837 (Coleoptera: Chrysomelidae). Acta Biologica<br />
Universitatis Daugavpiliensis, 10 (2): 115 – 126. ISSN 1407 – 8953 Elsevier (Geobase, Biobase); Thomson<br />
Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB International (CAB<br />
Abstracts, Forest Science Database, AgBiotechNet, Animal Science Database, VetMedResource, Laisure<br />
Tourism Database).<br />
27. Bukejs A. 2010. Some leaf-beetles species (Coleoptera: Chrysomelidae) mistakenly reported for the Latvian<br />
fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 10 (1): 71-75. ISSN 1407 – 8953 Elsevier (Geobase,<br />
Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB<br />
International (CAB Abstracts, Forest Science Database, AgBiotechNet, Animal Science Database,<br />
VetMedResource, Laisure Tourism Database).<br />
28. Bukejs A. 2010. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) of the Latvian fauna.<br />
6. Genus Longitarsus Latreille, 1829. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 10 (1): 53-70. ISSN<br />
1407 – 8953 Elsevier (Geobase, Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List);<br />
CSA (Entomology Abstracts), CAB International (CAB Abstracts, Forest Science Database, AgBiotechNet,<br />
Animal Science Database, VetMedResource, Laisure Tourism Database).<br />
29. Bukejs A., Ferenca R. 2010. The first record of Oulema duftschmidi (Redtenbacher, 1874) (Coleoptera:<br />
Chrysomelidae) in the Lithuanian fauna. Acta Zoologica Lituanica, 20 (4): 229-231. ISSN: 1392-1657.<br />
EBSCO, CABI Publishing, PHEROBASE, CSA, NCBI, British Library, Daneshyar network, Biology<br />
Browser, WILDLIFE, BIOSIS, Zoological Records.<br />
30. Bukejs A., Telnov D. 2010. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina<br />
Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica, 20 (2): 133-150. ISSN: 1392-1657. EBSCO, CABI<br />
Publishing, PHEROBASE, CSA, NCBI, British Library, Daneshyar network, Biology Browser, WILDLIFE,<br />
BIOSIS, Zoological Records.<br />
31. Bukejs A., Telnov D. 2010. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 3. Genus Gonioctena<br />
Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 20 (2): 119-132. ISSN: 1392-1657. EBSCO, CABI Publishing,<br />
PHEROBASE, CSA, NCBI, British Library, Daneshyar network, Biology Browser, WILDLIFE, BIOSIS,<br />
Zoological Records.<br />
32. Cera I., Spuņģis V., Melecis V. 2010. Occurrence of grass-dwelling spiders in habitats of Lake Engure Nature<br />
Park. Environmental and Experimental Biology (2010) 8: 59-69<br />
33. D. Grauda, N. Lepse, V. Strazdiņa, I. Kokina, L. Lapiņa, A. Miķelsone, L.Ļ. 2010. Obtaining of doubled<br />
haploid lines by anther culture method for the Latvian wheat breeding. Agronomy Research 8 (Special Issue<br />
III), 545–552. ISSN 1406-894X. Zoological Records, Biological Abstracts and Biosis Previews, AGRIS, ISPI,<br />
DOAJ, CAB Abstracts, AGRICOLA (NAL; USA), VINITI, INIST-PASCAL.<br />
34. Daukšte A., Kirjušina M., Dzerkale A. 2010. Prevalence of Helmints in Dogs in Daugavpils Town (Latvia).<br />
Acta Biol. Univ. Daugavp., 10(2): 133 - 135. ISSN 1407 – 8953 Elsevier (Geobase, Biobase); Thomson<br />
Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB International (CAB<br />
Abstracts, Forest Science Database, AgBiotechNet, Animal Science Database, VetMedResource, Laisure<br />
Tourism Database).<br />
35. Deksne G. 2010. Occurence of Toxoplasma gondii in swine in Latvia - prelimenary results. Acta Biol. Univ.<br />
Daugavp., 10(2): 143 - 145. ISSN 1407 – 8953 Elsevier (Geobase, Biobase); Thomson Reuters (Zoological<br />
Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB International (CAB Abstracts, Forest<br />
Science Database, AgBiotechNet, Animal Science Database, VetMedResource, Laisure Tourism Database).<br />
36. Eeva T., Ruuskanen S., Salminen J.P., Belskii E., Järvinen A., Kerimov A, Korpimäki E., Krams I., Moreno J.,<br />
Morisonotto C., Mänd, R., Orell, M., Qvarnström, A., Siitari, H., Slater, Tilgar, V., Visser, M.E., Winkler,<br />
W., Zang, H. & Laaksonen, T. 2010. Geographical trends in the yolk carotenoid composition of the pied<br />
flycatcher (Ficedula hypoleuca). Oecologia (in press). DOI: 10.1007/s00442-010-1772-4, Web of Science.<br />
37. Jakobsone G., Belogrudova I., Megre D. 2010. Dactylorhiza fuchsii as model object in in vitro culture study<br />
for initial development of terrestrial orchids. Acta Biologica Universitatis Daugavpilensis rakstu krājums,<br />
Daugavpils, Latvija, Acta Biol.Univ., Suppl.2,. 41 - 48. ISSN 1407 – 8953 Elsevier (Geobase, Biobase);<br />
Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB<br />
International (CAB Abstracts, Forest Science Database, AgBiotechNet, Animal Science Database,<br />
VetMedResource, Laisure Tourism Database).<br />
38. Khachikov E.A., Shavrin A.V. 2010. Genital structures of some East Palaearctic species of the subtribe<br />
Staphylinina Latreille, 1802 (Coleoptera, Staphylinidae). Euroasiatic entomological journal. 9 (4): 631-<br />
640.ISSN 1684-4866.<br />
7. P. 3
7. pielikums<br />
39. Kivleniece I., Krams I., Daukšte J., Krama T. & Rantala, M.J. 2010. Sexual attractiveness of immune<br />
challenged male mealworm beetles suggests terminal investment in reproduction. Animal Behaviour 80(6):<br />
1015-1021. DOI:10.1016/j.anbehav.2010.09.004, ISSN: 0003-3472 Web of Science, Scopus.<br />
40. Kokina I., Rashal I. 2010. Genetic structure pecularities of the Blumeria graminis f.sp. hordei population in<br />
Lithuania in 2010. Biologija ( Lithuania), accepted<br />
41. Krams I., Bērziņš A., Krama T., Wheatcroft, D., Igaune, K. & Rantala, M.J. 2010. The increased risk of<br />
predation enhances cooperation. Proceedings of the Royal Society London B. 277(1681): 513-518. DOI:<br />
10.1098/rspb.2009.1614, ISSN 0962-8452, Web of Science.<br />
42. Krams I., Cirule D., Krama T., Hukkanen M., Rytkonen S., Yezhova T., Rantala M. J. & Tummeleht L. 2010.<br />
Effects of forest management on haematological parameters, blood parasites, and reproductive success of the<br />
Siberian tit (Poecile cinctus) in northern Finland. Annales Zoologici Fennici 47(5): 335-346. ISSN: 0003-<br />
455X, Web of Science.<br />
43. Krams I., Cīrule D., Krama T. & Vrubļevska J. Extremely low ambient temperature affects haematological<br />
parameters and body condition in wintering great tits. Journal of Ornithology (accepted).<br />
44. Krams I., Cīrule D., Suraka V., Krama T., Rantala M.J. & Ramey G. 2010. Fattening strategies of wintering<br />
great tits support the optimal body mass hypothesis under conditions of extremely low ambient temperature.<br />
Functional Ecology 24(1): 172-177. DOI: 10.1111/j.1365-2435.2009.01628.x, Web of Science<br />
45. Krams I., Daukšte J., Kivleniece I., Krama T., Rantala, M.J., Ramey, G. & Šauša, L. Female choice reveals<br />
terminal investment in male mealworm beetles, Tenebrio molitor, after a repeated activation of immune<br />
system. Journal of Insect Science (accepted).<br />
46. Krams I., KramaT., Berzins A. & Rantala M.J. 2010. The risk of predation favours cooperation among<br />
breeding prey. Communicative & Integrative Biology 3(3): 243-244. DOI: 10.4161/cib.3.3.11395, ISSN:<br />
1942-0889 Web of Science.<br />
47. Lazdāns D., Barševskis A. 2010. Materials about ladybird beetles (Coleoptera: Coccinellidae) of the fauna of<br />
Latvia. Acta Biol. Universit. Daugavpil., 10 (1): 77 – 84. ISSN 1407 – 8953 Elsevier (Geobase, Biobase);<br />
Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB<br />
International (CAB Abstracts, Forest Science Database, AgBiotechNet, Animal Science Database,<br />
VetMedResource, Laisure Tourism Database).<br />
48. Růžička J., Shavrin A., Barševskis A. 2010. New records of small carrion beetles (Coleoptera: Leiodidae:<br />
Cholevinae) from Latvia. Acta Biol.Univ. Daugavp., 10(2): 100 – 106. ISSN 1407 – 8953 Elsevier (Geobase,<br />
Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB<br />
International (CAB Abstracts, Forest Science Database, AgBiotechNet, Animal Science Database,<br />
VetMedResource, Laisure Tourism Database).<br />
49. Shavrin A. 2010. A New species of the genus Coryphium Stephens, 1834 (Coleoptera: Staphylinidae:<br />
Omaliinae: Coryphiini) from Eastern Siberia. Baltic J. Coleopterol., 10(2): 153-156. ISSN 1407 – 8619.<br />
Elsevier (SCOPUS, Geobase, Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA<br />
(Entomology Abstracts), CAB International (CAB Abstracts, Forest Science Database).<br />
50. Shavrin A. 2010. Contribution to the knowledge of the fauna of the tribe Omaliini McLeay, 1825 (Coleoptera:<br />
Staphylinidae: Omaliinae) of the Baikal region and adjacent territories. Baltic J. Coleopterol. 10(1): 27-43.<br />
ISSN 1407 – 8619. Elsevier (SCOPUS, Geobase, Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records, Master<br />
Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB International (CAB Abstracts, Forest Science Database).<br />
51. Shavrin A. 2010. Three new species of the genus Lesteva Latreille, 1797 (Coleoptera: Staphylinidae:<br />
Omaliinae: Anthophagini) from Uzbekistan, Tadzhikistan and Afghanistan. Baltic J. Coleopterol., 10(2): 147<br />
- 152. ISSN 1407 – 8619. Elsevier (SCOPUS, Geobase, Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records,<br />
Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB International (CAB Abstracts, Forest Science<br />
Database).<br />
52. Shavrin A., Vershinin K. 2010. Body fragments of rove-beetles (Coleoptera, Staphylinidae) from the peatbog<br />
of Cisbaikalia. Acta Biol. Univ. Daugavp. 10(1): 51-52. ISSN 1407 – 8953 Elsevier (Geobase, Biobase);<br />
Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB<br />
International (CAB Abstracts, Forest Science Database, AgBiotechNet, Animal Science Database,<br />
VetMedResource, Laisure Tourism Database).<br />
53. Shavrin A.V. 2010. The interesting finding of Leptacinus othioides Baudi di Selve, 1870 (Coleoptera,<br />
Staphylinidae, Staphylininae, Xantholinini) from Central Mongolia. Euroasiatic entomological journal. 9<br />
(4): 641–642. ISSN 1684-4866.<br />
7. P. 4
7. pielikums<br />
54. Suško U. 2010. Macrophyte flora and vegetation of lake Riču. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis,<br />
Supplementum 2, p. 79 – 96. ISSN 1407 – 8953 Elsevier (Geobase, Biobase); Thomson Reuters (Zoological<br />
Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB International (CAB Abstracts, Forest<br />
Science Database, AgBiotechNet, Animal Science Database, VetMedResource, Laisure Tourism Database).<br />
55. Suško U. 2010. The history of the 19th century botanical investigations in South-East Latvia. Acta Biologica<br />
Universitatis Daugavpiliensis, Supplementum 2, p. 97 – 105. . ISSN 1407 – 8953 Elsevier (Geobase,<br />
Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB<br />
International (CAB Abstracts, Forest Science Database, AgBiotechNet, Animal Science Database,<br />
VetMedResource, Laisure Tourism Database).<br />
56. Telnov D., Bukejs A., Gailis J., Kalniņš M., Napolov A., Piterāns U., Vilks K. 2010. Contributions to the<br />
knowledge of Latvian Coleoptera. 8. Latvijas Entomologs, 48: 80-91. ISSN 0320-3743.<br />
57. Valainis U. 2010. A review of genus Omophron Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae) Palearctic fauna and<br />
distribution. Baltic J. Coleopterol., 10(2): 105-128. ISSN 1407 – 8619. Elsevier (SCOPUS, Geobase,<br />
Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology Abstracts), CAB<br />
International (CAB Abstracts, Forest Science Database).<br />
58. Valainis U. 2010. Description of a new Omophron Latreille, 1802 species from Madagascar (Coleoptera:<br />
Carabidae: Omophronini). Baltic J. Coleopterol., 10(1): 13 – 17. ISSN 1407 – 8619. Elsevier (SCOPUS,<br />
Geobase, Biobase); Thomson Reuters (Zoological Records, Master Journal List); CSA (Entomology<br />
Abstracts), CAB International (CAB Abstracts, Forest Science Database).<br />
LZP atzītos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti<br />
1. Soms, J., Grišanovs, A., 2010. Erozijas procesu iespējamības novērtēšana un modelēšana saistībā ar<br />
prognozēto klimata izmaiņu virzību dienvidaustrumu Latvijā. Krāj.: Plikša I. (red,), Klimata mainība un<br />
ūdeņi. Rakstu krājums. Rīga, LU Akad. apgāds, 99.-111.lpp.. ISBN 978-9984-45-167-1<br />
2. Suško U., Evarts-Bunders P., 2010. Botānisko pētījumu vēsture Dienvidaustrumlatvijā. Latvijas Veģetācija,<br />
21, 101. – 125. lpp. (ISSN 1407-3641)<br />
3. Jurševska G., Evarts-Bunders P. 2010. Liepu (Tilia L.) ģints taksoni Latvijā. In : Latvijas Veģetācija 21. Rīga:<br />
Latvijas Universitāte, 5-28 lpp. (ISSN 1407-3641)<br />
Citos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti<br />
1. Deksne, R., Škute, A., Gruberts, D., Linužs, A., 2010. Effects of climate change on zooplanktona community<br />
structure of the Middle Daugava over the last 50 years. In: Proceedings of the International Conference on<br />
Water Observation and Information System For Decision Support BALWOIS 2010. Ohrid, Republic of<br />
Macedonia, 25-29 May 2010. pp. 1 – 10. Pieejams elektroniski BALWOIS,<br />
http://balwois.com/balwois/administration/full_paper/ffp-1556.pdf<br />
2. Osipovs, S., Viksna, A., 2010. Application of retention indices for identifying tar compounds. In: Schmid, J.,<br />
Grimm, H.-P., Helm, P., Grassi, A. (eds.), Proceedings of the 18 th European Biomass Conference &<br />
Exhibition. Lyon, France, 3–7 May, ETA-Florence Renewable Energies, Florence, Italy, pp. 659–663.<br />
ISBN 978-88-89407-56-5<br />
3. Paidere, J., Gruberts, D., Skute, A., Druvietis, I., Skute, R., 2010. Winter Flood in the Daugava River and its<br />
Floodplan Lakes (Latvia) - A Possible Scenario in Climate Change Context. In: Proceedings of the<br />
International Conference on Water Observation and Information System For Decision Support BALWOIS<br />
2010. Ohrid, Republic of Macedonia, 25-29 May 2010. pp. 1-8. Pieejams CD ident. nr. 2010-314 un<br />
BALWOIS, http://balwois.com/balwois/administration/full_paper/ffp-1582.pdf<br />
4. Soms, J., 2010. Development and Morphology of Gullies in the River Daugava Valley, South-Eastern Latvia.<br />
In: Zglobicki W. (ed), Human Impact on Gully Erosion. Proceedings of the 5 th International Symposium on<br />
gully Erosion. Lublin, Maria Curie-Sklodowska University, Institute of Earth Sciences, Poland, 19 – 24<br />
April, 2010. pp.110-113. ISBN 978-83-89720-54-2<br />
5. Soms, J., 2010. Quantifying suspended sediment, solutes and nutrients supply from small gully catchments<br />
under different runoff formation scenarios: a case study in SE Latvia. In: Geophysical Research Abstracts,<br />
v.12, EGU2010-6992. European Geosciences Union General Assembly. Vienna, Austria, 02 – 07 May,<br />
2010. Copernicus GmbH (Copernicus Publications)<br />
6. Belogrudova I., Jakobsone G. Latvijas savvaļas orhideju sugu bioloģiskās izpētes nepieciešamība in vitro.<br />
Proceedings of the 51st international scientific conference of Daugavpils university, Vol.1, 90-94, DU<br />
akadēmiskais apgāds “Saule”, 2010<br />
7. P. 5
7. pielikums<br />
7. Boiko D., Kampe-persson H. 2010. Breeding Whooper Swans Cygnus cygnusin Latvia, 1973–2009. Wildfowl<br />
60: 168–177.<br />
8. Boué F., Boes J., Boireau P., Claes M., Cook C.J.A.,Dorny P., Enemark H., Van der Giessen J., Hunt R.K.,<br />
Howell M., Kirjušina M., Nöckler K., Pozio E., Rossi P., Smith C.G., Snow L.,, Taylor L.A., Theodoropoulos<br />
G., Vallée I., Vieira-Pinto M.M., Zimmer A-I. 2010. SCIENTIFIC REPORT submitted to EFSA<br />
Development of harmonised schemes for the monitoring and reporting of Echinococcus in animals and<br />
foodstuffs in the European Union. 41 pp.<br />
9. Bukejs A. 2010. Introducētā lapgraužu suga, Zygogramma suturalis (F.) (Coleoptera: Chrysomelidae) Latvijas<br />
faunā. In: Proceedings of the 51 th International Scientific Conference of Daugavpils University. Volume 1.<br />
Daugavpils Universitāte, Saule: 88-89. (in Latvian).<br />
10. Dorny P., Vallée I., Alban L., Boes J., Boireau P., Boué F., Claes M., Cook C.J.A, Enemark H., Van der<br />
Giessen J., Hunt R.K., Howell M., Kirjušina M., Nöckler K., Pozio E., Rossi P., Snow L., Taylor A.M.,<br />
Theodoropoulos G., Vieira-Pinto M.M., Zimmer A.-I. 2010. SCIENTIFIC REPORT submitted to EFSA<br />
Development of harmonised schemes for the monitoring and reporting of Cysticercus in animals and<br />
foodstuffs in the European Union. 30 pp.<br />
11. Pilāte D.. Sauszemes gliemežu sugu daudzveidība un to ietekmējošie faktori Latvijā. Daba un Muzejs, 9: 35-<br />
55. 2010. ISSN 1407-0340<br />
12. Pozio E., Alban L., Boes J., Boireau P., Boué F., Claes M., Cook C.J.A., Dorny P., Enemark H., Van der<br />
Giessen J., Hunt R.K., Howell M., Kirjusina M., Nöckler K., Rossi P., Smith C.G.,Snow L., Taylor A.M.,<br />
Theodoropoulos G. Vallée I., Viera-Pinto M.M., Zimmer A.-I., 2010. SCIENTIFIC REPORT submitted to<br />
EFSA Development of harmonised schemes for the monitoring and reporting of Trichinella in animals and<br />
foodstuffs in the European Union. 47 pp.<br />
13. Suško U., Āboliņa A., 2010. Bryophyte species composition in natural lakes of Latvia and their role in<br />
processes of overgrowing// Bryology: traditions and state-of-the-art. Proceedings of the international<br />
bryological conference devoted to the 110-th birthdays of Zoya Nikolaevna Smirnova and Claudia Ivanovna<br />
Ladyzhenskaja, pp. 136. – 140. Saint Petersburg, 11 – 15 October, 2010.<br />
14. Taylor A. M., Boes J., Boireau P., Boué F., Claes M., .Cook C.J.A., Dorny P., Enemark H., Van der Giessen<br />
J., Hunt R.K.,Howell M., Kirjušina M., Nöckler K., Pozio E., Rossi P., Snow L.,, Theodoropoulos G., Vallée<br />
I., Vieira-Pinto M.M., Zimmer A.I., 2010, SCIENTIFIC REPORT submitted to EFSA Development of<br />
harmonised schemes for the monitoring and reporting of Sarcocystis in animals and foodstuffs in the<br />
European Union. 28 pp.<br />
Konferenču tēzes<br />
1. Brakovska, A., Škute, N. 2010. Genetical biodiversity of Daphnia cuculata in deepest lakes of east Latvia. In:<br />
book of abstracts of the IV International Scientific Conference Modern problems of Aquatic Ecology 11-<br />
15. 10.2010.<br />
2. Brežģe, A., Soms, J., 2010. Bebru dambju ietekme uz mazo upīšu ekosistēmām dabas parkā „Daugavas<br />
loki”. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68.<br />
zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 01.februāris. Rīga, LU Akad. apgāds, 44.-46.lpp.<br />
3. Brežge, A., Soms, J., 2010. Bebru (Castor fiber L.) darbības seku novērtējums uz dabas parkā „Daugavas<br />
loki” esošo mazo upju piemēra. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.),<br />
Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā<br />
konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 30.lpp.<br />
4. Gorbenko, G.P., Trusova, V.M., Kirilova, E.M., Kirilov, G.K., Kalnina, I., 2010. Fluorimetric determination<br />
of lysozyme amyloid fibrils with a new benzanthrone dye, Book of Abstracts of the International<br />
Conference „Molecular Membrane and Cellular Bases of Biosystem Functionality”, BSU, Minsk, Belarus,<br />
2010 June 23-25, p. 253-255.<br />
5. Gorskis, M., Nikitins, V., 2010. New Educational Environment to Realize e-Learning in Chemistry. Krāj.:<br />
10th European Conference on Research in Chemistry Education (ECRICE). 2010, Yuly 04-07. Krakow,<br />
Pedagogical University of Krakow, p. 102-103.<br />
6. Горский, М.В. О новой образовательной среде для обучения химии. В сб.: Актуальные проблемы<br />
химического и естественнонаучного образования. Материалы 57-й Всероссийской научнопрактической<br />
конференции с международным участием. г. Санкт-Петербург, 7-10 апреля 2010 года.<br />
Санкт-Петербург, „Мирос”, с. 281-282.<br />
7. Iliško, E., Soms, J., 2010. Matainā grīšļa Carex pilosa Scop. izplatība dienvidaustrumu Latvijā. Krāj.:<br />
Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā<br />
konference. Rīga, 2010.g. 03.februāris. Rīga, LU Akad. apgāds, 87.-89.lpp.<br />
7. P. 6
7. pielikums<br />
8. Iliško, E., Soms, J., 2010. Matainā grīšļa Carex pilosa Scop. DA Latvijā lokalizēto atradņu<br />
ekoģeomorfoloģiskās izpētes rezultāti. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.),<br />
Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā<br />
konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 33.lpp.<br />
9. Jurevičs, P., Soms, J., 2010. Kopējā fosfora un kopējā slāpekļa iespējamā slodze Briģenes ezera sateces<br />
baseinā. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52.<br />
starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils,<br />
Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 20.lpp.<br />
10. Kalnina, I, Kirilova, E., Zvagule, T., Kirilov, K., Kurjane, N., 2010. Correlation of the changes of blood<br />
plasma albumin and T-lymphocytes phenotype to tumor stage in gastrointestinal pacients. Book of<br />
Abstracts of FEBS 35th Congress “Molecules of Live” Goteborg, Sweden, June 26 – July 1, p.48.<br />
11. Kirilova, E. M., Belyakov, S. V., Ivanova, I. D. Synthesis and study of new amidino derivatives of<br />
benzanthrone. Book of Abstracts of Advanced Science in Organic Chemistry, Miskhor, Ukraine, 2010 June<br />
21-25, C-90.<br />
12. Kirilova, E. M., Belyakov, S.V., Kirilov, G.K. Laser-induced luminescence of new benzanthrone<br />
luminophores. Book of Abstracts of the XII International Workshop on Luminescence and Laser Physics<br />
(LLPh-2010), Irkutsk, Russia, 2010 July 26-31, p. 12.<br />
13. Laizāns, K., Soms, J., 2010. Ģeoloģiskās informācijas pieejamība un izmantošana ģeoloģiskā riska<br />
novērtēšanai pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes kontekstā: Daugavpils un Ilūkstes<br />
novadu piemērs. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes<br />
68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 04.februāris. Rīga, LU Akad. apgāds, 316.-318.lpp.<br />
14. Laizāns, K., Soms, J., 2010. Ģeoloģiskās vides paaugstināta riska apvidu noteikšana un apdraudējuma<br />
faktoru analīze Daugavpils un Ilūkstes novados ar ĢIS palīdzību. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina<br />
L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52.<br />
starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU<br />
akad.apgāds „Saule”, 6.lpp.<br />
15. Paidere, J., D. Gruberts, A. Skute, I. Druvietis & R. Skute. 2010. Winter Flood in the Daugava River and its<br />
Floodplan Lakes (Latvia) - A Possible Scenario in Climate Change Context. Abstracts of Conference on<br />
Water Observation and Information System For Decision Support BALWOIS 2010. Ohrid, Republic of<br />
Macedonia, 25-29 May 2010. Volume I, pp. 162 un pieejams CD ident. nr. 2010-314.<br />
16. Petrovs, M., Soms, J., 2010. Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi Krāslavas un Dagdas<br />
novados – statuss un ieteikumi dabas aizsardzības kontekstā. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne.<br />
Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 03.februāris. Rīga,<br />
LU Akad. apgāds, 418.-420.lpp.<br />
17. Petrovs, M., Soms, J., 2010. Krāslavas un Dagdas novadu ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi ar<br />
dabas pieminekļu nozīmi. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils<br />
Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā konference,<br />
Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 8.lpp.<br />
18. Rundane, J., Soms, J., 2010. Meža biotopu ilgtermiņa laiktelpisko izmaiņu analīze dabas parkā „Daugavas<br />
loki”. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68.<br />
zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 04.februāris. Rīga, LU Akad. apgāds, 202.-204.lpp.<br />
19. Rundane, J., Soms, J., 2010. Meža platību vēsturisko izmaiņu ģeotelpiskā analīze dabas parkā „Daugavas<br />
loki”. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52.<br />
starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils,<br />
Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 4.lpp.<br />
20. Saveiko, M., Soms, J., 2010. Bioindikācijas un vides ķīmijas metožu pielietojums notekūdeņu attīrīšanas<br />
iekārtu ietekmes novērtēšanai: Akmeņupītes un Rupsītes piemērs. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides<br />
zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g.<br />
01.februāris. Rīga, LU Akad. apgāds, 214.-216.lpp.<br />
21. Saveiko, M., Soms, J., 2010. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu radītā piesārņojuma noteikšana ar vides ķīmijas<br />
un bioindikācijas metodēm atsevišķās mazajās upēs DA Latvijā. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina<br />
L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52.<br />
starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU<br />
akad.apgāds „Saule”, 23.lpp.<br />
22. Semjonovs, V., Soms, J., 2010. Poguļankas upītes ielejas lejteces daļas ģeogrāfiskais raksturojums. Krāj.:<br />
Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās<br />
zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g.<br />
14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 7.lpp.<br />
7. P. 7
7. pielikums<br />
23. Soms, J., Grišanovs, A., 2010. ArcGIS programmproduktu pielietojums DRM ģenerēšanai un erozijas<br />
procesu modelēšanai: problēmas, ierobežojumi un risinājumi. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne.<br />
Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 02.februāris. Rīga,<br />
LU Akad. apgāds, 218.-220.lpp.<br />
24. Soms, J., Muižniece, E., 2010. Piltuvveida negatīvo reljefa vidējformu morfoloģija un ģenēzes jautājumi<br />
dabas parka „Daugavas loki” teritorijā”. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu<br />
krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 03.februāris. Rīga, LU Akad.<br />
apgāds, 369.-371.lpp.<br />
25. Soms, J., Muižniece, E.,2010. Daugavas senielejas Krāslavas – Naujenes posmā esošo noslēgto negatīvo<br />
reljefa formu izpētes rezultāti. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.),<br />
Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā<br />
konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 11.lpp.<br />
26. Soms, J., Varslavāne, E., 2010. Dendroģeomorfoloģijas metožu pielietojums nogāžu procesu norises<br />
novērtēšanā laiktelpiskā griezumā: Daugavas senielejas piemērs. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides<br />
zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g.<br />
03.februāris. Rīga, LU Akad. apgāds, 422.-423.lpp.<br />
27. Soms, J., Varslavāne, E.,2010. Erozijas un nogāžu procesu dinamikas izpētes iespējas dabas parkā<br />
„Daugavas loki” ar dendroģeomorfoloģijas metodēm. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L.,<br />
Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52.<br />
starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU<br />
akad.apgāds „Saule”, 7.lpp.<br />
28. Škute, N., Brakovska, A., 2010. Genetical variation in population of Bosmina crasscornis of some lakes in<br />
Latvia. In: Book of abstracts of the International Conference on Water Observation and Information<br />
System For Decision Support BALWOIS 2010. Ohrid, Republic of Macedonia, 25-29 May<br />
2010.AbstractsVolume25-29,489-490 pp.<br />
29. Škute, N., Čebotars, V., 2010. Changes in DNA methylation in senescences and development organs of<br />
plants. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.), Daugavpils Universitātes 52.<br />
starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils,<br />
Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 13.lpp.<br />
30. Zvirbule, Z., Soms, J., 2010. Atsevišķu aizsargājamo augu sugu telpiskā izvietojuma saistība ar fluviālās<br />
erozijas reljefa formām dabas parkā „Daugavas loki”. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu<br />
tēžu krājums. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference. Rīga, 2010.g. 03.februāris. Rīga, LU Akad.<br />
apgāds, 262.-264.lpp.<br />
31. Zvirbule, Z., Soms, J., 2010. Atsevišķu dabas parkā „Daugavas loki” konstatēto aizsargājamo augu sugu<br />
atradņu abiotisko faktoru raksturojums. Krāj.: Zuģicka I., Aleksejeva A., Paņina L., Oļehnovičs D. (red.),<br />
Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 52. starptautiskā zinātniskā<br />
konference, Daugavpils, Latvija, 2010.g. 14.-17. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 13.lpp.<br />
32. Bagrade G., Kirjusina M. „Echinicoccus spp. fund in carnivores in Latvia”, International conference<br />
Epidemiology of alveolar echinococcosis in Europe. Monitoring and control perspectives. Nancy France. 8-9<br />
December, p: 7 , 2010.<br />
33. Balalaikins M. 2010. Materials on Latvian Cionini (Coleoptera: Curculionidae). Abstract book of XXVIII<br />
Nordic-Baltic Congress of Entomology. Brištonas: 37.<br />
34. Balalaikins M. 2010. Molytinae apakšdzimta (Coleoptera: Curculionidae: Molytinae) Latvijas faunā,<br />
sākotnējais apskats Latvijas Universitātes 68. Zinātniskās konferences referātu tēzes: Ģeogrāfija, ģeoloģija,<br />
vides zinātne. Rīga, LU: 28-29.<br />
35. Balalaikins M. 2010. Primary review of Polydrusus Germar, 1817 genus in Latvian fauna. Abstracts of the<br />
52 th International Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils, Saule.<br />
36. Balalaikins M., Bukejs A. 2010. A review of the weevils of the genus Cionus Clairville & Schellenberg<br />
(Coleoptera: Curculionidae) of the Latvian fauna. Book of abstracts of IX European Congress of Entomology.<br />
Budapest: 102.<br />
37. Balalaikins M., Bukejs A. 2010. A review of the weevils of the genus Cionus Clairville & Schellenberg<br />
(Coleoptera: Curculionidae) of the Latvian fauna. Programme and Book of Abstracts: IXth European<br />
Congress of Entomology, Hungary, Budapest, 22-27 August, 2010: 102<br />
38. Barševskis A, Melluma A., Pilāte D, Evarts-Bunders P., Anna Mežaka, Diāna Meiere, Bukejs A., Mārtiņš<br />
Lūkins, Līga Landrāte, Nataļja Kavriga, Pankjāns A., Bāra J. 2010. Reto un aizsargājamo<br />
bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu un sēņu sugu sastopamības atkarība no meža apsaimniekošanas un<br />
7. P. 8
7. pielikums<br />
aizsardzības vēstures un bioloģisko daudzveidību uzturošajām struktūrām. Latvijas Universitātes 68.<br />
zinātniskās konference, dendroekoloģijas sekcija. Rīga, 2010 gada 1. februāris. www.priede.bf.lu.lv<br />
39. Bāra J., Aksjuta K..2010. Dabas aizsardzības plāns dabas parkam „Daugavas loki”. 52. Starptautiskā<br />
zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija.<br />
40. Belogrudova I., Jakobsone G. „Latvijas reto un izzūdošo orhideju sugu saglabāšanas perspektīvu izpēte: in<br />
vitro kultūras iegūšana no sēklām, kultivēšana un aklimatizācija ex vitro” DU 52.Starptautiskā zinātniskā<br />
konference, Daugavpils, Latvija, 2010, tēžu krājums, 52.lpp.<br />
41. Belogrudova I., Jakobsone G., Roze D., Megre D. „ Protection of rare wild orchid species in Latvia ex situ”,<br />
Book of Abstracts, FESPB 2010, XVIII Congress of the Federation of European societies of Plant<br />
Biology(2010) , Valensia, Spain, Book of abstracts, p.97<br />
42. Boiko D. 2010. New whooper swan Cygnus cygnus breeding sites in latvia in 2009. 52. Starptautiskās<br />
Zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils, 2010.g 15. Aprīlis. (ISBN 978-9984-14-482-5).<br />
43. Briede I. 2010. The actual fish diseases in Latvia. 52. Starptautiskās Zinātniskās konferences tēzes.<br />
Daugavpils, 2010.g 15. Aprīlis. (ISBN 978-9984-14-482-5).<br />
44. Brutāne K. 2010. Baltegļu (Abies Mill.) ģints sugas Madonas rajonas sabiedriskajos apstādījumos. In:<br />
Daugavpils Universitātes 52. Starptautiskās Zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils, 2010.g 15. Aprīlis.<br />
(ISBN 978-9984-14-482-5).<br />
45. Bukejs A. 2010. Lapgraužu apakšdzimtas Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae) Latvijas faunas<br />
apskats. Latvijas Universitātes 68. Zinātniskās konferences referātu tēzes: Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides<br />
zinātne. Rīga, LU: 51-54. (in Latvian).<br />
46. Bukejs A. 2010. Seed-beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Bruchinae) of the Latvian fauna. Abstract book.<br />
XXVIII Nordic-Baltic Congress of Entomology, Lithuania, Birštonas, 2nd–7th August, 2010: 43-44.<br />
47. Bukejs A. 2010. To the knowledge of Gonioctena Chevr. (Coleoptera: Chrysomelidae) of the Latvian fauna.<br />
Abstracts of the 52th International Scientific Conference of Daugavpils University. On CD. Daugavpils, DU:<br />
41.<br />
48. Cera I. 2010. Ecology of grass dwelling spiders in the coastal Randa meadows in the eastern part of Gulf of<br />
Riga, – 18th International Congress of Arachnology, 11-17 July, Siedlce, Poland, Book of abstracts: 100-103.<br />
49. Cera I. 2010. Long-term changes of number and species of dominant spider families (Araneae: Linyphiidae,<br />
Tetragnathidae) in the biotopes of Lake Engure Nature Park, 14.04.-16.04.2010. Daugavpils: Daugavpils<br />
Universitātes 52. Starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils Universitātes 52. Starptautiskās Zinātniskās<br />
konferences tēzes: 44<br />
50. Cera I. 2010. Zirnekļu fauna un ekoloģija priežu audzēs pie Mazsalacas, – 68. Latvijas Universitātes<br />
konference, 05.02.2010., Rīga: ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne, Latvijas Universitātes 68. Zinātniskā<br />
konference, tēzes: 397.<br />
51. Cera I., Spuņģis V. 2010. Fauna and ecology of epideic spiders (Araneae) in Apšuciems fen, 68. Latvijas<br />
Universitātes konference,02.02.2010., Rīga, konferences tēzes internetā:<br />
http://priede.bf.lu.lv/konf/apsek/zoo/2010/Bezmugurkaulnieki/Cera_Zirnekli.pdf<br />
52. Cera I., Spuņģis V. 2010. Fauna and ecology of spiders in Apšuciems fen in Latvia, – XXVIII Nordic-Baltic<br />
Congress of Entomology Birštonas, Lithuania, August 2nd to 7th, 2010. Book of abstracts: 8.<br />
53. Daukšte А., Kirjušina M., Bakasejevs E., Dzerkale A. Prevalence of helminthes in cats in Daugavpils area<br />
(Latvia)”, International Symposium Parasites of the Holarctic region, Petrozavodsk, Karelia, Russia, 4-8<br />
October, Vol 1, pp: 95-97, 2010.<br />
54. Deksne G. Preliminary serological survey of Toxoplasma gondii infection in wild boars hunted in Latvia.<br />
International Symposium Parasites of the Holarctic region, Petrozavodsk, Karelia, Russia, 4-8 October, Vol<br />
2, pp: 145-147, 2010.<br />
55. Deksne G., Kirjušina M. „Trihinellosis in swine and wildlife in Latvia”. Trichinella and trichinellosis –<br />
current situation. September 23-24. Pulawy (Poland), 2010: 54-55.<br />
56. Dzerkale A., Kirjušina M. Pirmatnējie rezultāti par mājas cūku invadētību ar Sarcocystis spp. Latvijas<br />
teritorijā. 52. Starptautiskās Zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils, 2010.g 15. Aprīlis. (ISBN 978-9984-<br />
14-482-5).<br />
57. Evarte-Bundere G.. 2010. Latvijā kultivēto amerikas liepu taksoni. In: Daugavpils Universitātes 52.<br />
Starptautiskās Zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils, 2010.g 15. Aprīlis<br />
7. P. 9
7. pielikums<br />
58. Evarts-Buders P., Evarte-Bundere G. 2010. Infraspecific taxa of cultivated large-leaved lime Tilia<br />
platyphyllos Scop. in Latvia. In: XXIII Conference-Expedition of the Baltic Botanists (abstracts & excursion<br />
guides) Tartu, 13-14 p. 19. - 22. 07. 2010, Haapsalu, Estonia.<br />
59. Evarts-Bunders P., Evarte-Bundere G. 2010. Daugavpils Universitātes 52. Starptautiskajā Zinātniskajā<br />
konferencē, Daugavpils, 2010. gada 14-16. aprīlim, ar referātu „ Jaunas reto un aizsargājamo augu suga<br />
Daugavpils pilsētas teritorijā” (ISBN 978-9984-14-482-5).<br />
60. Evarts-Bunders P., Evarte-Bundere G. 2010. Dažu reto adventīvo nezāļu sugu izplatības kopsakarības<br />
Daugavpils pilsētas teritorijā. Latvijas Universitātes 68. zinātniskās konference, botānikas un ekoloģijas<br />
sekcija. Rīga, 2010 gada 18. janvāris, www.priede.bf.lu.lv<br />
61. Jakobsone G., Belogrudova I., Roze D., Megre D. „Dactylorhiza baltica in vitro and in vivo”,<br />
XXIIIConference – expedition of the Baltic Botanists, Haapsalu, Estonia, 2010, Abstracts&Excursion guides,<br />
p.23<br />
62. Jaunbauere G., Kirjusina M. Preliminary serological survey of Toxoplasma gondii invasion in pigs<br />
slaughtered in Latvia. 52. Starptautiskās Zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils, 2010.g 15. Aprīlis.<br />
(ISBN 978-9984-14-482-5).<br />
63. Jurševska G., Evarts-Bunders P. 2010. Ozollapu embotiņa (Teucrium chamaedrys L.) izplatība<br />
Austrumbaltijas reģionā. Latvijas Universitātes 68. zinātniskās konference. Ģeografija, Ģeoloģija, Vides<br />
zinātnes, tēžu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 104-105 lpp. Rīga, 2010. gada 3. februāris.<br />
www.geo.lu.lv.<br />
64. Kalane E. 2010. Daugavpils Universitātes 52. Starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, „Dubultotu<br />
haploīdu iegūšana, kultivēšana in vitro un pielietošanas iespējas biotehnoloģijās”. Abstracts of the 52th<br />
International Scientific Conference of Daugavpils University, Daugavpils, DU: 59 lpp.<br />
65. Kirjusina M., Seržants M. The actual fish diseases in Latvia: parasitic diseases in aquaculture. 52.<br />
Starptautiskās Zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils, 2010.g 15. Aprīlis. (ISBN 978-9984-14-482-5).<br />
66. Kirjušina M., Daukšte A. „Preliminary results of cats and dogs helminthofauna investigation in Latvia<br />
Daugavpils area”. International conference Epidemiology of alveolar echinococcosis in Europe. Monitoring<br />
and control perspectives. Nancy France. 8-9 December, p: 42, 2010.<br />
67. Kirjušina M., Jaunbauere G., Daukšte A., Vorfolomejeva J., Bakasejevs E. Endo- and ectoparasites of dogs<br />
and cats in Latvia. 52. Starptautiskās Zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils, 2010.g 15. Aprīlis. (ISBN<br />
978-9984-14-482-5).<br />
68. Kivleniece I ., Daukšte J., Krams I., Krama T.. Klimata izmaiņu ietekme uz Latvijas priežu mežu posmkāju<br />
un putnu bioloģisko daudzveidību. Daugavpils Universitātes 52. starptautiskā zinātniskā konference.<br />
Daugavpils, Latvija, 14.-16.aprīlis, konferences tēžu krājums, 45. lpp., 2010.<br />
69. Kivleniece I., Daukšte J. , Krama T., Rantala J.M., Krams I. Miltu melnuļu feromonu loma<br />
dzimumpievilcības signalizēšanā terminālās stratēģijas gadījumā. Latvijas Universitātes 68. zinātniskā<br />
konference. Rīga, Latvija, janvāris – maijs, 2010,<br />
http://priede.bf.lu.lv/konf/apsek/zoo/2010/Bezmugurkaulnieki/Kivleniece_tezes.pdf<br />
70. Kivleniece I., Krams I., Krama T. Meža ezeru atvēsinošā ietekme un priežu (Pinus sylvestris) rezistence pret<br />
stumbru kaitēkļiem. Daugavpils Universitātes 52. starptautiskā zinātniskā konference. Daugavpils, Latvija,<br />
14.-16.aprīlis, konferences tēžu krājums, 50. lpp., 2010.<br />
71. Kivleniece I., Krams I., Krama T., Daukšte J., Rantala J.M.. Terminal investment in sexual signaling in male<br />
mealworm beetles, Tenebrio molitor. V European Conference on Behavioural Biology. Ferrara, Italy, 16-18<br />
July, Abstracts of symposia and oral sessions, pp. 122, 2010.<br />
72. Kokina I., Barševskis A., Aksjuta K., Jermaļonoka M. 2010. Data of sequence analysis of COI gene of genus<br />
Notiophilus Dumeril, 1804 (Coleoptera, Carabidae). 52. Starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils,<br />
Latvija.<br />
73. Kokina I., Jermalonoka M., Rashal I. 2010. Features of genetical structure of causal agent of barley powdery<br />
mildew in south-eastern part of Latvia. Green plant Breeding technologies. Vienna, Autria: 53.<br />
74. Krama T., Bērziņš A., Cīrule D., Vrubļevska J., Krams I. A rapid effect of handling on counts of white blood<br />
cells in a wintering passerine bird: a more practical measure of stress? V European Conference on<br />
Behavioural Biology. Ferrara, Italy, 16-18 July, Abstracts of symposia and oral sessions, pp. 125, 2010.<br />
75. Krams I. , M. Rantala J., Krama T., Skrinda I., Kecko S., Kivleniece I.. Facial attractiveness signals the<br />
strength of immune function in men. V European Conference on Behavioural Biology. Ferrara, Italy, 16-18<br />
July, Abstracts of symposia and oral sessions, pp. 60, 2010.<br />
7. P. 10
7. pielikums<br />
76. Landrāte L., Pilāte D. Lielā torņgliemeža Ena montana sastopamību ietekmējošie faktori.<br />
http://priede.bf.lu.lv/konf/apsek/zoo/2010/Bezmugurkaulnieki/, Rīga, LU 68.konf., 02.02.2010.<br />
77. Peterhofs. E. How much have recent changes in forest age structure influenced habitat quality of common<br />
bird species in Latvia? Bird Numbers 2010. Monitoring, indicators and targets. Cáceres (Extremadura), Spain,<br />
March 2010:<br />
78. Pilāts V., Ornicāns A., Pilāte D., Kārkliņš A. Radio telemetrijas izmantošana meža susura Dryomys nitedula<br />
izpētē. http://priede.bf.lu.lv/konf/apsek/zoo/2010/Mugurkaulnieki/ , Rīga, LU 68.konf., 03.02.2010.<br />
79. Pilāts V., Pilāte D. Meža susura Dryomys nitedula izpēte Ilgu dabas liegumā. Daugavpils, DU<br />
52.starpt.zinātniskās konf.tēzes , Daugavpils, Latvija 2010.g. 14.- 16.04.<br />
80. Suško U. 2010. Reto un aizsargājamo ūdensaugu jauni atradumi Ilūkstes ezerainē. Daugavpils Universitātes<br />
50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils, 2010. gada 15. – 18. aprīlis. (ISBN 978-9984-<br />
14-482-5).<br />
81. Suško U. 2010. Sventes ezera ūdensaugu flora un veģetācija. Latvijas Universitātes 68. zinātniskās<br />
konference. Ģeografija, Ģeoloģija, Vides zinātnes, tēžu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 232-234<br />
lpp. Rīga, 2010. gada 3. februāris, www.geo.lu.lv.<br />
82. Suško U., Evarts-Bunders P. 2010. Cepurainā neotiante Neottianthe cucullata (L.) Schltr. Dabas parkā<br />
„Daugavas loki”. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils,<br />
2010. gada 15. – 18. aprīlis. (ISBN 978-9984-14-482-5).<br />
83. Vahruševs V. 2010. Experimenatal research on concepts and methods of keeping and breeding Dytiscus<br />
latissimus Linnaeus, 1758 (Coleoptera;Dytiscidae). Book of abstracts of IX European Congress of<br />
Entomology. Budapest: 100.<br />
84. Vahruševs V. 2010. Methodological aspects of study on biology and development cycles of D. latissimus<br />
(Coleoptera; Dytiscidae) in laboratory environment. 52. Starptautiskās Zinātniskās konferences tēzes.<br />
Daugavpils, 2010.g 15. Aprīlis. (ISBN 978-9984-14-482-5).<br />
85. Vahruševs V. 2010. Technological aspects of modeling closed aquasystem for keeping and breeding Dytiscus<br />
latissimus Linnaeus, 1758 (Coleoptera; Dytiscidae) in laboratory conditions. Abstract book of XXVIII<br />
Nordic-Baltic Congress of Entomology. Brištonas: 74.<br />
86. Алексеев В.И., Букейс А. 2010. Листоеды болота Целау (Калининградская область, Россия).<br />
Экосистемы болот и озер Белорусского Поозерья и сопредельных территорий: современное состояние,<br />
проблемы использования и охраны: материалы международной научной конференции, г. Витебск, 16–<br />
17 декабря 2010 г. Витебск, УО «ВГУ им. П.М. Машерова»: 25-27.<br />
2009. gads:<br />
Mācību līdzekļi<br />
1. Gorskis, M., 2009. Ķīmijas uzdevumu risināšana. Rīga, Zvaigzne ABC, 72 lpp..<br />
2. Krama T., Krams I., Mänd R. & Igaune K. Reciprocal Altruism in Birds. VDM Verlag Dr. Müller. 2009.<br />
ISBN: 978-3-639-12024-0<br />
3. Pilāte D. Sauszemes gliemežu fauna dabas lieguma „Stiklu purvi” mežos. Grām.: Pakalne M. (red.) Purvu<br />
aizsardzība un apsaimniekošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā. Jelgavas tipogrāfija, Rīga. 70 –<br />
72. 2008. ISBN 978-9984-39-708-5<br />
4. Pilāte D. Sauszemes gliemežu fauna dabas liegumā „Klāņu purvs”. Grām.: Pakalne M. (red.) Purvu<br />
aizsardzība un apsaimniekošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā. Jelgavas tipogrāfija, Rīga. 96.<br />
2008. ISBN 978-9984-39-708-5<br />
5. Гусаков А.А., Шаврин А.В. Семейство Scaphidiidae. Насекомые Лазовского заповедника. Владивосток:<br />
Дальнаука: 120. 2009. ISBN 978–5–8044–0992–1<br />
6. Шаврин А.В., Гильденков М.Ю. Семейство Staphylinidae. Насекомые Лазовского заповедника.<br />
Владивосток: Дальнаука: 120-127. 2009. ISBN 978–5–8044–0992–1<br />
Anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos zinātniskajos<br />
izdevumos atrodamās zinātniskās publikācijas<br />
1. Kirilova, E. M., Belyakov, S. V., Kirilov, G.K., Kalnina, I., Gerbreder, V., 2009. Luminescent properties and<br />
crystal structure of novel benzanthrone dyes. Journal of Luminescence, 129 (12): 1827-1830. ISSN: 0022-<br />
2313.<br />
2. Osipovs, S., 2009. Use of two different adsorbents for sampling tar in gas obtained from peat gasification.<br />
International Journal of Environmental Analytical Chemistry, 89 (8-12): pp. 871. ISSN 0306-7319<br />
7. P. 11
7. pielikums<br />
3. Anichtchenko A. Redescripcion de Platyderus speleus Cobos, 1961 (Coleoptera, Carabidae) y propuesta de<br />
nuevas sinonimias. Arquivos Entomoloxicos 2: 33-37. 2009. ISSN: 1989-6581.<br />
4. Anichtchenko A., Gueorguiev B. Taxonomic notes on Pelor Bonelli, with description of a new species from<br />
Greece (Coleos ne<br />
5. Anichtchenko A. A new species Trechus tchibiloevi sp. n. (Coleoptera: Carabidae) from Eastern Siberia.<br />
Caucasian Entomological Bulletin 5(1): 51-52. 2009. ISSN: 1814-3326. NCBI<br />
6. Anichtchenko A., Will K.W. A new species of Stolonis Motschulsky, 1866 (Coleoptera: Carabidae) from<br />
Argentina. Russian Entomological Journal 18(1): 51–53. 2009. ISSN 0132-8069.<br />
7. Anichtchenko A. The new species of genus Eucheila (s.str) Dejean, 1829 (Coleoptera, Carabidae, Lebiini)<br />
from French Guayana. Russian Entomological Journal 18(3): 189-190. 2009. ISSN 0132-8069.<br />
8. Bagrade G., Kirjušina M, Vismanis K. and Ozoliņš J. Helminth parasites of the wolf Canis lupus from Latvia,<br />
Journal of Helminthology, 83: 63–68. 2009. doi:10.1017/S0022149X08123860<br />
9. Balalaikins M., Bukejs A. The hystory of investigations of weevils, bark beetles and pinhole borers<br />
(Coleoptera: Curculionidae, incl., Scolytinae and Platypodinae) in Latvia. Acta Biol. Univ., Daugavp., 9(2):<br />
225-240. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC<br />
ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL.<br />
10. Bāra J., Aksjuta K., Lazdāns D., Nitcis M. The implementation of nature management plans for specially<br />
protecded nature territories in Latvia: stakeholder awareness, applying GIS tools, indicators for management<br />
success. Acta Biol. Univ. Daugavp.,9(1): 97-102. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON<br />
REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL.<br />
11. Barševskis A. Ground beetles of genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: Carabidae) in the world<br />
entomological collections. 1. Illinois Natural History Survey and Eastern Illinois University. Acta Biol. Univ.<br />
Daugavp., 9 (1): 59-62. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE<br />
SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
12. Barševskis A. Attagenus smirnovi Zhantiev, 1973 (Coleoptera: Dermestidae) new beetle species in Lithuanian<br />
fauna. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(1): 49-50. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS;<br />
CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
13. Barševskis A. Ground beetles of genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: Carabidae) in the world<br />
entomological collections. 2. University of Colorado Museum. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9 (2): 137-138.<br />
2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS;<br />
CAB INTERNATIONAL<br />
14. Barševskis A. Notiophilus anichtchenkoi sp. n. (Coleoptera: Carabidae) – a new ground beetles species from<br />
China. Baltic J.Coleopterol., 9 (1): 1-4. 2009. ISSN 1407-8619. SCOPUS<br />
15. Barševskis A. Multicoloured Asian lady beetle (Harmonia axyridis (Pallas, 1773)) (Coleoptera: Coccinellidae)<br />
for the first time in the fauna of Latvia. Baltic J. Coleopterol., 9 (2): 135-138. 2009. ISSN 1407-8619.<br />
SCOPUS<br />
16. Barševskis A. Materials on fauna of Oedemeridae (Hexapoda: Coleoptera) in Latvia. 1. Oedemera subrobusta<br />
(Nakane, 1954) & Oedemera lurida (Marsham, 1802). Baltic J. Coleopterol., 9 (2): 139-150. 2009. ISSN<br />
1407-8619. SCOPUS<br />
17. Barševskis A. Axinopalpis gracilis (Krynicki, 1832) (Coleoptera: Cerambycidae) new species in fauna of<br />
Latvia. Baltic J. Coleopterol., 9 (2): 151-153. 2009. ISSN 1407-8619. SCOPUS<br />
18. Barševskis A., Janovska M., Aksjuta K., Cibuļskis R., 2009. Faunistic records of the beetles (Hexapoda:<br />
Coleoptera) in Latvia. 3. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 139-159. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER;<br />
THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
19. Barševskis A., Aksjuta K., Nitcis M. Faunistic materials about some scarabaeid – beetles (Coleoptera:<br />
Scarabaeidae) species from Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(1): 51-58. 2009. ISSN 1407-8953,<br />
ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
20. Bukejs A. Data on species of Megalopodidae and Orsodacnidae (Coleoptera: Chrysomeloidea) in Latvian<br />
fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1): 73-78. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER;<br />
THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
21. Bukejs A. To the knowledge of Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae). Acta Biol. Univ.<br />
Daugavp., 9 (2): 181-195. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE<br />
SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
22. Bukejs A. Review of leaf-beetles subfamily Galerucinae (Coleoptera: Chrysomelidae) of the Latvian fauna.<br />
Acta Biol. Univ. Daugavp., 9 (2): 197-220. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS;<br />
CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
23. Bukejs A. New data on little-known flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) in the fauna of Latvia.<br />
Baltic Journal of Coleopterology, 9 (2): 161-175. 2009. ISSN 1407 – 8619. SCOPUS<br />
24. Bukejs A. Two new leaf-beetles species (Coleoptera: Chrysomelidae) for the Latvian fauna. Baltic Journal of<br />
Coleopterology, 9 (2): 155-160. 2009. ISSN 1407 – 8619. SCOPUS<br />
25. Bukejs A. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 1. Genus Phratora Chevrolat, 1836. Acta<br />
Zoologica Lituanica, 19 (4): 287-296. 2009. ISSN 1648-6919. VERSITA<br />
7. P. 12
7. pielikums<br />
26. Bukejs A. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) of the Latvian fauna. 5.<br />
Genus Psylliodes Latreille, 1825. Latvijas Entomologs, 47: 6-15. 2009. ISSN 0320-3743<br />
27. Bukejs A. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) of the Latvian fauna. 4.<br />
Genus Aphthona Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 19 (3): 223-230.2009. ISSN 1648-6919.<br />
VERSITA<br />
28. Bukejs A. Complex of carabid beetles (Coleoptera: Carabidae) of potato field agrocenosis in eastern Latvia.<br />
Acta Zoologica Lituanica, 19 (3): 216-222. 2009. ISSN 1648-6919. VERSITA<br />
29. Bukejs A. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) of the fauna of Latvia. 3.<br />
Genera Neocrepidodera Heikertinger, 1911 and Crepidodera Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 19<br />
(2): 109-119. 2009. ISSN 1648-6919. VERSITA<br />
30. Bukejs A., Telnov D., Barševskis A. Review of Cassidinae (Coleoptera: Chrysomelidae) of the Fauna of<br />
Latvia. Latvijas Entomologs, 47: 27-57. 2009. ISSN 0320-3743.<br />
31. Bukejs A., Alekseev V.I. Eight new and little-known leaf-beetles species (Coleoptera: Megalopodidae &<br />
Chrysomelidae) for the Kaliningrad region. Baltic Journal of Coleopterology, 9 (1): 45-50. 2009. ISSN 1407 –<br />
8619. SCOPUS<br />
32. Bukejs A., Petrova V., Jankevica L., Volkov D. Carabid beetles (Coleoptera: Carabidae) of Latvian<br />
agrocenoses: review. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1): 79-88. ISSN 1407-8953,<br />
ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
33. Cibuļskis R., Barševskis A., Valainis U. New species of rove beetles (Coleoptera: Staphylinidae) in the fauna<br />
of Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 161-162. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON<br />
REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL.<br />
34. Grauda D., Strazdiņa V., Kokina I., Lapiņa L., Miķelsone A., Rashal I. Extension of spring wheat breeding<br />
using doubled haploids technology. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (2): 263-268. 2009. ISSN<br />
1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB<br />
INTERNATIONAL.<br />
35. Krams, I., Bērziņš, A., Krama, T., Wheatcroft, D., Igaune, K., Rantala, M.J. The risk of predation enhances<br />
cooperation among prey individuals in a songbird. Proceedings of the Royal Society London B, Published<br />
online on Oct 23, 2009. doi: 10.1098/rspb.2009.1614. WEB OF SCIENCE, SCOPUS<br />
36. Krams, I., Cīrule, D., Suraka, V., Krama, T., Rantala, M.J., Ramey, G. Fattening strategies of wintering great<br />
tits support the optimal body mass hypothesis under conditions of extremely low ambient temperature.<br />
Functional Ecology, Published online on Aug 10, 2009. doi: 10.1111/j.1365-2435.2009.01628.x. WEB OF<br />
SCIENCE, SCOPUS<br />
37. Krams, I., Bērziņš, A. & Krama, T. Group effect in nest defence behaviour of breeding pied flycatchers,<br />
Ficedula hypoleuca. Animal Behaviour 77: 513-517. 2009. doi:10.1016/j.anbehav.2008.11.007. WEB OF<br />
SCIENCE, SCOPUS<br />
38. Lazdāns D. Distribution of Scolytus ratzeburgi Janson, 1856 (Coleoptera: Curculionidae, Scolytinae) in the<br />
Nature Park „ Daugavas loki”. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 221 – 224. 2009. ISSN 1407- 8953,<br />
ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
39. Lehtonen, P.K., Laaksonen, T., Artemyev, A.V., Belskii, E., Both, C., Bureš, S., Bushuev, A.V., Krams, I.,<br />
Moreno, J., Mägi, M., Nord, A., Potti, J., Ravussin, P.-A., Sirkiä, P.M., Sætre, G.-P., Primmer, C.R. 2009.<br />
Geographic patterns of genetic differentiation and plumage colour variation are different in the pied flycatcher<br />
(Ficedula hypoleuca). Molecular Ecology 18: 4463–4476. doi: 10.1111/j.1365-294X.2009.04364.x. WEB OF<br />
SCIENCE, SCOPUS<br />
40. Pilāte D. Structure of terrestrial snail communities of Euro-Siberian alder swamps (Cl. Alnetea glutinosae) in<br />
Latvia. Acta Zoologica Lithuanica.,19(4): 297 - 305. 2009. ISSN 1392 - 1657, EBSCO; THOMSON<br />
REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS<br />
41. Pilāts V., Pilāte D. Discovery of Sicista betulina (Pallas, 1779) (Rodentia, Dipopidae) far in the North outside<br />
the known species range. Acta Biol.Univ.Daugavp., 9(1): 35 – 38. 2009. ISSN 1407- 8953, ELSEVIER;<br />
THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
42. Romantsov P., Bukejs A. New leaf-beetle species of Acolastus Gerstaecker, 1855 (Coleoptera: Chrysomelidae:<br />
Cryptocephalinae) from Iran and notes on close species. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1):<br />
89-96. 2009. ISSN 1407- 8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC<br />
ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
43. Rutkovska S., Jurševska G., Evarts-Bunders P. Invasive woody species of Rosaceae in Daugavpils (Latvia) –<br />
Biological Invasions: Towards a Synthesis. Neobiota 8: 161-167.<br />
44. Shavrin A. V. Impact of Industrial Pollutions on Forest Communities of Rove Beetles (Coleoptera,<br />
Staphylinidae) in Shelekhov Raion of Irkutsk Oblast. Contemporary Problems of Ecology, 2.1: 55-61. 2009.<br />
ISSN: 1995-4255. SCOPUS<br />
45. Shavrin A. V. Contribution to the Fauna of rove beetles of the subfamily Euasthetinae (Coleoptera,<br />
Staphylinidae) from Baikal Area and adjacent territories. Entomological review, 5 542-544. 2009. ISSN: 0013-<br />
8738. SCOPUS<br />
46. Vahruševs V. Methodological aspects of study on biology and development cycles of Dytiscus latissimus<br />
(Coleoptera; Dytiscidae) in laboratory environment. Spring-summer period. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2):<br />
7. P. 13
7. pielikums<br />
163 - 172. 2009. ISSN 1407- 8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC<br />
ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
47. Vahruševs V. Conceptual application of Dytiscus latissimus Linnaeus, 1758 (Dytiscidae, Coleoptera) gathering<br />
methods in natural habitat. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 173 – 180. 2009. ISSN 1407- 8953, ELSEVIER;<br />
THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
48. Valainis U. A review of genus Omophron Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae) Mediterranean fauna and<br />
distribution. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(1): 63 - 72. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON<br />
REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL<br />
49. Wheatcroft, D.J. & Krams, I. Response to Russell and Wright: avian mobbing. Trends in Ecology and<br />
Evolution 24: 5-6. 2009. doi:10.1016/j.tree.2008.09.002. WEB OF SCIENCE, SCOPUS<br />
LZP atzītos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti<br />
1. Osipovs, S., Vīksna, A., 2009. Divu metožu efektivitātes salīdzinājums paraugu ņemšanai ģeneratorgāzes<br />
darvas analīzē. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 3: 217–230. ISSN 0868-8249<br />
Citos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti<br />
1. Gruberts, D., 2009. Use Of A Drifting Instrumental Platform In A River-Floodplain Study. In: Sorial, G. A.,<br />
Hong, J. (eds.) Proceedings of the 4th International Conference “Environmental Science and Technology<br />
2008”. Houston, Texas, USA, July 28-31 2008. v. 1, pp. 39-46. ISBN 978-0976885306<br />
2. Osipovs, S., 2009. Use of biomass gasification char for tar removal from syngas. In: Schmid, J., Grimm, H.-P.,<br />
Helm, P., Grassi, A. (eds), Proceedings of the 17th European Biomass Conference & Exhibition. Hamburg,<br />
Germany, 29 June – 03 July 2009. ETA-Florence Renewable Energies, Florence, Italy, pp. 678–682.<br />
3. Rutkovska, S., Jurševska, G., Evarts-Bunders, P., 2009. Invasive woody species of Rosaceae in Daugavpils<br />
(Latvia). In: Pyšek, P., Pergl, J. (eds), Biological Invasions: Towards a Synthesis. Neobiota v.8: pp.161–<br />
167.<br />
Konferenču tēzes<br />
1. Grišanovs, A., Soms, J., 2009. ĢIS risinājumi augsnes erozijas iespējamības novērtēšanai dabas parkā<br />
„Daugavas loki”. Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās<br />
konferences tēzes. DU 51. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-18. aprīlis.<br />
Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 42.lpp.<br />
2. Griņko, O., Soms, J., 2009. Dabas lieguma „Raudas meži” teritorijas ģeogrāfiskais raksturojums dabas<br />
aizsardzības plāna sagatavošanai. Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās<br />
zinātniskās konferences tēzes. DU 51. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-<br />
18. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 44.lpp.<br />
3. Gruberts, D., Soms, J., 2009. Runoff Extremes of the Daugava River at Daugavpils (Latvia). In: Kovar P.,<br />
Maca P., Redinova J. (eds), Water Policy 2009, Water as a Vulnerable and Exhaustible Resource.<br />
Proceedings of the Joint Conference of APLU (Association of Public and Land-Grant Universities) and<br />
ICA (Association for European Life Sciences Universities). Prague, CULS Prague, Czech Republic, 23 – 26<br />
June 2009. p.180. ISBN 978-80-213-1944-8<br />
4. Iliško, E., Soms, J., 2009. Dabas vērtības Lazdukalna upītes ielejā un Daugavas ielejas Ververu lokā. Krāj.:<br />
Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 51.<br />
starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-18. aprīlis. Daugavpils, DU<br />
akad.apgāds „Saule”, 8.lpp.<br />
5. Kalnina, I., Kirilova, E., Sokolyk, O., Dyubko, T., 2009. ABM fluorescent probe application for the<br />
diagnostic of human diseases accompanied by serum albumin conformational changes. In: Book of<br />
abstracts of the 11 th Conference on Methods and Applications of Fluorescence: Spectroscopy, Imaging and<br />
Probes - MAF11, Budapest, Hungary, 06.-09 September 2009, p.145.<br />
6. Kirilov, G.K., Belyakov, S.V., Kirilova, E.M., Gerbreder, V., 2009. Structural and Luminescence Properties<br />
of Substituted Benzanthronyl Amidines and its Complexes with Transition Metals. In: Book of abstracts of<br />
the 11 th Conference on Methods and Applications of Fluorescence: Spectroscopy, Imaging and Probes -<br />
MAF11, Budapest, Hungary, 06.-09 September 2009. p.86.<br />
7. Korsaka, J., Osipovs, S., 2009. Ortofosfātjonu satura noteikšana Daugavpils upēs (Laucesa, Meļņička,<br />
Gļinovka, Šuņupe, Daugava), izmantojot spektrometrisko noteikšanu ar plūsmas analīzes metodi (FIA).<br />
Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU<br />
51. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-18. aprīlis. Daugavpils, DU<br />
akad.apgāds „Saule”, 15.lpp.<br />
8. Kursīts, D., Soms, J., 2009. Dabas pieminekļi dabas parkā „Daugavas loki” ekotūrisma attīstības un dabas<br />
aizsardzības pasākumu kontekstā. Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās<br />
7. P. 14
7. pielikums<br />
zinātniskās konferences tēzes. DU 51. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-<br />
18. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 43.lpp.<br />
9. Laizāns, K., Soms, J., 2009. Noteces veidošanās apstākļu ietekme uz biogēnu un suspendētā materiāla<br />
pārneses apjomiem no gravu sateces baseiniem Daugavas ielejā. Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils<br />
Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 51. starptautiskā zinātniskā konference,<br />
Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-18. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 19. lpp.<br />
10. Lūkins, M., Melluma, A., Soms, J., 2009. Ainavu struktūras laiktelpisko izmaiņu analīze dabas parkā<br />
Daugavas loki: ģeogrāfiskie un kultūrvēsturiskie aspekti. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne.<br />
Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 67.zinātniskā konference. Rīga, 2009.g. 03.februāris. Rīga,<br />
LU Akad. apgāds, 93.-95.lpp.<br />
11. Lūkins, M., Soms, J., Melluma, A., 2009. Temporal and Spatial Changes of Forest Habitats Structure in the<br />
Nature Park “Daugavas Loki”. In: Book of abstracts. 5 th International Conference “Research and<br />
Conservation of Biological Diversity in Baltic Region”. Daugavpils, Latvia, 22 – 24 April, 2009.<br />
Daugavpils University Acad. Press. “Saule”, p.83.<br />
12. Osipovs, S., 2009. Use of a method of sampling tar in syngas for analysing hydrocarbons in vehicle exhausts.<br />
In: Book of abstracts of the Conference Euroanalysis XV. Innsbruck, Austria, 06-10 September 2009. p<br />
P084-A2.<br />
13. Razdobudko, J., Soms, J., 2009. Meža biotopu laiktelpiskās izmaiņas dabas parka „Daugavas loki”<br />
Daugavpils rajonā ietilpstošajā daļā. Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils Universitātes 51.<br />
starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 51. starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils,<br />
Latvija, 2009.g. 15.-18. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 8.lpp.<br />
14. Škute, A., Soms, J., Paidere, J., Gruberts, D., 2009. Impact of Climate Change on the Biggest Natural River<br />
Floodplain System in Latvia. In: Book of abstracts of the International conference “ASLO (Advancing the<br />
Science of Limnology and Oceanography) Aquatic Sciences Meeting 2009, Nice, France, 25-30 January<br />
2009. p.248.<br />
15. Soms, J., Iliško, E., 2009. Aizsargājamo biotopu un augu sugu atradņu telpiskais izvietojums Lazdukalna<br />
upītes ielejā un Ververu lokā (Daugavas senleja). Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēžu<br />
krājums. Latvijas Universitātes 67.zinātniskā konference. Rīga, 2009.g. 04.februāris. Rīga, LU Akad.<br />
apgāds, 56.-58.lpp.<br />
16. Soms, J., Laizāns, K., 2009. Biogēnu un suspendētā materiāla pārnese no gravu sateces baseiniem<br />
Augšdaugavas pazeminājumā dažādos noteces veidošanās apstākļos. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides<br />
zinātne. Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 67.zinātniskā konference. Rīga, 2009.g. 30.janvāris.<br />
Rīga, LU Akad. apgāds, 81.-83.lpp.<br />
17. Soms, J., 2009. Lineārās erozijas un nogāžu procesu veidotie reljefa kompleksi Daugavas ielejā Krāslavas –<br />
Naujenes posmā kā vides izmaiņu indikatori holocēnā. Krāj.: Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne.<br />
Referātu tēžu krājums. Latvijas Universitātes 67.zinātniskā konference. Rīga, 2009.g. 30.janvāris. Rīga, LU<br />
Akad. apgāds, 246.-248.lpp.<br />
18. Soms, J., Iliško, E., 2009. Analysis of Spatial Distribution of the Sedge Carex Pilosa Scop. With Respect to<br />
Erosion Landforms in South-Eastern Latvia: Ecogeomorphological Aspects. In: Book of abstracts. 5 th<br />
International Conference “Research and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region”.<br />
Daugavpils, Latvia, 22 – 24 April, 2009. Daugavpils University Acad. Press. “Saule”, p.130.<br />
19. Tukāns, A., Osipovs, S., 2009. Amonija jonu satura noteikšana Ilūkstes upes ūdeņos, izmantojot<br />
spektrometrisko noteikšanu ar plūsmas analīzes metodi (FIA). Krāj.: Oļehnovičs D. (sast.), Daugavpils<br />
Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU 51. starptautiskā zinātniskā konference,<br />
Daugavpils, Latvija, 2009.g. 15.-18. aprīlis. Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 17.lpp.<br />
20. Zvagule, T., Kalnina, I., Kirilova, E., Gabruseva, N., Kurjane, N., Solomenikova, I., 2009. Fluorescent study<br />
of human blood plasma albumin alterations induced by ionizing radiation. In: Book of abstracts of the 11 th<br />
Conference on Methods and Applications of Fluorescence: Spectroscopy, Imaging and Probes - MAF11,<br />
Budapest, Hungary, 06.-09 September 2009, p.117.<br />
21. Горский, М. В., Волкова, А. С., 2009. Система измерителей для оценивания уровня учебных<br />
достижений учащихся в изучении химии. Актуальные проблемы модернизации химического<br />
образования и развития химических наук: Материалы 56 Всероссийской научно-практической<br />
конференции химиков с международным участием. Санкт-Петербург, Россия, 9-12 апреля 2009 г. с.<br />
15.-17<br />
7. P. 15
2008. gads:<br />
Monogrāfijas, grāmatas<br />
7. pielikums<br />
1. Botāniskais ceļvedis pa Dienvidaustrumlatviju. V. Baroniņa, A. Auniņš, P. Evarts-Bunders u.c. Latvijas<br />
Dabas fonds. 2008., 16 lpp.<br />
2. Botanical guidebook to Souteast Latvia. V. Baroniņa, A. Auniņš, P. Evarts-Bunders u.c. Latvijas Dabas fonds.<br />
2008., 16 p.<br />
Anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos zinātniskajos<br />
izdevumos atrodamās zinātniskās publikācijas<br />
1. Kirilova, E.M., Kalnina, I., Kirilov, G.K., Meirovics, I., 2008. Spectroscopic Study of Benzanthrone 3-N-<br />
Derivatives as New Hydrophobic Fluorescent Probes for Biomolecules. Journal of Fluorescence, 18 (3-4):<br />
645-648. ISSN 1053-0509<br />
2. Osipovs S., 2008. Sampling of benzene in tar matrices from biomass gasification using two different solidphase<br />
sorbents. Analytical and Bioanalytical Chemistry, 391 (4): 1409-1417. ISSN 1618-2642<br />
3. Škute, A., Gruberts, D., Soms, J., Paidere, J., 2008. Ecological and hydrological functions of the biggest<br />
natural floodplain in Latvia. Ecohydrology and Hydrobiology, 8 (2-4): 291-306.<br />
4. Pilāte D. 2008. Terrestrial snail fauna of Euro-Siberian alder-woods (Cl. Alnetea glutinosae) in Latvia Acta<br />
Biol.Univ.Daugavp., 8 (1): 115-127. ISSN 1407 - 8953<br />
5. Suško U. 2008. Najas tenuissima – a new macrophyte species in flora of the Baltic countries. – Botanica<br />
Lithuanica, 14 (1): 65 – 67. ISSN 1392-1665<br />
6. Evarts-Bunders P., Svilāns A., Bice M. 2008. Genus Acer L. in Latvia. Acta Biol.Univ.Daugavp., 8 (1): 127-<br />
133. ISSN 1407 – 8953<br />
7. Igaune, K., Krams, I., Krama, T. & Bobkova, J. 2008. White storks Ciconia ciconia eavesdrop on mating calls<br />
of moor frogs Rana arvalis. Journal of Avian Biology 39: 229-232. doi: 10.1111/j.2008.0908-8857.04180.x.<br />
ISSN 0908-8857<br />
8. Krama, T., Krams, I. and Igaune, K. 2008. Effects of cover on the long and the short-range call use in the<br />
crested tit Parus cristatus. Ethology 114: 656-661. doi: 10.1111/j.1439-0310.2008.01514.x. ISSN 0179-1613<br />
9. Krams, I., Krama T., Igaune, K. & Mänd, R. 2008. Experimental evidence of reciprocal altruism in the pied<br />
flycatcher. Behavioral Ecology and Sociobiology 62: 599-605. doi: 10.1007/s00265-007-0484-1. ISSN 0340-<br />
5443<br />
10. Kokina I., Rashal I. 2008. Results of the Monitoring of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in the<br />
Latgale region of Latvia in 2007. Agriculture, 95 (3): 320-326. ISSN 1392-3196<br />
11. Anichtchenko A. & Ruiz-Tapiador, I., Consideraciones taxonómicas sobre el genero Zabrus Clairville, 1806<br />
en la península Ibérica (Coleoptera, Carabidae). Caucasian Entomological Journal, 4 (1): 63-77. ISSN 1814-<br />
3326<br />
12. Barševskis A. 2008. Oedemera subrobusta (Nakane, 1954) (Coleoptera: Oedemeridae) – new species for<br />
Baltic fauna. Acta Biol.Univ.Daugavp., 8 (2): 283-287. ISSN 1407 - 8953<br />
13. Barševskis A., Bukejs A., Anishchenko A. 2008. Faunistic records of the beetles (Hexapoda: Coleoptera) in<br />
Latvia. Acta Biol.Univ.Daugavp., 8 (2): 227-259. ISSN 1407 - 8953<br />
14. Bukejs A., Barševskis A. 2008. New leaf-beetle species, Cryptocephalus solivagus Leonardi & Sassi, 2001<br />
(Coleoptera: Chrysomelidae) in the Lithuanian fauna. Acta Zoologica Lituanica, 2008, 18(4). ISSN 1392 -<br />
1657<br />
15. Bukejs A. 2008. The first record of flea beetle Argopus nigritarsis (Gebler, 1823) (Coleoptera:<br />
Chrysomelidae) in Baltic and Fennoscandian fauna of Latvia. Acta Zoologica Lituanica,18 (1): 71-73. ISSN<br />
1392 - 1657<br />
16. Bukejs A. 2008. Hermaeophaga mercurialis (Fabricius, 1792) – a new genus and species of flea beetle<br />
(Coleoptera: Chrysomelidae) in the Latvian fauna. Baltic Journal of Coleopterology, 8 (1): 69-73. 2008.<br />
ISSN 1407 - 8619<br />
17. Bukejs A., Balalaikins M. Ground beetles (Coleoptera: Carabidae) of wheat agrocenosis in Latvia. Acta<br />
Zoologica Lituanica, 18 (2): 134-138. ISSN 1392 - 1657<br />
18. Bukejs A. 2008. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) in the fauna of<br />
Latvia. 1. Genus Chaetocnema Stephens, 1831. Acta Zoologica Lituanica, 18 (3): 191-197. ISSN 1392 -<br />
1657<br />
19. Bukejs A. 2008. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) of Latvian fauna. 2.<br />
Genus Phyllotreta Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 18 (3): 198-206. ISSN 1392 - 1657<br />
7. P. 16
7. pielikums<br />
20. Bukejs A., Barševskis A. 2008. New leaf-beetle species, Cryptocephalus solivagus Leonardi & Sassi, 2001<br />
(Coleoptera: Chrysomelidea) in the Lithuanian fauna. Acta Zoologica Lituanica, 18 (4): 267-269. ISSN 1392<br />
- 1657<br />
21. Bukejs A. 2008. The history of investigations of Chrysomelidae sensu lato (Coleoptera) in Latvian fauna.<br />
Acta Biol.Univ.Daugavp., 8 (2): 283-287. ISSN 1407 - 8953<br />
22. Bukejs A., Balalaikins M. 2008.Faunistical records of the aquatic adephagous beetles (Coleoptera:<br />
Dytisciformia) in Latvia. Acta Biol.Univ.Daugavp., 8 (2): 273-283. ISSN 1407 - 8953<br />
23. Shavrin, A.V. & Anichtchenko, A.V. 2008. A contribution to the fauna of the beetle of subfamily Leiodinae<br />
Fleming, 1821 (Coleoptera, Leiodidae) in the Baikal region. Euroasian Entomological Journal, 7(2): 133-136.<br />
ISNN 1684 – 4866<br />
24. Shilenkov, V.G. & Anichtchenko, A.V. 2008. New species of Masuzoa Uéno, 1960 (Coleoptera, Carabidae,<br />
Trechini) from E Siberia. Euroasian Entomological Journal, 7(1): 16–18. ISNN 1684 – 486<br />
25. Vilks K., Pilats M. 2008. Notes on Recent Observations of Rare Longhorn Beetle Tragosoma depsarium<br />
(Linnaeus, 1767) (Coleoptera, Cerambycidae) in the Slītere National park, Latvia. Latvijas Entomologs, 46: 76-<br />
78. ISSN 0320-3743<br />
LZP atzītos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti<br />
1. Osipovs S., 2008. Adsorbcijas metodes izmantošana dažu vieglās un smagās darvas frakciju komponentu<br />
noteikšanai. Latvijas ķīmijas žurnāls, 2: 147-156. ISSN 0868-8249<br />
2. Osipovs S., 2008. Selection of the second adsorbent for sampling volatile organic compounds in the biomass<br />
gasification tar with the use of solid-phase adsorption. In: Schmid J., Grimm H.-P., Helm P., Grassi A. (Eds).<br />
Proceedings of the16th European Biomass Conference and Exhibition. Valencia, 02-06 June 2008, Spain,<br />
pp. 776-781.<br />
3. Soms J., Gruberts D., 2008. Sediment and Nutrient Supply in the Gully Catchments of the Daugava Valley.<br />
Lithuanian University of Agriculture Research papers VAGOS, 80 (33): 92 – 101. ISSN 1648-116X<br />
Konferenču tēzes<br />
1. Gorskis, M., Bellmont Gorska, V., 2008. Studying of chemistry as the Tool for Development of research<br />
Activity Skills. Conference „Chemija mokikloje – 2008”. Kaunas 11–12 February 2008 Lietuva. Book of<br />
Abstracts, pp.12-13.<br />
2. Gorskis, M., Krūmiņa, A., 2008. Опыт проведения, направленность и содержание единого<br />
государственного экзамена по химии в Латвии. Cnference „Chemija mokikloje – 2008”. Kaunas 11–<br />
12 February 2008 Lietuva. Book of Abstracts, pp. 30-37.<br />
3. Gorskis, M., 2008. Изучение химии, как инструмент развития исследовательских навыков учащихся.<br />
55-e Герценовские чтения по актуальным проблемам модернизации химического и<br />
естественнонаучного образования. S.Petersburg 02-05 April 2008 RUSSIA. Материалы<br />
конференции, стр.17-19.<br />
4. Gorskis, M., 2008. Реформирование системы подготовки учителей химии в контексте направленности<br />
Болонского процесса: опыт Латвии. Методологические и методические проблемы подготовки<br />
учителя химии на современном этапе: Материалы Международной научно-практической<br />
конференции. – Липецк: Липецкий государственный педагогический университет, – С. 69 – 75.<br />
5. Gorskis, M., 2008. Опыт подготовки будущих учителей химии к организации исследовательской<br />
деятельности учащихся в области экологии. Материалы IV Всероссийского научно-методического<br />
семинара с международным участием. – Санкт-Петербург: Крисмас+, 2008. – С. 372 – 374.<br />
6. Gorskis, M., 2008. Ķīmijas skolotāju sagatavošanas programmas attīstība Daugavpils Universitātē.<br />
Starptautiskas zinātniski metodiskas konferences “Ķīmijas izglītība 2008” rakstu krājums. Rīga, LU<br />
Akadēmiskais apgāds, -33.-36. lpp.<br />
7. Gruberts, D., Soms, J., 2008. Plūdu riska novērtējums klimata izmaiņu kontekstā Daugavas tecējuma<br />
Naujenes-Jersikas posmā. Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences rakstu krājums “Klimata<br />
mainība un ūdeņi”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -51.-52.lpp.<br />
8. Iliško, E., Soms, J., 2008. Lazdukalna upītes (dabas parks „Daugavas loki”) ielejas ģeomorfoloģiskais<br />
raksturojums. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. –Daugavpils,<br />
DU akad.apgāds „Saule”, 2008. -32.lpp.<br />
9. Jurevičs, P., Soms, J., 2008. Ūdens vides fizikāli-ķīmisko parametru un biogēnu koncentrācijas sezonālās<br />
izmaiņas Briģenes ezerā. Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija.<br />
Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -72.-73.lpp.<br />
7. P. 17
7. pielikums<br />
10. Kirilova, J., Gorskis, M., Solomennikova, I., 2008. Information Technologies in Organic Chemistry Teaching<br />
at Daugavpils University. 4th International Conference on Chemistry and Chemical Education, Minsk 8-<br />
10 April 2008, Belarus. Book of Abstracts, p.51.<br />
11. Kirilova, J., 2008. Fluorescent analysis of Chernobyl clean-up workers blood plasma albumin 20 years after<br />
radiation exposure. RSU zinātniskā konference 13.-14.03.2008. konferences tēžu krājums. Rīga, Latvija,<br />
p.69.<br />
12. Kirilovs, G., Beļakovs, C., Kirilova, J., Kalniņa, I., Gerbreders, V., 2008. Spectroscopic and structural<br />
characterization of benzanthrone dyes crystals. In: The 15th International Conference on Luminescence<br />
and Optical Spectroscopy of Condensed Matter (ICL’08). Lyon, 07-11 July 2008, France. Book of<br />
Abstracts, p. 236.<br />
13. Kirilova, J., 2008. Synthesis and study of substituted amidinobenzathrones. In: The 2nd International<br />
Symposium on Organic Chemistry. Sofia, 13-16 December 2008, Bulgaria. Book of Abstracts, p. 67<br />
14. Kozlovska, V., Soms, J., 2008. Mazo HES ietekme uz upīšu ekosistēmām: dabas lieguma „Jaša” piemērs.<br />
Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –<br />
Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -81.-82.lpp.<br />
15. Laizāns, K., Soms, J., 2008. Biogēnu un sanešu materiāla pārnese no nelieliem sateces baseiniem uz<br />
uztverošajām ūdenstecēm dabas parkā „Daugavas loki”. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās<br />
zinātniskās konferences tēzes. –Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 2008. -31.lpp.<br />
16. Osipovs, S., 2008. Effectiveness of the second sorbent in sampling biomass gasification tar with the use of<br />
solid-phase adsorption. In: International conference „Eco-Balt-2008”. Rīga, 15-16 June 2008, Latvija.<br />
Book of abstracts, pp.101-102.<br />
17. Osipovs, S., 2008. Analysing of tar using GC-MS obtained in synthesis gas from peat gasification in<br />
Latvia. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. –Daugavpils, DU<br />
akad.apgāds „Saule”, 2008. -36.lpp.<br />
18. Osipovs, S., 2008. Use of two different solid-phase sorbents for sampling tar in gas obtained from peat<br />
gasification in Latvia. In: 35 th International Symposium on Environmental Analytical Chemistry. Gdansk,<br />
22 - 27 June 2008, Poland. Book of abstracts, p.337.<br />
19. Osipovs, S., 2008. Comparison of two methods for sampling tar in the gas obtained from peat gasification in<br />
Latvia. In: International Symposium on Green Chemistry for Environment and Health. Münich, 13-27<br />
October 2008, Germany. Book of abstracts, P 52.<br />
20. Osipovs, S., 2008. Comparison of two methods for sampling tar in the gas obtained from peat gasification in<br />
Latvia. In: International Life Sciences Student's Conference. Warsaw, 10-14 September 2008, Poland.<br />
Book of abstracts, p 58.<br />
21. Paidere, J., Škute, A., 2008. Rotifera communities of floodplain lakes of the river Daugava (Latvia). In: III<br />
Regional school-conference of young scientists “Water environment and spatial natural complexes: study,<br />
use and protection”. Petrozavodsk, 26-28 August 2008 Republic of Karelia, Russia. Book of Abstracts,<br />
pp.115-120.<br />
22. Solims, I., Soms, J., Šlivka, H., 2008. ĢIS risinājumi ģeoloģiskā riska analīzē un ģeoloģiskā potenciāla<br />
novērtēšanai pašvaldību teritorijas plānojumu vajadzībām Daugavpils rajonā. Latvijas Universitātes<br />
66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds,<br />
2008. -141.-142.lpp.<br />
23. Soms, J., Grišanovs, A., 2008. ArcGIS pielietojums augsnes erozijas iespējamības novērtēšanai ar USLE<br />
(Universal Soil Loss Equation). Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums<br />
“Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -143.-144.lpp.<br />
24. Soms, J., Škute, A., 2008. Ar GPS savietojama sonara un ģeotelpisko datu analīzes programmatūras<br />
izmantošanas iespējas ezeru batimetriskajā kartēšanā. Latvijas Universitātes 66.zinātniskās konferences<br />
tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -145.-145.lpp.<br />
25. Soms, J., 2008. Efemērās gravas un to veidošanos noteicošie ģeomorfoloģiskie faktori. Latvijas Universitātes<br />
66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU akad.apgāds,<br />
2008. -225.-228.lpp.<br />
26. Soms, J., 2008. Klimata mainība un augsnes erozijas procesu aktivizācija ziemas periodā. Latvijas<br />
Universitātes 66.zinātniskās konferences rakstu krājums “Klimata mainība un ūdeņi”. –Rīga, LU<br />
akad.apgāds, 2008. -121.-133.lpp.<br />
27. Soms, J., Kursīts, D., 2008. Daugavas senlejas Krāslavas – Naujenes posma gravu erozijas un nogāžu procesu<br />
veidotie reljefa kompleksi. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. –<br />
Daugavpils, DU akad.apgāds „Saule”, 2008. -32.lpp.<br />
28. Soms, J., 2008. Impact of the climate change-induced runoff formation in winter on the soil erosion and<br />
sediment yield from gully catchments. In: COST 634 International Conference “On- and Off-site<br />
7. P. 18
7. pielikums<br />
Environmental Impacts of Runoff and Erosion”. Aveiro, 30 June - 04 July 2008, Portugal. Book of<br />
abstracts, p.63.<br />
29. Soms, J., 2008. Re-Activation of Erosion Processes in Permanent Gullies as Geomorphic Response to<br />
Extreme Rainfall Event. In: 12th Biennial Conference of Experimental and Representative Basins (ERB)<br />
2008 “Hydrological Extremes in Small Basins”. Krakow, 18-20 September 2008, Poland. Book of<br />
abstracts, pp.341-344.<br />
30. Soms , J., 2008. Sediment and nutrient supply associated with soil erosion in the gully catchments. In:<br />
International Conference “Soil in Sustainable Environment”. Kaunas, 24-26 September 2008, Lithuania.<br />
Book of abstracts, p.31.<br />
31. Šeršņova, J., Soms, J., 2008. Ainavu struktūras vēsturiskās izmaiņas Rāznas nacionālajā parkā. Latvijas<br />
Universitātes 66.zinātniskās konferences tēzes. Sējums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne”. –Rīga, LU<br />
akad.apgāds, 2008. -154.-155.lpp.<br />
32. Škute, A., 2008. Ihtiocenozes daudzveidības dinamikas analīze Rāznas ezerā. Latvijas Universitātes<br />
66.zinātniskās konferences rakstu krājums “Klimata mainība un ūdeņi”. –Rīga, LU akad.apgāds, 2008. -<br />
135.-139.lpp<br />
33. Škute, A., Gruberts, D., Soms, J., Paidere, J., 2008. Ecological and Hydrological Functions of the Biggest<br />
Natural Floodplain in Latvia (abstract). In: International conference Ecohydrological Processes and<br />
Sustainable Floodplain Management, Lodz, 19-23 May 2008, Poland. Book of Abstracts, - p.48.<br />
34. Volkova, A., Gorskis, M., 2008 Dažādu līmeņu uzdevumu izmantošana skolēnu sasniegumu vērtēšanā<br />
ķīmijas apgūšanā pamatskolā. Starptautiskas zinātniski metodiskas konferences “Ķīmijas izglītība<br />
2008”rakstu krājums. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, -129.-133. lpp.<br />
35. Zvagule, T., Brūvere, R., Kalniņa, I., Gabruševa, N., Kirilova, J., Kurjan,e N., Šķester,s A., Kirilovs, G.,<br />
2008. Conformational changes of blood plazma albumin in humans exposed to ionizing radiation. In: The<br />
33rd FEBS Congress and 11th IUBMB Conference „Biochemistry of Cell Regulation”. Athens, June 28 -<br />
July 03 2008, Greece. Book of Abstracts, p. 191.<br />
36. Barševskis A. 2008. Vaboles reālajā un virtuālajā pasaulē. Zinātniskais seminārs: „Kukaiņi reālajā un<br />
virtuālajā vidē”, Daugavpils, 2008. g. 5. – 6. jūnijs., 6. lpp.<br />
37. Barševskis A. 2008. Māņkoksņgraužu (Oedemeridae) dzimtas fauna Latvijā. Daugavpils Universitātes 50.<br />
starptautiskās zinātniskās konferences tēzes,Daugavpils, 2008.g. 15.-17.maijs, DU akadēmiskais apgāds<br />
„Saule”, 2008, 7 lpp.<br />
38. Laiviņš M., Evarts-Bunders P., Rudzīte L. 2008. Baltā āmuļa Viscum album L. izplatības dinamika Latvijā –In:<br />
Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātnes. LU. 66. zinātniskās konferences tēžu krājums. 97 – 98 lpp.<br />
39. Evarts-Bunders P. 2008. Krūmu čužas 9Pentaphylloides fruticosa (L.) O. Schwarz) pētījumi Dabas liegumā<br />
‘Čužu purvs’. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils, 2008.<br />
gada 15. – 17. maijs, 20. lpp.<br />
40. Evarts-Bunders P. 2008. The flora of Daugavpils city. –In: 22nd expedition of Baltic Botanists. Abstracts and<br />
excursion guides, p.13.<br />
41. Suško U. 2008. 19. gadsimta botāniskie pētījumi Dienvidaustrumlatvijā. Daugavpils Universitātes 50.<br />
starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils, 2008. gada 15. – 17. maijs,14. – 15. lpp.<br />
42. Bambe B., Āboliņa A., Suško U. 2008. Bryophytes in southeast part of Latvia. 22nd Expedition of Baltic<br />
Botanists. Abstracts and Excursion Guides, Daugavpils, 14-17 July, 2008., 11. – 12. lpp.<br />
43. Suško U. 2008. Macrophyte flora and vegetation of Lake Riču. 22nd Expedition of Baltic Botanists. Abstracts<br />
and Excursion Guides, Daugavpils, 14-17 July, 2008., 64 – 67. lpp.<br />
44. Suško U. 2008. The Pilskalnes Siguldiņa Nature Reserve: Botanical Excursion Guide. 22nd Expedition of<br />
Baltic Botanists. Abstracts and Excursion Guides, Daugavpils, 14-17 July, 87 – 92. lpp.<br />
45. Jurševska G. 2008. Retās plaukšķeņu (Silene L.) ģints sugas Daugavpils pilsētas teritorijā. (tēzes) – In:<br />
Latvijas Universitātes 66. konferences ‘Ģeogrāfija, Ģeoloģija, Vides zinātne. – Rīga: LU Akadēmiskais<br />
apgāds, 74 – 75 lpp.<br />
7. P. 19
7. pielikums<br />
46. Jurševska G. 2008. Liepu (Tilia Mill.) ģints taksonomiskās problēmas Latvijā. In: Daugavpils Universitātes 50.<br />
starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. – Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds<br />
„Saule”, 15 lpp.<br />
47. Jurševska G. & Kavriga N. 2008. Rare taxa of the genus Caryophyllaceae in the Daugavpils’ flora. In : 22 nd<br />
Expedition of Baltic Botanists. Abstracts and Excursion Guides. - Daugavpils University Academic Press<br />
„Saule”, 22 – 23 pp.<br />
48. Rutkovska S. & Jurševska G. 2008. Invazive arboreal species of Rosaceae family in the Daugavpils city<br />
(Latvia). In: NEOBIOTA: Towards a Synthesis 5 th European Conference on Biological Invasions. – Prague,<br />
107 pp.<br />
49. D.Pilāte. Moricsalas sauszemes gliemežu fauna. DU jubilejas konference. Daugavpils, Latvija, 15.-17.maijs<br />
2008., 5.lpp.<br />
50. V.Pilāts, D.Pilāte, I.Dzalba. The use of nest boxes in fat dormouse (Glis glis) survey and monitoringi in Gauja<br />
National Park, Latvia – the first rezults. The 7th International Dormouse Conference. Shipham, Somerset,<br />
Great Britain, 25.-30.September 2008., 27 pp.<br />
51. Indrikis Krams & Tatjana Krama. Are two types of alarm calls of flycatchers enough to base their mobbing<br />
behavior on two major strategies? The Communication by Animals, 2nd International Conference. August<br />
12-15, 2008, the Campus of Oregon State University, Corvallis, Oregon, U.S.A.<br />
52. Dina Cīrule: Haematological health indices, blood parasites, habitat quality and reproductive success of<br />
Siberian tits Parus cinctus breeding in northern Finland. The Swedish-Estonian-Finnish-Latvian seminar on<br />
Reproductive Biology and Climate Change. December 8-9, 2008, Laitse, Estonia. Report of the Centre of<br />
Evolutionary Biology, Uppsala University (in press).<br />
53. Indrikis Krams: Group effect in nest defence behaviour of breeding pied flycatchers, Ficedula hypoleuca. The<br />
Swedish-Estonian-Finnish-Latvian seminar on Reproductive Biology and Climate Change. December 8-9,<br />
2008, Laitse, Estonia. Report of the Centre of Evolutionary Biology, Uppsala University (in press).<br />
54. Inese Kivleniece: Simultaneous increase in atractiveness and immunity in mealworm beetle males Tenebrio<br />
molitor after the immune challenge. The Swedish-Estonian-Finnish-Latvian seminar on Reproductive<br />
Biology and Climate Change. December 8-9, 2008, Laitse, Estonia. Report of the Centre of Evolutionary<br />
Biology, Uppsala University (in press).<br />
55. Tatjana Krama: Fattening strategies of wintering great tits (Parus major) support the optimal body mass<br />
hypothesis under conditions of extremely low ambient temperature. The Swedish-Estonian-Finnish-Latvian<br />
seminar on Reproductive Biology and Climate Change. December 8-9, 2008, Laitse, Estonia. Report of the<br />
Centre of Evolutionary Biology, Uppsala University (in press).<br />
56. Miķelsone A., Grauda D., Stramkale V., Kokina I., Rashal I. Use of vitamins and flax seed extract to improve<br />
regeneration capacity of oil flax variety ‘Lirina’ calli culture. 50 th International Scientific Conference of<br />
Daugavpils University, Daugavpils, Latvia, 15-17 May, 2008. Book of Abstracts,. 9-10.pp<br />
57. Grauda D., Kokina I., Lapiņa L., Miķelsone A., Rashal I. Barley and wheat anther culture optimization for<br />
obtaining of double haploid lines. The International Scientific Conference “Development of Plant Breeding<br />
and Crop Management in Time and Space”, Priekuli, Latvia, 16-18 July, 2008. Programme and Abstracts,<br />
47. pp<br />
58. Kokina I., Rashal I. Results of the Monitoring of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in the<br />
Latgale region of latvia in 2007. International Plant Protection Conference, Druskininkai, Lithuania, 10-12<br />
September, 2008.<br />
59. Barševskis A. Vaboles reālajā un virtuālajā pasaulē. Zinātniskais seminārs: „Kukaiņi reālajā un virtuālajā<br />
vidē”, Daugavpils, 2008. g. 5. – 6. jūnijs., 6. lpp<br />
60. Barševskis A. Māņkoksņgraužu (Oedemeridae) dzimtas fauna Latvijā. Daugavpils Universitātes 50.<br />
starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, Daugavpils, 2008.g. 15.-17.maijs, DU akadēmiskais apgāds<br />
„Saule”, 2008, 7 lpp<br />
7. P. 20
7. pielikums<br />
61. Bukejs A. A review and biogeographical peculiarity of the flea beetles of a genus Chaetocnema Steph.<br />
(Coleoptera: Chrysomelidae) of Latvian fauna. Abstracts of the 50th International Scientific Conference of<br />
Daugavpils University. Daugavpils, Latvija, 15.-17.05. 2008. 8 pp<br />
62. Bukejs A. Lapgraužu apakšdzimtas Cryptocephalinae Gyllenhal, 1813 (Coleoptera: Chrysomelidae) Latvijas<br />
faunas apskats un bioģeogrāfiskās īpatnības. Latvijas Universitātes 66. Zinātniskās konferences referātu tēzes:<br />
Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne. LU, Rīga, Latvija, 31.01.2008, , 2008.35-37 pp<br />
63. Bukejs A. Some little-known flea-beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) in the Latvian fauna.<br />
Programme & Abstracts. VII Symposium of Baltic Coleopterologists. Hyytiälä, Finland, 3 rd -6 th September,<br />
2008. 12. pp<br />
64. Nitcis M., Lazdāns D. Using GIS tools to develop management plans of specially protected nature territories,<br />
Latvia (Latgale region). Geoinformatics Forum Salzburg 2008 Geospatial Crossroads @ GI_Forum,<br />
Austrija, Zalcburga 31.06 – 03.07.2008<br />
65. Nitcis M., Lazdāns D. Integration of gis courses in environmental science and environmental planning study<br />
programmes in Daugavpils University 3-rd international scientific conference, Applied Information and<br />
Communication Technology, (AICT). Latvija, Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, 10.04.2008 -<br />
12.04.2008<br />
66. Pēterhofs E. 2008. Īpaši aizsargājamās putnu sugas krasta kāpu aizsargjoslā: populāciju stāvoklis,<br />
apdraudējumi, iespējamie aizsardzības pasākum. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās<br />
konferences tēzes. Daugavpils, 2008. gada 15. – 17. maijs, 24 lpp<br />
67. Valainis U. 2008. Lepturinae apakšdzimtas (Coleoptera: Cerambycidae) Latvijas faunas apskats. Abstracts of<br />
the 50th International Scientific Conference of Daugavpils University. DU, Saule, 8. lpp<br />
7. P. 21
8. pielikums<br />
Bakalaura studiju programmas ”Ķīmija” bakalaura darbu vērtēšanas<br />
kritēriji un vērtēšanas veidlapas paraugs<br />
Bakalaura darba nosaukums:<br />
Darba autors<br />
Darba vadītājs<br />
Darba recenzents<br />
Bakalaura studiju programma „Ķīmija”<br />
BAKALAURA DARBA VĒRTĒŠANAS VEIDLAPA<br />
Vārds, Uzvārds st.apliecības Nr.<br />
amats zin. grāds Vārds, Uzvārds<br />
amats zin. grāds Vārds, Uzvārds<br />
A. Vispārīgais vērtējums (A un B daļu aizpilda recenzents)<br />
Bakalaura darba atbilstība<br />
1. BSP „Ķīmija” studiju programmai:<br />
1.1. atbilst<br />
1.2. neatbilst<br />
2. Bakalaura darba līmenim:<br />
2.1. atbilst<br />
2.2. neatbilst<br />
B. Pamata novērtējums<br />
B. 1. Darba struktūra un saturs, max. 38 punkti (vērtējums: 0 – kritērijs nav izpildīts; 1 – kritērijs<br />
izpildīts daļēji; 2 – kritērijs izpildīts pilnīgi; pēc recenzenta ieskatiem katra kritērija izpildi var vērtēt arī<br />
detalizētāk, piešķirot vērtējumus 0 – 0,5 – 1 – 1,5 – 2; veikto pētījumu apjoms tiek vērtēts 0 līdz 4 p.)<br />
Punkti Kritēriji<br />
0 – 2 darba tēmas izvēles motivācija un aktualitāte, tās saistība ar ķīmijas vai tās apakšnozaru<br />
konkrēta jautājuma vai problēmas izpēti<br />
0 – 2 darba koncepcijas vai hipotēzes formulējums<br />
0 – 2 darba mērķis un tā atbilstība izvēlētajai tēmai<br />
0 – 2 darba uzdevumi un to atbilstība problēmas / pētījuma jautājuma būtībai un darba mērķim<br />
0 – 2 darba struktūra, nodaļu plānojums, izklāsta loģiskums<br />
0 – 2 ir ievērota optimāla attiecība starp darba teorētisko daļu un praktisko daļu<br />
0 – 2 literatūras apskatā darba tēma atspoguļota pilnīgi, tās iztirzājums ir loģisks, ir analizēti<br />
nozīmīgākie publicētie darbi par konkrēto problēmu vai pētījumu objektu, autors ir<br />
izmantojis informāciju no jaunākajām publikācijām Latvijā un ārzemēs par pētāmo<br />
problēmu vai objektu<br />
0 – 2 literatūras apskatā ir norādes par izmantoto datu, faktu un ideju autoriem un avotiem,<br />
informācijas avoti ir izmantoti korekti<br />
0 – 2 izmantoto metožu atbilstība darba uzdevumiem un piemērotība rezultātu ieguvei,<br />
pieejamo resursu optimāla izmantošana<br />
0 – 2 materiālu un pētījumu metožu apraksts ir pietiekami detalizēts, lai pilnībā varētu atkārtot<br />
autora pētījumus un pārbaudīt pētījumu rezultātus<br />
0 – 4 veikto pētījumu apjoms (pētījumu gaitā aptvertā teritorija, iegūtais faktu vai datu apjoms),<br />
0 – 2 iegūto rezultātu atbilstība problēmas / pētījuma jautājuma būtībai, pielietotajām pētījumu<br />
metodēm, darba mērķim, uzdevumiem<br />
0 – 2 iegūto rezultātu oriģinalitāte vai zinātniskā novitāte<br />
8. P. 1
8. pielikums<br />
0 – 2 prasību ievērošana attiecībā uz darbā iegūto datu statistisko apstrādi, reprezentativitātes<br />
izvērtējumu un rezultātu vai konstatēto likumsakarību ticamības pārbaudi<br />
0 – 2 secinājumu lakoniskums un loģiskums, to atbilstība darba mērķim, saistība ar darbā<br />
izklāstītajiem rezultātiem un to analīzi<br />
0 – 2 iegūto rezultātu nepilnību un to cēloņu apzināšana, ir iezīmēti turpmāk veicamie pētījumu<br />
virzieni vai uzdevumi<br />
0 – 2 izmantotās literatūras un citu informācijas avotu apjoms, to saistība ar darba tēmu, mērķi<br />
un uzdevumiem<br />
0 – 2 pielikumos ievietotā materiāla noformējuma kvalitāte, tā saistība ar darba rezultātiem<br />
B.2. Darba tehniskais noformējums, max. 22 punkti (vērtējums: 0 – kritērijs nav izpildīts; 0,5 –<br />
kritērijs izpildīts daļēji; 1 – kritērijs izpildīts pilnīgi; par darba tehniskā noformējuma prasībām<br />
vērtējums ir no 0 līdz 4 p.)<br />
Vērtēšanas<br />
priekšmets<br />
Vispārīgās darba<br />
tehniskā noformējuma<br />
prasības<br />
Literatūras un citu<br />
informācijas avotu<br />
izmantošana<br />
Punkti<br />
Kritēriji<br />
0 – 1 Darba komplektācijas (nodaļas, apakšnodaļas u.t.t.) atbilstība<br />
saturam<br />
0 – 1 Atbilstošs iesējums<br />
0 – 1 Titullapa noformēta pareizi<br />
0 – 1 Kopsavilkums latviešu valodā noformēts atbilstoši prasībām<br />
0 – 1 Kopsavilkums angļu valodā noformēts atbilstoši prasībām<br />
0 – 1 Satura rādītājs noformēts atbilstoši prasībām<br />
0 – 1 Darba ilustratīvais noformējums atbilst tehniskajām prasībām,<br />
ilustratīvais materiāls ir kvalitatīvs<br />
0 – 1 Ilustratīvais materiāls raksturo pētījumu un ir saistīts ar tekstu,<br />
tekstā ir norādes uz attēliem<br />
0 – 1 Pielikumos ievietotais materiāls ir saistīts ar tekstu, tekstā ir<br />
norādes uz pielikumiem<br />
0 – 1 Tabulu noformējums atbilst tehniskajām prasībām, vienādojumu<br />
un formulu noformējums un skaidrojums atbilst tehniskajām<br />
prasībām<br />
0 – 1 Kartogrāfiskais materiāls ir kvalitatīvs un noformēts atbilstoši<br />
prasībām (mērogs, kompozīcija u.t.t.)<br />
0 – 4 Ir ievērotas kopējās darba tehniskā noformējuma prasības (lappušu<br />
numerācija, nodaļu un apakšnodaļu nosaukumi, rindstarpas,<br />
piemales jeb attālumi no lapas malām līdz tekstam u.c.)<br />
0 – 1 Atsauces uz avotiem noformētas atbilstoši tehniskā noformējuma<br />
prasībām<br />
0 – 1 Tekstā ievietoto atsauču atbilstība literatūras sarakstam,<br />
tajā iekļauti visi tekstā citētie darbi<br />
0 – 1 Literatūras saraksts noformētas atbilstoši tehniskā noformējuma<br />
prasībām<br />
Valoda 0 – 1 Valoda gramatiski un stilistiski pareiza<br />
0 – 1 Svešvārdu un terminu pareizs un pamatots lietojums<br />
0 – 1 Kopsavilkums angļu valodā sagatavots gramatiski un stilistiski<br />
pareizā valodā<br />
0 – 1 Saīsinājumiem un apzīmējumiem sniegti paskaidrojumi<br />
Punktu skaits pamata vērtējumā<br />
(B.1. Darba struktūra un saturs + B.2. Darba<br />
tehniskais noformējums)<br />
Kopā B:<br />
recenzenta paraksts datums<br />
8. P. 2
C. Darba aizstāvēšana (vērtējums: 0 – 5; max. 15 punkti)<br />
C.1. Uzstāšanās<br />
C.2. Atbildes uz jautājumiem, sava viedokļa pamatošana<br />
C.3. Demonstrējamā materiāla kvalitāte un izmantošana<br />
Kopā C:<br />
8. pielikums<br />
D. Papildus vērtējums (max. 15 punkti) (D daļu aizpilda darba vadītājs)<br />
Premiālie punkti pēc noslēguma komisijas uzskatiem var tikt piešķirti:<br />
a) līdz 7 punktiem par studiju vai bakalaura darba rezultātu aprobāciju, uzstājoties ar referātu zinātniskajā<br />
konferencē, simpozijā, kongresā; (3 - starptautiska rakstura, ja konferences darba valoda ir bijusi svešvaloda;<br />
2 - Latvijas mēroga (LU, RTU, vai citu augstskolu rīkotās konferences, ja konferences darba valoda nav bijusi<br />
svešvaloda); 1 – DU rīkotās konferences, ja konferences darba valoda nav bijusi svešvaloda)<br />
b) līdz 3 punktiem par studiju vai bakalaura darba rezultātu publicēšanu konferenču tēžu krājumos; (2 -<br />
starptautiska rakstura, ja tēzes publicētas svešvalodā; 1 - Latvijas mēroga, ja tēzes publicētas latviešu valodā;<br />
0,5 – vietējā DU konference, ja tēzes publicētas latviešu valodā)<br />
c) līdz 3 punktiem par studiju, bakalaura vai maģistra darba rezultātu publicēšanu zinātniskajā periodikā; (3 -<br />
pirmais autors, 2 - otrais autors, 1 – trešais vai nākamais aiz trešā autora)<br />
d) līdz 2 punktiem par darbā izteiktu neordināru zinātnisku vai praktisku ideju.<br />
D.1. Konferences, simpoziji, kongresi<br />
D.2. Publikācijas konferenču tēžu krājumos<br />
D.3. Publikācijas zinātniskajā periodikā<br />
D.4.Papildus punkti<br />
Kopējais punktu skaits<br />
(pamata vērtējums B + darba<br />
aizstāvēšana C + papildus vērtējums D)<br />
Kopā D:<br />
= Vērtējums:<br />
Darbs netiek vērtēts, ja:<br />
a) vairāk par 7 dienām tiek nokavēts darba iesniegšanas termiņš neattaisnojošu iemeslu dēļ;<br />
b) darbs netiek aizstāvēts noteiktajā termiņā neattaisnojošu iemeslu dēļ;<br />
c) darbā izmantoti sveši pētījumu rezultāti un secinājumi bez atbilstošas atsauces.<br />
Kopējais darba novērtējums<br />
Vērtējums ballēs Punktu skaits<br />
10 (izcili) 90 80<br />
9 (teicami) 80 < 70<br />
8 (ļoti labi) 70 < 65<br />
7 (labi) 65 < 60<br />
6 (gandrīz labi) 60 < 55<br />
5 (viduvēji) 55 < 43<br />
4 (apmierinoši) 43 < 30<br />
3 (vāji) 30 < 20<br />
2 (ļoti vāji) 20 < 10<br />
1 (neapmierinoši) 10 <<br />
8. P. 3
9. pielikums<br />
Bakalaura studiju programmas ”Ķīmija” studējošo aptaujas anketas<br />
paraugs<br />
<strong>DAUGAVPILS</strong> <strong>UNIVERSITĀTE</strong><br />
ABSP “Ķīmija” 1.studiju gada studējošo 2011./2012. st.g. 1.semestra<br />
A P T A U J A<br />
Šī aptauja tiek veikta, lai vērtētu un turpmāk uzlabotu studiju kursu kvalitāti. Lūdzu, novērtējiet attiecīgā studiju<br />
kursa nodarbības formas rādītāju pēc 10 punktu sistēmas, apvelkot tabulā jūsu vērtējumam atbilstošo balli.<br />
Aprakstošajos punktos atbildiet īsi un kodolīgi! Aptauja ir anonīma. Aptaujas formas var saņemt un aizpildīt<br />
elektroniskā veidā, nosūtot pieprasījumu uz adresi sergejs.osipovs@du.lv. Pateicamies par atsaucību!<br />
Lekciju kurss<br />
Kritērijs<br />
Vērtējums<br />
Izcili Neapmierinoši<br />
Laika izmantošana 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Nodarbību struktūra 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Uzskates un izdales materiāli 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Vadīšanas metodes 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Tehniska aprīkojuma izmantošana 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Satura atbilstība programmai 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Saprotamība 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Lektora kontakts ar auditoriju 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Vielas izklāsta temps pārāk ātrs optimāls<br />
pieņemams, taču<br />
nedaudz par lēnu<br />
pārāk lēns<br />
Jūsu piebildes par lekcijām (piem., patika uzskates līdzekļi, lektors runā pārāk klusi, lieto pārāk<br />
daudz svešvārdu, izceļas ar liekvārdību, zema valodas kultūra, telpā slikts apgaismojums un tml.)<br />
Laboratorijas drabi, praktiskie darbi un semināri<br />
Kritērijs<br />
Vērtējums<br />
Izcili Neapmierinoši<br />
Laika izmantošana 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Nodarbību struktūra 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Vadīšanas metodes 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Satura atbilstība programmai 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Saprotamība 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Lektora kontakts ar auditoriju 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
pārāk lēns<br />
Vielas izklāsta temps pārāk ātrs optimāls pieņemams, taču<br />
nedaudz par lēnu<br />
Zināšanu novērtēšana (kolokviji, testi, kontroldarbi, eksāmena darbs)<br />
Kritērijs<br />
Vērtējums<br />
Izcili Neapmierinoši<br />
Zināšanu vērtēšanas objektivitāte no pasniedzēja<br />
puses<br />
10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Pārbaudes formas apjoma atbilstība kursa saturam 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Citi priekšlikumi un ieteikumi lektoram<br />
Kurss kopumā Vai kurss veicināja Jūsu interesi un attīstīja izpratni par tajā aplūkotajām problēmām?<br />
10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
Kā Jūs vērtējat savu individuālo studiju darbu<br />
10 9 8 7 6 5 4 3 2 1<br />
9. P. 1
10. pielikums<br />
Bakalaura studiju programmas ”Ķīmija” absolventu aptaujas anketas paraugs<br />
<strong>DAUGAVPILS</strong> <strong>UNIVERSITĀTE</strong><br />
Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedra<br />
BSP “Ķīmija” 2014.g. absolventu<br />
A P T A U J A<br />
Šī aptauja tiek veikta, lai vērtētu un turpmāk uzlabotu bakalaura studiju programmas “Ķīmija” kvalitāti. Sniedziet, lūdzu, atbildes uz<br />
visiem jautājumiem. Aptauja ir anonīma un tiek garantēta katra respondenta sniegto atbilžu konfidencialitāte. Aptaujā iegūtie dati tiks<br />
izmantoti tikai apkopotā veidā. Jautājumos, kuros tiek piedāvāti vairāki atbilžu varianti, atbilstošo vai atbilstošās atbildes lūdzam<br />
atzīmēt. Aptaujas formas var saņemt un aizpildīt arī elektroniskā veidā, nosūtot pieprasījumu uz adresi sergejs.osipovs@du.lv.<br />
Pateicamies par atsaucību!<br />
1. Esmu absolvējis (-usi):<br />
a. .............................................................................................................................vidusskolu<br />
b. ............................................................................................................................. gadā<br />
c. ............................................................................................................................. rajonā (pilsētā)<br />
2. Kas Jums radīja interesi par ķīmijas zinātnes studijām?<br />
a. raksti avīzēs, žurnālos, informācija TV, informācija INTERNET vēstkopās (pasvītrojiet atbilstošo)<br />
b. skolotāju sniegtā informācija skolā<br />
c. cerēju, ka šajā studiju programmā būs interesantas studijas<br />
d. vēlme risināt aktuālas ekoloģiskās problēmas Latvijā un pasaulē<br />
e. vēlme strādāt ķīmijas vai atjaunojamo resursu apsaimniekošanas jomā pēc studiju beigšanas<br />
f. iespēja atrast darbu pēc studiju beigšanas<br />
g. interese par dabas zinātnēm vispār<br />
h. cits iemesls (lūdzu, norādiet to).......................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
3. Kas Jūs pamudināja iestāties ķīmijas zinātnes studiju programmā tieši Daugavpils Universitātē?<br />
a. šajā augstskolā studiju programmu izvēlēties man ieteica skolotāja (-s)<br />
b. šajā augstskolā studiju programmu izvēlēties man ieteica vecāki<br />
c. šajā augstskolā studiju programmu izvēlēties man ieteica paziņas, kas jau studē šajā programmā<br />
d. šo studiju programmu izvēlējos, jo par to man radās interese DU rīkotajā „Informācijas dienā”<br />
e. šo studiju programmu izvēlējos, jo par to man radās interese izstādē „Skola”<br />
f. šo studiju programmu izvēlējos, jo par to man radās interese, iepazīstoties ar informatīvo materiālu,<br />
kas bija sagatavots par programmu<br />
g. iespējas studēt par valsts budžeta līdzekļiem<br />
h. cits iemesls (lūdzu, norādiet to) ......................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
4. Kā Jūs, kas jau pabeiguši bakalaura studijas, vērtējat studiju programmu „Ķīmija” kopumā?<br />
a. teicami<br />
b. ļoti labi<br />
c. labi<br />
d. apmierinoši<br />
e. neapmierinoši<br />
5. Novērtējiet studiju programmas „Ķīmija” saturu un norādiet tās stiprās puses un vājās puses!<br />
stiprās puses vājās puses<br />
10. P. 1
10. pielikums<br />
6. Vai Jūs esiet apmierināts (-a) ar ķīmijas zinātnes studijām Daugavpils Universitātē?<br />
a. esmu apmierināts(-ta), jo .................................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
b. daļēji, jo ...........................................................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
c. neesmu apmierināts (-ta), jo ............................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
7. Kuri no programmā iekļautajiem studiju kursiem Jums šķita īpaši noderīgi izvēlētā studiju virziena<br />
apguvē un bija tieši saistīti ar nepieciešamo prasmju apguvi?<br />
a. visi studiju kursi ļāva apgūt turpmākajā darbībā nepieciešamās prasmes un pētījumu metodes<br />
b. ņemot vērā šo kursu nozīmību izvēlētajā specialitātē, apjoms ir jāpalielina sekojošā studiju kursā (-os):<br />
......................................................................................................................................<br />
..............................................................................................................................................................<br />
c. uzskatu, ka studiju programmu ir jāpapildina ar sekojošu studiju kursu (-iem): ...........................<br />
................................................................................................................................................................<br />
d. Jūsu ieteikumi un komentāri ...........................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
8. Vai kāds no programmā iekļautajiem studiju kursiem Jums šķita ar izvēlēto studiju virzienu maz<br />
saistīts un nevajadzīgs?<br />
a. visi studiju kursi bija saskaņoti ar studiju programmu un vajadzīgi<br />
b. uzskatu, ka apjoms ir jāsamazina sekojošā studiju kursā (-os): .....................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
c. uzskatu, ka no studiju programmas ir jāizņem sekojošs studiju kurss (-i): ....................................<br />
..........................................................................................................................................................<br />
d. Jūsu ieteikumi un komentāri ...........................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
9. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem un viņu sniegto atbalstu studiju laikā?<br />
Vērtēšanas kritērijs Docētāju vārds, uzvārds<br />
a. sadarbība bija teicama, vajadzības gadījumā no<br />
mācībspēkiem vienmēr varēju saņemt atbalstu<br />
pilnīgākai zināšanu izpratnei vai praktisko iemaņu<br />
apguvei<br />
b. sadarbība bija apmierinoša, pamatā varēju saņemt<br />
atbalstu no mācībspēkiem<br />
c. sadarbība bija neapmierinoša, neesmu saņēmis<br />
atbalstu no mācībspēkiem, kaut gan esmu to lūdzis<br />
d. Jūsu ieteikumi un komentāri ...........................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
10. Kā Jūs vērtējat akadēmiskās attiecības starp studējošajiem un docētājiem Daugavpils Universitātē?<br />
a. teicami, akadēmiskās attiecības starp studējošajiem un docētājiem ir koleģiālas<br />
b. apmierinoši, akadēmiskās attiecības starp studējošajiem un docētājiem ir diezgan rezervētas<br />
c. neapmierinoši, akadēmiskās attiecības starp studējošajiem un docētājiem ir ļoti distancētas<br />
d. Jūsu ieteikumi un komentāri ..........................................................................................................<br />
10. P. 2
10. pielikums<br />
................................................................................................................................................................<br />
11. Kā Jūs vērtējat akadēmisko dzīvi Daugavpils Universitātē?<br />
a. teicami, ir jūtams „universitātes gars”, jūtos lepns par piederību DU un fakultātei, akadēmiskā dzīve<br />
ārpus nodarbību laika bija daudzveidīga un saistoša<br />
b. apmierinoši, akadēmiskās dzīves notikumi ārpus nodarbību laika bija salīdzinoši maz un tie man šķita<br />
neinteresanti<br />
c. neapmierinoši, studiju laikā neizjutu piederību studentu saimei, akadēmiskās dzīves notikumi ārpus<br />
nodarbību laika nenotika<br />
d. Jūsu ieteikumi un komentāri akadēmiskās dzīves satura uzlabošanai ...........................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
12. Kā Jūs vērtējat studiju procesa ķīmijas zinātnē tehnisko nodrošinājumu? (datortehnika,<br />
programmatūra, zinātniskā mēraparatūra u.c.)<br />
a. teicami<br />
b. apmierinoši<br />
c. neapmierinoši<br />
d. Jūsu ieteikumi un komentāri, kas būtu jāuzlabo tehniskā nodrošinājuma jomā ............................<br />
................................................................................................................................................................<br />
13. Kā Jūs vērtējat studiju procesa vides zinātnē informatīvo nodrošinājumu? (periodika, mācību un<br />
zinātniskā literatūra, multimēdiju resursi, izdales materiāli u.c.)<br />
a. teicami<br />
b. apmierinoši<br />
c. neapmierinoši<br />
d. Jūsu ieteikumi un komentāri, kas būtu jāuzlabo informatīvā nodrošinājuma jomā .......................<br />
................................................................................................................................................................<br />
14. Kā Jūs vērtējat zināšanu pārbaudes sistēmu un tās objektivitāti ķīmijas zinātnes studiju<br />
programmā<br />
a. zināšanu pārbaude ir objektīva, tiek ņemts vērā studiju darbs semestra laikā un studenta ieguldījums<br />
studiju kursa apguvē, vērtējums atbilst zināšanām<br />
b. apmierinoši, zināšanu pārbaude kopumā ir objektīva, taču vērtējums ne vienmēr atbilst zināšanām<br />
c. neapmierinoši, zināšanu pārbaude ir neobjektīva, vērtējums neatbilst zināšanām<br />
d. Jūsu ieteikumi un komentāri, kas būtu jāuzlabo zināšanu vērtēšanas jomā ...................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
15. Kādā jomā Jūs plānojat iegūt darbu?<br />
a. esmu jau ieguvis darbu ar studiju programmu saistītā specialitātē<br />
i. darbs valsts iestādē (norādiet, lūdzu, iestādi, struktūrvienību un savu darbības jomu)<br />
.........................................................................................................................................................<br />
ii. darbs pašvaldībā (norādiet, lūdzu, pašvaldību, tās struktūrvienību un savu darbības jomu,)<br />
.........................................................................................................................................................<br />
iii. darbs privātā uzņēmumā (norādiet, lūdzu, uzņēmumu un savu darbības jomu)<br />
.........................................................................................................................................................<br />
b. plānoju iegūt darbu ar studiju programmu saistītā specialitātē<br />
i. valsts iestādē (norādiet, lūdzu, savu plānoto darbības jomu) .................................................<br />
ii. pašvaldībā (norādiet, lūdzu, savu plānoto darbības jomu) .....................................................<br />
iii. privātā uzņēmumā (norādiet, lūdzu, savu plānoto darbības jomu) .........................................<br />
c. esmu jau ieguvis darbu, taču ar studiju programmu nesaistītā specialitātē (norādiet, lūdzu, uzņēmumu<br />
vai institūciju un savu darbības jomu ..........................................................................<br />
..........................................................................................................................................................<br />
16. Vai Jūs plānojat turpināt studijas maģistrantūrā?<br />
a. plānoju turpināt studijas maģistrantūrā un iestāties DU MSP „Vidējās izglītības skolotājs (ķīmijas un<br />
bioloģijas)”<br />
10. P. 3
10. pielikums<br />
b. plānoju turpināt studijas maģistrantūrā un iestāties DU MSP „Vidējās izglītības skolotājs (ķīmijas un<br />
ģeogrāfijas)”<br />
c. plānoju turpināt studijas maģistrantūrā un iestāties LU MSP „Ķīmija”<br />
d. plānoju turpināt studijas maģistrantūrā un iestāties RTU MSP „Ķīmija”<br />
e. plānoju turpināt studijas maģistrantūrā un iestāties RTU MSP „Ķīmijas tehnoloģija”<br />
f. plānoju turpināt studijas maģistrantūrā un iestāties RTU MSP „Materiālu nanotehnoloģijas”<br />
g. plānoju turpināt studijas maģistrantūrā un iestāties ar dabaszinātnēm un dabas aizsardzību saistītā MSP<br />
ārzemēs (norādiet valsti) ...........................................................................................<br />
h. neplānoju turpināt studijas maģistrantūrā.<br />
17. Kādi bija patīkamākie, interesantākie vai saistošākie mirkļi/notikumi studiju laikā Daugavpils<br />
Universitātē?<br />
................................................................................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
18. Kāds bija visnepatīkamākais gadījums studiju laikā Daugavpils Universitātē?<br />
................................................................................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
19. Vai Jūs ieteiktu studēt ķīmijas zinātni Daugavpils Universitātē saviem draugiem, paziņām?<br />
a. jā, noteikti<br />
b. nē, jo ...............................................................................................................................................<br />
c. Jūsu ieteikumi un komentāri ...........................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
20. Citi Jūsu ieteikumi un novēlējumi studiju kvalitātes uzlabošanai ķīmijas zinātnes studiju<br />
programmā:<br />
................................................................................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
................................................................................................................................................................<br />
PALDIES PAR ATSAUCĪBU!<br />
10. P. 4
11. pielikums<br />
Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem<br />
11. P. 1
11. pielikums<br />
11. P. 2
11. pielikums<br />
11. P. 3
11. pielikums<br />
11. P. 4
Bakalaura studiju programmas „ĶĪMIJA”<br />
absolventi būs pieprasīti dažāda veida<br />
laboratorijās, jo pastāv šādu kvalificētu speciālistu<br />
trūkums, īpaši Latgales reģionā.<br />
Darbu var piedāvāt privātā ražošanas sektora<br />
uzņēmumi un darba devēji, kuri tieši iesaistīti<br />
atjaunojamo resursu pārvaldībā, piemēram,<br />
atkritumu apsaimniekošanā, biomasas izmantošanā<br />
un pārstrādē, atjaunojamo resursu, atjaunojamo<br />
energoresursu un bioresursu izmantošanā.<br />
Ņemot vērā mūsdienu tendenci palielināties<br />
pieprasījumam pēc dažāda veida specifiskām<br />
testēšanas metodēm dažādās ķīmijas, bioloģijas un<br />
medicīnas jomās, absolventi būs gatavi patstavīgi<br />
un kvalitatīvi veikt darbu jebkura veida testēšanas<br />
laboratorijā.<br />
Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām<br />
Papildināt zināšanas un iegūt jaunus draugus Tu vari<br />
kādā no ārzemju augstskolām, piesakoties ERASMUS<br />
studentu apmaiņas programmai.<br />
Vidusskolu absolventi!<br />
Gaidām Jūs mūsu universitātē!<br />
Papildus informāciju par studiju iespējām un iestāšanās<br />
noteikumiem Daugavpils Universitātē var iegūt, vēršoties<br />
DU Studiju daļā Vienības ielā 13, 216. kab. vai pa tālruni<br />
65421198, kā arī apmeklējot Daugavpils Universitātes<br />
mājas lapu www.du.lv. Informāciju jūs varat saņemt arī<br />
nosūtot pieprasījumu pa e-pastu Sergejs.Osipovs@du.lv<br />
12. pielikums<br />
ar apakšspecialitātēm<br />
Atjaunojamo resursu ķīmija<br />
vai<br />
Praktiskā bioanalītika<br />
12. P. 1
Latvijā un Eiropas Savienībā ir vajadzīgi akadēmiski<br />
izglītoti speciālisti, kuri būtu spējīgi veikt<br />
laboratorijas pētījumus un secināt par izejvielu<br />
kvalitāti, dot rekomendācijas par tehnoloģiska<br />
procesa uzlabošanu. Teorētiskās un praktiskās<br />
zināšanas, kas nepieciešamas šāda rakstura darba<br />
veikšanai, nodrošina ķīmijas studijas.<br />
Ja tev patīk veikt ķīmiskus eksperimentus un<br />
pētījumus, ja tu vēlies veicināt atjaunojamo resursu<br />
saprātīgu izmantošanu vai tevi interesē<br />
laboratoriskie izmeklējumi biomedicīnas sfērā, tad<br />
studiju programma „ĶĪMIJA” ir domāta tieši Tev!<br />
Tu vari apgūt ķīmijas zinātnes studiju<br />
programmu Daugavpils Universitātē<br />
Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātē.<br />
Studiju programmas „ĶĪMIJA” mācību procesu<br />
nodrošina:<br />
Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra;<br />
Anatomijas un fizioloģijas katedra;<br />
Ekoloģijas institūts;<br />
Sistemātiskās bioloģijas institūts;<br />
G.Liberta Inovatīvās mikroskopijas cents,<br />
kā arī citas struktūrvienības.<br />
Studijas notiek mūsdienīgi iekārtotās auditorijās.<br />
Laboratorijas ir aprīkotās ar modernām iekārtām, kas<br />
paredzētas kvalitatīva mācību procesa un pētījumu<br />
nodrošināšanai.<br />
Studiju ilgums bakalaura grāda iegūšanai ķīmijā ir 3 gadi.<br />
Studiju procesā Tu apgūsi padziļinātas teorētiskās un<br />
praktiskās zināšanas ķīmijā, iemācīsies strādāt ar dažādu<br />
laboratorijas tehniku, papildināsi savas zināšanas par<br />
atjaunojamo resursu apsaimniekošanu, kā arī iemācīsies<br />
veikt laboratoriskus izmeklējumus biomedicīnā.<br />
12. pielikums<br />
Studiju procesā iegūtās zināšanas tiek nostiprinātas<br />
individuālajos un grupu praktiskajos darbos<br />
analītiskās, neorganiskās, organiskās, vides ķīmijas<br />
un citās laboratorijās.<br />
Tev būs iespēja piedalīties zinātniskajos pētījumos,<br />
veikt ūdens, gāzu un biomasas izpēti, sintezēt jaunas<br />
fluorescentās vielas un pētīt to īpašības, kā arī veikt<br />
biomateriālu analīzi.<br />
Sekmīgi apgūstot studiju programmu, Tu kļūsi par<br />
starptautiski pieprasītu, konkurētspējīgu speciālistu<br />
Eiropas darba tirgū ar vispusīgām, mūsdienu<br />
līmenim atbilstošām zināšanām ķīmijā.<br />
Studiju beidzot, Tu vari turpināt mācības maģistra<br />
studiju programmās „Bioloģija” un „Vidējās<br />
izglītības skolotājs (ķīmijas un bioloģijas vai ķīmijas<br />
12. P. 2<br />
un ģeogrāfijas)” Daugavpils Universitātē, kā arī citās<br />
Eiropas augstskolās.
Change language