1 - Europa

esrb.europa.eu

1 - Europa

LV

25.4.2013. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 119/11

I. FINANSĒJUMA STRUKTŪRU UN AKTĪVU ATTĪSTĪBA

Pēdējos gados vērojamās finansējuma avotu un struktūru pārmaiņas nevar analizēt atrauti no pašreizējās ilgās krīzes

konteksta. Sakarā ar nopietniem traucējumiem kredītu un starpbanku tirgos un valstu un finanšu sistēmu ievainojamības

kontekstā, īpaši eurozonā, bankas pielāgojušas gan savu finansējuma struktūru, gan aktīvu portfeļus.

Salīdzinot finansējuma struktūru eurozonas ( 1 ) banku bilancēs 2011. gada beigās ar situāciju pirms finanšu krīzes (2005.

gada beigās), jāsecina, ka noguldījumi, izņemot citu monetāro finanšu iestāžu (MFI) noguldījumus, joprojām veido

procentuāli lielāko banku saistību daļu (sk. 1. att.). Turklāt kopš 2008. gada klientu noguldījumu īpatsvars banku saistībās

ir audzis, un vienlaikus pagarinājušies arī šo noguldījumu termiņi ( 2 ) (sk. I.3.1. sadaļu).

Avots: ECB un Eurostat.

1. attēls

Saistību sadalījums: 2005. gada un 2011. gada salīdzinājums

Kopš 2005. gada saistības ir pārstrukturētas, palielinot MFI savstarpējo noguldījumu īpatsvaru. Kā liecina finanšu darījumu

dati, noguldījumu apjoms kopš 2005. gada beigām pieaudzis par 12 %.

Taču jāatzīmē, ka šajā statistikas komponentā ietverts arī centrālo banku finansējums. Sakarā ar centrālo banku un citu

valsts pārvaldes iestāžu politikas reakciju uz kredītu un starpbanku tirgu situācijas pasliktināšanos centrālo banku un īpaši

Eurosistēmas finansējuma, kā arī valsts garantētu parāda instrumentu izmantošanas apjoms pēdējos gados būtiski

pieaudzis (sk. I.5. sadaļu).

Trešā svarīgākā pozīcija, kas veidoja 14 % no kopējām banku saistībām, ir ilgtermiņa parāda vērtspapīri. Runājot par

parāda vērtspapīriem, pēdējos gados banku finansējuma struktūrā bijusi vērojama tendence pieaugt nodrošinātā finansējuma,

t. sk. nodrošināto obligāciju, apjomam (sk. I.1. un I.2. sadaļu). Arī tirgus konfidences pasliktināšanās izraisījusi

pārrobežu starpbanku darījumu apjoma būtisku samazināšanos, kas atspoguļojās īsākos termiņos un augstākās aizņēmumu

procentu likmēs. Šādas segmentācijas pārmaiņas valstu robežās joprojām notiek.

Var secināt, ka nelielā apsekoto banku izlasē ( 3 ) saistību struktūras sastāva pārmaiņas atkarīgas no šo banku reitinga

(un netieši arī no valstu reitinga), jo ievainojamāko banku vai banku, kas darbojas ievainojamākās valstīs, gadījumā

( 1 ) Tā kā nav pieejami harmonizēti dati par visu ES, šī informācija attiecas tikai uz eurozonu.

( 2 ) Sk. ECB (2012a) publikāciju “Banku finansējuma finansējuma tendenču pārmaiņas” (Changes in bank financing patterns), 2012. gada

aprīlis.

( 3 ) Šie dati attiecas uz apsekojumu par aktīvu apgrūtinājumu un inovatīviem finansējuma veidiem, ko ESRK veica 2012. gada vasarā.

Sīkāku informāciju sk. VI sadaļā.