Ielaid dvēselē lēni - kalpot.lv

Ielaid dvēselē lēni - kalpot.lv Ielaid dvēselē lēni - kalpot.lv

from kalpot.lv More from this publisher

05.09.2013 Views

Ielaid dvēselē lēni Staru pa staram - Kristus Gaismas mirdzumu. /I.Balčūna/ Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars. (2. kor. 3:18) 2012. gada janvāra nogalē sagaidījām trešo starpkonfesionālo kristīgās dzejas almanahu ar nosaukumu “Kristus gaismas mirdzumā”. Iesiets cietajos vākos, Talsu tipogrāfijā. Ārējā vāka dizains - sudraba uzraksts uz balta pamata. 270 lappusēs apkopoti septiņdesmit latviešu kristīgo autoru no Latvijas u.c. darbi. Iespiests – LiePA. Izdevuma redkolēģija: Ilga Auza – idejas autore, Ērika Birzkopa – projekta vadītāja, Modris Zihmanis – redaktors, Laima Vincjūne – korektore, Uldis Baltutis – dizains, Diāna Sleže – foto grāmatas iekšvākam, Irina Tīre – foto 27.lpp., Pēteris Jaunzemis – 17 foto krājuma lappusēs. Izdevējs – LLRMK “Helikons” sadarbībā ar kristīgās dzejas autoriem, māksliniekiem u.c. Redaktors M. Zihmanis ievadā raksta (fragments): “Ieskatoties aizvadītajos gados, domāju, ka tieši kristīgās dzejas lasījumi mūsu pilsētas dievnamos ir rosinājuši ideju par šāda žanra literatūras apkopošanu grāmatā. 2008. gadā nāca klajā pirmais kristīgās dzejas almanahs DIEVS, GRIBU TEV SKANĒT…, bet 2010. gadā iznāca otrais – KĀP MĪLESTĪBAS KALNĀ -, līdzvērtīgs pirmajam. Tikko iznākušais kristīgās dzejas almanahs KRISTUS GAISMAS MIRDZUMĀ ir trešais šāda žanra krājums. Visus trīs krājumus ir apkopojusi un sakārtojusi Liepājas literātu un radošo mūziķu biedrības HELIKONS valdes priekšsēdētāja Ērika Birzkopa, kura ir arī Liepājas baptistu Ciānas draudzes locekle. Idejas autore ir Ilga Auza – ilggadēja Jaunliepājas bibliotēkas vadītāja.

Ielaid dvēselē lēni

Staru pa staram -

Kristus Gaismas mirdzumu.

/I.Balčūna/

Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti

Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars. (2. kor. 3:18)

2012. gada janvāra nogalē sagaidījām trešo starpkonfesionālo kristīgās dzejas

almanahu ar nosaukumu “Kristus gaismas mirdzumā”. Iesiets cietajos vākos, Talsu

tipogrāfijā. Ārējā vāka dizains - sudraba uzraksts uz balta pamata. 270 lappusēs

apkopoti septiņdesmit latviešu kristīgo autoru no Latvijas u.c. darbi. Iespiests –

LiePA.

Izdevuma redkolēģija: Ilga Auza – idejas autore, Ērika Birzkopa – projekta vadītāja,

Modris Zihmanis – redaktors, Laima Vincjūne – korektore, Uldis Baltutis – dizains,

Diāna Sleže – foto grāmatas iekšvākam, Irina Tīre – foto 27.lpp., Pēteris Jaunzemis –

17 foto krājuma lappusēs. Izdevējs – LLRMK “Helikons” sadarbībā ar kristīgās

dzejas autoriem, māksliniekiem u.c.

Redaktors M. Zihmanis ievadā raksta (fragments):

“Ieskatoties aizvadītajos gados, domāju, ka tieši kristīgās dzejas lasījumi mūsu

pilsētas dievnamos ir rosinājuši ideju par šāda žanra literatūras apkopošanu grāmatā.

2008. gadā nāca klajā pirmais kristīgās dzejas almanahs DIEVS, GRIBU TEV

SKANĒT…, bet 2010. gadā iznāca otrais – KĀP MĪLESTĪBAS KALNĀ -, līdzvērtīgs

pirmajam.

Tikko iznākušais kristīgās dzejas almanahs KRISTUS GAISMAS MIRDZUMĀ ir

trešais šāda žanra krājums. Visus trīs krājumus ir apkopojusi un sakārtojusi Liepājas

literātu un radošo mūziķu biedrības HELIKONS valdes priekšsēdētāja Ērika

Birzkopa, kura ir arī Liepājas baptistu Ciānas draudzes locekle. Idejas autore ir Ilga

Auza – ilggadēja Jaunliepājas bibliotēkas vadītāja.

..Garīgā sasaukšanās poēzijā liecina, ka kristīgā kaluma ļaudīm nav problēmu

saprasties gan sadzīvē, gan mākslā.

Salīdzinot redzamāko autoru iestrādes visos trijos dzejas almanahos, tātad ilgākā

laikposmā, nevar nepamanīt viņu profesionālo izaugsmi. ..Diemžēl visus publicēt

nebija iespējams, jo almanaha dzejas apcirkņi nav bezizmēra, bet dalībnieku skaits

audzis. Integrējot mūsu tematiski monolīto kristīgo dzeju vienotā krājumā, nevar

nepamanīt krāsaino dzejas tēlu mozaīku, kas varētu kļūt par pamatu kristīgās dzejas

izlasei. Padomāsim.”

Krājumā publicētie autori:

Vakar, 5. februārī, Liepājas Krusta ev. lut. draudzē notika trešā almanaha atvēršanas

pasākums. Vairāk par to publikācijās drīzumā.

Foto: Elīna Birziņa

“Mozus kāpa Sinaja kalnā, lai saņemtu baušļus, un Dieva Gaisma viņu apmirdzēja,

bet Kristus mūs, savu Baznīcu, aicina kāpt Mīlestības kalnā, kur pats mirst kaunpilnā

nāvē, mums atstājot Savu spožo uzvaru pār ļaunumu – un Savu Garu. Lai, ejot no

Ziemsvētkiem uz Lieldienām un darot visus par mācekļiem, Tā Kunga godība atspīd

ikvienam!”

Inga Audere

Mīļi sveicam Egineto dzejas konkursa uzvarētājus

Ievietoja Inga Audere - 2012. gada 2. februāris

Dārgie draugi!

Patiesi priecājamies, ka tieši Sveču dienā varam jums darīt zināmus dzejas konkursa

Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku rezultātus.

Piedalījās nedaudz vairāk kā 100 dzejas darbu, ko iesniedza pavisam 24

autori. Nominācijā priecīgākais Ziemsvētku dzejolis uzvarējuši:

“Kristus gaismas mirdzums” Inta Balčūna, “Uz Gaismu” Elita Bičevska *,

“Ziemassvētku zvaigzne” Jānis Keičs, ”janvāra diena” Harijs Krūze, “Es zināšu

vienmēr…” Daiga Lapāne un “snieg…” Gundega Salna. Tie ir darbi, kas saņēmuši

žūrijas augstāko novērtējumu, maksimālo punktu skaitu šajā konkursā, - galvenās

balvas ieguvēji.

Savukārt nominācijas Ziemsvētku vēstījums dzejā uzvarētāji tika noteikti konkursa 1.

kārtā:

“Kristus gaismas mirdzums” Inta Balčūna,

“Ziemassvētku brīnums” un “Lūgšana Ziemassvētkos” Džanette,

“Iesēj sirdī cerību..” Dženija Berķe,

“Uz Gaismu” Elita Bičevska,

“zem zvaigžņu spozmas” Elīna Birziņa,

“Šais garajos klusajos vakaros” Edvīns Jansons,

“Ziemassvētku zvaigzne” Jānis Keičs,

“Nejaušas dāvanas nemēdz būt..” Anita Kodore,

“janvāra diena” Harijs Krūze,

“Es zināšu vienmēr..” Daiga Lapāne,

“Mīlestības gaismā” Inese Lepše,

“Sirds sajūt mīlestību..” Ruta Pakalne,

“Es esmu Tevi jau redzējusi…” Ineta Petuhova,

“snieg…” un “māci mani Dievs sāpēt tā..” Gundega Salna,

“Dzīves sākums ir kā tukša lapa..” Santa Sirmā,

“Baltais miers” un “Pusnakts dziesmu izdziedāt” Māra Šnē,

“Ziemassvētku lūgšana” Ojārs Ulmanis,

“Egineto konkursam” Edita Viļuma *,

“Kungs mums ir Zvaigzni devis..” Daiga Vītola,

“tavs laiks iet tumsas atkāpšanās sliedēs..” un “varbūt ka mirdz cerības stari..”

Gundega Pētersone,

“es tevi apsveicu savos svētkos..” Iveta Mackare.

Mīļi sveicam!

Tā kā žūrijas dalībnieku viedokļi bija samērā atšķirīgi, ar gandarījumu jāsaka,

ka ikviens darbs katrā atsevišķā skatījumā ticis augsti novērtēts, kā cerējām.

Darbus vērtēja: mācītāji Arvīds Bobinskis, Viesturs Pirro, Mārtiņš Urdze (1. kārtā)

un literāti Andra Gaigala, Karīna Krieviņa, Ieva Samauska, Modris Zihmanis (2.

kārtu).

No sirds pateicamies konkursa dalībniekiem un atbalstītājiem un aicinām visus uz

svinīgu noslēguma pasākumu Liepājas Krusta baznīcas mazajā zālē, Kr. Valdemāra

7, svētdien, 5. februārī plkst. 16.30, kur mūs laipni gaidīs Krusta draudze, arī uz

dievkalpojumu plkst. 15.00.

Pasākuma pirmajā daļā notiks jaunā dzejas almanaha “Kristus Gaismas mirdzumā”

atvēršana, otrajā - konkursa uzvarētāju apbalvošana un dzejas lasījumi. Piedalīsies

LLRMK “Helikons” un “Baltā stunda” dzejnieki, mūziķi u.c.

Par vērtīgo balvu fondu pateicamies: Liepājas Universitātei, izdevniecībai LiePA;

biedrībai “Helikons”; biedrībai “Liepājas vācu-latviešu tikšanās centrs” un

dzejniekam K. Girgensonam. Dāvanas par dalību tiks pasniegtas arī tiem autoriem,

kuru darbi šoreiz netika nominēti. Un solītās veicināšanas balvas – jauniem

egineto.lv draugiem.

Sirsnīgs paldies arī Ievai Trimalniecei par konkursa izziņošanu un Draugiem.lv

Kristīgie pasākumi domubiedru grupas diskusiju sadaļai.

Uz tikšanos dzejā un sadraudzībā!

*

Vēl tikai durvis jāatver…

Paver tās bikli -

Kristus bērniņš tik saldi dus.

Dievišķā gaisma mūs apņem,

Tikai neapžilbsti -

Ielaid dvēselē lēni -

Staru pa staram

Kristus gaismas mirdzumu.

I. Balčūnas dzejas fragments/

(*) Dzejnieces Edita Viļuma un Elita Bičevska ir arī Egineto 2009. gadā rīkotā dzejas

konkursa “Bet eņģelis uz tiem sacīja” uzvarētājas.

E. Bičevska, kuras dzeja lasāma gan žurnālā “Helikons”, gan vairākos dzejas

krājumos un kopkrājumos, savus darbus pirmo reizi plašākai publikai atklāja tieši

ar šīs mājas lapas starpniecību.

E. Viļumas dzejolis ‘Egineto konkursam’ 2011 tika novērtēts kā labākais tūlīt pēc

galvenās balvas ieguvējiem.

Foto no Žannetes Sinicinas arhīva

"Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu…"

Ilze Kalme | 2012. gada 22. janvāris

* * *

“Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu;

ne kā pasaule dod, es jums dodu.

Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas.”

Jņ.14.nod. 27 p., Bībele

* * *

/Foto I.Kraukle-Šacmane/

***

Par Kurzemes kristīgās dzejas dienu 16.septembrī Kuldīgā

Ilze Kalme | 2012. gada 16. janvāris

Aicinām kristīgos dzejniekus, muzikālās grupas un citus radošus cilvēkus uz

Kurzemes kristīgās dzejas dienu 16.septembrī Kuldīgā.

Lūdzam pieteikties līdz 1.aprīlim.

Tālr. 26412892, e-pasts: gkzh@inbox.lv(Gunta Krauze);

22328283, e-pasts: sv.katrina@e-apollo.lv (mācītājs Viesturs Pirro).

Par LLRMK "Helikons" biedru tikšanos 13.janvārī

Ievietoja Ilze Kalme - 2012. gada 16. janvāris

Ar labiem un nozīmīgiem notikumiem 2012. gads sācies Liepājas literātu un radošo

mūziķu klubam „Helikons”. Kluba biedru pirmā tikšanās notika 13.janvārī.

Draudzības, mīlestības un pateicības apliecinājumi tika veltīti tā vadītājai Ērikai

Birzkopai jubilejā, kura tik pat sirsnīgi atbildēja.

Galvenie jautājumi, kas tika apskatīti – gatavošanās „Helikons” desmit gadu jubilejai,

kura tiks atzīmēta šā gada martā, un sešu jaunu biedru uzņemšana. Vienbalsīgi klubā

tika uzņemti visi kandidāti: Lāsma un Silvija Ģibietes, Sergejs Abramovs, Jānis Auza,

Iveta Mackare un Inga Audere.

Inga Audere

13.janvārī 2012.g.

/Foto E.Līnis, no Ē.Birzkopas pers.arhīva/

Noslēgusies Ziemsvētku konkursa pirmā daļa

Ilze Kalme | 2012. gada 12. janvāris

..

Tas nekas, ka ziemeļvēja

Izklaidīgais smīns

Pēc ledaina saulrieta glāsta alkst,

Ka naktī pie aizmiguša loga

Pieplok sals.

Tas nekas, ka naksnīgajā gaisā

Nakts vēji sapņos alkst

Pēc aveņkrāsas rīta blāzmas,

Pēc dienvidvēja elpas

Un baltiem ceriņziedu sapņiem.

…mēs aizdegsim smaržīgas sveces,

Viens otram vēlēsim laimīgiem būt,

Caur sniegputeņu spietiem,

Caur balto sniegapārslu skūpstiem,

Caur mīļiem, labiem vēlējumiem.

…Dženija…

..

Dārgie draugi !

Kad 2011. gada nogalē izsludinājām Ziemsvētku dzejas konkursu, mirklī uzzibsnīja

jautājums: vai būs…? Vai dzejas ziedlapiņu, pulsējošo sirdsgaismas daļiņu, skrejošo

dompārsliņu ‘limits’ nav jau nosnidzis, izkusis un izgarojis līdzīgi, kā sniegs pirms

gada? Nē! Jo esam mīļi, skaisti, silti un balti “ieputināti”… Paldies Dievam un

dalībniekiem!

Konkursa pirmā – dzejas iesniegšanas daļa ir noslēgusies. Divdesmit trīs autori, gan

pazīstami, gan mums līdz šim nezināmi, kopā iesnieguši nedaudz vairāk kā simts

darbus, kas ir apkopoti un iesūtīti žūrijai. Pacietīgi gaidīsim tās lēmumu, lai uzzinātu

uzvarētājus. Konkursa noslēgums ar svinībām un apbalvošanu paredzēts šā gada 29.

janvārī dzejas pasākumā. Vēlams sekot līdzi informācijai.

Lūdzam Dieva svētību pasākuma turpmākai norisei un aicinām arī jūs par to aizlūgt!

Ja vēlaties un jums ir iespējas atbalstīt konkursu praktiski, to iespējams ar finansiālu

ziedojumu /kontu sk. šeit/, vai papildinot balvu fondu. Ar vairākām vērtīgām dāvanām

jau pieteikušies – LLRMK “Helikons“, Liepājas vācu-latviešu tikšanās centrs un

dzejnieks Kristofs Girgensons.

Paldies! Lai Kristus prieks, miers un mīlestība ir ar jums! Uz drīzu tikšanos!

Cieņā un pateicībā,

Inga Audere

Foto : Liāna Lunte

Aicināti piedalīties Ziemsvētku dzejas konkursā

Inga Audere | 2011. gada 24. decembris

šodien saules baltums

vienots ar zemi;

sapņu baltums -

ar sniegpārslu

mirdzumā…

/Elīna Birziņa/

Dārgie dzejas autori! Laipni aicināti piedalīties Ziemsvētku dzejas konkursā:

“Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku.”

(Mateja ev. 2:10)

Konkursa žūrija: mācītāji Arvīds Bobinskis un Mārtiņš Urdze, mācītājs un dzejnieks

Viesturs Pirro, dzejnieki – Andra Gaigala, Livars Jankovskis un Karīna Krieviņa.

Darbus var publicēt Dzejas piezīmēs, iesūtīt e-pastā: iaudere@egineto.lv , vai,

izpildītus rokrakstā, iesniegt Liepājas Diakonijas centrā (pasta adrese: Fr.

Brīvzemnieka 54, Liepāja, LV-3401) - līdz Zvaigznes dienai, 2012.gada

6.janvārim. Konkursa uzvarētāju vārdi tiks paziņoti, un balvas pasniegtas – janvāra

beigās tam speciāli veltītā dzejas pasākumā. Īpašas veicināšanas balvas – autoriem,

kuri www. egineto.lv līdz šim nav publicējušies.

Atgādinām, ka Piezīmēs dzeju ērtāk iesniegt šeit, kur pieejama arī Lietošanas

pamācība, ja nepieciešams.

Ļoti gaidīsim jūsu darbus!

Publikāciju redakcija tikmēr dodas Ziemsvētku brīvdienās.

Priecīgus Svētkus, mīļie Kristus draugi!

Ar cieņu,

Egineto.lv

Foto: Ieva Trimalniece

Egineto.lv Ziemsvētkos

Inga Audere | 2011. gada 23. decembris

“Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.”

(Lūkas ev. 2:14)

Pateicoties mūsu mīļo lasītāju atsaucībai un vispusējam atbalstam, esam neizsakāmi

priecīgi tikties Egineto.lv lappusēs vēl reizi šajā gadā, Kristus dzimšanas dienā.

3.numurā varam lasīt Liepājas katoļu bīskapa emeritus Ā.A. Brumaņa Ziemsvētku

pārdomas; Aijas Puzareles interviju ar Olafu Gūtmani; Jāņa Diekonta Vecās Derības

poēzijas grāmatu apceres 2.nodaļu – 2.Psalms; Ingas Auderes pārdomas pēc koncerta

Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē; viesoties Rutas Štelmaheres un Annas Elsbergas

dzejas istabās, kā arī baudīt Lauras Andersones, Elīnas Birziņas, Andras Gaigalas,

Ilzes Kalmes, Jāņa Keiča, Anitas Kodores, Ivetas Mackares un Anitas Zvaigznes

dzeju.

Foto: titullapai - Jānis Auza, pēd. lapai – Ieva Trimalniece.

Egineto.lv izdevumus var iegādāties par ziedojumu Liepājas Krusta draudzē un

drīzumā arī Rīgas Lutera draudzē, vai pēc pasūtījuma (norēķinu kontu sk. šeit).

Kontakti: e-pasts iaudere@egineto.lv, mob.t. 28262010, Inga.

Atgādinām, ka ziedojot Egineto.lv, jūs sekmējat arī Diakonijas kalpošanu cilvēkiem

ar īpašām vajadzībām.

Pateicamies Dievam un mūsu atbalstītājiem par mīlestībā dāvāto uzticību! Lai Kristus

jūs svētī un sargā! Priecīgus Svētkus!

***

Es zinu – tepat jau Tu esi,

Jo spārnu vēziens skar maigs,

Man nevajag Tavu pasi,

Jo ieskanas VIŅA balss.

Un klusi, klusi kā sapnī

Tavs sudraba plīvurs slīd -

No Taviem spārniem birst zvaigznes

Un mūsu tumsā tās krīt.

Tu iededzi manī gaismu,

Ko nespēj ne lampa, ne vads,

Vien TAVĀ karaļvalstī,

Spēj mirdzēt pat vasalis mazs!

Paldies TEV par eņģeli kluso,

Kas zvaigznes pāri mums ber,

Un neprasa – cik tu svarīgs?

Vai manas zvaigznes tev der?

Un iemirdzas tūkstoš krāsās,

Tad manā dvēselē viss,

Jo zinu – tepat jau TU esi,

To saka man TAVA balss.

/Ilze Kalme/

Foto: J. Auza

Latvija zina kā jāsvin!

Ievietoja Inga Audere - 2011. gada 3. decembris

Mūsu draugs Aike Smits (Eike Smidt) no Vācijas – par to, kā viņš pirmo reizi svinēja

Latvijas dzimšanas dienu

18.novembrī Latvijai bija dzimšanas diena. Man tā bija jaukākā diena kopš esmu šeit.

Visas runas, ka latvieši būtu nepatriotiski, nedraudzīgi un ne tik radoši, kā pārējie

Eiropā (runas nāca no latviešu paziņām) tika atspēkotas vienā dienā.

Diena man sākās mierīgi ar kafiju, brokastīm un radio mūziku. Vienkārši baudot

brīvdienu, un katras piecas minūtes radio komentētāji atgādināja: šodien ir Latvijas

dzimšanas diena!

Tā man solījās kļūt par brīvdienu ar daudzām aizraujošām iespējām, jo biju plānojis to

svinēt. Patrīcija vēlu priekšpusdienā bija devusies uz Rīgu, lai kopā ar Natāliju un

Martu svinētu tur. Mans plāns bija: iemalkot kafiju un lēnām sagatavoties, lai

pēcpusdienā dotos uz Tautas dziesmu un deju koncertu, kas notiks tajā pašā zālē, kur

vakarā iešu uz balli. Tā kā visi mani ļautiņi bija vai nu Rīgā, vai spiesti pieskatīt

bērnus, nebija sasniedzami, vai paši ņēma dalību koncertā, devos viens. Bet tas ir tieši

tā, kā ir! Atrodoties Rožu laukumā, nebūtu iespējams paiet koncerta norises vietas

ieejai garām. Lielās divviru durvis bija rotātas ar lāpām. Jauka sajūta doties uz

koncertu, teātra vai balles zālei līdzīgā vietā un ar līdzīgām tradīcijām, nemaksājot par

to ne centa.

Koncerts bija lielisks. Lienes grupa, protams, ņēma dalību, jo tai ir nopietna

horeogrāfija. Kopumā – labi izvēlēta programma tikai par godu Latvijas Valsts

svētkiem. Sākumā – video par Latvijas četriem reģioniem, kuri koncertā pārstāvēja

sevi ar dziesmām, kas mijās ar dejām un nelieliem pārtraukumiem, skanot pa

skaistam dzejolim par jauko Latviju – Kurzemi, Vidzemi, Latgali un Zemgali.

Visbeidzot, protams, visi piecēlās kājās, lai dziedātu Latvijas un Liepājas himnas.

Pēc iespējas ātrāk ar nākamo tramvaju centos nokļūt mājās, pārģērbties, sazināties ar

Leldi – kas Liepājā notiks tālāk, kaut ko ieēst un iedzert un ar nākamo tramvaju doties

viņu satikt. Pēkšņa infarkta iespēja par 99%, taču – nekādas panikas… Izskatos kā

tikko dzimis, patriotiski, ar Latvijas karodziņu pie krūtīm, gatavs svinībām. Tramvajs

tik pilns, kā nekad, un katrā supermārketā vērojama drūzma. Neviens nezina, kādēļ.

Jo veikali šeit atvērti 365 dienas gadā. Tā vismaz šķiet. Līdz šim nav bijuši slēgti. Bet

es uzdevu latviešiem jautājumu, vai veikali ir atvērti arī Ziemsvētkos. “Nav ne

jausmas,” viņi instinktīvi atbild, lai gan šķiet, ka zina. Tāpat, kā zināja arī, ka laukumā

pie “RIMI” notiks liels šovs ar uguņošanu. Bet, ja jūs to jautājat, jums vienkārši

atbild: “Man nav ne jausmas, pagājušajā gadā bija. Un gadu iepriekš. Pirms tam arī.

Un vēl pirms. Kā vienmēr.”

Redzēju kori ar orķestri, pazīstamu liepājnieku laba vēlējumus, uguņošanu pie pilsētas

kanāla. Tāpat, kā gandrīz visa Liepāja, ar aptuveni 80 000 iedzīvotāju. Un tas bija

viens riktīgs salūts. Mūsu Krāmermarkta salūts netiek līdzi. Salūtu pavadīja mūzika,

kas uzturēja gaisotni, un tad sākās. Atkal sekoja krāsas – zaļā un sarkanā. Liepājas

krāsas. Un tā turpinājās pietiekami ilgi, un salūts krāšņi zaigoja kanāla ūdenī.

BRĪNIŠĶĪGI!

No vācu valodas tulkoja Inga Audere

Viss raksts oriģinālvalodā lasāms www.kalpot.lv Aikes (Eike) blogā. Aicināti

apmeklēt arī Patrīcijas Cebrekosas (Spānija) un Ingas Auderes (Latvija) jaunos

blogus: šeit.

Foto no Aikes arhīva

Lielā lasītāju balva 2011 nominācijā ‘oriģināldzeja’

Maijai Laukmanei

Inga Audere | 2011. gada 29. novembris

Piektdien, 2.decembrī, Salaspils kultūras namā “Enerģētiķis” Lauku bibliotēku

atbalsta biedrība (LBAB) pasniegs “Lielo lasītāju balvu – 2011″ gada vislasītāko

grāmatu autoriem un izdevniecībām. Nominācijā “Oriģināldzeja” vislielāko lasītāju

uzmanību izpelnījusies Maijas Laukmanes dzeja – šoreiz krājumā “Lapsenes mani

nedzeļ” (2010), kuru izdevusi izdevniecība “Annele”. Vairāk info: LA.lv.

Maija Laukmane ir ieguvusi Latvijā lasītākās dzejnieces titulu jau vairākus

gadus. 2009.gadā konkursa “Lielā lasītāju balva – 2009″ nominācijā

“Oriģināldzeja” – 1.vieta “Sarkans magoņu lauks” (Jumava) 2008; 2010.gadā

konkursa “Lielā lasītāju balva – 2010″ - ”Oriģināldzeja” – 1.vieta “Upes plūst

atpakaļ” (Jumava) 2009; Konkursa “Lielā lasītāju balva – 2008″ – 2.vieta “Sirds bez

žoga” (Poligrāfijas infocentrs) 2007.

Sirsnīgi sveicam Maiju Laukmani ar godam pelnīto atzinību!

Par ziņu un foto paldies Maijai Veidemanei. Egineto.lv

Inga Audere | 2011. gada 26. novembris

Izdots Egineto.lv Nr.2

Inga Audere | 2011. gada 27. novembrī

Dārgie draugi un lasītāji!

Pie jums nāk Egineto.lv 2.izdevums

Kopš mūsu izdevuma 1.numura atvēršanas svētkiem pagājis labs laiks, noiets zināms

ceļa posms, aizvadīti gan katram personīgi, gan visiem kopā nozīmīgi notikumi, no

kuriem labākos, skaistākos – pateicoties Dieva un tuvākā lomai tajos, cenšamies

sakrāt un saglabāt neaizmirstamus sev un citiem. Neapšaubāmi viena no iespējām, kā

dāvāt otram cilvēkam mazliet uzmanības, radoša prieka dzirksts, garīgi piepildītus

mirkļus, joprojām ir šī stāsta galvenā varone, par kuru dzejnieks Jānis Rokpelnis saka:

„Dzeja balstās tikai uz mīlestību”.

2.numurā, ar 14 lappusēm, varam lasīt: Jāņa Diekonta, Ilzes Kalmes, Elīnas Birziņas,

Daigas Lapānes, Agneses Līcītes un Ingas Auderes rakstus par dzeju un pasākumiem,

interviju ar Kurzemes dzejas dienas dibinātāju Aiju Bumbieri, ielūkoties Livara

Jankovska dzejas pasaulē, kā arī baudīt Intas Balčūnas, Elīnas Birziņas, Andras

Gaigalas, Ilzes Kalmes, Jāņa Keiča, Ineses Lepšes, Viestura Pirro un Imanta Vanaga

dzeju. Titullapas foto - Gita Āboliņa. Iespiests – LiePA.

Egineto.lv 1., 2. nr. var iegādāties par ziedojumu Liepājas Krusta draudzē vai pēc

pasūtījuma (norēķinu kontu sk. šeit). Kontakti: e-pasts iaudere@egineto.lv, mob.t.

28262010, Inga.

Paldies draugiem un izdevuma atbalstītājiem! Arī šoriez pirmie piecdesmit eksemplāri

– redakcijas dāvana jums.

Lai visiem izgaismots ceļš pie Kristus ar Dieva Mīlestības, dzejā un citādi paustas,

Adventa svecītēm sirdīs!

Cieņā un sirsnībā, izdevuma redaktore Inga Audere

*

gaismiņa tavā plaukstā gaismiņa manā plaukstā

vakarā saltā un aukstā svecīšu liesmiņās likta

lēni un smaržīgi pilot sasilda elpu un rokas

izplūst pāri pilsētai salnas piepildītai

/Andra Gaigala/

Jauno autoru tikšanās Liepājas bibliotēkā „LIBRIS”

Ievietoja Inga Audere - 2011. gada 19. oktobris

Bibliotekāre Solvita Terbeta (no labās) un Jānis Auza

„Mūsu rīkotais dzejas dienu pasākums ar jauno autoru piedalīšanos šā gada 9.

septembrī (skat. LIBRIS profila galeriju portālā Draugiem.lv) ieguva necerētu

atsauksmi, tādēļ domājām, ka būtu jauki, ja jaunie arī turpmāk varētu sanākt šeit kopā,

lasīt savu dzeju, pārrunāt, apspriest ar to saistītas tēmas, uzzināt viens par otru un

iepazīt. Norunājām, ka šādas tikšanās varētu notikt katra mēneša pirmajā piektdienā,”

stāsta LCZB filiāles „LIBRIS” bibliotekāre Solvita Terbeta.

Uz pirmo tikšanos ieradušās skolnieces – Kristīne Krūkle un Anna Spalva ar

draudzeni. Abas nolasa dažus savus darbus un dalās pārdomās.

Kristīne Krūkle

„Pārsvarā rakstās grūtos brīžos. Kad sajūtas izliktas uz papīra, kļūst vieglāk. Ir

gandarījums, ja tas izdodas,” saka Kristīne (pirmo reizi uzstājās ar savas dzejas

lasījumiem publikas priekšā šajā bibliotēkā Dzejas dienās 2011), piebilstot, ka nereti

dzeju saklausa un pieraksta mobilajā telefonā, piemēram, ejot pa ielu.

Anna Spalva (no labās) ar draudzeni

Sacītajam piekrīt Anna, jo viņai rakstīšana arī palīdz sakārtot domas, sajūtas,

atbrīvoties no liekām emocijām, paraudzīties uz savu iekšējo pasauli no malas.

Meitenes atzīst, ka pašas līdz šim tuvāk iepazinušas tikai nedaudzu autoru dzejas

darbus. Kristīne atceras liepājnieku Dzejas dienu maratonu un jautro, sirsnīgo

dzejnieku Modri Zihmani, kurš arī tur piedalījās.

Jānis Auza pateicas bibliotēkas “LIBRIS” vadītājai Dainai Skujiņai un bibliotekārei

Solvitai Terbetai par viesmīlību, jauko, atsaucīgo attieksmi un pastāsta, ka ieceres

mērķis – aicināt jaunos autorus kopā – ir viņus apzināt, veidot kopīgu dialogu, kopīgu

viedokli, attīstīt dzejas uztveri, kā arī, ja nepieciešams, iedrošināt atvērt durvis uz

„dzejas pasauli”.

Nākamā jauno autoru tikšanās “LIBRĪ” paredzēta 4.novembrī plkst. 16.00. Laipni

gaidīti visi jaunie talanti. Bibliotēkas adrese: M.Ķempes ielā 11, Liepājā, ieeja no

pagalma.

Egineto vārdā saku sirsnīgu paldies par patīkamo, saturīgo pēcpusdienu “LIBRIS”

kolektīvam, jaunajām dzejniecēm un Jānim – arī par ielūgumu.

Piedalījās Inga Audere, 07.10.2011.

Grāmatu draugiem

Ievietoja Inga Audere - 2011. gada 10. oktobris

Raksta Laura Andersone

Oktobris iesācies ar jauniem iespaidiem, jaunām domām, jaunām grāmatām.

Interesanti, kā grāmatas ‘atnāk’ pašas un ‘uzprasās’, lai tās izlasa.

Īsspiezīmes.

Karmena bin Lādina „Ko slēpj karaliste. Mana dzīve Saūda Arābijā”

Sievietes dzīve musulmaņu ticībā, sieviete – kas viņa ir – tikai bērnus dzemdējoša

mašīna, kurai aizliegts pāriet pār ielu uz māju pretējā pusē bez vīra atļaujas; kurai

aizliegts pašai uzrunāt vīru bez kalpotāju starpniecības; kurai nav ne tiesību, ne savu

domu, vārdu, viedokļu; kurai jāslēpj sava seja (nerunājot par pārējo augumu) pat no

sava vīra brāļiem un radiniekiem; kurai nav nekā, kā tikai vīra pavēles, kurš var no

viņas šķirties, pamest, atņemt bērnus, lai tos nekad vairs neredzētu – sieviete, kuru

mūsdienu pasaulē vairs nenodēvēsi par sievieti. Aizkustinošs sievietes stāsts, kas

veltīts meitām, par kuru tiesībām, dzīvi un brīvību cīnījās Karmena bin Lādina –

Osama bin Lādina bijusī svaine.

*

Martins Eimiss „Nakts vilciens”

Grāmata, kas pāris gadus nostāvēja plauktā, neizlasīta.. Skarba, rupja, asa un tajā pašā

laikā, pārāk patiess un skaudrs realitātes atspoguļojums. Nāve – vai to var izprast, vai

to vajag izprast, vai vajag izprast tās iemeslus – pašnāvība vai slepkavība, ko nozīmē

tās atšķirt un kurš spriedums ir pieņemamāks, un ko mēs esam gatavi darīt, lai iegūtu

sev vēlamo rezultātu – kaut vai tikai uz papīra. Cik daudz mēs iegalvojam sev, cik

daudz pazīstam tos, ar kuriem dzīvojam kopā, laimīgi dzīvojam. Cik čūsku ir mūsos?

Nāve kā risinājums, kā atrisinājums, kā uzdevums – cik miruši mēs esam nāvē, cik

dzīvē..

*

Alise Kuipere „Dzīve uz ledusskapja durvīm”

Mīļš, skumjš, bet skaists attiecību stāsts mātes un meitas starpā. Liek aizdomāties, cik

daudz mēs paskrienam viens otram garām, nemanot, nezinot, neaizdomājoties.

Šķiršanās parāda tukšumu, kas paliek, kad patiesībā dzīvē tas viss ir bijis piepildīts, ko

dzīvojot varbūt neievērojam, aizmirstam..

*

Ričards Bahs „Kaija vārdā Džonatans Livingstons”

Pārlasīts otrreiz. Lidojums? Kas tas ir? Dzīvot? Ko nozīmē? Vai dzīvot ir tikai ēst un

nodzīvot tik ilgi, cik vien iespējams? Vai, atšķīries no bara, tu neveido jaunu baru, ar

tiem, kas tev pievienojas? Ticēt savam lidojumam-dzīvošanai, uzdrīkstēties būt

drosmīgam, uzdrīkstēties būt skolotājam, uzdrīkstēties būt..

Labprāt dzirdētu atsauksmes, kas labs jums gadījies pa ceļam..

"Šokolādes glābšana" – rakstnieces Ievas Samauskas

jaunās grāmatas atvēršanas svētki

Ievietoja Ilze Kalme - 2011. gada 5. oktobris

Aicinām mūsu lasītājus un grāmatu draugus 8.oktobrī pl.12.30

uz rakstnieces Ievas Samauskas jaunās grāmatas “Šokolādes glābšana”

atvēršanas svētkiem Rīgas grāmatu svētkos

Kongresu namā, 301.auditorijā!

Sirsnīgi sveicam Ievu Samausku ar jaunās grāmatas iznākšanu!

Andras Gaigalas interviju Egineto.lv ar rakstnieci var izlasīt šeit.

Lai jaunajai grāmatai svētīgs ceļš pie lasītājiem!

Uz Dzejas dienu 2011 pasākumiem Liepājā

atskatoties

Ievietoja Inga Audere - 2011. gada 23. septembris

Viena no nemainīgākajām un skaistākajām rudens tradīcijām ir Dzejas dienas. Liepāja

šajās dienās piedāvā saturā bagātīgu programmu, kurā sev tuvo var atrast ikviens. Kā

jau mūzikas pilsētā Dzejas dienas pasākumus šeit caurvij dziesmas.

Viens no interesantākajiem pasākumiem bija Liepājas Universitātes rīkotais, nu jau

par tradīciju kļuvušais, dzejas dienu seminārs ”Autors. Teksts. Lasītājs”, kura tēma

šoreiz – „Dzeja un dziesmu teksti”. Profesors Edgars Lāms tajā iepazīstināja

klausītājus ar pārskatu par Māra Čaklā devumu latviešu mūzikā, ko lieliski papildināja

mūziķa Jura Pavītola izpildītās dziesmas ar Māra Čaklā dzeju. Dzejniece Amanda

Aizpuriete stāstīja dažādus interesantus gadījumus no savas pieredzes, saistībā ar

viņas darbu tulkojumiem. Starp tiem bija arī kāds visai kuriozs gadījums, kad

tulkotājs visus Aizpurietes dzejoļus pārpratuma dēļ bija salicis kopā kā poēmu.

„Tagad man sāk likties, ka es visu laiku rakstu vienu garu dzejoli”, tā šo situāciju

komentēja pati autore. Savās pārdomās par dziesmas tekstu radīšanu dalījās arī

dzejnieks Jānis Elsbergs, stāstot par savu sadarbību ar komponistu Kārli Lāci. No

dziesminieces Maijas Kalniņas stāstījuma par viņas radošo procesu visvairāk atmiņā

palika doma, ka vismuļķīgākais, ko dzejniekam var pajautāt ir: kāpēc tu raksti, un

kāpēc tieši tā tu raksti? Arī man daži cilvēki šo jautājumu ir uzdevuši, bet atbildes uz

to, protams, nav.

Par visskaistāko un emocionālāko izvērtās „Nakts dzejas”, kurā tās lasīja topošie

talanti.

Darbu tematika un radītā noskaņa bija visai plaša . Klausītājus sajūsmināja Mārtiņa

Ķestera atraktīvais dzejas lasījums, krievu dzejnieces atzīšanās mīlestībā rokmūzikai,

smeldzīgs un aktuāls šķita Karīnas Krieviņas lasītais dzejolis par Īriju. Savukārt

dzejniece Ineta Stadgale aizveda klausītājus uz Argentīnu. Savus mājas darbus lasīja

maģistra studiju programmas „Rakstniecība un komunikācija” meitenes, to tematika

ija ļoti dažāda – gan bērniem domāti dzejoļi, gan darbs veltīts mātei. Bija arī tādi

autori, kuriem šī ir pirmā debija. Interesanta šķita arī studiju programmas ”Baltu

filoloģija un kultūra” 3. kursa studenšu veidoto viņu mīļāko dzejoļu izlašu

prezentācija.

Neiedomājami, cik gan dažādās šādi neierastās formās var ietērpt tik

šķietami vienkāršu lietu kā dzejas izlasi. Tur bija gan izlase putnu ligzdas formā, gan

dzejas lietussargs, gan veco laiku foto albums.

Visu šo krāšņo daudzveidību kuplināja dziesminieces Maijas Kalniņas izpildītās

kompozīcijas. Īpaša noskaņa bija arī pasākuma norises vietai – „Tējas istabai”, kas vēl

vairāk palīdzēja radīt ļoti piesātinātu atmosfēru.

Kopumā dzejas dienas man šķiet izdevušās, un prieks, ka šādos pasākumos iesaistās

arī jaunieši – gan kā dzejas lasītāji, gan kā klausītāji un baudītāji.

Aijas Puzareles foto un iespaidi

Kurzemes Dzejas dienas 2011 Ventspilī

Ievietoja Inga Audere - 2011. gada 18. septembris

Elīnas Birziņas reportāža par piedzīvotajiem notikumiem un iespaidiem sestdienā,

10. septembrī

Pulksten 10.00. Šajā mirklī viss Dzejas brīnums arī sākās!..

Ventspils „taurētājs” krastmalā pie Krišjāņa Valdemāra pieminekļa sasauca ar raga

skaņām kopā dzejniekus un Dzejas dienu viesus no malu malām! Šeit bija sabraukuši

un sanākuši no „trejdeviņiem novadiem” – Tērvetes, Rīgas, Liepājas, Saldus,

Tukuma, Talsiem, Kuldīgas, Ventspils, Aizputes, … Kurzemes dzejas dienas svinīgi

atklāja A.Konste.

Tiek pasniegtas rozes Krišjānim Valdemāram. Dzejnieki pēc novadiem tiek lūgti

skaitīt dzejas un labākā dzejoļa autore saņem ziedu pušķi.

Kurzemes Dzejas dienu idejas izauklētāja un 1.Kurzemes Dzejas dienas organizētāja

Aija Bumbiere! Piedalījusies ar idejām un padomiem literārā izdevuma HELIKONS

izdošanā deviņus gadus.

”Dzejas dienu karaliene!!!” ” – komentē Ērika Birzkopa.

Kurzemes dzejas dienu idejas autors ir kurzemnieks dzejnieks Olafs Gūtmanis!

Pulksten 11.00. Dzejnieki un draugi dzejai pulcējas kopā no visiem Kurzemes

novadiem Jaunrades namā. Viesus sveic Ventspils jauniešu folkloras kopa, dzied

ventiņ mēlē dziesmas un vēlē laimes!.. Tad sākas liela tautas staigāšana pa četru

stāvu telpām, pat uz ēkas jumta pie planetārija globusa un mākoņiem debesīs! Jo katrā

atsevišķā telpā savs novads – dzejnieku uzstāšanās. Dzejas lasījumi mijas ar

dziesmām, netrūkst arī smieklu un skaļu aplausu.

Pirmā ir Liepājas jauno dzejnieku un viņu mentoru Janas Rūces un citu uzstāšanās…

Mazajā zālītē liela saspiestība un drūzmēšanās pie durvīm. Grūti saklausīt katru

autoru, jo nav mikrofonu, bet jaukā mūzika – ģitāras, flautas skaņas un skanīgas balsis

– klusina viesu satraukumu.

Nākošajā telpā – Kuldīgas novada dzejnieki – Rūdolfs Tīrmanis, Daiga Vītola un

Elīna Birziņa.

Daigas patriotiskais dzejolis par Latviju saviļņo klausītāju prātus un sirdis. Par to

liecināja skaļi aplausi.

Elīna lasa dzejoļus, kuri ir publicēti Egineto izdevumā un Helikona jaunajā numurā;

klausītāji tiek aicināti ieskatīties Egineto.lv mājas lapā un palasīt kristīgo dzeju.

Trešie ir Tukuma novada dzejnieki – Sarma Upesleja, Aivis Briesma, Elmārs Augusts

Rumba un citi.

Aizkustinoši bez gala – humors, politiskā satīra, mīlas lirika, modernās dzejas

paraugi, dzejolis tāmnieku izloksnē – klausītāji augstu novērtē dzejas autoru

sniegumu!..

Tad tiek sagaidīts īpašs mirklis – planetārija durvis atveras un svētku dalībnieki tiek

aicināti ieņemt vietas atzveltņu krēslos un vērot ainavas debesīs. Zvaigžņotu debesu

pārsteidzošais brīnums izsauc dzejasmīļu sajūsmu.

Nākamie ir Saldus novada dzejnieki – “Saldus saulespuķe”, vadītāja Gunta Kraulere;

piedalījās Jānis Leimants, Ināra Šteinberga ar meitām Lindu Šteinbergu un Lāsmu

Šteinbergu, Silva Rēfelde, Laimdota Vištarte.

Wnk. Laimdotas un Jāņa Leimanta liriskās mīlas dzejas saviļņoja klausītāju sirdis!

Par iespaidiem no Kurzemes Dzejas dienām Laimdota Vištarte (11.09.2011.):

„Personīgi man ļoti patika Planetārijs Jaunrades namā, tikšanās ar Māru Cielēnu

Ventspils Bērnu bibliotēkā – 10. septembrī; dzeja uz kuģīša Hercogs Jēkabs

11.septembrī; patika jaunie draugi, atkalredzēšanās ar daudzajiem, jau zināmajiem,

nakšņošana Herberta Dorbes muzejā… Liels paldies par silto uzņemšanu un

viesmīlību jaukajai muzeja saimniecei Inesei Aidei – tik sirsnīga sieviete! Un… mazā

sunīte Tipa, kas šorīt pamodināja… Arī – Pārventas bibliotēka! Biju domājusi – kas

tāds var būt tikai ārzemēs. Paldies par garšīgo zupu Ventspils pilī-muzejā! Par

emocijām, kas vēl pašā plaukumā! Nākamgad noteikti – uz Kuldīgu!”

Uz ēkas jumta sniedz priekšnesumus un lasa dzeju Talsu novada pārstāvji.

Jūras dzidri sāļais vējš pluina matus, lakatus un dzeju vārdus, bet mirkļi ietver sevī tik

daudz mākoņu viegluma un dzidr’zilu debesu brīves!..

Tad – mākslas kabinetā starp plauktiem un ģipša galvām skan ventspilnieku

priekšnesumi.

Laba dzeja, dziesmas un mistiski gleznieciskas izjūtas!.. Dzejas dienas viese no

Aizputes Iveta Štāla atzīmēja ziedu un krāsu bagātību, sievišķīgumu dzejoļos.

Noslēgumā pirmā stāva vestibilā – Liepājas žurnāla „Helikons” prezentācija. To vada

dzīvespriecīgā, dzirkstošā, enerģiskā Ērika Birzkopa – skan apsveikuma vārdi, dzejas

un šim pasākumam par godu sacerētās dziesmas ar Ventspils dzejnieku tekstiem.

„Mēs bijām astoņi, dzejnieki: Irma Markopa, Dzintra Zorgevica, Ādolfs Gaujietis,

Imants Brancis, mūziķi: Andris Kristons, Dace Milzere un Edmunds Talalass, un es –

Helikons vadītāja. A.Kristons bija sacerējis mūziku ar ventspilnieku vārdiem, kurus

varējām noklausīties.

Patika viss, ko dzirdēju un redzēju, guvu daudz labas atziņas, bet, pats galvenais, –

uzmanīgi uzklausīju citus dzejniekus. Bija iespēja vēl ar kādiem dzejniekiem

sadraudzēties, kas ir ļoti jauki. Labu draugu nekad nav par daudz. Nekad nav par

daudz mīlestībā un sapratnē pateikta vārda,” – Ērika Birzkopa, 11.09.2011.

Tiek izpildīta dziesma valša ritmā; pasākuma dalībnieki dzied kopā vārdus…

Mūzikas autors – ārsts, komponists un savu dziesmu izpildītājs Andris Kristons. Vēl

joprojām, atceroties helikoniešu spilgto uzstāšanos, man acu priekšā ir brīnišķīgs pāra

dejas sniegums – valsē Ērika Birzkopa un Elmārs Augusts Rumba!

Dzejas pasākums Jaunrades namā izskan.

Priekšplānā no kreisās puses: Aija Bumbiere no Ventspils, Elīna Birziņa no Kuldīgas,

Ērika Birzkopa no Liepājas, Sarma Upesleja no Tukuma un Ruta Pakalne no

Ventspils.

Dzejas svētku dalībnieki dodas savās gaitās – citi pie Dzintara jūras, citi Ventspils

vecpilsētas ieliņu labirintos, daži – ciemoties pie viesmīlīgiem, Ventspilī dzīvojošiem

dzejas draugiem.

Pulksten 16.00 pasākumi divās vietās vienlaicīgi – Ventspils pilī-muzejā, kur tiek

lasīta V.Vecgrāvja lekcija par ievērojamiem Kurzemes dzejniekiem; Meistardarbnīcas

lasījumi. Ļoti vērtīga informācija dzejas vēstures cienītājiem! Un tad viesi tiek cienāti

ar gardu zupu, vārītu uz dzīvas uguns pils pavardā.

Bet pa to laiku Pārventas bibliotēkā – “Kalendārs ar dzeguzi”. Tatjanas Zamurajevas

(Pleskava, Krievija) poētiski – muzikāla programma krievu valodā un izpildītājas

jaunās dzejas grāmatas atvēršana.

„Tatjana Zamurajeva ventspilniekiem ir labi pazīstama. 2000.gadā Ventspilī viņas

pirmais solo koncerts. Tatjana ir koncertējusi Krievijā, Zviedrijā un Latvijā,

piedalījusies festivālos un konkursos, laidusi klajā četrus mūzikas albumus. Īsi

raksturojot Tatjanas Zamurajevas daiļradi, var teikt – viņas dzejai un mūzikai piemīt

dziļš lirisms un sievišķība, patiesums, kas dažāda vecuma klausītāju sirdī atstāj dziļus

nospiedumus. Jāatzīmē, ka dzejas krājuma „Kalendārs ar dzeguzi” prezentācija

Ventspilī notiks mēnesi agrāk nekā Tatjanas Zamurejevas dzimtajā Pleskavā.”

(Ventas balss, http://www.ventasbalss.lv/news/read/8501).

Dzejnieces Daigas Vītolas no Kuldīgas novada atsauksmes par šo priekšnesumu ir ļoti

pozitīvas, viņa atzīmēja krievu dzejas fascinējošo plūdumu.

Atvadas un laba vēlējumi tikties nākamajos Kurzemes Dzejas svētkos Kuldīgā. Bet

daļa dzejnieku turpina svinēt Dzejas svētkus arī 11. septembrī . Tad arī ir oficiāls

noslēgums.

Foto: Daiga Vītola (1., 3.-9.,11.) un Sarma Upesleja (2.).

Gaismas daļa. Šodien 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanas

Ilze Kalme | 2011. gada 17. septembris

Šogad Latvijai paiet 20 gadi kopš neatkarības atgūšanas. Pirms šīm vēlēšanām daudz

ticis runāts par ieguvumiem, īpaši zaudējumiem..Par to, kur patreiz atrodamies. Droši

vien liela daļa no mums šodien dodoties uz vēlēšanu iecirkņiem, uzdod jautājumu –

vai kaut kas mainīsies? Vai vairosies cerība un uzticība labajam, kas var notikt? Vai šī

“gaismas daļa” kļūs lielāka?

Šajā vasarā Nīdermuižas Romas katoļu baznīcas skaistajā Rožukroņa dārzā izlasītais

uzraksts – “Tautai jālūdzas un jābūt stiprai ticībā” šodienas kontekstā izskan īpaši

aktuāli.Varbūt tieši šajos vārdos iezīmējas tālākais – gaismas ceļš…

Arī pats dārzs – kā gaismas ceļš, kuru izstaigājot, stiprinās ticība cilvēka varēšanai

Dieva spēkā. Projektu “Rožukroņa dārzs” realizēja Pelēču pagasta darba grupa

Natālijas Rubīnes vadībā. Ar Natālijas kundzes iniciatīvu, iegūstot finansējumu arī no

Nīderlandes fonda “KNHM”, draudze ieguvusi arī jaunus procesijas tērpus… Ir arī

citas ieceres.

Šajā Latvijas vietā (Preiļu novada Pelēču pagastā) Gaismas daļa ir vairojusies…

Varbūt Dieva vadībā saliekot kopā šos mazos gabaliņus, arī veidosies mūsu valsts

attīstības II daļa – Gaismas daļa…

Cerībā -

Ilze Kalme

Emociju un dzejas piepildīta diena Raiņa un

Aspazijas vasarnīcā Majoros

Ievietoja Inga Audere - 2011. gada 7. septembris

Atsauksmes un pārdomas par Dzejas meditācijas pasākumu „Ieskaties acīs”,

27.augustā

Pašā augusta nogalē, Dzejas dienu ieskaņā, pulcējāmies atkal Majoros, Raiņa un

Aspazijas vasarnīcā, lai baudītu skaistus dzejas, mūzikas un satikšanās mirkļus.

Dzejas lasījumi šoreiz notika dialogos, meditatīvās noskaņās – un šī doma man

atnāca vēl jūlijā, rīta agrumā. Pavisam drīz zvanīju, rakstīju tuviem dzejas draugiem

un priecājos par sirds atsaucību – piedalīties, sagatavot savu dzejas materiālu saskaņā

ar otra autora rindām, lai veidotos saspēle. Domāju, ka pats gatavošanās un

nobriešanas process jau bija skaists – ļoti gaidīju augusta pēdējo nedēļu, kad visi

būsim kopā.

Un diena patiešām atnāca vēl tik vasarīga, ar glāstošu vēju, kas muzeja pagalmiņā, kur

notika lasījumi, silti iešalca priedēs un mūsu vārdos, varbūt nejauši apdzēsdams kādu

sveces liesmu, taču mūsu sirds un draudzības liesmas dega jo košāk.

Sirsnīgs paldies visiem dalībniekiem, kas patiešām radīja baudāmu kopskaņu,

apliecinot, ka esam vienotā iedvesmas laukā. Un paldies arī Raiņa muzejam un tā

vadītājai Astrīdai Cīrulei par atsaucību un ilgstošu sadarbību.

Mīļš paldies visiem, kas bija, staroja un ir!

***

Tavs starojums pie manis nāk,

un it kā mīļa gaisma klusi mirdz

par vārdu spēlēm patiesāk.

Tavs starojums pie manis nāk

ar katru dienu, mirkli citādāk -

no ziediem, debess, tavas sirds.

Tavs starojums pie manis nāk,

un it kā mīļa gaisma klusi mirdz.

/Daiga Lapāne/

Pašus pirmos toņus ieskandināja talsenieka Zigurda Tursa meditatīvā mūzikas spēle,

kuras pavadībā visu pasākuma laiku skanēja sirsnīgās Ojāra Ulmaņa dziesmas paša

autora izpildījumā. (Sk. video )

Harmoniski izskanēja Raiņa un Aspazijas dzejas dialogs, kuru izpildīja Jānis

Damroze un Inta Norenberga-Černaja. Inta bija tik ļoti iejutusies senās namamātes

Aspazijas tēlā – radot pat vizuālu klātbūtni, savukārt Jānim rokās bija paša Raiņa

spieķis.

Un tad – dzejnieku lasījumi pa pāriem, ieskatoties acīs viens otram un publikai. Katrs

ar savu noskaņu un dzejisko virmojumu – par mīlestību, dabas ritmiem un esamību.

Piedalījās šādi autori:

Ojārs Ulmanis (Saldus) – Gita Āboliņa (Valmiera)

Sarma Upesleja (Tukums) – Daiga Lapāne (Rīga)

Anita Kodore (Rīga) – Vilnis Orlovskis (Rīga)

Janina Lange (Bauska) – Krista Belševica (Bauska),

Gundega Salna (Sigulda) – Marita Snipke (Jūrmala).

Otrajā daļā, kad sākām iestiprināties ar kafiju un uzkodām, darbojās brīvais

mikrofons, savu dzeju lasīja Laimdota Vištarte (Saldus), Inese Tora (Jaungulbene) ,

Renāte Anna (Rīga), Jānis Damroze (Ogre), Vilnis Orlovskis (Rīga) un Egīls

Dambis (Rīga).

Draudzīgi un iedvesmojoši izskanēja kopīgi nodziedātā, īpaši šai dienai Ojāra sacerētā

dziesma ar šādiem vārdiem:

Viss, ko es darīt varu, šķiet tik mazs,

Lai pasauli šo nosargātu,

Lai samīļotu, dziedinātu –

Viss, ko es darīt varu, šķiet tik mazs.

Es taču varu vairāk, vairāk vēl,

Gan viņu post un svētu turēt,

Un baltās domas, baltos vārdus sevī neaizturēt,

No tumsas pasargāt es varu stiprāk vēl.

Bet, ja tu savu sirdi manai pieliec klāt,

Un savas baltās domas vienā starā nesam,

Un baltus vārdus kopā… Tad mēs esam,

Mēs esam daļa spēka, kurš spēj nosargāt!

Kad sirds pie sirds un stars pie stara,

Par visu stiprāka tad balta ziedēt griba!

Viss, kas šai zemei vajadzīgs, ir mūsu mīlestība,

Lai sirds pie sirds, kā stars pie stara!

/Ojārs Ulmanis/

Lai visiem skaistas šīs Dzejas dienas!

Daiga Lapāne

Dalībnieku iespaidi par pasākumu

Dzeja Raiņa un Aspazijas muzejā Majoros.

jā, mīlestībai ir rozā brilles… tāpēc jau tā ir mīlestība… ja šo briļļu nebūtu, tad tā

nebūtu mīlestība… es uzlieku savas rozā brilles un eju… šodien man tāls ceļš

priekšā… ceļš, kas ved uz pasauli… pār manu ceļu pārskrien žigla cielaviņa… un es

caur savām brillēm redzu, ka arī cielaviņai ir rozā brilles… tā mēs viena uz otru

paskatāmies – tikai īsu brīdi… paskatāmies – caur savām rozā brillēm… man šodien

– savs ceļš, cielaviņai – savs , bet mēs abas esam laimīgas… nē, es neņemšu nost

savas rozā brilles… bez tām man būs grūti dzīvot šajā pasaulē…

/Inese Tora/

Inese Tora un Marita Snipke

Es – patiesi – ceļā satieku cielaviņu, bet nav laika šodien kavēties un sarunāties ar

viņu, jo man šorīt priekšā ir tāls ceļš – no Jaungulbenes uz Gulbeni, tad trīs ar pusi

stundas – līdz Rīgai un vēl no Rīgas – uz Majoriem. Bet es nesūdzos, esmu priecīga,

jo esmu uzlikusi savas rozā brilles. Es braucu satikt cilvēkus, kas jau kādu laiku man

ir tuvi ar to, ka redz, dzird un sajūt šo pasauli tieši tāpat kā es. Braucu satikt cilvēkus,

kurus pazīstu saistībā ar dzeju, – dažus jau esmu satikusi, bet dažus – tikai virtuāli.

Kad ierodos Majoros Raiņa un Aspazijas muzeja pagalmā, pasākums ir jau kādu

brītiņu kā sācies. Dzeju lasa pati Aspazija – Inta Norenberga un pats Rainis – Jānis

Damroze. Dziesmas savā glāsmainajā balsī dzied Ojārs Ulmanis, un dzeja atkal

turpinās. Gita Āboliņa un Ojārs lasa dzeju par mīlestību, – par to, ko var sniegt cilvēki

viens otram, starojot ar dvēseles gaismu.

Izjustais dzejas dialogs starp Gitu Āboliņu un Ojāru Ulmani

Šī dzeja ir radusies kā ierosme vienam no otra dzejas. Dzejiskās sarunas turpinās,

savu dzeju lasa Daiga Lapāne un Sarma Upesleja, Marita Snipke un Gundega Salna,

Anita Kodore un Vilnis Orlovskais, Krista Belševica un Janina Lange. Un atkal un

atkal skan Ojāra dziesmas, kuras ir tik sirdi glāstošas un tik mīlestības caurstrāvotas –

kā eņģelis tās būtu no debesīm nonesis. Viena no tādām ir dziesma, kas veltīta

vecmāmiņai, – tik caurspīdīgi dvēseliskas gaismas izmargota, ka šķiet, pati

vecmāmiņa noraugās uz mums. Un Rainis, kas nekustīgi stāv pagalmā, arī ir ar mums,

cieši noraugoties un piedaloties it visā notiekošajā. Un visā ir tāds mīļums un

labestība, ka stalto priežu skujas un kļavu lapas pa kādai lido vējā pār mums, jo arī

koki Raiņa muzeja pagalmiņā izjūt šo sirsnīgo auru.

tik daudz siltuma un mīlestības -

putni – acis aizvēruši – dienas miegu guļ

es no tevis sajūtu šo gaismu

kuru Dievs mums tieši sirdīs ber

tik daudz nepateiktu vārdu

tik daudz glāstu – neatdotu reiz

tu no manis sajutīsi domas

kuras es tev neatdevu reiz

siltums iestrāvos mums sirdīs bikli

un tā gaisma pāri kritīs tad

kad no tevis – es un tu no manis

mācēsim šo gaismu malkiem dzert

putni modīsies un laimē lidos

jo nekā uz pasaules vēl nav

skaistāka par mīlestību sirdīs -

kuras

saprasties

bez vārdiem

var…

/Inese Tora/

Pasākuma turpinājumā pie brīvā mikrofona var nākt ikviens, kas vēlas izteikties, un

ikviens tik mīļi uzklausīts, skan dziesmas un turpinās sirsnīga sadziedāšanās.

Esmu laimīga ar to, ka esmu atradusi cilvēkus, kas domā un jūt tāpat kā es, kā kādreiz

juta un domāja Rainis un Aspazija. Tā ir vesela pasaule, – pasaule, kurā staro dzeja un

mīlestība, sapratne vienam pret otru. Paldies Daigai Lapānei, kas jau ceturto reizi

organizē šādu dzejas cilvēku tikšanos Majoros, paldies visiem, kas palīdz Daigai un

visiem, kas piedalās. Paldies!

tādi mēs esam – ap zvaigznēm un no tām

vienmēr no uguns un vienmēr no liesmām

tādi mēs esam – no zvaigznēm degam

tādi mēs esam – cilvēki esam

liesmojam – degam – virmojam – atmirdzam

liesmojam – sadegam – atdzimstam – esam

tādi mēs esam – mums sirdis kā zvaigznes

tādi mēs esam – no mīlestības un laimes

tādi mēs esam – piedzimstam – dzīvojam

cilvēku sirdīs kā zvaigznes liesmojam

tādi mēs esam – cilvēki esam

pasaulē šajā -

ar dvēseļu gaismu

vienmēr no uguns un vienmēr pa īstam…

/Inese Tora/

***

Inese Tora

Gadalaiku noskaņas dzejas sarunā starp Daigu Lapāni un Sarmu Upesleju

Tas pasākums bija TIK jauks – noskaņu un miera pilns, un dziļš – varbūt tālab izjutu

īpaši, kad zinu daudz maz kā katram iet personiski un ko viņš sniedz citiem – no

Sirds.

Skaisti cilvēki – pērles nobāl!

Sudraba mirdzumu dvēselēs – un tie esam mēs visi.

Vai var būt vēl lielāka balva dzīvē, kā kaut ko tik īstu sastapt un zināt: Esam!

***

Sarma Upesleja

Kad augusta pēdējā sestdienā braucu uz Majoriem Jūrmalā, vēl nenojautu, ka Raiņa

un Aspazijas muzeja/vasarnīcas pagalmā būs iespēja klausīties tik pasakaini skaistu,

fantastisku dzejas meditāciju klusas fona mūzikas pavadījumā un iepazīt „vaigā” tik

daudz jauku un brīnišķīgu dzejnieku. Manuprāt, arī prasmīgā vietas izvēle radīja īpašu

noskaņu. Šķita, ka jūtama pat Raiņa un Aspazijas klātbūtne… Tikko jaušams jūras

tuvums, spirgtais jūras gaiss, vējš, klusā un liegā priežu šalkoņa, saule, miers…

Sirsnīgā savējo atkaltikšanās… Bezgala jaukā un mierīgā gaisotne, brīvā atmosfēra,

gaišais starojums un mīļums, ko izstaro ikviens dzejnieks… Brīnišķīgā Aspazija (Inta

Norenberga-Černaja) viesmīlīgā muzeja vadītāja un dzejas mīļotāji – klausītāji… Tik

savdabīga, neparasti interesanta un jauka saruna dzejā – dzejnieku dvēseļu saskaņa

pāros, brīnišķīgu dziesmu emocionālais izpildījums – lielisks meditācijas

papildinājums, patīkamais mūzikas fons… Mīlestība un saskaņa dzejā, dziesmā un ne

tikai… Visapkārt tik daudz gaišu un pozitīvu emociju… Tas viss rada dvēseles

pacēlumu, emocijas, ko var izjust tikai klātesot vasaras nogales dzejas meditācijā.

Vienlaikus – brīnišķīga relaksācija!

Joprojām vēl esmu šīs jaukās tikšanās, meditācijas varā. Vēroju fotogrāfijas,

videoklipus un priecājos, ka arī man bija iespēja baudīt brīnumskaistas dzejas,

dziesmu un mūzikas saskaņu. Saskaņu, kas dod veldzi ikvienai dvēselei, arī manai…

Man tā bija viena no skaistākajām šīs vasaras nedēļas nogales dienām! Sirsnīgs

paldies visiem par nesavtīgo dāsnumu, ar kādu sniedzāt tik skaistu baudu dvēselei!

Ikvienam vēlu daudz jauku ideju, radošu ieceru un iedvesmu ikdienā! Protams, arī

veiksmi, veiksmi, veiksmi…! Priecāšos par iespēju būt kopā ar jums kādā citā reizē!

***

Ar cieņu

Zita Laviceviča

…Nav vairs „blatu” gaļas, apavu, grāmatu veikalos, nu jau pat pašai šis vārds sāk

izklausīties mazliet pēc svešvārda.

Visu var nopirkt, sameklēt bibliotēkās vai internetā.

Bet tā ir tik neaprakstāma un jauka sajūta – uzstarot smaidā pazīstamai, mīļai sejai

un… pēc tam mazliet sabīties, attopoties – mēs taču nekad dzīvē neesam redzējušās…

tikai domās neskaitāmās vakara un nakts stundās. Nekad neesam tikušās, bet tik ļoti

tuvas. Tāpēc es braucu uz pasākumiem ne tik daudz klausīties dzeju – tā ir iespēja ar

ļoti īpašiem, sev tuviem cilvēkiem kopā būt.

***

Janina Belševica

Emocijas, emocijas…

…tas bija skārienjutīgs mirklis, kurš ilgst vēl šodien…

…daudz sakritību un pārsteigumu…

Aspazijas lakats un Aspazijas dzeja…

Rozenberga – Norenberga

Dzimšanas diena mums abām pavasarī,

laulības – Aspazijai 21.12 un manas 22.12.

Rasa un vējš

Tā asara, kas nokrita,

Tā kļuva pusnakts rasa.

Tu atlaidies kā zemes vējš,

Kas rasu kopā lasa;

Tu smilgas stiebrā iesēdies,

Es, rasa, klāt tev slējos

Un, rīta saulē smiedamies,

Tev klēpī izauklējos.

/Aspazija/

Vēja un dzejas, atkalredzēšanās un jaunas satikšanās piepildīta diena…

Draugu dzeja Intas skatījumā: skārienjūtīgie…

* * *

Inta Norenberga- Černaja

Dzīvīgs un asprātīgs dzejas dialogs starp Anitu Kodori un Vilni Orlovski

Janina Lange ar Daigu Lapāni Raiņa bibliotēkā

Mīlestības noskaņu saspēle dzejā starp meitu un māti – Kristu Belševicu un Janinu

Langi

Foto no Daigas Lapānes pers. arhīva

Sveicam Elitu Bičevsku dzimšanas dienā

Ilze Kalme | 2011. gada 11. augusts

***

ar saulespuķi

kā cepuri galvā

un taureni raibu

piespraudes vietā

tu smaidi jo

nesmaidīt ir vieglāk

tu dziedi lai kādam

gaitas rit raitāk

tik daudz tev

ik dienas jāpagūst -

noglāstīt baltos

mākoņu kaķēnus

pabarot nasko biti

ar ziediem

lai medus maize

silta kā saule

kūp mutē kūst sirdīs

no dziesmas aiz laimes

Inga Audere

Sveicam mūsu mīļo māsu Elitu dzimšanas dienā!

Lai Dieva miers un mīlestības pilnā klātbūtne

dod spēku un iedvesmo jauniem darbiem!

Sirsnībā – Egineto

Dzejnieces Gundegas Salnas dzejas blogs

Inga Audere | 2011. gada 5. augusts

Daudziem pazīstama (arī no publikācijām “Helikonā”), iemīļota dzejniece, krājumu

“Man pieder laiks” un “Sarmoti ziedi” autore Gundega Salna aicina draugus un

viņas daiļrades cienītājus apmeklēt jaunizveidoto dzejas

blogu: http://gundegasalna.blogs.lv/

*

iekrita sirdī un palika

viens vārds

viens skūpsts

viens glāsts

kā asns no zemes

uzdīga mīlestības dēsts

aug sārtais ziediņš dvēselē

plaukst ziedā košā -

viens vārds

viens skūpsts

viens glāsts

maigumā nebijušā

/Gundega Salna/

Maija Laukmane. Jauns dzejas krājums "Privātā

telpa"

Ievietoja Inga Audere - 2011. gada 12. jūlijs

Zvaigzne ABC

Un tikko apgādā “Zvaigzne ABC” durvis uz pasauli vēris vēl viens rakstnieces un

dzejnieces Maijas Laukmanes dzejas krājums “Privātā telpa”. Grāmatas māksliniece

Vita Lēnerte. Vairāk info: www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/katalogs .

*

paņem paaijā mani

likteni –

nu jau būs gana būs gana

nu tu varētu gaišu bezbēdu

starot pasaulē manā

/Maija Laukmane,

dzejas fragments no krājuma 29.lpp./

Mīlestībā sveicam Maiju Laukmani, – priecājamies, lepojamies, pateicamies!

Egineto.lv

Par LELB Liepājas diecēzes dienām Jaunpilī

Ievietoja Inga Audere - 2011. gada 11. jūlijs

/LELB arhibīskaps Jānis Vanags. Intas Balčūnas foto./.

Trīs dienas, 8.-10. jūlijam, visi Liepājas diecēzes kristieši tika mīļi gaidīti Jaunpilī uz

pirmajām diecēzes dienām Latvijā. Šo dienu moto bija – „Esi uzticams” 1.kor.4:1-2.

Man bija iespēja divas dienas būt brīnišķīgā kristiešu kopībā, lai uzklausītu Dieva

vārdu, baudītu skaistu mūziku un diskutētu par mums visiem svarīgiem

jautājumiem. Pirmo reizi mūžā piedalījos Krusta gājienā, kas atstāja nenovērtējamu

emocionālu iespaidu.

Svētku priekam pils pagalmā muzicēja Latvijas Nacionālās Operas soliste Inga

Šļubovska, Ingus Pētersons un kameransamblis „Livonia”, kas pasākumam deva īpašu

gaisotni.

Ļoti saturīgi un dvēseli spēcinoši izskanēja arhibīskapa Jāņa Vanaga un mācītāja

Induļa Paiča priekšlasījumi. Ar lielu interesi diecēzes dienu dalībnieki piedalījās

lekciju, diskusiju grupās par uzticību ģimenē /Uģis un Harina Brūklenes/, par uzticību

misijas idejai lieliski liecināja mācītājs Artis Druvietis un Andris Dekants.

Interesantas nodarbības tika organizētas arī bērniem un jauniešiem. Bagātīga bija

muzikālā programma ar daudzu kristiešu piedalīšanos. Neizdzēšamus iespaidus atstāja

arī Gaismas ceļš.

Uzteicama ir visa organizatoriskā puse, pateicīgā senatnīgās Jaunpils pils, parka un

baznīcas gaisotne, kas Liepājas diecēzes dienas izvērta par saturīgu, sirsnīgu un

neaizmirstamu pasākumu daudzu draudžu ļaudīm.

Birkas: Helikons, Ziņas

Inta Balčūna

Annenieku ev.- lut. draudze

Maijas Laukmanes jaunā grāmata "Smaidiņu!

Izlidos putniņš!"

Inga Audere | 2011. gada 6. jūlijs

http://gramata24.lv

Priecājamies par dzejnieces un rakstnieces Maijas Laukmanes jauno devumu, stāstu

jauniešiem “Smaidiņu! Izlidos putniņš!” Vairāk informācijas:

gramata24.lv/gramatas/jauniesu-literatura .

Izdots Modra Zihmaņa stāstu krājums "Igreks un

Iksa"

Inga Audere | 2011. gada 20. jūnijs

Apgāds “Zvaigzne ABC” laidis klajā Modra Zihmaņa stāstu krājumu “Igreks un

Iksa”. Grāmatas atvēršanas svētki notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas

dienas priekšvakarā, 13. jūnijā, Latvijas Kara muzejā Rīgā.

Pateicamies autoram un mīļi sveicam! Egineto.lv

Birkas: Ziņas

Irmas Markopas jaunās grāmatas atvēršanas svētki

9.jūnijā Liepājā

Inga Audere | 2011. gada 7. jūnijs

“Neparasti, manā zemē, manā tīrumā,

kuru esmu aris neskaitāmus pavasarus,

atbrīvojis no to celmiem un akmeņiem, atnāk

viens un pamāca, kas man jādara. Savā sētā,

savā zemē tagad jūtos kā svešinieks.”

Irma Markopa

9.jūnijā plkst. 16.00 Liepājas Centrālās Zinātniskās bibliotēkas Humanitāro

zinātņu lasītavā notiks “Helikons” rakstnieces un dzejnieces Irmas Markopas jaunā

romāna “Laika upe plūst un plūst…” atvēršanas svētki, ar autores piedalīšanos.

Pasākumu vadīs Ērika Birzkopa. Piedalīsies Liepājas teātra aktieri – Ilga Martinsone

un Jānis Dreiblats. Muzicēs Jānis Imants Birzkops.

Grāmatas redaktore ir Laima Vincjūne, mākslinieks – Imants Liepiņš, izdevējs – LPA

LiePA.

Šajā darbā autore izsaka savu sāpi par dižajām lauku viensētām un to sabrukumu, par

kolhozu laikiem, mūsu tautas Golgāta ceļu… Par to nevar neuzrakstīt… saka Aina

Pāvulīte romāna priekšvārdā.

Svētīgu grāmatas ceļu pie lasītājiem vēlot, mīlestībā un pateicībā - Egineto.lv

Maijai Laukmanei jauns dzejas krājums "nošalko

gaiss"

Inga Audere | 2011. gada 7. jūnijs

Apgādā JUMAVA tikko nācis klajā jauns Maijas Laukmanes dzejas krājums

“nošalko gaiss”. Mīļi sveicam autori un lasītājus!

*

esmu

vismaz vienu solīti pagājusi sirdsmiera virzienā

par vienu gājēju pārejas baltās svītriņas tiesu

un tas nav maz:

vēl tikai jāpārvar nieka pārējās atlikušās

bet tas ir mērķis

kura piepildīšana pacels manu dvēseli lidojumā jā

pacels manu dvēseli lidojumam –

ar spārniem

jau sarunāts

Maija Laukmane

/Dz.kr. “nošalko gaiss” 70.lpp. Pārpublicēts no Maijas un Viļņa Veidemaņu

dienasgrāmatas Draugiem.lv/

Birkas: Ziņas

Iznācis Livara Jankovska dzejas disks

Inga Audere | 2011. gada 6. jūnijs

Iznācis jauns “Baltās stundas” disks DVD par kristīgas mīlestības gaisotnē aizvadīto

radošo pēcpusdienu ar dzejnieka Livara Jankovska piedalīšanos, kas notika šā gada

otrajās Lieldienās Nīcas evaņģēliski luteriskajā draudzē. Disku sagatavojis Mārtiņš

Švānbergs.

Ieraksts sākas ar svētbrīdi, kuru vadīja mācītāji Arvīds Bobinskis (Nīcas draudze) un

Raivo Bitenieks (Liepājas Brāļu draudze), kā arī Nīcas draudzes jauno dzejnieču

sveicienu. Turpinājumā dzeju, par dzeju un dzīvi runā Livars.

Ieraksta kopējais garums - 90 minūtes. Viena diska cena – Ls 2,50. Iegādājoties šo

disku, Ls 0,50 (no katra) jūs ziedosiet organizācijas ”Luterāņi dzīvībai” katehisma

izdošanai, sk.: Luterāņu katehisms par abortu un dzīvību.

Pieteikties var: zvanot – mob. t. 29404038 (Mārtiņam) vai rakstot uz e-pastu:

iaudere@egineto.lv (Ingai).

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Pateicībā, Egineto.lv

Dievs, svētī Latviju!

Inga Audere | 2011. gada 4. maijs

Karogs

Pūš spirgti vēji, saule augstumos,

Silts prieks man ielīst dziļi dvēselē,

Kad ceļas karogs, lido plašumos,

Nes mūsu likteņkrāsas pasaulē.

Kā asins pilienā, kā rozes ziedā,

Zem zilās debess uzplaukst sarkans, balts…

Caur gadiem atzied mana Tēvija,

To laika dzirnavām vairs nesamalt!

Tā mana zeme, tauta, liktenis,

Ar sarkanbaltu vēju atvijas,

Ar lepnumu pret sauli debesīs!

Dievs, svētī Latviju!

/Jānis Keičs/

Sirsnīgi sveicam visus Svētkos!

Lai Dievs dod mums nenogurstoši, svētīgi strādāt, nesavtīgi rūpēties vienam par otru,

mīlēt, cienīt un novērtēt kopā paveikto! Lai varam lepoties – par mūsu Valsti, par

Dieva klātesamību! Egineto.lv

Iznācis Egineto.lv informatīvs izdevums papīra

formātā

Inga Audere | 2011. gada 30. aprīlis

Ar sirsnīgiem sveicieniem – Egineto.lv! – jaunumi

Inga Audere | 2011. gada 24. aprīlis

Lieldienu īpašais notikums – Kristus Augšāmcelšanās brīnums ir pats vērtīgākais, ko

cilvēks savā dzīvē var piedzīvot, un, paldies Dievam, Viņš mums to ir darījis zināmu.

Viss pārējais, kas svarīgs ikvienam, ir pakārtots. Ja tā tiek iekārtota cilvēka domāšana,

tad viņa dzīves pamats, katra lieta, ko cilvēks dara, ir droši, stabili, konkrēti, noteikti,

ar būtisku saturu, nopietnu jēgu, ar sāli… Tad drīz vien Dievs pats šādam (-iem)

atklāj, ka Viņam nebūt nav mazsvarīgs kāds, pat visniecīgākais sīkums, kas cilvēkam

nepieciešams, ko tas vēlētos (ja vien vēlmes nesniedzas pāri saprāta robežām…). Un,

lūk, kāda mūsu vēlme šodien atkal ir piepildījusies (tikusi piepildīta) – nākt pie mūsu

mīļajiem, dārgajiem lasītājiem jaunā izskatā:

www.egineto.lv

Par jaunās sistēmas un dizaina ieviešanu jāpateicas Jānim Diekontam, kurš uzcītīgi,

no visas sirds, rūpējas, lai mums šeit būtu labi. Ceru, ka draugi un lasītāji būs priecīgi

un patīkami pārsteigti, līzīgi, kā es.

Otrs jaunums ir informatīvais izdevums Egineto.lv - iespiests uz papīra, ar 12

lappusēm. Vairāk par to ziņās turpmāk.

Lai mūsu prieks – kopā būt un ar Dieva palīgu censties svētīgi kalpot cits citam –

varētu nest vēl daudzkāršus augļus Tā Kunga godam!

Inga Audere

“Alelujā! Teiciet To Kungu no debesīm, teiciet Viņu debesu augstumos!

Teiciet Viņu, visi Viņa eņģeļi, teiciet Viņu, visi Viņa karapulki!

Teiciet Viņu, saule un mēness, teiciet Viņu, visas spožās zvaigznes!

Teiciet Viņu, jūs debesu debesis un jūs ūdeņi, kas pāri debesīm augšā!”

/Psalmi 148:1-4/

Priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!

Inga Audere | 2011. gada 23. aprīlis

*

Mākoņu krokās pelēks putns

ar sudraba smilgu

nošu rakstu iespēlē sapņu burās

izskan atbalss pār jūru

pār Tavu balto mūžu!

viss mirdz un vibrē un skan

diena būs laba

vakars nāks silts

nakts būs zila

tikai

dzirdi…ar sirdi…!

notici…ar sirdi…!

paklanies…ar sirdi!

Lielai Atdzimšanai…!

/Anita Zvaigzne/

Sk. apsveikumu: nekas nav beidzies…

Anitas Zvaigznes dzeja, Alda Vītes foto /www.diikisfoto.com/, Intas Norenbergas

Černajas salikums.

Paldies autoriem par skaisto kompozīciju!

Mīļi sveicam visus mūsu draugus! Vēlam piedzīvot Kristus Augšāmcelšanās svētību

katram!

Upuris

Inga Audere | 2011. gada 22. aprīlis

α - Ω

Tavs ceļš klāts mokām un sāpēm,

Pasaulei ziedojot sevi.

Tā nebija Tava vaina,

Bet to, kuri spļāva uz Tevi.

Ar ērkšķu sadzeltu pieri,

Asiņu straumēm uz kājām,

Izraēla zaimots,

Kā jērs Tu pazemīgs gāji…

Tu – debesu ķēniņš, Tu – Dievs,

Kas Visumu pāri mums liec!

Tu cieti neprāta patvaļu.

- Sist krustā! – pūlis kliedz…

Tu gāji saliekts zem krusta.

Aiz stūra smīnēja brīvībā palaistais Baraba.

Tu tiki pienaglots,

Pacelts augstu pāri pilsētai

Un visu nolādēts, kā noziedznieks ļauns.

Vien Tēva svētīts…

Lūk, pēdējais kliedziens -

Viss piepildīts!

Lūk, arī viss…

Un pārplīsa priekškars templī…

+ + +

Trīs dienas, un nāves pinekļiem trūkt,

Un būsim atkal no nakts mēs brīvi.

Aiz ciešanām – jaunai derībai būt,

Un ceļam caur Tevi uz mūžīgo dzīvi…

/Jānis Keičs/

Foto: Livars Jankovskis

Lielajā Piektdienā

Inga Audere | 2011. gada 22. aprīlis

“Bet Jēzus cieta klusu. Un augstais priesteris sacīja Tam: “Pie dzīvā Dieva es Tevi

zvērinu, saki mums: vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls?”

Jēzus tam saka: “Tu to teici. Bet Es jums saku: no šī laika jūs redzēsit Cilvēka Dēlu

sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem.”

Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: “Viņš ir Dievu zaimojis. Kam

mums vēl liecinieku vajag? Redzi, tagad jūs paši Viņa Dieva zaimošanu dzirdējāt. Kā

jums šķiet?” Bet tie atbildēja: “Viņš ir nāvi pelnījis.”

/Mat 26:63-66/

+ + +

… Jel’ salauz, salauz man sirdi

un ticībā staigāt liec,

ņem mani sev līdzi uz krusta,

lai manī Tu esi kā klints…

Dzintars Čirkšis, no dziesmas „Krusts Miglā”

Mīļi sveicam Ilzi Kalmi dzimšanas dienā!

Inga Audere | 2011. gada 20. aprīlis

Redzi, kā vējš

no mākoņiem

baznīcu debesīs ceļ.

Kā ik zieds

uz debesīm

acis ceļ.

Un lidojums

putnus līdz

saulei ceļ.

Tā mums

šai ceļā

kas paliekošs jāuzceļ.

Tad visu,

ko ceļam,

lai ceļam Mīlestībā!

Kluss sveiciens mīļajai māsai Ilzei Kalmei dzimšanas dienā!

Vēja čaklumu, zieda krāšņumu, putna redzējumu!…

Un dziesmu: Mājupceļš, Valdis Atāls

Un visam pāri – bagātīgu Dieva svētību! Egineto.lv

/Foto: Liāna Lunte/

Baltā stunda, Egineto.lv un Nīcas ev.lut.draudze

ielūdz uz dzejas pasākumu "Tas Kungs patiesi

augšāmcēlies" 25.aprīlī, 2.Lieldienās

Ilze Kalme | 2011. gada 2. aprīlis

2011. gada 25. aprīlī, 2. Lieldienās uz dzejas pasākumu

„Tas Kungs patiesi augšāmcēlies!”

ielūdz Nīcas evaņģēliski luteriskā draudze.

Pasākums sāksies ar svētbrīdi Nīcas ev. lut. baznīcā plkst. 16.00.

Pēc tam notiks dzejas lasījumi un muzikāli sniegumi.

Aicināti pieteikties visi „Baltās stundas” dalībnieki un draugi –

dzejnieki, mūziķi un klausītāji.

Pieteikumus varat pievienot arī šī sludinājuma komentāros. Pasākuma programmu un

citu svarīgu informāciju centīsimies darīt jums zināmu ne vēlāk kā līdz š.g. 11.

aprīlim.

Paldies Nīcas draudzei un mācītājam Arvīdam Bobinskim ar sievu Inesi par laipno

ielūgumu.

Egineto.lv un Baltā stunda.

Kad ķiršu dārzi zied

Ilze Kalme | 2011. gada 30. marts

Matsuo Bašo

/1643-1694/

* * *

Klusi pa zariem

Lāse aiz lāses norit…

Lietutiņš pirmais!

* * *

Dārzs kā miris šķiet,

Klusumā sirds vienu dzird,-

Tur cikādes dzied.

Issa

/1763-1827/

* * *

Neviens starp mums nav svešs!

Mēs visi esam brāļi,

Kad ķiršu dārzi zied.

* * *

Paspīd mēness un lūk,

Katrs sīkākais krūms

Jau uz svētkiem tiek lūgts.

* * *

Ceļā aizmirstiet ķildas,

Esiet draudzīgi, līdziet cits citam,

Gājputni drošie!

_ _ _

Mīļie draugi! Lai šis nelielais

pieskāriens japāņu dzejnieku*

dvēselēm palīdz mums būt aizlūgšanās

kopā ar viņu tautu grūtā brīdī!

Mīļš paldies Inārai Krauklei par

atsaucību un pretimnākšanu

laipni atvēlot savas fotogrāfijas!

* No krājuma “Pasaules tautu lirika”

Latvijas Valsts Izdevniecība,

Rīga, 1959

Par topošo trešo starpkonfesionālo kristīgās dzejas

kopkrājumu /pēd. precizējums un papildinājums

26.03.2011./

Ievietoja Inga Audere - 2011. gada 19. marts

Dārgie draugi!

Esam saņēmuši šogad pirmo ielūgumu 2. Lieldienās noturēt dzejas pasākumu vienā

no kristīgajām draudzēm, ko centīsimies drīzumā jums atklāt. Bet tikmēr dzejas

dravas kopēji, sadarbībā ar www.egineto.lv, aktīvi uzsāk jauna, trešā starpkonfesionālā

kristīgās dzejas kopkrājuma (almanaha) veidošanu. LLRMK „Helikons”, Ērikas

Birzkopas vadībā, ir izteicis vēlmi īstenot grāmatas sagatavošanu un atvēršanu jau

nākamā gada sākumā, – ja Dievs tā gribēs.

Šajā sakarā man ir gods nākt klajā ar aicinājumu autoriem, kuri vēlas publicēties, arī

turpmāk savu dzeju jūs varat iesniegt Egineto.lv dzejas piezīmēs.

Noteikumi:

1. Dzejas piezīmēs tā netiks publiskota, kamēr netiks izvērtēta, un labākie darbi

sagatavoti krājumam. Sagatavošanu veiks krājuma redaktors. Priekšroka – jauniem,

iepriekš vēl nepublicētiem dzejas darbiem. Tā dzeja, kura netiks iekļauta krājumā,

varēs tikt publicēta piezīmēs – ja tāda būs, ja autori to vēlēsies.

2. Krājuma tematika: Ziemsvētki, Lieldienas, Vasarsvētki. Tāpat tiek gaidīta arī laba

un skaista dzeja par galveno tēmu – veltīta Dievam - Mīlestībai uz tuvākajiem

cilvēkiem.

3. Egineto.lv priekšlikums krājuma nosaukumam ir „No spožuma uz spožumu”, par

pamatu ņemot Apustuļa Pāvila 2. vēstules korintiešiem 3.nod. 18.p. Aicināti izteikt

viedokļus, kā arī citus, Svētajos Rakstos pamatotus priekšlikumus.

4. Publicēt darbus almanahā tiek lūgti ne tikai kristīgo draudžu locekļi. Radošus

darbus var iesūtīt arī autori, kuri ir kristīti, vēl tikai meklē ceļu pie Kristus un

konkrētu draudzi; saprotama iemesla dēļ atstājuši draudzi un atrodas uz pārdomu ceļa

par iespēju kādā no kristīgajām konfesijām atgriezties; kā arī autori, kuri Dievam tic,

bet līdz šim vēl par piederību konkrētai draudzei nav domājuši.

5. Uzmanību! Lūgums tādiem autoriem, kuri pilnībā noliedz trīsvienīgo Dievu un/ vai

ir pārliecināti, ka viņi ticības, dzejas un citās lietās ir zinošāki, saprotošāki, pārāki par

citiem – ja tādi ir – savus darbus mums neiesniegt. Par iesniegto darbu atbilstību

kristīgajām nostādnēm katrs ir atbildīgs personīgi.

6. Lūgums, pēc iespējas, iesūtīt gramatiski pareizi noformētus darbus, var arī - bez

pieturzīmēm.

7. Iesniegtajai dzejai sākotnēji tiks piešķirts privāts statuss. Lūgums, ikvienam

autoram personīgi: iesūtot darbus, norādīt: 1) savu īsto vārdu, uzvārdu un pilsētas vai

rajona, kurā viņš dzīvo, nosaukumu; 2) ziņu, vai autors piekrīt, ka viņa dzeja pirms

publicēšanas tiek rediģēta; 3) vai viņš/ viņa vēlas, lai pēc dzejas rediģēšanas rezultāts

ar viņu tiek saskaņots; 4) vai ir vēlme savu krājumā neiekļauto (-s) darbu (-s) publicēt

Egineto.lv dzejas piezīmēs, ja būs. Savukārt, ja darbu iesūtīšanas brīdī mūsu lūgumi

netiks ievēroti, un lūgtā informācija netiks norādīta trīs dienu laikā, uzskatīsim par

piekrišanu šos darbus publicēt piezīmēs, ja iespējams.

8. Kā arī, ja kādam no autoriem, kuru dzeja pie mums jau ir publicēta, būs vēlme to

iekļaut kopkrājumā, lūdzam darīt to zināmu dzejas piezīmju redaktoram, savai

atbilstošajai dzejai pievienojot komentāru: 3.krājumam, un sagaidīt no viņas atbildi.

Arī šai dzejai tad tiks piešķirts privātums.

9. Iesūtīt dzeju piezīmēs var arī ar Draugiem.lv pasi. Pirms darbu iesūtīšanas, lūdzu,

rūpīgi iepazīties ar Egineto.lv izmantošanas noteikumiem, ja tas līdz šim vēl nav

darīts, – lai aizsargātu savas un citu autortiesības.

10. Laipni aicinām draudzes, mācītājus un draudžu locekļus: turpināt iesākto – Dieva

priekšā dedzīgi aizlūgt par kristīgās dzejas pasākumu „Baltā stunda” svētīgu norisi

dievnamos, arī par krājuma izdošanu. Ar pateicību atgādinām, ka svētību „Baltās

stundas” pasākumiem, kas, paldies Dievam, stabili tupinās nu jau vienpadsmito gadu,

ir devuši ļoti cienītie Latvijā tradicionāli atzīto kristīgo konfesiju mācītāji, arī mūsu

LELB Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers.

11. Jautājumus vai ielūgumus, noturēt dzejas pasākumus jūsu kristīgajā draudzē, vai

priekšlikumus, kādu dalību tajos vēlaties ņemt u.c. – var darīt mums zināmu arī šā

sludinājuma komentārā.

12. Krājumus, pēc to izdošanas, varēs iegādāties pret ziedojumu „Baltās stundas”

pasākumos, vai saņemt ar pasta sūtījumu, pēc iepriekšēja lūguma un pasta

pakalpojumu apmaksas. Katrs, kurš gribēs tos iegādāties, varēs saņemt proporcionāli

personīgi ziedotajai summai atbilstošu grāmatu skaitu, līdzvērtīgi krājumu

pašizmaksai, kas precīzi būs zināma pēc tās izdošanas. Katrs ziedojums, kas attiecīgi

nesasniegs vai nedaudz pērsniegs – vienas grāmatas pašizmaksu vai ziedotajai

summai atbilstoša grāmatu skaita izmaksu kopsummu – var tikt izlietots dzejas

pasākumu organizēšanā un ar to saistītiem mērķiem – ja maksājuma uzdevumā netiks

norādīts citādi.

13. Lai krājumu saņemtu, pieteikties var arī, veicot ziedojumu uz norēķinu kontu:

Nosaukums – Biedrība Liepājas literātu un radošo mūziķu klubs „Helikons”

Reģ. Nr. 40008064705

Juridiskā adrese – Rožu laukums 5/6, Liepāja

Banka – A/S Latvijas Krājbanka

Bankas kods – UBALLV2X

Norēķinu konts – LV02 UBAL 2635 1642 8700 1

E-pasts: ebhelikon@inbox.lv .

14. Uzmanību! Pirms veikt ziedojumu uz šo norēķinu kontu, lūdzu, aizpildot bankas

maksājuma dokumentu, norādīt precīzu ziedojuma mērķi: kristīgās dzejas 3.

kopkrājumam, – ja ziedojums tam paredzēts.

15. Atgādinām, ka: www.egineto.lv administrācija un redkolēģija atbild tikai par

dzejas u.c. rakstu darbu publicēšanu (vai nepublicēšanu) šajā portālā, katrs personīgi

tikai par savu darbu. Par jebkurām citām – pagātnē un tagadnē veiktām, vai nākotnē

iespējamām, darbībām, kas saistītas ar draudžu, valstisko un nevalstisko organizāciju

un to apvienību vai dalībnieku, vai pārstāvju un to grupu, privātpersonu, uzņēmumu

un/ vai komercstruktūru aktivitātēm jebkuru pasākumu organizēšanā, informācijas

sniegšanā un izplatīšanā, ziedojumu vākšanā un norunāto saistību izpildē vai tml. –

www.egineto.lv administrācija un redkolēģijas locekļi, visi kopā un katrs atsevišķi,

nekādu atbildību neuzņemas. Šis nosacījums ir un paliek spēkā arī turpmāk – uz

nenoteiktu laiku – kā Dievs gribēs.

16. Iepriekš pateicamies draugiem un sadarbības partneriem par mums dāvāto

uzticību!

17. Noteikumi var tikt precizēti arī turpmāk - autoru un lasītāju labā. Lūdzam, sekot

līdzi, ja vēlaties.

www.egineto.lv redaktore Inga Audere

“Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un

jūsu domas Kristū Jēzū.” (Fil 4:7)

Par Baznīcas lomu un atbildību sabiedrības dzīves

uzlabošanā. Olafs Brūvers

Ievietoja Inga Audere - 2011. gada 16. marts

Olafs Brūvers

Latvijas Kristīgās akadēmijas

asoc. Prof. dr. Theol.

BAZNĪCAS LOMA UN ATBILDĪBA SABIEDRĪBAS SOCIĀLĀS VIDES UN

LABKLĀJĪBAS UZLABOŠANĀ

Šodien pasaulē, kur ik brīdi notiek dažādas maiņas un pārsteigumi, kur ik brīdi

sabiedrību satricina sociāli un politiski notikumi, vienmēr cieš ne tikai sabiedrība

kopumā, bet arī katrs tās indivīds.

Šādās situācijās grūtībās nonākušie cilvēki parasti cer uz valsts vai pašvaldības

minimālu palīdzību un atbalstu. Tomēr mēs redzam, ka ne vienmēr cilvēki (un

ģimenes) šādu palīdzību var saņemt. Tam varētu būt dažādi iemesli, pat bieži vien

attaisnojoši, bet tas viss neatvieglina katra cietēja situāciju.

Ja valsts un pašvaldība nespēj vai dažreiz nav arī tiesīga palīdzēt sabiedrības

pārstāvjiem visdažādākās situācijās, talkā ir jānāk sabiedrībai pašai. Mēs esam tam

liecinieki un priecājamies par sabiedrisko organizāciju aktivitātēm, par brīvprātīgo

kustību, par daudzu uzņēmēju gatavību ziedot un uzņemties līdzatbildību labklājības

veicināšanā. Visā šajā kustībā, manuprāt, aktīvāku darbību vajadzētu sagaidīt tieši no

kristīgām organizācijām – Baznīcas.

Šajā sakarā vēlos norādīt uz vairākām lietām un aicināt kristīgās draudzes, – Baznīcu,

praktiskā rīcībā apliecināt savu sludināto tuvākā mīlestību.

Baznīcai, kristīgai draudzei, vajadzētu:

1.

No sienu būvēšanas pāriet – uz tiltu būvēšanu

Šis pirmais ierosinājums nozīmē – vai mēs kā kristīga „komūna” –, draudze, paliksim

iekšpusē savas ēkas sienās (kas faktiski nozīme, ka atrodamies ārpus sabiedrības!) un

turpināsim dziedāt „slava, aleluja!”, turpināsim būvēt aizvien skaistākus un augstākus

mūrus savai sadraudzībai tikai savā starpā? Bet tā taču mēs vairums gadījumos

darām! Iespējams, ka ar šādu „sienu veidošanu” mēs nošķiram sevi no grēcīgās

pasaules un vides, kas ir ap mums… Mēs paliekam iekšpusē un saucam (aicinām)

vairums gadījumos tikai tos ļaudis, kas ir jau ap mums… mēs sakām viņus mīlam, kas

ir starp mums, mēs aicinām viņus nākt pie mums, jau ir ap mums… Faktiski šādu

pieeju varam salīdzināt ar „makšķerēšanu zivju akvārijā”…

Aicinājums Baznīcai ir – iziet ārā no savām sienām un mūriem pie tiem, kas ir

notriekti pie zemes, kas meklē mīlestību un gaismu, kas cieš un ir izmisumā, kas lūdz

kumosu maizes un krūzi auksta ūdens! Tikai ar šādu aktīvu rīcību un Kristus

mīlestības praktisku apliecināšanu Baznīca var teikt, ka piepilda savu misiju pasaulē.

Draudze (Baznīca) ir patiešām aicināta nošķirt sevi no pasaules dzīves veida un stila,

bet nekad Baznīca nav aicināta sevi izolēt vai paslēpt no pasaules.

2. Baznīcai vajadzētu pāriet no apmeklētāju skaita mērīšanas (uzskaites) uz draudzes

kristīgas ietekmes mērīšanu savā apkārtnē

Post-modernajā sabiedrībā ļaudis vairs nav pārsteigti par draudzes lielumu vai tās

sludinātās mācības patiesumu, uz viņiem tas neatstāj iespaidu. Diemžēl tā!

Mēs katrs dzīvojam savā noteiktā vietā un vidē – lielākā vai mazākā pilsētā, ciemā vai

pagastā. Noteikti tur atradīsies arī kāda viena vai pat vairākas draudzes, baznīcas.

Bet, vai konkrētā apkārtne un sabiedrība, kurā mēs katrs dzīvojam, pamanītu, ja

pēkšņi pazustu kāda no baznīcām, ja pēkšņi, piemēram, tā būtu bankrotējusi un

slēgta? Vai mana un tava pagasta, ciema un pilsētas ļaudis raudātu par iztrūkstošo

baznīcu?

Ja Baznīca nerada iespaidu ārpus savām četrām sienām, tad tā vispār neveido nekādu

iespaidu – saka kāds no ASV bīskapiem.

Baznīcai ir tik daudz iespēju iepludināt sevi sabiedrības aktivitātēs, lai tās klātesamību

cilvēki redzētu un justu.

3. No aicinājumiem – ļaudīm vairāk apmeklēt baznīcu pie aicinājumiem – baznīcas

locekļiem apgūt iemaņas kalpot sabiedrībai

Tipiski pienākumi gandrīz ikvienā baznīcā ir svētdienas dievkalpojumu apmeklēšana,

dziedāšana draudzes korī, ansamblī, palīdzība pie ziedojumu savākšanas, kalpošana

draudzes padomē, Svētdienas skolas vadīšana un daudzas citas Baznīcas iekšējās

aktivitātes. Protams, visas ļoti nozīmīgas un nav noniecināmas. Bet ļaudis ir jāaicina

kalpot vispirms savam tuvākajam, savam līdzcilvēkam, jo īpaši tiem, kas Dieva

mīlestību vēl nepazīst. Baznīcas atbildība ir sagatavot šādus kalpotājus sabiedrībai,

aicinot arvien jaunus pievienoties misijai.

Veicot šādu kalpošanu, Baznīca būs priecīga par to, kā uzskatāmi pieaugs arī

draudzes locekļu un dievkalpojumu apmeklētāju skaits.

4. No dublēšanās savā darbībā – uz partneru meklēšanu kopējai kalpošanai

Ja draudze uzsāk aktīvu kalpošanas darbu sabiedrībā, tad svarīgi būtu vispirms

apzināt, kas attiecīgajā jomā jau tiek darīts. Gandrīz katrā vietā sastopamas dažādu

sabiedrisko organizāciju aktivitātes. Atrast partnerus šādai kopdarbībai nebūs grūti,

kas savukārt stiprinātu palīdzības darbu kopējā labuma sasniegšanai. Baznīcai nav

jābaidās no šādas kalpošanas, pat tad, ja sadarbības partneris izrādītos citas ticības

piekritējs. Iespējams, ka Baznīcai piederīgie jau darbojas kādā no šādām labdarības

organizācijām – ir tikai jāatrod kopība!

5. No nosodījuma – par varas, sabiedrības vai pilsētas ļaunumu – uz svētīšanu un

mīlestības sniegšanu

Iespējams, ka kāda draudze (Baznīca) raugās uz notiekošo ļaunumu sabiedrībā kā uz

valsts varas vai pilsētas vadības vainu, līdz ar to, izsakot nosodījumu. Bieži sabiedrībā

dzirdams šausmināmies par prostitūciju, narkomāniju, alkoholismu, vardarbību –

reizē arī tā nosodot policiju un citas iestādes. Bet kā būtu, ja Baznīca meklētu iespēju

svētīt pilsētu un tās vadītājus? Kā būtu, ja Baznīca meklētu iespēju regulāri satikties ar

pilsētas, pagasta, ciema vadītājiem, atbildīgajiem par kārtību un drošību, piedāvājot

tiem palīdzību? Baznīcas pārstāvji katrā atsevišķā vietā varētu jautāt pilsētas

vadītājiem – kā mēs varētu jums palīdzēt? Vai Baznīcai nebūtu pienākums arī pateikt

paldies, piemēram – ugunsdzēsējiem par kādu paveiktu darbu, kur izglābti ļaudis,

pateikt paldies policijas darbiniekiem par grūto darbu, pateikt paldies skolotājiem par

mūsu bērnu izglītošanu, pateikt paldies un svētīt visus šos cilvēkus, kas kalpo mūsu

labā? Ja Baznīca uzdrošinātos šādi rīkoties, tās iespaids uz sabiedrību būtu

neaprakstāms.

Nobeigumā jāpiebilst, ka mēs nekad nespēsim palīdzēt visiem cilvēkiem, visai

pilsētai, visam ciemam uzreiz, bet jāsāk ar tiem ļaudīm, kas mums katram ir līdzās.

Draudze, kā Dieva mīlestības atspulgs zemes virsū, ir aicināta būt „par pasaules

gaismu”. Tas nozīmē, ka to viegli ieraudzīt. Vienīgais nosacījums – šī gaisma nedrīkst

tik apslēpta no cilvēku acīm. Baznīcai ir jāatbrīvojas no savas izolācijas aiz

nobalsinātām sienām un jānāk pie sabiedrības, jo īpaši šodienas apstākļos.

Raksts sagatavots pēc Olafa Brūvera referāta, kas nolasīts Eiropas Savienības un

migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007 – 2013. gadam ietvaros

„Velku biedrības” īstenotā projekta „Iesim kopā! 2009 – Integrācija”, noslēguma

konferencē 28.11.2009. – 29.11.2009., Rīgā. Sagatavoja Inga Audere.

Pasaules Lūgšanu diena. Par ekumēnisko

dievkalpojumu Jūrmalciema Nācaretes baznīcā

Ievietoja Ilze Kalme - 2011. gada 13. marts

Š.g. 4.martā Jūrmalciema Nācaretes ev. lut. baznīcā tika noturēts Pasaules

Lūgšanu dienas ekumenisks dievkalpojums. Tā jau ir izveidojusies par tradīciju, ka

šis lūgšanu dienas dievkalpojums notiek šajā dievnamā. Šogad dievkalpojumā ņēma

dalību – no LELB: bīskaps Pāvils Brūvers, Grobiņas iecirkņa prāvests Ainārs

Jaunskalže, Sv. Trīsvienības katedrāles dekāns Pēteris Kalks, Jūrmalciema draudzes

mācītājs Arvīds Bobinskis, no baptistu kon-fesijas: Gunārs Lemaiķis, Andris Bite,

Artūrs Šķuburs, Artis Peterlēvics, no metodistu konfesijas - mācītājs Edgars Šneiders.

Bīskaps Pāvils Brūvers sacīja sprediķi, kuram par pamatu bija evaņģēlija teksts par

četru veidu sirds zemi, kurā krīt Dieva vārda garīgā sēkla. Vairāki klātesošie

garīdznieki lasīja Svēto Rakstu lasījumus un sacīja īsas uzrunas. Paldies par dziesmām

māsai no metodistu draudzes, kā arī sludinātāja Arta Peterlevica vadītajam

ansamblim.

World Day of Prayer - Pasaules Lūgšanu diena (vai Sieviešu pasaules lūgšanu

diena) ir vispasaules ekumēniska kustība, iesākusies jau pagājušā gadsimta sākumā

– 1926.gadā Ziemeļamerikā. Sākumā tā vairāk bija kā sieviešu lūgšanas diena,

dibināta, lai aizlūgtu par misionāriem un misijas stacijām dažādās pasaules valstīs. Ar

laiku Lūgšanu diena pārvērtusies par vispasaules ekumēnisko kustību. Tradicionāli

Pasaules lūgšanu dienas dievkalpojumi tiek noturēti ik gadu marta mēneša pirmajā

piektdienā. Šie dievkalpojumi vieno dažādu rasu, kultūru un tradīciju cilvēkus.

Apmēram 170 valstu kristieši no dažādām konfesijām un denominācijām ir

iesaistījušies šajā kustībā. Arī šī gada 4.martā kopīgās lūgšanās vienojās brāļi un

māsas Jaunzēlandē, Austrālijā, Āzijā, Eiropā, Amerikā, līdz pat Havaju salām.

Lūgšanu diena veido brāļu un māsu aizlūgšanas loku un iestājas par kristiešu

solidaritāti, mieru un vienību visā pasaulē. Dievkalpojumi notiek vairāk kā 1000

valodās, iesākot ar rītausmu Tongas salās un beidzas 40 stundas vēlāk Aļaskā.

Kristieši apliecina savu ticību Kungam Jēzum Kristum, dalās savās cerībās, rūpēs,

priekos un bēdās, savās iespējās un vajadzībās.

Katru gadu kopīgi tiek lūgts par kādu konkrētu valsti, tās problēmām un vajadzībām.

Šajā gadā šī izvēlētā valsts bija Čīle. Čīles kristieši šajā dienā īpaši bija vēlējušies

uzsvērt domu par palīdzēšanu saviem līdzcilvēkiem un dalīšanos tajā, kas ir, par

dienas tēmu izvēloties jautājumu “Cik maizes jums ir?” To Marka evaņģēlija 6

nodaļas 38.pantā uzdod Jēzus. Tālāk seko brīnumainā 5000 cilvēku paēdināšana no 5

maizes klaipiem un 2 zivīm. Caur šiem notikumiem atklājas Jēzus mīlestība uz mums.

Viņš zina mūsu garīgās un laicīgās vajadzības un vēlas mums palīdzēt. Bet Viņš

vēlas, lai arī saredzam savu līdzcilvēku vajadzības un dalāmies ar viņiem.

Paldies Inesei Bobinskai par iesūtīto ziņu un foto.

Brālītis

Ievietoja Inga Audere - 2011. gada 9. marts

Pārdomas Ciešanu laika sākumā

Viņš bija atlidojis. Pie brāļa. Bet negaisa vētras paralizētajā pilsētā nakts būs jāpavada

šeit, lidostā, kopā ar daudziem apjukušiem, izmisušiem, sašutušiem pasažieriem, no

kuriem šis vīrs krasi atšķīrās. Uzmanību saistīja iekšējais miers, ar kādu viņš uztver

notiekošo un dabiskā izturēšanās. Kamēr daudziem stihijas dēļ draudēja sabrukt turpat

vai visa dzīve… Tiem, kuri katru minūti mēdz konvertēt vai nu naudas vienībās vai

panākumu ķīlas zīmēs. Gandrīz visu klātesošo sejas, sākot no veiksmīgākā finanšu

operatora līdz pat izcilākajai, perfektākajai mājsaimniecei, pauda neapšaubāmu

izteiksmi – ka diezin vai kas ļaunāks šajā dzīvē ar katru no viņiem vispār var notikt…

Bija noticis kaut kas tāds, ko viņi nespēja kontrolēt, saviem spēkiem ietekmēt, nebija

to pat prognozējuši. Šajā brīdī viņi visi bija atkarīgi no apstākļiem vienlīdzīgi, kā

savas piedzimšanas brīdī.

Par rītdienu nevienam skaidri nekas nebija zināms, par Dievu domāja tikai retais, arī

no šeit esošajiem dievlūdzējiem tikai tie, kuri patiesi no visas sirds bija raduši

paļauties uz Viņu, nevis tikai vārdos vai uz savu gudrību. Apkārt notiekošais vīru

netraucēja, nekur nebija jāsteidzas, viņš cerēja izgulēties. Ožu patīkami kņudināja no

tuvākās sabiedriskās ēstuves plūstošie smaržu vilnīši, cenšoties nodzēst viņa atmiņas

par svaigi ceptas, viegli saldenas apdedzinātas cilvēka miesas smārdu… Bet iemigt

neizdevās. Tiklīdz aizvēra acis, galvā sāka dunēt un dārdēt, bruņumašīnas un

sprāgstošie lādiņi vēl centās viņu panākt no pagātnes, tagad jau tikai sapņos. Viņam

karš bija beidzies, fiziskā izpratnē.

Tikmēr satrauktā ļaužu straume plūda visos lidostas virzienos, kā upe no krastiem…

kuras otrā pusē viņa skatiens apstājās, jo ieraudzīja cilvēku. Zēnu, kurš bija sarāvies

un pieplacis pie sienas. Un, ja kopš atgriešanās nekas šeit nespēja viņa sirdi saviļņot,

tagad tā tik ļoti iesmeldzās, ka ar grūtībām izdevās apvaldīt vaidu. Neviens cits

puisēnu neredzēja… un tas bija labi. Jo tad zēnam varētu aizliegt uzturēties šeit, tik

„elitārā” sabiedrībā, un aizvest, varbūt liekot pārvākties uz pagrabstāvu, pie

grūtdieņiem un dīkdieņiem, kurus žēl bija padzīt pat negantākajam no lidostas

uzraugiem, jo tie viņam arī savā ziņā bija noderīgi, dažādos palīgdarbos, no kuriem

citi vienmēr atteicās. Pat šis, sirdī tik drosmīgais zēns, no tā visa baidījās. Tas bija

redzams jau no liela attāluma.

Panika lidostā arvien pieauga… „Ai!” zēns iesaucās, kad kāda sieviete, joņojot viņam

garām, netīši uzkāpa uz rociņas ar augstpapēžu kurpēm. Ievainojums nebija asiņojošs,

bet sāpēja ļoti. Domās vīrs jau vienā lēcienā bija pie zēna, bet satrakotais pūlis fiziski

viņam to neļāva. Zēns nozuda skatienam. Izmisīgi centies ar acīm viņu sameklēt, vīrs

acumirklī nespēkā atslīga krēslā. Jāpagaida, kad haoss pierims. Bet, šķiet, tas bija vēl

tikai sākums, līdzīgi, kā vētra ārpusē vēl nebija sasniegusi kulmināciju.

Tikmēr puika bija atradis zemē nomestu naudu. Ar šo summu pilnīgi pietiktu, lai viņi

ar māsu būtu pārtikuši, vismaz kādu laiciņu. Jo māsas ziedu salonā negāja tik gludi,

kā viņa sākumā bija cerējusi. Tā nebija komercdarbība. Viņa kārtoja ziedu pušķus

lidostas apmeklētāju priekam un labsajūtai, pašas iekārtotā ziedu salonā. Jāfinansē

viss bija pašai, par to pienācās brīvpusdienas un tiesības piederēt šai organizācijai, būt

tās apgādībā, saņemt garīgu, morālu un materiālu atbalstu no tās tad, kad

nepieciešams. Paldies Dievam, viņas aizgādnis finansējumu neliedza tik lielā mērā, ka

viņa pilnīgi mierīgi, cepuri kuldama, varētu iztikt bez šī ziedu salona, ja tas būtu

parasts salons… Bet te viņa bija ielikusi visu savu sirdi un dvēseli – ziedos, gaismas

starā, kas atmirdzēja cilvēku acīs, apkārtējo dvēselēs – pa nerūsoša zelta puteklītim,

pa mirdzošai Saules ozola zīlītei… Cerībā, nevis izmainīt pasauli, bet, ka īsta,

mīlestības skaistuma klātbūtnē pasaule, cilvēki, vēlēsies mainīties, jo citādi vienkārši

nespēs. Ka tas uzlabos viņu savstarpējās attiecības. Ka tās tad palīdzēs arī lidostas

personālam mainīt savu attieksmi, redzot smaidošus, priecīgus ļaudis, nevis tikai

īgnus, nejaukus un norūpējušos, ar dzīvi vienmēr neapmierinātus (it kā dzīve un tās

autors, Dievs, vienmēr kaut ko tiem būtu palicis parādā…), dažkārt gatavus viens

otram ķerties pat pie rīkles… ar zobiem… izraut pa kumosam, ja paveiksies… aizvien

biežāk! Ar pasažieriem viņai problēmas gadījās reti, dažkārt kāda neveikla

pārpratuma dēļ, kurš drīz vien svētīgi atrisinājās. Grūtāk bija ar personālu. Nespēdami

saprasties viens ar otru, viņi pamazām zaudēja gan savus sadarbības partnerus, gan

klientus, gan daļēji arī radošās spējas. Bet nevēloties analizēt tā cēloņus, savas kļūdas,

viņi joprojām raidīja skatus apkārt, meklējot, kurš vainīgs viņu likstās. Tad, kurš gan

cits tas varētu būt, kā vienīgi ziedu salona kalpotāja? Vai tikai viņa kaut ko neslēpj?

Kādu slepenu recepti…? Kā tādos apstākļos tā var veikties? Salīdzinoši… Kamēr šī

sieviete pat nenojauta, kādas domas, aizdomas un runas par viņu un ap viņu varētu

klīst. Viņa vienkārši rītos un vakaros lūdza Dievu un studēja Viņa vārdu, bet dienā

centās pēc tā dzīvot, cik vien dotajos apstākļos bija tās spēkos. Tikai ticību Bībelē

rakstītajam Vārdam un kristību viņa citiem ieteica pilnīgi droši, lai arī viņi varētu

saņemt vienmēr sev atbilstošu padomu no Dieva īstajā brīdī, katrs personīgi. Dieva

vārds sargāja un sargā – gan no puķu, gan kabatas zagļiem, gan no teroristiem u.tml…

Ja Viņa vārdiem tic un cenšas tos ievērot!

Kopš haoss lidostā nerimās, vētras iespaidā, salons bija jāsargā, jo tas bija viņai

uzticēts atbildībā. Viņa jutās ļoti atbildīga, gan par pasažieru, gan personāla dvēselēm.

Kā viņa skatīsies acīs organizācijas, šīs konkrētās lidostas augstākajam vadītājam tad,

ja nosargāt neizdotos. Ko teiktu apkārtējie? Par konkrēto lidostu? Par vadību? Par

organizāciju? Viņa sargās! Lēmums bija stingrs un noteikts. Brālītis daudz palīdzēja.

Bet viņš bija desmit gadus jaunāks, lai gan neatlaidīgs, uzņēmīgs, gatavs krist un

celties – gan lai viņa darbs lidostā tiktu atbilstoši izpildīts, gan par māsu, taču viņam

nebija pārāk lielas dzīves pieredzes.

Zēns jau laimīgs steidzās pie māsas, kura lielās noslogotības dēļ šajā haosā šodien

nebija pat sukājusi matus, zem acīm bija tumši loki, miegam veltīts pēdējo gadu laikā

visai maz… jo bija jābūt nomodā par brāļiem, ne par šo vien. Ieraudzījis bēdīgo skatu,

zēns atdeva māsai atrasto naudu, ātri paķēra no viņas grozu ar ziediem un devās pie

ļaudīm. Viņš bija nolēmis tos izdalīt tāpat, nelūdzot pretī pat ziedojumu lidostas

vajadzībām, bet – kā mīlestības dāvanu. Lai šie cilvēki beidzot attaptos, lai viņi

beidzot nāktu pie sajēgas, pie atziņas, pie atmiņas, ka viņi ir tikai cilvēki! Ka Dievs

viņus mīl tieši tādēļ! Ka arī viņš, un māsa, un citi cilvēki mīl viņus nevis kā

perfektākos galdniekus, slīpētākos tirgotājus, māklerus, baņķierus, grāmatvežus,

dzejnieces, mākslinieces, mājsaimnieces, stilistus… kādi –isti šeit tik’ nebija, bet viņi

ir mīlēti un mīlami vispirms jau tādēļ, ka ir cilvēki, ne vairāk, ne mazāk. Lai gan vēl,

kopš atmodas, viņi nelika pārāk to manīt…

„Laimīgi” izspraucies cauri pūlim, pašā tā vidū, zēns pacēla grozu rokās, cik vien

augstu var un iesaucās: „Lūdzu, ņemiet ziedus, tie ir jums, tāpat vien, mīlestībā. Par

to, ka esat cilvēki.” Un pēkšņi kāds visai tukls vīrs no pūļa palēcās, lai izrautu grozu

zēnam no rokām, jo kāds viņam bija draudējis, ka tuvosies no muguras ar nokaitētu

lodlampu… Vēders vīram bija neparasti resns, trieciens iespaidīgs un zēns mirklī

atradās uz grīdas. Pūlis tikai nedaudz pašķīrās, bet ar to pilnīgi pietika, lai tas vīrs,

kurš pirmais zēnu bija šeit pamanījis, tūlīt būtu klāt. Šoreiz viņa „lēciens” izdevās.

Tagad pūlis tiešām pašķīrās. Un viņš paņēma samaņu zaudējušo puisi uz rokām. Taču

likās, ka brālītis ir jau tālu… Vīrs iekliedzās un sāka raudāt, varbūt pirmo reizi savā

mūžā – par to viņš tobrīd nespēja domāt. Apkārt stāvošo izbrīnītie skatieni tagad no

vētras nu jau pievērsās viņiem – kāds bija uzdrošinājies traucēt sabiedrības „krējuma”

satricināto mieru, jau tā tik trauslo miegu…, „ak, šie vienkāršie, nemācītie ļaudis”.

Vīrs neko neteica, kamēr viņa domas kliedza. Cik ilgi tā turpināsies!!! Cik ilgi,

joņojot pēc aizvien lielākas atzinības, godkāres dzīti, pēc pseido mīlestības… savu

iekāru mudināti, pieprasot, mīlestību sev paģērot – traktoristu, slaucēju, mehāniķu,

veterināru, sētnieku u.c. svarīgu un nozīmīgu, godpilnu profesiju „inteliģentās”

(uzpotētās, diplomētās) atvases turpinās sabradāt trauslos ziedus ar skaistajām,

Dievam un citiem cilvēkiem dārgajām dvēselēm. Ja tikai viņam pie rokas būtu ierocis,

roka nenodrebētu, – ka laistu vienu kārtīgu ložmetēja kārtu… ne jau pret cilvēkiem,

pa stikliem virs viņu „pārgudrajām” galvām, lai sadzird tie, kas tās piedrazojuši. Vai

vienīgi šoks viņus varētu vest pie sajēgas – kuru zaru viņi tik „pašaizliedzīgi” zāģē…

Tādēļ viņš slavēja Dievu, ka nāvējoša ieroča līdzi nebija. Vai būtu izdevies noturēties,

nenotēmēt, nobremzēt…? Ja viņš ar to varētu zēnam līdzēt. Nu, bet ko tagad darīt, ja

reizē bija iegūts tik daudz, īsts dvēseles radinieks, kādi ceļmalās nemētājas. Un tūlīt

atkal zaudēts? Kad pēkšņi viņš saņēma atklāsmi, kā no debesīm… un tā bija: „Mīlēt!”

Ja es to nedarīšu, ja es šos nelaimīgos ļaudis nemīlēšu tādus, kādi tie ir, ar visām viņu

izkropļotajām redzēm, atsaldētajām dvēselēm, ja viņi nesaņems piedošanu,

nesadzirdēs par Dieva apsolījumu, ka Dievs, kas ir Mīlestība, pats tik ļoti mīl

cilvēkus, ka spēj piedot tiem pilnīgi visu, un, ja vien viņi to gribēs, ja vien ir gatavi

vispirms atzīt savas kļūdas, pēc iespējas liekot mierā citus, piedodot, kā viņiem tiek

piedots, lai upuru skaits mazinātos… Un, paldies Dievam, viņš spēja piedot, lai cik

ļoti arī sāpētu pēkšņais, tik dārgais zaudējums. Viņam bija jāspēj piedot, ņemot vērā

arī to, cik ļoti Dievs viņu bija sargājis, ka ne mats no galvas tam visus kara gadus

nebija zudis… Bet, pats galvenais, Dievs piedeva cilvēkiem gan Sava Dēla

slepkavību, gan Sevis zaimošanu. Tikai ne nodevību pret Savu, Mīlestības Garu, kad

ar Mīlestību darītie darbi tiek vai tikuši noliegti, „nomētāti” (kad par tādiem darbiem

tiek vai ticis apgalvots, ka darīts tiek savtīgiem mērķiem ļaunos nolūkos, par kuriem

laikam tikai apgalvotājiem pašiem vien ir labāk zināms, – kādos…). Un viņš nolēma

zēna iesākto darbu tupināt. Tajā mirklī vīram likās, ka no puķu groza atskanēja kā

klusa mūzika un sāka izplatīties salda smarža, ka tā apņem gan viņu, gan pamazām arī

apkārtējos, bet viņš spēja tikai atkārtot zēna pēdējos vārdus: „Lūdzu, ņemiet ziedus.

Tie jums. Mīlestībā.” Un pūlis pēkšņi pārmainījās, katrs ieguva savu seju, cilvēcīgu,

bez mākslīgas, samākslotas veiksmes maskām, tās krita pašas, jo vairs nederēja,

nebija vajadzīgas. Viņi jutās kā cilvēki! Vienkārši cilvēki, atvērti viens otram, bez

pārspīlēti avangardiskām savstarpējām barjerām vai tolerantiem grima sliekšņiem…

Kāda laime! Lai gan neviens no tiem nebija aizlidojis pasaulē uz simpozijiem,

apspriedēm, konferencēm, karjeras kāpnēm, profesionālu mājsaimnieču kvalifikācijas

paaugstināšanas rokenrola kursiem Kuriļu salās… u.tml. Dievs caur šī zēna un šī vīra

sirdīm viņus bija pasargājis no ārprāta, no garīgas un fiziskas izdegšanas par godu un

slavu tiem, kuri viņus tam motivēja, lai… grūti spriest kādēļ… pat vīram pārskrēja

tirpas tikai iedomājoties par to. Arī par to, cik daudz līdzekļu tiek šādiem mērķiem

patērēts, kamēr ekonomiski aktīvākajai daļai pāri paliek barankas „kārais” viducīt’s…

Te kāds vīru paraustīja aiz piedurknes. Tā bija zēna māsa, kas notikušo saprata tūlīt,

bez vārdiem! Lai agrāk vai vēlāk tas nenotiktu ar viņu, brālītis bija aizsteidzies

priekšā… „Mīļo, brālīt!” māsas sirds izmisumā kliedza, bet lūpas nekustējās. Tikai

asaras nemitējās… Debesis juta līdzi, arī zvaigznes raudāja… Kad pamazām modās

cilvēki, kas līdz šim bija aizsnaudušies, viens pēc otra viņi nāca vīram un zēna māsai

klāt, piedāvājot palīdzību. Satiksme vēl bija slēgta, slimnīcas tāpat, lidostas medicīnas

mezgls izārdīts… mediķi pārbiedēti… bet bija noticis galvenais, līdz ar cilvēku

pamošanos, viņos modās līdzcietība pret citiem, kas ir vienīgais glābiņš visās cilvēces

un cilvēcības krīzēs, stihijās, nelaimēs, kataklizmās u.tml. Lidostas vadītājs domāja:

„Paldies Dievam, daudzus reisus tagad būs jāatceļ… jo lidostas darbs tā jau bija

pārslogots, bet toties varbūt darbinieku rindas papildināsies ar profesionāļiem, tiklīdz

‘zvansviņzin’ kādos amatos diplomētie speciālisti atgriezīsies pie saviem agrāk

apgūtajiem, normālai, ilgdzīvotspējīgai sabiedrībai vitāli nepieciešamajiem –

profesijām un amatiem. Ja daiļdārznieces kāros tikai rakstīt dzeju, bet radošām

dvēselēm būs jāiet govis slaukt, vai būs vēl ziedi, par ko priecāties…? Vai tad kāds no

amatiem būtu mazāk svarīgs, mazāk cienījams? Apustuļa Pāvila 1.vētule korintiešiem

4.nod. 5.pants, Bībelē.

Pamodās arī vīrs un zēna māsa, bija rīts, un vētra rimusies. Vīrs iztrūkās un izberzēja

acis, pamanījis sārtumu zēna vaigos, nevarēja acumirklī tam noticēt. Puisēns ir dzīvs.

Vai dvēseles kliedzienā, viņa un zēna māsas asaru, Dieva atbildētu lūgšanu dēļ, bet

zēns bija nācis pie samaņas un atvēra acis. Pūlis klusēja. Tas bija svēts klusums Dieva

mīlestības priekšā. Daudzi metās uz ceļiem, lai Viņam pateiktos, vispirms tie, kuri To

bija pazinuši jau agrāk. Vīrs arī pateicās, klusībā. Viņš bija apņēmības pilns. Tik īsā

laika nogrieznī ar viņu bija noticis tik daudz – viņš bija ieguvis, pazaudējis, tad atkal

ieguvis nu jau divus sev dārgus cilvēkus. Viņš tiem palīdzēs, sargās, aprūpēs, gādās,

runās ar savu brāli, šīs pašas lidostas vadītāju. Māsa bija priecīga par atbalstu, taču

pasaule jau nemainās tik strauji… Lai gan Dievs viņai bija piešķīris auglīgu zemi, kur

puķes sēt, tīkotāju pēc tās nebija mazums, kurus audzināt un pārliecināt bija iespējams

tikai ar patiesi dievišķu mīlestību. Tam būs vajadzīgs ne mazums laika. Kamēr šai

lidostai ielas pretējā pusē nupat, nupat tika atvērta vizuāli ļoti līdzīga, bet līd-osta, jo

trūka paša galvenā – nebija apkalpes, jo nebija arī lidmašīnu, vien lērums ar

maršrutiem, bukletiem, kartiņām, prospektiem, ceļojumu aprakstiem un, cauri tam

visam, nepatīkama, nesaprotama rūkoņa… bez lidojuma. Vieni vienīgi ielūgto

pasažieru lidojumu fona attēli, nostāsti un fonogrammas. Tie, kuri prospektus jau bija

paguvuši iegādāties, grozīja tos rokās un nekādi nevarēja saprast, kā tas nācās, ka viss

bija noticis par viņu līdzekļiem – ostas ierīkošana, brauciens līdz tai, uzskates

materiāli, bet lidojuma kā nebija, tā nebija… Ja kāds iedomātos par to celt trauksmi,

zibenīgi bija klāt viesmīlis: „Laipni aicināti uz lidmašīnu…,” un pieveda pie melnā,

pazemē „ceļošā” eskalatora, kas ved visu vienā vagonā…

Kad māsu centās pārvilināt pāri ielai, viņai tūlīt bija skaidrs, ka tā rūc vairākos

režīmos darbojusies veca sistēma, tik primitīva un tā novecojusi, ka tās izkārtnēm

neviens sen vairs neuzticas, tādēļ tā cenšas aizvien uzmālēt ko jaunu, aizmālēt, lai

cilvēkus tajā ievilinātu, jo ar varu nevienu jau tādās vairs nevilka, pasarg’ Dievs,

augstas attīstības civilizācijas un demokrātijas laikmetā… Kad tai pat laikā daudz jau

novārdzinātu, noplicinātu, noverdzinātu ļaužu to vien spēj, kā izmisīgi gaidīt uz

Pestītāju. Bet, pardon, pardon, lika pagaidīt!!!… Pestītājs (Kristus) nenāks ar naudu

pa priekšu, lai atrisinātu ļaužu kā gumijas pirms pārtrūkšanas nostieptās problēmas.

Vai nu mēs visi gribēsim meklēt vienu, tīras, svētas mīlestības valodu, lai rastu

risinājumus kā saprasties, un risināsim problēmas, vispirms katrs personīgās, tad

kopējās, kopā, vai nu eskalators „uzlidinās” daudzus, pa vienam.

Vai galvenās lidostas vadībai bija palīdzēts? Vai mēs spēsim palīdzēt arī tiem, kam

draudēja vienvirziena ekskursija pa ogļraču pēdām…? Vai mums vajadzētu

iejaukties? Svarīgākais tagad un vienmēr ir un bijis, lai mūs nevar izsist no līdzsvara,

ko nevar tad, ja esam vienoti savā starpā garīgi. Jā, arī gatavi, kad nepieciešams

piekāpties viens otram, pēc Bībeles iedibinātās hierarhijas principa. Bet, ja visu laiku

tiek prasīts, lai piekāpjas tikai viens, viena no pusēm, var gadīties, ka ar laiku kādam

vairs nav kur atkāpties…

Vīrs bija apņēmības pilns: pirmais, kas jādara, jāzvana lielajam brālim, lai viņš ņem

brālīti un māsiņu savā apgādībā. Tikmēr zēns pamazām atguvās no šoka, no trieciena,

kritiena, diezgan smagas traumas. Māsa domās viņu mīļoja, kā jau jaunāko brālīti, bet

sacīt to vai apskaut neuzdrošinājās, lai nesanāk pārāk dedzīgi, lai netraumētu viņu vēl

vairāk, lai apkārtējie neizdarītu aplamus secinājumus. Un nu jau viņa zināja, ko darīt.

Brāļu palīdzība būtu laikā, personāls jau bija paslēpies un trīcēja aiz bailēm, bet… uz

to nevarēja pārlieku paļauties. Cilvēki katrs vien esam, pagaidām… Darbs bija

iesākts, sēkla sēta, tagad viss Dieva rokās, jāķeras pie Dieva ieročiem, ar tiem tad arī

jābruņojas. Kas tad atlika? Lūgšanas un gavēšana! Māsa tam bija gatava, ko un kā,

Dievs pateiks. Par to viņa bija domājusi jau agrāk, kad viņas vecāko brāli apmeloja,

noķengāja, pazemoja un rupji izraidīja no lidostas. Vai viņas vecākajam brālim bija

taisnība? Jā, taču otrai pusei arī, sava. Vienā ziņā viņa saprata abas strīdīgās. Bet, lai

gan lielā brāļa pusē bija Dievs, ar Savu patiesību, Viņa priekšā nevar ne kādu

apsūdzēt (arī lidostas personāla netaisno daļu), ne pats no sevis kāds būt taisns, jo tāds

ir tikai Dievs. Jau toreiz viņa vecākajam brālim ieminējās: “Es gavēšu, cik vajadzēs,

un darīšu par to zināmu pēc iespējas daudziem, lai taisnība atjaunojas.” Bet viņš

atbildēja: „Nedari, māsiņ, to! Lai tevi sadzirdētu, vajag dzirdīgas ausis un iejūtīgas

sirdis…”. Tad tagad viņa nolēma, es to darīšu, tikai ar citu motivāciju un savādāk,

nevis lai cilvēki mani sadzird, bet lai Dievs caur manām lūgšanām un gavēšanu

uzrunā viņu sirdis. Lai tie, kurus bija pārņēmis prieks par savu atjaunoto cilvēcību,

nekad to neaizmirstu, lai Dievs to viņiem atgādinātu. Viņa bija nolēmusi to darīt tik

ilgi, cik nepieciešams, lai velns atzītu savu skāvi Dieva uzvaras priekšā, kas sen jau

bija notikusi, tikai tas un tā bērni vēl spirinājās, ne par ko negribot to atzīt. Kopā ar

Dievu visam jāizdodas! Tikai jātic, kā Bībelē rakstīts!

„Bet Jēzus uz to sacīja: „Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj,

kas tic.” Un tūdaļ tā bērna tēvs brēca un sacīja: “Es ticu, palīdzi manai

neticībai!” Bet Jēzus, redzēdams, ka ļaudis satecēja, apdraudēja nešķīsto garu,

uz to sacīdams: „Tu mēmais un kurlais gars, Es tev pavēlu: izej ārā no tā un

neieej vairs viņā.” Un tas izgāja, brēkdams un to stipri raustīdams, un viņš kļuva

līdzīgs mironim, tā ka daudzi sacīja: “Tas ir nomiris.” Bet Jēzus to ņēma pie

rokas un piecēla, un tas uzcēlās.” (Marka evaņģēlijs 9.nod. 23-7, www.bibele.lv)

Viņa atcerējās.

Lasīsim Bībeli, lūgsim Dievu, gavēsim, kā katrs protam un spējam, mīlēsim un

cienīsim cits citu un viens otra laiku un darbu! Tāds ir arī mans lūgums ikvienam

mūsu draugam un lasītājam šajā Kristus Ciešanu laikā!

Lai Dieva miers un mīlestība ir ar Jums visiem!

Sirsnībā, Inga, redaktore

Par dzejnieces Rudītes Losānes un mākslinieces

Martas Jurjānes 2010. gada nogalē izdoto

krājumu "SĀĻAIS MEDUS"

Ievietoja Inga Audere - 2011. gada 25. februāris

* * *

Pildu ciešo apņemšanos, braucu pēc „SĀĻĀ MEDUS”, ceļā „kaļot plānus”: pilīti

pa pilītei uzņemt un varbūt uzrakstīt pārdomas… ja izdosies. Mājās – kā pirmo no

somas ārā, aizturot elpu, brīdi paturu neatvērtu – Rudītes Losānes jaunāko dzejas

krājumu. Bet… jo lasu, jo vairāk kārojas – pieklust, paklusēt, autori nepārtraukt…,

ļaut viņas dzejai pāršķirt sirds lappuses, pa dzīslai vien, piepildot šūnas. Tādēļ vairāk

par dažiem raksturlielumiem, pēc savas mērauklas, netieku: latviska, dzīva, dziļa,

tieša, ‘čillīga’ (ja tā drīkst teikt), reāla, reālistiska, laikmeta vaibstus neidealizējoša,

pozitīvi ironiska, bet, galvenais – mīļa un mīloša dzeja.

Tūlīt pat, necerēti, atrodu krājumā arī R. Losānes tos trīs dzejoļus, kuri palaikam

pieklauvē domām skumjākā dienā. Viens – par Kristus atvesto ēzelīti, otrs „Šūpulī”,

bet trešais sākas ar vārdiem „Es meklēju sev melnu rozi”, un atkal sanāk nedaudz

aizturēt elpu… pasmaidīt. Bet īsajās pauzēs – starp ieelpu un dzeju – palūkoties vai

neplaukst jau sētas miets… varbūt tieši viņas „Vakara gleznas” iedvesmots. Tikmēr

no agrāk nelasītām autores dzejām sirdī īpaši iekrīt „Pāvs un pazudusī avs”,

„Pretinieku zeme” un „Ciešanu laika apcere”. Bet vienaldzīgu mani neatstāj neviens

viņas dzejolis, grāmata kopumā - arī tās noformējums un pieskanīgie zīmējumi.

Rudītes Losānes dzejas krājums „Sāļais medus” izdots 2010. gadā, iespiests

tipogrāfijā MicroDot, atvērts 16. novembrī. Māksliniece – Marta Jurjāne, korektore –

Valda Ģēģere, maketētāja – Zane Spēlīte. Krājums sākas ar autores īsu uzrunu,

nobeigumā par saviem zīmējumiem viņas dzejai piebilst māksliniece.

Iepriekš R. Losāne lasītājiem bija dāvājusi jau trīs dzejas krājumus: „Dieva asarā”

(1997), „Uguns smaržas” (2000) un „Dvēseli tecinu zelta traukā” (2004). Viņas

grāmatas var iegādāties SIA “Amnis” veikalos “Baltā grāmata” un citās grāmatu

tirzniecības vietās Latvijā.

Rudīte Losāne dzimusi Kuldīgā 1958.gada 2. oktobrī. Laidusi pasaulē divus bērnus

- meitu (izvadīta Mūžībā 22 gadu vecumā) un dēlu. Studējusi Latvijas Valsts

Konservatorijā, LU ieguvusi maģistra grādu reliģiju vēsturē un teoloģijā. Kalpo par

LELB evaņģēlisti un Latvijas Republikas Tieslietu Ministrijas Ieslodzījuma vietu

pārvaldes Iļģuciema cietuma kapelāni. 2010. gada 11.novembrī Valsts prezidents

Valdis Zatlers viņai pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni par nesavtīgu un pašaizliedzīgu

ieguldījumu ieslodzīto resocializācijas procesa organizēšanā un pilnveidošanā

Latvijā.

Tikmēr, baudījusi „SĀĻO” pāri pusei, līdz 53.lappusei (no 84), līdz „Šekspīram”, ar

nesacukurotu nopūtu: laimīgie!, nenolieku krājumu plauktā un nelieku punktu

pārdomām, bet vēlu katram lasītājam iepazīt Rudītes Losānes dzeju personīgi, šoreiz

ar šāda MEDUS garšu. Jo izlasot vēl arī divas sekojošas intervijas ar viņu: Sallijas

Benfeldes, „Nedēļa”, interviju ar Rudīti Losāni „Vien ceļš un tikai ceļš ir mans,”

/speciāli „Vides Vēstīm”/, un Antras Ciemiņas, www.pok.lv, interviju „Cietuma

kapelānes Rudītes Losānes sāļais medus”, 2010. gada 11. novembrī, – man vairs

nav ko piebilst, kā vien vēlēt dārgajai, cienītajai māsai Kristū Dieva svētību, ko nest

citiem jo bagātīgi! Vienumēr! 4.Moz 6:24-26.

Es apsedloju divus zirgus.

Vienu baltu -

Tā vārds bija

Aizstāvēties,

Otru melnu -

To sauca

Atdarīt.

Un prātoju:

Kurā kāpt vēlāk,

Kurā tūlīt?

Bet Jēzus man atveda ēzelīti.

/Rudīte Losāne/

Sirsnībā un pateicībā Rudītei Losānei

par pierakstītu jaunu sirds lappusi,

Inga

***

Par savu ilggadējo kalpošanu Liepājas Lutera ev. lut.

draudzē – Jānis Laugalis

Ievietoja Inga Audere - 2011. gada 24. februāris

Attēlā Jānis Laugalis un Juris Rubenis.

Jaunliepājas Lutera draudzē ienācu 1973. gadā, kad tiku uzaicināts dziedāt korī. Tas

bija arhibīskapa vīru koris, kuram Lutera draudze piešķīra telpas kormēģinājumiem.

Noteikti dziedājām visās arhibīskapa vizitācijās Grobiņas iecirkņa baznīcās. Tajā laikā

Lutera draudzē kalpoja mācītājs Bērziņš (1967.VI – 1976.X). Jauktajā korī bijām

apmēram divdesmit pieci dziedātāji. Koris dziedāja katru svētdienu, un gandrīz katra

mēneša kādā no svētdienām bija pēcpusdienas liturģiskais dievkalpojums ar plašu

dziesmu programmu. Dziedāja vai nu jauktais koris vai vīru koris. Ar vīru kori

braucām pa visu Grobiņas iecirkni. It sevišķi rudeņos, kad kalpojām kapu svētkos.

Svētkos dziedājām kopā ar Grobiņas jaukto kori kā Lutera draudzē, tā Grobiņā, jo

diriģents E.Glūdiņš mācīja arī Grobiņas kori. Turpat vai katru svētdienu braucu kopā

ar diriģentu uz Grobiņas baznīcas dievkalpojumiem. Tas īsumā par kalpošanu koros.

Tālāk par saimniecisko darbību.

Mūsu galvenā sāpe bija baznīcas jumts, kurš kara laikā bija cauršauts, bieži tecēja un

regulāri bija jālabo. Tāpat ļoti bieži tika izsisti logi. Gandrīz katru nedēļu bija jāstiklo.

Galvenokārt vainīgi bija 5. vidusskolas skolnieki, jo skolai bija negatīva attieksme

pret baznīcu.

Daudzus gadus (23) biju priekšnieka vietnieks. Priekšnieki manā laikā bija vairāki.

Ļoti labi sastrādājāmies ar Juri Trankali. Katru nedēļu vismaz vienu pēcpusdienu

strādājām baznīcā, jo darba baznīcā vienmēr pietiek. Daudz darījām pašu spēkiem.

Kad nespējām paši, organizējām draudzes vīrus. Ja bija norunāts strādāt baznīcā, Juris

lūdza pamatdarbā brīvdienu. Savādāk nevarējām. Tāds svētīgs darbs tas bija.

Daudz, strādājām pie apkures sistēmas. Mēģinājām to pārveidot, uzsākt kurināt arī ar

gāzi. Sarunājām gāzes balonus. Tie vīri, kas mums šos balonus sagādāja, nepareizi

mūs instruēja. Kļūdas dēļ gandrīz „uzlaidām gaisā” baznīcu. Mācītājs Juris Rubenis

atbrauca uz dievkalpojumu, baznīca piekūpējusi, bet dievkalpojums notika.

Savā darbības laikā atjaunojām krāsojumu visā baznīcā. Tāpat remontējām baznīcas

griestus, jo vairākās vietās tie bija nopuvuši. Bija riskanti staigāt, varēja izkrist cauri.

Baznīcas iekšpusē visus griestus izsitām ar presēto papīru. Ievilkām baznīcā tādu

mazu pacēlāju, un mans znots Ivars Īviņš pienagloja griestu rūtiņas. Visus griešanas,

krāsošanas u.c. darbus darījām padomes vīri paši. Tāpat manā vadībā tika izgatavoti

krusti, kuri atrodas uz galvenā torņa un mazajiem tornīšiem. Iepriekšējais krusts uz

galvenā torņa bija sarūsējis un noliecies. Mazajos tornīšos krustu vietā pirms tam

atradās dekoratīvi pīķi. Krustus uzstādīja daži drosmīgi vīri no Rīgas. Tāpat amatnieki

no Rīgas nomainīja jumta segumu ielas pusē. Radās iespēja sagādāt materiālus, kā arī

nedaudz palīdzēja māsu draudzes ar līdzekļiem.

Jānis Laugalis

Pirmpublicējums - “Krusta Gaismā” 2004.g. X,

materiālu publicēšanai sagatavoja I. Audere

Lai cauri negaisiem un vētrām zeļ brīnumainā Dieva

cilts!

≈≈≈≈

Kad bridu staigno purva rāvu

Un izmisumā grima prāts –

Es paļāvos uz Pestītāju

Un lūdzu: Dievs, man tuvāk nāc!

Viņš šauru ceļu parādīja,

Pa kuru gaismas kalnā kāpt,

Un, ļaunumu lai spētu uzveikt,

Pēc Dieva gaismas sāku slāpt.

Par maldiem nesodi, Dievs, bargi,

Liec, lai skaļāk skan Tavs vārds,

Un, Tavas mīlestības sargāts,

Deg gaiši patiesības sārts!

Pār laicīgajām rūpēm pāri

Pēc Dieva vārda alkst lai sirds

Un spožie gara gaismas stari

Ikvienā dvēselē lai mirdz!

Lai cauri negaisiem un vētrām

Zeļ brīnumainā Dieva cilts!

Un visus ticīgos lai vieno

Svētā Gara gaismas tilts!

/Imants Brancis "Dieva cilts",

no krājuma "Rudens atspulgi", 2010/

Krājuma redaktors Modris Zihmanis, tematiski sakārtoja Ērika Birzkopa, korektore

Laima Vincjūne, vāka foto Armands Lācis, mākslinieks Uldis Baltutis. Izdevējs LiepU

LiePA, 2010.

Dzejnieka I.Branča dzejas krājuma “Rudens atspulgi” atvēršanas pasākums notika

2010. gada 22. decembrī Liepājas Centrālajā Zinātniskajā bibliotēkā. Vairāk par

autoru, grāmatu un pasākumu - Dainas Meisteres, “Kurzemes Vārds”, rakstā,

www.liepajniekiem.lv .

I.Branča dzeja publicēta arī kristīgās dzejas "Baltā stunda" kopkrājumos: "Dievs,

gribu Tev skanēt..." (250.-258.lpp.), "Kāp mīlestības kalnā" (65.-69.lpp.) un žurnālā

"Helikons".

05.02.2011.

Daži iespaidi no Magdeburgā rīkotā starptautiskā

kongresa „Vācbaltu dzīve un darbība mācību un

studiju procesā un tā pētīšanā Latvijā un Igaunijā

mūsdienās", 2010

T. Hristoļubova, NVO "Liepājas vācu-latviešu tikšanās centrs"

Bez pagātnes nav nākotnes. Šīs sen zināmās gudrības nozīme kļūst skaidra, ja cenšas

rīkoties ar skatu nākotnē. Jo bez atbildības pilna un godīga pagātnes izvērtējuma

turpmāka attīstība nevar sekmīgi notikt. Tāpēc Liepājas vācu-latviešu tikšanās centrs

(VLTC) jau pirms 17 gadiem izvirzīja mērķi - apzināt vācu izcelsmes iedzīvotājus,

kuri dzīvoja Liepājā un tās apkārtnē līdz 1930./41.g, - lai turpinātu kopt un popularizēt

vēl aizsniedzamo, bet izkaisīto kultūras mantojumu, lai veicinātu mūsu

daudznacionālajā zemē savstarpēju saprašanos. Tā izveidojās labi kontakti ar daudzu

valstu ceļotājiem, kuri mūs apmeklē. Pašlaik mums ir ilgstoši sakari ar cilvēkiem,

kuru "saknes" atrodas šajā apkaimē, starp tiem ir Berg, Bertschy, Adolphi,

Bienenmann-Bienenstamm, Christiani, Draht, Katherfeld, Reimer, Reader,

Seligmann, Schmeling, von Tiesenhausen*, von Malm un citu ģimeņu locekļi. Savu

iespēju robežās cenšamies viņus atbalstīt. Viņu uzturēšanās laikā Liepājā ir izdotas

vairākas publikācijas divās valodās, kuras tiek iekļautas informatīvos materiālos par

mūsu pilsētu.

2009.gadā VLTC kļuva par Darmštates Vācbaltu biedrības (DVB) asociēto locekli.

Mums tas ir gods un vienlaicīgi arī stimuls turpināt iesākto ceļu.

DVB izveidojās no Vācbaltu apvienības. Kopš biedrības dibināšanas, pirms 60

gadiem, izvirzīts mērķis - attiecību ar Baltijas valstīm attīstība un kopšana, kas izriet

no gadsimteņus ilgās kopējās vēstures, kura nav brīva arī no maldiem un zināmas

vainas sajūtas, jo dalījās atšķirīgos uzskatos, lai gan dažiem vācbaltiem toreizējā dzīve

Baltijā vēl šodien tēlojas idilliskās krāsās. Pateicoties abpusējai sapratnei, aktuālās

vēstures zināšanu deficītu vajadzētu novērst, lai tas mūs nenomāktu turpmāk.

Šādā iepazīšanās un saskaņas gaisotnē, ar skatu nākotnē, no 2010.gada 15. -

17.oktobrim Magdeburgā notika 15. starptautiskais kongress (sesija) par tēmu

„Vācbaltu dzīve un darbība mācību un studiju procesā un tā pētīšanā Latvijā un

Igaunijā mūsdienās", kurā piedalījās kompetenti eksperti. Baltiju pārstāvēja pazīstami

zinātnieki, profesori: Ilgvars Misāns, Ojārs Spārītis un Gvido Štraube. Viņi ziņoja, kā

un cik intensīvi tiek pētīta, novērtēta, tālāk veicināta un attīstīta Baltijas vācu tautības

grupas dzīve un tās darbība šeit. Referātus noklausījās dažādu Baltijas vācu kultūras

biedrību pārstāvji.

Es forumā runāju par mūsu kultūras biedrības ieguldījumu, tā nozīmi, par M. P. Berči

piemiņas gada norisi Liepājā un pasākuma lielo rezonansi.

Dalībnieki secināja, ka kopīgām pūlēm, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, šim

darbam jāsasniedz vēlamie rezultāti. Tā kā daudzi vēsturiskie dokumenti rakstīti vācu

valodā, un pastāv plaši un daudzveidīgi kontakti ar Vāciju, atbilstoši mūsdienu

vajadzībām jāaktualizē un intensīvi jāattīsta vācu valodas apmācība. Šajā virzienā

mums vēl ir daudz darāmā.

Taisija Hristoļubova

/no vācu valodas tulkoja

Elvīra Spinga./.

Šo un citus aktuālus materiālus par 2010. gadā aizvadītiem svarīgiem notikumiem,

kuros piedalījās arī Liepājas vācu-latviešu tikšanās centra dalībnieki, var lasīt

izdevumā "Zem viena spārna" (ZVS), t.i., 70. gadadienai (1939.g.) kopš vācbaltiešu

izceļošanas uz Vāciju veltītu rakstu; Liepājas Sv. Annas baznīcas vēstures apskatu,

tāpat, par skolu izcelsmes vēsturi Liepājā un novadā - sagatavoti no seniem, rūpīgi

izstrādātiem arhīva materiāliem; par vēsturnieka G. Silakaktiņa grāmatas "Karosta"

prezentāciju un rakstus no šīs grāmatas par Kalpaka tiltu, kā arī Liepājas Karostas

kanālu un moliem (1894-1901), latviešu un vācu valodās T. Hristoļubovas un E.

Spingas tulk.; T. Hristoļubovas iespaidus pēc dalības starptautiskajā seminārā

„Izglītības vēsture Baltijā”, kurš notika 2010. gada 9. aprīlī Liepājas Universitātē;

viņas uzrunu starptautiskajā jubilejas konferencē „10 gadu hospitācijai”, ko 2010.

gada 9. oktobrī Rīgā rīkoja „Iniciatīva manā zemē”, VFR; būtiska ZVS daļa

veltīta baltvācu arhitekta Maksa Paula Berči ieguldījuma Liepājas arhitektūrā

apskatam. Savukārt, izdevuma kaleidoskopā lasāmas vairākas ziņas īsumā, viena no

svarīgākajām – VLTC tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieku Klausu

Burkhartu un citiem vēstniecības pārstāvjiem, viņu vizītes laikā Liepājā u.c.

Izdevums tapis ar Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības Latvijā finansiālu

atbalstu. Par saturu atbild VLTC. Redkolēģija: Ilga Auza, Taisija Hristoļubova un

Voldemārs Bariss. Izdošanas darbu koordinēja Inga Audere. Iespiests – LiepU

tipogrāfijā LiePA.

Izdevumā iekļautie raksti pamatā ir divās valodās - latviešu un vācu. Viena izdevuma

apjoms - 40 lappuses. Tas tiek izplatīts NVO pret ziedojumu (VLTC biedriem - bez

maksas), kā arī dāvināts draugiem un sadarbības partneriem. Lai izdevumu

iegādātos, kontakti: tel. 634 24514, mob. 26588480. VLTC darba laiks - katru

trešdienu no plkst. 17.00.

04.02.2011.

Liepājas Vācu-latviešu tikšanās centrs (VLTC) aicina

uz izdevuma „Zem viena spārna” atvēršanu

NVO Liepājas Vācu-latviešu tikšanās centrs (VLTC) aicina uz izdevuma „Zem viena

spārna” (ZVS), literāri informatīva apskata par tajā iekļautajiem 2010. gada

aktuālākajiem notikumiem, atvēršanas pasākumu, Stendera ielā 5, Liepājā, šovakar,

plkst. 17.00.

Izdevuma galvenā tēma – VLTC un tā sadarbības partneru veiktais Liepājas pilsētas

attīstības vēstures pētniecības darbs sabiedrībai nozīmīgās izglītības un kultūras

jomās, ceļot gaismā pagātnes mantojuma patiesos rašanās avotus un pamatlicējus,

meklējot saikni ar to pēctečiem, precizējot dokumentālus faktus, lai rastu pēc iespējas

lielāku skaidrību sabiedrības savstarpējās attiecībās, kas kalpotu, jau kalpo kopējai

izaugsmei un labai sadarbībai gan mūsu pilsētas un valsts, gan starptautiskā mērogā.

Izdevums tapis ar Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības Latvijā finansiālu

atbalstu. Par saturu atbild VLTC. Redkolēģija: Ilga Auza, Taisija Hristoļubova un

Voldemārs Bariss. Izdošanas darbu koordinēja Inga Audere. Iespiests - LiepU

tipogrāfijā LiePA.

Laipni gaidīti draugi un interesenti!

02.02.2011.

Atstāsim Dievam mūsu nezināmo nākotni – jo TĀ

PIEDER VIŅAM!

Olafs Brūvers

Sprediķis Āgenskalna baptistu draudzē, 2011. gada 16. janvārī

„Noslēpumainās lietas visas pieder tam Kungam, mūsu Dievam, bet atklātās

lietas ir darītas zināmas mums un mūsu bērniem mūžīgi , ka mēs pildītu visus šīs

bauslības vārdus.” /5. Mozus grāmata 29:29/

A. Israēlieši it kā uz „sliekšņa”, uz „pārejas” ...

Skatoties atpakaļ:

- aiz viņiem, „aiz sliekšņa” paliek Dieva apsolījumi Ābrahāmam, Īzākam, Jēkabam;

- iziešana (izvešana) no verdzības Ēģiptes zemē, elku kalpošana (zelta teļš),

nepaklausība;

- šaubas, mazticība, posts, Dieva sods...

Skatoties uz priekšu, nākotnē:

- Apsolītā zeme, brīnišķīga vieta;

- dažādas iespējas, potenciāls, miers, drošība, mājas vieta;

- neziņa un briesmas.

B. Arī mēs atrodamies pārejas (sliekšņa) priekšā, mēs gan neieejam jaunā zemē,

vietā, – bet gan JAUNĀ GADĀ...

Aiz mums paliek:

- piedzīvojumi gan priekos, gan bēdās, gan rūpēs, gan briesmās;

- reizē arī – Dieva žēlastība, svētība un brīnišķīga palīdzība.

Mūsu priekšā:

- Dieva apsolījumi;

- dažādas iespējas;

- neziņa, bailes, rūpes, iespējamās briesmas personīgā, ģimenes, valsts un tautu

līmenī.

C. Esam līdzīgi Israēliešiem – gatavi doties tālāk, tomēr iespējams, ka vairums

gadījumos – ar neziņu un bailēm. Šādā situācijā Dievs dod mums FORMULU –

norādījumu, kā lai lūkojamies nākotnē.

1. Šīs FORMULAS pirmā daļa ir „NOSLĒPUMAINĀS LIETAS VISAS

PIEDER TAM KUNGAM, MŪSU DIEVAM..."

Noslēpumainas lietas: – tās, par kurām neko nezinām...

Tās būtu:

- pasaules nākotnes notikumi;

- mana un tava personīgā nākotne (mūsu nākotne);

- ģimenes nākotne;

- mana un tava (mūsu) veselība;

- mūsu finansiālais (materiālais) stāvoklis, izdzīvošana;

- panākumi un neveiksmes, u.t.t.

Visas šīs lietas pieder Dievam, Viņš pārredz mūsu dzīvi. Tātad, arī mūsu nākotni

– nezināmās lietas.

Ķēniņš Dāvids izsaucas (139. Psalms, 5.,6. p.): „Tu esi ap mani no visām pusēm,

Tu turi Savu roku pār mani. Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es

nevaru to saprast”.

Tomēr tas nenozīmē, ka par visu notiekošo nākotnē manā dzīvē vienīgi Dievs ir

atbildīgs... Noteicošais būs arī cilvēka grēks, kļūdas un attieksme pret dzīvi, dotajām

iespējām, čaklums vai slinkums, paklausība vai nepaklausība... (līdzīgi kā Mozus

norādīja Israēla tautai: ja paklausīsiet Dievam, saņemsiet svētību; nepaklausības

gadījumā sods un briesmas.).

Saistībā ar šo pieminēto FORMULU par to, ka noslēpumainās lietas visas pieder tam

Kungam, mēs mācāmies divas būtiskas lietas.

A. Nebūsim nomākti, bailīgi un ziņkārīgi domājot par nākotni.

Pasaulē mums ir piemēri kur ļaudis ir kā apsēsti no ielūkošanās nākotnē:

- nodarbināti (pārņemti) ar astroloģiju, horoskopiem;

- meklē nākotni pie pareģiem, zīlniekiem, kāršu licējiem;

- meklē atbildes un eksperimentē ar okultismu.

Arī kristieši var tikt maldināti tāpat kā ļaudis bez Dieva... Bībeles izskaidrošana nav

domāta kā krustvārdu mīklu risināšana jeb mīklu grāmata. Tomēr ir ļaudis, kas ar

milzīgu pārdrošību „atklāj” noslēpumus un uzstāj, ka tā ir patiesība – pasaules gals,

Kristus atnākšana... dažādi „bestselleri” pravietojumu izskaidrojumos, bet pretrunīgi...

B. Otra lieta, ko mācāmies – mums nevajadzētu par nākotni zūdīties.

Ja Dievs ir visu lietu pārredzētājs, ja Viņam pieder „noslēpumainās lietas”, ja viņam

pieder nākotne, mums nevajadzētu raizēties (zūdīties) par to.

Daudzas lietas ir ārpus mūsu kontroles un atbildības. Kristus uzrunā savus sekotājus,

sacīdams: „Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu

olekti?” Mateja evaņģēlijs 6:27.

Zūdoties un raizējoties mēs tikai izniekojam un zaudējam laiku par lietām, pār kurām

mums nav nekāda spēka, noteikšanas un virzības...

Ķēniņa Dāvida skaistā atziņa ir ļoti noderīga arī šodien: „Met savu nastu uz to

Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu, Viņš neļaus nemūžam taisnajam šaubīties” 55.

Psalms 23.p.

Kristus saka (Mat. ev. 6:31-34): „Tāpēc nezūdieties nākošā rīta dēļ, jo rītdiena pati

par sevi zūdīsies. Tāpēc jums nebūs zūdīties… Debesu Tēvs zina, kā jums vajag.”

Pēteris raksta draudzei: „Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par

jums.” 1.vēstule 5:7.

2. Dieva dotās FORMULAS otrā daļa norāda mums: „BET ATKLĀTĀS

LIETAS IR DARĪTAS ZINĀMAS MUMS UN MŪSU BĒRNIEM MŪŽĪGI, KA

MĒS PILDĪTU VISUS ŠĪS BAUSLĪBAS VĀRDUS”

Kas tad tās ir par lietām?

- mēs esam radīti ar brīnišķīgu ķermeni un dotībām – prātu, uztveres un maņu

orgāniem;

- līdz ar to aptveram un saprotam, ko mēs varam paši darīt un, kas mums pašiem

ir jādara, lai atklātās lietas īstenotu savā dzīvē;

- mūsu atsaucība un paklausība Dievam, Kristus pavēlēm-aicinājumiem;

- mūsu vēlēšanās īstenot taisnību, patiesību, mīlestību, žēlsirdību;

ISRAĒLA ļaudis cieta neveiksmi ar lietām, kas viņiem bija atklātas un piederēja pēc

Dieva apsolījuma – Apsolītā zeme. Bet nepaklausības dēļ viņi tajā neiegāja...

ŠODIEN:

- cilvēks nezina, vai viņš būs slims ar kādu slimību... bet cilvēkam ir atklāts, ka,

piemēram, smēķēšana izraisa plaušu vēzi, alkohola pārmērīga lietošana noārda

aknas...

- mēs nezinām, cik bieži nāks lietus pār zemi, bet zemniekam ir atklāts, ka tas nes

svētību un bagātību augļiem un labībai;

- mēs, vecāki, nezinām, kas nākotnē notiks ar mūsu bērniem, bet mums ir atklāts un

mēs apzināmies mūsu atbildību tagad, šodien;

- mēs daudz ko nesaprotam Svētajos Rakstos, mēs neizprotam un neaptveram Dieva

sagādāto pestīšanu Kristū, bet mums ir atklāts un zinām, kā tā iegūstama – ticībā

Dieva Dēlam;

- mēs nezinām, kādas grūtības un kārdināšanas mūs sagaidīs nākotnē, bet mēs gan

zinām, kā tās pārvarēt un uzvarēt. Tas mums ir atklāts!

- mēs nezinām, vai kāds no mūsu līdzcilvēkiem pieņems šogad Jēzu Kristu kā savu

draugu un Glābēju, bet mēs gan zinām savu atbildību dvēseļu glābšanas darbā.

3. VISĀS ŠAJĀS LIETĀS MĒS NEESAM VIENI !

Viena no visbrīnišķīgākajām lietām mūsu pārdomām ir tā, ka mēs neesam atstāti vieni

un neziņā, kā tumsā vai miglā...

Tumsa un neziņa ir tiem cilvēkiem, kas šajā dzīvē paļaujas uz likteni, zīlniekiem,

burvjiem, pareģiem ...

„Bezdievīgā ceļš ir kā akla tumsa; viņi nezina, pār ko tie kritīs” Salamana

pamācība 4:19.

To, ka mēs neesam vieni – tik skaisti pamato liecības Bībelē un mūsu pašu

personīgais piedzīvojums kā Kristus sekotājiem.

„Tas Kungs būs tas, kas ies tev pa priekšu un Viņš būs ar Tevi. Viņš tevi neatstās

nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies!” 5. Mozus 31:8

„Es vedīšu tevi pa gudrības ceļu, es izvedīšu tevi uz pareizās stigas, lai, kad tu

iesi, tavs gājums tev nekļūtu nepatīkams, un, kad tu skriesi, lai tava kāja nekur

nepiedauzītos” Sal. pam. 4:11-12.

„Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet

domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas”. Sal.

pam. 3:5-6.

Un Kristus apsolījums:

„Redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” Mat 28:20, 2.d.

Lai šī būtu arī mūsu FORMULA – DEVĪZE jaunajam gadam! Lai ar drošību un

dedzību ķeramies pie tām lietām, kuras mums ir ATKLĀTAS, tātad nesam arī savu

ATBILDĪBU – jo tās pieder mums!

Atstāsim Dievam mūsu nezināmo nākotni – jo TĀ PIEDER VIŅAM!

29.01.2011.

Izdota grāmata "Uz mūžu zaudētā dzimtene. 1939. gads Latvijā un Liepājā"

20. janvārī Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Reģionālajā mācību centrā uz

tikšanos ar lasītājiem tika aicinātas izdevuma "Uz mūžu zaudētā dzimtene. 1939. gads

Latvijā un Liepājā" autores – Lāsma Ģibiete un Silvija Ģibiete. Viņas pastāstīja par

darbu un atbildēja uz lasītāju jautājumiem. Grāmata izdota ungāru valodā un tulkota

vācu valodā, to laidusi klajā Rietumungārijas universitātes Urālistikas katedra,

izdevniecības sērijā "hEUréka". Galvenie varoņi ir Liepājas vācbaltieši, konkrēti

cilvēki un viņu likteņi. Vairāk info: www.liepajniekiem.lv .

29.01.2011.

Reiz dzīvoja cilvēks

Reiz dzīvoja cilvēks.

Kādā jaukā dienā viņš gāja pastaigāties,

pie sevis dungojot dziesmiņu, jo

virs galvas spoži spīdēja saule,

nedaudz tālāk melns mākonis rasināja smalku lietu,

un pāri tam visam mirdzošu loku lieca varavīksne.

Cilvēks, aizturējis elpu, uz brīdi apstājās, lai

uzņemtu šo Dieva dāvāto krāšņumu savā sirdī,

kas to pildīja ar siltu, gaišu - patiesu prieku.

Un viņš nolēma tūlīt atgriezties mājās,

lai izstāstītu savējiem, ko bija redzējis.

Bet pēkšņi izdzirda milzīgu, nesaprotamu troksni,

kurš cēlās no putekļu mākoņa, kas strauji tam tuvojās.

Cilvēks sastinga un pūlējās saskatīt, kas tas ir,

kamēr troksnis pieauga līdz ar mākoņa izmēriem.

Un cilvēks metās bēgt, nevis aiz bailēm, bet tādēļ,

lai tas, kas neredzami, bet strauji tuvojās,

viņu nenotriec no kājām un nesamin.

Tā tie skrēja - cilvēks un "putekļu mākonis", jo tas sekoja...

bet ceļa malās pletās plaši lauki, nebija kur glābties.

Līdz pēkšņi ceļmalā viņš pamanīja mazu namiņu,

un aizelsies, pēdējiem spēkiem ieskrēja tajā.

Namiņā bija viena vienīga telpa, kuras centrā - spogulis,

nekā cita tajā nebija,

bet tā kā dipoņa kļuva arvien skaļāka,

cilvēks pārbīlī noslēpās aiz spoguļa.

Bija dzirdams, ka ārpusē sačukstas.

Tad durvis atvērās un kāds ienāca,

kas tas ir, to cilvēks neredzēja.

Nostājies pie spoguļa, ienācējs sāka sarunāties.

Tonis nebija patīkams, varētu teikt - pat naidīgi noskaņots.

Kamēr tas runāja, cilvēks saprata, ka runātājs

nekad agrāk nav skatījies spogulī un sarunājas pats ar sevi.

Un cilvēks jautāja, saprazdams, ka sarunas biedrs

vēršas konkrēti pie viņa, jo runātāja balss šķita pazīstama:

"Ko tu un tie, kas ārā, man varat pērmest?"

- Tu nozagi mūsu prieku! tas atbildēja,

rādīdams grimasi savam spoguļattēlam.

- Bet es steidzos pie jums dalīties šajā priekā, cilvēks atbildēja.

Taču runātājs laikam neticēja un kliedza:

- Mēs zinām, ka tu to kādam pārdevi vai iemainīji,

ticot, ka pretī saņemsi ko labāku...

Un pilnās dusmās trieca ar dūri spogulim tā,

ka asiņainas lauskas šķīda uz visām pusēm.

Savās trakajās dusmās sitējs bija savainojis tikai sevi

un saplēsis spoguli, bet cilvēkam neko ļaunu nebija nodarījis

arī garīgi, vien apsmējis, nosodījis, iznīcinājis savu spoguļattēlu,

un nogāzies pie zemes, asins jūrā.

Bet ko cilvēks? Piesteidzās klāt otram cilvēkam,

palīdzēja piecelties, devās uz tuvāko medicīnas iestādi,

lai cilvēks tur saņemtu medicīnisku palīdzību,

un iedeva vēl arī naudu ārstniecībai.

Vai nav svētīgi, pirms atvērt muti, lai spriestu par kādu,

paskatīties vērīgi, vai tas netiek darīts par sevi? Spogulī?

Jo, kā gan patiesu prieku var nozagt, pārdot, iemainīt...

Kurš tam ticēs? Vai spoguļattēls?

Rom 8:33

/Inga Audere, 28.01.2011./

Izdota grāmata “Bērni – svētība un pienākums”

Luterisma mantojuma fonds (LMF) ir izdevis grāmatu “Bērni – svētība un

pienākums”. Tās autori ir Guntars un Jana Baikovi, un izdevums dod ieskatu bērnu

kristīgā audzināšanā.

Šo un citas LMF izdotās grāmatas iespējams iegādāties LELB draudžu grāmatu

galdos, AMNIS, IHTIS, Valters un Rapa, Jāņa Rozes grāmatu veikalos, kā arī

Luterisma mantojuma fonda birojā, tā jaunajā mājvietā A. Deglava ielā 10-1, Rīgā,

LV 1009 (blakus Sv. Pāvila draudzes dievnamam). Vairāk info: www.lelb.lv .

27.01.2011.

27.janvārī Liepājas CZB notiks literārs pasākums

„Kultūras mijiedarbība mūsdienu dažādajā pasaulē”

2011.gada 27.janvārī plkst.16.00 Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas

Reģionālajā mācību centrā (bērnu bibliotēka „Vecliepājas Rūķis”, Malkas iela 4, 3.st.)

notiks literārs pasākums „Kultūras mijiedarbība mūsdienu dažādajā pasaulē”.

Sarīkojumā tiks atvērts izdevums „Uz mūžu zaudētā dzimtene. 1939. gads Latvijā un

Liepājā” (autores – Lāsma un Silvija Ģibietes). Klātesošajiem būs iespēja iepazīties ar

tulkotājas Silvijas Ģibietes ieguldījumu latviešu un aizrobežu literatūras

popularizēšanā. Pasākumā piedalīsies autores Lāsma un Silvija Ģibietes, dzejnieks

Modris Zihmanis, Dr.philol. Edgars Lāms, aktieris Jānis Dreiblats, mūziķes Dita

Barona un Beata Zariņa – Blaščinska. Vairāk info: www.liepajniekiem.lv .

27.01.2011.

Liepājas muzejs pilsētas bibliotēkām dāvina grāmatu

"Es vēlos mājās pārnākt"

Liepājas muzejs Liepājas centrālajai zinātniskajai bibliotēkai un pilsētas skolu

bibliotēkām dāvina Liepājas novada politiski represēto piemiņas grāmatas otro daļu

"Es vēlos mājās pārnākt".

Grāmata ir ne tikai kā piemiņa un morāls gandarījums politiski represētiem cilvēkiem,

bet plašam lasītāju lokam, jo īpaši skolu jaunatnei Latvijas vēstures izzināšanā,

pasaules uzskata, vērtību sistēmas un patriotisku jūtu veidošanā.

Grāmatas izdevējs ir Liepājas muzejs. Tā tapusi sadarbībā ar biedrību „Liepājas

Politiski represēto klubs”. Grāmatas maketu veidojis un izdevums drukāts SIA

„Apgāds Mantojums” ar Liepājas pilsētas domes un Liepājas kultūras pārvaldes

finansiālu atbalstu, kā arī līdzfinansējumu no valsts budžeta. Grāmata publicēta 850

eksemplāros.

Vairāk info: www.liepajniekiem.lv . 07.01.2011.

Zvaigznes dienā

~ ~ ~

Uz eņģeļspārna

šūpojas Zvaigzne

un tieši sirdī man spīd –

lai vienkārši atnāku

samīļot tevī to bērnu,

kas tikai no Gaismas

spēj dzīvot,

no dziļas paļāvības

ik jaunu rītu,

ka ceļš vienalga

pie skaistākā, labākā,

paša dārgākā aizvedīs.

Un zelts, ko tu nes,

ir tavas ticības

dārgajā šķirstā,

kūp vīraks no prieka,

kad esi dzīves gaitā,

un mirres no mīlestības

raso tev acīs un vaigā.

Daiga Lapāne, 06.11.2011.

Mīļi sveicam "Helikons" vadītāju Ēriku Birzkopu

dzimšanas dienā!

Kā pļava

Mīlestības ziediem -

tā Tava dvēsele,

spītējot aukām,

kausējot sniegu, zied

Gaidītiem pavasariem -

ar bitēm, kas nepiekūst,

ar putniem, kas nesteidz klust...

Lai skan Tavas sirds auklējums

pāri vējam un laikam!

Lai Gara spārni nes

pāri pelēkai dzīvesdziņai!

No sirds sveicam LLRMK "Helikons" vadītāju Ēriku Birzkopu, mūsu dārgo māsu un

sadarbības partneri, dzimšanas dienā!

Vēlam: daudz ziedošu gadu Dieva svētībā un gādībā vadīt! Viņa prātu izprast un gribu

pildīt kā aizvien! Tā turēt!

Patiesā cieņā un mīlestībā,

Egineto.lv

Uzņemt Jēzu

"Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. (..)"

/Jāņa evaņģēlijs 1.nod. 1.-14.p., Bībele/

1947. gadā viens vācu luterāņu mācītājs vārdā Ginters Rūtenborns uzrakstīja lugu

“Jonas zīme”. Tā meklēja atbildi uz jautājumu: kas bija atbildīgs par tām lielajām

ciešanām, ko visa pasaule piedzīvoja 2. pasaules kara laikā. Luga sākās ar to, ka ir

redzama bēgļu grupa, dīpīši, kas iet apkārt un jautā: kurš ir vainīgs?, un tie saņem

sekojošas atbildes:

Daži teica, ka Hitlers ir vainīgs. Citi teica: “Nē. Vainīgi bija munīcijas fabrikanti, kas

viņu finansēja.” Citi sacīja, ka vainīga bija vācu tautas vienaldzība, bet tad pēkšņi

kāds vīrietis nāca no pūļa un sacīja: “Vai Jūs zināt, kas patiesībā ir vainojams pie

visām ciešanām, kas mums ir jāpiedzīvo? Es jums pateikšu. Tas ir Dievs, kas ir

vainīgs. Viņš ir tas, kas radījis šo pasauli. Viņš ir tas, kas pieļauj visu to, kas notiek.”

Un ikviens sāka pievienoties korim. Viņi visi vienā balsī sauca: “Dievs ir vainīgs,

Dievs ir vainīgs.”

Un tā Dievu atved uz skatuves, Viņš nonāk uz apsūdzēto soliņa un Dievs tiek

apsūdzēts radīšanas noziegumā. Viņu atzīst par vainīgu. Tiesnesis saka: “Noziegums

ir tik nopietns, ka šeit ir jāpiespriež vissmagākais sods. Dievam būs jādzīvo virs

zemes kā cilvēkam. Un trim erceņģeļiem būs jāgādā par to, ka spriedums tiks īstenots

dzīvē.”

Pirmais erceņģelis iet pie skatuves malas un saka, “Es rūpēšos par to, ka tad, kad

Dievs izcietīs savu sodu, Viņš zinātu - kā tas ir, būt tumsā un nabadzībā. Viņš

piedzims sūnu ciemā nekurienē, Viņa māte būs lauku meitene. Tur būs aizdomas par

to, ka Viņa piedzimšana ir notikusi kaunpilnos apstākļos, un Viņam būs jādzīvo kā

jūdam pasaulē, kas ienīst jūdus.”

Otrais erceņģelis uznāk uz skatuves un saka: “Es rūpēšos par to, ka tad, kad Dievs

izcietīs savu sodu, Viņš zinātu kā tas ir, ja piedzīvo zaudējumu un vilšanos. Neviens

jebkad nesapratīs, ko Viņš mēģināja izdarīt.”

Trešais erceņģelis sacīja: “Es rūpēšos par to, ka tad, kad Dievs izcietīs savu sodu,

Viņš zinātu kā tas ir, kad jācieš. Es gādāšu par to, ka Viņam būs visādu veidu fiziskas

sāpes. Savas dzīves beigās Viņam izpildīs nāves sodu tik sāpīgi, cik vien iespējams.

Un ar to visi trīs erceņģeļi nozūd. Visas gaismas izdziest, seko liels klusums. Pēkšņi

tu sāc nojaust, ka Dievs jau ir izcietis šo sodu. Viņš zina, ko tas nozīmē - būt par

cilvēku, ka nekas no tā, ko tu šodien piedzīvo, Dievam nav svešs. Tomēr ir viena

atšķirība. Ja lugā cilvēki grib piespiest Dievu izdzīvot viņu ciešanas, tad evaņģēliji

liecina par to, ka Dievs pats brīvprātīgi devās pa šo ceļu. Tā ir Ziemsvētku vēsts, ka

Dievs ir kļuvis par to, kas mēs esam, lai mēs varētu ieraudzīt Viņa mīlestību. Cilvēks,

kurš mīl, atdos pašu pēdējo, lai apliecinātu savu mīlestību. To pašu dara Dievs, kad

dāvina mums Savu Dēlu.

Atšķirībā no Mateja un Lūkas evaņģēlijiem, Jāņa evaņģēlijs neko nestāsta par

Betlēmi, par silīti un par trim gudrajiem. Šeit ir pavisam cits uzsvars. Evaņģēlists

Jānis apliecina savu ticību, ka Dievs ir cilvēks tapis, ka caur Jēzu mēs varam ieraudzīt

Viņu.

Viņš sāk ar visas radības sākumu: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un

Vārds bija Dievs.” Savukārt, 14. pantā mēs lasām: “Un Vārds tapa miesa un mājoju

mūsu vidū.” Mēs visi zinām, ka vārdiem ir dažāda nozīme, dažāds spēks un dažāda

skaņa. Ebreju valodā vārds, kas apzīmē “vārdu”, ir “dabar”. Tas ir vārds, kas notiek,

tātad vārds, kas iedarbojas. Jeremijas grāmatā (23,29) ir teikts: "Vai Mans vārds nav

kā uguns," saka Tas Kungs, "un kā veseris, kas sagrauj klintis?” Mums pašlaik

notiek, ka vārdu inflācija tik daudz piemin, ka tam vairs nav nekādas vērtības. Bet ar

Dieva vārdu ir savādāk. Vienreiz izteikts vārds darbosies tik ilgi, līdz tas sasniegs

savu mērķi. Klausāmies no Jesajas grāmatas 55,10-11: “Jo, kā lietus un sniegs nāk no

debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis

zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet

no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es

vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju."

Jānis raksta, ka Dieva vārds ir cilvēks tapis. Tātad Jēzus dzīve ir viens vienīgs Dieva

vārds, un Viņam ir jāizpilda Dieva mērķis, radīšanas mērķis. Kas tas ir par mērķi?

Jāņa ev. 3,16-17 mēs lasām: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu

vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo

dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai

pasaule caur Viņu tiktu glābta.”

Evaņģēlists saka, ka “Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū”. Īstenībā šeit ir teikts,

ka tas uzstādīja savu telti pie mums. Šis tēls nāk no Vecās Derības, no tā, ka Dievs

teltī pavadīja Savu tautu ceļojumā pa tuksnesi. Viņš nāk mums līdzi mūsu dzīves

ceļojumā. Viņš ir tā kā bēglis bēgļu nometnē, neaizsargāts, bez mūriem, bez

apsardzes, pieejams, mūsu vidū. Viņš ir tik parasts, ka mēs pat Viņam varam paiet arī

garām. Mēs Viņu nepamanām, kad ieslīgstam savā rutīnā.

Evaņģēlists saka, ka gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. Tā gaisma spīd

joprojām, arī šodien. Jautājums ir: vai mēs esam kā melnais caurums visumā, kas

vienkārši norij gaismas starus, vai arī tos atspoguļojam un raidām tālāk? Baznīca

nav pašmērķis, tāpat arī mūsu ticība nav mūsu dzīves piepildījums. Mums ir jābūt par

vēstnešiem, kas dāvina Dieva mīlestību tālāk. Un to mēs varam tikai tad, ja

saskaramies ar tiem, kas dzīvo tumsā. Ar cilvēkiem, kas ir iegrimuši depresijā, ar

slimajiem, ar cietumniekiem, ar grūti audzināmiem bērniem, ar dzērājiem un ar kašķu

meklētājiem. Jautājums, vai mums ir šiem cilvēkiem ko dot, vai mēs atmetam ar roku

un sakām: Te neko nevaram izdarīt.

Evaņģēlists raksta: “Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet pasaule

Viņu nepazina.

11 Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.”

Uzņemt Jēzu. Tas ir uzņemt svešinieku. Vecā Derībā izrādās, ka Ābrahāms, aicinot

svešiniekus baudīt savu viesmīlību, bija uzņēmis eņģeļus, Dieva vēstnešus. Krievijā

bija tradīcija, ka mājās viena vieta pie galda palika tukša, gaidot Kristu, svešinieku,

kas varēja klauvēt pie durvīm un prasīt kādu žēlastības dāvanu. Dievs ir nojaucis

robežas starp Viņu un mums. Viņš Kristū kļūst tik tuvs un pieejams, ka tas mūs baida.

“Ko – vai tad man visu gadu būtu jānodarbojas ar labdarību, man pilnīgi pietiek, ka es

uz Ziemsvētkiem noziedoju kādu santīmu. Kad tad lai es taisu savu biznesu?” Ir tik

viegli Dievu iesprostot baznīcā, pie altāra, svētkos un svētdienās, lai mums pašiem

nebūtu jāmaina sava dzīve, sava ikdiena.

Bet tie, kas tic Viņa Vārdam, kļūst par Dieva bērniem. Ja mēs atļaujam to, ka Jēzus

ienāk mūsu dzīvē, Viņš mūs pārmaina un rada mūs no jauna. Viņa mīlestība ļauj

mums saskatīt Dievu, modina mūsos pateicību, prieku, mieru. Lūgsim, lai mēs dotu

Dieva Vārdam mājvietu mūsu sirdīs. Āmen!

Mācītāja Mārtiņa Urdzes sprediķis 2010. gada 26. decembrī - pārdomām Ziemsvētku

laikā.

www.kalpot.lv, 04.01.2011.

Par Ziemsvētku pasākumu Liepājas diakonijas

centrā

28. decembrī Liepājas Diakonijas centrā notika Ziemsvētku pasākums centra

diakonijas darbiniekiem. Tas sākās ar lūgšanu un Ziemsvētku dziesmu kopīgu

dziedāšanu.

Pēc tam visus sveica mācītājs Mārtiņš Urdze, stāstot rakstnieces Selmas Lāgerlēvas

Ziemsvētku stāstu par kāda bruņinieka varoņdarbu, laikā, kad krustneši iekaroja

Jeruzālemi. Kā viņš, galvenais iekarotājs un cīņas uzvarētājs, neskatoties uz visām

likstām un ceļā draudošajām briesmām un grūtībām, pildīja cīņas biedriem doto

solījumu – aizdegtu svecīti no Jēzus kapa vietas aiznesa līdz savai dzimtajai vietai,

pašai Florencei, kur to iedeva baznīcas bīskapam rokās. Kad bīskaps jautāja šim

vīram, kur ir viņa liecinieki, baznīcā ielaidās liels putns, kas lidojumā strauji metās

virsū svecei, tā, ka aizdegās viņa spārni, ar kuriem viņš aizdedza baznīcas sveces. Un

bīskapam bija jāpiekrīt, ka tā ir Dieva zīme.

Diakonijas pasākuma turpinājumā klātesošie nosauca savus vārdus, sveica viens otru,

lasīja dzeju, piedalījās draudzīgās rotaļās un loterijā un baudīja garšīgos cienastus.

Dāvanā katrs saņēma smaržīgu egles zariņu ar vaska svecīti – eņģelīti, kas ir cilvēku

ar īpašām vajadzībām roku darbs.

Sirsnīgi pateicamies visiem svētku organizētājiem un vēlam mīlestības un svētīgas

rosības bagātu Jauno Gadu ikvienam! www.kalpot.lv

31.12.2010.

Dievs, palīdzi man Tev nepalīdzēt...

25. decembrī (2003. g.)

Ziemsvētki. Vakar vakarā klausījos dievkalpojumu no Rīgas doma. Archibīskaps

sprediķī pieminēja cilvēku vēlmi sākt dzīvi vēlreiz no gala. Tad skaidrāk kā jebkad

sapratu, ka to nepavisam nevēlos. Tik brīnumlabi ir ar dzīvi tagad nonākt galā, Dieva

žēlastības apņemtai. Dievs labi dar’, ko darīdams.

Un šorīt arī tādā sevišķā skaidrībā redzēju, ka beidzot patiešām varu visu pilnībā

nolikt un atstāt Tēva ziņā. Ja viņš reiz mani vada, tad tas var būt tikai par labu man,

pilnīgi bez manām pūlēm. "Dievs, palīdzi man Tev nepalīdzēt…" (O. Cakars).

Dzejnieces, klaidu latvietes Liepājas Krusta draudzes locekles Irmas Fejeres-

Rožukalnes (mūžībā) dienasgrāmata, kurā autore dalās savas ticības dzīves vairāku

gadu (2002. - 2010.) svarīgos notikumos, lasāma www.kalpot.lv sadaļā 'No mūsu

cilvēku dzīves'.

kalpot.lv

31.12.2010.

Izdota K.F.Vislofa grāmata „Dienišķā maize”

Luterisma mantojuma fonds ir izdevis Karla Ferdinanda Vislofa grāmatu “Dienišķā

maize”, kuras autors izdevumā piedāvā ikdienas pārdomas par Dieva vārdu.

Vairāk info: www.lelb.lv

Draugu apsveikumi Ziemsvētkos

* * *

Tur tālajā mīļajā Betlēmē

Kā bērniņš reiz Pestītājs piedzima

Un dzīves tumšajā ikdienā

Daudz gaišu cerību atnesa.

Un tomēr – drīz cerības izdzisa,

Jo Jēzu pie krusta tie redzēja…

Viņš nācis bij` ne godu gūt,

Bet – patiess Glābējs cilvēcei būt.

Mums šodien nav jāiet uz Betlēmi –

Sirds ir tā vieta, kur mājot Viņš grib.

Sirdstronī Jēzus ja valdnieks būs,

Dzīve mums vērta, svētīga kļūs.

Novēlam jums visiem gaišus un priecīgus Kristus dzimšanas svētkus !

Lai tikpat gaišas šajos svētkos ir jūsu domas un sirdis !

Lai Dieva miers un mīlestība caur atvērtām sirds durvīm ienāk jūsu sirdīs, namos un

ģimenēs.

Un lai tā Kunga svētīts ir arī Jaunais 2011. Dieva žēlastības gads !

Mācītājs Edgars Šneiders ar ģimeni

Draugu apsveikumi lasāmi arī Dzejas piezīmēs.

30.12.2010.

Vai tu gribi būt kā eņģelis?

Man šodien ir laba ziņa, ko citiem pavēstīt. Lai gan nebūs kas iepriekš nedzirdēts. Vai

nav jauki droši zināt, ka labais cilvēkos neizsīkst un nebeidzas? Neskatoties uz

grūtībām, kuras neizbēgami nākas piedzīvot, cilvēki joprojām ir atvērti ne tikai, lai

saņemtu, bet arī, lai palīdzēt tiem, kam klājas vēl grūtāk. Vai laikā, kad notiek tomēr

daudz ļaunu lietu, tas nav vēl brīnums!? Nebaidīties no ļaunuma, nedomāt par to, ka

vari tikt izmantots, piemānīts, apkrāpts, maldināts, aplaupīts, padarīts bezpalīdzīgs,

pat iznīcināts… Jo kādēļ no tā būtu jābaidās tiem, kas saņēmuši Labo ziņu?

Saņēmuši!!! To Ziņu, kas kā glābšanas iespēja tiek dota pilnīgi visiem: „Bet eņģelis

uz tiem sacīja: „Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem

ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas

Kungs.” (Lk 2:10-11)

Protams, ka ir prieks par bērniņa piedzimšanu - vecākiem, tuviniekiem, lielai daļai

noteikti. Taču, kādēļ būtu jāpriecājas pilnīgi visiem, ja tieši ar šī bērna, Jēzus Kristus,

vārdu uz lūpām pēc tam arī slepkavos vai, izmantojot uzticību, centīsies „skalot

cilvēkiem smadzenes”…? Bet, paldies Dievam, arī man Viņš atklājis, ka šis Bērns,

kad paaugsies, dos (devis) mācību, kuru dedzīgi studējot un ticot, katram tūlīt būs

skaidrs, kas patiesi tiek darīts Dieva Mīlestības (Kristus) vārdā, bet kas ir kāda cita …

roku darbs!!! Tieši šīs zināšanas un lūgšanas tad arī palīdz izvairīties un izsargāties no

ļauna tad, kad dotā Dāvana pieņemta. Vai būtu jānosoda tos, kas nepieņem? Tad man

tas nav jādara, lai nepiedzīvotu, ka pašai tā izkrīt no rokām… Vai Kristus viņus

nosoda? „Un, ja kāds Manus vārdus dzird un neievēro, Es to netiesāju; jo Es

neesmu nācis pasauli tiesāt, bet pasauli atpestīt.” (Jāņa 12:48)

Vai būtu jāuztraucas par tiem, kas kavējas vai atsakās pieņemt? Kādēļ, ja ir, kas

nemaz nevēlas pieņemt, pat atgrūž vai noniecina? Kā, piemēram, ja es uzdāvinātu

kādam svētkos kliņģeri, viņš izurbinātu no tā rozīnes - labāko, pārējam ļautu sakalst

un pēc divām trim dienām, sajutis izsalkumu, nāktu no manis lūgt maizi. Dusmoties?

Atteikt? Pārmest? Pamatoti? Bet žēl. Un, noteikti ņemot vērā, ka redz un žēlo arī

Dievs.

Nezinu, vai dzīvi var nodzīvot ideāli, perfekti un pareizi, ticot pareizi… Bet esmu

pilnīgi droša, ka cilvēks, kurš apgalvo, ka viņš tic Dievam, ticēs arī Kristum un tam,

kas Bībelē par Viņu teikts. Ka, pateicoties Viņam, mums visi grēki tiek piedoti. Kurš

tādai laimei negribēs ticēt! Kādēļ? Lai paturētu savus trūkumus un netikumus? Vai

vispār kādam varētu būt prieks no tiem? Nedomājot par apkārtējiem… Zinot baušļu

patieso nozīmi, ka tie sargā Dieva dotās cilvēktiesības (!!!)…Vai tā būtu grēksūdze, ja

cilvēks neatzīst savas kļūdas, bet uzskata, ka iepretī citiem vienmēr rīkojas pareizi?

Vai kāds sevi uzskata par pilnīgi bezgrēcīgu? Kur tad slēpjas jēga… - neticēt Bībelei,

kristīgās Baznīcas mācībai? Vai patiesi Dievticīgs cilvēks vispār spēj neticēt tam, kam

citi Dievticīgi tic? Kā veselai atzītai zinātne, teoloģijai. Neredzu pamata kādai no

zinātnes sastāvdaļām ticēt vairāk, piemēram, fizikai, nekā teoloģijai, kura pēc būtības

sevī ietver vairāk, arī fiziku.

Kādas emocijas jūs pārņemtu, ja nāktos pēkšņi dzirdēt apgalvojumu, ka droši var

neuzticēties fizikas likumiem par elektrību, jo nenotiks nekas ļauns, rīkojoties ar to

neuzmanīgi, pēc patikas? Gribētos smaidīt, smieties vai raudāt? Ja jūsu draugs vai

tuvinieks vēlētos uz „savas ādas” pārbaudīt kādu pseidozinātni, kuras likumi ar Bībeli

ir pretrunā vai tiek noraidīti? Kā, piemēram, astroloģija, numeroloģija, cita veida

dievturības, nekristīgas dziedināšanas u.c., kas nav oficiāli atzītas, tikai izplatītas un

izplatījušās, pašsertificējušās. No kurām tik daudzi cietuši un cieš ne tikai fiziski, pat

garīgi neatgriezeniski… Vai potenciālajiem upuriem šo faktu nepietiek? Jo tik un tā

gribas pašiem pārliecināties: ja nu man tomēr izdodas „noķert tikai kaifu”…? Paņemt

labāko no visa. No kā? No okultisma, kas iepretī Dieva vīnam darbojas kā

narkotikas!? Dabūt no velna vērtīgāko, kas tam ir, bez galvenās sastāvdaļas tajā - viņa

paša? Kā gan!?

Bet, ja cilvēks ir labs, dara tikai labus darbus, kā ļaunais, sliktais viņu var skart?

Vai nereti nav tā, ka cilvēki tikai domā, darām labu, aizmirstot pajautāt Dievam un

otram personīgi: vai tas ir vajadzīgs, kas īsti ir vajadzīgs? Vai labais tad nepārtop par

savas gribas, manieru un izpratnes netiešu, bet uztiepšanu būtiskās lietās? Nemaz

nejautājot par regulāriem, it kā, sīkumiem.

Paldies Dievam, arī man dažu gadu laikā bijusi iespēja pārliecināties, ka katrs

jautājums, ko, iepazīstot Bībeli, esmu pārbaudījusi dzīvē – atbilst patiesībai, ir tas

labākais, lai gan ticēju tam jau agrā bērnībā, kad īpaši neviens to vēl nemācīja. Jau

pirms kristības vēroju, kā šie likumi darbojas arī neticīgo dzīvē. Taču: ticībā – ar

pievienoto vērtību – svētību, neticībā – kā atgriezeniska cēloņu/ seku sakarība.

Bet Dievu var atrast ne tikai Bībelē, arī citur, ne tikai baznīcā… Jā gan, nezinu

gadījumu, ka kāds būtu vēlējies un būtu arī izdevies Viņu ieslēgt baznīcā līdz

nākamajai svētdienai… Saprotu, ka Baznīca (neredzamā) bezmērķīgi negaida, ka kāds

nāks, bet pati (caur redzamo…) iet pie cilvēkiem. Taču, nevis, lai baidītu, draudētu un

iebiedētu, nomētātu, izsmietu, piekasītos, pasludinātu kādam vēsti par pazudināšanu

vai pazudinātu, BET(!) - lai pasludinātu Mīlestību. Bet kurš tad to nezina un nepazīst,

katra vārda galā… un ticība mīlestībai - katram sirdī. Kāds tam sakars vēl ar vietu,

kur uzcelta baznīcas ēka?!

Baznīca, kurai piederu, pasludina vēsti par tik Lielāko un cēlāko Mīlestību: tieši šajā

naktī pirms 2000 gadiem piedzima Dieva Dēls – reizē Dievs un Cilvēks, vienīgais

cilvēks pasaulē, kurš negrēkoja, nenodarot nevienam pāri, bet dziedināja bezcerīgi

slimos, uzmodināja mirušos, jau tuvinieku apraudātus, mūsu grēku dēļ pats mira

kaunpilnā nāvē un Lieldienās pats uzcēlās no mirušajiem, lai cilvēki beidzot iepazītu

Dieva mīlestību visā tās pilnībā, Viņa brīnumus – reālajā dzīvē. Jo, piemēram, pirms

tam (un arī tagad) Viņš varēja paēdināt 5000 - 7000 cilvēku tuksnesī, sadalot dažas

maizes un zivis starp tiem tā, ka visi sātīgi paēda un vēl pāri palika. Apsolītais

mantojums, ko Viņš atstāja Savai, kristīgajai Baznīcai. Ja tas tā nebūtu, domāju,

apsolījumi nepiepildītos, bet pati esmu lieciniece – piepildās! Ticībā. Vai tas nozīmē,

ka tie, kas tic Dievam, nepazīstot Kristu, ir sliktāki? Vai cilvēks, kurš izvēlas pieņemt

Tēva mantojumu atšķirībā no tiem, kuri atsakās, ir labāks?

Piekrītu, ir labi ticēt Dievam (Mīlestībai) – gan baznīcā, gan ārpus tās. Tikai pastāv

viena atšķirība – manuprāt, diezgan būtiska. Jo Mīlestību piedzīvo daudzi, bet ne

katram tā pieder… Kļūstot par kristieti, saņemot kristību, cilvēks piekrīt ne tik vien

ticēt, bet būt ar Dievu personīgās pastāvīgās attiecībās. Kļūt no Dieva meklētāja,

sarunu biedra, īrnieka, darba ņēmēja, apstākļu izmantotāja vai tml. par Viņa bērnu,

caur kristību, piedzimt vēlreiz – atdzimt – no augšas, no Dieva Gara. Savukārt,

baznīcas ēka un draudze ir tā vieta, kur svinēt šo priecīgo notikumu, pie Dievgalda.

Visiem kopā konkrētā vietā, kā Kristus to iedibinājis. Tādu Dievu man ir bijis gods

iepazīt Baznīcā, un ir laime sastapt regulāri, dievkalpojumos. Un saprast to, ka, ejot uz

Baznīcu, es Viņam sekoju – nāku pie Viņa, bet pēc dievkalpojuma Viņš man nāk līdzi

– pavada, uzklausa, palīdz, vada, atbalsta un nepamet. Vai cilvēks pats ir spējīgs kaut

ko tādu izfantazēt? Ja pats, tad domāju, ka viņa dzīvē vairs reāli nepiepildītos Bībelē

apsolītās svētības, jo, lai nu ko, bet Dievu ap stūri apvest nevar… Piepildās tikai tiem

un tādēļ, ka tic? Un šodien taču arī daudzi par Viņu raksta… Jā, bet ja kādam gadās

noticēt meliem, vai tie arī piepildās, vai tikai šķietami? Līdz atklājas, ka solītais

saņemts nav, bet melim neko nevar pārmest, pārmēru viltības dēļ… It sevišķi, ja

rakstītajā tikusi pieminēta dievišķā gaisma, reizēm pat iepīts Jēzus vārds, tikai citā

nozīmē – nevis, lai pašaizliedzīgi Viņam sekotu (risinātu problēmas, kā Viņš to

darīja), pēc Bībeles drošajām norādēm, bet vilinot izzināt dievišķos noslēpumus ar

augstāku garīgu būtņu starpniecību. Kādēļ tomēr daudzi uzķeras? Kamēr ir

pārliecināti, ka arī viņus ap stūri apvest ir pilnīgi neiespējami. Kādēļ iesaistās tik

bīstamajās attiecībās ar zemākstāvošu garu pasauli, nekā Dievs, nepārbaudot, ko par

to saka Viņš, Svētajos Rakstos? Neieklausoties cilvēkos, kuri ir nonākuši citu garu

atkarībā, par ko Bībele brīdina, ka cilvēka dvēselei tas ir garīgi nāvējoši, ne uzreiz,

pamazām, nemanāmi, lēni un mokoši… kā notiek, ja cilvēki sāk kārot vairāk, nekā

viņiem ir ļauts, kad Adāma un Ievas piemērs nešķiet ticams un pārliecinošs. Ka

nevienam līdz šim, lai kādas zināšanas viņš iegūtu un pārvaldītu, nav izdevies valdīt

pār apstākļiem, pakļaujot tos vai citus cilvēkus saviem priekšstatiem vai iegribām

ilgstoši…

Paldies Dievam, Viņš to nepieļauj! Viņš glābj! Jo Kristus – Dievs cilvēka izskatā – ir

piedzimis tieši tev un man. Bet Baznīca Viņu nav privatizējusi, iesprostojot būros

Dieva eņģeļus kā papagaiļus, lai katru gadu Ziemsvētkos uz mirkli izlaistu, uzjautrināt

un smīdināt, ar vienu un to pašu frāzi, tikmēr sev paturot pārāku gudrību. „Tanī pašā

laikā Jēzus iesāka runāt un sacīja: „Es Tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes

Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas

darījis bērniem.” (Mat 11:25)

Brīnumainu manā sirdī kristīgo Vēsti padara arī tas, ka laikā, kad daudzi cenšas tikt

pie dievišķas gudrības, piemēram, caur austrumu mācībām, trīs gudrie ķēniņi no

austrumu zemes (jo Bībele viņus sauc par gudriem!) jau toreiz, pirms vairāk kā 2000

gadiem, devās meklēt Jēzus bērniņu, atrada un atdeva Viņam visas savas bagātības,

cik saprotu, ar agrāko zināšanu palīdzību iegūtas. Lūk! Bet arī tiesa, ka katram savs

laika daudzums un ceļa garums nepieciešams, lai pie Kristus nonāktu. Cerams. Taču,

lai tas vispār notiktu, Dieva eņģelis nāk pasludināt. Nevis kaut ko pārāku un precīzāku

par Bībeles mācību, kā tagad caur dažiem saviem starpniekiem apgalvo modernie

eņģeļi… Bet Dieva eņģelis sludina tikai un vienīgi labi zināmo, taču ne visu vēl

pieņemto vēsti par Dieva Dēlu, kuru Viņa sekotāji pazīst kā labu, tikumīgu, svētu,

bezgrēcīgu u.tml. Lai cilvēki uzņemtu savās sirdīs Viņa pašaizliedzīgo mīlestību,

iekārīgas un paģērošas, alkatīgas (slēpti vai arī neapzināti, lielākā vai mazākā mērā)

patmīlības vietā.

Vai varētu būt, ka atsevišķiem cilvēkiem joprojām ir grūti Kristu pieņemt, jo būtībā

Viņš ir daudz labāks un pārāks? Kā jau Dieva Dēls. Taču pats Dievs mūs nevērtē

zemāk par Viņu, bet salīdzina… Kuram gan, uzzinot par to, arī vēl tagad negribētos

tam vienkārši ļauties? Cik saprotu, nav daudz būtisku lietu, kas tam traucētu – kā vien

nezināšana vai kāds maldīgs, stereotips priekšstats par kristīgo Baznīcu, ja tāds spēj

pastāvēt.

Bet es esmu cilvēks, kura pienākums ir dalīties, ko esmu piedzīvojusi pēc tam, kad

eņģeļa sacītais: „Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem

ļaudīm notiks…” dziļi personīgi uzrunāja arī mani, un manā dzīvē tas notika...

Katram, kurš vēlas piedzimt no jauna, atdzimt, garīgi atmosties, vēlu: sadzirdēt Dieva

eņģeli un kļūt par laimīgu Dieva bērnu, kas spēj ne tikai ticēt un piedzīvot brīnumus

baznīcā vai ārpus tās, bet veikt tos, citu labā. Lai kļūst arvien vairāk to, kas kristīgi (ar

minimāliem resursiem) prastu palīdzēt pēc iespējas daudziem mūsu tautā, kuri jau un

vēl joprojām ir uz izmisuma robežas...

Lai Dieva Dēla, Jēzus Kristus, spēks un gudrība mums palīdz!

Pārdomās un piedzīvotajā dalījās Inga Audere

24.12.2010.

Mazu brīdi pirms gaismiņas...

"Mazu brīdi pirms gaismiņas...", Ziemsvētku ieskaņas koncerts notika arī Liepājas 15.

vidusskolā. Bērni, ar pedagogu mīļu gādību un vadību, veltīja to savām ģimenēm.

"Tikai vienreiz gadā ir skaistākā nakts - Ziemassvētku nakts, kad visspožāk spīd

zvaigznes un cilvēku sirdis pilda miers un siltums. Šis ir laiks, kad visiem gribas būt

mīļiem un labiem, gribas izdarīt ko labu citiem, iepriecināt kādu. Un tāpēc arī mēs

gribam ar šo koncertu iepriecināt jūs visus," bērnu vārdā tētus un māmiņas, brālīšus

un māsiņas uzrunāja koncerta vadītāja, skolas audzēkne un skolēnu līdzpārvaldes

aktīviste.

Koncerts sākās ar otro līdz ceturto un piekto līdz devīto klašu koru dziesmu mīlestībā

pāri plūstošu izpildījumu, mūzikas skolotājas Ivetas Loginas vadībā. Kad mazo

mākslinieku balsis, saplūstot vienā veselumā, gleznoja klausītājiem ainu, kā mazu

brīdi pirms gaismiņās Dievs pārstaigā zemi... ticu, ka Viņš bija mūsu vidū un sajuta

gaišu prieku un siltumu, kā mēs... Arī no ritmikas un deju skolotājas Ainas Apenes,

skolotājas Intas Buces, skolotājas Baibas u.c. audzēkņu snieguma - dejoja gan jaunāko

klašu mazie rūķi, gan tautas deju ansambļi un ritmikas deju ansambļi. Dziedāja kori,

ansamblis un solisti: audzēknes Zane, Līva un skolotājs Jurijs Makārovs, kā arī

klātesošie.

Pasākuma noslēgumā sirsnīgi visus uzrunāja skolas direktors Gints Ročāns. Audzēkņu

radošajiem kolektīviem un to pedagogiem tika pasniegtas dāvanas.

Ar "Klusa nakts, svēta nakts" kopīgu dziedājumu, no špikerīšiem... vecākiem

dāvātajiem skaistajiem bērnu apsveikumiem, mājup devāmies Svētku

noskaņas pildītām sirdīm, kurās Ziemsvētku lielā notikuma gaidīšanas sēkliņa arī šajā

vakarā tika iesēta.

Sakām mīļu paldies 15. vidusskolas vadībai, pedagogiem un audzēkņiem par svētīgo

Gaismas un Mīlestības mirkli, koncertu. Egineto.lv, Inga

/Ziņa var tikt vēl nedaudz papildināta/.

Saruna svētkos ar Egineto.lv administratoru Jāni

Diekontu /fragments/

Svarīgi ir, kur atrodas sirds

Jānis Diekonts, LELB Priekules draudzes lektors, interneta mājas lapu:

www.egineto.lv un www.luteranidzivibai.lv administrators. Kristīts un iesvētīts

Liepājas Lutera ev. lut. draudzē 2004. gada rudenī.

Precējies. Sieva Ieva Diekonte kopā ar viņu piedalās Baznīcas kalpošanā. Uz

sarunu Jāni aicina Inga Audere: Esam pazīstami ar Tevi aptuveni sešus gadus, kopš

sāki kalpot Lutera draudzē. Reiz kāds mazs puisēns pavēra zāles, kurā Tu vadīji

nodarbību, durvis, un mēs ieraudzījām, ka telpa ir pilna ar jauniem cilvēkiem, kas

studē Bībeli. Kā Tev izdevās uzrunāt tik daudz gados jaunu brāļu un māsu? Kā sajuti

Dieva palīgu? Vai bija viegli jaunam kristietim izšķirties par soli - tūlīt uzņemties šīs

kalpošanas vadību?

/Saruna atsaukta 2011.gadā/

Priecīgus svētkus, Latvija, dārgā!

18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena

Kā Pāvils Tev vēstuli rakstu,

Latvija mana, dārgā,

Un lūdzu: pacel acis

Kā māte uz saviem bērniem,

Lai saprastu visas tautas,

Cik dārgi un mīļi Tev esam!

Lai nevar vairs svešā malā saukt

Tavus ļaudis par bāriem.

No cietējiem nenovērs skatu,

Kam dienišķās garozas trūkst,

No akmeņiem neliec cept maizi…

Un neļauj par ubagiem kļūt.

Par vēlu ar reklāmām treknām

Vien spodrināt Tavu tēlu;

Sen laiks ņemt talkā birstes

Un izmēzt dvēseles kaktus,

Lai saprastu visi tautā -

Ne vārdos, ne mantā ir Spēks;

Var TIKAI Mīlestībā

No drupām Namu celt.

Kā Pāvils – vēstuli rakstu,

Latvija mana, dārgā -

Ar asarām kājas Tev mazgāt,

Ja vien tas palīdzētu.

Lai spējam nākt Dieva priekšā

Ar kreklu neaptraipītu

Un sacīt: uz vēstulēm mūsu

Dievs vienmēr atbildi sūta!

Tēvs, svētī Latviju!

Savu dārgo Zemi un tautu sveicot, Egineto.lv

Mīlestībā sveicam Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējus

11.novembrī, Lāčplēša dienā Valsts prezidents Valdis Zatlers Triju Zvaigžņu ordeni

un citus valsts apbalvojumus pasniedzis 40 cilvēkiem. To vidū ir arī LELB

evaņģēliste, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes

Iļģuciema cietuma kapelāne Rudīte Losāne un LELB mācītājs, ērģeļbūves meistars

Jānis Kalniņš. R. Losāne apbalvojumu saņēma par nesavtīgu un pašaizliedzīgu

ieguldījumu ieslodzīto resocializācijas procesa organizēšanā un pilnveidošanā

Latvijā. Savukārt J. Kalniņš tika apbalvots par nozīmīgu devumu un nesavtīgu

ieguldījumu ērģeļu būvēšanā un atjaunošanā dievnamos Latvijā un pasaulē.

/www.lelb.lv/

* * *

/Daigas Lapānes zīm. Zvaigžņu gaisma./

Jau atkal zvaigzne krīt

Un iekrīt

Kādam tieši plaukstā

Un atliek vēlēties

Lai mūžam nenodziest

Bet ticot cerot

Mīlot patiesībā

Spēt debesis mums

Līdzās saskatīt

Jau atkal zvaigzne krīt

Bet tādēļ

Zvaigžņu nekļūs mazāk

Vēl Gaismas vainags

Ziedēs debesīs

Tik ilgi kamēr

Sirdis apmirdzētas

Spēs citiem arī

Zvaigznes dāvināt

* * *

Mīlestībā pateicamies Jums par svētīgo, nesavtīgo darbu un pašaizliedzīgo

ieguldījumu.

Lai Dievs Jūs bagātīgi svētī un veldzē! Egineto.lv

Atvērta Ilzes Kalmes dzejas istaba. No sirds sveicam!

/Ilze Kalme/

Atceros. Zvaigznes diena. Precīzāk - salta un "pārāk" balta, piesnigusi dienas

novakare, šā gada sākumā. Atveru 'Dzejas piezīmes', lai pārliecinātos, vai kādam būs

šājā dienā vēlme publicēt dzeju. Jā - priecīgs pārsteigums. Jauna dzeja,

jauns pieteikums - Ilze Kalme. Un kopš tā brīža, paldies Dievam, Ilze ir līdzās. Ar

dzeju, labu vārdu, ziņām un tamlīdzīgi, garīgi. Bet šodien - svinam! Atvērta Ilzes

dzejas istaba, kurā varam baudīt viņas dzeju, lasīt miniatūru - iepazīties ar autori.

Saku mīļu paldies Ilzei par draudzību un sadarbību. Un Jānim Diekontam, kā allaž

- par istabas izveidi.

Sirsnībā un pateicībā, Inga, redaktore

"Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī,

ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem."

(Jāņa 15:13)

*

Mirdz sārtas lāses

Gaišā dienā

Zem melnām bruņām

Ledus sprāgst

Līdz sasprāgst

Ienaidnieka zobens

Ne lūgts ne saukts

Ne aicināts

Un paceļ tauta

Savas acis

Un paliek svētā lūgšanā

Kad brālis dodas

Dieva pēdās

Pie miera

Zemē atpirktā...

Sveicam mūsu mīļo tautu Lāčplēša dienā! Egineto.lv

11.11.2010.

Dzejas krājumu "Baltijas vējš" atverot

Trešdien, 3. novembrī Liepājas vācu-latviešu tikšanās centrā notika nebijis pasākums

- daudznacionālā dzejas krājuma "Baltijas vējš" atvēršana. Piedalījās izdevuma

redkolēģijas pārstāvji, dzejnieki u.c. Muzikālo gaisotni uzturēja Jānis Imants

Birzkops. Par ideju pastāstīja tās autore Ilga Auza.

Projekta vadītāja Ērika Birzkopa pateicās Ilgas kundzei par šo ideju un atbalstu.

Viņa dalījās, kā noritējis darbs. Interesanti bija uzzināt, ka visjaunākā krājumā

iekļautā dzejnieka Riharda Švarcmana, kurš dzīvo Izraēlā, bet vasarās viesojas

Liepājā, darbs no latviešu valodas atdzejots ivritā, pēc tam ticis nosūtīts uz Izraēlu,

rediģēšanai.

Klausītājus uzrunāja arī redaktori Edvīns Tauriņš un Olga Krila, kura sacīja, ka

krājuma nosaukums ir Vēstures, mūzikas, poēzijas cienītāju Liepājas apvienības

OLIMPs dots. Viņa piekrītoši apstiprināja jau Ērikas B. domu, ka viena lieta ir dzeju

pārtulkot, bet pavisam kas cits - to atdzejot. Un tad, ja atdzejotājs ir centies uztvert

autora sacīto ar sirdi, tulkojums nezaudē, bet ļoti iegūst, dvēseles radniecībā.

Pateicības vārdus teica arī Kirils Bobrovs, viens no dzejas autoriem, laikraksta

"Kurzemes Vārds" žurnālists. Projekta koordinators Konstantīns Visockis sacīja, ka

šāds dzejas krājums pie mums ir unikāls, jo Latvijā līdzīgs līdz šim nav izdots.

Visiem grāmatas veidošanā iesaistītajiem tā tika dāvināta. Pasākuma dalībnieki bija

vienoti uzskatos, ka šo sadarbību būtu vērts turpināt, domājot par nākamo krājumu.

Grāmatu ierobežotā daudzumā vēl iespējams iegādāties. Interesentus lūdzam zvanīt pa

tālr. 26003494 Ērikai.

Vēl bildēs:

08.11.2010.

Liepājas baptistu Nācaretes draudzei jauna

mājaslapa

Liepājas baptistu Nācaretes draudze nesen atvērusi interneta mājas lapu, kurā

iespējams noskatīties vairāku dievkalpojumu, kas notikuši šajā draudzē,

videoierakstus.

Mājas lapas adrese: http://vimeo.com/channels/nacaretesdraudze/page:1

07.11.2010.

Atvērta Daigas Lapānes dzejas istaba. Mīļi sveicam!

Ar Daigu Lapāni iepazināmies, šķiet, pavisam nesen, šajā vasarā, bet sajūta tāda, it kā

pazītu viņu vienmēr. Draudzības siltums un mīļums, ko Daiga izstaro un dāvā,

caurstrāvo viņas kolorītos mīlestības darbus, kuri tagad lasāmi un skatāmi arī autores

dzejas istabā, Egineto. Tajā var iepazīties ar viņas dzeju, biogrāfiju, zīmējumiem,

interviju, kā arī visām Daigas publikācijām šajā portālā / izvēloties dzejas istabā vārdu

Publikācijas, uzklikšķinot uz atbilstošā raksta virsraksta, varēsiet tos lasīt pilnībā/.

Istabu iekārtojis Jānis Diekonts.

Mīļi pateicamies Daigai par skaisto un ražīgo sadarbību! Sveicam viņu mūsu vidū!

Egineto.lv

*

Ik lāsē pilnība

no debesīm,

ik asnā,

kad tas pretī saulei dīgst,

ik sirdī pilnība,

kad Mīlestības kauss

ir piepildīts.

/Daiga Lapāne/

30.10.2010.

Sveicam dzejnieku Edvīnu Jansonu ar dzejas istabas

atvēršanu

No Dieva man gaisma mirdz ceļā un sirdī,

Bez Dieva man pasaule tumsā grimtu,

Bez Dieva man dvēseli nemiers tirdī -

Ar Dievu es eju, lai mūžībai dzimtu...

/E. Jansons/

Sveicam Edvīnu Jansonu mūsu vidū! Pateicamies viņam par skaisto dzeju, par

sadarbību. Vēlam: nest bagātīgus Gara augļus Dieva godam arī turpmāk!

Dzejas istabā lasāma autora dzeja, pieejamas dzejas piezīmes, kā arī - dažos vārdos

par autoru. Istabu izveidojis Jānis Diekonts.

23.10.2010.

"Baltā stunda" Liepājas Lutera draudzē 31.oktobrī

Svētdien, 31.oktobrī plkst. 13.00 Liepājas Lutera draudzes namā, Jelgavas ielā 58,

Liepājā notiks kristīgās dzejas "Baltā stunda", kurā piedalīsies dažādu konfesiju

dzejnieki un mūziķi.

Ziņu iesūtīja Ilga Auza 19.10.2010.

Sveicam dzejnieku Jāni Rapšu ar dzejas istabas

atvēršanu

Dzejnieka Jāņa Rapšas dzejas istabā var lasīt gan autora akrostihus u.c. kristīgo

dzeju, gan dzīves aprakstu. Sirsnīgi sveicam un priecājamies, ka viņš ir mūsu vidū!

Dzejas istabu izveidojis Jānis Diekonts.

Kristīgajam dzejniekam ir jābūt par lukturi cilvēku maldu tumsā, par zālēm – grēku

epidēmijas laikā un par cīruļa dziesmu Dieva slavēšanā. /Jānis Rapša/

19.10.2010.

Par pēcpusdienu "Dzejā un mūzikā teicam Tevi,

Dievs" 9. oktobrī Kuldīgas Sv. Katrīnas ev. lut.

draudzē

2010. gada 9. oktobrī Kuldīgas Sv. Katrīnas ev. lut. draudzes mājā, Kuldīgā, Baznīcas

ielā 31, pēc dažu gadu pārtraukuma tika novadīta dzejas pēcpusdiena „Dzejā un

mūzikā teicam Tevi, Dievs!” Piedalījās dažādu konfesiju kristieši. Pasākums noritēja

siltā atmosfērā. Dzejas lasījumu laikā fonā skanēja ērģelnieces Janas Pirro prelūdijas.

Klātesošos uzrunāja un kopīgā lūgšanā vienoja LELB Kuldīgas iecirkņa prāvests

Viesturs Pirro. Tika aizlūgts par mūžībā aizsauktajām novada dzejniecēm Līviju

Feldmani un Ludmilu Japeņinu. Dace un Liene Blūmas aizkustinoši deklamēja viņu

dzeju.

No kreisās puses: 1. rindā - Prāvests Viesturs Pirro, rakstniece Dace Priede, jaunās

dzejnieces Liene Blūma un Ieva Pigevica; 2. rindā - vārsmotāja Elīna Birziņa,

deklamētāja un dzejniece Gunta Valtere, dzejniece Gunta Krauze, deklamētājs Ervīns

Čaibelis, deklamētāja un dzejniece Aleta Jonele, deklamētāja Dace Blūma, jaunie

dzejnieki Kaspars Katšens un Jānis Priednieks. Foto: Jana Pirro./.

Savu dzeju lasīja 7 autori. Pirmo reizi savus dzejoļus lasīja arī prāvests V. Pirro.

Rakstniece Dace Priede citēja fragmentus no savas topošās grāmatas - 365 pasakas.

Kuldīgas dzejniece Gunta Krauze lasīja savas vārsmas, un viņas dzeju izjusti

deklamēja Aleta Jonele un Gunta Valtere. No jauniešiem savus gara darbus lasīja

Jānis Priednieks, Kaspars Katšens, Ieva Pigevica. Ervīns Čaibelis mākslinieciski

augstvērtīgi deklamēja Kārļa Skalbes, Leonīda Breikša un Imanta Ziedoņa dzeju.

Dace un Liene Blūmas deklamēja arī Indras Orehovas, Livara Jankovska un Ineses

Lagzdiņas dzeju. Elīna Birziņa lasīja savus dzejoļus un luterāņu mācītāja Arnolda

Lūša „Lūgsnu”, jelgavnieces Ilzes Gržibovskas, turlavnieces Daigas Vītolas dzejas,

un tukumnieces, dzejnieces Sarmas Upeslejas dzejoli – „Mans Rožukronis ir no

mīlestībām...”- no jaunā 2010.gada krājuma „Zalkša bezgalība”. (Sarmas Upeslejas

dzejas pēcpusdiena tiek organizēta 16. oktobrī plkst. 14.00 Krišjāņa Barona muzejā,

Rīgā, Kr. Barona ielā 3-5. Interesenti ir mīļi aicināti!)

Izskanējusī dzeja ir tapusi lūgšanās, pārdomās un meklējumos, dziļā pateicībā,

mīlestībā un bijībā uz Dievu, mūsu Radītāju. Dzimtenes, dabas krāšņuma un

cilvēku jūtu pasaules vienojošās liriskās notis izskan dzejoļos, apdziedot Dieva

varenumu un cilvēka ticības spēku, pārvarot grūtības, ticību beznosacījuma Mīlestībai

un Kristus atpestīšanai no grēka varas. Pateicība Dievam par visu, ko Viņš mums ļauj

vērot, baudīt un izjust, pilnveidot sevi, radīt, celt jaunu pasauli, pārvarot šķēršļus un

dzīvot kristīgās morāles ietvaros.

Dzejas pēcpusdienās mūzikas, ziedu, dzejas un cilvēku sirsnības lokā uzplaiksnī un

virmo spilgtas pozitīvās emocijas un draudzības jūtas. Cilvēkiem ir tik spilgti talanti

un viņiem ir ko teikt viens otram! Tiek sniegts un tiek saņemts māksliniecisks

baudījums, kurš ieguļas dziļi sirdī un atmiņā, aicinot aicina Dieva Svētībā katram

pašam radīt poētisku pasauli no jauna!

Ziņu sagatavoja un iesūtīja Elīna Birziņa 11.10.2010.

Ieskats (daļējs) aizvadītā pasākuma dzejas repertuārā:

KLEJOJUMU GADUS ATCEROTIES

Tilta arka kā baznīca pāri,

Un es sēdu te, noplucis dzejnieks.

Kaut ko mīļu un kaut ko nemīļu

Tu man atkal atnesi, Venta.

Tavās kuplajās zālēs es paslēpšos,

Tavos atspulgos palikšu mūžam.

Tad, kad cilvēki mani vairs neredzēs,

Rumbas dzirkstīs vēl palikšu kūpam.

Te pie upes vēl mana svētnīca,

Kad no citām jau padzīta projām,

Paliek Venta - kā pēdējā cerība,

Tilta arka - kā sarkanā baznīca.

Līvija Feldmane

„Veltījums Kuldīgai”, 2005.

***

Dievs!

Mazgā manu dvēseli

Sniega baltumā.

Es noliecos pie Tevis svētumā,

Ak, Upuru Jērs!

Tu mīlestība visaugstākā!

Es noliecos pie Tevis svētumā,

Mans Dievs!

Jel saplēs, saplēs, saplēs

Un darini no jauna,

Es ļoti gribu Dievu iemīlēt

Un nesāpināt Svēto Garu

Kāpjot savā Golgātā ...

Ak, Svētais Dievs,

Kā drīkstam Tevi uzrunāt

Ar savām nešķīstajām lūpām

un nenomirt?

Vien tikai tāpēc,

Ka Dievs mūs šķīstī

Jēzū Kristū.

Un katru dienu

Atver debesis...

Ludmila Japeņina

1999.

MŪŽĪBA

Dievs -

Laiks -

Mūžs -

Tas viens.

Tas vijas kopā.

Mūži -

Tie mirkļi sīki

Laikā -

Neizmērojamā,

Tur iekšālaikā,

Biju arī Tu

Tu virpulī -

Līdzi biji,

Tu daļa no tā,

No -

Mūžības.

Inese Lagzdiņa (Lepše)

***

Tava mīlestība ir liela.

Tu noraugies uz mani

No debesu augstumiem

Un vēro manas dzīves gaitas.

Tu gaidi: vai kādu brīdi es

Nevērsīšos pie Tevis.

Tava mīlestība ir liela.

Tu esi tepat man līdzās,

Lai vadītu mani

Pa dzīves ceļiem.

Un priecājies par katru brīdi,

Kad esmu kopā ar Tevi.

Tava mīlestība ir liela.

Un tajā pietiek vietas

Arī man.

Indra Orehova (Lodiņa),

03.10.1999.

PĒDAS TUKSNESĪ, Viesturs Pirro - publicējumu lūdzu sk. Egineto.lv dzejas

piezīmēs.

V. Pirro lasīja arī savu pateicības dzeju Dievam, kuru tāpat publicējis dzejas piezīmēs

- Paldies, Tēvs!

LŪGSNA

Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.

Pāvila vēstule kolosiešiem 3,2.

Kungs,

manas domas

bieži vien ir kā putni

ar apcirptiem spārniem.

Tās nevar pacelties uz augšu.

Tās saistās tikai ar ikdienas rūpēm

un zemes lietām.

Tāpēc es lūdzu Tevi:

dod man

spēku

atraisīties no zemes smaguma,

domas vērst

uz augšu,

pieminēt Tavu labestību

un klausīties,

ko man stāsta, bezvārdu klusumā, mans Kungs

un mans Pestītājs.

Ļauj man biežāk būt kopā ar tiem,

kas Tevi lūdz

un Tevi slavē.

Liec man atskārst, ka viena pagale nedeg,

ka ugunskurs gaiši liesmo

tikai no daudzām pagalēm.

Tā lai lūgšanā,

domas uz augšu vēršot,

liesmo arī mana sirds.

Archibīskaps Arnolds Lūsis †

1966. – 1993.

/ LŪGŠANAS. © „Dievs, mūsu patvērums” - Arnolds Lūsis. Izdevējs „Latviešu Ev.

lut. draudžu apgāds Amerikā”

http://www.svetrunas.lv/Lugsanas/default.html/

ooo

Mans Rožukronis ir no Mīlestībām,

kas Radītāja dārzā maigi zied –

kā vējš un liepa saplūst vienā glāstā,

kā madara pār pļavu balti iet.

Mans Rožukronis miljons ziediem smaida,

no Saules vēries, dzīvu dziesmu dzied,

un putni augstu Debesīs to skaita,

un bite dūc, kur uzplaucis ir zieds.

No cilvēkiem, no mirkļiem ikdienišķiem,

kas dienu lapas Laika plaukstā šķir,

no dzīvotprieka svētīgajiem zibšņiem,

no mīļuma

mans Rožukronis ir.

Sarma Upesleja

/No dzejoļu krājuma „Zalkša bezgalība”, Autorizdevums, 2010., 68.lpp. /

ooo

no nekurienes nācis

es šeit tikai cauri ejot

uzkrāt labo, saprast slikto

piepildīt kam jāpiepildās

plaukstās saņemt

nezināmo spēku

atdot slāpstošiem

un vājiem

lai caur mani plūstu

gaisma

tālā....

reizēm arī nesaprastā......

Daiga Vītola

Jūrkalnes pludmales skice

Jū-ū-ūra š-šļāc-c-c

Jū-ū-ūra š-šļāc-c-s...

Kaija zilajās debesīs

klie-ē-ēdz

klie-ē-ēdz...

Uz kurieni nesas mans

prā-ā-āts

prā-ā-āts?..

Dievs man atbildi

liedz / sniedz

liedz / sniedz!..

Elīna Birziņa, 25.10.2008.

>>>

varavīksnē,

kad ir tik pēkšņi, tik ļoti lijis.

/18.06.2009. /

...

uzsmaidu pienenei

saules sveiciens acīs

viegli tik viegli tālāk iet

/16.07.2009. /

...

nokrita lapa

pār ezeru vilnis skrien

vienatne netraucē

...

debesis pāri

bezgalīgs zvaigžņu klajums

nepaliksi viens

/18.09.2009./

Ilze Gržibovska

SVĒTĪGA SVĒTDIENA

Debesis neļauj aizmirst jūru mirklī

kad maiguma zilgmē mākoņus

jūrmalas smilšu rakstā tur

piekārtus mainībā

un rotaļīga vējiņa iespaids uz

ziedošu pļavu

zibošu lidonīšu ielenkumā

ir dziedējošs...

Skan baznīcas seno ērģeļu varenums...

Sirds dziļumus glāsta vārs un mīlīgs gaismēnu viļņojums...

Elīna Birziņa, 2010.

/I.S.Baha ērģeļu mūziku klausoties - Toccata and fugue in D minor./

ooo

izjūtu jocīgas bailes, kad

sirds kambaros pamanu tukšumus, kuros

mīlestības nav

Dievs! Glābj mani no nepilnības,

dziedini tukšuma vietas,

aizpildi manu sāpi

ar brīnumainiem ziedu uzlējumiem

no Paradīzes Mūžīgajiem dārziem,

kur nevīst Prieks un Mīlestības ir visiem gana

pat tad, kad ārpusē nekā nav

Elīna Birziņa, 16.09.2010

...

Es, cilvēks, slavēju Dievu!...

Un mana slavināšana ir naiva,

mana balss ir tik klusa,

manas jūsmas tik niecīgas...

Visums man, cilvēkam, atbild

ar dziļu pateicību

klusumā...

esmu Tā bērns, kurš

izjustā nojausmā

ielaiž sevi

Apziņā!

Elīna Birziņa, 2001

DIVI BALTI EŅĢEĻI

Divi balti eņģeļi

sargā

Engures baznīcas altāri

un mani, lūdzēju,

apskauj miers...

tukšajā telpā

neesmu viena -

Kristus un Svētais Pēteris

uz altāra gleznas

un eņģeļu sardze

uzklausa

manu lūgšanu,

Dievs!

Elīna Birziņa, 07.08.2010, ceļā

Piezīme:

Engures luterāņu baznīca ir viena no retajām koka baznīcām, [...]

kas nav nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu. Tā uzcelta 1804. g., bet vēlāk

vairākkārt pārbūvēta un remontēta. ...Altāris un kancele (1835.) un ērģeles (1853.-

1854) uzbūvējis no Vācijas ieceļojušais ērģeļmeistars Kārlis Bitners. [...]

(No tūrisma ceļveža „Tukuma rajons”, 2006).

Altārgleznu „Kristus un Svētais Pēteris uz jūras” gleznoja J.L. Eginka 1851. gadā.

(No grāmatas „Kurzeme”, S.Rusmanis, I.Vīks, R.: „Latvijas enciklopēdija”, 1993.,

186. lpp.)

ooo

Es Dievu jūtu it Visā,

kas mājo Pasaulē,

Un redzu katru vizmu

ikvienā Dvēselē

Man ģimene dod spēku

un draugu atbalsts kluss,

Ij Daba dāvā prieku,

man esot līdztekus...

Un pilda manu Sirdi

liels mīļums neizteikts...

Vēl parādā to esmu

es savai Dzimtenei!

Elīna Birziņa, 2000

Dzejniecies un rakstnieces Irmas Markopas dzejas

krājuma "Vējš raksta vārdus'' atvēršanas pasākums

13. oktobrī

Rīt, 13. oktobrī plkst. 17.00, Liepājas Vācu-latviešu tikšanās centrā notiks Irmas

Markopas dzejas krājuma "Vējš raksta vārdus'' atvēršana. Pasākumu vadīs Ē.

Birzkopa, muzicēs J. Birzkops, piedalīsis I. Martinsone un J. Dreiblats.

Irma Markopa sirsnīgi pateicas krājuma redaktoram Olafam Gūtmanim, korektorei

Laimai Vincjūnei, māksliniekam Imantam Liepiņam, izdevniecībai LiePA, fotogrāfei

Irinai Tīrei,

savām meitām Mārai un Ērikai, mazbērniem Kitijai, Laurai, Betijai, Martai un Mārim

Martinam.

Vaicāta par būtiskākām izjūtām, kādas autore pārdzīvojusi šo dzejoļu krājumu

rakstot, Irma atbildēja: "Man ļoti patīk uzturēties jūras tuvumā un vērot viņu kā dzīvu

būtni. Reizēm jūra čalo, reizēm dusmojas, bet ir brīži, kad viļņu pieskārieni krastam

skan kā mūzika. Reiz pēc vētras izlasīju vārdus un teikumus, iegravētus smiltīs. Tā

veidojās dzejas rindas un grāmatas nosaukums." /Fragments no redaktora Olafa

Gūtmaņa komentāra grāmatas ievadā./.

Mīļi sveicam Irmu Markopu viņas trešā dzejas krājuma izdošanas svētkos!

Egineto.lv

2010/10/12

Almanaha "Kāp Mīlestības kalnā" atvēršana

Svētdien, 10. oktobrī, Liepājas Brāļu ev. lut. draudzē notika pacietīgi gaidītā otrā

starpkonfesionālā dzejas almanaha "Kāp Mīlestības kalnā" atvēršanas svētki. Kopā

bija sanākuši dzejnieki, mūziķi, mākslinieki un citi - no dažādām kristīgajām

draudzēm, lai sveiktu "Baltās dzejas stundu" 10. jubilejā. Ar muzikālu sniegumu

klātesošos iepriecināja Ieva Birule (flauta) un Raimonds Pāvils (saksofons).

Visus silti uzrunāja Ilga Auza un Ērika Birzkopa.

/No kreisās: M. Zihmanis, Ē. Birzkopa, I. Auza un R. Bitenieks./.

Viņas sacīja mīļus pateicības vārdus - mācītājam Raivo Biteniekam, kas uzaicināja

"Baltās dzejas stundu" 2000. gadā uz pirmo pasākumu Brāļu draudzē,

un klātesošajiem redkolēģijas dalībniekiem - redaktoram Modrim Zihmanim, dizaina

autoram Uldim Baltutim un LiePu LiePA tipogrāfijas vadītājai Ingai Rončei. Tika

pasniegtas grāmatas un ziedi.

M. Zihmanis atzina, ka šajā, otrajā kopkrājumā, visvairāk pārstāvēti divi dzejas žanri:

liriskais un ainaviskais. "Bet ir arī kritiskais," ar smaidu viņš piebilda.

Ilga Auza klausītājiem atgādināja par mūsu www.egineto.lv mājas lapu, aicinot to

apmeklēt. Inga Audere pateicās un sveicināja visus no egineto autoriem, kuri nevarēja

pasākumā būt klāt. Tad krājums tika dāvināts tajā publicētajiem dzejniekiem un

aktīvākajiem atbalstītājiem.

Pēc svinīgās daļas kā parasti notika sadraudzība. "Baltās dzejas stundas" draugi un

viesi cienājās ar raušiem un svētku kliņģeri. Sadraudzības laikā tika dziedāts, autori

lasīja savu dzeju.

Mīļi pateicamies Brāļu draudzei par ielūgumu un viesmīlību, bet "Baltās dzejas

stundai" un LLRMK "Helikons" par svētīgo, mīlošo attieksmi pret Gara darbu un tā

darītājiem.

Almanahu "Kāp Mīlestības kalnā" iespējams lasīt Egineto.lv sadaļā 'Dzejas krājumi'.

Grāmatu, ierobežotā daudzumā, vēl var iegādāties pret ziedojumu, iepriekš sazinoties

ar Ē. Birzkopu pa e-pastu: ebhelikon@inbox.lv

2010/10/12

Mīļi sveicam "Baltās dzejas stundas" dalībniekus 10

gadu jubilejā

Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "ES ESMU pasaules gaisma;

kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma."

(Jņ 8:12)

Mīļie brāļi un māsas!

Ar prieku darām zināmu, ka Liepājā ir izdots otrais starpkonfesionālais kristīgās

dzejas almanahs „Kāp Mīlestības kalnā”. Atgādinām, ka pirmais krājums „Dievs,

gribu Tev skanēt…” iznāca 2008. gada pavasarī. Abi izdevumi ir visu kristīgo

konfesiju dzejnieku un viņu atbalstītāju mīlestībā veiktā darba, kura augļi sakrāti 10

gadu garumā un celti gaismā kristīgās dzejas pasākumos „Baltā dzejas stunda”

draudžu dievnamos, apliecinājums.

Krājumā piedalās dzejnieki no visas Latvijas. Kopā iekļauta 81 autora darbi, t.sk.

LELB mācītāja Raivo Bitenieka dzeja un Vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā

Liepājas draudzes mācītāja Martina Grāla (Grahl) dzeja, atdzejota latviešu valodā.

Pateicamies Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā par Viņa doto dzejas

dāvanu, svētīgi piešķirto laiku, līdzekļiem, iespējām to visu apkopot izdevumā.

Sakām sirsnīgu paldies redkolēģijai: projekta idejas autorei un dzejas pasākumu

vadītājai Ilgai Auzai, redaktoram Modrim Zihmanim, projekta koordinatorei, LLRMK

"Helikons" vadītājai Ērikai Birzkopai, korektorei – Laimai Vincjūnei, dizaina

autoram – Uldim Baltutim, foto māksliniecei Diānai Sležei un ilustrāciju autorei Ilvai

Rozītei. Tāpat pateicamies ikvienam dzejas autoram, mācītājiem, draudzēm u.c., kas

atsaucīgi līdzdarbojas. Paldies visiem svētības devējiem, ziedotājiem un tiem, kuri

velta laiku lūgšanām.

Almanaha „Kāp Mīlestības kalnā” atvēršanas pasākums notiks svētdien, 10. oktobrī

plkst. 16.00 Liepājas ev. lut. Brāļu draudzē, Cenkones ielā 3, pēc dievkalpojuma, kura

sākums ir plkst. 15.00. Jo tieši šajā draudzē 2000. gadā pēc LELB mācītāja Raivo

Bitenieka uzaicinājuma notika pirmais Ilgas Auzas vadītais „Baltās dzejas stundas”

pasākums, ar visu Liepājas kristīgo draudžu mācītāju dotu svētību un aizlūgšanām, ar

kristīgo dzejnieku un mūziķu piedalīšanos, no kuriem liela daļa piedalās arī šodien.

Pasākumu vadīs Ilga Auza un Ērika Birzkopa. Almanahu varēs iegādāties pret

ziedojumu. Dzejas autoriem un aktīvajiem atbalstītājiem krājums tiks dāvināts.

Mīļi sveicot „Balto dzejas stundu” desmit gadu jubilejā, vēlam: lai arī kādi apstākļi

mūs nākotnē sagaidītu, sargāt sevī Mīlestību uz Dievu un līdzcilvēkiem – svētu un

dedzīgu, kā līdz šim!

Laipni gaidīsim visus brāļus un māsas uz pasākumu!

„Baltās dzejas stundas” un www.egineto.lv dzejnieki un mūziķi

09.10.2010.

"Jēzus sacīja viņiem: "ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam

nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam." (Jāņa ev. 6:35)

Maizei ir saules siltuma,

vēja smaržu,

lietus valgmes

un Mīlestības īstuma

garša.

Maize sevī glabā

arī atmiņas par roku

čaklumu un

krāsns dāsnumu.

Maize – ne tikai sātam,

tā ir arī svētuma un

garīgas pilnības

simbols.

Lai jums, mīļie,

nekad netrūkst –

ne maizes,

ne Mīlestības!

Vēl Egineto.lv Pļaujas svētkos!

03.10.210.

Kad cita Gaisma

dvēseles mums aizskar

Sarma Upesleja

Tukumniecei Sarmai Upeslejai šovasar iznāca pirmā dzejoļu grāmata „Zalkša

bezgalība” – krājums sevī apvieno gan gaismoto zvaigžņu, gan ziedošo zemes

starojumu. Atverot Sarmas grāmatu, sagaida patiess un smalks vārdu virmojums,

īsteni latviskas domas un intonācijas – autores personiskās pieredzes un trāpīgu

dzīves vērojumu rindas. Netrūkst labu un mīlošu vēlējumu, kas aicina ļauties, lai

dievišķa Gaisma uzrunā – gan sirdi, gan prātu –, jo tieši tā dzejniece arī pati

pierakstījusi daudzās rindas, kas vakaros atplūst kā no dziļām dzīlēm, izlīst kā no

zvaigžņu krūkas un ieskanas dvēseles smalkajās vibrācijās:

„Vārds atnāk pie manis

un dvēselei pieskaras liegi

kā smilga pie smilgas,

kā ēnu pārskrējieni”. (29. lpp.)

11. septembrī Tukuma kultūras namā Dzejas dienu gaisotnē notika Sarmas

Upeslejas grāmatas atvēršanas svētki. Autore ne tikai lasīja savu dzeju, bet skaisti

dziedāja kopā ar Anitu Stikāni, kura, savukārt, spēlēja arī akordeonu.

Liels pārsteigums bija Ingas Zariņas dāvana – divas skaistas dziesmas ar Sarmas

vārdiem, kuras viņa izpildīja kopā ar vārdu autori. Inga spēlē ģitāru, un melodijas

Sarmas dzejai esot atnākušas pašas. Rudenīgajā atvasaras dienā dziesmā „Mīlestība”

ieskanējās ziedošu liepu sanoņa, apņēma gaišs tuvības lauks, kas neizgaisa arī otrajā

dziesmā par rudenīgo rēnumu – „Klusi kā ezera nopūta”.

Pēkšņi virs klausītāju galdiņiem, pie kuriem pasākuma laikā varēja malkot tēju vai

kafiju, uzradās skaists, raibs taurenis, te ceļoties tuvāk pie spuldzēm, kas izgaismoja

maigi krēslaino zāli, te aizvirpuļojot gar Sarmas dzejoļu lapām. Varbūt tas bija kāds

sveiciens no klāt neesoša tuvinieka...

Jau vasarā Sarma Upesleja ar nupat iznākušo „Zalkša bezgalību” iepazīstināja gan

Tukuma novada svētkos pilsētā, gan Rožu svētkos – dzejas lasījumos, bet tieši Dzejas

dienas ir īstais tikšanās laiks ar lasītāju, un Sarmai tās šogad īpašas – jo pirmo reizi

sava grāmata. Autore jau paspējusi klausītājus priecēt Liepājā Kurzemes novada

dzejas dienā 9. septembrī, kā arī savā dzejas pēcpusdienā Kandavā 10.

septembrī, un tad jau minētājā Dzejas dienu pasākumā Tukumā, kur reizē tika

atvērtas vēl divu tukumnieku dzejas grāmatas (Brigitas Debeļskas un Gvido Drages).

Jāpateicas Tukuma kultūras nama vadītājai Dacei Lebedai par skaisti noorganizēto

dzejas pēcpusdienu.

16. septembrī draugus un lasītājus pulcēja arī Sarmas Upeslejas grāmatas iesvētes

mirklis J. Rozes grāmatnīcā Tukumā, bet sarunu ar dzejnieci par viņas dzeju un

grāmatas tapšanu varat noklausīties tagad jau internetā Radio 1 arhīvā – raidījumā

„Siluets” (12. septembrī pulksten 18.15).

Dzejas grāmatu Sarma Upesleja ir veltījusi savas mātes Ausmas Upeslejas piemiņai,

jo tieši māmulīte viņu iznesa cauri Otrā pasaules kara gadiem, ielika pūrā

tautasdziesmu un vienmēr prata saglabāt ticību Gaismai, lai arī bieži neklājās viegli.

Ļoti dziļi Sarmas dzejā ieplūdis sievietes, mātes gaišais un svētījošais spēks un

mīlestība.

Īpašs ir dzejolis „Sievietes rokas” (66. lpp.) – un mātes rokās ierakstīts viss sievietes

mūžs: no bērnības zemeņu noras, „sapostiem šūpuļiem baltiem” līdz asarainam

lakatam un mazbērniem adītiem cimdiem. Sirsnīgi un patiesi vārdi par sievietes

rokām, kuras pelnījušas skūpstus.

Rokas saliekam arī lūgšanā, un dzejas autorei tā skaisti rit arī caur sirdi un dzejas

rindās, paceļot garīgā vispārinājumā:

„Mans Rožukronis ir no Mīlestībām,

kas Radītāja dārzā maigi zied”(68. lpp.),

un to skaita putni augstu debesīs, to dūc bite ziedos, tas ir no mīļuma uz līdzcilvēkiem

un visu dzīvo, Dieva radīto.

Sievietes ikdiena nebūt nav viegla, reizēm tā jāvelk kā ragaviņas, bet tajās „bērni/ un

zelts – / zelta gaisma/ no Mīlestības...”(38. lpp.), un, lai arī mazliet paradoksāli, –

„mana nasta nes mani/ no viena pie otra/ jauna nezināmā” (83. lpp.). Augstākais

palīdz – saka Sarma, un it kā aizlūdz: ”Neļauj salauzt –/ sargā dvēselīti” (82. lpp).

Droši vien tas ir arī viens no sievietes uzdevumiem – nosargāt dvēselīti baltu, bet

vislielākais mīļuma avotiņš ir bērns, viņa mazās, siltās plaukstiņas, kas saņem aiz

rokas un aicina kopā pasauli izzināt (42. lpp.) Maigs plaukstas pieskāriens ir tuvības

un mīlestības apliecinājums, arī Sarmas dzeja pieskaras kā silta plauksta, dažreiz

īstajā brīdī – palīdzot sadziedēt dvēseles skrambas, apliecinot satikšanās prieku:

„Mana plauksta tavā

viegli un paļāvīgi

liktens līnijas skaras”(47. lpp.).

Cik dažāda – garā stipra un dvēselē trausla ir sieviete – par to dzejniece izspēlējas ar

domu atklāsmēm dzejolī „Sieviete”( 37. lpp.), lietojot salīdzinājumus ar dabas tēliem:

„Sīksta kā kadiķis/ asa kā nātre/ stipra kā vētra, daiļa kā roze (..)” utt. – taču sieviete

cauri mūžiem iznes dzīvību.

Autore tādus dvēseles ceļā nozīmīgus vārdus kā Gaisma, Mīlestība, tāpat arī

kosmiskos Saule un Zeme raksta ar lielo burtu, tā pagodinot esību, kurā ieradusies un

kuru pauž dzejā: „nekas man nepieder/ viss Gaismas staram...” (101. lpp.). Taču klāt

jau tas laiks, kad dimensiju aizkars pašķiras, aicinot mums savu būtību un Dieva

aicinājumu uztvert jaunā kvalitātē, jo nederīgās dogmas irst, „kad cita Gaisma /

dvēseles mums aizskar” (13. lpp.). Un svarīgi ir, ka savam eņģelim izgaismojam

pozitīvu domu (110. lpp.), jo tā iesvārstām apkārtējo pasauli un saņemam to, ko esam

piesaukuši. „Pirms dvēsele atnāk uz Zemes, tā savu ceļu jau zina”, bet „jūtīgai cilvēka

sirdij/ ar „kāpēc” ir jāsatiekas”. Caur asarām redzēt Sauli (26. lpp.) – tā novēl autore

un savu pārliecību pauž virtuozās dzejas rindās:

„Ar savu balsi

nevēlos iesvārstīt

skumju karaļvalsti.

(..) par Prieku

dziedu

tāpēc” (67. lpp.).

Sarmas Upeslejas dzejā atrodam arī skaisti izteiktas dabas noskaņas – par vasaras

madaru kupenām baltām un zemes smaržām pēc lietus, par rudens pēdējo lapu un

gājputnu smeldzi, par kuru aizlūdz migla, par sniegpārslām, kuru lejuplidojums ir

„baltas gaismas sēja...”(119. lpp.). Atliek novēlēt autorei vēl vairāk strādāt ar

tēlainiem salīdzinājumiem, vārdu izvēli, panākot lielāku dažādību un tā vēl dziļāk

atklājot savu gaišo, sirsnīgo domu. Jā, tieši Gaisma vieno vairāku dzejoļu motīvus, arī

rudens saule nav skopa, jo tā atgādina, ka „jāprot Gaismu svinēt...”.(155. lpp.), un

maiga gaisma klājas pāri Latvijai,

„cik dzīva

Gaisma tu

un es,

un mēs –

šis starojums

lej spēku

dvēselēs”(Gaismas ceļš, 72. lpp.).

Krājumā skaisti ieskanas Latvijas, dzimtās zemes spēks un skaistums, bet arī sāpe

par latviešu likteni, mūsdienu politisko nestabilitāti, kuru autore atļaujas aprakstīt arī

mazliet sarkastiski: „paklusam jānospēlē/ viss/ ko par Latviju sauc” ( 7. lpp.).

Lai gan Sarmas grāmata ir tumši zilā tonī – gan vāka noformējums, gan iekšlapu burtu

drukas krāsa – un vairākos dzejoļos ievijas sudrabainie, baltie toņi, kas pauž gan

dabas, gan liriskās varones iekšējo mirdzumu, un bites dejo Sudraba deju, dzeja nebūt

nav vēsi atturīga. Gluži otrādi – lasām arī kaismīgas un aizrautīgas atklāsmes par

mīlestību, dzīves prieku dažādās nokrāsās, lai arī tās ne vienmēr ir tieši izteiktas ar

krāsu nosaukumiem. Vasara nosarkst kļavās un pielīst ar zeltu, uzmirdz dzintara

rota, kārklu pelēkais zaļganums ir ielokāms pūrā, ugunsgars dejo debesīs, un rīta saulē

dzirkstī vīna kauss. Sava nokrāsa ir arī klusai idillei, klausoties Pāna flautas skaņās

(111., 112. lpp.) vai atceroties A. Čaka apdziedāto vijoli (85. lpp.). Viskrāsainākie ir

pēc vienas uzbūves principa veidotie dzejoļi „Gaismā” (102. lpp) un par varavīksni,

kas mirdz katrā no mums „ir tevī ir manī/ varavīksnei mājas” (18. lpp.) – tajos tiešām

rotājas visas varavīksnes krāsas: „sarkanas ogles.. zaļš zaļš mīļums, zils zils tālums..

”, taču aiz visa, gluži kā bezgalība, – sidrabains dziļums.

„Uz Mīlestības Gaismu

dodas dvēselīte,

un zemē paliek

sidrabotas pēdas”. ( 120.lpp.)

Tāda ir satikšanās ar Sarmas Upeslejas dzeju viņas pirmajā krājumā, un esmu

pateicīga autorei par uzticēšanos, ļaujot man ar viņas poētiskajām rindām darboties,

sastādot grāmatu, kuru vairākos skaistos tikšanās brīžos veidojām kopā. Un šie brīži

arī manī ir atstājuši skaistas sudrabotas, vēl vairāk – zeltītas pēdas. „Viss ir Tevī

pašā!” tādās reizēs atbild Sarma. Otra cilvēka dvēseles tuvībā mēs varam vienīgi sevi

saskatīt reizēm kā spogulī, un katram ir savs garīgs ceļš ejams, bet ir skaisti, ja mūsu

ceļi satiekas dzejā.

Sarma Upesleja (no labās) savas grāmatas iznākšanas dienā, š. g. 19. jūnijā, Tukumā

kopā ar grāmatas sastādītāju Daigu Lapāni

Viss ir katrā no mums, esam viena Radītāja bērni. Lasītājam novēlu, lasot Sarmas

dzeju, atklāt vēl mazliet vairāk no tā, kas ir viņā pašā un varbūt neizteikts snauž pašos

dziļumos.

„Iz tīnēm seni raksti kāpj”, apliecina dzejniece, un vairāki šādi raksti , uzmirdzot

dzejas vārda gaismā, arī „Zalkša bezgalībā”.

Daiga Lapāne

Red. piez.: Ar S. Upeslejas jauno krājumu "Zalkša Bezgalība" lasītājus iepazīstināja

arī žurnāls "Helikons" 2010. gada septembra numurā 2/22.

27.09.2010.

Skaistu rudeni!

Rudens ekvinokcija. Daigas Lapānes zīmējums datortehnikā

Kungs,

starp gaismu un tumsu

izlīdzsvaro manu ēnu,

starp rietiem un lēktiem –

dari līdzenu sapņu vēnu,

starp pavasari un ziemu

lai saudzīgs rudens tuvums,

tikšanās-šķiršanās brīžiem

pa vidu lai vienatnes guvums,

starp visu saldo un rūgto

izlej mērenības garšu un sātu,

starp vienmēr gudrā un muļķa vārdiem

dod viedu un atvērtu prātu,

starp Visumu un smalku ziedu

māci likt maigus un saudzīgus soļus,

starp zvirgzdiem un plūstošām smiltīm

atrast uz takas gludenus oļus,

klusai dzelmei un skaļai vētrai

pa vidu liec sanēt rāmai flautai,

starp visu, ko vēlos un nevēlos –

māci ik dienas Tev ļauties!

Daiga Lapāne

"Baltās dzejas stunda" visām kristīgajām konfesijām

Liepājas baptistu Pāvila draudzē

Rīt, 26. septembrī plkst. 13.00 , Liepājas baptistu Pāvila draudzē notiks "Baltās

dzejas stunda" visām kristīgajām konfesijām. Pasākumu vadīs Ilga Auza un Ērika

Birzkopa. Klasisko mūziku atskaņos ģitārists Ivans Girsovs.

Mīļi gaidīti kristīgie dzejnieki un dzejas cienītāji!

2010/09/25

"Turies, Kurzeme, turies!" - par 12. Kurzemes dzejas

dienu Liepājā

/No kreisās: Aija Bumbiere, Ērika Birzkopa un Olafs Gūtmanis ar dzīvesbiedri./.

9. septembrī plkst. 11.00 Kurzemes dzejas dienas dalībniekiem bija paredzēta

pulcēšanās pie Liepājas Latviešu Biedrības nama, Rožu laukumā. Kamēr tika

gaidīti pārējie novadnieki, klātesošos uzrunāja Ventspils dzejnieku pārstāve A.

Bumbiere, kura 1999. gadā atklāja Kurzemes dzejas dienu, ar Ventspils pašvaldības

atbalstu. Viņa sacīja, ka Liepājā tā noslēdz jau otro apli. A. Bumbiere lasīja O.

Gūtmaņa dzeju un sirsnīgi pateicās dzejniekam, kurš tolaik ierosināja, ka dzejai jāiet

plašumā, - par ideju. Pasākuma dalībnieki mīļi sveica O. Gūtmani arī ar

dziesmām, vienojoties kopējā tautiskā rotaļā, kurā iesaistījās ne viens vien

garāmgājējs.

Tukumnieces/

Dzejas dienas ieskaņas laikā Ē. Birzkopa dāvināja A. Bumbierei "Helikons" goda

piespraudi.

Un tad jau bija laiks doties uz Promenādi, uz 12. Kurzemes dzejas dienas oficiālo

atklāšanas vietu.

Šeit pulcējās Kurzemes dzejas dienas pārstāvji, Liepājas skolu jaunatne, savu

pedagogu vadībā u.c.

/12. Kurzemes dzejas dienas sarakstā, ar O. Gūtmaņa dzejas sveicienu

ievadā, parakstījās klātesošie dzejnieki un dāvināja ventspilniekiem./.

Viesus sagaidīja un pasākumu ar Raiņa vārdiem, dziesmā, atklāja "Helikons" radošie

mūziķi - Andris Kristons, Edmunds Talalass un Dace Milzere.

Vispirms apsveikuma vārdus visiem sacīja Liepājas Kultūras pārvaldes pārstāvis

Valdis Skujiņš.

Tad klātesošos uzrunāja Aija Bumbiere un Ērika Birzkopa. Programmu pieteica Irma

Markopa. Pasākuma gaitā dalībniekus sveicināja arī dzejnieks Olafs Gūtmanis un

biedrības "Helikons" galvenais redaktors Edvīns Tauriņš.

Kā pirmie savu dzejas ražu klausītājiem cēla priekšā liepājnieki.

Pēc viņiem uzstājās Talsu dzejnieki.

T A L S I - Tagad Atbraucām Liepājā Sumināt Iepriecināt - bija viens no trim

viņu piedāvātajiem savas pilsētas nosaukuma atšifrējumiem, kurus prezentēja

dzejniece un rakstniece Maija Laukmane. Talsenieki dāvināja draugiem sniegumu

dzejā un pašu gatavotus, skaistus, krāsainus suvenīrus - 12. Kurzemes dzejas

dienai veltītus - apgleznotus akmentiņus.

Helikonieši tāpat sveica visus savus mīļos viesus, katru novadu, gan dzejā, gan ar

citām dāvanām - žurnālu "Helikons" un labākajām liepājnieku izdotajām jaunajām

grāmatām.

Tukumnieki gan lasīja savu dzeju, gan sniedza muzikālu sveicienu.

Dzejniece Sarma Upesleja lasīja dzeju no sava jaunā krājuma "Zalkša Bezgalība".

Viņa aicināja klātesošos kopā dziedāt latviešu tautas dziesmu "Bērīt's manis

kumeliņš" un izpildīja dziesmu, kas sarakstīta ar viņas vārdiem.

Ventspilnieki, tik pat radoši, garīgi bagāti un atraktīvi.

Dzejas dienas atvēršanas pasākuma noslēgumam veselīgu humora devu pievienoja arī

Kociņ, Kociņ, Kociņ Anc, uzrunājot klausītājus ventiņu dialektā.

Mīļe sveicināšne un liele cienišane liepājnikem.

Dzej diens Liepaje

Rō, vasriš pamazam un klus

Lēnem līž uz rudiņ pus

Un uz Dzejdienem ved mūs,

Kas šogadiņ iekš Liepaj būs!

Liepājniek mūs ciemes sōc,

Le cetortdien pe viņems brōc.

Kas ta klōsites tur nāks,

Ka ventiņ dzejoļs lasit sāks.

Cetortdien tokš dārbdien,

Nebus klōsitaj nevien.

Katrs sōv dārbiņ dār.

Tik bezdārbnik un penzonār

To poēzij klōstes var.

Varbūt kāds simtlatniks

Vel pa stārp atskries pliks.

Nedome, kāds miljonārs

Uz šādam būšenem i kārs.

Tam intres restorāņ un bārs!

Mēs dzejos, lasis, klōsises,

Paš save sule vārises!

Tā viš i un tā viš būs!

/Aņčis, 09.09.2010./

Pēc ventspilnieku jaukā sveiciena Ērika Birzkopa dziļā sirsnībā liepājniekiem 2009.

gadā uzticēto Kurzemes dzejas dienu atslēgu pasniedza Ventspilij, tradicionāli

nododot to atkal tālāk, dzejnieces, Ventspils Herberta Dorbes memoriālā muzeja

"Senču putekļi" vadītājas, Ineses Aides gādīgajās rokās, kura gaidīs novadniekus

nākamgad rudenī Kurzemes dzejas dienās Venstpilī.

Dzejas dienu simbols - atslēga - 2009. gada 11. Kurzemes dzejas dienā Saldū svinīgi

pasniegta liepājniekiem tagad dosies uz Ventspili./.

I. Aide pateicās un apņēmās godam tradīciju turpināt.

---

Ar sirsnīgu prieku šajā radošas pacilātības, oriģinālas vienkāršības un patiesas

mīlestības caurstrāvotajā pasākumā vērās, fotomirkļos un īsā aprakstā to iemūžinot

- Inga Audere.

12. Kurzemes dzejas diena turpinājās LiePU (Liepājas Universitātē), kur plkst.

14.00 notika seminārs „Autors. Teksts. Lasītājs”. Piedalījās autori - Guntars Godiņš,

Arvis Vigulis un Māris Rungulis. Pēc tam, plkst. 16.00, Hotel Fontaine Royal tika

īkots Arvja Viguļa autorvakars. Par šiem un citiem Dzejas dienu pasākumiem

Liepājā vairāk var izlasīt mājas lapā www.liepajniekiem.lv un laikrakstā "Kurzemes

Vārds". Kurzemnieku pasākums noslēdzās vakarā kafejnīcā pie Valters un Rapa

grāmatnīcas, kur notika apkopojošas sarunas un dalībnieki atvadījās.

Pasākumu organizēja biedrība LLRMK "Helikons", tās valdes locekles Ērikas

Birzkopas vadībā.

Mīļi jo mīļi pateicamies katram 12. Kurzemes dzejas dienas dalībniekam, viesim,

atbalstītājam! Paldies par svētkiem, dzeju, uzticību, draudzību! No sirds vēlam visiem

možu un radoši rosīgu garu arī turpmāk! Ventspilniekiem - svētību, izturību, labu

izdošanos! Uz tikšanos Ventspilī 13. Kurzemes dzejas dienā un, cerams, vēl turpmāk!

Tā viš i un tā viš būs!

7. septembrī žurnāla "Helikons" jaunā, Dzejas dienu,

numura atvēršana

Bums!... Septembris klāt ar Ērikas Birzkopas zvanu: "Turu rokās jauno Helikons

žurnālu," - kā sniegs uz galvas, vienā mirklī - kā rudens lapu košais sniegs...

LIEPĀJAS LITERĀTU UN RADOŠO MŪZIĶU KLUBS HELIKONS 2/22 SEPTEMBRIS 2010

Pirmā vāka ilustrācija - mākslinieks, profesors Aldis Kļaviņš/

Šķirstu lapas, smaržo... pēc Liepājas tirgus, pēc maizes, vēja... Kurzemes vējam - jā!

"Liepājai atkal jākļūst par literatūrai atvērtu pilsētu, nevis par tādu, kas dzejnieku

parādīšanos krāmtirgū uzskata par normu," kā pērkons no debesīm, lai ienestu

apskaidrību, dārdina Edvīns Tauriņš, Helikons galvenais redaktors. Ērika Birzkopa,

biedrības vadītāja, saulaini smaidot,

/Foto: Irina Tīre (AFIAP)/

papildina: "(..) Mēs būsim atvērti citādiem viedokļiem, ja tie tiks pamatoti un

argumentēti.

Vienīgo reģionālo literatūras izdevumu Latvijā -"Helikonu" - pieņem un atzīst arvien

vairāk lasītāju Kurzemē. Mēs jau tagad esam grūtajā ceļā uz Kurzemes novada

kultūras almanahu. Pasaule ir sarežģīta, bet tāpēc nevajag apmulst. "Helikons"

vienmēr būs īpaši mīļš tiem, kas paši ir gatavi augt, pilnveidoties.

Šogad 12. Kurzemes novada Dzejas dienas norit Liepājā. Esam centušies, cik spējam,

sagaidīt viesus no Tukuma, Talsiem, Ventspils, Saldus, Kuldīgas.

9. septembrī ventspilniekiem nodosim simbolu -„Atslēgu" 13. Kurzemes novada

Dzejas dienu norisei, kuras notiks 2011. gadā Ventspilī."

Žurnāla "HELIKONS" septembra 2/22 numurā:

HELIKONS ir tapis, pateicoties autoru ziedojumiem, īpaši liels paldies: Herberta

Dorbes radiniecei Anitai Pukaļevai, Vilhelmīnei Deiliko, Andrim Kristonam.

Pateicība par sadarbību izteikta arī Aldim Kļaviņam un Vilnim Kronbergam.

Visi mīļi gaidīti žurnāla "Helikons" atvēršanas svētkos, rīt, 7. septembrī plkst.

14.00, Liepājas Centrālās Zinātniskās bibliotēkas (LCZB) humanaitārajā

lasītavā, Zivju ielā 7, Liepājā.

Piedalīsies aktieri - Jānis Kuplais, Aivars Kalnarājs, Zigurds Akmentiņš, Anita Kvāla,

Ilga Martinsone un Jānis Dreiblats. Muzicēs - Valdis Aivars, Andris Kristons kopā ar

Daci Milzeri un Edmundu Talalasu.

Ja es stāstīšu, man ticēs vai neticēs:

Kuģis par eņģeli pārtapt spēs.

Edvīns Tauriņš

/Foto: Pēteris Jaunzemis (EFIAP). Baltie spārni/

Intervija ar dzejnieci un mūziķi Mirdzu Grauduži

laikrakstā "Kurzemes Vārds" 21. augustā

"Es redzu pasauli DZEJAS ACĪM" - laikraksta "Kurzemes Vārds" 2010. gada 21.

augusta numurā žurnālistes Dainas Meisteres intervija ar dzejnieci un mūziķi Mirdzu

Grauduži, kristīgā pasākuma "Baltā dzejas stunda" dalībnieci, kuras dzeja pastāvīgi

lasāma žurnālā "Helikons" un iekļauta gan liepājnieku kristīgās dzejas pirmajā

starpkonfesionālajā kopkrājumā "Dievs, gribu Tev skanēt...", gan topošajā krājumā

"Kāp Mīlestības kalnā".

Intervijas elektronisko versiju laikraksta mājas lapā: www.kurzemes-vards.lv var

lasīt, iepriekš reģistrējoties tajā kā lietotājam.

2010/08/22

Sveicam Kristofu Girgensonu ar dzejas istabas

atvēršanu!

Nopietnas, pārdomātas un izsvērtas sadarbības rezultātā Egineto.lv sadaļā 'Autori'

šodien ir atvērta dzejnieka Kristofa Girgensona dzejas istaba, kur iespējams gan lasīt

viņa darbus, gan klausīties tos audioierakstā. Tāpat arī - uzzināt vairāk par autoru un

viņa dzejas krājumu "Čukstus par..." (2009).

Sirsnīgi sveicam viņu! Priecājamies, ka Kristofs ir mūsu vidū! Vēlam, lai viņa

dzeja var sasniegt, uzrunāt un priecēt vēl daudzus! Labu radošu veiksmi ar Dieva

palīgu arī turpmāk!

Dvēselīt

Nesaki skaistus vārdus

man šodien un rīt,

par vēlu tiem lidot,

mazo dvēselīt.

Neraudi sāpēs,

jo ko gan tas līdz?

Tik laiks lēnāk plīst,

un neizpratne domās turpina klīst,

mana mazā

neizprastā dvēselīt.

Neskrien akmeņu sienās,

tik filmās tās ātri šķīst,

iedzer pacietības un dzīves sapratnes dziru,

un atkal palēnām topi mana,

mazā

mīļā

dvēselīt.

/K. Girgensons

06/ 07.11.2009. Rīga - Salaspils. TXD/

'Dzejas istabu' izveidojis Jānis Diekonts.

Pateicamies Kristofam par sadarbību! Egineto.lv

2010/07/27

Vienā mīlestības telpā

Vienā mīlestības telpā – 24. jūlijā – dzejas, mūzikas un jūras viļņojumā pagāja vakars

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, kur skanēja gan saviļņojošas, vasarīgi

izpildītas R. Šūmaņa un F. Šūberta melodijas, gan mana, Daigas Lapānes (Rīga) un

Sarmas Upeslejas (Tukums) dzeja.

Daiga Lāpāne iepazīstina klātesošos ar Sarmas Upeslejas jauno dzejas krājumu

"Zalkša Bezgalība"

Neraugoties uz tveicīgo laiku, muzeja zāle bija gandrīz pilna. Un tā bija skaista

tikšanās dzejas draugiem – mums ar Sarmu un tāpat arī citām dzejniecēm, kas šoreiz

bija klausītāju lomā. Par priecīgo, radošo noskaņojumu liecina arī kopīgās bildes pēc

pasākuma pie muzeja un arī pie jūras, kur aizgājām atveldzēties.

No kreisās: Anita Zvaigzne, Liāna Lunte, Daiga Lapāne, Ginta Cīrule un Ramona

Frišmane.

Esmu ļoti pateicīga ilggadējai Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājai Astrīdai Cīrulei,

kura iecerēja šo brīnišķīgo muzikālo dzejas tikšanos un uzaicināja mani piedalīties.

Tā kā kādreiz esmu strādājusi Jasmuižā, Raiņa muzejā Preiļu rajonā, šī bija iespēja

atkal pabūt ierastā memoriālā vidē, kavēties jaukās atmiņā, gan arī izjust savu dzeju

jaunā skanējumā. Tik saviļņojošs bija pianistes Jūlijas Rogačevaskas un altista

Konstantīna Habārova izpildījums, ka rosināja ar auditoriju kontaktēties vasarīgi un

gaiši.

Jaunie mūziķi gatavojas kamermūzikas konkursam Zviedrijā, un nu mums pašiem

pirmajiem bija izdevība dzirdēt viņu sagatavoto programmu.

Atceros, uz mana lasījuma beigām ierūcās pērkons, zālē visi saausījās – kas tur laukā

notiek, un pa rokai gadījās arī kāds piemērots dzejisks akcents!

***

Spēji uznāca dzejolis -

kā ziedoņa vilnis,

kā negaiss,

pirms tam – apklusa viss

kā aizturēta elpa,

vārdi pieplaka zemei kā zāle

pirms dzestras brāzmas,

tad atslējās pēkšņi,

atraisījās zibens gaismā.

Spēcīgi uznāca dzejolis –

kā lietus gāziens,

un ozona svaigums jautās

ik vārdā,

ziedu un lietus

nomazgātā.

(Daiga Lapāne)

Ļoti, ļoti un no visas sirds priecājos, ka „Vienā mīlestības telpā” savu dzeju lasīja

Sarma Upesleja.

Sarma Upesleja lasa savu dzeju.

Viņas uznāciens bija kā svētku mirklis – ne tikai tāpēc, ka varēju pieteikt: Sarmai

nupat, mūsu sadarbības rezultātā, iznākusi pirmā dzejas grāmata „Zalkša bezgalība”,

bet arī tāpēc, ka Sarmas dzeja autores skaistajā lasījumā izskanēja patiesi suģestējoši

un harmoniski, kā skaista pasākuma izskaņa. Dzejniece saņēma komplimentus par

labi nostādīto balss tembru un prasmīgu savas dzejas pasniegšanu. Un Sarma par sevi

stāstīja, ka arī reiz strādājusi Majoros, laivu rūpnīcā par inženieri, un par savu dzeju -

ka tā pie viņas vienkārši atnāk, varbūt tiešām kā no dievišķas zvaigžņu krūkas – ne

velti arī grāmatas noformējums ir zvaigžņoti zilganā krāsā – autore tikai pieraksta

kāda Lielāka Autora sūtītas rindas.

***

Vārds atnāk pie manis

un dvēselei pieskaras liegi

kā smilga pie smilgas,

kā ēnu pārskrējieni,

viņš elpo Zemes, puķu

un vēju dvesmu –

par lakatu ņemu,

par buru, kā karogu nesu

par apliecinājumu –

es esmu!

(Sarma Upesleja)

Un tad ziedi, ko saņēmām noslēgumā, - visvairāk dzelteni, rozes..., tik saulaini un

mīļi.

Nāk klāt draugi, kas atbraukuši tādā karstumā no tuvām un tālākām vietām, arī sen

nesatikti, lai ieklausītos dzejā, dalītos gaismā. Arī Sarma dod man skaistas rozes,

tādas dzelteni iesārtas, rītausmas krāsā, un izsaka prieku, ka esam satikušās, ka kaut

kas skaists ir ievirmojies dvēselēs.

No kreisās: Anita Zvaigzne, Ramona Frišmane, Daiga Lapāne un Sarma Upesleja.

Mīļš paldies visiem, kas piedalījās, kas klausījās, vienkārši dalījās draudzīgajā

mūzikas, dzejas un jūras saviļņojumā, sirds starojumā – vienā mīlestības telpā!

Daiga Lapāne

26.07.2010.

Mana daļa ir Mīlestība. "Baltā stunda" Liepājas

Metodistu draudzē

2010. gada 18. jūlijā „Baltā stunda” notika Apvienotās Metodisu baznīcas Liepājas

draudzē. Pasākumu vadīja Ilga Auza un Ērika Birzkopa. Dzeju lasīja visi klātesošie

dažādu konfesiju dzejnieki, arī no LLMR „Helikons”. Dziedāja: Juris Ceriņš,

pie klavierēm Miervaldis Ziemelis, Liepājas zvanu ansambļa „Campanella”

vadītājs, un Mirdza Grauduže, pie klavierēm Guntis Vītols. "Helikons" dzejniece Irma

Markopa lasīja savu dzeju „Baltajai stundai - 10”. Tika lūgti ziedojumi jubilejas

kopkrājumam „Kāp Mīlestības kalnā”.

Pēc pasākuma baznīcā, sarunas turpinājās sadraudzībā pie kafijas, tējas un cienastiem.

Dziedājām baznīcas dziesmas. Dzejniece Inga Vlasova nelielā uzrunā aicināja

katram apzināties savu lomu sabiedrībā, padomājot, vai mēs, dzejnieki, šajā

atbildīgajā laikā drīkstam klusēt.

Ērika Birzkopa sniedza liecību, kā Dievs kārtējo reizi atbildējis viņas lūgšanām.

Mācītājs Ārijs Vīksna lasīja dzeju un atklāja šādu interesantu liecību. Kādā slimnīcas

palātā atradās divi slimnieki. Viens gulēja pie loga, bet otrs tuvāk durvīm. Tas, kurš

atradās pie loga, katru dienu stāstīja savam istabas biedram par brīnišķīgo ainavu,

kas paveras skatam, kurš, savukārt, bija ļoti neapmierināts, jo arī pats vēlējās to

redzēt. Kad tas, kurš gulēja tuvāk logam, kādā dienā nomira, otrs slimnieks lūdza, lai

tagad viņu novieto pie loga, un ieraudzīja tikai kailu ķieģeļu sienu. Tā ir ar cilvēkiem,

kāda kuram dvēsele, tādu redz visu apkārtni.

Noslēgumā metodistu draudzes māsa atzinīgi izteicās par pasākumu, ka tā tiešām ir

Baltā stunda, un pateicās dzejas vārdiem: „…mana daļa ir Mīlestība”. Arī mācītājs

Ārijs Vīksna izteica atzinību, ka ir notikusi autoru izaugsme dzejā.

Mīļš paldies Metodistu draudzei un mācītājam Ā. Vīksnam par aizlūgšanām, sirsnīgo

uzņemšanu, doto svētību, līdzdalību un ziedojumiem! Vēlam: Lai Dievs Jūs bagātīgi

svētī un pasargā!

2010/07/24/

Par Zemeņu svētkiem pie dzejnieces un rakstnieces,

liepājnieces Irmas Markopas

Dārza svētkus vēlējos jau sen, kopš izlasīju „Vējiem līdzi” par Skārletu, un nodomāju,

ka es arī labprāt tādus rīkotu. Kad mana meita aizbrauca uz Īriju, māja un dārzs palika

manā aprūpē. Un nu jau septīto gadu pēc kārtas pie manis notiek Zemeņu svētki.

Aicinu draugus – dzejniekus un mūziķus. Lasām dzeju, kas veltīta dabai un mīlestībai.

Cienāju viesus ar zemeņu torti un visu, kas dārzā izaug. Ciemiņu sastāvs mainās.

Galvenokārt tie ir liepājnieki, visvairāk helikonieši - Ērika Birzkopa, Edvīns Tauriņš,

Imants Brancis, Mirdza Gūža, Andris Kristons, Valdis Aivars u.c. Šoreiz bija arī Zoja

Zandberga. Ir bijis arī Jānis Hvoinskis. Ne vienmēr visi aicinātie var atbraukt.

Pagājušajā gadā mūsu vidū bija dzejniece Jana Rūce. Viesojusies arī rakstniece

Sandra Vensko. Šogad bija atbraukusi dzejniece Vilhelmīne Deiliko no Rīgas kopā ar

savu māsīcu Valentīnu, kordziedātāju.

Reiz Anita Čirkše viesojoties, muzicēja uz flautas, pakāpusies uz kāpnītēm. Pēkšņi

garām brauc pajūgs ar zirgu. Tik harmoniski mūzika saskanēja ar zirga pakavu

piesitieniem...

Šoreiz Ilga Auza klātesošos iepazīstināja ar "Baltās stundas" pasākumu plānu. Ērika

Bizkopa - ar "Helikons" paredzētajiem Dzejas dienu pasākumiem septembrī,

atgādinot, ka XII Kurzemes novada dzejas diena notiks Liepājā, jo Gunta

Kraulere pagājušajā gadā "Helikonam" pasniedza Dzejas dienu atslēgu.

Visiem patīk iespēja Zemeņu svētkos tikties šeit - lasīt dzeju un muzicēt svaigā gaisā

pie dabas.

Irma Markopa

Info: I. Markopa ir divu dzejas krājumu "Mirkļa mozaīkas" (2000) un "Noglāstīt

akmenim pieri" (2007), kā arī romāna "Naktī bērns kliedza" (2008) un stāstu un

tēlojumu krājuma "Kaijas kliedziens" (2010) autore.

2010/07/23/

Mūžībā izvadīts LLRMK "Helikons" goda biedrs

Ādolfs Reinbergs

Šā gada 17. jūlijā mūžībā tika izvadīts Ādolfs Reinbergs /1945-2010/.

LLRMK "Helikons" redaktors Edvīns Tauriņš par Ā. Reinbergu pirms gada rakstīja:

"Ādolfa Reinberga darba ceļā iezīmēsim trīs pārmijas: kinomehāniķis, velmētājs

Metalurgā, bet Piena kombinātā bijis balto kannu apdarinātājs. Kino – video

uzņemšanas prasmes apguvis pats, sirds šai lietai stāvējusi klāt. (..) Ar kameru strādā

viens, bez asistenta. To, ko profesionālā televīzijas studijā paveic vesela radošā

brigāde, viņš iespēj viens pats, būdams gan režisors, gan operators, gan –

pretimnākošs savu paveikumu dāvinātājs. Kad Aina Uldriķe tuvojās Ādolfam ar

naudiņu saujā, viņš atvairījās. (..) Patiesībai par godu – 2004. gadā par Ādolfu

Reinbergu korekti rakstījis Visvaldis Paspārnis, bet Liepājas kinoamatierisma atceres

gadskārtā, pateicības jūtas pauzdami, iesaucam mūsu kinohronistu Helikona goda

ložā."

Domās un aizlūgšanās esam kopā ar Ādolfa Reinberga ģimeni un draugiem.

Egineto.lv

2010/07/22

Par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju

svētkiem

Vairāk par Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem var uzzināt:

www.dziedundejo.lv

Sirsnīgi pateicamies visiem organizētājiem un dalībniekiem par brīnišķīgajiem

svētkiem!

Veltījums

Tava balta asariņa

Mazā zvaigznē pārvērtās

Silti gaiši uzsmaidīja

Man uz pleca nolaidās

Attek zaļa līdaciņa

Brīdi zvaigznē lūkojās

Kā lai saprot ko tā lūdzas

Dziļa ūdens klusumā

Vai tā dzelmē gaismu lūdzas

Skaidrā debess mirdzumā

Vai par vētru jūrā sūdzas

Sauc pēc miera ilgotā?

Teci teci līdaciņa

Man par zvaigznēm nejautā

Vēl pirms ausmas nodrūp spīdums…

Gaismu sirdī jāglabā

Mīļa laba šī zemīte

Skarbu vēju caurstaigāta

Gaišiem ļaudīm svēta dziesma

Dārgā dzimtā valodā

Pūt vējiņi dzen laiviņu...

Tava dzidra asariņa

Mazā straumē pārvērtās

Dvēselīti pastarīti

Baltu baltu nomazgās

Egineto.lv

2010. gada 12. jūlijs

Vienu bērza lapu tev plaukstā

Visu aizvadīto nedēļu vēroju un priecājos līdzi, spilgti izjūtot, kā gaisā virmo to

draugu dzejai sajūsma, kuriem bija iespējas 3. un 4. jūlijā kopā pavadīt

brīnišķīgu laiku Raudas muižā "Ar bērza lapu plaukstā". Neskaitāmas atsauksmes, arī

dzejā, un iemūžināti fotomirkļi...

/Foto no Mārītes Bikovskas pers. arh./

Gaidu ziņas un drīz sagaidu. Atraksta Ieviņa, Ieva Trimalniece, pasākuma

organizētāja: Jau kuro reizi pārskatu datorā bildes no Raudas. Un atkal un atkal un

atkal tajās saredzu no jauna … vārdos neizsakāmu enerģiju. Visas fotogrāfijas ir

burtiski uzlādētas ar tādu spēku (cits apzīmējums būtu attālāks un mazāk izsakošs). Ir

tā, ka pēkšņi it kā saredzi citu TELPU UN LAIKU. Robežas pazūd un cilvēks

nokļūst… es nezinu kur un kā, bet tā nav Zeme tās šodienas redzējumā. Vārdi zaudē

savu nojēgumu, jo TUR vārdi ir lieki, neko neizsakoši. TUR pietiek vien acīs

ielūkoties un viss ir gaiši redzams, dzirdams, jūtams, saprotams.

Pēdējā laikā jūtu – nevēlos runāt, kaut saprotu un zinu – cilvēki joprojām tādā formā

viens ar otru sazinās. Arī viens otru pārprazdami un pamatīgas putras savārīdami.

Vienam vārds „tuksnesis” nes svelmi, otram – meitenes deju smiltīs. Vienam ziemā

salst un domās ir tikai vasara. Otram pretēji. Tik dažādi. Koku valoda? Saules

valoda? Vēja valoda? Zvaigžņu valoda? KLUSUMA valoda?

Meklē tulku nu … cik maksās tas? Vienu bērza lapu tev plaukstā.

Draugi dzejai, uz tikšanos nākošajā gadā.

Mīļi sveicam kristīgās dzejas "Baltā stunda" Liepājā

krustmāti Ilgu Auzu dzimšanas dienā!

„Laba slava der vairāk nekā liela bagātība,

un labvēlīga nostāja no ļaužu puses ir labāka par sudrabu un zeltu.”

/Sal. pam. 22:1/

~~~

Veltīts Ilgai Auzai

Es esmu lai atdotu smaidu

Ko neatsver zelts vai dimants

Caur sirdi kas silti staro jo

Aizgūtnēm tiecas pēc gaismas

Lai daudzus veldzēt vēl spētu

No dzidrākā avota straumes

Kas dvēseles izredzētās

Mazgā kā dūjas tik skaidras

Kad vējš tās paceļ uz rokām

Augstāk kur labāk kļūst redzams

Esmu lai būtu cilvēks

Un lai es cilvēkiem būtu

/Inga Audere/

Mīļi sveicam kristīgās dzejas "Baltā stunda" Liepājā krustmāti Ilgu Auzu dzimšanas

dienā /27. jūnijā/! No sirds priecājamies, ka viņa ir mums līdzās!

Pateicamies Ilgas kundzei par pastāvīgo, nesavtīgo ieguldījumu vispirms jau Liepājas

radošās dzīves dažādās aktivitātēs! Un vēlam viņai: labu veselību, Dieva svētību un

radošu rosību Kristus mīlestībā arī turpmāk!

2010/06/30/

Ivetas Liepas dzejas istaba

LLRMK "HELIKONS" un Egineto.lv

Egineto.lv sadaļā 'Autori' atvērta dzejnieces Ivetas Liepas dzejas istaba, ko izveidojis

Jānis Diekonts.

Mīļi sveicam Ivetu! No sirds priecājamies, ka viņa ir mūsu vidū.

Aicinām apmeklētājus lasīt un klausīties I. Liepas dzeju audio un video ierakstos arī

pie mums.

Par Dr. Olafa Brūvera jauno grāmatu "Komunisms

pret reliģiju: padomju eksperiments"

Šā gada maijā apgādā „AMNIS” nāca klajā Dr. Olafa Brūvera grāmata angļu valodā

„COMMUNISM VERSUS RELIGION: SOVIET EXPERIMENT / Theory and

Practice in Historical Retrospection” (Komunisms pret reliģiju: padomju

eksperiments / Teorija un prakse vēsturiskā retrospekcijā). Tajā apkopots viņa veikto

plašo un nozīmīgo pētījumu darbs par komunismu un reliģiju Padomju Savienībā pēc

1976. gada. Grāmata paredzēta kā izziņas materiāls studentiem, lasītājiem, kuri nav

piedzīvojuši komunistiskā režīma ietekmi un politiku attiecībā pret reliģiju un citām

politiskām kustībām.

Autora pētījumi balstās viņa personiskajā pieredzē, – kad viņš vēl dzīvoja padomju

okupētajā Latvijā, piedalījās cīņā par cilvēktiesībām, 1974. g. tika saņemts ciet VDK,

1976. g. – ieslodzīts, tad – deportēts uz Rietumvāciju.

1977. gadā Dr. O. Brūvers saņēma ielūgumu no ASV Kongresa Vašingtonā lai

liecinātu par cilvēktiesību pārkāpumiem Padomju Savienībā. 1977. g. februārī

Apspiesto tautu komiteja viņam piešķīra Dvaita Deivida Eizenhauera Miera medaļu

(Dwight D. Eisenhower Peace Medal).

Līdztekus studijām Fullera teoloģiskajā seminārā, Pasadenā, Kalifornijā, no 1980.

gada līdz pat 2010. gadam viņš vāca un pētīja dažādus dokumentus par komunismu un

reliģiju, kas aplūkoti šajā darbā.

Grāmatā, aprakstot vēstures notikumus, autors sarunājas ar lasītājiem tagadnē, garīgi

pārceļot tos 1980. gada komunistiskās pasaules – ateisma, spruku, vajāšanu, brīvības

un cilvēku tiesību ierobežojumu – realitātē. Arī starptautiska vēlme bija, lai šis

materiāls tiktu sagatavots tā, it kā tas viss būtu noticis šodien.

Autors uzsver, ka dotais darbs nav uzskatāms kā pabeigts, neapstrīdams materiāls, bet

cer, ka šīs zināšanas pamudinās lasītājus novērtēt un aizsargāt demokrātiskās vērtības,

kuras šodien tiek uzskatītas kā pašsaprotamas.

Par to, ka šis pētījums bija iespējams, Dr. O. Brūvers pateicas sekojošiem cilvēkiem

un organizācijām: Paulim Kļaviņa kungam no Bonnas (Vācija) par sadarbību un dāsni

sniegto palīdzību komunistiskajā pasaulē vajātajiem kristiešiem; Radio Brīvā Eiroparadio

Brīvība par nodrošinājumu ar ļoti svarīgu informāciju; Jānim Sapieta kungam,

BBC (Londona, Anglija), no aktuālo notikumu nodaļas un viņa meitai Mārītei Sapietei

no Akadēmiskā reliģisko studiju centra (Kestona koledža, Anglija); kā arī visiem

draugiem no PSRS, kas, riskējot ar veselību un daudzu gadu brīvības padomju režīma

laikā, vāca un sūtīja uz rietumiem informāciju par reliģijas un dažādu ticību piekritēju

vajāšanām; visiem, kas nodrošināja autoru ar dokumentiem, pētījumu materiāliem,

padomiem un atbalstīja ar aizlūgšanām.

Dr. O. Brūvera CV – www.egineto.lv sadaļā ‘Saruna’ izdevuma „Zem viena spārna”

(ZVS) 2008. gada Adventa numurā, 10.lpp. , savukārt, viņa viedoklis par situāciju

Latvijā pēc 2009. gada 13. janvāra – ZVS 2009. gada Pavasara izdevumā, 12. lpp. ,

Ingas Auderes intervijā ar viņu.

Patiesi dziļi un sirsnīgi pateicamies Dr. Olafam Brūveram gan par šo ārkārtīgi vērtīgo

grāmatu, gan par viņa pašaizliedzīgo dzīves ieguldījumu Latvijas un citu valstu

cilvēktiesību jomā un daudzās citās sabiedrībai vitāli svarīgās jomās. Vēlam viņam:

bagātīgu Dieva svētību un, – lai šī unikālā grāmata nerimtīgi sasniedz arvien jaunu

lasītāju sirdis.

2010/06/14

Grāmatas "Valdis Vikmanis. Sava mūža diriģents"

atvēršanas svētki

10. jūnijā Liepājas Latviešu Biedrības namā notika grāmatas "Valdis Vikmanis. Sava

mūža diriģents" atvēršanas svētki. Mūziķim šā gada janvārī palika 95 gadi. Pasākumā

piedalījās arī viņa kundze Blāzma Vikmane. Vairāk: www.liepajniekiem.lv, laikraksta

"Kurzemes Vārds" žurnālista P. Jaunzemja rakstā "Gods pazīt Valdi Vikmani".

Sirsnīgi sveicam Valdi Vikmani un pateicamies grāmatas veidotājiem un izdevējiem,

- lai daudzi varētu iepazīt dzīves bagātā mūziķa un skolotāja pasaules redzējumu un

cilvēkus viņam līdzās!

Foto iesūtīja T. Hristoļubova

Sirsnīgi sveicam mācītāju Gintu Kronbergu

Grobiņas pilsētas svētkos maija beigās Grobiņas evaņģēliski luteriskās draudzes

mācītājs Gints Kronbergs saņēmis apbalvojumu „Gada Grobiņnieks” par nesavtīgu

kalpošanu sabiedrības labā. Vairāk par notikumu: www.lelb.lv

Sirsnīgi sveicam!

2010. gada 11. jūnijs

Laimes ceļš...

Agnese Līcīte, jauna dzejniece

Laimes ceļš

Es šovakar vēlos Tev stāstīt

Par ceļu, kur akmeņi zied –

Tā taciņa maza gar strautu,

Kur saule uzaust un riet.

Uz pirkstgaliem laime tur staigā,

Ik smildziņu, ziediņu skauj

Un brīnumam noticēt gaiši

Pat mazam putnēnam ļauj.

Tur tauriņi likteni raksta

Ar spārniem, kas starojot mirdz,

Tur kreimeņu zvaniņu skaņās

Noreibt prot cilvēka sirds.

Es šovakar vēlos Tev rādīt

To ceļu, kur akmeņi zied,

Un kopā ar Tevi uz rītu

Klusējot laimīgi iet.

07.06.2010.

*

Inga Audere: Kura vieta Latvijā ir tik laimīga – no kuras puses Tu, Agnese, esi?

Agnese Līcīte: Esmu no Vidzemes – no nelielas, bet ļoti mīļas pilsētas – Gulbenes.

Inga: Kas dzeja ir Tev – dzīves uztvere, izteiksmes veids, vārdu spēle, vai vēl kas īpašs

– dziļi personīgs?

Agnese: Man dzeja ir dzīvesveids, iespēja vārdos paust izjūtas, pasauli sev apkārt, tā

liek man domāt vairāk, ieraudzīt lietas un cilvēkus mazliet citādāk – liriskāk, dziļāk

un patiesāk.

Inga: Cik sen dzeja jau ir dzīvesveids - domu, jūtu/ uztveres, izteiksmes pasaule?

Agnese: Rakstu kopš sevi atceros – kad biju maza meitene, gulēju pieneņu pļavā un

rakstīju dzejolīšus par mākoņu pilīm, par tauriņiem...Toreiz man šķita, ka tā dara visi,

ka tas nav nekas īpašs, pat draugi un ģimene nezināja, ka rakstu. Pamatskolas laikā,

pateicoties literatūras skolotājai, sāku rakstīt mazliet nopietnāk – tie vairs nebija

pantiņi, bet garāki dzejoļi, arī stāsti, pasakas – par visu, kas notika manā dzīvē, par

sapņiem... Kā jau meitenei! (Smaida).

Bija pārtraukums – krass pagrieziens manā dzīvē, kad nerakstīju neko, tie bija

apmēram divi gadi, bet sapratu, ka nespēju nerakstīt. Vienkārši bija sajūta, ka sirds

runā un tas ir jāpieraksta, citādi tā saplīsīs no nepateiktā, atsāku rakstīt un sapratu, ka

tas man dod tādu dzīvesprieku, ka pat lietus lāses domās pārtapa saules staros.

Inga: Reiz sacīji, ka patīk dzeja, kura liek domāt… Vai vari nedaudz raksturot, kāda

dzeja liek domāt? Un, vai šādā procesā ir arī vēlme vienmēr domu saprast, vai tomēr

– paturēt kā dvēselei vien uztveramu noslēpumu?

Agnese: Jā, man patīk dzeja, kas liek domāt! Tā atkarīga no konkrētā mirkļa – domāt

liek arī vienkārši dzejoļi par to, ka puķes zied un putni dzied... Ja dzejolis mani paņem

savā varā, aizved uz autora jūtu pasauli, tad saku – jā – tas ir īstais! (Smaida).Un tad

nav nozīmes, vai es uztveru autoram svarīgo domu, es dzejolī atrodu kaut ko sev, un

tas ir svarīgākais! Dzejolim jāiekļaujas lasītāja dzīvē, jāraisa izjūtas. Ja dzejolī ir

pateiktas priekšā visas atbildes, tas dziļāk uzrunā tikai tā autoru.

Inga: Tava dzeja tiek ietērpta mūzikā… Ja, pareizi atceros, dziesma "Es meklēšu" ar

Taviem vārdiem, Evijas Slokas izpildījumā, vēl nesen piedalījās O!Kartes akadēmijā.

Vai, lūdzu, varētu pastāstīt, kas komponē dziesmas un kādas Tev ir sajūtas, klausoties

savos vārdos, jau dziesmotā lidojumā…?

Agnese: Mani dzejoļi jau ilgāku laiku ir arī dziesmu teksti, jo ir daudz draugu, kas

komponē dziesmas, bet līdz šim tas bija tikai draugu rīkotu pasākumu ietvaros. Kad

manu dzejoli nejauši pamanīja Māris Sloka un teica, ka uzrakstījis dziesmu savai

meitai ar maniem vārdiem, bija liels prieks! Vēlāk, klausoties to radio vai ierakstā,

sajūtas bija un ir dažādas. Reizēm esmu pārāk paškritiska, vienmēr šķiet, ka varēju

labāk. Tomēr dziesma izdevās sirsnīga, daudziem patīk – tas ir pats svarīgākais! Un

vakar dzirdētā atsauksme no 92 gadus vecas klausītājas, ka dziesma ar savu gaišumu

dod viņai spēku veseļoties... Sajūta bija neaprakstāma! Arī šobrīd ir iesākta sadarbība

ar dažiem mūziķiem, bet esmu mazliet piesardzīga – stāstīšu par to tikai tad, kad kāda

dziesma jau būs tapusi (smaida).

Inga: Vai pati arī muzicē?

Agnese: Esmu mācījusies mūzikas skolā, ļoti patīk un interesē visdažādākā mūzika,

bet pati nemuzicēju, arī dziedāt neatliek laika, ja nu tikai kādreiz – kā daudzi –

padziedu līdzi kādai jaukai dziesmai.

Inga: Ar ko vēlies saistīt nākotni – ar radošo jomu, vai vairāk ar praktiskām lietām?

Agnese: Nākotni vēlos saistīt ar mazliet citu jomu – uzņēmējdarbību. Tomēr ar

radošu ievirzi. Neesmu atmetusi arī bērnības sapni par žurnālistiku. Katrā gadījumā,

ieceru un sapņu ir daudz! Meklēšu iespējas, darbošos, bet dzeju noteikti turpināšu

rakstīt!

Un ceru, ka kādreiz izdošu arī grāmatiņu, bet tam laika vēl daudz!

Inga: Vai Tu gribētu ko novēlēt lasītājiem (un klausītājiem)?

Agnese: Novēlu katram atrast sevi – savu jomu, kurā izpausties, kas sagādā prieku

sev un citiem! Noticēt saviem sapņiem, jo tie tiešām piepildās! Katra diena ir

jāsagaida kā mazs brīnums, jādzīvo tā, lai sirds varētu teikt – es tiešām esmu laimīga

un Tev, mīļais cilvēk, arī tādam jābūt!

Tik viegli padoties, bet, ak – cik grūti lidot,

Pie katras vēsmas spārni gauži sāp,

Vien Tava izvēle būs izkrist zemei cauri,

Vai tomēr cīnīties un augstā kalnā kāpt.

Kaut spārni sāpēs, dursies sirdī šķēpi,

Kaut dzīve sitīs, nāksies zemē krist,

Ir jāceļas, ir jātic saviem sapņiem,

Lai baltās madarās ar prieku vari brist!

Inga: Mīļš paldies! Radošu veiksmi arī turpmāk un – patiesi vērtīgo sapņu

piepildījumu!

2010/06/09

Dziedi vēl, draugs, dziedi...

Trešdien, 12. maijā, Liepājas Vācu-latviešu tikšanās centrā (VLTC) notika Eiropas

dienai veltīts pasākums ar Austras Pumpures /Piešķirts tituls "Goda liepājnieks –

2008" par mūža ieguldījumu, popularizējot latvisko dziesmas garu sabiedrībā, un par

jaunatnes muzikālo audzināšanu/ un jauno mūziķu grupas, Austras bērnu, no Bērnu

un jauniešu centra (BJC) „Vaduguns”, Liepājā.

Vakaru atklāja Irina Tīre ar sveču aizdegšanu, aicinot visus padomāt, kā šajā namā

sveces tikušas iedegtas agrāk.

Vipirms klausītājus mūzikā uzrunāja Izoldes Jumkumsones pulciņa audzēknes, kas

šoreiz uzstājās kā iesildošā grupa, arī ar skaistu un daudzveidīgu repertuāru - gan

klasisko mūziku, gan vācu un latviešu tautasdziesmām.

Tad vārds tika dots A. Pumpurei. Viņa sacīja paldies Irinai par uzaicinājumu, veltot

labus vārdus mākslinieces vadītajiem, Liepājā labi zināmajiem, pasākumiem Irinas

Viesistaba.

A. Pumpure: „Iepriekš ar dažādu tautu dziesmām esperanto valodā, kā šajā

programmā, esam uzstājušies vairākās citās vietās, esperanto kongresos, kas notiek

pastāvīgi, katru gadu - šogad būs Lietuvā, u.c.

Padomju laikā Liepājā bija ļoti spēcīga esperanto grupa. Viņi mani uzaicināja sastādīt

programmu koncertam Kuldīgā. Kas tas esperanto tāds un - ko ēd? - aizbraucu

negribot. Tur bija tik daudz cilvēku, no visas plašās Padomju Savienības, Maskavas,

Magadānas u.c. un visi runāja esperanto. Atmosfēra… paskatos cilvēkiem acīs un

domāju: Nē!… Viņiem es gribu labi nodziedāt! Bija iepazīšanās vakars, vēlāk

uzstāšanās koncertā. Pēc tam mani uzaicināja uz Bulgāriju, tad Vāciju, uz daudzām

vietām pasaulē… Un ir tāda dziesma, kas patīk visiem, visām pasaules tautām -

latviešu tautas dziesma: „Nāk rudentiņis”. Kādēļ? To es nezinu. Vēlāk man lūdza

vārdus, lai varētu iemācīties.” Dzied.

T. Hristoļubova: „Liepājas novatoru klubā kursos, kas notika par godu 100 gadu

esperanto, iestājos nejauši un pēdējā brīdī. Grupa saruka, beidzām kādi seši, taču

izlaidumā bija tik daudz cilvēku, sākumā nesapratu – no kurienes. Braucām ekskursijā

uz Igauniju. Dažādu tautību cilvēki visu laiku pulcējās ap Austru. Jāatzīst, ka latviešu

tautas dziesmas esperanto valodā protu daudz labāk, kā latviski.” Smaida.

A. Pumpure: „Es gan nepropagandēju esperanto valodu. Bet pasaulē agrāk tāda iecere

bija, lai līdzās katras nācijas valodai, būtu viena, kuru apgūstot, visi cilvēki varētu

savā starpā saprasties. Pateicoties esperanto, iemīlēju poļus un Poliju, vāciešus un

Vāciju u.c. Esperanto valodā runājošie ir kā viena ģimene uz zemeslodes, to varu

apstiprināt. Piemēram, ja būsiet Anglijā un jums tur nebūs kur nakšņot, neviens jūs

var neuzņemt, bet ja zināt esperanto, jūs uzņems vienalga kurā pasaules vietā. Anglijā,

Londonā ir privāta esperanto viesnīca, kur apmesties. Uzturēšanās izmaksā piecus

funtus diennaktī, ar brokastīm, bet, tad jāprot šo valodu.

Nezinu kādēļ - mūsu, latviešu dziesmas, īpaši tautas dziesmas patīk visiem pasaulē,

kas tās ir dzirdējuši. Nodziedu, piemēram, „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” un nepasaku

ne vārda par saturu. Pēc koncerta cilvēki nāk man klāt un jautā, kas tā ir par dziesmu,

par ko tur ir runa. Austra un jaunieši dzied šo dziesmu esperanto valodā. Pēc tam

turpina stāstīt. Lilija Zabolocka bija iztulkojusi vairākas dziesmas vācu valodā, dažas

pat nedaudz atdzejojusi un stāstīja klātesošajiem saturu. Sekoja tik milzīgi aplausi

zālē… Un, interesantākais toreiz, ka Vācijā bijām kā galvenais notikums, iekļuvām

avīzēs un žurnālos, arī pirmajās lappusēs, vienā biezā gada grāmatā. Tas viss tādēļ, ka

cilvēkiem gribas iepazīt arvien ko jaunu.

Situācija, kāda mūsu meitene, kura Latvijā augstskolā mācās angļu valodas fakultātē,

Austrijā, Vīnē, muzicējot uz ielas, dziedāja angliski. Bet visi gāja garām kā tukšam

gaisam. Un viņa teica: „Dusmas!!! Dziedāšu latviski! Vienalga!” Iet viens, apstājas,

klausās, cenšas saprast, jau otrs… līdz apkārt sastājās pamatīgs pūlis. Vakarā 11.00,

kad policija mēģināja dabūt visus uz ielas sēdošos prom, publika sāka dzīt prom

policistus…

Vācijā, vienā pasākumā, kāda meitene dziedāja Marlēnas Dītrihas dziesmu, tik

vienkārši, ģitāras pavadījumā. Pretkara dziesmu „Kur palikušas visas puķes?” Un

sapratu, ka es arī tā to gribu iemācīties… Nevis no Marlēnas, nevis no lieliem

māksliniekiem, bet tieši no šīs meitenes. Un viņa pie tam dziedāja vienu šās dziesmas

pantu, kura grāmatās nav: „Kur palikuši visi cilvēki? Ir tikai mirusi pasaule, staru

vējā…” Lai tā nekad nebūtu! Dzied.

Vācijā, nometnē iemācījāmies kādu tautas dziesmu, kura nav tulkota vācu valodā, bet

ir plat deutsch dialektā. Vēlāk man atsūtīja grāmatu: „Kleine, dicke Liederbuch” jeb

Mazā resnā dziesmu grāmata, kur arī dažādas sirsnīgas blēņu dziesmas šajā dialektā,

piemēram, par Trīni. Dzied vienu no tām.

Esperanto valodā: „Kantu, kamerado, kantu” – dziedi draugs, dziedi, kaut arī zeme

drebēs, cilvēki uz šīs zemes dzīvos. Dzied.

Tas ir fakts, ka vajadzētu būt vienai valodai, kurā mēs visi uz pasaules varētu

saprasties.

Seko dziesma par to, ka varbūt kādreiz mēs vairs nepazīsim bailes, ko tagad vēl

daudzi pazīst, karu nebūs, bet uz pasaules valdīs miers.

Esperanto nometnē „Radīsim kopā”, kas notiek ik gadu, katram jāpiesakās, ko viņš

darīs – zīmēs, gleznos, dziedās, dejos, rādīs teātri vai tml. Iestājāmies korī. Katru rītu

notika pirmā pulcēšanās visiem kopā. Kad nodziedājām „Bēdu, manu lielu bēdu”,

vēlāk cilvēki to izvēlējās kā rīta vingrošanu katrai dienai, jo pēc noklausīšanās

enerģijas pietiekot visai dienai. Kādēļ tā, nezinu.” Dzied – esperanto un latviski.

A. Pumpure un Austras bērni šādu programmu, dažādās valodās, bet īpaši - esperanto,

Liepājā sniedza pirmo reizi.

VLTC vārdā tā vadītāja T. Hristoļubova un pasākuma vadītāja I. Tīre mīļi pateicas

Austrai Pumpurei un jaunajiem mūziķiem par brīnišķīgo programmu un dziļi

aizkustinošo sniegumu. Gaidīsim ciemos Jūs atkal!

Pēc pasākuma, kad jautāju A. Pumpurei precizēt dažus faktus, viņa lūdza, ka nevēlas

tikt izslavēta, bet, lai uzrakstu savus iespaidus. Koncerts tik dzīvi un dziļi aizkustināja,

ka tūlīt, nākamajā rītā pēc tā uzrakstījās veltījums Austrai un Austras bērniem.

Veltīts Austrai Pumpurei

ja dāvā man smaidu

pateicos un

rotājos ar to

ja velti skatu

piesienu jau kādai

dziesmai to

ja roku draudzīgi

es arī

savējo

ja sirdi vēl

tad gan vairs

nespēlējos

ar zelta staru

stīgām pāri

skreju…

„Austras bērniem” veltīts

Dziedi vēl mīļais

Austras bērns dziedi

Par sevi par mani

Un austreni svētu…

Lai kumeliņš tavs

Arvien straujāk nāk

Ar brīvību apkalts

Dvēselei tuvāk

Lai tam no krēpēm

Dzirksteles krīt

Un iekrīt tieši

Ļaužu jūras vidū

Lai sirdis šūpojas

Kā mazas laivas

Tautu dziesmas

Sidrabvējā

Dziedi mīļais

Bērns dziedi

Tik labi ir viļņoties

Tavas dvēseles dejā

Es Dieva bērns

Un sirdī vēl

Austras bērns

Mazliet arī…

Bēdu manu lielu bēdu,

Es par bēdu nebēdāju;

Es par bēdu uzdziedāju,

Lai nelaime bēdājās!!!

Sirsnīgā pateicībā Austrai Pumpurei par atsaucību

un ar cerīgām domām par tuvākajā nākotnē sarunāto interviju – Inga Audere

"Pazudušais dēls", jauns Annas Elsbergas krājums

Egineto.lv

"Vai domā, brāli, svešumā tur tevi draugi gaidīs?

Un vai tur bagātīgi piepildīts būs dzīru galds?

Vai svešnieki par velti tevi saņems un tev smaidīs?

Tur būs tev jāpiedzīvo smaga vilšanās un malds."

Šodien ir prieks lasītājiem stādīt priekšā jauno, Jāņa Diekonta sagatavoto, Annas

Elsbergas dzejas krājumu, www.egineto.lv.

Arī šī autores dzeja pie mums ir nonākusi pateicoties Bauskas Svētā Gara ev. lut.

draudzei un Raitim Lēmanim. Savukārt A. Elsbergas draugu sagatavotās liecības par

viņu un viņas dzejas "karjeru" tagad ievietotas sadaļā Autori , Anna Elsberga, Par

autori.

Svētīgi A. Elsbergas atstātajā bagātībā smelties!

Redaktore Inga

2010/05/07

Dzejas pasākums cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Liepājas Diakonijas centrā

28. aprīlī Liepājas Krusta baznīcā notika koncerts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

To rīkoja Liepājas Krusta draudze un Diakonijas centrs sadarbībā ar kristīgās dzejas

interneta mājas lapu www.egineto.lv un kristīgās dzejas pasākumu Baltā stunda

Liepājas dievnamos (LLRMK „Helikons”), pēc Diakonijas Konsultācijas un kontaktu

centra vadītājas Zigrīdas Ābeles uzaicinājuma.

Tā kā neviena no minēto dzejas pasākumu pastāvīgajām vadītājām šoreiz nevarēja būt

klāt, viņu vārdā klausītājus uzrunāja dzejniece Rasma Vērniece.

Šis pasākums bija veltīts būtiskam notikumam mūsu kristīgās dzejas dzīvē, jaunās

autores Janas Feiferes /Rojas ev. lut. draudze/ dzejas diska „Pavasari gaidot”, kuru

izveidojis Einars Švānbergs /Liepājas Nācaretes baptistu draudze/, atvēršanai.

Jana Feifere un Einars Švānbergs diska atklāšanā

Koncertu ar lūgšanu ievadīja mācītājs un dzejnieks Raivo Bitenieks.

Dziedāja bērnu ansamblis Liepājas Krusta draudzes ērģelnieces Valdas Zēbergas

vadībā.

Savu dzeju lasīja Jana Feifere, kā arī, noslēgumā, citi Liepājas kristīgie dzejnieki.

Jana par pasākumu:

Beidzot šī brīnišķīgā diena ir klāt. Diena, kad mūsu disks tiek parādīts plašākai

publikai. Biju ļoti satraukusies, bet viss tiešām izdevās labi.

Pasākumu atklāja mācītājs Raivo Bitenieks ar lūgšanu. Tad sekoja Egineto.lv+Baltā

stunda ievadruna, pēc kuras es lasīju savu dzeju. Dziedāja bērnu ansamblītis.

Skanēja ļoti skaisti, gluži kā mazi eņģelīši. Dziesmas tik brīnišķīgi saskanēja ar manu

dzeju.

Saņēmu ziedus un šokolādi, un man veltītu dzeju. Bet noteikti lielo pusi no tā bija

pelnījis mana diska izdevējs Einars Švānbergs, jo ieguldījis ļoti lielu darbu un laiku.

Paldies Einaram un viņa dēlam Mārtiņam par diska izdošanu. Paldies visiem

mīļajiem cilvēkiem, kas piedalījās šā pasākuma veidošanā.

Pēc priekšnesumiem sekoja lūgšana, tad sadraudzība, kur tika aicināts piedalīties

ikviens. Pie galda aprunājāmies un vēl vairāk sadraudzējāmies.

Paldies Dievam, ka mēs kopā varam sludināt Kristus vēsti ne tikai katrs savā

draudzē, bet arī ārpus tām.

*

Diakonijas centram dāvinājām: no Helikona - dzejas krājumus, no Baltās stundas -

dzejas pasākumu DVD ierakstus, no LELB Bauskas Svētā Gara draudzes - Annas

Elsbergas dzejas krājumu “Gloria in Excelsis Deo”, no www.egineto.lv - LELB

Liepājas bīskapa Pāvila Brūvera liecību „Kā rodas disidenti” . Jana un Einars – disku

„Pavasari gaidot”.

www.egineto.lv un Baltā stunda sirsnīgi pateicas Einaram un Mārtiņam Švānbergiem,

Janai Feiferei, mācītājam Raivo Biteniekam, mācītājam Mārtiņam Urdzem, Zigrīdai

Ābelei, Krusta draudzei un Diakonijas centram - par ielūgumu, mīļo uzņemšanu,

garīgo un praktisko atbalstu un nodrošinājumu, - ikvienam, kurš pasākumā piedalījās

un darīja to jauku un iespējamu!

Rakstu sagatavoja I. Audere, foto: E. Švānbergs un M. Dzintare

Mīļi sveicam dzejnieku Livaru Jankovski dzimšanas

dienā

***

Tu zini to

Ko nezinu es

Par zvaigznēm

Tu redzi tās

Dienā

Pat akā ziedam

Un bite

Par kuru dzird

Tevi dziedam

Vēl šodien

Nes debesīs

Sveicienus Vienam

Bet tavus soļus

Jūra pazīst

Jau iztālēm

Labāk par

Citām

Birzbizmārītēm

Man šodien

Ļoti gribas

Pateikties Dievam

Ka sastapu tevi

Jūras krastā

Dziedam

Mīļi sveicam dzejnieku Livaru Jankovski dzimšanas dienā un pateicamies par

sirsnīgo atsaucību un palīdzību!

Vēlam: "Lai Dievs un cilvēki vienmēr smaida un priecājas par Jūsu dziesmām (dzeju

un citiem skaistiem, labiem darbiem)!"

Draugiem iesakām apmeklēt Livara emuāru.

2010/04/11/

Ekumeniskais krusta ceļš Lielajā Piektdienā Liepājā

Jēzu Kristu, krustā sistais,

uzklausi mūsu lūgšanu!

Ekumeniskais krusta ceļš Lielajā Piektdienā, Liepājā.

Krusta ceļš sākās sešos vakarā, kad luterāņu Svētās Trīsvienības katedrālē LELB

Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers uzrunāja ikvienu aicinot savienoties ar Kristu.

Pēc ievada dziesmas: "Paliec šeit un lūdzies ar mums, paliec un lūdzies, paliec un

lūdzies!" procesija devās ceļā, kas bija sadalīts posmos, divpadsmit stacijās, kur katrā

no tām tika lasīts Dieva vārds, mācītāji, pārmaiņus, vadīja lūgšanu. Katrā stacijā

LELB Grobiņas iecirkņa prāvests A. Jaunskalže vadīja visus kopējā Tēvreizes

lūgšanā.

"Krusta ceļš", I Stacija: Kungs Jēzus Kristus lauž maizi un sniedz biķeri. Lūgšanā

vada luterāņu Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles dekāns Pēteris Kalks.

No kreisās: dekāns P. Kalks, luterāņu Grobiņas iecirkņa prāvests A. Jaunskalže.

Attēlā - otrajā rindā, centrā (no kreisās) - luterāņu Liepājas bīskaps P. Brūvers,

katoļu Kurzemes un Liepājas bīskaps V. Lapelis.

II Stacija: Kungs Jēzus Kristus lūgšanā lej asins sviedrus. Lūdz baptistu mācītājs

emeritus Ilmārs Arājs.

III Stacija: Jūda Iskariots nodod Kungu Jēzu Kristu.

Lūgšana - katoļu priesteris Antons Springovics (rezidē Liepājas Sv. Jāzepa katoļu

katedrālē).

IV Stacija: Pilāts notiesā Kungu Jēzu Kristu uz nāvi.

Lūgšanā vada luterāņu mācītājs Arvīds Bobinskis.

V Stacija: Kungs Jēzus Kristus ņem Savu krustu. Lūgšana - luterāņu mācītājs

Hanss Jensons.

VI Stacija: Kungs Jēzus Kristus pakrīt zem krusta.

Katoļu bīskaps V. Lapelis.

VII Stacija: Kirēnas Sīmanis palīdz Kungam Jēzum nest krustu.

No kreisās: mācītājs H. Jensons. Lūgšana - luterāņu mācītājs Raivo Bitenieks.

"Krusta ceļā" piedalījās arī Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks,

Liepājas Sv. Annas ev. lut. draudzes loceklis.

VIII Stacija: Kungs Jēzus Kristus mierina raudošās Jeruzalemes sievas; IX

Stacija: Kungu Jēzu Kristu sit krustā; X Stacija: Kungs Jēzus Kristus mirst pie

krusta; XI Stacija: Kungu Jēzu Kristu noņem no krusta.

Lūgšanās vada:

luterāņu Sv. Annas draudzes mācītājs Jānis Bitāns, pie Liepājas Sv. Annas baznīcas;

katoļu Sv. Jāzepa katedrāles vikārs Ivans Kazaks;

luterāņu mācītājs Raitis Šēners u.c.

XII Stacija: Kungu Jēzu Kristu gulda kapā. "Krusta ceļa" gala stacijā, pie katoļu

Sv. Jāzepa katedrāles, lūgšanā vada Liepājas katoļu bīskaps emeritus Andrejs

Ārvaldis Brumanis.

Procesijas noslēgumā, katedrālē, pateicības un svētības vārdus dalībniekiem un līdzi

jutējiem saka katoļu bīskaps V. Lapelis.

Notiek Kristus krusta godināšana - vispirms mācītāji, pēc tam visi klātesošie.

2010/04/03

Sirsnīgi pateicamies "Krusta ceļa" organizētājiem un vadītājiem par svētīgo

pasākumu un dāvāto mīlestību! Egineto.lv

Materiālu sagatavoja I. Audere

Cilvēcības krīze – patiesi dievišķais Triumfs!

Cilvēcības krīze –

patiesi dievišķais Triumfs!

Pārdomas Lielajā Piektdienā - ceļā uz Lieldienām

Reiz dzīvoja kāds cilvēks – labāks par citiem cilvēkiem. Viņš neizlikās labāks, bet

vienkārši bija tāds. Pārāks. Viņš bija patiesi godīgs, sirsnīgs, iejūtīgs, draudzīgs,

izpalīdzīgs… vairāk, kā citi – pašos sirds dziļumos. Ar šādām īpašībām un Dieva

bagātīgi dotajām spējām varētu sasniegt ļoti daudz – personīgi – privātajā dzīvē,

karjerā, biznesā... BET… Viņš savu dzīvi izvēlējās ziedot citiem. Visu sevi. Tieši –

izvēlējās, viņa rīcība pilnībā bija saskaņota ar Dieva gribu. Tādēļ viņš sasniedza daudz

vairāk…, bet ar ko tas beidzās – šajā dzīvē? To laikam zina gandrīz katrs, taču ne

katrs spējot saprast. Vai nešķiet mulsinoši un šausminoši, ka kādam, kurš tik daudz

darījis līdzcilvēku labā, noslēgumā jāsaņem noziedznieka „goda tituls”, kuru pavada

vispārēja izsmiekla, publiska apkaunojuma, rūgtu ciešanu, kaunpilnas, vispārākajā

pakāpē, un mokpilnas nāves augstākā „GODALGA”? Vai kādam no mums vispār var

ienākt prātā šāda vēlme: es vienīgi gādāšu par citiem, lai viņiem šī dzīve būtu

vieglāka, priecīgāka, svētīgāka, jo tikai tad redzu dzīvei jēgu, bet nekas, ja tie izturas

pret mani kā grib – ņirgājas, mēda, kad grib – padzen prom, eh, lai pat nogalina – ja

arī tas viņus var gandarīt – cilvēki jau vien ir!!!!!!!!!! Cilvēki???

Un tomēr Viņš to pieļāva. Pret Sevi. Lai ļaudīm būtu mācība. Lai viņi, mēs, redzētu

grēka patieso seju – kā tas skar citus, mūsu tuvākos un tālākos līdzcilvēkus. Lai mēs

bītos grēkot ne vien tādēļ, ka saskaņā ar bauslību par to pienākas pelnītā alga (Rom

6:23), bet, lai, baudot Kristus ciešanas, mums zustu vēlme grēkot – skaidri apzinoties,

ko viena grēki var nodarīt otram. Skats un fakts: nevainīgs cilvēks–Dievs, vienā

personā, tiek mērķtiecīgi, bezjūtīgi, aukstasinīgi nogalināts, bet, pirms dzīvības

atņemšanas, Viņam tiek atņemts apģērbs – viss mazums laicīgās mantas, kas Tam

pieder, līdz ar cilvēciskas pašcieņas pēdējo pilīti, apmaiņā pret etiķi, žulti... Un tie, kas

to nodara, redzot Viņu mokāmies un mirstam, uzgavilē!!! Triumfs! Par vienu cilvēku

mazāk – par tādu, uz kura fona uzrādījās mūsu trūkumi, nepilnības, aprobežotība,

mantkārība, varaskāre, slinkums, visas nevarēšanas, negribēšanas u.tml. – lūk,

atbilde: „Jo viņš zināja, ka tie To bija nodevuši aiz skaudības.” (Mat 27:18). Vai

nav laimīgs tas, kurš nav izjutis skaudības esenci „uz savas ādas”? Bet vēl laimīgāks

tas, kurš šo parādību nepazīst vispār? Lai gan pazīmes saskatīt var…? Jo skaudība pat

tad ir skaudība, sevišķi, ja to neatzīst…

Tātad – lai cilvēki nejustos, pirmkārt – mazvērtīgāki*, otrkārt – mazvērtīgāki un,

treškārt – mazvērtīgāki, viņi izvēlējās (cerēja) nonāvējot atbrīvoties no Tā, kurš

neuzsvērti par viņiem ir būtiski pārāks – to viņi saprata. Vai šie cilvēki salīdzinoši bija

tik necili, nevērti, ne tik izcili? – uz šo jautājumu Dievs atbildēja ar Savu nāvi par

viņu, mūsu, grēkiem. Bet, vai tiem vispār bija svarīgi, ko Dievs par viņiem domā? Cik

Dievam cilvēks ir dārgs? Cik augstu cenu Viņš tam piešķir? Katram grēciniekam un

visiem kopā! Vai tomēr svarīgāk – kā tie izskatās viens otra acīs: ja cilvēku atzinība,

atalgojums, novērtējums saņemts, tad – Dievs novērtējis...? Vai drīzāk tā? Vai ar

mums ir savādāk? Līdzībās…

Daudz jautājumu paceļas augšup ik dienas, klauvējot pie Dieva sirds… Ka ir vērts lūgt

un jautāt Dievam, zina daudzi. Kā arī to, lai atbildi saņemtu (pieņemtu), dažus

jautājumus vispirms ir vērts uzdot un atbildēt sev personīgi.

Dievs var visu, bet nevar nesniegt atbildes, jo Viņš ir patiess Vārds. Vien tas, kurš

apzināti, personisku motīvu vadīts, novērsās no patiesības un nodeva taisnīgu –

izvēlējās nedzirdēt… „Draugs, kāpēc tu esi šeit?”

Tātad – vissvarīgākās atbildes mums katram un visiem kopā jau ir atklātas Kristus

krusta nāvē un apslēptas (pagaidām vēl) Augšāmcelšanās brīnumā. Cilvēcības krīze –

patiesi dievišķais Triumfs!

Domājot par Lielo Dienu, kas tuvojas, gribas no sirds Dievam pateikties par visu, ko

Viņš devis un dod man ik dienas, bet, galvenokārt, par to, ko Viņš dod mums un mūsu

labā dara! Jo, tā kā neviens cilvēks atsevišķos brīžos nevar palīdzēt pats sev, pat

dievišķais, cik gan varens spēks esam (varam kļūt) MĒS – Dieva Spēkā! Vislabākais

atbalsts viens otram! Dievam, lietojot mūs kalpošanā, nekas nav neiespējams, tātad –

arī MUMS! 2. kor 12:5.

Vēlu patiesus Augšāmcelšanās svētkus ikvienam! Lai Kristus spēks ir ar mums

vienmēr!

Mīlestībā –

Inga Audere, redaktore

* Kā jau iepriekš (1. Mozus 3. nod.), kad cilvēks pieņēma lēmumu – salīdzināties ar

Dievu, Viņa aizliegtiem līdzekļiem.

2010/04/02

Mīlot...

2010. gada 2. aprīlis,

Lielā Piektdiena - Kristus krustā sišanas diena

+

Aukstās naglas

Kā nīstot

Pušu plēš

Ne rokas

Ne kājas -

Tās dzēš...

Tās naglas

Mīlot

Dvēseli

Debesīm tēš

Tām naglām

Ir acis

Kas neredz

Un galvas

Kurās

Nav prāts

Tās naglas

Ir svētas

Un Tavas -

Cik svēts

Var būt

Krusta kāts

/I. Audere/

Egineto.lv sveic Liepāju 385. dzimšanas dienā

Liepājai

Paldies par šūpuli

un jūras šūpļadziesmu,

par svētiem ļaudīm,

gaišiem dievnamiem;

paldies par sirdī

rožu ugunskuriem,

par bērniem, kuriem

mācīties šeit prieks;

paldies par vēsturi,

par kultūru un mākslu,

par katru veikumu,

ko čaklas rokas sniedz;

paldies par maizi

dvēselei un – mājām,

ka dod tās mums,

jo Tevī mājo Dievs,

ak, mazā, sirmā,

daudzu mīlētā,

tik vienkāršā, bet īstā –

sāļu likteņu un

vēju Māmulīt!

I. Audere

Sirsnīgi sveicam šodien liepājniekus, katru kuram šī pilsēta ir dārga un nozīmīga!

Egineto.lv

2010/03/18

Helikons - savai vismīļākajai pilsētai svētkos!

LIEPĀJAS LITERĀTU UN RADOŠO MŪZIĶU KLUBS HELIKONS

1/21 MARTS 2010

Edvīns Tauriņš - galvenais redaktors, Irma Markopa, Ādolfs Gaujietis un Dzidra

Šmite - redkolēģijas locekļi, Ērika Birzkopa - projekta koordinatore, Laima Vincjūne

- korektore, Valdis Aivars - muzikālais konsultants, Uldis Baltutis - mākslinieciskais

edaktors, Aldis Kļaviņš /mākslinieks, profesors/ - pirmā vāka ilustrācija, Dzidra

Šmite - melnbaltās ilustrācijas. Iespiests - LiepU LiePA.

Izdevuma sadaļās:

Sākumā - E. Tauriņš, E. Lāms, Ē. Birzkopa;

IN MEMORIAM - E. Tauriņš, I. Vanags, Ā. Gaujietis;

DZEJA - O. Gūtmanis, I. Audere, I. Aide, J. Auza, I. Bernica, I. Brancis, A. Briķe, A.

Briesma, V. Deiliko, B. Debeļska, D. Dzilna, J. Diekonts, A. Caune, A. Dinne, A.

Finke, E. Gedrima, Ā. Gaujietis, K. Girgensons, M. Grauduže, M. Kemte, A. Kreics,

I. Markopa, D. Ozoliņš, A. Pagasts, M. Ramuss, I. Jēkabsone (Rusiņa), G. Salna, S.

Sproģe, I. Stadgale, Ē. Strole, Dz. Šmite, E. Tauriņš, A. Uldriķe, S. Upesleja, I.

Vanags, I. Vlasova, Z. Zandberga, Dz. Zorgevica;

PROZA - E. Tauriņš, A. Kreics, Ģ. Šimanauskis, K. Girgensons, O. Gūtmanis;

LITERATŪRAS PĒTNIECĪBA - B. Lāma;

ATCERE - Ā. Gaujietis;

IESAKĀM IZLASĪT - L. Ģibiete, A. Bumbiere, E. Tauriņš;

KULTŪRAS AKCENTI - M. Tamsone, I. Markopa;

VĒSTULE - A. Zariņa;

HRONIKA, JUBILĀRI, DZIESMA.

Žurnāla "Helikons" 21. numura, veltīta Liepājai 385 gadu jubilejā, atvēršana

notiks 19. martā pulksten 14.00 LCZB filiālē Vecliepājas Rūķis.

*

Bet šodien vēl plkst. 13.00 Helikons birojā...

"Ērika Birzkopa, "Helikona" valdes priekšsēdētāja, vēlreiz paveikusi gandrīz

neiespējamo, lai varam pavērt savas sirdsmājas jeb esības brīnumlādīti vaļā,"

galvenais redaktors E. Tauriņš - šā žurnāla uzrunā "Liepājas pušplēstā taure".

Un, ko par izdevuma jauno numuru viņa pastāstīja Verneram Bokumam, Liepājas

Neatkarīgā Raidītāja vadītājam, arī drīzumā varēsim uzzināt, Helikons 21

prezentācijā: radiolnr.times.lv.

Mīļš paldies un - svētīgus svētkus! Egineto.lv redaktore Inga

2010/03/16

Bērna lūgšana ciešanās

Pa putnu stāvajām kāpnēm

Bērna lūgšana augšup kāpj,

Basa un izbiedēta,

Ar mazās sirsniņas sāpi.

Pa sārti smulīgiem vaidziņiem

Sāļas straumītes līst;

Jau mākonis aizsedz saulīti,

Pat eņģeļiem sirdsstīgas plīst…

Te lūgšana pusceļā apstājas,

Un izbrīnā aizmirstas šņuksti,

No debesīm pretī kāds lejup kāpj,

Kaut dzird vēl tikai čukstus…

No debesīm balta gaisma kāpj

Ticību labajam atgriezt bērna sirdī.

Vēl pēdējā asara debesīm krīt,

Jo cik var raudāt par netaisnību…

Kam ausis ir, tas dzird:

Ne tikai likumus, bet arī citu sāpes.

/I. Audere/

Dzidra Šmite > randevū > ... un dzejoļi bez vārdiem

Krājums izdots dzejnieces un mākslinieces Dzidras Šmites skaistajā jubilejā.

>

Par vējā izsētām notīm

aprautām sirds stīgām

dvēsele raud un

skumst tik ļoti...

/Dz. Šmite/

Krājuma izdevējs - LLRMK Helikons, redaktors - Edvīns Tauriņš, sastādītāja un

darba koordinatore - Ērika Birzkopa, korektore - Laima Vincjūne, foto - Irina Tīre,

dizains - Uldis Baltutis, iespiests - LiepU LiePA. Atbalstītāji: Liepājas Kultūras

pārvalde, Helikons literāti, privāti - Anta Rugāte, LV Saeimas deputāte, un Ainars

Spirģis.

Ērika Birzkopa par krājumu: "Par to man cilvēkiem ir jāstāsta. Vāka noformējums -

mozaīka - veidots no Dz. Šmites zīmējumu pārklājumiem. Iekšlapu dizains izpildīts

tā, ka dzejas lapās redzami arī autores zīmējumu atspulgi. Sirsnīgs paldies mīļajiem

atbalstītājiem!"

Mākslinieks Aldis Kļaviņš par Šmites zīmējumiem: "..viņas melnbaltie, ritmiskie

zīmējumi ar savu plastiku un ritmiku ir dzejoļi bez vārdiem.."

Helikons redaktors E. Tauriņš par autori: "Liepājas dzejnieces trioletus uzšķirot.

Dzidras Šmites klātbūtne Liepājas literārā procesā ir visai ilga un būtiska, to raksturo

gan panākšanās uz pašu viduci, avanscēnā, gan kādbrīd aiziešana aiz klusāka pārdomu

aizslietnīša. Nekad nav bijis šaubu, ka pēc īpaša ziedputekšņu pulksteņa Dzidra ar

saviem garabērniem būs atkal klāt un paveldzēs tos, kas gaidījuši.

/Foto: I. Tīre/

Dzidra Šmite bijusi ciešās draudzības saitēs ar Mirdzu Ķempi. Viena no pirmajām

dzejniecēm iekļāvās Helikona darbībā.

Šobrīd - redkolēģijā uzklausām viņas godprātīgo balsi.

Triolets... gandrīz vai pašas dzejas ģerbonis. Bet - blakām autores tušas zīmējumiem

jaunie Dzidras dzejas paraugi ieraugāmi īpašā līdzsvarā, kas apvāršņa lidojumā

uztverts, spilgts moments, paraugās Mūžības virzienā. Mēs - lasot noģiedīsim

dzejnieces likteņgaitas un samērosim diennakts un gadu virteņu dziļumus."

11. martā pulksten 15.00 Liepājas CZB "Rūķis" telpās notika Dz. Šmites > randevū

atvēršana. Sveicām autori jubilejā.

2010/02/26

Vai tu gribi mainīt pasauli un, vai tu zini – kā?

Mat. sag. I. Audere

Saruna ar Latvijas Kristīgās Studentu Brālības (LKSB) Liepājas nodaļas vadītāju

Leldi Skaldi un Benjaminu Rēderu (Benjamin Röder, blogs:

www.benjaminroeder.blogspot.com) no Vācijas, kurš kopš 2009. gada 27. augusta

dzīvo Liepājā un kalpo Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskajā draudzē.

Inga: Lelde, lūdzu, saki, kur tu studē? Vai līdztekus studijām arī strādā? Ja nē, vai tev

ir tāda vēlme, vai arī vispirms gribi iegūt izglītību?

Lelde: Studēju Liepājas Universitātē latviešu filoloģijas bakalaura programmas 4.

kursā. Līdztekus studijām nestrādāju. To es darīju pagājušajā gadā, bet tad arī tikai

pāris mēnešus. Varēju darbu apvienot ar mācībām. Jā, man gribās strādāt, – lai būtu

pašai sava nauda, lai varētu vēl kaut ko iemācīties arī praktiski un justos noderīga

praktiskās lietās. Bet iespējams, ka strādājot studijas cieš.

Man gan nepatīk veltīt pārāk daudz laika mācībām. Dažkārt domāju: kādēļ vispār to

daru… Neesmu no tiem, kam ļoti patīk studēt un daudz lasīt. Bet cenšos, jo patīk

iegūt zināšanas, uzzināt arvien kaut ko jaunu, kaut vai lekcijās.

Inga: Kā tu jūti, vai būs viegli pēc studijām atrast piemērotu darbu Latvijā, lai ar

algu varētu iztikt?

Lelde: Kad man jautā: Ko darīšu pēc studijām? Kur filologs var strādāt? jokojot

atbildu: Neko! Ka darbu nedabūšu… Neesmu tā nopietni par to domājusi, jo ir vēlams

iegūt arī maģistru.

Pēc augstskolas beigšanas, domāju, es varbūt varētu doties uz kādu no ārvalstīm

Eiropas brīvprātīgajā darbā – iegūt jaunu pieredzi, iemācīties kādu jaunu valodu un

tad skatītos, ko tālāk. Bet pavisam aizbraukt no Latvijas es negribētu.

Inga: Nesen „Kurzemes Vārdā” izlasīju kādas meitenes viedokli, ka studenti īpaši

nebēdā, neviens no viņiem pagaidām neēdis neesot. Ko kristīgie studenti domā par šā

laika, šķiet, pasaules lielāko biedu – „krīzi”?

Lelde: Paēdusi esmu. Mājās ēdamais ir. Smaida. Šogad izjūtu krīzi, vecākiem ir

mazāk ienākumu. Nebraucu ar autobusu, bet eju kājām – tas patīk.

Ko kristīgie studenti domā par krīzi? Jaungada nometne, uz kuru studenti parasti

brauc, šoreiz bija mazāk apmeklēta. Ja iepriekš tur bijām ap 150 cilvēku, tad šogad –

ap 70.

Arī uz citām nometnēm studenti atsakās braukt naudas dēļ. Taču Kristīgās Studentu

Brālības darbinieki saka, ka nauda nedrīkstētu būt šķērslis. Pirms gada sanāca tāds

joks: runājām ar kādu meiteni par to, ka drīz sāksies Gavēnis. Viņa sacīja, ka gavēnis

mums ikdienā jau dabīgi sanāk, tā kā gaļu un saldumus tāpat nevar atļauties, jo nav

par ko nopirkt. Taču ļoti labi var sajust arī Dieva žēlastību. Vienmēr rodas kāds, kas

palīdz – vai ar naudu, vai kā citādi.

Inga: Cik ilgi tu esi LKSB Liepājas nodaļas vadītāja? Ko tev tas nozīmē?

Lelde: LKSB Liepājas nodaļas vadītāja esmu nu jau otro gadu. Man tas nozīmē ļoti

daudz. Sākumā vairāk bija tāds kā lepnums: esmu vadītāja, tāda svarīga, bet tad vēlāk

saproti, ka pats neko nevari, ka nevari darīt lietas, kā vajadzētu. Pēc savas būtības

neesmu vadītāja, organizētāja. Arī Liepājas nodaļas darbinieks, kurš man ļoti daudz

šajā darbā palīdz un ar kuru kopā vadām Liepājas grupu, atzīst, ka nav organizētājs,

tāds lielais vadītājs, bet mēs abi ļoti cenšamies. Tas liek vairāk paļauties uz Dievu, uz

Viņa vadību. Ir ļoti jāmācās visur saskatīt Dievu.

Inga: Vai ir grūti kalpošanu apvienot ar mācībām?

Lelde: Jā, mācības ar kalpošanu savienot ir grūti. Dažreiz tā arī traucē mācībām, jo

LKSB mums ir Bībeles studijas, regulāri jātiekas ar studentu komandu, notiek dažādi

pasākumi, šovakar kopā skatīsimies filmu, pēc tam pārrunāsim redzēto, tas aizņem

laiku. Reizēm laiku prasa arī uztraukums, bailes, kādas mēdz būt pirms tam, kad

jāuzsāk kādu lietu, vai jāaicina cilvēkus uz pasākumiem u.tml. Par to daudz jādomā,

grūti koncentrēties mācībām.

Ierodas Benjamins, un vienojamies, ka runāsim latviski.

Inga: Lelde, kā tu kļuvi ticīga?

Lelde: Kad biju maza, gāju Svētdienas skolā. Zināju, ka ir Dievs, ka Viņš ir labs, ka ir

labi būtu ticīgam, bet es neticēju Viņam kā palīgam, glābējam, draugam, man nebija

šādu attiecību ar Dievu. Vidusskolā jutos diezgan drūmi, bet zināju, ka kristieši ir

forši un ka es gribētu būt kā viņi. Kad iestājos augstskolā, mani uzaicināja Studentu

Brālības cilvēki uz vienu no LKSB pasākumiem, tad sāku piedalīties Bībeles studiju

grupiņā. Ļoti ietekmēja nometnes, sevišķi pati pirmā LKSB nometne, kurā biju. Tur

semināra vadītājs bija Bils Moldins, kurš runāja par cilvēka identitāti. Viņš sacīja, ka

tas jau nevienu citu neinteresē, vai tu tici Dievam vai nē, mēs visi esam mūžīgi, un

cits pēc nāves nokļūs debesīs, cits... kaut kur citur. Ļoti nozīmīga bija arī saruna ar

vienu no LKSB darbiniecēm, jo kādu laiku šaubījos: esmu kristiete vai nē. Tad viņa

jautāja: Vai tu tici Jēzum Kristum? Atbildēju: Jā. – Un sapratu - Tad jau viss ir

kārtībā.

Mani vecāki ir ticīgi. Svētdienas skolu apmeklēju no četru gadu vecuma līdz astotajai

klasei. Pēc tam man vairs nebija nekādu saistību ar Baznīcu. Vidusskolā gan gāju

svētdienās uz dievkalpojumiem, taču īsti nesapratu, ko mācītājs runā. Bet tagad man

ļoti patīk dievkalpojumos klausīties sprediķus.

Inga: Vai Benjamina kalpošana Liepājas Krusta draudzē, tavuprāt, ir ienesusi kādas

pārmaiņas?

Lelde: Vispirms jau – Diakonijā notiek vācu valodas kursi. Pasmaida. Noteikti arī –

jaunas vēsmas. Ja viņš nebūtu ieradies varbūt, ka nebūtu nodibinājusies šī jauniešu

grupa, kas sākās rudenī. Par jauniešu grupas vadīšanu biju domājusi jau iepriekš.

Vienam grūti kaut ko organizēt, bet kopā vieglāk. Diakonijā nebija jauniešu, kas

darbotos. Tagad esam kādi desmit – divpadsmit, daļa ir pusaudži, un man tas ļoti

patīk. Agrāk nenojautu, ka tik ļoti patiks darboties kopā ar tāda vecuma cilvēkiem.

Inga: Benjamin, no kurienes tu esi? Kā tu nokļuvi Latvijā? Un, ko tu šeit, Liepājā,

dari?

Benjamins: Esmu no Bad Schwortau pie Lībekas, kas atrodas Vācijā, pie jūras.

Dzīvoju tur kopš dzimšanas. Latviju zinu tādēļ, ka manam skolotājam Brīninga

kungam (Hr. Brüning) patīk braukt uz Igauniju, Latviju un Lietuvu. Skolotājs saka:

Tur ir tik labi! Viņam ļoti patīk daba.

Tad mūsu vācu draudzes mācītājs Folkers Prāls (Volker Prahl) sacīja, ka viņš kopā ar

jauniešu grupu vēlas braukt uz Latviju apmaiņas braucienā starp Baznīcas māsu

draudzēm, jo jauniešu grupa no Kuldīgas ev. lut. draudzes ar mācītāju Viesturu Pirro

brauks uz Vāciju. Līdz ar to pirmo reizi pirms desmit gadiem jaunieši no mūsu

draudzes tika uzaicināti piedalīties kristīgajā nometnē Kuldīgā. Un pēc desmit

gadiem, 2008. gada vasarā, vēlreiz notika šāda nometne. Tad uz Vāciju devās tikai

divi jaunieši, bet šogad Latvijā viesojās astoņpadsmit, un man šovasar ļoti patika tās

divas nedēļas nometnē, bija labs laiks. 2008. gada rudenī man vienu gadu vēl bija

jāmācās skolā. Šogad mana māsa trīs mēnešus bija Francijā, viņa bija tur tik laimīga.

Atgriežoties mājās, viņa bija mainījusies. Man arī gribējās ārā no Vācijas, bet

negribēju braukt uz Angliju, Ameriku vai Austrāliju, kur parasti pēc skolas brauc

gandrīz visi. Man gribējās kaut ko jaunu. Tad es domāju: kāpēc ne uz Latviju?

Diakonijā ir ļoti interesanti. Katru dienu notiek kas jauns. Reizi nedēļā es pasniedzu

vācu valodas kursus. Katru nedēļu ir jauniešu tikšanās. Tad katru nedēļu palīdzu

Svētdienas skolas darbā. Palīdzu arī Diakonijas centra darbā invalīdu grupā,

cilvēkiem, kuri ir ratiņkrēslos. Braucu mācītājam Mārtiņam Urdzem līdzi uz

pansionātu Iļģi. Diakonijā palīdzu arī drēbju kamerā. Ir daudz dažādu nodarbju.

Esmu apmierināts ar savu izvēli, cilvēki šeit ir ļoti kristīgi, izpalīdzīgi.

Inga: Vai ir izdevies pierast pie jaunajiem apstākļiem? Ko tu vari teikt par tiem, par

dzīvi šeit? Vai bieži pārņem ilgas pēc mājām?

Benjamins: Ir viegli. Daudz cilvēku man sākumā, kad bija nepieciešams, gribēja

palīdzēt – Lelde, Karīna un citi. Tas man ļoti šeit patīk. Un ir labi, ka mūsu mācītājs

Mārtiņš runā vāciski. Ja man rodas kādas problēmas, es vienmēr varu ar viņu runāt.

Pirmo mēnesi Liepājā dzīvoju kopmītnēs, tagad varu dzīvot dzīvoklī, kura iemītniece,

kāda meitene, gadu pavadīs Vācijā.

Mājās man mamma darīja visu, gatavoja, mazgāja drēbes, te viss jādara pašam. Bet

man patīk būt patstāvīgam. Man ir divdesmit gadu, negribu, lai visu dzīvi mamma par

mani rūpētos. Tādēļ vēlējos doties prom no Vācijas, lai mācītos patstāvību – gatavot,

mazgāt veļu u.tml. Vienmēr varu sazināties ar ģimeni pa Skype bezmaksas telefonu.

Inga: Bet, kā vecāki? Grib, lai tu labāk būtu mājās?

Benjamins: Ceru, ka jā! Smaida Pirms Ziemsvētkiem teicu viņiem, ka gribētu tos

svinēt Latvijā, man tas būtu kaut kas jauns, bet mans tētis, visa mana ģimene ļoti

noskuma. Viņi teica, ka sagaidīt Ziemsvētkus bez ģimenes nav tik labi. Kad atbraucu,

viņiem tas bija pārsteigums. Un bija ļoti labi, sagaidīt šos svētkus visiem kopā mājās.

Inga: Tas, ka tu pasniedz vācu valodu, nozīmē, ka labi jāzina latviešu, vai bija viegli

to apgūt? Zināmu laiku, kopš pagājušā gada oktobra, dzirdot tikai to, vai reizēm

negadās domāt latviski?

Benjamins: Nē. Smaida. Lai mācītu, man nav obligāti tik labi jāzina latviešu valodu.

Ļoti daudz cilvēku šeit prot vāciski. No tiem, kam pasniedzu, liela daļa cilvēku

mazliet runā vāciski, ja nepieciešams viņi palīdz, patulko, viena sieviete runā vāciski

īpaši labi. Arī vārdnīca man vienmēr ir līdzi. Angļu valodā tāpat varam sazināties. Ir

interesanti, ka varam sarunāties vairākās valodās, jo mums taču īstenībā visiem ir

viena valoda…

Es sāku domāt latviski. Bet pagaidām tikai vienu nedēļu. Pasmaida.

Manuprāt, latviešu valoda ir ļoti grūta. Angļu šķiet vieglāka. Pagājušajā nedēļā biju

Vācijā, tagad ar valodu ir labāk. Kaut gan latviski tur nerunāju, bet domāju latviski.

Pie mums mājās, Vācijā, dzīvo skolniece no Taizemes, un apgūst vācu valodu.

Lasījām vācu grāmatu, un man bija viņai to jātulko uz angļu valodu. Tad es vispirms

domāju, kā tas ir latviski.

Inga: Kā sauc tavus vecākus? Kur tu esi kristīts? Kādai draudzei pieder tava ģimene?

Benjamins: Manu tēti sauc Dīters Rēders (Dieter Röder), mammu – Karolīna Rēdere

(Carolin Röder) un māsu – Anabelle Rēdere (Annabelle Röder). Mēs piederam

Cleverbrück St. Martin ev. lut draudzei.

Inga: Vai Tev patīk kristīgā dzeja?

Benjamins: Kristīgo dzeju latviešu valodā gan vēl lasīt nevaru. Sāku lasīt latviešu

grāmatu, bet arī tas nav vienkārši. Jā, man patīk kristīgā dzeja. Kad lasu pirmo reizi,

ne vienmēr uzreiz saprotu. Jāiedziļinās. Domāju, ka nekristīgs cilvēks kristīgo dzeju

var arī nesaprast.

Inga: Vai esi domājis, par to, kad beigsies tavs kalpošanas laiks Krusta draudzē, vai

būs grūti šķirties no jaunajiem draugiem?

Benjamins: Es domāju, ka jā. Bet, ir vienkārši sazināties internetā. Ar draugiem

Vācijā pašlaik sazinos caur Skype un domāju, ka tad, kad būšu Vācijā, es tāpat

sazināšos ar latviešu draugiem – caur Skype vai draugiem.lv. Bet domāju, ka arī pēc

tam atgriezīšos Latvijā, varbūt uz īsāku laiku, uz kādu nedēļu. Protams, pirmos

mēnešus bez Latvijas, bez šiem cilvēkiem būs grūti. Bet Vācijā, lai uzsāktu studijas,

man arī jādodas uz citu pilsētu. Tur droši vien tāpat būs jauni draugi, arī tas noteikti

būs interesants laiks, bet es neaizmirsīšu latviešu tautu.

Īstas pārliecības nav, ko gribu studēt, bet augstskola, kur gribu mācīties, atrodas

Lineburgā (Lüneburg) vienas stundas braucienā no mājām. Kad vien vēlos, varu

atgriezties mājās, bet tomēr – būt patstāvīgs.

Vispār es gribu būt skolotājs, mācīt matemātiku un ticības mācību sākumskolā, 6-10

gadus veciem bērniem.

Inga: Ko tu gribētu saviem latviešu draugiem novēlēt?

Benjamins: Gribu, lai mani draugi būtu laimīgi. Lai viņi nezaudē ticību Dievam. Lai

būtu veseli.

Inga: Jautājums jums abiem: Vai kristīgā jaunatne grib šo pasauli izmainīt un redz kā

to padarīt labāku, vai apzinās Kristus spēku sevī, lai to varētu veikt?!

Lelde: LKSB moto ir: „Izmainīt pasauli caur vienu cilvēku.” Tad ir jādomā, ko tu

gribi – varbūt tas ir kāds cilvēks, kuru tu gribi darīt ticīgāku. Bet, pirmkārt, tas esi tu

pats. Vispirms katram pašam jāmainās, jākļūst labākam. Un ar savu ticību, darbiem,

arī ar vārdiem var ietekmēt apkārtējos cilvēkus, lai viņi mainās.

Benjamins: Domāju, ka pasauli izmainīt ir ļoti grūti. Nedomāju tik globāli.

Vispirms svarīgi, kas notiek ar man tuviem cilvēkiem, ar manu ģimeni. Lai viņi

redzētu, ka no ticības iegūstu. Māsa pirms tam nebija ticīga, tagad tāda kļuvusi.

Redzot, ka man tā ir labi, arī viņa sāka ticēt. Bet kā es varētu izmainīt pasauli, nezinu.

Smaida.

Inga: Varbūt ir vēl kāds aktuāls jautājums, par kuru jums gribētos runāt?

Benjamins: Nesen Vācijā es varēju runāt par Latviju, stāstīt par cilvēkiem, par dzīvi

šeit. To man gribētos darīt visu savu dzīvi. Man ļoti patīk lūgšana. Es negribu teikt, ka

Vācijā nelūdz Dievu tik daudz, bet pie jums citādāk, un atšķirība ir ļoti liela. Labāk

patīk lūgšana, kāda tā ir šeit.

Inga: Vai tas būtu viss, ko jūs abi šajā reizē vēlētos sacīt?

Benjamins: Ja tu esi laimīga, tad jā. Pasmaida.

Lelde: Paldies par interviju, jo tā man lika vēlreiz pārdomāt svarīgas lietas.

Inga: Laimīga gan! Man šī bija ne tikai iespēja satikt un labāk iepazīt jaukus cilvēkus

no mūsu draudzes, bet garīgi daudz šajā sarunā iegūt. Prieks, kad līdzās ir gudri,

čakli, sirsnīgi un tik mērķtiecīgi cilvēki. Paldies! Es arī abiem vēlu labu veselību un

būt laimīgiem!

„Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!” (Jņ 15:9)

Jautāja Inga Audere, 09.02.2010.

LKSB vēl bildēs:

/2. - 5. foto no L. Skaldes pers. arh./

2010/02/15

Jauns A. Uldriķes dziesmu albums

16.janvārī Liepājas Latviešu Biedrības namā (LLBN) tika atvērts A. Uldriķes

(07.01.1935.-17.02.2008.) dziesmu albums „Mazās dziesmas”. Izdevuma redaktors -

V. Aivars, korektore - L. Vincjūne, koordinatore - Ē. Birzkopa, iespiests LiePA.

Pasākums veltīts talantu ģimenei, māksliniekam Teodoram Uldriķim - 100 (mūžībā),

viņa bērniem - dēlam māksliniekam Mārim Uldriķim - 70 un meitai dzejniecei un

mūziķei Ainai Uldriķei - 75, jubilejās. Līdz 31. janvārim LLBN 1. stāva izstāžu

zālē vēl apskatāma abu mākslinieku - tēva un dēla darbu izstāde, kuros redzama arī

Aina.

Viņas jaunajā albumā apkopotas gan ar pašas vārdiem komponētas dziesmas, gan citu

pazīstamu autoru vārdiem. Daudz iedziedāts ar M. Zihmani.

Ērika Birzkopa: Liela intelektuālā bagāža un laba muzikālā intuīcija ļāva Ainai radīt

savdabīgas, interesantas dziesmas. Īpaši iespaidīgi tās skan šodien uz modē nākušās

monotonās un skaļās trokšņu mūzikas fona. Viņas sacerējumi izceļas ar liriku,

smalkjūtību, tekstu raksturojošām mūzikas intonācijām. Tā ir demokrātiska, daudziem

saprotama mūzika. Melodijas veidojas savā manierē un stilā. Dziesmām ir dažādi

emocionālie noskaņojumi: gan jūtama nostaļģija, gan sirsnība. Savas plašās dvēseles

sāpes Aina izdziedāja dziesmās. Ja dziedāja par lapām, tad izdziedāja ne vien lapu

dzīvi, bet cilvēku traģiku.

A. Uldriķes izdevumi:

1998. g. dziesmu kasete „Atspulgi” – J. Pavītola ierakstu studija LIEPATONS;

2000. g. dzeju krājums „Sauc gaismu”, Liepāja: LiePA;

2002. g. disks „Pretvējā” – ierakstījis V. Ivanovs koncertzālē Graudu ielā 50, Liepājā;

2005. g. dzejas krājums „Lirika”, Liepāja: LiePA;

2009. g. dzejas krājums „Pēdējā stīga”, Rīga: Valters un Rapa;

2005. g. Aina strādāja pie dziesmu krājuma „Mazās dziesmas” – izdevis LLRMK

Helikons 2010.g.

Helikons vadītāja pateicas M. Uldriķim, I. Tīrei, kā arī kluba biedriem par mīlestībā

sniegto atbalstu.

2010/01/28

Gaidāmi atvēršanas svētki

Mīlestība un bailes palīdz cilvēkiem būt cilvēcīgiem.

/A. Kreics/

Mākslinieks - Imants Liepiņš, korektore - Laima Vincjūne,

datorsalikums - Elga Uzare, izdevējs LPU LiePa, 2009

Grāmatu autors veltījis saviem bērniem, mazbērniem un lasītājiem

Atvēršanas svētki notiks 18. februārī Liepājas Centrālajā Zinātniskajā bibliotēkā

/laiks tiks precizēts/.

2010/01/27

Kaijas kliedziens

Stāsti, tēlojumi, un...

---

Suņus viņa redzēja vairākus, bet bērnus pagaidām nevienu. Un tas viņu uztrauca.

Pilsēta bez bērniem atgādina tuksnesi, izdegušu mežu. Vai šī pilsēta būtu paspējusi

pārvērsties krāsmatās? Agne izbijās no tāda jautājuma. Viņu biedēja klusums namu

pagalmos - nedzirdēja ne bērnu balsis, ne zīdaiņu raudas. Turpretī katrā pagalmā,

kurā ieskatījās, stāvēja spožs vieglais auto. Krāsas bija dažādas, ik sētā sava ziedu

buķete.

No pārdomām Agni iztraucēja spalgs kaijas kliedziens. Kā brīdinājums, kā

aizliegums...

---

15. janvārī Liepājas Centrālajā Zinātniskajā bibliotēkā notika „Helikons” literātes

Irmas Markopas grāmatas „Kaijas kliedziens” atvēršanas svētki.

Sk.: liepajniekiem.lv Fragmentus no autores jaunās grāmatas lasīja aktieri Ilga

Martinsone un Jānis Dreiblats.

I. Markopa: „Sirsnīgi pateicos literārajai konsultantei un korektorei Laimai Vincjūnei,

rakstniekam Edvīnam Tauriņam, māksliniekam Imantam Liepiņam, izdevniecībai

LPA LiePa. Paldies par finansiālo un morālo atbalstu meitām Ērikai un Mārai,

mazmeitiņām Kitijai Trekterei, Laurai Kuprijenko, kā arī Betijai un Jānim, Martai un

Mārim Martinam un Inārai Guzikatei.”

Līdz šim daudziem jau bija pazīstami un mīļi autores dzejas krājumi „Mirkļu

mozaīkas” (2000), „Noglāstīt akmenim pieri” (2007) un vakara romāns „Naktī bērns

kliedza” (2008), kuram par sižetu kalpojis patiess stāsts, kad Latvijā, vēl padomju

laikā, kādā no atkritumu konteineriem tika atrasts izmests dzīvs zīdainis. ---

Labāk ir skatīties uz priekšu nekā apraudāt bijušos laikus! I. Markopa

Kristīgā dzeja Priekulē

„Taisnīgums

paaugstina tautu,

ik ciltij

nes negodu grēks.”

/Sal. pam. 14:34/

No labās: pie galda - mācītājs H. Jensons un I. Auza, 2. rindā - Ē. Birzkopa, M. Kemte, M. Grauduže, J.

Diekonts un V. Bariss

24. janvāra svētdiena gan Priekules ev. lut. draudzei, gan Baltā stunda + Egineto.lv

kristīgajiem dzejniekiem šoreiz bija atšķirīgāka kā parasti. Dievkalpojumā ērģeļu

pavadījumu spēlēja Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģelnieks Voldemārs Bariss.

Vēlāk draudzes namā notika sadraudzības pasākums dzejā, kur ar sniegumu piedalījās

dažādu konfesiju – adventistu, baptistu, katoļu, luterāņu un metodistu – dzejnieki un

mūziķi.

Pasākuma ievadā Priekules draudzes mācītājs Hanss Jensons izsmeļoši pastāstīja par

Vecās Derības poēzijas grāmatām. Tās ir Bībeles grāmatas – Ījaba grāmata, Psalmi,

Salamana pamācības, Salamans Mācītājs, Salamana augstā dziesma un Raudu

dziesmas – tulkotas latviešu valodā no senebreju valodas. Draudzes vārdā H. Jensons

dāvināja Baltās stundas dzejniekiem šīs grāmatas un CD par Priekules ev. lut.

draudzes dievnama atjaunošanu, draudzes dzīvi un svētceļojumu dievnamā.

Pasākuma turpinājumā notika mājas lapas www.egineto.lv atvēršana šajā draudzē.

Jānis Diekonts iepazīstināja klausītājus ar lapas ideju un saturu un atbildēja uz

jautājumiem.

Tā kā šeit notika pirmais tāds starpkonfesionāls kristīgās dzejas pasākums, Ērika

Birzkopa („Helikons”) un Ilga Auza („Baltā stunda”) sveica mācītāju un draudzi,

dāvināja LELB bīskapa P. Brūvera dzīves liecību „Kā rodas disidenti”, DVD „Baltās

stunda Liepājas baptistu Ciānas draudzē”, Liepājas pils. domes izdevumus - „Mēs visi

kopā Liepājā” un „Es mīlu savu Latviju”, „Ceļvedi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Liepājas reģionā” (no Liepājas Diakonijas centra), pastāstīja par kristīgās dzejas

projektiem un to attīstības vēsturi Liepājā, nu jau gandrīz desmit gadu garumā, par

visu konfesiju mācītāju doto svētību un līdzdalības atbalstu, kā rezultātā topošo dzejas

krājumu „Kāp Mīlestības kalnā”.

Tad tika nosaukti un apbalvoti Egineto.lv Ziemsvētku konkursa dalībnieki, no

klātesošajiem – M. Kemte. Balvās - grāmatas un diski. Dzjnieka K. Girgensona

krājumu "Čukstus par..." Baltā stunda piešķīra L. Dzintarei.

Tālāk vārds tika dots dzejniekiem – Ērikai Birzkopai, Mirdzai Kemtei, Jānim

Diekontam, dzejniecei un mūziķei Mirdzai Graudužei.

Mūziķis V. Bariss veldzēja klausītājus ar T. Dibuā (Dubois) „Lūgšana”, D.

Bukstehudes (Buxtechude) tokātas un fūgas un D. Mijo (Milhaud) „Reg kapričo”

atskaņojumu uz klavierēm.

Ē. Birzkopa lasīja arī Ingas Auderes dzeju. Īpaša uzmanība tika veltīta Annas

Elsbergas dzejai, kuru, pateicoties Bauskas un Valmieras ev. lut. draudžu gādībai un

mīlestībai, tagad var lasīt arī Egineto.lv krājumos (I-V).

Sadraudzības pasākuma noslēgumā mācītājs H. Jensons lūdza Baltās stundas

vadītājām nodot sirsnīgus sveicienus visiem Liepājas kristīgo konfesiju mācītājiem,

dzejas pasākumu svētības devējiem.

Priekulnieki mīļi pateicās un atvadām teica, ka ļoti gaidīs gan nākamo tikšanās

iespēju, gan jaunā kristīgās dzejas almanaha iznākšanu.

Ilga Auza sacīja, ka Baltai stundai Priekules draudzē bija pirmā sadraudzība tik tālu

no Liepājas un kopā ar Ēriku Birzkopu, visiem kristīgajiem dzejniekiem un mūziķiem

apliecina cieņu un mīlestību draudzei un mācītājam H. Jensonam par silto, dziļi

dvēselisko uzņemšanu.

Foto no Priekules ev. lut draudzes arhīva

2010/01/25

Gloria in Excelsis Deo

Slavējam Dievu un sirsnīgi pateicamies Bauskas Sv. Gara ev. lut. draudzes brāļiem un

māsām, īpaši Raitim Lēmanim, par brīnišķīgo pārsteigumu, kuru viņi arī šoreiz

sagādājuši, dāvinot mums, Egineto.lv, dzejnieces Annas Elsbergas 2008. gadā izdoto

kristīgās dzejas krājumu "Gloria in Excelsis Deo".

Grāmatā lasāms arī A. Elsbergas lakonisks, bet dziļš dzīvesstāsts un viņas pirmā,

1993. gadā Bauskā izdotā, dzejoļu krājuma "Dvēseles ziedi" sastādītājas Vilmas

Maldutes liecība par autori. "Gloria in Excelsis Deo" izdevējs ir Bauskas Sv. Gara

draudze. Grāmatu sastādījusi, ar Bībeles pantiem papildinājusi, kā arī korektūru

veikusi Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes diakonijas darbiniece Asja Blaua, datorrakstā

iestrādājušas draudzes locekles Saiva Brūdere, Solvita Dukure un Maija Goba.

Iespiests - SIA "Valmieras tipogrāfija Lapa".

Atveru pasta aploksni un paņemu grāmatu rokās, aizturu elpu... Ieinteresēts pienāk

dēliņš Didzis, jautāju: "Kurš eņģelītis Tev patīk vislabāk?" - Tas, kurš zvaigznīti

iededzināja. Zināms - ja par Mīlestību ne tikai sludina un diskutē, tad Sv. Gara gaismā

darbi, Dievam darīti, kļūst redzami un satverami, kā tas šoreiz atklājies Bauskas un

Valmieras draudžu gādīgo ļaužu rūpēs par to, lai Annas kundzes svētīgais devums

būtu pieejams kristīgās dzejas lasītājiem. "Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps

stiprināta, un, kas bagātīgi veldzē citus, arī pats kļūs veldzēts." (Sal.pam.

11:25) Paldies par sadarbību! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī arī turpmāk!

Un ja kādam varētu šķist dīvaini, ka mēs, šīs datu bāzes veidotāji un uzturētāji, šeit

dažkārt tāpat izteiktu pateicības viens otram, tad atvainojos un tomēr atļaujos no sirds

pateikties arī Jānim Diekontam, kurš, veidojot Egineto.lv krājumus, strādājis ar lielu

rūpību un pašaizliedzību, lai bagātinātu daudzus.

A. Elsbergas "Gloria in Excelsis Deo" iespējams iegādāties SIA AMNIS veikalos.

Inga Audere, 2010/01/18

Atklāta Annas Elsbergas Dzejas istaba

Dievs, dod man katru gadu grāmatu

Ar trīssimt sešdesmit un piecām skaidrām lapām,

Lai savu dzīves stāstu tajā rakstītu

Par priekiem, laimi, skumjām, šaubām.

Cik skaista, balta, tīra ir šī grāmata.

Kā pumpurs smaržīgs atvēries ir ziedoņrītā,

Kā sniegs, kas zemi skāris vieglām spožām pēdām.

Nav putekļiem un zemes sārņiem viņa apklāta.

Atvērta dzejnieces Annas Elsbergas (mūžībā) dzejas istaba. Pašlaik iespējams lasīt

jau divus viņas dzejas krājumus, kurus Egineto.lv izveidojis Jānis Diekonts. Tāpat tiek

apkopota un tur pat tiks publicēta viņas dzeja vēl turpmāk. Autores darbus un citu

informāciju iesūtījis Raitis Lēmanis, Bauskas Sv. Gara ev. lut. draudzes loceklis.

Sirsnīgi pateicamies viņam par atsaucību un ieguldījumu!

Domās esam kopā ar Bauskas Sv. Gara ev. lut. draudzi, kas šā gada janvāra sākumā

izvadīja šo savu mīļo draudzes māsu mūžībā.

Pagaidām nedaudz informācijas par A. Elsbergu un viņas agrāk izdotajiem dzejas

krājumiem var lasīt laikraksta Svētdienas Rīts, 15. 11. 2008., Nr. 42 (1774) /pieejams

arī tā mājas lapā/, 4. lappusē, Z. Paļuļones rakstā "Pēc piecpadsmit gadiem".

2010/01/08

Ziemsvētku dzejas konkursa „Bet eņģelis uz tiem sacīja...” rezultāti

Kristīgās dzejas pasākuma „Baltā stunda” sadarbībā ar Egineto.lv izsludinātais

Ziemsvētku dzejas konkurss „Bet eņģelis uz tiem sacīja...” ir noslēdzies. Pateicamies

visiem autoriem, kuri tajā piedalījās, - par vēlmi un iespēju iedzīvināt labo Vēsti savā

dzejā un dāvāt to apkārtējiem! Novēlam jums Dieva svētību labiem darbiem arī

turpmāk!

Redkolēģijai ir gods paziņot, ka balvas tiek piešķirtas sekojošiem konkursa

dalībniekiem: Ildzei Blumbahai, Lienei Dzintarei, Kristofam Girgensonam, Mirdzai

Kemtei, Karīnai Krieviņai, Almai Ozolai, Jānim Rapšam, Editai Viļumai, Elitai un

Evitai Būčiņai.

Autori balvas varēs saņemt 24. janvārī Priekules ev. lut. draudzē kristīgās dzejas

pasākumā, kas notiks draudzes namā pēc rīta dievkalpojuma baznīcā. Vairāk par

dzejas pasākumu sk.: Priekules draudzes avīzes janvāra nr. Jautājumu gadījumā

lūdzam sazināties ar mums, sk.: Kontakti.

Uzmanību! Aicinām: ja ir autori, kuri vēlējās, bet nepaguva iesniegt savu dzeju šim

konkursam, to iespējams darīt arī turpmāk - topošajam Egineto.lv/ Baltā stunda

Ziemsvētku dzejas kopkrājumam. Lūdzam sekot līdzi informācijai šeit, ziņās.

Pateicamies www.katedrale.lv; Kristīnei Liepai, Jānim Rapšam un Mārtiņam

Švānbergam par konkursa izziņošanu, Kristofam Girgensonam par ideju rīkot

konkursu un atbalstu, Liepājas Nācaretes baptistu draudzes mācītājam Egilam Ķeirim

un veikalam „AMNIS Baltā grāmata”, Liepājā, par atbalstu.

2010/01/06

Lidojums turpinās

Cīravas pagasta bibliotēkā. Tauriņi šurp atlidojuši no Liepājas un iepriecina gan

bibliotekārus, gan apmeklētājus Ziemsvētku izstādē, sasildot visus arī ziemā.

Liepājnieku bērnu zīmēto tauriņu izstāde tika atvērta aizvadītajā vasarā Fontaine

Hotel bērnu istabā. Ideja radās vēl šogad agri martā, kad Ilga Auza ar mazmeitu

Anniju Dānijā malkas šķūnītī ieraudzīja skaistu taureni un pārsteigtas apbrīnoja, kā

tam nav auksti. Kamēr Annija jau zīmēja tauriņus, Ilgas kundze aicināja Liepājas

skolniekus viņai talkā. Doma ieguva necerēti lielu atbalstu.

Īpaši atsaucīgi bija Karostas skolnieki, vasaras nometnes apmeklētāji. Izstādes

atvēršanas svētkos I. Auza bija sagatavojusi arī taureņu suvenīru krājumu ar bagātīgu

informāciju par taureņiem un to lidojuma noslēpumu. Pasākumā piedalījās Liepājas

Teātra aktieris Jānis Kuplais. Tika uzaicināts arī LLRMK "Helikons" redaktors

Edvīns Tauriņš.

Bet ar laiku Fontaine Hotel "izstāžu zāle" spārniem kļuva par šauru...

Oktobrī, pateicoties TN „Kurzeme” vadības sirsnīgai atsaucībai, izstāde radīja

pacilātības noskaņu tur līdz pat ziemas sākumam, jo bija izvietota trešajā stāvā pretī

bērnu atpūtas istabai.

Kristietībā taurenis ir mūžīgās dzīvības un augšāmcelšanās simbols. I. Auzas kundze

saka, ka vēlējusies ar šo izstādi vērst gan tajā iesaistīto bērnu un viņu vecāku, gan

izstādes apmeklētāju skatus atkal uz augšu, domas pacelt vieglam, gaišam lidojumam.

Par šiem krāšņajiem taureņiem ieinteresējās Cīravas pagasta bibliotēkas vadītāja

Anita Tuleiko un aizveda tos sev līdzi...

2009/12/29

ZIEMASSVĒTKU DĀVANA

Ko māca mums Dieva Dēls, kas ir mūsu priekšā Betlēmē vārga bērniņa izskatā? Dievs

ir pazemojies un piemērojies mums, cilvēkiem, kas, grēka ievainoti, tiecamies pēc

goda, varas un laicīgās mantības. Viņš, kļūdams nabadzīgs, mūs dara bagātus,

piedodot grēkus un mūs darot par saviem brāļiem un māsām, mūs darot par īstiem

Dieva bērniem. Pateicībā Betlēmes dievišķajam Bērnam, mūsu pienākums ir strādāt,

paciest dažādas dzīves grūtības un lūgties, pazemīgi mīlēt Dievu un savu tuvāko.

Jēzus ir mūsu priekšzīme. Mums ir jādalās dievišķajā dzīvē, ko esam saņēmuši

kristībā.

Ziemassvētki ir draudzības, tuvības un radniecības svētki, kad jūtamies piederīgi

vienai ģimenei, kad žēlastības siltums apgaro visus. Ziemassvētki ir mīlestības svētki,

kad katrs atkal piedod, apskauj viens otru. Ja Dievs tā mūs ir mīlējis, dāvājot savu

Dēlu, tad arī mums vienam otru ir jāmīl.

Betlēmes zvaigzne gaiši spīd, tā apgaismo cilvēka sirdi un iepriecina prātu, bet apkārt

vēl valda tumsa. Vēl ir cilvēki, kas dzīvo tumsības zemē, kaut arī tie nāktu gaismā.

Varmācība, baudkāre un netaisnība aptumšo cilvēku dvēseles. Vēl ir vērojami ateisma

un bezdievības sārņi. Lai gaisma atspīdētu arī šo cilvēku dvēselēs, tad vispirms ir

jāatmet ikviena elkdievība un jāatzīst vienīgais, īstais Dievs. īstais un vienīgais ir

pilnīgais kristīgais humānisms, kas izceļ Dieva godību un cilvēka personas cieņu.

Dieva Dēls ir kļuvis cilvēks, lai cilvēkam dotu savu dievību. Cilvēks ir aicināts kļūt

atdzīvinātājs Gars Kristū. Ziemassvētki visiem būs viesmīlības, solidaritātes un

darbīgās mīlestības svētki tikai tad, kad būs rimusies krāpšana, laupīšana, vardarbība.

Tad visiem būs Ziemassvētki, - kā varmākām, tā cietējiem.

Lai Betlēmes zvaigzne spīd allaž spoži visā Latvijā! Lai dievišķais Bērniņš apgaismo

mūsu prātus un sasilda mūsu sirdis! Lai visa tauta iet pretī laimīgai nākotnei! Lai

plaukst bērniem bagātas ģimenes, lai bērni tiek audzināti tikumībā un kristīgā garā, lai

jaunatne tiecas pēc zinībām! Lai visi ir vienoti kopējā atjaunotnes darbā!

Betlēmē Dievs ir mums klāt. „Dievs ir kļuvis cilvēks, lai cilvēks kļūtu Dievs.” /Sv.

Augustīns/ Nav vairs vietas bažām un vientulībai. Betlēmes Bērns ir dievišķās

uzmanības visaugstākā zīme, un Viņš aicina mūs visus sadarbībai.

/No I. Auzas Dāvanu krājuma/

2009/12/24

Ārvaldis Andrejs Brumanis, Liepājas katoļu bīskaps emeritus

Egineto.lv redaktores I.Auderes vēlējums 2009.gada

Ziemsvētkos

Īstu prieku!

Reiz dzīvoja kāds ļoti priecīgs cilvēks! Dzīvespriecīgs! Jo priecīgāks viņš jutās, jo

vairāk viņam gribējās iepriecināt citus, sevišķi, redzot daudzus skumstam. Un

viņš domāja un strādāja, cik spēka, lai arī tos iepriecinātu, kaut mazliet darītu

laimīgākus. Bet jo vairāk centās, jo labāk darbs izdevās, jo mazāk prieka bija

vērojams apkārt. Un tā turpinājās tik ilgi, kamēr arī viņš ļoti, ļoti noskuma par tiem,

kuri vai nu neprata vai negribēja priecāties kopā par jauko, gaišo, vienkāršo un īsto,

par labo, bet veinmēr meklēja un atrada kādu negatīvu iemeslu, lai to nedarītu.

Tā viņš skuma, līdz pielidoja taurenītis, bet cilvēks nespēja vairs paskatīties uz to un

sarunāties. Bitīte, bet arī tās spēkos nebija viņu iepriecināt. Izplauka pumpuriņš, bet

cilvēks novērsa savu skatu arī no tā. Un neaprakstāms bija viņa izbrīns, atplaukstot

smaidam tajos, kuri redzēja tagad jau viņu noskumušu. Cilvēka sirds krūtīs pat

palēcās aiz laimes: beidzot esmu sagādājis kādam īstu prieku! Bet tanī pat mirklī

prieks apkārtējos atkal izdzisa... Un viņš secināja: „Neīsts prieks ir kā naktslampiņa,

kas izdziest, ja citiem arī ir par ko priecāties.”

Mīļi sveicu draugus!

Vēlu katram piedzīvot īstu prieku par Kristus piedzimšanu!

Lai mūsu prieks dāvāt dvēseliskumu ir ne vien gadskārtēja svētku reize apkārtējiem,

bet kā Saules stari citiem arī ikdienā!

Inga Audere, 2009/12/24

Vai gaidīšanas svētki?

Atstājot ārpusē sniegotās vērpetes un kupenu vaļņus, smaidīgi pie mums Diakonijas

siltajā telpā vispirms ierodas „Kursas Laiks” žurnāliste Ilze Vainovska un fotogrāfs

Dainis Ģelzis. Ir tuvu 16.00 un, kaut pagājušas jau gandrīz divas stundas, jo tikšanās

norunāta pulksten 14.00, prieks tikai vairojas – tik ļoti gaidām Kristofu

Girgensonu no Salaspils ar viņa dzejas krājumu „Čukstus par...”

K. Girgensons: "Baudiet, vērtējiet, jūtiet, atcerieties, tiecieties un neaizmirstiet!"

Tikmēr Ērika Birzkopa izstāsta klausītājiem aktuālus jaunumus par „Helikons”

turpmākajiem pasākumiem, runājam par nākotnes radošajām iecerēm un reālajām

izredzēm.

•

Pēc brītiņa jau īsziņa no dzejnieka: „Ceļš katastrofāls! Ātrāk par 50 km stundā braukt

nevaram atļauties. Līdz Liepājai vēl 20 km.”

Kad Kristofs ir klāt un lēnām atklāj krājuma „seju”, lai klusu ielaistu mūs savas dzejas

tēlaini bagātajā pasaulē, rodas sajūta, ka viņš nupat atnācis no blakus mājas un tieši

norunātajā laikā. Ne mazākā iespaida par garo, nogurdinošo ceļu līdz mums…

Tu neesi te,

Es neesmu tur,

Pļavās dažādi ziedi,

Mākoņos daudzstūri un asi.

Pasmaidi!

Un gaidi tikšanās laiku lietū,

Kad smiekli debesis nomainīs.

Tu nebūsi te,

Es nebūšu tur,

Un tam jau nav nozīmes –

Domas klīst ar jūtām

Mūsu savdabīgajos ceļos.

Pasmaidi!

Un gaidi.

Vēl pagaidām mēs nebūsim vienā laikā

Un ziedēsim savās domu pļavās,

Klīdīsim starp pilnmēness stariem,

Baidīsim pasta baložus

Ar sarūsējušiem stabiem,

Bet…

Pasmaidi!

Un

Gaidi.

Dzejdaris lasa un stāsta par grāmatas ideju un noformējumu. Par to, ar kādu domu

katrā lapā zīmēts. Par origami, kas neatlaidīgi locīts, lai panāktu tieši esošo dizainu,

par dēliņu Kristofu, kura dēļ tad arī tapa šie papīra brīnumi. Arī par to, ka daļa dzejoļu

ir kā atbildes vēstules draudzenei Daivai Jurševskai, kura sākotnēji stimulēja viņu

krājuma izdošanai. Tāpat īpašu paldies autors saka savai radošajai ģimenei – apgādam

Mantojums/ Manto print, jo visa komanda pašaizliedzīgi strādājusi pie krājuma

sagatavošanas un izdošanas. K. Girgensons: "Paldies Radītājam un viņa kalpam

mūžībā, Capelanus Suae Sanctitais Jānim Vaivodam (1926 - 2007).

Savas pārdomas par K. Girgensona dzejas izlasi, sauktu arī Dvēseles geštalts,

grāmatas „otrā pusē” paudis Ernests Ivanovs:.. „Sāpe, vārds un drosme pateikt,

dalīties, varēšana ietērpt vārdos un dzejas rindu ritmā nepanesamo esības vieglumu,

lai dziedētu rētas un saprastu savu dvēseli, lai dotos tālāk un aicinātu mūs, savus

draugus un dzejas lasītājus, darīt līdzīgi, saprast savas dvēseles priekus un sāpes un

uzsāktu nebeidzamu ceļu, kas pats par sevi ir mērķis..”

Dvēseles geštalts

Lai arī laika kopīgiem dzejas mirkļiem vienmēr var vēlēties vairāk, Kristofs pagūst

apmainīties domām ar klausītājiem, izsmeļoši atbildot uz mūsu jautājumiem.

Skaists un iejūtības pilns ir labdarības notikums. Zināmu skaitu grāmatu autors dāvina

arī „Helikonam”, lai ziedojumus iegūtu tā žurnāls un kristīgās dzejas topošais

almanahs, pa grāmatai saņems Liepājas bibliotēkas, savukārt vienu „Čukstus

par…” krājumu autors dāvina Liepājas Krusta ev. lut. draudzei, bet viens sagādās

pārsteigumu „Baltās stundas” dzejas konkursa, kas drīz tiks izziņots plašāk, kādam no

dalībniekiem. "Helikonam" un Egineto.lv K. Girgensons piešķīris ekskluzīvas savas

grāmatas izplatīšanas tiesības Liepājas pusē.

Esam ļoti pateicīgi Kristofam Girgensonam par tikšanos un dzeju, par grāmatu, par

nesavtību un pašaizliedzību, kā viņš to visu dāvājis.

Kristīgie dzejnieki saka paldies arī Liepājas Krusta ev. lut. draudzes mācītājam M.

Urdzem un draudzei par laipno uzņemšanu un radīto mājas sajūtu un

laikrakstam Kursas Laiks , I. Vainovskai un D. Ģelzim par sirsnīgo atsaucību.

/Foto: Dainis Ģelzis/

2009/12/19

Gods kalpot Dievam un pilsētai!

No labās: Brigita Dreiže, Ilga Auza, Ērika Birzkopa, Velta Udarska un Inga Audere

2009. gada 9. decembrī Liepājas pilsētas Dome rīkoja Veiksmīgākā NVO 2009 un

brīvprātīgo godināšanas pasākumu.

G. Ansiņš pasniedz Pateicības rakstu "Helikons" vadītājai Ē. Birzkopai

Sirsnīgi sveicinot klātesošos, Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš sacīja, ka

šāds pasākums notiek jau trešo reizi, un šoreiz saņemts vairāk kā simts aptaujas

anketu, no tām 57 - par organizācijām un 79 - par brīvprātīgajiem. Goda tituls

piešķirts 7 Liepājas organizācijām: Liepājas literātu un radošo mūziķu biedrībai

"Helikons" par Liepājas literātu un mūziķu devuma popularizēšanu,

Liep. pils. Domes pateicība Helikonam, priekšēdētājs U. Sesks

biedrībai "Vienība" par ieguldījumu Liepājas iedzīvotāju sociālo grūtību mazināšanā,

Latvijas multiplās sklerozes asociācijas Liepājas nodaļai par sekmīgu darbību

Liepājas iedzīvotāju veselības uzlabošanā, Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas nodaļai

par ilglaicīgu labdarības ideju īstenošanu Liepājā, biedrībai "Dižvanagi" par sekmīgu

darbību cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīves kvalitātes uzlabošanā, biedrībai

"Mārtiņmāja" par nesavtīgu atbalstu grūtībās nonākušajām ģimenēm ar bērniem,

biedrībai "Radi Vidi Pats" par mērķtiecīgu darbu ar Liepājas jauniešiem sakārtotas

dzīves vides veidošanā.

Speciālbalvu Bērnu un jauniešu biedrībai "Liepājas jaunie vanagi" par jaunās

paaudzes brīvā laika organizēšanu un veselīga dzīvesveida popularizēšanu pasniedza

laikraksts "Kurzmes vards"– iespēju lasīt šo laikrakstu visu nākamo gadu. /kurzemesvards.lv

10.decembrī./

Pēc Brigitas Dreižes stāstītās aizkustinošās pasakas par eņģeļiem, kas dzīvo uz zemes,

Domes Pateicības rakstu

saņēma brīvprātīgie: Inga Audere, Ilga Auza, Dainis Bērziņš, Ērika Birzkopa, Velta

Blauzde, Māris Ceirulis, Jekaterina Cema, Larisa Davidenko, Kristaps Dreižis,

Ludmila Hmeļenko, Iveta Jansone, Aiga Jaunskalže, Gaļina Kuzmenko, Ilze Kvedere,

Jānis Ķunķis, Ārija Lagzdiņa, Lilija Masteiko, Vendija Pikše, Anna Protčenko, Mārīte

Reņģe, Juris Skrodelis, Solvita Sudmale, Arnolds Treide, Vija Trinīte, Velta Udarska,

Hildegarde Urbāne, Oļegs Velļikijs, Izolda Vītola un Astrīda Zitmane.

I. Auza par saņemto Pateicību atbild ar pateicību un dāvina Ziemassvētku puķi Domes pārstāvjiem un

atbalstītājiem

I. Audere saka paldies Domei, VLTC, draugiem un mīļiem līdzcilvēkiem

Priecīgas!

/Foto: Irina Tīre/

Krāšņu un jauku gaisotni darīja arī - baleta studijas "Harmonija", Ukraiņu biedrības,

b-bas "Spektrs", b-bas "Svitanok", interešu centra "Pēcskola" - skaistie, talantīgi

izpildītie priekšnesumi.

Godināto vārdā pilsētas Domei pateicās Liepājas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs

Māris Ceirulis, aicinot visus lūgt par pilsētas vadītājiem un valdību un vēl ciešāk

turēties pie Kristus.

Pēc pasākuma dalībnieki tikās pie tējas un cienastiem.

Sirsnīgi pateicamies mūsu pilsētas Domei, tās vadītājiem un pārstāvjiem par sniegto

mīlestību - īpaši Domes priekšsēdētājam Uldim Seskam, priekšsēdētāja vietniekam

Gunāram Ansiņam, Domes pārvaldes ekspertei NVO un sabiedrības integrācijas lietās

Brigitai Dreižei, un liepājniekiem, kas mūs izvirzīja un atbalstīja.

Pievienojamies kapteines Veltas Udarskas pateicības vārdiem: "Gods kalpot Dievam,

šai pilsētai un tās iedzīvotājiem!"

2009/12/14

Izdots K. Girgensona dzejas krājums "Čukstus

par..."

Uzdrīksties pateikt pasaulei, ka esi dzīvs.

Uzdrīksties raudāt, kad vēlies.

Uzdrīksties lūgt, kad Tev to vajag.

Uzdrīksties!

K. Girgensona dzejas krājums "Čukstus par..."

Liepājā Kristofs Girgensons viesosies 16. decembrī, kad Krusta ev. lut. baznīcas,

Kr. Valdemāra ielā, mazajā zālē pulksten 14.00 viņš dāvinās grāmatas draugiem

un atbalstītājiem. Pasākumā dzejas krājumu varēs arī iegādāties.

Čukstus un vienlaicīgi skaļi - tā varētu teikt par jaunā dzejdara Kristofa Girgensona

dzejas izlasi „Čukstus par...”, kura nāk klajā šajās decembra dienās.

Grāmata ir kā uzdrīkstēšanās paust savu skatījumu ne tikai dzejā, bet arī tās iekšlapu

dizainā, kurš ir radīts pretēji visiem pamatnoteikumiem un caurvijas ar Toma Deģa un

paša vārsmu autora zīmējumiem. Arī grāmatas iesējums ir vēl nebijusi uzdrīkstēšanās

Latvijas tirgū.

Kā papildinājums visam iepriekšminētajam ir tas, ka katrā grāmatā autors būs

atstājis savu autogrāfu, tādejādi dodot līdzi daļiņu no sevis katram grāmatas

topošajam īpašniekam.

Starp izlasē apkopotajiem 108 darbiem, kuros plūst mīlestība, sāpēs, Dieva

meklējumi, laba vēlējumi, apkārtnes izjūta laikā un telpā, atrodamas arī bērnībā

radītās vārsmas tālajos PSRS laikos, kuras publicētas žurnālā „Zīlīte” un saņēmušas

dažādas godalgas, portāla „Delfi” 2007. gada dzejas izlasē iekļautie darbi, autora

veltījumi dēlam Kristofam Girgensonam un draudzenei Daivai Jurševskai, kura

Kristofam ļoti daudz palīdzējusi gan izlases tapšanā, gan literatūras un mākslas

labdarības projektā ”Čukstus par...”, un devusi iedvesmu izlasē apkopotajiem darbiem

(kopumā 31 dzejolis) , kā arī jau tautā iecienītie darbi – „Čukstus par mīlu”,

„Mainīgā”, „Mīlestības deserts”, „Izdzēs un esi brīvs” u.c.

Izlases darbi tapuši Saulkrastos, Kuldīgā, Dobelē, Liepājā, Rīgā, Salaspilī, Ventspilī,

Pāvilostā un Dundagas pagasta Nevejā.

Ņemot vērā dzejas izlases vizuālo un dizainisko ekskluzivitāti un iespieddarbu

izmaksas, grāmatas tirāža ir neliela. Izlasi varēs iegādāties sākot no šā gada 14.

decembra. Plānotā cena veikalos varētu būt nedaudz virs Ls 4 – ar visu tirdzniecības

uzcenojumu. Iegādājot izlasi pie autora vai pie tā pārstāvjiem, cena nepārsniegs Ls

3,50. 20% iegūto līdzekļu tiks ziedoti literatūras un labdarības projektam „Čukstus

par...”, kā arī citu labdarības projektu atbalstam.

2009/12/11

2. decembrī

2. decembrī kristīgos dzejniekus pie sevis ielūdza VLTC, lai kopā sveiktu Modri

Zihmani dzimšanas dienā un atvērtu ‘egineto.lv’.

Ievadvārdus pasākumā sacīja Tikšanās centra vadītāja T. Hristoļubova. Lūgšanā

vadīja Liepājas baptistu Ciānas draudzes sludinātājs Andris Bite. Egineto redaktore I.

Audere nedaudz pastāstīja par mājas lapas ideju, sveica klātesošos no lapas veidotāja

un autora Jāņa Diekonta (Priekules ev.lut. draudze): „Lai Jēzus Kristus mīlestība

ienāk uz mūžību ikvienā sirdī, un lai dvēsele patiesi sāk būt!” Kā arī sniedza ieskatu

lapas sadaļās un publikācijās. Pārdomās un aktualitātēs dalījās Ērika Birzkopa un Ilga

Auza. Savu dzeju lasīja autori – Modris Zihmanis, Dzidra Šmite, Irma Markopa un

Iveta Liepa. Muzicēja Liepājas Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolas audzēkne.

Ar tehniku nodrošināja Mārtiņš Švānbergs. Informēt lasītājus par lapu un atvēršanas

pasākumu palīdzēja - Līvija Leine („Kurzemes Vārds”), Brigita Dreiže (Liepājas

pilsētas pašvaldības pārvaldes eksperte NVO un sabiedrības integrācijas lietās),

Kristīne Liepa (trisvienibasfonds.lelb.lv vadītāja), Latvijas Kristīgais radio, lelb.lv,

liepajniekiem.lv u.c.

Un svinējām brīdi, kad varam būt kopā ne vien domās vai internetā, bet klātienē. Taču

ļoti pietrūka draugu, kuri vēlējās, bet nevarēja šajā vakarā būt pie mums. Tādēļ lūgsim

Dievu arī turpmāk, lai tuvākajā svētku reizē tas kļūst iespējams.

Pateicamies visiem mīļajiem brāļiem un māsām par svētību un līdzdalību kristīgās

dzejas projektos un pasākumos!

2009/12/08

Gaišu un svētītu Adventu!

*

Balta uguns tumsu lauž

Svecei staltai silti glaužas

Daktij kūstot gaismu auž

Dzēšot bailes raisot važas

Arī svecei ticēt ļauts

Liesmai sirdīs nedziestošai

Mīlestības aizvējā

Neizdegt būt paliekošai

Tomēr svece izdegt steidz

Cita agrāk cita vēlāk

Siltās as’ras ritēt beidz

Tikai acīs gaišums kvēlo

--------------------------------

Sveces izdegs - Gaisma paliks…

/I. Audere,

pārdomas 28.11.2009., vērojot Adventa sveces iedegšanu Rožu laukumā, Liepājā caur

webkameru liepajniekiem.lv /.

Balti un silti "Ciānā"

Kas pienes upurim pateicību, tas tur Mani godā, un tas ir tas ceļš, kā Es tam

rādīšu pestīšanu." (Psalmi 50:23)

25. oktobrī Baltā stunda rosījās Liepājas baptistu Ciānas draudzē - dzejā, mūzikā,

sirdspukstos, čukstos... Silts atskats.

Kapteine Velta Udarska, Pestīšanas armijas Liepājas korpuss (draudze), klātesošos

vadīja lūgšanā. Ilga Auza, kā allaž, aicināja visus kristīgos dzejniekus dalīties

Mīlestībā.

Tika atvērta grāmata par mācītāju Jāni Tervitu (mūžībā) "Gaismas vadīts".

Dzīvesbiedre Lidija Tervite kavējās atmiņās un lasīja viņa dzeju. Pasākumā piedalījās

arī helikonieši - Irma Markopa, Daiga Dzilna, Mirdza Kemte, Alvīne Briķe un Imants

Vanags. Muzicēja Mirdza Grauduže, Inga Piterniece, Anita Čirkše un Iveta Gailiša ar

studiju "SKANI". Ērika Birzkopa iepriecināja klausītājus ar debiju, uz

akordeona spēlējot rekviēmu Pie Jesu, Ingas Piternieces solo. Mirdzas Kemtes dzejas

lasījumam muzikālo pavadījumu uz ģitāras sniedza viņas dēls Markus Rukutis.

Mīļi gaidīts viesis bija Kristofs Girgensons no Salaspils ar dzeju no krājuma "Čukstus

par..." (vairāk). Pasākuma gaitā viņš lasīja dzeju arī kopā ar Ingu Auderi.

Arī DVD.

Baltās dzejas stunda Ciānas draudzē.

Pilsētā pie jūras „Čukstus par…”

Par vēju bez pretvēja, jūru bez viļņiem, lietu bez ūdens; mīlu, naidu un dzīvību...

K. Girgensons un D. Jurševska: "Pieskaras"

24.oktobrī Liepājas Latviešu Biedrības namā dzejnieks Kristofs Girgensons čukstus

arī par sevi:

Kā grāmatā

Es esmu kā grāmata

Bez sākuma un beigām.

Bez komatiem, punktiem

Un citām pieturzīmēm.

Tikai ar nodaļām

Bez virsrakstiem,

Kur sākas viss no nulles,

Ceļās uz drupām,

Līķiem

Un pagātnes rētām.

Es esmu kā stāsts

Iepriekš paredzami neparedzams,

Nezināms pats sev

Un savai Mūzai.

Atvērts

Jebkurām jūtām

Un nobijies

Savējās.

Es esmu kā grāmata

Gan melns,

Gan balts,

Kā mani izlasa un uztver.

Kā manu domu satver.

Es esmu

Bez sākuma un beigām.

Mūžu lasāms

Un tomēr -

Neizlasāms.

Lasot "Zvani iedzied debesīs", kas veltīts Liepājas zvanu ansambļa "Campanella"

izspēlētajām notīm koncertos, Kristofs attainoja sajūtas dzejā, papildinot tās ar

pašsacerētas kompozīcijas atskaņojumu uz klavierēm.

Viņa vārsmas pasākumā lasīja arī Daiva Jurševska, labdarības projekta „Čukstus

par…” dalībniece un viena no tā aizsācējām, Helikona vadītāja Ērika Birzkopa un

pārstāve Irma Markopa. Muzicēja Inga Piterniece.

"Paldies, ka atbrauci!"

Ērika: Mēs esam garīgi piepildīti ar filozofiski dziļu, Mīlestības pilnu dzeju. Paldies,

Kristof, ka atbrauci! Paldies, klausītāji! Redzot, kā uzņēmāt autoru, viņa dzeju, man

bira asaras… Kā jūs domājat, no kurienes viņš ir?

No Dundagas pagasta uz Salaspili Kristofs pārcēlies šā gada augusta sākumā,

pateicoties Daivas Jurševskas ierosinājumam. Tur viņu laipni uzņēma Deģu ģimene.

Lielākoties pēdējo mēnešu dzejoļi ir kā veltījumi un vēstules Daivai, pateicības

par dzejniekam grūtā dzīves brīdī sniegto uzmanību un draudzību.

K. Girgensona dzejas krājumu izdod "Manto Print"/ “Apgāds Mantojums” SIA.

Vairāk par projektu: vēsture un apskats u.c. /uzlapas.lv/

Pasākums izskanējis!? Grūti noticēt! Vēl gaidām... Un gribētos šo nosaukt par Čukstu

dienu. Paldies!

Ļoti ceram, ka pie mums drīzumā veidosies arī Kristofa dzejas istaba, un autors atkal

sniegs katram ko sirdī paliekošu. Un vēl viņš pačukstēja, ka varbūt šogad vēlreiz būs

Liepājā: kad sniegi aiz loga un Lauska zīmētās leduspuķes uz stikliem vēstīs par gada

skaistāko svētku - Ziemassvētku atnākšanu...

I. Audere

"Čukstus par..." Liepājā

Disku var iegādāties pret ziedojumu Baltās stundas u.c. kristīgos pasākumos.

Interesēties - mob. t. 29404038 (Mārtiņš).

Revolūcija pedagoģijā!

Apgāds Zvaigzne ABC, SIA

Šā gada sākumā Liepājas Centrālajā Zinātniskajā bibliotēkā tika prezentēta Jāņa

Imanata Birzkopa jaunā grāmata „Muzicēšana - labākā intelektuālo spēju attīstītāja.”

J.I. Birzkops: Šī grāmata domāta daudziem - vecākiem, studentiem, skolēniem,

izglītības darbiniekiem. Tajā rodamas atbildes uz aktuālu jautājumu, kā vislabāk

attīstīt bērna intelektuālās spējas, augstākās domāšanas prasmes un tādējādi uzlabot

sekmes mācībās. Kā zināms, ar „iekaltām” zināšanām vien mūsdienās tālu tikt nevar.

Kā vislabāk attīstīt smadzenes? - Ar muzicēšanu, ar instrumentu spēli, kas tagad

atzīta par īstu revolūciju pedagoģijā.

Grāmata iegādājama "Jāņa Rozes grāmatnīcā", Liepājā u.c.

Psihoterapeits J. Zālītis: (..) Šī grāmata jāizlasa katrai mātei un tēvam, katram

pedagogam.

Par autoru:

Jānis Imants Birzkops

Dzimis 1936. gadā Rīgā.

1959. gadā beidzis Liepājas Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultāti.

No 1959. - 1999. gadam - Liepājas Pedagoģiskā institūta pasniedzējs.

1967. gadā beidzis J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Izpildītāju fakultātes

klavieru nodaļu.

1970. gadā absolvējis PSRS Pedagoģisko zinātņu Akadēmijas Maskavas

mākslinieciskās audzināšanas zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūru un

aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju.

1986. gadā izdevniecībā „Zvaigzne” publicēta monogrāfija „MŪZIKAS

SACERĒŠANA KLAVIERSPĒLES APMĀCĪBĀ”.

No 1991. gada līdz likvidēšanai bija Liepājas Tautas Frontes nodaļas priekšnieks

(deviņus gadus).

1993. gadā Latvijā ieguvis pedagoģijas doktora grādu.

1994. gada 24. maijā ar vislielāko balsu skaitu Jānis tika ievēlēts Liepājas pilsētas

domē.

1999. gadā apgādā „Liesma” publicēts teorētisks darbs „MUZICĒŠANA KĀ

LABĀKĀ INTELEKTUĀLO SPĒJU ATTĪSTĪTĀJA”.

2000. gadā Rīgā izdevniecībā „Musica Baltica” izdota praktiska un teorētiska grāmata

„ATTĪSTOŠĀ KLAVIERSPĒLE”.

2001.gada 11. februārī Jāni otrreiz ievēl Liepājas pilsētas domē.

No 2001. gada J. Birzkops ir Namsaimnieku biedrības priekšnieks.

No 2004. gada darbojas biedrībā LLRMK „HELIKONS”.

2005.gadā TB/LNNK kongresā viņu ievēl ētikas komisijā.

2006. gada 21. janvārī Dr. paed. Jānis Imants Birzkops saņem PATEICĪBU no

Liepājas pilsētas domes par nozīmīgu ieguldījumu Liepājas Kultūras un pedagoģijas

attīstībā.

2006.gada 2. augustā saņem PATEICĪBU no Liepājas pilsētas domes par godprātīgu

un ilggadēju mūziķa darbu Liepājas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā.

2009. gadā apgāds Zvaigzne ABC, SIA izdod ceturto grāmatu „MUZICĒŠANA -

LABĀKĀ INTELEKTUĀLO SPĒJU ATTĪSTĪTĀJA”.

J. Birzkops ir vairāk nekā 500 publikāciju autors Latvijas laikrakstos un žurnālos.

Joprojām tiek aicināts lasīt lekcijas Latvijas augstskolās, mūzikas skolās u.c.

Ir trīs dēlu - Inta, Andra un Jāņa - tēvs: vectēvs desmit mazbērniem un vecvectēvs

vienam mazmazdēlam.

2009/10/09

"Mana tante..."

No kreisās: G. Millere un I. Auza

Kā jau iepriekš minējām, Ilga Auza, Liepājas vācu-latviešu tikšanās centra vadītājas

T. Hristoļubovas deleģēta, šā gada 15.-17. maijā piedalījās vācbaltiešu sanāksmē

Darmštatē (Vācijā) un sanāksmes noslēgumā satikās arī ar mūsu ievērojamās

novadnieces, rakstnieces, esejistes Zentas Mauriņas māsīcas Violetas Knapes

meitu Gīzelu Milleri (Gisela Müller), dzīv. Diseldorfā, kura piekrita I.

Auzas lūgumam uzrakstīt par radniecisko saiti ar Z. Mauriņu.

Viņa raksta:

Zenta Mauriņa

Zentas mamma un mans vectēvs, no mātes puses, ar laiku kļuva radi. Uzvārds –

Knape (Knappe).

Vectēvs Knape apprecēja Olgu Robinsoni (Olga Robinson).

Viņa māsa izgāja pie doktora Mauriņa.

No vectēva Knapes cēlusies mana māte Violeta (Violet).

No doktora Mauriņa puses – Zenta.

Tātad Zenta un Violeta sanāk māsīcas, I pakāpes radinieces.

Violeta Knape izgāja pie studiju vadītāja Morica Helmana (Moritz Hellmann).

No viņiem esmu cēlusies es, Gīzela (Gisela). Līdz ar to Zenta Mauriņa man sanāca II

pakāpes radiniece - mana tante.

Pēc otrā pasaules kara Z. Mauriņa, braucot uz lekcijām uz Vāciju, apmeklēja arī

manu mammu, viņas jaunajā dzīvesvietā Lībekā (Lübeck). Mamma man stāstīja, ka

Zenta vienmēr ieradās ļoti strikti ģērbusies.

Gīzela Millere

Darmštatē, 16.05.2009.

Red: No vācu valodas tulk. I. Audere;

vairāk par Z. Mauriņu: gramata21.lv/

*

"No visiem ziediem vislaipnākais man vienmēr licies rimtīgi mazais, bet spēcīgi

smaržīgais liepu zieds. Un no visām laipām visjaukākā - liepu lapu laipa, ko

novij cilvēku laipnība. (..)" /Z. Mauriņa, "Liepu lapu laipa"/

2009/10/06

6,16 m

No kreisās: Ērika, Andris, Irma, Dace un Edmunds

Dzejas dienās, Saldus rajona Lutriņu pagastā, 19. septembrī.

Helikons Nr.20 prezentācija

2009/09/24

Lutriņu bibliotēkas vadītāja saņem dāvanā žurnālu un grāmatas

I. Markopa lasa savu dzeju

Ērika un jaunā dzejniece (liepājniece) Evita Līvmane mēra ozolu - 6,16 m

Un aizlido dziesma debesīs...

2009. gada 12. septembrī Saldū notika ‘XI Kurzemes novada dzejas diena’. To rīkoja

Saldus rajona padome kopā ar dzejnieci un mākslinieci Guntu Krauleri.

Saldus dzejas bitīte pulcina visus ap sevi...

Katram dzejniekam tika dāvināta pasākumam veltītā grāmata „Piedziedājums visiem

kopā dziedams”, kurzemnieku – kuldīdznieku, liepājnieku, saldenieku, talsinieku,

tukumnieku un ventspilnieku – dzejas apkopojums.

G. Kraulere: „Dzeja nav tikai vārdi, kas rakstīti glītos stabiņos no augšas uz leju. Tas

ir pavediens, kam jāved mūs ārā no bezizejas. Tās rindas, kas dziesmā atkārtojas un

ko drīkst un pat vajag visiem kopā dziedāt, sauc par piedziedājumu. Katram mums

sava dziesma - pa reizei vienatnē dziedama, pa reizei no sevis pasaulei sniedzama.

Tad vārdi iegūst dubultu un pat trīskāršu spēku, kad top tie par dziesmu - visiem

kopīgi dziedamu. Dziesmai vienmēr pietiek vieduma.

G. Kraulere (no labās): Un aizlido dziesma debesīs,

Šogad dzejas straume no visām Kurzemes pusēm saplūst Saldū, lai apvienotu

dzejniekus kopīgā dziesmā. Un tad tā atkal dosies tālāk - izskanēs pasaulē un turpinās

savu cildeno misiju - sildīs sirdis un cilvēku ikdienai spēku dos. Un es uz to

paļaujos."

HELIKONS

‘XII Kurzemes novada dzejas diena’ notiks Liepājā, 2010. gadā.

Guntas Krauleres pasniegto Dzejas dienu atslēgu liepājniekiem atveda Ērika

Birzkopa.

Ē. Birzkopa: "Esmu pateicīga par šiem dzejas, Mīlestības un Gaismas svētkiem."

'Kurzemes novada dzejas dienas’ iniciatore ir Ventspils skolotāja, kluba "Autogrāfs"

bijusī vadītāja, Aija Bumbiere.

2009/09/24

Izdevums "Zem Viena Spārna"

„Zem viena spārna” ir informatīvi literārs izdevums, kur cenšamies atspoguļot,

galvenokārt, mūsu novada Baznīcas un kultūras dzīves akcentus – retrospektīvi

perspektīvā griezumā, kas aktuāli mums un mūsu draugiem un lasītajiem. Izdevuma

aizbildnis ir labdarības organizācija, Liepājas NVO „Vācu–latviešu tikšanās centrs”

(VLTC). Redkolēģija: VLTC vadītāja, Liepājas mūzikas vidusskolas un Baltijas

krievu institūta pasniedzēja, docente Taisija Hristoļubova; VLTC valdes locekle no tā

dibināšanas dienas, LLRMK „Helikons” goda biedre Ilga Auza; Liepājas

Sv.Trīsvienības katedrāles ērģelnieks Voldemārs Bariss un es. Foto māksliniece –

Irina Tīre. Egita Kļujeva – korektūra. Un, ja mums nebūtu tik sirsnīgu sadarbības

partneru, tad, iespējams, nebūtu arī izdevuma.

Visu par šo izdevumu un tā ierosmes vietu VLTC, kā arī abus tā izdevumus lūdzam

lasīt sekojošā sadaļā: Zem Viena Spārna.

2009/09/17

"Sibirischer Hardrock/ Sibīrijas smagais roks"

Danke, dir, Erzeuger,

Der Du mir Flügel gegeben…

Vāka foto: Agnese Matisone

Druka & dizains: SIA Talsu Tipogrāfija IDC

Dzejas dienās, 10. septembra pēcpusdienā Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā

notika mūsu mīļā dzejnieka un rakstnieka Modra Zihmaņa bilingvālā, vācu/

latviešu, dzejas krājuma „Sibirischer Hardrock/ Sībīrijas smagais roks” atvēršana.

Dzeju (sk. šeit: liepajniekiem.lv) paralēli abās valodās lasīja - aktieris Jānis Dreiblats

un Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas skolotāja Ineta Feldmane.

Dzejas grāmatā M.Zihmanis atklāj izjūtu pasauli no agras jaunības līdz

briedumam. Krājumā runā izsūtījumā, svešumā pavadītais laiks.

Dzeju vācu valodā tulkoja Silvija un Lāsma Ģibietes. Korektore - Ilze Kļepikova.

Priekšvārds - profesors Edgars Lāms.

Grāmata tapusi sadarbībā ar: Liepājas pilsētas domes Kultūras pārvaldi, Latvijas

Rakstnieku savienības Liepājas nodaļu un Liepājas Universitātes Kurzemes

Humanitāro institūtu.

18. augustā šī krājuma atvēršanas svētki notika Liepājas Pārstāvniecībā Rīgā, kur bija

aicināti Vācijas, Austrijas un Ungārijas Republiku vēstnieki Latvijā, pašvaldību

pārstāvji, žurnālisti, literāti u.c.

Vairāk par krājumu un tā autoru Modri Zihmani dzejas istabā, 'Egineto.lv' .

2009/09/17

„Man nepatīk aprēķins un duļķaini zemteksti”

4. septembrī Liepājas Latviešu Biedrības namā skanēja Ainas Uldriķes (Mūžībā)

„PĒDĒJĀ STĪGA”. Ar saviļņojošu vieglumu tai pieskārās dzejniece, „Helikona”

māmiņa, Ērika Birzkopa un aktrise Zigrīda Rūtiņa, radot klausītājos sajūtu, ka Aina ir

mūsu vidū – klausās un vēro, runā...

*

Kā balta mirte kūp,

Kā sirds dzer zemes smaržas!

Nē, neapnīk man dzīves skūpsts

Ar sāļi – saldi – rūgto garšu!

Kad mākslinieces Inga Piterniece un Ieva Birule glāstīja mūsu sirdis mūzikas viļņiem,

iegrimu atmiņās. Pelēka diena. Liepājas Sv. Jāzepa katedrāles smagnējās durvis.

Katedrāles kalpotājas, citkārt možas un smaidīgas, mulss skatiens: "Vakar aizgāja

mūsu Aina... Tā klusi. Aizmiga." Katedrāles pārzinis apstiprina: "Aina mums tāda bija

vienīgā."

Modris Zihmanis: „Gan sīksta priede, kas iras pretī kāpjošam krasta vējam, gan

dzejniece un dziesminiece pašas piešalkotajā pilsētā pie jūras. Tādu redzu Ainu

Uldriķi ar nu jau laika atkāpi. (..)”

Olafs Gūtmanis: „Ainas Uldriķes aiziešana Aizsaulē mums visiem, kas Ainu pazinām

kā dzejnieci, dziedātāju, ticībā stipru kristieti, labestīgu un sirsnīgu līdzcilvēku, bija

izjūtams kā zaudējums, kas vēl ilgi smeldz atmiņās. (..)”

Edvīns Tauriņš: „Pirms 15 gadiem „Kurzemes Vārdā” bija literārā lappuse, kuru vadīt

– man augstais gods. Atnāk Aina ar pulka dzejoļiem.

- Aina, vai Tu, lūdzama, no sev raksturīgām gaismām, ugunīm, dvēseļu spriedzēm

nemēģinātu vairāk tuvoties zemei?

Šķiet uzcirta lūpu. Par pārsteigumu, viņa izvēlējās mani par sava krājuma „Lirika”

redaktoru. Ar to sākās mūsu ciešāka sadarbība un draudzība!

Liekot roku uz sirds, es nezinu sirsnīgākas būtnes par Ainu. (..)”

Ērika Birzkopa: „Liepājas estrādes dziedātāja Aina Zāģere un dzejniece Aina Uldriķe

– viena persona! Viņa arī dziesmu sacerētāja, reiz teikusi: – Pret cilvēkiem, kas man ir

tuvi, esmu nesavtīga un atdodu sevi līdz galam. Man nepatīk aprēķins un duļķaini

zemteksti. Šie vārdi izsaka Ainas Uldriķes būtību. Viņa bija impulsīva un tieša.

Liepāju Aina sauca par savu tēvzemi, jo cilvēkam pats svarīgākais – viņa valoda un

zeme. Šeit gāja viņas ceļš cauri Mūzikas vidusskolai – kā ansambļa vadītājai,

dziedāšanas skolotājai un estrādes dziedātājai. Aina līdz saknēm apzinājās un izjuta

savu šūpuļa vietu. Dzeju sāka rakstīt divdesmit sešu gadu vecumā un radoši strādāja

līdz aiziešanas brīdim. Aina savā dzejā aicināja dzert līdz galam sāpju un

pārdzīvojumu kausu, bet katru dienu nodzīvot dedzīgāk un krāsaināk. Vislabāk par

Ainu pastāstīs viņas pašas vārsmas. Dvēseļu atspulgu labirinti, kuri noklāti ar

pārdzīvojumu mozaīkām, ar pasaules parādību, cilvēku attieksmju pēdu

nospiedumiem, visur strāvo tiekšanās pretī garīgai Gaismai, caur dziļām skumjām un

ciešanām uz ATKALPIEDZIMŠANU. Līdzgaitnieku sirdīs viņa paliek kā dzirkstošs

emociju avots.

Publicējusies Liepājas laikrakstos, 1999. gadā almanahā „Liepājnieku smilšu rausis”,

2001. gadā Lejaskurzemes dzejnieku kopkrājumā „Vētru strīpa”, 2004. gadā Liepājas

pilsētas un novada literātu dzejas almanahā "Krizdoļu ķocis", 2008. gadā kristīgajā

dzejas almanahā „Dievs, gribu Tev skanēt...”. un daudzkārt Liepājas literātu izdevumā

HELIKONS.

Ainas nelielās dzejas grāmatiņas atvēršanas brīdī sajūtu īpašu prieku un gandarījumu.

Tādu mirkli sajutu vēl kristīgā almanaha „Dievs, gribu Tev skanēt...” iznākšanas brīdī,

kad dažādos talantus apkopoja un saules gaismā iecēla HELIKONS. Tagad dzejnieces

atstātās, līdz šim nepublicētās vārsmas var uzrunāt katru, kas ar lepnu un dāsnu

dvēseli gatavs sastapties.

*

Starp mums reiz šūpojās

Ziedpilns zars.

Pēc vētras tas kļuva kails,

Tik kails - - -

Labi, ka bija vētra.

Mēs, helikonieši, uzskatām par savu pienākumu paglābt no zudības tos manuskriptus,

kurus autori vairs nespēj pārstāvēt un aizstāvēt. Mums vēl paveiksies šai jomā, esmu

pārliecināta!

Ar šo grāmatiņu Aina kļūs mums vēl tuvāka.

Zīmējumi – Māris Uldriķis, redaktors – Modris Zihmanis, koordinatore – Ērika Birzkopa, foto – Irina Tīre,

dizains – Uldis Baltutis

Paldies par mīlestībā sniegto atbalstu: Mārim Uldriķim, Raitai Šleserei, Aldonim

Niedrem, Iirinai Tīrei, Liepājas kristīgajiem dzejniekiem, Liepājas literātu un radošo

mūziķu klubam HELIKONS, Zigurdam Spādes kungam personīgi, Izdevniecībai

VALTERS UN RAPA.”

Iespiests: SIA „Poligrāfijas grupa „Valters un Rapa” ”

Ar vārdiem:

Cik dzīva

vairs būsi, dzīve,

ja mani sapņu gulbji

palēnām

iesalst ziemā? - - -

Aina Uldriķe no mums šajā vakarā atvadījās, Ērikai turpinot domu: „Sapņu gulbji

neiesala ziemā, bet atrodas kopā ar dzejnieci pašā augstākajā virsotnē, kur ir Gaisma

un Mīlestība!”

Rakstu sag. I. Audere ar Ē. Birzkopas mīļu atbalstu.

Pirms 30...

Šopēcpusdien izlasīju mūsu LELB Liepājas bīskapa P.Brūvera grāmatu „Kā rodas

disidenti”. Tā bija īpaša realitātes sajūta, kad varēju kā pa spraugu ielūkoties padomju

režīma attiecībās ar cilvēka brīvību un ticību Dievam. Tas viss nav pat atmiņās, jo kad

šis režīms izjuka, man bija tikai deviņi gadi...

Grāmata ļāva ieskatīties un it kā būt klāt un ieraudzīt, kāda tolaik bija dzīves īstenība.

Mēs esam paaudze, kas ir jau aizmirsusi, vai nekad nav redzējusi, cik nebrīvi kā tauta

bijām. Kad ikdienu piepilda rūpes par labklājību, mums pat nav ko atbildēt cilvēkam,

kas aizstāv padomju režīmu, argumentējot, ka - vienmēr bija paēdis, un katram bija

darbs.

Šī grāmata man bija derīgs ieskats vēsturē ar tās liecinieka acīm. Īpaši interesanti bija

lasīt rindas, kurās varēja ieraudzīt tās autora spēju saglabāt mieru un pat humora

dzirksti, kamēr viņš atradās ieslodzījumā. Grāmata arī lika aizdomāties par pēdējiem

laikiem, kad vajāšanas atkal pieņemsies spēkā.

Jānis Diekonts, 06.09.2009.

Red.: Grāmatu var iegādāties pret ziedojumu "Baltās Stundas" pasākumos.

Interesentus lūdzam rakstīt arī uz e-pastu: info@egineto.lv Ar zināmu daļu ziedojumu

vēlamies atbalstīt Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda darbību.

2009/09/09

Iznācis žurnāla Helikons 20. numurs

Helikons Nr.20

8. septembrī pulksten 17.00 Liepājas Centrālajā Zinātniskajā bibliotēkā notika

izdevuma HELIKONS Nr.20 atvēršana.

Foto: Elmārs Līnis (Liepāja)

Ērika Birzkopa: "Jūtos priecīga un gandarīta par šo pasākumu. Viesu vidū bija arī

rakstniece Sandra Vensko, Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītāja."

2009/09/09

Mīļi sveicam Grobiņas draudzi dievnama 345!

* * *

"Vējš..."

es vēlētos šodien Tev uzdāvāt vēju

kurš ziedos apslēpies liegi san

un dāvanu pārsiet ar saules staru

Dievs ko dāvājis Tev un man

un pateikties klusi par to kā Tu savu

Dievnamu sargā bijīgs un svēts

par Vārdu par Maizi ko pļausi un sēsi

ka Gaismu pasaulei nes

Egineto.lv

Lasīt vairāk šeit: grobinasbaznica.lv

“Baltā Stunda” Liepājas Metodistu draudzē

Svētdien, 26. jūlijā, “Balto stundu” savā draudzē ielūdza Apvienotās Metodistu

baznīcas Liepājas draudzes mācītājs Ārijs Vīksna. Pasākumu vadīja Ilga Auza. Dzejā

tika pārstāvētas visas kopkrājumā “Dievs, gribu Tev skanēt...” iekļautās konfesijas,

lielākā daļa Liepājas draudžu. Muzicēja Mirdza Grauduže un Guntis Vītols.

Saksofonu spēlēja Raimonds Pāvils. Pasākuma apmeklētāju vidū bija Liepājas

baptistu Ciānas draudzes sludinātājs Andris Bite. Piedalījās ap divdesmit viesu no

Pestīšanas armijas Liepājas korpusa. Klātesošos uzrunāja arī korpusa (draudzes)

vadītāja kapteine Velta Udarska.

Ērika Birzkopa aicināja dzejniekus iesniegt dzeju topošajam otrajam kopkrājumam

“Kāp Mīlestības kalnā” līdz šā gada 1. septembrim. Viņa sacīja: “Dzeja ir kā gaismas

apskāviens. Dzejai, tāpat kā mākslai, ir dots īpašs uzdevums – pabarot dvēseli.

Vārdiem, kuri palaisti pasaulē, ir jāiet no sirds uz sirdi. Tie nedrīkst izdzist no

atmiņas. Dzejas pasaulē visiem ir jābūt kopā, un neviens nedrīkst justies lieks. Vajag

dalīties sāpēs, skumjās, priekā. Dzeja ir sirdsapziņa, kas prot mīlestībā visā tās

daudzveidībā uzrunāt klausītāju. Šis laiks mūsu tautai ir īpašs. Šis ir dzīves vērtību un

gara spēka pārbaudes laiks, dvēseles izdzīvot prasmes pārbaudes brīdis. Laiks arī

jums, dzejnieki, apzināties savu lomu tajā. Dievs mums dod žēlastību ik dienas. Dievs

atklāj Jēzu Kristu arī caur dzeju un mūziku. Lai dzeja uzrunā mūs un stiprina!”

Pēc pasākuma Ilga Auza sacīja: “Tas bija mūsu “Baltās stundas” deviņu gadu ilgās

kristīgās starpkonfesionālās sadarbības 60.pasākums. Pateicamies Dievam par šo

svētīgo, savstarpējas sapratnes, cieņas un mīlestības gaisotnē radīto iespēju – būt kopā

Vārdā, dzejā un mūzikā, būt viens otram. Sirsnīgs paldies mācītājam Ā. Vīksnam un

metodistu draudzei par ielūgumu, viesmīlību un parādīto mīlestību.”

Inga Audere, 27.07.2009

/Foto: Mārtiņš Švānbergs/

2009. gada 29. jūlijs

Ielaid dvēselē lēni - kalpot.lv

Ielaid dvēselē lēni - kalpot.lv ... View more Ielaid dvēselē lēni - kalpot.lv

Delete template?

Save as template ?

Ielaid dvēselē lēni - kalpot.lv Ielaid dvēselē lēni - kalpot.lv