Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Žanis Zakenfelds ziņo, ka vairāki redzami literāti<br />
svešumā, piemēram, atklāti paziņojuši<br />
savu pozitīvo nostāju jautājumā par kultūras<br />
sakariem ar dzimteni. Viņi nebaidās atklāti<br />
pateikt, ka šie sakari nav noziegums, kā to<br />
dažkārt sludina emigrantu pašieceltie „vadītāji“,<br />
bet vitāla nepieciešamība. 27<br />
1969. gada septembrī Rīgā no Zviedrijas ierodas<br />
Mārtiņš Zīverts noskatīties Minhauzena<br />
precību 200. izrādi. Izrāde bijusi ar spraigu<br />
pacēlumu, uzņemta ar ovācijām, Vija<br />
Artmane pasniegusi Zīvertam grāmatu ar<br />
visu Dailes teātra aktieru parakstītu citātu<br />
no lugas Minhauzena precības: Ulubele, tā<br />
ir brīnišķīga sala. Lai turp nokļūtu, ir jābrauc<br />
cauri visām pasaules jūrām. Bet, tā kā zeme,<br />
kā mums zināms, ir apaļa, tad, pa otru pusi<br />
braucot, tas ir ļoti tuvu. Pēc izrādes notikušajās<br />
vakariņās pie Felicitas Ertneres, kur bez<br />
Zīverta viesojušies arī Irma Laiva, režisors<br />
Jānis Zariņš, Gunārs Priede, Vitāls Oga un<br />
Zigmunds Skujiņš ar kundzi Valdu, kā atceras<br />
Skujiņš, Zīverts noliek Raiņa dramaturģiju,<br />
piedēvējot tai Gētes sliktākās dramaturģijas<br />
ietekmes. Irma Laiva šokēta. Zīvertam ar<br />
Priedi nav kontakta. Arī mūsu dramaturgu<br />
darbus viesis atsakās vērtēt, aizbildinoties<br />
ar pavirši gūtiem iespaidiem. Gulbi jā, Gulbi<br />
Zīverts slavē. Gribot negribot leģendārā<br />
personība atklājas konservatīva un mazliet<br />
provinciāla. Vai, precīzāk izsakoties, atklājas<br />
bremzēta attīstība. 28 1988. gadā gan Skujiņš<br />
uz Zīverta izturēšanos paraugās gluži citādi.<br />
Rūdolfa Blaumaņa 125 gadu jubilejā Brakos,<br />
saticies ar Mārtiņu Zīvertu, kurš tur ieradies,<br />
ovāciju sveikts, Zigmunds Skujiņš atgādina,<br />
ka pirms gadiem tikušies pie Felicitas<br />
Ertneres, domājot, ka dramaturgs to būs<br />
piemirsis. Taču izrādās, ka viņš visu sīki un<br />
smalki atceras. Skujiņš atskārtis, ko Zīvertam<br />
nozīmē Rīgas apciemojumi: Tajos viņš sevi<br />
uzpilda ar latviešu kultūras iespaidiem kā<br />
tukšu cisternu ar ūdeni, ko tad, pa pilītei<br />
vien izgaršodams, apdomādams un pārdzīvodams,<br />
izmalko bārajos un tukšajos svešatnes<br />
gados. 29<br />
Tā ir atziņa, kuru tikpat labi var attiecināt arī<br />
uz daudziem jo daudziem trimdas latviešiem,<br />
kas vēl padomju gados brauca uz Latviju.<br />
No trimdas literātiem te minami Valentīns<br />
Pelēcis, Velta Toma un daudzi citi.<br />
1969. gadā žurnālā Tilts publicēts Māra Čaklā<br />
raksts „Mērs – zvaigzne…“. Valentīns Pelēcis<br />
Čaklajam raksta pateicības pilnu atklātnīti,<br />
27. Turpat.<br />
28. Skujiņš, Zigmunds. Raksti. 3.sēj. Rīga, 2006:423.<br />
29. Turpat, 469.lpp.<br />
uzsverot, ka īstās sirdsapziņas likumi ir visā<br />
cilvēces Dzīvībā vienādi… Ar vēderu mēs<br />
mūžīgi karojām.. Paldies. Patiesi labākais, ko<br />
mūsu svešuma „patilte“ saņēmusi. (..) Dzīvo<br />
un nebeidz meklēt! 30 Māra Čaklā raksts ir<br />
esejveida pārdomas par dzejas rakstīšanas<br />
būtību, procesu, piederības sajūtu tautai kā<br />
nacionāla dzejnieka pamatvērtību. Čaklais<br />
atsaucas gan uz Raini, gan Eriku Ādamsonu,<br />
gan turku dzejnieku Nazimu Hikmetu, taču<br />
būtiskākais, ka viņš līdzās min Latvijas un<br />
trimdas dzejniekus kā latviešu dzejniekus,<br />
nevis kā divu politisko telpu iedzīvotājus:<br />
Tieši šī sāpe, uzārdošā neapmierinātība visdažādākajās<br />
kvalitātēs un individualitātēs<br />
izteikta, man svarīga gan Imanta Ziedoņa<br />
un Mirdzas Bendrupes, Vizmas Belševicas<br />
un Jāņa Petera, gan Olafa Stumbra un Veltas<br />
Tomas, Andreja Irbes un Gunara Saliņa dzejā.<br />
Lai cik tas naivi skanētu šai superskeptiskā<br />
laikmetā, viņiem visiem ir savas pozitīvās<br />
humanitātes programmas. 31 Arī Māra Čaklā<br />
raksts ir pozitīvisma pilns un uzmundrinošs<br />
ar savu atziņu, ka latviešu tauta, kas karos un<br />
laikmetu pārgrozījumos zaudējusi tik daudz<br />
cilvēku, tomēr spējusi radīt tādu glezniecību,<br />
keramiku, dzeju, uzrādījusi spožas garīgās<br />
potences un dzejnieks izsaka cerību, ka šīm<br />
potencēm būs lemts attīstīties.<br />
Starp Valentīnu Pelēci un Māri Čaklo izveidojas<br />
ilgstoša un personīga sarakste. No Pelēča<br />
vēstulēm Čaklajam: ...kad pārbusoju no darba<br />
(ziemās pie ogļu nesējlentas (konveijera))<br />
– tad jūtos pieguris. Bet – Tava „Lapas balss“<br />
mani atspirdzināja. Tā ir jau otrā, nē – arī<br />
Ojāra „Aiz simtās slāpes“ – labi, tā tad trešā<br />
dzeju grāmata no Latvijas, kas manās tumšajās<br />
domās ievelk kādu gaišāku vizmu…“ 32<br />
Jau pēc nepilna mēneša top vēstule: Neiet<br />
lāgā – ja Tavu „Lapas balsi“ lasa bez „priekšzināšanām“.<br />
Tev rakstīju, ka man patīk, u.t.t.<br />
bet nu, ar nokavēšanos, „L. un M.” izlasīju<br />
Lijas Brīdakas vēstījumu un nācu pie atziņas,<br />
ka es ne vella neesmu sapratis no Tavas<br />
dzejas! Nu zinu, ka visā „Lapas balsī“ ir tikai<br />
divas īsti vērtīgas dzejas… Tava lirika neesot<br />
viegli uztverama un varot radīt visādus<br />
pārpratumus lasītājiem. Skaidrs, ka Brīdakai<br />
taisnība. Vai tas nav pārpratums, ka es to<br />
pāris desmit nepārdomātos vārdos nosaucu<br />
par labu? Kad nu izlasīju viņas „Cilvēkam cilvēku<br />
iemāciet“, kas uzrakstīts lielās un dziļi<br />
30. Valentīns Pelēcis vēstulē Mārim Čaklajam<br />
1969.25.IX RTMM M.Čak K2/7<br />
31. „Māris Čaklais stāsta: Mērs – zvaigzne”. Tilts<br />
1970, 100/101:20.<br />
32. Valentīns Pelēcis vēstulē Mārim Čaklajam<br />
1970.17.II RTMM M.Čak K2/11<br />
33
Change language