Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Knuts Skujenieks<br />
SAVĀ REIZĒ ARĪ VIENS IR<br />
KARAVĪRS<br />
Cīņai ar totalitāru režīmu ir daudz formu un<br />
daudz vārdu. Pagrīdes organizācijas, publiskas<br />
deklarācijas, atteikšanās sadarboties,<br />
nepakļaušanās, analoģiju jeb Ēzopa valodas<br />
lietošana. Visbeidzot, – ja nav citu iespēju<br />
– klusēšana. Pastāvēja savulaik pat tāds<br />
ironisks teiciens: Viņš pretpadomiski klusēja.<br />
Šajā ironijā bija liela daļa patiesības. Staļina<br />
laikā latviešu literātu paaudzei, kas ienāca<br />
padomju apritē ar dažādu politisko un estētisko<br />
mantojumu, nebija tiesību klusēt.<br />
Nesodīsim šobrīd pārlieku bargi viņu saražoto<br />
makulatūru, bet arī neņemsim to savās<br />
ceļa somās. Vēl dažus vārdus par klusēšanu.<br />
Vizma Belševica šo principu formulēja poētiski<br />
dzejolī „Vecrīgas motīvs”:<br />
Pārejošam vajag kliegt.<br />
Taisnoties. Pierādīt.<br />
Mūžīgais var klusēt.<br />
Pēc šī dzejoļa publikācijas sacēlās tas, ko<br />
Remarks savulaik nosauca par ļoti skaļu klusumu.<br />
Pameklējiet tā laika rakstos.<br />
Šodien jau pavērusies pietiekami plaša vēsturiskā<br />
perspektīva, lai nevajadzētu īpaši<br />
diskutēt par prioritātēm, par to, ar kādiem<br />
notikumiem aizsākusies Atmoda. Latvijas<br />
sabiedrība visus padomju režīma gadus nebūt<br />
nebija aizmigusi. Zaudētās neatkarības<br />
apziņa latenti eksistēja un padomju drošības<br />
orgāni ar savu patoloģisko modrību to tikai<br />
palīdzēja uzturēt.<br />
Latvija lēnām un neatlaidīgi brieda brīvības<br />
un patstāvības idejai. Radikāļi pieprasīja tūlītēju<br />
neatkarības atjaunošanu. To izdarīt viņi,<br />
protams, nevarēja, taču kā ferments tas strādāja<br />
vēsturiskās attīstības labā. Vēstures labā<br />
strādāja arī Latvijas okupācijas neatzīšana,<br />
ko palīdzēja uzturēt mūsu trimda.<br />
Starp citu, es apbrīnoju to nācijas brieduma<br />
_______________________<br />
Dzejnieks, literatūras kritiķis, atdzejotājs, Latvijas<br />
Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, TZO un daudzu<br />
ārzemju apbalvojumu laureāts Knuts Skujenieks svinīgā<br />
ceremonijā Vīlandē, Igaunijā, 2008.4.XII saņem<br />
Baltijas Asamblejas balvu literatūrā par savu Rakstu<br />
pamatīgajiem astoņiem sējumiem (2002-2008). Šis<br />
2008.18.VII LOM biedrības simpozijā „Kultūra un<br />
pretestība PSRS okupētajā Latvijā” nolasītais referāts<br />
ir pirmpublicējums.<br />
6<br />
pakāpi gan 1918. gadā, gan 1990. gadā, kas<br />
ļāva attiecīgā situācijā reaģēt bez kavēšanās,<br />
lai pasludinātu un vēlāk nostiprinātu valstiskumu.<br />
To varēja paveikt jau garīgi atbrīvojušies<br />
cilvēki. Radošo savienību plēnums, Latvijas<br />
Tautas fronte, cīņas Augstākās Padomes<br />
sēdēs Maskavā, barikādes, Baltijas ceļš – tas<br />
jau ir kolektīvs darbs un kolektīva griba. Šeit<br />
kā urdzītes un tērcītes satecēja kopā katra<br />
dalībnieka ilgstošas pretestības pieredze.<br />
Bet kāpēc 1988. jūnija plēnuma spiritus movens<br />
bija tieši Rakstnieku savienība?<br />
Atbilde jāmeklē jau 1962. gada sākumā.<br />
Dubultu namā un saietos citviet tika aktīvi<br />
spriests par to, kādas pārmaiņas būtu jāpanāk<br />
Rakstnieku savienības vadībā. Tieši tā<br />
gada rudenī vajadzēja notikt kārtējam rakstnieku<br />
kongresam. Šīs pārmaiņas nozīmēja<br />
attīrīt organizāciju no staļiniskās vadības.<br />
Bija domāts par balsošanas stratēģiju, par<br />
eventuālām valdes un sekretariāta kandidatūrām.<br />
Netika domāts tikai par kaut vai minimālu<br />
konspirāciju. Rezultāti bija šādi: gan<br />
Rīgā, gan Maskavā kongresi tika atcelti, jo arī<br />
Maskavā tā dēvētais „atkusnis” jau bija beidzies.<br />
Mani 1962. gada pavasarī arestēja un<br />
tikai pēc tam safabricēja apsūdzību, Vizmu<br />
Belševicu diennakti aizturēja Drošības komitejā,<br />
bet pēc tam nolēma nearestēt. Protams,<br />
<strong>mājas</strong> kratīšana viņai neizpalika. Vēl citus kolēģus,<br />
sarunu dalībniekus vai vienkārši partijas<br />
vadībai nevēlamus gānīja presē. Taču tad,<br />
kad viņi piedraudēja izstāties no Rakstnieku<br />
savienības, gānīšana momentāni tika pārtraukta.<br />
Šo un tālākās epizodes es zinu tikai<br />
no vēstulēm un nostāstiem. 1965. gadā, kad<br />
notika atliktais kongress, neviens no Centrālkomitejas<br />
izraudzītajiem kandidātiem ne tikai<br />
nenonāca vadošos amatos, bet pat neiekļuva<br />
valdē. Tas bija tolaik nedzirdēts skandāls,<br />
un kopš tā laika RS nebaudīja augšas<br />
uzticību. Taču par visu to un it īpaši par 1965.<br />
gada valdes vēlēšanu kampaņu, Latvijas vēstures<br />
cienīgu faktu, lai stāsta dalībnieki un<br />
aculiecinieki, kuru diemžēl paliek aizvien mazāk.<br />
Es jau tolaik biju izolēts un man sākās<br />
mans pastāvēšanas un patstāvības ceļš. Protams,<br />
es biju vēstuļu kontaktā ar saviem domubiedriem<br />
(gan visai ierobežotā) un iespēju<br />
robežās kolēģi centās mani atbalstīt. Tolaik<br />
tas bija nopietns politisks risks.<br />
Ja pirms lēģera man vēl bija saglabājušās kādas<br />
cerību kripatas uz civilizētu reformu iespējamību,<br />
tad ieslodzījums tās izgaisināja<br />
ļoti ātri. Lēģeris (un, iespējams, arī tolaik armija)<br />
bija reāls, ne ar ko neaizplīvurots varas<br />
kondensāts.
Change language