2011.g. novembris Nr.3 - Jelgavas 1. ģimnāzija
2011.g. novembris Nr.3 - Jelgavas 1. ģimnāzija
2011.g. novembris Nr.3 - Jelgavas 1. ģimnāzija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Intervija patriotiskās noskaņās Laure Mangule<br />
Manas omas stāsts<br />
Mēs katrs nākam no savas ģimenes, dzimtas, kam ir sava pagātne, interesanti, skumji vai pat traģiski<br />
notikumi. Nedrīkst nokavēt un palaist šos stāstus nebūtībā, tāpēc iesakām runāt ar saviem gados<br />
vecākajiem radiniekiem un pierakstīt viņu teikto. Piedāvājam vienu šādu atmiņu fragmentu un<br />
rosinām arī citus tādus uzrakstīt.<br />
Karš bija sācies jau pirms Jāņiem. Es ar<br />
vecākiem un vecāko māsu dzīvoju Rubas pagastā aiz<br />
Auces. Kopā mūsu mājā bija sabraukuši ap<br />
piecdesmit cilvēku, jo visi centās glābties no kara<br />
draudiem, cerot, ka šo nomaļo vietu karš neskars.<br />
Taču oktobrī mājā ienāca vācieši, kuri lika mums<br />
ēku pamest un mežā taisīt bunkurus. Tad katrs sāka<br />
sev taisīt pa bunkuram, līdz izveidojās tāds kā<br />
ciematiņš. Govīm tika izveidots aploks, bet cūkas<br />
palika mājās.<br />
Kādu dienu mamma ar papu devās uz māju<br />
pabarot cūkas. Mamma uzlika vārīties kartupeļus,<br />
kad pēkšņi sākās apšaude. Krievi no meža puses<br />
sāka apšaudīt vācu kareivjus. Mamma atstāja<br />
vārīties kartupeļus, un abi ar papu skrēja pie mums<br />
uz bunkuru. Mēs pārbijušās ar māsu gaidījām viņus<br />
atgriežamies, man bija astoņi gadi, māsai desmit.<br />
Blakus bunkuram stāvēja gotiņa, bet, kā nāca<br />
lādiņš, tā trāpīja govij pa kaklu un izplēsa gabalu<br />
miesas. Redzēju, kā arī viena aitiņa ceļā zaudēja<br />
galvu un bēgot apkrita un mira. Ārā lija lietus, bija<br />
ļoti auksts, dzirdami milzīgi trokšņi, mūsos auga<br />
Kad jūs atgriezāties atpakaļ mājās?<br />
Pienāca pavasaris. Maijā mēs ar papu<br />
atgriezāmies mājās. Acīm pavērās briesmīgs skats –<br />
mūsu mājas apkārtne bija pilna ar beigtiem krievu<br />
kareivjiem. Vēlāk papus viņus apraka, bet pēc laika<br />
krievi tos atraka, lai vestu uz Brāļu kapiem. Vācu un<br />
krievu karš turējās ļoti ilgi, karadarbības vietu<br />
dēvēja par Kurzemes katlu. Bet mēs sākām atkal<br />
dzīvot - papus atsāka apstrādāt laukus, iesēja<br />
labību, mamma kaut kur dabūja sivēnu, kuru<br />
izaudzinājām, piedzima sivēntiņi. Tad ar papu<br />
vedām tos uz Možeikiem Lietuvā pārdot. Papum<br />
tirgoties nepatika, tādēļ viņš to uzticēja man. Bet<br />
visus lopiņus nepārdevām, nācās pēc tam daļu vest<br />
mājās.<br />
Pienāca arī skolas laiks. Daudzi<br />
astoņpadsmit - deviņpadsmit gadīgi jaunieši mācījās<br />
tikai sestajā klasē, jo kara laikā bija iekavējuši<br />
mācības. Mana <strong>1.</strong> Maija skola (iepriekš Rozas skola)<br />
8<br />
pārbīlis un neziņa. Skrienot uz bunkuru, tēva<br />
kažokam cauri izšāvās lode, tomēr ādu tā neskāra.<br />
Papus ar mammu iegūlās grāvī un gaidīja, kad<br />
krievu fronte pavirzīsies uz priekšu. Sākumā krievu<br />
kareivji, vecākus uzskatīdami par spiegiem, mežā<br />
laist negribēja. Bet mamma mācēja runāt krieviski,<br />
paskaidroja, ka tur palikuši viņas bērni, un tad<br />
viņiem ļāva iet.<br />
Bunkurā nodzīvojām kādu nedēļu. Tā bija<br />
izrakta bedre, kurai apkārt bija salikti koki, augša<br />
tika noklāta ar skujām, iekšpusē samesti salmi un<br />
atstāts caurums, lai varētu tikt iekšā. Naktīs<br />
apsedzāmies ar segām, līdzi bijām paņēmuši gaļu,<br />
bija sataisītas desas. Pie bunkura vārījām tēju. Pēc<br />
laika, kad kara frontes bija pavirzījušās uz priekšu,<br />
mēs atgriezāmies mājās. Bet tur mēs ilgi<br />
nepalikām, jo krievi mājās bija ierīkojuši apmācību<br />
poligonu un mums neļāva ilgi uzkavēties. Mēs<br />
braucām pie onkuļa uz Iliņiem, netālu no Ezeres.<br />
Tas atradās kādus desmit kilometrus no mūsu<br />
mājas. Onkulis, mammas brālis, tēva brālis tika<br />
paņemts armijā.<br />
atradās desmit kilometrus no mājām Rubas<br />
pagastā. Ziemās tur paliku visu nedēļu, sestdienās<br />
gāju mājās un pirmdien atkal atpakaļ. Blakus skolai<br />
tika noliets ūdens, un tur tapa slidotava. Kad<br />
rudenī un pavasarī bija siltāks laiks, tad mājās<br />
braucu ar riteni. Skolā bija stingri noteiktumi un<br />
pulksten desmitos visiem jau bija jābūt gultās. Reiz<br />
no tualetes dzirdēju, kā skolotāja nāca pārbaudīt,<br />
vai tas tiek ievērots. Es skrēju uz istabu, taču kāds<br />
puisis man skrēja tieši pretī, gaitenī bija pilnīga<br />
tumsa, un mēs abi pamatīgi sasitāmies un<br />
iebļāvāmies. Laikam tas bija kāds no puišiem, kuri<br />
bieži vien pirmajā stāvā vakaros nāca baidīt<br />
meitenes, bet, kurš tieši, to es vēl joprojām nezinu.<br />
No rīta man deguns sāpēja tik ļoti, ka nevarēju pat<br />
tam pieskarties. Skolas laiks bija visnotaļ<br />
interesants.
Change language