Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

FOTO-amatieri! 

APARĀTI * PIEDERUMI * PLATES * FILMAS 

PAPĪRI * ATTĪSTA *KOPE * PALIELINA 

AKC. SAB. FOTO-RADIO-CENTRĀLE 

A. LEIBOVICS 

Rīgā, Kr. Barona ielā 2. Tājr. 20661, 26464 

Ceļota! iem 

čemodāni, ceļa somas, pledus, siksnas, neseserus un t. t. 

Dāmām 

rokas somiņas, naudas maciņi, jostiņas, rīta kurpes un t.„t. 

Kungiem 

kabatas naudas makus, portfeļus un t. t. 

Medniekiem 

f 

ieroču futrāļi, patronu somas, mugurmaisus, suņu kakla saites 

kājbumbas, zābakus, tennis raketes, kurpes, matračus u. 1.1. 

Automobilistiem 

auto čemodāni, auto cepures, cimdi un t. t. 

Formas tērpu piederumi 

pēc apstiprinātiem noteikumiem armijai, aizsargiem, 

robežsargiem, policistiem, ugunsdzēsējiem u. t. t. 

kā cepures, uzpleči, nozīmes, zobeņi 

piedāvā • 

A. RATFELDERS A/S 

RĪGA, KAĻĶU IELĀ 11 TĀĻR. 23216, 20182 

Speciāla ceļošanas, sporta un formas piederumu rūpniecība 

5 VII m 5 Pasūtījumus un izlabojumus iz- |M| a _ . . -»» s 

I II Iii Cl vedam glīti un noteiktā laikā I IClZUlTIcl

VII. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums 1 

..Pirki Pagrabs" 

(Bijušais Rīgas Namīpašnieku biedrības klubs) 

Brīvības bulvārī JV2 2/4, 

(Ie-eja no Merķe]a ielas) 

Tāļr. 20082 un 31766. 

Brokastis n o p ī k s t a m ā 

Pusdienas n 

p 

? 2 %!Š*t n 

Dzīvas zivis un vēži no akvariuma 

Pirmklasigs ķēķis un 

BUFETE, atspirdz. dzērieni. 

Cenas mērenas. Patikamas sabiedrības 

un atpūtis te'pa-;. Koncerts un dejas mū 

zikas kapele GeraniS kunga 

KABARĒ PROGRAMA 

ar iecienīiu artistu piedalīšanos. 

Viss dāmu 

rokdarbiem 

1 1 i 

• • • 

Visāda veida materiāli 

izšūšanai zīda lakati 

ar roku izšūti. Biedrību 

karogu pagatavošana 

TH. SKRIBANOWlTZ, 

Rīgā, Kaļķu ielā 10 

A. T. namā 

Skaistas 

dziesmu un 

mūzikas 

skaņas 

paceļ mūs 

pāri vienmuļīgaiikdienībai 

un ieved 

mākslas pasaule 

Lūkosim paturēt vietu šinī valstībā, iegādājot 

daiļskanīgu, moderni celtu un izturīgu mūzikas 

instrumentu. Tādi instrumenti atrodami solīda 

mūzikaliju veikalā. Publika, dāvādama mūsu veikalam 

uzticību jau 50 g„ sagādājusi tam iespēju 

pacelties un turēt krājumā labākos 

FLĪĢEĻUS, PIANĪNO, 

harmonijus un gramofonus 

no iecienītām fabrikām. 

āīĒišrg: p. NELDNERS, IS 

RĪGĀ, ASPAZIJAS BULV. Nr. 2 

Pieprasiet vienīgi šo 

superfosfāta marku 

Kantoris: 

L. Pils ielā 23 

Tālrunis 21755 un 32848

2 VII. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums. 

«^veices precizijas pulksteņi 

ietaupa naudu un raizes 

PAUL BUHRĒ, DOXA LONGINES, 

H-RY MOSER & Co, OMEGA, 

CH. TISSOT & FILS, ZENITH 

Mazumā pārdod visos labākos pulksteņu veikalos 

VAIRUMĀ TIKAI PIE GENERĀLPĀPSTĀVJA 

J. G I R A R D , RĪGĀ, 

AUDĒJU IELA N2 1. TĀLR. 22947 

Brāli Popovi, Rīga, 

Vairuma. 

(dibin. 1788.) 

L. Grēcinieku ielā JMš 35. Kantoris tāļr. 22144. 

Noliktava: Rīgā, Popova iela 6. Taļr. 26980, 27316. 

Nodala: Rīgā, Turgeņeva iela 36, pie centrāltirgus. Taļr. 28947. 

Dzelzs nodaļa: tāļr. 22146, 22147. 

Mazumā. 

Dzelzs, sijas, skārds visos ejošos samēros. 

I. labuma apclnkotais jumta skārds angļu marka ,Emu brand" „Zilals strausls", 

tērauds stieņos un plāksnes, cinks plāksnes un gabalos, naglas, stiepules, ratu asis un bukses, 

plītēs, cepeškrasnes, tecilas, arkli, lemešas uo ecēšas ar piederumiem, smēreļļas, antimons, babīts, 

svins u. t. t. A./S. Finska Remfabrikena, Tammerfors — Somija: bālata dzensiksnas 

marka „TERRA" un „TITAN". 

Tēraudpreču nodaļa: tāļr. 22145, 22149. 

Būvju un mēbeļu apkalumi, darba rīki un instrumenti galdniekiem, namdariem, atslēdznie 

kiem un kalējiem, kniedes, skrūves, misiņš un varš stieņes un caurulēs, dakšas, lāpstas, ķēdes u. 1.1. 

Nicholson vīļu vienīgā pārdošanas vieta. 

Saimniecības nodaļa: tāļr. 22158, 32043. 

Metāla gultas iekš- un ārzemes izstrādājumā un matrači, niķeļa tējmašīnas, patvāri, servizes un 

g dda piederumi, alumīnija un emaljēti galda un ķēķa trauki, kā arī vāramie katli dažādos lielumos 

M T F J ' M T 

Ns 500 

Jūras zāle un zirga astri tapsētājiem un dažādas 

ārz. augu saknes (Reisswurzel) ^birstu taisītājiem. 

stipra — tādēļ ekonomiska, 

Aromātiska — tādēļ iecienītā. f i Q 500

VII. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums. 3 

£ļļoooooooooooojooaoeooaoooooooooooaoooaooooooooaos ogogo ooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooļQ 

G. Hasenfus, 

Rīga. Brīvības ielā 79 

(ieeja no sētas). 

Speciāla darbnīca ceļojuma somām, portfeļiem 

dāmu un kungu somiņām, muguru somām ii. t. t. 

Pirmā iepirkšanas vieta, bez konkurences. 

Pasūtījumi un izlabojumi tiek izvesti 10 stundās 

f^J ļaooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooo ogogoôoooQoooeoooeooooooooooo«oaoooooeooaooo0ooooooeo| f^ļ 

Brāļi Midegi, Rīgā, 

Brīvības ielā Nr. 75. Taļrunīs 9-2-0-6-8 

Drogas, krāsas, ķimikālijas, parfimērijas un saimniecības piederumi 

Labākie līdzekļi sejas kopšanai: krēmi, ziepes, smaršas, smaršūdeņi un t. t. 

Dažādi patentlīdzekļi matu kopšanai un blaugznu 

iznīcināšanai, ka arī reimatisma, nervu, pakrūtes, 

māgas kaitēm u. t. t. Visādi lopu pulveri un eļļas 

dažādam kaitēm. Lopbarības kaļķis» 

Vīna raugs un raudzēšanas piederumi līdz ar 

pamācību. Visādas krāsotāju krasas, pulverī un 

eļļa berstas, lakas, pernica un mašīnu eļļa, trāns, 

deguts un t. t. 

Labākās drānu krāsas: Heitmaņa, Ozolzīles un Stara. 

Vairumā! Cenas lētas! Mazumā ! 

Būv uzņēmējs. Jānis Reinsons, 

Uzņēmums dibināts pirms kara 

un jau ilgus gadus darbojies uzņemoties 

dažādus būvdarbus 

Latvijā, pilsētas un uz laukiem. 

No lielākiem J. Relnsona 

izvestiem pēc kara būvdarbiem 

būtu minami Valmieras 

Eks.portkautūves būve, kura 

tika uzsākta 1927. gadā un 

galīgi nobeigia 1928. g. 28. okt. 

Firmas specialitāte ir 

lauku māju, kaļķu un 

betonu būves. 

Bez tam uzņēmās arī visādas 

būvju krāsošanas, mūrnieku, 

galdnieku, betona un 

cementa darbus. 

Rīgā, Hospitāļu ieļā 38, dz. 7. Tāļr. 91883. 

Sevišķi daudz nācās izvest lauku būvju darbus sakarā ar Latvijas agrārreformas 

izvešanu, strādājot kā privātām tā arī sabiedriskām organizācijām.


Im mw 

Pilsoņi sargājiet Jūsu 

īpašumu no ugunsbriesmām. 

miir. 

Latvijas MMut 

Rīgā L. Grēcinieku ielā 24. 

Tāļr. 21251. 

Latvijā nodzēsti 256 ugunsgrēki 

ar MINIMAX" aparātu palīdzību. 

Jauni speciāltipi bencina un eļļas 

(izēšanai. 

,,MINIMAX" putu ģeneratori 

dod līdz 6000 litru putu minūtē. 

H liB I fl HIiIb P u 

l H II 2 fl n a v s u r 

Krišu fabrika 

ED. ROZITS, 

fabrika un noliktava 

Rīgā, 

Lāčplēša ielā 52/54 

Pastāvīgi krājumā lielākos 

vairumos tikai augstākā 

labuma 

krāsas, eļļas, lakas, v'si 

krāsošanas materiāli un 

krāsotāju piederumi un 

darba riki. 

Auto skārdriieciba 

* un 

radiatoru darbnīca 

if , 

iiy' , 

'"""" , 

""iiP i 

iai | 

ir B 

" , 

~" i 

~'iii"»"iit' -•«iļiiiļ|(i'i|ii"—»"-''"ii(i"i| 

J. Imenickis, 

Rīgā, Dzirnavu ielā 20 

Tālrunis 28393 

Uzņemas lietpratīgi pagatavot 

un izlabot visus automobiļu skārda 

piederumus. 

Speciāla karosēriju un 

radiatoru pagatavošana. 

Aulogēniska metināšana- 

Elementu fabrīka 

D R A K O N S 

ir atkal atjaunojuse savu darbību 

RĪGĀ, LĀČPLĒŠA IELĀ 81 

Tālrunis 2-2-0 6-3 

Piedāvā augstākā labuma ražojumus: 

Anodu baterijas, visāda veida 

sausus un slapjus kvelelementus, 

kabatas baterejas un t t. 

nilJH llnli Kûa Hā3 

P u 

° g 

a t s 

' bet smalkāka, īsta 

kafija, kurai kofeina inde 

saudzē sirdi un nervus. 

Dabūjama visos attiecīgos veikalos. 

koferis gramofons ir un paliek tas labākais 

par ko Jūs pārliecināsaties ienākot mūsu veikalā. 

Vienīgais gramofons kurš patentēts Latvijā 

zem N° 1465, montēts uz nesaskrāpējama 

stikla puliera pamatdēļa, visdažādākās krāsās. ..Ultraphon" skaņu plates 

ar savu dabīgo skaņu atveidojumu atbilst katra labas mūzikas cienītāja 

gaumei. Pielaiž līdz 20 mēnešu nomaksu. 

Mūzikas veikals A. R. Ieviņš 

Stac. Rīga I. lauk. veik. Nr. 5 

(uz Marijas ielas pretim Belevue viesnīcai). 

Nodaļa: Ogrē, Tīnūžu ielā Nr. 1. 

JNTERNATIONAL"


Fabrika Rīgas Rotaļlietu 

y_i_e ŗ_eck e_&_L_eu tke, 

RĪGĀ, 

Teātra ielā Nr. 11 

dibināta 1880. g. 

vislielākā izvēlē 

pjšražojuma un ārzemes 

rotaļlietas 

I Pieprasiet 

Vislabākos zivju un sakņu konzer- 

vus un gurķus. 

Konzervu fabrika 

.DIANA" 

Rīgā, Vagonu ielā Nr. 15. 

Tālr. 9-3-5 8-4. 

Vecākā rosīgākā pirmklasīga laku iiipnieciba. 

DIB. 1883. g. 

FABRIKA un NOLIKTAVA, 

BRUŅINIEKU IELĀ Hi 51. %l 9-2-3 6-0- 

Pieņem pasūtījumus visiem 

Latviešu 

uzņēmums. 

Pirmklasīgs 

apģērbu nams 

ii nenin 

Avotu iela Nr. 2 

Tālrunis 2-8-1-3-7 

Piedāvājam bagātīgā krājumā 

glīti un izturīgi nostrādātus 

kungu un dāmu apģērbus 

Pasūtījumi tiek labi, ātri un glīti 

izpildīti. 

Jaunākie fasoni Mērenas cenaS 

Vasaras sezonai glīti 

H. k 

kungu un dāmu 

apģērbi 

RABUCHIN, Rīgā, 

Avotu iela 7 Tālr. 27090 

Pastāvīgi krājumā bagātīga izvēle kungu 

uzvalkos, kā arī kungu un dāmu mēteļos, 

pēc jaunākiem fasoniem. 

Dod arī uz nomaksu. 

SPECIALITĀTES: 

Auto, ratu, īaivu un citas EĻĻAS, lakas visiem nolūkiem. 

SPIRTA LAKAS kokam, metālam, ādai un papīrrm, politūras, I-a 

labuma ALDARU PiĶlS un dažādas speciālākas alusdariīavām, 

kā dzelzskublu laka, raudzējamu KUPLU LAKA un 

raudzējamo pagraba laka. AEROPLANU LAKA, laka elektriskai 

rūpniecībai. 1-a PERNICA, pernicas preparāti un zikativs, 

pudeļu sviķi, kabeļu masa apakšzemes un virszemes uzmavām, 

elementu aizlējamā masa. Grīdu vaskis, krāsas sausas 

un eļļā berztas, spoguļu krāsas, emaljelaka visās krāsās un 

niansēs un dažādi citi laku ražojumi attiecīgam nozarāmēm. 

specialnolukiem veļamam krasam un lakām. 

Marijas ielā 11, tāļr. 26537. 

lielā krājumā gatavi dāmu un kungu 

MĒTELI, APĢĒRBI 

un t. t. no labākām iekš- un ārzemju drānām, visjaunākos fasonos. 

Pasūtījumi pēc mēra tiek izpildīti apzinīgi un noteiktā laikā. 

PIRMKLASĪGS DARBS. MĒRENAS CENAS. 

V. Ventenbergs, Rīgā, 

Marijas iela 11. Tāļr. 26537. 

Pie Jūsu iepirkumiem lūdzu ieverot manu firmu un adresi.


Zobu laboratorija K. MalinoWSki 

Rīgā, Terbatas ielā Nr. 18 Tālrunis 27477 J 

ft 

Atvērts no 10—12 un no 

4—7 vakarā 

ļiaLi'ļ»' tS-ļ» 

Jauns Latvijā 

,.Hekolits" 

nazigs līdzīgs smaganām, smaga vienīgi dabūt?'.jams 

zobu techniskā laboratorijā 

Visjaunākās zistēmas skrūvzobi kā ari zelta un platīna zobi 

Zelta un platīna kroņi. 

Pats krāsojot ietaupa naudu! 

I 

Tadeļ, Kurpes krāsot, 

crāsojiet tikai f 

a r 

^ F ^ H ^ titafir^ 1 

HEITMAŅA l^T fgļP^ heTtMANA 

drebēs krasam reņovatoru 

Grieziet vērību uz lapsas galvu zvaigznē! 

Parfimēriju fabrika 

A.TOnBERGS. 

modernie smaršūdeņi un skaistuma 

1 ^ = = = = = = = = = = = = = = = = = = kopšanas līdzekļi 

godalgoti iekš- un ārzemēs ar augstākām godalgām 

Grand Prix un zelta medaļām. 

Fabrikas noliktavas: 

Rīgā, Aspazijas bulv. 6 

Brīvības ielā 24.

VII. Latvju Vispārējo 

Dziesmu Svētku Albums 

Ernesta Brusubārdas redakcijā 

Albumā ievietoti prof. J. Vītola, komponista J. Zālīša, komponista E. Melngaiļa, 

J. Kupla un E. Brusubārdas raksti par dziesmu svētkiem un latvju mūziku 

1 9 3 1 

IZDEVNIECĪBA „ARGUS", RĪGĀ, MUITAS IELA Nr. 4

Latvijas Nodonala 

BIBLIOTBCA I 

97- r0o 

Vāku zīmējis: A. Apsīts. 

Vāks iespiests: spiestuvē „Riti". 

Teksts iespiests: spiestuvē „Latvija",

P U K U N A M S 

„RIVIERA", 

Valdemāra ielā 25 Katru dienu svaigas 

Tālrunis 28029 ROZES un 


visas citas sezonas puķes 

Labākos lietus sargus 

no angļu drēbes piedāvā 

DARBNĪCA 

A. Krasovskis 

Rīgā, Marijas ielā 25/27. Tāļr: 32437 

Turpat apvelk un izlabo 

Par velti 

izmēģināšana: 

Jūs saņemsiet ap 

100 gr. krāsu, 

Zviedrijas sarkano, 

iesūtot šo sludinājumu un Ls 0.1H sūtījuma izdevumiem, lai jūs varētu 

pārliecināties par šo ISto krāsu ievērojamām priekšrocībām. 

Vienas reizes nokrāsošana ar Zviedrijas sarkano konzervē 

koka būves, mājas, sētas u. t. t. uz 10—15 eadiem. 

Izmaksā kopa ar piederumiem tikai ap 45 sant. par kvadrātasi 

Ģenerāļpārstāvniecība un fabrikas noliktava pie • 

inžen. HARALD HALL, Rīgā, L : 

elā Aldaru ielā 1/3 

Latvju komponisti, 

kuru dziesmas uzņemtas septīto lalvju vispārējo dziesmu svētku programmā. 

Izpildīs: K. Baumaņa Latvijas valsts himnu, J. Cimzes «Ej, bāliņi, lūkoties!», 

E. Vīgnera «Strauja, strauja upe tecēj'», A. Jurjāņa «Kur gāji, puisīti?», «Mūsu Tēvs debe 

sīs», «Toli dzeivoj», «Precēj mani», J. Vītola «Karaļmeita», «Upe un cilvēka dzīve», «Gājēja 

dziesma naktī», Gaismas pils», «Saules svētki», E. Melngailis «Jāņu vakars», «Tautu meita 

mellacīte», «Kungi brauca Vāczemē», «Cekulaina zīle dzied», «Dievs dod latvju zemītei», 

«Dāvida 19. dziesma», «Ver vārtus mēnesi», «Prom pa ceļu», «Pyut, pyut», E. Dārziņa «Mē 

ness starus stīgo», A. Kalniņa «Latvju himna», «Brīvība». J. Zālīša «Pee koklētāja kapa», 

«Cels uz dzimteni», «Biķeris miroņu salā», J. Graubiņa «Laimiņai pavaicāju», «Incīti, kaķīti», 

«Trīcēj kalni, skanēj meži», «Jauni puiši», A. Ābeles «Trīs meitiņas saderēja», «Līgotnes», 

«Aiz upītes», V. Ozoliņa «Dziesmu brīnums», «Bērnu dienas», «Krēslā», J. Cīruļa «Maldi», 

J. Poruka «Mežā vasarā», J. Kalniņa «Redz' kur jāja div' bajāri», K. Kociņa «Kā gulbji», 

P. Līcītes «Ganiņš», M. Zariņa «Līgsme», A. Kauliņa «Es izkūlu kungu riju», J. Straumes 

«Pilna upe baltu ziedu». 

VIEGLI LAIVU MOTORI 

zvejas, medību, makšķernieku un sporta laivām. Ērti ievietojami katrā 

laivā. Cena sākot no Ls 500.— Turpat pieņem visāda v ida mašīnu 

izlabošanas darbus. Stancnaži gu'mij zābaku fabrikām. Aparātu būve 

G. LAZD1ŅS, Kīgā, Kungu ielā M 16. 

Jums nevajaga^vairs nekādas, 

ārzemju zeķes. 

Pērkiet 

COTTO N -zidaVzeķes.


Cepuru izgatavošana N. Bimbat RĪGA 

' dibināta 1913. gada 

piedāvā lielā izvēlē cepures sākot no Ls 1.50 

un platmales no Ls 7.—. 

Vairumā. Mazumā. 

Dzelzsc. Jaunā Ekā, Veikals JSfs 16. 

Tālrunis 32752. 

Pasta tekošais rēķins 287. 

Svaru un meru fabrika 

PAUL RAASCHE DĒLI, RĪGĀ, 

Noliktava ELIZABETES IELA N2 69 TĀLRUNIS 2-6-9-2-6 

Dažādi svari un atsvari un pašu ražoti pilnautomātiskie svari 

Baumanu Kārlis. 

Baumaņu Kārlis ir pirmais apzinīgais latvju kom 

ponists, kurš bija atmodas laika nenogurstošs cīnītājs 

liels patriots. Viņu visvairāk pazīstam kā Latvijas 

himnas autoru un vīru kora dziesmas «Kā Daugava 

vaida» komponistu. Baumanis komponējis diezgan 

daudz, bet viņa pārējie darbi nav atraduši plašāku ie 

vērību un tie tagad glabājās archivā. Tomēr šīs divas 

Baumarja dziesmas vien paspējušas nelaiķa komponi 

stam radīt nemirstīgu vārdu. 

Autosatiksme Atiet sākot no 1. jūnija līdz 15. septembrim 1931. g. 

Svētdienās noBal- 

I Darbdienas: no Baldones Sestdienās: no Baldones dones pīkst. 7.00, 

Baldone 5.45 

pīkst. 5.45, 6.30, 7.15, 8.15, 

Rīga—Baldone Līkst. 9.15*), 5.45, 11.30, 6.30,7.15, 14.00*) 15.45, s.is, pīkst. ».15*), 5.45,6.30,7.15, 11 30, 14 00*) 15.45, s.is, siô.oo*) 15.00, 

Piestātnes: Rīgā, 13. Janvāra 

C> 17.15, . 19.00 i orv un 1 < rxr,i.\ 22.00, 1 no t i = 17.00, 19.00 21.00 un 22.00. 17.00*), 18.30,20,00, 

ielā 19, līdz ar uzgaid. teļoam. 

Rīgas pīkst.: 7.00, 8.00, 9.00, no Rīgas pīkst. 7.00. 8.00, 21,00 un 22.00. 

Talr. 307ri0. — Baldone pie 

10 00*), 11.30, 14.00*), 16.00, 9.00, 10.00*), 11 30, 14.00*), no Rīgas pīkst 

kioska, pretīm Sēravotu iestā 

17.15, 18.15, 20.00 un 21.00, 16,00, 17.15, 18,15 un 20.30. 

7 00, 8.30. 9.00, 9 30, 

des kantorim. 

11.30, 16.15*) 18 15, 

.20.15*)21.15u.22.00. 

Uz gala piestātnēm ar zvaigznīti apzīmētos braucienos, iepriekš (ne ātrāk ka vienu dienu) iegādājot 

attiecīgas biļetes, dabūjamas numurētas sēdvietas. Iepriekšēja biļešu pārdošana abos gala punktos ikdienas: 

Rīgā no pīkst. 8—10 un no 13—15. Baldonē no pīkst. 10.30—12.00 rīta un no 16.00—17.00. Biļešu pārdošana 

uz numurētām sēdvietām tiek pārtraukta vienu stundu pirms attiecīga brauciena atiešanas. Pēc tam autobusā 

var ieņemt tikai tās vietās, kuras nav aizņemtas ar iepriekš pārdotam biļetēm. Pasažieri mazāku bagāžu 

var līdzņemt, pēc iespējas, ari autobusos. Braukšanas maksa Ls 1.10 no person. Maksa par katriem 

10 klg. Ls 0.30. J VĪLUMS. Privāttaļrunis 96474, Rīgā.


PIRMKLASĪGS APĢĒRBU NAMS 

EL Srobin, Rīgā 

JVo 19, Marijas ielā JV 2 19, 

Pērses ielas stūrī. 

Tālrunis 2-9-3-6-9. 

Piedāvā bagātīgā izvēlē: 

gliti un izturīgi nostrādātus kungu un dāmu apģērbus- 

Jaunākie fasoni. Mērenas cenas. 

Mēbeļu 

veikals 

RĪGĀ. 

Tērbatas ielā 41/43 Tāļr. 27931 

Piedāvā: Viesu, kabinetu, ēdam- un 

guļamistabu iekārtas, kā arī 

atsevišķus priekšmetus 

Apzinīgs darbs Iespējama nomaksa 

Jānis Cimze. 

Cimze bij pirmais, kas sāka nopietnu vēribu pie- 

griest latvju tautas dziesmām, sāka viņas krāt un har 

monizēt jauktiem un vīru koriem. Cimze gādāja, lai 

jaundibinātiem koriem būtu ko dziedāt, meklējot arī 

cittautu literatūrā pēc skaistākām dziesmām, gādājot 

tām latvju tulkojumus. Viņa darbam toreiz bij ļoti liela 

nozīme un Cimzes vārdam ar to radīta paliekama vieta 

latvju mūzikas vēsturē. Darbodamies kā Valkas skolo 

tāju semināra direktors, Cimze izaudzināja lielu skaitu 

labi sagatavotu ērģelnieku un diriģentu, kas sekmēja 

latvju koru spēju uzplaukšanu. 

R F i ^ l N A " Brīvības bulv. 2/4 ! 

„ r \ l _ \ a i l N M , Tāļr. 34486 


1881 

Daudzas vel nezin, 

ka Rīgā, Brīvības ielā Nr. 3, ir moderns korsctu ateljē „ANTOINETTE", kur pašu 

darbnīcas izgatavo (arī uz pasūtījumu visīsākā laikā) pēc visjaunākiem modeļiem higiēniskās 

mīkstās korsetes (bez stiebriņiem) dažādus kombinē, ārstniecības jostas, 

zeķu un krūšu turētājus. 

Sevišķu ievērību pelna šīs firmas kombinē no zīda un cita materiāla, kas, ievērojot 

visas higiēniskās prasības, tomēr teicami pieguļ un izceļ miesas formu daiļumu, 

pateicoties porainas gumijas ielaidumiem. Šie ielaidumi, neaizturot gaisa pieplūdumu 

miesai un neapgrūtinot kustības, tomēr cieši apskauj stāvu un izceļ viņa 

kontūras. Tikpat rū īgi pagatavoti un piemēroti katra individuālām prasībām visi 

pārējie firmas izstrādājumi. 

Jurjanu Andrejs. 

.lurjānu Andrejs bij viens no latvju pirmajiem aka 

dēmiski izglītotiem mūziķiem. Lai gan Jurjāns visu 

mūžu bij spiests dzīvot tālu no savas dzimtenes, ar vi 

su savu sirdi viņš vienmēr piederēja latvju tautai. Jur 

jāns bij īsts patriots un šo savu dzimtenes mīlestību 

viņš centās izteikt arī savās dziesmās. Jurjānam lieli 

nopelni kā latvju tautas dziesmu meldiju krājējam un 

kārtotājam. Šis viņa darbs paliks kā vērtīgs mantojums 

arī nākamām paaudzēm. 

_ D. Gordon, 

1 9 3 1 

Rīga, Audēju ielā 13 

Tālruņi 22674, 32895 

Vairumā Mazumā 

Briljanti, pulksteņi, zelts, sudrablietas, alpaka galda piederumi, dzintars 

Kristāla preces liela krājuma 

Pašu darbnīcas. Tīrs un apzinīgs pasūtījumu un izlabojumu izpildījums 

Jubilejas mēnesī Vispārējs cenu pazeminājums.

VII. Latvju. Vispārējo Dziesmu Svētku Albums. 13 

Visādi kapu izstrādājumi 

,„,. ^„ >».-. - -,... 

,.DILOL" un ,.TERACO" grīdas pie 

M . J A N S O N A , R Ī G Ā , 

Miera iela N° 31 

A. SpŗOSta mēbeļu darbnīca 

Merķeļu ielā Nr 19 

Dažādas POLSTERMĒBELES, kā ZĀLES, KLUB- 

GARNITURAS, DĪVĀNUS un tachtas 

var katris pasūtītājs atrast pirmklasīgu darbu no 

laba materiāla, izdev. nomaksu, bez % pieskaitīšanas 

Veļas darbnīca un sīku preču tirgotava 

I. ASS, Rīgā, 

Marijas ielā Nr. 35 Tālrunis 27983 

Lielā izvēlē kungu un dāmu veļa 

Pieņem pasūtījumus no paša materiāla, kā arī no pasū- 

Glits darbs tītāja materiāla. Lētas cenas 

Galdnieku darbnīca 

Leonids Bogdanovičs 

Rīgā, Strēlnieku ielā Ne 5. 

Pieņem pasūtījumus un izlabošanas ari uz antiku-mebelem. 

No ārzemēm a'griezusies 

ar jauniem 

ilgviļņu 

frizēšanas aparātiem 

bez elektrības, nav kaitīgi 

_ma iem un uzglabā 

frizūru J 

/ 2 

gadu, tāpat 

ir visi jaunumi šajā nozarē 

M-me Ludvig 

BRĪVĪBAS IELĀ JVu 

TĀĻR. 27438. 

14. 

Vigneru Ernests. 

A. Auns, 

ierīko 

elektriskās gaismas 

un spēka iestādes 

Kr Barona ielā Nr. 32 

(ieeja no Pērzes ielas) 


Privātadrese: 

Ciekurkalnā, 6. šķ. līnijā 

Nr. 10, dz 1. 


Vīgnērs ir viens no visvecākiem un līdz ar to arī 

visuzņēmīgākiem mūziķiem. Sākumā mācījies mūziku 

Irlavas zeminārā pie J. Bētina, vēlāk Maskavas konser 

vatorijā klavieres, ērģeles, oboj-u, kompozīciju pie Čai 

kovska. Maskavā darbojies kā mūzikas paidagogs, bet 

darbojoties Rīgā un Liepājā vada korus. Pēc tam at 

kal Maskavā, kur nodibina fonoloģisku institūtu abso 

lūtās dzirdes izveidošanā. Virsdiriģents III. un IV. 

dziesmu svētkos. Vīgnērs komponējis dažas kora 

dziesmas un harmonizējis vairākas latvju tautas dzies 

mas. Savā laikā Vigners bij plaši pazīstams kā diri 

ģents. 

D ā m ā m k l e i t a s , s v ā r k i , b l ū z e s 

vilnas zīda, etamina un citos audumo_s,_ modernos musturos 

un fasonos, liela izvelē pie 

K. GERSONS, ^raorS. 1 

u 

Dod arī uz nomaksu. 

* 6a 

- 

Dziesmu svētkiem 

piedāvā par lētām cenām 

DĀMĀM: veļu, zeķes, cimdus, zīda lakatus u. t. t. 

KUNGIEM: apakšveļu, virskrsklus, kaklasaites, zeķes u.t.t. 

M . TREIJS, Kr. Barona iela 16.


Apmeklējiet manu veikalu 

P l a š a i z v e l ē ! 

Izdevīgi maksāšanas 

noteikumi. 

un Jūs pārliecinasaties, kā ražoju un tirgū laižu vienīgi pirmklasīgas 

galdniecības un polsterētās 

MĒBELES 

Pēteris Prikulis Rīgā, 

veikals Avotu ielā Nr. 2. Tāļr. 29937; 

rūpn. Matīsa iela Nr. 32. Tāļr. 93816; 

tekošs rēķins pasta 10427. 

Emīls Dārziņš. 

Cik zināms, tad Dārziņš bij diezgan ražīgs un savā 

neilgā mūžā bij uzrakstījis diezgan daudz kompozīciju, 

starp tām dažas arī lielāka apmēra. Dārziņu vajāja 

ļauns liktenis, kuru viņam radīja slikti nenovīdīgi kolēģi. 

Dārziņam aptrūka spēki turēties pretī, tā aiziedams 

nelaikā no dzīves. Būtu Dārziņš dzīvojis 10 g. 

vēlāk, tas tā nekad nebūtu noticis. Ar Dārziņa nāvi 

aizgāja bojā ari daudzas viņa kompozīcijas. Daži zin 

stāstīt, ka neilgi pirms viņa nāves, Dārziņš pats sakūris 

istabas vidū sārtu un tur sadedzinājis veselu kaudzi 

.kompozīciju. Tur aizgāja bojā arī viņa «Vientuļā priede», 

ap kuru toreiz intriganti sacēla nepamatotu traci 

un dažas citas viņa orķestra kompozīcijas. Vēlāk liktenīgi 

pazuda arī viņa operas «Rožainās dienas» klavierizvilkums. 

Dārziņa palikušie darbi ātri tautā atraduši 

popularitāti uti nav tādu viņa kompozīciju, kas būtu 

palikušas bez ievērības. Viņa «Melancholiskais valsis» 

un dziesmas iemīļojuši visi un šīs kompozīcijas joprojām 

ir latvju koncertu greznums. 

Visizdevīgākā iepirkšanas vieta ir 

tikai pie „WAKO" 

Jo tur ir plašākā izvēle no praktiskai dsīvei_ nepieciešamām mēbelēm, arī greznuma lietas, kā: tepiķi, 

gleznas, bronza, zvērādu izstrādājumi u. tt. 

Sevišķs naudas skapju centrs 

kur Jūs atradisat vi enmēr 15—20 dažāda lieluma naudas skapjus. 

IR JAUNAS un DAUDZ LIETOTAS MANTAS KURAS JĀPĀRDOD LĒTI. 

jāpārdod lēti. Izlietojiet svētku laiku, nākat apskatīties. 

„WAKO" veikali: RlGĀ, MERĶEĻA IELĀ N° 21- - TĀLRUNIS 2-1-9-3-6. 

RĪOA, BRĪVĪBAS IELĀ N° 42, TĀLRUNIS 2-9-0-3-3.

J u s u 

VESELĪBAS ĶILA 


Tikai labi sakožļatu barību bez traucējumiem un visā 

pilnībā izmanto kuņģis. Bet ko darīt, ja zobi bojāti vai izkrituši? 

Uz to atbild zinātne ar savu jaunāko sasniegumu ar 

I 

ar kuras ' palīdzību nostiprinātie zobi, ka atsevišķie, tā arī visam 

žoklim, dod sajutu itkā tie butu ne mākslīgie, bet jūsu 

pašu zobi. 

Tāpēc no katra zobārsta prasāt tikai, 

„HEKOLITH« PROTĒZI! 

Baltische „HEKOLITH" Rīgā, Gertrūdes ielā N° 30. Tāļr.: '3-4-4-2"7. 

Jānis Zalīts. 

Zālīts nav uzrakstījis daudz, bet tas, ko viņš komponējis, 

ir un paliks uz laiku laikiem kā vērtīgi mākslas 

darbi. Zālīša darbi nav iespiesti un tāpēc tie izpildītājiem 

un interesantiem grūti pieietami. Neraugoties uz 

visu to, Zālīša kompozīcijas visur iecienītas un viņas 

klausās ar sevišķu interesi. Zālīts neraksta pēc šablona. 

Viņa kompozīcijās vienmēr atradīsim ko interesantu, 

neparastu. Zālīšam sava muzikāla valoda, savi 

Īpatnēji izteiksmes līdzekli kas stāv ļoti tuvu modernai 

gaumei. Zālīts nekad nekomponē steigā un nelielās ar 

radošā darba ātruma rekordu. Zālīts slīpē ilgi, kādēļ 

viņa kompozīcijas ir filigrāni darbi, kur nava nekā ko 

pielikt vai atņemt. Tādas pat ir viņa kritikas, kuras 

stingri stilā izturētas un slēdzienos vispusīgi pārdomātās. 

1OO°| 0 Latv. ražojumus — savā labā 1OO°| 0 

flLATVIJAS AUDUMS" 

TERBATAS IELA 18. 

l-ais speciālais latviešu tūku un zīdu veikals. 

Krājumā: Kungu uzvalku un mēteļu drānas. 

= Labākās vietējās fabrikās. 

Dāmu kostimiem TVEEDS Dāmu mēteļiem 

ZĪDS reklāmas cenas — ZĪDS

16 Vil. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums. 

1890. 1931. 

GRANĪTA RŪPNIECĪBA 

J. L Ā C I S , R Ī G Ā 

Miera ielā N q 33. Tā|r. 92848. 

NO STIKLA, 

SKĀRDA UNT.T. 

13) Alfrēds Kalniņš. 

Kalniņš ir viens no latvju ievērojamākiem un arī 

visražīgākiem komponistiem. Viņa solo dziesmu skaits 

sniedzas pāri 200, bet koru dziesmu tuvu pie 70. Bez 

tam Kalniņam laba tiesa klavierkompozīcju, daži darbi 

ērģelēm, vijolei, violončellam, lielāks skaits simfonijorķcstrim 

un 2 operas. Kalniņš savos darbos nav etnogrāfiski, 

bet intuitīvi latvisks. Sevišķi to jūtam viņa 

dziesmās, kurās izpaužas īsta latviska izjūta. Starp 

Kalniņa daudzām solo dziesmām ir darbi, kas jau tagad 

pārgājuši tautas mutē. 

Jūs neiegūsiet pilnu apmierinājumu 

no dziesmu 

svētkiem un Rīgas pilsētu 

ja Jūs nebūsiet apmeklējuši zooloģisko tirgotavu 

99 Z O O " 

m. Kalēju ielā Ka 22, Rigā. 


Lielā izvēlē: kanarijas putni, 

papagaiļi, lakstigalas, ekzotiski 

putni 

zelta zivtiņas nn visādas ekzotiskas 

zivtiņas, čūskas, bruņu rupuči. 

Putnu būrīši un akvariumi 

lielā izvēlē. 

o


Rīgā, Dzirnavu ielā Nr. 44, (Skolas ielā stūrī) Tālr. 28914. 

Lētu grāmatu antikvariāts „Universal". 

Piedāvājam grāmatas visās valodās_ un nozarēs. Lielā krājumā latu grāmatas par puscenu 

(50 šaut. gabalā). Apgādājam arī retas izpardotas grāmatas. 

Puķu nams ,.AKĀCIJA", Rīga, 

BrīVĪbaS ielā N° 4-0 Tālrunis 31831 

Augstcienībā 

H. KLEMM 

Koditoreja un kafejnīca 

J, Freiman 

RĪGĀ, Brīvības ielā Ne 1 


Ādolfs Ābele. 

Ābele pazīstams gan kā komponists, gan kā diri 

ģents. No Ābeles kompozīcijām sevišķi izcēlās viņa 

orķestra darbi, kuriem augsta mākslas vērtība. Tie 

bieži spēlēti mūsu koncertos un arvien klausītājos at 

raduši vissiltāko atbalsi. Ābele jūt orķestra stīlu un 

prot savus darbus teicami instrumentēt. Nekad neaiz 

raujas no pārmērībām, bet savus darbus veido ar gaumi 

un smalkjūtību. Arī viņa solo un koru dziesmas atrod 

daudz cienītāju. Ābeles tautas dziesmu apstrādājumos 

daudz atjautības un tās veidotas ar veiklu technisku iz 

maņu. Koriem šīs dziesmas ļoti pateicīgas un tie viņab 

labprāt mēdz dziedāt. Ābele diriģējis vairākus korus 

un simfonijorķestri un tagad ar izcilus panākumiem va 

da Latvijas universitātes studentu kori «Dziesmu vara». 

dabūjamas 

pie 

Latvijas NaotonSla 

BIBLIOTĒKA 

Taupības krasnes 

plītēs un kušetes 

Lielā izvēlē 

H. P. LUTZ 

Rīgā, 

Ģertrūdes ielā •Ns 50 

Tel. 3-0-5-0-9. 

Izpildu arī visus 

podnieku darbus


Alvīne Zalīt 

RĪGA, 

Kr. Barona ielā Nr. 25 


Korsetu un jostu speciāliste 

PIEDĀVĀJU: 

Smalkākā u. visglītākā izstrādājumā korsetes, 

gurnu turētājus, krūšu turētājus, vēdera 

saites un grūtniecības jostas pēc katra 

ārsta priekšraksta 

£ ^ S 

FRANC KALERT 

Latvju 

Oriģināl-kompozīciju sarakstu 

izsniedz par brīvi 

mūzikaliju veikals 

K. Reinholds, 

Rīgā, 

Brīvības bulv. Nr. 1 

Jēkabs Graubiņš. 

Graubiņš visvairāk ievērības izpelnījies ar saviem 

meistarīgiem tautas dziesmu apstrādājumiem. Grau 

biņš ir labs teorētiķis, kas savos darbos gudri prot vi 

sas kontrapunktiskās iespējamības. Ar kompozīcijas 

technikas palīdzību Graubiņš prot rādīt dzīvu, pulsējošu 

mūziku, kas labi skan un patīk arī klausītājiem. Viņa 

komponētās koru dziesmas un tautas dziesmu apstrā- 

cājumi ir vērtīgi ziedi latvju koru dziesmu literatūrā. 

Graubiņš jau uzrakstījis apm. pussimts koru dziesmu, 

ne mazāk kā 75 tautas dziesmu apstrādājumos, kādu 

duci solodziesmu. Vērtīgi darbi ir Graubiņa 50 latvju 

tautas dziesmu iekārtojumi klavierēm «Spēlmanītis>. 

pianistiem-iesācējiem un kompozīcijas klavierēm un vi 

jolei. 

— ;ir— Ķilramjl. Ovāli un apaļi 

I T S ^ ^ * 

r ā m j i 

" B l , ž u 

ierāmēšana 

RĪGĀ, Martas ielā N9 9 Vairuma Mazuma 

Tālrunis 2-8-7-5-7 

N. D U N J E , RĪGA, 

Marijas ielā N2 6 Tāļr. 2-8-0-0-4 

Speciāls veikals no visādām 

gultas segām un gultas veļa 

Pašu izstrādājumi 

juveners a. E. Beiermans 

RĪGĀ, SMILŠU IELĀ 1/3 Tālrunis 20784, 

Dārgakmeni, zelta un sudraba pulksteņi 

Krāsainas pusdārgakmeņu ķēdes 

Lēta un ātra izlabošana no zelta, sudraba lietām un pulksteņiem. 

Zobu laboratorija K. Maļinovski atjauno nederīgi palikušas plates 8 stundās.

VIL Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums. 19 

VISIZDEVĪGĀKI '.FOTOGRAFĒTIES 

Ateljē O. ŠVARCS, RĪGA, 

- bij. F. CIELAVA - 

Rīgā, Brīvības ielā ielā N° 8 Tālrunis 29694 

Dziesmu svētku dalībniekiem sevišķs rabats 

l |\/ļOCl©S ZUrPIclli 

i z 

€^ ļ^ļļ ļTBH^! g a a v o 

^ 

i e l ā 

izvēlē, pastāvīgi krājumā 

pēc katra mēra un visjaunākiem modeļiem. Bagātīgā 

gatavas šnites. Turpat pieņem plise darbus un pogu apvilkšanu. 

izvē 

H. LEVITANUS, Rīgā, 

as iela l\ 

Marijas Tālrunis ielā 28354 N2 37 

Jēkabs Poruks. 

Poruks kompozīcijas teoriju studējis pie prof. J. Vī 

tola Latvijas konservatorijā. Sākot ar 1929. g. Nacio 

nālās operas dramaturgs. Poruks komponējis variāci 

jas un sonāti klavierēm. Uzrakstījis pāris desmit koru 

dziesmu un labu tiesu solo dziesmu. Mīl modernas 

harmonijas un tiecās pēc izsmalcinātākiem izteiksmes 

līdzekļiem. 

Konditoreja un kafejnīca ^ TORCHIANI 

Rīgā, Tirgoņu ielā Nr. 6 Rīgā, Marijas ielā Nr. 9 

Tālruņi 32269, 20213, 34298 Ieteic_god. publikai Tālrunis 26071 

Tortes, kūkas, konfektes, tējas cepumi. Brokastu porcijas 

Tirgoņu ielā Nr. 6 — biljards, šachs, domino. 

Dāmu cepuru rūpniecība 

R i 

s% 

A v o t 

7 " ielā 5 

VAIRUMĀ EDUARDS ERMANSONS MAZUMĀ 

Firma dibināta 1921. gadā. 

Pārdod: Salma, filca, samta un t. t. dažādas cepures. Krāso un pārveido pēc 

visjaunākiem fasoniem, zem lietpratēja vadibas. Cenas zem katras konkurences.


i 

< Piedava 

< 

Par bezkonkurences cenām 

S 4.- 

Jūs daboniet pie manis 

visskaistākās ārzemes skaņu plates 

ar jaunākiem šlāgeriem, uzjautrinājumu dziesmām, maršiem, valšiem, dziedāšanas studijas un t. t. iespēlētas no 

slavenāki ejn starptautiskiem orķestriem un māksliniekiem. Bez tam piedāvāju savu lielo 

noliktavu ar jaunākam latvju skaņu platēnn Ls 3.5P 

Speciāla noliktava no visām „KRISTAI_L" platēm 

T. ŠILLINGS. Rīgā, Šķūņu ielā N9 11 

Liela izvelē no vVuba un Dixi platēm par Ls 3 un 2.50 

Jānis Cīrulis. 

Cīrulis sākumā mācās vijoli spēlēt un mācās pie 

Jēkaba Medii.ia, vēlāk Pēterpilī pie Nālbandjana, Rīgā 

pie Lucini, bet kara laikā ievainotas rokas dēļ, vijoli 

pamet. Sāk mācīties kompozīcijas teoriju pie prof. J. 

Vītola, Latvijas konservatorijā. Cīrulis līdz šim uzrak 

stījis veselu virkni kora kompozīciju un solo dziesmu. 

No viņa kora dziesmām vispopulārākā «Zili meži, zaļi 

meži», kuru dzied loti daudz. Cīrulis vadījis korus Rī 

gā un diriģējis vairākos provinces dziesmu svētkos. 

DĀMU APĢĒRBU NAMS UN VEĻAS IZGATAVOŠANA 

C. LAK, Rīgā, 

Marijas ielā IMs 33- Taļr. 29327, priv. d; 

Damu blūzes 

Dāmu kleitas 

Damu rīta kleitas 

Damu svārkus 

Damu džemperus 

| VAIRUMĀ. 

27058 

) 

Damu un kungu veļu uis. ueidu i 

Damu un kungu ķiteļus [ 

MAZUMĀ. I 

ī 

I


E. ARNAL DELI, RlGĀ 

Fabriku filiāles: Liepāja, Valmiera, Kuldīga, Pļaviņas, Daugavpilī 

piedāvā s a v u s 

mākslīgos minerālūdeņus: Jaunums* -MOLKEN" 

_. „. .' U O I U 1 U 1 1 1 Ō . no pienskibes pagatavots, 

ka Karlsbades, Fachingas, Emsera, Kissingas, 

Marienbades, Franc.-Joseph u. t. t. ā 28 sant. pudele. Svētki! dzērieni * Sol ektS 

° * 

āb 

°' U 

Destilēts ūdens a «sant litra. orangeade un Citronade 

f imfinarlOC • 

a z e u z e 

8 > citrona, dzērveņu, 

CT 

LI III li II ū li Sj u • aveņu, upeņu u. t. t. kuri sevišķi noderīgi tūristiem sava ērta iepakojuma deļ. 

Dabūjami visur. Fabrikas tālrunis 23740. 

Jānis Kalniņš. 

Jānis Kalniņš vispirms debitēja ar solo dziesmām. 

Tur izpaudās modernās tieksmes un asprātīga raksturo 

juma dzirkstis. Vēlāk dzirdam dažu viņa kora dziesmu. 

Starp tām sevišķi spilgti izcēlās' Kalniņa, «Redz, kur 

jāja divbajāri», ko mēģina dziedāt vai visi mūsu kori. 

Kalniņš komponējis arī ērģelēm, variācijas un sonāti 

klavierēm, vijolei, kamermūzikai un orķestriem. Izpil 

dot kormeistara pienākumus Nacionālā, operā, komponē 

jis mūziku lugām: «Lolitas brīnumputnis», «Iļja Mura- 

mietis»», «Rīgas ragana», «No saldenās pudeles» un ci 

tas. Pašlaik beidz komponēt operu «Lolitas brīnum 

putns», 

Mebelu rūpniecība 

A. B . R . 

Rīga, Karlmes iela Nr. 36, (sētas mājā). 

PAGATAVO VISĀDA STĪLA MĒBELES 

Kā : ēdam-, guļam-, istabas iekārtas, kabineta, zāles un buduāra iekārtas, kā ari atsevišķus 

priekšmetus: galdus, krēslus, dīvānus u t t. Cenas ļoti lētas, stipri zem konkurences, 

Lūdzu pārliecināties iekams Jūs pērkat citur. Pielaiž arī daļu nomaksas.


• • • Higiēnas 

un 

slimnieku 

kopšanas 

piederumi 

Lopkopības instrumenti. 

Bārdas naži, šķēres un t. t. Elektriska slīpētava. 

K. MARGGRAFS, 

• RĪGA, dib. 1869. g. 

• • a 

BRILLES 

pie optika 

P R ī M S 

Rīgā, Marijas ielā_ 4. 

(Elizabetes ielas stūri). 

Tālr. 26397 an Brīvības 

iela67|^9(Karlines ielas 

st.)Tāļr. 93268 pret. Vidz. 

(Aleksandra) tirgum. 

Visādas zvērādas 


Pazūtījumi un pārstrādājumi 

tiek glīti un atri 

pašu darbnīca izpildīti. 

Lētas cenas. 

Rīga, Tērbatas 

ielā JVa 1/3. 

Tālrunis 2-2 8 5-8. 

Kārlis Kažociņš. 

KUNGU IELA 16. 

Kažociņš nomira pārāk agri un nepaguva plašāk pa 

rādīt savas spējas kompozīcijā. Viņa atstātās 31 kom 

pozīcijas klavierēm sola balsij un koriem, tomēr rāda, 

ka jaunais komponists bijis ļoti apdāvināts un ka no 

viņa dienās varēja daudz ko sagaidīt. No Kažociņa 

darbiem lielu popularitāti ieguvusi viņa dziesma jauk 

tam korim, «Kā gulbji, balti padebeši iet», kuru savu 

reizi skandinājuši visi mūsu kori. Kažociņš bij arī iz 

veicīgs koru diriģents un dā b odamies toreiz Rīgas jau 

nā teātrī kā kora vadītājs, ar to bieži koncertēja Rīgā 

un provincē. 

J. F. Grempler, 

dib. 1884. g. 

RĪGĀ, L. Kalgju ielā 28 

Piedāvā pa zolīdām cenām: 

labus kabatas, virtuves un ķēķa"nažus. Skūtamie naži 

un asmeņi- (Šķēres, manikira piederumi u. t. t- 

Slīpēšana uri 'izlabošana tiek lēti un ātri izdarīta 

juveiiejg f. W. Windisch 

RĪGA, TEATŖA IELĀ Nr. 1 

PAŠU DARBNĪCA 

Pērk DĀRGAKMEŅUS ZELTU 

un SUDRABU' 

Zobu laboratorija K. Maļinovski atjauno nederīgi palikušas plates S stundās.


Konfekšu un šokolādes fabrīka 

„ENGELHARDTSHOF" 

Labas, Ietas, svaigas, veselīgas 

Bērniem: H Gardēžiem: 

krējuma konfektes | šokolādes un vis. konfektes 

Noliktava. Rīgā, Tirgoņu ielā Nr. S 


Valdemārs Ozoliņš. 

Ozoliņš studējis mūziku Pēterpils, Maskavas un 

Latvijas valsts konservatorijā. Mācījies ērģeles un 

kompozīcijas teoriju. Uzrakstījis vairāk kā pussimts 

koru dziesmu, kādu pusduci solo dziesmu, dažas kla 

vieru skices un «Valsi» orķestrim. Izdevis vairākus 

dziesmu krājumus skolām un jauktiem koriem. Ozo 

liņš savos darbos nemēdz daudz meklēt pēc tēchniskām 

gudrībām. Raksta vienkārši, vairāk dziedājuma melo 

disku līniju. Ozoliņa darbos daudz vienkāršas sirs 

nības. 

UZMANĪBU! 

Pirmklasīgs kungu un dāmu apģērbu nams 

Rīgā, Marijas ielā Nr. 26. Tālr. 2-9-2-1-7. 

UZMANĪBU! 

J. K ACS, 

Piedāvā: gatavus kungu un dāmu uzvalkus, mēteļus un lietus mēteļus no vislabākām drānām par 

vislētākām cenām. Vairumā un mazumā. _ Glīts unizturīgs darbs. Jaunākie fasoni. Liela izvelē no 

dažādam adām. Ludzu pārliecināties. 

Bernu apģērbi 

LIELĀ IZVĒLE: 

KLEITAS, KOSTĪMI «» MĒTEĻI 

BĒRNIEM no 1—17 gad, 

L. LIBMAN, Brīvības ielā 14 

MANUFAKTŪRAS PREČU TIRGOTAVA 

H. KOCIŅŠ un K. KRAST1ŅŠ, 

RĪGĀ, KR. BARONA IELĀ Nr. 32. Tālrunis 27940 

Bagātīga izvelē: zīda , vilnas _ un kokvilnas 

audumi. Dažādas oderu drānas, baltaudekli, 

logu priekškari, gultas segas, kapoks, 

kungu un dāmu veļa u t. t.


Bagāta izvelē elegantas 

kleitas, 

blūzes, 

svārki, 

rīta Kleitas 

un t. t. 

Dāmu apģērbu nams 

B. FRĪDMANS, 

dib- 1906. g- 

RĪGĀ, KR. BARONA (Suvorova) IELA 14 

TĀLRUNIS 2-6-0-9-7 

G 

Damu un kungu veļa 

Lielā izvēlē no virskrekliem, kakla saitēm un 

kungu platmalēm. 

ļVīfJMpr Rīgā, Marijasielāl4. Tāļr._ 32401. 

• i V l C l i C I j Tiek uzņemti pasūtījumi pecmēra. 

Sudraba kaltuve, gravēšanas 

:-: un emaljēšanas darbnīca :-: 

J. BETIŅS, 

(Senāk 0._NEILĀNDS) 

RĪGĀ, M. KALĒJU IELA Nr. 16 

Pasūtījumi vairuma un mazumā 

Augļi. 

A. BrinfeSds 

Augļi. 

Centrāltirgus 

pav. Nr. 9 

Vairumā pērk un pārdod visu šķirņu augļus un 

_ ogas, kā arī pieņem pārdošana uz komisiju. 


Spec. veikals elegantam bērnu gardeiobēm 

no 1 — 18 g 

Liela izvēle par lētām cenām 

C. NEMOITIŅ, 

Kr. Barona ielā 32. Tā\. 26391. 

Lūdzu publiku pārliecināties. 

Paula Licite. 

Līcīte studējusi kompozīciju pie prof. J. Vītola 

Latvijas valsts konservatorijā. Darbojas kā kora dzie 

dāšanas pasniedzēja Rīgas skolās. Komponējusi lielāku 

skaitu solodziesmu klavieru un orķestra pavadījumā. 

Rakstījusi arī vijolei, violončellam, klavierēm, kvarte 

tam, trio, dažus orķestra darbus. Jau ilgāku laiku kom 

ponē kādu operu. 

cepuru 

UN 

modes preču tirgotava 

Pastāvīgi pēdējie jaunumi 

Vairumā. Mazumā 

A. MARKOV 

Blaumaņa ielā JMs 16/18. Tālr. 2-6 0-0-3. 

(Blakus „Konzums").

9cataaanaaaaaaaaaar.t3af:aa{saaūaf3anaaaa9 

Dāmu frizēšanas zalons 

„Regina" 


n. O. Passern 

Bastēja laukumā 8- Tāļr. 21765 

Specialitāte: 

c Matu griešana. Frizešana. Nagu kopšana. 

C Matu krāsošana. Aukstā ondulacija. 

Izturīgi viļņojumi (Dauervvellen) u. 1.1. 

ecjoooocJocjDCJCJCiooaaacJcacjecocJocjooaocic am 

Ēdienu veikals 

K. Zālīte, 

Rīgā, 

Blaumaņa ielā Nr 9 

* 

Pusdienas :•: Vakariņas. 

Ēdienu veikals 

TTTTTTTTTTTTTTTTTTTTTTTTTTTTTTT* 

I "V 

ļ A . Somas 

Rīgā, 

Blaumaņa iela 12 


SHtl un auksti ēdieni 

Garšīgas 

pusdienas un 

vakariņas 

no pirmkl. produktiem. 

Atis Kauliņš. 

Kauliņš ilgus gadus strādā Jelgavā, gan kā dziedā 

šanas skolotājs, gan kora diriģents. Vairākus gadus 

vadījis «Liras» koru ar kuru sarīkojis daudz mākslas zi 

ņā vērtīgu koncertu. 1906. g. Kauliņš izdod žurnālu 

«Mūzikas druva», kuram ziedo daudz laika un arī ma 

teriālus līdzekļus, kas turpina iznākt 2 gadus. Daudz 

strādājis mūzikas paidagoģisko jautājumu noskaidroša 

nā. Iekārtojis koriem vairākas tautas dziesmas un 

«romantisku tautas operu» — «Senlatviešu svētki». 

DAMU un KUNGU CEPURU FABRĪKA 

A. KOTELLO, Rīgā, 

• AVOTU IELA N2 23-a. Tālrunis 29191 

Piedāvā lielā izvēlē: dāmu, kungu, skolēnu un sporta cepures 

VAIRUMĀ. MAZUMĀ. 

Vairumā tirdzniecība un kantoris: LIELA ĶĒNIŅU IELA 39. TĀLRUNIS 2-3-0-1-3. 

Lielā izvēlē dāmu cepures, modeļcepures un visi piederumi modistēm. 

Sesonas jaunumi! Sesonas jaunumi!


Foto-atelje Mirdza Zarriņs 

Valdemāra ielā 33, dz. 10-a. £arbd. 11 6. 

Tālr. 29053. Svetd. 12-4. 

I. K. ISRAELITANS un DELS g 

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ n ap—i • Rīsa, L. Kaleiu ielā Jsl» 66 

' T * . aseso. 

Uzņemamies pilnīgi modernu DZIRNAVU IERĪKOŠANU un piedāvājam: valču krēslus, plansijātājus, 

lobāmās mašīnas, ČEHOSLOVAKIJAS AUTOMĀTISKOS GRŪBU GANĢU3 „MARS" Kaspara patentē 

maļamos akmeņus, akmeņu izlejamo materiālu un visādas dzensiksnas. 

L POK, Rīgā, 

8 Marijas ielā 8 

BERNU APĢĒRBU 

_VEIKALS_ 

Lēti un glīti 

Straumes Jānis. 

Straumes Jānis darbojas kā komponists, mūzikas 

rakstnieks" un diriģents. Viņa «Ūdens meita» bij uzņem 

to trešo vispārējo dziesmu svētku programmā un 

Straume tur uzstājās arī kā virsdiriģents. Straume il 

gus gadus vadijis Rīgā Pēterburgas Ārrīgas dziedāša 

nas biedrības un Jelgavas «Liras» korus. Vēlākos ga 

dos nodarbojās ar mūzikas rakstniecību un kādu laiku 

skaitās par «Mūzikas nedējas» redaktoru. Uzrakstījis 

divas grāmatas par latvju skaņu māksliniekiem. 

Kas veļas vilcienu sarakstu, kurā vieglivar atrastokatru 

meklējamo vilcienu, tam jāpieprasa sarakstu Iznākošo izdevnieciba 

„ARGUS", ar lokomotīves nobildējumu. 

Zobu laboratorija K. Maļinovski, Rīga, Terbatas iela 18, taļr. 27477.

VII. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums. 

A. WITT, RĪGA, 

LIELA MONĒTU IELA 4. 

Rokdarbu musturi lielā izvēlē, 

gatavi rokdarbi, uz drēbi zīmēti 

, musturi 

Pasūtījumi tiek akurāti izpildīti 

D. M. C. diegi. zīdi. vilna u. t. t. 

Dažādas zirgu lietas 

izbraucamās, darba 

un jājamās 

lielā izvēlē piedāvā 

A. SIBORKOVS, 

RĪGA, Ķemerejas ielā Ni 9 

TĀLRUNIS 3-3-3-3-3 

Kā ari dabūjami dažādi 

brezenti 

Spec. darbnīca ātrai zirgulietu 

izlabošanai 

Krāsojiet pašas mājas visu kas krāsojams 

un pārkrāsojams ar vislaPākām 

drēbju krāsām paciņās 

(~\ r 

7(^\] 7fī p" 

u n 

lietojiet vislabākos 

V>Z^WLi£-ilL.I_< v eļ a s zilumus maisiņos 

un tabletēs. „OZOLZĪĻE" dabūjami visur. 

Fabrika RĪGĀ, DZIRNAVU IELĀ 115 

FOTO-APARATUS 

kā arī visus fotogrāfijas PIEDERU 

MUS par mērenam cenām 

FOTO-SPECI ALVEI KALĀ 

O T T O D R A U D Z I Ņ 

R ī g a , L . Ķ ē n i ņ u i e l a 3 . 

(blakus pilsētas valdei) 

TIRDZNIECĪBAS AKCIJU SABIEDRĪBA 

N A C I O N A L K O N T R O L K A S E 

Rīgā, Vainu ielā M 2 

Tālruni: 2-3-8-8-2. Telegr. adie še: „NAEARE CO " 

2-3-3-8-2. 

1 

1

Satura rādītājs. 

Lapp. 

Latvijas valsts prezidents Alberts Kviesis 27 

Prof. J. Vitols 28 

Prot. J. Vītola „Atmiņas" • 28 

Rīgas skats no Daugavas 29 

7. visp. dziesmu svētku goda kuratorija 30 

Virsdiriģents prof. P. Josuus 30 

E. Melngaiļa „Kur koŗadziesmas košums" 31 

7. visp- dziesmu svētku padome 32 

J- Zālīša Dziesmu svētku loma senāk un tagad 32 

Latvijas Nacionālā opera 33 

Virsdiriģents T. Reiters 34 

E. Brusubārda Agrākie visp. dziesmu svētki 34 

J. Kupla 7. Latvju visp. dziesmu svētki 39 

E. Brusubārda Latvju mūzika pēdējos 10 gados 41 

E- Brusubārda Latvju izpildošie mākslinieki 44 

E. Brusubārda Latvju dziedoņi 51 

Latvijas valsts konservatorija ' 57 

Latvju komponisti 9


Latvijas valsts prezidents, septīto vispārējo latvju dziesmu svētku 

goda kuratorijas priekšsēdētājs — Alberts Kviesis. 

Latvijas valsts galva — Alberts Kviesis, 

atklātībā pazīstams kā ievērojams politisks 

darbinieks, kura nopelni ir lieli mūsu valsts izveidošanas 

darbā. Kam gadījies tuvāk pazīt 

mūsu valsts prezidentu, tas zinās, ka Kviesis 

if liels mūzikas draugs, ka viņam mūzika ir 

sirdslieta. Nav noslēpums, ka savā laikā tagadēdējais 

prezidents nevien daudz interesējies 

par dziedāšanu, bet arī pats cītīgi_ studējis solo 

dziedāšanu. Kviesis bij arī vairāk gadus par 

Nacionālās operas direktoru un šinī amatā izrādīja 

lielu interesi par latvju skaņu mākslu. 

Arī tagad, kad Kviesis apkrauts ar daudziem 

valsts pienākumiem, mūsu prezidents prot atlicināt 

laiku, la. noklausītos Nacionālās operas 

izrādēs. To visu apzinoties ir sevišķs prieks, 

redzēt Kviesi septīto dziesmu svētku, goda 

kuratorijas priekšgalā. 

Rīgas pils tagad palikusi par Latvijas valsts 

prezidenta dzīves vietu. Tur notika septīto 

dziesmu svētku goda kuratorijas apspriede. 

Tur atrodas ari Latvijas valsts vēsturiskietnogrāfiskais 

muzejs, kur glabājas ļoti vēr 

Rīgas pils. 

tīgi, uz Latvijas tautu un viņas vēsturi attiecošies 

materiāli. Muzejs ir katru dienu, izņemot 

pirmdienas, atvērts publikai no pīkst. 10 līdz 3; 

svētdienās to slēdz divas stundas agrāk. Bez 

tam pilī atrodas arī Valsts mākslas muzejs, 

kur novietoti lielāks daudzums latvju mākslinieku 

gleznu un skulptūru. Šo mākslas darbu 

skaits, kur reprezentēti visvecākie un jaunākā 

laika mākslinieki, ar katru gadu top bagātāks 

un interesantāks. Muzejs atvērts tādā pat 

laikā, kā vēsturiski etnogrāfiskā krātuve. Bez 

minētiem muzejiem pilī atrodas arī Valsts archīvs, 

kur glabājas sendienu liecinieki un Latvijas 

tapšanas laika dokumenti. Pilī pirmskara 

dienās dzīvoja gubernators, kas ar savu 

smago dzelzs roku nomāca mūsu dzimteni. 

Tagad tur atrodas Latvijas pirmais pilsonis, 

visas tautas izredzētais prezidents. 

27

28 VII. Latvju Vispārējo Dziesmu' Svētku Albums. 

Prof. J. Vītola. 

Prof. Jozefs Vītols, dziesmu svētku rīcības komitejas 

priekšsēdētājs. 

Piekto reizi redzu vispārējos dziesmusvētkus tuvojamies; 

piekto reizi man lemts novērot kā tie top 

kā izveidojas, kādas iezīmes tie atstāj tautā. Gan biju 

klausītājs arī jau otrajos svētkos; bet manī tur gūtie 

iespaidi ātri izbālēja — gan tamdēļ, ka tanīs gados vēl 

nepratu ne muzikāli, ne sabiedriski skaidri domāt. Redzēju 

ļaudis pulcējamies, dzirdēju dziesmas skanam — 

tālākas kombinācijas ap visu to vēl nepinās manā bērna 

galvā. Pavisam citādi trešajos svētkos: šeit jutu 

neapvaldāmi uzliesmojam tās svētās ugunis, kurās 

kaldināja garīgos ieročus, kas galu galā mūsu tēviju 

atsvabināja no gadusimtiem svešas aizbildniecības. Muzikāli 

raksturoja šos trešos svētkus galvenais Jurjāna 

jaunais ģēnijs, Vīgnera straujais temperaments; tā ticībā 

uz sevi un uz saviem uzdevumiem, ko šie vadoņi 

prata iedvest viņu vadītājām masām. Pati dziesma, 

impozantais gājiens, staltā svētku ēka — sirmā Rīga 

tādu pirmo reizi redzēja savos mūros... Bet ne mazāks 

man šķita iespaids no citas puses — no mūsu vadošiem 

politiķiem un literātiem, ko pulcēja tanīs pašās 

dienās noturētās Zinību komisijas vasaras sapulces. 

Nekad vēlāk vairs neesmu dzirdējis tik strauji, tik aizraujoši 

runājam kā svētku mielastā no Grosvalda, no 

Dīriķa, bet galvenais — no «vācieša» Vēbera — varbūt 

tanīs laikos ticīgākā no ticīgajiem latviešiem. Man 

Atmiņas. 

Prof. Vītols ir latvju visizcilākais skanu mākslinieks, 

kura slavas vaiņagotais vārds tālu pazīstams 

visā kulturēlā pasaulē. Latvju dziesmu svētku rīcības 

komiteja var justies pagodināta, ka viņas priekšgalā 

atrodas tāds ievērojams komponists. Prof. Vītolam 

mūzikas jautājumos tic visa latvju tauta, jo viņš šinī 

ziņā ir mūsu lielākā autoritāte. Tāpēc dabīgi, ka strīdīgos 

jautājumos kori, latvju skaņu mākslas pasaule un 

sabiedrība, nostājas prof. Vītola pusē. Kā stingrs mūziķis, 

kas nepazīst atkāpšanos no saviem spraustiem 

mērķiem, prof. Vītols uzvarēja savu pretinieku nevietā 

uzsākto cīņu. Ja septīto latvju vispārējo dziesmu 

svētku priekšgalā nostājas tik liela mūzikas autoritāte 

kā prof. Vītols, tad mums ir droša garantija, ka lielie 

tautas svētki izdosies īsti spīdoši. 

likās katrs viņa vārds ugunis no akmeņa šķilām, katram 

teikumam mobilizējam veselu pulku jaunu cīnītāju 

par latvietību. Un šie cīņu biedri plūda no visām 

malām, tāpat kā trešo svētku sarīkojums bija visas tautas 

goda lieta. No rīkotājiem bija tikai visai niecīga 

sauja mūziķu, tajos ieskaitot arī izglītotos diletantus 

Zīli, Bētiņu; visu komplicēto rupjo darbu veica brīvprātīgie, 

veica ar nesavtību un pašaizliedzību, kas šodien 

šķietam aizgājuši teiku valstī; ar vienprātību, ko 

sen jau velti meklējām latvju starpā — — — Saviļņojums 

tautā ar šiem svētkiem bija sasniedzis savu kulminācijas 

punktu, iespaids visilgāk paliekošs; turpmākajos 

svētkos tas vairs nevarēja pieaugt — iemeslu 

dēļ, par kuriem būs vēlāk jārunā. 

Ceturtajos svētkos —. Jelgavā — izceļas galvenais 

Čakstes tēva gaišais tēls. Ap viņu kā vadošu politiķi 

pulcējās visa Kurzeme; bet neskatoties uz neērtībām, 

savienotām ar svētku sarīkojumu mazpilsētā, dziedātāji 

pieplūda no visām Latvijas malām. Čakste bija nenogurstošs, 

pilns svētas pārliecības un nesavaldāma optimisma, 

ko svētku mākslas sasniegumi pilnīgi attaisnoja. 

Bet lietus, kas pa visām svētku dienām nepārtraukti 

gāzās no debesīm, arī ar to savienotā materiālā neveiksme, 

galu galā manāmi atvēsināja svētku sajūsmu 

— apstāklis, kas gan svētku dvēselei, Cakstem, vairāk


ķērās pie sirds nekā prāvais zaudējums, ko viņš sedza, 

ne ļauna vārda neteikdams. No šo svētku ieguvuma 

stipri mantoja turpmākie Kurzemes brīvlaišanas svētki; 

kori un orķestri bija apraduši pulcēties mazajā hercogu 

pilsētiņā, dziesma tur neapklusa daudz gadus no vietas 

—• un dziesma un tautas apziņa ar laiku bija tapusi 

par patiesiem sinonīmiem. 

Piektie svētki jau notika zem manāmi citas zvaigz-. 

nes. Pēterpilī, tanīs senajos laikos, bija kāds bagāts 

latvietis, kas zināmās dienās teica savam kučieram: 

Jāni, šodien tu nesēdies uz bukas, bet pie manis vāģos 

iekšā: mēs braucam uz «Palme», uz latviešu biedrību. 

Žēl, ka esmu aizmirsis šā goda vīra vārdu; vēsturei 

vajadzētu to uzglabāt. — Trešajos, pat vēl ceturtajos 

svētkos vēl nebija ne kunga, ne kalpa — sapratās 

latvietis ar latvieti. Piektajos svētkos vairs nē; bija 

Latvijā jau sākusies iekšējā šķiru politika, dalot zemi 

divos lēģeros — labajos un kreisajos, kas savā starpā 

vairs nespēja sadziedaties. Tas izpaudās vispirms dziedātāju 

skaitā, kas salīdzinājot ar diviem iepriekšējiem 

svētkiem, stipri sašļuka; izpaudās tas arī svētku noslēgumā, 

kad, pēc stipriem traucējumiem kopmielastā, 

runās no tribīnes pacilātības vietā atskanēja nesaprātība, 

sīkumība, maziskums dažnedažādākos variantos. 

Kur bija palicis, cik ātri bija aizmirsts trešo svētku 

entuziasms — — — Bet neapšaubāmi pozitīvu ieguvumu 

deva šie svētki mākslas ziņā. Repertuārs bija 

Rīga pieskaitāma vecākām pilsētām Eiropā. Viņa 

pazīstama ar savu vispusējo kultūru un mākslas tradīcijām. 

Agrākos laikos Rīgā darbojušies tādi slaveni 

diriģenti, kā Richards Vāgners, Otto Loze, Bruno Valters, 

vēlākā laikā Georgs Šnēfogts un Emīls Kupers. 

Savā laikā no Rīgas nākuši trīs lieli dziedoņi: Jadlovkers, 

Joerns un Švarcs, kuru slavenie vārdi bij plaši 

Rīgas skals no Daugavas. 

atsvaidzināts, ievērotas tikkai tikdaudz svešvalodas 

dziesmas, cik to prasījp oficiālie noteikumi. Tie svētki 

tika arī pirmo reizi sagatavoti iepriekšējos rajonu mēģinājumos; 

gan ne tādā mērā kā mūsu tagadējos svētkos, 

bet tomēr tiktāl, ka kopmēģinājumi uz svētku 

estrādes prasīja samērā loti maz laika un pūles, dodot 

vairāk nekā tikai apmierinošus rezultātus. Tomēr no 

šiem svētkiem šķīrāmies baigu jautājumu uz lūpām: 

kad atkal piedzīvosim vispārējus dziesmusvētkus? 

Un mēs tos piedzīvojām. Gan cena tiem bija neatlīdzināma, 

nežēlīga: mēs tos iekarojām —•• ar zobenu 

un ar asarām, posts un drupas likās to pirmais ievadījums: 

bet mēs nebūtu latvieši, ja būtu ļāvuši šinī 

šausmu laikā mirt mūsu dziesmai. Tā atskanēja itkā 

jaunā pasaulē: sākumā nedroša, vēl ticībā uz sevi nepaļaudamas; 

tad skaļāk — skaļāk —• līdz visu un visus 

no jauna aizrāva sev līdz. Es teiktu: ka trešajos dziesmusvētkos, 

svētītās piemiņas dziesmusvētkos. Glabāsim, 

sargāsim tagad mūsu jauniekaŗoto, dārgo mantu; 

gādāsim par to, lai šo mantu no jauna nesadrupina sīkmanība, 

maziskums — tāpat kā piektajos dziesmusvētkos. 

Brīnumvara slēpjas mūsu vienotā dziesmā. «Ein 

politisch Lied — ein garstig Lied». Ja gan. Bet vai 

tad politiskā dziesma patiesi tagad būtu mūsu vienīgā? 

Klausāties kā mūsu senči dziedājuši, pie vistīrākā, visdzestrākā 

avota. — Latvji, atdzimstat latvju dziesmā! 

J. Wihtols. 

pazīstami visā Vakareiropā un Amerikā. Rīgā veidojusies 

arī latvju mūzikas dzīve. No septiņiem latvju 

vispārējiem dziesmu svētkiem, seši notikuši Rīgā, kas 

ap sevi pulcināja korus no visām Latvijas malām. Rīgā 

koncentrēta visa latvju mūzikas . dzīve un še notiek 

lielā latvju mākslas diena — mūsu septītie vispārējie 

dziesmu svētki. 

Zobu laboratorija K. Maļinovski, Rīga, Terbatas iela 18, taļr. 27477, 

29

30 


7. visp. dziesmu svētku goda kuratorija. 

No kreisās uz labo sēd: Saeimas izglītības kommi- Argals. «Jaunāko Ziņu» šefredaktors A. Benjamiņš, 

sijas priekšsēdētājs L. Ausējs, kara ministrs E. Lai- Saeimas sekretārs J. Breikšs, Jelgavas latviešu biednmiņš, 

Rīgas latviešu biedrības priekšnieks A. Krast- bas priekšnieks Dr. Bīskaps. _ Otra rinda no kreisaskalns 

Saeimas deputāts A. Bergs, Ventspils mācītājs komponists E. Melngailis, zvērināts advokāts A. Ķe- 

T Grīnbergs, konservatorijas rektors prof. .1. Vītols, niņš, prof. P. Jozuus, Nac. operas direktors T. Reiters, 

Latvijas valsts prezidents A. Kviesis, izglītības ministrs komponists J. Zalīts, dziesmusvetku rīcības komitejas 

E Ziemelis, dziesmusvetku rīcības komitejas loc. A. loceklis J. Kuplis, valsts prezidenta sekretārs Grandaus. 

Virsdiriģents prof. Pauls Josuus. 

Jozuus šos pienākumus izpildījis arī piektos un sestos 

vispārējos latvju dziesmu svētkos. Ar savu olimpisko 

mieru Jozuus prot dziedātājus stingri turēt savā 

vatā un panākt visu, ko vien vēlas, izpildāmo dziesmu 

priekšnesumā. Jozuusam savi īpatnēji paņēmieni kora 

intonācijas noskaņošanā un viņa absolūtā dzirde tam 

no liela svara šinī ziņā. Kā ilggadīgs dažādu biedrību 

kora diriģents un Nacionālās operas kormeistars, Jozuus 

labi pazīst visas kora iespējamības un īstā laikā 

prot novērst varbūtējās nejaušības.

Vil. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums. 3\ 

Virsdiriģents Emīls Melngailis. 

Melngailis jau iepriekšējos svētkos ar labām sekmēm 

vadīja lielo apvienoto kori. Kora lietās Melngailim 

bagātīgi piedzīvojumi, ko dažkārt mums rādījuši 

viņa paša daudzie kora koncerti. Melngaili augsti cienām 

ka latvisku komponistu, kas savās daudzās kora 

dziesmas un latvju tautas dziesmu apstrādājumos, starp 

latvju komponistiem, vistuvāk piegājis latvju tautas 

dzjesmu garam. Melngailis šinī ziņā radījis skolu un 

musu jauno komponistu darbos vērojami zināmi Melngaila 

paņēmieni. 

E. Melngailis. 

Kur koŗadziesmas košums. 

Sadziedami, nu māsiņas! 

Lai līkst visi mežugali! 

Nāk brālīši koklēdami 

Caur ābeļu birstaliņu. 

Ka mūsu senatne ir cienījusi pulkā dziedāšanu, tur 

šaubu nav. Ir teikts vienviet tā: Dziedam divi, dziedam 

divi, Neiet šurpu, neiet turpu: Dzied lielā pulciņā, 

Tad derēti piederēja. Arī skolotas balss metāla 

skaņa ir bijusi labi zināma senus laikus. Aili, tavu 

skalu balsi. Kā no viena alvu lietu! No šī spožuma 

pa stariņam vēl atlicies vienā, otrā posmiņā. Tā dziesmu 

teicējas ar piedzīvojumiem lieto zināmu balsskolu, 

prot veidot skalu toni, kam neseko ātrs nogurums. 

Mūsu koradziesmai. kā izkoptai mūzikas nozarei, 

gan ciešs sakars ar senām prasmēm pēc tā celtnieciskā 

meta, kuru dod komponists, bet atskaņojums nekādu 

līdzteku pēdu ar senatnes gaitām nerāda. Arī dziesmu 

svetku lieta tik jauna» ka pirmo svētku dziedātāju sarakstā 

ir atronams arī mans tēvs, tas ir tā paaudze, 

pie kuras pieder Vīgneru Ernests. Ceram, ka svētku 

gājienā būs godavieta vēl dzīviem pirmo svētku dalībniekiem, 

kā Dreibergam. Kora dziedāšanu kā sabiedriskas 

dzīves parādību, esam paņēmuši līdzi citām ierašām, 

no vāciešiem, ar vienu savādību, ka neesam 

pratuši radīt vīrukorus, kuru skaits pie vāciem, arī 

zviedriem, ir pārsvarā. Pat vēl tāda izšķiroša iezīme 

pašā vīrukoru dziesmā pie mums manāma, ka neretais 

«Auftakts», kas rāda radniecību ar vācu «Liedertafelu» 

iejūtu. Stokholmā jauktu koru dziesmusvētkos dzied 

5000 balsu, bet vīrukoru svētkos pie 8000. 

Vērojot mūsu koradziedāšanas jaunību, neaizmirstot 

arī, ka latviešiem, kas savā vairumā ir luterticīgi, 

trūkst tā baznīcas koru daiļuma, kas krievus, itāliešus, 

no bērnības uz labāku uztveri ierosina, jāatzīst, ka koŗadziesmas 

atskaņojums jau ir sasniedzis augstu gatavību. 

Protams, tā nav viscaur vienāda. Ir mums tādi 

novadi, kas vēl nekādus dziesmusvētkus nav līdz baudījuši. 

Tomēr arī šo jaunatnākušo bāriņu starpā gadās 

dūšīgi talcinieki dziesmusvetku lietai. Nav tīkami saukt 

skalus vārdus. Kurzemē, piemēram, valda tāda dažādība, 

pretim veciem Ventspils koriem ar sparīgu 

centību, pa mazām pilsētām šur tur bij jārīko papildmēģinājumi 

ārpus kārtējiem. 

Pašā Rīgā jau dzied labi gan. Piedalās šoreiz ari 

visi labākie kori. Bet lai īsti visus dziedātājus saņemtu 

kopā vienvietus, lai izdarītu kārtīgu kontroli, 

trūkst pienācīgas plašas telpas. Visi šie mēģinājumi 

prasījuši lielu naudaslīdzeklu telpu īrēm, šveicariem 

par drēbju glabāšanu. Lēta vieta ir bijusi tikai 1. valsts 

vidusskola. Bet citur dārgiem sulaiņiem vai šveicariem 

ir maksāts ragā. Ģildē, piemēram, par darbadienas 

vakaru īre Ls 60, par garderobi Ls 60, kopā 

Ls 120 par katru mēģinājumu. Pate koradziesma kā 

kompozicija, pie mums ir nostājusēs ievērojamā augstumā. 

Jau vecākā paaudze, pie kuras skaitos arī es, 

nebij vairijusēs no sarežģīta darinājuma pašā pinumā. 

Bet vēlākie, atraduši harmonijas vienkāršību jau gandrīz 

izsmeltu, meklē galveno glābiņu kontrapunktiskā 

krāšņumā. Tāpēc koriem, kas ko vieglu gribētu dziedāt, 

šo svētku programma ir sen par grūtu, par tālu. 

Bet lielos tautassvētkos, uz kuriem aicina svešiniekus, 

pirmā loma nākotnē ierādāma vidēja grūtuma tautasdziesmai. 

Tā izteic latvisko izjūtu visskaidrāk. Tur 

gul atslēga, ko svešinieks meklē, lai izprastu mūsu īpatnēju 

vērienu. Šie senie balsi ir bieži visai smalki darināti. 

Tas ietērps, kuru mēs devuši, varbūt ir tikkai 

vāja atspulga no senatnes godības. 

Mēreni viegla programma, vairumā populāra pēc 

ieskaņas, bet līdztekus pamatīgs, atbildīgs iestudējums 

ar nevainojamu noskaņotību, lai būtu galvenās līnijas 

kā veidot nākamos svētkus. Kaut man arī par tagadējiem 

nav baiļu. Tikdaudz ir ielikts darba. Dižas sekmes 

to vaiņagos arī šoreiz. 

Zobu laboratorija K. Maļinovski atjauno nederīgi palikušas plates 8 stundas.

32 

VII. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums 

Septīto vispārējo dziesmusvētku padome — rīcības komiteja. 

Pirmā rindā no kreisās: zvērināts advokāts A. 

Ķēniņš, prof. J. Jurjāns, prezidiju konventa viru koru 

pārstāvis L. Deučs, «Dainas» kora pārstāvis N. Dakers, 

Nac. operas direktors T. Reiters, Latvijas valsts konservatorijas 

rektors prof. J. Vītols, agrāko dziesmu 

svētku darbinieks A. Ārgals, prof. P. Jozuus, dziedāšanas 

biedrības «Beverinas dziedonis» priekšsēdētājs A. 

Rode, Rēzeknes tautas nama biedrības priekšnieks, 

Saeimas deputāts J. Trasuns. Otrā rindā no kreisās: 

Jānis Zalīts. 

Cēsu viesīgās biedrības diriģents V. Bišers, komponists 

V. Ozoliņš, mākslinieks J. Mādernieks, Reitera kora 

pārstāvis J. Pamiljcns, Nac. operas kormeistars T. 

Kalniņš, 3. pilsētas ģimnāzijas kora diriģents A. Šillers, 

Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības pārstāvis A. 

Lagzda,- arehitekts A. Birzenieks, komponists J. Graubiņš, 

komponists J. Cīrulis, komponists A. Ābele, Latviešu 

jaunatnes savienības priekšnieks J. Kuplis. 

Dziesmu svētku loma senāk un tagad. 

Tos garos, grūtos gadu simteņus, kad latvju zemē 

kungoja sveši ļaudis ar svešiem, savtīgiem centieniem, 

kad smagā kalpībā gura tautas fiziskie un garīgie spēki, 

kad dienas nāca un gāja smagās darba gaitās un tikai 

nakts nesa miera un atpūtas stundas, kad dziļa nebrīves 

tumsa nomāca visu mūsu zemi, tos garos, grūtos 

gadu simteņus pieminēsim ar bijību mēs, tagadnes lielo 

laika maiņu liecinieki, mēs — brīves aplaimotie. Šis 

tautas piemeklējumu un pazemojumu laiks nu nogrimis 

pagātnē. Mūsu zeme ir brīva, mūsu zeme ir valsts, 

mēs paši veidojam savu dzīvi, savus likteņus. 

Bet, kas bija tas spēks, kas mūs virzīja pretim 

šim piepildījumam, kas mūs spārnoja, cēla, nesa pāri 

visu nedienu tumsai šai gaismas un brīvības ērā? Kā 

saglabājām savus senos dailes tikumus, ētiskās īpašī 

bas, dziesmas dzeju, valodu? Atbilde tam visam: tautas 

dzīvais, pārveidības augošais gars, nemirstīgā dvēsele. 

Vai tai tautai, kas gribētu dzīvot bez gara un 

daiļuma. 

Senie latvji kā to liecina mūsu dainu bagātības, 

gara un daiļuma pasaulei bijuši uzticīgi arvien. Arī 

visgrūtākajos svešās virskundzības laikos, kad pacietīgi 

bija jānes verdzības važas. Tikai dažas audzes 

mūs šķir no šī laika. Kad Eiropas absolūtisma ēkā 

sāka parādīties plaisas, kad arī jau pašas tautas sāka 

prasīt plašākas brīvības, līdzlemšanas tiesības valsts 

dzīvē, tad arī latvju zemē pacēlās pirmās balsis par 

tautas gara atmodu. Sākās mūsu atmodas laikmets. 

Tauta sāka apzināties savas tiesības un savus uzdevumus. 

Liela patriotiski virzoša un kulturāla nozīme šai


laikā mūsu pirmajiem un tālākajiem dziesmusvētkieni. 

Tie —• mūsu pirmās plašākās brīvības sapulces. Tur 

pirmo reizi atskanēja latvju, kā nacionālas vienības, 

kopējā balss. Nevien dziesmu daiļumā, arī ideju modrumā 

un cildenumā visus vienoja brīvības jausmas. Un 

šīs nacionālās brīvības jausmas vilkās cauri visiem 

pieciem vispārējiem dziesmu svētkiem kā sarkans pavediens. 

Pat sestajie, kas notika jau brīvā Latvijā, 

jāuzskata kā šī piepildījuma uzvija. Tagad mums, republikas 

pilsoņiem, dziesmu svētkos jāmeklē citas vadošās 

idejas. Tagad dziesmu svētkos vispirmā kārtā 

jāizpaužas nacionāli kulturāliem vērieniem. 

Nevien dziesmām — mūzikai jāšalc, jārunā līdza 

arī citām daiļajām mākslām. Jārāda vispārējais muzikālais 

līmenis, izcilākie sasniegumi un parādības. 

Dziesmu svētkiem jāievada plašāks saviļņojums tautā 

Nacionālā opera ir pirmā mūsu mākslas iestāde, 

kur apvienotas visas mūsu mākslas. Tur ir opera, 

ballets, koncerti. Tur uzstājās mūsu spējīgākie dziedo 

ņi - solisti, tur atrodam latvju labāko kori un pilnīgāko 

orķestri. Tur vārds dots daudziem mūsu māksliniekiemgleznotājiem 

kā dekoratoriem. Tur pa daļai bijusi 

izdevība izteikties arī mūsu dzejniekiem, dramatisko 

darbu rakstniekiem. Nacionālā opera visus šos gadus, 

kamēr vien pastāv Latvija, bijusi kā visredzamākā latvju 

reprezentācijas iestāde, kuru ar lepnumu esam varējuši 

rādīt ārzemniekiem. Šī iestāde ļoti ātri izaugusi 

iin uzplaukusi, droši blakus nostājoties lielo tautu jau 

sen nodibinātām operām. Nacionālās operas nams saista 

uzmanību jau ar savu ārieni vien. Architektūras 

vēsturē tas tiek uzskatīts par vienu no visglītākiem 

operu namiem vispār. Mūsu operas zāle, ar savām 

Latvijas Nacionālā opera. 

par nacionāliem centieniem, jārada ciešākas kulturālas 

saistības pilsētām ar laukiem, jāizveido un jāsniedz kopēji 

mērķi. Šādus uzdevumus apzinājusies Dziesmusvētku 

biedrība, kas rīko latvju septītos vispārējos 

dziesmu svētkus saskaņā ar laikmetīgajām prasībām. 

Tur atbalsosies īpatnējākie latvju mūzikas saucieni — 

tautasdziesmā, oriģināldziesmā, simfonisko formu kompozīcijās, 

kamermūzikā, solo dziesmā un beidzot, 

operā. Tur vērosim arī, ko spēj lielais dziedātāju pulks 

kopus, ko viņu izcilākās vienības atsevišķi, jo bez galvenajiem 

kopkoncertiem notiek vesela rinda citu koncertu, 

kas arī pelna nopietnāko ievērību. Veltīsim 

šiem svētkiem, kas rādīs latvju nacionālās mākslas 

jaunāko, pilnīgāko posmu, mūsu cieņu un uzmanību. 

Tas mūsu patriotiskais un kulturālais pienākums. 

1.500 vietām, var pilnīgi sacensties ar lielpilsētu operu 

telpām. Plašā operas skatuve pēdējā laikā top moder 

nāka, sevišķi sākot ar pagājušo sezonu, kad viņas rīcībā 

nākusi griežamā skatuve un spilgtāki gaismas 

efekti. 

Arī repertuāra ziņā Nacionālā opera uzrāda lielu 

darba rosību. Savā pastāvēšanas laikā viņa iestudējusi 

apmēram 70 dažādas operas, to starpā 6 latvju 

oriģināloperas. Blakus jau vispāratzītām operām, 

sniegti arī moderni darbi, lai mūsu publikai dotu iespē 

ju iepazīties ar jaunākiem sasniegumiem operu laukā. 

Nacionālās operas personālā atrodami spēki, kas 

ar panākumiem jau uzstājušies uz citām pazīstamām 

skatuvēm. Dziedātāju-solistu skaits Nacionālā operā 

sniedzas pāri par 20, orķestrī 60 mūziķu, korī 40 dziedātāju. 

Mūsu ballets faktiski sāka dot kārtējas izrādes 

kādus gadus piecus pēc Nacionālās operas atklāšanas. 

Tagad balleta izrādēs, ieskaitot solistus, operas studijas 

un Fjodorovas privatstūdijas audzēkņus, ņem dalību 

apmēram 80 dejotāju. Operā viesojušies daudzi pazīstami 

dziedoņi. Vispirms jāmin F. Šaļāpins, Kiprs Petrausks, 

D. Smirnovs, M. Kuzņecova, L. Lipkovska, 

J. Švarcs, N. Košie, Korvin-Šimanovska, Joeins, Jadlovkers, 

M. Čerkasska, O. Oļgina, Digass, Z. Jurjevska, 

S. Sarobe, Pikaluga, V. Barsova, Maklakova, Aļekse 

jevs, Piragovs, Sobinovs, Baklānovs, vesels itāļu dziedoņu 

ansamblis un daudzi citi. 

1928. gadā Nacionālās operas koris viesojās Šaļāpina 

viesizrādēs Berlīnē un Leipcigā, kur izpelnījās publikas 

un preses cildinošākās atsauksmes. 

Nacionālā operā dziesmu svētku laikā notiks Jāzepa 

Mediņa «Vaidelote» izrāde un .1. Strausa operetes 

«Sikspārnis» uzvedums. 

Zobu laboratorija K. Maļinovski, Rīga, Terbatas ielā 18, taļr. 27477. 

33


E. Brusubārda. 

Virsdiriģents Teodors Reiters 

ir latvju visizcilākais diriģents. Viņš ir Nacionālās operas 

direktors un viņas pirmais diriģents. Reiteram ir 

lieli nopelni šīs iestādes nodibināšanā un viņas izveidošanā. 

Reiters lielā mērā veicinājis arī Latvju koru uzplaukšanu, 

ar lielu aizrautību vadot apvienoto koru 

koncertus kā Rīgā, tā provincē. Diriģenta karjeru Reiters 

uzsāka Pēterpilī, kur vadīja konservatorijas operu 

izrādes un diriģēja Latvju strēlnieku orķestra simfonijkoncertus. 

Strādājot Nacionālā operā, Reiters ar lielu 

nodošanos diriģējis operu un balleta izrādes, sasniedzot 

īsti teicamus rezultātus. Arī viņa vadītie simfonijkoneerti, 

īpaši latvju komponistu simfonijmūzikas vakari, 

izpelnījušies vispārēju atzinību. 

Agrākie vispārējie dziesmu svētki. 

Latvju tautas dziesmu pirmsākotne meklējama sirmā 

senatnē, kad latvji dzīvoja kā brīva tauta, kad tā vēl 

pazina melno bruņinieku laika vergu jūgu. Dziesmas 

neaprima arī verdzības laikā un taisni dziesmas bija 

tās, kas cauri visām grūtībām uzturēja tautā mošu garu. 

Latvji, jau no seniem laikiem, mīlējuši dziesmas un ari 

labprāt tās skandinājuši visur: godības, svētkos, neaizmirzdami 

tās arī priekos un bēdās. Par to, jo gaišu 

liecību mums nodod latvju dainas un daudzas vēl šo 

baltudien uzglabājušās tautas dziesmu meldijas. Tauta 

dziedāja pēc atmiņas un dziesmu meldijas veidojas, līdzi 

katra dziedoņa izjūtai un brīvai fantāzijai. Arī tautā 

pastāvēja vairāk balsīga dziedāšana: ar teicējiem un 

vilcējiem, bet tas turpinājās primitīvā veidā, bez noteiktākiem 

pamatiem. Kora dziedāšanu latvji sāka piekopt 

tikai vēlākā laikā, kad citās kultūras zemēs tā jau 

bij koši uzplaukusi. 

Cik zināms, tad tikai 1843. g. Latvijā sāka atskanēt 

četrbalsīgā dziedāšana. Tas notika Valmieras 

seminārā, kur jaunie skolotāji sāka vingrināties 

kora dziedāšanā. Sākumā dziedāja tikai garīgas dziesmas, 

bet drīzi vien sāka skandināt vairākbalsīgi arī laicīgas 

dziesmas. 

Latvju dziesmai lielu pakalpojumu izdarīja toreiz 

Juris Neikens, kas aicināja apkārtnes skolotājus uz 

dziesmu svētku rīkošanu. Neikena rīkotie 

dziesmu svētki notika 1864. g. D ik 1 o s, kur' 

ņēma dalību tikai apm. 70 dziedātāju. Svētki izdevās 

laimīgi, un tāpēc gadu vēlāk tādus Neikens rīkoja 

arī Bauķu muižā. Notikušie dziesmu svētki tautā 

radīja zināmu sajūsmu un sāka dibināties jauni kori. 

Nopietns traucējums bij latvju dziesmu trūkums, jo koriem 

nācās bieži vien dziedāt pat vācu valodā, tekstu 

pat nesaprotot. Daži kora vadoņi, mēģināja vācu 

dziesmām piemērot kādu latvju tekstu, kas ne katru 

reizi izdevās. Skolotāju sapulcē Turaidā vienojās, ka 

vācu dziesmas, jātulko, lai koriem būtu ko dziedāt. Sāka 

krāt arī latvju tautas dziesmu meldijas, kuras harmonizēja 

korim .1. Cimze. Kad beidzot iznāca Cimzes 

«Dziesmu rota», koriem vairs nebij ko žēloties, par 

dziesmu trūkumu. Tiem sevišķi patika jaunharmonlzētās 

tautas dziesmas, kuras mācījās ar lielu prieku. 

1870. g. lielākos dziesmu svētkus sarīkoja 

arī Dobelē, mācītājs Dr. A. Bīlenšteins. Dobeles 

dziesmu svētki izdevās lieliski, un tie radīja sajūsmu 

ir pašos dziedātājos, ir tautā. Nolēma rīkot līdzīgus 

svētkus visā drīzumā, bet baroniem tas nepatika, 

un tie parūpējās, lai tos neatļautu. Dziesmu svētkiem 

bij daudz piekritēju un beidzot izdevās dabūt arī vajadzīgo 

atļauju. 

Pirmos latvju vispārējos dziesmu svētkus 

nolēma rīkot 1873. gadā no 26.—29. jūnijam. 

Par rīcības komitejas priekšsēdētāju ievēlēja R. Tomsonu, 

par valdes locekļiem B. Dīriķi, K. Milleru, E. Platošu 

u. c. Interese par svētku rīkošanu bij tik dzīva, ka 

rīcības komiteja noturēja katru nedēļu 3—4 sēdes. 

28. martā Rīgas latviešu biedrībā bij sasaukta svētku 

rīkotāju sapulce. Bij ieradušies 17 koru vadoņi, Valkas 

ir Irlavas skolotāju semināru direktori J. Cimze un K. 

Sadovskis ar diriģentiem, J. Bētiņu, .1. Zīli un K. Bau-


mani. Svētkos uzstājās 1003 dziedātāju un 16 mūziķu. 

Garīgo koncertu noturēja Doma baznīcā, laicīgu koncertu 

un dziesmu karu Ķeizara, tagadējā Viestura dārzā. 

Kārtību uzturēja studenti, kas bij atbraukuši no 

Pēterpils, Maskavas, Berlīnes un Tērbatas. 26. jūnijā 

pīkst. 2 pēc pusd. svētkus atklāja J. Baumanis, ar sajūsmu 

runādams, par dziesmu svētku lielo nozīmi. Runai 

sekoja K. Baumaņa tikko sacerētā latvju himna, 

kur nedrīkstēja dziedāt, «Dievs, svētī Latviju», bet 

«Baltiju». R. Tomsons runāja par svētku lielo kulturālo 

nozīmi, pastrīpodams, ka tie liecinot par latvju tiekr 

šanos pēc gaismas. Nākamā dienā pīkst. 6 Doma baz- 

Pirmo latvju vispārējo dziesmu svētku karogs. Glabājas 

Rīgas latviešu biedrībā kā ievērojama relikvija. 

Šis karogs bijis izstādīts uz estrādes visos latvju vispārējos 

dziesmu svētkos. 

nīcā sākās garīgs koncerts. To noklausījās vairāk kā 

3600 apmeklētāju. Programma bij gan loti plaša, bet tur 

nebij atrodama neviena latvju dziesma. Kori dziesmas 

bij labi iemācījušies un dziedāja droši un tīrskanīgi. 

Pēc garīgā koncerta, Rīgas latviešu biedrībā notika 

svētku goda mielasts, piedaloties vairāk kā 600 viesiem. 

Runāja Rīgas latviešu biedrības priekšnieks R. 

Tomsons un arehitekts Baumanis. Runās izpaudās atmodas 

laika ideālie centieni un cildenums. Aizkustinošu 

runu teica Kronvaldu Atis, pēc tam mācītājs Bīlensteins 

un citi. 28. jūnija laicīgā koncertā 11 dziesmas 

izpildīja vīru un 5 — jaukti kori. No visām dziesmām 

4 bij tikai cittautu komponistu dziesmas, bet pārējās 

latvju dzesmas. Lielais vairums bij latvju tautas dziesmas 

un tās bij iekārtojuši D. un J. Cimzes. Kori nodziedāja 

«Rīga dimd», Jānu dziesmu ciklu», «Kara vīri 

bēdājās», «Nu, ardievu, Vidzemīte», «Saules meita», 

«Kas tie tādi, kas dziedāja», «Maza biju, neredzēju», 

«Līgo laiva uz ūdeņa», «Kur mājoļ mana meitiņa». Baumaņa 

Kārlis bij uzrakstījis «Tēvijas dziesmu» un «Daugavas 

zvejnieku dziesmu». Bez tam Neilands bij komponējis 

«Balto puķi». Irlavas zemināra audzēkņu orķestrs 

.1. Bētiņa vadībā spēlēja sava diriģenta kompozīcijas. 

Klausītāju koncertā ļoti daudz, apm. 11.000. 

Ceturtā svētku dienā bij sarīkots dziesmu karš, piedaloties 

5 jauktiem un 10 vīru koriem. Katram korim bij 

jādzied 2 dziesmas. Dziesmu svētki izdevās teicami ir 

mākslas, ir finansiēlā ziņā un tie deva 25.000 rub. pārpalikuma 

zeltā. 

Otrie vispārējie dziesmu svētki notika 

1880. gadā no 17.—21. jūnijam. Sagatavošanās 

darbi iesākās jau 2 g. agrāk. Rīcības komitejas priekšsēdētājs 

advokāts K. Kalniņš, viņa vietnieks B. Dīriķis, 

sekretārs Māteru Juris, pēdējam atkāpjoties A. Argals, 

locekli —• A. Abrants, M. Balodis, arch. J. Baumanis, 

K. Bergs, Fr. Grosvalds, māc. Millers, G. Pasīts, N. 

Pļavnieks, K. Rambergs, A. Spunde, R. Tomsons, A. 

Vēbers. Grūts uzdevums bij svētku ēkas celšana. To 

uzņēmās izvest arch. Baumanis. Svētku ēka atradās 

uz laukuma, blakus tagadējai Finansu ministrijai. Tā 

bij iekārtota 15.000 klausītājiem ar 12 sēdvietām un 

3000 stāvvietām, estrāde 2000 dziedātājiem. Par svētku 

virsdiriģentiem izvēlēja J. Bētiņu un J. Zīli. Piedalījās 

69 kori ar 1624 dziedātājiem. Dažas dziesmas bij ai 

orķestra pavadījumu, kuru bij uzņēmies kāds Pabsta 

vācu orķestrs, kas tik slikti spēlēja, ka sabojāja svētku 

vispārējo labo iespaidu. Svētku atklāšanas dienā uznāca 

stiprs lietus, bet īsi pirms koncerta sākuma pīkst. 5 

apstājās. Programma sastāvēja no 9 dziesmām, starp 

kurām bij tikai viena latvju komponista dziesma, Baumaņu 

Kārļa «Mūsu Tēvs debesīs», kamēr pārējās bl) 

cittautu komponistu darbi. 19. jūnija laicīgā koncertā 

bij liels ļaužu pieplūdums un kad kori no gājiena ieradās 

svētku ēkā, tur tos sagaidīja pāri par 10.000 klausītāju. 

Laicīgā koncerta programmā bij 19 dziesmas, 

no tām puse jau latvju komponistu darbi. Daļa dziesmu 

bij ņemtas no pirmo dziesmu svētku saraksta, bet pirmo 

reizi atskanēja Baumaņu Kārļa «Latviski lai atskan 

dziesmas» un «Trimpula», D. Cimzes «Ozolīti, zemzarīti» 

un «Div' dūjiņas gaisā skrēja». Visjaukāk izskanēja 

tautas dziesmas, jo tās bija koriem visvairāk paspēkam. 

20. jūnijā bij nolikts dziesmu karš. Sacensībā 

ņēma dalību 18 kori un piešķīra pavisam 8 godalgas. 

Svētki deva 2700 zelta rubļus atlikuma un salīdzinot ar 

pirmajiem, ienākums bij divreiz lielāks. Otro dziesmu 

svētku panākumi bij tik sekmīgi, ka radās sajūsma rīkot 

drīzi vien nākošos. 

1887. gada 4. oktobrī ievēlēja «Trešo dziesmu 

svētku rīcības komiteju. Par priekšnieku ievēlēja 

Fr. Grosvaldu, viņa vietnieku A. Spudi, sekretāru A. 

Ārgali, kasieri A. Balodi, locekļiem A, Abrantu, M. Ba- 

35

36 


lodi, J. Baumani, K. Bergu, B. Dīriķi, B. Luban'u, K. 

Osi, G. Pasīti, K. Pēkšēnu, J. Straumi, 0. Šepski-, A. 

Vēberu un E. Vīgnēru. Trešos dzesmas svētkus nolika 

pēc nepilna gada no 18. līdz 21. jūnijam 1888. g. Dziesmu 

iestudēšanai palika pāri nedaudz laika un tāpēc izmeklēja 

vieglākās un nelielu skaitu. Programmas komisijā 

ievēlēja 9 komponistus un diriģentus. Par labākām 

dziesmām bij izsolītas godalgas, 150 rub. kopā 

par vienu garīgu un vienu laicīgu dziesmu. No 5 garīgām 

un laicīgām latvju oriģināldziesmām, godalgas 

piešķīra Jurjānu Andreja «Svētku himnai» un O. Šepska 

«Mūsu tēvs debesīs». Lai programmas iestudēšana sekmīgāk 

veiktos, tad E. Vīgners publicēja laikrakstos 

plašākus norādījumus par koru dziesmu iestudēšanu un 

Māras baznīca, 

kur dziesmu svētku laikā notiks Reitera kora ga 

rīgs koncerts. 

sarīkoja dziedātāju kursus. Trešos svētkos Vīgners 

atjaunoja seno parašu — ar apdziedāšanos. Lai svētkiem 

būtu arī ārēji nacionāla nokrāsa, rīcības komiteja 

uzaicināja dziedātājus tērpties latvju nacionālos uzvalkos, 

kam gandrīz visi arī labprāt paklausīja. Impozantu 

iespaidu atstāja svētku ēka, kas šoreiz atradās uz 

Esplanādes. Tā bij ierīkota 15.000 klausītājiem un 3000 

dziedātājiem. Par kārtību, tāpat kā iepriekšējos svētkos, 

uzņēmās gādāt latvju studentu vienības. Par virsdiriģentiem 

bij ievēlēti Jurjānu Andrejs, Vīgneru Ernests 

un Indriķis Zīle. Ka rīcības komitejai bijis darba pa 

pilnam, to redzam, ka otro svētku sarīkošanai bij noturētas 

20 sēdes, bet trešo — 40 19. jūnijā bij sarīkots 

garīgs koncerts. Tur ņēma dalību 2600 dziedātāju un 

13.000 klausītāju. Dziedātājas tautiskos uzvalkos, ar pu 

ķu vainadziņiem galvā, radīja krāšņu skatu, kas ārēji 

sajūsmināja sapulcējušos. Programmā atradās II 

dziesmas — 5 VĪTU un 6 jauktiem koriem. Vareni plūda 

skaņas lielam apvienotam korim un publikai līdzi 

dziedot, «Dievs, Kungs ir mūsu stiprā pils». No izpildāmām 

dziesmām apm. puse bij latvju komponistu darbi: 

Jurjānu Andreja «Lūgšana» un «Pateicat Kungam», 

O. Šepska «Cik' mīlīgas» un «Mūsu Tēvs debesīs», .1. 

Kades «Gavilējot». Dienu vēlāk — laicīgs koncerts ar 

apm. 15.000 klausītājiem. Šoreiz programmā 19 dziesmas, 

izņemot 3, visi latvju komponistu darbi no Baumaņu 

Kārļa, D. Cimzes, .1. Cimzes, Jurjānu Andreja, A. 

Ores, Straumes Jāņa, Vīgnēru Ernesta, J. Vītola. Par 

dziesmu izpildījumiem visai atzinīgi izteicās nevien 

latvju kritika, bet ievērojamais vācu diriģents A. Loze 

un komponisti M. Rūdolfs un H. Šmits. Mazāk laimīgi 

izskanēja orķestra pavadījumi Vakarā svētku ēkā sarīkots 

goda mielasts, piedaloties daudziem pazīstamiem 

Rīgas sabiedriskiem darbiniekiem arī no vācu aprindām, 

īpaši A. Vēbers savā runā izcēla dziesmu svētku 

lielos ieguvumus un izteicās, ka tik lieli panākumi varējuši 

būt vienīgi tāpēc, ka svētku rīkotājos un visā tautā 

valdījusi saprašanās un vienprātība. Pēdējā svētku dienā 

bij jaukts koncerts ar kora dziesmām, orķestra kompozīcijām 

un solo numuriem. Koris atskaņoja Cimzes 

un Jurjānu Andreja dziesmas, bet simfonijkoncerts K. 

Baumaņa «Dievs, svētī Latviju», Jurjānu Andreja 

«Svētku maršu, J. Vītola e-moll simfonijas pirmās 3 daļas. 

No solistiem jāmin vispirms pianists prof. L. Bētiņš, 

izpildot Bēthovena klavierkoncertu un Lista Ungāru 

6. rapsodiju. Tad .1. Ozols nospēlēja Godāra vijoļu 

koncertu un brāļi Jurjāni uzstājās ar mežraga kvartetu. 

Par dziesmu kara izcilākiem rezultātiem bij piešķirtas 

10 koriem godalgas. Trešie dziesmu svētki deva tira 

atlikuma vairāk kā 11.000 zelta rubļu. Ar šiem 

svētkiem tad arī izbeidzās starp rīkotājiem pastāvoša 

vienprātība un ar eeturtiem vispārējiem svētkiem jau 

sākās jūtamāka šķelšanās. 

Ceturtie latvju vispārējie dziesmu svētki nenotika 

kā tas bij paredzēts sākumā, Rīgā, 

bet Jelgavā. Viņu sarīkošanu bij uzņēmusies Jelgavas 

latviešu biedrība, kuras priekšgalā toreiz atradās .1. 

Čakste. Rīcības komiteja vienojās, ka svētkos, līdzīgi 

koriem, uzaicināmi arī lauku pūtēju orķestri. Tāpēc ari 

svētkus nosauc par IV. visp. latvju dziesmu un mūzikas 

svētkiem. Svētku ēku šoreiz uzceļ 5000 dziedātājiem 

un 25.000 klausītājiem. Visiem iepriekšējiem izdevumiem 

kā ēkas celšanai un citiem priekšdarbiem, līdzekļus 

sazīmēja svētku rīkotāji. Sākumā pieteicās 

vairāk kā 5200 dziedātāju, bet vēlāk šis skaits stipri 

samazinājās. Arī pieteikušos mūziķu skaits bij diezgan 

liels: 14 stīgu un 8pūtēju orķestri, kuriem pieskaitot 

Jurjānu Andreja mežragu, Jurjānu Pāvula timpanus, 

J. Ozola vijoli un J. Vītola violu, bij kopā pavisam 200 

mūziķu. Daļa dziesmu izrādījās par pārāk grūtām un 

tāpēc tās sadalīja obligatoriskās un neobligatoriskās. 

Par svētku virsdiriģentiem bij ievēlēti Jurjānu Andrejs, 

J. Kade, E. Vīgners, bet goda diriģentiem .1. Bētiņš un 

.1. Zīle. Svētku pirmajā dienā Jelgava bij galīgi pārvērtusies. 

Ta bij negaidot izaugusi par lielpilsētu, ar ļau-


žu pārpildītām ielām, apmeklētājiem saplūstot gan pa 

lauku, ūdens un dzelzsceļiem. Bet negaidot sāka līt 

stiprs lietus, kas vēlāk sāka traucēt koncerta labo ..izdošanos. 

Svētku ēkas jumts nevarēja turēties pretī lietus 

gāzēm, bet kad vēlāk to nosedza ar papi, lietus nejauši 

apstājās. Svētku ēka bij loti plaša un tā aizņēma 

veselas trīs un pus pūrvietas. Svētku atklāšana notika 

pīkst, pus piecos un. to izdarīja Kurzemes gubernators 

Sverbejevs. Otrā dienā, slikta laika dēļ, koncertu vajadzēja 

pārcelt no rīta uz pēcpusdienu. Dziesmu karā 

piedalījās 22 kori un koriem piešķīra lielāku daudzumu 

godalgu. Vislaimīgāk izdevās trešās svētku dienas koncerts. 

Lietus bij apstājies un svētku ēkā saradās ap 

25.000 klausītāju. No izpildītām dziesmām vislielāko 

piekrišanu atrada J. Vītola «Beverinas dziedonis», turpretim 

tālu vājāk koriem padevās Jurjānu Andreja «Līgojat, 

līgsmojat». Ceturtā dienā bij sarīkots instrumentāli-vokāls 

koncerts, kurā ņēma dalību dažādi lauku orķestri 

un simfonijkoncerts. Bez kora dziesmām izpildīja 

veselu rindu orķestra kompozīciju no Jurjānu Andreja 

un J. Vītola. Neraugoties uz daudzām grūtībām, 

svētku mākslas daļa apmierināja nevien latviešu, bet 

arī cittautu apmeklētājus, kas nodeva visai atzinīgas 

atsauksmes par izpildāmo darbu atskaņojumiem. 

Pēc Jelgavā notikušiem sēstiem vispārējiem dziesmu 

svētkiem, dziesmu svētku tālākā rīkošanā iestājās 

krīze. Sāk atskanēt revolūcijas balss, kas uz laiku 

dziesmu svētku lietu nobīda pie malas. Sarīkot 

piektos vispārējos dziesmu svētkus 1901. gadā, 

kad tos gribēja realizēt Pēterburgas Arrīgas dziedāšanas 

biedrība, cieš fiasko, jo Krievijas valdība tiem nedod 

vajadzīgo atļauju. Jau labāk sekmējas Rīgas latviešu 

biedrībai 1903. g., kad tai izdodas dabūt valdības 

atļauju svētku sarīkošanai 1904. g. 18., 19. un 20. jūnijā. 

Revolūcijai tuvojoties, šie svētki izjūk un daži 

mazdūšīgākie jau sāka apgalvot, ka dziesmu svētku lieta 

zaudēta uz visiem laikiem. Pēc vairāk gadu ilga 

starpbrīža, Rīgas latviešu biedrībai beidzot izdodas dabūt 

nepieciešamo atļauju dziesmu svētku sarīkošanai 

19., 20. un 21. jūnijā 1910. gadā. Rīcības komitejā nāk: 

Fr. Orosvalds (priekšsēdētājs), K. Ozoliņš (viņa vietnieks), 

A, Štrausmanis (sekretārs), O. Grīnbergs (viņa 

vietnieks), J. Meilands (mantzinis, par locekļiem: A, 

Argals, .1. Brigadērs, A. Dombrovskis, A. Grīnvalds, .1. 

Kalniņš, K. Kergalvis, L. Neiburgs, M. Pagasts, K. 

Pēkšēns, J. Virša. Ap svētku rīkošanu izaug nedibināts 

troksnis un netrūkst arī tādu, kas par katru cenu 

los gribētu izputināt. Dziesmu svētkus tomēr izdevās 

galu galā sarīkot, bet tie iznāca daudz šaurāki par 

iepriekšējiem. Bij pieteikušies 82 kori ar 2300 dziedātājiem. 

Svētkus gribēja rīkot Esplanādē, bet Rīgas pilsētas 

valde šim nolūkam Esplanādi neatļāva. Rīcības 

komiteja beidzot vienojās, ka dziesmu svētku ēka ceļama 

Stabu un Bruņinieku ielas pagarinājumā, blakus 

dzelzceļu centrālai preču stacijai. Par virsdiriģentiem 

ievēlēja prof. .1. Vītolu, Andreju un Pāvulu Jurjanus un 

P. Jozuusu, bet par goda diriģentiem .1. Bētiņu un J. 

Zīli. Trešās dienas koncertam angažēja Edinburgas 

simfonijorķestri, kuru papildina ar 20 stīdziniekiem. 

Svētku sarīkošana bij gan saistīta ar lieliem izdevu 

miem, tomēr zaudējumu nebij, bet palika pat pāri 5000 

zelta rubļu tīra atlikuma. Pirmā svētku dienā, kad kori 

sāka pulcēties pie Rīgas latviešu biedrības, sāka līt, 

tas tomēr nevarētu izjaukt svētku gājienu. Kori, ar 

rīcības komiteju priekšgalā, devās gājienā uz Svētku 

ēku, kur tos sagaidīja A. Kalniņa ērģeļu apsveikuma mūzika. 

Apmeklētāju sanāca tik ļoti daudz, ka daudziem 

pat aptrūka vietas kur nosēsties. Pēc apsveikuma runām 

sekoja dziesmu karš, kur ņēma dalību 2 vīru kori 

un 13 jaukti kori. Sacensībai bij izvēlētas 2 dziesmas: 

P. Čaikovska «Leģenda» un A. Kalniņa «Imanta». Koru 

sacensības rezultātus paziņoja koncerta pēdējā dienā, 

pie kam izrādījās, ka pirmās godalgas bij piešķirtas Rīgas 

latviešu biedrības jauktam korim prof. J. Vītola 

vadībā. Pirmā svētku diena bij veltīta garīgam kon- 

Melngalvju nams. 

Viena no skaistākām un interesantākām Rīgas arctiitektūrām. 

Tur atrodas šejienes vecākā koncertzāle. 

cērtam un programmā bij uzņemtas 16 dziesmas, 

labāk veicās jauktiem koriem, kamēr vīru kori pārliecināja 

mazāk jau tāpēc vien, ka pēdējo skaits bij 

stipri mazāks. Izpildīja A. Jurjāna, J. Kādes, E. Melngaiļa, 

J. Vītola un dažas cittautu komponistu dziesmas. 

Otrā dienā bij ārkārtīgs klausītāju pieplūdums un daudziem 

bij jāaiziet no svētku laukuma biļetes nedabūjušiem. 

Programmā šoreiz 24 dziesmas (17 jaukt, un 

7 vīru korim), visi latvju komponistu darbi. Vārds dots 

N. Allunānam, K. Baumanim, D. un .1. Cimzem, E. Dārziņam, 

A. Jurjānam, P. Jurjānam, A. Kalniņam, E. 

Melngailim, E. Veidenbergam, J. Vītolam. Dziesmu 

atskaņojumi padevās korekti, īpaši jauktiem koriem. 

Trešā svētku dienā notika instrumeritāli-vokāls koncerts, 

piedaloties Edinburgas simfonijorķestrim ar apm. 

100 mūziķiem. No orķestru kompozīcijām jāmin A. 

Jurjāna, «Latvju brīvlaišana», «Svētku maršs» un «Tūdaliņ, 

tagadiņ», A. Kalniņa simfoniska dzeja «Pie Staburaga» 

un .1. Vītola simfoniskais tēlojums «Līgo». 

Svētki izbeidzās ar lielu svētku ballii, piedaloties apm. 

6000 dejotājiem. 

Atzīmējot pirmo visp. lavju dziesmu svētku 

50 gadu jubileju, 1923. g. 16. un 17. jūnijā bij 

sarīkots «Dziesmu dienas». «Dziesmu dienu» 2 koncer- 

37


tos kori izpildīja 22 dziesmas no J. Vītola, J. Zālīša, J. 

Cimzes, E. Dārziņa, Jurjānu Andreja un Pāvula, A. Kalniņa, 

E, Vīgnēra, virsdiriģenta T. Reitera un P. Jozuusa 

vadībā. Programmā bij uzņemtas dziesmas no visiem 

agrāk sarīkotiem svētkiem, tām pievienojot arī jaunāko 

laiku dziesmas. 

Jaunatnes dziesmu svētki bij sarīkoti 

gadu pirms «Dziesmu dienām uz Esplanādes, piedaloties 

126 koriem ar 3000 dziedātājiem. Tos vadīja T. 

Reiters un E. Melngailis. Bez svētku koncertiem notika 

Doma un Jaunā Gertrūdes baznīcā Reitera un 

Melngaila koru koncerti. 

Sestie latvju vispārējie dziesmu svētki. 

No piektiem dziesmu svētkiem bij pagājuši vairāk 

kā desmit gadu, tāpēc jau pēc notikušām - «Dziesmu 

dienām» sāka domāt par sesto dziesmu svētku rīkošanu. 

Rīgas apkārtnes koru sanāksme ievēlēja pagaidu rīcī- 

Latvijas universitāte. 

teas komitejā prof. J. Vītolu, T. Reiteru, A. Valli, R. 

Eglentālu. 3. janvārī 1925. g. sasauktā diriģentu apspriedē 

nolemj, ka svētki rīkojami 1925. g. Diriģentu 

kongress 23. aprilī izvēl pastāvīgu rīcības komiteju no 

15. locekļiem: J. Brigaderu, R. Eglentālu, L. Grezu, J. 

Grienfeldu, P. Jozuusu, P. Jurjānu, A. Kalniņu, M. Karlsonu, 

G. Klaustiņu, J. Madernieku, E. Melngili, B. Muižnieku, 

T. Reiteru, J. Vītolu, J. Zālīti. Par virsdiriģentiem 

ievēl P. Jozuusu, A. Kalniņu, E. Melngaili, T. Reiteri, 

goda virsdiriģentiem E. Vīgnēru un P. Jurjānu. 

4. un 5. janv. 1925. g. sanāca otrais diriģentu kongress, 

kas nolemj svētkus atlikt uz 1926. g. jūniju, lai būtu 

pietiekošs laiks iestudējamo dziesmu sagatavošanai. 

Lai rīcības komitejas darbība noritētu sekmīgāki, tad 

nodibina vairākas sekcijas: dzīvokļu sekciju, priekšsēdētājs 

J. Aberbergs, estrādes — ar priekšsēdētāju B. 

Muižnieku, izrīkojumu — ar priekšsēdētāju E. Brusabārdi, 

kārtības — ar priekšsēdētāju prof. D. Grīnvaldu, 

koru sacensības — ar priekšsēdētāju prof. J. Vītolu, 

mākslas — ar priekšsēdētāju J. Madernieku, preses — 

ar priekšsēdētāju Dr. A. Bīlmani, pūtēju orķestru — ar 

priekšsēdētāju L. Grezu, saimniecisku — ar priekšsēdētāju 

G.- Klaustiņu, satiksmes, — ar priekšsēdētāju J. 

Mazkalniņu. Dziesmu svētkus nolika uz 19., 20. un 21. 

jūniju. Bez tam pirmā svētku dienā nolikti šadi koncerti: 

M. Vīgnēr-Grinbergs, latvju tautas dziesmu 

rīts — konservatorijā, T. Reitera kora jaunāko dziesmu 

koncerts — Nac. operā, Kamermūzikas rīts konservatorijā, 

operas «Samsons un Dalila izrāde Nac. operā. 

Otrā dienā: klavieru un solo dziesmu rīti — konservatorijā, 

Alfr. Kalniņa ērģeļu koncerts — Māras baznīcā, 

latvju skaņražu darbu simfonijkoncerts Nac. opera, putēju 

orķestru koncerts Esplanādē, T. Reitera oratoriju 

koncerts Māras baznīcā. Trešā dienā: visjaunāko autoru 

dziesmu rīts konservatorijā, «Uguns un Nakts» izrāde 

Nac. operā. Visās trīs dienās izrādes arī Nacionālā 

un Dailes teātros. Minētiem blakus koncertiem 

apmeklētāju bij pamaz, bet tie bij nepieciešami, lai 

svētku gadījumā vispusīgi reprezentētu latvju mūzikas 

sasniegumus. Paredzētais dziesmu karš tomēr nenotika, 

jo trūka pārliecības, ka kori sacensībā tiešām varētu 

uzrādīt lielāku gatavību. Dziesmu svētki sākās 

ar garīgu koncertu un programmā bij uzņemtas 4 dziesmas: 

«Ak, Jeruzaleme modies», A. Kalniņa «Dāvida 

dziesma», E. Melngaila «Mūsu Tēvs debesīs» un 0. 

Sepska «Motete». Bij pieteikušies pavisam 210 kori ar 

apmēram 9000 dziedātājiem, bet vēlāk izrādījās, ka daži 

kori pastāvēja tikai uz papīra un tāpēc svētkos dziedātāju 

skaits iznāca daudz mazāks. Palikuši tikai 162 

kori, ar 5300 dziedātājiem. Lai sekmīgāki noritētu koru 

sagatavošanās darbība, tad visa Latvija bij sadalīta 19 

rajonos, kurus virsdiriģenti un viņu asistenti vairākkārt 

apmeklēja. Prof. P. Jozuus bij uzņēmies vadīt Zālīša 

«Birstaliņu», Vīgnēru Ernesta «Līgo dziesmas», Jurjānu 

Andreja «Pūt, vējiņi» un Rindām auga ozoliņi», J. Vītola 

«Gaismas pils», A. Kalniņa «Karogs», E. Dārziņa 

«Senatne», Jurjānu Pāvula «Ai, zalaja līdaciņa», Cimzes 

«Kas tie tādi sijātāji», «Pūtin pūta», V. Ozoliņa «Papardes 

zieds», J. Vītola «Uguns milna», A. Kalniņa «Līgsmošana», 

«Dzimtene», «Latvijas himna», «Dāvida dziesma», 

«Daugava», «Brīvība», «Rāmavas ozols» un «Darbs 

un dziesma», E. Melngaila «Daba un dvēsele», «Roždārzā», 

«Man māmiņa piesacīja», «Bij man vienas rozes 

dēl», «Vīrs kam vara». T. Reiters vadīja: Jurjānu Andreja 

«Aiz upītes es uzaugu», Jurjānu Pāvula, «Ej, saulīte», 

«Līgo dziesmas», «Tas bij vīrs», J. Vītola «Beverinas 

dziedonis», E. Dārziņa «Sapņu tālumā», .1. Baumaņa 

«Trimpula», E. Dārziņa «Mūžam zili ir Latvijas kalni», 

J. Zālīša «Tā vēsma», «Biķeris miroņu salā», H. 

Ores «Laustās priedes» un J. Vītola «No atzīšanas koka». 

Dziesmu svētku programma bij visur apzinīgi iestudēta 

un kori bij labi sadziedājušies, sarīkojot daudzus 

provinces dziesmu svētkus: Cēsīs, Jēkabpilī, Ļaudonā, 

Limbažos, Madlienā, Matīšos, Mīlgrāvī, Ogrē, Siguldā, 

Skrīveros, Smiltenē, pie Staburaga, Talsos, Valmierā, 

Ventspilī. Sestie dziesmu svētki izdevās loti teicami 

un mākslas ziņā tie uzrādīja vērtīgus jaunsasniegumus. 

Arī materiāla ziņā tie izdevās spīdoši. Bij segti nevien 

visi prāvie izdevumi, bet izrādījās, ka ir vēl liels pārpalikums, 

ko atstāja turpmāko dziesmu svētku rīkošanai.

J. Kuplis. 


Septītie latvju vispārējie dziesmu svētki. 

Jau VI. dziesmusvētkus rīkojot noskaidrojās, ka šī 

darba materiālos un mākslinieciskos sasniegumus būs 

iespējams vislabāk tālāk veidot, aapvienojoties visiem 

svētku rīkotājiem: diriģentiem, komponistiem, dziedātājiem, 

dziedāšanas biedrībām, sabiedriskiem darbiniekiem 

un māksliniekiem — jurdiskā organizācijā. Pēdējās 

vajadzība noskaidrojās jau 1929. g. vasarā sasauktās 

diriģentu dienās, to pastiprināja koru dziedātāju 

kongress (22. septembrī 1929. g.). Beidzot, 6. oktobrī 

1929. g., Latvijas konzervatorijā sanāk dziesmusvetku 

kongress, kurā piedalās bez 150 koru diriģentiem, pārstāvji 

no biedrībām:, koriem, orķestriem, mākslas un 

zinātnes iestādēm un noteic VII. dziesmusvetku laiku 

uz 1931. g. Kongress ievēlēja arī svētku rīkotāju — 

rīcības komiteju, kas vēlāk reģistrējās Rīgas apgabal- 

Rīgas pirmā dzelzceļu piestātne, 

caur kuru ierodas uz dziesmu svētkiem daudzi 

provinces kori un viesi. 

tiesā kā Latviešu dziesmusvetku biedrība. Biedrības 

padomē (agrākā VII. dz. sv. rīcības komitejā) ieiet: 

a) no diriģentiem J. Vītoliņš, A. Šillers (Rīgas), A. Bišers 

(Cēsis), Tinte (Kandava) un A. Ezeriņš CTalsi); 

b) no biedrībām — Rīgas Latviešu dziedāšanas biedrības 

A. Legzda, Centrālās Izglītības savienības — A. 

Ķēniņš, «Beverinas Dziedonis» — A. Rode, Latviešu 

Jaunatnes Savienības — J. Kuplis; c) no koru pārstāvjiem 

— Reitera kora — J. Pamiljons, «Dainas» kora 

— N. Dakers, Prezidiju konventa kora — V. Deičs, 

d) no komponistiem — J. Zālīts, J. Graubiņš, J. Cīrulis 

un V. Ozoliņš; e) virsdiriģenti — T. Reiters, P. 

Jozuus, E. Melngailis un T. Kalniņš; f) sabiedriski darbinieki, 

mākslas iestāžu pārstāvji — Dzelzceļu Virsvaldes 

— A. Rode, mākslinieks J. Mādernieks, no Rīgas 

Latviešu biedrības A. Ārgalis, no Nacionālā teātra — 

A. Bērziņš; g) no kora kapelmeistariem — Košs, Latvijas 

mūziķu biedrības — A. Rozenbergs, pūtēju orķestriem 

— prof. J. Jurjāns. 

Par svētku rīcības komitejas prezidentu, resp. biedrības 

priekšsēdētāju, kongress vienbalsīgi ievēlēja 

konzervatorijas rektoru prof. J. Vītolu, par virsdiriģentiem: 

prof. P. Jozuusu, T. Reiteri, Em. Melngaili un 

T. Kalniņu. 

Pār locekļiem sacensības žūrijā pieaicināja kaimiņ-, 

valstu mūziķus: no Lietavas J. Gruodis, Igaunijas — 

M. Saars, no Rīcības komitejas iegāja prof. J. Vītols, 

virsdiriģents T. Reiters un prof. J. Mediņš. 

Dziesmu krājumā uzņemtas arī lietuvju un igauņu 

himnas un viena igauņu oriģinālkompozicija (M. Hermansa). 

Pavisam dziesmusvetku programmā uzņemtas 47 

dziesmas no 22 autoriem. 

. Jaunās godalgotās dziesmas dziedās novadi: Rīga, 

Vidzeme, Kurzeme, Latgale. 

īsā laikā uz dziesmusvētkiem pieteicās pāri par 

400 koru ar 17.800 dziedātājiem (VI. svētkos pieteikti 

158 kori ar 6532 dziedātājiem). * Pa valsts novadiem 

kori sadaļas šādi: no Rīgas 56 kori (VI. svētkos 34), 

Vidzemes — 157 (VI. — 77), Kurzemes un Zemgales — 

165 (VI. 37), Latgales — 19 (VI. — 10). 

Dziesmu labākai iestudēšanai visus korus sadalīja 

35 rajonos (VI. sv. 19). 1. Rīga ar 23 koriem, 2. Rīgas 

apkārtne — 18, 3. Liepāja — 19, 4. Ventspils — 3, 

5. Jelgava — 23, 6. Valmiera — 19, 7. Cēsis — 13, 

8. Jēkabpils — 11, 9. Saldus 9, 10. Tukums — 5, 11. 

Bauska — 10, 12. Viesīte — 7, 13. Skrīveri — 15, 

14. Gulbene — 12, 15. Smiltene — 6, 16. Rūjiena—12, 

17. Priekule _ 8, 18. Aizpute — 8, 19. Talsi — 18, 

20. Rēzekne — 8, 21. Madona 24, 22. Cesvaine — 7, 

23. Dzērbene — 12, 24. Alūksne — 9, 25. Sigulda — 

9, 26. Limbaži — 8, 27. Rubeņi — 5, 28. Daugavpils 

— 7, 29. Nītaure — 3, 30. Valka — 6, 31. Ainaži — 

5, 32. Kuldīga — 5, 33. Sabile — 5, 34. Matīši — 3. 

Pavisam noturēja 146 kopmēģinājumus provincē un 

20 kopmēģinājumus Rīgas pilsētas koriem. 

No pieteiktā koru skaita strīpoja 70 korus, kas neapmeklēja 

kārtīgi mēģinājumus, vai arī bija savu darbību 

pārtraukuši. 

Svētku koncerti notiks Esplanādē, uz īpašas pēc 

arch. Birzenieka meta celtas estrādes 12.000 dziedātājiem 

un 30.000 klausītājiem. Estrādi ceļ būvuzņēmējs 

L. Neuburgs un tā izmaksās 70.000 latus. 

Būvdarbu kommisijā iegāja pilsētas arch. P. Dreimanis, 

doc. Lamze, arch. Birznieks, architektu biedrības 

pārstāvis un agrāko dziesmusvetku darbinieks Kergalvis. 

Preses un propagandas kommisijā: Dr. A. Bīlmaņa 

vadībā apvienoja visus latvju preses un mākslas iestāžu 

pārstāvjus, kā arī ārzemju žurnālistus. 

Dziesmusvetku izrīkojumus pārzin izrīkojumu kommisijā 

Nacionālā teātra direktora A. Bērziņa vadībā. 

Kā locekļi šai kommisijā vēl iegāja Nac. Operas direk- 

Zobu laboratorija K. Maļinovski atjauno nederīgi palikušas plates 8 stundas.


tors T. Reiters, Dailes teātra — E. Smilģis, rakstu, un 

žurnālistu arodbiedr. — K. Skalbe, komponists J. Zālīts, 

diriģents J. Vītolinš un mūziķu biedrības pārstāvis 

J. Rozenbergs. 

Tautas tērpu kommisija darbojās: priekšsēdētājs 

J. Puplis, prof. R. Zariņš, direktors M. Šiliņš, A. Dzērvīts, 

Merv Grīnberg, Eses kdze un A. Ķēniņš. Kommisija 

izdeva 12 latviešu tautas uzvalku paraugus 

18.500 eksemplāros. Par skaistākiem tautas tērpiem 

piešķirs koriem un dziedātājiem balvas, kuras gādājuši: 

Valsts Prezidents, Rīgas Latviešu biedrība, Jelgavas 

Latviešu biedrība, Izglītības ministrija, Pieminekļu 

valde un pate Dziesmusvētku biedrība. Godalgošanas 

žūrijas Goda prezidenta pienākumus laipni uzņēmusies 

Valsts Prezidenta kundze. 

Liela Ģilde, 

kurā notika Rīgas koru mēģinājumi, gatavojoties 

uz septītiem vispārējiem latvju dziesmu svētkiem. 

Satiksmes jautājumu kārto satiksmes kommisija, 

galvenā Dzelzceļu direktora A. Rodes vadībā, piedaloties 

direktoriem Garselim, Mazkalniņam, nod. vad. 

Miezānam un Švarcam .un Dziesmusvētku b-bas pārstāvim 

J. Kuplim. 

Dziesmusvētku kārtības kommisija ieiet: Rīgas pilsētas 

prefekts G. Grīnvalds, pref. pal. Bauce, Studentu 

padomes, skautu un gaidu organizācijas, kara ministrijas, 

Izglītības ministrijas un Latv. Dziesmusv. b-bas 

pārstāvis L. Deučs. 

Visi svētku rīkošanas darbi atrodas zem Valsts 

Prezidenta A. Kvieša kunga protektorāta, kā arī īpašas 

goda kuratorijas, kuras locekļu skaitā ieiet: bij. ministru 

prezidents H. Celmiņš, Izglītības ministrs E. 

Ziemels, Saeimas Izglītības kommis. priekšsēdētājs L. 

Ausējs, Rīgas pilsētas galva A. Krieviņš, Saeimas deputāti 

A. Blodnieks, J. Breikšs, A. Bergs, J. Trasuns, 

bīsk. Rancans, Rīgas Latviešu b-bas priekšnieks A. 

Ķrastkalns, Jelgavas Latv. b-bas priekšn. Dr. Bīskaps, 

redaktors A. Benjamiņš, Ventspils dr. mācītājs T. Grīnbergs, 

Balt. Lauks, b-bas priekšn. H. Endzeliņš, Dr. 

Sanders no Liepājas. 

Svētku plakātus zīmējis prof. R. Zariņš un mākslinieks 

J. Mādernieks. Dziedātāju krūšu nozīmes gatavotas 

pēc J. Mādernieka zīmējuma. 

Svētku viesiem un dziedātāju informācijai izdos 

dziesmusvētku vadoni kā ari programmas — vēstnesi. 

Dziesmusvētku sarīkojumu kārtība: piektdien, 19. 

jūnijā, pīkst. 20 — Reitera kora koncerts Māras baznīcā, 

šīs dienas pievakarē un 20. jūnijā no pīkst. 1—6 

rītā ienāks Rīgā svētku dziedātāju specialvilcieni;. sestdien, 

20. jūnijā pīkst. 7—12 koru kopmēģinājums Espla- 

Latvijas kara muzejs. 

(Agrākais pulvera tornis.) Būs atvērts dziesmu 

svētku laikā publikai katru dienu. 

nādē, pīkst. 16—17 pūtēju orķestru garīgi koncerti no 

Māras, Jaunās Gertrūdes,, Pāvila un Vecās Gertrūdes 

baznīcu torņiem, pīkst. 15—17 latviešu kamermūzikas 

koncerts Konservatorijā, pīkst. 17 svētku gājiens Esplanādē, 

pīkst. 18 svētkus atklās Valsts Prezidents un apvienotā 

kora koncerts līdz pīkst. 21. Pēc tam «Dziesmuvaras», 

diriģents A. Ābels koncerts, Konservatorijā, 

izrādes operā («Sikspārnis»), Nacionālā un Dailes teātros; 

svētdien, 21. jūnijā, pīkst. 6—12 koru kopmēģinājums 

Esplanādē, pīkst. 15—17 latviešu solo dziesmu 

koncerts Konservatorijā, pīkst. 18—21 apvienotā kora 

koncerts Esplanādē, izrādes operā («Vaidelote») un teātros; 

pirmdien, 22. jūnijā pīkst. 6—12 koru kopmēģinājums, 

pīkst. 15—17 paredzēts simfonisks koncerts, 

pīkst. 18—21 — Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Rīgas 

novadu koru koncerts, Lietuvas un Igaunijas koru 

koncerts un svētku mākslinieciskās daļas beigas, kam 

sekos balvu izdalīšana.


Latvju mūzikas pirmsākums meklējams mūsu tautas 

dziesmās, sirmā senatnē, par kuru, par nožēlošanu 

mums trūkst noteiktu zinu. Bagātīgie tautas dziesmu 

meldiņu krājumi, kas vēl tagad uzglabājušies tautā, 

liecina, ka latvji jau no seniem laikiem loti mīlējuši mūziku 

un dziesmas un tai veltījuši visas savas labākās 

jūtas. Ar mūsu tautas dziesmu meldijām J. un D. Cimzes 

hermonizācijā, savu darbību uzsāka daudzi jaundibinātie 

latvju kori. Kad mums sāka rasties sava instrumentālā 

mūzika, arī tad Jurjānu Andrejs un J. Vītols 

meklēja latvju tautas dziesmu apcirkņos nepieciešamo 

materiālu. No visiem mūsu komponistiem latvju 

tautas dziesmai vistuvāk piegājis un to izpratis Emīlis 

Melngailis, kura apstrādājumi koriem ir bijuši un paliks 

neizsmeļams avots uz ilgiem laikiem. Latvju tautas 

dziesmu meldijas, samērā mūsu komponisti vēl maz izmantojuši 

un tās gaida, ka viņām reiz pienāks laiks 

un tās piedzīvos savu īsto augšāmcelšanos. Latvju simfoniskā 

mūzikā un operā mūsu tautas dziesmas vēl maz 

izmantotas, bet jādomā, ka reiz pienāks laiks un arī 

še viņas ieraudzīs īsto saules gaismu. Na.v domājama 

īsta latvju opera, kur pirmā vietā lai nebūtu latvju tautas 

dziesmu motīvi, kuriem jāatrod plaša izskaņa komponista 

fantāzijā un vielas daudzpusīgā techniskā apstrādājamā. 

Simfoniskā mūzika. 

Latvju simfoniskā mūzika sākas ar Jurjānu 

Andreju, kurš labprāt komponēja orķestriem un sajuta 

orķestra mūzikas stila īpatnību. Jurjānu Andrejam 

tomēr nebij laime biežāk dzirdēt savu mūziku atskaņojam 

un ja to arī kādreiz spēlēja, izpildījums ne katru 

reizi bij priekšzīmīgs. Citos, labvēlīgākos apstākļos 

mēs būtu sagaidījuši no Jurjānu Andreja varbūt, vairāk 

orķestra darbus. Daudz plaša apmēra orķestra darbus 

uzrakstījis J. Vītols. Viņa pirmā orķestra kompozīcija 

«Līgo svētki» parādās kā ļoti gatavs darbs ar bagātu 

technisku izstrādājumu un košu instrumentāciju. 

Arī turpmākos Vītola darbos «Sprīdītī», «Dramatiskā 

uvertīrā», «Septiņās tautas dziesmās», Karaļa Brusabārdas» 

mūzikā, bet īpaši viņa pēdējos gados komponētos 

«Dārgakmeņos» bagātīgi izpaužas šīs viņa krietnās 

īpašības. Latvju simfoniskā mūzika ievērojami pieaugusi 

taisni pēdējos desmit gados. 

Pēc Jāzepa M e d i ņ a vērtīgām orķestra kompozīcijām 

jāmin daudzie Jāņa M e d i ņ a simfoniskie 

darbi, kur izpaužas izteiksmes spēkā dažādība un 

instrumentācijas daudzkrāsainība. Viņa «Imanta», «Zilais 

kalns», 2 svītas un operu savirknējumi ir darbi, 

kas mūsu simfoniskās mūzikas literatūrā arvien ieņēmuši 

redzamu vietu. Tālāk jāmin Ādolfs Ābele, kur* 

orķestra darbi veidoti ar izsmalcinātu gaumi un krietnu 

technisku prasmi. Ābeles «Leģenda», «Intermecco», 

«Vizija», «Gana dziesma», «Rudens skice», «Ruku deja», 

Latvju muziķa pēdējos 10 gados. 

Virsdiriģents Teodors Kalniņš. 

Kalniņš sākumā studējis vijoļu spēli un ērģeles un 

tikai vēlākā laikā piegriezis vērību koru diriģēšanai. 

Strādājot dienu no dienas kā Nacionālās operas kormeistars 

kopā ar prof. Jozuusu un tādu koru speciālistu 

kā diriģentu Emili Kuperu, Kalniņš ātri piesavinājies 

kora diriģēšanas mākslas noslēpumus. Kalniņš Rīgā 

pašlaik vada četrus korus, starp citu arī Nacionālās 

operas vīru kori, ar kuru viņam izdevies sasniegt īsti 

teicamus rezultātus. Kalniņš ar teicamām sekmēm vadījis 

daudzus provinces dziesmu svētkus. 

«Valsis», «Meditation», bijuši mūsu simfonijkoncertu 

krāšņākie ziedi. Orķestrim komponējis arī Jānis Vītoliņš 

un uzrakstījis variācijas un simfoniju, kas pēdējos 

gados nozudušas no koncertu programmas. Ar «Velna 

riju» reprezentējies arī Melngailis., bet komponists visvairāk 

nodevies dziesmai. Mazāk orķestrim, nekā 

agrākos gados, komponējis Alfrēds Kalniņš, no kura 

pagājušā sezonā dzirdējām jaunu «Balleta švīti», līdz ai 

viņa operu svītām. Cītīgi orķestrim komponē Aleksanders 

Valle un katru gadu nāk ar kādu jaunu darbu. 

Valle labi izprot orķestra iespējamības un tāpēc viņa 

darbi atrod dzīvu izskaņu. Pēdējos gados, simfonijkoncertu 

programmā, sastopam Vidvuda Jurēviča vārdu, 

kura «Simfonieta» liecina par jaunā komponista apdāvinātību. 

Vairāki darbi simfonijorķestrim atradās J āņ 

a Kalniņ a portfelī, bet viņa «Lietainais vakars» 

nodeva par jaunā komponista spējām vislabāko liecību. 

Zobu laboratorija K. Maļinovski, Rīga, Terbatas iela 18, taļr. 27477.

42 VI!. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums. 

Latvju operas. 

Ātri uzplaukusi latvju operu literatūra. Tā sākās 

ar Alfr. Kalniņa melodisko, liriskā noskaņā ieturēto 

«B a ņ u t u», kas piedzīvoja 26 izrādes Nacionālā operā 

un tad negaidot nozuda no repertuāra. To atliek tikai 

nožēlot un jācer, ka tuvākā nākotnē šī opera ieņems 

pelnīto vietu Nacionālās operas repertuārā. Tai sekoja 

Jāņa Mediņa «Uguns un Nakts», kas savā 

laikā piedzīvoja stipri lielu izrāžu skaitu, ja atmiņa neviļ, 

tad tuvu pie pussimta. Arī šīs operas tagad nava 

repertuārā. Tā ir nenormāla parādība un neliecina par 

latvju pašcieņu. Mēs esam gatavi Nac. operā visu ko 

palaist vaļā, bet latvju origināloperas arvien vēl atrodas 

pabērnu lomā. Ir pēdējais laiks «Uguns un Nakts» 

no jauna uzņemt repertuārā, sevišķi vēl tāpēc, ka Mediņš 

to pārstrādājis un centies padarīt to vēl pievilcīgāku. 

Nacionālais teātris, kur dziesmu svētku laika notiks 

ia.raues. 

Daudz simpātisku īpašību bij arī Jāņa Mediņa 

«Dieviem un cilvēkiem», kas tāpat nolikta 

aizmirstībā. Nav šaubu, ka tagadējo dziedoņu izpildījumā 

šī opera atrastu daudz cienītāju. Laimīgāki veicies 

Jāņa Mediņa «Sprīdītim», kas vēl šad, tad svētku 

laikā parādās repertuārā. Mediņa trīs operās daudz 

glītu melodisku dziedājumu, kuri ietērpti krāsu bagātā 

orķestra pavadījumā. Mediņš jūt operas stīlu un skatuves 

mūzikas iespējamības. Mazāk laimējās A, Kalniņa 

«Saliniekiem», kas pēc nedaudz izrādēm nozuda 

no skatuves un kas aiz dramatiskas darbības trūkuma, 

palika publikas nesaprasta. Citādi veicas Jāzepam Mediņam 

ar «Vaideloti», ko sākot jau ar pirmo izrādi 

publika uzņēma loti atsaucīgi. Vaidelotes melodiskie 

dziedājumi, košais orķestra veidojums, skanīgie kori uii 

dzīvā dramatiskā darbība, ir īpašības, kas šai operai nodrošināja 

klausītāju simpātijas. Bez minētām operām 

jāmin Aleksandra Valles «Ragana», kura 

jau pabeigta pirms vairākiem gadiem, bet par nožēlošanu 

vēl līdz šim nav piedzīvojusi savu pirmuzvedumu. 

Cik bijusi izdevība ar to iepazīties, no atsevišķiem fragmentiem, 

tad Valles «Ragana» pelna, ka to uzņemtu 

Nacionālās operas repertuārā. Bez tam divas operas 

portfelī atrodas komponistam Kārlim Martinovskim un 

tās saucās: «Baltās dienas» un «Dzintarzeme». Nopietnu 

interesi var modināt Jāņa Kalniņa jaunā opera 

«Lolitas brīnumputns», kuru komponists doma 

visā drīzumā pabeigt. Jādomā, ka tas būs jauns 

vērtīgs ieguvums. 

Ballets. 

Par balleta mūziku interesējušies vairāki mūsu 

komponisti, bet reālāki ieguvumi šinī nozarē nav sasniegti. 

J. Vītols gan komponējis balleta mūziku. 

«Dārgakmeņi», bet tā velkas tikai dažas minūtes 

un nav domāta lielākam uzvedumam. Pirms vairākiem 

gadiem E. Melngailis iesāka komponēt liela apmēra 

balletu «Turaidas roze» un pabeidza vese- 

.'us divus cēlienus klavierizvilkumā. Dažādi nelabvēlīgi 

apstākļi nelāva Melngailim uzsākto balletu pabeigt 

un vēlākā laikā viņa mūzika nav uz priekšu pavirzījusies. 

Tie, kas Melngaiļa balleta mūziku dzirdējuši spēlējam 

no paša komponista, klavieru atskaņojumā, tie 

zin, ka «Turaidas roze» daudz vērtīgas un interesantas 

mūzikas, kas pilnā mērā var saistīt klausītāju uzmanību. 

Cerēsim, ka šis ballets reiz tomēr tiks pabeigts un 

tas redzēs arī rampas gaismu. Zināmi nodomi bez šaubām 

bijuši arī Alfrēdam Kalniņam, kurš komponējis plašākā 

apmērā balleta švīti. Minētai mūzikai deju ritma 

nava un ko šinī virzienā Kalniņš domā tālāk darīt, tas 

pagaidām nav zināms. Pirms kāda laika Jānis Mediņš 

stājies pie balleta komponēšanas. , Cik zināms, tad 

libreto šim ballctam uzrakstījis agrākais Nac. operas 

balletmeistars Komisārs un tas domāts trīs cēlienos, 

piecās ainās. Pirmais cēliens esot jau uzrakstīts un tas 

saistot uzmanību ar savām daudzām melodiskām dejām. 

Tas ir liela apmēra ballets, kas pildīs veselu vakaru. 

Latvju balletu jau sen visi gaida ar lielu interesi 

(iii var notikt, ka viņa pirmuzvedumu jau piedzīvojam 

nākamā sezonā. 

Kora dziesmas. 

Latvju mūzikā visbagātākā literatūra ir kora dziesmai. 

Šī ir arī visvecākā mūzikas nozare latvju skaņu 

mākslā un viņa ir visvairāk izplatīta Latvijā. Mūsu 

daudzie kori, kuri jau darbojās vairāk • kā pussimts gadu, 

latvju dziesmas skandinādami, par tām sajūsminājušies 

paši un sajūsminājuši arī citus. Latvju pirmie 

dziesmu komponisti bij .1. un D. C i m z e s un B a um 

a ņ u Kārlis. No pirmajiem dzirdam vēl skandinām 

tikai viņu harmonizētās tautas dziesmas, no pēdējā 

«Valsts himnu» un «Trimpalu», kamēr pārējie jau nogrimuši 

aizmirstībā. Citādi tas ir ar Jurjānu A nd 

ē j a dziesmām, no kurām dažas pārgājušas tautas 

mutē. Loti plašu atbalsi atradušas J. Vītola kora 

dziesmas, starp kurām ir vesela rinda īstu šedevru. 

Vītola dziesmas tiek dziedātas daudz, viņas nekad neapnīk 

un tās dzird skandinām vienmēr no jauna. Tas 

notiek nevien ar viņa agrāk komponētām dziesmām, bet 

arī ar vēlāk uzrakstītiem darbiem. Mazāk piekrišanu 

atradušas A, Kalniņa dziesmas, no kurām tikai nedaudzām 

laimējies iegūt pilsoņu tiesības, aiz šo kompo-


zīciju kora techniskām grūtībām. Vislielāko popularitāti 

ieguvušas E. Melngaila dziesmas, bez kurām 

nemaz nav domājami lavju koru dziesmu koncerti. 

Daudzos cienītājus viņas atradušas īpaši ar savu technisko 

vienkāršību un skaidrām harmonijam. Melngailis 

labi pazīst koru iespējamības un tāpēc prot arī piemēroties 

koru prasībām. Interesantus kora dziesmu 

veidojumus devis Jēkabs Oraubiņš, īpaši ar savu 

teicamo technisko izstrādājumu. Augstas prasības 

koriem uzstāda J. Zālīša dziesmas. Kas netaupa 

pūliņus un cenšanos tikt pāri Zālīša dziesmu grūtībām, 

tām beidzot atklājas šo dziesmu brīnišķais košums. Jaukas 

dziesmas ir arī J. C ī r u 1 i m un tās noteikti iekaro 

koru simpātijas. Daudz dziesmu uzrakstījis V. 

Ozoliņš, kuras patīk ar savu lirisko noskaņojumu un 

melodisko lokanību. Interesantas dziesmas ir A. Ābelim, 

kurš savās kompozīcijās cenšas ielikt īpatnākos izteiksmes 

līdzekļus. Teicami veidotas J ā ņ a Kalni u a 

dziesmas, kurās dzirkst asprātība. Daudz sirsnības P. 

L ī c ī t e s dziesmās. Jāmin arī V. J u r ē v i č a un 

Volfganga Dārziņa glīti veidotās kora dziesmas. 

Rīgas pilsētas mākslas muzejs, dziesmu svētku laika 

bus atvērts katru dienu un publikai pieietams. 

Solo dziesmas. 

Latvju solo dziesmas vispirms sāka rakstīt Pēteris 

Š a n c b e r ģ i s. Viņa dziesmas tautā ātri palika 

populāras un dažas no tām zināja gandrīz vai visi. 

Šancberģa ilziesmām tomēr īstākas mākslas vērtības 

nebij un tās ar savu lēto piegaršu drīzi vien nozuda 

un tagad jau tās aizmirstas. Jurjānu Andreja 

u n J. V ī t o 1 a dziesmas sākumā publika nesaprata, 

bet pamaz viņām radās īsti cienītāji. īpaši daudzās Vītola 

dziesmas, ar smalku gaumi veidotas, atradušas sabiedrībā 

jo plašu atbalsi. Solo dziesmas komponējuši 

visj mūsu komponisti un nav neviena no tiem, kas šinī 

mūzikas nozarē nebūtu izmēģinājuši savu roku. Visvairāk 

solo dziesmu uzrakstījis Alfrēds Kalniņš un viņa 

dziesmu skaits sniedzās pāri 200. Daudzas Kalniņa 

dziesmas, īpaši no pirmā laikmeta, atradušas loti plašu 

popularitāti. Viņa dziesmas pieskaitāmas pie' viskrāšnākiem 

ziediem latvju solo dziesmu literatūrā. Melodiski 

skaistas, izjūtu bagātas, ar raksturīgiem pavadījurrism, 

viņas .ar saistīt visu uzmanību. Ar Kalniņu, 

kā solo dziesmu komponistu, gandrīz neiespējami sacensties 

citiem mūsu skaņražiem. Daudz skaistu dziesmu 

uzrakstījis arī Jānis M e d i ņ š. Šīs dziesmas 

gan rakstītas kā mēdz teikt pats Mediņš, garām ejot, 

un komponists uz tām nav nopietnāk skatījies, tomēr 

tām liela mākslas vērtība. Te ieskaņās Mediņa liriskā 

stīga ar tādu spēku, ka tā uzvar katru. Mediņa dziesmas 

iemīļojuši visi un nākas dzirdēt gandrīz vai katrā 

solo dziesmu vakarā. Loti vērtīgas dziesmas uzrakstījis 

arī J. Z ā 1 ī t i s. Viņa dziesmas nav iespiestas un 

tāpēc viņu izplatīšana stipri apgrūtināta. Neraugoties 

uz visu to, Zālīša dziesmām radušies daudz īstu draugu. 

Viņām piemīt kāds neparasts pievilkšanas spēks un 

kas ar tām reiz tuvāk sadraudzējies, tas viņas iemīļos 

uz laiku laikiem. Zālīša dziesmās dominē izsmalcināta 

gaume un filigrāns slīpējums. Viņa smalkās dziesmas 

no izpildītāja prasa vispusīgas inteliģences un iedziļināšanos. 

Daudz dziesmu uzrakstījušas L. Oarūte un L. 

Reinholde ar tekstu ilņstrējošiem pav'adījumiem. Diezgan 

dzied koncertos V. Ozoliņa un P. Šuberta 

dziesmas. Ar smalku gaumi un stila izjūtu uzrakstītas 

J. P o r u k a dziesmas. Latvju solo dziesmas, līdzīgi 

kora dziesmām uzrāda ļoti daudz augstākas kvalitātes 

skaņdarbu, kas blakus stādāmas cittautu komponistu izcilākām 

vērtībām. 

Instrumentālā mūzika. 

Klavieru literatūra līdz šim vēl nava visai plaša, 

fio opusu skaits samērā vēl diezgan nenozīmīgs. Pilnīgi 

trūkst darbu ar orķestra pavadījumu. Visvairāk 

klavierēm komponējis J. Vītols, starp kuriem atrodami 

darbi ar augstu mākslas vērtību. Šo kompozīciju 

trūkumu veicina tas, ka mums jo projām trūkst koncertu 

pianistu, kas gribētu piegriest nopietnāku vērību 

latvju klaviermūzikai. Vienu, otru interesantu klavierkompozīciju 

uzrakstījis arī Jānis Mediņš, ko atrod 

par iespējamu atskaņot arī dažs ārzemju pianists. 

Klavierēm uzrakstījuši lielāku skaitu kompozīciju ari 

Oarūte un Reinholde, kas dažkārt atskanējušas 

pašu autoru izpildījumā. Vienā, otrā gadījumā 

uzkomponējuši klavierēm arī citi mūsu komponisti, kas 

palikuši pa lielākai tiesai guļot portfelī. Iesācējiem pianistiem 

apstrādājis latvju tautas dziesmas J. G r a ub 

i ņ š, pakāpeniski ievietojot tās trijās burtnīcās, skatoties 

pēc viņu atskaņojuma grūtībām. Graubiņa tautas 

dziesmu apstrādājumi ierīkoti ļoti glīti un muzikāli 

interesanti. 

Pārāk maz mums vēl vijoļu kompozīciju. īpaši pēdējos 

gados še maz kas nācis klāt. Vienīgi Jānis Mediņš 

uzrakstījis pāris jaunas vijoļu miniatūras. Koncertos 

spēlē vai nu citu tautu vijoļkompozīcijas, vai kaut 

ko no agrākā gada biruma. Un vijolnieku mums tik daudz, 

kas labprāt spēlētu arī mūsu pašu komponistu darbus. 

Ir dabīgi, ka nevar katru reiz spēlēt Kalniņa «Elēģiju» 

un Vītola «Melodiju». 

Vērtīgs ieguvums ir Jāņa Mediņa jaunais violončello 

koncerts, kurš izpelnījās atzinības atsauksmes arī 

Vakareiropā. Neraugoties, ka šis koncerts uzrāda 

daudz īpatnējas un interesantas mūzikas, tas veidots ar 

lielu technisku prasmi un liecina par šā instrumenta 

iespējamību vispusīgu pazīšanu.


Diezgan trūcīgi pie mums vēl jo projām ar kamermūzikas 

darbiem. Tiesa, pēc tiem maz pieprasījumu, jo 

publika ne visai mīl interesēties mūsu dienās par kamermūziku. 

Tomēr šim izsmalcinātam muzicēšanas veidam, derētu 

arī pie mums piegriest vairāk vērības. Ilgus gadus 

vajadzēja iztikt vienīgi ar Vītola stīgu kvartetu, līdz kamēr 

beidzot Harijs Ore un Jānis Mediņš bij parūpējušies, 

lai šo robu aizpildītu. Tagad, paldies Dievam, 

varam sastādīt vismaz viena kamermūzikas vakara 

programmu. 

Raksti par mūziku. 

Rakstu par mūziku mums vēl jo projām stipri maz. 

Ilgāku laiku mums bij jāiztiek vienīgi ar E. Dārziņa 

Diriģenti. 

Latvju izpildošie mākslinieki. 

Latvju mūzikas dzīvei sākoties, ar diriģešanu nodarbojās 

nevis profesionāli diriģenti, bet sava aroda nespeciālisti. 

Koru vadoņi bij skolotāji, kas nevien apmeklēja 

korus, bet arī tos vadīja, kā atsevišķos koncertos, 

tā arī dziesmu un apgabala dziesmu svētkos. Vispārējos 

latvju dziesmu svētkos uzstājās kā diriģenti sākumā 

mūzikas skolotāji J. Bētiņš un J. Zīle, vēlāk šo pienākumu 

uzņēmās mūsu komponisti: Jurjānu Andrejs, Vīg- 

r o T 

nēru Ernests, P - L Vītols un citi. Tikai vēlākos gados, 

sākot ar piektiem svētkiem, pie diriģentu pults 

redzam, prof. P. Jozuusu, bet sestos svētkos jau Nacionālās 

operas diriģentu T. Reiteru. Sestos latvju vispārējos 

dziesmu svētkos, līdzās abiem minētiem diriģen^ 

tiem, uzstāsies ari komponists E. Mclngailis un Nacionālās 

operas kormeistars Teodors Kalniņš. Kā to redzam, 

tad pamazām diriģēšana pāriet profesionālo diriģentu 

rokās, kas speciāli šim uzdevumam sagatavoti 

un kam arī vairāk piedzīvojumu šinī lietā. Tomēr nav 

jāaizmirst, ka diriģentiem-nespeciālistiem, mūsu koru izaudzināšanā, 

bijuši ļoti lieli nopelni un jāatzīst arī, ka 

pat lielāki, nekā profesionāliem diriģentiem. Bez pirmajiem 

arī tagad nevarētu notikt nekādi latvju vispārējie 

dziesmu svētki, jo tas.nl uz viņu pleciem tiek iznests 

viss lielais kora sagatavošanas darbs. Protams, jo 

spējīgāks būs pats diriģents, jo labāk dziedās ari viņa 

koris. Tāpēc jārūpējas, lai mūsu koru diriģentiem būtu 

iespējams pienācīgi sagatavoties un jāgādā, lai tiem būtu 

iespējams apmeklēt diriģentu kursus, līdzīgi agrāk rīkotiem 

izglītības ministrijas diriģentu vasaras kursiem. 

Tādi būtu sarīkojami nevien Rīgā, bet arī citos Latvijas 

apvidos, piem. Liepājā, 

Daugavpilī un citur. 

Ventspilī, Talsos, Valmierā, 

Loti daudz darījuši mūsu koru diriģēšanas mākslas 

pacelšanā divi tādi entuziasti kā Jānis Bētiņš Kurzemē, 

un Jānis Cimze Vidzemē. Šie abi lielie tautas darbinieki 

nebij tikai mūzikas paidagogi, bet tie bij sapņotāji, 

kam gribējās redzēt, ka visa latvju tauta mīL^ļŪBJai 

«Ceļa jutīs», kas bij vienīgā brušūra par mūziku visā 

latvju literatūrā. Arī pēdējos gados neesam kļuvuši 

daudz bagātāki. Gan iznāca Dārziņa rakstu krājums, 

kas bij papildināts arī citu autoru rakstiem un Jurjānu 

Andreja monogrāfija, bet tas vis tomēr pārāk maz. 

Nesen gan iznāca latvju valodā Richarda Vāgnera monogrāfija 

un pašlaik sola izdot Čaikovska un Bēthovena 

plašākas monogrāfijas, bet ar to vēl maz būs līdzēts. 

Gandrīz visi raksti par mūzikas jautājumiem parādās 

vai vienīgi dienas presē un turklāt vēl konspektīvā veidā. 

Vairākkārt mēģināja izdot latvju mūzikas žurnālu, 

bet līdz šim, par nožēlošanu visi šie mēģinājumi cietuši 

fiasko. Gaidīsim, ka stāvoklis reiz grozīsies šinī jautājumā 

un mums reiz radīsies sava plašākā literatūra 

par mūziku un arī savs pastāvīgs mūzikas žurnāls. 

un mīl dziedāt. Un velti tie nebij ticējuši savam darbam 

un ideāliem. Viņu audzēkņi gāja tautā ar tādu pat ticību 

krūtīs, kā viņu lielie skolotāji un aicināja visus mīlēt 

dziesmas un tās skandināt. Ar vēl lielāku sajūsmu 

mākslas evaņģēliju ņēmās sludināt Jurjānu Andrejs. 

Vēl jauneklis būdams viņš mūzikai pieķērās ar visām 

savām labākām jūtām un bij gatavs tai ziedot visus savus 

spēkus. Ar kādu sajūsmu redzējām Jurjānu Andreju 

latvju lielajos dziesmu svētkos stāvam pie diriģenta 

pults un kāds prieks tādos brīžos staroja no viņa skata. 

Jurjāris bij liels mūzikas fanātiķis, kurš mūziku gribēja 

aptvert visā viņas plašumā un spēkā. Viņš studēja nevis 

kā parasts, kādu vienu mūzikas specialitāti, bet veselas 

trīs: kompozīcijas teoriju, ērģeles un mežragu. 

Jurjānam nebij nekā jaukāka par mūziku un viņš ņēmās 

sludināt visiem par šīs mākslas brīnumpasauli. Jurjāņs 

upurēja visu sevi mūzikai un rūpējās arī par saviem brāļiem 

Juri un Pāvulu, lai arī tie varētu kalpot mākslai. 

Kaut gan Vīgneru Ernests visu savu mūžu strādāja 

kā paidagogs, viņa diriģēšana bij ļoti tuvu šī aroda 

speciālistu spējām. Viņa noteiktais žests un muzikālā atveidojuma 

skaidrība, Vignēram deva iespēju koncertos 

sasniegt īsti spožus rezultātus. Ja vien Vignēram būtu 

bijusi izdevība pastāvīgi vingrināties diriģēšana, nav 

šaubu, ka šinī nozarē viņš būtu sasniedzis ļoti daudz. 

'Lielajos dziesmu svētkos Vīgnera stingrā griba koru 

vadīšanā sasniedza triumfu. 

Koru vadīšanai daudz laiku ziedojis arī prof. .1. Vītols. 

Būdams loti aizņemts kā profesors Pēterpils 

valsts konservatorijā, Vītols tomēr centās atlicināt laiku, 

lai gadu no gada strādātu ar kādu Pēterpils kori. 

Vītola izpildāmo dziesmu nemākslotais, plašās līnijās, 

dziļā muzikālā izteiksmē veidotais izpildījums, varētu 

noderēt kā paraugs arī tagadējos laikos mūsu diriģentiem. 

Ar P. J o z u u s u koru diriģešanu sākās jauns laikmets. 

Jozuus koru diriģēšana ienes jaunu elementu — 

virtuozitāti. Jozuusa meistara roka visiem pazīstama 

un viņa tēchniskie sasniegumi augsti kvalificējami. Tikai 

žēl, ka Jozuusa vērtīgie tēchniskie sasniegumi, līdz šim


Dzēsiet uguni ar „Total" 

moderno ogļskābes sausdzēšamo aparātu, 

priekš cietiem ķermeņiem (koku u. t. t.) un šķidrumiem (eļļu, 

bencinu u. t. t.). Acumirklīga un stipra dzēšspēja. Neaprobežots 

uzglabāšanas laiks. 

Nesasalst! Neizgaist! Nekristalizējas! 

Vislielākā drošība pret ugunsgrēkiem Sevišķi ieteicams un nepieciešams šis aparāts uz laukiem! 

Operdziedātājs Adolis Kaktiņš, 

dziedās karali «Vaidelote» Nac. Opera dziesmu 

svētku laikā. 

Veļas, bērnu apģērbu un galantērijas 

veikals 

A. ŠIFFERS, Rīgā 

Skārņu ielā Nr. 16. 

Lielāizvēlē: 

Kuugu, dāmu Un bērnu veļu, bērnu apģērbus 

un citas galantērijas preces. 

Pieņem pasūtījumus uz veļu, dāmu un bērnu apģērbiem. 

Plise, hēlerē, kurbulē, izšuj monogramas. Darbi tiek apzinīgi 

izpildīti, par ļoti mērenām cenām. 

Ģeneralpārstāvis Latvijā inženiers AlekS. J a u c h S , Rīgā 

Vaļņu ielā 28-b, tāļr. 22422. 

Diriģents prof. J. Mediņš, 

vadīs latvju simfonijmūzikas koncertu konservatorijā. 

veikals 

Ģertrūdes ielā N° 33. 

Piedāvā no krājumā visādas 

Mēbeles kā ari metāla gultas, 

par ļoti pieejamām cenām uz nomasksu 

lidz 18 mēnešiem. 

M. PLINERS

46 VII. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums, 

Neviens krēms nedara brīnumus... 

Bet ja Jūs savu ādu rūpīgi tīrīsiet, viņa drīz pieņems veselīgu 

izskatu, kas vienīgi ir pamats īstam skaistumam. Elizabetes Ardens kosmētiskie 

preparāti ir labākie līdzekļi sasniegt šo ādas skaistumu. 

Venēcijas krēms ādas tīrīšanai "stSf 

t i n a ā d u u n d a r a 

-Venēcijas līdzeklis ādas stiprināšanai «ARDEN» 

stiprina asins cirkulāciju un piedod sejai jaunības svaigumu. 

Venēcijas līdzeklis audu barošanai «ORANŽ» 

stiprina audus un izlīdzina grumbas. 

Krēms WELWA" ^ a 

J° ^ 

Elizabetes Irita 

vēl tik ļoti maz bijuši pieietami citiem diriģentiem, kam 

šīs zināšanas būtu nesušas lielu svētību. Jozuus neaizraujas 

no acumirkļa saviļņojuma, bet viņa atskaņojumos 

vienmēr jūtam stigri noteiktu plānu un muzikālu 

domu skaidrību. Agrākos laikos kā koru diriģents, 

daudz strādājis arī E. Melngailis. Viņa, Pēterpilī 

nodibinātais koris, kas savā laikā koncertēja arī Rīgā, 

bij. sastādīts no dziedātājiem ar izcilus balss materiālu 

un sava stingrā diriģenta vadībā bij viena no spožākām 

kora vienībām, kas jeb kad pie mums pastāvējušas. Šī 

kora atskaņojumi bij muzikāli apgaroti un meistarīgi 

veidoti. Arī pēckara laikos Melngaila jaundibinātais 

koris Rīgā lika par sevi visiem runāt. Melngaila bagātīgie 

piedzīvojumi un stingrā griba, palīdzēja jauno kori 

ātri nostādīt uz droša ceļa un tas varēja sarīkot paraugkoncertus 

pa visu Latviju. Teodors R e i t e r s kā 

diriģents, starp visiem pārējiem, ieņem izcilus stāvokli. 

Reitera koncerti, ar viņa paša kori, iepazīstinājuši ar 

latvju jaunajām koru kompozīcijām, tā gadu no gada 

rādot, kas vien vērtīgs parādījies mūsu koru dziesmu 

literatūrā. Reiters, ar savu bagāto temperamentu un 

dzīvo atskaņojumu, pratis saistīt klausītāju ievērību. 

Reiters ir nevien teicams koru vadonis, bet arī mūsu 

spējīgākais orķestra diriģents, kam daudzi piedzīvojumi 

un bagātīgas zināšanas. Reiters prot valdīt par masām 

un tās turēt savā varā. To vairākkārt esam varējuši 

mīkstu un elastīgu. 

Venēcijas 

Venēcijas prepaprepa 

ļjļļļļjjļjj g^rīvības 

rāti dabūjami pie 

pārliecināties lielajos, apvienoto koru koncertos. Pirms 

nedaudz gadiem sāka parādīties kā koru diriģents arī 

Teodors Kalniņš. Visu laiku izpildot kormeistara 

pienākumus Nacionā operā, strādājot līdzās Jozuusam, 

Kalniņam bijusi laimīga izdevība novērot viskomplicētākās 

kora technikas, iespējamības. Uzstājoties daudzos 

koncertos gan Rīgā, gan provinces apgabala dziesmu 

svētkos, Kalniņš pierādījis, ka viņš prot korus vadīt un 

ka viņam piemīt visas kora diriģentam nepieciešamās 

īpašības. No jaunākiem diriģentiem īpaši jāizceļ 

Ādolfs Ābele, kurš ar studentu kori «Dziesmu vara» 

koncertu šo pavasar pārsteidza visus, kas vien bij 

ieradušies viņa dziesmu yakarā. Jau iepriekšējās^ sezonās 

Ābele vērsa uz sevi uzmanību kā diriģents un viņa 

dziesmu dzīvais priekšnesuma veids izsauca daudzas 

parunas. Ābele prot panākt no kora I nevien skaidru 

noskaņojumu, bet krāsu bagātu, izteiksmē raksturīgu 

priekšnesumu. Viņa atskaņojumos jūtama augsta muzikāla 

kultūra. Artūrs Bobkovics iesāka savu 

karjeru kā simfoniska orķestra diriģents, kurš bieži sumināts 

Rīgas jūrmalas somfonijkoncertos. Nelabvēlīgu 

apstākļu dēļ, Bobkovics spiests atteikties no iemīļotā 

darba tālāk strādāšanas ar simfonijorķestri. Bobkovics 

sāk strādāt ar Latvijas universitātes kori un paliek 

par mūsu augstskolas mūzikas direktoru. Viņa gadskārtējie 

kora koncerti arvien liecinājuši par diriģenta 

Tirdzniecības un rūpniecības 

RIS. „Aug)u Eksports" 

Augļu un sakņu pārstrādāšanas fabrika. Iesala ekstrakta fabrika. Vmdantava, bez alkohola. 

B 

Alus darītava, iesala fabrika un augļu-ūdeņu iestāde 

K/S. „KYMMEL" 

Fabrikas un galvenais kantoris: RīgS, Bruņinieku ielā 2. Tājr.: 91598, 91163, 91646 un 91^

VIL Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums. 47 

darba rosmi un krietnām kora vadoņa spējām. Bobkovics 

baudījis vispusīgu diriģenta izglītību ārzemēs. 

Augstā mērā apdāvināts diriģents ir prof. Jānis 

Mediņš. Ilgāki izpildot diriģenta pienākumus Nacionālā 

operā, Mediņš tur piesavinājies daudz piedzīvojumu. 

Pēdējos gados Mediņš ir Rīgas radiofona galvenais 

diriģents un ar teicamām sekmēm darbojas simfonijmūzikas 

laukā. Mediņš brīvi pārvalda viskomplicētākās 

partitūras un spēj orientēties katrā vissarežģītākā situācijā. 

Mediņš kā diriģents, pēdējos gados stipri progresējis 

un viņa vadītie simfonijkoncerti rādījuši, ka Mediņš 

prot izcelt katra komponista īpatnējo stilu. Šovasar 

Mediņš darbosies arī kā Jūrmalas simfonijkoncertu 

galvenais diriģents. 

Arvīds Pārups ir agrākais Liepājas operas diriģents, 

pašlaik ir Rīgas radiofona otrais diriģents. Viņa 

ilggadīgā prakse Pārupam palīdzējusi iegūt nepieciešamu 

rutīnu. Vislabāk Pārupam padodas jaukta rakstura 

mūzika. Pārups ir arī Radiofona pastāvīgais operētu 

diriģents. 

Plašāku ievērību pelna kā diriģents Jēkabs Vīto 

1 i ņ š. Strādājot ar Rīgas skolotāju institūta kori, viņam 

bijušas īsti spožas sekmes. Lai tikai atminamies 

viņa iestudēto Mocarta «Rekviemu», kuru jaunais diriģents 

uzveda tik, loti sekmīgi. Vītoliņš daudz uzstājies 

nevien Rīgā, bet bieži vien ar labām sekmēm vadījis 

provincē dažādus apgabala dziesmu svētkus kā Kurzemē, 

tā Vidzemē. 

Bernhards Kunkis beidzis Pēterpils valsts 

konservatoriju kā kora orķestru kapelmeistars. Kunkis 

S. J. Falkov, Rīgā, 

Marijas ielā 17. Tālrunis 29586 

Piedāvā no sava bagātīgā krājuma 

lēti un lielā izvēlē: 

uzvalkus, mēteļus un žaketes 

skolniekiem un zēniem, meiteņu 

mēteļus un jakas, kā arī 

dāmu konfekcijas. 

VISĀDAS MODES 

Pasūtījumi tiek pēc mēra īsā laikā glīti izpildīti 

tomēr vairāk iemīļojis simfonijmūziku un operu un jau 

vairākus gadus darbojas kā Liepājas operas pastāvīgais 

diriģents. Diriģējis simfonijkoncertus ir Rīgā, ir Liepājā. 

Kādu laiku sabija par Nacionālā teātra kormeistaru. 

Tagad vada arī Liepājas filharmonijas orķestri un 

vairākkārt diriģējis Liepājas apvienoto koru koncertus. 

Apdāvināts diriģents ir Eberhards Lammas. 

Ar viņa paša nodibināto Rīgas policijas darbinieku orķestri, 

Lammas vairākkārt koncertējis Rīgā un apliecinājis 

krietnas diriģenta spējas. Diriģējis laiku pa laikam 

arī Jelgavā simfonijkoncertos. 

Rūdolfs Vanags iesāka darboties kā Liepājas 

operas kormeistars, bet pēc neilga laika turpat sāk diriģēt 

arī operas, pēdējo uzdevumu izpildot vairāk gadus no 

vietas. Vanags sabija kādu laiku arī par diriģentu Nacionālā 

operā, kur diriģēja balleta izrādes. 

Loti spējīgs diriģents ir Jānis Sieriņš. Vadījis 

daudzus korus, bet sevišķi sasniedz spožas sekmes 

ar viņa nodibināto vīru kori «Dziedonis», ar kuru uzstādamies 

izpelnās vispārēju ievērību. Nodibinājis arī 

provincē «Dziedoņa» kora filiāles. 

Viens no redzamākiem jaunākiem diriģentiem ir 

Sergejs Duks. Vadījis korus Vidzemē uz laukiem, 

vēlāk Rīgā, kur nodibina «Dainas» kori. Neilgā laikā 

enerģiski strādājot ar jauno kori Duks gūst jo atzīstamus 

rezultātus. Duks vada arī kadetu kori. 

Kārlis Pūķis vadījis ir korus, ir simfonijorķestri. 

Pūķis ir spējīgs diriģents, kurš uzstājoties daudzos 

koncertos uzrādījis atzīstamas muzikālas spējas. 

bilžu «rims 

visos izstrādājumos un cenās 

Ierām. bilžu izstāde I. stāvā 

veco meistaru un citas gleznu reprodukcijas, 

arī krāsās. Bilžu mapes. 

Rīgas skati ramejumos, kokgriezumos un citi. 

Visāda literatūra dažādas valodas, arī 

lielā izvēlē literatūra par putnkopību, dārzkopību, 

un vispārējo lauksaimniecību. 

1 Pasūtījumi 

ari no provinces tiek 

apzinīgi izpildīti. 

Grāmatu 

un 

Gleznu- 

veikals 

Tāļ. 22779 

Rīgā, Tīgoņu ielā 15. \:i . 1580


Mūzikaliju veikals K. Sulainis 

Rīga, Maskavas iela Nr. 104. 

Lielā izvēlē: Patafoni, plates, patafonu adatiņas, dažādi patafonu piederumi. 

Vijoles, ģitāras mandolīnes, balalaikas. Cenas mērenas — glīts darbs. 

Koncertējis arī Somijā ar Jaunatnes savienības kori. 

Sevišķi spožas sekmes panāk ar Latv. kultūras biedrības 

kori, uzstājoties Rīgā un jūrmalā. 

Eduards Kažociņš pašlaik ir Rīgas tautas 

konservatorijas kora diriģents. Vadījis daudzus korus 

gan Rīgā, gan Liepājā. Kažociņš uzstājoties dažādos 

koncertos guvis panākumus. 

Jānis Mīlzarājs pazīstams kā bērnu koru 

vadītājs. Jau ilgāku laiku vada Jaunatnes. Sarkanā 

krusta bērnu kori, ar kuru bieži uzstājies atklātībā Rīgā, 

koncertējot ar to arī Igaunijā un Lietuvā. 

Jānis Miķelsons ir Rīgas pareizticīgo katedrāles 

kora vadītājs, kur ieņem redzamu vietu starp 

pareizticīgo baznīcas koru diriģentiem. Diriģējis daudzus 

korus un ilgāku laiku vadījis «Pērkona» kori, ar 

kuru uzstājies vairākkārt arī ārpus Rīgas. 

Ernests 0 d r i s ir pazīstams Liepājas koru 

diriģents, kura darbība noritējusi dažādu biedrību, teātru 

un skolu koros. Diriģējis arī Latv. teātra orķestri. 

Bernhards Muižnieks — viens no darbīgākiem 

Rīgas kora vadoņiem. Sākumā vadījis korus uz 

laukiem, vēlāk, tos turpina diriģēt arī Rīgā. Ilggadīgs 

Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrības diriģents. 

Vēlāk nodibina pats savu kori un ar to turpina strādās 

un rīkot koncertus. 

Ādolfs Šillers kora diriģenta gaitas sācis 

Ausekļa biedrībā, vadījis Rīgas skolotāju biedrības kori 

DZ 

MMM 

gumija zolēm un papēžiem. GOOD-YEAR papēži un zoles ir izturīgākie un tādēļ 

lētākie. Pieprasāt visur saviem apaviem „GOOD-YEAR'' 

un citus. Vēlāk strādā kā dziedāšanas skolotājs trešā 

pilsētas vidusskolā un Valsts paraugskolā. Vada arī 

Skolotāju arodbiedrības kori. Diriģējis vairākkārt apvienotus 

skolēnu koru koncertus. Izpelnās ievērību, 

vadot Nacionālā operā vidusskolu audzēkņu koru koncertu. 

Arnolds Sineps — populārs Valmieras koru 

diriģents. Agrāk darbojies Rīgā, vadot dažādus skolu 

un vairākus biedrības korus. Bijis par virsdiriģentu 

Valmieras, Rūjienas, Limbažu, Dikļu, Bauņu apgabala 

dziesmu svētkos. 

Gustavs K 1 a u s t i ņ š vadījis studentu biedrības 

«Zemgālija» vīru kori, Maskavas tautas izglīt. biedrības 

kori, Omskas un Minskas korus, Rīgā dzelzscelnieku 

un valsts darbinieku korus. 

Jānis G r i e n f e 1 d s, Torņkalna tautas univerzitātes 

un Rīgas nomalnieku savienības kora diriģents. 

Diriģējis arī dažus apvienoto koru koncertus. 

Ferdinands Pličs ir dziedāšanas paidagogs. 

Vada Rīgas skolotāju biedrības kori, ar kuru uzved 

Haidna «Pasaules radīšana». Diriģējis arī skolēnu 

kopkorus. 

Arvīds Prēdelis sācis kori vadīt uz laukiem. 

Kādu laiku diriģējis Malienas studentu biedrības 

kori, arī dažus novada dziesmu svētkus. Pēdējā laikā 

vada «Beverinas dziedonis» un Sv. Trīsvienības baznīcas 

korus. 

Zobu laboratorija K. Maļinovski atjauno nederīgi palikušas plates 5 stundās.

VII. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums. 4Q 

P. LIEPIŅS, 

Smalkādu darbnīca 

RĪGĀ. KR. BARONA IELĀ 51 

Portfeļi 

Dāmu rokas somiņas 

Dažādi naudas maki 

VAIRUMĀ MAZUMĀ 

Mērenas cenas 

Leo Vīgners, starp jauniem diriģentiem, ieņem 

jo redzamu vietu. Šim uzdevumam Vīgners vispusīgi 

sagatavots un vadot Rīgas bezdarbnieku simfonijorķestri, 

pierādījis īsti krietnas sekmes. Vīgners vada -divus 

korus: vīru kori «Dziedonis» un jauktu kori «Līgo». 

Jēkabs Mediņš tagad vada korus Jelgavā, 

īpaši jāatzīmē viņa, nesen vadītais Zemgales apvienoto 

koru koncerts Jelgavā, kur Mediņš, izcēlās, kā muzikāli 

jūtīgs un techniski veikls diriģents. 

Juris J u r j ā n s sācis diriģēt simfonijorkestri 

Harkovā, kur vadījis vairākas sezonas turienes vasaras 

koncertus. Juris Jurjāns bij pirmais, kas sāka rīkot 

veselus latvju kompozīciju vakarus Rīgas jūrmalā. Vadot 

apvienoto pūtēju orķestra koncertu Dobelē, uzrādīja 

daudz simpātisku organizatorisku un muzikālu īpašību. 

Pāvuls Jurjāns vadījis nevien korus, bet ari 

simfonijkoncertus. Kādu laiku diriģējis arī viņa paša 

nodibināto operu. Vadījis apvienoto koru koncertus un 

uzstājies kā virsdiriģents piektos vispārējos dziesmu 

svētkos. 

Atis Kauliņš vadījis Jelgavā soku un dažādu 

biedrību korus. Vairākkārt diriģējis arī Zemgales apvienoto 

koru koncertus. 

Jānis Kalniņš darbojās jau vairāk gadus, ka 

Nacionālā teātra pastāvīgs kapelmeistars, galvenā kārtā 

kori vadot teātra uzvedumos, kur pierādījis visai atzīstamas 

spējas. 

Konditoreja un kafejnīca 

E. Barkovskv 

Majoros, Jomas iela M 62a Taļr. 424. 

Katru dienu svaifji cepumi, tortes un kūkas. 

Pasūtījumi tiek pieņemti. 

Dāmu cepuru zalons 

J. RUDOVICS, 

RĪGA BRĪVĪBAS IELA Nr. 36 

PIED5VA 

jaunākos Parīzes un Vīnes modeļus 

ii Kaļķa ielā 

JVs 17. 

Rotaļas un nodarbošanās, jaunatnes 

bibliotēka. Rotaļu lietas, 

Koku un metāla būvkastes. 

A. RIEZNIEKA 

Elektro mechaniska darbnīca 

Rīgā, Rēveles ielā 45. Tālrunis 91819 

Izlabo auto, elektrību, pertin dinamo starterus, magnētes, 

lādē un izlabo akumulatorus 

Voldemārs Ozoliņš galvenā kārtā vada 

skolu korus, bet diriģējis arī biedrību un baznīcas korus. 

Ozoliņš vairākkārt vadījis arī apvienoto koru koncertus 

provincē. 

Burchards Sossars —• Dailes teātra pastāvīgais 

diriģents, kurš vada kori izrāžu vajadzībām un 

diriģē tur sarīkotās operētu izrādēs. 

Aleksandrs Valle darbojas kā dziedāšanas 

skolotājs un vada vairākus biedrību korus. Ar labiem 

panākumiem diriģējis arī simfonijkoncertus un apvienoto 

koru dienas. 

Jānis No r vils strādā Siguldas % vidusskolā 

kā dziedāšanas skolotājs un vada turienes tautas augstskolas 

kori. Nodibinājis Liezerē «Imanta» kori un ar 

to sarīkojis vairākus koncertus. Sekmīgi vadījis ari 

simfonijorkestri konservatorijas vakaros. 

Artūrs Salaks strādā kā dziedāšanas skolotājs 

ceturtā Rīgas pilsētas vidusskolā, vada dziedāšanas 

biedrības «Fortissimo» kori. Diriģējis vairākus apvienoto 

koru koncertus. 

Jānis Turss agrāk vadīja korus Pēterpilī, bet 

tagad pasniedz dziedāšanu Liepājas skolās un vada turienes 

biedrību korus. 

S a m i 1 j o n s rosīgi strādājis Torņkalnā gan ar 

koriem, gan ar viņa nodibināto pūtēju orķestri, ar kuru 

gūst panākumus uzstājoties arī Somijā. 

Vienu 4 

/2 pudelīti diena 

Oskara Krūmiņa 

lieto ikviens, ku[š gāda par savu speķu un veselību. 

Rigā, Kr. Barona ielā Nr. 82 

VII. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums.


Vecākā Rīgas 

lietussargu rūpniecība un dreijātava 

ALB. KOPPITZ, 

Dibināta Rīgā. 1894. gadā 

tikai Rīgā, Stabu ielā JSi 28. Tālrunis 3-4-4-7-6 

» i » o s AD. 

Foto P. SOHNVVALD 

Tpašn.IFR. NITZSCHE 

RIGA, MAZĀ ĶĒNIŅU IELĀ M> 12. TĀLRUNIS 20140 

IZDARA VISĀDUS UZŅĒMUMUS 

MODERNĀKA IZPILDĪJUMA 

KAHLERT, Rig 

Veikals: Audēju ielā J\T° 19. Tāļr. 21785. : - : Fabrika : Martas ielā JM° 9. 

STIKLU un SPOGOLU TIRGOTAVA 

Rūdolfs Kripe nesen sāka vadīt Rīgas 

bezdarbnieku simfonijorķestri un kā diriģents pierādīja 

labas sekmes. 

Arnolds Lapiņš pagaidām vēl reprezentējās 

kā simfonijorķestru diriģents konservatorijas vakaros. 

Alberts Bērziņš, kuru vairāk pazīstam kā 

Nacionālās operas koncertmeistaru, jau vairākas vasaras 

jūrmalā diriģē arī simfonijkoncertus, pēdējos gados 

arī Kemeros. 

Teodors Vējš, blakus saviem koncertmeistara 

pienākumiem Rīgas simfonijorķestrī, visu pagājušo vasaru 

diriģēja minētā orķestra populāros simfonijmūzikas 

vakarus un to turpinās darīt arī šovasar. 

Jānis Mūrnieks darbojās ka dziedāšanas 

paidagogs skolās. Vadījis korus un sevišķi panākumus 

guvis kā «Pērkona» kora diriģents. 

Aleksandrs Jankovskis gan vairāk pazīstams 

kā solo dziedātājs. Jankovskis guvis panākumus 

arī kā koru diriģents sekmīgi vadot «Pērkoņkora» 

koncertus. 

Ernests Kuškēvics — karakapelmeistars. 

Vada 3. Jelgavas kājnieku pulka pūtējorķestri. Viņa 

Modernas Irākas 

un 

smokingus izīrēju, 

isgatavoju visāda veida 

kungu apģērbus 

pēc jaunākās modes. Pirmklasīgs 

darbs. Daudzgadīga prakse. 

Mērenas cenas. 

Valdemāra ielā 16^ ieeja no 

Dzirnavu ielas. Taļr. 33039. 

Amata meistars ££. KļaviflŠ. 

Q.j Dib. 1900. g. 

vadītais orķestris izpelnījies vairākas godalgas. Bijis 

6. latvju visp. dziesmu svētku virsdiriģents. 

Ludvigs Greza, kā karakapelmeistars sāka 

darboties Kaukāzā. Sākot ar 1919. g. 4. Valmieras kājnieku 

pulka kapelmenstars. 

Ferdinands Košs, kara kapelmeistara pienākumus 

sācis izpildīt 1907. g., Daugavpils cietoksnī. Sākot 

no 1919. g. visu laiku ir 1. Liepājas kājnieku pulka orķestra 

diriģents. Orķestru sacensībā guvis vairākas 

godalgas. 

Kārlis Paucītis, kara kapelmeistara gaitas 

sācis Krievijā, pēc kam darbojies kā klarnetists Latvijas 

Nacionālā operā. No 1928. g. diriģēja kara orķestri 

Krustpilī. 

Gothards Heltnanis agrāk darbojies kā 

vijolnieks simfonijorķestrī. 1918. g. uzņēmās kara kapelmeistara 

pienākumus. Tagad Cēsu kājnieku pulka 

orķestra diriģents. 

Jānis Skujiņš sāk orķestri diriģēt 5. Latv. 

strēlnieku pulkā. No 1921. g. Vidzemes artilērijas pulka 

kora un pūtēju orķestra diriģents. 

Zobu laboratorija K. Maļinovski, Rīgā, Terbatas ielā 18, tāļr. 27477. 

Lielākā tautas 

apģērbu izvelē 

ROKDARBU ZĪMĒTAVA 

MĀKSLAS IZŠUVUMI 

Iifilil-Kīrlllfi 

Rīga, Blaumaņa ielā 30|32 

Majoros, Jomes ielā 55.

VII. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums. 5l 

Kabatu^nhaļator^ÛK** 

dziesmu dziedātājiem 

pret aizsmakumu 

Ls1.20 Dabūjams aptiekās 

DZIEDĀŠANAS STUDIJA 

FRĪDA BODĪN 

Pilnīgi nobeigtu_vokālo izglītību (teicama elpošanas technika) 

pec vecitaļu metodes (bel-canto). Iestudē: 

dziesmas, oratoriju, operas 

Brīvības ielā N° 40, dz. 25 Tālrunis 33949 

Malvīne Vīgnere-Grinberģe 

ir latvju vecāka un arī populārākā dziedātāja. Agrākos 

laikos Malvīne Vīgner apceļojusi Latviju krustām šķērsam, 

uzstājoties^ gan tautas dziesmu, gan kā oriģināldziesmu 

izpildītāja. Dziedātāja koncertējusi arī ārzemēs: 

Berlīnē, Pēterpilī, Maskavā un daudzās citās 

Krievijas pilsētās, pat izbraucot garākā koncertceļojumā_ 

uz tālajo Sibiriju. Kā latvju tautas dziesmu izpildītajā 

viņa bij priekšzīmīga un šinī žanrā viņu neviens 

no mūsu dziedātājiem nav pārspējis. Vīgnere-Orinberģe 

izpelnījās atzinību arī kā operdziedātāja. 

Ādolis Kaktiņš, 

starp tagadējiem operdziedātājiem Latvija, ir visiecienītākais. 

Kaktiņš uzstājies nevien Latvijā, bet arī ārzemēs. 

Pirmskara laikos Kaktiņš bija angažēts Nirnbergas 

operā, bet bēgļu laikā bij parakstījis līgumu ar 

Pēterpils, muzikālo drāmu. Kaktiņš toreiz daudz koncertēja 

arī citās Krievijas pilsētās. Pēdējos gados dziedonis 

viesojies Parīzes Lielā operā, Monte-Karlo, Minchenes, 

Prāgas, Stokholmas, Maskavas, Helsingforsas, 

Rēveles, Kaunas un citās operās. Kaktiņa partiju skaits 

ir ļoti liels un viņa tipu galerija ļoti daudzpusīga.. Kaktiņš 

izrādījies arī par ļoti spējīgu koncertdziedataju un 

arī šinī nozarē, tāpat kā opera, izpelnījies jo plašu atzinību. 

Pauls Sakss. 

Dziedāšanā izglītojies Itālijā pie A. Kotoņji un G. 

Sgambati. Sakss ar savu skaisto balsi jau no paša_ sākuma 

vērš uz sevi uzmanību un ka koncertdziedatajs 

ātri iegūst ievērību. Kādu laiku Sakss dziedājis Cimmermaņa 

privātā operā Krievija, velak Maskavas Brī- 

UZMANĪBU! 

Katrs var ikdienas" uz kanāla tiltu pie 

Brīvības bulvāra 

bez maksas filmēties 

un savu uzņēmumu nākošā dienā var apskatīt 

Ateljē A. TAITZ, Rīgā, 

ELIZABETES IELĀ 5, (pretim Esplanādei) 

Ja uzņēmums patīk, tad varat to iegādāties 

tikai par Ls 1.— 

Tikai filmas uzņēmums ir oriģināls 

Latvju dziedoņi. 

Nozīmju rūpniecība 

O. Pērkons & A. Kucejevs 

Rīgā, Brīvības ielā Nr. 117 


Izgatavo dažādas karavīru, 

skolnieku un biedrību nozīmes 

no zelta, sudraba un cita metāla 

Cenas zem konkurences 

Par darba labumu garantē 

vajā teātrī, tad Latvju operā un beidzot Nacionālā operā. 

Kara gados Sakss koncertē pa visu Krieviju, kur 

toreiz uz dzīvi bij nometušies visi latvju bēgļi. Vēlākos 

gados sarīkojis lielāku skaitu atsevišķu komponistu 

dziesmu koncertus, veltītus gan latvju, gan cittautu 

komponistu darbiem. Sakss kā koncertdziedatajs ar 

dziļi izjustu un smalkjūtīgi veidotu priekšnesumu, arvien 

bijis publikas mīlulis. Arī operā Saksam sekmējies, 

īpaši «Jevgeņijs Hņegins» liriskā Lenska partijā. 

Daudz sumināts Dailes teātrī dziesmu spēlē «Trejmeitiņas». 

Amanda Liberts-Rebāne. 

Sākusi mācīties dziedāt Pēterpilī, pie prof. Hāke 

un vēlāk papildinājusies pie vairākiem citiem pazīstamiem 

dziedāšaftas paidagogiem. 1912. g. sākusi dziedāt 

Pēterpils Muzikālās drāmas korī, bet jau pēc gada 

to redzam solo partijās. Liberts-Rebāne visu laiku, 

līdz Muzikālās drāmas likvidēšanai, 1922. g., dziedājusi 

pirmās mecosoprāna partijas. Jau pašā sākumā, dziedot 

Lēļa partiju «Sniegbaltītē», viņa izpelnās vispārēju 

ievērību, kas turpinājās visu laiku arī vēlāk. Pēc Muzikālās 

drāmas, ieņem izcilus vietu Pēterpils Marijas 

operas solistu trupā un Maskavas Lielā teātrī. Dziedājusi 

Maskavas Eksperimentālā operā, viesojusies Tiflisas, 

Kijevas, Nižņi-Novgorodas, Kazaņas operās. No 

1925.—1929. g. angažēta Latv. Nacionālā operā, pēc tam 

noslēgusi kontraktu ar Jugo-Slāvijas operām uz 2 sezonām. 

Viesojusies Berlīnē, Briselē, Bulgārijā. Pašlaik 

ar spožiem panākumiem dzied Parīzes Krievu operā, 

Londonā. Liberts-Rebāne ievērību izpelnījusies visur 

arī kā koncertdziedātāja. 

Speciāla dāmu un kunp cepuru 

izgatavošana 


S. Unim, Rīga 

Veikals^ Marijas ielā N° 19, Tāļr. 00070 

Pērses (M. Ņevas) ielā JV2l9.Tāļr.


Milda Brechmane-Štengele. 

Jau bērnībā sāk darboties pie skatuves Apollo un 

Jaunā teātrī, sākumā kā koriste, vēlāk ka aktrise. Dziedāšanu 

sāk mācīties 1909. g. pie Zandera, 1911. gada 

pie Darska. 1913. g. pāriet uz Interim teātri, kur izdodas 

dziedāt «Faustā» Zibela partiju un uzstāties «Sikspārnī». 

Kara gadus pavada Vitebska. No 1921. gada 

darbojas Latv. Nacionālā operā. Viņas repertuāra tagad 

vairāk kā 25 dažādas operu partijas. Brechmane- 

Štengele izceļas ar dramatisku spraigumu savu partiju 

atveidojumā. Ar spožiem panākumiem musu soliste 

viesojusies arī ārzemēs: Kaunā, Tallinā, Helsingforsā, 

Maskavā, Tiflisā, Berlīnē. 

Ada Beneīelde. 

Dziedāšanu sākusi studēt Rīgā, bet vēlāk beigusi 

šteina konservatoriju Berlīnē. Operdziedātājas karjeru 

uzsāk Vācijā. Kādu laiku uzstājusies M. Reinharda 

teātrī «Sapnis vasaras naktī», tad kā soliste Heidelbergas 

un Achenas operās. 1913. g. sāk uzstāties Rīgā 

Latvju operā. Vēlāk kopā ar Sakšu un Kaktiņu dodas 

pa Krieviju garākā koncertceļojumā. Vācu okupācijas 

jaikā vada Rīgas opereti. Uzsākot Nacionālai operai 

savu darbību, Benefelde tur dzied liriskā kolorita soprana 

pirmās partijas. Benefelde ar teicamiem panākumiem 

uzstājusies arī koncertos. 

Rūdolfs Bērziņš. 

Sākumā darbojies kā aktieris Rīgas latviešu biedrības 

teātrī, bet 1903. g. Rīgas Jaunā teātrī jau dzied 

«Fausta» titullomu. Pec tam Rīgas latviešu biedrības 

teātrī gust panākumus Blaumaņa . «Ugunī», kā dziedātājs_ 

«Undine» un operetēs «Dons Cēzars» un «Skaistā 

Helēne». Piedalījies 1905 L g. revolūcijā, par ko turēts 

cietuma, 1908. g. emigrējis. Kopenhāgenā nodevies 

r 

dziedāšanas studijām, pēc kam uzstājies vairākos operu 

teātros Vācijā, dziedot varoņtenora partijas, sevišķi 

ar spožiem panākumiem Vāgnera operās. 1919. g. atgriežas 

Latvijā un līdz 1912. g. dzied Nacionāla operā. 

1929./30. g. sezona uzturas Vācija, kur uzstājies dažādos 

teātros. 

Artūrs Priednieks - Kavara. 

Dziedātāju karjeru uzsāk kā korists Liepājas operā, 

bet pēc kāda laika to jau redzam uzstājamies mazākās 

solo partijās. Pateicoties viņa neizsīkstošai enerģijai, 

Priednieks ātri tiek uz priekšu. Ņemdams dziedāšanu 

pie Berlīnes pazīstamiem profesoriem, Kavaram laimējas 

ātri izkopt savu balsi un pēc neilga darba, kādā Vācijas 

provinces operā, paraksta kontraktu uz 3 gadiem 

ar Berlīnes Krolla operu. Dziedonim ātri laimējas, un 

slavenais diriģents Otto Klemperers, viņam sāk uzticēt 

pirmās partijas. Tagad Kavara ir viens no redzamākiem 

Berlīnes tenoriem. Vairākkārt uzstājies Berlīnes lielos 

koncertos un dziedājis skaņu filmā. Viņa repertuārā 

jau pāri par 30_ operām. Nākamai sezonai Priednieks 

saistījies Nacionāla operā uz 3 mēnešiem. 

Jānis Vītiņš. 

Dziedāšanu sākumā studējis Latvijas valsts konservatorijā, 

vēlāk to turpinājis pie prof. Žaneti un Feiringa_. 

Tai pašā laikā strādājis Nacionālā operā, sākumā 

kā korists, vēlāk kā solists. Kādu laiku papildinājies 

Itālijā pie turienes slaveniem meistariem. Vītiņš 

ar savu skaisto balsi, ātri izlauza sev plašu ceļu. Sākumā 

uzstājies mazās partijās, bet drīz vien to jau redzam 

uzstājoties pirmās tenora partijās. Vītiņš tagad 

dzied Vācija, kur uzstājās Fridricha operā Desavā. 

īpaši pag. sezonā izpelnījies vācu mūzikas kritiķu cildinošas 

atsauksmes. 

Latvijas damam! 

Lūdzu, izvēlaties nākošai vasaras sezonai kā mājas 

uzvalku sev un saviem bērniem pazīstamo kokvilnas audumu^Tobralco", 

Tootal ražojumu. 

Šo audumu jau daudzus gadus, vienkrāsainu un skaistākos 

musturos, lieto visā pasaulē un katru gadu nāk neskaitāmi 

daudz jaunu pircēju, kuri pieprasa tikai „Tobralco". 

Taisāt izmēģinājumu ar 

9 9 Tobralco 

c o un ari Jūs būsiet ar viņu apmierināti, jo šis audums ir 

A° TOOTAl'VrOLÎCT ««novalkājams 

u n t a m i r 

Pâ Tootal garantija. 

Ievērojat vārdu „TOBRALCO" uz auduma malas. 

Dabūjams visos labākos veikalos par Ls 2.20 metrā, 70 cm. platumā. 

Pārstāvis Baltijas valstīs: 

C. PFFEIFER, Rīgā, Šķūņu ielā N2 6 

i i


Jums vajaga ņemi gaisa un saules vannas! 

saules apstarošanas, kura nekad nedrīkst notikt uz slapju ķermeni, Jums vajaga ķermeni spēcigi ar 

NIVEA - CREME 

IVEA- EIXA 

ierīvēt. Vienīgi šie preparāti satur ādas kopjošo Euceŗit'u. Viņi pasarga Jusu adu 

no saules staru pārāk ātras iedarbības, kam par sekām var būt-čulgošana. Bez tam 

tie piedod Jūsu ādai brīnišķīgu brūnu iedegumu; ari apmākušās dienās. Karstās 

dienās Nivea-Creme iedarbojas atvēsinoši. Nivea-eļla turpretim sargā Jūs no negaisa 

izsauktas temperatūras maiņas un tās sekfim-saaukstēšanās. Ta tad, lietojot Nivea- 

Creme un Nivea-eļju, Jūs variet ari vasaras vēsās dienās ņemt gaismas, gaisa 

un ūdens vannas. 

NIVEA-CREME: Ls. o.50 - 1.60 . NiVEA-ELLA: Ls. 1.50, 2.50 

Rūpn. A/S. „Pilot-Rīgā", RTgā, Ķīšezera ielā 3 

Māris Vētra. 

Beidzis Latvijas valsts konservatoriju. Kādu laiku 

dziedājis Liepājas operā, pēc tam pārgājis uz Nacionālo 

operu, kur vairākas sezonas izpildījis liriskā tenora 

pirmās partijas. Pēc tam vairākus gadus papildinājies 

Itālijā. Atgriežoties dzimtenē Vētra dzied Nacionālā 

operā, bet vēlāk paraksta kontraktu ar Frankfurtes 

operu, kur nostrādā veselas divas sezonas. 

Vētra pazīstams arī kā teicams koncertdziedātājs. 

Dagmāra Rozenberg. 

Beigusi Pēterpils i konservatoriju un atgriezusies 

dzimtenē sāk strādāt Latvijas Nacionālā operā kā pirmo 

dramatisko partiju dziedātāja. īpaši Vāgnera operās 

Rozenbergai bijušas spožas sekmes. Daudz arī končetējusi. 

Pašlaik darbojās kā dziedāšanas skolotāja, 

•uzstājoties laiku pa laikam, arī Rīgas radiofonā koncertos. 

Olga Pļavniece. 

Dziedāšanu mācījusies sākumā pie P. Jurjāna Rīgā, 

vēlāk papildinājusies Maskavā, Berlīnē un Parīzē, Pļavniece 

ātri tikusi uz priekšu kā operdziedātāja, bet pēc 

nedaudz gadiem nozuda no aktīvāka skatuves darba. 

Dziedātāja savā laikā daudz uzstājusies ari koncertos. 

Helēna Cink - Berzinska. 

Viņas pirmie skolotāji dziedāšanā bijuši P. Jurjāns 

un P. Zakss. Vēlāk iestājusies Tiflisas konservatorija, 

kuru pabeigusi 1921. g. Pēc tam Cink-Berzinska sak 

dziedāt Tiflisas operā, izpilda mecosoprāna partijas, iz- 

Kārlis Biger: 

Grāmatas un rahsfomliBtas 

H. PREGH1EKS 

Rīga, 

Aku iela Nr. 2 ..Antikvariāts" 

Mazgājamo galdu 

un dzelzs gultas 

darbnīca 

Izgatavo vairumā un 

mazumā 

Avotu ielā JVS 34b. 

Lielā izvēlē dažādas 

grāmatas jaunas, kā arī 

lietotas. 

Sevišķi daudz retas grāmatas, 

latviešu, ka arī 

citās valodās, kuras sen 

jau izpārdotas un citur 

nav dabūjamas. 

pelnīdamās atzinību. Atgriežoties dzimtenē, sākumā 

dzied Liepājas operā, bet vēlāk pārnāk uz Nacionālo 

operu, kur jau vairākas sezonas uzstājas kā viena no 

mūsu visizcilākām dziedātājām. 

Elza Žubīte. 

Sākusi dziedāšanu mācīties Rīgā un turpinājusi Berlīnē 

pie Ooergera. 1918. g. atgriežoties dzimtenē sāk 

dziedāt Nacionālā operā, kur uzstājas līdz 1926. gadam. 

Ar Ceļojošās operas nodibināšanos, sāk dziedāt viņas 

jaunajā trupā un apceļo ar to visu Latviju. Tagad Žubīte 

darbojas atkal Nacionālā operā. Viņas repertuārā 

apmēram 70 operas. 

Nikolajs Vasiļievs. 

Apmeklējis garīgo semināru, dziedājis «Pērkoņkorī» 

un spēlējis orķestrī fleitu. Vēlāk iestājies Pēterpils 

koservatorijā un studē dziedāšanu no 1918.—1925. g. 

pabeigdams kā laureāts. Kādu laiku dziedāšanā papildinājies 

Itālijā pie prof. Grani. Darbojies arī kā solists 

Pēterpils tautas namā, vēlāk Jekaterinburgas operā. 

No 1924. g. uzstājas Latvijas Nacionālā operā, kur dzied 

pirmās tenora partijas. 

Jānis Niedra. 

Dziedāšanu sācis mācīties Rīgā, Ķeizariskā mūzikas 

skola. Pēc tam papildinājies Pēterpilī pie Tortakova un 

Romā pie Rozati. 1913. g. sāk uzstāties P. Jurjāna nodibināta 

opera. 1918. g. atgriežas dzimtenē un darbojas 

Nacionālā operā. Vienu sezonu dziedājis Vācijā, 

Hagenas pilsētas operā. Viesojies Parīzes, Londonas, 

Barselonas, Ciriches operās. 

FeīfelbergsiGotus, 

Rīga, 

Brīvības ielā Nr. 28 

Nod.: Grēcinieku ielā 13 

dib. 1904. g. 

Rakstāmlietas, skolas 

ii. 

Special» pastkartes un dažādas 

lietas dāvanām. 

Vairuma! Mazuma! 

R O K 

Vislabākā angļu bezdarvainā 

jumtu pape 

un izolācijas materiāls 

Asbest-šifers 

jumtiem un sienām, 

pelēkā, sarkanā un zāļā 

krāsā. Izturīgs un glīts. 

Sienu un giīdu flīzes 

„KORUND« 

Rīgā, Torņa ielā 7. 

Tālrunis 22994


II LONDON" 

dib. 1874. g. 

Fabrikas noliktava Rīga, Kungu 

ielā Nr. 15. Tāļr. 2-2-6-2-4. 

Alberts Verners. 

Vispirms dziedāšanu sācis mācīties Peina mūzikas 

institūtā,, vēlāk papildinājies pie prof. Feiringa un Voroncova. 

Operdziedātāja karjeru uzsācis Liepāja, bet no 

1925. g. nepārtraukti dzied Nacionālā operā. Verners 

uzstājies visās pirmās baritona partijas. 

Eduards Miķelsons. 

Dziedāšanu sācis mācīties pie Pulcina un Zandera, 

Maskavā pie operdziedātāja Gerasimenko. Atgriežoties 

Latvijā, saistās pie Nacionālās operas un dzied pirmās 

bass partijās. 

Natālija Ulande - Šulc. 

Dziedāšanu studējusi Maskavas konservatorijā, kuru 

pabeigusi. Bez tam papildinājusies ārzemēs. Nodibinoties 

Liepājas operai, sāk dziedāt tur. Pēc gada paraksta 

līgumu uz Latv. Nac. operu un uzstājās koloratursoprana 

partijās. 

Vilija Lamberte. 

Vispirms dziedāšanu mācījusies Rīgā, Richtera mūzikas 

skolā, tad turpinājusi dziedāšanu studēt pie Deišas 

- Sionickajas Maskavā. Nacionālā operā dzied sākot 

ar viņas nodibināšanos. Viņas repertuārā 46 dažādas 

operas. 

Viktors Stotts. 

Beidzis Latvijas valsts konservatorijas dziedāšanas 

klasi pie E. Vittinga. Pēc tam 2 g. papildinājies Itālijā 

pie Korodo un Grani. Nacionālā operā sācis darboties 

kā korists, bet tagad jau vairākas sezonas tur strādā 

kā solists. 

Grieta Pērkone. 

Dziedāšanu sāk mācīties Rīgā pie Petcholda, tad 

Sarātovā pie Medvedjeva. Vēlāk iestājusies Latvijas 

Dziedot dzimu, dziedot augu, 

Dziedot mūžu nodzīvoju! 

Dziedot sirmā Rīgā braucu, 

Aši gāju, skali saucu —: 

Vecais Šmuskin, purinies — 

Gribu drēbes nopirkties, 

Tādas no kam nava kauns, 

Biskvīti 

šokolāde 

valsts konservatorijā un darbojas arī Nacionāla opera, 

sākumā kā koriste, vēlāk kā soliste. Papildinājusies arī 

Itālijā. Pēdējos gados Nac. opera dzied pirmās lir-dram. 

soprana partijas. 

Zelma Gotharde. 

Beigusi Latv. valsts konservatoriju, pec kam papildinājusies 

Itālijā. Kādu laiku darbojusies Liepājas operā, 

vēlāk Austrālijā. Tagad Nac. operā dzied pirmās 

koloratursoprāna partijas. 

Adēle Pulciņa. 

Dziedāšanu sākusi mācīties Latvijas konservatorija 

pie Sakša, vēlāk papildinājusies pie prof. Feiringa un 

Gabrielas Kristmanes, Cerkaskajas. Nac._ opera dzied 

liriskās koloratūra partijas. Daudz uzstājusies koncertos. 

Oskars Žūbltis. 

Beidzis Maskavas konservatoriju. Dziedājis Nac. 

operā no 1918. g. līdz 1927. g. Tagad Ceļojošās operas 

direktors. , 

Emīls Mauriņš. 

Dziedāšanu sācis mācīties Rīgā, Ķeizariskā mūzikas 

skolā, vēlāk papildinājies Parīzē, Itālijā pie Brodži un 

Vanco. Dziedājis Nac. operā no 1918. g. — 1928. g. 

Mauriņš ir Ceļojošās operas nodibinātājs. 

Jānis Kornets. 

Viens no vecākiem latvju operdziedātājiem. Darbojas 

_ka solists_visa Nacionālās operas pastāvēšanas laikā. 

Strada arī ka dziedāšanas paidagogs. 

Rūdolfs Tunce. 

Sācis mācīties pie P. Jurjāna, papildinājies pie Tartakova_ 

Pēterpils un Reškes Itālijā. Dzied visu laiku 

Nacionāla opera. 

Lai es dziesmusvētkos glauns 

Šmuskins arī tūdaļ deva, 

Mierā bij pat mana sieva— 

Beidzot nāca citi ar 

Skatīties ko Šmuskins var: 

Ģērbj viņš lauciniekus 

Un tāpat ar pilsētniekus.

L Maskavas ielā 39. 

Mēbeļu galdniecība 

Pieņem pasūtījumus 

par mērenām cenām 

uz labiem 

maksāšanas noteik. 


Jānis Karklinš. 

Arturs Mednis 

Rīgā, Centrāltirgus, 

11 pavil. 22. Tāļr. 31371. 

Piedāvā pastāvīgi krājumā augstākā 

labuma 

iekš- un ārzemju konzervus: 

augļu, zivju, 

gaļas un- sakņu 

Dažādus pilnpiena sierus, vietējā 

ražojumā īsto Šveices ement. 

hales sieru. Franču un Danu Rokfors 

sieru. īsto Šveices zaļo sieru, 

dažādā lielumā. Svaigus augļus. 

Melnos ikrus. 

VAIRUMA. MAZUMA. 

Mācījies pie Korneta, Sakša, P. Jurjāna, Pēterpilī 

pie Repatto. Papildinājies Vācijā un Itālijā. Dzied Nacionālā 

operā soio partijas, kuru viņam repertuārā pāri 

par 50. | . i!- 

Richards Pelle. 

Repetto skolnieks Pēterpilī, izglītojies Itālijā. Nacionālā 

operā darbojas jau 9 gadus. Pellem repertuārā 

vairāk kā 60 operu. Studējis kādu laiku arī Latvijas 

universitātē. 

Herta Lūsis. 

Iesāk mācīties dziedāšanu pie P. Sakša, vēlāk pie 

Malko kdzes Ireckajas - Akceri. Viena no redzamākām 

Nacionālās operas solistēm. 

Gustavs Neimanis. 

Dziedāšanu sācis mācīties Maskavā pie Donskoja, 

vēlāk Itālijā papildinājies pie prof. Grani. Kādu laiku 

dzied Liepājas operā, tagad Nacionālās operas solists. 

Pēteris Gailis. 

Sācis mācīties dziedāšanu Pēterpils tautas konservatorijā. 

Dažus gadus dziedājis Liepājas_ operā, _tagad 

darbojas Nacionālā operā. Strādā arī kā dziedāšanas 

paidagogs. 

ADU PREČU DARBNĪCA 

F 

6AILIS 

RĪGĀ,'ĢERTRŪDESJIELĀ 33 " 

Piedāvā lielā izvēlē no pašu darbnīcas 

Koferus, portfeļus, dāmu rokas somiņas u. 1.1. 

Pieņem pasūtījumus uz ZlDA SOMĀM un izlabojumus 

K 

Paidagoge, 

pianiste un 

komponiste 

Sagatavo uz 

===== Latv. ===== 

Konse rvatorij u 

visu gadu 

Rīgā, 

Valdemāra ielā 

Nr. 4, dz. 9 

pieņem no plk. 1—2 

Alvils Spenners. 

Kanarijas 

un citi 

dziedātāju putni, 

Putnu būrīši, 

dažādos izstrādājumos 

Putnu sēklas, 

peldu mājiņas 

un citi piederumi dabūjami 

lielā izvēle 

Rīgā, 

Zooloģiskā veikalā 

Jaunielā Nr. 25 

Mācījies pie prof. Zanetti, tad Itālijā pie Bonči un 

Ventūra. Kādu laiku darbojies Liepājas operā un tagad 

jau vairākas sezonas dzied Nacionālā operā, liriskā tenora 

partijās. 

Anna Grēvina. 

Beigusi Latvijas valsts konservatoriju, papildinājusies 

Itālijā pie vairākiem dziedāšanas profesoriem. Pazīstama 

kā koncertdziedātāja. Beigusi arī Harkovas 

augstskolu. 

Helēna Erss - Kozlovska. 

Dziedāšanu mācījusies pie Gladkajas Pēterpilī. Beigusi 

Latvijas valsts konservatoriju. Pēc tam dziedāšanu 

studējusi Itālijā. Darbojās kā koncertdziedātāja. 

Eduards Rainats. 

Sākumā mācījies Rīgā, Ķeizariskā mūzikas skolā 

pie P. Jurjāņa. Beidzis Maskavas konservatoriju. Kādu 

laiku darbojies kā Nacionālās operas solists. Tagad 

strādā kā dziedāšanas paidagogs un mūzikas kritiķis. 

Emīlija Vilks - Večeroks. 

Beigusi Latvijas valsts konservatoriju. Tagad 

dzied Nacionālā operā mecosoprāna partijās. Daudz 

koncertējusi. 

Garšīgas''PUSDIENAS un VAKARIŅAS 

_Liela izvēle Mērenas cenas 

"7 Ēdienu veikals L. POLE -7 

* Blaumaņa Iela Nr. 7 * 

Atvērts līdz Tālrunis 31302 

plk. 10 vak. Laipna apkalpošana bez dzeramnaudām 

ATSPIRDZINOŠI DZĒRIENI 

Glītus, izturīgus, visjaunākos fasonos pec Vīnes 

un Parīzes modeļiem. 

r a U X ^ J Ji.„ Marijas ielā Nr. 18. 

Speciāla nodaļa no gumijas apaviem.

56 VII. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums 

Dziedēšanas piena produkts 

# MADZUN # 

Pieprasāt visās labākās kafejnīcās, ēdienu veikalos_u. c. 

Laboratorija ..MADZUN". RĪGA. ĢERTRŪDES IELA Nr. 57 

MAGOUT,R i ga u z s k a i s t u m u I S ā k a t v ē l š o d i e n Hetot p r e p a r a t u s 

kur 

ļ^ļ jH^^Sļ^^ ļ_IT U U a 

^ S 

P 

a r l i e c i n ā s a t i e 

a t 

- P 

a b d a b 

Ļl īg° iedarbību uz 

ļļL __ _ _ - J __ r. 

Kr. „Phrynč"—pret vas ras raibumiem. . Ls 2,— ļ Krēms „Antiride" pret grumbām, cena . . . Ls i.— 

Krē * s „Aurore" ādas tīrīšanai. Cena . . . . . 2.40 | . „Velouderme". zem pūdera, cena . . „ iou 

Pūders „Masout",'nepiec. elegant. dāmai, cena Ls 2,— un citi preparāti, „Magout" atļauta no Veselībai d-ta pārdošanai 

Laboratorija „Magout" Rīgā, BRĪVĪBAS IELA Nr. 18, dz. i. Tājr. 2-6-4-0-0. ,,Anton" Brivioas iela N-. /. 

Latvijas valsts konservatorija, 

notiks latvju komponistu darbu simfonijkoncerts un daži citi koncerti dziesmu svētku laikā. 

E, VĪTOLS, 

Altona - Hamburgas oulksteņu techn. skolas absolvents 

PRECĪZAS PULKSTEŅU un 

CHRONOMETRU DARBNĪCA 

Rīgā, Lielā Ķēniņu ielā Nr. 14 

Dabūjami pulksteni no labākām fabrikas markām 

Jauniem un veciem, slimiem un veseliem ir 

Kathreinera iesala kafeja 

Veselīgs un aromātisks dzēriens 

Dabūjams visos kolonialpreču veikalos 

priekšstāvis WILUAM JENISCH 

RĪGĀ, RIDZENESJELA Nr. 15/17 

Noliktava: SKĀRŅU IELA 4 

Vairuma. MeŽģinU Veikals Mazumā. 

Rigā, Avotu ielā Ns 13. 

Lielā izvēlē fabrikas atgriezumi diegu mežģīnes par lētām cenām. 

Diegu mežģīnes no gabala. Šveices šuvums, valansiem gipir. 

Dāmu veļa, zīda zeķes. Lina galdauti un zalvjetes u. c. 

Spilvenu pārklāji par Ls 4.—. 

E. Simanovič. 

Nadaļa: Rigā, Brīvības ielā 37|39. 

Ēdienu veikals un panzija 

Majoros, Jomes ielā N° 56. 

|"2 Iri. Garšīgi mājas ēdieni 

2 ēdeni Ls 1.20, 3 ēdieni Ls L4Ō

Latvijas valsts konservatorija nodibinājās īsi pēc 

Latvijas atbrīvošanās 1919. gadā. Pēc latvju mūzikas 

augstskolas jau sen bij sajūtama vajadzība, lai mūsu 

jaunatne varētu dzimtenē iegūt vispārīgas mūzikas zināšanas. 

Loti liela nozīme bij tam, ka viņas priekšgalā 

nostājās tik liels speciālists mūzikas paidagoģiskos jautājumos 

un ievērojams komponists kā prof. Jozefs Vītols. 

Vītolam, kā ilggadīgam Pēterpils konservatorijas 

profesoram, bij daudz piedzīvojumu šinī ziņā un tāpēc 

nepagāja ilgs laiks, kad konservatorija bij nostādīta uz 

pamatiem. Tagad Latvijas valsts konservatorija noorganizēta 

priekšzīmīgi un savu uzdevumu tā veic ar īsti 


Latvijas valsts konservatorija. 

teicamām sekmēm. Konservatorija savā pastāvēšanas 

laikā devusi veselu rindu visai redzamu jaunu mūzikas 

mākslinieku, kā komponistus, tā izpildošus spēkus. Konservatorijas 

audzēkņu skaits parasti grozās ap 400. 

Visvairāk audzēkņu mēdz būt klavieru un dziedāšanas 

klasēs, tad vijoles un Speciālās teorijas klasēs. Konservatoriju 

līdz šim beiguši apmēram 200 audzēkņu. Konservatorija 

devusi arī vienu, otru direģentu, kas sola 

izredzes nākotnē. Pie konservatorijas pastāv stīgu 

kvartets, kas gādājis par kamermūzikas koncertiem un 

viņu popolārjzēšanu sabiedrības plašākās aprindās, 

VAIRUMA. MAZUMA 

Lielākais juvelieru un pulksteņu veikals 

Rīgā, Kaļķu ielā Nr. 9. Tāļr. 28708.


PIRMKLASĪGS DĀMU un KUNGU CEPURU VEIKALS un DARBNĪCA 

J. RAČ, RĪGA, KRIŠJĀNA BARONA IELA Ns 31 

Pieņemu visāda veida pasūtījumus un izlabojumus, kā: 

presēt, # tīrīt, krāsot u. t. t. 

Vairumā Mērenas cenas Mazuma 

Rīgas simlonijorķestrs. 

Rīgas simfonijorķestrs nodibinājās 1925. gadā. Sākumā 

orķestrs rīkoja koncertus arī ziemas sezonā, bet 

apmeklētāju trūkuma dēļ tos pārtrauca. Tagad Rīgas 

simfonijorķestrs darbojās tikai vasaras laikā un savus 

koncertus sarīko dārzos uz atklātām skatuvēm. Neraugoties 

uz lielām neērtībām, rīkojot koncertus brīvā 

dabā, kur grūti panākt skaidrāku noskaņojumu un jācīnās 

ar atmosferiskiem traucējumiem, orķestrs visus šos 

gadus strādājis ar lielu neatlaidību un pašaisliedzību. 

Te lieli nopelni viņa idejiskam iedvesmotājam Hermanim 

Kaupiņam, kurš arvien bijis nomodā par orķestra 

likteni. Rīgas orķestrs regulāri rīkojis koncertus 

Vērmaņparkā, Torņkalna dārzā, 1905. g. parkā un 

šo vasaru spēlēs arī Latgales priekšpilsētas dārzā. 

Šiem koncertiem bijusi liela audzinoša nozīme un tagad 

tai radusies sava publika, kuras skaits dažos gadījumos 

sniedzies vairākos tūkstošos. Rīgas simfonijorķestrs 

sniedzis saviem klausītājiem nevien populāra rakstura 

mūziku, bet izpildījis arī lielu skaņu meistaru simfonijas 

un citus liela apmēra darbus. Salīdzinot orķestraj 

tagadējo sastāvu ar viņa pirmo sezonu mūziķu komplektu, 

jāsaka, ka tas stipri izaudzis un izvērties par 

solīdu muzikālu vienību. Dziesmu svētku laikā orķestrs 

sarīko vairākus simfonijkoncertus, kur starp citu 

izpildīs ari latvju komponistu skanņdarbus. 

AZIADĒ" Paris, 

elegants damu parfīms 

«Es lietoju tikai «Aziade» — 

tas ir vienīgais parfīms, kas 

man sagādā baudu. Bez tam 

«Aziadē» ir kautkas neparasts 

un es vēlos būt drusku «neparasta». 

«Aziadē» ir tiešām kaut kas 

sevišķs. Tas ir stipri koncentrēts, 

maigs parfims, greznā 

kārbiņā, ar mazu, cieši noslēdzamu 

vāciņu, ērti uzglabājams 

rokas somiņā. 

Niecīgs daudzums «Aziade» 

uz kakla vai matos uzglabā 

smaršu veselu dienu, uz drēbēm 

— pat vairākas dienas. 

«Aziade» nesatur nedz tauku, 

nedz vazelīna, kādēļ tas 

neatstāj traipus pat uz gaišām 

drēbēm. 

Pieprasiet šo īsti parīzisko parfīmu ! 

6 dažādas smaržas: jasmins, majpuķīte, šiprs, 

ceriņi, vijolītes, origans. «Aziadē». 

Ģenerālpriekšstāvis: H. N. Stoddart, Pils ielā 9/7 

Maksā kārbiņa Ls 2,—. 

tāļr. 28038. 

Skats uz kanālu. 

Bez receptēm 

noteikti izmēra brilles pēc acīm, 

ar speciālu aparātu. 

Pirktos* stiklus pārmainu bez 

maksas 6 m. laikā. Griežat vērību uz uzrakstu durvīs veik. 

«OMEGA», Nr. 14 Kaļķu ielā Nr. 14 

Nākošai veļas mazgāšanai 

nepiemirstat iecienīto — ekonomisko veļas pulveri 

w 

Tel. 23167 

j A n ī t s 

vairuma pie «LATVIJAS ĶĪMIĶIS" 

Rīgā. Vecpilsētā Ns 1. 

Kleitas, mēteļus 

izgatavo pēc mēra 

L. Smilšu ielā 12/14.

Parfimērijas un bārdskūš. 

piederumu veikals i 

A. Sokolovič 

Rīgā, Brīvības ielā 10 

Tālrunis 2-9-S-0.5 

Piedāvā no bag. asortēta krājuma 

iekš- un ārzemes pazīstamu firmu 

parfimērijas, bārzdas skūšanas 

un tualetes piederumus, 

Šveices «Ūsines 

Metallurgiques de Vall- 

ORBE» nagu kopšanas 

piederumi. Vien. pārdos, 

vieta Latvijā. Smalktērauda 

u. gumijas preces. 

Vairumā ! Mazumā ! 

Dib. 1895. g. 


Pozamenteri js 

un 

sīku preču tirgoava 

J. 5arkan 

Rīgā, 

L. Smilšu ielā 29 

Pasūtījumus izpilda apzinīgi 

un kārtīgi par mērenām 

cenām. 

0 

Dib. 1895. g. 

Pirmā Vīnes vafeļu un biskvišu 

rūpniecība 

Vafeles saldējumam 

Rīgā, Marijas ielā 78. Tāļr. 93862. 

G. Rauskina 

Valdības apstiprināts 

II 

Akciju Sabiedrība 

Apģērbu u. manufaktūras nams 

ITIioHrtōiī 

Marijas ielā 21 Tālrunis 29157 

Piedāvā bagāt. izvēlē: par mērenām 

cenām glītus un izturīgus 

kungu un dāmu apģērbus 

no vietējām un ārzemju drānām, 

kā ari_dažādas 

manufaktūras preces 

VAIRUMĀ MAZUMĀ 

Pasūtījumi tiek izpildīti glīti un ātri 

Pirmklasīgs darbs 

ieroču techniķis 

A. Šmidt 

Rīga, Dzirnavu iela 

Tājr. 27627. 

Priekšzīmīga mednieku ieroču darbnīca. 

82. 

Pieņem pasūtījumus uz medību bisēm visjaunākām konstrukcijām. 

Krājumā medību bises no vislabakām fabrikām 

Automātiskas pistoles revolveri un attiecīga munīcija. 

Jauns izgudrojums: BOK-BISES, dabūjams vienīgi 

pie manis. Lielā izvēlē dažādas lamatas. , Vispārīga 

uguņošana, kā arī mednieku un maķšernieku piederumi. 

rakstu darba birojs 

Savienība" 

Rīga, Dzirnavu iela 109, dz. 2. 

(pie Marijas ielas). 

Izgatavo lūgumus, līgumus, norakstu^tuļļûr^^ 

Sevišķa pretimnākšana 

Biroju vada atvaļinātais miertiesnesis Fr. Bruzinskis

VIL Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums 

Smalkadu izstrādājumu fabrika u. noliktava 

A. RUBINŠTEIN, RĪGA, 

Marijas ielā 22, tāļr. 38379 u. Marijas ielā 55, tāļr. 21988 

Piedāvā par fabrikas cenām dažādas glītas dāmu rokas 

somiņas, portfeļus, naudas makus, skolu, ceļojumu somas, 

ka arī čemodānus un citus smalkādas izstrādājumus. 

Pasūtījumi un izlabojumi tiek noteiktā laikā un lēti izpildīti. 

Damu apģērbi un vatētas 


vairumā APAVU VEIKALS _mazumā 

J. 

Par fabrikas cenām 

ALBERS. RĪGĀ, 

Tērbatas ielā 38 

LIELA IZVELĒ 

Kungu, dāmu un bērnu apavi. Botes un galošas 

VINGROŠANAS ZĀBAKI, ŪDENS ZĀBAKI n. t. t 

Pašu izstrādājami Pilniga garantija 

MODES un GALANTĒRIJAS VEIKALS 

O. M E L L U PS, RĪGĀ, 

TĒRBATAS IELĀ ]\fo 38 

Kungu, dāmu un bērnu veļa, zeķes, cimdi u. 1.1- 

Damu blūzes un kleitas jaunākos pat augos 

Lielā izvēlē. Pašu izgatavojums. Mērenas cenas- 

..HIGIĒNA" 

Pavisam nekaitigi iznicina 

liekos matus bez smakas 

un sāpēm. 

Dabūjams visos drogu vei" 

kalos. Galvenā noliktava 

rco. 

pw.P. PETROVS j 

Rigā, L- Grēcinieku ielā 3. | 

Tūbiņa 50 sant. 

H. Granatovič 

Rīga, M. Ķēniņa iela 15. 

ATLANTIC- un PACIFICskūtamie 

naži 

ir jaunākā augstsakausētā angļu speciāla 

tērauda SEMPER IDEM, ar ārkārtīgi 

maigu un izturīgu griezumu, daudz simtsreiziga 

tīra skūšana garantēta bez kādas, 

uzasināšanas, ar roku izdobots, tiek 

uz to labāko ieteikti frizieriem un privātiem, 

pilna garantija par katru gabalu. 

Dabūjami visās labākās tēraudu preču 

tirgotavās Latvijā, pie vajadzības tiek 

paziņota arī tu ākā iegādāšanas vieta 

BALKE unŠAF 

ATLANTIK RŪPNIECĪBA 

ZOLINGENĀ, Dib. 1897. g. 

Ķirurģiskais veikals un darbnīca, kuras spec. bandažists (ar 30 g. 

Bruku 

jostas, 

vēderā 

bandāžas. 

Pastalas 

no jauna materiāla, kurš 

stiprāks kā 

labākā āda 

Lētas cenas! 

Atkalpārdevējus meklē visās 

pilsētās, miestos un apdzīvotās 

vietās. 

W. Ruth, Rīgā, 

Audēju ielā Nr. 2\ 

praktiķu) pagatavo pēc mēra. 

aluminiuma 

zoles 

plakanām, 

slimām 

unfsāpīgām 

kājām. 

Notis, loti leti i 

Lielā izvēlē, jaunākie šlāgeri, klavierēm (2- un 4-roc), 

dziedāšanai: klasiskās un zalongabali, labāko komponistu, 

pārdod tikai par 

10 un 20 sant. gabalā. 

Grāmatu un nošu veikals Teātra ielā Ns 4.

Visām precēm pasaules tirgū 


LAUKSAIMNIEKI, KAMDĒĻ JUMS JĀMAKSĀ 2 LATI 

PAR TO, KO JUS VARAT PIRKT PAR LS 1.50 

CENAS KRITUŠAS i tā tad lētākām, kā agrāk pūt arī 

1 LAUKSAIMNIECĪBAS MAŠĪNĀM 1 

Kredīts līdz 2 gadiem 

T a m d ē ļ , 

katram lauksaimniekam, 

pirms iegādāties dārgās 

mašīnas, vajaga rūpīgi pārbaudīt 

un salīdzināt dažādu 

firmu cenas un maksāšanas 

noteikumus, lai velti 

nepārmaksātu par pērkamām 

mašīnām. Katrs lats 

ir grūtā darbā pelnīts un 

neviens par lauksaimnieka 

ražojumiem nemaksās vairāk, 

nekā tirgus cena tiem 

būs, tamdēļ arī zemkopim 

nav jārūpējas un jālauza 

galva par to, lai mašīnu 

fabrikanti un starpnieki uz 

lauksaimnieku rēķina varētu 

pelnīt tikpat daudz 

vai pat vairāk kā agrāk. 

Nepārspētas darbā 

I A./S. „SELHOSIMPORTS" Maskavā j 

v ^ p ^ v i , „STANDARTLINI" 

Krievu lauksaimniecības 

zāles un labības pļāvēji traktori — 

zirgu grābekļi kultivātori — lobītāji 

kuļmašīnas — trijeri šķīvju un atsperu ecēšas 

RIGA, 

Eīzabetes ielā 20 

māsiņas: 

rindu sējmašīnas 

separatori u. t. t. 

RAKSTISKAS GARANTIJAS PAR IZTURĪBU. VISAS REZERVES DAĻAS 

fČENAS ĀRPUS KATRAS KONKURENCES| 

Veikals Elizabetes ielā 87^ tāļr. 30824^ Noliktava Rūpniecības ielā 32 tāļr 31505 

nj AĢENTŪRAS VISAS PILSĒTAS un MIESTOS 

1 

I 

1


„WILLOSA" ir ādu krāsa, 

imm^^^^^^mĒāmmĒ^^^^Ē izstrādāta no visa pasaule 

slavenās krāsu fabrikas „ VVILHELM BRAUNS G. m. b. H." 

KVEDL1NBURGA, un Latvija pildīta _ tamdēļ 

= lēta un pieejama ===== 

Lietošanas pamācība un krāsu karte tās pašas kā 

BRAUNSA ādu krāsai_ „WILBRA". _ Dabūjama labākos 

drogu veikalos, aptiekas, apavu un ādu veikalos, 

Vairumā: Rīgas drogu lieltirgotavās un pie priekšstāvja 

J. BURSTEIN, RĪGĀ, 

KUNGU IELA N2 24 


E. Lelukevič, Rīga, 

Ģertrūdes ielā37 

Lietussargi 

bagātīgā izvēlē 

Speciāldarbnīca 

jaunizgatavošanai, pārvilkšanai, 

izlabošanai un modernizēšanai 

# 

Spieķi un Rotaļlietas 

par fabrikas cenām 

Spoguļus. 

V. F. Zubov, 

Plkv. Brieža ielā 7 


Pulksteņu, zelta un sudr. 

lietu veikals u. darbnīca 

Spec. monogrami 

un paraksti 

Ant. Svirskis, 

Marijas ielā Nr. 18 

B. REICHELS RIGA. 

Brīvības iela N° 13 

Modes, veļas un sīku preču tirgotava 

Pastāvīgi modes jaunumi 

MĀKSLĪGAS PUĶES DAŽĀDAS DZIJAS „D. M. C." 

Manufaktūras un galantērijas preču tirgotava 

B. GALINKINS, Rīga, 

Brīvības ielā Nr. 71/73 

Piedāvā Iislā izvēlē: 

Visādas manufaktūras, kā arī kokvilnas un vilnas 

audumus un gardīnes. Vatētus un flaneļu deķus 

Cenas zem konkurences. Laipna apkalpošana. 

PĀRDOD lielu partiju apavus par stipri pazeminātām cenām 

Ls Ls 

Kungu ādas kurpes no 8.85 Dāir.u krās. kurpes 8'85. 

Kungu lakkurpes no .. 13.85 Dāmu drēbju kurp. 2 35 

Dāmu lakkurpes no .. 10.85 Mcit. drēbju kurpes 2.50 

Dāmu last. kurpes .. . 7.85 Bērnu drānu kurpes 1.95 

Dāmu ādas kurpes .. . 6.85 Bērnu zābaciņi . . 1.95 

Dāmu ist. kurpes .... 4.50 Bērnu ist. kurpes . . 2.40 

Dabūjami tikai apavu veikalā 

«Modern» Kr. Barona ielā 16. Pārliecināšanas dēļ izgriest adresi. 

••i 

I 

II 

II 

II 

II 

II 

II 

II 

Visietākā iepirkšanas vieta 

VAIRUMĀ 

Mūzikas instrumentu tirdzniecība 

G. ŠAPIRO, Rīgā' 

Kungu ielā 28 

Plāšu fabr. .Adler Electro" 


galv. Dārst. Latvijā 

Tvaika plisetava 

KO 

(0 

E 

«i 

'(0 

tn 

m 

Ē 

Q 

«B 

īd) 

> 

N 

heler-cik-cak darbi, drēbju dekatierētava 

dažāda veida vilnas, plīša, samta un etamīna 

Pogu apvilkšana _ 

i(0 

II 

II 

II 

II 

II 

JĀNIS LAIZANS, RĪGA,. 

MAZĀ ĶĒNIŅA IELĀ X» 15 TĀLRUNIS 2-2-2-4-8 

A. 

Akc. Sab. 

R I G A , 

(dib. 1847. g). 

Raugs 

Iesala ekstrakts 

Etiķis 

kafejnīca 

Marijas ielā JVs 1. 

Merķela ielas stūrī 

Tāļr. 2-3-7-0-2. 

Pieņem arī pasūtījumus. 

LOUIS PUSCH, Rīgā, 

GRĒCINIEKU IELA 10 Tā|runis 26146 

A/VVVVVVVV%VVWVWV\VVWVVVV^ 

Speciāla sieviešu rokdarbu tirgotava 

Izšūšanas materiālu un visādu zīmētu, iesāktu 

un gatavu sieviešu rokdarbu krājums

Rezervēts priekš 


Rudolf Heine 

Rigā, Grēcinieku ielā 12 

Centrāla virtuve 

VIESNĪCA ..BULDURI" (KAZINO) 

Bulduros, L. Prospektā Nr. 46|47. Tālruņa centrāle: Majori 46. 

Jauremontetas zāles, Ērtas un saulainas istabas. 

Pirmklasīga koncerta un dejas mūzika. 

Latviešu, amerikāņu un krievu virtuve. $ * » Franču un krievu biljardi. 

Spiestuve «Latvija» Rīgā, Mērķēja ielā 15. 

9

Smēķējiet tikai papirosus 

Kāpēc 

ĪO gab. — 26 sani. 

papirosiem „ADA" ir tik liela priekšrocība? 

Tāpēc kā: 

Papirosi „ADA" izgatavoti no labākām Krievijas un Maķedonijas tab. 

Papirosi ,,ADA" izceļas ar savu piemīlīgo aromātu 

Papirosi „ADA", lai izsargātu no nikotina ļaunuma, izgatavoti ar vati 

Papirosi „ADA" maksā tikai 26 sant. 10 gab. 

A.-S. „G. 1. Sereševskij" 

Tabakas fabrika

šokolādes un konfekšu fabrika 

atzīta kā labākā un lielākā fabrika 

Latvijā un Baltijas valstīs šinī nozarē 

Vienīgā šokolādes fabrika Latvijā, kurai 

ir ievērojams eksports uz ārzemēm 

Pazīstamas markas „LAIMA" fabrikas 

šokolāde: 

Teatŗa šokolāde „Splendid" 

Piena šokolāde (rūgtā) 

Piena šokolāde JVs 2 

Sevišķi rūgta šokolāde 

šokolādes konfektes: 

„Kabaret" * „Sensation" * „Lia" * „Mia May" 

kā arī dažādas citas šokolādes un konfekšu preces, kuras ar 

I AimAc" f£ 

* 1>r 

* k£ 

is marku garantē 

„LClilTlGl2l par savu labumu. 2 0.JUH.1931

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template ?