22.09.2013 Views

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

34 VII. Latvju Vispārējo <strong>Dziesmu</strong> Svētku Albums.<br />

E. Brusubārda.<br />

Virsdiriģents Teodors Reiters<br />

ir latvju visizcilākais diriģents. Viņš ir Nacionālās operas<br />

direktors un viņas pirmais diriģents. Reiteram ir<br />

lieli nopelni šīs iestādes nodibināšanā un viņas izveidošanā.<br />

Reiters lielā mērā veicinājis arī Latvju koru uzplaukšanu,<br />

ar lielu aizrautību vadot apvienoto koru<br />

koncertus kā Rīgā, tā provincē. Diriģenta karjeru Reiters<br />

uzsāka Pēterpilī, kur vadīja konservatorijas operu<br />

izrādes un diriģēja Latvju strēlnieku orķestra simfonijkoncertus.<br />

Strādājot Nacionālā operā, Reiters ar lielu<br />

nodošanos diriģējis operu un balleta izrādes, sasniedzot<br />

īsti teicamus rezultātus. Arī viņa vadītie simfonijkoneerti,<br />

īpaši latvju komponistu simfonijmūzikas vakari,<br />

izpelnījušies vispārēju atzinību.<br />

Agrākie vispārējie dziesmu <strong>svētki</strong>.<br />

Latvju tautas dziesmu pirmsākotne meklējama sirmā<br />

senatnē, kad latvji dzīvoja kā brīva tauta, kad tā vēl<br />

pazina melno bruņinieku laika vergu jūgu. Dziesmas<br />

neaprima arī verdzības laikā un taisni dziesmas bija<br />

tās, kas cauri visām grūtībām uzturēja tautā mošu garu.<br />

Latvji, jau no seniem laikiem, mīlējuši dziesmas un ari<br />

labprāt tās skandinājuši visur: godības, svētkos, neaizmirzdami<br />

tās arī priekos un bēdās. Par to, jo gaišu<br />

liecību mums nodod latvju dainas un daudzas vēl šo<br />

baltudien uzglabājušās tautas dziesmu meldijas. Tauta<br />

dziedāja pēc atmiņas un dziesmu meldijas veidojas, līdzi<br />

katra dziedoņa izjūtai un brīvai fantāzijai. Arī tautā<br />

pastāvēja vairāk balsīga dziedāšana: ar teicējiem un<br />

vilcējiem, bet tas turpinājās primitīvā veidā, bez noteiktākiem<br />

pamatiem. Kora dziedāšanu latvji sāka piekopt<br />

tikai vēlākā laikā, kad citās kultūras zemēs tā jau<br />

bij koši uzplaukusi.<br />

Cik zināms, tad tikai 1843. g. Latvijā sāka atskanēt<br />

četrbalsīgā dziedāšana. Tas notika Valmieras<br />

seminārā, kur jaunie skolotāji sāka vingrināties<br />

kora dziedāšanā. Sākumā dziedāja tikai garīgas dziesmas,<br />

bet drīzi vien sāka skandināt vairākbalsīgi arī laicīgas<br />

dziesmas.<br />

Latvju dziesmai lielu pakalpojumu izdarīja toreiz<br />

Juris Neikens, kas aicināja apkārtnes skolotājus uz<br />

dziesmu svētku rīkošanu. Neikena rīkotie<br />

dziesmu <strong>svētki</strong> notika 1864. g. D ik 1 o s, kur'<br />

ņēma dalību tikai apm. 70 dziedātāju. Svētki izdevās<br />

laimīgi, un tāpēc gadu vēlāk tādus Neikens rīkoja<br />

arī Bauķu muižā. Notikušie dziesmu <strong>svētki</strong> tautā<br />

radīja zināmu sajūsmu un sāka dibināties jauni kori.<br />

Nopietns traucējums bij latvju dziesmu trūkums, jo koriem<br />

nācās bieži vien dziedāt pat vācu valodā, tekstu<br />

pat nesaprotot. Daži kora vadoņi, mēģināja vācu<br />

dziesmām piemērot kādu latvju tekstu, kas ne katru<br />

reizi izdevās. Skolotāju sapulcē Turaidā vienojās, ka<br />

vācu dziesmas, jātulko, lai koriem būtu ko dziedāt. Sāka<br />

krāt arī latvju tautas dziesmu meldijas, kuras harmonizēja<br />

korim .1. Cimze. Kad beidzot iznāca Cimzes<br />

«<strong>Dziesmu</strong> rota», koriem vairs nebij ko žēloties, par<br />

dziesmu trūkumu. Tiem sevišķi patika jaunharmonlzētās<br />

tautas dziesmas, kuras mācījās ar lielu prieku.<br />

1870. g. lielākos dziesmu svētkus sarīkoja<br />

arī Dobelē, mācītājs Dr. A. Bīlenšteins. Dobeles<br />

dziesmu <strong>svētki</strong> izdevās lieliski, un tie radīja sajūsmu<br />

ir pašos dziedātājos, ir tautā. Nolēma rīkot līdzīgus<br />

svētkus visā drīzumā, bet baroniem tas nepatika,<br />

un tie parūpējās, lai tos neatļautu. <strong>Dziesmu</strong> <strong>svētki</strong>em<br />

bij daudz piekritēju un beidzot izdevās dabūt arī vajadzīgo<br />

atļauju.<br />

Pirmos latvju vispārējos dziesmu svētkus<br />

nolēma rīkot 1873. gadā no 26.—29. jūnijam.<br />

Par rīcības komitejas priekšsēdētāju ievēlēja R. Tomsonu,<br />

par valdes locekļiem B. Dīriķi, K. Milleru, E. Platošu<br />

u. c. Interese par svētku rīkošanu bij tik dzīva, ka<br />

rīcības komiteja noturēja katru nedēļu 3—4 sēdes.<br />

28. martā Rīgas latviešu biedrībā bij sasaukta svētku<br />

rīkotāju sapulce. Bij ieradušies 17 koru vadoņi, Valkas<br />

ir Irlavas skolotāju semināru direktori J. Cimze un K.<br />

Sadovskis ar diriģentiem, J. Bētiņu, .1. Zīli un K. Bau-

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!