22.09.2013 Views

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

VII. Latvju Vispārējo <strong>Dziesmu</strong> Svētku Albums.<br />

mani. Svētkos uzstājās 1003 dziedātāju un 16 mūziķu.<br />

Garīgo koncertu noturēja Doma baznīcā, laicīgu koncertu<br />

un dziesmu karu Ķeizara, tagadējā Viestura dārzā.<br />

Kārtību uzturēja studenti, kas bij atbraukuši no<br />

Pēterpils, Maskavas, Berlīnes un Tērbatas. 26. jūnijā<br />

pīkst. 2 pēc pusd. svētkus atklāja J. Baumanis, ar sajūsmu<br />

runādams, par dziesmu svētku lielo nozīmi. Runai<br />

sekoja K. Baumaņa tikko sacerētā latvju himna,<br />

kur nedrīkstēja dziedāt, «Dievs, svētī Latviju», bet<br />

«Baltiju». R. Tomsons runāja par svētku lielo kulturālo<br />

nozīmi, pastrīpodams, ka tie liecinot par latvju tiekr<br />

šanos pēc gaismas. Nākamā dienā pīkst. 6 Doma baz-<br />

Pirmo latvju vispārējo dziesmu svētku karogs. Glabājas<br />

Rīgas latviešu biedrībā kā ievērojama relikvija.<br />

Šis karogs bijis izstādīts uz estrādes visos latvju vispārējos<br />

dziesmu svētkos.<br />

nīcā sākās garīgs koncerts. To noklausījās vairāk kā<br />

3600 apmeklētāju. Programma bij gan loti plaša, bet tur<br />

nebij atrodama neviena latvju dziesma. Kori dziesmas<br />

bij labi iemācījušies un dziedāja droši un tīrskanīgi.<br />

Pēc garīgā koncerta, Rīgas latviešu biedrībā notika<br />

svētku goda mielasts, piedaloties vairāk kā 600 viesiem.<br />

Runāja Rīgas latviešu biedrības priekšnieks R.<br />

Tomsons un arehitekts Baumanis. Runās izpaudās atmodas<br />

laika ideālie centieni un cildenums. Aizkustinošu<br />

runu teica Kronvaldu Atis, pēc tam mācītājs Bīlensteins<br />

un citi. 28. jūnija laicīgā koncertā 11 dziesmas<br />

izpildīja vīru un 5 — jaukti kori. No visām dziesmām<br />

4 bij tikai cittautu komponistu dziesmas, bet pārējās<br />

latvju dzesmas. Lielais vairums bij latvju tautas dziesmas<br />

un tās bij iekārtojuši D. un J. Cimzes. Kori nodziedāja<br />

«Rīga dimd», Jānu dziesmu ciklu», «Kara vīri<br />

bēdājās», «Nu, ardievu, Vidzemīte», «Saules meita»,<br />

«Kas tie tādi, kas dziedāja», «Maza biju, neredzēju»,<br />

«Līgo laiva uz ūdeņa», «Kur mājoļ mana meitiņa». Baumaņa<br />

Kārlis bij uzrakstījis «Tēvijas dziesmu» un «Daugavas<br />

zvejnieku dziesmu». Bez tam Neilands bij komponējis<br />

«Balto puķi». Irlavas zemināra audzēkņu orķestrs<br />

.1. Bētiņa vadībā spēlēja sava diriģenta kompozīcijas.<br />

Klausītāju koncertā ļoti daudz, apm. 11.000.<br />

Ceturtā svētku dienā bij sarīkots dziesmu karš, piedaloties<br />

5 jauktiem un 10 vīru koriem. Katram korim bij<br />

jādzied 2 dziesmas. <strong>Dziesmu</strong> <strong>svētki</strong> izdevās teicami ir<br />

mākslas, ir finansiēlā ziņā un tie deva 25.000 rub. pārpalikuma<br />

zeltā.<br />

Otrie vispārējie dziesmu <strong>svētki</strong> notika<br />

1880. gadā no 17.—21. jūnijam. Sagatavošanās<br />

darbi iesākās jau 2 g. agrāk. Rīcības komitejas priekšsēdētājs<br />

advokāts K. Kalniņš, viņa vietnieks B. Dīriķis,<br />

sekretārs Māteru Juris, pēdējam atkāpjoties A. Argals,<br />

locekli —• A. Abrants, M. Balodis, arch. J. Baumanis,<br />

K. Bergs, Fr. Grosvalds, māc. Millers, G. Pasīts, N.<br />

Pļavnieks, K. Rambergs, A. Spunde, R. Tomsons, A.<br />

Vēbers. Grūts uzdevums bij svētku ēkas celšana. To<br />

uzņēmās izvest arch. Baumanis. Svētku ēka atradās<br />

uz laukuma, blakus tagadējai Finansu ministrijai. Tā<br />

bij iekārtota 15.000 klausītājiem ar 12 sēdvietām un<br />

3000 stāvvietām, estrāde 2000 dziedātājiem. Par svētku<br />

virsdiriģentiem izvēlēja J. Bētiņu un J. Zīli. Piedalījās<br />

69 kori ar 1624 dziedātājiem. Dažas dziesmas bij ai<br />

orķestra pavadījumu, kuru bij uzņēmies kāds Pabsta<br />

vācu orķestrs, kas tik slikti spēlēja, ka sabojāja svētku<br />

vispārējo labo iespaidu. Svētku atklāšanas dienā uznāca<br />

stiprs lietus, bet īsi pirms koncerta sākuma pīkst. 5<br />

apstājās. Programma sastāvēja no 9 dziesmām, starp<br />

kurām bij tikai viena latvju komponista dziesma, Baumaņu<br />

Kārļa «Mūsu Tēvs debesīs», kamēr pārējās bl)<br />

cittautu komponistu darbi. 19. jūnija laicīgā koncertā<br />

bij liels ļaužu pieplūdums un kad kori no gājiena ieradās<br />

svētku ēkā, tur tos sagaidīja pāri par 10.000 klausītāju.<br />

Laicīgā koncerta programmā bij 19 dziesmas,<br />

no tām puse jau latvju komponistu darbi. Daļa dziesmu<br />

bij ņemtas no pirmo dziesmu svētku saraksta, bet pirmo<br />

reizi atskanēja Baumaņu Kārļa «Latviski lai atskan<br />

dziesmas» un «Trimpula», D. Cimzes «Ozolīti, zemzarīti»<br />

un «Div' dūjiņas gaisā skrēja». Visjaukāk izskanēja<br />

tautas dziesmas, jo tās bija koriem visvairāk paspēkam.<br />

20. jūnijā bij nolikts dziesmu karš. Sacensībā<br />

ņēma dalību 18 kori un piešķīra pavisam 8 godalgas.<br />

Svētki deva 2700 zelta rubļus atlikuma un salīdzinot ar<br />

pirmajiem, ienākums bij divreiz lielāks. Otro dziesmu<br />

svētku panākumi bij tik sekmīgi, ka radās sajūsma rīkot<br />

drīzi vien nākošos.<br />

1887. gada 4. oktobrī ievēlēja «Trešo dziesmu<br />

svētku rīcības komiteju. Par priekšnieku ievēlēja<br />

Fr. Grosvaldu, viņa vietnieku A. Spudi, sekretāru A.<br />

Ārgali, kasieri A. Balodi, locekļiem A, Abrantu, M. Ba-<br />

35

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!