22.09.2013 Views

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

38 VII. Latvju Vispārējo <strong>Dziesmu</strong> Svētku Albums.<br />

tos kori izpildīja 22 dziesmas no J. Vītola, J. Zālīša, J.<br />

Cimzes, E. Dārziņa, Jurjānu Andreja un Pāvula, A. Kalniņa,<br />

E, Vīgnēra, virsdiriģenta T. Reitera un P. Jozuusa<br />

vadībā. Programmā bij uzņemtas dziesmas no visiem<br />

agrāk sarīkotiem <strong>svētki</strong>em, tām pievienojot arī jaunāko<br />

laiku dziesmas.<br />

Jaunatnes dziesmu <strong>svētki</strong> bij sarīkoti<br />

gadu pirms «<strong>Dziesmu</strong> dienām uz Esplanādes, piedaloties<br />

126 koriem ar 3000 dziedātājiem. Tos vadīja T.<br />

Reiters un E. Melngailis. Bez svētku koncertiem notika<br />

Doma un Jaunā Gertrūdes baznīcā Reitera un<br />

Melngaila koru koncerti.<br />

Sestie latvju vispārējie dziesmu <strong>svētki</strong>.<br />

No piektiem dziesmu <strong>svētki</strong>em bij pagājuši vairāk<br />

kā desmit gadu, tāpēc jau pēc notikušām - «<strong>Dziesmu</strong><br />

dienām» sāka domāt par sesto dziesmu svētku rīkošanu.<br />

Rīgas apkārtnes koru sanāksme ievēlēja pagaidu rīcī-<br />

Latvijas universitāte.<br />

teas komitejā prof. J. Vītolu, T. Reiteru, A. Valli, R.<br />

Eglentālu. 3. janvārī 1925. g. sasauktā diriģentu apspriedē<br />

nolemj, ka <strong>svētki</strong> rīkojami 1925. g. Diriģentu<br />

kongress 23. aprilī izvēl pastāvīgu rīcības komiteju no<br />

15. locekļiem: J. Brigaderu, R. Eglentālu, L. Grezu, J.<br />

Grienfeldu, P. Jozuusu, P. Jurjānu, A. Kalniņu, M. Karlsonu,<br />

G. Klaustiņu, J. Madernieku, E. Melngili, B. Muižnieku,<br />

T. Reiteru, J. Vītolu, J. Zālīti. Par virsdiriģentiem<br />

ievēl P. Jozuusu, A. Kalniņu, E. Melngaili, T. Reiteri,<br />

goda virsdiriģentiem E. Vīgnēru un P. Jurjānu.<br />

4. un 5. janv. 1925. g. sanāca otrais diriģentu kongress,<br />

kas nolemj svētkus atlikt uz 1926. g. jūniju, lai būtu<br />

pietiekošs laiks iestudējamo dziesmu sagatavošanai.<br />

Lai rīcības komitejas darbība noritētu sekmīgāki, tad<br />

nodibina vairākas sekcijas: dzīvokļu sekciju, priekšsēdētājs<br />

J. Aberbergs, estrādes — ar priekšsēdētāju B.<br />

Muižnieku, izrīkojumu — ar priekšsēdētāju E. Brusabārdi,<br />

kārtības — ar priekšsēdētāju prof. D. Grīnvaldu,<br />

koru sacensības — ar priekšsēdētāju prof. J. Vītolu,<br />

mākslas — ar priekšsēdētāju J. Madernieku, preses —<br />

ar priekšsēdētāju Dr. A. Bīlmani, pūtēju orķestru — ar<br />

priekšsēdētāju L. Grezu, saimniecisku — ar priekšsēdētāju<br />

G.- Klaustiņu, satiksmes, — ar priekšsēdētāju J.<br />

Mazkalniņu. <strong>Dziesmu</strong> svētkus nolika uz 19., 20. un 21.<br />

jūniju. Bez tam pirmā svētku dienā nolikti šadi koncerti:<br />

M. Vīgnēr-Grinbergs, latvju tautas dziesmu<br />

rīts — konservatorijā, T. Reitera kora jaunāko dziesmu<br />

koncerts — Nac. operā, Kamermūzikas rīts konservatorijā,<br />

operas «Samsons un Dalila izrāde Nac. operā.<br />

Otrā dienā: klavieru un solo dziesmu rīti — konservatorijā,<br />

Alfr. Kalniņa ērģeļu koncerts — Māras baznīcā,<br />

latvju skaņražu darbu simfonijkoncerts Nac. opera, putēju<br />

orķestru koncerts Esplanādē, T. Reitera oratoriju<br />

koncerts Māras baznīcā. Trešā dienā: visjaunāko autoru<br />

dziesmu rīts konservatorijā, «Uguns un Nakts» izrāde<br />

Nac. operā. Visās trīs dienās izrādes arī Nacionālā<br />

un Dailes teātros. Minētiem blakus koncertiem<br />

apmeklētāju bij pamaz, bet tie bij nepieciešami, lai<br />

svētku gadījumā vispusīgi reprezentētu latvju mūzikas<br />

sasniegumus. Paredzētais dziesmu karš tomēr nenotika,<br />

jo trūka pārliecības, ka kori sacensībā tiešām varētu<br />

uzrādīt lielāku gatavību. <strong>Dziesmu</strong> <strong>svētki</strong> sākās<br />

ar garīgu koncertu un programmā bij uzņemtas 4 dziesmas:<br />

«Ak, Jeruzaleme modies», A. Kalniņa «Dāvida<br />

dziesma», E. Melngaila «Mūsu Tēvs debesīs» un 0.<br />

Sepska «Motete». Bij pieteikušies pavisam 210 kori ar<br />

apmēram 9000 dziedātājiem, bet vēlāk izrādījās, ka daži<br />

kori pastāvēja tikai uz papīra un tāpēc svētkos dziedātāju<br />

skaits iznāca daudz mazāks. Palikuši tikai 162<br />

kori, ar 5300 dziedātājiem. Lai sekmīgāki noritētu koru<br />

sagatavošanās darbība, tad visa Latvija bij sadalīta 19<br />

rajonos, kurus virsdiriģenti un viņu asistenti vairākkārt<br />

apmeklēja. Prof. P. Jozuus bij uzņēmies vadīt Zālīša<br />

«Birstaliņu», Vīgnēru Ernesta «Līgo dziesmas», Jurjānu<br />

Andreja «Pūt, vējiņi» un Rindām auga ozoliņi», J. Vītola<br />

«Gaismas pils», A. Kalniņa «Karogs», E. Dārziņa<br />

«Senatne», Jurjānu Pāvula «Ai, zalaja līdaciņa», Cimzes<br />

«Kas tie tādi sijātāji», «Pūtin pūta», V. Ozoliņa «Papardes<br />

zieds», J. Vītola «Uguns milna», A. Kalniņa «Līgsmošana»,<br />

«Dzimtene», «Latvijas himna», «Dāvida dziesma»,<br />

«Daugava», «Brīvība», «Rāmavas ozols» un «Darbs<br />

un dziesma», E. Melngaila «Daba un dvēsele», «Roždārzā»,<br />

«Man māmiņa piesacīja», «Bij man vienas rozes<br />

dēl», «Vīrs kam vara». T. Reiters vadīja: Jurjānu Andreja<br />

«Aiz upītes es uzaugu», Jurjānu Pāvula, «Ej, saulīte»,<br />

«Līgo dziesmas», «Tas bij vīrs», J. Vītola «Beverinas<br />

dziedonis», E. Dārziņa «Sapņu tālumā», .1. Baumaņa<br />

«Trimpula», E. Dārziņa «Mūžam zili ir Latvijas kalni»,<br />

J. Zālīša «Tā vēsma», «Biķeris miroņu salā», H.<br />

Ores «Laustās priedes» un J. Vītola «No atzīšanas koka».<br />

<strong>Dziesmu</strong> svētku programma bij visur apzinīgi iestudēta<br />

un kori bij labi sadziedājušies, sarīkojot daudzus<br />

provinces dziesmu svētkus: Cēsīs, Jēkabpilī, Ļaudonā,<br />

Limbažos, Madlienā, Matīšos, Mīlgrāvī, Ogrē, Siguldā,<br />

Skrīveros, Smiltenē, pie Staburaga, Talsos, Valmierā,<br />

Ventspilī. Sestie dziesmu <strong>svētki</strong> izdevās loti teicami<br />

un mākslas ziņā tie uzrādīja vērtīgus jaunsasniegumus.<br />

Arī materiāla ziņā tie izdevās spīdoši. Bij segti nevien<br />

visi prāvie izdevumi, bet izrādījās, ka ir vēl liels pārpalikums,<br />

ko atstāja turpmāko dziesmu svētku rīkošanai.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!