Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

Recommendations

Info

38 VII. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums. tos kori izpildīja 22 dziesmas no J. Vītola, J. Zālīša, J. Cimzes, E. Dārziņa, Jurjānu Andreja un Pāvula, A. Kalniņa, E, Vīgnēra, virsdiriģenta T. Reitera un P. Jozuusa vadībā. Programmā bij uzņemtas dziesmas no visiem agrāk sarīkotiem svētkiem, tām pievienojot arī jaunāko laiku dziesmas. Jaunatnes dziesmu svētki bij sarīkoti gadu pirms «Dziesmu dienām uz Esplanādes, piedaloties 126 koriem ar 3000 dziedātājiem. Tos vadīja T. Reiters un E. Melngailis. Bez svētku koncertiem notika Doma un Jaunā Gertrūdes baznīcā Reitera un Melngaila koru koncerti. Sestie latvju vispārējie dziesmu svētki. No piektiem dziesmu svētkiem bij pagājuši vairāk kā desmit gadu, tāpēc jau pēc notikušām - «Dziesmu dienām» sāka domāt par sesto dziesmu svētku rīkošanu. Rīgas apkārtnes koru sanāksme ievēlēja pagaidu rīcī- Latvijas universitāte. teas komitejā prof. J. Vītolu, T. Reiteru, A. Valli, R. Eglentālu. 3. janvārī 1925. g. sasauktā diriģentu apspriedē nolemj, ka svētki rīkojami 1925. g. Diriģentu kongress 23. aprilī izvēl pastāvīgu rīcības komiteju no 15. locekļiem: J. Brigaderu, R. Eglentālu, L. Grezu, J. Grienfeldu, P. Jozuusu, P. Jurjānu, A. Kalniņu, M. Karlsonu, G. Klaustiņu, J. Madernieku, E. Melngili, B. Muižnieku, T. Reiteru, J. Vītolu, J. Zālīti. Par virsdiriģentiem ievēl P. Jozuusu, A. Kalniņu, E. Melngaili, T. Reiteri, goda virsdiriģentiem E. Vīgnēru un P. Jurjānu. 4. un 5. janv. 1925. g. sanāca otrais diriģentu kongress, kas nolemj svētkus atlikt uz 1926. g. jūniju, lai būtu pietiekošs laiks iestudējamo dziesmu sagatavošanai. Lai rīcības komitejas darbība noritētu sekmīgāki, tad nodibina vairākas sekcijas: dzīvokļu sekciju, priekšsēdētājs J. Aberbergs, estrādes — ar priekšsēdētāju B. Muižnieku, izrīkojumu — ar priekšsēdētāju E. Brusabārdi, kārtības — ar priekšsēdētāju prof. D. Grīnvaldu, koru sacensības — ar priekšsēdētāju prof. J. Vītolu, mākslas — ar priekšsēdētāju J. Madernieku, preses — ar priekšsēdētāju Dr. A. Bīlmani, pūtēju orķestru — ar priekšsēdētāju L. Grezu, saimniecisku — ar priekšsēdētāju G.- Klaustiņu, satiksmes, — ar priekšsēdētāju J. Mazkalniņu. Dziesmu svētkus nolika uz 19., 20. un 21. jūniju. Bez tam pirmā svētku dienā nolikti šadi koncerti: M. Vīgnēr-Grinbergs, latvju tautas dziesmu rīts — konservatorijā, T. Reitera kora jaunāko dziesmu koncerts — Nac. operā, Kamermūzikas rīts konservatorijā, operas «Samsons un Dalila izrāde Nac. operā. Otrā dienā: klavieru un solo dziesmu rīti — konservatorijā, Alfr. Kalniņa ērģeļu koncerts — Māras baznīcā, latvju skaņražu darbu simfonijkoncerts Nac. opera, putēju orķestru koncerts Esplanādē, T. Reitera oratoriju koncerts Māras baznīcā. Trešā dienā: visjaunāko autoru dziesmu rīts konservatorijā, «Uguns un Nakts» izrāde Nac. operā. Visās trīs dienās izrādes arī Nacionālā un Dailes teātros. Minētiem blakus koncertiem apmeklētāju bij pamaz, bet tie bij nepieciešami, lai svētku gadījumā vispusīgi reprezentētu latvju mūzikas sasniegumus. Paredzētais dziesmu karš tomēr nenotika, jo trūka pārliecības, ka kori sacensībā tiešām varētu uzrādīt lielāku gatavību. Dziesmu svētki sākās ar garīgu koncertu un programmā bij uzņemtas 4 dziesmas: «Ak, Jeruzaleme modies», A. Kalniņa «Dāvida dziesma», E. Melngaila «Mūsu Tēvs debesīs» un 0. Sepska «Motete». Bij pieteikušies pavisam 210 kori ar apmēram 9000 dziedātājiem, bet vēlāk izrādījās, ka daži kori pastāvēja tikai uz papīra un tāpēc svētkos dziedātāju skaits iznāca daudz mazāks. Palikuši tikai 162 kori, ar 5300 dziedātājiem. Lai sekmīgāki noritētu koru sagatavošanās darbība, tad visa Latvija bij sadalīta 19 rajonos, kurus virsdiriģenti un viņu asistenti vairākkārt apmeklēja. Prof. P. Jozuus bij uzņēmies vadīt Zālīša «Birstaliņu», Vīgnēru Ernesta «Līgo dziesmas», Jurjānu Andreja «Pūt, vējiņi» un Rindām auga ozoliņi», J. Vītola «Gaismas pils», A. Kalniņa «Karogs», E. Dārziņa «Senatne», Jurjānu Pāvula «Ai, zalaja līdaciņa», Cimzes «Kas tie tādi sijātāji», «Pūtin pūta», V. Ozoliņa «Papardes zieds», J. Vītola «Uguns milna», A. Kalniņa «Līgsmošana», «Dzimtene», «Latvijas himna», «Dāvida dziesma», «Daugava», «Brīvība», «Rāmavas ozols» un «Darbs un dziesma», E. Melngaila «Daba un dvēsele», «Roždārzā», «Man māmiņa piesacīja», «Bij man vienas rozes dēl», «Vīrs kam vara». T. Reiters vadīja: Jurjānu Andreja «Aiz upītes es uzaugu», Jurjānu Pāvula, «Ej, saulīte», «Līgo dziesmas», «Tas bij vīrs», J. Vītola «Beverinas dziedonis», E. Dārziņa «Sapņu tālumā», .1. Baumaņa «Trimpula», E. Dārziņa «Mūžam zili ir Latvijas kalni», J. Zālīša «Tā vēsma», «Biķeris miroņu salā», H. Ores «Laustās priedes» un J. Vītola «No atzīšanas koka». Dziesmu svētku programma bij visur apzinīgi iestudēta un kori bij labi sadziedājušies, sarīkojot daudzus provinces dziesmu svētkus: Cēsīs, Jēkabpilī, Ļaudonā, Limbažos, Madlienā, Matīšos, Mīlgrāvī, Ogrē, Siguldā, Skrīveros, Smiltenē, pie Staburaga, Talsos, Valmierā, Ventspilī. Sestie dziesmu svētki izdevās loti teicami un mākslas ziņā tie uzrādīja vērtīgus jaunsasniegumus. Arī materiāla ziņā tie izdevās spīdoši. Bij segti nevien visi prāvie izdevumi, bet izrādījās, ka ir vēl liels pārpalikums, ko atstāja turpmāko dziesmu svētku rīkošanai.
J. Kuplis. VII. Latvju Vispārējo Dziesmu Svētku Albums. 39 Septītie latvju vispārējie dziesmu svētki. Jau VI. dziesmusvētkus rīkojot noskaidrojās, ka šī darba materiālos un mākslinieciskos sasniegumus būs iespējams vislabāk tālāk veidot, aapvienojoties visiem svētku rīkotājiem: diriģentiem, komponistiem, dziedātājiem, dziedāšanas biedrībām, sabiedriskiem darbiniekiem un māksliniekiem — jurdiskā organizācijā. Pēdējās vajadzība noskaidrojās jau 1929. g. vasarā sasauktās diriģentu dienās, to pastiprināja koru dziedātāju kongress (22. septembrī 1929. g.). Beidzot, 6. oktobrī 1929. g., Latvijas konzervatorijā sanāk dziesmusvetku kongress, kurā piedalās bez 150 koru diriģentiem, pārstāvji no biedrībām:, koriem, orķestriem, mākslas un zinātnes iestādēm un noteic VII. dziesmusvetku laiku uz 1931. g. Kongress ievēlēja arī svētku rīkotāju — rīcības komiteju, kas vēlāk reģistrējās Rīgas apgabal- Rīgas pirmā dzelzceļu piestātne, caur kuru ierodas uz dziesmu svētkiem daudzi provinces kori un viesi. tiesā kā Latviešu dziesmusvetku biedrība. Biedrības padomē (agrākā VII. dz. sv. rīcības komitejā) ieiet: a) no diriģentiem J. Vītoliņš, A. Šillers (Rīgas), A. Bišers (Cēsis), Tinte (Kandava) un A. Ezeriņš CTalsi); b) no biedrībām — Rīgas Latviešu dziedāšanas biedrības A. Legzda, Centrālās Izglītības savienības — A. Ķēniņš, «Beverinas Dziedonis» — A. Rode, Latviešu Jaunatnes Savienības — J. Kuplis; c) no koru pārstāvjiem — Reitera kora — J. Pamiljons, «Dainas» kora — N. Dakers, Prezidiju konventa kora — V. Deičs, d) no komponistiem — J. Zālīts, J. Graubiņš, J. Cīrulis un V. Ozoliņš; e) virsdiriģenti — T. Reiters, P. Jozuus, E. Melngailis un T. Kalniņš; f) sabiedriski darbinieki, mākslas iestāžu pārstāvji — Dzelzceļu Virsvaldes — A. Rode, mākslinieks J. Mādernieks, no Rīgas Latviešu biedrības A. Ārgalis, no Nacionālā teātra — A. Bērziņš; g) no kora kapelmeistariem — Košs, Latvijas mūziķu biedrības — A. Rozenbergs, pūtēju orķestriem — prof. J. Jurjāns. Par svētku rīcības komitejas prezidentu, resp. biedrības priekšsēdētāju, kongress vienbalsīgi ievēlēja konzervatorijas rektoru prof. J. Vītolu, par virsdiriģentiem: prof. P. Jozuusu, T. Reiteri, Em. Melngaili un T. Kalniņu. Pār locekļiem sacensības žūrijā pieaicināja kaimiņ-, valstu mūziķus: no Lietavas J. Gruodis, Igaunijas — M. Saars, no Rīcības komitejas iegāja prof. J. Vītols, virsdiriģents T. Reiters un prof. J. Mediņš. Dziesmu krājumā uzņemtas arī lietuvju un igauņu himnas un viena igauņu oriģinālkompozicija (M. Hermansa). Pavisam dziesmusvetku programmā uzņemtas 47 dziesmas no 22 autoriem. . Jaunās godalgotās dziesmas dziedās novadi: Rīga, Vidzeme, Kurzeme, Latgale. īsā laikā uz dziesmusvētkiem pieteicās pāri par 400 koru ar 17.800 dziedātājiem (VI. svētkos pieteikti 158 kori ar 6532 dziedātājiem). * Pa valsts novadiem kori sadaļas šādi: no Rīgas 56 kori (VI. svētkos 34), Vidzemes — 157 (VI. — 77), Kurzemes un Zemgales — 165 (VI. 37), Latgales — 19 (VI. — 10). Dziesmu labākai iestudēšanai visus korus sadalīja 35 rajonos (VI. sv. 19). 1. Rīga ar 23 koriem, 2. Rīgas apkārtne — 18, 3. Liepāja — 19, 4. Ventspils — 3, 5. Jelgava — 23, 6. Valmiera — 19, 7. Cēsis — 13, 8. Jēkabpils — 11, 9. Saldus 9, 10. Tukums — 5, 11. Bauska — 10, 12. Viesīte — 7, 13. Skrīveri — 15, 14. Gulbene — 12, 15. Smiltene — 6, 16. Rūjiena—12, 17. Priekule _ 8, 18. Aizpute — 8, 19. Talsi — 18, 20. Rēzekne — 8, 21. Madona 24, 22. Cesvaine — 7, 23. Dzērbene — 12, 24. Alūksne — 9, 25. Sigulda — 9, 26. Limbaži — 8, 27. Rubeņi — 5, 28. Daugavpils — 7, 29. Nītaure — 3, 30. Valka — 6, 31. Ainaži — 5, 32. Kuldīga — 5, 33. Sabile — 5, 34. Matīši — 3. Pavisam noturēja 146 kopmēģinājumus provincē un 20 kopmēģinājumus Rīgas pilsētas koriem. No pieteiktā koru skaita strīpoja 70 korus, kas neapmeklēja kārtīgi mēģinājumus, vai arī bija savu darbību pārtraukuši. Svētku koncerti notiks Esplanādē, uz īpašas pēc arch. Birzenieka meta celtas estrādes 12.000 dziedātājiem un 30.000 klausītājiem. Estrādi ceļ būvuzņēmējs L. Neuburgs un tā izmaksās 70.000 latus. Būvdarbu kommisijā iegāja pilsētas arch. P. Dreimanis, doc. Lamze, arch. Birznieks, architektu biedrības pārstāvis un agrāko dziesmusvetku darbinieks Kergalvis. Preses un propagandas kommisijā: Dr. A. Bīlmaņa vadībā apvienoja visus latvju preses un mākslas iestāžu pārstāvjus, kā arī ārzemju žurnālistus. Dziesmusvetku izrīkojumus pārzin izrīkojumu kommisijā Nacionālā teātra direktora A. Bērziņa vadībā. Kā locekļi šai kommisijā vēl iegāja Nac. Operas direk- Zobu laboratorija K. Maļinovski atjauno nederīgi palikušas plates 8 stundas.
Page 2 and 3: FOTO-amatieri! APARĀTI * PIEDERUMI
Page 4 and 5: 2 VII. Latvju Vispārējo Dziesmu S
Page 10 and 11: Latvijas Nodonala BIBLIOTBCA I 97-
Page 12 and 13: 10 VII. Latvju Vispārējo Dziesmu
Page 18 and 19: 16 Vil. Latvju Vispārējo Dziesmu
Page 30 and 31: Satura rādītājs. Lapp. Latvijas
Page 32 and 33: 28 VII. Latvju Vispārējo Dziesmu'
Page 46 and 47: 42 VI!. Latvju Vispārējo Dziesmu
Page 54 and 55: VII. Latvju Vispārējo Dziesmu Sv
Page 64 and 65: VIL Latvju Vispārējo Dziesmu Svē
Page 66 and 67: Visām precēm pasaules tirgū VII.
Page 68 and 69: Rezervēts priekš VII. Latvju Visp
Page 70: šokolādes un konfekšu fabrika at

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?