Par r?c?bu attiec?b? uz nelicenc?tiem ieguld?jumu ... - FKTK

fktk.lv

Par r?c?bu attiec?b? uz nelicenc?tiem ieguld?jumu ... - FKTK

Rīgā DATUMU SKATĪT DOKUMENTA PARAKSTA LAIKA ZĪMOGĀ

Nr. REĢISTRĀCIJAS NUMURU SKATĪT DOKUMENTĀ IEKĻAUTO FAILU NOSAUKUMĀ

Visām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

Latvijas Komercbanku asociācijai

Par rīcību attiecībā uz nelicencētiem ieguldījumu

pakalpojumu sniedzējiem

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) 12.12.2011. publicēja savā mājas

lapā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (European Securities and Markets Authority)

izplatīto brīdinājumu ieguldītājiem atturēties no sadarbības ar nelicencētiem uzņēmumiem un

personām, kuras piedāvā veikt valūtas tirdzniecības (turpmāk – FOREX) darījumus valūtas

tirgū, kā arī informēja par riskiem, ka saistīti ar FOREX darījumiem:

http://www.fktk.lv/lv/publikacijas/pazinojumi_masu_informacijas_l/2011/2011-12-

12_par_eiropas_vertspapiru_/.

Komisija vērš tirgus dalībnieku uzmanību, ka atšķirībā no parastiem valūtas maiņas

darījumiem, kas nav finanšu instrumenti Finanšu instrumentu tirgus likuma (turpmāk – FITL)

izpratnē, valūtas tirdzniecības darījumi, kuros norēķini notiek tikai par starpību, izmantojot

kredītu darījumu finansēšanai (leverage) vai bez kredīta izmantošanas, ir atvasinātie finanšu

instrumenti, kas saistīti ar valūtu (piemēram, līgumi par starpību (contracts for difference),

nākotnes līgumi (FX forwards), pagarināmi tagadnes līgumi (rolling spot contracts), kas

minēti attiecīgi FITL 3. panta otrās daļas 4. punkta "f", "a" un "i" apakšpunktā). Bieži

vienlaikus ar FOREX darījumiem nelicencētie ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji piedāvā

klientiem ieguldīt līdzekļus zeltā, akcijās vai cita veida finanšu instrumentā ar nosacījumu, ka

klients iemaksā tikai drošības depozītu (daļu no bāzes aktīva summas) un norēķini notiek par

cenas starpību. Šādi darījumi atbilstoši FITL 3. panta otrās daļas 4. punkta "f" apakšpunktam

arī tiek uzskatīti par atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Ieguldījumu pakalpojumu un

blakuspakalpojumu sniegšanai ar visiem minētajiem šāda veida finanšu instrumentiem

(turpmāk – atvasinātie FI) ir nepieciešama licence ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas

Savienības valstīs. Šajā vēstulē atsauce uz "klientu" nozīmē arī atsauci uz "potenciālo

klientu".

Šīs vēstules mērķis ir sniegt tirgus dalībniekiem vadlīnijas nelicencētas uzņēmējdarbības, kas

ir saistīta ar FOREX un citu veidu pakalpojumu saistībā ar atvasinātajiem FI sniegšanu,

atpazīšanai un iespējamai rīcībai, ja tiek konstatētas vēstulē minētās pazīmes.

FITL 101. panta ceturtā daļa nosaka pazīmes, kad ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu

blakuspakalpojumi tiek sniegti Latvijas Republikā.

Komisija regulāri publicē brīdinājumus ieguldītājiem par nelicencētiem pakalpojumu

sniedzējiem Komisijas mājas lapā (sk. http://www.fktk.lv/lv/klientu_aizsardziba/

bridinajumi_par_nelicencetiem_/), kā arī vēršas tiesībsargājošās iestādēs. Prakse liecina, ka

minētie Komisijas soļi šīs problēmas risināšanai nav pietiekami, jo nelicencētie pakalpojumu

__________________________________________________________________________________________

K U N G U I E L Ā 1 L V - 1 0 5 0 R Ī G Ā T Ā L R U N I S + 3 7 1 6 7 7 7 4 8 0 0 F A K S S + 3 7 1 6 7 2 2 5 7 5 5


sniedzēji turpina darboties. Tāpēc Komisija vēršas pie tirgus dalībniekiem, lai kopējiem

spēkiem maksimāli apgrūtinātu šādu nelicencētu pakalpojumu sniegšanu.

Sagatavojot šo vēstuli, Komisija ir ņēmusi vērā Latvijas Komercbanku asociācijas viedokli,

kas Komisijai tika iesniegts ar tās 01.03.2012. vēstuli Nr. 1-24/47. Komisija vērš tirgus

dalībnieku uzmanību, ka Komisijai nekādā gadījumā nav mērķa uzlikt finanšu tirgus

dalībniekiem pienākumu veikt Komisijas funkcijas – ierobežot nelikumīgu un nelicencētu

ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju darbību Latvijā un nodrošināt ieguldītāju interešu

aizsardzību. Komisija arī turpmāk veiks finanšu un kapitāla tirgus un tā dalībnieku darbības

regulēšanas un kontroles funkcijas, sagatavos priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai un

sadarbībā ar tiesībsargājošām institūcijām un licencētiem tirgus dalībniekiem savas

kompetences ietvaros centīsies ierobežot nelikumīgu un nelicencētu ieguldījumu pakalpojumu

sniedzēju darbību Latvijā ar mērķi nodrošināt ieguldītāju interešu aizsardzību. Ar šo vēstuli

Komisija neuzliek tirgus dalībniekiem jaunu tiesisku pienākumu veikt noteiktas darbības

papildus jau esošajiem pienākumiem pārzināt savus klientus un to saimniecisko darbību, kas

izriet no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma

(turpmāk – NILLTFNL), bet tikai sniedz paskaidrojumus un rekomendācijas ar mērķi

pasargāt tirgus dalībniekus no riska tikt iesaistītiem nelikumīgas ieguldījumu pakalpojumu

sniegšanas procesā. Komisija vērš tirgus dalībnieku uzmanību, ka atbilstoši Komisijas

27.08.2008. "Klientu padziļinātās izpētes normatīvo noteikumu" 22.5. punktam tirgus

dalībniekam ir pienākums pieprasīt klientam – ārzonas komercsabiedrībai licenci, ja klienta

deklarētās darbības veikšanai tā ir nepieciešama. Ar šo vēstuli Komisija paskaidro, kādos

gadījumos klientam ir nepieciešama licence, ja tirgus dalībnieka klients faktiski ir iesaistīts

ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā.

Lai atpazītu nelicencēto darbību un to iespējami ierobežotu, ir nepieciešama un svarīga visu

tirgus dalībnieku iesaiste un saskaņota līdzdarbība, jo nelicencēto ieguldījumu pakalpojumu

sniegšana rada būtiskas negatīvas sekas Latvijas finanšu sektorā:

1. tiek negatīvi ietekmētas ieguldītāju likumīgās intereses (komercsabiedrības strādā kā

sistemātiski internalizētāji, neievērojot FITL noteiktās kapitāla prasības, kā arī citas FITL

noteiktās prasības, kas ir vērstas uz klientu interešu aizsardzību. Turklāt Komisija ir saņēmusi

klientu sūdzības par visiem trim šīs vēstules pielikumā aprakstītajiem "biznesa veidiem", t.sk.

ir ierosināta viena krimināllieta);

2. tiek izkropļota konkurence ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju starpā, salīdzinot ar

licencētiem tirgus dalībniekiem (cost of compliance, t.sk. attiecībā uz NILLTFNL normu

ievērošanu);

3. tiek ietekmēta Latvijas finanšu sektora reputācija, jo komercsabiedrībām, kas sniedz

nelikumīgus pakalpojumus citās Eiropas valstīs, par kuriem ir pieejami ziņojumi masu

informācijas līdzekļos, ir atvērti un veiksmīgi tiek izmantoti norēķinu konti Latvijas

kredītiestādēs.

1. Nelicencēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas pazīmes

Komisija ir konstatējusi, ka pastāv vairāki gadījumi, kad nelicencētie ieguldījumu

pakalpojumu sniedzēji veic darījumus ar saviem klientiem, neatverot nominālos kontus

klientu naudas līdzekļu turēšanai un neizmantojot arī investīciju kontus (ņemot vērā, ka tiek

slēgti darījumi ar atvasinātajiem FI, vērtspapīru turēšana neveidojas, pat ja komercsabiedrība

piedāvā saviem klientiem ieguldīt līdzekļus akcijās), bet visa nelikumīgā pakalpojumu

sniedzēja darbība notiek, izmantojot norēķinu kontu.

Pazīmes, kuras varētu liecināt par to, ka kredītiestādes klients nelikumīgi sniedz ieguldījumu

pakalpojumus Latvijā vai citā Eiropas Savienības valstī vai ir iesaistīts pakalpojumu

2


sniegšanas shēmā, un kuras kredītiestāde var konstatēt, veicot sava klienta izpēti, ir uzskaitītas

turpmāk. Pazīmes var tikt izskatītas katra atsevišķi vai kopā, kontekstā ar citām pazīmēm.

Piemēram, klienta norēķinu konta analīze ir jāveic kontekstā ar klienta izplatītās reklāmas vai

mājas lapas saturu.

1.1. Komercsabiedrība ir reģistrēta ārzonā un kredītiestādei par savu saimniecisko darbību

paziņo, ka nodarbojas ar FOREX vai sniedz pakalpojumus attiecībā uz cita veida

atvasinātajiem FI, bet neuzrāda licenci attiecīgo ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

1.2. Komercsabiedrība var uzrādīt licenci finanšu pakalpojumu sniegšanai, kas izdota valstī,

kura ir iekļauta Latvijas Republikas Ministru kabineta 26.06.2001. noteikumos Nr. 276

"Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām" minētajā sarakstā, bet

nav iespējas pārliecināties par tās darbības uzraudzības esamību un kvalitāti. Ārzonā izsniegta

licence nedod komercsabiedrībai tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus Eiropas

Savienības dalībvalstī (t.sk. Latvijā).

1.3. Komercsabiedrības (gan Latvijas, gan ārzonas) mājas lapā ir informācija, kas pēc būtības

satur ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu piedāvāšanu klientiem

(aicinājums pelnīt, atvērt tirdzniecības kontu, norāde, kā iemaksāt drošības depozītu, utt.).

1.4. Ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja nosaukums mājas lapā ir līdzīgs ārzonas

komercsabiedrības reģistrētajam nosaukumam un Latvijas komercsabiedrības nosaukumam

(visas trīs pēc būtības ir vienas ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas shēmas sastāvdaļas, kurā

katram elementam ir sava loma; piemēram, mājas lapā nosaukums "TeleTRADE", ārzonas

komercsabiedrības nosaukums – "TELETRADE D.J. International Consulting Ltd.", Latvijas

komercsabiedrības nosaukums – SIA "TeleTRADE Riga").

1.5. Kredītiestādes klienta norēķinu kontā ir daudz saņemto un/vai veikto maksājumu no

dažādām fiziskām personām vai retāk no juridiskām personām, kas pēc būtības ir trešās

personas veiktās iemaksas naudas kontos (kredītiestādes klienta piesaistīto klientu drošības

depozīti par atvasinātajiem FI). Maksājuma detaļas var saturēt tirdzniecības platformas konta

numuru.

1.6. Kredītiestādes klients ir Latvijā reģistrēta komercsabiedrība ar līdzīgu nosaukumu un

adresi kā ārzonas ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam, kredītiestādes klients reklamē

ārzonas komercsabiedrības ieguldījumu pakalpojumus, aicina klientus uz apmācībām par

FOREX vai citu atvasināto FI tirgus iespējām (bieži – bezmaksas), bet šādas

komercsabiedrības kredītiestādes kontā ieskaitītās naudas summas ir galvenokārt no saistītās

komercsabiedrības (par klientu piesaistīšanu, mārketingu utt.).

1.7. Kredītiestādes klients (var būt arī fiziskā persona) nodarbojas ar konsultāciju sniegšanu

par finanšu instrumentiem (t.sk. atvasinātajiem FI) vai/un citu personu finanšu instrumentu

individuālā portfeļa pārvaldīšanu, balstoties uz šīs citas personas izsniegto pilnvaru un/vai

līgumu ar FOREX vai citu atvasināto FI platformas īpašnieku, un tas nav tikai atsevišķs

gadījums (divu personu civiltiesiskās attiecības), bet ir kredītiestādes klienta sistemātiska

darbība, kas norāda uz to, ka tā ir kredītiestādes klienta komercdarbība.

2. Tirgus dalībnieka rīcība

Ja tirgus dalībnieks, pamatojoties uz klienta izpētes rezultātu, konstatē pazīmes, ka klients

nelikumīgi sniedz Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī ieguldījumu pakalpojumus

vai arī ir iesaistīts šādu pakalpojumu sniegšanas shēmā, Komisija aicina tirgus dalībnieku

īstenot turpmāk minētos ierobežojošos pasākumus attiecībā uz klientu un informēt Komisiju.

3


2.1. Ja klienta norēķinu konta apgrozījuma analīzes rezultātā var secināt, ka konts tiek

izmantots trešajām personām piederošu naudas līdzekļu iemaksām un turēšanai (kontekstā ar

klienta mājas lapas vai/un reklāmas saturu var secināt, ka klienta kontā tiek iemaksāti tā

klientu līdzekļi, kas ir drošības depozīti) un tādējādi tā darbībai piemīt čaulas bankas pazīmes

NILLTFNL izpratnē, kredītiestāde pieprasa iesniegt papildu dokumentus, kas kliedē šaubas

par klienta darbības likumību (piemēram, licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai tajā

Eiropas Savienības valstī, kurā faktiski pakalpojumi tiek sniegti (vadoties pēc kontā naudu

iemaksājušās trešās personas (kredītiestādes klienta piesaistītā klienta) valsts piederības un

kredītiestādes klienta mājas lapas satura)). Ja ieguldījumu pakalpojumi tiek sniegti Latvijā,

minētajai komercsabiedrībai ir jābūt attiecīgās Eiropas Savienības valsts uzraudzības iestādes

izsniegtai licencei un Komisijai iesniegtam paziņojumam par ieguldījumu pakalpojumu

sniegšanas uzsākšanu Latvijā. Informācija par Komisijā saņemtajiem paziņojumiem ir

pieejama Komisijas mājas lapā www.fktk.lv. Ja visi nepieciešamie dokumenti kredītiestādei

netiek iesniegti 45 dienu laikā, jārīkojas atbilstoši NILLTFNL 28. pantā noteiktajam.

2.2. Ja klienta norēķinu konta apgrozījuma analīzes rezultāts neļauj secināt, ka konts tiek

izmantots trešajām personām piederošo naudas līdzekļu iemaksām un turēšanai (piemēram,

tajā atspoguļojas tikai maksājumi par apmācību vai klientu piesaistīšanu no saistītās

komercsabiedrības), bet ir konstatētas citas pazīmes, ka klients ir iesaistīts nelikumīgā

ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā, nepieciešams norādīt klientam vai/un klienta

akcionāram, ka šādu darbību veikšanai ir nepieciešama attiecīga licence (pieņemot, ka

nelicencētu darbību var veikt grupa kopumā, ieskaitot ārzonas komercsabiedrību). Ja triju

mēnešu laikā klients neiesniedz tirgus dalībniekam pierādījumu (Komisijas vai citas Eiropas

Savienības valsts uzraudzības iestādes vēstule), ka ir pieņemti izskatīšanai tā dokumenti

licences ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai saņemšanai, nepieciešams lemt par attiecību

pārtraukšanu ar šādu klientu.

2.3. Tirgus dalībnieks informē Komisiju par konstatētajiem nelikumīgajiem ieguldījumu

pakalpojumu sniedzējiem, kā arī par to, vai tirgus dalībnieks ir īstenojis kādu no 2.1. un 2.2.

punktā minētajiem pasākumiem. Tirgus dalībnieks var informēt arī tiesībsargājošās iestādes

par konstatēto nelicencēto uzņēmējdarbību Latvijas Republikā.

Ja Jums rodas turpmāki jautājumi par vēstulē minēto, lūdzam sazināties ar Komisijas vecāko

uzraudzības eksperti Nadeždu Karpovu (tālr. 6777 4915, e-pasts: nadezda.karpova@fktk.lv).

Pielikumā: "Nelicencēto ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju tipoloģija un piemēri" uz 2 lpp.

Ar cieņu

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR

DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

Jānis Brazovskis

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

priekšsēdētāja vietnieks

Nadežda Karpova

6777 4915

nadezda.karpova@fktk.lv

4