You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Rīga</strong> — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Taču izveidojās paradoksāla situācija — daudzi<br />
mākslinieki ar to sarada. Atrada ērtus pastāvēšanas<br />
veidus. Es darbojos jomā, kas saucās «dizains».<br />
Tā nebija tikai priekšmetu projektēšana, bet<br />
arī priekšmetu sistēmas, vides projektēšana. Un vide<br />
nosaka cilvēku! Mans darbs tāpat nonāca līdz cilvēka<br />
domāšanai, ideoloģijai. Ideoloģija padomju varas<br />
laikā ne vienmēr bija «pret». Drīzāk tā bija «citādi».<br />
Mums bija svarīgi runāt par vides kvalitāti un cilvēka<br />
garīgās attīstības virzieniem.<br />
Vai šis laikmets stimulēja radošus cilvēkus, raisīja<br />
idejas?<br />
Hruščova atkusnis tomēr kaut ko bija mainījis. Pēc<br />
Eduarda Berklava kustības sagrāves [1959.gadā]<br />
viss aizgāja atpakaļ stagnācijā. Bija interesanti —<br />
lai Latvijas mākslā kādu projektu izbīdītu, reizēm<br />
vajadzēja atbalstu Maskavā, un, lai Maskavā izbīdītu,<br />
vajadzēja atbalstu Latvijā. Nāca jauna paaudze,<br />
kas uz saviem uzdevumiem skatījās ar lielāku<br />
patstāvību, neatkarību. Man gribējās būt saistītam<br />
ar arhitektūru, vidi, mākslu. Interesēja <strong>Rīga</strong>s arhitektu<br />
priekšlikumi jaunajām celtnēm. Šī joma nevis<br />
atspoguļo, bet veido un rada vidi. Es uzskatīju, ka<br />
jāizbeidz akli sekot ārējām ietekmēm. Uznāk modes<br />
viļņi, un mākslas augstskolu studentu vidē tie<br />
parādās. Tas — no poļu žurnāla, tas — no franču.<br />
Tas — no Maskavas. Tas — līdz ar jaunu materiālu<br />
parādīšanos. Tas ir neizbēgami, tomēr tā ir tikai sekošana.<br />
Ir lietas, kurām jādzimst tieši šeit un tagad.<br />
Ieraudzīju, ka šis ceļš varētu būt mans.<br />
Ko nozīmē māksliniekam radīt — estētiskā nozīmē<br />
— teleskopu?<br />
Man jāizsaka vislielākā atzinība Mākslas akadēmijas<br />
dizaina nodaļai, kuras vadītājs bija Tālivaldis Galmiks.<br />
Dizaina mācības metode akadēmijā 60.—70.<br />
gados bija veiksmīga. Tā balstījās uz to, ka proti sadarboties<br />
ar profesionāļiem. Formas radīšanas pirmajās<br />
skicēs jau ietver daudzfunkcionalitāti. Jādomā<br />
gan par konstrukciju, gan materiāliem. Par tektonisko<br />
uzbūvi, un kā to apkalpos. Jārada ir ierīces tēls,<br />
kopforma.<br />
1963.gadā pabeidzu <strong>Rīga</strong>s Celtniecības tehnikumu,<br />
strādāju projektēšanā. Tad dienēju padomju<br />
armijā Kaļiņingradā. Pēcāk iestājos Mākslas akadēmijā.<br />
Dizains mani saistīja ar to, ka tur apvienojās<br />
tehniskā puse ar māksliniecisko. Mākslinieka darbs<br />
rūpniecībā bija arī agrāk pazīstams — Ādolfs Irbīte<br />
[50.gados] veidoja VEF radioaparātu sērijas. Tolaik<br />
to nedēvēja par dizaineru.<br />
60.gados tika uzsvērta dizaina kultūras nozīme.<br />
Caur priekšmetiem veidojam cilvēku attiecības, garīgo<br />
pasauli.<br />
Kā jūs atradāt savu rokrakstu?<br />
Vienu laiku pārdzīvoju, ka man nav rokraksta. Kolēģi<br />
teica: tev viss tāds «celmīgs»! Arī krāsu izjūta «celmīga».<br />
Man patika konstruktīvas lietas. Lakonisms.<br />
Nekad nepatika vārgulīgas formas, pārlieku trauslas.<br />
Bet arī ne tādas, ar zemes smagumu piesūkušās.<br />
Reizēm saka: mēs jau zemnieku tauta. Muļķības!<br />
Mēs esam, tieši otrādi, priesteru tauta. Katrā lauku<br />
sētā bija saimes vadītājs. Viņš vadīja tās garīgo dzīvi,<br />
ne tikai saimniecisko, bija svētvieta pie mājas. Izrīkoja<br />
ļaudis, bija organizators. Nebija vienkārši smagumā<br />
iegrimis. Tautu cauri gadsimtiem notur ne jau<br />
smagums. Kas tad sacerēja skaistās dainas? Kas tās<br />
dziedāja? Dvēselē ir gaišums, Dieva atziņa. To gribēju<br />
ielikt savos darbos — lai ir formas izkoptība, pat izsmalcinātība,<br />
bet vienlaikus ar latvisku pamatīgumu.<br />
Nevis smagnējību («ak, mani pielijušie zābaki!»), bet<br />
tieši pamatīgumu. Iznesību, cildenumu.<br />
Kā 1980.gadā tapa jūsu slavenā pilsētas robežzīme<br />
«<strong>Rīga</strong>»?<br />
Tikko bija beigusies triju kinētiķu — Artūra Riņķa,<br />
Induļa Krūmiņa un mana — izstāde Forma. Krāsa.<br />
Dinamika Pēterbaznīcā. Izstādei bija liela rezonanse.<br />
Pietiek taisīt izstādes, uztaisi kaut ko pilsētai, teica<br />
pilsētas galvenais mākslinieks Georgs Baumanis. Noformulēju,<br />
ka tam jābūt kam tādam, kas izsaka <strong>Rīga</strong>s<br />
pārlaicīgo būtību — negribēju, lai tur ir laicīgās varas<br />
zīmes, vispār varas klātbūtnes zīmes. Atmetot lieko,<br />
gāju uz lielāku skaidrību, vienkāršību. Radās šie burti.<br />
Tiem bija jābūt lieliem, lai tos pamanītu no attāluma.<br />
Svarīgi bija dinamiskās uztveres mērogi — gan<br />
6 avangardisti<br />
VALENTĪNA KALUGINA<br />
ILZE KUŠELE<br />
Kārlis Johansons (1890—1929)<br />
Pārstāv 20.gadsimta pirmā ceturkšņa Krievijas avangardu.<br />
Johansona darbi ir labi pazīstami pasaulē —<br />
bijis izstādīts gan Gugenheima muzejā, gan MoMA<br />
Ņujorkā. Latvijā viņa radošo darbību zina nedaudzi<br />
speciālisti. Karjeru veidoja Krievijā. 20.gadu sākumā<br />
radīja skulptūras, kas bija arī jaunu principu atklāšana<br />
mākslā caur tā sauktā savstarpējā saspriegojuma<br />
konstrukcijām un struktūrām. Kā ar minimālāko<br />
mākslas darba elementu skaitu var panākt nospriegojumu,<br />
kas vēlāk pielietojams inženiertehniskās<br />
konstrukcijās reālajā dzīvē? Tas sakrīt ar konstruktīvisma<br />
idejisko uzstādījumu: māksla nav tikai skaistais,<br />
tā izmantojama jaunas sabiedrības celšanā.<br />
Gustavs Klucis (1895—1938)<br />
Konstruktīvistu grupa 20.gadsimta sākumā izvirzīja<br />
uzdevumu: atklāt racionālus principus mākslas konstrukciju<br />
radīšanā. Utopiskais mērķis: radīt mākslu,<br />
kas būtu noderīga dzīvei. Viens no spilgtākajiem šīs<br />
grupas pārstāvjiem bija Krievijā strādājošais latviešu<br />
mākslinieks Gustavs Klucis. Slavenākais viņa jaunievedums<br />
— fotomontāžas princips. Mākslinieks attīstīja<br />
tēzi par mākslu nevis kā skaistu formu, bet jomu,<br />
kas veido sabiedrības nākotni. Rādīja šīs nākotnes<br />
virzienu caur mākslas (dizaina) konstrukcijām — tribīnēm,<br />
plakātiem, stendiem. Klucis strādāja padomju<br />
režīmam, bet Staļina laikā tika arestēts un nošauts.<br />
Jānis Krievs (1942)<br />
70.gados konstruktīvisma turpinātāju mākslā nebija<br />
daudz, bet tie bija spilgti. Bija kinētiķi — intelektuāļi<br />
jeb tīrās mākslas veidotāji un kinētiķi — praktiķi.<br />
Jānis Krievs piederēja pie praktiķiem, sadarbībā ar<br />
citiem speciālistiem vairāki vērienīgi viņa mākslas<br />
projekti tika realizēti. Piemēram, <strong>Rīga</strong>s Dzelzceļa<br />
stacijas pulksteņa tornis. Tam 80.gados tika veidota<br />
kinētiskā gaismas strēle. Daudzprogrammu gaismas<br />
sistēmas veidā «skrienot» pa torni, tā skaitīja sekundes.<br />
Tas bija gan mākslas darbs, gan inovācija pilsētas<br />
vidē. Daugavpils Celtnieku kultūras namā radījis<br />
audiokinētisku gaismas skatuvi, veidojis gaismas ritmus,<br />
kas sinhronizēti ar dīdžeja darbu.<br />
10
Change language