Āzija un Klusais okeāns - Europa

europarl.europa.eu

Āzija un Klusais okeāns - Europa

ĀZIJA UN KLUSAIS OKEĀNS

Āzijas un Klusā okeāna reģionā atrodas četras ES stratēģiskās partneres (Ķīna, Indija,

Japāna un Korejas Republika), vairākas no pasaulē visstraujāk augošajām ekonomikām

un topošās pasaules lielvaras. Reģiona dinamiskās sabiedrības un tirgi Eiropas Savienībai

piedāvā milzīgas iespējas, kā arī izvirza lielus uzdevumus. ES ar šo reģionu mijiedarbojas,

pamatojoties uz divpusējām attiecībām, kā arī izmantojot reģionālu organizāciju un forumu

starpniecību. Parlamenta attiecības ar Āzijas valstīm notiek trijos līmeņos: divpusējā

– starp Eiropas Parlamenta (EP) delegācijām un valstu parlamentiem, reģionālā – ar

Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas Starpparlamentāro asambleju (AIPA) un Āzijas un

Eiropas sanāksmēs Āzijas un Eiropas Parlamentārajā partnerībā (ASEPP). Starp Āfrikas,

Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm, kuras ir EP ĀKK delegācijas darbības

jomā, ir 15 Klusā okeāna valstis.

JURIDISKAIS PAMATS

Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļa (ES ārējā darbība).

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) I–III un V sadaļa (kopējā tirdzniecības politika,

attīstības sadarbība, humānā palīdzība un starptautiski nolīgumi).

POLITIKAS ATTĪSTĪBA

Āzijā notiekošo pārmaiņu ātrums un daudzveidība reģionā, kurā ir gan nobriedušas

demokrātijas, gan autokrātiski režīmi, nozīmē, ka ES ir nepārtraukti jāpielāgo sava politika. Tā

kā strauji izplatās reģionālie tīkli un bieži vien tie ir savstarpēji konkurējoši, ES ir arī jāstrādā, lai

noskaidrotu efektīvākos sadarbības kanālus un aizstāvētu savu klātbūtni. ES attīstības sadarbība

ietver visas reģiona valstis, izņemot valstis ar industrializētu ekonomiku.

ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKA

ES un Ķīnas attiecības, kuras tika pārtrauktas pēc masu slaktiņa Tjaņaņmeņas laukumā

1989. gadā, atsākās 1994. gadā jauna politiskā dialoga ietvaros. Tomēr ES ieroču embargo, ko

noteica pēc 1989. gada notikumiem, joprojām ir spēkā. Ķīnas izvirzīšanās par pasaules lielvaru

un pieaugošā savstarpējā ekonomiskā atkarība starp abām partnerēm atspoguļota stratēģiskajā

partnerībā, ko ES izveidoja 2003. gadā. Arī Ķīna uzskata ES par stratēģisko partneri, tomēr

Ķīnai tādu ir vairāki desmiti. Ikgadējās augstākā līmeņa sanāksmes, kas pārmaiņus notiek

Briselē un Pekinā, nosaka strauji mainīgajām attiecībām vadlīnijas. Politiskais dialogs ietver

arī regulāras ministru sanāksmes un vairāk nekā 60 konkrētu nozaru dialogus. Cilvēktiesību

dialogs notiek reizi divos gados, tomēr tajā nav izdevies panākt būtiskus rezultātus. Ķīna

stingri iebilst pret ārēju iejaukšanos iekšlietās, kas saistītas ar cilvēktiesību jautājumiem. ES un

Ķīna ir divas vislielākās tirdzniecības partneres pasaulē. Pekina ir ES otra lielākā tirdzniecības

partnere pēc ASV. Tomēr ES ir neapmierināta ar Ķīnas protekcionisma pasākumiem, savukārt

Pekina kritizē ES atteikumu piešķirt valstij tirgus ekonomikas statusu. Sarunas par ES un Ķīnas

Informācijas lapas par Eiropas Savienību - 2013 1


partnerības un sadarbības nolīgumu, kuras tika uzsāktas 2007. gadā, vēl nav pabeigtas. Ķīna un

ES 2012. gada septembrī vienojās sākt sarunas par divpusējo ieguldījumu nolīgumu. Divreiz

gadā Eiropas Parlamenta delegācija attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku piedalās darba

sesijās kopā ar sadarbības partneriem no Nacionālā tautas kongresa. EP rezolūcijās par Ķīnu

ir norādījis uz Ķīnas kā starptautiskā dalībnieka atbildību (jautājumos par Sīriju, Ziemeļkoreju

un jūrlietu strīdiem) un uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām (tostarp tādiem jautājumiem kā

patvaļīga aizturēšana, darba nometnes, nāvessods, vārda brīvība, piespiedu aborti, represīvā

politika Tibetā un Siņdzjanā un ķīniešu mākslinieka Ai Weiwei kriminālvajāšana). Parlaments

arī atbalstīja Ķīnas pilsoņu paustās prasības īstenot efektīvas politiskās reformas [1] .

ĶĪNAS REPUBLIKA (TAIVĀNA)

ES ievēro “vienas Ķīnas politiku” un neatzīst Taivānu par suverēnu valsti, tomēr ir izveidojusi

ciešas attiecības ar Taivānu vairākās jomās. EP ir atbalstījis iespējamās sarunas par ES un

Taivānas ekonomiskās sadarbības nolīgumu un mudinājis īstenot ciešāku divpusējo sadarbību

tirdzniecībā, pētniecībā, kultūrā, izglītībā un vides aizsardzībā [2] .

DIENVIDAUSTRUMĀZIJAS VALSTU ASOCIĀCIJU (ASEAN)

ASEAN 1967. gadā izveidoja piecas valstis vienā no ekonomiski visstraujāk augošajiem

reģioniem pasaulē, un kopš tā laika tā ir kļuvusi par organizāciju ar ievērojamu reģionālo

ekonomisko un politisko autoritāti. ASEAN, kurā tagad ir 10 valstis (dibinātājvalstis Indonēzija,

Malaizija, Filipīnas, Singapūra un Taizeme, kā arī Bruneja Darusalama, Vjetnama, Laosa,

Kambodža un Birma/Mjanma), ir starptautiska juridiska persona (tāpat kā ES) kopš ASEAN

hartas stāšanās spēkā 2009. gada 1. janvārī. Tā ievēro stingru politiku par neiejaukšanos

dalībvalstu iekšlietās. ASEAN plāno līdz 2015. gadam izveidot savu ekonomisko kopienu,

pamatojoties uz tās pašreizējo brīvās tirdzniecības zonu. ASEAN sākotnēji šķita ideāla partnere,

lai noslēgtu abu reģionu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar ES. ES ir ASEAN otra lielākā

partnere, bet ASEAN ir ES trešā lielākā partnere ārpus Eiropas (pēc ASV un Ķīnas). Tomēr

atšķirības ASEAN dalībvalstu mērķu vērienīgumā un attieksmē pret Birmas/Mjanmas nežēlīgo

režīmu (šī pieeja atbilst ASEAN neiejaukšanās principam) radīja nopietnus šķēršļus sarunām,

kas sākās 2007. gadā. Tagad ES orientējas uz sarunām ar atsevišķām ASEAN dalībvalstīm. BTN

ar Singapūru tika noslēgts 2012. gada decembrī, un 2013. gada otrajā pusē turpinās sarunas

ar Malaiziju, Vjetnamu un Taizemi. ES un ASEAN dalībvalstis cenšas noslēgt partnerības un

sadarbības nolīgumus (PSN). Sarunas ar Indonēziju, Filipīnām un Vjetnamu ir pabeigtas, bet ar

Taizemi, Singapūru, Malaiziju un Bruneju vēl turpinās. Kopš 1978. gada ES un ASEAN ministri

katru otro gadu tiekas augstākā līmeņa sanāksmēs. EP ir novērotājs ASEAN Starpparlamentārajā

asamblejā (AIPA).

A. Birma/Mjanma

Ziņas par to, ka Birma/Mjanma kļūst demokrātiskāka, ir likušas ES apturēt visas sankcijas,

izņemot ieroču embargo, un atkārtoti veidot politiskus un ekonomiskus sakarus ar šo valsti.

EP 2012. gadā uzsāka virkni apmaiņu ar Birmas/Mjanmas parlamentu, tostarp izmantojot EP

Parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroju. Savās rezolūcijās Parlaments ir pievērsies

jautājumam par etnisko vardarbību valstī.

[1]2013. gada 14. marta rezolūcija par ES un Ķīnas attiecībām, P7_TA(2013)0097, http://www.europarl.europa.eu/

sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P7-TA-2013-97.

[2]2012. gada 12. septembra rezolūcija par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo

ārpolitiku un drošības politiku, P7_TA(2013)0334, http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?

type=TA&language=LV&reference=P7-TA-2012-334.

Informācijas lapas par Eiropas Savienību - 2013 2


B. Citas ASEAN dalībvalstis

EP rezolūcijās ir izskatīti tādi jautājumi kā cilvēktiesības Kambodžā un Laosā, vārda brīvība

Vjetnamā, nesodāmība Filipīnās, miesassodu piemērošana Malaizijā, minoritāšu jautājumi

Indonēzijā un politiskā vardarbība Taizemē.

JAPĀNA UN KOREJAS PUSSALA

ES attiecības ar Japānu un Dienvidkoreju ir attīstījušās līdzīgi, tomēr atšķirīgos termiņos.

Attiecības balstās uz kopējām cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma vērtībām un arvien

ciešākām saitēm tirdzniecības un ieguldījumu jomā. Abas valstis ir ES stratēģiskās partneres –

Japāna kopš 2003. gada, Dienvidkoreja kopš 2010. gada. Šo triju partneru sabiedrības saskaras

ar līdzīgām problēmām, tādām kā demogrāfiska novecošana, sarežģīta mijiedarbība ar Ķīnu

un Krieviju un nepietiekama drošība starptautiskajos ūdeņos. Sadarbība, kuras kulminācija

ir ikgadējās augstākā līmeņa sanāksmes, notiek visos līmeņos, tostarp Apvienoto Nāciju

Organizācijā, Pasaules Tirdzniecības organizācijā un G8 un G20 grupā.

A. Japāna

ES un Japāna 20. augstākā līmeņa sanāksmē Briselē 2011. gada 28. maijā vienojās sākt sarunas

par BTN un plašāku politisku pamatnolīgumu, lai aptvertu sadarbību ārpolitikā un drošības

politikā, kā arī abām pusēm interesējošus globālus un nozaru jautājumus. Sarunas tika oficiāli

uzsāktas 2013. gada 25. martā. ES un Japāna kopā veido vairāk nekā trešdaļu no pasaules

IKP. Japāna ir ES septītā lielākā tirdzniecības partnere pasaulē un ES otrā lielākā tirdzniecības

partnere Āzijā (pēc Ķīnas). ES ir Japānas trešā lielākā tirdzniecības partnere (pēc Ķīnas un

ASV). Tomēr daudzi uzskata, ka divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu līmenis joprojām ir

mazāks, nekā varētu būt – tas ir jautājums, ko izskata BTN sarunās. Japānas nozares, jo īpaši

automobiļu un elektronikas nozares, pieredzēja, ka to iespējas ES tirgū samazinājās pēc tam,

kad ES parakstīja BTN ar Dienvidkoreju. EP atbalsta ciešas attiecības ar Japānu, kas ir nozīmīga

politiska sabiedrotā, un ir apstiprinājis BTN sagatavošanu. Tomēr Parlaments arī uzstāj uz

nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, lai abas partneres no darījuma gūtu vienādu labumu

un lai sarunas tiktu pārtrauktas, ja Japāna nepildīs savas saistības samazināt tehniskos šķēršļus

tirdzniecībai.

B. Dienvidkoreja

Demokrātisko vērtību un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Dienvidkorejā un straujā tirgus

ekonomikas attīstība ir veicinājusi ciešas politiskās un ekonomiskās saites ar ES. Tirdzniecības

un sadarbības pamatnolīgums tika noslēgts 2001. gadā, izveidojot ciešu saziņu visos līmeņos

un uzliekot pusēm pienākumu attīstīt tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī sadarboties tieslietu,

iekšlietu, zinātnes un kultūras jomās. Jaunais pamatnolīgums, ko parakstīja 2010. gada maijā,

paplašina darbības jomu, iekļaujot vairāk starptautiski aktuālo jautājumu, piemēram, par masu

iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, cilvēktiesībām, sadarbību terorisma apkarošanā, klimata

pārmaiņu politiku, energoapgādes drošību un attīstības palīdzību. Jaunā nolīguma ratifikācijas

procedūras pašlaik notiek visās ES dalībvalstīs. Attiecības ar Korejas Republiku ir saistītas arī

ar aizvien lielāku ekonomikas un tirdzniecības integrācijas līmeni. ES un Korejas Republikai

ir kopīgs mērķis atbrīvot Korejas pussalu no kodolieročiem un nodrošināt stabilitāti visā

Ziemeļaustrumāzijā.

C. Ziemeļkoreja

ES nav pārstāvniecības Ziemeļkorejā, un divpusējās attiecības ir ierobežotas. Pašlaik nav

spēkā nekādi divpusēji politiskie vai komerciālie līgumi. Turklāt, izņemot humāno palīdzību,

ES attīstības sadarbība ir atkarīga no politiskiem apsvērumiem, ANO sankcijām un citiem

Informācijas lapas par Eiropas Savienību - 2013 3


ierobežojumiem. EP cieši novēro notikumu gaitu Korejas pussalā un ir pieņēmis vairākas

rezolūcijas, nosodot Phenjanu par tās kodolprogrammu un raķešu programmu. EP ir paudis arī

lielas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Ziemeļkorejā.

DIENVIDĀZIJAS VALSTIS UN INDIJAS SUBKONTINENTS

ES uztur attiecības ar Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociāciju (SAARC) un 2006. gadā

ieguva novērotāja statusu. Ņemot vērā asociācijas virspusējo raksturu, ES ir izveidojusi

divpusējas attiecības ar septiņām SAARC dalībvalstīm (Afganistānu, Bangladešu, Butānu,

Indiju, Maldīviju, Nepālu, Pakistānu un Šrilanku). Eiropa ir Dienvidāzijas valstu būtiskākā

tirdzniecības partnere un viens no lielākajiem eksporta tirgiem. Attīstības sadarbība starp ES

un Dienvidāzijas valstīm aptver finansiālo un tehnisko atbalstu, kā arī ekonomisko sadarbību.

Prioritātes ietver reģionālo stabilitāti, terorisma apkarošanu, nabadzības mazināšanu, ilgtspējīgu

attīstību un darba tiesības.

INDIJA

Indijas un ES sadarbības līgums 1994. gadā atvēra durvis uz plašu politisko dialogu, kas

notiek ikgadējās augstākā līmeņa sanāksmēs un ministru un ekspertu sanāksmēs. Stratēģiskās

partnerības prioritātes ir sniegtas kopīgajā rīcības plānā, kas pieņemts 2005. gadā un pārskatīts

2008. gadā. Pēdējos piecos gados divpusējās tirdzniecības apjoms ir vairāk nekā dubultojusies,

un ieguldījumi ir palielinājušies desmitkārt. ES un Indijas sarunas par BTN risinās kopš

2007. gada, bet daudzi jautājumi joprojām nav atrisināti. Šī valsts ir viena no lielākajām

dalībniecēm ES pētniecības un tehniskās attīstības sistēmā. Tomēr, neskatoties uz Indijas

ievērojamo attīstību pēdējās desmitgadēs, gandrīz 30 % valsts iedzīvotāju dzīvo nabadzībā.

Nesen ES ierosināja, ka tā ierobežos savu attīstības palīdzību jaunietekmes ekonomikām, tostarp

Indijai, vienlaikus izveidojot jaunas partnerības, kuru pamatā nebūs divpusējs atbalsts. Indija

nav iebildusi pret šādu notikumu gaitu. EP rezolūcijās ir izskatīti jautājumi par cilvēktiesībām,

tostarp vardarbību pret sievietēm un tādas prakses turpināšanos, kas ir pretrunā Indijas

centieniem izskaust kastu diskrimināciju.

AUSTRĀLIJA UN JAUNZĒLANDE

ES, Austrālija un Jaunzēlande ir līdzīgi domājošas partneres ar kopīgām vērtībām un

interesēm. Papildus spēcīgām tirdzniecības attiecībām, partneru līdzīgie uzskati ir ļāvuši

attīstīt ciešus valdības un privātā sektora kontaktus tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas,

pasaules tirdzniecība, drošība un attīstība, tehnoloģiju pētniecība un cilvēktiesības. Ņemot vērā

Austrālijas un Jaunzēlandes līdzīgās iezīmes, EP izveidoja vienotu delegāciju attiecībām ar

abām valstīm.

A. Austrālija

Austrālijas un ES pašreizējo diplomātisko attiecību pamatā ir pārskatītā 2008. gada Austrālijas

un Eiropas Savienības partnerības sistēma. Sarunas par jaunu pamatnolīgumu tika uzsāktas

2011. gada 31. oktobrī.

B. Jaunzēlande

Kopš 2012. gada jūlija ES un Jaunzēlande risina sarunas par pamatnolīgumu, tostarp vairākiem

ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības noteikumiem un ciešāku sadarbību civilo un militāro

krīžu pārvarēšanas operācijās. EP ir piekritis iepriekšējā nolīguma grozīšanai.

(Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja) / (Japāna, Austrālija un Jaunzēlande)

Informācijas lapas par Eiropas Savienību - 2013 4


Marika Armanovica - Roberto Bendini / Sandro D’Angelo

07/2013

Informācijas lapas par Eiropas Savienību - 2013 5

More magazines by this user
Similar magazines