LR Ekonomikas ministrijas ieteikumi LBN; tehniskā informācija

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija 

Latvijas Būvinženieru savienība 

Latvijas sausās būves un apdares darbu uzēmumu un meistaru biedrība 

IETEIKUMI 

par ipša plākšu, konstrukciju, ipša apmetumu un 

plātu lietošanu ugunsaizsardzības konstrukcijās 

Rīga, 2008

AnotÇcija 

·ie Ieteikumi par Æip‰a plÇk‰¿u, konstrukciju, Æip‰a apmetumu un plÇt¿u lieto‰anu ugunsaizsardz¥bas 

konstrukcijÇs (turpmÇk tekstÇ – Ieteikumi) sagatavoti, pamatojoties uz Latvijas bapplevnormat¥vÇ LBN 201-07 “Bapplevju 

ugunsdro‰¥ba” (apstiprinÇts ar Ministru kabineta 2007. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 866) ietvertajÇm 

pras¥bÇm. Ieteikumi sniedz tehnisku risinÇjumu variantus, kÇ ar Æip‰a bapplevizstrÇdÇjumiem nodro‰inÇt b·ie 

Ieteikumi par Æip‰a plÇk‰¿u, konstrukciju, Æip‰a apmetumu un plÇt¿u lieto‰anu ugunsaizsardz¥bas konstrukcijÇs 

(turpmÇk tekstÇ – Ieteikumi) sagatavoti, pamatojoties uz Latvijas bapplevnormat¥vÇ LBN 201-07 “Bapplevju ugunsdro‰¥ba” 

(apstiprinÇts ar Ministru kabineta 2007. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 866) ietvertajÇm pras¥bÇm. Ieteikumi 

sniedz tehnisku risinÇjumu variantus, kÇ ar Æip‰a bapplevizstrÇdÇjumiem nodro‰inÇt bapplevju, ïku un to konstrukt¥vo 

elementu atbilst¥bu bappletiskajÇm ugunsdro‰¥bas pras¥bÇm. Ieteikumi paredzïti projektïtÇjiem, arhitektiem, 

celtniekiem, ugunsdro‰¥bas speciÇlistiem, bapplevinspektoriem, bapplevuzraugiem, studentiem u.c. eso‰ajiem un 

topo‰ajiem bapplevniec¥bas speciÇlistiem, kuri profesionÇlajÇ darb¥bÇ saskaras ar bapplevju ugunsdro‰¥bas jautÇjumiem. 

Izpildot Ieteikumus, tiek ievïrotas Latvijas bapplevnormat¥va LBN 201-07 “Bapplevju ugunsdro‰¥ba” (turpmÇk tekstÇ – 

LBN 201-07) 5. punktÇ un tÇ 2. pielikumÇ ietverto standartu pras¥bas. 

Ieteikumos doti konkrïti un racionÇli (ekonomiski pamatoti) konstrukciju montÇÏas tehniskie risinÇjumi, 

kurus izmantojot var realizït ugunsdro‰¥bas koncepciju bapplevïs. Ieteikumos ietvertie konstrukt¥vo risinÇjumu 

varianti ir izstrÇdÇti, pamatojoties uz pieredzes bagÇtu Eiropas ugunsdro‰¥bas speciÇlistu un vado‰o bapplevmateriÇlu 

raÏotÇju (Lafarge, Knauf, British Gypsum, Gyproc) ilggadïjo pieredzi, kÇ ar¥ uz vairÇku akreditïtu un Eiropas 

Savien¥bÇ pazi¿otu (notificïtu) testï‰anas laboratoriju veiktajÇm pÇrbaudïm. Katra Ieteikumos ievietotÇ 

konstrukt¥vÇ risinÇjuma atbilst¥ba ugunsdro‰¥bas kritïrijiem un pras¥bÇm ir pierÇd¥ta reÇlos testos, par ko tÇlÇkajÇ 

materiÇlÇ ir dotas atsauces. Konstrukciju tabulÇs dotie raksturlielumi kalpo piemïrotu sistïmu izvïlei, kÇ ar¥ 

vispÇrïjai orientÇcijai. îkÇs un inÏenierbapplevïs dr¥kst lietot tikai tÇdus bapplevmateriÇlus un tehniskÇs sistïmas, kuru 

ugunsiztur¥ba ir pierÇd¥ta ar konkrïtiem attiec¥giem testï‰anas pÇrskatiem (pÇrbaudes protokoliem) un lietotie 

bapplevmateriÇli atbilst ugunsdro‰¥bas tehniskajos noteikumos norÇd¥tajiem raksturlielumiem. 

Klientiem atbilst¥bas apliecinÇjumu un pÇrbaudes protokolu kopijas, ekspertu slïdzienus un citu informÇciju 

nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ vienmïr ir iespïja sa¿emt pie bapplevizstrÇdÇjumu izplat¥tÇjiem vai tie‰i pie raÏotÇja. 

Ieteikumos, tÇpat kÇ bapplevnormat¥vÇ LBN 201-07, ir ietverta pa‰reiz spïkÇ eso‰Ç ugunsdro‰¥bas parametru 

klasifikÇcija, kas izriet no Eiropas Komisijas lïmumiem Nr. 2000/147/EK un 2000/367/EK un ir ietverta standartos 

LVS EN 13501-1 „Bapplevkonstrukciju un bapplevelementu klasifikÇcija pïc to reakcijas uz uguni – 1. da∫a: KlasifikÇcija, 

izmantojot testï‰anas datus no reakcijas uz uguns izmïÆinÇjumiem” un 13501-2 „Bapplevkonstrukciju un bapplevelementu 

klasifikÇcija pïc to reakcijas uz uguni – 2. da∫a: KlasifikÇcija, pielietojot ugunsiztur¥bas testa datus, iz¿emot 

ventilÇcijas sistïmÇm paredzïtos izstrÇdÇjumus”. 

Ieteikumu lietotÇjiem, iepaz¥stoties ar informÇciju par ugunsgrïka norisi telpÇ un tÇ att¥st¥bas iespïjÇm, rad¥sies 

reÇla sapratne par bapplevmateriÇlu izvïles svar¥gumu ugunsdro‰u konstrukciju montÇÏÇ un ugunsdro‰¥bas 

koncepcijas nodro‰inÇ‰anas nepiecie‰am¥bu bapplevïs. 

·o Ieteikumu autori ir Valent¥ns Bui˙is un Andris Veinbergs. PublikÇcijas sagatavo‰anÇ piedal¥jÇs Ekonomikas 

ministrijas Bapplevniec¥bas departamenta speciÇlisti.

Saturs 

1. Ievads 4. lpp. 

2. Terminu skaidrojumi 7. lpp. 

3. Teorētiskā daa 8. lpp. 

3.1. Ugunsgrēka norise un ietekme uz būvmateriāliem 8. lpp. 

3.2. Būvmateriālu un būvkonstrukciju klasifikācija 10. lpp. 

3.3. ipša plākšu veidi un pielietojums 15. lpp. 

3.4. Metāla profilu veidu apzīmējumi 18. lpp. 

4. Kā lietot ugunsdrošības tehniskos noteikumus 19. lpp. 

5. Tehniskie risinājumi 20. lpp. 

5.1. Sienu konstrukcijas 21. lpp. 

5.2. Šahtsienas / sienu apšuvums 42. lpp. 

5.3. Elektrības kontaktligzdu iemontēšana 46. lpp. 

5.4. Revīzijas lūkas sienās un šahtsienas 49. lpp. 

5.5. Griestu un jumta konstrukcijas 51. lpp. 

5.6. Tērauda konstrukciju ugunsaizsardzība, izmantojot ipša plāksnes 81. lpp. 

5.7. Koka konstrukciju ugunsaizsardzība 87. lpp. 

5.8. Tērauda sijas ugunsaizsardzība ar ipša apmetumu 88. lpp. 

5.9. Tērauda kolonnas ugunsaizsardzība ar ipša apmetumu 89. lpp. 

5.10.ipša apmetums uz dzelzsbetona vai stiegrotā betona 

90. lpp. 

5.11. Dūmvadu apšuvuma sistēma 91. lpp. 

6. Piemērojamie standarti 93. lpp. 

7. Izmantotā literatūra 94. lpp. 

6. Pielikums 95. lpp.

Ievads (vēsturiskais apskats) 

ipsis un būvmateriālu ražošanas vēsture Latvijā 

ipšakmens ir viens no vērtīgākajiem Latvijas zemes dzīu resursiem. Neviena valsts Eiropā nevar lepoties 

ar tik bagātīgām ipšakmens atradnēm kā Latvija. Galvenokārt tas atrodams Rīgas un Bauskas apkārtnē. 

Vēstures avoti vēsta, ka ipšakmens ir iegūts jau 17. gadsimtā, Kurzemes hercoga Jēkaba laikā, savukārt 

18. gadsimtā hercogs Ernsts Johans Bīrons to izmantoja apšuvumam un skulpturāliem veidojumiem savās 

pilīs Jelgavā un Rundālē. 

Ar ipša lietošanu ir saistīti arī cementa rūpniecības aizsākumi. Rīgas tirgotājs baltvācietis K. Šmits 

1866. gadā īpsalā atklāja portlandcementa un romāncementa fabriku (otrā šāda fabrika tā laika 

Krievijā). Pirmā pasaules kara laikā šīs fabrikas iekārtas evakuēja uz Krievijas vidieni, bet 1921. gadā 

uzēmums atsāka savu darbību. 

1928. gadā K. Šmita cementa fabrikā tika veikta rekonstrukcija, pēc kuras tajā sāka ražot arī ipsi, ko 

ieguva ipšakmens lauztuvēs Salaspilī. 

1932. gadā sāka ražot būvipsi, ko galvenokārt eksportēja uz Angliju, Dāniju, Zviedriju, Norvēiju un 

Somiju. 

1937. gadā rūpnīcā ražoja alabastru, modeu ipsi, mūrnieku ipsi un citus ipša būvmateriālus. 

Uzēmumā strādāja 55 strādnieki, un, izmantojot izejvielas 27 tūkst. latu vērtībā, tika saražota produkcija 

138 tūkst. latu vērtībā. ipša būvmateriālu eksports sasniedza 93 000 tonnas. Galvenās importētājas 

joprojām bija Anglija, Norvēija, Dānija, Zviedrija un Somija. 

ipšakmens ieguve strauji pieauga trīsdesmito gadu beigās. Ja 1934. gadā tika iegūtas 82 tūkst. tonnas 

ipšakmens, tad 1937. gadā – jau 197 tūkst. tonnas. 

1894. gadā amerikānis Augustīns Sakets pieteica ipškartona plāksnes patentu. 1910. gadā ASV tika 

sākta ipškartona plākšu rūpnieciska ražošana. 

1928. gadā ipškartona plāksnes sāka ražot Lielbritānijā. 

1939. gadā, pirmo reizi kontinentālajā Eiropā, Latvijā sāk ražot ipškartona plāksnes, kura tajā laikā 

tika sauktas par Rigips plātnēm un pateicoties kurām Rīgas vārds paliekoši ir ierakstīts būvmateriālu 

ražošanas vēsturē. 

AS „Rīgas ipss” un ipškartona plākšu vēsture 

1938. gadā K. Šmita Rīgas cementa fabrikas teritorijā tika izveidota akciju sabiedrība “Rīgas ipss” – 

neliels gāzbetona un sausā apmetuma ražošanas uzēmums. Šīs sabiedrības pamatkapitālu veidoja 

valsts līdzeki, piedaloties angu, zviedru un dāu uzēmējiem, kas piegādāja iekārtas. 

1938. gada 8. jūlijā Latvijas Republikas toreizējais finanšu ministrs A. Valdmanis apstiprināja tirdzniecības 

4

un rūpniecības akciju sabiedrības „Rīgas ipss” statūtus. Sabiedrības pamatkapitāls bija Ls 1 500 000. 

Akciju sabiedrības mēr˚is bija 1) ipša plākšu un vieglbetona ražošana; 2) tirdzniecība ar šiem un citu 

uzēmumu līdzīgiem ražojumiem Latvijā un ārzemēs; 3) līdzdalība būvniecībā, sērijveida māju un citu 

būvju iekārtošana un pārdošana. 

Rūpnīca sāka strādāt 1939. gadā, un šajā gadā arī sākās jaunā, mazpazīstamā būvmateriāla – 

ipškartona plākšu – ražošana. Tajā laikā tās sauca par Rigips plātnēm, un joprojām sarunvalodā 

būvnieki tās mēdz dēvēt par riipsi, kas cēlies no rūpnīcas nosaukuma „Rīgas ipss”. 

Rigips plātnes tika izgatavotas no ipša masas, ko veidoja ipša pulveris ar dažādu ˚īmisko vielu 

piejaukumiem. ipša masu ieklāja starp speciāla kartona loksnēm, kuru malas nostiprināja. Plātu kartons 

abās pusēs bija atš˚irīgs: ārpusē kartons bija zilokaula iedzeltenā krāsā, bet iekšpusē – dzeltens ar 

iespiestu zīmi “Rigips”. Ta kā Rigips plātnes ražoja eksportam, to izmērus norādīja angu mērvienībās 

(collās un pēdās). Būvniekiem Rigips plātu pienaglošanai piedāvāja speciālas Rigips naglas, šuvju 

aizdarīšanai ieteica lietot speciālo Rigips šuvju tepi. 

1939. gadā Latvijā tika saražots 20 tūkst. tonnu būvipša un 1 milj. kvadrātmetru ipškartona plākšu. 

Šī paša gada rudenī Latvijā ipškartona plāksnes sāka izmantot celtniecībā. 

1939. gada 16. jūnijā Latvijas Universitātes ēkā tika atklāta Latvijas profesiju kameras rīkotā celtniecības 

izstāde. Būvmateriālu nodaā tika izstādīti daudzi izstrādājumi, kas plašai sabiedrībai tika parādīti pirmo 

reizi, piemēram, smilška˚u ˚ieei un vieglās būvju plāksnes „Betonīts”. 

AS “Rīgas ipss” demonstrēja vieglbetona “Siporeks” ārsienu paraugus un toreiz vēl būvmateriālu tirgū 

pilnīgi nepazīstamās Rigips plātnes. Izstādes apmeklētājiem tika uzsvērts, ka šo plātu lietošana paver 

jaunas un plašas iespējas būvniecībā. Tās var lietot apmetuma vietā, šādu plākšu sienas iespējams 

krāsot un tapsēt. Ar Rigips plātnēm izliktās telpas var tūda apdzīvot, tās ir sausas, turklāt darbus var veikt 

pat ziemas laikā. Rigips plātnēm piemīt ievērojamas siltuma un skaas izolācijas spējas, tās ir izturīgas 

un neplaisā. 

Līdz pat 1952. gadam “Rīgas ipss” bija vienīgā apdares plākšu ražotāja Padomju Savienībā. Arī 

vēlāk citās PSRS rūpnīcās ipškartonu ražoja pēc Rīgā izstrādātās ražošanas tehnoloijas. 

ipša un ipša izstrādājumu ražošana no 1940. līdz 1989. gadam Rīgā 

1940. gada 17. jūnijā Latvijas teritoriju okupēja Padomju karaspēks. Sākās visu rūpniecības uzēmumu 

nacionalizācija. Sākot ar 1940. gada 1. oktobri, Latvijas valsts uzēmumi jau strādāja pēc plāna, ko 

bija izstrādājusi LPSR valsts plāna komisija. Nomainījās uzēmuma vadība, kā rezultātā pasliktinājās 

ražošanas kvalitāte un gandrīz 50% “Rīgas ipša” produkcijas bija brā˚is. 

1941. gada vasarā vācu armija okupēja Latvijas teritoriju. Sākot ar 1941. gada 1. septembri, tika ieviesta 

vācu civilpārvalde. Šajā laikā ar ipša ražošanu un eksportu nodarbojās Rīgas cementa fabrika. 

1942. gadā Latvijas preču izvešanas un ievešanas operācijas galvenokārt bija saistītas ar Vāciju. Zināms, 

ka no Dānijas Rīgas ostai tika piegādāti ceamkrāni, kuru vērtība bija 700 000 reihsmarkas, un ka par 

tiem norē˚inājās ar saplākšiem un ipšakmeni. 

5

1958. gadā apvienoja Rīgas cementa fabriku un Rīgas būvmateriālu rūpnīcu. Tika izveidota Rīgas 

cementa un šīfera rūpnīca. ipškartona plākšu ražošana PSRS vajadzībām turpinājās. No 1940. līdz 

1982. gadam ipškartona patēriš bija niecīgs. Statistika liecina, ka 1940. gadā tika saražoti 

968 tūkst. m 2 plākšu, 1960. gadā 2838 tūkst. m 2 , bet 1982. gadā vairs tikai 771 tūkst. m 2 ipškartona 

plākšu. Salīdzinājumam jāmin, ka 2004. gadā tikai Latvijā vien tika patērēti gandrīz 9 miljoni m 2 

ipškartona. 

Padomju laikā ražotās plāksnes bija nevienādas un nekvalitatīvas. Lai uzstādītu starpsienu, vispirms 

plāksnes saš˚iroja pēc biezuma un iztīrīja rievas. 

Uzēmums pastāvēja līdz 1989. gadam, kad tika pārveidots par ražošanas kooperatīvu “Rīgas 

cementnieks”. Sausā apmetuma ražošana Latvijā tika pārtraukta. 

Pašlaik Eiropā vien ir vairāk nekā 200 ražotnes, kuru produkcijas izejmateriāls ir ipsis. Liela daa no 

šīm ražotnēm specializējusies tieši ipša plākšu ražošanā. Ik gadu Eiropā vien ar ipša loksnēm apšuj 

vairāk nekā 1500 miljonu kvadrātmetru virsmas iekštelpās. 

Projektētāji var projektēt ugunsaizsargājošas būvdaas ar ipša plākšu konstrukcijām, neparedzot 

pārlieku lielus resursus. ipša plāksnes ir efektīvs materiāls, jo tās var lietot gan pavisam vienkāršu 

ugunsaizsargājošu konstrukciju, gan arī īpaši drošu ugunsaizsardzības sienu būvei. Lielākā ipša plākšu 

priekšrocība ir tā, ka šis materiāls vienlaikus aizsargā ne tikai pret uguns izplatīšanos, bet tam ir arī 

lieliskas skaizolējošas īpašības. Katram konkrētajam uzdevumam, kur jāievēro konkrētās ugunsaizsardzības 

un skaizolācijas prasības, var izvēlēties risinājumu, lai šīs prasības tiktu ievērotas, patērējot pēc iespējas 

mazāk materiālu un resursu. 

6

2. Terminu skaidrojumi 

Degšana 

Degtspējīgas vielas eksotermiska oksidēšanās reakcija, kurā parasti izdalās liesmas 

un dūmi. 

Ugunsgrēks 1) Degšana kam raksturīga karstuma izdalīšanās līdz ar dūmiem un/vai liesmām. 

2) Degšana, kas nekontrolējami izplatās laikā un telpā. 

Ugunsslodze 

Ugunsaizsardzība 

Ugunsizturība 

Atdalītājelementa 

ugunsizturība 

Ugunsnoturība 

Liesma 

Vispārēja uzliesmošana 

Uzliesmošana 

Ugunsreakcija 

Dūmi 

Ugunsdrošības 

nodalījums 

Uguns š˙ērslis 

Ugunsdrošs nodalījums 

Integritātes “E” kritērijs 

SI vienībās izteikts siltuma daudzums, kas ugunsgrēka gadījumā, ieskaitot būvkonstrukciju 

degšanu, var izdalīties telpā. 

Projekta risinājums, sistēmas, iekārtas, ēkas vai citas būves cilvēku un īpašuma 

apdraudējuma mazināšanai ar ugunsgrēka atklāšanu, ierobežošanu vai dzēšanu. 

Ēkas, tās sastāvdaas vai konstrukcijas elementa spēja noteiktu laika periodu atbilst 

nepieciešamajām ugunsnoturības, viengabalainības un/vai termiskās izolācijas vai 

citām prasībām, ko nosaka ugunsizturības standartkritēriji. 

Elementa spēja vienlaikus nodrošināt viengabalainību, ugunsnoturību un termisko 

izolāciju atbilstoši ugunsizturības standartkritērijiem 

Ēkas konstrukcijas nesošā vai nenesošā elementa spēja noteiktu laika periodu pretoties 

sagrūšanai pārbaudes apstākos atbilstoši ugunsizturības standartkritērijiem. 

Degšanas zonas gāzes fāze, kas izstaro gaismu. 

Pēkša pāreja uz stāvokli, kad aizdegas visas telpā esošo degtspējīgo materiālu 

virsmas. 

Liesmas parādīšanās brīdis. 

Materiāla reakcija, to noteiktos apstākos pakaujot uguns iedarbībai. 

Atmosfērā redzamu cietu un/vai š˙idru daiu suspensija, kas rodas degšanas vai 

pirolīzes procesā. 

Viena vai vairākas telpas vai platības, kas konstruētas tā, lai noteiktu laiku aizsargātu 

ēku pret ugunsgrēka izplatīšanos pārējā ēkas daā. 

Atdalītājkonstrukcija, kas noteiktos apstākos aptur liesmu un/vai karstuma, un/vai 

degšanas produktu izplatīšanos noteiktā laika periodā. 

Slēgta telpa vai sīkāk sadalītu telpu kopums, kas no ēkas blakus telpām ir atdalīta 

ar noteiktas ugunsizturības konstrukcijām. 

Kritērijs, ar kuru novērtē atdalītājkonstrukcijas spēju apturēt liesmu un karstu gāzu 

izplatīšanos caur šo konstrukciju. 

Nestspējas “R” kritērijs Konstrukcijas vai tās elementa spēja izturēt noteiktu slodzi ugunsizturības pārbaudes 

laikā. 

Termoizolētības “I” kritērijs Kritērijs, ko nosaka pārbaudē, kurā novērtē atdalītājkonstrukcijas elementa spēju 

neaut karstumam izplatīties. 

Izkusušie pilieni Siltumiedarbībā izkusušā materiāla krītošie pilieni. 

ipša plāksne 

Metāla profils 

Līdzena taisnstūra plāksne, kas sastāv no ipša kodola daas un pie tās cieši nostiprināta 

apvalka, kas izgatavots no stingra, izturīga kartona; kartona virsmas var būt dažādas 

atkarībā no konkrētās plāksnes pielietojuma mēr˙a, un kodola daai var būt pievienotas 

piedevas, kas nodrošina plāksnei papildu īpašības; garenvirziena malas ir apšūtas 

ar kartonu un izveidotas atbilstoši pielietojuma mēr˙im. 

No korozijizturīgas tērauda lentes izgatavots profils. 

7

3. Teorētiskā daa 

3.1. Degšana telpā 

Tradicionāli jau ilgus gadus Latvijā ēkas būvē no koka, ˙ieeiem, betona konstrukcijām, pēdējos 

desmit gados plašu pielietojumu ir atraduši jauni būvmateriāli un būvniecības tehnoloijas, piemēram 

ārsienu montāžā sendvičtipa panei ar dažādiem izolācijas materiāliem to iekšienē, bet telpu iekšējā 

apdarē arvien plašāk izmanto ipša plākšu konstrukcijas. 

Lai arī no kādiem nedegošiem materiāliem mēs izveidosim telpas, vienalga tajās būs lielāka vai 

mazāka ugunsslodze. Mēs gribam dzīvot komfortā un telpā novietojam mīkstas mēbeles, radio un 

televīzijas aparatūru, iekārtojam iekšējo interjeru, izmantojot dažādus materiālus. Jebkurā telpā ir 

elektroinstalācija un citas komunikācijas, kuru sastāvā ir degoši materiāli. Līdz ar to, lai no cik nedegošiem 

materiāliem uzbūvējam ēku, vienmēr pastāv aizdegšanās risks. 

Lai notiktu degšanas process, ir jābūt trīs pamatnosacījumiem: degošam materiālam, gaisam (skābeklim) 

un aizdegšanās temperatūrai. Degšana var sākties ar gruzdēšanu un tad pāriet degšanā ar 

liesmu vai arī sākties uzreiz ar liesmu. 

Runājot par iekštelpu ugunsgrēka attīstību, vispārēju uzliesmošanu (flash over) definē kā pāreju no 

priekšmetu secīgas aizdegšanās (no tieša liesmas kontakta, siltuma starojuma, konvekcijas ceā vai no 

atrašanās karsto gāzu slānī) uz situāciju, kad visi telpā esošie degtspējīgie priekšmeti deg (ir pilnībā 

liesmu apemti), turklāt deg tik strauji, cik cauri logiem un durvīm piekūst gaiss (skābeklis). Šī pāreja 

cauri visai telpai var notikt dažās sekundēs (ja telpa maza un tajā ir daudz degtspējīgu priekšmetu), 

minūšu laikā (lielās telpās) vai arī nenotikt nemaz – uguns nepietiekama izmēra (līdz ar to – maza siltuma 

izdalīšanās ātruma) dē. Atgriežoties pie vispārējas uzliesmošanas, visaugstākā caurmēra temperatūra 

ir konstatēta augšējā jeb ”karsto gāzu” slānī. Temperatūra apakšējā zonā ir oti tuva apkārtējās vides 

temperatūrai. Tas rada skaidri noš˙irtu termisku bojājumu zonu sienu augšdaā un griestos – sakarā ar 

karstuma starojumu un konvektīvo pārnesi no ugunsgrēka gāzēm. 

Ja karsto gāzu slāa vidējā temperatūra pārsniedz 600°C (ar vai bez karsto dūmu aizdegšanās 

ar liesmu, ko sauc par augšslāa uzliesmojumu), tad siltuma starojums no šī slāa pārsniedz telpā esošo 

degmateriālu aizdedzināšanai nepieciešamo siltuma starojuma plūsmas minimumu; šie degmateriāli 

pārogojas un tad aizdegas. Tā ir pāreja uz vispārēju uzliesmošanu. Ja vispārēja uzliesmošana notiek, 

temperatūra visā telpā tiecas uz maksimumu (800–1000°C nav nekas neparasts), jo telpas divslāu 

vide sabrūk un visa telpa kūst par sajauktas, nevaldāmas degšanas zonu – no grīdas līdz griestiem. 

Aktīva sajaukšanās sekmē oti efektīvu degšanu, kur ir oti augstas temperatūras. Šīs vides ietekmē rodas 

siltuma starojuma plūsmas, kuru vērtība ir vismaz 120 kW/m 2 , visu apstaroto degmateriālu virsmas ātri 

aizdegas un ilgstoši deg. 

Pie degmateriālu virsmām pieder: paklāji, grīdas klājums, tādi zemu novietoti degmateriāli kā 

grīdlīstes. Paklāju aizdegšanās rada grīdas līmea liesmas, kas ložā zem galdiem un pa citām virsmām, 

kuras būtu pasargātas no karstuma, ja karstumu radītu tikai lejupslīdošais karsto gāzu siltuma starojums. 

Tad degšana turpinās visā telpā, līdz pietrūkst degmateriāla vai ugunsgrēku mēina nodzēst. 

Diemžēl telpas degšana pēc vispārējas uzliesmošanas rada daudzus efektus, par kuriem kādreiz 

domāja, ka tos var izraisīt vienīgi ar uzliesmojošu š˙idrumu (piem., benzīnu) aunprātīgi izraisīti ugunsgrēki. 

Sienu apdegums vai pārogojums no grīdas līdz griestiem var būt radies, gan telpai degot pēc vispārējas 

uzliesmošanas (neatkarīgi no tā, kā sācies ugunsgrēks), gan no benzīna tvaiku eksplozijas. Paklāju 

un paliktu degšana ir normāla parādība telpās, kur ir mūsdienīgi materiāli ar lielu siltuma atdevi – 

putu poliuretāns un sintētiskie (termoplastiskie) audumi. Šo problēmu saasina tādu š˙iedru kā polipropilēns 

aizvien plašākais pielietojums mazo paklāju augšpuses diegu un visu lielo paklāju pamatu izgatavošanā. 

Šie paklāji kūst, sarūk un aizdegas siltuma starojuma plūsmas ietekmē, likdami aizdegties zem sevis 

esošajiem degtspējīgā putu poliuretāna paliktiem. Uguns bojājumus zem galdiem un krēsliem, ko agrāk 

8

uzskatīja par grīdas līmenī sadegušu š˙idrumu pēdām, var būt radījušas paklāja liesmas, kā tas notiek 

vispārējas uzliesmošanas laikā. 

Ieteikumu lietotājiem jāapzinās, kādi nosacījumi var radīt visaptverošu aizdegšanos. 

Zinātniskie pētījumi parādīja, ka vispārēja uzliesmošana telpā un laiks, kad tā iestājas, ir lielā mērā 

atkarīga no: 

1. aizdedzināšanas avota laukuma; 

2. aizdedzināšanas avota atrašanās vietas telpā; 

3. sienu un griestu materiāla. 

Telpas forma maz ietekmē vispārējo uzliesmošanu. 

Pēc vispārējas uzliesmošanas visi telpas priekšmeti būs aptverti ar liesmām, izdalīsies liels karstuma 

daudzums un temperatūra telpā var sasniegt 1100°C. Šajā laikā sāk brukt sienu konstrukcijas, jo uz 

tām iedarbojas oti liela termiskā slodze, tāpēc ir oti būtiski pareizi izvēlēties jau projektēšanas un 

būvniecības laikā pēc iespējas nedegošus būvmateriālus, kas samazina ugunsslodzi degšanas laikā. 

Temperatūra 

Degšanas sākums 

Degšanas attīstības fāze 

Dūmgāzu uzliesmojums 

Visaptveroša degšana 

Nodzišanas fāze 

Aizdegšanās 

Laiks 

Attēlā ir parādītas vairākas ugunsgrēka norises fāzes. Maksimālā temperatūra telpā atkarībā no 

degšanas apstākiem var tikt sasniegta vienā līdz desmit minūtēs (ja tā nav ilgstoša gruzdēšana). 

Izvēloties būvmateriālus, ir svarīgi, lai tie būtu tādi, kas nodrošinātu maksimālo ugunsdrošību, t.i., mazāk 

degtu paši, mazāk izdalītu siltumu un dūmus telpā, kā arī mazāk pakautos degšanai, ja gadījumā telpā 

aizdegas tur ienestie priekšmeti. 

ipsi saturoši būvmateriāli ir pieskaitāmi pie klasiskajiem ugunsdrošajiem būvmateriāliem. To labā 

aizsardzības spēja ugunsgrēka gadījumā galvenokārt pamatojas uz aptuveni 20% saistītā kristāliskā 

ūdens. Liesmas karstuma iedarbībā ipsis atūdeojas, t.i., kristāliskais ūdens iztvaiko. Šim nolūkam tiek 

patērēta degšanas laikā radītā enerija, turklāt, pateicoties tvaika slānim, kas veidojas starp liesmu un 

ipša materiālu, tiek aizkavēta uguns izplatīšanās. Kristāliskā ūdens uzkarsēšanai un iztvaicēšanai no 

materiāla, piemēram, no 15 mm biezas ipša plāksnes, tiek patērēti 8400 kJ ( ~ 2000 kcal) enerijas. 

Paralēli kristāliskā ūdens iztvaikošanai atūdeotais ipša slānis iedarbojas kā papildu izolators, jo tam 

atš˙irībā no neatūdeota ipša ir zemāks siltuma vadīšanas koeficients. Minētā fizikālā procesa norise 

degšanas ietekmē atbilstoši standarta temperatūras līknei ir attēlota diagrammā. 

Temperatūra 

C° 

1000 

900 

VTL 

800 

700 

600 

500 

400 

300 

200 

a 

100 

0 

0 10 20 30 40 50 60 min 

Eksperimenta ilgums 

VTL – vienotā temperatūras līkne 

(standartugunsgrēka līkne) 

a – temperatūra 15 mm GKF ipša 

plāksnes aukstajā pusē 

Temperatūras attīstība degšanas 

eksperimentā 

9

3.2. Būvmateriālu un būvkonstrukciju klasifikācija 

Būvmateriālu un būvkonstrukciju klasifikāciju nosaka Eiropas Būvizstrādājumu direktīva 

89/106/EEC, "Latvijas būvnormatīvs LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība"" un Eiropas adaptētie standarti 

LVS EN 13501 – 1 “Būvkonstrukciju un būvelementu klasifikācija pēc to reakcijas uz uguni. 1. daa: 

Klasifikācija, izmantojot testēšanas datus no reakcijas uz uguns izmēinājumiem” un 13501 – 2: 

„Būvkonstrukciju un būvelementu klasifikācija pēc to reakcijas uz uguni. 2. daa: Klasifikācija, pielietojot 

ugunsizturības testa datus (izemot ventilācijas sistēmām paredzētos izstrādājumus)”. 

Vienotā Eiropas būvmateriālu ugunsreakcijas (reaction to fire) klasifikācija ir noteikta ar septiām 

klasēm no A līdz F, kuras nosaka ar speciāliem testiem, degšanas laikā emot vērā materiālu masas 

zudumu, uzliesmošanas spēju, liesmas izplatīšanos un siltuma izdalīšanos, kā arī dūmu un degošu pilienu 

veidošanos, kas tiek novērtēta trīs pakāpēs. Līdz ar to visu būvmateriālu ugunsreakcija (ugunsjutība) tiek 

apzīmēta ar burtu un ciparu virkni, piemēram A1; A2-s1,d0; B-s1,d0; D-s3,d2. Pilns materiālu klasifikācijas 

atšifrējums dots standartā LVS EN 13501-1. 

Būvmateriālu ugunsreakcijas klase A1 nozīmē, ka materiāls nereaē uz uguns iedarbību, 

šīs klases materiāli neveicina ugunsgrēka attīstību vispārējas uzliesmošanas gadījumā. Pie A1 klases 

materiāliem pieder akmens, marmors, betons, ˚ieelis, metāls, izolācijas vate un ipša plāksne FIREBOARD. 

Būvmateriālu ugunsreakcijas klases A2 gadījumā materiāls, kas pakauts uguns iedarbībai, 

pavisam nelielā daudzumā izdala dūmus. Arī A2 klases būvmateriāli vispārējas uzliesmošanas gadījumā 

nerada uguns slodzi un neveicina ugunsgrēka attīstību. A2 klases būvmateriāli ir līdzīgi A1 klases 

materiāliem, tikai to sastāvā ir neliels daudzums organisku saistvielu. Populārākie A2 klases būvmateriāli 

ir ipša plāksnes un dažādas izolācijas vates. 

Ugunsreakcijas klases B būvmateriāli nerada vispārējas uzliesmošanas situācijas, tomēr tie 

var uzturēt degšanu attīstīta ugunsgrēka gadījumā. Šie materiāli izdala dūmus ierobežotā daudzumā, 

degoši pilieni neveidojas. B klasē ietilpst daži izolācijas materiāli, atseviš˙as ipša plāksnes un ar 

efektīviem ugunsaizsardzības līdzekiem apstrādāta koksne. 

Ugunsreakcijas klases C būvmateriāli var radīt vispārējas uzliesmošanas situāciju, bet ne 

ugunsgrēka scenārija sākumā, nosacīti apmēram pēc desmit minūtēm, kad ugunsgrēks jau ir attīstījies. 

C klases materiāli ir dažādi apdares materiāli, arī apdares putas ar antipirēna piedevu. 

Būvmateriāli, kas atbilst ugunsreakcijas klasei D uguns iedarbības rezultātā var izraisīt 

vispārējas uzliesmošanas situāciju desmit minūšu laikā, bet ne ātrāk kā divu minūšu laikā. Šie materiāli 

aktīvi iesaistās degšanas procesā, kad tie tiek pakauti uguns iedarbībai. Populārākais D klases materiāls 

ir koks ar blīvumu virs 400 kg/m 3 , arī vate un celuloze. 

Ugunsreakcijas klases E materiāli degšanas laikā var ātri radīt vispārējas uzliesmošanas 

situāciju, iespējams, jau pirmajās divās minūtēs. Pie E klases materiāliem pieder zema blīvuma š˚iedru 

plāksnes, dažādu plastmasu materiāli. Šīs klases būvmateriāli degšanas laikā izdala lielu dūmu daudzumu 

un degošas daias (pilienus). 

Ugunsreakcijas klases F būvmateriāliem klasifikācijas kritēriji nav noteikti, šie materiāli var 

strauji attīstīt degšanu un radīt vispārēju uzliesmošanu. F klases būvmateriālus var izmantot vietās, kur 

nav noteikti ierobežojumi ugunsdrošības prasībās. 

Degšanas laikā no būvmateriāla izdalīto dūmu un degošo pilienu/daiu veidošanās intensitāti 

apzīmē ar indeksiem s1, s2, s3 un d0, d1, d2. Indekss s1 nozīmē, ka dūmu veidošanās ir oti neliela, 

s2 – dūmu izdalīšanās ir ievērojama un dūmu pieauguma lieluma indekss atbilst testēšanas standartā 

noteiktajiem lielumiem, s3 indeksu lieto, kad testēšanas rezultātā iegūtie parametri ir lielāki par s2 

noteiktajiem parametriem (praktiski dūmu izdalīšanās lielums nav limitēts). Indekss d0 norāda, ka 

būvmateriāls degšanas laikā neizdala degošas piles vai daias, d1 – nozīmē, ka būvmateriāla degšanas 

laikā novērojama degošu pilienu klātbūtne, bet to degšanas laiks (10 sekundes) nav lielāks par testēšanas 

standartā noteikto, d2 – degošo pilienu/daiu degšanas ilgums ir lielāks nekā d1 klasifikācijas atbilstībai. 

10

Bapplevkonstrukciju ugunsiztur¥bas robeÏu klasifikÇcijas kritïriju nosaukumi sastÇv no burtiem un 

ugunsiztur¥bas rÇd¥tÇja minappletïs. Ar burtiem apz¥mï klasifikÇcijas kritïrijus, bet klasifikÇcija minappletïs tiek veikta 

ar ‰Çdu laika intervÇlu: 15/20/30/45/60/90/120/180/240. 

Apzīmējums 

R 

E 

I 

Klasifikācijas kritērijs 

Nestspēja (noturība) 

Integritāte (viengabalainība) 

Termoizolētība 

Pilns kritïriju at‰ifrïjums un skaidrojums dots standartÇ LVS EN 13501-2. 

E klasifikÇcijas kritïrijs noz¥mï, ka ïkas konstrukcijas elementi spïj aizturït dapplemu un liesmu izplat¥bu, bet 

temperatappleras pieaugums otrÇ (aukstajÇ) pusï nav ierobeÏots. Piemïram, E 30 noz¥mï, ka starpsiena 30 minapple‰u 

laikÇ aizturïs liesmas un dapplemus, bet ugunsgrïka rad¥tÇ temperatapplera ‰ajÇ laikÇ var sasniegt starpsienas otru 

malu un izrais¥t dego‰o priek‰metu gruzdï‰anu vai aizdeg‰anos, kas atrodas starpsienas tuvumÇ. 

EI klasifikÇcijas kritïrijs noz¥mï, ka ïkas konstrukcijas elementi spïj aizturït dapplemu, liesmu izplat¥bu un 

nodro‰inÇt ierobeÏotu temperatappleras pieaugumu otrÇ (aukstajÇ) pusï. Piemïram, EI 30 noz¥mï, ka 30 minapple‰u 

laikÇ tiks nodro‰inÇta liesmu un dapplemu necaurlaid¥ba, bet temperatappleras vidïjais lielums pïc 30 minappletïm sienas 

otrÇ pusï dr¥kst sasniegt 140°C. 

11

Kādas privātmājas pirts ērbtuvē tīšas dedzināšanas rezultātā izcēlās ugunsgrēks. Uguns straujai 

attīstībai kalpoja izsmidzināta matu laka uz koka soliem un ipša plākšu sienām. Ugunsgrēka laikā 

aizdegās koka soli ērbtuvē, kas radīja lielu karstumu. Tā kā ugunsgrēku laikus pamanīja un nodzēsa 

ar pulvera ugunsdzēsības aparātiem, tad pārējās ēkas daas necieta, jo, pateicoties ipša plākšu 

konstrukcijām, liesmas tika ierobežotas un tās nepaspēja izplatīties uz pārējām ēkas konstrukcijām. 

Augstas temperatūras pēdas uz ipša plākšu griestiem 

Bojājumi, kas radās dzēšanas laikā 

Augstas temperatūras pēdas uz ipša plākšu sienas 

Sadegušais koka sols 

12

Pirts ēkas priekštelpā uz radiatora žāvēties bija atstāts dvielis, kurš bija saskāries ar saunā lietotajām 

ēteriskajām eām. Radiatora siltuma iedarbībā starp ēterisko eu un dviea audumu sākās reakcija, kuras 

rezultātā notika pašaizdegšanās. Dviea audumam uzliesmojot, aizdegās plastmasas palodze un loga 

rāmis. ipša plākšu sienas un piekārto griestu konstrukcijas neāva liesmām izplatīties uz pārējām ēkas 

konstrukcijām. 

Gipša plākšu griestu fragments virs radiatora 

Augstas temperatūras pēdas uz ipša plāksnes 

Bojātā plastmsas palodze 

Vieta, kur notika dviea aizdegšanās 

13

Ugunsgrēks izcēlās koka ēkas trešā stāva lodžijas stūrī. Degšana izplatījās pa ēkas ārpusi un pa konstrukciju 

iekšpusi. Degšana radīja nopietnus bojājumus ēkas ārsienai un grīdas konstrukcijai ugunsgrēka izcelsmes 

rajonā. Pateicoties ipša plākšu lietojumam biroja iekštelpu remontā, liesmas neizplatījās ēkas iekšpusē. 

Ārsienas ārējo apšuvuma 

dēlīšu paliekas 

Biroja telpa 

ipša plāksne 

Ugunsgrēka izcelsmes vieta 

ipša plāksne no biroja 

telpas puses. Biroja telpā 

degšana nenotika, jo 

ipša plāksne neāva 

liesmām izplatīties telpas 

iekšpusē 

14

3.3. Latvijā realizēto ipša plākšu veidi 

Apzīm. Plāksnes veids Lietojums Mar˙ējums Biezums Ugunsreakcijas 

(mm) klasifikācija 

GKB 

Plāksnes, kuru virsmas 

un garās malas 

pārvilktas ar izturīgu 

speciālu kartonu 

Sienām un griestiem 

uz karkasa, 

starpsienām, 

ieteicams sausā 

apmetuma 

uzlikšanai, 

izmantojot 

montāžas līmi 

Aizmugurējais 

mar˙ējums 

– zils 

9,5-15 A2-s1,d0 

GKF 

Plāksnes ar 

paaugstinātu 

ugunsdrošību, kurām 

ipša kodols ir 

papildus armēts, lai 

nodrošinātu plāksnes 

izturību uguns 

iedarbības gadījumā. 

Ne mazāk kā 2% no 

svara ir 3-30 mm 

gara stikla š˙iedras 

armatūra 


uz karkasa, 

starpsienām ar 

palielinātu 

ugunsdrošību 


mar˙ējums 

– 

sarkans 

12,5-18 A2-s1,d0 

Fireboard 

Plāksnes, kuru virsmas 

un garās malas 

pārvilktas ar stikla 

š˙iedras audumu 


uz karkasa, 

starpsienām, šahtu 

sienām, kabeu un 

ventilācijas 

kanāliem, kur 

pieprasīta augsta 

ugunsdrošība 


mar˙ējums 

– 

sarkans 

15-30 A1 

GKBI 

Plāksnes, kurām 

ipša kodols un 

kartons ir speciāli 

impregnēts pret 

mitrumu 


uz karkasa, 

starpsienām, telpās 

ar paaugstinātu 

mitrumu – dzīvojamo 

un darba telpu dušās 

un vannas istabās 


mar˙ējums – 

zils, kartons 

abās 

pusēs – zaš 

12,5 A2-s1,d0 

GKFI 

(Diamant) 

Plāksnes, kurām ipša 

kodols un kartons ir 

speciāli impregnēts 

pret mitrumu un 

papildus armēts, lai 

nodrošinātu plāksnes 

izturību uguns 

iedarbības gadījumā 


uz karkasa, 

starpsienām, 

ieteicams sausā 

apmetuma 

uzlikšanai, 

izmantojot montāžas 

līmi, mitrās telpās, 

kur nepieciešama 

paaugstināta 

ugunsdrošība 


mar˙ējums 

– 

sarkans, 

kartons 

abās pusēs 

zaš 

12,5 A2-s1,d0 

15

Apzīm. Plāksnes veids Lietojums Mar˙ējums Biezums Ugunsreakcijas 

(mm) klasifikācija 

Vidiwall 

ipša š˙iedras 

plāksnes, kuru malas 

ir taisni grieztas. 

Plāksnes ir īpaši 

izturīgas un 

piemērotas arī mitrām 

telpām 

Sienām un 

griestiem uz 

karkasa, 

starpsienām, 

piemērots mitrām 

telpām 


mar˙ējums 

– zils 

10-12 

A2-s1,d0 

Grīdas 

plāksne 

Speciāla ipša 

plāksne ar augstu 

izturību spiedē 

Sauso grīdu 

ieklāšana uz sausā 

pabēruma vai 

izolācijas kārtas 


mar˙ējums 

– 

melns 

12,5 

A2-s1,d0 

Lokāmā 

plāksne 

Plānas ipša 

plāksnes, ideāli 

piemērotas liektu 

formu veidošanai 

Liektiem 

apšuvumiem, 

kolonnām, konvex 

vai konkav sienām, 

griestiem, griestu 

izliekumiem un 

efektīvām pārejām 


mar˙ējums 

– 

melns 

6,5 B-s1,d0 

Rentgena 

starus 

necaurlaidīgā 

plāksne 

Ar svinu pārklātas 

ipša plāksnes, kuru 

svina pārklājums 

nodrošina rentgena 

staru necaurlaidību 


uz karkasa, 

starpsienām 


mar˙ējums 

– 

sarkans 

12,5 

A2-s1,d0 

16

Standartā LVS EN 520 norādītie ipša plākšu veidi 

ipša plāksnes tips A 

ipša plāksnes tips H 

(plāksne ar samazinātu 

ūdens absorbcijas spēju) 

ipša plāksnes tips E 

(plāksne apšuvumam) 

ipša plāksne, kurai priekšpusē var tikt uzklāts atbilstošs ipša 

apmetums vai atbilstošs dekoratīvais pārklājums; šādu plākšu 

apzīmēšanai izmanto norādi „tips A”. 

Plākšu veids, kam pievienotas piedevas ūdens uzsūkšanas spējas 

samazināšanai; tās var būt piemērotas gadījumos, kad plāksnes 

izturības uzlabošanas nolūkā ir nepieciešams samazināt tās spēju 

uzsūkt ūdeni; šādām plāksnēm atkarībā no to spējas uzsūkt ūdeni 

tiek pieš˙irti apzīmējumi “tips H1", “tips H2” vai “tips H3”. 

Plāksnes, kas tiek izmantotas galvenokārt ārsienu elementu apšūšanai; 

dekoratīvs pārklājums nav paredzēts; plāksnes nav paredzētas 

ilgstošai atmosfēras iedarbībai; šim plākšu veidam piemīt samazināta 

ūdens uzsūkšanas spēja; ūdens tvaika caurlaidība samazināta līdz 

minimumam; šīm plāksnēm pieš˙irts apzīmējums “tips E". 

ipša plāksnes tips F 

(plāksne ar uzlabotu kodola 

daas struktūras sasaisti 

augstā temperatūrā) 

ipša plāksnes tips P 

(apmetuma pamatnes 

plāksne) 

ipša plāksnes tips D 

(ipša plāksne ar 

noteiktu blīvumu) 

ipša plāksnes tips R 


palielinātu stiprību) 

ipša plāksnes tips I 


palielinātu virsmas cietību) 

ipša plāksne, kuras priekšpusē var tikt uzklāts piemērots ipša 

apmetums vai dekoratīvais pārklājums; lai uzlabotu struktūras sasaisti 

augstā temperatūrā (ugunsgrēka gadījumā), šo plākšu ipša kodola 

materiālam tiek pievienotas minerālš˙iedras un/vai citas piedevas; 

šādu plākšu apzīmējums ir “tips F”. 

Šim plākšu veidam priekšpuse ir speciāli piemērota ipša apmetumu 

uzklāšanai; ražošanas procesā plāksnes var tikt perforētas; šādām 

plāksnēm tiek izmantots apzīmējums "tips P". 


apmetums vai atbilstošs dekoratīvais pārklājums; tai piemīt noteikts 

blīvums, kas auj konkrētos pielietojuma gadījumos nodrošināt uzlabotas 

īpašības; šādu plākšu apzīmēšanai izmanto norādi “tips D”. 


apmetums vai atbilstošs dekoratīvais pārklājums; tā ir paredzēta 

gadījumiem, kad nepieciešama palielināta mehāniskā izturība gan 

gareniski, gan š˙ērseniski; šādu plākšu apzīmēšanai izmanto norādi 

„tips R”. 


apmetums vai atbilstošs dekoratīvais pārklājums; tā ir paredzēta 

gadījumiem, kad nepieciešama palielināta virsmas cietība; šādu 

plākšu apzīmēšanai izmanto norādi „tips I”. 

Pilnu informāciju par ipša plāksnēm skatīt standartos LVS 96 un LVS EN 520. 

17

3.4. Metāla profilu veidu apzīmējumi 

Profilu veids Apzīmējums pēc LVS 98, LVS EN 14195 

C – griestu profils 

U – griestu profils 

C – sienu profils 

U – sienu profils 

L – sienu iekšējo stūru profils 

L – sienu ārējo stūru profils 

U – pastiprinājuma profils 

(CD) 

(UD) 

(CW) 

(UW) 

(LWi) 

(LWa) 

(UA) 

18

4. Kā lietot ieteikumus? 

Ikvienam, kas lieto šos ieteikumus sauso būvju projektēšanas vai montāžas gadījumā, ir jāievēro 

valstī pastāvošo būvnormatīvu prasības, rūpīgi jāiepazīstas ar konkrēto tehnisko risināju un jāem vērā 

ražotāja būvmateriālu tehnisko noteikumu un standartu prasības. Sākot montāžu ir jāpārliecinās, kādas 

ugunsreakcijas klases būvmateriālus drīkst lietot atbilstošajā konstrukcijā (sk. būvnormatīvu, projekta 

dokumentāciju). 

Ir divi galvenie prasību veidi: materiālam un konstrukcijai. Prasības materiāliem ir atbilstība 

ugunsreakcijas (degamības) klasei, piemēram, nedegoši materiāli (klases A1, A2). Prasības konstrukcijas 

ugunsizturībai tiek izteiktas ar laika periodu, kuru mēra minūtēs. Šajā periodā konstrukcija ugunsgrēka 

gadījumā atbilst nepieciešamajām ugunsnoturības, viengabalainības vai termiskās izolācijas prasībām. 

Ja būvnormatīvs atkarībā no ēkas tipa paredz prasības kādai konstrukcijai, piemēram, starpsienai 

EI – 30, un materiāliem jābūt nedegošiem, piemēram A2s1,d0, tad atbilstoši piedāvātajiem variantiem 

izvēlamies sistēmu ar ipša plākšu veidu (GKB, GKF, GKBI, GKFI). Prasības nenesošai starpsienai var 

būt EI – 90, un sistēma jāveido no nedegošiem materiāliem, tad jāatrod vispiemērotākais variants, kas 

sastāv no GKB, GKF vai FIREBOARD ipša plāksnēm ar atbilstošu izolācijas vates pildījumu. Metāla 

karkasiem ugunsreakcijas klase ir A1. Izolācijas vatei ir būtiski, lai kušanas temperatūra būtu ne mazāka 

kā 1000°C, lietojot sistēmās, kur tas ir norādīts šajā metodiskajā materiālā. Tālāk tehniskajos risinājumos 

ar indeksu “S” ir apzīmēta akmens vate, bet ar indeksu “G” – stikla vate. Ja sistēmas izveidē tikai daēji 

tiek izmantoti norādītie materiāli (piemēram, plāksnes un profili), tad izveidotā sistēma netiek atzīta par 

atbilstošu. 

Būvju konstrukcijās nepieciešamās ugunsizturības robežas nodrošināšanai drīkst lietot arī augstākas 

ugunsreakcijas klases materiālus, bet nekādā gadījumā konstrukcijas izveidē ieteikumos ieteiktos 

būvmateriālus nedrīkst aizvietot ar zemākas klases materiāliem. Būvmateriāliem jābūt mar˙ētiem 

ar CE zīmi. Izvēloties sistēmu, pirmām kārtām jāem vērā ugunsdrošības aspekti un pēc tam arī citas ar 

ugunsdrošību nesaistītas prasības, piemēram, skaas, mitruma izolācija u.c. 

*Piemērs. Būvobjektā ir jāuzstāda metāla karkasa starpsiena ar ugunsizturības robežu EI – 30. 

Aplūkojot metodiskajos norādījumos piedāvātos variantus, var konstatēt, ka ir iespējami trīs varianti 

(W111, W113, W115), kuros vienā variantā lieto GKF 12,5 mm ipša plāksni vienā kārtā ar vai bez 

izolācijas; otrajā variantā GKB 12,5 mm ipša plāksni divās kārtās ar vai bez izolācijas; trešajā variantā 

GKB 12,5 mm ipša plāksnes divās kārtās ar vai bez izolācijas vates, bet kopējais sienas biezums ir 

lielāks. Visos gadījumos lieto CW metāla profilus. Ja nepieciešams uzlabot arī akustiskās īpašības, tad 

jāievieto metodiskajos norādījumos paredzētā izolācijas vate, kā tas norādīts konkrētajā variantā. Ja ir 

īpašas prasības akustikā, var izvēlēties vēl divus variantus starpsienu izveidē, pielietojot MW metāla 

profilus GKF 12,5 mm ipša plāksnes vienā kārtā vai GKB 12,5 mm ipša plāksnes divās kārtās, bet 

abos gadījumos ar izolācijas vati. 

Izanalizējot visus variantus, būs iespēja izvēlēties vispiemērotāko pēc ugunsdrošības īpašībām, kā 

arī izmaksām. 

Par konkrētās ugunsdrošās sausās būves konstrukcijas montāžu jāsastāda segto darbu akts 

(sk. pielikumā). 

* Ieteikumu tekstā dažās vietās rekomendēto konstrukciju pārbaude ir veikta vairākās vadošās valstīs 

pēc šo valstu standartiem. Šo valstu (piem., Vācijas) nacionālie konstrukciju ugunsizturības testēšanas 

standarti pamatā balstās uz ISO standartiem. 

19

5. TEHNISKIE RISINÅJUMI 

20

Attïloto deta∫u ugunsdro‰¥ba no tehniskÇ viedok- 

∫a ir pierÇd¥ta. Tuk‰Çs starptelpas izolÇcija no 

ugunsdro‰¥bas tehnikas viedok∫a nav nepiecie- 

‰ama. AttïlÇ redzamo CW profilu vietÇ ir 

pie∫aujams izmantot MW profilus. 

5.1. 

Sienu konstrukcijas 

DeformÇcijas ‰uves 

îkas deformÇcijas ‰uves ir jÇpÇr¿em sienu 

konstrukciju karkasÇ. NepÇrtrauktÇm sienÇm 

deformÇcijas ‰uves ir nepiecie‰amas ik pïc 

15 m. 

Nekust¥gi aiz‰paktelïtie savienojumi 

Nekust¥gi aiz‰paktelïti savienojumi ar blakus 

eso‰ajÇm mas¥vajÇm celtnes da∫Çm (mapplera vai 

betona konstrukcijÇm) ir jÇveido bl¥vi. Bl¥vïjuma 

vietÇm jÇbapplet no A ugunsreakcijas klases 

bapplevmateriÇliem; savienojumu vietÇs var izmantot 

ar¥ B ugunsreakcijas klases bapplevmateriÇlus, ja 

≥ ≥ 

≥ a 20 20 

a a 

a ≤ 20 mm 

Uniflott 

to biezums ir lielÇks vai vienÇds ar 5 mm un ja 

bl¥vïjuma materiÇls visÇ ap‰uvuma biezumÇ 

ir bl¥vi noslïgts vai ar¥ to piln¥bÇ pÇrklÇj 

ap‰uvums. Caurejo‰i “siltuma tilti” nav 

Sl¥do‰ais griestu 

savienojums 

Gr¥das savienojums 

pie∫aujami. 

Nekust¥giem savienojumiem, kas nav aiz‰paktelïti 

vai veido siltuma pÇrejas, jÇveic speciÇlas 

≥ 25 

pÇrbaudes. Ar¥ griestu salaidumiem ar karkasu 

ir nepiecie‰ams veikt piemïrot¥bas pÇrbaudi. 

Savienojumi ar sienÇm, kas izgatavotas no 

KompensÇcijas 

kÇrta 

Æip‰a plÇksnïm, jÇveido tÇ, kÇ norÇd¥ts blakus 

redzamajos attïlos. 

Savienojumi ar gr¥du 

Savienojumi ar gr¥du atbilsto‰i konkrïtajai situ- 

Çcijai jÇveido kÇ nekust¥gi aiz‰paktelïti savienojumi. 

Ja ap‰uvumu bl¥vi uzklÇj pie "melnÇs" 

gr¥das vai pa‰izl¥dzino‰Çs gr¥das, kas izgatavotas 

no A ugunsreakcijas klases bapplevmateriÇliem, to 

var ne‰paktelït. Uz iek‰u ievirz¥tiem 

ap‰uvumiem tÇ biezumu iespïjams samazinÇt, 

ja sienas iek‰pusï tiek izveidots atbilsto‰s 

kompensÇcijas slÇnis. 

Savienojums ar 

"melno gr¥du" 

Atdal¥tais savienojums uz 

pa‰izl¥dzino‰Çs gr¥das 

≤ ≥ ≤ ≥ ≤ 

20 20 20 20 20 

DeformÇcijas ‰uve 

21

UzstÇd¥‰anas, konstrukcijas 

un izvïles noteikumi 

Sl¥do‰i savienojumi 

Sl¥do‰i savienojumi ar norobeÏojo‰Çm mas¥vajÇm 

celtnes da∫Çm (mappleris vai betona konstrukcija) 

jÇveido, kÇ parÇd¥ts attïlos. 

Savienojumi ar griestu karkasu 

Salaidumos ar ugunsdro‰¥bas tehniskajÇ 

klasifikÇcijÇ iek∫auto griestu karkasiem starpsienas 

jÇmontï atbilsto‰i 82 lpp. eso‰ajai informÇcijai. 

Salaidums ar mas¥vu 

sienu 

Skrappleve TN 

a ≤ 1000 mm 

Stapplera izveide 

IzolÇcijas materiÇli 

No Æip‰a plÇksnïm izgatavotajÇm sienÇm 

atbilsto‰i standartkonstrukcijÇm ugunsiztur¥bas 

uzlabo‰anai ir nepiecie‰amas plÇksnes veida 

izolÇcijas kÇrtas. TÇm ir jÇatbilst tabulÇ 

norÇd¥tajÇm ¥pa‰¥bÇm, biezumam un bl¥vumam 

un jÇbapplet nodro‰inÇtÇm pret izkri‰anu. Pietiekams 

nodro‰inÇjums ir tad, ja plÇksnes veida izolÇcijas 

materiÇlu stingri iespieÏ starp balstiem, ar 

saplacinÇjumu l¥dz aptuveni 1 cm. No 

ugunsdro‰¥bas viedok∫a vislabÇkÇs ir izolÇcijas 

kÇrtas bez salaidumiem vai ar¥ divas kÇrtas ar 

nob¥d¥tÇm salaiduma vietÇm. 

Skrappleve TN 

a ≤ 1000 mm 

Tuk‰uma d¥belis 

a ≤ 1000 mm 

IebapplevïtÇs da∫as 

Stiklojumus vai ugunsdro‰¥bas norobeÏojumus 

ar noteiktu ugunsiztur¥bas robeÏu iespïjams 

iebapplevït tikai tad, ja ir pieejams dokuments, kas 

apliecina ‰o konstrukciju iebapplevi “vieglÇs” starpsienÇs 

(karkasa vai ‰˙ïr‰∫u konstrukcijas). 

T veida savienojums 

T veida savienojums ar 

tuk‰uma d¥beli 

Skrappleve TN 

a ≤ 1000 mm 

Cauru∫vadi 

Ìdens un kanalizÇcijas cauru∫vadus, kas ir 

izgatavoti no nedego‰iem materiÇliem, iz¿emot 

ar ‰˙iedru stiprinÇtu cementu un alum¥niju, ir 

iespïjams instalït klasificïtÇs sienÇs, ja telpa, 

kas veidojas starp cauru∫vadiem un br¥vo atveres 

‰˙ïrsgriezumu, tiek piln¥bÇ aizpild¥ta ar Æip‰a 

‰pakteli. 

T veida savienojums ar 

iek‰ïjo stappleru profiliem 

T veida savienojums 

ar ‰uvi 

22

MetÇla karkasa starpsienas 

Sienu augstumi 

W11 

W111 metÇla karkasa starpsiena 

• vienkÇrtas karkass – vienkÇrtas ap‰uvums 

Sienas augstums 

CW profils Profilu solis MaksimÇli pie∫aujamie 

- a - sienu augstumi 

SkÇrda biezums 

0,6 mm cm 

1 

m 

2 

m 

CW 50 

62,5 3,00 2,75 

31,25 4,00 – 

62,5 4,50 3,75 

CW 75 

31,25 5,00 – 

62,5 5,00 4,25 

CW 100 

31,25 5,50 – 

IzceltÇ drukÇ uzrÇd¥tie lielumi ir pie∫aujamie augstumi karkasa sienÇm. 


• vienkÇrtas karkass – divkÇrtu ap‰uvums 





1 2 

0,6 mm cm m m 

62,5 4,00 3,50 

CW 50 

41,7 5,00 4,50 

31,25 6,00 5,50 

62,5 5,00 5,00 

CW 75 

41,7 6,50 6,00 

31,25 7,50 7,00 

62,5 6,50 5,75 

CW 100 

41,7 7,50 7,00 

31,25 9,00 8,50 


• vienkÇrtas karkass – tr¥skÇrtu ap‰uvums 





1 2 

0,6 mm cm m m 

CW 50 

CW 75 

CW 100 

62,5 4,00 3,50 

62,5 5,50 5,00 

62,5 6,50 5,75 

23


Neneso‰as, telpu noslïdzo‰as sienas 

W11 

Sistïmas 

Ugunsiztur¥bas 

robeÏa 


Ap‰uvums IzolÇcijas slÇnis Profili 

veids/ min. veids min. min. maks. 

bapplevmat. biezums 

bl¥vumzums 

- a - 

bie- 

profilu solis 

klase 

mm kg/m 3 mm cm 

PierÇd¥jums 

Profilu solis 

a 

EI 30 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

12,5 

Nav 

vai 

izolÇcija 

vismaz ar ugunsreakcijas 

klasi B-s1,d0 

CW profils 

62,5 

*) 

ABP 

P-3125/6619 


EI 30 

˛ip‰a 

plÇksne 

GKB 

2x12,5 

Nav 

vai 

izolÇcija 


klasi B-s1,d0 

CW profils 

62,5 

ABP 

P-3125/6619 

Profilu solis 

a 

EI 90 

EI 120 

EI 180 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x12,5 

2x18 

2x15 

3x12,5 

Nav 

vai 

izolÇcija 


klasi B-s1,d0 

MinerÇlvate 

S 

40 40 

100 60 

50 80 

100 60 

50 80 

CW profils 

62,5 

ABP 

P-3070/0609 

DIN 4102-4 

4.10. noda∫a 

48. tabula 


Profilu solis 

a 

EI 120 

EI 180 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

3x12,5 

MinerÇlvate 

S 

40 40 

100 60 

50 80 

CW profils 

62,5 

DIN 4102-4 

4.10. noda∫a 

48. tabula 

MinerÇlvates izolÇcija atbilsto‰i LVS EN 13162 

Ugunsreakcijas klase A1 

S Ku‰anas punkts ≥1000ºC 

*) Griestiem salaidumi no otras puses ir 

jÇnostiprina ar profilu 

24



W11 


• dubults karkass – divkÇrtu ap‰uvums 





1 2 

0,6 mm cm m m 

CW 50 

CW 75 

CW 100 

62,5 4,50 4,00 

62,5 6,00 5,50 

62,5 6,50 6,00 

W116 instalÇciju starpsiena 






1 2 

0,6 mm cm m m 

CW 50 

CW 75 

CW 100 

62,5 4,50 4,00 

62,5 6,00 5,50 

62,5 6,50 6,00 

W118 dro‰¥bas starpsiena 

• vienkÇrtas karkass – tr¥skÇrtu 

ap‰uvums + cinkots lok‰¿u tïrauds 

K234 Fireboard siena 

• vienkÇrtas karkass – vienkÇrtas 

ap‰uvums 


CW profils Profilu 

solis 

- a - 

MaksimÇli 

pie∫aujamie 

sienu 

augstumi 

SkÇrda 

biezums 

0,6 mm cm m 

CW 100 31,25 9,00 

• Dro‰¥bas starpsienas ir sienu iebruk‰anu 

aizkavïjo‰as sienas. 

PierÇd¥jums: sertifikÇts Nr. M 196119 

• Ugunsdro‰Çs starpsienas atbilst ar¥ ugunsdro‰o sienu 

pras¥bÇm. 

25


Neneso‰Çs, telpu noslïdzo‰Çs sienas 

Sistïmas 


robeÏa 

W115/W116 metÇla karkasa starpsiena 




bl¥vumzums 

- a - 

bie- 

profilu solis 

klase 


W11 

PierÇd¥jums 


Profilu solis 

a 

EI 30 

˛ip‰a 

plÇksne 

GKB 

2x12,5 

Nav 

vai 

izolÇcija 


klasi B-s1,d0 

ABP 

P-3125/6619 

EI 90 

2x12,5 

Nav 

vai 

izolÇcija 


klasi B-s1,d0 

ABP 

P-3070/0609 


Profilu solis 

a 

EI 120 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x18 40 40 

2x15 

MinerÇlvate 

S 

100 60 

50 80 

CW profils 

62,5 

DIN 4102-4 

4.10. noda∫a 

48. tabula 

EI 180 

3x12,5 

100 60 

50 80 

W118 dro‰¥bas starpsiena 

Profilu solis 

a a 

EI 90 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

+ divas 

cinkota 

tïrauda 

kÇrtas 

3x12,5 

2x0,5 

Nav 

vai 

izolÇcija 

vismaz ar 

ugunsreakcijas 

G 

klasi B-s1,d0 

CW profils 

31,25 

ABP 

P-3073/0639 

K234 Fireboard siena 

Profilu solis 

a a 

EI 90 

Fireboard 

Z-PA-III 

4.290 

20 

MinerÇlvate 

40 40+60 

S 

CW profils 

31,25 

ABP 

P-3076/0669 


S 


Ku‰anas punkts ≥1000ºC 

G 

Ugunsreakcijas 

klase A1 

26

Ugunsdro‰Çs sienas 


W11 

W131 ugunsdro‰Ç siena 

• vienkÇrtas karkass – divkÇrtu ap‰uvums, cinkots lok‰¿u tïrauds 





0,6 mm cm m 

CW 50 

CW 75 

CW 100 

31,25 5,00 

31,25 7,50 

31,25 9,00 


• vienkÇrtas karkass – tr¥skÇrtu ap‰uvums, cinkots lok‰¿u tïrauds 





0,6 mm cm m 

CW 50 

CW 75 

CW 100 

31,25 5,00 

31,25 7,50 

31,25 9,00 


• vienkÇrtas karkass – divkÇrtu ap‰uvums, cinkots lok‰¿u tïrauds 





0,6 mm cm m 

CW 100 

31,25 9,00 

27

Ugunsdro‰Çs sienas 

W13 


Sistïmas 


robeÏa 

Ap‰uvums 

veids/ 

bapplevmat. 

klase 

min. 

biezums 

mm 

IzolÇcijas slÇnis 

veids 

Profili 

maks. 

profilu solis 

- a - 

cm 

PierÇd¥jums 

W131 ugunsdro‰Ç siena ar Æip‰a plÇksnïm GKF 

Profilu solis 

a a 

Profilu solis 

a a 

EI 90 

Mas¥vÇ 

plÇksne+ 

ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

+ 

cinkots 

lok‰¿u 

tïrauds 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

+ 

cinkots 

lok‰¿u 

tïrauds 

20+12,5 

+ 

0,5 

3x12,5 

+ 

0,5 

Nav 

vai 

minerÇlvate 

G 

CW profils 

31,25 

ABP 

P-3073/0639 

W131 ugunsdro‰Ç siena ar Fireboard 

Profilu solis 

a a 

EI 90 

Fireboard 

Z-PA-III 

4.290 

+ 

cinkots 

lok‰¿u 

tïrauds 

2x15 

+ 

0,5 

Nav 

vai 

minerÇlvate 

G 

CW profils 

31,25 

ABP 

P-3074/0649 

• Ugunsdro‰Çs sienas ir sienas, kas, neraugoties uz uguns iedarb¥bu, saglabÇ savu statisko dro‰¥bu un turpina pild¥t telpu noslïdzo‰Çs 

funkcijas, jo pretïji kr¥to‰Çm celtnes da∫Çm ir iztur¥gas. PierÇd¥ta triecieniztur¥ba pïc uguns iedarb¥bas – 3000 Nm. 


G 


28

Ska¿u izolïjo‰Çs sienas 


W14 

W141 ska¿u izolïjo‰Ç siena 



MW profils Profilu solis MaksimÇli pie∫aujamie 



1 2 

0,6 mm cm m m 

MW 75 

62,5 4,50 3,75 

MW 100 

62,5 5,00 4,25 







1 2 

0,6 mm cm m m 

MW 75 

62,5 5,50 5,00 

MW 100 

62,5 6,50 5,75 







1 2 

0,6 mm cm m m 

MW 75 

62,5 5,50 5,00 

MW 100 

62,5 6,50 5,75 

W145 DIVA ska¿u izolïjo‰Ç siena 

• dubults karkass – vairÇkkÇrtu ap‰uvums 


MW profils Sienas Ap‰uvumsolis 

jamie sienu 

Profilu MaksimÇli pie∫au- 

tuk‰a 

SkÇrda starptelpa 

augstumi 

biezums 

(vismaz) 

0,6 mm mm mm cm m 

MW 75 200 2x12,5 6,50 

MW 100 250 2x12,5 

62,5 

7,50 

MW 100 250 12,5 + 25 **) 8,50 

MW 100 300 

12,5 + 25 **) 

12,5 + 25 + 12,5 

10,00 

29

Ska¿u izolïjo‰Çs sienas 


W14 

Sistïmas 





bl¥vumzums 

- a - 

bie- 

profilu solis 

klase 



robeÏa 

PierÇd¥jums 

Profilu solis 

a 

EI 30 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

12,5 

IzolÇcija 


klasi B-s1, d0 

MW profils 

62,5 

*) 

ABP 

P-3125/6619 


Profilu solis 

a 

EI 30 

˛ip‰a 

plÇksne 

GKB 

2x12,5 

IzolÇcija 



MW profils 

62,5 

ABP 

P-3125/6619 

EI 90 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x12,5 

IzolÇcija 



ABP 

P-3070/0609 


Profilu solis 

a 

EI 120 

EI 180 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰kartona 

plÇksne 

GKF 

3x12,5 

MinerÇlvate 

S 

40 40 

100 60 

50 80 

MW profils 

62,5 

DIN 4102-4 

4.10. noda∫a 

48. tabula 

W145 DIVA ska¿u izolïjo‰Ç siena 

Profilu solis 

a 

EI 90 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰kartona 

plÇksne 

GKF 

2x12,5 

IzolÇcija 



MW profils 

62,5 

ABP 

P-3157/4012 

*) GrieztÇs ‰uves no otras puses ir jÇnostiprina ar profiliem 


S 



30

Hartplatte sienas 


W15 

Sistïmas 

W152 Hartplatte siena 


robeÏa 

Ap‰uvuma IzolÇcijas slÇnis Profili 

veids/ 

bapplevmat. 

klase 

min. 

biezums 

veids min. 

bl¥vums 

min. 

biezums 

maks. 

profilu solis 

- a - 


PierÇd¥jums 

Profilu solis 

a 

EI 90 

Hartplatte 

GKF 

2x12,5 

Nav 

vai 

izolÇcija ar vismaz 

ugunsreakcijas klasi B-s1,d0 

CW profils 

62,5 

ABP 

P-3070/0609 


Profilu solis 

a 

EI 120 

EI 180 

Hartplatte 

GKF 

3x12,5 

MinerÇlvate 

S 

40 40 

100 60 

50 80 

CW profils 

62,5 

DIN 4102-4 

4.10. noda∫a 

48. tabula 


S 









0,6 mm cm 

1 

m 

2 

m 

CW 50 

CW 75 

CW 100 

62,5 4,00 3,50 

41,7 5,00 4,50 

31,25 6,00 5,50 

62,5 5,50 5,00 

41,7 6,50 6,00 

31,25 7,50 7,00 

62,5 6,50 5,75 

41,7 7,50 7,00 

31,25 9,00 8,50 







0,6 mm cm 

1 

m 

2 

m 

CW 50 

62,5 4,00 3,50 

CW 75 

62,5 5,50 5,00 

CW 100 

62,5 6,50 5,75 

31

Rentgena starus necaurlaid¥gÇs sienas K11 


Sistïmas 

K131 rentgena starus necaurlaid¥ga siena 

Profilu solis 

a 

Profilu solis 

a 


robeÏa 

EI 30 

EI 90 

EI 120 

EI 180 

Ap‰uvums 

veids/ 

bapplevmat. 

klase 

Rentgena 

starus necaurl. 

plÇksne 

GKF 

+ 

12,5 

ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

Rentgena 


plÇksne 

GKF 

+ 

2x12,5 

ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

Rentgena 


plÇksne 

GKF 

+ 

3x12,5 

ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

IzolÇcijas slÇnis Profili 

min. veids min. min. maks. 

biezums 

bl¥vumzums 

bie- 

profilu solis 

- a - 


Nav 

vai 

izolÇcija ar 

vismaz ugunsreakcijas 

klasi B-s1,d0 

Nav 

vai 

izolÇcija ar 


klasi B-s1,d0 

MinerÇlvate 

S 

40 40 

100 60 

50 80 

CW profils 

62,5 

PierÇd¥jums 

ABP 

P-3125/6619 

+ 

ekspertu 

slïdziens 

405/MO/Schr 

ABP 

P-3070/0609 

+ 

ekspertu 

slïdziens 

405/MO/Schr 

DIN 4102-4 

4.10. noda∫a 

48. tabula 

+ 

ekspertu 

slïdziens 

405/MO/Schr 


S 



Piez¥me 

Pla‰Çka informÇcija par konstrukciju pieejama 

Deta∫u lapÇ K11 Rentgena starus necaurlaid¥gÇs 

sienas 

K131 rentgena starus necaurlaid¥gÇ siena 

• vienkÇrtas karkass – vien-/div-/tr¥skÇrtu ap‰uvums 



- a - sienu augstumi *) 

SkÇrda 

biezums 

vienkÇrtas 

div-/tr¥skÇrtu 

1 2 1 2 

0,6 mm cm m m m m 

CW 50 

CW 75 

CW 100 

62,5 3,00 2,75 4,00 3,50 

62,5 4,50 3,75 5,50 5,00 

62,5 5,00 4,25 6,50 5,75 

• DivkÇrtu ap‰uvums 

32



W35 


• vienkÇrtas karkass – vertikÇls ap‰uvums 


Profils ·˙ïrsprofilu/ MaksimÇli pie∫aujamie 

profilu solis 

sienu augstumi 

- a - 


0,6 mm cm 

1 

m 

2 

m 

UW 50 

UW 60 

UW 75 

UW 100 

·˙ïrsprofils 

≤ 100 

Profils 

≤ 300 

3,00 3,00 


• vienkÇrtas karkass – horizontÇls ap‰uvums 




1 2 


Ap‰uv. 25 / 20 mm Ap‰uv. 25 / 20 mm 

0,6 mm cm m m 

UW 50 

UW 60 

UW 75 

UW 100 

100 

100 

100 

100 

3,00 / 2,85 2,75 / 2,60 

3,50 / 3,35 3,15 / 3,00 

4,50 / 4,35 3,75 / 3,60 

5,00 / 4,85 4,50 / 4,35 


• dubults karkass – horizontÇls ap‰uvums 




1 2 


0,6 mm cm 

Ap‰uv. 25 / 20 mm 

m 

Ap‰uv. 25 / 20 mm 

m 

UW 50 

UW 60 

UW 75 

UW 100 

100 

100 

100 

100 

3,00 / 2,85 2,75 / 2,60 

3,50 / 3,35 3,15 / 3,00 

4,50 / 4,35 3,75 / 3,60 

5,00 / 4,85 4,50 / 4,35 


• dubults karkass – horizontÇls ap‰uvums 





1 2 

0,6 mm cm m m 

CW 50 100 

4,00 3,50 

33



W35 

Sistïmas 

W352/W353 starpsiena 


robeÏa 




bl¥vumzums 

- a - 

bie- 

profilu solis 

klase 


PierÇd¥jums 

W352 

W352 

W353 

Profilu solis 

a 

Profilu solis 

a 

EI 30 

EI 90 

Mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

20 

25 

Nav 

vai 

izolÇcija ar 


klasi B-s1,d0 

MinerÇlvate 

S 

50 60 

30 80 

VertikÇls 

profils 

300 ABP 

P-3125/6619 

HorizontÇls 

profils 

100 

W353 

CW 

profils 

100 

DIN 4102-4 

4.10. noda∫a 

48. tabula 

50 40 

ABP 

P-3202/2028 

W355/W356 starpsiena 

W355 

S 

W356 

Profilu solis 

a 

Profilu solis 

a 

EI 30 

Mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

20 

EI 90 25 

Nav 

vai 

izolÇcija ar 


klasi B-s1,d0 

MinerÇlvate 

S 

100 40 

50 60 

CW 

profils 

100 

ABP 

P-3125/6619 

DIN 4102-4 

4.10. noda∫a 

48. tabula 

30 80 


S 



34

Koka karkasa starpsienas 

Sienu augstums 

W12 

W121 koka karkasa starpsiena 



Koka Stat¿a solis MaksimÇli pie∫aujamie 

stat¿a izmïri - a - sienu augstumi 

bxh 

1 2 

cm m m 

60x60 

62,5 3,10 3,10 

60x80 

62,5 4,10 4,10 






bxh 

1 2 

cm m m 

60x60 62,5 3,10 3,10 

60x80 

62,5 4,10 4,10 






bxh 

2x 

60x60 

1 2 

cm m m 

62,5 4,10 4,10 

2x 

60x80 

62,5 4,10 4,10 

35

ipša plākšu starpsienas ugunsdrošībā vēlams izmantot, lai ar tām nodalītu ugunsbīstamus procesus, 

tehnoloijas no pārējās telpas daas, īpaši tad, ja telpa ir liela. Viens no biežāk sastopamajiem 

gadījumiem – kad norobežo telpas apkures ierīces atbilstoši būvnormatīva prasībām. Apkures sistēmas 

ir dārgas, un tās ir paaugstināta uguns riska objekti. Fotoattēlā redzamā uzstādītā apkures ierīce 

ugunsgrēka laikā praktiski necieta, jo pareizi bija samontēta apkures telpas norobežojošā starpsiena, 

kas sastāvēja no koka statiem, izolācijas vates un ipša plāksnēm. Ugunsgrēks bija izcēlies ugunsbīstamu 

darbu veikšanas laikā uz ēkas jumta. 

Vieta, kur atradās ipša plāksnes, kas ugunsgrēka laikā 

izpildīja aizsargfunkciju 

Ugunsiedarbības virziens 

Iekšējā ipša plāksne daēji tika bojāta 

dzēšanas laikā 

Apkures ierīce, kas saglabāja savas 

darbaspējas pēc ugunsgrēka 

36

Nepareiza norobežojošās koka karkasa starpsienas montāža 

Kādā koka konstrukciju privātmājā tika iebūvēts kamīns. Pēc kamīna izmēināšanas ēkā izcēlās ugunsgrēks, 

kura izcelsmes iemesls bija ipša plākšu koka karkasa sienā esošā koka stata tuvums tieši kamīna 

kurtuvei. Izpētot ugunsgrēku, tika noskaidrots, ka nav bijis ievērots drošības attālums no kurtuves sānu 

virsmas līdz konstrukciju degošiem materiāliem (vertikālajiem statiem). Attālums no kurtuves virsmas līdz 

koka vertikālajai brusai bija 6 cm, kas neatbilst būvnormatīvu prasībām. Apskatot ugunsgrēka izcelsmes 

vietu, tika noskaidrots, ka sienas konstrukcijas montāžā iepretim krāsns kurtuvei izmantota GKB ipša 

plāksne ar kartona pārklājumu. Šajā situācijā vispirms bija jāievēro kurtuves uzstādīšanas noteikumi, bet 

ipša plākšu sienas izveidē bija jālieto metāla profili un Fireboard (A1 klases) ipša plāksnes. 

Nodegušais koka statnis (augšējā daa) 

Ugunsgrēka izcelsmes vieta 

Izolācijas vates paliekas 

Nodegušā koka stata 

apakšējā daa 

Koka stata apdegušais 

apakšējais gals 

GKB plāksne 

Plāksnes kartons 

37

Koka karkasa starpsienas 


W12 

Sistïmas 

Ap‰uvums 


Koka latas 

PierÇd¥jums 

W121 koka karkasa siena 

min. 

biezums 


robeÏa 

veids/ 

bapplevmat. 

klase 

min. 

biezums 

veids 

min. 

bl¥vums 


maks. 

stat¿u solis 

- a - 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

12,5 

Stat¿u solis 

a 

EI 30 

˛ip‰a 

plÇksne 

GKB 

18 

MinerÇlvate 

S 

30 40 

62,5 

EI 60 

Mas¥vÇ 

plÇksne 

GKB 

25 

40 40 

W122 koka karkasa siena / W125 koka karkasa starpsiena 

W122 

Stat¿u solis 

a 

EI 30 

˛ip‰a 

plÇksne 

GKB 

2x12,5 

30 40 

Ugunsdro‰Ç 

W125 EI 60 MinerÇl- 

Æip‰a 2x12,5 vate 40 40 62,5 

S 

Stat¿u solis 

a 

plÇksne 

GKF 

EI 90 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x12,5 

100 80 


S 



38

Koka pildreÏÆu sienas 

Neso‰Çs vai neneso‰Çs, telpu noslïdzo‰Çs sienas 

Sistïmas 

min. 

biezums 


robeÏa 

W128 koka pildreÏÆu sienu ap‰uvums 

Ap‰uvums 

veids/ 

bapplevmat. 

klase 

min. 

biezums 


veids 

maks. stat¿a 

solis 

-amin. 

bl¥vums 

mm kg/m 3 mm mm 

Koka latas 

W12 

PierÇd¥jums 

Stat¿u solis 

a 

EI 30 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

12,5 

MinerÇlvate 

30 40 

S 

62,5 

DIN 4102-4 

4.11. noda∫a 

51. tabula 

K241 koka pildreÏÆu sienu ap‰uvums 

Stat¿u solis 

a 

REI 90 

Fireboard 

Z-PA-III 

4.290 

20 

MinerÇlvate 

50 100 100 

S 

Eksperta 

slïdziens 

257/MI/Rm 


S 



W128 koka pildreÏÆu sienu ap‰uvums A2 

K241 koka pildreÏÆu sienu ap‰uvums A1 

• tie‰i stiprinÇtas plÇksnes 

• tie‰i stiprinÇtas Fireboard plÇksnes 

Pie∫aujamais sienas augstums: maks. 5,00 m 

Eso‰Ç pildreÏÆu siena, 

karkass ≥ 100x100 mm 

Tuk‰Çs vietas 

aizpild¥tas ar minerÇlvati 

S 

39

Koka sienas 

Neso‰Çs, telpu noslïdzo‰Çs sienas 

W55 

Sistïmas 

W553 mÇjas Çrsiena 

min. 

biezums 


robeÏa 

Ap‰uvums 

veids/ 

bapplevmat. 

klase 

min. 

biezums 


veids 

min. 

bl¥vums 


Koka latas 

‰˙ïrsgriezums 

PierÇd¥jums 

Stat¿u solis 

≤ 62,5 cm 

REI 90 

no 

Çrp. 

REI 30 

no 

iek‰p. 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x18 

no Çrp. 

2,15 1) 

no iek‰p. 

IzolÇcija 

vismaz ar 50 


klasi B-s1,d0 

vai 

minerÇlvate 

30 

S 

Tuk‰Çs 

telpas 

aizpild¥- 

‰ana 

80 

min. 

60/90 

Pie∫aujamÇ 

slodze σ D 

≤ 2,5 N/mm 2 

ABP 

P-3773/5491 

W563 Vidiwall mÇjas Çrsiena 

Stat¿u solis 

≤ 62,5 cm 

REI 90 

no 

Çrp. 

REI 30 

no 

iek‰p. 

Vidiwall 

Æip‰a 

‰˙iedras 

plÇksne 

2x15 

no Çrp. 

2x15 2) 

no iek‰p. 

MinerÇlvate 

S 

30 

Tuk‰Çs 

telpas 

aizpild¥- 

‰ana 

min. 

60/120 

Pie∫aujamÇ 

slodze σ D 

≤ 2,5 N/mm 2 

ABP 

P-3773/5491 

W557 koka karkasa siena 

Stat¿u solis 

≤ 62,5 cm 

REI 90 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x18 

Nav 

vai – 

izolÇcija 

vismaz ar 

ugunsreakcijas klasi 

B-s1,d0 

– 

min. 

60/90 

Pie∫aujamÇ 

slodze σ D 

≤ 2,5 N/mm 2 

ABP 

P-3445/6892 

W55 koka sienas 

• vienkÇrtas karkass ar vai bez atspersliedes 


≤ 3,00 m 

ar paaugstinÇtu iztur¥bu 

≤ 5,00 m 

bez paaugstinÇtas iztur¥bas 

atbilsto‰i at∫aujai: 

Z-9.1 - 199 / 

Z-9.1 - 339 

1) alternat¥va: 

• 12,5 mm Vidiwall XL 

• 13 mm galdnieku plÇksne 

(min. bl¥vums ≥ 600 kg/m 3 ) 

2) alternat¥va: 

• 12,5 mm GKF plÇksne 

• 13 mm galdnieku plÇksne 

(min. bl¥vums ≥ 600 kg/m 3 ) 

• Piem., mÇjas Çrsiena 

MinerÇlvates izolÇcija atbilsto‰i 

LVS EN 13162 

S 



PierÇd¥jums 

PlÇk‰¿u stiprinÇjums (starpsienas 

iztur¥bu pastiprino‰s ap‰uvums) 

atbilsto‰i at∫aujai 

Z-9.1-199 / Z-9.1-339 

40

Praksē samērā bieži notiek ugunsgrēki, kad aizdegšanās sākas starpsienu vai citu konstrukciju iekšpusē 

(parasti tie ir bojājumi elektrosistēmas elementos). Šādos gadījumos ir apgrūtināta degšanas sākuma 

pamanīšana, bet, no otras puses, ir oti būtiski, lai šī konstrukcija neizlaistu uguni uz ārpusi, uz citām ēkas 

daām. Šādus ugunsgrēkus parasti pamana pēc dūmiem ārpus konstrukcijas vai ēkas. Kvalitatīvi samontēta 

konstrukcija un dūmu detektoru uzstādīšana mājas bēnios vai mansardstāvā var pasargāt ēku no 

vispārējas sadegšanas. Konstrukcijas, kas veidotas no ipša plāksnēm, var oti labi pildīt uguni norobežojošo 

funkciju, kā tas redzams šajā gadījumā. Uguns izplatības ierobežošanai konstrukcijas iekšienē būtu 

vēlams to sadalīt ugunsdrošās sekcijās, kuru robeža būtu vismaz vienāda ar ēkas pārsegumu un stūru 

robežām. Konkrētajā gadījumā, kas atspoguots fotoattēlos, ipša plākšu konstrukcija iekšpusē izdega 

no puspagraba stāva līdz trešajam stāvam. Sadalošās joslas (ugunsbarjeras) konstrukcijas iekšienē varētu 

izveidot, izmantojot putu ipša maisījumu. 

Izdegumi starpsienas iekšpusē 3. stāvā 

Apdegušais koka statnis 

Izolācijas vate 

Izdegumi starpsienas iekšpusē 2. stāvā 

41

5.2. ·ahtsienas / sienu ap‰uvums W62 


W628 ‰ahtsiena A 

EI 90 

• bez karkasa, br¥vi stÇvo‰a virs ‰ahtas platuma 

W630 ‰ahtsiena 

EI 30–EI 90 

• ar metÇla karkasu 


CW profils ·ahtas Profilu Pie∫aujamais 

platums solis sienas augst. 

cm cm m 

W628 A - EI 90 

– 

W630 - EI 30 - EI 90 

≤ 200 – 10,00 2) 

• 2x25 mm GKF (piem., ‰ahtsiena A) 

CW 50 ≤ 300 

CW 75 ≤ 400 31,25 1) 10,00 1) 

CW 100 ≤ 500 

1) Profilu solis 62,5 cm pie∫aujams, ja ir dubults CW profils 

2) LielÇki augstumi – pïc pasapplet¥juma 

W628 ‰ahtsiena B EI 30 • ar metÇla karkasu 





1 2 

0,6 mm cm m m 

CW 75 

CW 100 

62,5 3,50 3,00 

41,7 4,00 3,50 

31,25 4,50 4,00 

62,5 4,25 3,25 

41,7 5,00 4,00 

31,25 – 4,50 

• 2x12,5 mm GKF 

W628 ‰ahtsiena B 

EI 90 

• ar metÇla karkasu 





1 2 

0,6 mm cm m m 

CW 75 

100 3,00 2,60 

62,5 3,50 3,00 

41,7 4,00 3,50 

31,25 4,50 4,00 

• 2x25 mm GKF 

CW 100 

100 3,75 2,75 

62,5 4,25 3,25 

41,7 5,00 4,00 

31,25 – 4,50 

42

·ahtsienas 

Br¥vi stÇvo‰as ar metÇla ‰˙ïrsprofiliem / profiliem 

Sistïmas 


robeÏa 

Ap‰uvums 

veids/ 

bapplevmat. 

klase 

min. 

biezums 

W628 ‰ahtsiena bez karkasa, br¥vi stÇvo‰a virs ‰ahtas (A) 

mm 


veids 

Profili 

maks. 

profilu solis 

- a - 

cm 

W62 

PierÇd¥jums 

·ahtas platums 

EI 90 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x25 

Nav 

vai 

minerÇlvate 

G 

·ahtas 

platums 

maks. 200 

ABP 

P-3078/0689 

W630 ‰ahtsiena ar metÇla ‰˙ïrsprofiliem 

·ahtas platums 

EI 30 

EI 60 

EI 90 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

25+18 

Nav 

vai 

minerÇlvate 

G 

·ahtas 

platums 

maks. 500 

ABP 

P-3969/2222 

W628 ‰ahtsiena ar metÇla profiliem (B) 

Profilu solis 

a 

Profilu solis 

a 

EI 30 

EI 90 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x12,5 

2x25 

Nav 

vai 

minerÇlvate 

G 

CW profils 

62,5 

CW profils 

100 

ABP 

P-3077/0679 

ABP 

P-3078/0689 


G 


Piez¥me 

VisÇm ‰ahtsienÇm (W628 / W629 / W630) ugunsiztur¥ba 

ir no telpas puses un no ‰ahtas iek‰puses 

‰ahtas iek‰puse 

piem., EI 90 

telpas puse 

piem., EI 90 

Shïma 

Sistïma W629 skat. 43. – 44. lpp. 

43

·ahtsienas / sienu ap‰uvums 


W62 


EI 30 • dubulta metÇla karkasu starpsiena 





1 2 

0,6 mm cm m m 

2x CW 50 

62,5 4,00 3,50 

31,25 5,00 4,50 

2x CW 75 

2x CW 100 

62,5 5,50 5,00 

31,25 6,50 6,00 

62,5 6,50 6,50 

31,25 7,50 7,50 

• 2x12,5 mm GKF 

W629 ‰ahtsiena EI 60 • dubulta metÇla karkasu starpsiena 





1 2 

0,6 mm cm m m 

2x CW 50 

62,5 4,00 3,50 

31,25 5,00 4,50 

2x CW 75 

2x CW 100 

62,5 5,50 5,00 

31,25 6,50 6,00 

62,5 7,00 6,50 

31,25 8,00 7,50 

• 20+12,5 mm GKF 

• 20+18 mm GKF 


EI 90 

• dubulta metÇla karkasu starpsiena 





1 2 

0,6 mm cm m m 

2x CW 50 

2x CW 75 

2x CW 100 

62,5 4,00 3,50 

31,25 5,00 4,50 

62,5 5,50 5,00 

31,25 6,50 6,00 

62,5 7,50 6,50 

31,25 8,50 7,50 

• 20+20 mm GKF 

• 20+25 mm GKF 

44

·ahtsienas / sienu ap‰uvums 

·ahtsiena ar dubultu metÇla karkasu 

W62 

Sistïmas 

·ahtsiena ar dubultu metÇla karkasu 

Profilu solis 

a 


robeÏa 

EI 30 

Ap‰uvums IzolÇcijas slÇnis Profili PierÇd¥jums 



bl¥vumzums 

- a - 

bie- 

profilu solis 

klase 


2x12,5 

Nav 

vai 

minerÇlvate 

G 

20+12,5 

MinerÇlvate 

S 

40 

30 

40 

60 

EI 60 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

25+18 

Nav 

vai 

minerÇlvate 

G 

CW profils 

62,5 

ABP 

P-3079/0699 

2x20 

MinerÇlvate 

S 

40 

30 

40 

60 

EI 90 

2x25 

Nav 

vai 

minerÇlvate 

G 


S 



G 


Ja sienas augstums > 6,50 m 

Dubults CW karkass uz plÇk‰¿u starplikas 

GKF plÇk‰¿u 

starplikas 

Sl¥do‰s 

savienojums 

Sienas 

augstums 

≤ 5,0 m 

Konstrukcija atbilsto‰i Deta∫u lapai W62 

Konstrukcija 

atbilsto‰i 

Deta∫u lapai W62 

45

Kontaktligzdas, slïdÏu un sadal¥tÇju ligzdas 

Kontaktligzdas, slïdÏu un sadal¥tÇju ligzdas 

u.tml. starpsienÇs (ar ap‰uvumu no abÇm pusïm) 

dr¥kst iemontït jebkurÇ vietÇ, taãu ne tie‰i 

vienu otrai pret¥. 

Sienas ar minerÇlvates izolÇciju (ku‰anas 

punkts ≥ 1000ºC) 

No ugunsdro‰¥bas tehnikas viedok∫a nepiecie‰amÇs 

izolÇcijas kÇrtas ir jÇsaglabÇ, tomïr tÇs 

dr¥kst tikt saspiestas l¥dz 30 mm biezumam. 

5.3. 

Elektr¥bas kontaktligzdu 

iemontï‰ana 

Shïma 

Visi izmïri doti mm 

Sienas ar cita veida izolÇcijas materiÇliem 

vai bez tiem 

a) Kontaktligzdas ir jÇnoslïdz ar Æip‰a javas 

kÇrtu vai Æip‰a plÇksni. 

b) ˛ip‰a plÇksnes gabals, kas ir vienÇdÇ 

biezumÇ ar ap‰uvumu, jÇpiel¥mï 

vai ar Æipsim paredzïtÇm skrapplevïm jÇpie- 

Kontaktligzda 

Sabl¥vïta 

minerÇlvate 

(≥ 30 mm) 

˛ip‰a java 

ap‰uvuma 

biezumÇ 

skrapplevï pie aizmugurïjÇs plÇksnes. ·im 

pÇrsegumam ir jÇbapplet vismaz 500 mm 

rÇdiusÇ ap kontaktligzdu. 

c) Tuk‰ums starpsienÇ ir bl¥vi jÇaizpilda ar 

minerÇlvati atbilsto‰i LVS EN 13162. 

(A1 ugunsreakcijas klases bapplevmateriÇls, 

ku‰anas punkts ≥ 1000°C, vismaz 500 mm 

rÇdiusÇ. IzolÇcijas materiÇlu dr¥kst saspiest l¥dz 

30 mm biezumam, un saspiestÇ stÇvokl¥ aiz 

kontaktligzdas, tam jÇbapplet vismaz ar bl¥vumu 

40 kg/m 3 ). 

ca.100/100 

KÇrba no 

Æip‰a plÇksnïm 

= 

ap‰uvuma 

biezums 

ca.100/100 

RÇmis 

atkar¥bÇ no 

ligzdas 

dzi∫uma 

ApklÇt 

ap‰uvuma 

biezumÇ 

·ahtsienas un sienu ap‰uvums 

·ahtsienÇs un sienu ap‰uvumos (no vienas 

puses ap‰appletas konstrukcijas) kontaktligzdas 

vienmïr ir jÇap‰uj ar Æip‰a plÇksnïm, kuras ir 

vienÇdÇ biezumÇ ar ap‰uvumu. 

Ir pie∫aujama atsevi‰˙u elektrisko vadu instalÇcija. 

Atveres ir jÇaizpilda ar Æip‰a javu vai Æip‰a 

putu mais¥jumu. 

≥ 500 

˛ipsis 

Æips¥ skrappleve 

vai sal¥mïta 

ar Æip‰a javu 

Kontaktligzda 

≥ 500 

≥ 500 

PlÇk‰¿u starplika = 

ap‰uvuma 

biezums 

46

Šādas situācijas, kad elektrorozetes gipša plākšu konstrukcijā tiek nostiprinātas ar celtniecības putām 

"Makrofleks" ir bieži sastopamas būvobjektos. Šis montāžas paēmiens neatbilst ieteikumu norādījumiem 

un praksē nav pieaujams. Celtniecības putas "Makrofleks" ir degošs materiāls un ugunsgrēka gadījumā 

pasliktinās ugunsdrošības situāciju. 

47

Attēlā redzama kontaktligzda, kas nav iemontēta atbilstoši ieteikumu prasībām. Par to liecina ugunsgrēka 

laikā radītās gaisa plūsmas pēdas no starpsienas iekšpuses caur kontaktligzdas noblīvētajām spraugām 

uz degošo telpu. 

48

W252 Rev¥zijas lapplekas 

W258 ·ahtsienu rev¥zijas lapplekas 

Ugunsdro‰Çs rev¥zijas lapplekas ir piemïrotas 

iemontï‰anai sienu un ‰ahtsienu sistïmÇs, ar 

ugunsiztur¥bas robeÏu EI 30 l¥dz EI 90. 

PÇrbaud¥tÇs Sienu/‰ahtsienu sistïmas 

ugunsiztur¥ba nemainÇs ar¥ pïc rev¥zijas lappleku 

iemontï‰anas. Rev¥zijas lappleka, iemontïjot sienÇ, 

atbilst attiec¥gÇs ap‰uvuma puses ugunsiztur¥bai. 

L¥dz ar to lappleka dod iespïju piek∫applet tikai tuk‰ajai 

telpai starp sienÇm. 

No ugunsdro‰¥bas viedok∫a rev¥zijas lappleku tehnisko 

piemïrot¥bu iemontï‰anai sienÇs un 

‰ahtsienÇs apstiprina raÏotÇja atbilst¥bas 

deklarÇcija (HKE) HKE Nr. 001/2002. 

MaksimÇlie iek‰ïjie rev¥zijas lappleku izmïri iemontï- 

‰anai sienÇs ir 510x810 mm, ‰ahtsienÇs – 

445x945 mm. 

Pla‰Çku informÇciju par rev¥zijas lappleku konstrukciju 

atrad¥siet Deta∫u lapÇ W25. 

NekÇdÇ gad¥jumÇ nedr¥kst lietot plastmasas 

lapplekas! 

5.4. 

Rev¥zijas lapplekas sienÇs un 

‰ahtsienÇs 

• Rev¥zijas lappleka EI 30 metÇla karkasa starpsienÇ 

• Rev¥zijas lappleka EI 30 ‰ahtsienÇ 

• Rev¥zijas lappleka EI 90 ‰ahtsienÇ 

49

Vienā no daudzstāvu mājas dzīvokiem izcēlās ugunsgrēks un izdega telpa, kurā atseviš˚ā šahtā atradās 

dažādas komunikācijas: ūdensvada, kanalizācijas un ventilācijas caurules. Ugunsgrēka bīstamo faktoru 

(dūmu, temperatūras) ierobežošanai šādās šahtās jāierīko ugunsdrošas lūkas, kas nepieauj dūmu un 

liesmu izplatību uz citiem stāviem un no citiem (apakšējiem) stāviem. No ipša plāksnēm izveidotā šahtā 

bija irīkota plastmasas lūka, kas ugunsgrēka laikā sadega. Degot tā radīja papildu siltumu un dūmus, 

sabojāja šahtas iekšpusē esošos plastmasas cauruvadus, ūdens skaitītājus. 

Degšanas pēdas, kas radās no plastmasas lūkas vāka sadegšanas 

Plastmasas vāka 

atrašanās vieta 

Bojātās komunikācijas šahtas iekšpusē 

50

Griestu un jumta konstrukciju ugunsiztur¥bas 

robeÏa saist¥bÇ ar griestu karkasu tiek noteikta, 

klasificïjot tikai griestu karkasu, kuram piem¥t 

nepiecie‰amÇ ugunsiztur¥ba, vai ar¥ summïjot 

"melno griestu" un griestu karkasa ugunsiztur¥bu. 

Pïdïjais risinÇjums parasti ir ekonomiski izdev¥gÇks, 

tomïr ar nosac¥jumu, ka ir iespïjams noteikt 

"melno griestu" ugunsiztur¥bu. Ja jumta 

ugunsiztur¥ba ir identiska ar griestu ugunsiztur¥bu, 

tad tie no ugunsdro‰¥bas viedok∫a ir klasificïjami 

kÇ vienÇdi. 

Nestspïja un noslogojums 

No ugunsdro‰¥bas tehnikas viedok∫a klasificïti 

griestu karkasi ugungrïka gad¥jumÇ nedr¥kst 

bapplet noslogoti. Ar¥ starpgriestu telpÇ iemontïtÇs 

instalÇcijas, piem., caurules, kabe∫i u.tml., ir 

jÇno-stiprina pie “melnajiem griestiem” ar A 

klases bapplevmateriÇliem tÇ, lai ar¥ ugunsgrïka 

gad¥jumÇ tie nenoslogotu griestu karkasu. 

IemontïtÇs da∫as 

Visa turpmÇk minïtÇ informÇcija ir attiecinÇma 

uz griestu karkasiem bez iemontïtÇm deta∫Çm, 

piem., iemontïtiem gaismas ˙erme¿iem, gaisa 

kondicionieriem vai citÇm griestu karkasÇ iemontïtÇm 

da∫Çm. 

Iemontïtas da∫as, kas no ugunsdro‰¥bas viedok∫a 

nav speciÇli konstruïtas vai ap‰appletas, pÇrsvarÇ 

pazemina griestu karkasa ugunsiztur¥bu. 

KombinÇcijÇ ar iekÇrto griestu sistïmÇm rev¥zijas 

lapplekas ir pieejamas l¥dz 800x800 mm. L¥dz ar to 

pastÇv iespïja griestu tuk‰ajÇ telpÇ veikt 

nepiecie‰amos darbus. Ugunsiztur¥bas robeÏas 

kopÇ ar attiec¥go griestu karkasu ir pierÇd¥tas 

ar pÇrbaudes protokolu. Ir pieejami konstrukt¥vi 

birsto‰as griestu izolÇcijas un ugunsdro‰a 

ap‰uvuma risinÇjumi (Deta∫u lapa D16). 

Uguns starpgriestu telpÇ 

KlasifikÇcija nosaka, ka starpgriestu telpÇ starp 

"melnajiem griestiem" un griestu karkasu atrodas 

dego‰i materiÇli, kuru ugunsslodze ≤ 7 MJ/m². 

Ja kabe∫i, cauru∫u izolÇcijas materiÇli, vadi utt. 

ir no sastÇvda∫Çm ar ugunsslodzi ≤ 7 MJ/m², 

var izmantot griestu karkasu, kam ir noteikta 

ugunsiztur¥bas robeÏa gad¥jumÇ, ja ugunsiedarb¥ba 

ir no aug‰as. ·Çdos gad¥jumos iekarïm 

ir jÇbapplet spiedieniztur¥gÇm. StiprinÇjumiem 

ir jÇbapplet tÇdiem, lai tie izturïtu ugunsslodzi 

Starpgriestu telpÇ ievietotie kabe∫i, to trases 

u.tml., kÇ ar¥ caurules, cauru∫vadi un citas 

instalÇcijas ir jÇpiestiprina pie neso‰Çs griestu 

konstrukcijas (“melnajiem griestiem”) ar nedego‰iem 

bapplevmateriÇliem tÇ, lai griestu karkasa 

ugunsiztur¥ba klasifikÇcijas pÇrbaudes laikÇ 

netiktu negat¥vi ietekmïta. 

Iekaru montï‰ana 

"Melno griestu" un griestu karkasu klasifikÇcija 

netiek ietekmïta, ja caur griestu karkasu tiek 

izvilktas iekares, piem., lampÇm un atveres 

‰˙ïrsgriezums karkasÇ nav jappletami lielÇks par 

piekares ‰˙ïrsgriezumu. Ir at∫auts izvilkt ar¥ 

ugunsdzïs¥bas sprinkleru caurules. Gad¥jumos, 

kad uguns iedarb¥ba ir no apak‰as un griestu 

karkass ir ar noteiktu ugunsiztur¥bas robeÏu, ir 

at∫auts montït iekares, ja ugunij pavïrstÇ puse 

ir pietiekami nodro‰inÇta pret pie∫aujamÇs 

temperatappleras paaugstinÇ‰anos. 

IzolÇcijas kÇrta starpgriestu telpÇ 

IzolÇcijas materiÇli griestu starptelpÇ atkar¥bÇ 

no to konstrukcijas ugunsiztur¥bu var ietekmït 

pozit¥vi (aizkavïta temperatappleras paaugstinÇ‰anÇs 

uguns neskartajÇ griestu konstrukcijas pusï) 

vai negat¥vi ( ap‰uvuma plÇksnes sasil‰ana). 

TÇpïc ir svar¥gi obligÇti ievïrot tehniskajos 

risinÇjumos redzamo informÇciju par to, vai 

izolÇcijas materiÇlu pielietojums: 

- ir nepiecie‰ams no ugunsdro‰¥bas tehnikas 

viedok∫a, 

- nav nepiecie‰ams no ugunsdro‰¥bas tehnikas 

viedok∫a, bet ir pie∫aujams, 

- nav pie∫aujams. 

Konstrukciju variantos norÇd¥ti: 

a) mas¥vie griesti (I-III konstrukcijas veids): 

- griesti bez izolÇcijas, 

- griesti ar nedego‰u izolÇciju, piemïram, 

minerÇlvati; 

b) koka griesti un jumti no koka un koku 

saturo‰iem bapplevmateriÇliem: 

- jumti un griesti ar izolÇciju, kas ir 

pie∫aujama, bet no ugunsdro‰¥bas viedok∫a 

nav nepiecie‰ama, 

- jumti un griesti ar izolÇciju, kas no 

ugunsdro‰¥bas viedok∫a ir nepiecie‰ama. 

No ugunsdro‰¥bas tehnikas viedok∫a nepiecie- 

‰amÇ izolÇcija parasti ir izgatavota no minerÇlvates 

atbilsto‰i LVS EN 13162, ku‰anas punkts 

≥ 1000 0 C. 

PÇrklÇjumi, ap‰uvumi un tvaika izolÇcija 

KlasifikÇciju neietekmï parastÇs krÇsas vai 

pÇrklÇjumi, kÇ ar¥ tvaika izolÇcija l¥dz apm. 

0,5 mm biezumam. Ja pÇrklÇjums ir biezÇks, 

var zust griestu karkasa ugunsiztur¥ba. KlasifikÇcija 

attiecas tikai uz griestu karkasiem bez 

papildu ap‰uvuma. Griestu karkasa papildu 

ap‰uvums no metÇla var paaugstinÇt griestu 

karkasa ugunsiztur¥bu. 

5.5. 

Griestu un 

jumtu 

konstrukcijas 

Piez¥me. 

ElektroinstalÇcijas vadus nedr¥kst vilkt caur U veida stiprinÇ‰anas skavÇm un ievietot metÇla 

profilu iek‰pusï. PastÇv iespïja sabojÇt vadu izolÇciju. Vïlams elektroinstalÇcijas vadus 

ievietot speciÇlÇs plastmasas caurulïs un dro‰i nostiprinÇt pie “melnajiem griestiem”. 

51

Ugunsgrēks izcēlās privātmājas mansarda griestu konstrukcijas iekšpusē, kur no apakšas ar metāla 

profiliem bija piestiprinātas ipša plāksnes. Konstrukcijā metāla profila iekšpusē cauri U veida skavai 

bija izvilkti dažādi elektroinstalācijas vadi. Reāli pastāv vairākas iespējas, kā elektroinstalācijas vadus 

var sabojāt jau montāžas laikā. 

Elektrovadu izolācija var tikt sabojāta, velkot vadus caur U veida skavu, jo tās malas ir asas. 

Elektrovadu izolāciju var sabojāt, piestiprinot ipša plāksnes pie metāla profiliem. Stiprināšanas skrūves 

ir oti asas, pietiekami garas, un strādnieks no apakšas var nepamanīt vadus, kas ir ievietoti profila 

iekšpusē. Notiekot īssavienojumam konstrukcijas iekšpusē, apkārtējie to var nepamanīt (kā tas bija šajā 

gadījumā) un var izraisīties vadu izolācijas aizdegšanās, īssavienojuma radītā dzirksteošana var iniciēt 

gruzdēšanas procesu konstrukcijas iekšienē, kas labvēlīgos apstākos var pāraugt degšanā ar liesmu, 

kā tas notika šajā gadījumā. Ugunsgrēka radītie zaudējumi bija novērtēti apmēram 350 000 latu apjomā. 

Caur U veida skavu izvilktā elektroinstalācija 

U veida skava 

Īssavienojuma vieta metāla 

profila irekšpusē 

52

Griestu noslogojuma pamatprincipi un 

jumtu konstrukcijas 

Karkasa noslogojums 

1. Griestu ap‰uvuma/karkasa svara noteik‰ana atkar¥bÇ no ap‰uvuma biezuma 

Atkar¥bÇ no izvïlïtÇ ap‰uvuma biezuma mm (x ass) un diagonÇles krustpunkta projekcijas uz y ass nosaka griestu ap‰uvuma/karkasa 

virsmas laukuma svaru. 

Noslogojuma grupa 

[ kN/m² ] 

0,50 

[ kg/m² ] griestu ap‰uvuma/karkasa svars 

y 

65 

60 

55 

50 

45 

0,30 

40 

30 

35 

0,15 

25 

20 

≤ 0,15 

*) Griestu mïr¥jumi 

≥ 0,50 kN/m² ar¥ 

atbilsto‰i DIN 18168 

15 

11,5 

10 

9,5 12,5 15 20 25 30 33 35 37,5 40 43 

Ap‰uvuma biezums 

(2x12,5) 

(2x15) 

(18+15) 

(20+15) 

(25+12,5) 

(2x20) 

(25+18) 

45 

[ mm ] 

x 

2. Papildu slodze 

Nosakot noslogojuma grupu, ir jÇ¿em vïrÇ no ugunsdro‰¥bas tehnikas viedok∫a nepiecie‰amÇ un izolÇcijas materiÇla lieto‰anas gad¥jumÇ 

rad¥tÇ papildu slodze (maks. 0,15 kN/m² = 15 kg/m²), kÇ ar¥ sistïmas "griesti zem griestiem" (maks. 0,15 kN/m² = 15 kg/m²) palielinÇtais 

iekÇrto griestu/ap‰uvuma svars. 

3. Noslogojuma grupas noteik‰ana 

Noslogojuma grupu (kN/m²) nosaka, pamatojoties uz 1. un 2. punktÇ minïto griestu ap‰uvuma/karkasa kopïjo svaru. 

4. Karkasu izmïri 

Atkar¥bÇ no ugunsdro‰¥bas pras¥bÇm un noslogojuma grupÇm tiek noteikti karkasu attÇlumi: 

a 

b 

c 

• Ugunsiztur¥ba no apak‰as 

Iekaru stiprinÇjuma 

attÇlumi 

Pamatprofilu latu 

attÇlums 

Neso‰o profilu/latu 

attÇlums 

a 

c 

b 

JÇuzstÇda atbilsto‰i 

ugunsdro‰¥bas 

tehnikas 

pras¥bÇm 

• Parasti izmanto iekari 0,25 kN; ja noslogojuma grupa 

ir 0,50 kN/m², jÇizmanto iekare 0,40 kN 

Noniusa iekares apak‰da∫u pieskrapplevï pie pamatprofila, 

ja griestu slodze ir ≥ 0,40 kN/m² 

• Ugunsiztur¥ba no aug‰as (griestu starptelpa) 

• Ugunsiztur¥ba no apak‰as un no aug‰as 

Iekaru stiprinÇjuma 

attÇlumi 

Pamatprofilu/latu 

attÇlums 

Neso‰o profilu/latu 

attÇlums 

a 

c 

b 

JÇuzstÇda atbilsto‰i 


tehnikas 

pras¥bÇm 

Iekares stiprinÇjumi atbilsto‰i ugunsdro‰¥bas tehnikas 

pras¥bÇm. 

Papildu noteikumi 52. lpp. Lappledzu ¿emt tos vïrÇ! 

53

IekÇrtie griesti ar noteiktu ugunsiztur¥bas robeÏu 

Papildu konstrukcijas / ugunsdro‰¥ba + akustika 

Papildu konstrukcijas 

• Ugunsiztur¥ba no aug‰as / griestu starptelpa 

• Ugunsiztur¥ba no aug‰as un no apak‰as 

Krustveida savienotÇjs CD profilam 60x27 Noniusa iekare, apak‰da∫a StiprinÇjums pie "melnajiem griestiem" 

Malas noloka un 

pieskrapplevï pie 

pamatprofila 

(skrappleve LN 3,5x9 mm) 

Apak‰ïjo da∫u savieno 

ar pamatprofilu 

(skrappleve LN 3,5x9 mm) 

• izmanto no ugunsdro‰¥bas tehnikas viedok∫a 

pie∫aujamu stiprinÇjumu (ugunsdro‰ie d¥be∫i), 

¿emot vïrÇ samazinÇto slodzi, 

vai 

• lieto metÇla d¥be∫us ≥ M8, ieurbjot dubultÇ dzi∫umÇ 

≥ 6 cm ar maks. slodzi 500 N 

Ugunsdro‰¥ba + akustika 

D123 Twin EI 30 • tikai no apak‰as un/vai tikai no aug‰as 

Karkasa profilu attÇlumi 

AttÇlums AttÇlums AttÇlums 

starp 

starp 

starp neso‰ajiem 

iekarïm 

0,40 kN 1) pamatprofiliem profiliem 

mm mm mm 

2) 

750 1000 maks. 333,5 

UzstÇd¥‰ana atbilsto‰i Deta∫u lapai D12 

akustiskie griesti 

D124 ugunsdro‰ie akustiskie griesti 

1) Ja ugunsiztur¥ba no aug‰as, izmantot tikai noniusa skavu, 

pieskrapplevïtu pie pamatprofila 

2) Neso‰o profilu solis atkar¥bÇ no perforÇcijas 

EI 30 • tikai no apak‰as 

PirmÇ karkasa l¥menis 

AttÇlums AttÇlums 

starp iekarïm starp 

0,40 kN pamatprofiliem 

mm mm mm 

650 1000 400 

AttÇlums 


profiliem 

UzstÇd¥‰ana atbilsto‰i Deta∫u lapai D12 

akustiskie griesti 

MinerÇlvate otrÇ karkasa l¥men¥ 

Ugunsreakcijas klase A1, bl¥vums ≥ 40 kg/m 3 

Ku‰anas punkts ≥ 1000°C, biezums 25 mm 

OtrÇ karkasa l¥menis 

AttÇlums 

starp iekarïm 

AttÇlums 

starp 

pamatprofiliem 

mm mm mm 

• stiprina ar tie‰Çs montÇÏas klipsi 

AttÇlums 


profiliem 

tikai neso‰ais profils 

800 – maks. 333,5 2) 

• stiprina ar Çtro iekari 

pie pamata un 

neso‰ajiem profiliem 

2) 

800 800 maks. 333,5 

2) Neso‰o profilu solis atkar¥bÇ no perforÇcijas 

54

IekÇrtie griesti ar noteiktu ugunsiztur¥bas 

robeÏu 

Papildu konstrukcijas / ugunsdro‰¥ba + akustika 

D11 

D111 montÇÏa uz koka karkasa 

• tikai no apak‰as 

a 

AttÇlumi 

Pamata un neso‰Çs latas 50x30 

AttÇlums 

Iekaru attÇlumi a 

starp pamatlatu slodzes grupa kN/m² 

1) 

c l¥dz 0,30 l¥dz 0,50 

(Izmïri mm) 

b 

c 

500 

600 

700 

800 

900 

950 

900 

850 

800 

800 

800 

750 

700 

700 

– 

1) Izmantot iekares ar nestspïjas klasi 0,40 kN 

D112 montÇÏa uz metÇla karkasa 


b 

a 

c 

AttÇlumi 

AttÇlums 

starp pamatprofilu 

c 

500 

600 

700 

800 

900 

1000 

1100 

Pamata un neso‰ie profili 

Iekaru attÇlumi 

slodzes grupa kN/m² 

1) 

l¥dz 0,30 l¥dz 0,50 

950 

900 

850 

800 

800 

750 

750 

800 

750 

700 

700 

– 

– 

– 


a 

(Izmïri mm) 

Griesti zem 

griestiem EI 90 

l¥dz 0,65 1) 

750 

700 

650 

– 

– 

– 

– 

D113 montÇÏa uz metÇla karkasa, vienl¥me¿a 


a 

AttÇlumi 

AttÇlums 


c 

Pamata un neso‰ie vienl¥me¿a profili 


slodzes grupa kN/m² 

l¥dz 0,30 l¥dz 0,50 1) 

a 

(Izmïri mm) 

1250 650 650 2) 

b 

c 


2) Tikai neso‰Ç profila solim b maks. pie∫aujams 400 mm 

• Tikai no apak‰as 

UniversÇlais savienotÇjs 

kÇ iekare ar noniusa 

iekares aug‰da∫u 

(ar CD 60x27 saskrapplevï, 

piem., ar metÇla skrapplevïm 

LB 3,5x9,5 mm) 

• Tikai no aug‰as / griestu starptelpa 

• Tikai no apak‰as un aug‰as 

AttÇlumi 

AttÇlums 


c 

Pamata un neso‰ie vienl¥me¿a profili (Izmïri mm) 


noniusa iekare 

• ar noniusa iekares apak‰da∫u 0,40 kN 

• universÇlais savienotÇjs 0,40 kN 

1250 650 

55


robeÏu 

Ugunsiztur¥ba no apak‰as un/vai no aug‰as (griestu starptelpa) 

D11 

No apak‰as 

Veicot pÇrbaudi ar uguns iedarb¥bu no 

apak‰as, ugunsiztur¥bas robeÏa, kas attiecas 

tikai uz iekÇrtajiem griestiem, ir 

spïkÇ ar¥ virs tiem eso‰ajÇm pÇrseguma 

un jumta konstrukcijÇm (piem., trapeces 

veida skÇrda jumtiem). 

No aug‰as 

Uguns iedarb¥ba tiek imitïta telpÇ starp 

pamata griestiem. Virs tiem eso‰ajÇm 

pÇrseguma un jumta konstrukcijÇm 

jÇbapplet vismaz ar tÇdu pa‰u ugunsiztur¥bas 

robeÏu 

Ugunsiztur¥bas robeÏa, 

ja uguns iedarb¥ba 

no 

apak‰as 

no 

aug‰as 

D111 Æip‰a plÇk‰¿u griesti ar koka karkasu 

Sistïmas konstrukcija 

Ap‰uvums Karkass 

veids/ 

bapplevmateriÇlu 

klase 

maks. 

solis 

neso‰Ç lata/ 

neso‰ais 

profils 

IzolÇcijas 

slÇnis 

min. 

biezums 

min. 

bl¥vums 

b 

mm mm mm kg/m 3 

min. 

biezums 

MinerÇlvates 

izolÇcija 

griestu 

starptelpÇ 

PierÇd¥jums skat. 56 lpp. 

EI 30 

EI 60 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x12,5 500 

18+15 400 

– 

Pie∫aujams 

1 

D112 plÇk‰¿u griesti ar metÇla karkasu 

EI 30 

EI 60 

EI 90 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x12,5 500 

18+15 

2x20 

25+18 

400 

– 

Pie∫aujams 

1 

2 

D113 Æip‰a plÇk‰¿u griesti ar metÇla karkasu, vienl¥me¿a 

EI 30 

EI 30 

EI 60 

EI 30 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

15 

2x12,5 

2x12,5 

18+15 

500 

500 

400 

MinerÇlvate 

40 40 

– 

S 

Pie∫aujams 

3 

1+3 

1 

2 

Ja ugunsiedarb¥ba no aug‰as: 

• noniusa iekares apak‰da∫a 

EI 90 

25+18 

400 

2 

EI 30 EI 30 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x12,5 

500 

– 

Pie∫aujams 

4 

• universÇlais savienotÇjs 

Griesti zem griestiem 

EI 30 

EI 60 

EI 90 

Ugundro‰ie griesti 

(uguns iedarb¥ba tikai no apak‰as) 

D112, D116 

+ 

redzamie griesti (piem., akustiskie) 

≥ 0,15 kN/m² 

UzstÇd¥‰ana 

atbilsto‰i 

Deta∫u lapai D11 

7 


S 


Ku‰anas punkts ≥ 1000°C 

56


robeÏu 

Konstrukciju attÇlumi starp as¥m 

D11 

D116 Æip‰a plÇk‰¿u griesti uz metÇla karkasa UA/CD 


a 

AttÇlumi 

UA pamatprofilu 

solis 

Pamata un neso‰ie profili UA/CD 


Noniusa iekare, 0,40 kN 

Slodzes grupa kN/m² 

a 

(Izmïri mm) 

Griesti zem 

griestiem 

F90 

b 

c 

c l¥dz 0,30 l¥dz 0,50 

500 

600 

700 

800 

900 

1000 

1100 

2050 

1950 

1850 

1650 

1450 

1300 

1200 

1600 

1300 

1100 

1000 

– 

– 

– 

l¥dz 0,65 

1200 

1000 

850 

– 

– 

– 

– 

D116 Æip‰a plÇk‰¿u griesti uz metÇla karkasa UA/CD EI 30 

• tikai no aug‰as (griestu starptelpa) 

• tikai no apak‰as un aug‰as 

a 

AttÇlumi 


solis 

c 



a 

(Izmïri mm) 

1200 

ar v¥t¿stieni 

b 

c 

1300 

800 

ar noniusa skavu 

D116 Æip‰a plÇk‰¿u griesti uz metÇla karkasa UA/CD 

a 

EI 90 • tikai no apak‰as un aug‰as 

AttÇlums 


solis 

c 



a 

(Izmïri mm) 

1200 

ar v¥t¿stieni 

b 

c 

1000 

800 

ar noniusa skavu 

57


robeÏu 


No apak‰as 






veida skÇrda jumtiem). 

No aug‰as 





robeÏu 



no 

apak‰as 

no 

aug‰as 

D 116 Æip‰a plÇk‰¿u griesti ar metÇla konstrukciju UA/CD 



veids/ 


klase 

min. 

biezums 

maks. 

solis 


neso‰ais 

profils 

b 

IzolÇcijas 

slÇnis 

min. 

biezums 

min. 

bl¥vums 


MinerÇlvates 

izolÇcija 

griestu 

starptelpÇ 

D11 

PierÇd¥jums 

EI 30 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x12,5 500 

– 

Pie∫aujams 

1 

1.1 

EI 30 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

18 400 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne GKF 

12,5 

uz CD profila, 

70 mm pÇrlaidums 

Pie∫aujams 

5 

EI 30 

EI 30 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x12,5 

400 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne GKF 

12,5 

uz CD profila, 

70 mm pÇrlaidums 

Pie∫aujams 

1 

1.1 

+ 

5 

EI 90 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x20 

25+18 

400 

– 

Pie∫aujams 

2 

EI 90 EI 90 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x20 

25+18 

400 

MinerÇlvate 

40 40 

+ 

MinerÇlvate 

40 40 

150 mm plats 

uz UA profila 

S 

S 

Pie∫aujams 

2+6 

PierÇd¥jums 


S 



1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

Raksts 292/MI/Hö 

ABP P-3047/0379 

ABP P-3044/0349 

ABP P-3043/0379 

ABP P-3046/0369 

ABP P-3050/0409 

ABP P-3159/4032 

58

Ugunsgrēks, kas izcēlās lauku pirtias saunas telpā, izplatījās uz priekštelpu, kurā bija ierīkoti ipša 

plākšu griesti ar vates izolāciju, kas nosedza koka pārsegumu. Pēc ugunsgrēka nodzēšanas tika 

konstatēts, ka ipša plākšu griesti ir izpildījuši savu funkciju – nosargājuši koka pārseguma konstrukciju 

no aizdegšanās. 

Ir liela atš˙irība, vai ēka nodeg līdz pamatiem vai ar ipša plāksnēm tiek pasargāta un sabojāta tikai 

daēji. Tādējādi ir izglābtas gan daudzas dzīvības, gan arī vērtības, personiskās piemias lietas un 

dokumenti. 

Nebojātās griestu pārseguma konstrukcijas 

Saunas telpa, kur 

sākās degšana 

Bojātā ipša plāksne, virs kuras bija izolācijas vates slānis. Šī konstrukcija izpildīja savu 

funkciju ugunsgrēka laikā un pasargāja ēkas koka pārseguma konstrukcijas no aizdegšanās 

59


robeÏu 


K21 

K214 Fireboard plÇk‰¿u griesti, metÇla karkass 

a 


AttÇlumi 

Pamatprofila 

solis 


c 



1) 

l¥dz 0,50 

(Izmïri mm) 

a 

b 

c 

500 

800 

600 

750 

700 

700 

800 

700 

1) Izmantot iekares ar nestspïju 0,40 kN 

K214 Fireboard plÇk‰¿u griesti, metÇla karkass 

a 

• tikai no aug‰as 

AttÇlumi 

Pamatprofila 

solis 


c 



• noniusa iekare 

ar apak‰ïjo da∫u 0,40 kN 

(Izmïri mm) 

a 

c 

750 

600 

b 

K224 Fireboard plÇk‰¿u griesti, metÇla karkass, vienl¥me¿a 

a 


AttÇlumi Pamata un neso‰ie vienl¥me¿a profili (Izmïri mm) 

Pamatprofila c 


solis 


1) 

l¥dz 0,50 

c 

b 

K224 Fireboard plÇk‰¿u griesti, metÇla karkass, vienl¥me¿a 

a 

1250 650 


• no apak‰as un aug‰as 

AttÇlumi 

Pamatprofila 

solis 

c 

(Izmïri mm) 



• noniusa iekare 

ar apak‰ïjo da∫u 0,40 kN 

Pamata un neso‰ie vienl¥me¿a profili 

c 

1250 650 

b 

60


robeÏu 


K21 

No apak‰as 






veida skÇrda jumtiem) 

No aug‰as 





robeÏu 



no 

apak‰as 

no 

aug‰as 

K214 Fireboard plÇk‰¿u griesti ar metÇla karkasu 


Ap‰uvums 

Karkass 

veids/ 


klase 

maks. 

neso‰Ç 

profila 

solis 

b 

IzolÇcijas 

slÇnis 

(nepiecie‰ams no 


tehnikas viedok∫a) 

min. 

biezums 

mm mm mm 

min. 

biezums 

MinerÇlvates 

izolÇcija 

griestu 

starptelpÇ 

PierÇd¥jums 

EI 90 

Fireboard 

Z-PA-III 

4.290 

2x20 400 – 

Pie∫aujams 

1 

K214 Fireboard plÇk‰¿u griesti ar metÇla karkasu 

EI 90 EI 90 

Fireboard 

Z-PA-III 

4.290 

2x20 400 

MinerÇlvate 

2x40 

S 

Pie∫aujams 

1 

+ 

2 

K214 Fireboard plÇk‰¿u griesti ar metÇla karkasu, vienl¥me¿a 

EI 90 

Fireboard 

Z-PA-III 

4.290 

2x20 400 

– 

Pie∫aujams 

3 

K214 Fireboard plÇk‰¿u griesti ar metÇla karkasu, vienl¥me¿a 

EI 90 EI 90 

Fireboard 

Z-PA-III 

4.290 

2x20 400 

MinerÇlvate 

2x40 

S 

Pie∫aujams 

3 

+ 

4 

MinerÇlvates izolÇcija atbilsto‰i LVS EN 13162, 3.1.1. noda∫ai 

S 



Bl¥vums 

≥ 40 kg/m 3 

PierÇd¥jums 

1 ABP P-3054/0449 

2 ABP P-3055/0459 

3 ABP P-3056/0469 

4 ABP P-3057/0479 

61

I-III konstrukcijas iekÇrtie griesti kopÇ D11/K21 

ar "melnajiem griestiem" (mas¥vie griesti) 


D112 / K215 metÇla karkass 

• ugunsiztur¥ba no apak‰as 

b 

a 

c 

AttÇlumi 


(Izmïri mm) 

Pamatprofilu 


UA solis 


1) 

c l¥dz 0,15 l¥dz 0,30 l¥dz 0,50 

500 

600 

700 

800 

900 

1000 

1100 

1200 

1200 

1150 

1100 

1050 

1000 

950 

900 

900 

950 

900 

850 

800 

800 

750 

750 

– 


800 

750 

700 

700 

– 

– 

– 

– 

D116 / K218 metÇla karkass UA/CD 


a 

AttÇlumi 

Pamatprofilu 

UA solis 



• noniusa iekare 0,40 kN 


a 

(Izmïri mm) 

b 

c 

c l¥dz 0,15 l¥dz 0,30 l¥dz 0,50 

500 

600 

700 

800 

900 

1000 

1100 

1200 l¥dz 1500 

1700 

1700 

1700 

1700 

1650 

1450 

1300 

1200 

– 

1600 

1300 

1100 

1000 

– 

– 

– 

– 

I-III konstrukcijas "melnie griesti" 

PÇrsegumi ar starp griestiem eso‰ajÇ da∫Ç 

br¥vstÇvo‰ajÇm tïrauda sijÇm ar U/A vïrt¥bu 

≤ 300 m -1 un aug‰ïjo norobeÏojumu, kas 

izgatavots no pumeka betona dobajiem 

pane∫iem vai no porainajÇm betona 

plÇksnïm. 

Dzelzsbetona ribu pÇrsegumi ar 

vidusda∫as elementiem no vieglÇ betona 

vai no ˙ieÆe∫iem. 

I konstr. 

Dzelzsbetona siju pÇrsegumi atbilsto‰i 

ar vidusda∫as elementiem no vieglÇ 

betona atbilsto‰i vai no ˙ieÆe∫iem. 

c 

Dzelzsbetona pÇrsegumi apvienojumÇ 

ar betonÇ iebetonïtÇm tïrauda sijÇm. 

III konstr. II konstr. 

PÇrsegumi ar starp sienÇm eso‰ajÇ da∫Ç br¥vstÇvo‰Çm tïrauda sijÇm ar U/A 

vïrt¥bu ≤ 300 m -1 un aug‰ïjo norobeÏojumu, kas izgatavots no monol¥tÇ betona 

vai no gatavajÇm plÇksnïm ar statiski iedarb¥gu monol¥tÇ betona kÇrtu, vai no 

gatavajÇm deta∫Çm, piemïram, dobajiem pane∫iem no dzelzsbetona vai spriegotÇ 

betona. 

PÇrsegumi no dzelzsbetona vai stiegrotÇ betona plÇksnïm no parastÇ betona, 

taãu bez celtniec¥bas deta∫Çm vai starpelementiem, kas izgatavoti no vieglÇ 

betona vai ˙ieÆe∫iem. Tie ir sekojo‰i klasificïti griesti: 

Dzelzsbetona vai stiegrotÇ betona 

plÇksnes atbilsto‰i vai no parastÇ 

betona. 

Dzelzsbetona ribu pÇrsegumi bez 

starpelementiem vai deta∫Çm no parastÇ 

betona. 

Dzelzsbetona vai stiegrotÇ betona 

plÇksnes no parastÇ betona. 

Dzelzsbetona siju pÇrsegumi ar sijÇm 

un starpelementiem, kas ir izgatavoti 

no parastÇ betona. 

Bezsiju sïnes veida vai kesona 

pÇrsegumi, kas izgatavoti no 

parastÇ betona. 

62

I-III konstrukcijas iekÇrtie griesti kopÇ D11/K21 

ar "melnajiem griestiem" (mas¥vie griesti) 


Sistïma 

"Melno griestu" konstr. veids 

I II III 

a 

a 

a 


Ap‰uvums 

min. 

biezums 

maks. 

neso‰Ç 

profila 

solis 

b 

MinerÇlvates 

izolÇcija 

griestu 

starptelpÇ 

Min. 

iekares 

augstums 

Karkass 

UK 

"melnie 

griesti" 

OK 

Ap‰uvums 

- a - 

Ugunsiztur¥bas robeÏa 

D112 / D116 Æip‰a plÇk‰¿u griesti uz metÇla karkasa 

S 


Biezums ≥ 50 mm 

G Ugunsreakcijas 

Bl¥vums ≥ 40 kg/m 3 ABP P-3155/3992 

20 

EI 30 

15 

20 

EI 30 

12,5 

15 500 

20 

EI 30 

12,5 

15 

12,5 

2x 15 

EI 60 

25 (2x12,5) 

20 (2x12,5) 

25 (2x12,5) 

25 (2x12,5) 400 

20 (2x12,5) 

EI 60 

(500 

15 

pie 

20 (2x12,5) 

2x12,5) 

20 

EI 60 

15 

12,5 

15 

25 

EI 90 

20 

15 

25 

20 

EI 90 

15 

12,5 

400 

20 

15 

EI 90 12,5 

15 


PierÇd¥jums 


mm mm mm 

• ugunsdro‰Çs Æip‰a plÇksnes GKF 

K215 / K218 Fireboard plÇk‰¿u griesti uz metÇla karkasa • Fireboard (Z-PA-III 4.290) 

Nav pie∫aujams 

bez / G 



G 



G 

G 




S 




S 




S 




S 




S 



S 

– 

40 

– 

40 

40 

– 

40 

40 

80 

– 

40 

80 

80 

– 

40 

80 

80 

– 

40 

80 

80 

– 

40 

200 

80 

– 

40 

200 

80 

– 

40 

80 

63

IekÇrtie griesti / koka konstrukciju 

griestu ap‰apple‰ana 


D15 

D150 bez karkasa 

b 


˛ip‰a plÇksnes GKF 

ir tie‰i piestiprinÇtas pie koka brusÇm 

ar maksimÇlu attÇlumu 

b starp as¥m 800 mm 

D151 koka karkass 


AttÇlumi Neso‰Ç lata 50x30 mm (Izmïri mm) 

b 

Iekaru stiprinÇjumu attÇlumi 


a 

l¥dz 0,15 

l¥dz 0,30 

1) 

l¥dz 0,50 

c 

b 

a 

1200 

950 800 


Par koka griestiem 

KÇ virsïjo ap‰uvumu gan koka siju griestiem, 

gan koka plÇk‰¿u griestiem var izmantot ‰Çdus 

materiÇlus: 

• finieris 

• skaidplÇksnes 

• spundïti skujkoku dï∫i 

Koka siju griestiem starp virsïjo ap‰uvumu 

un koka sijÇm var likt papildu latas. 

Izvïlïtajiem materiÇliem jÇatbilst 

bapplevnormat¥vos noteikto piemïrojamo 

standartu pras¥bÇm. 

IV konstrukcijas veida griesti (koks) 

Koka plÇk‰¿u griesti, kuri veidoti, ap‰ujot 

koka sijas no abÇm pusïm 

Koka sijas ar pÇrklÇtÇm 

vai piln¥bÇ br¥vÇm sijÇm 

64



Ugunsiztur¥ba no apak‰as Ugunsizt. no aug‰as 3 skat. 64. lpp. 

D15 

3 skat. 70 lpp. 

1 2 

Ugunsiztur¥ba 

no apak‰as 

no apak‰as 

un aug‰as 

1 + 2 

1 + 2 + 3 



Ap‰uvums 

min. 

biezums 

Karkass 

maks. 

solis 


sija 

D150 koka siju griestu konstrukciju ap‰uvums bez karkasa 

EI 30 

veids/ 


klase 

b 

biezumzums 

bie- 

mm mm mm kg/m 3 mm mm 

Pane∫plÇksne 

GKF 

Mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

1 

Tuk‰ajÇ telpÇ 

starp sijÇm 

min. min. 

biezums 

bl¥vums 

20 

25 

800 

Koka "melno griestu" veidi ar 

ap‰appletÇm sijÇm 

IzolÇcijas Gr¥das konstrukcija 

slÇnis 

pie ugunsdro‰¥bas 


no apak‰as 2 


tehnikas viedok∫a) SkaidplÇksnes 

ar bl¥vu- 

vai 

mu 

≥ 600 kg/m 3 

Nav 

vai 

minerÇlvate G 

16 vai 21 

Spundïtie 

dï∫i 

PierÇd¥jums 

1 

D151 koka siju griestu konstrukciju ap‰uvums ar koka karkasu 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

12,5 

400 

MinerÇlvate G 

100 – 

16 vai 21 

2 

EI 30 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

500 

12.5 

400 

15 500 

MinerÇlvate S 

60 30 

13 vai 21 

Nav 

vai 

izolÇcija ar 16 vai 21 



3 

EI 60 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

2x12,5 

500 

400 


60 30 

13 vai 21 

Nav 

vai 

izolÇcija ar 

19 vai 27 




S 


Ku‰anas punkts ≥ 1000° C 

G 


klase A1 

PierÇd¥jums 

1 ABP P-3204/2048 

2 ABP P-MPA-E 98-009 

65




D15 

D152 metÇla karkass 


• ugunsdro‰¥ba no apak‰as 

AttÇlumi 

Neso‰ie profili 

(Izmïri mm) 

a 



a 

l¥dz 0,15 

l¥dz 0,30 

l¥dz 0,50 

• ar Çtro iekari 0,40 kN 

1500 

1200 

1000 

b 

• ar stiprinÇjuma klipsi 0,15 kN 

1500 1000 

600 

D153 metÇla karkass pamata + neso‰ais profils • ugunsdro‰¥ba no apak‰as 

a 

AttÇlumi 

Pamatprofila 

solis 




a 

(Izmïri mm) 

c 

l¥dz 0,15 

l¥dz 0,30 

l¥dz 0,50 1) 

b 

c 

500 

600 

700 

800 

900 

1000 

1100 

1200 

1200 

1150 

1100 

1050 

1000 

950 

900 

900 

950 

900 

850 

800 

800 

750 

750 

– 


800 

750 

700 

700 

– 

– 

– 

– 

D152 atspersliede 

• ugunsdro‰¥ba no apak‰as 

AttÇlumi 

Atspersliedes 

(Izmïri mm) 

a 



a 

l¥dz 0,15 l¥dz 0,30 

b 

1200 

950 

AttïlÇ bez minerÇlvates 

66



Ugunsiztur¥ba no apak‰as Ugunsizt. no aug‰as 3 skat. 64. lpp. 

D15 

Ugunsiztur¥ba 

no apak‰as 

no apak‰as 

un aug‰as 

3 skat. 70. lpp. 

1 2 

1 + 2 

1 + 2 + 3 



Ap‰uvums 

veids/ 


klase 

min. 

biezums 

Karkass 

maks. 

solis 

neso‰ais 

profils/ 

atspersliede 

D152 koka siju griestu konstrukciju ap‰uvums ar metÇla karkasu 

1 

b 

Koka "melno griestu" veidi ar 

ap‰appletÇm sijÇm 

IzolÇcijas Gr¥das konstrukcija 

slÇnis 

pie ugunsiztur¥bas 


ugunsdro‰¥bas no apak‰as 2 


SkaidplÇksnes 

ar bl¥vudïtie 

vai Spun- 

Tuk‰ajÇ telpÇ mu 

dï∫i 

starp sijÇm ≥ 600 kg/m 3 

min. min. 

biezumvumzums 

bl¥- 

bie- 

biezums 


PierÇd¥jums 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

12,5 400 

MinerÇlvate 

100 – 

G 

16 vai 21 

1 

EI 30 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

12,5 

15 

500 

400 

500 


60 30 

13 vai 21 

Nav 

vai 

izolÇcija ar 

16 vai 21 



2 

EI 60 

EI 90 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

+ mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

2x12.5 

25+18 

vai 

20+20 

500 

400 

400 


60 30 

Nav 

vai 

izolÇcija 

vismaz ar 



13 vai 21 

19 vai 27 

13 vai 21 

3 

Mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

25 

400 

MinerÇlvate 

100 – 

G 

16 

vai 

21 

4 

D153 koka siju griestu konstrukciju ap‰uvums ar atspersliedïm 

EI 30 

EI 90 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

Mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

12,5 

25 

400 

MinerÇlvate 

100 – 

G 

16 vai 21 

16 vai 21 

1 

4 


S 


Ku‰anas punkts ≥ 1000° C 

G 


klase A1 

PierÇd¥jums 

1 ABP P-MPA-E 98-009 

2 ABP P-3047/0379 

3 ABP P-3064/0549 

67

Gr¥du konstrukcijas 

Ugunsiztur¥ba no aug‰as 

3 

Sauso gr¥du / pa‰izl¥dzino‰o gr¥du klasifikÇcija 

A SausÇs gr¥das / pa‰izl¥dzino‰Çs gr¥das 

Sistïma 

F 

Vidifloor F13/TUB F14/pa‰izl¥dz. F231 

B SlÇnis zem 

sausÇs gr¥das/pa‰izl¥dzino‰Çs gr¥das 

F13 / F14 

A 

EI 30 

≥ 2x10 mm Vidifloor 

vai 

≥ 2x12,5 mm sauso gr¥du 

plÇksnes vai sauso gr¥du 

elements 25 

F13 

A 

B 

EI 60 


≥ 10 mm minerÇlvate 

(Ugunsreakcijas klase A1) 150 kg/m 3 

F13 / F14 

F13 

F131 / F135 / F141 / F145 

F231 

B A B A B A B A 

EI 90 


vai 



elements 25 



vai 



elements 25 

30 mm pa‰izl¥dzino‰Çs gr¥das 

≥ 10 mm Vidifloor vai Vidiwall 

vai 

≥ 9,5 mm GKB plÇksne 

vai 





+ ≥ 10 mm Vidifloor vai Vidiwall 

vai ≥ 10 mm minerÇlvate 


+ ≥ 9,5 mm GKB plÇksne 

≥ 30 mm sausais pabïrums 

≥ 9,5 mm GKB plÇksne 

vai 

≥ 10 mm Vidifloor vai Vidiwall 

vai 



•No ugunsdro‰¥bas tehnikas viedok∫a ir pie∫aujams, piem., putupolistirola, 

kok‰˙iedras u.c. plÇk‰¿u kÇrtas likt zem shïmÇs parÇd¥tajÇm deta∫Çm 

PierÇd¥jumi: F14 / F231 Eksperta slïdziens F145 Eksperta slïdziens F13 

351/No/Rm 

182/96-AP 

ABP Nr. P-3389/3898 

68

Gr¥das/griestu pÇrsegums 

Koka sijas – "melnie griesti" – sistïmas izvïle 

Koka siju pild¥jums 

·ie koka siju 

pÇrsegumi 

sastÇv no: 

Tipiskas pÇrsegumu 

sistïmas attïlotas 

1. l¥dz 11. z¥mïjumÇ 

• mas¥vÇ koka sijÇm 

• virskÇrtas 

• griestu pild¥juma 

• apak‰ïjÇ ap‰uvuma 

dego‰a 

nedego‰a 

no kokmateriÇliem, uz "melnÇs gr¥das" likta parketa, pa‰izl¥dzino‰o gr¥du sistïmas 

ar mÇlu, smilt¥m vai izdedÏiem, kas veidots uz ielikÇm no reÏÆiem, ieb¥dÇmiem dï∫iem, 

Æip‰a pane∫iem vai kok‰˙iedras plÇksnïm 

uz armatappleras 

piem., niedru pinuma, skalu pinuma 

jeb grappleti uzliesmojo‰a, piem., ˙ieÆe∫u un stiep∫u pinuma, stiep∫u reÏÆa, HWL plÇksnïm, Æip‰a pane∫iem 

îvelïti dï∫i 

Pild¥jums 

Pild¥jums 

MÇla pÇrkl. 

ReÏÆojums 

Ielikas 

MÇla pÇrkl. 

IzdedÏi 

1 Sijas rieva 2 3 

îvelïti dï∫i 

Kappledras pild¥jums 

Kok‰˙iedras plÇksne 

MÇla pÇrkl. 

Atbalsta koks 

IzolÇcijas materiÇls 

˛ip‰a klons ar stiep∫u reÏÆi 

Pape Smiltis 

4 

Kok‰˙iedras 

plÇksne 

Pamata griestu 

apmetums 

5 6 

Parkets uz "melnÇs gr¥das" 

Smiltis 

Parkets 

Caurejo‰a "melnÇ gr¥da" 

Parkets 

Iespiesta "melnÇ gr¥da" 

˛ip‰a pane∫i 

7 ZemreÏÆa 8 9 

telpa 

Apmetums uz ãaulas 

MÇli ar 

salmiem 

˛ip‰a klons 

Koka 

reÏÆis 

MÇli ar 

10 salmiem 11 Parastie attÇlumi starp as¥m, 

taãu ≤ 1000 mm 

Koka siju pÇrsegums bez pild¥juma 

PamatÇ ‰o griestu izbappleve ir l¥dz¥ga kÇ iepriek‰ïjÇs konstrukcijÇs, taãu tiem nav 

pild¥juma 

Tipiskas pÇrseguma sistïmas attïlotas 12. un 13. z¥mïjumÇ 

Koka dï∫i 

Atbalsta koks uz 

izolÇcijas materiÇla 

Koka siju pÇrsegums ar ‰aurajÇm sijÇm 

·¥s pÇrseguma konstrukcijas ir izgatavotas no 

l¥mïtÇm vai naglotÇm daÏÇdu tipu 

‰aurajÇm sijÇm 

Tipiska 

pÇrseguma 

konstrukcija 

Koka klons 

Anhidr¥tu klons 

Bitumena pape 


plÇksne 

Griestu 

ap‰uvums 

Jumta 

12 

pape 

13 

14 


plÇksne 

Apmetums 

69

IekÇrtie griesti kopÇ ar koka siju pÇrsegumu 

eso‰Ç celtnï 





a 

AttÇlumi 


Iekaru stiprinÇjumu a 

attÇlumi 


1) 

l¥dz 0,30 l¥dz 0,50 

(Izmïri mm) 

b 

1000 

1000 


D152 metÇla karkass pamata + neso‰ais profils • ugunsiztur¥ba no apak‰as 

AttÇlumi 


(Izmïri mm) 

a 

Pamatprofila 

solis 



a 

a 

c 

c 

l¥dz 0,30 

1) 

l¥dz 0,50 

b 

c 

500 

600 

700 

800 

900 

1000 

950 

900 

850 

800 

800 

750 

800 

750 

700 

700 

– 

– 


70

IekÇrtie griesti kopÇ ar koka siju pÇrsegumu 

eso‰Ç celtnï 

Ugunsiztur¥ba no apak‰as 

Ugunsdr. no aug‰as 



1 2 

Ugunsdro‰¥ba 

no apak‰as 

no apak‰as 

un aug‰as 

1 + 2 

1 + 2 + 3 


IekÇrtie griesti kopÇ ar koka siju griestiem eso‰Ç ïkÇ 

D152 tikai neso‰ais profils 

Griestu veids 

(skat. 71. lpp.) 

Dego‰a pamatne 

Griestu 

veids 

1 4 

6 7 

10 14 

2 

5 

9 

12 

3 

8 

11 


Ap‰uvums 

min. b min. min. 

biezumzumvumzumzums 

bie- 

bl¥- 

bie- 

bie- 


Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

Karkass 


2x12,5 

vai 

20 

2x12,5 

vai 

25 

maks. 

profilu 

solis 

400 

1 




Tuk‰ajÇ telpÇ 

starp apmetumu 

un griestu 

ap‰uvumu 

MinerÇlvate 

50 30 

MinerÇlvate 

60 30 

S 

S 

Gr¥das konstrukcija 

pie ugunsdro‰¥bas 

no apak‰as 2 

Galdnieka vai 

plÇksne 

ar bl¥vumu 

≥ 600 kg/m 3 

13 vai 21 

Spundïtie 

dï∫i 

13 

25 

MinerÇlvate 

80 50 

S 

D152 pamata un neso‰ais profils 

Nedego‰a pamatne 

1 4 

6 7 

10 14 

2 3 

5 8 

9 11 

12 

EI 90 

2x12,5 

vai 

20 

2x12,5 

vai 

25 

400 

MinerÇlvate 

50 – 

MinerÇlvate 

60 – 

G 

G 

13 vai 21 

13 

25 

MinerÇlvate 

80 – 

G 

• Attiecas uz koka siju griestiem ar siju attÇlumu ≤ 1000 mm 

• Ja iekaru augstums ir virs 250 mm, eso‰ais apmetums ir jÇaizsargÇ ar tïrauda stiegrojuma sietu, lai tas nenokr¥t 


PierÇd¥jums 

S 



G 


klase A1 

Eksperta slïdziens 3894/4556 

71

IekÇrtie griesti / ap‰uvums kopÇ ar 

jumta konstrukciju 


D61 

D610 bez karkasa 


˛ip‰a plÇksnes GKF (mas¥vÇs 

plÇksnes/pane∫plÇksnes) tiek piestiprinÇtas 

tie‰i pie spÇrïm, sijÇm ar maksimÇlu attÇlumu 

b starp as¥m 800 mm 

b 

D611 koka karkass 


AttÇlumi Tikai neso‰Ç lata 50x30 mm (Izmïri mm) 

l¥dz 0,15 



1) 

l¥dz 0,30 l¥dz 0,50 

a 

1200 950 

800 

b 

a 


Nepiecie‰amie ap‰uvuma biezumi uz paÏobeli, jumta sl¥po da∫u un spundïtu ba∫˙u konstrukciju 

ir spïkÇ telpÇm virs siju klÇjuma vai aiz drempe∫u sienÇm, ja tÇm nevar piek∫applet. 

Ja ‰¥m telpÇm var piek∫applet, tad spïkÇ ir uz koka griestiem vai starpsienÇm attiecinÇmÇs 

pras¥bas un konstrukcijas. 

Spundïtu ba∫˙u klÇjums: 

• bez pÇrseguma, kopÇ ar virs tÇ eso‰o jumta konstrukciju 

Drempelis: 

• maksimÇlie konstrukciju attÇlumi starp as¥m 

625 mm Æip‰a plÇksne GKF ≤ 18mm 

800 mm Æip‰a plÇksne GKF ≥ 20 mm 

(mas¥vÇs plÇksnes/pane∫plÇksnes) 

72




D61 

Jumta konstrukcija 

Sistïma 


D610 mansarda ap‰uvums bez karkasa 

EI 30 

EI 60 

D611 mansarda ap‰uvums ar koka karkasu 

EI 30 

EI 60 

EI 90 


Ap‰uvums 

veids/ 


klase 

Pane∫plÇksne/ 

mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

Mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a plÇksne 

GKF, A2 

Ugunsdro‰Ç 


GKF 


mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

Ugunsdro‰Ç 


GKF 

Mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

Ugunsdro‰Ç 


GKF 

Ugunsdro‰Ç 


GKF 

Mas¥vÇ plÇksne + 

ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne GKF 

Karkass 

min. 

biezums 

neso‰o. 

latu/ 

spÇru 

maks.solis 

b 

mm mm mm 

20 

25 

12,5 

15 

20 

2x12,5 

25 

18+15 

2x18 

25+12,5 

800 

500 

500 

400 

IzolÇcijas 

slÇnis 




min. 

biezums 

Nav 

vai 

minerÇlvate G 

Nav 

vai 

izolÇcija vismaz 

B-s1,d0 


100 

MinerÇlvate 

100 

MinerÇlvate 

100 

Nav 

vai izolÇcija 

vismaz 

B-s1,d0 

MinerÇlvate 

100 

Nav 

vai 

izolÇcija 

vismaz 

B-s1,d0 

MinerÇlvate 

100 

Nav 


vismaz 

B-s1,d0 

MinerÇlvate 

120 

MinerÇlvate 

120 

S 

G 

S 

G 

G 

G 

Jumta 

segums 

Ciets 1) 

jumta segums 

Nav pras¥bu 

Ciets 1) 

jumta segums 

Ciets 1) 

jumta segums 

Nav pras¥bu 

Nav pras¥bu 

Ciets 1) 

jumta segums 


1) 

Ciets jumta segums 

PierÇd¥jums 

S 



Bl¥vums ≥ 30 kg/m 3 

G 


klase A2-s1,d0 

vai B-s1,d0 

• Betona daksti¿i 

• Daksti¿i 

• Cementa plÇksnes 

• ·¥feris 

ABP P-3080/8361 

73




D61 



AttÇlumi 


Iekaru/stiprinÇjumu attÇlumi 


a 

(Izmïri mm) 

l¥dz 0,15 l¥dz 0,30 

l¥dz 0,50 

• ar tie‰o iekari 0,40 kN 

1500 1200 1000 

b 

a 

• ar stiprinÇjuma klipsi 0,15 kN 

1500 1000 600 

D613 atspersliede 


AttÇlumi 

Atspersliedes 

StiprinÇjumu attÇlumi 


a 

(Izmïri mm) 

l¥dz 0,15 

l¥dz 0,30 

1200 950 

b 

a 

Nepiecie‰amie ap‰uvuma biezumi uz paÏobeli, jumta sl¥po da∫u un spundïtu ba∫˙u konstrukciju 

ir spïkÇ telpÇm virs siju klÇjuma vai aiz paÏobeles sienÇm, ja tÇm nevar piek∫applet. 

Ja ‰¥m telpÇm var piek∫applet, tad spïkÇ ir uz koka griestiem vai starpsienÇm attiecinÇmÇs 

pras¥bas un konstrukcijas. 

Spundïtu ba∫˙u klÇjums: 

• bez pÇrseguma, kopÇ ar virs tÇ eso‰o jumta konstrukciju 

Drempelis: 

• maksimÇlie konstrukciju attÇlumi starp as¥m 

625 mm Æip‰a plÇksne GKF ≤ 18mm 

800 mm Æip‰a plÇksne GKF ≥ 20 mm 

(mas¥vÇs plÇksnes/pane∫plÇksnes) 

74





Sistïma 


Ap‰uvums 

min. 

biezums 

D612/D613 mansarda ap‰uvums ar metÇla karkasu/atspersliedi 

EI 30 


veids/ 


klase 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne GKF 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne GKF 

Karkass 

neso‰o. 

profilu/ 

atspersliedes 

maks. solis 

b 

mm mm mm 

12,5 

15 

500 

IzolÇcijas 

slÇnis 




min. 

biezums 

MinerÇlvate 

100 

Nav 


vismaz 

B-s1,d0 

MinerÇlvate 

100 

G 

S 

D61 

Jumta 

segums 

Ciets 1) 

jumta segums 


mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne GKF 

20 

2x12,5 

Nav 

vai 

izolÇcija 

vismaz 

B-s1,d0 

Nav pras¥bu 

Mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

25 

MinerÇlvate 

100 

G 

EI 60 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne GKF 

18+15 

Nav 


vismaz 

B-s1,d0 

Nav pras¥bu 

Mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

25 

MinerÇlvate 

100 

S 

Ciets 1) 

jumta segums 

EI 90 

Mas¥vÇ plÇksne + 

ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne GKF 

25+12,5 

MinerÇlvate 

100 

S 

Nav pras¥bu 


1) 


PierÇd¥jums 

S 




G 


klase A2-s1,d0 

vai B-s1,d0 


• Daksti¿i 


• ·¥feris 

ABP P-3080/8361 

75


jumta konstrukciju ar gaisa starpslÇni 



Knauf sistïma 



Ap‰uvums 

veids/ 


klase 

min. 

biezums 

mm 

Karkass 

neso‰o. 

latu/ 

profilu 

maks.solis 

b 

mm 

IzolÇcijas 

slÇnis 

D611/D612/D613 mansarda ap‰uvums ar integrïtu gaisa starpslÇni no Æip‰a plÇksnes 

D61 

Jumta 

segums 

EI 30 

Gaisa starpslÇnis 

no ugunsdro‰Çs 

Æip‰a 

plÇksnes GKF, 

attÇlumi starp 

spÇrïm ≤ 800 mm 

+ 

ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne GKF 

12,5 

12,5 

EI 60 



Æip‰a 




+ 

pane∫plÇksne/ 

mas¥vÇ 

plÇksne 

GKF 

12,5 

20 

500 

IzolÇcija 

vismaz ar 


klasi B-s1,d0 

Ciets 

1) 

jumta segums 

EI 90 



Æip‰a 

12,5 




+ 

mas¥vÇ plÇksne 

GKF 25 

PierÇd¥jums 

Iekaru (stiprinÇjumu) attÇlumi + pamatlatu/ 

pamatprofilu solis atbilsto‰i attiec¥gÇs 

sistïmas tabulÇm, skat. 70. – 72. lpp. 

1) 



• Daksti¿i 


• ·¥feris 

PierÇd¥jums 

ABP P-3080/8361 

76


profilïto lok‰¿u jumtu / griestiem 


K21 

Profilïto lok‰¿u jumts / griesti 

ProfilïtÇ loksne t ≥ 0,7 mm 

Mïr¥jums uz maksimÇlo izlieci I/300 


Ap‰uvums 

min. 

biezums 

K217 profilïto lok‰¿u ap‰uvums bez karkasa vai ar metÇla karkasu 


veids/ 


klase 

Maks. attÇlumi 

• Tie‰i 

stiprinÇts 

ap‰uvums 

b 

• IekÇrtie 

griesti 

Profilïto 

lok‰¿u Neso‰ais 

mm 

padzi∫inÇjums 

mm 

profils 

mm 

b 

Montïjot 

virs profilïtÇm 

loksnïm 

• Tie‰i stiprinÇts ap‰uvums 

EI 30 

Fireboard 

Z-PA-III 

4.290 

15 

350 

400 

Nav pras¥bu 

• IekÇrtie griesti 

EI 60 

Fireboard 

Z-PA-III 

4.290 

25 

vai 

2x12,5 

30 

vai 

2x15 

350 400 

Skat. zemÇk 

Nav pras¥bu 

EI 90 

Fireboard 

Z-PA-III 

4.290 

20+15 

2x20 

350 400 

Skat. zemÇk 

Nav pras¥bu 

• IekÇrtiem griestiem griestu starptelpÇ ir pie∫aujama papildu izolÇcija (vismaz B-s1,d0) l¥dz 5 kg/m² 

Tie‰i stiprinÇts 

ap‰uvums 

IekÇrtie griesti 

b 

Maks. stiprinÇjumu attÇlums 

(profilïto lok‰¿u padzi∫inÇjums) 

750 mm 

Maks. tie‰o iekaru attÇlums 0,40 kN 

b 

b 

Maks. neso‰o 

profilu solis 

Montïjot virs profilïtÇm loksnïm 

• MinerÇlvate S 

Ugunsreakcijas klase vismaz 

B-s1,d0 



Biezums d ≥ 60 mm 

• Putu stikls 

Ugunsreakcijas klase vismaz 

A2-s1,d0 



• Polistirols / poliuretÇns • Betons 

Ugunsreakcijas klase vismaz C Biezums d ≥ 60 mm 



• Gr¥das izveide 

Ja liesmas ir no aug‰as, 

ar tÇdu pa‰u ugunsdro‰¥bas 

klasi kÇ iekÇrtajiem 

griestiem / 

ap‰uvumam 

(skat. 70. lpp.) 

PierÇd¥jums 

ABP P-3059/3322 (jumts), ABP P-3962/2152 (griesti) 

77

Balst¥tie griesti ar noteiktu 

ugunsiztur¥bas robeÏu 

Ugunsiztur¥ba no apak‰as un aug‰as (griestu starptelpa) 

D131 

Sistïma 



no 

apak‰as 

no 

aug‰as 



veids/ 


klase 

min. 

biezums 

maks. 

neso‰Ç 

profila 

solis 

b 

IzolÇcijas 

slÇnis 




min. 

biezums 

min. 

bl¥vums 


PierÇd¥jums 

D131 balst¥tie griesti 

EI 30 

EI 30 

Ugunsdro‰Ç 

Æip‰a 

plÇksne 

GKF 

18 

625 

MinerÇlvate 

40 40 

vai 

60 30 

S 

ABP 

P-3964/2172 


S 



D131 balst¥tie griesti 

b 

EI 30 • no apak‰as un aug‰as 

AttÇlumi 

CW profils savienots kÇ neso‰ie profili 


0,6 mm 

2x CW 50 

Maks. profilu 

solis 

b 

Maks. telpas platums 

(maks. neso‰o profilu 

balstu platums) 

2250 

(Izmïri mm) 

Maks. telpas platums 

4,00 m 

2x CW 75 

2x CW 100 

2x CW 125 

625 

3000 

3500 

4000 

78

Griestu iemontïjamÇs da∫as 

Starpgriestu telpas ugunsbarjera 

PrincipÇ griestu ugunsbarjera starpgriestu telpÇ 

(griestu karkass – "melnie griesti") atbilst vieglu 

starpsienu uzbapplevei ar tur norÇd¥tajÇm ugunsiztur¥bas 

robeÏÇm. MontÇÏa notiek atbilsto‰i deta∫u 

lapas D16 Griestu iemontïjamÇs da∫as noda∫ai 

D161 Starpgriestu telpas ugunsbarjera . 

Piemïrs 

D161 Starpgriestu telpas ugunsbarjera 

Rev¥zijas lapplekas 

PÇrbaud¥to griestu sistïmu ugunsdro‰¥ba 

saglabÇjas, ar¥ iebapplevïjot rev¥zijas lappleku. Rev¥zijas 

lappleku top-sistïma ugunsdro‰Ç versijÇ paredzïta 

iemontï‰anai griestos un nodro‰ina pÇrbaud¥tu 

ugunsiztur¥bas robeÏu l¥dz EI 90 no apak‰as 

un aug‰as. Par ugunsiztur¥bas pierÇd¥jumu 

kalpo raÏotÇja atbilst¥bas deklarÇcija HKE 

Nr. 001/2001. MaksimÇlie rev¥zijas lappleku izmïri 

ir 800x800 mm, ja lappleka ir vienda∫¥ga, un 600x 

1800 mm, ja lappleka sastÇv no vairÇkÇm da∫Çm. 

Rev¥zijas lapplekas sastÇv no viena cieta ÇrïjÇ rÇmja 

un viena atverama iek‰ïjÇ vÇka ar jau iemontïtu 

Æip‰a plÇksni atbilsto‰i attiec¥gÇs griestu sistïmas 

ap‰uvuma veidam un biezumam. UzstÇd¥‰ana 

tiek veikta atbilsto‰i deta∫u lapas D16 

Griestu iemontïjamÇs da∫as noda∫ai D171 

Rev¥zijas lapplekas. 

Piemïrs 

D171 Rev¥zijas lapplekas 

Iemontïjamo gaismas ˙erme¿u ugunsdro‰s 

apvalks 

Iemontïjamo gaismas ˙erme¿u iebapplevï‰ana ir 

pie∫aujama, ja atvere griestos tiek apklÇta ar 

no ugunsdro‰¥bas viedok∫a l¥dzvïrt¥gu apvalku. 

Iebapplevïjamo gaismas ˙erme¿u apvalks ir tikpat 

biezs kÇ ap‰uvums. Atkar¥bÇ no gaismas ˙erme¿a 

veida un svara ir jÇparedz papildu iekares. 

UzstÇd¥‰ana tiek veikta atbilsto‰i deta∫u lapas 

D16 Griestu iemontïjamÇs da∫as noda∫ai D181 

Iemontïjamo gaismas ˙erme¿u uguns-dro‰s 

apvalks. 

Piemïrs 

D181 Iemontïjamo gaismas ˙erme¿u ugunsdro‰s apvalks 

79

Ugunsdro‰i savienojumi 

Sienas un griesti 

Vieglu starpsienu savienojumi ir no ugunsdro‰¥bas tehnikas viedok∫a klasificïtiem iekÇrtiem griestiem 

Ugunsdro‰¥bas klasifikÇcijÇ ietvertajÇm griestu sistïmÇm (iekÇrtiem griestiem) starpsienas at∫auts pievienot tikai tad, ja tiek nodro‰inÇts, ka 

ugunsgrïka gad¥jumÇ, priek‰laikus sabrapplekot starpsienai, tÇs atliekas var nokrist, neradot papildu slodzi uz griestiem. 

Iespïjami ‰Çdi savienojuma varianti: 

Ugunsgrïka rad¥tÇ slodze iedarbojas no apak‰as 

IekÇrtiem griestiem, uz kuriem iedarbojas tikai 

ugunsgrïkÇ radusies slodze, no apak‰as veikt griestu 

savienojumu bez skrapplevïm ar UW profilu, taãu ar 

ap‰uvumu, kas sniedzas l¥dz pat iekÇrtiem griestiem. 

Ugunsgrïka rad¥tÇ slodze iedarbojas no aug‰as / no aug‰as un apak‰as 

IekÇrtiem griestiem, kam sagaidÇma ugunsgrïka rad¥tÇs slodzes iedarb¥ba 

tikai no aug‰as vai no aug‰as un no apak‰as, jÇier¥ko standarta izpild¥juma 

sl¥do‰ais griestu savienojums ar vismaz 15 mm kust¥bas br¥v¥bu. 

Shïma 

Nav 

saskrapplevïts 

ar UW profilu 

Sl¥do‰s savienojums ar 

iekÇrtiem griestiem 

Nav 

saskrapplevïts 

ar UW profilu 

Piez¥me 

Ja uz savienojo‰o starpsienu attiecas ugunsdro‰¥bas pras¥bas, iekÇrtiem griestiem ir jÇbapplet vismaz ar tÇdu 

pa‰u uguns iztur¥bu 

Ugunsdro‰ie savienojumi (BSA) ar sienu 

Iebapplevïtie griesti ar I-IV konstrukcijas veida "melnajiem griestiem", kÇ ar¥ iebapplevïtie griesti, kas uguns iedarb¥bas gad¥jumÇ no apak‰as un/vai 

no aug‰as atbilst ugunsdro‰¥bas klasei EI 30 l¥dz EI 90, var tikt savienoti ar starpsienÇm, ja tÇs atbilst vismaz tÇdai pa‰ai ugunsdro‰¥bas 

klasei. 

Sienas pamatnei savienojuma vietÇs ir jÇbapplet l¥dzenai. Nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ tÇ ir jÇizl¥dzina. IekÇrtie griesti ir bl¥vi jÇnoslïdz un 

jÇnostiprina. 

Shematiski piemïri 

PlÇk‰¿u starplika 

Ugunsdro‰Ç Æip‰a plÇksne 

·paktele 

Ugunsdro‰Ç 



·paktele 

MinerÇlvate 

Ugunsdro‰Ç 


·paktele 

PlÇk‰¿u starplika 


·paktele 


80

Tïrauda konstrukciju 

ugunsaizsardz¥ba 

Ugunsdro‰¥ba, kas tiek panÇkta, izmantojot 

Fireboard, Æip‰a plÇksnes vai Æip‰a apmetumu, 

pamatojas uz to, ka, pateicoties ap‰uvumam, 

tiek aizkavïta tïrauda profilu temperatappleras 

paaugstinÇ‰anÇs. 

Sasniedzamais ugunsdro‰¥bas robeÏas lielums 

ir atkar¥gs no: 

1) sakarsïjamÇ tïrauda profila masas, ko 

apz¥mï ar profila ‰˙ïrsgriezumu A cm²; 

2) siltuma ieplapple‰anas virsmas, ko parasti 

apz¥mï ar ap‰uvuma iek‰ïjo apjomu U cm; 

3) plÇk‰¿u vai apmetuma biezuma. A ir tie‰i 

proporcionÇls, U – apgriezti proporcionÇls 

ugunsiztur¥bas ilgumam. 

TÇdïjÇdi tïrauda konstrukcijas U/A faktors ir 

iz‰˙iro‰s nepiecie‰amÇ ap‰uvuma biezuma 

izvïlï, ja ir iepriek‰ noteikta nepiecie‰amÇ 

ugunsdro‰¥bas klase. MaksimÇlÇ U/A vïrt¥ba ir 

300 m -1 . 

TurpmÇkajos piemïros apkopoti U/A vïrt¥bas 

aprï˙ina vienÇdojumi virknei pla‰Çk izplat¥to 

konstrukciju profilu. 

Fireboard tïrauda siju ap‰uvums: 

• ar karkasu, skrapplevïts pie metÇla profiliem 

(pÇrbaudes sertifikÇts ABP P-3080/0709) 

• bez karksasa, stiprinÇts ar skavÇm (pÇrbaudes 

sertifikÇts ABP P-3202/2038) 

Fireboard tïrauda kolonnu ap‰uvums: 

• ar karkasu, skrapplevïts pie metÇla profiliem 

(pÇrbaudes sertifikÇts ABP P-3081/0719) 

• bez karksasa, stiprinÇts ar skavÇm (pÇrbaudes 

sertifikÇts ABP P-3081/0719) 

Konstrukcijas piemïri sistïmÇm K252 Tïrauda 

siju ap‰uvums ar Fireboard plÇksnïm un K253 

Tïrauda kolonnu ap‰uvums ar Fireboard – 

Deta∫u lapÇ K25 Fireboard ap‰uvums tïrauda 

sijÇm un kolonnÇm. 

81

Tïrauda siju un kolonnu ap‰uvumi ar 

Fireboard plÇksnïm 

Ap‰uvumi no Fireboard plÇksnïm var bapplet: 

• bez karkasa, grieztÇs Fireboard malas un 

virsmu saskavojot, 

• uz standarta metÇla karkasa, stiprinot ar 

skrapplevïm. 

Tïrauda konstrukciju ap‰apple‰ana 

ar Fireboard plÇksnïm 

Pirmais variants ir ekonomiski izdev¥gÇks, un 

konstrukcija nebapples tik bieza. TÇ ir pemïrota 

tïrauda sijÇm IPE, IPBI (HEA), IPB (HEB) un 

IPBv (HEM), kÇ ar¥ visu profilu formu sijÇm ar 

maksimÇlo profilu augstumu l¥dz 600 mm 

(PierÇd¥jums: slïdziens Nr. 178/96 -Ap-). 

Pieskrapplevïts pie metÇla profila 

I klases tïrauda sijÇm neatkar¥gi no to profilu 

augstuma un citÇm sijÇm, ja profilu augstums 

ir > 600 mm, tÇpat kÇ visu veidu tïrauda kolonnÇm 

ar profila augstumu > 600 mm ir nepiecie‰ams 

metÇla karkass (PierÇd¥jums: 

slïdziens Nr. 178/96 -Ap-). 

Pla‰Çku informÇciju par konstrukciju atrad¥siet 

Deta∫u lapÇ K25 Fireboard ap‰uvums tïrauda 


Attiecas uz visiem profilu veidiem 

StiprinÇts ar skavÇm 

Attiecas uz IPE, HEA, HEB un HEM grupas sijÇm 

Siju ap‰apple‰ana 

Pieskrapplevïts pie metÇla profila 

StiprinÇts ar skavÇm 

Balstu ap‰apple‰ana 

82


U/A vïrt¥bu noteik‰ana tïrauda sijÇm un tïrauda balstiem 

K25 

Konstrukcijas tips 

Deg‰anas 

slodze 

U/A 

Plakanais tïrauds 

Atloks 

t 

t 

no 4 pusïm 

Sijas vai kolonnas 

t 

no 4 pusïm 

t 

t 

t 

t 

h 

h 

h 

h 

b, h (platums, augstums) un 

t (biezums) cm 

Konstrukcijas tips 

b, h (platums, augstums) un 

t (biezums) cm 

·˙ïrsgriezums A cm 2 

Deg‰anas 

slodze 

U/A 

t t 

no 4 pusïm 

200 

t 

200 

t 

A 

b 


h 

2b+2h 

A 

100 

Atloks 

A 

h 

no 4 pusïm 

2b+2h 

A 

100 

71 

no 3 pusïm 

100 

t 

b 


Le¿˙is 

betons vai mappleris 

A 

h 

no 4 pusïm 

2b+2h 

A 

100 

t 

t 

·˙ïrsgriezums A cm 2 200 

no 4 pusïm 

t 

b 


Le¿˙is 

A 

no 4 pusïm 

2b+2h 

A 

100 

h 

A 

t 

b 

no 4 pusïm 

2b+2h 

A 

100 

Sijas 

b 

Dubultais le¿˙is 

A 

2h+b 

no 3 pusïm 100 

A 

A 

h 

no 4 pusïm 

2b+2h 

A 

100 

Sijas 

b 

b 

Dobie profili, balsti 

t1 

2h+b 

no 3 pusïm 100 

A 

no 4 pusïm 

100 

t 

b 

Sijas 

A 

b 

no 4 pusïm 

4b A 

100 

A 

no 3 pusïm 

2h+b 

A 

100 

b 

b 

83

Tïrauda siju ap‰apple‰ana 

Fireboard A1 ap‰uvums 

K252 

Piez¥me 

NorÇd¥tais minimÇlais Fireboard 

biezums ir spïkÇ deg‰anas ietekmei 

no 1 l¥dz 4 pusïm atbilsto‰i uguns 

iedarb¥bai pak∫autajÇm virsmÇm 

Fireboard plÇk‰¿u biezumi atkar¥bÇ no U/A vïrt¥bas 

Fireboard ap‰uvums tïrauda sijÇm K252 

Ugunsiztur¥bas Tïrauda profila U/A attiec¥bas vïrt¥ba (m -1 ) ar plÇk‰¿u biezumu (mm) 

robeÏa 

15 20 25 30 35 40 45 50 55 

R 30 

R 60 

≤ 300 

≤ 170 ≤ 300 

R 90 

≤ 48 ≤ 130 ≤ 270 ≤ 300 

R 120 

≤ 50 ≤ 100 ≤ 180 ≤ 300 

R 180 

≤ 45 ≤ 80 ≤ 125 ≤ 190 ≤ 260 ≤ 300 

K252 Fireboard biezumi, ja uguns iedarb¥ba ir no vienas l¥dz tr¥s pusïm 

Profila veids Fireboard plÇk‰¿u biezumi 

Tïrauda sijÇm, kas izgatavotas no standartprofiliem, ‰ajÇ tabulÇ norÇd¥ti Fireboard biezumi atkar¥bÇ no 

ugunsiztur¥bas robeÏas un paredzïti ap‰uvuma stiprinÇ‰anai tie‰i pie metÇla konstrukcijÇm. 

(Izmïri mm) 


robeÏa 

I 

120 

140 

160 

180 

200 

220 

240 

260 

280 

300 

320 

340 

360 

380 

400 

425 

450 

475 

500 

550 

600 

Karsti velmïtas 

‰aurÇs "I" sijas 

15 

20 15 

25 20 

35 30 25 

R 30 

R 60 

R 90 

R 120 

50 45 40 35 

R 180 

IPE 

140 

160 

180 

200 

220 

240 

270 

300 

330 

360 

400 

450 

500 

550 

600 

15 

R 30 


vidïji platÇs "I" sijas 

20 15 

25 20 

35 30 25 

R 60 

R 90 

R 120 

50 45 40 

R 180 

HEA 

100 

120 

140 

160 

180 

200 

220 

240 

260 

280 

300 

320 

340 

360 

400 

450 

500 

550 

600 

650 

700 

800 

900 

1000 

15 

R 30 


platÇs "I" sijas, 

vieglais izpild¥jums 

(HEA sïrija) 

15 

25 20 

30 25 

R 60 

R 90 

R 120 

45 40 35 

R 180 

HEB 

100 

120 

140 

160 

180 

200 

220 

240 

260 

280 

300 

320 

340 

360 

400 

450 

500 

550 

600 

650 

700 

800 

900 

1000 

15 

R 30 



(HEB sïrija) 

15 

20 

30 25 

R 60 

R 90 

R 120 

40 35 

R 180 

HEM 



stiprinÇtais 

izpild¥jums (HEM 

sïrija) 

100 

120 

140 

160 

180 

200 

220 

240 

260 

280 

300 

320 

340 

360 

400 

450 

500 

550 

600 

650 

700 

800 

900 

1000 

15 

15 

20 15 20 

25 20 

25 

35 30 35 

R 30 

R 60 

R 90 

R 120 

R 180 

84

Tïrauda kolonnu ap‰apple‰ana 

Fireboard A1 ap‰uvums 

K253 

Piez¥me 

NorÇd¥tais minimÇlais Fireboard 

biezums ir spïkÇ deg‰anas ietekmei 

no 1 l¥dz 4 pusïm atbilsto‰i uguns 

iedarb¥bai pak∫autajÇm virsmÇm 

Ja kolonnÇm tiek liktas stappleru stiprinÇjumu 

‰inas kombinÇcijÇ ar 3 mm 

biezu ‰pakteles kÇrtu, plÇksnes 

biezumu, kas parÇd¥ts tabulÇ, var 

samazinÇt par 5 mm 

Fireboard plÇk‰¿u biezumi atkar¥bÇ no U/A vïrt¥bas 

Fireboard ap‰uvums tïrauda kolonnÇm K253 

Ugunsiztur¥bas Tïrauda profila U/A attiec¥bas vïrt¥ba (m -1 ) ar plÇk‰¿u biezumu (mm) 

robeÏa 15 20 25 30 35 40 45 50 55 60 

R 30 ≤ 210 ≤ 300 

R 60 ≤ 46 ≤ 100 ≤ 230 ≤ 300 

R 90 

≤ 40 ≤ 140 ≤ 170 ≤ 260 ≤ 300 

R 120 

≤ 38 ≤ 68 ≤ 110 ≤ 180 ≤ 280 ≤ 300 

R 180 

≤ 35 ≤ 50 ≤ 76 ≤ 105 ≤ 150 ≤ 210 

K253 Fireboard biezumi, ja uguns iedarb¥ba ir no vienas l¥dz ãetrÇm pusïm 

Profila veids Fireboard plÇk‰¿u biezumi 

Tïrauda sijÇm, kas izgatavotas no standartprofiliem, ‰ajÇ tabulÇ norÇd¥ti Fireboard biezumi atkar¥bÇ no 

ugunsiztur¥bas robeÏas un paredzïti ap‰uvuma stiprinÇ‰anai tie‰i pie metÇla konstrukcijÇm. 

(Izmïri mm) 


robeÏa 


‰aurÇs "I" sijas 

I 

120 

140 

160 

180 

200 

220 

240 

260 

280 

300 

320 

340 

360 

380 

400 

425 

450 

475 

500 

550 

600 

20 

15 

30 

25 

20 

35 30 

25 

45 40 35 

65 60 55 50 

R 30 

R 60 

R 90 

R 120 

R 180 

IPE 


vidïji platÇs "I" sijas 

HEA 



vieglais izpild¥jums 

(HEA sïrija) 

HEB 


platÇs "I" sijas 

(HEB sïrija) 

HEM 


platÇs "I" sijas 

stiprinÇtais 

izpild¥jums (HEM 

sïrija) 

140 

160 

180 

200 

220 

240 

270 

300 

330 

360 

400 

450 

500 

550 

600 

30 

20 

35 

15 

25 

30 

45 40 

25 

100 

120 

140 

160 

180 

200 

220 

240 

260 

280 

300 

320 

340 

360 

400 

450 

500 

550 

600 

650 

700 

800 

900 

1000 

30 

25 

60 55 

50 

15 

100 

120 

140 

160 

180 

200 

220 

240 

260 

280 

300 

320 

340 

360 

400 

450 

500 

550 

600 

650 

700 

800 

900 

1000 

30 

35 

65 60 55 

25 

40 

25 

40 35 

30 

60 55 50 45 

15 

100 

120 

140 

160 

180 

200 

220 

240 

260 

280 

300 

320 

340 

360 

400 

450 

500 

550 

600 

650 

700 

800 

900 

1000 

15 

20 

35 30 

50 45 

25 

20 

25 

35 

20 

45 

R 30 

R 60 

R 90 

R 120 

R 180 

R 30 

R 60 

R 90 

R 120 

R 180 

R 30 

R 60 

R 90 

R 120 

F 180 

R 30 

R 60 

R 90 

R 120 

R 180 

85

Tïrauda siju un kolonnu ap‰apple‰ana ar 

A2 grupas plÇksnïm 

Ap‰uvumi ar A2 grupas plÇksnïm (GKF) pïc 

iztur¥bas atbilst Fireboard plÇksnïm, tomïr, 

izmantojot GKF, ir nepiecie‰ams biezÇks 

ap‰uvums un l¥dz ar to ar¥ vairÇkas kÇrtas. 

GKF plÇksnes tïrauda siju un kolonnu ap‰apple- 

‰anai parasti tiek stiprinÇtas pie metÇla karkasa, 

izmantojot skrappleves. PlÇksnes savÇ starpÇ nedr¥kst 

saskrapplevït! 

Stiprinot pie tïrauda kolonnÇm, var izmantot 

ar¥ tïrauda lentes. 

TabulÇ ir informÇcija par nepiecie‰amajiem minimÇlajiem 

plÇk‰¿u biezumiem un kÇrtu skaitu 

atkar¥bÇ no ugunsiztur¥bas robeÏÇm. 


ar ugunsdro‰ajÇm plÇksnïm 

MinimÇlais ap‰uvuma biezums - d - mm atkar¥bÇ no tïrauda sijÇm 

Ap‰uvums 

Ugunsdro‰Ç 


GKF 


R 30 R 60 R 90 R 120 

12,5 12,5 1) 

+ 9,5 

2x 15 2x 12,51) 

x 9,5 

1) 9,5 mm biezam ap‰uvumam, kas ir vïrsts pret telpu, dr¥kst izmantot Æip‰a 

plÇksnes (GKB) 

U/A 

m –1 

≤ 300 

Shïma 

PlÇksnes vai dobie pane∫i 

(Izmïri mm) 

≥ 30 

≥ 50 

≥ 50 

≥ 30 

U profils 

d 

d 

·uvju paklÇ‰ana 

U vai C profils 

d 

d 

Min. ap‰uvuma biezums - d - mm atkar¥bÇ no tïrauda kolonnÇm 

Ap‰uvums 

Ugunsdro‰Ç 


GKF 


R 30 R 60 R 90 R 120 

2) 

12,5 12,5 1) 

+ 9,5 

3x 15 

R 180 

4x 15 5x 15 

1) 9,5 mm biezam ap‰uvumam, kas ir vïrsts pret telpu, dr¥kst izmantot Æip‰a 

plÇksnes (GKB) 

2) Var aizvietot ar ≥ 18 mm biezu Æip‰a plÇksni (GKB) 

U/A 

m –1 

≤ 300 

Shïma 

d 

d 

86

5.7. Koka konstrukciju 


MinimÇlie Fireboard plÇk‰¿u biezumi koka sijÇm un 

kolonnÇm K254/K255 atkar¥bÇ no ugunsiztur¥bas robeÏas 


Izmïri doti mm R 30 R 60 R 90 

PlÇk‰¿u biezums 15 15 25 

Papildu pras¥bas 

• koka sijÇm 

bxh ≥ 100x160 mm 

Koka sijas ap‰uvums 

Saskavots 

PirmÇs vai 

otrÇs ‰˙iras 

koksne 

• koka kolonnÇm 

bxh ≥ 120x120 mm 

KritiskÇs slodzes 

spriegums σ D ≤8,5N/mm² 

Koka kolonnas ap‰uvums 

Saskavots 

Ugunsreakcijas klases A2 Æip‰a plÇk‰¿u (GKF) biezumi 

koka sijÇm un kolonnÇm atkar¥bÇ no ugunsiztur¥bas robeÏas 


Izmïri doti mm R 30 R 60 

PlÇk‰¿u biezums 12,5 2x12,5 

Kokam sakarstot, notiek ˙¥miska sadal¥‰anÇs 

reakcija, kuras rezultÇtÇ rodas kokogles un dego‰as 

gÇzes. ·¥ pÇrog∫o‰anÇs norise ir atkar¥ga 

no koksnes veida, mitruma, bl¥vuma, kÇ ar¥ virsmas 

laukuma un tilpuma attiec¥bas. Ugunsdro‰¥bas 

tehniskajÇ klasifikÇcijÇ iz‰˙iro‰a noz¥me 

ir koka konstrukcijas sadeg‰anas Çtrumam un 

l¥dz ar to ar¥ pïc noteikta uguns iedarb¥bas laika 

paliku‰ajam, statiski izmantojamajam ‰˙ïrsgriezumam. 

TÇdïjÇdi pastÇv iespïja, variïjot ‰˙ïrsgriezuma 

dimensijas, palielinÇt ugunsiztur¥bas ilgumu. 

Vïl viens, ekonomiskÇ zi¿Ç ¥pa‰i izdev¥gs, variants 

ir nevis palielinÇt koka konstrukcijas izmïrus, 

bet gan tÇs papildus ap‰applet ar Æip‰a plÇksnïm. 

Izmantojot speciÇlÇs Æip‰a plÇksnes Fireboard, 

iespïjams sasniegt ugunsiztur¥bu l¥dz 

pat 90 min. 

Koka sijas un kolonnas ar Fireboard ap‰uvumu 

Koka siju (PierÇd¥jums: ABP P-3497/3879-MPA 

BS) un koka kolonnu (PierÇd¥jums: ABP 

P-3982/0729) ap‰apple‰ana ar Fireboard tiek veikta, 

piestiprinot ap‰uvumu ar tïrauda skavÇm. 

Pla‰Çku informÇciju par konstrukciju var iegapplet 

deta∫u lapÇ K25. 

Koka sijas un kolonnas ar ugunsreakcijas 

klases A2 Æip‰a plÇk‰¿u ap‰uvumu 

AnaloÆiski kÇ ar Fireboard plÇksnïm, lai sasniegtu 

ugunsiztur¥bas klasi R 60, iespïjams 

izmantot ugunsdro‰Çs Æip‰a plÇksnes GKF. 

Sijas un kolonnas jÇap‰uj piln¥bÇ. Ja ap‰uvums 

ir divÇs kÇrtÇs, ‰uves ir jÇveido ar nob¥di. 


Saskrapplevïts 


Saskrapplevïts 


Saskavots 


Saskavots 

87

L¥dz¥gi kÇ plÇk‰¿u ap‰uvumu ugunsiztur¥bas 

palielinÇ‰anai iespïjams izmantot ar¥ Æip‰a 

apmetumu, kas uzklÇts uz nedego‰as pamatnes. 

PÇrklÇjot tïrauda sijas ar apmetumu, tas tiek 

uzmests uz sijai piestiprinÇta zemapmetuma 

sieta vai tïrauda stiegrojuma sieta. Siets jÇnostiprina 

atbilsto‰i shïmÇ norÇd¥tajiem atstatumiem, 

nodro‰inot, lai apmetums caur sietu 

iespiestos vismaz 10 mm dzi∫umÇ. Siets pie 

sijÇm ir kÇrt¥gi jÇpiestiprina. 

InformÇcija par nepiecie‰amo minimÇlo apmetuma 

biezumu atkar¥bÇ no ugunsiztur¥bas robeÏas 

ir dota tabulÇ. 

MinimÇlais apmetuma biezums -d- mm virs pamatnes 

jÇveido atbilsto‰i shïmai. Kopïjais apmetuma 

biezums – D ≥ d + 10 mm. Izmantot 

apmetumu, kas pieder javu grupai P IV a vai 

P IV b. 

5.8. Tïrauda sijas 

ugunsaizsardz¥ba ar 

Æip‰a apmetumu 

MinimÇlais apmetuma biezums -d- mm virs apmetuma pamatnes 

U/A 

m –1 

< 90 

90 l¥dz 119 

120 l¥dz 179 


R 30 R 60 R 90 R 120 

5 

5 

5 

5 

5 

15 

15 

15 

15 

15 

25 

25 

R 180 

25 

– 

– 

180 l¥dz 300 

5 

15 

25 

– 

– 

Shïma 

(Izmïri mm) 

≥ 50 

≥ 30 

PlÇksnes vai dobie pane∫i 

Zemapmetuma siets 

StiprinÇjums ar skavu 

Distanceri Ø ≥ 5 mm, 

2-3 gab. uz platumu 

d 

D ≥ d+10 

d 

d 

≥ 50 

·tancïts metÇla siets 

vai tïrauda stiegrojuma siets 

Skrapplevju stiprinÇjums, 

vismaz 3 skrappleves uz m 

Loks ≥ 5 mm 

a ≤ 500 

D ≥ d+10 

d 

88

5.9. Tïrauda kolonnas 


ar Æip‰a apmetumu 

MinimÇlais apmetuma biezums -d- mm virs pamatnes 

U/A 


m –1 

< 90 

90 l¥dz 119 

R 30 R 60 R 90 R 120 

10 

10 

10 

20 

35 

35 

35 

45 

R 180 

45 

60 

L¥dz¥gi kÇ plÇk‰¿u ap‰uvumu, ugunsiztur¥bas 

palielinÇ‰anai var izmantot ar¥ Æip‰a apmetumu, 

kas uzklÇts uz nedego‰as pamatnes. 

Tïrauda kolonnu apmetums uz nedego‰as 

pamatnes ar malu aizsarg‰inÇm un tïrauda 

stiegrojuma sietu jÇveido tÇ, lai bappletu ievïroti 

visi shïmÇ redzamie atstatumi. Apmetuma 

pamatne un stiep∫u siets kÇrt¥gi jÇpiestiprina. 

Gareniskajiem un ‰˙ïrssalaidumiem jÇbapplet ar 

nob¥di. 

InformÇcija par nepiecie‰amo minimÇlo apmetuma 

biezumu atkar¥bÇ no ugunsdro‰¥bas 

klases ir dota tabulÇ. 

MinimÇlais apmetuma biezums -d- mm virs 

pamatnes jÇveido atbilsto‰i shïmai. Izmantot 

apmetumu, kas pieder javu grupai P IV a vai 

P IV b. 

120 l¥dz 179 

10 

20 

45 

45 

60 

180 l¥dz 300 

10 

20 

45 

60 

60 

Shïma 

5 

d 

(Izmïri mm) 

d 

5 

Tïrauda 

stiegrojuma siets 

Stapplera aizsargs 

Mapplerïts vai 

betonïts kodols 

Zemapmetuma siets 

Savilcïjstieple 

a ≤ 500 mm 

5 mm izl¥dzinÇts 

apmetums 

5 

d 

d 

5 

Tïrauda 

stiegrojuma siets 

Savilcïjstieple 

a ≤ 500 mm 

Apmetums 

·tancïts metÇla siets vai 

tïrauda armïjo‰ais siets 

Distanceri Ø ≥ 5 mm 

2-3 gab. uz platumu 

89

Dzelzsbetona vai stiegrotÇ betona deta∫as 

ar Æip‰a apmetumu 

Betona deta∫u visvienkÇr‰Çkais ugunsdro‰Ç ap- 

‰uvuma veids ir Æip‰a apmetums. 

Galvenie Æip‰a apmetuma kÇrtas uzdevumi ir: 

1) kopÇ ar betona pÇrsegumu aizkavït pÇrÇk 

strauju temperatappleras paaugstinÇ‰anos, 

2) samazinÇt ‰˙ïrsgriezuma izmïru, ¥pa‰i 


˛ip‰a apmetumu no grupas P IV a – c iespïjams 

uzklÇt gan ar, gan bez armatappleras. 

˛ip‰a apmetums bez armatappleras 

˛ip‰a apmetumam bez armatappleras ir jÇnodro‰ina 

apmetuma sa˙ere, atbilsto‰i sagatavojot 

pamatni. TÇ tiek nodro‰inÇta, ja apmetuma 

pamatne ir no poraina, viegla, piem., pumeka 

betona vai gÇzbetona, izmantojot parastÇs 

veidnes no koka, tïrauda vai finiera. 

Ja tiek izmantota Æip‰a java no grupas P IV a 

un b, 10 mm biezu apmetuma kÇrtu dr¥kst 

uzskat¥t par l¥dzvïrt¥gu 10 mm biezai parastÇ 

betona kÇrtai. 

Gip‰a apmetums uz nedego‰as armatappleras 

˛ip‰a apmetumu uz nedego‰as armatappleras var 

izmantot, ja ir izpild¥ti ‰Çdi priek‰nosac¥jumi: 

a) armatapplerai ir jÇbapplet pietiekami labi nostiprinÇtai 

pie aizsargÇjamÇs celtnes da∫as, piem., 

izmantojot skrappleves, papildus var izmantot 

tïrauda distanceru sliedes; 

b) armatappleras posmiem ir jÇbapplet ≤ 500 mm; 

c) armatapplerai salaiduma vietÇs ir jÇbapplet ar 

vismaz 10 cm lielu pÇrklÇjumu. Atsevi‰˙as 

armatappleras joslas ir jÇsavieno ar stiepli; 

d) apmetumam armatapplerÇ ir jÇiespieÏas 

≥ 10 mm biezumÇ. 

Izmantojot Æip‰a apmetumus no javu grupas 

P IV a, P IV b un P IV c, 8 mm biezs apmetums 

ir l¥dzvïrt¥gs 10 mm biezam parastajam 

betonam. 

Piemïrots nedego‰ai armatapplerai ir, piem., tïrauda 

armïjo‰ais siets, ˙ieÆe∫u armïjo‰ais siets vai 

zemapmetuma siets. 

5.10. ˛ip‰a 

apmetums 

uz dzelzsbetona 

vai stiegrotÇ 

betona 

90

Dapplemvada ap‰uvuma sistïmu var izveidot, lai 

nodro‰inÇtu augstÇku ugunsdro‰¥bu ïkÇ. 

Ieteikumos dotÇ metÇla dubultsienu dapplemvada 

ap‰uvuma sistïma paredzïta apkures ier¥cïm, 

kuru dapplemgÇzu temperatapplera darba reÏ¥mÇ 

nepÇrsniedz 350 o C. Par pamatu sistïmas 

izveidei jÇizmanto ‰ahtsienu konstrukcija ar 

ugunsiztur¥bas robeÏu EI 60, bet Æip‰kartona 

GKF vietÇ jÇlieto 

15 mm un 20 mm FIREBOARD plÇksnes. 

Sistïmas iek‰pusï jÇlieto A1 klases izolÇcijas 

vate ar foliju, kas vïrsta uz dapplemvada pusi. Vates 

bl¥vums var bapplet robeÏÇs no 80 l¥dz 105 kg/m 3 , 

siltumcaurlaid¥ba 0,032 – 0,033 W/mK. Starp 

metÇla dubultsienu dapplemvada Çrïjo virsmu un 

izolÇcijas vates foliju jÇbapplet attÇlumam, kas nav 

mazÇks par 50 mm. ·ai gaisa spraugai jÇbapplet 

vïdinÇmai, lai notiktu pastÇv¥ga metÇla dapplemvada 

atdzesï‰ana no Çrpuses. Dapplemvada ap‰uvuma 

sistïmÇ ier¥kojamÇs rev¥zijas lapplekas jÇizveido 

atbilsto‰i ‰o norÇd¥jumu noda∫ai par lappleku 

izveido‰anu. Ap‰uvuma sistïmas da∫a, kas iziet 

virs jumta, jÇaizsargÇ pret atmosfïras iedarb¥bu 

ar dekorat¥viem materiÇliem. Dapplemvada 

simetriskai ievieto‰anai ap‰uvuma sistïmas 

iek‰ienï ik pïc diviem metriem lieto distancerus, 

ja dapplemvada raÏotÇjs nav noteicis citus 

stiprinÇ‰anas nosac¥jumus. 

Sistïmas sastÇvda∫as (sk. skicï): 

1 – metÇla dubultsienu dapplemvads; 

2 – izolÇcijas vate ar foliju; 

3 – Fireboard plÇksne (20 mm); 

4 – Fireboard plÇksne (15 mm). 

5.11. Dapplemvadu ap‰uvuma sistïma 

50 50 

1 

Piez¥me: Dapplemvada ap‰uvuma sistïmÇ 

ievietotajam metÇla dubultsienu dapplemvadam 

jÇbapplet sertificïtam atbilsto‰i LatvijÇ spïkÇ eso‰o 

normat¥vo aktu pras¥bÇm. 

PierÇd¥jums: ABP P-3969/2222 

2 3 4 

91

˛ip‰a plÇk‰¿u konstrukcijas visnota∫ pla‰i izmanto ïku bapplevniec¥bÇ. Lai ar¥ tÇs ir dro‰as no ugunsdro‰¥bas viedok∫a, tomïr 

materiÇli jÇlieto korekti un pareizi. DotajÇ piemïrÇ redzams, ka parastÇ Æip‰a plÇksne GKB lietota griestu montÇÏai, caur 

kuriem izlaists metÇla dapplemvads. MetÇla dapplemvada un Æip‰a plÇksnes saskares vietÇ redzama ‰aura kartona apdeguma 

josla, kas radusies, dapplemvada rad¥tajai siltuma plapplesmai iedarbojoties uz plÇksnes kartona pÇrklÇjumu. Ugunsdro‰¥bas 

nolapplekÇ ‰eit saskarï ar dapplemvadu vajadzïja lietot Fireboard plÇksnes. 

Izveidojot dapplemvada ap‰uvuma sistïmu, GKB Æip‰a plÇksnes kartona materiÇla gruzdï‰ana tiktu novïrsta. 

GKB ipša plāksnes kartona apdegums 

Dubultsienu metāla dūmvads 

92

Ieteikumu izpildei piemērojamo standartu saraksts. 

1. LVS 96: 1998 “ipškartona plāksnes - Veidi, prasības, pārbaudes, mar˚ēšana”. 

2. LVS 97: 1998 “ipškartona plāksnes. Lietošanas noteikumi”. 

3. LVS 98: 1999 “ipškartona plākšu piestiprināšana. Tērauda skārda profili”. 

4. LVS EN 520: 2005 ”ipškartona loksnes. Definīcijas, prasības un testa metodes”. 

5. LVS EN 14195: 2005 “Metāla rāmja elementi ipškartona plākšu sistēmas stiprināšanai. Definīcijas, prasības 

un testēšanas metodes”. 

6. LVS EN 13162: 2003 L “Siltumizolācijas izstrādājumi būvniecībai. Rūpnieciski ražoti minerālvates (MW) 

izstrādājumi. Tehniskie noteikumi”. 

7. LVS EN 13162: 2003/AC: 2006 “Siltumizolācijas izstrādājumi būvniecībai. Rūpnieciski ražoti minerālvates (MW) 

izstrādājumi. Tehniskie noteikumi”. 

8. LVS 152: 1998/A1: 2002 “Gatavie ipša apmetumu maisījumi. Norādījumi iestrādāšanai”. 

9. LVS 153: 1998/A1: 2002 “ipša un ipsi saturošu apmetuma javu sastāvi. Definīcijas, iedalījums, prasības, 

pārbaudes, mar˚ēšana”. 

10. LVS EN 13950: 2006 “ipškartona kompozītie siltumizolācijas un skaas izolācijas panei. Definīcijas, prasības 

un testa metodes”. 

11. LVS prEN 13963: 2002 “ipša plākšu savienošanas materiāli. Definīcijas, prasības un testa metodes”. 

12. LVS EN 14188-3: 2006 “Šuvju aizpildītāji un izolācija. 3.daa: Iepriekš sagatavoto šuvju aizpildītāju specifikācija”. 

13. LVS EN 14190: 2005 “ipškartona loksnes. Dziākas apstrādes izstrādājumi. Definīcijas, prasības un testēšanas 

metodes”. 

14. LVS CEN/TR 15124: 2005 “ipša iekšējo apmetumu sistēmu projektēšana, sagatavošana un izveidošana”. 

93

7. Izmantotā literatūra 

LR Ekonomikas ministrijas, Būvniecības departamenta, Likumdošanas nodaa „CE mar˙ējums 

būvizstrādājumiem”, A. Šteinerta red. Rīga, 2004. g. 

D. Drysdale „An Introduction to Fire Dynamics”, 1990 USA. 

LVS EN 13501-1: 2003 „Būvkonstrukciju un būvelementu klasifikācija pēc to reakcijas uz uguni. 

1. daa: Klasifikācija, izmantojot testēšanas datus no reakcijas uz uguns izmēinājumiem”. 

LVS EN 13501-2: 2002(2003) „Būvkonstrukciju un būvelementu klasifikācija pēc to reakcijas uz 

uguni. 

2. daa: Klasifikācija, pielietojot ugunsizturības testa datus (izemot ventilācijas sistēmām paredzētos 

izstrādājumus)”. 

www.lafarge.com 

www.britishgypsum.com 

www.knauf.com 

www.norgips.lv 

www.tno.nl 

94

6. PIELIKUMS 

95

Parastās problēmas 

Viena no visbiežāk sastopamajām problēmām sauso būvju sistēmas montāžas laikā ir reglamentētās 

ugunsizturības robežas saglabāšana. Bieži konstrukcijas iekšienē tiek instalēti elektrovadi, karstā un aukstā ūdens 

vadi, kanalizācijas caurules u.c. Šādā situācijā bez sauso būvju meistariem konstrukcijas izveidē strādā arī citi 

speciālisti, kas bieži ir no apakšuzēmēju organizācijām un neatbild par konstrukcijas ugunsdrošības īpašību 

saglabāšanu. Parasti tiek urbti dažāda izmēra caurumi, caur kuriem instalē komunikācijas, to nostiprināšanai tiek 

lietotas skavas un kronšteini, kurus piestiprina pie ipša plāksnēm vai nesošajām konstrukcijām (metāla profiliem 

vai koka statiem). Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka tiek bojāta konstrukcijas iekšienē ievietotā izolācija. oti 

svarīga ir darbu koordinācija, lai saglabātu nepieciešamās ugunsdrošības īpašības konstrukcijai. Vietas, kur 

komunikācijas š˚ērso konstrukcijas, ir jāaizdara ar speciāliem blīvējošiem materiāliem, kas saglabā uzdoto 

ugunsizturības robežu. Caur nenoblīvētām spraugām dūmi un liesmas var izkūt cauri un izplatīties uz blakus telpām. 

Gadījumā, ja ventilācijas, santehniskās un jebkura veida inženierkomunikācijas vai jebkāda cita veida iekārtas vai 

priekšmeti š˚ērso ugunsdrošo konstrukciju, ir vēlams to atzīmēt aktā. 

Tipiska problēma: santehni˚a 

darba rezultātā tika bojāta 

konstrukcija un radītas 

spraugas, caur kurām var 

izplatīties dūmi un liesmas 

Piemērs, kad tērauda caurules 

cauri konstrukcijai izvilka ēkas 

lietotājs, radot vairāk 

problēmu, nekā sākotnēji bija 

paredzēts novērst 

Ūdens cauruu nekorekta 

montāža

Ugunsreakcijas kla‰u degtspïjas grupu 

sal¥dzinÇjums 

Ugunsreakcijas klases 

atbisto‰i LBN 201-07 

Degtspïjas grupas 

atbilsto‰i LBN 201-96 

VÇcijas norma, 

klases atbilsto‰i 

DIN 4102 

A1, A1 FL 

Degtnespïj¥ga 

A1 

A2-sl, d0 

A2 FL -sl 

B-sl, d0 

B FL -sl 

Grappleti degtspïj¥ga 

A2 

Nedego‰s 

B1 

Grappleti 

uzliesmojo‰s 

C-s2,d1;C FL -sl 

D-s2,d2;C FL -sl 

D-sL,d1;E;E-d2;F 

E FL ;F FL 

Degtspïj¥ga 

B2 

Vidïji 

uzliesmojo‰s 

B3 

Viegli 

uzliesmojo‰s

PiemïrojamÇs sienu konstrukcijas 

Apraksts Funkcija Knauf plÇksnes 

Sistïma 

GatavÇs sienas Pie∫aujamais sienas Ska¿as Ugunsiztur¥bas robeÏa 

biezums mm augstums m izolÇcija dB EI30 EI60 EI90 EI120 EI180 

W111 MetÇla karkasa starpsiena Starpsiena GKF 12,5 

W112 MetÇla karkasa starpsiena Starpsiena GKB 12,5/ GKF 12,5/ 15/ 18 

W113 MetÇla karkasa starpsiena Starpsiena GKF 12,5 

W121 Koka karkasa starpsiena Starpsiena GKF 12,5/ GKB 18/ mas¥vÇ plÇksne 25 

W122 Koka karkasa starpsiena Starpsiena GKF 12,5 

W352 MetÇla karkasa starpsiena ar riÆe∫iem Starpsiena Mas¥vÇ plÇksne 20/ 25 

W353 MetÇla karkasa starpsiena Starpsiena Mas¥vÇ plÇksne 20/ 25 

K234 Fireboard siena A1 Starpsiena Fireboard 20 

W115 MetÇla karkasa starpsiena, dubults karkass Dz¥vok∫a starpsiena GKB 12,5/ GKF 12,5/ 15/ 18 

W125 Koka karkasa starpsiena, dubults karkass Dz¥vok∫a starpsiena GKF 12,5 

W355 MetÇla karkasa starpsiena, dubults karkass Dz¥vok∫a starpsiena Mas¥vÇ plÇksne 20/ 25 

W557 Koka karkasa siena Dz¥vok∫a starpsiena GKF 18 

W141 MetÇla karkasa siena Ska¿u izol. siena GKF 12,5 

W142 MetÇla karkasa siena Ska¿u izol. siena GKB 12,5/ GKF 12,5 

W143 MetÇla karkasa siena Ska¿u izol. siena GKF 12,5 

W145 MetÇla karkasa siena, dubults karkass Ska¿u izol. siena Diva GKF 12,5 

W152 MetÇla karkasa siena Ska¿u izol. siena Hartplatte Hartplatte 12,5 

W153 MetÇla karkasa siena Ska¿u izol. siena Hartplatte Hartplatte 12,5 

W116 InstalÇciju starpsiena InstalÇciju starpsiena GKB 12,5/ GKF 12,5/ 15/ 18 

W356 InstalÇciju starpsiena InstalÇciju starpsiena Mas¥vÇ plÇksne 20/ 25 

W131 MetÇla karkasa siena Ugunsdro‰Ç siena Mas¥vÇ plÇksne 20/ GKF 12,5 

W132 MetÇla karkasa siena Ugunsdro‰Ç siena Fireboard 15 

W118 Dro‰¥bas starpsiena Dro‰¥bas siena GKF 12,5 

K131 MetÇla karkasa siena Rentgena starus nec. siena ˛ip‰a plÇksne ar svina pÇrklÇjumu 

W128 Koka pildreÏÆu sienas ap‰uvums A2 Koka pildreÏÆu siena GKF 12,5 

K241 Koka pildreÏÆu sienas ap‰uvums A1 Koka pildreÏÆu siena Fireboard 20 

W553 Koka siena MÇjas siena GKF 12,5/ 18 

W563 Koka siena GF MÇjas siena Vidiwall XL 12,5/ 15 

W628 (A) Ap‰uvums ·ahtsiena Mas¥vÇ plÇksne 25 

W628 (B) Ap‰uvums ·ahtsiena Mas¥vÇ plÇksne 20/ GKF 12,5 

W629 Ap‰uvums ·ahtsiena Mas¥vÇ plÇksne 20/ 25/ GKF 12,5/ 18 

W630 Ap‰uvums ·ahtsiena Mas¥vÇ plÇksne 25/ GKF 12,5/ 18 

75-125 3-5,5 41-48 x 

100-150 4-9 50-56 x x x x x 

125-175 4-6,5 51-55 x x 

85-130 3,1-4,1 37-39 x x 

110-130 3,1-4,1 41-43 x x x 

90-150 3 45 x x x 

90-150 2,85--5 45 x x x 

140 9 47 x 

155-255 4,5-6,5 59-67 x x x x 

175-215 4,1 59-60 x x x 

145-255 2,85-5 53-56 x x x 

189 3-5 55 x 

100-125 4,5-5 44-50 x 

125-150 5,6-6,5 53-58 x x x 

150-175 5,5-6,5 56-60 x x 

250-400 6,5-10 65-73 x 

100-150 4-9 55-58 x x x 

125-175 4-6,5 58-61 x x 

>220 4,5-6,5 52 x x x x 

>220 4 51 x x x 

116-176 5-9 50-55 x 

161 9 55 x 

177 9 55 x 

101-156 3-6,5 41-56 x x x x x 

125 5 - x 

140 5 - x 

171 3-5 52 x x 

162,5 3-5 - x x 

50 10 33 x 

75-150 3-5 36-42 x x 

75-150 4-8,5 36-42 x x x 

75-150 10 - x x x

PiemïrojamÇs griestu konstrukcijas 

Apraksts 

Sistïma 

D111 ˛ip‰a plÇk‰¿u griesti 


D112 Divl¥me¿u griesti 



D123 Akustiskie griesti 


D131 Balst¥tie griesti 

K214 Fireboard plÇk‰¿u griesti 


D113 ˛ip‰kartona plÇk‰¿u griesti 

D116 ˛ip‰kartona plÇk‰¿u griesti 






D131 Balst¥tie griesti 







D150 Koka siju konstrukciju griestu ap‰uvums 






D610 Mansarda ap‰uvums 







K217 Neso‰o profilïto griestu ap‰uvums 


Karkass Ugunsiztur¥ba Ugunsiztur¥bas robeÏa 

EI 30 EI 60 EI 90 

Koka latas Tikai no apak‰as x x 

MetÇla CD Tikai no apak‰as x x x 

MetÇla CD Tikai no apak‰as x x x 

MetÇla CD vienl¥me¿a Tikai no apak‰as x x x 

MetÇla UA + CD Tikai no apak‰as x x 

MetÇla CD Tikai no apak‰as x 


MetÇla CD neneso‰s Tikai no apak‰as x 


MetÇla CD vienl¥me¿a Tikai no apak‰as x 

MetÇla CD vienl¥me¿a Tikai no aug‰as x 

MetÇla UA + CD Tikai no aug‰as x 

MetÇla CD Tikai no aug‰as x 

MetÇla CD neneso‰s Tikai no aug‰as x 

MetÇla CD vienl¥me¿a No apak‰as un no aug‰as x 

MetÇla UA + CD No apak‰as un no aug‰as x x 

MetÇla CD No apak‰as un no aug‰as x 

MetÇla CD neneso‰s No apak‰as un no aug‰as x 

MetÇla CD No apak‰as un no aug‰as x 

MetÇla CD vienl¥me¿a No apak‰as un no aug‰as x 

MetÇla CD Ar I-III konstrukcijas veida "melnajiem griestiem" x x 

MetÇla UA + CD Ar I-III konstrukcijas veida "melnajiem griestiem" x x 

MetÇla CD Ar I-III konstrukcijas veida "melnajiem griestiem" x 

MetÇla UA + CD Ar I-III konstrukcijas veida "melnajiem griestiem" x 

Koka sija Ar koka griestiem x 

MetÇla atspersliede Ar koka griestiem x x 

Koka lata Ar koka griestiem x x 

MetÇla CD Ar koka griestiem x x x 

MetÇla CD vienl¥me¿a Ar koka griestiem x x x 

MetÇla CD Ar koka griestiem/agrÇk bapplevïtiem x 

Koka sijas/koka latas Ar jumta konstrukciju x x 

Koka latas Ar jumta konstrukciju x x x 

MetÇla CD Ar jumta konstrukciju x x x 

MetÇla atspersliede Ar jumta konstrukciju x x x 

Koka latas Ar jumta konstrukciju + gaisa starpslÇnis x x x 

MetÇla CD Ar jumta konstrukciju + gaisa starpslÇnis x x x 

MetÇla atspersliede Ar jumta konstrukciju + gaisa starpslÇnis x x x 

TrapecskÇrds Ar profilïto jumta segumu x x x 

MetÇla CD Ar profilïto jumta segumu x x x

Segto darbu akts 

(par ugunsdrošās konstrukcijas montāžu) 

1. Objekta adrese: 

2. Konstrukcijas veids: 

3. Izmantotie materiāli (plāksnes, profili, izolācijas vate; norādīt markas) 

Plāksnes 

Izolācijas vate 

Profili, stati 

Mēs, zemāk parakstījušies, sausās būves meistars, būvdarbu vadītājs 

(vārds, uzvārds, meistara sertifikāts, tā derīguma termiš) 

ar pilnu atbildību apliecinām, ka ugunsdrošā konstrukcija 

(konstrukcijas nosaukums, atrašanās vieta ēkā) 

ir samontēta atbilstoši valstī pastāvošajām būvnormatīvu, metodisko norādījumu un ražotāja tehnisko noteikumu 

prasībām. 

Sausās būves meistars(i): 

(paraksts) 

(uzvārds, vārds) 

(paraksts) 


Darbu vadītājs: 

(paraksts) 


Datums:

LR Ekonomikas ministrijas ieteikumi LBN; tehniskā informācija - Knauf

Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!

LR Ekonomikas ministrijas ieteikumi LBN; tehniskā informācija - Knauf

Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!

Delete template?

Save as template ?