Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
VIDES STĀVOKĻA INDEKSS - 2012<br />
Divdesmit gadus pēc ANO <strong>Vides</strong> un attīstības kongresa (Riodežaneiro, 1992.), valdības joprojām<br />
cenšas pierādīt, ka viņu vadītajās valstīs nepārtraukti uzlabojas vides stāvoklis. Šim nolūkam tiek<br />
izmantoti kvantitatīvie rādītāji saistībā ar piesārņojuma kontroli un dabas resursu pārvaldību.<br />
Līdz ar budžeta ierobežojumiem visā pasaulē, valdības saskaras ar pieaugošām grūtībām, lai uzturētu<br />
vismaz esošo vides kvalitātes stāvokli un to apliecinātu ar reāliem mērījumu rezultātiem.<br />
2000. gadā <strong>Vides</strong> Ilgtspējas indekss, <strong>Vides</strong> stāvokļa indeksa priekštecis, pirmām kārtām atbilda<br />
pieaugošai vajadzībai pēc stingriem, uz reāliem datiem orientētiem vides mērījumiem.<br />
2012. gadā <strong>Vides</strong> stāvokļa indekss vairāk ir orientēts, lai noteiktu vides politikas atbilstību izvirzītajām<br />
vides kvalitātes prasībām. Tas pirmo reizi ļauj izsekot izmaiņām laika gaitā.<br />
<strong>Vides</strong> stāvokļa indekss tiek piemērots ANO dalībvalstīm, vērtējot 22 darbības rādītājus, kas aptver 10<br />
politikas kategorijas, lai atspoguļotu gan vides veselību, gan arī ekosistēmu vitalitāti.<br />
Metodika atvieglo valstu salīdzināšanu un sniedz iespēju izvērtēt pasaules sabiedrības veiktspēju laika<br />
gaitā, saistībā ar vides politikas mērķu sasniegšanas darbību.<br />
2
Jēlas Universitātes <strong>Vides</strong> tiesību un politikas centrs<br />
Kolumbijas Universitātes Starptautiskais Zemes zinātņu informācijas tīkla centrs<br />
www.epi.yale.edu<br />
3
1 Switzerland 89<br />
2 Latvia 1*<br />
3 Norway 84<br />
4 Luxembourg 106<br />
5 Costa Rica 113<br />
6 France 19<br />
7 Austria 71<br />
8 Italy 12<br />
9 United Kingdom 20<br />
9 Sweden 63<br />
11 Germany 56<br />
12 Slovakia 7<br />
13 Iceland 64<br />
14 New Zealand 50<br />
15 Albania 4<br />
16 Netherlands 92<br />
17 Lithuania 104<br />
18 Czech Republic 25<br />
19 Finland 54<br />
20 Croatia 74<br />
21 Denmark 45<br />
22 Poland 107<br />
23 Japan 60<br />
24 Belgium 9<br />
25 Malaysia 33<br />
...<br />
Environmental<br />
Performance Index–<br />
Ranking & Scores<br />
2012<br />
120 Pakistan 72<br />
121 Tajikistan 38<br />
122 Eritrea 26<br />
123 Libya 61<br />
124 Bosnia & Herzegovina 129<br />
125 India 95<br />
126 Kuwait 131<br />
127 Yemen 29<br />
128 South Africa 124<br />
129 Kazakhstan 126<br />
130 Uzbekistan 69<br />
131 Turkmenistan 123<br />
132 Iraq 125<br />
* Pirms 10 gadiem Latvija bija 1. vietā, tagad – 2. vietā pasaulē<br />
4
Cilvēka ietekme uz vidi ir tikpat sena kā cilvēce - jau vissenākajos laikos<br />
cilvēks spēja iespaidot to vidi, kurā tas atradās<br />
Medības un pārtikas augu<br />
vākšana Izmainīja dzīvnieku un augu sugu skaitu,<br />
ietekmējot bioloģisko daudzveidību<br />
Mežu izciršana, lopkopība,<br />
lauksaimniecība<br />
Izmainīja ainavu un<br />
sekmēja auglīgo zemju pārtuksnešošanos,<br />
piemēram, senās Divupes civilizācijas zemēs<br />
Rūdu ieguve un ražošana (ādu<br />
miecēšana, stikla ražošana)<br />
Kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību,<br />
ko pamanīja jau senie romieši un senie grieķi<br />
6
Ja vietējie resursi tika izsmelti vai arī radītais<br />
piesārņojums kļuva bīstams –<br />
kopiena vai nu gāja bojā, vai arī pārvietojās uz citu<br />
vietu, kurā vides kvalitāte un pieejamie resursi<br />
nodrošināja attīstību<br />
piemēram, Dienvidamerikas un Centrālamerikas ciltis<br />
Industriālā revolūcija, urbanizācija -<br />
• jaunu enerģijas avotu apgūšana – fosilā kurināmā<br />
izmantošana,<br />
• jaunu ražošanas paņēmienu izstrādāšana,<br />
• masveida ražošana,<br />
• iedzīvotāju skaita pieaugums,<br />
• cilvēka dzīves kvalitātes paaugstināšanās.<br />
7
Mūsdienās cilvēks ietekmē vidi ne tikai īslaicīgi, bet arī ilgtermiņā –<br />
ietekmē arī nākamās paaudzes<br />
Ir mainījies cilvēka<br />
darbības dēļ radīto<br />
ietekmju mērogs<br />
un ilgums<br />
Pasaules apgabali, kas cieš no “skābajiem lietiem”<br />
8
Vide ir visi nosacījumi un faktori, kas ietekmē dzīvo<br />
organismu vai to kopumu tā dzīves laikā<br />
Jēdzienu “vide” var attiecināt gan uz visu apkārtni kopumā, gan uz<br />
specifisku tās daļu, un to veido:<br />
Dabas<br />
vide<br />
Cilvēka<br />
pārveidotā vide<br />
Sociālā<br />
vide<br />
Cilvēka iekšējā<br />
(mentālā) vide<br />
10
<strong>Vides</strong> zinātne ir zinātne par dabas<br />
sistēmām un to mijiedarbību ar cilvēkvidi<br />
<strong>Vides</strong> zinātne kā nozare sāka veidoties pēc tam, kad citās dabas un<br />
sociālo zinātņu nozarēs bija gūta pietiekami dziļa izpratne par dabas<br />
procesiem un cilvēku ietekmi uz tiem<br />
<strong>Vides</strong> zinātne ir:<br />
• relatīvi jauna zinātnes nozare<br />
• patstāvīga zinātnes nozare<br />
• interdisciplināra zinātnes nozare<br />
11
Grieķu filozofs Milētas Taless<br />
(625-547 p.m.ē.)<br />
Romas un Grieķijas kultūras nozīmīgi<br />
tālākattīstītāji bija viduslaiku arābu domātāji<br />
Grieķu filozofs Milētas Taless (625-547 p.m.ē.) -<br />
racionāli skaidroja pasauli, kas atrodas ap mums, un<br />
ietekmēja klasiskās filozofijas izveidi<br />
Klasiskās grieķu filozofijas pamatlicēji Platons<br />
(428-347 p.m.ē.) un Aristotelis (384-322 p.m.ē.)<br />
Ne tikai piedāvāja vienotu (sistēmisku) un racionālu izskaidrojumu dabā<br />
noritošajām parādībām, bet arī sniedza daudzu dabas parādību<br />
(piemēram, meteoroloģisko parādību) aprakstus<br />
Romiešu domātāji, piemēram,<br />
Plīnijs Vecākais (23-79 m.ē.)<br />
Apkopoja zināmos priekšstatus,<br />
novērojumus par dabas vidē noritošo un<br />
dabas parādību aprakstus<br />
12
20. gs. otrajā pusē tika apzināta cilvēces ietekme<br />
uz vidi un iespējamās sekas:<br />
– var tikt ietekmēta ne tikai vietējā populācija, bet<br />
visa ekosistēma<br />
Krievu ģeoķīmiķis Vladimirs Vernadskis (1863.-1945.) attīstīja koncepciju par biosfēru,<br />
ko jau 1875. g. bija izvirzījis austriešu ģeologs E. Zīss<br />
Biosfēra ir Zemes cietā, gāzveida un<br />
šķidrā apvalka dzīvo un nedzīvo<br />
komponentu vienota sistēma, kurā<br />
• norit vielu un enerģijas apmaiņa<br />
• norit noteiktas bioģeoķīmiskas funkcijas<br />
• pastāv kopējas attīstības likumsakarības<br />
13
Noosfēras koncepcijas attīstība saistās ar angļu<br />
zinātnieka Džeimsa Lavloka izvirzīto hipotēzi:<br />
Zeme ir pašregulējoša sistēma, uz kuras<br />
noritošos procesus nosaka dzīvo organismu<br />
kopuma funkcionēšana<br />
Dž. Lavloka izvirzītā hipotēze pieļauj, ka pastāv<br />
izteikta atgriezeniska saikne starp dzīvo organismu<br />
patērētajām vielām, to izdalītām vielām un uz Zemes<br />
noritošajiem procesiem<br />
14
Pašlaik uz Zemes pastāvošais dzīvo organismu<br />
kopums nosaka:<br />
Bet cilvēka darbības dēļ, īpaši –<br />
ja tiek sagrauti Zemes bioloģiskās sistēmas<br />
pašregulēšanās procesi, tas var katastrofāli ietekmēt<br />
cilvēku kopienas dzīves apstākļus<br />
• atmosfēras sastāvu<br />
• Zemes klimatu<br />
• vielu plūsmu raksturu<br />
15
20.gs. 60.gados kļuva acīmredzamas vairākas vides problēmas, kuras<br />
saistījās tieši ar vides piesārņojumu<br />
(skābo nokrišņu veidošanās, ozona slāņa degradācija)<br />
ASV cilvēku attieksmi pret vides problēmām, vides<br />
aizsardzības nepieciešamību sekmēja<br />
jūras bioloģes Reičelas Kārsonas grāmata<br />
„Klusais pavasaris” (1961.g.)<br />
Rachel Carson (1907-1964),<br />
amerikāņu jūras bioloģe, rakstniece<br />
16
Mūsdienās vides problēmas ir<br />
kļuvušas globālas<br />
• globālā pasiltināšanās<br />
• stratosfēras ozona slāņa degradācija<br />
• daudzas vielas vai nu sadalās lēni, vai vispār nesabrūk –<br />
ir noturīgas vidē<br />
<strong>Vides</strong> problēmu raksturs nav atkarīgs no sabiedrības<br />
bagātības un ekonomiskās un sociālās sistēmas<br />
Līdz šim tradicionālais antropocentriskās sabiedrības<br />
attīstības modelis naivi balstās uz pieņēmumu, ka<br />
ekonomiskā attīstība nav ierobežota un dabas<br />
bagātības nav izsmeļamas<br />
17
Zinātniski tehniskā progresa dēļ cilvēka darbība mūsdienās ir kļuvusi<br />
par tik aktīvu apkārtējo vidi veidojošu faktoru, kāds nav bijis<br />
kopš dzīvības rašanās uz Zemes<br />
Cilvēka darbība spēj apdraudēt paša<br />
cilvēka izdzīvošanu !<br />
18
Ķīmija, fizika,<br />
ģeoloģija<br />
Zemes zinātnes<br />
Ģeoķīmija,<br />
augsnes zinātne,<br />
klimatoloģija,<br />
hidroloģija u.c.<br />
Bioloģija,<br />
ekoloģija,<br />
bioķīmija<br />
19
<strong>Vides</strong><br />
zinātne<br />
20
<strong>Vides</strong> zinātne ir patstāvīga nozare !<br />
Tās specifiskumu nosaka veids, kādā tā integrē speciālo<br />
zinātņu informāciju vienotā sistēmā un izmanto jauniegūtās<br />
zināšanas vides problēmu risināšanā<br />
<strong>Vides</strong> zinātne ir piemērs tam, kā vairāku zinātņu nozaru metodoloģijai<br />
mijiedarbojoties, veidojas jauna zinātņu nozare –<br />
kas spēj atgriezeniski ietekmēt<br />
sabiedrības attīstību<br />
21
<strong>Vides</strong> informācijas<br />
ievākšana<br />
<strong>Vides</strong> informācijas<br />
apstrāde un analīze<br />
<strong>Vides</strong> ietekmju<br />
samazināšana<br />
Jaunu ekonomikas<br />
sistēmu attīstība<br />
<strong>Vides</strong> izglītības<br />
īstenošana<br />
22
<strong>Vides</strong> zinātni raksturo:<br />
• aktīva iesaistīšanās sabiedrībā noritošajos procesos,<br />
• tieša ietekme uz likumdošanas un lēmumu<br />
pieņemšanas procesu,<br />
• augsta atbildība sabiedrībai.<br />
23
• Ilgtspējīgas un līdzsvarotas valsts politikas izstrāde<br />
• <strong>Vides</strong> aizsardzības politikas integrācija kopējā<br />
valsts attīstības politikā<br />
• Sabiedrības iesaistīšana vides problēmu optimālu<br />
risinājumu izvēlē<br />
• Prioritātes piešķiršana visefektīvākajiem problēmu<br />
risinājumiem<br />
24
• Izvēlēties katrai problēmsituācijai atbilstošus politikas<br />
līdzekļus<br />
• Iesaistīt vides politikas īstenošanā mērķgrupas un visu<br />
līmeņu pašvaldības<br />
• Nodrošināt to, ka valsts sedz daļu vides aizsardzības<br />
vai atveseļošanas izdevumu<br />
• Radīt nosacījumus videi draudzīgas rīcības<br />
stimulēšanai<br />
• Nodrošināt kvalitatīvu vides izpēti un vides<br />
izglītības un vides zinātnes attīstību<br />
25
Ekoloģija<br />
Dabas aizsardzība<br />
<strong>Vides</strong> ķīmija un ekotoksikoloģija<br />
<strong>Vides</strong> inženierzinātne<br />
<strong>Vides</strong> ģeogrāfija<br />
<strong>Vides</strong> pārvaldība<br />
27
Ekoloģija sākotnēji veidojusies kā bioloģijas apakšnozare,<br />
bet 20.gs. 60.gados tajā tika ietilpinātas daudzas starpdisciplināras<br />
problēmas, kas skar gandrīz visus iespējamos sabiedrības<br />
un dabas attiecību aspektus, ieskaitot<br />
bioloģiskos, tehniskos, humanitāros un politiskos aspektus<br />
Tiek uzskatīts, ka ekoloģija, kas pirms 100 gadiem radās kā mācība<br />
par organisma un vides attiecībām, ir kļuvusi par:<br />
cilvēku industriālās sabiedrības<br />
uzvedības teorētisko pamatu dabā<br />
28
Dabas aizsardzības mērķi:<br />
• praktiski veicināt dabas aizsardzības pasākumu teorētiskā<br />
pamatojuma izstrādi,<br />
• izpētīt dabas vides mainību,<br />
• Nodrošināt vides kontroles un monitoringa sistēmas izveidi –<br />
lai sekmētu dabas vērtību aizsardzību un tās<br />
resursu ilgtspējīgu izmantošanu<br />
29
Dabas aizsardzība vēsturiski veidojusies kā filozofisku un reliģisku<br />
uzskatu par cilvēku kā dabas sastāvdaļu savijums<br />
Jau primitīvajās reliģijās ir sastopami tādi jēdzieni kā<br />
svētās birzis, svētie meži, ezeri un kalni<br />
30
Termins “dabas aizsardzība” parādījās 20.gs. sākumā vēl ilgi pirms pašas<br />
vides zinātnes kā patstāvīgas zinātnes nozares izveidošanās<br />
Toreizējā izpratne:<br />
• rezervātu izveidošana<br />
• retu un iznīkstošu sugu iegūšanas<br />
aizliegums<br />
• dabas pieminekļu aizsardzība u.tml.<br />
Dabas aizsardzības speciālisti drīz vien apjauta, ka pareiziem<br />
aizsardzības pasākumiem nepieciešami nopietni ekoloģiski pētījumi<br />
Tādēļ sākotnēji dabas aizsardzība kā zinātniska<br />
disciplīna attīstījās uz ekoloģijas fona<br />
31
Dabas aizsardzības filozofiskie strāvojumos var<br />
izšķirt trīs galvenos virzienus:<br />
Dabas resursu saudzīga<br />
izmantošana un<br />
aizsardzība<br />
Evolucionārā<br />
ekoloģija<br />
Mūsdienu vides zinātne un dabas aizsardzības<br />
prakse pamatā balstās uz evolucionāri<br />
ekoloģisko virzienu<br />
Romantiski<br />
transcendentālais<br />
virziens<br />
Dabu nevar vērtēt<br />
ekonomiskās peļņas<br />
kategorijās, bet tā ir vērtība<br />
pati par sevi<br />
32
Jeloustonas nacionālais parks ASV ir slavens ar<br />
unikāliem ģeoloģiskiem objektiem<br />
33
Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowsky)<br />
Introducētas sugas – ievestas augu un<br />
dzīvnieku sugas, kas pielāgojušās dzīvei<br />
Latvijas vides apstākļos<br />
Monokultūru audzēšana lauksaimniecībā –<br />
apdraud bioloģisko daudzveidību<br />
36
<strong>Vides</strong> ķīmija un ekotoksikoloģija pēta:<br />
• vides piesārņojumu, tā noteikšanas un analīzes metodes,<br />
• vielu izturēšanos vidē, dabiskas un antropogēnas<br />
izcelsmes vielu iedarbību vidē – to ietekmi uz populācijām,<br />
cilvēku, visu biosfēru,<br />
• to, kā vides piesārņojums ietekmē mijiedarbību starp<br />
dzīvajiem organismiem un starp organismiem un vidi.<br />
37
<strong>Vides</strong> ķīmija pēta:<br />
Zemes garozu un ģeosfēru, kā arī citus kosmiskos ķermeņus,<br />
izmantojot ķīmijas metodes<br />
<strong>Vides</strong> ķīmija aplūko divas nozīmīgas mūsdienu<br />
zinātnes problēmas –<br />
vides aizsardzības jautājumus un Zemes dzīļu resursu<br />
veidošanās likumsakarības, šo resursu praktisko<br />
nozīmi un ieguves iespējas<br />
<strong>Vides</strong> ķīmijas metodes sniedz izpratni par Zemes sastāva<br />
nepastāvīgumu un evolūciju – Zemes pašreizējais stāvoklis ir tikai viena<br />
stadija tās attīstības procesā, kuru ietekmē ļoti daudzi faktori<br />
38
Ekotoksikoloģijas (vides<br />
toksikoloģijas) pētījumu objekts ir:<br />
• dabiskas un antropogēnas izcelsmes vielas, kas nonāk vidē<br />
(atmosfērā, hidrosfērā, litosfērā, biosfērā),<br />
• šo vielu aprite vidē,<br />
• vielu iedarbība uz individuālu dzīvo organismu, kā arī uz<br />
kopienām – biocenozēm, ekosistēmām un biosfēru<br />
Ekotoksikoloģijas mērķis ir<br />
nodrošināt vielu iedarbības riska<br />
samazināšanu<br />
39
Mazgāšanas līdzekļi<br />
Balinātāji Dezinficējošas vielas Tualetes šķīdumi<br />
Kamīna tīrītāji<br />
Septisko tvertņu tīrītāji Logu, traipu un emaljas<br />
tīrītāji<br />
Krāsvielas<br />
Glazūras Šķīdinātāji Politūra Eļļas un lateksa krāsas<br />
Lakas<br />
Celtniecības materiāli<br />
Kodinātāji Koka antiseptiķi Rūsas<br />
pārveidotāji<br />
Asfalta laka Bituma tepe<br />
Dārza ķīmikālijas<br />
Pesticīdu pulveri Pesticīdu šķīdumi Pesticīdu<br />
aerosoli<br />
Herbicīdi Ratendanti Minerālmēsli<br />
Auto-moto produkti<br />
Skābe akumulatoriem Minerāleļļas Antifrīzi<br />
Benzīns Šķīdinātāji Krāsvielas<br />
Vispārējas lietošanas produkti<br />
Baterijas Līmes Cements<br />
42
<strong>Vides</strong> ģeogrāfija pēta, kā cilvēks ietekmē ainavu<br />
43
Arāla jūras ainavas izmaiņas cilvēka<br />
darbības ietekmē<br />
44
Pēta nevēlamās ietekmes uz vidi, kā arī<br />
meklē līdzekļus to novēršanai –<br />
sevišķu uzmanību pievēršot ūdens, augsnes un gaisa<br />
piesārņojumam, izstrādājot inženiertehniskas metodes -<br />
• vides sanācijai<br />
• atkritumu savākšanai<br />
• atkritumu uzglabāšanai un utilizācijai<br />
• vidi saudzējošu tehnoloģiju attīstībai<br />
45
Videi draudzīgu produktu izstrāde - ekodizains<br />
Produkti, kuru tapšanas procesā, lietošanas laikā un tiem<br />
nonākot atkritumu plūsmā tiek samazināta ietekme uz vidi<br />
un dabas resursu patēriņu<br />
46
<strong>Vides</strong> pārvaldības pētījumu mērķis ir izzināt<br />
sabiedrībā noritošo procesu ietekmi uz vidi, ietverot<br />
pētījumus par:<br />
• dabas resursu izmantošanas iespējām<br />
• dabas vides bioloģiskās un ģenētiskās daudzveidības<br />
aizsardzības zinātnisko pamatu<br />
• ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu<br />
“Klimata krīze: nacionālā drošība, sabiedrības<br />
veselība un ekonomiskie draudi”<br />
ASV Kongresa Enerģētikas un vides apakškomiteja,<br />
12.02.2009.<br />
47
Resursi, piesārņojums un vides degradācija<br />
• Ierobežojumu princips<br />
• Piesārņojuma novēršanas princips<br />
• Trīs “R” - reducing, reusing, recycling<br />
• Atkārtotas izmantošanas un pārstrādes princips<br />
• Ilgtspējīgas izmantošanas princips<br />
Pasaules vides diena -<br />
Bristole, 05.06.2007.<br />
48
Zinātniski pētnieciskā darbība<br />
• Vielas nezūdamības likums<br />
• Bezatkritumu princips<br />
• Vielas kvalitātes princips<br />
• Atkārtotas izmantošanas vai pārstrādes princips<br />
• Enerģijas nezūdamības likums<br />
• Enerģijas kvalitātes princips<br />
• Organisma un vides saskaņas princips<br />
• Ekoloģiskās nišas princips u.c.<br />
49
Ekonomika un politika<br />
• Visu ārējo izmaksu uzskaitīšanas princips<br />
• Ekonomisko briesmu princips<br />
• “Nedzīvo pāri zemes iespējām” princips<br />
• Pārmērīga patēriņa princips, lietu tirānijas princips<br />
• Ekonomiskā un ekoloģiskās vieduma princips<br />
• Nabadzības “slazda” mazināšanas princips<br />
• Zemes noteiktais princips<br />
• Profilakses un procesu kontroles princips<br />
• Individuālas varēšanas princips<br />
• “Sliktas ziņas var būt arī labas ziņas” princips u.c.<br />
50
Pasaules uzskats un ētika<br />
• Pazemības princips<br />
• Sadarbības princips<br />
• Dabas respektēšanas princips<br />
• Ilgtspējas un ekocentrisma princips<br />
• Savvaļas dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas<br />
princips<br />
• Minimālā kaitējuma princips<br />
• Līdzsvarotu izmaiņu princips<br />
• Ekonomika nav visam pāri stāvošs princips u.c.<br />
51
Change language