02.10.2014 Views

Moricsalas dabas rezervāts laika griežos - Dabas aizsardzības ...

Moricsalas dabas rezervāts laika griežos - Dabas aizsardzības ...

Moricsalas dabas rezervāts laika griežos - Dabas aizsardzības ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!

Leverage SEO-optimized Flipbooks, powerful backlinks, and multimedia content to professionally showcase your products and significantly increase your reach.

<strong>Moricsalas</strong> <strong>dabas</strong> <strong>rezervāts</strong><br />

<strong>laika</strong> <strong>griežos</strong><br />

Latvijas <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> 100 gadu jubilejas pasākums<br />

24.04.2012., Rīga<br />

Dace Sāmīte<br />

<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> pārvalde<br />

www.daba.gov.lv<br />

Dace.samite@daba.gov.lv


Krievijas impērijas<br />

Kurzemes guberņa<br />

Karte aptuveni 1910. gads


Morica ozols<br />

1913.gada foto<br />

Makša ozols<br />

1913.gada foto<br />

1843.gads ­ ziņas par augu<br />

valsts bagātību , «Kurzemes<br />

Guberņas statistika un<br />

ģeogrāfija» Posarts<br />

1846. un 1848. gads – veikti<br />

entomoloģiskie un botāniskie<br />

pētījumi, G.Bitners, H.Kavalls<br />

1898.gads veikti ornitoloģiskie<br />

pētījumi, E.Midendorfs


Salas mežsargs Ansis Gailis<br />

1913.gada foto<br />

«Salas mežu pirmatnējais stāvoklis bija iemesls<br />

tam, ka Krievijas lauksaimniecības un domēņu<br />

ministrija atcēla salas mežos ieprojektētās<br />

skrajcirtes»<br />

Mežsarga māja «Kalviņi»<br />

1929.gada foto<br />

1905.gadā uz salas<br />

uzcelta mežsarga māja<br />

un salas meži nodoti<br />

mežsarga uzraudzībā


1910.gadā Rīgas <strong>dabas</strong> pētnieku biedrība ierosina<br />

piešķirt Moricsalai <strong>dabas</strong> pieminekļa statusu<br />

1912.gada 6.jūnijā Moricsalu izsvītroja no kroņa<br />

mežu saraksta un izsludina par <strong>dabas</strong> pieminekli<br />

nododot to Rīgas <strong>dabas</strong> pētnieku biedrības<br />

uzraudzībā<br />

1924.gadā Moricsala ieskaitīta aizsargu mežos kā<br />

«<strong>dabas</strong> krāšņums»<br />

Karls Reinholds Kupfers<br />

(Kupffer, von Carl<br />

Reinhold)<br />

25.03.1872.-14.11.1935.<br />

Rīgas <strong>dabas</strong> pētnieku biedrības<br />

prezidents


Salā pētījumus līdz II Pasaules karam veica E.Grīnbergs, V.Ozoliņš, E.Ozoliņa,<br />

N.Malta, H.Skuja u.c.<br />

1931. gadā izdota Kupfera monogrāfija «Die Naturschonstätte Moritzholm»<br />

Līdz 1937.gadam salas apmeklējums ir stingri ierobežots, salu atļauts<br />

apmeklēt tikai zinātniskajiem pētījumiem.


1946. gadā tiek iekļauts pirmās grupas mežu <strong>dabas</strong> pieminekļu sarakstā<br />

1957. gadā MP piešķir rezervāta statusu un pievieno Luziķērtes līci<br />

1977. gadā rezervātā iekļauj Lielalksnītes salu, tiek izveidota administrācija<br />

–Slīteres valsts <strong>rezervāts</strong>


1973.­1979.gads<br />

S.Laiviņas un M.Laiviņa<br />

floras un veģetācijas<br />

pētījumi<br />

Galvenie pētījumu<br />

virzieni:<br />

Botāniskie,<br />

Ekoloģiskie,<br />

Entomoloģiskie,<br />

Ornitoloģiskie,<br />

Sīkie zīdītāji,<br />

Mikoloģiskie,<br />

Hidroloģiskie,<br />

Meteoroloģiskie<br />

novērojumi<br />

2011.gada foto


Rezervāta kopējā platība<br />

818 ha, no tiem:<br />

Moricsala 83 ha<br />

Lielalksnītes sala 33 ha<br />

Usmas ezers 702 ha<br />

Salas atrodas stingrā režīma<br />

zonā<br />

Ezera akvatorija atrodas<br />

regulējamā režīma zonā<br />

Moricsala ir 5 reizes mazāka<br />

par Rīgas Mežaparku!


Īpaši aizsargājamā <strong>dabas</strong><br />

teritorija Latvijā –<strong>dabas</strong><br />

<strong>rezervāts</strong><br />

Iekļauta Eiropas Savienības<br />

aizsargājamo <strong>dabas</strong><br />

teritoriju tīklā Natura 2000<br />

Iekļauta Eiropas Savienības<br />

nozīmes putniem nozīmīgo<br />

vietu sarakstā


Kopš 2009.gada<br />

par Moricsalu<br />

atbild


<strong>Dabas</strong> rezervāta galvenā funkcija saglabāt nepārveidotas vēsturiski<br />

izveidojušās <strong>dabas</strong> ekosistēmas un pētītu tajās notiekošos procesus,<br />

kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto sugu aizsardzību<br />

1913.gada foto<br />

2001.gada foto


46% no<br />

mežaudzēm<br />

aizņem ozolu<br />

meži<br />

Mežaudžu<br />

vecums:


Veco ozolu paaudze (300­500 gadus veci) ­ atrasti 72<br />

koki, no tiem 35 dzīvi


Moricsalā vidējā dzeņa un zivju ērgļu blīvums ir viens no<br />

augstākajiem Latvijā<br />

Vaboļu sugām Colosoma inquisitor un Macroleptura thoracia vienīgā<br />

atradne Baltijā<br />

Sūna divzobu lapmete, Latvijā 3 atradnes<br />

Ja kāds spētu<br />

izrēķināt cik daudz<br />

sugu uz 10ha ir<br />

dažādās Latvijas<br />

vietās, tad<br />

Moricsala<br />

viennozīmīgi būtu<br />

saraksta aukšgalā!


Mūsdienās rezervāta izpēti<br />

veic:<br />

Daugavpils universitāte<br />

Latvijas universitāte


Moricsalā novērojama jūras kraukļu kolonija


Rudeņos meža cūkas dodas uz salu vākt zīļu ražu


<strong>Moricsalas</strong> bagātība nav tikai<br />

<strong>dabas</strong> krāšņums, bet arī mūsu<br />

vēstures liecības.


Fotogrāfiju autori : V.Grošinskis, S.Laiviņa, D.Sāmīte,<br />

E.Pēterhofs, A.Kalvāns, A.Barševskis<br />

Citi attēlu resursi:<br />

http://www.europeana.eu<br />

http:/data.lnb.lv<br />

Kupffer K.R., 1931., Die Naturschonstatte Moritzholm<br />

<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> pārvalde<br />

Baznīcas ielā 7, Sigulda,<br />

LV 2150 Latvija<br />

Tālr.: 67509545; fakss: 67509544;<br />

e­pasts: daba@daba.gov.lv<br />

interneta vietne: http://www.daba.gov.lv

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!