Moricsalas dabas rezervāts laika griežos - Dabas aizsardzības ...
Moricsalas dabas rezervāts laika griežos - Dabas aizsardzības ...
Moricsalas dabas rezervāts laika griežos - Dabas aizsardzības ...
Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!
Leverage SEO-optimized Flipbooks, powerful backlinks, and multimedia content to professionally showcase your products and significantly increase your reach.
<strong>Moricsalas</strong> <strong>dabas</strong> <strong>rezervāts</strong><br />
<strong>laika</strong> <strong>griežos</strong><br />
Latvijas <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> 100 gadu jubilejas pasākums<br />
24.04.2012., Rīga<br />
Dace Sāmīte<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> pārvalde<br />
www.daba.gov.lv<br />
Dace.samite@daba.gov.lv
Krievijas impērijas<br />
Kurzemes guberņa<br />
Karte aptuveni 1910. gads
Morica ozols<br />
1913.gada foto<br />
Makša ozols<br />
1913.gada foto<br />
1843.gads ziņas par augu<br />
valsts bagātību , «Kurzemes<br />
Guberņas statistika un<br />
ģeogrāfija» Posarts<br />
1846. un 1848. gads – veikti<br />
entomoloģiskie un botāniskie<br />
pētījumi, G.Bitners, H.Kavalls<br />
1898.gads veikti ornitoloģiskie<br />
pētījumi, E.Midendorfs
Salas mežsargs Ansis Gailis<br />
1913.gada foto<br />
«Salas mežu pirmatnējais stāvoklis bija iemesls<br />
tam, ka Krievijas lauksaimniecības un domēņu<br />
ministrija atcēla salas mežos ieprojektētās<br />
skrajcirtes»<br />
Mežsarga māja «Kalviņi»<br />
1929.gada foto<br />
1905.gadā uz salas<br />
uzcelta mežsarga māja<br />
un salas meži nodoti<br />
mežsarga uzraudzībā
1910.gadā Rīgas <strong>dabas</strong> pētnieku biedrība ierosina<br />
piešķirt Moricsalai <strong>dabas</strong> pieminekļa statusu<br />
1912.gada 6.jūnijā Moricsalu izsvītroja no kroņa<br />
mežu saraksta un izsludina par <strong>dabas</strong> pieminekli<br />
nododot to Rīgas <strong>dabas</strong> pētnieku biedrības<br />
uzraudzībā<br />
1924.gadā Moricsala ieskaitīta aizsargu mežos kā<br />
«<strong>dabas</strong> krāšņums»<br />
Karls Reinholds Kupfers<br />
(Kupffer, von Carl<br />
Reinhold)<br />
25.03.1872.-14.11.1935.<br />
Rīgas <strong>dabas</strong> pētnieku biedrības<br />
prezidents
Salā pētījumus līdz II Pasaules karam veica E.Grīnbergs, V.Ozoliņš, E.Ozoliņa,<br />
N.Malta, H.Skuja u.c.<br />
1931. gadā izdota Kupfera monogrāfija «Die Naturschonstätte Moritzholm»<br />
Līdz 1937.gadam salas apmeklējums ir stingri ierobežots, salu atļauts<br />
apmeklēt tikai zinātniskajiem pētījumiem.
1946. gadā tiek iekļauts pirmās grupas mežu <strong>dabas</strong> pieminekļu sarakstā<br />
1957. gadā MP piešķir rezervāta statusu un pievieno Luziķērtes līci<br />
1977. gadā rezervātā iekļauj Lielalksnītes salu, tiek izveidota administrācija<br />
–Slīteres valsts <strong>rezervāts</strong>
1973.1979.gads<br />
S.Laiviņas un M.Laiviņa<br />
floras un veģetācijas<br />
pētījumi<br />
Galvenie pētījumu<br />
virzieni:<br />
Botāniskie,<br />
Ekoloģiskie,<br />
Entomoloģiskie,<br />
Ornitoloģiskie,<br />
Sīkie zīdītāji,<br />
Mikoloģiskie,<br />
Hidroloģiskie,<br />
Meteoroloģiskie<br />
novērojumi<br />
2011.gada foto
Rezervāta kopējā platība<br />
818 ha, no tiem:<br />
Moricsala 83 ha<br />
Lielalksnītes sala 33 ha<br />
Usmas ezers 702 ha<br />
Salas atrodas stingrā režīma<br />
zonā<br />
Ezera akvatorija atrodas<br />
regulējamā režīma zonā<br />
Moricsala ir 5 reizes mazāka<br />
par Rīgas Mežaparku!
Īpaši aizsargājamā <strong>dabas</strong><br />
teritorija Latvijā –<strong>dabas</strong><br />
<strong>rezervāts</strong><br />
Iekļauta Eiropas Savienības<br />
aizsargājamo <strong>dabas</strong><br />
teritoriju tīklā Natura 2000<br />
Iekļauta Eiropas Savienības<br />
nozīmes putniem nozīmīgo<br />
vietu sarakstā
Kopš 2009.gada<br />
par Moricsalu<br />
atbild
<strong>Dabas</strong> rezervāta galvenā funkcija saglabāt nepārveidotas vēsturiski<br />
izveidojušās <strong>dabas</strong> ekosistēmas un pētītu tajās notiekošos procesus,<br />
kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto sugu aizsardzību<br />
1913.gada foto<br />
2001.gada foto
46% no<br />
mežaudzēm<br />
aizņem ozolu<br />
meži<br />
Mežaudžu<br />
vecums:
Veco ozolu paaudze (300500 gadus veci) atrasti 72<br />
koki, no tiem 35 dzīvi
Moricsalā vidējā dzeņa un zivju ērgļu blīvums ir viens no<br />
augstākajiem Latvijā<br />
Vaboļu sugām Colosoma inquisitor un Macroleptura thoracia vienīgā<br />
atradne Baltijā<br />
Sūna divzobu lapmete, Latvijā 3 atradnes<br />
Ja kāds spētu<br />
izrēķināt cik daudz<br />
sugu uz 10ha ir<br />
dažādās Latvijas<br />
vietās, tad<br />
Moricsala<br />
viennozīmīgi būtu<br />
saraksta aukšgalā!
Mūsdienās rezervāta izpēti<br />
veic:<br />
Daugavpils universitāte<br />
Latvijas universitāte
Moricsalā novērojama jūras kraukļu kolonija
Rudeņos meža cūkas dodas uz salu vākt zīļu ražu
<strong>Moricsalas</strong> bagātība nav tikai<br />
<strong>dabas</strong> krāšņums, bet arī mūsu<br />
vēstures liecības.
Fotogrāfiju autori : V.Grošinskis, S.Laiviņa, D.Sāmīte,<br />
E.Pēterhofs, A.Kalvāns, A.Barševskis<br />
Citi attēlu resursi:<br />
http://www.europeana.eu<br />
http:/data.lnb.lv<br />
Kupffer K.R., 1931., Die Naturschonstatte Moritzholm<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> pārvalde<br />
Baznīcas ielā 7, Sigulda,<br />
LV 2150 Latvija<br />
Tālr.: 67509545; fakss: 67509544;<br />
epasts: daba@daba.gov.lv<br />
interneta vietne: http://www.daba.gov.lv
Change language