Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi - Dabas aizsardzības ...

Starp kopējā slāpekĜa īpatnējo noteci un lauksaimniecības zemju īpatsvaru gan
2007.g., gan 2008.g. konstatēta cieša pozitīva korelācija (3.32.att.).
Ntot, t/km 2
1.0
0.9
0.8
0.7
0.6
0.5
0.4
0.3
0.2
0.1
0.0
y = 0.0111x + 0.3039
R 2 = 0.8739
y = 0.0147x + 0.1799
R 2 = 0.6548
trendline 2007 trendline 2008
0 10 20 30 40 50
total agricultural areas , %
3.32.attēls. Sakarība starp kopējā slāpekĜa īpatnējo noteci (t/km 2 ) un
lauksaimniecības zemju procentuālo īpatsvaru (aramzemes + citas l/s zemes).
Atšėirībā no citu pētījumu rezultātiem, Salacas baseinā netika konstatēta būtiska
korelācija starp fosfātjonu īpatnējo noteci un lauksaimniecības zemju vai aramzemju
procentuālo īpatsvaru.
Savukārt kopējā organiskā oglekĜa (TOC) notece (t/km 2 ) samazinās, palielinoties
lauksaimniecības zemju platībām (3.33. A att.), bet tai ir tendence pieaugt,
palielinoties mežu un purvu platībām (3.33. B, C att).
Klimata maiĦas apstākĜos izmaiĦas notiek ne tikai ūdens ėīmiskajā sastāvā, bet arī
biotā.
Ilglaicīgie dati par pirmproducentu – fitoplanktona aĜău attīstību Salacā liecina, ka tā
biomasa (mgl -1 ), salīdzinot ar 1980-o gadu sākumu, līdz 2001.gadam samazinājusies,
bet pēc tam novērojams fitoplanktona biomasas pieaugums (3.34. att.).
Rezultāti liecina, ka redzama sakarība starp fitoplanktona kopējo un cianobaktēriju
biomasu un kopējo (TOC) un suspendēto (POC) organisko oglekli (3.35.att.).
Domājams, ka aĜăes vasarā varētu būt galvenais POC avots Burtnieku ezerā.
Sakarības starp fitoplanktona kopējo biomasu un biogēno elementu koncentrāciju
Salacā pie Vecates redzamas 3.36.attēlā. Zemākās koncentrācijas konstatētas vasaras
beigās-rudens sākumā, kad šos elementus maksimāli patērē pirmproducenti.
Kopumā konstatēts, ka fitoplanktona kopējā biomasa, kramaĜgu un cianobaktēriju
biomasa ar vairākiem vides faktoriem - pH, temperatūru, biogēnajiem elementiem un
organisko oglekli. Korelācijas starp šiem rādītājiem sezonālā aspektā redzamas
3.7.tabulā.
90