2010. gads - Dabas aizsardzības pārvalde
2010. gads - Dabas aizsardzības pārvalde
2010. gads - Dabas aizsardzības pārvalde
Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!
Leverage SEO-optimized Flipbooks, powerful backlinks, and multimedia content to professionally showcase your products and significantly increase your reach.
27.12.<strong>2010.</strong> Lauku tūrismā <strong>2010.</strong> gadu vērtē kā labu<br />
14.12.<strong>2010.</strong> Spersim soli dabai draudzīgi!<br />
11.12.<strong>2010.</strong> Pašvaldības iepazīstas ar neapzināto kultūras vērtību projektu<br />
08.12.<strong>2010.</strong> Konkurence pieklājīga, iespējas ir (Dienas Bizness)<br />
07.12.<strong>2010.</strong> Par īpaši saudzējamiem mežiem (Liesma)<br />
07.12.<strong>2010.</strong> Dzīvā pasaule aiz tava loga (Liesma)<br />
04.12.<strong>2010.</strong> Agri vai vēlu viņi iekritīs (Druva)<br />
02.12.<strong>2010.</strong> Ziņas (Auseklis)<br />
01.12.<strong>2010.</strong> Kaimiņu novados (Liesma)<br />
30.11.<strong>2010.</strong> Noteikti konkursa “<strong>Dabas</strong> daudzveidības mirkļi” 3. posma uzvarētāji (Rīgas<br />
Apriņķa Avīze)<br />
30.11.<strong>2010.</strong> Par ierobežojumiem var saņemt kompensāciju (Ziemeļlatvija)<br />
23.11.<strong>2010.</strong> Vides inspektori iepazīst kolēģu darbu Somijā (Auseklis)<br />
23.11.<strong>2010.</strong> Uzgājuši iespējamo Stalidzānu pilskalna atrašanās vietu (Latgales Laiks)<br />
23.11.<strong>2010.</strong> Sigulda iesniedz 30 projektus “Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014” programmai<br />
(Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
22.11.<strong>2010.</strong> Vai Alūksnes mežos apmetas lāči?? (Alūksnes Ziņas)<br />
20.11.<strong>2010.</strong> Lašus sargā, vēro, tiem palīdz (Druva)<br />
20.11.<strong>2010.</strong> Lūsēni grib, lai sauc vārdā (Druva)<br />
20.11.<strong>2010.</strong> Gaujas krastā atdzīvojas vietas un lietas (Ziemeļlatvija)<br />
19.11.<strong>2010.</strong> Bārbelē apspriedīs Zaļezera purva <strong>aizsardzības</strong> plānu (Bauskas Dzīve)<br />
13.11.<strong>2010.</strong> Vides inspektori, ķerot maliķus, Staicelē iztraucē zagļus (Auseklis)<br />
11.11.<strong>2010.</strong> Zaļajam novadam top klimata pārmaiņu stratēģija (Auseklis)<br />
09.11.<strong>2010.</strong> Stalidzānu Svilušajā kalnā vērtīgs atradums (Latvijas Avīze)<br />
09.11.<strong>2010.</strong> Aiztur ar 227 nēģiem (Kurzemnieks)<br />
06.11.<strong>2010.</strong> Tiek rīkots lašu vērošanas pārgājiens (Druva)<br />
06.11.<strong>2010.</strong> ZBR direktors apmeklē biosfēras rezervātu Francijā un tiekas ar vietējiem NVO<br />
pārstāvjiem (Auseklis)<br />
02.11.<strong>2010.</strong> Kompensācija par ierobežojumu (Liesma)<br />
02.11.<strong>2010.</strong> Pašvaldības policija turpina aizturēt maluzvejniekus (www.sigulda.lv)<br />
02.11.<strong>2010.</strong> Naukšēnos skolēni uzskaita dižkokus (Liesma)<br />
02.11.<strong>2010.</strong> <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> turpina vides inspektoru apmācības (Rīgas Apriņķa<br />
Avīze)<br />
30.10.<strong>2010.</strong> Lūsis saplēš lamiņu (Druva)<br />
30.10.<strong>2010.</strong> Nurmižos aiztur maluzvejniekus (Auseklis)<br />
30.10.<strong>2010.</strong> DAP uzsāk vides inspektoru apmācību (Auseklis)<br />
29.10.<strong>2010.</strong> Eiropas Komisija izstrādājusi vadlīnijas vēja enerģijas ražošanai aizsargātās dabas<br />
teritorijās (LETA)<br />
28.10.<strong>2010.</strong> Slīterē uzņem dabas kino (Neatkarīgā Rīta Avīze)<br />
28.10.<strong>2010.</strong> Pastiprināti ķers maluzvejniekus (Ziemeļlatvija)<br />
28.10.<strong>2010.</strong> Siguldas novada Pašvaldības policija aiztur malu zvejniekus (www.sigulda.lv)<br />
27.10.<strong>2010.</strong> Kompensēs mežā negūto labumu (Kursas laiks)<br />
27.10.<strong>2010.</strong> Lašu lifts atkal strādā (Druva)<br />
26.10.<strong>2010.</strong> Palīdzēs apzināt kultūrvērtības (Ziemeļlatvija)<br />
26.10.<strong>2010.</strong> Ziņas (Auseklis)
26.10.<strong>2010.</strong> Ieraksts inspektora Jāņa Pērles dienasgrāmatā - laikā, kad laši nāk (Auseklis)<br />
26.10.<strong>2010.</strong> Maluzvejnieku izliktie dzelkšņi sabojā vides inspektoru auto (Rīgas Apriņķa<br />
Avīze)<br />
23.10.<strong>2010.</strong> Konkursa <strong>Dabas</strong> daudzveidības mirkļi! pēdējā kārta (Auseklis)<br />
23.10.<strong>2010.</strong> ZBR Smoļenskā piedalās apspriedē par biosfēras rezervātu nākotni (Auseklis)<br />
23.10.<strong>2010.</strong> Sadur riepas (Druva)<br />
22.10.<strong>2010.</strong> Elektronizē datus par īpašām teritorijām (Bauskas dzīve)<br />
22.10.<strong>2010.</strong> Maluzvejnieki ar maskētiem dzelkšņiem sadūruši vides inspektoru auto riepas<br />
(Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai)<br />
21.10.<strong>2010.</strong> Atklās Gaujas kultūrvēstures taku (Ziemeļlatvija)<br />
21.10.<strong>2010.</strong> Aicina stāstīt par dabu (Ziemeļlatvija)<br />
20.10.<strong>2010.</strong> Izvērtē un apzina kultūrvēstures mantojumu (Liesma)<br />
19.10.<strong>2010.</strong> Salacgrīvas novadu ievēro kā zaļo (Auseklis)<br />
19.10.<strong>2010.</strong> Apstiprināts dabas parka “Daugavas loki” dabas <strong>aizsardzības</strong> plāns (Latgales<br />
Laiks)<br />
16.10.<strong>2010.</strong> Maliķi sāk aktivizēties (Druva)<br />
16.10.<strong>2010.</strong> Vitrupi atbrīvo no kritiskajiem sagāzumiem (Auseklis)<br />
16.10.<strong>2010.</strong> Alojas Ausekļa vidusskolas 9. klase iepazīst Vidzemes piekrasti (Auseklis)<br />
14.10.<strong>2010.</strong> Vēsturisku vietu un objektu pētniecība pagastos tuvojas noslēgumam (Auseklis)<br />
12.10.<strong>2010.</strong> Signālvēžu skaits Salacā samazinājies (Auseklis)<br />
12.10.<strong>2010.</strong> Dibinās fondu Kuiķules Lībiešu upuralu apsaimniekošanai (Auseklis)<br />
11.10.<strong>2010.</strong> Pagodina Pelēko kāpu (Kursas laiks)<br />
09.10.<strong>2010.</strong> Burtniekā - arvien labāk (Liesma)<br />
09.10.<strong>2010.</strong> Randu pļavās putnu vērotāji pamanījuši 25 putnu sugas (Auseklis)<br />
09.10.<strong>2010.</strong> Baltijas velokartes atklāšana, apstaigājot jūras piekrasti (Auseklis)<br />
02.10.<strong>2010.</strong> Brīvdienu pieturas (Sestdiena)<br />
02.10.<strong>2010.</strong> Zivis tiek un tiks sargātas (Druva)<br />
02.10.<strong>2010.</strong> Pēc rudens krāsām - uz aizsargājamām teritorijām! (Liesma)<br />
02.10.<strong>2010.</strong> Dzied un vēro putnus (Diena)<br />
01.10.<strong>2010.</strong> <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> aicina ielūkoties izstādē par dabas tūrismu Polijā<br />
(Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
01.10.<strong>2010.</strong> Aizsardzības nozares pārstāvji Ādažos atjaunos aizsargājamu pļavu (LETA)<br />
01.10.<strong>2010.</strong> Dabā pēc izjūtām un izpratnes (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
01.10.<strong>2010.</strong> Šodien talkā sakopj Ādažu poligonu (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
30.09.<strong>2010.</strong> Klimata pārmaiņu stratēģijai Salacgrīvas novadā pirmie uzmetumi (Auseklis)<br />
28.09.<strong>2010.</strong> Seminārs sabiedriskā monitoringa veicējiem (Auseklis)<br />
28.09.<strong>2010.</strong> GNP aicina uz Putnu vērošanas dienām (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
28.09.<strong>2010.</strong> Pēc rudens krāsām uz aizsargājamām dabas teritorijām! (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
21.09.<strong>2010.</strong> Atskats uz Turības “Draudzības talku” (BNS)<br />
23.09.<strong>2010.</strong> Izbaudi rudens šarmu Siguldā (Latvijas Avīze)<br />
23.09.<strong>2010.</strong> Ar Limbažniekiem pieredzē dalās viesi no Vidusjūras valstīm (Auseklis)<br />
23.09.<strong>2010.</strong> Spriedīs par Upuralu nākotni (Auseklis)<br />
22.09.<strong>2010.</strong> No Rīgas kabinetiem - zaļos darbos Burtnieka stāvkrastā (Liesma)<br />
21.09.<strong>2010.</strong> Reāla reforma (Liesma)<br />
18.09.<strong>2010.</strong> Piedalīsimies Eiropas Putnu vērošanas dienās (Brīvā Daugava)<br />
17.09.<strong>2010.</strong> Izdota teiku grāmata bērniem “Kalli un Modra piedzīvojumi mitrājos” (Rīgas<br />
apriņķa avīze)<br />
17.09.<strong>2010.</strong> Teiku grāmata latviešu un igauņu bērniem (Bauskas dzīve)<br />
16.09.<strong>2010.</strong> Ķemeri – nozīmīgs plēsēju migrācijas koridors (Latvijas Avīze)<br />
15.09.<strong>2010.</strong> Gaujas krastā (Liesma)
01.09.<strong>2010.</strong> Conservation Stakeholder Workshop “Taxonomy meets Nature Conservation“<br />
(EUROPARC Newsletter 4:2010)<br />
13.09.<strong>2010.</strong> Līgatnes dabas taku iemītniekus un apmeklētājus izbiedē bises šāvieniem līdzīgi<br />
trokšņi (LETA)<br />
11.09.<strong>2010.</strong> Gaujas nacionālais parks aicina (Liesma)<br />
11.09.<strong>2010.</strong> Ziepētājiem nepatīk zaļās ziepes (Liesma)<br />
11.09.<strong>2010.</strong> Aicina uz konkursu Apvij Latvijai tīru, zaļu jostu (Auseklis)<br />
10.09.<strong>2010.</strong> Lauku ainavas pētnieki Burtnieku novadā (Liesma)<br />
10.09.<strong>2010.</strong> GNP aicina svinēt 37. jubileju (Rīgas Apriņķa avīze)<br />
07.09.<strong>2010.</strong> Stiprā ozola iezīmētās vērtības (Liesma)<br />
07.09.<strong>2010.</strong> Dabiski iepriecinošas ziņas (Liesma)<br />
04.09.<strong>2010.</strong> Latvijas-Vācijas forumā Salacgrīvā sadarbojās arī jaunieši (Auseklis)<br />
03.09.<strong>2010.</strong> GNP ezeros atjaunoti zivju krājumi (Rīgas Apriņķa avīze)<br />
03.09.<strong>2010.</strong> Velotājiem un gājējiem (Neatkarīgā rīta avīze)<br />
01.09.<strong>2010.</strong> Burtniekos kā Vidzemē (Druva)<br />
31.09.<strong>2010.</strong> Sikspārņu nakts Siguldā guvusi lielu atsaucību (Druva)<br />
30.08.<strong>2010.</strong> Eiropas tūrisma portāls iekļauj Latviju starp desmit ekoloģiski tīrākajām valstīm<br />
(LETA)<br />
28.08.<strong>2010.</strong> Burtniekos lauku ainavas pētnieki (Liesma)<br />
27.08.<strong>2010.</strong> Velomaršruts arī cauri Amatas novadam (Druva)<br />
Gaujas nacionālā parka darbībā akcentu maiņa<br />
24.08.<strong>2010.</strong> Šī nedēļa Salacgrīvā paies Latvijas - Vācijas foruma zīmē (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis Datums: 24.08.2010 Autors: Regīna TAMANE Rubrika: Ziņas<br />
24.08.<strong>2010.</strong> Savvaļas dzīvnieku dzīve mēdz būt nežēlīga (Auseklis)<br />
21.08.<strong>2010.</strong> Limbažos pulcējas interesenti par neapzināto kultūras mantojumu (Auseklis)<br />
21.08.<strong>2010.</strong> Visur vēžot nedrīkst (Ziemeļlatvija)<br />
20.08.<strong>2010.</strong> Dabā ar izpratni (Liesma)<br />
14.08.<strong>2010.</strong> Jau ceturto gadu Salacā atklāta vēžošanas sezona (Auseklis)<br />
14.08.<strong>2010.</strong> Ārzemniekus pārsteidz daba (Latvijas avīze)<br />
13.08.<strong>2010.</strong> Atpakaļ dabā. Iepazīsim mitrājus! (Druva)<br />
13.08.<strong>2010.</strong> Jaunieši smeļas zināšanas par vides apziņu (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
11.08.<strong>2010.</strong> Iepazīstina ar vērtībām (Druva)<br />
07.08.<strong>2010.</strong> Vai tiešām Upuralas Kuiķulē ir apdraudētas? (Auseklis)<br />
07.08.<strong>2010.</strong> Misija: iznīcināt latvāņus (Liesma)<br />
07.08.<strong>2010.</strong> Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā viesojas Zaļās skolas dalībnieki (Auseklis)<br />
06.08.<strong>2010.</strong> Atklāj Baltijas Starptautisko vasaras skolu (Liesma)<br />
03.08.<strong>2010.</strong> Par dabas vērtībām Gaujas senielejā (Druva)<br />
03.08.<strong>2010.</strong> Izdota grāmata par Gaujas senielejas augiem un dzīvniekiem (Rīgas Apriņķa<br />
Avīze)<br />
03.08.<strong>2010.</strong> Klausījās siseņu dziedājumus (Latgales Laiks)<br />
03.08.<strong>2010.</strong> Jaunie vides aktīvisti iepazīst Salacgrīvas novadu (Auseklis )<br />
31.07.<strong>2010.</strong> Zilākalna purva dabas bagātības (Liesma)<br />
29.07.<strong>2010.</strong> Bļodakmens, Zauskas priede un Kritnis uzposti godam (Ziemeļlatvija)<br />
27.07.<strong>2010.</strong> Kontrabandas krokodils un citi zvēri (Neatkarīgā Rīta avīze)<br />
27.07.<strong>2010.</strong> Salacgrīvas novada dome aicina dzīvot zaļi (Auseklis)<br />
27.07.<strong>2010.</strong> Mitrāju iemītnieku stāsti iepazīstami visu vasaru (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
24.07.<strong>2010.</strong> <strong>Dabas</strong> brīnumi mums līdzās (Staburags)<br />
21.07.<strong>2010.</strong> Lūdz palīdzēt dižkokam (Kursas laiks)<br />
21.07.<strong>2010.</strong> <strong>Dabas</strong> likumībās neiejaucas (Bauskas dzīve)<br />
20.07.<strong>2010.</strong> Jaunie reindžeri rosās Nurmižu pusē (Rīgas Apriņķa Avīze)
17.07.<strong>2010.</strong> Neapzinātā kultūras mantojuma pētnieki viesojas Igaunijā (Auseklis)<br />
13.07.<strong>2010.</strong> Zemgalieši mācās apsaimniekot dabas parkus (Brīvā Daugava)<br />
06.07.<strong>2010.</strong> Franču jaunieši iepazīst Ziemeļvidzemi (Ziemeļlatvija)<br />
06.07.<strong>2010.</strong> Turpinās konkurss «<strong>Dabas</strong> daudzveidības mirkļi» (Liesma)<br />
03.07.<strong>2010.</strong> Vērojama tendence samazināties kāpu izbraukšanas gadījumiem (BNS)<br />
03.07.<strong>2010.</strong> Saudzēsim Latvijas retos augus! (Auseklis)<br />
02.07.<strong>2010.</strong> Pļavā iekšā! (Neatkarīgā Rīta avīze)<br />
02.07.<strong>2010.</strong> Jaunie dabas pētnieki trīs dienas Igaunijā (Druva)<br />
01.07.<strong>2010.</strong> Aicina iepazīt Ķemeru pļavas (Zemgales Ziņas)<br />
01.07.<strong>2010.</strong> Zemes bērns ūpēns (Vides vēstis)<br />
10.06.<strong>2010.</strong> Šlītere kļūst atvērtāka tūristiem (Latvijas avīze)<br />
12.02.<strong>2010.</strong> Stirnu skaits krasi samazināsies (Dzirkstele)<br />
23.12.2009. Dāvanas no cepļa (Diena)<br />
27.12.<strong>2010.</strong> Lauku tūrismā <strong>2010.</strong> gadu vērtē kā labu<br />
Avots: Neatkarīgā Rīta Avīze<br />
Datums: 27.12.2010<br />
Autors: Kristaps Kārkliņš<br />
Rubrika: Latvijā<br />
Viesu māju saimnieki saka – šis <strong>gads</strong> bijis labs. 2009. gadā lauku tūrisma nozarē piedzīvojām<br />
kritumu līdz pat 30%, bet <strong>2010.</strong> gadā Lauku ceļotāja birojs novērojis 12% pieaugumu<br />
nakšņojušo viesu skaita ziņā, un tas ir labs rādītājs. Klienti šogad esot atgriezušies.<br />
"Secinām, ka tirgus stabilizējas un ir piepildījušās prognozes, ka Latvijas iedzīvotāji intensīvāk<br />
apceļos dzimto zemi. Pateicoties īpašajiem laika apstākļiem karstajā vasarā, šogad par 10%<br />
pieaudzis atpūtnieku skaits no Krievijas, nedaudz vairāk viesu ir arī no Zviedrijas un<br />
Igaunijas," informē Lauku ceļotāja vadītāja Asnāte Ziemele.<br />
Lauku tūrismā klienti vēlas interesantas brīvdienas, ir iemācījušies priecāties un brīnīties par<br />
lietām visapkārt, ja vien ir kāds, kas par to var saistoši stāstīt. Slīteres nacionālā parka<br />
iedzīvotāju, parka administrācijas, vietējās pašvaldības un Lauku ceļotāja sadarbības rezultātā<br />
aptuveni 1000 cilvēku apmeklēja Slīteri. Tur bija iespēja izmēģināt kādu no 12 kājāmgājēju,<br />
velo vai auto maršrutiem, piedalīties dabas ekskursijās, dodoties ar zvejniekiem jūrā, skatoties<br />
vecās kinohronikas Mazirbes tautas namā, uzkāpjot Slīteres bākā<br />
"Šā gada zīmīgākā tendence lauku tūrismā ir kvalitatīvs, profesionāls un aizraujošs stāsts par<br />
vērtībām, ko tradicionāli min par Latvijas tūrisma resursiem – daba un kultūrvēsture.<br />
Interesantākais secinājums – lai gan pastāv minimālās prasības, kas visās valstīs lauku tūrismā<br />
ir apmēram vienā līmenī, tomēr kvalitātes kritēriju izpratne un interpretācija dažādās valstīs ir<br />
atšķirīga," komentē A. Ziemele.<br />
Lauku tūrisma kvalitāte ir labs tehniskais aprīkojums – ērtas gultas un labi iekārtotas telpas.<br />
Servisā uzmanība jāpievērš ēdienam, apkalpošanai, attieksmei, profesionāli sagatavotam un<br />
interesantam papildu piedāvājumam atbilstoši dažādām interesēm – svinībām, aktīvai atpūtai,<br />
dabas izziņai vai vēsturiskajam aspektam.
14.12.<strong>2010.</strong> Spersim soli dabai draudzīgi!<br />
Avots:Auseklis<br />
Datums: 14.12.2010<br />
Autors: Līga LIEPIŅA<br />
Rubrika: Daba Vide Cilvēks<br />
Kādam varbūt šķitīs neprāts par globālo sasilšanu runāt tādu augstu un arī aukstu kupenu laikā.<br />
Tomēr Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta speciālists Andris Urtāns teic, ka par to jārunā<br />
nepārtraukti, lai ikviens pārvērtētu savus ieradumus. Patiesi! Tuvojas taču jauna gada sākums,<br />
kad vairums cilvēku ir apņēmības pilni sākt citādāku dzīvi. Ja kaut viens izlems to darīt videi<br />
draudzīgāk, tā jau būs artava, lai novērstu klimata pārmaiņas. Pagaidām daba mūs vēl lutina ar<br />
baltām ziemām, bet pēc gadiem tās redzēsim tikai vecās fotogrāfijās. Vidējā gaisa temperatūra<br />
kļūst arvien augstāka. Daudzas mums tik ierastās putnu, augu, dzīvnieku sugas izzudīs. Kamēr<br />
mums tās vēl ir, vērsimies dabā! Palūkosimies, kādi spārnaiņi apmeklē tiem izliktās barotavas.<br />
Tiesa, ja reiz esat sākuši putnus barot, turpiniet to līdz vēlam pavasarim, citādi nemaz nebūs<br />
jāgaida klimata pārmaiņas, daudzi tāpat aizies bojā.<br />
Ik pa laikam notiek kas tāds, kas no jauna uzjundī it kā jau pārrunātas tēmas, piemēram, par<br />
globālo sasilšanu. Tiesa, parasti par to runā pasaules mērogā - par Amazones mūžamežu<br />
samazināšanos, ledus kušanu, balto lāču izzušanu, jūras līmeņa celšanos un, protams,<br />
temperatūras paaugstināšanos. Bet tas Latvijas, piemēram, bijušā Limbažu rajona iedzīvotāju<br />
maz satrauc. Šķiet, ka klimata pārmaiņas mūs neskar. Bet vai tā ir? Uz šo un daudziem citiem<br />
jautājumiem palīdz atbildēt Andris URTĀNS, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes<br />
biosfēras rezervāta (ZBR) speciālists. Par šīm lietām viņš zina daudz, jo ir arī ZBR īstenotā<br />
projekta Klimata izmaiņas: ietekme, pielāgošanās un izmaksas Baltijas jūras reģionā (tas<br />
uzsākts pērnvasar) vadītājs.<br />
Meklējiet cilvēku!<br />
Kopš mūsu planētas Zemes rašanās pagājis krietns laiks. Bijuši gan siltāki, gan daudz aukstāki<br />
periodi nekā mūsdienās. Tomēr tagad Zemes atmosfēra sasilst ļoti strauji. Pirmo reizi planētas<br />
vēsturē šo klimata pārmaiņu jeb globālās sasilšanas galvenais cēlonis ir cilvēki, nevis daba.<br />
Sadegot kurināmajam, atmosfērā izdalās dažādas kaitīgas gāzes, visvairāk oglekļa dioksīds jeb<br />
CO2. Tā izplūšana jeb emisija pieaug kopš 19.gs. sākuma, kad cilvēki rūpnīcās enerģijas<br />
ražošanai sāka izmantot ogles. Dabiskajā ciklā ogleklis riņķo starp zemi, jūru un debesīm, bet,<br />
cilvēkam darbojoties, atmosfērā tas ieplūdis tik daudz, ka ierastais cikls izjaukts un<br />
paaugstinājusies Zemes atmosfēras temperatūra. Tagad tā ir augstākā pēdējo 1000 gadu laikā -<br />
vidēji 16°. Nākotnē tā vēl pieaugšot par 2 - 11 grādiem. - Tieši cilvēka darbības rezultātā CO2<br />
pieaugums atmosfērā paaugstinājies par 25%. Tiesa, no zinātniskā viedokļa nav pareizi teikt,<br />
ka vainojams tikai cilvēks. Zemei "piemetušās iesnas", un viņa darbošanās tās tikai paspilgtina,<br />
- skaidro A. Urtāns. No mūsdienu dzīves jomām lielākie emitatori ir transports, mājsaimniecība<br />
un rūpniecība. Jāteic, ka no svara ir arī izvēlētais dzīvesveids. Lielajās pilsētās dzīve ir ērta un<br />
komfortabla, bet tās nodrošināšanai vajadzīgs liels enerģijas daudzums, un no tā cieš apkārtējā<br />
vide. Turklāt klimata pārmaiņas veicina arī arvien pieaugošais iedzīvotāju skaits - līdz ar to<br />
palielinās dažādu resursu patērēšana. Pēdējos gados tā būtiski pieaugusi un jau patlaban<br />
pārsniedz pusi no tā, ko Zeme spēj nodrošināt. Ja cilvēki turpinās dzīvot pāri planētas iespējām<br />
cilvēci nodrošināt, līdz 2030. gadam būs nepieciešamas divas planētas Zeme.<br />
Klimata pārmaiņas skars arī mūs<br />
Par klimata izmaiņām un to ietekmi jārunā, lai cilvēki izvērtētu savus paradumus un,<br />
iespējams, tos mainītu. Kāds varbūt tā arī darīs, bet kāds, uzskatot, ka nav jēgas ko mainīt, jo
dzīve tāpat beigsies, dzīvos uz pilnu klapi, - uzskata A. Urtāns. Jāsaprot, ka globālā sasilšana<br />
ietekmēs ikvienu - gan ASV, gan Latvijā dzīvojošo, gan piejūras, gan iekšzemes<br />
iemītnieku. Pārmaiņas laikapstākļos saistītas ar spēcīgām lietavām un arī ilgstošu sausumu. Jau<br />
esam izjutuši nokrišņu daudzuma izmaiņas. Prognozē, ka mitrie reģioni kļūs vēl mitrāki, bet<br />
sausie - vēl sausāki. Ja ūdens temperatūra jūrās pieaugs, klimata katastrofas - sausums,<br />
pārtuksnešošanās un plūdi - kļūs vēl izplatītākas un postošākas. - Pieaugot temperatūrai,<br />
iespējams, par 30 - 40 dienām paildzināsies veģetācijas sezona. Varēsim redīsu, tomātu vai<br />
gurķu ražu ievākt 2 reizes gadā. Tas ir pat ļoti labi, ekonomiski izdevīgi. Tiesa, esam pārāk tālu<br />
uz ziemeļiem, mitruma iztvaikošana aktīvi nevar notikt, tādēļ, jo siltāks kļūs, jo būs mitrāks.<br />
Latvijā bieži valdīs migla. Ziemā, kas būs par 5 grādiem siltāka, augsnes virskārtas nesasals.<br />
Mitrājos būs grūti veikt mežizstrādi, tā kļūs dārgāka. Sējumi ziemā kailsalā biežāk izsals, bet<br />
siltajā periodā izsutīs. Baltijas valstīs upes un ezeri neaizsals. Slidot varēsim doties uz sporta<br />
hallēm, un ziema mums būs tikai tad, kad darbosies sniega lielgabals, - paredz ZBR speciālists.<br />
Zinātnieki ar siltajām ziemām Ziemeļeiropā saista arī ērču encefalīta skaita pieaugumu.<br />
Latvijas Infektoloģijas centram vēl decembra sākumā pārbaudei nogādāta piesūkusies ērce.<br />
Tāpat jau esam izjutuši, it īpaši šovasar, dunduru, odu un knišļu uzbrukumus. Tie turpināsies<br />
vēl intensīvāk. - Par vakara pastaigām būs jāaizmirst, - smej A. Urtāns. Baltijas jūras un citu<br />
ūdeņu tuvumā atpūta neizdosies, jo valdīs nepatīkams aromāts, kas rodas, kad jūrā arvien<br />
vairāk uzkrājas un nogulsnējas atmirušās zilaļģes (turklāt tās satur toksiskas vielas). Iemesls -<br />
pie jūras dzīvojošie aptuveni 80 miljoni iedzīvotāju tur salaiž iekšā visus labumus. Cilvēku<br />
radītās barības vielas veicina aļģu masveida attīstību un iekšējo ūdeņu aizaugšanu.<br />
Siltā laikā tas notiek īpaši strauji<br />
Temperatūras izmaiņu dēļ pie mums varētu parādīties līdz šim neraksturīgas augu, putnu un<br />
dzīvnieku sugas. Turklāt jau ievazātās, piemēram, latvānis un citu zivju ikrus izēdošais<br />
asarveidīgais rotans, turpinās savu uzvaras gājienu. Jārēķinās, ka tā rezultātā vecās sugas pa<br />
daļai izzudīs. Aplēsts, ka 21.gs. beigās no 200 Latvijā ligzdojošām putnu sugām pazudīs 20%.<br />
Tāpat paredzams, ka jūras un iekšējos ūdeņos kļūs grūtāk izdzīvot aukstummīlošām sugām,<br />
piemēram, lašiem, taimiņiem, arī forelēm, peledēm un reņģēm. - Pašmāju foreļu vietā ēdīsim<br />
Norvēģijas, kurās "sagrūž" ne tās labākās vielas. Gaidāms arī, ka var parādīties atsevišķas<br />
invazīvas slimības, piemēram, malārija. Jau piedzīvojām neparasti karstu vasaru, bet globālās<br />
sasilšanas dēļ karstuma viļņi kļūs biežāki un ilgstošāki. Scenāriji klimatu pārmaiņu ietekmei ir<br />
dažādi un cits par citu biedējošāki, tostarp līdzenumu applūšana ūdens līmeņa celšanās dēļ - tā<br />
notiek ļoti ātri. Jūras līmenis paaugstināsies vairāk nekā par pusmetru. A. Urtāns gan mierina: -<br />
Cilvēki Latvijā naktīs var gulēt mierīgi, bet katram gadījumam bēniņos jātur lietošanas kārtībā<br />
esoša laiva.<br />
Labā ziņa - šo ietekmi varam mazināt<br />
Lai gan atsevišķa indivīda ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā nav acīmredzams,<br />
jāsaudzē vide, kaut vai šķirojot atkritumus un lietojot "zaļās" spuldzes, lieki netērējot ūdeni,<br />
siltinot māju vai ziemā vienkārši siltāk ģērbjoties, arī iespējami retāk pārvietojoties ar auto vai<br />
lidmašīnu. Vismaz būs iekšēja pārliecība, ka tu dzīvo dabai draudzīgi, - taupi resursus un<br />
mazini klimata izmaiņas. Arī viens smilšu graudiņš pareizajā vietā var apstādināt lielu<br />
mehānismu, - teic A. Urtāns. Viņš pastāsta par savu izloloto akciju Liec upē akmeni..., kas,<br />
veicinot upju attīrīšanās spējas, mazinātu zilaļģu uzkrāšanos Baltijas jūrā. Paši varam palīdzēt<br />
sev un saviem ūdeņiem, upē ievietojot akmeni vai veidojot tur akmeņu krāvumu. Pat<br />
vienkāršākais laukakmens, ievietots upē vai grāvī, šķeļ un uzmutuļo pār to plūstošo ūdeni un<br />
kļūst par bezmaksas aeratoru - ūdens piesātinātāju ar gaisu. Ūdenī izšķīdinātais skābeklis<br />
aktivizē ap akmeni apaugušo baktēriju un aļģu slānīti. Tās kļūst par barības vielu ūdenī<br />
mītošajām sīkbūtnēm un zivīm. Sasniedzot jūru, tīrāku upju ūdeņi uzlabos arī jūras ūdeņu
stāvokli. Turklāt ar skābekli bagātākos ūdeņos, pat palielinoties to temperatūrai, zivis un citi<br />
ūdens organismi neslāpst. Tiesa, šādām aktivitātēm piemēroti tie posmi, kuros straumes ātrums<br />
ir vismaz 10 cm/s - tās plūdums ir samanāms. Šāda darbošanās neprasa lielu ieguldījumu, tāpat<br />
kā ūdensteču attīrīšana no koku sagāzumiem, kuri, koksnei satrūdot, samazina skābekļa<br />
krājumus. Arī kopējā ainava uzlabojas. Visvieglāk samazināt ieguldījumu globālās sasilšanas<br />
veicināšanā var ēdiena gatavošanas procesā. Kad vien iespējams, jāizvēlas vietējā, sezonai<br />
atbilstošā augu valsts pārtika. - Būs ne tikai prieks par tās ekoloģiskumu, bet arī nebūs lieka<br />
CO2 radīšana, kas rastos, produktus tālu transportējot, piemēram, ievedot kivi no Jaunzēlandes.<br />
Visvairāk CO2 rada tieši gaisa transports, - stāsta A. Urtāns. Lielisks globālās sasilšanas<br />
mazināšanas veids ir mežu kopšana un jaunu stādīšana izcirsto vietā. Latvijas iedzīvotājs gadā<br />
vidēji izdala vairāk nekā 4 t CO2, bet viens pieaudzis koks gadā piesaista tikai 25 kg šīs gāzes.<br />
Lai samazinātu pasaules piesārņotību, vienam cilvēkam vajadzētu izdalīt ne vairāk par 3,3 t<br />
oglekļa dioksīda gadā. Katrs savu devumu var aprēķināt, piemēram, Pasaules <strong>Dabas</strong> fonda<br />
mājaslapā www.pdf.lv/klimats.<br />
11.12.<strong>2010.</strong> Pašvaldības iepazīstas ar neapzināto kultūras vērtību projektu<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 11.12.2010<br />
Autors: Līga LIEPIŅA<br />
Rubrika: Kultūra<br />
Strenčos notika bijušo rajonu - Limbažu, Valmieras, Valkas un Alūksnes - pašvaldību vadītāju<br />
tikšanās, lai iepazītos ar Igaunijas - Latvijas kopprojekta Neapzinātās kultūras mantojuma<br />
vērtības dabas un kultūras telpā ieguvumiem un vērtējumu. Limbažu novadu sanāksmē<br />
pārstāvēja Zaiga Blaua, Vidzemes reģiona Valsts Lauku tīkla speciāliste.<br />
Projekta Latvijas puses koordinatore Sandra Ikauniece klātesošos iepazīstināja ar pašu<br />
projektu, pastāstīja par tā rezultātiem un interesantākajiem atradumiem. Atrasto vērtību<br />
apkopojums pārtaps par datubāzi un grāmatu. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta<br />
administrācijas speciālists Aldis Liepiņš informēja par šī mantojuma turpmāko<br />
apsaimniekošanu. Valsts Kultūras pieminekļu <strong>aizsardzības</strong> inspekcijas Arheoloģijas un<br />
vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne klāstīja, kādi atklājumi un interesantas lietas radušies<br />
inspekcijai, vēstīja, kurus atradumus būtu vērts padziļināti izpētīt un ņemt valsts aizsardzībā,<br />
piemēram, tā vajadzētu rīkoties ar pirms tam nezināmiem senkapiem. - Bija arī ziņojumi par 6<br />
iespējamiem pilskalniem, bet pārbaudēs tas neapstiprinājās, - teica S. Ikauniece.<br />
Limbažu novada pārstāve Z. Blaua atzina, ka bijis ļoti interesanti: - Pagastu izpētē veikts<br />
nozīmīgs darbs, atrastas vietas un objekti, kas iepriekš pat nebija zināmi. Novadā domāsim, kā<br />
šos ieguvumus izmantot. Varētu, piemēram, runāt ar zemju īpašniekiem, saimniekiem un<br />
atradumus iekļaut jaunos tūrisma maršrutos.<br />
Visi dati par pagastu inventarizāciju jau nodoti. Tagad notiek to sakārtošana, rediģēšana un<br />
tehniskā noslīpēšana. Datu bāze, tāpat arī grāmata varētu būt gatava un publikai pieejama<br />
nākamā gada februārī.
08.12.<strong>2010.</strong> Konkurence pieklājīga, iespējas ir (Dienas Bizness)<br />
Avots: Dienas bizness<br />
Datums: 08.12.2010<br />
Autors: Anda Asere<br />
Rubrika: Eksportspēja<br />
Lai bites savāktu vienu kilogramu medus, tām jāveic attālums, kas identisks zemeslodes<br />
apceļošanai<br />
Vieniem medus ir bezpersoniks produkts, ko sagādājušas bites, bet citi ļoti labi orientējas<br />
medus šķirnēs un izjūt vismazākās garšas nianses, stāsta biškopis Jānis Sietiņsons, atzīstot, ka<br />
izpratne par medu Latvijā ir ļoti dažāda. "Latvijā medus ir novērtēts pietiekami labi, cena ir<br />
apmierinoša. Taču pats labākais Latvijas medus, nonākot Vācijā, nekad nemaksās tur tik, cik<br />
vietējais labākais medus. Tas vienmēr būs otršķirīgs medus. Lieli uzņēmumi varbūt var ieiet<br />
eksporta tirgos. Arī mēs strādājam pie šīs jomas, bet secinājums ir: jāpiemeklē valsts, kur šo<br />
produktu novērtē. Pašlaik šāda valsts ir atrasta," teic J. Sietiņsons, pagaidām vairāk neko<br />
neatklājot.<br />
Viņam piederošās z/s Kalna Smīdes 1 pirmais mēģinājums pozicionēt medu bija iepakojums<br />
izlasei Cēsu duets, kur kombinētas divas medus šķirnes un pircējam sniegta informācija par<br />
medu. Tā kā zemnieku saimniecība ir cieši saistīta ar bioloģisko lauksaimniecību – bites ganās<br />
Gaujas Nacionālā parka pirmatnējās dabas un floras bioloģiskajā daudzveidībā –, biškopim<br />
gribējies, lai saturs un forma būtu vienoti. Tāpēc jaunais iepakojums, ar ko saimniecība startē<br />
konkursa Eksporta un inovācijas balva kategorijā Rūpnieciskais dizains, tapis, respektējot<br />
vides faktoru un ņemot vērā izejvielu otrreizējās izmantošanas iespējas. Rūpnieciskā dizaina<br />
paraugs – trīs medus izlases – tapis sadarbībā ar nacionālo aviosabiedrību airBaltic, kuras<br />
ēdienkartes suvenīru sadaļā tas iekļauts, un SIA Stora Enso Packaging, kas nodarbojusies ar<br />
dizaina izstrādi un iepakojuma ražošanu.<br />
Šī vasara bija samērā silta, tāpēc ziedi noziedēja īsā laikā. Citās vasarās ziedēšanas periods ir<br />
trīs līdz piecas reizes ilgāks. Tāpēc šogad ir samērā vidēja raža – 45 kg no bišu saimes.<br />
Savukārt 2006. gadā tie bija 82 kg. Saimniecības ražošanas apjoms svārstās no četrām līdz<br />
gandrīz 13 tonnām gadā."Svārstības ir diezgan lielas, jo lauksaimnieciskajā ražošanā nav<br />
garantētās ražas," skaidro J. Sietiņsons.<br />
Līdzšinējos z/s Kalna Smīdes 1 panākumus J. Sietiņsons skaidro ar realizācijas vietu<br />
daudzveidību – lielveikali, airBaltic reisi un tirdziņi. No vienas puses, konkurence ir pieklājīga<br />
– zemnieku tirdziņos teju vai katrs trešais tirgo medu, bet, no otras puses, pašlaik Latvija tiek<br />
nodrošināta ar pašu ražotu medu aptuveni par 50%, un veikalos nopērkams arī medus, kas nāk<br />
no zemēm, kur ir labvēlīgāks klimats, piemēram, Ķīna, Dienvidamerika. Tāpēc J. Sietiņsons<br />
uzskata, ka attīstības iespējas būtu diezgan lielas.<br />
07.12.<strong>2010.</strong> Par īpaši saudzējamiem mežiem (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 07.12.2010<br />
Autors: Kaspars Beriņš, Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris ekologs<br />
Rubrika: Zaļā lapa<br />
Ziemeļvidzemes virsmežniecības pārraudzībā ir teritorija bijušajā Valmieras, Valkas un Cēsu<br />
rajonā, kur apmēram pusi jeb 427896 ha aizņem meža zeme. Šajā platībā ir ne tikai meži, bet
arī purvi, lauces, pārplūstoši klajumi, stigas, grāvji, mežsaimniecības ceļi un citi meža<br />
infrastruktūras objekti.<br />
Jāuzsver, ka 42 % no iepriekš minētajām platībām aizņem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas,<br />
kas izveidotas, lai saudzētu un saglabātu retas un tipiskas ekosistēmas, dzīves vidi<br />
aizsargājamām sugām, skaistas, vien Latvijai raksturīgas ainavas, dabas pieminekļus. Šīs<br />
teritorijas ir arī nepieciešamas zinātniskajiem pētījumiem, sabiedrības izglītošanai un<br />
audzināšanai, tāpat arī labai atpūtai dabā.<br />
Lielāko īpaši aizsargājamo dabas teritoriju mūsu virsmežniecībā veido Ziemeļvidzemes<br />
biosfēras rezervāts, kur ir 116184 ha meža zemes. Gaujas nacionālā parka mūsu teritorijas daļā<br />
šāda zeme ir 40763 ha. Vēl ir aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" (14993 ha), dabas<br />
liegums "Sedas purvs" (3561 ha), aizsargājamo ainavu apvidus "Vecpiebalga" (3051 ha), dabas<br />
liegums "Mežole" (2814 ha), dabas parks "Salacas ieleja" (1548 ha), dabas liegums "Rauza"<br />
(404 ha), dabas liegums "Kārķu purvs" (292 ha), dabas liegums "Melturu sils" (272 ha).<br />
Pavisam ir 23 dabas liegumi un 87 dabas pieminekļi (neskaitot vēl dižkokus un dižakmeņus).<br />
07.12.<strong>2010.</strong> Dzīvā pasaule aiz tava loga (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 07.12.2010<br />
Autors: Aivars Ustups<br />
Rubrika: Zaļā lapa<br />
Par sabiedrisko monitoringa programmu, ko kopš 2005. gada realizē Ziemeļvidzemes biosfēras<br />
rezervāta teritorijā, jau esam stāstījuši. Šajā programmā dažādos dabas vērojumos un to<br />
apkopošanā atbilstoši katras jomas speciālistu izstrādātajiem ieteikumiem nu jau visus šos<br />
gadus iesaistījušies gan dabas draugi, gan ģimenes, gan arī dažas skolas veselas klases.<br />
Vairāk nekā 20 izaicinājumu<br />
Novēro lauku darbus, upju tīrību, ķērpjus kā gaisa tīrības bioindikatorus, latvāņus, orhideju<br />
atradnes, dižkokus, lapkoku praulgrauzi, spāru daudzveidību, baltos stārķus, gājputnus, krastu<br />
čurkstes, nomedītos ūdensputnus, naktsputnus, griezes, bebrus, sikspārņus, saldūdens<br />
gliemežus un gliemenes, alejas un koku rindas.<br />
Prasības katram novērojumam apkopotas "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta sabiedriskā<br />
monitoringa rokasgrāmatā", kas pieejama gandrīz vai katra pagasta bibliotēkā. Tā atrodama arī<br />
internetā <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s mājas lapā www.daba.gov.lv, sadaļā "Sabiedrības<br />
līdzdalība". Tur var iepazīties arī ar sabiedrisko vērotāju piecos gados iegūtajiem datiem. Ar šī<br />
gada aprīli, par pamatu ņemot ZBR pieredzi, sabiedrības iesaistīšana dabas vērojumos nu jau<br />
sākta visā Latvija.<br />
Laiks vērot putnus ziemā<br />
Pašlaik vairums sabiedriskā monitoringa dalībnieku apkopo datus par vērojumiem šogad. Taču,<br />
lai pievienotos dabas vērotāju pulkam, nebūt nav jāgaida nākamā gada sākums. Šajās dienās ir<br />
īstais laiks, lai iesaistītos vērojumu programmā "Putni barotavās".<br />
Latvijā ziemo ap 60 putnu sugu, kas piemērojušās apstākļiem un spēj sameklēt pietiekami<br />
daudz barības, lai pie mums pārlaistu ziemu. Daļa šo putnu labprāt apmeklē barotavas, ko<br />
izliek gan lauku sētās, gan arī dažviet pilsētās. Putnu barošana ziemā prasa lielu atbildību: ja tā
ir sākta, jāturpina nepārtraukti līdz ziemas beigām, jo putni jūsu mājas tuvumā palikuši un nav<br />
aizlidojuši uz siltāku, ar barību bagātāku vietu tieši tādēļ, ka te viņiem ir barība. Pārtraucot<br />
putnus barot, jūs nolemsit tos bojāejai.<br />
Iemesli, kāpēc katrs izvēlas barot putnus, var būt dažādi: lielākā daļa to dara vien sev par<br />
prieku. Bet labs dārznieks to dara arī ar praktisku nodomu: kamēr putni gaida kārtējo porciju<br />
barotavā, viņi pārmeklē arī tuvumā esošos augļu kokus un izknābā tur ziemojošos kukaiņus.<br />
Priekam un prasmju apguvei<br />
Iesaistīšanās šajā monitoringā ir lieliska iespēja apvienot sirdij prieku nesošu nodarbošanos ar<br />
noderīgu darbu - dot savu ieguldījumu zināšanās par Latvijā ziemojošo putnu skaitu un<br />
izplatību. Zinātnieki uzsver, ka šādi novērojumi sevišķi svarīgi ir tagad, kad notiek samērā<br />
straujas klimata pārmaiņas.<br />
Programma "Putni barotavās", manuprāt, tieši jaunajiem dabas draugiem var kļūt par labām<br />
mācībām, kā dabā veicami vērojumi. Atšķirībā no daudzām citām programmām te ir vien<br />
regulāri jāpaskatās, kas notiek barotavā aiz jūsu loga. Ir vajadzīgs arī putnu noteicējs,<br />
piemēram, Latvijas Ornitoloģijas biedrības izdotie "Latvijas meža putni" un "Latvijas lauku<br />
putni".<br />
Detalizētāk par uzdevumiem šajos novērojumos pastāstīts monitoringa rokasgrāmatā. Taču<br />
iesaku nopietniem putnu un citu novērojumu iesākumam konsultēties ar projekta vadītāju<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s vecāko speciālisti Intu Somu vai ekspertu Ziemeļvidzemes<br />
biosfēras rezervāta teritorijā Andri Viesturu Urtānu, arī sabiedriskā monitoringa koordinatoru<br />
Ziemeļvidzemē Jāni Bušu (informācija, kā ar viņiem sazināties, - www.daba.gov.lv). Aicinu<br />
vērot un novēlu šoziem pie barotavām ieraudzīt daudz interesantu, līdz šim neredzētu putnu!<br />
Visas šīs teritorijas, izņemot ZBR neitrālo un ainavu <strong>aizsardzības</strong> zonu un dabas pieminekļus,<br />
ir iekļautas Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidotajā aizsargājamo<br />
teritoriju tīklā Natura 2000. Tajās atkarībā no to statusa ir dažādi mežsaimnieciskās darbības<br />
ierobežojumi, par ko zemes īpašniekiem ir iespējams saņemt Eiropas Savienības ikgadēju<br />
kompensāciju. Liela daļa mežu apsaimniekotāju jau zina, kas un kā jādara, lai saņemtu šos<br />
maksājumus. Tie, kas to vēl tikai iecerējuši, sīkāku informāciju par atbalsta saņemšanas<br />
nosacījumiem, iesniedzamiem dokumentiem var uzzināt virsmežniecībā vai tuvējā mežniecībā,<br />
arī Lauku atbalsta dienesta mājas lapā www.lad.gov.lv. Iesaku par šiem iesniegumiem domāt<br />
jau laikus, jo termiņš ir no kārtējā gada aprīļa vidus līdz maija vidum. Kompensāciju par<br />
mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 teritorijās nevar saņemt par valsts vai<br />
pašvaldības īpašumā esošajiem mežiem.<br />
Ja par saudzīgu saimniekošanu aizsargājamās dabas teritorijās tiek maksāta kompensācija, tad<br />
jāsaprot, ka šeit visās darbībās tiek prasīta īpaša uzmanība. Par katru šādos mežos nodarīto<br />
zaudējumu summa atsevišķos gadījumos tiek pat trīskāršota.<br />
04.12.<strong>2010.</strong> Agri vai vēlu viņi iekritīs (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 04.12.2010<br />
Autors: Jānis Gabrāns<br />
Rubrika: Makšķerēšana
Jau ierasti rudens lieguma laikā "Druva" sekoja norisēm nārsta sargāšanā, gan aprakstot<br />
inspektoru veikumu, gan piedaloties reidos. 1.decembrī liegums beidzās. Tagad var apkopot<br />
rezultātus.<br />
Paveikts daudz<br />
Jūras un iekšējo ūdeņu <strong>pārvalde</strong>s inspektori Uldis Lencbergs un Dainis Amatnieks šo divu<br />
mēnešu laikā pie upēm un upītēm pavadījuši daudzas stundas, sēdējuši slēpnī, braukuši ar laivu<br />
pa Gauju, veikuši citus pasākumus. Viņi norāda, ka šī gada rudens bijis ļoti īpatnējs, tāpēc lašu<br />
nārsta sargāšana beigusies jau novembra vidū. "Varbūt upēs nārsts turpinājās, bet strauji cēlās<br />
ūdens līmenis, malu zvejniekiem nebija iespējams ieraudzīt zivis. Pēdējo reidu veicām<br />
17.novembrī, bijām saņēmuši signālu, bet zivju kārotāji neatnāca. Nekas, gan atnāks<br />
nākamreiz.<br />
Iepriekšējos gados nārsta beigās ūdens līmenis bija zems, varēja redzēt, kā upēs noritējis nārsts.<br />
Patlaban neko vēl nevar secināt," stāsta U. Lencbergs. Abi inspektori kopā ar palīgiem kopš<br />
1.oktobra izņēmuši 49 tīklus, piecus nēģu murdus, bet Ieriķu upītes krastā aizturēts kāds<br />
maliķis, kurš gatavoja kātu žebērklim. Kontroli uz upēm veica arī citi. Biedrības "Mēs zivīm"<br />
vīri Cēsu pusē veica 17 reidus, no tiem 15 naktis dežurējot slēpnī pie Braslas zivjaudzētavas.<br />
Dažūras gan nevainagojās ar lieliem panākumiem, vien 3.novembrī tika pamanīti malu<br />
zvejnieki, kuri gan aizbēga no sargiem, taču sargi atrada viņu automašīnu, kuru evakuēja, un<br />
nākamā dienā vainīgie paši pieteicās policijā.<br />
Nārsta sargāšanā iesaistījās arī Latvijas makšķernieku asociācijas operatīvā grupa ar Valēriju<br />
Morozu priekšgalā. Viņi Gaujā veica septiņus reidus, izņēma 21 tīklu, galvenokārt teritorijā ap<br />
Līgatni. V. Morozs, taujāts, ko gribētu pateikt malu zvejniekiem, ir lakonisks: "Lai tik nāk, mēs<br />
viņus sagaidīsim!" U. Lencbergs saka paldies visiem, kuri atbalstīja inspektoru aktivitātes:<br />
"Nārsta sargāšanā palīdzēja makšķernieki, sabiedriskais aktīvs, arī zemessargi no 27.kājnieku<br />
bataljona. Bija kopīgs reids ar Vidzemes reģionālās policijas <strong>pārvalde</strong>s darbiniekiem. Uz<br />
ceļiem, kas ved no Gaujas, tika stādinātas un pārbaudītas mašīnas. Nekas nelikumīgs gan<br />
netika konstatēts, bet sapratām, ka šādas kontroles ir efektīvas, tās turpināsim," norāda U.<br />
Lencbergs. Notiekošajam upēs Priekuļu novada teritorijā aktīvi sekojis Priekuļu pašvaldības<br />
policijas priekšnieks Guntars Mucenieks, kopā ar domubiedriem veicot kontroles reidus.<br />
Pateicība pienākas arī Līgatnes novada domes darbiniekiem, sākot no domes priekšsēdētāja<br />
Aināra Šteina. "Viņš pats ir makšķernieks, tāpēc grib un ir gatavs sakārtot šos jautājumus.<br />
Kopš viņš ir domes vadībā, situācija ar malu zvejniecību normalizējusies. Kā tas panākts,<br />
nezinu, bet izmaiņas jūtamas," uzsver U. Lencbergs, sakot paldies arī Līgatnes, Vecpiebalgas<br />
un Burtnieku novada pašvaldībām, kas palīdzēja ar papildu degvielas krājumiem. Jo ar valsts<br />
piešķirto tik lielu kontroli nevarētu veikt, pat ņemot vērā, ka šiem diviem mēnešiem valsts<br />
papildu iedevusi 30 procentus no ikmēneša normas.<br />
Kara cirvis izrakts. Lai arī kontroles notiek, upju tīkls ir ļoti plašs, katrā vietā vienmēr klāt<br />
nevar būt. To zina arī maliķi, tumsas aizsegā piekopjot nelikumīgo arodu. Inspektori stāsta, ka<br />
bieži saņēmuši informāciju par nelikumīgām darbībām, tostarp, ka dažviet tirgotas lašveidīgās<br />
zivis, diemžēl pašiem to nav izdevies konstatēt. Tomēr redzētais pie upēm tiešām liecinot par<br />
malu zvejnieku darbībām. U. Lencbergs stāsta par Pērļupīti, kur apmēram kilometru garā<br />
posmā atrasti seši kāti, kas izmantoti žebērkļiem. Šajā upē nārsta vietas zināmas, redzams, ka<br />
zivis brutāli no tām nolasītas. Līdzīga situācija konstatēta arī Kumadā un citās mazajās upītēs.<br />
Saņemti arī vairāki signāli par elektrozveju. "Braucām, regulāri dežurējām, bet persona, kura<br />
patiesībā mums zināma, neparādījās. Vai nu kaut kā viņš uzzināja par mūsu kontroli, vai citi
iemesli, bet savus "darbus" neturpināja. Jāteic, ka arī tas ir panākums, ņemot vērā mūsu<br />
ierobežotos līdzekļus.Situācija šajā jomā liecina, ka dažs maliķis to kara cirvi atkal izracis jeb<br />
elektrozvejas aparātu atkal licis lietā. Šoruden viņiem izdevās izsprukt, bet maliķu noķeršana ir<br />
tikai laika jautājums. Esmu pārliecināts, ka agri vai vēlu viņi iekritīs. Diemžēl vislabākais<br />
pārliecināšanas veids nenodarboties ar malu zvejniecību ir vainīgā aizturēšana un saukšana pie<br />
atbildības likumā paredzētajā kārtībā," norāda inspektors.<br />
Pie upēm nakts laikā vairākkārt pamanīti un pat satikti cilvēki, bet tā kā pie viņiem nav atrasts<br />
nekas aizdomīgs, nekas nav uzsākts. Pie Braslas zivjaudzētavas aizturēti arī daži, kuri nakts<br />
aizsegā lēkuši pāri žogam ar savdabīgu zivju uztveramo tīklu rokā, paspējuši gan to nomest,<br />
aizbildinoties, ka tas nav viņu. Inspektoriem nācies aprobežoties ar aizrādījumu neizaicināt<br />
likteni un šīs vietas tuvumā vairāk nerādīties.<br />
"Nevaru būt pilnībā apmierināts ar rudens veikumu, bet neko daudz vairāk izdarīt nevarējām.<br />
Patiesībā nav mūsu uzstādījums par katru cenu kādu noķert, protams, ja nāks pretī - prom<br />
nelaidīsim. Bijuši gadījumi, kad maliķi ir pavisam netālu, bet saproti, ka sagūstīt viņus nevarēs.<br />
Svarīgi panākt, lai cilvēki tomēr saprot, ka nodarboties ar malu zvejniecību nevajag," norāda<br />
U. Lencbergs.<br />
Sabiedrības izglītošana<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Gaujas Nacionālā parka dabas <strong>aizsardzības</strong> daļas vadītājs Jānis<br />
Bušs norāda, ka iespēju robežās arī viņi centušies kontrolēt situāciju upēs, izņemti arī vairāki<br />
tīkli. Diemžēl šī gada kontrolēšana sagādāja nepatīkamu pārsteigumu. Jau rakstījām par to, ka<br />
dabas sargu mašīna iekļuva maliķu lamatās, kā rezultātā tika sadurti visi četri automašīnas<br />
riteņi.<br />
Veikts sabiedrību informējošs darbs, vienu sestdienu rīkojot pārgājienu gar lašupēm.<br />
"Interesentu netrūka, un ceram, ka viņi no redzētā un dzirdētā ieguva daudz. Lielākā daļa<br />
pirmo reizi redzēja, kā notiek lašveidīgo nārsts, redzēja zivis uz berzēm. Atradām arī vienu<br />
kātu, kurā malu zvejnieki liek dakšu. Šajā pārgājienā piedalījās cilvēki, kuri ieinteresēti zivju<br />
sargāšanā, varbūt arī būs kāds tālejošāks rezultāts,"norādīja J. Bušs.<br />
02.12.<strong>2010.</strong> Ziņas (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 02.12.2010<br />
Rubrika: Ziņas<br />
Šodien <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) hidrobiologs<br />
Andris Urtāns Latvijas Universitātes Mazajā aulā studentiem vadīs semināru Piemērošanās<br />
klimata mainībai - no zinātnes līdz praksei. Viņš stāstīs par klimata izmaiņām, to ietekmi,<br />
pielāgošanos tām un ar to saistītajām izmaksām Baltijas jūras reģionā. Rīt ZBR speciālists šo<br />
semināru vadīs Ziemeļvidzemes mazpulkiem un skolēnu pašpārvalžu dalībniekiem, kuri<br />
gatavojas vides spēļu konkursam Valkas novada Bērnu un jauniešu centrā Mice. Semināri<br />
notiek saistībā ar projektu Klimata izmaiņas: ietekme, pielāgošanās un izmaksas Baltijas jūras<br />
reģionā.
01.12.<strong>2010.</strong> Kaimiņu novados (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 01.12.2010<br />
Autors: Aivars Ustups<br />
Rubrika: Ekonomika<br />
Jūra sildīs arī ziemā<br />
Salacgrīvā 24. novembrī atklāta Latvijā pirmā centralizētā siltumapgādes sistēma, kurā kā<br />
atjaunojamo enerģiju izmantos jūras dzelmes glabāto siltumu. Reizē ar to ir noslēdzies 2009.<br />
gada novembrī sāktais Eiropas ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu<br />
instrumenta projekts, tā kopējās izmaksas ir 1090947 eiro, no tā pašvaldības līdzfinansējums ir<br />
vien 163642 eiro. Šis projekts lielo finansējuma atbalstu guva ar to, ka ir viens no paraugiem,<br />
kā samazināt siltumefekta gāzes un citas emisijas, pārejot no fosilā kurināmā izmantošanas uz<br />
atjaunojamo enerģiju. Siltumsūknis pilnībā aizvietos dīzeļdegvielas katlumāju un turpmāk<br />
apkures periodā nodrošinās ar siltumu Salacgrīvas vidusskolu, bērnudārzu un sporta stadiona<br />
tehniskās telpas. Plānots, ka, izmantojot siltumsūkni, gadā saražos vismaz 1736<br />
megavatstundas ģeotermālās enerģijas. Papildu ieguvums no šīs sistēmas ir iespēja vasarā<br />
sistēmu ekspluatēt dzesēšanas režīmā, nodrošinot telpās vienmērīgu un patīkamu temperatūru.<br />
Projektu realizējot, pusgada laikā jūrā ieguldīts siltumsūkņa ārējais kontūrs - 18 cauruļvadu<br />
cilpas, pavisam 10 kilometru. Tas tika izdarīts bez tranšeju rakšanas, caurules gruntī it kā<br />
ieskrūvējot, tādējādi saudzējot apkārtējo vidi un neradot ainavisko apdraudējumu. Blakus<br />
esošajai katlumājai izbūvēta piebūve. Veco dīzeļa katlumāju gan nedemontēs, jo<br />
nepieciešamības gadījumā, ja nu siltumsūkņa jaudas nepietiks, varēs tai īslaicīgi pieslēgties.<br />
Energoapgādes alternatīvu meklējumi Salacgrīvas novada teritorijā jau sekmīgi ir realizēti<br />
pirms šī projekta. Turpat Salacgrīvā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas ēkā<br />
jau arī uzstādīti siltumsūkņi un izbūvēti kolektori, kas enerģiju krāj no saules, apgaismojumu<br />
bērnu rotaļu laukumam un arī citviet nodrošina mazi vēja ģeneratori. Jaunās būves darbus<br />
paveica SIA BGS. Vides ministrs Raimonds Vējonis, kas arī bija ieradies uz jaunās<br />
siltumapgādes sistēmas palaišanu, atzina, ka Salacgrīva nu ir kļuvusi par alternatīvās enerģijas<br />
atrašanas un izmantošanas paraugpilsētu.<br />
30.11.<strong>2010.</strong> Noteikti konkursa “<strong>Dabas</strong> daudzveidības mirkļi” 3. posma<br />
uzvarētāji (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze<br />
Datums: 30.11.2010<br />
Autors: Silvija Lapiņa, speciāli RAA<br />
Rubrika: Sabiedrība<br />
Noslēdzies <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s rīkotā radošo darbu konkursa "<strong>Dabas</strong> daudzveidības<br />
mirkļi!" trešais – pēdējais – posms un noteikti tā uzvarētāji.<br />
1. vietu posmā, kas saistījās ar rudens tematiku, jauniešu grupā ieguva Sigvards Dzelzkalējs, 2.<br />
vietu – Elza Sējēja ar radošo darbu "Ak, šīs rudens sēnītes!", savukārt 3. vietu – Vladislavs<br />
Ķļimovs. Pieaugušo grupā 1. vietu ieguva Julita Kluša ar radošo darbu "Gļotsēnes – nesēnes,<br />
kas staigā", 2. vietu – Agnese Matisone ar darbu "Laipojot rudeni", bet 3. vietu – Inga Kaļva ar<br />
darbu "Kastanis veiksmei".
Iesūtītos darbus pēc konkursa nolikumā minētajiem kritērijiem izvērtēja <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong><br />
<strong>pārvalde</strong>s darbinieku izveidota komisija. Labākie radošie darbi būs aplūkojami <strong>Dabas</strong><br />
<strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s vietnē www.daba.gov.lv, sadaļā "Aktualitātes". Visu posmu – ziemas,<br />
pavasara, vasaras un rudens – labākie darbi drīzumā tiks apkopoti un publicēti elektroniskā<br />
izdevumā.<br />
Konkurss tika rīkots <strong>2010.</strong> – Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības – gada pasākumu<br />
ietvaros. Atbalstītāji – UNESCO, Vides ministrija, Latvijas <strong>Dabas</strong> fonds, Latvijas <strong>Dabas</strong><br />
muzejs, Gaujas NP fonds, muzejs "Andrupenes lauku sēta".<br />
30.11.<strong>2010.</strong> Par ierobežojumiem var saņemt kompensāciju (Ziemeļlatvija)<br />
Avots: Ziemeļlatvija<br />
Datums: 30.11.2010<br />
Autors: Aldis Dubļāns<br />
Rubrika: Notikumi<br />
Ziemeļvidzemes virsmežniecībā apmēram 42 procentus no visas teritorijas aizņem īpaši<br />
aizsargājamās dabas teritorijas. To galvenais uzdevums ir aizsargāt un saglabāt retas un<br />
tipiskas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas,<br />
dabas pieminekļus, nodrošināt zinātniskus pētījumus un saglabāt sabiedrības atpūtai,<br />
izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.<br />
Kā informē Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris vides <strong>aizsardzības</strong> jautājumos Kaspars<br />
Beriņš, virsmežniecības teritorijā atrodas viens biosfēras rezervāts, viens nacionālais parks,<br />
viens dabas parks, divi aizsargājamo ainavu apvidi, 23 dabas liegumi un 87 dabas pieminekļi.<br />
To skaitā nav dižkoku un dižakmeņu.<br />
Visas šīs teritorijas, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālo un ainavu<br />
<strong>aizsardzības</strong> zonu un dabas pieminekļus, ir iekļautas Eiropas Savienības dabas daudzveidības<br />
saglabāšanai izveidotajā aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”.<br />
Lielākās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas virsmežniecībā ir Ziemeļvidzemes biosfēras<br />
rezervāts, kas aizņem 116184 hektārus meža zemes, Gaujas Nacionālais parks (40763),<br />
aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” (14993), dabas liegums “Sedas purvs” (3561),<br />
aizsargājamo ainavu apvidus “Vecpiebalga” (3051), dabas liegums “Mežole” (2814), dabas<br />
parks (Salacas ieleja” (1548), dabas liegums “Rauza” (404), dabas liegums “Kārķu purvs”<br />
(292) un citi.<br />
Šajās teritorijās atkarībā no to statusa ir dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Par<br />
šiem ierobežojumiem “Natura 2000” teritorijās ir iespējams saņemt ikgadēju Eiropas<br />
Savienības kompensāciju. Lai to saņemtu, zemes īpašniekam jāiesniedz atbilstošas veidlapas,<br />
zemes robežu plāna kopija un meža zemju plāna kopija Lauku atbalsta dienestā. Iesniegšanas<br />
termiņš no kārtējā gada aprīļa vidus līdz maija vidum. Šo kompensāciju nevar saņemt par<br />
valsts vai pašvaldības īpašumā esošu mežu. Sīkāku informāciju par atbalsta saņemšanas<br />
nosacījumiem, iesniedzamiem dokumentiem var uzzināt Lauku atbalsta dienesta mājas lapā<br />
www.lad.gov.lv vai arī tuvākajā mežniecībā vai virsmežniecībā.
K. Beriņš atgādina, ka, apsaimniekojot mežu aizsargājamās dabas teritorijas, jābūt īpaši<br />
uzmanīgiem, jo par izdarītajiem pārkāpumiem mežam nodarīto zaudējumu summa atsevišķos<br />
gadījumos tiek pat trīskāršota. Ziemeļvidzemes virsmežniecības pārraudzībā esošā teritorija<br />
atrodas bijušajos Valmieras, Valkas un Cēsu rajonā.<br />
23.11.<strong>2010.</strong> Vides inspektori iepazīst kolēģu darbu Somijā (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 23.11.2010<br />
Autors: Līga LIEPIŅA<br />
Rubrika: Pašvaldībās<br />
Novembra pirmajā nedēļā uz Somiju pieredzes apmaiņā devās <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s<br />
(DAP) struktūrvienību vides inspektori, tostarp Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR)<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> daļas vecākais vides inspektors Andis Zvejnieks. Vides inspektori Somijā<br />
iepazinās ar turienes <strong>Dabas</strong> mantojuma dienesta darbību, reindžeru ikdienas darba<br />
pienākumiem, tūrisma, rekreācijas menedžmentu, kā arī ar darbu vides izglītībā. Tika<br />
apmeklēti un tuvāk iepazīti trīs dažādi Somijas nacionālie parki - Olankas, Nūksio un<br />
Toronsuo. A. Zvejnieks stāsta, ka šis brauciens bijusi lieliska iespēja sava redzesloka<br />
paplašināšanai: - Varējām pavērot, kā to pašu darbu, ko veicam Latvijā, dara citi. Atšķirības<br />
starp somu reindžeriem un mūsu vides inspektoriem vairāk jūtamas tautas apziņas līmenī. Pie<br />
viņiem tik ļoti neposta kā Latvijā, tādēļ ir mazāk problēmu ar labošanu, atjaunošanu, arī<br />
atkritumu savākšanu. Turklāt finansiālā situācija viņiem ir daudz labāka. Tāpat vides inspektori<br />
jeb reindžeri ir ar lielāku specializāciju. Iegūtas arī vērtīgas zināšanas, kā <strong>Dabas</strong> mantojuma<br />
dienests plāno dabas <strong>aizsardzības</strong> attīstību - īstenojot sadarbību gan ar vietējām pašvaldībām,<br />
gan nevalstiskajām organizācijām, arī piesaistot dažādu, t.sk. Eiropas Savienības, fondu<br />
līdzekļus.<br />
Interesanti bijis izstaigāt dabas takas. Garākā latviešu mērotā bijusi 8 km. Tiesa, tas bijis tikai<br />
ļoti īss posms. - Ir tādas takas, kas izstaigājamas tikai vairākās dienās. Pozitīvi, ka tās ir tik<br />
garas. Tā kā tauta tur ir apzinīga, iekārtotas atpūtas un apmešanās vietas, mājiņas. Malka, zāģi<br />
un cirvji turpat atstāti. Var iekurt ugunskuru, ieturēt maltīti. Latvijā vajadzēs paiet gadu<br />
desmitiem, būs jānomainās paaudzēm, lai cilvēki domātu arī par citiem, par tiem, kas iet aiz<br />
viņiem. Jāmācās, ka nevar visu mājiņā atrodamo, piemēram, cukuru, sāli vai tēju iztērēt, lai<br />
sliktos laikapstākļos paliktu arī nākamajam, - iespaidos dalās ZBR pārstāvis. Somijā iegūto<br />
pieredzi viņš nepaturēšot vien sev, bet dalīšoties arī ar kolēģiem.<br />
Šī mēneša sākumā DAP sākusi projektu <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> vides inspektoru apmācība, kurā<br />
plānoti pieredzes apmaiņas braucieni ne vien uz vadošajām Somijas, bet arī Zviedrijas dabas<br />
<strong>aizsardzības</strong> institūcijām. Projekta mērķis ir apmācīt DAP vides inspektorus, lai tie spētu gūt<br />
jaunas idejas savam ikdienas darbam Latvijā, kā arī uzlabot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu<br />
sadarbību dabas <strong>aizsardzības</strong> jomā, īpaši praktiskajā aizsargājamo dabas teritoriju<br />
apsaimniekošanā. Nākotnē sadarbība starp institūcijām varētu īstenoties kopīgos projektos un<br />
dabas <strong>aizsardzības</strong> standartu saskaņošanā. (Projektu finansē Ziemeļu un Baltijas valstu<br />
mobilitātes programma valsts <strong>pārvalde</strong>i.)<br />
Pirmssvētku svētdienā uz otru sadarbības valsti Zviedriju devās jau citi DAP struktūrvienību<br />
pārstāvji, tostarp ZBR vecākā valsts vides inspektore Rūta Zepa.
23.11.<strong>2010.</strong> Uzgājuši iespējamo Stalidzānu pilskalna atrašanās vietu<br />
(Latgales Laiks)<br />
Avots: Latgales Laiks<br />
Datums: 23.11.2010<br />
Rubrika: Novadā<br />
Dagdas novadā ir atrasts māla keramikas fragments, kas vēsturniekiem ļauj precizēt Stalidzānu<br />
pilskalna atrašanās vietu. Par to jāpateicas Valsts meža dienesta Austrumlatgales<br />
virsmežniecības inženierim Aleksandram Lubānam, kurš ir labs vietējo mežu pazinējs un<br />
aktīvs dzimtās puses pētnieks.<br />
Vērtīgais atradums uziets šā gada maijā Rāznas nacionālā parka administrācijas rīkotās talkas<br />
laikā. Māla trauka lauska tika nosūtīta izvērtēšanai Valsts kultūras pieminekļu <strong>aizsardzības</strong><br />
inspekcijai (VKPAI).<br />
Ziņas par pilskalniem Latvijā ir visai skopas, arī par Stalidzānu pilskalnu ir zināms vien tas, ka<br />
tas kādreiz ticis saukts par Svilušo kalnu vai Kara kapiem. Pieminekļa datējums līdz šim nebija<br />
zināms.<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Rāznas nacionālā parka administrācija ir saņēmusi VKPAI<br />
vēstuli, kurā tā atzinīgi novērtē paveikto darbu un atsūtīto keramikas fragmentu, uzsverot, ka<br />
līdz šim nebija iegūtas senlietas, kas ļautu precizēt pilskalna apdzīvotības laiku. Atrastais<br />
keramikas fragments esot bezripas māla trauka lauska, sieniņa, kurai vienā pusē vēl<br />
saglabājušās liecības par trauka veidošanas tehniku – lentveida māla vijumu. Laika gaitā<br />
virspuse ir nodilusi un nav izdevies precizēt keramikas veidu, bet neapšaubāms ir priekšmeta<br />
datējums. Atrastā māla trauka lauska esot pierādījums tam, ka Stalidzānu pilskalns ticis<br />
apdzīvots mūsu ēras pirmajā gadu tūkstotī. Atrastā māla trauka lauska tiks nodota glabāšanai<br />
Latgales kultūrvēstures muzejam Rēzeknē.<br />
Precīza pilskalna atrašanās vieta netiek izpausta kultūrvēstures pieminekļa <strong>aizsardzības</strong><br />
nolūkos. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Rāznas nacionālā parka administrācijas vecākā valsts<br />
vides inspektore Regīna Indriķe aicina saudzēt īpaši aizsargājamās teritorijās sastopamās<br />
vērtības, kā arī informēt par savdabīgiem objektiem un atradumiem mežos, purvos un laukos.<br />
23.11.<strong>2010.</strong> Sigulda iesniedz 30 projektus “Eiropas kultūras galvaspilsētas<br />
2014” programmai (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze<br />
Datums: 23.11.2010<br />
Rubrika: Siguldas novada ziņas<br />
Noslēdzies Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Eiropas kultūras<br />
galvaspilsētas direkcijas izsludinātais projektu pieteikumu konkurss projekta "Rīga – Eiropas<br />
kultūras galvaspilsēta 2014" programmai. Sigulda kā oficiālais partneris programmas<br />
veidošanai iesniedza 30 projektu. Sadarbībai ar Siguldas novada Domes Kultūras pārvaldi<br />
projektu sagatavošanā atsaucās gan valsts, gan pašvaldības iestādes, gan novada organizācijas,<br />
biedrības un iedzīvotāji.
Kultūras <strong>pārvalde</strong>s vadītāja Jolanta Borīte ir gandarīta par Turaidas muzejrezervāta un<br />
koncertzāles "Baltais flīģelis" aktīvo līdzdalību. Turaidas muzejrezervāts projekta pieteikumos<br />
galveno akcentu liek uz piedāvājumu Turaidas pils 800 gadu jubilejas sakarā, kura tiks svinēta<br />
2014. gadā. Savukārt koncertzāle "Baltais flīģelis" attīsta savu darbību, ievedot klausītāju<br />
mūzikas pasaulē gan klasiskā, gan vēsturiskā, gan svētku un arī alternatīvā noskaņā.<br />
Siguldas pilsētas kultūras nams sadarbībā ar mākslinieku Raiti Tikumu pētīs vienkoču laivu<br />
darināšanas pieredzi, Siguldas pagasta kultūras nams turpinās sadarbību ar Mākslas akadēmiju<br />
metālmākslinieku simpozija organizēšanā. Mākslu skola "Baltais flīģelis" lielāku akcentu liek<br />
uz talantu un meistarības izkopšanu mūzikā.<br />
"Programmai piedāvājām arī tradicionālās norises gan sportā, gan kultūrā: skrējiens Turaidas<br />
pils tornī, Vienības velobrauciens, Opermūzikas svētki, Blūza svētki, Latvijas Ziemas<br />
olimpiāde, Dailes teātra vasaras festivāls, mākslinieka Elmāra Gaigalnieka smilšu spēles,<br />
Vasaras saulgrieži. Šī projekta sakarā svarīgi bija uzdrošināties piedāvāt kaut ko jaunu,<br />
nebijušu, pat pārsteidzošu. Nozīmīgi, ka projektu veidošanā radītas vairākas jaunas darba<br />
grupas, apvienojot cilvēkus, kas iepriekš nav sadarbojušies. Siguldas novada pašvaldība,<br />
Gaujas nacionālā parka administrācija un projekta "<strong>Dabas</strong> koncertzāle" radošā grupa veido<br />
projektu, kur māksla tiks saistīta ar zinātni un sabiedrības izglītošanu. Sadarbībā ar<br />
"Aerodium" vertikālo vēja tuneli darbu sāks pirmā un vienīgā pasaulē Lidošanas skola bērniem<br />
un jauniešiem, lai sagatavotu profesionāļus šovu programmām lidošanā. Savukārt Krimuldas<br />
muižas teritorijā "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014" programmas ietvaros taps jauns<br />
tūristiem saistošs piedāvājums, bet biedrība "Cerību spārni" organizēs starptautisku teātra<br />
festivālu bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Skolotāja muzikoloģe Daina Samta<br />
publiskos ilgos gados krāto un pētīto faktu par Ludviga van Bēthovena saistību ar Siguldu,"<br />
iesniegto projektu virzienus atklāj Siguldas novada domes Kultūras <strong>pārvalde</strong>s vadītāja Jolanta<br />
Borīte.<br />
Siguldas piedāvājums projekta "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" programmā ietver arī<br />
vairākus jaunus projektus, lai sasniegtu vienu no svarīgākajiem mērķiem – panāktu jaunas<br />
sadarbības formas starp kultūru un citām nozarēm.<br />
22.11.<strong>2010.</strong> Vai Alūksnes mežos apmetas lāči?? (Alūksnes Ziņas)<br />
Avots: Alūksnes Ziņas<br />
Datums: 22.11.2010<br />
Autors: Mārīte Dzene<br />
Rubrika: Medniekiem un makšķerniekiem<br />
Ik pa laikam mūsu mežos tiek manīts kāds ķepainis. Nesen pa lācim mednieki redzējuši<br />
Jaunlaicenes un Mālupes mežos. Kamēr rudens vēl ir silts, tie klejo apkārt, turklāt acīmredzot<br />
paliks tepat uz ziemas guļu.<br />
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris Laimonis Kļaviņš pavasarī informēja, ka ir<br />
uzskaitīti 11 lāči. Tiesa, vairāk – 7 – Balvu, bet pa 2 – Alūksnes un Gulbenes novadā. Viņš<br />
secina, ka iepriekš lāči atnāca pāri robežai no Igaunijas un Krievijas, bet pagājušajā ziemā tie<br />
tepat ir arī gulējuši ziemas miegu. Valsts mežu dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis<br />
Āboliņš, uzskata, ka Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas pusē kāds ķepainis varētu
apmesties arī uz pastāvīgu dzīvi. Tomēr vēl par agru domāt, ka šī kādreiz tradicionālā, bet<br />
19.<strong>gads</strong>imtā nežēlīgi izmedītā meža dzīvnieka populācija Latvijā varētu atjaunoties.<br />
Pagaidām trūkst pierādījumu, ka lāči te sagaida ģimenes pieaugumu. Tiesa, pirms pāris gadiem<br />
Gaujienas kolektīva mednieks Aleksandrs Smirnovs meža izcirtumā redzēja lāceni ar diviem<br />
lācēniem. Kad tie nebūs atsevišķi gadījumi, tad lāču populācija varētu atjaunoties. Mūsu meži<br />
ir šai dzīvnieku sugai labvēlīgi, pietiekami biezi un bagāti ar ogām. "Šis process netiks<br />
mākslīgi veicināts vai kavēts. Turklāt cilvēkiem ir jāpierod pie lāču klātbūtnes, jāiemācās<br />
sadzīvot ar šo lielo, simpātisko, taču plēsīgo zvēru," norāda J.Āboliņš. Ziemeļvidzemes<br />
biosfēras rezervāta izdotajā bukletā ir stāstīts, kas jādara, satiekoties ar lāci. Galvenais esot<br />
dzīvnieku netraucēt un ļaut viņam iet savu ceļu.<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s informācija liecina, ka novembrī lāči ir redzēti arī Ainažu un<br />
Mērnieku pusē. Mednieki spriež, ka lāči šurp mūk no Igaunijas, kur tos ir atļauts medīt.<br />
Turpretim Latvijā tie var justies brīvi, jo ir aizsargājami dzīvnieki. Par lāča nogalināšanu sods<br />
ir bargs – 10 līdz 15 minimālās mēnešalgas. Turklāt medniekiem tā esot laba zīme – satikt lāci.<br />
Tomēr viņi atzīst, ka lāči nodara lielu skādi. Tie ēd jaunos dzīvniekus, it sevišķi siltās un mitrās<br />
ziemās, kad nevar aizmigt un klejo apkārt īgni un izsalkuši. Ziemā sastapšanās ar lāci var būt<br />
daudz bīstamāka nekā vasarā. Šobrīd lāči uz ziemas guļu vēl netaisās – laiks ir silts un sniega<br />
arī nav.<br />
Novembra sākumā lāci sastapuši Salacgrīvas novada mednieki. Pēc viņu stāstītā lāča ķepas<br />
nospiedums atbilst 46.apavu izmēram. Tiek secināts, ka lācis noteikti ir vietējais, jo redzēts arī<br />
pērnruden. Kā liecina Valsts meža dienesta novērojumi, lāču skaits esot stabils pēdējos 20<br />
gadus.<br />
20.11.<strong>2010.</strong> Lašus sargā, vēro, tiem palīdz (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 20.11.2010<br />
Autors: Jānis Gabrāns<br />
Rubrika: Makšķerēšana<br />
Oktobris un novembris ir mēneši, kad pastiprinātu uzmanību veltām lašveidīgajām zivīm, jo ir<br />
nārsta laiks.<br />
Šī ir sava veida sacensība starp malu zvejniekiem un vides inspektoriem un citiem nārsta<br />
sargiem. Tā teikt, kurš kuru? Visticamāk, jārunā par neizšķirtu, jo kāds maliķis iekrīt, tiek<br />
izņemti daudzi desmiti tīklu, dažādu duramo rīku, bet dzirdētais par lētiem lašiem, ko tirgo no<br />
rokas, liek secināt, ka dažkārt veiksme ir arī malu zvejnieku pusē.<br />
Patlaban gan daba pati sevi sargā, jo ūdens līmenis upēs ir neparasti augsts, gluži kā pavasarī.<br />
Tas labi redzams pie cēsnieku iecienītā Rūcamavota, kas šonedēļ bija applūdis, un ūdens<br />
ņēmējiem nācās meklēt citus, drošākus avotus.<br />
Jūras un iekšējo ūdeņu <strong>pārvalde</strong>s vecākais inspektors Uldis Lencbergs stāsta, ka gandrīz katrā<br />
reidā tiek izņemti nelikumīgi ievietoti tīkli, bet pie Ieriķu upītes notverts arī kāds maliķis ar<br />
dakšu: "Puisis tā bija aizrāvies ar kāta griešanu savam duramajam, ka nemanīja manu<br />
tuvošanos. Līdz duršanai vēl nebija ticis, berzes vieta ar zivi bija nolūkota, atlika tikai
sagatavot darbarīku, Taču šo darbiņu pabeigt viņam neizdevās, tādēļ mēģinājums puisim<br />
beidzās tikai ar 200 latu sodu. Aizturētais uzvedās korekti, atzīstot, ka ir vainīgs. Ja būtu<br />
aizturēts pēc duršanas ar visu lomu, sods būtu krietni lielāks."<br />
Cēsu puses upēs reidus veicot arī Makšķernieku asociācijas operatīvā grupa un biedrība "Mēs<br />
zivīm", kuri regulāri brauc uz Braslu. Atgādināsim, ka novembra sākumā tur izdevās sastapt<br />
malu zvejniekus, kuri aizbēga, pametot mašīnu, bet vēlāk personīgi pieteicās policijā. Brasla ir<br />
biedrības "Mēs zivīm" svarīgākais objekts, tur dežūras ir ļoti regulāras cerībā, kas būs vēl kāds<br />
"loms".<br />
Kamēr vieni nārstu sargā, citi palīdz lašveidīgajām zivīm tikt uz jaunām nārsta vietām. Jau<br />
rakstījām, ka arī šogad Līgatnē pie Ānfabrikas slūžām notika lašu pārcelšanas talkas, lai<br />
palīdzētu zivīm tikt pāri aizsprostam. Viens no idejas iniciatoriem, Līgatnes novada domes<br />
priekšsēdētājs Ainārs Šteins pastāstīja, ka lielākās aktivitātes bijušas oktobra beigās un<br />
novembra sākumā, kad vairākos piegājienos pārceltas 29 zivis: "Tas, protams, nav tik labs<br />
rādītājs kā pērn, kad jaunajās nārsta vietās ielaidām 52 zivis, bet arī šīgada rādītājs ir labs. Ko<br />
vairāk izdarīt neļāva augstais ūdens līmenis, kas liedza aizvērt slūžas. Kopumā šajos trijos<br />
gados slūžām pāri pārcelts jau vairāk nekā simts zivju, tāpēc var teikt, ka esam devuši lielu<br />
ieguldījumu dabas aizsardzībā.".<br />
Šim darbam rezultāts jau ir jūtams, jo foreļotājiem Līgatnes upītē augšpus Ānfabrikas slūžām<br />
vasarā itin bieži pieķērās mazās zemmēra forelītes. Bet, iespējams, tie ir mazie taimiņi, jo,<br />
kamēr mazas, šīs zivis nevarot atšķirt pat speciālisti.<br />
"Manuprāt, tas ir pirmā gada nārsta rezultāts. Lielās vasarā aiziet atpakaļ uz jūru, tām<br />
aizsprosts nav šķērslis. Mazie taimiņi upē dzīvo trīs gadus, tikai tad meklē jūru," stāsta A.<br />
Šteins.<br />
Vides inspektori šajā laikā aicina cilvēkus uz lašupēm vērot nārstu, jo skatītāju tuvums atbiedē<br />
malu zvejniekus. Protams, nezinātājam grūti zināt nārsta vietas, tāpēc Gaujas Nacionālā parka (<br />
Gaujas NP) teritorijā tika organizēti divi lašveidīgo zivju vērošanas pārgājieni, lai<br />
interesentiem parādītu skaistās, aizsargājamās zivis un pastāstītu par šo zivju saudzēšanas<br />
nozīmīgumu, informē Gaujas Nacionālā parka administrācijas dabas <strong>aizsardzības</strong> speciāliste<br />
Baiba Līviņa.<br />
Viena pārgājiena maršruts veda gar Lorupi Siguldas novadā, otrs - gar Strīķupi, sākot no<br />
Valmieras rajona robežas līdz Kalējalai. Pārgājienu vadīja valsts vides inspektors Mārtiņš<br />
Blaus, kurš dalībniekiem parādīja daudzas lašveidīgo berzes vietas, pastāstīja par lašveidīgo<br />
zivju dzīvi un nārstu. Rezultātā uzmanīgākie dalībnieki redzēja gandrīz desmit nārstot<br />
iepeldējušās lašveidīgās zivis.<br />
Gaujas Nacionālā parka administrācijas darbinieki plāno šādus lašveidīgo zivju nārsta<br />
<strong>aizsardzības</strong> reidus gar mazajām upēm veikt arī turpmāk, iesaistot arī Gaujas NP jaunos<br />
reindžerus.<br />
20.11.<strong>2010.</strong> Lūsēni grib, lai sauc vārdā (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 20.11.2010
Autors: Ilze Kalniņa<br />
Rubrika: Komentāri, viedokļi<br />
Gaujas Nacionālā parka fonds izsludina lūšu vārdu konkursu.<br />
Līgatnes dabas takās maijā notika nebijis gadījums visa parka vēsturēlūsenei Leonorai un lūsim<br />
Incim Villijam pasaulē nāca trīs mazuļi.<br />
Fakts, ka lūšu ģimene ziedonī kļuvusi tik bagāta, tika slēpts, jo, ja lūšu ģimenei traucētu skaļi<br />
parka apmeklētāji, cenšoties uzmeklēt mazos kaķus, tad māte varēja atteikties no pienākuma<br />
mazos uzpasēt un barot.<br />
Taču viss beidzies labi, un trīs lūsēni vēlas, lai tos sauc vārdā. Lūsēniem apnicis, ka zvērkopji<br />
sakapirmais, otrais un mazais.<br />
"Līdz Ziemassvētkiem gaidīsim ierosinājumus, kā nosaukt lūšu puikas. Zvērkopji izvēlēsies<br />
jaukākos vārdiņus, un šo vārdiņu iesūtītāji no mums saņems pārsteiguma balvas," sacīja Gaujas<br />
Nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētāja Kristīne Melece un piebilda, ka brīvdienās visiem<br />
jābrauc lūšus skatīt klātienē.<br />
"Varbūt, vērojot to uzvedību, ienāk prātā īstais vārdiņš. Vien jāatceras, ka, lai lūšu ģimeni<br />
pamanītu, jāuzvedas klusi, koki, krūmi un zeme jāvēro rūpīgi," tā K. Melece.<br />
Iedzīvotāji savus izdomātos lūšu vārdus var sūtīt uz epasta adresi konkurss@gnpfonds.lv.<br />
Iedvesmai īss lūsēnu raksturojums. Vienu zvērkopji iesaukuši par "Filozofu"visatturīgākais,<br />
vispiesardzīgākais un visuzmanīgākais no visiem. Nekad nav uzvedies kā mazs lūsēns, nav<br />
bijis vieglprātīgs draiskulis, bet vienmēr ir pētījis un novērojis pasauli sev apkārt. Otrs lūšu<br />
puika iesaukts par "Favorītu" - vienmēr bijis visdrošākais, visuzņēmīgākais, patstāvīgākais,<br />
draudzīgākais un arī visskaistākais no trim brāļiem. Vienmēr izcēlies ar labu apetīti un sava<br />
drošā rakstura dēļ arī vienmēr tiek pie ēšanas - cik tik lien iekšā! Līdz ar to arī vienīgais no<br />
lūsēniem kurš atļaujas ēšanas laikā būt izvēlīgs.<br />
Trešo dēvē par "Mazuli". Agrā bērnībā bija vismazākais un visvārgākais. Pēc tam saņēmies,<br />
kārtīgi ēdis gaļu un ticis līdz brāļu augumam un izveicībai. Katrā ziņa - ātrs, šiverīgs,<br />
"apsviedīgs" un, lai arī ir samerā bailīgs, tas viņam īpaši netraucē tikt pie iekārotā.<br />
20.11.<strong>2010.</strong> Gaujas krastā atdzīvojas vietas un lietas (Ziemeļlatvija)<br />
Avots: Ziemeļlatvija<br />
Datums: 20.11.2010<br />
Autors: Sandra Pētersone<br />
Rubrika: Reportāža<br />
Ja gribat uz pasauli lūkoties redzīgākām acīm, dodieties uz Strenču novadā tikko atklāto<br />
Gaujas kultūrvēsturisko taku. Tajā atdzīvojas senas vietas un lietas, kam ikdienā nevērīgi<br />
paejam garām, nenojaušot, cik interesanta ir to pagātne.<br />
Jau pašā takas sākumā vien, Plāņu pagasta Oliņās, tuvu cits citam ir trīs apskates objekti,<br />
aizgājušo laiku rosīgas saimnieciskās dzīves liecinieki. Necils namiņš ceļa vienā pusē izrādās
ijusī Oliņu pusmuižas darvas un terpentīna noliktava, bet apsūnojušas drupas ceļa otrā pusē –<br />
paliekas no ūdensdzirnavām un dzirnavu dambja. Šajā vietā kādreiz atradās Oliņu pusmuiža un<br />
Purmaļu koku destilācijas fabrika.<br />
Tālāk taka ieved mežā, kur priekšā gar Gaujas krastu līdz pat Igaunijas robežai ir vēl 17<br />
apskates objekti: Meža muiža Oliņās, medību pieminekļi, kokmateriālu pludināšanas krautuves<br />
vieta, Kaķu dižpriede, akmeņu konstrukcijas pie Kaķiem, Kaķu dravas priede, vairākas bedres<br />
ar akmeņu sienām, kokogļu dedzināšanas vieta, senās robežu zīmes, sena ceļa vieta pie Zemās<br />
salas, meža ugunsnovērošanas tornis, militārās būves pie Zīles, smēdes namiņš Bekās,<br />
atsveķotas priedes, parkveida pļavas un senais pasta ceļš.<br />
Tālāk Gaujas kultūrvēstures taka jau ieved Igaunijā, Koivas – Mustjoe ainavu apvidū, kur<br />
igauņu takā ir līdzīgi apskates objekti: dabas veidojumi un dažādu vēsturisku notikumu<br />
liecības.<br />
Gaujas kultūrvēstures taku Latvijas pusē svinīgi atklāja šo ceturtdien. Tā ir izveidota Igaunijas<br />
– Latvijas programmas projektā “Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un<br />
kultūras telpā”. Tajā sadarbojas <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras<br />
rezervāts (ZBR), Valsts Meža dienests un Igaunijas Valsts mežu apsaimniekošanas centrs<br />
RMK.<br />
Latvijas pusē takas maršruts ir aptuveni 30 kilometru garš un labos laika apstākļos visā garumā<br />
izbraucams ar automašīnu. Rūta Zepa, ZBR vecākā valsts vides inspektore, informē, ka ir<br />
izdots tūrisma buklets “Gaujas kultūrvēsturiskā taka”. Tas pieejams ZBR birojā Strenčos,<br />
Valkas ielā 16, un Strenču tūrisma informācijas centrā (TIC), un drīzumā – arī Valkas un<br />
Smiltenes TIC.<br />
Takas apskatē iespējams sarunāt arī gidu, zvanot ZBR darbiniekiem R. Zepai (29163859) vai<br />
Aldim Liepiņam (26535314). Takā var doties arī paši, sekojot norādēm un par apskates<br />
objektiem lasot informācijas stendos. Iepriekš vēlams noskaidrot, vai meža ceļi ir izbraucami,<br />
jo takas atklāšanas dienā piekļūt visiem objektiem ar automašīnu nebija iespējams.<br />
19.11.<strong>2010.</strong> Bārbelē apspriedīs Zaļezera purva <strong>aizsardzības</strong> plānu<br />
(Bauskas Dzīve)<br />
Avots: Bauskas Dzīve<br />
Datums: 19.11.2010<br />
Autors: AINA UŠČA<br />
Rubrika: Vide ap mums<br />
Vecumnieku novada Bārbeles sociālajā centrā 23. novembrī notiks īpaši aizsargājamas<br />
teritorijas «Zaļezera purvs» dabas <strong>aizsardzības</strong> plāna apspriešana. Objekts atrodas Bārbeles<br />
pagastā.<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>, kuras speciālisti šo plānu izstrādā, aicina Vecumnieku novada<br />
iedzīvotājus aktīvi piedalīties apspriešanā un uzsver, ka rakstiskus priekšlikumus vēl var<br />
nosūtīt līdz 26. novembrim (adrese: Latvijas <strong>Dabas</strong> fonds, Dzirnavu iela 73–2, Rīga, LV-1011).
Zaļezera purva platība ir 238 hekt āri. <strong>Dabas</strong> liegums šajā teritorijā tika noteikts vēl 1977.<br />
gadā, kad objekta saimniece bija toreizējā Bauskas mežrūpniecības saimniecība. Lieguma<br />
veidošanai bija divi iemesli: piedāvāt iespēju vietējiem iedzīvotājiem purvā lasīt dzērvenes, bet<br />
to liegt personām, kas ieradušās no citurienes, kā arī veidot jaunu liegumu mežos, kur ir<br />
koksnes niecīgi resursi.<br />
Sākotnēji purva aizsargājamā platība bija lielāka, bet 2005. gadā apmēram 50 hektāru tika<br />
izslēgts, jo nozīmīgu dabas vērtību šajā teritorijā nebija.<br />
Kāpēc Zaļezera purvam ir noteikts īpašs <strong>aizsardzības</strong> režīms? Objekts ir pārmitru mežu, purvu,<br />
nelielu ūdenstilpju un karsta kriteņu komplekss. Zaļezera purvā ir sastopamas Latvijā īpaši<br />
aizsargājamas augu, dzīvnieku un putnu 25 sugas. Projekta izstrādātāji uzsver, ka ir ļoti svarīgi<br />
visu teritoriju saglabāt kā vienotu vērtību, dabas daudzveidības raksturīgu paraugu, ievērojot<br />
kopšanas un uzturēšanas saudzīgu režīmu.<br />
Purvs 2005. gadā tika iekļauts starptautiskas sistēmas «Natura» īpaši aizsargājamo objektu<br />
sarakstā. Vecumnieku novadā tā ir šīs kategorijas lielākā teritorija. Purvs nav apdzīvots, tajā<br />
nenotiek arī saimnieciska darbība, vienīgi pie Bārbeles ezera dažreiz ir sastopami makšķernieki<br />
un atpūtnieki.<br />
Visām īpaši aizsargājamām teritorijām ir obligāti jāizstrādā <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plāns. Tas ir<br />
iespaidīga apjoma dokuments, kurā, balstoties uz dažādu nozaru speciālistu izpētes<br />
materiāliem, tiek noteikts aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas režīms, izstrādāta<br />
topogrāfija, zonējums. Plāna izstrādē ir iesaistīti daudzu nozaru eksperti – ornitologi, zoologi,<br />
botāniķi, hidrologi, kā arī izveidota projekta uzraudzības padome, kurā darbojas arī<br />
Vecumnieku novada nevalstisku organizāciju un domes pārstāvji.<br />
Pirms dažiem gadiem <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plānu biedrība «Baltijas vides forums» izstrādāja<br />
īpaši aizsargājamai teritorijai «Bauskas dabas parks», kas ir diezgan blīvi apdzīvots un<br />
saimnieciski rosīgs. Plāna sabiedriskajā apspriešanā piedalījās zemes īpašnieki, tūrisma objektu<br />
saimnieki, pašvaldību speciālisti un citi interesenti. Tika saņemti vairāki pamatoti priekšlikumi,<br />
kas <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plānā ļāva ieviest korekcijas. Piemēram, tika mainītas «Bauskas dabas<br />
parka» sākotnēji noteiktās robežas, no teritorijas izslēdzot Bauskas vecpilsētu.<br />
13.11.<strong>2010.</strong> Vides inspektori, ķerot maliķus, Staicelē iztraucē zagļus<br />
(Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 13.11.2010<br />
Autors: Zane RUBENE, ZBR dabas <strong>aizsardzības</strong> speciāliste<br />
Rubrika: Vide<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) vides inspektori kopā<br />
ar sabiedriskajiem inspektoriem oktobrī veikuši 37 reidus ezeros un upju posmos. ZBR<br />
vecākais valsts vides inspektors Guntars Viļļa stāsta, ka regulāri tiek apsekota Latvijas galvenā<br />
lašupe Salaca, arī tās pietekas, Burtnieka ezers, tāpat citas mazās upītes. Patlaban ir samērā<br />
augsts ūdens līmenis, kas apgrūtina zivju ķeršanu, tāpēc maluzvejnieki no lielajām upēm -<br />
Salacas un Gaujas - vairāk pievērsušies mazajām.
Nācies sastapties ar kompānijām, kas, ieraugot inspektorus, metas bēgt, iemetot upē<br />
makšķerēšanas piederumus, vairākkārt izņemti tīkli. Vides inspektoriem izdevies iztraucēt arī<br />
citus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, pagājušās nedēļas nogalē ūdens bioloģisko resursu<br />
uzraudzības reidā Salacā, bijušās Staiceles papīrfabrikas teritorijā, vides inspektori sadzirdējuši<br />
aizdomīgu troksni. Apsekojot teritoriju, no kuras bija dzirdama skaņa, inspektori bija visai<br />
izbrīnīti, jo atrada zemē steigā nomestu jaunu palešu pacēlāju, ko zagļi bija iznesuši no<br />
ražošanas teritorijas angāra. Laimīgas sagadīšanās dēļ zagļiem neizdevās īstenot savu nodomu.<br />
Pacēlājs tika nodots īpašniekam.<br />
Priecē, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem ZBR vides inspektoru apsekotajā teritorijā<br />
vērojama mazāka maluzvejnieku aktivitāte. Līdz šim pārkāpējus pieķert nav izdevies.<br />
Iespējams, pateicoties labai sadarbībai ar vietējo makšķernieku klubu Salackrasti un Jūras un<br />
iekšējo ūdeņu <strong>pārvalde</strong>s darbiniekiem, mazinājusies maluzvejnieku darboties gribēšana.<br />
11.11.<strong>2010.</strong> Zaļajam novadam top klimata pārmaiņu stratēģija (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 11.11.2010<br />
Autors: Zane RUBENE, ZBR dabas <strong>aizsardzības</strong> speciāliste<br />
Rubrika: Pilsētās un pagastos<br />
2. novembrī Salacgrīvā notika seminārs saistībā ar projektu Klimata izmaiņas: ietekme,<br />
izmaksas un pielāgošanās Baltijas jūras reģionā. Tā mērķis bija apkopot Salacgrīvas novada<br />
domes speciālistu, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta<br />
administrācijas un vietējo uzņēmēju priekšlikumus topošajai Salacgrīvas novada klimata<br />
pārmaiņu adaptācijas stratēģijai. Pieaicinātā eksperte Astrīda Celmiņa klātesošos iepazīstināja<br />
ar tās projektu. Plānots, ka tas sastāvēs no politikas plānošanas dokumenta, kas ietver esošo<br />
situāciju, politikas pamatprincipus, mērķus, kā arī klimata pārmaiņu samazināšanai<br />
nepieciešamo pasākumu rokasgrāmatu. Turpinājumā sekoja diskusijas par klimata pārmaiņu<br />
politikas īstenošanas pasākumiem un rīcības virzieniem siltumnīcefekta gāzu emisiju<br />
samazināšanā, ūdens resursu apsaimniekošanā, piekrastes zonas aizsardzībā, tāpat sabiedrības<br />
informēšanā utt.<br />
Stratēģiju varēs izmantot finansējuma piesaistei projektiem jomās, kas var skart klimata<br />
pārmaiņas. Salacgrīvas novads būs pirmā pašvaldība Latvijā, kam izstrādās savu klimata<br />
pārmaiņu pielāgošanās stratēģiju, kas ir arī pozitīvs rādītājs zaļā novada popularizēšanai.<br />
09.11.<strong>2010.</strong> Stalidzānu Svilušajā kalnā vērtīgs atradums (Latvijas Avīze)<br />
Avots: Latvijas Avīze<br />
Datums: 09.11.2010<br />
Autors: LETA<br />
Rubrika: Latvijas ziņas<br />
Šā gada maijā <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s (DAP) Rāznas nacionālā parka administrācijas<br />
rīkotās sakopšanas talkas laikā Stalidzānu Svilušajā kalnā Latgalē atrasts māla keramikas<br />
fragments, kas izrādījies vērtīgs vēsturisks priekšmets. Kā informē <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong><br />
<strong>pārvalde</strong>s sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva, DAP Rāznas nacionālā parka
administrācijas darbinieki keramikas fragmentu nosūtīja izvērtēšanai Valsts kultūras<br />
pieminekļu <strong>aizsardzības</strong> inspekcijai (VKPAI) un oktobra beigās saņemta atbilde, ka atradums<br />
ir sena bezripas māla trauka lauska. Trauka lauskas vienā pusē vēl saglabājušās liecības par<br />
trauka veidošanas tehniku – lentveida māla vijumu. Laika gaitā virspuse ir nodilusi, un nav<br />
izdevies precizēt keramikas veidu, bet neapšaubāms ir priekšmeta datējums. Atrastā māla<br />
trauka lauska ir pierādījums tam, ka Stalidzānu Svilušais kalns ticis apdzīvots mūsu ēras pirmā<br />
gadu tūkstotī. Līdz šim nav iegūtas senlietas, kas ļautu precizēt Rāznas nacionālajā parkā esošā<br />
Stalidzānu pilskalna apdzīvotības laiku.<br />
09.11.<strong>2010.</strong> Aiztur ar 227 nēģiem (Kurzemnieks)<br />
Avots: Kurzemnieks<br />
Datums: 09.11.2010<br />
Rubrika: Ziņas<br />
4. novembrī aizturēti divi vīrieši, kuriem tika konfiscēts ievērojams skaits – 227 – nelikumīgi<br />
iegūtu nēģu. Par notikušo ierosināts kriminālprocess. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Slīteres<br />
nacionālā parka administrācijas darbinieki, kontrolējot Kuldīgas novadā īpaši aizsargājamo<br />
dabas teritoriju, dabas parku Abavas senleja, konstatēja nelikumīgu nēģu zveju Abavā. Abi<br />
vīrieši aizturēti sadarbībā ar Valsts policiju. Slīteres nacionālā parka administrācijas<br />
darbiniekiem operatīvi sadarbojoties ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem, konfiscētie nēģi tika<br />
izlaisti Ventā. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> informē, ka par nelikumīgu nēģu ieguvi jāmaksā<br />
sods – 25 lati par nēģi.<br />
06.11.<strong>2010.</strong> Tiek rīkots lašu vērošanas pārgājiens (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 06.11.2010<br />
Autors: Liene Lote Grizāne<br />
Rubrika: Medniekiem<br />
Lai iepazīstinātu interesentus ar lašveidīgo zivju dzīvesveidu, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s<br />
Gaujas Nacionālā parka (GNP) administrācijas darbinieki nākamo sestdien ikvienam<br />
interesentam piedāvās iesaistīties lašu vērošanas pārgājienā.<br />
GNP administrācija ziņo, ka šajā pārgājienā būs iespēja kopīgi ar pieredzējušiem vides<br />
inspektoriem doties pastaigā dabā, uzzināt ko jaunu par lašveidīgajām zivīm un, ja paveiksies,<br />
pat novērot tās nārstojam.<br />
Interesentiem būs iespēja piedalīties vienā no diviem pārgājieniem - gar Strīķupi Raiskuma<br />
pagastā vai gar Lorupi Siguldas novadā.<br />
GNP darbinieki uzsver, ka joprojām pastiprināta uzmanība tiek pievērsta upēm, kurās notiek<br />
lašveidīgo zivju sugu nārsts. Vides inspektori regulāri apseko ne tikai Gauju, bet arī mazās<br />
upītes, kurās lašveidīgo zivju nārsts novērojams krietni labāk.
06.11.<strong>2010.</strong> ZBR direktors apmeklē biosfēras rezervātu Francijā un tiekas<br />
ar vietējiem NVO pārstāvjiem (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 06.11.2010<br />
Autors: Līga LIEPIŅA<br />
Rubrika: Pieredze<br />
Oktobra nogalē Vidzemes Plānošanas reģiona delegācija devās pieredzes apmaiņas braucienā<br />
uz Vosges du Nord - Pfaltzerwald biosfēras rezervātu Francijā. Tās sastāvā bija arī <strong>Dabas</strong><br />
<strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s (DAP) Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) administrācijas<br />
direktors Valērijs Seilis. Šāda iespēja radās, pateicoties Vidzemes Plānošanas reģiona un<br />
Lejasreinas departamenta sadarbībai. Latvijas pārstāvji iepazinās ar kājāmgājēju tūrisma<br />
organizēšanas pieredzi Francijas - Vācijas pārrobežu teritorijā Elzasas reģionā, kur atrodas arī<br />
minētais rezervāts. Tas izveidots uz atsevišķu Vācijā un Francijā esošu dabas parku bāzes.<br />
Latvijas pārstāvji tikās arī ar Elzasas reģiona nevalstisko organizāciju un pašvaldību<br />
pārstāvjiem.<br />
Vietējās organizācijas Regio Pamina pārstāvji demonstrēja labas prakses sadarbības piemērus<br />
kopīgu valsts, pašvaldību, uzņēmumu un privātpersonu projektu iniciēšanā un īstenošanā.<br />
Organizācija koordinē Francijas - Vācijas pārrobežu teritoriju sadarbību. Savukārt Vogēzu (tā<br />
sevi izsenis dēvē šo teritoriju iedzīvotāji) asociācijas uzdevums ir brīvprātīgo darba<br />
koordinācija kājāmgājēju tūristu taku izveidē, marķēšanā un kartogrāfisko materiālu<br />
izplatīšanā. Maršruti un takas ir svarīgākie pierobežas reģiona dabas tūrisma produkti. To<br />
kopgarums reģionā pārsniedz 20 000 km, to izveidē iesaistīta lielākā daļa no 33 150 teritoriālo<br />
asociāciju biedriem. - Teritorijas pārvaldībā un apsaimniekošanā tiek iesaistītas nevalstiskās<br />
organizācijas un iedzīvotāji. Piemēram, Vogēzu asociācijā ir 13 000 biedru. Viņi brīvprātīgi<br />
dodas dabā un marķē šos tūrisma maršrutus. Franči ir ļoti aktīvi sabiedrības iesaistīšanā<br />
dažādās jomās. Kājāmgājēju maršrutu kustība viņiem ir ļoti plaša, tāds pats arī karšu materiāls.<br />
Cilvēki pa brīvdienām izstaigā šos maršrutus pat desmitiem kilometru dienā. Savukārt Elzasas<br />
reģiona 25 vietējās pašvaldības - komūnas, slēdzot līgumu, kopā izveidojušas Tūrisma<br />
informācijas centru ar 2 informācijas sniegšanas vietām - Lejasreinas un Augšreinas<br />
departamentā. Ir līdzīgi starpmunicipāli brīvprātīgi veidojumi saistībā ar kultūras dzīvi un<br />
izglītību. Tas ir kaut kas līdzīgs Latvijas lauku sieviešu klubiņiem, tikai daudz plašāk un<br />
aktīvāk. Kā nekā desmitiem gadu ilga pieredze, - secināja V. Seilis.<br />
DAP pārstāvis piedalījās arī Elzasas reģiona un Vidzemes Plānošanas reģiona sadarbības<br />
jautājumiem veltītajā sanāksmē, kur sprieda par iespējamo sadarbību nākamgad, tostarp<br />
Vogēzu asociācijas pieredzes pārņemšanu, izveidojot kājāmgājēju maršrutu Vidzemē. - Mūsu<br />
uzdevums ir sameklēt pieņemamu vietu Pierīgas teritorijā kājāmgājēju maršruta nospraušanai.<br />
Ceram, ka tā izveidē ar savu pieredzi un ekspertiem piedalīsies arī franču pārstāvji. Šajā<br />
nodarbē domājam pieaicināt dabas tūrisma jomas speciālistus no visas Latvijas, - pastāstīja<br />
ZBR administrācijas direktors.<br />
02.11.<strong>2010.</strong> Kompensācija par ierobežojumu (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 02.11.2010<br />
Autors: Rita Jakovļeva, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong><br />
Rubrika: Ekonomika
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> turpina izmaksāt kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības<br />
ierobežojumiem saimniekiem, kuru īpašumi atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai<br />
mikroliegumos. Šogad kompensāciju izmaksai ir piešķirti 1352788 lati no līdzekļiem<br />
neparedzētiem gadījumiem.<br />
Kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem tiks izmaksātas tiem zemes<br />
īpašniekiem, kam līdz 2009. gadam pieņemts lēmums par atlīdzības apmēru, bet ar šo lēmumu<br />
piešķirtā naudas summa ir izmaksāta tikai daļēji. Maksājumi tiks veikti līdz šī gada 30.<br />
decembrim.<br />
Zemes īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā<br />
un līdz ar to ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, ir tiesības saņemt kompensāciju<br />
par neiegūto mantisko labumu, ko liedz saņemt šajās teritorijās noteiktie saimnieciskās<br />
darbības ierobežojumi. Šādu kārtību paredz likums "Par zemes īpašnieku tiesībām uz<br />
kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās<br />
un mikroliegumos".<br />
02.11.<strong>2010.</strong> Pašvaldības policija turpina aizturēt maluzvejniekus<br />
(www.sigulda.lv)<br />
Avots: www.sigulda.lv<br />
Datums: 02.11.<strong>2010.</strong><br />
Pateicoties Siguldas novada Pašvaldības policijas operatīvai rīcībai un pensionētā dabas<br />
<strong>aizsardzības</strong> inspektora Māra Mitrevica sadarbībai, pagājušās nedēļas nogalē Siguldas novadā<br />
aizturēti vairāki malu zvejnieki.<br />
Jau ziņots, ka 27.oktobra vakarā Siguldas novada Nurmižos tika aizturēti malu zvejnieki- divas<br />
personas ar deklarēto dzīvesvietu Rīgā, kas kādā no Nurmižu rezervāta upītēm bija nodūruši 4<br />
nelikumīgi iegūtus taimiņus.<br />
Siguldas novada Pašvaldības policija, pildot dienesta pienākumus, arī 29.oktobrī un 31.oktobrī<br />
aizturēja personas, kas pārkāpa Ministru kabineta noteikumu Nr.295 „Noteikumi par<br />
rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” 26.4.1 punkta prasības - zvejniekiem aizliegts atrasties<br />
ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā ar zvejas rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav<br />
atļauta vai kuru izmantošanai nav izsniegta attiecīga zvejas atļauja (licence).<br />
29.oktobrī Pašvaldības policija aizturēja Siguldas novada Ķiparu iedzīvotāju, kurš plkst.14.05<br />
kādas upes krastā ar žebērkli rokā veica darbības, kas saistītas ar zivju iegūšanu. Savukārt<br />
30.oktobrī plkst.9.00 tika aizturēti vēl divi Siguldas novada iedzīvotāji, kuri kādas upes krastā<br />
atradās ar žebērkli, lai, kā paši atzīst, iegūtu taimiņus to nārsta vietās. Par minētajiem<br />
pārkāpumiem visām personām tika sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols pēc Latvijas<br />
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.panta 2.daļas, tas ir, par zvejas noteikumu pārkāpšanu<br />
— uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot<br />
pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā<br />
iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas<br />
tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām —<br />
no divsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma
priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar<br />
aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez<br />
tiesību atņemšanas.<br />
Siguldas novada Pašvaldības policija brīdina, ka sadarbībā ar Gaujas nacionālā parka<br />
administrācijas inspektoriem turpinās veikt profilaktiskos reidus šādu pārkāpumu novēršanai<br />
un pārkāpēju noskaidrošanai, kā arī lūdz nekavējoties ziņot par katru zināmu gadījumu vai<br />
personām, kas iesaistītas šādu pārkāpumu izdarīšanā pa tālruni: 26160288.<br />
02.11.<strong>2010.</strong> Naukšēnos skolēni uzskaita dižkokus (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 02.11.2010<br />
Autors: Zane Rubene, DAP Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas dabas<br />
<strong>aizsardzības</strong> speciāliste<br />
Rubrika: Zaļā lapa<br />
Naukšēnu vidusskolas vides pulciņa "Ave Terra" dalībnieki šajā mācību gadā sākuši pētījumu<br />
Naukšēnu muižas parkā un tam piegulošajā Zilo kalnu mežā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik<br />
un kādi dižkoki atrodami šajā teritorijā.<br />
Vienu rudens dienu skolēni pavadīja brīvā dabā, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes<br />
biosfēras rezervāta administrācijas ģeologa Daiņa Ozola vadībā mērot kokus. Rezultāts<br />
pārspēja cerēto - nepilnus 1,5 km garajā Rūjas senlejas posmā tika konstatēti 23 dižkoki, kas<br />
atbilst dabas pieminekļa statusam. To skaitā 18 priedes - dižākajai apkārtmērs ir 4,35 m, 4<br />
lapegles un 1 liepa ar 5,21 m apkārtmēru. Vēl vairākiem citiem kokiem līdz dižkoka statusam<br />
pietrūka vien dažu apkārtmēra centimetru. Dižās uzskaitītās priedes aug ārpus muižas parka<br />
teritorijas mežā, lapegles un liepa - parkā. Reizē ar to Naukšēnu muižas mežs un parks ar<br />
dižkoku tik blīvu koncentrāciju ir unikāls. Vismaz šai pusē līdzīgs nav zināms. Dižkoku<br />
bagātību Naukšēnos zināmā mērā sekmēja arī šī gada 16. martā pieņemtie MK noteikumi Nr.<br />
264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie <strong>aizsardzības</strong> un izmantošanas noteikumi",<br />
kur kokiem, lai tos uzskatītu par dižkokiem, noteikti krietni mazāki izmēri nekā līdz šim. Ja<br />
kokus mērītu pēc iepriekšējiem noteikumiem, par dižkokiem Naukšēnos varētu uzskatīt tikai<br />
astoņus.<br />
Lai veiktu monitoringu un būtu iespēja salīdzināt rezultātus, mērījumus būtu ieteicams atkārtot<br />
ik pēc pieciem gadiem. Tad esošajiem dižkokiem, ja vien mežu nenocirtīs, noteikti būs<br />
pievienojušies vēl daži koki, citi, iespējams, būs nokaltuši un nolūzuši.<br />
Lai koks sasniegtu dižkoka apmērus, tam jāaug 100 - 150 gadu. Šeit uzmērītie koki varētu būt<br />
ap 150 gadu veci, tie stādīti 19. gs. vidū vai otrajā pusē. Liela nozīme ir arī augšanas<br />
apstākļiem: ozols mežā gandrīz nekad nesasniegs dižkoka apmērus, bet klajumā - ievērojami<br />
ātrāk. Tāpat daudz ātrāk resnumā pieaug koki, kas sadalās divās un vairāk galotnēs.<br />
Savāktie dati tiek ievietoti <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s datu bāzē, pārsūtīti iespējamajiem<br />
interesentiem - <strong>Dabas</strong> retumu krātuvei, Latvijas petroglifu centram, kā arī Naukšēnu novada<br />
domei un Naukšēnu Cilvēkmuzejam. Skolēni šos datus izmantos savā zinātniskajā darbā.<br />
Paldies baronam fon Grotem, jo ne jau bez viņa gādības šie koki te sākuši savu mūžu!
02.11.<strong>2010.</strong> <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> turpina vides inspektoru<br />
apmācības (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze<br />
Datums: 02.11.2010<br />
Autors: Silvija Lapiņa<br />
Rubrika: Redzeslokā<br />
Oktobrī <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> (DAP) uzsākusi Eiropas Sociālā fonda projektu, kurā<br />
plānots paaugstināt Latvijas nacionālo parku un rezervātu administrāciju darbinieku – vides<br />
inspektoru – profesionālās zināšanas un prasmes, tā stiprinot to sniegto sabiedrisko<br />
pakalpojumu kvalitāti.<br />
Projekta laikā paredzēts noskaidrot arī sabiedrības un pašvaldību viedokli par vides inspektoru<br />
darbu, lai nākotnē, izmantojot iegūto informāciju, spētu izstrādāt kvalitatīvu vides inspektoru<br />
apmācību programmu. Projektu "<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> daļu<br />
darbinieku profesionālās apmācības programmas izstrāde un pilnveide" paredzēts realizēt līdz<br />
nākamā gada septembrim visās DAP struktūrvienībās – Slīteres, Rāznas, Gaujas, un Ķemeru<br />
nacionālā parka, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras un Teiču dabas rezervāta administrācijā.<br />
25. un 26. oktobrī projektā Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides<br />
inspektoriem norisinājās semināri, kuru laikā tika diskutēts par to, kādi ir galvenie vides<br />
inspektoru darba pienākumi, kādas zināšanas un prasmes vides inspektoriem nepieciešamas<br />
uzlabot, kā arī citu ar šo profesiju saistītu informāciju.<br />
30.10.<strong>2010.</strong> Lūsis saplēš lamiņu (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 30.10.2010<br />
Autors: Liene Lote Grizāne<br />
Rubrika: Medniekiem<br />
Atpūtas kompleksu "Rakši" nesen satricināja nepatīkams notikums. Lamiņai, sauktai par Rūdi,<br />
vakara krēslā uzbrucis kāds plēsējs, domājams, lūsis. "Rakšu" saimnieks Kristaps Blaus teic,<br />
ka lamiņa gan paglābta, taču notikums ir nepatīkams. "Tas notika vakarā ap septiņiem, tika<br />
izdzirdēts savāds troksnis aplokos. Kad aizsteidzāmies turp, secinājām, ka vienai lamiņai ir<br />
pamatīgi saplēsts dibens. Prātojām, ka plēsējs bija ielecis aplokā un ar zobiem lamiņu vilcis uz<br />
meža pusi. Taču cauri koka žogam dzīvnieku nebija varējis ātrumā izvilkt," stāsta K. Blaus un<br />
teic, ka ir neizpratnē, kādēļ plēsējs nācis mieloties uz saimniecību.<br />
"Bija gan gadījums, kad pagājušajā ziemā vilks aizplēsa divas aitas, bet lamu ganāmpulks līdz<br />
šim netika tramdīts," tā K. Blaus un norāda, ka nākamajā sezonā vēlējies turpat blakus<br />
saimniecībai mežā izveidot dabas takas, ierīkot mežā aplokus, kuros uzturētos<br />
dzīvnieki. "Skaidrs, ka ap šiem aplokiem būs žogi, bet vai tie būs pietiekami, lai lūši<br />
nenodarītu kaitējumu," bažīgs ir "Rakšu ZOO" saimnieks, norādot, ka plēsēji Latvijas mežos<br />
jāmedī vairāk.
"Vairāk būtu jādomā, kā regulēt to dzīvnieku sugu populācijas, kas nodara kaitējumu. Arī zivju<br />
gārnis Latvijā aizsargājams, tas nekas, ka pa vasaru šis putns izēda visas zivis no dīķiem,<br />
nodarot lielus zaudējumus. Tagad vēl būs jācīnās ar lūšiem," neizpratnē ir K. Blaus, sakot, ka<br />
turpmāk katru vakaru dzīvnieki tiks dzīti kūtīs.<br />
Šajā teritorijā medī mednieku kolektīvs "Līvi", kura vadītājs Gints Bauers skaidro: "Atpūtas<br />
komplekss "Rakši" atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kurā lūšus medīt ir aizliegts.<br />
Taču mēs, mednieki, īpaši ziemā redzam, ka lūši mūsu medījamajās platībās dzīvo, manām arī<br />
to pastrādātos nedarbussaplosītās stirnas, mežacūku sivēnus. Jāteic, ka šis gadījums izbrīna.<br />
Kāpēc lūsis nācis tik tuvu mājām? Jāteic, ka nākotnē būtu jādomā gan par lūšu medību limita<br />
palielināšanu Latvijā, gan, iespējams, jādomā, ko darīt, lai, piemēram, Gaujas NP teritorijā<br />
nesavairotos šie plēsēji. Lūsis noteikti ir tas meža dzīvnieks, kuru skaits būtu saprātīgi jāregulē.<br />
30.10.<strong>2010.</strong> Nurmižos aiztur maluzvejniekus (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 30.10.2010<br />
Rubrika: Kaimiņos<br />
Pateicoties Siguldas novada Pašvaldības policijas operatīvai rīcībai un pensionētā dabas<br />
<strong>aizsardzības</strong> inspektora Māra Mitrevica sadarbībai, 27. oktobra vakarā Siguldas novada<br />
Nurmižos aizturēja maluzvejniekus, kas kādā no Nurmižu rezervāta upītēm bija nodūruši 4<br />
nelikumīgi iegūtus taimiņus. Kopējā iespējamā zaudējumu summa pēc Latvijas Republikas<br />
normatīvajiem aktiem būs aptuveni 2000 latu, neskaitot to, ko piespriedīs Valsts Vides dienesta<br />
pilnvarotās personas.<br />
30.10.<strong>2010.</strong> DAP uzsāk vides inspektoru apmācību (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 30.10.2010<br />
Autors: Rita JAKOVĻEVA, DAP sabiedrisko attiecību speciāliste<br />
Rubrika: Vide<br />
25. un 26. oktobrī saistībā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu Latvijas īpaši aizsargājamo<br />
dabas teritoriju administrāciju vides inspektoriem Siguldā un Ķemeru Nacionālajā parkā<br />
norisinājās semināri, kuros piedalījās arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR)<br />
administrācijas pārstāvji. Semināru laikā diskutēts par to, kādi ir galvenie vides inspektoru<br />
darba pienākumi, kādas zināšanas un prasmes viņiem nepieciešamas uzlabot, stāstīts par vides<br />
inspektoru ikdienu ārvalstīs - ASV, Vācijā, Lielbritānijā un citviet.<br />
ESF projektu <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> daļu darbinieku profesionālās<br />
apmācības programmas izstrāde un pilnveide <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> (DAP) uzsākusi<br />
septembrī. Projekta norises laikā plānots paaugstināt Latvijas nacionālo parku un rezervātu<br />
administrāciju darbinieku - vides inspektoru - profesionālās zināšanas un prasmes, uzlabot viņu<br />
sniegto sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.<br />
Tāpat paredzēts noskaidrot arī sabiedrības un pašvaldību viedokli par vides inspektoru darbu,<br />
lai nākotnē, izmantojot šo informāciju, spētu izstrādāt kvalitatīvu vides inspektoru apmācības
programmu. Veidojot šo programmu, DAP virzās uz t.s. reindžeru - cilvēku izglītotāji,<br />
informētāji, palīgi un arī dabas sargi - modeli, kāds ir ārzemēs, piemēram, Vācijā vai Somijā.<br />
Uz Somiju nākamnedēļ pieredzes apmaiņas braucienā dosies ZBR vides inspektors Andis<br />
Zvejnieks un iepazīsies ar turienes reindžeru darbu.<br />
Projektu paredzēts īstenot līdz nākamā gada septembrim visās DAP struktūrvienībās - Slīteres,<br />
Rāznas, Gaujas un Ķemeru nacionālā parka, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras un Teiču dabas<br />
rezervāta administrācijās. 85% no projekta finansē ESF un 15% - Latvijas valsts.<br />
29.10.<strong>2010.</strong> Eiropas Komisija izstrādājusi vadlīnijas vēja enerģijas<br />
ražošanai aizsargātās dabas teritorijās (LETA)<br />
Avots: LETA<br />
Datums: 29.10.2010<br />
Rīga, 29.okt., LETA. Vēja enerģijas ražošanas iekārtas neapdraud savvaļas radības, tomēr to<br />
nepareizs izvietojums vai konstrukcija var nelabvēlīgi ietekmēt neaizsargātas sugas un<br />
biotopus, tādēļ Eiropas Komisija (EK) publicējusi norādes, kā organizēt vēja enerģijas<br />
ražošanu aizsargātās dabas teritorijās.<br />
EK izstrādātas vadlīnijas attiecas uz "Natura 2000" tīklu, kas ir Eiropas Savienības (ES)<br />
bioloģiskās daudzveidības politikas stūrakmens un galvenais instruments, lai sasniegtu ES<br />
mērķi - līdz 2020.gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un panākt, ka tā sāk<br />
atjaunoties, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas<br />
nodaļā.<br />
Vēja enerģija ir ļoti nozīmīgs faktors, lai sasniegtu citu ES nosprausto mērķi, panākot, lai līdz<br />
2020.gadam 20% no Eiropas kopējā energopatēriņa veido atjaunojamā enerģija. Tas, ka kāds<br />
apgabals ir "Natura 2000" teritorija, automātiski nenozīmē, ka tur nedrīkst ražot vēja enerģiju,<br />
tomēr šādi projekti jāizvērtē atsevišķi.<br />
Eiropas vides komisārs Janess Potočniks uzsvēra, ka jaunās norādes gan dalībvalstīm, gan<br />
nozares dalībniekiem sniegs skaidrību, kā organizēt vēja enerģijas ražošanu, ievērojot "Natura<br />
2000" prasības. Eiropas vides komisārs uzsvēra, ka politika un tiesību akti nav mainījušies, EK<br />
izstrādātās vadlīnijas ir tikai norādījumi, kā piemērot spēkā esošos likumus, jo mērķis ir<br />
panākt, ka atjaunojamās enerģijas jomā izvirzītie mērķi tiek sasniegti, nepārkāpjot ES tiesību<br />
aktus par sugu aizsardzību.<br />
EK norādes sagatavotas, lai varētu rast līdzsvaru starp vēja enerģijas nozares attīstību un<br />
bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu "Natura 2000" aizsargātajās teritorijās. Tajās uzsvērts,<br />
cik būtiska ir stratēģiskā plānošana un cik nepieciešams ir kvalitatīvs un pienācīgs jaunu<br />
projektu novērtējums. Norādēs ietverti paraugprakses piemēri un aplūkots, kā īstenot vēja<br />
enerģijas projektus, nekaitējot trauslām dabas teritorijām.<br />
Stratēģiski plānot vējģeneratoru parku izvietojumu plašā ģeogrāfiskā teritorijā ir viens no<br />
efektīvākajiem paņēmieniem, kā jau plānošanas stadijā samazināt vējģeneratoru parku ietekmi<br />
uz dabu un savvaļas dzīvniekiem. Tādējādi ne tikai tiek izveidots integrēts attīstības plāns, bet<br />
samazinās arī risks, ka vēlāk atsevišķu projektu īstenošanas gaitā rodas grūtības un kavēšanās.
"Natura 2000" ir ES mēroga ekoloģisks tīkls, kas aptver teju 26 000 teritoriju 27 ES<br />
dalībvalstīs. Tas izveidots 1992.gadā saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu un aptver gandrīz 18% ES<br />
sauszemes teritorijas. Tīkls izveidots, lai nodrošinātu no bioloģiskās daudzveidības viedokļa<br />
sevišķi vērtīgu teritoriju saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī Eiropas vērtīgāko un<br />
apdraudētāko sugu un biotopu izdzīvošanu ilgtermiņā.<br />
Eiropa ir izvirzījusi mērķi panākt, lai līdz 2020.gadam 20% no tās patērētās enerģijas tiktu<br />
iegūts no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un vēja enerģijas izmantošanai būs izšķirīga<br />
nozīme, lai šo mērķi sasniegtu. Tāpat vēja enerģijas ražošana un izmantošana palīdz ievērojami<br />
samazināt gan siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisijas, gan saldūdens patēriņu, kas<br />
saistīts ar tradicionālo enerģijas ražošanu ES. Pēdējās desmitgades laikā vēja enerģijas nozare<br />
piedzīvojusi strauju izaugsmi, un 2009.gadā aptuveni 4,8% no ES kopējā elektroenerģijas<br />
patēriņa veidoja vēja enerģija. Paredzams, ka līdz 2020.gadam šis rādītājs trīskāršosies.<br />
28.10.<strong>2010.</strong> Slīterē uzņem dabas kino (Neatkarīgā Rīta Avīze)<br />
Avots: Neatkarīgā Rīta Avīze<br />
Datums: 28.10.2010<br />
Autors: Imants Vīksne<br />
Rubrika: Latvijā<br />
Vides filmu studija pēc vācu telekompānijas MDR pasūtījuma uzņem filmu par Slīteres<br />
nacionālo parku. Galvenajās lomās alnis, bebri, reti putni, kā arī parka attiecības ar vietējiem<br />
iedzīvotājiem. Izrādās, ka vācieši paši izvēlējušies, viņuprāt, no dabas daudzveidības viedokļa<br />
interesantāko nostūri Latvijā. Slīteres nacionālā parka administrācijas direktore Dace Sāmīte<br />
stāsta, ka šī būs pirmā nopietnā filma par Slīteres dabas bagātībām. Līdz šim epizodiski kaut ko<br />
ir filmējuši paši darbinieki, taču tik nopietns darbs taps pirmo reizi. Plānotais filmas garums ir<br />
43 minūtes, un tās tapšanai būs nepieciešami divi gadi. Projekta administrators un scenārija<br />
autors Valdis Ābols stāsta, ka telekanālā MDR reizi nedēļā tiek rādīta dabas sleja, kurā skatītāji<br />
tiek aizvesti uz visdažādākajiem pasaules dabas parkiem. Tuvojas Latvijas kārta, un Slītere<br />
izvēlēta, jo tieši šeit atrodama cilvēka saimniecisko interešu vismazāk ietekmētā vide. Vāciešus<br />
interesē arī šis mijiedarbības aspekts.<br />
Neatkarīgā jau vairākkārt rakstījusi arī to, ka vietējie iedzīvotāji laiku pa laikam pauž<br />
neapmierinātību, jo Slīterē viņi kļuvuši par vismazāk mīlamo sugu. Arī filmā viņiem būs vien<br />
otrā plāna lomas. Kā atzīst V. Ābols, filmējot dabu, ļoti daudz kas atkarīgs no veiksmes, un<br />
šobrīd operatoram Mārim Maskalānam jau esot savākti diezgan labi kadri ar retajiem putniem.<br />
Arī ar bebriem tā lieta ir vienkāršāka, jo viņus var sastapt noteiktās vietās. Savukārt aļņa<br />
filmēšana esot diezgan sarežģīta procedūra. Turklāt šis varonis, tāpat kā visi pārējie,<br />
jāiemūžina četros gadalaikos.<br />
Filmēšana notiek vismaz nedēļu mēnesī, un neatsveramu palīdzību zvēru izsekošanā sniedzot<br />
parka darbinieki, kurus filmēšanas grupa iesaukusi par vietējiem reindžeriem. Filmai jābūt<br />
gatavai 2012. gadā. Pēc vāciešiem to būs iespēja noskatīties arī Latvijas skatītājiem.<br />
***<br />
SlĪteres nacionālais parks<br />
Atrodas Kurzemes piekrastē. Izcila teritorija bioloģiskās daudzveidības ziņā. Nacionālais parks<br />
ietver 30–50 m augstu Baltijas ledus ezera senkrasta krauju, kas noaugusi ar sugām izcili
agātu dabisku platlapju mežu. Vairākus kilometrus garas kāpu grēdas (kangari) mijas ar<br />
šaurām, pārpurvotām ieplakām (vigām), galvenokārt zemajiem purviem. Nacionālā parka<br />
neatņemama sastāvdaļa ir jūras piekraste ar smilšainu liedagu un kāpām, sausieņu pļavām,<br />
sausiem kāpu priežu mežiem, kā arī piekrastes akvatoriju. Nacionālais parks atrodas uz putnu<br />
migrācijas ceļa. Pavasarī te novērojama grandioza migrējošo putnu koncentrēšanās.<br />
Avots: www.daba.gov.lv<br />
28.10.<strong>2010.</strong> Pastiprināti ķers maluzvejniekus (Ziemeļlatvija)<br />
Avots: Ziemeļlatvija<br />
Datums: 28.10.2010<br />
Autors: Sandra Pētersone<br />
Rubrika: Notikumi<br />
Kopš upēs sācies lašu un taimiņu nārsta laiks, valsts vides inspektori pievērš pastiprinātu<br />
uzmanību zivju aizsardzībai arī Smiltenes novadā un tam tuvējos pagastos.<br />
Taimiņu nārsta vietās jau ir apsekotas Vecpalsas un Vizlas upes Grund zāles, Gaujienas un<br />
Virešu pagastā pavisam 40 kilometru garā posmā un ir izpētītas klusākās un neredzamākās<br />
maluzvejnieku pielavīšanās vietas. Ir arī atklātas viņu atstātās pēdas.<br />
“Tās, piemēram, ir iemīdītas takas, nojume, ko kāds, iespējams, izmantojis par slēpni, kā arī<br />
maisos salikti pusķieģeļi, ko var izmantot par enkuru laivai,” piemēru min Jānis Pērle,<br />
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas valsts vides inspektors. Tāpat ir konstatēti<br />
arī cilvēku radīti šķēršļi upēs, lai zivis koncentrētu vienā vietā to vieglākai ieguvei.<br />
Vides inspektors ap pulksten 22 arī sastapis Vizlas un Vecpalsas krastā potenciālos zivju<br />
ķērājus ar iedegtu kabatas lukturi rokās, kuri stāstījuši, ka atnākuši tikai skatīties, kā laši nārsto.<br />
Smiltenes novadā taimiņu nārsta vietas ir Vecpalsas, Vizlas un Abula upes. Zivju nārsta laiks<br />
ilgs orientējoši līdz novembra nogalei atkarībā no laika apstākļiem.<br />
J. Pērle atgādina, ka īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (šajā gadījumā aizsargājamo ainavu<br />
apvidū “Ziemeļgauja”) lašu saudzēšanas laikā par nelikumīgi iegūtu lasi vai taimiņu Latvijas<br />
Republikas normatīvie akti paredz kriminālatbildību. Tiesa var piemērot sodu, nosakot brīvības<br />
atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 40<br />
minimālajām mēnešalgām. Piedevām ir jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums 500<br />
latu apmērā par vienu zivi neatkarīgi no tās lieluma.<br />
Vides inspektors arī aicina sabiedrību ziņot viņam par aizdomīgām darbībām taimiņu nārsta<br />
vietās Smiltenes un kaimiņu novadā (tālrunis 26222682), jo maluzvejniecība ir noziegums pret<br />
dabu.
28.10.<strong>2010.</strong> Siguldas novada Pašvaldības policija aiztur malu zvejniekus<br />
(www.sigulda.lv)<br />
Avots: Siguldas pašvaldības mājas lapa www.sigulda.lv<br />
Datums: 28.10.2010<br />
Patiecoties Siguldas novada Pašvaldības policijas operatīvai rīcībai un pensionētā dabas<br />
<strong>aizsardzības</strong> inspektora Māra Mitrevica sadarbībai, 27.oktobra vakarā Siguldas novada<br />
Nurmižos tika aizturēti malu zvejnieki, kas kādā no Nurmižu rezervāta upītēm bija nodūruši 4<br />
nelikumīgi iegūtus taimiņus.<br />
Siguldas novada Pašvaldības policijā informācija par malu zvejnieku darbībām tika saņemta<br />
27.oktobrī plkst.17:43. Plkst.18:10 Pašvaldības policija aizturēja gaišas krāsas<br />
transportlīdzekli, kurā, speciāli ierīkotā slēpnī, atradās 4 taimiņi ar dūrienu pazīmēm un 2<br />
brekši.<br />
Malu zvejnieki – divas personas ar deklarēto dzīvesvietu Rīgā, tika aizturētas un nogādātas<br />
Rīgas reģiona <strong>pārvalde</strong>s Siguldas iecirknī lietas apstākļu sīkākai noskaidrošanai un<br />
administratīvās lietvedības uzsākšanai. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa<br />
80.panta 2.daļu, par zvejas noteikumu pārkāpšanu, fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu<br />
no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma<br />
priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar<br />
aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez<br />
tiesību atņemšanas. Kopējā iespējamā zaudējumu summa, pēc Latvijas Republikas<br />
normatīvajiem aktiem, ir ap 2000 latiem, neskaitot to, ko piespriedīs Valsts Vides dienesta<br />
pilnvarotās personas.<br />
27.10.<strong>2010.</strong> Kompensēs mežā negūto labumu (Kursas laiks)<br />
Avots: Kursas laiks<br />
Datums: 27.10.2010<br />
Rubrika: Lauksaimniekiem<br />
LATVIJA. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> atsākusi kompensāciju izmaksu par mežsaimnieciskās<br />
darbības ierobežojumiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas īpaši aizsargājamās dabas<br />
teritorijās vai mikroliegumos.<br />
Kompensācijas izmaksās zemes īpašniekiem, kuriem līdz 2009. gadam pieņemts lēmums par<br />
atlīdzības apmēru, bet piešķirtā summa ir izmaksāta daļēji. Maksājumus veiks līdz šā gada 30.<br />
decembrim tādā secībā, kādā pieņemti lēmumi.<br />
Šogad kompensāciju izmaksai ir piešķirti gandrīz 1,4 miljoni latu no līdzekļiem neparedzētiem<br />
gadījumiem.<br />
27.10.<strong>2010.</strong> Lašu lifts atkal strādā (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 27.10.2010
Autors: Jānis Gabrāns<br />
Rubrika: Ziņas<br />
Lai palīdzētu lašiem un taimiņiem tikt pāri Līgatnes upes Ānfabrikas aizsprostam un doties<br />
nārstā uz upes augšteci, jau trešo gadu vides aktīvisti ar Līgatnes novada domes priekšsēdētāju<br />
Aināru Šteinu priekšgalā veic īpašu pasākumu.<br />
Pāri upei novelk tīklu, noslēdz ūdens ieplūšanu galvenajās slūžās un notvertās lašveidīgās zivis<br />
ar rokām pārnes pāri aizsprostam, lai ielaistu ūdenī augšpus tā. Pirmajā gadā šādi evakuēja<br />
vairāk nekā 20 lašus un taimiņus, pērn pārnesto zivju skaits pārsniedza 50. Šogad pirmajā<br />
dienā izdevās palīdzēt vien dažām zivīm. A. Šteins norāda, ka arī pērn pirmajā dienā bijušas<br />
vien dažas zivis, tāpēc šis process tiks atkārtots vairākas reizes, ņemot vērā situāciju upē: "Jau<br />
trešo gadu legāli ķeram Līgatnes upē taimiņus, lašus un laižam tos aiz aizsprosta nārstot. Tālāk<br />
ir 25 kilometri brīvas upes ar labām nārsta vietām. Ceru, ka arī šogad akcijai būs labi<br />
panākumi.<br />
Līgatnes upē vasarā var noķert mazās forelītes un taimiņus, domāju, ka tas ir rezultāts pirms<br />
diviem gadiem sāktajam darbam."<br />
Zivju glābēju vidū bija arī vides aktīvists Māris Olte, viens no šīs idejas autoriem. Viņš norāda,<br />
ka svarīgi ne tikai sargāt zivis, skatīties, kurš sliktais, kurš labais, bet, kopīgi darbojoties,<br />
sliktos padarīt par labajiem. Šoreiz arī viņam pašam izdevās vienu taimiņu mammu pārcelt pāri<br />
slūžām: "Līdz šim nebija sanācis, to parasti veica citi. Atzīšos, ka sajūta tiešām forša, un gribas<br />
vēl," teica M. Olte.<br />
Pirmo reizi šādā akcijā piedalījās arī pazīstamais deju skolotājs Agris Daņiļevičs, kurš kopš<br />
bērnības aizraujas ar makšķerēšanu. Viņš neslēpa pozitīvās izjūtas, lai gan izdevās pārnest tikai<br />
vienu nelielu foreli: "Man nav galvenais zivi noķert, bet to redzēt, tā kā izdevās paturēt rokā<br />
foreli, lai ielaistu to tālāk upē, sajūtas ir īpaši lieliskas. Manuprāt, makšķernieki vislabāk saprot<br />
šādas glābšanas operācijas nozīmību."<br />
Novada pašvaldības vadītājs A. Šteins norādīja, ka šāda zivju glābšanas operācija ir laba<br />
mācību stunda ikvienam, arī tiem, kuri vakarā aiziet ar tīkliņu uz upi: "Te redzams, ka ar zivīm<br />
var rīkoties arī citādi. Var tās paņemt, apmīļot, nofotografēt un palaist tālāk upē, lai peld. Ceru,<br />
ka pēc šādas mācību stundas kāds pārdomās savu rīcību. Pašvaldībai ir svarīgi, lai upe būtu<br />
dzīva, lai tajā būtu zivis, lai pie upes būtu tūristi, makšķernieki."<br />
Uz viena no pārnestajiem taimiņiem bija redzamas rētas no tīkliem, apliecinot, ka tas savulaik<br />
iekļuvis maliķu tīklos, taču spējis izsprukt brīvē.<br />
Par Līgatnes upes apsaimniekošanu rūpes uzņēmusies arī biedrība "Līgatnes upes saimnieki",<br />
kurā apvienojušies visu upes krastos esošo zemju īpašnieki, tai skaitā pašvaldība un Gaujas<br />
Nacionālais parks. Kā stāsta biedrības priekšsēdētājs Rihards Vidzickis, par projekta naudu<br />
izbūvēs gājēju celiņu gar upi vietās, kurās var vērot zivju nārstu, lai var civilizēti pieiet,<br />
paskatīties, jo apmeklētāju klātbūtne atbaidīs malu zvejniekus. Biedrības mērķis ir<br />
funkcionējoša zivju ceļa izveide, kas varētu kalpot kā labs aizsākums mazo upju sakārtošanai<br />
visā Latvijā.<br />
Biedrība sadarbībā ar pašvaldību plāno pie pašas Gaujas, pie Līgatnes pārceltuves, izveidot<br />
tradicionālās zvejniecības muzeju, ko tautā varbūt sauks par maliķu muzeju.
"Mums likās interesanti Līgatnē apkopot visas šīs tradīcijas, ar kādām cilvēki Latvijā<br />
nodarbojušies gadu desmitiem. Arī pēc eksponātiem nebūs tālu jāmeklē. Projekts par tā izveidi<br />
apstiprināts, ceram, ka nākamgad ekspozīcija jau būs aplūkojama," saka A. Šteins.<br />
Viņš arī uzskata, ka vajadzētu panākt, lai Gaujā pēc 1.decembra lašveidīgās zivis varētu legāli<br />
licencēti makšķerēt: "Citādi vīri jautā, kāpēc zivis sargāt, ja neviens pie tām legāli nevar tikt.<br />
Bet visi zina, ka nelegāli tās ķer. Tāpēc licencētā makšķerēšana būtu labs risinājums.<br />
26.10.<strong>2010.</strong> Palīdzēs apzināt kultūrvērtības (Ziemeļlatvija)<br />
Avots: Ziemeļlatvija<br />
Datums: 26.10.2010<br />
Autors: Aivars Zilbers<br />
Rubrika: Valkā<br />
Kultūra. Pagājušonedēļ Valkas novada bibliotekāriem bija seminārs, kurā Ziemeļvidzemes<br />
biosfēras rezervāta speciālisti iepazīstināja ar projektu par nemateriālās kultūras saglabāšanu.<br />
Novada Centrālās bibliotēkas vadītāja Ginta Dubrovska stāsta, ka nemateriālās kultūras<br />
vērtības – senas vēsturiskas lauku ēkas, līdz šim nezināmus interesantus dabas objektus,<br />
dižkokus un citas mūsu zemes vērtības - projekta ietvaros dabā meklē vairāki interesenti.<br />
Savukārt vietējās bibliotēkās ir uzkrāts liels novadpētniecības materiālu klāsts, tādēļ šo iestāžu<br />
vadītāji meklētājiem var sniegt būtisku palīdzību. Dažkārt kāds entuziasts atrastu dabas<br />
pieminekli var noturēt par atklājumu, nezinot, ka tas jau ir apzināts. Tādēļ vēlams ar saviem<br />
atradumiem iepazīstināt arī bibliotēku darbiniekus. Ieguvējas būs arī bibliotēkas, pēc projekta<br />
īsteno šnas papildinot sarakstu ar jaunām kultūrvērtībām novadā.<br />
Seminārā Jērcēnu bibliotēkas vadītāja Ilvija Ķimse dalījās iespaidos par gūto pieredzi ASV<br />
bibliotēkās.<br />
26.10.<strong>2010.</strong> Ziņas (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 26.10.2010<br />
Rubrika: Ziņas<br />
Salacgrīvas novada domes sēdē <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras<br />
rezervāta pārstāvji prezentēja Klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģijas melnrakstu. Tas tapis<br />
saistībā ar Salacgrīvas novada pašvaldības un Latvijas Universitātes sadarbības projektu<br />
Klimata pārmaiņu adaptācijas politikas plānošanas vadlīnijas piekrastes pašvaldībai:<br />
Salacgrīvas novads. Tika rādīti galvenie rīcības virzieni, kas jāizpilda, lai šīs pārmaiņas<br />
ierobežotu. 2. novembrī par šo tēmu Salacgrīvā notiks arī seminārs.
26.10.<strong>2010.</strong> Ieraksts inspektora Jāņa Pērles dienasgrāmatā - laikā, kad laši<br />
nāk (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 26.10.2010<br />
Autors: Jānis PĒRLE, DAP ZBR administrācijas valsts vides inspektors<br />
Rubrika: Vide<br />
Jau vairāk nekā divas nedēļas pastiprināta uzmanība pievērsta lašu un taimiņu aizsardzībai.<br />
Katrs valsts vides inspektors apsekojis savu pārzināmo pagastu upes, mērojot ceļu kājām.<br />
Kartētas esošas un potenciālas taimiņu nārsta vietas, konstatētas jau iemīdītas iespējamās<br />
maluzvejnieku takas, apmešanās vietas un cilvēku radīti šķēršļi upēs, lai zivis vieglākai ieguvei<br />
koncentrētu vienā vietā. Nofotografētas aizdomīgi atstātas automašīnas upju tuvumā, kā arī<br />
sastapti potenciālie lašu ķērāji.<br />
Ir patīkami pastaigāties gar upes krastu, bet vislielāko gandarījumu dod satiktie godīgie<br />
makšķernieki, kuri priecājas, ieraugot inspektoru. Lašveidīgo zivju nārsta laikā netiek skaitītas<br />
darba un neizgulētās miega stundas, reidi tiek veikti gan dienā, gan naktī, arī brīvdienās,<br />
neatkarīgi no laikapstākļiem.<br />
Šī gada lašu <strong>aizsardzības</strong> rezultātus redzēsim tikai pēc aptuveni 3 gadiem, kad pēc šogad<br />
nosargāta nārsta upēs atgriezīsies jaunā paaudze. Tad arī varēsim novērtēt, vai zivju kļūst<br />
vairāk vai - tieši otrādi - to skaits samazinās.<br />
Mans aicinājums ikvienam, kurš pamanījis šādu noziegumu pret dabu, ziņot par redzēto vides<br />
inspektoriem. Sargāsim mūsu dabas bagātības! Ne jau velti uz mūsu viena lata monētas attēlots<br />
lasis. Vēl lielākam ieganstam ziņot par pārkāpumiem jābūt makšķerniekiem, jo maluzvejnieki,<br />
veicot nelegālās darbības, mazina godīgu makšķernieku iespēju iegūt lomu.<br />
Vai nebūtu skaisti, ja mēs ar savām ģimenēm varētu doties uz kādu lašupi un šajā laikā vērot,<br />
kā laši un taimiņi mērķtiecīgi traucas augšup pa straumi, lecot pārvar krāces un citus šķēršļus,<br />
kā arī vērot, kā tie ierīko nārsta ligzdas - berzes -, notraušot ar vēderu un astes spuru dūņas un<br />
netīrumus no oļiem? Šobrīd šādu skatu ieraudzīt var reti. Nemazinoties maluzvejniecībai, tas<br />
drīzumā nebūs iespējams vispār, un mūsu bērni veikalos varēs redzēt tikai sarkanīgi iekrāsotos<br />
Norvēģijas lašus...<br />
Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā lašu saudzēšanas laikā par nelikumīgi iegūtu lasi vai taimiņu<br />
Latvijas Republikas normatīvie akti paredz kriminālatbildību. Tiesa var piemērot sodu, nosakot<br />
brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz<br />
40 minimālajām mēnešalgām, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums<br />
neatkarīgi no tā, cik liels ir lasis vai taimiņš, - Ls 500 par vienu īpatni.<br />
Lūdzu ziņot par novērotām aizdomīgām darbībām upju tuvumā! Bijušā Limbažu rajona<br />
teritoriju apseko <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta vecākais<br />
valsts vides inspektors Guntars Viļļa, tel. nr. 26537994.
26.10.<strong>2010.</strong> Maluzvejnieku izliktie dzelkšņi sabojā vides inspektoru auto<br />
(Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze<br />
Datums: 26.10.2010<br />
Rubrika: Kriminālziņas<br />
Apsekojot lašupes, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s (DAP) Gaujas Nacionālā parka<br />
administrācijas vides inspektori saskārušies ar maluzvejnieku īpaši nekaunīgu rīcību, jo uz<br />
meža ceļa, pa kuru var piebraukt pie Gaujas, maluzvejnieki bija izvietojuši zem lapām<br />
nomaskētus speciāli izgatavotus dzelkšņus, RAA informēja DAP sabiedrisko attiecību<br />
speciāliste Rita Jakovļeva. Maluzvejnieku izliktās lamatas sadūra vides inspektoru automašīnas<br />
riepas, nodarot materiālus zaudējums, kas ir samērā lieli sevišķi šajos apstākļos, kad<br />
pastiprināti tiek pievērsta uzmanība līdzekļu ekonomijai, norādīja R. Jakovļeva.<br />
Viņa atgādina, ka par laša vai taimiņa iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā<br />
normatīvie akti paredz kriminālatbildību. Tiesa var piemērot sodu, nosakot brīvības atņemšanu<br />
uz laiku līdz diviem gadiem, arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz četrdesmit<br />
minimālajām mēnešalgām, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums – 5000 latu<br />
par vienu īpatni.<br />
23.10.<strong>2010.</strong> Konkursa <strong>Dabas</strong> daudzveidības mirkļi! pēdējā kārta (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 23.10.2010<br />
Autors: Rita JAKOVĻEVA, DAP Sabiedrisko attiecību speciāliste<br />
Rubrika: Iespēja<br />
Līdz 31. oktobrim rit <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s (DAP) izsludinātā konkursa <strong>Dabas</strong><br />
daudzveidības mirkļi! pēdējais posms, kurā jāiesniedz darbi par rudens tēmu. Konkursa devīze<br />
- Ieraugi, pastāsti un dzīvo līdzi dabai!. Ja arī tev ir vēlme padalīties ar apkārt novēroto skaisto<br />
un unikālo dabā, sevišķi rudenī, kad apkārt samanāmas visdažādākās krāsas, - raksti, fotografē<br />
un sūti savus iespaidus mums! Raksti par visu, kas redzams visapkārt, - putniem, dzīvniekiem,<br />
dabas parādībām, apskates vietām, ainavām, akmeņiem, smilšakmens iežiem, alām, avotiem,<br />
upēm, ezeriem, augu un koku sugām un citām dabas izpausmēm.<br />
Konkurss norisinās divās vecuma grupās - jauniešu un pieaugušo. Labāko darbu autori saņems<br />
dažādas balvas no konkursa atbalstītājiem. Plašāka informācija par konkursu - DAP mājaslapas<br />
www.daba.gov.lv sadaļā Aktualitātes.<br />
<strong>Dabas</strong> daudzveidības mirkļi! tiek rīkots saistībā ar <strong>2010.</strong> kā Starptautisko bioloģiskās<br />
daudzveidības gadu. To atbalsta UNESCO,Vides ministrija, Latvijas <strong>Dabas</strong> fonds, Latvijas<br />
<strong>Dabas</strong> muzejs, Gaujas Nacionālā parka Fonds un muzejs Andrupenes lauku sēta.<br />
23.10.<strong>2010.</strong> ZBR Smoļenskā piedalās apspriedē par biosfēras rezervātu<br />
nākotni (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 23.10.2010
Autors: Zane RUBENE, ZBR administrācijas dabas <strong>aizsardzības</strong> speciāliste<br />
Rubrika: Vide<br />
Septembra nogalē Smolensk Lakeland biosfēras rezervātā Krievijas Federācijas Smoļenskas<br />
apgabalā notika seminārs par biosfēras rezervātu problēmām un turpmākajiem attīstības soļiem<br />
UNESCO Maskavas biroja grupai un Eiropas kaimiņvalstīm (Baltijas valstis un Ukraina). Tajā<br />
piedalījās arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) administrācijas direktors Valērijs<br />
Seilis. UNESCO programmas Cilvēks un biosfēra dalībnieki Smoļenskā sprieda par kopējām<br />
rīcībām rezervātu informācijas krājuma uzlabošanā, pazīstamības veicināšanā, sadarbības<br />
attīstībā un praktisku kopīgu pārrobežas projektu īstenošanā. V. Seilis uzstājās ar prezentācijām<br />
par biosfēras rezervāta vietu mūsu valstī un Latvijas UNESCO institūciju, kā arī ZBR<br />
starptautiskās sadarbības pieredzi.<br />
Seminārā piedalījās arī Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Moldāvijas u.c. valstu<br />
pārstāvji. Tā mērķis bija dalīties pieredzē un dot priekšlikumus turpmākai rīcībai, lai valsts<br />
atzītu biosfēras rezervātu kā galveno starptautiski noteikto teritoriju ilgtspējīgas attīstības<br />
veicināšanai 21. <strong>gads</strong>imtā, īpašu uzmanību pievēršot to juridiskā statusa pastiprināšanai.<br />
Programma Cilvēks un biosfēra tika izveidota 1974. gadā, lai uzlabotu cilvēku attiecības ar vidi<br />
globālā mērogā. Divus gadus vēlāk tika izveidots Pasaules biosfēras rezervātu tīkls. Pasaulē<br />
patlaban 107 valstīs ir 553 biosfēras rezervāti. Latvijas zinātnieki un pētnieki starptautiskajā<br />
programmā Cilvēks un biosfēra darbojas kopš pagājušā <strong>gads</strong>imta 80. gadiem, taču oficiāli<br />
Latvija šai programmai pievienojās vien 1995. gadā, pēc 2 gadiem ZBR tika iekļauts UNESCO<br />
aizsargājamo teritoriju skaitā.<br />
23.10.<strong>2010.</strong> Sadur riepas (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 23.10.2010<br />
Autors: Jānis Gabrāns<br />
Rubrika: Ziņas<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Gaujas Nacionālā parka administrācijas vides inspektori<br />
saskārušies ar īpaši nekaunīgu maluzvejnieku rīcību. Uz kāda meža ceļa, kas ved uz Gauju,<br />
maluzvejnieki izvietojuši un zem lapām nomaskējuši speciāli izgatavotus dzelkšņus. Dodoties<br />
reidā, vides inspektoru auto iekļuva šajās lamatās, sabojātas trīs riepas.<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> daļas vadītājs Jānis Bušs norāda, ka tik nekaunīgs gadījums fiksēts pirmo<br />
reizi. Pirms dažiem gadiem Jūras un iekšējo ūdeņu <strong>pārvalde</strong>s inspektoriem no Rēzeknes, kuri<br />
bija atbraukuši palīgā kolēģiem Vidzemē, ar nazi sadūra visas četras riepas.<br />
"Līdz šim nav gadījies, ka maluzvejnieki speciāli gatavotu dzelkšņus, lai nodarītu kaitējumu<br />
nārsta sargātājiem. Šāda rīcība liecina par viņu nopietnajiem nodomiem tikt pie nelikumīgā<br />
loma. Policijai iesniegums uzrakstīts, atliek cerēt, ka vainīgos izdosies noskaidrot," saka J.<br />
Bušs.<br />
Viņš norāda, ka šāda maliķu rīcība nemazinās kontroli, drīzāk panākts pretējais: "Būs tikai<br />
lielāks stimuls apturēt nelikumīgā loma tīkotājus!"
22.10.<strong>2010.</strong> Elektronizē datus par īpašām teritorijām (Bauskas dzīve)<br />
Avots: Bauskas dzīve<br />
Autors: AINA UŠČA<br />
Publicēšanas datums: 22.10.2010<br />
Rubrika: Vide ap mums<br />
Vienotu elektronisku datu bāzi «Ozols» veido <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>, informē Mārtiņš<br />
Kalniņš, dabas datu bāzes vadītājs.<br />
Pārvalde kopš 2009. gada īsteno projektu «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju <strong>aizsardzības</strong> un<br />
apsaimniekošanas elektronizācija», ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).<br />
Datu bāze jāizveido līdz 2011. gadam. Jaunā sistēma kļūs par pamatu visu Latvijā īpaši<br />
aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, biotopu aizsardzībai, pārraudzībai un<br />
apsaimniekošanai. Būs iespējams arī daudz efektīvāk kontrolēt dažādas darbības šajās<br />
teritorijās. Mārtiņš Kalniņš uzsver, ka datu bāzi «Ozols» jau 2011. gada beigās ikviens varēs<br />
izmantot kā elektronisku pakalpojumu. Tā būs noderīga zemes īpašniekiem, īpaši aizsargājamu<br />
teritoriju apsaimniekošanā iesaistītām organizācijām, dabas pētniekiem un citiem<br />
interesentiem. Līdz šim vienotas, brīvi pieejamas elektroniskas informācijas par šo jomu mūsu<br />
valstī nav bijis. Projekta īstenotāji pēta Igaunijas un Somijas pieredzi, kur jau darbojas šāds<br />
modelis.<br />
Arī informācija par dabas parku «Bauska», kas ir Eiropas sistēmas «Natura 2000» īpaši<br />
aizsargājams teritorijas objekts, kā arī par vairākiem šim statusam atbilstīgiem mikroliegumiem<br />
Bauskas un Vecumnieku novadā tiks iekļauta vienotajā elektroniskajā datu bāzē.<br />
22.10.<strong>2010.</strong> Maluzvejnieki ar maskētiem dzelkšņiem sadūruši vides<br />
inspektoru auto riepas (Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai)<br />
Avots: Neatkarīgā Rīta Avīze<br />
Datums: 22.10.2010<br />
Autors: Viesturs RADOVICS, LETA, BNS<br />
Rubrika: Aktualitāte<br />
Sākoties lašu un taimiņu nārsta laikam, maluzvejnieki nolēmuši ieriebt vides inspektoriem –<br />
meža ceļā, pa kuru var piebraukt pie Gaujas, novietoti speciāli dzelkšņi, kas sadūruši<br />
inspektoru automašīnu riepas. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s (DAP) sabiedrisko attiecību<br />
speciāliste Rita Jakovļeva informēja, ka arī šogad, neskatoties uz ierobežotajiem finanšu<br />
resursiem, DAP vides inspektori pastiprināti pievērš uzmanību īpaši aizsargājamās dabas<br />
teritorijās esošajām ūdenskrātuvēm.<br />
21.10.<strong>2010.</strong> Atklās Gaujas kultūrvēstures taku (Ziemeļlatvija)<br />
Avots: Ziemeļlatvija<br />
Datums: 21.10.2010
Autors: Sandra Pētersone<br />
Rubrika: Notikumi<br />
Tūrisms. Strenču un Valkas novadā tiek veidots Gaujas kultūrvēstures maršruts, kas turpināsies<br />
arī Igaunijas teritorijā. Latvijas pusē šo tūrisma objektu svinīgi atklās 12. novembrī, un pēc tam<br />
maršruts būs pieejams ikvienam interesentam.<br />
Igaunijas takas posmu jau atklāja oktobra sākumā Tahevā, Valgas apriņķī, informē Rūta Zepa,<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas dabas<br />
<strong>aizsardzības</strong> speciāliste.<br />
Latvijā maršruts sāksies Plāņu pagasta Oliņās, bet Valkas pagasta “Dzirnavkalnos” pie abu<br />
valstu robežas savienosies ar taku, kas ierīkota Igaunijas teritorijā. Kopējais garums ir plānots<br />
aptuveni 60 kilometru.<br />
“Latvijas pusē būs apskatāmi 20 dažādi kultūrvēstures objekti. Daudzi no tiem ir līdzīgi abās<br />
valstīs - dižpriedes, atsveķotas meža audzes, parkveida pļavas, pasta ceļš, militārās būves un<br />
citi,” stāsta R. Zepa. Igaunijas posmā ar kultūvēstures objektiem ir iespējams iepazīties, izejot<br />
divus kilometrus garu maršrutu kājām vai braucot garāku apli ar velosipēdu, vai arī līdzīgi kā<br />
Latvijā pārvietojoties ar automašīnu.<br />
Takas atklāšanā Igaunijā piedalījās arī projekta Latvijas partneri - Valsts meža dienesta un<br />
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) administrācijas pārstāvji.<br />
Tūrisma objekts tiek veidots Igaunijas - Latvijas programmas projektā “Neapzinātā kultūras<br />
mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā”. Šajā projektā viena no ZBR aktivitātēm ir<br />
mācību un demonstrējumu teritorijas jeb Gaujas kultūrvēstures maršruta ierīkošana.<br />
21.10.<strong>2010.</strong> Aicina stāstīt par dabu (Ziemeļlatvija)<br />
Avots: Ziemeļlatvija<br />
Datums: 21.10.2010<br />
Autors: Sandra Pētersone<br />
Rubrika: Notikumi<br />
Konkurss. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> aicina ikvienu interesentu piedalīties radošo darbu<br />
konkursā “<strong>Dabas</strong> daudzveidības mirkļi!” ar devīzi “Ieraugi, pastāsti un dzīvo līdzi dabai!”.<br />
Konkurss notiks divās vecuma grupās - jauniešu un pieaugušo. Labāko darbu autori saņems<br />
dažādas balvas no konkursa atbalstītājiem. Darbus par rudens tēmu konkursa pēdējam posmam<br />
var iesniegt līdz 31. oktobrim.<br />
“Ikviens, kuram ir vēlme dalīties ar apkārt novēroto skaisto un unikālo dabā, aicināts rakstīt,<br />
fotografēt un sūtīt mums savus iespaidus,” teic <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s (DAP)<br />
sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva.<br />
Plašāku informāciju par konkursu var atrast DAP mājas lapas www.daba.gov.lv sadaļā<br />
“aktualitātes, radošo darbu konkurss”.
20.10.<strong>2010.</strong> Izvērtē un apzina kultūrvēstures mantojumu (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 20.10.2010<br />
Autors: Antis Lūsa<br />
Rubrika: Ziņas<br />
Pagājušās nedēļas nogalē Kocēnu novada sporta centrā notika Igaunijas - Latvijas projekta<br />
"Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā" seminārs, ko īsteno<br />
jau kopš pērnā gada marta. Projekta vadošais partneris ir Igaunijas valsts mežu<br />
apsaimniekotāju centrs.<br />
Valsts kultūras pieminekļu <strong>aizsardzības</strong> inspekcijas pārstāve Egita Ziediņa iepazīstināja ar<br />
kultūras pieminekļu <strong>aizsardzības</strong> vēsturi Latvijā,Latvijas valsts meža dienesta pārstāve Sandra<br />
Ikauniece detalizēti izklāstīja projekta attīstību, savukārt projekta inventarizētājs Valters<br />
Grīviņš iepazīstināja ar daļu savā prezentācijā rādītajiem objektiem Kocēnu pagastā. Ar<br />
projektu iepazinās septiņi <strong>aizsardzības</strong> pārvalžu reģiona pārstāvji - no Slīteres, Ķemeriem,<br />
Rāznas, Gaujas nacionālā parka u.c.<br />
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijai ir kopēja sauszemes robeža ar Igauniju<br />
Limbažu, Valmieras un daļēji arī Valkas bijušā rajona robežās. Tāpēc arī piedalāmies šajā<br />
projektā,stāsta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta pārstāvis Aldis Liepiņš. - Manā pārziņā ir<br />
demonstrējuma teritorijas izveide, dabas mācības izziņas takas izveide, organizēju materiālu<br />
sagatavošanu iesniegšanai Valsts kultūras pieminekļu <strong>aizsardzības</strong> inspekcijai par iespējamiem<br />
objektiem, ko varētu iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un<br />
apsaimniekošanas rekomendācijas sagatavošana īpašniekiem un lietotājiem. Projekts ir tuvu<br />
noslēgumam, tāpēc dalījāmies ar informāciju citiem kolēģiem, varbūt arī viņi savās teritorijās<br />
gribēs īstenot līdzīgus projektus. Jau organizētas tikšanās arī citās pilsētās - Limbažos,<br />
Strenčos, Alūksnē, galvenokārt iepazīstinot zemju īpašniekus ar projekta atziņām, kas viņiem<br />
varētu būt saistošas. Diemžēl nebija cerētās atsaucības.<br />
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta vides inspektore - projekta koordinatore Rūta Zepa: - Mēs<br />
veidojam Gaujas kultūrvēstures maršrutu, kas sastāda 60 km: tas sākas no Oliņām un beidzās<br />
Igaunijā pie Melnupes ietekas Gaujā. Savu daļu veido arī igauņi. Tur būs eksponēti ap 20<br />
kultūrvēstures objekti - akmens krāvumi, koku pludināšanas vietas, dižpriedes, pusmuiža u.c.<br />
Igauņi maršrutu veido daļēji kā kājnieku un velosipēdu. Mūsu daļa ir izbraucama ar<br />
automašīnu. Vēl veidosim izstādi Salacgrīvā, tai būs pārvietojama daļa, ko eksponēsim<br />
iesaistītajos novados.<br />
19.10.<strong>2010.</strong> Salacgrīvas novadu ievēro kā zaļo (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 19.10.2010<br />
Autors: Regīna TAMANE<br />
Rubrika: Pilsētās un pagastos<br />
Piektdien Salacgrīvas pašvaldības vadītājs Dagnis Straubergs bija aicināts Eiropas pilsētu mēru<br />
pakta dalībnieku starptautiskā konferencē stāstīt par Salacgrīvu kā zaļo novadu. - Salacgrīva
tika pieteikta kā pretendente uz Eiropas zaļās galvaspilsētas nosaukumu. Tas ir pārāk skaļi<br />
teikts, ja ņem vērā, ka šogad tā ir Stokholma. Tomēr patīkami, ka esam ievēroti, - secināja<br />
novada domes priekšsēdētājs. Konferencē blakus Rīgas, Helsinku, Tallinas un citu Eiropas<br />
pilsētu pārstāvjiem salacgrīvietis runāja par pašvaldībā pieņemto deklarāciju dzīvot zaļi, šobrīd<br />
īstenojamo projektu - jūras siltuma izmantošanu apsildei, kā arī alternatīvā ielu apgaismojuma<br />
mēģinājumu. Uz jautājumu, vai Salacgrīva gatava kļūt par mēru pakta dalībnieci, apstiprinoša<br />
atbilde netika dota. - Vispirms jāizpēta, ko tas mums nozīmētu. Gribam darboties reāli, nevis ar<br />
kādām formalitātēm saistīti, - bilda pašvaldības vadītājs.<br />
Iepriekšējā dienā Salacgrīvu apmeklēja viens no konferences dalībniekiem - Jans Blumfīlds no<br />
Lielbritānijas. Viņš savā pašvaldības reģionā atbild par dabas jautājumiem, piejūras pilsētiņa<br />
angli bija ieinteresējusi ar savu zaļo deklarāciju. To viņš ar pašvaldības vadītāju pārrunāja<br />
punktu pa punktam, tāpat sarunu tēmas bija enerģijas taupīšana un attiecības ar sabiedrību.<br />
Viesis tikās arī ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta direktora vietnieku Andri Urtānu,<br />
sliktais laiks viņu nekavēja dabā iepazīties ar jūras siltuma izmantošanas projektu. - Viņš<br />
pārliecinājās, ka mēs Latvijā arī nedzīvojam gluži alās un domājam par tādām lietām.<br />
Salacgrīvas galvenais ieguvums, ka kļūstam pazīstamāki, - teica D. Straubergs.<br />
19.10.<strong>2010.</strong> Apstiprināts dabas parka “Daugavas loki” dabas <strong>aizsardzības</strong><br />
plāns (Latgales Laiks)<br />
Avots: Latgales Laiks<br />
Datums: 19.10.2010<br />
Autors: Inita Bružika, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s vecākā valsts vides inspektore<br />
Rubrika: Novadā<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> informē, ka īpaši aizsargājamai dabas teritorijai – dabas parkam<br />
"Daugavas loki" ir izstrādāts unVides ministrijā apstiprināts dabas <strong>aizsardzības</strong> plāns laika<br />
periodam no <strong>2010.</strong> – 2022. gadam. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plānā iekļauta informācija par dabas<br />
parka "Daugavas loki" dabas vērtībām, par teritorijas sociālo un ekonomisko situāciju,<br />
piedāvāti teritorijas apsaimniekošanas veidi, kā arī sniegti priekšlikumi par nepieciešamajiem<br />
grozījumiem teritorijas pašvaldību plānojumos. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plānā sniegti ieteikumi<br />
teritorijas funkcionālajam zonējumam un dabas parka individuālo <strong>aizsardzības</strong> un<br />
izmantošanas noteikumu projektam, kuri tiks ņemti vērā, izstrādājot un apstiprinot dabas parka<br />
"Daugavas loki" individuālos <strong>aizsardzības</strong> un izmantošanas noteikumus LR Ministru kabinetā.<br />
Ar dabas parka "Daugavas loki" dabas <strong>aizsardzības</strong> plāna elektronisko versiju var iepazīties<br />
internetā <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s mājas lapā daba@gov.lv, kā arī Daugavpils un<br />
Krāslavas novada domēs.<br />
16.10.<strong>2010.</strong> Maliķi sāk aktivizēties (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 16.10.2010<br />
Autors: Jānis Gabrāns<br />
Rubrika: Ziņas
Iestājoties vēsākam laikam, sācies lašveidīgo nārsts upēs, aktivizējušies arī malu zvejnieki.<br />
Jūras un iekšējo ūdeņu <strong>pārvalde</strong>s vecākais inspektors Uldis Lencbergs norāda, ka šajā nedēļā<br />
aizdomīgas darbības upju krastos manītas vairākkārt, bet pagaidām neviens gan aizturēts nav.<br />
No Gaujas pie Līgatnes izcelti seši bezsaimnieka tīkli.<br />
"Pieaugot nārsta aktivitātei, vides sargāšanā arvien vairāk iesaistīsies mūsu sabiedrotie, ja<br />
cilvēki dosies uz upi ar ļaunprātīgiem nodomiem, agri vai vēlu viņi tiks pieķerti," pārliecināts<br />
U. Lencbergs. Malu zvejnieki sākuši uzdarboties ne vien Gaujas baseina upēs, bet arī Salacā.<br />
Vides inspektori oktobrī pie tās aizturējuši divus nelikumīgus zvejotājus, kā arī fiksējuši vienu<br />
elektrozvejas gadījumu, tiesa, pašus pārkāpējus noķert nav izdevies. Valsts vides dienesta<br />
inspektori sadarbībā ar vietējo makšķernieku klubu šonedēļ veikuši kārtējo reidu Salacas upē.<br />
Tumsā inspektori pamanījuši divus elektrozvejniekus, kuri gumijas laivā metušies bēgt, krastā<br />
pametot vienu no saviem rīkiem - elektrozvejai pielāgoto zivju uztveramo tīkliņu.<br />
Maluzvejniekus notvert nav izdevies, taču reida laikā izņemti vairāki nelikumīgi izlikti<br />
mazizmēra zivju tīkli. Atgādinām, ka sods par makšķerēšanu lieguma laikā aizliegtā teritorijā,<br />
proti, Gaujas Nacionālajā parkā, ar neatļautiem rīkiem, ir bargs – 500 lati par nelikumīgi iegūtu<br />
zivi. Vainīgos iespējams saukt arī pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 110.panta pirmās<br />
un otrās daļas.<br />
16.10.<strong>2010.</strong> Vitrupi atbrīvo no kritiskajiem sagāzumiem (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 16.10.2010<br />
Autors: Līga Liepiņa<br />
Rubrika: Pilsētās un pagastos<br />
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR) svētdien un otrdien rīkoja talku Vitrupē migrācijas<br />
ceļu atbrīvošanai nārstojošajām zivīm. Talkas notika saistībā ar Vispasaules zaļo darbu dienu,<br />
kā arī lai pievērstu sabiedrības uzmanību ogļskābās gāzes izmešu radītajam kaitējumam un<br />
klimata pārmaiņām. - <strong>Dabas</strong> aizsardzība nav nekā nedarīšana.<br />
Cilvēki gadiem ilgi ir to sargājuši, neko nedarot. Pa starpu arī bebrs ir sevi sargājis, veidojot<br />
aizsprostus. Tā gan tas ir visur Latvijā, tādēļ mums ir vairāk zaudējumu nekā ieguvumu.<br />
Vēlamies dabas aizsardzību veidot kā pienākumu. Ja katrs var savu degungalu noslaucīt, tad<br />
taču var izdarīt arī kaut ko dabas labā, piemēram, attīrot kādu upes posmiņu, - talku būtību<br />
skaidro ZBR hidrobiologs Andris Urtāns. Sakārtotā vidē arī domas esot sakārtotākas. A. Urtāns<br />
teic, ka Vitrupē ir vairāk nekā 20 sagāzumu, taču 2 vietās upes posmā tie bijuši kritiski - koki<br />
līdz pat upes dibenam izveidojuši tādu kā žogu. Turklāt tos veido ne tikai sakritušie koki, bet<br />
arī cilvēku izmestie atkritumi - plastmasas pudeles, stikls. Vajadzēja kaut vai metru, divus<br />
dabūt nost, lai ūdens normāli plūstu un zivis tiktu pāri.<br />
Svētdien vienu no lielākajiem sagāzumiem novērsuši ZBR speciālisti kopā ar vietējiem<br />
makšķerniekiem, pa ūdeni darbojoties teju 4 stundas. Savukārt otrdien talkā piedalījās arī<br />
Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma studenti. Kopā ar studentiem no 2 sagāzumu vietām<br />
aizvākti 8 lielie maisi ar plastmasas un stikla pudelēm vai to atliekām. Jauniešus, lai arī viņi<br />
bija viscaur izmirkuši, pārņēmis patiess gandarījums, ka atbrīvojuši zivīm nārsta ceļu.
Šajā upē, kas ir nozīmīgs lašu migrācijas ceļš, attīrīšanas talka notika pirmo gadu. Iepriekš<br />
tādas bijušas Jaunupē, Noriņā, Korģē u.c. Viticamāk, ka vairāk talku šogad nebūs, kļūst jau<br />
vēss, ilgi tādā ūdenī uzturēties nav iespējams.<br />
16.10.<strong>2010.</strong> Alojas Ausekļa vidusskolas 9. klase iepazīst Vidzemes<br />
piekrasti (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 16.10.2010<br />
Autors: Līga Liepiņa<br />
Rubrika: Pilsētās un pagastos<br />
Nesen Alojas Ausekļa vidusskolas 9. klases skolniece Maija Minalto kopā ar klasesbiedriem<br />
devās ekskursijā uz īpaši aizsargājamām teritorijām Vidzemes piekrastē. Maija bija uzvarējusi<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) no aprīļa līdz maija<br />
vidum izsludinātajā plakātu konkursā Klimats un mēs. Kurš kuru?. Viņas plakāts Ļauj, lai aug!<br />
tika atzīts par labāko. Pateicoties uzvarai, ekskursijā varēja doties visa viņas klase.<br />
Konkurss tika rīkots saistībā ar Baltijas jūras reģiona starptautiskās sadarbības programmas<br />
projektu Klimata izmaiņas: ietekme, izmaksas un pielāgošanās Baltijas jūras reģionā<br />
(BaltCICA). Tā mērķis bija rosināt sabiedrību kļūt līdzatbildīgai par apkārtējo vidi un mudināt<br />
ikvienu iesaistīties vides sakārtošanas darbos un dabas resursu taupīšanā. Jauniešiem bija<br />
jāveido plakāti, kuros vērsta uzmanība uz klimata izmaiņu problēmām pasaulē un tuvākajā<br />
apkārtnē. Maijas plakāts attēloja spuldzīti ar pārrautu kvēldiegu. No tās cokola daļas dīga zaļš<br />
asns.<br />
Ekskursiju vadīja ZBR hidrobiologs Andris Urtāns. Apskatījuši Janīšu - Dainas purvu. -<br />
Iepazināmies ar purva dzīvi rudenī. Bērni redzēja, ka tā nemaz nav tik nekustīga, kā varētu<br />
šķist. Pēc tam devušies uz randu pļavām, uz Kuivižu putnu vērošanas torni. - Jūra tobrīd bija<br />
atkāpusies, tādēļ varējām pastaigāt pa tās teritoriju. Vēlāk Zvejnieku parkā darbojāmies arī<br />
praktiski. Veicām eksperimentu ar magnētiem. Rādīju, kā no it kā baltām smiltīm var dabūt<br />
laukā dzelzs daļiņas. Bērni sadalījās komandās. Katrai tika trauciņš un magnēts. Skolēni ar<br />
magnēta palīdzību sijāja smiltis un salīdzināja, cik "melno ežu" katra komanda dabūjusi. Šķita,<br />
ka viņi ar ekskursiju bija apmierināti, - secināja A. Urtāns.<br />
14.10.<strong>2010.</strong> Vēsturisku vietu un objektu pētniecība pagastos tuvojas<br />
noslēgumam (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 14.10.2010<br />
Autors: Līga LIEPIŅA<br />
Rubrika: Kultūra<br />
Igaunijas un Latvijas kopprojektā Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un<br />
kultūras telpā iesaistīto 4 kādreizējo rajonu - Limbažu, Valkas, Valmieras un Alūksnes -<br />
pētniecība lēnām tuvojas noslēgumam.
Projekta Latvijas puses koordinatore Sandra Ikauniece teic, ka lielākajā daļā pagastu<br />
inventarizācija veikta 75% teritorijas. Savukārt daļā pagastu - jau būs izpētīta turpat visa<br />
teritorija. Bijušajā Limbažu rajonā visvairāk esot tieši vecsaimniecību un dižkoku. Konkrētus<br />
skaitļus gan nav iespējams nosaukt, jo uzmērītie kultūrvēsturiskie objekti vēl tiks pārskatīti un<br />
analizēti. Pēdējā datu nodošana paredzēta novembra vidū. Ne visi tiks iekļauti kopējā datu bāzē<br />
par neapzinātās kultūras mantojuma objektiem. Pagaidām kopā esot gan pelavas, gan zirņi un<br />
pupas, gan dimanti. Par pēdējiem S. Ikauniece ir īpaši priecīga: - Šī projekta uzstādījums ir<br />
apzināt neapzināto kultūrvēsturisko mantojumu. Patiesībā jau tā nav. Kāds tos vienmēr zina.<br />
Mēs tikai izceļam saulītē un saliekam kopā. Bieži vien cilvēki nemaz nenojauš, kur viņi dzīvo -<br />
kādas pusmuižas vietā vai senkapu tuvumā. Tā, piemēram, Viļķenes pagasta inventarizatore<br />
Mārīte Purmale Blomes muižas apkārtnē atradusi senu akmeņu krāvuma tiltu, kas šķērso<br />
Dzirnupīti. Akmens krāvums ir turpat 70 m garš un 6 m plats. Pati tilta daļa ir 20 m. M.<br />
Purmale pieļauj, ka viņa šo tiltu iekļaus gaidāmajā projekta grāmatā. Tiltu vēl arvien<br />
izmantojot tuvējās mājās dzīvojošie. Vasaras lietavas to drusku pabojājušas, tādēļ būtu<br />
nepieciešams speciālistu atzinums, ka pa to nedrīkstētu braukt ar smago tehniku.<br />
Projekta beigās katra pagasta inventarizators izvēlēsies 2 objektus, kuriem klāt pievienos paša<br />
izveidotu aprakstu. Šie dati tiks ielikti grāmatā. - Ņemot vērā to, ko par atrastajiem<br />
interesantajiem objektiem stāsta paši pagastu pētnieki, domāju, tā būs brīnumaina grāmata, -<br />
teic projekta koordinatore Latvijā. Turklāt tajā apkopos tādus objektus, kuri nebūs publicēti<br />
citur, piemēram, kādā tūrisma ceļvedī. Tiesa, grāmata, kuru cer iespiest jau janvārī, būs tūkstoš<br />
eksemplāros. Tā paredzēta projektā iesaistīto teritoriju pārstāvjiem - pašiem inventarizatoriem,<br />
skolām, bibliotēkām, pagastu pārvaldēm un, iespējams, tūrisma informācijas centriem.<br />
Mierinājums tiem, kas pie grāmatas netiks, - tā būs pieejama arī elektroniski. Savukārt projekta<br />
datu bāzē iekļaus arī tos objektus, kas nebūs grāmatā. Datu bāzi iecerēts izveidot februārī.<br />
12.10.<strong>2010.</strong> Signālvēžu skaits Salacā samazinājies (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 12.10.2010<br />
Autors: Līga LIEPIŅA<br />
Rubrika: Pilsētās un pagastos<br />
Salacā Salacgrīvas novada teritorijā noslēgusies atļautā licencētā vēžošana, kas ilga no 1. jūlija<br />
līdz 30. septembrim. Tā šajā upes posmā ieviesta, lai iespējami samazinātu Amerikas jeb<br />
signālvēžu kā invazīvas sugas skaitu un papildus licencētajai makšķerēšanai šajā posmā dotu<br />
iespēju interesentiem nodarboties ar vēžošanu. Tas attīsta un dažādo arī lauku tūrisma iespējas<br />
novadā. Licencēto vēžošanu Salacā 2007. gadā aizsāka ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā<br />
(ZBR) īstenoto UNDP/GEF projektu Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ZBR. Šobrīd<br />
vēžošanu organizē Salacgrīvas novada dome. Licenču skaits nav ierobežots.<br />
Salacgrīvas novada domes izpilddirektors Jānis Cīrulis informē, ka izņemtas 32 vēžu ķeršanas<br />
licences - 4 sezonas, tikpat jauniešu un 24 vienreizējās. Uzrādīts, ka noķerti 324 signālvēži.<br />
Tiesa, šie dati ir apšaubāmi, jo ne visi atklājot sava loma lielumu. Turklāt sezonas licenču<br />
īpašnieki atskaitīsies vien gada beigās. J. Cīrulis teic, ka vajadzīgais efekts tomēr panākts -<br />
signālvēžu skaits sarucis: - Vēžotāju atsauksmes liecina, ka palikuši vien mazie. Lielo praktiski<br />
vairs nav. Līdz ar to sarūk arī ķērāju skaits. No mutes mutē izplatās ziņas, ka ir tikai sīkie<br />
vēzīši, bet ar tiem neviens negrib piņķerēties, - spriež izpilddirektors. Viņam piekrīt arī<br />
salacgrīvietis Oļegs Sumčenko, sezonas licences īpašnieks: - Šogad veicās sliktāk nekā
iepriekšējos gadus. Pagaidām esmu noķēris aptuveni 1800 vēžu. Pieļauju, ka pēc dažiem<br />
gadiem to populācija varētu būt stipri paplicināta. Jau tagad lielo īpatņu ir ļoti maz. Ko vēžotājs<br />
iesāk ar lomu? - Kam tie garšo, vienā reizē var notiesāt 60 un pat vairāk. Ēdu pats, dodu radiem<br />
un draugiem arī. Turklāt šogad sezonas licences īpašnieks veicinājis tūrismu. Interesenti brauca<br />
skatīties 1. nēģu taci Salacā, pie reizes labprāt izmantoja iespēju kurt ugunskuru un vārīt<br />
noķertos dzīvniekus. Tūristu bijis gana daudz. - Tomēr pavisam izskaust šos vēžus gan<br />
nevarēsim, jo tie izplatījušies pa visu Latviju, - teic O. Sumčenko.<br />
12.10.<strong>2010.</strong> Dibinās fondu Kuiķules Lībiešu upuralu apsaimniekošanai<br />
(Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 12.10.2010<br />
Autors: Linda TAURIŅA<br />
Rubrika: Atsaucoties publicētajam<br />
Apdraudētas vienīgās aizsargājamās lībiešu upuralas - ar šādu virsrakstu Latvijas Avīze<br />
pievērsa sabiedrības uzmanību Salacgrīvas domes nodomam izsolīt pašvaldības īpašuma<br />
nomas tiesības Kuiķulē. Latvijas medijos, kritizējot šo lēmumu, Salacgrīvas domei tika veltīti<br />
skarbi vārdi. Domes vadītājs Dagnis Straubergs pēcāk izteica savu viedokli - pašvaldības<br />
mērķis nebija ar šo teritoriju nopelnīt, bet nodrošināt, ka īpašumu apsaimnieko un uzrauga.<br />
Tāpēc, rodoties idejām par jauniem apsaimniekošanas risinājumiem, izsole tika atcelta, un<br />
pagājušajā nedēļā D. Straubergs aicināja interesentus uz sanāksmi par nekustamā īpašuma<br />
Upuralas apsaimniekošanu. Viņš mudināja klātesošos nolikt malā līdz šim sacīto un kopīgi<br />
spriest, kā labāk apsaimniekot upuralas un tām pieguļošo teritoriju.<br />
Sanāksmē bija pārstāvēts Vides <strong>aizsardzības</strong> klubs, Valsts kultūras pieminekļu <strong>aizsardzības</strong><br />
inspekcijas (VKPAI) Vidzemes reģionālā nodaļa, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR)<br />
un tā atbalsta biedrība, Līvu fonds, Metsepoles Līvu kultūras centrs un Latvijas Universitātes<br />
Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Piedalījās arī pieminekļu pētnieks, publicists un 9.<br />
Saeimas deputāts Guntis Eniņš un aktīvā Lauvu iedzīvotāja Laima Šēriņa.<br />
Esmu gandrīz pārliecināts, ka jūs neviens īsti neizprotat alu vērtību, - sanāksmes sākumā teica<br />
G. Eniņš, atgādinot sanākušajiem par alu unikalitāti un paužot uzskatu, ka tās ir ne vien<br />
Latvijas, bet arī Eiropas mērogā nozīmīgs kultūrvēsturisks, dabas un ģeoloģisks piemineklis.<br />
Pētnieks uzskata, ka alu un apkārtnes sakārtošanai būtu vajadzīgi ievērojami finanšu līdzekļi,<br />
ko varētu iegūt no Eiropas Savienības fondiem,Kultūras un Vides ministrijas, kā arī, vācot<br />
ziedojumus. Uz alu nozīmību no citas puses rosināja paskatīties L. Šēriņa: - Mēs runājam tikai<br />
par alu, it kā tā būtu vienīgā šejienes vērtība, aizmirstot pašu Kuiķuli, kas var lepoties ar bagātu<br />
vēsturi, ir dāsna un daudzpusīga. Šēriņas kundze atgādināja, ka Kuiķule bija garīgais centrs un<br />
lībiešu apdzīvota teritorija plašākā apkārtnē, tāpēc vajadzētu apzināt šīs vērtības un attīstīt visu<br />
apdzīvoto vietu. Šī ierosme guva tūlītēju sapulces dalībnieku atbalstu.<br />
Sanāksmē atzina, ka līdz šim no apzināta apmeklētāju vandalisma alas cietušas maz, tomēr tas<br />
nenozīmē, ka tās ir drošībā. Ierāpojot šaurajās alās, senās zīmes no trauslā smilšakmens<br />
nevilšus ir norīvētas. Par to, ka jānovērš ziņkārīgo iekļūšana alās, visi klātesošie bija<br />
vienisprātis. Tomēr par lielāko draudu šobrīd atzina nevis cilvēku, bet pašas dabas nodarītos<br />
postījumus. Problēma ir novadīt virsūdeņus, kas izskalo alas. - Biju ieguvis projekta naudu, bet<br />
tālaika speciālisti nezināja, kā šajā situācijā rīkoties, - atcerējās ZBR direktora vietnieks Andris
Urtāns. Viņš izteica cerību, ka, laikam ejot un tehnoloģijām attīstoties, šobrīd jau varētu šo<br />
problēmu risināt.<br />
Domas nedaudz dalījās jautājumā par to, cik sabiedrībai pieejamām jābūt alām. G. Eniņš<br />
uzstāja, ka steidzami jāaptur tūristu apmeklējumi, jāuzstāda norobežojumi, signalizācija un<br />
videonovērošana. Alas varētu ļaut apskatīt tikai no skatu laukuma Svētupes pretējā krastā. A.<br />
Urtāns un VKPAI pārstāves pauda viedokli, ka ar vērtībām jālepojas un cilvēkiem jābūt<br />
iespējām tās novērtēt un mācīties cienīt. Aizliegumi tikai izraisa lielāku ziņkāri, nožogojumi -<br />
vēlmi tos pārvarēt. Tomēr arī viņuprāt apmeklējumu plūsma jākontrolē.<br />
Nevienai no īpašuma liktenī ieinteresētajām pusēm nebija iebildumu pret pļaviņas, kas atrodas<br />
upes otrā krastā pretī alām, iespējamo izmantošanu, piemēram, ūdenstūristu apmetnes vietas<br />
ierīkošanai vai sarīkojumiem. Jāpiebilst, ka te gan tika domāti tradicionālās kultūras, folkloras<br />
un mūzikas pasākumi, piemēram, klasiskās mūzikas koncerti, izmantojot vietas unikālo<br />
akustiku, nevis skaļas zaļumballes. A. Urtāns pat ierosināja, ka tieši uz pļaviņu varētu novirzīt<br />
tūristu interesi, tā pasargājot pašas alas. Tam, ka unikālajam objektam jābūt cilvēkiem<br />
pieejamam, bet tādā mērā un veidā, lai tām nekaitētu, piekrita visi sanāksmes dalībnieki. Par<br />
tehnisko risinājumu diskusija gan vēl būs jāturpina.<br />
Līvu fonda vadītājs Dāvis Stalts izteica konkrētu priekšlikumu - alu turpmākajai<br />
apsaimniekošanai jāveido Lībiešu upuralu fonds. Tajā jāiesaistās ieinteresēto organizāciju<br />
pārstāvjiem un zinātniekiem, kopīgi vienojoties par piemērotāko risinājumu alu aizsargāšanā,<br />
izmantošanā un finansējuma piesaistē. Līvu fonds varētu uzņemties fonda dibināšanas un<br />
tālākas darbības koordinatora pienākumus. Klātesošo organizāciju pārstāvji apliecināja<br />
gatavību piedalīties fonda dibināšanā. D. Stalts ierosināja ap alu apsaimniekošanas jautājumu<br />
sacelto ažiotāžu plašsaziņas līdzekļos izmantot kā pozitīvu dzinuli vietas attīstībai. Lai gan<br />
klātesošie pauda bažas, vai mediju interese tagad, kad kaislības norimušas un jautājums tiek<br />
risināts mierīgā gaisotnē, nebūs atslābusi. Par to liecināja tas, ka neviens valsts mediju<br />
pārstāvis uz sanāksmi nebija ieradies.<br />
Sanāksmes noslēgumā, apkopojot tās dalībnieku teikto, D. Straubergs secināja, ka nav dziļu<br />
pretrunu ieinteresēto sadarbībai, tam visi piekrita. Viņš izteica atbalstu fonda dibināšanai un<br />
pašvaldības gatavību saprātīgā apmērā to finansiāli atbalstīt. Tomēr viņš arī uzsvēra klātesošo<br />
ieinteresētības nozīmi ieceres īstenošanā: - Ja vienojamies par fonda veidošanu - tas mums<br />
uzliek lielu atbildību, jo mēs nevaram tikai sataisīt troksni. Jābūt gataviem darboties ilgtermiņā.<br />
Nākamā tikšanās plānota novembra sākumā, kad notiks fonda dibināšana un nolikuma<br />
apspriešana. Turpināsies diskusijas par to, kas būtu darāms Kuiķules lībiešu upuralu<br />
aizsardzībai un apsaimniekošanai.<br />
11.10.<strong>2010.</strong> Pagodina Pelēko kāpu (Kursas laiks)<br />
Avots: Kursas laiks<br />
Datums: 11.10.2010<br />
Autors: Sarmīte Štrausa<br />
Rubrika: Reportāža<br />
Dzimšanas dienā jubilāram var dāvināt gan mīļas, gan praktiskas, gan gardas lietas. Ko<br />
uzdāvināt Pelēkajai kāpai dienā, kad pirms trim gadiem tā atzīta par visai Eiropai nozīmīgu un
aizsargājamu vietu? Pāvilostnieki izlēma palīdzēt sīksīkajiem ķērpīšiem, tagad snaudošajām<br />
sīpoliņu gundegām un smilšu krupim saglabāt ierasto dzīves vietu un sarīkoja talku. Un<br />
pieminēja tos cilvēkus, kuri šīs vērtības ļāva izprast pārējiem.<br />
Stiprina gara spēku<br />
Pirms trim gadiem Latvijā lielākās pelēkās kāpas daļa Pāvilostā (42,04 hektāru platībā) ieguva<br />
valsts nozīmes <strong>aizsardzības</strong> statusu – kļuva par dabas liegumu. Bet zaļā dzīvesveida piekritēji<br />
par kāpas saglabāšanu rūpējušies jau kopš 2003. gada. Īstenībā vēl agrāk – 70. gados Dzidra<br />
Grimsta panākusi, ka Pāvilostas piekrastes smilti nenorok stikla ražošanas vajadzībām.<br />
"Gribu uzsvērt, ka visus šos gadus tikai ar gara spēku esam cīnījušies par kāpas saglabāšanu,"<br />
saka viena no talkas dienas rosinātājām Guna Grimsta. Viņa aicinājusi Rīgas doma skolas kori<br />
un Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas kori uz koncertu Pāvilostas baptistu baznīcā, lai tie kuplinātu<br />
dievkalpojumu "Cilvēki dabas un pasaules priekšā".<br />
Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas kora diriģents Mārtiņš Zvīgulis piedalījies Pelēkās kāpas<br />
lieguma projekta virzīšanā gan Vides ministrijā, gan pie Valsts prezidenta, tādēļ ir priecīgs, ka<br />
varējis atbraukt.<br />
Svinīgi un skaisti baznīcā izskanēja koru sagatavotā garīgās mūzikas programma ar Itālijā<br />
skolojušos solisti Laimu Lediņu, kuras balsij savējo brīžiem pievienoja arī diriģents Mārtiņš<br />
Zvīgulis. Riharda Dubras "Misa Simplex Nr.2" skanēja gan klausītāju priekam, gan šovasar<br />
mūžībā aizgājušās Dz. Grimstas piemiņai.<br />
Pēc dievkalpojuma un koncerta koristi nesteidzās uz Rīgu, bet devās uz Pelēko kāpu, lai<br />
piedalītos talkā. "Šovasar ar kori bijām nometnē Pāvilostā. Saprotu, ka te ir ārkārtīgi skaisti, un<br />
tas skaistums noteikti ir jāsaglabā," saka diriģents G. Ceplenieks.<br />
"Forši, ka tā kāpas lieta beidzot aiziet, kā tā nav tikai pāris cilvēku ārdīšanās. Arī daudzi<br />
vietējie pēc septiņu gadu skeptiskas noraudzīšanās sākuši aktīvi piedalīties," saka diriģents<br />
Mārtiņš Zvīgulis.<br />
Jāpalīdz<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s (DAP) Embūtes reģiona vecākā valsts vides inspektore Ingrīda<br />
Klane pastāsta, ka pirms talkas kopā ar Pelēkās kāpas dabas <strong>aizsardzības</strong> plāna izstrādātāju<br />
Ievu Rovi un vietējiem aktīvistiem izstaigājuši kāpu un izsprieduši, kuri koki jāizcērt, lai kāpas<br />
raksturīgajai zemsedzei tiktu vairāk saulesgaismas. "Te nav mežs. Te ir kāpas biotops," viņa<br />
norāda. Tāpēc talcinieki parūpējušies par motorzāģiem, cirvjiem un mačetēm. Kāpas<br />
atēnošanai nocērtami krūmi un tie kociņi, kas veido biežņas.<br />
Kāpēc nevar visu atstāt dabas ziņā? "Tas ir ārkārtīgi vērtīgs biotops, kādu visā Eiropā ir ļoti<br />
maz saglabājušies, var teikt – gandrīz nav vairs nemaz," uzsver I. Klane.<br />
DAP referente Mārīte Keiša atzīmē, ka kāpas vērtību saglabāšanai būtu vajadzīgs, lai klajumos<br />
ik pa laikam uzliktu arī jūras mēslus, proti, izskalotās atmirušās aļģes, jo tieši šīs organiskās<br />
vielas radījušas pašreizējo kāpu zemsedzi. "Īpaši tos vajadzētu salikt uz šodien nocirsto kociņu<br />
celmiem," viņa norāda.<br />
I. Klane pastāsta, ka dažviet ķērpju un sūnu labākai augšanai nāktu par labu arī ļoti saudzīga<br />
irdināšana. "Bet tas nenozīmē, ka pa kāpu var braukāt!" Speciālistes apskatījušas pirms pāris<br />
gadiem kāpā atstātās motocikla pēdas un atzīst, ka tās pamazām sāk aizaugt. Viņu ieteikums:
ūtu labi vairāk noslogotās taciņas nostiprināt ar kādu segumu un ierīkot veloceliņu līdz<br />
pludmalei.<br />
Dabai ir sava ziņa<br />
No kāpas iztīrītos krūmus un kociņus talcinieki savilka noteiktās vietās gar lieguma robežu.<br />
Tos pārstrādāšot šķeldā un izlietošot vietējā katlu mājā. Talciniece no Rīgas Katrīna Kivleniece<br />
spriež, ka vajadzētu arī kādu maisu atkritumu vākšanai, jo vietām mētājās arī kafijas un<br />
konservu bundžas.<br />
"Uz kāpu vienmēr esam gatavas braukt, mūs tikai vajag pasaukt," smejas Sanda Audere un<br />
Elīna Ozola, priecīgas par iespēju izkustēties un jauko laiku.<br />
Un kas gan būtu talka bez kopīgas maltītes! Talcinieku cienastam zivis kūpina pazīstamais<br />
meistars Dzintars Zamarītis. Viņa kūpinātava atrodas pašā kāpas malā. "Atceros vēl, kā vējš te<br />
kādreiz putināja smiltis," saka Dz. Zamarītis. Tagad zemsedze tās satur kopā. "Manuprāt,<br />
cilvēkiem nevajag tik daudz iejaukties dabā. Pareizāk būtu atstāt visu, kā ir. Tad pēc 30, 40<br />
gadiem redzētu, kas iznācis," viņš nosaka.<br />
09.10.<strong>2010.</strong> Burtniekā - arvien labāk (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 09.10.2010<br />
Autors: Aivars Ustups<br />
Rubrika: Gudrā sestdiena<br />
Septembra nogalē bija iespēja kopā ar Ziemeļvidzemes reģiona vecāko valsts vides inspektoru<br />
Andi Zvejnieku un vides pilnvaroto personu Ojāru Beķeri piedalīties plānveida pārbaudē<br />
Burtniekā. Tās laikā tiek gan skatīts, kā un cik precīzi noteikumus ievēro makšķernieki, gan arī<br />
kādi ir zvejnieku lomi, ko stāsta zvejas žurnālu ieraksti. Krustām šķērsām braukājot un<br />
izmantojot īpašas ietaises, tiek arī meklēti malu zvejnieku liktie tīkli.<br />
Tajā diezgan lietainajā vakarā, apbraukājot vai ceturto daļu no Burtnieka piekrastes joslām,<br />
maliķu tīkli gan netika atrasti, papīri bija kārtībā arī makšķerniekiem un zvejniekiem. Taču<br />
ezerā, it sevišķi Salacas iztekā, ir parādījušās līdz šim šeit tikpat kā neizmantotas ietaises, proti,<br />
murdiņi vēžu ķeršanai. Maliķi it kā saka priekšā, ka agresīvie Ziemeļamerikas vēži, ko oficiāli<br />
jau pāris gadus ķer Salacas lejtecē, nu ir atkļuvuši līdz Burtniekam. Lai tie nepārņemtu savā<br />
valdījumā arī ezera plašumus un nedotos cauri tam uz citām upēm, acīmredzot nekavējoties<br />
jāsāk izpēte un jāorganizē licencēta šo vēžu izķeršana Salacā arī no Iģes (tik tālu šos vēžus ķer<br />
pašlaik) uz augšu.<br />
Tikmēr Burtnieks rudenī atkal sāk dāvāt skaistus lomus makšķerniekiem. Konkursā "Burtnieka<br />
lielā zivs 2010" par mēneša lielāko veiksminieku ar 1. septembrī pl. 17.30 noķertu 11,10 kg<br />
līdaku sevi pieteicis burtniecietis Andris Daļeckis. Par vienas dienas lielāko veiksminieku katrā<br />
ziņā uzskatāms burtniecietis Vilnis Āboliņš, kas 20. septembrī pl. 9.30 vispirms ticis pie 4,6 kg<br />
zandarta, bet pl. 11 jau pie vairāk nekā 7 kg līdakas. Starp lielajām zivīm jāmin arī 10,54 kg<br />
līdaka, ko 8. septembrī pievarējis valmierietis Arnis Auniņš. Arī oktobra sākums dod ziņu, ka<br />
lielo zivju Burtniekā joprojām ir daudz. Ne asakas!
09.10.<strong>2010.</strong> Randu pļavās putnu vērotāji pamanījuši 25 putnu sugas<br />
(Auseklis)<br />
02.10.<strong>2010.</strong> Pēc rudens krāsām - uz aizsargājamām teritorijām! (Liesma)Avots: Auseklis<br />
Datums: 09.10.2010<br />
Autors: Līga LIEPIŅA<br />
Rubrika: Vide<br />
Pagājušās nedēļas nogalē jau 16. gadu Latvijā notika Eiropas putnu vērošanas dienas<br />
EuroBirdwatch <strong>2010.</strong> Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB), Brocēnu cementa rūpnīcas<br />
CEMEX, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s (DAP) un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta<br />
Papes putnu stacijas rīkotajos 17 bezmaksas putnu vērošanas pasākumos piedalījās aptuveni<br />
450 putnu draugu, kuri novērojuši 150 putnu sugu.<br />
Salacgrīvas novadā dabas liegumā Randu pļavas sestdien rīkotajā putnu vērošanas ekskursijā<br />
piedalījās 18 pieaugušie un 11 bērni. Pārsvarā putnu vērotāji bija vietējie, tomēr piedalījās arī<br />
rīdzinieki un pat pāris vāciešu. Randu pļavas apciemoja arī pārstāvji no žurnāla Vides Vēstis.<br />
Nodrošinājušies ar siltu apģērbu, gumijas zābakiem, binokļiem un putnu noteicējiem, visi bija<br />
apņēmības pilni doties pa pusotru kilometru garo pļavas taku dažādu sugu putnu meklējumos.<br />
Ekskursiju vadīja LOB pārstāve Irisa Mukāne un DAP vecākais valsts vides inspektors Guntars<br />
Viļļa. I. Mukāne, ievadot putnu vērojumus, teica, ka atšķirībā no pavasara rudenī putni ir<br />
vairāk pieklusuši, turklāt runā citādi. Vairs nav aktuāla vīterošana dzīvesbiedra pievilināšanai<br />
un pavasara sveikšanai. Šobrīd tiem svarīgāka ir pieēšanās, lai pienācīgi sagaidītu ziemu vai<br />
sagatavotos pārlidojumam uz siltajām zemēm.<br />
Pirmie ekskursantus ar saviem saucieniem sagaidīja vai, precīzāk, acīs patrāpījās paliels dažādu<br />
putnu pulks - pelēkā vārna, svilpis, garastīte, lielā zīlīte, paceplītis un žubīte. Pēcāk varēja<br />
saklausīt vai novērot gan balto cielavu un mājas strazdus, kuri drīz posīsies uz siltajām zemēm,<br />
gan kovārņus un sudrabkaijas. Ekskursantus iejūsmināja iespēja redzēt, tiesa, ar binokļa<br />
palīdzību, pāris jūras ērgļu. Tie ir lielākie Latvijā ligzdojošie plēsīgie putni, lielākie ērgļi<br />
Eiropā un ceturtie lielākie pasaulē. Dažs neviltoti nopriecājās par skaistajiem putniem un<br />
iespēju tos skatīt pietiekami tuvu. I. Mukāne vērsa klātesošo uzmanību arī uz dzelzs putnu.<br />
Jāteic, ka daudzi, tostarp es, acumirklī sarosījās un lūkojās pēc tā. Vien brīdi vēlāk nācās<br />
apjaust, ka tas bija joks - dzelzs putns bija pāri lidojošā un saskatāmā airBaltic lidmašīna.<br />
Pievienojies ekskursijai, DAP vecākais speciālists Andris Soms aicināja klusākos vērotājus<br />
palūkoties uz bridējputniem - smilšu tārtiņiem. Tos viņš iepriekš bija manījis kādā Rīgas līča<br />
ielokā. Tiesa, kamēr tur nonācām, putni jau bija devušies projām.<br />
Kopā todien randu pļavās tika fiksētas 25 putnu sugas - saklausīti un saskaitīti 199 to pārstāvji.<br />
Visvairāk putnu vērotājiem izdevās pamanīt sudrabkaijas - 66. Tām sekoja 30 kajaku, 22 mājas<br />
strazdi, 15 kovārņu un tikpat daudz lielo zīlīšu.<br />
09.10.<strong>2010.</strong> Baltijas velokartes atklāšana, apstaigājot jūras piekrasti<br />
(Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 09.10.2010<br />
Autors: Līga LIEPIŅA<br />
Rubrika: Vide
22. septembrī lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs prezentēja velokarti Baltijas valstu<br />
apceļotājiem. Šim nolūkam Latvijas žurnālisti tika aicināti izmēģināt vienu no 14 velotūrisma<br />
maršrutiem Ziemeļvidzemes jūras piekraste arī pašiem. Atsaucās pussimt interesentu. Konkrēti<br />
tam izraudzījās ceļa gabala Dunte - Ainaži aptuveni 4 km posmu Meleki - Veczemju klintis,<br />
kas ietilpst Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas liegumā, kas savukārt ir Ziemeļvidzemes<br />
biosfēras rezervāta (ZBR) teritorijā.<br />
Jaunā velokarte tapusi ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu granta palīdzību projektā<br />
Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un apsaimniekošana Natura 2000 teritorijās - populāros<br />
un potenciālos tūrisma galamērķos. Projekta mērķis ir parādīt, kā aizsargājamās dabas<br />
teritorijās, nenodarot tām kaitējumu, var attīstīt tūrismu. Tā ir iespēja pārliecināt arī vietējos<br />
iedzīvotājus, uzņēmējus, ka dabas teritorijas ir tā vērtība, kādēļ tūristi pie viņiem brauc.<br />
Kartē, kas domāta gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotājiem, iekļauti 14 velomaršruti, kas ved cauri<br />
nacionālajiem parkiem - skaistākajām dabas teritorijām Baltijā. Maršruti, kuru kopējais garums<br />
ir vairāk nekā 3700 km, piedāvā apceļot gan katru Baltijas valsti atsevišķi, gan apvienot to<br />
apskati vienā ceļojumā. Katram maršrutam norādīts ieteicamais laiks, kad to izbaudīt, grūtības<br />
pakāpe, ceļa segums, sākuma un beigu punkts, posmi, kā arī interesantākās apskates vietas.<br />
ZBR teritorijā esošajā maršrutā tādas ir, piemēram, Ziemeļu mols, Salacas pilskalns, Veczemju<br />
klintis u.c. Turklāt norādītas arī naktsmītnes, veikali, ēdināšanas iestādes, aptiekas, bankas,<br />
doktorāti un daudzas citas noderīgas vietas. Lauku ceļotājs projektu eksperts un žurnālistu<br />
brauciena gids Juris Smaļinskis uzsvēra, ka šajā velokartē nav norādīts, ko nedrīkst darīt, bet<br />
tieši pretēji - ko un kur var darīt. Turklāt tūrisma maršruti un to posmi nav sastādīti, sēžot pie<br />
galda, bet izmēģināti dzīvē. Karte dod ideju, kā iepazīt konkrēto teritoriju. Piemēram, aptuveni<br />
56 km garajā velomaršrutā Ainaži - Dunte ir 6 posmi. Ceļa infrastruktūra starp Via Baltica un<br />
jūras krastu ir ļoti sadrumstalota, brīžiem pat neesoša, tādēļ izveidot un izbraukt vienlaidus<br />
velomaršrutu ir ļoti grūti, un tas sadalīts posmos. Ne visi izbraucami ar divriteni, tālab<br />
izstrādāti arī alternatīvi maršruti, piemēram, kājāmgājējiem, laivotājiem, putnu vērotājiem,<br />
ziemā - arī slēpotājiem. Tā teikt, padomāts par dažādām interesēm un veidiem, kā iepazīt<br />
konkrēto apvidu.<br />
Svinīgais velokartes atklāšanas brīdis norisinājās Saulkrastu Velosipēdu muzejā. Šo vietu<br />
neizvēlējās nejauši, bet gan tādēļ, ka tas tiešā veidā saistīts ar divriteņiem. Bija lieliska iespēja<br />
iepazīties arī ar pašu muzeju. Tā vadītājs Guntis Seregins stāstīja, ka velosipēdu un to<br />
sastāvdaļu kolekcijā, kas tapusi aptuveni 30 gadu laikā, var aplūkot 60 pirms kara Latvijā<br />
ražotu velosipēdu. Vecākais eksponāts ir 1886. gadā izveidotais augstrats - t.s. zirneklis.<br />
Vēlāk nācās pašiem iemēģināt nelielu velokartē iekļautā maršruta posmu Meleki - Veczemju<br />
klintis - Mantiņi. Tiesa, ejot kājām - gan tādēļ, ka laikapstākļi neparedzami, gan posms īss.<br />
Lauku ceļotāja pārstāvji Asnāte Ziemele un Juris Smaļinskis skaidroja, ka šis, lai gan<br />
visīsākais, izvēlēts kā skaistākais Vidzemes piekrastes ceļa posms. Kaut todien solīja lietu, tas<br />
mūs netraucēja, bet vējš jūrmalā gan bija pamatīgs. Mērojot aptuveni 4 km ceļu, ik pa laikam<br />
zinošais gids J. Smaļinskis pastāstīja šo to interesantu, vēsturisku un noderīgu, piemēram,<br />
Meleku līcis 19.gs. bijusi viena no lielākajām Rīgas līča kuģu būvniecības vietām.<br />
Tālāk devāmies pa ceļu, ko atjaunoja pēc 2005. gada orkāna Ervīns. Gids arī pastāstīja par<br />
ZBR pārstāvja Andra Soma leģendāro foto - vienu no Ervīna stundu skaistākajām un<br />
baisākajām fotogrāfijām - satrakojusies jūra, kuru uz mirkli apspīd saule, pie Kutkāju mājām<br />
Vidzemes jūrmalā. Tāpat tika parādīta Veczemju māja, kur filmēti latviešu seriāli Zītaru
dzimta un Ilgais ceļš kāpās. Kad svaigā gaisā un raitā solī bijām pastaigājuši, nonācām atpūtas<br />
vietā Vējavas pie Svētupes ietekas jūrā. Saimniece Evija Klēviņa pastāstīja, ka saimniecība ar<br />
tūrisma jomu nodarbojas kopš 1998. gada. Daba šeit mainoties ļoti strauji, un jāprot ar to<br />
sadzīvot. - Esam pateicīgi jūrai par to, ko tā mums dod. Šogad devusi ļoti daudz, - teica Evija.<br />
Atbildot uz auditorijas jautājumu, viņa teicās lauzusi stereotipu, ka sieviete uz laivas vai kuģa<br />
nes nelaimi: - Ko jūra devusi, tas arī būs, neatkarīgi no tā - ir sieviete uz klāja vai nav. Zvejot<br />
ejam divatā ar vīru Jāni, paši zivis arī ķidājam un gatavojam. Tālāk žurnālistus vedināja<br />
aplūkot Svētupes nēģu taci. Viens no tā apsaimniekotājiem Oļegs Sumčenko pastāstīja par<br />
nēģu ķeršanas specifiku un nepieciešamajiem palīglīdzekļiem. Viņš arī smiedams oponēja<br />
mītam, ka nēģi pārtiekot no slīkoņiem. Ienākot upē, tie vispār neēdot, bet, esot jūrā, kur uzturas<br />
pāris gadu, barojas, piesūcoties reņģei vai brētliņai. Vēlāk nēģus arī dabūjam nogaršot. Vējavu<br />
saimniece teica, ka tos gatavo apmēram tāpat kā sendienās - izcep uz grila, uzber sāli, ietin<br />
plēvē un tad segā. Želatīnu nelietojot.<br />
Brauciens apvienojās ar diskusiju, tādēļ žurnālistiem piepulcējās Latvijas <strong>Dabas</strong> fonda, Vides<br />
ministrijas, Latvijas Vides <strong>aizsardzības</strong> fonda, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s (DAP) un ZBR<br />
pārstāvji Andris Urtāns un Zane Rubene. Klāt bija arī Salacgrīvas Tūrisma informācijas centra<br />
vadītājs Juris Zālītis, kurš pauda prieku ne tikai par to, ka Salacgrīvas novadā viesojas tik<br />
daudz žurnālistu, bet arī, ka sāk īstenoties iecere par tūristu ielaišanu aizsargājamās dabas<br />
teritorijās. Savukārt A. Ziemele atzina, ka iesaistītie pārstāvji un speciālisti ir viņu spēlētāji,<br />
kurus vienmēr cenšas sasēdināt pie viena galda, lai jautājumi tiktu apspriesti vispusīgi. DAP<br />
pārstāvis Andris Širovs skaidroja: - Jebkurš nacionālais parks vai rezervāts ir sava veida<br />
zīmols, kas piesaista tūristu plūsmu, un tas jāizmanto. Ir svarīgi, iesaistot dažādus spēlētājus,<br />
attīstīt aizsargājamās dabas teritorijās ilgtspējīgu tūrismu - gan draudzīgu dabai, gan<br />
netraucējošu vietējiem iedzīvotājiem, gan tādu, kas pašiem ceļotājiem sagādā prieku. Arī ZBR<br />
speciālists A. Urtāns uzsvēra - Latvijai jāsaprot, ka tās mazās vērtības, piemēram, šalcošais<br />
mežs vai jūra, pasaulē tiek uzskatītas par ļoti lielām: - Mūsu uzdevums ir visiem kopā<br />
darboties, lai šīs mazās lietas padarītu visiem saskatāmas.<br />
02.10.<strong>2010.</strong> Brīvdienu pieturas (Sestdiena)<br />
Avots: Sestdiena<br />
Datums: 02.10.2010<br />
Autors: Raitis Strautiņš<br />
Rubrika: SestDiena<br />
Iespēju atpūsties ir daudz, šeit — SestDienas izvēle<br />
Izgreznotā visskaistākā<br />
Latvijas dabas parkos. Aktuālākā brīvdienu pietura ir vēlēšanu urna, bet pēc tam var pievērsties<br />
tai, kuru atnācis izgrezot rudens un kura mums visskaistākā tik un tā.<br />
Vidzeme. Rīdzinieki šajā gadalaikā iecienījuši netālo Siguldu, Turaidu un Gūtmaņalas<br />
apkārtni, kur gan attiecīgi jārēķinās ar citiem tikpat gudriem. Siguldas novada domes Tūrisma<br />
<strong>pārvalde</strong> pat radījusi jaunu tūrisma produktu Izbaudi rudens šarmu Siguldā, kas par Ls 28<br />
personai nodrošina transportu no Rīgas un ļauj interesanti pavadīt visu dienu. Rudens lapu<br />
skaistumu lieliski var novērtēt arī citās Gaujas senlejas pieturvietās, piemēram, pie Zvārtes ieža<br />
vai Līgatnes dabas takās, kur pieejams arī nūjošanas inventārs garākām pastaigām. Klasika ir<br />
Gaiziņkalna panorāmas. Jauna dabas taka ar smilšakmens atsegumiem atklāta Burtniekos.
Ziemeļvidzemē izcilas ainavas piedāvā Veclaicenes apkārtne ar Drusku pilskalnu un Kornetu<br />
dabas parks.<br />
Latgale. Rudens krāsas vērts skatīt Mākoņkalnā, Lielajā Liepukalnā, Rāznas nacionālā parka<br />
(attēlā) pauguros. Otrs virziens — Daugavas ieleja pie Slutišķiem, dabas parks Daugavas loki,<br />
Markovas, Dinaburgas un Adamovas dabas takas, Nīcgaļu meži.<br />
Kurzeme. Arī te ir sava Šveice — Abavas senleja starp Kandavu un Sabili, pie viena paķerot<br />
pastaigu pie Velna alas un akmens, kā arī Pedvāles brīvdabas mākslas parkā. Krāšņi rudens<br />
rotā ir Talsi uz deviņiem pakalniem un tuvējā Kamparkalna nogāzes.<br />
Zemgale. Varbūt labākā izvēle ir Ķemeru nacionālais parks ar Slokas ezera pastaigu taku,<br />
Ķemeru purva laipu, dabas izziņas un nūjošanas taku pie Valguma ezera un Kaņiera ezera<br />
putnu vērošanas torni.<br />
02.10.<strong>2010.</strong> Zivis tiek un tiks sargātas (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 02.10.2010<br />
Autors: Jānis Gabrāns<br />
Rubrika: Makšķerēšana<br />
No 1.oktobra līdz 30.novembrim aizliegta jebkura veida makšķerēšana Daugavas, Ogres,<br />
Gaujas, Aiviekstes, Tirzas, Ventas, Salacas un vēl dažu upju baseinu upēs. To uzskatījums<br />
lasāms makšķerēšanas noteikumos.<br />
Jūras un iekšējo ūdeņu <strong>pārvalde</strong>s vecākais inspektors Uldis Lencbergs jau tradicionāli atgādina<br />
ievērot šo aizliegumu, ja vien nav vēlme iedzīvoties lielos naudas sodos vai pat<br />
kriminālatbildībā.<br />
"Var diskutēt, likums labs vai slikts, bet tas jāievēro. Makšķernieki, kuri bija pieraduši pie<br />
vecajiem noteikumiem, kuros bija teikts, ka šajā laikā aizliegts tikai spiningot (velcēt) un<br />
mušiņmakšķerēt, tagad ir neapmierināti, jo pēc jaunajiem noteikumiem no 1.oktobra šajās upēs<br />
aizliegta jebkāda veida makšķerēšana. Dzirdēti apgalvojumi, ka makšķernieki, nodarbojoties ar<br />
savu vaļasprieku kādā mazajā upītē, uzmana upi un neļauj notikt iespējamām nelikumībām. Jā,<br />
no šī viedokļa likums varbūt nav tik elastīgs, bet no otras puses, ne vienmēr makšķernieki ir tik<br />
godprātīgi. Protams, ir arī pozitīvi gadījumi, kad, piemēram, Raunas upē kāds makšķernieks<br />
mums palīdzēja noķert elektrozvejnieku. Ja šādi elektrozvejas gadījumi būs, darīsim visu, kas<br />
mūsu spēkos, lai vainīgie tiktu noķerti," saka U. Lencbergs.<br />
Inspektors nesola, ka visas upes un upītes varēs izkontrolēt, bet, saņemot konkrētu informāciju<br />
par nelikumībām, nārsta sargātāji centīsies darīt visu, kas viņu spēkos. Turklāt lieguma laikā<br />
inspektori nebūs vieni, sardzē stāsies arī daudzi citi - Vidzemes piekrasti palīdzēs nosargāt<br />
bijušā Salacgrīvas kontroles sektora inspektori un sabiedriskie inspektori. Talkā nāks<br />
Makšķernieku asociācijas operatīvā grupa, biedrība "Mēs zivīm" arī gatava aktīvi iesaistīties<br />
nārsta sargāšanā. Atceroties divus gadus senus notikumus, noteikti savā redzeslokā paturēs arī<br />
Braslu. Savu teritoriju uzmanīs arī <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Gaujas Nacionālā parka<br />
inspektori.
"Esmu runājis ar Vidzemes reģiona <strong>pārvalde</strong>s Kārtības policijas biroja priekšnieku Ansi<br />
Pumpuru, iespēju robežās palīdzēs arī policisti. Ar Cēsu iecirkņa policistiem mums<br />
izveidojusies gadiem ilga sadarbība, un domāju, arī viņi neatteiks palīdzību. Arī zemessardzes<br />
27. bataljons gatavs sniegt palīdzību. Protams, ir labi, ja sabiedrība gatava palīdzēt, bet ar to<br />
vien par maz. Aktuāls ir degvielas jautājums, jo mums atvēlēties limiti ir minimāli. Tagad šiem<br />
diviem mēnešiem limits palielināts par 25 procentiem. Lai arī tas ir nepietiekami, vismaz kāda<br />
iespēja atrasta. Arī pašvaldības gatavas nedaudz mūs atbalstīt ar degvielu," stāsta U.<br />
Lencbergs.<br />
Upīšu Gaujas baseinā ir krietni vairāk, nekā uzskaitīts noteikumos, un lašveidīgie iepeld arī<br />
tajās. Vides inspektors atgādina - tas nenozīmē, ka tajās var atļauties nelikumības: "Jāatceras,<br />
ka lašus un taimiņus vispār nedrīkst paturēt, spēkā ir arī foreļu liegums no 1.oktobra līdz<br />
30.novembrim. It kā jau ar spiningu uz līdakām šajās upītes var iet, bet jāsaprot, ka ar to<br />
makšķernieks var radīt interesi par sevi. Centīsimies apsekot arī upes, kuras nav minētas<br />
noteikumos."<br />
Ir viens makšķerēšanas noteikumu punkts, par kuru notiek diskusijas. Proti, šajā laikā Gaujā no<br />
ietekas jūrā augšup pret straumi līdz šosejas tiltam Strenčos aizliegta makšķerēšana ar<br />
mākslīgo ēsmu. Tas nozīmē, ka ar dzīvo ēsmu šajā posmā makšķerēt atļauts, jo vēdzeles un<br />
līdakas šajā laikā ķert drīkst.<br />
"Aicinu makšķerniekus iemīļoto nodarbi nelikt malā, bet būt godprātīgiem, jo jāsaprot, ka upes<br />
šajā laikā tiks īpaši uzmanītas," norāda U. Lencbergs.<br />
Viņš arī atgādina, ka potenciālajiem maliķiem vajadzētu apzināties draudošos sodus, kas nav<br />
mazi. Pieredze liecina, ka agri vai vēlu pienāk brīdis, kad iekrīt paši rūdītākie malu zvejnieki.<br />
"Jāatceras, ka sodi ir bargi, un nedomāju, ka cilvēkiem ir tik daudz naudas, lai tā vienkārši ar to<br />
šķiestos. Ja citā laikā nelikumīgi iegūts lasis, taimiņš vai alata maksā simts latus, makšķerējot<br />
lieguma laikā, aizliegtā teritorijā, kas ir Gaujas Nacionālais parks, ar neatļautiem rīkiem, tiek<br />
piemērots koeficients pieci, tātad šī summa par vienu zivi ir 500 latu. Domāju, ka tas ir vērā<br />
ņemams arguments, lai atturētos no šāda soļa. Piedevām, nav izslēgta arī kriminālatbildība pēc<br />
Krimināllikuma 110. panta pirmās un otrās daļas. Ja kāds grib tikt pie šāda ieraksta savā<br />
biogrāfijā, lūdzu, bet ceru, ka cilvēki tomēr pārdomās," uzsver U. Lencbergs.<br />
Arī "Druva" lasītājus informēs, kā veicas nārsta sargāšanā.<br />
02.10.<strong>2010.</strong> Pēc rudens krāsām - uz aizsargājamām teritorijām! (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 02.10.2010<br />
Autors: Rita Jakovļeva, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> pārvaldē<br />
Rubrika: Sestdienas apvārsnis<br />
Iestājies astronomiskais rudens. Vislabāk rudens krāšņumu var izbaudīt tieši aizsargājamās<br />
dabas teritorijās, kas glabā daudzveidīgas un neskartas dabas vērtības.<br />
Krietni mērenākas gaisa temperatūras salīdzinājumā ar vasaru, košas krāsas visapkārt, mazāk<br />
tūristu tās ir tikai dažas no priekšrocībām pārgājienā/ekskursijā rudenī.
Ziemeļvidzemē neaizmirstamus, plašus skatus varēs baudīt dabas liegumā "Korneti - Peļļi",<br />
Latvijas un Igaunijas pierobežā - Veclaicenes pagastā. Šī apkārtne ir bagāta arī ar kultūras un<br />
dabas pieminekļiem - Drusku pilskalns, Zeņģu un Tilmaņu senkapi, Māras pēda, Naudas<br />
akmens, Dzenīšu dižvītols u. c. Rudenīgi krāšņu skatu ieraudzīsiet Augstrozes Lielezerā,<br />
vērojot ainavu no Augstrozes pilskalna, Umurgas pagastā. Rudens migrācijas laikā uz atpūtu<br />
nolaidušies iespaidīgie gājputnu bari priecēs putnu vērotājus Sedas purvā. Ejot pa dabas<br />
liegumā ierīkoto taku, ja paveiksies un uzvedīsieties klusu, ieraudzīsiet simtiem migrējošu<br />
zosu, ziemeļu un mazo gulbju un arī dzērvju. Savukārt Burtniekos aicinām izstaigāt jauno<br />
dabas taku, kur varēsiet skatīt Burtnieku smilšakmens atsegumus.<br />
Gaujas nacionālajā parkā krāšņo rudens lapu skaistumu vislabāk var baudīt Gaujas senielejā -<br />
doties pastaigās Gūtmaņalas apkārtnē, pa pakāpieniem vai serpentīna ceļu uzkāpt līdz<br />
senatnīgajai Krimuldai vai izbraukt apļveida velomaršrutu gar Gauju (tā sākums atrodas netālu<br />
no Gūtmaņalas apmeklētāju centra). Ainaviskās takas pa gravu nogāzēm un upju ielejām<br />
Siguldas, Gūtmaņalas, Līgatnes un Zvārtes ieža apkārtnē ir īsti piemērotas pastaigu un<br />
nūjošanas cienītājiem. Piemērotu nūjošanas inventāru var iznomāt vai iegādāties Gaujas<br />
nacionālā parka apmeklētāju centrā pie Gūtmaņalas vai Līgatnes dabas takās. Apmeklētāju<br />
centros var arī iegādāties darbinieku sagatavotās maršrutu shēmas un aprakstus dažādu garumu<br />
pārgājieniem iepriekšminētajās vietās.<br />
Vairāk informācijas par atpūtas iespējām Gaujas nacionālajā parkā - Apmeklētāju centrs<br />
Siguldā, Baznīcas ielā 7, ac@daba.gov.lv, tālr. 67146824.<br />
Rāznas nacionālajā parkā iespējams apskatīt Rāznas ezeru ar tā apkārtnē sagulušajiem<br />
pauguriem, uzkāpt rudens krāsās ietērptajā Mākoņkalnā vai Lielajā Liepukalnā, novērtēt zīļu<br />
birumu dižajā Piloru ozolu audzē Ežezera krastā, sajust senatnes elpu Stalidzānu pilskalnā vai<br />
Grumušku meža takā. Andrupenes purva takā izdosies sajust mazo priežu skujās un bērzu lapās<br />
ieķērušos purva vaivariņu smaržu. Turpat takas malā, gaidot kādu kukaini, snauduļo rasenes un<br />
lapas iekrāso vērtīgais ārstniecības augs - purva vārnkāja.<br />
Daugavas ieleja Slutišķu tuvumā ir vieta, ko vērts apmeklēt visu gadu, taču sevišķi iesakām to<br />
darīt rudenī, kad koku lapas iekrāso sarkani, dzelteni un rūsgani toņi, kas spoguļojas Daugavas<br />
ūdeņos. <strong>Dabas</strong> parkā "Daugavas loki" iespējams izstaigāt Markovas, Dinaburgas un Adamovas<br />
dabas takas, no Priedaines skatu torņa palūkoties uz rudens krāsās ietērpto Krāslavu, bet<br />
Juzefovas parkā iepazīt dendroloģisko stādījumu rudenīgās pārvērtības. Izbaudīt rudens<br />
klātbūtni mežā var, pastaigājoties aizsargājamo ainavu apvidū "Nīcgaļu meži". Nīcgales lielais<br />
akmens, dižākais Latvijā, ir viegli pieejams, braucot ar automašīnu.<br />
Ja vēlaties ielūkoties ūdeņos, dodieties Aglonas virzienā, lai izbaudītu Cirīša ezera vilinājumu<br />
vai Čertoka (Velnezera) noslēpumainību. Meža atspīdums ezeros dubulto apkārtnes skaistumu,<br />
jo rudens toņi piedod īpašu nokrāsu. <strong>Dabas</strong> parkā "Cirīša ezers" Upursalā ierīkotā dabas taka<br />
aizvedīs līdz senajam Upurkalnam un romantiskajam Mīlestības kalniņam, apmetīs līkumu ap<br />
cienījama vecuma ozolu un apvīs slaidu loku nosūnojušam akmenim.<br />
Ķemeru nacionālā parka apmeklētāji rudens sajūtu meklējumos var doties pastaigā pa Slokas<br />
ezera pastaigu taku vai Melnalkšņa dumbrāja laipu, iepazīstot pārmitros mežus. Sportiskāku<br />
aktivitāšu cienītājiem piemērota būs dabas izziņas un nūjošanas taka pie Valguma ezera.<br />
Savukārt putnu vērotāji var doties uz Kaņiera ezera putnu vērošanas torni, kur rudens mēnešos<br />
vislabāk pamanāma putnu migrācija - ezeru par atpūtas un barošanās vietu izvēlas tūkstošiem<br />
caurceļojošo ūdensputnu. Dunduru pļavās atjaunotās Slampes upītes krastos ir iespējams vērot
lielos zālēdājus - taurgovis un savvaļas zirgus. Pie Dunduru pļavām ir automašīnu<br />
stāvlaukums, skatu tornis un informācijas stendi. Vairāk - informācijas centrā "Meža māja",<br />
kas darbosies līdz oktobrim, tālr. 67146824.<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> aicina vērot rudens norises aizsargājamās dabas teritorijās, jo tās ir<br />
vietas, kur cilvēkam rast mieru un harmoniju ar dabas vidi, atceroties, ka dabas pasaule ir<br />
trausla un saudzējama arī rudens sezonā.<br />
02.10.<strong>2010.</strong> Dzied un vēro putnus (Diena)<br />
Avots: Diena<br />
Datums: 02.10.2010<br />
Autors: Anna Rancāne<br />
Rubrika: Dzīvesstils<br />
Sestdien jau no agra rīta Madonas novada Barkavas iedzīvotājs pensionārs Pēteris Krešs-<br />
Krešovs uzaus garos zābakus, uzliks galvā neiztrūkstošo melno hūtīti, apbruņosies ar binokli<br />
un videokameru un dosies uz Teiču purvu. 2. un 3. oktobrī jau sešpadsmito gadu Latvijā tiek<br />
rīkotas Eiropas Putnu vērošanas dienas, kad Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB), <strong>Dabas</strong><br />
<strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> un CEMEX aicina ikvienu kļūt par putnu vērotāju un doties bezmaksas<br />
putnu vērošanas ekskursijās Gaujas, Ķemeru, Rāznas, Slīteres Nacionālajā parkā, Teiču dabas<br />
rezervātā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kā arī Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta<br />
Papes putnu stacijā. Pēterim gan putnu vērošana jau ir kļuvusi par ikdienu, jo kopš 2000. gada<br />
viņš ir putnu vērotājs.<br />
Traktorists par vērotāju<br />
Pēteris Krešs-Krešovs sevi dēvē par visīstāko traktoristu – šajā profesijā nostrādāts viss darba<br />
mūžs. Dzimis un audzis Cēsu pusē, Skujenē, kopš 1971. gada ir barkavietis, par jocīgo uzvārdu<br />
šejienieši viņu nereti dēvējot par baronu, taču Pēteris neapvainojas. Daba viņam ir bijusi tuva<br />
kopš bērnu dienām, visu mūžu bijis aizrautīgs mednieks un makšķernieks, lasījis grāmatas un<br />
žurnālus par dabu, bet pensijas gados kļuvis par LOB biedru. " Ieraudzīju sludinājumu avīzē,<br />
ka ornitoloģijas biedrība meklē putnu vērotājus, domāju, kāpēc gan nepamēģināt. Tāpat nav ko<br />
darīt, mājās garlaicīgi, kopš mūžībā aizgāja sieviņa, esmu palicis gluži kā vientuļš koks."<br />
Uzrakstījis iesniegumu, iegādājies labu, jaudīgu binokli, bez kura putnu vērotāja ikdiena nav<br />
iedomājama, un sācis darboties, sākumā Barkavas, Murmastienes un Ošupes pagastā, tagad<br />
tikai Barkavā, jo vecajam vīram ir grūti izstaigāt tādus attālumus, mežā viņš iet kājām, kopā ar<br />
savu uzticamo sunīti.<br />
Kā vēstīts LOB mājaslapā, putnu vērotāji parasti nav profesionāli ornitologi, bieži vien tiem<br />
nav bioloģijas izglītības, tomēr neprofesionāļu novērojumiem ir liela nozīme nopietnos<br />
ornitoloģiskajos pētījumos. Arī Pēteris atzīst, ka putnu vērošana viņam ir kļuvusi par nopietnu<br />
darbu, lai arī bez atalgojuma, taču dod gandarījumu un visu laiku mudina pētīt un izzināt ko<br />
jaunu.<br />
Gājputni aizlaidās agri<br />
Pēteris uzsver, ka putnu dzīve ir aizraujoša, tajā neesot nekā tāda, kas būtu neinteresants. Jau<br />
no agra pavasara viņš sāk vērot, kad atlidos pirmie gājputni, strazdi, cīruļi. Šopavasar vēlāk<br />
nekā citus gadus atlidojušas svīres, savukārt stārķi ieradušies dzimtenē necerēti agri. Stārķus
Pēteris reģistrē trīs reizes vasarā – kad atlido, kad izšķiļas putnēni un kad tie aizlaižas uz<br />
siltajām zemēm. Līdz ar putnu novērojumiem īpašā burtnīcā tiek fiksēti arī meteoroloģiskie<br />
vērojumi. Ja kādus putnus dabā grūti atpazīt, jāmeklē grāmatās, internetā. Ejot mežā un purvā,<br />
Pēteris daudz fotografē un filmē, mājās sakrājušies jau vairāki diski ar filmām par putniem un<br />
dzīvniekiem. Vasarā tiek skaitītas griezes, rudenī jāsāk skatīties, kad aizlidos pirmais gājputnu<br />
kāsis. Pirmās dzērves no Teiču rezervāta šogad devušās tālajā ceļā jau 5. septembrī. Pēteris<br />
stāsta – ja gājputni lido nekārtīgā kāsī un zemu, tie vēl tepat nolaidīsies baroties, bet, ja kāsis ir<br />
sakārtots un laižas augstu debesīs, jāmāj atvadas līdz pat pavasarim. Rudeņos, kad laižas<br />
projām dzērves, Pēteri pārņemot skumjas un viņš, putnus vērodams, pie sevis dziedot par<br />
dzērvēm, kas aiznesot sev līdzi laimi un vasaru, savukārt pavasaros, kad ieraugot pirmo cīruli,<br />
pārņemot prieks.<br />
Putnus nešauj<br />
Vai lakstīgalas tiešām pogo tikai līdz Jāņiem? Pēteris apstiprina, ka tā arī esot ilgus gadus<br />
novērots. Kaut gan daba nereti sagādājot dažādus pārsteigumus – arī dzeguzei parasti jākūko<br />
līdz Jāņiem, taču vienu gadu Visagala mežā Pēteris dzirdējis dzeguzi kūkojam vēl oktobrī. "Jau<br />
domāju, ka tas kādam mobilajā telefonā ierakstīts, bet nē, kūko te vienā, te otrā meža pusē.<br />
Kaut kāda traka dzeguze!" Savukārt ejot medībās pagājušā gada janvārī viņš novērojis kādu<br />
neparasti lielu ērgļu dzimtas putnu, kas, lēnām kustinādams spārnus, aizlidojis Teiču rezervāta<br />
virzienā. Mednieks būdams, Pēteris vairs nespēj pacelt šaujamo ne pret vienu putnu, un, ja<br />
viņam būtu teikšana, aizliegtu putnu medības vispār. "Tagad jau bērni ļoti maz pazīst dabu,<br />
putnus vispār neatšķir. Gribēju skolā izveidot jauno ornitologu pulciņu, bet neatradās<br />
entuziasti. Lai vērotu putnus, vajag lielu vēlēšano, kaut ko vairāk uzzināt. Un daba jāmīl. Mēs<br />
citreiz ejam, nokāruši galvas, pat nepaskatāmies uz augšu un daudz ko palaižam garām.<br />
Vērojot putnus, dzīve kļūst interesanta," ir pārliecināts Pēteris Krešs-Krešovs.<br />
01.10.<strong>2010.</strong> <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> aicina ielūkoties izstādē par<br />
dabas tūrismu Polijā (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze<br />
Datums: 01.10.2010<br />
Autors: Silvija Lapiņa, speciāli RAA<br />
Rubrika: Vide<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> pārvaldē Siguldā, Baznīcas ielā 7, līdz 11. oktobrim apskatāma Polijas<br />
biedrības "Dabai un cilvēkam" veidotā izstāde par dabas tūrismu Polijā.<br />
Izstāde izvietota <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s 1. stāvā, kur atrodas arī Gaujas nacionālā parka<br />
(GNP) Apmeklētāju centrs, un tajā apskatāmas krāšņas Polijas aizsargājamo dabas teritoriju<br />
fotogrāfijas, kā arī iegūstama informācija par skaistākajām apskates vietām un dabas vērtībām,<br />
kuras vērts aplūkot tūristam Polijā.<br />
Izstāde tapusi Latvijas–Polijas–Baltkrievijas sadarbības projekta ietvaros. Sadarbības partneris<br />
no Latvijas ir Latvijas <strong>Dabas</strong> fonds. Oktobrī iecerēts veidot līdzīgu izstādi par Latvijas un<br />
Baltkrievijas populārākajām apskates vietām.<br />
Izstādes prezentācija Latvijā nodrošināta ar Latvijas <strong>Dabas</strong> fonda atbalstu, to var aplūkot GNP<br />
Apmeklētāju centrā darbdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00 un brīvdienās no 10.00 līdz 17.00,<br />
apmeklējums ir bezmaksas.
01.10.<strong>2010.</strong> Aizsardzības nozares pārstāvji Ādažos atjaunos aizsargājamu<br />
pļavu (LETA)<br />
Avots: LETA<br />
Datums: 01.10.2010<br />
Aizsardzības ministrijas (AM) Valsts <strong>aizsardzības</strong> militāro objektu un iepirkumu centrs šodien<br />
rīko ikgadējo talku Ādažu militārajā poligonā un Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju<br />
"Natura 2000" tīklā iekļautajā apvidū "Ādaži". Talkas laikā tiks atjaunota parkveida pļava, kas<br />
ir Eiropas nozīmes aizsargājams biotops.<br />
Kā aģentūra LETA uzzināja AM Preses nodaļā, saskaņā ar 2008.gadā apstiprināto<br />
aizsargājamā ainavu apvidus "Ādaži" dabas <strong>aizsardzības</strong> plānu šai pļavai nepieciešama<br />
atjaunošana, izcērtot krūmus. Tādējādi iecerēts atbrīvot atsevišķi augošos ozolus un citu sugu<br />
kokus, lai padarītu tos par tīkamāku mājvietu bezmugurkaulniekiem.<br />
Plānots, ka talkā piedalīsies arī Nacionālo bruņoto spēku un <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s<br />
pārstāvji.<br />
Kopš 2004.gada 6126 hektāru plašais aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži" ir iekļauts "Natura<br />
2000" tīklā, kas ir vienots aizsargājamo dabas teritoriju tīkls visās Eiropas Savienības<br />
dalībvalstīs. "Natura 2000" iekļauj teritorijas, kas nozīmīgas dažādu īpaši aizsargājamo biotopu<br />
un augu un dzīvnieku sugu saglabāšanai Eiropā.<br />
01.10.<strong>2010.</strong> Dabā pēc izjūtām un izpratnes (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze<br />
Datums: 01.10.2010<br />
Autors: Silvija Lapiņa, speciāli RAA<br />
Rubrika: Vide<br />
27. septembrī, svinot Starptautisko tūrisma dienu, kuras šī gada tēma bija "Tūrisms un<br />
bioloģiskā daudzveidība", <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Gaujas nacionālā parka (GNP)<br />
administrācija sadarbībā ar Siguldas novada Tūrisma informācijas centru rīkoja netradicionālu<br />
gājienu dabā, ar ko RAA tuvāk iepazīstina Rita Jakovļeva, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s<br />
pārstāve.<br />
Pārgājienā interesenti diennakts tumšajā laikā zinošu dabas speciālistu pavadībā iepazina<br />
Gaujas senieleju un Satezeles pilskalna apkārtni. GNP speciālists V. Pilāts rosināja izzināt<br />
daudzveidību Pēteralā, pētot augus, kas aug uz smilšakmens atsegumiem, savukārt<br />
hidrobiologs A. Urtāns palīdzēja klātesošajiem iejusties pētnieku lomā, izzinot nakts aktīvos<br />
kukaiņus Vējupītē.<br />
"Lai izprastu, ko mēs sargājam un kāpēc uz šīm vietām plūst tūristu straumes, šodien dodamies<br />
iepazīt vietējās dabas vērtības. Šādā netradicionālā veidā var gan iepazīt aizsargājamās dabas<br />
teritorijas, gan pamodināt pavisam cita veida izjūtas. Tas arī ir veids, kā censties izprast dabas<br />
<strong>aizsardzības</strong> nozīmi, jo izprast var, tikai dodoties dabā, pētot un izjūtot. Gan mums, gan<br />
Siguldas novada Domei ir būtiski veicināt uz izpratni balstītu dabas tūrismu," par dabas<br />
izzināšanas un saudzēšanas nepieciešamību teica GNP administrācijas vadītājs Mārtiņš Zīverts.
Pasākums noslēdzās ar siltas tējas baudīšanu un dalīšanos iespaidos par piedzīvoto. Klātesošie<br />
tika aicināti arī turpmāk iet dabā, vērot, novērtēt un saudzēt apkārt esošās unikālās vērtības.<br />
Pasaules tūrisma diena pirmo reizi svinēta 1980. gadā, kā datumu izvēloties dienu, kad<br />
pieņemti ANO veidotās Pasaules tūrisma organizācijas statūti. Pasaules tūrisma dienas mērķis<br />
ir veicināt tūrisma nozīmības izpratni, kā arī tūrisma sociālās, kultūras, politiskās un<br />
ekonomiskās lomas novērtējumu starptautiskajā sabiedrībā. Tāpat šīs dienas pasākumi ir saistīti<br />
ar ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem, kā arī tūrisma industrijas iespējām šo mērķu<br />
sasniegšanā.<br />
01.10.<strong>2010.</strong> Šodien talkā sakopj Ādažu poligonu (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze<br />
Datums: 01.10.2010<br />
Autors: Zane Brīvmane<br />
Rubrika: Vide<br />
Aizsardzības ministrijas (AM) Valsts <strong>aizsardzības</strong> militāro objektu un iepirkumu centrs šodien<br />
rīko ikgadējo talku Ādažu militārā poligona un Natura 2000 "Ādaži" teritorijā. Talkā tiks<br />
atjaunota parkveida pļava. Tas ir Eiropas nozīmes aizsargājams biotops, kuram saskaņā ar<br />
2008. gadā apstiprināto aizsargājamā ainavu apvidus "Ādaži" dabas <strong>aizsardzības</strong> plānu<br />
nepieciešama atjaunošana, izcērtot krūmus un tā atbrīvojot no aizaugšanas atsevišķi augošos<br />
ozolus un citu sugu kokus, sekmējot šo koku kā bezmugurkaulnieku sugu dzīvotņu vērtības<br />
palielināšanos, RAA uzzināja AM Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļā.<br />
Plānots, ka talkā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības 3.<br />
Reģionālā nodrošinājuma centra, Rīgas reģionālās virsmežniecības, Ādažu mežniecības un<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas pārstāvji.<br />
RAA jau ir rakstījusi, ka kopš 2004. gada aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži" ar kopējo<br />
platību 6126 hektāri tajā sastopamo dabas vērtību dēļ ir iekļauts Eiropas Savienības (ES)<br />
nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā, kas ir vienots aizsargājamo dabas teritoriju<br />
tīkls visās ES dalībvalstīs, kurā iekļauj teritorijas, kas nozīmīgas dažādu īpaši aizsargājamo<br />
biotopu un augu un dzīvnieku sugu saglabāšanai Eiropā.<br />
30.09.<strong>2010.</strong> Klimata pārmaiņu stratēģijai Salacgrīvas novadā pirmie<br />
uzmetumi (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 30.09.2010<br />
Autors: Līga LIEPIŅA<br />
Rubrika: Vide<br />
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas telpās norisinājās seminārs par klimata<br />
pārmaiņu adaptācijas politikas plānošanu Salacgrīvas novadā. Auseklis jau rakstīja par šo<br />
Salacgrīvas novada pašvaldības un Latvijas Universitātes (LU) sadarbības projektu. LU Vides<br />
pārvaldības maģistrantu grupa šogad no aprīļa līdz jūnijam pētīja šo novadu, intervējot gan
pašvaldības, gan nevalstisko organizāciju, valsts un izglītības iestāžu, uzņēmējdarbības<br />
pārstāvjus. Notika iedzīvotāju aptaujas, studenti iepazinās arī ar pašvaldības saistošajiem un<br />
plānošanas dokumentiem. Pētījums tika veikts, lai novērtētu esošo situāciju, kā arī palīdzētu<br />
pašvaldībai plānot pielāgošanos klimata pārmaiņām un to izraisītajām sekām. Rezultātā<br />
Salacgrīvas novadam izstrādātas klimata pārmaiņu adaptācijas politikas plānošanas vadlīnijas.<br />
Jūnija beigās darbu izvērtēja LU, bet šajā seminārā prezentēja projekta rezultātus un izstrādātos<br />
priekšlikumus par pielāgošanos ilgtermiņa klimata pārmaiņām, kā arī Salacgrīvas kā zaļā<br />
novada attīstību.<br />
<strong>Dabas</strong> sektorā būtu jāstrādā ar 4 būtiskākajām jomām - ūdens un atkritumu saimniecību,<br />
piekrasti un biodaudzveidību. Salacgrīvas pašvaldības arhitekts Guntis Kārkliņš gan izteicās<br />
skeptiski: - Tas ir pārāk augstprātīgi no cilvēka puses - domāt, ka viņš spēj mainīt klimatu. Pēc<br />
prezentācijas par dabas sektoru viņam radās ideja, ka randu pļavu apsaimniekošanu vajadzētu<br />
atkal padarīt ekonomiski izdevīgu. Agrāk, piemēram, visi grāvji un mežmalas bija izpļauti,<br />
tagad - aizauguši tāpat kā randu pļavas. Tika mēģināts noskaidrot, vai šajā projektā ir kādas<br />
zinātnieku vismaz teorētiski izteiktas prognozes, kādas ir reālās briesmas, ja notiek, piemēram,<br />
ūdens līmeņa celšanās vai palielinās vētraino dienu skaits. Atbilde bija apstiprinoša, starp citu,<br />
dzirdētas prognozes, ka tuvāko 50 gadu laikā ūdens līmenis varot pacelties par pusmetru.<br />
Salacgrīvas novadam to piepildīšanās būtu ļoti nelabvēlīga. G. Kārkliņš ieteica būvēt dambjus,<br />
citu variantu neesot. Savukārt hidrobiologs Andris Urtāns atsaucās uz Potsdamas klimata<br />
pētījumu institūta datiem par Kuivižu teritorijas klimata pārmaiņām līdz 2100. gadam: - 2100.<br />
gadā "Kapteiņu osta" vairs neeksistēs, ja vien nebūs pietiekami daudz dambju. G. Kārkliņš<br />
rezumēja: - Mums jāadaptējas, atkāpjoties vai aizsargājoties. Ko izvēlēsimies? Uzbrukt mēs<br />
nevaram.<br />
Ekonomiskās vides sektorā īpaši tika izdalīta enerģētika un ražošana, uzņēmējdarbība ar<br />
uzsvaru uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un tūrismu, kā arī transportu un<br />
infrastruktūru. Pēc šajā sektorā veiktā pētījuma prezentācijas G. Kārkliņš taujāja par zaļajām<br />
enerģijām: - Vajag noskaidrot, cik zaļa ideja paliek pēc tās īstenošanas. Vai vēja staciju<br />
celtniecība beigu beigās neiznāks tāds pats čiks kā savulaik mazo HES būvniecība? Atbildē<br />
skanēja, ka jāizvēlas tādas alternatīvās enerģijas, kuru ražošana piemērota konkrētajam<br />
reģionam. Jebkura laba ideja jāpārbauda un jānovērtē.<br />
Pārvaldības un komunikācijas vides sektors akcentēja, ka pašvaldībai jārūpējas par iedzīvotāju<br />
labklājību gan šodien, gan nākotnē. Uzsvaram jābūt uz sabiedrības līdzdalību. Vides<br />
sabiedriskās attiecības ir pamats novada tēla veidošanai. G. Kārkliņš minēja, ka pašvaldības un<br />
sabiedrības komunikācija bieži izpaužas kā tagad būs tā. Auditorijā šis apgalvojums atrada<br />
dzirdīgas ausis. Tika atzīts, ka ierēdņu, politiķu valoda ir tik sarežģīta, ka vienkāršais<br />
iedzīvotājs to nevar saprast.<br />
LU pārstāvji bija gandarīti, ka 4. augustā Salacgrīvas novada dome pieņēma deklarāciju par<br />
zaļo novadu. Latvijā kaut kas tāds pašvaldību līmenī noticis pirmoreiz. Tika secināts, ka<br />
Salacgrīvas novadam ir labas iestrādnes, lai pieņemtu klimata pārmaiņu stratēģiju, atliek tikai<br />
turpināt darboties. Savus secinājumus pauda arī Salacgrīvas novada domes izpilddirektors Jānis<br />
Cīrulis: - Tas ir liels pluss, ka lietas, kas ikdienā tiek darītas un kas varbūt ir tikai pārrunātas,<br />
šajā projektā apkopotas. Paveikts liels darbs. Mums tagad ir pietiekami fundamentāls<br />
dokuments, uz kuru vajadzības gadījumā varam balstīties. Ceru, ka pašvaldībai atradīsies tik<br />
daudz kapacitātes un resursu, lai šo adaptācijas politiku virzītu uz priekšu.
Ar lasījumu uzstājas arī bijusī Vides ministrijas Klimata un atjaunojamās enerģētikas<br />
departamenta Pilotprojektu ieviešanas nodaļas vadītāja Astrīda Celmiņa, kurai konkursa<br />
kārtībā uzticēta klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas Salacgrīvas novadā izveide. Viņa<br />
atzina, ka Latvijā nav šādas kopējas stratēģijas, tāpat nav ilūziju, ka tāda būs. - Tomēr<br />
Salacgrīvas novada iniciatīva radīt savu stratēģiju būtu ļoti nozīmīga, - uzsvēra A. Celmiņa.<br />
28.09.<strong>2010.</strong> Seminārs sabiedriskā monitoringa veicējiem (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 28.09.2010<br />
Autors: Līga Liepiņa<br />
Rubrika: Pilsētās un pagastos<br />
Ceturtdien Limbažos Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētajā projektā Neapzinātā<br />
kultūras mantojuma vērtības meža kultūrvidē notika seminārs sabiedriskā monitoringa<br />
veicējiem. Šo projektu īsteno Valsts meža dienests, Igaunijas Valsts mežu apsaimniekošanas<br />
centrs un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR), un tas ir turpinājums iepriekš sāktajam<br />
Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā, kas noslēgsies<br />
nākamgad februārī.<br />
Semināru vadīja ZBR vecākā speciāliste, projektu vadītāja Inta Soma, kura klātesošos<br />
informēja par monitoringa veikšanas metodiku un dabas kultūrvēsturisko objektu grupām.<br />
Savukārt projektā iesaistītie Liepupes un Viļķenes pagasta kultūras mantojuma inventarizatori<br />
Vilnis Veide un Mārīte Purmale dalījās pieredzē, kā meklējuši un fiksējuši objektus savā<br />
pagastā.<br />
Katrā pagastā objektu uzskaitītāju paveikto apkopos vienotā datu bāzē, ko varēs izmantot<br />
jebkurš interesents. - Lai šos objektus arī pēc projekta īstenošanas paturētu acīs, nepieciešams<br />
tam piesaistīt brīvprātīgos sabiedriskā monitoringa veicējus, - skaidro I. Soma. Turpmākai<br />
apsekošanai izraudzīsies tos objektus, ko atzīs par apdraudētākajiem. Pēc to apsekošanas<br />
vismaz reizi gadā varētu lemt par rīcību to saglabāšanā. Šobrīd katrā pagastā ir viens<br />
inventarizators, bet šī darba veicēju brīvprātīgo skaits ir neierobežots. Šajā darbā tiek aicināti<br />
iesaistīties vēstures skolotāji un viņu skolēni, bibliotekāri un jebkurš interesents. Seminārs<br />
brīvprātīgajiem monitoringa veicējiem maijā notika Umurgā, vēl viens plānots gadu mijā.<br />
28.09.<strong>2010.</strong> GNP aicina uz Putnu vērošanas dienām (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze<br />
Datums: 28.09.2010<br />
Autors: Silvija Lapiņa, speciāli RAA<br />
Rubrika: Vide<br />
Gaujas nacionālais parks (GNP) 2. oktobrī ielūdz uz "Putnu vērošanas dienām 2010" un aicina<br />
ikvienu kļūt par putnu vērotāju, doties bezmaksas putnu vērošanas ekskursijās un ziņot par<br />
pamanītajiem putniem.<br />
Ekskursijas vadīs pieredzējuši putnu vērotāji – <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s GNP<br />
administrācijas darbinieki. Dalībai bezmaksas pasākumos nepieciešams iepriekš pieteikties.
Dalībnieku skaits pasākumā ir ierobežots. Ja iespējams, līdzi jāņem binokļi un putnu noteicēji,<br />
nepieciešams arī laika apstākļiem un iešanai dabā piemērots apģērbs, brokastu vai pusdienu<br />
maizītes.<br />
Putnu vērošanas ekskursija gar Gauju "Rudens putni Gaujmalā" sāksies plkst. 9.00, tikšanās<br />
pie GNP administrācijas ēkas. Savukārt "Dzērvju vērošana Sudas purvā" sāksies plkst. 17.00,<br />
satikšanās kafejnīcas "Bucefāls" stāvlaukumā.<br />
Starptautiskās Putnu vērošanas dienas oktobrī Latvijā tiek rīkotas jau sešpadsmito gadu. Šajās<br />
dienās LOB aicina putnu draugus doties dabā, novērot putnus un par saviem novērojumiem<br />
(putna suga, putnu skaits, cilvēku skaits, kas piedalās novērošanā, vieta, kurā putni novēroti)<br />
ziņot LOB, tālr.: 67221580, epasta adrese: putni@lob.lv. Putnu vērošanas pasākumus visā<br />
Latvijā, tostarp arī GNP, organizē Latvijas Ornitoloģijas biedrība un <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong><br />
<strong>pārvalde</strong> ar uzņēmuma "CEMEX" atbalstu.<br />
28.09.<strong>2010.</strong> Pēc rudens krāsām uz aizsargājamām dabas teritorijām!<br />
(Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze<br />
Datums: 28.09.2010<br />
Autors: Silvija Lapiņa, speciāli RAA<br />
Rubrika: Redzeslokā<br />
Līdz ar astronomiskā rudens iestāšanos sākas pārvērtības dabā. Vislabāk rudens krāšņumu var<br />
izbaudīt tieši aizsargājamās teritorijās, kas sevī glabā daudzveidīgas un neskartas dabas<br />
vērtības.<br />
Krietni mērenākas gaisa temperatūras salīdzinājumā ar vasaru, košas krāsas visapkārt, mazāk<br />
tūristu – tās ir tikai dažas no priekšrocībām, ko varēsiet iegūt, dodoties pārgājienā vai<br />
ekskursijā rudenī. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> aicina interesentus doties dabā un šajā<br />
gadalaikā apskatīt kādu vēl neredzētu objektu vai citās krāsās ieraudzīt sen zināmu dabas<br />
teritoriju.<br />
Gaujas nacionālajā parkā (GNP) krāšņo rudens lapu skaistumu vislabāk varēsiet baudīt Gaujas<br />
senielejā, kur iespējams doties pastaigās Gūtmaņalas apkārtnē, pa pakāpieniem vai Serpentīna<br />
ceļu uzkāpt līdz senatnīgajai Krimuldai vai izbraukt apļveida velo maršrutu, kurš ved gar<br />
Gauju (tā sākums atrodas netālu no Gūtmaņalas Apmeklētāju centra). Ainaviskās takas pa<br />
gravu nogāzēm un upju ielejām Siguldas, Gūtmaņalas, Līgatnes un Zvārtes ieža apkārtnē ir īsti<br />
piemērotas pastaigu un nūjošanas cienītājiem. Nūjošanai piemērotu inventāru varēsiet iznomāt<br />
vai iegādāties GNP Apmeklētāju centrā pie Gūtmaņalas vai Līgatnes dabas takās. Apmeklētāju<br />
centros iespējams arī iegādāties darbinieku sagatavotās maršrutu shēmas un aprakstus dažādu<br />
garumu pārgājieniem iepriekšminētajās vietās.<br />
Ziemeļvidzemē neaizmirstamus, plašus skatus varēsiet baudīt dabas liegumā "Korneti–Peļļi",<br />
Latvijas un Igaunijas pierobežā – Veclaicenes pagastā. Šī apkārtne ir bagāta arī ar kultūras un<br />
dabas pieminekļiem – Drusku pilskalnu, Zenģu un Tilmaņu senkapiem, Māras pēdu, Naudas<br />
akmeni, Dzenīšu dižvītolu u. c. Rudenīgi krāšņu skatu ieraudzīsiet Augstrozes Lielezerā,<br />
vērojot ainavu no Augstrozes pilskalna Umurgas pagastā. Rudens migrācijas laikā uz atpūtu<br />
nolaidušies milzīgie gājputnu bari priecēs putnu vērotājus Sedas purvā. Ejot pa dabas liegumā<br />
ierīkoto taku, ja paveiksies un uzvedīsieties klusu, ieraudzīsiet simtiem migrējošu zosu,
dzērvju, ziemeļu un mazo gulbju barus. Savukārt Burtniekos aicinām izstaigāt jauno dabas<br />
taku, kur varēsiet skatīt Burtnieku smilšakmens atsegumus. Vairāk informācijas par atpūtas<br />
iespējām GNP – Apmeklētāju centrā Siguldā, Baznīcas ielā 7, ac@daba.gov.lv, tālr. 67146824.<br />
21.09.<strong>2010.</strong> Atskats uz Turības “Draudzības talku” (BNS)<br />
Avots: BNS<br />
Datums: 21.09.2010<br />
Turība rāda labo piemēru neslinkojot<br />
Biznesa augstskolas “Turība” Sabiedrisko attiecību fakultātes studenti <strong>2010.</strong> gada 18. un 19.<br />
septembrī sadarbībā ar Gaujas Nacionālo parku, Krimuldas rehabilitācijas centru un SIA<br />
“Henkel Latvia” organizēja “Draudzības talku”, lai sakoptu Gaujas senleju un Krimuldas pili.<br />
Studenti būvēja dēļu kāpnes Gaujas Nacionālā parkā, izcirta un dedzināja sausos zarus un tīrīja<br />
Krimuldas pils logus sadarbībā ar SIA “Henkel Latvia” un SIA “Fāze Sigulda’’, kas talciniekus<br />
apgādāja ar logu mazgāšanas šķidrumu un darba cimdiem. Studenti devās ekskursijā pa<br />
gleznaino Gaujas senleju LU Latvijas Vēstures institūta direktora Gunta Zemīša vadībā.<br />
Vakarā sekoja iepazīšanās ballīte ar DJ Nīlu Ketneru un Oskaru Feodorovu, kuras laikā<br />
studenti iepazīstināja ar sevi, rādot nelielus priekšnesumus, kuros tika iesaistīti arī pasniedzēji.<br />
Krimuldas pils direktore Dace Vanaga uzsver, ka “Draudzības talka” ir viens no daudzajiem<br />
instrumentiem pagātnes – tagadnes un nākotnes kultūras saglabāšanai. Romantisko Krimuldas<br />
noskaņu un tās īpašo ‘auru’ var sajust visi, kas šo vietu apmeklē.<br />
Savukārt Biznesa augstskolas “Turība” Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns Andris<br />
Pētersons uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt jaunu cilvēku centienus darīt labus darbus:<br />
“Draudzības talku” organizē paši studenti, tā ir apliecinājums viņu profesionalitātei.<br />
Turības Studentu paš<strong>pārvalde</strong>s priekšsēdētāja vietas izpildītāja Ance Krūmiņa, kura<br />
“Draudzības talkā” piedalījās jau otro reizi, uzskata, ka šī talka ir pats lieliskākais mācību gada<br />
sadraudzēšanās pasākums, kura laikā ir iespēja sastrādāties ar kursa biedriem, uzklausīt vecāko<br />
kursu studentu padomus un labi atpūsties.<br />
Šī bija jau septītā Biznesa augstskolas “Turība” sabiedrisko attiecību studentu “Draudzības<br />
talka”. Iepriekš studenti ir palīdzējuši būvēt Tērvetes pili, ravējuši Rundāles pils dārzu un<br />
mazgājuši pili, sakopuši Šķēdes pili un baronu Zasu kapus Saldus rajonā, sakopuši Ārlavas<br />
mācītājmuižā un Imanta Ziedoņa ozolu birzi Valdemārpilī un stādījuši kokus Ložmetējkalnā.<br />
Studenti uzskata, ka šī talka ir viena no Biznesa augstskolas “Turība” Sabiedrisko attiecību<br />
fakultātes jaukākajām tradīcijām.<br />
23.09.<strong>2010.</strong> Izbaudi rudens šarmu Siguldā (Latvijas Avīze)<br />
Avots: Latvijas avīze<br />
Datums: 23.09.2010<br />
Autors: ZIGMUNDS BEKMANIS<br />
Rubrika: Atpūta. Vaļasprieks
Tā nosaukts jaunais tūrisma piedāvājums, ko īpaši ārvalstu tūristiem šoruden radījuši vietējie<br />
uzņēmēji un Siguldas novada domes Tūrisma <strong>pārvalde</strong>.<br />
Vienas dienas programmā iekļauts Turaidas muzejrezervāta apmeklējums, ekskursija pa<br />
Siguldu ar elektromobili, brauciens ar rodeli vai krēslu pacēlāju piedzīvojumu parkā "Tarzāns",<br />
kokteilis viesnīcā "Sigulda", kā arī ērta atgriešanās Rīgā ar "Baltic Taxi". Ar šīm iespējām<br />
Rīgas viesnīcās tiek iepazīstināti galvaspilsētas viesi, jo lielākoties par Siguldu viņi neko<br />
nezina. Rudens šarmu Siguldā varēs izbaudīt līdz 31. oktobrim, piedāvājums maksās 28 latus.<br />
Tradicionāli rudenī Siguldu vairāk apmeklē arī vietējie ceļotāji, lai priecātos par zelta lapu<br />
laiku – krāšņajām krāsu rotaļām Gaujas senlejā, kuras atklājas no gaisa trošu vagoniņa un<br />
Turaidas pils torņa. Tomēr pilsētā ir par maz ainavisko skatu vietu, uzskata Siguldas reģiona<br />
tūrisma biedrības vadītājs Juris Dudko. Kopā ar vietējo Rotari klubu un sabiedrisko<br />
organizāciju "Vidzemes Šveice" iecerēts atjaunot kultūrvēsturisko vidi Siguldā, kāda tā bijusi<br />
pagājušā <strong>gads</strong>imta sākumā, sākot ar aizaugušā Tautas parka (teritorijas aiz K. Barona<br />
pieminekļa) sakopšanu, apgaismotu pastaigu taku ierīkošanu.<br />
Piedāvājums "Izbaudi rudens šarmu Siguldā" pagaidām stājies kartes "Siguldas spieķis" vietā.<br />
"Šī atlaižu karte vairs nedarbojas, jo sakarā ar ekonomisko situāciju vairāki tūrisma<br />
pakalpojumi nav pieejami, bet līdz nākamajai tūrisma sezonai izveidosim ko jaunu," skaidro J.<br />
Dudko.<br />
Šovasar Sigulda uzvarēja A/S "Laima" rīkotajā akcijā par visromantiskāko randiņu vietu un<br />
nākamajā gadā laukumā pie Siguldas dzelzceļa stacijas, kuru arī gaida plaša rekonstrukcija,<br />
uzbūvēs Rīgas "Laimas" pulksteņa līdzinieku, bet jau septembra beigās kā mīlestības<br />
apliecinājumu pilsētā izveidos milzīgu sirdi.<br />
23.09.<strong>2010.</strong> Ar Limbažniekiem pieredzē dalās viesi no Vidusjūras valstīm<br />
(Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 23.09.2010<br />
Autors: Linda TAURIŅA<br />
Rubrika: Tūrisms<br />
Piektdien Limbažu pašvaldības administratīvajā ēkā uz semināru Ekoloģija, dabas mantojums<br />
un ekotūrisma attīstība sanāca Limbažu novada tūrisma nozares speciālisti, uzņēmēji un citi<br />
interesenti. Projektā SECRET (Sustainable, Eco-Cultural & Responsible European Tourism -<br />
ilgtspējīgs ekokultūras un atbildīgs Eiropas tūrisms) organizētajā seminārā speciālisti,<br />
pašvaldības pārstāvji runāja par dabas mantojuma saglabāšanu, vietējo resursu efektīvu<br />
izmantošanu, ekotūrisma attīstību un starptautisku sadarbību līdzekļu piesaistīšanai tūrisma<br />
projektiem.<br />
Mums ir ļoti liela pieredze tūrisma attīstības jomā, vēlamies palīdzēt arī citiem partneriem.<br />
Ceram, ka šis seminārs nākotnē dos konkrētus rezultātus, - teica projekta vadošais partneris<br />
Agria pašvaldības mērs Thomas Papaeuthimiou no Grieķijas. - Tūrisma attīstībai finansējumu<br />
iegūt ir grūti. Lai to panāktu, jābūt ļoti labai idejai. Viņš uzsvēra, ka šobrīd viena no<br />
galvenajām Eiropa Savienības (ES) prasībām atbalsta sniegšanai ir sadarbība starp valstīm no<br />
dažādiem ES reģioniem un dalīšanās pieredzē, tāpēc pašvaldības ir ieinteresētas partnerībā.
Līdz pagājušajam gadam tūrisms nebija viena no ES prioritārajām nozarēm, - teica SECRET<br />
projekta koordinatora asistente Ieva Treija. Tomēr attieksme ir mainījusies. I. Treija informēja<br />
klātesošos par jaunajām ES nostādnēm tūrisma jomā. Atzīts, ka tūrisms ir nozīmīgs gan<br />
atsevišķu valstu, gan ES kopējai ekonomikai, jo dod ienākumus un nodrošina darbavietas.<br />
Tomēr nozarei jāpārvar daudz izaicinājumu - pieaugoša konkurence ar citiem reģioniem,<br />
demogrāfiskās pārmaiņas (arī tūristi, tāpat kā vidējais iedzīvotājs, kļūst vecāki), klimata<br />
izmaiņas. ES apņēmusies sekmēt tūrisma uzņēmumu konkurētspēju, popularizēt integrētu<br />
pieeju tūrismam un sadarbību. Tas notiks, veicinot pieredzes un informācijas apmaiņu starp ES<br />
valstīm. Projekts SECRET tapis saskaņā ar Eiropas Kopienas inovāciju programmu 2007. -<br />
2013. Eiropa pilsoņiem pasākumā Pilsētu sadraudzība.<br />
Novada vērtības - daba, vēsture, kultūra un cilvēki<br />
Seminārā tika uzsvērta atbildīgas tūrisma stratēģijas veidošanas nozīme. - Liels tūristu skaits<br />
nav pašmērķis, - teica projekta koordinators Manos Vougioukas no Grieķijas. Viņam piekrita<br />
arī citu pašvaldību pārstāvji, kuri runāja par tāda tūrisma attīstību, no kura iegūtu gan vietējie<br />
iedzīvotāji, gan viesi. Atbildīgam ekokultūras tūrismam minimāli jāietekmē vietējo cilvēku<br />
dzīvesveids un apkārtējā vide, lai nav tā, ka tiek iznīcinātas vērtības, uz kurām cilvēki brauc<br />
skatīties.<br />
Ar ievērojamāko un vērtīgāko Limbažu novadā un tā apkārtnē semināra dalībniekus un sevišķi<br />
ārzemju viesus iepazīstināja Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) direktora vietnieks<br />
Andris Urtāns un Limbažu tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Ilze Millere. A. Urtāns<br />
pastāstīja par vērtībām, kas atrodamas ZBR teritorijā, kā būtiskāko uzsverot tīru un bagātīgu<br />
dabu. I. Millere informēja klātesošos par Limbažu novada tūrisma stratēģiju, kuras pamatā ir 4<br />
vērtības - daba, vēsture, kultūra un cilvēks kā noteicošais un vienojošais elements. Klātesošie<br />
tika iepazīstināti ar novada nozīmīgākajiem tūrisma objektiem, ko bija iespējams tūlīt aplūkot<br />
jaunajā Limbažu novada tūrisma kartē. Tā izcēlās ne vien ar vizuāli pievilcīgu noformējumu,<br />
bet arī plašu un praktisku informāciju.<br />
I. Millere secināja, ka attīstība novadā notiek - vietējie uzņēmēji domā par to, kādus produktus<br />
un pakalpojumus piedāvāt tūristiem, kā to darīt, kam tieši piedāvāt un kā to noformēt. Tomēr<br />
problēmas ir. Piemēram, nepieciešamība iepriekš pieteikties pirms iegriešanās konkrētā<br />
objektā, jo pakalpojumi netiek sniegti regulāri. Daudziem grūtības sagādā pakalpojuma<br />
sniegšana angļu un arī krievu valodā. - Uzņēmējiem vajadzētu konkretizēt piedāvājumu,<br />
pasakot, ko tieši klients saņems, cik laika tas prasīs, kādai mērķauditorijai paredzēts. Un sevi<br />
vairāk jāpiedāvā! - ieteica I. Millere. Uzņēmējiem jāapzinās, ka mūsdienās informācijai jābūt<br />
ērti atrodamai arī internetā, un katram vajadzētu kaut nelielu mājaslapu, kur būtu labas<br />
kvalitātes fotogrāfijas.<br />
Ārzemniekus interesē atšķirīgais<br />
Ar savām pašvaldībām klātesošos iepazīstināja arī pārējie projektā iesaistītie partneri no Agrias<br />
(Grieķija), Birgu (Malta), Pafosas (Kipra). Bija acīmredzams, cik ļoti tās atšķiras no Limbažu<br />
novada. Piemēram, Birgu, Maltas piejūras galvaspilsētā, ir urbāna vide, senas klintsbluķu ēkas,<br />
bet vienīgie zaļumi ir tie, kas sastādīti puķupodos. Semināra mūspuses dalībnieki sajūsmināti<br />
vēroja Vidusjūras ainavas, turpretī viesus saistīja Latvijas lauku, mežu un purvu zaļums. Viņi<br />
atzina, ka tieši tāpēc, ka mums ir tas, kā viņiem nav, Limbažu novads varētu būt interesants<br />
tūristiem no Eiropas dienvidiem.<br />
Pēcpusdienā ārzemju viesi turpināja iepazīt Limbažu tūrisma iespējas, dodoties ekskursijā pa<br />
vecpilsētu un uz E. Melngaiļa memoriālo māju Vidrižu pagastā, kur notika vietējās
ekoprodukcijas prezentācija. Z.s. Reķi piedāvāja nogaršot ābolus un sulas, bioloģiskā z.s.<br />
Ezermalas iepazīstināja ar tējām un pirtslietām, SIA Mārtiņbode piedāvāja desas, žāvējumus,<br />
speķi, z.s. Sautlāči - paipalu olas. Limbažu muzejs reklamēja arī Lielezera maizi, AS Limbažu<br />
Piens piedāvāja degustēt Monterigo sieru. Viesi nogaršoja arī putru no Igates pils dzirnavās<br />
maltajiem putraimiem. Grūti gāja ar minēšanu, no kā gatavoti Džona Brauna vīni. Ar savu<br />
piedāvājumu iepazīstināja tūrisma un atpūtas komplekss Meža salas. Lēdurgas folkloras kopa<br />
Putni mācīja latviešu deju soļus un rotaļas. Liela interese bija par zāļu tējām, smaržu maisiņiem<br />
un ēdamajām puķēm no Jāņa Ulmja veselības augu kolekcijas.<br />
Viss redzētais un izbaudītais viesiem ļoti patika. Agrias mērs atzina, ka vērtīgi būtu rast iespēju<br />
tūristu apmaiņai. Labi būtu iegūt finansējumu, lai varētu ielūgt ciemos grupu šejieniešu un uz<br />
Limbažu novadu atsūtīt grieķus, tādējādi ieinteresējot cilvēkus par tūrisma iespējām partneru<br />
pašvaldībā. Grieķus ieinteresēja videomateriālos redzētie Limbažu akordeonisti, tika runāts par<br />
sadarbību kultūras jomā. Par konkrētiem plāniem gan vēl runāt nevar. I. Millere atklāja, ka<br />
Limbažu novads saņēmis piedāvājumu piedalīties ar kultūrtūrismu saistītā projektā. Tomēr<br />
jāņem vērā, ka šobrīd finanses ir ierobežotas un ir iespēja piedalīties galvenokārt projektos, kas<br />
neprasa lielus ieguldījumus. Šajā projektā gan pārsvarā bija jāiegulda darbs. - Mūsu uzdevums<br />
bija viens - organizēt semināru un sagatavot prezentācijas par Limbažiem, lai tās varētu<br />
demonstrēt nākamajās tikšanās reizēs, kas 2 gadu laikā notiks pārējās projektā iesaistītajās<br />
pašvaldībās. Ja līdzekļu trūkuma dēļ pašvaldības pārstāvji uz citiem semināriem doties nevarēs,<br />
tad par Limbažiem stāstīs I. Treija, kura ir arī mūsu novadniece un jau pārstāvēja mūs projekta<br />
atklāšanas konferencē Grieķijā, - teica I. Millere. TIC uzdevums būs arī sagatavot fotoattēlus<br />
un videomateriālus, kas tiks izmantoti bukletā, video un mājaslapā, kas taps projekta<br />
noslēgumā. Papildu ieguvums būs tas, ka projektā tapušos materiālus varēs izmantot arī<br />
vietējie uzņēmēji, prezentējot savu piedāvājumu.<br />
23.09.<strong>2010.</strong> Spriedīs par Upuralu nākotni (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 23.09.2010<br />
Autors: Regīna TAMANE<br />
Rubrika: Pilsētās un pagastos<br />
Mēneša beigās Salacgrīvas novada domē plānota saruna par pašvaldības īpašuma Upuralas<br />
Kuiķulē nākotni. Jau rakstījām, ka novada deputāti pieņēma lēmumu iznomāt šo aptuveni 4 ha<br />
lielo teritoriju, kurā ietilpst arī Baltijas nozīmes vērtība - upuralas. Lielie masu mediji šajā<br />
sakarā tiražēja Latvijas alu pētnieka Gunta Eniņa sašutumu.<br />
Pašvaldības vēlmi iznomāt šīs vienīgās valsts nozīmes aizsargājamās alas viņš nosauca pat par<br />
noziedzīgu. Interesi par alām izrādīja sabiedriskās organizācijas - Ziemeļvidzemes biosfēras<br />
rezervāta atbalsta, arī Līvu fonds, tālab pašvaldībā nolēma nerīkot nomas tiesību izsoli, bet<br />
uzklausīt ieinteresētos. Nu uz sarunu par teritorijas tālāku attīstību un upuralu liktenī<br />
ieinteresēto lomu tajā aicināti gan rezervāta atbalsta, gan Līvu fonda pārstāvji. Vēlmi<br />
piedalīties sarunā izteicis arī Vides <strong>aizsardzības</strong> fonds. Noteikumus, kas jāievēro<br />
aizsargājamajās alās, atgādinājusi Valsts kultūras pieminekļu <strong>aizsardzības</strong> inspekcija. Pārrunās<br />
aicināts piedalīties arī alu pētnieks G. Eniņš.<br />
Pašvaldībai nav nodoms par katru cenu "Upuralas" iznomāt, mēs nedomājam ar to pelnīt. Vien<br />
gribam tikt skaidrībā, kā šo teritoriju attīstīt, pie reizes saglabājot tās kultūrvēsturiskās vērtības.
Mūsu mērķis, kā jau lēmām, to saglabāt sabiedrībai pieejamu, - teica Salacgrīvas novada<br />
domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Upuralu un tās teritorijas liktenī ieinteresētie jau<br />
izteikuši dažādus priekšlikumus šīs vietas attīstībai. Piemēram, Eniņa kungs izteicies, ka alām<br />
vajadzētu pat apsardzi. Viņaprāt, tās būtu pelnījušas, lai tur izveidotu arī valsts pakļautības<br />
muzeju. - Tas būtu ļoti interesants projekts. Mums nebūtu nekas pretī, ja valsts uzņemtos rūpi<br />
par šīm upuralām. Vienīgi neticas, ka valsts varētu veidot jaunu muzeju, ja tā mēģina atteikties<br />
jau no esošajiem, - teica pašvaldības vadītājs.<br />
22.09.<strong>2010.</strong> No Rīgas kabinetiem - zaļos darbos Burtnieka stāvkrastā<br />
(Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 22.09.2010<br />
Autors: Guntis Vīksna<br />
Rubrika: Ziņas<br />
Piektdien teju pāris desmiti talcinieku - komandiņa, kā savējos mīļi nosauca administrācijas<br />
direktors Valērijs Seilis, no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un rīdzinieki no Latvijas<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> fonda - labā garastāvoklī ne tikai ar sviestmaizēm un kafiju, bet pat laivu<br />
ieradās uz Burtnieku ezera stāvkrasta sakopšanas talku.<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas direktors<br />
Valērijs Seilis: - Šodien pašā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta sirdī pie Burtnieku ezera<br />
rīkojam gan talku, gan reizē tādu kā izbraukuma semināru: arī mēs mēģināsim atstāt kādu<br />
paliekošu vērtību šajā īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā. Pie reizes pavērosim situāciju un<br />
ģenerēsim jaunas idejas, kādām aktivitātēm tuvākajā nākotnē labāk varētu novirzīt nodokļu<br />
maksātāju fonda naudu. Vecākais valsts vides inspektors jeb vienkārši dabas sargs Andis<br />
Zvejnieks palīdzēja sameklēt šo ģeoloģisko dabas pieminekli Natura 2000 Eiropas nozīmes<br />
aizsargājamajā dabas teritorijā. Šis objekts līdz šim varbūt mazāk bijis pazīstams<br />
apmeklētājiem un tūristiem, un tieši tūrisms varētu būt viens no Burtnieku novada attīstības<br />
galvenajiem virzieniem.<br />
Ciemiņus raudzīt bija ieradies arī novada domes priekšsēdētājs Jānis Leitis: - Skaistumam jau<br />
nevajag daudz! Burtnieka krastos tā īpaši nekas nebija darīts pēdējos divdesmit gados, varbūt<br />
pat ilgāk. Krūmi darīja savu, notika arī strīdi, kam kas pieder... Jau pirmajā talkā, ko šopavasar<br />
sarīkoja novada pašvaldības dabas resursu nodaļa, izdevās padarīt tik daudz, lai kaut nedaudz<br />
pavērtu skatu no stāvkrasta uz Burtnieku ezera plašumu. Protams, mūsu ezers nav tāds kā<br />
Dridzis Sauleskalna pakājē vai Gardas ezers klintīs pie Šveices un Itālijas robežas, tomēr<br />
Burtnieks ir ceturtais lielākais Latvijā, un savs skaistums tam ir! Bet teikas par sirmo Burtnieku<br />
ir tādas, kādu nav ne par vienu citu ezeru. Stāvkrasts mums ir, un pie tā mums jāpiestrādā.<br />
Prieks, ka mājās atgriezies Andis (Zvejnieks), gan mēs kopā ar viņu paveiksim daudz laba.<br />
Varbūt te nebūs gluži tūrisma Meka, bet atpazīstami mēs būsim.<br />
Ieturējuši vēlīnas brokastis Burtnieku muzejā, paralēli iepazīstoties ar ekspozīciju un klausoties<br />
pagasta vēstures lietu zinātājas Guntas Daļeckas stāstījumā, talcinieki sēdās mašīnās un devās<br />
uz Burtnieku vecajiem kapiem, kur piektdien bija kārtējā talka unikālā dabas pieminekļa -<br />
Burtnieku ezera krasta smilšakmens atseguma jeb stāvkrasta - sakopšanā un labiekārtošanā.
Sariktējis savējos pie darbiem, Valērijs Seilis steidzās atpakaļ uz Burtniekiem, lai piedalītos<br />
diskusijā par Eiropas Zivsaimniecības fonda naudas izlietošanu: - Esam jau braukuši talkās uz<br />
Burtniekiem, Andis Zvejnieks visu rīkojis un skaņojis. Ar šādu darbu dabā ir iespēja ne tikai<br />
izraut ierēdņus no galvaspilsētas, bet arī reāli ļaut viņiem pašiem sajust to drēbi. Un kas gan<br />
var būt jaukāk, kā to visu apvienot izbraucienā uz Burtniekiem, kur iespējams iepazīt gan<br />
teikām apvītā un senā novada vēsturi, gan pašiem pielikt roku unikāla dabas <strong>aizsardzības</strong><br />
pieminekļa labiekārtošanā.<br />
Piektdien talcinieku galvenais spēks tomēr bija paši burtniecieši - pagasta simtlatnieki. Arī viņi<br />
te strādā ne pirmo reizi. Kad pavasarī talkā posās uz trepīšu ierīkošanu stāvkrastā, vairāki<br />
stipendiāti jau dažas dienas iepriekš te čakli pastrādāja ar zāģiem un cirvjiem, sagatavojot<br />
cietkoka sagataves pakāpieniem un stutēm.<br />
Dodoties savos talkas - semināra dienas ceļos tālāk uz Silzemnieku poldera dambi un zemnieku<br />
saimniecību Adzelvieši, lai tuvāk iepazītos ar tradicionālajām nodarbēm lauku sētā, tostarp<br />
kaņepju audzēšanu, ciemiņi Burtnieka stāvkrastā uzstādīja informatīvo zīmi.<br />
21.09.<strong>2010.</strong> Reāla reforma (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 21.09.2010<br />
Autors: Valērijs Seilis, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta<br />
administrācijas direktors<br />
Rubrika: Viedokļi. Komentāri<br />
Kopskaitā līdz 2009. gada 1. jūnijam Latvijā kā Vides ministrijas pārraudzībā esošas<br />
patstāvīgas institūcijas bija 7 iestādes. Tie ir visiem pazīstamie nacionālie parki - Gaujas<br />
Nacionālais parks ar savu administrāciju, līdzīgi arī Ķemeros, Slīterē, 2005. gadā jaunveidotais<br />
Rāznas Nacionālais parks, tad vēl Teiču <strong>Dabas</strong> rezervāts ar savu administrāciju, un arī<br />
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam tādas bija. Līdz ar reformu no 1. jūnija visas šīs<br />
organizācijas tika apvienotas vienā, kas saucas <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>. Iestāde ar šādu<br />
nosaukumu pastāvēja arī līdz tam, tā it kā pārraudzīja pārējās apmēram 700 teritorijas ārpus jau<br />
minētajām. Pēc reorganizācijas <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> ir kā jumta organizācija. Šī<br />
reforma sevī ietvēra ne tikai mehānisko apvienošanu, bet nopietni caurvētītas tika arī visas<br />
funkcijas.<br />
Viena tāda cilvēkiem varbūt vairāk saprotama lieta ir tā, ka pašlaik ar <strong>pārvalde</strong>s<br />
ģenerāldirektora rīkojumu, kārtīgi izdiskutējot pārvaldē, Latvija ir sadalīta 7 reģionos, un katrai<br />
šai administrācijai, kas līdz šim nosacīti piekrita apsaimniekot tikai vienu teritoriju, tagad<br />
atbildībā ir vesels reģions, kas iedalīts pēc noteiktiem principiem. Iznāk, ka viņiem tagad<br />
teritorija ir no Daugavas līdz pat Alūksnei. Savukārt biosfēras rezervāta administrācijas<br />
teritorija ir Rīgas jūras līča piekraste no Daugavas, ieskaitot Mangaļsalu un Jaunciemu, tālāk pa<br />
Igaunijas robežu līdz pat Apes novadam.<br />
Ja runā par reformas nestajiem ieguvumiem un zaudējumiem, tad jāatzīmē, ka nedaudz zaudē<br />
tās teritorijas, kas līdz šim tika apsaimniekotas ar lielāku skaitu cilvēku. Taču kopumā<br />
ieguvums ir tas, ka visas šīs teritorijas tagad tiek labāk pārraudzītas, arī cilvēkiem vienkāršāk<br />
un saprotamāk, ka to dara viena organizācija. Ir viena kopēja mājas lapa internetā, uz ko sūtīts<br />
pieteikums - vai tas būtu no Liepājas vai Zilupes - saņems atbildi.
Vēl noteikti jāpiemin, ka cilvēku skaits manis pieminētajās struktūrās pēdējos divos gados<br />
samazinājies no vairāk nekā 200 līdz 135.<br />
18.09.<strong>2010.</strong> Piedalīsimies Eiropas Putnu vērošanas dienās (Brīvā<br />
Daugava)<br />
Avots: Brīvā Daugava<br />
Datums: 18.09.2010<br />
Autors: I. Bičevska<br />
Rubrika: Brīvdiena<br />
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) un CEMEX aicina iedzīvotājus piedalīties Eiropas Putnu<br />
vērošanas dienās "EuroBirdwatch 2010", kas Latvijā šogad būs 2. un 3. oktobrī. To laikā notiks<br />
bezmaksas putnu vērošanas ekskursijas. Ikviens iedzīvotājs tiek laipni aicināts ziņot par<br />
pamanītajiem putniem.<br />
Tiem, kas vēlas iepazīt putnus ornitologa pavadībā, 2. un 3. oktobrī būs iespēja doties vairāk<br />
nekā desmit bezmaksas putnu vērošanas ekskursijās, kuras ar CEMEX atbalstu organizēs<br />
Latvijas Ornitoloģijas biedrība un <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Gaujas nacionālā parka,<br />
Ķemeru nacionālā parka, Slīteres nacionālā parka, Teiču dabas rezervāta un Ziemeļvidzemes<br />
biosfēras rezervāta administrācijas.<br />
Tāpat visi putnu draugi tiek aicināti doties dabā novērot putnus un par saviem novērojumiem<br />
ziņot LOB, tālrunis: 67221580, e–pasts: putni@lob.lv.<br />
Eiropas Putnu vērošanas dienas Latvijā notiks jau sešpadsmito reizi. Pērn Latvijā 15<br />
bezmaksas putnu vērošanas ekskursijās piedalījās vairāk nekā 450 dalībnieku, un tika saņemti<br />
ziņojumi par 73 496 putniem no 148 sugām. Savukārt Eiropā Putnu vērošanas dienās piedalījās<br />
30 valstis ar vairāk nekā 67 tūkstošiem dalībnieku, kas ziņoja par vairāk nekā 2,8 miljoniem<br />
putnu un piedalījās ap 1800 putniem veltītos pasākumos.<br />
17.09.<strong>2010.</strong> Izdota teiku grāmata bērniem “Kalli un Modra piedzīvojumi<br />
mitrājos” (Rīgas apriņķa avīze)<br />
Avots:Rīgas apriņķa avīze<br />
Datums: 17.09.2010<br />
Autors: Silvija Lapiņa, speciāli RAA<br />
Rubrika: Novados<br />
Aizvadītajā nedēļā Gaujas nacionālā parka (GNP) fonda pārstāvji prezentēja jaunizdoto teiku<br />
grāmatu "Kalli un Modra piedzīvojumi mitrājos".<br />
Grāmatu veidojuši Igaunijas un Latvijas pārstāvji no dažādām dabas <strong>aizsardzības</strong><br />
organizācijām – GNP, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ķemeru nacionālā parka administrācijas,<br />
Tartu Vides izglītības centra, Igaunijas Vides <strong>pārvalde</strong>s, kā arī Peipsi (Peipusa) Pārrobežu<br />
sadarbības centra pārstāvji.
Projekta dalībniece Indra Čekstere pasākuma ietvaros stāstīja par grāmatas tapšanas procesu un<br />
pateicās visiem, kas piedalījās tās veidošanā. Īpaša pateicība tika veltīta Siguldas Mākslas<br />
skolas bērniem, kas veidoja ilustrācijas teikām.<br />
Grāmatā iekļautās teikas pārsvarā vēsta par mitrājiem un tajos sastopamajām vērtībām Gaujas<br />
un Ķemeru nacionālajos parkos un dažādās Igaunijas aizsargājamās dabas teritorijās.<br />
Grāmatiņā atrodamas teikas arī par Gaujas rašanos un Turaidas Rozi Maiju. Izdevuma<br />
unikalitāte slēpjas tajā, ka teikas ir pasniegtas interesantā, bērniem saprotamā veidā, kā arī rada<br />
izpratni un interesi par teiku žanru. Grāmata izdota Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības<br />
programmas projekta "Atpakaļ dabā" jeb "Back to Nature" ietvaros.<br />
17.09.<strong>2010.</strong> Teiku grāmata latviešu un igauņu bērniem (Bauskas dzīve)<br />
Avots: Bauskas dzīve<br />
Autors: AINA UŠČA<br />
Publicēšanas datums: 17.09.2010<br />
Rubrika: Vide ap mums<br />
Izdota teiku grāmata bērniem «Kalli un Modra piedzīvojumi mitrājos». Tas ir Gaujas nacionālā<br />
parka fonda, Tartu vides izglītības centra un Peipusa pārrobežu sadarbības centra kopīgs<br />
projekts.<br />
Ilustrāciju veidošanā iesaistījās Siguldas mākslas skolas audzēkņi. Grāmatā ir publicētas teikas,<br />
kuru darbība risinās pašreizējā Gaujas nacionālā parka, Ķemeru nacionālā parka un citās<br />
aizsargājamās dabas teritorijās. Jaunais izdevums bērniem ir tapis ar Latvijas un Igaunijas<br />
sadarbības programmas «Back to Nature» finansiālu atbalstu, informē <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong><br />
<strong>pārvalde</strong>.<br />
16.09.<strong>2010.</strong> Ķemeri – nozīmīgs plēsēju migrācijas koridors (Latvijas Avīze)<br />
Avots: Latvijas Avīze<br />
Datums: 16.09.2010<br />
Rubrika: Atpūta. Vaļasprieks<br />
Ķemeru nacionālā parka administrācija sniedz savu viedokli par 2. septembrī "Latvijas Avīzē"<br />
publicēto rakstu "Lauksaimniecības postījumos vainojami arī vilki un bebri".<br />
Ķemeru nacionālais parks (ĶNP) ir teritorija, kur blakus mēģina sadzīvot gan cilvēks, gan<br />
daba. Te sastopama lielākā daļa no Latvijā konstatētajām augu un dzīvnieku sugām.<br />
Nacionālais parks kā īpaši aizsargājama dabas teritorija ir veidots, lai nodrošinātu dabas vērtību<br />
saglabāšanu un dotu iespēju jebkuram interesentam dabai draudzīgā veidā tās iepazīt.<br />
ĶNP, protams, ir arī medību ierobežojumi, tostarp nenotiek vilku medības. Pēdējos gados<br />
veiktās plēsēju uzskaites liecina, ka parka teritorijā mitinās vidēji 10 vilki, un, ņemot vērā reālo<br />
situāciju Latvijā, Ķemeru nacionālais parks diez vai būtu saucams par vilku inkubatoru. Plēsēju<br />
aizsardzība šajā teritorijā ir īpaši nozīmīga, jo nacionālais parks ir kā ekoloģiskais koridors, kas<br />
savieno Kurzemes mežu masīvus ar tiem, kas atrodas otrpus Daugavai, tādējādi nodrošinot<br />
dzīvnieku netraucētu pārvietošanos un populāciju gēnu apmaiņu.
Kā norāda Valsts meža dienesta (VMD) medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš, Latvijā jau sešus<br />
gadus darbojas sistēma, kurā tiek apkopoti ziņojumi par plēsīgo dzīvnieku uzbrukumiem<br />
mājdzīvniekiem, un šī informācija ir viens no būtiskākajiem kritērijiem vilku medīšanas vietu<br />
un pieļaujamā skaita noteikšanā. Tomēr no ĶNP un tā apkārtnes minētajā periodā nav saņemts<br />
neviens šāds ziņojums, līdz ar to par nepamatotu un pārspīlētu var uzskatīt rakstā pausto<br />
apgalvojumu par draudiem, ko vilki rada apkārtnes lopkopjiem.<br />
Savukārt rakstā minēto dzīvnieku pulcēšanos lielos baros kā aizsardzību pret plēsējiem J.<br />
Ozoliņš skaidro šādi: "Staltbriežiem un mežacūkām nepastāv kolektīvā ("ģimenes"<br />
neapvienojas, lai kopīgi aizstāvētu savus pēcnācējus) aizsardzība pret plēsējiem, to pulcēšanās<br />
barā ir saistīta ar augstu populācijas blīvumu, labiem barošanās apstākļiem un tikai savstarpēju<br />
brīdināšanu no ienaidnieka, kurš tikpat labi ir gan plēsējs, gan arī mednieks vai kāds cits meža<br />
apmeklētājs." VMD veiktās medījamo dzīvnieku uzskaites līdz šim ir uzrādījušas<br />
nepārprotamu mežacūku un staltbriežu skaita pieaugumu, un korekcijas ir ieviesusi tikai pēdējā<br />
ziema.<br />
Bebru radītās problēmas ir aktuālas visā Latvijā, taču katrs gadījums jāskata atsevišķi, rūpīgi<br />
izvērtējot visus aspektus – teritorijas izmantošanas mērķi (aizsargājama dabas teritorija,<br />
saimnieciska teritorija, apdzīvota vieta u. tml.), apdraudējumu dabas vērtībām, infrastruktūrai.<br />
Jāatceras, ka dažviet bebru darbība var būt pat vēlama, piemēram, bebru aizsprostu radītā<br />
ūdens uzkrāšanās palienēs upju augštecēs var palīdzēt samazināt plūdu draudus upju lejtecēs.<br />
ĶNP patlaban tiek veikta bebru inventarizācija, lai noteiktu, kur šo dzīvnieku darbība ir<br />
pieļaujama un neapdraud ne cilvēku dzīvi, saimniecisko darbību, ne biotopus un kur bebri nav<br />
vēlami. Šādos gadījumos tiek meklētas iespējas bebru skaitu samazināt, sadarbojoties ar<br />
vietējiem medniekiem.<br />
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" veiktajos pētījumos par plēsēju barošanās<br />
ekoloģiju Latvijā konstatēts, ka vilku un lūšu pamatbarība gan ziemā, gan vasarā ir briežu<br />
dzimtas dzīvnieki, galvenokārt stirnas. Savukārt bebrs kā barības objekts vairāk konstatēts tieši<br />
vasarā un noteikti nav dominējošais.<br />
Apzinoties, ka viena no svarīgākajām dabas <strong>aizsardzības</strong> jomām ir sabiedrības informēšana un<br />
izglītošana, ĶNP administrācija pēdējos gados regulāri rīko iedzīvotāju sanāksmes. Tādējādi<br />
vietējiem iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt par aktualitātēm nacionālajā parkā un uzdot<br />
jautājumus par aktuālām problēmām. Pasākumu laikā bieži tiek pieaicināti dažādu jomu<br />
speciālisti, lai skaidrotu dabas <strong>aizsardzības</strong> pasākumu nozīmi, tostarp arī plēsēju <strong>aizsardzības</strong><br />
nepieciešamību parka teritorijā. Par šo tēmu tika runāts arī mednieku sanāksmē 2009. gada<br />
pavasarī, kas tika rīkota ĶNP teritorijā medījošo medību kolektīvu biedriem. Ņemot vērā, ka<br />
veiksmīgas sadarbības veidošanai savstarpējā sapratne ir nozīmīga, iedzīvotāju un mednieku<br />
sanāksmes noteikti tiks rīkotas arī turpmāk."<br />
15.09.<strong>2010.</strong> Gaujas krastā (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 15.09.2010<br />
Autors: Valentīna Brūniņa<br />
Rubrika: Ziņas
Īstenojot projektu "Vecpilsētas ainava pie Gaujas - Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija",<br />
Gaujas krastā pašlaik tiek būvēta laivu piestātne. Vairākas aktivitātes projekta sakarā sākās jau<br />
pagājušajā gadā, bet no būvniecības darbiem tas ir līdz šim lielākais.<br />
Ūdens tūrisms pa Gauju ir attīstīts. Izbūvējot laivu piestātni un vienlaikus sakārtojot Gaujas<br />
krastu, laivotājiem būs iespēja civilizēti izkāpt krastā, domāts arī par citām ērtībām un<br />
pakalpojumiem.<br />
Tā mums ir jauna pieredze, jo šādas hidrobūves uz Gaujas līdz šim pilsētā nav bijušas. Darbus<br />
veic SIA "Ekers". Būs fundamentāli izbūvēta nobrauktuve, pa ko varēs pārvietoties gan ar<br />
ratiņiem, gan ar lielāku transportu, lai tūristu grupām līdz upei nogādātu laivas. Savukārt<br />
tūristiem, kas piestās Gaujas krastā, būs iespēja papildināt dzeramā ūdens un pārtikas<br />
krājumus, iegūt nepieciešamo informāciju. Paredzēts, ka laivu piestātnes būvniecību pabeigs<br />
divos mēnešos. Tiks uzstādīts arī peldošais pontons, taču to drīz vien nāksies noņemt, lai<br />
piestātni tā pa īstam iemēģinātu pavasarī, sākoties jaunajai ūdens tūrisma sezonai, - pastāstīja<br />
Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.<br />
01.09.<strong>2010.</strong> Conservation Stakeholder Workshop “Taxonomy meets<br />
Nature Conservation“ (EUROPARC Newsletter 4:2010)<br />
Berlin, 16-17 June 2010<br />
Avots: EUROPARC Newsletter (4:2010)<br />
Autors: Valdis Pilāts<br />
Earlier this year, the secretariat received an invitation to send one member to the conservation<br />
stakeholder workshop Taxonomy meets Nature Conservation under the auspices of the<br />
European Distributed Insti tute of Taxonomy, EDIT. In June, Mr Valdis Pilats took some time<br />
off from his daily duties at the Latvian Nature Conservation Agency and went to Berlin. Here<br />
is his report.<br />
In mid-June, people dealing with biodiversity research and conservation came together in<br />
Berlin. Their meeting was hosted by the “European Distributed Institute of Taxonomy” (EDIT)<br />
with support of the EDIT’s Work Package “Applying Taxonomy to Conservation”, which is<br />
based at the Museum für Naturkunde in Berlin. During the workshop “All Taxa Biodiversity<br />
Inventories + Monitoring” the concept and first results were presented to conservation<br />
managers and other stakeholders and also evaluated by them. The 35 participants represented<br />
museums of natural history, universities and authorities of National Parks and other protected<br />
areas from 10 European countries. There were also representatives of the EUROPARC Nordic-<br />
Baltic and German sections, as well as the Swedish Species Information Centre.<br />
EDIT is an initiative by 29 European, North American and Russian institutions to build a<br />
network around “Taxonomy for Biodiversity and Ecosystem Research” (www.etaxonomy.eu).<br />
EDIT’s “All Taxa Biodiversity Inventories + Monitoring” (ATBI+M) programme<br />
(www.atbi.eu)...<br />
…provides a framework for collaboration among taxonomists to focus efforts in conservation<br />
priority areas;<br />
…mobilizes taxonomic expertise for biodiversity inventory and monitoring;<br />
…links taxonomic research to biodiversity conservation.
Three ATBI+M pilot sites encountering six protected areas have been established in Europe.<br />
Evaluation of experiences gained in established EDIT`s ATBI+M sites was the central topic of<br />
the conservation stakeholder workshop. Since the ATBI+M started in 2006, more than 160<br />
taxonomists have visited two neighbouring protected areas in the Alps: Mercantour National<br />
Park (PNM) in France and Alpi Marittime Nature Park (PNAM) in Italy. As a result, more than<br />
5500 species were collected, observed or recorded from available literature. Among these<br />
species, 23 (grasshoppers and flies) represent new records for the PNM and 72 species<br />
(butterflies, bees/wasps and flies) are new records for the PNAM. Moreover, several species<br />
turned out to be new to sciences.<br />
Invited speaker from United States Todd Witcher representing NGO “Discover Life in<br />
America” (www.dlia.org) adduced even more surprising facts. Since 1998, when ATBI was<br />
implemented in Great Smoky Mountains National Park, taxonomists have discovered almost<br />
900 species new to science and over 6000 new to the park. Thus, ATBI does not only<br />
essentially improve the knowledge of biodiversity of protected areas, but also raises public<br />
awareness of biodiversity and points out the need for its more thorough investigation. Göran<br />
Thor, lichen expert of the Swedish Species Information Centre believes that the current<br />
knowledge of species diversity in Swedish protected areas is insufficient, especially regarding<br />
rare species. The same can be said about the most of the protected areas of Latvia.<br />
ATBI has also stimulated several ecological studies in the Mercantour/ Alpi Marittime<br />
territory. Biodiversity in the Alps meets several threats: overgrazing, soil alteration, tourism,<br />
global warming, habitat fragmentation, water drawing, etc. As was pointed out by Marco Isaia,<br />
spider expert and landscape ecologist from the University of Turin, rapid development of<br />
downhill skiing embraces several of the mentioned threats. Representatives of the Slovakian<br />
ATBI+M site “Gemer area” (which consists of three National Parks: Muránska Planina,<br />
Slovenský Raj and Slovenský Kras) as well as other workshop participants approved the<br />
ATBI+M approach as the lists of species constitute the principal groundwork for nature<br />
conservation in a place. Bearing in mind that research and monitoring are among the priority<br />
areas of cooperation in the EUROPARC Nordic-Baltic Section, I also would like to advocate<br />
for the implementation of “All Taxa Biodiversity Inventories + Monitoring” concept in<br />
biodiversity conservation in the Nordic and Baltic protected areas.<br />
Writt en by<br />
Valdis Pilats<br />
biologist<br />
Latvia Nature Conservation Agency<br />
Gauja Nati onal Park Administration<br />
13.09.<strong>2010.</strong> Līgatnes dabas taku iemītniekus un apmeklētājus izbiedē<br />
bises šāvieniem līdzīgi trokšņi (LETA)<br />
Avots: LETA<br />
Datums: 13.09.<strong>2010.</strong><br />
Autors: Aila Ādamsone<br />
Svētdien, 12.septembrī, Līgatnes dabas taku skatu torņa apkārtnē manāmu izbīli ap plkst.17.50<br />
apmeklētājos, Gaujas nacionālā parka fonda darbiniekos un Līgatnes dabas taku iemītniekos
izraisīja divi bises šāvieniem līdzīgi trokšņi, aģentūru LETA informēja Gaujas nacionālā parka<br />
fonda valdes locekle Baiba Pavloviča.<br />
Noskaidrojot apstākļus un trokšņu vaininiekus, tika aizturēta vairāk nekā desmit cilvēku grupa,<br />
kas bija ieradusies it kā atpūsties, Līgatnē ierodoties ar spožiem, melniem braucamajiem -<br />
"BMW" džipu, "Volvo" un divām "Mercedes" markas automašīnām.<br />
Pavloviča stāstīja, ka notikumu vietā ieradušies arī Siguldas novada Pašvaldības policijas<br />
darbinieki. Par vainīgo, kurš it kā ir mētājis petardes, no lielās kompānijas pieteicies Antons no<br />
Jūrmalas.<br />
Pēc notikušā jauniešu kompānija paudusi sapratni, ka viņi ar bravūrīgo un huligānisko rīcību<br />
traucē apmeklētājus, kā arī baida bērnus un dzīvniekus nožogojumos.<br />
Līgatnes dabas takas, kas atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir vienīgā vieta Latvijā, kur<br />
var aplūkot savvaļā mītošos dzīvniekus apstākļos, kas maksimāli tuvināti to dabiskai dzīves<br />
videi. Līgatnes dabas takās kājāmgājēji var izstaigāt trīs dabas takas, kuru kopgarums ir ap<br />
deviņi kilometri.<br />
11.09.<strong>2010.</strong> Gaujas nacionālais parks aicina (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 11.09.2010<br />
Autors: Baiba Līviņa, GNP dabas <strong>aizsardzības</strong> daļas speciāliste<br />
Rubrika: Gudrā sestdiena<br />
Ar skaistu atvasaru Gaujas nacionālais parks 14. septembrī sagaida savu 37. jubileju un aicina<br />
visus izmantot šo brīnišķīgo laiku pastaigās un citos aktīvos atpūtas veidos, izbaudot dabas<br />
skaistumu.<br />
Šo gadu gaitā, cenšoties saglabāt un sargāt dabas daudzveidīgās vērtības un vienlaikus ļaujot<br />
cilvēkiem tās iepazīt un lepoties ar tām, Gaujas nacionālais parks ir labiekārtojis, uzturējis un<br />
atvēris apmeklētāju apskatei daudzas skaistas apskates vietas un tūrisma objektus.<br />
Pazīstamākās no tām - Zvārtes iezis, Ērgļu klintis, Sietiņiezis - ir miljoniem gadu veci<br />
smilšakmens atsegumi, kuru neatkārtojamais skaistums pēc iespējas mazāk pārmainīts<br />
jāsaglabā arī nākamajām paaudzēm.<br />
Daudzi no mums, apmeklējot Līgatnes dabas taku iemītniekus, ir mācījušies ieraudzīt un<br />
atpazīt Latvijas meža dzīvniekus. Pastaigājoties pa krāšņajām Gaujas senielejas gravām,<br />
daudzus no tiem varam vērot arī brīvā dabā, kā arī redzēt citus dabas brīnumus - senos iežus,<br />
alas, avotus, rāmo un brīžiem bīstamo upes tecējumu, saules lēktus un rietus, pazīstamās un<br />
svešākās augu un koku sugas, daudzveidīgo dzīvo dabu.<br />
<strong>Dabas</strong> skaistums, tās bagātība un daudzveidība ir Gaujas nacionālā parka būtības pamatā.<br />
Visus šos gadus kopš parka dibināšanas tā darbinieki strādā, lai sabiedrībai saglabātu neskartas<br />
un mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu<br />
atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus, tipiskās ainavas, dabas un kultūras<br />
pieminekļus. Arī savā svētku dienā Gaujas nacionālā parka administrācijas darbinieki kopā ar<br />
Murjāņu sporta ģimnāziju un Imanta Ziedoņa fondu talkos Murjāņu pusē, lai sakoptu un<br />
apmeklētājiem padarītu pieejamākas dabas takas.
Gaujas nacionālā parka fonds šai dienai par godu visiem parka vienaudžiem - 1973. gada 14.<br />
septembrī dzimušajiem cilvēkiem - dāvina ieejas biļeti Līgatnes dabas takās - iespēju pavadīt<br />
šo dienu, kopā ar ģimeni aktīvi atpūšoties brīvā dabā, labāk iepazīstot un izprotot dabu.<br />
11.09.<strong>2010.</strong> Ziepētājiem nepatīk zaļās ziepes (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 11.09.2010<br />
Autors: Aivars Ustups<br />
Rubrika: Viedokļi. Komentāri<br />
Nesen tika izteikts Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Roberta Ķīļa<br />
vērtējums, ka pat brīdi pirms 10. Saeimasvēlēšanām nevienai no kandidējošajām partijām vēl<br />
nav skaidras nodokļu politikas. Secinājums izdarīts no tā, ka nevienas partijas pārstāvji neesot<br />
spējuši atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, kādas pārmaiņas nodokļos plāno deputātu<br />
kandidāti, kad tiks pie lemšanas Saeimā. R. Ķīlis pieļauj, ka tas skaidrojams ar zināšanu<br />
trūkumu, un satraucas: - Jautājums, vai tā nav arī citās jomās? Ja tā ir, tad esam pamatīgās<br />
ziepēs.<br />
Klausoties brīnumos, kādus nupat laiž dažs deputātu kandidāts vai viņu algotie pirmsvēlēšanu<br />
darboņi, secinu, ka R. Ķīlis ir skarbi patiess.<br />
Neesmu gan tik vispārgudrs kā LNT iknedēļas diskusiju "Vai tu mani dzirdi!" vieni un tie paši<br />
dalībnieki par jebkuru tēmu, taču apgalvojumiem sarunās par Latvijas dabas saudzēšanu<br />
nevaru piekrist.<br />
Tā apvienības "Par labu Latviju" vēlēšanu kampaņas vadītājs Ēriks Stendzenieks un vēl citi<br />
diskusijas dalībnieki skatītājus šausmināja, ka zaļi domājošie dabas vērtību sargātāji un galu<br />
galā visa Vides ministrija kopā Latvijas iedzīvotājiem esot atņēmuši turpat trešdaļu (pat 35 %)<br />
valsts teritorijas, kam esot noteikts tik īpaši aizsargājams statuss, ka tur pat saimniekot<br />
nedrīkstot. Fakti gan vēsta, ka Latvijā ir vien 11,3 % sauszemes teritoriju, kurās vairāk nekā<br />
pārējās tiek sargātas dabas vērtības. Tās ir vienas no mazākajām Eiropā, kur vairums valstīs<br />
aizsargājamo teritoriju statuss ir piešķirts apmēram 17 % teritorijas.<br />
Ja pat reālus skaitļus visgudrie nebija pūlējušies uzzināt, var secināt, ka viņi sarunai vai nu bija<br />
gatavojušies pavirši (kur lai rod ticību, ka arī pārējie skaitļi un apgalvojumi ir kaut vai tuvu<br />
patiesībai?), vai arī viss šajā (iespējams, arī citās) diskusijā tendenciozi apgalvotais ir vien labi<br />
pārdomāts pasākums, kas vērsts pret iedzīvotājos popularitāti ieguvušo ZZS. Ir tāds reklāmas<br />
triks: lai ko iestāstītu, nopietni vīri ar nopietnu sejas izteiksmi nosauc skaitļu virkni un dažādus<br />
faktus. Aprēķins ir vienkāršs: zinātāji lai ir un paliek sašutuši, bet no mazāk informētajiem<br />
kāda daļa noticēs, jo varbūt tikai vienam no 100 ienāks prātā pārbaudīt, vai tiešām nopietnu<br />
vīru nosauktie skaitļi ir precīzi.<br />
Tāds pats prātus muļķojošs ir diskusijā izskanējušais paziņojums, ka aizsargājamajās teritorijās<br />
vispār ir aizliegta saimnieciskā darbība. Vismaz mēs Vidzemē gan zinām, ka lielu daļu no<br />
minētajiem 11,3 % aizsargājamo teritoriju aizņem Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Tas<br />
1997. gadā tika veidots tieši tādēļ, lai te, saglabājot starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās<br />
vērtības, nodrošinātu arī ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību. Grūti pat uzskaitīt visus
pasākumus, kādi rezervāta pastāvēšanas gados ir devuši impulsus saimniekošanai pierobežas<br />
pagastos, cik daudz ir padarīts ūdenssaimniecības sakārtošanā visā bijušajā Valmieras rajonā,<br />
Burtnieka atveseļošanā. Nelielās platībās, kur ir patiešām saudzējami dabas retumi, ir gan<br />
striktāki, dažam saimniekotājam arī netīkami ierobežojumi. Bet par šiem hektāriem zemju<br />
īpašniekiem valsts maksā kompensācijas.<br />
Pieprasījums art, rakt vai būvēt tieši šādās dabas vērtības aizsargājošajās teritorijās ir absurds<br />
vēl jo vairāk tādēļ, ka Latvijā pārāk lielas platības netiek pat appļautas, tās aizaug ar<br />
krūmājiem.<br />
Ir gan arī zaļās ziepes. Tās mēdz lietot augu aizsardzībā, lai no asniem un ražu briedinošiem<br />
augiem atbaidītu dažādas mušiņas un parazītus. Varbūt tās arī ir vienīgās ziepes, no kurām<br />
mums šajā laikā nevajadzētu baidīties?<br />
11.09.<strong>2010.</strong> Aicina uz konkursu Apvij Latvijai tīru, zaļu jostu (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 11.09.2010<br />
Autors: Laima JEKŠIŅA, SIA «Zaļā josta» mārketinga projektu vadītāja<br />
Rubrika: Iespēja<br />
Dzejas dienu laikā SIA Zaļā josta izsludina dzejas konkursu Apvij Latvijai tīru, zaļu jostu, kurā<br />
aicināti piedalīties pamatskolu skolēni, apliecinot savu dzejdara talantu, vienlaikus veidojot<br />
nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vides saudzēšanā un cīnoties par vērtīgām balvām.<br />
Lai piedalītos konkursā, katram dalībniekam jāsacer dzejolis, tajā izklāstot savas pārdomas par<br />
Latvijas vides saudzēšanu un veidiem, kā padarīt mūsu valsti tīrāku, sakoptāku, skaistāku un<br />
zaļāku. Konkursam dzejoļi jāiesniedz līdz 26. septembrim, nosūtot uz epasta adresi<br />
zalajosta@zalajosta.lv, iesniedzot SIA Zaļā josta birojā vai nosūtot darbus pa pastu uz SIA<br />
Zaļā josta Rīgā Mūkusalas ielā 41b, LV-1004, ar norādi Konkursam "Apvij Latvijai tīru, zaļu<br />
jostu", pasta zīmogs - 26. septembris.<br />
Uzvarētājus paziņos 4. oktobrī. Konkursa laikā noteiks triju vecuma grupu uzvarētājus, kas<br />
balvās saņems īpašu ZZ teicamnieka komplektu no Zelta Zivtiņas, savukārt katras vecuma<br />
grupas triju labāko darbu autori varēs apmeklēt atpūtas kompleksu Avoti. Īpašas balvas<br />
sarūpētas aktīvākajām klasēm, kas būs iesniegušas vislielāko dzejoļu skaitu visi kopā, - tās<br />
varēs doties aizraujošā ekskursijā uz Gaujas Nacionālo parku, Latvijas <strong>Dabas</strong> muzeju vai<br />
atpūtas kompleksu Avoti.<br />
10.09.<strong>2010.</strong> Lauku ainavas pētnieki Burtnieku novadā (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 10.09.2010<br />
Autors: Ināra Ceriņa<br />
Rubrika: Burtnieks<br />
Viesos lauku ainavas pētnieki no Skandināvijas, Viduseiropas, kā arī no Austrālijas un Japānas<br />
- pēc starptautiskās konferences Dzīvošana ainavā: zināšana, darbība, iztēle lauku ekskursijas
galamērķis ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts un Gaujas nacionālais parks. Burtnieku<br />
novadā zinātnieki iepazinās ar Burtnieka apkārtnes ainavām un ezera apsaimniekošanu,<br />
apsprieda ainavu plānošanu Ziemeļvidzemē.<br />
- Burtnieku apkārtne ir raksturīga Vidzemei un Latvijai kopumā - salīdzinoši nelielā un labi<br />
pieejamā teritorijā gan dabas, gan kultūrvides ainava - īsta mozaīkveida daudzveidība. Tāpat<br />
šeit vienuviet iespējams uzskatāmi parādīt būtiskākos posmus Vidzemes vēsturē, kas saistās ar<br />
pārmaiņām apdzīvotībā un zemes lietojumā, un teritorija ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras<br />
rezervātā. Tie ir galvenie kritēriji, lai izvēlētos Burtniekus šāda nozīmīga pasākuma<br />
norisei,komentē konferences organizācijas komitejas dalībnieks un ekskursijas gids Andris<br />
Klepers. Lūdzām viņu dalīties iespaidos par ekskursijā vēroto.<br />
- Konference bija saistoša un noorganizēta augstā līmenī, par ko viesi bija patīkami pārsteigti,<br />
tāpat kā par Latvijas daudzveidīgo ainavu, kas bagāta gan ar savvaļas dabu, gan ar vēsturiskām<br />
vērtībām. Pasaules kontekstā esam ievērojami ar strauji mainīgo zemes lietošanas veidu,<br />
atcerēsimies - 20. <strong>gads</strong>imtā bijušas trīs vērienīgas zemes reformas, kas pilnībā ietekmējušas<br />
lauku ainavu. Vispirms muižu zemju nacionalizēšana un milzums jaunsaimniecību izveidošana<br />
ar pamatīgu lauksaimniecības attīstību. Tad kolektivizācija un kolhozi, visbeidzot - zemju<br />
privatizēšana un dažādas pakāpes apsaimniekošana 20. <strong>gads</strong>imta beigās. Agrāko <strong>gads</strong>imtu<br />
lauku saimnieciskās dzīves centri - muižas, kuru Latvijā ir teju ap 4000, - ir atstājušas bagātīgu<br />
vēsturisko mantojumu, arī ainavas elementus - alejas, parkus, ēkas, dīķus.<br />
Viesi apmeklēja Burtnieku parku un Vīsraga dabas taku. Redzot savulaik cirstās krūmu<br />
platības pie Burtnieka krastiem, lai atjaunotu palieņu pļavas, ārvalstu speciālisti bija<br />
vienisprātis, ka šādas vietas vajag noganīt gan ar zirgiem, gan ar govīm. Tieši dažādu<br />
dzīvnieku kombinācija ļauj teritorijām labāk uzturēt pašām sevi un nevajadzēs tērēt naudu<br />
kārtējai krūmu ciršanai. Burtnieku parks pārsteidz ar sakoptību (lai arī likās dīvaini, ka<br />
daudzviet stādījumu lapas ir nogrieztas). Diskusijas raisījās par vēsturisko centru, kur sadzīvo<br />
13. gs. pilsdrupas, muižas klēts un padomju laiku kolhoza kantora ēka un kafejnīca.<br />
Klausoties stāstu par Burtnieku ezera apsaimniekošanu, viesi taujāja, vai ir kādi sadarbības<br />
projekti un ieceres. Ārzemniekiem bieži vien ir grūti uztvert dažādas nianses mūsu<br />
likumdošanā, kas saistītas ar apsaimniekošanas jautājumu birokrātisko pusi.<br />
Īpašu interesi raisīja arheologu atklājumi Zvejnieku apmetnē pie Burtnieka. Vairāki ainavu<br />
pētnieki vēlējās izzināt dažādas detaļas, kas saistītas ar šejienes kādreizējo dzīvi. Tāpat<br />
interesēja arī viss par lauku dzīvi senatnē - tika meklētas rijas un īpašs riju tips - dzīvojamās<br />
rijas, kas Vidzemē zināmas jau kopš zviedru laikiem.<br />
Un vēl kāda gluži sadzīviska piebilde:<br />
- Labi, ka Burtnieku novada pašvaldības cilvēki bija viesmīlīgi un atvēlēja savu WC apmeklēt<br />
brīvdienā, jo visās maršrutā iekļautajās Ziemeļvidzemes apmeklējuma vietās kārtīgu WC<br />
lielākai grupai atrast ir problēma...<br />
No Burtniekiem tika mērots ceļš uz Ēveles pagastu:<br />
- Ķempēnu lauku mājas pārsteidza ar savu mājīgumu un vēsturisko auru. Pasauli apbraukājušos<br />
ir grūti pārsteigt ar augsta standarta viesnīcām, taču tas, ko dēvējam par autentiskumu, šoreiz<br />
pilnībā iederējās. Pirts tradīcija, kas pie mums ir senāka nekā Somijā, mājinieku gatavots
ēdiens (par to bija īpaša atzinība) no produktiem, kas turpat saimniecībā izaudzēti, mājīgs<br />
kamīns un tautiskas segas kopā ar saimnieku viesmīlību viesiem gāja pie sirds. Dažs pat<br />
paguva rīta agrumā pa rugaini pielavīties un nobildēt dzērves barojamies.<br />
Un iespaidi aiz Burtnieku novada robežām:<br />
- Ārzemniekiem Seda ir pilsētmuzejs, to apbrīno un fotografē. Vietējiem iedzīvotājiem<br />
vēsturisko tradīciju dēļ ir grūtāk nekā citviet pielāgoties jaunai situācijai un domai par to, ka<br />
vēl pēc ceturtdaļ<strong>gads</strong>imta pilsētas galvenais eksistences avots - kūdra - būs izsmelts. Dzirdējām<br />
dažādas vīzijas par padomju laiku tematiskas ekspozīcijas iekārtošanu kultūras namā.<br />
Daudz tika diskutēts par to, kas šeit radīsies pēc simt un vairāk gadiem, kad, iespējams, seklie<br />
dīķi būs atkal pārpurvojušies un būs lielas platības ar cita veida ekosistēmu.<br />
Tika apmeklēts gan Liepas smilšakmens - Lielā ellīte, gan Āraišu ezerpils, iepazīta Amatciema<br />
ainavas veidošana šodienas dzīvošanas prasībām:<br />
- Dažādu pasaules valstu ainavu zinātnieki bija ieinteresēti un daudz jautāja par apkārt<br />
redzamajiem procesiem. Daudzi no viņiem noteikti zināja kopējo reģiona vēsturi labāk par<br />
dažu labu vietējo. Visam tika meklēti skaidrojumi gan no dabas puses, gan no saimniekošanas<br />
viedokļa. Patiess prieks, ka šeit vēl ainava kopumā ir tik daudzveidīga un dažāda, ka to ir<br />
saistoši parādīt tāliem un zinošiem ciemiņiem. Savukārt Ķempēnu saimnieks Ivars Āboltiņš<br />
pārliecinoši parādīja, ka ar gudru saimniekošanu laukos iespējams ne vien izdzīvot, bet arī<br />
nopelnīt.<br />
10.09.<strong>2010.</strong> GNP aicina svinēt 37. jubileju (Rīgas Apriņķa avīze)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa avīze<br />
Datums: 10.09.2010<br />
Autors: Silvija Lapiņa, speciāli RAA<br />
Rubrika: Redzeslokā<br />
Gaujas nacionālais parks (GNP) 14. septembrī sagaida savu 37. jubileju un aicina iedzīvotājus<br />
izmantot šo brīnišķīgo laiku pastaigās un citos aktīvos atpūtas veidos, izbaudot dabas<br />
skaistumu.<br />
Šo gadu gaitā, cenšoties saglabāt un sargāt dabas daudzveidīgās vērtības un vienlaikus ļaujot<br />
cilvēkiem tās iepazīt un lepoties ar tām, GNP ir labiekārtojis, uzturējis un atvēris apmeklētāju<br />
apskatei daudzas skaistas apskates vietas un tūrisma objektus. Pazīstamākās no tām – Zvārtes<br />
iezis, Ērgļu klintis, Sietiņiezis – ir miljoniem gadu veci smilšakmens atsegumi, kuru<br />
neatkārtojamais skaistums pēc iespējas mazāk izmainīts jāsaglabā arī nākamajām paaudzēm.<br />
<strong>Dabas</strong> skaistums, tās bagātība un daudzveidība ir GNP būtības pamatā. Visus šos gadus, kopš<br />
parka dibināšanas, tā darbinieki strādā, lai sabiedrībai saglabātu neskartas un maz pārveidotas<br />
dabas teritorijas, kurām raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa<br />
formas, laukakmeņus, avotus, tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus. Arī savā svētku<br />
dienā GNP administrācijas darbinieki kopā ar Murjāņu sporta ģimnāziju un Imanta Ziedoņa<br />
fondu talkos Murjāņu pusē, lai sakoptu un apmeklētājiem padarītu pieejamākas dabas takas.
GNP fonds šai dienai par godu visiem parka vienaudžiem – 1973. gada 14. septembrī<br />
dzimušajiem cilvēkiem – dāvina ieejas biļeti Līgatnes dabas takās.<br />
07.09.<strong>2010.</strong> Stiprā ozola iezīmētās vērtības (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 07.09.2010<br />
Autors: Aivars Ustups<br />
Rubrika: Zaļā lapa<br />
Par aizgājušo vasaru un aktuālo dabas <strong>aizsardzības</strong> jomā Ziemeļvidzemē sarunājos ar vecāko<br />
valsts vides inspektoru ANDI ZVEJNIEKU, viņa darbības galvenais lauks ir Ziemeļvidzemes<br />
biosfēras rezervāta teritorija.<br />
Šovasar diezgan daudz darba un laika prasīja īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsekošana.<br />
Ziemeļvidzemē ir tuvu pie četrdesmit šādu teritoriju. Katra, kur lielākā vai mazākā platībā<br />
atrodamas īpaši saudzējamas dabas vērtības, tika iezīmēta ar stabiņiem, uz kuriem ir<br />
informatīvā zīme (par aizsargājamo dabas teritoriju simbolu Latvijā pieņemta ozollapa. Zīme<br />
veidota uz zaļa laukuma baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu). Stabiņus izvietojām<br />
galvenokārt pie piebraucamajiem ceļiem, lai cilvēki zinātu, ka priekšā ir teritorija, pret kuras<br />
dabas vērtībām jāizturas īpaši saudzīgi.<br />
Cik tādu teritoriju ir bijušajā Valmieras rajonā?<br />
Vairāk nekā desmit: Rūjas paliene, Vidusburtnieks, tāpat Burtnieku ezera pļavas, Sedas purvi.<br />
Saudzējamas un ar zīmēm nu pieteiktas arī daudzas alejas - Rencēnmuižas, Podzēnu, Dikļu un<br />
citas.<br />
Vai šādu informatīvo zīmju līdz šim tur nebija?<br />
Bija, bet stipri par maz, dažai teritorijai vien no vienas puses, bet cilvēki nāca un brauca arī pa<br />
citiem ceļiem. Šoreiz mūsu uzdevums bija papildināt zīmes, lai kāds dabai nedraudzīgais<br />
nevarētu apgalvot, ka nav neko zinājis par dabas vērtībām šajās teritorijās. Bija arī jāpārbauda,<br />
vai vēl vietā ir vecie iezīmējumi. Vietumis stabiņi bija nopuvuši un zīmes nokritušas, dažviet<br />
zīmes diemžēl nogāztas tīšām.<br />
Varbūt pret šādu informatīvo zīmju izlikšanu un ar tām saistītajiem ierobežojumiem iebildumi<br />
bija privātajās teritorijās saimniekojošajiem?<br />
Gājām, runājām, saskaņojām. Iebildumu nevienam nebija. Gluži otrādi - daži saimnieki pat<br />
nāca palīgā izvietot stabiņus. Varēja nojaust, ka šādu zīmju izlikšanā ir ieinteresēti tie, kas savu<br />
saimniekošanu kaut kādā veidā saista ar tūrismu. Viņi dabas skaistuma baudītājiem nu varēs<br />
rādīt šīs ozollapiņas un stāstīt, ka viņu saimniecībā ir tādas saudzējamas vērtības un vietas,<br />
kādu kaimiņiem nav. Kārtējie darbi arī veicami...Gatavojamies Burtnieku novada un<br />
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta kopīgajai talkai 17. septembrī pie Burtnieka. Uz to<br />
solījušies ierasties arī Latvijas Vides fonda, Zivsaimniecības <strong>pārvalde</strong>s un Pašvaldību<br />
savienības pārstāvji. Izvērtējam, kas šajā talkā būtu darāms ezera krasta sakopšanā. Katrā ziņā,<br />
ja vien laika apstākļi atļaus, ir paredzēts pabeigt pavasarī iesākto stāvkrasta atsegšanu pie<br />
Vecajiem kapiem.<br />
Kāpēc pie Burtnieka, arī citās vietās, kur tiek konstatēti dabas <strong>aizsardzības</strong> noteikumu<br />
pārkāpumi, pat nelikumīga būvniecība, vainīgie tiek cauri vien ar soda naudu, bet objekts bieži<br />
paliek nesakopts, būve nenojaukta?
To pieļauj likumdošana. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s inspektori par nelikumībām sastāda<br />
pārkāpuma protokolu un var vien uzlikt naudas sodu. Informācija par nelikumīgu būvi vai citu<br />
nodarījumu tiek nosūtīta novada būvvaldei, arī reģionālajai vides pāvaldei. Par nojaukšanu,<br />
objekta sakārtošanu (atjaunošanu, ja tas ir iespējams) tālāk lemj pašvaldības. Tur deputāti pret<br />
pārkāpējiem, sevišķi, ja viņi ir sava novada cilvēki, bieži vien izturas pārāk mazprasīgi.<br />
Augusta beigās starp Vides ministriju un <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> pārvaldi noslēgta vienošanās par<br />
Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Antropogēno slodzi samazinošās<br />
un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās" īstenošanu par vairāk nekā 2<br />
miljoniem latu. Vai Ziemeļvidzemei arī no šīs summas kas tiks?<br />
Tiks, sevišķi Burtniekos. Gan Vidusburtniekā, gan pļavās ir paredzēts izveidot stāvlaukumus,<br />
atpūtas vietas, stendus, putnu novērošanas torni un citus objektus. Pieteikumus sagatavojām jau<br />
ziemā. Pavasara lielie plūdi gan lika viena otra objekta izbūves vietu izvērtēt no jauna. Kā<br />
redzams, nu būs arī nauda, lai sāktu darbus.<br />
Kas vēl piebilstams?<br />
Savās jomās šovasar darbojas arī citi inspektori. Tā Rūta Zepa iesaistījusies dabas vēsturisko<br />
vērtību apzināšanā. Andris Urtāns kopā ar Vidzemes Augstskolas studentiem apkopo un<br />
analizē dabas datus. Noslēdzas Intas Somas vadītā sabiedriskā monitoringa kārtējais <strong>gads</strong>, sāk<br />
jau ienākt dati par šī gada vērojumiem, un var secināt, ka to nebūs mazāk kā citus gadus. Reizē<br />
ar mācību gadu atsākts darbs ar bērniem. Arī mēs veidojam jauno reindžeru kustību. Tādēļ<br />
skolās izglītojošās nodarbībās stāstīsim, kas un kā saudzējams. Aicināsim un ieinteresēsim<br />
jauniešus piedalīties mūsu pasākumos, īpaši talkās.<br />
07.09.<strong>2010.</strong> Dabiski iepriecinošas ziņas (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 07.09.2010<br />
Autors: Kārlis Saule<br />
Rubrika: Zaļā lapa<br />
Latvija - starp zaļākajām valstīm<br />
Eiropas tūrisma ziņu portāls Travelio.net Latviju iekļāvis starp desmit ekoloģiski tīrākajām un<br />
zaļākajām valstīm un iesaka mūsu valsti apmeklēt ikvienam, kas vien ciena neskarto vidi. Tiek<br />
piedāvāti zemnieku saimniecību apmeklējumi, uzturēšanās lauku viesu namiņos, izjādes ar<br />
zirgiem, pastaigas pa dabas takām un laivu braucieni daudzajos ezeros. Vērtējumam par<br />
pamatu ņemts The Economist jaunākais ekoloģijas stabilitātes indekss, kurā vērtēts vides<br />
stāvoklis, bioloģiskā daudzveidība, gaisa piesārņojums, ūdens kvalitāte, lauksaimniecības<br />
metodes un klimata pārmaiņu ierobežošana. Visi šie rādītāji atzīti par pietiekami labiem, lai<br />
Latviju sarakstā iekļautu 8. vietā. Saraksta pirmajā vietā nonākusi Šveice, kur tūrisma portāls<br />
iesaka apmeklēt tās gleznainos kalnus un ezerus. Otrajā vietā - Norvēģija, trešajā - Zviedrija.<br />
Līgatnē - par mitrājiem<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Gaujas NP administrācija sadarbībā ar Gaujas nacionālā parka<br />
fondu Līgatnē izveidojusi interaktīvu izstādi "Manas mitrās mājas", kas veltīta mitrājiem, to<br />
vērtībām un saudzēšanai. Tā vēsta par mitrājos sastopamajām dzīvajām radībām un augiem, kā<br />
arī par mitrāju nozīmīgo lomu cilvēka dzīvē.
Izstāde izveidota Latvijas - Igaunijas projekta Back To Nature ietvaros un ir atvērta katru<br />
sestdienu un svētdienu pl. 12 - 17. Ja piesaka ekskursiju ar gidu Līgatnes dabas takās, izstādi<br />
iespējams apmeklēt arī darba dienās darba laikā.<br />
04.09.<strong>2010.</strong> Latvijas-Vācijas forumā Salacgrīvā sadarbojās arī jaunieši<br />
(Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 04.09.2010<br />
Autors: Līga LIEPIŅA<br />
Rubrika: Pilsētās un pagastos<br />
Pagājušonedēļ Salacgrīvā notika Latvijas-Vācijas pašvaldību sadarbības forums. Tajā pirmo<br />
reizi bija izveidota arī abu valstu jauniešu darba grupa. Trīs dienas ar 6 Vācijas un 5 Latvijas<br />
sadarbības pilsētu skolēniem strādāja Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) speciālisti.<br />
Bija gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbības, kuru laikā jauniešus iepazīstināja ar ZBR<br />
koncepciju, viņiem bija iespēja arī nobraukt ar laivu pa Salacu un piedalīties kāda Svētupes<br />
posma attīrīšanā no koku sagāzuma. ZBR hidrobiologs Andris Viesturs Urtāns, vērtējot vācu<br />
jauniešus, atzina: - Bija jūtams, ka viņi auguši pilsētvidē. Un labi, ka viņiem šī foruma laikā<br />
bija iespēja ne tikai sēdēt pie datoru monitoriem, bet arī sasmērēties! Nobraucienā pa Salacu<br />
jaunieši varēja parādīt sadarbības prasmes, tas viņiem bijis pārbaudījums. - Skolēnu sejas<br />
liecināja, ka pat niecīga vēzīša izvilkšana no upes viņiem ir patiess emocionāls pārdzīvojums.<br />
Ir jāapzinās, ka lietas, kas mums ir ikdienišķas, mēs varam pārdot citiem, - skaidro<br />
hidrobiologs. Vēl jaunieši apguva ūdens bioloģiskās kvalitātes izvērtēšanas metodiku un to<br />
izmēģināja Svētupē.<br />
Tāpat viņi apmeklēja Rīgas līča piekrasti, novērtēja putnu un augu daudzveidību randu pļavās,<br />
kā arī veica eksperimentus ar magnetīta smilšu izdalīšanu no liedaga smilšu kliedņiem.<br />
Jauniegūtās zināšanas un secinājumi tika apkopoti interaktīvā prezentācijā Saskaņā ar dabu.<br />
Divas dienas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kas tika demonstrēta visiem foruma<br />
dalībniekiem. - Ļoti labi, ka šī prezentācija notika jauktās komandās. Jauniešiem bija<br />
interesanti sadarboties arī vides lietās, un viņi redzēja savas sadarbības turpinājumu. Tas<br />
liecina, ka jaunieši varētu tikties regulāri - gan nevalstisko organizāciju vai iniciatīvu grupu<br />
sastāvā, gan individuāli - un risināt ar vidi saistītus jautājumus, - teic A. V. Urtāns.<br />
03.09.<strong>2010.</strong> GNP ezeros atjaunoti zivju krājumi (Rīgas Apriņķa avīze)<br />
25.08.<strong>2010.</strong> Gaujas nacionālā parka darbībā akcentu maiņa (Siguldas elpa)Avots: Rīgas<br />
Apriņķa avīze<br />
Publicēšanas datums: 03.09.2010<br />
Rubrika: Novados<br />
31. augustā divos Pārgaujas novada ezeros – Driškina un Muižnieku ezerā – tika ielaisti līdaku<br />
mazuļi. Zivju resursu atjaunošana minētajos ezeros notikusi <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s<br />
īstenota projekta ietvaros ar Zivju fonda atbalstu. Kopumā ezeros ielaists apmēram 2700<br />
pārsvarā viengadīgu zivju mazuļu, RAA pastāstīja Rita Jakovļeva, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong><br />
<strong>pārvalde</strong>s sabiedrisko attiecību speciāliste. Tuvākajā laikā plānots zivju resursu krājumus ar<br />
1500 līdaku mazuļiem papildināt arī netālu esošajā Ķiržu ezerā.
Visi ezeri atrodas <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Gaujas nacionālā parka (GNP) administrācijas<br />
uzraudzības teritorijā, kas nodrošinās stingrāku makšķerēšanas kontroli un veicinās efektīvāku<br />
zivju krājumu atjaunošanos.<br />
03.09.<strong>2010.</strong> Velotājiem un gājējiem (Neatkarīgā rīta avīze)<br />
Avots: Neatkarīgā Rīta avīze<br />
Datums: 03.09.2010<br />
Autors: Renāte LAIVA<br />
Rubrika: Tūrisms<br />
Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) top jauns pusotru kilometru garš gājēju un velosipēdistu<br />
celiņš, kas savienos ceļa posmu Gaujas tilts–Vējupīte pie Pazemes alu gravas, vēsta LETA.<br />
Celiņa veidošanā piedalījās arī telekomunikāciju iekārtu ražotājas SAF tehnikas darbinieki, kas<br />
ikgadējās uzņēmuma dabas talkas laikā izveidoja pamatu jaunajam gājēju un velosipēdistu<br />
celiņam. GNP darbinieki aicina arī citus Latvijas uzņēmumus sakopt Latvijas dabu.<br />
01.09.<strong>2010.</strong> Burtniekos kā Vidzemē (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 01.09.2010<br />
Autors: Sarmīte Feldmane<br />
Rubrika: Ziņas<br />
Burtnieku novads. Lauku ainavas pētnieki no Skandināvijas, Viduseiropas, kā arī Austrālijas<br />
un Japānas tikās starptautiskā konferencē "Dzīvošana ainavā: zināšana, darbība, iztēle". Viņi<br />
iepazinās ar Burtnieka apkārtnes ainavām un ezera apsaimniekošanu, apsprieda ainavu<br />
plānošanu Ziemeļvidzemē. Pēc konferences tās dalībnieki apskatīja Ziemeļvidzemes biosfēras<br />
rezervātu un Gaujas Nacionālo parku. Burtnieku apkārtnes ainava ir ļoti raksturīga Vidzemei<br />
un Latvijai kopumā. Salīdzinoši nelielā un labi pieejamā teritorijā iespējams demonstrēt gan<br />
dabas, gan kultūrvides ainavu, te vienuviet iespējams uzskatāmi parādīt būtiskākos posmus<br />
Vidzemes vēsturē, kas saistās ar izmaiņām apdzīvotībā un zemes lietojumā - tie bija galvenie<br />
kritēriji, kāpēc konferencē notika Burtnieku novadā.<br />
31.09.<strong>2010.</strong> Sikspārņu nakts Siguldā guvusi lielu atsaucību (Druva)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa avīze<br />
Datums: 31.08.2010<br />
Rubrika: Novados<br />
Sestdien Siguldā norisinājās Sikspārņu nakts pasākums, kurā dalībniekiem bija iespēja iepazīt<br />
vienīgos zīdītāju klases dzīvniekus, kuri pielāgojušies lidošanai.<br />
Lai gan pasākums norisinājās vēlās vakara stundās, jo vairums sikspārņu, dodoties kukaiņu<br />
medībās, no savām mājvietām – koku dobumiem, ēku spraugām un citām vietām – izlido tieši<br />
krēslā, tas pulcēja kuplu skaitu gan lielu, gan mazu interesentu.
Pasākuma laikā zināšanās par sikspārņiem dalījās <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s <strong>Dabas</strong><br />
izglītības, saziņas un kontroles nodaļas pārstāve Meldra Langenfelde un <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong><br />
<strong>pārvalde</strong>s Gaujas NP administrācijas pārstāvis pētnieks Valdis Pilāts. Pēc <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong><br />
<strong>pārvalde</strong>s darbinieku stāstījuma par sikspārņiem Latvijā, to izskata īpatnībām un dzīvesveidu<br />
pasākuma dalībnieki devās uz tuvējiem dīķiem, jo sikspārņi nereti kukaiņus medī tieši virs<br />
ūdeņiem. Dodoties cauri koku alejai, pa ceļam tika ieslēgti arī detektori, kas spēj uztvert<br />
sikspārņu izdotās ultraskaņas, kuras ar cilvēka ausi nav saklausāmas. Pēc pārdesmit soļiem tika<br />
saklausītas pirmās sikspārņu izdotās skaņas. Pasākuma dalībnieki, sevišķi jaunākie, ar patiesu<br />
dedzību lūkojās visapkārt un ar līdzpaņemto kabatas lukturīšu palīdzību mēģināja saskatīt<br />
izdoto skaņu "vaininiekus", bet nekā.<br />
Pēc Valda Pilāta stāstījuma, ka pārsvarā sikspārņi varētu barības meklējumos lidināties tieši<br />
virs ūdens, lukturīšu gaismas stari tika pavērsti virs tā un pūles vainagojās panākumiem –<br />
pirmais sikspārnis ieraudzīts! Ar katru nākamo pamanīto sikspārni interesentu sajūsma<br />
palielinājās. Tālākajās sarunās daži dalībnieki atzinās, ka sikspārni redzējuši pirmo reizi mūžā,<br />
savukārt daži dalījās pieredzē, kā bez pūlēm sadzīvojot ar sikspārņiem, kas iemitinājušies māju<br />
bēniņos, pažobelēs vai pagrabos.<br />
30.08.<strong>2010.</strong> Eiropas tūrisma portāls iekļauj Latviju starp desmit ekoloģiski<br />
tīrākajām valstīm (LETA)<br />
Avots: LETA<br />
Datums: 30.08.<strong>2010.</strong><br />
Eiropas tūrisma ziņu portāls "Travelio.net" iekļāvis Latviju starp desmit ekoloģiski tīrākajām<br />
un zaļākajām valstīm, kuras ieteicams apmeklēt ikvienam neskartas vides cienītajam.<br />
Sadarbībā ar zemo cenu avioreisu meklēšanas vietni "Skyscanner" veidotajā sarakstā par<br />
pamatu ņemts "The Economist" jaunākais ekoloģijas stabilitātes indekss, kurā vērtēts vides<br />
stāvoklis, bioloģiskā daudzveidība, gaisa piesārņojums, ūdens kvalitāte, lauksaimniecības<br />
metodes un klimata izmaiņu ierobežošana.<br />
Latvija sarakstā iekļauta 8.vietā, piedāvājot dažādu zemnieku saimniecību apmeklējumu,<br />
uzturēšanos lauku viesu namiņos, izjādes ar zirgiem, pastaigas pa dabas takām vai laivu<br />
braucienus Latvijas daudzajos ezeros.<br />
Saraksta pirmajā vietā nonākusi Šveice, kur tūrisma portāls iesaka apmeklēt tās gleznainos<br />
kalnus un ezerus. Otrajā vietā atrodas Norvēģija, trešajā Zviedrija, ceturtajā Somija, bet<br />
piecinieku noslēdz Kostarika.<br />
Ekotūrisma cienītājiem portāls "Travelio.net" iesaka apmeklēt arī Austriju, Jaunzēlandi,<br />
Kolumbiju un Franciju.<br />
28.08.<strong>2010.</strong> Burtniekos lauku ainavas pētnieki (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 28.08.2010
Autors: Ināra Ceriņa<br />
Rubrika: Novados un pilsētās<br />
Burtnieku novadā viesojas lauku ainavas pētnieki no Skandināvijas, Viduseiropas, kā arī no<br />
Austrālijas un Japānas.<br />
"Dzīvošana ainavā: zināšana, darbība, iztēle" šonedēļ ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un<br />
zemes zinātņu fakultātes organizētās starptautiskās konferences temats. Lauku ekskursijai<br />
izvēlēts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts un Gaujas nacionālais parks. Zinātnieki iepazīstas<br />
ar Burtnieka apkārtnes ainavas un ezera apsaimniekošanu, kā arī dalās iespaidos par ainavu<br />
plānošanu Ziemeļvidzemē. Konferencē piedalās un par Burtnieku ezera attīstību informē<br />
novada pašvaldības dabas resursu nodaļas vadītājs Raimonds Indrāns.<br />
- Burtnieku apkārtnes ainava ir ļoti raksturīga Vidzemei un Latvijai kopumā. Salīdzinoši<br />
nelielā un labi pieejamā teritorijā iespējams demonstrēt gan dabas, gan kultūrvides ainavu - īstu<br />
mozaīkveida daudzveidību. Šeit vienuviet iespējams uzskatāmi parādīt būtiskākos posmus<br />
Vidzemes vēsturē, kas saistās ar pārmaiņām apdzīvotībā un zemes lietojumā. Ne mazāk<br />
svarīgi, ka teritorija ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā - tie bija galvenie kritēriji, lai<br />
izvēlētos Burtniekus šāda nozīmīga pasākuma norisei, - komentē viens no konferences<br />
organizatoriem un ekskursijas gids Andris Klepers.<br />
27.08.<strong>2010.</strong> Velomaršruts arī cauri Amatas novadam (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 27.08.2010<br />
Autors: Liene Lote Grizāne<br />
Rubrika: Novadu ziņas<br />
Amatas novada Drabešos pie internātpamatskolas uzstādīta velomaršruta "Tour de LatEst"<br />
pieturvieta. Velomaršruts iet cauri divām valstīm – Latvijai un Igaunijai, kopējais maršruta<br />
garums pārsniedz1296 kilometrus. Šis velomaršruts ir ainaviski, vizuāli un informatīvi ļoti<br />
daudzveidīgs. To izbraucot, iespējams tuvāk iepazīt latviešu un igauņu kultūrvēsturisko<br />
mantojumu, populārākos tūrisma objektus un vietējo iedzīvotāju ikdienu. Maršruts šķērso<br />
vairākas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas – nacionālos un dabas parkus, ainavu<br />
apvidus un biosfēras rezervātu. Latvijā velomaršruts ved cauri Siguldai, Līgatnei, Cēsīm,<br />
Valmierai, tālāk cauri Strenčiem un Valkai. Velomaršruts izstrādāts tā, lai braukšana ar<br />
velosipēdu nebūtu tikai dabas vērošana uz velo sēdekļa. Visa maršruta garumā iespējamas<br />
dažādas un daudzveidīgas aktivitātes. Uzstādītās velo pieturvietas ir vizuāli pievilcīgas, katrā ir<br />
izvietots velo maršruta plāns. Drabešu internātpamatskolas direktore Dina Dombrovska<br />
"Druvai" atzina, ka sākotnēji šo pieturvietu bijis plānots izvietot pie Āraišu ezerpils, taču vēlāk<br />
izvēle bija par labu skolas apkaimei. "Par to esam ļoti priecīgi un uzskatām, ka šī pieturvietai ir<br />
pareizā vieta. Tā ne tikai labi iederas skolas apkārtnē, bet to jau arī apdzīvojuši skolēni. Turklāt<br />
ne tikai gaidīsim ciemiņus, kas piestās ceļojuma laikā, bet arī paši noteikti tuvākajā laikā<br />
vismaz kādu posmu mēģināsim izbraukt," sacīja D. Dombrovska. Viņa saka atzinīgus vārdus<br />
gan idejas autoriem, kas izplānojuši saturīgu un interesantu velomaršrutu, gan par tehnisko<br />
izpildījumu, uzstādot pieturvietas. "Izvietotās norādes ir vienkārši saprotamas. Norādīts teju<br />
katrs pagrieziens. Labi, ka šādi velomaršruti Latvijā ir," tā D. Dombrovska.
Gaujas nacionālā parka darbībā akcentu maiņa<br />
Avots: Siguldas elpa<br />
Datums: 25.08.<strong>2010.</strong><br />
Autors: Ilze Ratniece<br />
2009. gadā, kad tika veiktas reformas dabas <strong>aizsardzības</strong> iestāžu sistēmā Latvijā, izmaiņas<br />
notika arī Gaujas nacionālā parka (turpmāk GNP) vadībā. Iepriekšējais nacionālā parka<br />
direktors Jānis Strautnieks kļuva par <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s vadītāju, bet par Gaujas<br />
nacionālā parka direktoru sāka stādāt iepriekš direktora vietnieka pienākumus pildījušais<br />
Mārtiņš Zīverts, kurš šajā iestādē strādā jau deviņus gadus. M.Zīverts uzsver: „Sigulda man<br />
vienmēr ir bijusi vieta, kur esmu gribējis dzīvot. Man ir paveicies, ka varu šeit arī strādāt –<br />
pieņemt lēmumus, kas saistīti ar GNP un arī Siguldas novada attīstību. Mana saistība ar GNP<br />
sākās vēl skolas gados, vasarās piepalīdzot parka darbiniekiem labot kāpnes, stiprināt<br />
informācijas zīmes, kā arī veikt citas ar infrastruktūras sakārtošanu saistītas lietas. Pēc skolas<br />
beigšanas sāku strādāt toreizējā GNP Siguldas mežniecībā. Tā kā labi pārzināju informācijas<br />
tehnoloģijas(IT), pirmos divus gadus, paralēli studijām, strādāju pie karšu un mājas lapas<br />
veidošanas. Paralēli darbam aizrāvos arī ar fotografēšanu, filmēšanu, kas ir mans hobijs arī<br />
šobrīd. Tad vairākus gadus nostrādāju GNP direktora vietnieka amatā.<br />
Kas mainījies Gaujas nacionālajā parkā pēc iestāžu reformas?<br />
Kopš 2009. gada 1. jūnija <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> (turpmāk – Pārvalde) ir institūcija, kas<br />
ir atbildīga par dabas aizsardzību visā Latvijā t.sk. arī koordinē Gaujas nacionālā parka<br />
administrācijas darbību. Pārvaldei ir septiņas struktūrvienības, kas nodrošina aizsargājamo<br />
dabas teritoriju pārvaldīšanu visā Latvijā.<br />
Pēc iestāžu apvienošanas Gaujas nacionālā parka administrācija ir viena no Pārvaldes<br />
struktūrvienībām un uz doto mirkli GNP administrācijas pārziņā ir ne tikai Gaujas nacionālais<br />
parks, bet ievērojami plašāks skaits īpaši aizsargājamo dabas teritoriju –aizsargājamo ainavu<br />
apvidi “ Vecpiebalga” un “Vestiena”, 37 dabas liegumi, 5 dabas parku teritorijas un atsevišķi<br />
dabas pieminekļi, kas pavisam kopā sastāda virs 200 aizsargājamo objektu. Tā kā teritorija ir<br />
pietiekami liela, notiek aktīvs darbs pie visu daba aizsargājamo objektu, kas atrodas GNP<br />
reģionā, apsekošanas.<br />
Būtiskākā izmaiņa reformas rezultātā ir tā, ka kardināli samazinājies darbinieku skaits. Bija ļoti<br />
rūpīgi jāizvērtē esošie resursi un iestāžu prioritārās funkcijas. Jāatzīmē, ka to, ko GNP darīja<br />
līdz šim, šobrīd darām ar krietni vien mazāku cilvēku skaitu. Ja līdz šim ļoti daudz darījām<br />
apsaimniekošanas jomā, tad tagad cenšamies vairs neveikt tiešos apsaimniekošanas darbus, bet<br />
deleģējam tos nevalstiskajām organizācijām vai uzņēmējiem. Līdz ar to samazinājām<br />
saimnieciskos izdevumus. Pašlaik būtiskāko uzmanību pievēršam administratīvā procesa<br />
veikšanai, normatīvo aktu ievērošanas kontrolei.<br />
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas izveidotas ar konkrētu mērķi, piemēram, kāda noteikta<br />
biotopa aizsardzībai. Lielākajai daļai šo teritoriju ir dabas <strong>aizsardzības</strong> plāni, noteikta rīcība,<br />
kādā veidā nodrošināt dabas aizsardzību tajā. Vienā teritorijā tiek sargāta vesela ekosistēma,<br />
citā putnu sugas, vēl citā – kāda reta auga suga. GNP darbiniekiem jākontrolē, kā zemes<br />
īpašnieki ievēro šos ierobežojumus, kā arī jāuzmana apmeklētāji, kas apmeklē konkrēto<br />
teritoriju.<br />
Kā notiek GNP sadarbība ar pašvaldībām?<br />
Jāteic, ka attiecības ar pašvaldībām uzlabojas. Īpaši to var teikt attiecībā uz tām, kas atrodas<br />
ģeogrāfiski tuvāk GNP administrācijai. Varbūt tāpēc, ka ir ciešāks kontakts, biežāk<br />
piedalāmies sanāksmēs varam satikties. Tā veidojas izpratne, ka dabas aizsardzība ir vērtība<br />
gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan novada iedzīvotājiem kopumā. Šī sadarbība veicina<br />
arī dabas tūristu piesaisti novadam. Savukārt, tas nozīmē, ka tiek nodarbināti iedzīvotāji, tiek<br />
īstenotas dažas aktivitātes. Pašvaldības arvien vairāk sāk apzināties, ka dabas vērtības var
izmantot ne tikai aizsardzībai, bet arī kvalitatīvu pasākumu organizēšanā sekmējot dzīves<br />
līmeņa uzlabošanos.<br />
Viens no GNP darbības virzieniem noteikti ir cilvēku izglītošana dabas <strong>aizsardzības</strong> jomā.<br />
Ja šāda ilggadēja cilvēku izglītošana no GNP administrācijas puses nebūtu, tad grūti pateikt,<br />
kāda šobrīd būtu cilvēku uzvedība dabā. Protams, viena no prioritātēm mums ir nevis<br />
sodīšanas, bet audzināšanas funkcija. Saviem dabas <strong>aizsardzības</strong> inspektoriem jeb reindžeriem<br />
mācām, ka vairāk ir vērts cilvēkus pamācīt, nevis uzreiz rakstīt protokolu. Viesojamies vietējās<br />
skolās, stāstām, cik svarīga ir dabas aizsardzība, ko tā nodrošina, skolēnu grupas izmanto mūsu<br />
izglītojošo pasākumu piedāvājumus. Dažādās vietās Latvijā organizējam tematiskos<br />
pasākumus.<br />
Kāda ir situācija ar veloceliņu, taku, apmetņu uzturēšanu?<br />
Pašreiz ir tāda situācija, ka to, kas ir uzbūvēts, mēs kopjam, cik nu to ļauj esošie cilvēku un<br />
finanšu resursi. No jūlija ar Siguldas novada domi ir noslēgts līgums par simtlatnieku<br />
piesaistīšanu praktisko darbu veikšanai, kas, domāju, ir solis pareizā virzienā, jo iesaistām sava<br />
novada iedzīvotājus, nodarbinām, viņi integrējas sociālajā dzīvē. Tajā pašā laikā tas prasa<br />
milzīgu mūsu darbinieku ieguldījumu – uzraudzību, dokumentu kārtošanu, atskaišu<br />
gatavošanu, kā arī darbinieku izglītošanu un praktisko iemaņu pilnveidošanu.<br />
Tūrisma infrastruktūra šobrīd ir sevi izsmēlusi. Mēs gaidām jaunus finanšu instrumentus, lai<br />
varētu sakārtot pastaigu takas vairāku desmitu kilometru garumā ap Siguldu. Dažviet Siguldā,<br />
Līgatnē, atsevišķās vietās Cēsu pusē, piemēram, pie Ērgļu klintīm, kur koncentrējas tūrisma<br />
maršruti, infrastruktūra šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Esam jau šobrīd vairākus maršrutus slēguši,<br />
lai nepakļautu apmeklētājus riskam. Darām tik, cik atļauj ierobežotie resursi, bet lielās līnijās<br />
to var saukt par darbu „bedrīšu labošanas režīmā”. Šobrīd nevaram atļauties neko veidot no<br />
jauna, gaidām jauno finanšu instrumentu, taču vēl nezinām, kad iegūsim finansējumu, ar kuru<br />
plānojam sakārtot Siguldas taku tīklu, savienot takas, ko esam izbūvējuši pirms pāris gadiem<br />
maršrutā Murjāņi – Līgatne. Daudz kas netika pabeigts līdz galam tikai tāpēc, ka tobrīd<br />
pietrūka finansējuma. Jāatzīst, ka Siguldas novada dome gan GNP plānojot un veidojot<br />
infrastruktūras bjektus rūpīgi sekojam abu attīstības vīzijām. Siguldas pašvaldība būvē<br />
stāvlaukumus, mēs, savukārt, netālu no šiem stāvlaukumiem veidojam takas, rezultātā viens<br />
otru papildinām, bet galvenais radam sakārtotu un pievilcīgu vidi GNP un pilsētas<br />
iedzīvotājiem un viesiem. It īpaši pēdējos gados ļoti mērķtiecīgi esam strādājuši šajā virzienā,<br />
kā piemēru varu minēt Siguldas pilsdrupu rekonstrukciju projektu, kur pēc rekonstrukcijas ļoti<br />
būtiski tiks mainīta apmeklētāju plūsma. Tas nozīmē, ka daudzās taciņas augšup no Gaujmalas<br />
vairs nav nepieciešamas, vajadzīga viena vai divas un citā virzienā un kvalitātē.<br />
Mēs pievēršam lielu uzmanību tam, kādā virzienā Sigulda attīstīsies, uz ko mums vajadzētu<br />
orientēties. Ir maršruti, kas varbūt jau zaudējuši savu popularitāti, tāpēc vairāk pievēršamies<br />
tam, kas pašlaik ir aktuāls, piemēram, jāveido kalnu riteņbraucēju trases. Ir bijušas vairākas<br />
sarunas ar novadu pārstāvjiem, esam skaidrojuši, ka ir iespējams izveidot šādus maršrutus,<br />
popularizējot aktīvo atpūtu. Mūsu ieinteresētība to veidošanā sakņojas tajā, ka tā iespējams<br />
novirzīt riteņbraucējus pa konkrētiem maršrutiem, tādējādi aizsargājot jūtīgākas nacionālā<br />
parka zonas. Šobrīd var novērot, ka šādas takas veidojas stihiski. Kopumā, tur ir jābūt kopīgai<br />
iniciatīvai no dažādām iesaistītajām pusēm – gan mums, gan pašvaldības, gan uzņēmējiem un<br />
sportistiem entuziastiem, kas ar to nodarbojas.<br />
Pēdējā laikā ir aktualizējies jautājums par laivu tūrisma apmetnēm, kad apmetņu<br />
apsaimniekotāji iekasē papildus samaksu par apmetņu izmantošanu. Kā komentēsiet šo<br />
situāciju?<br />
Laivotāju apmetnes tika veidotas 70tajos gados ar mērķi koncentrēt atpūtniekus noteiktās<br />
vietās. Atpūtniekam ir vajadzīgas elementāras lietas: soliņš, galdiņš, iespēja uzcelt telti, vieta,<br />
kur izcelt laivu krastā, sākt laivošanu u.c. Mēs meklējam veidu, kā šīm teritorijām piesaistīt<br />
apsaimniekotājus, jo pašreiz ar ierobežotajiem finansu un cilvēkresursiem visas esošās
apmetnes vienkārši nav iespējams kvalitatīvi apsaimniekot. Ideālajā variantā to apsaimniekotāji<br />
varētu būt laivu nomnieki, jo viņi ir ieinteresēti, lai ūdens tūristi vēlētos laivot pa Gauju atkal<br />
un atkal un nokomplektētas, tīras, sakārtotas apmetnes ir viens no priekšnosacījumiem, lai šī<br />
vēlme nepazustu.<br />
Mūsu vēlme ir arī nesadrumstalot apmetņu apsaimniekošanu. Esam piedāvājuši to darīt tiem<br />
uzņēmējiem, kuri piedāvā laivu nomu, interese šobrīd nav liela, lai gan lielāka, nekā pirms trīs<br />
gadiem. Šobrīd strādā jau trīs apsaimniekotāji, kas apsaimnieko sešas apmetnes no 22<br />
esošajām, tās visas koncentrējas ap Cēsīm. Arī Siguldā šobrīd attīstās ar ūdens tūrismu saistīti<br />
pakalpojumi – īpašumā „Dainas” kur nākotnē tiks veidots kempings. Uzskatu, ka Gaujmalā ir<br />
nepieciešams veidot pievilcīgas, sakārtotas atpūtas vietas ar dažāda līmeņa dabas tūrisma<br />
pakalpojumu piedāvājumiem, kur vadošais pakalpojumu sniedzējs ir privātās zemes īpašnieks<br />
vai uzņēmējs. Bet no dabas <strong>aizsardzības</strong> viedokļa svarīgākais būtu, lai šīs apmetnes tiktu<br />
apsaimniekotas pēc vienota standarta, lai netiktu stihiski iekasēta nesamērīgi liela samaksa par<br />
uzturēšanos apmetnē, par laivu iecelšanu un izkāpšanu, jo pretējā gadījumā kustība Gaujmalā<br />
būs neorganizēta un haotiska, kas varētu kaitēt uzņēmējdarbībai gan apkārtējai videi. Nākotnes<br />
modelis varētu būt, ka ieinteresētie ūdens tūrisma operatori, laivu nomnieki organizē un<br />
administrē dažāda veida ūdens tūrisma pakalpojumus visā parka teritorijā, piedāvājot<br />
interesentiem viņu vēlmēm izstrādātus pakalpojumus. Pašlaik ir tā, ka katrs operators strādā ar<br />
saviem klientiem, kas vienlaikus rada konkurenci, kas protams ir labi, bet šādi organizējot<br />
dabas tūrismu dažkārt upē ir tik daudz laivu, ka to par dabas tūrismu grūti būtu nosaukt.<br />
Jūs pats esat zināms arī kā sporta entuziasts un biedrības „A2” aktīvists. Kā jūs raksturotu<br />
Siguldas attīstību sporta jomā?<br />
Pirmkārt, Sigulda ir viena no tām vietām Latvijā, kur sporta piedāvājums jau pastāv. Ir visi<br />
priekšnoteikumi, lai arī turpmāk šeit attīstītos daudz un dažādi sporta veidi. Sliktāk ir tas, ka<br />
pašlaik lielās sporta sacensības, kas Siguldā notiek, nesniedz pietiekamu pienesumu pilsētai, jo<br />
cilvēki atbrauc, nobrauc, noskrien distanci un aizbrauc. Pasākuma organizatoriem vairāk<br />
vajadzētu iesaistīt vietējos uzņēmējus, vairāk nodarbināt vietējos iedzīvotājus, lielāku rūpi<br />
veltīt tam, kas paliek pēc šādu sacensību organizēšanas. Varbūt nevajadzētu veidot daudz<br />
sporta pasākumus, bet dažus, taču ar ļoti kvalitatīvu menedžmentu. Sigulda ir vieta kur attīstīt<br />
distanču slēpošanu, kalnu slēpošanu, skrituļslidošanu, velobraucienus, laivu turnīrus,<br />
makšķerēšanas pasākumus, kā arī neskaitāmas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes.<br />
Šobrīd biedrība „A2” sadarbībā ar Siguldas novada domi iesaistījusies projektā, kas saistīts ar<br />
mākslīgās slēpošanas trases izveidi Laurenčos. Vasarā tā būtu izmantojama skrituļslidošanai,<br />
skriešanai un dažādām citām aktivitātēm. Jāatzīmē arī, ka Laurenči ir viena no<br />
perspektīvākajām sporta centra attīstības vietām Siguldā. Pilsēta ieguldījusi līdzekļus viesnīcas<br />
izveidē, kas ir būtiska sporta kompleksa sastāvdaļa. Paralēli trasei varētu veidot kvalitatīvus<br />
atzarus kalnu riteņbraucējiem, līdz ar to tiktu radīta infrastruktūra dažādu sporta pasākumu un<br />
aktivitāšu organizēšanai.<br />
24.08.<strong>2010.</strong> Šī nedēļa Salacgrīvā paies Latvijas - Vācijas foruma zīmē<br />
(Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 24.08.2010<br />
Autors: Regīna TAMANE<br />
Rubrika: Ziņas<br />
Jau šovakar Salacgrīvā sāk ierasties Latvijas - Vācijas pašvaldību sadarbības foruma<br />
dalībnieki. Tas turpināsies arī rīt, kad pievakarē kultūras namā atklās abu valstu sadarbības
partneru prezentāciju izstādi. Ceturtdienas rīts sāksies ar svinīgo foruma atklāšanu, kurā solījis<br />
būt klāt Valsts prezidents Valdis Zatlers. Šajā prestižajā pasākumā, kurā piedalīsies aptuveni<br />
100 abu valstu sadarbības partneru, tiks parakstīts jaunais sadraudzības līgums starp<br />
Salacgrīvas novada domi un Handevitas pašvaldību. Sekos Latvijas vēstnieka Vācijā un<br />
Vācijas Latvijā referāti par tēmu, kā pārdzīvot ekonomisko krīzi. Šajās dienās darba kārtībā<br />
paredzētas sarunas par dažādām tēmām, piemēram, administratīvi teritoriālā reforma Latvijā,<br />
nevalstisko organizāciju nozīme, publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana,<br />
profesionālās izglītības prakse vienotā Eiropā u.tml. Par katru tēmu paredzētas debates vai<br />
diskusijas, iecerēts arī brīvais mikrofons, lai sadarbības partneri varētu apmainīties pieredzē.<br />
Foruma moderators - žurnālists Ansis Bogustovs.<br />
Foruma dalībnieki piedalīsies naborigama cepļa atvēršanā, iepazīsies ar Ziemeļvidzemes<br />
biosfēras rezervāta (ZBR) darbību, apmeklēs nēģu taci. Bet padsmit jauniešiem, kuri pārstāvēs<br />
abu valstu sadarbības pašvaldības, būs iespēja iepazīties ar bioloģisko daudzveidību ZBR<br />
nobraucienā pa Salacu, tāpat piedaloties teorētiskās un praktiskās nodarbībās, piemēram,<br />
straujteču atjaunošanā Svētupē. Sava darba rezultātus un secinājumus jauniešu darba grupa<br />
prezentēs foruma dalībniekiem sestdien. Paredzams, ka pēdējie foruma dalībnieki aizbrauks<br />
tikai svētdien.<br />
24.08.<strong>2010.</strong> Savvaļas dzīvnieku dzīve mēdz būt nežēlīga (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 24.08.2010<br />
Autors: Līga LIEPIŅA<br />
Rubrika: Vide<br />
Laikraksta redakcijai zvanīja norūpējies dabas draugs. Viņš informēja, ka jau otro nedēļu,<br />
braucot uz darbu Pālē, manījis, ka 10. kilometrā no Limbažiem ceļmalas staba stārķu ligzdā<br />
esošie 2 stārķēni no tās necenšas lidot projām, vien stāv vai tup. - Varbūt vecāki gājuši bojā un<br />
mazuļi palikuši likteņa varā? Stārķi pošas uz siltajām zemēm, kas notiks ar šiem mazuļiem? -<br />
interesējās zvanītājs, taujājot, vai kāda instance nevarētu braukt apsekot putnēnus.<br />
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) speciālists Andris Soms ar nožēlu teic, ka stārķēnus<br />
apraudzīt neviens nebrauks. Pašvaldībai ir pienākums savākt vien mirušos dzīvniekus vai<br />
putnus. Savukārt, lai apsekotu dzīvos, līdzekļu nepietiek. Pat ja no pašvaldības kāds atnāks un<br />
stārķēnus nocels no ligzdas, viņus nebūs kur likt, nebūs neviena, kas tos kops. - Latvijā diemžēl<br />
nav patversmju savvaļas dzīvniekiem un putniem. Lai arī cik tas nebūtu nežēlīgi - stārķu bērnu<br />
liktenis jāatstāj dabas ziņā. - Latvijā ir ļoti daudz balto stārķu. Ja viens vai 2 īpatņi aizies bojā,<br />
sugas pastāvēšana tamdēļ netiks apdraudēta, - skaidro A. Soms.<br />
Ticamāks gan esot variants, ka vecie stārķi savus mazuļus audzina. - Stārķīši ir izbaroti tiktāl,<br />
ka viņiem pašiem pienācis laiks par sevi parūpēties. Augustā visa jaunā paaudze aktīvi mācās<br />
lidot, stārķi pulcējas baros un pošas lidojumam uz Āfriku. Septembra sākumā visi stārķi jau<br />
būs projām. Tad nu vecāki, lai piespiestu mazos līst laukā no ligzdas, barību tiem vairs<br />
nepienes. Parasti jaunie gaida līdz pēdējam, cerot, ka kāds no vecākiem tomēr atlidos. Kad tā<br />
nenotiek un viņi vairs nevar izturēt, paši saņemas lidošanai un barības meklēšanai, - stāsta ZBR<br />
speciālists. Atliek vien cerēt, ka zvanītāja aprakstītais gadījums ir tieši šis.<br />
Lai kā arī nebūtu, tāda, bieži vien ļoti nežēlīga, ir savvaļas dzīvnieku un putnu dzīve. -<br />
Cilvēkam tajā nevajadzētu iejaukties, jo bieži vien, izrādīdams līdzjūtību, viņš situāciju padara
vēl dramatiskāku, - iesaka A. Soms.<br />
21.08.<strong>2010.</strong> Limbažos pulcējas interesenti par neapzināto kultūras<br />
mantojumu (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 21.08.2010<br />
Autors: Līga LIEPIŅA<br />
Rubrika: Pilsētās un pagastos<br />
Trešdien Limbažos Teātra mājā notika informatīvs seminārs bijušā Limbažu rajona skolu<br />
vēstures un ģeogrāfijas skolotājiem. Tas tika rīkots saistībā ar Valsts meža dienesta, Igaunijas<br />
Valsts mežu apsaimniekošanas centra un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta kopīgi uzsākto<br />
projektu Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā.<br />
Sadarbojoties ar nozaru speciālistiem un zinātniekiem, šai pavasarī sākās bijušo Limbažu,<br />
Valmieras, Valkas un Alūksnes rajonu teritoriju inventarizācija. Pirmie rezultāti neapzinātā<br />
kultūras mantojuma izpētē bija jūlija beigās.<br />
Šonedēļ ar projekta norisi un rezultātiem tika iepazīstināti arī kādreizējā Limbažu rajona<br />
skolotāji. Tiesa, viņu atsaucība bija neliela - vien 16. - Uzaicinājums tika sūtīts uz visām rajona<br />
skolām. Šķiet, ja semināra noslēgumā nesola sertifikātu, skolas darbiniekiem nav interesanti to<br />
apmeklēt, - spriež Sandra Ikauniece, projekta Latvijas puses koordinatore. Tomēr sanākušie<br />
dalībnieki tēmām pievērsās ļoti nopietni. Izvērtās diskusijas gan par inventarizācijas procesā<br />
lietotajiem jēdzieniem, gan par projekta rezultāta - vienotas datu bāzes - pielietojamību skolās.<br />
Kā paši skolotāji varētu iesaistīties? - Par to netika runāts, tomēr skolotāji projektu visnotaļ<br />
atbalstīja, - teic S. Ikauniece. Lai gan pašiem slodzes un mācību procesa standartu dēļ būtu<br />
grūti kaut ko iekļaut programmā, iespējamais pielietojums tomēr tika atrasts. Piemēram,<br />
plānojot doties ekskursijās vai pārgājienos, varētu izvēlēties nevis ierastos maršrutus, bet gan<br />
pēc projektā iegūtās datu bāzes atlasīt interesantus objektus un vietas. Turklāt, vadot kādu<br />
mācību stundu brīvā dabā, iespējams skolēnus rosināt palūkoties apkārt un ieraudzīt<br />
interesantus objektus arī savas dzīvesvietas tuvumā. Kā liels pluss šim virtuālajam neapzināto<br />
kultūrvēsturisko objektu apkopojumam tika minēta iespēja to izmantot dažādu zinātnisko<br />
projektu izstrādē.<br />
21.08.<strong>2010.</strong> Visur vēžot nedrīkst (Ziemeļlatvija)<br />
Avots: Ziemeļlatvija<br />
Datums: 21.08.2010<br />
Autors: Sandra Pētersone<br />
Rubrika: Smiltenē<br />
Ja vainīgais maluzvejnieks tiktu atrasts, viņam būtu jāsamaksā 700 latu liels sods. Aizvadītajā<br />
svētdienā, 15. augustā, valsts vides inspektori Vecpalsas upē Grundzāles pagastā uzgāja<br />
krītiņos un murdos noķertus 27 platspīļu vēžus un vienu vēdzeli.<br />
Vēžus Latvijā drīkst ķert tikai licencētās vietās. “Bijušā Valkas rajona teritorijā nevienas tādas<br />
vietas nav,” atsaucoties uzZemkopības ministrijas informāciju, brīdina Zane Rubene, <strong>Dabas</strong> aiz<br />
sardzības <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas vecākā dabas<br />
<strong>aizsardzības</strong> speciāliste. Izņēmums var būt tikai privātās ūdenstilpes, kurās īpašnieki speciāli<br />
salaiduši vēžus un piedāvā vēžošanu kā komercpakalpojumu.<br />
Lielie vēži jau izķerti
Ja vides inspektori pieķers kādu, ķerot vēžus neatļautās vietās, vainīgajam būs jāmaksā<br />
Ministru kabineta apstiprinātajos Makšķerēšanas noteikumos paredzētais sods.<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas Valsts vides<br />
inspektors Jānis Pērle skaidro, ka kompensējamā summa par katru noķertu vēzi ir pieci lati,<br />
turklāt tā pieckāršojas, ja loms iegūts neatļautā vietā. Šajā gadījumā maluzvejniekam par<br />
Vecpalsas upē noķertajiem vēžiem būtu jāmaksā 675 lati un vēl 25 lati par vēdzeli.<br />
Maluzvejnieka darbarīkus J. Pērle un viņa kolēģis, Valsts vides dienesta sabiedriskais<br />
inspektors Viktors Pērkons uzgāja nejauši, svētdien dodoties spiningot. Brienot pret straumi<br />
aptuveni kilometru, viņi no ūdens izvilka 21 krītiņu un sešus murdus.<br />
“Novērojām, ka šie rīki upē stāvējuši labu laiku. Linums apaudzis ar aļģēm, murdos sanestas<br />
koku lapas, bet vienu murdu bebri pat iemūrējuši pusmetru augstā dambī. Vēl par ilglaicīgu<br />
nelikumīgu vēžošanu liecināja murdos salīdušie vēži, starp kuriem vairs nebija neviena lielā,<br />
bet tikai mazie garumā līdz astoņiem centimetriem,” saka J. Pērle.<br />
Vēžus un vēdzeli inspektori atbrīvoja no slazda, zvejas piederumus konfiscēja un iznīcināja,<br />
bet par pārkāpumu sastādīja pārbaudes aktu un zvejas rīku izņemšanas protokolu. “Vainīgais<br />
pie rokas nav pieķerts,” “Ziemeļlatvijai” atzīst J. Pērle, “bet pie upes sastapām suni, kurš<br />
ierūcās un aizskrēja uz tuvējo māju pusi”.<br />
Ja nejaušais atradums nebūtu gadījies svētdien, tad vides inspektori pieļauj, ka varēja arī sēdēt<br />
slēpnī un gaidīt pēc loma atnākam murdu un krītiņu izlicēju. Šī vieta Vecpalsas upē arī<br />
turpmāk tikšot novērota, jo tuvojas lašu nārsta laiks.<br />
Ir vēžotāji, un ir vandaļi<br />
Lai atkal atgūtu savulaik Latvijā panīkušo augstvērtīgo delikatesi platspīļu vēzi, atbildīgo<br />
institūciju uzraudzībā valstī tiek veikti šā vēža resursu atjaunošanas un izplatības pasākumi<br />
dabīgajās ūdenstilpēs - upēs, ezeros un strautos. “Nelikumīgi rīkojoties ar dabas vērtībām,<br />
piesārņojot ūdenstilpes un ķerot vēžus vai zivis neatļautā vietā, laikā vai veidā, mēs atņemam<br />
ne tikai dabai, bet arī paši sev un līdzcilvēkiem. Ja cilvēki turpinās rīkoties pretlikumīgi, tad<br />
viņu bērni un mazbērni ar vēžiem vai forelēm pilnas upes Latvijā neredzēs,” domā J. Pērle.<br />
“Vēžus upītēs esmu redzējis pa pilno. Vajag grozīt noteikumus, atļaujot viņus ķert,” savukārt<br />
spriež kāds makšķernieks ar stāžu (savu vārdu viņš lūdz avīzē nepublicēt - redakcijas piezīme).<br />
Vīrietis gan piebilst, ka ir vēžotāji un ir vandaļi, kuri var arī nenolikt vietā upē pacelto akmeni.<br />
Viņš arī aicina vides inspektorus kādu nakti atbraukt apskatīties, kas notiek Mācītājmuižas<br />
ezerā Smiltenes pagastā, jo šo vietu esot iecienījuši maluzvejnieki.<br />
20.08.<strong>2010.</strong> Dabā ar izpratni (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 20.08.2010<br />
Autors: Dzintars Močs<br />
Rubrika: Ziņas<br />
Jau trešo reizi Vidzemes Augstskola sadarbībā ar <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s<br />
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrāciju rīko starptautisko zinātnisko konferenci<br />
"Risinājumi ilgtspējīgas sociālekonomiskās stabilitātes un dabas <strong>aizsardzības</strong> mērķu<br />
līdzsvarošanai".<br />
Konferences mērķis ir risinājumu meklēšana līdzsvarotai, ilgtspējīgai attīstībai aizsargājamās<br />
dabas teritorijās, lauku un pilsētvidē, kur vienlaicīgi tiek nodrošināta sociālekonomiska<br />
stabilitāte un dabas aizsardzība.<br />
Konferences atklāšanā Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis uzsvēra vides jautājumu<br />
aktualitāti mūsdienu pasaulē, kurā esam visi cieši saistīti, un aicināja dalībniekus meklēt<br />
risinājumus, kā līdzsvarot dabas un cilvēka attiecības.
Kanādas vēstnieks Latvijā Skots Heteringtons (Scott Heatherington) pauda prieku par<br />
atgriešanos Valmierā, ko iepriekš apmeklējis pērn ziemā. Viņš uzsvēra, ka starptautiskās<br />
sadarbības veicināšanas vides jautājumu risināšanā ir viena no Kanādas prioritātēm. Īpaši<br />
svarīgi esot starptautiskā sadarbībā iesaistīt jauniešus. Vēstnieks pastāstīja, ka ap 100 Latvijas<br />
jauniešu pašlaik studē Kanādā. Viņš pauda cerību, ka arvien vairāk Kanādas studentu ieradīsies<br />
Latvijā.<br />
ViA rektore Vija Daukšte uzteica augstskolas, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Kanādas<br />
vēstniecības veiksmīgo sadarbību konferences rīkošanā un atzīmēja trīs galvenās pasākuma<br />
vērtības: plašo dalībvalstu pārstāvniecību, pētījumu starpdisciplināro dimensiju, kā arī<br />
dalībnieku savstarpējo mijiedarbību. Konferencē piedalās gan studenti, gan dažādu jomu<br />
speciālisti, gan augstskolu pasniedzēji, tādējādi veicinot zināšanu un pieredzes apmaiņu.<br />
Viena no konferences rīkotājām ViA asociētā profesore Agita Līviņa:<br />
- Šīs konferences atslēgas vārds ir "ilgtspējība". Ceru, ka dalībnieki katrs savā pētījumu<br />
virzienā, vai tas būtu saistīts ar lauksaimniecību, ar medībām, vai ar tūrismu, meklēs<br />
ilgtspējīgus risinājumus gan ekoloģiskā, gan ekonomiskā jomā. Trešajā konferencē varam<br />
izvērtēt iepriekšējo konferenču rezultātus. Esmu priecīga, ka otrās konferences noslēguma<br />
vakariņās ar kanādiešu pārstāvjiem radusies ideja ir šogad īstenojusies. Pēc mūsu uzaicinājuma<br />
konferences ievadlekciju "Tūrisma vadība aizsargājamās dabas teritorijās" lasīja viens no<br />
vadošajiem pasaules vides plānotājiem aizsargājamās dabas teritorijās profesors Pauls Īgls<br />
(Paul F.J. Eagles) no Kanādas. Viņš ir autors vairākām grāmatām, ko izmantojam studiju<br />
procesā. Tagad mums ir unikāla iespēja ar profesoru tikties klātienē.<br />
Šodien, otrajā konferences dienā, dalībnieki dodas izbraukuma seminārā uz Ziemeļvidzemes<br />
biosfēras rezervātu. Viņi iepazīsies ar vienu no lielākajiem mitrājiem Latvijā - Sedas purvu.<br />
ZBR direktora vietnieks Andris Urtāns: - Ne vienmēr cilvēks dabu iznīcina, bet dažkārt<br />
neapzināti izveido nišu vides attīstībai. Pēc 30 - 40 gadiem kūdras izstrādes dēļ Sedas purvs<br />
varētu kļūt par vienu no lielākajām ūdenstilpņu sistēmām Latvijā. Jau tagad šeit ir izveidojušies<br />
zivju dīķi ar melnā zīriņa koloniju un purvs ir kļuvis par zivju ērgļa medību vietu.<br />
Ārvalstu viesiem būs īpaši interesanti redzēt sociālos un dabas kontrastus, apmeklējot Sedu ar<br />
tās Staļina laika arhitektūru, un redzēt tipisku Ziemeļlatvijas ainavu Ērģemes paugurainē, kā arī<br />
viesoties robežpilsētās Valkā un Valgā.<br />
14.08.<strong>2010.</strong> Jau ceturto gadu Salacā atklāta vēžošanas sezona (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 14.08.2010<br />
Autors: Līga Liepiņa<br />
Rubrika: Pilsētās un pagastos<br />
Kā pēdējos gados ierasts, arī no šī gada 1. jūlija līdz 30. septembrim Salacgrīvas novada<br />
teritorijā Salacā atļauta licencētā vēžošana. Tā šajā upes posmā ieviesta, lai iespējami efektīvāk<br />
samazinātu Amerikas jeb signālvēžu kā invazīvas sugas skaitu un papildus licencētajai<br />
makšķerēšanai šajā posmā dotu iespēju interesentiem nodarboties arī ar vēžošanu. Tas attīstītu<br />
un dažādotu lauku tūrisma iespējas Salacgrīvas novadā.<br />
Licencēto vēžošanu Salacā 2007. gadā aizsāka ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā (ZBR)<br />
īstenoto UNDP/GEF projektu Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ZBR. Togad Salacas<br />
posmā Salacgrīvas pašvaldības teritorijā organizētajā kampaņā tika noķerts vairāk nekā 7000<br />
signālvēžu. Šobrīd vēžošanu organizē Salacgrīvas novada dome. Licenču skaits ir neierobežots.<br />
Kā jaunums tiek piedāvāta jauniešu licence sezonai par 1 latu. Salacgrīvas novada domes<br />
izpilddirektors Jānis Cīrulis informē, ka pagaidām izņemta 21 vēžu ķeršanas licence - 4
sezonas, tikpat jauniešu un 13 vienreizējās. - Sezonas licences iegādājas tie, kuri zina, kur<br />
spīļaiņus meklēt. Katrā ziņā ir gan interese par vēžiem, gan paši dzīvnieciņi, - teic J. Cīrulis.<br />
Vai signālvēžu izķeršanas akcija devusi rezultātus? Uz šo jautājumu atbild sezonas licenču<br />
īpašnieki, salacgrīvieši Aleksandrs Rozenšteins un Oļegs Sumčenko. Viņi pēc noķerto vēžu<br />
skaita parasti bijuši pirmajās rindās. - Lielo vēžu palicis ļoti maz, vairāk ir vidēja vai maza<br />
izmēra. Grūti vērtēt, vai pati populācija ir samazinājusies. Loms ir dažāds - kā nu kuru nakti,<br />
citreiz 50, 100 vai pat 150 signālvēžu, - atklāj A. Rozenšteins. Viņam piekrīt arī O. Sumčenko:<br />
- Lielo vēžu tikpat kā nav. Šķiet, ka populācija tiešām nedaudz samazinājusies. Kampaņa<br />
devusi rezultātus. Tomēr prieks ir pāragrs, jo nav zināms, kas notiks pēc gadiem. - Ticams, ka<br />
nākamgad vēžotāju būs mazāk. Visi taču grib lielos, bet to praktiski vairs nav. Par 100% esmu<br />
pārliecināts, ka signālvēži, kas ir spēcīgāki par pašmāju vēžiem, pārņems visu Latviju. Jau<br />
tagad svešie esot manīti pat Latgalē, - skaidro O. Sumčenko. Viņaprāt, invazīvo vēžu sugu<br />
nevarēs izskaust, varbūt tikai noslēgtā teritorijā un indējot. Citu iespēju neesot.<br />
14.08.<strong>2010.</strong> Ārzemniekus pārsteidz daba (Latvijas avīze)<br />
Avots: Latvijas avīze<br />
Datums: 14.08.2010<br />
Autors: Ģirts Vikmanis<br />
Rubrika: Tepat, Eiropā<br />
Latvijas daba un cilvēki, kuri dzīvo tai rokas stiepiena attālumā, kā arī starptautiska un<br />
draudzīga vide – tās ir lietas, kuras iepriecina "LA" aptaujātos Baltijas Starptautiskās vasaras<br />
skolas dalībniekus.<br />
Šogad Vidzemes Augstskolas (ViA) rīkotās 12. Baltijas Starptautiskās vasaras skolas otrā<br />
programma ir "Vides apziņa. Komunikācija. Interpretācija". Tā notiek no 4. līdz 18. augustam.<br />
Šajā vasaras skolā piedalās 29 studenti un vieslektori no ViA sadarbības augstskolām Somijā,<br />
Turcijā, Nīderlandē, ASV, Kanādā un Latvijā. Vienā no pirmajām vasaras skolas dienām<br />
Siguldā nepiespiestā atmosfērā tiekos ar skolas dalībniekiem. Studenti savās augstskolās<br />
galvenokārt studē tūrismu. Sanne Rojmana no NHTV Bredas universitātes Nīderlandē atzīst,<br />
ka ir interesanti uzzināt citu valstu jauniešu domas par vides aizsardzību un viņu iepriecina<br />
Latvijas daba. "Latvijā ir daudz cilvēku, kas dzīvo tuvu dabai un to izbauda. Manā dzimtenē<br />
dabas lomu neapzinās un nemīl to tik ļoti, kā to dara Latvijā." Viņa uzskata, ka ES projekti<br />
dabas jomā būtu efektīvāki, ja Sannes dzimtenē un citur Eiropā skolās mācītu vairāk par vides<br />
apziņu. "Nedomāju, ka ES programmas vides jomā strādātu. Lietas ir jādara no apakšas uz<br />
augšu, nevis no augšas uz leju." Sannes studiju biedrene Stefānija Aipasa atzīst, ka Latvijas<br />
daba ir daudz vecāka un šeit ir lieli meži. Viņa uzsver, ka vajadzētu cilvēkiem visā pasaulē,<br />
izmantojot kampaņas, pastāstīt, cik svarīga cilvēkiem ir daba. Stefānijas dzīvē šī ir pirmā<br />
vasaras skola. "Man patīk šajā skolā tādas aktīvas lietas kā pastaigas mežos un lekcijas dabā.<br />
Tā var savienot teoriju ar praksi," atzīst Stefānija. Jāpiebilst, ka praktiskie semināri studentiem<br />
notiek Gaujas Nacionālajā parkā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Gaiziņkalna dabas parkā<br />
un Teiču dabas rezervātā. Tāpat jaunieši tiekas ar uzņēmējiem, kas veido dabas takas,<br />
apsaimnieko kultūrvēstures pieminekļus un ceļ mājas videi draudzīgā veidā.<br />
"Es domāju, ka Latvijā un Somijā ir līdzīga daba," teic Veronika Ekmane no Hāgas-Helijas<br />
universitātes Somijā. Viņa studē tūrismu un ir praktikante ceļojumu aģentūrā, bet vasaras skolā<br />
viņa piedalās, lai smeltos informāciju bakalaura darbam, kas būs veltīts ilgtspējīgam tūrismam.<br />
"Par Latviju man ir pozitīva pieredze. Latvieši ļoti rūpējas par dabu, viņi ir dzimuši tajā un ir<br />
īsti dabas bērni," savos iespaidos dalās Veronika. "Priecājos, ka esmu šeit," teic Sibela Ondera<br />
no Adnana Menderesa universitātes Turcijā. "Vasaras skolā es varu satikt cilvēkus no citām
kultūrām, un viss ir labi," saka Sibela. Viņas studiju biedrene Nursena Bajkala pirmoreiz dzīvē<br />
redzējusi tik lielus mežus, kas ir pretstatā viņas dzimtās pilsētas Antaljas apkaimei. "Praktiskais<br />
ieguvums no vasaras skolas būs iespēja profesionālajā darbībā savienot dabu ar tūrismu," teic<br />
Nursena.<br />
Vasaras skolā piedalās arī Memfisas universitātes pasniedzējs Maikls Larivī. Viņš piedalījies<br />
kā pasniedzējs ViA Latvijas skolēniem paredzētajā vasaras skolā, kas notika augusta sākumā<br />
un bija veltīta latvāņu problēmai. "Arī ASV ir latvāņi, taču tā nav tik liela problēma kā<br />
Latvijā," teic Maikls. Vasaras skolas laikā tika vākti dati par latvāņu atrašanās vietām un<br />
veidota mājaslapa ar karti. "Tad mēs varēsim dot informācijuZemkopības ministrijai, lai<br />
latvāņus likvidētu," teic Maikls. Runājot par vides apziņai veltīto vasaras skolu, viņš teic, ka<br />
viņam patīk cilvēki, kas tajā sapulcējušies.<br />
Lai studenti un pasniedzēji justos labi, vasaras skolā darbojas brīvprātīgie no ViA.<br />
"Es biju pirmā, kas viņus sagaidīja, palīdzu ar informāciju, piemēram, kur var izņemt naudu vai<br />
piezvanīt uz mājām," stāsta Baiba. Viņa vasaras skolai par brīvprātīgo pieteikusies tāpēc, ka<br />
viņu aizrauj jaunas lietas, kā arī organizēšana un starptautiska vide. "Tā ir prakse un pieredze,<br />
kas man noderēs nākotnē, un šeit ir cilvēki no citām valstīm. Visi studenti ir ļoti atsaucīgi un<br />
draudzīgi. Pirmajā vakarā nebija tā, ka viņi sēdēja kopā tikai ar saviem tautiešiem, bet gan bija<br />
iepazinušies cits ar citu," par vasaras skolas dalībniekiem teic Baiba.<br />
Vasaras skolas programma "Vides apziņa. Komunikācija. Interpretācija" rīkota ar Eiropas<br />
Komisijas atbalstu "Erasmus" intensīvajā programmā. Šīs programmas mērķis ir pulcēt vairāku<br />
augstskolu studentus, lai interesantā, starpdisciplinārā un starptautiskā veidā apgūtu kādu<br />
priekšmetu.<br />
13.08.<strong>2010.</strong> Atpakaļ dabā. Iepazīsim mitrājus! (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 13.08.2010<br />
Autors: Sarmīte Feldmane<br />
Rubrika: Vide<br />
Lai gan šķiet, ka par dabu zinām daudz, tomēr ikreiz katrs sev atklājam ko jaunu. Līgatnes<br />
dabas taku Meža skolā "Pauguri" apskatāma interaktīva izstāde par Gaujas Nacionālā parka<br />
mitrājiem. Tā tapusi Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros.<br />
Mitrāji ir purvi, mitri zālāji vai atklātas ūdens platības, neatkarīgi no tā, vai tām ir dabiska<br />
izcelsme, vai tie ir pastāvīga vai periodiska rakstura, ar stāvošu vai tekošu ūdeni, saldūdens vai<br />
sāļūdens, arī jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz sešus metrus.<br />
"Mitrājs ir ikviena mitra vieta," saka Līgatnes dabas taku vadītājs Jānis Andrušaitis un vedina<br />
kaut nedaudz ieskatīties, kas tad notiek mitrājā. Tur nebūt nevalda miers un klusums. "Te ir<br />
liela bioloģiskā daudzveidība. Latvijā ir daudz mitrāju, tā ir liela bagātība, par kuru maz<br />
runājam," uzsver <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s speciāliste Rita Jakovļeva un piebilst, ka<br />
izstāde rosina lielus un mazus padomāt, uzzināt.<br />
Izstādē vardīte Jete ved ekskursijā. Stāstus par mitrājiem stāsta vecupēs dzīvojošā līdaka, pie<br />
Gaujas sastopamais zivju dzenītis, pietekās sastopamā forele, avoksnājos mītošā meža cūka,<br />
purva iemītnieces dzērves un ezeru mīlules spāres. Ikviens var pamēģināt, kā redz spāre , kurai<br />
pasaule atklājas daudzos sašķeltos kvadrātos, pataustīt mežacūkas aso kažoku, līdakas zobus.<br />
Turpat arī purva augi - sūnas, lācenes. Var apskatīt gredzenu, ar kādu tiek gredzenotas dzērves.<br />
Ar lupu izpētīt, kas uz tā rakstīts.
"Ikdienā dabā ejam trokšņaini, neieklausoties. Gribam parādīt, cik daudz dzīvo radību mīt tepat<br />
blakus, bet mēs steigā un skaļumā neredzam," saka Rita, bet Jānis piebilst, ka daudzi zina, ka ir<br />
ņurņiks, bet kas tas tāds? Arī vecāka gadagājuma cilvēkiem bijis pārsteigums, ka tas ir nēģa<br />
mazulis.<br />
"Izstādi labprāt apmeklē ģimenes ar bērniem. Pieaugušie lasa informāciju, bērni var daudz ko<br />
aptaustīt, paspēlēties. Pamēģināt, kā dzērve palasīt dzērvenes, sēžot uz mīksta spilvena, un<br />
sajust, kā purvā zem kājām viss šūpojas. Daudzi vispār nekad nav bijuši purvā," stāsta dabas<br />
taku vadītājs.<br />
<strong>Dabas</strong> takās katrs voljērs iekārtots tā, lai dzīvniekiem ir arī dabiskais ūdens, kāda mitra vieta.<br />
Ne katrs zina, kas ir avoksnājs. Tā ir mitra vieta, kur virszemē izplūst vairāki avoti. Tās parasti<br />
ir ēnainas vietas upju krastos, nogāzēs. Avoksnājus īpaši iecienījušas mežacūkas.<br />
"Vecupes ir starp bioloģiski bagātākajiem mitrājiem. Te labprāt uzturas dzīvnieki, aug daudzi<br />
augi," bilst Rita.<br />
Izstādes veidotāji ir pārliecināti, ka ikviens tajā uzzinās daudz jauna un interesanta par<br />
mitrājiem. Tie taču ir tepat, tikai vērīgāk jāpaskatās apkārt!<br />
Der vien atgādināt, ka tiem ir nozīmīga loma ūdens attīrīšanā, barības vielu uzkrāšanā, pārtikas<br />
produktu ieguvē. Un tomēr vairāk nekā puse mitrāju pasaulē ir iznīcināti pēdējā <strong>gads</strong>imta laikā.<br />
Latvijā mitrāji aizņem 9,9 procentus teritorijas, 70 procenti no tiem ir gandrīz cilvēka darbības<br />
neskarti. Latvijā mitrājus apdraud ūdens piesārņošana, pārmērīga resursu, piemēram, kūdras,<br />
ieguve, hidroelektrostaciju izbūve, ostu padziļināšana, smilšu ieguve upēs un ezeros, mitro<br />
pļavu aizaugšana, jo tajās vairs negana lopus un tās neappļauj, kā arī pārāk liela tūristu plūsma.<br />
Latvijā mitrājus aizsargā likumi par īpaši aizsargājamām teritorijām, sugām un biotopiem.<br />
13.08.<strong>2010.</strong> Jaunieši smeļas zināšanas par vides apziņu (Rīgas Apriņķa<br />
Avīze)<br />
Rīgas Apriņķa Avīze<br />
Datums: 13.08.2010<br />
Autors: Rita Jakovļeva, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s <strong>Dabas</strong> izglītības, saziņas un kontroles<br />
nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste<br />
Vidzemes Augstskolai šis ir jau divpadsmitais Starptautiskās Baltijas vasaras skolas rīkošanas<br />
<strong>gads</strong>, taču šī ir pirmā reize, kad tās programma veltīta vides tematikai.<br />
Šī gada vasaras skolas temats – "Environmental awareness. Communication. Interpretation"<br />
jeb "Vides apziņa. Komunikācija. Interpretācija" – skar aspektus, kuri ir ļoti būtiski vides<br />
<strong>aizsardzības</strong> jomas sekmēšanā. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s darbinieki izsaka atzinību<br />
Vidzemes Augstskolai par šī temata aktualizēšanu jauniešu vidū, jo vides apziņa ir veids, kā<br />
efektīvā veidā iespējams popularizēt vides <strong>aizsardzības</strong> idejas, tādējādi sekmējot bioloģiskās<br />
daudzveidības paaugstināšanos.<br />
Jaunieši noklausījās Gaujas Nacionālā parka (GNP) fonda vadītājas Kristīnes Meleces lekciju<br />
par vides apziņas veidošanas praksi GNP un GNP darbinieku plašo, gadu gaitā iegūto pieredzi<br />
vides izglītībā. Pēc izglītojošās lekcijas jaunieši vides gida pavadībā devās apskatīt<br />
populārākos GNP tūrisma objektus un iepazinās ar dabas vērtībām šajā īpaši aizsargājamā<br />
dabas teritorijā.<br />
Vasaras skolas laikā, kas norisinās no 4. līdz 18. augustam, programmas dalībnieki viesosies<br />
arī citās Latvijas īpaši aizsargājamās teritorijās – <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Teiču dabas<br />
rezervātā un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kur iepazīsies ar rezervātu pārstāvju gūto<br />
pieredzi vides apziņas un komunikācijas jautājumos.<br />
Šīs vasaras skolas ietvaros jaunieši no Somijas, Turcijas, Nīderlandes, ASV un Latvijas kopā ar<br />
pieredzējušiem pasniedzējiem diskutē par tādām nozīmīgām<br />
tēmām kā tūrisms un kultūras
mantojums, dabas aizsardzība tūrisma sekmēšanai, ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstība,<br />
apmeklētāju menedžments īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mežs kā nozīmīgs tūrisma<br />
resurss, ekoloģiskie apdraudējumi un tūrisma menedžēšana īpaši aizsargājamās dabas<br />
teritorijās.<br />
11.08.<strong>2010.</strong> Iepazīstina ar vērtībām (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 11.08.2010<br />
Autors: Sarmīte Feldmane<br />
Rubrika: Ziņas<br />
Limbažu novads. Sadraudzības pilsētu tīklā Grieķijas pilsētā Agrijā notika "Secret" projekta<br />
atklāšana, kur kā partneris piedalījās arī Limbažu pilsētas pārstāve Ieva Treija. Katrs projekta<br />
partneris prezentēja savu valsti un pilsētu, iepazīstinot ar tās dabas un kultūras mantojuma<br />
vērtībām. Kā galvenās vērtības Limbažu novadā tika minētas Bīriņu pils, Igates pils,<br />
Jumpravmuižas sešu ezeru ķēde, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts un 3,6 kilometru garumā<br />
izveidotā dabas taka ar putnu novērošanas torni gar Lielezeru<br />
10.08.<strong>2010.</strong> Varbūt tas ir pats svarīgākais (Ziemeļlatvija)<br />
Avots: Ziemeļlatvija<br />
Datums: 10.08.2010<br />
Autors: Aivars Zilbers<br />
Rubrika: Viedoklis<br />
Pagājušajā nedēļā masu medijos parādījās ziņa, ka Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes<br />
organizētā lauku kursa laikā Slīteres nacionālajā parkā atklāta jauna sūnu suga. Pirmajā mirklī<br />
tāds paziņojums pārsteidz – ar ko gan katrs tikai neaizraujas, uzskatot, ka tas ir nozīmīgi.<br />
Valstij jāizdomā, kā likvidēt bezdarbu, trūcīgo skaits strauji palielinās, un cilvēki dara visu, lai<br />
nodrošinātu sev iztiku. Top idejas un ieteikumi, kā izraut ekonomiku no bedres, bet te daži par<br />
sasniegumu uzskata jaunu sūnu atklāšanu. Tad neviļus atcerējos izlasīto kādā pagājušā<br />
<strong>gads</strong>imta romānā par Drēzdenes bombardēšanu Otrajā pasaules karā. Visapkārt krita bumbas,<br />
cilvēki glābās, kur vien bija iespējams, bet viena nama pagrabā valodnieks, neliekoties zinis<br />
par apkārt notiekošo, ar fanātisku aizrautību meklēja kādas fonēmas izcelsmes vēsturi. Toreiz<br />
man tāds kontrasts fascinēja, kaut šķita neticams.<br />
Tagad domāju - varbūt tieši šāda apmātība un apkārtējā haosā, kas var būt krīze, karš, vai citi<br />
sabiedrību satricinoši procesi, pievēršanās tam, kas interesē tikai pašu, ved uz īsto patiesību un<br />
attīstību. Ar retu augu atklāšanu sabiedriskajā apziņā nobriest lēmums radīt rezervātu un<br />
iznākumā top saglabāta liela platība dabas, kuras skaistumu un pirmatnīgumu apbrīno visi.<br />
Latvijā tāds ir jau pieminētais Slīteres, arī Gaujas nacionālais parks, bet mūspusē lepojamies ar<br />
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Savukārt izkopta un izpētīta lingvistika ļauj labāk apzināt<br />
kultūrvēsturi. Vācu rakstnieks filozofs Hermanis Hese to sauc par stikla pērlīšu spēli, kurā<br />
uzvarētājs ir garīgums.<br />
07.08.<strong>2010.</strong> Vai tiešām Upuralas Kuiķulē ir apdraudētas? (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 07.08.2010<br />
Autors: Regīna TAMANE
Rubrika: Atsaucoties publicētajam<br />
Auseklī jau rakstījām, ka Salacgrīvas novada dome nolēmusi rīkot nomas izsoli teju 4 ha lielam<br />
pašvaldības īpašumam - Upuralas. Tiesa, uzsverot, ka šajā īpašumā ietilpst Svētupes pļavu<br />
ieloks ar brīnišķīgu akustiku, kur pirms pāris gadiem bija sarīkota <strong>Dabas</strong> koncertzāle. Bet<br />
izrādās, ka šajā īpašumā ietilpst arī otrā krastā esošā Metsepoles novada līvu senā kulta vieta -<br />
vienīgās valsts nozīmes aizsargājamās upuralas. Tām ir pat dubults valsts nozīmes <strong>aizsardzības</strong><br />
statuss - Svētupes upuralas atzītas gan par arheoloģisku, gan dabas vērtību kā vienas no<br />
garākajām Latvijas alām.<br />
Lēmums šīs alas iznomāt izsauca lielu valsts masu informācijas līdzekļu interesi. Vispirms<br />
bažas par šo upuralu apdraudējumu, pat ja tiks vien kopta pārupes pļava (tā tiks piesaistīta lieka<br />
cilvēku interese), tika izteiktas Latvijas Avīzē (LA). Pēcāk šo tēmu turpināja arī citi valsts<br />
nozīmes laikraksti. Še izmantosim kādu viedokli no šīs avīzes, bet... uzklausot arī Salacgrīvas<br />
novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu.<br />
Alu pētnieks atzīst pašvaldības rīcību par noziedzīgu<br />
Latvijas alu pētnieks un labākais pazinējs Guntis Eniņš Latvijas Avīzē pašvaldības nodomu<br />
iznomāt upuralas vērtē vismaz kā cinisku, ja ne noziedzīgu rīcību, saskatot tajā apdraudējumu<br />
alām. Kuiķules upuralas ir pēdējo gadu desmitu lielākais atklājums ne vien Latvijā, bet arī<br />
Baltijā. Viņaprāt, tajā vēl ir daudz atklājamā. Ala 19.gs. iebrukusi un neesot zināms, kas slēpjas<br />
aiz nobrukuma. G. Eniņš atzīst, ka jūtas vainīgs, jo nav panācis alām apsardzi.<br />
Savu viedokli laikrakstā izteikusi arī Valsts kultūras pieminekļu <strong>aizsardzības</strong> inspekcijas<br />
Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne. Viņasprāt, ja nomnieks būs godprātīgs<br />
pret upuralu vērtībām un ieguldīs līdzekļus to uzturēšanā, ieguvēji būs visi. S. Zirne gan arī<br />
brīdina, ka tam vajadzēs rēķināties ar stingrām likuma prasībām, kas nosaka tik nozīmīgu<br />
kultūras objektu aizsardzību. Arī pašvaldība jau pateikusi savas galvenās prasības - uz<br />
zemesgabala Upuralas veidojama publiski pieejama atpūtas un tūrisma vieta. To iznomās uz 5<br />
gadiem bez apbūves vai izpirkuma tiesībām. Pašvaldība arī patur tiesības savus pasākumus tur<br />
rīkot bez maksas.<br />
Esmu sašutusi līdz sirds dziļumiem, - taujāta, ko domā Upuralu jautājumā, atbild Lauvu<br />
iedzīvotāja un aktīvs cilvēks Laima Šēriņa. Vārds pa vārdam, līdz noskaidrojam - viņa ne tik<br />
ļoti satraucas par alu likteni, tāpat Šēriņas kundze nav iedziļinājusies, kāds varētu būt labākais<br />
to apsaimniekošanas veids, - lauvēnietei ir bažas par Kuiķules kapiem. Ejot, braucot uz<br />
Svētupes līča pļavām, jāšķērso šī mūžamāja, tālab, viņasprāt, būtu labi atjaunot tiltiņu, kas<br />
savulaik savienojis abus upes krastus kaut kur iepretī upuralām. - Garīgi pasākumi šai pļavā<br />
netālu no kapiem varētu notikt, bet ne jau šlāgerballes ar skaļu trokšņošanu un iedzeršanu, -<br />
sprieda L. Šēriņa. Viņa arī pauda sarūgtinājumu, ka, lemjot par upuralām, nav uzklausīts<br />
vietējo iedzīvotāju - lībiešu pēcteču - viedoklis.<br />
Dome meklē labāko variantu īpašuma apsaimniekošanai<br />
Salacgrīvas pašvaldības vadītājs, izlasot rakstu LA, bija sašutis ne pa jokam. - Šis īpašums bija<br />
valstij piekrītošs, tātad līdzīgi kā šobrīd joprojām ir jūras piekraste, kas pēc būtības ir tāda kā<br />
bezsaimnieka manta. Pirms aptuveni pusotra gada mēs sākām rīkoties, lai to iegūtu pašvaldības<br />
īpašumā, jo nevēlējāmies vienā rītā pamosties un uzzināt, ka upuralas nonākušas kāda privātā<br />
rokās, - pašvaldības rīcību skaidro D. Straubergs. - Iegūstot īpašumu, mēs domājām, kā labāk<br />
to apsaimniekot, kā garantēt, lai katrs, kurš iedomājas, tur neiet un neskrāpē, nelauž, nezāģē.<br />
Tā radās priekšlikums par nomu. Svētupe nav slēgta upe, ūdenstūristi tāpat turpinās to<br />
izmantot, un es uzskatu par pareizāku, ka pļaviņa ir nopļauta, izveidotas telšu vietas un<br />
uzstādīta tualete, nevis viss notiek stihiski.<br />
Tādu variantu kā videi draudzīgāku atbalstījis arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta<br />
administrācijas direktors Valērijs Seilis. ZBR administrācijas direktora vietnieks Andris Urtāns<br />
domā līdzīgi. Viņaprāt, īpašuma iznomāšana kādam uzņēmējam vai nevalstiskai organizācijai,
kas šo īpašumu regulāri uzkoptu un arī uzraudzītu, tādējādi nepieļaujot alu tālāku degradāciju,<br />
būtu labākais variants. - Upuralas iekļautas daudzos tūrisma maršrutos. Jāatzīst, ka teju 40<br />
gados, kopš tur veica arheoloģiskos izrakumus un alu atklāja cilvēkiem, daudz kas zaudēts. Bet<br />
vai tādēļ kultūras vērtības būtu jātur skapī? Vai sabiedrība būtu jātur aiz žoga? Nē, tā jāizglīto,<br />
- uzskata A. Urtāns.<br />
Tracis ap alām var nodarīt tām ļaunu<br />
D. Straubergs stāsta, ka nomniekam būs jāizstrādā īpašuma apsaimniekošanas plāns, to<br />
vajadzēs saskaņot ar visām nepieciešamajām institūcijām: pašvaldību, Valsts kultūras<br />
pieminekļu <strong>aizsardzības</strong> inspekciju, ZBR u.tml. Viņš atzīst, ka labprāt uzklausītu arī speciālista<br />
G. Eniņa konstruktīvus priekšlikumus apsaimniekošanas noteikumiem. Tomēr novada domes<br />
vadītājs ir nesaprašanā par tādu uzbrukumu pašvaldībai no alu pētnieka un Saeimas deputāta<br />
puses. - Eniņa kungs nekad nav bijis domē, bet pašvaldības rīcību, meklējot ceļus, kā sakopt un<br />
uzturēt līdz šim būtībā bezsaimnieka mantu, viņš dēvē par noziedzīgu. Ko viņš pats - galu galā<br />
arī kā Saeimas deputāts - ir darījis, lai šis nozīmīgais kultūras objekts būtu aizsargāts,<br />
apsaimniekots? - retoriski jautā D. Straubergs. Viņš noraida minējumus, ka nākotnē Upuralas<br />
varētu nonākt privātā rokās, tās ir un palikšot pašvaldības īpašumā. - Visi klātesošie deputāti<br />
domes sēdē nobalsoja par "Upuralu" nomu, pirms tam šo jautājumu bijām apsprieduši arī<br />
komitejas sēdē. Esmu pārliecināts, ka šo vienprātību diktēja vislabākie nodomi un nevienam<br />
prātā nebija doma par kādu afēru.<br />
10. augustā nolikta īpašuma Upuralas nomas tiesību izsole. Trešdien novada domes<br />
priekšsēdētājs Rīgā tikās ar Līvu fonda dibinātāju un Līvu savienības vadītāju Dāvi Staltu, kurš<br />
LA bija izteicies par iespēju piedalīties nomas izsolē. - Masu informācijas līdzekļi ap šo lietu<br />
sacēluši Mazsalacas meteorīta vērtu traci, kas gan rada papildu tūristu uzmanību alai, gan var<br />
atbaidīt iespējamos nomniekus. Pāris pretendentu, kuri savulaik bija interesējušies par šī<br />
īpašuma apsaimniekošanu, atteikušies izsolē piedalīties. Neesot patikas tikt aplietiem ar<br />
dubļiem, - pastāstīja Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs. Savukārt A. Urtāns uztraucās,<br />
ka alu pētnieka spriešana par to, ka upuralās vēl daudz atklājamā, ir netiešs aicinājums<br />
melnajiem arheologiem - sak, sasparojieties. Viņaprāt, tālab šim īpašumam vēl jo vairāk<br />
vajadzīgs kārtīgs apsaimniekotājs.<br />
P.S. Vakar Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs D. Straubergs informēja, ka saņemta<br />
vēstule no Līvu fonda ar interesantiem priekšlikumiem Upuralu apdzīvošanai, nopietnu interesi<br />
par to izrādījis arī ZBR izveidotais Biosfēras rezervāta atbalsta fonds. Plānots tikties ar šīm<br />
biedrībām, lai spriestu par turpmāko rīcību, tālab nolemts izsoli atcelt. Pretējā gadījumā varētu<br />
izveidoties situācija, ka kāds sola pārāk augstu nomas maksu, kas NVO būtu apgrūtinoša. -<br />
Nenožēloju visu šo traci, kas izcēlās pēc mūsu lēmuma nomāt "Upuralas", jo sasniegts pat<br />
negaidīti labs rezultāts - šī teritorija beidzot sākusi interesēt sabiedrību, medijus, ceru, arī<br />
zinātniekus, - piebilda pašvaldības vadītājs.<br />
07.08.<strong>2010.</strong> Misija: iznīcināt latvāņus (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 07.08.2010<br />
Autors: Dzintars Močs<br />
Rubrika: Novados un pilsētās<br />
No 31. jūlija līdz 3. augustam Vidzemes Augstskolā notika vasaras skola vidusskolēniem<br />
Misija: iznīcināt latvāņus, kurā tās dalībniekiem bija iespēja vairāk uzzināt par Latvijā aktuālo<br />
problēmu - latvāņu izplatību<br />
- un mācīties strādāt ar ģeotelpiskajām informācijas tehnoloģijām.
Vasaras skolas idejas autors ir Memfisas Universitātes (ASV) Zemes zinātņu fakultātes<br />
docents, ģeogrāfijas profesors Gregorijs Nataniels Tafs (Gregory Nathaniel Taff). Viņš<br />
savulaik pats piedalījies ViA rīkotajā Baltijas starptautiskajā vasaras skolā un kopš tā laika ik<br />
vasaru apmeklē Latviju. Fulbraita stipendiju programmas ietvaros viņš pavadījis gadu Latvijā<br />
un veicis savas doktora disertācijas pētījumu Gaujas Nacionālajā parkā. GNP vecākais eksperts<br />
Valdis Pilāts esot viņam stāstījis par latvāņu problēmu, kurai viņš nolēmis pievērsties un<br />
piesaistījis arī savu studentupētnieku komandu.<br />
Gregorijs Nataniels Tafs Liesmai pastāstīja:<br />
Vasaras skola ir daļa no starptautiska projekta, kam ir četri uzdevumi. Pirmais ir informēt<br />
vidusskolēnus, kas ir latvānis un kādus draudus tas rada cilvēkam un videi. Projekta rezultātā<br />
izstrādās izglītojošu programmu, kas varētu kļūt par daļu no skolas bioloģijas vai ģeogrāfijas<br />
kursa. Otrs uzdevums ir veikt novērojumus, kuros izmantos satelīta attēlus un globālās<br />
pozicionēšanas sistēmu, lai izveidotu latvāņu izplatības karti. Tas palīdzēs veikt trešo<br />
uzdevumu - prognozēt latvāņu izplatību nākotnē ar datorprogrammas palīdzību. Ceturtais<br />
uzdevums ir izveidot mājas lapu, kurā ikviens interesents varēs aplūkot pētījumu rezultātus un<br />
jaunākās kartes un iegūt informāciju par latvāņiem, lai kopīgiem spēkiem varētu ar tiem<br />
cīnīties.<br />
Vasaras skola notiek ar mērķi pārbaudīt projekta ieceri nelielos mērogos, lai pētījumā varētu<br />
iesaistīt vidusskolas visā valstī. Vasaras skolā piedalījās desmit vidusskolēni no dažādiem<br />
Latvijas reģioniem. Jaunieši uzzināja par bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem draudiem, ko<br />
latvāņi nodara Latvijas faunai. Viņi mācījās strādāt ar tādām ģeotelpiskās informācijas<br />
tehnoloģijām kā ģeogrāfiskās informācijas sistēmu ArcGIS un globālās pozicionēšanas sistēmu<br />
(GPS). Praktiskajās nodarbībās vasaras skolas dalībnieki apmeklēja latvāņu audzes Priekuļu un<br />
Beverīnas novadā, lai noteiktu to ģeogrāfiskās koordinātes, ko pēc tam izmantos, lai veidotu<br />
latvāņu izplatības karti.<br />
Profesors un viņa asistenti ir patīkami pārsteigti par mūsu vidusskolēnu atbildīgo attieksmi un<br />
rūpīgo darbu pētījuma laikā.<br />
Lai pētījums varētu turpināties, tiek aicināti atsaukties vidusskolu bioloģijas un ģeogrāfijas<br />
skolotāji, kas kopā ar saviem skolēniem vēlētos iesaistīties šajā projektā nākamā mācību gada<br />
laikā. Pieteikties var, rakstot uz epastu: daiga.olhovka@va.lv.<br />
Vasaras skolas ietvaros neatkarīgā filmu veidotāja un bijusī Longailendas Universitātes (ASV)<br />
profesore Lusile Roudsa (Lucille Rhodes) sadarbībā ar trim Vidzemes Augstskolas Mediju<br />
studiju un žurnālistikas studiju programmas 4. gada studentiem veidoja dokumentālo īsfilmu<br />
par latvāņiem.<br />
Filma ietvers informāciju par latvāņiem un to bīstamību, ģeogrāfisko informācijas sistēmu un<br />
satelītu izmantošanu latvāņu izplatības noteikšanai un reģistrācijai, kā arī stāstīs par turpmāko<br />
gaitu latvāņu projektā. Filmēšanas grupa vairākas dienas sekoja vasaras skolas dalībniekiem,<br />
lai atspoguļotu latvāņu audžu atzīmēšanu projekta kartē, izmantojot GPS iekārtas. Filmas<br />
tapšanas procesā izmantoja Vidzemes Augstskolas jauno multimediju laboratoriju un filmu<br />
apstrādes ekipējumu. Filmu varēs redzēt ikviens interesents portālā Youtube. To demonstrēs arī<br />
projektā iesaistītajās skolās.<br />
Filmēšanas grupas dalībniece Ilze Grunska stāsta, ka studiju laikā Zviedrijā jau iemēģinājusi<br />
roku filmu veidošanā un tagad šī pieredzi noderējusi. Ar interesi viņa iesaistījusies šajā<br />
projektā, jo tas devis iespēju mācīties no pieredzējušās amerikāņu pasniedzējas. Viņai piekrīt<br />
Alīna Kalniņa, kurai šī bija pirmā filmas veidošanas pieredze. Kopā ar meitenēm filmas
veidošanā piedalījās viņu kursa biedrs Dāvis Drošs, kurš jau esot veidojis īsfilmas dažādos<br />
žanros.<br />
Vasaras skolu vidusskolēniem Vidzemes Augstskola rīko jau otro gadu. Pērn vidusskolēniem<br />
bija iespēja četras dienas piedalīties vasaras skolas programmā Austrumi, mēs, rietumi:<br />
meklējot līdzīgo un atšķirīgo Eiropas valstu kultūrās.<br />
07.08.<strong>2010.</strong> Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā viesojas Zaļās skolas<br />
dalībnieki (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 07.08.2010<br />
Autors: Līga Ločmele, ZBR <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> daļas vadītāja<br />
Rubrika: Pilsētās un pagastos<br />
Auseklis 3. augusta publikācijā Jaunie vides aktīvisti iepazīst Salacgrīvas novadu jau rakstīja<br />
par jauno vides aktīvistu praksi. Tās laikā no 26. līdz 28. jūlijam Latvijas <strong>Dabas</strong> muzeja Zaļās<br />
skolas dalībnieki viesojās arī <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta<br />
(ZBR) administrācijā. Viņi tika iepazīstināti ar tās attīstību, projektiem un vides izglītības<br />
darbu. ZBR Plānošanas un ekspertīzes daļas vadītājs Andris Urtāns praktikantus informēja par<br />
dabas <strong>aizsardzības</strong> plāniem un to izstrādes procesu.<br />
Nākamajā dienā viesiem bija iespēja ne tikai izzināt, bet arī praktiski izmēģināt sabiedriskā<br />
monitoringa ideju. Zaļās skolas dalībnieki noteica ūdens kvalitāti, ņemot tā paraugus no<br />
Kickiņurgas Salacgrīvā, pētot tajā sastopamos mikroorganismus un ūdensdzīvniekus. Viņiem<br />
tika stāstīts un rādīts, kā darbojas dabas inspektori jeb reindžeri. Turklāt to bija iespējams<br />
izbaudīt arī uz savas ādas - aizpildīt pārbaudes aktus, sastādīt protokolus u.c. Dalībnieki arī<br />
devās uz dabas liegumu Vidzemes akmeņainā jūrmala konstatēt dabā redzamos pārkāpumus.<br />
Dienas izskaņā viņi varēja apskatīt Veczemju klintis un iepazīties ar atsegumu izcelsmi,<br />
pārveidošanās procesiem, bruņuzivs fosilijām u.c. interesantām lietām.<br />
06.08.<strong>2010.</strong> Atklāj Baltijas Starptautisko vasaras skolu (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 06.08.2010<br />
Autors: Dzintars Močs<br />
Rubrika: Ziņas<br />
Trešdien Vidzemes Augstskolā atklāja otro no šī gada 12. Baltijas Starptautiskās vasaras skolas<br />
programmām Vides apziņa. Komunikācija. Interpretācija., kas notiek Erasmus intensīvās<br />
programmas ietvaros. Vasaras skolas pastāvēšanas laikā pirmo reizi tās tematika ir veltīta vides<br />
un ilgtspējības jautājumiem. Valmierā pulcējušies 29 studenti no sadarbības augstskolām<br />
Somijā, Turcijā, Nīderlandē, ASV un Latvijā.<br />
Programmas atklāšanā, kas atbilstoši tās tematikai notika brīvā dabā, zaļajā augstskolas<br />
iekšpagalmā Tērbatas ielā, Vidzemes Augtskolas rektore Vija Daukšte studentiem novēlēja<br />
vasaras skolas laikā gūt jaunas sajūtas un atziņas, kā dzīvot dabas un cilvēka radītajā vidē un<br />
atrast zelta vidusceļu starp šīm abām pasaulēm.<br />
- Vidzemes Augstskolas studiju vide ir labi piemērota vides apziņas attīstībai. Ceru, ka vasaras<br />
skolas dalībnieki no dažādām valstīm to sekmīgi izmantos šogad un turpmākajos gados un arī<br />
Vidzemes Augstskolas studenti turpinās to darīt ikdienā, - atzina ViA rektore.
Erasmus intensīvās programmas Vides apziņa. Komunikācija. Interpretācija. vadītāja Zane<br />
Kalniņa pastāstīja:<br />
- Vasaras skolās mēs runāsim par vidi, saprotot, ka katram cilvēkam par šo jautājumu ir<br />
atšķirīga izpratne. Gan no lektoriem, gan no izbraukumos satiktajiem cilvēkiem mēs<br />
mācīsimies šīs dažādās interpretācijas. Sazinoties ar atšķirīgo viedokļu paudējiem, mēs<br />
iedrošināsim studentus būt pārliecinātiem par savu individuālo vides apziņu un dalīties ar to.<br />
Vasaras skolā piedalās spilgta lektoru komanda. Piemēram, profesors Gregorijs Nataniels Tafs<br />
no ASV stāstīs studentiem par latvāņu apkarošas projektu, kuru viņš īsteno Latvijā. Lekcijas<br />
lasīs arī divas profesores no Nīderlandes un lektors no Turcijas. Vasaras skolā piedalīsies arī<br />
ViA lektors Andris Klepers. Mēs apmeklēsim ļoti interesantas vietas. Amatciemā satiksim<br />
Aivaru Zvirbuli un iepazīsimies ar viņa izpratni par to, kā cilvēkam sadzīvot ar dabu. Dosimies<br />
uz vienkoču parku Līgatnē, bet gleznotāja Vilhelma Purvīša dzimtajās mājās Vecjaužos<br />
satiksim to tagadējo saimnieci holandieti Margrietu Lestrādenu, kas tur, dziļos laukos, veido<br />
kultūras un mākslas centru. Apmeklēsim arī Gaujas Nacionālo parku, Ziemeļvidzemes<br />
biosfēras rezervātu, Piekūna klejojumu takas pie Gaiziņkalna un Teiču purvu, kur kopīgi ar<br />
vides ekspertiem atklāsim Latvijas dabas daudzveidību.<br />
Vasaras skolas dalībniece ViA žurnālistikas specialitātes 3. kursa studente Jolanta Sermā:<br />
- Projektā piedalos, jo vides tēmas man ir tuvas. Ceru pati vairāk iepazīt Latvijas dabu un<br />
parādīt mūsu viesiem, ka joprojām esam daudz tuvāk dabai, nekā tas ir Rietumos. Mēs<br />
pievēršam uzmanību detaļām un pazīstam savu dabu, zinām sēņu, ogu un dažādu augu<br />
nosaukumus. Salīdzinot ar viņiem, mēs esam dabas bērni.<br />
Adnan Menderes Universitātes tūrisma menedžmenta lektors Osmans Nuri Ozdogans no<br />
Turcijas vasaras skolās piedalās kopā ar saviem studentiem. Viņš arī lasīs lekciju par tūrisma<br />
resursu aizsardzību, kas ir nopietna problēma Turcijā, kur ik gadu ierodas 25 miljonu tūristu.<br />
- Esmu Latvijā pirmo reizi. Pirms tam biju apmeklējis Lietuvu. Man patīk Baltijas valstis, jo<br />
šeit ir skaista, zaļa daba un cilvēki ir atvērti un draudzīgi. Kaut arī jums šī ir karsta vasara, to<br />
nevar salīdzināt ar Turcijas klimatu, jo pie mums ir + 45 grādi. Tādēļ mūsu cilvēki ir tik<br />
karstasinīgi. Latvieši ir daudz mierīgāki un dzīvi uztver filozofiski. - Osmans cer iepazīt arī<br />
citu valstu pārstāvjus un uzskata, ka dažādu tautu kultūras apguve ir vasaras skolas galvenā<br />
vērtība.<br />
Jonnaka no Nīderlandes Latvijā viesojusies maijā un nolēmusi atgriezties, tādēļ pieteikusies<br />
dalībai vasaras skolā. Viņa vēlas vairāk iepazīt mūsu zemi un satikt jaunus draugus.<br />
Tiia no Somijas pēdējo pusgadu pavadījusi Erasmus apmaiņas programmā Maltā. Viņa<br />
vēlējusies turpināt savu ārzemju pieredzi, tādēļ nolēmusi piedalīties šajā projektā. Latvijā Tiia<br />
ir pirmo reizi un šīs divas nedēļas vēlas pavadīt, iepazīstot Latvijas dabu un dažādu kultūru.<br />
Viņa cer arī gūt jaunas ierosmes no lektoriem savām studijām.<br />
Vasaras skolas Vides apziņa. Komunikācija. Interpretācija. programma notiks līdz 18.<br />
augustam.<br />
03.08.<strong>2010.</strong> Par dabas vērtībām Gaujas senielejā ( Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 03.08.2010<br />
Autors: Kārlis Saule<br />
Rubrika: Zaļā lapa<br />
Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības projekta "Atpakaļ dabā!" ietvaros tapis un jūlija<br />
beigās izdots Gaujas upes ielejā sastopamo augu un dzīvnieku sugu noteicējs "Izzināsim<br />
Gaujas senieleju". Izdevums ir veidots kā metodiskais materiāls izmantošanai skolotājiem,<br />
vides gidiem, vides <strong>aizsardzības</strong> jomā strādājošajiem, kā arī citiem interesentiem ar mērķi
palīdzēt iepazīt un izzināt Gaujas upes ielejas kā mitrāja floru un faunu.<br />
Noteicējam par pamatu izvēlētas tipiskas Gaujas ielejas palieņu un upes krastu sugas -<br />
raksturīgākie augi, bezmugurkaulnieki, putni un zīdītāji. Taču noteicējā atradīsiet ne tikai<br />
Gaujas senielejā plaši sastopamās augu un dzīvnieku sugas, piemēram, parasto ievu, ziemzaļo<br />
kosu, ezera un meža meldru, purva pureni, bet arī retās un aizsargājamās, piemēram,<br />
daudzgadīgo mēneseni, ķērpi - melno cistokoleju, saldūdens sārtaļģi - hildenbrandiju, kā arī<br />
reti sastopamo un arīdzan aizsargājamo saldūdens gliemeni - biezo perlamutreni u.c.<br />
Visām noteicējā iekļautajām sugām ir tulkojumi latīņu, angļu, krievu, vācu, franču, lietuviešu<br />
un igauņu valodās, kā arī norādes uz bieži un reti sastopamiem, ārstnieciskiem, aizsargājamiem<br />
un arī indīgiem augiem, to ziedēšanas laiku un sastopamības areālu, kas palīdzēs lietotājiem<br />
vieglāk orientēties augu daudzveidībā.<br />
Noteicēju veidojuši <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s un Gaujas NP fonda speciālisti, kā arī tā<br />
tapšanā līdzdarbojušies brīvprātīgie.Tas apskatāms ikvienā no Gaujas NP apmeklētāju centriem<br />
- Siguldā, Baznīcas ielā 7, pie Gūtmaņalas, pie Zvārtes ieža un Līgatnes dabas takās. Ja kāds<br />
ieinteresējas par šī noteicēja iegūšanu sev, jāraksta uz epastu: baiba.pavlovica@gnpfonds.lv.<br />
Šis ir izdevums, kurš vēlreiz apliecina Gaujas senielejas bagātības un, cerams, arī dažam<br />
skeptiķim, pat nu jau partiju priekvšēlēšanu runu teicējiem pierādīs, kādēļ tās ir saudzējamākas<br />
un vērtīgākas par šajā senlejā iekopt iespējamu tīrumu ar kartupeļu vagām vai ziedošu rapšu<br />
lauku.<br />
03.08.<strong>2010.</strong> Izdota grāmata par Gaujas senielejas augiem un dzīvniekiem<br />
(Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze<br />
Datums: 03.08.2010<br />
Autors: Zane Brīvmane<br />
Rubrika: Izklaide<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s un Gaujas Nacionālā parka fonda speciālisti izveidojuši Gaujas<br />
upes ielejā sastopamo augu un dzīvnieku sugu noteicēju "Izzināsim Gaujas senieleju", RAA<br />
informēja <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva.<br />
Noteicējs par dabas vērtībām Gaujas senielejā veidots kā metodiskais materiāls izmantošanai<br />
skolotājiem, vides gidiem, vides <strong>aizsardzības</strong> jomā strādājošajiem, kā arī citiem interesentiem<br />
ar mērķi palīdzēt iepazīt un izzināt Gaujas upes ielejas kā mitrāja floru un faunu. Tas kalpos arī<br />
par vērtīgu materiālu pielietošanai dažādās vides izglītības nodarbībās.<br />
Noteicēja sugu sarakstam par pamatu izvēlētas tipiskas Gaujas ielejas palieņu un upes krastu<br />
sugas – raksturīgākie augi, bezmugurkaulnieki, putni un zīdītāji. Izdevumā atrodamas ne tikai<br />
Gaujas senielejā plaši sastopamās augu un dzīvnieku sugas, piemēram, parastā ieva, ziemzaļā<br />
kosa, ezera un meža meldrs, purva purene, bet arī retās un aizsargājamās sugas, piemēram,<br />
daudzgadīgā mēnesene, ķērpis – melnā cistokoleja, saldūdens sārtaļģe – hildenbrandija, kā arī<br />
reti sastopama un arī aizsargājama saldūdens gliemene biezā perlamutrene un daudzi citi.<br />
Izdevumā būs atrodami visu iekļauto sugu tulkojumi latīņu, angļu, krievu, vācu, franču,<br />
lietuviešu un igauņu valodā, kā arī norādes uz bieži un reti sastopamiem, ārstnieciskiem,
aizsargājamiem un arī indīgiem augiem, to ziedēšanas laiku un sastopamības areālu, kas<br />
palīdzēs lietotājiem vieglāk orientēties augu daudzveidībā.<br />
Noteicējs "Izzināsim Gaujas senieleju" būs apskatāms ikvienā no Gaujas nacionālā parka<br />
Apmeklētāju centriem, savukārt, lai iegūtu to savā īpašumā, jāraksta uz e–pastu<br />
"baiba.pavlovica@gnpfonds.lv".<br />
Izdevums sagatavots Igaunijas – Latvijas programmas pārrobežu sadarbības projekta "Atpakaļ<br />
dabā!" laikā.<br />
03.08.<strong>2010.</strong> Klausījās siseņu dziedājumus (Latgales Laiks)<br />
Avots: Latgales Laiks<br />
Datums: 03.08.2010<br />
Autors: Egita Terēze Jonāne<br />
Rubrika: Aktualitātes<br />
30. jūlijā Ilūkstes novada Bebrenes pagastā dabas parkā "Dvietes paliene" notika apkārtējās<br />
vides iepazīšanas pasākums "Kukaiņu ekskursija", ko vadīja Teiču dabas rezervāta pētnieks<br />
Guntis Akmentiņš.<br />
Kā "Latgales Laikam" pastāstīja Bebrenes pagasta pārvaldniece Benita Štrausa, divdesmit<br />
dabas draugi vērojuši, kā vasaras pilnbriedā Dvietes senlejā saimnieko spāres, taureņi, vaboles,<br />
bet siseņi un sienāži demonstrē sisināšanas meistarību. Uz kāda ceļa gulējis beigts kurmis,<br />
kurš, pēc gida stāstījuma, nu jau kļuvis par barību dažādiem kukaiņiem.<br />
Benita Štrausa atzina, ka šādas ekskursijas cilvēkus padara par pārliecinošiem dabas draugiem,<br />
bet dabas parks "Dvietes paliene" kļūst arvien pazīstamāks.<br />
03.08.<strong>2010.</strong> Jaunie vides aktīvisti iepazīst Salacgrīvas novadu (Auseklis )<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 03.08.2010<br />
Autors: Zane RITUMA<br />
Rubrika: Vide<br />
No 19. jūlija līdz 1. augustam Salacgrīvas apkaimē aktīvi rosījās 25 uzņēmīgi cilvēki - jauno<br />
vides aktīvistu prakses dalībnieki. Par nometni stāsta prakses vadītāja, Latvijas <strong>Dabas</strong> muzeja<br />
projektu vadītāja, bijusī alojiete Lana SAKSONE: - Pirms pusotra gada jauniešiem no visas<br />
Latvijas tika izsludināts konkurss, kurā viņiem bija jānorāda, kādas, viņuprāt, ir lielākās vides<br />
problēmas un kādas ir viņu zināšanas vides jautājumos. No vairāk nekā 100 pretendentiem tika<br />
atlasīti 25, kuri kopš rudens 2 reizes mēnesī viesojās <strong>Dabas</strong> muzejā Rīgā, lai apgūtu vides<br />
zinības 7 dažādos moduļos. Viņi klausījās lekcijas, darbojas praktiski, un, lai iegūtās zināšanas<br />
būtu pavisam pilnvērtīgas, tagad piedalās vasaras praksē. Par piemērotāko vietu tai izvēlējos<br />
Salacgrīvu. Pirmkārt tāpēc, ka varam darboties Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā,<br />
otrkārt - Salacgrīvas novada dome īpaši domā par vides problēmām, piemēram, dabas enerģijas<br />
izmantošanas. Visu mūsu mācību programmu finansē Norvēģijas divpusējais finanšu<br />
instruments.<br />
Nometnes dalībnieku dienas bija ļoti noslogotas - no rīta dažādas lekcijas par vides
jautājumiem - ekoloģiju, ētiku, attīstību, enerģētiku, vides pārvaldi un citām tēmām (ar<br />
jauniešiem tikās 15 dažādi speciālisti). Pēcpusdienās sekoja kāds izbraukums - uz Ainažiem,<br />
Staiceli, Liepupi u.c. Vērtīga bijusi praktiskā darbošanās kopā ar vides inspektoriem, jo aprīlī,<br />
kad jaunieši pabeigs mācības, viņi varēs iegūt arī vides inspektora apliecību. Grupas vadītāja<br />
lielu paldies teica bioloģiskajai lauksaimniecei Lijai Jokstei, augsti novērtēja mājīgo viesu<br />
namu Svētupes, kur grupa bija apmetusies. - Pārsvarā pārvietojamies ar velosipēdiem, tas<br />
nenoliedzami ir videi draudzīgāk, un tā mēs varam arī izbaudīt skaisto apkārtni. Jaunieši tam<br />
piekrita, taču atzina, ka ne visiem bija viegli izturēt lielo slodzi: - Esam "zaļi", taču dažiem ļoti<br />
grūti pieveikt 60 km dienā, it īpaši, ja nedrīksti atpalikt, jo dienas grafiks ir ļoti saspringts.<br />
Sintija Krūmiņa no Tukuma novada Slampes stāsta: - Mani visvairāk interesē vides dizains,<br />
ļoti ceru, ka savu nākotni saistīšu ar to. Bet motivācija, kāpēc tik ļoti vēlējos piedalīties šajā<br />
projektā, ir pavisam vienkārša un loģiska - interesē, kas notiek man apkārt. Ir jāuzzina, ko<br />
varam sevī mainīt, lai daba saglabātos. Ja mēs tai nedarīsim pāri, tad tā arī mums nekaitēs.<br />
Visilgāk no nometnes Salacgrīvas novadā Sintijai atmiņā paliks brauciens pa Salacu ar kanoe<br />
laivām. Tobrīd gan nepaveicās ar laikapstākļiem: tieši tajā naktī, kad bija jāguļ teltīs, uznāca<br />
milzīgs negaiss. - Toties tad mēs jutāmies tik vienoti kā vēl nekad, - teic jauniete, uzsverot, ka<br />
viņai būtiski sajust, cik visiem nometnes dalībniekiem svarīga ir dabas saglabāšana. - Esam<br />
entuziasti; tieši tādiem jābūt labiem vides speciālistiem. Nav svarīgi no galvas iekalt<br />
enciklopēdiju, galvenais ir dabu saprast un justies tai piederīgam. Ja kļūsi par daļu no tās, tad<br />
būsi par to atbildīgs. Cilvēki tik ļoti koncentrējas uz rūpniecību, tehnoloģijām, ka paši aizmirst,<br />
no kurienes īsti nākuši.<br />
Lūk, kādas atziņas pauž jaunie vides aktīvisti! Un nostiprināt tās palīdzējusi arī vasaras prakse<br />
mūspusē.<br />
31.07.<strong>2010.</strong> Zilākalna purva dabas bagātības (Liesma)<br />
Avots: Liesma<br />
Datums: 31.07.2010<br />
Autors: Antis Lūsa<br />
Rubrika: Atkal sestdiena!<br />
Zilākalna purva ieplaka savulaik, iespējams, ir bijis neliels ezers, kas izveidojies ledus laikmeta<br />
noslēgumā. Purva ieplaku izgrauzis ledājs un tā kušanas ūdens, bet vēlāk ieplaka<br />
pārpurvojusies.<br />
Lielākā daļa Latvijas purvu sāka veidoties apmēram pirms 10 - 11 gadu tūkstošiem,stāsta<br />
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta vides inspektors Dainis Ozols. - Pašlaik lielākā daļa purva<br />
ir atstāta cilvēka neskarta. Augstākajās vietās aug koki, bet zemākajās veidojas dīķi. Dzīvās<br />
dabas daudzveidībai tā ir piemērota vieta - te dzīvo dažādi ūdensputni un mazie zīdītāji, bet<br />
cilvēkam - ne visai piemērota. Zemi, protams, ka var izmantot lauksaimniecībai - dzērveņu un<br />
dažādu citu purva ogu audzēšanai. Tas, protams, prasa lielus ieguldījumus. Purvs pamatā ir<br />
kūdras ieguves vieta, un ir labi, ka no tā izņem, cik vien iespējams vairāk, racionāli izmantojot<br />
zemes dzīļu devumu.<br />
Zilākalna purvā, kur mazajam purva ezeram no lieliem ceļiem piekļūšana ir diezgan sarežģīta,<br />
savu mājvietu starp niedrēm un baltām ūdensrozēm atraduši putni, kam svarīgs ir ūdens<br />
tuvums. Savukārt ezerā sastopamas ne tikai zivis, starp tām mājo arī plaukstas lieluma Dižā
ezzobe (Anodonta cygnea).<br />
Iespaidīgi lielo gliemeni ne katram laimējies redzēt. Tāpēc sazinājos ar ūdens iemītnieku labu<br />
pazinēju - Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas direktora vietnieku Andri<br />
Urtānu.<br />
Latvijā šī gliemene joprojām ir plaši izplatīta. Biežāk tās tiek pamanītas ūdenskrātuvēs un<br />
dzirnavu dīķos to pārtīrīšanas laikā.<br />
Gliemenēm raksturīga plaša pielāgošanās dzīves apstākļiem, tās sastopamas gan stāvošos, gan<br />
tekošos ūdeņos ar dūņainu pamatu. Dižās bezzobes dabiskais izplatības areāls plešas no Britu<br />
salām līdz Sibīrijai, un dienvidu virzienā tās ir sastopamas pat Ziemeļāfrikā. Gliemene pieder<br />
gliemju tipam Mollusca un gliemeņu klasei Bivalvia. Organismu tipā (Mollusca) ir apmēram<br />
130 tūkstoši sugu, kas izplatītas visā pasaulē un ko iedala 7 klasēs. Latvijā sastopamas divas<br />
klases - gliemeži (Gastropoda) un gliemenes (Bivalvia). Latvijā sastopama 71 saldūdens<br />
gliemju, septiņas jūras gliemju un 91 zemesgliemežu suga, kopā 170. Saldūdens gliemenes<br />
ķermenis ir neposmots, sastāv no vidukļa un kājas. Vidukli apņem ādaina sega - mantija, tās<br />
dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu. Kāja ir ķīļveida. Gliemeņu čaula sastāv no diviem<br />
vākiem, kas mugurpusē saistīti ar elastīgu čaulu. Vēderpusē vāki nav savienoti. Čaula plāna,<br />
bet var sasniegt līdz pat 12 cm augstumu, 3 - 6 cm biezumu un 20 cm garumu. Suga pēc ārējā<br />
izskata ir ļoti mainīga, un to nosaka ārējie apstākļi un ūdenī izšķīdušā kalcija pieejamība.<br />
Pasaulē aprakstītas ap 400 Dižās bezzobes pasugas. To dzīvesveids ir mazkustīgs. Ar<br />
priekšgalu gliemene ierokas gruntī, pakaļējais gals atrodas virs grunts. Ar ķīļveida kāju tā var<br />
pārvietoties (pāris līdz pārdesmit metru attālumā). Gliemenes sasniedz līdz 20 gadu vecumu.<br />
Par īpatņa vecumu var spriest pēc čaulas lokveida pieauguma līnijām, līdzīgi kā kokiem.<br />
Gliemenes pārtiek no atmirušām augu un dzīvnieku daļiņām. Barību tās iegūst, caur savu<br />
ķermeni filtrējot apkārtējo ūdeni. Uzturā neizmantojamās daļiņas, sapakotas recekļainās<br />
piciņās, tiek izvadītas no ķermeņa un nogulst ūdenstilpes dibenā.<br />
Dižā bezzobe (Anodonta cygnea) pieder gliemeņu klasei Bivalvia un gliemju tipam Mollusca.<br />
Latvijā ir trīs sugas - Dižā bezzobe, ezeru bezzobe (Anodonta anatina) un upju bezzobe<br />
(Anodonta complanata).<br />
Piesārņojuma un ūdens vides paskābināšanās rezultātā Eiropas daļā šīs populācijas veselības<br />
stāvoklis pasliktinās. Par to liecina informācija par sugas sastopamību un apdraudētības<br />
statusu. Zviedrijā tās ir sastopamas diezgan reti, Vācijā tās ir stipri apdraudētas, Polijā -<br />
apdraudētas.<br />
Gliemenes barības ieguvei stundā izfiltrē vairākus litrus ūdens. Tās ir uzskatāmas par vienu no<br />
efektīvajām pirmās pakāpes dabiskajām attīrīšanas iekārtām ūdenstilpēs. Ja pieņemam, ka<br />
Latvijā cilvēks dienā patērē vidēji līdz 2,5 litriem ūdens, tad viena 30 gliemeņu kolonija to<br />
attīra un uzlabo pāris stundās.<br />
Vēsturiski Dižā bezzobe bijusi viegli iegūstams un iecienīts iztikas avots Burtnieku ezera<br />
krastos dzīvojošajiem senajiem iedzīvotājiem. Akmens laikmeta Riņņukalna apmetnē pie<br />
Salacas iztekas arheoloģiskās izpētes laikā konstatēts liels daudzums gliemeņu, tostarp arī<br />
Dižās bezzobes čaulu.<br />
Ezerā redzēto putnu ieskatā izpalīdzēja putnu zinātājs Viesturs Freimanis.<br />
Niedru lija sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot tās ziemeļu daļu. Ārpus Eiropas tā uzturas<br />
Ziemeļrietumu Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā. Eiropas populāciju putni ziemo<br />
Dienvideiropā un Āfrikā aiz Sahāras. Niedru lijām ir divas pasugas, Latvijā - Circus<br />
aeruginosus aeruginosus. Vietām Latvijā ligzdo 1000 - 1500 pāru, sevišķi seklos niedrāju<br />
ezeros, zivju dīķos un līdzīgās vietās. Ziemā tā ceļo uz siltākām zemēm.
Ķīvīte ir izplatīta visā Eiropā un tālāk uz austrumiem Kazahijā, Sibīrijas dienvidu daļā,<br />
Mongolijā, Ziemeļķīnā un Tālajos Austrumos, sastopama arī Turcijā un ziemeļrietumu Irānā.<br />
Tā ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā, Tuvajos Austrumos un Ķīnā. Latvijā tā ir parasta<br />
ligzdotāja un caurceļotāja.<br />
Melnais zīriņš dzīvo Austrumeiropā un tālāk uz austrumiem līdz Balhaša ezeram un Altajam.<br />
Mazākā skaitā tas redzēts Rietumeiropā no Skandināvijas dienvidiem līdz pat Spānijai,<br />
sastopams arī Ziemeļamerikā (pasuga Chlidonias n. surinamensis). Palearktikas ligzdotāji<br />
ziemo Āfrikā. Arī tiem ir divas pasugas, Latvijā - Chlidonias niger niger. Vietām tie dzīvo<br />
ezeros, vecupēs un dīķos ar zemu peldošu veģetāciju kā parasti ligzdotāji. Populācijas lielākā<br />
daļa ligzdo Latgalē un lielajos piejūras ezeros (Babītes, Liepājas u.c.). Kopējā ligzdojošā<br />
populācija ir ap 2000 - 3000 pāru. Kolonijas ir nestabilas, to vieta un ligzdojošo pāru skaits<br />
gadu no gada ievērojami mainās.<br />
Purva tilbīte dzīvo no Ziemeļeiropas plašā zonā pāri Krievijas centrālajai daļai uz austrumiem<br />
līdz pat Kamčatkai, ziemo Āfrikā, Indijā, dienvidaustrumu Āzijā un Austrālijā. Lai nesastaptos<br />
ar lapsām u.c. plēsējiem, Latvijā tās ligzdo vienīgi augstajos purvos.<br />
29.07.<strong>2010.</strong> Bļodakmens, Zauskas priede un Kritnis uzposti godam<br />
(Ziemeļlatvija)<br />
Avots: Ziemeļlatvija<br />
Datums: 29.07.2010<br />
Autors: Sandra Pētersone<br />
Rubrika: Pēdējā lapa<br />
Patīkamu, turklāt izzinošu atpūtu visiem, kurus saista daba un kultūrvēstures mantojums,<br />
Smiltenes pagastā sagādājusi vietējā biedrība “Ekolauks”.<br />
Biedrībā iesaistījušies smiltenieši pagastā sakopuši vairāku vides objektu – “Veczellīšu”<br />
bļodakmens, Zauskas priedes un Kritņa (mākslīga, uz Abula upes izveidota ūdens krituma)<br />
apkārtni, padarot šīs vietas ērtāk pieejamas tūristiem. Turklāt katrā vietā ir novietots<br />
informācijas stends, lai cilvēki zinātu, ko tobrīd apskata.<br />
Nezināja pat vietējie<br />
Sakopto vides objektu atklāšanas svētkus biedrība “Ekolauks” svinēja šo pirmdien, ielūdzot<br />
piedalīties ikvienu interesentu.<br />
Pirmo ar dziesmu Smiltenes pagasta muzikanta Jāņa Mūža akordeona spēles pavadījumā<br />
tūristu apskatei atklāja senu bļodakmeni netālu no “Veczellīšu” mājām. Tās atrodas pāris<br />
simtus metru attālumā no šosejas Smiltene - Valmiera. Lai nokļūtu līdz akmenim, biedrība<br />
“Ekolauks” lauka malā atjaunoja iebraucamo ceļu līdz “Veczellītēm”.<br />
Par šī senā kulta akmens esamību daudzus gadus nezināja pat cilvēki, kuri Smiltenes pagastā ir<br />
dzimuši un uzauguši, arī biedrības “Ekolauks” valdes priekšsēdētāja Laima Āboltiņa. Viņa<br />
informāciju ieguva nesen, nejaušā sarunā ar pagasta iedzīvotājiem.<br />
Pēc biedrības “Ekolauks” valdes locekļa Ivara Joksta priekšlikuma arī “ Veczellīšu”<br />
bļodakmens iekļauts sakopto objektu sarakstā. Vēstures pētnieks Ojārs Ozoliņš informācijai<br />
nosūtījis ziņas par to, ka bļodakmeņi Latvijā tiek datēti ar vēlo neolītu vai bronzas laikmetu un<br />
ierindoti seno kulta pieminekļu kategorijā. Pētnieki akmeņu mākslīgi veidotos iedobumus, kāds<br />
ir arī “Veczellīšu” bļodakmenim, saista ar dažādiem rituāliem, piemēram, ziedojumu<br />
novietošanu un Saules, Mēness vai zvaigžņu pielūgsmi. Saglabājušās liecības par to, ka
vecākie cilvēki vēl 19. <strong>gads</strong>imta vidū redzējuši akmens stabu stāvam uzkalniņā austrumos no<br />
“Veczellīšu” mājām un galā tam bijis bļodveida akmens. Vēlāk, iekopjot tīrumus, akmens<br />
apgāzts un novākts lejā, tuvāk pie ēkām.<br />
Tūristiem pieejams “Veczellīšu” bļodakmens faktiski ir tikai kopš šās pirmdienas. Lai pie tā<br />
nokļūtu, jāiebrauc dzīvojamās mājas pagalmā, taču saimnieki iebildumus necelšot, iedrošina L.<br />
Āboltiņa.<br />
Neaizmirst bijušo dižpriedi<br />
Visvairāk cildinājumu biedrība “Ekolauks” pirmdien saņēma par sakopto Zauskas priedes<br />
apkārtni. Zauskas priede jeb faktiski šās Latvijā savulaik vecākās un varenākās dižpriedes<br />
nozāģētā galotne ar tai uzliktu jumtiņu atrodas šosejas Smiltene - Valmiera malā netālu no<br />
“ Veczellīšu” bļodakmens. Priedi nozāģēja 1958. gadā, kad kokam pēc speciālistu aplēsēm bija<br />
370 gadu, un sešus metrus garu koka fragmentu aizveda uz Latvijas Brīvdabas muzeju.<br />
Jau pirmie ekskursanti pirmdien bija patīkami pārsteigti, ieraugot, kādas izmaiņas skārušas<br />
vietu, kur savulaik atradās piedrazots stāvlaukums ar gandrīz vienmēr pārlādētu atkritumu<br />
tvertni. Tagad blakus priedes stumbram ir nopļauts zāliens, ko ieskauj koka sēta, glīts koka<br />
soliņš un informācijas stends. “Redzams, ka cilvēki ir parūpējušies, lai izceltu savulaik diženo<br />
koku un sakoptu apkārtni. Maz ir ļaužu, kuri ko tādu uzņemtos,” spriež smiltenietis Dzintars<br />
Ziediņš.<br />
Atpūtas vietu pie Zauskas priedes iekārtoja Smiltenes pagasta firma “Lejas Zauskas”. Tās<br />
vadītājs Guntars Kundziņš konsultējās ar speciālistiem, kā labāk saglabāt jau drupt sākušo<br />
priedes fragmentu. Tagad tas ir špaktelēts, krāsots un impregnēts, apstrādājot pret puvi.<br />
Stendā var arī redzēt vecu fotogrāfiju, kāda Zauskas priede izskatījās agrāk visā savā<br />
varenumā. Ar šo koku saistās arī daudz teiksmu un nostāstu. Piemēram, kādreiz priedes zaros it<br />
kā sēdējuši lielceļa laupītāji, gaidot braucējus vai gājējus.<br />
Skaistā vietā uzbūvē lapeni<br />
Trešajā vides objektā Kritnī biedrība “Ekolauks” jau 2008. gadā iekopa atpūtas vietu: atjaunoja<br />
tiltu, kas pāri upei savieno Smiltenes un Blomes pagastu, novietoja jaunu galdu un solus.<br />
Toreiz projektu finansiāli atbalstīja Valkas rajona padome.<br />
Tagad citā projektā pie Kritņa uzbūvēta lapene. Par tās īpašu atklāšanu pirmdien parūpējās<br />
Blomes pagasta teātrmīļu apvienība “Nenolaid Rumpi”.<br />
Apmeklētāji spriež, ka Kritņa apkārtne var kļūt par iecienītu atpūtas vietu. Smiltenes pagasta<br />
iedzīvotāja Sandra Meldere uz turieni svinēt salidojumu jau uzaicināja savas bijušās kursa<br />
biedrenes no Latgales, un visām tur ļoti paticis. “Labi, ka mūsu nevalstiskās biedrības izmanto<br />
labās iespējas, ko dod Eiropas nauda,” spriež S. Meldere.<br />
Projektu par vides objektu sakopšanu Smiltenes pagastā biedrība “Ekolauks” īstenoja,<br />
piesaistot Eiropas Savienības “Leader” pasākumu finansējumu un savu līdzfinansējumu.<br />
Projekts tika atbalstīts biedrības “Abulas lauku partnerība” izsludinātajā konkursā un īstenots<br />
no 2009. gada 15. augusta līdz šā gada 25. jūlijam.<br />
“Gaidām atpūtniekus visos mūsu vides objektos, tikai lūdzam atstāt aiz sevis sakoptu vidi,”<br />
aicina biedrības “Ekolauks” vadītāja L. Āboltiņa un valdes locekļi Sandra Lāce, Ivars Joksts un<br />
Guntars Kundziņš.
27.07.<strong>2010.</strong> Kontrabandas krokodils un citi zvēri (Neatkarīgā Rīta avīze)<br />
Avots: Neatkarīgā Rīta avīze<br />
Datums: 27.07.2010<br />
Autors: Lita Juberte<br />
Iejūtos bagāta Jūrmalas vīrieša Arvila Romstola (vārds un uzvārds izdomāts) tēlā un divos<br />
portālos www.ss.lv un www.zip.lv ievietoju sludinājumu – "pērku kādu čūsku vai krokodilu,<br />
vai cita veida eksotisko, reto dzīvnieciņu, labi apstākļi un rūpēšanās garantēti".<br />
Jau pavisam drīz top skaidrs – jebko ir iespējams īstenot, ja vien ir liela kaudze naudas. Pirmā<br />
vēstule: "Ja vēlaties, varu pasūtīt no Lietuvas jums piena čūsku ar sarkanām svītrām – Ls 60.<br />
Atvest varēs uz nākamo dienu pēc pasūtīšanas vai pat tajā pašā dienā." Tas ieintriģē. Sāku<br />
izjautāt piedāvātāju, apgalvojot, ka mani jau sen interesē krokodili un ļoti vēlētos sev tādu<br />
mīluli mājās. Kaut gan tas šķiet līdz absurdumam neiespējami, nākamā vēstule šaubas sāk<br />
kliedēt. Tajā tiek jautāts, kāds krokodils mani interesē, un skaidrots, ka visi nelielie dekoratīvie<br />
krokodili ir mazi tikai pusgadu un pēc 8–9 mēnešiem man būšot 1,5 metrus liels mutants. Un<br />
vispār viņi varot izaugt līdz pat 5 metriem. "Kur jūs viņu turēsiet?" ar jūtamu satraukuma devu<br />
jautā mans topošais eksotisko dzīvnieku dīleris. "Padomājiet ļoti labi par to. Krokodilu dabūt<br />
es jums varu, bet, ko darīsiet tālāk? Ja kāds uzzinās, ka jums mājās dzīvo liels krokodils, būs<br />
jāmaksā liels sods, bet var arī viņu reģistrēt, bet tad katru mēnesi būs jāmaksā nodoklis."<br />
To, ka krokodilu man vajag, zinu pavisam noteikti, jānoskaidro vien cena un izcelsmes valsts.<br />
Nejauši atceros arī kādu savu draugu, kurš gadiem ilgi meklē pumu, tādēļ vaicāju, vai arī to<br />
iespējams īstenot. Šķiet, ka sarakstes biedram āķis ir lūpā, jo nu atbildes epastā saņemu<br />
zibenīgi. Uzzinu, ka krokodilu vedīs no Krievijas un kopā ar pārvadāšanu tas man izmaksās<br />
apmēram 2000 latu. Pumu ievest esot grūtāk, taču arī to varot izdarīt, tikai jārēķinās ar ļoti lielu<br />
naudu – apmēram 15 000 latu. "Tās ir 100% bailes, jo cilvēki riskē un, ja viņus noķers, būs<br />
jāsēž cietumā."<br />
Jebkurš dzīvnieks nedēļas laikā<br />
Visbeidzot nepacietīgi tiek uzdots jautājums, vai es iegādāšos krokodilu. Izliekos to neredzam<br />
un vēlos noskaidrot, kādas vēl ir iespējas – vai tiešām iespējams iegūt, ko vien sirds kāro?<br />
Izrādās – jā. Varu dabūt jebkuru dzīvnieku, bet būšot jāmaksā. Cik daudz, konkrēti pateikt<br />
nevar, jāzvana paziņām uz Krieviju. Ja dzīvnieks ir uz vietas, tad cenu var uzzināt uzreiz. Ja<br />
nav – nedēļas laikā viņu sagādā. Pavisam vienkārša sistēma.<br />
Sarakstē nolemju ieturēt pauzi, lēni malkoju kafiju, kad pēkšņi saņemu īsziņu ar tekstu – "Jūs<br />
100% ņemsiet to krokodilu, vienkārši man cilvēki zvana un prasa, vai viņš tiešām ir<br />
vajadzīgs?" Atbildu noraidoši, aizbildinoties ar labāku piedāvājumu, t aču viss tik vienkārši<br />
nebeidzas, var just, ka cilvēks jau bija sarēķinājis iespējamos ienākumus no turīgā Jūrmalas<br />
vīrieša. Vēl visu vakaru saņemu sirdi plosošus tekstus par to, ka vēl man tikai labu, lai<br />
neuzķeros uz lētākiem piedāvājumiem un noteikti pārbaudu, vai krokodils ir potēts. Noslēgumā<br />
vēlos uzzināt, vai iespējams to visu izdarīt arī legāli. Saņemu atbildi, ka ar visu šo procesu<br />
nodarbojas paziņas no Krievijas – ja gadījumā cilvēku pieķer, ka viņš bez dokumentiem ved<br />
dzīvnieku, to konfiscē un jāmaksā sodi, bet līdz šim tādi gadījumi neesot bijuši. Dzīvniekam,<br />
protams, varot uztaisīt arī dokumentu, bet tad tas izmaksāšot tikpat daudz, cik pats dzīvnieks.<br />
Par labu sabiedrību<br />
<strong>2010.</strong> gada 4. maijā spēkā stājās jaunais Dzīvnieku <strong>aizsardzības</strong> likums, kas aizliedz pārdot<br />
eksotiskos dzīvniekus. Tas nozīmē, ka zooveikalu plauktos vairs nedrīkst atrasties<br />
čūskveidīgie, jūras zīdītāji, primāti un citi likumā noteikto grupu dzīvnieki. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong><br />
<strong>pārvalde</strong>s aizsargājamo dabas teritoriju departamenta plānojumu un atļauju nodaļas vecākā<br />
eksperte Gita Strode apgalvo, ka pagaidām viss ir pārejas periodā, nav īsti izstrādāti kontroles<br />
mehānismi. "Ir vajadzīgs laiks, lai piemērotos likuma izmaiņām. Tiem, kam ir šādi dzīvnieki,<br />
jādodas tie reģistrēt jeb legalizēt. Attiecībā uz tiem, kas tos vēlēsies, arī jārīkojas likumā<br />
noteiktajā kārtībā. Ja ir vēlme turēt mājās krokodilu vai tīģeri, tas joprojām ir iespējams." Šāda
veida dzīvniekus var turēt reģistrētās savvaļas dzīvnieku turēšanas vietās, tas nozīmē, ka<br />
jādodas uz Pārtikas veterināro dienestu (PVD) un jāreģistrē novietne. Papildu reģistrācija<br />
nepieciešama CITES jeb Vašingtonas konvencijas dzīvniekiem, piemēram, krokodiliem,<br />
ķirzakām, pērtiķiem. Par abām reģistrēšanas darbībām ir jāsamaksā konkrēta nodeva un<br />
dzīvnieku var turēt legāli, nekādi ikmēneša nodokļi tiem netiek piemēroti.<br />
Par to, kā notiks nelegālo dzīvnieku fiksēšana un kontrole, īstas skaidrības nav. Atbildīgās<br />
institūcijas pie durvīm neklauvēs un pa dzīvokļiem nestaigās. Ja tiks saņemta iedzīvotāju<br />
sūdzība, tad PVD dosies apskatīt dzīvnieka mitināšanos no labturības viedokļa. Ja būs<br />
aizdomas, ka tas ir nelegāls, tiks veikta izvērtēšana un pēc tam, iespējams, konfiskācija.<br />
Runājot par eksotisko dzīvnieku kontrabandu, G. Strode teic, ka "nelegālo dzīvnieku skaits nav<br />
mērāms tūkstošos, drīzāk – simtos. Eksotiskos dzīvniekus nevar turēt jebkurš, jābūt speciālām<br />
zināšanām un atbilstošām iespējām. Manuprāt, tie, kas turēja nelegāli, to arī turpinās darīt.<br />
Godprātīgie – reģistrēs. Tas viss tiek darīts, lai sabiedrība mainītos uz labu."<br />
Neiespējamā kontrole<br />
Zināms, ka uz robežas konfiscētie dzīvnieki visbiežāk tiek atdoti zooloģiskajam dārzam.<br />
"Eksotisko dzīvnieku konfiscēšanas gadījumi ir reti. Pat ļoti reti," saka Guna Vītola, Rīgas<br />
zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijas vadītāja. Viņa ir pārliecināta, ka tas saistīts arī ar<br />
Šengenas zonu un brīvo pārvietošanos. Praktiski vienīgais esot bijis 2003. gada atklātais<br />
mēģinājums ar vilcienu ievest Vidusāzijas bruņrupučus no Maskavas.<br />
Vai jaunais likums nevarētu veicināt eksotisko dzīvnieku kontrabandas apjomu palielināšanos?<br />
G. Vītola teic: "Drīzāk otrādi. Tikko jaunais likums bija publicēts, uz zooloģisko dārzu zvanīja<br />
daudz cilvēku, kas gribēja atbrīvoties no saviem mīluļiem, jo nevēlējās tos turēt nelegāli.<br />
Lielākoties tie bija pitonu saimnieki." Zooloģiskā dārza pārstāve jaunās normas vērtē tikai un<br />
vienīgi pozitīvi un uzskata, ka tie cilvēki, kuri pret eksotiskajiem dzīvniekiem izturas nopietni,<br />
kam tie patiesi patīk un ir interese, priekšroku dod legālai turēšanai, tāpēc likums tiem būs tikai<br />
niecīgs apgrūtinājums. Labi ir tas, ka tiks izslēgta impulsīva, nepārdomāta rīcība – vairs<br />
nevarēs ieiet zooveikalā un kā asprātīgu dāvanu nopirkt, piemēram, čūsku. G. Vītola ir<br />
pārliecināta, ka "šādu dzīvnieku iegādei tomēr nepieciešama nopietna attieksme un speciāli<br />
apstākļi, nevar ļauties mirklīgām vēlmēm".<br />
27.07.<strong>2010.</strong> Salacgrīvas novada dome aicina dzīvot zaļi (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 27.07.2010<br />
Autors: Regīna TAMANE<br />
Rubrika: Pašvaldībās<br />
Salacgrīvas deputāti pagājušonedēļ domes sēdē apstiprināja deklarāciju, kurā izteikta vēlme<br />
Salacgrīvas novadam kļūt par zaļo. Mērķis - popularizēt un veicināt veselīgu, ekonomisku,<br />
dabai un cilvēkam draudzīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību. Šajā nolūkā tiks uzrunātas<br />
novada NVO, iestādes un uzņēmumi, lai arī to pārstāvji parakstītos zem deklarācijas teksta.<br />
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs atgādina, ka jau līdz šim<br />
pašvaldībā mēģināts dzīvot videi draudzīgi, taupot resursus. Ir izbūvētas ūdens attīrīšanas<br />
iekārtas, Salacgrīvā rotaļlaukumā uzstādīts apgaismojums, kur gaismu ražo saule un vējš,<br />
šobrīd tiek īstenots projekts par jūras siltuma izmantošanu centralizētajā siltumapgādes<br />
sistēmā. Pašvaldība prezentācijas priekšmetiem izmanto Salacgrīvā apgleznotus auduma<br />
maisiņus, ir iecere šim nolūkam izgatavot māla suvenīrus, izmantojot vietējo keramikas<br />
apdedzināšanas cepli. Daudzi Kuivižu pusē dzīvojošie labprāt kā pārvietošanās līdzekli, tā<br />
saudzējot gan vidi, gan pašu maciņu, izmanto gar Via Baltica uzbūvēto, tiesa, vēl nepabeigto
veloceliņu. - Braukt ar velosipēdu ir veselīgi un stilīgi, - uzskata pašvaldības vadītājs un uz<br />
sēdi, kurā apstiprināja deklarāciju, ieradās... stilīgi.<br />
- Sapratām, ka esam jau daudz darījuši "zaļā" dzīvesveida virzienā un tas ir jāturpina, piesaistot<br />
Eiropas fondu līdzekļus vides sakārtošanai. Mums nav doma radīt cilvēkiem jaunus<br />
noteikumus vai apgrūtinājumus. "Zaļais" novads pašvaldībai nav iecerēts kā juridisks statuss.<br />
Mēs gribam popularizēt "zaļo" dzīvesveidu, šim nolūkam iedzīvotājiem dodot vienkāršus un<br />
saprotamus padomus, - skaidro D. Straubergs. Viņaprāt, ceļš uz zaļo novadu ir nebeidzams.<br />
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta speciālists - hidrobiologs Andris Urtāns - uzskata, ka<br />
novada apņemšanās dzīvot zaļi ir tikai apsveicama. - Ja atsevišķs cilvēks rīkojas "zaļi", tas ir<br />
labi, bet - ja vesels novads jau apzinās savu vērtību un izsaka vēlmi dzīvot pēc šiem<br />
principiem, tas to dara atšķirīgu un caur to arī interesantu. Salacgrīvas novadam, kurš atrodas<br />
starp jūru, upi un purviem, ir visas priekšrocības, lai no šīs zaļās krāsas iegūtu arī ekonomisko<br />
labumu. "Zaļais" novads pašvaldībai var dot jaunas iespējas, sadarbību un projektus, - uzskata<br />
A. Urtāns.<br />
Deklarācijā ir nosaukti pašvaldības darbi, kas ļautu Salacgrīvas novadam saukties par zaļu. Tie<br />
ir gan īpaši aizsargājamo dabas objektu atbilstoša apsaimniekošana, gan iedzīvotāju<br />
nodrošināšana ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, tāpat notekūdeņu savākšana un attīrīšana.<br />
Ierakstīta iecere, kas patlaban tiek jau īstenota - nodrošināt labiekārtotas pludmales atbilstoši<br />
Zilā karoga prasībām. Plānots pašvaldības mājaslapā izveidot informatīvu sadaļu par<br />
ekoloģisko tehnoloģiju iespējamiem risinājumiem. Tur varētu dalīties arī pieredzē, popularizēt<br />
videi draudzīgā transporta (velo un ūdens) izmantošanu u.c.<br />
27.07.<strong>2010.</strong> Mitrāju iemītnieku stāsti iepazīstami visu vasaru (Rīgas<br />
Apriņķa Avīze)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze<br />
Datums: 27.07.2010<br />
Autors: Silvija Lapiņa<br />
Rubrika: Sabiedrība<br />
Līgatnes dabas taku Meža skolā "Pauguri" vērojama interaktīva izstāde par Gaujas nacionālajā<br />
parkā (GNP) esošajiem mitrājiem. Tā tapusi Igaunijas un Latvijas sadarbības programmas<br />
projekta "Atpakaļ dabā" ietvaros. Kas izstādē skatāms, stāsta GNP fonda projekta "Atpakaļ<br />
dabā" sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva.<br />
Izstādes atklāšanā piedalījās Vides ministrs Raimonds Vējonis, kurš savā uzrunā uzsvēra vides<br />
izglītības un šāda veida interaktīvo izstāžu lielo nozīmi vides <strong>aizsardzības</strong> popularizēšanā un<br />
veicināšanā sabiedrības vidū, kā arī <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s ģenerāldirektors Jānis<br />
Strautnieks, kurš akcentēja ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem celtās<br />
Līgatnes dabas taku Meža skolas "Pauguri" izveidi kā vienu no nozīmīgiem soļiem pretim<br />
aktīvākai vides izglītības kultivēšanai Gaujas nacionālajā parkā.<br />
Izstāde "Manas mitrās mājas" veltīta mitrājiem, to vērtībām un saudzēšanai. Tā vēsta par<br />
mitrājos sastopamajām dzīvajām radībām un augiem, kā arī par mitrāju lielo nozīmi cilvēka<br />
dzīvē. Izstādes galvenā varone ir vardīte Jete, kas apciemo dažādus mitrāju iemītniekus, kuri<br />
savukārt stāsta par savu dzīvi mitrājos. Stāstus par mitrājiem atklāj vecupēs dzīvojošā līdaka,<br />
pie Gaujas sastopamais zivju dzenītis, pietekās sastopamā forele, avoksnājos mītošā meža<br />
cūka, purva iemītnieces dzērves un ezeru mīlules spāres.<br />
Ar izstādē esošo vizuālo materiālu palīdzību izstādes apmeklētāji var iztēloties mitrāju<br />
iemītnieku dabisko vidi un apstākļus. Piemēram, meža cūkas "iedzīves" makets atspoguļo tās<br />
dzīvi avoksnājos, dzērvju "stūrītis" ļauj iztēloties to dzīves apstākļus purvā u. c.<br />
Mitrāju iemītnieku stāstus veidojis Latvijas Vēstures muzeja speciālists – mākslinieks Ģirts
Boronovskis sadarbībā ar GNP fonda un citiem pārstāvjiem. Izstāde būs atvērta sestdienās,<br />
svētdienās visu vasaru. Uzrādot Līgatnes dabas taku apmeklējuma biļeti, izstādes apmeklējums<br />
ir bez maksas.<br />
24.07.<strong>2010.</strong> <strong>Dabas</strong> brīnumi mums līdzās (Staburags)<br />
Avots: Staburags<br />
Datums: 24.07.2010<br />
Autors: Imants Kaziļuns<br />
Rubrika: Vide<br />
Privāts nenozīmē aizliegts<br />
Nesen Aizkraukles pagastā notika savdabīgs pasākums, apvienojot zinātni, mūziku, dzeju un<br />
vizuālo mākslu — "<strong>Dabas</strong> koncertzāle", kas bija veltīts šūnakmenim. Koncerts notika<br />
Aizkraukles pagastā, Daugavas ielejas dabas parkā, Imanta Baumaņa īpašumā "Cepļi". Šis<br />
pasākums gan viņam, gan tā rīkotājiem devis ierosmi jaunām idejām.<br />
<strong>Dabas</strong> koncertzāļu idejas autors ir grupas "Lādezers" solists Ingus Ulmanis. Tā esot radusies<br />
Ķemeru nacionālajā parkā, ejot pa koka laipām purvā. Ieklausoties apkārtnes skaņās, soļos,<br />
ienācis prātā attēlot dabā dzirdamās skaņas mūzikā un ar citiem līdzekļiem. Apvienojot zinātni,<br />
meditatīvo mūziku, gaismu, radies unikāls produkts, kuram līdzīga neesot. 2005. gadā par<br />
iedvesmas avotu kļuva putns — grieze, tad kukainis — lapkoku praulgrauzis, putns — čunčiņš,<br />
maksteņu sugu pārstāvji, ķērpis, šogad — šūnakmens.<br />
Vien pāris glāzīšu<br />
Pirms pasākumam izvēlēties piemērotāko vietu, tā organizatori iepazinuši četras, piecas<br />
ainaviski skaistas vietas Latvijā. Aizkraukles pagasta Daugavas ielejas dabas parks un Raunas<br />
Staburags bijušas vispiemērotākās — ainaviskās vides, klinšu atsegumu un ērtās piekļūšanas<br />
dēļ. Baumaņa kungs stāsta, ka bijis nobažījies par to, kāda būs šī vieta, kad tai pāri pāries ap<br />
trim tūkstošiem cilvēku. Bet rezultāts pārsteidza. Otrā rītā atrasts vien pāris nomestu<br />
plastmasas glāzīšu. Skatītāju vidū bija daudz jauniešu, bet atšķirībā no rokkoncerta, kurā<br />
klausītāji emocijas izpauž plosoties, te valdīja cita noskaņa.<br />
Ministrija palīdzēšot<br />
Pasākumu apmeklēja arī kultūras ministrs Ints Dālderis, kurš atzinīgi vērtējis skaņas kvalitāti.<br />
Vēlāk viņš kopā ar ministrijas valsts sekretāru Gunti Puķīti un Ingu Ulmani Baumaņa kunga<br />
mājā neformālā vidē pārrunāja nākotnes ieceres saistībā ar šo projektu un Daugavas ielejas<br />
dabas parku. <strong>Dabas</strong> koncertzāļu ideju esot padomā paplašināt, ietverot tajā visas ap Baltijas<br />
jūru esošās valstis. Kā vienojošais motīvs būtu kāda dzīvā radība, kura mīt visu valstu<br />
piekrastes joslā. Darbojoties tikai Latvijā, koncertus atkārtojot, nemeklējot jaunas idejas, tas<br />
kļūs par rutīnu. Ideju jāturpina pilnveidot, paplašināt, iepazīstot citas tautas, to mūziku, dzeju,<br />
māksliniekus.<br />
Izmantojot izdevību, Baumaņa kungs jautājis arī par iespēju piešķirt naudu Daugavas ielejas<br />
dabas parka labiekārtošanai, jo līdz šim tā īpašais statuss neko vairāk kā ierobežojumus nav<br />
devis. Ministrs ieteicis piedalīties projektā "Natura 2000", lai iegūtu papildu līdzekļus gan taku,<br />
gan skatu laukumu ierīkošanai. Savukārt stendiem, norādes zīmēm naudu varētu piešķirt arī no<br />
ministrijas budžeta.<br />
"Cepļu" saimnieks teic, ka, nākotnē te rīkojot citus līdzīgus pasākumus, daļai apmeklētāju jau<br />
būs<br />
priekšstats par to, ko no tā var gaidīt, vide nebūs sveša. Labās akustikas dēļ bijušo karjeru
plānots paplašināt, izveidot skatu laukumus. Karjeram ir amfiteātrim līdzīga forma, un esot<br />
doma to paplašināt, atrakt klinti, attīrot to no gadiem bērtās zemes, un izveidot īpaši pievilcīgu<br />
vietu brīvdabas koncertu rīkošanai.<br />
Derētu seno ēku atjaunošanai<br />
Kopā ar Ašķeres biedrību izstrādā projektu tūristu takai 8 kilometru garumā maršrutā<br />
Aizkraukles pagasts — Skrīveri. Daugavas ielejas atbalsta biedrība, kuras dalībnieks ir<br />
Baumaņa kungs, iesniegusi Lauku atbalsta dienestam projektu specializēta zāles teleskopiskā<br />
pļāvēja iegādei krasta nogāžu appļaušanai.<br />
Nākotnes iecere ir atjaunot kaļķa cepli, kas te darbojies ilgus gadus un, sākoties Pļaviņu HES<br />
būvniecībai, uzspridzināts. Pirms gadiem esot pat bijusi vēlme atjaunot tā sākotnējo izskatu,<br />
atkal dedzināt kaļķi, ar ko nodrošināt vietējos un ārzemju restauratorus, jo seno ēku<br />
atjaunošanai nepieciešams tieši šāds materiāls, nevis veikalā nopērkamais. Iecere neizdevās.<br />
Viens no iemesliem — šī vieta ir bagāta ar fosilajām nogulām, un to iznīcināšana ir<br />
nepieļaujama.<br />
Rādītu, kā ieguva kaļķi<br />
Kaļķa ceplim tā "zieda laikos" bijusi liela produktivitāte — līdz pat 12 tonnu diennaktī.<br />
Iegūtais kaļķis noderējis gan vietējiem celtniekiem, gan eksportēts uz Zviedriju. Vērtīgais iezis<br />
te ir vien 10 metru biezā slānī. Par rūpniecisku ražošanu, protams, nevar būt ne runas, bet, ja<br />
būtu finansējums, te varētu izveidot darbnīcu, kurā rādītu, kā notika kaļķa iegūšana. Mūsdienās<br />
pietiktu ar mazu krāsniņu, bet tolaik, lai sasniegtu plus 1050 grādu temperatūru, domnu<br />
kurināja no četrām zem tās izbūvētām kurtuvēm. Vēlāk malku nomainīja ar brūnoglēm un<br />
akmeņoglēm. Dolomītam degot, tas sadalās magnija un kalcija dioksīdā. Magniju izmantoja<br />
čuguna bagātināšanai. Kalcija kaļķi dzesēja ar ūdeni, un šajā procesā izdalījās ūdeņradis, tāpēc<br />
gadījies, ka tuvumā esošais malkas šķūnis neuzmanīgas deģa rīcības dēļ pāris reižu aizdedzies.<br />
Ūdenim 50 gadu cikls<br />
Ceplis slējies 12 metru augstumā, bijis ap pieciem metriem diametrā. Līdz mūsdienām<br />
saglabājušās dažas vagonetes, kurās krāva noskaldītos iežu gabalus un piestūma krāsns mutei.<br />
Metru biezā krāsns odere bija izklāta ar ugunsdrošajiem ķieģeļiem, un, lai tā karstumā<br />
neizplestos, kopā to saturēja metāla bandāžas. Gatavo produkciju krāva baržās un pludināja pa<br />
Daugavu tālāk uz Ķegumu, Rīgu. Vagonešu sliedes, vērtīgie ķieģeļi ar laiku izvazāti, pievākti<br />
privātmāju celtniecībai, bet no tā, kas palicis, izmantojot attēlus, aculiecinieku stāstus, bijušā<br />
malkas šķūņa vietā ir ideja būvēt jaunu un tajā iekārtot pastāvīgu ekspozīciju.<br />
Šajā vietā iztek arī vairāki strauti, kuru ūdeni izmantoja kaļķa dzesēšanai, un, kā stāsta<br />
saimnieks, pazīstami cilvēki teikuši, ka šis ūdens veicis pilnu ciklu no iztvaikošanas līdz<br />
nonākšanai atpakaļ zemes dzīlēs 50 gadu laikā. Krastu sakopšanas laikā uzieta aka ar koka<br />
grodiem. Arī šajā vietā iztek avots, kurš savulaik piepildījis aku. Šīs pazemes upes iztek no<br />
Vecpiebalgas pazemes ezeriem. Pēc speciālistu atzinuma, šis ir arī viens no garšīgākajiem<br />
slāpju veldzētājiem.<br />
Imants Baumanis, stāstot un rādot avotus, karjeru, cepļa paliekas, teic, ka būtu negodīgi, ja par<br />
to eksistenci zinātu un priecātos tikai viņš viens. Tāpēc, lai arī tas ir viņa privātīpašums, katrs<br />
interesents ir laipni gaidīts.<br />
21.07.<strong>2010.</strong><br />
Lūdz palīdzēt dižkokam (Kursas laiks)<br />
Avots: Kursas laiks<br />
Datums: 21.07.2010
Autors: SARMĪTE ŠTRAUSA<br />
Rubrika: Ziņas<br />
Latvijas dižkoku sarakstu, iespējams, visai drīz papildinās kādreizējā Asītes muižā augošā<br />
liepa. Tās apkārtmērs pārsniedz 4,5 metrus. Lai liepa turpinātu zaļot un augt, tai vajadzīga<br />
cilvēku palīdzība.<br />
Liepājnieks Mariss Audars pēc dzimtās puses apmeklējuma satraucies par milzīgo liepu, ko<br />
augam ceļa malā atceras kopš bērnības. Pirms pāris gadiem tai nolūzis viens no trim žuburiem.<br />
Mitrums un sals jau ieplēsis stumbrā dziļu plaisu. Ar lūgumu liepai palīdzēt M. Audars vērsies<br />
Priekules novada pašvaldībā.<br />
Pārliecinās par liepas dižumu<br />
Novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska atzina, ka esot interesanti uzzināt par tādu varenu<br />
koku, un solīja parūpēties, lai sakārtotu liepas "dokumentus". Bijušajā Asītes pagastā palicis<br />
pavisam maz iedzīvotāju, kuri atceras savas dzimtas vēsturi un nostāstus par apkārtni, jo šo<br />
pusi nežēlīgi postījušas Otrā pasaules kara pēdējās kaujas. Tāpēc viņa saka paldies M.<br />
Audaram par pieteikumu un pirmdien devās līdzi uz Asīti.<br />
Novada Saimniecības daļas vadītāja Edgara Rubeža busiņā atradās mērlente, un viņi ar M.<br />
Audaru liepu nomērīja. Sākumā, kā norādītsMinistru Kabineta noteikumos, atrada 1,3 metru<br />
augstumu no zemes. Pēc tam – liepas apkārtmēru, kas izrādījās 4,61 metrs.<br />
V. Jablonska ar E. Rubezi sprieda, ka apzāģēt lūzuma vietu un uzlikt tai jumtiņu nebūtu pārāk<br />
sarežģīti. Taču par to, vai koka dobumu aizmūrēt vai atstāt, kāds tas izveidojies, solīja jautāt<br />
arboristiem.<br />
Sarakstu var papildināt<br />
<strong>Dabas</strong> aizsardzība <strong>pārvalde</strong>s (DAP) <strong>Dabas</strong> datu nodaļas vadītājs Mārtiņš Kalniņš atzīst, ka<br />
Latvijas dižkoku saraksts varētu būt stipri nepilnīgs. Viņš spriež, ka tajā ierakstīti tikai puse no<br />
dabā esošajiem dižkokiem, un sola atsūtīt veidlapu, kāda paredzēta, lai šo formalitāti nokārtotu.<br />
DAP datubāzi par aizsargājamiem kokiem no Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras<br />
pārņēmusi tikai pirms gada, un patlaban tiekot īstenots projekts tās sakārtošanai un<br />
pilnveidošanai.<br />
Pašvaldības pienākums ir rūpēties, lai tiktu izvietotas norādes par šā koka statusu, un, ja<br />
nepieciešams, to iežogot.<br />
21.07.<strong>2010.</strong> <strong>Dabas</strong> likumībās neiejaucas (Bauskas dzīve)<br />
Avots: Bauskas dzīve<br />
Datums: 21.07.2010<br />
Autors: MĀRĪTE OZOLIŅA<br />
Rubrika: Tautsaimniecība<br />
Diezin vai Zemgalē varētu izveidot tik konsekventu bioloģisko saimniecību, kāda ir<br />
«Lielkrūzes» Jaunpiebalgas novadā, jo mūsu reģions vairāk piemērots intensīvai<br />
saimniekošanai.<br />
«Lielkrūzēs» ir tā lieliskā sakritība – vide, kas pasargāta no specializācijas, un arī cilvēki,<br />
kuriem zaļais dzīvesveids nav ārēja izpausme, bet dziļi izjusts, pārdomāts, pieņemts un<br />
īstenots. Dažādi to var vērtēt, un neba tāda saimniekošana vien vajadzīga, taču Dolmaņi ir<br />
paraugs tādam lauku dzīves modelim, kas pārmantots no senčiem un saskaņots ar dabas<br />
likumībām.<br />
Peļņa nav svarīgākais<br />
Saimnieks Guntars Dolmanis viesus mēdz sagaidīt, nodziedot paša sacerētu himnu, un mastā<br />
ir
pacelts saimniecības karogs. Līdzās viņam arī sieva Valentīna. Viņi un trīs meitas spēj izdarīt<br />
ļoti daudz. Valentīna īsos vārdos raksturoja dzimtas darbu: «Mēs esam pašpietiekami.»<br />
Saimniekošanai ir gluži citādāka filozofija nekā ierastā, jo «Lielkrūzēm» svarīgākais nav peļņa,<br />
bet «zemi un citus resursus izmantot, lai tie netiktu noplicināti, lai saglabātos». Kā tas tiek<br />
īstenots? Tikai daži piemēri. G. Dolmanis ir profesionāls mežinieks, saimniekam pieder 40<br />
hektāru meža. Tā izstrādē viņš ir saudzīgs, neizstrādājot mežu kailcirtē, bet zaļajai rotai<br />
piemērojot tās dabiskās likumības un neiejaucoties ar mūsdienīgām metodēm. Šķiet, tādu<br />
attieksmi sajūt arī dzīvā radība. Netālu no «Lielkrūzēm» ligzdo zivju ērglis. Būdams dabas<br />
draugs, Guntars ar tālskati vēro, kā klājas šim putnam, kurš ūdenskrātuves pasargā no zivju<br />
gārņa valdonības un lielās ēstgribas, gādājot maltīti dīķos un traucējot tā iemītniecēm.<br />
Valentīna papildina saimnieku, bilstot, ka «Lielkrūzēs» nemaz neizmanto ķimikālijas, nekad<br />
nemiglo kartupeļus. Šeit ievēro principu, ka dabā viss labi sakārtots un, ar ķīmiju iznīdējot<br />
vaboles, iet bojā arī citi kukaiņi. Dolmaņi audzē gaļas liellopus, kas, palaisti pļavās, noēd zāli<br />
un uztur šo platību dabisko dzīvotspēju.<br />
«Lielkrūzēs» viss ar apdomu veidots. Septiņi dīķi aizņem desmit hektāru, un šī ūdens platība<br />
labi pasargā no salnām. Ēkas, kur piedāvā mitināties ekskursantiem, būvētas no koka. Pat<br />
tualete ir ekoloģiska.<br />
Urbjas cauri papīru kalniem<br />
Valentīna ir pedagoģe, un viņa vada Jaunpiebalgas tautskolu, daudz labu mācību dodot<br />
vietējiem ļaudīm. Viņai ir tāds labs salīdzinājums par riteņbraucējiem, kas traucas pirmie,<br />
kamēr aizmugurējie sataupa spēkus un tiek pašā priekšā. Šī atziņa ļauj tiešāk saprast, ka<br />
Dolmaņiem sarežģītāk īstenot projektus, jo viņi sāk pirmie, tad nosacījumi mainās un citi<br />
izraujas priekšā. Tādēļ joprojām nav pabeigta lielas rijas veidolā celtas ēkas izbūve, kur varētu<br />
izvietot vairāk viesu, rīkot plaša mēroga seminārus. Par dažādām formalitātēm, ko nākas kārtot<br />
projektu un citā sakarā, Guntars Dolmanis ir tiešs: «Tie ir tādi papīru kalni, kādi agrāk nekad<br />
nav bijuši.»<br />
Latviskums «Lielkrūzēs» ielikts ne tikai taustāmajā un redzamajā. Šeit rīko Līgosvētkus ar<br />
dziedāšanu un kaimiņu aplīgošanu, šeit notiek arī puķu dienas. Saimnieku viesmīlība ir ieturēta<br />
ziemeļnieciskā stilā, nevis dienvidnieku temperamentam raksturīga.<br />
Atbildīgi par vidi<br />
Dolmaņi zaļā dzīvesveida ideju ir vērsuši plašumā un izveidojuši biedrību «Vides biedrība<br />
«Krūzes»», kuras jēga izteikta šādos vārdos: «Mēs esam atbildīgi par dabisku vidi, saglabājot<br />
to nākamajām paaudzēm.» Šajā organizācijā apvienojušies ar lauku vides problēmām saistīti<br />
Latvijas iedzīvotāji – mežu, ūdeņu, lauku apsaimniekotāji, vides speciālisti, kā arī sabiedriskas<br />
partnerorganizācijas un ārzemju partneri, stāsta Valentīna Dolmane.<br />
Biedrība pēta līdzsvarotu zemes apsaimniekošanu, apvienojot dabas <strong>aizsardzības</strong> un ražošanas<br />
intereses, balstoties uz tautas tradīcijām, tādējādi nodrošinot videi nekaitīgu, ilgtspējīgu<br />
ražošanu. Tā dod novērtējumu par vides kvalitātes nozīmi bioloģiskajā lauksaimniecībā,<br />
izvērtē, kādu iespaidu rada valsts likumdošanas normas pret to, un nodarbojas ar vides izglītību<br />
un pētniecību Latvijā un Austrumeiropā.<br />
Bauskas lauku konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka ne reizi vien bijusi «Lielkrūzēs»<br />
un uzskata, ka tāds garīgs piepildījums Dolmaņiem dod spēku ikdienišķajiem darbiem, kuros<br />
nereti tiek zaudēts plašāks redzējums ārpus savas sētas. Valentīna ir bijusi arī laureāte Latvijas<br />
radošo lauku sieviešu konkursā. UZZIŅAI<br />
Biedrības «Vides biedrība «Krūzes»» darbības virzieni:<br />
pētniecība, kas ietver mūsdienu bioloģiski daudzveidīgo teritoriju klātbūtnes un sugu<br />
daudzveidības ietekmes attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas procesu un<br />
latviskās dzīvesziņas saglabāšanu;<br />
nacionālās lauksaimniecības tradīciju uzturēšana, starptautiska novērtēšana;<br />
dzīvnieku valsts daudzveidības ietekme bioloģiskajā lauksaimniecībā;
ioloģiskās daudzveidības izpēte lauksaimniecībā izmantojamās zemes teritorijā;<br />
blakusteritoriju (mežu, ūdeņu), dzīvās radības ietekme uz lauksaimniecības zemi un<br />
novērtējums.<br />
20.07.<strong>2010.</strong> Jaunie reindžeri rosās Nurmižu pusē (Rīgas Apriņķa Avīze)<br />
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze<br />
Datums: 20.07.2010<br />
Autors: Rita Jakovļeva<br />
Rubrika: Sabiedrība<br />
Gaujas nacionālā parka ( NP) jaunie reindžeri savā darbībā neapsīkst, gluži otrādi – līdz ar<br />
zināšanu palielināšanos pieaug arī viņu interese par norisēm dabā. Šoreiz jaunos dabas draugus<br />
pieredzējušie dabas pazinēji devās izglītot Gaujas senielejas Nurmižu gravu rezervāta malā.<br />
Trīs aktivitātēm piesātinātu dienu garumā jaunieši devās uz Gaujas NP leknajām un<br />
daudzveidīgajām pļavām pētīt pļavas augus un netālu esošo mežu. Kopīgi ar <strong>Dabas</strong><br />
<strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s botāniķi Ilzi Čakari tika iepazīti gan uz kokiem, gan uz augsnes augošie<br />
ķērpji un pat veidotas kolekcijas. Par pārsteigumu jauniešiem ķērpju sugas var būt tik daudz un<br />
dažādas. Arī gliemeži mēdz būt dažādu veidu – Gaujas NP sastopamas vairākas gliemežu<br />
sugas, kuras jaunieši mēģināja atpazīt. Taču karstās vasaras svelmes dēļ izdevās atrast vien<br />
dažas no tām.<br />
Un, protams, kā gan citādi – esot Gaujas senielejā, nevar nerunāt par Gauju. Jaunajiem<br />
reindžeriem šoreiz bija iespēja arī uzzināt ko jaunu par Gaujā esošajām smiltīm, Gaujas<br />
krastiem un iemeslus, kāpēc šai upei nereti tiek piedēvēts visai negants raksturs. Esot pie upes,<br />
piederas arī pamakšķerēt, ko jaunieši darīja, gatavojot makšķeres pēc sentēvu metodēm –<br />
saudzīgi izmantojot dabā pieejamos resursus.<br />
Gauja nav iedomājama arī bez savām vecupēm. Tās ir dabas daudzveidības glabātājas, jo tajās<br />
sastopama ne viena vien reta auga suga, kā arī tās par savu mājvietu sauc tūkstošiem kukaiņu<br />
un daudzi jo daudzi putni. Arī jaunajiem reindžeriem šoreiz bija izdevība pētīt tuvumā esošās<br />
vecupes kā maz zināmākas dabas vērtības, ko tie ar entuziasmu arī darīja.<br />
Jaunie reindžeri mācās darot – šoreiz kopīgi ar pieredzējušajiem Gaujas NP reindžeriem<br />
ierokot stabiņus vietās, kur neatļauti Nurmižu gravu rezervātā iebrauc automašīnas un<br />
kvadricikli, kā arī vācot apkārtnē esošajās pļavās atrastos atkritumus. Tāpat jaunieši darīja<br />
dažādus citus saimnieciskus darbiņus – vāca nopļauto zāli, cēla teltis, palīdzēja gatavot ēst u. c.<br />
Jaunās reindžeres Līgas Valentinas komentārs par piedzīvoto: "Man ļoti patika šis pasākums.<br />
Tas deva iespēju man kā pilsētniecei iepazīt dabu mums apkārt. Ļoti noderīgi dzīvei bija<br />
ķērpīšu iepazīšana ar Ilzes Čakares palīdzību. Tā es pirmo reizi iepazinu slaveno rakstu ķērpi –<br />
Graphis scripta. Kā arī gribētu pateikties Mārim Mitrevicam par iespēju iepazīt vecupes dabas<br />
pieskārienu, kas lika aizdomāties par to, cik daudz lietu cilvēks aizskar, dodoties dabā."<br />
Piedzīvojumiem bagātās dienas aizritējušas nemanot, taču atmiņā jaunajiem reindžeriem<br />
noteikti paliks daudzās vērtīgās iegūtās zināšanas un mācības, kā arī patīkami kopā pavadītie<br />
mirkļi dabā.<br />
17.07.<strong>2010.</strong> Neapzinātā kultūras mantojuma pētnieki viesojas Igaunijā<br />
(Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 17.07.2010<br />
Autors: Līga LIEPIŅA
Rubrika: Pieredze<br />
Jūnija beigās saistībā ar Igaunijas un Latvijas kopprojektu Neapzinātās kultūras mantojuma<br />
vērtības kopējā dabas un kultūras telpā kādreizējā Limbažu rajona pagastu neapzinātā kultūras<br />
mantojuma pētnieki jeb inventarizatori devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Rietumigaunijas<br />
piekrasti.<br />
Atkāpe vēsturē<br />
Pavasarī bijušajā Alūksnes, Valkas, Valmieras un Limbažu rajona teritorijā darbu uzsāka<br />
Igaunijas - Latvijas kopprojektā iesaistītie pētnieki. Latvijas pusi šajā projektā pārstāv Valsts<br />
meža dienests (VMD) un <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts.<br />
Projekta mērķis ir apzināt un veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu lauku ainavā, īpašu<br />
uzmanību pievēršot mežiem. Jo problēma abās kaimiņzemēs bija tāda, ka mežos atradās<br />
aizsargājami kultūras pieminekļi, bet nebija zināma precīza to atrašanās vieta. Un gadījās, ka,<br />
nezinot par iespējamiem kultūras pieminekļiem attiecīgo cirsmu teritorijās, izsniegtas atļaujas<br />
meža ciršanai.<br />
Igaunija kultūras mantojuma objektu apzināšanu sāka krietni agrāk un pirms 3 gadiem aicināja<br />
projektā iesaistīties arī Latviju. Sandra Ikauniece - projekta vadītāja no Latvijas puses - ir<br />
VMD vides <strong>aizsardzības</strong> speciāliste. Viņa stāsta, ka kaimiņvalsts paguvusi izdarīt daudz vairāk,<br />
bet pētniecības metodiku no kaimiņiem pārņemt nevarēja, jo viņiem tās klasiskā izpratnē<br />
nebija, tikai mutvārdos. Tāpēc VMD, sadarbojoties ar attiecīgajiem speciālistiem, piemēram,<br />
no Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas, veidoja savu, pie kam - ar domu, lai to vēlāk varētu<br />
izmantot arī citviet Latvijā.<br />
Projekta praktiskā īstenošana gan sākusies tikai pērnvasar, kad meklēti cilvēki, kuri gribētu būt<br />
par pagastu inventarizatoriem. Viņiem bija jāprot darboties ar kartēm. Pērn rudenī bijušas<br />
apmācības, iepazīstināšana ar metodiku - kā šos objektus meklēt un ieraudzīt, kā tehniski veikt<br />
mērīšanu, informācijas ievadīšanu GPS un vēlāku apstrādi datorā. - Tas bija pirmsākums,<br />
patiesībā īstā inventarizācija sākas tikai tagad, - teic S. Ikauniece.<br />
Pieredzes gūšana mijas ar izklaidi<br />
Un tā dodamies pieredzes apmaiņā uz Rietumigauniju - novadu, kurā vienīgajā inventarizācija<br />
veikta pilnībā. Ceļojums no Limbažiem sākas agrā rītā. Pēc aptuveni 4 stundu ilga brauciena<br />
un nelielas maldīšanās esam norunātajā tikšanās vietā. Mūsu gids ir Tanangs Lembiks. Savā<br />
apsveicināšanās runā viņš uzsver, ka Padomju Savienības laikos diezgan ilgi dzīvojis Latvijā.<br />
Bet no reiz apgūtās valodas prātā palikušas tikai atsevišķas frāzes.<br />
Dodamies uz Tuhu ciemu Lihulā. Ceļš ved caur Tuhu purvu, kas esot aptuveni 6 tūkstošus<br />
gadu sens. Pirmais aplūkojamais objekts - ceļš caur purvu - izbūvēts vien pagājušā <strong>gads</strong>imta<br />
30. gados. Tālāk ieraugām jau nākamos kultūras mantojuma objektus - akmens sētu, apburto<br />
priežu mežu un senu viensētu. Tās akmens pagrabs un aka gan ir brikšņu un nātru ieskauti,<br />
tāpēc tikai retais izmanto iespēju doties tuvāk. Akmens sēta - interesants veidojums daudzu<br />
kilometru garumā. Lēš, ka aptuveni pirms 300 gadiem to cēluši, lai pasargātu mājlopus no<br />
daudzajiem mežos mītošajiem plēsējiem. Nav zināms, no kurienes purva salas iemītnieki<br />
dabūjuši šos akmeņus. Par apburto silu saka, ka tajā nevarot uzturēties dzīvnieki un tie, kas nav<br />
vietējie, citādi tos piemeklējot dažādas kaites. Arī mūs priežu silam vien pieved klāt un rāda no<br />
neliela attāluma.<br />
Ierobežotā laika dēļ nav iespējams apstāties un tuvāk aplūkot visus objektus, tādēļ daudziem<br />
pabraucam garām. T. Lembiks vien šo to pastāsta par katru. Pa ceļam gar Rietumu novada<br />
piekrasti virzienā uz ziemeļiem ir daudz senu viensētu un dažādu saimniecisku ēku, piemēram,<br />
dzirnavu. Ir arī t.s. holandiešu tipa vējdzirnavas - uz kājas. Staiceles inventarizatore Inese<br />
Timermane atzīst, ka tādas redz pirmo reizi. Viņas apsekojamā teritorijā līdzīgu neesot.<br />
Pēc krietna laika sprīža iebraucam Matsalu nacionālajā parkā. Mūsējiem jaunums ir igauņu<br />
kultūrvēsturiskais objekts - alvari - biotopi, kuros praktiski nav veģetācijas. To tipiskā ainava ir
švaka zālīte, augoša uz kaļķakmens klintīm, akmeņi un nelieli kadiķu krūmi. Konkrētajā alvarā<br />
ganās skaisti zirgi kopā ar aitām. Vairums braucēju labprāt iemūžina šos skatus. Alvari<br />
pārsteidzoši šķiet Alojas pētniecei Gunai Krūmiņai, kura atzīst, ka šajā braucienā pieredzes<br />
apmaiņa mijas ar izklaidi. Viņa secinājusi, ka lielāka uzmanība jāpievērš vecajām vietām,<br />
piemēram, akmens mūriem. - Var atklāties kas interesants, - domā Guna. Dāmas īpaši<br />
sajūsmina kāda amatiera akmeņkaļa pirms vairākiem gadu desmitiem veidoti sievieti slavinoši<br />
pieminekļi. Viļķenes pagasta pētniece Mārīte Purmale izsaucas: - Mūsu vīrieši tik slinko,<br />
mums tādus neceļ. Lai tik ņem kaltiņus un darbojas!<br />
Tuvojoties ekskursijas finišam, gids piedāvā 2 iespējas - vai nu aplūkot vēl 3 pieminekļus, vai<br />
arī apmeklēt Hāpsalu. Vairākums, protams, izvēlas apskatīt piejūras pilsētu.<br />
Projektam iespējams<br />
turpinājums<br />
Projekts Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā ilgs līdz<br />
nākamā gada februārim. Pēdējā pagastu inventarizācijas datu nodošana gaidāma novembrī. Pēc<br />
jaunā gada būs pieejama datubāze par projektā iesaistītajiem 4 bijušajiem rajoniem un tajos<br />
atrodamajiem neapzinātajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem. Plānots publicēt arī grāmatu,<br />
kurā varētu iekļaut vidēji 3 objektus no katra pagasta ar aprakstu. Kādus? To noteiks pats<br />
inventarizators. Ja igauņiem ļoti daudzi objekti saistās tieši ar mājvietām, latviešiem - ne. S.<br />
Ikauniece iesākumā bažījusies, ka tā būs arī mūsējiem, taču pirmie apzināšanas rezultāti<br />
liecina, ka kultūrvēsturisko objektu spektrs ir ļoti plašs - dižkoki, alejas utt.<br />
Vai projektam gaidāms turpinājums? - Viss atkarīgs no Latvijas iesaistīto pušu aktivitātes,<br />
uzņēmības un sponsoru piesaistīšanas spējas. Pagaidām neko konkrētu nevaru solīt, - skaidro S.<br />
Ikauniece. Lai neapzinātā kultūrvēsturiskā mantojuma pētniecība pēc projekta noslēguma<br />
netiktu nogriezta kā ar nazi, katrā pagastā tiek meklēts arī sabiedriskā monitoringa veicējs.<br />
Viņš varētu turpināt apsekot, kas notiek ar šo kultūras mantojumu. Un apzināt ja ne gluži visus,<br />
tad vismaz nozīmīgākos objektus. Pāles pagasta inventarizators Kristaps Soms pieļauj iespēju,<br />
ka pēc projekta beigām viņš varētu būt viens no sabiedriskā monitoringa veicējiem.<br />
13.07.<strong>2010.</strong> Zemgalieši mācās apsaimniekot dabas parkus (Brīvā<br />
Daugava)<br />
Avots: Brīvā Daugava<br />
Datums: 13.07.2010<br />
Autors: Juris Kālis, ZPR speciālists<br />
Rubrika: Mozaīka<br />
Zemgales Plānošanas reģiona administrācijas un sešu novadu pašvaldību speciālisti<br />
apmeklējuši Engures ezera dabas parku, Ķemeru nacionālo parku, Mazsalacas un Burtnieku<br />
novada parkus, kur apgūta pieredze dabas parku pārvaldības sistēmas izveidē un to<br />
apsaimniekošanā.<br />
Brauciens notika Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu<br />
instrumenta atbalstītā projekta "Ilgtspējīga dabas resursu saglabāšana Zemgalē" ietvaros.<br />
Projekts izstrādāts ar mērķi paaugstināt dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitāti,<br />
radot priekšnoteikumus vērtīgu sugu un biotopu aizsardzībai, ūdeņu un mežu resursu<br />
saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai reģionā, sevišķi NATURA 2000 teritorijās. Projekta<br />
īstenotājs ir Zemgales Plānošanas reģiona administrācija, bet partneri — Aizkraukles, Bauskas,<br />
Jelgavas, Krustpils, Rundāles un Viesītes novads.<br />
Projekta ieviešanas laikā, kas ilgs līdz 2011. gada aprīlim, četrām NATURA 2000 teritorijām<br />
paredzēts izstrādāt <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plānu, bet esošo aktualizēt — Saukas dabas parkam.
Savukārt, lai izveidotu Bauskas un Daugavas ielejas dabas parku administrēšanas un<br />
apsaimniekošanas sistēmu, notiek jau darbojošos modeļu izpēte vairākās Latvijas īpaši<br />
aizsargājamajās dabas teritorijās. Tā nesen pieredzes apgūšanas nolūkā zemgalieši apmeklēja<br />
Engures ezera dabas parku, Ķemeru nacionālo parku, apguva Mazsalacas un Burtnieku novada<br />
pieredzi gan dabas parku pārvaldībā, gan finanšu resursu piesaistē.<br />
Līdztekus tam minētā projekta ietvaros Saukas dabas parkā, Daugavas ielejas dabas parkā,<br />
<strong>Dabas</strong> parkā "Bauska" un "Laukezers", kā arī Vilces dabas parkā tiks uzstādītas informatīvās<br />
un servisa zīmes, virziena norādes un informatīvie stendi, kā arī labiekārtotas atpūtas vietas.<br />
Kopš gada sākuma Latvijas <strong>Dabas</strong> muzeja atbalsta biedrības speciālistu vadībā divas dienas<br />
mēnesī notiek 20 vides gidu sagatavošanas kursi, kas noslēgsies rudenī. Ir uzsākta arī bagātīgi<br />
ilustrētas grāmatas sagatavošana, kas vēstīs par nozīmīgākajām Zemgales dabas vērtībām.<br />
06.07.<strong>2010.</strong> Franču jaunieši iepazīst Ziemeļvidzemi (Ziemeļlatvija)<br />
Avots: Ziemeļlatvija<br />
Datums: 06.07.2010<br />
Autors: Aldis Dubļāns<br />
Rubrika: Pēdējā lapa<br />
Skolotājas Marionas, mācītāja Žerāra un 10 Valkas ģimnāzistu pavadībā šonedēļ pilsētā ir<br />
redzama 13 jauniešu grupa no Francijas. “Trīs no tiem ar valcēniešiem tikās pērn, taču visi<br />
pārējie ir jauni apmaiņas pro grammas dalībnieki,” stāsta projekta koordinatore Dace<br />
Langenfelde. Jaunieši ir vecumā no 15 līdz 20 gadiem.<br />
Vidzemes reģiona un Lejasreinas departamenta sadarbības ietvaros no 5. līdz 12. jūlijam<br />
Vidzemē viesosies jaunieši no sabiedriskās organizācijas EUL, lai kopā ar Valkas ģimnāzijas<br />
audzēkņiem iepazītu mūsu kultūru un tradīcijas. Tā ir jauniešu organizācija ar kristietības<br />
novirzienu.<br />
Vēlas redzēt Dziesmu svētkus<br />
Viens no nozīmīgākajiem franču mērķiem ir redzēt Vislatvijas skolēnu dziesmu un deju<br />
svētkus. Viesi dzīvo ģimnāzijas internātā. Savu viesošanos Valkā viņi sāka ar ģimnāzijas,<br />
savstarpējo un Valgas iepazīšanu, pieņemšanu pie novada domes priekšsēdētāja Kārļa Alberga,<br />
kurš īsi pastāstīja par novadu. Vakarā notika sadraudzības pasākums ar iepriekšējās apmaiņas<br />
dalībniekiem koristiem. Šodien jaunieši iepazīstas ar naukšēnu cilvēkmuzeju un Ķoņu<br />
dzirnavām. Vakarā Valkas novadpētniecības muzeja saimes namā notiks abu tautu tradīciju<br />
iepazīšana.<br />
Vēlas darboties praktiski<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta speciālista Andra Urtāna<br />
vadībā 7. un 8. jūlijā projekta seminārā – praktikumā “Klimata izmaiņas: ietekme, izmaksas un<br />
pielāgošanās Baltijas jūras reģionā” (BaltCICA) Pedeles upes krastā pie Līgavu akmens<br />
jaunieši strādās pie ainavas sakopšanas un straujteces izveidošanas Pedeles upē. Pasākuma<br />
mērķis ir skaidrot iespējas mazināt paredzamo klimata izmaiņu iespaidā radušos negāciju –<br />
upju bioloģiskās daudzveidības, ūdens resursu un to pašattīrīšanās spēju samazināšanos.<br />
“Franči izteica vēlmi praktiski darboties un mēs viņiem šo iespēju radījām. Dabā veidosim<br />
straujteci, kura veicinās skābekļa piesātinājuma palielināšanos upē un upes posma<br />
pašattīrīšanās spēju palielināšanos. Pasākumam ir eksperimentāls raksturs,” skaidro D.<br />
Langenfelde. Divu dienu laikā Pedeles upes krastā paredzēts izveidot izziņas objektu, kurā<br />
interesenti varētu gūt informāciju un ierosmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata<br />
izmaiņu seku mazināšanā.<br />
Ir iegūti jauni draugi
Piektdiena būs veltīta Vidzemes iepazīšanai. Savukārt sestdien notiks projekta izvērtēšana un<br />
dziesmu svētku koncerta Mežaparkā apmeklējums.<br />
“Valkas ģimnāzijas sadarbība ar franču jauniešu organizāciju aizsākās pagājušā gada vasarā<br />
Francijā. Tur Valkas jaunieši ar Eiropas Savienības neformālās izglītības programmas<br />
“Jaunatne darbībā” atbalstu pavadīja nedēļu Lejasreinas departamentā un ne tikai iepazinās ar<br />
Eiropas Savienības politiskajām un sociālajām pamatvērtībām, bet arī ieguva jaunus draugus,”<br />
stāsta projekta koordinatore Dace Resele.<br />
Franču jauniešu organizācijas EUL un Valkas ģimnāzistu šīs vasaras projektu bija iespējams<br />
īstenot ar Vidzemes plānošanas reģiona, Lejasreinas departamenta padomes, Francijas<br />
Jaunatnes un Sporta lietu ministrijas, Valkas novada domes un Valkas ģimnāzijas finansiālo<br />
atbalstu.<br />
06.07.<strong>2010.</strong> Turpinās konkurss «<strong>Dabas</strong> daudzveidības mirkļi» (Liesma)<br />
23.12.2009. Dāvanas no cepļa (Diena) Avots: Liesma<br />
Datums: 06.07.2010<br />
Autors: Kārlis Saule<br />
Rubrika: Novados un pilsētās<br />
Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības gada ietvaros, lai sekmētu sabiedrības iesaistīšanos<br />
Latvijas dabas daudzveidības izzināšanā, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> rīko radošo darbu<br />
konkursu vairākos posmos. Pirmais bija veltīts ziemas un pavasara tematikai. Jauniešu grupā<br />
tajā pirmo vietu ar sacerējumu par jūru ieguva Vladislavs Kļimovs, otrā - Arta Avena ar darbu<br />
"Mana ainava mostas", trešā - Paula Podniece ar stāstījumu "Kazu grava".<br />
Starp pieaugušajiem 1. vietā Julita Kluša ar vērojumu "Oša plaukšanas brīnums.<br />
Dienasgrāmatas pieraksti", 2. - Inga Sudāre ar darbu "Es mazliet pacienājos", 3. - Linda<br />
Priedīte ar savu redzējumu "Par sporu vācelītēm".<br />
Darbus vērtējušie pieredzējušie dabas speciālisti atzīst, ka pat viņus vairāki pieteikumi<br />
pārsteiguši ar savu radošumu, oriģinalitāti un netradicionālo pieeju. Labākie radošie darbi būs<br />
aplūkojami <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s mājas lapā www.daba.gov.lv, kur aktualitāšu sadaļā<br />
"Radošo darbu konkurss" ir arī sīkāka informācija par otro posmu. Tas saistīts ar vasaras<br />
tematiku un turpinās līdz 31. augustam. Konkursa darbs sastāv no divām daļām: apraksta un<br />
fotogrāfijām (ne vairāk par trim). Darbi iesniedzami elektroniski: konkurss@daba.gov.lv ar<br />
norādi "Daba 2010", jāpievieno arī aizpildīta dalībnieka anketa.<br />
Arī šī vasara ir skaista savā dabiskumā un pārsteigumu bagātībā. Ja, dodoties dabā, vēl līdzi ir<br />
arī fotoaparāts, tad it sevišķi jauniešiem būtu grēks ar saviem vērojumiem nepiedalīties šajā<br />
interesantajā konkursā.<br />
03.07.<strong>2010.</strong> Vērojama tendence samazināties kāpu izbraukšanas<br />
gadījumiem (BNS)<br />
Avots: BNS<br />
Datums: 03.07.2010<br />
Rubrika: Reģionālās ziņas<br />
RĪGA, JUL 03, BNS - Šogad vērojama tendence samazināties kāpu izbraukāšanas gadījumiem,<br />
bet visbiežāk pārkāpējus joprojām pieķer lielo pilsētu tuvumā, aģentūrai BNS pastāstīja <strong>Dabas</strong><br />
<strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s (DAP) <strong>Dabas</strong> izglītības, saziņas un kontroles nodaļas vadītājs Andris<br />
Širovs.
Taču esot grūti pateikt, cik kāpu izbraukātāju kopumā sodīti, jo vienota uzskaite par<br />
konstatētajiem pārkāpumiem un pie atbildības sauktajām personām netiek veidota. Kāpu<br />
izbraukātājus var kontrolēt gan <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>, gan Valsts vides dienests, gan<br />
pašvaldības policijas darbinieki un pašvaldību pilnvarotas personas savu administratīvo<br />
teritoriju robežās.<br />
"Tomēr, manuprāt, kāpu izbraukāšanas gadījumiem ir tendence samazināties," klāstīja Širovs.<br />
Piemēram, 2007.gadā DAP konstatējusi 49 pārkāpumus kāpās, 2008.gadā - 45, bet 2009.gadā -<br />
vairs tikai 23 pārkāpumus. Savukārt atbilstoši Valsts vides dienesta pārskatiem var konstatēt,<br />
ka dienesta darbinieku pieķerto kāpu izbraukātāju skaits tajā pašā laika periodā svārstās<br />
aptuveni 200-220 personu katru gadu.<br />
Tas esot skaidrojams ar to, ka visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti lielo pilsētu tuvumā,<br />
piemēram, ap Rīgu, Liepāju, Ventspili, kas savukārt izskaidrojams ar pilsētnieku vēlmi<br />
izbraukt no pilsētas un atpūsties jūras tuvumā. Atsevišķos gadījumos daudz pārkāpumu tiek<br />
konstatēts kempingu teritorijās, kur tiek atļauta automašīnu novietošana tuvu jūrai, lai gan<br />
Aizsargjoslu likuma noteiktie aprobežojumi automašīnu braukšanai ārpus ceļiem piekrastes<br />
zonā vienlīdz attiecas gan uz pilsētām, gan ciemiem, gan kempingiem un atpūtas vietām.<br />
Attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuras kontrolē DAP, ļoti bieži pārkāpumi<br />
tiek konstatēti dabas parkā "Piejūra", kā arī dabas parkā "Pape", kas ir iecienītas atpūtnieku<br />
vietas un atrodas lielo pilsētu tuvumā. Nereti pārkāpumi tiek konstatēti arī Ķemeru un Slīteres<br />
nacionālo parku teritorijās, kā arī dabas liegumos - Ovīši, Ziemupe, Užava.<br />
Širovs sacīja, ka visbiežāk kāpu izbraukātāji ir vieglo automašīnu vadītāji, kas vēlas atpūsties<br />
pie jūras. Daļa autovadītāju apzināti pārkāpj noteikumus - vēlas nokļūt tuvāk jūrai par katru<br />
cenu, bet ir daļa autovadītāju, kas pārkāpumu izdara aiz neuzmanības - nav pamanījuši<br />
attiecīgās informatīvās zīmes, nav zinājuši par noteiktajiem aizliegumiem.<br />
"Skaitliski neliels ir kvadriciklu vadītāju skaits, bet to nodarītais kaitējums kāpu zemsedzei ir<br />
daudz lielāks. Šo transporta līdzekļu vadītājus arī grūtāk notvert, jo kvadricikliem ir labas<br />
manevrēšanas spējas, turklāt visu četru riteņu piedziņa. Nereti kāpās var konstatēt arī tā<br />
saucamos džipus," piebilda speciālists.<br />
Būtisku problēmu ar pieķerto pārkāpēju sodīšanu neesot, jo normatīvie akti<br />
neparedz šādos<br />
gadījumos iespēju aprobežoties tikai ar brīdinājuma izteikšanu. Ja pārkāpums būs<br />
maznozīmīgs, piemēram, auto nobraucis no ceļa kāpu zonā tikai ar vienu diviem riteņiem,<br />
nenodarot kaitējumu kāpu zemsedzei, autovadītājus var informēt par attiecīgajiem<br />
noteikumiem un pārkāpums tūlīt ir jāpārtrauc, piemēram, novietojot auto atbilstošā vietā.<br />
"Reti ir gadījumi, kad pārkāpējam izdodas izvairīties no soda, piemēram, mūkot. Visbiežāk tas<br />
gadās ar motociklu vai kvadriciklu vadītājiem. Bet, izmantojot sakaru pakalpojumus, arī tādus<br />
pārkāpējus var notvert, sadarbojoties ar kolēģiem," minēja Širovs.<br />
Sods par kāpu izbraukāšanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu<br />
ir robežās<br />
tiek<br />
no 50 līdz pat 100 latiem atkarībā no pārkāpuma nozīmības un rakstura. Bet, ja pārkāpums<br />
konstatēts atkārtoti viena gada laikā, naudas sods var būt pat 100 līdz 250 latu liels.<br />
BNS, + 371 67088608, zinas@bns.lv<br />
03.07.<strong>2010.</strong> Saudzēsim Latvijas retos augus! (Auseklis)<br />
Avots: Auseklis<br />
Datums: 03.07.2010<br />
Autors: Rita JAKOVĻEVA, Agnese VEILANDE, <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong><br />
Rubrika: Vide<br />
Vasaras pilnbriedā dodamies Latvijas leknajās pļavās, lai plūktu ārstniecības augus, sietu<br />
slotiņas. Taču nereti aizmirstam,<br />
ka daži augi ir aizsargājami un saudzējami. Iepriekšējo gadu
pieredze rāda, ka retās un krāšņās savvaļas orhidejas - naktsvijoles, dzegužpirkstītes,<br />
dzegužpuķes un dzegužkurpītes - dažkārt tiek nežēlīgi izplūktas un sietas krāsainajos jāņuzāļu<br />
pušķos. Tāds pats liktenis dažkārt piemeklē arī pūkainās silpurenes un jumstiņu gladiolas.<br />
Tāpat dažkārt iespējams uziet dārza īrisa radinieci - krāšņo, taču aizsargājamo Sibīrijas skalbi,<br />
kas ierakstīta pat Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.<br />
Krāšņu trejdeviņu ziedu pušķi iespējams veidot, saplūcot gan rudzupuķes, pīpenes, sarkano un<br />
balto āboliņu, gan suņuburkšķus, papardes, kalmes un vēl daudzas citas skaistas puķes.<br />
Ejot jāņuzāles lūkoties, varējām sastapt arī madaras, asinszāli un birztalu nārbuli, vībotnes,<br />
rudzupuķes, pīpenes, magones, un, protams, papardes. Tās visas ir plūcamas. Tomēr visas<br />
plūcamās puķes tāpat ir saudzējamas. Neplēs tās ar saknēm un nenoplūc pēdējo krāšņo ziedu<br />
pļavā, lai, atbraucot nākamgad, tā pati pļava priecētu ar vēl plašāku ziedu daudzumu nekā pērn!<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong> aicina - neatņem dabai tās skaistumu - neplūc, kā arī netirgo un<br />
nepērc Latvijas savvaļā augošos aizsargājamos augus. Mīli ar acīm!<br />
02.07.<strong>2010.</strong> Pļavā iekšā! (Neatkarīgā Rīta avīze)<br />
Avots: Neatkarīgā Rīta avīze<br />
Datums: 02.07.2010<br />
Autors: Renāte Laiva<br />
Rubrika: Tūrisms<br />
Laikā, kad dabā viss zied uz nebēdu un pasauli lutina ar smaržu skurbuli, rīt uz Pļavu dienu<br />
aicina Ķemeru nacionālais parks.<br />
Pļavu dienā aicināts piedalīties ikviens interesents, turklāt pasākuma rīkotāji nolēmuši augu<br />
pasaules iepazīšanu veikt mazliet sportiskā veidā. Tāpēc šoreiz uz Ķemeru nacionālā parka<br />
pļavām interesentiem paredzēts doties, izmantojot velosipēdus (tos būs iespējams arī iznomāt).<br />
Pasākuma rīkotāji sola, ka velobrauciena mērķis ir izcili krāšņas un bagātīgas Ķemeru<br />
nacionālā parka pļavas, kur profesionāla eksperta vadībā varēs uzzināt ko vairāk gan par pļavās<br />
sastopamajiem augiem, gan par pļavu veidiem, gan arī par apsaimniekošanas pasākumiem.<br />
Kopējais velobrauciena garums ir aptuveni 20 km pa meža ceļiem. Maršruts uzskatāms par<br />
vidēji grūtu, bet pasākuma plānotais ilgums ir aptuveni piecas stundas. Tikšanās: 3. jūlijā<br />
pulksten 13.00 pie atpūtas centra Valguma pasaule Engures novada Smārdes pagastā.<br />
02.07.<strong>2010.</strong> Jaunie dabas pētnieki trīs dienas Igaunijā (Druva)<br />
Avots: Druva<br />
Datums: 02.07.2010<br />
Autors: Baiba Azace, ViA studente<br />
Rubrika: Skola<br />
Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā "Back to nature" jeb "Atpakaļ<br />
pie dabas" (2009-2011) tika īstenotas vides izglītības aktivitātes, kuru galvenā tēma ir mitrāji.<br />
Visu aprīli risinājās konkurss "Saudzēsim mitrājus kopā! Pievienojies!" Projektā apvienojušās<br />
piecas pieredzējušas dabas <strong>aizsardzības</strong> organizācijasGaujas Nacionālā parka fonds, Ķemeru<br />
nacionālā parka administrācija, Tartu Vides izglītības centrs, PolvasValgasVeru reģiona Valsts<br />
dabas <strong>aizsardzības</strong> centrs, kā arī Peipsi (Peipusa) pārrobežu sadarbības centrs.<br />
Piedalīties bija aicināti 13-14 gadus veci jaunieši, kuru dzīves vieta ir Gaujas Nacionālā parka<br />
vai Ķemeru nacionālā parka teritorijā vai to tuvākajā apkārtnē.<br />
Konkursa uzvarētāji ieguva tiesības piedalīties starptautiskā dabas izpētes nometnē
Dienvidigaunijā no 9. līdz 11. jūnijam. Lai varētu saņemt šo iespēju, jauniešiem bija jāatbild uz<br />
viktorīnas jautājumiem par mitrājiem, jāpievieno motivācijas vēstule un angļu valodas<br />
zināšanu novērtējums (nometnes darba valoda - angļu valoda).<br />
Šogad nometnē kopā piedalījās 24 jaunieši - 12 latvieši un 10 igauņi. Veiksminieku vidū bija<br />
arī četri pusaudži no vēsturiskā Cēsu rajona: Laima Kurzemniece un Elīna Tabaka (Līgatnes<br />
novada vidusskola), Jānis Kalniņš (Sērmūkšu pamatskola), kā arī Cēsu Valsts ģimnāzijas<br />
skolnieks Toms Apša.<br />
Savos iespaidos par nometnē piedzīvoto dalās Toms Apša:<br />
"Par konkursu izlasīju "Druvā". Tā kā mani interesē dabas zinības, savulaik esmu dzīvojis<br />
Lejaslīgatnē, kur visapkārt ir meži, atmosfēra pilnīgi citāda nekā lielpilsētā, nolēmu piedalīties.<br />
Man patīk arī dažādas televīzijas pārraides par dabu, katru gadu piedalos apkārtnes sakopšanas<br />
talkās. Biju ļoti priecīgs, kad nometnes organizatore Baiba Līviņa paziņoja, ka esmu viens no<br />
uzvarētājiem.<br />
<strong>Dabas</strong> pētnieku nometnes pirmajā dienā iepazināmies un gida pavadībā devāmies uz bebru<br />
takām, skatījāmies filmu par Soomaa nacionālo parku, kurā ir pieci gadalaikipavasaris, vasara,<br />
rudens, ziema un plūdi. Parkā atrodas četri purvi, kuri pavasara sākumā pārplūst, tad tur ir ļoti<br />
lieli pali. Pēc tam braucām ar kanoe laiviņām - tā kā instruktors visu izstāstīja un pamācīja,<br />
nebija nekādu starpgadījumu. Pirmās dienas noslēgumā bija "praktiskā darbnīca"mēs<br />
gatavojām koka figūriņas un apgleznojām lakatus.<br />
Nākamās dienas rītā pazīstamā dabas žurnālista Māra Oltes pavadībā devāmies klausīties putnu<br />
dziesmas, pēc tam katrs saņēma somiņu ar dabas pētnieka instrumentiem (lupa, lineāls, aukla,<br />
bloknots), un mēs devāmies purva izpētē. Bija jāveic arī dažādi uzdevumi, tostarp stafete.<br />
Komandā kopā startēja igauņi un latvieši, tādēļ bija iespēja sarunāties angļu valodā.<br />
Pēdējā dienā mācīja, kā no dabā pieejamajiem resursiem pagatavot izdzīvošanai nepieciešamās<br />
lietas. Tā kā mežā var atrast ļoti daudz tukšu plastmasas pudeļu, mums iemācīja, kā no šādas<br />
pudeles var pagatavot gan ziepjutrauku, gan ūdens trauku.<br />
Tā bija ļoti vērtīga nometne. Noteikti piedalītos vēlreiz, taču atkārtoti neuzņem, jādod iespēja<br />
arī citiem interesentiem.<br />
Ikvienam ieteiktu piedalīties konkursā, nebija nemaz tik grūti, atbildes jautājumiem jau var<br />
atrast internetā, jāmāk tikai pierakstīt vajadzīgo."<br />
Līgatnes novada vidusskolas audzēknes, 13 gadus vecās nometnes dalībnieces Laine<br />
Kurzemniece un Elīna Tabaka ar prieku atceras braucienu pa upi ar kanoe. "Man patika braukt<br />
ar kanoe, bet katru dienu jau darījām kaut ko interesantu. Kaut gan bija arī darbiņš, kas<br />
nepatika - taisīt koka rotaļlietas. Pēdējā diena bija grūta," saka Elīna.<br />
Sērmūkšu pamatskolas audzēknim, 14 gadus vecajam Jānim Kalniņam paticis brauciens uz<br />
purvu: "Tas bija interesanti. Taču bija jauks arī brauciens ar kanoe un Bebru takas apskatīšana.<br />
Nometnē bijām 12 latvieši un 10 igauņi, sākumā bija jāiepazīstas, tad jau viss notika."<br />
Projekts "Atpakaļ pie dabas" īstenots Igaunijas Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas<br />
ietvaros, kuras mērķis - veicināt abu teritoriju ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko<br />
konkurētspēju, panākot saskaņotu pieeju ekonomiskai, sociālai un vides attīstībai, iesaistot<br />
vietējos iedzīvotājus un kopienas.<br />
01.07.<strong>2010.</strong> Aicina iepazīt Ķemeru pļavas (Zemgales Ziņas)<br />
Avots: Zemgales Ziņas<br />
Datums: 01.07.2010<br />
Autors:<br />
Sagatavoja Lāsma Antoneviča<br />
Rubrika: Izklaide<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Ķemeru Nacionālā parka administrācija 3. jūlijā aicina visus
dabas mīļotājus un interesentus sportiskā veidā iepazīt parka daudzveidīgo augu pasauli.<br />
Pļavu dienā, kas risināsies pie atpūtas centra «Valguma pasaule» Smārdes pagastā, paredzēts<br />
velobrauciens uz krāšņajām un bagātīgajām Ķemeru Nacionālā parka pļavām, kur profesionāla<br />
eksperta vadībā būs iespējams uzzināt gan par tur sastopamajiem augiem, gan pļavu veidiem<br />
un to apsaimniekošanu. Savukārt, atgriežoties atpūtas centrā, varēs dalīties iespaidos un baudīt<br />
zāļu tējas. Kopējais maršruta garums ir aptuveni 20 kilometru pa meža ceļiem. Iespējama arī<br />
velosipēdu noma, vēsta organizatori. Līdzi jāņem ūdens, ar ko atveldzēties brauciena laikā, un<br />
kāds našķis vakara piknikam.<br />
Dalība pasākumā ir bezmaksas, tomēr vietu skaits ierobežots, tāpēc interesenti aicināti<br />
pietiekties līdz 2. jūlijam pa tālruni 26332786.<br />
01.07.<strong>2010.</strong> Zemes bērns ūpēns (Vides vēstis)<br />
Avots: Vides vēstis<br />
Datums: 07.<strong>2010.</strong><br />
Foto un teksts: Vilnis Skuja<br />
Pavasarī ikvienam, kurš nepastaigājas tikai pa asfaltētām lielpilsētas ielām, var palaimēties<br />
sastapt šādu pūčulēnu, kurš – ticat vai ne – ir trīslitru burkas lielumā. Tas ir ūpja bērns pirmajā<br />
pūku tērpā, bildēts dabiskā vidē, aprūpēts un pie pilnas veselības. Ļaunākais, ko jūs šādā<br />
situācijā varat izdarīt, ir mēģināt noķert, jūsuprāt, nelaimīgo «trollīti» un stiept to uz mājām.<br />
Atcerieties – bērnu ( jo īpaši svešu) zādzība ir grēkpilna un nosodāma ne tikai no morāles<br />
viedokļa, tā ir sodāma rīcība arī saskaņā ar Latvijas likumdošanu!<br />
Ūpji sāk ligzdot agri pavasarī – bieži vien jau tad, kad visur vēl ir sniegs. Šis pielāgojums<br />
radies evolūcijas gaitā, un tam pamatā ir vienkāršs aprēķins, proti, lai ūpjiem būtu vieglāk<br />
izbarot savus bērnus un vecākiem būtu mazāk jānopūlas, gādājot ēdamo. Vasarā, kad apkārt<br />
pilns ar zvēru un putnu mazuļiem, vecajiem ūpjiem noķert tos nesagādā nekādas raizes. Tas arī<br />
viss izskaidrojums, kāpēc ūpji sāk ligzdot agri pavasarī. Mazuļi sāk šķilties maijā, jūnijā.<br />
Ūpis ir Latvijas lielākā pūce, liels putns 60–75 cm augumā, kam spārnu atpletums ir līdz pat<br />
190 cm, tāpēc tam maz ienaidnieku. Tā nu ūpis var atļauties ligzdvietai izkasīt vien bedrīti liela<br />
koka pavēnī vai uz smilšakmens klints terases. Kad mazuļi paaugas, tie dzimto bedrīti pamet<br />
un uzturas turpat tuvumā, turklāt kāds no vecajiem ūpjiem aizvien pieskata ligzdu. Maz ir<br />
zvēru, kuri riskēs nočiept lielās pūces bērnu.<br />
Ūpēniem tiek pienests tik daudz barības, ka tie visu nespēj nemaz apēst. Ligzdas tuvumā<br />
mētājas ūdensžurku, vārnu, kaiju un citu upuru atliekas, parasti bez galvas – to apēd pats<br />
mednieks. Ligzdas tuvumā atrodami ciņi vai celmi, uz kuriem medījums tiek sagatavots ēšanai<br />
– noplūkts vai vismaz paplūkāts. Pakāpeniski mazuļi attālinās no ligzdas. Ūpēnu zemes dzīve<br />
ilgst vairāk nekā divus mēnešus. Netraucē tos!<br />
10.06.<strong>2010.</strong> Šlītere kļūst atvērtāka tūristiem (Latvijas avīze)<br />
Avots: Latvijas avīze<br />
Datums: 10.06.2010
Autors: VIESTURS SPRŪDE<br />
Rubrika: Atpūta. Vaļasprieks<br />
12. jūnijs – Ceļotāju diena nacionālā parka teritorijā.<br />
Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs'' ar Eiropas Komisijas programmas "Life'' un vietējo<br />
pašvaldību atbalstu nolēmusi gādāt, lai tūristi biežāk apmeklētu Slīteri (Ziemeļkurzemē sauktu<br />
arī par Šlīteri).<br />
Slīteres nacionālajā parkā ir ne tikai kvalificētiem botāniķiem interesanti mūžameži, bet arī<br />
Kolkasrags, Šlīteres bāka, piekrastes lībiešu ciemi, dabas takas, velotūrisma maršruti un iespēja<br />
iepazīties ar lībiešu virtuves labumiem pie Kolkas ''Ūšu'' saimnieces Dženetas Marinskas.<br />
Kolcenieki allaž bijuši aktīvi ļaudis. Savējo vidū par ''Kolkas gubernatoru'' godātais Kolkas<br />
ciema valdes priekšsēdētājs un vietējā tūrisma veicināšanas entuziasts Jānis Dambītis stāsta, ka<br />
viens no pēdējiem jaunumiem ir kravas automašīnas furgonā iekārtotā pirts, kas pēc pasūtītāja<br />
vēlmes var aizbraukt kur vajag, arī piemērotā laukumiņā mežā pie jūras. Tie, kas mobilo<br />
pērtuvi izmaēģinājuši ziemā, teic, sajūtas esot lieliskas – zvaigznes, mēness, jūra.<br />
Izpētot Krišjāņa Valdemāra pierakstus, kolcenieki atraduši pamatu vēl vienam jaunumam.<br />
Izrādās, Kolkasrags ir ''Eiropas līniju krustpunkts''! Tas nav gluži tas pats, kas Eiropas<br />
viduspunkts. Ja ir vēlme uzzināt vairāk, jāapmeklē šī vieta dabā, gandrīz pašā Kolkasraga<br />
spicē. Krustpunktu atpazīsiet kā pamatīgu četrstūra solu, kas uzlikts uz lieliem akmeņiem, ar<br />
metāla informācijas cilni.<br />
Lietpratēji saka, ka pa veco meža ceļu caur senajiem lībiešu ciemiem no Vaides līdz Mazirbei<br />
stiepjoties viens no skaistākajiem Latvijas velotūrisma maršrutiem. Divriteņu nomas iespējas<br />
jāmeklē Kolkā, Mazirbē, Košragā. Pēdējais, tāpat kā ārpus nacionālā parka palikušais Sīkrags,<br />
ir valsts aizsargājams ''pilsētbūvniecības piemineklis'', pareizāk sakot, ''ciembūvniecības<br />
piemineklis''. Teiksmainums dveš no vecajām lībiešu mājām un raksturīgajiem kāršu žogiem,<br />
kas smilšaino ielu malās parādās un sazarojas, veidojot īpatnējas sistēmas. Pašu lībiešu, kur tie<br />
gadi, te tikpat kā vairs nav. Tradicionālo dienu plūdumu iznīdēja padomju pierobežas zonas<br />
statuss ar striktu aizliegumu zvejot un pat brīvi iziet jūrmalā. Ciemi panīka. Kad laiki mainījās<br />
un šajā vietā mājas sāka iepirkt vasarnieki, tie ne vienmēr izrādījās kultūras mantojuma<br />
saglabāšanas piekritēji. Vietējos iedzīvotājus Košragā un pārējos ciemos var gandrīz uz vienas<br />
rokas pirkstiem saskaitīt.<br />
No Mazirbes atdalās ceļš uz Šlīteres bāku. Pa ceļam vēl ir 3 kilometrus garā Pēterezera dabas<br />
taka ar tikai šim Latvijas nostūrim raksturīgo kāpu (kangaru) un ieplaku (vigu) reljefu. Starp<br />
diviem kangariem parasti stiepjas purvainā viga, un tā vienā laidā. Kad no takas atgriežamies<br />
uz šosejas, pēc brīža klāt Šlīteres Zilo kalnu nogāze ar tās malā uztupušos Šlīteres bāku, no<br />
kuras logiem skaidrā laikā varot redzēt Sāmsalu.<br />
<strong>Dabas</strong> pazinējs Juris Smaļinskis stāsta, ka Šlīteres Zilo kalnu nogāzēs mūžameži saglabājušies<br />
ne vien tādēļ, ka šī vieta ir nomaļa, – slīpā reljefa dēļ cilvēkiem vienkārši bijis grūtāk tos<br />
izcirst. Uz mūžamežu tūlīt aiz bākas pa kalna nogāzi lejup ved kāpnes. Augšpusē parasti tās<br />
slēgtas ar vārtiņiem un brīdinošu uzrakstu par lielo soda naudu. Lejā kāpt var tikai gida<br />
pavadībā. Slīteres rezervāta darbinieki gan apsolījuši, ka ceļotāju dienā (12. jūnijā) vārtiņi<br />
būšot vaļā un stingrā dabas rezervāta zonu, kur atrodamas daudzas botāniskas vērtības un arī<br />
unikāli smilšakmens atsegumi, varēs apskatīt kopā ar rezervāta speciālistu. Tādēļ nepalaidiet<br />
garām retu iespēju nokļūt parasta tūrista acīm apslēptās vietās.<br />
Turklāt 12. jūnijs sola vēl daudz interesanta – tajā skaitā arī ēdama, klausāma un apskatāma<br />
visā nacionālā parka teritorijā. Tematiskās ekskursijas būs bez maksas, un Kolkas ''Ūšos'' –<br />
pirmā Slīteres nacionālā parka ceļveža iznākšanas svētki.
12.02.<strong>2010.</strong> Stirnu skaits krasi samazināsies (Dzirkstele)<br />
Avots: Dzirkstele<br />
Autors: Evita Brokāne<br />
Datums: 18.02.<strong>2010.</strong><br />
Rubrika: Medniekiem un makšķerniekiem<br />
Šī dziļā un bargā ziema stirnām ir ļoti nelabvēlīga. Daudzām stirnām tā jau ir izrādījusies<br />
liktenīga, taču zinātāji apgalvo, ka grūtākais periods vēl ir tikai priekšā, un arī tas vēl krietni<br />
paretinās šo meža dzīvnieku rindas.<br />
Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Laimonis<br />
Kļaviņš atzīst, ka stirnu stāvoklis šoziem ir ļoti slikts, ja ne pat katastrofāls. "Šī ziema ir<br />
radījusi milzīgus šķēršļus šo dzīvnieku izdzīvošanai – pirmkārt, dziļais sniegs un ierobežotās<br />
iespējas piekļūt barībai, otrkārt, iespējas izkasīt sniegu līdz zemei, lai varētu pagulēt, un,<br />
treškārt, plēsēju – vilku, lūšu - radītie draudi. Tagad, pabraukājot apkārt un paskatoties, var<br />
secināt, ka vietās, kur kādreiz varēja redzēt stirnu bariņus, tagad ir palikušas pa vienai, divām<br />
stirnām. Šie dzīvnieki šoziem iet strauji mazumā," secina L.Kļaviņš. Daudzas stirnas dodas arī<br />
tuvāk mājām (pat pilsētas nomalē), cerot atrast kaut ko ēdamu, taču tad atkal nākas sastapties<br />
ar klaiņojošiem suņiem.<br />
Kā palīdzēt stirnām?<br />
"Ekonomiskā situācija, protams, ir tāda, kāda tā ir. "Latvijas Valsts meži" mežos iztīra tikai<br />
galvenos ceļus, kas viņiem ir nepieciešami, pārējais paliek mednieku ziņā. Ir jālūdz, lai viņi<br />
iespēju robežās, neņemot vērā smago ekonomisko situāciju, nolīgst kādus traktoristus vai<br />
varbūt paši, ja kādam ir traktors, iztīra kvartālstigas, pļaviņas, laukumus mežā, izdzen stigas<br />
gar mežmalu, lai dzīvniekiem ir, kur paskriet un apgulties. Stirnām nebūtu vēlams gulēt dziļā<br />
sniegā, vislabāk, ja viņas var tikt klāt pie zemes. Ja stirna ir mierīgi staigājusi, tad jau vēl<br />
nekas, bet, ja tā ir kaut kur triekta un ir sasvīdusi, tad būs beigta," spriež L.Kļaviņš. Viņš saka,<br />
ka, protams, vajadzētu arī palīdzēt stirnām ar barību. "Vislabāk ir vairākās vietās gar meža<br />
celiņiem atstāt pa siena klēpītim – tur stirnas labprāt nāks ēst. Šobrīd stirnas nesmādē arī<br />
graudus, nereti tās tiek manītas arī meža cūku barotavās," stāsta speciālists.<br />
L.Kļaviņš gan uzskata, ka grūtākais periods stirnām vēl ir tikai priekšā. "Ja vēl snigs un būs arī<br />
sērsna, tad stirnām praktiski nav izredžu izdzīvot. Tagad plēsēji īpaši nestaigā, viņi paši grimst<br />
iekšā sniegā, bet pa sērsnu viņi varēs brīvi pārvietoties, un stirnai tad nebūs, kur paglābties."<br />
Stirnas iet bojā<br />
J.Kļaviņš atklāj, ka viņam palaikam pienāk informācija gan no medniekiem, gan mežsargiem,<br />
gan arī no cilvēkiem par beigtām stirnām.<br />
"Šogad šādu gadījumu ir daudz vairāk nekā citos gados. Tagad varbūt arī tik daudz šie<br />
gadījumi netiek atklāti, jo apkārt ir daudz sniega, taču, atnākot pavasarim un sākot kust<br />
sniegam, būs redzama patiesā situācija. Domāju, ka stirnu skaits krasi samazināsies. It kā jau<br />
nav ļaunuma bez labuma – izdzīvos spēcīgākie populācijas īpatņi, nākotnē tas radīs labākus un<br />
izturīgākus gēnus. Tas, protams, ir labi, taču tik un tā ir sāpīgi, ka bojā aiziet šāds liels<br />
dzīvnieku daudzums. Tādēļ vēlreiz gribas aicināt medniekus palīdzēt stirnām un, protams, arī<br />
medīt vilkus, jo tika noteikts papildlimits. Visā Latvijā var medīt vēl 30 vilkus – ja ir iespēja, to<br />
vajag izmantot," saka L.Kļaviņš.
Jāuzmanās autoceļu tuvumā<br />
Biezā sniega dēļ meža dzīvnieki biežāk nekā parasti uzturas autoceļu tuvumā, tādēļ arī<br />
autobraucējiem jābūt saudzīgiem pret meža dzīvniekiem un piesardzīgiem, jo šādas izmaiņas<br />
dzīvnieku uzvedībā var apdraudēt satiksmes drošību uz autoceļiem.<br />
Šādas dzīvnieku rīcības galvenais iemesls, visticamāk, ir apgrūtinātā pārvietošanās pa biezo<br />
sniega segu. Meža zvēri izvēlas pārvietoties un atpūsties vietās, kur sniega ir mazāk.<br />
<strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> <strong>pārvalde</strong>s Teiču dabas rezervāta administrācijas vecākais inspektors Andris<br />
Avotiņš stāsta, ka Krustkalnu dabas rezervātā, pabraucot pa meža ceļiem, novārgušas stirnas<br />
nav retums. Tās pat nevēlas un nespēj nokāpt no ceļa, palaižot automašīnas garām,<br />
piespiedušās turpat pie ceļmalā sastumtā sniega vaļņiem. Iespējamais iemesls zālēdāju biežākai<br />
sastapšanai uz ceļiem vai to tuvumā, ir arī uz ceļa izkaisītā sāls, kas dzīvniekiem garšo.<br />
Izdzīvos tikai stiprākie<br />
Līdz šim siltās ziemas ir ļāvušas izdzīvot vairāk dzīvniekiem, jo tādā ziemā, kāda ir šogad, daļa<br />
dzīvnieku būtu gājusi bojā. "Ar maigajām ziemām dabā sistēma bija sajukusi, jo, piemēram,<br />
normāli meža cūkām sivēni dzimst agri pavasarī, bet tagad bija vērojams, ka meža cūkai ir<br />
vairāki metieni, sivēni dzima pat jūlijā un augustā, līdz ar to šie mazuļi, pienākot ziemai, vēl ir<br />
pārāk vārgi, un šajā ziemā tie varētu aiziet bojā. No dabas viedokļa tas nav slikti, ka šādi<br />
dzīvnieki aiziet bojā, jo daba regulē visu tā, kā tam ir jābūt," saka Valsts meža dienesta Medību<br />
daļas vadītājs Jānis Baumanis.<br />
Papildu meža dzīvnieku piebarošana palīdz dzīvniekiem atgūt enerģiju, taču jāņem vērā, ja<br />
meža dzīvniekus cilvēki sāk piebarot, tas jādara līdz pavasarim, kad dzīvnieki atkal paši varēs<br />
sameklēt barību. Cilvēki meža dzīvniekiem var dot ēst, piemēram, ābolus, burkānus, sienu, arī<br />
graudus.<br />
23.12.2009. Dāvanas no cepļa (Diena)<br />
Avots: Diena<br />
Autors: Anna Rancāne<br />
Publicēšanas datums: trešdiena, 23.12.2009.<br />
Rubrika: Novados (8. lpp.)<br />
Kaut arī decembra sestdienas rītā sals bargi kož degunā, pie podnieka Ilmāra Veceļa cepļa<br />
Aulejā mīdās krietns bariņš podu kārotāju. No cepļa sāniem vēl nāk siltums, tūlīt pat abi<br />
meistari — pats saimnieks un Evalds Vasilevskis — ar pamatīgiem brezenta cimdiem rokās ceļ<br />
nost metāla režģus, lai skatienam paveras melni sudrabainas, vēderainas bļodas un slaidas<br />
vāzes, smalkas krūzītes un nedaudz austrumnieciski gaismekļi. Kā stāsta E.Vasilevskis, katrs<br />
LKF kopas Pūdnīku skūla izdedzinātais ceplis atšķiras ar kaut ko īpašu, šis esot veltīts<br />
podnieku draugiem un atbalstītājiem. "Mēs padomājām, lai viņiem nevajadzētu skraidīt uz<br />
Maksimu, Ziemassvētku dāvanas meklējot. Ziemassvētku tematikas gan uz podiem nav, Santa<br />
Klausus nemeklējiet, bet dāvināt vienalga var. Ko teiktu podnieks, ja viņam Ziemassvētku<br />
vecītis atnestu podus? Būtu priecīgs, jo parasti tā sanāk, ka podniekam mājās trauku trūkst,"<br />
smaida Evalds.<br />
Jākurina visu nakti<br />
Ilmārs stāsta, ka ceplis jākurina 12—15 stundu, kā nu kuro reizi, vislabāk ar skujukoku malku.<br />
"Ja nav slinkums runāt par mākslu un politiku, un citām lietām, tad var visu nakti pie cepļa
nosēdēt, vakarā iekūri, no rīta jau var ņemt ārā podus. Sākumā vismaz kādas sešas stundas ir<br />
jāpieskata, kamēr tā visa masa ar podiem sasilst. Aukstums? Nav ne vainas, ja vēl paņem kādu<br />
Garo Jāni, labāk, protams, vietējo ražojumu, ja nav, tad var arī ar skotu iztikt," podnieki<br />
šķelmīgi nosmejas. Pūdnīku skūlas meistari darina melno jeb svēpēto keramiku, tomēr gan<br />
Evalda, gan Ilmāra trauki nebūt nav vienveidīgi melni, uz to sāniem atvizmo gan varavīkšņaini<br />
krāsainas glazūras triepieni, gan dažādi mitoloģiski zīmējumi — zivs, putns, koks, saule. Ceplī<br />
ir daudz svečturu, kā arī smalkas eļļas lampiņas. Evalds rāda mazus trauciņus, kuri lipināti ar<br />
rokām, gluži kā pirms gadu tūkstošiem to darījuši mūsu senči. "Tas ir meditācijas trauciņš, kā<br />
japāņiem, kuri no tādiem dzer sakē. Ar pirkstiem lipinot, var izdomāt. Kādu podnieki redz<br />
nākamo gadu? Brīnišķīgu! Bez jokiem! Rocības šobrīd nav daudz, bet, ja to dzīves ritumu<br />
neaptur un pa drusciņai kustas uz priekšu, tad var daudz paveikt un viss būs labi." Līdz<br />
6.janvārim Pūdnīku skūlas izstāde apskatāma Saldus Romas katoļu baznīcā, taču, kā stāsta<br />
Evalds, jau tagad puse no izstādes esot izpārdota, jo interese par latgaliešu darinājumiem esot<br />
ļoti liela.<br />
Rada svētku noskaņu<br />
Pa to laiku pircēji jau noskatījuši sev kārotās mantas, gaida, ka Ilmārs tās apstrādās ar augu<br />
eļļu, lai māls būtu spīdīgāks. Dāvanas izvēlēties kuplā skaitā atbraukuši Rāznas Nacionālā<br />
parka darbinieki. "Ko izvēlējos? Noteikti gaismas avotus. Pirmkārt, eļļas lampiņas, kas dod<br />
fantastisku gaismu, un šo te trauku, kur var ievietot svecīti. Tā ir ļoti laba dāvana,<br />
Ziemassvētku noskaņa garantēta. Un šo te podiņu ar zivtiņu izvēlējās meita Katrīna," saka<br />
Rāznas Nacionālā parka direktore Anda Zeize. Viņas kolēģēm Ainai un Regīnai arī jau pilnas<br />
rokas pirkumu. "Izvēlējāmies svečturīti, tējas kanniņu, tad vēl sautējamo trauciņu. Paši arī<br />
ikdienā lietojam māla traukus, šos gribam dāvināt. Krīzes laikā cilvēki izvēlas patiesas<br />
vērtības, turklāt, šīs te ir ekoloģiski tīras," saka Regīna Indriķe. Kā atzīst A.Zeize, Latgales<br />
podnieku darbnīcas ar savu īpašo kolorītu šajā sezonā bijušas tūristu iecienītas, Rāznas parka<br />
attīstībai tas ir nācis tikai par labu. "Nacionālais parks nav tikai ezers vai koks, bet arī cilvēki,<br />
kas te radoši strādā. Podnieki labprāt demonstrē tūristiem savu prasmi, ar viņiem ir viegli<br />
sadarboties, tāpēc arī mēs, cik varam, cenšamies popularizēt viņu darbu. Mums ir vēl arī citi<br />
amatnieki — adītājas, tamborētājas, skalu grozu pinēji, taču Latgales podnieki ir<br />
visatraktīvākie.
Change language