SUGU UN BIOTOPU AIZSARDZÈBAS UN MIKROLIEGUMU IZVEIDES V‰STURE LATVIJÅ J. Priednieks Mūsu mežu daudzveidība skaidrojama galvenokārt ar labvēlīgajiem dabas apstākļiem – ūdensteču <strong>un</strong> ūdenstilpju bagātību, dažādo augšņu nosacīto meža tipu mozaīkveida izvietojumu. To ietekmējuši arī vēstures notikumi, mežsaimniecības tradīcijas <strong>un</strong> meža <strong>aizsardzība</strong>s sistēma. Pēc Otrā pasaules kara, aizaugot lauksaimniecības zemēm, mežu platība ir gandrīz dubultojusies. Padomju laikā noteiktie mežizstrādes ierobežojumi nodrošināja bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos īpaši nozīmīgās vietās – zonās gar ūdeņiem, daudzās reto sugu atradnēs u. c. Vēl 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās apmēram 8% mežu netika veikta gandrīz nekāda saimnieciskā darbība, tajā skaitā daļā no īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platībām, īpaši aizsargājamos meža iecirkņos, ūdeņu <strong>un</strong> ceļu aizsargzonās. Arī tā laika kopējie mežizstrādes apjomi bija vairākas reizes mazāki nekā pašreizējie. aizsargājamo meža iecirkņu „f<strong>un</strong>kcijas” tika nodotas mikroliegumiem. Saistībā ar minētajiem likumiem pieņemti vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kritērijus <strong>un</strong> kārtību dabas <strong>aizsardzība</strong>s pasākumiem <strong>mežā</strong>, tajā skaitā mikroliegumu <strong>un</strong> aizsargjoslu <strong>aizsardzība</strong>s režīmu. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā nozīmīgs ir arī Aizsargjoslu likums. Joprojām turpinās dabas vērtību inventarizācijas darbi mežos, galvenokārt izvērtējot agrāk izveidoto īpaši aizsargājamo meža iecirkņu turpmākās <strong>aizsardzība</strong>s pamatotību. Ja<strong>un</strong>i bioloģiskās daudzveidības <strong>aizsardzība</strong>i īpaši nozīmīgi meža iecirkņi tiek atklāti galvenokārt dabisko meža <strong>biotopu</strong> (mežaudžu atslēgas <strong>biotopu</strong>) inventarizācijas gaitā. Ļoti būtiska daudzu īpaši aizsargājamo sugu <strong>un</strong> <strong>biotopu</strong> labvēlīga <strong>aizsardzība</strong>s statusa nodrošināšanai valstī bija Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkla NATURA 2000 izveide. Tomēr ir arī daudz sugu <strong>un</strong> <strong>biotopu</strong>, kuru atradnes aizņem nelielas platības <strong>un</strong> ir sastopamas izklaidus. Tāpēc efektīvāk <strong>un</strong> arī ekonomiski izdevīgāk tās aizsargāt, veidojot mikroliegumus. Īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izveide īpaši aizsargājamām sugām Latvijā uzsākta 1978. gadā. Līdz 1990. gadam regulāri tika izdoti Mežsaimniecības <strong>un</strong> mežrūpniecības ministrijas rīkojumi par īpaši aizsargājamu iecirkņu izveidi reto putnu sugu ligzdošanas vietās, kā arī citu aizsargājamo dzīvnieku <strong>un</strong> augu atradnēs. Īpaši liela nozīme tiem bijusi melnā stārķa <strong>un</strong> ērgļu aizsardzībā. Īpaši aizsargājamie meža iecirkņi aizsargājamām sugām <strong>un</strong> meža biotopiem 20. gadsimta deviņdesmitajos gados veidoti mežierīcības gaitā, kā arī ar Zemkopības ministrijas Valsts meža dienesta rīkojumiem. Ievērojamu triecienu bioloģiskajai daudzveidībai mežos deva iepriekšējos gadu desmitos spēkā esošo meža ciršanas ierobežojumu atcelšana 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Tikai 1996. gada beigās tika pieņemti Valsts meža dienesta meža ciršanas noteikumi <strong>un</strong> norādījumi, kuros iekļautas dabas <strong>aizsardzība</strong>i svarīgas prasības. Piemēram, noteikts, ka vietās, kur konstatētas aizsargājamo putnu (melno stārķu, mazo ērgļu, zivju ērgļu, vidējo ērgļu, čūskērgļu, klinšu ērgļu, jūras ērgļu, ūpju) ligzdas <strong>un</strong> kuras vēl nav izdalītas kā īpaši aizsargājami iecirkņi, mežizstrāde pārtraucama <strong>un</strong> par tām jāziņo Valsts meža dienestam. Līdz ar Meža likuma pieņemšanu ievērojami mainījušies ar mežsaimniecību saistītie normatīvie akti, atcelti daudzi agrāk noteiktie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Tomēr 2000. gadā pieņemtais <strong>Sugu</strong> <strong>un</strong> <strong>biotopu</strong> likums <strong>un</strong> Meža likums nosaka mikroliegumu izveides <strong>un</strong> citu bioloģiskās daudzveidības <strong>aizsardzība</strong>s pasākumu īstenošanas nepieciešamību. Līdz ar šo normatīvo aktu pieņemšanu īpaši