24.10.2014 Views

Soli pa Solim līdz renovācijai - Rīgas domes Mājokļu un vides ...

Soli pa Solim līdz renovācijai - Rīgas domes Mājokļu un vides ...

Soli pa Solim līdz renovācijai - Rīgas domes Mājokļu un vides ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>Soli</strong> <strong>pa</strong> solim<br />

līdz renovācijai


Satura rādītājs<br />

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .<br />

Terminu skaidrojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .<br />

Mājas pārņemšana savā valdījumā . . . . . . . . . . . . . .<br />

2<br />

4<br />

7<br />

Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums . . . . . . . . . 11<br />

Lēmums <strong>pa</strong>r renovācijas sākšanu . . . . . . . . . . . . . .<br />

15<br />

Renovācijas finansējuma izvēle . . . . . . . . . . . . . . . . 17<br />

Būvniecības uzņēmuma izvēle . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27<br />

Būvniecība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29<br />

Labās prakses piemēri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35<br />

Pielikumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 39


Ievads<br />

Energoefektivitāte, renovācija, enerģijas lietderīga<br />

izmantošana, siltuma zudumi, CO 2 izmeši – ar šiem <strong>un</strong><br />

daudziem citiem jēdzieniem arvien biežāk saskaramies<br />

ikdienā. Tie ir cieši saistīti ar mūsu ikdienu – mājokli <strong>un</strong> ieradumiem.<br />

Visbiežāk <strong>pa</strong>r šo jēdzienu nozīmi aizdomājamies brīdī,<br />

kad kārtējo reizi tiek <strong>pa</strong>lielinātas apkures cenas <strong>un</strong> saņemts<br />

kārtējais rēķins <strong>pa</strong>r nekustamā ī<strong>pa</strong>šuma apsaimniekošanu.<br />

Siltumenerģijas izmaksas nemitīgi kļūst arvien lielākas, bet<br />

vai mājoklī, kaut arī maksājam <strong>pa</strong>r apkuri vairāk, kļūst arī<br />

komfortablāk <strong>un</strong> siltāk? Visticamāk, tomēr ne!<br />

Mūsdienu situācijā, kad <strong>pa</strong>stāvīgi <strong>pa</strong>lielinās mums<br />

visiem nepieciešamo resursu – gāzes, elektroenerģijas <strong>un</strong><br />

siltumenerģijas – tarifi, arvien būtiskāka kļūst iespēja ietaupīt<br />

līdzekļus, atja<strong>un</strong>ojot savu mājokli – siltinot ēku, kontrolējot <strong>un</strong><br />

regulējot telpu temperatūru, atja<strong>un</strong>ojot inženierkom<strong>un</strong>ikāciju<br />

sistēmas, kā arī samazinot enerģijas <strong>pa</strong>tēriņu apgaismojuma<br />

sistēmās <strong>un</strong> elektroiekārtās. Daudzdzīvokļu māju renovācija<br />

ir svarīga ne tikai tāpēc, lai samazinātu izdevumus <strong>pa</strong>r energoresursiem,<br />

bet arī tāpēc, lai <strong>pa</strong>garinātu ēku mūžu.<br />

Padomju laikos būvētajām daudzdzīvokļu dzīvojamām<br />

mājām ir lieli siltuma zudumi, mājas ir nolietojušās, <strong>un</strong> tām<br />

steidzami nepieciešami atja<strong>un</strong>ošanas darbi. Tomēr esošo<br />

daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija valstī notiek ļoti<br />

gausi. Visbiežāk tiek minēts arguments, ka mājas renovācija<br />

netiek sākta līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr vajadzētu <strong>pa</strong>domāt – vai<br />

esam tik bagāti, ka varam maksāt <strong>pa</strong>r āra gaisa sildīšanu?<br />

Ko lai dara situācijā, kad izdevumi <strong>pa</strong>lielinās ātrāk nekā<br />

ienākumi? Jāsāk taupīt – renovējot māju, jā<strong>pa</strong>lielina tās<br />

energoefektivitāte. Tā maksimāli tiks samazināts siltuma<br />

zudums <strong>un</strong> CO 2 izmeši <strong>un</strong> lietderīgāk izmantota enerģija.<br />

2008. gada 13. martā Latvijas Republikas Saeimā tika<br />

pieņemts Latvijas pirmais Ēku energoefektivitātes likums,<br />

kura mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu<br />

<strong>un</strong> uzlabot ēku energoefektivitāti. Ar likumu tiek pārņemta<br />

Eiro<strong>pa</strong>s Parlamenta <strong>un</strong> Pa<strong>domes</strong> 2002. gada 16. decembra


Direktīva 2002/91/EK “Par ēku energoefektivitāti”. Likums<br />

nosaka ēku energosertificēšanu, enerģijas samazināšanu,<br />

energoaudita veikšanas metodikas izveidošanu <strong>un</strong> ieviešanu,<br />

kā arī oglekļa dioksīda izmešu daudzuma samazināšanu.<br />

Būvniecības, enerģētikas <strong>un</strong> mājokļu valsts aģentūras<br />

veiktie pētījumi <strong>pa</strong>r mājokļu tehnisko stāvokli liek secināt,<br />

ka dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem ir intensīvāk jāpiedalās dzīvojamā<br />

fonda saglabāšanā <strong>un</strong> energoefektivitātes <strong>pa</strong>lielināšanas<br />

<strong>pa</strong>sākumos.<br />

Šī bukleta nolūks ir sniegt sīku informāciju <strong>pa</strong>r<br />

daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas organizēšanas<br />

posmiem, tā atvieglojot renovācijas darbu sākšanu, kā arī<br />

sniegt atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem.<br />

Bukletā atradīsiet informāciju <strong>pa</strong>r jautājumiem, kas<br />

skar ēkas pārņemšanu savā valdījumā, <strong>pa</strong>r renovācijas<br />

sākšanu <strong>un</strong> nepieciešamās dokumentācijas saskaņošanu,<br />

kvalitatīvu būvniecību, kā arī citiem jautājumiem, kas saistīti<br />

ar renovācijas darbu organizēšanu.<br />

Bukletā ir apkopoti arī piemēri, kas ļauj aplūkot jau<br />

īstenotus renovācijas projektus, sīkāk uzzināt <strong>pa</strong>r veiktajiem<br />

darbiem, ieguldītajiem līdzekļiem, gūto enerģijas ekonomiju<br />

<strong>un</strong> ieguldīto finanšu līdzekļu atmaksāšanās laiku.<br />

Par to, kā soli <strong>pa</strong> solim nonākt līdz renovētai ēkai, jūs<br />

varat lasīt bukleta nodaļās<br />

• Mājas pārņemšana savā valdījumā;<br />

• Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums;<br />

• Lēmums <strong>pa</strong>r renovācijas sākšanu;<br />

• Renovācijas finansējuma izvēle;<br />

• Būvniecības uzņēmuma izvēle;<br />

• Būvniecība;<br />

• Labās prakses piemēri.<br />

Ceram, ka šis buklets atvieglos daudzu dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku<br />

ceļu līdz lēmuma pieņemšanai <strong>pa</strong>r ēkas renovācijas sākšanu.<br />

Lai jums izdodas!


Terminu skaidrojums<br />

Termins<br />

Skaidrojums<br />

Tiesību akts, kas<br />

konkretizē definējumus<br />

Būvju tehniskā<br />

apsekošana<br />

Daudzdzīvokļu<br />

māja<br />

Būvju, to daļu, kā arī iebūvēto<br />

būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa<br />

apzināšanas <strong>un</strong> izvērtēšanas darbu<br />

komplekss.<br />

Dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar<br />

mājas inventarizācijas plānu ir vairāk<br />

nekā viens dzīvoklis, mākslinieka<br />

darbnīca vai neapdzīvojamā tel<strong>pa</strong>,<br />

<strong>un</strong> mājai f<strong>un</strong>kcionāli piederīgās<br />

<strong>pa</strong>līgēkas <strong>un</strong> būves.<br />

LR MK noteikumi Nr. 444 <strong>pa</strong>r<br />

Latvijas būvnormatīvu LBN<br />

405-01 (16. 10. 2001.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 150<br />

(2001, 19. oktobris)<br />

Likums “Par valsts <strong>un</strong><br />

<strong>pa</strong>švaldību dzīvojamo māju<br />

privatizāciju” (pieņemts<br />

21. 06. 1995.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 103<br />

(1995, 11. jūlijs)<br />

Detālplānojums Vietējās <strong>pa</strong>švaldības administratīvās<br />

teritorijas daļas<br />

plānojums. To izstrādā saskaņā<br />

ar vietējās <strong>pa</strong>švaldības teritorijas<br />

plānojumu, atbilstoši mēroga<br />

noteiktībai detalizējot <strong>un</strong> precizējot<br />

tajā noteiktās teritorijas daļas<br />

plānoto (atļauto) izmantošanu <strong>un</strong><br />

izmantošanas aprobežojumus.<br />

Likums “Teritorijas plānošanas<br />

likums” (pieņemts<br />

22. 05. 2002.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 88<br />

(2002, 12. jūnijs)<br />

Direktīva<br />

Dzīvojamā<br />

māja<br />

Eiro<strong>pa</strong>s Savienības izdots normatīvs<br />

akts. Tām dalībvalstīm, kurām tas<br />

adresēts, uzliek saistības attiecībā<br />

uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj<br />

šo valstu varas iestādēm noteikt tā<br />

sasniegšanas formas <strong>un</strong> metodes.<br />

Ēka, kas nodota ekspluatācijā kā<br />

dzīvojamā māja.<br />

Konsolidēts Eiro<strong>pa</strong>s Kopienas<br />

dibināšanas līgums<br />

Likums “Par valsts <strong>un</strong><br />

<strong>pa</strong>švaldību dzīvojamo māju<br />

privatizāciju” (pieņemts<br />

21. 06. 1995.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 103<br />

(1995, 11. jūlijs)<br />

Dzīvojamo<br />

māju tehniskā<br />

uzturēšana<br />

Organizatorisku <strong>un</strong> tehnisku<br />

<strong>pa</strong>sākumu savstarpēji saistīts<br />

komplekss, kas <strong>pa</strong>sargā mājas,<br />

to elementus <strong>un</strong> inženierietaises<br />

no priekšlaicīgas nolietošanās, kā<br />

arī nodrošina viņu izmantošanu<br />

<strong>pa</strong>redzētiem mērķiem visu<br />

kalpošanas laiku.<br />

Latvijas būvnormatīvs LBN 401<br />

“Dzīvojamo māju kapitālā <strong>un</strong><br />

kārtējā remonta noteikumi”:<br />

Arhitektūras <strong>un</strong> celtniecības<br />

ministrijas <strong>pa</strong>vēle Nr. 76<br />

(05. 07. 1993).<br />

(Nav spēkā no 2006. gada<br />

1. janvāra)


Dzīvojamās<br />

mājas<br />

pārvaldīšana<br />

Dzīvojamās<br />

mājas<br />

pārvaldnieks<br />

Dzīvoklis<br />

Dzīvokļa<br />

ī<strong>pa</strong>šums<br />

Darbību kopums, kas nepieciešams<br />

dzīvojamās mājas uzturēšanai <strong>un</strong><br />

saglabāšanai lietošanai derīgā stāvoklī,<br />

kā arī f<strong>un</strong>kcionāli nepieciešamā zemes<br />

gabala uzturēšanai, lai nodrošinātu šī<br />

ī<strong>pa</strong>šuma lietošanu atbilstoši tā mērķim.<br />

Persona, kas dzīvojamās mājas<br />

ī<strong>pa</strong>šnieka uzdevumā pārvalda<br />

dzīvojamo māju.<br />

Daudzdzīvokļu mājā esoša no pārējās<br />

mājas daļas nošķirta dzīvošanai <strong>pa</strong>redzēta<br />

tel<strong>pa</strong> vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis<br />

ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā<br />

<strong>un</strong> kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās<br />

starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi,<br />

durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas <strong>un</strong><br />

citu ar mājas ekspluatāciju f<strong>un</strong>kcionāli<br />

nedalāmi saistītu elementu daļas, visi<br />

uzlabojumi, kas atrodas tel<strong>pa</strong>s vai telpu<br />

kompleksa robežās, kā arī ārpus dzīvokļa<br />

esošās <strong>un</strong> ar to f<strong>un</strong>kcionāli saistītās<br />

<strong>pa</strong>līgtel<strong>pa</strong>s <strong>un</strong> <strong>pa</strong>līgēkas (<strong>pa</strong>grabs, tualete,<br />

šķūnītis, mākslinieka darbnīca).<br />

Dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šums ir namā esoša tiesiski<br />

nodalīta lietu kopība, kas sastāv<br />

no atsevišķa ī<strong>pa</strong>šuma <strong>un</strong> kopī<strong>pa</strong>šuma<br />

domājamās daļas.<br />

Energoapgāde Enerģētikas jomā veicama komercdarbība,<br />

kurai ir nepieciešama licence<br />

<strong>un</strong> kura ietver elektroenerģijas<br />

vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas,<br />

siltumenerģijas vai gāzes<br />

iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi,<br />

sadali vai tirdzniecību.<br />

Energoaudits<br />

jeb energonovērtējums<br />

Energoefektivitāte<br />

Ēku <strong>un</strong> būvju apsekošanas <strong>un</strong> iegūto<br />

rezultātu analīzes procedūra, kuras mērķis<br />

ir noteikt enerģijas plūsmu ēkā <strong>un</strong> izvērtēt<br />

enerģijas taupīšanas iespējas, vienlaikus<br />

<strong>pa</strong>redzot nepieciešamos <strong>pa</strong>sākumus ne<strong>pa</strong>matotu<br />

enerģētisko zudumu novēršanai.<br />

Ēku <strong>un</strong> būvju ekspluatācijā izlietotās<br />

enerģijas daudzuma samērs ar tajās sasniegto<br />

komforta līmeņa <strong>pa</strong>kāpi.<br />

Infrastruktūra Tautsaimniecības teritoriālās struktūras<br />

sastāvdaļa, ko veido transporta, sakaru,<br />

tirdzniecības, enerģētikas <strong>un</strong><br />

ūdenssaimniecības sistēma, kā arī dzīvokļi,<br />

skolas, veselības aizsardzības, kultūras,<br />

sporta u. tml. iedzīvotāju aprūpes objekti<br />

<strong>un</strong> to izkārtojums kādā teritorijā.<br />

Likumprojekts “Dzīvojamo<br />

māju pārvaldīšanas<br />

likums” (Nr. 730/Lp9;<br />

2. lasījums).<br />

LR Saeima<br />

Likums “Par valsts <strong>un</strong><br />

<strong>pa</strong>švaldību dzīvojamo<br />

māju privatizāciju”<br />

(pieņemts 21. 06. 1995.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 103<br />

(1995, 11. jūlijs)<br />

Likums “Par dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumu”<br />

(pieņemts 28. 09. 1995.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 157<br />

(1995, 12. oktobris)<br />

Likums “Enerģētikas<br />

likums” (pieņemts 03. 09.<br />

1998.).<br />

Latvijas Vēstnesis.<br />

Nr. 273/275 (1998,<br />

22. septembris)<br />

Likums “Ēku<br />

energoefektivitātes likums”<br />

(pieņemts 13. 03. 2008.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 51<br />

(2008, 2. aprīlis)<br />

MK noteikumi Nr. 564<br />

“Noteikumi <strong>pa</strong>r Latvijas<br />

Nacionālo attīstības plānu<br />

2007.–2013. gadam”<br />

(pieņemts 04. 07. 2006.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 108<br />

(2006, 11. jūlijs)


KOŠANA<br />

Pamat<strong>pa</strong>kalpojumi<br />

Papild<strong>pa</strong>kalpojumi<br />

Valsts <strong>un</strong><br />

privātā<br />

<strong>pa</strong>rtnerība jeb<br />

VPP<br />

Pakalpojumi, kas nesaraujami saistīti<br />

ar dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šuma lietošanu <strong>un</strong> kas<br />

nodrošina nepieciešamās ērtības, tajā<br />

skaitā elementārās higiēnas prasību<br />

apmierināšanu (apkure, aukstais ūdens,<br />

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).<br />

Sadarbība starp publisku personu <strong>un</strong><br />

privātpersonu, kuras ietvaros kāds publiskais<br />

<strong>pa</strong>kalpojums uz līguma <strong>pa</strong>mata tiek<br />

nodots privātpersonai uz noteiktu laika<br />

periodu <strong>un</strong> nosacījumiem, lai nodrošinātu<br />

publiskos <strong>pa</strong>kalpojumus <strong>un</strong> piesaistītu<br />

privātā sektora resursus.<br />

Programma Vidēja termiņa politikas dokuments<br />

noteiktā jomā, kas nosaka rīcības<br />

virzienus, galvenos uzdevumus <strong>un</strong> sasniedzamos<br />

rezultātus šīs jomas attīstībā<br />

<strong>un</strong> kas tiek izstrādāta Ministru kabineta<br />

atbalstītu politikas <strong>pa</strong>matnostādņu<br />

īstenošanai.<br />

Rekonstrukcija<br />

Renovācija<br />

Tādi <strong>pa</strong>kalpojumi, <strong>pa</strong>r kuru sniegšanu<br />

izīrētājs <strong>un</strong> īrnieks vienojušies dzīvojamās<br />

tel<strong>pa</strong>s īres līgumā <strong>un</strong> kuri <strong>pa</strong>augstina<br />

dzīvojamās mājas komforta līmeni,<br />

piemēram, karstais ūdens, elektroenerģija,<br />

gāze, sakaru kom<strong>un</strong>ikācijas u.c.<br />

Būves vai tās daļas pārbūve, mainot<br />

būves vai tās daļas apjomu <strong>un</strong> mainot<br />

vai saglabājot f<strong>un</strong>kciju, vai f<strong>un</strong>kcijas<br />

maiņa, nemainot apjomu.<br />

Būves vai tās daļas remonts (kapitālais<br />

remonts), lai atja<strong>un</strong>otu būvi vai tās daļu,<br />

nomainot nolietojušos nesošos elementus<br />

vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu<br />

f<strong>un</strong>kcionālu vai tehnisku uzlabojumu<br />

ieviešana būvē, nemainot tās apjomu<br />

<strong>un</strong> f<strong>un</strong>kciju.<br />

Likums “Par dzīvojamo<br />

telpu īri” (pieņemts<br />

16. 02. 1993.).<br />

Ziņotājs. Nr. 7 (1993,<br />

18. februāris)<br />

MK rīkojums “Par<br />

Latvijas valsts <strong>un</strong> privātās<br />

<strong>pa</strong>rtnerības veicināšanas<br />

<strong>pa</strong>matnostādnēm”<br />

(pieņemts 23. 03. 2005.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 49<br />

(2005, 24. marts)<br />

MK noteikumi Nr.111<br />

“Ministru kabineta<br />

kārtības rullis” (pieņemts<br />

12. 03. 2002.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 42<br />

(2002, 1. jūnijs)<br />

MK noteikumi Nr. 112<br />

“Vispārīgie būvnoteikumi”<br />

(pieņemts 01. 04. 1997.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 88<br />

(1997, 4. aprīlis)<br />

Valdījums Tiesībām atbilstoša faktiska vara.<br />

Valdījuma priekšmets var būt kā lietas<br />

šaurākā nozīmē, t. i., ķermeniskas, tā arī<br />

bezķermeniskas lietas, t. i., tiesības.<br />

Likums “Civillikums. Trešā<br />

daļa. LIETU TIESĪBAS”<br />

(pieņemts 28. 01. 1937.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 29<br />

(1992, 1. septembris)<br />

Valsts atbalsta<br />

instrumenti<br />

Veidi, kādos valsts vai <strong>pa</strong>švaldība<br />

sniedz <strong>pa</strong>līdzību juridiskām vai fiziskām<br />

personām (<strong>pa</strong>rasti <strong>pa</strong>redzot noteikta<br />

apjoma finansējumu) noteiktās nozarēs,<br />

noteiktā veidā <strong>un</strong> noteiktu mērķu<br />

sasniegšanai.<br />

Būvniecības, enerģētikas<br />

<strong>un</strong> mājokļu valsts<br />

aģentūras skaidrojums


APSAIMNIE-<br />

KOŠANA<br />

Mājas pārņemšana savā valdījumā<br />

Ekonomikas pārkārtošana atbilstoši tirgus saimnieciskajām<br />

attiecībām ir saistīta ar valsts <strong>un</strong> <strong>pa</strong>švaldības ī<strong>pa</strong>šuma nodošanu<br />

privātpersonām. Patlaban vēl aizvien notiek nekustamā ī<strong>pa</strong>šuma<br />

pārdale starp privātpersonām <strong>un</strong> valsti vai <strong>pa</strong>švaldībām.<br />

Likuma “Par dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumu” 8. <strong>pa</strong>nts nosaka, ka visu dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku pienākums ir piedalīties mājas kopī<strong>pa</strong>šumā esošās daļas<br />

pārvaldīšanā <strong>un</strong> apsaimniekošanā. Taču dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki ne<br />

vienmēr ēku kopumā uztver <strong>pa</strong>r savas atbildības objektu. Tāpēc arī<br />

pārvaldnieka izvēle <strong>un</strong> mājas pārņemšana savā valdījumā var būt pirmais<br />

solis, lai dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki sāktu apzināties savus pienākumus<br />

<strong>un</strong> atbildību, kā arī pēc tam jau lemtu <strong>pa</strong>r mājas renovāciju.<br />

Kārtību, kādā organizējama dzīvojamās mājas pārvaldīšana<br />

<strong>un</strong> citi ar to saistītie jautājumi pēc mājas privatizācijas, nosaka likuma<br />

“Par valsts <strong>un</strong> <strong>pa</strong>švaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.<br />

<strong>un</strong> 51. <strong>pa</strong>nts. Šie <strong>pa</strong>nti skaidro kārtību, kādā organizējama dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulce, nosaka dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku pienākumus <strong>un</strong><br />

atbildību <strong>un</strong> citus jautājumus.<br />

Likuma “Par valsts <strong>un</strong> <strong>pa</strong>švaldību dzīvojamo māju privatizāciju”<br />

51. <strong>pa</strong>nts nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas<br />

tiesības tiek nodotas dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulces iniciators var būt dzīvojamās mājas valdītājs,


<strong>pa</strong>švaldība vai tās pilnvarota persona, mājas apsaimniekošanas<br />

uzņēmums, šīs mājas dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šnieks vai arī vairāki ī<strong>pa</strong>šnieki.<br />

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku savstarpēju līgumu<br />

pilnvarota persona iesniegusi pieteikumu <strong>pa</strong>r dzīvojamās mājas<br />

pārņemšanu <strong>un</strong> ir ievēroti šādi nosacījumi:<br />

1) dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrība izveidota vai dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku savstarpējs līgums noslēgts, ievērojot likumā noteikto<br />

kārtību;<br />

2) iesniegts dzīvojamās mājas dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulces<br />

protokols <strong>pa</strong>r dzīvojamās mājas kopī<strong>pa</strong>šumā esošās daļas<br />

pārvaldīšanas <strong>un</strong> apsaimniekošanas pienākumu nodošanu<br />

konkrētajai dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrības statūti <strong>un</strong> apliecība <strong>pa</strong>r reģistrāciju<br />

Uzņēmumu reģistrā vai dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku savstarpējs līgums;<br />

3) visi dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki ir noslēguši pirkuma līgumu ar privatizācijas<br />

komisiju;<br />

4) dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrības dalībnieki pārstāv vairāk nekā<br />

pusi no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita,<br />

vai arī savstarpēju līgumu noslēguši dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki, kas<br />

pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dzīvojamā mājā<br />

esošo privatizācijas objektu skaita.<br />

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, <strong>pa</strong>rakstot<br />

dzīvojamās mājas nodošanas-pieņemšanas aktu.<br />

Lai sāktu māju pārņemšanu, vispirms ir jāveic sagatavošanas darbi:<br />

• jāsagatavo <strong>un</strong> jāprecizē dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku saraksts;<br />

• jānosaka kopsapulces norises vieta <strong>un</strong> laiks;<br />

• jāsagatavo kopsapulces darba kārtība;<br />

• rakstiski jāinformē dzīvojamās mājas dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki<br />

(tostarp arī konkrētā valsts vai <strong>pa</strong>švaldības institūcija, ja<br />

mājā ir neprivatizēti dzīvokļi, kas atrodas atbilstoši valsts vai<br />

<strong>pa</strong>švaldī- bas ī<strong>pa</strong>šumā), kā arī dzīvojamās mājas līdzšinējais<br />

pārvaldnieks (ja iniciators nav pārvaldnieks) <strong>pa</strong>r sapulces<br />

sasaukšanas dienu, tās darba kārtību, norises vietu, laiku, <strong>pa</strong>r<br />

sapulcē dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šnieka reģistrēšanai nepieciešamajiem<br />

dokumentiem;<br />

• dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem redzamā vietā jāizvieto sludinājumi <strong>pa</strong>r<br />

sapulces norisi;


• jāsagatavo priekšlikumi <strong>pa</strong>r dzīvojamās mājas turpmākās<br />

pārvaldīšanas <strong>un</strong> apsaimniekošanas veidu.<br />

Pārvaldīšanas <strong>un</strong> apsaimniekošanas modeļi daudzdzīvokļu<br />

mājā var būt dažādi (sk. 1. shēmu), <strong>un</strong> tie ir atkarīgi gan no mājas<br />

lieluma, tās dzīves cikla ilguma, gan citiem faktoriem.<br />

APSAIMNIE-<br />

KOŠANA<br />

1. shēma.<br />

Mājas pārņemšana savā valdījumā<br />

Dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulce pieņem lēmumu pārņemt māju<br />

savā pārvaldīšanā <strong>un</strong> apsaimniekošanā<br />

Izveido dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kooperatīvo<br />

sabiedrību (DzĪKS) vai dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku biedrību (DzĪB)<br />

vai<br />

Noslēdz kopī<strong>pa</strong>šuma pārvaldīšanas <strong>un</strong><br />

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu ar<br />

Noslēdz apsaimniekošanas<br />

līgumu ar<br />

citu apsaimniekotāju<br />

vai<br />

Sabiedrība vai<br />

biedrība <strong>pa</strong>ti<br />

apsaimnieko<br />

māju<br />

Apsaimniekošanas<br />

uzņēmumu<br />

Citu dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku<br />

kooperatīvo<br />

sabiedrību<br />

Privātpersonu<br />

Pastāv iespēja pilnvarot gan kādu no sava vidus būt <strong>pa</strong>r<br />

ēkas pārvaldnieku, gan namu apsaimniekošanas uzņēmumu vai<br />

arī veidot savu dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku biedrību (DzĪB) vai dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku kooperatīvo sabiedrību (DzĪKS). Tātad dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieki var izvēlēties – vai nu slēgt līgumu ar pārvaldnieku (gan<br />

fizisku personu, gan apsaimniekošanas uzņēmumu), vai dibināt<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku biedrību vai kooperatīvo sabiedrību. Dibinot<br />

biedrību vai kooperatīvo sabiedrību, dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki <strong>pa</strong>ši kļūst<br />

<strong>pa</strong>r mājas pārvaldītājiem, taču tas nevar būt kavēklis dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku biedrībai vai sabiedrībai pēc tam slēgt līgumu <strong>pa</strong>r<br />

konkrētiem darbiem vai <strong>pa</strong>r visu mājas apsaimniekošanas darbu<br />

kompleksu ar kādu apsaimniekošanas uzņēmumu.<br />

Abi veidojumi (biedrība <strong>un</strong> kooperatīvā sabiedrība) darbojas<br />

pēc bezpeļņas organizācijas princi<strong>pa</strong>, t. i., to veidotie uzkrājumi<br />

māju remontam netiek aplikti ar nodokli, vienīgi DzĪKS, būdama<br />

komercsabiedrība, ir tiesīga sniegt <strong>pa</strong>kalpojumu, uz līguma <strong>pa</strong>mata<br />

apsaimniekojot arī citas daudzdzīvokļu mājas. Biedrība ir tiesīga apsaimniekot<br />

tikai savu biedru ī<strong>pa</strong>šumu, t. i., savu dzīvojamo māju.<br />

Lai gan dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki kopsapulcē lēmumu <strong>pa</strong>r mājas<br />

renovāciju, kā arī kredīta ņemšanu bankā ir tiesīgi pieņemt arī


KOŠANA<br />

tad, ja viņi mājas valdījuma tiesības nav pārņēmuši <strong>un</strong> dzīvojamā<br />

māja joprojām atrodas valsts vai <strong>pa</strong>švaldības valdījumā, šim<br />

risinājumam salīdzinājumā ar renovācijas projektu dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku valdījumā esošā mājā tomēr ir kāds būtisks trūkums –<br />

saskaņā ar likumu “Par <strong>pa</strong>līdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem nav pieejama <strong>pa</strong>švaldības vai valsts<br />

<strong>pa</strong>līdzība līdzfinansējuma veidā (gan <strong>pa</strong>šai renovācijai, gan energoauditam).<br />

Tātad pirmais solis pretī mājas renovācijai ir dzīvojamās<br />

mājas pārņemšana dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku valdījumā <strong>un</strong><br />

pārvaldnieka izvēle.<br />

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumu” 27.1. <strong>un</strong> 27.2.<br />

<strong>pa</strong>ntu visus svarīgos jautājumus, tostarp <strong>pa</strong>r mājas pārņemšanu<br />

valdījumā no iepriekšējā valdītāja <strong>un</strong> <strong>pa</strong>r pārvaldīšanas formas<br />

izvēli, dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki izlemj kopsapulcē. Tā sasaucama šī<br />

<strong>pa</strong>ša likuma <strong>pa</strong>ntos noteiktajā kārtībā. Plašāku informāciju <strong>pa</strong>r<br />

kopsapulces sasaukšanas kārtību, <strong>pa</strong>r sapulces procedūru,<br />

kā arī <strong>pa</strong>r apspriežamajiem jautājumiem <strong>un</strong> pieņemamajiem<br />

lēmumiem var atrast Būvniecības, enerģētikas <strong>un</strong> mājokļu valsts<br />

aģentūras mājas lapā www.ma.gov.lv.<br />

Dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulce ir tiesīga izskatīt arī dažādus<br />

mazāksvarīgus jautājumus <strong>un</strong> pieņemt lēmumus ar mazāku<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku balsu skaitu 50%+1 (t.i. kvorums). Katram<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekam kopsapulcē ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa<br />

ī<strong>pa</strong>šumā.<br />

Tomēr jāņem vērā, ka dažu kategoriju lēmumu pieņemšanā,<br />

kuri saistīti ar mājas pārvaldīšanu <strong>un</strong> apsaimniekošanu, likums<br />

noteicis gadījumus, kad dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku balsu kvorums ir<br />

augstāks <strong>pa</strong>r vienkāršo dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku balsu vairākumu<br />

(50% + 1), kuri nobalsojuši “<strong>pa</strong>r” šādu lēmumu. Piemēram, likums<br />

“Par valsts <strong>un</strong> <strong>pa</strong>švaldību dzīvojamo māju privatizāciju”<br />

nosaka, ka, pārņemot dzīvojamo māju savā valdījumā, dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrības dalībniekiem jāpārstāv vairāk nekā puse<br />

no dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šumu skaita, bet, ja tiek noslēgts savstarpējs<br />

līgums, dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem jāpārstāv ne mazāk kā trīs<br />

ceturtdaļas no dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šumu skaita.<br />

Dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem, <strong>pa</strong>šiem pārvaldot <strong>un</strong> apsaimniekojot<br />

dzīvojamo māju, ir iespēja izvēlēties, kuru apsaimniekošanas<br />

modeli veidot.<br />

1. pielikumā atrodams kopsapulces protokola <strong>pa</strong>raugs.<br />

10


AUDITS<br />

Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums<br />

Nākamais solis pēc mājas pārņemšanas savā valdījumā ir<br />

tās tehniskā stāvokļa novērtēšana. Šajā nolūkā ēka ir jāapseko –<br />

galvenais ir būves <strong>un</strong> inženierkom<strong>un</strong>ikāciju vispārīga vizuālā<br />

apskate. Detalizētākam mājas novērtējumam <strong>un</strong> tehniskā<br />

stāvokļa analīzei ir jāveic mājas energoaudits vai tehniskā<br />

novērtēšana.<br />

Vispārīgo vizuālo apskati izdara ēkas pārvaldnieks, tās<br />

laikā fiksējot <strong>un</strong> novērtējot redzamos būves bojājumus.<br />

Mājas vizuālo apskati ieteicams veikt divas reizes gadā, bet,<br />

ja notikušas dabas katastrofas – plūdi, vētras vai stipras vētras,<br />

tad apsaimniekotājam jāveic mājas ārkārtas apsekošana.<br />

Pēc vizuālās apskates ēkas pārvaldniekam ir jāapkopo<br />

rezultāti <strong>un</strong> jāsagatavo apsekošanas akts, ieteicama ir arī<br />

fotofiksācija.<br />

Ja ēkas vizuālajā apskatē tiek konstatētas ēkas<br />

nesošo konstrukciju vai inženierkom<strong>un</strong>ikāciju problēmas,<br />

ir jāveic mājas tehniskā apsekošana, kuras kārtību regulē<br />

Latvijas būvnormatīvs LBN 405-01 “Būvju tehniskā<br />

11


apsekošana”. Šis normatīvais akts nosaka, ka būves jāapseko<br />

periodiski ekspluatācijas laikā – pirms renovācijas, rekonstrukcijas<br />

<strong>un</strong> restaurācijas, kā arī pēc būvdarbu atsākšanas,<br />

ja tie uz kādu laiku bijuši aizturēti. Būvju tehniskā apsekošana<br />

ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā<br />

stāvokļa apzināšanas <strong>un</strong> izvērtēšanas darbu komplekss. Mājas<br />

tehnisko apsekošanu izdara <strong>un</strong> slēdzienu <strong>pa</strong>r to dod sertificēti<br />

speciālisti, kas ir atbildīgi <strong>pa</strong>r darbu kvalitatīvu izpildi. Gāzes<br />

apgādes sistēmas, elektroapgādes sistēmas, ug<strong>un</strong>sdzēsības<br />

sistēmas, pretdūmu aizsardzības sistēmu, iezemējuma <strong>un</strong> zibens<br />

aizsardzības ietaišu, vājstrāvas ietaišu <strong>un</strong> lifta tehnisko<br />

izpēti veic specializētie dienesti.<br />

Mājas tehnisko apsekošanu <strong>pa</strong>sūta ēkas pārvaldnieks vai<br />

ēkas ī<strong>pa</strong>šnieks, noslēdzot līgumu ar ēkas apsekotāju. Līguma<br />

neatņemama sastāvdaļa ir apsekošanas uzdevums, kurā ēkas<br />

pārvaldnieks norāda objektā veicamo apsekošanas darbu apjomu,<br />

to detalizācijas <strong>pa</strong>kāpi <strong>un</strong> pēc apsekošanas sagatavojamo<br />

dokumentāciju:<br />

• konstrukciju apsekošanas kartogrammas;<br />

• uzmērījumu skices, atsevišķu būves daļu, būvizstrādājumu<br />

vai elementu detalizētus apsekošanas<br />

zīmējumus;<br />

• fotoattēlus ar aprakstiem <strong>un</strong> komentāriem;<br />

• specializēto dienestu sastādītos atzinumu aktus.<br />

Apsekošanas gaitā izmantotās metodes ir atsegumu, šurfu<br />

vai urbumu, zondāžas izveidošana, uzmērīšana <strong>un</strong> fotofiksācija,<br />

kā arī citas nepieciešamās darbības. Apsekošanas laikā tiek<br />

izvērtēta arī apkures ierīču, konstrukciju <strong>un</strong> materiālu atbilstība<br />

ug<strong>un</strong>sdrošības noteikumiem.<br />

Mājas energoaudits ir ēkas apsekošanas procedūra,<br />

kas ietver mājas nolietojuma novērtējumu, enerģijas resursu<br />

<strong>pa</strong>tēriņa analīzi <strong>un</strong> enerģijas taupīšanas iespēju piedāvājumu.<br />

Energoauditā tiek izpētīta ēkas norobežojošo konstrukciju<br />

siltumvadītspēja, apsekotas apkures, karstā ūdens apgādes,<br />

gaisa kondicionēšanas, ventilācijas <strong>un</strong> iebūvētās apgaismes<br />

sistēmas, ņemot vērā ēkas novietojumu, iekšējo mikroklimatu<br />

<strong>un</strong> ārējos klimatiskos apstākļus. Pēc energoaudita tiek sagatavota<br />

energoaudita atskaite, kas sniedz informāciju <strong>pa</strong>r<br />

12<br />

12


• ēkas nesošo konstrukciju tehnisko stāvokli <strong>un</strong> nolietojumu;<br />

• ieteicamajiem renovācijas darbiem <strong>un</strong> energoefektivitātes<br />

<strong>pa</strong>sākumiem;<br />

• nepieciešamo finansējumu katram energoefektivitātes<br />

<strong>pa</strong>sākumam;<br />

• potenciāli iegūstamo enerģijas ietaupījumu <strong>un</strong> naudas<br />

ekonomiju;<br />

• katra energoefektivitātes <strong>pa</strong>sākuma <strong>un</strong> pilnas renovācijas<br />

atmaksāšanās laiku.<br />

AUDITS<br />

Papildus energoauditam<br />

pieejams <strong>pa</strong>kalpojums ir ēkas<br />

termogrāfiskā analīze. Tā<br />

gan apsaimniekotājam, gan<br />

iedzīvotājiem sniedz informāciju<br />

<strong>pa</strong>r siltuma zudumiem attēla<br />

veidā. Termogrāfija ir ēkas<br />

apsekošanas metode ar speciālu<br />

termokameru, kas <strong>pa</strong>rāda dažādu<br />

virsmu temperatūru <strong>un</strong> attēlo tās<br />

krāsu skalā. Termogrāfiskajā<br />

apsekošanā tiek apsekotas<br />

ēkas ārsienas, bēniņi, <strong>pa</strong>grabs<br />

<strong>un</strong> siltumvadi. Termogrāfiskā<br />

apsekošana ļauj iegūt attēlus,<br />

kuros ir redzamas vietas, kur<br />

siltums izdalās intensīvāk, – tas<br />

<strong>pa</strong>rādās spilgtākās krāsās (sarkanā, dzeltenā), bet vietās, kur<br />

siltuma zudumi ir mazāki, krāsas ir tumšākas (melna, zila). Vietas,<br />

kur krāsas ir spilgtākas, ir tā saucamie siltuma tilti, kas<br />

visbiežāk rodas ēku konstrukciju savienojumu vietās. Siltuma<br />

tilti ir vāji vai nekvalitatīvi nosiltinātas vietas ēkas konstrukcijā,<br />

kur siltums iet zudumā vairāk nekā citās, labi nosiltinātās<br />

vietās.<br />

Ēkas termogrāfiskā analīze var ietilpt jau esošajā<br />

energoaudita atskaitē vai ir pieejama kā atsevišķs <strong>pa</strong>kalpojums.<br />

13


Būvniecības, enerģētikas <strong>un</strong> mājokļu valsts aģentūra<br />

publiskās privātas <strong>pa</strong>rtnerības projektā “Mājokļu energoauditi<br />

2008” ir sagatavojusi to kompāniju <strong>un</strong> privātpersonu sarakstu,<br />

kas sniedz energoaudita <strong>pa</strong>kalpojumu Latvijā. Ar sarakstu var<br />

ie<strong>pa</strong>zīties 2. pielikumā “Energoauditoru saraksts”.<br />

2007.–2008. gadā aģentūra ir veikusi Latvijā visvairāk izplatīto<br />

103., 104., 318., 467. <strong>un</strong> 602. sērijas tipveida daudzdzīvokļu<br />

dzīvojamo māju tehnisko novērtējumu. Tā galvenās ī<strong>pa</strong>tnības <strong>un</strong><br />

problēmu raksturojums ir apkopoti tabulās (sk. 3. pielikumu).<br />

14


Lēmums <strong>pa</strong>r renovācijas sākšanu<br />

Kad ir noskaidrots ēkas tehniskais stāvoklis <strong>un</strong> zināms<br />

veicamo darbu saraksts <strong>un</strong> to izmaksas, apsaimniekotāja<br />

nākamais solis ir sniegt informāciju <strong>un</strong> izskaidrot rezultātus<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem. Likuma “Par dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumu” 8. <strong>pa</strong>ntā<br />

noteikts, ka visu dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku pienākums ir piedalīties<br />

daudzdzīvokļu mājas kopī<strong>pa</strong>šumā esošās daļas pārvaldīšanā<br />

<strong>un</strong> apsaimniekošanā. Tādēļ ēkas apsaimniekotāja pienākums<br />

ir sasaukt dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulci atbilstoši likuma<br />

“Par dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumu” 27. <strong>pa</strong>ntam. Šis <strong>pa</strong>nts <strong>pa</strong>redz, ka <strong>pa</strong>r<br />

daudzdzīvokļu mājas kopī<strong>pa</strong>šumā esošās daļas pārvaldīšanu<br />

<strong>un</strong> apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulce.<br />

Kopsapulces laikā apsaimniekotājs, <strong>pa</strong>matojoties uz apsekojuma<br />

rezultātiem, izklāsta dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem priekšlikumus<br />

<strong>pa</strong>r renovāciju, sīkāk <strong>pa</strong>stāstot <strong>pa</strong>r<br />

• ēkas tehniskā stāvokļa apsekojuma rezultātiem;<br />

• plānotajiem renovācijas darbiem <strong>un</strong> ieguvumiem;<br />

• finanšu līdzekļu piesaistes iespējām.<br />

Lai iedzīvotāji labāk izprastu renovācijas procesu <strong>un</strong> tā gaitu,<br />

kā arī gūto ietaupījumu <strong>un</strong> pieredzi, ir ieteicams pieaicināt<br />

citu māju apsaimniekotājus, kas iepriekš ir saskārušies ar<br />

renovācijas darbiem <strong>un</strong> dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulces norisi.<br />

Renovācija ir saistīta ar lieliem izdevumiem. Lai šos izdevumus<br />

segtu, ir nepieciešami <strong>pa</strong>pildlīdzekļi – tātad jāizvēlas<br />

LĒMUMA<br />

PIEŅEMŠANA<br />

15


finansējuma veids. Informācija <strong>pa</strong>r finansējuma veidiem atrodama<br />

bukleta nākamajā nodaļā.<br />

Dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku <strong>pa</strong>pildizdevumus <strong>pa</strong>mato likuma<br />

“Par dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumu” 12. <strong>pa</strong>nts, kas <strong>pa</strong>redz, ka dzīvokļa<br />

ī<strong>pa</strong>šniekam proporcionāli sava dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šuma lielumam<br />

jāsedz nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās<br />

mājas, tās kom<strong>un</strong>ikāciju <strong>un</strong> iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju <strong>un</strong><br />

remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu.<br />

Ja tiek izteikts priekšlikums renovācijai piesaistīt banku<br />

kredītus, tad <strong>pa</strong>r konsultantiem uz kopsapulci iespējams<br />

uzaicināt kredītiestāžu pārstāvjus, kas izskaidro visu <strong>pa</strong>r banku<br />

kredītu izsniegšanas kārtību, to procentu likmēm, atmaksas<br />

termiņiem <strong>un</strong> nepieciešamo dokumentāciju.<br />

Lai varētu sākt mājas renovāciju, tai ir jāpiekrīt vismaz 51<br />

procentam no dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem. Ja plānots ņemt kredītu<br />

bankā, būtu jāie<strong>pa</strong>zīstas ar konkrētās bankas kreditēšanas<br />

nosacījumiem, jo tie ir atšķirīgi. Vairāk <strong>pa</strong>r to lasiet nākamajā<br />

bukleta nodaļā “Renovācijas finansējuma izvēle”.<br />

Lai lēmumam būtu juridisks spēks, kopsapulces norise ir<br />

jāprotokolē (sk. 1. pielikumu “Kopsapulces protokola <strong>pa</strong>raugs”).<br />

Tādēļ kopsapulces sākumā ir jāizvēlas protokolētājs <strong>un</strong> sapulces<br />

vadītājs. Protokolā jāreģistrē visi dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki, kas<br />

ieradušies uz kopsapulci.<br />

Dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrības dalībnieku kopsapulcē<br />

katram dalībniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa ī<strong>pa</strong>šumā.<br />

Ja sabiedrības dalībniekam pieder vairāk nekā puse no<br />

mājā esošajiem dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumiem, sabiedrības dalībnieku<br />

kopsapulcē viņam ir ne vairāk kā 50 procenti balsu no<br />

kopsapulcē klātesošo dalībnieku skaita. Dzīvokļa kopī<strong>pa</strong>šnieku<br />

balsstiesības <strong>un</strong> balsošanas kārtību nosaka dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku<br />

sabiedrības statūti.<br />

Pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas <strong>pa</strong>r mājas renovāciju<br />

nākamais solis ir finanšu avota izvēle.<br />

16


Renovācijas finansējuma izvēle<br />

FINANSĒJUMS<br />

Kā iegūt finanšu līdzekļus dzīvojamo namu renovācijai? Ir<br />

dažādas metodes, kas balstās uz divām iespējām – iekšējo<br />

finanšu piesaisti vai ārējo finanšu piesaisti.<br />

Iekšējie finanšu līdzekļi<br />

1. Uzkrājumi. Uzkrāt var dažādos ar ēkas tehniskā stāvokļa<br />

uzlabošanu saistītos nolūkos – jumta remontam,<br />

renovācijai, kāpņu telpu atja<strong>un</strong>ošanai utt. Bet jāpiebilst,<br />

ka uzkrāšana prasa ilgu laiku <strong>un</strong> ar uzkrājumiem vien<br />

var būt <strong>pa</strong>r maz, lai <strong>pa</strong>veiktu visus renovācijas darbus.<br />

Pirms sākt uzkrāšanu, ir jānosaka, kādam nolūkam<br />

līdzekļi tiks izlietoti. Uzkrājumus var veidot no<br />

17


• apsaimniekošanas maksas, <strong>pa</strong>redzot noteiktu summu,<br />

kas <strong>pa</strong>pildus apsaimniekošanas maksai tiek iekasēta<br />

no dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem, piemēram, 0,10 Ls/m 2 ;<br />

• no komercdarbībai izmantotās nedzīvojamās platības,<br />

iekasējot atskaitījumu no saņemtās nomas maksas<br />

(piemēram, ēkā atrodas skaistumkopšanas salons vai<br />

uz ēkas ir izvietotas reklāmas).<br />

2. Mērķa maksājumi. Par šāda veida maksājumu lemj<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulcē, kur apsaimniekotājs<br />

kopīgi ar iedzīvotājiem izšķiras <strong>pa</strong>r konkrētu darbu<br />

veikšanu ēkā (piemēram, inženierkom<strong>un</strong>ikāciju remontu).<br />

Tad katrs dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šnieks atbilstoši sev<br />

piederošajai daļai iemaksā noteiktu summu ēkas<br />

kopējā kontā. Nosakot termiņu, līdz kuram dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šniekiem šī summa jāiemaksā, ir iespējams precīzi<br />

kontrolēt naudas plūsmu ēkas kopējā kontā <strong>un</strong> plānot<br />

renovācijas darbus.<br />

3. Peļņa. Ja DzĪKS <strong>pa</strong>pildus māju apsaimniekošanai nodarbojas<br />

vēl ar kādu citu uzņēmējdarbību, tad DzĪKam var<br />

būt iespēja šajā uzņēmējdarbībā iegūto peļņu ieguldīt<br />

mājas renovācijā.<br />

Iekšējo finanšu līdzekļu uzkrāšana ir ilgstoša, jo situācija<br />

gan būvniecībā, gan valsts noteiktajos tarifos (<strong>pa</strong>r gāzi,<br />

elektrību, ūdeni) ir mainīga. Šie faktori var ietekmēt iecerēto<br />

mērķu sasniegšanu, bet iekšējās finansēšanas priekšrocības<br />

ir finansiālas neatkarības saglabāšana. Turklāt, renovācijai<br />

izmantojot tikai iekšējos finansēšanas avotus, apjomīgiem<br />

darbiem var nepietikt ar esošo naudas summu, lai īstenotu<br />

visas ieceres ēku tehniskā <strong>un</strong> energoefektivitātes stāvokļa<br />

uzlabošanai.<br />

Lai iekšējās finansēšanas modelis varētu sekmīgi <strong>un</strong> ekonomiski<br />

izdevīgi darboties, ir jāņem vērā šādi apsvērumi:<br />

1) vajadzīgajam naudas daudzumam ir jābūt pieejamam<br />

tieši tajā brīdī <strong>un</strong> tieši tādā apmērā, kā to prasa<br />

18


enovācijas darbu plāna izpilde. Tas ir sevišķi svarīgi,<br />

jo būvniecības, tostarp renovācijas izmaksas, var<br />

<strong>pa</strong>lielināties. Ja šo līdzekļu nebūs, darbu plāns tiks<br />

kavēts vai tie nemaz netiks sākti, <strong>un</strong> cerētā ieguvuma<br />

vietā radīs tikai zaudējumus;<br />

2) ļoti uzmanīgi ir jāizvērtē investīciju ieguldījuma<br />

lietderīgais <strong>pa</strong>matojums – tā kā <strong>pa</strong>r pieņemtā lēmuma<br />

sekām būs atbildīgi tikai <strong>pa</strong>ši ī<strong>pa</strong>šnieki, noteikti ir<br />

jāpieaicina atbilstošs sertificēts speciālists, jo kļūdaina<br />

lēmuma pieņemšana radīs ja<strong>un</strong>us izdevumus, nevis<br />

ietaupījumu.<br />

Ārējie finanšu līdzekļi<br />

1. Banku aizdevums. Šobrīd liela daļa Latvijas<br />

banku piedāvā saviem klientiem finansēt ēku renovācijas<br />

<strong>pa</strong>sākumus. Šāda aizdevuma mērķis ir daudzdzīvokļu<br />

māju kopī<strong>pa</strong>šumā esošo daļu remonts, rekonstrukcija,<br />

atja<strong>un</strong>ošana <strong>un</strong> energoefektivitātes <strong>pa</strong>lielināšana. Šie<br />

kredīti tiek izsniegti ar atmaksas termiņu līdz 15 gadiem,<br />

<strong>un</strong> ir iespējams projektu finansējums līdz <strong>pa</strong>t 100 procentiem.<br />

Šāda finansējuma priekšrocība ir tāda, ka dzīvokļi nav<br />

jāieķīlā <strong>un</strong> <strong>pa</strong>r <strong>pa</strong>matu kredīta izsniegšanai kalpo regulāra<br />

naudas plūsma ēkas kontā. Lai saņemtu aizdevumu bankā,<br />

ir vajadzīga dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku piekrišana. Lai saņemto<br />

kredītu varētu atmaksāt, tiek <strong>pa</strong>lielināta apsaimniekošanas<br />

maksa.<br />

1. tabulā ir apkopota informācija <strong>pa</strong>r bankām, kas izsniedz<br />

aizdevumus ēku renovācijai, aizdevuma summām<br />

<strong>un</strong> termiņiem, kā arī procentu likmēm.<br />

FINANSĒJUMS<br />

19


1. tabula.<br />

Banku nosacījumi aizdevuma saņemšanai<br />

Kredītiestāde<br />

Minimālā<br />

aizdevuma<br />

summa, LVL<br />

Maksimālā<br />

aizdevuma<br />

summa, LVL<br />

Maksimālais<br />

aizdevuma<br />

termiņš, gadi<br />

Procentu<br />

likme<br />

SEB 3000 Nav noteikta 15 Vidēji no 7%*<br />

Swedbank Nav noteikta 55 Ls/m 2 15 Vidēji 7–8%<br />

Hipotēku <strong>un</strong><br />

zemes banka<br />

Nav noteikta 300 000 15<br />

7,25% EUR,<br />

fiksēta 3 gadus<br />

DNB Nord 5000 55 Ls/m2 15<br />

Sākot ar 2,65% +<br />

mainīgā likme<br />

* Dati apkopoti 2008. gada rudenī.<br />

Procentu likmes katram aizņēmējam tiek noteiktas<br />

individuāli, izvērtējot dažādus rādītājus, piemēram, aizņēmēja<br />

finansiālos rādītājus, renovējamās mājas naudas plūsmu,<br />

<strong>pa</strong>rādniecības apmēru renovējamā mājā u. c.<br />

Plašāka informācija <strong>pa</strong>r aizdevuma nosacījumiem ir pieejama<br />

banku mājas lapās.<br />

Par procentu likmēm<br />

Klients var izvēlēties, kuru aizdevuma procentu likmi –<br />

fiksēto vai mainīgo – izmantot.<br />

Fiksētā likme <strong>pa</strong>rasti ir nedaudz lielāka <strong>pa</strong>r tā brīža mainīgo<br />

likmi, bet ilgākā laika posmā nav iespējams prognozēt mainīgās<br />

likmes pārmaiņas.<br />

Fiksētā likme tiek noteikta uz laiku līdz pieciem gadiem<br />

<strong>un</strong> šajā periodā <strong>pa</strong>liek nemainīga. Ja kredīts tiek izsniegts uz<br />

desmit gadiem, tad pēc pieciem gadiem likme tiek pārskatīta,<br />

lai banka precīzāk varētu plānot kredītu izmaksas.<br />

Mainīgā likme sastāv no norādītā termiņa <strong>un</strong> valūtas<br />

starpbanku aizņemšanās procentu likmes (RIGIBOR, LIBOR,<br />

EURIBOR), pie kuras ir pieskaitīta noteikta nemainīgā daļa –<br />

bankas <strong>pa</strong>pildu likme (piemēram,<br />

3 mēnešu EURIBOR + 2%).<br />

Starpbanku piedāvātās procentu likmes svārstās atkarībā<br />

no valūtas tirgus procentu likmju pārmaiņām, tāpēc tās var gan<br />

20


<strong>pa</strong>lielināties, gan samazināties. Starpbanku piedāvātās procentu<br />

likmes var atrast Latvijas Bankas mājas lapā www.bank.lv,<br />

kā arī laikrakstā “Dienas Bizness”.<br />

Kredītiem uz ilgāku termiņu (5–10 gadiem) <strong>pa</strong>rasti iesaka<br />

izvēlēties fiksēto likmi, jo tad klients katru gadu neizjūt likmes<br />

svārstības <strong>un</strong> var rēķināties ar konkrētiem izdevumiem ilgākā<br />

laika posmā.<br />

2. shēmā attēlota energoefektivitātes <strong>pa</strong>sākumu veikšanas<br />

kārtība, ja tiek ņemts bankas aizdevums. Apsaimniekotājam<br />

jāslēdz līgumi ar visām renovācijas procesā iesaistītajām<br />

pusēm – banku, energoauditoru, būvnieku <strong>un</strong> citiem.<br />

Lai varētu saņemt aizdevumu mājas renovācijai, ir<br />

nepieciešams sagatavot <strong>un</strong> bankā iesniegt šādus dokumentus:<br />

• ī<strong>pa</strong>šuma tiesības apliecinošus dokumentus;<br />

• aizņēmēja juridiskos dokumentus;<br />

• pilnu informāciju <strong>pa</strong>r renovējamo ēku, kā arī <strong>pa</strong>r mājas<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem;<br />

• finanšu dokumentus;<br />

• veicamo renovācijas darbu aprakstu <strong>un</strong> tāmi;<br />

• iedzīvotāju lēmumu <strong>pa</strong>r aizdevuma ņemšanu;<br />

• <strong>pa</strong>rakstītu kopsapulces protokolu.<br />

FINANSĒJUMS<br />

2. shēma.<br />

Līgumu slēgšana ar visām renovācijas procesā iesaistītajām pusēm<br />

Banka<br />

apsaimniekotājs<br />

Nauda tiek pārskaitīta pēc<br />

pieņemšanas-nodošanas<br />

akta <strong>pa</strong>rakstīšanas ar DzĪKS<br />

<strong>un</strong> pilsētas būvvaldi.<br />

celtniecības uzņēmumi<br />

energoauditors projektētājs būvnieks<br />

naudas plūsma<br />

līgums<br />

21


2. Pašvaldību atbalsta programmas. Pamatojoties<br />

uz “Ēku energoefektivitātes likuma” 5. <strong>pa</strong>ntu, valsts vai<br />

<strong>pa</strong>švaldības var sniegt <strong>pa</strong>līdzību energoaudita veikšanai,<br />

kā arī ēku renovācijai vai rekonstrukcijai saskaņā ar energoaudita<br />

atzinumu. Latvijas <strong>pa</strong>švaldībās darbojas dažādas<br />

<strong>pa</strong>švaldību atbalsta programmas, kas <strong>pa</strong>līdz iedzīvotājiem<br />

veicināt ēkas renovācijas <strong>pa</strong>sākumus <strong>un</strong> sedz daļu izdevumus.<br />

Šādas atbalsta programmas sniedz finansiālu atbalstu<br />

energoaudita veikšanai <strong>un</strong> ēkas renovācijai. 2. tabulā ir<br />

minētas <strong>pa</strong>švaldības, kurās ir sagatavotas atbalsta programmas,<br />

<strong>un</strong> to līdzfinansējuma apmērs.<br />

2. tabula.<br />

Pašvaldības, kurās ir atbalsta programmas<br />

energoauditam <strong>un</strong> ēku renovācijai<br />

Pašvaldība<br />

Vai<br />

nepieciešams<br />

energoaudits?<br />

Atbalsts<br />

energoauditam<br />

(%)<br />

Atbalsts<br />

renovācijai<br />

(%)<br />

Piezīmes<br />

Bauska + 50 20<br />

Daugavpils + 75 20<br />

4. ailē līdzfinansējuma<br />

apjoms mainās ik gadu,<br />

piedevām <strong>pa</strong>redzēts atbalsts<br />

renovācijas projekta<br />

izstrādei <strong>un</strong> siltummezglu<br />

pieslēgšanai, renovācijai.<br />

Liepāja + 50 30<br />

Naujenes<br />

<strong>pa</strong>gasts<br />

+ 0 50<br />

Ventspils + 50 10<br />

Valmiera + 50<br />

Par pilnvaroto personu<br />

drīkst būt arī līdzšinējais<br />

apsaimniekotājs, jo<br />

<strong>pa</strong>gaidām ne visu<br />

daudzdzīvokļu dzīvojamo<br />

māju iedzīvotāji ir<br />

izveidojuši sabiedrību vai<br />

ievēlējuši personu, kas<br />

apsaimnieko <strong>un</strong> pārvalda<br />

konkrēto dzīvojamo māju.<br />

Pašvaldība piešķir<br />

apsaimniekotājam aizdevumu<br />

līdz Ls 5000 uz<br />

laiku līdz 4 gadiem.<br />

22


3. Trešās puses finansējums. Tas ir finansējums,<br />

ko energoefektivitātes projektos nodrošina trešās puses<br />

uzņēmums. Šis trešās puses uzņēmums var būt energoservisa<br />

kompānija (ESKO), kas uzņemas daļu riska, lai uzlabotu<br />

energoefektivitāti ēkās, <strong>un</strong> samaksa <strong>pa</strong>r tās sniegtajiem<br />

<strong>pa</strong>kalpojumiem tiek segta (vai vismaz daļēji tiek segta) no<br />

gūtajiem enerģijas ietaupījumiem. Vārdu sakot, energoservisa<br />

kompānija darbojas kā ārējais finanšu avots, lai īstenotu ēkas<br />

renovācijas projektu <strong>un</strong> <strong>pa</strong>lielinātu ēkas energoefektivitāti.<br />

Nauda tiek atmaksāta, izmantojot finanšu ienākumu plūsmu<br />

no enerģijas izmaksu ietaupījumiem, kas sedz projekta<br />

investīciju izmaksas.<br />

Energoservisa līgums jeb sadarbība ar ESKO ir veids,<br />

kā iedzīvotāji var sākt mājas renovāciju, neieguldot savus<br />

finanšu līdzekļus <strong>un</strong> neuzņemoties arī projekta tehnisko <strong>un</strong><br />

vadīšanas risku. Tas nozīmē, ka ESKO jāpārņem trīs tehniskā<br />

riska veidi:<br />

• risks, ka renovācijas rezultāti var nebūt tādi, kā iepriekš<br />

plānots;<br />

• risks, ka projekts neiekļausies <strong>pa</strong>redzētajā budžetā,<br />

sevišķi tad, ja radīsies tehniskas grūtības īstenošanas<br />

gaitā;<br />

• risks, ka uzstādītās siltuma iekārtas netiks <strong>pa</strong>reizi<br />

darbinātas <strong>un</strong> apkoptas.<br />

Dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem, kas negribīgi investē līdzekļus<br />

energoefektivitātes <strong>pa</strong>sākumos, energoservisa līgums var<br />

kļūt <strong>pa</strong>r pārliecinošu stimulu, lai projekts tiktu īstenots.<br />

Ēkas apsaimniekotājam jāslēdz līgums tikai ar ESKO<br />

kompāniju, kas uzņemas turpmākos darbus <strong>un</strong> <strong>pa</strong>ti slēdz<br />

līgumus ar projektētājiem, būvniekiem <strong>un</strong> citiem renovācijas<br />

procesā iesaistītajiem uzņēmumiem (sk. 3. shēmu).<br />

FINANSĒJUMS<br />

23


3. shēma.<br />

ESKO sistēmas darbības princips<br />

apsaimniekotājs<br />

esko<br />

projektētājs<br />

energoauditors<br />

finansētājs<br />

būvnieks<br />

naudas plūsma<br />

līgums<br />

ESKO tipiskākie <strong>pa</strong>kalpojumi:<br />

• veicot sākotnējo energoauditu, noteikt potenciālo<br />

ietaupījumu apmēru <strong>un</strong> iespējas;<br />

• detalizēts energoaudits, lai nodrošinātu <strong>pa</strong>matdatus<br />

projekta plānošanai;<br />

• enerģijas <strong>pa</strong>tēriņa bāzes datu noteikšana (vai nu vienam<br />

procesam, vai ēkai, vai ēku kopumam);<br />

• detalizēta projekta plāna izstrāde (ir nepieciešamas<br />

konsultācijas ar klientu);<br />

• iekārtu vai inventāra piegāde, uzstādīšana <strong>un</strong> <strong>pa</strong>laišana;<br />

• klienta iekārtu darbināšanas <strong>un</strong> apkopes personāla<br />

apmācība;<br />

• iekārtu apkope līguma darbības laikā (<strong>pa</strong>kalpojumos<br />

var ietvert arī iekārtu darbināšanu);<br />

• monitoringa <strong>un</strong> verifikācijas veikšana, lai aprēķinātu<br />

reālos ietaupījumus (salīdzinājumā ar enerģijas <strong>pa</strong>tēriņa<br />

bāzes datiem);<br />

• siltināšanas darbi <strong>un</strong> remonts.<br />

24


Energoservisa līguma projekti <strong>pa</strong>rasti ir kompleksi, tiem<br />

nepieciešama rūpīga sagatavošanās <strong>un</strong> atbilstošas speciālas<br />

zināšanas <strong>un</strong> iemaņas. Turklāt, lai projektu varētu veiksmīgi<br />

sagatavot <strong>un</strong> īstenot, viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem<br />

ir enerģijas <strong>pa</strong>tēriņa <strong>un</strong> izmaksu reģistrēšana.<br />

Nepieciešamais sagatavošanās laiks līdz līguma noslēgšanai<br />

<strong>un</strong> projekta īstenošanas sākumam ir aptuveni 6–12 mēneši.<br />

Energoservisa līguma projektos, kuru mērķis ir uzlabot<br />

enerģijas ražošanu <strong>un</strong> <strong>pa</strong>tēriņa iekārtu efektivitāti <strong>un</strong> rezultātus,<br />

jāatzīmē tikai daži <strong>pa</strong>rametri, no kuriem atkarīga vispārējo<br />

<strong>pa</strong>sākumu ekonomiskā efektivitāte:<br />

• ietaupījumu garantija;<br />

• investīciju apmērs;<br />

• klienta daļa ietaupījumos;<br />

• līguma darbības laiks.<br />

Abi līgum<strong>pa</strong>rtneri savā darbībā izmanto vienu <strong>un</strong> to <strong>pa</strong>šu<br />

ekonomiskās efektivitātes principu <strong>un</strong> meklē vislabvēlīgākos<br />

risinājumus, lai līdzsvarotu sasniedzamo mērķi ar izmantotajiem<br />

<strong>pa</strong>sākumiem.<br />

ESKO līguma darbības laiks <strong>un</strong> atmaksāšanas periods<br />

tiek noteikts pēc energoaudita atskaites rezultātiem, kur katram<br />

energoefektivitātes <strong>pa</strong>sākumam tiek izvērtēta potenciāli<br />

sasniedzamā ekonomija <strong>un</strong> atmaksāšanās laiks. Parasti<br />

ESKO līguma darbības laiks atbilst ēkas renovācijas projekta<br />

atmaksāšanās laikam.<br />

Ja līguma darbības laiks tiek noteikts <strong>un</strong> ir pieņemams klientam,<br />

tad <strong>pa</strong>rasti visu izšķir jautājums <strong>pa</strong>r to, kāds ir <strong>pa</strong>sākumu<br />

maksimālais apjoms, ko iespējams apmaksāt, <strong>un</strong> vai tas ļauj<br />

iegūt atvieglojumus klienta budžetā (klienta daļa ietaupījumos).<br />

Dažkārt klients var atteikties no savas daļas, vai, ja veicami arī<br />

ēkas korpusa atja<strong>un</strong>ošanas darbi, ir jānosaka, cik daudz savu<br />

līdzekļu klients var ieguldīt, lai īstenotu šos <strong>pa</strong>sākumus, kuru<br />

atmaksāšanās periods var būt ilgāks nekā līguma darbības laiks.<br />

Maksājums ESKO ir nosacīts, <strong>un</strong> tas var atšķirties līguma<br />

darbības laikā <strong>un</strong> mainīties atkarībā no gūtā enerģijas ietaupījuma<br />

apmēra vai no enerģijas tarifa izmaiņām, jo, mainoties tarifam,<br />

mainās arī energoefektivitātes projekta atmaksāšanās laiks.<br />

FINANSĒJUMS<br />

25


Turklāt ir jāpiebilst, ka privāta konkurējoša kompānija (ESKO)<br />

darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku izmaksu<br />

efektivitāti. Līdz ar to <strong>pa</strong>ti kompānija ir ieinteresēta renovācijas darbus<br />

veikt kvalitatīvi <strong>un</strong> laikus. Ja ESKO nespēj <strong>pa</strong>nākt garantētos<br />

ietaupījumus, tās pienākums ir samaksāt klientam summu garantēto<br />

ietaupījumu naudas vērtības apmērā <strong>pa</strong>r visu maksājumu periodu.<br />

Savukārt, ja enerģijas izmaksas izdodas samazināt tā, ka tās<br />

pārsniedz garantētos ietaupījumus, līgumā tiek <strong>pa</strong>redzēts, kā “<strong>pa</strong>pildu<br />

enerģijas izmaksu samazinājums” tiek sadalīts starp ESKO <strong>un</strong><br />

klientu, kalpojot <strong>pa</strong>r stimulu ESKO <strong>un</strong> klientam <strong>pa</strong>lielināt līgumā<br />

<strong>pa</strong>redzētos ietaupījumus.<br />

Klienta galvenās intereses energoservisa līgumā ir tajā<br />

garantētais enerģijas <strong>un</strong> ekspluatācijas izmaksu ietaupījums <strong>un</strong> līdz<br />

ar to – budžeta atvieglojumi.<br />

26


Būvniecības uzņēmuma izvēle<br />

Sākot renovāciju, liela uzmanība jāpievērš būvniecības uzņēmuma<br />

izvēlei. Svarīgi ir apzināties finanšu līdzekļu apmēru, ko dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieki ir gatavi ieguldīt renovācijas darbos, jo no tā būs atkarīga<br />

būvniecības uzņēmuma <strong>un</strong> materiālu izvēle, kā arī gala iznākums.<br />

Renovācijas darbi saistīti ar lieliem izdevumiem, tehniski sarežģītiem<br />

darbiem, kuru kvalitātei ir liela nozīme. Lai precīzi izvēlētos<br />

saviem darbiem <strong>un</strong> finansēm piemērotāko būvniecības uzņēmumu,<br />

ieteicams veikt cenu aptauju. Ja dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki vēlas pretendēt<br />

uz valsts vai struktūrfondu atbalstu, tad iepirkums būs obligāts,<br />

citā gadījumā – cenu aptaujai ir rekomendējošs raksturs. Cenu<br />

aptauja ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji<br />

ir tiesīgi iesniegt piedāvājumu <strong>un</strong> kurā klients izvēlas saimnieciski<br />

visizdevīgāko piedāvājumu. Cenu aptauju piemēro, ja publisku<br />

piegādes līgumu līgumcena ir 10 000 LVL vai lielāka, bet mazāka<br />

<strong>pa</strong>r 50 000 LVL <strong>un</strong> publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 10 000<br />

LVL vai lielāka, bet mazāka <strong>pa</strong>r 120 000 LVL. Lai sāktu cenu aptauju,<br />

<strong>pa</strong>sūtītājam ir jāpublicē <strong>pa</strong>ziņojums <strong>pa</strong>r cenu aptaujas uzsākšanu<br />

Eiro<strong>pa</strong>s Savienības Oficiālajā Vēstnesī <strong>un</strong> tas jāievieto Iepirkumu<br />

uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā internetā http://www.iub.lv.<br />

Pasūtītājs <strong>pa</strong>ziņojumā norāda, kur <strong>un</strong> kādā termiņā var saņemt<br />

tehniskās specifikācijas, tehniskā <strong>un</strong> finanšu piedāvājuma formas<br />

<strong>pa</strong>raugu, kā arī, ja nepieciešams, uzzināt citas prasības. Piedāvājumu<br />

iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku <strong>pa</strong>r 15 darba dienām no dienas,<br />

kad <strong>pa</strong>ziņojums publicēts IUB mājas lapā. Kad piedāvājumu<br />

iesniegšanas termiņš ir beidzies, <strong>pa</strong>sūtītājs pārbauda piedāvājuma<br />

atbilstību tehniskajām specifikācijām <strong>un</strong> citām prasībām, ja tādas<br />

noteiktas, <strong>un</strong> izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu, ņemot vērā<br />

iepriekš izvirzītos cenas noteikšanas rādītājus.*<br />

Jebkurā gadījumā, pieņemot lēmumu <strong>pa</strong>r būvniecības firmas<br />

izvēli, pirms tam būtu nepieciešams veikt cenu aptaujas<br />

procedūru, lai noskaidrotu esošo piedāvājumu.<br />

*Likums “Publisko iepirkumu likums” (pieņemts 06.04.2006.)// Latvijas Vēstnesis, Nr. 65 (2006, 24. aprīlis)<br />

27<br />

RENOVĀCIJA


Pirms līguma slēgšanas ar būvniecības uzņēmumu ir<br />

nepieciešams izvērtēt tā darbības vēsturi. Svarīgi ir noskaidrot, vai<br />

uzņēmumam ir bijuši tiesu darbi, vai tam ir pietiekams mantiskais<br />

stāvoklis, lai, iestājoties ne<strong>pa</strong>redzētiem apstākļiem, uzņēmums<br />

spētu segt zaudējumus. Izvēlētā būvuzņēmēja jau īstenotie projekti,<br />

sadarbības vēsture ar bankām, tiesu darbi <strong>un</strong> <strong>pa</strong>matkapitāla<br />

apmērs dod iespēju lemt <strong>pa</strong>r uzņēmuma piemērotību jūsu<br />

prasībām. Būtu ieteicams ie<strong>pa</strong>zīties ar uzņēmuma veicamo darbu<br />

klāstu <strong>un</strong> celtniecībā izmantotajiem materiāliem.<br />

Vērtējot piedāvājumu, nepieciešams pievērst uzmanību<br />

šādiem svarīgākajiem kritērijiem:<br />

• piedāvājuma cenai;<br />

• darbu izpildes termiņam;<br />

• līguma noteikumiem.<br />

Vērtējot cenu, nedrīkst aizmirst <strong>pa</strong>r kvalitāti – izmantot<br />

kvalitatīvākus, bet dārgākus materiālus. Ne vienmēr lētākais<br />

piedāvājums ir labākais. Lai precīzi izvērtētu būvdarbu izmaksas,<br />

būvniecības uzņēmumam ir jāsastāda darbu tāme.<br />

Pēc būvniecības uzņēmuma izvēlēšanās ļoti svarīga ir līguma<br />

slēgšana. Līgumam jābūt skaidram <strong>un</strong> sabalansētam, lai aizstāvētu<br />

visas līguma slēdzēja puses. Lai izvairītos no konfliktiem, līgums<br />

ir jāsastāda sīki <strong>un</strong> detalizēti, precīzi jāapraksta darba uzdevums<br />

<strong>un</strong> tā veikšanas termiņš, kā arī norēķinu kārtība. Ja renovācijas<br />

darbiem tiek ņemts aizdevums bankā, tad būtiski saskaņot<br />

aizdevuma izmaksas termiņus <strong>un</strong> nosacījumus (<strong>pa</strong>redzēti aizdevuma<br />

līgumā) ar norēķinu kārtību <strong>pa</strong>r būvdarbiem. Piemēram,<br />

<strong>pa</strong>redzēt, ka būvniecības uzņēmums saņem naudu tikai <strong>pa</strong>r<br />

<strong>pa</strong>darītajiem darbiem pēc darbu nodošanas-pieņemšanas akta<br />

<strong>pa</strong>rakstīšanas. Līdz ar to <strong>pa</strong>sūtītājs var pārliecināties, ka darbi<br />

ir <strong>pa</strong>veikti atbilstoši prasītajam. Tad arī neveidojas situācija, kad<br />

būvniecības uzņēmums ir saņēmis naudu, bet kavējas ar plānoto<br />

darbu <strong>pa</strong>veikšanu, bet <strong>pa</strong>sūtītājs <strong>pa</strong> to laiku maksā procentus <strong>pa</strong>r<br />

izsniegto aizdevuma summu.<br />

Būvniecība ir saistīta ar dažādām mainīgām <strong>pa</strong>rādībām, kas var<br />

ietekmēt izmaksas vai darbu izpildes termiņus, tāpēc līgumā ir svarīgi<br />

<strong>pa</strong>redzēt kārtību, kā tiek iesniegti <strong>pa</strong>matojumi <strong>pa</strong>r cenas <strong>pa</strong>augstināšanu,<br />

materiālu izmaiņām vai darbu termiņu <strong>pa</strong>ildzināšanos.<br />

Informāciju <strong>pa</strong>r iespējamiem būvuzņēmumiem var atrast<br />

būvkomersantu reģistrā http://buvkomersanti.bema.gov.lv/.<br />

28


Būvniecība<br />

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 112 “Vispārīgie<br />

būvnoteikumi” (turpmāk – VBN) būvniecības process Latvijā tiek<br />

īstenots pēc vienotas kārtības, kas atbilstoši noteikumu nosaukumam<br />

arī tiek saukta <strong>pa</strong>r vispārīgo kārtību.<br />

2005. gada 6. septembrī Ministru kabinets noteica vienkāršotu<br />

būvniecības kārtību, ja būvei notiek vienkāršota renovācija vai<br />

rekonstrukcija. Kārtības regulējums noteikts saskaņā ar VBN<br />

3.2.1. a<strong>pa</strong>kšnodaļu.<br />

Savukārt 2007. gada 26. jūnijā Ministru kabinets pieņēma<br />

arī ī<strong>pa</strong>šu kārtību apvienotajai projektēšanai <strong>un</strong> būvdarbiem (VBN<br />

3.3.1. a<strong>pa</strong>kšnodaļa) <strong>un</strong> vienkāršotai inženiertīklu pievadu <strong>un</strong><br />

iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai (VBN<br />

3.2.2. a<strong>pa</strong>kšnodaļa).<br />

Līdz ar to <strong>pa</strong>tlaban saskaņā ar VBN būvju būvniecība ir noteikta<br />

saskaņā ar<br />

• vispārīgo kārtību;<br />

• kārtību, kas noteikta apvienotajai projektēšanai <strong>un</strong> būvdarbiem;<br />

• kārtību, kas noteikta vienkāršotai inženiertīklu pievadu <strong>un</strong><br />

iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai;<br />

• kārtību, kas noteikta vienkāršotai rekonstrukcijai vai renovācijai.<br />

Lai sāktu būvniecību, ir jāsper virkne secīgu soļu. Shematiski<br />

būvniecības process attēlots shēmā (sk. 4. pielikumu).<br />

RENOVĀCIJA<br />

29


Būvniecības iesniegums<br />

Lai sāktu renovācijas būvdarbus, vispirms būves ierosinātājam<br />

būvvaldē jāpiesaka būvniecības iecere, iesniedzot būvniecības<br />

iesniegumu – visām būvvaldēm vienotu uzskaites karti. Tās veidla<strong>pa</strong><br />

ir dota VBN 1. pielikumā. Būvniecību var ierosināt nekustamā<br />

ī<strong>pa</strong>šuma ī<strong>pa</strong>šnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona.<br />

Būvvalde 30 dienu laikā pēc būvniecības iesnieguma – uzskaites<br />

kartes – reģistrācijas dienas izskata konkrētās būvniecības ieceres<br />

atbilstību vietējās <strong>pa</strong>švaldības teritorijas plānojumam <strong>un</strong><br />

detālplānojumam, ja tāds ir izstrādāts, kā arī vietējiem apbūves<br />

noteikumiem. Ja būvniecības iecere atbilst visiem nosacījumiem<br />

<strong>un</strong> būvvalde pieņem pozitīvu lēmumu, tā izsniedz plānošanas <strong>un</strong><br />

arhitektūras uzdevumu. Plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevums ir<br />

derīgs divus gadus no izdošanas brīža. Ja būvniecības iecere<br />

neatbilst normatīvo aktu izvirzītajām prasībām, būvvalde vai nu<br />

ar <strong>pa</strong>matotu rakstisku atteikumu noraida būvniecības ieceri, vai<br />

arī pieņem lēmumu <strong>pa</strong>r būvniecības publiskās apspriešanas<br />

rīkošanu (vai nerīkošanu).<br />

Plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevums<br />

Plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevums <strong>un</strong> tehniskie noteikumi<br />

ir <strong>pa</strong>matdokumenti, lai varētu sākt būvprojektēšanu.<br />

Plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevumā ir norādīti būvobjekta<br />

galvenie <strong>pa</strong>rametri:<br />

• apbūves laukuma raksturojums;<br />

• būvprojektēšanas nosacījumi;<br />

• tehniskie noteikumi pieslēgumiem pie inženierkom<strong>un</strong>ikācijām;<br />

• norādes <strong>pa</strong>r institūcijām, no kurām saņemami tehniskie<br />

noteikumi.<br />

Izskatot būvniecības iesniegumu – uzskaites karti, būvvalde<br />

izlemj <strong>un</strong> plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevumā norāda, cik<br />

būvprojektēšanas stadijās būvprojekts izstrādājams.<br />

Pēc šo dokumentu saņemšanas <strong>un</strong> inženierizpētes darbiem,<br />

ja tādi ir nepieciešami, var sākt būvprojektēšanas sagatavošanas<br />

darbus.<br />

30


Būvprojekts<br />

Būvprojektu var izstrādāt vienā vai divās stadijās. Parasti<br />

tam ir divas stadijas – vispirms tiek sagatavots skiču projekts, <strong>un</strong><br />

pēc tā akceptēšanas būvvaldē tiek izstrādāts būves tehniskais<br />

projekts. Būvprojektus <strong>pa</strong>tstāvīgi sagatavot <strong>un</strong> vadīt drīkst tikai<br />

sertificēti speciālisti.<br />

Būvprojekts <strong>un</strong> būvatļauja nav nepieciešami <strong>pa</strong>gaidu būvēm,<br />

ja to būvapjoms, būvvieta <strong>un</strong> nojaukšanas termiņš saskaņots<br />

būvvaldē, mazēkām lauku apvidū, ja to būvapjoms <strong>un</strong> būvvieta ir<br />

saskaņoti būvvaldē, <strong>un</strong> sezonas būvēm – nekapitālām, galvenokārt<br />

lauksaimniecībā izmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir<br />

viena sezona.<br />

Tehniskais projekts<br />

Tehniskā projekta sastāvs noteikts VBN. Tehniskā projekta<br />

atsevišķo daļu apjomu projektēšanas uzdevumā <strong>un</strong> līgumā <strong>pa</strong>r<br />

būvprojektēšanas darbu veikšanu nosaka <strong>pa</strong>sūtītājs kopīgi ar<br />

projektētāju pēc plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevuma.<br />

Būvdarbi organizējami <strong>un</strong> veicami atbilstoši būvju tehniskā<br />

projekta sastāvā esošajam būvdarbu organizēšanas projektam,<br />

kā arī darbu veikšanas projektam. Darbu veikšanas projektu,<br />

<strong>pa</strong>matojoties uz akceptētu būvprojektu, izstrādā galvenais<br />

būvuzņēmējs, bet konkrētiem <strong>un</strong> speciāliem darbu veidiem –<br />

darbuzņēmēji. Darbu veikšanas projekta sastāvdaļas nosaka pēc<br />

Latvijas būvnormatīvu LBN 310-05 “Darbu veikšanas projekts”,<br />

projekta detalizācijas <strong>pa</strong>kāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā<br />

no veicamo darbu specifikas <strong>un</strong> apjoma. Darbu veikšanas projektu<br />

izstrādā sertificēts speciālists vai būvkomersantu reģistrā<br />

reģistrēta persona.<br />

RENOVĀCIJA<br />

Būvatļauja<br />

Lai saņemtu būvatļauju, <strong>pa</strong>sūtītājs būvvaldē iesniedz būvatļaujas<br />

pieprasījumu, akceptētu būvprojektu, zemes gabala<br />

ī<strong>pa</strong>šuma tiesības vai lietošanas tiesības <strong>un</strong> apbūves tiesības<br />

31


apliecinošus dokumentus, sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja<br />

<strong>un</strong> sertificēta būvuzrauga, ja tāds ir pieaicināts, saistību rakstu<br />

(saistību rakstus aizpilda divos eksemplāros, <strong>un</strong> viens no<br />

tiem glabājas pie saistību raksta iesniedzēja), līguma <strong>pa</strong>r<br />

autoruzraudzību kopiju <strong>un</strong> autoruzraudzības žurnālu, ja <strong>pa</strong>redzēta<br />

būvdarbu autoruzraudzība, būvdarbu žurnālu, apdrošinātāja<br />

izsniegtu būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības<br />

obligātās apdrošināšanas polises kopiju.<br />

Būvdarbi<br />

Būvdarbus drīkst veikt būvkomersantu reģistrā reģistrēts<br />

būvuzņēmējs. Nelielu ēku, piemēram, ģimenes māju <strong>un</strong> nelielu<br />

saimniecības ēku būvdarbus drīkst veikt arī privātpersona kā<br />

būvētājs. Būvētājam nav nepieciešams būvprakses sertifikāts,<br />

ja viņš veic darbus, kam nav vajadzīga būvatļauja, vai savām<br />

vajadzībām būvē, rekonstruē, renovē vai nojauc tā ī<strong>pa</strong>šumā esošu<br />

būvi, kura nav augstāka <strong>pa</strong>r diviem stāviem <strong>un</strong> kuras apbūves<br />

laukums nav lielāks <strong>pa</strong>r 400 m 2 <strong>un</strong> būvtilpums – <strong>pa</strong>r 2000 m 3 .<br />

Būvdarbu kvalitātes kontrolei <strong>un</strong> uzraudzībai <strong>pa</strong>sūtītājs ir<br />

tiesīgs pieaicināt būvuzraugu <strong>un</strong> autoruzraugu.<br />

Būves pieņemšana ekspluatācijā<br />

Kad būvdarbi tuvojas nobeigumam, būves <strong>pa</strong>sūtītājs informē<br />

būvvaldi <strong>un</strong> Valsts zemes dienestu, kā arī saņem rakstiskus atzinumus<br />

no visām tehniskos noteikumus izsniegušajām institūcijām.<br />

Būvvalde ieceļ būves pieņemšanas komisiju, bet Valsts zemes<br />

dienests sagatavo būves inventarizācijas lietu. Kad būvdarbi ir<br />

<strong>pa</strong>beigti, būvi ekspluatācijā pieņem <strong>pa</strong>švaldības pieņemšanas<br />

komisija, ko <strong>pa</strong>rasti vada būvvaldes būvinspektors. Ja būve pilnīgi<br />

vai daļēji ir uzcelta <strong>pa</strong>r valsts vai <strong>pa</strong>švaldības budžeta līdzekļiem,<br />

pieņemšanas komisiju vada Valsts būvinspekcijas pārstāvis. Būve<br />

ekspluatācijā tiek pieņemta ar datumu, kad pieņemšanas aktu ir<br />

apstiprinājusi <strong>pa</strong>švaldības atbildīgā amatpersona.<br />

Pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus <strong>un</strong> segtos darbus,<br />

kā arī izbūvētās ug<strong>un</strong>sdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās<br />

32


Vienkāršotā sistēmas ekspluatācijā ēkas pieņem renovācija ar pieņemšanas aktu.<br />

Ja ēkas renovācijas gaitā netiek skartas fasādes,<br />

nesošās konstrukcijas <strong>un</strong> trešo personu intereses, tad šādus<br />

būvdarbus iespējams veikt vienkāršotā kārtībā ar minimālu<br />

būvvaldes administratīvo līdzdalību <strong>un</strong> samazinātu tehniskās<br />

dokumentācijas apjomu. Vispārīgajos būvnoteikumos tā<br />

tiek saukta <strong>pa</strong>r vienkāršotu renovāciju. Šādā gadījumā<br />

būvniecības ierosinātājs būvniecības iesnieguma –<br />

uzskaites kartes – vietā būvvaldē iesniedz šādus dokumentus:<br />

• apliecinājuma karti;<br />

• <strong>pa</strong>skaidrojuma rakstu;<br />

• atbilstoši ieceres dokumentācijai izstrādātu telpu plānu ar<br />

tehnisko rādītāju eksplikāciju;<br />

• būves vai telpu gru<strong>pa</strong>s aktuālās tehniskās inventarizācijas<br />

lietas kopiju;<br />

• ī<strong>pa</strong>šuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas;<br />

• mainīto inženiertīklu pievadu shēmu, ja mainīti inženiertīklu<br />

pievadi;<br />

• Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju,<br />

ja vienkāršota renovācija vai vienkāršota rekonstrukcija<br />

<strong>pa</strong>redzēta valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa<br />

teritorijā vai tā aizsardzības zonā esošā būvē.<br />

Būvvalde vienkāršotās renovācijas ieceri izskata 10 darbdienu<br />

laikā pēc tās reģistrācijas būvvaldē <strong>un</strong> izdara apliecinājuma<br />

kartē atzīmi <strong>pa</strong>r ieceres akceptēšanu vai sniedz rakstisku<br />

<strong>pa</strong>matotu atteikumu. Ja minētajā termiņā no būvvaldes nav<br />

saņemts atteikums, tad vienkāršotas renovācijas ierosinātājs<br />

ir tiesīgs sākt būvdarbus. Pēc to <strong>pa</strong>beigšanas, <strong>pa</strong>matojoties uz<br />

vienkāršotas renovācijas ieceres dokumentāciju <strong>un</strong> apliecinājuma<br />

karti, viņam Valsts zemes dienestā jāiesniedz iesniegums<br />

<strong>pa</strong>r grozījumu (izmaiņu) izdarīšanu būves vai telpu gru<strong>pa</strong>s<br />

tehniskās inventarizācijas lietā.<br />

RENOVĀCIJA<br />

Inženiertīklu renovācija<br />

Līdzīgi var veikt vienkāršotu inženiertīklu pievadu <strong>un</strong> iekšējo<br />

inženiertīklu izbūvi, rekonstrukciju vai renovāciju. Tad <strong>pa</strong>sūtītājs<br />

33


konkrētajam tīklu ī<strong>pa</strong>šniekam pieprasa tehniskos noteikumus <strong>un</strong><br />

vienojas ar sertificētu projektētāju <strong>pa</strong>r tehniskās shēmas izstrādi<br />

saskaņā ar tehnisko noteikumu <strong>un</strong> normatīvo aktu prasībām. Tehniskajai<br />

shēmai ir šādas daļas:<br />

• ī<strong>pa</strong>šuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas;<br />

• dokumenti <strong>un</strong> materiāli saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem;<br />

• <strong>pa</strong>skaidrojuma raksts, kam, ja nepieciešams, pievienojami<br />

aprēķini;<br />

• inženiertīklu pievada novietojuma attēlojums mērogā<br />

M 1:250 – M 1:1000 situācijas plānā vai topogrāfiskajā<br />

plānā;<br />

• iekšējo inženiertīklu izvietojums būves inventarizācijas plānā.<br />

Projektētājs tehnisko shēmu saskaņo ar inženiertīklu izbūves<br />

ierosinātāju, konkrēto inženierkom<strong>un</strong>ikāciju ī<strong>pa</strong>šnieku <strong>un</strong>, ja<br />

nepieciešams, ar citiem inženiertīklu turētājiem <strong>un</strong> trešajām<br />

personām, kuru ī<strong>pa</strong>šuma tiesības tiek skartas. Izstrādāto tehnisko<br />

shēmu inženiertīklu izbūves ierosinātājs iesniedz būvvaldē.<br />

Būvvalde 10 darbdienu laikā izskata tehnisko shēmu <strong>un</strong><br />

pieņem lēmumu <strong>pa</strong>r plānotās izbūves saskaņošanu vai sniedz<br />

<strong>pa</strong>matotu rakstisku atteikumu. Būvvalde ir tiesīga noteikt <strong>pa</strong>pildu<br />

nosacījumus plānotajai izbūvei atbilstoši <strong>pa</strong>švaldības saistošajiem<br />

noteikumiem. Saskaņotās tehniskās shēmas derīguma termiņš ir<br />

viens gads.<br />

Inženiertīklu pievadu izbūvi drīkst veikt konkrētajā jomā<br />

sertificēta persona vai būvkomersantu reģistrā reģistrēta persona,<br />

bet iekšējos inženiertīklus drīkst izbūvēt būvētājs, ja normatīvajos<br />

aktos nav noteikts citādi.<br />

Izbūvētie inženiertīklu pievadi tiek pieņemti ekspluatācijā ar<br />

konkrētā sadales tīkla ī<strong>pa</strong>šnieka izsniegtu atzinumu <strong>pa</strong>r inženiertīkla<br />

gatavību ekspluatācijai. Izbūvētie iekšējie inženiertīkli tiek pieņemti<br />

ekspluatācijā ar konkrētā tīkla ī<strong>pa</strong>šnieka izsniegtu apliecinājumu<br />

vai – dažkārt – ar sadales tīkla ī<strong>pa</strong>šnieka atzinumu, kā tas ir noteikts<br />

konkrēto jomu reglamentējošos normatīvajos aktos.<br />

Pēc inženiertīklu pievada izbūves <strong>pa</strong>beigšanas būvvaldē<br />

jāiesniedz saskaņots inženiertīklu pievada novietojuma ģeodēziskais<br />

uzmērījums (digitālā veidā, 92 Latvijas koordinātu sistēmā).<br />

Inženiertīklu izbūves ierosinātājs pēc inženiertīklu pievadu izbūves<br />

<strong>pa</strong>beigšanas ir tiesīgs sākt pievada ekspluatāciju, ja konkrētā<br />

sadales tīkla ī<strong>pa</strong>šnieks ir izsniedzis atzinumu <strong>pa</strong>r inženiertīklu<br />

pievada gatavību ekspluatācijai.<br />

34


Labās prakses piemēri<br />

Māja<br />

Renovācijas<br />

darbi<br />

Renovācijas<br />

darbi<br />

notikuši<br />

Apsaimniekotājs<br />

Kredītiestāde<br />

Renovācijas<br />

izmaksas<br />

Aizdevuma<br />

termiņš<br />

Dārza ielā 13, Valmierā<br />

62 dzīvokļu ēka, kopējā<br />

dzīvojamā platība – 3803 m 2<br />

Biedrība “Beāte 21”<br />

1) fasādes siltināšana<br />

2) bēniņu grīdas siltināšana<br />

3) <strong>pa</strong>graba griestu siltināšana<br />

2005. gadā<br />

SEB banka<br />

80 000 LVL<br />

12 gadi<br />

Ēkas Valmierā,<br />

Dārza ielā 13, renovācija<br />

Pirms<br />

Pēc<br />

Aizdevuma<br />

atmaksa<br />

• Apsaimniekošanas maksa<br />

pirms renovācijas – 0,18 Ls/m 2<br />

• Apsaimniekošanas maksa +<br />

kredīts pēc renovācijas –<br />

0,65 Ls/m 2<br />

Pirms<br />

renovācijas<br />

Pēc<br />

renovācijas<br />

Siltumenerģijas<br />

<strong>pa</strong>tēriņš apkurei,<br />

kWh/m 2 gadā<br />

Tarifs <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/MWh<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

Apsaimniekošanas<br />

maksa,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

133 20 0,38 0,18<br />

113 36 0,58 0,65<br />

PIEMĒRI<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

0,38 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

20 Ls/MWh<br />

Gūtā ekonomija 20 kWh/m 2 .<br />

Gadā = 0,72 Ls m 2 /gadā<br />

pēc renovācijas<br />

pirms renovācijas<br />

90 105 120<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

0,58 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

36 Ls/MWh<br />

35


Māja<br />

Apsaimniekotājs<br />

Renovācijas<br />

darbi<br />

Renovācijas<br />

darbi notikuši<br />

Kredītiestāde<br />

Renovācijas<br />

izmaksas<br />

Aizdevuma<br />

termiņš<br />

Dzintaru ielā 21, Liepājā<br />

49 dzīvokļu ēka, kopējā<br />

dzīvojamā platība –<br />

2807 m 2 . Ēka nodota<br />

ekspluatācijā 1986. gadā.<br />

DzĪB “Dzintaru Nams”<br />

1) aukstā <strong>un</strong> karstā ūdens, kā<br />

arī kanalizācijas cauruļvadu<br />

nomaiņa tehniskajā stāvā<br />

2) siltumapgādes viencaurules<br />

sistēmas rekonstrukcija uz<br />

divcauruļu sistēmu<br />

3) termoregulatoru <strong>un</strong> siltuma<br />

sadalītāju uzstādīšana<br />

4) siltummezgla rekonstrukcija<br />

5) daļēja jumta klājuma<br />

nomaiņa<br />

2007.–2008. gadā<br />

DnB NORD Banka<br />

52 000 EUR<br />

15 gadi<br />

Pirms<br />

Pēc<br />

Ēkas Liepājā,<br />

Dzintaru ielā 21,<br />

renovācija<br />

Pirms<br />

renovācijas<br />

Pēc<br />

renovācijas<br />

Siltumenerģijas<br />

<strong>pa</strong>tēriņš apkurei,<br />

kWh/m 2 gadā<br />

Tarifs <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/MWh<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

Apsaimniekošanas<br />

maksa,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

175 46 1,15 0,24<br />

59* 61 0,51 0,50<br />

* Prognozējamais siltumenerģijas <strong>pa</strong>tēriņš gadā, <strong>pa</strong>matojoties uz novembra mēneša<br />

apkures datiem.<br />

Siltumenerģijas <strong>pa</strong>tēriņš kWh/m 2 gadā<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

1,15 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

46 Ls/MWh<br />

Gūtā ekonomija 116 kWh/m 2 .<br />

Gadā = 7,07 Ls m 2 /gadā<br />

pēc renovācijas<br />

pirms renovācijas<br />

90 105 120<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

0,51 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

61 Ls/MWh<br />

36


Māja<br />

Renovācijas<br />

darbi<br />

Renovācijas<br />

darbi<br />

notikuši<br />

Apsaimniekotājs<br />

Kredītiestāde<br />

Renovācijas<br />

izmaksas<br />

Aizdevuma<br />

termiņš<br />

Aizdevuma<br />

atmaksa<br />

Emīla Dārziņa ielā 5, Cēsīs<br />

36 dzīvokļu ēka, kopējā<br />

dzīvojamā platība – 1548,8 m 2<br />

SIA “CDzP”<br />

1) fasādes siltināšana<br />

2) logu nomaiņa kāpņu telpā<br />

<strong>un</strong> dzīvokļos<br />

3) durvju nomaiņa kāpņutelpā<br />

4) ieejas mezgla renovācija<br />

5) jumta seguma nomaiņa<br />

6) <strong>pa</strong>matu cokola siltināšana<br />

7) siltummezgla <strong>pa</strong>grabā<br />

pārbūve <strong>un</strong> siltumizolācijas<br />

nomaiņa<br />

8) armētā stikla nomaiņa pret<br />

skārda plāksnēm lodžijā<br />

2005. gadā<br />

Hipotēku <strong>un</strong> zemes banka<br />

37 000 LVL<br />

12 gadi<br />

0,22 Ls/m 2<br />

Pirms<br />

Pēc<br />

Ēkas Cēsīs, Emīla<br />

Dārziņa ielā 5,<br />

renovācija<br />

Pirms<br />

renovācijas<br />

Pēc<br />

renovācijas<br />

Siltumenerģijas<br />

<strong>pa</strong>tēriņš apkurei,<br />

kWh/m 2 gadā<br />

Siltumenerģijas <strong>pa</strong>tēriņš kWh/m 2 gadā<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

0,65 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

23 Ls/MWh<br />

Tarifs <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/MWh<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

Apsaimniekošanas<br />

maksa,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

198 23 0,65 0,18<br />

162 29 0,67 0,40<br />

Gūtā ekonomija 36 kWh/m 2 .<br />

Gadā = 1,04 Ls m 2 /gadā<br />

pēc renovācijas<br />

pirms renovācijas<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

0,67 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

29 Ls/MWh<br />

PIEMĒRI<br />

90 105 120<br />

37


Māja<br />

Lauku ielā 58, Liepājā<br />

42 dzīvokļu ēka<br />

SIA “Nam Serviss”<br />

Ēkas Liepājā, Lauku<br />

ielā 58, renovācija<br />

Renovācijas<br />

darbi<br />

1) ja<strong>un</strong>s siltummezgls<br />

2) nosiltinātas gala sienas<br />

3) logu nomaiņa <strong>pa</strong>grabā<br />

4) rekonstruēta ēkas apkures<br />

sistēma<br />

5) ieviesta individuāla<br />

uzskaite apkurei – siltuma<br />

maksas sadalītāji<br />

Pirms<br />

Renovācijas<br />

darbi sākti<br />

Apsaimniekotājs<br />

Kredītiestāde<br />

Renovācijas<br />

izmaksas<br />

Aizdevuma<br />

termiņš<br />

Aizdevuma<br />

atmaksa<br />

2007. gadā<br />

Swedbank<br />

50 000 LVL<br />

15 gadi<br />

Apsaimniekošanas maksa<br />

pirms renovācijas – 0,24 Ls/m 2 ,<br />

pēc renovācijas – 0,34 Ls/m 2<br />

Pēc<br />

Pirms<br />

renovācijas<br />

Pēc<br />

renovācijas<br />

Siltumenerģijas<br />

<strong>pa</strong>tēriņš apkurei,<br />

kWh/m 2 gadā<br />

Tarifs <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/MWh<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

Apsaimniekošanas<br />

maksa,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

217 30 0,92 0,24<br />

185 50 1,32 0,34<br />

Siltumenerģijas <strong>pa</strong>tēriņš kWh/m 2 gadā<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

0,92 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

30 Ls/MWh<br />

Gūtā ekonomija 32 kWh/m 2 .<br />

Gadā = 1,6 Ls m 2 /gadā<br />

pēc renovācijas<br />

pirms renovācijas<br />

90 105 120<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

1,32 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

50 Ls/MWh<br />

38


Pielikumi<br />

1. pielikums<br />

Kopsapulces protokola <strong>pa</strong>raugs<br />

DZĪVOJAMĀS MĀJAS AR ADRESI .........................<br />

DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU KOPSAPULCES PROTOKOLS<br />

Rīgā, 2008.gada ..... .................<br />

Sapulcē piedalās:<br />

dzīvojamās mājas vecākais: _________________________________________________________.<br />

Par sapulces vadītāju ievēlēts ________________________________________________________<br />

Par sapulces sekretāru ievēlēts _______________________________________________________<br />

Darba kārtība:<br />

1. Kanalizācijas stāvvada, aukstā, karstā ūdens stāvvadu nomaiņa <strong>un</strong> šo darbu finansējums.<br />

Par 1.jautājumu uzstājās ___________________ <strong>un</strong> ziņoja, ka sapulcē piedalās ______ privatizēto<br />

objektu ī<strong>pa</strong>šnieki, kas kopā pārstāv _________ no visiem privatizēto objektu ī<strong>pa</strong>šniekiem, tādējādi<br />

sapulce ir lemttiesīga.<br />

Noklausījusies ziņojumu <strong>un</strong> apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “<strong>pa</strong>r”, _____ “pret” <strong>un</strong> _____<br />

atturoties, nolēma<br />

Sapulces vadītājs: _______________________________________________________<br />

<strong>pa</strong>raksts, tā atšifrējums<br />

Sapulces sekretārs: ______________________________________________________<br />

<strong>pa</strong>raksts, tā atšifrējums<br />

Sapulces dalībnieki:<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki:<br />

1.____________________________________________________________________,<br />

dzīvokļa Nr., ī<strong>pa</strong>šnieka vārds, uzvārds, personas kods.<br />

2.____________________________________________________________________,<br />

dzīvokļa Nr., ī<strong>pa</strong>šnieka vārds, uzvārds, personas kods.<br />

3.____________________________________________________________________,<br />

dzīvokļa Nr., ī<strong>pa</strong>šnieka vārds, uzvārds, personas kods.<br />

4.____________________________________________________________________,<br />

dzīvokļa Nr., ī<strong>pa</strong>šnieka vārds, uzvārds, personas kods.<br />

5.____________________________________________________________________,<br />

dzīvokļa Nr., ī<strong>pa</strong>šnieka vārds, uzvārds, personas kods.<br />

dzīvojamās mājas vecākais:<br />

________________________________________________________________________________<br />

valdītāja nosaukums, amatpersonas ieņemamais amats, vārds, uzvārds, personas kods, pilnvarojuma dokuments<br />

39<br />

PIELIKUMI


2. pielikums.<br />

Energoauditoru saraksts<br />

Energoauditors Adrese Kontakttālr<strong>un</strong>is<br />

SIA “AARES BT” Ventspils iela 50,<br />

Rīga, LV 1002<br />

SIA “A & A Projekts” Purva iela 12,<br />

Valmiera, LV 4201<br />

SIA “BELSS” Elizabetes 41/43,<br />

Rīga, LV 1010<br />

SIA “Cetera” Lāčplēša iela 41,<br />

Rīga, LV 1011<br />

SIA “Ekodoma” Noliktavas iela 3–3,<br />

Rīga, LV 1010<br />

SIA “Energoefekts” Gravu iela 23,<br />

Ķekavas p., LV 2123<br />

SIA “Strasa konsultanti”<br />

Braslas iela 27/1–5,<br />

Rīga, LV 1035<br />

SIA “Termoeksperts” Bērzpils iela 12–36,<br />

Balvi, LV 4501<br />

AS “Inspecta<br />

Latvia”<br />

LU <strong>vides</strong> <strong>un</strong> tehnoloģisko<br />

procesu<br />

matemātiskās modelēšanas<br />

laboratorija<br />

Ojārs Svētiņš<br />

Valdis Zaķis<br />

SIA “Latenergoaudit”<br />

Slokas iela 13, Rīga,<br />

LV 1048<br />

Zeļļu iela 8, Rīga, LV<br />

1002<br />

Ventspils, Siguldas<br />

iela 23–69, LV 3602<br />

Parka iela 4, Upes ciems,<br />

Rīgas raj., LV 2137<br />

Brīvības gatve<br />

386/1–73, Rīga<br />

67514741<br />

E-<strong>pa</strong>sta adrese<br />

26542944 aares@aares.lv<br />

29331658<br />

29999537 belss@belss.lv<br />

67542402 info@energoaudits.lv<br />

67323212 ekodoma@ekodoma.lv<br />

22843638 edijsvesperis@inbox.lv<br />

SIA “Indutek LV” Granīta iela 26, Rīga, 67804949 ventilation@indutek.lv<br />

LV 1057<br />

SIA “Latenergoaudit” Brīvības gatve<br />

386/1–73, Rīga<br />

29420839 info@latenergoaudit.lv<br />

SIA “Pilsētmāju<br />

Institūts Urban Art”<br />

SIA “Preiļu<br />

Saimnieks”<br />

Neretas iela 2/1–107,<br />

Rīga, LV 1004<br />

Liepu ielā 2, Preiļi,<br />

LV 5301<br />

67892821 benita.freliha@urban-art.lv<br />

29420589 dzilksne@inbox.lv<br />

info@strasa.lv<br />

26320901 termoeksperts@gmail.com<br />

67607900 peteris.drukis@inspecta.lv<br />

29155711 andris.jakovics@lu.lv<br />

29213162 ojars.svetins@ventspils.gov.lv<br />

29277556 ventilation@indutek.lv<br />

29420839 valdis.zakis@termoauditi.lv<br />

* Šīs energoaudita kompānijas nav sertificētas saskaņā ar “Ēku energoefektivitātes likumu”.<br />

40


3. pielikums<br />

Māju tehniskie apsekojumi<br />

104. sērija<br />

Kopsavilkums<br />

• Pamatos netika konstatēti būtiski konstrukciju bojājumi,<br />

horizontālā hidroizolācija ir apmierinošā stāvoklī.<br />

• Pārsegumu plātnēs nav konstatētas plaisas, kas radītu<br />

draudus ēku ekspluatācijai.<br />

• Nesošo dzelzsbetonu sienām nav konstatēti būtiski defekti,<br />

<strong>un</strong> tās ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.<br />

• Ārsienu termiskā pretestība neatbilst mūsdienu normu<br />

prasībām, liels siltuma zudums.<br />

• Inženierietaišu sistēmas ir fiziski <strong>un</strong> morāli novecojušas.<br />

• Ēku koka logi <strong>un</strong> durvis ir zemas kvalitātes.<br />

Ieteikumi<br />

• Lai novērstu jumta plātņu bojājumus, ieteicams plātnes<br />

iesegt ar kvalitatīvu ruberoīdu.<br />

• Lai uzlabotu bēniņu pārseguma ekspluatācijas apstākļus,<br />

daļai ēku bēniņu pārsegumi ir <strong>pa</strong>pildus jāsiltina.<br />

• Papildus jāsiltina sienas.<br />

• Lai samazinātu siltuma zudumu, jānomaina nekvalitatīvie<br />

logi <strong>un</strong> ārdurvis.<br />

• Jānomaina inženierietaišu sistēmas.<br />

Secinājumi<br />

Laikus veicot ēkām kārtējā remonta darbus <strong>un</strong> nostiprinot<br />

bojātās konstrukcijas, ēku ekspluatācijas laiku varētu<br />

<strong>pa</strong>ildzināt vairāk nekā <strong>pa</strong>r <strong>pa</strong>šlaik normās <strong>pa</strong>redzētajiem<br />

70 gadiem.<br />

Precīzi ēku bojājumu ietekmi uz ēkas ilgmūžību var noteikt,<br />

tikai veicot katras ēkas detalizētu izpēti, veidojot<br />

bojāto konstrukciju atsegumus <strong>un</strong> sagatavojot <strong>pa</strong>sākumus to<br />

novēršanai.<br />

41<br />

PIELIKUMI


Rīga Bauska Saldus Liepāja Ventspils Kuldīga Vidēji<br />

Ēkas <strong>pa</strong>matu<br />

<strong>un</strong> <strong>pa</strong>matnes<br />

nolietojums<br />

Apkures,<br />

ūdensvada <strong>un</strong><br />

kanalizācijas<br />

sistēmu<br />

nolietojums<br />

Nesošo sienu<br />

<strong>un</strong> aiļu siju<br />

nolietojums<br />

Pagraba,<br />

starpstāvu, bēniņu<br />

pārsegumu<br />

nolietojums<br />

Jumta elementu<br />

nolietojums<br />

Gāzesvadu,<br />

iekārtu <strong>un</strong> katlu<br />

nolietojums<br />

Elektroapgādes<br />

sistēmu <strong>un</strong> ietaišu<br />

nolietojums<br />

Ēkas kopējais<br />

tehniskais<br />

nolietojums<br />

Infrastruktūras<br />

nolietojums<br />

Balkonu <strong>un</strong><br />

lodžiju<br />

nolietojums<br />

35% 30% 25% 30% 30% 30% 30%<br />

55% 50% 55% 55% 50% 50% 53%<br />

35% 30% 25% 30% 30% 30% 30%<br />

35% 30% 25% 30% 30% 30% 30%<br />

35% 30% 25% 30% 30% 30% 30%<br />

60% 60% 50% 60% 60% 60% 58%<br />

30% 30% 25% 30% 30% 30% 29%<br />

30% 30% 25% 30% 30% 30% 29%<br />

60% 35% 30% 50% 25% 25% 38%<br />

35% 30% 25% 30% 30% 30% 30%<br />

318. sērija<br />

Kopsavilkums<br />

• Pamatos netika konstatēti būtiski konstrukciju bojājumi,<br />

horizontālā hidroizolācija ir apmierinošā stāvoklī.<br />

42


• Pārsegumu plātnēs nav konstatētas plaisas, kas radītu<br />

draudus ēkas ekspluatācijai.<br />

• Jumtu azbestcementa viļņoto lokšņu iesegums ir fiziski<br />

<strong>un</strong> morāli novecojis.<br />

• Jumtu konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.<br />

• Ēkas nesošās silikātķieģeļu mūra sienas ir apmierinošā<br />

tehniskā stāvoklī.<br />

• Inženierietaišu sistēmas ir fiziski <strong>un</strong> morāli novecojušas.<br />

• Ēku koka logi <strong>un</strong> durvis ir zemas kvalitātes.<br />

Ieteikumi<br />

• Jānomaina jumta azbestcementa viļņotais lokšņu iesegums.<br />

• Gan ķieģeļu sienas, gan sienu <strong>pa</strong>neļi ir <strong>pa</strong>pildus<br />

jāsiltina.<br />

• Jāievieto <strong>pa</strong>pildu siltinājums virs piektā stāva<br />

pārseguma, lai samazinātu siltuma zudumu caur bēniņu<br />

pārsegumu.<br />

• Lai samazinātu siltuma zudumu, jānomaina nekvalitatīvie<br />

logi <strong>un</strong> ārdurvis.<br />

• Jānomaina inženierietaišu sistēmas.<br />

Secinājumi<br />

Saskaņā ar LBS 401 1994. gada 20. decembra precizējumu<br />

1-318A sērijas dzīvojamo ēku normatīvais ekspluatācijas laiks<br />

ir 70 gadi.<br />

Ēka pēc sava tehniskā risinājuma atbilst II kapitalitātes klasei<br />

<strong>un</strong> 2. ug<strong>un</strong>sdrošības <strong>pa</strong>kāpei. Šīs klases dzīvojamās mājas<br />

ilgmūžībai vajadzēja būt 100 līdz 150 gadi.<br />

43<br />

PIELIKUMI


Kuldīga Gulbene Rīga Jelgava Olaine Vidēji<br />

Ēkas <strong>pa</strong>matu <strong>un</strong><br />

<strong>pa</strong>matnes nolietojums<br />

Apkures, ūdensvada<br />

<strong>un</strong> kanalizācijas<br />

sistēmu nolietojums<br />

Nesošo sienu <strong>un</strong><br />

aiļu siju nolietojums<br />

Pagraba, starpstāvu,<br />

bēniņu pārsegumu<br />

nolietojums<br />

Jumta elementu<br />

nolietojums<br />

Gāzesvadu, iekārtu <strong>un</strong><br />

katlu nolietojums<br />

Elektroapgādes sistēmu<br />

<strong>un</strong> ietaišu nolietojums<br />

Ēkas kopējais<br />

tehniskais nolietojums<br />

Infrastruktūras<br />

nolietojums<br />

Balkonu <strong>un</strong> lodžiju<br />

nolietojums<br />

30% 30% 45% 35% 45% 37%<br />

60% 60% 65% 60% 65% 62%<br />

30% 40% 45% 30% 40% 37%<br />

30% 30% 45% 30% 40% 35%<br />

50% 60% 10% 5% 55% 36%<br />

70% 70% 70% 65% 70% 69%<br />

70% 70% 70% 65% 75% 70%<br />

40% 40% 45% 40% 45% 42%<br />

60% 20% 55% 40% 20% 39%<br />

40% 50% 40% 35% 45% 42%<br />

467. sērija<br />

Kopsavilkums<br />

• Pamatos netika konstatēti būtiski konstrukciju bojājumi,<br />

horizontālā hidroizolācija ir apmierinošā stāvoklī.<br />

• Pārsegumu plātnēs nav konstatētas plaisas, kas radītu<br />

draudus ēku ekspluatācijai.<br />

• Nesošo dzelzsbetonu sienām nav konstatēti būtiski defekti,<br />

<strong>un</strong> tās ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.<br />

44


• Ārsienu termiskā pretestība neatbilst mūsdienu normu<br />

prasībām, liels siltuma zudums.<br />

• Inženierietaišu sistēmas ir fiziski <strong>un</strong> morāli novecojušas.<br />

• Ēku koka logi <strong>un</strong> durvis ir zemas kvalitātes.<br />

Ieteikumi<br />

• Lai uzlabotu bēniņu pārseguma ekspluatācijas apstākļus,<br />

daļai ēku bēniņu pārsegums ir <strong>pa</strong>pildus jāsiltina.<br />

• Papildus jāsiltina sienas.<br />

• Jāizveido ārējā jumta ūdens novadīšanas sistēma, ja<br />

tiek pārveidota jumta konstrukcija.<br />

• Lai samazinātu siltuma zudumu, jānomaina nekvalitatīvie<br />

logi <strong>un</strong> ārdurvis.<br />

• Jānomaina inženierietaišu sistēmas.<br />

Secinājumi<br />

Laikus veicot ēkām kārtējā remonta darbus <strong>un</strong> nostiprinot<br />

bojātās konstrukcijas, ēku ekspluatācijas laiku varētu<br />

<strong>pa</strong>ildzināt vairāk nekā <strong>pa</strong>r <strong>pa</strong>šlaik normās <strong>pa</strong>redzētajiem<br />

70 gadiem.<br />

Māju ilgmūžībai vajadzētu būt 100 līdz 150 gadi. Apsekoto<br />

ēku defektu klāsts liecina, ka 467A sērijas dzīvojamās ēkas<br />

varētu kalpot normatīvo laiku bez būtiskiem bojājumiem.<br />

45<br />

PIELIKUMI


Madona Talsi Valmiera Ogre Rīga Vidēji<br />

Ēkas <strong>pa</strong>matu <strong>un</strong><br />

<strong>pa</strong>matnes nolietojums<br />

Apkures, ūdensvada<br />

<strong>un</strong> kanalizācijas<br />

sistēmu nolietojums<br />

Nesošo sienu <strong>un</strong><br />

aiļu siju nolietojums<br />

Pagraba, starpstāvu,<br />

bēniņu pārsegumu<br />

nolietojums<br />

Jumta elementu<br />

nolietojums<br />

Gāzesvadu, iekārtu <strong>un</strong><br />

katlu nolietojums<br />

Elektroapgādes sistēmu<br />

<strong>un</strong> ietaišu nolietojums<br />

Ēkas kopējais<br />

tehniskais nolietojums<br />

Infrastruktūras<br />

nolietojums<br />

Balkonu <strong>un</strong> lodžiju<br />

nolietojums<br />

25% 25% 30% 35% 35% 30%<br />

60% 55% 50% 60% 55% 56%<br />

25% 25% 30% 35% 35% 30%<br />

25% 25% 30% 40% 40% 32%<br />

60% 10% 5% 25% 30% 26%<br />

80% 80% 70% 80% 80% 78%<br />

70% 70% 60% 70% 70% 68%<br />

30% 30% 30% 40% 40% 34%<br />

30% 60% 35% 45% 20% 38%<br />

80% 70% 10% 50% 60% 54%<br />

103. sērija<br />

Kopsavilkums<br />

• Pamatos netika konstatēti būtiski konstrukciju bojājumi,<br />

horizontālā hidroizolācija ir apmierinošā stāvoklī<br />

• Pārseguma plātnēs nav konstatētas plaisas, kas radītu<br />

draudus ēkas ekspluatācijai<br />

• Jumta pārsegumi daļai ēku ir veidoti bez mīkstā horizontālā<br />

ieseguma <strong>un</strong> atsevišķās vietās tie ir sākuši bojāties<br />

• Šķērsnesošo ķieģeļu sienām ir konstatēti konstruktīvi defekti<br />

kā rezultātā sienās ir radušās plaisas<br />

• Ārsienu <strong>un</strong> jumtu termiskā pretestība neatbilst mūsdienu<br />

normu prasībām, lieli siltuma zudumi<br />

• Inženierietaišu sistēmas ir fiziski <strong>un</strong> morāli novecojušas<br />

• Koka logi <strong>un</strong> durvis ir zemas kvalitātes, lieli siltuma<br />

zudumi<br />

46


Ieteikumi<br />

• Jāveic ieejas jumtu seguma remonts, jānotīra no stiegrojumiem<br />

rūsa, jāuznes ja<strong>un</strong>a javas aizsargkārta<br />

• Lai <strong>pa</strong>ildzinātu ēku ekspluatācijas laiku, jāapseko ēku<br />

šķērsnesošās sienas, plaisu gadījumā tās jānostiprina ar<br />

metāla savilcēm<br />

• Papildus jāsiltina ķieģeļu sienas <strong>un</strong> sienu <strong>pa</strong>neļus<br />

• Jāveido siltinājums virs piektā stāva pārseguma<br />

• Jānomaina inženierietaišu sistēmas<br />

• Jānomaina koka logi pret stikla <strong>pa</strong>kešu logiem <strong>un</strong> durvis<br />

pret blīvas konstrukcijas durvīm<br />

Secinājumi<br />

Savlaicīgi veicot ēkām kārtējā remonta darbus <strong>un</strong> nostiprinot<br />

bojātās konstrukcijas, ēku ekspluatācijas laiks varētu būt<br />

ilgāks <strong>pa</strong>r <strong>pa</strong>šlaik normālās <strong>pa</strong>redzētajiem 60 gadiem.<br />

Precīzi ēku bojājumu ietekmi uz ēkas ilgmūžību var noteikt<br />

tikai veicot katras ēkas detalizētu izpēti, veidojot bojāto konstrukciju<br />

atsegumus <strong>un</strong> izstrādājot <strong>pa</strong>sākumus to novēršanai.<br />

Jelgava Rīga1 Rīga2 Limbaži Tukums<br />

Vidēji<br />

Ēkas <strong>pa</strong>matu <strong>un</strong> <strong>pa</strong>matnes<br />

nolietojums<br />

Apkures, ūdensvada <strong>un</strong> kanalizācijas<br />

sistēmu nolietojums<br />

Nesošo sienu <strong>un</strong> aiļu siju nolietojums<br />

Pagraba, starpstāvu, bēniņu<br />

pārsegumu nolietojums<br />

Jumta elementu nolietojums<br />

Gāzesvadu, iekārtu <strong>un</strong> katlu<br />

nolietojums<br />

Elektroapgādes sistēmu <strong>un</strong><br />

ietaišu nolietojums<br />

Ēkas kopējais tehniskais nolietojums<br />

30% 20% 30% 25% 20% 25%<br />

90%<br />

30%<br />

70%<br />

20%<br />

80%<br />

30%<br />

80%<br />

30%<br />

70%<br />

20%<br />

78%<br />

26%<br />

30%<br />

30%<br />

90%<br />

100%<br />

40%<br />

20%<br />

20%<br />

90%<br />

55%<br />

30%<br />

30%<br />

30%<br />

100%<br />

80%<br />

50%<br />

25%<br />

25%<br />

100%<br />

80%<br />

25%<br />

20%<br />

20%<br />

100%<br />

70%<br />

30%<br />

25%<br />

25%<br />

96%<br />

77%<br />

35%<br />

47<br />

PIELIKUMI


4. pielikums<br />

Būvniecības procesa shēma<br />

Būvniecības ierosinātājs<br />

Iesniedz būvvaldē<br />

Būves mets<br />

Būvniecības iesniegums – uzskaites karte<br />

Pašvaldības teritorijas plānojums<br />

<strong>un</strong> detālplānojums (arī attiecīgie<br />

apbūves noteikumi)<br />

Būvvalde izsniedz<br />

Publiskās apspriešanas<br />

Tehniskie<br />

noteikumi<br />

Skiču projekts<br />

Plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevumi<br />

Projektēšanas iepirkuma procedūra<br />

Skiču proj. saskaņošana<br />

Būvprojekta saskaņošana<br />

Būvprojekta ekspertīze<br />

Tehniskais projekts<br />

Būvprojekta akcepts<br />

Akceptē būvvalde<br />

Līgums <strong>pa</strong>r autoruzraudzību,<br />

autoruzraudzības<br />

žurnāls<br />

Būvuzrauga saistību<br />

raksts<br />

Būvatļauja<br />

Būvdarbu iepirkuma<br />

procedūra, pirms būvdarbu<br />

uzsākšanas <strong>pa</strong>sūtītājs<br />

saņem būvvaldes būvatļauju<br />

Būvdarbu žurnāls<br />

Būvētāja civiltiesiskā<br />

apdrošināšana<br />

Būvdarbu vadītāja<br />

saistību raksts<br />

Būvdarbu<br />

organizēšanas projekts<br />

Darbu veikšanas projekts<br />

Būvdarbi<br />

Segto darbu pieņemšanas<br />

akti<br />

Nozīmīgāko konstrukciju<br />

pieņemšanas akti<br />

Būves inventarizācijas lieta<br />

Atzinumi <strong>pa</strong>r būves<br />

pieņemšanu ekpluatācijā<br />

Akts <strong>pa</strong>r būves<br />

pieņemšanu<br />

ekspluatācijā<br />

Ierosina <strong>pa</strong>sūtītājs vai<br />

būvētājs, komisijai<br />

uzrāda <strong>pa</strong>sūtītājs<br />

Pieņem <strong>pa</strong>švaldības<br />

izveidota komisija<br />

Būves ekspluatācija<br />

saistīts ar ēkas renovāciju<br />

ieteicams renovācijas procesā<br />

48


Būvniecības, enerģētikas <strong>un</strong> mājokļu<br />

valsts aģentūra<br />

www.bema.gov.lv<br />

ma@ma.gov.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 67041900<br />

VA/S „Hipotēku <strong>un</strong> zemes banka”<br />

www.hipo.lv<br />

80000100@hipo.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 80000100<br />

A/S “Swedbank”<br />

www.swedbank.lv<br />

info@swedbank.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 67024 555<br />

A/S “SEB banka”<br />

www.seb.lv<br />

info@seb.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 8008009<br />

A/S “DnB NORD Banka”<br />

www.dnbnord.lv<br />

info@dnbnord.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 67171880<br />

SIA “Sakret”<br />

www.sakret.lv<br />

info@sakret.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 67803650<br />

SIA “Saint-Gobain Celtniecības Produkti”<br />

www.isover.lv<br />

info@isover.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 67323811<br />

SIA “Paroc”<br />

www.<strong>pa</strong>roc.lv<br />

<strong>pa</strong>roc.lv@<strong>pa</strong>roc.com<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 67375070<br />

UAB Profine Baltic pārstāvniecība<br />

www.kbe.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 29637756<br />

SIA “AARES BT”<br />

www.aares.lv<br />

aares@aares.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 26542944

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!