Soli pa Solim līdz renovācijai - Rīgas domes Mājokļu un vides ...
24.10.2014 • Views
Share Embed Flag

Soli pa Solim līdz renovācijai - Rīgas domes Mājokļu un vides ...

Soli pa Solim līdz renovācijai - Rīgas domes Mājokļu un vides ...

Soli pa Solim līdz renovācijai - Rīgas domes Mājokļu un vides ...

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
riga.lv

Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!

Leverage SEO-optimized Flipbooks, powerful backlinks, and multimedia content to professionally showcase your products and significantly increase your reach.

Start now

<strong>Soli</strong> <strong>pa</strong> solim<br />

līdz renovācijai

Satura rādītājs<br />

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .<br />

Terminu skaidrojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .<br />

Mājas pārņemšana savā valdījumā . . . . . . . . . . . . . .<br />

2<br />

4<br />

7<br />

Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums . . . . . . . . . 11<br />

Lēmums <strong>pa</strong>r renovācijas sākšanu . . . . . . . . . . . . . .<br />

15<br />

Renovācijas finansējuma izvēle . . . . . . . . . . . . . . . . 17<br />

Būvniecības uzņēmuma izvēle . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27<br />

Būvniecība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29<br />

Labās prakses piemēri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35<br />

Pielikumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 39

Ievads<br />

Energoefektivitāte, renovācija, enerģijas lietderīga<br />

izmantošana, siltuma zudumi, CO 2 izmeši – ar šiem <strong>un</strong><br />

daudziem citiem jēdzieniem arvien biežāk saskaramies<br />

ikdienā. Tie ir cieši saistīti ar mūsu ikdienu – mājokli <strong>un</strong> ieradumiem.<br />

Visbiežāk <strong>pa</strong>r šo jēdzienu nozīmi aizdomājamies brīdī,<br />

kad kārtējo reizi tiek <strong>pa</strong>lielinātas apkures cenas <strong>un</strong> saņemts<br />

kārtējais rēķins <strong>pa</strong>r nekustamā ī<strong>pa</strong>šuma apsaimniekošanu.<br />

Siltumenerģijas izmaksas nemitīgi kļūst arvien lielākas, bet<br />

vai mājoklī, kaut arī maksājam <strong>pa</strong>r apkuri vairāk, kļūst arī<br />

komfortablāk <strong>un</strong> siltāk? Visticamāk, tomēr ne!<br />

Mūsdienu situācijā, kad <strong>pa</strong>stāvīgi <strong>pa</strong>lielinās mums<br />

visiem nepieciešamo resursu – gāzes, elektroenerģijas <strong>un</strong><br />

siltumenerģijas – tarifi, arvien būtiskāka kļūst iespēja ietaupīt<br />

līdzekļus, atja<strong>un</strong>ojot savu mājokli – siltinot ēku, kontrolējot <strong>un</strong><br />

regulējot telpu temperatūru, atja<strong>un</strong>ojot inženierkom<strong>un</strong>ikāciju<br />

sistēmas, kā arī samazinot enerģijas <strong>pa</strong>tēriņu apgaismojuma<br />

sistēmās <strong>un</strong> elektroiekārtās. Daudzdzīvokļu māju renovācija<br />

ir svarīga ne tikai tāpēc, lai samazinātu izdevumus <strong>pa</strong>r energoresursiem,<br />

bet arī tāpēc, lai <strong>pa</strong>garinātu ēku mūžu.<br />

Padomju laikos būvētajām daudzdzīvokļu dzīvojamām<br />

mājām ir lieli siltuma zudumi, mājas ir nolietojušās, <strong>un</strong> tām<br />

steidzami nepieciešami atja<strong>un</strong>ošanas darbi. Tomēr esošo<br />

daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija valstī notiek ļoti<br />

gausi. Visbiežāk tiek minēts arguments, ka mājas renovācija<br />

netiek sākta līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr vajadzētu <strong>pa</strong>domāt – vai<br />

esam tik bagāti, ka varam maksāt <strong>pa</strong>r āra gaisa sildīšanu?<br />

Ko lai dara situācijā, kad izdevumi <strong>pa</strong>lielinās ātrāk nekā<br />

ienākumi? Jāsāk taupīt – renovējot māju, jā<strong>pa</strong>lielina tās<br />

energoefektivitāte. Tā maksimāli tiks samazināts siltuma<br />

zudums <strong>un</strong> CO 2 izmeši <strong>un</strong> lietderīgāk izmantota enerģija.<br />

2008. gada 13. martā Latvijas Republikas Saeimā tika<br />

pieņemts Latvijas pirmais Ēku energoefektivitātes likums,<br />

kura mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu<br />

<strong>un</strong> uzlabot ēku energoefektivitāti. Ar likumu tiek pārņemta<br />

Eiro<strong>pa</strong>s Parlamenta <strong>un</strong> Pa<strong>domes</strong> 2002. gada 16. decembra

Direktīva 2002/91/EK “Par ēku energoefektivitāti”. Likums<br />

nosaka ēku energosertificēšanu, enerģijas samazināšanu,<br />

energoaudita veikšanas metodikas izveidošanu <strong>un</strong> ieviešanu,<br />

kā arī oglekļa dioksīda izmešu daudzuma samazināšanu.<br />

Būvniecības, enerģētikas <strong>un</strong> mājokļu valsts aģentūras<br />

veiktie pētījumi <strong>pa</strong>r mājokļu tehnisko stāvokli liek secināt,<br />

ka dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem ir intensīvāk jāpiedalās dzīvojamā<br />

fonda saglabāšanā <strong>un</strong> energoefektivitātes <strong>pa</strong>lielināšanas<br />

<strong>pa</strong>sākumos.<br />

Šī bukleta nolūks ir sniegt sīku informāciju <strong>pa</strong>r<br />

daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas organizēšanas<br />

posmiem, tā atvieglojot renovācijas darbu sākšanu, kā arī<br />

sniegt atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem.<br />

Bukletā atradīsiet informāciju <strong>pa</strong>r jautājumiem, kas<br />

skar ēkas pārņemšanu savā valdījumā, <strong>pa</strong>r renovācijas<br />

sākšanu <strong>un</strong> nepieciešamās dokumentācijas saskaņošanu,<br />

kvalitatīvu būvniecību, kā arī citiem jautājumiem, kas saistīti<br />

ar renovācijas darbu organizēšanu.<br />

Bukletā ir apkopoti arī piemēri, kas ļauj aplūkot jau<br />

īstenotus renovācijas projektus, sīkāk uzzināt <strong>pa</strong>r veiktajiem<br />

darbiem, ieguldītajiem līdzekļiem, gūto enerģijas ekonomiju<br />

<strong>un</strong> ieguldīto finanšu līdzekļu atmaksāšanās laiku.<br />

Par to, kā soli <strong>pa</strong> solim nonākt līdz renovētai ēkai, jūs<br />

varat lasīt bukleta nodaļās<br />

• Mājas pārņemšana savā valdījumā;<br />

• Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums;<br />

• Lēmums <strong>pa</strong>r renovācijas sākšanu;<br />

• Renovācijas finansējuma izvēle;<br />

• Būvniecības uzņēmuma izvēle;<br />

• Būvniecība;<br />

• Labās prakses piemēri.<br />

Ceram, ka šis buklets atvieglos daudzu dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku<br />

ceļu līdz lēmuma pieņemšanai <strong>pa</strong>r ēkas renovācijas sākšanu.<br />

Lai jums izdodas!

Terminu skaidrojums<br />

Termins<br />

Skaidrojums<br />

Tiesību akts, kas<br />

konkretizē definējumus<br />

Būvju tehniskā<br />

apsekošana<br />

Daudzdzīvokļu<br />

māja<br />

Būvju, to daļu, kā arī iebūvēto<br />

būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa<br />

apzināšanas <strong>un</strong> izvērtēšanas darbu<br />

komplekss.<br />

Dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar<br />

mājas inventarizācijas plānu ir vairāk<br />

nekā viens dzīvoklis, mākslinieka<br />

darbnīca vai neapdzīvojamā tel<strong>pa</strong>,<br />

<strong>un</strong> mājai f<strong>un</strong>kcionāli piederīgās<br />

<strong>pa</strong>līgēkas <strong>un</strong> būves.<br />

LR MK noteikumi Nr. 444 <strong>pa</strong>r<br />

Latvijas būvnormatīvu LBN<br />

405-01 (16. 10. 2001.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 150<br />

(2001, 19. oktobris)<br />

Likums “Par valsts <strong>un</strong><br />

<strong>pa</strong>švaldību dzīvojamo māju<br />

privatizāciju” (pieņemts<br />

21. 06. 1995.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 103<br />

(1995, 11. jūlijs)<br />

Detālplānojums Vietējās <strong>pa</strong>švaldības administratīvās<br />

teritorijas daļas<br />

plānojums. To izstrādā saskaņā<br />

ar vietējās <strong>pa</strong>švaldības teritorijas<br />

plānojumu, atbilstoši mēroga<br />

noteiktībai detalizējot <strong>un</strong> precizējot<br />

tajā noteiktās teritorijas daļas<br />

plānoto (atļauto) izmantošanu <strong>un</strong><br />

izmantošanas aprobežojumus.<br />

Likums “Teritorijas plānošanas<br />

likums” (pieņemts<br />

22. 05. 2002.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 88<br />

(2002, 12. jūnijs)<br />

Direktīva<br />

Dzīvojamā<br />

māja<br />

Eiro<strong>pa</strong>s Savienības izdots normatīvs<br />

akts. Tām dalībvalstīm, kurām tas<br />

adresēts, uzliek saistības attiecībā<br />

uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj<br />

šo valstu varas iestādēm noteikt tā<br />

sasniegšanas formas <strong>un</strong> metodes.<br />

Ēka, kas nodota ekspluatācijā kā<br />

dzīvojamā māja.<br />

Konsolidēts Eiro<strong>pa</strong>s Kopienas<br />

dibināšanas līgums<br />

Likums “Par valsts <strong>un</strong><br />

<strong>pa</strong>švaldību dzīvojamo māju<br />

privatizāciju” (pieņemts<br />

21. 06. 1995.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 103<br />

(1995, 11. jūlijs)<br />

Dzīvojamo<br />

māju tehniskā<br />

uzturēšana<br />

Organizatorisku <strong>un</strong> tehnisku<br />

<strong>pa</strong>sākumu savstarpēji saistīts<br />

komplekss, kas <strong>pa</strong>sargā mājas,<br />

to elementus <strong>un</strong> inženierietaises<br />

no priekšlaicīgas nolietošanās, kā<br />

arī nodrošina viņu izmantošanu<br />

<strong>pa</strong>redzētiem mērķiem visu<br />

kalpošanas laiku.<br />

Latvijas būvnormatīvs LBN 401<br />

“Dzīvojamo māju kapitālā <strong>un</strong><br />

kārtējā remonta noteikumi”:<br />

Arhitektūras <strong>un</strong> celtniecības<br />

ministrijas <strong>pa</strong>vēle Nr. 76<br />

(05. 07. 1993).<br />

(Nav spēkā no 2006. gada<br />

1. janvāra)

Dzīvojamās<br />

mājas<br />

pārvaldīšana<br />

Dzīvojamās<br />

mājas<br />

pārvaldnieks<br />

Dzīvoklis<br />

Dzīvokļa<br />

ī<strong>pa</strong>šums<br />

Darbību kopums, kas nepieciešams<br />

dzīvojamās mājas uzturēšanai <strong>un</strong><br />

saglabāšanai lietošanai derīgā stāvoklī,<br />

kā arī f<strong>un</strong>kcionāli nepieciešamā zemes<br />

gabala uzturēšanai, lai nodrošinātu šī<br />

ī<strong>pa</strong>šuma lietošanu atbilstoši tā mērķim.<br />

Persona, kas dzīvojamās mājas<br />

ī<strong>pa</strong>šnieka uzdevumā pārvalda<br />

dzīvojamo māju.<br />

Daudzdzīvokļu mājā esoša no pārējās<br />

mājas daļas nošķirta dzīvošanai <strong>pa</strong>redzēta<br />

tel<strong>pa</strong> vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis<br />

ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā<br />

<strong>un</strong> kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās<br />

starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi,<br />

durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas <strong>un</strong><br />

citu ar mājas ekspluatāciju f<strong>un</strong>kcionāli<br />

nedalāmi saistītu elementu daļas, visi<br />

uzlabojumi, kas atrodas tel<strong>pa</strong>s vai telpu<br />

kompleksa robežās, kā arī ārpus dzīvokļa<br />

esošās <strong>un</strong> ar to f<strong>un</strong>kcionāli saistītās<br />

<strong>pa</strong>līgtel<strong>pa</strong>s <strong>un</strong> <strong>pa</strong>līgēkas (<strong>pa</strong>grabs, tualete,<br />

šķūnītis, mākslinieka darbnīca).<br />

Dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šums ir namā esoša tiesiski<br />

nodalīta lietu kopība, kas sastāv<br />

no atsevišķa ī<strong>pa</strong>šuma <strong>un</strong> kopī<strong>pa</strong>šuma<br />

domājamās daļas.<br />

Energoapgāde Enerģētikas jomā veicama komercdarbība,<br />

kurai ir nepieciešama licence<br />

<strong>un</strong> kura ietver elektroenerģijas<br />

vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas,<br />

siltumenerģijas vai gāzes<br />

iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi,<br />

sadali vai tirdzniecību.<br />

Energoaudits<br />

jeb energonovērtējums<br />

Energoefektivitāte<br />

Ēku <strong>un</strong> būvju apsekošanas <strong>un</strong> iegūto<br />

rezultātu analīzes procedūra, kuras mērķis<br />

ir noteikt enerģijas plūsmu ēkā <strong>un</strong> izvērtēt<br />

enerģijas taupīšanas iespējas, vienlaikus<br />

<strong>pa</strong>redzot nepieciešamos <strong>pa</strong>sākumus ne<strong>pa</strong>matotu<br />

enerģētisko zudumu novēršanai.<br />

Ēku <strong>un</strong> būvju ekspluatācijā izlietotās<br />

enerģijas daudzuma samērs ar tajās sasniegto<br />

komforta līmeņa <strong>pa</strong>kāpi.<br />

Infrastruktūra Tautsaimniecības teritoriālās struktūras<br />

sastāvdaļa, ko veido transporta, sakaru,<br />

tirdzniecības, enerģētikas <strong>un</strong><br />

ūdenssaimniecības sistēma, kā arī dzīvokļi,<br />

skolas, veselības aizsardzības, kultūras,<br />

sporta u. tml. iedzīvotāju aprūpes objekti<br />

<strong>un</strong> to izkārtojums kādā teritorijā.<br />

Likumprojekts “Dzīvojamo<br />

māju pārvaldīšanas<br />

likums” (Nr. 730/Lp9;<br />

2. lasījums).<br />

LR Saeima<br />

Likums “Par valsts <strong>un</strong><br />

<strong>pa</strong>švaldību dzīvojamo<br />

māju privatizāciju”<br />

(pieņemts 21. 06. 1995.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 103<br />

(1995, 11. jūlijs)<br />

Likums “Par dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumu”<br />

(pieņemts 28. 09. 1995.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 157<br />

(1995, 12. oktobris)<br />

Likums “Enerģētikas<br />

likums” (pieņemts 03. 09.<br />

1998.).<br />

Latvijas Vēstnesis.<br />

Nr. 273/275 (1998,<br />

22. septembris)<br />

Likums “Ēku<br />

energoefektivitātes likums”<br />

(pieņemts 13. 03. 2008.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 51<br />

(2008, 2. aprīlis)<br />

MK noteikumi Nr. 564<br />

“Noteikumi <strong>pa</strong>r Latvijas<br />

Nacionālo attīstības plānu<br />

2007.–2013. gadam”<br />

(pieņemts 04. 07. 2006.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 108<br />

(2006, 11. jūlijs)

KOŠANA<br />

Pamat<strong>pa</strong>kalpojumi<br />

Papild<strong>pa</strong>kalpojumi<br />

Valsts <strong>un</strong><br />

privātā<br />

<strong>pa</strong>rtnerība jeb<br />

VPP<br />

Pakalpojumi, kas nesaraujami saistīti<br />

ar dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šuma lietošanu <strong>un</strong> kas<br />

nodrošina nepieciešamās ērtības, tajā<br />

skaitā elementārās higiēnas prasību<br />

apmierināšanu (apkure, aukstais ūdens,<br />

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).<br />

Sadarbība starp publisku personu <strong>un</strong><br />

privātpersonu, kuras ietvaros kāds publiskais<br />

<strong>pa</strong>kalpojums uz līguma <strong>pa</strong>mata tiek<br />

nodots privātpersonai uz noteiktu laika<br />

periodu <strong>un</strong> nosacījumiem, lai nodrošinātu<br />

publiskos <strong>pa</strong>kalpojumus <strong>un</strong> piesaistītu<br />

privātā sektora resursus.<br />

Programma Vidēja termiņa politikas dokuments<br />

noteiktā jomā, kas nosaka rīcības<br />

virzienus, galvenos uzdevumus <strong>un</strong> sasniedzamos<br />

rezultātus šīs jomas attīstībā<br />

<strong>un</strong> kas tiek izstrādāta Ministru kabineta<br />

atbalstītu politikas <strong>pa</strong>matnostādņu<br />

īstenošanai.<br />

Rekonstrukcija<br />

Renovācija<br />

Tādi <strong>pa</strong>kalpojumi, <strong>pa</strong>r kuru sniegšanu<br />

izīrētājs <strong>un</strong> īrnieks vienojušies dzīvojamās<br />

tel<strong>pa</strong>s īres līgumā <strong>un</strong> kuri <strong>pa</strong>augstina<br />

dzīvojamās mājas komforta līmeni,<br />

piemēram, karstais ūdens, elektroenerģija,<br />

gāze, sakaru kom<strong>un</strong>ikācijas u.c.<br />

Būves vai tās daļas pārbūve, mainot<br />

būves vai tās daļas apjomu <strong>un</strong> mainot<br />

vai saglabājot f<strong>un</strong>kciju, vai f<strong>un</strong>kcijas<br />

maiņa, nemainot apjomu.<br />

Būves vai tās daļas remonts (kapitālais<br />

remonts), lai atja<strong>un</strong>otu būvi vai tās daļu,<br />

nomainot nolietojušos nesošos elementus<br />

vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu<br />

f<strong>un</strong>kcionālu vai tehnisku uzlabojumu<br />

ieviešana būvē, nemainot tās apjomu<br />

<strong>un</strong> f<strong>un</strong>kciju.<br />

Likums “Par dzīvojamo<br />

telpu īri” (pieņemts<br />

16. 02. 1993.).<br />

Ziņotājs. Nr. 7 (1993,<br />

18. februāris)<br />

MK rīkojums “Par<br />

Latvijas valsts <strong>un</strong> privātās<br />

<strong>pa</strong>rtnerības veicināšanas<br />

<strong>pa</strong>matnostādnēm”<br />

(pieņemts 23. 03. 2005.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 49<br />

(2005, 24. marts)<br />

MK noteikumi Nr.111<br />

“Ministru kabineta<br />

kārtības rullis” (pieņemts<br />

12. 03. 2002.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 42<br />

(2002, 1. jūnijs)<br />

MK noteikumi Nr. 112<br />

“Vispārīgie būvnoteikumi”<br />

(pieņemts 01. 04. 1997.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 88<br />

(1997, 4. aprīlis)<br />

Valdījums Tiesībām atbilstoša faktiska vara.<br />

Valdījuma priekšmets var būt kā lietas<br />

šaurākā nozīmē, t. i., ķermeniskas, tā arī<br />

bezķermeniskas lietas, t. i., tiesības.<br />

Likums “Civillikums. Trešā<br />

daļa. LIETU TIESĪBAS”<br />

(pieņemts 28. 01. 1937.).<br />

Latvijas Vēstnesis. Nr. 29<br />

(1992, 1. septembris)<br />

Valsts atbalsta<br />

instrumenti<br />

Veidi, kādos valsts vai <strong>pa</strong>švaldība<br />

sniedz <strong>pa</strong>līdzību juridiskām vai fiziskām<br />

personām (<strong>pa</strong>rasti <strong>pa</strong>redzot noteikta<br />

apjoma finansējumu) noteiktās nozarēs,<br />

noteiktā veidā <strong>un</strong> noteiktu mērķu<br />

sasniegšanai.<br />

Būvniecības, enerģētikas<br />

<strong>un</strong> mājokļu valsts<br />

aģentūras skaidrojums

APSAIMNIE-<br />

KOŠANA<br />

Mājas pārņemšana savā valdījumā<br />

Ekonomikas pārkārtošana atbilstoši tirgus saimnieciskajām<br />

attiecībām ir saistīta ar valsts <strong>un</strong> <strong>pa</strong>švaldības ī<strong>pa</strong>šuma nodošanu<br />

privātpersonām. Patlaban vēl aizvien notiek nekustamā ī<strong>pa</strong>šuma<br />

pārdale starp privātpersonām <strong>un</strong> valsti vai <strong>pa</strong>švaldībām.<br />

Likuma “Par dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumu” 8. <strong>pa</strong>nts nosaka, ka visu dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku pienākums ir piedalīties mājas kopī<strong>pa</strong>šumā esošās daļas<br />

pārvaldīšanā <strong>un</strong> apsaimniekošanā. Taču dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki ne<br />

vienmēr ēku kopumā uztver <strong>pa</strong>r savas atbildības objektu. Tāpēc arī<br />

pārvaldnieka izvēle <strong>un</strong> mājas pārņemšana savā valdījumā var būt pirmais<br />

solis, lai dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki sāktu apzināties savus pienākumus<br />

<strong>un</strong> atbildību, kā arī pēc tam jau lemtu <strong>pa</strong>r mājas renovāciju.<br />

Kārtību, kādā organizējama dzīvojamās mājas pārvaldīšana<br />

<strong>un</strong> citi ar to saistītie jautājumi pēc mājas privatizācijas, nosaka likuma<br />

“Par valsts <strong>un</strong> <strong>pa</strong>švaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.<br />

<strong>un</strong> 51. <strong>pa</strong>nts. Šie <strong>pa</strong>nti skaidro kārtību, kādā organizējama dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulce, nosaka dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku pienākumus <strong>un</strong><br />

atbildību <strong>un</strong> citus jautājumus.<br />

Likuma “Par valsts <strong>un</strong> <strong>pa</strong>švaldību dzīvojamo māju privatizāciju”<br />

51. <strong>pa</strong>nts nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas<br />

tiesības tiek nodotas dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulces iniciators var būt dzīvojamās mājas valdītājs,

<strong>pa</strong>švaldība vai tās pilnvarota persona, mājas apsaimniekošanas<br />

uzņēmums, šīs mājas dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šnieks vai arī vairāki ī<strong>pa</strong>šnieki.<br />

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku savstarpēju līgumu<br />

pilnvarota persona iesniegusi pieteikumu <strong>pa</strong>r dzīvojamās mājas<br />

pārņemšanu <strong>un</strong> ir ievēroti šādi nosacījumi:<br />

1) dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrība izveidota vai dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku savstarpējs līgums noslēgts, ievērojot likumā noteikto<br />

kārtību;<br />

2) iesniegts dzīvojamās mājas dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulces<br />

protokols <strong>pa</strong>r dzīvojamās mājas kopī<strong>pa</strong>šumā esošās daļas<br />

pārvaldīšanas <strong>un</strong> apsaimniekošanas pienākumu nodošanu<br />

konkrētajai dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrības statūti <strong>un</strong> apliecība <strong>pa</strong>r reģistrāciju<br />

Uzņēmumu reģistrā vai dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku savstarpējs līgums;<br />

3) visi dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki ir noslēguši pirkuma līgumu ar privatizācijas<br />

komisiju;<br />

4) dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrības dalībnieki pārstāv vairāk nekā<br />

pusi no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita,<br />

vai arī savstarpēju līgumu noslēguši dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki, kas<br />

pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dzīvojamā mājā<br />

esošo privatizācijas objektu skaita.<br />

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, <strong>pa</strong>rakstot<br />

dzīvojamās mājas nodošanas-pieņemšanas aktu.<br />

Lai sāktu māju pārņemšanu, vispirms ir jāveic sagatavošanas darbi:<br />

• jāsagatavo <strong>un</strong> jāprecizē dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku saraksts;<br />

• jānosaka kopsapulces norises vieta <strong>un</strong> laiks;<br />

• jāsagatavo kopsapulces darba kārtība;<br />

• rakstiski jāinformē dzīvojamās mājas dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki<br />

(tostarp arī konkrētā valsts vai <strong>pa</strong>švaldības institūcija, ja<br />

mājā ir neprivatizēti dzīvokļi, kas atrodas atbilstoši valsts vai<br />

<strong>pa</strong>švaldī- bas ī<strong>pa</strong>šumā), kā arī dzīvojamās mājas līdzšinējais<br />

pārvaldnieks (ja iniciators nav pārvaldnieks) <strong>pa</strong>r sapulces<br />

sasaukšanas dienu, tās darba kārtību, norises vietu, laiku, <strong>pa</strong>r<br />

sapulcē dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šnieka reģistrēšanai nepieciešamajiem<br />

dokumentiem;<br />

• dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem redzamā vietā jāizvieto sludinājumi <strong>pa</strong>r<br />

sapulces norisi;

• jāsagatavo priekšlikumi <strong>pa</strong>r dzīvojamās mājas turpmākās<br />

pārvaldīšanas <strong>un</strong> apsaimniekošanas veidu.<br />

Pārvaldīšanas <strong>un</strong> apsaimniekošanas modeļi daudzdzīvokļu<br />

mājā var būt dažādi (sk. 1. shēmu), <strong>un</strong> tie ir atkarīgi gan no mājas<br />

lieluma, tās dzīves cikla ilguma, gan citiem faktoriem.<br />

APSAIMNIE-<br />

KOŠANA<br />

1. shēma.<br />

Mājas pārņemšana savā valdījumā<br />

Dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulce pieņem lēmumu pārņemt māju<br />

savā pārvaldīšanā <strong>un</strong> apsaimniekošanā<br />

Izveido dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kooperatīvo<br />

sabiedrību (DzĪKS) vai dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku biedrību (DzĪB)<br />

vai<br />

Noslēdz kopī<strong>pa</strong>šuma pārvaldīšanas <strong>un</strong><br />

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu ar<br />

Noslēdz apsaimniekošanas<br />

līgumu ar<br />

citu apsaimniekotāju<br />

vai<br />

Sabiedrība vai<br />

biedrība <strong>pa</strong>ti<br />

apsaimnieko<br />

māju<br />

Apsaimniekošanas<br />

uzņēmumu<br />

Citu dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku<br />

kooperatīvo<br />

sabiedrību<br />

Privātpersonu<br />

Pastāv iespēja pilnvarot gan kādu no sava vidus būt <strong>pa</strong>r<br />

ēkas pārvaldnieku, gan namu apsaimniekošanas uzņēmumu vai<br />

arī veidot savu dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku biedrību (DzĪB) vai dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku kooperatīvo sabiedrību (DzĪKS). Tātad dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieki var izvēlēties – vai nu slēgt līgumu ar pārvaldnieku (gan<br />

fizisku personu, gan apsaimniekošanas uzņēmumu), vai dibināt<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku biedrību vai kooperatīvo sabiedrību. Dibinot<br />

biedrību vai kooperatīvo sabiedrību, dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki <strong>pa</strong>ši kļūst<br />

<strong>pa</strong>r mājas pārvaldītājiem, taču tas nevar būt kavēklis dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku biedrībai vai sabiedrībai pēc tam slēgt līgumu <strong>pa</strong>r<br />

konkrētiem darbiem vai <strong>pa</strong>r visu mājas apsaimniekošanas darbu<br />

kompleksu ar kādu apsaimniekošanas uzņēmumu.<br />

Abi veidojumi (biedrība <strong>un</strong> kooperatīvā sabiedrība) darbojas<br />

pēc bezpeļņas organizācijas princi<strong>pa</strong>, t. i., to veidotie uzkrājumi<br />

māju remontam netiek aplikti ar nodokli, vienīgi DzĪKS, būdama<br />

komercsabiedrība, ir tiesīga sniegt <strong>pa</strong>kalpojumu, uz līguma <strong>pa</strong>mata<br />

apsaimniekojot arī citas daudzdzīvokļu mājas. Biedrība ir tiesīga apsaimniekot<br />

tikai savu biedru ī<strong>pa</strong>šumu, t. i., savu dzīvojamo māju.<br />

Lai gan dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki kopsapulcē lēmumu <strong>pa</strong>r mājas<br />

renovāciju, kā arī kredīta ņemšanu bankā ir tiesīgi pieņemt arī

KOŠANA<br />

tad, ja viņi mājas valdījuma tiesības nav pārņēmuši <strong>un</strong> dzīvojamā<br />

māja joprojām atrodas valsts vai <strong>pa</strong>švaldības valdījumā, šim<br />

risinājumam salīdzinājumā ar renovācijas projektu dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku valdījumā esošā mājā tomēr ir kāds būtisks trūkums –<br />

saskaņā ar likumu “Par <strong>pa</strong>līdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem nav pieejama <strong>pa</strong>švaldības vai valsts<br />

<strong>pa</strong>līdzība līdzfinansējuma veidā (gan <strong>pa</strong>šai renovācijai, gan energoauditam).<br />

Tātad pirmais solis pretī mājas renovācijai ir dzīvojamās<br />

mājas pārņemšana dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku valdījumā <strong>un</strong><br />

pārvaldnieka izvēle.<br />

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumu” 27.1. <strong>un</strong> 27.2.<br />

<strong>pa</strong>ntu visus svarīgos jautājumus, tostarp <strong>pa</strong>r mājas pārņemšanu<br />

valdījumā no iepriekšējā valdītāja <strong>un</strong> <strong>pa</strong>r pārvaldīšanas formas<br />

izvēli, dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki izlemj kopsapulcē. Tā sasaucama šī<br />

<strong>pa</strong>ša likuma <strong>pa</strong>ntos noteiktajā kārtībā. Plašāku informāciju <strong>pa</strong>r<br />

kopsapulces sasaukšanas kārtību, <strong>pa</strong>r sapulces procedūru,<br />

kā arī <strong>pa</strong>r apspriežamajiem jautājumiem <strong>un</strong> pieņemamajiem<br />

lēmumiem var atrast Būvniecības, enerģētikas <strong>un</strong> mājokļu valsts<br />

aģentūras mājas lapā www.ma.gov.lv.<br />

Dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulce ir tiesīga izskatīt arī dažādus<br />

mazāksvarīgus jautājumus <strong>un</strong> pieņemt lēmumus ar mazāku<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku balsu skaitu 50%+1 (t.i. kvorums). Katram<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekam kopsapulcē ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa<br />

ī<strong>pa</strong>šumā.<br />

Tomēr jāņem vērā, ka dažu kategoriju lēmumu pieņemšanā,<br />

kuri saistīti ar mājas pārvaldīšanu <strong>un</strong> apsaimniekošanu, likums<br />

noteicis gadījumus, kad dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku balsu kvorums ir<br />

augstāks <strong>pa</strong>r vienkāršo dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku balsu vairākumu<br />

(50% + 1), kuri nobalsojuši “<strong>pa</strong>r” šādu lēmumu. Piemēram, likums<br />

“Par valsts <strong>un</strong> <strong>pa</strong>švaldību dzīvojamo māju privatizāciju”<br />

nosaka, ka, pārņemot dzīvojamo māju savā valdījumā, dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrības dalībniekiem jāpārstāv vairāk nekā puse<br />

no dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šumu skaita, bet, ja tiek noslēgts savstarpējs<br />

līgums, dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem jāpārstāv ne mazāk kā trīs<br />

ceturtdaļas no dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šumu skaita.<br />

Dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem, <strong>pa</strong>šiem pārvaldot <strong>un</strong> apsaimniekojot<br />

dzīvojamo māju, ir iespēja izvēlēties, kuru apsaimniekošanas<br />

modeli veidot.<br />

1. pielikumā atrodams kopsapulces protokola <strong>pa</strong>raugs.<br />

10

AUDITS<br />

Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums<br />

Nākamais solis pēc mājas pārņemšanas savā valdījumā ir<br />

tās tehniskā stāvokļa novērtēšana. Šajā nolūkā ēka ir jāapseko –<br />

galvenais ir būves <strong>un</strong> inženierkom<strong>un</strong>ikāciju vispārīga vizuālā<br />

apskate. Detalizētākam mājas novērtējumam <strong>un</strong> tehniskā<br />

stāvokļa analīzei ir jāveic mājas energoaudits vai tehniskā<br />

novērtēšana.<br />

Vispārīgo vizuālo apskati izdara ēkas pārvaldnieks, tās<br />

laikā fiksējot <strong>un</strong> novērtējot redzamos būves bojājumus.<br />

Mājas vizuālo apskati ieteicams veikt divas reizes gadā, bet,<br />

ja notikušas dabas katastrofas – plūdi, vētras vai stipras vētras,<br />

tad apsaimniekotājam jāveic mājas ārkārtas apsekošana.<br />

Pēc vizuālās apskates ēkas pārvaldniekam ir jāapkopo<br />

rezultāti <strong>un</strong> jāsagatavo apsekošanas akts, ieteicama ir arī<br />

fotofiksācija.<br />

Ja ēkas vizuālajā apskatē tiek konstatētas ēkas<br />

nesošo konstrukciju vai inženierkom<strong>un</strong>ikāciju problēmas,<br />

ir jāveic mājas tehniskā apsekošana, kuras kārtību regulē<br />

Latvijas būvnormatīvs LBN 405-01 “Būvju tehniskā<br />

11

apsekošana”. Šis normatīvais akts nosaka, ka būves jāapseko<br />

periodiski ekspluatācijas laikā – pirms renovācijas, rekonstrukcijas<br />

<strong>un</strong> restaurācijas, kā arī pēc būvdarbu atsākšanas,<br />

ja tie uz kādu laiku bijuši aizturēti. Būvju tehniskā apsekošana<br />

ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā<br />

stāvokļa apzināšanas <strong>un</strong> izvērtēšanas darbu komplekss. Mājas<br />

tehnisko apsekošanu izdara <strong>un</strong> slēdzienu <strong>pa</strong>r to dod sertificēti<br />

speciālisti, kas ir atbildīgi <strong>pa</strong>r darbu kvalitatīvu izpildi. Gāzes<br />

apgādes sistēmas, elektroapgādes sistēmas, ug<strong>un</strong>sdzēsības<br />

sistēmas, pretdūmu aizsardzības sistēmu, iezemējuma <strong>un</strong> zibens<br />

aizsardzības ietaišu, vājstrāvas ietaišu <strong>un</strong> lifta tehnisko<br />

izpēti veic specializētie dienesti.<br />

Mājas tehnisko apsekošanu <strong>pa</strong>sūta ēkas pārvaldnieks vai<br />

ēkas ī<strong>pa</strong>šnieks, noslēdzot līgumu ar ēkas apsekotāju. Līguma<br />

neatņemama sastāvdaļa ir apsekošanas uzdevums, kurā ēkas<br />

pārvaldnieks norāda objektā veicamo apsekošanas darbu apjomu,<br />

to detalizācijas <strong>pa</strong>kāpi <strong>un</strong> pēc apsekošanas sagatavojamo<br />

dokumentāciju:<br />

• konstrukciju apsekošanas kartogrammas;<br />

• uzmērījumu skices, atsevišķu būves daļu, būvizstrādājumu<br />

vai elementu detalizētus apsekošanas<br />

zīmējumus;<br />

• fotoattēlus ar aprakstiem <strong>un</strong> komentāriem;<br />

• specializēto dienestu sastādītos atzinumu aktus.<br />

Apsekošanas gaitā izmantotās metodes ir atsegumu, šurfu<br />

vai urbumu, zondāžas izveidošana, uzmērīšana <strong>un</strong> fotofiksācija,<br />

kā arī citas nepieciešamās darbības. Apsekošanas laikā tiek<br />

izvērtēta arī apkures ierīču, konstrukciju <strong>un</strong> materiālu atbilstība<br />

ug<strong>un</strong>sdrošības noteikumiem.<br />

Mājas energoaudits ir ēkas apsekošanas procedūra,<br />

kas ietver mājas nolietojuma novērtējumu, enerģijas resursu<br />

<strong>pa</strong>tēriņa analīzi <strong>un</strong> enerģijas taupīšanas iespēju piedāvājumu.<br />

Energoauditā tiek izpētīta ēkas norobežojošo konstrukciju<br />

siltumvadītspēja, apsekotas apkures, karstā ūdens apgādes,<br />

gaisa kondicionēšanas, ventilācijas <strong>un</strong> iebūvētās apgaismes<br />

sistēmas, ņemot vērā ēkas novietojumu, iekšējo mikroklimatu<br />

<strong>un</strong> ārējos klimatiskos apstākļus. Pēc energoaudita tiek sagatavota<br />

energoaudita atskaite, kas sniedz informāciju <strong>pa</strong>r<br />

12<br />

12

• ēkas nesošo konstrukciju tehnisko stāvokli <strong>un</strong> nolietojumu;<br />

• ieteicamajiem renovācijas darbiem <strong>un</strong> energoefektivitātes<br />

<strong>pa</strong>sākumiem;<br />

• nepieciešamo finansējumu katram energoefektivitātes<br />

<strong>pa</strong>sākumam;<br />

• potenciāli iegūstamo enerģijas ietaupījumu <strong>un</strong> naudas<br />

ekonomiju;<br />

• katra energoefektivitātes <strong>pa</strong>sākuma <strong>un</strong> pilnas renovācijas<br />

atmaksāšanās laiku.<br />

AUDITS<br />

Papildus energoauditam<br />

pieejams <strong>pa</strong>kalpojums ir ēkas<br />

termogrāfiskā analīze. Tā<br />

gan apsaimniekotājam, gan<br />

iedzīvotājiem sniedz informāciju<br />

<strong>pa</strong>r siltuma zudumiem attēla<br />

veidā. Termogrāfija ir ēkas<br />

apsekošanas metode ar speciālu<br />

termokameru, kas <strong>pa</strong>rāda dažādu<br />

virsmu temperatūru <strong>un</strong> attēlo tās<br />

krāsu skalā. Termogrāfiskajā<br />

apsekošanā tiek apsekotas<br />

ēkas ārsienas, bēniņi, <strong>pa</strong>grabs<br />

<strong>un</strong> siltumvadi. Termogrāfiskā<br />

apsekošana ļauj iegūt attēlus,<br />

kuros ir redzamas vietas, kur<br />

siltums izdalās intensīvāk, – tas<br />

<strong>pa</strong>rādās spilgtākās krāsās (sarkanā, dzeltenā), bet vietās, kur<br />

siltuma zudumi ir mazāki, krāsas ir tumšākas (melna, zila). Vietas,<br />

kur krāsas ir spilgtākas, ir tā saucamie siltuma tilti, kas<br />

visbiežāk rodas ēku konstrukciju savienojumu vietās. Siltuma<br />

tilti ir vāji vai nekvalitatīvi nosiltinātas vietas ēkas konstrukcijā,<br />

kur siltums iet zudumā vairāk nekā citās, labi nosiltinātās<br />

vietās.<br />

Ēkas termogrāfiskā analīze var ietilpt jau esošajā<br />

energoaudita atskaitē vai ir pieejama kā atsevišķs <strong>pa</strong>kalpojums.<br />

13

Būvniecības, enerģētikas <strong>un</strong> mājokļu valsts aģentūra<br />

publiskās privātas <strong>pa</strong>rtnerības projektā “Mājokļu energoauditi<br />

2008” ir sagatavojusi to kompāniju <strong>un</strong> privātpersonu sarakstu,<br />

kas sniedz energoaudita <strong>pa</strong>kalpojumu Latvijā. Ar sarakstu var<br />

ie<strong>pa</strong>zīties 2. pielikumā “Energoauditoru saraksts”.<br />

2007.–2008. gadā aģentūra ir veikusi Latvijā visvairāk izplatīto<br />

103., 104., 318., 467. <strong>un</strong> 602. sērijas tipveida daudzdzīvokļu<br />

dzīvojamo māju tehnisko novērtējumu. Tā galvenās ī<strong>pa</strong>tnības <strong>un</strong><br />

problēmu raksturojums ir apkopoti tabulās (sk. 3. pielikumu).<br />

14

Lēmums <strong>pa</strong>r renovācijas sākšanu<br />

Kad ir noskaidrots ēkas tehniskais stāvoklis <strong>un</strong> zināms<br />

veicamo darbu saraksts <strong>un</strong> to izmaksas, apsaimniekotāja<br />

nākamais solis ir sniegt informāciju <strong>un</strong> izskaidrot rezultātus<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem. Likuma “Par dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumu” 8. <strong>pa</strong>ntā<br />

noteikts, ka visu dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku pienākums ir piedalīties<br />

daudzdzīvokļu mājas kopī<strong>pa</strong>šumā esošās daļas pārvaldīšanā<br />

<strong>un</strong> apsaimniekošanā. Tādēļ ēkas apsaimniekotāja pienākums<br />

ir sasaukt dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulci atbilstoši likuma<br />

“Par dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumu” 27. <strong>pa</strong>ntam. Šis <strong>pa</strong>nts <strong>pa</strong>redz, ka <strong>pa</strong>r<br />

daudzdzīvokļu mājas kopī<strong>pa</strong>šumā esošās daļas pārvaldīšanu<br />

<strong>un</strong> apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulce.<br />

Kopsapulces laikā apsaimniekotājs, <strong>pa</strong>matojoties uz apsekojuma<br />

rezultātiem, izklāsta dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem priekšlikumus<br />

<strong>pa</strong>r renovāciju, sīkāk <strong>pa</strong>stāstot <strong>pa</strong>r<br />

• ēkas tehniskā stāvokļa apsekojuma rezultātiem;<br />

• plānotajiem renovācijas darbiem <strong>un</strong> ieguvumiem;<br />

• finanšu līdzekļu piesaistes iespējām.<br />

Lai iedzīvotāji labāk izprastu renovācijas procesu <strong>un</strong> tā gaitu,<br />

kā arī gūto ietaupījumu <strong>un</strong> pieredzi, ir ieteicams pieaicināt<br />

citu māju apsaimniekotājus, kas iepriekš ir saskārušies ar<br />

renovācijas darbiem <strong>un</strong> dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulces norisi.<br />

Renovācija ir saistīta ar lieliem izdevumiem. Lai šos izdevumus<br />

segtu, ir nepieciešami <strong>pa</strong>pildlīdzekļi – tātad jāizvēlas<br />

LĒMUMA<br />

PIEŅEMŠANA<br />

15

finansējuma veids. Informācija <strong>pa</strong>r finansējuma veidiem atrodama<br />

bukleta nākamajā nodaļā.<br />

Dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku <strong>pa</strong>pildizdevumus <strong>pa</strong>mato likuma<br />

“Par dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumu” 12. <strong>pa</strong>nts, kas <strong>pa</strong>redz, ka dzīvokļa<br />

ī<strong>pa</strong>šniekam proporcionāli sava dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šuma lielumam<br />

jāsedz nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās<br />

mājas, tās kom<strong>un</strong>ikāciju <strong>un</strong> iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju <strong>un</strong><br />

remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu.<br />

Ja tiek izteikts priekšlikums renovācijai piesaistīt banku<br />

kredītus, tad <strong>pa</strong>r konsultantiem uz kopsapulci iespējams<br />

uzaicināt kredītiestāžu pārstāvjus, kas izskaidro visu <strong>pa</strong>r banku<br />

kredītu izsniegšanas kārtību, to procentu likmēm, atmaksas<br />

termiņiem <strong>un</strong> nepieciešamo dokumentāciju.<br />

Lai varētu sākt mājas renovāciju, tai ir jāpiekrīt vismaz 51<br />

procentam no dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem. Ja plānots ņemt kredītu<br />

bankā, būtu jāie<strong>pa</strong>zīstas ar konkrētās bankas kreditēšanas<br />

nosacījumiem, jo tie ir atšķirīgi. Vairāk <strong>pa</strong>r to lasiet nākamajā<br />

bukleta nodaļā “Renovācijas finansējuma izvēle”.<br />

Lai lēmumam būtu juridisks spēks, kopsapulces norise ir<br />

jāprotokolē (sk. 1. pielikumu “Kopsapulces protokola <strong>pa</strong>raugs”).<br />

Tādēļ kopsapulces sākumā ir jāizvēlas protokolētājs <strong>un</strong> sapulces<br />

vadītājs. Protokolā jāreģistrē visi dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki, kas<br />

ieradušies uz kopsapulci.<br />

Dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku sabiedrības dalībnieku kopsapulcē<br />

katram dalībniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa ī<strong>pa</strong>šumā.<br />

Ja sabiedrības dalībniekam pieder vairāk nekā puse no<br />

mājā esošajiem dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šumiem, sabiedrības dalībnieku<br />

kopsapulcē viņam ir ne vairāk kā 50 procenti balsu no<br />

kopsapulcē klātesošo dalībnieku skaita. Dzīvokļa kopī<strong>pa</strong>šnieku<br />

balsstiesības <strong>un</strong> balsošanas kārtību nosaka dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku<br />

sabiedrības statūti.<br />

Pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas <strong>pa</strong>r mājas renovāciju<br />

nākamais solis ir finanšu avota izvēle.<br />

16

Renovācijas finansējuma izvēle<br />

FINANSĒJUMS<br />

Kā iegūt finanšu līdzekļus dzīvojamo namu renovācijai? Ir<br />

dažādas metodes, kas balstās uz divām iespējām – iekšējo<br />

finanšu piesaisti vai ārējo finanšu piesaisti.<br />

Iekšējie finanšu līdzekļi<br />

1. Uzkrājumi. Uzkrāt var dažādos ar ēkas tehniskā stāvokļa<br />

uzlabošanu saistītos nolūkos – jumta remontam,<br />

renovācijai, kāpņu telpu atja<strong>un</strong>ošanai utt. Bet jāpiebilst,<br />

ka uzkrāšana prasa ilgu laiku <strong>un</strong> ar uzkrājumiem vien<br />

var būt <strong>pa</strong>r maz, lai <strong>pa</strong>veiktu visus renovācijas darbus.<br />

Pirms sākt uzkrāšanu, ir jānosaka, kādam nolūkam<br />

līdzekļi tiks izlietoti. Uzkrājumus var veidot no<br />

17

• apsaimniekošanas maksas, <strong>pa</strong>redzot noteiktu summu,<br />

kas <strong>pa</strong>pildus apsaimniekošanas maksai tiek iekasēta<br />

no dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem, piemēram, 0,10 Ls/m 2 ;<br />

• no komercdarbībai izmantotās nedzīvojamās platības,<br />

iekasējot atskaitījumu no saņemtās nomas maksas<br />

(piemēram, ēkā atrodas skaistumkopšanas salons vai<br />

uz ēkas ir izvietotas reklāmas).<br />

2. Mērķa maksājumi. Par šāda veida maksājumu lemj<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku kopsapulcē, kur apsaimniekotājs<br />

kopīgi ar iedzīvotājiem izšķiras <strong>pa</strong>r konkrētu darbu<br />

veikšanu ēkā (piemēram, inženierkom<strong>un</strong>ikāciju remontu).<br />

Tad katrs dzīvokļa ī<strong>pa</strong>šnieks atbilstoši sev<br />

piederošajai daļai iemaksā noteiktu summu ēkas<br />

kopējā kontā. Nosakot termiņu, līdz kuram dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šniekiem šī summa jāiemaksā, ir iespējams precīzi<br />

kontrolēt naudas plūsmu ēkas kopējā kontā <strong>un</strong> plānot<br />

renovācijas darbus.<br />

3. Peļņa. Ja DzĪKS <strong>pa</strong>pildus māju apsaimniekošanai nodarbojas<br />

vēl ar kādu citu uzņēmējdarbību, tad DzĪKam var<br />

būt iespēja šajā uzņēmējdarbībā iegūto peļņu ieguldīt<br />

mājas renovācijā.<br />

Iekšējo finanšu līdzekļu uzkrāšana ir ilgstoša, jo situācija<br />

gan būvniecībā, gan valsts noteiktajos tarifos (<strong>pa</strong>r gāzi,<br />

elektrību, ūdeni) ir mainīga. Šie faktori var ietekmēt iecerēto<br />

mērķu sasniegšanu, bet iekšējās finansēšanas priekšrocības<br />

ir finansiālas neatkarības saglabāšana. Turklāt, renovācijai<br />

izmantojot tikai iekšējos finansēšanas avotus, apjomīgiem<br />

darbiem var nepietikt ar esošo naudas summu, lai īstenotu<br />

visas ieceres ēku tehniskā <strong>un</strong> energoefektivitātes stāvokļa<br />

uzlabošanai.<br />

Lai iekšējās finansēšanas modelis varētu sekmīgi <strong>un</strong> ekonomiski<br />

izdevīgi darboties, ir jāņem vērā šādi apsvērumi:<br />

1) vajadzīgajam naudas daudzumam ir jābūt pieejamam<br />

tieši tajā brīdī <strong>un</strong> tieši tādā apmērā, kā to prasa<br />

18

enovācijas darbu plāna izpilde. Tas ir sevišķi svarīgi,<br />

jo būvniecības, tostarp renovācijas izmaksas, var<br />

<strong>pa</strong>lielināties. Ja šo līdzekļu nebūs, darbu plāns tiks<br />

kavēts vai tie nemaz netiks sākti, <strong>un</strong> cerētā ieguvuma<br />

vietā radīs tikai zaudējumus;<br />

2) ļoti uzmanīgi ir jāizvērtē investīciju ieguldījuma<br />

lietderīgais <strong>pa</strong>matojums – tā kā <strong>pa</strong>r pieņemtā lēmuma<br />

sekām būs atbildīgi tikai <strong>pa</strong>ši ī<strong>pa</strong>šnieki, noteikti ir<br />

jāpieaicina atbilstošs sertificēts speciālists, jo kļūdaina<br />

lēmuma pieņemšana radīs ja<strong>un</strong>us izdevumus, nevis<br />

ietaupījumu.<br />

Ārējie finanšu līdzekļi<br />

1. Banku aizdevums. Šobrīd liela daļa Latvijas<br />

banku piedāvā saviem klientiem finansēt ēku renovācijas<br />

<strong>pa</strong>sākumus. Šāda aizdevuma mērķis ir daudzdzīvokļu<br />

māju kopī<strong>pa</strong>šumā esošo daļu remonts, rekonstrukcija,<br />

atja<strong>un</strong>ošana <strong>un</strong> energoefektivitātes <strong>pa</strong>lielināšana. Šie<br />

kredīti tiek izsniegti ar atmaksas termiņu līdz 15 gadiem,<br />

<strong>un</strong> ir iespējams projektu finansējums līdz <strong>pa</strong>t 100 procentiem.<br />

Šāda finansējuma priekšrocība ir tāda, ka dzīvokļi nav<br />

jāieķīlā <strong>un</strong> <strong>pa</strong>r <strong>pa</strong>matu kredīta izsniegšanai kalpo regulāra<br />

naudas plūsma ēkas kontā. Lai saņemtu aizdevumu bankā,<br />

ir vajadzīga dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieku piekrišana. Lai saņemto<br />

kredītu varētu atmaksāt, tiek <strong>pa</strong>lielināta apsaimniekošanas<br />

maksa.<br />

1. tabulā ir apkopota informācija <strong>pa</strong>r bankām, kas izsniedz<br />

aizdevumus ēku renovācijai, aizdevuma summām<br />

<strong>un</strong> termiņiem, kā arī procentu likmēm.<br />

FINANSĒJUMS<br />

19

1. tabula.<br />

Banku nosacījumi aizdevuma saņemšanai<br />

Kredītiestāde<br />

Minimālā<br />

aizdevuma<br />

summa, LVL<br />

Maksimālā<br />

aizdevuma<br />

summa, LVL<br />

Maksimālais<br />

aizdevuma<br />

termiņš, gadi<br />

Procentu<br />

likme<br />

SEB 3000 Nav noteikta 15 Vidēji no 7%*<br />

Swedbank Nav noteikta 55 Ls/m 2 15 Vidēji 7–8%<br />

Hipotēku <strong>un</strong><br />

zemes banka<br />

Nav noteikta 300 000 15<br />

7,25% EUR,<br />

fiksēta 3 gadus<br />

DNB Nord 5000 55 Ls/m2 15<br />

Sākot ar 2,65% +<br />

mainīgā likme<br />

* Dati apkopoti 2008. gada rudenī.<br />

Procentu likmes katram aizņēmējam tiek noteiktas<br />

individuāli, izvērtējot dažādus rādītājus, piemēram, aizņēmēja<br />

finansiālos rādītājus, renovējamās mājas naudas plūsmu,<br />

<strong>pa</strong>rādniecības apmēru renovējamā mājā u. c.<br />

Plašāka informācija <strong>pa</strong>r aizdevuma nosacījumiem ir pieejama<br />

banku mājas lapās.<br />

Par procentu likmēm<br />

Klients var izvēlēties, kuru aizdevuma procentu likmi –<br />

fiksēto vai mainīgo – izmantot.<br />

Fiksētā likme <strong>pa</strong>rasti ir nedaudz lielāka <strong>pa</strong>r tā brīža mainīgo<br />

likmi, bet ilgākā laika posmā nav iespējams prognozēt mainīgās<br />

likmes pārmaiņas.<br />

Fiksētā likme tiek noteikta uz laiku līdz pieciem gadiem<br />

<strong>un</strong> šajā periodā <strong>pa</strong>liek nemainīga. Ja kredīts tiek izsniegts uz<br />

desmit gadiem, tad pēc pieciem gadiem likme tiek pārskatīta,<br />

lai banka precīzāk varētu plānot kredītu izmaksas.<br />

Mainīgā likme sastāv no norādītā termiņa <strong>un</strong> valūtas<br />

starpbanku aizņemšanās procentu likmes (RIGIBOR, LIBOR,<br />

EURIBOR), pie kuras ir pieskaitīta noteikta nemainīgā daļa –<br />

bankas <strong>pa</strong>pildu likme (piemēram,<br />

3 mēnešu EURIBOR + 2%).<br />

Starpbanku piedāvātās procentu likmes svārstās atkarībā<br />

no valūtas tirgus procentu likmju pārmaiņām, tāpēc tās var gan<br />

20

<strong>pa</strong>lielināties, gan samazināties. Starpbanku piedāvātās procentu<br />

likmes var atrast Latvijas Bankas mājas lapā www.bank.lv,<br />

kā arī laikrakstā “Dienas Bizness”.<br />

Kredītiem uz ilgāku termiņu (5–10 gadiem) <strong>pa</strong>rasti iesaka<br />

izvēlēties fiksēto likmi, jo tad klients katru gadu neizjūt likmes<br />

svārstības <strong>un</strong> var rēķināties ar konkrētiem izdevumiem ilgākā<br />

laika posmā.<br />

2. shēmā attēlota energoefektivitātes <strong>pa</strong>sākumu veikšanas<br />

kārtība, ja tiek ņemts bankas aizdevums. Apsaimniekotājam<br />

jāslēdz līgumi ar visām renovācijas procesā iesaistītajām<br />

pusēm – banku, energoauditoru, būvnieku <strong>un</strong> citiem.<br />

Lai varētu saņemt aizdevumu mājas renovācijai, ir<br />

nepieciešams sagatavot <strong>un</strong> bankā iesniegt šādus dokumentus:<br />

• ī<strong>pa</strong>šuma tiesības apliecinošus dokumentus;<br />

• aizņēmēja juridiskos dokumentus;<br />

• pilnu informāciju <strong>pa</strong>r renovējamo ēku, kā arī <strong>pa</strong>r mājas<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem;<br />

• finanšu dokumentus;<br />

• veicamo renovācijas darbu aprakstu <strong>un</strong> tāmi;<br />

• iedzīvotāju lēmumu <strong>pa</strong>r aizdevuma ņemšanu;<br />

• <strong>pa</strong>rakstītu kopsapulces protokolu.<br />

FINANSĒJUMS<br />

2. shēma.<br />

Līgumu slēgšana ar visām renovācijas procesā iesaistītajām pusēm<br />

Banka<br />

apsaimniekotājs<br />

Nauda tiek pārskaitīta pēc<br />

pieņemšanas-nodošanas<br />

akta <strong>pa</strong>rakstīšanas ar DzĪKS<br />

<strong>un</strong> pilsētas būvvaldi.<br />

celtniecības uzņēmumi<br />

energoauditors projektētājs būvnieks<br />

naudas plūsma<br />

līgums<br />

21

2. Pašvaldību atbalsta programmas. Pamatojoties<br />

uz “Ēku energoefektivitātes likuma” 5. <strong>pa</strong>ntu, valsts vai<br />

<strong>pa</strong>švaldības var sniegt <strong>pa</strong>līdzību energoaudita veikšanai,<br />

kā arī ēku renovācijai vai rekonstrukcijai saskaņā ar energoaudita<br />

atzinumu. Latvijas <strong>pa</strong>švaldībās darbojas dažādas<br />

<strong>pa</strong>švaldību atbalsta programmas, kas <strong>pa</strong>līdz iedzīvotājiem<br />

veicināt ēkas renovācijas <strong>pa</strong>sākumus <strong>un</strong> sedz daļu izdevumus.<br />

Šādas atbalsta programmas sniedz finansiālu atbalstu<br />

energoaudita veikšanai <strong>un</strong> ēkas renovācijai. 2. tabulā ir<br />

minētas <strong>pa</strong>švaldības, kurās ir sagatavotas atbalsta programmas,<br />

<strong>un</strong> to līdzfinansējuma apmērs.<br />

2. tabula.<br />

Pašvaldības, kurās ir atbalsta programmas<br />

energoauditam <strong>un</strong> ēku renovācijai<br />

Pašvaldība<br />

Vai<br />

nepieciešams<br />

energoaudits?<br />

Atbalsts<br />

energoauditam<br />

(%)<br />

Atbalsts<br />

renovācijai<br />

(%)<br />

Piezīmes<br />

Bauska + 50 20<br />

Daugavpils + 75 20<br />

4. ailē līdzfinansējuma<br />

apjoms mainās ik gadu,<br />

piedevām <strong>pa</strong>redzēts atbalsts<br />

renovācijas projekta<br />

izstrādei <strong>un</strong> siltummezglu<br />

pieslēgšanai, renovācijai.<br />

Liepāja + 50 30<br />

Naujenes<br />

<strong>pa</strong>gasts<br />

+ 0 50<br />

Ventspils + 50 10<br />

Valmiera + 50<br />

Par pilnvaroto personu<br />

drīkst būt arī līdzšinējais<br />

apsaimniekotājs, jo<br />

<strong>pa</strong>gaidām ne visu<br />

daudzdzīvokļu dzīvojamo<br />

māju iedzīvotāji ir<br />

izveidojuši sabiedrību vai<br />

ievēlējuši personu, kas<br />

apsaimnieko <strong>un</strong> pārvalda<br />

konkrēto dzīvojamo māju.<br />

Pašvaldība piešķir<br />

apsaimniekotājam aizdevumu<br />

līdz Ls 5000 uz<br />

laiku līdz 4 gadiem.<br />

22

3. Trešās puses finansējums. Tas ir finansējums,<br />

ko energoefektivitātes projektos nodrošina trešās puses<br />

uzņēmums. Šis trešās puses uzņēmums var būt energoservisa<br />

kompānija (ESKO), kas uzņemas daļu riska, lai uzlabotu<br />

energoefektivitāti ēkās, <strong>un</strong> samaksa <strong>pa</strong>r tās sniegtajiem<br />

<strong>pa</strong>kalpojumiem tiek segta (vai vismaz daļēji tiek segta) no<br />

gūtajiem enerģijas ietaupījumiem. Vārdu sakot, energoservisa<br />

kompānija darbojas kā ārējais finanšu avots, lai īstenotu ēkas<br />

renovācijas projektu <strong>un</strong> <strong>pa</strong>lielinātu ēkas energoefektivitāti.<br />

Nauda tiek atmaksāta, izmantojot finanšu ienākumu plūsmu<br />

no enerģijas izmaksu ietaupījumiem, kas sedz projekta<br />

investīciju izmaksas.<br />

Energoservisa līgums jeb sadarbība ar ESKO ir veids,<br />

kā iedzīvotāji var sākt mājas renovāciju, neieguldot savus<br />

finanšu līdzekļus <strong>un</strong> neuzņemoties arī projekta tehnisko <strong>un</strong><br />

vadīšanas risku. Tas nozīmē, ka ESKO jāpārņem trīs tehniskā<br />

riska veidi:<br />

• risks, ka renovācijas rezultāti var nebūt tādi, kā iepriekš<br />

plānots;<br />

• risks, ka projekts neiekļausies <strong>pa</strong>redzētajā budžetā,<br />

sevišķi tad, ja radīsies tehniskas grūtības īstenošanas<br />

gaitā;<br />

• risks, ka uzstādītās siltuma iekārtas netiks <strong>pa</strong>reizi<br />

darbinātas <strong>un</strong> apkoptas.<br />

Dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šniekiem, kas negribīgi investē līdzekļus<br />

energoefektivitātes <strong>pa</strong>sākumos, energoservisa līgums var<br />

kļūt <strong>pa</strong>r pārliecinošu stimulu, lai projekts tiktu īstenots.<br />

Ēkas apsaimniekotājam jāslēdz līgums tikai ar ESKO<br />

kompāniju, kas uzņemas turpmākos darbus <strong>un</strong> <strong>pa</strong>ti slēdz<br />

līgumus ar projektētājiem, būvniekiem <strong>un</strong> citiem renovācijas<br />

procesā iesaistītajiem uzņēmumiem (sk. 3. shēmu).<br />

FINANSĒJUMS<br />

23

3. shēma.<br />

ESKO sistēmas darbības princips<br />

apsaimniekotājs<br />

esko<br />

projektētājs<br />

energoauditors<br />

finansētājs<br />

būvnieks<br />

naudas plūsma<br />

līgums<br />

ESKO tipiskākie <strong>pa</strong>kalpojumi:<br />

• veicot sākotnējo energoauditu, noteikt potenciālo<br />

ietaupījumu apmēru <strong>un</strong> iespējas;<br />

• detalizēts energoaudits, lai nodrošinātu <strong>pa</strong>matdatus<br />

projekta plānošanai;<br />

• enerģijas <strong>pa</strong>tēriņa bāzes datu noteikšana (vai nu vienam<br />

procesam, vai ēkai, vai ēku kopumam);<br />

• detalizēta projekta plāna izstrāde (ir nepieciešamas<br />

konsultācijas ar klientu);<br />

• iekārtu vai inventāra piegāde, uzstādīšana <strong>un</strong> <strong>pa</strong>laišana;<br />

• klienta iekārtu darbināšanas <strong>un</strong> apkopes personāla<br />

apmācība;<br />

• iekārtu apkope līguma darbības laikā (<strong>pa</strong>kalpojumos<br />

var ietvert arī iekārtu darbināšanu);<br />

• monitoringa <strong>un</strong> verifikācijas veikšana, lai aprēķinātu<br />

reālos ietaupījumus (salīdzinājumā ar enerģijas <strong>pa</strong>tēriņa<br />

bāzes datiem);<br />

• siltināšanas darbi <strong>un</strong> remonts.<br />

24

Energoservisa līguma projekti <strong>pa</strong>rasti ir kompleksi, tiem<br />

nepieciešama rūpīga sagatavošanās <strong>un</strong> atbilstošas speciālas<br />

zināšanas <strong>un</strong> iemaņas. Turklāt, lai projektu varētu veiksmīgi<br />

sagatavot <strong>un</strong> īstenot, viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem<br />

ir enerģijas <strong>pa</strong>tēriņa <strong>un</strong> izmaksu reģistrēšana.<br />

Nepieciešamais sagatavošanās laiks līdz līguma noslēgšanai<br />

<strong>un</strong> projekta īstenošanas sākumam ir aptuveni 6–12 mēneši.<br />

Energoservisa līguma projektos, kuru mērķis ir uzlabot<br />

enerģijas ražošanu <strong>un</strong> <strong>pa</strong>tēriņa iekārtu efektivitāti <strong>un</strong> rezultātus,<br />

jāatzīmē tikai daži <strong>pa</strong>rametri, no kuriem atkarīga vispārējo<br />

<strong>pa</strong>sākumu ekonomiskā efektivitāte:<br />

• ietaupījumu garantija;<br />

• investīciju apmērs;<br />

• klienta daļa ietaupījumos;<br />

• līguma darbības laiks.<br />

Abi līgum<strong>pa</strong>rtneri savā darbībā izmanto vienu <strong>un</strong> to <strong>pa</strong>šu<br />

ekonomiskās efektivitātes principu <strong>un</strong> meklē vislabvēlīgākos<br />

risinājumus, lai līdzsvarotu sasniedzamo mērķi ar izmantotajiem<br />

<strong>pa</strong>sākumiem.<br />

ESKO līguma darbības laiks <strong>un</strong> atmaksāšanas periods<br />

tiek noteikts pēc energoaudita atskaites rezultātiem, kur katram<br />

energoefektivitātes <strong>pa</strong>sākumam tiek izvērtēta potenciāli<br />

sasniedzamā ekonomija <strong>un</strong> atmaksāšanās laiks. Parasti<br />

ESKO līguma darbības laiks atbilst ēkas renovācijas projekta<br />

atmaksāšanās laikam.<br />

Ja līguma darbības laiks tiek noteikts <strong>un</strong> ir pieņemams klientam,<br />

tad <strong>pa</strong>rasti visu izšķir jautājums <strong>pa</strong>r to, kāds ir <strong>pa</strong>sākumu<br />

maksimālais apjoms, ko iespējams apmaksāt, <strong>un</strong> vai tas ļauj<br />

iegūt atvieglojumus klienta budžetā (klienta daļa ietaupījumos).<br />

Dažkārt klients var atteikties no savas daļas, vai, ja veicami arī<br />

ēkas korpusa atja<strong>un</strong>ošanas darbi, ir jānosaka, cik daudz savu<br />

līdzekļu klients var ieguldīt, lai īstenotu šos <strong>pa</strong>sākumus, kuru<br />

atmaksāšanās periods var būt ilgāks nekā līguma darbības laiks.<br />

Maksājums ESKO ir nosacīts, <strong>un</strong> tas var atšķirties līguma<br />

darbības laikā <strong>un</strong> mainīties atkarībā no gūtā enerģijas ietaupījuma<br />

apmēra vai no enerģijas tarifa izmaiņām, jo, mainoties tarifam,<br />

mainās arī energoefektivitātes projekta atmaksāšanās laiks.<br />

FINANSĒJUMS<br />

25

Turklāt ir jāpiebilst, ka privāta konkurējoša kompānija (ESKO)<br />

darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku izmaksu<br />

efektivitāti. Līdz ar to <strong>pa</strong>ti kompānija ir ieinteresēta renovācijas darbus<br />

veikt kvalitatīvi <strong>un</strong> laikus. Ja ESKO nespēj <strong>pa</strong>nākt garantētos<br />

ietaupījumus, tās pienākums ir samaksāt klientam summu garantēto<br />

ietaupījumu naudas vērtības apmērā <strong>pa</strong>r visu maksājumu periodu.<br />

Savukārt, ja enerģijas izmaksas izdodas samazināt tā, ka tās<br />

pārsniedz garantētos ietaupījumus, līgumā tiek <strong>pa</strong>redzēts, kā “<strong>pa</strong>pildu<br />

enerģijas izmaksu samazinājums” tiek sadalīts starp ESKO <strong>un</strong><br />

klientu, kalpojot <strong>pa</strong>r stimulu ESKO <strong>un</strong> klientam <strong>pa</strong>lielināt līgumā<br />

<strong>pa</strong>redzētos ietaupījumus.<br />

Klienta galvenās intereses energoservisa līgumā ir tajā<br />

garantētais enerģijas <strong>un</strong> ekspluatācijas izmaksu ietaupījums <strong>un</strong> līdz<br />

ar to – budžeta atvieglojumi.<br />

26

Būvniecības uzņēmuma izvēle<br />

Sākot renovāciju, liela uzmanība jāpievērš būvniecības uzņēmuma<br />

izvēlei. Svarīgi ir apzināties finanšu līdzekļu apmēru, ko dzīvokļu<br />

ī<strong>pa</strong>šnieki ir gatavi ieguldīt renovācijas darbos, jo no tā būs atkarīga<br />

būvniecības uzņēmuma <strong>un</strong> materiālu izvēle, kā arī gala iznākums.<br />

Renovācijas darbi saistīti ar lieliem izdevumiem, tehniski sarežģītiem<br />

darbiem, kuru kvalitātei ir liela nozīme. Lai precīzi izvēlētos<br />

saviem darbiem <strong>un</strong> finansēm piemērotāko būvniecības uzņēmumu,<br />

ieteicams veikt cenu aptauju. Ja dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki vēlas pretendēt<br />

uz valsts vai struktūrfondu atbalstu, tad iepirkums būs obligāts,<br />

citā gadījumā – cenu aptaujai ir rekomendējošs raksturs. Cenu<br />

aptauja ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji<br />

ir tiesīgi iesniegt piedāvājumu <strong>un</strong> kurā klients izvēlas saimnieciski<br />

visizdevīgāko piedāvājumu. Cenu aptauju piemēro, ja publisku<br />

piegādes līgumu līgumcena ir 10 000 LVL vai lielāka, bet mazāka<br />

<strong>pa</strong>r 50 000 LVL <strong>un</strong> publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 10 000<br />

LVL vai lielāka, bet mazāka <strong>pa</strong>r 120 000 LVL. Lai sāktu cenu aptauju,<br />

<strong>pa</strong>sūtītājam ir jāpublicē <strong>pa</strong>ziņojums <strong>pa</strong>r cenu aptaujas uzsākšanu<br />

Eiro<strong>pa</strong>s Savienības Oficiālajā Vēstnesī <strong>un</strong> tas jāievieto Iepirkumu<br />

uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā internetā http://www.iub.lv.<br />

Pasūtītājs <strong>pa</strong>ziņojumā norāda, kur <strong>un</strong> kādā termiņā var saņemt<br />

tehniskās specifikācijas, tehniskā <strong>un</strong> finanšu piedāvājuma formas<br />

<strong>pa</strong>raugu, kā arī, ja nepieciešams, uzzināt citas prasības. Piedāvājumu<br />

iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku <strong>pa</strong>r 15 darba dienām no dienas,<br />

kad <strong>pa</strong>ziņojums publicēts IUB mājas lapā. Kad piedāvājumu<br />

iesniegšanas termiņš ir beidzies, <strong>pa</strong>sūtītājs pārbauda piedāvājuma<br />

atbilstību tehniskajām specifikācijām <strong>un</strong> citām prasībām, ja tādas<br />

noteiktas, <strong>un</strong> izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu, ņemot vērā<br />

iepriekš izvirzītos cenas noteikšanas rādītājus.*<br />

Jebkurā gadījumā, pieņemot lēmumu <strong>pa</strong>r būvniecības firmas<br />

izvēli, pirms tam būtu nepieciešams veikt cenu aptaujas<br />

procedūru, lai noskaidrotu esošo piedāvājumu.<br />

*Likums “Publisko iepirkumu likums” (pieņemts 06.04.2006.)// Latvijas Vēstnesis, Nr. 65 (2006, 24. aprīlis)<br />

27<br />

RENOVĀCIJA

Pirms līguma slēgšanas ar būvniecības uzņēmumu ir<br />

nepieciešams izvērtēt tā darbības vēsturi. Svarīgi ir noskaidrot, vai<br />

uzņēmumam ir bijuši tiesu darbi, vai tam ir pietiekams mantiskais<br />

stāvoklis, lai, iestājoties ne<strong>pa</strong>redzētiem apstākļiem, uzņēmums<br />

spētu segt zaudējumus. Izvēlētā būvuzņēmēja jau īstenotie projekti,<br />

sadarbības vēsture ar bankām, tiesu darbi <strong>un</strong> <strong>pa</strong>matkapitāla<br />

apmērs dod iespēju lemt <strong>pa</strong>r uzņēmuma piemērotību jūsu<br />

prasībām. Būtu ieteicams ie<strong>pa</strong>zīties ar uzņēmuma veicamo darbu<br />

klāstu <strong>un</strong> celtniecībā izmantotajiem materiāliem.<br />

Vērtējot piedāvājumu, nepieciešams pievērst uzmanību<br />

šādiem svarīgākajiem kritērijiem:<br />

• piedāvājuma cenai;<br />

• darbu izpildes termiņam;<br />

• līguma noteikumiem.<br />

Vērtējot cenu, nedrīkst aizmirst <strong>pa</strong>r kvalitāti – izmantot<br />

kvalitatīvākus, bet dārgākus materiālus. Ne vienmēr lētākais<br />

piedāvājums ir labākais. Lai precīzi izvērtētu būvdarbu izmaksas,<br />

būvniecības uzņēmumam ir jāsastāda darbu tāme.<br />

Pēc būvniecības uzņēmuma izvēlēšanās ļoti svarīga ir līguma<br />

slēgšana. Līgumam jābūt skaidram <strong>un</strong> sabalansētam, lai aizstāvētu<br />

visas līguma slēdzēja puses. Lai izvairītos no konfliktiem, līgums<br />

ir jāsastāda sīki <strong>un</strong> detalizēti, precīzi jāapraksta darba uzdevums<br />

<strong>un</strong> tā veikšanas termiņš, kā arī norēķinu kārtība. Ja renovācijas<br />

darbiem tiek ņemts aizdevums bankā, tad būtiski saskaņot<br />

aizdevuma izmaksas termiņus <strong>un</strong> nosacījumus (<strong>pa</strong>redzēti aizdevuma<br />

līgumā) ar norēķinu kārtību <strong>pa</strong>r būvdarbiem. Piemēram,<br />

<strong>pa</strong>redzēt, ka būvniecības uzņēmums saņem naudu tikai <strong>pa</strong>r<br />

<strong>pa</strong>darītajiem darbiem pēc darbu nodošanas-pieņemšanas akta<br />

<strong>pa</strong>rakstīšanas. Līdz ar to <strong>pa</strong>sūtītājs var pārliecināties, ka darbi<br />

ir <strong>pa</strong>veikti atbilstoši prasītajam. Tad arī neveidojas situācija, kad<br />

būvniecības uzņēmums ir saņēmis naudu, bet kavējas ar plānoto<br />

darbu <strong>pa</strong>veikšanu, bet <strong>pa</strong>sūtītājs <strong>pa</strong> to laiku maksā procentus <strong>pa</strong>r<br />

izsniegto aizdevuma summu.<br />

Būvniecība ir saistīta ar dažādām mainīgām <strong>pa</strong>rādībām, kas var<br />

ietekmēt izmaksas vai darbu izpildes termiņus, tāpēc līgumā ir svarīgi<br />

<strong>pa</strong>redzēt kārtību, kā tiek iesniegti <strong>pa</strong>matojumi <strong>pa</strong>r cenas <strong>pa</strong>augstināšanu,<br />

materiālu izmaiņām vai darbu termiņu <strong>pa</strong>ildzināšanos.<br />

Informāciju <strong>pa</strong>r iespējamiem būvuzņēmumiem var atrast<br />

būvkomersantu reģistrā http://buvkomersanti.bema.gov.lv/.<br />

28

Būvniecība<br />

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 112 “Vispārīgie<br />

būvnoteikumi” (turpmāk – VBN) būvniecības process Latvijā tiek<br />

īstenots pēc vienotas kārtības, kas atbilstoši noteikumu nosaukumam<br />

arī tiek saukta <strong>pa</strong>r vispārīgo kārtību.<br />

2005. gada 6. septembrī Ministru kabinets noteica vienkāršotu<br />

būvniecības kārtību, ja būvei notiek vienkāršota renovācija vai<br />

rekonstrukcija. Kārtības regulējums noteikts saskaņā ar VBN<br />

3.2.1. a<strong>pa</strong>kšnodaļu.<br />

Savukārt 2007. gada 26. jūnijā Ministru kabinets pieņēma<br />

arī ī<strong>pa</strong>šu kārtību apvienotajai projektēšanai <strong>un</strong> būvdarbiem (VBN<br />

3.3.1. a<strong>pa</strong>kšnodaļa) <strong>un</strong> vienkāršotai inženiertīklu pievadu <strong>un</strong><br />

iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai (VBN<br />

3.2.2. a<strong>pa</strong>kšnodaļa).<br />

Līdz ar to <strong>pa</strong>tlaban saskaņā ar VBN būvju būvniecība ir noteikta<br />

saskaņā ar<br />

• vispārīgo kārtību;<br />

• kārtību, kas noteikta apvienotajai projektēšanai <strong>un</strong> būvdarbiem;<br />

• kārtību, kas noteikta vienkāršotai inženiertīklu pievadu <strong>un</strong><br />

iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai;<br />

• kārtību, kas noteikta vienkāršotai rekonstrukcijai vai renovācijai.<br />

Lai sāktu būvniecību, ir jāsper virkne secīgu soļu. Shematiski<br />

būvniecības process attēlots shēmā (sk. 4. pielikumu).<br />

RENOVĀCIJA<br />

29

Būvniecības iesniegums<br />

Lai sāktu renovācijas būvdarbus, vispirms būves ierosinātājam<br />

būvvaldē jāpiesaka būvniecības iecere, iesniedzot būvniecības<br />

iesniegumu – visām būvvaldēm vienotu uzskaites karti. Tās veidla<strong>pa</strong><br />

ir dota VBN 1. pielikumā. Būvniecību var ierosināt nekustamā<br />

ī<strong>pa</strong>šuma ī<strong>pa</strong>šnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona.<br />

Būvvalde 30 dienu laikā pēc būvniecības iesnieguma – uzskaites<br />

kartes – reģistrācijas dienas izskata konkrētās būvniecības ieceres<br />

atbilstību vietējās <strong>pa</strong>švaldības teritorijas plānojumam <strong>un</strong><br />

detālplānojumam, ja tāds ir izstrādāts, kā arī vietējiem apbūves<br />

noteikumiem. Ja būvniecības iecere atbilst visiem nosacījumiem<br />

<strong>un</strong> būvvalde pieņem pozitīvu lēmumu, tā izsniedz plānošanas <strong>un</strong><br />

arhitektūras uzdevumu. Plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevums ir<br />

derīgs divus gadus no izdošanas brīža. Ja būvniecības iecere<br />

neatbilst normatīvo aktu izvirzītajām prasībām, būvvalde vai nu<br />

ar <strong>pa</strong>matotu rakstisku atteikumu noraida būvniecības ieceri, vai<br />

arī pieņem lēmumu <strong>pa</strong>r būvniecības publiskās apspriešanas<br />

rīkošanu (vai nerīkošanu).<br />

Plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevums<br />

Plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevums <strong>un</strong> tehniskie noteikumi<br />

ir <strong>pa</strong>matdokumenti, lai varētu sākt būvprojektēšanu.<br />

Plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevumā ir norādīti būvobjekta<br />

galvenie <strong>pa</strong>rametri:<br />

• apbūves laukuma raksturojums;<br />

• būvprojektēšanas nosacījumi;<br />

• tehniskie noteikumi pieslēgumiem pie inženierkom<strong>un</strong>ikācijām;<br />

• norādes <strong>pa</strong>r institūcijām, no kurām saņemami tehniskie<br />

noteikumi.<br />

Izskatot būvniecības iesniegumu – uzskaites karti, būvvalde<br />

izlemj <strong>un</strong> plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevumā norāda, cik<br />

būvprojektēšanas stadijās būvprojekts izstrādājams.<br />

Pēc šo dokumentu saņemšanas <strong>un</strong> inženierizpētes darbiem,<br />

ja tādi ir nepieciešami, var sākt būvprojektēšanas sagatavošanas<br />

darbus.<br />

30

Būvprojekts<br />

Būvprojektu var izstrādāt vienā vai divās stadijās. Parasti<br />

tam ir divas stadijas – vispirms tiek sagatavots skiču projekts, <strong>un</strong><br />

pēc tā akceptēšanas būvvaldē tiek izstrādāts būves tehniskais<br />

projekts. Būvprojektus <strong>pa</strong>tstāvīgi sagatavot <strong>un</strong> vadīt drīkst tikai<br />

sertificēti speciālisti.<br />

Būvprojekts <strong>un</strong> būvatļauja nav nepieciešami <strong>pa</strong>gaidu būvēm,<br />

ja to būvapjoms, būvvieta <strong>un</strong> nojaukšanas termiņš saskaņots<br />

būvvaldē, mazēkām lauku apvidū, ja to būvapjoms <strong>un</strong> būvvieta ir<br />

saskaņoti būvvaldē, <strong>un</strong> sezonas būvēm – nekapitālām, galvenokārt<br />

lauksaimniecībā izmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir<br />

viena sezona.<br />

Tehniskais projekts<br />

Tehniskā projekta sastāvs noteikts VBN. Tehniskā projekta<br />

atsevišķo daļu apjomu projektēšanas uzdevumā <strong>un</strong> līgumā <strong>pa</strong>r<br />

būvprojektēšanas darbu veikšanu nosaka <strong>pa</strong>sūtītājs kopīgi ar<br />

projektētāju pēc plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevuma.<br />

Būvdarbi organizējami <strong>un</strong> veicami atbilstoši būvju tehniskā<br />

projekta sastāvā esošajam būvdarbu organizēšanas projektam,<br />

kā arī darbu veikšanas projektam. Darbu veikšanas projektu,<br />

<strong>pa</strong>matojoties uz akceptētu būvprojektu, izstrādā galvenais<br />

būvuzņēmējs, bet konkrētiem <strong>un</strong> speciāliem darbu veidiem –<br />

darbuzņēmēji. Darbu veikšanas projekta sastāvdaļas nosaka pēc<br />

Latvijas būvnormatīvu LBN 310-05 “Darbu veikšanas projekts”,<br />

projekta detalizācijas <strong>pa</strong>kāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā<br />

no veicamo darbu specifikas <strong>un</strong> apjoma. Darbu veikšanas projektu<br />

izstrādā sertificēts speciālists vai būvkomersantu reģistrā<br />

reģistrēta persona.<br />

RENOVĀCIJA<br />

Būvatļauja<br />

Lai saņemtu būvatļauju, <strong>pa</strong>sūtītājs būvvaldē iesniedz būvatļaujas<br />

pieprasījumu, akceptētu būvprojektu, zemes gabala<br />

ī<strong>pa</strong>šuma tiesības vai lietošanas tiesības <strong>un</strong> apbūves tiesības<br />

31

apliecinošus dokumentus, sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja<br />

<strong>un</strong> sertificēta būvuzrauga, ja tāds ir pieaicināts, saistību rakstu<br />

(saistību rakstus aizpilda divos eksemplāros, <strong>un</strong> viens no<br />

tiem glabājas pie saistību raksta iesniedzēja), līguma <strong>pa</strong>r<br />

autoruzraudzību kopiju <strong>un</strong> autoruzraudzības žurnālu, ja <strong>pa</strong>redzēta<br />

būvdarbu autoruzraudzība, būvdarbu žurnālu, apdrošinātāja<br />

izsniegtu būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības<br />

obligātās apdrošināšanas polises kopiju.<br />

Būvdarbi<br />

Būvdarbus drīkst veikt būvkomersantu reģistrā reģistrēts<br />

būvuzņēmējs. Nelielu ēku, piemēram, ģimenes māju <strong>un</strong> nelielu<br />

saimniecības ēku būvdarbus drīkst veikt arī privātpersona kā<br />

būvētājs. Būvētājam nav nepieciešams būvprakses sertifikāts,<br />

ja viņš veic darbus, kam nav vajadzīga būvatļauja, vai savām<br />

vajadzībām būvē, rekonstruē, renovē vai nojauc tā ī<strong>pa</strong>šumā esošu<br />

būvi, kura nav augstāka <strong>pa</strong>r diviem stāviem <strong>un</strong> kuras apbūves<br />

laukums nav lielāks <strong>pa</strong>r 400 m 2 <strong>un</strong> būvtilpums – <strong>pa</strong>r 2000 m 3 .<br />

Būvdarbu kvalitātes kontrolei <strong>un</strong> uzraudzībai <strong>pa</strong>sūtītājs ir<br />

tiesīgs pieaicināt būvuzraugu <strong>un</strong> autoruzraugu.<br />

Būves pieņemšana ekspluatācijā<br />

Kad būvdarbi tuvojas nobeigumam, būves <strong>pa</strong>sūtītājs informē<br />

būvvaldi <strong>un</strong> Valsts zemes dienestu, kā arī saņem rakstiskus atzinumus<br />

no visām tehniskos noteikumus izsniegušajām institūcijām.<br />

Būvvalde ieceļ būves pieņemšanas komisiju, bet Valsts zemes<br />

dienests sagatavo būves inventarizācijas lietu. Kad būvdarbi ir<br />

<strong>pa</strong>beigti, būvi ekspluatācijā pieņem <strong>pa</strong>švaldības pieņemšanas<br />

komisija, ko <strong>pa</strong>rasti vada būvvaldes būvinspektors. Ja būve pilnīgi<br />

vai daļēji ir uzcelta <strong>pa</strong>r valsts vai <strong>pa</strong>švaldības budžeta līdzekļiem,<br />

pieņemšanas komisiju vada Valsts būvinspekcijas pārstāvis. Būve<br />

ekspluatācijā tiek pieņemta ar datumu, kad pieņemšanas aktu ir<br />

apstiprinājusi <strong>pa</strong>švaldības atbildīgā amatpersona.<br />

Pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus <strong>un</strong> segtos darbus,<br />

kā arī izbūvētās ug<strong>un</strong>sdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās<br />

32

Vienkāršotā sistēmas ekspluatācijā ēkas pieņem renovācija ar pieņemšanas aktu.<br />

Ja ēkas renovācijas gaitā netiek skartas fasādes,<br />

nesošās konstrukcijas <strong>un</strong> trešo personu intereses, tad šādus<br />

būvdarbus iespējams veikt vienkāršotā kārtībā ar minimālu<br />

būvvaldes administratīvo līdzdalību <strong>un</strong> samazinātu tehniskās<br />

dokumentācijas apjomu. Vispārīgajos būvnoteikumos tā<br />

tiek saukta <strong>pa</strong>r vienkāršotu renovāciju. Šādā gadījumā<br />

būvniecības ierosinātājs būvniecības iesnieguma –<br />

uzskaites kartes – vietā būvvaldē iesniedz šādus dokumentus:<br />

• apliecinājuma karti;<br />

• <strong>pa</strong>skaidrojuma rakstu;<br />

• atbilstoši ieceres dokumentācijai izstrādātu telpu plānu ar<br />

tehnisko rādītāju eksplikāciju;<br />

• būves vai telpu gru<strong>pa</strong>s aktuālās tehniskās inventarizācijas<br />

lietas kopiju;<br />

• ī<strong>pa</strong>šuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas;<br />

• mainīto inženiertīklu pievadu shēmu, ja mainīti inženiertīklu<br />

pievadi;<br />

• Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju,<br />

ja vienkāršota renovācija vai vienkāršota rekonstrukcija<br />

<strong>pa</strong>redzēta valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa<br />

teritorijā vai tā aizsardzības zonā esošā būvē.<br />

Būvvalde vienkāršotās renovācijas ieceri izskata 10 darbdienu<br />

laikā pēc tās reģistrācijas būvvaldē <strong>un</strong> izdara apliecinājuma<br />

kartē atzīmi <strong>pa</strong>r ieceres akceptēšanu vai sniedz rakstisku<br />

<strong>pa</strong>matotu atteikumu. Ja minētajā termiņā no būvvaldes nav<br />

saņemts atteikums, tad vienkāršotas renovācijas ierosinātājs<br />

ir tiesīgs sākt būvdarbus. Pēc to <strong>pa</strong>beigšanas, <strong>pa</strong>matojoties uz<br />

vienkāršotas renovācijas ieceres dokumentāciju <strong>un</strong> apliecinājuma<br />

karti, viņam Valsts zemes dienestā jāiesniedz iesniegums<br />

<strong>pa</strong>r grozījumu (izmaiņu) izdarīšanu būves vai telpu gru<strong>pa</strong>s<br />

tehniskās inventarizācijas lietā.<br />

RENOVĀCIJA<br />

Inženiertīklu renovācija<br />

Līdzīgi var veikt vienkāršotu inženiertīklu pievadu <strong>un</strong> iekšējo<br />

inženiertīklu izbūvi, rekonstrukciju vai renovāciju. Tad <strong>pa</strong>sūtītājs<br />

33

konkrētajam tīklu ī<strong>pa</strong>šniekam pieprasa tehniskos noteikumus <strong>un</strong><br />

vienojas ar sertificētu projektētāju <strong>pa</strong>r tehniskās shēmas izstrādi<br />

saskaņā ar tehnisko noteikumu <strong>un</strong> normatīvo aktu prasībām. Tehniskajai<br />

shēmai ir šādas daļas:<br />

• ī<strong>pa</strong>šuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas;<br />

• dokumenti <strong>un</strong> materiāli saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem;<br />

• <strong>pa</strong>skaidrojuma raksts, kam, ja nepieciešams, pievienojami<br />

aprēķini;<br />

• inženiertīklu pievada novietojuma attēlojums mērogā<br />

M 1:250 – M 1:1000 situācijas plānā vai topogrāfiskajā<br />

plānā;<br />

• iekšējo inženiertīklu izvietojums būves inventarizācijas plānā.<br />

Projektētājs tehnisko shēmu saskaņo ar inženiertīklu izbūves<br />

ierosinātāju, konkrēto inženierkom<strong>un</strong>ikāciju ī<strong>pa</strong>šnieku <strong>un</strong>, ja<br />

nepieciešams, ar citiem inženiertīklu turētājiem <strong>un</strong> trešajām<br />

personām, kuru ī<strong>pa</strong>šuma tiesības tiek skartas. Izstrādāto tehnisko<br />

shēmu inženiertīklu izbūves ierosinātājs iesniedz būvvaldē.<br />

Būvvalde 10 darbdienu laikā izskata tehnisko shēmu <strong>un</strong><br />

pieņem lēmumu <strong>pa</strong>r plānotās izbūves saskaņošanu vai sniedz<br />

<strong>pa</strong>matotu rakstisku atteikumu. Būvvalde ir tiesīga noteikt <strong>pa</strong>pildu<br />

nosacījumus plānotajai izbūvei atbilstoši <strong>pa</strong>švaldības saistošajiem<br />

noteikumiem. Saskaņotās tehniskās shēmas derīguma termiņš ir<br />

viens gads.<br />

Inženiertīklu pievadu izbūvi drīkst veikt konkrētajā jomā<br />

sertificēta persona vai būvkomersantu reģistrā reģistrēta persona,<br />

bet iekšējos inženiertīklus drīkst izbūvēt būvētājs, ja normatīvajos<br />

aktos nav noteikts citādi.<br />

Izbūvētie inženiertīklu pievadi tiek pieņemti ekspluatācijā ar<br />

konkrētā sadales tīkla ī<strong>pa</strong>šnieka izsniegtu atzinumu <strong>pa</strong>r inženiertīkla<br />

gatavību ekspluatācijai. Izbūvētie iekšējie inženiertīkli tiek pieņemti<br />

ekspluatācijā ar konkrētā tīkla ī<strong>pa</strong>šnieka izsniegtu apliecinājumu<br />

vai – dažkārt – ar sadales tīkla ī<strong>pa</strong>šnieka atzinumu, kā tas ir noteikts<br />

konkrēto jomu reglamentējošos normatīvajos aktos.<br />

Pēc inženiertīklu pievada izbūves <strong>pa</strong>beigšanas būvvaldē<br />

jāiesniedz saskaņots inženiertīklu pievada novietojuma ģeodēziskais<br />

uzmērījums (digitālā veidā, 92 Latvijas koordinātu sistēmā).<br />

Inženiertīklu izbūves ierosinātājs pēc inženiertīklu pievadu izbūves<br />

<strong>pa</strong>beigšanas ir tiesīgs sākt pievada ekspluatāciju, ja konkrētā<br />

sadales tīkla ī<strong>pa</strong>šnieks ir izsniedzis atzinumu <strong>pa</strong>r inženiertīklu<br />

pievada gatavību ekspluatācijai.<br />

34

Labās prakses piemēri<br />

Māja<br />

Renovācijas<br />

darbi<br />

Renovācijas<br />

darbi<br />

notikuši<br />

Apsaimniekotājs<br />

Kredītiestāde<br />

Renovācijas<br />

izmaksas<br />

Aizdevuma<br />

termiņš<br />

Dārza ielā 13, Valmierā<br />

62 dzīvokļu ēka, kopējā<br />

dzīvojamā platība – 3803 m 2<br />

Biedrība “Beāte 21”<br />

1) fasādes siltināšana<br />

2) bēniņu grīdas siltināšana<br />

3) <strong>pa</strong>graba griestu siltināšana<br />

2005. gadā<br />

SEB banka<br />

80 000 LVL<br />

12 gadi<br />

Ēkas Valmierā,<br />

Dārza ielā 13, renovācija<br />

Pirms<br />

Pēc<br />

Aizdevuma<br />

atmaksa<br />

• Apsaimniekošanas maksa<br />

pirms renovācijas – 0,18 Ls/m 2<br />

• Apsaimniekošanas maksa +<br />

kredīts pēc renovācijas –<br />

0,65 Ls/m 2<br />

Pirms<br />

renovācijas<br />

Pēc<br />

renovācijas<br />

Siltumenerģijas<br />

<strong>pa</strong>tēriņš apkurei,<br />

kWh/m 2 gadā<br />

Tarifs <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/MWh<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

Apsaimniekošanas<br />

maksa,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

133 20 0,38 0,18<br />

113 36 0,58 0,65<br />

PIEMĒRI<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

0,38 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

20 Ls/MWh<br />

Gūtā ekonomija 20 kWh/m 2 .<br />

Gadā = 0,72 Ls m 2 /gadā<br />

pēc renovācijas<br />

pirms renovācijas<br />

90 105 120<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

0,58 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

36 Ls/MWh<br />

35

Māja<br />

Apsaimniekotājs<br />

Renovācijas<br />

darbi<br />

Renovācijas<br />

darbi notikuši<br />

Kredītiestāde<br />

Renovācijas<br />

izmaksas<br />

Aizdevuma<br />

termiņš<br />

Dzintaru ielā 21, Liepājā<br />

49 dzīvokļu ēka, kopējā<br />

dzīvojamā platība –<br />

2807 m 2 . Ēka nodota<br />

ekspluatācijā 1986. gadā.<br />

DzĪB “Dzintaru Nams”<br />

1) aukstā <strong>un</strong> karstā ūdens, kā<br />

arī kanalizācijas cauruļvadu<br />

nomaiņa tehniskajā stāvā<br />

2) siltumapgādes viencaurules<br />

sistēmas rekonstrukcija uz<br />

divcauruļu sistēmu<br />

3) termoregulatoru <strong>un</strong> siltuma<br />

sadalītāju uzstādīšana<br />

4) siltummezgla rekonstrukcija<br />

5) daļēja jumta klājuma<br />

nomaiņa<br />

2007.–2008. gadā<br />

DnB NORD Banka<br />

52 000 EUR<br />

15 gadi<br />

Pirms<br />

Pēc<br />

Ēkas Liepājā,<br />

Dzintaru ielā 21,<br />

renovācija<br />

Pirms<br />

renovācijas<br />

Pēc<br />

renovācijas<br />

Siltumenerģijas<br />

<strong>pa</strong>tēriņš apkurei,<br />

kWh/m 2 gadā<br />

Tarifs <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/MWh<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

Apsaimniekošanas<br />

maksa,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

175 46 1,15 0,24<br />

59* 61 0,51 0,50<br />

* Prognozējamais siltumenerģijas <strong>pa</strong>tēriņš gadā, <strong>pa</strong>matojoties uz novembra mēneša<br />

apkures datiem.<br />

Siltumenerģijas <strong>pa</strong>tēriņš kWh/m 2 gadā<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

1,15 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

46 Ls/MWh<br />

Gūtā ekonomija 116 kWh/m 2 .<br />

Gadā = 7,07 Ls m 2 /gadā<br />

pēc renovācijas<br />

pirms renovācijas<br />

90 105 120<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

0,51 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

61 Ls/MWh<br />

36

Māja<br />

Renovācijas<br />

darbi<br />

Renovācijas<br />

darbi<br />

notikuši<br />

Apsaimniekotājs<br />

Kredītiestāde<br />

Renovācijas<br />

izmaksas<br />

Aizdevuma<br />

termiņš<br />

Aizdevuma<br />

atmaksa<br />

Emīla Dārziņa ielā 5, Cēsīs<br />

36 dzīvokļu ēka, kopējā<br />

dzīvojamā platība – 1548,8 m 2<br />

SIA “CDzP”<br />

1) fasādes siltināšana<br />

2) logu nomaiņa kāpņu telpā<br />

<strong>un</strong> dzīvokļos<br />

3) durvju nomaiņa kāpņutelpā<br />

4) ieejas mezgla renovācija<br />

5) jumta seguma nomaiņa<br />

6) <strong>pa</strong>matu cokola siltināšana<br />

7) siltummezgla <strong>pa</strong>grabā<br />

pārbūve <strong>un</strong> siltumizolācijas<br />

nomaiņa<br />

8) armētā stikla nomaiņa pret<br />

skārda plāksnēm lodžijā<br />

2005. gadā<br />

Hipotēku <strong>un</strong> zemes banka<br />

37 000 LVL<br />

12 gadi<br />

0,22 Ls/m 2<br />

Pirms<br />

Pēc<br />

Ēkas Cēsīs, Emīla<br />

Dārziņa ielā 5,<br />

renovācija<br />

Pirms<br />

renovācijas<br />

Pēc<br />

renovācijas<br />

Siltumenerģijas<br />

<strong>pa</strong>tēriņš apkurei,<br />

kWh/m 2 gadā<br />

Siltumenerģijas <strong>pa</strong>tēriņš kWh/m 2 gadā<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

0,65 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

23 Ls/MWh<br />

Tarifs <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/MWh<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

Apsaimniekošanas<br />

maksa,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

198 23 0,65 0,18<br />

162 29 0,67 0,40<br />

Gūtā ekonomija 36 kWh/m 2 .<br />

Gadā = 1,04 Ls m 2 /gadā<br />

pēc renovācijas<br />

pirms renovācijas<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

0,67 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

29 Ls/MWh<br />

PIEMĒRI<br />

90 105 120<br />

37

Māja<br />

Lauku ielā 58, Liepājā<br />

42 dzīvokļu ēka<br />

SIA “Nam Serviss”<br />

Ēkas Liepājā, Lauku<br />

ielā 58, renovācija<br />

Renovācijas<br />

darbi<br />

1) ja<strong>un</strong>s siltummezgls<br />

2) nosiltinātas gala sienas<br />

3) logu nomaiņa <strong>pa</strong>grabā<br />

4) rekonstruēta ēkas apkures<br />

sistēma<br />

5) ieviesta individuāla<br />

uzskaite apkurei – siltuma<br />

maksas sadalītāji<br />

Pirms<br />

Renovācijas<br />

darbi sākti<br />

Apsaimniekotājs<br />

Kredītiestāde<br />

Renovācijas<br />

izmaksas<br />

Aizdevuma<br />

termiņš<br />

Aizdevuma<br />

atmaksa<br />

2007. gadā<br />

Swedbank<br />

50 000 LVL<br />

15 gadi<br />

Apsaimniekošanas maksa<br />

pirms renovācijas – 0,24 Ls/m 2 ,<br />

pēc renovācijas – 0,34 Ls/m 2<br />

Pēc<br />

Pirms<br />

renovācijas<br />

Pēc<br />

renovācijas<br />

Siltumenerģijas<br />

<strong>pa</strong>tēriņš apkurei,<br />

kWh/m 2 gadā<br />

Tarifs <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/MWh<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

Apsaimniekošanas<br />

maksa,<br />

Ls/m 2 mēnesī<br />

217 30 0,92 0,24<br />

185 50 1,32 0,34<br />

Siltumenerģijas <strong>pa</strong>tēriņš kWh/m 2 gadā<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

0,92 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

30 Ls/MWh<br />

Gūtā ekonomija 32 kWh/m 2 .<br />

Gadā = 1,6 Ls m 2 /gadā<br />

pēc renovācijas<br />

pirms renovācijas<br />

90 105 120<br />

Izmaksas <strong>pa</strong>r<br />

siltumenerģiju –<br />

1,32 Ls/m 2 .<br />

Tarifs –<br />

50 Ls/MWh<br />

38

Pielikumi<br />

1. pielikums<br />

Kopsapulces protokola <strong>pa</strong>raugs<br />

DZĪVOJAMĀS MĀJAS AR ADRESI .........................<br />

DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU KOPSAPULCES PROTOKOLS<br />

Rīgā, 2008.gada ..... .................<br />

Sapulcē piedalās:<br />

dzīvojamās mājas vecākais: _________________________________________________________.<br />

Par sapulces vadītāju ievēlēts ________________________________________________________<br />

Par sapulces sekretāru ievēlēts _______________________________________________________<br />

Darba kārtība:<br />

1. Kanalizācijas stāvvada, aukstā, karstā ūdens stāvvadu nomaiņa <strong>un</strong> šo darbu finansējums.<br />

Par 1.jautājumu uzstājās ___________________ <strong>un</strong> ziņoja, ka sapulcē piedalās ______ privatizēto<br />

objektu ī<strong>pa</strong>šnieki, kas kopā pārstāv _________ no visiem privatizēto objektu ī<strong>pa</strong>šniekiem, tādējādi<br />

sapulce ir lemttiesīga.<br />

Noklausījusies ziņojumu <strong>un</strong> apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “<strong>pa</strong>r”, _____ “pret” <strong>un</strong> _____<br />

atturoties, nolēma<br />

Sapulces vadītājs: _______________________________________________________<br />

<strong>pa</strong>raksts, tā atšifrējums<br />

Sapulces sekretārs: ______________________________________________________<br />

<strong>pa</strong>raksts, tā atšifrējums<br />

Sapulces dalībnieki:<br />

dzīvokļu ī<strong>pa</strong>šnieki:<br />

1.____________________________________________________________________,<br />

dzīvokļa Nr., ī<strong>pa</strong>šnieka vārds, uzvārds, personas kods.<br />

2.____________________________________________________________________,<br />

dzīvokļa Nr., ī<strong>pa</strong>šnieka vārds, uzvārds, personas kods.<br />

3.____________________________________________________________________,<br />

dzīvokļa Nr., ī<strong>pa</strong>šnieka vārds, uzvārds, personas kods.<br />

4.____________________________________________________________________,<br />

dzīvokļa Nr., ī<strong>pa</strong>šnieka vārds, uzvārds, personas kods.<br />

5.____________________________________________________________________,<br />

dzīvokļa Nr., ī<strong>pa</strong>šnieka vārds, uzvārds, personas kods.<br />

dzīvojamās mājas vecākais:<br />

________________________________________________________________________________<br />

valdītāja nosaukums, amatpersonas ieņemamais amats, vārds, uzvārds, personas kods, pilnvarojuma dokuments<br />

39<br />

PIELIKUMI

2. pielikums.<br />

Energoauditoru saraksts<br />

Energoauditors Adrese Kontakttālr<strong>un</strong>is<br />

SIA “AARES BT” Ventspils iela 50,<br />

Rīga, LV 1002<br />

SIA “A & A Projekts” Purva iela 12,<br />

Valmiera, LV 4201<br />

SIA “BELSS” Elizabetes 41/43,<br />

Rīga, LV 1010<br />

SIA “Cetera” Lāčplēša iela 41,<br />

Rīga, LV 1011<br />

SIA “Ekodoma” Noliktavas iela 3–3,<br />

Rīga, LV 1010<br />

SIA “Energoefekts” Gravu iela 23,<br />

Ķekavas p., LV 2123<br />

SIA “Strasa konsultanti”<br />

Braslas iela 27/1–5,<br />

Rīga, LV 1035<br />

SIA “Termoeksperts” Bērzpils iela 12–36,<br />

Balvi, LV 4501<br />

AS “Inspecta<br />

Latvia”<br />

LU <strong>vides</strong> <strong>un</strong> tehnoloģisko<br />

procesu<br />

matemātiskās modelēšanas<br />

laboratorija<br />

Ojārs Svētiņš<br />

Valdis Zaķis<br />

SIA “Latenergoaudit”<br />

Slokas iela 13, Rīga,<br />

LV 1048<br />

Zeļļu iela 8, Rīga, LV<br />

1002<br />

Ventspils, Siguldas<br />

iela 23–69, LV 3602<br />

Parka iela 4, Upes ciems,<br />

Rīgas raj., LV 2137<br />

Brīvības gatve<br />

386/1–73, Rīga<br />

67514741<br />

E-<strong>pa</strong>sta adrese<br />

26542944 aares@aares.lv<br />

29331658<br />

29999537 belss@belss.lv<br />

67542402 info@energoaudits.lv<br />

67323212 ekodoma@ekodoma.lv<br />

22843638 edijsvesperis@inbox.lv<br />

SIA “Indutek LV” Granīta iela 26, Rīga, 67804949 ventilation@indutek.lv<br />

LV 1057<br />

SIA “Latenergoaudit” Brīvības gatve<br />

386/1–73, Rīga<br />

29420839 info@latenergoaudit.lv<br />

SIA “Pilsētmāju<br />

Institūts Urban Art”<br />

SIA “Preiļu<br />

Saimnieks”<br />

Neretas iela 2/1–107,<br />

Rīga, LV 1004<br />

Liepu ielā 2, Preiļi,<br />

LV 5301<br />

67892821 benita.freliha@urban-art.lv<br />

29420589 dzilksne@inbox.lv<br />

info@strasa.lv<br />

26320901 termoeksperts@gmail.com<br />

67607900 peteris.drukis@inspecta.lv<br />

29155711 andris.jakovics@lu.lv<br />

29213162 ojars.svetins@ventspils.gov.lv<br />

29277556 ventilation@indutek.lv<br />

29420839 valdis.zakis@termoauditi.lv<br />

* Šīs energoaudita kompānijas nav sertificētas saskaņā ar “Ēku energoefektivitātes likumu”.<br />

40

3. pielikums<br />

Māju tehniskie apsekojumi<br />

104. sērija<br />

Kopsavilkums<br />

• Pamatos netika konstatēti būtiski konstrukciju bojājumi,<br />

horizontālā hidroizolācija ir apmierinošā stāvoklī.<br />

• Pārsegumu plātnēs nav konstatētas plaisas, kas radītu<br />

draudus ēku ekspluatācijai.<br />

• Nesošo dzelzsbetonu sienām nav konstatēti būtiski defekti,<br />

<strong>un</strong> tās ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.<br />

• Ārsienu termiskā pretestība neatbilst mūsdienu normu<br />

prasībām, liels siltuma zudums.<br />

• Inženierietaišu sistēmas ir fiziski <strong>un</strong> morāli novecojušas.<br />

• Ēku koka logi <strong>un</strong> durvis ir zemas kvalitātes.<br />

Ieteikumi<br />

• Lai novērstu jumta plātņu bojājumus, ieteicams plātnes<br />

iesegt ar kvalitatīvu ruberoīdu.<br />

• Lai uzlabotu bēniņu pārseguma ekspluatācijas apstākļus,<br />

daļai ēku bēniņu pārsegumi ir <strong>pa</strong>pildus jāsiltina.<br />

• Papildus jāsiltina sienas.<br />

• Lai samazinātu siltuma zudumu, jānomaina nekvalitatīvie<br />

logi <strong>un</strong> ārdurvis.<br />

• Jānomaina inženierietaišu sistēmas.<br />

Secinājumi<br />

Laikus veicot ēkām kārtējā remonta darbus <strong>un</strong> nostiprinot<br />

bojātās konstrukcijas, ēku ekspluatācijas laiku varētu<br />

<strong>pa</strong>ildzināt vairāk nekā <strong>pa</strong>r <strong>pa</strong>šlaik normās <strong>pa</strong>redzētajiem<br />

70 gadiem.<br />

Precīzi ēku bojājumu ietekmi uz ēkas ilgmūžību var noteikt,<br />

tikai veicot katras ēkas detalizētu izpēti, veidojot<br />

bojāto konstrukciju atsegumus <strong>un</strong> sagatavojot <strong>pa</strong>sākumus to<br />

novēršanai.<br />

41<br />

PIELIKUMI

Rīga Bauska Saldus Liepāja Ventspils Kuldīga Vidēji<br />

Ēkas <strong>pa</strong>matu<br />

<strong>un</strong> <strong>pa</strong>matnes<br />

nolietojums<br />

Apkures,<br />

ūdensvada <strong>un</strong><br />

kanalizācijas<br />

sistēmu<br />

nolietojums<br />

Nesošo sienu<br />

<strong>un</strong> aiļu siju<br />

nolietojums<br />

Pagraba,<br />

starpstāvu, bēniņu<br />

pārsegumu<br />

nolietojums<br />

Jumta elementu<br />

nolietojums<br />

Gāzesvadu,<br />

iekārtu <strong>un</strong> katlu<br />

nolietojums<br />

Elektroapgādes<br />

sistēmu <strong>un</strong> ietaišu<br />

nolietojums<br />

Ēkas kopējais<br />

tehniskais<br />

nolietojums<br />

Infrastruktūras<br />

nolietojums<br />

Balkonu <strong>un</strong><br />

lodžiju<br />

nolietojums<br />

35% 30% 25% 30% 30% 30% 30%<br />

55% 50% 55% 55% 50% 50% 53%<br />

35% 30% 25% 30% 30% 30% 30%<br />

35% 30% 25% 30% 30% 30% 30%<br />

35% 30% 25% 30% 30% 30% 30%<br />

60% 60% 50% 60% 60% 60% 58%<br />

30% 30% 25% 30% 30% 30% 29%<br />

30% 30% 25% 30% 30% 30% 29%<br />

60% 35% 30% 50% 25% 25% 38%<br />

35% 30% 25% 30% 30% 30% 30%<br />

318. sērija<br />

Kopsavilkums<br />

• Pamatos netika konstatēti būtiski konstrukciju bojājumi,<br />

horizontālā hidroizolācija ir apmierinošā stāvoklī.<br />

42

• Pārsegumu plātnēs nav konstatētas plaisas, kas radītu<br />

draudus ēkas ekspluatācijai.<br />

• Jumtu azbestcementa viļņoto lokšņu iesegums ir fiziski<br />

<strong>un</strong> morāli novecojis.<br />

• Jumtu konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.<br />

• Ēkas nesošās silikātķieģeļu mūra sienas ir apmierinošā<br />

tehniskā stāvoklī.<br />

• Inženierietaišu sistēmas ir fiziski <strong>un</strong> morāli novecojušas.<br />

• Ēku koka logi <strong>un</strong> durvis ir zemas kvalitātes.<br />

Ieteikumi<br />

• Jānomaina jumta azbestcementa viļņotais lokšņu iesegums.<br />

• Gan ķieģeļu sienas, gan sienu <strong>pa</strong>neļi ir <strong>pa</strong>pildus<br />

jāsiltina.<br />

• Jāievieto <strong>pa</strong>pildu siltinājums virs piektā stāva<br />

pārseguma, lai samazinātu siltuma zudumu caur bēniņu<br />

pārsegumu.<br />

• Lai samazinātu siltuma zudumu, jānomaina nekvalitatīvie<br />

logi <strong>un</strong> ārdurvis.<br />

• Jānomaina inženierietaišu sistēmas.<br />

Secinājumi<br />

Saskaņā ar LBS 401 1994. gada 20. decembra precizējumu<br />

1-318A sērijas dzīvojamo ēku normatīvais ekspluatācijas laiks<br />

ir 70 gadi.<br />

Ēka pēc sava tehniskā risinājuma atbilst II kapitalitātes klasei<br />

<strong>un</strong> 2. ug<strong>un</strong>sdrošības <strong>pa</strong>kāpei. Šīs klases dzīvojamās mājas<br />

ilgmūžībai vajadzēja būt 100 līdz 150 gadi.<br />

43<br />

PIELIKUMI

Kuldīga Gulbene Rīga Jelgava Olaine Vidēji<br />

Ēkas <strong>pa</strong>matu <strong>un</strong><br />

<strong>pa</strong>matnes nolietojums<br />

Apkures, ūdensvada<br />

<strong>un</strong> kanalizācijas<br />

sistēmu nolietojums<br />

Nesošo sienu <strong>un</strong><br />

aiļu siju nolietojums<br />

Pagraba, starpstāvu,<br />

bēniņu pārsegumu<br />

nolietojums<br />

Jumta elementu<br />

nolietojums<br />

Gāzesvadu, iekārtu <strong>un</strong><br />

katlu nolietojums<br />

Elektroapgādes sistēmu<br />

<strong>un</strong> ietaišu nolietojums<br />

Ēkas kopējais<br />

tehniskais nolietojums<br />

Infrastruktūras<br />

nolietojums<br />

Balkonu <strong>un</strong> lodžiju<br />

nolietojums<br />

30% 30% 45% 35% 45% 37%<br />

60% 60% 65% 60% 65% 62%<br />

30% 40% 45% 30% 40% 37%<br />

30% 30% 45% 30% 40% 35%<br />

50% 60% 10% 5% 55% 36%<br />

70% 70% 70% 65% 70% 69%<br />

70% 70% 70% 65% 75% 70%<br />

40% 40% 45% 40% 45% 42%<br />

60% 20% 55% 40% 20% 39%<br />

40% 50% 40% 35% 45% 42%<br />

467. sērija<br />

Kopsavilkums<br />

• Pamatos netika konstatēti būtiski konstrukciju bojājumi,<br />

horizontālā hidroizolācija ir apmierinošā stāvoklī.<br />

• Pārsegumu plātnēs nav konstatētas plaisas, kas radītu<br />

draudus ēku ekspluatācijai.<br />

• Nesošo dzelzsbetonu sienām nav konstatēti būtiski defekti,<br />

<strong>un</strong> tās ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.<br />

44

• Ārsienu termiskā pretestība neatbilst mūsdienu normu<br />

prasībām, liels siltuma zudums.<br />

• Inženierietaišu sistēmas ir fiziski <strong>un</strong> morāli novecojušas.<br />

• Ēku koka logi <strong>un</strong> durvis ir zemas kvalitātes.<br />

Ieteikumi<br />

• Lai uzlabotu bēniņu pārseguma ekspluatācijas apstākļus,<br />

daļai ēku bēniņu pārsegums ir <strong>pa</strong>pildus jāsiltina.<br />

• Papildus jāsiltina sienas.<br />

• Jāizveido ārējā jumta ūdens novadīšanas sistēma, ja<br />

tiek pārveidota jumta konstrukcija.<br />

• Lai samazinātu siltuma zudumu, jānomaina nekvalitatīvie<br />

logi <strong>un</strong> ārdurvis.<br />

• Jānomaina inženierietaišu sistēmas.<br />

Secinājumi<br />

Laikus veicot ēkām kārtējā remonta darbus <strong>un</strong> nostiprinot<br />

bojātās konstrukcijas, ēku ekspluatācijas laiku varētu<br />

<strong>pa</strong>ildzināt vairāk nekā <strong>pa</strong>r <strong>pa</strong>šlaik normās <strong>pa</strong>redzētajiem<br />

70 gadiem.<br />

Māju ilgmūžībai vajadzētu būt 100 līdz 150 gadi. Apsekoto<br />

ēku defektu klāsts liecina, ka 467A sērijas dzīvojamās ēkas<br />

varētu kalpot normatīvo laiku bez būtiskiem bojājumiem.<br />

45<br />

PIELIKUMI

Madona Talsi Valmiera Ogre Rīga Vidēji<br />

Ēkas <strong>pa</strong>matu <strong>un</strong><br />

<strong>pa</strong>matnes nolietojums<br />

Apkures, ūdensvada<br />

<strong>un</strong> kanalizācijas<br />

sistēmu nolietojums<br />

Nesošo sienu <strong>un</strong><br />

aiļu siju nolietojums<br />

Pagraba, starpstāvu,<br />

bēniņu pārsegumu<br />

nolietojums<br />

Jumta elementu<br />

nolietojums<br />

Gāzesvadu, iekārtu <strong>un</strong><br />

katlu nolietojums<br />

Elektroapgādes sistēmu<br />

<strong>un</strong> ietaišu nolietojums<br />

Ēkas kopējais<br />

tehniskais nolietojums<br />

Infrastruktūras<br />

nolietojums<br />

Balkonu <strong>un</strong> lodžiju<br />

nolietojums<br />

25% 25% 30% 35% 35% 30%<br />

60% 55% 50% 60% 55% 56%<br />

25% 25% 30% 35% 35% 30%<br />

25% 25% 30% 40% 40% 32%<br />

60% 10% 5% 25% 30% 26%<br />

80% 80% 70% 80% 80% 78%<br />

70% 70% 60% 70% 70% 68%<br />

30% 30% 30% 40% 40% 34%<br />

30% 60% 35% 45% 20% 38%<br />

80% 70% 10% 50% 60% 54%<br />

103. sērija<br />

Kopsavilkums<br />

• Pamatos netika konstatēti būtiski konstrukciju bojājumi,<br />

horizontālā hidroizolācija ir apmierinošā stāvoklī<br />

• Pārseguma plātnēs nav konstatētas plaisas, kas radītu<br />

draudus ēkas ekspluatācijai<br />

• Jumta pārsegumi daļai ēku ir veidoti bez mīkstā horizontālā<br />

ieseguma <strong>un</strong> atsevišķās vietās tie ir sākuši bojāties<br />

• Šķērsnesošo ķieģeļu sienām ir konstatēti konstruktīvi defekti<br />

kā rezultātā sienās ir radušās plaisas<br />

• Ārsienu <strong>un</strong> jumtu termiskā pretestība neatbilst mūsdienu<br />

normu prasībām, lieli siltuma zudumi<br />

• Inženierietaišu sistēmas ir fiziski <strong>un</strong> morāli novecojušas<br />

• Koka logi <strong>un</strong> durvis ir zemas kvalitātes, lieli siltuma<br />

zudumi<br />

46

Ieteikumi<br />

• Jāveic ieejas jumtu seguma remonts, jānotīra no stiegrojumiem<br />

rūsa, jāuznes ja<strong>un</strong>a javas aizsargkārta<br />

• Lai <strong>pa</strong>ildzinātu ēku ekspluatācijas laiku, jāapseko ēku<br />

šķērsnesošās sienas, plaisu gadījumā tās jānostiprina ar<br />

metāla savilcēm<br />

• Papildus jāsiltina ķieģeļu sienas <strong>un</strong> sienu <strong>pa</strong>neļus<br />

• Jāveido siltinājums virs piektā stāva pārseguma<br />

• Jānomaina inženierietaišu sistēmas<br />

• Jānomaina koka logi pret stikla <strong>pa</strong>kešu logiem <strong>un</strong> durvis<br />

pret blīvas konstrukcijas durvīm<br />

Secinājumi<br />

Savlaicīgi veicot ēkām kārtējā remonta darbus <strong>un</strong> nostiprinot<br />

bojātās konstrukcijas, ēku ekspluatācijas laiks varētu būt<br />

ilgāks <strong>pa</strong>r <strong>pa</strong>šlaik normālās <strong>pa</strong>redzētajiem 60 gadiem.<br />

Precīzi ēku bojājumu ietekmi uz ēkas ilgmūžību var noteikt<br />

tikai veicot katras ēkas detalizētu izpēti, veidojot bojāto konstrukciju<br />

atsegumus <strong>un</strong> izstrādājot <strong>pa</strong>sākumus to novēršanai.<br />

Jelgava Rīga1 Rīga2 Limbaži Tukums<br />

Vidēji<br />

Ēkas <strong>pa</strong>matu <strong>un</strong> <strong>pa</strong>matnes<br />

nolietojums<br />

Apkures, ūdensvada <strong>un</strong> kanalizācijas<br />

sistēmu nolietojums<br />

Nesošo sienu <strong>un</strong> aiļu siju nolietojums<br />

Pagraba, starpstāvu, bēniņu<br />

pārsegumu nolietojums<br />

Jumta elementu nolietojums<br />

Gāzesvadu, iekārtu <strong>un</strong> katlu<br />

nolietojums<br />

Elektroapgādes sistēmu <strong>un</strong><br />

ietaišu nolietojums<br />

Ēkas kopējais tehniskais nolietojums<br />

30% 20% 30% 25% 20% 25%<br />

90%<br />

30%<br />

70%<br />

20%<br />

80%<br />

30%<br />

80%<br />

30%<br />

70%<br />

20%<br />

78%<br />

26%<br />

30%<br />

30%<br />

90%<br />

100%<br />

40%<br />

20%<br />

20%<br />

90%<br />

55%<br />

30%<br />

30%<br />

30%<br />

100%<br />

80%<br />

50%<br />

25%<br />

25%<br />

100%<br />

80%<br />

25%<br />

20%<br />

20%<br />

100%<br />

70%<br />

30%<br />

25%<br />

25%<br />

96%<br />

77%<br />

35%<br />

47<br />

PIELIKUMI

4. pielikums<br />

Būvniecības procesa shēma<br />

Būvniecības ierosinātājs<br />

Iesniedz būvvaldē<br />

Būves mets<br />

Būvniecības iesniegums – uzskaites karte<br />

Pašvaldības teritorijas plānojums<br />

<strong>un</strong> detālplānojums (arī attiecīgie<br />

apbūves noteikumi)<br />

Būvvalde izsniedz<br />

Publiskās apspriešanas<br />

Tehniskie<br />

noteikumi<br />

Skiču projekts<br />

Plānošanas <strong>un</strong> arhitektūras uzdevumi<br />

Projektēšanas iepirkuma procedūra<br />

Skiču proj. saskaņošana<br />

Būvprojekta saskaņošana<br />

Būvprojekta ekspertīze<br />

Tehniskais projekts<br />

Būvprojekta akcepts<br />

Akceptē būvvalde<br />

Līgums <strong>pa</strong>r autoruzraudzību,<br />

autoruzraudzības<br />

žurnāls<br />

Būvuzrauga saistību<br />

raksts<br />

Būvatļauja<br />

Būvdarbu iepirkuma<br />

procedūra, pirms būvdarbu<br />

uzsākšanas <strong>pa</strong>sūtītājs<br />

saņem būvvaldes būvatļauju<br />

Būvdarbu žurnāls<br />

Būvētāja civiltiesiskā<br />

apdrošināšana<br />

Būvdarbu vadītāja<br />

saistību raksts<br />

Būvdarbu<br />

organizēšanas projekts<br />

Darbu veikšanas projekts<br />

Būvdarbi<br />

Segto darbu pieņemšanas<br />

akti<br />

Nozīmīgāko konstrukciju<br />

pieņemšanas akti<br />

Būves inventarizācijas lieta<br />

Atzinumi <strong>pa</strong>r būves<br />

pieņemšanu ekpluatācijā<br />

Akts <strong>pa</strong>r būves<br />

pieņemšanu<br />

ekspluatācijā<br />

Ierosina <strong>pa</strong>sūtītājs vai<br />

būvētājs, komisijai<br />

uzrāda <strong>pa</strong>sūtītājs<br />

Pieņem <strong>pa</strong>švaldības<br />

izveidota komisija<br />

Būves ekspluatācija<br />

saistīts ar ēkas renovāciju<br />

ieteicams renovācijas procesā<br />

48

Būvniecības, enerģētikas <strong>un</strong> mājokļu<br />

valsts aģentūra<br />

www.bema.gov.lv<br />

ma@ma.gov.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 67041900<br />

VA/S „Hipotēku <strong>un</strong> zemes banka”<br />

www.hipo.lv<br />

80000100@hipo.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 80000100<br />

A/S “Swedbank”<br />

www.swedbank.lv<br />

info@swedbank.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 67024 555<br />

A/S “SEB banka”<br />

www.seb.lv<br />

info@seb.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 8008009<br />

A/S “DnB NORD Banka”<br />

www.dnbnord.lv<br />

info@dnbnord.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 67171880<br />

SIA “Sakret”<br />

www.sakret.lv<br />

info@sakret.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 67803650<br />

SIA “Saint-Gobain Celtniecības Produkti”<br />

www.isover.lv<br />

info@isover.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 67323811<br />

SIA “Paroc”<br />

www.<strong>pa</strong>roc.lv<br />

<strong>pa</strong>roc.lv@<strong>pa</strong>roc.com<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 67375070<br />

UAB Profine Baltic pārstāvniecība<br />

www.kbe.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 29637756<br />

SIA “AARES BT”<br />

www.aares.lv<br />

aares@aares.lv<br />

Tālr<strong>un</strong>is: 26542944

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2025 Yumpu.com, all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!