Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija
Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija
Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija
Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!
Leverage SEO-optimized Flipbooks, powerful backlinks, and multimedia content to professionally showcase your products and significantly increase your reach.
2 saturs<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
DIBINĀTĀJS UN IZDEVĒJS<br />
Žurnāla reģ. Nr. 000702242<br />
ISSN 1407-3250<br />
Pasta indekss 2261<br />
Galvenā redaktore Ieva Bečere<br />
Redaktore Austra Avotiņa<br />
Literārā redaktore Gundega Saulīte<br />
Mākslinieciskais redaktors Normunds Tiltiņš<br />
Datorsalikums: 3 DIMENSIJA<br />
Pirmā vāka māksliniece<br />
Arta Ozola-Jaunarāja<br />
Redakcijas adrese:<br />
Lāčplēša iela 43/45, Rīga LV-1011<br />
Tālrunis, fakss: 67282447<br />
E-pasts: ieva@lpua.lv<br />
Par žurnāla izgatavošanu redakcija<br />
sirsnīgi pateicas Tipogrāfijai „Imanta”.<br />
Žurnāla iekšlapas iespiestas uz<br />
Map Latvia AS piedāvātā<br />
papīra Novatech Satin 115 g/m². Vākam<br />
izmantots Novatech Satin 200 g/m² papīrs.<br />
Žurnālā publicētajos rakstos paustie uzskati<br />
ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.<br />
Par reklāmas materiālu saturu un pareizrakstību<br />
redakcija atbildību neuzņemas.<br />
Citēšanas un pārpublicēšanas gadījumā<br />
atsauce uz Iespiedgrafiku obligāta.<br />
Iespiedgrafiku var abonēt<br />
un nopirkt redakcijā<br />
Lāčplēša ielā 43/45 3. st. 4. kab., tālr. 67282447<br />
vai izmantojot <strong>Latvijas</strong> <strong>Poligrāfijas</strong> uzņēmumu<br />
asociācijas mājas lapu www.printing.lv.<br />
Informāciju par reklāmas ievietošanu iespējams<br />
saņemt pa tālruni: 67282447.<br />
© Žurnāls <strong>Iespiedgrafika</strong>, <strong>2008</strong><br />
VIESIS<br />
4-11 ......................................................Tā vienkārši ir dzīve<br />
Austras Avotiņas saruna ar mākslinieci<br />
Artu Ozolu-Jaunarāju<br />
ĪSUMĀ<br />
12 .................................Heidelberg Latvija vadības maiņa<br />
12 ............................................. Konference Baltprint <strong>2008</strong><br />
13 ..................................... Latviešu valodas terminoloģija<br />
poligrāfijas nozarē<br />
44 .................. Iespiedindustrijas notikumu kaleidoskops<br />
IZSTĀDES<br />
13 ...............................................Nozīmīgākās poligrāfijas,<br />
reklāmas, iepakojuma un grāmatu<br />
izstādes <strong>2008</strong>. gadā<br />
14 ..................................Izstādei drupa – jauns prezidents<br />
16-17 ..................................Maskavas grāmatu gadatirgus<br />
18-19 ............................. Latvija – viesu valsts Gēteborgas<br />
grāmatu gadatirgū<br />
Jānis Oga, <strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs<br />
20 ......................... <strong>Latvijas</strong> literatūras un grāmatniecības<br />
organizācijas piedalās Frankfurtes<br />
grāmatu izstādē<br />
Jānis Oga, <strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs<br />
22-23 ........................... ASV Nacionālais grāmatu festivāls<br />
Sigita Bečere<br />
VĒSTURE<br />
24-27 .........................................Kas mainīja mūsu pasauli?<br />
Artis Ērglis stāsta par Gūtenberga muzeju Maincā<br />
NOTIKUMS<br />
28 .........Atklāta Preses nama jaunā un modernā ražotne<br />
29 ......Izdota grāmata „Preses nams ne mirkli nav rimis”<br />
32-23 .............Tendences pasaules presē: avīzes – augošs<br />
bizness<br />
Informācija par Pasaules avīžu asociācijas kongresu<br />
41 .............................................................. Pa grāmatu taku<br />
Aija Štosa<br />
58-61 .........................................Liepājas papīram 110 gadi<br />
VIEDOKLIS<br />
30-31 ...................................... Ļaujiet dizaineriem strādāt!<br />
Sergejs Zaņins<br />
46-49 ...........................Innovate <strong>2008</strong> – skatiens nākotnē<br />
Saruna ar poligrāfijas nozares ekspertu Endrū Tributu<br />
TEHNIKA<br />
34-36 ............Vai pienācis laiks automatizēt sietspiedi uz<br />
tekstila?<br />
42-43 ..............EIZO CG24W monitori darbam ar high-end<br />
nekustīgajiem un kustīgajiem attēliem<br />
MATERIĀLI<br />
38-39 .................................... Līmes lenta vai līmes punkti?<br />
39 ................. Lieliska kvalitāte un samazinātas izmaksas<br />
IZGLĪTĪBA<br />
40 ................ Heidelberg gatavo jaunu darbinieku maiņu<br />
INTERESANTI<br />
50-56 ............................................. Krāsu kolekcija – indigo<br />
Uldis Cerbulis
www.manroland.com<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
18451857<br />
<br />
<br />
18731898<br />
<br />
1908<br />
19511972<br />
<br />
<br />
<br />
1871<br />
19001911<br />
<br />
<br />
1928<br />
4,8001972800<br />
20<br />
1979<br />
<br />
1995900<br />
<br />
<br />
1881<br />
1896<br />
1920<br />
1967<br />
1980<br />
1988<br />
40,0001990<br />
1991<br />
1992<br />
<br />
1945<br />
1956<br />
1969<br />
1988<br />
<br />
200<br />
900<br />
<br />
700<br />
1845<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
24<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
100<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
MAN Roland bija unikāls.<br />
manroland turpina tāds būt:<br />
MAN Roland kļuvis par manroland.
4<br />
viesis<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
DZIMUSI 1963 Jelgavā.<br />
IZGLĪTĪBA:<br />
20<strong>03</strong> <strong>Latvijas</strong> Mākslas akadēmija, Humanitāro<br />
zinātņu Maģistra grāds vizuāli plastiskajā<br />
mākslā<br />
1982 - 1988 Valsts Mākslas akadēmija, Grafikas<br />
nodaļa<br />
1978 - 1982 Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskola.<br />
TĀ VIENKĀRŠI<br />
IR DZĪVE<br />
Arta Ozola-Jaunarāja.<br />
Viņas biogrāfija ir apliecinājums ļoti nopietniem radošiem meklējumiem.<br />
Arta, tāpat kā daudzi <strong>Iespiedgrafika</strong>s viesi, ar mākslu sākusi nodarboties jau<br />
pusaudža gados. Tagad šķiet, ka izmēģināts ir gandrīz viss mākslas līdzekļu<br />
spektrs, tomēr manā skatījumā cauri visam vijas viens rokraksts – tas apliecina<br />
īpašu grafiskās mākslas sajūtu, spējas iejusties dažādos formātos, brīvu un<br />
dinamisku kompozīcijas redzējumu gan miniatūrai pastmarkai,<br />
gan emocionālam gleznojumam, gan dizainā perfektai monētai.<br />
NOZĪMĪGĀKĀS IZSTĀDES:<br />
20<strong>03</strong> 3. Starptautiskā mazo formu grafikas izstāde, Kremona, Itālija<br />
20<strong>03</strong> 4. Starptautiskā grafikas triennāle “Life – Love”, Bitola, Maķedonija, katalogs<br />
2001 Starptautiskā Urālu grafikas triennāle, Ufa, Krievija, katalogs<br />
2000 Starptautiskā grafikas triennāle, Bitola, Maķedonija, katalogs<br />
1998 Starptautiskā grafikas triennāle “Labirints” Prāga, Čehija, katalogs<br />
1998 Starptautiskā grafikas triennāle, Tallina, Igaunija, katalogs<br />
1997 Starptautiskā grafikas triennāle, Krakova, Polija, katalogs<br />
1997 Personālizstāde “Latviešu tautastērps pastmarkās”<br />
1997 Starptautiskā grāmatu mākslas izstāde, Viļņa, Lietuva, katalogs<br />
1996 Nordgrafia – Starptautiskā Gotlandes grafikas izstāde, Zviedrija, katalogs<br />
1995 2. Baltijas valstu grafikas triennāle “Smiltis un akmens”, Gdaņska, Polija, katalogs<br />
1995 Mūsdienu latviešu grafikas izstāde, Valsts Mākslas Muzejs, Rīga, Latvija<br />
1994 Personālizstāde, galerija “Bastejs”, Rīga, Latvija, katalogs<br />
1994 3. Pasaules miniatūrgrafikas triennāle, Šamaljēra, Francija, katalogs<br />
1994 Intergrafia ’94, Pasaules balvu ieguvēju galerija, Katovice, Polija, katalogs<br />
1993 Starptautiskā Miniatūrgrafikas triennāle, Rīga, Latvija, katalogs<br />
1993 Baltijas valstu stājgrafikas triennāle, Dalarnas muzejs, Foluna, Zviedrija, katalogs<br />
Starptautiskajās grafikas izstādēs (kopskaitā ap 50) piedalās kopš 1987. gada.<br />
Kopš 1993. <strong>Latvijas</strong> Mākslinieku savienības biedre.<br />
NODARBOŠANĀS:<br />
Stājgrafika.<br />
Darbi reklāmas un grafiskā dizaina jomā,<br />
piemēram, reklāmas bukleti Latvijā pārstāvētajām<br />
Skandināvijas papīra ražošanas<br />
firmām: Amerpap, Trebruk, MoDo-Paper Latvia,<br />
Pakenso u.c., gada pārskati <strong>Latvijas</strong> Satiksmes<br />
ministrijai, <strong>Latvijas</strong> Autoceļu direkcijai u.c.<br />
Sadarbībā ar Jāni Jaunarāju – grāmatu dizains<br />
izdevniecībām Jānis Roze, Jumava, Daugava, Valters<br />
un Rapa, Alberts XII, Artava, Preses Nams, Rasa<br />
ABC, Nordik, Vaga, Karogs u.c., 2001. gada Dziesmu<br />
un deju svētku katalogs.<br />
Reklāmas un iepakojuma dizains: firma<br />
Vaide, a/s Lauku Avīze, sporta klubi Tropic fitnes,<br />
A+S, a/s Ogre, BLUE, firma Anitra, Kvadra Print,<br />
Diena Repro, Pakenso Baltika u.c.<br />
Sadarbībā ar <strong>Latvijas</strong> Pastu – vairāk nekā 30<br />
pastmarkas un pastmarku bloki.<br />
Sadarbībā ar <strong>Latvijas</strong> Banku – monētu dizaina<br />
izstrāde.<br />
Sadarbībā ar Rīgas vēstures un kuģniecības<br />
muzeju – grāmatu dizains.<br />
APBALVOJUMI, STIPENDIJAS:<br />
2005 2. vieta konkursā – 2004. gada skaistākā<br />
grāmata<br />
2004 3. vieta konkursā – 20<strong>03</strong>. gada skaistākā<br />
grāmata<br />
2002 Žūrijas balva – Baltic Best Designed Books<br />
2001<br />
2002 1. vieta konkursā – 2001. gada skaistākā<br />
grāmata<br />
2001 Diploms Par mākslinieciskā tēla izteik -<br />
smību Urālu starptautiskajā grafikas triennālē,<br />
Ufa, Krievija<br />
2001 Divās nominācijās 2. vieta konkursā –<br />
2000. gada skaistākā grāmata<br />
1998 1. vieta 11 valstu Pastu konkursā Par gada<br />
skaistāko pastmarku bloku Rīga, Latvija<br />
1996 1. prēmija <strong>Latvijas</strong> pastmarku konkursā<br />
1993 Prēmija un diploms Baltijas valstu grafikas<br />
triennāle, Dalarnas muzejs, Zviedrija<br />
1992 Galvenā balva Zaļā aste izdevniecības<br />
Vaga grāmatu konkursā, Rīga, Latvija<br />
1992 1. prēmija <strong>Latvijas</strong> pastmarku konkursā,<br />
tēma – Latviešu tautastērpi<br />
1990 Diploms – Starptautiskā grāmatu grafikas<br />
triennāle, Viļņa, Lietuva<br />
1990 Diploms – Starptautiskā miniatūrgrafikas<br />
triennāle, Rīga, Latvija
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
viesis<br />
5<br />
Austra Avotiņa: Kādi ir tie impulsi,<br />
cēloņi un iemesli, kas nosaka jūsu<br />
darbu kompozīciju, kur rodas kolorīts,<br />
ideja, ka topošais darbs būs<br />
grafisks, tonāli niansēts vai dinamiski<br />
krāsains?<br />
Arta Ozola-Jaunarāja: Laikam dzīve<br />
būtu stipri vienmuļa, ja sēdētu tikai pie<br />
datora un darītu savus ierastos darbus.<br />
Lai cik tas arī būtu savādi, sarunu gribu<br />
sākt ar stāstu par deju, kam manā dzīvē<br />
pašlaik ir ļoti liela nozīme. Laikam gan<br />
pasauli redzu ļoti krāsainu. Krāsainību<br />
redzu arī dejā, ar ko esmu stipri aizrāvusies.<br />
LTV režisors Jānis Redlihs veido<br />
raidījumu Cilvēks, kur visdažādāko profesiju<br />
pārstāvji stāsta par to, ar kādām<br />
trakām lietām nodarbojas ārpus ikdienas<br />
darba. Arī es tur tiku uzaicināta, jo<br />
mācos dejot flamenko. Stāstīju par to,<br />
kā deja sasaucas ar manu darbu, kā to<br />
var redzēt grāmatu ilustrācijās – kur<br />
daudzi tēli kustas, dejo, virpuļo, lido…<br />
Tas saistās ar deju. Būtībā jau skaidrs, ka<br />
nevar tikai pie kompja sēdēt – kaut kas<br />
taču ir arī fiziski jādara. Citādi neuztusnīšos<br />
pa kāpnēm savā sestajā-ar-pusi<br />
stāvā… Un, protams, ir arī brīnišķīga<br />
kompānija.<br />
Kā tas sākās?<br />
Viss sākās ar manu vīratēvu Oļģertu<br />
Jaunarāju. TV kādreiz bieži rādīja Karlosa<br />
Sauras filmu Flamenko, un, skatoties<br />
šo filmu, viņam radās doma, ka man tas<br />
ir jādara, ka man tas sanāks. Kad pēc<br />
vairākiem gadiem sāku mācīties šīs dejas,<br />
izrādījās, ka tas nemaz nav tik viegli<br />
un vienkārši, kā izskatās, kad dejo lielie<br />
meistari. Pirmo pusgadu katru nodarbību<br />
domāju, nu ko es te ākstos, jāmet<br />
miers. Tas ir ļoti smags un fiziski grūts<br />
darbs. Bez tam tur nepieciešama izcila<br />
kustību koordinācija un pilnīgi īpaša<br />
ritma izjūta. Tā, protams, ir svarīga arī<br />
vizuālajā mākslā. Lielākoties cilvēkiem<br />
ritma izjūta ir diezgan neprecīza, aptuvena.<br />
Mūzika, kas ikdienā skan mums<br />
apkārt – popmūzika, rokmūzika – balstās<br />
četrinieka (4/4) ritmā. Andalūziešiem<br />
ir gan šis četrinieks, gan trijnieks<br />
(3/4), kas mums saistās ar valsi, bet tad<br />
ir tas īpašais trakais divpadsmitnieks,<br />
kas, pirmo reizi dzirdot, liekas kaut kas<br />
pilnīgi neiespējams. Zinu vienu piemēru,<br />
kur šis ritms parādās rokmūzikā, tā<br />
ir The Doors “Spāņu karavāna”, pilnīgi<br />
ģeniāli. Mans vīrs Jānis arī šo piemēru<br />
visiem stāsta.
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
Kā to vispār var apgūt viens latvietis?<br />
Ar darbu. Tagad jau ir pagājuši trīs gadi,<br />
un var teikt, ka man ļoti patīk. Daru to<br />
regulāri – kas svarīgi, varu to darīt pilnīgi<br />
brīvi un neatkarīgi no partnera, jo<br />
atšķirībā no tango, ar ko daudzi mākslinieki<br />
Latvijā aizraujas, šī galvenokārt ir<br />
solodeja. Fas cinējoši, kā pieaug temps,<br />
kā no mierīga lēnīga un rāma kustību<br />
ritma izaug tāds temperaments, spēks<br />
un ātrums, ka elpa aizraujas, un dejotāja<br />
pārtop īstā vellatā. Mūsu deju kluba<br />
nosaukums ir “Duende”, kas tiek tulkots,<br />
kā (dejas) gars. Saistot ar mākslu,<br />
es to drīzāk dēvētu par īpašo iedvesmu,<br />
arī izciliem dejotājiem tāda gadoties<br />
tikai dažas reizes mūžā.<br />
Kas jauns ir atklāts pēdējā laikā, kas<br />
ir mainījies jūsu dzīvē, kurā rutīnai<br />
nav vietas?<br />
Nu kaut vai tas, ka var aizbraukt uz<br />
Spāniju pamācīties Granadā flamenko<br />
skolā, redzēt visdažādākos šovus, būt<br />
vidē, kur tas viss rodas.<br />
Tas tiešām ir apskaužami – iespējama<br />
arī spāņu temperamenta ietekme?<br />
Tā ir vesela pasaule, mūzika, neskaitāmi<br />
ritmu veidi, specifiski mūzikas instrumenti.<br />
Arī dejotājām – kastaņetes.<br />
Īpaši tērpi – kurpes ar nagliņām, ziedi,<br />
vēdekļi, lakati, kleitas ar daudziem volāniem.<br />
Krāšņi. Un ar visu to vēl jāprot<br />
rīkoties.<br />
Tad jums arī iekšienē ir tādas divas<br />
būtības. Mierīgs un skrupulozi izstrādāts<br />
ritms un tam kontrastā aktīva<br />
dinamiska kustība, ļoti dažāda.<br />
Tas ir līdzīgi kā Jaunarāja gleznās –<br />
ugunīgais krāsu temperaments mijas<br />
ar rāmi latvisku tonalitāti. Vai jūs<br />
arī gleznojat?<br />
Patiesībā jau drīzāk nē. Lietišķajos, kad<br />
mācījos, tad likās, ka nekas nevar būt<br />
cēlāk kā gleznot ar eļļu, bet tagad gan<br />
strādāju tikai ar akvareli. Arī grāmatu<br />
ilustrācijās izmantoju galvenokārt<br />
akvareli, dažreiz pludinot, bet biežāk<br />
veidoju formu ar mazu otiņu.<br />
Cik svarīga ir zīmēšana no dabas?<br />
Mācību laikā ir daudz zīmēts, tas laikam<br />
gan jau ir palicis rokā un ir neat ņemams.<br />
Tā ir zināšana, kura ir no ilgajām studijām,<br />
jo skola man ir bijusi ļoti laba. Gan<br />
lietišķie, gan akadēmija – abas skolas<br />
man ir devušas tik daudz, ka pietiek<br />
visam mūžam.<br />
Varbūt varam nedaudz atcerēties<br />
jaunības gadus, kad strādājāt “Rīgas<br />
modēs”. Tas toreiz bija kas īpašs, kuram<br />
katram tāda izdevība neradās.<br />
Bet tehnoloģiskā specifika mākslinieka<br />
darbu ietekmēja vairāk kā tagad…<br />
Strādājot “Rīgas modēs”, sapratu galveno<br />
– man nepatīk strādāt darbu, kas atkārtojas.<br />
Tas mani padara ļoti nejauku.<br />
Modes lapas zīmēt man ļoti patika. Arī<br />
kolēģi, kafija, sarunas…, bet, kad katru<br />
dienu jābūt vienā un tajā pašā vidē,<br />
kompānijā, kurā ne ar visiem tev sader<br />
raksturi… Tas kļūst apgrūtinoši un tad<br />
vēl pašā darbā – tāda atkārtošanās. Var<br />
kaut ko uztaisīt divas, trīs vai četras<br />
reizes, bet tad, kad tas jau ir divdesmit<br />
reizes, tad kļūst neciešami. Kaut gan<br />
grāmatu sērijās arī ir kaut kas mazliet<br />
līdzīgs, tomēr tas ir savādāk, jo iznāk<br />
tikai viena līdz trīs grāmatas gadā.<br />
Ko jūs iemācījāties no tā darba, izņemot<br />
atziņu, ka tāds darbs nepatīk?<br />
Saka, man esot tāds Pelnrušķītes sindroms<br />
– no rīta pamostoties, arvien<br />
ceru uz brīnumiem. Man patīk, ka visu<br />
laiku kaut kas mainās, kaut arī tāpēc<br />
tiek ziedota stabilitātes sajūta. Laikam<br />
esmu cilvēks, kuram tā nav tik būtiska.<br />
Tā šķietami izvairos no rutīnas.<br />
Mani jūsu radošajā biogrāfijā īpaši<br />
interesē izcilie pedagogi, gan tiešie,<br />
gan netiešie iedvesmas avoti.<br />
No skolotājiem varētu minēt Gunāru<br />
Krolli, Pēteri Upīti, Albertu Goltjakovu.<br />
Pēteris Upītis man mācīja grāmatu grafiku,<br />
bet man, kā visiem, gribējās nokļūt<br />
Gunāra Kroļļa meistardarbnīcā. Bet Upītis<br />
teica: “Nav ko tādu talantu izniekot”.<br />
Kaut arī tieši stājgrafiķi skaitījās īstie<br />
grafiķi, manī viņš tomēr bija pamanījis<br />
īpašu talantu uz grāmatu grafiku un<br />
tāpēc tā teica. Tas bija ļoti svarīgi, tas<br />
noteica visu manu ceļu. Izvēles jautājums<br />
ir būtisks, un, ja kāds tādā brīdī<br />
pasaka kaut ko tik pārliecinošu – tad tas<br />
ir ļoti svarīgi. Tas arī bija jautājums par<br />
diplomdarbu.<br />
Jā, jaunībā diplomdarbs šķiet kaut<br />
kas ļoti svarīgs. Tas ir darbs, kurā<br />
arvien autors grib uztaisīt kaut ko<br />
īpašu un iespaidīgu – liela formāta<br />
utt.<br />
Beigu beigās uztaisīju mazu grāmatiņu.<br />
Ar Annu Rancāni vienojos par to,<br />
ka diplomdarbam taisīšu viņas dzejas<br />
krājumu, un tā tas arī notika. Zīmēju
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
viesis<br />
7<br />
veselu gadu. Ar roku, ar zīmuli. Oriģinālā<br />
formātā – miniatūras. Nu, tur bija<br />
ko zīmēt!<br />
Tas ir Annas Rancānes garīgās dzejas<br />
krājums Advente. Ļoti skumja. Ideja<br />
mūžīga. Brīnos, ka tā nav izdota<br />
vēlreiz.<br />
To gan man ļoti gribētos, jo drukas<br />
tehnoloģija ir ļoti progresējusi, tā laika<br />
druka parāda ļoti maz no tā, kāds šis<br />
darbs ir oriģinālā. Toreiz pat šaubījāmies,<br />
vai grāmatu izdos, tā nogulēja<br />
izdevniecībā ar visām ilustrācijām vairākus<br />
gadus. Beidzot Anna pati gāja<br />
noskaidrot, sēdēju aiz durvīm, dzirdēju<br />
paskaļas balsis, krēslu grūstī šanu, tad<br />
Anna iznāca ārā un nočukstēja: “Būs.”<br />
Par to skumjo. Jā, kad lasīju dzeju, tiešām<br />
vairākas reizes apraudājos. Tāda<br />
uz iekšu, uz dvēseli vērsta dzeja, tāpēc<br />
arī šai grāmatai ir pilnīgi nekomerciāls<br />
vāks, nezinu, vai kāds izdevējs tagad<br />
riskētu izdot ar tādu vāku.<br />
Vai pēc šīs grāmatas sadarbība ar<br />
izdevniecību “Liesma” turpinājās?<br />
Jā, tas bija visai ilgi. Nebija jau daudz<br />
izdevniecību . Toreiz visi materiāli tika<br />
salikti mapē, atdoti izdevniecībā,<br />
un viss – vairāk neko ietekmēt nebija<br />
iespējams. Varēja tikai šausmās gaidīt<br />
– kas tur iznāks. Un tad bija pār-<br />
steigums – piemēram, gan par to, ka<br />
papīrs plāns un spīd cauri, apgriezums<br />
ir cits, nekā bija domāts, krāsas galīgi<br />
ne tās utt. Arī “Rīgas modēs” bija stingri<br />
noteikumi – trīs fonti, melnā un trīs<br />
krāsas burtiem un viss pārējais, ko ar roku<br />
mākslinieks varēja izdarīt, ja gribēja<br />
smukus virsrakstus, tad bija ar roku jālīmē<br />
burtiņi. Tas bija krasā kontrastā ar<br />
to, kas jau tajā laikā notika ārzemēs. Tos<br />
žurnālus jau mēs redzējām, un mums<br />
arī tā gribējās strādāt. Vienā reizē sadumpojos<br />
un uztaisīju baltos izgrieztos<br />
fonus, brīvi stāvošās figūras – beidzās<br />
viss ar to, ka dabūju rājienu no “Preses<br />
nama” tipogrāfijas rakstiskā formā.<br />
Noteikumi bija pārāk strikti, un tas bija<br />
ļoti nospiedoši. Bet burtiski pēc dažiem<br />
gadiem viss mainījās.<br />
Kādu nodaļu lietišķajos beidzāt?<br />
Starp citu – modelēšanas. Bet sadarbība<br />
ar “Rīgas modēm” sākās akadēmijas<br />
laikā, kad sāku zīmēt modes lapas. Man<br />
tiešām ļoti patika. Un likās, ka varu pamēģināt<br />
arī maketu uztaisīt. Kādu laiku<br />
jau tas bija interesanti.<br />
Vai grāmatu mākslā jums ir kāda<br />
autoritāte?<br />
Drīzāk grafikā – jo skolas laikā man grafika<br />
nemaz tik ļoti nepatika, bet, aizejot<br />
uz kādu izstādi, ko bieži darīju kopā ar<br />
mammu, sapratu, ka man patīk vienīgi<br />
Blumbergs. Viņš jau nu laikam gan visiem<br />
ir autoritāte. Vēlāk grafika kļuva<br />
daudz interesantāka un man patika arī<br />
daudzi citi autori.<br />
Bet mūsdienās – ko pētāt, kam sekojat<br />
pasaules grafikā?<br />
Jā, skatos, kā grafikā visnegaidītākajos<br />
veidos ienāk jaunās tehnoloģijas un<br />
līdzās pastāv absolūta klasika. Nesen<br />
papētīju mūsu kaimiņu igauņu un lietuviešu<br />
pastmarkas, un man jāsaka –<br />
mums nav par ko kaunēties. Vismaz<br />
mierinājums, jo parasti jau sakām: nu<br />
jā, tās lietuviešu grāmatas un igauņu<br />
grafiskā kultūra…<br />
Tā kā man ir tuvs arī apģērbu modelēšanas<br />
virziens, cenšos sekot, kas<br />
šajā jomā notiek pasaulē. Autoritātes –<br />
Džons Galiano un spānis Antonio Marras.<br />
Būtībā var skatīties uz tērpiem un
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
domāt par grāmatām, skatīties uz grāmatām<br />
un domāt par deju utt. Patiesībā<br />
jau nav tik svarīgi, kurā no formām<br />
izpaužas radošā darbība… Modi kaut<br />
kā sajūtu, pat tad, ja nezinu, jūtu.<br />
Protams, ka mākslu sintēzei ir liela<br />
nozīme, it īpaši mūsdienās. Jūsu<br />
izveidotā veiksmīgā pastmarku kolekcija,<br />
arī <strong>Latvijas</strong> Bankas monētas,<br />
kas, šķiet, ir unikālas daudzos aspektos,<br />
– vai šo darbu tapšana nav<br />
atkarīga no attiecīgās iestādes darbības<br />
un prasībām?<br />
Tas noteikti ir saistīts ar konkrētiem<br />
cilvēkiem, kas vada šo darbu, izvēlas<br />
autorus, ar kuriem sadarboties. Kaut vai<br />
tā pati bāku sērija pastmarkās – kaut arī<br />
izklausās pēc pašamsavasastescelšanas,<br />
mūsējā, man liekas, ir daudz izteiksmīgāka.<br />
Tā bija nejauša sakritība, ka paralēli<br />
līdzīga sērija tapa arī Igaunijā. Ideja<br />
šai sērijai radās, kad Ainažu muzejam<br />
biju uztaisījusi grāmatu Jūras vilki. Tā<br />
tās darbības jomas arī ietekmē viena<br />
otru.<br />
Vai esat pati bijusi visās zīmētajās<br />
bākās?<br />
Visās nē.<br />
Vai jums patīk ceļot pa Latviju?<br />
Ja ir laba kompānija. Piemēram, ar mocīti.<br />
Man šausmīgi patīk sēdēt aizmu gurē!<br />
Kaut arī katram skaidrs, ka ir jābaidās,<br />
bet man nav bail. Man ļoti patīk.<br />
Ko darāt, kad nepieciešams nosakņoties<br />
darbam, iedvesmoties – kaut<br />
ko šķirstāt, lasāt, varbūt vārāt zupu?<br />
Vienkārši – apsēžos un sāku strādāt.<br />
Protams, iesākt vienmēr ir grūti. Atceros,<br />
kad taisīju diplomdarbu, tad ļoti ilgi<br />
spicēju zīmuļus. Man bija kādi divdesmit.<br />
Tas notika veselu stundu. Bet tagad,<br />
man laikam tādas īpašas receptes<br />
nav. Grāmatu vāku taisot, jau ir zināma<br />
kārtība, kā sākt – formāts, virsraksts un<br />
tad krāsas… Kaut arī beigās viss ir pavisam<br />
citādi. Tas sākas it kā no nekā. Bieži<br />
ir arī speciāli jāfotografē.<br />
Lai cik brīvi mēs būtu vai gribētu būt,<br />
tāpat pienāk tā liktenīgā pirmdiena,<br />
kad visam jābūt gatavam. Daudzi<br />
mākslinieki, brīvi būdami, tomēr no<br />
tā ļoti cieš.<br />
Jā, tāpēc arī daudzi, kaut arī ar šausmīgu<br />
raksturu, tomēr strādā kolektīvā,<br />
jo paši nevar piespiest sevi strādāt
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
viesis<br />
9<br />
regulāri . Parasti ir reizē jādara vairāki,<br />
daudzi darbi. Tad uzrakstu sarakstiņu<br />
un pamazām svītroju padarīto. Reizēm<br />
tas tiešām nemaz tik viegli nav. Ja kaut<br />
kas jāzīmē, iet šausmīgi ilgi. “Nēģeru<br />
pasaciņas balto bērniem” es uztaisīju<br />
vienas vasaras laikā. Tas bija tad, kad es<br />
vēl dzīvoju pilnā pansijā pie mammas,<br />
kas, protams, nav mazsvarīgi. Tagad<br />
grāmatas zīmēju trīs četrus gadus – paldies<br />
izdevējiem un autoriem par pacietību!<br />
Vienkārši nav iespējams tā apsēsties<br />
un uzzīmēt grāmatu no viena gala<br />
līdz otram. Nevar. Tāpēc, ka ir dzīve. Ir<br />
jādara citi darbi, kurš tad gaidīs gadu,<br />
kamēr es tikai zīmēšu. Rodas problēma<br />
noturēt vienotu zīmējumu stilu vairāku<br />
gadu garumā. Tas gan attiecas arī uz<br />
pastmarku sērijām, kuras tiek izdotas<br />
daudzus gadus, jo visas sērijas markas<br />
netiek uzzīmētas uzreiz.<br />
Jums patīk ar roku zīmēt, strādāt ar<br />
akvareli?<br />
Vispār patīk.<br />
Un kādas ir darba attiecības ar datoru?<br />
Daudzi baidās no tā, ja piesēdīsies pie<br />
datora, tad vairs nevarēs pazīmēt. Man<br />
ir laimējies, jo varu paralēli labi strādāt<br />
gan ar roku, gan datoru. Uzskatu, ka tas<br />
ir ļoti svarīgi, jo pati zinu, kā jāuzzīmē,<br />
lai arī nodrukājot saglabātos oriģināla<br />
kvalitāte. Tas nav tā kā atdot citam, lai<br />
interpretē, kā grib. Es pati, savu oriģinālu<br />
apstrādājot, varu to vēl uzlabot.<br />
Daži saka, ka tā var tikai sabojāt.<br />
Jā, tas tā arī ir, ja to nedara pats.<br />
Bet kur tad ir tas iemesls, ka ar roku<br />
zīmētais oriģināls tomēr vajadzīgs?<br />
Visu jau nevar nofotografēt. Varbūt visu<br />
nevar uzzīmēt, bet nofotografēt arī visu<br />
nevar.<br />
Var taču datorā zīmēt.<br />
Nē, tas nav tas. Datorā zīmējums sanāk<br />
pliks. Nevar panākt to materialitāti,<br />
taustāmību.<br />
Vai oriģinālus taisāt lielākus?<br />
Kā kuram darbam. Pastmarkām kādreiz<br />
bija noteikts mērogs – viens pret trīs.<br />
Bet tagad tas nav tik strikti, jo zīmējumi<br />
drukāšanai tiek iesniegti jau gatavi,<br />
apstrā dāti, digitālā formā. Līdz ar to<br />
var rasties situācija, ka tāda oriģināla<br />
nemaz nav, tas ir digitāls. Tipogrāfijas,<br />
kas drukā pastmarkas, labprāt ņemot<br />
pretī arī zīmētos oriģinālus, bet tad tā<br />
tomēr būs viņu interpretācija. Tāpēc es<br />
pati uztaisu visu līdz galam.<br />
Kā gan tā gudrība par drukāšanu ir<br />
ienākusi ikdienā? Man liekas, viss<br />
tik strauji mainās – jauni materiāli,<br />
jaunas iespējas. Tam regulāri jāseko<br />
līdz.<br />
Papīra tirgotāji ļoti rūpējas, lai mākslinieki<br />
būtu informēti par visu jauno. Bet<br />
tās prasmes man ir no Jāņa.<br />
Man prieks, ka esam nonākuši līdz<br />
jūsu komandas otrajam loceklim.<br />
Tātad – ko visā šajā procesā dara<br />
Jānis?<br />
Te nu mums parādās romantiskā nots<br />
(Arta smaida līdz ausīm). Mēs arī iepazināmies,<br />
grāmatu taisot, un to sauca:<br />
“Ģimenes albums” (savedējs – Ju mava,<br />
kaut zināmu daļu atbildības uzņēmās<br />
arī Preses nams). Kad sākām strādāt kopā,<br />
tad bija tā, ka es uztaisīju ideju,<br />
zīmēju, bet viņš visu lika kopā, gatavoja<br />
drukai. Tad sekoja daži ļoti lieli bilžaini<br />
projekti, kur bija nepieciešama mana<br />
tīri tehniska palīdzība, jo apjoms bija<br />
pārāk liels. Un es tiku piesēdināta pie<br />
melnajiem darbiem. Tad pamazām tas<br />
aizgāja. Atklāju, cik labi ir, ja pats vari<br />
uztaisīt vienam vākam n-padsmit variantus.<br />
Ja citam nav tas jāprasa. Un tad,<br />
kad Jānis aizbrauca dažos ļoti garos ceļojumos,<br />
pienāca brīdis, kad man pašai<br />
bija jā tiek ar visu galā. Tehniskā palīdzība<br />
man pienāca meilos. Bet vēl arvien<br />
rodas situā cijas, kad saprotu, ka daudz<br />
ko nezinu. Bet viņš mani audzina. Starp<br />
citu, varu pada līties ar dzīves gudrību,<br />
kas man no Jāņa – neuztvert sevi pārāk<br />
nopietni, ceru, ka dažreiz man tas<br />
izdodas. No receptēm, kā iesākt darbu:<br />
Jānis, piemēram, agrāk sēdēja vannā,<br />
kamēr izdomāja, un es toreiz domāju –<br />
ir nu gan tīrīgs.<br />
Tātad viņš ir tās digitālās, virtuālās<br />
un tehniskās smadzenes visam, kas<br />
šeit top?<br />
Jānis var to kompi salikt tādu, kāds<br />
pašam vajadzīgs. Dažkārt process norisinās<br />
diezgan vētraini, tad es uz pirkstgaliem<br />
tipinu apkārt un gaidu, kad tās<br />
šausmas beigsies. Ar veiksmīgu iznākumu.<br />
Jo rīt jāatdod darbs, bet smadzenes<br />
vēl uz grīdas.<br />
Tas gan izklausās briesmīgi. Tomēr<br />
labi, ka blakus ir cilvēks, kas ar to<br />
spēj tikt galā.<br />
Jā, jā. Tas ir ļoti svarīgi. Tā ir milzu privilēģija.<br />
Citādi mums nekad nebūtu tik<br />
daudz grāmatu.<br />
Jā – tās visas uzskaitīt nemaz nav<br />
iespējams – to ir kādi divdesmit<br />
metri plauktos. Bieži nākas dzirdēt,<br />
ka mākslinieki reizēm sataisa nez<br />
ko, bet, kā to realizēt, nav vispār
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
domājuši . Izdevējdarbībā un poligrāfijā<br />
tas ir ļoti svarīgi. Vēl vienīgi<br />
jums derētu sava tipogrāfija. Vienīgi<br />
žēl, ka esat tik augstu – sestajā<br />
stāvā.<br />
Mēs pat kādreiz par to domājām. Tagad,<br />
nē. Katram tomēr jādara tas, ko<br />
viņš māk vislabāk. Ja ir tehniski labi<br />
sagatavots darbs un tipogrāfija izdara<br />
visu, kas tai ir jā dara, tad labi nodrukāt<br />
nav grūti. Rezultātam vienkārši jābūt<br />
labam. Par mums poligrāfiķi nerunā<br />
sliktu, es ceru.<br />
Vai jums ir gadījušies kādi kuriozi,<br />
ko varētu pastāstīt?<br />
Jānis Jaunarājs: Vispār jau mēs neesam<br />
no tiem, kas ziepes taisa. Bet<br />
kuriozs jau nav tikai ziepes…<br />
Jūsu ikdienas darbs saistīts ar vairākām<br />
izdevniecībām, īpaši ar Jumavu<br />
un Jāņa Rozes apgādu. Grāmatas arvien<br />
ir komplicētas sadarbības auglis,<br />
un to tapšana nereti ir visai tālu<br />
no īsti radoša procesa. Kā izdodas<br />
sabalansēt šo darbību, lai tā nebūtu<br />
apgrūtinoša?<br />
Jā, grāmata jau ir tāds kolektīvais darbs.<br />
Dažas aiziet ļoti viegli, patiesībā tās<br />
nesamocītās grāmatas arī ir tās labākās.<br />
Reizēm ir arī tā, ka gandrīz vai negribas<br />
parakstīt, jo tik maz no manis tur paliek.<br />
Tādu par laimi nav daudz.<br />
Bet kā notiek grāmatu izvēle? Vai<br />
gadās arī atteikties? Vai arī jums izdevējiem<br />
ir savi priekšlikumi?<br />
Gadās, ka autori atrod mūs, mēs šo<br />
darbu iesakām izdevniecībai. Franču<br />
dzejniece Margarita Benidira ļoti gribēja<br />
izdot savu pasaku “Brīnumakmens”<br />
šeit, Latvijā, mēs ieteicām sadarboties<br />
ar Jāņa Rozes apgādu, turpat izdoti<br />
arī divi viņas dzejoļu krājumi – paralēli<br />
latviešu un franču valodā.<br />
Jāņa ceļojumu grāmatas arī bija viņa<br />
paša ierosinātas. Vairākus darbus esmu<br />
ierosinājuši arī Jumavai. Arī dažus<br />
autorus esmu pamudinājusi uzrakstīt<br />
grāmatas.<br />
Starp citu, esmu ierosinājusi vairākas<br />
pastmarku sērijas.<br />
Tas man ir pārsteigums, jo arvien<br />
domāju, ka to nu gan strikti nosaka<br />
pasūtītāji.<br />
Pati pirmā bija tautas tērpu sērija, toreiz<br />
tika rīkots konkurss. Uzvarēju. Jā, arī Bāku<br />
sērija. Rotas. Cimdi. Etnogrāfiskajām<br />
sērijām meklēju materiālus muzeju fon-<br />
dos, pēc tam saskaņoju, lai nav kļūdu.<br />
Manis ierosināta ir arī Muzeju sērija. Arī<br />
tautas tērpi blokos ar gadskārtu svētkiem<br />
un dzīves godiem.<br />
Man parasti dod zīmēt nacionāli patriotiskām<br />
un vēsturiskām tēmām veltītas<br />
markas, jo es mākot tā politkorekti<br />
šīs tēmas risināt. Viena no ļoti populārām<br />
markām ār zemju kolekcionāru<br />
vidū ir šī – 1905. gada atcerei veltītā. Divas<br />
reizes esmu zīmē jusi Ziemassvētku<br />
pastmarkas.<br />
Ir kādi īpaši noteikumi?<br />
Uz pastmarkas jābūt labi saskatāmam<br />
valsts nosaukumam, nominālam, arī<br />
gadam. Arī autoram, bet maziņam. Formātu<br />
nosaka cirtņu izmēri, bet tiem<br />
ārzemju tipogrāfijās ir pietiekami liela<br />
izvēle. Gadās gan, ka tipogrāfija mēdz<br />
kaut ko nedaudz saspiest, lai labāk ietilpst<br />
viņu formātā, ne vienmēr proporcionāli,<br />
tāpēc izmērus labāk ievērot.<br />
Kādreiz pastmarkām bija balts vai citas<br />
krāsas rāmītis, tas zināmā mērā organizē<br />
kompozīciju un atdala loksnē vienu<br />
marku no otras, bet tā nav obligāta<br />
prasība. Citādi, pilnīga brīvība.<br />
Pēdējā laikā kolekcionāriem, piemēram,<br />
gribas gaišas pastmarkas. Tas pats<br />
arī ar grāmatu vākiem – paniskas bailes<br />
no melnās krāsas.<br />
Svarīgi ir arī redzēt pastmarku ar pirmās<br />
dienas aploksni – jo tas jau viss<br />
kopā ir vesels mākslas darbs – saskaņots<br />
un viens otru papildinošs.<br />
Jā, protams. Interesants bija darbs ar<br />
rotu sērijas pirmo pastmarku. <strong>Latvijas</strong><br />
pastam radās ideja, ka jātaisa sadarbība<br />
ar Kazahijas pastu. Māksliniekiem šī<br />
sadar bība veidojās kā tāds Austrumu<br />
tirdziņš, ar kaulēšanos – sarakstījāmies<br />
un mēģinājām soli pa solītim vienoties<br />
par stilistisko kopskatu. Piemēram,<br />
sākumā kazahu māksli nieks skicē bija<br />
uzlicis gigantiska izmēra nomināla ciparus.<br />
Pamazām nonācām pie sa mērīgāka<br />
lieluma. Tomēr, beigu beigās – viņš pats<br />
atrada kompromisa risinājumu un savai<br />
markai mūsu apaļo latviešu saktu nedaudz<br />
saplacināja – tā lai tomēr pietiek<br />
vietas ciparam.<br />
Internetā var Kazahijas pastmarkas<br />
apskatīt – tās visumā ir pārsteidzoši vēsi<br />
pieklājīgas. Biju gaidījusi kaut ko daudz<br />
karstasinīgāku.<br />
Redzams, ka markas jums ir ļoti mīļa<br />
tēma. Vai tā ir sena aizraušanās? Vai<br />
pati arī krājat markas?
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
viesis<br />
11<br />
Jā, bērnībā krāju. Tagad gan tikai savas<br />
– ir jau vesels albumiņš. Bet tā tas<br />
tiešām ir. Tiku uzslavēta par to, ka manas<br />
sērijas ir atpazīstamas un izteikti<br />
sērijiskas – markas dažādas un tomēr<br />
stilistiski ļoti saderīgas. Tas treniņš man<br />
no grāmatu vāku sērijām.<br />
Jūs esat augusi porcelāna mākslinieces<br />
Zinas Ulstes un metālmākslinieka<br />
Oto Ozola ģimenē. Latvijā mums<br />
ir ļoti daudzas mākslinieku ģimenes,<br />
paaudžu pēctecība ir visai izplatīta.<br />
Vai tā ir ietekmējusi jūsu ceļa izvēli<br />
un māksliniecisko domāšanu?<br />
Pirmo grafiku laikam uztaisīju jau kādu<br />
piecu gadu vecumā. Tēvs man atnesa<br />
mājās vienu vara platīti. Mēs to nokvēpinājām,<br />
un es ieskrāpēju zīmējumu.<br />
Princesi un dažus rūķīšus, kas, protams,<br />
nepieciešami katrai kārtīgai princesei.<br />
Un krietni vēlāk, jau studiju laikā to<br />
atradu, izkodināju un uztaisīju novilkumu.<br />
Jā, tas ir interesanti, kuram katram<br />
jau nu gan mājās negadītos kāda<br />
vara plāksnīte.<br />
Par īsto uzvedinātāju mākslā varu uzskatīt<br />
manu tēvu. Kā metālmākslinieks<br />
viņš mani iedvesmoja arī citiem brīnumdarbiem.<br />
Varēju pie viņa konsultēties<br />
par to, kā apstrādāt metālu –<br />
piemēram, mani interesēja zāģēšana,<br />
urbšana – tas nemaz nav tik viegli.<br />
Es izdomāju, ka to gribu izdarīt – un<br />
tad arī realizēju. Man bija ideja pašu<br />
cinka plati apstrādāt tā, lai piešķirtu tai<br />
vajadzīgo ārējo formu. Zāģēju, urbu…<br />
tās vairs nav plates – tie ir atsevišķi<br />
ažūri metāla gabali, vai tāda metāla<br />
gabaliņu kolāža. Kāds cits darbs veidots<br />
kā novilkums no dažādām stieplītēm,<br />
atslēgām – oriģināls – kustīgs, mainīgs,<br />
drīzāk atgādina kādu instalāciju, nevis<br />
estampa izgatavošanai radītu metāla<br />
oriģinālu, man pašai šīs grafikas ir ļoti<br />
mīļas.<br />
Tās tiešām ir unikālas gan ar savu<br />
autortehniku, gan arī filozofiskajiem<br />
nosaukumiem – “Garāmskrienoša<br />
vēja skaņa”, “Trauks rasas savācējai”<br />
vai “Apavi, kas atstāj pēdas ūdenī”.<br />
Tie krasi kontrastē ar fizisko darbu,<br />
kas ielikts to izgatavošanā – gluži kā<br />
gotiskā katedrālē – garīgie impulsi<br />
pilnīgi nomāc jebkādu domu par fiziskā<br />
darba smagumu. Bet līdzīgi ir<br />
strādājusi arī jūsu mamma. Arī viņas<br />
ietekme noteikti ir bijusi?<br />
Jā, no vecākiem esmu tiešām ļoti ietekmējusies<br />
un ietekmēta vislabākajā<br />
nozī mē. Porcelāna māksla ir tāda sarežģīta<br />
– man tas viss ir bijis apkārt, ikdienas<br />
lietošanā daudz kas no tā, kas tagad<br />
ir muzejā, un nepieciešams laiks, lai to<br />
vispār varētu novērtēt. No ikdienas tas<br />
kļūst par dizainu.<br />
Ko tad pašai tas deva izņemot brokastu<br />
trauciņus?<br />
Tā vienkārši ir dzīve. Tā ir vide, kuru<br />
nevar preparēt pa slānīšiem, tas ir kopums.<br />
Kādēļ tad tomēr lietišķajos neaizgājāt<br />
uz keramiku?<br />
Cik atceros, toreiz man pat tādas domas<br />
nebija, ka vajadzētu atkārtot vecākus.<br />
Tagad saprotu, ka man ir izteikta<br />
plaknes domāšana. Bet mamma,<br />
domāju, mani ir ļoti ietekmējusi ilgu<br />
dzīves periodu – nu kaut vai tādēļ, ka<br />
viņai arvien rādīju skices, apspriedos<br />
un arī uzklausīju daudz ko. Bet ne vienmēr<br />
piekritu. Tas katrā ziņā bija labi, ka<br />
varēju savus darbus kādam parādīt.<br />
Tātad to varam saukt par ļoti labu<br />
ietekmi? Bieži jau vecāki mākslinieki<br />
sabojā savu bērnu dzīvi ar savām<br />
vēlmēm un pārspīlēto centības izpratni?<br />
Nu tas jau labāk no malas redzams.<br />
Bet pats to vislabāk jūt…<br />
Nē, man liekas, ka ar to viss ir kārtībā.<br />
Arī vēlāk man ir bijusi ļoti laba kompānija<br />
– Oļģerts Jaunarājs un, protams,<br />
īpaši Skaidrīte Jaunarāja, ar kuru kopā<br />
esam daudzus projektus un idejas realizējušas,<br />
arī “Nēģeru pasaciņas”, kuras<br />
vairākus gadus nogulēja izdevniecībā<br />
neizdotas un, kā pasītē rakstīts, tika izdotas,<br />
tikai patei coties darbojošos personu<br />
pārliecībai, ka tas iespējams.<br />
Pateicoties tieši viņai, arī Jānis, pēc<br />
izglītības interjerists, sāka nodarboties<br />
ar grāmatu grafiku un sāka taisīt grāmatu<br />
vākus, vispirms Skaidrītes tulkotajām<br />
grāmatām.<br />
Jā, pateicoties Jāņa vecākiem, esam<br />
daudz interesējušies un arī diskutējuši<br />
par jaunāko literatūrā, mākslā. Mums<br />
bija pieejama lieliska bibliotēka. Grāmatas<br />
arī tagad aizpilda lielu daļu gan<br />
telpas, gan domu.<br />
Atgriežoties pie apgalvojuma par<br />
plaknes domāšanu, nu nezinu gan,<br />
bet nekā plakana gan šajās ilustrā-<br />
cijās neredzu. Un tērpu modelēšana<br />
jau nu arī nav nekāds plakanais<br />
darbs. Telpiskums taču ir visā – pat<br />
monētas reizēm ir ļoti telpiskas. Jūs<br />
esat grafiskā dizaina autore vairākām<br />
<strong>Latvijas</strong> bankas monētām, kādas<br />
jaunas atziņas var gūt, strādājot<br />
pie darba ar tik stingri reglamentētiem<br />
noteikumiem?<br />
Šīs monētas tiešām bija ļoti komplicēts<br />
darbs. Tur ir apvienots gan reljefs, gan<br />
zīmējums plaknē. Tehnoloģiski tas bija<br />
izaicinājums arī monētu kalējiem, jo<br />
bija jāsapludina fototehnika ar reljefu<br />
veidojumu.<br />
Tik sarežģītā veidā tas tika darīts<br />
pirmo reizi. Tēlnieka darbam šeit ir milzīga<br />
nozīme, tēlnieks ņem zīmējumu un<br />
veido telpisko oriģinālu.<br />
Strādāju kopā ar Ligitu Franckeviču.<br />
Tas atkal ir komandas darbs – tāpat kā<br />
pie grāmatām. Ir ļoti maz tēlnieku, kas<br />
spēj izteikties tik mazā biezumā.<br />
Monētu idejas un priekšlikumi, protams,<br />
ir bankas kompetence. Droši<br />
vien arī šai jaunlatviešu portretu<br />
sērijai. Kā var izveidot tik precīzu<br />
kādas vēsturiskas personas attēlu,<br />
ja saglabājušies tikai daži neskaidri<br />
foto. Piemēram – Rainis – izskatās<br />
kā dzīvs, šķiet, varam saskaitīt uzacu<br />
matiņus. Tas ir brīnums.<br />
Jā, par Raiņa monētu pat Jānis, kurš<br />
mani nekad neslavē, uzslavēja, sakot,<br />
ka man vienreiz tiešām kaut kas ir izdevies.<br />
Jā, protams, par kokiem, zivīm un<br />
sēnēm man viss būtu skaidrs, bet<br />
uztaisīt tādu portretu – tur vajag<br />
pavisam īpašu prasmi un, protams,<br />
talantu.<br />
Jā, tas bija izaicinājums.<br />
Jāsaka gan – ar ļoti labu rezultātu.<br />
Dažiem, intervijas beigās mēdzu<br />
jautāt, kas ir māksla. Bet arvien vairāk<br />
jūtu, ka saņemtās atbildes, lai<br />
kā tās mani interesētu, visai maz ko<br />
izsaka par cilvēku pašu. Tās ir drīzāk<br />
tādas intelektuālas vārdu spēlītes…<br />
bet vai spēlēties jums patīk? Kas jūs<br />
esat – māksliniece vai grafiķe?<br />
Man gribētos būt māksliniecei. Jo mākslinieks,<br />
iespējams, ir Dieva identifikācija<br />
zemes virsū – jo rada ne no kā…<br />
Ar Artu Ozolu-Jaunarāju<br />
sarunājās Austra Avotiņa
12<br />
īsumā<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
īsumā<br />
HEIDELBERG<br />
LATVIJA<br />
VADĪBAS MAIŅA<br />
Jau pavasarī tapa zināms, ka Olavi<br />
Lohikoski, kurš 12 gadus vadījis visas<br />
trīs Heidelberg pārstāvniecības Baltijas<br />
valstīs, ir nolēmis doties pelnītā atpūtā,<br />
pievērst vairāk uzmanības ģimenei un<br />
hobijiem.<br />
Vadītāja vietu ir ieņēmis Esa Saarinens,<br />
kurš arī jau vairāk nekā desmit<br />
gadu ir dažādos vadošos amatos Heidelberg<br />
filiālēs Somijā, Dānijā un Zviedrijā,<br />
bet pēdējos divus gadus bijis Heidelberg<br />
Nordic/Baltic komercdirektors. Sakarā<br />
ar jaunajiem pienākumiem Saarinena<br />
kungs ir pārcēlies uz Rīgu, no kurienes<br />
vienlīdz labi veicami pienākumi arī Viļņā,<br />
Tallinā un Kopenhāgenā.<br />
Esa Saarinens<br />
īsumā<br />
BALTPRINT <strong>2008</strong><br />
VELTĪTAS<br />
LIETIŠĶĀS BROKASTIS<br />
31. oktobrī Heidelberg Latvija rīkoja<br />
kārtējās lietišķās brokastis. Šoreiz<br />
<strong>Latvijas</strong> <strong>Poligrāfijas</strong> uzņēmumu asociācijas<br />
biedri un draugi tika iepazīstināti<br />
ar ar konferences BaltPrint <strong>2008</strong><br />
aktualitātēm. Heidelberg Latvija mārketinga<br />
vadītājs Uldis Cerbulis konferencē<br />
bija vienīgais pārstāvis no <strong>Latvijas</strong>,<br />
un tagad klātesošos kompaktā<br />
un koncentrētā veidā iepazīstināja ar<br />
redzēto un dzirdēto.<br />
Pamācošs un noderīgs bija ziņojums<br />
par poligrāfiju un ekoloģiju. Konferencē<br />
par šādu tēmu uzstājās Eike Fruehbrodt,<br />
Heidelberger Druckmashinen AG viceprezidents,<br />
automatizācijas un perifērijas<br />
produktu grupas vadītājs. Tagad<br />
arī 30 <strong>Latvijas</strong> tipogrāfijas ir apguvušas<br />
astoņus ekoloģiskās poligrāfijas principus.<br />
Interesantas, taču savstarpēji pretrunīgas<br />
nākotnes vīzijas piedāvāja divi<br />
konferences viesi: Neil Falconer no Pira<br />
International (Lielbritānija) un Marco<br />
den Engelsman (izdevniecības Compress<br />
galvenais redaktors, Nīderlande).<br />
Skaidrs ir tas, ka digitālās tehnoloģijas<br />
ir uzvarējušas daudzās poligrāfijas jomās:<br />
digitālās darba plūsmas, digitālie<br />
paraugnovilkumi, digitālais foto, digitālā<br />
attēlu apstrāde, pat iespiedmašīnas<br />
vadības pults ir digitāla utt. Taču ofseta<br />
pozīcijas vēl netiek apdraudētas – neviena<br />
digitālā drukas iekārta vēl nesola<br />
konkurētspējīgu kvalitāti, ātrumu, izmaksas<br />
un materiālu izvēli.
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
īsumā<br />
13<br />
īsumā<br />
LATVIEŠU VALODAS<br />
TEMINOLOĢIJA<br />
POLIGRĀFIJAS NOZARĒ<br />
7. novembrī notika vēl viens nekomerciāls<br />
un visnotaļ atbalstāms pasākums<br />
par poligrāfijas terminoloģiju un<br />
tulkojumu profesionalitāti. Viesu vidu<br />
bija ne tikai poligrāfijas pārstāvji ar<br />
interesi par valodu, bet arī profesionāli<br />
valodnieki, tulkotāji un terminologi.<br />
Tika pieņemts lēmums izveidot LZA TK<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> apakškomisiju, lai veicinātu<br />
nozares terminoloģijas attīstību, sekmētu<br />
ieinteresēto personu aktivitāti,<br />
apvienot pūles un koordinēt darbības<br />
virzienus, kā arī uzlabotu sadarbību ar<br />
tulkotājiem.<br />
Gatavību darboties nozares<br />
terminoloģijas apakškomisijā<br />
jau ir izteikuši Artis Ērglis,<br />
Dagnija Vanaga, Ieva Bečere,<br />
Lelde Ņikitina, Salvijs Bilinskis,<br />
Uldis Cerbulis, Paulis Zabarovskis,<br />
Huberts Daugulis, Jeļena<br />
Kuzmina, Raimonds Apinis,<br />
Eduards Cauna, Normunds<br />
Tiltiņš, Ivars Bērziņš un<br />
Dace Siliņa. Saraksts ir atvērts,<br />
jebkurš interesents ir aicināts<br />
atbalstīt un piedalīties.<br />
Atbalstiet iniciatīvu, izsakiet<br />
savu viedokli un piesakieties<br />
<strong>Latvijas</strong> <strong>Poligrāfijas</strong> uzņēmumu<br />
asociācijā (tālr.L 67282447,<br />
e-pasta adrese ieva@lpua.lv).<br />
Žurnāls <strong>Iespiedgrafika</strong> apņemas<br />
atspoguļot apakškomisijas<br />
aktivitātes katrā numurā.<br />
Internetā meklējiet vārdnīcu<br />
Heidelberg Latvija mājaslapā<br />
www.lv.heidelberg.com.<br />
NOZĪMĪGĀKĀS POLIGRĀFIJAS, REKLĀMAS,<br />
IEPAKOJUMA UN GRĀMATU IZSTĀDES<br />
<strong>2008</strong>. GADA NOGALĒ UN 2009. GADĀ<br />
NOVEMBRIS<br />
09.11.08.-13.11.08.<br />
PACK EXPO INTERNATIONAL<br />
ASV, Čikāga<br />
www.packexpo.com<br />
11.11.08.-14.11.08. REKLAMA <strong>2008</strong><br />
Krievija, Maskava<br />
ww.reklama-expo.ru<br />
18.11.08.-21.11.08. MAVEX<br />
Šveice, Bāzele<br />
www.packmove.ch<br />
18.11.08-21.11.08.<br />
ON DEMAND RUSSIA<br />
Krievija, Maskava<br />
www.ondemandexpo.ru<br />
FEBRUĀRIS<br />
12.02.09.-15.02.09. BALTIJAS<br />
GRĀMATU SVĒTKI<br />
Lietuva, Viļņa<br />
www.litexpo.lt<br />
MARTS<br />
12.<strong>03</strong>09.-15.<strong>03</strong>.09. LEIPCIGAS<br />
GRĀMATU GADATIRGUS<br />
Vācija, Leipciga<br />
www.leipziger-buchmesse.de<br />
APRĪLIS<br />
20.04.09-22.04.09. LONDONAS<br />
GRĀMATU GADATIRGUS<br />
Lielbritānija, Londona<br />
www.londonbookfair.co.uk<br />
21.04.09.-24.04.09. POLIGRAFIA.<br />
EURO-REKLAMA OUTDOOR EXPO<br />
Polija, Poznaņa, www.mtp.pl<br />
MAIJS<br />
06.05.09.-08.05.09. ADPRINT<br />
Lietuva, Viļņa<br />
www.litexpo.lt<br />
06.05.09.-08.05.09. POSTPRINT<br />
Vācija, Berlīne<br />
www.postprint.de<br />
12.05.09.-14.05.09. FESPA<br />
Nīderlande, Amsterdama<br />
www.fespa.com<br />
19.05.09-22.05.09.<br />
EMBAXPRINT<br />
Čehija, Brno<br />
www.embaxprint.cz<br />
SEPTEMBRIS<br />
24.09.09.-27.09.09. GĒTEBORGAS<br />
GRĀMATU GADATIRGUS<br />
Zviedrija, Gēteborga<br />
www.goteborg-bookfair.com<br />
OKTOBRIS<br />
14.10.09.-18.10.09. FRANKFURTES<br />
GRĀMATU GADATIRGUS<br />
Vācija, Frankfurte<br />
www.frankfurter-buchmesse.de<br />
20.10.09.-23.10.09. SCANPACK<br />
Zviedrija, Gētebroga<br />
www.scanpack.se
14 izstādes<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
IZSTĀDEI DRUPA –<br />
JAUNS PREZIDENTS<br />
vadītāju tika ievēlēts Jirgens Vutcs<br />
(Dr. Jürgen Vutz) no CEO Wind möller &<br />
Hölscher KG. Otrā viceprezidenta amats<br />
tika uzticēts Vāci jas Federālās drukas<br />
un mediju apvienības (Bundesverband<br />
Druck und Medien) prezidentam Rolfam<br />
Švarcam (Rolf Schwarz).<br />
Izstādes drupa organizācijas komitejā<br />
ir 23 dalībnieki, un tieši viņi ir atbildīgi<br />
par tās attīstības stratēģiju, viņiem<br />
jārūpējas, lai izstādē būtu pārstā vēts<br />
viss plašais iespiedindustrijas tehnoloģiju<br />
spektrs – pirmsdruka, ie spie šana<br />
un pēcapstrāde, – kā arī iepakojuma<br />
izgatavošana, papīra un da žādu po-<br />
ligrāfijas materiālu ražošana u. c. Komitejas<br />
darbā ir aktīvi iesais tījušās arī<br />
5 Vācijas iespiedindustriju pārstāvošas<br />
asociācijas.<br />
Organizācijas komiteja 23. septembra<br />
sēdē pieņēma arī citus būtis kus<br />
lēmumus. Pirmā publiskā prezentācija<br />
notiks šī gada novembrī izstā des All in<br />
Print laikā Šanhajā, aicinot eksponentus<br />
un apmeklētājus uz drupa 2012 no<br />
2012. gada 3. līdz 16. maijam. Pieteikšanās<br />
dalībai izstā dē tiks izsludināta<br />
2010. gada pavasarī, bet par reģistrācijas<br />
beigu datumu ir noteikts 2010. gada<br />
31. oktobris.<br />
Sagatavots pēc drupa 2012 preses dienesta materiāliem<br />
Dipl.-Ing. Martins Veikenmeiers<br />
Pēcdrupas laiks ir pirmsdrupas laiks:<br />
sekojot šim moto, 23. septembrī<br />
Diseldorfā notika drupa 2012<br />
organizācijas komitejas sēde, kurā tika<br />
nolemts, ka par tās prezidentu kļūs<br />
Martins Veikenmeiers (Dipl.-Ing. Martin<br />
Weickenmeier), iepakojuma nozares<br />
koncerna Körber AG padomes loceklis<br />
un uzņēmuma CEO, Körber PaperLink<br />
GmbH vadītājs.<br />
Jaunais prezidents guva nedalītu<br />
organizācijas komitejas dalīb nie ku atbalstu<br />
un visnotaļ atbildīgajā amatā<br />
nomainīja iespiedmašīnu ražo tāja Koenig<br />
& Bauer AG valdes priekšsēdētāju<br />
Albrehtu Bolza-Šīnemanu (Dipl.-Ing.<br />
Albrecht Bolza-Schünemann), kurš izstādes<br />
prezidenta pienā kumus pildīja<br />
2000., 2004. un <strong>2008</strong>. gadā un uz šo<br />
amatu atkārtoti kandidēt ne vēlējās.<br />
Kopš 2004. gada Martins Veikenmeiers<br />
ir bijis izstādes vice prezi dents<br />
un pildījis arī Mandātu komitejas vadītāja<br />
pienākumus. Stājoties jau najā amatā,<br />
viņš teica: – Es uzskatu, ka tieši tagad<br />
ir pienācis īstais laiks man uzņemties šo<br />
darbu, jo manis pārstāvētais iepakojuma<br />
industrijas sektors strauji attīstās,<br />
un 2012. gada izstādē tam tiks atvēlēta<br />
ļoti būtiska loma.<br />
Atklātā balsojumā par izstādes viceprezidentu<br />
un Mandātu komi tejas<br />
Izstādes drupa prezidenti:<br />
drupa 1951–drupa 1972: Hubert H. A. Sternberg<br />
(Heidelberger Druckmaschinen AG)<br />
drupa 1972–drupa 1990: Kurt Werner (Druckmachinenfabrik Goebel)<br />
drupa 1995:<br />
Hans Bernhard Bolza-Schünemann<br />
(Koenig & Bauer AG)<br />
drupa 2000–drupa <strong>2008</strong>: Albrecht Bolza-Schünemann<br />
(Koenig & Bauer AG)<br />
drupa 2012:<br />
Martin Weickenmeier (Körber AG)<br />
Jaunais drupa prezidents Dipl.-Ing. Martins Veikenmeiers (pa labi) un viceprezidents Dr. Jirgens Vutcs<br />
KBA.P.6<strong>03</strong>
KBA lokšņu ofseta tehnoloģijas<br />
No A3 līdz superlielam formātam.<br />
Mēs piedāvājam visu.<br />
Sava uzņēmuma panākumus jūs plānojat paši. Bet KBA rūpējas<br />
par to, lai jums būtu vismodernākās lokšņu ofseta tehnoloģijas.<br />
No A3 līdz superlielam formātam. Visu izmēru mašīnas pārsteidz ar<br />
darbības ātrumu, apkalpošanas vienkāršību un plašu piedāvāto iespēju<br />
klāstu. Mēs rūpējamies arī par inovācijām visos drukas procesos.<br />
Ja plānojat investīcijas, sazinieties ar mums. Vienalga, kādā formātā.<br />
KBA.P.6<strong>03</strong><br />
Trükimaailm AS, Tel.: (+372) 6 779140,<br />
janek@trykimaailm.ee, www.trykimaailm.ee, www.kba.com
16<br />
izstādes<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
MASKAVAS GRĀMATU GADATIRGUS<br />
VLADIMIRS IĻJINS<br />
Maskavā no 3. līdz 8. septembrim,<br />
Viskrievijas izstāžu centrā<br />
no tika 21. Maskavas starptautiskais<br />
grāmatu gadatirgus. Šogad<br />
grāmatnieku fo ruma Krievijas galvaspilsētā<br />
moto bija „Grāmata mieram<br />
un progresam”.<br />
Vairāk nekā 2500 eksponentu bija<br />
izvietojušies trīs stacionāros un trīs papildus<br />
paviljonos. Izstādes kopējā platība<br />
pārsniedza 33 500 m2. Uz grāmatu<br />
gadatirgu bija ieradušies viesi no Francijas,<br />
Vācijas, Somijas, Sauda Arābijas,<br />
Zviedrijas, Izraēlas, Lietuvas, <strong>Latvijas</strong>,<br />
Igaunijas, Lielbritānijas, Ungārijas, Irānas,<br />
Azerbaidžānas, Uzbekistānas, Holandes,<br />
Kubas, Albānijas, Turcijas, Armēnijas,<br />
Moldovas, Bulgārijas, Serbijas, Itālijas,<br />
Spānijas... pavisam no 82 valstīm.<br />
Šogad izstādē centrālā vieta un goda<br />
viesa statuss bija Ukrainas izdevējiem.<br />
Šīs valsts ekspozīcijā 200 izdevniecības<br />
rādīja vairāk nekā 4000 dažādu nosaukumu<br />
grāmatu, kas izdotas laika posmā<br />
no 2006. līdz <strong>2008</strong>. gadam. Jāatzīmē,<br />
ka pašlaik Ukrainā darbojas vairāk nekā<br />
4000 izdevniecību.<br />
Izstādes ietvaros notika daudzi semināri,<br />
konferences, pieņem šanas,<br />
prezentācijas un tikšanās ar grāmatu<br />
autoriem no Krievijas, Fran cijas, Polijas,<br />
Kubas, Serbijas un ASV. Grāmatu<br />
gadatirgu un tā kultūras programmu<br />
atspoguļoja 800 žurnālisti no 350 masu<br />
informācijas līdzekļiem.<br />
Tradicionāli izstādes atklāšanas dienā<br />
tika apkopoti konkursa „Kniga goda”<br />
(Gada grāmata) rezultāti desmit nominācijās,<br />
laureāti balvās saņēma skulptora<br />
Vladimira Trulova darinātās bronzas<br />
statuetes „Ar grāmatu ejošais”.<br />
SARMITE USĀNE<br />
Maskavas Starptautiskā grāmatu<br />
izstāde-gadatirgus (Мос ковская<br />
международная книжная<br />
выставка – ярмарка) ir ļoti nozīmīgs<br />
pasākums visām Krievijas izdevniecībām,<br />
tam izdevēji jau laikus<br />
īpaši gatavojas. Šogad Izstādes goda<br />
viesis bija Ukraina, tai bija atsevišķs<br />
paviljons, – neliels un atšķirībā no pārējiem,<br />
diemžēl, mazāk apmeklēts.<br />
Lai gan izstādes apmeklētāju interese<br />
bija ļoti liela, un katra izdevniecība<br />
centās izmantot katru iespēju ieinteresēt<br />
savus potenciālos lasītājus. Lielākās<br />
izdevniecības savus darbus stendā eksponēja<br />
gan paviljonā, kur bija iespēja<br />
tikties un pārrunāt darba jautājumus<br />
ar saviem sadarbības partneriem, gan<br />
arī bija noīrējušas tirdzniecības vietas<br />
ārā laukumā starp izstādes paviljoniem.<br />
Grāmatu pircēji varēja nepirkt ieejas<br />
biļetes, bet jau tirdzniecības vietās iegādāties<br />
grāmatas.<br />
Izstādes organizētāji mēģināja izstādes<br />
dalībniekus sadalīt arī pēc izdodamās<br />
produkcijas mērķauditorijas un<br />
produkcijas veidiem. Atsevišķi ekspo-
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
izstādes<br />
17<br />
nējās kartīšu, mākslas grāmatu, specializētās<br />
(nozaru) literatūras izdevēji.<br />
Ne visi dalībnieki vēlējās izmantot šo<br />
principu. Piemēram, telts, kas bija paredzēta<br />
bērnu literatūras izdevniecībām<br />
bija pustukša. Bērnu grāmatu izdevēji<br />
bija eksponējušies galvenajā paviljonā,<br />
kurš bija vislabāk apmeklēts.<br />
Izstādes laikā notika tradicionālās<br />
izdevniecību un grāmatu prezentācijas,<br />
tikšanās ar grāmatu autoriem, dažādu<br />
konkursu – „Книга года <strong>2008</strong>”,<br />
„Искусство книги” (kur tika nominētas<br />
sadraudzības valstu (СНГ) izdevniecības)<br />
apbalvošana, koncerti un pat teatralizēti<br />
priekšnesumi. Vienlaicīgi notika<br />
semināri un konferences.<br />
Krievijā tiek domāts par digitālo<br />
grāmatu popularizēšanu un izdošanu.<br />
Izstādē tika prezentēts projekts КНИГА-<br />
БАЙТ 2009. Nākošā gada pavasarī Maskavā<br />
pirmo reizi tiks organizēta digitālās<br />
grāmatu izdevniecību izstāde un<br />
konference КНИГАБАЙТ 2009 (informācija<br />
mājas lapā: www.mibf.ru).<br />
Izstādē piedalījās arī poligrāfijas<br />
nozares pārstāvji no Ķīnas, Taizemes,<br />
Slovēnija, Turcijas, Slovākijas, Lietuvas,<br />
<strong>Latvijas</strong> u.c. Krievijas grāmatu tirgus ir<br />
neaptverams, un lasītājiem joprojām<br />
grāmatas interesē.<br />
Izstādes gaisotne bija radoša un labvēlīga,<br />
varbūt par iemeslu tam bija ne<br />
tikai Krievijas grāmatu svētki, bet arī<br />
tas, ka izstādes norises laikā Maskava<br />
svinēja savus Pilsētas svētkus un vienlaicīgi<br />
Viskrievijas izstāžu centrā (ВВЦ)<br />
notika daudz citu pasākumu, kas bija<br />
ļoti labi apmeklēti.<br />
Tehnika attīstās, tehnoloģijas mainās, tradīcijas saglabājas...<br />
DIGITĀLĀ DRUKA<br />
• OFSETS<br />
• SIETSPIEDE<br />
• PĒCAPSTRĀDE<br />
• MAKETU<br />
SAGATAVOŠANA<br />
• AUGSTSPIEDE • FOTOSTUDIJA<br />
Tallinas iela 59, tel. 67314588
18 notikums<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
LATVIJA – VIESU VALSTS GĒTEBORGAS<br />
GRĀMATU GADATIRGŪ<br />
JĀNIS OGA<br />
No 25. līdz 28. septembrim Latvija<br />
piedalījās starptautiskajā Gēteborgas<br />
grāmatu tirgū viesu valsts statusā, ar<br />
līdz šim vērienīgāko <strong>Latvijas</strong> grāmatniecības<br />
prezentāciju ārzemēs svinot arī<br />
<strong>Latvijas</strong> valsts 90. dzimšanas dienu.<br />
Gēteborgas grāmatu gadatirgus<br />
tiek uzskatīts par gada vērienīgāko<br />
kultūras pasākumu Ziemeļvalstīs. Kā<br />
vēsta statistika, šogad četru dienu<br />
laikā to apmeklēja vairāk nekā 101<br />
tūkstotis apmeklētāju. Izstādē ar stendiem<br />
piedalījās 948 dalībnieku no 20<br />
valstīm, bija akreditējušies 1210 žurnālisti.<br />
Grāmatu tirgū viesojās 1850<br />
literātu un lektoru, no kuriem 788 piedalījās<br />
vairāk nekā 2400 semināros un<br />
lasījumos.<br />
Latviju pārstāvēja ap 70 cilvēku<br />
delegācija, to vidū rakstnieki, dzejnieki,<br />
vēsturnieki, politiķi un amatpersonas:<br />
<strong>Latvijas</strong> Ministru prezidents<br />
Ivars Godmanis, <strong>Latvijas</strong> Republikas<br />
vēstniece Zviedrijā Elita Kuzma, bijusī<br />
<strong>Latvijas</strong> Valsts prezidente Vaira<br />
Vīķe-Freiberga, Sandra Kalniete, Ausma<br />
Cimdiņa, Knuts Skujenieks, Juris<br />
Kronbergs, Aivars Stranga, Jānis Krēs-<br />
liņš, Ojārs Kalniņš, Māra Zālīte, Nora<br />
Ikstena, Liāna Langa, Laima Muktupāvela<br />
un citi.<br />
<strong>Latvijas</strong> kultūras programma ietvēra<br />
ap 50 dažādu pasākumu – seminārus,<br />
literārus lasījumus un grāmatu atvēršanas<br />
–, kas notika gan <strong>Latvijas</strong> stendā,<br />
izstāžu zāles semināru un konferenču<br />
telpās, gan arī ārpus tām. Līdzās literāriem<br />
notikumiem tika atklātas vairākas<br />
izstādes, to vidū fotoizstādes Viena<br />
diena Rīgā, J. Nakamuras Līvi, J. Vītiņa<br />
Latvija no putna lidojuma izstāžu zālē,<br />
savukārt M. Brašmanes „Kaza kāpa<br />
debesīs” kultūras centrā Röda Sten un<br />
Viena diena Latvijā Gēteborgas Pilsētas<br />
bibliotēkā.<br />
Daudz apmeklētāju piesaistīja semināri<br />
par <strong>Latvijas</strong> kultūru un vēsturi,<br />
to vidū „Pārvērtības un atgriešanās”<br />
(S. Kalniete un L. P. Fredēns), „Rakstīt<br />
pagātni šodien” (P. Bankovskis, Š. Cērps,<br />
M. Talgre), „Rīga – poliglotu pilsēta”<br />
(U. Bērziņš un A. Pleijela), „Rīgas jūgendstils”<br />
(I. Tepfers). <strong>Latvijas</strong> stenda<br />
rīkoto pasākumu vidū gribētos izcelt<br />
prezentāciju par <strong>Latvijas</strong> poligrāfijas iespējām<br />
un piedāvājumu (J. Sīlis).<br />
<strong>Latvijas</strong> stends, kas bija veidots <strong>Latvijas</strong><br />
Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas<br />
veidolā (autori un izgatavotāji: „Vējiem<br />
Līdzi”), raisīja gan izstādes apmeklētāju,<br />
gan organizatoru uzmanību un,<br />
kā izstādes rīkotāji Bok&Bibliotek atzina<br />
noslēguma preses konferencē, <strong>Latvijas</strong><br />
stends bija kļuvis par daudzu izstādes<br />
viesu tikšanās vietu.<br />
Stendā strādāja un par Latviju, tās<br />
grāmatniecību un kultūru stāstīja pārstāvji<br />
no <strong>Latvijas</strong> Nacionālās bibliotēkas,<br />
<strong>Latvijas</strong> institūta, <strong>Latvijas</strong> Grāmatizdevēju<br />
asociācijas, <strong>Latvijas</strong> Grāmatnieku<br />
ģildes, <strong>Latvijas</strong> Literatūras centra, <strong>Latvijas</strong><br />
<strong>Poligrāfijas</strong> uzņēmumu asociācijas,<br />
tipogrāfijām Preses nams un Jelgavas<br />
tipogrāfija.<br />
Šoruden nākuši klajā arī vairāki latviešu<br />
prozas un dzejas tulkojumi zviedru<br />
valodā. Zviedriski izdoti divu mūsdienu<br />
latviešu rakstnieču romāni: Noras<br />
Ikstenas „Dzīves svinēšana” (Livets fest,<br />
izdevniecība Atlantis, tulkotājs Juris<br />
Kronbergs) un Ingas Ābeles „Uguns<br />
nemodina” (Elden väcker ingen, izdevniecība<br />
Ariel Skrifter, tulkotāja Austra<br />
Krēsliņa).
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
izstādes<br />
19<br />
Īsprozas antoloģijā Människomuseet<br />
(„Cilvēka muzejs”, izdevniecība Tranan,<br />
tulkotāji Andris Kangeris, Aldis Kronbergs,<br />
Jānis Kronbergs, Juris Kronbergs)<br />
iekļauti Gunta Bereļa, Paula Bankovska,<br />
Andras Neiburgas, Mārtiņa Zelmeņa,<br />
Arvja Kolmaņa, Gundegas Repšes, Ingas<br />
Ābeles, Gundara Ignata, Ingas Žoludes,<br />
Noras Ikstenas un Laimas Muktupāvelas<br />
stāsti.<br />
Zviedru valodā nākušas klajā arī vairākas<br />
dzejas grāmatas: Knuta Skujenieka<br />
Som ekens rot till vaten („Kā ozola<br />
sakne pēc ūdens”) un Guntara Godiņa<br />
Mörkret har ingen färg („Tumsai nav krāsas”)<br />
(apgāds Heidruns, atdzejojis Juris<br />
Kronbergs), Vizmas Belševicas izlase<br />
Dikter („Dzeja”) (apgāds Ersatz, atdzejojis<br />
Juris Kronbergs) un dzejas antoloģija<br />
Ord och steg („Vārdi un soļi”) (apgāds<br />
Tranan, atdzejojis Juris Kronbergs), kurā<br />
iekļauti Veltas Sniķeres, Imanta Ziedoņa,<br />
Margitas Gūtmanes, Jāņa Rokpeļņa,<br />
Leona Brieža, Māras Zālītes, Eduarda<br />
Aivara, Ineses Zanderes, Pētera Brūvera,<br />
Liānas Langas, Sergeja Timofejeva,<br />
Māra Salēja, Ingas Ābeles, Ingas Gailes,<br />
Kārļa Vērdiņa, Marta Pujāta, Agneses<br />
Krivades un Ingmāras Balodes dzejoļi.<br />
Audiogrāmatu apgāds Bokbandet izdevis<br />
Jura Kronberga dzeju Kristapa Graša<br />
mūzikas pavadījumā kompaktdiskā<br />
Hötorgshallen och andra dikter („Siena<br />
tirgus halle un citi dzejoļi”).<br />
Atkārtotu izdevumu, šoreiz t.s. kabatas<br />
formātā, piedzīvojusi Sandras<br />
Kalnietes grāmata „Ar balles kurpēm<br />
Sibīrijas sniegos” (Med högklackade skor<br />
i Sibiriens snö, izdevniecība Atlantis, tulkotājs<br />
Juris Kronbergs), kas pirmoreiz<br />
Zviedrijā iznāca 2005. gadā.<br />
Drīzumā klajā nāks arī Zigmunda<br />
Skujiņa romāns „Miesas krāsas domino”,<br />
Laimas Muktupāvelas romāns „Šampinjonu<br />
derība” un Vizmas Belševicas mīlas<br />
dzeja kompaktdiskā.<br />
<strong>Latvijas</strong> dalību Gēteborgas grāmatu<br />
gadatirgū iniciēja un kultūras programmas<br />
koncepciju veidoja Juris Kronbergs<br />
un <strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs, projekta<br />
īstenošanu nodrošināja Starptautiskā<br />
Rakstnieku un tulkotāju māja, <strong>Latvijas</strong><br />
vēstniecība Zviedrijā un LR Kultūras ministrija<br />
sadarbībā LR Ārlietu ministriju,<br />
Rīgas domi, <strong>Latvijas</strong> Rakstnieku savienību<br />
un <strong>Latvijas</strong> Literatūras centru.
20<br />
izstādes<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
LATVIJAS LITERATŪRAS<br />
UN GRĀMATNIECĪBAS<br />
ORGANIZĀCIJAS PIEDALĀS<br />
FRANKFURTES GRĀMATU<br />
IZSTĀDĒ<br />
JĀNIS OGA<br />
No 15. līdz 19. oktobrim Frankfurtē<br />
norisinājās ikgadējā Frankfurtes grāmatu<br />
izstāde, kas šogad svinēja 60 gadu<br />
jubileju un viesu valsts statusā bija aicinājusi<br />
Turciju.<br />
<strong>Latvijas</strong> nacionālais stends, kā ierasts,<br />
atradās izstāžu kompleksa 5. zālē,<br />
šogad īpaši labā novietojumā – blakus<br />
Čehijas, Polijas, Slovākijas un Lietuvas<br />
stendiem. Tādējādi ikviens interesents<br />
izstādē varēja atrast <strong>Latvijas</strong> grāmatniecības,<br />
literatūras un poligrāfijas organizāciju<br />
pārstāvjus.<br />
<strong>Latvijas</strong> stendā šogad apvienojās<br />
<strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs, <strong>Latvijas</strong> Grāmatizdevēju<br />
asociācija, izdevniecības<br />
„Zvaigzne ABC”, „Jumava” „Jāņa Rozes<br />
apgāds” (trijatā pārstāvot arī <strong>Latvijas</strong><br />
Grāmatnieku ģildi), tipogrāfijas Preses<br />
nams un Jelgavas tipogrāfija.<br />
<strong>Latvijas</strong> Grāmatizdevēju asociāciju<br />
Frankfurtes grāmatu izstādē pārstāvēja<br />
vairākas vidējās un mazās izdevniecības,<br />
kas piedāvāja savus jaunākos izdevumus.<br />
Stendā tika izstādītas grāmatu<br />
mākslas konkursā „Zelta ābele”<br />
2007. gadā godalgotās skaistākās latviešu<br />
grāmatas, „Jāņa Baltvilka balvas”<br />
plaukts vēstīja par Latvijā izdoto bērnu<br />
un jauniešu literatūru, tāpat izstādes<br />
apmeklētājiem bija iespēja apskatīt arī<br />
Literatūras Gada balvu ieguvušās grāmatas.<br />
<strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs iepazīstināja<br />
ar latviešu literatūras tulkojumiem<br />
svešvalodās, izstādot grāmatas, žurnālus<br />
„Latviešu literatūra” angļu, vācu,<br />
franču, zviedru un krievu valodā, bukletus<br />
par latviešu rakstniekiem angļu un<br />
vācu valodā, kā arī vēstot par atbalsta<br />
iespējām latviešu literatūras tulkojumu<br />
izdošanai ārzemēs.<br />
Ar <strong>Latvijas</strong> <strong>Poligrāfijas</strong> uzņēmumu<br />
asociācijas un apgāda „Zvaigzne ABC”<br />
atbalstu īpaši Gēteborgas grāmatu tirgum<br />
un Frankfurtes grāmatu izstādei<br />
šogad tika izdots informatīvs buklets<br />
„Latvian Book Market”, kurā iekļautas<br />
ziņas par Latviju, apkopota statistika<br />
par apgādu darbību 2007. gadā un<br />
sniegta <strong>Latvijas</strong> apgādu un tipogrāfiju<br />
kontaktinformācija. Buklets tiks izpla-<br />
tīts arī citos starptautiskos pasākumos,<br />
kuros pārstāvēta <strong>Latvijas</strong> literatūra un<br />
grāmatniecība.<br />
<strong>Latvijas</strong> nacionālo stendu 56 kvadrātmetru<br />
platībā veidojis gofrētā kartona<br />
uzņēmums „SIA Vējiem līdzi” Jāņa<br />
Merca vadībā, jau ceturto reizi Eiropas<br />
grāmatu tirgos pievēršot apmeklētāju<br />
uzmanību <strong>Latvijas</strong> stendam un mēbelēm,<br />
kas izgatavotas no dabai draudzīga<br />
materiāla – kartona. Interesenti,<br />
kuri uzdeva jautājumus par stenda<br />
veidolu un konceptuālo ideju, deva<br />
papildu iespēju stāstīt par Latviju, tās<br />
grāmatniecību un literatūru.<br />
Frankfurtes grāmatu izstādes ielūguma<br />
programmā, kurā izstādē un īpašā<br />
izglītojošā seminārā viesojās apgādi no<br />
nelielām un jaunattīstības valstīm, ar<br />
nelielu atsevišķu stendu izstādē piedalījās<br />
arī grāmatu apgāds „Valters un<br />
Rapa”.<br />
<strong>Latvijas</strong> dalību Frankfurtes grāmatu<br />
tirgū atbalstījusi <strong>Latvijas</strong> Kultūras<br />
ministrija un Valsts kultūrkapitāla<br />
fonds.
20<br />
izstādes<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
LATVIJAS LITERATŪRAS<br />
UN GRĀMATNIECĪBAS<br />
ORGANIZĀCIJAS PIEDALĀS<br />
FRANKFURTES GRĀMATU<br />
IZSTĀDĒ<br />
JĀNIS OGA<br />
No 15. līdz 19. oktobrim Frankfurtē<br />
norisinājās ikgadējā Frankfurtes grāmatu<br />
izstāde, kas šogad svinēja 60 gadu<br />
jubileju un viesu valsts statusā bija aicinājusi<br />
Turciju.<br />
<strong>Latvijas</strong> nacionālais stends, kā ierasts,<br />
atradās izstāžu kompleksa 5. zālē,<br />
šogad īpaši labā novietojumā – blakus<br />
Čehijas, Polijas, Slovākijas un Lietuvas<br />
stendiem. Tādējādi ikviens interesents<br />
izstādē varēja atrast <strong>Latvijas</strong> grāmatniecības,<br />
literatūras un poligrāfijas organizāciju<br />
pārstāvjus.<br />
<strong>Latvijas</strong> stendā šogad apvienojās<br />
<strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs, <strong>Latvijas</strong> Grāmatizdevēju<br />
asociācija, izdevniecības<br />
„Zvaigzne ABC”, „Jumava” „Jāņa Rozes<br />
apgāds” (trijatā pārstāvot arī <strong>Latvijas</strong><br />
Grāmatnieku ģildi), tipogrāfijas Preses<br />
nams un Jelgavas tipogrāfija.<br />
<strong>Latvijas</strong> Grāmatizdevēju asociāciju<br />
Frankfurtes grāmatu izstādē pārstāvēja<br />
vairākas vidējās un mazās izdevniecības,<br />
kas piedāvāja savus jaunākos izdevumus.<br />
Stendā tika izstādītas grāmatu<br />
mākslas konkursā „Zelta ābele”<br />
2007. gadā godalgotās skaistākās latviešu<br />
grāmatas, „Jāņa Baltvilka balvas”<br />
plaukts vēstīja par Latvijā izdoto bērnu<br />
un jauniešu literatūru, tāpat izstādes<br />
apmeklētājiem bija iespēja apskatīt arī<br />
Literatūras Gada balvu ieguvušās grāmatas.<br />
<strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs iepazīstināja<br />
ar latviešu literatūras tulkojumiem<br />
svešvalodās, izstādot grāmatas, žurnālus<br />
„Latviešu literatūra” angļu, vācu,<br />
franču, zviedru un krievu valodā, bukletus<br />
par latviešu rakstniekiem angļu un<br />
vācu valodā, kā arī vēstot par atbalsta<br />
iespējām latviešu literatūras tulkojumu<br />
izdošanai ārzemēs.<br />
Ar <strong>Latvijas</strong> <strong>Poligrāfijas</strong> uzņēmumu<br />
asociācijas un apgāda „Zvaigzne ABC”<br />
atbalstu īpaši Gēteborgas grāmatu tirgum<br />
un Frankfurtes grāmatu izstādei<br />
šogad tika izdots informatīvs buklets<br />
„Latvian Book Market”, kurā iekļautas<br />
ziņas par Latviju, apkopota statistika<br />
par apgādu darbību 2007. gadā un<br />
sniegta <strong>Latvijas</strong> apgādu un tipogrāfiju<br />
kontaktinformācija. Buklets tiks izpla-<br />
tīts arī citos starptautiskos pasākumos,<br />
kuros pārstāvēta <strong>Latvijas</strong> literatūra un<br />
grāmatniecība.<br />
<strong>Latvijas</strong> nacionālo stendu 56 kvadrātmetru<br />
platībā veidojis gofrētā kartona<br />
uzņēmums „SIA Vējiem līdzi” Jāņa<br />
Merca vadībā, jau ceturto reizi Eiropas<br />
grāmatu tirgos pievēršot apmeklētāju<br />
uzmanību <strong>Latvijas</strong> stendam un mēbelēm,<br />
kas izgatavotas no dabai draudzīga<br />
materiāla – kartona. Interesenti,<br />
kuri uzdeva jautājumus par stenda<br />
veidolu un konceptuālo ideju, deva<br />
papildu iespēju stāstīt par Latviju, tās<br />
grāmatniecību un literatūru.<br />
Frankfurtes grāmatu izstādes ielūguma<br />
programmā, kurā izstādē un īpašā<br />
izglītojošā seminārā viesojās apgādi no<br />
nelielām un jaunattīstības valstīm, ar<br />
nelielu atsevišķu stendu izstādē piedalījās<br />
arī grāmatu apgāds „Valters un<br />
Rapa”.<br />
<strong>Latvijas</strong> dalību Frankfurtes grāmatu<br />
tirgū atbalstījusi <strong>Latvijas</strong> Kultūras<br />
ministrija un Valsts kultūrkapitāla<br />
fonds.
22 notikums<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
ASV NACIONĀLAIS<br />
GRĀMATU FESTIVĀLS<br />
Jau astoto gadu ASV tiek rīkots Nacionālais<br />
grāmatu festivāls. Šogad<br />
tas notika galvaspilsētā Vašingtonā,<br />
Nacionālajā Molā, kas atrodas Kapitolija<br />
ēkas pakājē un ir tūristu iecienītu<br />
apskates objektu un populāru muzeju<br />
ieskauts. Festivāla ogranizators un iniciators<br />
ir Kongresa bibliotēka, kas ne tikai<br />
pilda grāmatu krātuves funkciju, bet<br />
arī ir aktīva lasīšanas un grāmatniecības<br />
popularizētāja. Festivāla namamātes<br />
un patroneses lomā darbojās prezidenta<br />
kundze Laura Buša, viņa kopā ar<br />
meitu Džennu Bušu ir sarakstījusi arī<br />
vienu no festivālā prezentētajām bērnu<br />
grāmatām.<br />
Kaut arī sestdienā, 27. septembrī,<br />
karstums un negaisa mākoņi brīdi<br />
pa brīdim izbiedēja festivāla apmeklētajus,<br />
dalībniekus un organizatorus,<br />
Nacionālais grāmatu festivāls bija labi<br />
apmeklēts. Pēc organizatoru apkopotajiem<br />
datiem to apmeklējuši ap 120 000<br />
interesentu. Festivālā piedalījās ap 70<br />
godalgotu un atzinību guvuši autori<br />
– rakstnieki, dzejnieki un grāmatu<br />
ilustratori.<br />
Tematiski nodalītās nojumēs – teltīs –<br />
bija iespējams iepazīties ar autoriem,<br />
klausīties viņu lasījumus un brīvi komunicēt<br />
ar tiem, kā arī iegūt autogrāfus.<br />
Liels uzsvars festivalā bija likts uz<br />
bērnu un jauniešu izdevumiem, par<br />
ļoti svarīgu uzskatot tiešu jauno lasītāju<br />
iepazīstināšanu ar grāmatu kultūru.<br />
Dažāda veida radošās aktivitātēs piedalījās<br />
iemīļoti bērnu grāmatu varoņi<br />
un televīzijas tēli, notika interaktīvas<br />
bibliotēku bērnu programu prezentācijas,<br />
un tas viss, lai jau no mazotnes pieradinātu<br />
jaunos lasītājus pie grāmatas<br />
ne tikai kā pie izklaides, bet arī kā pie<br />
informācijas avota.<br />
Tā kā festivāls noritēja populārā brīvdabas<br />
atpūtas vietā, tas iemantoja lielu<br />
gimeņu ar bērniem interesi. Īpaši šai<br />
auditorijai tika veltīti paviljoni „Māja un<br />
ģimene” un „Amerika lasa!”.
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
izstādes<br />
23<br />
Atsevišķā paviljonā bija iespējams<br />
iepazīties ar visu štatu literatūras programmu<br />
un to norišu kalendāru, kā arī<br />
apskatīt reģionālo bibliotēku tīklu piedāvājumu<br />
un programmas.<br />
Festivāla organizatora – Kongresa<br />
bibliotēkas – paviljonā apmeklētāji tika<br />
iepazīstināti ar bibliotēkas krājumiem<br />
un publiskajām bibliotēkas programmām.<br />
Tematiskos paviljonos Nacionālajā<br />
Molā bija iespējams iepazīties ar populārāko<br />
dzeju, prozu, vēsturisko un biogrāfisko<br />
literatūru un pazīstamākajiem<br />
autoriem.<br />
Atsevišķā paviljonā notika grāmatu<br />
tirdzniecība, tur par lasītājiem draudzīgām<br />
cenām bija iespējams iegādāties<br />
jaunākos izdevumus un veidojās neticami<br />
garas rindas.<br />
Kopumā vērtējot prezentēto grāmatu<br />
dizaina un estētiskās kvalitātes, jāatzīst,<br />
ka ļoti svarīga nozīme ir grāmatu<br />
ilustrācijām, īpaši jau bērnu grāmatu<br />
ilustrācijām. Ilustrators ir tikpat atpazīstams<br />
kā grāmatas autors, dažkārt<br />
mākslinieks ir pat populārāks un mīlētāks<br />
par teksta autoru. Arī autogrāfu<br />
kārotāji nereti ir aktīvāki pie ilustratoru<br />
nevis pie rakstnieku stendiem. Par šī<br />
gada mākslinieci un festivāla grafiskās<br />
tēmas autori ir izvēlēta Džeina Breta<br />
(Jan Brett).<br />
Savukārt visa cita veida izdevumiem,<br />
veidojot grāmatas vāka dizainu,<br />
galvenais uzsvars tiek likts uz autora<br />
vārda atpazīstamību un grāmatas nosaukumu.<br />
Šo grāmatu vāku dizains ir<br />
pārdomāts, tas uzrunā lasītājus.<br />
Festivāla brīvo atmosfēru un iespējas,<br />
neskatoties uz lielo apmeklētāju<br />
daudzumu, tikties ar iemīļotiem<br />
rakstniekiem un māksliniekiem, uzzināt<br />
jaunumus grāmatniecības jomā<br />
un par ievērojami zemākām cenām<br />
iegādāties grāmatas veicina tas, ka<br />
šis pasākums tiek rīkots zem klajām<br />
debesīm.<br />
Varbūt arī Latvijā grāmatu svētku<br />
rīkotājiem vajadzētu pamēģināt šādus<br />
visai apmeklētus pasākumus organizēt<br />
nevis izstāžu hallēs vai Rīgas Kongresu<br />
namā, kur vienmēr ir pārāk šauri, bet,<br />
izvēloties piemērotu laiku (varbūt maiju<br />
vai septembri), izvest tos svaigā gaisā<br />
– piemēram, Mežaparkā un padarīt<br />
par īstiem svētkiem lieliem un maziem<br />
grāmatu cienītājiem.<br />
ASV Nacionālo grāmatu<br />
festivālu apmeklēja Sigita Bečere
24<br />
vēsture<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
“Vairāk par svinu lodēs pasauli<br />
izmainīja svins burtenēs.”*<br />
* «Mehr als das Blei in den Kugeln, das Blei in den<br />
Setzkästen die Welt verändert»<br />
Georg Christoph Lichtenberg<br />
KAS MAINĪJA MŪSU PASAULI?<br />
Artis Ērglis<br />
erglis@parks.lv<br />
Apustuļa Pētera vēstuļu lapas no 42 rindiņu Bībeles<br />
faksimils, kas uz rokas lējuma papīra drukāts ar<br />
Gūtenberga preses rekonstrukciju un kolorēts ar roku<br />
Pēc poligrāfiskās tagadnes un nākotnes<br />
redzējumiem izstādē drupa<br />
<strong>2008</strong> Diseldorfā vienu dienu nolēmu<br />
veltīt poligrāfijas pagātnei, apmeklējot<br />
laikam jau pasaules galveno drukas<br />
muzeju – Gūtenberga muzeju Maincā.<br />
Plaša <strong>Latvijas</strong> poligrāfiķu delegācija<br />
dzīvoja Bonnā, un no turienes arī sākās<br />
mans aizraujošais ceļš pie Gūtenberga.<br />
Patiešām ikkatram varu ieteikt nobraukt<br />
tās pāris stundas ar vilcienu no Bonnas<br />
līdz Maincai. Ātrvilciens visu laiku līkumo<br />
gar Reinas krastiem, atklādams<br />
visus skaistākos Vācijas dienvidrietumu<br />
skatus: Reinas vīnogulājus, baznīcas un<br />
baznīciņas, pilsētas un pilsētiņas, pilis,<br />
cietokšņus un muižas, ātri pazibošo<br />
Vācu trijstūri Koblencā un slaveno Lorelejas<br />
klinti. Un klāt arī poligrāfiķu Meka<br />
un svētvieta – Mainca. Lai arī tā slavena<br />
ar savu katedrāli un Šagāla vitrāžām,<br />
kārtējo seno vācu universitāti utt. u.tjp.,<br />
tomēr tās galvenais zīmols, diženākais<br />
dēls un arī „naudas pumpītis” nepārprotami<br />
ir Gūtenbergs. Ne velti tieši<br />
viņu uzskata par tūkstošgades cilvēku.<br />
Pasaulē mazākā tradicionālā poligrāfijā veidotā grāmata – Tēvreize 7 valodās –, kas augstspiedē ar rokām<br />
atlietiem burtiem nodrukāta 3,5 x 3,5 mm lielā spogulī un tad rokām iesieta ādas iesējumā ar zelta folijspiedumu.<br />
SIC! Dators vai kādi citi mūsdienu tehnikas līdzekļi tik maza izmēra attēla iegūšanai nav izmantoti<br />
GŪTENBERGS<br />
Pavisam īsi. Nekas daudz jau par viņu<br />
mums nav zināms, lai arī šī vīra dzīvei<br />
un darbībai veltīti tūkstošiem rakstu.<br />
Tomēr bieži vien to pamatojums ir hipotētisks,<br />
līdzīgi, kā Gūtenberga attēlojums<br />
Rīgā. Dzimis 13./14. gadsimta<br />
mijā (avoti min gadskaitļus no 1394. līdz<br />
1406. gadam) bagāta Maincas patricieša<br />
ģimenē, tāpēc Gūtenberga jubileju<br />
pieņemts svinēt, skaitot no 1400. gada.<br />
Tā kā rodas nesaskaņas ar pilsētas suzerēnu,<br />
ģimene pārceļas uz Strasbūru, kur<br />
jaunais Johans gūst izglītību un pirmās<br />
darba iemaņas juvelieramatniecībā un<br />
spoguļu izgatavošanā. Iespējams, šajā<br />
laikā viņš ticies ar čehu izcelsmes pilsoni<br />
Prokopu Valdfogeli, kas, pārņēmis<br />
austrumu zināšanas, esot mācējis prasmīgi<br />
drukāt. Taču pierādīts tas nav. Daži<br />
avoti liecina, ka Gūtenbergs viesojies<br />
Aviņonā, kur noticis baznīcas koncils,<br />
citi, ka Valdfogelis pāvesta sūtīts šajā<br />
laikā bijis Strasbūrā. Vēl citi, ka Gūtenbergs<br />
viesojies Holandē, kur iepazinies<br />
ar rakstu drukāšanu.<br />
Sācis savu darbošanos rotkaļa amatā,<br />
pēc kāda laika atgriezies dzimtajā<br />
pilsētā, savu dzīvi Gūtenbergs velta iespiešanas<br />
pilnīgošanai. Te 15. gadsimta<br />
vidū viņš iespiež gan savus pirmos<br />
ksilogrāfiskos iespieddarbus (pāvesta<br />
indulgences, kalendārus un Ellija Donāta<br />
latīņu gramatiku), gan rokas salikumā<br />
veidoto 42 rindiņu Bībeli (no nodrukātajiem<br />
180 eksemplāriem saglabājušies<br />
49), ko piecus simtus gadus vēlāk mēs<br />
vēl arvien uzskatām par modernās poligrāfijas<br />
sākumu. Lai uzsāktu savu darbību,<br />
Gūtenbergs līdzekļus tipogrāfijas<br />
ierīkošanai aizņemas. Vai nu tāpēc, ka<br />
nauda (1600 guldeņu) savlaicīgi nav atdota,<br />
vai arī grāmattirgotājs un augļotājs<br />
Johans Fusts sajūt biznesa iespējas,
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
notikums<br />
25<br />
naudas devējs Gūtenbergu iesūdz tiesā<br />
un attiesā i iekārtu, i pirmās nodrukātās<br />
grāmatas – Bībeles – tirāžu (1455. gada<br />
6. novembrī tiek sastādīts attiecīgs<br />
notariāls akts; starp citu tā nav bijusi<br />
pirmā tiesāšanās Gūtenberga mūžā).<br />
Par labu pēdējam apgalvojumam un<br />
Fusta biznesmena ķērienam runā tas,<br />
ka pēc pāris gadiem viņš kopā ar Gūtenberga<br />
skolnieku Peteru Šeferu savā<br />
tipogrāfijā jau iespiež Psalmus. (Viņi arī<br />
pirmā vairākkrāsu darba autori.) Gūtenberga<br />
rokas tomēr nenolaižas – savu<br />
darbu viņš turpina, iespiežot tā saucamo<br />
36 rindiņu Bībeli, kas gan saglabājusies<br />
tikai 13 eksemplāros. Līdzpilsoņi<br />
viņa nopelnus nenovērtē, taču Maincas<br />
suzerēns, Nasavas arhībīskaps viņam<br />
piešķir titulu un pensiju. Tikai 1913. gadā<br />
tiek atrasts ieraksts par Gūtenberga<br />
nāvi – 1468. gada 3. februārī. Tomēr<br />
svinības par godu izcilajam tautietim<br />
notiek jau agrāk, piemēram, atzīmējot<br />
drukas 400 gadus 19. gs. vidū, pasākumi<br />
notiek ne tikai Vācijā, bet arī Rīgā.<br />
No mūsdienu redzes viedokļa Gūtenbergs<br />
nav izgudrojis ne vārdu salikumu,<br />
ne arī preses darbības principu,<br />
ko toreiz jau izmantoja vīna ražošanā.<br />
Tāpat citās nozarēs jau bija pazīstams<br />
detaļu atliešanas princips, ko viņš pielietoja<br />
literu ražošanā. Taču Gūtenberga<br />
nopelns laikam ir tas, ka visus šos<br />
amatniecības sasniegumus viņš mācēja<br />
savienot vienā, būtiskā tehnoloģijā, ko<br />
mēs saucam par iespiešanas mākslu.<br />
GŪTENBERGA MUZEJS...<br />
Domubiedru un Maincas pilsoņu grupa<br />
muzeju nodibināja 1900. gadā, kad<br />
svinēja slavenā tautieša piecsimto jubileju.<br />
Aicinājumam atsaucās daudzi<br />
izdevēji, tipogrāfijas un iekārtu ražotāji,<br />
kas dāvāja savus izdevumus un<br />
Tuvojoties muzejam, visi objekti liecina, ka tuvojaties<br />
iespiedgrafikas svētnīcai: kokā cirstas literas un teksta<br />
salikums akmenī, lepnā “ķeizaru māja”, kur kādreiz ietilpa<br />
viss muzejs, bet tagad atrodas tikai administrācija, un<br />
skaistā akmens grāmata muzeja pagalmā
26 notikums<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
Muzejā eksponē Gūtenberga laika literu<br />
lejamo rokas iekārtu un salikumu, Gūtenberga<br />
burtenes rekonstrukciju un krāsas<br />
uznesamo spilventiņu. Redzama Gūtenberga<br />
preses iespējamā rekonstrukcija<br />
un ik pa stundai meistars to rāda darbībā<br />
iekārtas. Sākotnēji muzejs bija pilsētas<br />
bibliotēkas pārziņā un atradās divās<br />
istabās kūrfirsta pilī. 1912. gadā kopā<br />
ar bibliotēku tas pārcēlās uz jaunām<br />
telpām. 1925. gadā sāka eksponēt Gūtenberga<br />
tipogrāfijas rekonstrukciju un<br />
iespiedpreses repliku, kas tapusi pēc<br />
15. un 16. gadsimta kokgrebumiem, jo<br />
no paša Gūtenberga nav palicis pilnīgi<br />
nekas – ne poligrāfijas iekārtu, ne personisko<br />
lietu. Bet 1927. gadā muzejs atkal<br />
pārcēlās, tagad uz 1664. gadā celto<br />
tā saukto “Romas ķeizaru” ēku. Kādreiz<br />
tā bija slavena viesnīca, kurā dzīvojušas<br />
dažādu laiku slavenības un varenības.<br />
Tagad šajā ēkā atrodas muzeja administrācija,<br />
bibliotēka un restaurācijas darbnīcas.<br />
1962. gadā, atzīmējot Maincas<br />
divtūkstoš gadu jubileju, vecā ēka tika<br />
kapitāli restaurēta (gandrīz 20 gadus<br />
pēc sabombardēšanas 1945. gadā), kā<br />
arī uzcelta jauna muzeja ekspozīcijas<br />
ēka. 1989. gadā sāka darboties “Drukas<br />
veikals”, kur var iepazīties ar dažādiem<br />
drukāšanas paņēmieniem. Kad bija pagājuši<br />
100 gadi kopš muzeja dibināšanas,<br />
atzīmējot Gūtenberga 600 gadus,<br />
muzejs atkal tika restaurēts un paplaši-<br />
nāts, tagad tika ierīkots muzeja veikals<br />
un kafejnīca. Mūsdienās muzeju atbalsta<br />
Gūtenberga biedrība un Gūtenberga<br />
sponsoru asociācija. Un tas darbojas<br />
veiksmīgi. Par to liecina ne tikai nopietna<br />
ekspozīcija, bet arī plaša pasākumu<br />
programma visa gada garumā,<br />
zinātniskās publikācijas par poligrāfijas<br />
vēsturi un jaunās paaudzes intereses<br />
veidošana iespiedgrafikas jomā.<br />
…UN TĀ EKSPOZĪCIJAS<br />
Laika gaitā muzeja darbinieki ir savākuši<br />
bagātīgu grāmatniecības kolekciju, kas<br />
izvietota vairākos stāvos. Pagrabstāvā<br />
izvietota dažāda 19.–20. gs. iespiedtehnika,<br />
galvenokārt salikuma iekārtas un<br />
Gūtenberga darbnīcas rekonstrukcija,<br />
kur ik stundu notiek senās iespiešanas<br />
paraugdemonstrējumi. Pirmajā stāvā ir<br />
muzeja kase, veikals, mācību darbnīca<br />
un atsevišķas smagākas drukas vienības,<br />
kuras augstākos stāvos novietot<br />
būtu bīstami.<br />
Tālāk gan ekspozīcijai izsekot ir grūtāk,<br />
jo ir gan stāvi, gan pusstāvi. Taču,<br />
secīgi ejot, vispirms skatam paveras<br />
Eiropas grāmatu attīstības ekspozīcija<br />
no 15. gs. beigām līdz 19. gs. (laiks pēc<br />
Gūtenberga) ar daudziem retiem eksponātiem.<br />
Tai seko pāris palielas telpas<br />
ar tā laika iespiedtehnikas demonstrējumu,<br />
kas īpaši iespaidīga ir tipogrāfiju<br />
iekārtu attīstības pētniekiem. Piemēram,<br />
apskatāms nākamais revolucionārais<br />
solis pēc Gūtenberga – Senefeldera<br />
litogrāfijas prese.<br />
Nokāpjot dažus pakāpienus lejā, nonākam<br />
nelielā telpā, kur var aplūkot<br />
„Gūtenbergu caur laikmetiem” medaļās,<br />
krūzēs, suvenīros, literāros darbos,<br />
šķīvjos utt. Rīgas “Gūtenberga” galvas<br />
gan trūkst. Būs laikam jānosūta. Tālāk<br />
neliela ekspozīcija par Gūtenberga dzīvi<br />
un darbību un tā saucamā strong room<br />
jeb seifa telpa, kur aplūkojami pirmā<br />
Gūtenberga iespieddarba – Bībeles –<br />
pāris eksemplāri un vēl dažas poligrāfiskas<br />
raritātes. Par šo ekspozīcijas daļu<br />
atkal var teikt tikai vienu – iespaidīgi!<br />
Tālāk var apskatīt interesantus eksponātus<br />
no cikla „Grāmatas un druka<br />
pirms Gūtenberga” un, pakāpjoties<br />
pustrepi augstāk, pašus poligrāfijas<br />
sākumus – „Rakstīšana un druka Āzijā:<br />
Ķīna, Koreja un Japāna”. Daudz labu,
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
vēsture<br />
27<br />
Ķīnas dāvinātu eksponātu, bet īpaši<br />
iespaidīgas ir diarāmas ar miniatūrām<br />
lellītēm, kas veltītas Korejas drukas<br />
mākslai. Taču šajā muzeja sadaļā sākas<br />
zināms sajukums, jo pēkšņi nokļūstam<br />
daudz tālākā nākotnē.<br />
Trešais un ceturtais stāvs ir veltīts<br />
dažiem citiem iespiedgrafikas aspektiem.<br />
Kādā stūrī ir atspoguļota islāma<br />
grāmatu māksla. Blakus ir ekspozīcija,<br />
kas veltīta hieroglifiem un rokrakstu<br />
grāmatām Eiropā; tālāk avīžu iespiešanas<br />
vēsture, kam seko jūgendstils<br />
grāmatu mākslā 20. gadsimta sākumā<br />
un reizi gadā maināma izstāde, kur<br />
aplūkojamas skaistākās vācu grāmatas.<br />
Pēc tik pamatīgas apskates liekas, ka tas<br />
ir viss. Tomēr – nē. Vēl ir pusstāva puse,<br />
kas veltīta papīra ražošanai no vissenākiem<br />
laikiem līdz mūsdienām un zāle,<br />
kas veltīta grāmatsiešanas mākslai.<br />
Tas ir ātrs un pasauss ekspozīcijas<br />
apraksts, ko patiešām vērtīgāk ir redzēt,<br />
nekā par to lasīt. Un redzēt te ir daudz<br />
ko, ne tikai lai novērtētu pagātnes sasniegumus,<br />
bet arī lai saprastu tagadnes<br />
procesus un rastu ieceres – labas un<br />
izcilas ieceres nākotnes darbiem. Gan<br />
iespiedējiem, iesējējiem un poligrāfijas<br />
projektu vadītājiem, gan māksliniekiem,<br />
kas strādā iespiedgrafikas jomā.<br />
Vēl tikai gribētos atzīmēt, ka salīdzinoši<br />
haotiskais tēmu izvietojums,<br />
domāju, traucē nesagatavotam un<br />
neprofesionālam skatītajam. Gida pavadījums,<br />
protams, šo situāciju labo.<br />
Padomāts ir par to, ko Latvijā sauc par<br />
muzejpedagoģiskām programmām.<br />
Jau minēju, ka ik stundu Gūtenberga<br />
„driķētavas” rekonstrukcijā meistars rāda,<br />
kā pirms 500 gadiem lēja svina burtus<br />
un kā drukāja. Dažādās vietās muzejā<br />
par nelieliem ziedojumiem blakus<br />
novietotā ziedojumu lādē var paņemt<br />
krāsainu bukletu par kādu poligrāfisku<br />
tēmu, piemēram „Grāmatsiešana ar rokām”,<br />
„Kā senatnē ražoja papīru?”, „Grāmatu<br />
rakstīšana viduslaikos” u.c. Pēc<br />
muzeja apskates var pārbaudīt savas<br />
jauniegūtās zināšanas un aizpildīt lapu<br />
„Ko es zinu par Gūtenbergu?” atbildot,<br />
piemēram, uz jautājumu „Kādā valodā<br />
nodrukāta pirmā Gūtenberga iespiestā<br />
grāmata – Bībele?” Atbilžu varianti: vidusvācu,<br />
latīņu, grieķu? Vai jūs zināt? Ja<br />
ne, tad jābrauc uz muzeju.<br />
KO MĀCĪTIES NO MUZEJA<br />
VEIKALA?<br />
Muzeja veikals ir atsevišķa stāsta<br />
vērts un, salīdzinot ar <strong>Latvijas</strong> muzeju<br />
piedāvājumu, tas ir kā pasaka. Patiešām,<br />
balta skaudība metas. Un iespiedgrafikas<br />
nozares darbiniekiem un interesentiem<br />
maciņš ir jāver plaši vaļā, jo<br />
nopirkt gribas visu, visu. Par suvenīru,<br />
nopietnas poligrāfiskas literatūras, dāvanu<br />
u.c. priekšmetu klāstu padomāts<br />
jo rūpīgi. Starp citu, ar piedāvājumu var<br />
iepazīties muzeja mājas lapā. No mazākajām<br />
tradicionāli iespiestajām grāmatiņām<br />
līdz Gūtenberga 42 rindiņu Bībeles<br />
lapu faksimilizdevumiem ar zelta<br />
rotājumiem, no svina burtu atlējumiem<br />
līdz pasaules vēstures lineāliem un atklātnēm.<br />
Protams, neiztiek arī bez pulksteņiem<br />
ar Gūtenberga profilu, šlipsēm,<br />
lietussargiem, Gūtenberga tēju, vīna<br />
pudelēm un citiem mīļiem nieciņiem.<br />
Tas vēl nav viss – deviņas reizes gadā<br />
muzeja priekšā notiek Gūtenberga antikvārais<br />
tirdziņš.<br />
Muzejam ir arī sava mācību darbnīca<br />
“Drukas veikals”. Te var nākt dažāda<br />
vecuma bērni un jaunieši, lai praksē<br />
iepazītos un darbotos ar dažādiem iespiešanas<br />
veidiem, te var izmēģināt un<br />
praktizēties. Tādā veidā jaunajai paaudzei<br />
neuzbāzīgi tiek ieaudzināts poligrāfiskā<br />
darba tikums un piedāvāta<br />
profesionālā orientācija.<br />
Laikam tieši šeit var saprast, kā Vācija<br />
ir kļuvusi par pasaules iespiedindustrijas<br />
karaļvalsti. Un Mainca laikam ir šīs<br />
karaļvalsts vēsturiskā galvaspilsēta.<br />
www.gutenberg-museum.de<br />
Kā jau katrā pilsētā pienākas, nepieciešams<br />
piemineklis tās dižākajam dēlam. Šoreiz postaments<br />
stāvēja tukšs, visuresošo (varbūt poligrāfijas?)<br />
studentu apsēsts. Visdrīzāk to aizveduši restaurācijai,<br />
kā nekā 150 gadus nostāvējis. Bet varbūt, ka tā ir zīme<br />
ceļotājam, ka šajā pilsētā ir jāatgriežas?
28 notikums<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
ATKLĀTA PRESES<br />
NAMA JAUNĀ UN<br />
MODERNĀ RAŽOTNE<br />
Līdz ar jaunās grāmatu ražotnes<br />
nodošanu ekspluatācijā akciju sabiedrība<br />
Preses nams ne vien saglabājusi<br />
līderpozīcijas augstas kvalitātes<br />
grāmatu izdošanā Baltijas valstīs un<br />
Ziemeļeiropā, bet arī kļuvusi par vienu<br />
no 300 lielākajiem grāmatu ražošanas<br />
uzņēmumiem visā pasaulē.<br />
AS Preses nams jaunajā grāmatu ražotnē<br />
Rīgas rajona Ropažu novada Silakroga<br />
Jāņsilos investējusi Ls 13,5 miljonus<br />
latu. Jaunās rūpnīcas ražošanas<br />
platības ir 7000 m 2 , tās jaudas ļaus<br />
dubultot grāmatu drukas apjomu – no<br />
250 000 līdz 350 000 grāmatu mēnesī<br />
šo brīd līdz 500 000 līdz 700 000 grāmatu<br />
mēnesī nākotnē. Ražošanas procesā<br />
tiek izmantotas poligrāfijas mašīnbūves<br />
globālo līderu Heidelberg, MAN Roland,<br />
Müller Martini, Sigloch-Kolbus, Polar,<br />
Agfa, Fuji un citu radītās jaunākās tehnoloģijas<br />
un iekārtas.<br />
Atklāšanas viesus priecēja jaunā un talantīgā <strong>Latvijas</strong> pianiste Diāna Baibusa-Zandberga<br />
Darbi jaunajā ražotnē jau noris pilnā sparā<br />
Grāmatu šūto bloku presēšanas stacija no Colbus līnijas
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
notikums<br />
29<br />
Grāmatas Preses nams ne mirkli nav rimis radošais kolektīvs<br />
IZDOTA GRĀMATA PRESES NAMS<br />
NE MIRKLI NAV RIMIS<br />
Mākslinieciski un saturiski krāšņā<br />
grāmata, kā to raksturojis<br />
akciju sabiedrības Preses nams<br />
padomes priekšsēdētāja Normunds<br />
Staņēvičs, ietver atbildi uz pēdējā laikā<br />
tik aktuālo jautājumu – kas notiek<br />
AS Preses nams?<br />
Grāmata aptver nozīmīgākos pavērsiena<br />
punktus AS Preses nams attīstībā,<br />
kā arī vienkārši interesantus notikumus,<br />
kas uzņēmumam palīdzējuši<br />
augt.<br />
Grāmatas autors ir plaši pazīstamais<br />
rakstnieks un publicists Ēriks<br />
Hānbergs, kurš sadarbībā ar AS Preses<br />
nams pamatlicēju un ilggadējo vadītāju<br />
Kazimiru Dunduru iepazīstina lasītājus<br />
ar dažādiem uzņēmuma vēstures<br />
un attīstības posmiem – no pirmsākumiem<br />
pagājušā gadsimta 70. gados,<br />
kad tā izveidi kontrolēja Padomju Savienības<br />
Komunistiskā partija, cauri<br />
dramatiskajiem <strong>Latvijas</strong> neatkarības<br />
atgūšanas gadiem un privatizācijas<br />
nestajām pārmaiņām līdz pat mūsdienām,<br />
ieskicējot AS Preses nams nākotnes<br />
apvāršņus.<br />
„Grāmatā vairāk nekā 350 fotogrāfijās<br />
atspoguļoti ne tikai <strong>Latvijas</strong> poligrāfijas<br />
ražošanas pagātnes un mūsdienu<br />
procesi, bet arī cilvēki, kuri savu darbu<br />
un bieži vien visu dzīvi veltījuši uzņēmumam.<br />
Tā satur plašu pētniecisko<br />
materiālu par poligrāfijas nozares attīstību<br />
un uzplaukumu Latvijā,“ stāsta<br />
Kazimirs Dundurs.<br />
Grāmata izdota SIA DUE, iespiesta<br />
– AS Preses nams, liekot lietā Latvijā<br />
un Baltijā unikālo uzņēmuma mūsdienīgo<br />
iekārtu, augsto tehnoloģiju<br />
un plašo māksliniecisko potenču iespējas.<br />
Tā nebūs pieejama tirdzniecībā, tādēļ<br />
AS Preses nams ir nosūtījusi 500<br />
grāmatas Preses nams ne mirkli nav rimis<br />
eksemplāru kā dāvinājumu <strong>Latvijas</strong><br />
bibliotēkām. Grāmatu saņēmis arī<br />
ikviens AS Preses nams darbinieks, un<br />
tā tiek dāvināta AS Preses nams klientiem,<br />
sadarbības partneriem un citiem<br />
ar uzņēmumu saistītiem sabiedrības<br />
pārstāvjiem.<br />
Plānots, ka drīzumā grāmata Preses<br />
nams ne mirkli nav rimis tiks pilnībā ievietota<br />
AS Preses nams interneta mājas<br />
lapā www.presesnams.lv, lai tā būtu<br />
pieejama iespējami plašākam interesentu<br />
lokam.<br />
Ēriks Hānbergs un Kazimirs Dundurs sniedz autogrāfus
30<br />
viedoklis<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
ĻAUJIET<br />
DIZAINERIEM STRĀDĀT!<br />
SERGEJS ZAŅINS<br />
Vispār es dizainerus nemīlu. Iemesls<br />
ir viens, taču visai būtisks:<br />
viņi nekad pasūtījumus neveic<br />
laikā. Protams, ir izņēmumi, bet tik reti,<br />
ka kopējo pasūtītāju un tā saucamo „radošo<br />
ļaužu” savstarpējo attiecību ainu<br />
tie būtiski nemaina. Tomēr šoreiz man<br />
gribas nostāties dizaineru pusē un aizstāvēt<br />
viņu pozīcijas.<br />
Kādreiz es vadīju departamentu,<br />
kura sastāvā ietilpa publisko attie cību<br />
un mārketinga nodaļa. Tāpēc man nācās<br />
ne tikai ikdienā strādāt kopā ar<br />
dizaineriem, scenāristiem, režisoriem,<br />
producentiem un reklāmas kon cepciju<br />
izstrādātājiem, bet arī pieņemt, tātad<br />
novērtēt viņu veikumu.<br />
Kā tas parasti notika? Es vai nu<br />
vienatnē vai kopā ar saviem līdz strādniekiem,<br />
skeptiskā noskaņojumā apskatīju<br />
piedāvātos variantus un, pieri<br />
saraucis, paziņoju:<br />
– Nē, sarkanā krāsa nederēs. Labāk<br />
zaļa, vai vēl labāk – zila. Zilā krā sa vispār<br />
ir tāda kā solīdāka... Pārāk līdzīgs<br />
Hewlett Packard logo tipam... Kāpēc tādi<br />
burti? Nomainiet pret Arial! Nu ja nē,<br />
tad vismaz pret Helvetica, būs tuvāk<br />
mūsu korporatīvajam stilam... Nu, tā<br />
taču ir īsta anti reklāma. Par mums visi<br />
smiesies! Vai tad tā ir nopietna uzņēmuma<br />
mājas lapa? Kāpēc tāds milzīgs<br />
krāsu laukums augšpusē, un kāpēc tik<br />
lieli burti apakšpusē? Un aktieri šajā<br />
reklāmā vispār izskatās pēc pamuļķī-<br />
šiem, un vispār viss reklāmas rullītis ir<br />
tāds muļķīgs... Te vēl vajadzētu...<br />
Dizainers, nevēlēdamies zaudēt izdevīgu<br />
klientu, uzklausīja un pa de vīgi<br />
māja ar galvu. Un, kad pēc pāris nedēļu<br />
ilgušas apspriešanas un pār veidošanas<br />
ieradās, lai parādītu gatavo produktu,<br />
kurā ievēroti VISI mūsu iebildumi, reakcija<br />
gandrīz vienmēr bija vienāda:<br />
„Kādas šausmas! Tas nu gan nekam neder!”<br />
Nelaimīgajam dizainerim neatlika<br />
nekas cits, kā noplātīt rokas: „Nu, bet<br />
jūs taču paši izvēlējāties šo krāsu, šos<br />
attēlus, šo šriftu?!”<br />
Izskaidrojums tam ir pavisam vienkāršs.<br />
Vairāki ar varu apveltīti diletanti<br />
– katrs ar savu viedokli par to, kādai<br />
jābūt labai reklāmai – kritizēja profesionāļa<br />
darbu. Vēl vairāk: uztiepa viņam<br />
savas idejas. Un kad tās tika īstenotas,<br />
vēlamā profesionālā rezultāta vietā<br />
mēs saņēmām paši savu personisko<br />
redzējumu – dabiski, neprofesionālu.<br />
Kolektīvā daiļ rade bija radījusi kārtējo<br />
kolektīvo kroplību.<br />
Piedzīvojis vairākus šādus fiasko, es<br />
iemācījos apspiest savas emo cijas. Un,<br />
kad man kārtējo reizi gribējās kategoriski<br />
paziņot: „Pilnīgi garām!”, es noskaitīju<br />
līdz desmit un teicu sev: „Jā, man<br />
tas nepatīk. Bet varbūt man nav taisnība?<br />
Reklāma taču nav domāta man, ne<br />
maniem darbiniekiem, bet simtiem un<br />
miljoniem citu cilvēku, kas nebūt nav<br />
tādi kā mēs”.<br />
Nepatīk? Neparasti? Provocējoši? Bet<br />
gandrīz viss, ko radījis patiess talants,<br />
taču ir neparasts un provocējošs. Pēc<br />
tam mēs pierodam un liekas, ka ci tādi<br />
nemaz nevar būt. Piemēram, iekostais<br />
Apple ābolītis. Varu iedo māties, kādas<br />
sejas bija tiem, kas pirmie ieraudzīja šo<br />
logotipu: „Ābols – nu labi, varbūt... Bet<br />
kāpēc iekosts? – Murgs!”. Bet šodien šis<br />
simpātis kais logotips reklāmas ainavā ir<br />
ieņēmis godpilnu vietu.<br />
Cits piemērs: Krievijas mobilo telefonu<br />
operatora MTS ola. Kad tā parādījās,<br />
vesela sašutuma vētra un milzums apsmejošu<br />
repliku pārpildīja internetu.<br />
Šis logotips nepatika NEVIENAM. Arī<br />
man. Bet, atcerēdamies iepriekš iegūtos<br />
punus, es šoreiz nolēmu savu viedokli<br />
skaļi neizteikt. Un kas notika? Ir<br />
pagājuši vairāki gadi – un visi pie šīs<br />
olas ir pieraduši. Nav svarīgi, cik tā ir<br />
oriģināla, kādas asociācijas tā ir radījusi.<br />
Tagad asociā cija ir tikai viena – MTS. Ola<br />
ir simtprocentīgi atpazīstama un nav<br />
līdzīga neviena cita Krievijas mobilo<br />
telefonu operatora logotipam. Tieši tas<br />
ir tas, kas tika gaidīts no dizainera.<br />
Diemžēl dizains un reklāma (tradicionāli<br />
arī glezniecība, politika un kara<br />
māksla) ir jomas, kurās katrs sevi uzskata<br />
par speciālistu. Rek lāma – tas taču<br />
ir tik vienkārši! Novērtēt reklāmu – tas<br />
taču ir tik viegli! Tikai nav skaidrs, kāpēc<br />
viena reklāma veicina pārdošanu, bet<br />
otra – vien kārši tērē pasūtītāja naudu.
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
viedoklis<br />
31<br />
Un nav saprotams, kāpēc ļoti skaists<br />
un efek tīgs reklāmas rullītis (kurš patīk<br />
pilnīgi visiem) nedod pilnīgi nekādu<br />
atdevi, bet pavisam primitīvs vai pat<br />
kaitinošs palīdz dubultot pārdošanas<br />
rezultātus.<br />
Starp citu, pārdošanas apjoma pieaugums<br />
ir vienīgais reklāmas pro dukta<br />
vērtējuma kritērijs. Un nav svarīgi, ar kādiem<br />
mākslinieciskiem pa ņē mieniem<br />
šis rezultāts tiek sasniegts. Bet mēs visi<br />
nezin kāda iemesla dēļ neinteresējamies<br />
par rezultātu, bet gan par procesu.<br />
Un neatkarīgi no savas izglītības un<br />
ieņemamā amata uzskatām, ka mums<br />
ir tiesības tajā piedalīties.<br />
Ja jūs esat personāldaļas vadītājs, tad<br />
taču nedodaties uz transporta no daļu,<br />
lai tur izklāstītu savus apsvērumus par<br />
loģistiku. Ja strādājat trans porta nodaļā,<br />
jūs nemēģināt mācīt grāmatvedi,<br />
kā rakstīt atskaites ieņē mumu dienestam.<br />
Bet gan personāla, gan transporta<br />
daļas, gan grāmat vedības speciālists<br />
noteikti uzskatīs par vajadzīgu izteikt<br />
viedokli par sava uzņēmuma reklāmu.<br />
Man nekad nav nācis prātā izteikt<br />
savus vērtīgos ieteikumus IT no daļas<br />
speciālistiem, kuri radījuši uzņēmuma<br />
darbībai nepieciešamās pro gram mas<br />
(protams, ja vien šīs programmas strādā).<br />
Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka es neko<br />
nesaprotu no programmēšanas! Un<br />
viss, ko es teikšu, sis tē mas administratoram<br />
un programmētājiem izklausīsies<br />
vienkārši smieklīgi.<br />
Toties katrs IT nodaļas darbinieks<br />
pilnīgi skaidri zina, kādai jābūt ideālai<br />
mūsu uzņēmuma reklāmai, vai vēl biežāk<br />
– kāpēc tai nav jābūt tādai, kādu<br />
to izdomājuši tie idioti dizaineri un apstiprinājuši<br />
idioti mār ke tinga speciālisti.<br />
Ja kaut kādā veidā jauna reklāmas<br />
plakāta, video rullīša vai rek lā mas koncepcijas<br />
apspriešana iziet ārpus mārketinga<br />
nodaļas robežām, visi četri simti<br />
uzņēmuma līdzstrādnieku pēkšņi kļūst<br />
par mārketinga un reklāmas lietpratējiem.<br />
Sākas vētraina elektroniskā pasta<br />
sarakste, strīdi pie pusdienu galdiem<br />
kafejnīcā un smēķētavās, vēršanās pie<br />
priekš niecības... četri simti cilvēku piedāvā<br />
četrus simtus ieteikumu, četri simti<br />
cilvēku ar lielu degsmi vērtē viena<br />
dizainera darbu.<br />
Tā nav nekāda unikālā situācija, tā<br />
notiek gandrīz jebkurā uzņē mumā. Ja<br />
kritiķiem, kuri firmas hierarhijā aizņem<br />
līdzīgu vai zemāku pakāpienu, jūs varat<br />
vairāk vai mazāk pieklājīgi pateikt:<br />
„Nodarbojieties, pie velna, ar savām<br />
lietām un nebāzieties tajās, kurās neko<br />
nesaprotat!”, tad daudz sliktāk ir, ja procesā<br />
aktīvi sadomā piedalīties augstākā<br />
posma darbinieki vai, nedod Dievs, pat<br />
īpašnieki.<br />
Sliktāk tāpēc, ka, pirmkārt, viņiem<br />
arī ir savs ļoti konkrēts viedok lis, otrkārt,<br />
tāpēc, ka viņiem ir tiesības pateikt:<br />
„Nē!”<br />
Un viņi to arī pasaka. Un padara<br />
dizainerus nervozus, niknus un noved<br />
līdz asarām (sevišķi, ja dizainers ir sieviete).<br />
Viņi ilgi un nesakarīgi, atsaucoties<br />
uz savu milzīgo dzīves pieredzi un<br />
savu radu un paziņu viedokli, stāsta, ko<br />
tieši vēlas redzēt potenciālie uzņēmuma<br />
produkcijas pircēji. Viņi apgalvo, ka<br />
nevēlas kļūt par konkurentu apsmiekla<br />
objektu, un vispār netaisās tērēt naudu<br />
par tādām blēņām.<br />
Ja dizainers nespēj izturēt šo spiedienu<br />
un piekāpjas, tiek radīts kār tējais<br />
kolektīvi korporatīvais „nekas”. 90% gadījumu<br />
šādās reklāmās re dzami apgaroti<br />
smaidoši vai spēcīgiem rokas spiedieniem<br />
apmainošies simpātiski ļaudis,<br />
kuru sejas burtiski izstaro uzticamību.<br />
Uzzināt, par ko vēstī reklāmas plakāts<br />
vai klips, varam tikai, izlasot reklāmdevēja<br />
nosaukumu.<br />
Ja viss notiks pēc mūsu, pasūtītāju,<br />
prāta, pasaulē izzudīs visa krea tīvā un<br />
oriģinālā reklāma. Paliks tikai vienveidīgi<br />
priecīgas baltzobainu personāžu<br />
sejas un pilnīgi nesalasāmi reklāmas<br />
moduļi, jo dizainers, kļūdams par standartprasību<br />
upuri, ierobežotā formātā<br />
būs iespiedis tekstu, kuru normāli vajadzētu<br />
izvietot uz piecām lappusēm.<br />
PIRMAIS SECINĀJUMS<br />
Tas ir pavisam banāls. Katram ir jāveic<br />
savi pienākumi. Ja finansu analītiķis vai<br />
pārdošanas menedžeris uzskata, ka viņš<br />
kaut ko saprot no di zaina un reklāmas,<br />
tad lai piedāvā pats savu koncepciju un<br />
savu di zainu. Un, nevis enerģiski vēcinoties<br />
ar rokām un klāstot līdz galam<br />
nenoformulētas idejas, bet pilnīgi gatavā<br />
veidā, atbilstošā formātā, izmantojot<br />
profesionālas grafiskās programmas.<br />
Ļaunākais jau nav tas, ka zābakus<br />
labo maiznieks, vai kurpnieks ķeras pie<br />
pīrāgu cepšanas. Ja viņi to darītu, būtu<br />
pat labi: ātri vien visi (ieskaitot pašus)<br />
pārliecinātos par viņu neprofesionālismu.<br />
Nelaime ir tā, ka maiznieks tikai<br />
stāsta kurp niekam, KĀ jālabo zābaki,<br />
bet kurpnieks tikai skaidro maizniekam,<br />
KĀ jāmīca mīkla.<br />
OTRAIS SECINĀJUMS<br />
Lai arī kādu dizainu jūs izvēlēsieties,<br />
vienmēr atradīsies kāds, ku ram tas kategoriski<br />
nepatiks. Tāpēc rekomendēju:<br />
ja jūs atbildat par reklā mu, neprasiet<br />
nevienam padomu un neuzklausiet neviena<br />
spriedelējumus. Secinājumus par<br />
reklāmas kvalitāti var izdarīt tikai pēc<br />
laika, precīzāk – pēc pārdošanas rādītājiem<br />
vai aptauju rezultātiem.<br />
Visa atbildība par sadarbību ar dizaineru<br />
jāuztic vienam cilvēkam, arī<br />
gatavo produktu jāpieņem vienam cilvēkam.<br />
Izņēmuma gadījumā – pēc paša<br />
iniciatīvas – viņš var pieaicināt kādu,<br />
kam uzticas. Ja šis darbi nieks būs kļūdījies<br />
(spriest par to jūs varēsiet tikai pēc<br />
kāda laika), jūs va rēsiet viņu sodīt vai<br />
pat atlaist. Bet tapšanas procesā, lai kā<br />
arī gribētos, iejaukties nevajag!<br />
TREŠAIS SECINĀJUMS<br />
Arī cilvēkam, kurš atbildīgs par reklāmas<br />
veidošanu, jāprot neuz spiest savu<br />
gribu. Dizainers ir profesionālis. Viņš savu<br />
darbu prot ne sliktāk, kā jūs – savējo.<br />
Tāpēc uzticieties viņam.<br />
Pretējā gadījumā labais dizaineris<br />
aizies, bet sliktais paliks, un cen tīsies<br />
izpatikt uzņēmuma īpašniekam, menedžerim,<br />
juristam, grāmat vedim, kasierim,<br />
sargam...<br />
Un vēl. Dizainers nestrādā jūsu uzņēmumā.<br />
Tas ir liels pluss. Atšķirībā no<br />
jums, viņš redz to no malas, ar lietotāju<br />
vai pircēju, kuri jums ir tik vajadzīgi,<br />
acīm. Viņš labāk jūt, kāds reklāmas tēls<br />
spēs saistīt viņu uzmanību.<br />
Jūsu viedoklis nav visas pasaules viedoklis.<br />
Pateicamies par sadarbību materiāla<br />
sagatavošanā BBS, SIA Alberta koledža<br />
(www.bbsriga.eu)<br />
Sergejs Zaņins ir profesionāls<br />
literāts, žurnālists.<br />
No 1989. gada nodarbojas ar<br />
konsultāciju biznesu, izdevējdarbību,<br />
strādājis banku sektorā<br />
un tirdzniecībā.<br />
Kompānijas Zanin consulting<br />
direktors, biznesa semināru, vairāku<br />
grāmatu un daudzu<br />
publikāciju autors.<br />
www.zanin.ru
32 notikums<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
TENDENCES PASAULES<br />
PRESĒ: AVĪZES –<br />
AUGOŠS BIZNESS<br />
Pasaules avīžu asociācija (The World<br />
Association of Newspapers – WAN)<br />
publicējusi ikgadējā globālā laikrakstu<br />
tirgus pētījuma rezultātus: 2007.<br />
gadā avīžu pārdošanas apjoms pieaudzis<br />
par 2,57%, bet pēdējo pie cu gadu<br />
laikā – par 9,39%. Kopējā ikdienas tirāža<br />
gada laikā palie li nājusies par 3,65%,<br />
bet piecu gadu laikā – par 14,3%. Avīžu<br />
reklāmas ie nākumi gada laikā palielinājušies<br />
par 0,86%, bet piecu gadu laikā –<br />
par 12,84%.<br />
Pētījuma rezultāti tika publiskoti<br />
<strong>2008</strong>. gada jūnijā sākumā Gēte borgā<br />
notikušajā 61. WAN izdevēju, redaktoru<br />
un avīžu koncernu vadī tāju kongresā,<br />
uz kuru bija sabraukuši vairāk nekā<br />
1800 izdevēji no 133 pasaules valstīm.<br />
– Piecu gadu laikā avīžu tirāžas ir<br />
augušas vai saglabājušas iepriekšējo<br />
lī meni ¾ pasaules valstu, bet iepriekšējā<br />
gada laikā – 80% valstu. Pat ta jos<br />
tirgos, kur maksas tirāžas samazinās<br />
(ASV un daļā Rietumeiropas val stu),<br />
avīzes palielina savu auditoriju, izplatot<br />
bezmaksas un specia li zē tos izdevumus,<br />
kā arī iekarojot multimediju<br />
tirgu. – Tā pašreizējo situā ci ju raksturo<br />
WAN ģenerāldirektors Timotijs Beildings<br />
(Timothy Balding).<br />
WAN jau kopš 1986. gada regulāri<br />
veic aptauju 232 valstīs un teritorijās,<br />
kurās tiek izdotas avīzes. Jaunākā pētījuma<br />
rezultāti liecina:<br />
• Maksas dienas avīžu tirāža 2007.<br />
gadā palielinājusies par 2,57%, sasniedzot<br />
532 miljonus eksemplāru diena.<br />
Kopā ar bez maksas izdevumiem tiek<br />
iespiesti 573 miljoni eksem plā ru dienā,<br />
kas ir par 3,65% vairāk nekā 2006.<br />
gadā.<br />
• Kopējais maksas ikdienas avīžu<br />
(izdevumu) skaits 2007. ga dā ir palielinājies<br />
par 2,98%, bet piecu iepriekšējo<br />
gadu laikā – par 11,02%, Pašlaik pasaulē<br />
iznāk 11 926 maksas dienas avīzes.<br />
• Kopējie ienākumi no maksas un<br />
bezmaksas avīzēs ievietotās reklāmas<br />
gada laikā palielinājušies par 0,86%, bet<br />
piecu gadu laikā – par 12,84%.<br />
REKLĀMA<br />
Globālā mērogā ienākumi no reklāmas<br />
pieaug jau piecus gadus, un 2007. gadā<br />
tie palielinājušies par 0,86%. Kopējais<br />
pieaugums 5 gadu laikā – 12,84%.<br />
Pasaules reklāmas tirgū avīžu daļa<br />
2007. gadā samazinājusies no 28,7%<br />
līdz 27,5%. Avīzes reklāmas apjoma<br />
ziņā starp medijiem ir otrajā vietā, tās<br />
atpaliek tikai no televīzijas. Reklāmas<br />
apjoms avīzēs ir lielāks ne kā radio, kino,<br />
āra un interneta reklāmas apjoms<br />
kopā. Ja summē reklā mas apjomu<br />
avīzēs un žurnālos, tiek iegūts lielā-<br />
kais pasaules reklāmas me dijs, kurš<br />
kontrolē 40% tirgus. Televīzijas daļa<br />
kopējā tirgū ir 38%. Avī žu reklāmas<br />
ieņēmumi 2007. gadā pieauguši gandrīz<br />
visā pasaulē: Rietumeiropā par<br />
2%, Āzijas un Klusā okeāna reģionā<br />
par 3,31%, Tuva jos Austrumos un<br />
Āfrikā par 13,17%, Latīņamerikā par<br />
10,77%, Centrā lajā un Austrumeiropā<br />
par 5,39%. Tikai Ziemeļamerikā avīžu<br />
ieņēmumi no reklāmas samazinājušies<br />
par 2,77%.<br />
Piecu gadu periodā visās Eiropas Savienības<br />
valstīs, izņemot Poli ju, Portugāli<br />
un Lielbritāniju, reklāmas apjoms<br />
avīzēs ir palielinājies. Lat vijā šis pieaugums<br />
ir visai ievērojams – 44,6%. Igaunijā<br />
šis pieaugums ir bijis vēl lielāks –<br />
67,91%, bet Lietuvā mazāks – 33,48%.<br />
Ienākumi no reklāmas internetā pasaulē<br />
2007. gada laikā ir pieau guši par<br />
32,45%, bet piecu gadu periodā par<br />
200%. Lielākā daļa šo ienā kumu rodas<br />
ASV, Rietumeiropā un Āzijas un Klusā<br />
okeāna reģionā.<br />
Starp Eiropas Savienības valstīm ir visai<br />
ievērojama atšķi rī ba interneta reklāmas<br />
popularitātē. Tā Lielbritānijas daļa<br />
no kopējā apgro zī ju ma ir 40%, Vācijas<br />
daļa – 23%, bet Francijas daļa – 14%. Ja<br />
apvie notu Amerikas un Eiropas tirgus,<br />
tad aina būtu šāda: ASV daļa – 62%,<br />
Liel britānijas daļa – 15%, bet Vācijas<br />
daļa – 8%.
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
notikums<br />
33<br />
BEZMAKSAS IKDIENAS<br />
AVĪZES<br />
Kopumā 312 bezmaksas ikdienas avīžu<br />
kopējā tirāža pārsniedz 41 miljonu<br />
eksemplāru. Iepriekšējā gada laikā to<br />
tirāža pieaugusi par 20%, bet piecu<br />
gadu periodā – par 173,2%.<br />
No kopējās pasaulē iespiesto avīžu<br />
tirāžas bezmaksas avīzes aizņem 7%.<br />
Eiropā šis skaitlis ir 23%, ASV – 8%, bet<br />
Āzijā – 2%.<br />
AVĪZES INTERNETĀ<br />
Avīžu interneta portālu skaits 2007. gadā<br />
pasaulē palielinājies par 13,77%, bet<br />
piecu gadu laikā – par 50,77%.<br />
ASV veiktie pētījumi apliecina, ka<br />
avīžu interneta portālu apmeklētāji lasa<br />
arī iespiestos izdevumus. Vismaz reizi<br />
nedēļā 81% interneta avīžu lasītāju lasa<br />
arī to drukātās versijas. Puse aptaujāto<br />
apgalvo, ka iepazīšanās ar avīžu saturu<br />
tiem aizņem tikpat daudz laika, cik<br />
iepriekš, bet 35% izsakās, ka avīzēm<br />
sākuši veltīt pat vairāk laika.<br />
DAŽI<br />
INTERESANTI<br />
FAKTI<br />
• Katru dienu avīzes nopērk vairāk nekā 532 miljoni cilvēku;<br />
20<strong>03</strong>. gadā šis skaitlis bija 486 miljoni. Tiek lēsts, ka ikdienas<br />
avīzes lasa vairāk nekā 1,7 miljardi planētas iedzīvotāju.<br />
• 74% no pasaulē visvairāk pirktajām ikdienas avīzēm tiek<br />
izdotas Āzijā. Pieci lielākie avīžu tirgi pasaulē ir Ķīna (107 milj.<br />
eks. dienā), In dija (99 milj. eks. dienā), Japāna (68 milj. eks.<br />
dienā), ASV (51 milj. eks. dienā) un Vācija (20,6 milj. eks. dienā).<br />
• 2007. gadā avīžu tirāža pieaugusi 11 ES valstīs: Austrijā par<br />
2,12%, Bulgārijā par 7,20%, Kiprā par 2%, Čehijā par 0,18%,<br />
Igaunijā par 1,09%, Grieķijā par 1,91%, Lietuvā par 3,55%,<br />
Maltā par 2%, Portugālē par 1,49%, Rumānijā par 3,04% un<br />
Spānijā par 0,29%.<br />
• Luksemburgā avīžu tirāža saglabājusies nemainīga.<br />
• Avīžu tirāža 2007. gadā samazinājusies 15 ES valstīs: Beļģijā<br />
par 0,49%, Dānijā par 2,13%, Somijā par 0,99%, Francijā par<br />
0,48%, Vācijā par 2,38%, Ungārijā par 8,27%, Īrijā par 0,38%,<br />
Itālijā par 0,29%, Latvijā par 26,48%, Nīderlandē par 2,92%,<br />
Polijā par 11,57%, Slovākijā par 5,25%, Slovēnijā par 6,29%,<br />
Zviedrijā par 3,49% un Lielbritānijā par 3,46%.<br />
• ASV ikdienas avīžu tirāžas 2007. gadā samazinājušās par<br />
3,<strong>03</strong>%. Lielākā daļa samazinājuma notikusi uz vakara izdevumu<br />
rēķina (10,08%), jo rīta izdevumu tirāža samazinājusies<br />
tikai par 1,97%.<br />
• Visaktīvākie avīžu lasītāji dzīvo Japānā (624 avīžu eksemplāri<br />
dienā uz 1000 pieaugušiem valsts iedzīvotājiem). Viņiem<br />
seko norvēģi (580), somi (5<strong>03</strong>), zviedri un singapūrieši (pa 449<br />
eksemplāriem).<br />
• Visvairāk laika avīžu lasīšanai velta turki – 74 minūtes dienā.<br />
Viņiem seko beļģi (54), somi un ķīnieši (pa 48 minūtēm).
34<br />
tehnika<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
VAI PIENĀCIS LAIKS<br />
AUTOMATIZĒT SIETSPIEDI<br />
UZ TEKSTILA?<br />
KĀ NOTEIKT PAREIZO<br />
BRĪDI, LAI AUTOMATIZĒ-<br />
TU RAŽOŠANAS PROCESU<br />
SIETSPIEDĒ?<br />
Ja domājat, ka nepastāv „maģiskā formula”,<br />
jums ir taisnība. Tomēr lēmuma<br />
pieņemšana nav tik sarežģīta, kā sākotnēji<br />
šķiet.<br />
Laiks automatizēšanai ir brīdī, kad ar<br />
vienu manuālo iekārtu kļūst par maz,<br />
lai apmierinātu pieprasījumu. Šobrīd<br />
sastopami daudzi vienas manuālas iekārtas<br />
un viena operatora uzņēmumi,<br />
kas tikuši automatizēti. Ja izjūtat nepieciešamību<br />
pēc vēl viena manuālā karuseļa,<br />
lai palielinātu ražošanas apjomu, ir<br />
laiks padomāt par jaunas automātiskās<br />
iekārtas iegādi.<br />
M&R piedāvā jaunu standartu automatizētā<br />
tekstildrukā – DIAMONDBACK,<br />
kas piemērots uzņēmumiem bez iepriekšējas<br />
pieredzes darbā ar automatizētiem<br />
karuseļiem.<br />
Nav noslēpums, ka daudzi manuālo<br />
karuseļu operatori vēlētos darboties<br />
ar automatizētu iekārtu. Un<br />
iemesli ir acīmredzami.<br />
Nelielas automatizētas sietspiedes<br />
iekārtas var ievērojami palieli nāt<br />
ražošanas apjomu, sniedzot uzņēmumiem<br />
iespēju uzņemties lielāka apjoma<br />
un steidzamus vai tā sauktos<br />
„pēdējā brīža” darbus. Turklāt tiek<br />
samazinātas darbaspēka izmaksas, kā<br />
arī novērsta garlaicīga rutīna un smaga<br />
fiziska piepūle, kas rodas, velkot<br />
ar rakeli pa sietu. Uzņēmumos, kur tā<br />
īpašnieks pats izpilda pasūtījumus,<br />
automatizēta ražošana dos vairāk laika,<br />
lai apkalpotu esošos klientus un<br />
meklētu jaunus.<br />
VISU NOSAKA IZMAKSAS<br />
M&R ražotais sietspiedes karuselis<br />
DIAMONDBACK ir pirmā iekārta, kas<br />
izlīdzina cenu atšķirību starp manu-<br />
ālo iekārtu operatoru atal gojumu un<br />
automatizētu iekārtu izmantošanu,<br />
pateicoties vienkāršajam dizainam,<br />
profesionālajam standarta funkciju<br />
kopumam, efektīvajam ražošanas<br />
procesam un lielajam ražošanas apjomam.<br />
AUTOMĀTISKO<br />
KARUSEĻU<br />
PRIEKŠROCĪBAS<br />
• Automātiskā iekārta ļauj kontrolēt<br />
rakeļa leņķi un spiedienu, kā arī brīdi,<br />
kad rakelis nav saskarē ar sietu, ko, protams,<br />
nav iespējams veikt ar manuālu<br />
iekārtu. Pat ļoti profesionāls manuālās<br />
iekārtas operators nespēj sasniegt tādu<br />
kvalitāti un atbilstību, kādu piedāvā<br />
automātiska iekārta.<br />
• Jums nav jāgrūž un jāvelk rakelis,<br />
jo tas tiek darīts auto mātiski. Tādējādi<br />
jūs nogursiet mazāk un darbs ilgāku<br />
laiku nezaudēs precizitāti.
GRAFISKĀS DRUKAS IEKĀRTU KOMPLEKTS<br />
FRAGMENTĀRAI UV LAKOŠANAI<br />
Saturn Platinum II –<br />
augstas kvalitātes pusautomātiska<br />
drukas iekārta ar automātisku<br />
noņēmēju un<br />
Vitran II – produktīvs ultravioleto<br />
staru žāvētājs<br />
Saturn Platinum II + noņēmējs<br />
*Atsevišķi motori rāmja pacelšanai/nolaišanai un rakeļa kustībām<br />
*Automātiska sinhronizācija un sistēma, kas novērš papīra pielipšanu<br />
*Maks. drukas laukums 73x104 cm<br />
*Automātisks noņēmējs laukumam 73x104 cm<br />
DĀVANĀ<br />
Weilburger laka<br />
LAKA FRAGMENTĀRAI<br />
Vitran II<br />
*Žāvēšanas lentes platums 122 cm<br />
*Viena 118 vatu/cm UV lampa<br />
*Patentēta dubultā reflektora tehnoloģija<br />
Weilburger laka<br />
SENOSCREEN UV GLOSS LACQUER fragmentārai lakošanai 15 kg<br />
LAKOŠANAI!<br />
www.sesoma.lv<br />
T. 67 50 11 41
36<br />
tehnika<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
MANUĀLU UN AUTOMATIZĒTU SIETSPIEDES IEKĀRTU SALĪDZINĀJUMS<br />
Manuāls karuselis<br />
Iekārtas iestatīšana: ar iestatīšanas laiku 2 minūtes<br />
uz krāsu, 6 krāsu darbam kopumā nepieciešamas 12<br />
minūtes.<br />
Apdrukas process: pie normas 72 krekli stundā* ar<br />
manuālo karuseli iespējams saražot 1.2 kreklus<br />
minūtē.<br />
* Lai izgatavotu 72 kreklus ar 6 krāsām stundas laikā,<br />
nepieciešams ļoti ātrs operators.<br />
Automātisks karuselis<br />
Iekārtas iestatīšana: ar iestatīšanas laiku 3 minūtes<br />
uz krāsu, 6 krāsu darbam kopumā nepieciešamas 18<br />
minūtes.<br />
Apdrukas process: pie normas 480 krekli stundā** ar<br />
automātisko karuseli iespējams saražot 8 kreklus<br />
minūtē.<br />
** M&R automātisko iekārtu mērījumi pie normas<br />
540 līdz 1320 kreklu stundā.<br />
• Ražošana ar automātisku iekārtu<br />
ir ātrāka un ražošanas apjoms daudz<br />
lielāks.<br />
Manuālas un automatizētas iekārtas<br />
izlaides apjomu salīdzinājumu varat apskatīt<br />
tabulā.<br />
KĀ IZVĒLĒTIES ATBIL-<br />
STOŠU AUTOMĀTISKO<br />
IEKĀRTU?<br />
Vispirms būtu jānoskaidro jaunās iekārtas<br />
krāsu skaitu un virsmas laukumu jeb<br />
palešu izmērus. Šajā gadījumā palīdzēs<br />
80/20 likums, kas rekomendē iekārtu,<br />
kura spēs apkalpot vismaz 80% jūsu<br />
šī brīža pasūtījumu. Piemēram, ja tikai<br />
5%–10% no veicamajiem darbiem ir<br />
lielfomāta, iegādāties izmēros lielāku<br />
karuseli varētu būt ekonomiski neizdevīgi.<br />
Ja jūsu uzņēmums sastaptos ar<br />
80/20 likumu, vai jūs tā vietā, lai palielinātu<br />
ražošanas apjomu no 480<br />
uz 720 krekliem stundā, izvēlētos 72<br />
uz 144?<br />
Ja lielākā daļa no jūsu pasūtījumiem<br />
ir vienā krāsā, tad manuālā prese var<br />
būt tikpat efektīva, cik automātiskā. Lai<br />
vai kā, bet katra nākošā krāsa uz manuālā<br />
karuseļa palielina darba apjomu.<br />
Respektīvi, divkrāsu druka prasa divas<br />
reizes vairāk darba nekā vienas krāsas<br />
darbs un tā tālāk. Tā ir kardināla atšķirība<br />
no automātiskajiem karuseļiem,<br />
kur krāsu daudzums neietekmē drukas<br />
ātrumu. Turklāt automātiskā prese garantē<br />
nemainīgu rakeļa spiedienu un<br />
leņķi visas drukas laikā, kas nodrošina<br />
nemainīgu attēla kvalitāti.<br />
Ir pieejami daudzi un dažādi karuseļu<br />
veidi, tomēr tikai daži no tiem būs laba<br />
investīcija un atbildīs jūsu vajadzībām.<br />
Tāpēc, iegādājoties jaunu karuseli, ir<br />
svarīgi ņemt vērā šādus faktorus:<br />
Krāsu skaits. Cik krāsu karuseli vajadzētu<br />
iegādāties? Vienkāršoti izsakoties<br />
– jebkas mazāks par 8 krāsām visticamāk<br />
ilgtermiņā būs kļūda. Piemēram,<br />
6 krāsu karuselim ir jāpievieno 2 starpžāvētāji,<br />
tas uzreiz kļūst par 4 krāsu<br />
karuseli. Jo katrs starpžāvētājs aizņem<br />
vienu krāsas vietu. Jāatceras, ka vismaz<br />
viens starpžāvētājs jaunajai presei būs<br />
vajadzīgs noteikti. Tātad, lai kāds arī būtu<br />
karuseļa krāsu skaits, viena no tām<br />
tiks izmantota starpžāvēšanai.<br />
Vajadzētu atcerēties, ka gandrīz visos<br />
gadījumos 8 krāsu karuseļa cena<br />
īpaši neatšķiras no 6 krāsu, ja palūkojamies<br />
uz ikmēneša līzinga maksājuma<br />
summu.<br />
Drukas laukums. Drukas laukumam<br />
nevajadzētu būt mazākam par<br />
40x40 cm. Tas ļaus nodrukāt lielāko<br />
daļu tirgū esošo pasūtījumu. Pievērsiet<br />
uzmanību arī maksimālajam rāmja<br />
izmēram, kuru var ievietot karuselī.<br />
Tam nevajadzētu būt mazākam par<br />
58x79 cm, jo pretējā gadījumā nāksies<br />
meklēt rāmjus ar īpaši šauriem profiliem,<br />
lai tiešām varētu nodrukāt šos<br />
40x40 cm.<br />
Darbības princips. Ir pieejami divi<br />
darbināšanas veidi – pneima tiskais un<br />
elektriskais. Pneimatiskie karuseļi tiek<br />
darbināti ar gaisu. Tie ir nedaudz lētāki<br />
par ar elektrību darbināmajiem, toties<br />
tie zaudē elektriskajiem karuseļiem<br />
ātruma ziņā. Elektriskie karuseļi, kas<br />
aprīkoti ar AC motoru darbināmām drukas<br />
galvām, nodrošina daudz vienmērīgāku<br />
un viendabīgāku druku, salīdzinot<br />
ar pneimatiskajām presēm.<br />
Vairāk par automātisko karuseļu<br />
priekšrocībām un M&R iekārtām uzzināsiet<br />
ražotāja mājas lapā<br />
www.mrprint.com vai sazinoties ar<br />
oficiālo pārstāvi Baltijas valstīs –<br />
Rīgas Sesoma SIA<br />
(www.sesoma.lv)
38<br />
materiāli<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
LĪMES LENTA<br />
VAI LĪMES<br />
PUNKTI?<br />
Glue Dots Līmes punkti vai Līmes lenta ir inovatīvs<br />
risinājums poligrāfijas palīgdarbos, reklāmā, ražo šanā,<br />
montāžā un citos darbos. Tās noderēs, stiprinot reklāmas<br />
materiālus, iepakojot produkciju, kā arī montāžas<br />
procesā, noturot sīkas detaļas vietā. To ērtā, ātrā<br />
lietošana palīdzēs uzlabot produktivitāti. Līme nodrošina<br />
tīru, precīzu pielipšanu, nebojā stiprināšanas virsmu.<br />
IESPĒJAS<br />
IZVĒLĒTIES<br />
Izvēlēties lietot Līmes punktus vai Līmes<br />
lentu, kas ir neaizvietojams risinājums<br />
po ligrāfijas palīgdarbos, at vieg -<br />
lojot reklāmas brošūru, pa rau dziņu u.<br />
c. materiālu stip rināšanu, nebojājot<br />
virsmu.<br />
Piemēram, nereti jāsaskaras ar situāciju,<br />
kad, atverot žurnālu, pievienotais<br />
paraudziņš ir atlī mējies un pazudis, vai<br />
taisni otrādi, raujot to nost no žurnāla<br />
virsmas, nākas bojāt lapaspusi. Šāda<br />
situācija ne vien neapmierina patērētāju,<br />
bet arī reklāmas pasūtītāju, jo<br />
ieguldītie līdzekļi reklāmā nav attaisnojuši<br />
mērķi un informācija ir pasniegta<br />
neatbilstoši.<br />
Gala rezultātā izdevējs ir tas, kas<br />
cietīs no iesaistīto pušu neapmierinātības.<br />
Taču ir risinājums – Līmes<br />
punkti vai Līmes lenta, kas ir paredzēti<br />
dažāda veida aplikācijām, at karībā<br />
no virsmas materiāla un pielīmēšanas<br />
mērķa.<br />
IZVĒLIES PAREIZO<br />
LĪMES VEIDU<br />
Līmes punkti ir paredzēti dažāda veida<br />
aplikācijām, kur svarīgi piemeklēt atbilstošu<br />
no turības līmeni. Savukārt Līmes<br />
lenta ir universāls risinā jums standarta<br />
pielīmē šanas darbiem, taču tās<br />
priekšrocība ir iespējas variēt ar Līmes<br />
lentas garumu. Līmes lentu var nogriezt<br />
brīdī, kad tas nepieciešams.<br />
Līmes punktiem pieejami četri lipšanas<br />
stipruma un trīs profila augstuma<br />
veidi. Tie pielīp gan pie stikla, papīra,<br />
plastikas, gan koka, folijas, alumīnija<br />
un teflona, tāpēc svarīgi ir izvēlēties<br />
piemērotāko Līmes punkta veidu nepieciešamajai<br />
aplikācijai. Lipšanas stip-<br />
ruma izvēle ir atkarīga no pielipšanas<br />
mērķa un virsmas, kur tie tiek izmantoti.<br />
Super augstas un augstas pielipšanas<br />
līmeņa punkti ir grūti nolīmējami,<br />
taču zemas vai vidējas stingrības līmes<br />
punkti ir atlīmējami. Jāmin, ka zemas<br />
pielipšanas Līmes punkti satur nedaudz<br />
eļļas, padarot tos jo īpaši viegli<br />
nolīmējamus un piemērotus īslaicīgai<br />
materiālu stiprināšanai poligrāfijas izdevumos.<br />
Ir pieejami trīs dažādi Līmes punkta<br />
profila augstumu: zems 0,4 mm, vidējs<br />
1,5 mm un augsts 3,2 mm. Zema profila<br />
Līmes punkti ir plāni un piemēroti gludākai<br />
aplikācijai. Vidēja vai augsta profila<br />
līmes punkti ir piemēroti neregulārām,<br />
cilin driskām formām un virsmām ar nelielu<br />
reljefu.
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
materiāli<br />
39<br />
Līmes punkta pielipšanu ne gatīvi<br />
var ietekmēt, ja virsma ir mitra, eļļaina,<br />
putekļaina kā arī uz dažu veida<br />
silikonu pārklātiem produktiem līmes<br />
punkts var nepielipt, tādēļ ir svarīgi,<br />
lai virsma būtu tīra un sausa. Taču<br />
vienmēr lietderīgi ir veikt izmēģinājumus,<br />
tādējādi pārliecinoties un izvēloties<br />
vispiemērotāko Līmes punkta<br />
veidu.<br />
STIPRINĀŠANAS VEIDS<br />
Ja stiprināšanas apjoms ir neliels, tad<br />
Līmes punktus var viegli pielīmēt ar<br />
roku, taču ievērojami šo darbu atvieglo<br />
“Līmes pistole”, ko var izmantot arī<br />
Līmes lentas aplikācijām. Tā ir ērta un<br />
neaizstājama, ja ir jāveic stiprināšana<br />
jau drukātā materiālā. Lielākiem<br />
apjomiem ir paredzētas pusautomātiskas<br />
ierīces, kas nodrošina 60 Līmes<br />
punktu uzklāšanu minūtes laikā, kas<br />
ir neaizvietojamas fasēšanā, darbam<br />
uz ražošanas līnijas, punktu aplikācijai<br />
neiesietās brošūrās.<br />
LĪMES PUNKTU UN LĪMES<br />
LENTAS PRIEKŠROCĪBAS<br />
• Nebojā stiprinājuma virsmu,<br />
• Labāka produktivitāte ar katru pielietošanu,<br />
nav nepieciešams iekārtas iestādīšana<br />
un laiks žūšanai,<br />
• Drošs un tīrs aplikācijas veids, salīdzinājumā<br />
ar šķidrajām un karstajām<br />
līmēm.<br />
• Nav kaitīgu izdalījumu, tāpēc Līmes<br />
punktus un Līmes lentu drīkst izmantot<br />
pat pārtikas stiprināšanai.<br />
PIELIETOJUMS<br />
• Piestiprina reklāmas mate ri ālus.<br />
• Aizsargā malas pirms iepako šanas.<br />
• Notur lietas, lai tās neslīdētu pa paliktni.<br />
• Pielīmē pārdošanas uzlīmes.<br />
• Salīmē kartona paku.<br />
• Notur vietā detaļas pirms to sakausēšanas.<br />
• Notur vietā elektronikas kom ponentus.<br />
• Satur vairākas detaļas pirms iepakošanas.<br />
Līmes lenta un līmes punkti<br />
Ziemassvētku apsveikuma kartiņas<br />
Toner Aide aerosols
40<br />
izglītība<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
HEIDELBERG GATAVO<br />
JAUNU DARBINIEKU MAIŅU<br />
Pasaules lielākā iespiedmašīnu<br />
ražotāja – Heidelberger Druck maschi<br />
nen AG – paspārnē <strong>2008</strong>. gada<br />
1. septembrī 209 jaunieši uzsāka<br />
apgūt profesionālo iz glītību Jauniešiem<br />
ir iespēja mācīties 12 specialitātēs 7<br />
studiju programmās, (arī vairākās bakalaura<br />
programmās), kā arī kļūt par inženieriem-mehāniķiem<br />
un mehatroniķiem.<br />
Mācības notiek Vīslohā-Valdorfā<br />
un Heidelbergā, kā arī Brandenburgā,<br />
Armštetenā, Ludvigs burgā un Leipcigā.<br />
Jauniešu interese par mācībām bija<br />
ļoti liela, pieteicās vairāk nekā 3000<br />
pretendentu. „Lielais konkurss liecina<br />
par to, ka mūsu uzņēmums tiek uzskatīts<br />
par prestižu, inovatīvu un piedāvā<br />
augsti kvalitatīvu izglī tību, kas sniedz<br />
labas perspektīvas pašreizējā un nākotnes<br />
darba tirgū,” apgalvo Verners<br />
Baders (Werner Bader), Heidelberg profesionālās<br />
iz glī tības vadītājs. „Par izglītības<br />
kvalitāti liecina arī fakts, ka no<br />
mūsu absol ventiem tikai aptuveni 1%<br />
nestrādā iegūtajā specialitātē, bet Vācijā<br />
kopumā šis rādītājs pārsniedz 25%.<br />
Mēs esam ļoti priecīgi, ka esam varē juši<br />
pieņemt darbā visus <strong>2008</strong>. gada absolventus,”<br />
saka Baders.<br />
„Audzēkņi ne tikai apgūst ļoti labu<br />
profesionālo izglītību, bet viņos tiek<br />
ieaudzinātas arī labas komunikācijas<br />
spējas, prasme strādāt komandā un<br />
drosme pieņemt patstāvīgus lēmumus.<br />
Mūsu uzņēmums ofseta drukas<br />
jomā ir pasaules līderis, mēs nemitīgi<br />
ieviešam visjaunākās tehnoloģijas, paralēli<br />
neaizmirstot rūpēties par savu<br />
darbinieku motivāciju. Atbilstoši tam<br />
darbinieku izglītības līmenim ir jāatbilst<br />
ļoti augstām prasībām,” turpina<br />
Baders.<br />
Ieguvēji ir arī audzēkņi, jo viņiem<br />
tiek sniegtas ievērojamas profe sio nālās<br />
un sociālās pilnveidošanās iespējas. Pamatizglītības<br />
programmas var apvienot<br />
un papildināt ar dažādiem tālākizglītības<br />
variantiem. Tiek atbalstīti jaunieši,<br />
kas paliek strādāt uzņēmumā, un vēlas<br />
iegūt augstāko izglītību elektronikas,<br />
mašīnbūves vai ekonomikas inženierzinātņu<br />
jomās.<br />
135 no 209 jauniešiem, kas <strong>2008</strong>. gada 1. septembrī uzsāka mācības Heidelberger Druckmaschinen AG, izglītību iegūs<br />
Vīslohā-Valdorfā. Foto: Heidelberger Druckmaschinen AG<br />
Par uzņēmuma izglītības koncepcijas<br />
pareizību liecina Heidelberg sagatavoto<br />
speciālistu augstais novērtējums.<br />
2007. gada absolvents Jo han nes Peters<br />
tika atzīts par labāko jauno iespiedēju<br />
Vācijā. Katru gadu par profesionāliem<br />
un sociāliem sasniegumiem labākajiem<br />
Vācijas poli grāfijas specialitāšu audzēkņiem<br />
tiek piešķirta Iespiedtehnikas un<br />
papīra ražotāju iedibinātā Šternberga<br />
balva, pagājušajā gadā to saņēma 20<br />
topošie Heidelberg speciālisti.<br />
Šos augstos sasniegumus uzņēmums<br />
vēlas saglabāt arī nākotnē. „Heidelberg<br />
jau sen no vienkārša iekārtu ražotāja ir<br />
pārtapis par high-tech vairumtirgotāju,”<br />
turpina Baders. „Kā pasaules līderim<br />
mums jābūt gata viem saglabāt savas<br />
vadošās pozīcijas un jārēķinās arī ar<br />
darbaspēka pa audžu maiņām. Lai arī<br />
nākotnē nodrošinātu mūsu uzņēmumu<br />
ar pietie kamu skaitu augsti kvalificētu<br />
speciālistu, nemitīgi atbilstoši jāpilnveido<br />
mūsu izglītības sistēma.”<br />
Plašāka informācija par Heidelberger<br />
Druckmaschinen AG snieg tajām izglītības<br />
iespējām atrodama uzņēmuma<br />
mājaslapas www.heidelberg.com sadaļā<br />
Karriere.<br />
Sagatavots pēc Heidelberger<br />
Druckmaschinen AG preses materiāliem.
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
notikums<br />
41<br />
PA GRĀMATU TAKU<br />
AIJA ŠTOSA,<br />
DOBELES NOVADA GRĀMATNIECĪBAS MUZEJA VADĪTĀJA<br />
Šī gada maijā mani un vairākus citus<br />
grāmatu mīļotājus no <strong>Latvijas</strong><br />
ceļojums pa grāmatu taku veda uz<br />
austrumiem – caur Maskavu uz Ki rovu,<br />
kuru ikdienā joprojām sauc par Vjatku.<br />
Vispirms Maskavas Eks libru muzejā,<br />
kurā <strong>Latvijas</strong> mākslinieku darbi bijuši<br />
skatāmi jau vairāk kārt, piedalījāmies jēkabpilietes<br />
Ainas Karlsones ekslibru izstādes<br />
atklā šanā. Māksliniece skatītājus<br />
pārsniedza ar savu fantāziju un prasmi<br />
nelie lajā formātā rast jaunas formas un<br />
satura nianses. Izstādē bija skatāmi 500<br />
darbi, kurus Aina Karlsone pēc izstādes<br />
uzdāvināja muzejam.<br />
Nākamajā dienā ar vilcienu Vjatka<br />
devāmies uz Kirovu, mūsu ceļa mēr ķis<br />
bija 18. gadskārtējā Krievijas bibliofilu<br />
tikšanās. Pāris dienas, ko pa va dījām<br />
Vjatkā un Slobodskā, bija kultūras iespaidiem<br />
bagātas. Ap mek lējām rakstnieku<br />
Saltikova-Ščedrina un Aleksandra<br />
Grīna muzejus, Ki rovas Vasņecovu<br />
mākslas muzeju, vairākus novadpētniecības<br />
centrus. Pārsteidza Vasņecovu<br />
muzeja mūsdienīgais iekārtojums<br />
un eksponātu ba gā tība, it īpaši krievu<br />
glezniecības 18. un 19. gadsimta šedevri,<br />
gleznotāja V. Vasņecova 160 jubilejai<br />
veltītā darbu skate.<br />
Bibliofilu tikšanās laikā apgabala<br />
A. Hercena bibliotēka rīkoja sava novadnieka<br />
G. Petrjajeva lasījumus. Pateicoties<br />
šim bibliofilam, rakst nie kam<br />
un novadpētniekam, apzinātas Hercena<br />
bibliotēkas „literatūras atrad nes” un<br />
grāmatu krātuvē nonākuši viņa atstātie<br />
vērtīgu sējumu tūkstoši.<br />
No bibliofilu lasījumiem vislielāko<br />
interesi izraisīja O. Lasunska (Voroņeža)<br />
problēmas uzstādījums – „Mūsdienu<br />
arhīvu krāšana kā īpaša sociālās kultūras<br />
parādība”. Profesionālie arhivāri<br />
pret šādiem „pagrīdes vā kumiem” izturoties<br />
noraidoši, bet ar laiku šie krājumi<br />
kļūstot ļoti vērtīgi. Arī Latvijā gan personisku,<br />
gan materiālu apsvērumu dēļ<br />
tiek celti gaismā ģi meņu arhīvi, meklēti<br />
ieraksti vecās Bībelēs, kolekcionāri<br />
krāj kata lo gus, rokrakstus, dokumentus,<br />
vēstules u. c. Ko tik visu par valsts<br />
ekono mi ku nevar uzzināt, piemēram,<br />
no vecām tramvaju biļetēm! Lielo sociālo<br />
pārmaiņu dēļ atkritumos nonāk ne<br />
tikai vērtīgas laikmeta liecības, bet pat<br />
ve selas privātās bibliotēkas. V. Petrickis<br />
(Sanktpēterburga) norādīja, ka bibliofila<br />
krājums ir personības rādītājs. Šādu<br />
krājumu ir viegli iznīcināt, bet neiespējami<br />
atkārtot, jo visas tā vienības ir<br />
unikālas.<br />
Bibliofilu organizācijā tika uzņemti<br />
jauni biedri, to skaitā arī šo rindu autore.<br />
Iesniegumā rakstīju, ka ar grāmatu<br />
krāšanu un popularizēšanu nodarbojos<br />
jau pusgadsimtu un ka šīs tikšanās ar<br />
domubiedriem pa pla šina manu kultūras<br />
apvārsni. Mana uzņemšana tika<br />
vienprātīgi atbalstīta.<br />
Nākamajā dienā notika vērtīgo grāmatu<br />
izsole, bet es tajā laikā vie so jos A.<br />
Grīna bērnu bibliotēkā, ieguvu daudz<br />
jaunu materiālu par kād reiz Latvijā populāro<br />
rakstnieku un iepazinos ar bibliotēkas<br />
darbu ar jauna jiem lasītājiem.<br />
Otrā dienas pusē apmeklējām Slobodsku,<br />
kas latviešiem pazīstama kā<br />
Raiņa trimdas vieta. Raiņa muzejs bija<br />
viens no apskates objektiem. Ne lielajā<br />
namiņā, atbilstoši 20. gadsimta sākuma<br />
dzīvesveidam, iekārtota tautas dzejnieka<br />
istabiņa, dārzā – jaunā Pliekšāna un<br />
Aspazijas bareljefs. Tikāmies ar grāmatas<br />
„Likteņu savijums” autoru J. Malihu.<br />
Viņš savā skatījumā vērtējis Raiņa<br />
un P. Stučkas likteņus vēstures griežos.<br />
Slobodskas pilsētas bibliotēkā tikāmies<br />
ar vietējiem literātiem, iepazināmies ar<br />
klubu darbību.<br />
Noslēguma vakariņās pateicāmies<br />
par uzņemšanu, saņēmām kopbildes<br />
un pateicības rakstus. Nākamgad bibliofilu<br />
tikšanās notiks Jaroslavļā un būs<br />
veltīta pilsētas tūkstošgadei.<br />
Atpakaļceļā vēl vienu dienu pavadījām<br />
Maskavā, veltot to muzeju un grāmatnīcu<br />
apmeklējumiem. Bijām grandiozajā<br />
V. Majakovska mu ze jā, apskatījām<br />
ekspozīciju „Majakovskis bija un<br />
būs...”, kas veido ta kā dzej nieka dzīves<br />
un poēzijas drāma lauztās līnijās ar prolo<br />
gu un epilogu. Interesanti, ka viens<br />
no pirmajiem padomju valdības atļautajiem<br />
ceļoju miem Majakovskim bija uz<br />
Latviju, Rīgu. Iespaidi at spoguļoti dzejolī:<br />
„Demokrātiska republika: vieniem<br />
kliņģeris, otriem – caurums tika.”<br />
Kādi ieguvumi no šī brauciena? Jauni<br />
grāmatu draugi, jauni kultū ras iespaidi,<br />
bibliofilu izdevumi, ceļveži, konferenču<br />
materiāli. Būs zie mai vērtīga<br />
lasāmviela .
42 tehnika<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
EIZO CG241W DARBAM AR HIGH-END<br />
NEKUSTĪGAJIEM UN KUSTĪGAJIEM ATTĒLIEM<br />
Kopš <strong>2008</strong>. gada sākuma <strong>Latvijas</strong> tirgū<br />
ir pieejami augstas klases profesionālie<br />
monitori EIZO, kuri ir izpelnījušies<br />
plašu maketētāju, dizaineru, fotogrāfu<br />
un daudzu citu profesionāļu, kuriem ir<br />
svarīgas precīzas un vienmērīgas krāsas,<br />
atzinību visā pasaulē.<br />
Eizo ColorEdge CG241 saviem lietotājiem<br />
piedāvā 12 bitu aparatūras kalibrēšanu<br />
un 6 ms pelēko toņu atbildes<br />
laiku, kas ir uzskatāms par ļoti labu rādītāju<br />
šādas klases monitoram. Šis 24,1<br />
collu platekrāna monitors ir veidots,<br />
lai rādītu vienlīdz labi gan nekustīgos,<br />
gan kustīgos attēlus, tas ir ideāls plašam<br />
spektram high-end grafikas darbu,<br />
tajā skaitā iespieddarbu sagatavošanas<br />
procesiem, digitālajām fotogrāfijām, videorediģēšanai<br />
un pēcapstrādei.<br />
ColorEdge CG241W piemīt izšķirtspēja<br />
1920 × 1200 (attiecība 16 : 10),<br />
tādēļ tas var rādīt arī attēlus 1920 ×<br />
1080 (attiecība 16 : 9) pilnā augstumā<br />
ar smalkām melnām kontūrām ekrāna<br />
augšējā un apakšējā malā.<br />
Maksimālais spilgtums ir 300 cd/m2,<br />
kontrasta attiecība 850 : 1, horizontālais<br />
un vertikālais skatu leņķis ir 178°.<br />
Plašās gammas LCD panelis rāda 92%<br />
NTSC un 96% Adobe RGB krāsu telpas,<br />
tādēļ tas var parādīt lielāko daļu krāsu<br />
fotogrāfiju, kas uzņemtas Adobe RGB<br />
režīmā.<br />
CG241W piedāvā hardware kalibrēšanu<br />
– tas nodrošina, ka kalibrēšanas<br />
procesā netiek zaudēti krāsu toņi un<br />
rezultātā krāsa uz ekrāna veidojas precīzāka.<br />
EIZO ColorNavigator CE kalibrēšanas<br />
programmatūra ir saistīta ar CG241W,<br />
un ar to var iestatīt spilgtumu, balto<br />
punktu un gammu. ColorNavigator CE<br />
strādā ar mērierīci, lai pilnībā izmantotu<br />
monitora 12 bitu pārlūktabulu precīzai<br />
kalibrēšanai ilgumā līdz piecām minūtēm.<br />
Iestatījumus var saglabāt kā ICC<br />
profilu, kad kalibrēšana ir pabeigta.<br />
Programmatūra piedāvā arī melnā<br />
līmeņa iestatījumus (tikai ar digitālo<br />
signālu) un balta papīra mērīšanas<br />
funkciju krāsu saskaņošanai starp attēlu<br />
monitorā un attēlu izdrukā.<br />
Tiek atbalstītas kalibrēšanas iekārtas:<br />
Eye-One, DTP94, DTP94B, X-Rite MonacoOPTIX<br />
un Spyder2, Spyder3.<br />
ColorEdge CG241W ir aprīkots ar EI-<br />
ZO jaunāko ASIC (Application Specific
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
tehnika<br />
43<br />
Integrated Circuit – Specifiska pielietojama<br />
integrēta shēma). ASIC ir 12 bitu<br />
pārlūktabula ar paleti no 4081 krāsām<br />
katrai R, G, un B, no kurām tiek atlasītas<br />
vispiemērotākās 256 krāsas. ASIC veic<br />
arī 16 bitu iekšējo apstrādi pelēko toņu<br />
izlīdzināšanai, kas izceļ sīkās detaļas, it<br />
īpaši attēla tumšajos laukumos<br />
Lai nodrošinātu optimālas krāsas, EI-<br />
ZO kalibrē katru ColorEdge CG241W tā<br />
ražotnē Japānā. EIZO mēra katru toni<br />
no 0 – 255, lai radītu 2.2 gammas līkni<br />
un komplektācijā iekļauj noregulējuma<br />
sertifikātu rezultātu apstiprināšanai.<br />
EIZO labo spilgtuma un krāsu nevienmērību,<br />
kas ir raksturīga visiem<br />
LCD plakanajiem ekrāniem, ar Digital<br />
Uniformity Equalizer – Digitālo attēla<br />
vienmērības stabilizatora (DUE) funkciju.<br />
Ar DUE visi toņi, lai kur tie ekrānā<br />
atrastos, kļūst vienmērīgi. DUE nodrošina<br />
mazāku par 3 Delta-E atšķirību<br />
visā ekrānā. Monitoram tiek pievienots<br />
sertifikāts, kas apstiprina vienmērības<br />
kompensācijas rezultātus.<br />
CG241 ir iekļautas DVI-I ievades, kas<br />
atbalsta gan digitālos, gan analogos signālus<br />
no datoriem un USB 2.0 ar vienu<br />
ieejošo un diviem izejošajiem portiem.<br />
Atbalsts augstfrekvenču joslas digitālā<br />
satura aizsardzībai (HDCP – High-Bandwidth<br />
Digital Content Protection – Digitālās<br />
datu aizsardzības forma) ar digitālo<br />
signālu piedāvā satura skatīšanu no<br />
HDCP aprīkojuma iekārtām.<br />
Papildiespējas:<br />
• 82 mm augstums regulējams, 40°<br />
izliekums, 70° grieze un 90° grieziens<br />
displejam;<br />
• sensors uz priekšējā paneļa uztver<br />
apkārtējo gaismu un regulē ekrāna<br />
spilgtumu līdz ideālajam līmenim. Tas<br />
ļauj taupīt elektrību un būtiski mazināt<br />
acu piepūli. Perfekti piemērots darbam<br />
ar tekstiem;<br />
• simulē divus krāsu redzamības<br />
nepilnības veidus – protanopia un deuteranopia,<br />
lai pārbaudītu, kā krāsas<br />
redz daltoniķi. Simulācija tiek veikta<br />
reālā laikā gan nekustīgiem, gan kustīgiem<br />
attēliem, veidojot to par praktisku<br />
alternatīvu uz programmatūru balstītiem<br />
rīkiem;<br />
• saderība ar TCO’<strong>03</strong> un TÜV Rheinland/Ergonomics;<br />
• komplektācijā iekļauts arī monitora<br />
pārsegs (hood), lai aizsargātu ekrānu<br />
no gaismas iedarbības.<br />
PAR EIZO<br />
Eizo Europe AB ir Eizo Nanao korporācijas<br />
– vadošā Japānas high-end vizuālā<br />
displeja produktu ražotāja ar plašu<br />
spektru LCD monitoru un Windows bāzes<br />
terminālu, Eiropas filiāle.<br />
EIZO monitoru attēla kvalitāte, ilgtermiņa<br />
drošums un inovatīvās īpašības<br />
izvirza tos par daudzu finanšu organizāciju,<br />
tirdzniecības telpu, slimnīcu, biroju<br />
un dizaina studiju izvēles produktu visā<br />
pasaulē. EIZO galvenā mītne atrodas<br />
Japānā un to vairāk nekā trīsdesmit valstīs<br />
pārstāv ekskluzīvu izplatītāju tīkls.<br />
Eizo Europe AB pārdod un atbalsta<br />
produktu līniju visā Zviedrijā, Somijā,<br />
Norvēģijā, Dānijā, Krievijā un Baltijas<br />
valstīs. Eizo Europe AB ir ISO 9002 sertificēts<br />
un izplata produkciju ar tālākpārdevēju<br />
un izplatīšanas partneru tīkla<br />
starpniecību.<br />
Latvijā EIZO vienīgais un ekskluzīvais izplatītājs ir NMS GRUPA.<br />
Papildu informācija par Eizo: http://www.promonitori.lv/lv/info/contacts/
PN_R<br />
44<br />
īsumā<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
IESPIEDINDUSTRIJAS<br />
NOTIKUMU KALEIDOSKOPS<br />
HP INDIGO<br />
REKORDLĪGUMS<br />
HP Indigo izstādes drupa laikā noslēdza<br />
firmas vēsturē pašu lielāko līgumu.<br />
Amerikāņu koncerns Consolidated Graphics,<br />
kuram ir ražošanas uzņēmumi ASV,<br />
Kanādā un Čehijā, iegādājās 36 iespiedmašīnas.<br />
Septiņas no tām ir izstādē pirmoreiz<br />
parādītās jaunās HP Indigo press<br />
7000. Jau jūnijā tika sākta mašīnu uzstādīšana<br />
uzņēmuma Čehijas nodaļā.<br />
UPM RŪPĒJAS PAR<br />
PAPĪRA OTRREIZĒJU<br />
IZMANTOŠANU<br />
Koncerns UPM uzņēmās rūpes par visu<br />
izstādes drupa laikā radušos papīra<br />
atkritumu pārstrādi. Visa makulatūra<br />
tika savākta speciālos konteineros un<br />
nogādāta firmas Remondis uzņēmumā<br />
Langenfeldē sapresēšanai ķīpās. No<br />
turienes makulatūru nogādāja UPM<br />
rūpnīcās, kur tā tiek izmantota papīra<br />
ražošanai.<br />
SUN CHEMICAL KRĀSAS<br />
KĻŪST EKOLOĢISKĀKAS<br />
Saspringts vairāku gadu darbs vainagojies<br />
ar panākumiem. Sun Chemical<br />
uzsākusi pasaulē pirmo speciāli lokšņu<br />
ofsetam paredzēto ekoloģisko UV krāsu<br />
SunCure Advantage sērijveida ražošanu.<br />
Sadarbībā ar EskoArtwork krāsu vadības<br />
programmā EskoArtwork Kaleidoscope<br />
radīta pieeja Sun Chemical SmartColour<br />
datu bāzei.<br />
GOOGLE BŪS PERIODISKO<br />
IZDEVUMU ARHĪVS<br />
Google savā oficiālajā blogā paziņojusi,<br />
ka izvietos internetā pilnībā ieskenētas<br />
vecas avīzes un žurnālus ar visiem<br />
tekstiem, attēliem un sludinājumiem.<br />
Materiāli tiks izvietoti arhīvā un būs atrodami<br />
ar meklēšanas programmu palīdzību.<br />
Projektam pieteikušies tādi ievērojami<br />
Ziemeļamerikas izdevumi kā The<br />
New York Times, The Washington Post,<br />
Pittsburg Post-Gazette, Quebec Chronicle<br />
Telegraph un daudzi citi.<br />
Pagaidām vēl netiek sniegts pilns<br />
projekta dalībnieku saraksts, bet tiek<br />
apgalvots, ka tīmeklī būs atrodami miljardi<br />
lappušu no nacionāla un vietēja<br />
rakstura avīzēm un žurnāliem. Šobrīd<br />
kā paraugs apskatāms ieskenēts avīzes<br />
Pittsburgh Post-Gazette 1969. gada<br />
21. jūlija numurs. Tas atrodams Google<br />
News Archive Search.<br />
LIELĀKĀ GRĀMATA<br />
PASAULĒ DRUKĀTA AR<br />
DUPONT TYVEK®<br />
Meksikāņu izdevniecībā Agueda Editorial<br />
House tapusī grāmata „Skats uz<br />
Mehiko. Krāsas un noskaņas” atzīstama<br />
par lielāko pasaulē. Tā ir divus metrus<br />
augsta un divus metrus plata un ievērojami<br />
pārspēj iepriekšējo Ginesa rekordu<br />
(Butānā izgatavotu 1,5 x 1,5 m izmēra<br />
grāmatu).<br />
Firmas DuPont pārstāvniecības Meksikā<br />
darbinieki apgalvo, ka viņiem bijis<br />
ļoti interesanti iesaistīties šajā projektā<br />
un piedāvāt drukāšanai izmantot<br />
DuPont Tyvek® iekārtu. Ražošanas<br />
procesā izmantoti tikai apkārtējai videi<br />
draudzīgi materiāli, un pati milzīgā<br />
grāmata uzskatāma par simtprocentīgi<br />
pārstrādājamu produktu. Izdevniecības<br />
direktors Viktors Hugo Rodrigess (Victor<br />
Hugo Rodriguez) uzsver, ka ekoloģiskās<br />
milzu grāmatas – pasaules rekordistes<br />
– tapšana nebūtu iespējama bez<br />
sadarbības ar DuPont.<br />
XEROX PIEDĀVĀ JAUNA<br />
VEIDA APLOKSNES<br />
Firma Xerox uzsākusi jauniem kvalitātes<br />
standartiem atbildošu aplokšņu Digital<br />
Envelopes izgatavošanu. Tās paredzētas<br />
apdrukai uz vienkrāsu un krāsu lāzerprinteriem,<br />
ir sevišķi ērtas lietošanā un<br />
piedāvā lielas personalizācijas iespējas.<br />
Aploksnes izgatavotas no kvalitatīva kalandrēta<br />
120 g/m2 papīra, kas izstrādāts<br />
speciāli krāsu lāzerdrukai un nodrošina<br />
ļoti precīzu krāsu atveidojumu. Caurspīdīgie<br />
lodziņi izgatavoti no sevišķi karstumizturīga<br />
plastikāta. Lietotājiem tiek<br />
piedāvātas C4 (229 x 324 mm), C5 (162 x<br />
229 mm) un C5/6 (114 x 229 mm) izmēru<br />
aploksnes ar noņemamu papīra sleju.<br />
Tās ir ērtas lietošanā, drukāšanas procesā<br />
neburzās un neiestrēgst printeros.<br />
ALL IN PRINT CHINA<br />
No <strong>2008</strong>. gada 14. līdz 17. novembrim<br />
Šanhajā jau trešo reizi notiks starptautiska<br />
poligrāfijas iekārtu izstāde All in<br />
Print China. Izstāde aizņems 70 000 m2,<br />
un tiek plānots, ka to apmeklēs aptuveni<br />
120 000 cilvēku. Izstādes laikā notiks<br />
dažādi semināri un konferences, kas<br />
tiks rīkoti ne tikai ķīniešu, bet arī angļu<br />
valodā, tā uzsverot pasākuma internacionālo<br />
nozīmi.
Ultramoderna druka<br />
ar māksliniecisku pieskārienu<br />
Izgatavojam:<br />
grāmatas<br />
brošūras<br />
žurnālus<br />
etiķetes<br />
avīzes<br />
bukletus<br />
katalogus<br />
<strong>Latvijas</strong>, Baltijas, Austrumeiropas un Rietumu pasūtītājiem<br />
Balasta dambis 3, Rīga, LV-1048<br />
Tālr.: 6 7062 280<br />
Fakss: 6 7062 344<br />
E-pasts: info@presesnams.lv<br />
www.presesnams.lv<br />
PN_Reklama_210x297.indd 5<br />
4/10/<strong>2008</strong> 2:45:47 PM
46<br />
viedoklis<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
Pirmā Baltijas biznesa foruma<br />
„Innovate <strong>2008</strong>” laikā Latvijā viesojās<br />
pasaulē labi zināmais un atzītais<br />
poligrāfijas nozares eksperts Endrū<br />
Tributs (Andrew Tribute).<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> nozarē šis gads ir bijis<br />
īpašs un notikumiem bagāts gan pasaulē,<br />
gan arī Latvijā. Šogad Vācijā, Diseldorfā<br />
norisinājās pasaulē vērienīgākā<br />
un ietekmīgākā izstāde poligrāfijas<br />
nozarē Drupa <strong>2008</strong>. Savukārt šoruden<br />
Latvijā pirmo reizi norisinājās Baltijas<br />
mēroga biznesa forums „Innovate<br />
<strong>2008</strong>”, ko organizēja līderis digitālās<br />
drukas jomā, kompānija Xerox sadarbībā<br />
ar poligrāfijas nozares ekspertiem.<br />
Piedāvājam iepazīties ar foruma viesa,<br />
starptautiski atzītās autoritātes Endrū<br />
Tributa domas par poligrāfijas nozares<br />
aktuālajām problēmām.<br />
Ko var uzlūkot par svarīgāko šā gada<br />
izstādē Drupa?<br />
Kopš iepriekšējās izstādes Drupa,<br />
nozare ir strauji attīstījusies: ir ne vien<br />
pilnveidotas un attīstītas digitālās drukas<br />
iespējas, bet arī būtiski mainījies<br />
patērētāju priekšstats par to, kas no<br />
šīs nozares ir sagaidāms. Piemēram,<br />
1995. gadā izstādē Drupa, kaut arī tika<br />
piedāvātas lieliskas Indigo un Xeikon<br />
inovācijas, digitālo druku vairums poligrāfijas<br />
speciālistu vērtēja par nebūtisku,<br />
un tolaik tikai daži to vērtēja kā<br />
kaut ko svarīgu un perspektīvu. 2002.<br />
gada izstādē savukārt Xerox Docucolor<br />
2000 sērijas mainīja daudzu izpratni par<br />
digitālo druku, to sāka ieviest daudzās<br />
tradicionālajās tipogrāfijās.<br />
INNOVATE <strong>2008</strong> –<br />
Bet Drupa 2004 poligrāfiķu viedoklis<br />
par kvalitāti galvenokārt saistījās ar<br />
tādām vērtībām kā HP Indigo, Kodak<br />
Nexpress un Xerox iGen3. Arī Oce demonstrēja<br />
savu viedokli par nākotnes<br />
tehnoloģijām – ar Variostream 9210 monohromo<br />
printeri kā pamatu nākotnes<br />
četru krāsu nepārtrauktās materiāla padeves<br />
(continious feed) printerim.<br />
Strūklprinteru jomā Kodak Versamark<br />
ātrums norādīja iespējamos nā kotnes<br />
attīstības virzienus. Agfa’s Dotrix nepārtrauktās<br />
materiāla pa de ves strūklprinteris<br />
demonstrēja iespējas, kā strūklprinterus<br />
virzīt flekso grāfijas tirgū,<br />
kur pirms tam digitālā druka nebija<br />
pieejama, kā arī UV tintes pavēra jaunas<br />
iespējas strūklprinteru attīstībā. Iespējams,<br />
visinteresantākais Drupa 2004<br />
demonstrētais produkts, kas parādīja,<br />
kā tehnoloģijas var mainīt nākotnes<br />
tirgu, bija Riso HC5000 strūklprinteris.<br />
Šis pārsteidzošais produkts bija ne tikai<br />
visātrākais papīra lokšņu padeves krāsu<br />
digitālais printeris, bet arī viens no lētākajiem<br />
izstādes piedāvājumā.<br />
Krāsu drukas sistēma Xerox 490/980<br />
Šogad notikusī Drupa <strong>2008</strong> ir uzskatāma<br />
par „strūklprinteru iz stādi”. Līdz<br />
pat šim brīdim strūklprinteriem ir bijusi<br />
galvenā ietekme platformāta un superplatformāta<br />
darbības sfērā. Šajā tirgū tādas<br />
kompānijas kā VUTEk, HP Scitex, Nur,<br />
Inca un daudzas citas ir izmainījušas<br />
displeja veidolu, plakātus un reklāmas.<br />
Šogad bija iespēja redzēt jauna līmeņa<br />
drukas galaproduktus, kas iepriekš<br />
nebija pieejami, piemēram, speciālus<br />
materiālus, kas paredzēti dažādu ēku<br />
un autobusu ietīšanai. Šī digitālās drukas<br />
forma, pielietojot strūklprinterus,<br />
ir lielā mērā pārņemta visos tir gos, kur<br />
tā ir lietota, turklāt šogad izstādē tika<br />
demonstrēti daudz ātrāki un augstākas<br />
kvalitātes printeri. Tāpat šīgada izstādē<br />
liela nozīme tika pievēr sta ekoloģisko<br />
principu ievērošanai kā produktu ražošanas,<br />
tā arī eksplua tācijas laikā. Ar<br />
ekoloģiju saistītajā jomā ir rasti vairāki<br />
risinājumi, to starp ūdeni saturošas, UV<br />
un citas ekoloģiski draudzīgas tintes,<br />
kas aiz ņem arvien liekāku tirgus daļu<br />
salīdzinājumā ar šķīstošajām (solvent)
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
viedoklis<br />
47<br />
– SKATIENS NĀKOTNĒ<br />
tintēm. Neiztrūkstoši izstādē tika demonstrētas<br />
vairākas nākotnes tehnoloģijas<br />
– tādās jomās kā iesaiņojums,<br />
iepakojums (komplektā ar attie cīgām<br />
iekārtām gofrēta, viļņota un lokāma<br />
kartona apdrukai, kas pare dzēti izmantošanai<br />
tieši ražotnēs vai netālu no vietām,<br />
kur produktus plā nots iepakot.<br />
Šodien lielākais izaicinājums ir radīt pēc<br />
iespējas personalizētāku un individualizētāku<br />
galaproduktu jeb piedāvājumu<br />
patērētājam. Mūsdienu tehnoloģijām<br />
jāspēj sniegt maksimālas individualizācijas<br />
iespējas ar mērķi izgatavot un<br />
piedāvāt kaut ko tādu, ko vēlas tieši<br />
konkrētais galaprodukta lietotājs. Gan<br />
privātām, gan darba vajadzībām. .<br />
Kāds ir jūsu vērtējums pirmajam<br />
Baltijas biznesa forumam „Innovate<br />
<strong>2008</strong>”?<br />
Viens no pirmajiem secinājumiem,<br />
kas radās pēc „Inno vate <strong>2008</strong>” – Baltijas<br />
valstīs poligrāfijas jomā strādājošajiem<br />
noteikti vai rāk jālūkojas nākotnē, jātiecas<br />
pēc „rītdienas” tehnoloģijām un inovāci-<br />
jām. Šobrīd prioritāte, galvenokārt, ir<br />
naudas pelnīšana, nevis pārdomātas investīcijas<br />
inovācijās un attīstībā.<br />
Par tendencēm pasaules poligrāfijas<br />
tirgū var runāt daudz un plaši, jo tradicionālajā<br />
poligrāfijas tirgū inovācijas<br />
tiek ieviestas nepārtraukti. <strong>Poligrāfijas</strong><br />
tirgus it ļoti stabils Rietumeiropā, ASV,<br />
Japānā, taču Baltijas valstīs tas ir relatīvi<br />
jauns, un salīdzinājumā ar citām valstīm<br />
nav ļoti plašs. Pēdējā laikā intensīvākas<br />
aktivitātes poligrāfijas jomā notikušas<br />
Vā cijā, kur pēdējos gados ir bijis novērojams<br />
arī vislielākais poligrāfiskās<br />
ražošanas apjoms.<br />
Jāatzīst, ka daudzas no problēmāma,<br />
par ko es runāju Latvijā forumā „Innovate<br />
<strong>2008</strong>”, ir relatīvas, jo poligrāfija šajā<br />
tirgū joprojām ir „jauna” tehno loģija. Pamatā<br />
es runāju un analizēju problēmas,<br />
ar ko nodar bojas šīs industrijas lielākās<br />
kompānijas un vadošie tirgus dalībnieki.<br />
Prognozēju, ka nākamajos pāris gados<br />
Baltijā notiks tieši tas pats, kas pasaulē,<br />
turklāt dažas no tendencēm varētu parādīties<br />
arī ievērojami ātrāk.<br />
Kādas tendences saskatāmas poligrāfijas<br />
tirgū?<br />
Tas, ko mēs aplūkojam pašlaik, ir poligrāfijas<br />
industrija – tradicio nāla ilgtermiņa<br />
industrija, kuras lielākais izaicinājums<br />
šobrīd ir internets. Daudzi cilvēki<br />
nereti nodomā: – Vai man patiešām ir<br />
nepieciešams drukāt? Vai poligrāfija var<br />
piedāvāt ko tādu, ko es nespētu atrast<br />
internetā?– Tādēļ šiem jautājumiem<br />
tiek pievērsta ļoti liela nozīme; tiek aplūkotas<br />
dažādas iespējas, lai poligrāfija<br />
patērētājam tās piedāvātu arvien vairāk<br />
un izdevīgāk. Mūsdienās cilvēki ir<br />
zinoši un pēta, kādus labumus tie var<br />
gūt, un tieši šo iemeslu dēļ ir jāskatās<br />
nākotnē, – kur poligrāfija būs un kur<br />
nebūs nepieciešama, un kā to integrēt<br />
ar internetu?<br />
Jau pašlaik var novērot daudz pozitīvu<br />
piemēru, kas attēlo cilvēku vajadzības<br />
un poligrāfijas iespējas. Piemēram,<br />
cilvēki arvien biežāk kaut ko<br />
iegādājas internetā, tātad arvien biežāk<br />
ir nepieciešams izmantot parasto<br />
digitālo printeri. Vai arī tiek uzņemts
48<br />
viedoklis<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
daudz digitālo fotogrāf iju, – kas ar tām<br />
tiek darīts tālāk? Visbiežāk fotogrāfijas<br />
tiek ielādētas datorā un saglabātas, tad<br />
retu reizi apskatītas, izanalizētas un,<br />
iespējams, viena vai divas tiek izdrukātas,<br />
taču pārējās tiek atstātas digitālā<br />
formātā. Tomēr tieši pašlaik tirgū<br />
digitālā drukāšana paver visplašākās<br />
iespējas fotogrāfiju izveidei. Piemēram,<br />
jūs dodaties brīvdienās, paņemat līdzi<br />
digi tālo fotoaparātu un nofotografējat<br />
ap 500 bilžu. Ko jūs ar tām darāt tālāk?<br />
Jums mājās, visticamāk, datorā ir atbilstoša<br />
programmatūra un jūs izvēlaties<br />
tikai tās, kuras patīk (tās var būt 2–4 vai<br />
60 fotogrāfijas). Tad tās pasūtāt internetā<br />
par ļoti saprātīgu cenu. Pašlaik tas<br />
ir ļoti strauji augošs tirgus, un daudzi<br />
to plaši izmanto, tai skaitā arī mana<br />
meita. Viņa šā gada maijā aprecējās.<br />
Kāzu foto grāfs izmantoja nevis analogo<br />
fotoaparātu, bet digitālo, pēc tam viņš<br />
ierakstīja divus DVD-CD ar vairāk nekā<br />
1000 fotogrāfijām. Tad mana meita izveidoja<br />
vairākus foto albumus – man,<br />
vīra radiem, draugiem – un pasūtīja tos<br />
caur internetu, savukārt mēs jau saņēmām<br />
gatavus albumus.Šis piemēr tikai<br />
liecina, ka šis ir per s pektīvs un plašām<br />
iespējām bagāts tirgus.<br />
Kad es Latvijā auditorijai uzdevu<br />
jautājumu, cik daudzi no jums pastāvīgi<br />
pasūta digitālās fotogrāfijas internetā,<br />
tikai divi no klāt esošajiem nepacēla<br />
roku. Tāpat atklājās, ka ikvienam auditorijā<br />
ir vismaz viena digitālā kamera<br />
un viņi pasūta izvēlētās bildes ar interneta<br />
starp niecību. Tieši šādā veidā<br />
digitalizācija paver šo jauno, grandiozo<br />
tirgu. Tāpat jūs varat arī patstāvīgi<br />
veidot izdrukas tieši tādas, kā vēlaties.<br />
Kodak Versamark VX 5000 E<br />
Piemēram, ja jūs spēlējat golfu, tad varat<br />
ieiet mājas lapā golfmedia.com, kur<br />
iespējams radīt karodziņus ar saviem<br />
iniciāļiem un daudz ko citu. Līdzīga<br />
situācija: ja es ieeju veikalā un nopērku<br />
kartīti, tad tā būs vien kārša apsveikumu<br />
kartīte; turpretī internetā es varu<br />
izveidot savu apsvei kuma kartīti, un<br />
te vienīgā robeža būs mana izdoma.<br />
Internetā es varu izveidot arī pats savas<br />
vizītkartes – izvēlēties kādu no jau<br />
gataviem variantiem vai arī izveidot<br />
visu pats.<br />
Internets paver milzīgas iespējas, lai<br />
arī tas nav tas, ko es sauktu par profesionālo<br />
poligrāfiju, un tā nav domāta<br />
publicēšanai. Tas ir domāts cilvēkiem –<br />
kā jūs vai es.<br />
Jūsu domas par mūsu laikmeta noteicošajiem<br />
faktoriem – ekonomiju<br />
un ekoloģiju?<br />
Protams, drukājot cilvēki grib arī ieekonomēt.<br />
Drukāšana būtībā ir visai<br />
sarežģīts process, jo pastāvīgi ir jārada<br />
tehnoloģijas, kas apmierinātu arvien<br />
pieaugošās klientu vajadzības. Drukājot<br />
ar standarta printeri, pie mēram, 250<br />
lappuses ekonomiski ir ļoti neizdevīgi.<br />
Turpretī, izmantojot digitālo druku, var<br />
ietaupīt gan naudu, gan iegūt nepieciešamo<br />
kvalitāti, un tas savukārt padara<br />
pircējus laimīgus. Izmantojot analogu<br />
iespiešanas metodi, būs jāpatērē daudz<br />
resursu, bet, ja tiek saņemts digi tāls<br />
fails, to ir iespējams izdrukāt jau sekundes<br />
laikā.<br />
Daudzās pasaules valstīs pašlaik tirgū<br />
notiek lielas pārmaiņas, jo jauna<br />
tipa poligrāfijas tirgus ik gadu palielinās<br />
par 10%, bet tradicionālais poligrāfijas<br />
tirgus samazinās par 3%. Tas, protams,<br />
paver plašas biznesa iespējas.<br />
Savas karjeras laikā esmu uzklausījis<br />
daudzus izcilus viedokļus, prognozes,<br />
kā arī daudz absurdu apgalvojumu.<br />
Piemēram, vēl mūsdienās daudzi<br />
uzskata, ka viņi neatbalsta drukāšanu<br />
tādēļ, ka tā esot videi kaitīga. Taču,<br />
loģiski izsecinot, tās ir muļķības. Lai<br />
arī papīra ražošanas in dus trija ir strauji<br />
attīstījusies, proporcionāli tiek iestādīts<br />
daudz vairāk koku, nekā izzāģēts. Un<br />
poligrāfija būtībā ir ļoti „zaļa” industrija.<br />
Neteiksim, ka par visiem 100%, bet<br />
tomēr – tā ir. Ja kāds gribēs bez drukāšanas<br />
izplatīt kādu infor māciju, piemēram,<br />
žurnālu 1000 adresātiem, tad tiks<br />
darbināti 1000 prin teri, lai to izdrukātu<br />
1000 cilvēku, kuri sēdēs pie saviem<br />
1000 datoriem utt. Šāds piemērs vien<br />
apliecina, ka acīmredzami „zaļāk” ir izplatīt<br />
jau drukātus materiālus. Turklāt<br />
datoru industrijā datoriem ir jādarbojas<br />
24 stundas dienā, lai tie pastāvīgi varētu<br />
atjaunot datubāzes, un tas savukārt<br />
ekoloģijai ir ļoti kaitīgi. Ar šādu salīdzinājumu<br />
mēs varam iztēloties, cik „zaļa”<br />
ir poligrāfijas nozare.<br />
Kāds liktenis 21. gadsimtā gaida drukātās<br />
grāmatas?<br />
Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un<br />
mūsdienās ir iespējams ie gā dāties arī<br />
grāmatas digitālā formātā, taču tas izmaksās<br />
vairāk, nekā pērkot tradicionālu<br />
grāmatu. Lai arī elektroniskās grāmatas<br />
ir ļoti labas un noder daudzās jomās, arī<br />
iespiestajām grāmatām ir daudz neaizvietojamu<br />
īpašību. Protams, tādi digitālie<br />
grāmatu lasītāji kā nesen prezentētie<br />
„SONY” kļūst ļoti populāri.<br />
Tomēr es neuzskatu, ka poligrāfijas<br />
nozarei draud iznīcība. Pie mēram, ja kādā<br />
attālā valstī cilvēks vēlas izdrukāt<br />
savas valsts avīzi, viņš to var paveikt<br />
ar interneta starpniecību. Microsoft eksperti<br />
kādreiz pare dzēja, ka avīzes iespiestā<br />
formātā izzudīs 10 gadu laikā un<br />
ka līdzīgs lik-tenis sagaida arī grāmatas.<br />
Bils Geits jau gadiem ilgi apgalvo, ka<br />
poli grāfija izzudīs, taču tā nekādā ziņā<br />
nav patiesība. Man personiski nepatīk<br />
Microsoft, bet IT speciālistiem gan, jo tas<br />
viņiem nodrošina darbu. Tāpat savulaik<br />
tika prognozēts, ka līdz ar TV tiks aizmirsts<br />
un izzudīs kino, tāpat teātri, bet<br />
tā nenotika. Viens ir skaidrs: poligrāfija<br />
neiznīks, un tā pielā gosies 21. gadsimta<br />
elastīgajai un prasīgajai sabiedrībai, kā<br />
arī inter netam. Kaut vai tas vien, ka internetā<br />
ir daudzas mājas lapas, kur iespē-
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
viedoklis<br />
49<br />
Kas jūsuprāt raksturīgs poligrāfijas<br />
tirgum Baltijā?<br />
Latvijā poligrāfijas tirgus salīdzinoši ir<br />
ļoti jauns. Xerox ir liela kompānija, kuras<br />
lielākās mašīnas maksā ap 500 tūkstošiem<br />
eiro. Šobrīd Xerox galvenais konkurents<br />
ir Canon. Kā jau minēju, digitālās<br />
poli grāfijas jomā Latvija pagaidām<br />
vēl nav sasniegusi augstāko līmeni, kā<br />
tas ir, piemēram, ASV, Rietumeiropā vai<br />
Austrālijā.<br />
Tomēr tagad tiek mek lēti arvien jauni<br />
poligrāfijas tirgi, piemēram, Baltijas<br />
valstis, it īpaši šobrīd, kad tehnoloģijas<br />
ir tik viegli pieejamas. Pašlaik gan būtiska<br />
problēma ir augstā inflācija, kas kaitē<br />
biznesam, taču ar laiku viss, protams,<br />
normalizēsies.<br />
Forumā „Innovate <strong>2008</strong>” auditorija<br />
izrādīja plašu interesi par vi dējās kvalijams<br />
publicēt savas grāmatas un pat tās<br />
pārdot, norāda uz poligrāfijas nozares<br />
un interneta progresīvo mijiedarbību.<br />
Kā varat raksturot drukas darbu individualizāciju?<br />
Mūsdienās iepakojumu ražošanā nav<br />
iespējams iztikt bez krāsai niem iepakojumiem,<br />
personalizētiem attēliem<br />
un teksta, jo neviens ne pirks preci ar<br />
vienkāršu, pelēku iepakojumu. Turklāt<br />
mūsdienu tehnolo ģijas ļauj palielināt<br />
iepakojumu drošības līmeni – samazinot<br />
risku to sabojāt, viltot vai viegli<br />
atdarināt.<br />
Es poligrāfijas industrijā strādāju aptuveni<br />
44 gadus un industrijas datorizēšanā<br />
– aptuveni 40 gadus. Savas<br />
karjeras laikā esmu pieredzējis mil zīgas<br />
pārmaiņas. Piemēram, agrāk, lai varētu<br />
veikt drukāšanas pro cesu, bija nepieciešami<br />
kādi 4–5 cilvēki, taču mūsdienās<br />
– ne vairāk par vienu. Modernās<br />
drukas iekārtas stundas laikā spēj izdrukāt<br />
aptu veni 18 000 loksnes, pie<br />
tam apdrukājot tās no abām pusēm.<br />
Poli grāfijas industrija mainās fenomenāli<br />
strauji, taču diemžēl šajā industrijā<br />
ir grūti iesaistīt jaunus darbiniekus, jo<br />
tā tiek uzskatīta par vecmodīgu nodarbošanos.<br />
To mēr tirgū ir arvien jauni<br />
uzņēmumi, kas ir saskatījuši šī biznesa<br />
ie spējas un apguvuši nepieciešamās<br />
iemaņas. Piemēram, uzņēmumi izsūta<br />
personalizētas reklāmas saviem klien-<br />
tiem, piemērojot tās klientu vēlmēm.<br />
Tas ir dārgāk, bet efektīvāk, un visa<br />
pamatā ir nopietns darbs ar datu bāzu<br />
uzturēšanu un papildināšanu.<br />
Apmēram pirms gada es biju Japānā,<br />
un tur kāds uzņēmums no pirka<br />
24 Xerox drukas iekārtas VISA kartēm<br />
ar mērķi apkalpot 5 miljonus klientu.<br />
Viņiem tas veiksmīgi izdevās, tādējādi<br />
tikai kārtējo reizi pierādot moderno<br />
drukas iekārtu integrāciju ar datortehniku.<br />
Kā šī brīža galvenie tirgus spēlētāji<br />
ir minami Canon, HP, Xerox un Kodak.<br />
Xerox, manuprāt, ir tirgus līderis.<br />
tātes printeriem, kuru aptuvenā cena ir<br />
50 tūkstoši eiro. Lai arī pašlaik biznesa<br />
iespējas ir ļoti plašas, Latvijā un Baltijā<br />
vismaz tuvākajā laikā būs maz tādu<br />
uzņēmumu, kas iegādāsies iekārtas par<br />
500 tūkstošiem latu, bet aptuveni par<br />
100 tūkstošiem, kas arī ir pietiekami<br />
kvalitatīvi, tādu būs pietiekami daudz.<br />
Un kāds ir skats nozares nākotnē?<br />
Jau šobrīd ir vairākas jaunas drukas<br />
iekārtas, kas tirgū parādīsies aptuveni<br />
2010. gadā un kuras vēl nevar iegādāties.<br />
Viena no tām būs no Kodak – ar lielu<br />
drukas ātrumu un labu kvalitāti, tā arī<br />
attiecīgi maksās. Tāpat no HP gaidāma<br />
jauna strūklu drukas iekārta, ko varēs<br />
iegādāties pēc gada. Ievērības cienīgs<br />
jaunums ir gaidāms arī no Xerox – iekārta<br />
ar gēla tinti, kas turklāt ļaus drukāt<br />
uz dažādiem materiāliem. Prognozēju,<br />
ka gaidāma liela cīņa starp iekārtām ar<br />
drukas ātrumu 100 lapas vienā minūtē.<br />
Noteikti sacentīsies Canon un Xerox,<br />
taču es nedomāju, ka Canon varētu sasniegt<br />
Xerox vai HP pārdošanas apjomus<br />
augstas kva litātes tirgū. Es uzskatu, ka<br />
Xerox ir jāražo iekārtas ap drukas ātrumu<br />
aptuveni 200–260 lapas vienā<br />
minūtē, lai tās iegādātos jaunie uzņēmumis<br />
un lai iekļūtu tirgū. Būs visnotaļ<br />
interesanti paskatīties, ko jaunu Xerox<br />
radīs augsto tehnoloģiju jomā.<br />
Pateicamies par sadarbību raksta sagatavošanā<br />
izstādes drupa preses dienestam<br />
Single-Pass-Inkjetsystems uzbūve
50<br />
interesanti<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
KRĀSU KOLEKCIJA<br />
INDIGO<br />
Kāpēc šoreiz par indigo? Viss sākās ar jautājumu – kas īsti ir indigo krāsa,<br />
kā tā nokļuva varavīksnē un ko par to domā latvieši? Pētījuma procesā iegūta<br />
ne vien apjomīga kolekcija, bet arī izdarīti divi atklājumi.<br />
Sākumā bija Sers Īzaks Ņūtons un varavīksne.<br />
ULDIS CERBULIS<br />
Bez gravitācijas atklāšanas un mehānikas<br />
likumu noformulēšanas,<br />
sers Īzaks Ņūtons nodarbojās arī<br />
ar gaismas pētījumiem, to skaitā varavīksnes.<br />
Precīzāk – pētīja baltās gaismas<br />
spektru un ir septiņu krāsu varavīksnes<br />
definīcijas autors: red = sarkans; orange<br />
= oranžs; yellow = dzeltens; green = zaļš;<br />
blue = zils; indigo = (to vēl noskaidrosim)<br />
un violet = violets.<br />
KURA VARAVĪKSNE<br />
PAREIZĀKA?<br />
Šovasar vērīgāk skatījos uz varavīksni.<br />
Varavīksne ir novērojama tikai gaiša<br />
dienas laikā uz relatīvi gaiša fona, krāsu<br />
kontrasts nav izteikts, un, protams,<br />
fotogrāfijā krāsas ir vēl krietni bālākas.<br />
Godīgi sakot, sarkano krāsu var tikai<br />
nojaust, oranžo un dzelteno var redzēt<br />
labi, piedomājot arī zaļo var saskatīt, zilā<br />
un violetā redzamas labi. Kopā iznāk<br />
sešas, un ne vairāk.<br />
Latviski varavīksne tiek aprakstīta<br />
dažādi. Google atrod visdažādākos varavīksnes<br />
aprakstus.<br />
“Varavīksnē redzamas septiņas krāsas:<br />
sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši<br />
zila, zila, violeta.”<br />
“Tradicionāli pieņemts, ka varavīksnes<br />
lokā ir septiņas krāsas – sarkana,<br />
oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, indigo<br />
un violeta.”<br />
“... pārstāv varavīksnes krāsu spektru:<br />
zils, zaļš, dzeltens, sarkans, oranžs, violets”<br />
(tikai sešas!)<br />
Vēl ir versija – sarkans, oranžs, dzeltens,<br />
zaļš, gaiši zils, tumši zils, violets<br />
(zils netiek uzskatīts par varavīksnes<br />
krāsu!?).<br />
Vācieši varavīksni redz tāpat kā Ņūtons:<br />
Rot, Orange, Gelb, Grün, Blau,<br />
Indigo, Violett.<br />
Arī franči piekrīt Ņūtonam: rouge,<br />
orange, jaune, vert, bleu, indigo, violet.<br />
Krievi, lai atcerētos septiņas varavīksnes<br />
krāsas, skaita dzejolīti:<br />
“Каждый Охотник Желает Знать Где<br />
Сидит Фазан”, kas atbilst – красный,<br />
оранжевый, жёлтый, зелёный,<br />
голубой, синий, фиолетовый. Šeit<br />
nav indigo!<br />
Lietuviešu varavīksnē ir septiņas<br />
krāsas, un visas tīri lietuviskas: raudona,<br />
oranžinė, geltona, žalia, žydra, mėlyna,<br />
violetinė. Lietuviešu varavīksnē ne<br />
tikai nav indigo, vidējais lietuvietis pat<br />
nepazīst indigo kā krāsas nosaukumu.<br />
STARP ZILO UN VIOLETO<br />
Fragments no attēla, kurš glabājas Ročesteras<br />
Tehnoloģiskā Institūta serverī<br />
Sadalot baltu staru ar prizmu, iegūst<br />
krietni spilgtāku un izteiktāku “varavīksni”.<br />
Tieši tā arī darīja Ņūtons savā<br />
Kembridžas Trinity koledžas kabinetā.<br />
Tas atradās ēkas saules pusē, un pa<br />
aptumšotā loga spraugām varēja iegūt<br />
eksperimentiem nepieciešamos starus.<br />
Ņūtons bija māņticīgs, viņš zināja, ka<br />
visām labām lietām jābūt septiņām, jo<br />
tāda ir Dieva iedibinātā pasaules kārtība.<br />
Piemēram, septiņas nedēļas dienas,<br />
septiņas notis, un arī krāsām varavīksnē<br />
jābūt septiņām.<br />
Lai būtu septiņas krāsas, bet kāpēc<br />
tieši indigo? Vai tiešām starp zilo un violeto<br />
var saskatīt vēl kādu citu nokrāsu?<br />
INDIGO KRĀSVIELA<br />
Indigo krāsas nosaukums ir cēlies no<br />
indigo krāsvielas, kas labi zināma no<br />
zilo džinsu auduma.<br />
Vēsturiski indigo ir viena no senākajām<br />
dabiskajām krāsvielām. Indieši<br />
eksportēja to uz Eiropu jau seno grieķu<br />
un romiešu laikā.<br />
Krāsvielas nosaukums radies no grieķu<br />
indikon, ko romieši vēlāk nosauca<br />
par indicum, bet angļu valodā tas nonāca<br />
kā indigo.<br />
Indigo krāsviela<br />
tīrā veidā (attēls<br />
no Vikipēdijas)
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
interesanti<br />
51<br />
Bengālijas indigo rūpnīca. 1863. Viljama Simpsona akvarelis.<br />
Attēli no www.plantcultures.org<br />
Indigo rūpnīcas cehs – katli un filtrēšanas vanna.<br />
1900. gada fotogrāfija<br />
Krāsvielu iegūst no indigo krūma.<br />
Augs pieder tauriņziežu dzimtai un dabā<br />
sastopams apmēram 700 tā sugu.<br />
Populārākās sugas krāsvielas ražošanai<br />
ir Indigofera tinctoria un Indigofera<br />
suffruticosa.<br />
Indigo krūms. Redzama radniecība ar mūsu lupīnām<br />
Lai arī Indijā prata izgatavot indigo<br />
krāsvielu jau sensenos laikos, koloniālās<br />
ēras laikā tās ražošana ieguva īsteni<br />
rūpnieciskus apmērus.<br />
SINTĒTISKAIS INDIGO<br />
Ādolfs fon Beijers pirmais ieguva sintētisko<br />
indigo. Tas notika ap 1867–1881. gadu.<br />
Beijeram izdevās veikt indigo sintēzi<br />
trīs dažādos veidos, un viena no metodēm<br />
tiek rūpnieciski lietota arī šodien.<br />
Sintēzes atklāšana un sekojošā rūpnieciskā<br />
ražošana izmainīja visas pasaules<br />
kārtību – kritās pieprasījums pēc dabiskās<br />
indigo krāsvielas, zemnieki Indijā<br />
zaudēja darbu, dumpojās un galu galā<br />
atbrīvoja Indiju no britu kolonizatoriem.<br />
Savukārt Vācijas ķīmiskā rūpniecība uzplauka<br />
un ir spēcīga vēl šobaltdien.<br />
Ādolfs fon Beijers 1905. gadā saņēma<br />
Nobela prēmiju par mūža ieguldījumu<br />
ķīmijā – viņa kontā ir ne tikai indigo,<br />
bet arī citas krāsvielas, kā arī barbiturāti<br />
(nevajadzētu viņu jaukt ar Frīdrihu<br />
Baieru (Friedrich Bayer), kurš ir slavenās<br />
firmas BAYER dibinātājs).<br />
Johann Friedrich Wilhelm Adolf von Baeyer<br />
ORIĢINĀLĀ INDIGO<br />
IZGATAVOŠANA<br />
Savāc auga lapas, iemērc ūdenī un ļauj<br />
uzrūgt. Fermentācijas procesā rodas<br />
biezas putas, un, kad šķidrums kļūst<br />
tumši zils un salds, to nolej citā tvertnē,<br />
jau bez lapām. Nākamais posms – nepieciešama<br />
oksidācija, ko panāk šķīdumu<br />
kuļot. Strādnieki vairākas stundas ar<br />
kājām kuļ šķidrumu, līdz tas kļūst dzeltenbrūns.<br />
Pēc tam ļauj zilajai krāsvielai<br />
nogulsnēties.<br />
Beigās filtrē, lai atbrīvotos no piemaisījumiem<br />
un apturētu fermentāciju.<br />
Nogulsnējušos masu veido lodītēs vai<br />
kubiciņos, žāvē, un prece gatava tirgum.<br />
Indigo un opiju krauj laivās un sūta lejup pa Gangas upi uz Kalkutu.<br />
Attēls no www.plantcultures.org
52<br />
interesanti<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
NEPAREIZIE<br />
NOSAUKUMI<br />
Ņūtona dzīves laikā indigo bija pazīstama<br />
kā krāsviela. Tajā laikā blue angļu<br />
valodā lietoja, lai apzīmētu zilo krāsu.<br />
Ciāns vēl nebija pazīstams – ne krāsa,<br />
ne krāsviela. Ja nu vienīgi grieķu valodas<br />
pratēji kaut ko bija dzirdējuši par<br />
κυανός [kyanos]. Varbūt tāpēc 1704. gadā,<br />
izvēloties septītās varavīksnes krāsas<br />
nosaukumu, Ņūtons varēja par piemērotu<br />
atzīt vienīgi indigo.<br />
Mūsdienās Ņūtons visdrīzāk būtu izvēlējies<br />
citus krāsu nosaukumus: red–<br />
orange–yellow–green–cyan–blue–violet.<br />
Toreiz ar blue apzīmēja to, ko šodien<br />
visdrīzāk sauktos cyan, bet indigo ir<br />
vienkārši blue. Esmu pārliecināts, ka varavīksnes<br />
izskats nav būtiski mainījies<br />
pēdējo 300 – 400 gadu laikā, taču krāsu<br />
toņi, nokrāsas un nianses ir ieguvušas<br />
nosaukumus.<br />
Daži avoti neatzīst ciānu par spektra<br />
krāsu, jo kā poligrāfijas pamatkrāsa tā<br />
atstaro visu zaļo un visu zilo spektra<br />
daļu. Lai arī ciānam ir t.s. dominējošais<br />
viļņa garums, tomēr tā nav monohroma<br />
krāsa. Visas poligrāfijas pamatkrāsas<br />
(CMY) atstaro plašu spektru.<br />
Veidojas paradokss, ka arī dzeltenā<br />
krāsa nav spektra krāsa un nevar būt<br />
varavīksnē.<br />
Diskusija par varavīksni turpinās arī<br />
mūsdienās. Īstenus fiziķus tas neuztrauc,<br />
viņiem pastāv tikai tādi jēdzieni<br />
kā spektrs, viļņa garums, joslas platums<br />
u.tml. Fiziķi necenšas ar vārdiem<br />
aprakstīt to, kas ir precīzi izsakāms ar<br />
skaitļiem, formulām, līknēm. Tomēr<br />
atrodas tādi, kas gatavi strīdēties par<br />
nosaukumiem. Daži apgalvo, ka indigo<br />
spektrālais diapazons ir no 420 līdz<br />
450 nm. Citi, savukārt, uzskata, ka tur<br />
nav nekā īpaša, lai to speciāli atdalītu<br />
no zilā vai violetā diapazona.<br />
Šajā zīmējumā apkopotas dažādas<br />
varavīksnes krāsu definīcijas. Tā gan<br />
nav vairs nekāda zinātne, tikai mēģinājums<br />
nosacītiem nosaukumiem piešķirt<br />
noteiktas viļņu garumu robežas.<br />
Cilvēkiem vajadzīgi krāsu nosaukumi.<br />
Augšējie četri paraugi ir septiņu krāsu<br />
varavīksne ar indigo, apakšējie sešu<br />
krāsu – bez indigo.<br />
Krāsu nosaukumi ir nosacīti, tie ir<br />
dažādi dažādās valodās un kultūrās. Ja<br />
krieviski ir голубой, lietuviski žydra, tad<br />
latviski īpašā vārdā to nepateiksi – vai<br />
nu gaiši zils, vai debeszils.<br />
Piedāvāju vairākas “oficiālās” indigo<br />
versijas, lai lasītājs pats var ievietot varavīksnē<br />
duļķaini zilo indigo pigmentu,<br />
vai bāli violeto electric indigo.<br />
DABĪGAIS INDIGO PIGMENTS<br />
hex #00416A<br />
RGB 0,65,106<br />
ELECTRIC INDIGO<br />
Hex<br />
#6600FF<br />
RGB 102,0,255<br />
CMYK INDIGO<br />
Hex #4B0082<br />
RGB 75,0,130<br />
CMYK<br />
c55m45y0k0<br />
TĪRS INDIGO SPEKTRS<br />
Lai ieraudzītu „īstu” spektrālo indigo<br />
krāsu, vajadzīgas tikai divas vienkāršas<br />
lietas: spektroskops un dienasgaismas<br />
lampa.<br />
Spektroskopu katrs sev pats uzbūvē<br />
(šeit atradīsiet informāciju kā to darīt<br />
http://www.cs.cmu.edu/~zhuxj/astro/<br />
html/spectrometer.html#spectrometer).<br />
Dienas gaismas jeb fluorescentās lampas<br />
darbības princips ir šāds: elektriski<br />
tiek ierosināta dzīvsudraba gāze, kas<br />
staro UV īsviļņu diapazonā (253.7 nm).<br />
UV starojums, savukārt, ierosina fosforus,<br />
ar kuriem ir izklāta lampas iekšpuse,<br />
un tie spīd redzamajā diapazonā.<br />
UV gaisma netiek cauri parastajam<br />
stiklam.<br />
Fluorescentās lampas spektrā ir izteikta<br />
dzīvsudraba līnija pie 434.83 nm,<br />
kas atbilst vispārpieņemtai indigo definīcijai.<br />
Nedrīkst jaukt to ar vēl vienu<br />
izteiktu dzīvsudraba spektra līniju pie<br />
405 nm – tas jau ir tīrs violets.<br />
INDIGO PAAUDZE<br />
Iespējams, daudziem lasītājiem vārds<br />
indigo līdz šim pat nebija pazīstams kā<br />
krāsvielas nosaukums vai krāsas tonis,<br />
taču bija kaut kas dzirdēts par indigo<br />
bērniem. Daži to sauc par sesto rasi,<br />
cilvēces augstāko inkarnāciju vai tamlīdzīgi,<br />
taču nosaukums indigo kids ir<br />
nācis no ekstrasensiem, kuri šiem bērniem<br />
saskata indigo krāsas auru.<br />
Indigo bērnus raksturo dažādi, sākot<br />
ar to, ka viņi atšķiras ar „alternatīvu”<br />
uzvedību, radošu izdomu, neordināru<br />
pieeju lietām, līdz pat paranormālām<br />
spējām lasīt citu cilvēku domas. Jūs<br />
noteikti pazīstat kādu, kas gatavs visu<br />
noliegt apšaubīt jebko – šai personai<br />
noteikti ir indigo aura.<br />
Iespējams, par indigo bērniem nav<br />
rakstījis neviens krāsu kolekcionārs, taču<br />
tieši no šāda skatu punkta redzama<br />
interesanta sakritība.<br />
Par indigo bērniem sāka runāt pagājušā<br />
gadsimta 60–os gados, un tas<br />
sakrīt ar periodu, kad dienasgaismas<br />
spuldzes ieguva plašu izplatību. Jau iepriekš<br />
pieminēju izteikto 434 nm dzīvsudraba<br />
spektrālo līniju. Tādu gaismas<br />
avotu līdz tam nebija bijis: saule, uguns,<br />
kvēlspuldze – tie visi ir gaismas avoti ar<br />
vienmērīgu spektra sadalījumu.<br />
Saules starojuma spektrs un luminiscējošās<br />
spuldzes adatainais spektrs:
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
interesanti<br />
53<br />
Asās spektra līnijas ir ļoti izteiktas,<br />
tādas ir vēl tikai lāzeriem.<br />
Parastu cilvēku redzes orgāni abus<br />
šos gaismas avotus principā neatšķirs,<br />
varbūt vienīgi astrālās redzes orgāns<br />
saskatīs izteiktu indigo toni. Iedomājieties,<br />
kas bieži ir pirmais, ko ierauga<br />
jaundzimušais?<br />
Varbūt tieši tādēļ bērni, kuri ieņemti /<br />
dzimuši / auguši luminiscējošo spuldžu<br />
gaismā, vairs nav tādi kā agrāk – izstaro<br />
to, ko saņēmuši.<br />
Skaidrojums izklausās pārliecinošs,<br />
taču viena no galvenajām detaļām<br />
joprojām apšaubāma – vai tiešām tajā<br />
aurā ir indigo krāsa? Jau noskaidrojām<br />
iemeslus, kāpēc Ņūtons izvēlējās tādu<br />
nosaukumu varavīksnes spektrā, taču<br />
ko šajā nosaukumā saskatījuši mūsdienu<br />
ekstrasensi? Iespējams, īstā atbilde<br />
slēpjas pašā vārdā – labi izklausās, mazliet<br />
noslēpumains, asociējas ar kaut ko<br />
orientālu, izteikts neatkarības aromāts<br />
(independence – neatkarība angl.).<br />
INDIGO KĀ ZĪMOLS<br />
Varbūt indigo neskan tik labi kā orange,<br />
bet tomēr. Starp citu, abi nāk no Indijas.<br />
Arī automašīna Tata Indigo nāk no<br />
Indijas.<br />
lietots kā Indy 500 – viena no populārākajām<br />
autosacīkstēm ASV kopš<br />
1911. gada.<br />
Zviedru automašīna Indigo 3000 –<br />
Volvo motors, Saab degvielas tvertne,<br />
kompozītmateriālu virsbūve, maksimālais<br />
ātrums 250 km/h.<br />
Ir veselas divas aviokompānijas ar<br />
indigo nosaukumu.<br />
IndiGo – Indijas zemo cenu operators,<br />
nav grūti iedomāties nosaukuma<br />
etimoloģiju. Savukārt amerikāņu<br />
Indigo Airlines nosaukums aizgūts no<br />
saukļa individuals on the go.<br />
Apple portatīvajam datoram iBook<br />
bija indigo versija, un Silicon Graphics<br />
90to gadu sākumā bija darbstaciju sērija<br />
Indigo.<br />
INDIGO PRINTERIS<br />
Izraēlā tiek ražota digitālā iespiedmašīna<br />
Indigo, kas ir viens no pirmajiem<br />
augstražīgajiem krāsu printeriem. Pirmizrāde<br />
notika 1993. gadā, un kopš tā laika<br />
lielus lāzerprinterus sāka dēvēt par<br />
iespiedmašīnām. Tagad Indigo pieder<br />
Hewlett–Packard.<br />
INDIGO PUTNS<br />
Pēc vikipēdijas ziņām indigo stērste<br />
dzīvo Amerikas kontinentā, angliski<br />
to sauc Indigo Bunting, latīniski Passerina<br />
cyanea. Pasvītroju pēdējo vārdu<br />
cyanea – zils tātad, nav nekādas indigo<br />
krāsas, ir tikai indigo nosaukumi. Vēl ir<br />
rakstīts, ka patiesībā putna apspalvojumā<br />
nemaz nav zilā pigmenta, krāsa tiek<br />
panākta ar gaismas difrakcijas efektu.<br />
INDIGO ČŪSKA<br />
Vairāk skatieties:<br />
http://www.indigosnakes.com<br />
Indigo no Indijas, nav indigo krāsā –<br />
tātad viss akcents uz nosaukumu nevis<br />
krāsu.<br />
Ford Indigo konceptauto http://media.ford.com/newsroom/release_display.cfm?release=758,<br />
kā jau tas sporta<br />
mašīnām pieklājas, ir sarkans.<br />
Tas tādēļ, ka nosaukums ir saistīts<br />
ar Indy auto sacensībām, precīzāk Indianapolis<br />
500 Mile Race, saīsināti<br />
INDIGO LATVIEŠU<br />
GAUMĒ<br />
Indigo, protams, ir svešvārds, taču izrādās,<br />
ka latviešu valodā ir vārds, kas<br />
apzīmē precīzi to pašu: mēļš jeb mēļa<br />
krāsa toņa apzīmēšanai, un mēles jeb<br />
mēlenes – augs, no kura senie latvieši<br />
ieguva īstu indigo krāsvielu. Mūsdienās<br />
krāsas apzīmēšanai šo vārdu lieto reti,<br />
pie tam pārsvarā apzīmējot gaišāku<br />
krāsas toni, šķiet pat, ka sākotnējā saikne<br />
ar indigo ir zudusi, taču arī tam ir<br />
savs skaidrojums.
54<br />
interesanti<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
MĒLES UN<br />
ISATIS TINCTORIA<br />
„Augu nosaukums mēle izrunāts ar<br />
stieptu e skaņu kā vārdā: mēs, un tā tad<br />
tas nav samaisāms ar mēli kā miesas<br />
daļu, kur atrodas krītoša e skaņa kā vārdā:<br />
mēris.” No 1927. gada Latviešu filologu<br />
biedrības rakstiem http://www.<br />
liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/<br />
Citati/4.htm.<br />
Mēles, mēlenes jeb zilkauls ir viens<br />
un tas pats augs (tāpat kā ērkšķogas,<br />
stiķenes un krizdoles). To dzimtene ir<br />
Vidusāzija un Kaukāzs, taču Eiropā šie<br />
augi pazīstami jau ļoti sen – arheologi<br />
atraduši mēleņu sēklas neolīta laikmeta<br />
cilvēku apmetnē Francijā.<br />
Latīniskais nosaukums ir Isatis tinctoria.<br />
Tas ir divgadīgs augs, kas pirmajā<br />
gadā izskatās pavisam necils – tikai<br />
zaļas lapiņas.<br />
Mālenes pirmā gada lapiņas arī izmanto<br />
krāsvielas iegūšanai.<br />
Arī nosaukums cēlies no šīm lapiņām<br />
– ir versija par to, ka augs savu<br />
nosaukumu guvis, jo lapiņu dzinumi<br />
atgādina suņa mēli, taču tas acīmredzot<br />
formas, nevis krāsas dēļ.<br />
Otrajā gadā mēlene zied maziem<br />
dzelteniem ziediņiem. Saimniecībā<br />
nozīmīga ir sēklu iegūšana.<br />
MĒĻU KNĀBŠANA<br />
Senie latvieši mēļu novākšanu sauc par<br />
knāpšanu vai knābšanu.<br />
Lapas savāc un uz 10 minūtēm samet<br />
karstā ūdenī 80°C. Tad visu spaini liek<br />
aukstā ūdenī, lai 5 minūšu laikā atdzesētu<br />
līdz 55°C. Tad ņem sietu un nokāš,<br />
lapas vēl izgriež. Nu jau spaiņa saturs ir<br />
ieguvis raksturīgo nokrāsu. Sagatavo<br />
krūzi ar kalcinētās sodas šķīdumu. Pievieno<br />
tikai tad, kad temperatūra nokritusi<br />
zem 50°C, citādi var visu sabojāt.<br />
Tagad šķīdumam nepieciešama<br />
aerācija, gluži kā indiešu indigo gadījumā,<br />
mājas apstākļos var izmantot<br />
parasto mikseri, piemēram. Pēc 10 minūtēm<br />
ir iegūta zaļa spaiņa saturs kļūst<br />
zaļgans – tā tam jābūt.<br />
Ļauj pigmentam nogulsnēties līdz<br />
dabū ko līdzīgu šim:<br />
Tad uzmanīgi nosmeļ vai nolej netīri<br />
duļķaino ūdeni, pielej tīru, un tā vairākas<br />
reizes, līdz ūdens jau diezgan tīrs.<br />
Pēdējais posms ir filtrēšana: ņem diezgan<br />
blīvu filtru (~10mkm) un lēni filtrē<br />
(varbūt pat 24 stundas).<br />
Ar iegūto pigmentu var jau krāsot<br />
uzreiz, vai arī to žāvēt vēlākai lietošanai.<br />
No viena kilograma zaļo lapu var<br />
iegūt 1–4 g pigmenta, tas ir 10 reizes<br />
mazāk nekā no Indijas indigo auga, lai<br />
gan ķīmiski tā ir viena un tā pati viela.<br />
Ar vienu gramu pigmenta var nokrāsot<br />
20 g dzijas.
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
interesanti<br />
55<br />
MĒLENE –<br />
MĒĻA VILLAINE<br />
Par mēleni mēdza saukt gan augu, gan<br />
arī tumši zilas krāsas villaini:<br />
„Mēlene – tumšzilas krāsas villaine ar<br />
vienu metāla (vara, bronzas, misiņa vai<br />
pat sudraba) stīgu un lapiņu izrakstītu<br />
(rotātu, “varažotu”) garo malu. Tās izmēri:<br />
1,5 m garumā un 1 m platumā. To<br />
valkāja uz abiem pleciem un uz krūtīm<br />
sasprauda ar „dižsaktu”, kuru dēvēja arī<br />
par “sudrabu”, kas bija pat līdz 15 cm<br />
caurmērā, agrākos laikos reizēm pat izgatavota<br />
no sudraba. „Šī villaine bij godam,<br />
svinīgi pastaigāt, ne danci griezt,<br />
kā teic tautas dziesma, piem., kāzu ceremonijām.”<br />
Mēleni parasti nevalkāja pašu<br />
par sevi, bet gan kopā ar otru, dzīparu<br />
rakstītu baltu villaini pār to pāri, tomēr tā,<br />
lai ar metālu rotātā mala nav aizsegta.<br />
Valkātājai kustoties, rotātā mala čākst un<br />
žvadz. Ne katra sieviete varēja šo villaini<br />
atļauties. Dižsaktas vērtība esot bijusi<br />
laba zirga cenā, bet mēlene pat tikai ar<br />
misiņa ielokiem, labas govs cenā, bet<br />
ar sudraba ielokiem vairāku labu zirgu<br />
cenā. Šī bija bagātu mātes meitu rota.”<br />
(www.suitunovads.lv)<br />
Kas kait manim nedzīvot,<br />
Ka var labu nopelnīt:<br />
Sirmu zirgu, mēļus svārkus,<br />
Košu jaunu līgaviņu<br />
Mellenes – skaidrs apliecinājums senmantojumam, ka zils un melns ir viens un tas pats!<br />
LATVIEŠIEM MELLENES,<br />
VĀCIEŠIEM –<br />
HEIDELBEERE<br />
Filologi ir pētījuši sakarības starp melno<br />
un zilo zinātniski smalki (http://www.<br />
vvk.lv/print.php?id=519): „...mūsu senči<br />
acīmredzot ir jaukuši tumši zilo<br />
krāsu ar melno krāsu... Etimoloģiski<br />
visu šo adjektīvu pamatā ir sakne mel–<br />
‘tumša (arī sarkana) krāsa; netīrs’. Vēl<br />
šos vārdus varētu salīdzināt ar sanskrita<br />
malináh ‘netīrs’, grieķu μέλας ‘melns’,<br />
latīņu mulleus ‘gaišsarkans, rozā’ u. c.<br />
Liekas, ka atšķirīgās nozīmes bija pamatā<br />
arī attiecīgo valodu ogu nosaukumu<br />
darināšanā: sal. liet. mėlynė, latv.<br />
mellene, kr. малина ‘avene, oga māla<br />
(kieģeļu) krāsā’.
56<br />
interesanti<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
GAIŠI VIOLETĀS<br />
LAVANDAS<br />
Taču ir arī citas versijas par to, kāds<br />
tad ir īstais mēļais tonis. Tildes vārdnīca<br />
mēļu krāsu tulko lavender (angl.).<br />
Angļu valodā lavandas devušas nosaukumus<br />
dažādām violetā nokrāsām<br />
no vidēji lillā līdz gaiši purpursārtam.<br />
Tomēr šim augam nav vietas krāsvielu<br />
vēsturē: lavandas tiek lietotas medicīniskiem<br />
mērķiem, kā arī kosmētikā,<br />
un, starp citu, lavandas lieto pret kodēm.<br />
„Lavender is a pale tint of violet” – tātad<br />
gaiši violetie toņi it mēļā krāsa.<br />
LAVENDER BLUSH<br />
hex<br />
#FFF0F5<br />
RGB (255, 240, 245)<br />
HSV (340°, 6%, 100%)<br />
Latviski – mēļi sārts.<br />
LAVENDER MIST<br />
hex<br />
#E6E6FA<br />
RGB (230, 230, 250)<br />
HSV (240°, 8%, 98%)<br />
Latviski – mēļi dūmakains.<br />
LANGUID LAVENDER<br />
hex<br />
#D6CADD<br />
RGB (214, 202, 221)<br />
HSV (270°, 17%, 82%)<br />
Languid lavender – gurdeni mēļš, rāmi<br />
mēļš.<br />
PERIWINKLE<br />
hex<br />
#CCCCFF<br />
RGB (204, 204, 255)<br />
HSV (240°, 20%, 100%)<br />
Lavender blue (periwinkle), vai bluish<br />
lavender. Zili mēļš vai otrādi.<br />
Pēc iepriekšteiktā par mēlēm, mēlenēm,<br />
melni zilo un mēļo krāsu, liekas,<br />
ka saikne ar gaiši violeto lavandu ir kaut<br />
kāds pārpratums. Taču valoda mainās,<br />
krāsas izbalo un gaist. Šobrīd no tumši<br />
zilā palicis vairs bāli lillā.<br />
Piedāvājam nelielu testu. Atzīmējiet,<br />
kurš no krāsas paraugiem, jūsuprāt, ir<br />
mēļā krāsā:<br />
LAVENDER GRAY<br />
hex<br />
#C4C3D0<br />
RGB (196, 195, 208)<br />
HSV (245°, 6%, 82%)<br />
Šīs krāsas vēsturiskais nosaukums ir<br />
lavender gray. Mēļi pelēks vai pelēcīgi<br />
mēļš.<br />
PALE LAVENDER LIGHT MAUVE<br />
hex<br />
#DCD0FF<br />
RGB (220, 208, 255)<br />
HSV (264°, 14%, 100%)<br />
Krāsa light mauve, pazīstama arī kā<br />
pale lavender. Latviski – bāli mēļš.<br />
Pareizo atbildi skatīt zemāk.*<br />
Iespējams, viens no skaidrojumiem<br />
par dažādajiem mēļajiem toņiem meklējams<br />
tajā atšķirībā, kas neizbēgami<br />
pastāv starp pigmentu tīrā veidā<br />
un krāsotu izstrādājumu, piemēram,<br />
dziju. Krāsota dzija nekad nebūs tik<br />
intensīva, spilgta un izteikta kā tīrs<br />
pigments.<br />
* Visas atbildes var uzskatīt par pareizām.<br />
MĒĻAS NOSKAŅAS ZILĀ<br />
VAKARĀ<br />
Dižajam latviešu dzejniekam Rainim ir<br />
sava versija par to, kāda ir mēļā krāsa:<br />
Mēļu zvaigžņu vaiņagu<br />
Es pār dienas galvu klāju,<br />
Ilgu mīlas mūžību<br />
Nesu es uz savu māju.<br />
(pēdējais pants no dzejoļa<br />
Nakts kalnā,<br />
krājums Gals un sākums)
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
notikums<br />
57<br />
Uzspēlēsim kopā!<br />
Spēles dalībniekiem piedāvājam<br />
jaunas tehnoloģijas un jaunas iespējas<br />
www.madpol.lv
58 notikums<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
LIEPĀJAS PAPĪRAM –<br />
110 GADI<br />
Svinīgais lentas pārgriešanas mirklis. AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis un Liepājas mērs Uldis Sesks.<br />
Septembra beigās AS Liepājas papīrs<br />
rīkoja plašus svētkus, atskatoties<br />
uz uzņēmuma 110 darbības<br />
gadiem un pieskaņojot šim notikumam<br />
jauna ražošanas ceha atklāšanu.<br />
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami<br />
19. gadsimta pēdējā desmitgadē,<br />
kad Viktors Smits nodibināja Liepājas<br />
spodrpapīra un kartona fabriku un,<br />
uzņēmumam veiksmīgi attīstoties,<br />
1898. gadā uzcēla jaunu ražošanas ēku.<br />
110 gadu laikā ražotne 12 reizes mainījusi<br />
nosaukumu un vairākkārt arī darbības<br />
profilu.<br />
Pēckara periodā tajā tika ražotas<br />
skaņu plašu aploksnes, zīmēšanas un<br />
vēstuļu bloki, zīmēšanas un piezīmju<br />
burtnīcas un dažādi citi kartonāžas izstrādājumi,<br />
kuru vākus apdrukāja pirmajā<br />
stāvā ierīkotajā tipogrāfijā. Sešdesmitajos<br />
gados tika uzsākta pasta<br />
aplokšņu un līmlentes, bet astoņdesmitajos<br />
gados – pašlīmējošo etiķešu<br />
ražošana. Etiķešu cehs tika aprīkots ar<br />
tam laikam modernām fleksodrukas un<br />
trafaretdrukas iespiedmašīnām un papīra<br />
laminēšanas iekārtu. Deviņdesmito<br />
gadu sākumā notika plaša uzņēmuma
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
notikums<br />
59<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> speciālists Vilnis Zembahs novērtē flekso drukas iespējas.<br />
Tehniskais direktors I. Ozoliņš-Ozols uzņēmuma „Pūre” vadītājam A. Žimantam stāsta<br />
par flekso iekārtu drukas priekšrocībām.<br />
Koncerna UPM viceprezidents Heiki Hivarinens (Heikki Hyvarinen)<br />
pārbauda uzlīmju kvalitāti.<br />
reorganizācija, darbu sāka papīra silikonizēšanas<br />
un dublēšanas mašīna, vairākas<br />
daudzkrāsu fleksodrukas mašīnas,<br />
karstspiedes, griešanas un tīšanas iekārtas<br />
un vācu firmas Werner Kammann<br />
līnija pašlīmējošo etiķešu ražošanai.<br />
1993. gadā uz bijušās Liepājas papīra<br />
izstrādājumu fabrikas bāzes tika izveidota<br />
akciju sabiedrība Liepājas papīrs.<br />
Lai veiksmīgi izturētu konkurences cīņu,<br />
uzņēmumam nācās strauji augt un<br />
attīstīties. Šajā desmitgadē darbu uzsāka<br />
spējīgi, jauni, aizrautīgi un radoši cilvēki<br />
– Jānis Vilnītis, Armands Dejus un<br />
Ilmārs Ozoliņš-Ozols, kuri rūpējās gan<br />
par jaunas tehnikas iegādi, gan jaunu<br />
produkcijas noieta tirgu rašanu. Paralēli<br />
attīstījās baltpreču produkcijas (klades,<br />
kantora grāmatas, spirāļbloki, zīmēšanas<br />
albumi, līmlentes) un poligrāfiskās<br />
produkcijas ražošana, poligrāfijas apjomiem<br />
strauji palielinoties, tā drīz vien tā<br />
kļuva par svarīgāko nozari.<br />
J. Vilnītis kopā ar sievu meitu sagaida viesus.<br />
Vakaru Liepājas Latviešu biedrības namā vada M. Šveiduks.
1994<br />
1996<br />
1998<br />
2000<br />
2002<br />
2004<br />
2006<br />
<strong>2008</strong><br />
1994<br />
1996<br />
1998<br />
2000<br />
2002<br />
2004<br />
2006<br />
<strong>2008</strong><br />
60 notikums<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
Jubilārus sveic viesi: Liepājas mērs U. Sesks<br />
UPM viceprezidents Heikki Hyvarinen<br />
<strong>Latvijas</strong> poligrāfiķu saimes vārdā – LPUA izpilddirektore<br />
Ieva Bečere.<br />
Uzņēmuma eksdirektori I. Vismins, A. Kļava, A. Štrauss, pārējie astoņi redzami attēlos<br />
uz ekrāna<br />
Neuzvaramā „Liepājas papīra” virves vilcēju komanda: Sandijs, Aivars, Armands, Raimo,<br />
Kaspars, Andris un Jānis<br />
RAŽOŠANAS RĀDĪTĀJI<br />
RAŽOŠANAS NOZARU MAIŅA<br />
3500000<br />
5000000<br />
3000000<br />
4000000<br />
2500000<br />
2000000<br />
3000000<br />
1500000<br />
2000000<br />
1000000<br />
1000000 500000<br />
Ražošanas kopējais apjoms, EUR<br />
Papīra izstrādājumu ražošanas apjoms, LVL<br />
Poligrāfiskā ražošana, LVL
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
notikums<br />
61<br />
1999. gada nogalē pilnībā tika pabeigta<br />
Valsts Liepājas papīra izstrādājumu<br />
fabrikas privatizācija, pakāpeniski<br />
atpērkot un privatizējot arī zemi ap<br />
uzņēmumu.<br />
2000. gadā darbu sāka Liepājas papīra<br />
birojs Rīgā, 20<strong>03</strong>. gadā tika nodibināts<br />
meitas uzņēmums LP poligrāfija<br />
Maskavā, bet kopš 2007. gada meitas<br />
uzņēmums darbojas arī Viļņā.<br />
Liepājas papīra galvenā priekšrocība<br />
ir uzņēmuma rīcībā esošā iekārta<br />
pašlīmējošā papīra izgatavošanai, kas<br />
ļauj klientiem piedāvāt izdevīgāku<br />
cenu. Tiek ražotas krāsainās pašlīmējošās<br />
etiķetes, termosarūkošās plēves<br />
etiķetes, uzlīmes, termouzlīmes, biļetes<br />
u. c. augstas kvalitātes produkcija,<br />
galvenie klienti ir pārtikas, parfimērijas,<br />
ķīmijas un citu nozaru ražotāji,<br />
starp tiem tādi pazīstami uzņēmumi<br />
kā Tenax, Dzintars, Laima, Grindeks,<br />
Spodrība, Spilva, PureFood un daudzi<br />
citi. Notiek nepārtraukta attīstība,<br />
tiek iegādātas jaunas iespiedmašīnas,<br />
griešanas un kontroles iekārtas, pilnveidotas<br />
tehnoloģijas.<br />
Pašlaik poligrāfiskā produkciju tiek<br />
drukāta uz piecām pilnkrāsu fleksogrāfijas<br />
iespiedmašīnām, izmantojot<br />
arī sietspiedi un karsto un auksto folijspiedi.<br />
Ražošanas kvalitāti un atbilstību<br />
vides prasībām apliecina iegūtie<br />
ISO 9001 un 14001 sertifikāti.<br />
Šobrīd uzņēmumā strādā 111 darbinieki.<br />
Darba un sadzīves apstākļiem,<br />
kā arī iespējai kopīgi sportot un atpūsties<br />
tiek pievērsta liela uzmanība, tiek<br />
organizēti kopīgi izbraukumi, atpūtas<br />
vakari, dažādu svētku svinēšana un,<br />
protams, tradicionāla ir dalība poligrāfiķu<br />
sporta spēlēs, kurās jau četrus gadus<br />
pēc kārtas Liepājas papīra komanda ir<br />
vislabākā.<br />
2007. gadā blakus jau esošajām<br />
ēkām tika uzsākta vērienīga celtniecība,<br />
un <strong>2008</strong>. gada 26. septembrī<br />
darbinieku un daudzu viesu klātbūtnē<br />
Liepājas mērs Uldis Sesks un uzņēmuma<br />
prezidents Jānis Vilnītis svinīgi<br />
atklāja jauno korpusu, kas ir lieliska<br />
dāvana uzņēmuma 110. jubilejā un<br />
drošs pamats veiksmīgai turpmākajai<br />
darbībai.<br />
Par godu nozīmīgajai jubilejai liepājnieki<br />
izdevuši grāmatu „Liepājas papīrs.<br />
Vētrām un nedienām spītējot”, kas vēstī<br />
par uzņēmuma vēsturi un cilvēkiem,<br />
kuriem bijusi būtiska loma tās veidošanā.<br />
Grāmatas autore, ilggadēja fabrikas<br />
(kā viņi paši to mīļi sauc) darbiniece,<br />
Dagnija Melberga raksta: „Ne mazāk<br />
nozīmīgs ir to cilvēku darbs un ieguldījums<br />
fabrikas vēstures veidošanā, kuri<br />
gadu desmitus katru dienu godprātīgi<br />
radīja savu darbu cehos pie darbgaldiem,<br />
bet viņu vārdi šajā vēstures grāmatā<br />
nav minēti. Lai aprakstītu visu šo<br />
izcilo darbinieku dzīves stāstus, kuru<br />
mūža gājums bija tik dažāds, bet kurus<br />
vienoja darbs šajā senajā uzņēmumā,<br />
būtu vajadzīga enciklopēdija. Šos brīnišķīgos<br />
darba darītājus vienoja darba<br />
prieks un tikums, mīlestība uz savu<br />
zemi, tautu un ģimeni, viņi, iespējams,<br />
nebija Lāčplēši, bet it nekad nav bijuši<br />
kangari. Labestība un vēlēšanās darba<br />
dienu padarīt skaistāku un krāsaināku<br />
vienmēr ir mājojusi viņu sirdīs un darbos,<br />
lai kādi vēji tos lieca pie zemes.<br />
Uzņēmums, kura 1898. gadā celtā<br />
ēka kā kupla liepa stāv Ezera ielas malā,<br />
ir ar spēcīgām un dziļām saknēm ieaugusi<br />
dzimtajā zemē. Veco, nokaltuši<br />
zaru vietā ir izaugušas jaunas un stipras<br />
atvases, vētrām un nedienām spītējot.”<br />
Un vēl... Daudzo viesu vārdā gribu pateikt<br />
paldies par skaistajiem svētkiem,<br />
par laipno uzņemšanu, par pilsētas parādīšanu,<br />
par grandiozo balli Liepājas Latviešu<br />
biedrības namā un naksnīgo salūtu<br />
Rožu laukumā! Daudz laimes jubilejā un<br />
lai jums veicas! Un jums noteikti veiksies<br />
tāpēc, ka jūs zināt, ko gribat sasniegt, un<br />
protat to izdarīt.<br />
Liepājā viesojās Ieva Bečere<br />
Ar uzņēmuma vēsturi, tagadnes sasniegumiem un nākotnes<br />
plāniem viesi tika iepazīstināti prezentācijā, kas<br />
notika vecajā ražošanas korpusā.
62<br />
uzziņas<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
SAGATAVOŠANA<br />
Repro (krāsu dalījumi)<br />
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />
Imanta ........................................... 67283377, 29212331<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />
informācijas aģentūra .................................... 67815483<br />
Reprogrāfija uz ofseta platēm<br />
Adverts ................................................................67370090<br />
Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500<br />
Digitālais paraugnovilkums<br />
Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500<br />
(līdz 111 x 3000 cm)<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />
informācijas aģentūra .................................... 67815483<br />
Dizains<br />
Adverts ................................................................67370090<br />
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />
Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500<br />
Erante ............................................. 65230116; 64860983<br />
MAP Dizaina centrs ......................................... 67878128<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> Infocentrs .................................... 67283107<br />
poligrāfiskais noformējums un menedžments<br />
RDS Teika ............................................................67314588<br />
Talsu tipogrāfija ................................................ 67289564<br />
V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />
informācijas aģentūra .................................... 67815483<br />
Datorsalikums<br />
Adverts ................................................................67370090<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />
informācijas aģentūra .................................... 67815483<br />
DIGITĀLĀ DRUKA<br />
Apgāds Krasts ...................................................67314588<br />
Lielformāta druka<br />
V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />
informācijas aģentūra .................................... 67614135<br />
WMT Baltic .........................................................67800833<br />
IESPIEDDARBI<br />
Krāsu iespieddarbi<br />
Adverts ................................................................67370090<br />
Apgāds Krasts ...................................................67314588<br />
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />
Domus Arcus .....................................................67676565<br />
Erante ................................................5230116, 64860983<br />
Imanta ........................................... 67283377, 29212331<br />
Indriķis .................................................................67289246<br />
Livonia Print .......................................................67442831<br />
Madonas poligrāfists ...................................... 67310274<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
PIK–3 (A3) ...........................................................676240<strong>03</strong><br />
<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />
Tipogrāfija Mūkusala ...................................... 67063187<br />
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />
Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307<br />
Veiters ............................................ 29350095, 67545174<br />
(B1 formāts)<br />
V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />
informācijas aģentūra .................................... 67614135<br />
Aplokšņu apdruka<br />
Adverts ................................................................67370090<br />
Apgāds Krasts ...................................................67314588<br />
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />
Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />
Reljefspiedums<br />
Adverts ................................................................67370090<br />
Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />
Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
uzziņas 63<br />
Iepakojuma ražošana no kartona<br />
Adverts ................................................................67370090<br />
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />
Veiters ............................................ 29350095, 67545174<br />
Veidlapas<br />
Adverts ................................................................67370090<br />
Apgāds Krasts ...................................................67314588<br />
Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500<br />
Erante ............................................. 65230116, 64860983<br />
Madonas poligrāfists ...................................... 67310274<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />
Veiters ............................................ 29350095, 67545174<br />
Fleksogrāfija<br />
Konsultācijas fleksogrāfijā ............................ 29557410<br />
Vērtspapīru iespiešana<br />
Veiters ............................................ 29350095, 67545174<br />
PĒCAPSTRĀDE<br />
Iesiešana ar spirāli<br />
Erante ............................................. 65230116, 64860983<br />
Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
PIK–3 ....................................................................676240<strong>03</strong><br />
<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />
Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307<br />
Burtnīcu šūšana<br />
Imanta ........................................... 67283377, 29212331<br />
Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307<br />
Laminēšana<br />
Adverts ...............................................................67370090<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />
Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307<br />
VieTa <strong>Poligrāfijas</strong> pakalpojumi .................... 67291929<br />
Sietspiede<br />
Adverts ................................................................67370090<br />
Apgāds Krasts ...................................................67314588<br />
Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
Parks SV ...............................................................67331355<br />
Sietspiedes serviss .......................................... 67815178<br />
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />
VieTa <strong>Poligrāfijas</strong> pakalpojumi .................... 67291929<br />
Tampondruka<br />
Sietspiedes serviss .......................................... 67815178<br />
Numurēšana<br />
Adverts ................................................................67370090<br />
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />
Erante ............................................. 65230116, 64860983<br />
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />
Iesiešana<br />
3P.......................................................................... 29534016<br />
mīkstā līmētā iesiešana<br />
Adverts ................................................................67370090<br />
Erante ............................................. 65230116, 64860983<br />
Imanta ........................................... 67283377, 29212331<br />
mīkstos vākos ar frēzi<br />
Livonia Print .......................................................67442831<br />
cietos un mīkstos vākos, ar šūtu vai līmētu bloku,<br />
šūtu ar termodiegiem<br />
Madonas poligrāfists ...................................... 67310274<br />
MAP Dummy Works ........................................ 67100814<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />
Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307<br />
Veiters ............................................ 29350095, 67545174<br />
V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />
informācijas aģentūra .................................... 67614135<br />
Lakošana<br />
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />
Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
(100% un precīza! daļēja UV laka)<br />
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />
(ar UV un UD lakām)<br />
VieTa <strong>Poligrāfijas</strong> pakalpojumi .................... 67291929
64<br />
uzziņas<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
Locīšana un līmēšana<br />
Adverts (6 kabatas + nazis) .......................... 67370090<br />
Domus Arcus .....................................................67676565<br />
Imanta .......................................... 67283377, 29212331<br />
(A3 formāts)<br />
Livonia Print .......................................................67442831<br />
locīšana, šujot ar termodiegiem<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
(8 kabatas + nazis + līmes galva, B2 formāts)<br />
PIK–3 ....................................................................676240<strong>03</strong><br />
<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />
Veiters ............................................ 29350095, 67545174<br />
V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />
informācijas aģentūra .................................... 67614135<br />
Izciršana<br />
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />
Indriķis .................................................................67289246<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />
Veirons ................................................................29900204<br />
Visu veidu izciršanas pakalpojumi<br />
un iespieddarbu pēcapstrāde<br />
Karstpiede (zeltīšana)<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />
Veirons ................................................................29900204<br />
Perforēšana un bigošana<br />
Adverts ................................................................67370090<br />
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />
McĀbols ..............................................................67566248<br />
PIK–3 ....................................................................676240<strong>03</strong><br />
<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />
TIRDZNIECĪBA<br />
Papīrs<br />
Arctic Paper Baltic States ............................. 67332323<br />
Ceļavējš ...............................................................67816171<br />
Itraco Baltija ......................................................67625568<br />
Libra Graphics ..................................................67818007<br />
MAP Latvia .........................................................67100822<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67600836, 67600837<br />
Papyrus ................................................................67313022<br />
WMT Baltic .........................................................67800833<br />
Kartons<br />
Ceļavējš ...............................................................67816171<br />
Libra Graphics ..................................................67818007<br />
MAP Latvia .........................................................67100822<br />
Papyrus ................................................................67313022<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67600836, 67600837<br />
Putukartons<br />
MAP Latvia ........................................................67100822<br />
WMT Baltic .........................................................67800833<br />
Krāsas<br />
Ceļavējš ...............................................................67816171<br />
Itraco Baltija .......................................................29184094<br />
Libra Graphics ..................................................67818007<br />
MAN Roland Baltics.........................................67805275<br />
Papyrus ................................................................67313022<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />
Folija zeltīšanai un karstspiedei<br />
Itraco Baltija .......................................................29184094<br />
Libra Graphics ..................................................67818007<br />
MAN Roland Baltics.........................................67805275<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />
Materiāli grāmatu iesiešanai<br />
Ceļavējš ...............................................................67816171<br />
Libra Graphics ..................................................67818007<br />
MAP Latvia .........................................................67100822<br />
Papyrus ................................................................67313022<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67600836, 67600837<br />
Materiāli grāmatu restaurēšanai<br />
WMT Baltic .........................................................67800833<br />
Materiāli ofsetam<br />
Ceļavējš ...............................................................67816171<br />
Heidelberg Latvija ...........................................67147788<br />
Itraco Baltija .......................................................29184094<br />
Libra Graphics ..................................................67818007<br />
MAN Roland Baltics.........................................67805275<br />
MAP Latvia .........................................................67100822<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />
Printech ...............................................................67113314<br />
DIGITĀLĀS DRUKAS<br />
IEKĀRTAS UN MATERIĀLI<br />
MATERIĀLI OFSETA DRUKAI<br />
VISA VEIDA PAPĪRS<br />
LIBRA GRAPHICS, SIA<br />
Čiekurkalna 1. līnija 84-204, Rīga, LV-1026<br />
Tel.: 67818007, 67818010<br />
Fax : 67818008<br />
E-pasts : libra@libra.lv<br />
Materiāli fleksogrāfijai<br />
Ceļavējš ...............................................................67816171<br />
Itraco Baltija .......................................................29184094<br />
Libra Graphics ..................................................67818007<br />
MAN Roland Baltics......................................... 67805275<br />
MAP Latvia .........................................................67100822<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />
Printech ...............................................................67113314<br />
Materiāli sietspiedei<br />
Libra Graphics ..................................................67818007<br />
MAN Roland Baltics......................................... 67805275<br />
MAP Latvia .........................................................67100822<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />
WMT Baltic .........................................................67800833<br />
Materiāli lielformāta drukai<br />
Itraco Baltija .......................................................29184094<br />
Libra Graphics ..................................................67818010<br />
MAP Latvia .........................................................67100822<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67600836, 67600837<br />
WMT Baltic .........................................................67800833<br />
Materiāli laminēšanai<br />
Libra Graphics ..................................................67818007<br />
MAN Roland Baltics......................................... 67805275<br />
MAP Latvia .........................................................67100822<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />
WMT Baltic .........................................................67800833<br />
Filmas<br />
Heidelberg Latvija ...........................................67147788<br />
Libra Graphics ..................................................67818007<br />
MAN Roland Baltics......................................... 67805275<br />
<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />
Printech ...............................................................67113314<br />
Digitālās drukas iekārtas<br />
Libra Graphics ..................................................67818010<br />
WMT Baltic .........................................................67800833<br />
POLIGRĀFIJAS IEKĀRTAS<br />
Ceļavējš ...............................................................67816171<br />
Heidelberg Latvija ...........................................67147788<br />
Itraco Baltija .......................................................29184094<br />
MAN Roland Baltics......................................... 67805275<br />
Printech ...............................................................67113314<br />
StarLett ................................................................67531070<br />
POLIGRĀFIJAS IEKĀRTU SERVISS<br />
Heidelberg systemservice ............................ 67147777<br />
MAN Roland Baltics......................................... 67805275<br />
StarLett ................................................................67531070
Change language