04.11.2014 Views

Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

SHOW MORE
SHOW LESS

Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!

Leverage SEO-optimized Flipbooks, powerful backlinks, and multimedia content to professionally showcase your products and significantly increase your reach.

2 saturs<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

DIBINĀTĀJS UN IZDEVĒJS<br />

Žurnāla reģ. Nr. 000702242<br />

ISSN 1407-3250<br />

Pasta indekss 2261<br />

Galvenā redaktore Ieva Bečere<br />

Redaktore Austra Avotiņa<br />

Literārā redaktore Gundega Saulīte<br />

Mākslinieciskais redaktors Normunds Tiltiņš<br />

Datorsalikums: 3 DIMENSIJA<br />

Pirmā vāka māksliniece<br />

Arta Ozola-Jaunarāja<br />

Redakcijas adrese:<br />

Lāčplēša iela 43/45, Rīga LV-1011<br />

Tālrunis, fakss: 67282447<br />

E-pasts: ieva@lpua.lv<br />

Par žurnāla izgatavošanu redakcija<br />

sirsnīgi pateicas Tipogrāfijai „Imanta”.<br />

Žurnāla iekšlapas iespiestas uz<br />

Map Latvia AS piedāvātā<br />

papīra Novatech Satin 115 g/m². Vākam<br />

izmantots Novatech Satin 200 g/m² papīrs.<br />

Žurnālā publicētajos rakstos paustie uzskati<br />

ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.<br />

Par reklāmas materiālu saturu un pareizrakstību<br />

redakcija atbildību neuzņemas.<br />

Citēšanas un pārpublicēšanas gadījumā<br />

atsauce uz Iespiedgrafiku obligāta.<br />

Iespiedgrafiku var abonēt<br />

un nopirkt redakcijā<br />

Lāčplēša ielā 43/45 3. st. 4. kab., tālr. 67282447<br />

vai izmantojot <strong>Latvijas</strong> <strong>Poligrāfijas</strong> uzņēmumu<br />

asociācijas mājas lapu www.printing.lv.<br />

Informāciju par reklāmas ievietošanu iespējams<br />

saņemt pa tālruni: 67282447.<br />

© Žurnāls <strong>Iespiedgrafika</strong>, <strong>2008</strong><br />

VIESIS<br />

4-11 ......................................................Tā vienkārši ir dzīve<br />

Austras Avotiņas saruna ar mākslinieci<br />

Artu Ozolu-Jaunarāju<br />

ĪSUMĀ<br />

12 .................................Heidelberg Latvija vadības maiņa<br />

12 ............................................. Konference Baltprint <strong>2008</strong><br />

13 ..................................... Latviešu valodas terminoloģija<br />

poligrāfijas nozarē<br />

44 .................. Iespiedindustrijas notikumu kaleidoskops<br />

IZSTĀDES<br />

13 ...............................................Nozīmīgākās poligrāfijas,<br />

reklāmas, iepakojuma un grāmatu<br />

izstādes <strong>2008</strong>. gadā<br />

14 ..................................Izstādei drupa – jauns prezidents<br />

16-17 ..................................Maskavas grāmatu gadatirgus<br />

18-19 ............................. Latvija – viesu valsts Gēteborgas<br />

grāmatu gadatirgū<br />

Jānis Oga, <strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs<br />

20 ......................... <strong>Latvijas</strong> literatūras un grāmatniecības<br />

organizācijas piedalās Frankfurtes<br />

grāmatu izstādē<br />

Jānis Oga, <strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs<br />

22-23 ........................... ASV Nacionālais grāmatu festivāls<br />

Sigita Bečere<br />

VĒSTURE<br />

24-27 .........................................Kas mainīja mūsu pasauli?<br />

Artis Ērglis stāsta par Gūtenberga muzeju Maincā<br />

NOTIKUMS<br />

28 .........Atklāta Preses nama jaunā un modernā ražotne<br />

29 ......Izdota grāmata „Preses nams ne mirkli nav rimis”<br />

32-23 .............Tendences pasaules presē: avīzes – augošs<br />

bizness<br />

Informācija par Pasaules avīžu asociācijas kongresu<br />

41 .............................................................. Pa grāmatu taku<br />

Aija Štosa<br />

58-61 .........................................Liepājas papīram 110 gadi<br />

VIEDOKLIS<br />

30-31 ...................................... Ļaujiet dizaineriem strādāt!<br />

Sergejs Zaņins<br />

46-49 ...........................Innovate <strong>2008</strong> – skatiens nākotnē<br />

Saruna ar poligrāfijas nozares ekspertu Endrū Tributu<br />

TEHNIKA<br />

34-36 ............Vai pienācis laiks automatizēt sietspiedi uz<br />

tekstila?<br />

42-43 ..............EIZO CG24W monitori darbam ar high-end<br />

nekustīgajiem un kustīgajiem attēliem<br />

MATERIĀLI<br />

38-39 .................................... Līmes lenta vai līmes punkti?<br />

39 ................. Lieliska kvalitāte un samazinātas izmaksas<br />

IZGLĪTĪBA<br />

40 ................ Heidelberg gatavo jaunu darbinieku maiņu<br />

INTERESANTI<br />

50-56 ............................................. Krāsu kolekcija – indigo<br />

Uldis Cerbulis


www.manroland.com<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

18451857<br />

<br />

<br />

18731898<br />

<br />

1908<br />

19511972<br />

<br />

<br />

<br />

1871<br />

19001911<br />

<br />

<br />

1928<br />

4,8001972800<br />

20<br />

1979<br />

<br />

1995900<br />

<br />

<br />

1881<br />

1896<br />

1920<br />

1967<br />

1980<br />

1988<br />

40,0001990<br />

1991<br />

1992<br />

<br />

1945<br />

1956<br />

1969<br />

1988<br />

<br />

200<br />

900<br />

<br />

700<br />

1845<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

24<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

100<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

<br />

MAN Roland bija unikāls.<br />

manroland turpina tāds būt:<br />

MAN Roland kļuvis par manroland.


4<br />

viesis<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

DZIMUSI 1963 Jelgavā.<br />

IZGLĪTĪBA:<br />

20<strong>03</strong> <strong>Latvijas</strong> Mākslas akadēmija, Humanitāro<br />

zinātņu Maģistra grāds vizuāli plastiskajā<br />

mākslā<br />

1982 - 1988 Valsts Mākslas akadēmija, Grafikas<br />

nodaļa<br />

1978 - 1982 Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskola.<br />

TĀ VIENKĀRŠI<br />

IR DZĪVE<br />

Arta Ozola-Jaunarāja.<br />

Viņas biogrāfija ir apliecinājums ļoti nopietniem radošiem meklējumiem.<br />

Arta, tāpat kā daudzi <strong>Iespiedgrafika</strong>s viesi, ar mākslu sākusi nodarboties jau<br />

pusaudža gados. Tagad šķiet, ka izmēģināts ir gandrīz viss mākslas līdzekļu<br />

spektrs, tomēr manā skatījumā cauri visam vijas viens rokraksts – tas apliecina<br />

īpašu grafiskās mākslas sajūtu, spējas iejusties dažādos formātos, brīvu un<br />

dinamisku kompozīcijas redzējumu gan miniatūrai pastmarkai,<br />

gan emocionālam gleznojumam, gan dizainā perfektai monētai.<br />

NOZĪMĪGĀKĀS IZSTĀDES:<br />

20<strong>03</strong> 3. Starptautiskā mazo formu grafikas izstāde, Kremona, Itālija<br />

20<strong>03</strong> 4. Starptautiskā grafikas triennāle “Life – Love”, Bitola, Maķedonija, katalogs<br />

2001 Starptautiskā Urālu grafikas triennāle, Ufa, Krievija, katalogs<br />

2000 Starptautiskā grafikas triennāle, Bitola, Maķedonija, katalogs<br />

1998 Starptautiskā grafikas triennāle “Labirints” Prāga, Čehija, katalogs<br />

1998 Starptautiskā grafikas triennāle, Tallina, Igaunija, katalogs<br />

1997 Starptautiskā grafikas triennāle, Krakova, Polija, katalogs<br />

1997 Personālizstāde “Latviešu tautastērps pastmarkās”<br />

1997 Starptautiskā grāmatu mākslas izstāde, Viļņa, Lietuva, katalogs<br />

1996 Nordgrafia – Starptautiskā Gotlandes grafikas izstāde, Zviedrija, katalogs<br />

1995 2. Baltijas valstu grafikas triennāle “Smiltis un akmens”, Gdaņska, Polija, katalogs<br />

1995 Mūsdienu latviešu grafikas izstāde, Valsts Mākslas Muzejs, Rīga, Latvija<br />

1994 Personālizstāde, galerija “Bastejs”, Rīga, Latvija, katalogs<br />

1994 3. Pasaules miniatūrgrafikas triennāle, Šamaljēra, Francija, katalogs<br />

1994 Intergrafia ’94, Pasaules balvu ieguvēju galerija, Katovice, Polija, katalogs<br />

1993 Starptautiskā Miniatūrgrafikas triennāle, Rīga, Latvija, katalogs<br />

1993 Baltijas valstu stājgrafikas triennāle, Dalarnas muzejs, Foluna, Zviedrija, katalogs<br />

Starptautiskajās grafikas izstādēs (kopskaitā ap 50) piedalās kopš 1987. gada.<br />

Kopš 1993. <strong>Latvijas</strong> Mākslinieku savienības biedre.<br />

NODARBOŠANĀS:<br />

Stājgrafika.<br />

Darbi reklāmas un grafiskā dizaina jomā,<br />

piemēram, reklāmas bukleti Latvijā pārstāvētajām<br />

Skandināvijas papīra ražošanas<br />

firmām: Amerpap, Trebruk, MoDo-Paper Latvia,<br />

Pakenso u.c., gada pārskati <strong>Latvijas</strong> Satiksmes<br />

ministrijai, <strong>Latvijas</strong> Autoceļu direkcijai u.c.<br />

Sadarbībā ar Jāni Jaunarāju – grāmatu dizains<br />

izdevniecībām Jānis Roze, Jumava, Daugava, Valters<br />

un Rapa, Alberts XII, Artava, Preses Nams, Rasa<br />

ABC, Nordik, Vaga, Karogs u.c., 2001. gada Dziesmu<br />

un deju svētku katalogs.<br />

Reklāmas un iepakojuma dizains: firma<br />

Vaide, a/s Lauku Avīze, sporta klubi Tropic fitnes,<br />

A+S, a/s Ogre, BLUE, firma Anitra, Kvadra Print,<br />

Diena Repro, Pakenso Baltika u.c.<br />

Sadarbībā ar <strong>Latvijas</strong> Pastu – vairāk nekā 30<br />

pastmarkas un pastmarku bloki.<br />

Sadarbībā ar <strong>Latvijas</strong> Banku – monētu dizaina<br />

izstrāde.<br />

Sadarbībā ar Rīgas vēstures un kuģniecības<br />

muzeju – grāmatu dizains.<br />

APBALVOJUMI, STIPENDIJAS:<br />

2005 2. vieta konkursā – 2004. gada skaistākā<br />

grāmata<br />

2004 3. vieta konkursā – 20<strong>03</strong>. gada skaistākā<br />

grāmata<br />

2002 Žūrijas balva – Baltic Best Designed Books<br />

2001<br />

2002 1. vieta konkursā – 2001. gada skaistākā<br />

grāmata<br />

2001 Diploms Par mākslinieciskā tēla izteik -<br />

smību Urālu starptautiskajā grafikas triennālē,<br />

Ufa, Krievija<br />

2001 Divās nominācijās 2. vieta konkursā –<br />

2000. gada skaistākā grāmata<br />

1998 1. vieta 11 valstu Pastu konkursā Par gada<br />

skaistāko pastmarku bloku Rīga, Latvija<br />

1996 1. prēmija <strong>Latvijas</strong> pastmarku konkursā<br />

1993 Prēmija un diploms Baltijas valstu grafikas<br />

triennāle, Dalarnas muzejs, Zviedrija<br />

1992 Galvenā balva Zaļā aste izdevniecības<br />

Vaga grāmatu konkursā, Rīga, Latvija<br />

1992 1. prēmija <strong>Latvijas</strong> pastmarku konkursā,<br />

tēma – Latviešu tautastērpi<br />

1990 Diploms – Starptautiskā grāmatu grafikas<br />

triennāle, Viļņa, Lietuva<br />

1990 Diploms – Starptautiskā miniatūrgrafikas<br />

triennāle, Rīga, Latvija


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

viesis<br />

5<br />

Austra Avotiņa: Kādi ir tie impulsi,<br />

cēloņi un iemesli, kas nosaka jūsu<br />

darbu kompozīciju, kur rodas kolorīts,<br />

ideja, ka topošais darbs būs<br />

grafisks, tonāli niansēts vai dinamiski<br />

krāsains?<br />

Arta Ozola-Jaunarāja: Laikam dzīve<br />

būtu stipri vienmuļa, ja sēdētu tikai pie<br />

datora un darītu savus ierastos darbus.<br />

Lai cik tas arī būtu savādi, sarunu gribu<br />

sākt ar stāstu par deju, kam manā dzīvē<br />

pašlaik ir ļoti liela nozīme. Laikam gan<br />

pasauli redzu ļoti krāsainu. Krāsainību<br />

redzu arī dejā, ar ko esmu stipri aizrāvusies.<br />

LTV režisors Jānis Redlihs veido<br />

raidījumu Cilvēks, kur visdažādāko profesiju<br />

pārstāvji stāsta par to, ar kādām<br />

trakām lietām nodarbojas ārpus ikdienas<br />

darba. Arī es tur tiku uzaicināta, jo<br />

mācos dejot flamenko. Stāstīju par to,<br />

kā deja sasaucas ar manu darbu, kā to<br />

var redzēt grāmatu ilustrācijās – kur<br />

daudzi tēli kustas, dejo, virpuļo, lido…<br />

Tas saistās ar deju. Būtībā jau skaidrs, ka<br />

nevar tikai pie kompja sēdēt – kaut kas<br />

taču ir arī fiziski jādara. Citādi neuztusnīšos<br />

pa kāpnēm savā sestajā-ar-pusi<br />

stāvā… Un, protams, ir arī brīnišķīga<br />

kompānija.<br />

Kā tas sākās?<br />

Viss sākās ar manu vīratēvu Oļģertu<br />

Jaunarāju. TV kādreiz bieži rādīja Karlosa<br />

Sauras filmu Flamenko, un, skatoties<br />

šo filmu, viņam radās doma, ka man tas<br />

ir jādara, ka man tas sanāks. Kad pēc<br />

vairākiem gadiem sāku mācīties šīs dejas,<br />

izrādījās, ka tas nemaz nav tik viegli<br />

un vienkārši, kā izskatās, kad dejo lielie<br />

meistari. Pirmo pusgadu katru nodarbību<br />

domāju, nu ko es te ākstos, jāmet<br />

miers. Tas ir ļoti smags un fiziski grūts<br />

darbs. Bez tam tur nepieciešama izcila<br />

kustību koordinācija un pilnīgi īpaša<br />

ritma izjūta. Tā, protams, ir svarīga arī<br />

vizuālajā mākslā. Lielākoties cilvēkiem<br />

ritma izjūta ir diezgan neprecīza, aptuvena.<br />

Mūzika, kas ikdienā skan mums<br />

apkārt – popmūzika, rokmūzika – balstās<br />

četrinieka (4/4) ritmā. Andalūziešiem<br />

ir gan šis četrinieks, gan trijnieks<br />

(3/4), kas mums saistās ar valsi, bet tad<br />

ir tas īpašais trakais divpadsmitnieks,<br />

kas, pirmo reizi dzirdot, liekas kaut kas<br />

pilnīgi neiespējams. Zinu vienu piemēru,<br />

kur šis ritms parādās rokmūzikā, tā<br />

ir The Doors “Spāņu karavāna”, pilnīgi<br />

ģeniāli. Mans vīrs Jānis arī šo piemēru<br />

visiem stāsta.


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

Kā to vispār var apgūt viens latvietis?<br />

Ar darbu. Tagad jau ir pagājuši trīs gadi,<br />

un var teikt, ka man ļoti patīk. Daru to<br />

regulāri – kas svarīgi, varu to darīt pilnīgi<br />

brīvi un neatkarīgi no partnera, jo<br />

atšķirībā no tango, ar ko daudzi mākslinieki<br />

Latvijā aizraujas, šī galvenokārt ir<br />

solodeja. Fas cinējoši, kā pieaug temps,<br />

kā no mierīga lēnīga un rāma kustību<br />

ritma izaug tāds temperaments, spēks<br />

un ātrums, ka elpa aizraujas, un dejotāja<br />

pārtop īstā vellatā. Mūsu deju kluba<br />

nosaukums ir “Duende”, kas tiek tulkots,<br />

kā (dejas) gars. Saistot ar mākslu,<br />

es to drīzāk dēvētu par īpašo iedvesmu,<br />

arī izciliem dejotājiem tāda gadoties<br />

tikai dažas reizes mūžā.<br />

Kas jauns ir atklāts pēdējā laikā, kas<br />

ir mainījies jūsu dzīvē, kurā rutīnai<br />

nav vietas?<br />

Nu kaut vai tas, ka var aizbraukt uz<br />

Spāniju pamācīties Granadā flamenko<br />

skolā, redzēt visdažādākos šovus, būt<br />

vidē, kur tas viss rodas.<br />

Tas tiešām ir apskaužami – iespējama<br />

arī spāņu temperamenta ietekme?<br />

Tā ir vesela pasaule, mūzika, neskaitāmi<br />

ritmu veidi, specifiski mūzikas instrumenti.<br />

Arī dejotājām – kastaņetes.<br />

Īpaši tērpi – kurpes ar nagliņām, ziedi,<br />

vēdekļi, lakati, kleitas ar daudziem volāniem.<br />

Krāšņi. Un ar visu to vēl jāprot<br />

rīkoties.<br />

Tad jums arī iekšienē ir tādas divas<br />

būtības. Mierīgs un skrupulozi izstrādāts<br />

ritms un tam kontrastā aktīva<br />

dinamiska kustība, ļoti dažāda.<br />

Tas ir līdzīgi kā Jaunarāja gleznās –<br />

ugunīgais krāsu temperaments mijas<br />

ar rāmi latvisku tonalitāti. Vai jūs<br />

arī gleznojat?<br />

Patiesībā jau drīzāk nē. Lietišķajos, kad<br />

mācījos, tad likās, ka nekas nevar būt<br />

cēlāk kā gleznot ar eļļu, bet tagad gan<br />

strādāju tikai ar akvareli. Arī grāmatu<br />

ilustrācijās izmantoju galvenokārt<br />

akvareli, dažreiz pludinot, bet biežāk<br />

veidoju formu ar mazu otiņu.<br />

Cik svarīga ir zīmēšana no dabas?<br />

Mācību laikā ir daudz zīmēts, tas laikam<br />

gan jau ir palicis rokā un ir neat ņemams.<br />

Tā ir zināšana, kura ir no ilgajām studijām,<br />

jo skola man ir bijusi ļoti laba. Gan<br />

lietišķie, gan akadēmija – abas skolas<br />

man ir devušas tik daudz, ka pietiek<br />

visam mūžam.<br />

Varbūt varam nedaudz atcerēties<br />

jaunības gadus, kad strādājāt “Rīgas<br />

modēs”. Tas toreiz bija kas īpašs, kuram<br />

katram tāda izdevība neradās.<br />

Bet tehnoloģiskā specifika mākslinieka<br />

darbu ietekmēja vairāk kā tagad…<br />

Strādājot “Rīgas modēs”, sapratu galveno<br />

– man nepatīk strādāt darbu, kas atkārtojas.<br />

Tas mani padara ļoti nejauku.<br />

Modes lapas zīmēt man ļoti patika. Arī<br />

kolēģi, kafija, sarunas…, bet, kad katru<br />

dienu jābūt vienā un tajā pašā vidē,<br />

kompānijā, kurā ne ar visiem tev sader<br />

raksturi… Tas kļūst apgrūtinoši un tad<br />

vēl pašā darbā – tāda atkārtošanās. Var<br />

kaut ko uztaisīt divas, trīs vai četras<br />

reizes, bet tad, kad tas jau ir divdesmit<br />

reizes, tad kļūst neciešami. Kaut gan<br />

grāmatu sērijās arī ir kaut kas mazliet<br />

līdzīgs, tomēr tas ir savādāk, jo iznāk<br />

tikai viena līdz trīs grāmatas gadā.<br />

Ko jūs iemācījāties no tā darba, izņemot<br />

atziņu, ka tāds darbs nepatīk?<br />

Saka, man esot tāds Pelnrušķītes sindroms<br />

– no rīta pamostoties, arvien<br />

ceru uz brīnumiem. Man patīk, ka visu<br />

laiku kaut kas mainās, kaut arī tāpēc<br />

tiek ziedota stabilitātes sajūta. Laikam<br />

esmu cilvēks, kuram tā nav tik būtiska.<br />

Tā šķietami izvairos no rutīnas.<br />

Mani jūsu radošajā biogrāfijā īpaši<br />

interesē izcilie pedagogi, gan tiešie,<br />

gan netiešie iedvesmas avoti.<br />

No skolotājiem varētu minēt Gunāru<br />

Krolli, Pēteri Upīti, Albertu Goltjakovu.<br />

Pēteris Upītis man mācīja grāmatu grafiku,<br />

bet man, kā visiem, gribējās nokļūt<br />

Gunāra Kroļļa meistardarbnīcā. Bet Upītis<br />

teica: “Nav ko tādu talantu izniekot”.<br />

Kaut arī tieši stājgrafiķi skaitījās īstie<br />

grafiķi, manī viņš tomēr bija pamanījis<br />

īpašu talantu uz grāmatu grafiku un<br />

tāpēc tā teica. Tas bija ļoti svarīgi, tas<br />

noteica visu manu ceļu. Izvēles jautājums<br />

ir būtisks, un, ja kāds tādā brīdī<br />

pasaka kaut ko tik pārliecinošu – tad tas<br />

ir ļoti svarīgi. Tas arī bija jautājums par<br />

diplomdarbu.<br />

Jā, jaunībā diplomdarbs šķiet kaut<br />

kas ļoti svarīgs. Tas ir darbs, kurā<br />

arvien autors grib uztaisīt kaut ko<br />

īpašu un iespaidīgu – liela formāta<br />

utt.<br />

Beigu beigās uztaisīju mazu grāmatiņu.<br />

Ar Annu Rancāni vienojos par to,<br />

ka diplomdarbam taisīšu viņas dzejas<br />

krājumu, un tā tas arī notika. Zīmēju


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

viesis<br />

7<br />

veselu gadu. Ar roku, ar zīmuli. Oriģinālā<br />

formātā – miniatūras. Nu, tur bija<br />

ko zīmēt!<br />

Tas ir Annas Rancānes garīgās dzejas<br />

krājums Advente. Ļoti skumja. Ideja<br />

mūžīga. Brīnos, ka tā nav izdota<br />

vēlreiz.<br />

To gan man ļoti gribētos, jo drukas<br />

tehnoloģija ir ļoti progresējusi, tā laika<br />

druka parāda ļoti maz no tā, kāds šis<br />

darbs ir oriģinālā. Toreiz pat šaubījāmies,<br />

vai grāmatu izdos, tā nogulēja<br />

izdevniecībā ar visām ilustrācijām vairākus<br />

gadus. Beidzot Anna pati gāja<br />

noskaidrot, sēdēju aiz durvīm, dzirdēju<br />

paskaļas balsis, krēslu grūstī šanu, tad<br />

Anna iznāca ārā un nočukstēja: “Būs.”<br />

Par to skumjo. Jā, kad lasīju dzeju, tiešām<br />

vairākas reizes apraudājos. Tāda<br />

uz iekšu, uz dvēseli vērsta dzeja, tāpēc<br />

arī šai grāmatai ir pilnīgi nekomerciāls<br />

vāks, nezinu, vai kāds izdevējs tagad<br />

riskētu izdot ar tādu vāku.<br />

Vai pēc šīs grāmatas sadarbība ar<br />

izdevniecību “Liesma” turpinājās?<br />

Jā, tas bija visai ilgi. Nebija jau daudz<br />

izdevniecību . Toreiz visi materiāli tika<br />

salikti mapē, atdoti izdevniecībā,<br />

un viss – vairāk neko ietekmēt nebija<br />

iespējams. Varēja tikai šausmās gaidīt<br />

– kas tur iznāks. Un tad bija pār-<br />

steigums – piemēram, gan par to, ka<br />

papīrs plāns un spīd cauri, apgriezums<br />

ir cits, nekā bija domāts, krāsas galīgi<br />

ne tās utt. Arī “Rīgas modēs” bija stingri<br />

noteikumi – trīs fonti, melnā un trīs<br />

krāsas burtiem un viss pārējais, ko ar roku<br />

mākslinieks varēja izdarīt, ja gribēja<br />

smukus virsrakstus, tad bija ar roku jālīmē<br />

burtiņi. Tas bija krasā kontrastā ar<br />

to, kas jau tajā laikā notika ārzemēs. Tos<br />

žurnālus jau mēs redzējām, un mums<br />

arī tā gribējās strādāt. Vienā reizē sadumpojos<br />

un uztaisīju baltos izgrieztos<br />

fonus, brīvi stāvošās figūras – beidzās<br />

viss ar to, ka dabūju rājienu no “Preses<br />

nama” tipogrāfijas rakstiskā formā.<br />

Noteikumi bija pārāk strikti, un tas bija<br />

ļoti nospiedoši. Bet burtiski pēc dažiem<br />

gadiem viss mainījās.<br />

Kādu nodaļu lietišķajos beidzāt?<br />

Starp citu – modelēšanas. Bet sadarbība<br />

ar “Rīgas modēm” sākās akadēmijas<br />

laikā, kad sāku zīmēt modes lapas. Man<br />

tiešām ļoti patika. Un likās, ka varu pamēģināt<br />

arī maketu uztaisīt. Kādu laiku<br />

jau tas bija interesanti.<br />

Vai grāmatu mākslā jums ir kāda<br />

autoritāte?<br />

Drīzāk grafikā – jo skolas laikā man grafika<br />

nemaz tik ļoti nepatika, bet, aizejot<br />

uz kādu izstādi, ko bieži darīju kopā ar<br />

mammu, sapratu, ka man patīk vienīgi<br />

Blumbergs. Viņš jau nu laikam gan visiem<br />

ir autoritāte. Vēlāk grafika kļuva<br />

daudz interesantāka un man patika arī<br />

daudzi citi autori.<br />

Bet mūsdienās – ko pētāt, kam sekojat<br />

pasaules grafikā?<br />

Jā, skatos, kā grafikā visnegaidītākajos<br />

veidos ienāk jaunās tehnoloģijas un<br />

līdzās pastāv absolūta klasika. Nesen<br />

papētīju mūsu kaimiņu igauņu un lietuviešu<br />

pastmarkas, un man jāsaka –<br />

mums nav par ko kaunēties. Vismaz<br />

mierinājums, jo parasti jau sakām: nu<br />

jā, tās lietuviešu grāmatas un igauņu<br />

grafiskā kultūra…<br />

Tā kā man ir tuvs arī apģērbu modelēšanas<br />

virziens, cenšos sekot, kas<br />

šajā jomā notiek pasaulē. Autoritātes –<br />

Džons Galiano un spānis Antonio Marras.<br />

Būtībā var skatīties uz tērpiem un


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

domāt par grāmatām, skatīties uz grāmatām<br />

un domāt par deju utt. Patiesībā<br />

jau nav tik svarīgi, kurā no formām<br />

izpaužas radošā darbība… Modi kaut<br />

kā sajūtu, pat tad, ja nezinu, jūtu.<br />

Protams, ka mākslu sintēzei ir liela<br />

nozīme, it īpaši mūsdienās. Jūsu<br />

izveidotā veiksmīgā pastmarku kolekcija,<br />

arī <strong>Latvijas</strong> Bankas monētas,<br />

kas, šķiet, ir unikālas daudzos aspektos,<br />

– vai šo darbu tapšana nav<br />

atkarīga no attiecīgās iestādes darbības<br />

un prasībām?<br />

Tas noteikti ir saistīts ar konkrētiem<br />

cilvēkiem, kas vada šo darbu, izvēlas<br />

autorus, ar kuriem sadarboties. Kaut vai<br />

tā pati bāku sērija pastmarkās – kaut arī<br />

izklausās pēc pašamsavasastescelšanas,<br />

mūsējā, man liekas, ir daudz izteiksmīgāka.<br />

Tā bija nejauša sakritība, ka paralēli<br />

līdzīga sērija tapa arī Igaunijā. Ideja<br />

šai sērijai radās, kad Ainažu muzejam<br />

biju uztaisījusi grāmatu Jūras vilki. Tā<br />

tās darbības jomas arī ietekmē viena<br />

otru.<br />

Vai esat pati bijusi visās zīmētajās<br />

bākās?<br />

Visās nē.<br />

Vai jums patīk ceļot pa Latviju?<br />

Ja ir laba kompānija. Piemēram, ar mocīti.<br />

Man šausmīgi patīk sēdēt aizmu gurē!<br />

Kaut arī katram skaidrs, ka ir jābaidās,<br />

bet man nav bail. Man ļoti patīk.<br />

Ko darāt, kad nepieciešams nosakņoties<br />

darbam, iedvesmoties – kaut<br />

ko šķirstāt, lasāt, varbūt vārāt zupu?<br />

Vienkārši – apsēžos un sāku strādāt.<br />

Protams, iesākt vienmēr ir grūti. Atceros,<br />

kad taisīju diplomdarbu, tad ļoti ilgi<br />

spicēju zīmuļus. Man bija kādi divdesmit.<br />

Tas notika veselu stundu. Bet tagad,<br />

man laikam tādas īpašas receptes<br />

nav. Grāmatu vāku taisot, jau ir zināma<br />

kārtība, kā sākt – formāts, virsraksts un<br />

tad krāsas… Kaut arī beigās viss ir pavisam<br />

citādi. Tas sākas it kā no nekā. Bieži<br />

ir arī speciāli jāfotografē.<br />

Lai cik brīvi mēs būtu vai gribētu būt,<br />

tāpat pienāk tā liktenīgā pirmdiena,<br />

kad visam jābūt gatavam. Daudzi<br />

mākslinieki, brīvi būdami, tomēr no<br />

tā ļoti cieš.<br />

Jā, tāpēc arī daudzi, kaut arī ar šausmīgu<br />

raksturu, tomēr strādā kolektīvā,<br />

jo paši nevar piespiest sevi strādāt


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

viesis<br />

9<br />

regulāri . Parasti ir reizē jādara vairāki,<br />

daudzi darbi. Tad uzrakstu sarakstiņu<br />

un pamazām svītroju padarīto. Reizēm<br />

tas tiešām nemaz tik viegli nav. Ja kaut<br />

kas jāzīmē, iet šausmīgi ilgi. “Nēģeru<br />

pasaciņas balto bērniem” es uztaisīju<br />

vienas vasaras laikā. Tas bija tad, kad es<br />

vēl dzīvoju pilnā pansijā pie mammas,<br />

kas, protams, nav mazsvarīgi. Tagad<br />

grāmatas zīmēju trīs četrus gadus – paldies<br />

izdevējiem un autoriem par pacietību!<br />

Vienkārši nav iespējams tā apsēsties<br />

un uzzīmēt grāmatu no viena gala<br />

līdz otram. Nevar. Tāpēc, ka ir dzīve. Ir<br />

jādara citi darbi, kurš tad gaidīs gadu,<br />

kamēr es tikai zīmēšu. Rodas problēma<br />

noturēt vienotu zīmējumu stilu vairāku<br />

gadu garumā. Tas gan attiecas arī uz<br />

pastmarku sērijām, kuras tiek izdotas<br />

daudzus gadus, jo visas sērijas markas<br />

netiek uzzīmētas uzreiz.<br />

Jums patīk ar roku zīmēt, strādāt ar<br />

akvareli?<br />

Vispār patīk.<br />

Un kādas ir darba attiecības ar datoru?<br />

Daudzi baidās no tā, ja piesēdīsies pie<br />

datora, tad vairs nevarēs pazīmēt. Man<br />

ir laimējies, jo varu paralēli labi strādāt<br />

gan ar roku, gan datoru. Uzskatu, ka tas<br />

ir ļoti svarīgi, jo pati zinu, kā jāuzzīmē,<br />

lai arī nodrukājot saglabātos oriģināla<br />

kvalitāte. Tas nav tā kā atdot citam, lai<br />

interpretē, kā grib. Es pati, savu oriģinālu<br />

apstrādājot, varu to vēl uzlabot.<br />

Daži saka, ka tā var tikai sabojāt.<br />

Jā, tas tā arī ir, ja to nedara pats.<br />

Bet kur tad ir tas iemesls, ka ar roku<br />

zīmētais oriģināls tomēr vajadzīgs?<br />

Visu jau nevar nofotografēt. Varbūt visu<br />

nevar uzzīmēt, bet nofotografēt arī visu<br />

nevar.<br />

Var taču datorā zīmēt.<br />

Nē, tas nav tas. Datorā zīmējums sanāk<br />

pliks. Nevar panākt to materialitāti,<br />

taustāmību.<br />

Vai oriģinālus taisāt lielākus?<br />

Kā kuram darbam. Pastmarkām kādreiz<br />

bija noteikts mērogs – viens pret trīs.<br />

Bet tagad tas nav tik strikti, jo zīmējumi<br />

drukāšanai tiek iesniegti jau gatavi,<br />

apstrā dāti, digitālā formā. Līdz ar to<br />

var rasties situācija, ka tāda oriģināla<br />

nemaz nav, tas ir digitāls. Tipogrāfijas,<br />

kas drukā pastmarkas, labprāt ņemot<br />

pretī arī zīmētos oriģinālus, bet tad tā<br />

tomēr būs viņu interpretācija. Tāpēc es<br />

pati uztaisu visu līdz galam.<br />

Kā gan tā gudrība par drukāšanu ir<br />

ienākusi ikdienā? Man liekas, viss<br />

tik strauji mainās – jauni materiāli,<br />

jaunas iespējas. Tam regulāri jāseko<br />

līdz.<br />

Papīra tirgotāji ļoti rūpējas, lai mākslinieki<br />

būtu informēti par visu jauno. Bet<br />

tās prasmes man ir no Jāņa.<br />

Man prieks, ka esam nonākuši līdz<br />

jūsu komandas otrajam loceklim.<br />

Tātad – ko visā šajā procesā dara<br />

Jānis?<br />

Te nu mums parādās romantiskā nots<br />

(Arta smaida līdz ausīm). Mēs arī iepazināmies,<br />

grāmatu taisot, un to sauca:<br />

“Ģimenes albums” (savedējs – Ju mava,<br />

kaut zināmu daļu atbildības uzņēmās<br />

arī Preses nams). Kad sākām strādāt kopā,<br />

tad bija tā, ka es uztaisīju ideju,<br />

zīmēju, bet viņš visu lika kopā, gatavoja<br />

drukai. Tad sekoja daži ļoti lieli bilžaini<br />

projekti, kur bija nepieciešama mana<br />

tīri tehniska palīdzība, jo apjoms bija<br />

pārāk liels. Un es tiku piesēdināta pie<br />

melnajiem darbiem. Tad pamazām tas<br />

aizgāja. Atklāju, cik labi ir, ja pats vari<br />

uztaisīt vienam vākam n-padsmit variantus.<br />

Ja citam nav tas jāprasa. Un tad,<br />

kad Jānis aizbrauca dažos ļoti garos ceļojumos,<br />

pienāca brīdis, kad man pašai<br />

bija jā tiek ar visu galā. Tehniskā palīdzība<br />

man pienāca meilos. Bet vēl arvien<br />

rodas situā cijas, kad saprotu, ka daudz<br />

ko nezinu. Bet viņš mani audzina. Starp<br />

citu, varu pada līties ar dzīves gudrību,<br />

kas man no Jāņa – neuztvert sevi pārāk<br />

nopietni, ceru, ka dažreiz man tas<br />

izdodas. No receptēm, kā iesākt darbu:<br />

Jānis, piemēram, agrāk sēdēja vannā,<br />

kamēr izdomāja, un es toreiz domāju –<br />

ir nu gan tīrīgs.<br />

Tātad viņš ir tās digitālās, virtuālās<br />

un tehniskās smadzenes visam, kas<br />

šeit top?<br />

Jānis var to kompi salikt tādu, kāds<br />

pašam vajadzīgs. Dažkārt process norisinās<br />

diezgan vētraini, tad es uz pirkstgaliem<br />

tipinu apkārt un gaidu, kad tās<br />

šausmas beigsies. Ar veiksmīgu iznākumu.<br />

Jo rīt jāatdod darbs, bet smadzenes<br />

vēl uz grīdas.<br />

Tas gan izklausās briesmīgi. Tomēr<br />

labi, ka blakus ir cilvēks, kas ar to<br />

spēj tikt galā.<br />

Jā, jā. Tas ir ļoti svarīgi. Tā ir milzu privilēģija.<br />

Citādi mums nekad nebūtu tik<br />

daudz grāmatu.<br />

Jā – tās visas uzskaitīt nemaz nav<br />

iespējams – to ir kādi divdesmit<br />

metri plauktos. Bieži nākas dzirdēt,<br />

ka mākslinieki reizēm sataisa nez<br />

ko, bet, kā to realizēt, nav vispār


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

domājuši . Izdevējdarbībā un poligrāfijā<br />

tas ir ļoti svarīgi. Vēl vienīgi<br />

jums derētu sava tipogrāfija. Vienīgi<br />

žēl, ka esat tik augstu – sestajā<br />

stāvā.<br />

Mēs pat kādreiz par to domājām. Tagad,<br />

nē. Katram tomēr jādara tas, ko<br />

viņš māk vislabāk. Ja ir tehniski labi<br />

sagatavots darbs un tipogrāfija izdara<br />

visu, kas tai ir jā dara, tad labi nodrukāt<br />

nav grūti. Rezultātam vienkārši jābūt<br />

labam. Par mums poligrāfiķi nerunā<br />

sliktu, es ceru.<br />

Vai jums ir gadījušies kādi kuriozi,<br />

ko varētu pastāstīt?<br />

Jānis Jaunarājs: Vispār jau mēs neesam<br />

no tiem, kas ziepes taisa. Bet<br />

kuriozs jau nav tikai ziepes…<br />

Jūsu ikdienas darbs saistīts ar vairākām<br />

izdevniecībām, īpaši ar Jumavu<br />

un Jāņa Rozes apgādu. Grāmatas arvien<br />

ir komplicētas sadarbības auglis,<br />

un to tapšana nereti ir visai tālu<br />

no īsti radoša procesa. Kā izdodas<br />

sabalansēt šo darbību, lai tā nebūtu<br />

apgrūtinoša?<br />

Jā, grāmata jau ir tāds kolektīvais darbs.<br />

Dažas aiziet ļoti viegli, patiesībā tās<br />

nesamocītās grāmatas arī ir tās labākās.<br />

Reizēm ir arī tā, ka gandrīz vai negribas<br />

parakstīt, jo tik maz no manis tur paliek.<br />

Tādu par laimi nav daudz.<br />

Bet kā notiek grāmatu izvēle? Vai<br />

gadās arī atteikties? Vai arī jums izdevējiem<br />

ir savi priekšlikumi?<br />

Gadās, ka autori atrod mūs, mēs šo<br />

darbu iesakām izdevniecībai. Franču<br />

dzejniece Margarita Benidira ļoti gribēja<br />

izdot savu pasaku “Brīnumakmens”<br />

šeit, Latvijā, mēs ieteicām sadarboties<br />

ar Jāņa Rozes apgādu, turpat izdoti<br />

arī divi viņas dzejoļu krājumi – paralēli<br />

latviešu un franču valodā.<br />

Jāņa ceļojumu grāmatas arī bija viņa<br />

paša ierosinātas. Vairākus darbus esmu<br />

ierosinājuši arī Jumavai. Arī dažus<br />

autorus esmu pamudinājusi uzrakstīt<br />

grāmatas.<br />

Starp citu, esmu ierosinājusi vairākas<br />

pastmarku sērijas.<br />

Tas man ir pārsteigums, jo arvien<br />

domāju, ka to nu gan strikti nosaka<br />

pasūtītāji.<br />

Pati pirmā bija tautas tērpu sērija, toreiz<br />

tika rīkots konkurss. Uzvarēju. Jā, arī Bāku<br />

sērija. Rotas. Cimdi. Etnogrāfiskajām<br />

sērijām meklēju materiālus muzeju fon-<br />

dos, pēc tam saskaņoju, lai nav kļūdu.<br />

Manis ierosināta ir arī Muzeju sērija. Arī<br />

tautas tērpi blokos ar gadskārtu svētkiem<br />

un dzīves godiem.<br />

Man parasti dod zīmēt nacionāli patriotiskām<br />

un vēsturiskām tēmām veltītas<br />

markas, jo es mākot tā politkorekti<br />

šīs tēmas risināt. Viena no ļoti populārām<br />

markām ār zemju kolekcionāru<br />

vidū ir šī – 1905. gada atcerei veltītā. Divas<br />

reizes esmu zīmē jusi Ziemassvētku<br />

pastmarkas.<br />

Ir kādi īpaši noteikumi?<br />

Uz pastmarkas jābūt labi saskatāmam<br />

valsts nosaukumam, nominālam, arī<br />

gadam. Arī autoram, bet maziņam. Formātu<br />

nosaka cirtņu izmēri, bet tiem<br />

ārzemju tipogrāfijās ir pietiekami liela<br />

izvēle. Gadās gan, ka tipogrāfija mēdz<br />

kaut ko nedaudz saspiest, lai labāk ietilpst<br />

viņu formātā, ne vienmēr proporcionāli,<br />

tāpēc izmērus labāk ievērot.<br />

Kādreiz pastmarkām bija balts vai citas<br />

krāsas rāmītis, tas zināmā mērā organizē<br />

kompozīciju un atdala loksnē vienu<br />

marku no otras, bet tā nav obligāta<br />

prasība. Citādi, pilnīga brīvība.<br />

Pēdējā laikā kolekcionāriem, piemēram,<br />

gribas gaišas pastmarkas. Tas pats<br />

arī ar grāmatu vākiem – paniskas bailes<br />

no melnās krāsas.<br />

Svarīgi ir arī redzēt pastmarku ar pirmās<br />

dienas aploksni – jo tas jau viss<br />

kopā ir vesels mākslas darbs – saskaņots<br />

un viens otru papildinošs.<br />

Jā, protams. Interesants bija darbs ar<br />

rotu sērijas pirmo pastmarku. <strong>Latvijas</strong><br />

pastam radās ideja, ka jātaisa sadarbība<br />

ar Kazahijas pastu. Māksliniekiem šī<br />

sadar bība veidojās kā tāds Austrumu<br />

tirdziņš, ar kaulēšanos – sarakstījāmies<br />

un mēģinājām soli pa solītim vienoties<br />

par stilistisko kopskatu. Piemēram,<br />

sākumā kazahu māksli nieks skicē bija<br />

uzlicis gigantiska izmēra nomināla ciparus.<br />

Pamazām nonācām pie sa mērīgāka<br />

lieluma. Tomēr, beigu beigās – viņš pats<br />

atrada kompromisa risinājumu un savai<br />

markai mūsu apaļo latviešu saktu nedaudz<br />

saplacināja – tā lai tomēr pietiek<br />

vietas ciparam.<br />

Internetā var Kazahijas pastmarkas<br />

apskatīt – tās visumā ir pārsteidzoši vēsi<br />

pieklājīgas. Biju gaidījusi kaut ko daudz<br />

karstasinīgāku.<br />

Redzams, ka markas jums ir ļoti mīļa<br />

tēma. Vai tā ir sena aizraušanās? Vai<br />

pati arī krājat markas?


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

viesis<br />

11<br />

Jā, bērnībā krāju. Tagad gan tikai savas<br />

– ir jau vesels albumiņš. Bet tā tas<br />

tiešām ir. Tiku uzslavēta par to, ka manas<br />

sērijas ir atpazīstamas un izteikti<br />

sērijiskas – markas dažādas un tomēr<br />

stilistiski ļoti saderīgas. Tas treniņš man<br />

no grāmatu vāku sērijām.<br />

Jūs esat augusi porcelāna mākslinieces<br />

Zinas Ulstes un metālmākslinieka<br />

Oto Ozola ģimenē. Latvijā mums<br />

ir ļoti daudzas mākslinieku ģimenes,<br />

paaudžu pēctecība ir visai izplatīta.<br />

Vai tā ir ietekmējusi jūsu ceļa izvēli<br />

un māksliniecisko domāšanu?<br />

Pirmo grafiku laikam uztaisīju jau kādu<br />

piecu gadu vecumā. Tēvs man atnesa<br />

mājās vienu vara platīti. Mēs to nokvēpinājām,<br />

un es ieskrāpēju zīmējumu.<br />

Princesi un dažus rūķīšus, kas, protams,<br />

nepieciešami katrai kārtīgai princesei.<br />

Un krietni vēlāk, jau studiju laikā to<br />

atradu, izkodināju un uztaisīju novilkumu.<br />

Jā, tas ir interesanti, kuram katram<br />

jau nu gan mājās negadītos kāda<br />

vara plāksnīte.<br />

Par īsto uzvedinātāju mākslā varu uzskatīt<br />

manu tēvu. Kā metālmākslinieks<br />

viņš mani iedvesmoja arī citiem brīnumdarbiem.<br />

Varēju pie viņa konsultēties<br />

par to, kā apstrādāt metālu –<br />

piemēram, mani interesēja zāģēšana,<br />

urbšana – tas nemaz nav tik viegli.<br />

Es izdomāju, ka to gribu izdarīt – un<br />

tad arī realizēju. Man bija ideja pašu<br />

cinka plati apstrādāt tā, lai piešķirtu tai<br />

vajadzīgo ārējo formu. Zāģēju, urbu…<br />

tās vairs nav plates – tie ir atsevišķi<br />

ažūri metāla gabali, vai tāda metāla<br />

gabaliņu kolāža. Kāds cits darbs veidots<br />

kā novilkums no dažādām stieplītēm,<br />

atslēgām – oriģināls – kustīgs, mainīgs,<br />

drīzāk atgādina kādu instalāciju, nevis<br />

estampa izgatavošanai radītu metāla<br />

oriģinālu, man pašai šīs grafikas ir ļoti<br />

mīļas.<br />

Tās tiešām ir unikālas gan ar savu<br />

autortehniku, gan arī filozofiskajiem<br />

nosaukumiem – “Garāmskrienoša<br />

vēja skaņa”, “Trauks rasas savācējai”<br />

vai “Apavi, kas atstāj pēdas ūdenī”.<br />

Tie krasi kontrastē ar fizisko darbu,<br />

kas ielikts to izgatavošanā – gluži kā<br />

gotiskā katedrālē – garīgie impulsi<br />

pilnīgi nomāc jebkādu domu par fiziskā<br />

darba smagumu. Bet līdzīgi ir<br />

strādājusi arī jūsu mamma. Arī viņas<br />

ietekme noteikti ir bijusi?<br />

Jā, no vecākiem esmu tiešām ļoti ietekmējusies<br />

un ietekmēta vislabākajā<br />

nozī mē. Porcelāna māksla ir tāda sarežģīta<br />

– man tas viss ir bijis apkārt, ikdienas<br />

lietošanā daudz kas no tā, kas tagad<br />

ir muzejā, un nepieciešams laiks, lai to<br />

vispār varētu novērtēt. No ikdienas tas<br />

kļūst par dizainu.<br />

Ko tad pašai tas deva izņemot brokastu<br />

trauciņus?<br />

Tā vienkārši ir dzīve. Tā ir vide, kuru<br />

nevar preparēt pa slānīšiem, tas ir kopums.<br />

Kādēļ tad tomēr lietišķajos neaizgājāt<br />

uz keramiku?<br />

Cik atceros, toreiz man pat tādas domas<br />

nebija, ka vajadzētu atkārtot vecākus.<br />

Tagad saprotu, ka man ir izteikta<br />

plaknes domāšana. Bet mamma,<br />

domāju, mani ir ļoti ietekmējusi ilgu<br />

dzīves periodu – nu kaut vai tādēļ, ka<br />

viņai arvien rādīju skices, apspriedos<br />

un arī uzklausīju daudz ko. Bet ne vienmēr<br />

piekritu. Tas katrā ziņā bija labi, ka<br />

varēju savus darbus kādam parādīt.<br />

Tātad to varam saukt par ļoti labu<br />

ietekmi? Bieži jau vecāki mākslinieki<br />

sabojā savu bērnu dzīvi ar savām<br />

vēlmēm un pārspīlēto centības izpratni?<br />

Nu tas jau labāk no malas redzams.<br />

Bet pats to vislabāk jūt…<br />

Nē, man liekas, ka ar to viss ir kārtībā.<br />

Arī vēlāk man ir bijusi ļoti laba kompānija<br />

– Oļģerts Jaunarājs un, protams,<br />

īpaši Skaidrīte Jaunarāja, ar kuru kopā<br />

esam daudzus projektus un idejas realizējušas,<br />

arī “Nēģeru pasaciņas”, kuras<br />

vairākus gadus nogulēja izdevniecībā<br />

neizdotas un, kā pasītē rakstīts, tika izdotas,<br />

tikai patei coties darbojošos personu<br />

pārliecībai, ka tas iespējams.<br />

Pateicoties tieši viņai, arī Jānis, pēc<br />

izglītības interjerists, sāka nodarboties<br />

ar grāmatu grafiku un sāka taisīt grāmatu<br />

vākus, vispirms Skaidrītes tulkotajām<br />

grāmatām.<br />

Jā, pateicoties Jāņa vecākiem, esam<br />

daudz interesējušies un arī diskutējuši<br />

par jaunāko literatūrā, mākslā. Mums<br />

bija pieejama lieliska bibliotēka. Grāmatas<br />

arī tagad aizpilda lielu daļu gan<br />

telpas, gan domu.<br />

Atgriežoties pie apgalvojuma par<br />

plaknes domāšanu, nu nezinu gan,<br />

bet nekā plakana gan šajās ilustrā-<br />

cijās neredzu. Un tērpu modelēšana<br />

jau nu arī nav nekāds plakanais<br />

darbs. Telpiskums taču ir visā – pat<br />

monētas reizēm ir ļoti telpiskas. Jūs<br />

esat grafiskā dizaina autore vairākām<br />

<strong>Latvijas</strong> bankas monētām, kādas<br />

jaunas atziņas var gūt, strādājot<br />

pie darba ar tik stingri reglamentētiem<br />

noteikumiem?<br />

Šīs monētas tiešām bija ļoti komplicēts<br />

darbs. Tur ir apvienots gan reljefs, gan<br />

zīmējums plaknē. Tehnoloģiski tas bija<br />

izaicinājums arī monētu kalējiem, jo<br />

bija jāsapludina fototehnika ar reljefu<br />

veidojumu.<br />

Tik sarežģītā veidā tas tika darīts<br />

pirmo reizi. Tēlnieka darbam šeit ir milzīga<br />

nozīme, tēlnieks ņem zīmējumu un<br />

veido telpisko oriģinālu.<br />

Strādāju kopā ar Ligitu Franckeviču.<br />

Tas atkal ir komandas darbs – tāpat kā<br />

pie grāmatām. Ir ļoti maz tēlnieku, kas<br />

spēj izteikties tik mazā biezumā.<br />

Monētu idejas un priekšlikumi, protams,<br />

ir bankas kompetence. Droši<br />

vien arī šai jaunlatviešu portretu<br />

sērijai. Kā var izveidot tik precīzu<br />

kādas vēsturiskas personas attēlu,<br />

ja saglabājušies tikai daži neskaidri<br />

foto. Piemēram – Rainis – izskatās<br />

kā dzīvs, šķiet, varam saskaitīt uzacu<br />

matiņus. Tas ir brīnums.<br />

Jā, par Raiņa monētu pat Jānis, kurš<br />

mani nekad neslavē, uzslavēja, sakot,<br />

ka man vienreiz tiešām kaut kas ir izdevies.<br />

Jā, protams, par kokiem, zivīm un<br />

sēnēm man viss būtu skaidrs, bet<br />

uztaisīt tādu portretu – tur vajag<br />

pavisam īpašu prasmi un, protams,<br />

talantu.<br />

Jā, tas bija izaicinājums.<br />

Jāsaka gan – ar ļoti labu rezultātu.<br />

Dažiem, intervijas beigās mēdzu<br />

jautāt, kas ir māksla. Bet arvien vairāk<br />

jūtu, ka saņemtās atbildes, lai<br />

kā tās mani interesētu, visai maz ko<br />

izsaka par cilvēku pašu. Tās ir drīzāk<br />

tādas intelektuālas vārdu spēlītes…<br />

bet vai spēlēties jums patīk? Kas jūs<br />

esat – māksliniece vai grafiķe?<br />

Man gribētos būt māksliniecei. Jo mākslinieks,<br />

iespējams, ir Dieva identifikācija<br />

zemes virsū – jo rada ne no kā…<br />

Ar Artu Ozolu-Jaunarāju<br />

sarunājās Austra Avotiņa


12<br />

īsumā<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

īsumā<br />

HEIDELBERG<br />

LATVIJA<br />

VADĪBAS MAIŅA<br />

Jau pavasarī tapa zināms, ka Olavi<br />

Lohikoski, kurš 12 gadus vadījis visas<br />

trīs Heidelberg pārstāvniecības Baltijas<br />

valstīs, ir nolēmis doties pelnītā atpūtā,<br />

pievērst vairāk uzmanības ģimenei un<br />

hobijiem.<br />

Vadītāja vietu ir ieņēmis Esa Saarinens,<br />

kurš arī jau vairāk nekā desmit<br />

gadu ir dažādos vadošos amatos Heidelberg<br />

filiālēs Somijā, Dānijā un Zviedrijā,<br />

bet pēdējos divus gadus bijis Heidelberg<br />

Nordic/Baltic komercdirektors. Sakarā<br />

ar jaunajiem pienākumiem Saarinena<br />

kungs ir pārcēlies uz Rīgu, no kurienes<br />

vienlīdz labi veicami pienākumi arī Viļņā,<br />

Tallinā un Kopenhāgenā.<br />

Esa Saarinens<br />

īsumā<br />

BALTPRINT <strong>2008</strong><br />

VELTĪTAS<br />

LIETIŠĶĀS BROKASTIS<br />

31. oktobrī Heidelberg Latvija rīkoja<br />

kārtējās lietišķās brokastis. Šoreiz<br />

<strong>Latvijas</strong> <strong>Poligrāfijas</strong> uzņēmumu asociācijas<br />

biedri un draugi tika iepazīstināti<br />

ar ar konferences BaltPrint <strong>2008</strong><br />

aktualitātēm. Heidelberg Latvija mārketinga<br />

vadītājs Uldis Cerbulis konferencē<br />

bija vienīgais pārstāvis no <strong>Latvijas</strong>,<br />

un tagad klātesošos kompaktā<br />

un koncentrētā veidā iepazīstināja ar<br />

redzēto un dzirdēto.<br />

Pamācošs un noderīgs bija ziņojums<br />

par poligrāfiju un ekoloģiju. Konferencē<br />

par šādu tēmu uzstājās Eike Fruehbrodt,<br />

Heidelberger Druckmashinen AG viceprezidents,<br />

automatizācijas un perifērijas<br />

produktu grupas vadītājs. Tagad<br />

arī 30 <strong>Latvijas</strong> tipogrāfijas ir apguvušas<br />

astoņus ekoloģiskās poligrāfijas principus.<br />

Interesantas, taču savstarpēji pretrunīgas<br />

nākotnes vīzijas piedāvāja divi<br />

konferences viesi: Neil Falconer no Pira<br />

International (Lielbritānija) un Marco<br />

den Engelsman (izdevniecības Compress<br />

galvenais redaktors, Nīderlande).<br />

Skaidrs ir tas, ka digitālās tehnoloģijas<br />

ir uzvarējušas daudzās poligrāfijas jomās:<br />

digitālās darba plūsmas, digitālie<br />

paraugnovilkumi, digitālais foto, digitālā<br />

attēlu apstrāde, pat iespiedmašīnas<br />

vadības pults ir digitāla utt. Taču ofseta<br />

pozīcijas vēl netiek apdraudētas – neviena<br />

digitālā drukas iekārta vēl nesola<br />

konkurētspējīgu kvalitāti, ātrumu, izmaksas<br />

un materiālu izvēli.


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

īsumā<br />

13<br />

īsumā<br />

LATVIEŠU VALODAS<br />

TEMINOLOĢIJA<br />

POLIGRĀFIJAS NOZARĒ<br />

7. novembrī notika vēl viens nekomerciāls<br />

un visnotaļ atbalstāms pasākums<br />

par poligrāfijas terminoloģiju un<br />

tulkojumu profesionalitāti. Viesu vidu<br />

bija ne tikai poligrāfijas pārstāvji ar<br />

interesi par valodu, bet arī profesionāli<br />

valodnieki, tulkotāji un terminologi.<br />

Tika pieņemts lēmums izveidot LZA TK<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> apakškomisiju, lai veicinātu<br />

nozares terminoloģijas attīstību, sekmētu<br />

ieinteresēto personu aktivitāti,<br />

apvienot pūles un koordinēt darbības<br />

virzienus, kā arī uzlabotu sadarbību ar<br />

tulkotājiem.<br />

Gatavību darboties nozares<br />

terminoloģijas apakškomisijā<br />

jau ir izteikuši Artis Ērglis,<br />

Dagnija Vanaga, Ieva Bečere,<br />

Lelde Ņikitina, Salvijs Bilinskis,<br />

Uldis Cerbulis, Paulis Zabarovskis,<br />

Huberts Daugulis, Jeļena<br />

Kuzmina, Raimonds Apinis,<br />

Eduards Cauna, Normunds<br />

Tiltiņš, Ivars Bērziņš un<br />

Dace Siliņa. Saraksts ir atvērts,<br />

jebkurš interesents ir aicināts<br />

atbalstīt un piedalīties.<br />

Atbalstiet iniciatīvu, izsakiet<br />

savu viedokli un piesakieties<br />

<strong>Latvijas</strong> <strong>Poligrāfijas</strong> uzņēmumu<br />

asociācijā (tālr.L 67282447,<br />

e-pasta adrese ieva@lpua.lv).<br />

Žurnāls <strong>Iespiedgrafika</strong> apņemas<br />

atspoguļot apakškomisijas<br />

aktivitātes katrā numurā.<br />

Internetā meklējiet vārdnīcu<br />

Heidelberg Latvija mājaslapā<br />

www.lv.heidelberg.com.<br />

NOZĪMĪGĀKĀS POLIGRĀFIJAS, REKLĀMAS,<br />

IEPAKOJUMA UN GRĀMATU IZSTĀDES<br />

<strong>2008</strong>. GADA NOGALĒ UN 2009. GADĀ<br />

NOVEMBRIS<br />

09.11.08.-13.11.08.<br />

PACK EXPO INTERNATIONAL<br />

ASV, Čikāga<br />

www.packexpo.com<br />

11.11.08.-14.11.08. REKLAMA <strong>2008</strong><br />

Krievija, Maskava<br />

ww.reklama-expo.ru<br />

18.11.08.-21.11.08. MAVEX<br />

Šveice, Bāzele<br />

www.packmove.ch<br />

18.11.08-21.11.08.<br />

ON DEMAND RUSSIA<br />

Krievija, Maskava<br />

www.ondemandexpo.ru<br />

FEBRUĀRIS<br />

12.02.09.-15.02.09. BALTIJAS<br />

GRĀMATU SVĒTKI<br />

Lietuva, Viļņa<br />

www.litexpo.lt<br />

MARTS<br />

12.<strong>03</strong>09.-15.<strong>03</strong>.09. LEIPCIGAS<br />

GRĀMATU GADATIRGUS<br />

Vācija, Leipciga<br />

www.leipziger-buchmesse.de<br />

APRĪLIS<br />

20.04.09-22.04.09. LONDONAS<br />

GRĀMATU GADATIRGUS<br />

Lielbritānija, Londona<br />

www.londonbookfair.co.uk<br />

21.04.09.-24.04.09. POLIGRAFIA.<br />

EURO-REKLAMA OUTDOOR EXPO<br />

Polija, Poznaņa, www.mtp.pl<br />

MAIJS<br />

06.05.09.-08.05.09. ADPRINT<br />

Lietuva, Viļņa<br />

www.litexpo.lt<br />

06.05.09.-08.05.09. POSTPRINT<br />

Vācija, Berlīne<br />

www.postprint.de<br />

12.05.09.-14.05.09. FESPA<br />

Nīderlande, Amsterdama<br />

www.fespa.com<br />

19.05.09-22.05.09.<br />

EMBAXPRINT<br />

Čehija, Brno<br />

www.embaxprint.cz<br />

SEPTEMBRIS<br />

24.09.09.-27.09.09. GĒTEBORGAS<br />

GRĀMATU GADATIRGUS<br />

Zviedrija, Gēteborga<br />

www.goteborg-bookfair.com<br />

OKTOBRIS<br />

14.10.09.-18.10.09. FRANKFURTES<br />

GRĀMATU GADATIRGUS<br />

Vācija, Frankfurte<br />

www.frankfurter-buchmesse.de<br />

20.10.09.-23.10.09. SCANPACK<br />

Zviedrija, Gētebroga<br />

www.scanpack.se


14 izstādes<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

IZSTĀDEI DRUPA –<br />

JAUNS PREZIDENTS<br />

vadītāju tika ievēlēts Jirgens Vutcs<br />

(Dr. Jürgen Vutz) no CEO Wind möller &<br />

Hölscher KG. Otrā viceprezidenta amats<br />

tika uzticēts Vāci jas Federālās drukas<br />

un mediju apvienības (Bundesverband<br />

Druck und Medien) prezidentam Rolfam<br />

Švarcam (Rolf Schwarz).<br />

Izstādes drupa organizācijas komitejā<br />

ir 23 dalībnieki, un tieši viņi ir atbildīgi<br />

par tās attīstības stratēģiju, viņiem<br />

jārūpējas, lai izstādē būtu pārstā vēts<br />

viss plašais iespiedindustrijas tehnoloģiju<br />

spektrs – pirmsdruka, ie spie šana<br />

un pēcapstrāde, – kā arī iepakojuma<br />

izgatavošana, papīra un da žādu po-<br />

ligrāfijas materiālu ražošana u. c. Komitejas<br />

darbā ir aktīvi iesais tījušās arī<br />

5 Vācijas iespiedindustriju pārstāvošas<br />

asociācijas.<br />

Organizācijas komiteja 23. septembra<br />

sēdē pieņēma arī citus būtis kus<br />

lēmumus. Pirmā publiskā prezentācija<br />

notiks šī gada novembrī izstā des All in<br />

Print laikā Šanhajā, aicinot eksponentus<br />

un apmeklētājus uz drupa 2012 no<br />

2012. gada 3. līdz 16. maijam. Pieteikšanās<br />

dalībai izstā dē tiks izsludināta<br />

2010. gada pavasarī, bet par reģistrācijas<br />

beigu datumu ir noteikts 2010. gada<br />

31. oktobris.<br />

Sagatavots pēc drupa 2012 preses dienesta materiāliem<br />

Dipl.-Ing. Martins Veikenmeiers<br />

Pēcdrupas laiks ir pirmsdrupas laiks:<br />

sekojot šim moto, 23. septembrī<br />

Diseldorfā notika drupa 2012<br />

organizācijas komitejas sēde, kurā tika<br />

nolemts, ka par tās prezidentu kļūs<br />

Martins Veikenmeiers (Dipl.-Ing. Martin<br />

Weickenmeier), iepakojuma nozares<br />

koncerna Körber AG padomes loceklis<br />

un uzņēmuma CEO, Körber PaperLink<br />

GmbH vadītājs.<br />

Jaunais prezidents guva nedalītu<br />

organizācijas komitejas dalīb nie ku atbalstu<br />

un visnotaļ atbildīgajā amatā<br />

nomainīja iespiedmašīnu ražo tāja Koenig<br />

& Bauer AG valdes priekšsēdētāju<br />

Albrehtu Bolza-Šīnemanu (Dipl.-Ing.<br />

Albrecht Bolza-Schünemann), kurš izstādes<br />

prezidenta pienā kumus pildīja<br />

2000., 2004. un <strong>2008</strong>. gadā un uz šo<br />

amatu atkārtoti kandidēt ne vēlējās.<br />

Kopš 2004. gada Martins Veikenmeiers<br />

ir bijis izstādes vice prezi dents<br />

un pildījis arī Mandātu komitejas vadītāja<br />

pienākumus. Stājoties jau najā amatā,<br />

viņš teica: – Es uzskatu, ka tieši tagad<br />

ir pienācis īstais laiks man uzņemties šo<br />

darbu, jo manis pārstāvētais iepakojuma<br />

industrijas sektors strauji attīstās,<br />

un 2012. gada izstādē tam tiks atvēlēta<br />

ļoti būtiska loma.<br />

Atklātā balsojumā par izstādes viceprezidentu<br />

un Mandātu komi tejas<br />

Izstādes drupa prezidenti:<br />

drupa 1951–drupa 1972: Hubert H. A. Sternberg<br />

(Heidelberger Druckmaschinen AG)<br />

drupa 1972–drupa 1990: Kurt Werner (Druckmachinenfabrik Goebel)<br />

drupa 1995:<br />

Hans Bernhard Bolza-Schünemann<br />

(Koenig & Bauer AG)<br />

drupa 2000–drupa <strong>2008</strong>: Albrecht Bolza-Schünemann<br />

(Koenig & Bauer AG)<br />

drupa 2012:<br />

Martin Weickenmeier (Körber AG)<br />

Jaunais drupa prezidents Dipl.-Ing. Martins Veikenmeiers (pa labi) un viceprezidents Dr. Jirgens Vutcs<br />

KBA.P.6<strong>03</strong>


KBA lokšņu ofseta tehnoloģijas<br />

No A3 līdz superlielam formātam.<br />

Mēs piedāvājam visu.<br />

Sava uzņēmuma panākumus jūs plānojat paši. Bet KBA rūpējas<br />

par to, lai jums būtu vismodernākās lokšņu ofseta tehnoloģijas.<br />

No A3 līdz superlielam formātam. Visu izmēru mašīnas pārsteidz ar<br />

darbības ātrumu, apkalpošanas vienkāršību un plašu piedāvāto iespēju<br />

klāstu. Mēs rūpējamies arī par inovācijām visos drukas procesos.<br />

Ja plānojat investīcijas, sazinieties ar mums. Vienalga, kādā formātā.<br />

KBA.P.6<strong>03</strong><br />

Trükimaailm AS, Tel.: (+372) 6 779140,<br />

janek@trykimaailm.ee, www.trykimaailm.ee, www.kba.com


16<br />

izstādes<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

MASKAVAS GRĀMATU GADATIRGUS<br />

VLADIMIRS IĻJINS<br />

Maskavā no 3. līdz 8. septembrim,<br />

Viskrievijas izstāžu centrā<br />

no tika 21. Maskavas starptautiskais<br />

grāmatu gadatirgus. Šogad<br />

grāmatnieku fo ruma Krievijas galvaspilsētā<br />

moto bija „Grāmata mieram<br />

un progresam”.<br />

Vairāk nekā 2500 eksponentu bija<br />

izvietojušies trīs stacionāros un trīs papildus<br />

paviljonos. Izstādes kopējā platība<br />

pārsniedza 33 500 m2. Uz grāmatu<br />

gadatirgu bija ieradušies viesi no Francijas,<br />

Vācijas, Somijas, Sauda Arābijas,<br />

Zviedrijas, Izraēlas, Lietuvas, <strong>Latvijas</strong>,<br />

Igaunijas, Lielbritānijas, Ungārijas, Irānas,<br />

Azerbaidžānas, Uzbekistānas, Holandes,<br />

Kubas, Albānijas, Turcijas, Armēnijas,<br />

Moldovas, Bulgārijas, Serbijas, Itālijas,<br />

Spānijas... pavisam no 82 valstīm.<br />

Šogad izstādē centrālā vieta un goda<br />

viesa statuss bija Ukrainas izdevējiem.<br />

Šīs valsts ekspozīcijā 200 izdevniecības<br />

rādīja vairāk nekā 4000 dažādu nosaukumu<br />

grāmatu, kas izdotas laika posmā<br />

no 2006. līdz <strong>2008</strong>. gadam. Jāatzīmē,<br />

ka pašlaik Ukrainā darbojas vairāk nekā<br />

4000 izdevniecību.<br />

Izstādes ietvaros notika daudzi semināri,<br />

konferences, pieņem šanas,<br />

prezentācijas un tikšanās ar grāmatu<br />

autoriem no Krievijas, Fran cijas, Polijas,<br />

Kubas, Serbijas un ASV. Grāmatu<br />

gadatirgu un tā kultūras programmu<br />

atspoguļoja 800 žurnālisti no 350 masu<br />

informācijas līdzekļiem.<br />

Tradicionāli izstādes atklāšanas dienā<br />

tika apkopoti konkursa „Kniga goda”<br />

(Gada grāmata) rezultāti desmit nominācijās,<br />

laureāti balvās saņēma skulptora<br />

Vladimira Trulova darinātās bronzas<br />

statuetes „Ar grāmatu ejošais”.<br />

SARMITE USĀNE<br />

Maskavas Starptautiskā grāmatu<br />

izstāde-gadatirgus (Мос ковская<br />

международная книжная<br />

выставка – ярмарка) ir ļoti nozīmīgs<br />

pasākums visām Krievijas izdevniecībām,<br />

tam izdevēji jau laikus<br />

īpaši gatavojas. Šogad Izstādes goda<br />

viesis bija Ukraina, tai bija atsevišķs<br />

paviljons, – neliels un atšķirībā no pārējiem,<br />

diemžēl, mazāk apmeklēts.<br />

Lai gan izstādes apmeklētāju interese<br />

bija ļoti liela, un katra izdevniecība<br />

centās izmantot katru iespēju ieinteresēt<br />

savus potenciālos lasītājus. Lielākās<br />

izdevniecības savus darbus stendā eksponēja<br />

gan paviljonā, kur bija iespēja<br />

tikties un pārrunāt darba jautājumus<br />

ar saviem sadarbības partneriem, gan<br />

arī bija noīrējušas tirdzniecības vietas<br />

ārā laukumā starp izstādes paviljoniem.<br />

Grāmatu pircēji varēja nepirkt ieejas<br />

biļetes, bet jau tirdzniecības vietās iegādāties<br />

grāmatas.<br />

Izstādes organizētāji mēģināja izstādes<br />

dalībniekus sadalīt arī pēc izdodamās<br />

produkcijas mērķauditorijas un<br />

produkcijas veidiem. Atsevišķi ekspo-


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

izstādes<br />

17<br />

nējās kartīšu, mākslas grāmatu, specializētās<br />

(nozaru) literatūras izdevēji.<br />

Ne visi dalībnieki vēlējās izmantot šo<br />

principu. Piemēram, telts, kas bija paredzēta<br />

bērnu literatūras izdevniecībām<br />

bija pustukša. Bērnu grāmatu izdevēji<br />

bija eksponējušies galvenajā paviljonā,<br />

kurš bija vislabāk apmeklēts.<br />

Izstādes laikā notika tradicionālās<br />

izdevniecību un grāmatu prezentācijas,<br />

tikšanās ar grāmatu autoriem, dažādu<br />

konkursu – „Книга года <strong>2008</strong>”,<br />

„Искусство книги” (kur tika nominētas<br />

sadraudzības valstu (СНГ) izdevniecības)<br />

apbalvošana, koncerti un pat teatralizēti<br />

priekšnesumi. Vienlaicīgi notika<br />

semināri un konferences.<br />

Krievijā tiek domāts par digitālo<br />

grāmatu popularizēšanu un izdošanu.<br />

Izstādē tika prezentēts projekts КНИГА-<br />

БАЙТ 2009. Nākošā gada pavasarī Maskavā<br />

pirmo reizi tiks organizēta digitālās<br />

grāmatu izdevniecību izstāde un<br />

konference КНИГАБАЙТ 2009 (informācija<br />

mājas lapā: www.mibf.ru).<br />

Izstādē piedalījās arī poligrāfijas<br />

nozares pārstāvji no Ķīnas, Taizemes,<br />

Slovēnija, Turcijas, Slovākijas, Lietuvas,<br />

<strong>Latvijas</strong> u.c. Krievijas grāmatu tirgus ir<br />

neaptverams, un lasītājiem joprojām<br />

grāmatas interesē.<br />

Izstādes gaisotne bija radoša un labvēlīga,<br />

varbūt par iemeslu tam bija ne<br />

tikai Krievijas grāmatu svētki, bet arī<br />

tas, ka izstādes norises laikā Maskava<br />

svinēja savus Pilsētas svētkus un vienlaicīgi<br />

Viskrievijas izstāžu centrā (ВВЦ)<br />

notika daudz citu pasākumu, kas bija<br />

ļoti labi apmeklēti.<br />

Tehnika attīstās, tehnoloģijas mainās, tradīcijas saglabājas...<br />

DIGITĀLĀ DRUKA<br />

• OFSETS<br />

• SIETSPIEDE<br />

• PĒCAPSTRĀDE<br />

• MAKETU<br />

SAGATAVOŠANA<br />

• AUGSTSPIEDE • FOTOSTUDIJA<br />

Tallinas iela 59, tel. 67314588


18 notikums<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

LATVIJA – VIESU VALSTS GĒTEBORGAS<br />

GRĀMATU GADATIRGŪ<br />

JĀNIS OGA<br />

No 25. līdz 28. septembrim Latvija<br />

piedalījās starptautiskajā Gēteborgas<br />

grāmatu tirgū viesu valsts statusā, ar<br />

līdz šim vērienīgāko <strong>Latvijas</strong> grāmatniecības<br />

prezentāciju ārzemēs svinot arī<br />

<strong>Latvijas</strong> valsts 90. dzimšanas dienu.<br />

Gēteborgas grāmatu gadatirgus<br />

tiek uzskatīts par gada vērienīgāko<br />

kultūras pasākumu Ziemeļvalstīs. Kā<br />

vēsta statistika, šogad četru dienu<br />

laikā to apmeklēja vairāk nekā 101<br />

tūkstotis apmeklētāju. Izstādē ar stendiem<br />

piedalījās 948 dalībnieku no 20<br />

valstīm, bija akreditējušies 1210 žurnālisti.<br />

Grāmatu tirgū viesojās 1850<br />

literātu un lektoru, no kuriem 788 piedalījās<br />

vairāk nekā 2400 semināros un<br />

lasījumos.<br />

Latviju pārstāvēja ap 70 cilvēku<br />

delegācija, to vidū rakstnieki, dzejnieki,<br />

vēsturnieki, politiķi un amatpersonas:<br />

<strong>Latvijas</strong> Ministru prezidents<br />

Ivars Godmanis, <strong>Latvijas</strong> Republikas<br />

vēstniece Zviedrijā Elita Kuzma, bijusī<br />

<strong>Latvijas</strong> Valsts prezidente Vaira<br />

Vīķe-Freiberga, Sandra Kalniete, Ausma<br />

Cimdiņa, Knuts Skujenieks, Juris<br />

Kronbergs, Aivars Stranga, Jānis Krēs-<br />

liņš, Ojārs Kalniņš, Māra Zālīte, Nora<br />

Ikstena, Liāna Langa, Laima Muktupāvela<br />

un citi.<br />

<strong>Latvijas</strong> kultūras programma ietvēra<br />

ap 50 dažādu pasākumu – seminārus,<br />

literārus lasījumus un grāmatu atvēršanas<br />

–, kas notika gan <strong>Latvijas</strong> stendā,<br />

izstāžu zāles semināru un konferenču<br />

telpās, gan arī ārpus tām. Līdzās literāriem<br />

notikumiem tika atklātas vairākas<br />

izstādes, to vidū fotoizstādes Viena<br />

diena Rīgā, J. Nakamuras Līvi, J. Vītiņa<br />

Latvija no putna lidojuma izstāžu zālē,<br />

savukārt M. Brašmanes „Kaza kāpa<br />

debesīs” kultūras centrā Röda Sten un<br />

Viena diena Latvijā Gēteborgas Pilsētas<br />

bibliotēkā.<br />

Daudz apmeklētāju piesaistīja semināri<br />

par <strong>Latvijas</strong> kultūru un vēsturi,<br />

to vidū „Pārvērtības un atgriešanās”<br />

(S. Kalniete un L. P. Fredēns), „Rakstīt<br />

pagātni šodien” (P. Bankovskis, Š. Cērps,<br />

M. Talgre), „Rīga – poliglotu pilsēta”<br />

(U. Bērziņš un A. Pleijela), „Rīgas jūgendstils”<br />

(I. Tepfers). <strong>Latvijas</strong> stenda<br />

rīkoto pasākumu vidū gribētos izcelt<br />

prezentāciju par <strong>Latvijas</strong> poligrāfijas iespējām<br />

un piedāvājumu (J. Sīlis).<br />

<strong>Latvijas</strong> stends, kas bija veidots <strong>Latvijas</strong><br />

Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas<br />

veidolā (autori un izgatavotāji: „Vējiem<br />

Līdzi”), raisīja gan izstādes apmeklētāju,<br />

gan organizatoru uzmanību un,<br />

kā izstādes rīkotāji Bok&Bibliotek atzina<br />

noslēguma preses konferencē, <strong>Latvijas</strong><br />

stends bija kļuvis par daudzu izstādes<br />

viesu tikšanās vietu.<br />

Stendā strādāja un par Latviju, tās<br />

grāmatniecību un kultūru stāstīja pārstāvji<br />

no <strong>Latvijas</strong> Nacionālās bibliotēkas,<br />

<strong>Latvijas</strong> institūta, <strong>Latvijas</strong> Grāmatizdevēju<br />

asociācijas, <strong>Latvijas</strong> Grāmatnieku<br />

ģildes, <strong>Latvijas</strong> Literatūras centra, <strong>Latvijas</strong><br />

<strong>Poligrāfijas</strong> uzņēmumu asociācijas,<br />

tipogrāfijām Preses nams un Jelgavas<br />

tipogrāfija.<br />

Šoruden nākuši klajā arī vairāki latviešu<br />

prozas un dzejas tulkojumi zviedru<br />

valodā. Zviedriski izdoti divu mūsdienu<br />

latviešu rakstnieču romāni: Noras<br />

Ikstenas „Dzīves svinēšana” (Livets fest,<br />

izdevniecība Atlantis, tulkotājs Juris<br />

Kronbergs) un Ingas Ābeles „Uguns<br />

nemodina” (Elden väcker ingen, izdevniecība<br />

Ariel Skrifter, tulkotāja Austra<br />

Krēsliņa).


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

izstādes<br />

19<br />

Īsprozas antoloģijā Människomuseet<br />

(„Cilvēka muzejs”, izdevniecība Tranan,<br />

tulkotāji Andris Kangeris, Aldis Kronbergs,<br />

Jānis Kronbergs, Juris Kronbergs)<br />

iekļauti Gunta Bereļa, Paula Bankovska,<br />

Andras Neiburgas, Mārtiņa Zelmeņa,<br />

Arvja Kolmaņa, Gundegas Repšes, Ingas<br />

Ābeles, Gundara Ignata, Ingas Žoludes,<br />

Noras Ikstenas un Laimas Muktupāvelas<br />

stāsti.<br />

Zviedru valodā nākušas klajā arī vairākas<br />

dzejas grāmatas: Knuta Skujenieka<br />

Som ekens rot till vaten („Kā ozola<br />

sakne pēc ūdens”) un Guntara Godiņa<br />

Mörkret har ingen färg („Tumsai nav krāsas”)<br />

(apgāds Heidruns, atdzejojis Juris<br />

Kronbergs), Vizmas Belševicas izlase<br />

Dikter („Dzeja”) (apgāds Ersatz, atdzejojis<br />

Juris Kronbergs) un dzejas antoloģija<br />

Ord och steg („Vārdi un soļi”) (apgāds<br />

Tranan, atdzejojis Juris Kronbergs), kurā<br />

iekļauti Veltas Sniķeres, Imanta Ziedoņa,<br />

Margitas Gūtmanes, Jāņa Rokpeļņa,<br />

Leona Brieža, Māras Zālītes, Eduarda<br />

Aivara, Ineses Zanderes, Pētera Brūvera,<br />

Liānas Langas, Sergeja Timofejeva,<br />

Māra Salēja, Ingas Ābeles, Ingas Gailes,<br />

Kārļa Vērdiņa, Marta Pujāta, Agneses<br />

Krivades un Ingmāras Balodes dzejoļi.<br />

Audiogrāmatu apgāds Bokbandet izdevis<br />

Jura Kronberga dzeju Kristapa Graša<br />

mūzikas pavadījumā kompaktdiskā<br />

Hötorgshallen och andra dikter („Siena<br />

tirgus halle un citi dzejoļi”).<br />

Atkārtotu izdevumu, šoreiz t.s. kabatas<br />

formātā, piedzīvojusi Sandras<br />

Kalnietes grāmata „Ar balles kurpēm<br />

Sibīrijas sniegos” (Med högklackade skor<br />

i Sibiriens snö, izdevniecība Atlantis, tulkotājs<br />

Juris Kronbergs), kas pirmoreiz<br />

Zviedrijā iznāca 2005. gadā.<br />

Drīzumā klajā nāks arī Zigmunda<br />

Skujiņa romāns „Miesas krāsas domino”,<br />

Laimas Muktupāvelas romāns „Šampinjonu<br />

derība” un Vizmas Belševicas mīlas<br />

dzeja kompaktdiskā.<br />

<strong>Latvijas</strong> dalību Gēteborgas grāmatu<br />

gadatirgū iniciēja un kultūras programmas<br />

koncepciju veidoja Juris Kronbergs<br />

un <strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs, projekta<br />

īstenošanu nodrošināja Starptautiskā<br />

Rakstnieku un tulkotāju māja, <strong>Latvijas</strong><br />

vēstniecība Zviedrijā un LR Kultūras ministrija<br />

sadarbībā LR Ārlietu ministriju,<br />

Rīgas domi, <strong>Latvijas</strong> Rakstnieku savienību<br />

un <strong>Latvijas</strong> Literatūras centru.


20<br />

izstādes<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

LATVIJAS LITERATŪRAS<br />

UN GRĀMATNIECĪBAS<br />

ORGANIZĀCIJAS PIEDALĀS<br />

FRANKFURTES GRĀMATU<br />

IZSTĀDĒ<br />

JĀNIS OGA<br />

No 15. līdz 19. oktobrim Frankfurtē<br />

norisinājās ikgadējā Frankfurtes grāmatu<br />

izstāde, kas šogad svinēja 60 gadu<br />

jubileju un viesu valsts statusā bija aicinājusi<br />

Turciju.<br />

<strong>Latvijas</strong> nacionālais stends, kā ierasts,<br />

atradās izstāžu kompleksa 5. zālē,<br />

šogad īpaši labā novietojumā – blakus<br />

Čehijas, Polijas, Slovākijas un Lietuvas<br />

stendiem. Tādējādi ikviens interesents<br />

izstādē varēja atrast <strong>Latvijas</strong> grāmatniecības,<br />

literatūras un poligrāfijas organizāciju<br />

pārstāvjus.<br />

<strong>Latvijas</strong> stendā šogad apvienojās<br />

<strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs, <strong>Latvijas</strong> Grāmatizdevēju<br />

asociācija, izdevniecības<br />

„Zvaigzne ABC”, „Jumava” „Jāņa Rozes<br />

apgāds” (trijatā pārstāvot arī <strong>Latvijas</strong><br />

Grāmatnieku ģildi), tipogrāfijas Preses<br />

nams un Jelgavas tipogrāfija.<br />

<strong>Latvijas</strong> Grāmatizdevēju asociāciju<br />

Frankfurtes grāmatu izstādē pārstāvēja<br />

vairākas vidējās un mazās izdevniecības,<br />

kas piedāvāja savus jaunākos izdevumus.<br />

Stendā tika izstādītas grāmatu<br />

mākslas konkursā „Zelta ābele”<br />

2007. gadā godalgotās skaistākās latviešu<br />

grāmatas, „Jāņa Baltvilka balvas”<br />

plaukts vēstīja par Latvijā izdoto bērnu<br />

un jauniešu literatūru, tāpat izstādes<br />

apmeklētājiem bija iespēja apskatīt arī<br />

Literatūras Gada balvu ieguvušās grāmatas.<br />

<strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs iepazīstināja<br />

ar latviešu literatūras tulkojumiem<br />

svešvalodās, izstādot grāmatas, žurnālus<br />

„Latviešu literatūra” angļu, vācu,<br />

franču, zviedru un krievu valodā, bukletus<br />

par latviešu rakstniekiem angļu un<br />

vācu valodā, kā arī vēstot par atbalsta<br />

iespējām latviešu literatūras tulkojumu<br />

izdošanai ārzemēs.<br />

Ar <strong>Latvijas</strong> <strong>Poligrāfijas</strong> uzņēmumu<br />

asociācijas un apgāda „Zvaigzne ABC”<br />

atbalstu īpaši Gēteborgas grāmatu tirgum<br />

un Frankfurtes grāmatu izstādei<br />

šogad tika izdots informatīvs buklets<br />

„Latvian Book Market”, kurā iekļautas<br />

ziņas par Latviju, apkopota statistika<br />

par apgādu darbību 2007. gadā un<br />

sniegta <strong>Latvijas</strong> apgādu un tipogrāfiju<br />

kontaktinformācija. Buklets tiks izpla-<br />

tīts arī citos starptautiskos pasākumos,<br />

kuros pārstāvēta <strong>Latvijas</strong> literatūra un<br />

grāmatniecība.<br />

<strong>Latvijas</strong> nacionālo stendu 56 kvadrātmetru<br />

platībā veidojis gofrētā kartona<br />

uzņēmums „SIA Vējiem līdzi” Jāņa<br />

Merca vadībā, jau ceturto reizi Eiropas<br />

grāmatu tirgos pievēršot apmeklētāju<br />

uzmanību <strong>Latvijas</strong> stendam un mēbelēm,<br />

kas izgatavotas no dabai draudzīga<br />

materiāla – kartona. Interesenti,<br />

kuri uzdeva jautājumus par stenda<br />

veidolu un konceptuālo ideju, deva<br />

papildu iespēju stāstīt par Latviju, tās<br />

grāmatniecību un literatūru.<br />

Frankfurtes grāmatu izstādes ielūguma<br />

programmā, kurā izstādē un īpašā<br />

izglītojošā seminārā viesojās apgādi no<br />

nelielām un jaunattīstības valstīm, ar<br />

nelielu atsevišķu stendu izstādē piedalījās<br />

arī grāmatu apgāds „Valters un<br />

Rapa”.<br />

<strong>Latvijas</strong> dalību Frankfurtes grāmatu<br />

tirgū atbalstījusi <strong>Latvijas</strong> Kultūras<br />

ministrija un Valsts kultūrkapitāla<br />

fonds.


20<br />

izstādes<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

LATVIJAS LITERATŪRAS<br />

UN GRĀMATNIECĪBAS<br />

ORGANIZĀCIJAS PIEDALĀS<br />

FRANKFURTES GRĀMATU<br />

IZSTĀDĒ<br />

JĀNIS OGA<br />

No 15. līdz 19. oktobrim Frankfurtē<br />

norisinājās ikgadējā Frankfurtes grāmatu<br />

izstāde, kas šogad svinēja 60 gadu<br />

jubileju un viesu valsts statusā bija aicinājusi<br />

Turciju.<br />

<strong>Latvijas</strong> nacionālais stends, kā ierasts,<br />

atradās izstāžu kompleksa 5. zālē,<br />

šogad īpaši labā novietojumā – blakus<br />

Čehijas, Polijas, Slovākijas un Lietuvas<br />

stendiem. Tādējādi ikviens interesents<br />

izstādē varēja atrast <strong>Latvijas</strong> grāmatniecības,<br />

literatūras un poligrāfijas organizāciju<br />

pārstāvjus.<br />

<strong>Latvijas</strong> stendā šogad apvienojās<br />

<strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs, <strong>Latvijas</strong> Grāmatizdevēju<br />

asociācija, izdevniecības<br />

„Zvaigzne ABC”, „Jumava” „Jāņa Rozes<br />

apgāds” (trijatā pārstāvot arī <strong>Latvijas</strong><br />

Grāmatnieku ģildi), tipogrāfijas Preses<br />

nams un Jelgavas tipogrāfija.<br />

<strong>Latvijas</strong> Grāmatizdevēju asociāciju<br />

Frankfurtes grāmatu izstādē pārstāvēja<br />

vairākas vidējās un mazās izdevniecības,<br />

kas piedāvāja savus jaunākos izdevumus.<br />

Stendā tika izstādītas grāmatu<br />

mākslas konkursā „Zelta ābele”<br />

2007. gadā godalgotās skaistākās latviešu<br />

grāmatas, „Jāņa Baltvilka balvas”<br />

plaukts vēstīja par Latvijā izdoto bērnu<br />

un jauniešu literatūru, tāpat izstādes<br />

apmeklētājiem bija iespēja apskatīt arī<br />

Literatūras Gada balvu ieguvušās grāmatas.<br />

<strong>Latvijas</strong> Literatūras centrs iepazīstināja<br />

ar latviešu literatūras tulkojumiem<br />

svešvalodās, izstādot grāmatas, žurnālus<br />

„Latviešu literatūra” angļu, vācu,<br />

franču, zviedru un krievu valodā, bukletus<br />

par latviešu rakstniekiem angļu un<br />

vācu valodā, kā arī vēstot par atbalsta<br />

iespējām latviešu literatūras tulkojumu<br />

izdošanai ārzemēs.<br />

Ar <strong>Latvijas</strong> <strong>Poligrāfijas</strong> uzņēmumu<br />

asociācijas un apgāda „Zvaigzne ABC”<br />

atbalstu īpaši Gēteborgas grāmatu tirgum<br />

un Frankfurtes grāmatu izstādei<br />

šogad tika izdots informatīvs buklets<br />

„Latvian Book Market”, kurā iekļautas<br />

ziņas par Latviju, apkopota statistika<br />

par apgādu darbību 2007. gadā un<br />

sniegta <strong>Latvijas</strong> apgādu un tipogrāfiju<br />

kontaktinformācija. Buklets tiks izpla-<br />

tīts arī citos starptautiskos pasākumos,<br />

kuros pārstāvēta <strong>Latvijas</strong> literatūra un<br />

grāmatniecība.<br />

<strong>Latvijas</strong> nacionālo stendu 56 kvadrātmetru<br />

platībā veidojis gofrētā kartona<br />

uzņēmums „SIA Vējiem līdzi” Jāņa<br />

Merca vadībā, jau ceturto reizi Eiropas<br />

grāmatu tirgos pievēršot apmeklētāju<br />

uzmanību <strong>Latvijas</strong> stendam un mēbelēm,<br />

kas izgatavotas no dabai draudzīga<br />

materiāla – kartona. Interesenti,<br />

kuri uzdeva jautājumus par stenda<br />

veidolu un konceptuālo ideju, deva<br />

papildu iespēju stāstīt par Latviju, tās<br />

grāmatniecību un literatūru.<br />

Frankfurtes grāmatu izstādes ielūguma<br />

programmā, kurā izstādē un īpašā<br />

izglītojošā seminārā viesojās apgādi no<br />

nelielām un jaunattīstības valstīm, ar<br />

nelielu atsevišķu stendu izstādē piedalījās<br />

arī grāmatu apgāds „Valters un<br />

Rapa”.<br />

<strong>Latvijas</strong> dalību Frankfurtes grāmatu<br />

tirgū atbalstījusi <strong>Latvijas</strong> Kultūras<br />

ministrija un Valsts kultūrkapitāla<br />

fonds.


22 notikums<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

ASV NACIONĀLAIS<br />

GRĀMATU FESTIVĀLS<br />

Jau astoto gadu ASV tiek rīkots Nacionālais<br />

grāmatu festivāls. Šogad<br />

tas notika galvaspilsētā Vašingtonā,<br />

Nacionālajā Molā, kas atrodas Kapitolija<br />

ēkas pakājē un ir tūristu iecienītu<br />

apskates objektu un populāru muzeju<br />

ieskauts. Festivāla ogranizators un iniciators<br />

ir Kongresa bibliotēka, kas ne tikai<br />

pilda grāmatu krātuves funkciju, bet<br />

arī ir aktīva lasīšanas un grāmatniecības<br />

popularizētāja. Festivāla namamātes<br />

un patroneses lomā darbojās prezidenta<br />

kundze Laura Buša, viņa kopā ar<br />

meitu Džennu Bušu ir sarakstījusi arī<br />

vienu no festivālā prezentētajām bērnu<br />

grāmatām.<br />

Kaut arī sestdienā, 27. septembrī,<br />

karstums un negaisa mākoņi brīdi<br />

pa brīdim izbiedēja festivāla apmeklētajus,<br />

dalībniekus un organizatorus,<br />

Nacionālais grāmatu festivāls bija labi<br />

apmeklēts. Pēc organizatoru apkopotajiem<br />

datiem to apmeklējuši ap 120 000<br />

interesentu. Festivālā piedalījās ap 70<br />

godalgotu un atzinību guvuši autori<br />

– rakstnieki, dzejnieki un grāmatu<br />

ilustratori.<br />

Tematiski nodalītās nojumēs – teltīs –<br />

bija iespējams iepazīties ar autoriem,<br />

klausīties viņu lasījumus un brīvi komunicēt<br />

ar tiem, kā arī iegūt autogrāfus.<br />

Liels uzsvars festivalā bija likts uz<br />

bērnu un jauniešu izdevumiem, par<br />

ļoti svarīgu uzskatot tiešu jauno lasītāju<br />

iepazīstināšanu ar grāmatu kultūru.<br />

Dažāda veida radošās aktivitātēs piedalījās<br />

iemīļoti bērnu grāmatu varoņi<br />

un televīzijas tēli, notika interaktīvas<br />

bibliotēku bērnu programu prezentācijas,<br />

un tas viss, lai jau no mazotnes pieradinātu<br />

jaunos lasītājus pie grāmatas<br />

ne tikai kā pie izklaides, bet arī kā pie<br />

informācijas avota.<br />

Tā kā festivāls noritēja populārā brīvdabas<br />

atpūtas vietā, tas iemantoja lielu<br />

gimeņu ar bērniem interesi. Īpaši šai<br />

auditorijai tika veltīti paviljoni „Māja un<br />

ģimene” un „Amerika lasa!”.


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

izstādes<br />

23<br />

Atsevišķā paviljonā bija iespējams<br />

iepazīties ar visu štatu literatūras programmu<br />

un to norišu kalendāru, kā arī<br />

apskatīt reģionālo bibliotēku tīklu piedāvājumu<br />

un programmas.<br />

Festivāla organizatora – Kongresa<br />

bibliotēkas – paviljonā apmeklētāji tika<br />

iepazīstināti ar bibliotēkas krājumiem<br />

un publiskajām bibliotēkas programmām.<br />

Tematiskos paviljonos Nacionālajā<br />

Molā bija iespējams iepazīties ar populārāko<br />

dzeju, prozu, vēsturisko un biogrāfisko<br />

literatūru un pazīstamākajiem<br />

autoriem.<br />

Atsevišķā paviljonā notika grāmatu<br />

tirdzniecība, tur par lasītājiem draudzīgām<br />

cenām bija iespējams iegādāties<br />

jaunākos izdevumus un veidojās neticami<br />

garas rindas.<br />

Kopumā vērtējot prezentēto grāmatu<br />

dizaina un estētiskās kvalitātes, jāatzīst,<br />

ka ļoti svarīga nozīme ir grāmatu<br />

ilustrācijām, īpaši jau bērnu grāmatu<br />

ilustrācijām. Ilustrators ir tikpat atpazīstams<br />

kā grāmatas autors, dažkārt<br />

mākslinieks ir pat populārāks un mīlētāks<br />

par teksta autoru. Arī autogrāfu<br />

kārotāji nereti ir aktīvāki pie ilustratoru<br />

nevis pie rakstnieku stendiem. Par šī<br />

gada mākslinieci un festivāla grafiskās<br />

tēmas autori ir izvēlēta Džeina Breta<br />

(Jan Brett).<br />

Savukārt visa cita veida izdevumiem,<br />

veidojot grāmatas vāka dizainu,<br />

galvenais uzsvars tiek likts uz autora<br />

vārda atpazīstamību un grāmatas nosaukumu.<br />

Šo grāmatu vāku dizains ir<br />

pārdomāts, tas uzrunā lasītājus.<br />

Festivāla brīvo atmosfēru un iespējas,<br />

neskatoties uz lielo apmeklētāju<br />

daudzumu, tikties ar iemīļotiem<br />

rakstniekiem un māksliniekiem, uzzināt<br />

jaunumus grāmatniecības jomā<br />

un par ievērojami zemākām cenām<br />

iegādāties grāmatas veicina tas, ka<br />

šis pasākums tiek rīkots zem klajām<br />

debesīm.<br />

Varbūt arī Latvijā grāmatu svētku<br />

rīkotājiem vajadzētu pamēģināt šādus<br />

visai apmeklētus pasākumus organizēt<br />

nevis izstāžu hallēs vai Rīgas Kongresu<br />

namā, kur vienmēr ir pārāk šauri, bet,<br />

izvēloties piemērotu laiku (varbūt maiju<br />

vai septembri), izvest tos svaigā gaisā<br />

– piemēram, Mežaparkā un padarīt<br />

par īstiem svētkiem lieliem un maziem<br />

grāmatu cienītājiem.<br />

ASV Nacionālo grāmatu<br />

festivālu apmeklēja Sigita Bečere


24<br />

vēsture<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

“Vairāk par svinu lodēs pasauli<br />

izmainīja svins burtenēs.”*<br />

* «Mehr als das Blei in den Kugeln, das Blei in den<br />

Setzkästen die Welt verändert»<br />

Georg Christoph Lichtenberg<br />

KAS MAINĪJA MŪSU PASAULI?<br />

Artis Ērglis<br />

erglis@parks.lv<br />

Apustuļa Pētera vēstuļu lapas no 42 rindiņu Bībeles<br />

faksimils, kas uz rokas lējuma papīra drukāts ar<br />

Gūtenberga preses rekonstrukciju un kolorēts ar roku<br />

Pēc poligrāfiskās tagadnes un nākotnes<br />

redzējumiem izstādē drupa<br />

<strong>2008</strong> Diseldorfā vienu dienu nolēmu<br />

veltīt poligrāfijas pagātnei, apmeklējot<br />

laikam jau pasaules galveno drukas<br />

muzeju – Gūtenberga muzeju Maincā.<br />

Plaša <strong>Latvijas</strong> poligrāfiķu delegācija<br />

dzīvoja Bonnā, un no turienes arī sākās<br />

mans aizraujošais ceļš pie Gūtenberga.<br />

Patiešām ikkatram varu ieteikt nobraukt<br />

tās pāris stundas ar vilcienu no Bonnas<br />

līdz Maincai. Ātrvilciens visu laiku līkumo<br />

gar Reinas krastiem, atklādams<br />

visus skaistākos Vācijas dienvidrietumu<br />

skatus: Reinas vīnogulājus, baznīcas un<br />

baznīciņas, pilsētas un pilsētiņas, pilis,<br />

cietokšņus un muižas, ātri pazibošo<br />

Vācu trijstūri Koblencā un slaveno Lorelejas<br />

klinti. Un klāt arī poligrāfiķu Meka<br />

un svētvieta – Mainca. Lai arī tā slavena<br />

ar savu katedrāli un Šagāla vitrāžām,<br />

kārtējo seno vācu universitāti utt. u.tjp.,<br />

tomēr tās galvenais zīmols, diženākais<br />

dēls un arī „naudas pumpītis” nepārprotami<br />

ir Gūtenbergs. Ne velti tieši<br />

viņu uzskata par tūkstošgades cilvēku.<br />

Pasaulē mazākā tradicionālā poligrāfijā veidotā grāmata – Tēvreize 7 valodās –, kas augstspiedē ar rokām<br />

atlietiem burtiem nodrukāta 3,5 x 3,5 mm lielā spogulī un tad rokām iesieta ādas iesējumā ar zelta folijspiedumu.<br />

SIC! Dators vai kādi citi mūsdienu tehnikas līdzekļi tik maza izmēra attēla iegūšanai nav izmantoti<br />

GŪTENBERGS<br />

Pavisam īsi. Nekas daudz jau par viņu<br />

mums nav zināms, lai arī šī vīra dzīvei<br />

un darbībai veltīti tūkstošiem rakstu.<br />

Tomēr bieži vien to pamatojums ir hipotētisks,<br />

līdzīgi, kā Gūtenberga attēlojums<br />

Rīgā. Dzimis 13./14. gadsimta<br />

mijā (avoti min gadskaitļus no 1394. līdz<br />

1406. gadam) bagāta Maincas patricieša<br />

ģimenē, tāpēc Gūtenberga jubileju<br />

pieņemts svinēt, skaitot no 1400. gada.<br />

Tā kā rodas nesaskaņas ar pilsētas suzerēnu,<br />

ģimene pārceļas uz Strasbūru, kur<br />

jaunais Johans gūst izglītību un pirmās<br />

darba iemaņas juvelieramatniecībā un<br />

spoguļu izgatavošanā. Iespējams, šajā<br />

laikā viņš ticies ar čehu izcelsmes pilsoni<br />

Prokopu Valdfogeli, kas, pārņēmis<br />

austrumu zināšanas, esot mācējis prasmīgi<br />

drukāt. Taču pierādīts tas nav. Daži<br />

avoti liecina, ka Gūtenbergs viesojies<br />

Aviņonā, kur noticis baznīcas koncils,<br />

citi, ka Valdfogelis pāvesta sūtīts šajā<br />

laikā bijis Strasbūrā. Vēl citi, ka Gūtenbergs<br />

viesojies Holandē, kur iepazinies<br />

ar rakstu drukāšanu.<br />

Sācis savu darbošanos rotkaļa amatā,<br />

pēc kāda laika atgriezies dzimtajā<br />

pilsētā, savu dzīvi Gūtenbergs velta iespiešanas<br />

pilnīgošanai. Te 15. gadsimta<br />

vidū viņš iespiež gan savus pirmos<br />

ksilogrāfiskos iespieddarbus (pāvesta<br />

indulgences, kalendārus un Ellija Donāta<br />

latīņu gramatiku), gan rokas salikumā<br />

veidoto 42 rindiņu Bībeli (no nodrukātajiem<br />

180 eksemplāriem saglabājušies<br />

49), ko piecus simtus gadus vēlāk mēs<br />

vēl arvien uzskatām par modernās poligrāfijas<br />

sākumu. Lai uzsāktu savu darbību,<br />

Gūtenbergs līdzekļus tipogrāfijas<br />

ierīkošanai aizņemas. Vai nu tāpēc, ka<br />

nauda (1600 guldeņu) savlaicīgi nav atdota,<br />

vai arī grāmattirgotājs un augļotājs<br />

Johans Fusts sajūt biznesa iespējas,


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

notikums<br />

25<br />

naudas devējs Gūtenbergu iesūdz tiesā<br />

un attiesā i iekārtu, i pirmās nodrukātās<br />

grāmatas – Bībeles – tirāžu (1455. gada<br />

6. novembrī tiek sastādīts attiecīgs<br />

notariāls akts; starp citu tā nav bijusi<br />

pirmā tiesāšanās Gūtenberga mūžā).<br />

Par labu pēdējam apgalvojumam un<br />

Fusta biznesmena ķērienam runā tas,<br />

ka pēc pāris gadiem viņš kopā ar Gūtenberga<br />

skolnieku Peteru Šeferu savā<br />

tipogrāfijā jau iespiež Psalmus. (Viņi arī<br />

pirmā vairākkrāsu darba autori.) Gūtenberga<br />

rokas tomēr nenolaižas – savu<br />

darbu viņš turpina, iespiežot tā saucamo<br />

36 rindiņu Bībeli, kas gan saglabājusies<br />

tikai 13 eksemplāros. Līdzpilsoņi<br />

viņa nopelnus nenovērtē, taču Maincas<br />

suzerēns, Nasavas arhībīskaps viņam<br />

piešķir titulu un pensiju. Tikai 1913. gadā<br />

tiek atrasts ieraksts par Gūtenberga<br />

nāvi – 1468. gada 3. februārī. Tomēr<br />

svinības par godu izcilajam tautietim<br />

notiek jau agrāk, piemēram, atzīmējot<br />

drukas 400 gadus 19. gs. vidū, pasākumi<br />

notiek ne tikai Vācijā, bet arī Rīgā.<br />

No mūsdienu redzes viedokļa Gūtenbergs<br />

nav izgudrojis ne vārdu salikumu,<br />

ne arī preses darbības principu,<br />

ko toreiz jau izmantoja vīna ražošanā.<br />

Tāpat citās nozarēs jau bija pazīstams<br />

detaļu atliešanas princips, ko viņš pielietoja<br />

literu ražošanā. Taču Gūtenberga<br />

nopelns laikam ir tas, ka visus šos<br />

amatniecības sasniegumus viņš mācēja<br />

savienot vienā, būtiskā tehnoloģijā, ko<br />

mēs saucam par iespiešanas mākslu.<br />

GŪTENBERGA MUZEJS...<br />

Domubiedru un Maincas pilsoņu grupa<br />

muzeju nodibināja 1900. gadā, kad<br />

svinēja slavenā tautieša piecsimto jubileju.<br />

Aicinājumam atsaucās daudzi<br />

izdevēji, tipogrāfijas un iekārtu ražotāji,<br />

kas dāvāja savus izdevumus un<br />

Tuvojoties muzejam, visi objekti liecina, ka tuvojaties<br />

iespiedgrafikas svētnīcai: kokā cirstas literas un teksta<br />

salikums akmenī, lepnā “ķeizaru māja”, kur kādreiz ietilpa<br />

viss muzejs, bet tagad atrodas tikai administrācija, un<br />

skaistā akmens grāmata muzeja pagalmā


26 notikums<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

Muzejā eksponē Gūtenberga laika literu<br />

lejamo rokas iekārtu un salikumu, Gūtenberga<br />

burtenes rekonstrukciju un krāsas<br />

uznesamo spilventiņu. Redzama Gūtenberga<br />

preses iespējamā rekonstrukcija<br />

un ik pa stundai meistars to rāda darbībā<br />

iekārtas. Sākotnēji muzejs bija pilsētas<br />

bibliotēkas pārziņā un atradās divās<br />

istabās kūrfirsta pilī. 1912. gadā kopā<br />

ar bibliotēku tas pārcēlās uz jaunām<br />

telpām. 1925. gadā sāka eksponēt Gūtenberga<br />

tipogrāfijas rekonstrukciju un<br />

iespiedpreses repliku, kas tapusi pēc<br />

15. un 16. gadsimta kokgrebumiem, jo<br />

no paša Gūtenberga nav palicis pilnīgi<br />

nekas – ne poligrāfijas iekārtu, ne personisko<br />

lietu. Bet 1927. gadā muzejs atkal<br />

pārcēlās, tagad uz 1664. gadā celto<br />

tā saukto “Romas ķeizaru” ēku. Kādreiz<br />

tā bija slavena viesnīca, kurā dzīvojušas<br />

dažādu laiku slavenības un varenības.<br />

Tagad šajā ēkā atrodas muzeja administrācija,<br />

bibliotēka un restaurācijas darbnīcas.<br />

1962. gadā, atzīmējot Maincas<br />

divtūkstoš gadu jubileju, vecā ēka tika<br />

kapitāli restaurēta (gandrīz 20 gadus<br />

pēc sabombardēšanas 1945. gadā), kā<br />

arī uzcelta jauna muzeja ekspozīcijas<br />

ēka. 1989. gadā sāka darboties “Drukas<br />

veikals”, kur var iepazīties ar dažādiem<br />

drukāšanas paņēmieniem. Kad bija pagājuši<br />

100 gadi kopš muzeja dibināšanas,<br />

atzīmējot Gūtenberga 600 gadus,<br />

muzejs atkal tika restaurēts un paplaši-<br />

nāts, tagad tika ierīkots muzeja veikals<br />

un kafejnīca. Mūsdienās muzeju atbalsta<br />

Gūtenberga biedrība un Gūtenberga<br />

sponsoru asociācija. Un tas darbojas<br />

veiksmīgi. Par to liecina ne tikai nopietna<br />

ekspozīcija, bet arī plaša pasākumu<br />

programma visa gada garumā,<br />

zinātniskās publikācijas par poligrāfijas<br />

vēsturi un jaunās paaudzes intereses<br />

veidošana iespiedgrafikas jomā.<br />

…UN TĀ EKSPOZĪCIJAS<br />

Laika gaitā muzeja darbinieki ir savākuši<br />

bagātīgu grāmatniecības kolekciju, kas<br />

izvietota vairākos stāvos. Pagrabstāvā<br />

izvietota dažāda 19.–20. gs. iespiedtehnika,<br />

galvenokārt salikuma iekārtas un<br />

Gūtenberga darbnīcas rekonstrukcija,<br />

kur ik stundu notiek senās iespiešanas<br />

paraugdemonstrējumi. Pirmajā stāvā ir<br />

muzeja kase, veikals, mācību darbnīca<br />

un atsevišķas smagākas drukas vienības,<br />

kuras augstākos stāvos novietot<br />

būtu bīstami.<br />

Tālāk gan ekspozīcijai izsekot ir grūtāk,<br />

jo ir gan stāvi, gan pusstāvi. Taču,<br />

secīgi ejot, vispirms skatam paveras<br />

Eiropas grāmatu attīstības ekspozīcija<br />

no 15. gs. beigām līdz 19. gs. (laiks pēc<br />

Gūtenberga) ar daudziem retiem eksponātiem.<br />

Tai seko pāris palielas telpas<br />

ar tā laika iespiedtehnikas demonstrējumu,<br />

kas īpaši iespaidīga ir tipogrāfiju<br />

iekārtu attīstības pētniekiem. Piemēram,<br />

apskatāms nākamais revolucionārais<br />

solis pēc Gūtenberga – Senefeldera<br />

litogrāfijas prese.<br />

Nokāpjot dažus pakāpienus lejā, nonākam<br />

nelielā telpā, kur var aplūkot<br />

„Gūtenbergu caur laikmetiem” medaļās,<br />

krūzēs, suvenīros, literāros darbos,<br />

šķīvjos utt. Rīgas “Gūtenberga” galvas<br />

gan trūkst. Būs laikam jānosūta. Tālāk<br />

neliela ekspozīcija par Gūtenberga dzīvi<br />

un darbību un tā saucamā strong room<br />

jeb seifa telpa, kur aplūkojami pirmā<br />

Gūtenberga iespieddarba – Bībeles –<br />

pāris eksemplāri un vēl dažas poligrāfiskas<br />

raritātes. Par šo ekspozīcijas daļu<br />

atkal var teikt tikai vienu – iespaidīgi!<br />

Tālāk var apskatīt interesantus eksponātus<br />

no cikla „Grāmatas un druka<br />

pirms Gūtenberga” un, pakāpjoties<br />

pustrepi augstāk, pašus poligrāfijas<br />

sākumus – „Rakstīšana un druka Āzijā:<br />

Ķīna, Koreja un Japāna”. Daudz labu,


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

vēsture<br />

27<br />

Ķīnas dāvinātu eksponātu, bet īpaši<br />

iespaidīgas ir diarāmas ar miniatūrām<br />

lellītēm, kas veltītas Korejas drukas<br />

mākslai. Taču šajā muzeja sadaļā sākas<br />

zināms sajukums, jo pēkšņi nokļūstam<br />

daudz tālākā nākotnē.<br />

Trešais un ceturtais stāvs ir veltīts<br />

dažiem citiem iespiedgrafikas aspektiem.<br />

Kādā stūrī ir atspoguļota islāma<br />

grāmatu māksla. Blakus ir ekspozīcija,<br />

kas veltīta hieroglifiem un rokrakstu<br />

grāmatām Eiropā; tālāk avīžu iespiešanas<br />

vēsture, kam seko jūgendstils<br />

grāmatu mākslā 20. gadsimta sākumā<br />

un reizi gadā maināma izstāde, kur<br />

aplūkojamas skaistākās vācu grāmatas.<br />

Pēc tik pamatīgas apskates liekas, ka tas<br />

ir viss. Tomēr – nē. Vēl ir pusstāva puse,<br />

kas veltīta papīra ražošanai no vissenākiem<br />

laikiem līdz mūsdienām un zāle,<br />

kas veltīta grāmatsiešanas mākslai.<br />

Tas ir ātrs un pasauss ekspozīcijas<br />

apraksts, ko patiešām vērtīgāk ir redzēt,<br />

nekā par to lasīt. Un redzēt te ir daudz<br />

ko, ne tikai lai novērtētu pagātnes sasniegumus,<br />

bet arī lai saprastu tagadnes<br />

procesus un rastu ieceres – labas un<br />

izcilas ieceres nākotnes darbiem. Gan<br />

iespiedējiem, iesējējiem un poligrāfijas<br />

projektu vadītājiem, gan māksliniekiem,<br />

kas strādā iespiedgrafikas jomā.<br />

Vēl tikai gribētos atzīmēt, ka salīdzinoši<br />

haotiskais tēmu izvietojums,<br />

domāju, traucē nesagatavotam un<br />

neprofesionālam skatītajam. Gida pavadījums,<br />

protams, šo situāciju labo.<br />

Padomāts ir par to, ko Latvijā sauc par<br />

muzejpedagoģiskām programmām.<br />

Jau minēju, ka ik stundu Gūtenberga<br />

„driķētavas” rekonstrukcijā meistars rāda,<br />

kā pirms 500 gadiem lēja svina burtus<br />

un kā drukāja. Dažādās vietās muzejā<br />

par nelieliem ziedojumiem blakus<br />

novietotā ziedojumu lādē var paņemt<br />

krāsainu bukletu par kādu poligrāfisku<br />

tēmu, piemēram „Grāmatsiešana ar rokām”,<br />

„Kā senatnē ražoja papīru?”, „Grāmatu<br />

rakstīšana viduslaikos” u.c. Pēc<br />

muzeja apskates var pārbaudīt savas<br />

jauniegūtās zināšanas un aizpildīt lapu<br />

„Ko es zinu par Gūtenbergu?” atbildot,<br />

piemēram, uz jautājumu „Kādā valodā<br />

nodrukāta pirmā Gūtenberga iespiestā<br />

grāmata – Bībele?” Atbilžu varianti: vidusvācu,<br />

latīņu, grieķu? Vai jūs zināt? Ja<br />

ne, tad jābrauc uz muzeju.<br />

KO MĀCĪTIES NO MUZEJA<br />

VEIKALA?<br />

Muzeja veikals ir atsevišķa stāsta<br />

vērts un, salīdzinot ar <strong>Latvijas</strong> muzeju<br />

piedāvājumu, tas ir kā pasaka. Patiešām,<br />

balta skaudība metas. Un iespiedgrafikas<br />

nozares darbiniekiem un interesentiem<br />

maciņš ir jāver plaši vaļā, jo<br />

nopirkt gribas visu, visu. Par suvenīru,<br />

nopietnas poligrāfiskas literatūras, dāvanu<br />

u.c. priekšmetu klāstu padomāts<br />

jo rūpīgi. Starp citu, ar piedāvājumu var<br />

iepazīties muzeja mājas lapā. No mazākajām<br />

tradicionāli iespiestajām grāmatiņām<br />

līdz Gūtenberga 42 rindiņu Bībeles<br />

lapu faksimilizdevumiem ar zelta<br />

rotājumiem, no svina burtu atlējumiem<br />

līdz pasaules vēstures lineāliem un atklātnēm.<br />

Protams, neiztiek arī bez pulksteņiem<br />

ar Gūtenberga profilu, šlipsēm,<br />

lietussargiem, Gūtenberga tēju, vīna<br />

pudelēm un citiem mīļiem nieciņiem.<br />

Tas vēl nav viss – deviņas reizes gadā<br />

muzeja priekšā notiek Gūtenberga antikvārais<br />

tirdziņš.<br />

Muzejam ir arī sava mācību darbnīca<br />

“Drukas veikals”. Te var nākt dažāda<br />

vecuma bērni un jaunieši, lai praksē<br />

iepazītos un darbotos ar dažādiem iespiešanas<br />

veidiem, te var izmēģināt un<br />

praktizēties. Tādā veidā jaunajai paaudzei<br />

neuzbāzīgi tiek ieaudzināts poligrāfiskā<br />

darba tikums un piedāvāta<br />

profesionālā orientācija.<br />

Laikam tieši šeit var saprast, kā Vācija<br />

ir kļuvusi par pasaules iespiedindustrijas<br />

karaļvalsti. Un Mainca laikam ir šīs<br />

karaļvalsts vēsturiskā galvaspilsēta.<br />

www.gutenberg-museum.de<br />

Kā jau katrā pilsētā pienākas, nepieciešams<br />

piemineklis tās dižākajam dēlam. Šoreiz postaments<br />

stāvēja tukšs, visuresošo (varbūt poligrāfijas?)<br />

studentu apsēsts. Visdrīzāk to aizveduši restaurācijai,<br />

kā nekā 150 gadus nostāvējis. Bet varbūt, ka tā ir zīme<br />

ceļotājam, ka šajā pilsētā ir jāatgriežas?


28 notikums<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

ATKLĀTA PRESES<br />

NAMA JAUNĀ UN<br />

MODERNĀ RAŽOTNE<br />

Līdz ar jaunās grāmatu ražotnes<br />

nodošanu ekspluatācijā akciju sabiedrība<br />

Preses nams ne vien saglabājusi<br />

līderpozīcijas augstas kvalitātes<br />

grāmatu izdošanā Baltijas valstīs un<br />

Ziemeļeiropā, bet arī kļuvusi par vienu<br />

no 300 lielākajiem grāmatu ražošanas<br />

uzņēmumiem visā pasaulē.<br />

AS Preses nams jaunajā grāmatu ražotnē<br />

Rīgas rajona Ropažu novada Silakroga<br />

Jāņsilos investējusi Ls 13,5 miljonus<br />

latu. Jaunās rūpnīcas ražošanas<br />

platības ir 7000 m 2 , tās jaudas ļaus<br />

dubultot grāmatu drukas apjomu – no<br />

250 000 līdz 350 000 grāmatu mēnesī<br />

šo brīd līdz 500 000 līdz 700 000 grāmatu<br />

mēnesī nākotnē. Ražošanas procesā<br />

tiek izmantotas poligrāfijas mašīnbūves<br />

globālo līderu Heidelberg, MAN Roland,<br />

Müller Martini, Sigloch-Kolbus, Polar,<br />

Agfa, Fuji un citu radītās jaunākās tehnoloģijas<br />

un iekārtas.<br />

Atklāšanas viesus priecēja jaunā un talantīgā <strong>Latvijas</strong> pianiste Diāna Baibusa-Zandberga<br />

Darbi jaunajā ražotnē jau noris pilnā sparā<br />

Grāmatu šūto bloku presēšanas stacija no Colbus līnijas


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

notikums<br />

29<br />

Grāmatas Preses nams ne mirkli nav rimis radošais kolektīvs<br />

IZDOTA GRĀMATA PRESES NAMS<br />

NE MIRKLI NAV RIMIS<br />

Mākslinieciski un saturiski krāšņā<br />

grāmata, kā to raksturojis<br />

akciju sabiedrības Preses nams<br />

padomes priekšsēdētāja Normunds<br />

Staņēvičs, ietver atbildi uz pēdējā laikā<br />

tik aktuālo jautājumu – kas notiek<br />

AS Preses nams?<br />

Grāmata aptver nozīmīgākos pavērsiena<br />

punktus AS Preses nams attīstībā,<br />

kā arī vienkārši interesantus notikumus,<br />

kas uzņēmumam palīdzējuši<br />

augt.<br />

Grāmatas autors ir plaši pazīstamais<br />

rakstnieks un publicists Ēriks<br />

Hānbergs, kurš sadarbībā ar AS Preses<br />

nams pamatlicēju un ilggadējo vadītāju<br />

Kazimiru Dunduru iepazīstina lasītājus<br />

ar dažādiem uzņēmuma vēstures<br />

un attīstības posmiem – no pirmsākumiem<br />

pagājušā gadsimta 70. gados,<br />

kad tā izveidi kontrolēja Padomju Savienības<br />

Komunistiskā partija, cauri<br />

dramatiskajiem <strong>Latvijas</strong> neatkarības<br />

atgūšanas gadiem un privatizācijas<br />

nestajām pārmaiņām līdz pat mūsdienām,<br />

ieskicējot AS Preses nams nākotnes<br />

apvāršņus.<br />

„Grāmatā vairāk nekā 350 fotogrāfijās<br />

atspoguļoti ne tikai <strong>Latvijas</strong> poligrāfijas<br />

ražošanas pagātnes un mūsdienu<br />

procesi, bet arī cilvēki, kuri savu darbu<br />

un bieži vien visu dzīvi veltījuši uzņēmumam.<br />

Tā satur plašu pētniecisko<br />

materiālu par poligrāfijas nozares attīstību<br />

un uzplaukumu Latvijā,“ stāsta<br />

Kazimirs Dundurs.<br />

Grāmata izdota SIA DUE, iespiesta<br />

– AS Preses nams, liekot lietā Latvijā<br />

un Baltijā unikālo uzņēmuma mūsdienīgo<br />

iekārtu, augsto tehnoloģiju<br />

un plašo māksliniecisko potenču iespējas.<br />

Tā nebūs pieejama tirdzniecībā, tādēļ<br />

AS Preses nams ir nosūtījusi 500<br />

grāmatas Preses nams ne mirkli nav rimis<br />

eksemplāru kā dāvinājumu <strong>Latvijas</strong><br />

bibliotēkām. Grāmatu saņēmis arī<br />

ikviens AS Preses nams darbinieks, un<br />

tā tiek dāvināta AS Preses nams klientiem,<br />

sadarbības partneriem un citiem<br />

ar uzņēmumu saistītiem sabiedrības<br />

pārstāvjiem.<br />

Plānots, ka drīzumā grāmata Preses<br />

nams ne mirkli nav rimis tiks pilnībā ievietota<br />

AS Preses nams interneta mājas<br />

lapā www.presesnams.lv, lai tā būtu<br />

pieejama iespējami plašākam interesentu<br />

lokam.<br />

Ēriks Hānbergs un Kazimirs Dundurs sniedz autogrāfus


30<br />

viedoklis<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

ĻAUJIET<br />

DIZAINERIEM STRĀDĀT!<br />

SERGEJS ZAŅINS<br />

Vispār es dizainerus nemīlu. Iemesls<br />

ir viens, taču visai būtisks:<br />

viņi nekad pasūtījumus neveic<br />

laikā. Protams, ir izņēmumi, bet tik reti,<br />

ka kopējo pasūtītāju un tā saucamo „radošo<br />

ļaužu” savstarpējo attiecību ainu<br />

tie būtiski nemaina. Tomēr šoreiz man<br />

gribas nostāties dizaineru pusē un aizstāvēt<br />

viņu pozīcijas.<br />

Kādreiz es vadīju departamentu,<br />

kura sastāvā ietilpa publisko attie cību<br />

un mārketinga nodaļa. Tāpēc man nācās<br />

ne tikai ikdienā strādāt kopā ar<br />

dizaineriem, scenāristiem, režisoriem,<br />

producentiem un reklāmas kon cepciju<br />

izstrādātājiem, bet arī pieņemt, tātad<br />

novērtēt viņu veikumu.<br />

Kā tas parasti notika? Es vai nu<br />

vienatnē vai kopā ar saviem līdz strādniekiem,<br />

skeptiskā noskaņojumā apskatīju<br />

piedāvātos variantus un, pieri<br />

saraucis, paziņoju:<br />

– Nē, sarkanā krāsa nederēs. Labāk<br />

zaļa, vai vēl labāk – zila. Zilā krā sa vispār<br />

ir tāda kā solīdāka... Pārāk līdzīgs<br />

Hewlett Packard logo tipam... Kāpēc tādi<br />

burti? Nomainiet pret Arial! Nu ja nē,<br />

tad vismaz pret Helvetica, būs tuvāk<br />

mūsu korporatīvajam stilam... Nu, tā<br />

taču ir īsta anti reklāma. Par mums visi<br />

smiesies! Vai tad tā ir nopietna uzņēmuma<br />

mājas lapa? Kāpēc tāds milzīgs<br />

krāsu laukums augšpusē, un kāpēc tik<br />

lieli burti apakšpusē? Un aktieri šajā<br />

reklāmā vispār izskatās pēc pamuļķī-<br />

šiem, un vispār viss reklāmas rullītis ir<br />

tāds muļķīgs... Te vēl vajadzētu...<br />

Dizainers, nevēlēdamies zaudēt izdevīgu<br />

klientu, uzklausīja un pa de vīgi<br />

māja ar galvu. Un, kad pēc pāris nedēļu<br />

ilgušas apspriešanas un pār veidošanas<br />

ieradās, lai parādītu gatavo produktu,<br />

kurā ievēroti VISI mūsu iebildumi, reakcija<br />

gandrīz vienmēr bija vienāda:<br />

„Kādas šausmas! Tas nu gan nekam neder!”<br />

Nelaimīgajam dizainerim neatlika<br />

nekas cits, kā noplātīt rokas: „Nu, bet<br />

jūs taču paši izvēlējāties šo krāsu, šos<br />

attēlus, šo šriftu?!”<br />

Izskaidrojums tam ir pavisam vienkāršs.<br />

Vairāki ar varu apveltīti diletanti<br />

– katrs ar savu viedokli par to, kādai<br />

jābūt labai reklāmai – kritizēja profesionāļa<br />

darbu. Vēl vairāk: uztiepa viņam<br />

savas idejas. Un kad tās tika īstenotas,<br />

vēlamā profesionālā rezultāta vietā<br />

mēs saņēmām paši savu personisko<br />

redzējumu – dabiski, neprofesionālu.<br />

Kolektīvā daiļ rade bija radījusi kārtējo<br />

kolektīvo kroplību.<br />

Piedzīvojis vairākus šādus fiasko, es<br />

iemācījos apspiest savas emo cijas. Un,<br />

kad man kārtējo reizi gribējās kategoriski<br />

paziņot: „Pilnīgi garām!”, es noskaitīju<br />

līdz desmit un teicu sev: „Jā, man<br />

tas nepatīk. Bet varbūt man nav taisnība?<br />

Reklāma taču nav domāta man, ne<br />

maniem darbiniekiem, bet simtiem un<br />

miljoniem citu cilvēku, kas nebūt nav<br />

tādi kā mēs”.<br />

Nepatīk? Neparasti? Provocējoši? Bet<br />

gandrīz viss, ko radījis patiess talants,<br />

taču ir neparasts un provocējošs. Pēc<br />

tam mēs pierodam un liekas, ka ci tādi<br />

nemaz nevar būt. Piemēram, iekostais<br />

Apple ābolītis. Varu iedo māties, kādas<br />

sejas bija tiem, kas pirmie ieraudzīja šo<br />

logotipu: „Ābols – nu labi, varbūt... Bet<br />

kāpēc iekosts? – Murgs!”. Bet šodien šis<br />

simpātis kais logotips reklāmas ainavā ir<br />

ieņēmis godpilnu vietu.<br />

Cits piemērs: Krievijas mobilo telefonu<br />

operatora MTS ola. Kad tā parādījās,<br />

vesela sašutuma vētra un milzums apsmejošu<br />

repliku pārpildīja internetu.<br />

Šis logotips nepatika NEVIENAM. Arī<br />

man. Bet, atcerēdamies iepriekš iegūtos<br />

punus, es šoreiz nolēmu savu viedokli<br />

skaļi neizteikt. Un kas notika? Ir<br />

pagājuši vairāki gadi – un visi pie šīs<br />

olas ir pieraduši. Nav svarīgi, cik tā ir<br />

oriģināla, kādas asociācijas tā ir radījusi.<br />

Tagad asociā cija ir tikai viena – MTS. Ola<br />

ir simtprocentīgi atpazīstama un nav<br />

līdzīga neviena cita Krievijas mobilo<br />

telefonu operatora logotipam. Tieši tas<br />

ir tas, kas tika gaidīts no dizainera.<br />

Diemžēl dizains un reklāma (tradicionāli<br />

arī glezniecība, politika un kara<br />

māksla) ir jomas, kurās katrs sevi uzskata<br />

par speciālistu. Rek lāma – tas taču<br />

ir tik vienkārši! Novērtēt reklāmu – tas<br />

taču ir tik viegli! Tikai nav skaidrs, kāpēc<br />

viena reklāma veicina pārdošanu, bet<br />

otra – vien kārši tērē pasūtītāja naudu.


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

viedoklis<br />

31<br />

Un nav saprotams, kāpēc ļoti skaists<br />

un efek tīgs reklāmas rullītis (kurš patīk<br />

pilnīgi visiem) nedod pilnīgi nekādu<br />

atdevi, bet pavisam primitīvs vai pat<br />

kaitinošs palīdz dubultot pārdošanas<br />

rezultātus.<br />

Starp citu, pārdošanas apjoma pieaugums<br />

ir vienīgais reklāmas pro dukta<br />

vērtējuma kritērijs. Un nav svarīgi, ar kādiem<br />

mākslinieciskiem pa ņē mieniem<br />

šis rezultāts tiek sasniegts. Bet mēs visi<br />

nezin kāda iemesla dēļ neinteresējamies<br />

par rezultātu, bet gan par procesu.<br />

Un neatkarīgi no savas izglītības un<br />

ieņemamā amata uzskatām, ka mums<br />

ir tiesības tajā piedalīties.<br />

Ja jūs esat personāldaļas vadītājs, tad<br />

taču nedodaties uz transporta no daļu,<br />

lai tur izklāstītu savus apsvērumus par<br />

loģistiku. Ja strādājat trans porta nodaļā,<br />

jūs nemēģināt mācīt grāmatvedi,<br />

kā rakstīt atskaites ieņē mumu dienestam.<br />

Bet gan personāla, gan transporta<br />

daļas, gan grāmat vedības speciālists<br />

noteikti uzskatīs par vajadzīgu izteikt<br />

viedokli par sava uzņēmuma reklāmu.<br />

Man nekad nav nācis prātā izteikt<br />

savus vērtīgos ieteikumus IT no daļas<br />

speciālistiem, kuri radījuši uzņēmuma<br />

darbībai nepieciešamās pro gram mas<br />

(protams, ja vien šīs programmas strādā).<br />

Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka es neko<br />

nesaprotu no programmēšanas! Un<br />

viss, ko es teikšu, sis tē mas administratoram<br />

un programmētājiem izklausīsies<br />

vienkārši smieklīgi.<br />

Toties katrs IT nodaļas darbinieks<br />

pilnīgi skaidri zina, kādai jābūt ideālai<br />

mūsu uzņēmuma reklāmai, vai vēl biežāk<br />

– kāpēc tai nav jābūt tādai, kādu<br />

to izdomājuši tie idioti dizaineri un apstiprinājuši<br />

idioti mār ke tinga speciālisti.<br />

Ja kaut kādā veidā jauna reklāmas<br />

plakāta, video rullīša vai rek lā mas koncepcijas<br />

apspriešana iziet ārpus mārketinga<br />

nodaļas robežām, visi četri simti<br />

uzņēmuma līdzstrādnieku pēkšņi kļūst<br />

par mārketinga un reklāmas lietpratējiem.<br />

Sākas vētraina elektroniskā pasta<br />

sarakste, strīdi pie pusdienu galdiem<br />

kafejnīcā un smēķētavās, vēršanās pie<br />

priekš niecības... četri simti cilvēku piedāvā<br />

četrus simtus ieteikumu, četri simti<br />

cilvēku ar lielu degsmi vērtē viena<br />

dizainera darbu.<br />

Tā nav nekāda unikālā situācija, tā<br />

notiek gandrīz jebkurā uzņē mumā. Ja<br />

kritiķiem, kuri firmas hierarhijā aizņem<br />

līdzīgu vai zemāku pakāpienu, jūs varat<br />

vairāk vai mazāk pieklājīgi pateikt:<br />

„Nodarbojieties, pie velna, ar savām<br />

lietām un nebāzieties tajās, kurās neko<br />

nesaprotat!”, tad daudz sliktāk ir, ja procesā<br />

aktīvi sadomā piedalīties augstākā<br />

posma darbinieki vai, nedod Dievs, pat<br />

īpašnieki.<br />

Sliktāk tāpēc, ka, pirmkārt, viņiem<br />

arī ir savs ļoti konkrēts viedok lis, otrkārt,<br />

tāpēc, ka viņiem ir tiesības pateikt:<br />

„Nē!”<br />

Un viņi to arī pasaka. Un padara<br />

dizainerus nervozus, niknus un noved<br />

līdz asarām (sevišķi, ja dizainers ir sieviete).<br />

Viņi ilgi un nesakarīgi, atsaucoties<br />

uz savu milzīgo dzīves pieredzi un<br />

savu radu un paziņu viedokli, stāsta, ko<br />

tieši vēlas redzēt potenciālie uzņēmuma<br />

produkcijas pircēji. Viņi apgalvo, ka<br />

nevēlas kļūt par konkurentu apsmiekla<br />

objektu, un vispār netaisās tērēt naudu<br />

par tādām blēņām.<br />

Ja dizainers nespēj izturēt šo spiedienu<br />

un piekāpjas, tiek radīts kār tējais<br />

kolektīvi korporatīvais „nekas”. 90% gadījumu<br />

šādās reklāmās re dzami apgaroti<br />

smaidoši vai spēcīgiem rokas spiedieniem<br />

apmainošies simpātiski ļaudis,<br />

kuru sejas burtiski izstaro uzticamību.<br />

Uzzināt, par ko vēstī reklāmas plakāts<br />

vai klips, varam tikai, izlasot reklāmdevēja<br />

nosaukumu.<br />

Ja viss notiks pēc mūsu, pasūtītāju,<br />

prāta, pasaulē izzudīs visa krea tīvā un<br />

oriģinālā reklāma. Paliks tikai vienveidīgi<br />

priecīgas baltzobainu personāžu<br />

sejas un pilnīgi nesalasāmi reklāmas<br />

moduļi, jo dizainers, kļūdams par standartprasību<br />

upuri, ierobežotā formātā<br />

būs iespiedis tekstu, kuru normāli vajadzētu<br />

izvietot uz piecām lappusēm.<br />

PIRMAIS SECINĀJUMS<br />

Tas ir pavisam banāls. Katram ir jāveic<br />

savi pienākumi. Ja finansu analītiķis vai<br />

pārdošanas menedžeris uzskata, ka viņš<br />

kaut ko saprot no di zaina un reklāmas,<br />

tad lai piedāvā pats savu koncepciju un<br />

savu di zainu. Un, nevis enerģiski vēcinoties<br />

ar rokām un klāstot līdz galam<br />

nenoformulētas idejas, bet pilnīgi gatavā<br />

veidā, atbilstošā formātā, izmantojot<br />

profesionālas grafiskās programmas.<br />

Ļaunākais jau nav tas, ka zābakus<br />

labo maiznieks, vai kurpnieks ķeras pie<br />

pīrāgu cepšanas. Ja viņi to darītu, būtu<br />

pat labi: ātri vien visi (ieskaitot pašus)<br />

pārliecinātos par viņu neprofesionālismu.<br />

Nelaime ir tā, ka maiznieks tikai<br />

stāsta kurp niekam, KĀ jālabo zābaki,<br />

bet kurpnieks tikai skaidro maizniekam,<br />

KĀ jāmīca mīkla.<br />

OTRAIS SECINĀJUMS<br />

Lai arī kādu dizainu jūs izvēlēsieties,<br />

vienmēr atradīsies kāds, ku ram tas kategoriski<br />

nepatiks. Tāpēc rekomendēju:<br />

ja jūs atbildat par reklā mu, neprasiet<br />

nevienam padomu un neuzklausiet neviena<br />

spriedelējumus. Secinājumus par<br />

reklāmas kvalitāti var izdarīt tikai pēc<br />

laika, precīzāk – pēc pārdošanas rādītājiem<br />

vai aptauju rezultātiem.<br />

Visa atbildība par sadarbību ar dizaineru<br />

jāuztic vienam cilvēkam, arī<br />

gatavo produktu jāpieņem vienam cilvēkam.<br />

Izņēmuma gadījumā – pēc paša<br />

iniciatīvas – viņš var pieaicināt kādu,<br />

kam uzticas. Ja šis darbi nieks būs kļūdījies<br />

(spriest par to jūs varēsiet tikai pēc<br />

kāda laika), jūs va rēsiet viņu sodīt vai<br />

pat atlaist. Bet tapšanas procesā, lai kā<br />

arī gribētos, iejaukties nevajag!<br />

TREŠAIS SECINĀJUMS<br />

Arī cilvēkam, kurš atbildīgs par reklāmas<br />

veidošanu, jāprot neuz spiest savu<br />

gribu. Dizainers ir profesionālis. Viņš savu<br />

darbu prot ne sliktāk, kā jūs – savējo.<br />

Tāpēc uzticieties viņam.<br />

Pretējā gadījumā labais dizaineris<br />

aizies, bet sliktais paliks, un cen tīsies<br />

izpatikt uzņēmuma īpašniekam, menedžerim,<br />

juristam, grāmat vedim, kasierim,<br />

sargam...<br />

Un vēl. Dizainers nestrādā jūsu uzņēmumā.<br />

Tas ir liels pluss. Atšķirībā no<br />

jums, viņš redz to no malas, ar lietotāju<br />

vai pircēju, kuri jums ir tik vajadzīgi,<br />

acīm. Viņš labāk jūt, kāds reklāmas tēls<br />

spēs saistīt viņu uzmanību.<br />

Jūsu viedoklis nav visas pasaules viedoklis.<br />

Pateicamies par sadarbību materiāla<br />

sagatavošanā BBS, SIA Alberta koledža<br />

(www.bbsriga.eu)<br />

Sergejs Zaņins ir profesionāls<br />

literāts, žurnālists.<br />

No 1989. gada nodarbojas ar<br />

konsultāciju biznesu, izdevējdarbību,<br />

strādājis banku sektorā<br />

un tirdzniecībā.<br />

Kompānijas Zanin consulting<br />

direktors, biznesa semināru, vairāku<br />

grāmatu un daudzu<br />

publikāciju autors.<br />

www.zanin.ru


32 notikums<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

TENDENCES PASAULES<br />

PRESĒ: AVĪZES –<br />

AUGOŠS BIZNESS<br />

Pasaules avīžu asociācija (The World<br />

Association of Newspapers – WAN)<br />

publicējusi ikgadējā globālā laikrakstu<br />

tirgus pētījuma rezultātus: 2007.<br />

gadā avīžu pārdošanas apjoms pieaudzis<br />

par 2,57%, bet pēdējo pie cu gadu<br />

laikā – par 9,39%. Kopējā ikdienas tirāža<br />

gada laikā palie li nājusies par 3,65%,<br />

bet piecu gadu laikā – par 14,3%. Avīžu<br />

reklāmas ie nākumi gada laikā palielinājušies<br />

par 0,86%, bet piecu gadu laikā –<br />

par 12,84%.<br />

Pētījuma rezultāti tika publiskoti<br />

<strong>2008</strong>. gada jūnijā sākumā Gēte borgā<br />

notikušajā 61. WAN izdevēju, redaktoru<br />

un avīžu koncernu vadī tāju kongresā,<br />

uz kuru bija sabraukuši vairāk nekā<br />

1800 izdevēji no 133 pasaules valstīm.<br />

– Piecu gadu laikā avīžu tirāžas ir<br />

augušas vai saglabājušas iepriekšējo<br />

lī meni ¾ pasaules valstu, bet iepriekšējā<br />

gada laikā – 80% valstu. Pat ta jos<br />

tirgos, kur maksas tirāžas samazinās<br />

(ASV un daļā Rietumeiropas val stu),<br />

avīzes palielina savu auditoriju, izplatot<br />

bezmaksas un specia li zē tos izdevumus,<br />

kā arī iekarojot multimediju<br />

tirgu. – Tā pašreizējo situā ci ju raksturo<br />

WAN ģenerāldirektors Timotijs Beildings<br />

(Timothy Balding).<br />

WAN jau kopš 1986. gada regulāri<br />

veic aptauju 232 valstīs un teritorijās,<br />

kurās tiek izdotas avīzes. Jaunākā pētījuma<br />

rezultāti liecina:<br />

• Maksas dienas avīžu tirāža 2007.<br />

gadā palielinājusies par 2,57%, sasniedzot<br />

532 miljonus eksemplāru diena.<br />

Kopā ar bez maksas izdevumiem tiek<br />

iespiesti 573 miljoni eksem plā ru dienā,<br />

kas ir par 3,65% vairāk nekā 2006.<br />

gadā.<br />

• Kopējais maksas ikdienas avīžu<br />

(izdevumu) skaits 2007. ga dā ir palielinājies<br />

par 2,98%, bet piecu iepriekšējo<br />

gadu laikā – par 11,02%, Pašlaik pasaulē<br />

iznāk 11 926 maksas dienas avīzes.<br />

• Kopējie ienākumi no maksas un<br />

bezmaksas avīzēs ievietotās reklāmas<br />

gada laikā palielinājušies par 0,86%, bet<br />

piecu gadu laikā – par 12,84%.<br />

REKLĀMA<br />

Globālā mērogā ienākumi no reklāmas<br />

pieaug jau piecus gadus, un 2007. gadā<br />

tie palielinājušies par 0,86%. Kopējais<br />

pieaugums 5 gadu laikā – 12,84%.<br />

Pasaules reklāmas tirgū avīžu daļa<br />

2007. gadā samazinājusies no 28,7%<br />

līdz 27,5%. Avīzes reklāmas apjoma<br />

ziņā starp medijiem ir otrajā vietā, tās<br />

atpaliek tikai no televīzijas. Reklāmas<br />

apjoms avīzēs ir lielāks ne kā radio, kino,<br />

āra un interneta reklāmas apjoms<br />

kopā. Ja summē reklā mas apjomu<br />

avīzēs un žurnālos, tiek iegūts lielā-<br />

kais pasaules reklāmas me dijs, kurš<br />

kontrolē 40% tirgus. Televīzijas daļa<br />

kopējā tirgū ir 38%. Avī žu reklāmas<br />

ieņēmumi 2007. gadā pieauguši gandrīz<br />

visā pasaulē: Rietumeiropā par<br />

2%, Āzijas un Klusā okeāna reģionā<br />

par 3,31%, Tuva jos Austrumos un<br />

Āfrikā par 13,17%, Latīņamerikā par<br />

10,77%, Centrā lajā un Austrumeiropā<br />

par 5,39%. Tikai Ziemeļamerikā avīžu<br />

ieņēmumi no reklāmas samazinājušies<br />

par 2,77%.<br />

Piecu gadu periodā visās Eiropas Savienības<br />

valstīs, izņemot Poli ju, Portugāli<br />

un Lielbritāniju, reklāmas apjoms<br />

avīzēs ir palielinājies. Lat vijā šis pieaugums<br />

ir visai ievērojams – 44,6%. Igaunijā<br />

šis pieaugums ir bijis vēl lielāks –<br />

67,91%, bet Lietuvā mazāks – 33,48%.<br />

Ienākumi no reklāmas internetā pasaulē<br />

2007. gada laikā ir pieau guši par<br />

32,45%, bet piecu gadu periodā par<br />

200%. Lielākā daļa šo ienā kumu rodas<br />

ASV, Rietumeiropā un Āzijas un Klusā<br />

okeāna reģionā.<br />

Starp Eiropas Savienības valstīm ir visai<br />

ievērojama atšķi rī ba interneta reklāmas<br />

popularitātē. Tā Lielbritānijas daļa<br />

no kopējā apgro zī ju ma ir 40%, Vācijas<br />

daļa – 23%, bet Francijas daļa – 14%. Ja<br />

apvie notu Amerikas un Eiropas tirgus,<br />

tad aina būtu šāda: ASV daļa – 62%,<br />

Liel britānijas daļa – 15%, bet Vācijas<br />

daļa – 8%.


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

notikums<br />

33<br />

BEZMAKSAS IKDIENAS<br />

AVĪZES<br />

Kopumā 312 bezmaksas ikdienas avīžu<br />

kopējā tirāža pārsniedz 41 miljonu<br />

eksemplāru. Iepriekšējā gada laikā to<br />

tirāža pieaugusi par 20%, bet piecu<br />

gadu periodā – par 173,2%.<br />

No kopējās pasaulē iespiesto avīžu<br />

tirāžas bezmaksas avīzes aizņem 7%.<br />

Eiropā šis skaitlis ir 23%, ASV – 8%, bet<br />

Āzijā – 2%.<br />

AVĪZES INTERNETĀ<br />

Avīžu interneta portālu skaits 2007. gadā<br />

pasaulē palielinājies par 13,77%, bet<br />

piecu gadu laikā – par 50,77%.<br />

ASV veiktie pētījumi apliecina, ka<br />

avīžu interneta portālu apmeklētāji lasa<br />

arī iespiestos izdevumus. Vismaz reizi<br />

nedēļā 81% interneta avīžu lasītāju lasa<br />

arī to drukātās versijas. Puse aptaujāto<br />

apgalvo, ka iepazīšanās ar avīžu saturu<br />

tiem aizņem tikpat daudz laika, cik<br />

iepriekš, bet 35% izsakās, ka avīzēm<br />

sākuši veltīt pat vairāk laika.<br />

DAŽI<br />

INTERESANTI<br />

FAKTI<br />

• Katru dienu avīzes nopērk vairāk nekā 532 miljoni cilvēku;<br />

20<strong>03</strong>. gadā šis skaitlis bija 486 miljoni. Tiek lēsts, ka ikdienas<br />

avīzes lasa vairāk nekā 1,7 miljardi planētas iedzīvotāju.<br />

• 74% no pasaulē visvairāk pirktajām ikdienas avīzēm tiek<br />

izdotas Āzijā. Pieci lielākie avīžu tirgi pasaulē ir Ķīna (107 milj.<br />

eks. dienā), In dija (99 milj. eks. dienā), Japāna (68 milj. eks.<br />

dienā), ASV (51 milj. eks. dienā) un Vācija (20,6 milj. eks. dienā).<br />

• 2007. gadā avīžu tirāža pieaugusi 11 ES valstīs: Austrijā par<br />

2,12%, Bulgārijā par 7,20%, Kiprā par 2%, Čehijā par 0,18%,<br />

Igaunijā par 1,09%, Grieķijā par 1,91%, Lietuvā par 3,55%,<br />

Maltā par 2%, Portugālē par 1,49%, Rumānijā par 3,04% un<br />

Spānijā par 0,29%.<br />

• Luksemburgā avīžu tirāža saglabājusies nemainīga.<br />

• Avīžu tirāža 2007. gadā samazinājusies 15 ES valstīs: Beļģijā<br />

par 0,49%, Dānijā par 2,13%, Somijā par 0,99%, Francijā par<br />

0,48%, Vācijā par 2,38%, Ungārijā par 8,27%, Īrijā par 0,38%,<br />

Itālijā par 0,29%, Latvijā par 26,48%, Nīderlandē par 2,92%,<br />

Polijā par 11,57%, Slovākijā par 5,25%, Slovēnijā par 6,29%,<br />

Zviedrijā par 3,49% un Lielbritānijā par 3,46%.<br />

• ASV ikdienas avīžu tirāžas 2007. gadā samazinājušās par<br />

3,<strong>03</strong>%. Lielākā daļa samazinājuma notikusi uz vakara izdevumu<br />

rēķina (10,08%), jo rīta izdevumu tirāža samazinājusies<br />

tikai par 1,97%.<br />

• Visaktīvākie avīžu lasītāji dzīvo Japānā (624 avīžu eksemplāri<br />

dienā uz 1000 pieaugušiem valsts iedzīvotājiem). Viņiem<br />

seko norvēģi (580), somi (5<strong>03</strong>), zviedri un singapūrieši (pa 449<br />

eksemplāriem).<br />

• Visvairāk laika avīžu lasīšanai velta turki – 74 minūtes dienā.<br />

Viņiem seko beļģi (54), somi un ķīnieši (pa 48 minūtēm).


34<br />

tehnika<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

VAI PIENĀCIS LAIKS<br />

AUTOMATIZĒT SIETSPIEDI<br />

UZ TEKSTILA?<br />

KĀ NOTEIKT PAREIZO<br />

BRĪDI, LAI AUTOMATIZĒ-<br />

TU RAŽOŠANAS PROCESU<br />

SIETSPIEDĒ?<br />

Ja domājat, ka nepastāv „maģiskā formula”,<br />

jums ir taisnība. Tomēr lēmuma<br />

pieņemšana nav tik sarežģīta, kā sākotnēji<br />

šķiet.<br />

Laiks automatizēšanai ir brīdī, kad ar<br />

vienu manuālo iekārtu kļūst par maz,<br />

lai apmierinātu pieprasījumu. Šobrīd<br />

sastopami daudzi vienas manuālas iekārtas<br />

un viena operatora uzņēmumi,<br />

kas tikuši automatizēti. Ja izjūtat nepieciešamību<br />

pēc vēl viena manuālā karuseļa,<br />

lai palielinātu ražošanas apjomu, ir<br />

laiks padomāt par jaunas automātiskās<br />

iekārtas iegādi.<br />

M&R piedāvā jaunu standartu automatizētā<br />

tekstildrukā – DIAMONDBACK,<br />

kas piemērots uzņēmumiem bez iepriekšējas<br />

pieredzes darbā ar automatizētiem<br />

karuseļiem.<br />

Nav noslēpums, ka daudzi manuālo<br />

karuseļu operatori vēlētos darboties<br />

ar automatizētu iekārtu. Un<br />

iemesli ir acīmredzami.<br />

Nelielas automatizētas sietspiedes<br />

iekārtas var ievērojami palieli nāt<br />

ražošanas apjomu, sniedzot uzņēmumiem<br />

iespēju uzņemties lielāka apjoma<br />

un steidzamus vai tā sauktos<br />

„pēdējā brīža” darbus. Turklāt tiek<br />

samazinātas darbaspēka izmaksas, kā<br />

arī novērsta garlaicīga rutīna un smaga<br />

fiziska piepūle, kas rodas, velkot<br />

ar rakeli pa sietu. Uzņēmumos, kur tā<br />

īpašnieks pats izpilda pasūtījumus,<br />

automatizēta ražošana dos vairāk laika,<br />

lai apkalpotu esošos klientus un<br />

meklētu jaunus.<br />

VISU NOSAKA IZMAKSAS<br />

M&R ražotais sietspiedes karuselis<br />

DIAMONDBACK ir pirmā iekārta, kas<br />

izlīdzina cenu atšķirību starp manu-<br />

ālo iekārtu operatoru atal gojumu un<br />

automatizētu iekārtu izmantošanu,<br />

pateicoties vienkāršajam dizainam,<br />

profesionālajam standarta funkciju<br />

kopumam, efektīvajam ražošanas<br />

procesam un lielajam ražošanas apjomam.<br />

AUTOMĀTISKO<br />

KARUSEĻU<br />

PRIEKŠROCĪBAS<br />

• Automātiskā iekārta ļauj kontrolēt<br />

rakeļa leņķi un spiedienu, kā arī brīdi,<br />

kad rakelis nav saskarē ar sietu, ko, protams,<br />

nav iespējams veikt ar manuālu<br />

iekārtu. Pat ļoti profesionāls manuālās<br />

iekārtas operators nespēj sasniegt tādu<br />

kvalitāti un atbilstību, kādu piedāvā<br />

automātiska iekārta.<br />

• Jums nav jāgrūž un jāvelk rakelis,<br />

jo tas tiek darīts auto mātiski. Tādējādi<br />

jūs nogursiet mazāk un darbs ilgāku<br />

laiku nezaudēs precizitāti.


GRAFISKĀS DRUKAS IEKĀRTU KOMPLEKTS<br />

FRAGMENTĀRAI UV LAKOŠANAI<br />

Saturn Platinum II –<br />

augstas kvalitātes pusautomātiska<br />

drukas iekārta ar automātisku<br />

noņēmēju un<br />

Vitran II – produktīvs ultravioleto<br />

staru žāvētājs<br />

Saturn Platinum II + noņēmējs<br />

*Atsevišķi motori rāmja pacelšanai/nolaišanai un rakeļa kustībām<br />

*Automātiska sinhronizācija un sistēma, kas novērš papīra pielipšanu<br />

*Maks. drukas laukums 73x104 cm<br />

*Automātisks noņēmējs laukumam 73x104 cm<br />

DĀVANĀ<br />

Weilburger laka<br />

LAKA FRAGMENTĀRAI<br />

Vitran II<br />

*Žāvēšanas lentes platums 122 cm<br />

*Viena 118 vatu/cm UV lampa<br />

*Patentēta dubultā reflektora tehnoloģija<br />

Weilburger laka<br />

SENOSCREEN UV GLOSS LACQUER fragmentārai lakošanai 15 kg<br />

LAKOŠANAI!<br />

www.sesoma.lv<br />

T. 67 50 11 41


36<br />

tehnika<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

MANUĀLU UN AUTOMATIZĒTU SIETSPIEDES IEKĀRTU SALĪDZINĀJUMS<br />

Manuāls karuselis<br />

Iekārtas iestatīšana: ar iestatīšanas laiku 2 minūtes<br />

uz krāsu, 6 krāsu darbam kopumā nepieciešamas 12<br />

minūtes.<br />

Apdrukas process: pie normas 72 krekli stundā* ar<br />

manuālo karuseli iespējams saražot 1.2 kreklus<br />

minūtē.<br />

* Lai izgatavotu 72 kreklus ar 6 krāsām stundas laikā,<br />

nepieciešams ļoti ātrs operators.<br />

Automātisks karuselis<br />

Iekārtas iestatīšana: ar iestatīšanas laiku 3 minūtes<br />

uz krāsu, 6 krāsu darbam kopumā nepieciešamas 18<br />

minūtes.<br />

Apdrukas process: pie normas 480 krekli stundā** ar<br />

automātisko karuseli iespējams saražot 8 kreklus<br />

minūtē.<br />

** M&R automātisko iekārtu mērījumi pie normas<br />

540 līdz 1320 kreklu stundā.<br />

• Ražošana ar automātisku iekārtu<br />

ir ātrāka un ražošanas apjoms daudz<br />

lielāks.<br />

Manuālas un automatizētas iekārtas<br />

izlaides apjomu salīdzinājumu varat apskatīt<br />

tabulā.<br />

KĀ IZVĒLĒTIES ATBIL-<br />

STOŠU AUTOMĀTISKO<br />

IEKĀRTU?<br />

Vispirms būtu jānoskaidro jaunās iekārtas<br />

krāsu skaitu un virsmas laukumu jeb<br />

palešu izmērus. Šajā gadījumā palīdzēs<br />

80/20 likums, kas rekomendē iekārtu,<br />

kura spēs apkalpot vismaz 80% jūsu<br />

šī brīža pasūtījumu. Piemēram, ja tikai<br />

5%–10% no veicamajiem darbiem ir<br />

lielfomāta, iegādāties izmēros lielāku<br />

karuseli varētu būt ekonomiski neizdevīgi.<br />

Ja jūsu uzņēmums sastaptos ar<br />

80/20 likumu, vai jūs tā vietā, lai palielinātu<br />

ražošanas apjomu no 480<br />

uz 720 krekliem stundā, izvēlētos 72<br />

uz 144?<br />

Ja lielākā daļa no jūsu pasūtījumiem<br />

ir vienā krāsā, tad manuālā prese var<br />

būt tikpat efektīva, cik automātiskā. Lai<br />

vai kā, bet katra nākošā krāsa uz manuālā<br />

karuseļa palielina darba apjomu.<br />

Respektīvi, divkrāsu druka prasa divas<br />

reizes vairāk darba nekā vienas krāsas<br />

darbs un tā tālāk. Tā ir kardināla atšķirība<br />

no automātiskajiem karuseļiem,<br />

kur krāsu daudzums neietekmē drukas<br />

ātrumu. Turklāt automātiskā prese garantē<br />

nemainīgu rakeļa spiedienu un<br />

leņķi visas drukas laikā, kas nodrošina<br />

nemainīgu attēla kvalitāti.<br />

Ir pieejami daudzi un dažādi karuseļu<br />

veidi, tomēr tikai daži no tiem būs laba<br />

investīcija un atbildīs jūsu vajadzībām.<br />

Tāpēc, iegādājoties jaunu karuseli, ir<br />

svarīgi ņemt vērā šādus faktorus:<br />

Krāsu skaits. Cik krāsu karuseli vajadzētu<br />

iegādāties? Vienkāršoti izsakoties<br />

– jebkas mazāks par 8 krāsām visticamāk<br />

ilgtermiņā būs kļūda. Piemēram,<br />

6 krāsu karuselim ir jāpievieno 2 starpžāvētāji,<br />

tas uzreiz kļūst par 4 krāsu<br />

karuseli. Jo katrs starpžāvētājs aizņem<br />

vienu krāsas vietu. Jāatceras, ka vismaz<br />

viens starpžāvētājs jaunajai presei būs<br />

vajadzīgs noteikti. Tātad, lai kāds arī būtu<br />

karuseļa krāsu skaits, viena no tām<br />

tiks izmantota starpžāvēšanai.<br />

Vajadzētu atcerēties, ka gandrīz visos<br />

gadījumos 8 krāsu karuseļa cena<br />

īpaši neatšķiras no 6 krāsu, ja palūkojamies<br />

uz ikmēneša līzinga maksājuma<br />

summu.<br />

Drukas laukums. Drukas laukumam<br />

nevajadzētu būt mazākam par<br />

40x40 cm. Tas ļaus nodrukāt lielāko<br />

daļu tirgū esošo pasūtījumu. Pievērsiet<br />

uzmanību arī maksimālajam rāmja<br />

izmēram, kuru var ievietot karuselī.<br />

Tam nevajadzētu būt mazākam par<br />

58x79 cm, jo pretējā gadījumā nāksies<br />

meklēt rāmjus ar īpaši šauriem profiliem,<br />

lai tiešām varētu nodrukāt šos<br />

40x40 cm.<br />

Darbības princips. Ir pieejami divi<br />

darbināšanas veidi – pneima tiskais un<br />

elektriskais. Pneimatiskie karuseļi tiek<br />

darbināti ar gaisu. Tie ir nedaudz lētāki<br />

par ar elektrību darbināmajiem, toties<br />

tie zaudē elektriskajiem karuseļiem<br />

ātruma ziņā. Elektriskie karuseļi, kas<br />

aprīkoti ar AC motoru darbināmām drukas<br />

galvām, nodrošina daudz vienmērīgāku<br />

un viendabīgāku druku, salīdzinot<br />

ar pneimatiskajām presēm.<br />

Vairāk par automātisko karuseļu<br />

priekšrocībām un M&R iekārtām uzzināsiet<br />

ražotāja mājas lapā<br />

www.mrprint.com vai sazinoties ar<br />

oficiālo pārstāvi Baltijas valstīs –<br />

Rīgas Sesoma SIA<br />

(www.sesoma.lv)


38<br />

materiāli<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

LĪMES LENTA<br />

VAI LĪMES<br />

PUNKTI?<br />

Glue Dots Līmes punkti vai Līmes lenta ir inovatīvs<br />

risinājums poligrāfijas palīgdarbos, reklāmā, ražo šanā,<br />

montāžā un citos darbos. Tās noderēs, stiprinot reklāmas<br />

materiālus, iepakojot produkciju, kā arī montāžas<br />

procesā, noturot sīkas detaļas vietā. To ērtā, ātrā<br />

lietošana palīdzēs uzlabot produktivitāti. Līme nodrošina<br />

tīru, precīzu pielipšanu, nebojā stiprināšanas virsmu.<br />

IESPĒJAS<br />

IZVĒLĒTIES<br />

Izvēlēties lietot Līmes punktus vai Līmes<br />

lentu, kas ir neaizvietojams risinājums<br />

po ligrāfijas palīgdarbos, at vieg -<br />

lojot reklāmas brošūru, pa rau dziņu u.<br />

c. materiālu stip rināšanu, nebojājot<br />

virsmu.<br />

Piemēram, nereti jāsaskaras ar situāciju,<br />

kad, atverot žurnālu, pievienotais<br />

paraudziņš ir atlī mējies un pazudis, vai<br />

taisni otrādi, raujot to nost no žurnāla<br />

virsmas, nākas bojāt lapaspusi. Šāda<br />

situācija ne vien neapmierina patērētāju,<br />

bet arī reklāmas pasūtītāju, jo<br />

ieguldītie līdzekļi reklāmā nav attaisnojuši<br />

mērķi un informācija ir pasniegta<br />

neatbilstoši.<br />

Gala rezultātā izdevējs ir tas, kas<br />

cietīs no iesaistīto pušu neapmierinātības.<br />

Taču ir risinājums – Līmes<br />

punkti vai Līmes lenta, kas ir paredzēti<br />

dažāda veida aplikācijām, at karībā<br />

no virsmas materiāla un pielīmēšanas<br />

mērķa.<br />

IZVĒLIES PAREIZO<br />

LĪMES VEIDU<br />

Līmes punkti ir paredzēti dažāda veida<br />

aplikācijām, kur svarīgi piemeklēt atbilstošu<br />

no turības līmeni. Savukārt Līmes<br />

lenta ir universāls risinā jums standarta<br />

pielīmē šanas darbiem, taču tās<br />

priekšrocība ir iespējas variēt ar Līmes<br />

lentas garumu. Līmes lentu var nogriezt<br />

brīdī, kad tas nepieciešams.<br />

Līmes punktiem pieejami četri lipšanas<br />

stipruma un trīs profila augstuma<br />

veidi. Tie pielīp gan pie stikla, papīra,<br />

plastikas, gan koka, folijas, alumīnija<br />

un teflona, tāpēc svarīgi ir izvēlēties<br />

piemērotāko Līmes punkta veidu nepieciešamajai<br />

aplikācijai. Lipšanas stip-<br />

ruma izvēle ir atkarīga no pielipšanas<br />

mērķa un virsmas, kur tie tiek izmantoti.<br />

Super augstas un augstas pielipšanas<br />

līmeņa punkti ir grūti nolīmējami,<br />

taču zemas vai vidējas stingrības līmes<br />

punkti ir atlīmējami. Jāmin, ka zemas<br />

pielipšanas Līmes punkti satur nedaudz<br />

eļļas, padarot tos jo īpaši viegli<br />

nolīmējamus un piemērotus īslaicīgai<br />

materiālu stiprināšanai poligrāfijas izdevumos.<br />

Ir pieejami trīs dažādi Līmes punkta<br />

profila augstumu: zems 0,4 mm, vidējs<br />

1,5 mm un augsts 3,2 mm. Zema profila<br />

Līmes punkti ir plāni un piemēroti gludākai<br />

aplikācijai. Vidēja vai augsta profila<br />

līmes punkti ir piemēroti neregulārām,<br />

cilin driskām formām un virsmām ar nelielu<br />

reljefu.


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

materiāli<br />

39<br />

Līmes punkta pielipšanu ne gatīvi<br />

var ietekmēt, ja virsma ir mitra, eļļaina,<br />

putekļaina kā arī uz dažu veida<br />

silikonu pārklātiem produktiem līmes<br />

punkts var nepielipt, tādēļ ir svarīgi,<br />

lai virsma būtu tīra un sausa. Taču<br />

vienmēr lietderīgi ir veikt izmēģinājumus,<br />

tādējādi pārliecinoties un izvēloties<br />

vispiemērotāko Līmes punkta<br />

veidu.<br />

STIPRINĀŠANAS VEIDS<br />

Ja stiprināšanas apjoms ir neliels, tad<br />

Līmes punktus var viegli pielīmēt ar<br />

roku, taču ievērojami šo darbu atvieglo<br />

“Līmes pistole”, ko var izmantot arī<br />

Līmes lentas aplikācijām. Tā ir ērta un<br />

neaizstājama, ja ir jāveic stiprināšana<br />

jau drukātā materiālā. Lielākiem<br />

apjomiem ir paredzētas pusautomātiskas<br />

ierīces, kas nodrošina 60 Līmes<br />

punktu uzklāšanu minūtes laikā, kas<br />

ir neaizvietojamas fasēšanā, darbam<br />

uz ražošanas līnijas, punktu aplikācijai<br />

neiesietās brošūrās.<br />

LĪMES PUNKTU UN LĪMES<br />

LENTAS PRIEKŠROCĪBAS<br />

• Nebojā stiprinājuma virsmu,<br />

• Labāka produktivitāte ar katru pielietošanu,<br />

nav nepieciešams iekārtas iestādīšana<br />

un laiks žūšanai,<br />

• Drošs un tīrs aplikācijas veids, salīdzinājumā<br />

ar šķidrajām un karstajām<br />

līmēm.<br />

• Nav kaitīgu izdalījumu, tāpēc Līmes<br />

punktus un Līmes lentu drīkst izmantot<br />

pat pārtikas stiprināšanai.<br />

PIELIETOJUMS<br />

• Piestiprina reklāmas mate ri ālus.<br />

• Aizsargā malas pirms iepako šanas.<br />

• Notur lietas, lai tās neslīdētu pa paliktni.<br />

• Pielīmē pārdošanas uzlīmes.<br />

• Salīmē kartona paku.<br />

• Notur vietā detaļas pirms to sakausēšanas.<br />

• Notur vietā elektronikas kom ponentus.<br />

• Satur vairākas detaļas pirms iepakošanas.<br />

Līmes lenta un līmes punkti<br />

Ziemassvētku apsveikuma kartiņas<br />

Toner Aide aerosols


40<br />

izglītība<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

HEIDELBERG GATAVO<br />

JAUNU DARBINIEKU MAIŅU<br />

Pasaules lielākā iespiedmašīnu<br />

ražotāja – Heidelberger Druck maschi<br />

nen AG – paspārnē <strong>2008</strong>. gada<br />

1. septembrī 209 jaunieši uzsāka<br />

apgūt profesionālo iz glītību Jauniešiem<br />

ir iespēja mācīties 12 specialitātēs 7<br />

studiju programmās, (arī vairākās bakalaura<br />

programmās), kā arī kļūt par inženieriem-mehāniķiem<br />

un mehatroniķiem.<br />

Mācības notiek Vīslohā-Valdorfā<br />

un Heidelbergā, kā arī Brandenburgā,<br />

Armštetenā, Ludvigs burgā un Leipcigā.<br />

Jauniešu interese par mācībām bija<br />

ļoti liela, pieteicās vairāk nekā 3000<br />

pretendentu. „Lielais konkurss liecina<br />

par to, ka mūsu uzņēmums tiek uzskatīts<br />

par prestižu, inovatīvu un piedāvā<br />

augsti kvalitatīvu izglī tību, kas sniedz<br />

labas perspektīvas pašreizējā un nākotnes<br />

darba tirgū,” apgalvo Verners<br />

Baders (Werner Bader), Heidelberg profesionālās<br />

iz glī tības vadītājs. „Par izglītības<br />

kvalitāti liecina arī fakts, ka no<br />

mūsu absol ventiem tikai aptuveni 1%<br />

nestrādā iegūtajā specialitātē, bet Vācijā<br />

kopumā šis rādītājs pārsniedz 25%.<br />

Mēs esam ļoti priecīgi, ka esam varē juši<br />

pieņemt darbā visus <strong>2008</strong>. gada absolventus,”<br />

saka Baders.<br />

„Audzēkņi ne tikai apgūst ļoti labu<br />

profesionālo izglītību, bet viņos tiek<br />

ieaudzinātas arī labas komunikācijas<br />

spējas, prasme strādāt komandā un<br />

drosme pieņemt patstāvīgus lēmumus.<br />

Mūsu uzņēmums ofseta drukas<br />

jomā ir pasaules līderis, mēs nemitīgi<br />

ieviešam visjaunākās tehnoloģijas, paralēli<br />

neaizmirstot rūpēties par savu<br />

darbinieku motivāciju. Atbilstoši tam<br />

darbinieku izglītības līmenim ir jāatbilst<br />

ļoti augstām prasībām,” turpina<br />

Baders.<br />

Ieguvēji ir arī audzēkņi, jo viņiem<br />

tiek sniegtas ievērojamas profe sio nālās<br />

un sociālās pilnveidošanās iespējas. Pamatizglītības<br />

programmas var apvienot<br />

un papildināt ar dažādiem tālākizglītības<br />

variantiem. Tiek atbalstīti jaunieši,<br />

kas paliek strādāt uzņēmumā, un vēlas<br />

iegūt augstāko izglītību elektronikas,<br />

mašīnbūves vai ekonomikas inženierzinātņu<br />

jomās.<br />

135 no 209 jauniešiem, kas <strong>2008</strong>. gada 1. septembrī uzsāka mācības Heidelberger Druckmaschinen AG, izglītību iegūs<br />

Vīslohā-Valdorfā. Foto: Heidelberger Druckmaschinen AG<br />

Par uzņēmuma izglītības koncepcijas<br />

pareizību liecina Heidelberg sagatavoto<br />

speciālistu augstais novērtējums.<br />

2007. gada absolvents Jo han nes Peters<br />

tika atzīts par labāko jauno iespiedēju<br />

Vācijā. Katru gadu par profesionāliem<br />

un sociāliem sasniegumiem labākajiem<br />

Vācijas poli grāfijas specialitāšu audzēkņiem<br />

tiek piešķirta Iespiedtehnikas un<br />

papīra ražotāju iedibinātā Šternberga<br />

balva, pagājušajā gadā to saņēma 20<br />

topošie Heidelberg speciālisti.<br />

Šos augstos sasniegumus uzņēmums<br />

vēlas saglabāt arī nākotnē. „Heidelberg<br />

jau sen no vienkārša iekārtu ražotāja ir<br />

pārtapis par high-tech vairumtirgotāju,”<br />

turpina Baders. „Kā pasaules līderim<br />

mums jābūt gata viem saglabāt savas<br />

vadošās pozīcijas un jārēķinās arī ar<br />

darbaspēka pa audžu maiņām. Lai arī<br />

nākotnē nodrošinātu mūsu uzņēmumu<br />

ar pietie kamu skaitu augsti kvalificētu<br />

speciālistu, nemitīgi atbilstoši jāpilnveido<br />

mūsu izglītības sistēma.”<br />

Plašāka informācija par Heidelberger<br />

Druckmaschinen AG snieg tajām izglītības<br />

iespējām atrodama uzņēmuma<br />

mājaslapas www.heidelberg.com sadaļā<br />

Karriere.<br />

Sagatavots pēc Heidelberger<br />

Druckmaschinen AG preses materiāliem.


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

notikums<br />

41<br />

PA GRĀMATU TAKU<br />

AIJA ŠTOSA,<br />

DOBELES NOVADA GRĀMATNIECĪBAS MUZEJA VADĪTĀJA<br />

Šī gada maijā mani un vairākus citus<br />

grāmatu mīļotājus no <strong>Latvijas</strong><br />

ceļojums pa grāmatu taku veda uz<br />

austrumiem – caur Maskavu uz Ki rovu,<br />

kuru ikdienā joprojām sauc par Vjatku.<br />

Vispirms Maskavas Eks libru muzejā,<br />

kurā <strong>Latvijas</strong> mākslinieku darbi bijuši<br />

skatāmi jau vairāk kārt, piedalījāmies jēkabpilietes<br />

Ainas Karlsones ekslibru izstādes<br />

atklā šanā. Māksliniece skatītājus<br />

pārsniedza ar savu fantāziju un prasmi<br />

nelie lajā formātā rast jaunas formas un<br />

satura nianses. Izstādē bija skatāmi 500<br />

darbi, kurus Aina Karlsone pēc izstādes<br />

uzdāvināja muzejam.<br />

Nākamajā dienā ar vilcienu Vjatka<br />

devāmies uz Kirovu, mūsu ceļa mēr ķis<br />

bija 18. gadskārtējā Krievijas bibliofilu<br />

tikšanās. Pāris dienas, ko pa va dījām<br />

Vjatkā un Slobodskā, bija kultūras iespaidiem<br />

bagātas. Ap mek lējām rakstnieku<br />

Saltikova-Ščedrina un Aleksandra<br />

Grīna muzejus, Ki rovas Vasņecovu<br />

mākslas muzeju, vairākus novadpētniecības<br />

centrus. Pārsteidza Vasņecovu<br />

muzeja mūsdienīgais iekārtojums<br />

un eksponātu ba gā tība, it īpaši krievu<br />

glezniecības 18. un 19. gadsimta šedevri,<br />

gleznotāja V. Vasņecova 160 jubilejai<br />

veltītā darbu skate.<br />

Bibliofilu tikšanās laikā apgabala<br />

A. Hercena bibliotēka rīkoja sava novadnieka<br />

G. Petrjajeva lasījumus. Pateicoties<br />

šim bibliofilam, rakst nie kam<br />

un novadpētniekam, apzinātas Hercena<br />

bibliotēkas „literatūras atrad nes” un<br />

grāmatu krātuvē nonākuši viņa atstātie<br />

vērtīgu sējumu tūkstoši.<br />

No bibliofilu lasījumiem vislielāko<br />

interesi izraisīja O. Lasunska (Voroņeža)<br />

problēmas uzstādījums – „Mūsdienu<br />

arhīvu krāšana kā īpaša sociālās kultūras<br />

parādība”. Profesionālie arhivāri<br />

pret šādiem „pagrīdes vā kumiem” izturoties<br />

noraidoši, bet ar laiku šie krājumi<br />

kļūstot ļoti vērtīgi. Arī Latvijā gan personisku,<br />

gan materiālu apsvērumu dēļ<br />

tiek celti gaismā ģi meņu arhīvi, meklēti<br />

ieraksti vecās Bībelēs, kolekcionāri<br />

krāj kata lo gus, rokrakstus, dokumentus,<br />

vēstules u. c. Ko tik visu par valsts<br />

ekono mi ku nevar uzzināt, piemēram,<br />

no vecām tramvaju biļetēm! Lielo sociālo<br />

pārmaiņu dēļ atkritumos nonāk ne<br />

tikai vērtīgas laikmeta liecības, bet pat<br />

ve selas privātās bibliotēkas. V. Petrickis<br />

(Sanktpēterburga) norādīja, ka bibliofila<br />

krājums ir personības rādītājs. Šādu<br />

krājumu ir viegli iznīcināt, bet neiespējami<br />

atkārtot, jo visas tā vienības ir<br />

unikālas.<br />

Bibliofilu organizācijā tika uzņemti<br />

jauni biedri, to skaitā arī šo rindu autore.<br />

Iesniegumā rakstīju, ka ar grāmatu<br />

krāšanu un popularizēšanu nodarbojos<br />

jau pusgadsimtu un ka šīs tikšanās ar<br />

domubiedriem pa pla šina manu kultūras<br />

apvārsni. Mana uzņemšana tika<br />

vienprātīgi atbalstīta.<br />

Nākamajā dienā notika vērtīgo grāmatu<br />

izsole, bet es tajā laikā vie so jos A.<br />

Grīna bērnu bibliotēkā, ieguvu daudz<br />

jaunu materiālu par kād reiz Latvijā populāro<br />

rakstnieku un iepazinos ar bibliotēkas<br />

darbu ar jauna jiem lasītājiem.<br />

Otrā dienas pusē apmeklējām Slobodsku,<br />

kas latviešiem pazīstama kā<br />

Raiņa trimdas vieta. Raiņa muzejs bija<br />

viens no apskates objektiem. Ne lielajā<br />

namiņā, atbilstoši 20. gadsimta sākuma<br />

dzīvesveidam, iekārtota tautas dzejnieka<br />

istabiņa, dārzā – jaunā Pliekšāna un<br />

Aspazijas bareljefs. Tikāmies ar grāmatas<br />

„Likteņu savijums” autoru J. Malihu.<br />

Viņš savā skatījumā vērtējis Raiņa<br />

un P. Stučkas likteņus vēstures griežos.<br />

Slobodskas pilsētas bibliotēkā tikāmies<br />

ar vietējiem literātiem, iepazināmies ar<br />

klubu darbību.<br />

Noslēguma vakariņās pateicāmies<br />

par uzņemšanu, saņēmām kopbildes<br />

un pateicības rakstus. Nākamgad bibliofilu<br />

tikšanās notiks Jaroslavļā un būs<br />

veltīta pilsētas tūkstošgadei.<br />

Atpakaļceļā vēl vienu dienu pavadījām<br />

Maskavā, veltot to muzeju un grāmatnīcu<br />

apmeklējumiem. Bijām grandiozajā<br />

V. Majakovska mu ze jā, apskatījām<br />

ekspozīciju „Majakovskis bija un<br />

būs...”, kas veido ta kā dzej nieka dzīves<br />

un poēzijas drāma lauztās līnijās ar prolo<br />

gu un epilogu. Interesanti, ka viens<br />

no pirmajiem padomju valdības atļautajiem<br />

ceļoju miem Majakovskim bija uz<br />

Latviju, Rīgu. Iespaidi at spoguļoti dzejolī:<br />

„Demokrātiska republika: vieniem<br />

kliņģeris, otriem – caurums tika.”<br />

Kādi ieguvumi no šī brauciena? Jauni<br />

grāmatu draugi, jauni kultū ras iespaidi,<br />

bibliofilu izdevumi, ceļveži, konferenču<br />

materiāli. Būs zie mai vērtīga<br />

lasāmviela .


42 tehnika<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

EIZO CG241W DARBAM AR HIGH-END<br />

NEKUSTĪGAJIEM UN KUSTĪGAJIEM ATTĒLIEM<br />

Kopš <strong>2008</strong>. gada sākuma <strong>Latvijas</strong> tirgū<br />

ir pieejami augstas klases profesionālie<br />

monitori EIZO, kuri ir izpelnījušies<br />

plašu maketētāju, dizaineru, fotogrāfu<br />

un daudzu citu profesionāļu, kuriem ir<br />

svarīgas precīzas un vienmērīgas krāsas,<br />

atzinību visā pasaulē.<br />

Eizo ColorEdge CG241 saviem lietotājiem<br />

piedāvā 12 bitu aparatūras kalibrēšanu<br />

un 6 ms pelēko toņu atbildes<br />

laiku, kas ir uzskatāms par ļoti labu rādītāju<br />

šādas klases monitoram. Šis 24,1<br />

collu platekrāna monitors ir veidots,<br />

lai rādītu vienlīdz labi gan nekustīgos,<br />

gan kustīgos attēlus, tas ir ideāls plašam<br />

spektram high-end grafikas darbu,<br />

tajā skaitā iespieddarbu sagatavošanas<br />

procesiem, digitālajām fotogrāfijām, videorediģēšanai<br />

un pēcapstrādei.<br />

ColorEdge CG241W piemīt izšķirtspēja<br />

1920 × 1200 (attiecība 16 : 10),<br />

tādēļ tas var rādīt arī attēlus 1920 ×<br />

1080 (attiecība 16 : 9) pilnā augstumā<br />

ar smalkām melnām kontūrām ekrāna<br />

augšējā un apakšējā malā.<br />

Maksimālais spilgtums ir 300 cd/m2,<br />

kontrasta attiecība 850 : 1, horizontālais<br />

un vertikālais skatu leņķis ir 178°.<br />

Plašās gammas LCD panelis rāda 92%<br />

NTSC un 96% Adobe RGB krāsu telpas,<br />

tādēļ tas var parādīt lielāko daļu krāsu<br />

fotogrāfiju, kas uzņemtas Adobe RGB<br />

režīmā.<br />

CG241W piedāvā hardware kalibrēšanu<br />

– tas nodrošina, ka kalibrēšanas<br />

procesā netiek zaudēti krāsu toņi un<br />

rezultātā krāsa uz ekrāna veidojas precīzāka.<br />

EIZO ColorNavigator CE kalibrēšanas<br />

programmatūra ir saistīta ar CG241W,<br />

un ar to var iestatīt spilgtumu, balto<br />

punktu un gammu. ColorNavigator CE<br />

strādā ar mērierīci, lai pilnībā izmantotu<br />

monitora 12 bitu pārlūktabulu precīzai<br />

kalibrēšanai ilgumā līdz piecām minūtēm.<br />

Iestatījumus var saglabāt kā ICC<br />

profilu, kad kalibrēšana ir pabeigta.<br />

Programmatūra piedāvā arī melnā<br />

līmeņa iestatījumus (tikai ar digitālo<br />

signālu) un balta papīra mērīšanas<br />

funkciju krāsu saskaņošanai starp attēlu<br />

monitorā un attēlu izdrukā.<br />

Tiek atbalstītas kalibrēšanas iekārtas:<br />

Eye-One, DTP94, DTP94B, X-Rite MonacoOPTIX<br />

un Spyder2, Spyder3.<br />

ColorEdge CG241W ir aprīkots ar EI-<br />

ZO jaunāko ASIC (Application Specific


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

tehnika<br />

43<br />

Integrated Circuit – Specifiska pielietojama<br />

integrēta shēma). ASIC ir 12 bitu<br />

pārlūktabula ar paleti no 4081 krāsām<br />

katrai R, G, un B, no kurām tiek atlasītas<br />

vispiemērotākās 256 krāsas. ASIC veic<br />

arī 16 bitu iekšējo apstrādi pelēko toņu<br />

izlīdzināšanai, kas izceļ sīkās detaļas, it<br />

īpaši attēla tumšajos laukumos<br />

Lai nodrošinātu optimālas krāsas, EI-<br />

ZO kalibrē katru ColorEdge CG241W tā<br />

ražotnē Japānā. EIZO mēra katru toni<br />

no 0 – 255, lai radītu 2.2 gammas līkni<br />

un komplektācijā iekļauj noregulējuma<br />

sertifikātu rezultātu apstiprināšanai.<br />

EIZO labo spilgtuma un krāsu nevienmērību,<br />

kas ir raksturīga visiem<br />

LCD plakanajiem ekrāniem, ar Digital<br />

Uniformity Equalizer – Digitālo attēla<br />

vienmērības stabilizatora (DUE) funkciju.<br />

Ar DUE visi toņi, lai kur tie ekrānā<br />

atrastos, kļūst vienmērīgi. DUE nodrošina<br />

mazāku par 3 Delta-E atšķirību<br />

visā ekrānā. Monitoram tiek pievienots<br />

sertifikāts, kas apstiprina vienmērības<br />

kompensācijas rezultātus.<br />

CG241 ir iekļautas DVI-I ievades, kas<br />

atbalsta gan digitālos, gan analogos signālus<br />

no datoriem un USB 2.0 ar vienu<br />

ieejošo un diviem izejošajiem portiem.<br />

Atbalsts augstfrekvenču joslas digitālā<br />

satura aizsardzībai (HDCP – High-Bandwidth<br />

Digital Content Protection – Digitālās<br />

datu aizsardzības forma) ar digitālo<br />

signālu piedāvā satura skatīšanu no<br />

HDCP aprīkojuma iekārtām.<br />

Papildiespējas:<br />

• 82 mm augstums regulējams, 40°<br />

izliekums, 70° grieze un 90° grieziens<br />

displejam;<br />

• sensors uz priekšējā paneļa uztver<br />

apkārtējo gaismu un regulē ekrāna<br />

spilgtumu līdz ideālajam līmenim. Tas<br />

ļauj taupīt elektrību un būtiski mazināt<br />

acu piepūli. Perfekti piemērots darbam<br />

ar tekstiem;<br />

• simulē divus krāsu redzamības<br />

nepilnības veidus – protanopia un deuteranopia,<br />

lai pārbaudītu, kā krāsas<br />

redz daltoniķi. Simulācija tiek veikta<br />

reālā laikā gan nekustīgiem, gan kustīgiem<br />

attēliem, veidojot to par praktisku<br />

alternatīvu uz programmatūru balstītiem<br />

rīkiem;<br />

• saderība ar TCO’<strong>03</strong> un TÜV Rheinland/Ergonomics;<br />

• komplektācijā iekļauts arī monitora<br />

pārsegs (hood), lai aizsargātu ekrānu<br />

no gaismas iedarbības.<br />

PAR EIZO<br />

Eizo Europe AB ir Eizo Nanao korporācijas<br />

– vadošā Japānas high-end vizuālā<br />

displeja produktu ražotāja ar plašu<br />

spektru LCD monitoru un Windows bāzes<br />

terminālu, Eiropas filiāle.<br />

EIZO monitoru attēla kvalitāte, ilgtermiņa<br />

drošums un inovatīvās īpašības<br />

izvirza tos par daudzu finanšu organizāciju,<br />

tirdzniecības telpu, slimnīcu, biroju<br />

un dizaina studiju izvēles produktu visā<br />

pasaulē. EIZO galvenā mītne atrodas<br />

Japānā un to vairāk nekā trīsdesmit valstīs<br />

pārstāv ekskluzīvu izplatītāju tīkls.<br />

Eizo Europe AB pārdod un atbalsta<br />

produktu līniju visā Zviedrijā, Somijā,<br />

Norvēģijā, Dānijā, Krievijā un Baltijas<br />

valstīs. Eizo Europe AB ir ISO 9002 sertificēts<br />

un izplata produkciju ar tālākpārdevēju<br />

un izplatīšanas partneru tīkla<br />

starpniecību.<br />

Latvijā EIZO vienīgais un ekskluzīvais izplatītājs ir NMS GRUPA.<br />

Papildu informācija par Eizo: http://www.promonitori.lv/lv/info/contacts/


PN_R<br />

44<br />

īsumā<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

IESPIEDINDUSTRIJAS<br />

NOTIKUMU KALEIDOSKOPS<br />

HP INDIGO<br />

REKORDLĪGUMS<br />

HP Indigo izstādes drupa laikā noslēdza<br />

firmas vēsturē pašu lielāko līgumu.<br />

Amerikāņu koncerns Consolidated Graphics,<br />

kuram ir ražošanas uzņēmumi ASV,<br />

Kanādā un Čehijā, iegādājās 36 iespiedmašīnas.<br />

Septiņas no tām ir izstādē pirmoreiz<br />

parādītās jaunās HP Indigo press<br />

7000. Jau jūnijā tika sākta mašīnu uzstādīšana<br />

uzņēmuma Čehijas nodaļā.<br />

UPM RŪPĒJAS PAR<br />

PAPĪRA OTRREIZĒJU<br />

IZMANTOŠANU<br />

Koncerns UPM uzņēmās rūpes par visu<br />

izstādes drupa laikā radušos papīra<br />

atkritumu pārstrādi. Visa makulatūra<br />

tika savākta speciālos konteineros un<br />

nogādāta firmas Remondis uzņēmumā<br />

Langenfeldē sapresēšanai ķīpās. No<br />

turienes makulatūru nogādāja UPM<br />

rūpnīcās, kur tā tiek izmantota papīra<br />

ražošanai.<br />

SUN CHEMICAL KRĀSAS<br />

KĻŪST EKOLOĢISKĀKAS<br />

Saspringts vairāku gadu darbs vainagojies<br />

ar panākumiem. Sun Chemical<br />

uzsākusi pasaulē pirmo speciāli lokšņu<br />

ofsetam paredzēto ekoloģisko UV krāsu<br />

SunCure Advantage sērijveida ražošanu.<br />

Sadarbībā ar EskoArtwork krāsu vadības<br />

programmā EskoArtwork Kaleidoscope<br />

radīta pieeja Sun Chemical SmartColour<br />

datu bāzei.<br />

GOOGLE BŪS PERIODISKO<br />

IZDEVUMU ARHĪVS<br />

Google savā oficiālajā blogā paziņojusi,<br />

ka izvietos internetā pilnībā ieskenētas<br />

vecas avīzes un žurnālus ar visiem<br />

tekstiem, attēliem un sludinājumiem.<br />

Materiāli tiks izvietoti arhīvā un būs atrodami<br />

ar meklēšanas programmu palīdzību.<br />

Projektam pieteikušies tādi ievērojami<br />

Ziemeļamerikas izdevumi kā The<br />

New York Times, The Washington Post,<br />

Pittsburg Post-Gazette, Quebec Chronicle<br />

Telegraph un daudzi citi.<br />

Pagaidām vēl netiek sniegts pilns<br />

projekta dalībnieku saraksts, bet tiek<br />

apgalvots, ka tīmeklī būs atrodami miljardi<br />

lappušu no nacionāla un vietēja<br />

rakstura avīzēm un žurnāliem. Šobrīd<br />

kā paraugs apskatāms ieskenēts avīzes<br />

Pittsburgh Post-Gazette 1969. gada<br />

21. jūlija numurs. Tas atrodams Google<br />

News Archive Search.<br />

LIELĀKĀ GRĀMATA<br />

PASAULĒ DRUKĀTA AR<br />

DUPONT TYVEK®<br />

Meksikāņu izdevniecībā Agueda Editorial<br />

House tapusī grāmata „Skats uz<br />

Mehiko. Krāsas un noskaņas” atzīstama<br />

par lielāko pasaulē. Tā ir divus metrus<br />

augsta un divus metrus plata un ievērojami<br />

pārspēj iepriekšējo Ginesa rekordu<br />

(Butānā izgatavotu 1,5 x 1,5 m izmēra<br />

grāmatu).<br />

Firmas DuPont pārstāvniecības Meksikā<br />

darbinieki apgalvo, ka viņiem bijis<br />

ļoti interesanti iesaistīties šajā projektā<br />

un piedāvāt drukāšanai izmantot<br />

DuPont Tyvek® iekārtu. Ražošanas<br />

procesā izmantoti tikai apkārtējai videi<br />

draudzīgi materiāli, un pati milzīgā<br />

grāmata uzskatāma par simtprocentīgi<br />

pārstrādājamu produktu. Izdevniecības<br />

direktors Viktors Hugo Rodrigess (Victor<br />

Hugo Rodriguez) uzsver, ka ekoloģiskās<br />

milzu grāmatas – pasaules rekordistes<br />

– tapšana nebūtu iespējama bez<br />

sadarbības ar DuPont.<br />

XEROX PIEDĀVĀ JAUNA<br />

VEIDA APLOKSNES<br />

Firma Xerox uzsākusi jauniem kvalitātes<br />

standartiem atbildošu aplokšņu Digital<br />

Envelopes izgatavošanu. Tās paredzētas<br />

apdrukai uz vienkrāsu un krāsu lāzerprinteriem,<br />

ir sevišķi ērtas lietošanā un<br />

piedāvā lielas personalizācijas iespējas.<br />

Aploksnes izgatavotas no kvalitatīva kalandrēta<br />

120 g/m2 papīra, kas izstrādāts<br />

speciāli krāsu lāzerdrukai un nodrošina<br />

ļoti precīzu krāsu atveidojumu. Caurspīdīgie<br />

lodziņi izgatavoti no sevišķi karstumizturīga<br />

plastikāta. Lietotājiem tiek<br />

piedāvātas C4 (229 x 324 mm), C5 (162 x<br />

229 mm) un C5/6 (114 x 229 mm) izmēru<br />

aploksnes ar noņemamu papīra sleju.<br />

Tās ir ērtas lietošanā, drukāšanas procesā<br />

neburzās un neiestrēgst printeros.<br />

ALL IN PRINT CHINA<br />

No <strong>2008</strong>. gada 14. līdz 17. novembrim<br />

Šanhajā jau trešo reizi notiks starptautiska<br />

poligrāfijas iekārtu izstāde All in<br />

Print China. Izstāde aizņems 70 000 m2,<br />

un tiek plānots, ka to apmeklēs aptuveni<br />

120 000 cilvēku. Izstādes laikā notiks<br />

dažādi semināri un konferences, kas<br />

tiks rīkoti ne tikai ķīniešu, bet arī angļu<br />

valodā, tā uzsverot pasākuma internacionālo<br />

nozīmi.


Ultramoderna druka<br />

ar māksliniecisku pieskārienu<br />

Izgatavojam:<br />

grāmatas<br />

brošūras<br />

žurnālus<br />

etiķetes<br />

avīzes<br />

bukletus<br />

katalogus<br />

<strong>Latvijas</strong>, Baltijas, Austrumeiropas un Rietumu pasūtītājiem<br />

Balasta dambis 3, Rīga, LV-1048<br />

Tālr.: 6 7062 280<br />

Fakss: 6 7062 344<br />

E-pasts: info@presesnams.lv<br />

www.presesnams.lv<br />

PN_Reklama_210x297.indd 5<br />

4/10/<strong>2008</strong> 2:45:47 PM


46<br />

viedoklis<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

Pirmā Baltijas biznesa foruma<br />

„Innovate <strong>2008</strong>” laikā Latvijā viesojās<br />

pasaulē labi zināmais un atzītais<br />

poligrāfijas nozares eksperts Endrū<br />

Tributs (Andrew Tribute).<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> nozarē šis gads ir bijis<br />

īpašs un notikumiem bagāts gan pasaulē,<br />

gan arī Latvijā. Šogad Vācijā, Diseldorfā<br />

norisinājās pasaulē vērienīgākā<br />

un ietekmīgākā izstāde poligrāfijas<br />

nozarē Drupa <strong>2008</strong>. Savukārt šoruden<br />

Latvijā pirmo reizi norisinājās Baltijas<br />

mēroga biznesa forums „Innovate<br />

<strong>2008</strong>”, ko organizēja līderis digitālās<br />

drukas jomā, kompānija Xerox sadarbībā<br />

ar poligrāfijas nozares ekspertiem.<br />

Piedāvājam iepazīties ar foruma viesa,<br />

starptautiski atzītās autoritātes Endrū<br />

Tributa domas par poligrāfijas nozares<br />

aktuālajām problēmām.<br />

Ko var uzlūkot par svarīgāko šā gada<br />

izstādē Drupa?<br />

Kopš iepriekšējās izstādes Drupa,<br />

nozare ir strauji attīstījusies: ir ne vien<br />

pilnveidotas un attīstītas digitālās drukas<br />

iespējas, bet arī būtiski mainījies<br />

patērētāju priekšstats par to, kas no<br />

šīs nozares ir sagaidāms. Piemēram,<br />

1995. gadā izstādē Drupa, kaut arī tika<br />

piedāvātas lieliskas Indigo un Xeikon<br />

inovācijas, digitālo druku vairums poligrāfijas<br />

speciālistu vērtēja par nebūtisku,<br />

un tolaik tikai daži to vērtēja kā<br />

kaut ko svarīgu un perspektīvu. 2002.<br />

gada izstādē savukārt Xerox Docucolor<br />

2000 sērijas mainīja daudzu izpratni par<br />

digitālo druku, to sāka ieviest daudzās<br />

tradicionālajās tipogrāfijās.<br />

INNOVATE <strong>2008</strong> –<br />

Bet Drupa 2004 poligrāfiķu viedoklis<br />

par kvalitāti galvenokārt saistījās ar<br />

tādām vērtībām kā HP Indigo, Kodak<br />

Nexpress un Xerox iGen3. Arī Oce demonstrēja<br />

savu viedokli par nākotnes<br />

tehnoloģijām – ar Variostream 9210 monohromo<br />

printeri kā pamatu nākotnes<br />

četru krāsu nepārtrauktās materiāla padeves<br />

(continious feed) printerim.<br />

Strūklprinteru jomā Kodak Versamark<br />

ātrums norādīja iespējamos nā kotnes<br />

attīstības virzienus. Agfa’s Dotrix nepārtrauktās<br />

materiāla pa de ves strūklprinteris<br />

demonstrēja iespējas, kā strūklprinterus<br />

virzīt flekso grāfijas tirgū,<br />

kur pirms tam digitālā druka nebija<br />

pieejama, kā arī UV tintes pavēra jaunas<br />

iespējas strūklprinteru attīstībā. Iespējams,<br />

visinteresantākais Drupa 2004<br />

demonstrētais produkts, kas parādīja,<br />

kā tehnoloģijas var mainīt nākotnes<br />

tirgu, bija Riso HC5000 strūklprinteris.<br />

Šis pārsteidzošais produkts bija ne tikai<br />

visātrākais papīra lokšņu padeves krāsu<br />

digitālais printeris, bet arī viens no lētākajiem<br />

izstādes piedāvājumā.<br />

Krāsu drukas sistēma Xerox 490/980<br />

Šogad notikusī Drupa <strong>2008</strong> ir uzskatāma<br />

par „strūklprinteru iz stādi”. Līdz<br />

pat šim brīdim strūklprinteriem ir bijusi<br />

galvenā ietekme platformāta un superplatformāta<br />

darbības sfērā. Šajā tirgū tādas<br />

kompānijas kā VUTEk, HP Scitex, Nur,<br />

Inca un daudzas citas ir izmainījušas<br />

displeja veidolu, plakātus un reklāmas.<br />

Šogad bija iespēja redzēt jauna līmeņa<br />

drukas galaproduktus, kas iepriekš<br />

nebija pieejami, piemēram, speciālus<br />

materiālus, kas paredzēti dažādu ēku<br />

un autobusu ietīšanai. Šī digitālās drukas<br />

forma, pielietojot strūklprinterus,<br />

ir lielā mērā pārņemta visos tir gos, kur<br />

tā ir lietota, turklāt šogad izstādē tika<br />

demonstrēti daudz ātrāki un augstākas<br />

kvalitātes printeri. Tāpat šīgada izstādē<br />

liela nozīme tika pievēr sta ekoloģisko<br />

principu ievērošanai kā produktu ražošanas,<br />

tā arī eksplua tācijas laikā. Ar<br />

ekoloģiju saistītajā jomā ir rasti vairāki<br />

risinājumi, to starp ūdeni saturošas, UV<br />

un citas ekoloģiski draudzīgas tintes,<br />

kas aiz ņem arvien liekāku tirgus daļu<br />

salīdzinājumā ar šķīstošajām (solvent)


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

viedoklis<br />

47<br />

– SKATIENS NĀKOTNĒ<br />

tintēm. Neiztrūkstoši izstādē tika demonstrētas<br />

vairākas nākotnes tehnoloģijas<br />

– tādās jomās kā iesaiņojums,<br />

iepakojums (komplektā ar attie cīgām<br />

iekārtām gofrēta, viļņota un lokāma<br />

kartona apdrukai, kas pare dzēti izmantošanai<br />

tieši ražotnēs vai netālu no vietām,<br />

kur produktus plā nots iepakot.<br />

Šodien lielākais izaicinājums ir radīt pēc<br />

iespējas personalizētāku un individualizētāku<br />

galaproduktu jeb piedāvājumu<br />

patērētājam. Mūsdienu tehnoloģijām<br />

jāspēj sniegt maksimālas individualizācijas<br />

iespējas ar mērķi izgatavot un<br />

piedāvāt kaut ko tādu, ko vēlas tieši<br />

konkrētais galaprodukta lietotājs. Gan<br />

privātām, gan darba vajadzībām. .<br />

Kāds ir jūsu vērtējums pirmajam<br />

Baltijas biznesa forumam „Innovate<br />

<strong>2008</strong>”?<br />

Viens no pirmajiem secinājumiem,<br />

kas radās pēc „Inno vate <strong>2008</strong>” – Baltijas<br />

valstīs poligrāfijas jomā strādājošajiem<br />

noteikti vai rāk jālūkojas nākotnē, jātiecas<br />

pēc „rītdienas” tehnoloģijām un inovāci-<br />

jām. Šobrīd prioritāte, galvenokārt, ir<br />

naudas pelnīšana, nevis pārdomātas investīcijas<br />

inovācijās un attīstībā.<br />

Par tendencēm pasaules poligrāfijas<br />

tirgū var runāt daudz un plaši, jo tradicionālajā<br />

poligrāfijas tirgū inovācijas<br />

tiek ieviestas nepārtraukti. <strong>Poligrāfijas</strong><br />

tirgus it ļoti stabils Rietumeiropā, ASV,<br />

Japānā, taču Baltijas valstīs tas ir relatīvi<br />

jauns, un salīdzinājumā ar citām valstīm<br />

nav ļoti plašs. Pēdējā laikā intensīvākas<br />

aktivitātes poligrāfijas jomā notikušas<br />

Vā cijā, kur pēdējos gados ir bijis novērojams<br />

arī vislielākais poligrāfiskās<br />

ražošanas apjoms.<br />

Jāatzīst, ka daudzas no problēmāma,<br />

par ko es runāju Latvijā forumā „Innovate<br />

<strong>2008</strong>”, ir relatīvas, jo poligrāfija šajā<br />

tirgū joprojām ir „jauna” tehno loģija. Pamatā<br />

es runāju un analizēju problēmas,<br />

ar ko nodar bojas šīs industrijas lielākās<br />

kompānijas un vadošie tirgus dalībnieki.<br />

Prognozēju, ka nākamajos pāris gados<br />

Baltijā notiks tieši tas pats, kas pasaulē,<br />

turklāt dažas no tendencēm varētu parādīties<br />

arī ievērojami ātrāk.<br />

Kādas tendences saskatāmas poligrāfijas<br />

tirgū?<br />

Tas, ko mēs aplūkojam pašlaik, ir poligrāfijas<br />

industrija – tradicio nāla ilgtermiņa<br />

industrija, kuras lielākais izaicinājums<br />

šobrīd ir internets. Daudzi cilvēki<br />

nereti nodomā: – Vai man patiešām ir<br />

nepieciešams drukāt? Vai poligrāfija var<br />

piedāvāt ko tādu, ko es nespētu atrast<br />

internetā?– Tādēļ šiem jautājumiem<br />

tiek pievērsta ļoti liela nozīme; tiek aplūkotas<br />

dažādas iespējas, lai poligrāfija<br />

patērētājam tās piedāvātu arvien vairāk<br />

un izdevīgāk. Mūsdienās cilvēki ir<br />

zinoši un pēta, kādus labumus tie var<br />

gūt, un tieši šo iemeslu dēļ ir jāskatās<br />

nākotnē, – kur poligrāfija būs un kur<br />

nebūs nepieciešama, un kā to integrēt<br />

ar internetu?<br />

Jau pašlaik var novērot daudz pozitīvu<br />

piemēru, kas attēlo cilvēku vajadzības<br />

un poligrāfijas iespējas. Piemēram,<br />

cilvēki arvien biežāk kaut ko<br />

iegādājas internetā, tātad arvien biežāk<br />

ir nepieciešams izmantot parasto<br />

digitālo printeri. Vai arī tiek uzņemts


48<br />

viedoklis<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

daudz digitālo fotogrāf iju, – kas ar tām<br />

tiek darīts tālāk? Visbiežāk fotogrāfijas<br />

tiek ielādētas datorā un saglabātas, tad<br />

retu reizi apskatītas, izanalizētas un,<br />

iespējams, viena vai divas tiek izdrukātas,<br />

taču pārējās tiek atstātas digitālā<br />

formātā. Tomēr tieši pašlaik tirgū<br />

digitālā drukāšana paver visplašākās<br />

iespējas fotogrāfiju izveidei. Piemēram,<br />

jūs dodaties brīvdienās, paņemat līdzi<br />

digi tālo fotoaparātu un nofotografējat<br />

ap 500 bilžu. Ko jūs ar tām darāt tālāk?<br />

Jums mājās, visticamāk, datorā ir atbilstoša<br />

programmatūra un jūs izvēlaties<br />

tikai tās, kuras patīk (tās var būt 2–4 vai<br />

60 fotogrāfijas). Tad tās pasūtāt internetā<br />

par ļoti saprātīgu cenu. Pašlaik tas<br />

ir ļoti strauji augošs tirgus, un daudzi<br />

to plaši izmanto, tai skaitā arī mana<br />

meita. Viņa šā gada maijā aprecējās.<br />

Kāzu foto grāfs izmantoja nevis analogo<br />

fotoaparātu, bet digitālo, pēc tam viņš<br />

ierakstīja divus DVD-CD ar vairāk nekā<br />

1000 fotogrāfijām. Tad mana meita izveidoja<br />

vairākus foto albumus – man,<br />

vīra radiem, draugiem – un pasūtīja tos<br />

caur internetu, savukārt mēs jau saņēmām<br />

gatavus albumus.Šis piemēr tikai<br />

liecina, ka šis ir per s pektīvs un plašām<br />

iespējām bagāts tirgus.<br />

Kad es Latvijā auditorijai uzdevu<br />

jautājumu, cik daudzi no jums pastāvīgi<br />

pasūta digitālās fotogrāfijas internetā,<br />

tikai divi no klāt esošajiem nepacēla<br />

roku. Tāpat atklājās, ka ikvienam auditorijā<br />

ir vismaz viena digitālā kamera<br />

un viņi pasūta izvēlētās bildes ar interneta<br />

starp niecību. Tieši šādā veidā<br />

digitalizācija paver šo jauno, grandiozo<br />

tirgu. Tāpat jūs varat arī patstāvīgi<br />

veidot izdrukas tieši tādas, kā vēlaties.<br />

Kodak Versamark VX 5000 E<br />

Piemēram, ja jūs spēlējat golfu, tad varat<br />

ieiet mājas lapā golfmedia.com, kur<br />

iespējams radīt karodziņus ar saviem<br />

iniciāļiem un daudz ko citu. Līdzīga<br />

situācija: ja es ieeju veikalā un nopērku<br />

kartīti, tad tā būs vien kārša apsveikumu<br />

kartīte; turpretī internetā es varu<br />

izveidot savu apsvei kuma kartīti, un<br />

te vienīgā robeža būs mana izdoma.<br />

Internetā es varu izveidot arī pats savas<br />

vizītkartes – izvēlēties kādu no jau<br />

gataviem variantiem vai arī izveidot<br />

visu pats.<br />

Internets paver milzīgas iespējas, lai<br />

arī tas nav tas, ko es sauktu par profesionālo<br />

poligrāfiju, un tā nav domāta<br />

publicēšanai. Tas ir domāts cilvēkiem –<br />

kā jūs vai es.<br />

Jūsu domas par mūsu laikmeta noteicošajiem<br />

faktoriem – ekonomiju<br />

un ekoloģiju?<br />

Protams, drukājot cilvēki grib arī ieekonomēt.<br />

Drukāšana būtībā ir visai<br />

sarežģīts process, jo pastāvīgi ir jārada<br />

tehnoloģijas, kas apmierinātu arvien<br />

pieaugošās klientu vajadzības. Drukājot<br />

ar standarta printeri, pie mēram, 250<br />

lappuses ekonomiski ir ļoti neizdevīgi.<br />

Turpretī, izmantojot digitālo druku, var<br />

ietaupīt gan naudu, gan iegūt nepieciešamo<br />

kvalitāti, un tas savukārt padara<br />

pircējus laimīgus. Izmantojot analogu<br />

iespiešanas metodi, būs jāpatērē daudz<br />

resursu, bet, ja tiek saņemts digi tāls<br />

fails, to ir iespējams izdrukāt jau sekundes<br />

laikā.<br />

Daudzās pasaules valstīs pašlaik tirgū<br />

notiek lielas pārmaiņas, jo jauna<br />

tipa poligrāfijas tirgus ik gadu palielinās<br />

par 10%, bet tradicionālais poligrāfijas<br />

tirgus samazinās par 3%. Tas, protams,<br />

paver plašas biznesa iespējas.<br />

Savas karjeras laikā esmu uzklausījis<br />

daudzus izcilus viedokļus, prognozes,<br />

kā arī daudz absurdu apgalvojumu.<br />

Piemēram, vēl mūsdienās daudzi<br />

uzskata, ka viņi neatbalsta drukāšanu<br />

tādēļ, ka tā esot videi kaitīga. Taču,<br />

loģiski izsecinot, tās ir muļķības. Lai<br />

arī papīra ražošanas in dus trija ir strauji<br />

attīstījusies, proporcionāli tiek iestādīts<br />

daudz vairāk koku, nekā izzāģēts. Un<br />

poligrāfija būtībā ir ļoti „zaļa” industrija.<br />

Neteiksim, ka par visiem 100%, bet<br />

tomēr – tā ir. Ja kāds gribēs bez drukāšanas<br />

izplatīt kādu infor māciju, piemēram,<br />

žurnālu 1000 adresātiem, tad tiks<br />

darbināti 1000 prin teri, lai to izdrukātu<br />

1000 cilvēku, kuri sēdēs pie saviem<br />

1000 datoriem utt. Šāds piemērs vien<br />

apliecina, ka acīmredzami „zaļāk” ir izplatīt<br />

jau drukātus materiālus. Turklāt<br />

datoru industrijā datoriem ir jādarbojas<br />

24 stundas dienā, lai tie pastāvīgi varētu<br />

atjaunot datubāzes, un tas savukārt<br />

ekoloģijai ir ļoti kaitīgi. Ar šādu salīdzinājumu<br />

mēs varam iztēloties, cik „zaļa”<br />

ir poligrāfijas nozare.<br />

Kāds liktenis 21. gadsimtā gaida drukātās<br />

grāmatas?<br />

Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un<br />

mūsdienās ir iespējams ie gā dāties arī<br />

grāmatas digitālā formātā, taču tas izmaksās<br />

vairāk, nekā pērkot tradicionālu<br />

grāmatu. Lai arī elektroniskās grāmatas<br />

ir ļoti labas un noder daudzās jomās, arī<br />

iespiestajām grāmatām ir daudz neaizvietojamu<br />

īpašību. Protams, tādi digitālie<br />

grāmatu lasītāji kā nesen prezentētie<br />

„SONY” kļūst ļoti populāri.<br />

Tomēr es neuzskatu, ka poligrāfijas<br />

nozarei draud iznīcība. Pie mēram, ja kādā<br />

attālā valstī cilvēks vēlas izdrukāt<br />

savas valsts avīzi, viņš to var paveikt<br />

ar interneta starpniecību. Microsoft eksperti<br />

kādreiz pare dzēja, ka avīzes iespiestā<br />

formātā izzudīs 10 gadu laikā un<br />

ka līdzīgs lik-tenis sagaida arī grāmatas.<br />

Bils Geits jau gadiem ilgi apgalvo, ka<br />

poli grāfija izzudīs, taču tā nekādā ziņā<br />

nav patiesība. Man personiski nepatīk<br />

Microsoft, bet IT speciālistiem gan, jo tas<br />

viņiem nodrošina darbu. Tāpat savulaik<br />

tika prognozēts, ka līdz ar TV tiks aizmirsts<br />

un izzudīs kino, tāpat teātri, bet<br />

tā nenotika. Viens ir skaidrs: poligrāfija<br />

neiznīks, un tā pielā gosies 21. gadsimta<br />

elastīgajai un prasīgajai sabiedrībai, kā<br />

arī inter netam. Kaut vai tas vien, ka internetā<br />

ir daudzas mājas lapas, kur iespē-


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

viedoklis<br />

49<br />

Kas jūsuprāt raksturīgs poligrāfijas<br />

tirgum Baltijā?<br />

Latvijā poligrāfijas tirgus salīdzinoši ir<br />

ļoti jauns. Xerox ir liela kompānija, kuras<br />

lielākās mašīnas maksā ap 500 tūkstošiem<br />

eiro. Šobrīd Xerox galvenais konkurents<br />

ir Canon. Kā jau minēju, digitālās<br />

poli grāfijas jomā Latvija pagaidām<br />

vēl nav sasniegusi augstāko līmeni, kā<br />

tas ir, piemēram, ASV, Rietumeiropā vai<br />

Austrālijā.<br />

Tomēr tagad tiek mek lēti arvien jauni<br />

poligrāfijas tirgi, piemēram, Baltijas<br />

valstis, it īpaši šobrīd, kad tehnoloģijas<br />

ir tik viegli pieejamas. Pašlaik gan būtiska<br />

problēma ir augstā inflācija, kas kaitē<br />

biznesam, taču ar laiku viss, protams,<br />

normalizēsies.<br />

Forumā „Innovate <strong>2008</strong>” auditorija<br />

izrādīja plašu interesi par vi dējās kvalijams<br />

publicēt savas grāmatas un pat tās<br />

pārdot, norāda uz poligrāfijas nozares<br />

un interneta progresīvo mijiedarbību.<br />

Kā varat raksturot drukas darbu individualizāciju?<br />

Mūsdienās iepakojumu ražošanā nav<br />

iespējams iztikt bez krāsai niem iepakojumiem,<br />

personalizētiem attēliem<br />

un teksta, jo neviens ne pirks preci ar<br />

vienkāršu, pelēku iepakojumu. Turklāt<br />

mūsdienu tehnolo ģijas ļauj palielināt<br />

iepakojumu drošības līmeni – samazinot<br />

risku to sabojāt, viltot vai viegli<br />

atdarināt.<br />

Es poligrāfijas industrijā strādāju aptuveni<br />

44 gadus un industrijas datorizēšanā<br />

– aptuveni 40 gadus. Savas<br />

karjeras laikā esmu pieredzējis mil zīgas<br />

pārmaiņas. Piemēram, agrāk, lai varētu<br />

veikt drukāšanas pro cesu, bija nepieciešami<br />

kādi 4–5 cilvēki, taču mūsdienās<br />

– ne vairāk par vienu. Modernās<br />

drukas iekārtas stundas laikā spēj izdrukāt<br />

aptu veni 18 000 loksnes, pie<br />

tam apdrukājot tās no abām pusēm.<br />

Poli grāfijas industrija mainās fenomenāli<br />

strauji, taču diemžēl šajā industrijā<br />

ir grūti iesaistīt jaunus darbiniekus, jo<br />

tā tiek uzskatīta par vecmodīgu nodarbošanos.<br />

To mēr tirgū ir arvien jauni<br />

uzņēmumi, kas ir saskatījuši šī biznesa<br />

ie spējas un apguvuši nepieciešamās<br />

iemaņas. Piemēram, uzņēmumi izsūta<br />

personalizētas reklāmas saviem klien-<br />

tiem, piemērojot tās klientu vēlmēm.<br />

Tas ir dārgāk, bet efektīvāk, un visa<br />

pamatā ir nopietns darbs ar datu bāzu<br />

uzturēšanu un papildināšanu.<br />

Apmēram pirms gada es biju Japānā,<br />

un tur kāds uzņēmums no pirka<br />

24 Xerox drukas iekārtas VISA kartēm<br />

ar mērķi apkalpot 5 miljonus klientu.<br />

Viņiem tas veiksmīgi izdevās, tādējādi<br />

tikai kārtējo reizi pierādot moderno<br />

drukas iekārtu integrāciju ar datortehniku.<br />

Kā šī brīža galvenie tirgus spēlētāji<br />

ir minami Canon, HP, Xerox un Kodak.<br />

Xerox, manuprāt, ir tirgus līderis.<br />

tātes printeriem, kuru aptuvenā cena ir<br />

50 tūkstoši eiro. Lai arī pašlaik biznesa<br />

iespējas ir ļoti plašas, Latvijā un Baltijā<br />

vismaz tuvākajā laikā būs maz tādu<br />

uzņēmumu, kas iegādāsies iekārtas par<br />

500 tūkstošiem latu, bet aptuveni par<br />

100 tūkstošiem, kas arī ir pietiekami<br />

kvalitatīvi, tādu būs pietiekami daudz.<br />

Un kāds ir skats nozares nākotnē?<br />

Jau šobrīd ir vairākas jaunas drukas<br />

iekārtas, kas tirgū parādīsies aptuveni<br />

2010. gadā un kuras vēl nevar iegādāties.<br />

Viena no tām būs no Kodak – ar lielu<br />

drukas ātrumu un labu kvalitāti, tā arī<br />

attiecīgi maksās. Tāpat no HP gaidāma<br />

jauna strūklu drukas iekārta, ko varēs<br />

iegādāties pēc gada. Ievērības cienīgs<br />

jaunums ir gaidāms arī no Xerox – iekārta<br />

ar gēla tinti, kas turklāt ļaus drukāt<br />

uz dažādiem materiāliem. Prognozēju,<br />

ka gaidāma liela cīņa starp iekārtām ar<br />

drukas ātrumu 100 lapas vienā minūtē.<br />

Noteikti sacentīsies Canon un Xerox,<br />

taču es nedomāju, ka Canon varētu sasniegt<br />

Xerox vai HP pārdošanas apjomus<br />

augstas kva litātes tirgū. Es uzskatu, ka<br />

Xerox ir jāražo iekārtas ap drukas ātrumu<br />

aptuveni 200–260 lapas vienā<br />

minūtē, lai tās iegādātos jaunie uzņēmumis<br />

un lai iekļūtu tirgū. Būs visnotaļ<br />

interesanti paskatīties, ko jaunu Xerox<br />

radīs augsto tehnoloģiju jomā.<br />

Pateicamies par sadarbību raksta sagatavošanā<br />

izstādes drupa preses dienestam<br />

Single-Pass-Inkjetsystems uzbūve


50<br />

interesanti<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

KRĀSU KOLEKCIJA<br />

INDIGO<br />

Kāpēc šoreiz par indigo? Viss sākās ar jautājumu – kas īsti ir indigo krāsa,<br />

kā tā nokļuva varavīksnē un ko par to domā latvieši? Pētījuma procesā iegūta<br />

ne vien apjomīga kolekcija, bet arī izdarīti divi atklājumi.<br />

Sākumā bija Sers Īzaks Ņūtons un varavīksne.<br />

ULDIS CERBULIS<br />

Bez gravitācijas atklāšanas un mehānikas<br />

likumu noformulēšanas,<br />

sers Īzaks Ņūtons nodarbojās arī<br />

ar gaismas pētījumiem, to skaitā varavīksnes.<br />

Precīzāk – pētīja baltās gaismas<br />

spektru un ir septiņu krāsu varavīksnes<br />

definīcijas autors: red = sarkans; orange<br />

= oranžs; yellow = dzeltens; green = zaļš;<br />

blue = zils; indigo = (to vēl noskaidrosim)<br />

un violet = violets.<br />

KURA VARAVĪKSNE<br />

PAREIZĀKA?<br />

Šovasar vērīgāk skatījos uz varavīksni.<br />

Varavīksne ir novērojama tikai gaiša<br />

dienas laikā uz relatīvi gaiša fona, krāsu<br />

kontrasts nav izteikts, un, protams,<br />

fotogrāfijā krāsas ir vēl krietni bālākas.<br />

Godīgi sakot, sarkano krāsu var tikai<br />

nojaust, oranžo un dzelteno var redzēt<br />

labi, piedomājot arī zaļo var saskatīt, zilā<br />

un violetā redzamas labi. Kopā iznāk<br />

sešas, un ne vairāk.<br />

Latviski varavīksne tiek aprakstīta<br />

dažādi. Google atrod visdažādākos varavīksnes<br />

aprakstus.<br />

“Varavīksnē redzamas septiņas krāsas:<br />

sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši<br />

zila, zila, violeta.”<br />

“Tradicionāli pieņemts, ka varavīksnes<br />

lokā ir septiņas krāsas – sarkana,<br />

oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, indigo<br />

un violeta.”<br />

“... pārstāv varavīksnes krāsu spektru:<br />

zils, zaļš, dzeltens, sarkans, oranžs, violets”<br />

(tikai sešas!)<br />

Vēl ir versija – sarkans, oranžs, dzeltens,<br />

zaļš, gaiši zils, tumši zils, violets<br />

(zils netiek uzskatīts par varavīksnes<br />

krāsu!?).<br />

Vācieši varavīksni redz tāpat kā Ņūtons:<br />

Rot, Orange, Gelb, Grün, Blau,<br />

Indigo, Violett.<br />

Arī franči piekrīt Ņūtonam: rouge,<br />

orange, jaune, vert, bleu, indigo, violet.<br />

Krievi, lai atcerētos septiņas varavīksnes<br />

krāsas, skaita dzejolīti:<br />

“Каждый Охотник Желает Знать Где<br />

Сидит Фазан”, kas atbilst – красный,<br />

оранжевый, жёлтый, зелёный,<br />

голубой, синий, фиолетовый. Šeit<br />

nav indigo!<br />

Lietuviešu varavīksnē ir septiņas<br />

krāsas, un visas tīri lietuviskas: raudona,<br />

oranžinė, geltona, žalia, žydra, mėlyna,<br />

violetinė. Lietuviešu varavīksnē ne<br />

tikai nav indigo, vidējais lietuvietis pat<br />

nepazīst indigo kā krāsas nosaukumu.<br />

STARP ZILO UN VIOLETO<br />

Fragments no attēla, kurš glabājas Ročesteras<br />

Tehnoloģiskā Institūta serverī<br />

Sadalot baltu staru ar prizmu, iegūst<br />

krietni spilgtāku un izteiktāku “varavīksni”.<br />

Tieši tā arī darīja Ņūtons savā<br />

Kembridžas Trinity koledžas kabinetā.<br />

Tas atradās ēkas saules pusē, un pa<br />

aptumšotā loga spraugām varēja iegūt<br />

eksperimentiem nepieciešamos starus.<br />

Ņūtons bija māņticīgs, viņš zināja, ka<br />

visām labām lietām jābūt septiņām, jo<br />

tāda ir Dieva iedibinātā pasaules kārtība.<br />

Piemēram, septiņas nedēļas dienas,<br />

septiņas notis, un arī krāsām varavīksnē<br />

jābūt septiņām.<br />

Lai būtu septiņas krāsas, bet kāpēc<br />

tieši indigo? Vai tiešām starp zilo un violeto<br />

var saskatīt vēl kādu citu nokrāsu?<br />

INDIGO KRĀSVIELA<br />

Indigo krāsas nosaukums ir cēlies no<br />

indigo krāsvielas, kas labi zināma no<br />

zilo džinsu auduma.<br />

Vēsturiski indigo ir viena no senākajām<br />

dabiskajām krāsvielām. Indieši<br />

eksportēja to uz Eiropu jau seno grieķu<br />

un romiešu laikā.<br />

Krāsvielas nosaukums radies no grieķu<br />

indikon, ko romieši vēlāk nosauca<br />

par indicum, bet angļu valodā tas nonāca<br />

kā indigo.<br />

Indigo krāsviela<br />

tīrā veidā (attēls<br />

no Vikipēdijas)


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

interesanti<br />

51<br />

Bengālijas indigo rūpnīca. 1863. Viljama Simpsona akvarelis.<br />

Attēli no www.plantcultures.org<br />

Indigo rūpnīcas cehs – katli un filtrēšanas vanna.<br />

1900. gada fotogrāfija<br />

Krāsvielu iegūst no indigo krūma.<br />

Augs pieder tauriņziežu dzimtai un dabā<br />

sastopams apmēram 700 tā sugu.<br />

Populārākās sugas krāsvielas ražošanai<br />

ir Indigofera tinctoria un Indigofera<br />

suffruticosa.<br />

Indigo krūms. Redzama radniecība ar mūsu lupīnām<br />

Lai arī Indijā prata izgatavot indigo<br />

krāsvielu jau sensenos laikos, koloniālās<br />

ēras laikā tās ražošana ieguva īsteni<br />

rūpnieciskus apmērus.<br />

SINTĒTISKAIS INDIGO<br />

Ādolfs fon Beijers pirmais ieguva sintētisko<br />

indigo. Tas notika ap 1867–1881. gadu.<br />

Beijeram izdevās veikt indigo sintēzi<br />

trīs dažādos veidos, un viena no metodēm<br />

tiek rūpnieciski lietota arī šodien.<br />

Sintēzes atklāšana un sekojošā rūpnieciskā<br />

ražošana izmainīja visas pasaules<br />

kārtību – kritās pieprasījums pēc dabiskās<br />

indigo krāsvielas, zemnieki Indijā<br />

zaudēja darbu, dumpojās un galu galā<br />

atbrīvoja Indiju no britu kolonizatoriem.<br />

Savukārt Vācijas ķīmiskā rūpniecība uzplauka<br />

un ir spēcīga vēl šobaltdien.<br />

Ādolfs fon Beijers 1905. gadā saņēma<br />

Nobela prēmiju par mūža ieguldījumu<br />

ķīmijā – viņa kontā ir ne tikai indigo,<br />

bet arī citas krāsvielas, kā arī barbiturāti<br />

(nevajadzētu viņu jaukt ar Frīdrihu<br />

Baieru (Friedrich Bayer), kurš ir slavenās<br />

firmas BAYER dibinātājs).<br />

Johann Friedrich Wilhelm Adolf von Baeyer<br />

ORIĢINĀLĀ INDIGO<br />

IZGATAVOŠANA<br />

Savāc auga lapas, iemērc ūdenī un ļauj<br />

uzrūgt. Fermentācijas procesā rodas<br />

biezas putas, un, kad šķidrums kļūst<br />

tumši zils un salds, to nolej citā tvertnē,<br />

jau bez lapām. Nākamais posms – nepieciešama<br />

oksidācija, ko panāk šķīdumu<br />

kuļot. Strādnieki vairākas stundas ar<br />

kājām kuļ šķidrumu, līdz tas kļūst dzeltenbrūns.<br />

Pēc tam ļauj zilajai krāsvielai<br />

nogulsnēties.<br />

Beigās filtrē, lai atbrīvotos no piemaisījumiem<br />

un apturētu fermentāciju.<br />

Nogulsnējušos masu veido lodītēs vai<br />

kubiciņos, žāvē, un prece gatava tirgum.<br />

Indigo un opiju krauj laivās un sūta lejup pa Gangas upi uz Kalkutu.<br />

Attēls no www.plantcultures.org


52<br />

interesanti<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

NEPAREIZIE<br />

NOSAUKUMI<br />

Ņūtona dzīves laikā indigo bija pazīstama<br />

kā krāsviela. Tajā laikā blue angļu<br />

valodā lietoja, lai apzīmētu zilo krāsu.<br />

Ciāns vēl nebija pazīstams – ne krāsa,<br />

ne krāsviela. Ja nu vienīgi grieķu valodas<br />

pratēji kaut ko bija dzirdējuši par<br />

κυανός [kyanos]. Varbūt tāpēc 1704. gadā,<br />

izvēloties septītās varavīksnes krāsas<br />

nosaukumu, Ņūtons varēja par piemērotu<br />

atzīt vienīgi indigo.<br />

Mūsdienās Ņūtons visdrīzāk būtu izvēlējies<br />

citus krāsu nosaukumus: red–<br />

orange–yellow–green–cyan–blue–violet.<br />

Toreiz ar blue apzīmēja to, ko šodien<br />

visdrīzāk sauktos cyan, bet indigo ir<br />

vienkārši blue. Esmu pārliecināts, ka varavīksnes<br />

izskats nav būtiski mainījies<br />

pēdējo 300 – 400 gadu laikā, taču krāsu<br />

toņi, nokrāsas un nianses ir ieguvušas<br />

nosaukumus.<br />

Daži avoti neatzīst ciānu par spektra<br />

krāsu, jo kā poligrāfijas pamatkrāsa tā<br />

atstaro visu zaļo un visu zilo spektra<br />

daļu. Lai arī ciānam ir t.s. dominējošais<br />

viļņa garums, tomēr tā nav monohroma<br />

krāsa. Visas poligrāfijas pamatkrāsas<br />

(CMY) atstaro plašu spektru.<br />

Veidojas paradokss, ka arī dzeltenā<br />

krāsa nav spektra krāsa un nevar būt<br />

varavīksnē.<br />

Diskusija par varavīksni turpinās arī<br />

mūsdienās. Īstenus fiziķus tas neuztrauc,<br />

viņiem pastāv tikai tādi jēdzieni<br />

kā spektrs, viļņa garums, joslas platums<br />

u.tml. Fiziķi necenšas ar vārdiem<br />

aprakstīt to, kas ir precīzi izsakāms ar<br />

skaitļiem, formulām, līknēm. Tomēr<br />

atrodas tādi, kas gatavi strīdēties par<br />

nosaukumiem. Daži apgalvo, ka indigo<br />

spektrālais diapazons ir no 420 līdz<br />

450 nm. Citi, savukārt, uzskata, ka tur<br />

nav nekā īpaša, lai to speciāli atdalītu<br />

no zilā vai violetā diapazona.<br />

Šajā zīmējumā apkopotas dažādas<br />

varavīksnes krāsu definīcijas. Tā gan<br />

nav vairs nekāda zinātne, tikai mēģinājums<br />

nosacītiem nosaukumiem piešķirt<br />

noteiktas viļņu garumu robežas.<br />

Cilvēkiem vajadzīgi krāsu nosaukumi.<br />

Augšējie četri paraugi ir septiņu krāsu<br />

varavīksne ar indigo, apakšējie sešu<br />

krāsu – bez indigo.<br />

Krāsu nosaukumi ir nosacīti, tie ir<br />

dažādi dažādās valodās un kultūrās. Ja<br />

krieviski ir голубой, lietuviski žydra, tad<br />

latviski īpašā vārdā to nepateiksi – vai<br />

nu gaiši zils, vai debeszils.<br />

Piedāvāju vairākas “oficiālās” indigo<br />

versijas, lai lasītājs pats var ievietot varavīksnē<br />

duļķaini zilo indigo pigmentu,<br />

vai bāli violeto electric indigo.<br />

DABĪGAIS INDIGO PIGMENTS<br />

hex #00416A<br />

RGB 0,65,106<br />

ELECTRIC INDIGO<br />

Hex<br />

#6600FF<br />

RGB 102,0,255<br />

CMYK INDIGO<br />

Hex #4B0082<br />

RGB 75,0,130<br />

CMYK<br />

c55m45y0k0<br />

TĪRS INDIGO SPEKTRS<br />

Lai ieraudzītu „īstu” spektrālo indigo<br />

krāsu, vajadzīgas tikai divas vienkāršas<br />

lietas: spektroskops un dienasgaismas<br />

lampa.<br />

Spektroskopu katrs sev pats uzbūvē<br />

(šeit atradīsiet informāciju kā to darīt<br />

http://www.cs.cmu.edu/~zhuxj/astro/<br />

html/spectrometer.html#spectrometer).<br />

Dienas gaismas jeb fluorescentās lampas<br />

darbības princips ir šāds: elektriski<br />

tiek ierosināta dzīvsudraba gāze, kas<br />

staro UV īsviļņu diapazonā (253.7 nm).<br />

UV starojums, savukārt, ierosina fosforus,<br />

ar kuriem ir izklāta lampas iekšpuse,<br />

un tie spīd redzamajā diapazonā.<br />

UV gaisma netiek cauri parastajam<br />

stiklam.<br />

Fluorescentās lampas spektrā ir izteikta<br />

dzīvsudraba līnija pie 434.83 nm,<br />

kas atbilst vispārpieņemtai indigo definīcijai.<br />

Nedrīkst jaukt to ar vēl vienu<br />

izteiktu dzīvsudraba spektra līniju pie<br />

405 nm – tas jau ir tīrs violets.<br />

INDIGO PAAUDZE<br />

Iespējams, daudziem lasītājiem vārds<br />

indigo līdz šim pat nebija pazīstams kā<br />

krāsvielas nosaukums vai krāsas tonis,<br />

taču bija kaut kas dzirdēts par indigo<br />

bērniem. Daži to sauc par sesto rasi,<br />

cilvēces augstāko inkarnāciju vai tamlīdzīgi,<br />

taču nosaukums indigo kids ir<br />

nācis no ekstrasensiem, kuri šiem bērniem<br />

saskata indigo krāsas auru.<br />

Indigo bērnus raksturo dažādi, sākot<br />

ar to, ka viņi atšķiras ar „alternatīvu”<br />

uzvedību, radošu izdomu, neordināru<br />

pieeju lietām, līdz pat paranormālām<br />

spējām lasīt citu cilvēku domas. Jūs<br />

noteikti pazīstat kādu, kas gatavs visu<br />

noliegt apšaubīt jebko – šai personai<br />

noteikti ir indigo aura.<br />

Iespējams, par indigo bērniem nav<br />

rakstījis neviens krāsu kolekcionārs, taču<br />

tieši no šāda skatu punkta redzama<br />

interesanta sakritība.<br />

Par indigo bērniem sāka runāt pagājušā<br />

gadsimta 60–os gados, un tas<br />

sakrīt ar periodu, kad dienasgaismas<br />

spuldzes ieguva plašu izplatību. Jau iepriekš<br />

pieminēju izteikto 434 nm dzīvsudraba<br />

spektrālo līniju. Tādu gaismas<br />

avotu līdz tam nebija bijis: saule, uguns,<br />

kvēlspuldze – tie visi ir gaismas avoti ar<br />

vienmērīgu spektra sadalījumu.<br />

Saules starojuma spektrs un luminiscējošās<br />

spuldzes adatainais spektrs:


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

interesanti<br />

53<br />

Asās spektra līnijas ir ļoti izteiktas,<br />

tādas ir vēl tikai lāzeriem.<br />

Parastu cilvēku redzes orgāni abus<br />

šos gaismas avotus principā neatšķirs,<br />

varbūt vienīgi astrālās redzes orgāns<br />

saskatīs izteiktu indigo toni. Iedomājieties,<br />

kas bieži ir pirmais, ko ierauga<br />

jaundzimušais?<br />

Varbūt tieši tādēļ bērni, kuri ieņemti /<br />

dzimuši / auguši luminiscējošo spuldžu<br />

gaismā, vairs nav tādi kā agrāk – izstaro<br />

to, ko saņēmuši.<br />

Skaidrojums izklausās pārliecinošs,<br />

taču viena no galvenajām detaļām<br />

joprojām apšaubāma – vai tiešām tajā<br />

aurā ir indigo krāsa? Jau noskaidrojām<br />

iemeslus, kāpēc Ņūtons izvēlējās tādu<br />

nosaukumu varavīksnes spektrā, taču<br />

ko šajā nosaukumā saskatījuši mūsdienu<br />

ekstrasensi? Iespējams, īstā atbilde<br />

slēpjas pašā vārdā – labi izklausās, mazliet<br />

noslēpumains, asociējas ar kaut ko<br />

orientālu, izteikts neatkarības aromāts<br />

(independence – neatkarība angl.).<br />

INDIGO KĀ ZĪMOLS<br />

Varbūt indigo neskan tik labi kā orange,<br />

bet tomēr. Starp citu, abi nāk no Indijas.<br />

Arī automašīna Tata Indigo nāk no<br />

Indijas.<br />

lietots kā Indy 500 – viena no populārākajām<br />

autosacīkstēm ASV kopš<br />

1911. gada.<br />

Zviedru automašīna Indigo 3000 –<br />

Volvo motors, Saab degvielas tvertne,<br />

kompozītmateriālu virsbūve, maksimālais<br />

ātrums 250 km/h.<br />

Ir veselas divas aviokompānijas ar<br />

indigo nosaukumu.<br />

IndiGo – Indijas zemo cenu operators,<br />

nav grūti iedomāties nosaukuma<br />

etimoloģiju. Savukārt amerikāņu<br />

Indigo Airlines nosaukums aizgūts no<br />

saukļa individuals on the go.<br />

Apple portatīvajam datoram iBook<br />

bija indigo versija, un Silicon Graphics<br />

90to gadu sākumā bija darbstaciju sērija<br />

Indigo.<br />

INDIGO PRINTERIS<br />

Izraēlā tiek ražota digitālā iespiedmašīna<br />

Indigo, kas ir viens no pirmajiem<br />

augstražīgajiem krāsu printeriem. Pirmizrāde<br />

notika 1993. gadā, un kopš tā laika<br />

lielus lāzerprinterus sāka dēvēt par<br />

iespiedmašīnām. Tagad Indigo pieder<br />

Hewlett–Packard.<br />

INDIGO PUTNS<br />

Pēc vikipēdijas ziņām indigo stērste<br />

dzīvo Amerikas kontinentā, angliski<br />

to sauc Indigo Bunting, latīniski Passerina<br />

cyanea. Pasvītroju pēdējo vārdu<br />

cyanea – zils tātad, nav nekādas indigo<br />

krāsas, ir tikai indigo nosaukumi. Vēl ir<br />

rakstīts, ka patiesībā putna apspalvojumā<br />

nemaz nav zilā pigmenta, krāsa tiek<br />

panākta ar gaismas difrakcijas efektu.<br />

INDIGO ČŪSKA<br />

Vairāk skatieties:<br />

http://www.indigosnakes.com<br />

Indigo no Indijas, nav indigo krāsā –<br />

tātad viss akcents uz nosaukumu nevis<br />

krāsu.<br />

Ford Indigo konceptauto http://media.ford.com/newsroom/release_display.cfm?release=758,<br />

kā jau tas sporta<br />

mašīnām pieklājas, ir sarkans.<br />

Tas tādēļ, ka nosaukums ir saistīts<br />

ar Indy auto sacensībām, precīzāk Indianapolis<br />

500 Mile Race, saīsināti<br />

INDIGO LATVIEŠU<br />

GAUMĒ<br />

Indigo, protams, ir svešvārds, taču izrādās,<br />

ka latviešu valodā ir vārds, kas<br />

apzīmē precīzi to pašu: mēļš jeb mēļa<br />

krāsa toņa apzīmēšanai, un mēles jeb<br />

mēlenes – augs, no kura senie latvieši<br />

ieguva īstu indigo krāsvielu. Mūsdienās<br />

krāsas apzīmēšanai šo vārdu lieto reti,<br />

pie tam pārsvarā apzīmējot gaišāku<br />

krāsas toni, šķiet pat, ka sākotnējā saikne<br />

ar indigo ir zudusi, taču arī tam ir<br />

savs skaidrojums.


54<br />

interesanti<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

MĒLES UN<br />

ISATIS TINCTORIA<br />

„Augu nosaukums mēle izrunāts ar<br />

stieptu e skaņu kā vārdā: mēs, un tā tad<br />

tas nav samaisāms ar mēli kā miesas<br />

daļu, kur atrodas krītoša e skaņa kā vārdā:<br />

mēris.” No 1927. gada Latviešu filologu<br />

biedrības rakstiem http://www.<br />

liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/<br />

Citati/4.htm.<br />

Mēles, mēlenes jeb zilkauls ir viens<br />

un tas pats augs (tāpat kā ērkšķogas,<br />

stiķenes un krizdoles). To dzimtene ir<br />

Vidusāzija un Kaukāzs, taču Eiropā šie<br />

augi pazīstami jau ļoti sen – arheologi<br />

atraduši mēleņu sēklas neolīta laikmeta<br />

cilvēku apmetnē Francijā.<br />

Latīniskais nosaukums ir Isatis tinctoria.<br />

Tas ir divgadīgs augs, kas pirmajā<br />

gadā izskatās pavisam necils – tikai<br />

zaļas lapiņas.<br />

Mālenes pirmā gada lapiņas arī izmanto<br />

krāsvielas iegūšanai.<br />

Arī nosaukums cēlies no šīm lapiņām<br />

– ir versija par to, ka augs savu<br />

nosaukumu guvis, jo lapiņu dzinumi<br />

atgādina suņa mēli, taču tas acīmredzot<br />

formas, nevis krāsas dēļ.<br />

Otrajā gadā mēlene zied maziem<br />

dzelteniem ziediņiem. Saimniecībā<br />

nozīmīga ir sēklu iegūšana.<br />

MĒĻU KNĀBŠANA<br />

Senie latvieši mēļu novākšanu sauc par<br />

knāpšanu vai knābšanu.<br />

Lapas savāc un uz 10 minūtēm samet<br />

karstā ūdenī 80°C. Tad visu spaini liek<br />

aukstā ūdenī, lai 5 minūšu laikā atdzesētu<br />

līdz 55°C. Tad ņem sietu un nokāš,<br />

lapas vēl izgriež. Nu jau spaiņa saturs ir<br />

ieguvis raksturīgo nokrāsu. Sagatavo<br />

krūzi ar kalcinētās sodas šķīdumu. Pievieno<br />

tikai tad, kad temperatūra nokritusi<br />

zem 50°C, citādi var visu sabojāt.<br />

Tagad šķīdumam nepieciešama<br />

aerācija, gluži kā indiešu indigo gadījumā,<br />

mājas apstākļos var izmantot<br />

parasto mikseri, piemēram. Pēc 10 minūtēm<br />

ir iegūta zaļa spaiņa saturs kļūst<br />

zaļgans – tā tam jābūt.<br />

Ļauj pigmentam nogulsnēties līdz<br />

dabū ko līdzīgu šim:<br />

Tad uzmanīgi nosmeļ vai nolej netīri<br />

duļķaino ūdeni, pielej tīru, un tā vairākas<br />

reizes, līdz ūdens jau diezgan tīrs.<br />

Pēdējais posms ir filtrēšana: ņem diezgan<br />

blīvu filtru (~10mkm) un lēni filtrē<br />

(varbūt pat 24 stundas).<br />

Ar iegūto pigmentu var jau krāsot<br />

uzreiz, vai arī to žāvēt vēlākai lietošanai.<br />

No viena kilograma zaļo lapu var<br />

iegūt 1–4 g pigmenta, tas ir 10 reizes<br />

mazāk nekā no Indijas indigo auga, lai<br />

gan ķīmiski tā ir viena un tā pati viela.<br />

Ar vienu gramu pigmenta var nokrāsot<br />

20 g dzijas.


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

interesanti<br />

55<br />

MĒLENE –<br />

MĒĻA VILLAINE<br />

Par mēleni mēdza saukt gan augu, gan<br />

arī tumši zilas krāsas villaini:<br />

„Mēlene – tumšzilas krāsas villaine ar<br />

vienu metāla (vara, bronzas, misiņa vai<br />

pat sudraba) stīgu un lapiņu izrakstītu<br />

(rotātu, “varažotu”) garo malu. Tās izmēri:<br />

1,5 m garumā un 1 m platumā. To<br />

valkāja uz abiem pleciem un uz krūtīm<br />

sasprauda ar „dižsaktu”, kuru dēvēja arī<br />

par “sudrabu”, kas bija pat līdz 15 cm<br />

caurmērā, agrākos laikos reizēm pat izgatavota<br />

no sudraba. „Šī villaine bij godam,<br />

svinīgi pastaigāt, ne danci griezt,<br />

kā teic tautas dziesma, piem., kāzu ceremonijām.”<br />

Mēleni parasti nevalkāja pašu<br />

par sevi, bet gan kopā ar otru, dzīparu<br />

rakstītu baltu villaini pār to pāri, tomēr tā,<br />

lai ar metālu rotātā mala nav aizsegta.<br />

Valkātājai kustoties, rotātā mala čākst un<br />

žvadz. Ne katra sieviete varēja šo villaini<br />

atļauties. Dižsaktas vērtība esot bijusi<br />

laba zirga cenā, bet mēlene pat tikai ar<br />

misiņa ielokiem, labas govs cenā, bet<br />

ar sudraba ielokiem vairāku labu zirgu<br />

cenā. Šī bija bagātu mātes meitu rota.”<br />

(www.suitunovads.lv)<br />

Kas kait manim nedzīvot,<br />

Ka var labu nopelnīt:<br />

Sirmu zirgu, mēļus svārkus,<br />

Košu jaunu līgaviņu<br />

Mellenes – skaidrs apliecinājums senmantojumam, ka zils un melns ir viens un tas pats!<br />

LATVIEŠIEM MELLENES,<br />

VĀCIEŠIEM –<br />

HEIDELBEERE<br />

Filologi ir pētījuši sakarības starp melno<br />

un zilo zinātniski smalki (http://www.<br />

vvk.lv/print.php?id=519): „...mūsu senči<br />

acīmredzot ir jaukuši tumši zilo<br />

krāsu ar melno krāsu... Etimoloģiski<br />

visu šo adjektīvu pamatā ir sakne mel–<br />

‘tumša (arī sarkana) krāsa; netīrs’. Vēl<br />

šos vārdus varētu salīdzināt ar sanskrita<br />

malináh ‘netīrs’, grieķu μέλας ‘melns’,<br />

latīņu mulleus ‘gaišsarkans, rozā’ u. c.<br />

Liekas, ka atšķirīgās nozīmes bija pamatā<br />

arī attiecīgo valodu ogu nosaukumu<br />

darināšanā: sal. liet. mėlynė, latv.<br />

mellene, kr. малина ‘avene, oga māla<br />

(kieģeļu) krāsā’.


56<br />

interesanti<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

GAIŠI VIOLETĀS<br />

LAVANDAS<br />

Taču ir arī citas versijas par to, kāds<br />

tad ir īstais mēļais tonis. Tildes vārdnīca<br />

mēļu krāsu tulko lavender (angl.).<br />

Angļu valodā lavandas devušas nosaukumus<br />

dažādām violetā nokrāsām<br />

no vidēji lillā līdz gaiši purpursārtam.<br />

Tomēr šim augam nav vietas krāsvielu<br />

vēsturē: lavandas tiek lietotas medicīniskiem<br />

mērķiem, kā arī kosmētikā,<br />

un, starp citu, lavandas lieto pret kodēm.<br />

„Lavender is a pale tint of violet” – tātad<br />

gaiši violetie toņi it mēļā krāsa.<br />

LAVENDER BLUSH<br />

hex<br />

#FFF0F5<br />

RGB (255, 240, 245)<br />

HSV (340°, 6%, 100%)<br />

Latviski – mēļi sārts.<br />

LAVENDER MIST<br />

hex<br />

#E6E6FA<br />

RGB (230, 230, 250)<br />

HSV (240°, 8%, 98%)<br />

Latviski – mēļi dūmakains.<br />

LANGUID LAVENDER<br />

hex<br />

#D6CADD<br />

RGB (214, 202, 221)<br />

HSV (270°, 17%, 82%)<br />

Languid lavender – gurdeni mēļš, rāmi<br />

mēļš.<br />

PERIWINKLE<br />

hex<br />

#CCCCFF<br />

RGB (204, 204, 255)<br />

HSV (240°, 20%, 100%)<br />

Lavender blue (periwinkle), vai bluish<br />

lavender. Zili mēļš vai otrādi.<br />

Pēc iepriekšteiktā par mēlēm, mēlenēm,<br />

melni zilo un mēļo krāsu, liekas,<br />

ka saikne ar gaiši violeto lavandu ir kaut<br />

kāds pārpratums. Taču valoda mainās,<br />

krāsas izbalo un gaist. Šobrīd no tumši<br />

zilā palicis vairs bāli lillā.<br />

Piedāvājam nelielu testu. Atzīmējiet,<br />

kurš no krāsas paraugiem, jūsuprāt, ir<br />

mēļā krāsā:<br />

LAVENDER GRAY<br />

hex<br />

#C4C3D0<br />

RGB (196, 195, 208)<br />

HSV (245°, 6%, 82%)<br />

Šīs krāsas vēsturiskais nosaukums ir<br />

lavender gray. Mēļi pelēks vai pelēcīgi<br />

mēļš.<br />

PALE LAVENDER LIGHT MAUVE<br />

hex<br />

#DCD0FF<br />

RGB (220, 208, 255)<br />

HSV (264°, 14%, 100%)<br />

Krāsa light mauve, pazīstama arī kā<br />

pale lavender. Latviski – bāli mēļš.<br />

Pareizo atbildi skatīt zemāk.*<br />

Iespējams, viens no skaidrojumiem<br />

par dažādajiem mēļajiem toņiem meklējams<br />

tajā atšķirībā, kas neizbēgami<br />

pastāv starp pigmentu tīrā veidā<br />

un krāsotu izstrādājumu, piemēram,<br />

dziju. Krāsota dzija nekad nebūs tik<br />

intensīva, spilgta un izteikta kā tīrs<br />

pigments.<br />

* Visas atbildes var uzskatīt par pareizām.<br />

MĒĻAS NOSKAŅAS ZILĀ<br />

VAKARĀ<br />

Dižajam latviešu dzejniekam Rainim ir<br />

sava versija par to, kāda ir mēļā krāsa:<br />

Mēļu zvaigžņu vaiņagu<br />

Es pār dienas galvu klāju,<br />

Ilgu mīlas mūžību<br />

Nesu es uz savu māju.<br />

(pēdējais pants no dzejoļa<br />

Nakts kalnā,<br />

krājums Gals un sākums)


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

notikums<br />

57<br />

Uzspēlēsim kopā!<br />

Spēles dalībniekiem piedāvājam<br />

jaunas tehnoloģijas un jaunas iespējas<br />

www.madpol.lv


58 notikums<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

LIEPĀJAS PAPĪRAM –<br />

110 GADI<br />

Svinīgais lentas pārgriešanas mirklis. AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis un Liepājas mērs Uldis Sesks.<br />

Septembra beigās AS Liepājas papīrs<br />

rīkoja plašus svētkus, atskatoties<br />

uz uzņēmuma 110 darbības<br />

gadiem un pieskaņojot šim notikumam<br />

jauna ražošanas ceha atklāšanu.<br />

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami<br />

19. gadsimta pēdējā desmitgadē,<br />

kad Viktors Smits nodibināja Liepājas<br />

spodrpapīra un kartona fabriku un,<br />

uzņēmumam veiksmīgi attīstoties,<br />

1898. gadā uzcēla jaunu ražošanas ēku.<br />

110 gadu laikā ražotne 12 reizes mainījusi<br />

nosaukumu un vairākkārt arī darbības<br />

profilu.<br />

Pēckara periodā tajā tika ražotas<br />

skaņu plašu aploksnes, zīmēšanas un<br />

vēstuļu bloki, zīmēšanas un piezīmju<br />

burtnīcas un dažādi citi kartonāžas izstrādājumi,<br />

kuru vākus apdrukāja pirmajā<br />

stāvā ierīkotajā tipogrāfijā. Sešdesmitajos<br />

gados tika uzsākta pasta<br />

aplokšņu un līmlentes, bet astoņdesmitajos<br />

gados – pašlīmējošo etiķešu<br />

ražošana. Etiķešu cehs tika aprīkots ar<br />

tam laikam modernām fleksodrukas un<br />

trafaretdrukas iespiedmašīnām un papīra<br />

laminēšanas iekārtu. Deviņdesmito<br />

gadu sākumā notika plaša uzņēmuma


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

notikums<br />

59<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> speciālists Vilnis Zembahs novērtē flekso drukas iespējas.<br />

Tehniskais direktors I. Ozoliņš-Ozols uzņēmuma „Pūre” vadītājam A. Žimantam stāsta<br />

par flekso iekārtu drukas priekšrocībām.<br />

Koncerna UPM viceprezidents Heiki Hivarinens (Heikki Hyvarinen)<br />

pārbauda uzlīmju kvalitāti.<br />

reorganizācija, darbu sāka papīra silikonizēšanas<br />

un dublēšanas mašīna, vairākas<br />

daudzkrāsu fleksodrukas mašīnas,<br />

karstspiedes, griešanas un tīšanas iekārtas<br />

un vācu firmas Werner Kammann<br />

līnija pašlīmējošo etiķešu ražošanai.<br />

1993. gadā uz bijušās Liepājas papīra<br />

izstrādājumu fabrikas bāzes tika izveidota<br />

akciju sabiedrība Liepājas papīrs.<br />

Lai veiksmīgi izturētu konkurences cīņu,<br />

uzņēmumam nācās strauji augt un<br />

attīstīties. Šajā desmitgadē darbu uzsāka<br />

spējīgi, jauni, aizrautīgi un radoši cilvēki<br />

– Jānis Vilnītis, Armands Dejus un<br />

Ilmārs Ozoliņš-Ozols, kuri rūpējās gan<br />

par jaunas tehnikas iegādi, gan jaunu<br />

produkcijas noieta tirgu rašanu. Paralēli<br />

attīstījās baltpreču produkcijas (klades,<br />

kantora grāmatas, spirāļbloki, zīmēšanas<br />

albumi, līmlentes) un poligrāfiskās<br />

produkcijas ražošana, poligrāfijas apjomiem<br />

strauji palielinoties, tā drīz vien tā<br />

kļuva par svarīgāko nozari.<br />

J. Vilnītis kopā ar sievu meitu sagaida viesus.<br />

Vakaru Liepājas Latviešu biedrības namā vada M. Šveiduks.


1994<br />

1996<br />

1998<br />

2000<br />

2002<br />

2004<br />

2006<br />

<strong>2008</strong><br />

1994<br />

1996<br />

1998<br />

2000<br />

2002<br />

2004<br />

2006<br />

<strong>2008</strong><br />

60 notikums<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

Jubilārus sveic viesi: Liepājas mērs U. Sesks<br />

UPM viceprezidents Heikki Hyvarinen<br />

<strong>Latvijas</strong> poligrāfiķu saimes vārdā – LPUA izpilddirektore<br />

Ieva Bečere.<br />

Uzņēmuma eksdirektori I. Vismins, A. Kļava, A. Štrauss, pārējie astoņi redzami attēlos<br />

uz ekrāna<br />

Neuzvaramā „Liepājas papīra” virves vilcēju komanda: Sandijs, Aivars, Armands, Raimo,<br />

Kaspars, Andris un Jānis<br />

RAŽOŠANAS RĀDĪTĀJI<br />

RAŽOŠANAS NOZARU MAIŅA<br />

3500000<br />

5000000<br />

3000000<br />

4000000<br />

2500000<br />

2000000<br />

3000000<br />

1500000<br />

2000000<br />

1000000<br />

1000000 500000<br />

Ražošanas kopējais apjoms, EUR<br />

Papīra izstrādājumu ražošanas apjoms, LVL<br />

Poligrāfiskā ražošana, LVL


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

notikums<br />

61<br />

1999. gada nogalē pilnībā tika pabeigta<br />

Valsts Liepājas papīra izstrādājumu<br />

fabrikas privatizācija, pakāpeniski<br />

atpērkot un privatizējot arī zemi ap<br />

uzņēmumu.<br />

2000. gadā darbu sāka Liepājas papīra<br />

birojs Rīgā, 20<strong>03</strong>. gadā tika nodibināts<br />

meitas uzņēmums LP poligrāfija<br />

Maskavā, bet kopš 2007. gada meitas<br />

uzņēmums darbojas arī Viļņā.<br />

Liepājas papīra galvenā priekšrocība<br />

ir uzņēmuma rīcībā esošā iekārta<br />

pašlīmējošā papīra izgatavošanai, kas<br />

ļauj klientiem piedāvāt izdevīgāku<br />

cenu. Tiek ražotas krāsainās pašlīmējošās<br />

etiķetes, termosarūkošās plēves<br />

etiķetes, uzlīmes, termouzlīmes, biļetes<br />

u. c. augstas kvalitātes produkcija,<br />

galvenie klienti ir pārtikas, parfimērijas,<br />

ķīmijas un citu nozaru ražotāji,<br />

starp tiem tādi pazīstami uzņēmumi<br />

kā Tenax, Dzintars, Laima, Grindeks,<br />

Spodrība, Spilva, PureFood un daudzi<br />

citi. Notiek nepārtraukta attīstība,<br />

tiek iegādātas jaunas iespiedmašīnas,<br />

griešanas un kontroles iekārtas, pilnveidotas<br />

tehnoloģijas.<br />

Pašlaik poligrāfiskā produkciju tiek<br />

drukāta uz piecām pilnkrāsu fleksogrāfijas<br />

iespiedmašīnām, izmantojot<br />

arī sietspiedi un karsto un auksto folijspiedi.<br />

Ražošanas kvalitāti un atbilstību<br />

vides prasībām apliecina iegūtie<br />

ISO 9001 un 14001 sertifikāti.<br />

Šobrīd uzņēmumā strādā 111 darbinieki.<br />

Darba un sadzīves apstākļiem,<br />

kā arī iespējai kopīgi sportot un atpūsties<br />

tiek pievērsta liela uzmanība, tiek<br />

organizēti kopīgi izbraukumi, atpūtas<br />

vakari, dažādu svētku svinēšana un,<br />

protams, tradicionāla ir dalība poligrāfiķu<br />

sporta spēlēs, kurās jau četrus gadus<br />

pēc kārtas Liepājas papīra komanda ir<br />

vislabākā.<br />

2007. gadā blakus jau esošajām<br />

ēkām tika uzsākta vērienīga celtniecība,<br />

un <strong>2008</strong>. gada 26. septembrī<br />

darbinieku un daudzu viesu klātbūtnē<br />

Liepājas mērs Uldis Sesks un uzņēmuma<br />

prezidents Jānis Vilnītis svinīgi<br />

atklāja jauno korpusu, kas ir lieliska<br />

dāvana uzņēmuma 110. jubilejā un<br />

drošs pamats veiksmīgai turpmākajai<br />

darbībai.<br />

Par godu nozīmīgajai jubilejai liepājnieki<br />

izdevuši grāmatu „Liepājas papīrs.<br />

Vētrām un nedienām spītējot”, kas vēstī<br />

par uzņēmuma vēsturi un cilvēkiem,<br />

kuriem bijusi būtiska loma tās veidošanā.<br />

Grāmatas autore, ilggadēja fabrikas<br />

(kā viņi paši to mīļi sauc) darbiniece,<br />

Dagnija Melberga raksta: „Ne mazāk<br />

nozīmīgs ir to cilvēku darbs un ieguldījums<br />

fabrikas vēstures veidošanā, kuri<br />

gadu desmitus katru dienu godprātīgi<br />

radīja savu darbu cehos pie darbgaldiem,<br />

bet viņu vārdi šajā vēstures grāmatā<br />

nav minēti. Lai aprakstītu visu šo<br />

izcilo darbinieku dzīves stāstus, kuru<br />

mūža gājums bija tik dažāds, bet kurus<br />

vienoja darbs šajā senajā uzņēmumā,<br />

būtu vajadzīga enciklopēdija. Šos brīnišķīgos<br />

darba darītājus vienoja darba<br />

prieks un tikums, mīlestība uz savu<br />

zemi, tautu un ģimeni, viņi, iespējams,<br />

nebija Lāčplēši, bet it nekad nav bijuši<br />

kangari. Labestība un vēlēšanās darba<br />

dienu padarīt skaistāku un krāsaināku<br />

vienmēr ir mājojusi viņu sirdīs un darbos,<br />

lai kādi vēji tos lieca pie zemes.<br />

Uzņēmums, kura 1898. gadā celtā<br />

ēka kā kupla liepa stāv Ezera ielas malā,<br />

ir ar spēcīgām un dziļām saknēm ieaugusi<br />

dzimtajā zemē. Veco, nokaltuši<br />

zaru vietā ir izaugušas jaunas un stipras<br />

atvases, vētrām un nedienām spītējot.”<br />

Un vēl... Daudzo viesu vārdā gribu pateikt<br />

paldies par skaistajiem svētkiem,<br />

par laipno uzņemšanu, par pilsētas parādīšanu,<br />

par grandiozo balli Liepājas Latviešu<br />

biedrības namā un naksnīgo salūtu<br />

Rožu laukumā! Daudz laimes jubilejā un<br />

lai jums veicas! Un jums noteikti veiksies<br />

tāpēc, ka jūs zināt, ko gribat sasniegt, un<br />

protat to izdarīt.<br />

Liepājā viesojās Ieva Bečere<br />

Ar uzņēmuma vēsturi, tagadnes sasniegumiem un nākotnes<br />

plāniem viesi tika iepazīstināti prezentācijā, kas<br />

notika vecajā ražošanas korpusā.


62<br />

uzziņas<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

SAGATAVOŠANA<br />

Repro (krāsu dalījumi)<br />

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />

Imanta ........................................... 67283377, 29212331<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />

informācijas aģentūra .................................... 67815483<br />

Reprogrāfija uz ofseta platēm<br />

Adverts ................................................................67370090<br />

Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500<br />

Digitālais paraugnovilkums<br />

Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500<br />

(līdz 111 x 3000 cm)<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />

informācijas aģentūra .................................... 67815483<br />

Dizains<br />

Adverts ................................................................67370090<br />

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />

Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500<br />

Erante ............................................. 65230116; 64860983<br />

MAP Dizaina centrs ......................................... 67878128<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> Infocentrs .................................... 67283107<br />

poligrāfiskais noformējums un menedžments<br />

RDS Teika ............................................................67314588<br />

Talsu tipogrāfija ................................................ 67289564<br />

V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />

informācijas aģentūra .................................... 67815483<br />

Datorsalikums<br />

Adverts ................................................................67370090<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />

informācijas aģentūra .................................... 67815483<br />

DIGITĀLĀ DRUKA<br />

Apgāds Krasts ...................................................67314588<br />

Lielformāta druka<br />

V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />

informācijas aģentūra .................................... 67614135<br />

WMT Baltic .........................................................67800833<br />

IESPIEDDARBI<br />

Krāsu iespieddarbi<br />

Adverts ................................................................67370090<br />

Apgāds Krasts ...................................................67314588<br />

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />

Domus Arcus .....................................................67676565<br />

Erante ................................................5230116, 64860983<br />

Imanta ........................................... 67283377, 29212331<br />

Indriķis .................................................................67289246<br />

Livonia Print .......................................................67442831<br />

Madonas poligrāfists ...................................... 67310274<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

PIK–3 (A3) ...........................................................676240<strong>03</strong><br />

<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />

Tipogrāfija Mūkusala ...................................... 67063187<br />

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />

Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307<br />

Veiters ............................................ 29350095, 67545174<br />

(B1 formāts)<br />

V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />

informācijas aģentūra .................................... 67614135<br />

Aplokšņu apdruka<br />

Adverts ................................................................67370090<br />

Apgāds Krasts ...................................................67314588<br />

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />

Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />

Reljefspiedums<br />

Adverts ................................................................67370090<br />

Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />

Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307


#3(43)/<strong>2008</strong><br />

uzziņas 63<br />

Iepakojuma ražošana no kartona<br />

Adverts ................................................................67370090<br />

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />

Veiters ............................................ 29350095, 67545174<br />

Veidlapas<br />

Adverts ................................................................67370090<br />

Apgāds Krasts ...................................................67314588<br />

Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500<br />

Erante ............................................. 65230116, 64860983<br />

Madonas poligrāfists ...................................... 67310274<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />

Veiters ............................................ 29350095, 67545174<br />

Fleksogrāfija<br />

Konsultācijas fleksogrāfijā ............................ 29557410<br />

Vērtspapīru iespiešana<br />

Veiters ............................................ 29350095, 67545174<br />

PĒCAPSTRĀDE<br />

Iesiešana ar spirāli<br />

Erante ............................................. 65230116, 64860983<br />

Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

PIK–3 ....................................................................676240<strong>03</strong><br />

<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />

Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307<br />

Burtnīcu šūšana<br />

Imanta ........................................... 67283377, 29212331<br />

Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307<br />

Laminēšana<br />

Adverts ...............................................................67370090<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />

Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307<br />

VieTa <strong>Poligrāfijas</strong> pakalpojumi .................... 67291929<br />

Sietspiede<br />

Adverts ................................................................67370090<br />

Apgāds Krasts ...................................................67314588<br />

Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

Parks SV ...............................................................67331355<br />

Sietspiedes serviss .......................................... 67815178<br />

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />

VieTa <strong>Poligrāfijas</strong> pakalpojumi .................... 67291929<br />

Tampondruka<br />

Sietspiedes serviss .......................................... 67815178<br />

Numurēšana<br />

Adverts ................................................................67370090<br />

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />

Erante ............................................. 65230116, 64860983<br />

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />

Iesiešana<br />

3P.......................................................................... 29534016<br />

mīkstā līmētā iesiešana<br />

Adverts ................................................................67370090<br />

Erante ............................................. 65230116, 64860983<br />

Imanta ........................................... 67283377, 29212331<br />

mīkstos vākos ar frēzi<br />

Livonia Print .......................................................67442831<br />

cietos un mīkstos vākos, ar šūtu vai līmētu bloku,<br />

šūtu ar termodiegiem<br />

Madonas poligrāfists ...................................... 67310274<br />

MAP Dummy Works ........................................ 67100814<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />

Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307<br />

Veiters ............................................ 29350095, 67545174<br />

V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />

informācijas aģentūra .................................... 67614135<br />

Lakošana<br />

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />

Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

(100% un precīza! daļēja UV laka)<br />

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />

(ar UV un UD lakām)<br />

VieTa <strong>Poligrāfijas</strong> pakalpojumi .................... 67291929


64<br />

uzziņas<br />

#3(43)/<strong>2008</strong><br />

Locīšana un līmēšana<br />

Adverts (6 kabatas + nazis) .......................... 67370090<br />

Domus Arcus .....................................................67676565<br />

Imanta .......................................... 67283377, 29212331<br />

(A3 formāts)<br />

Livonia Print .......................................................67442831<br />

locīšana, šujot ar termodiegiem<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

(8 kabatas + nazis + līmes galva, B2 formāts)<br />

PIK–3 ....................................................................676240<strong>03</strong><br />

<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />

Veiters ............................................ 29350095, 67545174<br />

V/A <strong>Latvijas</strong> ģeotelpiskās<br />

informācijas aģentūra .................................... 67614135<br />

Izciršana<br />

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />

Indriķis .................................................................67289246<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />

Veirons ................................................................29900204<br />

Visu veidu izciršanas pakalpojumi<br />

un iespieddarbu pēcapstrāde<br />

Karstpiede (zeltīšana)<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />

Veirons ................................................................29900204<br />

Perforēšana un bigošana<br />

Adverts ................................................................67370090<br />

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839<br />

McĀbols ..............................................................67566248<br />

PIK–3 ....................................................................676240<strong>03</strong><br />

<strong>Poligrāfijas</strong> grupa Valters un Rapa ............. 67808738<br />

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655<br />

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305<br />

TIRDZNIECĪBA<br />

Papīrs<br />

Arctic Paper Baltic States ............................. 67332323<br />

Ceļavējš ...............................................................67816171<br />

Itraco Baltija ......................................................67625568<br />

Libra Graphics ..................................................67818007<br />

MAP Latvia .........................................................67100822<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67600836, 67600837<br />

Papyrus ................................................................67313022<br />

WMT Baltic .........................................................67800833<br />

Kartons<br />

Ceļavējš ...............................................................67816171<br />

Libra Graphics ..................................................67818007<br />

MAP Latvia .........................................................67100822<br />

Papyrus ................................................................67313022<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67600836, 67600837<br />

Putukartons<br />

MAP Latvia ........................................................67100822<br />

WMT Baltic .........................................................67800833<br />

Krāsas<br />

Ceļavējš ...............................................................67816171<br />

Itraco Baltija .......................................................29184094<br />

Libra Graphics ..................................................67818007<br />

MAN Roland Baltics.........................................67805275<br />

Papyrus ................................................................67313022<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />

Folija zeltīšanai un karstspiedei<br />

Itraco Baltija .......................................................29184094<br />

Libra Graphics ..................................................67818007<br />

MAN Roland Baltics.........................................67805275<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />

Materiāli grāmatu iesiešanai<br />

Ceļavējš ...............................................................67816171<br />

Libra Graphics ..................................................67818007<br />

MAP Latvia .........................................................67100822<br />

Papyrus ................................................................67313022<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67600836, 67600837<br />

Materiāli grāmatu restaurēšanai<br />

WMT Baltic .........................................................67800833<br />

Materiāli ofsetam<br />

Ceļavējš ...............................................................67816171<br />

Heidelberg Latvija ...........................................67147788<br />

Itraco Baltija .......................................................29184094<br />

Libra Graphics ..................................................67818007<br />

MAN Roland Baltics.........................................67805275<br />

MAP Latvia .........................................................67100822<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />

Printech ...............................................................67113314<br />

DIGITĀLĀS DRUKAS<br />

IEKĀRTAS UN MATERIĀLI<br />

MATERIĀLI OFSETA DRUKAI<br />

VISA VEIDA PAPĪRS<br />

LIBRA GRAPHICS, SIA<br />

Čiekurkalna 1. līnija 84-204, Rīga, LV-1026<br />

Tel.: 67818007, 67818010<br />

Fax : 67818008<br />

E-pasts : libra@libra.lv<br />

Materiāli fleksogrāfijai<br />

Ceļavējš ...............................................................67816171<br />

Itraco Baltija .......................................................29184094<br />

Libra Graphics ..................................................67818007<br />

MAN Roland Baltics......................................... 67805275<br />

MAP Latvia .........................................................67100822<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />

Printech ...............................................................67113314<br />

Materiāli sietspiedei<br />

Libra Graphics ..................................................67818007<br />

MAN Roland Baltics......................................... 67805275<br />

MAP Latvia .........................................................67100822<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />

WMT Baltic .........................................................67800833<br />

Materiāli lielformāta drukai<br />

Itraco Baltija .......................................................29184094<br />

Libra Graphics ..................................................67818010<br />

MAP Latvia .........................................................67100822<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67600836, 67600837<br />

WMT Baltic .........................................................67800833<br />

Materiāli laminēšanai<br />

Libra Graphics ..................................................67818007<br />

MAN Roland Baltics......................................... 67805275<br />

MAP Latvia .........................................................67100822<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />

WMT Baltic .........................................................67800833<br />

Filmas<br />

Heidelberg Latvija ...........................................67147788<br />

Libra Graphics ..................................................67818007<br />

MAN Roland Baltics......................................... 67805275<br />

<strong>Poligrāfijas</strong> apgāds .................... 67620871, 67620872<br />

Printech ...............................................................67113314<br />

Digitālās drukas iekārtas<br />

Libra Graphics ..................................................67818010<br />

WMT Baltic .........................................................67800833<br />

POLIGRĀFIJAS IEKĀRTAS<br />

Ceļavējš ...............................................................67816171<br />

Heidelberg Latvija ...........................................67147788<br />

Itraco Baltija .......................................................29184094<br />

MAN Roland Baltics......................................... 67805275<br />

Printech ...............................................................67113314<br />

StarLett ................................................................67531070<br />

POLIGRĀFIJAS IEKĀRTU SERVISS<br />

Heidelberg systemservice ............................ 67147777<br />

MAN Roland Baltics......................................... 67805275<br />

StarLett ................................................................67531070

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!