Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

lpua.lv

Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

2 saturs

#3(43)/2008

DIBINĀTĀJS UN IZDEVĒJS

Žurnāla reģ. Nr. 000702242

ISSN 1407-3250

Pasta indekss 2261

Galvenā redaktore Ieva Bečere

Redaktore Austra Avotiņa

Literārā redaktore Gundega Saulīte

Mākslinieciskais redaktors Normunds Tiltiņš

Datorsalikums: 3 DIMENSIJA

Pirmā vāka māksliniece

Arta Ozola-Jaunarāja

Redakcijas adrese:

Lāčplēša iela 43/45, Rīga LV-1011

Tālrunis, fakss: 67282447

E-pasts: ieva@lpua.lv

Par žurnāla izgatavošanu redakcija

sirsnīgi pateicas Tipogrāfijai „Imanta”.

Žurnāla iekšlapas iespiestas uz

Map Latvia AS piedāvātā

papīra Novatech Satin 115 g/m². Vākam

izmantots Novatech Satin 200 g/m² papīrs.

Žurnālā publicētajos rakstos paustie uzskati

ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.

Par reklāmas materiālu saturu un pareizrakstību

redakcija atbildību neuzņemas.

Citēšanas un pārpublicēšanas gadījumā

atsauce uz Iespiedgrafiku obligāta.

Iespiedgrafiku var abonēt

un nopirkt redakcijā

Lāčplēša ielā 43/45 3. st. 4. kab., tālr. 67282447

vai izmantojot Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu

asociācijas mājas lapu www.printing.lv.

Informāciju par reklāmas ievietošanu iespējams

saņemt pa tālruni: 67282447.

© Žurnāls Iespiedgrafika, 2008

VIESIS

4-11 ......................................................Tā vienkārši ir dzīve

Austras Avotiņas saruna ar mākslinieci

Artu Ozolu-Jaunarāju

ĪSUMĀ

12 .................................Heidelberg Latvija vadības maiņa

12 ............................................. Konference Baltprint 2008

13 ..................................... Latviešu valodas terminoloģija

poligrāfijas nozarē

44 .................. Iespiedindustrijas notikumu kaleidoskops

IZSTĀDES

13 ...............................................Nozīmīgākās poligrāfijas,

reklāmas, iepakojuma un grāmatu

izstādes 2008. gadā

14 ..................................Izstādei drupa – jauns prezidents

16-17 ..................................Maskavas grāmatu gadatirgus

18-19 ............................. Latvija – viesu valsts Gēteborgas

grāmatu gadatirgū

Jānis Oga, Latvijas Literatūras centrs

20 ......................... Latvijas literatūras un grāmatniecības

organizācijas piedalās Frankfurtes

grāmatu izstādē

Jānis Oga, Latvijas Literatūras centrs

22-23 ........................... ASV Nacionālais grāmatu festivāls

Sigita Bečere

VĒSTURE

24-27 .........................................Kas mainīja mūsu pasauli?

Artis Ērglis stāsta par Gūtenberga muzeju Maincā

NOTIKUMS

28 .........Atklāta Preses nama jaunā un modernā ražotne

29 ......Izdota grāmata „Preses nams ne mirkli nav rimis”

32-23 .............Tendences pasaules presē: avīzes – augošs

bizness

Informācija par Pasaules avīžu asociācijas kongresu

41 .............................................................. Pa grāmatu taku

Aija Štosa

58-61 .........................................Liepājas papīram 110 gadi

VIEDOKLIS

30-31 ...................................... Ļaujiet dizaineriem strādāt!

Sergejs Zaņins

46-49 ...........................Innovate 2008 – skatiens nākotnē

Saruna ar poligrāfijas nozares ekspertu Endrū Tributu

TEHNIKA

34-36 ............Vai pienācis laiks automatizēt sietspiedi uz

tekstila?

42-43 ..............EIZO CG24W monitori darbam ar high-end

nekustīgajiem un kustīgajiem attēliem

MATERIĀLI

38-39 .................................... Līmes lenta vai līmes punkti?

39 ................. Lieliska kvalitāte un samazinātas izmaksas

IZGLĪTĪBA

40 ................ Heidelberg gatavo jaunu darbinieku maiņu

INTERESANTI

50-56 ............................................. Krāsu kolekcija – indigo

Uldis Cerbulis


www.manroland.com











18451857



18731898


1908

19511972




1871

19001911



1928

4,8001972800

20

1979


1995900



1881

1896

1920

1967

1980

1988

40,0001990

1991

1992


1945

1956

1969

1988


200

900


700

1845







24






100






MAN Roland bija unikāls.

manroland turpina tāds būt:

MAN Roland kļuvis par manroland.


4

viesis

#3(43)/2008

DZIMUSI 1963 Jelgavā.

IZGLĪTĪBA:

2003 Latvijas Mākslas akadēmija, Humanitāro

zinātņu Maģistra grāds vizuāli plastiskajā

mākslā

1982 - 1988 Valsts Mākslas akadēmija, Grafikas

nodaļa

1978 - 1982 Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskola.

TĀ VIENKĀRŠI

IR DZĪVE

Arta Ozola-Jaunarāja.

Viņas biogrāfija ir apliecinājums ļoti nopietniem radošiem meklējumiem.

Arta, tāpat kā daudzi Iespiedgrafikas viesi, ar mākslu sākusi nodarboties jau

pusaudža gados. Tagad šķiet, ka izmēģināts ir gandrīz viss mākslas līdzekļu

spektrs, tomēr manā skatījumā cauri visam vijas viens rokraksts – tas apliecina

īpašu grafiskās mākslas sajūtu, spējas iejusties dažādos formātos, brīvu un

dinamisku kompozīcijas redzējumu gan miniatūrai pastmarkai,

gan emocionālam gleznojumam, gan dizainā perfektai monētai.

NOZĪMĪGĀKĀS IZSTĀDES:

2003 3. Starptautiskā mazo formu grafikas izstāde, Kremona, Itālija

2003 4. Starptautiskā grafikas triennāle “Life – Love”, Bitola, Maķedonija, katalogs

2001 Starptautiskā Urālu grafikas triennāle, Ufa, Krievija, katalogs

2000 Starptautiskā grafikas triennāle, Bitola, Maķedonija, katalogs

1998 Starptautiskā grafikas triennāle “Labirints” Prāga, Čehija, katalogs

1998 Starptautiskā grafikas triennāle, Tallina, Igaunija, katalogs

1997 Starptautiskā grafikas triennāle, Krakova, Polija, katalogs

1997 Personālizstāde “Latviešu tautastērps pastmarkās”

1997 Starptautiskā grāmatu mākslas izstāde, Viļņa, Lietuva, katalogs

1996 Nordgrafia – Starptautiskā Gotlandes grafikas izstāde, Zviedrija, katalogs

1995 2. Baltijas valstu grafikas triennāle “Smiltis un akmens”, Gdaņska, Polija, katalogs

1995 Mūsdienu latviešu grafikas izstāde, Valsts Mākslas Muzejs, Rīga, Latvija

1994 Personālizstāde, galerija “Bastejs”, Rīga, Latvija, katalogs

1994 3. Pasaules miniatūrgrafikas triennāle, Šamaljēra, Francija, katalogs

1994 Intergrafia ’94, Pasaules balvu ieguvēju galerija, Katovice, Polija, katalogs

1993 Starptautiskā Miniatūrgrafikas triennāle, Rīga, Latvija, katalogs

1993 Baltijas valstu stājgrafikas triennāle, Dalarnas muzejs, Foluna, Zviedrija, katalogs

Starptautiskajās grafikas izstādēs (kopskaitā ap 50) piedalās kopš 1987. gada.

Kopš 1993. Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

NODARBOŠANĀS:

Stājgrafika.

Darbi reklāmas un grafiskā dizaina jomā,

piemēram, reklāmas bukleti Latvijā pārstāvētajām

Skandināvijas papīra ražošanas

firmām: Amerpap, Trebruk, MoDo-Paper Latvia,

Pakenso u.c., gada pārskati Latvijas Satiksmes

ministrijai, Latvijas Autoceļu direkcijai u.c.

Sadarbībā ar Jāni Jaunarāju – grāmatu dizains

izdevniecībām Jānis Roze, Jumava, Daugava, Valters

un Rapa, Alberts XII, Artava, Preses Nams, Rasa

ABC, Nordik, Vaga, Karogs u.c., 2001. gada Dziesmu

un deju svētku katalogs.

Reklāmas un iepakojuma dizains: firma

Vaide, a/s Lauku Avīze, sporta klubi Tropic fitnes,

A+S, a/s Ogre, BLUE, firma Anitra, Kvadra Print,

Diena Repro, Pakenso Baltika u.c.

Sadarbībā ar Latvijas Pastu – vairāk nekā 30

pastmarkas un pastmarku bloki.

Sadarbībā ar Latvijas Banku – monētu dizaina

izstrāde.

Sadarbībā ar Rīgas vēstures un kuģniecības

muzeju – grāmatu dizains.

APBALVOJUMI, STIPENDIJAS:

2005 2. vieta konkursā – 2004. gada skaistākā

grāmata

2004 3. vieta konkursā – 2003. gada skaistākā

grāmata

2002 Žūrijas balva – Baltic Best Designed Books

2001

2002 1. vieta konkursā – 2001. gada skaistākā

grāmata

2001 Diploms Par mākslinieciskā tēla izteik -

smību Urālu starptautiskajā grafikas triennālē,

Ufa, Krievija

2001 Divās nominācijās 2. vieta konkursā –

2000. gada skaistākā grāmata

1998 1. vieta 11 valstu Pastu konkursā Par gada

skaistāko pastmarku bloku Rīga, Latvija

1996 1. prēmija Latvijas pastmarku konkursā

1993 Prēmija un diploms Baltijas valstu grafikas

triennāle, Dalarnas muzejs, Zviedrija

1992 Galvenā balva Zaļā aste izdevniecības

Vaga grāmatu konkursā, Rīga, Latvija

1992 1. prēmija Latvijas pastmarku konkursā,

tēma – Latviešu tautastērpi

1990 Diploms – Starptautiskā grāmatu grafikas

triennāle, Viļņa, Lietuva

1990 Diploms – Starptautiskā miniatūrgrafikas

triennāle, Rīga, Latvija


#3(43)/2008

viesis

5

Austra Avotiņa: Kādi ir tie impulsi,

cēloņi un iemesli, kas nosaka jūsu

darbu kompozīciju, kur rodas kolorīts,

ideja, ka topošais darbs būs

grafisks, tonāli niansēts vai dinamiski

krāsains?

Arta Ozola-Jaunarāja: Laikam dzīve

būtu stipri vienmuļa, ja sēdētu tikai pie

datora un darītu savus ierastos darbus.

Lai cik tas arī būtu savādi, sarunu gribu

sākt ar stāstu par deju, kam manā dzīvē

pašlaik ir ļoti liela nozīme. Laikam gan

pasauli redzu ļoti krāsainu. Krāsainību

redzu arī dejā, ar ko esmu stipri aizrāvusies.

LTV režisors Jānis Redlihs veido

raidījumu Cilvēks, kur visdažādāko profesiju

pārstāvji stāsta par to, ar kādām

trakām lietām nodarbojas ārpus ikdienas

darba. Arī es tur tiku uzaicināta, jo

mācos dejot flamenko. Stāstīju par to,

kā deja sasaucas ar manu darbu, kā to

var redzēt grāmatu ilustrācijās – kur

daudzi tēli kustas, dejo, virpuļo, lido…

Tas saistās ar deju. Būtībā jau skaidrs, ka

nevar tikai pie kompja sēdēt – kaut kas

taču ir arī fiziski jādara. Citādi neuztusnīšos

pa kāpnēm savā sestajā-ar-pusi

stāvā… Un, protams, ir arī brīnišķīga

kompānija.

Kā tas sākās?

Viss sākās ar manu vīratēvu Oļģertu

Jaunarāju. TV kādreiz bieži rādīja Karlosa

Sauras filmu Flamenko, un, skatoties

šo filmu, viņam radās doma, ka man tas

ir jādara, ka man tas sanāks. Kad pēc

vairākiem gadiem sāku mācīties šīs dejas,

izrādījās, ka tas nemaz nav tik viegli

un vienkārši, kā izskatās, kad dejo lielie

meistari. Pirmo pusgadu katru nodarbību

domāju, nu ko es te ākstos, jāmet

miers. Tas ir ļoti smags un fiziski grūts

darbs. Bez tam tur nepieciešama izcila

kustību koordinācija un pilnīgi īpaša

ritma izjūta. Tā, protams, ir svarīga arī

vizuālajā mākslā. Lielākoties cilvēkiem

ritma izjūta ir diezgan neprecīza, aptuvena.

Mūzika, kas ikdienā skan mums

apkārt – popmūzika, rokmūzika – balstās

četrinieka (4/4) ritmā. Andalūziešiem

ir gan šis četrinieks, gan trijnieks

(3/4), kas mums saistās ar valsi, bet tad

ir tas īpašais trakais divpadsmitnieks,

kas, pirmo reizi dzirdot, liekas kaut kas

pilnīgi neiespējams. Zinu vienu piemēru,

kur šis ritms parādās rokmūzikā, tā

ir The Doors “Spāņu karavāna”, pilnīgi

ģeniāli. Mans vīrs Jānis arī šo piemēru

visiem stāsta.


#3(43)/2008

Kā to vispār var apgūt viens latvietis?

Ar darbu. Tagad jau ir pagājuši trīs gadi,

un var teikt, ka man ļoti patīk. Daru to

regulāri – kas svarīgi, varu to darīt pilnīgi

brīvi un neatkarīgi no partnera, jo

atšķirībā no tango, ar ko daudzi mākslinieki

Latvijā aizraujas, šī galvenokārt ir

solodeja. Fas cinējoši, kā pieaug temps,

kā no mierīga lēnīga un rāma kustību

ritma izaug tāds temperaments, spēks

un ātrums, ka elpa aizraujas, un dejotāja

pārtop īstā vellatā. Mūsu deju kluba

nosaukums ir “Duende”, kas tiek tulkots,

kā (dejas) gars. Saistot ar mākslu,

es to drīzāk dēvētu par īpašo iedvesmu,

arī izciliem dejotājiem tāda gadoties

tikai dažas reizes mūžā.

Kas jauns ir atklāts pēdējā laikā, kas

ir mainījies jūsu dzīvē, kurā rutīnai

nav vietas?

Nu kaut vai tas, ka var aizbraukt uz

Spāniju pamācīties Granadā flamenko

skolā, redzēt visdažādākos šovus, būt

vidē, kur tas viss rodas.

Tas tiešām ir apskaužami – iespējama

arī spāņu temperamenta ietekme?

Tā ir vesela pasaule, mūzika, neskaitāmi

ritmu veidi, specifiski mūzikas instrumenti.

Arī dejotājām – kastaņetes.

Īpaši tērpi – kurpes ar nagliņām, ziedi,

vēdekļi, lakati, kleitas ar daudziem volāniem.

Krāšņi. Un ar visu to vēl jāprot

rīkoties.

Tad jums arī iekšienē ir tādas divas

būtības. Mierīgs un skrupulozi izstrādāts

ritms un tam kontrastā aktīva

dinamiska kustība, ļoti dažāda.

Tas ir līdzīgi kā Jaunarāja gleznās –

ugunīgais krāsu temperaments mijas

ar rāmi latvisku tonalitāti. Vai jūs

arī gleznojat?

Patiesībā jau drīzāk nē. Lietišķajos, kad

mācījos, tad likās, ka nekas nevar būt

cēlāk kā gleznot ar eļļu, bet tagad gan

strādāju tikai ar akvareli. Arī grāmatu

ilustrācijās izmantoju galvenokārt

akvareli, dažreiz pludinot, bet biežāk

veidoju formu ar mazu otiņu.

Cik svarīga ir zīmēšana no dabas?

Mācību laikā ir daudz zīmēts, tas laikam

gan jau ir palicis rokā un ir neat ņemams.

Tā ir zināšana, kura ir no ilgajām studijām,

jo skola man ir bijusi ļoti laba. Gan

lietišķie, gan akadēmija – abas skolas

man ir devušas tik daudz, ka pietiek

visam mūžam.

Varbūt varam nedaudz atcerēties

jaunības gadus, kad strādājāt “Rīgas

modēs”. Tas toreiz bija kas īpašs, kuram

katram tāda izdevība neradās.

Bet tehnoloģiskā specifika mākslinieka

darbu ietekmēja vairāk kā tagad…

Strādājot “Rīgas modēs”, sapratu galveno

– man nepatīk strādāt darbu, kas atkārtojas.

Tas mani padara ļoti nejauku.

Modes lapas zīmēt man ļoti patika. Arī

kolēģi, kafija, sarunas…, bet, kad katru

dienu jābūt vienā un tajā pašā vidē,

kompānijā, kurā ne ar visiem tev sader

raksturi… Tas kļūst apgrūtinoši un tad

vēl pašā darbā – tāda atkārtošanās. Var

kaut ko uztaisīt divas, trīs vai četras

reizes, bet tad, kad tas jau ir divdesmit

reizes, tad kļūst neciešami. Kaut gan

grāmatu sērijās arī ir kaut kas mazliet

līdzīgs, tomēr tas ir savādāk, jo iznāk

tikai viena līdz trīs grāmatas gadā.

Ko jūs iemācījāties no tā darba, izņemot

atziņu, ka tāds darbs nepatīk?

Saka, man esot tāds Pelnrušķītes sindroms

– no rīta pamostoties, arvien

ceru uz brīnumiem. Man patīk, ka visu

laiku kaut kas mainās, kaut arī tāpēc

tiek ziedota stabilitātes sajūta. Laikam

esmu cilvēks, kuram tā nav tik būtiska.

Tā šķietami izvairos no rutīnas.

Mani jūsu radošajā biogrāfijā īpaši

interesē izcilie pedagogi, gan tiešie,

gan netiešie iedvesmas avoti.

No skolotājiem varētu minēt Gunāru

Krolli, Pēteri Upīti, Albertu Goltjakovu.

Pēteris Upītis man mācīja grāmatu grafiku,

bet man, kā visiem, gribējās nokļūt

Gunāra Kroļļa meistardarbnīcā. Bet Upītis

teica: “Nav ko tādu talantu izniekot”.

Kaut arī tieši stājgrafiķi skaitījās īstie

grafiķi, manī viņš tomēr bija pamanījis

īpašu talantu uz grāmatu grafiku un

tāpēc tā teica. Tas bija ļoti svarīgi, tas

noteica visu manu ceļu. Izvēles jautājums

ir būtisks, un, ja kāds tādā brīdī

pasaka kaut ko tik pārliecinošu – tad tas

ir ļoti svarīgi. Tas arī bija jautājums par

diplomdarbu.

Jā, jaunībā diplomdarbs šķiet kaut

kas ļoti svarīgs. Tas ir darbs, kurā

arvien autors grib uztaisīt kaut ko

īpašu un iespaidīgu – liela formāta

utt.

Beigu beigās uztaisīju mazu grāmatiņu.

Ar Annu Rancāni vienojos par to,

ka diplomdarbam taisīšu viņas dzejas

krājumu, un tā tas arī notika. Zīmēju


#3(43)/2008

viesis

7

veselu gadu. Ar roku, ar zīmuli. Oriģinālā

formātā – miniatūras. Nu, tur bija

ko zīmēt!

Tas ir Annas Rancānes garīgās dzejas

krājums Advente. Ļoti skumja. Ideja

mūžīga. Brīnos, ka tā nav izdota

vēlreiz.

To gan man ļoti gribētos, jo drukas

tehnoloģija ir ļoti progresējusi, tā laika

druka parāda ļoti maz no tā, kāds šis

darbs ir oriģinālā. Toreiz pat šaubījāmies,

vai grāmatu izdos, tā nogulēja

izdevniecībā ar visām ilustrācijām vairākus

gadus. Beidzot Anna pati gāja

noskaidrot, sēdēju aiz durvīm, dzirdēju

paskaļas balsis, krēslu grūstī šanu, tad

Anna iznāca ārā un nočukstēja: “Būs.”

Par to skumjo. Jā, kad lasīju dzeju, tiešām

vairākas reizes apraudājos. Tāda

uz iekšu, uz dvēseli vērsta dzeja, tāpēc

arī šai grāmatai ir pilnīgi nekomerciāls

vāks, nezinu, vai kāds izdevējs tagad

riskētu izdot ar tādu vāku.

Vai pēc šīs grāmatas sadarbība ar

izdevniecību “Liesma” turpinājās?

Jā, tas bija visai ilgi. Nebija jau daudz

izdevniecību . Toreiz visi materiāli tika

salikti mapē, atdoti izdevniecībā,

un viss – vairāk neko ietekmēt nebija

iespējams. Varēja tikai šausmās gaidīt

– kas tur iznāks. Un tad bija pār-

steigums – piemēram, gan par to, ka

papīrs plāns un spīd cauri, apgriezums

ir cits, nekā bija domāts, krāsas galīgi

ne tās utt. Arī “Rīgas modēs” bija stingri

noteikumi – trīs fonti, melnā un trīs

krāsas burtiem un viss pārējais, ko ar roku

mākslinieks varēja izdarīt, ja gribēja

smukus virsrakstus, tad bija ar roku jālīmē

burtiņi. Tas bija krasā kontrastā ar

to, kas jau tajā laikā notika ārzemēs. Tos

žurnālus jau mēs redzējām, un mums

arī tā gribējās strādāt. Vienā reizē sadumpojos

un uztaisīju baltos izgrieztos

fonus, brīvi stāvošās figūras – beidzās

viss ar to, ka dabūju rājienu no “Preses

nama” tipogrāfijas rakstiskā formā.

Noteikumi bija pārāk strikti, un tas bija

ļoti nospiedoši. Bet burtiski pēc dažiem

gadiem viss mainījās.

Kādu nodaļu lietišķajos beidzāt?

Starp citu – modelēšanas. Bet sadarbība

ar “Rīgas modēm” sākās akadēmijas

laikā, kad sāku zīmēt modes lapas. Man

tiešām ļoti patika. Un likās, ka varu pamēģināt

arī maketu uztaisīt. Kādu laiku

jau tas bija interesanti.

Vai grāmatu mākslā jums ir kāda

autoritāte?

Drīzāk grafikā – jo skolas laikā man grafika

nemaz tik ļoti nepatika, bet, aizejot

uz kādu izstādi, ko bieži darīju kopā ar

mammu, sapratu, ka man patīk vienīgi

Blumbergs. Viņš jau nu laikam gan visiem

ir autoritāte. Vēlāk grafika kļuva

daudz interesantāka un man patika arī

daudzi citi autori.

Bet mūsdienās – ko pētāt, kam sekojat

pasaules grafikā?

Jā, skatos, kā grafikā visnegaidītākajos

veidos ienāk jaunās tehnoloģijas un

līdzās pastāv absolūta klasika. Nesen

papētīju mūsu kaimiņu igauņu un lietuviešu

pastmarkas, un man jāsaka –

mums nav par ko kaunēties. Vismaz

mierinājums, jo parasti jau sakām: nu

jā, tās lietuviešu grāmatas un igauņu

grafiskā kultūra…

Tā kā man ir tuvs arī apģērbu modelēšanas

virziens, cenšos sekot, kas

šajā jomā notiek pasaulē. Autoritātes –

Džons Galiano un spānis Antonio Marras.

Būtībā var skatīties uz tērpiem un


#3(43)/2008

domāt par grāmatām, skatīties uz grāmatām

un domāt par deju utt. Patiesībā

jau nav tik svarīgi, kurā no formām

izpaužas radošā darbība… Modi kaut

kā sajūtu, pat tad, ja nezinu, jūtu.

Protams, ka mākslu sintēzei ir liela

nozīme, it īpaši mūsdienās. Jūsu

izveidotā veiksmīgā pastmarku kolekcija,

arī Latvijas Bankas monētas,

kas, šķiet, ir unikālas daudzos aspektos,

– vai šo darbu tapšana nav

atkarīga no attiecīgās iestādes darbības

un prasībām?

Tas noteikti ir saistīts ar konkrētiem

cilvēkiem, kas vada šo darbu, izvēlas

autorus, ar kuriem sadarboties. Kaut vai

tā pati bāku sērija pastmarkās – kaut arī

izklausās pēc pašamsavasastescelšanas,

mūsējā, man liekas, ir daudz izteiksmīgāka.

Tā bija nejauša sakritība, ka paralēli

līdzīga sērija tapa arī Igaunijā. Ideja

šai sērijai radās, kad Ainažu muzejam

biju uztaisījusi grāmatu Jūras vilki. Tā

tās darbības jomas arī ietekmē viena

otru.

Vai esat pati bijusi visās zīmētajās

bākās?

Visās nē.

Vai jums patīk ceļot pa Latviju?

Ja ir laba kompānija. Piemēram, ar mocīti.

Man šausmīgi patīk sēdēt aizmu gurē!

Kaut arī katram skaidrs, ka ir jābaidās,

bet man nav bail. Man ļoti patīk.

Ko darāt, kad nepieciešams nosakņoties

darbam, iedvesmoties – kaut

ko šķirstāt, lasāt, varbūt vārāt zupu?

Vienkārši – apsēžos un sāku strādāt.

Protams, iesākt vienmēr ir grūti. Atceros,

kad taisīju diplomdarbu, tad ļoti ilgi

spicēju zīmuļus. Man bija kādi divdesmit.

Tas notika veselu stundu. Bet tagad,

man laikam tādas īpašas receptes

nav. Grāmatu vāku taisot, jau ir zināma

kārtība, kā sākt – formāts, virsraksts un

tad krāsas… Kaut arī beigās viss ir pavisam

citādi. Tas sākas it kā no nekā. Bieži

ir arī speciāli jāfotografē.

Lai cik brīvi mēs būtu vai gribētu būt,

tāpat pienāk tā liktenīgā pirmdiena,

kad visam jābūt gatavam. Daudzi

mākslinieki, brīvi būdami, tomēr no

tā ļoti cieš.

Jā, tāpēc arī daudzi, kaut arī ar šausmīgu

raksturu, tomēr strādā kolektīvā,

jo paši nevar piespiest sevi strādāt


#3(43)/2008

viesis

9

regulāri . Parasti ir reizē jādara vairāki,

daudzi darbi. Tad uzrakstu sarakstiņu

un pamazām svītroju padarīto. Reizēm

tas tiešām nemaz tik viegli nav. Ja kaut

kas jāzīmē, iet šausmīgi ilgi. “Nēģeru

pasaciņas balto bērniem” es uztaisīju

vienas vasaras laikā. Tas bija tad, kad es

vēl dzīvoju pilnā pansijā pie mammas,

kas, protams, nav mazsvarīgi. Tagad

grāmatas zīmēju trīs četrus gadus – paldies

izdevējiem un autoriem par pacietību!

Vienkārši nav iespējams tā apsēsties

un uzzīmēt grāmatu no viena gala

līdz otram. Nevar. Tāpēc, ka ir dzīve. Ir

jādara citi darbi, kurš tad gaidīs gadu,

kamēr es tikai zīmēšu. Rodas problēma

noturēt vienotu zīmējumu stilu vairāku

gadu garumā. Tas gan attiecas arī uz

pastmarku sērijām, kuras tiek izdotas

daudzus gadus, jo visas sērijas markas

netiek uzzīmētas uzreiz.

Jums patīk ar roku zīmēt, strādāt ar

akvareli?

Vispār patīk.

Un kādas ir darba attiecības ar datoru?

Daudzi baidās no tā, ja piesēdīsies pie

datora, tad vairs nevarēs pazīmēt. Man

ir laimējies, jo varu paralēli labi strādāt

gan ar roku, gan datoru. Uzskatu, ka tas

ir ļoti svarīgi, jo pati zinu, kā jāuzzīmē,

lai arī nodrukājot saglabātos oriģināla

kvalitāte. Tas nav tā kā atdot citam, lai

interpretē, kā grib. Es pati, savu oriģinālu

apstrādājot, varu to vēl uzlabot.

Daži saka, ka tā var tikai sabojāt.

Jā, tas tā arī ir, ja to nedara pats.

Bet kur tad ir tas iemesls, ka ar roku

zīmētais oriģināls tomēr vajadzīgs?

Visu jau nevar nofotografēt. Varbūt visu

nevar uzzīmēt, bet nofotografēt arī visu

nevar.

Var taču datorā zīmēt.

Nē, tas nav tas. Datorā zīmējums sanāk

pliks. Nevar panākt to materialitāti,

taustāmību.

Vai oriģinālus taisāt lielākus?

Kā kuram darbam. Pastmarkām kādreiz

bija noteikts mērogs – viens pret trīs.

Bet tagad tas nav tik strikti, jo zīmējumi

drukāšanai tiek iesniegti jau gatavi,

apstrā dāti, digitālā formā. Līdz ar to

var rasties situācija, ka tāda oriģināla

nemaz nav, tas ir digitāls. Tipogrāfijas,

kas drukā pastmarkas, labprāt ņemot

pretī arī zīmētos oriģinālus, bet tad tā

tomēr būs viņu interpretācija. Tāpēc es

pati uztaisu visu līdz galam.

Kā gan tā gudrība par drukāšanu ir

ienākusi ikdienā? Man liekas, viss

tik strauji mainās – jauni materiāli,

jaunas iespējas. Tam regulāri jāseko

līdz.

Papīra tirgotāji ļoti rūpējas, lai mākslinieki

būtu informēti par visu jauno. Bet

tās prasmes man ir no Jāņa.

Man prieks, ka esam nonākuši līdz

jūsu komandas otrajam loceklim.

Tātad – ko visā šajā procesā dara

Jānis?

Te nu mums parādās romantiskā nots

(Arta smaida līdz ausīm). Mēs arī iepazināmies,

grāmatu taisot, un to sauca:

“Ģimenes albums” (savedējs – Ju mava,

kaut zināmu daļu atbildības uzņēmās

arī Preses nams). Kad sākām strādāt kopā,

tad bija tā, ka es uztaisīju ideju,

zīmēju, bet viņš visu lika kopā, gatavoja

drukai. Tad sekoja daži ļoti lieli bilžaini

projekti, kur bija nepieciešama mana

tīri tehniska palīdzība, jo apjoms bija

pārāk liels. Un es tiku piesēdināta pie

melnajiem darbiem. Tad pamazām tas

aizgāja. Atklāju, cik labi ir, ja pats vari

uztaisīt vienam vākam n-padsmit variantus.

Ja citam nav tas jāprasa. Un tad,

kad Jānis aizbrauca dažos ļoti garos ceļojumos,

pienāca brīdis, kad man pašai

bija jā tiek ar visu galā. Tehniskā palīdzība

man pienāca meilos. Bet vēl arvien

rodas situā cijas, kad saprotu, ka daudz

ko nezinu. Bet viņš mani audzina. Starp

citu, varu pada līties ar dzīves gudrību,

kas man no Jāņa – neuztvert sevi pārāk

nopietni, ceru, ka dažreiz man tas

izdodas. No receptēm, kā iesākt darbu:

Jānis, piemēram, agrāk sēdēja vannā,

kamēr izdomāja, un es toreiz domāju –

ir nu gan tīrīgs.

Tātad viņš ir tās digitālās, virtuālās

un tehniskās smadzenes visam, kas

šeit top?

Jānis var to kompi salikt tādu, kāds

pašam vajadzīgs. Dažkārt process norisinās

diezgan vētraini, tad es uz pirkstgaliem

tipinu apkārt un gaidu, kad tās

šausmas beigsies. Ar veiksmīgu iznākumu.

Jo rīt jāatdod darbs, bet smadzenes

vēl uz grīdas.

Tas gan izklausās briesmīgi. Tomēr

labi, ka blakus ir cilvēks, kas ar to

spēj tikt galā.

Jā, jā. Tas ir ļoti svarīgi. Tā ir milzu privilēģija.

Citādi mums nekad nebūtu tik

daudz grāmatu.

Jā – tās visas uzskaitīt nemaz nav

iespējams – to ir kādi divdesmit

metri plauktos. Bieži nākas dzirdēt,

ka mākslinieki reizēm sataisa nez

ko, bet, kā to realizēt, nav vispār


#3(43)/2008

domājuši . Izdevējdarbībā un poligrāfijā

tas ir ļoti svarīgi. Vēl vienīgi

jums derētu sava tipogrāfija. Vienīgi

žēl, ka esat tik augstu – sestajā

stāvā.

Mēs pat kādreiz par to domājām. Tagad,

nē. Katram tomēr jādara tas, ko

viņš māk vislabāk. Ja ir tehniski labi

sagatavots darbs un tipogrāfija izdara

visu, kas tai ir jā dara, tad labi nodrukāt

nav grūti. Rezultātam vienkārši jābūt

labam. Par mums poligrāfiķi nerunā

sliktu, es ceru.

Vai jums ir gadījušies kādi kuriozi,

ko varētu pastāstīt?

Jānis Jaunarājs: Vispār jau mēs neesam

no tiem, kas ziepes taisa. Bet

kuriozs jau nav tikai ziepes…

Jūsu ikdienas darbs saistīts ar vairākām

izdevniecībām, īpaši ar Jumavu

un Jāņa Rozes apgādu. Grāmatas arvien

ir komplicētas sadarbības auglis,

un to tapšana nereti ir visai tālu

no īsti radoša procesa. Kā izdodas

sabalansēt šo darbību, lai tā nebūtu

apgrūtinoša?

Jā, grāmata jau ir tāds kolektīvais darbs.

Dažas aiziet ļoti viegli, patiesībā tās

nesamocītās grāmatas arī ir tās labākās.

Reizēm ir arī tā, ka gandrīz vai negribas

parakstīt, jo tik maz no manis tur paliek.

Tādu par laimi nav daudz.

Bet kā notiek grāmatu izvēle? Vai

gadās arī atteikties? Vai arī jums izdevējiem

ir savi priekšlikumi?

Gadās, ka autori atrod mūs, mēs šo

darbu iesakām izdevniecībai. Franču

dzejniece Margarita Benidira ļoti gribēja

izdot savu pasaku “Brīnumakmens”

šeit, Latvijā, mēs ieteicām sadarboties

ar Jāņa Rozes apgādu, turpat izdoti

arī divi viņas dzejoļu krājumi – paralēli

latviešu un franču valodā.

Jāņa ceļojumu grāmatas arī bija viņa

paša ierosinātas. Vairākus darbus esmu

ierosinājuši arī Jumavai. Arī dažus

autorus esmu pamudinājusi uzrakstīt

grāmatas.

Starp citu, esmu ierosinājusi vairākas

pastmarku sērijas.

Tas man ir pārsteigums, jo arvien

domāju, ka to nu gan strikti nosaka

pasūtītāji.

Pati pirmā bija tautas tērpu sērija, toreiz

tika rīkots konkurss. Uzvarēju. Jā, arī Bāku

sērija. Rotas. Cimdi. Etnogrāfiskajām

sērijām meklēju materiālus muzeju fon-

dos, pēc tam saskaņoju, lai nav kļūdu.

Manis ierosināta ir arī Muzeju sērija. Arī

tautas tērpi blokos ar gadskārtu svētkiem

un dzīves godiem.

Man parasti dod zīmēt nacionāli patriotiskām

un vēsturiskām tēmām veltītas

markas, jo es mākot tā politkorekti

šīs tēmas risināt. Viena no ļoti populārām

markām ār zemju kolekcionāru

vidū ir šī – 1905. gada atcerei veltītā. Divas

reizes esmu zīmē jusi Ziemassvētku

pastmarkas.

Ir kādi īpaši noteikumi?

Uz pastmarkas jābūt labi saskatāmam

valsts nosaukumam, nominālam, arī

gadam. Arī autoram, bet maziņam. Formātu

nosaka cirtņu izmēri, bet tiem

ārzemju tipogrāfijās ir pietiekami liela

izvēle. Gadās gan, ka tipogrāfija mēdz

kaut ko nedaudz saspiest, lai labāk ietilpst

viņu formātā, ne vienmēr proporcionāli,

tāpēc izmērus labāk ievērot.

Kādreiz pastmarkām bija balts vai citas

krāsas rāmītis, tas zināmā mērā organizē

kompozīciju un atdala loksnē vienu

marku no otras, bet tā nav obligāta

prasība. Citādi, pilnīga brīvība.

Pēdējā laikā kolekcionāriem, piemēram,

gribas gaišas pastmarkas. Tas pats

arī ar grāmatu vākiem – paniskas bailes

no melnās krāsas.

Svarīgi ir arī redzēt pastmarku ar pirmās

dienas aploksni – jo tas jau viss

kopā ir vesels mākslas darbs – saskaņots

un viens otru papildinošs.

Jā, protams. Interesants bija darbs ar

rotu sērijas pirmo pastmarku. Latvijas

pastam radās ideja, ka jātaisa sadarbība

ar Kazahijas pastu. Māksliniekiem šī

sadar bība veidojās kā tāds Austrumu

tirdziņš, ar kaulēšanos – sarakstījāmies

un mēģinājām soli pa solītim vienoties

par stilistisko kopskatu. Piemēram,

sākumā kazahu māksli nieks skicē bija

uzlicis gigantiska izmēra nomināla ciparus.

Pamazām nonācām pie sa mērīgāka

lieluma. Tomēr, beigu beigās – viņš pats

atrada kompromisa risinājumu un savai

markai mūsu apaļo latviešu saktu nedaudz

saplacināja – tā lai tomēr pietiek

vietas ciparam.

Internetā var Kazahijas pastmarkas

apskatīt – tās visumā ir pārsteidzoši vēsi

pieklājīgas. Biju gaidījusi kaut ko daudz

karstasinīgāku.

Redzams, ka markas jums ir ļoti mīļa

tēma. Vai tā ir sena aizraušanās? Vai

pati arī krājat markas?


#3(43)/2008

viesis

11

Jā, bērnībā krāju. Tagad gan tikai savas

– ir jau vesels albumiņš. Bet tā tas

tiešām ir. Tiku uzslavēta par to, ka manas

sērijas ir atpazīstamas un izteikti

sērijiskas – markas dažādas un tomēr

stilistiski ļoti saderīgas. Tas treniņš man

no grāmatu vāku sērijām.

Jūs esat augusi porcelāna mākslinieces

Zinas Ulstes un metālmākslinieka

Oto Ozola ģimenē. Latvijā mums

ir ļoti daudzas mākslinieku ģimenes,

paaudžu pēctecība ir visai izplatīta.

Vai tā ir ietekmējusi jūsu ceļa izvēli

un māksliniecisko domāšanu?

Pirmo grafiku laikam uztaisīju jau kādu

piecu gadu vecumā. Tēvs man atnesa

mājās vienu vara platīti. Mēs to nokvēpinājām,

un es ieskrāpēju zīmējumu.

Princesi un dažus rūķīšus, kas, protams,

nepieciešami katrai kārtīgai princesei.

Un krietni vēlāk, jau studiju laikā to

atradu, izkodināju un uztaisīju novilkumu.

Jā, tas ir interesanti, kuram katram

jau nu gan mājās negadītos kāda

vara plāksnīte.

Par īsto uzvedinātāju mākslā varu uzskatīt

manu tēvu. Kā metālmākslinieks

viņš mani iedvesmoja arī citiem brīnumdarbiem.

Varēju pie viņa konsultēties

par to, kā apstrādāt metālu –

piemēram, mani interesēja zāģēšana,

urbšana – tas nemaz nav tik viegli.

Es izdomāju, ka to gribu izdarīt – un

tad arī realizēju. Man bija ideja pašu

cinka plati apstrādāt tā, lai piešķirtu tai

vajadzīgo ārējo formu. Zāģēju, urbu…

tās vairs nav plates – tie ir atsevišķi

ažūri metāla gabali, vai tāda metāla

gabaliņu kolāža. Kāds cits darbs veidots

kā novilkums no dažādām stieplītēm,

atslēgām – oriģināls – kustīgs, mainīgs,

drīzāk atgādina kādu instalāciju, nevis

estampa izgatavošanai radītu metāla

oriģinālu, man pašai šīs grafikas ir ļoti

mīļas.

Tās tiešām ir unikālas gan ar savu

autortehniku, gan arī filozofiskajiem

nosaukumiem – “Garāmskrienoša

vēja skaņa”, “Trauks rasas savācējai”

vai “Apavi, kas atstāj pēdas ūdenī”.

Tie krasi kontrastē ar fizisko darbu,

kas ielikts to izgatavošanā – gluži kā

gotiskā katedrālē – garīgie impulsi

pilnīgi nomāc jebkādu domu par fiziskā

darba smagumu. Bet līdzīgi ir

strādājusi arī jūsu mamma. Arī viņas

ietekme noteikti ir bijusi?

Jā, no vecākiem esmu tiešām ļoti ietekmējusies

un ietekmēta vislabākajā

nozī mē. Porcelāna māksla ir tāda sarežģīta

– man tas viss ir bijis apkārt, ikdienas

lietošanā daudz kas no tā, kas tagad

ir muzejā, un nepieciešams laiks, lai to

vispār varētu novērtēt. No ikdienas tas

kļūst par dizainu.

Ko tad pašai tas deva izņemot brokastu

trauciņus?

Tā vienkārši ir dzīve. Tā ir vide, kuru

nevar preparēt pa slānīšiem, tas ir kopums.

Kādēļ tad tomēr lietišķajos neaizgājāt

uz keramiku?

Cik atceros, toreiz man pat tādas domas

nebija, ka vajadzētu atkārtot vecākus.

Tagad saprotu, ka man ir izteikta

plaknes domāšana. Bet mamma,

domāju, mani ir ļoti ietekmējusi ilgu

dzīves periodu – nu kaut vai tādēļ, ka

viņai arvien rādīju skices, apspriedos

un arī uzklausīju daudz ko. Bet ne vienmēr

piekritu. Tas katrā ziņā bija labi, ka

varēju savus darbus kādam parādīt.

Tātad to varam saukt par ļoti labu

ietekmi? Bieži jau vecāki mākslinieki

sabojā savu bērnu dzīvi ar savām

vēlmēm un pārspīlēto centības izpratni?

Nu tas jau labāk no malas redzams.

Bet pats to vislabāk jūt…

Nē, man liekas, ka ar to viss ir kārtībā.

Arī vēlāk man ir bijusi ļoti laba kompānija

– Oļģerts Jaunarājs un, protams,

īpaši Skaidrīte Jaunarāja, ar kuru kopā

esam daudzus projektus un idejas realizējušas,

arī “Nēģeru pasaciņas”, kuras

vairākus gadus nogulēja izdevniecībā

neizdotas un, kā pasītē rakstīts, tika izdotas,

tikai patei coties darbojošos personu

pārliecībai, ka tas iespējams.

Pateicoties tieši viņai, arī Jānis, pēc

izglītības interjerists, sāka nodarboties

ar grāmatu grafiku un sāka taisīt grāmatu

vākus, vispirms Skaidrītes tulkotajām

grāmatām.

Jā, pateicoties Jāņa vecākiem, esam

daudz interesējušies un arī diskutējuši

par jaunāko literatūrā, mākslā. Mums

bija pieejama lieliska bibliotēka. Grāmatas

arī tagad aizpilda lielu daļu gan

telpas, gan domu.

Atgriežoties pie apgalvojuma par

plaknes domāšanu, nu nezinu gan,

bet nekā plakana gan šajās ilustrā-

cijās neredzu. Un tērpu modelēšana

jau nu arī nav nekāds plakanais

darbs. Telpiskums taču ir visā – pat

monētas reizēm ir ļoti telpiskas. Jūs

esat grafiskā dizaina autore vairākām

Latvijas bankas monētām, kādas

jaunas atziņas var gūt, strādājot

pie darba ar tik stingri reglamentētiem

noteikumiem?

Šīs monētas tiešām bija ļoti komplicēts

darbs. Tur ir apvienots gan reljefs, gan

zīmējums plaknē. Tehnoloģiski tas bija

izaicinājums arī monētu kalējiem, jo

bija jāsapludina fototehnika ar reljefu

veidojumu.

Tik sarežģītā veidā tas tika darīts

pirmo reizi. Tēlnieka darbam šeit ir milzīga

nozīme, tēlnieks ņem zīmējumu un

veido telpisko oriģinālu.

Strādāju kopā ar Ligitu Franckeviču.

Tas atkal ir komandas darbs – tāpat kā

pie grāmatām. Ir ļoti maz tēlnieku, kas

spēj izteikties tik mazā biezumā.

Monētu idejas un priekšlikumi, protams,

ir bankas kompetence. Droši

vien arī šai jaunlatviešu portretu

sērijai. Kā var izveidot tik precīzu

kādas vēsturiskas personas attēlu,

ja saglabājušies tikai daži neskaidri

foto. Piemēram – Rainis – izskatās

kā dzīvs, šķiet, varam saskaitīt uzacu

matiņus. Tas ir brīnums.

Jā, par Raiņa monētu pat Jānis, kurš

mani nekad neslavē, uzslavēja, sakot,

ka man vienreiz tiešām kaut kas ir izdevies.

Jā, protams, par kokiem, zivīm un

sēnēm man viss būtu skaidrs, bet

uztaisīt tādu portretu – tur vajag

pavisam īpašu prasmi un, protams,

talantu.

Jā, tas bija izaicinājums.

Jāsaka gan – ar ļoti labu rezultātu.

Dažiem, intervijas beigās mēdzu

jautāt, kas ir māksla. Bet arvien vairāk

jūtu, ka saņemtās atbildes, lai

kā tās mani interesētu, visai maz ko

izsaka par cilvēku pašu. Tās ir drīzāk

tādas intelektuālas vārdu spēlītes…

bet vai spēlēties jums patīk? Kas jūs

esat – māksliniece vai grafiķe?

Man gribētos būt māksliniecei. Jo mākslinieks,

iespējams, ir Dieva identifikācija

zemes virsū – jo rada ne no kā…

Ar Artu Ozolu-Jaunarāju

sarunājās Austra Avotiņa


12

īsumā

#3(43)/2008

īsumā

HEIDELBERG

LATVIJA

VADĪBAS MAIŅA

Jau pavasarī tapa zināms, ka Olavi

Lohikoski, kurš 12 gadus vadījis visas

trīs Heidelberg pārstāvniecības Baltijas

valstīs, ir nolēmis doties pelnītā atpūtā,

pievērst vairāk uzmanības ģimenei un

hobijiem.

Vadītāja vietu ir ieņēmis Esa Saarinens,

kurš arī jau vairāk nekā desmit

gadu ir dažādos vadošos amatos Heidelberg

filiālēs Somijā, Dānijā un Zviedrijā,

bet pēdējos divus gadus bijis Heidelberg

Nordic/Baltic komercdirektors. Sakarā

ar jaunajiem pienākumiem Saarinena

kungs ir pārcēlies uz Rīgu, no kurienes

vienlīdz labi veicami pienākumi arī Viļņā,

Tallinā un Kopenhāgenā.

Esa Saarinens

īsumā

BALTPRINT 2008

VELTĪTAS

LIETIŠĶĀS BROKASTIS

31. oktobrī Heidelberg Latvija rīkoja

kārtējās lietišķās brokastis. Šoreiz

Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas

biedri un draugi tika iepazīstināti

ar ar konferences BaltPrint 2008

aktualitātēm. Heidelberg Latvija mārketinga

vadītājs Uldis Cerbulis konferencē

bija vienīgais pārstāvis no Latvijas,

un tagad klātesošos kompaktā

un koncentrētā veidā iepazīstināja ar

redzēto un dzirdēto.

Pamācošs un noderīgs bija ziņojums

par poligrāfiju un ekoloģiju. Konferencē

par šādu tēmu uzstājās Eike Fruehbrodt,

Heidelberger Druckmashinen AG viceprezidents,

automatizācijas un perifērijas

produktu grupas vadītājs. Tagad

arī 30 Latvijas tipogrāfijas ir apguvušas

astoņus ekoloģiskās poligrāfijas principus.

Interesantas, taču savstarpēji pretrunīgas

nākotnes vīzijas piedāvāja divi

konferences viesi: Neil Falconer no Pira

International (Lielbritānija) un Marco

den Engelsman (izdevniecības Compress

galvenais redaktors, Nīderlande).

Skaidrs ir tas, ka digitālās tehnoloģijas

ir uzvarējušas daudzās poligrāfijas jomās:

digitālās darba plūsmas, digitālie

paraugnovilkumi, digitālais foto, digitālā

attēlu apstrāde, pat iespiedmašīnas

vadības pults ir digitāla utt. Taču ofseta

pozīcijas vēl netiek apdraudētas – neviena

digitālā drukas iekārta vēl nesola

konkurētspējīgu kvalitāti, ātrumu, izmaksas

un materiālu izvēli.


#3(43)/2008

īsumā

13

īsumā

LATVIEŠU VALODAS

TEMINOLOĢIJA

POLIGRĀFIJAS NOZARĒ

7. novembrī notika vēl viens nekomerciāls

un visnotaļ atbalstāms pasākums

par poligrāfijas terminoloģiju un

tulkojumu profesionalitāti. Viesu vidu

bija ne tikai poligrāfijas pārstāvji ar

interesi par valodu, bet arī profesionāli

valodnieki, tulkotāji un terminologi.

Tika pieņemts lēmums izveidot LZA TK

Poligrāfijas apakškomisiju, lai veicinātu

nozares terminoloģijas attīstību, sekmētu

ieinteresēto personu aktivitāti,

apvienot pūles un koordinēt darbības

virzienus, kā arī uzlabotu sadarbību ar

tulkotājiem.

Gatavību darboties nozares

terminoloģijas apakškomisijā

jau ir izteikuši Artis Ērglis,

Dagnija Vanaga, Ieva Bečere,

Lelde Ņikitina, Salvijs Bilinskis,

Uldis Cerbulis, Paulis Zabarovskis,

Huberts Daugulis, Jeļena

Kuzmina, Raimonds Apinis,

Eduards Cauna, Normunds

Tiltiņš, Ivars Bērziņš un

Dace Siliņa. Saraksts ir atvērts,

jebkurš interesents ir aicināts

atbalstīt un piedalīties.

Atbalstiet iniciatīvu, izsakiet

savu viedokli un piesakieties

Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu

asociācijā (tālr.L 67282447,

e-pasta adrese ieva@lpua.lv).

Žurnāls Iespiedgrafika apņemas

atspoguļot apakškomisijas

aktivitātes katrā numurā.

Internetā meklējiet vārdnīcu

Heidelberg Latvija mājaslapā

www.lv.heidelberg.com.

NOZĪMĪGĀKĀS POLIGRĀFIJAS, REKLĀMAS,

IEPAKOJUMA UN GRĀMATU IZSTĀDES

2008. GADA NOGALĒ UN 2009. GADĀ

NOVEMBRIS

09.11.08.-13.11.08.

PACK EXPO INTERNATIONAL

ASV, Čikāga

www.packexpo.com

11.11.08.-14.11.08. REKLAMA 2008

Krievija, Maskava

ww.reklama-expo.ru

18.11.08.-21.11.08. MAVEX

Šveice, Bāzele

www.packmove.ch

18.11.08-21.11.08.

ON DEMAND RUSSIA

Krievija, Maskava

www.ondemandexpo.ru

FEBRUĀRIS

12.02.09.-15.02.09. BALTIJAS

GRĀMATU SVĒTKI

Lietuva, Viļņa

www.litexpo.lt

MARTS

12.0309.-15.03.09. LEIPCIGAS

GRĀMATU GADATIRGUS

Vācija, Leipciga

www.leipziger-buchmesse.de

APRĪLIS

20.04.09-22.04.09. LONDONAS

GRĀMATU GADATIRGUS

Lielbritānija, Londona

www.londonbookfair.co.uk

21.04.09.-24.04.09. POLIGRAFIA.

EURO-REKLAMA OUTDOOR EXPO

Polija, Poznaņa, www.mtp.pl

MAIJS

06.05.09.-08.05.09. ADPRINT

Lietuva, Viļņa

www.litexpo.lt

06.05.09.-08.05.09. POSTPRINT

Vācija, Berlīne

www.postprint.de

12.05.09.-14.05.09. FESPA

Nīderlande, Amsterdama

www.fespa.com

19.05.09-22.05.09.

EMBAXPRINT

Čehija, Brno

www.embaxprint.cz

SEPTEMBRIS

24.09.09.-27.09.09. GĒTEBORGAS

GRĀMATU GADATIRGUS

Zviedrija, Gēteborga

www.goteborg-bookfair.com

OKTOBRIS

14.10.09.-18.10.09. FRANKFURTES

GRĀMATU GADATIRGUS

Vācija, Frankfurte

www.frankfurter-buchmesse.de

20.10.09.-23.10.09. SCANPACK

Zviedrija, Gētebroga

www.scanpack.se


14 izstādes

#3(43)/2008

IZSTĀDEI DRUPA –

JAUNS PREZIDENTS

vadītāju tika ievēlēts Jirgens Vutcs

(Dr. Jürgen Vutz) no CEO Wind möller &

Hölscher KG. Otrā viceprezidenta amats

tika uzticēts Vāci jas Federālās drukas

un mediju apvienības (Bundesverband

Druck und Medien) prezidentam Rolfam

Švarcam (Rolf Schwarz).

Izstādes drupa organizācijas komitejā

ir 23 dalībnieki, un tieši viņi ir atbildīgi

par tās attīstības stratēģiju, viņiem

jārūpējas, lai izstādē būtu pārstā vēts

viss plašais iespiedindustrijas tehnoloģiju

spektrs – pirmsdruka, ie spie šana

un pēcapstrāde, – kā arī iepakojuma

izgatavošana, papīra un da žādu po-

ligrāfijas materiālu ražošana u. c. Komitejas

darbā ir aktīvi iesais tījušās arī

5 Vācijas iespiedindustriju pārstāvošas

asociācijas.

Organizācijas komiteja 23. septembra

sēdē pieņēma arī citus būtis kus

lēmumus. Pirmā publiskā prezentācija

notiks šī gada novembrī izstā des All in

Print laikā Šanhajā, aicinot eksponentus

un apmeklētājus uz drupa 2012 no

2012. gada 3. līdz 16. maijam. Pieteikšanās

dalībai izstā dē tiks izsludināta

2010. gada pavasarī, bet par reģistrācijas

beigu datumu ir noteikts 2010. gada

31. oktobris.

Sagatavots pēc drupa 2012 preses dienesta materiāliem

Dipl.-Ing. Martins Veikenmeiers

Pēcdrupas laiks ir pirmsdrupas laiks:

sekojot šim moto, 23. septembrī

Diseldorfā notika drupa 2012

organizācijas komitejas sēde, kurā tika

nolemts, ka par tās prezidentu kļūs

Martins Veikenmeiers (Dipl.-Ing. Martin

Weickenmeier), iepakojuma nozares

koncerna Körber AG padomes loceklis

un uzņēmuma CEO, Körber PaperLink

GmbH vadītājs.

Jaunais prezidents guva nedalītu

organizācijas komitejas dalīb nie ku atbalstu

un visnotaļ atbildīgajā amatā

nomainīja iespiedmašīnu ražo tāja Koenig

& Bauer AG valdes priekšsēdētāju

Albrehtu Bolza-Šīnemanu (Dipl.-Ing.

Albrecht Bolza-Schünemann), kurš izstādes

prezidenta pienā kumus pildīja

2000., 2004. un 2008. gadā un uz šo

amatu atkārtoti kandidēt ne vēlējās.

Kopš 2004. gada Martins Veikenmeiers

ir bijis izstādes vice prezi dents

un pildījis arī Mandātu komitejas vadītāja

pienākumus. Stājoties jau najā amatā,

viņš teica: – Es uzskatu, ka tieši tagad

ir pienācis īstais laiks man uzņemties šo

darbu, jo manis pārstāvētais iepakojuma

industrijas sektors strauji attīstās,

un 2012. gada izstādē tam tiks atvēlēta

ļoti būtiska loma.

Atklātā balsojumā par izstādes viceprezidentu

un Mandātu komi tejas

Izstādes drupa prezidenti:

drupa 1951–drupa 1972: Hubert H. A. Sternberg

(Heidelberger Druckmaschinen AG)

drupa 1972–drupa 1990: Kurt Werner (Druckmachinenfabrik Goebel)

drupa 1995:

Hans Bernhard Bolza-Schünemann

(Koenig & Bauer AG)

drupa 2000–drupa 2008: Albrecht Bolza-Schünemann

(Koenig & Bauer AG)

drupa 2012:

Martin Weickenmeier (Körber AG)

Jaunais drupa prezidents Dipl.-Ing. Martins Veikenmeiers (pa labi) un viceprezidents Dr. Jirgens Vutcs

KBA.P.603


KBA lokšņu ofseta tehnoloģijas

No A3 līdz superlielam formātam.

Mēs piedāvājam visu.

Sava uzņēmuma panākumus jūs plānojat paši. Bet KBA rūpējas

par to, lai jums būtu vismodernākās lokšņu ofseta tehnoloģijas.

No A3 līdz superlielam formātam. Visu izmēru mašīnas pārsteidz ar

darbības ātrumu, apkalpošanas vienkāršību un plašu piedāvāto iespēju

klāstu. Mēs rūpējamies arī par inovācijām visos drukas procesos.

Ja plānojat investīcijas, sazinieties ar mums. Vienalga, kādā formātā.

KBA.P.603

Trükimaailm AS, Tel.: (+372) 6 779140,

janek@trykimaailm.ee, www.trykimaailm.ee, www.kba.com


16

izstādes

#3(43)/2008

MASKAVAS GRĀMATU GADATIRGUS

VLADIMIRS IĻJINS

Maskavā no 3. līdz 8. septembrim,

Viskrievijas izstāžu centrā

no tika 21. Maskavas starptautiskais

grāmatu gadatirgus. Šogad

grāmatnieku fo ruma Krievijas galvaspilsētā

moto bija „Grāmata mieram

un progresam”.

Vairāk nekā 2500 eksponentu bija

izvietojušies trīs stacionāros un trīs papildus

paviljonos. Izstādes kopējā platība

pārsniedza 33 500 m2. Uz grāmatu

gadatirgu bija ieradušies viesi no Francijas,

Vācijas, Somijas, Sauda Arābijas,

Zviedrijas, Izraēlas, Lietuvas, Latvijas,

Igaunijas, Lielbritānijas, Ungārijas, Irānas,

Azerbaidžānas, Uzbekistānas, Holandes,

Kubas, Albānijas, Turcijas, Armēnijas,

Moldovas, Bulgārijas, Serbijas, Itālijas,

Spānijas... pavisam no 82 valstīm.

Šogad izstādē centrālā vieta un goda

viesa statuss bija Ukrainas izdevējiem.

Šīs valsts ekspozīcijā 200 izdevniecības

rādīja vairāk nekā 4000 dažādu nosaukumu

grāmatu, kas izdotas laika posmā

no 2006. līdz 2008. gadam. Jāatzīmē,

ka pašlaik Ukrainā darbojas vairāk nekā

4000 izdevniecību.

Izstādes ietvaros notika daudzi semināri,

konferences, pieņem šanas,

prezentācijas un tikšanās ar grāmatu

autoriem no Krievijas, Fran cijas, Polijas,

Kubas, Serbijas un ASV. Grāmatu

gadatirgu un tā kultūras programmu

atspoguļoja 800 žurnālisti no 350 masu

informācijas līdzekļiem.

Tradicionāli izstādes atklāšanas dienā

tika apkopoti konkursa „Kniga goda”

(Gada grāmata) rezultāti desmit nominācijās,

laureāti balvās saņēma skulptora

Vladimira Trulova darinātās bronzas

statuetes „Ar grāmatu ejošais”.

SARMITE USĀNE

Maskavas Starptautiskā grāmatu

izstāde-gadatirgus (Мос ковская

международная книжная

выставка – ярмарка) ir ļoti nozīmīgs

pasākums visām Krievijas izdevniecībām,

tam izdevēji jau laikus

īpaši gatavojas. Šogad Izstādes goda

viesis bija Ukraina, tai bija atsevišķs

paviljons, – neliels un atšķirībā no pārējiem,

diemžēl, mazāk apmeklēts.

Lai gan izstādes apmeklētāju interese

bija ļoti liela, un katra izdevniecība

centās izmantot katru iespēju ieinteresēt

savus potenciālos lasītājus. Lielākās

izdevniecības savus darbus stendā eksponēja

gan paviljonā, kur bija iespēja

tikties un pārrunāt darba jautājumus

ar saviem sadarbības partneriem, gan

arī bija noīrējušas tirdzniecības vietas

ārā laukumā starp izstādes paviljoniem.

Grāmatu pircēji varēja nepirkt ieejas

biļetes, bet jau tirdzniecības vietās iegādāties

grāmatas.

Izstādes organizētāji mēģināja izstādes

dalībniekus sadalīt arī pēc izdodamās

produkcijas mērķauditorijas un

produkcijas veidiem. Atsevišķi ekspo-


#3(43)/2008

izstādes

17

nējās kartīšu, mākslas grāmatu, specializētās

(nozaru) literatūras izdevēji.

Ne visi dalībnieki vēlējās izmantot šo

principu. Piemēram, telts, kas bija paredzēta

bērnu literatūras izdevniecībām

bija pustukša. Bērnu grāmatu izdevēji

bija eksponējušies galvenajā paviljonā,

kurš bija vislabāk apmeklēts.

Izstādes laikā notika tradicionālās

izdevniecību un grāmatu prezentācijas,

tikšanās ar grāmatu autoriem, dažādu

konkursu – „Книга года 2008”,

„Искусство книги” (kur tika nominētas

sadraudzības valstu (СНГ) izdevniecības)

apbalvošana, koncerti un pat teatralizēti

priekšnesumi. Vienlaicīgi notika

semināri un konferences.

Krievijā tiek domāts par digitālo

grāmatu popularizēšanu un izdošanu.

Izstādē tika prezentēts projekts КНИГА-

БАЙТ 2009. Nākošā gada pavasarī Maskavā

pirmo reizi tiks organizēta digitālās

grāmatu izdevniecību izstāde un

konference КНИГАБАЙТ 2009 (informācija

mājas lapā: www.mibf.ru).

Izstādē piedalījās arī poligrāfijas

nozares pārstāvji no Ķīnas, Taizemes,

Slovēnija, Turcijas, Slovākijas, Lietuvas,

Latvijas u.c. Krievijas grāmatu tirgus ir

neaptverams, un lasītājiem joprojām

grāmatas interesē.

Izstādes gaisotne bija radoša un labvēlīga,

varbūt par iemeslu tam bija ne

tikai Krievijas grāmatu svētki, bet arī

tas, ka izstādes norises laikā Maskava

svinēja savus Pilsētas svētkus un vienlaicīgi

Viskrievijas izstāžu centrā (ВВЦ)

notika daudz citu pasākumu, kas bija

ļoti labi apmeklēti.

Tehnika attīstās, tehnoloģijas mainās, tradīcijas saglabājas...

DIGITĀLĀ DRUKA

• OFSETS

• SIETSPIEDE

• PĒCAPSTRĀDE

• MAKETU

SAGATAVOŠANA

• AUGSTSPIEDE • FOTOSTUDIJA

Tallinas iela 59, tel. 67314588


18 notikums

#3(43)/2008

LATVIJA – VIESU VALSTS GĒTEBORGAS

GRĀMATU GADATIRGŪ

JĀNIS OGA

No 25. līdz 28. septembrim Latvija

piedalījās starptautiskajā Gēteborgas

grāmatu tirgū viesu valsts statusā, ar

līdz šim vērienīgāko Latvijas grāmatniecības

prezentāciju ārzemēs svinot arī

Latvijas valsts 90. dzimšanas dienu.

Gēteborgas grāmatu gadatirgus

tiek uzskatīts par gada vērienīgāko

kultūras pasākumu Ziemeļvalstīs. Kā

vēsta statistika, šogad četru dienu

laikā to apmeklēja vairāk nekā 101

tūkstotis apmeklētāju. Izstādē ar stendiem

piedalījās 948 dalībnieku no 20

valstīm, bija akreditējušies 1210 žurnālisti.

Grāmatu tirgū viesojās 1850

literātu un lektoru, no kuriem 788 piedalījās

vairāk nekā 2400 semināros un

lasījumos.

Latviju pārstāvēja ap 70 cilvēku

delegācija, to vidū rakstnieki, dzejnieki,

vēsturnieki, politiķi un amatpersonas:

Latvijas Ministru prezidents

Ivars Godmanis, Latvijas Republikas

vēstniece Zviedrijā Elita Kuzma, bijusī

Latvijas Valsts prezidente Vaira

Vīķe-Freiberga, Sandra Kalniete, Ausma

Cimdiņa, Knuts Skujenieks, Juris

Kronbergs, Aivars Stranga, Jānis Krēs-

liņš, Ojārs Kalniņš, Māra Zālīte, Nora

Ikstena, Liāna Langa, Laima Muktupāvela

un citi.

Latvijas kultūras programma ietvēra

ap 50 dažādu pasākumu – seminārus,

literārus lasījumus un grāmatu atvēršanas

–, kas notika gan Latvijas stendā,

izstāžu zāles semināru un konferenču

telpās, gan arī ārpus tām. Līdzās literāriem

notikumiem tika atklātas vairākas

izstādes, to vidū fotoizstādes Viena

diena Rīgā, J. Nakamuras Līvi, J. Vītiņa

Latvija no putna lidojuma izstāžu zālē,

savukārt M. Brašmanes „Kaza kāpa

debesīs” kultūras centrā Röda Sten un

Viena diena Latvijā Gēteborgas Pilsētas

bibliotēkā.

Daudz apmeklētāju piesaistīja semināri

par Latvijas kultūru un vēsturi,

to vidū „Pārvērtības un atgriešanās”

(S. Kalniete un L. P. Fredēns), „Rakstīt

pagātni šodien” (P. Bankovskis, Š. Cērps,

M. Talgre), „Rīga – poliglotu pilsēta”

(U. Bērziņš un A. Pleijela), „Rīgas jūgendstils”

(I. Tepfers). Latvijas stenda

rīkoto pasākumu vidū gribētos izcelt

prezentāciju par Latvijas poligrāfijas iespējām

un piedāvājumu (J. Sīlis).

Latvijas stends, kas bija veidots Latvijas

Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas

veidolā (autori un izgatavotāji: „Vējiem

Līdzi”), raisīja gan izstādes apmeklētāju,

gan organizatoru uzmanību un,

kā izstādes rīkotāji Bok&Bibliotek atzina

noslēguma preses konferencē, Latvijas

stends bija kļuvis par daudzu izstādes

viesu tikšanās vietu.

Stendā strādāja un par Latviju, tās

grāmatniecību un kultūru stāstīja pārstāvji

no Latvijas Nacionālās bibliotēkas,

Latvijas institūta, Latvijas Grāmatizdevēju

asociācijas, Latvijas Grāmatnieku

ģildes, Latvijas Literatūras centra, Latvijas

Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas,

tipogrāfijām Preses nams un Jelgavas

tipogrāfija.

Šoruden nākuši klajā arī vairāki latviešu

prozas un dzejas tulkojumi zviedru

valodā. Zviedriski izdoti divu mūsdienu

latviešu rakstnieču romāni: Noras

Ikstenas „Dzīves svinēšana” (Livets fest,

izdevniecība Atlantis, tulkotājs Juris

Kronbergs) un Ingas Ābeles „Uguns

nemodina” (Elden väcker ingen, izdevniecība

Ariel Skrifter, tulkotāja Austra

Krēsliņa).


#3(43)/2008

izstādes

19

Īsprozas antoloģijā Människomuseet

(„Cilvēka muzejs”, izdevniecība Tranan,

tulkotāji Andris Kangeris, Aldis Kronbergs,

Jānis Kronbergs, Juris Kronbergs)

iekļauti Gunta Bereļa, Paula Bankovska,

Andras Neiburgas, Mārtiņa Zelmeņa,

Arvja Kolmaņa, Gundegas Repšes, Ingas

Ābeles, Gundara Ignata, Ingas Žoludes,

Noras Ikstenas un Laimas Muktupāvelas

stāsti.

Zviedru valodā nākušas klajā arī vairākas

dzejas grāmatas: Knuta Skujenieka

Som ekens rot till vaten („Kā ozola

sakne pēc ūdens”) un Guntara Godiņa

Mörkret har ingen färg („Tumsai nav krāsas”)

(apgāds Heidruns, atdzejojis Juris

Kronbergs), Vizmas Belševicas izlase

Dikter („Dzeja”) (apgāds Ersatz, atdzejojis

Juris Kronbergs) un dzejas antoloģija

Ord och steg („Vārdi un soļi”) (apgāds

Tranan, atdzejojis Juris Kronbergs), kurā

iekļauti Veltas Sniķeres, Imanta Ziedoņa,

Margitas Gūtmanes, Jāņa Rokpeļņa,

Leona Brieža, Māras Zālītes, Eduarda

Aivara, Ineses Zanderes, Pētera Brūvera,

Liānas Langas, Sergeja Timofejeva,

Māra Salēja, Ingas Ābeles, Ingas Gailes,

Kārļa Vērdiņa, Marta Pujāta, Agneses

Krivades un Ingmāras Balodes dzejoļi.

Audiogrāmatu apgāds Bokbandet izdevis

Jura Kronberga dzeju Kristapa Graša

mūzikas pavadījumā kompaktdiskā

Hötorgshallen och andra dikter („Siena

tirgus halle un citi dzejoļi”).

Atkārtotu izdevumu, šoreiz t.s. kabatas

formātā, piedzīvojusi Sandras

Kalnietes grāmata „Ar balles kurpēm

Sibīrijas sniegos” (Med högklackade skor

i Sibiriens snö, izdevniecība Atlantis, tulkotājs

Juris Kronbergs), kas pirmoreiz

Zviedrijā iznāca 2005. gadā.

Drīzumā klajā nāks arī Zigmunda

Skujiņa romāns „Miesas krāsas domino”,

Laimas Muktupāvelas romāns „Šampinjonu

derība” un Vizmas Belševicas mīlas

dzeja kompaktdiskā.

Latvijas dalību Gēteborgas grāmatu

gadatirgū iniciēja un kultūras programmas

koncepciju veidoja Juris Kronbergs

un Latvijas Literatūras centrs, projekta

īstenošanu nodrošināja Starptautiskā

Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas

vēstniecība Zviedrijā un LR Kultūras ministrija

sadarbībā LR Ārlietu ministriju,

Rīgas domi, Latvijas Rakstnieku savienību

un Latvijas Literatūras centru.


20

izstādes

#3(43)/2008

LATVIJAS LITERATŪRAS

UN GRĀMATNIECĪBAS

ORGANIZĀCIJAS PIEDALĀS

FRANKFURTES GRĀMATU

IZSTĀDĒ

JĀNIS OGA

No 15. līdz 19. oktobrim Frankfurtē

norisinājās ikgadējā Frankfurtes grāmatu

izstāde, kas šogad svinēja 60 gadu

jubileju un viesu valsts statusā bija aicinājusi

Turciju.

Latvijas nacionālais stends, kā ierasts,

atradās izstāžu kompleksa 5. zālē,

šogad īpaši labā novietojumā – blakus

Čehijas, Polijas, Slovākijas un Lietuvas

stendiem. Tādējādi ikviens interesents

izstādē varēja atrast Latvijas grāmatniecības,

literatūras un poligrāfijas organizāciju

pārstāvjus.

Latvijas stendā šogad apvienojās

Latvijas Literatūras centrs, Latvijas Grāmatizdevēju

asociācija, izdevniecības

„Zvaigzne ABC”, „Jumava” „Jāņa Rozes

apgāds” (trijatā pārstāvot arī Latvijas

Grāmatnieku ģildi), tipogrāfijas Preses

nams un Jelgavas tipogrāfija.

Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju

Frankfurtes grāmatu izstādē pārstāvēja

vairākas vidējās un mazās izdevniecības,

kas piedāvāja savus jaunākos izdevumus.

Stendā tika izstādītas grāmatu

mākslas konkursā „Zelta ābele”

2007. gadā godalgotās skaistākās latviešu

grāmatas, „Jāņa Baltvilka balvas”

plaukts vēstīja par Latvijā izdoto bērnu

un jauniešu literatūru, tāpat izstādes

apmeklētājiem bija iespēja apskatīt arī

Literatūras Gada balvu ieguvušās grāmatas.

Latvijas Literatūras centrs iepazīstināja

ar latviešu literatūras tulkojumiem

svešvalodās, izstādot grāmatas, žurnālus

„Latviešu literatūra” angļu, vācu,

franču, zviedru un krievu valodā, bukletus

par latviešu rakstniekiem angļu un

vācu valodā, kā arī vēstot par atbalsta

iespējām latviešu literatūras tulkojumu

izdošanai ārzemēs.

Ar Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu

asociācijas un apgāda „Zvaigzne ABC”

atbalstu īpaši Gēteborgas grāmatu tirgum

un Frankfurtes grāmatu izstādei

šogad tika izdots informatīvs buklets

„Latvian Book Market”, kurā iekļautas

ziņas par Latviju, apkopota statistika

par apgādu darbību 2007. gadā un

sniegta Latvijas apgādu un tipogrāfiju

kontaktinformācija. Buklets tiks izpla-

tīts arī citos starptautiskos pasākumos,

kuros pārstāvēta Latvijas literatūra un

grāmatniecība.

Latvijas nacionālo stendu 56 kvadrātmetru

platībā veidojis gofrētā kartona

uzņēmums „SIA Vējiem līdzi” Jāņa

Merca vadībā, jau ceturto reizi Eiropas

grāmatu tirgos pievēršot apmeklētāju

uzmanību Latvijas stendam un mēbelēm,

kas izgatavotas no dabai draudzīga

materiāla – kartona. Interesenti,

kuri uzdeva jautājumus par stenda

veidolu un konceptuālo ideju, deva

papildu iespēju stāstīt par Latviju, tās

grāmatniecību un literatūru.

Frankfurtes grāmatu izstādes ielūguma

programmā, kurā izstādē un īpašā

izglītojošā seminārā viesojās apgādi no

nelielām un jaunattīstības valstīm, ar

nelielu atsevišķu stendu izstādē piedalījās

arī grāmatu apgāds „Valters un

Rapa”.

Latvijas dalību Frankfurtes grāmatu

tirgū atbalstījusi Latvijas Kultūras

ministrija un Valsts kultūrkapitāla

fonds.


20

izstādes

#3(43)/2008

LATVIJAS LITERATŪRAS

UN GRĀMATNIECĪBAS

ORGANIZĀCIJAS PIEDALĀS

FRANKFURTES GRĀMATU

IZSTĀDĒ

JĀNIS OGA

No 15. līdz 19. oktobrim Frankfurtē

norisinājās ikgadējā Frankfurtes grāmatu

izstāde, kas šogad svinēja 60 gadu

jubileju un viesu valsts statusā bija aicinājusi

Turciju.

Latvijas nacionālais stends, kā ierasts,

atradās izstāžu kompleksa 5. zālē,

šogad īpaši labā novietojumā – blakus

Čehijas, Polijas, Slovākijas un Lietuvas

stendiem. Tādējādi ikviens interesents

izstādē varēja atrast Latvijas grāmatniecības,

literatūras un poligrāfijas organizāciju

pārstāvjus.

Latvijas stendā šogad apvienojās

Latvijas Literatūras centrs, Latvijas Grāmatizdevēju

asociācija, izdevniecības

„Zvaigzne ABC”, „Jumava” „Jāņa Rozes

apgāds” (trijatā pārstāvot arī Latvijas

Grāmatnieku ģildi), tipogrāfijas Preses

nams un Jelgavas tipogrāfija.

Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju

Frankfurtes grāmatu izstādē pārstāvēja

vairākas vidējās un mazās izdevniecības,

kas piedāvāja savus jaunākos izdevumus.

Stendā tika izstādītas grāmatu

mākslas konkursā „Zelta ābele”

2007. gadā godalgotās skaistākās latviešu

grāmatas, „Jāņa Baltvilka balvas”

plaukts vēstīja par Latvijā izdoto bērnu

un jauniešu literatūru, tāpat izstādes

apmeklētājiem bija iespēja apskatīt arī

Literatūras Gada balvu ieguvušās grāmatas.

Latvijas Literatūras centrs iepazīstināja

ar latviešu literatūras tulkojumiem

svešvalodās, izstādot grāmatas, žurnālus

„Latviešu literatūra” angļu, vācu,

franču, zviedru un krievu valodā, bukletus

par latviešu rakstniekiem angļu un

vācu valodā, kā arī vēstot par atbalsta

iespējām latviešu literatūras tulkojumu

izdošanai ārzemēs.

Ar Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu

asociācijas un apgāda „Zvaigzne ABC”

atbalstu īpaši Gēteborgas grāmatu tirgum

un Frankfurtes grāmatu izstādei

šogad tika izdots informatīvs buklets

„Latvian Book Market”, kurā iekļautas

ziņas par Latviju, apkopota statistika

par apgādu darbību 2007. gadā un

sniegta Latvijas apgādu un tipogrāfiju

kontaktinformācija. Buklets tiks izpla-

tīts arī citos starptautiskos pasākumos,

kuros pārstāvēta Latvijas literatūra un

grāmatniecība.

Latvijas nacionālo stendu 56 kvadrātmetru

platībā veidojis gofrētā kartona

uzņēmums „SIA Vējiem līdzi” Jāņa

Merca vadībā, jau ceturto reizi Eiropas

grāmatu tirgos pievēršot apmeklētāju

uzmanību Latvijas stendam un mēbelēm,

kas izgatavotas no dabai draudzīga

materiāla – kartona. Interesenti,

kuri uzdeva jautājumus par stenda

veidolu un konceptuālo ideju, deva

papildu iespēju stāstīt par Latviju, tās

grāmatniecību un literatūru.

Frankfurtes grāmatu izstādes ielūguma

programmā, kurā izstādē un īpašā

izglītojošā seminārā viesojās apgādi no

nelielām un jaunattīstības valstīm, ar

nelielu atsevišķu stendu izstādē piedalījās

arī grāmatu apgāds „Valters un

Rapa”.

Latvijas dalību Frankfurtes grāmatu

tirgū atbalstījusi Latvijas Kultūras

ministrija un Valsts kultūrkapitāla

fonds.


22 notikums

#3(43)/2008

ASV NACIONĀLAIS

GRĀMATU FESTIVĀLS

Jau astoto gadu ASV tiek rīkots Nacionālais

grāmatu festivāls. Šogad

tas notika galvaspilsētā Vašingtonā,

Nacionālajā Molā, kas atrodas Kapitolija

ēkas pakājē un ir tūristu iecienītu

apskates objektu un populāru muzeju

ieskauts. Festivāla ogranizators un iniciators

ir Kongresa bibliotēka, kas ne tikai

pilda grāmatu krātuves funkciju, bet

arī ir aktīva lasīšanas un grāmatniecības

popularizētāja. Festivāla namamātes

un patroneses lomā darbojās prezidenta

kundze Laura Buša, viņa kopā ar

meitu Džennu Bušu ir sarakstījusi arī

vienu no festivālā prezentētajām bērnu

grāmatām.

Kaut arī sestdienā, 27. septembrī,

karstums un negaisa mākoņi brīdi

pa brīdim izbiedēja festivāla apmeklētajus,

dalībniekus un organizatorus,

Nacionālais grāmatu festivāls bija labi

apmeklēts. Pēc organizatoru apkopotajiem

datiem to apmeklējuši ap 120 000

interesentu. Festivālā piedalījās ap 70

godalgotu un atzinību guvuši autori

– rakstnieki, dzejnieki un grāmatu

ilustratori.

Tematiski nodalītās nojumēs – teltīs –

bija iespējams iepazīties ar autoriem,

klausīties viņu lasījumus un brīvi komunicēt

ar tiem, kā arī iegūt autogrāfus.

Liels uzsvars festivalā bija likts uz

bērnu un jauniešu izdevumiem, par

ļoti svarīgu uzskatot tiešu jauno lasītāju

iepazīstināšanu ar grāmatu kultūru.

Dažāda veida radošās aktivitātēs piedalījās

iemīļoti bērnu grāmatu varoņi

un televīzijas tēli, notika interaktīvas

bibliotēku bērnu programu prezentācijas,

un tas viss, lai jau no mazotnes pieradinātu

jaunos lasītājus pie grāmatas

ne tikai kā pie izklaides, bet arī kā pie

informācijas avota.

Tā kā festivāls noritēja populārā brīvdabas

atpūtas vietā, tas iemantoja lielu

gimeņu ar bērniem interesi. Īpaši šai

auditorijai tika veltīti paviljoni „Māja un

ģimene” un „Amerika lasa!”.


#3(43)/2008

izstādes

23

Atsevišķā paviljonā bija iespējams

iepazīties ar visu štatu literatūras programmu

un to norišu kalendāru, kā arī

apskatīt reģionālo bibliotēku tīklu piedāvājumu

un programmas.

Festivāla organizatora – Kongresa

bibliotēkas – paviljonā apmeklētāji tika

iepazīstināti ar bibliotēkas krājumiem

un publiskajām bibliotēkas programmām.

Tematiskos paviljonos Nacionālajā

Molā bija iespējams iepazīties ar populārāko

dzeju, prozu, vēsturisko un biogrāfisko

literatūru un pazīstamākajiem

autoriem.

Atsevišķā paviljonā notika grāmatu

tirdzniecība, tur par lasītājiem draudzīgām

cenām bija iespējams iegādāties

jaunākos izdevumus un veidojās neticami

garas rindas.

Kopumā vērtējot prezentēto grāmatu

dizaina un estētiskās kvalitātes, jāatzīst,

ka ļoti svarīga nozīme ir grāmatu

ilustrācijām, īpaši jau bērnu grāmatu

ilustrācijām. Ilustrators ir tikpat atpazīstams

kā grāmatas autors, dažkārt

mākslinieks ir pat populārāks un mīlētāks

par teksta autoru. Arī autogrāfu

kārotāji nereti ir aktīvāki pie ilustratoru

nevis pie rakstnieku stendiem. Par šī

gada mākslinieci un festivāla grafiskās

tēmas autori ir izvēlēta Džeina Breta

(Jan Brett).

Savukārt visa cita veida izdevumiem,

veidojot grāmatas vāka dizainu,

galvenais uzsvars tiek likts uz autora

vārda atpazīstamību un grāmatas nosaukumu.

Šo grāmatu vāku dizains ir

pārdomāts, tas uzrunā lasītājus.

Festivāla brīvo atmosfēru un iespējas,

neskatoties uz lielo apmeklētāju

daudzumu, tikties ar iemīļotiem

rakstniekiem un māksliniekiem, uzzināt

jaunumus grāmatniecības jomā

un par ievērojami zemākām cenām

iegādāties grāmatas veicina tas, ka

šis pasākums tiek rīkots zem klajām

debesīm.

Varbūt arī Latvijā grāmatu svētku

rīkotājiem vajadzētu pamēģināt šādus

visai apmeklētus pasākumus organizēt

nevis izstāžu hallēs vai Rīgas Kongresu

namā, kur vienmēr ir pārāk šauri, bet,

izvēloties piemērotu laiku (varbūt maiju

vai septembri), izvest tos svaigā gaisā

– piemēram, Mežaparkā un padarīt

par īstiem svētkiem lieliem un maziem

grāmatu cienītājiem.

ASV Nacionālo grāmatu

festivālu apmeklēja Sigita Bečere


24

vēsture

#3(43)/2008

“Vairāk par svinu lodēs pasauli

izmainīja svins burtenēs.”*

* «Mehr als das Blei in den Kugeln, das Blei in den

Setzkästen die Welt verändert»

Georg Christoph Lichtenberg

KAS MAINĪJA MŪSU PASAULI?

Artis Ērglis

erglis@parks.lv

Apustuļa Pētera vēstuļu lapas no 42 rindiņu Bībeles

faksimils, kas uz rokas lējuma papīra drukāts ar

Gūtenberga preses rekonstrukciju un kolorēts ar roku

Pēc poligrāfiskās tagadnes un nākotnes

redzējumiem izstādē drupa

2008 Diseldorfā vienu dienu nolēmu

veltīt poligrāfijas pagātnei, apmeklējot

laikam jau pasaules galveno drukas

muzeju – Gūtenberga muzeju Maincā.

Plaša Latvijas poligrāfiķu delegācija

dzīvoja Bonnā, un no turienes arī sākās

mans aizraujošais ceļš pie Gūtenberga.

Patiešām ikkatram varu ieteikt nobraukt

tās pāris stundas ar vilcienu no Bonnas

līdz Maincai. Ātrvilciens visu laiku līkumo

gar Reinas krastiem, atklādams

visus skaistākos Vācijas dienvidrietumu

skatus: Reinas vīnogulājus, baznīcas un

baznīciņas, pilsētas un pilsētiņas, pilis,

cietokšņus un muižas, ātri pazibošo

Vācu trijstūri Koblencā un slaveno Lorelejas

klinti. Un klāt arī poligrāfiķu Meka

un svētvieta – Mainca. Lai arī tā slavena

ar savu katedrāli un Šagāla vitrāžām,

kārtējo seno vācu universitāti utt. u.tjp.,

tomēr tās galvenais zīmols, diženākais

dēls un arī „naudas pumpītis” nepārprotami

ir Gūtenbergs. Ne velti tieši

viņu uzskata par tūkstošgades cilvēku.

Pasaulē mazākā tradicionālā poligrāfijā veidotā grāmata – Tēvreize 7 valodās –, kas augstspiedē ar rokām

atlietiem burtiem nodrukāta 3,5 x 3,5 mm lielā spogulī un tad rokām iesieta ādas iesējumā ar zelta folijspiedumu.

SIC! Dators vai kādi citi mūsdienu tehnikas līdzekļi tik maza izmēra attēla iegūšanai nav izmantoti

GŪTENBERGS

Pavisam īsi. Nekas daudz jau par viņu

mums nav zināms, lai arī šī vīra dzīvei

un darbībai veltīti tūkstošiem rakstu.

Tomēr bieži vien to pamatojums ir hipotētisks,

līdzīgi, kā Gūtenberga attēlojums

Rīgā. Dzimis 13./14. gadsimta

mijā (avoti min gadskaitļus no 1394. līdz

1406. gadam) bagāta Maincas patricieša

ģimenē, tāpēc Gūtenberga jubileju

pieņemts svinēt, skaitot no 1400. gada.

Tā kā rodas nesaskaņas ar pilsētas suzerēnu,

ģimene pārceļas uz Strasbūru, kur

jaunais Johans gūst izglītību un pirmās

darba iemaņas juvelieramatniecībā un

spoguļu izgatavošanā. Iespējams, šajā

laikā viņš ticies ar čehu izcelsmes pilsoni

Prokopu Valdfogeli, kas, pārņēmis

austrumu zināšanas, esot mācējis prasmīgi

drukāt. Taču pierādīts tas nav. Daži

avoti liecina, ka Gūtenbergs viesojies

Aviņonā, kur noticis baznīcas koncils,

citi, ka Valdfogelis pāvesta sūtīts šajā

laikā bijis Strasbūrā. Vēl citi, ka Gūtenbergs

viesojies Holandē, kur iepazinies

ar rakstu drukāšanu.

Sācis savu darbošanos rotkaļa amatā,

pēc kāda laika atgriezies dzimtajā

pilsētā, savu dzīvi Gūtenbergs velta iespiešanas

pilnīgošanai. Te 15. gadsimta

vidū viņš iespiež gan savus pirmos

ksilogrāfiskos iespieddarbus (pāvesta

indulgences, kalendārus un Ellija Donāta

latīņu gramatiku), gan rokas salikumā

veidoto 42 rindiņu Bībeli (no nodrukātajiem

180 eksemplāriem saglabājušies

49), ko piecus simtus gadus vēlāk mēs

vēl arvien uzskatām par modernās poligrāfijas

sākumu. Lai uzsāktu savu darbību,

Gūtenbergs līdzekļus tipogrāfijas

ierīkošanai aizņemas. Vai nu tāpēc, ka

nauda (1600 guldeņu) savlaicīgi nav atdota,

vai arī grāmattirgotājs un augļotājs

Johans Fusts sajūt biznesa iespējas,


#3(43)/2008

notikums

25

naudas devējs Gūtenbergu iesūdz tiesā

un attiesā i iekārtu, i pirmās nodrukātās

grāmatas – Bībeles – tirāžu (1455. gada

6. novembrī tiek sastādīts attiecīgs

notariāls akts; starp citu tā nav bijusi

pirmā tiesāšanās Gūtenberga mūžā).

Par labu pēdējam apgalvojumam un

Fusta biznesmena ķērienam runā tas,

ka pēc pāris gadiem viņš kopā ar Gūtenberga

skolnieku Peteru Šeferu savā

tipogrāfijā jau iespiež Psalmus. (Viņi arī

pirmā vairākkrāsu darba autori.) Gūtenberga

rokas tomēr nenolaižas – savu

darbu viņš turpina, iespiežot tā saucamo

36 rindiņu Bībeli, kas gan saglabājusies

tikai 13 eksemplāros. Līdzpilsoņi

viņa nopelnus nenovērtē, taču Maincas

suzerēns, Nasavas arhībīskaps viņam

piešķir titulu un pensiju. Tikai 1913. gadā

tiek atrasts ieraksts par Gūtenberga

nāvi – 1468. gada 3. februārī. Tomēr

svinības par godu izcilajam tautietim

notiek jau agrāk, piemēram, atzīmējot

drukas 400 gadus 19. gs. vidū, pasākumi

notiek ne tikai Vācijā, bet arī Rīgā.

No mūsdienu redzes viedokļa Gūtenbergs

nav izgudrojis ne vārdu salikumu,

ne arī preses darbības principu,

ko toreiz jau izmantoja vīna ražošanā.

Tāpat citās nozarēs jau bija pazīstams

detaļu atliešanas princips, ko viņš pielietoja

literu ražošanā. Taču Gūtenberga

nopelns laikam ir tas, ka visus šos

amatniecības sasniegumus viņš mācēja

savienot vienā, būtiskā tehnoloģijā, ko

mēs saucam par iespiešanas mākslu.

GŪTENBERGA MUZEJS...

Domubiedru un Maincas pilsoņu grupa

muzeju nodibināja 1900. gadā, kad

svinēja slavenā tautieša piecsimto jubileju.

Aicinājumam atsaucās daudzi

izdevēji, tipogrāfijas un iekārtu ražotāji,

kas dāvāja savus izdevumus un

Tuvojoties muzejam, visi objekti liecina, ka tuvojaties

iespiedgrafikas svētnīcai: kokā cirstas literas un teksta

salikums akmenī, lepnā “ķeizaru māja”, kur kādreiz ietilpa

viss muzejs, bet tagad atrodas tikai administrācija, un

skaistā akmens grāmata muzeja pagalmā


26 notikums

#3(43)/2008

Muzejā eksponē Gūtenberga laika literu

lejamo rokas iekārtu un salikumu, Gūtenberga

burtenes rekonstrukciju un krāsas

uznesamo spilventiņu. Redzama Gūtenberga

preses iespējamā rekonstrukcija

un ik pa stundai meistars to rāda darbībā

iekārtas. Sākotnēji muzejs bija pilsētas

bibliotēkas pārziņā un atradās divās

istabās kūrfirsta pilī. 1912. gadā kopā

ar bibliotēku tas pārcēlās uz jaunām

telpām. 1925. gadā sāka eksponēt Gūtenberga

tipogrāfijas rekonstrukciju un

iespiedpreses repliku, kas tapusi pēc

15. un 16. gadsimta kokgrebumiem, jo

no paša Gūtenberga nav palicis pilnīgi

nekas – ne poligrāfijas iekārtu, ne personisko

lietu. Bet 1927. gadā muzejs atkal

pārcēlās, tagad uz 1664. gadā celto

tā saukto “Romas ķeizaru” ēku. Kādreiz

tā bija slavena viesnīca, kurā dzīvojušas

dažādu laiku slavenības un varenības.

Tagad šajā ēkā atrodas muzeja administrācija,

bibliotēka un restaurācijas darbnīcas.

1962. gadā, atzīmējot Maincas

divtūkstoš gadu jubileju, vecā ēka tika

kapitāli restaurēta (gandrīz 20 gadus

pēc sabombardēšanas 1945. gadā), kā

arī uzcelta jauna muzeja ekspozīcijas

ēka. 1989. gadā sāka darboties “Drukas

veikals”, kur var iepazīties ar dažādiem

drukāšanas paņēmieniem. Kad bija pagājuši

100 gadi kopš muzeja dibināšanas,

atzīmējot Gūtenberga 600 gadus,

muzejs atkal tika restaurēts un paplaši-

nāts, tagad tika ierīkots muzeja veikals

un kafejnīca. Mūsdienās muzeju atbalsta

Gūtenberga biedrība un Gūtenberga

sponsoru asociācija. Un tas darbojas

veiksmīgi. Par to liecina ne tikai nopietna

ekspozīcija, bet arī plaša pasākumu

programma visa gada garumā,

zinātniskās publikācijas par poligrāfijas

vēsturi un jaunās paaudzes intereses

veidošana iespiedgrafikas jomā.

…UN TĀ EKSPOZĪCIJAS

Laika gaitā muzeja darbinieki ir savākuši

bagātīgu grāmatniecības kolekciju, kas

izvietota vairākos stāvos. Pagrabstāvā

izvietota dažāda 19.–20. gs. iespiedtehnika,

galvenokārt salikuma iekārtas un

Gūtenberga darbnīcas rekonstrukcija,

kur ik stundu notiek senās iespiešanas

paraugdemonstrējumi. Pirmajā stāvā ir

muzeja kase, veikals, mācību darbnīca

un atsevišķas smagākas drukas vienības,

kuras augstākos stāvos novietot

būtu bīstami.

Tālāk gan ekspozīcijai izsekot ir grūtāk,

jo ir gan stāvi, gan pusstāvi. Taču,

secīgi ejot, vispirms skatam paveras

Eiropas grāmatu attīstības ekspozīcija

no 15. gs. beigām līdz 19. gs. (laiks pēc

Gūtenberga) ar daudziem retiem eksponātiem.

Tai seko pāris palielas telpas

ar tā laika iespiedtehnikas demonstrējumu,

kas īpaši iespaidīga ir tipogrāfiju

iekārtu attīstības pētniekiem. Piemēram,

apskatāms nākamais revolucionārais

solis pēc Gūtenberga – Senefeldera

litogrāfijas prese.

Nokāpjot dažus pakāpienus lejā, nonākam

nelielā telpā, kur var aplūkot

„Gūtenbergu caur laikmetiem” medaļās,

krūzēs, suvenīros, literāros darbos,

šķīvjos utt. Rīgas “Gūtenberga” galvas

gan trūkst. Būs laikam jānosūta. Tālāk

neliela ekspozīcija par Gūtenberga dzīvi

un darbību un tā saucamā strong room

jeb seifa telpa, kur aplūkojami pirmā

Gūtenberga iespieddarba – Bībeles –

pāris eksemplāri un vēl dažas poligrāfiskas

raritātes. Par šo ekspozīcijas daļu

atkal var teikt tikai vienu – iespaidīgi!

Tālāk var apskatīt interesantus eksponātus

no cikla „Grāmatas un druka

pirms Gūtenberga” un, pakāpjoties

pustrepi augstāk, pašus poligrāfijas

sākumus – „Rakstīšana un druka Āzijā:

Ķīna, Koreja un Japāna”. Daudz labu,


#3(43)/2008

vēsture

27

Ķīnas dāvinātu eksponātu, bet īpaši

iespaidīgas ir diarāmas ar miniatūrām

lellītēm, kas veltītas Korejas drukas

mākslai. Taču šajā muzeja sadaļā sākas

zināms sajukums, jo pēkšņi nokļūstam

daudz tālākā nākotnē.

Trešais un ceturtais stāvs ir veltīts

dažiem citiem iespiedgrafikas aspektiem.

Kādā stūrī ir atspoguļota islāma

grāmatu māksla. Blakus ir ekspozīcija,

kas veltīta hieroglifiem un rokrakstu

grāmatām Eiropā; tālāk avīžu iespiešanas

vēsture, kam seko jūgendstils

grāmatu mākslā 20. gadsimta sākumā

un reizi gadā maināma izstāde, kur

aplūkojamas skaistākās vācu grāmatas.

Pēc tik pamatīgas apskates liekas, ka tas

ir viss. Tomēr – nē. Vēl ir pusstāva puse,

kas veltīta papīra ražošanai no vissenākiem

laikiem līdz mūsdienām un zāle,

kas veltīta grāmatsiešanas mākslai.

Tas ir ātrs un pasauss ekspozīcijas

apraksts, ko patiešām vērtīgāk ir redzēt,

nekā par to lasīt. Un redzēt te ir daudz

ko, ne tikai lai novērtētu pagātnes sasniegumus,

bet arī lai saprastu tagadnes

procesus un rastu ieceres – labas un

izcilas ieceres nākotnes darbiem. Gan

iespiedējiem, iesējējiem un poligrāfijas

projektu vadītājiem, gan māksliniekiem,

kas strādā iespiedgrafikas jomā.

Vēl tikai gribētos atzīmēt, ka salīdzinoši

haotiskais tēmu izvietojums,

domāju, traucē nesagatavotam un

neprofesionālam skatītajam. Gida pavadījums,

protams, šo situāciju labo.

Padomāts ir par to, ko Latvijā sauc par

muzejpedagoģiskām programmām.

Jau minēju, ka ik stundu Gūtenberga

„driķētavas” rekonstrukcijā meistars rāda,

kā pirms 500 gadiem lēja svina burtus

un kā drukāja. Dažādās vietās muzejā

par nelieliem ziedojumiem blakus

novietotā ziedojumu lādē var paņemt

krāsainu bukletu par kādu poligrāfisku

tēmu, piemēram „Grāmatsiešana ar rokām”,

„Kā senatnē ražoja papīru?”, „Grāmatu

rakstīšana viduslaikos” u.c. Pēc

muzeja apskates var pārbaudīt savas

jauniegūtās zināšanas un aizpildīt lapu

„Ko es zinu par Gūtenbergu?” atbildot,

piemēram, uz jautājumu „Kādā valodā

nodrukāta pirmā Gūtenberga iespiestā

grāmata – Bībele?” Atbilžu varianti: vidusvācu,

latīņu, grieķu? Vai jūs zināt? Ja

ne, tad jābrauc uz muzeju.

KO MĀCĪTIES NO MUZEJA

VEIKALA?

Muzeja veikals ir atsevišķa stāsta

vērts un, salīdzinot ar Latvijas muzeju

piedāvājumu, tas ir kā pasaka. Patiešām,

balta skaudība metas. Un iespiedgrafikas

nozares darbiniekiem un interesentiem

maciņš ir jāver plaši vaļā, jo

nopirkt gribas visu, visu. Par suvenīru,

nopietnas poligrāfiskas literatūras, dāvanu

u.c. priekšmetu klāstu padomāts

jo rūpīgi. Starp citu, ar piedāvājumu var

iepazīties muzeja mājas lapā. No mazākajām

tradicionāli iespiestajām grāmatiņām

līdz Gūtenberga 42 rindiņu Bībeles

lapu faksimilizdevumiem ar zelta

rotājumiem, no svina burtu atlējumiem

līdz pasaules vēstures lineāliem un atklātnēm.

Protams, neiztiek arī bez pulksteņiem

ar Gūtenberga profilu, šlipsēm,

lietussargiem, Gūtenberga tēju, vīna

pudelēm un citiem mīļiem nieciņiem.

Tas vēl nav viss – deviņas reizes gadā

muzeja priekšā notiek Gūtenberga antikvārais

tirdziņš.

Muzejam ir arī sava mācību darbnīca

“Drukas veikals”. Te var nākt dažāda

vecuma bērni un jaunieši, lai praksē

iepazītos un darbotos ar dažādiem iespiešanas

veidiem, te var izmēģināt un

praktizēties. Tādā veidā jaunajai paaudzei

neuzbāzīgi tiek ieaudzināts poligrāfiskā

darba tikums un piedāvāta

profesionālā orientācija.

Laikam tieši šeit var saprast, kā Vācija

ir kļuvusi par pasaules iespiedindustrijas

karaļvalsti. Un Mainca laikam ir šīs

karaļvalsts vēsturiskā galvaspilsēta.

www.gutenberg-museum.de

Kā jau katrā pilsētā pienākas, nepieciešams

piemineklis tās dižākajam dēlam. Šoreiz postaments

stāvēja tukšs, visuresošo (varbūt poligrāfijas?)

studentu apsēsts. Visdrīzāk to aizveduši restaurācijai,

kā nekā 150 gadus nostāvējis. Bet varbūt, ka tā ir zīme

ceļotājam, ka šajā pilsētā ir jāatgriežas?


28 notikums

#3(43)/2008

ATKLĀTA PRESES

NAMA JAUNĀ UN

MODERNĀ RAŽOTNE

Līdz ar jaunās grāmatu ražotnes

nodošanu ekspluatācijā akciju sabiedrība

Preses nams ne vien saglabājusi

līderpozīcijas augstas kvalitātes

grāmatu izdošanā Baltijas valstīs un

Ziemeļeiropā, bet arī kļuvusi par vienu

no 300 lielākajiem grāmatu ražošanas

uzņēmumiem visā pasaulē.

AS Preses nams jaunajā grāmatu ražotnē

Rīgas rajona Ropažu novada Silakroga

Jāņsilos investējusi Ls 13,5 miljonus

latu. Jaunās rūpnīcas ražošanas

platības ir 7000 m 2 , tās jaudas ļaus

dubultot grāmatu drukas apjomu – no

250 000 līdz 350 000 grāmatu mēnesī

šo brīd līdz 500 000 līdz 700 000 grāmatu

mēnesī nākotnē. Ražošanas procesā

tiek izmantotas poligrāfijas mašīnbūves

globālo līderu Heidelberg, MAN Roland,

Müller Martini, Sigloch-Kolbus, Polar,

Agfa, Fuji un citu radītās jaunākās tehnoloģijas

un iekārtas.

Atklāšanas viesus priecēja jaunā un talantīgā Latvijas pianiste Diāna Baibusa-Zandberga

Darbi jaunajā ražotnē jau noris pilnā sparā

Grāmatu šūto bloku presēšanas stacija no Colbus līnijas


#3(43)/2008

notikums

29

Grāmatas Preses nams ne mirkli nav rimis radošais kolektīvs

IZDOTA GRĀMATA PRESES NAMS

NE MIRKLI NAV RIMIS

Mākslinieciski un saturiski krāšņā

grāmata, kā to raksturojis

akciju sabiedrības Preses nams

padomes priekšsēdētāja Normunds

Staņēvičs, ietver atbildi uz pēdējā laikā

tik aktuālo jautājumu – kas notiek

AS Preses nams?

Grāmata aptver nozīmīgākos pavērsiena

punktus AS Preses nams attīstībā,

kā arī vienkārši interesantus notikumus,

kas uzņēmumam palīdzējuši

augt.

Grāmatas autors ir plaši pazīstamais

rakstnieks un publicists Ēriks

Hānbergs, kurš sadarbībā ar AS Preses

nams pamatlicēju un ilggadējo vadītāju

Kazimiru Dunduru iepazīstina lasītājus

ar dažādiem uzņēmuma vēstures

un attīstības posmiem – no pirmsākumiem

pagājušā gadsimta 70. gados,

kad tā izveidi kontrolēja Padomju Savienības

Komunistiskā partija, cauri

dramatiskajiem Latvijas neatkarības

atgūšanas gadiem un privatizācijas

nestajām pārmaiņām līdz pat mūsdienām,

ieskicējot AS Preses nams nākotnes

apvāršņus.

„Grāmatā vairāk nekā 350 fotogrāfijās

atspoguļoti ne tikai Latvijas poligrāfijas

ražošanas pagātnes un mūsdienu

procesi, bet arī cilvēki, kuri savu darbu

un bieži vien visu dzīvi veltījuši uzņēmumam.

Tā satur plašu pētniecisko

materiālu par poligrāfijas nozares attīstību

un uzplaukumu Latvijā,“ stāsta

Kazimirs Dundurs.

Grāmata izdota SIA DUE, iespiesta

– AS Preses nams, liekot lietā Latvijā

un Baltijā unikālo uzņēmuma mūsdienīgo

iekārtu, augsto tehnoloģiju

un plašo māksliniecisko potenču iespējas.

Tā nebūs pieejama tirdzniecībā, tādēļ

AS Preses nams ir nosūtījusi 500

grāmatas Preses nams ne mirkli nav rimis

eksemplāru kā dāvinājumu Latvijas

bibliotēkām. Grāmatu saņēmis arī

ikviens AS Preses nams darbinieks, un

tā tiek dāvināta AS Preses nams klientiem,

sadarbības partneriem un citiem

ar uzņēmumu saistītiem sabiedrības

pārstāvjiem.

Plānots, ka drīzumā grāmata Preses

nams ne mirkli nav rimis tiks pilnībā ievietota

AS Preses nams interneta mājas

lapā www.presesnams.lv, lai tā būtu

pieejama iespējami plašākam interesentu

lokam.

Ēriks Hānbergs un Kazimirs Dundurs sniedz autogrāfus


30

viedoklis

#3(43)/2008

ĻAUJIET

DIZAINERIEM STRĀDĀT!

SERGEJS ZAŅINS

Vispār es dizainerus nemīlu. Iemesls

ir viens, taču visai būtisks:

viņi nekad pasūtījumus neveic

laikā. Protams, ir izņēmumi, bet tik reti,

ka kopējo pasūtītāju un tā saucamo „radošo

ļaužu” savstarpējo attiecību ainu

tie būtiski nemaina. Tomēr šoreiz man

gribas nostāties dizaineru pusē un aizstāvēt

viņu pozīcijas.

Kādreiz es vadīju departamentu,

kura sastāvā ietilpa publisko attie cību

un mārketinga nodaļa. Tāpēc man nācās

ne tikai ikdienā strādāt kopā ar

dizaineriem, scenāristiem, režisoriem,

producentiem un reklāmas kon cepciju

izstrādātājiem, bet arī pieņemt, tātad

novērtēt viņu veikumu.

Kā tas parasti notika? Es vai nu

vienatnē vai kopā ar saviem līdz strādniekiem,

skeptiskā noskaņojumā apskatīju

piedāvātos variantus un, pieri

saraucis, paziņoju:

– Nē, sarkanā krāsa nederēs. Labāk

zaļa, vai vēl labāk – zila. Zilā krā sa vispār

ir tāda kā solīdāka... Pārāk līdzīgs

Hewlett Packard logo tipam... Kāpēc tādi

burti? Nomainiet pret Arial! Nu ja nē,

tad vismaz pret Helvetica, būs tuvāk

mūsu korporatīvajam stilam... Nu, tā

taču ir īsta anti reklāma. Par mums visi

smiesies! Vai tad tā ir nopietna uzņēmuma

mājas lapa? Kāpēc tāds milzīgs

krāsu laukums augšpusē, un kāpēc tik

lieli burti apakšpusē? Un aktieri šajā

reklāmā vispār izskatās pēc pamuļķī-

šiem, un vispār viss reklāmas rullītis ir

tāds muļķīgs... Te vēl vajadzētu...

Dizainers, nevēlēdamies zaudēt izdevīgu

klientu, uzklausīja un pa de vīgi

māja ar galvu. Un, kad pēc pāris nedēļu

ilgušas apspriešanas un pār veidošanas

ieradās, lai parādītu gatavo produktu,

kurā ievēroti VISI mūsu iebildumi, reakcija

gandrīz vienmēr bija vienāda:

„Kādas šausmas! Tas nu gan nekam neder!”

Nelaimīgajam dizainerim neatlika

nekas cits, kā noplātīt rokas: „Nu, bet

jūs taču paši izvēlējāties šo krāsu, šos

attēlus, šo šriftu?!”

Izskaidrojums tam ir pavisam vienkāršs.

Vairāki ar varu apveltīti diletanti

– katrs ar savu viedokli par to, kādai

jābūt labai reklāmai – kritizēja profesionāļa

darbu. Vēl vairāk: uztiepa viņam

savas idejas. Un kad tās tika īstenotas,

vēlamā profesionālā rezultāta vietā

mēs saņēmām paši savu personisko

redzējumu – dabiski, neprofesionālu.

Kolektīvā daiļ rade bija radījusi kārtējo

kolektīvo kroplību.

Piedzīvojis vairākus šādus fiasko, es

iemācījos apspiest savas emo cijas. Un,

kad man kārtējo reizi gribējās kategoriski

paziņot: „Pilnīgi garām!”, es noskaitīju

līdz desmit un teicu sev: „Jā, man

tas nepatīk. Bet varbūt man nav taisnība?

Reklāma taču nav domāta man, ne

maniem darbiniekiem, bet simtiem un

miljoniem citu cilvēku, kas nebūt nav

tādi kā mēs”.

Nepatīk? Neparasti? Provocējoši? Bet

gandrīz viss, ko radījis patiess talants,

taču ir neparasts un provocējošs. Pēc

tam mēs pierodam un liekas, ka ci tādi

nemaz nevar būt. Piemēram, iekostais

Apple ābolītis. Varu iedo māties, kādas

sejas bija tiem, kas pirmie ieraudzīja šo

logotipu: „Ābols – nu labi, varbūt... Bet

kāpēc iekosts? – Murgs!”. Bet šodien šis

simpātis kais logotips reklāmas ainavā ir

ieņēmis godpilnu vietu.

Cits piemērs: Krievijas mobilo telefonu

operatora MTS ola. Kad tā parādījās,

vesela sašutuma vētra un milzums apsmejošu

repliku pārpildīja internetu.

Šis logotips nepatika NEVIENAM. Arī

man. Bet, atcerēdamies iepriekš iegūtos

punus, es šoreiz nolēmu savu viedokli

skaļi neizteikt. Un kas notika? Ir

pagājuši vairāki gadi – un visi pie šīs

olas ir pieraduši. Nav svarīgi, cik tā ir

oriģināla, kādas asociācijas tā ir radījusi.

Tagad asociā cija ir tikai viena – MTS. Ola

ir simtprocentīgi atpazīstama un nav

līdzīga neviena cita Krievijas mobilo

telefonu operatora logotipam. Tieši tas

ir tas, kas tika gaidīts no dizainera.

Diemžēl dizains un reklāma (tradicionāli

arī glezniecība, politika un kara

māksla) ir jomas, kurās katrs sevi uzskata

par speciālistu. Rek lāma – tas taču

ir tik vienkārši! Novērtēt reklāmu – tas

taču ir tik viegli! Tikai nav skaidrs, kāpēc

viena reklāma veicina pārdošanu, bet

otra – vien kārši tērē pasūtītāja naudu.


#3(43)/2008

viedoklis

31

Un nav saprotams, kāpēc ļoti skaists

un efek tīgs reklāmas rullītis (kurš patīk

pilnīgi visiem) nedod pilnīgi nekādu

atdevi, bet pavisam primitīvs vai pat

kaitinošs palīdz dubultot pārdošanas

rezultātus.

Starp citu, pārdošanas apjoma pieaugums

ir vienīgais reklāmas pro dukta

vērtējuma kritērijs. Un nav svarīgi, ar kādiem

mākslinieciskiem pa ņē mieniem

šis rezultāts tiek sasniegts. Bet mēs visi

nezin kāda iemesla dēļ neinteresējamies

par rezultātu, bet gan par procesu.

Un neatkarīgi no savas izglītības un

ieņemamā amata uzskatām, ka mums

ir tiesības tajā piedalīties.

Ja jūs esat personāldaļas vadītājs, tad

taču nedodaties uz transporta no daļu,

lai tur izklāstītu savus apsvērumus par

loģistiku. Ja strādājat trans porta nodaļā,

jūs nemēģināt mācīt grāmatvedi,

kā rakstīt atskaites ieņē mumu dienestam.

Bet gan personāla, gan transporta

daļas, gan grāmat vedības speciālists

noteikti uzskatīs par vajadzīgu izteikt

viedokli par sava uzņēmuma reklāmu.

Man nekad nav nācis prātā izteikt

savus vērtīgos ieteikumus IT no daļas

speciālistiem, kuri radījuši uzņēmuma

darbībai nepieciešamās pro gram mas

(protams, ja vien šīs programmas strādā).

Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka es neko

nesaprotu no programmēšanas! Un

viss, ko es teikšu, sis tē mas administratoram

un programmētājiem izklausīsies

vienkārši smieklīgi.

Toties katrs IT nodaļas darbinieks

pilnīgi skaidri zina, kādai jābūt ideālai

mūsu uzņēmuma reklāmai, vai vēl biežāk

– kāpēc tai nav jābūt tādai, kādu

to izdomājuši tie idioti dizaineri un apstiprinājuši

idioti mār ke tinga speciālisti.

Ja kaut kādā veidā jauna reklāmas

plakāta, video rullīša vai rek lā mas koncepcijas

apspriešana iziet ārpus mārketinga

nodaļas robežām, visi četri simti

uzņēmuma līdzstrādnieku pēkšņi kļūst

par mārketinga un reklāmas lietpratējiem.

Sākas vētraina elektroniskā pasta

sarakste, strīdi pie pusdienu galdiem

kafejnīcā un smēķētavās, vēršanās pie

priekš niecības... četri simti cilvēku piedāvā

četrus simtus ieteikumu, četri simti

cilvēku ar lielu degsmi vērtē viena

dizainera darbu.

Tā nav nekāda unikālā situācija, tā

notiek gandrīz jebkurā uzņē mumā. Ja

kritiķiem, kuri firmas hierarhijā aizņem

līdzīgu vai zemāku pakāpienu, jūs varat

vairāk vai mazāk pieklājīgi pateikt:

„Nodarbojieties, pie velna, ar savām

lietām un nebāzieties tajās, kurās neko

nesaprotat!”, tad daudz sliktāk ir, ja procesā

aktīvi sadomā piedalīties augstākā

posma darbinieki vai, nedod Dievs, pat

īpašnieki.

Sliktāk tāpēc, ka, pirmkārt, viņiem

arī ir savs ļoti konkrēts viedok lis, otrkārt,

tāpēc, ka viņiem ir tiesības pateikt:

„Nē!”

Un viņi to arī pasaka. Un padara

dizainerus nervozus, niknus un noved

līdz asarām (sevišķi, ja dizainers ir sieviete).

Viņi ilgi un nesakarīgi, atsaucoties

uz savu milzīgo dzīves pieredzi un

savu radu un paziņu viedokli, stāsta, ko

tieši vēlas redzēt potenciālie uzņēmuma

produkcijas pircēji. Viņi apgalvo, ka

nevēlas kļūt par konkurentu apsmiekla

objektu, un vispār netaisās tērēt naudu

par tādām blēņām.

Ja dizainers nespēj izturēt šo spiedienu

un piekāpjas, tiek radīts kār tējais

kolektīvi korporatīvais „nekas”. 90% gadījumu

šādās reklāmās re dzami apgaroti

smaidoši vai spēcīgiem rokas spiedieniem

apmainošies simpātiski ļaudis,

kuru sejas burtiski izstaro uzticamību.

Uzzināt, par ko vēstī reklāmas plakāts

vai klips, varam tikai, izlasot reklāmdevēja

nosaukumu.

Ja viss notiks pēc mūsu, pasūtītāju,

prāta, pasaulē izzudīs visa krea tīvā un

oriģinālā reklāma. Paliks tikai vienveidīgi

priecīgas baltzobainu personāžu

sejas un pilnīgi nesalasāmi reklāmas

moduļi, jo dizainers, kļūdams par standartprasību

upuri, ierobežotā formātā

būs iespiedis tekstu, kuru normāli vajadzētu

izvietot uz piecām lappusēm.

PIRMAIS SECINĀJUMS

Tas ir pavisam banāls. Katram ir jāveic

savi pienākumi. Ja finansu analītiķis vai

pārdošanas menedžeris uzskata, ka viņš

kaut ko saprot no di zaina un reklāmas,

tad lai piedāvā pats savu koncepciju un

savu di zainu. Un, nevis enerģiski vēcinoties

ar rokām un klāstot līdz galam

nenoformulētas idejas, bet pilnīgi gatavā

veidā, atbilstošā formātā, izmantojot

profesionālas grafiskās programmas.

Ļaunākais jau nav tas, ka zābakus

labo maiznieks, vai kurpnieks ķeras pie

pīrāgu cepšanas. Ja viņi to darītu, būtu

pat labi: ātri vien visi (ieskaitot pašus)

pārliecinātos par viņu neprofesionālismu.

Nelaime ir tā, ka maiznieks tikai

stāsta kurp niekam, KĀ jālabo zābaki,

bet kurpnieks tikai skaidro maizniekam,

KĀ jāmīca mīkla.

OTRAIS SECINĀJUMS

Lai arī kādu dizainu jūs izvēlēsieties,

vienmēr atradīsies kāds, ku ram tas kategoriski

nepatiks. Tāpēc rekomendēju:

ja jūs atbildat par reklā mu, neprasiet

nevienam padomu un neuzklausiet neviena

spriedelējumus. Secinājumus par

reklāmas kvalitāti var izdarīt tikai pēc

laika, precīzāk – pēc pārdošanas rādītājiem

vai aptauju rezultātiem.

Visa atbildība par sadarbību ar dizaineru

jāuztic vienam cilvēkam, arī

gatavo produktu jāpieņem vienam cilvēkam.

Izņēmuma gadījumā – pēc paša

iniciatīvas – viņš var pieaicināt kādu,

kam uzticas. Ja šis darbi nieks būs kļūdījies

(spriest par to jūs varēsiet tikai pēc

kāda laika), jūs va rēsiet viņu sodīt vai

pat atlaist. Bet tapšanas procesā, lai kā

arī gribētos, iejaukties nevajag!

TREŠAIS SECINĀJUMS

Arī cilvēkam, kurš atbildīgs par reklāmas

veidošanu, jāprot neuz spiest savu

gribu. Dizainers ir profesionālis. Viņš savu

darbu prot ne sliktāk, kā jūs – savējo.

Tāpēc uzticieties viņam.

Pretējā gadījumā labais dizaineris

aizies, bet sliktais paliks, un cen tīsies

izpatikt uzņēmuma īpašniekam, menedžerim,

juristam, grāmat vedim, kasierim,

sargam...

Un vēl. Dizainers nestrādā jūsu uzņēmumā.

Tas ir liels pluss. Atšķirībā no

jums, viņš redz to no malas, ar lietotāju

vai pircēju, kuri jums ir tik vajadzīgi,

acīm. Viņš labāk jūt, kāds reklāmas tēls

spēs saistīt viņu uzmanību.

Jūsu viedoklis nav visas pasaules viedoklis.

Pateicamies par sadarbību materiāla

sagatavošanā BBS, SIA Alberta koledža

(www.bbsriga.eu)

Sergejs Zaņins ir profesionāls

literāts, žurnālists.

No 1989. gada nodarbojas ar

konsultāciju biznesu, izdevējdarbību,

strādājis banku sektorā

un tirdzniecībā.

Kompānijas Zanin consulting

direktors, biznesa semināru, vairāku

grāmatu un daudzu

publikāciju autors.

www.zanin.ru


32 notikums

#3(43)/2008

TENDENCES PASAULES

PRESĒ: AVĪZES –

AUGOŠS BIZNESS

Pasaules avīžu asociācija (The World

Association of Newspapers – WAN)

publicējusi ikgadējā globālā laikrakstu

tirgus pētījuma rezultātus: 2007.

gadā avīžu pārdošanas apjoms pieaudzis

par 2,57%, bet pēdējo pie cu gadu

laikā – par 9,39%. Kopējā ikdienas tirāža

gada laikā palie li nājusies par 3,65%,

bet piecu gadu laikā – par 14,3%. Avīžu

reklāmas ie nākumi gada laikā palielinājušies

par 0,86%, bet piecu gadu laikā –

par 12,84%.

Pētījuma rezultāti tika publiskoti

2008. gada jūnijā sākumā Gēte borgā

notikušajā 61. WAN izdevēju, redaktoru

un avīžu koncernu vadī tāju kongresā,

uz kuru bija sabraukuši vairāk nekā

1800 izdevēji no 133 pasaules valstīm.

– Piecu gadu laikā avīžu tirāžas ir

augušas vai saglabājušas iepriekšējo

lī meni ¾ pasaules valstu, bet iepriekšējā

gada laikā – 80% valstu. Pat ta jos

tirgos, kur maksas tirāžas samazinās

(ASV un daļā Rietumeiropas val stu),

avīzes palielina savu auditoriju, izplatot

bezmaksas un specia li zē tos izdevumus,

kā arī iekarojot multimediju

tirgu. – Tā pašreizējo situā ci ju raksturo

WAN ģenerāldirektors Timotijs Beildings

(Timothy Balding).

WAN jau kopš 1986. gada regulāri

veic aptauju 232 valstīs un teritorijās,

kurās tiek izdotas avīzes. Jaunākā pētījuma

rezultāti liecina:

• Maksas dienas avīžu tirāža 2007.

gadā palielinājusies par 2,57%, sasniedzot

532 miljonus eksemplāru diena.

Kopā ar bez maksas izdevumiem tiek

iespiesti 573 miljoni eksem plā ru dienā,

kas ir par 3,65% vairāk nekā 2006.

gadā.

• Kopējais maksas ikdienas avīžu

(izdevumu) skaits 2007. ga dā ir palielinājies

par 2,98%, bet piecu iepriekšējo

gadu laikā – par 11,02%, Pašlaik pasaulē

iznāk 11 926 maksas dienas avīzes.

• Kopējie ienākumi no maksas un

bezmaksas avīzēs ievietotās reklāmas

gada laikā palielinājušies par 0,86%, bet

piecu gadu laikā – par 12,84%.

REKLĀMA

Globālā mērogā ienākumi no reklāmas

pieaug jau piecus gadus, un 2007. gadā

tie palielinājušies par 0,86%. Kopējais

pieaugums 5 gadu laikā – 12,84%.

Pasaules reklāmas tirgū avīžu daļa

2007. gadā samazinājusies no 28,7%

līdz 27,5%. Avīzes reklāmas apjoma

ziņā starp medijiem ir otrajā vietā, tās

atpaliek tikai no televīzijas. Reklāmas

apjoms avīzēs ir lielāks ne kā radio, kino,

āra un interneta reklāmas apjoms

kopā. Ja summē reklā mas apjomu

avīzēs un žurnālos, tiek iegūts lielā-

kais pasaules reklāmas me dijs, kurš

kontrolē 40% tirgus. Televīzijas daļa

kopējā tirgū ir 38%. Avī žu reklāmas

ieņēmumi 2007. gadā pieauguši gandrīz

visā pasaulē: Rietumeiropā par

2%, Āzijas un Klusā okeāna reģionā

par 3,31%, Tuva jos Austrumos un

Āfrikā par 13,17%, Latīņamerikā par

10,77%, Centrā lajā un Austrumeiropā

par 5,39%. Tikai Ziemeļamerikā avīžu

ieņēmumi no reklāmas samazinājušies

par 2,77%.

Piecu gadu periodā visās Eiropas Savienības

valstīs, izņemot Poli ju, Portugāli

un Lielbritāniju, reklāmas apjoms

avīzēs ir palielinājies. Lat vijā šis pieaugums

ir visai ievērojams – 44,6%. Igaunijā

šis pieaugums ir bijis vēl lielāks –

67,91%, bet Lietuvā mazāks – 33,48%.

Ienākumi no reklāmas internetā pasaulē

2007. gada laikā ir pieau guši par

32,45%, bet piecu gadu periodā par

200%. Lielākā daļa šo ienā kumu rodas

ASV, Rietumeiropā un Āzijas un Klusā

okeāna reģionā.

Starp Eiropas Savienības valstīm ir visai

ievērojama atšķi rī ba interneta reklāmas

popularitātē. Tā Lielbritānijas daļa

no kopējā apgro zī ju ma ir 40%, Vācijas

daļa – 23%, bet Francijas daļa – 14%. Ja

apvie notu Amerikas un Eiropas tirgus,

tad aina būtu šāda: ASV daļa – 62%,

Liel britānijas daļa – 15%, bet Vācijas

daļa – 8%.


#3(43)/2008

notikums

33

BEZMAKSAS IKDIENAS

AVĪZES

Kopumā 312 bezmaksas ikdienas avīžu

kopējā tirāža pārsniedz 41 miljonu

eksemplāru. Iepriekšējā gada laikā to

tirāža pieaugusi par 20%, bet piecu

gadu periodā – par 173,2%.

No kopējās pasaulē iespiesto avīžu

tirāžas bezmaksas avīzes aizņem 7%.

Eiropā šis skaitlis ir 23%, ASV – 8%, bet

Āzijā – 2%.

AVĪZES INTERNETĀ

Avīžu interneta portālu skaits 2007. gadā

pasaulē palielinājies par 13,77%, bet

piecu gadu laikā – par 50,77%.

ASV veiktie pētījumi apliecina, ka

avīžu interneta portālu apmeklētāji lasa

arī iespiestos izdevumus. Vismaz reizi

nedēļā 81% interneta avīžu lasītāju lasa

arī to drukātās versijas. Puse aptaujāto

apgalvo, ka iepazīšanās ar avīžu saturu

tiem aizņem tikpat daudz laika, cik

iepriekš, bet 35% izsakās, ka avīzēm

sākuši veltīt pat vairāk laika.

DAŽI

INTERESANTI

FAKTI

• Katru dienu avīzes nopērk vairāk nekā 532 miljoni cilvēku;

2003. gadā šis skaitlis bija 486 miljoni. Tiek lēsts, ka ikdienas

avīzes lasa vairāk nekā 1,7 miljardi planētas iedzīvotāju.

• 74% no pasaulē visvairāk pirktajām ikdienas avīzēm tiek

izdotas Āzijā. Pieci lielākie avīžu tirgi pasaulē ir Ķīna (107 milj.

eks. dienā), In dija (99 milj. eks. dienā), Japāna (68 milj. eks.

dienā), ASV (51 milj. eks. dienā) un Vācija (20,6 milj. eks. dienā).

• 2007. gadā avīžu tirāža pieaugusi 11 ES valstīs: Austrijā par

2,12%, Bulgārijā par 7,20%, Kiprā par 2%, Čehijā par 0,18%,

Igaunijā par 1,09%, Grieķijā par 1,91%, Lietuvā par 3,55%,

Maltā par 2%, Portugālē par 1,49%, Rumānijā par 3,04% un

Spānijā par 0,29%.

• Luksemburgā avīžu tirāža saglabājusies nemainīga.

• Avīžu tirāža 2007. gadā samazinājusies 15 ES valstīs: Beļģijā

par 0,49%, Dānijā par 2,13%, Somijā par 0,99%, Francijā par

0,48%, Vācijā par 2,38%, Ungārijā par 8,27%, Īrijā par 0,38%,

Itālijā par 0,29%, Latvijā par 26,48%, Nīderlandē par 2,92%,

Polijā par 11,57%, Slovākijā par 5,25%, Slovēnijā par 6,29%,

Zviedrijā par 3,49% un Lielbritānijā par 3,46%.

• ASV ikdienas avīžu tirāžas 2007. gadā samazinājušās par

3,03%. Lielākā daļa samazinājuma notikusi uz vakara izdevumu

rēķina (10,08%), jo rīta izdevumu tirāža samazinājusies

tikai par 1,97%.

• Visaktīvākie avīžu lasītāji dzīvo Japānā (624 avīžu eksemplāri

dienā uz 1000 pieaugušiem valsts iedzīvotājiem). Viņiem

seko norvēģi (580), somi (503), zviedri un singapūrieši (pa 449

eksemplāriem).

• Visvairāk laika avīžu lasīšanai velta turki – 74 minūtes dienā.

Viņiem seko beļģi (54), somi un ķīnieši (pa 48 minūtēm).


34

tehnika

#3(43)/2008

VAI PIENĀCIS LAIKS

AUTOMATIZĒT SIETSPIEDI

UZ TEKSTILA?

KĀ NOTEIKT PAREIZO

BRĪDI, LAI AUTOMATIZĒ-

TU RAŽOŠANAS PROCESU

SIETSPIEDĒ?

Ja domājat, ka nepastāv „maģiskā formula”,

jums ir taisnība. Tomēr lēmuma

pieņemšana nav tik sarežģīta, kā sākotnēji

šķiet.

Laiks automatizēšanai ir brīdī, kad ar

vienu manuālo iekārtu kļūst par maz,

lai apmierinātu pieprasījumu. Šobrīd

sastopami daudzi vienas manuālas iekārtas

un viena operatora uzņēmumi,

kas tikuši automatizēti. Ja izjūtat nepieciešamību

pēc vēl viena manuālā karuseļa,

lai palielinātu ražošanas apjomu, ir

laiks padomāt par jaunas automātiskās

iekārtas iegādi.

M&R piedāvā jaunu standartu automatizētā

tekstildrukā – DIAMONDBACK,

kas piemērots uzņēmumiem bez iepriekšējas

pieredzes darbā ar automatizētiem

karuseļiem.

Nav noslēpums, ka daudzi manuālo

karuseļu operatori vēlētos darboties

ar automatizētu iekārtu. Un

iemesli ir acīmredzami.

Nelielas automatizētas sietspiedes

iekārtas var ievērojami palieli nāt

ražošanas apjomu, sniedzot uzņēmumiem

iespēju uzņemties lielāka apjoma

un steidzamus vai tā sauktos

„pēdējā brīža” darbus. Turklāt tiek

samazinātas darbaspēka izmaksas, kā

arī novērsta garlaicīga rutīna un smaga

fiziska piepūle, kas rodas, velkot

ar rakeli pa sietu. Uzņēmumos, kur tā

īpašnieks pats izpilda pasūtījumus,

automatizēta ražošana dos vairāk laika,

lai apkalpotu esošos klientus un

meklētu jaunus.

VISU NOSAKA IZMAKSAS

M&R ražotais sietspiedes karuselis

DIAMONDBACK ir pirmā iekārta, kas

izlīdzina cenu atšķirību starp manu-

ālo iekārtu operatoru atal gojumu un

automatizētu iekārtu izmantošanu,

pateicoties vienkāršajam dizainam,

profesionālajam standarta funkciju

kopumam, efektīvajam ražošanas

procesam un lielajam ražošanas apjomam.

AUTOMĀTISKO

KARUSEĻU

PRIEKŠROCĪBAS

• Automātiskā iekārta ļauj kontrolēt

rakeļa leņķi un spiedienu, kā arī brīdi,

kad rakelis nav saskarē ar sietu, ko, protams,

nav iespējams veikt ar manuālu

iekārtu. Pat ļoti profesionāls manuālās

iekārtas operators nespēj sasniegt tādu

kvalitāti un atbilstību, kādu piedāvā

automātiska iekārta.

• Jums nav jāgrūž un jāvelk rakelis,

jo tas tiek darīts auto mātiski. Tādējādi

jūs nogursiet mazāk un darbs ilgāku

laiku nezaudēs precizitāti.


GRAFISKĀS DRUKAS IEKĀRTU KOMPLEKTS

FRAGMENTĀRAI UV LAKOŠANAI

Saturn Platinum II –

augstas kvalitātes pusautomātiska

drukas iekārta ar automātisku

noņēmēju un

Vitran II – produktīvs ultravioleto

staru žāvētājs

Saturn Platinum II + noņēmējs

*Atsevišķi motori rāmja pacelšanai/nolaišanai un rakeļa kustībām

*Automātiska sinhronizācija un sistēma, kas novērš papīra pielipšanu

*Maks. drukas laukums 73x104 cm

*Automātisks noņēmējs laukumam 73x104 cm

DĀVANĀ

Weilburger laka

LAKA FRAGMENTĀRAI

Vitran II

*Žāvēšanas lentes platums 122 cm

*Viena 118 vatu/cm UV lampa

*Patentēta dubultā reflektora tehnoloģija

Weilburger laka

SENOSCREEN UV GLOSS LACQUER fragmentārai lakošanai 15 kg

LAKOŠANAI!

www.sesoma.lv

T. 67 50 11 41


36

tehnika

#3(43)/2008

MANUĀLU UN AUTOMATIZĒTU SIETSPIEDES IEKĀRTU SALĪDZINĀJUMS

Manuāls karuselis

Iekārtas iestatīšana: ar iestatīšanas laiku 2 minūtes

uz krāsu, 6 krāsu darbam kopumā nepieciešamas 12

minūtes.

Apdrukas process: pie normas 72 krekli stundā* ar

manuālo karuseli iespējams saražot 1.2 kreklus

minūtē.

* Lai izgatavotu 72 kreklus ar 6 krāsām stundas laikā,

nepieciešams ļoti ātrs operators.

Automātisks karuselis

Iekārtas iestatīšana: ar iestatīšanas laiku 3 minūtes

uz krāsu, 6 krāsu darbam kopumā nepieciešamas 18

minūtes.

Apdrukas process: pie normas 480 krekli stundā** ar

automātisko karuseli iespējams saražot 8 kreklus

minūtē.

** M&R automātisko iekārtu mērījumi pie normas

540 līdz 1320 kreklu stundā.

• Ražošana ar automātisku iekārtu

ir ātrāka un ražošanas apjoms daudz

lielāks.

Manuālas un automatizētas iekārtas

izlaides apjomu salīdzinājumu varat apskatīt

tabulā.

KĀ IZVĒLĒTIES ATBIL-

STOŠU AUTOMĀTISKO

IEKĀRTU?

Vispirms būtu jānoskaidro jaunās iekārtas

krāsu skaitu un virsmas laukumu jeb

palešu izmērus. Šajā gadījumā palīdzēs

80/20 likums, kas rekomendē iekārtu,

kura spēs apkalpot vismaz 80% jūsu

šī brīža pasūtījumu. Piemēram, ja tikai

5%–10% no veicamajiem darbiem ir

lielfomāta, iegādāties izmēros lielāku

karuseli varētu būt ekonomiski neizdevīgi.

Ja jūsu uzņēmums sastaptos ar

80/20 likumu, vai jūs tā vietā, lai palielinātu

ražošanas apjomu no 480

uz 720 krekliem stundā, izvēlētos 72

uz 144?

Ja lielākā daļa no jūsu pasūtījumiem

ir vienā krāsā, tad manuālā prese var

būt tikpat efektīva, cik automātiskā. Lai

vai kā, bet katra nākošā krāsa uz manuālā

karuseļa palielina darba apjomu.

Respektīvi, divkrāsu druka prasa divas

reizes vairāk darba nekā vienas krāsas

darbs un tā tālāk. Tā ir kardināla atšķirība

no automātiskajiem karuseļiem,

kur krāsu daudzums neietekmē drukas

ātrumu. Turklāt automātiskā prese garantē

nemainīgu rakeļa spiedienu un

leņķi visas drukas laikā, kas nodrošina

nemainīgu attēla kvalitāti.

Ir pieejami daudzi un dažādi karuseļu

veidi, tomēr tikai daži no tiem būs laba

investīcija un atbildīs jūsu vajadzībām.

Tāpēc, iegādājoties jaunu karuseli, ir

svarīgi ņemt vērā šādus faktorus:

Krāsu skaits. Cik krāsu karuseli vajadzētu

iegādāties? Vienkāršoti izsakoties

– jebkas mazāks par 8 krāsām visticamāk

ilgtermiņā būs kļūda. Piemēram,

6 krāsu karuselim ir jāpievieno 2 starpžāvētāji,

tas uzreiz kļūst par 4 krāsu

karuseli. Jo katrs starpžāvētājs aizņem

vienu krāsas vietu. Jāatceras, ka vismaz

viens starpžāvētājs jaunajai presei būs

vajadzīgs noteikti. Tātad, lai kāds arī būtu

karuseļa krāsu skaits, viena no tām

tiks izmantota starpžāvēšanai.

Vajadzētu atcerēties, ka gandrīz visos

gadījumos 8 krāsu karuseļa cena

īpaši neatšķiras no 6 krāsu, ja palūkojamies

uz ikmēneša līzinga maksājuma

summu.

Drukas laukums. Drukas laukumam

nevajadzētu būt mazākam par

40x40 cm. Tas ļaus nodrukāt lielāko

daļu tirgū esošo pasūtījumu. Pievērsiet

uzmanību arī maksimālajam rāmja

izmēram, kuru var ievietot karuselī.

Tam nevajadzētu būt mazākam par

58x79 cm, jo pretējā gadījumā nāksies

meklēt rāmjus ar īpaši šauriem profiliem,

lai tiešām varētu nodrukāt šos

40x40 cm.

Darbības princips. Ir pieejami divi

darbināšanas veidi – pneima tiskais un

elektriskais. Pneimatiskie karuseļi tiek

darbināti ar gaisu. Tie ir nedaudz lētāki

par ar elektrību darbināmajiem, toties

tie zaudē elektriskajiem karuseļiem

ātruma ziņā. Elektriskie karuseļi, kas

aprīkoti ar AC motoru darbināmām drukas

galvām, nodrošina daudz vienmērīgāku

un viendabīgāku druku, salīdzinot

ar pneimatiskajām presēm.

Vairāk par automātisko karuseļu

priekšrocībām un M&R iekārtām uzzināsiet

ražotāja mājas lapā

www.mrprint.com vai sazinoties ar

oficiālo pārstāvi Baltijas valstīs –

Rīgas Sesoma SIA

(www.sesoma.lv)


38

materiāli

#3(43)/2008

LĪMES LENTA

VAI LĪMES

PUNKTI?

Glue Dots Līmes punkti vai Līmes lenta ir inovatīvs

risinājums poligrāfijas palīgdarbos, reklāmā, ražo šanā,

montāžā un citos darbos. Tās noderēs, stiprinot reklāmas

materiālus, iepakojot produkciju, kā arī montāžas

procesā, noturot sīkas detaļas vietā. To ērtā, ātrā

lietošana palīdzēs uzlabot produktivitāti. Līme nodrošina

tīru, precīzu pielipšanu, nebojā stiprināšanas virsmu.

IESPĒJAS

IZVĒLĒTIES

Izvēlēties lietot Līmes punktus vai Līmes

lentu, kas ir neaizvietojams risinājums

po ligrāfijas palīgdarbos, at vieg -

lojot reklāmas brošūru, pa rau dziņu u.

c. materiālu stip rināšanu, nebojājot

virsmu.

Piemēram, nereti jāsaskaras ar situāciju,

kad, atverot žurnālu, pievienotais

paraudziņš ir atlī mējies un pazudis, vai

taisni otrādi, raujot to nost no žurnāla

virsmas, nākas bojāt lapaspusi. Šāda

situācija ne vien neapmierina patērētāju,

bet arī reklāmas pasūtītāju, jo

ieguldītie līdzekļi reklāmā nav attaisnojuši

mērķi un informācija ir pasniegta

neatbilstoši.

Gala rezultātā izdevējs ir tas, kas

cietīs no iesaistīto pušu neapmierinātības.

Taču ir risinājums – Līmes

punkti vai Līmes lenta, kas ir paredzēti

dažāda veida aplikācijām, at karībā

no virsmas materiāla un pielīmēšanas

mērķa.

IZVĒLIES PAREIZO

LĪMES VEIDU

Līmes punkti ir paredzēti dažāda veida

aplikācijām, kur svarīgi piemeklēt atbilstošu

no turības līmeni. Savukārt Līmes

lenta ir universāls risinā jums standarta

pielīmē šanas darbiem, taču tās

priekšrocība ir iespējas variēt ar Līmes

lentas garumu. Līmes lentu var nogriezt

brīdī, kad tas nepieciešams.

Līmes punktiem pieejami četri lipšanas

stipruma un trīs profila augstuma

veidi. Tie pielīp gan pie stikla, papīra,

plastikas, gan koka, folijas, alumīnija

un teflona, tāpēc svarīgi ir izvēlēties

piemērotāko Līmes punkta veidu nepieciešamajai

aplikācijai. Lipšanas stip-

ruma izvēle ir atkarīga no pielipšanas

mērķa un virsmas, kur tie tiek izmantoti.

Super augstas un augstas pielipšanas

līmeņa punkti ir grūti nolīmējami,

taču zemas vai vidējas stingrības līmes

punkti ir atlīmējami. Jāmin, ka zemas

pielipšanas Līmes punkti satur nedaudz

eļļas, padarot tos jo īpaši viegli

nolīmējamus un piemērotus īslaicīgai

materiālu stiprināšanai poligrāfijas izdevumos.

Ir pieejami trīs dažādi Līmes punkta

profila augstumu: zems 0,4 mm, vidējs

1,5 mm un augsts 3,2 mm. Zema profila

Līmes punkti ir plāni un piemēroti gludākai

aplikācijai. Vidēja vai augsta profila

līmes punkti ir piemēroti neregulārām,

cilin driskām formām un virsmām ar nelielu

reljefu.


#3(43)/2008

materiāli

39

Līmes punkta pielipšanu ne gatīvi

var ietekmēt, ja virsma ir mitra, eļļaina,

putekļaina kā arī uz dažu veida

silikonu pārklātiem produktiem līmes

punkts var nepielipt, tādēļ ir svarīgi,

lai virsma būtu tīra un sausa. Taču

vienmēr lietderīgi ir veikt izmēģinājumus,

tādējādi pārliecinoties un izvēloties

vispiemērotāko Līmes punkta

veidu.

STIPRINĀŠANAS VEIDS

Ja stiprināšanas apjoms ir neliels, tad

Līmes punktus var viegli pielīmēt ar

roku, taču ievērojami šo darbu atvieglo

“Līmes pistole”, ko var izmantot arī

Līmes lentas aplikācijām. Tā ir ērta un

neaizstājama, ja ir jāveic stiprināšana

jau drukātā materiālā. Lielākiem

apjomiem ir paredzētas pusautomātiskas

ierīces, kas nodrošina 60 Līmes

punktu uzklāšanu minūtes laikā, kas

ir neaizvietojamas fasēšanā, darbam

uz ražošanas līnijas, punktu aplikācijai

neiesietās brošūrās.

LĪMES PUNKTU UN LĪMES

LENTAS PRIEKŠROCĪBAS

• Nebojā stiprinājuma virsmu,

• Labāka produktivitāte ar katru pielietošanu,

nav nepieciešams iekārtas iestādīšana

un laiks žūšanai,

• Drošs un tīrs aplikācijas veids, salīdzinājumā

ar šķidrajām un karstajām

līmēm.

• Nav kaitīgu izdalījumu, tāpēc Līmes

punktus un Līmes lentu drīkst izmantot

pat pārtikas stiprināšanai.

PIELIETOJUMS

• Piestiprina reklāmas mate ri ālus.

• Aizsargā malas pirms iepako šanas.

• Notur lietas, lai tās neslīdētu pa paliktni.

• Pielīmē pārdošanas uzlīmes.

• Salīmē kartona paku.

• Notur vietā detaļas pirms to sakausēšanas.

• Notur vietā elektronikas kom ponentus.

• Satur vairākas detaļas pirms iepakošanas.

Līmes lenta un līmes punkti

Ziemassvētku apsveikuma kartiņas

Toner Aide aerosols


40

izglītība

#3(43)/2008

HEIDELBERG GATAVO

JAUNU DARBINIEKU MAIŅU

Pasaules lielākā iespiedmašīnu

ražotāja – Heidelberger Druck maschi

nen AG – paspārnē 2008. gada

1. septembrī 209 jaunieši uzsāka

apgūt profesionālo iz glītību Jauniešiem

ir iespēja mācīties 12 specialitātēs 7

studiju programmās, (arī vairākās bakalaura

programmās), kā arī kļūt par inženieriem-mehāniķiem

un mehatroniķiem.

Mācības notiek Vīslohā-Valdorfā

un Heidelbergā, kā arī Brandenburgā,

Armštetenā, Ludvigs burgā un Leipcigā.

Jauniešu interese par mācībām bija

ļoti liela, pieteicās vairāk nekā 3000

pretendentu. „Lielais konkurss liecina

par to, ka mūsu uzņēmums tiek uzskatīts

par prestižu, inovatīvu un piedāvā

augsti kvalitatīvu izglī tību, kas sniedz

labas perspektīvas pašreizējā un nākotnes

darba tirgū,” apgalvo Verners

Baders (Werner Bader), Heidelberg profesionālās

iz glī tības vadītājs. „Par izglītības

kvalitāti liecina arī fakts, ka no

mūsu absol ventiem tikai aptuveni 1%

nestrādā iegūtajā specialitātē, bet Vācijā

kopumā šis rādītājs pārsniedz 25%.

Mēs esam ļoti priecīgi, ka esam varē juši

pieņemt darbā visus 2008. gada absolventus,”

saka Baders.

„Audzēkņi ne tikai apgūst ļoti labu

profesionālo izglītību, bet viņos tiek

ieaudzinātas arī labas komunikācijas

spējas, prasme strādāt komandā un

drosme pieņemt patstāvīgus lēmumus.

Mūsu uzņēmums ofseta drukas

jomā ir pasaules līderis, mēs nemitīgi

ieviešam visjaunākās tehnoloģijas, paralēli

neaizmirstot rūpēties par savu

darbinieku motivāciju. Atbilstoši tam

darbinieku izglītības līmenim ir jāatbilst

ļoti augstām prasībām,” turpina

Baders.

Ieguvēji ir arī audzēkņi, jo viņiem

tiek sniegtas ievērojamas profe sio nālās

un sociālās pilnveidošanās iespējas. Pamatizglītības

programmas var apvienot

un papildināt ar dažādiem tālākizglītības

variantiem. Tiek atbalstīti jaunieši,

kas paliek strādāt uzņēmumā, un vēlas

iegūt augstāko izglītību elektronikas,

mašīnbūves vai ekonomikas inženierzinātņu

jomās.

135 no 209 jauniešiem, kas 2008. gada 1. septembrī uzsāka mācības Heidelberger Druckmaschinen AG, izglītību iegūs

Vīslohā-Valdorfā. Foto: Heidelberger Druckmaschinen AG

Par uzņēmuma izglītības koncepcijas

pareizību liecina Heidelberg sagatavoto

speciālistu augstais novērtējums.

2007. gada absolvents Jo han nes Peters

tika atzīts par labāko jauno iespiedēju

Vācijā. Katru gadu par profesionāliem

un sociāliem sasniegumiem labākajiem

Vācijas poli grāfijas specialitāšu audzēkņiem

tiek piešķirta Iespiedtehnikas un

papīra ražotāju iedibinātā Šternberga

balva, pagājušajā gadā to saņēma 20

topošie Heidelberg speciālisti.

Šos augstos sasniegumus uzņēmums

vēlas saglabāt arī nākotnē. „Heidelberg

jau sen no vienkārša iekārtu ražotāja ir

pārtapis par high-tech vairumtirgotāju,”

turpina Baders. „Kā pasaules līderim

mums jābūt gata viem saglabāt savas

vadošās pozīcijas un jārēķinās arī ar

darbaspēka pa audžu maiņām. Lai arī

nākotnē nodrošinātu mūsu uzņēmumu

ar pietie kamu skaitu augsti kvalificētu

speciālistu, nemitīgi atbilstoši jāpilnveido

mūsu izglītības sistēma.”

Plašāka informācija par Heidelberger

Druckmaschinen AG snieg tajām izglītības

iespējām atrodama uzņēmuma

mājaslapas www.heidelberg.com sadaļā

Karriere.

Sagatavots pēc Heidelberger

Druckmaschinen AG preses materiāliem.


#3(43)/2008

notikums

41

PA GRĀMATU TAKU

AIJA ŠTOSA,

DOBELES NOVADA GRĀMATNIECĪBAS MUZEJA VADĪTĀJA

Šī gada maijā mani un vairākus citus

grāmatu mīļotājus no Latvijas

ceļojums pa grāmatu taku veda uz

austrumiem – caur Maskavu uz Ki rovu,

kuru ikdienā joprojām sauc par Vjatku.

Vispirms Maskavas Eks libru muzejā,

kurā Latvijas mākslinieku darbi bijuši

skatāmi jau vairāk kārt, piedalījāmies jēkabpilietes

Ainas Karlsones ekslibru izstādes

atklā šanā. Māksliniece skatītājus

pārsniedza ar savu fantāziju un prasmi

nelie lajā formātā rast jaunas formas un

satura nianses. Izstādē bija skatāmi 500

darbi, kurus Aina Karlsone pēc izstādes

uzdāvināja muzejam.

Nākamajā dienā ar vilcienu Vjatka

devāmies uz Kirovu, mūsu ceļa mēr ķis

bija 18. gadskārtējā Krievijas bibliofilu

tikšanās. Pāris dienas, ko pa va dījām

Vjatkā un Slobodskā, bija kultūras iespaidiem

bagātas. Ap mek lējām rakstnieku

Saltikova-Ščedrina un Aleksandra

Grīna muzejus, Ki rovas Vasņecovu

mākslas muzeju, vairākus novadpētniecības

centrus. Pārsteidza Vasņecovu

muzeja mūsdienīgais iekārtojums

un eksponātu ba gā tība, it īpaši krievu

glezniecības 18. un 19. gadsimta šedevri,

gleznotāja V. Vasņecova 160 jubilejai

veltītā darbu skate.

Bibliofilu tikšanās laikā apgabala

A. Hercena bibliotēka rīkoja sava novadnieka

G. Petrjajeva lasījumus. Pateicoties

šim bibliofilam, rakst nie kam

un novadpētniekam, apzinātas Hercena

bibliotēkas „literatūras atrad nes” un

grāmatu krātuvē nonākuši viņa atstātie

vērtīgu sējumu tūkstoši.

No bibliofilu lasījumiem vislielāko

interesi izraisīja O. Lasunska (Voroņeža)

problēmas uzstādījums – „Mūsdienu

arhīvu krāšana kā īpaša sociālās kultūras

parādība”. Profesionālie arhivāri

pret šādiem „pagrīdes vā kumiem” izturoties

noraidoši, bet ar laiku šie krājumi

kļūstot ļoti vērtīgi. Arī Latvijā gan personisku,

gan materiālu apsvērumu dēļ

tiek celti gaismā ģi meņu arhīvi, meklēti

ieraksti vecās Bībelēs, kolekcionāri

krāj kata lo gus, rokrakstus, dokumentus,

vēstules u. c. Ko tik visu par valsts

ekono mi ku nevar uzzināt, piemēram,

no vecām tramvaju biļetēm! Lielo sociālo

pārmaiņu dēļ atkritumos nonāk ne

tikai vērtīgas laikmeta liecības, bet pat

ve selas privātās bibliotēkas. V. Petrickis

(Sanktpēterburga) norādīja, ka bibliofila

krājums ir personības rādītājs. Šādu

krājumu ir viegli iznīcināt, bet neiespējami

atkārtot, jo visas tā vienības ir

unikālas.

Bibliofilu organizācijā tika uzņemti

jauni biedri, to skaitā arī šo rindu autore.

Iesniegumā rakstīju, ka ar grāmatu

krāšanu un popularizēšanu nodarbojos

jau pusgadsimtu un ka šīs tikšanās ar

domubiedriem pa pla šina manu kultūras

apvārsni. Mana uzņemšana tika

vienprātīgi atbalstīta.

Nākamajā dienā notika vērtīgo grāmatu

izsole, bet es tajā laikā vie so jos A.

Grīna bērnu bibliotēkā, ieguvu daudz

jaunu materiālu par kād reiz Latvijā populāro

rakstnieku un iepazinos ar bibliotēkas

darbu ar jauna jiem lasītājiem.

Otrā dienas pusē apmeklējām Slobodsku,

kas latviešiem pazīstama kā

Raiņa trimdas vieta. Raiņa muzejs bija

viens no apskates objektiem. Ne lielajā

namiņā, atbilstoši 20. gadsimta sākuma

dzīvesveidam, iekārtota tautas dzejnieka

istabiņa, dārzā – jaunā Pliekšāna un

Aspazijas bareljefs. Tikāmies ar grāmatas

„Likteņu savijums” autoru J. Malihu.

Viņš savā skatījumā vērtējis Raiņa

un P. Stučkas likteņus vēstures griežos.

Slobodskas pilsētas bibliotēkā tikāmies

ar vietējiem literātiem, iepazināmies ar

klubu darbību.

Noslēguma vakariņās pateicāmies

par uzņemšanu, saņēmām kopbildes

un pateicības rakstus. Nākamgad bibliofilu

tikšanās notiks Jaroslavļā un būs

veltīta pilsētas tūkstošgadei.

Atpakaļceļā vēl vienu dienu pavadījām

Maskavā, veltot to muzeju un grāmatnīcu

apmeklējumiem. Bijām grandiozajā

V. Majakovska mu ze jā, apskatījām

ekspozīciju „Majakovskis bija un

būs...”, kas veido ta kā dzej nieka dzīves

un poēzijas drāma lauztās līnijās ar prolo

gu un epilogu. Interesanti, ka viens

no pirmajiem padomju valdības atļautajiem

ceļoju miem Majakovskim bija uz

Latviju, Rīgu. Iespaidi at spoguļoti dzejolī:

„Demokrātiska republika: vieniem

kliņģeris, otriem – caurums tika.”

Kādi ieguvumi no šī brauciena? Jauni

grāmatu draugi, jauni kultū ras iespaidi,

bibliofilu izdevumi, ceļveži, konferenču

materiāli. Būs zie mai vērtīga

lasāmviela .


42 tehnika

#3(43)/2008

EIZO CG241W DARBAM AR HIGH-END

NEKUSTĪGAJIEM UN KUSTĪGAJIEM ATTĒLIEM

Kopš 2008. gada sākuma Latvijas tirgū

ir pieejami augstas klases profesionālie

monitori EIZO, kuri ir izpelnījušies

plašu maketētāju, dizaineru, fotogrāfu

un daudzu citu profesionāļu, kuriem ir

svarīgas precīzas un vienmērīgas krāsas,

atzinību visā pasaulē.

Eizo ColorEdge CG241 saviem lietotājiem

piedāvā 12 bitu aparatūras kalibrēšanu

un 6 ms pelēko toņu atbildes

laiku, kas ir uzskatāms par ļoti labu rādītāju

šādas klases monitoram. Šis 24,1

collu platekrāna monitors ir veidots,

lai rādītu vienlīdz labi gan nekustīgos,

gan kustīgos attēlus, tas ir ideāls plašam

spektram high-end grafikas darbu,

tajā skaitā iespieddarbu sagatavošanas

procesiem, digitālajām fotogrāfijām, videorediģēšanai

un pēcapstrādei.

ColorEdge CG241W piemīt izšķirtspēja

1920 × 1200 (attiecība 16 : 10),

tādēļ tas var rādīt arī attēlus 1920 ×

1080 (attiecība 16 : 9) pilnā augstumā

ar smalkām melnām kontūrām ekrāna

augšējā un apakšējā malā.

Maksimālais spilgtums ir 300 cd/m2,

kontrasta attiecība 850 : 1, horizontālais

un vertikālais skatu leņķis ir 178°.

Plašās gammas LCD panelis rāda 92%

NTSC un 96% Adobe RGB krāsu telpas,

tādēļ tas var parādīt lielāko daļu krāsu

fotogrāfiju, kas uzņemtas Adobe RGB

režīmā.

CG241W piedāvā hardware kalibrēšanu

– tas nodrošina, ka kalibrēšanas

procesā netiek zaudēti krāsu toņi un

rezultātā krāsa uz ekrāna veidojas precīzāka.

EIZO ColorNavigator CE kalibrēšanas

programmatūra ir saistīta ar CG241W,

un ar to var iestatīt spilgtumu, balto

punktu un gammu. ColorNavigator CE

strādā ar mērierīci, lai pilnībā izmantotu

monitora 12 bitu pārlūktabulu precīzai

kalibrēšanai ilgumā līdz piecām minūtēm.

Iestatījumus var saglabāt kā ICC

profilu, kad kalibrēšana ir pabeigta.

Programmatūra piedāvā arī melnā

līmeņa iestatījumus (tikai ar digitālo

signālu) un balta papīra mērīšanas

funkciju krāsu saskaņošanai starp attēlu

monitorā un attēlu izdrukā.

Tiek atbalstītas kalibrēšanas iekārtas:

Eye-One, DTP94, DTP94B, X-Rite MonacoOPTIX

un Spyder2, Spyder3.

ColorEdge CG241W ir aprīkots ar EI-

ZO jaunāko ASIC (Application Specific


#3(43)/2008

tehnika

43

Integrated Circuit – Specifiska pielietojama

integrēta shēma). ASIC ir 12 bitu

pārlūktabula ar paleti no 4081 krāsām

katrai R, G, un B, no kurām tiek atlasītas

vispiemērotākās 256 krāsas. ASIC veic

arī 16 bitu iekšējo apstrādi pelēko toņu

izlīdzināšanai, kas izceļ sīkās detaļas, it

īpaši attēla tumšajos laukumos

Lai nodrošinātu optimālas krāsas, EI-

ZO kalibrē katru ColorEdge CG241W tā

ražotnē Japānā. EIZO mēra katru toni

no 0 – 255, lai radītu 2.2 gammas līkni

un komplektācijā iekļauj noregulējuma

sertifikātu rezultātu apstiprināšanai.

EIZO labo spilgtuma un krāsu nevienmērību,

kas ir raksturīga visiem

LCD plakanajiem ekrāniem, ar Digital

Uniformity Equalizer – Digitālo attēla

vienmērības stabilizatora (DUE) funkciju.

Ar DUE visi toņi, lai kur tie ekrānā

atrastos, kļūst vienmērīgi. DUE nodrošina

mazāku par 3 Delta-E atšķirību

visā ekrānā. Monitoram tiek pievienots

sertifikāts, kas apstiprina vienmērības

kompensācijas rezultātus.

CG241 ir iekļautas DVI-I ievades, kas

atbalsta gan digitālos, gan analogos signālus

no datoriem un USB 2.0 ar vienu

ieejošo un diviem izejošajiem portiem.

Atbalsts augstfrekvenču joslas digitālā

satura aizsardzībai (HDCP – High-Bandwidth

Digital Content Protection – Digitālās

datu aizsardzības forma) ar digitālo

signālu piedāvā satura skatīšanu no

HDCP aprīkojuma iekārtām.

Papildiespējas:

• 82 mm augstums regulējams, 40°

izliekums, 70° grieze un 90° grieziens

displejam;

• sensors uz priekšējā paneļa uztver

apkārtējo gaismu un regulē ekrāna

spilgtumu līdz ideālajam līmenim. Tas

ļauj taupīt elektrību un būtiski mazināt

acu piepūli. Perfekti piemērots darbam

ar tekstiem;

• simulē divus krāsu redzamības

nepilnības veidus – protanopia un deuteranopia,

lai pārbaudītu, kā krāsas

redz daltoniķi. Simulācija tiek veikta

reālā laikā gan nekustīgiem, gan kustīgiem

attēliem, veidojot to par praktisku

alternatīvu uz programmatūru balstītiem

rīkiem;

• saderība ar TCO’03 un TÜV Rheinland/Ergonomics;

• komplektācijā iekļauts arī monitora

pārsegs (hood), lai aizsargātu ekrānu

no gaismas iedarbības.

PAR EIZO

Eizo Europe AB ir Eizo Nanao korporācijas

– vadošā Japānas high-end vizuālā

displeja produktu ražotāja ar plašu

spektru LCD monitoru un Windows bāzes

terminālu, Eiropas filiāle.

EIZO monitoru attēla kvalitāte, ilgtermiņa

drošums un inovatīvās īpašības

izvirza tos par daudzu finanšu organizāciju,

tirdzniecības telpu, slimnīcu, biroju

un dizaina studiju izvēles produktu visā

pasaulē. EIZO galvenā mītne atrodas

Japānā un to vairāk nekā trīsdesmit valstīs

pārstāv ekskluzīvu izplatītāju tīkls.

Eizo Europe AB pārdod un atbalsta

produktu līniju visā Zviedrijā, Somijā,

Norvēģijā, Dānijā, Krievijā un Baltijas

valstīs. Eizo Europe AB ir ISO 9002 sertificēts

un izplata produkciju ar tālākpārdevēju

un izplatīšanas partneru tīkla

starpniecību.

Latvijā EIZO vienīgais un ekskluzīvais izplatītājs ir NMS GRUPA.

Papildu informācija par Eizo: http://www.promonitori.lv/lv/info/contacts/


PN_R

44

īsumā

#3(43)/2008

IESPIEDINDUSTRIJAS

NOTIKUMU KALEIDOSKOPS

HP INDIGO

REKORDLĪGUMS

HP Indigo izstādes drupa laikā noslēdza

firmas vēsturē pašu lielāko līgumu.

Amerikāņu koncerns Consolidated Graphics,

kuram ir ražošanas uzņēmumi ASV,

Kanādā un Čehijā, iegādājās 36 iespiedmašīnas.

Septiņas no tām ir izstādē pirmoreiz

parādītās jaunās HP Indigo press

7000. Jau jūnijā tika sākta mašīnu uzstādīšana

uzņēmuma Čehijas nodaļā.

UPM RŪPĒJAS PAR

PAPĪRA OTRREIZĒJU

IZMANTOŠANU

Koncerns UPM uzņēmās rūpes par visu

izstādes drupa laikā radušos papīra

atkritumu pārstrādi. Visa makulatūra

tika savākta speciālos konteineros un

nogādāta firmas Remondis uzņēmumā

Langenfeldē sapresēšanai ķīpās. No

turienes makulatūru nogādāja UPM

rūpnīcās, kur tā tiek izmantota papīra

ražošanai.

SUN CHEMICAL KRĀSAS

KĻŪST EKOLOĢISKĀKAS

Saspringts vairāku gadu darbs vainagojies

ar panākumiem. Sun Chemical

uzsākusi pasaulē pirmo speciāli lokšņu

ofsetam paredzēto ekoloģisko UV krāsu

SunCure Advantage sērijveida ražošanu.

Sadarbībā ar EskoArtwork krāsu vadības

programmā EskoArtwork Kaleidoscope

radīta pieeja Sun Chemical SmartColour

datu bāzei.

GOOGLE BŪS PERIODISKO

IZDEVUMU ARHĪVS

Google savā oficiālajā blogā paziņojusi,

ka izvietos internetā pilnībā ieskenētas

vecas avīzes un žurnālus ar visiem

tekstiem, attēliem un sludinājumiem.

Materiāli tiks izvietoti arhīvā un būs atrodami

ar meklēšanas programmu palīdzību.

Projektam pieteikušies tādi ievērojami

Ziemeļamerikas izdevumi kā The

New York Times, The Washington Post,

Pittsburg Post-Gazette, Quebec Chronicle

Telegraph un daudzi citi.

Pagaidām vēl netiek sniegts pilns

projekta dalībnieku saraksts, bet tiek

apgalvots, ka tīmeklī būs atrodami miljardi

lappušu no nacionāla un vietēja

rakstura avīzēm un žurnāliem. Šobrīd

kā paraugs apskatāms ieskenēts avīzes

Pittsburgh Post-Gazette 1969. gada

21. jūlija numurs. Tas atrodams Google

News Archive Search.

LIELĀKĀ GRĀMATA

PASAULĒ DRUKĀTA AR

DUPONT TYVEK®

Meksikāņu izdevniecībā Agueda Editorial

House tapusī grāmata „Skats uz

Mehiko. Krāsas un noskaņas” atzīstama

par lielāko pasaulē. Tā ir divus metrus

augsta un divus metrus plata un ievērojami

pārspēj iepriekšējo Ginesa rekordu

(Butānā izgatavotu 1,5 x 1,5 m izmēra

grāmatu).

Firmas DuPont pārstāvniecības Meksikā

darbinieki apgalvo, ka viņiem bijis

ļoti interesanti iesaistīties šajā projektā

un piedāvāt drukāšanai izmantot

DuPont Tyvek® iekārtu. Ražošanas

procesā izmantoti tikai apkārtējai videi

draudzīgi materiāli, un pati milzīgā

grāmata uzskatāma par simtprocentīgi

pārstrādājamu produktu. Izdevniecības

direktors Viktors Hugo Rodrigess (Victor

Hugo Rodriguez) uzsver, ka ekoloģiskās

milzu grāmatas – pasaules rekordistes

– tapšana nebūtu iespējama bez

sadarbības ar DuPont.

XEROX PIEDĀVĀ JAUNA

VEIDA APLOKSNES

Firma Xerox uzsākusi jauniem kvalitātes

standartiem atbildošu aplokšņu Digital

Envelopes izgatavošanu. Tās paredzētas

apdrukai uz vienkrāsu un krāsu lāzerprinteriem,

ir sevišķi ērtas lietošanā un

piedāvā lielas personalizācijas iespējas.

Aploksnes izgatavotas no kvalitatīva kalandrēta

120 g/m2 papīra, kas izstrādāts

speciāli krāsu lāzerdrukai un nodrošina

ļoti precīzu krāsu atveidojumu. Caurspīdīgie

lodziņi izgatavoti no sevišķi karstumizturīga

plastikāta. Lietotājiem tiek

piedāvātas C4 (229 x 324 mm), C5 (162 x

229 mm) un C5/6 (114 x 229 mm) izmēru

aploksnes ar noņemamu papīra sleju.

Tās ir ērtas lietošanā, drukāšanas procesā

neburzās un neiestrēgst printeros.

ALL IN PRINT CHINA

No 2008. gada 14. līdz 17. novembrim

Šanhajā jau trešo reizi notiks starptautiska

poligrāfijas iekārtu izstāde All in

Print China. Izstāde aizņems 70 000 m2,

un tiek plānots, ka to apmeklēs aptuveni

120 000 cilvēku. Izstādes laikā notiks

dažādi semināri un konferences, kas

tiks rīkoti ne tikai ķīniešu, bet arī angļu

valodā, tā uzsverot pasākuma internacionālo

nozīmi.


Ultramoderna druka

ar māksliniecisku pieskārienu

Izgatavojam:

grāmatas

brošūras

žurnālus

etiķetes

avīzes

bukletus

katalogus

Latvijas, Baltijas, Austrumeiropas un Rietumu pasūtītājiem

Balasta dambis 3, Rīga, LV-1048

Tālr.: 6 7062 280

Fakss: 6 7062 344

E-pasts: info@presesnams.lv

www.presesnams.lv

PN_Reklama_210x297.indd 5

4/10/2008 2:45:47 PM


46

viedoklis

#3(43)/2008

Pirmā Baltijas biznesa foruma

„Innovate 2008” laikā Latvijā viesojās

pasaulē labi zināmais un atzītais

poligrāfijas nozares eksperts Endrū

Tributs (Andrew Tribute).

Poligrāfijas nozarē šis gads ir bijis

īpašs un notikumiem bagāts gan pasaulē,

gan arī Latvijā. Šogad Vācijā, Diseldorfā

norisinājās pasaulē vērienīgākā

un ietekmīgākā izstāde poligrāfijas

nozarē Drupa 2008. Savukārt šoruden

Latvijā pirmo reizi norisinājās Baltijas

mēroga biznesa forums „Innovate

2008”, ko organizēja līderis digitālās

drukas jomā, kompānija Xerox sadarbībā

ar poligrāfijas nozares ekspertiem.

Piedāvājam iepazīties ar foruma viesa,

starptautiski atzītās autoritātes Endrū

Tributa domas par poligrāfijas nozares

aktuālajām problēmām.

Ko var uzlūkot par svarīgāko šā gada

izstādē Drupa?

Kopš iepriekšējās izstādes Drupa,

nozare ir strauji attīstījusies: ir ne vien

pilnveidotas un attīstītas digitālās drukas

iespējas, bet arī būtiski mainījies

patērētāju priekšstats par to, kas no

šīs nozares ir sagaidāms. Piemēram,

1995. gadā izstādē Drupa, kaut arī tika

piedāvātas lieliskas Indigo un Xeikon

inovācijas, digitālo druku vairums poligrāfijas

speciālistu vērtēja par nebūtisku,

un tolaik tikai daži to vērtēja kā

kaut ko svarīgu un perspektīvu. 2002.

gada izstādē savukārt Xerox Docucolor

2000 sērijas mainīja daudzu izpratni par

digitālo druku, to sāka ieviest daudzās

tradicionālajās tipogrāfijās.

INNOVATE 2008

Bet Drupa 2004 poligrāfiķu viedoklis

par kvalitāti galvenokārt saistījās ar

tādām vērtībām kā HP Indigo, Kodak

Nexpress un Xerox iGen3. Arī Oce demonstrēja

savu viedokli par nākotnes

tehnoloģijām – ar Variostream 9210 monohromo

printeri kā pamatu nākotnes

četru krāsu nepārtrauktās materiāla padeves

(continious feed) printerim.

Strūklprinteru jomā Kodak Versamark

ātrums norādīja iespējamos nā kotnes

attīstības virzienus. Agfa’s Dotrix nepārtrauktās

materiāla pa de ves strūklprinteris

demonstrēja iespējas, kā strūklprinterus

virzīt flekso grāfijas tirgū,

kur pirms tam digitālā druka nebija

pieejama, kā arī UV tintes pavēra jaunas

iespējas strūklprinteru attīstībā. Iespējams,

visinteresantākais Drupa 2004

demonstrētais produkts, kas parādīja,

kā tehnoloģijas var mainīt nākotnes

tirgu, bija Riso HC5000 strūklprinteris.

Šis pārsteidzošais produkts bija ne tikai

visātrākais papīra lokšņu padeves krāsu

digitālais printeris, bet arī viens no lētākajiem

izstādes piedāvājumā.

Krāsu drukas sistēma Xerox 490/980

Šogad notikusī Drupa 2008 ir uzskatāma

par „strūklprinteru iz stādi”. Līdz

pat šim brīdim strūklprinteriem ir bijusi

galvenā ietekme platformāta un superplatformāta

darbības sfērā. Šajā tirgū tādas

kompānijas kā VUTEk, HP Scitex, Nur,

Inca un daudzas citas ir izmainījušas

displeja veidolu, plakātus un reklāmas.

Šogad bija iespēja redzēt jauna līmeņa

drukas galaproduktus, kas iepriekš

nebija pieejami, piemēram, speciālus

materiālus, kas paredzēti dažādu ēku

un autobusu ietīšanai. Šī digitālās drukas

forma, pielietojot strūklprinterus,

ir lielā mērā pārņemta visos tir gos, kur

tā ir lietota, turklāt šogad izstādē tika

demonstrēti daudz ātrāki un augstākas

kvalitātes printeri. Tāpat šīgada izstādē

liela nozīme tika pievēr sta ekoloģisko

principu ievērošanai kā produktu ražošanas,

tā arī eksplua tācijas laikā. Ar

ekoloģiju saistītajā jomā ir rasti vairāki

risinājumi, to starp ūdeni saturošas, UV

un citas ekoloģiski draudzīgas tintes,

kas aiz ņem arvien liekāku tirgus daļu

salīdzinājumā ar šķīstošajām (solvent)


#3(43)/2008

viedoklis

47

– SKATIENS NĀKOTNĒ

tintēm. Neiztrūkstoši izstādē tika demonstrētas

vairākas nākotnes tehnoloģijas

– tādās jomās kā iesaiņojums,

iepakojums (komplektā ar attie cīgām

iekārtām gofrēta, viļņota un lokāma

kartona apdrukai, kas pare dzēti izmantošanai

tieši ražotnēs vai netālu no vietām,

kur produktus plā nots iepakot.

Šodien lielākais izaicinājums ir radīt pēc

iespējas personalizētāku un individualizētāku

galaproduktu jeb piedāvājumu

patērētājam. Mūsdienu tehnoloģijām

jāspēj sniegt maksimālas individualizācijas

iespējas ar mērķi izgatavot un

piedāvāt kaut ko tādu, ko vēlas tieši

konkrētais galaprodukta lietotājs. Gan

privātām, gan darba vajadzībām. .

Kāds ir jūsu vērtējums pirmajam

Baltijas biznesa forumam „Innovate

2008”?

Viens no pirmajiem secinājumiem,

kas radās pēc „Inno vate 2008” – Baltijas

valstīs poligrāfijas jomā strādājošajiem

noteikti vai rāk jālūkojas nākotnē, jātiecas

pēc „rītdienas” tehnoloģijām un inovāci-

jām. Šobrīd prioritāte, galvenokārt, ir

naudas pelnīšana, nevis pārdomātas investīcijas

inovācijās un attīstībā.

Par tendencēm pasaules poligrāfijas

tirgū var runāt daudz un plaši, jo tradicionālajā

poligrāfijas tirgū inovācijas

tiek ieviestas nepārtraukti. Poligrāfijas

tirgus it ļoti stabils Rietumeiropā, ASV,

Japānā, taču Baltijas valstīs tas ir relatīvi

jauns, un salīdzinājumā ar citām valstīm

nav ļoti plašs. Pēdējā laikā intensīvākas

aktivitātes poligrāfijas jomā notikušas

Vā cijā, kur pēdējos gados ir bijis novērojams

arī vislielākais poligrāfiskās

ražošanas apjoms.

Jāatzīst, ka daudzas no problēmāma,

par ko es runāju Latvijā forumā „Innovate

2008”, ir relatīvas, jo poligrāfija šajā

tirgū joprojām ir „jauna” tehno loģija. Pamatā

es runāju un analizēju problēmas,

ar ko nodar bojas šīs industrijas lielākās

kompānijas un vadošie tirgus dalībnieki.

Prognozēju, ka nākamajos pāris gados

Baltijā notiks tieši tas pats, kas pasaulē,

turklāt dažas no tendencēm varētu parādīties

arī ievērojami ātrāk.

Kādas tendences saskatāmas poligrāfijas

tirgū?

Tas, ko mēs aplūkojam pašlaik, ir poligrāfijas

industrija – tradicio nāla ilgtermiņa

industrija, kuras lielākais izaicinājums

šobrīd ir internets. Daudzi cilvēki

nereti nodomā: – Vai man patiešām ir

nepieciešams drukāt? Vai poligrāfija var

piedāvāt ko tādu, ko es nespētu atrast

internetā?– Tādēļ šiem jautājumiem

tiek pievērsta ļoti liela nozīme; tiek aplūkotas

dažādas iespējas, lai poligrāfija

patērētājam tās piedāvātu arvien vairāk

un izdevīgāk. Mūsdienās cilvēki ir

zinoši un pēta, kādus labumus tie var

gūt, un tieši šo iemeslu dēļ ir jāskatās

nākotnē, – kur poligrāfija būs un kur

nebūs nepieciešama, un kā to integrēt

ar internetu?

Jau pašlaik var novērot daudz pozitīvu

piemēru, kas attēlo cilvēku vajadzības

un poligrāfijas iespējas. Piemēram,

cilvēki arvien biežāk kaut ko

iegādājas internetā, tātad arvien biežāk

ir nepieciešams izmantot parasto

digitālo printeri. Vai arī tiek uzņemts


48

viedoklis

#3(43)/2008

daudz digitālo fotogrāf iju, – kas ar tām

tiek darīts tālāk? Visbiežāk fotogrāfijas

tiek ielādētas datorā un saglabātas, tad

retu reizi apskatītas, izanalizētas un,

iespējams, viena vai divas tiek izdrukātas,

taču pārējās tiek atstātas digitālā

formātā. Tomēr tieši pašlaik tirgū

digitālā drukāšana paver visplašākās

iespējas fotogrāfiju izveidei. Piemēram,

jūs dodaties brīvdienās, paņemat līdzi

digi tālo fotoaparātu un nofotografējat

ap 500 bilžu. Ko jūs ar tām darāt tālāk?

Jums mājās, visticamāk, datorā ir atbilstoša

programmatūra un jūs izvēlaties

tikai tās, kuras patīk (tās var būt 2–4 vai

60 fotogrāfijas). Tad tās pasūtāt internetā

par ļoti saprātīgu cenu. Pašlaik tas

ir ļoti strauji augošs tirgus, un daudzi

to plaši izmanto, tai skaitā arī mana

meita. Viņa šā gada maijā aprecējās.

Kāzu foto grāfs izmantoja nevis analogo

fotoaparātu, bet digitālo, pēc tam viņš

ierakstīja divus DVD-CD ar vairāk nekā

1000 fotogrāfijām. Tad mana meita izveidoja

vairākus foto albumus – man,

vīra radiem, draugiem – un pasūtīja tos

caur internetu, savukārt mēs jau saņēmām

gatavus albumus.Šis piemēr tikai

liecina, ka šis ir per s pektīvs un plašām

iespējām bagāts tirgus.

Kad es Latvijā auditorijai uzdevu

jautājumu, cik daudzi no jums pastāvīgi

pasūta digitālās fotogrāfijas internetā,

tikai divi no klāt esošajiem nepacēla

roku. Tāpat atklājās, ka ikvienam auditorijā

ir vismaz viena digitālā kamera

un viņi pasūta izvēlētās bildes ar interneta

starp niecību. Tieši šādā veidā

digitalizācija paver šo jauno, grandiozo

tirgu. Tāpat jūs varat arī patstāvīgi

veidot izdrukas tieši tādas, kā vēlaties.

Kodak Versamark VX 5000 E

Piemēram, ja jūs spēlējat golfu, tad varat

ieiet mājas lapā golfmedia.com, kur

iespējams radīt karodziņus ar saviem

iniciāļiem un daudz ko citu. Līdzīga

situācija: ja es ieeju veikalā un nopērku

kartīti, tad tā būs vien kārša apsveikumu

kartīte; turpretī internetā es varu

izveidot savu apsvei kuma kartīti, un

te vienīgā robeža būs mana izdoma.

Internetā es varu izveidot arī pats savas

vizītkartes – izvēlēties kādu no jau

gataviem variantiem vai arī izveidot

visu pats.

Internets paver milzīgas iespējas, lai

arī tas nav tas, ko es sauktu par profesionālo

poligrāfiju, un tā nav domāta

publicēšanai. Tas ir domāts cilvēkiem –

kā jūs vai es.

Jūsu domas par mūsu laikmeta noteicošajiem

faktoriem – ekonomiju

un ekoloģiju?

Protams, drukājot cilvēki grib arī ieekonomēt.

Drukāšana būtībā ir visai

sarežģīts process, jo pastāvīgi ir jārada

tehnoloģijas, kas apmierinātu arvien

pieaugošās klientu vajadzības. Drukājot

ar standarta printeri, pie mēram, 250

lappuses ekonomiski ir ļoti neizdevīgi.

Turpretī, izmantojot digitālo druku, var

ietaupīt gan naudu, gan iegūt nepieciešamo

kvalitāti, un tas savukārt padara

pircējus laimīgus. Izmantojot analogu

iespiešanas metodi, būs jāpatērē daudz

resursu, bet, ja tiek saņemts digi tāls

fails, to ir iespējams izdrukāt jau sekundes

laikā.

Daudzās pasaules valstīs pašlaik tirgū

notiek lielas pārmaiņas, jo jauna

tipa poligrāfijas tirgus ik gadu palielinās

par 10%, bet tradicionālais poligrāfijas

tirgus samazinās par 3%. Tas, protams,

paver plašas biznesa iespējas.

Savas karjeras laikā esmu uzklausījis

daudzus izcilus viedokļus, prognozes,

kā arī daudz absurdu apgalvojumu.

Piemēram, vēl mūsdienās daudzi

uzskata, ka viņi neatbalsta drukāšanu

tādēļ, ka tā esot videi kaitīga. Taču,

loģiski izsecinot, tās ir muļķības. Lai

arī papīra ražošanas in dus trija ir strauji

attīstījusies, proporcionāli tiek iestādīts

daudz vairāk koku, nekā izzāģēts. Un

poligrāfija būtībā ir ļoti „zaļa” industrija.

Neteiksim, ka par visiem 100%, bet

tomēr – tā ir. Ja kāds gribēs bez drukāšanas

izplatīt kādu infor māciju, piemēram,

žurnālu 1000 adresātiem, tad tiks

darbināti 1000 prin teri, lai to izdrukātu

1000 cilvēku, kuri sēdēs pie saviem

1000 datoriem utt. Šāds piemērs vien

apliecina, ka acīmredzami „zaļāk” ir izplatīt

jau drukātus materiālus. Turklāt

datoru industrijā datoriem ir jādarbojas

24 stundas dienā, lai tie pastāvīgi varētu

atjaunot datubāzes, un tas savukārt

ekoloģijai ir ļoti kaitīgi. Ar šādu salīdzinājumu

mēs varam iztēloties, cik „zaļa”

ir poligrāfijas nozare.

Kāds liktenis 21. gadsimtā gaida drukātās

grāmatas?

Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un

mūsdienās ir iespējams ie gā dāties arī

grāmatas digitālā formātā, taču tas izmaksās

vairāk, nekā pērkot tradicionālu

grāmatu. Lai arī elektroniskās grāmatas

ir ļoti labas un noder daudzās jomās, arī

iespiestajām grāmatām ir daudz neaizvietojamu

īpašību. Protams, tādi digitālie

grāmatu lasītāji kā nesen prezentētie

„SONY” kļūst ļoti populāri.

Tomēr es neuzskatu, ka poligrāfijas

nozarei draud iznīcība. Pie mēram, ja kādā

attālā valstī cilvēks vēlas izdrukāt

savas valsts avīzi, viņš to var paveikt

ar interneta starpniecību. Microsoft eksperti

kādreiz pare dzēja, ka avīzes iespiestā

formātā izzudīs 10 gadu laikā un

ka līdzīgs lik-tenis sagaida arī grāmatas.

Bils Geits jau gadiem ilgi apgalvo, ka

poli grāfija izzudīs, taču tā nekādā ziņā

nav patiesība. Man personiski nepatīk

Microsoft, bet IT speciālistiem gan, jo tas

viņiem nodrošina darbu. Tāpat savulaik

tika prognozēts, ka līdz ar TV tiks aizmirsts

un izzudīs kino, tāpat teātri, bet

tā nenotika. Viens ir skaidrs: poligrāfija

neiznīks, un tā pielā gosies 21. gadsimta

elastīgajai un prasīgajai sabiedrībai, kā

arī inter netam. Kaut vai tas vien, ka internetā

ir daudzas mājas lapas, kur iespē-


#3(43)/2008

viedoklis

49

Kas jūsuprāt raksturīgs poligrāfijas

tirgum Baltijā?

Latvijā poligrāfijas tirgus salīdzinoši ir

ļoti jauns. Xerox ir liela kompānija, kuras

lielākās mašīnas maksā ap 500 tūkstošiem

eiro. Šobrīd Xerox galvenais konkurents

ir Canon. Kā jau minēju, digitālās

poli grāfijas jomā Latvija pagaidām

vēl nav sasniegusi augstāko līmeni, kā

tas ir, piemēram, ASV, Rietumeiropā vai

Austrālijā.

Tomēr tagad tiek mek lēti arvien jauni

poligrāfijas tirgi, piemēram, Baltijas

valstis, it īpaši šobrīd, kad tehnoloģijas

ir tik viegli pieejamas. Pašlaik gan būtiska

problēma ir augstā inflācija, kas kaitē

biznesam, taču ar laiku viss, protams,

normalizēsies.

Forumā „Innovate 2008” auditorija

izrādīja plašu interesi par vi dējās kvalijams

publicēt savas grāmatas un pat tās

pārdot, norāda uz poligrāfijas nozares

un interneta progresīvo mijiedarbību.

Kā varat raksturot drukas darbu individualizāciju?

Mūsdienās iepakojumu ražošanā nav

iespējams iztikt bez krāsai niem iepakojumiem,

personalizētiem attēliem

un teksta, jo neviens ne pirks preci ar

vienkāršu, pelēku iepakojumu. Turklāt

mūsdienu tehnolo ģijas ļauj palielināt

iepakojumu drošības līmeni – samazinot

risku to sabojāt, viltot vai viegli

atdarināt.

Es poligrāfijas industrijā strādāju aptuveni

44 gadus un industrijas datorizēšanā

– aptuveni 40 gadus. Savas

karjeras laikā esmu pieredzējis mil zīgas

pārmaiņas. Piemēram, agrāk, lai varētu

veikt drukāšanas pro cesu, bija nepieciešami

kādi 4–5 cilvēki, taču mūsdienās

– ne vairāk par vienu. Modernās

drukas iekārtas stundas laikā spēj izdrukāt

aptu veni 18 000 loksnes, pie

tam apdrukājot tās no abām pusēm.

Poli grāfijas industrija mainās fenomenāli

strauji, taču diemžēl šajā industrijā

ir grūti iesaistīt jaunus darbiniekus, jo

tā tiek uzskatīta par vecmodīgu nodarbošanos.

To mēr tirgū ir arvien jauni

uzņēmumi, kas ir saskatījuši šī biznesa

ie spējas un apguvuši nepieciešamās

iemaņas. Piemēram, uzņēmumi izsūta

personalizētas reklāmas saviem klien-

tiem, piemērojot tās klientu vēlmēm.

Tas ir dārgāk, bet efektīvāk, un visa

pamatā ir nopietns darbs ar datu bāzu

uzturēšanu un papildināšanu.

Apmēram pirms gada es biju Japānā,

un tur kāds uzņēmums no pirka

24 Xerox drukas iekārtas VISA kartēm

ar mērķi apkalpot 5 miljonus klientu.

Viņiem tas veiksmīgi izdevās, tādējādi

tikai kārtējo reizi pierādot moderno

drukas iekārtu integrāciju ar datortehniku.

Kā šī brīža galvenie tirgus spēlētāji

ir minami Canon, HP, Xerox un Kodak.

Xerox, manuprāt, ir tirgus līderis.

tātes printeriem, kuru aptuvenā cena ir

50 tūkstoši eiro. Lai arī pašlaik biznesa

iespējas ir ļoti plašas, Latvijā un Baltijā

vismaz tuvākajā laikā būs maz tādu

uzņēmumu, kas iegādāsies iekārtas par

500 tūkstošiem latu, bet aptuveni par

100 tūkstošiem, kas arī ir pietiekami

kvalitatīvi, tādu būs pietiekami daudz.

Un kāds ir skats nozares nākotnē?

Jau šobrīd ir vairākas jaunas drukas

iekārtas, kas tirgū parādīsies aptuveni

2010. gadā un kuras vēl nevar iegādāties.

Viena no tām būs no Kodak – ar lielu

drukas ātrumu un labu kvalitāti, tā arī

attiecīgi maksās. Tāpat no HP gaidāma

jauna strūklu drukas iekārta, ko varēs

iegādāties pēc gada. Ievērības cienīgs

jaunums ir gaidāms arī no Xerox – iekārta

ar gēla tinti, kas turklāt ļaus drukāt

uz dažādiem materiāliem. Prognozēju,

ka gaidāma liela cīņa starp iekārtām ar

drukas ātrumu 100 lapas vienā minūtē.

Noteikti sacentīsies Canon un Xerox,

taču es nedomāju, ka Canon varētu sasniegt

Xerox vai HP pārdošanas apjomus

augstas kva litātes tirgū. Es uzskatu, ka

Xerox ir jāražo iekārtas ap drukas ātrumu

aptuveni 200–260 lapas vienā

minūtē, lai tās iegādātos jaunie uzņēmumis

un lai iekļūtu tirgū. Būs visnotaļ

interesanti paskatīties, ko jaunu Xerox

radīs augsto tehnoloģiju jomā.

Pateicamies par sadarbību raksta sagatavošanā

izstādes drupa preses dienestam

Single-Pass-Inkjetsystems uzbūve


50

interesanti

#3(43)/2008

KRĀSU KOLEKCIJA

INDIGO

Kāpēc šoreiz par indigo? Viss sākās ar jautājumu – kas īsti ir indigo krāsa,

kā tā nokļuva varavīksnē un ko par to domā latvieši? Pētījuma procesā iegūta

ne vien apjomīga kolekcija, bet arī izdarīti divi atklājumi.

Sākumā bija Sers Īzaks Ņūtons un varavīksne.

ULDIS CERBULIS

Bez gravitācijas atklāšanas un mehānikas

likumu noformulēšanas,

sers Īzaks Ņūtons nodarbojās arī

ar gaismas pētījumiem, to skaitā varavīksnes.

Precīzāk – pētīja baltās gaismas

spektru un ir septiņu krāsu varavīksnes

definīcijas autors: red = sarkans; orange

= oranžs; yellow = dzeltens; green = zaļš;

blue = zils; indigo = (to vēl noskaidrosim)

un violet = violets.

KURA VARAVĪKSNE

PAREIZĀKA?

Šovasar vērīgāk skatījos uz varavīksni.

Varavīksne ir novērojama tikai gaiša

dienas laikā uz relatīvi gaiša fona, krāsu

kontrasts nav izteikts, un, protams,

fotogrāfijā krāsas ir vēl krietni bālākas.

Godīgi sakot, sarkano krāsu var tikai

nojaust, oranžo un dzelteno var redzēt

labi, piedomājot arī zaļo var saskatīt, zilā

un violetā redzamas labi. Kopā iznāk

sešas, un ne vairāk.

Latviski varavīksne tiek aprakstīta

dažādi. Google atrod visdažādākos varavīksnes

aprakstus.

“Varavīksnē redzamas septiņas krāsas:

sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši

zila, zila, violeta.”

“Tradicionāli pieņemts, ka varavīksnes

lokā ir septiņas krāsas – sarkana,

oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, indigo

un violeta.”

“... pārstāv varavīksnes krāsu spektru:

zils, zaļš, dzeltens, sarkans, oranžs, violets”

(tikai sešas!)

Vēl ir versija – sarkans, oranžs, dzeltens,

zaļš, gaiši zils, tumši zils, violets

(zils netiek uzskatīts par varavīksnes

krāsu!?).

Vācieši varavīksni redz tāpat kā Ņūtons:

Rot, Orange, Gelb, Grün, Blau,

Indigo, Violett.

Arī franči piekrīt Ņūtonam: rouge,

orange, jaune, vert, bleu, indigo, violet.

Krievi, lai atcerētos septiņas varavīksnes

krāsas, skaita dzejolīti:

“Каждый Охотник Желает Знать Где

Сидит Фазан”, kas atbilst – красный,

оранжевый, жёлтый, зелёный,

голубой, синий, фиолетовый. Šeit

nav indigo!

Lietuviešu varavīksnē ir septiņas

krāsas, un visas tīri lietuviskas: raudona,

oranžinė, geltona, žalia, žydra, mėlyna,

violetinė. Lietuviešu varavīksnē ne

tikai nav indigo, vidējais lietuvietis pat

nepazīst indigo kā krāsas nosaukumu.

STARP ZILO UN VIOLETO

Fragments no attēla, kurš glabājas Ročesteras

Tehnoloģiskā Institūta serverī

Sadalot baltu staru ar prizmu, iegūst

krietni spilgtāku un izteiktāku “varavīksni”.

Tieši tā arī darīja Ņūtons savā

Kembridžas Trinity koledžas kabinetā.

Tas atradās ēkas saules pusē, un pa

aptumšotā loga spraugām varēja iegūt

eksperimentiem nepieciešamos starus.

Ņūtons bija māņticīgs, viņš zināja, ka

visām labām lietām jābūt septiņām, jo

tāda ir Dieva iedibinātā pasaules kārtība.

Piemēram, septiņas nedēļas dienas,

septiņas notis, un arī krāsām varavīksnē

jābūt septiņām.

Lai būtu septiņas krāsas, bet kāpēc

tieši indigo? Vai tiešām starp zilo un violeto

var saskatīt vēl kādu citu nokrāsu?

INDIGO KRĀSVIELA

Indigo krāsas nosaukums ir cēlies no

indigo krāsvielas, kas labi zināma no

zilo džinsu auduma.

Vēsturiski indigo ir viena no senākajām

dabiskajām krāsvielām. Indieši

eksportēja to uz Eiropu jau seno grieķu

un romiešu laikā.

Krāsvielas nosaukums radies no grieķu

indikon, ko romieši vēlāk nosauca

par indicum, bet angļu valodā tas nonāca

kā indigo.

Indigo krāsviela

tīrā veidā (attēls

no Vikipēdijas)


#3(43)/2008

interesanti

51

Bengālijas indigo rūpnīca. 1863. Viljama Simpsona akvarelis.

Attēli no www.plantcultures.org

Indigo rūpnīcas cehs – katli un filtrēšanas vanna.

1900. gada fotogrāfija

Krāsvielu iegūst no indigo krūma.

Augs pieder tauriņziežu dzimtai un dabā

sastopams apmēram 700 tā sugu.

Populārākās sugas krāsvielas ražošanai

ir Indigofera tinctoria un Indigofera

suffruticosa.

Indigo krūms. Redzama radniecība ar mūsu lupīnām

Lai arī Indijā prata izgatavot indigo

krāsvielu jau sensenos laikos, koloniālās

ēras laikā tās ražošana ieguva īsteni

rūpnieciskus apmērus.

SINTĒTISKAIS INDIGO

Ādolfs fon Beijers pirmais ieguva sintētisko

indigo. Tas notika ap 1867–1881. gadu.

Beijeram izdevās veikt indigo sintēzi

trīs dažādos veidos, un viena no metodēm

tiek rūpnieciski lietota arī šodien.

Sintēzes atklāšana un sekojošā rūpnieciskā

ražošana izmainīja visas pasaules

kārtību – kritās pieprasījums pēc dabiskās

indigo krāsvielas, zemnieki Indijā

zaudēja darbu, dumpojās un galu galā

atbrīvoja Indiju no britu kolonizatoriem.

Savukārt Vācijas ķīmiskā rūpniecība uzplauka

un ir spēcīga vēl šobaltdien.

Ādolfs fon Beijers 1905. gadā saņēma

Nobela prēmiju par mūža ieguldījumu

ķīmijā – viņa kontā ir ne tikai indigo,

bet arī citas krāsvielas, kā arī barbiturāti

(nevajadzētu viņu jaukt ar Frīdrihu

Baieru (Friedrich Bayer), kurš ir slavenās

firmas BAYER dibinātājs).

Johann Friedrich Wilhelm Adolf von Baeyer

ORIĢINĀLĀ INDIGO

IZGATAVOŠANA

Savāc auga lapas, iemērc ūdenī un ļauj

uzrūgt. Fermentācijas procesā rodas

biezas putas, un, kad šķidrums kļūst

tumši zils un salds, to nolej citā tvertnē,

jau bez lapām. Nākamais posms – nepieciešama

oksidācija, ko panāk šķīdumu

kuļot. Strādnieki vairākas stundas ar

kājām kuļ šķidrumu, līdz tas kļūst dzeltenbrūns.

Pēc tam ļauj zilajai krāsvielai

nogulsnēties.

Beigās filtrē, lai atbrīvotos no piemaisījumiem

un apturētu fermentāciju.

Nogulsnējušos masu veido lodītēs vai

kubiciņos, žāvē, un prece gatava tirgum.

Indigo un opiju krauj laivās un sūta lejup pa Gangas upi uz Kalkutu.

Attēls no www.plantcultures.org


52

interesanti

#3(43)/2008

NEPAREIZIE

NOSAUKUMI

Ņūtona dzīves laikā indigo bija pazīstama

kā krāsviela. Tajā laikā blue angļu

valodā lietoja, lai apzīmētu zilo krāsu.

Ciāns vēl nebija pazīstams – ne krāsa,

ne krāsviela. Ja nu vienīgi grieķu valodas

pratēji kaut ko bija dzirdējuši par

κυανός [kyanos]. Varbūt tāpēc 1704. gadā,

izvēloties septītās varavīksnes krāsas

nosaukumu, Ņūtons varēja par piemērotu

atzīt vienīgi indigo.

Mūsdienās Ņūtons visdrīzāk būtu izvēlējies

citus krāsu nosaukumus: red–

orange–yellow–green–cyan–blue–violet.

Toreiz ar blue apzīmēja to, ko šodien

visdrīzāk sauktos cyan, bet indigo ir

vienkārši blue. Esmu pārliecināts, ka varavīksnes

izskats nav būtiski mainījies

pēdējo 300 – 400 gadu laikā, taču krāsu

toņi, nokrāsas un nianses ir ieguvušas

nosaukumus.

Daži avoti neatzīst ciānu par spektra

krāsu, jo kā poligrāfijas pamatkrāsa tā

atstaro visu zaļo un visu zilo spektra

daļu. Lai arī ciānam ir t.s. dominējošais

viļņa garums, tomēr tā nav monohroma

krāsa. Visas poligrāfijas pamatkrāsas

(CMY) atstaro plašu spektru.

Veidojas paradokss, ka arī dzeltenā

krāsa nav spektra krāsa un nevar būt

varavīksnē.

Diskusija par varavīksni turpinās arī

mūsdienās. Īstenus fiziķus tas neuztrauc,

viņiem pastāv tikai tādi jēdzieni

kā spektrs, viļņa garums, joslas platums

u.tml. Fiziķi necenšas ar vārdiem

aprakstīt to, kas ir precīzi izsakāms ar

skaitļiem, formulām, līknēm. Tomēr

atrodas tādi, kas gatavi strīdēties par

nosaukumiem. Daži apgalvo, ka indigo

spektrālais diapazons ir no 420 līdz

450 nm. Citi, savukārt, uzskata, ka tur

nav nekā īpaša, lai to speciāli atdalītu

no zilā vai violetā diapazona.

Šajā zīmējumā apkopotas dažādas

varavīksnes krāsu definīcijas. Tā gan

nav vairs nekāda zinātne, tikai mēģinājums

nosacītiem nosaukumiem piešķirt

noteiktas viļņu garumu robežas.

Cilvēkiem vajadzīgi krāsu nosaukumi.

Augšējie četri paraugi ir septiņu krāsu

varavīksne ar indigo, apakšējie sešu

krāsu – bez indigo.

Krāsu nosaukumi ir nosacīti, tie ir

dažādi dažādās valodās un kultūrās. Ja

krieviski ir голубой, lietuviski žydra, tad

latviski īpašā vārdā to nepateiksi – vai

nu gaiši zils, vai debeszils.

Piedāvāju vairākas “oficiālās” indigo

versijas, lai lasītājs pats var ievietot varavīksnē

duļķaini zilo indigo pigmentu,

vai bāli violeto electric indigo.

DABĪGAIS INDIGO PIGMENTS

hex #00416A

RGB 0,65,106

ELECTRIC INDIGO

Hex

#6600FF

RGB 102,0,255

CMYK INDIGO

Hex #4B0082

RGB 75,0,130

CMYK

c55m45y0k0

TĪRS INDIGO SPEKTRS

Lai ieraudzītu „īstu” spektrālo indigo

krāsu, vajadzīgas tikai divas vienkāršas

lietas: spektroskops un dienasgaismas

lampa.

Spektroskopu katrs sev pats uzbūvē

(šeit atradīsiet informāciju kā to darīt

http://www.cs.cmu.edu/~zhuxj/astro/

html/spectrometer.html#spectrometer).

Dienas gaismas jeb fluorescentās lampas

darbības princips ir šāds: elektriski

tiek ierosināta dzīvsudraba gāze, kas

staro UV īsviļņu diapazonā (253.7 nm).

UV starojums, savukārt, ierosina fosforus,

ar kuriem ir izklāta lampas iekšpuse,

un tie spīd redzamajā diapazonā.

UV gaisma netiek cauri parastajam

stiklam.

Fluorescentās lampas spektrā ir izteikta

dzīvsudraba līnija pie 434.83 nm,

kas atbilst vispārpieņemtai indigo definīcijai.

Nedrīkst jaukt to ar vēl vienu

izteiktu dzīvsudraba spektra līniju pie

405 nm – tas jau ir tīrs violets.

INDIGO PAAUDZE

Iespējams, daudziem lasītājiem vārds

indigo līdz šim pat nebija pazīstams kā

krāsvielas nosaukums vai krāsas tonis,

taču bija kaut kas dzirdēts par indigo

bērniem. Daži to sauc par sesto rasi,

cilvēces augstāko inkarnāciju vai tamlīdzīgi,

taču nosaukums indigo kids ir

nācis no ekstrasensiem, kuri šiem bērniem

saskata indigo krāsas auru.

Indigo bērnus raksturo dažādi, sākot

ar to, ka viņi atšķiras ar „alternatīvu”

uzvedību, radošu izdomu, neordināru

pieeju lietām, līdz pat paranormālām

spējām lasīt citu cilvēku domas. Jūs

noteikti pazīstat kādu, kas gatavs visu

noliegt apšaubīt jebko – šai personai

noteikti ir indigo aura.

Iespējams, par indigo bērniem nav

rakstījis neviens krāsu kolekcionārs, taču

tieši no šāda skatu punkta redzama

interesanta sakritība.

Par indigo bērniem sāka runāt pagājušā

gadsimta 60–os gados, un tas

sakrīt ar periodu, kad dienasgaismas

spuldzes ieguva plašu izplatību. Jau iepriekš

pieminēju izteikto 434 nm dzīvsudraba

spektrālo līniju. Tādu gaismas

avotu līdz tam nebija bijis: saule, uguns,

kvēlspuldze – tie visi ir gaismas avoti ar

vienmērīgu spektra sadalījumu.

Saules starojuma spektrs un luminiscējošās

spuldzes adatainais spektrs:


#3(43)/2008

interesanti

53

Asās spektra līnijas ir ļoti izteiktas,

tādas ir vēl tikai lāzeriem.

Parastu cilvēku redzes orgāni abus

šos gaismas avotus principā neatšķirs,

varbūt vienīgi astrālās redzes orgāns

saskatīs izteiktu indigo toni. Iedomājieties,

kas bieži ir pirmais, ko ierauga

jaundzimušais?

Varbūt tieši tādēļ bērni, kuri ieņemti /

dzimuši / auguši luminiscējošo spuldžu

gaismā, vairs nav tādi kā agrāk – izstaro

to, ko saņēmuši.

Skaidrojums izklausās pārliecinošs,

taču viena no galvenajām detaļām

joprojām apšaubāma – vai tiešām tajā

aurā ir indigo krāsa? Jau noskaidrojām

iemeslus, kāpēc Ņūtons izvēlējās tādu

nosaukumu varavīksnes spektrā, taču

ko šajā nosaukumā saskatījuši mūsdienu

ekstrasensi? Iespējams, īstā atbilde

slēpjas pašā vārdā – labi izklausās, mazliet

noslēpumains, asociējas ar kaut ko

orientālu, izteikts neatkarības aromāts

(independence – neatkarība angl.).

INDIGO KĀ ZĪMOLS

Varbūt indigo neskan tik labi kā orange,

bet tomēr. Starp citu, abi nāk no Indijas.

Arī automašīna Tata Indigo nāk no

Indijas.

lietots kā Indy 500 – viena no populārākajām

autosacīkstēm ASV kopš

1911. gada.

Zviedru automašīna Indigo 3000 –

Volvo motors, Saab degvielas tvertne,

kompozītmateriālu virsbūve, maksimālais

ātrums 250 km/h.

Ir veselas divas aviokompānijas ar

indigo nosaukumu.

IndiGo – Indijas zemo cenu operators,

nav grūti iedomāties nosaukuma

etimoloģiju. Savukārt amerikāņu

Indigo Airlines nosaukums aizgūts no

saukļa individuals on the go.

Apple portatīvajam datoram iBook

bija indigo versija, un Silicon Graphics

90to gadu sākumā bija darbstaciju sērija

Indigo.

INDIGO PRINTERIS

Izraēlā tiek ražota digitālā iespiedmašīna

Indigo, kas ir viens no pirmajiem

augstražīgajiem krāsu printeriem. Pirmizrāde

notika 1993. gadā, un kopš tā laika

lielus lāzerprinterus sāka dēvēt par

iespiedmašīnām. Tagad Indigo pieder

Hewlett–Packard.

INDIGO PUTNS

Pēc vikipēdijas ziņām indigo stērste

dzīvo Amerikas kontinentā, angliski

to sauc Indigo Bunting, latīniski Passerina

cyanea. Pasvītroju pēdējo vārdu

cyanea – zils tātad, nav nekādas indigo

krāsas, ir tikai indigo nosaukumi. Vēl ir

rakstīts, ka patiesībā putna apspalvojumā

nemaz nav zilā pigmenta, krāsa tiek

panākta ar gaismas difrakcijas efektu.

INDIGO ČŪSKA

Vairāk skatieties:

http://www.indigosnakes.com

Indigo no Indijas, nav indigo krāsā –

tātad viss akcents uz nosaukumu nevis

krāsu.

Ford Indigo konceptauto http://media.ford.com/newsroom/release_display.cfm?release=758,

kā jau tas sporta

mašīnām pieklājas, ir sarkans.

Tas tādēļ, ka nosaukums ir saistīts

ar Indy auto sacensībām, precīzāk Indianapolis

500 Mile Race, saīsināti

INDIGO LATVIEŠU

GAUMĒ

Indigo, protams, ir svešvārds, taču izrādās,

ka latviešu valodā ir vārds, kas

apzīmē precīzi to pašu: mēļš jeb mēļa

krāsa toņa apzīmēšanai, un mēles jeb

mēlenes – augs, no kura senie latvieši

ieguva īstu indigo krāsvielu. Mūsdienās

krāsas apzīmēšanai šo vārdu lieto reti,

pie tam pārsvarā apzīmējot gaišāku

krāsas toni, šķiet pat, ka sākotnējā saikne

ar indigo ir zudusi, taču arī tam ir

savs skaidrojums.


54

interesanti

#3(43)/2008

MĒLES UN

ISATIS TINCTORIA

„Augu nosaukums mēle izrunāts ar

stieptu e skaņu kā vārdā: mēs, un tā tad

tas nav samaisāms ar mēli kā miesas

daļu, kur atrodas krītoša e skaņa kā vārdā:

mēris.” No 1927. gada Latviešu filologu

biedrības rakstiem http://www.

liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/

Citati/4.htm.

Mēles, mēlenes jeb zilkauls ir viens

un tas pats augs (tāpat kā ērkšķogas,

stiķenes un krizdoles). To dzimtene ir

Vidusāzija un Kaukāzs, taču Eiropā šie

augi pazīstami jau ļoti sen – arheologi

atraduši mēleņu sēklas neolīta laikmeta

cilvēku apmetnē Francijā.

Latīniskais nosaukums ir Isatis tinctoria.

Tas ir divgadīgs augs, kas pirmajā

gadā izskatās pavisam necils – tikai

zaļas lapiņas.

Mālenes pirmā gada lapiņas arī izmanto

krāsvielas iegūšanai.

Arī nosaukums cēlies no šīm lapiņām

– ir versija par to, ka augs savu

nosaukumu guvis, jo lapiņu dzinumi

atgādina suņa mēli, taču tas acīmredzot

formas, nevis krāsas dēļ.

Otrajā gadā mēlene zied maziem

dzelteniem ziediņiem. Saimniecībā

nozīmīga ir sēklu iegūšana.

MĒĻU KNĀBŠANA

Senie latvieši mēļu novākšanu sauc par

knāpšanu vai knābšanu.

Lapas savāc un uz 10 minūtēm samet

karstā ūdenī 80°C. Tad visu spaini liek

aukstā ūdenī, lai 5 minūšu laikā atdzesētu

līdz 55°C. Tad ņem sietu un nokāš,

lapas vēl izgriež. Nu jau spaiņa saturs ir

ieguvis raksturīgo nokrāsu. Sagatavo

krūzi ar kalcinētās sodas šķīdumu. Pievieno

tikai tad, kad temperatūra nokritusi

zem 50°C, citādi var visu sabojāt.

Tagad šķīdumam nepieciešama

aerācija, gluži kā indiešu indigo gadījumā,

mājas apstākļos var izmantot

parasto mikseri, piemēram. Pēc 10 minūtēm

ir iegūta zaļa spaiņa saturs kļūst

zaļgans – tā tam jābūt.

Ļauj pigmentam nogulsnēties līdz

dabū ko līdzīgu šim:

Tad uzmanīgi nosmeļ vai nolej netīri

duļķaino ūdeni, pielej tīru, un tā vairākas

reizes, līdz ūdens jau diezgan tīrs.

Pēdējais posms ir filtrēšana: ņem diezgan

blīvu filtru (~10mkm) un lēni filtrē

(varbūt pat 24 stundas).

Ar iegūto pigmentu var jau krāsot

uzreiz, vai arī to žāvēt vēlākai lietošanai.

No viena kilograma zaļo lapu var

iegūt 1–4 g pigmenta, tas ir 10 reizes

mazāk nekā no Indijas indigo auga, lai

gan ķīmiski tā ir viena un tā pati viela.

Ar vienu gramu pigmenta var nokrāsot

20 g dzijas.


#3(43)/2008

interesanti

55

MĒLENE –

MĒĻA VILLAINE

Par mēleni mēdza saukt gan augu, gan

arī tumši zilas krāsas villaini:

„Mēlene – tumšzilas krāsas villaine ar

vienu metāla (vara, bronzas, misiņa vai

pat sudraba) stīgu un lapiņu izrakstītu

(rotātu, “varažotu”) garo malu. Tās izmēri:

1,5 m garumā un 1 m platumā. To

valkāja uz abiem pleciem un uz krūtīm

sasprauda ar „dižsaktu”, kuru dēvēja arī

par “sudrabu”, kas bija pat līdz 15 cm

caurmērā, agrākos laikos reizēm pat izgatavota

no sudraba. „Šī villaine bij godam,

svinīgi pastaigāt, ne danci griezt,

kā teic tautas dziesma, piem., kāzu ceremonijām.”

Mēleni parasti nevalkāja pašu

par sevi, bet gan kopā ar otru, dzīparu

rakstītu baltu villaini pār to pāri, tomēr tā,

lai ar metālu rotātā mala nav aizsegta.

Valkātājai kustoties, rotātā mala čākst un

žvadz. Ne katra sieviete varēja šo villaini

atļauties. Dižsaktas vērtība esot bijusi

laba zirga cenā, bet mēlene pat tikai ar

misiņa ielokiem, labas govs cenā, bet

ar sudraba ielokiem vairāku labu zirgu

cenā. Šī bija bagātu mātes meitu rota.”

(www.suitunovads.lv)

Kas kait manim nedzīvot,

Ka var labu nopelnīt:

Sirmu zirgu, mēļus svārkus,

Košu jaunu līgaviņu

Mellenes – skaidrs apliecinājums senmantojumam, ka zils un melns ir viens un tas pats!

LATVIEŠIEM MELLENES,

VĀCIEŠIEM –

HEIDELBEERE

Filologi ir pētījuši sakarības starp melno

un zilo zinātniski smalki (http://www.

vvk.lv/print.php?id=519): „...mūsu senči

acīmredzot ir jaukuši tumši zilo

krāsu ar melno krāsu... Etimoloģiski

visu šo adjektīvu pamatā ir sakne mel–

‘tumša (arī sarkana) krāsa; netīrs’. Vēl

šos vārdus varētu salīdzināt ar sanskrita

malináh ‘netīrs’, grieķu μέλας ‘melns’,

latīņu mulleus ‘gaišsarkans, rozā’ u. c.

Liekas, ka atšķirīgās nozīmes bija pamatā

arī attiecīgo valodu ogu nosaukumu

darināšanā: sal. liet. mėlynė, latv.

mellene, kr. малина ‘avene, oga māla

(kieģeļu) krāsā’.


56

interesanti

#3(43)/2008

GAIŠI VIOLETĀS

LAVANDAS

Taču ir arī citas versijas par to, kāds

tad ir īstais mēļais tonis. Tildes vārdnīca

mēļu krāsu tulko lavender (angl.).

Angļu valodā lavandas devušas nosaukumus

dažādām violetā nokrāsām

no vidēji lillā līdz gaiši purpursārtam.

Tomēr šim augam nav vietas krāsvielu

vēsturē: lavandas tiek lietotas medicīniskiem

mērķiem, kā arī kosmētikā,

un, starp citu, lavandas lieto pret kodēm.

„Lavender is a pale tint of violet” – tātad

gaiši violetie toņi it mēļā krāsa.

LAVENDER BLUSH

hex

#FFF0F5

RGB (255, 240, 245)

HSV (340°, 6%, 100%)

Latviski – mēļi sārts.

LAVENDER MIST

hex

#E6E6FA

RGB (230, 230, 250)

HSV (240°, 8%, 98%)

Latviski – mēļi dūmakains.

LANGUID LAVENDER

hex

#D6CADD

RGB (214, 202, 221)

HSV (270°, 17%, 82%)

Languid lavender – gurdeni mēļš, rāmi

mēļš.

PERIWINKLE

hex

#CCCCFF

RGB (204, 204, 255)

HSV (240°, 20%, 100%)

Lavender blue (periwinkle), vai bluish

lavender. Zili mēļš vai otrādi.

Pēc iepriekšteiktā par mēlēm, mēlenēm,

melni zilo un mēļo krāsu, liekas,

ka saikne ar gaiši violeto lavandu ir kaut

kāds pārpratums. Taču valoda mainās,

krāsas izbalo un gaist. Šobrīd no tumši

zilā palicis vairs bāli lillā.

Piedāvājam nelielu testu. Atzīmējiet,

kurš no krāsas paraugiem, jūsuprāt, ir

mēļā krāsā:

LAVENDER GRAY

hex

#C4C3D0

RGB (196, 195, 208)

HSV (245°, 6%, 82%)

Šīs krāsas vēsturiskais nosaukums ir

lavender gray. Mēļi pelēks vai pelēcīgi

mēļš.

PALE LAVENDER LIGHT MAUVE

hex

#DCD0FF

RGB (220, 208, 255)

HSV (264°, 14%, 100%)

Krāsa light mauve, pazīstama arī kā

pale lavender. Latviski – bāli mēļš.

Pareizo atbildi skatīt zemāk.*

Iespējams, viens no skaidrojumiem

par dažādajiem mēļajiem toņiem meklējams

tajā atšķirībā, kas neizbēgami

pastāv starp pigmentu tīrā veidā

un krāsotu izstrādājumu, piemēram,

dziju. Krāsota dzija nekad nebūs tik

intensīva, spilgta un izteikta kā tīrs

pigments.

* Visas atbildes var uzskatīt par pareizām.

MĒĻAS NOSKAŅAS ZILĀ

VAKARĀ

Dižajam latviešu dzejniekam Rainim ir

sava versija par to, kāda ir mēļā krāsa:

Mēļu zvaigžņu vaiņagu

Es pār dienas galvu klāju,

Ilgu mīlas mūžību

Nesu es uz savu māju.

(pēdējais pants no dzejoļa

Nakts kalnā,

krājums Gals un sākums)


#3(43)/2008

notikums

57

Uzspēlēsim kopā!

Spēles dalībniekiem piedāvājam

jaunas tehnoloģijas un jaunas iespējas

www.madpol.lv


58 notikums

#3(43)/2008

LIEPĀJAS PAPĪRAM –

110 GADI

Svinīgais lentas pārgriešanas mirklis. AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis un Liepājas mērs Uldis Sesks.

Septembra beigās AS Liepājas papīrs

rīkoja plašus svētkus, atskatoties

uz uzņēmuma 110 darbības

gadiem un pieskaņojot šim notikumam

jauna ražošanas ceha atklāšanu.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami

19. gadsimta pēdējā desmitgadē,

kad Viktors Smits nodibināja Liepājas

spodrpapīra un kartona fabriku un,

uzņēmumam veiksmīgi attīstoties,

1898. gadā uzcēla jaunu ražošanas ēku.

110 gadu laikā ražotne 12 reizes mainījusi

nosaukumu un vairākkārt arī darbības

profilu.

Pēckara periodā tajā tika ražotas

skaņu plašu aploksnes, zīmēšanas un

vēstuļu bloki, zīmēšanas un piezīmju

burtnīcas un dažādi citi kartonāžas izstrādājumi,

kuru vākus apdrukāja pirmajā

stāvā ierīkotajā tipogrāfijā. Sešdesmitajos

gados tika uzsākta pasta

aplokšņu un līmlentes, bet astoņdesmitajos

gados – pašlīmējošo etiķešu

ražošana. Etiķešu cehs tika aprīkots ar

tam laikam modernām fleksodrukas un

trafaretdrukas iespiedmašīnām un papīra

laminēšanas iekārtu. Deviņdesmito

gadu sākumā notika plaša uzņēmuma


#3(43)/2008

notikums

59

Poligrāfijas speciālists Vilnis Zembahs novērtē flekso drukas iespējas.

Tehniskais direktors I. Ozoliņš-Ozols uzņēmuma „Pūre” vadītājam A. Žimantam stāsta

par flekso iekārtu drukas priekšrocībām.

Koncerna UPM viceprezidents Heiki Hivarinens (Heikki Hyvarinen)

pārbauda uzlīmju kvalitāti.

reorganizācija, darbu sāka papīra silikonizēšanas

un dublēšanas mašīna, vairākas

daudzkrāsu fleksodrukas mašīnas,

karstspiedes, griešanas un tīšanas iekārtas

un vācu firmas Werner Kammann

līnija pašlīmējošo etiķešu ražošanai.

1993. gadā uz bijušās Liepājas papīra

izstrādājumu fabrikas bāzes tika izveidota

akciju sabiedrība Liepājas papīrs.

Lai veiksmīgi izturētu konkurences cīņu,

uzņēmumam nācās strauji augt un

attīstīties. Šajā desmitgadē darbu uzsāka

spējīgi, jauni, aizrautīgi un radoši cilvēki

– Jānis Vilnītis, Armands Dejus un

Ilmārs Ozoliņš-Ozols, kuri rūpējās gan

par jaunas tehnikas iegādi, gan jaunu

produkcijas noieta tirgu rašanu. Paralēli

attīstījās baltpreču produkcijas (klades,

kantora grāmatas, spirāļbloki, zīmēšanas

albumi, līmlentes) un poligrāfiskās

produkcijas ražošana, poligrāfijas apjomiem

strauji palielinoties, tā drīz vien tā

kļuva par svarīgāko nozari.

J. Vilnītis kopā ar sievu meitu sagaida viesus.

Vakaru Liepājas Latviešu biedrības namā vada M. Šveiduks.


1994

1996

1998

2000

2002

2004

2006

2008

1994

1996

1998

2000

2002

2004

2006

2008

60 notikums

#3(43)/2008

Jubilārus sveic viesi: Liepājas mērs U. Sesks

UPM viceprezidents Heikki Hyvarinen

Latvijas poligrāfiķu saimes vārdā – LPUA izpilddirektore

Ieva Bečere.

Uzņēmuma eksdirektori I. Vismins, A. Kļava, A. Štrauss, pārējie astoņi redzami attēlos

uz ekrāna

Neuzvaramā „Liepājas papīra” virves vilcēju komanda: Sandijs, Aivars, Armands, Raimo,

Kaspars, Andris un Jānis

RAŽOŠANAS RĀDĪTĀJI

RAŽOŠANAS NOZARU MAIŅA

3500000

5000000

3000000

4000000

2500000

2000000

3000000

1500000

2000000

1000000

1000000 500000

Ražošanas kopējais apjoms, EUR

Papīra izstrādājumu ražošanas apjoms, LVL

Poligrāfiskā ražošana, LVL


#3(43)/2008

notikums

61

1999. gada nogalē pilnībā tika pabeigta

Valsts Liepājas papīra izstrādājumu

fabrikas privatizācija, pakāpeniski

atpērkot un privatizējot arī zemi ap

uzņēmumu.

2000. gadā darbu sāka Liepājas papīra

birojs Rīgā, 2003. gadā tika nodibināts

meitas uzņēmums LP poligrāfija

Maskavā, bet kopš 2007. gada meitas

uzņēmums darbojas arī Viļņā.

Liepājas papīra galvenā priekšrocība

ir uzņēmuma rīcībā esošā iekārta

pašlīmējošā papīra izgatavošanai, kas

ļauj klientiem piedāvāt izdevīgāku

cenu. Tiek ražotas krāsainās pašlīmējošās

etiķetes, termosarūkošās plēves

etiķetes, uzlīmes, termouzlīmes, biļetes

u. c. augstas kvalitātes produkcija,

galvenie klienti ir pārtikas, parfimērijas,

ķīmijas un citu nozaru ražotāji,

starp tiem tādi pazīstami uzņēmumi

kā Tenax, Dzintars, Laima, Grindeks,

Spodrība, Spilva, PureFood un daudzi

citi. Notiek nepārtraukta attīstība,

tiek iegādātas jaunas iespiedmašīnas,

griešanas un kontroles iekārtas, pilnveidotas

tehnoloģijas.

Pašlaik poligrāfiskā produkciju tiek

drukāta uz piecām pilnkrāsu fleksogrāfijas

iespiedmašīnām, izmantojot

arī sietspiedi un karsto un auksto folijspiedi.

Ražošanas kvalitāti un atbilstību

vides prasībām apliecina iegūtie

ISO 9001 un 14001 sertifikāti.

Šobrīd uzņēmumā strādā 111 darbinieki.

Darba un sadzīves apstākļiem,

kā arī iespējai kopīgi sportot un atpūsties

tiek pievērsta liela uzmanība, tiek

organizēti kopīgi izbraukumi, atpūtas

vakari, dažādu svētku svinēšana un,

protams, tradicionāla ir dalība poligrāfiķu

sporta spēlēs, kurās jau četrus gadus

pēc kārtas Liepājas papīra komanda ir

vislabākā.

2007. gadā blakus jau esošajām

ēkām tika uzsākta vērienīga celtniecība,

un 2008. gada 26. septembrī

darbinieku un daudzu viesu klātbūtnē

Liepājas mērs Uldis Sesks un uzņēmuma

prezidents Jānis Vilnītis svinīgi

atklāja jauno korpusu, kas ir lieliska

dāvana uzņēmuma 110. jubilejā un

drošs pamats veiksmīgai turpmākajai

darbībai.

Par godu nozīmīgajai jubilejai liepājnieki

izdevuši grāmatu „Liepājas papīrs.

Vētrām un nedienām spītējot”, kas vēstī

par uzņēmuma vēsturi un cilvēkiem,

kuriem bijusi būtiska loma tās veidošanā.

Grāmatas autore, ilggadēja fabrikas

(kā viņi paši to mīļi sauc) darbiniece,

Dagnija Melberga raksta: „Ne mazāk

nozīmīgs ir to cilvēku darbs un ieguldījums

fabrikas vēstures veidošanā, kuri

gadu desmitus katru dienu godprātīgi

radīja savu darbu cehos pie darbgaldiem,

bet viņu vārdi šajā vēstures grāmatā

nav minēti. Lai aprakstītu visu šo

izcilo darbinieku dzīves stāstus, kuru

mūža gājums bija tik dažāds, bet kurus

vienoja darbs šajā senajā uzņēmumā,

būtu vajadzīga enciklopēdija. Šos brīnišķīgos

darba darītājus vienoja darba

prieks un tikums, mīlestība uz savu

zemi, tautu un ģimeni, viņi, iespējams,

nebija Lāčplēši, bet it nekad nav bijuši

kangari. Labestība un vēlēšanās darba

dienu padarīt skaistāku un krāsaināku

vienmēr ir mājojusi viņu sirdīs un darbos,

lai kādi vēji tos lieca pie zemes.

Uzņēmums, kura 1898. gadā celtā

ēka kā kupla liepa stāv Ezera ielas malā,

ir ar spēcīgām un dziļām saknēm ieaugusi

dzimtajā zemē. Veco, nokaltuši

zaru vietā ir izaugušas jaunas un stipras

atvases, vētrām un nedienām spītējot.”

Un vēl... Daudzo viesu vārdā gribu pateikt

paldies par skaistajiem svētkiem,

par laipno uzņemšanu, par pilsētas parādīšanu,

par grandiozo balli Liepājas Latviešu

biedrības namā un naksnīgo salūtu

Rožu laukumā! Daudz laimes jubilejā un

lai jums veicas! Un jums noteikti veiksies

tāpēc, ka jūs zināt, ko gribat sasniegt, un

protat to izdarīt.

Liepājā viesojās Ieva Bečere

Ar uzņēmuma vēsturi, tagadnes sasniegumiem un nākotnes

plāniem viesi tika iepazīstināti prezentācijā, kas

notika vecajā ražošanas korpusā.


62

uzziņas

#3(43)/2008

SAGATAVOŠANA

Repro (krāsu dalījumi)

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839

Imanta ........................................... 67283377, 29212331

McĀbols ..............................................................67566248

V/A Latvijas ģeotelpiskās

informācijas aģentūra .................................... 67815483

Reprogrāfija uz ofseta platēm

Adverts ................................................................67370090

Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500

Digitālais paraugnovilkums

Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500

(līdz 111 x 3000 cm)

McĀbols ..............................................................67566248

V/A Latvijas ģeotelpiskās

informācijas aģentūra .................................... 67815483

Dizains

Adverts ................................................................67370090

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839

Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500

Erante ............................................. 65230116; 64860983

MAP Dizaina centrs ......................................... 67878128

McĀbols ..............................................................67566248

Poligrāfijas Infocentrs .................................... 67283107

poligrāfiskais noformējums un menedžments

RDS Teika ............................................................67314588

Talsu tipogrāfija ................................................ 67289564

V/A Latvijas ģeotelpiskās

informācijas aģentūra .................................... 67815483

Datorsalikums

Adverts ................................................................67370090

McĀbols ..............................................................67566248

V/A Latvijas ģeotelpiskās

informācijas aģentūra .................................... 67815483

DIGITĀLĀ DRUKA

Apgāds Krasts ...................................................67314588

Lielformāta druka

V/A Latvijas ģeotelpiskās

informācijas aģentūra .................................... 67614135

WMT Baltic .........................................................67800833

IESPIEDDARBI

Krāsu iespieddarbi

Adverts ................................................................67370090

Apgāds Krasts ...................................................67314588

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839

Domus Arcus .....................................................67676565

Erante ................................................5230116, 64860983

Imanta ........................................... 67283377, 29212331

Indriķis .................................................................67289246

Livonia Print .......................................................67442831

Madonas poligrāfists ...................................... 67310274

McĀbols ..............................................................67566248

PIK–3 (A3) ...........................................................67624003

Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655

Tipogrāfija Mūkusala ...................................... 67063187

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305

Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307

Veiters ............................................ 29350095, 67545174

(B1 formāts)

V/A Latvijas ģeotelpiskās

informācijas aģentūra .................................... 67614135

Aplokšņu apdruka

Adverts ................................................................67370090

Apgāds Krasts ...................................................67314588

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839

Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500

McĀbols ..............................................................67566248

Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738

Reljefspiedums

Adverts ................................................................67370090

Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500

McĀbols ..............................................................67566248

Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305

Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307


#3(43)/2008

uzziņas 63

Iepakojuma ražošana no kartona

Adverts ................................................................67370090

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305

Veiters ............................................ 29350095, 67545174

Veidlapas

Adverts ................................................................67370090

Apgāds Krasts ...................................................67314588

Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500

Erante ............................................. 65230116, 64860983

Madonas poligrāfists ...................................... 67310274

McĀbols ..............................................................67566248

Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305

Veiters ............................................ 29350095, 67545174

Fleksogrāfija

Konsultācijas fleksogrāfijā ............................ 29557410

Vērtspapīru iespiešana

Veiters ............................................ 29350095, 67545174

PĒCAPSTRĀDE

Iesiešana ar spirāli

Erante ............................................. 65230116, 64860983

Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500

McĀbols ..............................................................67566248

PIK–3 ....................................................................67624003

Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305

Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307

Burtnīcu šūšana

Imanta ........................................... 67283377, 29212331

Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307

Laminēšana

Adverts ...............................................................67370090

McĀbols ..............................................................67566248

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655

Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307

VieTa Poligrāfijas pakalpojumi .................... 67291929

Sietspiede

Adverts ................................................................67370090

Apgāds Krasts ...................................................67314588

Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500

McĀbols ..............................................................67566248

Parks SV ...............................................................67331355

Sietspiedes serviss .......................................... 67815178

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305

VieTa Poligrāfijas pakalpojumi .................... 67291929

Tampondruka

Sietspiedes serviss .......................................... 67815178

Numurēšana

Adverts ................................................................67370090

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839

Erante ............................................. 65230116, 64860983

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305

Iesiešana

3P.......................................................................... 29534016

mīkstā līmētā iesiešana

Adverts ................................................................67370090

Erante ............................................. 65230116, 64860983

Imanta ........................................... 67283377, 29212331

mīkstos vākos ar frēzi

Livonia Print .......................................................67442831

cietos un mīkstos vākos, ar šūtu vai līmētu bloku,

šūtu ar termodiegiem

Madonas poligrāfists ...................................... 67310274

MAP Dummy Works ........................................ 67100814

McĀbols ..............................................................67566248

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655

Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307

Veiters ............................................ 29350095, 67545174

V/A Latvijas ģeotelpiskās

informācijas aģentūra .................................... 67614135

Lakošana

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839

Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500

McĀbols ..............................................................67566248

(100% un precīza! daļēja UV laka)

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305

(ar UV un UD lakām)

VieTa Poligrāfijas pakalpojumi .................... 67291929


64

uzziņas

#3(43)/2008

Locīšana un līmēšana

Adverts (6 kabatas + nazis) .......................... 67370090

Domus Arcus .....................................................67676565

Imanta .......................................... 67283377, 29212331

(A3 formāts)

Livonia Print .......................................................67442831

locīšana, šujot ar termodiegiem

McĀbols ..............................................................67566248

(8 kabatas + nazis + līmes galva, B2 formāts)

PIK–3 ....................................................................67624003

Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305

Veiters ............................................ 29350095, 67545174

V/A Latvijas ģeotelpiskās

informācijas aģentūra .................................... 67614135

Izciršana

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839

Indriķis .................................................................67289246

McĀbols ..............................................................67566248

Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305

Veirons ................................................................29900204

Visu veidu izciršanas pakalpojumi

un iespieddarbu pēcapstrāde

Karstpiede (zeltīšana)

Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305

Veirons ................................................................29900204

Perforēšana un bigošana

Adverts ................................................................67370090

Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839

McĀbols ..............................................................67566248

PIK–3 ....................................................................67624003

Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738

Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655

Tipo print ...................................... 63920522, 29257305

TIRDZNIECĪBA

Papīrs

Arctic Paper Baltic States ............................. 67332323

Ceļavējš ...............................................................67816171

Itraco Baltija ......................................................67625568

Libra Graphics ..................................................67818007

MAP Latvia .........................................................67100822

Poligrāfijas apgāds .................... 67600836, 67600837

Papyrus ................................................................67313022

WMT Baltic .........................................................67800833

Kartons

Ceļavējš ...............................................................67816171

Libra Graphics ..................................................67818007

MAP Latvia .........................................................67100822

Papyrus ................................................................67313022

Poligrāfijas apgāds .................... 67600836, 67600837

Putukartons

MAP Latvia ........................................................67100822

WMT Baltic .........................................................67800833

Krāsas

Ceļavējš ...............................................................67816171

Itraco Baltija .......................................................29184094

Libra Graphics ..................................................67818007

MAN Roland Baltics.........................................67805275

Papyrus ................................................................67313022

Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872

Folija zeltīšanai un karstspiedei

Itraco Baltija .......................................................29184094

Libra Graphics ..................................................67818007

MAN Roland Baltics.........................................67805275

Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872

Materiāli grāmatu iesiešanai

Ceļavējš ...............................................................67816171

Libra Graphics ..................................................67818007

MAP Latvia .........................................................67100822

Papyrus ................................................................67313022

Poligrāfijas apgāds .................... 67600836, 67600837

Materiāli grāmatu restaurēšanai

WMT Baltic .........................................................67800833

Materiāli ofsetam

Ceļavējš ...............................................................67816171

Heidelberg Latvija ...........................................67147788

Itraco Baltija .......................................................29184094

Libra Graphics ..................................................67818007

MAN Roland Baltics.........................................67805275

MAP Latvia .........................................................67100822

Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872

Printech ...............................................................67113314

DIGITĀLĀS DRUKAS

IEKĀRTAS UN MATERIĀLI

MATERIĀLI OFSETA DRUKAI

VISA VEIDA PAPĪRS

LIBRA GRAPHICS, SIA

Čiekurkalna 1. līnija 84-204, Rīga, LV-1026

Tel.: 67818007, 67818010

Fax : 67818008

E-pasts : libra@libra.lv

Materiāli fleksogrāfijai

Ceļavējš ...............................................................67816171

Itraco Baltija .......................................................29184094

Libra Graphics ..................................................67818007

MAN Roland Baltics......................................... 67805275

MAP Latvia .........................................................67100822

Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872

Printech ...............................................................67113314

Materiāli sietspiedei

Libra Graphics ..................................................67818007

MAN Roland Baltics......................................... 67805275

MAP Latvia .........................................................67100822

Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872

WMT Baltic .........................................................67800833

Materiāli lielformāta drukai

Itraco Baltija .......................................................29184094

Libra Graphics ..................................................67818010

MAP Latvia .........................................................67100822

Poligrāfijas apgāds .................... 67600836, 67600837

WMT Baltic .........................................................67800833

Materiāli laminēšanai

Libra Graphics ..................................................67818007

MAN Roland Baltics......................................... 67805275

MAP Latvia .........................................................67100822

Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872

WMT Baltic .........................................................67800833

Filmas

Heidelberg Latvija ...........................................67147788

Libra Graphics ..................................................67818007

MAN Roland Baltics......................................... 67805275

Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872

Printech ...............................................................67113314

Digitālās drukas iekārtas

Libra Graphics ..................................................67818010

WMT Baltic .........................................................67800833

POLIGRĀFIJAS IEKĀRTAS

Ceļavējš ...............................................................67816171

Heidelberg Latvija ...........................................67147788

Itraco Baltija .......................................................29184094

MAN Roland Baltics......................................... 67805275

Printech ...............................................................67113314

StarLett ................................................................67531070

POLIGRĀFIJAS IEKĀRTU SERVISS

Heidelberg systemservice ............................ 67147777

MAN Roland Baltics......................................... 67805275

StarLett ................................................................67531070

More magazines by this user
Similar magazines