2 saturs
#3(43)/2008
DIBINĀTĀJS UN IZDEVĒJS
Žurnāla reģ. Nr. 000702242
ISSN 1407-3250
Pasta indekss 2261
Galvenā redaktore Ieva Bečere
Redaktore Austra Avotiņa
Literārā redaktore Gundega Saulīte
Mākslinieciskais redaktors Normunds Tiltiņš
Datorsalikums: 3 DIMENSIJA
Pirmā vāka māksliniece
Arta Ozola-Jaunarāja
Redakcijas adrese:
Lāčplēša iela 43/45, Rīga LV-1011
Tālrunis, fakss: 67282447
E-pasts: ieva@lpua.lv
Par žurnāla izgatavošanu redakcija
sirsnīgi pateicas Tipogrāfijai „Imanta”.
Žurnāla iekšlapas iespiestas uz
Map Latvia AS piedāvātā
papīra Novatech Satin 115 g/m². Vākam
izmantots Novatech Satin 200 g/m² papīrs.
Žurnālā publicētajos rakstos paustie uzskati
ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.
Par reklāmas materiālu saturu un pareizrakstību
redakcija atbildību neuzņemas.
Citēšanas un pārpublicēšanas gadījumā
atsauce uz Iespiedgrafiku obligāta.
Iespiedgrafiku var abonēt
un nopirkt redakcijā
Lāčplēša ielā 43/45 3. st. 4. kab., tālr. 67282447
vai izmantojot Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu
asociācijas mājas lapu www.printing.lv.
Informāciju par reklāmas ievietošanu iespējams
saņemt pa tālruni: 67282447.
© Žurnāls Iespiedgrafika, 2008
VIESIS
4-11 ......................................................Tā vienkārši ir dzīve
Austras Avotiņas saruna ar mākslinieci
Artu Ozolu-Jaunarāju
ĪSUMĀ
12 .................................Heidelberg Latvija vadības maiņa
12 ............................................. Konference Baltprint 2008
13 ..................................... Latviešu valodas terminoloģija
poligrāfijas nozarē
44 .................. Iespiedindustrijas notikumu kaleidoskops
IZSTĀDES
13 ...............................................Nozīmīgākās poligrāfijas,
reklāmas, iepakojuma un grāmatu
izstādes 2008. gadā
14 ..................................Izstādei drupa – jauns prezidents
16-17 ..................................Maskavas grāmatu gadatirgus
18-19 ............................. Latvija – viesu valsts Gēteborgas
grāmatu gadatirgū
Jānis Oga, Latvijas Literatūras centrs
20 ......................... Latvijas literatūras un grāmatniecības
organizācijas piedalās Frankfurtes
grāmatu izstādē
Jānis Oga, Latvijas Literatūras centrs
22-23 ........................... ASV Nacionālais grāmatu festivāls
Sigita Bečere
VĒSTURE
24-27 .........................................Kas mainīja mūsu pasauli?
Artis Ērglis stāsta par Gūtenberga muzeju Maincā
NOTIKUMS
28 .........Atklāta Preses nama jaunā un modernā ražotne
29 ......Izdota grāmata „Preses nams ne mirkli nav rimis”
32-23 .............Tendences pasaules presē: avīzes – augošs
bizness
Informācija par Pasaules avīžu asociācijas kongresu
41 .............................................................. Pa grāmatu taku
Aija Štosa
58-61 .........................................Liepājas papīram 110 gadi
VIEDOKLIS
30-31 ...................................... Ļaujiet dizaineriem strādāt!
Sergejs Zaņins
46-49 ...........................Innovate 2008 – skatiens nākotnē
Saruna ar poligrāfijas nozares ekspertu Endrū Tributu
TEHNIKA
34-36 ............Vai pienācis laiks automatizēt sietspiedi uz
tekstila?
42-43 ..............EIZO CG24W monitori darbam ar high-end
nekustīgajiem un kustīgajiem attēliem
MATERIĀLI
38-39 .................................... Līmes lenta vai līmes punkti?
39 ................. Lieliska kvalitāte un samazinātas izmaksas
IZGLĪTĪBA
40 ................ Heidelberg gatavo jaunu darbinieku maiņu
INTERESANTI
50-56 ............................................. Krāsu kolekcija – indigo
Uldis Cerbulis
www.manroland.com
18451857
18731898
1908
19511972
1871
19001911
1928
4,8001972800
20
1979
1995900
1881
1896
1920
1967
1980
1988
40,0001990
1991
1992
1945
1956
1969
1988
200
900
700
1845
24
100
MAN Roland bija unikāls.
manroland turpina tāds būt:
MAN Roland kļuvis par manroland.
4
viesis
#3(43)/2008
DZIMUSI 1963 Jelgavā.
IZGLĪTĪBA:
2003 Latvijas Mākslas akadēmija, Humanitāro
zinātņu Maģistra grāds vizuāli plastiskajā
mākslā
1982 - 1988 Valsts Mākslas akadēmija, Grafikas
nodaļa
1978 - 1982 Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskola.
TĀ VIENKĀRŠI
IR DZĪVE
Arta Ozola-Jaunarāja.
Viņas biogrāfija ir apliecinājums ļoti nopietniem radošiem meklējumiem.
Arta, tāpat kā daudzi Iespiedgrafikas viesi, ar mākslu sākusi nodarboties jau
pusaudža gados. Tagad šķiet, ka izmēģināts ir gandrīz viss mākslas līdzekļu
spektrs, tomēr manā skatījumā cauri visam vijas viens rokraksts – tas apliecina
īpašu grafiskās mākslas sajūtu, spējas iejusties dažādos formātos, brīvu un
dinamisku kompozīcijas redzējumu gan miniatūrai pastmarkai,
gan emocionālam gleznojumam, gan dizainā perfektai monētai.
NOZĪMĪGĀKĀS IZSTĀDES:
2003 3. Starptautiskā mazo formu grafikas izstāde, Kremona, Itālija
2003 4. Starptautiskā grafikas triennāle “Life – Love”, Bitola, Maķedonija, katalogs
2001 Starptautiskā Urālu grafikas triennāle, Ufa, Krievija, katalogs
2000 Starptautiskā grafikas triennāle, Bitola, Maķedonija, katalogs
1998 Starptautiskā grafikas triennāle “Labirints” Prāga, Čehija, katalogs
1998 Starptautiskā grafikas triennāle, Tallina, Igaunija, katalogs
1997 Starptautiskā grafikas triennāle, Krakova, Polija, katalogs
1997 Personālizstāde “Latviešu tautastērps pastmarkās”
1997 Starptautiskā grāmatu mākslas izstāde, Viļņa, Lietuva, katalogs
1996 Nordgrafia – Starptautiskā Gotlandes grafikas izstāde, Zviedrija, katalogs
1995 2. Baltijas valstu grafikas triennāle “Smiltis un akmens”, Gdaņska, Polija, katalogs
1995 Mūsdienu latviešu grafikas izstāde, Valsts Mākslas Muzejs, Rīga, Latvija
1994 Personālizstāde, galerija “Bastejs”, Rīga, Latvija, katalogs
1994 3. Pasaules miniatūrgrafikas triennāle, Šamaljēra, Francija, katalogs
1994 Intergrafia ’94, Pasaules balvu ieguvēju galerija, Katovice, Polija, katalogs
1993 Starptautiskā Miniatūrgrafikas triennāle, Rīga, Latvija, katalogs
1993 Baltijas valstu stājgrafikas triennāle, Dalarnas muzejs, Foluna, Zviedrija, katalogs
Starptautiskajās grafikas izstādēs (kopskaitā ap 50) piedalās kopš 1987. gada.
Kopš 1993. Latvijas Mākslinieku savienības biedre.
NODARBOŠANĀS:
Stājgrafika.
Darbi reklāmas un grafiskā dizaina jomā,
piemēram, reklāmas bukleti Latvijā pārstāvētajām
Skandināvijas papīra ražošanas
firmām: Amerpap, Trebruk, MoDo-Paper Latvia,
Pakenso u.c., gada pārskati Latvijas Satiksmes
ministrijai, Latvijas Autoceļu direkcijai u.c.
Sadarbībā ar Jāni Jaunarāju – grāmatu dizains
izdevniecībām Jānis Roze, Jumava, Daugava, Valters
un Rapa, Alberts XII, Artava, Preses Nams, Rasa
ABC, Nordik, Vaga, Karogs u.c., 2001. gada Dziesmu
un deju svētku katalogs.
Reklāmas un iepakojuma dizains: firma
Vaide, a/s Lauku Avīze, sporta klubi Tropic fitnes,
A+S, a/s Ogre, BLUE, firma Anitra, Kvadra Print,
Diena Repro, Pakenso Baltika u.c.
Sadarbībā ar Latvijas Pastu – vairāk nekā 30
pastmarkas un pastmarku bloki.
Sadarbībā ar Latvijas Banku – monētu dizaina
izstrāde.
Sadarbībā ar Rīgas vēstures un kuģniecības
muzeju – grāmatu dizains.
APBALVOJUMI, STIPENDIJAS:
2005 2. vieta konkursā – 2004. gada skaistākā
grāmata
2004 3. vieta konkursā – 2003. gada skaistākā
grāmata
2002 Žūrijas balva – Baltic Best Designed Books
2001
2002 1. vieta konkursā – 2001. gada skaistākā
grāmata
2001 Diploms Par mākslinieciskā tēla izteik -
smību Urālu starptautiskajā grafikas triennālē,
Ufa, Krievija
2001 Divās nominācijās 2. vieta konkursā –
2000. gada skaistākā grāmata
1998 1. vieta 11 valstu Pastu konkursā Par gada
skaistāko pastmarku bloku Rīga, Latvija
1996 1. prēmija Latvijas pastmarku konkursā
1993 Prēmija un diploms Baltijas valstu grafikas
triennāle, Dalarnas muzejs, Zviedrija
1992 Galvenā balva Zaļā aste izdevniecības
Vaga grāmatu konkursā, Rīga, Latvija
1992 1. prēmija Latvijas pastmarku konkursā,
tēma – Latviešu tautastērpi
1990 Diploms – Starptautiskā grāmatu grafikas
triennāle, Viļņa, Lietuva
1990 Diploms – Starptautiskā miniatūrgrafikas
triennāle, Rīga, Latvija
#3(43)/2008
viesis
5
Austra Avotiņa: Kādi ir tie impulsi,
cēloņi un iemesli, kas nosaka jūsu
darbu kompozīciju, kur rodas kolorīts,
ideja, ka topošais darbs būs
grafisks, tonāli niansēts vai dinamiski
krāsains?
Arta Ozola-Jaunarāja: Laikam dzīve
būtu stipri vienmuļa, ja sēdētu tikai pie
datora un darītu savus ierastos darbus.
Lai cik tas arī būtu savādi, sarunu gribu
sākt ar stāstu par deju, kam manā dzīvē
pašlaik ir ļoti liela nozīme. Laikam gan
pasauli redzu ļoti krāsainu. Krāsainību
redzu arī dejā, ar ko esmu stipri aizrāvusies.
LTV režisors Jānis Redlihs veido
raidījumu Cilvēks, kur visdažādāko profesiju
pārstāvji stāsta par to, ar kādām
trakām lietām nodarbojas ārpus ikdienas
darba. Arī es tur tiku uzaicināta, jo
mācos dejot flamenko. Stāstīju par to,
kā deja sasaucas ar manu darbu, kā to
var redzēt grāmatu ilustrācijās – kur
daudzi tēli kustas, dejo, virpuļo, lido…
Tas saistās ar deju. Būtībā jau skaidrs, ka
nevar tikai pie kompja sēdēt – kaut kas
taču ir arī fiziski jādara. Citādi neuztusnīšos
pa kāpnēm savā sestajā-ar-pusi
stāvā… Un, protams, ir arī brīnišķīga
kompānija.
Kā tas sākās?
Viss sākās ar manu vīratēvu Oļģertu
Jaunarāju. TV kādreiz bieži rādīja Karlosa
Sauras filmu Flamenko, un, skatoties
šo filmu, viņam radās doma, ka man tas
ir jādara, ka man tas sanāks. Kad pēc
vairākiem gadiem sāku mācīties šīs dejas,
izrādījās, ka tas nemaz nav tik viegli
un vienkārši, kā izskatās, kad dejo lielie
meistari. Pirmo pusgadu katru nodarbību
domāju, nu ko es te ākstos, jāmet
miers. Tas ir ļoti smags un fiziski grūts
darbs. Bez tam tur nepieciešama izcila
kustību koordinācija un pilnīgi īpaša
ritma izjūta. Tā, protams, ir svarīga arī
vizuālajā mākslā. Lielākoties cilvēkiem
ritma izjūta ir diezgan neprecīza, aptuvena.
Mūzika, kas ikdienā skan mums
apkārt – popmūzika, rokmūzika – balstās
četrinieka (4/4) ritmā. Andalūziešiem
ir gan šis četrinieks, gan trijnieks
(3/4), kas mums saistās ar valsi, bet tad
ir tas īpašais trakais divpadsmitnieks,
kas, pirmo reizi dzirdot, liekas kaut kas
pilnīgi neiespējams. Zinu vienu piemēru,
kur šis ritms parādās rokmūzikā, tā
ir The Doors “Spāņu karavāna”, pilnīgi
ģeniāli. Mans vīrs Jānis arī šo piemēru
visiem stāsta.
#3(43)/2008
Kā to vispār var apgūt viens latvietis?
Ar darbu. Tagad jau ir pagājuši trīs gadi,
un var teikt, ka man ļoti patīk. Daru to
regulāri – kas svarīgi, varu to darīt pilnīgi
brīvi un neatkarīgi no partnera, jo
atšķirībā no tango, ar ko daudzi mākslinieki
Latvijā aizraujas, šī galvenokārt ir
solodeja. Fas cinējoši, kā pieaug temps,
kā no mierīga lēnīga un rāma kustību
ritma izaug tāds temperaments, spēks
un ātrums, ka elpa aizraujas, un dejotāja
pārtop īstā vellatā. Mūsu deju kluba
nosaukums ir “Duende”, kas tiek tulkots,
kā (dejas) gars. Saistot ar mākslu,
es to drīzāk dēvētu par īpašo iedvesmu,
arī izciliem dejotājiem tāda gadoties
tikai dažas reizes mūžā.
Kas jauns ir atklāts pēdējā laikā, kas
ir mainījies jūsu dzīvē, kurā rutīnai
nav vietas?
Nu kaut vai tas, ka var aizbraukt uz
Spāniju pamācīties Granadā flamenko
skolā, redzēt visdažādākos šovus, būt
vidē, kur tas viss rodas.
Tas tiešām ir apskaužami – iespējama
arī spāņu temperamenta ietekme?
Tā ir vesela pasaule, mūzika, neskaitāmi
ritmu veidi, specifiski mūzikas instrumenti.
Arī dejotājām – kastaņetes.
Īpaši tērpi – kurpes ar nagliņām, ziedi,
vēdekļi, lakati, kleitas ar daudziem volāniem.
Krāšņi. Un ar visu to vēl jāprot
rīkoties.
Tad jums arī iekšienē ir tādas divas
būtības. Mierīgs un skrupulozi izstrādāts
ritms un tam kontrastā aktīva
dinamiska kustība, ļoti dažāda.
Tas ir līdzīgi kā Jaunarāja gleznās –
ugunīgais krāsu temperaments mijas
ar rāmi latvisku tonalitāti. Vai jūs
arī gleznojat?
Patiesībā jau drīzāk nē. Lietišķajos, kad
mācījos, tad likās, ka nekas nevar būt
cēlāk kā gleznot ar eļļu, bet tagad gan
strādāju tikai ar akvareli. Arī grāmatu
ilustrācijās izmantoju galvenokārt
akvareli, dažreiz pludinot, bet biežāk
veidoju formu ar mazu otiņu.
Cik svarīga ir zīmēšana no dabas?
Mācību laikā ir daudz zīmēts, tas laikam
gan jau ir palicis rokā un ir neat ņemams.
Tā ir zināšana, kura ir no ilgajām studijām,
jo skola man ir bijusi ļoti laba. Gan
lietišķie, gan akadēmija – abas skolas
man ir devušas tik daudz, ka pietiek
visam mūžam.
Varbūt varam nedaudz atcerēties
jaunības gadus, kad strādājāt “Rīgas
modēs”. Tas toreiz bija kas īpašs, kuram
katram tāda izdevība neradās.
Bet tehnoloģiskā specifika mākslinieka
darbu ietekmēja vairāk kā tagad…
Strādājot “Rīgas modēs”, sapratu galveno
– man nepatīk strādāt darbu, kas atkārtojas.
Tas mani padara ļoti nejauku.
Modes lapas zīmēt man ļoti patika. Arī
kolēģi, kafija, sarunas…, bet, kad katru
dienu jābūt vienā un tajā pašā vidē,
kompānijā, kurā ne ar visiem tev sader
raksturi… Tas kļūst apgrūtinoši un tad
vēl pašā darbā – tāda atkārtošanās. Var
kaut ko uztaisīt divas, trīs vai četras
reizes, bet tad, kad tas jau ir divdesmit
reizes, tad kļūst neciešami. Kaut gan
grāmatu sērijās arī ir kaut kas mazliet
līdzīgs, tomēr tas ir savādāk, jo iznāk
tikai viena līdz trīs grāmatas gadā.
Ko jūs iemācījāties no tā darba, izņemot
atziņu, ka tāds darbs nepatīk?
Saka, man esot tāds Pelnrušķītes sindroms
– no rīta pamostoties, arvien
ceru uz brīnumiem. Man patīk, ka visu
laiku kaut kas mainās, kaut arī tāpēc
tiek ziedota stabilitātes sajūta. Laikam
esmu cilvēks, kuram tā nav tik būtiska.
Tā šķietami izvairos no rutīnas.
Mani jūsu radošajā biogrāfijā īpaši
interesē izcilie pedagogi, gan tiešie,
gan netiešie iedvesmas avoti.
No skolotājiem varētu minēt Gunāru
Krolli, Pēteri Upīti, Albertu Goltjakovu.
Pēteris Upītis man mācīja grāmatu grafiku,
bet man, kā visiem, gribējās nokļūt
Gunāra Kroļļa meistardarbnīcā. Bet Upītis
teica: “Nav ko tādu talantu izniekot”.
Kaut arī tieši stājgrafiķi skaitījās īstie
grafiķi, manī viņš tomēr bija pamanījis
īpašu talantu uz grāmatu grafiku un
tāpēc tā teica. Tas bija ļoti svarīgi, tas
noteica visu manu ceļu. Izvēles jautājums
ir būtisks, un, ja kāds tādā brīdī
pasaka kaut ko tik pārliecinošu – tad tas
ir ļoti svarīgi. Tas arī bija jautājums par
diplomdarbu.
Jā, jaunībā diplomdarbs šķiet kaut
kas ļoti svarīgs. Tas ir darbs, kurā
arvien autors grib uztaisīt kaut ko
īpašu un iespaidīgu – liela formāta
utt.
Beigu beigās uztaisīju mazu grāmatiņu.
Ar Annu Rancāni vienojos par to,
ka diplomdarbam taisīšu viņas dzejas
krājumu, un tā tas arī notika. Zīmēju
#3(43)/2008
viesis
7
veselu gadu. Ar roku, ar zīmuli. Oriģinālā
formātā – miniatūras. Nu, tur bija
ko zīmēt!
Tas ir Annas Rancānes garīgās dzejas
krājums Advente. Ļoti skumja. Ideja
mūžīga. Brīnos, ka tā nav izdota
vēlreiz.
To gan man ļoti gribētos, jo drukas
tehnoloģija ir ļoti progresējusi, tā laika
druka parāda ļoti maz no tā, kāds šis
darbs ir oriģinālā. Toreiz pat šaubījāmies,
vai grāmatu izdos, tā nogulēja
izdevniecībā ar visām ilustrācijām vairākus
gadus. Beidzot Anna pati gāja
noskaidrot, sēdēju aiz durvīm, dzirdēju
paskaļas balsis, krēslu grūstī šanu, tad
Anna iznāca ārā un nočukstēja: “Būs.”
Par to skumjo. Jā, kad lasīju dzeju, tiešām
vairākas reizes apraudājos. Tāda
uz iekšu, uz dvēseli vērsta dzeja, tāpēc
arī šai grāmatai ir pilnīgi nekomerciāls
vāks, nezinu, vai kāds izdevējs tagad
riskētu izdot ar tādu vāku.
Vai pēc šīs grāmatas sadarbība ar
izdevniecību “Liesma” turpinājās?
Jā, tas bija visai ilgi. Nebija jau daudz
izdevniecību . Toreiz visi materiāli tika
salikti mapē, atdoti izdevniecībā,
un viss – vairāk neko ietekmēt nebija
iespējams. Varēja tikai šausmās gaidīt
– kas tur iznāks. Un tad bija pār-
steigums – piemēram, gan par to, ka
papīrs plāns un spīd cauri, apgriezums
ir cits, nekā bija domāts, krāsas galīgi
ne tās utt. Arī “Rīgas modēs” bija stingri
noteikumi – trīs fonti, melnā un trīs
krāsas burtiem un viss pārējais, ko ar roku
mākslinieks varēja izdarīt, ja gribēja
smukus virsrakstus, tad bija ar roku jālīmē
burtiņi. Tas bija krasā kontrastā ar
to, kas jau tajā laikā notika ārzemēs. Tos
žurnālus jau mēs redzējām, un mums
arī tā gribējās strādāt. Vienā reizē sadumpojos
un uztaisīju baltos izgrieztos
fonus, brīvi stāvošās figūras – beidzās
viss ar to, ka dabūju rājienu no “Preses
nama” tipogrāfijas rakstiskā formā.
Noteikumi bija pārāk strikti, un tas bija
ļoti nospiedoši. Bet burtiski pēc dažiem
gadiem viss mainījās.
Kādu nodaļu lietišķajos beidzāt?
Starp citu – modelēšanas. Bet sadarbība
ar “Rīgas modēm” sākās akadēmijas
laikā, kad sāku zīmēt modes lapas. Man
tiešām ļoti patika. Un likās, ka varu pamēģināt
arī maketu uztaisīt. Kādu laiku
jau tas bija interesanti.
Vai grāmatu mākslā jums ir kāda
autoritāte?
Drīzāk grafikā – jo skolas laikā man grafika
nemaz tik ļoti nepatika, bet, aizejot
uz kādu izstādi, ko bieži darīju kopā ar
mammu, sapratu, ka man patīk vienīgi
Blumbergs. Viņš jau nu laikam gan visiem
ir autoritāte. Vēlāk grafika kļuva
daudz interesantāka un man patika arī
daudzi citi autori.
Bet mūsdienās – ko pētāt, kam sekojat
pasaules grafikā?
Jā, skatos, kā grafikā visnegaidītākajos
veidos ienāk jaunās tehnoloģijas un
līdzās pastāv absolūta klasika. Nesen
papētīju mūsu kaimiņu igauņu un lietuviešu
pastmarkas, un man jāsaka –
mums nav par ko kaunēties. Vismaz
mierinājums, jo parasti jau sakām: nu
jā, tās lietuviešu grāmatas un igauņu
grafiskā kultūra…
Tā kā man ir tuvs arī apģērbu modelēšanas
virziens, cenšos sekot, kas
šajā jomā notiek pasaulē. Autoritātes –
Džons Galiano un spānis Antonio Marras.
Būtībā var skatīties uz tērpiem un
#3(43)/2008
domāt par grāmatām, skatīties uz grāmatām
un domāt par deju utt. Patiesībā
jau nav tik svarīgi, kurā no formām
izpaužas radošā darbība… Modi kaut
kā sajūtu, pat tad, ja nezinu, jūtu.
Protams, ka mākslu sintēzei ir liela
nozīme, it īpaši mūsdienās. Jūsu
izveidotā veiksmīgā pastmarku kolekcija,
arī Latvijas Bankas monētas,
kas, šķiet, ir unikālas daudzos aspektos,
– vai šo darbu tapšana nav
atkarīga no attiecīgās iestādes darbības
un prasībām?
Tas noteikti ir saistīts ar konkrētiem
cilvēkiem, kas vada šo darbu, izvēlas
autorus, ar kuriem sadarboties. Kaut vai
tā pati bāku sērija pastmarkās – kaut arī
izklausās pēc pašamsavasastescelšanas,
mūsējā, man liekas, ir daudz izteiksmīgāka.
Tā bija nejauša sakritība, ka paralēli
līdzīga sērija tapa arī Igaunijā. Ideja
šai sērijai radās, kad Ainažu muzejam
biju uztaisījusi grāmatu Jūras vilki. Tā
tās darbības jomas arī ietekmē viena
otru.
Vai esat pati bijusi visās zīmētajās
bākās?
Visās nē.
Vai jums patīk ceļot pa Latviju?
Ja ir laba kompānija. Piemēram, ar mocīti.
Man šausmīgi patīk sēdēt aizmu gurē!
Kaut arī katram skaidrs, ka ir jābaidās,
bet man nav bail. Man ļoti patīk.
Ko darāt, kad nepieciešams nosakņoties
darbam, iedvesmoties – kaut
ko šķirstāt, lasāt, varbūt vārāt zupu?
Vienkārši – apsēžos un sāku strādāt.
Protams, iesākt vienmēr ir grūti. Atceros,
kad taisīju diplomdarbu, tad ļoti ilgi
spicēju zīmuļus. Man bija kādi divdesmit.
Tas notika veselu stundu. Bet tagad,
man laikam tādas īpašas receptes
nav. Grāmatu vāku taisot, jau ir zināma
kārtība, kā sākt – formāts, virsraksts un
tad krāsas… Kaut arī beigās viss ir pavisam
citādi. Tas sākas it kā no nekā. Bieži
ir arī speciāli jāfotografē.
Lai cik brīvi mēs būtu vai gribētu būt,
tāpat pienāk tā liktenīgā pirmdiena,
kad visam jābūt gatavam. Daudzi
mākslinieki, brīvi būdami, tomēr no
tā ļoti cieš.
Jā, tāpēc arī daudzi, kaut arī ar šausmīgu
raksturu, tomēr strādā kolektīvā,
jo paši nevar piespiest sevi strādāt
#3(43)/2008
viesis
9
regulāri . Parasti ir reizē jādara vairāki,
daudzi darbi. Tad uzrakstu sarakstiņu
un pamazām svītroju padarīto. Reizēm
tas tiešām nemaz tik viegli nav. Ja kaut
kas jāzīmē, iet šausmīgi ilgi. “Nēģeru
pasaciņas balto bērniem” es uztaisīju
vienas vasaras laikā. Tas bija tad, kad es
vēl dzīvoju pilnā pansijā pie mammas,
kas, protams, nav mazsvarīgi. Tagad
grāmatas zīmēju trīs četrus gadus – paldies
izdevējiem un autoriem par pacietību!
Vienkārši nav iespējams tā apsēsties
un uzzīmēt grāmatu no viena gala
līdz otram. Nevar. Tāpēc, ka ir dzīve. Ir
jādara citi darbi, kurš tad gaidīs gadu,
kamēr es tikai zīmēšu. Rodas problēma
noturēt vienotu zīmējumu stilu vairāku
gadu garumā. Tas gan attiecas arī uz
pastmarku sērijām, kuras tiek izdotas
daudzus gadus, jo visas sērijas markas
netiek uzzīmētas uzreiz.
Jums patīk ar roku zīmēt, strādāt ar
akvareli?
Vispār patīk.
Un kādas ir darba attiecības ar datoru?
Daudzi baidās no tā, ja piesēdīsies pie
datora, tad vairs nevarēs pazīmēt. Man
ir laimējies, jo varu paralēli labi strādāt
gan ar roku, gan datoru. Uzskatu, ka tas
ir ļoti svarīgi, jo pati zinu, kā jāuzzīmē,
lai arī nodrukājot saglabātos oriģināla
kvalitāte. Tas nav tā kā atdot citam, lai
interpretē, kā grib. Es pati, savu oriģinālu
apstrādājot, varu to vēl uzlabot.
Daži saka, ka tā var tikai sabojāt.
Jā, tas tā arī ir, ja to nedara pats.
Bet kur tad ir tas iemesls, ka ar roku
zīmētais oriģināls tomēr vajadzīgs?
Visu jau nevar nofotografēt. Varbūt visu
nevar uzzīmēt, bet nofotografēt arī visu
nevar.
Var taču datorā zīmēt.
Nē, tas nav tas. Datorā zīmējums sanāk
pliks. Nevar panākt to materialitāti,
taustāmību.
Vai oriģinālus taisāt lielākus?
Kā kuram darbam. Pastmarkām kādreiz
bija noteikts mērogs – viens pret trīs.
Bet tagad tas nav tik strikti, jo zīmējumi
drukāšanai tiek iesniegti jau gatavi,
apstrā dāti, digitālā formā. Līdz ar to
var rasties situācija, ka tāda oriģināla
nemaz nav, tas ir digitāls. Tipogrāfijas,
kas drukā pastmarkas, labprāt ņemot
pretī arī zīmētos oriģinālus, bet tad tā
tomēr būs viņu interpretācija. Tāpēc es
pati uztaisu visu līdz galam.
Kā gan tā gudrība par drukāšanu ir
ienākusi ikdienā? Man liekas, viss
tik strauji mainās – jauni materiāli,
jaunas iespējas. Tam regulāri jāseko
līdz.
Papīra tirgotāji ļoti rūpējas, lai mākslinieki
būtu informēti par visu jauno. Bet
tās prasmes man ir no Jāņa.
Man prieks, ka esam nonākuši līdz
jūsu komandas otrajam loceklim.
Tātad – ko visā šajā procesā dara
Jānis?
Te nu mums parādās romantiskā nots
(Arta smaida līdz ausīm). Mēs arī iepazināmies,
grāmatu taisot, un to sauca:
“Ģimenes albums” (savedējs – Ju mava,
kaut zināmu daļu atbildības uzņēmās
arī Preses nams). Kad sākām strādāt kopā,
tad bija tā, ka es uztaisīju ideju,
zīmēju, bet viņš visu lika kopā, gatavoja
drukai. Tad sekoja daži ļoti lieli bilžaini
projekti, kur bija nepieciešama mana
tīri tehniska palīdzība, jo apjoms bija
pārāk liels. Un es tiku piesēdināta pie
melnajiem darbiem. Tad pamazām tas
aizgāja. Atklāju, cik labi ir, ja pats vari
uztaisīt vienam vākam n-padsmit variantus.
Ja citam nav tas jāprasa. Un tad,
kad Jānis aizbrauca dažos ļoti garos ceļojumos,
pienāca brīdis, kad man pašai
bija jā tiek ar visu galā. Tehniskā palīdzība
man pienāca meilos. Bet vēl arvien
rodas situā cijas, kad saprotu, ka daudz
ko nezinu. Bet viņš mani audzina. Starp
citu, varu pada līties ar dzīves gudrību,
kas man no Jāņa – neuztvert sevi pārāk
nopietni, ceru, ka dažreiz man tas
izdodas. No receptēm, kā iesākt darbu:
Jānis, piemēram, agrāk sēdēja vannā,
kamēr izdomāja, un es toreiz domāju –
ir nu gan tīrīgs.
Tātad viņš ir tās digitālās, virtuālās
un tehniskās smadzenes visam, kas
šeit top?
Jānis var to kompi salikt tādu, kāds
pašam vajadzīgs. Dažkārt process norisinās
diezgan vētraini, tad es uz pirkstgaliem
tipinu apkārt un gaidu, kad tās
šausmas beigsies. Ar veiksmīgu iznākumu.
Jo rīt jāatdod darbs, bet smadzenes
vēl uz grīdas.
Tas gan izklausās briesmīgi. Tomēr
labi, ka blakus ir cilvēks, kas ar to
spēj tikt galā.
Jā, jā. Tas ir ļoti svarīgi. Tā ir milzu privilēģija.
Citādi mums nekad nebūtu tik
daudz grāmatu.
Jā – tās visas uzskaitīt nemaz nav
iespējams – to ir kādi divdesmit
metri plauktos. Bieži nākas dzirdēt,
ka mākslinieki reizēm sataisa nez
ko, bet, kā to realizēt, nav vispār
#3(43)/2008
domājuši . Izdevējdarbībā un poligrāfijā
tas ir ļoti svarīgi. Vēl vienīgi
jums derētu sava tipogrāfija. Vienīgi
žēl, ka esat tik augstu – sestajā
stāvā.
Mēs pat kādreiz par to domājām. Tagad,
nē. Katram tomēr jādara tas, ko
viņš māk vislabāk. Ja ir tehniski labi
sagatavots darbs un tipogrāfija izdara
visu, kas tai ir jā dara, tad labi nodrukāt
nav grūti. Rezultātam vienkārši jābūt
labam. Par mums poligrāfiķi nerunā
sliktu, es ceru.
Vai jums ir gadījušies kādi kuriozi,
ko varētu pastāstīt?
Jānis Jaunarājs: Vispār jau mēs neesam
no tiem, kas ziepes taisa. Bet
kuriozs jau nav tikai ziepes…
Jūsu ikdienas darbs saistīts ar vairākām
izdevniecībām, īpaši ar Jumavu
un Jāņa Rozes apgādu. Grāmatas arvien
ir komplicētas sadarbības auglis,
un to tapšana nereti ir visai tālu
no īsti radoša procesa. Kā izdodas
sabalansēt šo darbību, lai tā nebūtu
apgrūtinoša?
Jā, grāmata jau ir tāds kolektīvais darbs.
Dažas aiziet ļoti viegli, patiesībā tās
nesamocītās grāmatas arī ir tās labākās.
Reizēm ir arī tā, ka gandrīz vai negribas
parakstīt, jo tik maz no manis tur paliek.
Tādu par laimi nav daudz.
Bet kā notiek grāmatu izvēle? Vai
gadās arī atteikties? Vai arī jums izdevējiem
ir savi priekšlikumi?
Gadās, ka autori atrod mūs, mēs šo
darbu iesakām izdevniecībai. Franču
dzejniece Margarita Benidira ļoti gribēja
izdot savu pasaku “Brīnumakmens”
šeit, Latvijā, mēs ieteicām sadarboties
ar Jāņa Rozes apgādu, turpat izdoti
arī divi viņas dzejoļu krājumi – paralēli
latviešu un franču valodā.
Jāņa ceļojumu grāmatas arī bija viņa
paša ierosinātas. Vairākus darbus esmu
ierosinājuši arī Jumavai. Arī dažus
autorus esmu pamudinājusi uzrakstīt
grāmatas.
Starp citu, esmu ierosinājusi vairākas
pastmarku sērijas.
Tas man ir pārsteigums, jo arvien
domāju, ka to nu gan strikti nosaka
pasūtītāji.
Pati pirmā bija tautas tērpu sērija, toreiz
tika rīkots konkurss. Uzvarēju. Jā, arī Bāku
sērija. Rotas. Cimdi. Etnogrāfiskajām
sērijām meklēju materiālus muzeju fon-
dos, pēc tam saskaņoju, lai nav kļūdu.
Manis ierosināta ir arī Muzeju sērija. Arī
tautas tērpi blokos ar gadskārtu svētkiem
un dzīves godiem.
Man parasti dod zīmēt nacionāli patriotiskām
un vēsturiskām tēmām veltītas
markas, jo es mākot tā politkorekti
šīs tēmas risināt. Viena no ļoti populārām
markām ār zemju kolekcionāru
vidū ir šī – 1905. gada atcerei veltītā. Divas
reizes esmu zīmē jusi Ziemassvētku
pastmarkas.
Ir kādi īpaši noteikumi?
Uz pastmarkas jābūt labi saskatāmam
valsts nosaukumam, nominālam, arī
gadam. Arī autoram, bet maziņam. Formātu
nosaka cirtņu izmēri, bet tiem
ārzemju tipogrāfijās ir pietiekami liela
izvēle. Gadās gan, ka tipogrāfija mēdz
kaut ko nedaudz saspiest, lai labāk ietilpst
viņu formātā, ne vienmēr proporcionāli,
tāpēc izmērus labāk ievērot.
Kādreiz pastmarkām bija balts vai citas
krāsas rāmītis, tas zināmā mērā organizē
kompozīciju un atdala loksnē vienu
marku no otras, bet tā nav obligāta
prasība. Citādi, pilnīga brīvība.
Pēdējā laikā kolekcionāriem, piemēram,
gribas gaišas pastmarkas. Tas pats
arī ar grāmatu vākiem – paniskas bailes
no melnās krāsas.
Svarīgi ir arī redzēt pastmarku ar pirmās
dienas aploksni – jo tas jau viss
kopā ir vesels mākslas darbs – saskaņots
un viens otru papildinošs.
Jā, protams. Interesants bija darbs ar
rotu sērijas pirmo pastmarku. Latvijas
pastam radās ideja, ka jātaisa sadarbība
ar Kazahijas pastu. Māksliniekiem šī
sadar bība veidojās kā tāds Austrumu
tirdziņš, ar kaulēšanos – sarakstījāmies
un mēģinājām soli pa solītim vienoties
par stilistisko kopskatu. Piemēram,
sākumā kazahu māksli nieks skicē bija
uzlicis gigantiska izmēra nomināla ciparus.
Pamazām nonācām pie sa mērīgāka
lieluma. Tomēr, beigu beigās – viņš pats
atrada kompromisa risinājumu un savai
markai mūsu apaļo latviešu saktu nedaudz
saplacināja – tā lai tomēr pietiek
vietas ciparam.
Internetā var Kazahijas pastmarkas
apskatīt – tās visumā ir pārsteidzoši vēsi
pieklājīgas. Biju gaidījusi kaut ko daudz
karstasinīgāku.
Redzams, ka markas jums ir ļoti mīļa
tēma. Vai tā ir sena aizraušanās? Vai
pati arī krājat markas?
#3(43)/2008
viesis
11
Jā, bērnībā krāju. Tagad gan tikai savas
– ir jau vesels albumiņš. Bet tā tas
tiešām ir. Tiku uzslavēta par to, ka manas
sērijas ir atpazīstamas un izteikti
sērijiskas – markas dažādas un tomēr
stilistiski ļoti saderīgas. Tas treniņš man
no grāmatu vāku sērijām.
Jūs esat augusi porcelāna mākslinieces
Zinas Ulstes un metālmākslinieka
Oto Ozola ģimenē. Latvijā mums
ir ļoti daudzas mākslinieku ģimenes,
paaudžu pēctecība ir visai izplatīta.
Vai tā ir ietekmējusi jūsu ceļa izvēli
un māksliniecisko domāšanu?
Pirmo grafiku laikam uztaisīju jau kādu
piecu gadu vecumā. Tēvs man atnesa
mājās vienu vara platīti. Mēs to nokvēpinājām,
un es ieskrāpēju zīmējumu.
Princesi un dažus rūķīšus, kas, protams,
nepieciešami katrai kārtīgai princesei.
Un krietni vēlāk, jau studiju laikā to
atradu, izkodināju un uztaisīju novilkumu.
Jā, tas ir interesanti, kuram katram
jau nu gan mājās negadītos kāda
vara plāksnīte.
Par īsto uzvedinātāju mākslā varu uzskatīt
manu tēvu. Kā metālmākslinieks
viņš mani iedvesmoja arī citiem brīnumdarbiem.
Varēju pie viņa konsultēties
par to, kā apstrādāt metālu –
piemēram, mani interesēja zāģēšana,
urbšana – tas nemaz nav tik viegli.
Es izdomāju, ka to gribu izdarīt – un
tad arī realizēju. Man bija ideja pašu
cinka plati apstrādāt tā, lai piešķirtu tai
vajadzīgo ārējo formu. Zāģēju, urbu…
tās vairs nav plates – tie ir atsevišķi
ažūri metāla gabali, vai tāda metāla
gabaliņu kolāža. Kāds cits darbs veidots
kā novilkums no dažādām stieplītēm,
atslēgām – oriģināls – kustīgs, mainīgs,
drīzāk atgādina kādu instalāciju, nevis
estampa izgatavošanai radītu metāla
oriģinālu, man pašai šīs grafikas ir ļoti
mīļas.
Tās tiešām ir unikālas gan ar savu
autortehniku, gan arī filozofiskajiem
nosaukumiem – “Garāmskrienoša
vēja skaņa”, “Trauks rasas savācējai”
vai “Apavi, kas atstāj pēdas ūdenī”.
Tie krasi kontrastē ar fizisko darbu,
kas ielikts to izgatavošanā – gluži kā
gotiskā katedrālē – garīgie impulsi
pilnīgi nomāc jebkādu domu par fiziskā
darba smagumu. Bet līdzīgi ir
strādājusi arī jūsu mamma. Arī viņas
ietekme noteikti ir bijusi?
Jā, no vecākiem esmu tiešām ļoti ietekmējusies
un ietekmēta vislabākajā
nozī mē. Porcelāna māksla ir tāda sarežģīta
– man tas viss ir bijis apkārt, ikdienas
lietošanā daudz kas no tā, kas tagad
ir muzejā, un nepieciešams laiks, lai to
vispār varētu novērtēt. No ikdienas tas
kļūst par dizainu.
Ko tad pašai tas deva izņemot brokastu
trauciņus?
Tā vienkārši ir dzīve. Tā ir vide, kuru
nevar preparēt pa slānīšiem, tas ir kopums.
Kādēļ tad tomēr lietišķajos neaizgājāt
uz keramiku?
Cik atceros, toreiz man pat tādas domas
nebija, ka vajadzētu atkārtot vecākus.
Tagad saprotu, ka man ir izteikta
plaknes domāšana. Bet mamma,
domāju, mani ir ļoti ietekmējusi ilgu
dzīves periodu – nu kaut vai tādēļ, ka
viņai arvien rādīju skices, apspriedos
un arī uzklausīju daudz ko. Bet ne vienmēr
piekritu. Tas katrā ziņā bija labi, ka
varēju savus darbus kādam parādīt.
Tātad to varam saukt par ļoti labu
ietekmi? Bieži jau vecāki mākslinieki
sabojā savu bērnu dzīvi ar savām
vēlmēm un pārspīlēto centības izpratni?
Nu tas jau labāk no malas redzams.
Bet pats to vislabāk jūt…
Nē, man liekas, ka ar to viss ir kārtībā.
Arī vēlāk man ir bijusi ļoti laba kompānija
– Oļģerts Jaunarājs un, protams,
īpaši Skaidrīte Jaunarāja, ar kuru kopā
esam daudzus projektus un idejas realizējušas,
arī “Nēģeru pasaciņas”, kuras
vairākus gadus nogulēja izdevniecībā
neizdotas un, kā pasītē rakstīts, tika izdotas,
tikai patei coties darbojošos personu
pārliecībai, ka tas iespējams.
Pateicoties tieši viņai, arī Jānis, pēc
izglītības interjerists, sāka nodarboties
ar grāmatu grafiku un sāka taisīt grāmatu
vākus, vispirms Skaidrītes tulkotajām
grāmatām.
Jā, pateicoties Jāņa vecākiem, esam
daudz interesējušies un arī diskutējuši
par jaunāko literatūrā, mākslā. Mums
bija pieejama lieliska bibliotēka. Grāmatas
arī tagad aizpilda lielu daļu gan
telpas, gan domu.
Atgriežoties pie apgalvojuma par
plaknes domāšanu, nu nezinu gan,
bet nekā plakana gan šajās ilustrā-
cijās neredzu. Un tērpu modelēšana
jau nu arī nav nekāds plakanais
darbs. Telpiskums taču ir visā – pat
monētas reizēm ir ļoti telpiskas. Jūs
esat grafiskā dizaina autore vairākām
Latvijas bankas monētām, kādas
jaunas atziņas var gūt, strādājot
pie darba ar tik stingri reglamentētiem
noteikumiem?
Šīs monētas tiešām bija ļoti komplicēts
darbs. Tur ir apvienots gan reljefs, gan
zīmējums plaknē. Tehnoloģiski tas bija
izaicinājums arī monētu kalējiem, jo
bija jāsapludina fototehnika ar reljefu
veidojumu.
Tik sarežģītā veidā tas tika darīts
pirmo reizi. Tēlnieka darbam šeit ir milzīga
nozīme, tēlnieks ņem zīmējumu un
veido telpisko oriģinālu.
Strādāju kopā ar Ligitu Franckeviču.
Tas atkal ir komandas darbs – tāpat kā
pie grāmatām. Ir ļoti maz tēlnieku, kas
spēj izteikties tik mazā biezumā.
Monētu idejas un priekšlikumi, protams,
ir bankas kompetence. Droši
vien arī šai jaunlatviešu portretu
sērijai. Kā var izveidot tik precīzu
kādas vēsturiskas personas attēlu,
ja saglabājušies tikai daži neskaidri
foto. Piemēram – Rainis – izskatās
kā dzīvs, šķiet, varam saskaitīt uzacu
matiņus. Tas ir brīnums.
Jā, par Raiņa monētu pat Jānis, kurš
mani nekad neslavē, uzslavēja, sakot,
ka man vienreiz tiešām kaut kas ir izdevies.
Jā, protams, par kokiem, zivīm un
sēnēm man viss būtu skaidrs, bet
uztaisīt tādu portretu – tur vajag
pavisam īpašu prasmi un, protams,
talantu.
Jā, tas bija izaicinājums.
Jāsaka gan – ar ļoti labu rezultātu.
Dažiem, intervijas beigās mēdzu
jautāt, kas ir māksla. Bet arvien vairāk
jūtu, ka saņemtās atbildes, lai
kā tās mani interesētu, visai maz ko
izsaka par cilvēku pašu. Tās ir drīzāk
tādas intelektuālas vārdu spēlītes…
bet vai spēlēties jums patīk? Kas jūs
esat – māksliniece vai grafiķe?
Man gribētos būt māksliniecei. Jo mākslinieks,
iespējams, ir Dieva identifikācija
zemes virsū – jo rada ne no kā…
Ar Artu Ozolu-Jaunarāju
sarunājās Austra Avotiņa
12
īsumā
#3(43)/2008
īsumā
HEIDELBERG
LATVIJA
VADĪBAS MAIŅA
Jau pavasarī tapa zināms, ka Olavi
Lohikoski, kurš 12 gadus vadījis visas
trīs Heidelberg pārstāvniecības Baltijas
valstīs, ir nolēmis doties pelnītā atpūtā,
pievērst vairāk uzmanības ģimenei un
hobijiem.
Vadītāja vietu ir ieņēmis Esa Saarinens,
kurš arī jau vairāk nekā desmit
gadu ir dažādos vadošos amatos Heidelberg
filiālēs Somijā, Dānijā un Zviedrijā,
bet pēdējos divus gadus bijis Heidelberg
Nordic/Baltic komercdirektors. Sakarā
ar jaunajiem pienākumiem Saarinena
kungs ir pārcēlies uz Rīgu, no kurienes
vienlīdz labi veicami pienākumi arī Viļņā,
Tallinā un Kopenhāgenā.
Esa Saarinens
īsumā
BALTPRINT 2008
VELTĪTAS
LIETIŠĶĀS BROKASTIS
31. oktobrī Heidelberg Latvija rīkoja
kārtējās lietišķās brokastis. Šoreiz
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas
biedri un draugi tika iepazīstināti
ar ar konferences BaltPrint 2008
aktualitātēm. Heidelberg Latvija mārketinga
vadītājs Uldis Cerbulis konferencē
bija vienīgais pārstāvis no Latvijas,
un tagad klātesošos kompaktā
un koncentrētā veidā iepazīstināja ar
redzēto un dzirdēto.
Pamācošs un noderīgs bija ziņojums
par poligrāfiju un ekoloģiju. Konferencē
par šādu tēmu uzstājās Eike Fruehbrodt,
Heidelberger Druckmashinen AG viceprezidents,
automatizācijas un perifērijas
produktu grupas vadītājs. Tagad
arī 30 Latvijas tipogrāfijas ir apguvušas
astoņus ekoloģiskās poligrāfijas principus.
Interesantas, taču savstarpēji pretrunīgas
nākotnes vīzijas piedāvāja divi
konferences viesi: Neil Falconer no Pira
International (Lielbritānija) un Marco
den Engelsman (izdevniecības Compress
galvenais redaktors, Nīderlande).
Skaidrs ir tas, ka digitālās tehnoloģijas
ir uzvarējušas daudzās poligrāfijas jomās:
digitālās darba plūsmas, digitālie
paraugnovilkumi, digitālais foto, digitālā
attēlu apstrāde, pat iespiedmašīnas
vadības pults ir digitāla utt. Taču ofseta
pozīcijas vēl netiek apdraudētas – neviena
digitālā drukas iekārta vēl nesola
konkurētspējīgu kvalitāti, ātrumu, izmaksas
un materiālu izvēli.
#3(43)/2008
īsumā
13
īsumā
LATVIEŠU VALODAS
TEMINOLOĢIJA
POLIGRĀFIJAS NOZARĒ
7. novembrī notika vēl viens nekomerciāls
un visnotaļ atbalstāms pasākums
par poligrāfijas terminoloģiju un
tulkojumu profesionalitāti. Viesu vidu
bija ne tikai poligrāfijas pārstāvji ar
interesi par valodu, bet arī profesionāli
valodnieki, tulkotāji un terminologi.
Tika pieņemts lēmums izveidot LZA TK
Poligrāfijas apakškomisiju, lai veicinātu
nozares terminoloģijas attīstību, sekmētu
ieinteresēto personu aktivitāti,
apvienot pūles un koordinēt darbības
virzienus, kā arī uzlabotu sadarbību ar
tulkotājiem.
Gatavību darboties nozares
terminoloģijas apakškomisijā
jau ir izteikuši Artis Ērglis,
Dagnija Vanaga, Ieva Bečere,
Lelde Ņikitina, Salvijs Bilinskis,
Uldis Cerbulis, Paulis Zabarovskis,
Huberts Daugulis, Jeļena
Kuzmina, Raimonds Apinis,
Eduards Cauna, Normunds
Tiltiņš, Ivars Bērziņš un
Dace Siliņa. Saraksts ir atvērts,
jebkurš interesents ir aicināts
atbalstīt un piedalīties.
Atbalstiet iniciatīvu, izsakiet
savu viedokli un piesakieties
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu
asociācijā (tālr.L 67282447,
e-pasta adrese ieva@lpua.lv).
Žurnāls Iespiedgrafika apņemas
atspoguļot apakškomisijas
aktivitātes katrā numurā.
Internetā meklējiet vārdnīcu
Heidelberg Latvija mājaslapā
www.lv.heidelberg.com.
NOZĪMĪGĀKĀS POLIGRĀFIJAS, REKLĀMAS,
IEPAKOJUMA UN GRĀMATU IZSTĀDES
2008. GADA NOGALĒ UN 2009. GADĀ
NOVEMBRIS
09.11.08.-13.11.08.
PACK EXPO INTERNATIONAL
ASV, Čikāga
www.packexpo.com
11.11.08.-14.11.08. REKLAMA 2008
Krievija, Maskava
ww.reklama-expo.ru
18.11.08.-21.11.08. MAVEX
Šveice, Bāzele
www.packmove.ch
18.11.08-21.11.08.
ON DEMAND RUSSIA
Krievija, Maskava
www.ondemandexpo.ru
FEBRUĀRIS
12.02.09.-15.02.09. BALTIJAS
GRĀMATU SVĒTKI
Lietuva, Viļņa
www.litexpo.lt
MARTS
12.0309.-15.03.09. LEIPCIGAS
GRĀMATU GADATIRGUS
Vācija, Leipciga
www.leipziger-buchmesse.de
APRĪLIS
20.04.09-22.04.09. LONDONAS
GRĀMATU GADATIRGUS
Lielbritānija, Londona
www.londonbookfair.co.uk
21.04.09.-24.04.09. POLIGRAFIA.
EURO-REKLAMA OUTDOOR EXPO
Polija, Poznaņa, www.mtp.pl
MAIJS
06.05.09.-08.05.09. ADPRINT
Lietuva, Viļņa
www.litexpo.lt
06.05.09.-08.05.09. POSTPRINT
Vācija, Berlīne
www.postprint.de
12.05.09.-14.05.09. FESPA
Nīderlande, Amsterdama
www.fespa.com
19.05.09-22.05.09.
EMBAXPRINT
Čehija, Brno
www.embaxprint.cz
SEPTEMBRIS
24.09.09.-27.09.09. GĒTEBORGAS
GRĀMATU GADATIRGUS
Zviedrija, Gēteborga
www.goteborg-bookfair.com
OKTOBRIS
14.10.09.-18.10.09. FRANKFURTES
GRĀMATU GADATIRGUS
Vācija, Frankfurte
www.frankfurter-buchmesse.de
20.10.09.-23.10.09. SCANPACK
Zviedrija, Gētebroga
www.scanpack.se
14 izstādes
#3(43)/2008
IZSTĀDEI DRUPA –
JAUNS PREZIDENTS
vadītāju tika ievēlēts Jirgens Vutcs
(Dr. Jürgen Vutz) no CEO Wind möller &
Hölscher KG. Otrā viceprezidenta amats
tika uzticēts Vāci jas Federālās drukas
un mediju apvienības (Bundesverband
Druck und Medien) prezidentam Rolfam
Švarcam (Rolf Schwarz).
Izstādes drupa organizācijas komitejā
ir 23 dalībnieki, un tieši viņi ir atbildīgi
par tās attīstības stratēģiju, viņiem
jārūpējas, lai izstādē būtu pārstā vēts
viss plašais iespiedindustrijas tehnoloģiju
spektrs – pirmsdruka, ie spie šana
un pēcapstrāde, – kā arī iepakojuma
izgatavošana, papīra un da žādu po-
ligrāfijas materiālu ražošana u. c. Komitejas
darbā ir aktīvi iesais tījušās arī
5 Vācijas iespiedindustriju pārstāvošas
asociācijas.
Organizācijas komiteja 23. septembra
sēdē pieņēma arī citus būtis kus
lēmumus. Pirmā publiskā prezentācija
notiks šī gada novembrī izstā des All in
Print laikā Šanhajā, aicinot eksponentus
un apmeklētājus uz drupa 2012 no
2012. gada 3. līdz 16. maijam. Pieteikšanās
dalībai izstā dē tiks izsludināta
2010. gada pavasarī, bet par reģistrācijas
beigu datumu ir noteikts 2010. gada
31. oktobris.
Sagatavots pēc drupa 2012 preses dienesta materiāliem
Dipl.-Ing. Martins Veikenmeiers
Pēcdrupas laiks ir pirmsdrupas laiks:
sekojot šim moto, 23. septembrī
Diseldorfā notika drupa 2012
organizācijas komitejas sēde, kurā tika
nolemts, ka par tās prezidentu kļūs
Martins Veikenmeiers (Dipl.-Ing. Martin
Weickenmeier), iepakojuma nozares
koncerna Körber AG padomes loceklis
un uzņēmuma CEO, Körber PaperLink
GmbH vadītājs.
Jaunais prezidents guva nedalītu
organizācijas komitejas dalīb nie ku atbalstu
un visnotaļ atbildīgajā amatā
nomainīja iespiedmašīnu ražo tāja Koenig
& Bauer AG valdes priekšsēdētāju
Albrehtu Bolza-Šīnemanu (Dipl.-Ing.
Albrecht Bolza-Schünemann), kurš izstādes
prezidenta pienā kumus pildīja
2000., 2004. un 2008. gadā un uz šo
amatu atkārtoti kandidēt ne vēlējās.
Kopš 2004. gada Martins Veikenmeiers
ir bijis izstādes vice prezi dents
un pildījis arī Mandātu komitejas vadītāja
pienākumus. Stājoties jau najā amatā,
viņš teica: – Es uzskatu, ka tieši tagad
ir pienācis īstais laiks man uzņemties šo
darbu, jo manis pārstāvētais iepakojuma
industrijas sektors strauji attīstās,
un 2012. gada izstādē tam tiks atvēlēta
ļoti būtiska loma.
Atklātā balsojumā par izstādes viceprezidentu
un Mandātu komi tejas
Izstādes drupa prezidenti:
drupa 1951–drupa 1972: Hubert H. A. Sternberg
(Heidelberger Druckmaschinen AG)
drupa 1972–drupa 1990: Kurt Werner (Druckmachinenfabrik Goebel)
drupa 1995:
Hans Bernhard Bolza-Schünemann
(Koenig & Bauer AG)
drupa 2000–drupa 2008: Albrecht Bolza-Schünemann
(Koenig & Bauer AG)
drupa 2012:
Martin Weickenmeier (Körber AG)
Jaunais drupa prezidents Dipl.-Ing. Martins Veikenmeiers (pa labi) un viceprezidents Dr. Jirgens Vutcs
KBA.P.603
KBA lokšņu ofseta tehnoloģijas
No A3 līdz superlielam formātam.
Mēs piedāvājam visu.
Sava uzņēmuma panākumus jūs plānojat paši. Bet KBA rūpējas
par to, lai jums būtu vismodernākās lokšņu ofseta tehnoloģijas.
No A3 līdz superlielam formātam. Visu izmēru mašīnas pārsteidz ar
darbības ātrumu, apkalpošanas vienkāršību un plašu piedāvāto iespēju
klāstu. Mēs rūpējamies arī par inovācijām visos drukas procesos.
Ja plānojat investīcijas, sazinieties ar mums. Vienalga, kādā formātā.
KBA.P.603
Trükimaailm AS, Tel.: (+372) 6 779140,
janek@trykimaailm.ee, www.trykimaailm.ee, www.kba.com
16
izstādes
#3(43)/2008
MASKAVAS GRĀMATU GADATIRGUS
VLADIMIRS IĻJINS
Maskavā no 3. līdz 8. septembrim,
Viskrievijas izstāžu centrā
no tika 21. Maskavas starptautiskais
grāmatu gadatirgus. Šogad
grāmatnieku fo ruma Krievijas galvaspilsētā
moto bija „Grāmata mieram
un progresam”.
Vairāk nekā 2500 eksponentu bija
izvietojušies trīs stacionāros un trīs papildus
paviljonos. Izstādes kopējā platība
pārsniedza 33 500 m2. Uz grāmatu
gadatirgu bija ieradušies viesi no Francijas,
Vācijas, Somijas, Sauda Arābijas,
Zviedrijas, Izraēlas, Lietuvas, Latvijas,
Igaunijas, Lielbritānijas, Ungārijas, Irānas,
Azerbaidžānas, Uzbekistānas, Holandes,
Kubas, Albānijas, Turcijas, Armēnijas,
Moldovas, Bulgārijas, Serbijas, Itālijas,
Spānijas... pavisam no 82 valstīm.
Šogad izstādē centrālā vieta un goda
viesa statuss bija Ukrainas izdevējiem.
Šīs valsts ekspozīcijā 200 izdevniecības
rādīja vairāk nekā 4000 dažādu nosaukumu
grāmatu, kas izdotas laika posmā
no 2006. līdz 2008. gadam. Jāatzīmē,
ka pašlaik Ukrainā darbojas vairāk nekā
4000 izdevniecību.
Izstādes ietvaros notika daudzi semināri,
konferences, pieņem šanas,
prezentācijas un tikšanās ar grāmatu
autoriem no Krievijas, Fran cijas, Polijas,
Kubas, Serbijas un ASV. Grāmatu
gadatirgu un tā kultūras programmu
atspoguļoja 800 žurnālisti no 350 masu
informācijas līdzekļiem.
Tradicionāli izstādes atklāšanas dienā
tika apkopoti konkursa „Kniga goda”
(Gada grāmata) rezultāti desmit nominācijās,
laureāti balvās saņēma skulptora
Vladimira Trulova darinātās bronzas
statuetes „Ar grāmatu ejošais”.
SARMITE USĀNE
Maskavas Starptautiskā grāmatu
izstāde-gadatirgus (Мос ковская
международная книжная
выставка – ярмарка) ir ļoti nozīmīgs
pasākums visām Krievijas izdevniecībām,
tam izdevēji jau laikus
īpaši gatavojas. Šogad Izstādes goda
viesis bija Ukraina, tai bija atsevišķs
paviljons, – neliels un atšķirībā no pārējiem,
diemžēl, mazāk apmeklēts.
Lai gan izstādes apmeklētāju interese
bija ļoti liela, un katra izdevniecība
centās izmantot katru iespēju ieinteresēt
savus potenciālos lasītājus. Lielākās
izdevniecības savus darbus stendā eksponēja
gan paviljonā, kur bija iespēja
tikties un pārrunāt darba jautājumus
ar saviem sadarbības partneriem, gan
arī bija noīrējušas tirdzniecības vietas
ārā laukumā starp izstādes paviljoniem.
Grāmatu pircēji varēja nepirkt ieejas
biļetes, bet jau tirdzniecības vietās iegādāties
grāmatas.
Izstādes organizētāji mēģināja izstādes
dalībniekus sadalīt arī pēc izdodamās
produkcijas mērķauditorijas un
produkcijas veidiem. Atsevišķi ekspo-
#3(43)/2008
izstādes
17
nējās kartīšu, mākslas grāmatu, specializētās
(nozaru) literatūras izdevēji.
Ne visi dalībnieki vēlējās izmantot šo
principu. Piemēram, telts, kas bija paredzēta
bērnu literatūras izdevniecībām
bija pustukša. Bērnu grāmatu izdevēji
bija eksponējušies galvenajā paviljonā,
kurš bija vislabāk apmeklēts.
Izstādes laikā notika tradicionālās
izdevniecību un grāmatu prezentācijas,
tikšanās ar grāmatu autoriem, dažādu
konkursu – „Книга года 2008”,
„Искусство книги” (kur tika nominētas
sadraudzības valstu (СНГ) izdevniecības)
apbalvošana, koncerti un pat teatralizēti
priekšnesumi. Vienlaicīgi notika
semināri un konferences.
Krievijā tiek domāts par digitālo
grāmatu popularizēšanu un izdošanu.
Izstādē tika prezentēts projekts КНИГА-
БАЙТ 2009. Nākošā gada pavasarī Maskavā
pirmo reizi tiks organizēta digitālās
grāmatu izdevniecību izstāde un
konference КНИГАБАЙТ 2009 (informācija
mājas lapā: www.mibf.ru).
Izstādē piedalījās arī poligrāfijas
nozares pārstāvji no Ķīnas, Taizemes,
Slovēnija, Turcijas, Slovākijas, Lietuvas,
Latvijas u.c. Krievijas grāmatu tirgus ir
neaptverams, un lasītājiem joprojām
grāmatas interesē.
Izstādes gaisotne bija radoša un labvēlīga,
varbūt par iemeslu tam bija ne
tikai Krievijas grāmatu svētki, bet arī
tas, ka izstādes norises laikā Maskava
svinēja savus Pilsētas svētkus un vienlaicīgi
Viskrievijas izstāžu centrā (ВВЦ)
notika daudz citu pasākumu, kas bija
ļoti labi apmeklēti.
Tehnika attīstās, tehnoloģijas mainās, tradīcijas saglabājas...
DIGITĀLĀ DRUKA
• OFSETS
• SIETSPIEDE
• PĒCAPSTRĀDE
• MAKETU
SAGATAVOŠANA
• AUGSTSPIEDE • FOTOSTUDIJA
Tallinas iela 59, tel. 67314588
18 notikums
#3(43)/2008
LATVIJA – VIESU VALSTS GĒTEBORGAS
GRĀMATU GADATIRGŪ
JĀNIS OGA
No 25. līdz 28. septembrim Latvija
piedalījās starptautiskajā Gēteborgas
grāmatu tirgū viesu valsts statusā, ar
līdz šim vērienīgāko Latvijas grāmatniecības
prezentāciju ārzemēs svinot arī
Latvijas valsts 90. dzimšanas dienu.
Gēteborgas grāmatu gadatirgus
tiek uzskatīts par gada vērienīgāko
kultūras pasākumu Ziemeļvalstīs. Kā
vēsta statistika, šogad četru dienu
laikā to apmeklēja vairāk nekā 101
tūkstotis apmeklētāju. Izstādē ar stendiem
piedalījās 948 dalībnieku no 20
valstīm, bija akreditējušies 1210 žurnālisti.
Grāmatu tirgū viesojās 1850
literātu un lektoru, no kuriem 788 piedalījās
vairāk nekā 2400 semināros un
lasījumos.
Latviju pārstāvēja ap 70 cilvēku
delegācija, to vidū rakstnieki, dzejnieki,
vēsturnieki, politiķi un amatpersonas:
Latvijas Ministru prezidents
Ivars Godmanis, Latvijas Republikas
vēstniece Zviedrijā Elita Kuzma, bijusī
Latvijas Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga, Sandra Kalniete, Ausma
Cimdiņa, Knuts Skujenieks, Juris
Kronbergs, Aivars Stranga, Jānis Krēs-
liņš, Ojārs Kalniņš, Māra Zālīte, Nora
Ikstena, Liāna Langa, Laima Muktupāvela
un citi.
Latvijas kultūras programma ietvēra
ap 50 dažādu pasākumu – seminārus,
literārus lasījumus un grāmatu atvēršanas
–, kas notika gan Latvijas stendā,
izstāžu zāles semināru un konferenču
telpās, gan arī ārpus tām. Līdzās literāriem
notikumiem tika atklātas vairākas
izstādes, to vidū fotoizstādes Viena
diena Rīgā, J. Nakamuras Līvi, J. Vītiņa
Latvija no putna lidojuma izstāžu zālē,
savukārt M. Brašmanes „Kaza kāpa
debesīs” kultūras centrā Röda Sten un
Viena diena Latvijā Gēteborgas Pilsētas
bibliotēkā.
Daudz apmeklētāju piesaistīja semināri
par Latvijas kultūru un vēsturi,
to vidū „Pārvērtības un atgriešanās”
(S. Kalniete un L. P. Fredēns), „Rakstīt
pagātni šodien” (P. Bankovskis, Š. Cērps,
M. Talgre), „Rīga – poliglotu pilsēta”
(U. Bērziņš un A. Pleijela), „Rīgas jūgendstils”
(I. Tepfers). Latvijas stenda
rīkoto pasākumu vidū gribētos izcelt
prezentāciju par Latvijas poligrāfijas iespējām
un piedāvājumu (J. Sīlis).
Latvijas stends, kas bija veidots Latvijas
Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas
veidolā (autori un izgatavotāji: „Vējiem
Līdzi”), raisīja gan izstādes apmeklētāju,
gan organizatoru uzmanību un,
kā izstādes rīkotāji Bok&Bibliotek atzina
noslēguma preses konferencē, Latvijas
stends bija kļuvis par daudzu izstādes
viesu tikšanās vietu.
Stendā strādāja un par Latviju, tās
grāmatniecību un kultūru stāstīja pārstāvji
no Latvijas Nacionālās bibliotēkas,
Latvijas institūta, Latvijas Grāmatizdevēju
asociācijas, Latvijas Grāmatnieku
ģildes, Latvijas Literatūras centra, Latvijas
Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas,
tipogrāfijām Preses nams un Jelgavas
tipogrāfija.
Šoruden nākuši klajā arī vairāki latviešu
prozas un dzejas tulkojumi zviedru
valodā. Zviedriski izdoti divu mūsdienu
latviešu rakstnieču romāni: Noras
Ikstenas „Dzīves svinēšana” (Livets fest,
izdevniecība Atlantis, tulkotājs Juris
Kronbergs) un Ingas Ābeles „Uguns
nemodina” (Elden väcker ingen, izdevniecība
Ariel Skrifter, tulkotāja Austra
Krēsliņa).
#3(43)/2008
izstādes
19
Īsprozas antoloģijā Människomuseet
(„Cilvēka muzejs”, izdevniecība Tranan,
tulkotāji Andris Kangeris, Aldis Kronbergs,
Jānis Kronbergs, Juris Kronbergs)
iekļauti Gunta Bereļa, Paula Bankovska,
Andras Neiburgas, Mārtiņa Zelmeņa,
Arvja Kolmaņa, Gundegas Repšes, Ingas
Ābeles, Gundara Ignata, Ingas Žoludes,
Noras Ikstenas un Laimas Muktupāvelas
stāsti.
Zviedru valodā nākušas klajā arī vairākas
dzejas grāmatas: Knuta Skujenieka
Som ekens rot till vaten („Kā ozola
sakne pēc ūdens”) un Guntara Godiņa
Mörkret har ingen färg („Tumsai nav krāsas”)
(apgāds Heidruns, atdzejojis Juris
Kronbergs), Vizmas Belševicas izlase
Dikter („Dzeja”) (apgāds Ersatz, atdzejojis
Juris Kronbergs) un dzejas antoloģija
Ord och steg („Vārdi un soļi”) (apgāds
Tranan, atdzejojis Juris Kronbergs), kurā
iekļauti Veltas Sniķeres, Imanta Ziedoņa,
Margitas Gūtmanes, Jāņa Rokpeļņa,
Leona Brieža, Māras Zālītes, Eduarda
Aivara, Ineses Zanderes, Pētera Brūvera,
Liānas Langas, Sergeja Timofejeva,
Māra Salēja, Ingas Ābeles, Ingas Gailes,
Kārļa Vērdiņa, Marta Pujāta, Agneses
Krivades un Ingmāras Balodes dzejoļi.
Audiogrāmatu apgāds Bokbandet izdevis
Jura Kronberga dzeju Kristapa Graša
mūzikas pavadījumā kompaktdiskā
Hötorgshallen och andra dikter („Siena
tirgus halle un citi dzejoļi”).
Atkārtotu izdevumu, šoreiz t.s. kabatas
formātā, piedzīvojusi Sandras
Kalnietes grāmata „Ar balles kurpēm
Sibīrijas sniegos” (Med högklackade skor
i Sibiriens snö, izdevniecība Atlantis, tulkotājs
Juris Kronbergs), kas pirmoreiz
Zviedrijā iznāca 2005. gadā.
Drīzumā klajā nāks arī Zigmunda
Skujiņa romāns „Miesas krāsas domino”,
Laimas Muktupāvelas romāns „Šampinjonu
derība” un Vizmas Belševicas mīlas
dzeja kompaktdiskā.
Latvijas dalību Gēteborgas grāmatu
gadatirgū iniciēja un kultūras programmas
koncepciju veidoja Juris Kronbergs
un Latvijas Literatūras centrs, projekta
īstenošanu nodrošināja Starptautiskā
Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas
vēstniecība Zviedrijā un LR Kultūras ministrija
sadarbībā LR Ārlietu ministriju,
Rīgas domi, Latvijas Rakstnieku savienību
un Latvijas Literatūras centru.
20
izstādes
#3(43)/2008
LATVIJAS LITERATŪRAS
UN GRĀMATNIECĪBAS
ORGANIZĀCIJAS PIEDALĀS
FRANKFURTES GRĀMATU
IZSTĀDĒ
JĀNIS OGA
No 15. līdz 19. oktobrim Frankfurtē
norisinājās ikgadējā Frankfurtes grāmatu
izstāde, kas šogad svinēja 60 gadu
jubileju un viesu valsts statusā bija aicinājusi
Turciju.
Latvijas nacionālais stends, kā ierasts,
atradās izstāžu kompleksa 5. zālē,
šogad īpaši labā novietojumā – blakus
Čehijas, Polijas, Slovākijas un Lietuvas
stendiem. Tādējādi ikviens interesents
izstādē varēja atrast Latvijas grāmatniecības,
literatūras un poligrāfijas organizāciju
pārstāvjus.
Latvijas stendā šogad apvienojās
Latvijas Literatūras centrs, Latvijas Grāmatizdevēju
asociācija, izdevniecības
„Zvaigzne ABC”, „Jumava” „Jāņa Rozes
apgāds” (trijatā pārstāvot arī Latvijas
Grāmatnieku ģildi), tipogrāfijas Preses
nams un Jelgavas tipogrāfija.
Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju
Frankfurtes grāmatu izstādē pārstāvēja
vairākas vidējās un mazās izdevniecības,
kas piedāvāja savus jaunākos izdevumus.
Stendā tika izstādītas grāmatu
mākslas konkursā „Zelta ābele”
2007. gadā godalgotās skaistākās latviešu
grāmatas, „Jāņa Baltvilka balvas”
plaukts vēstīja par Latvijā izdoto bērnu
un jauniešu literatūru, tāpat izstādes
apmeklētājiem bija iespēja apskatīt arī
Literatūras Gada balvu ieguvušās grāmatas.
Latvijas Literatūras centrs iepazīstināja
ar latviešu literatūras tulkojumiem
svešvalodās, izstādot grāmatas, žurnālus
„Latviešu literatūra” angļu, vācu,
franču, zviedru un krievu valodā, bukletus
par latviešu rakstniekiem angļu un
vācu valodā, kā arī vēstot par atbalsta
iespējām latviešu literatūras tulkojumu
izdošanai ārzemēs.
Ar Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu
asociācijas un apgāda „Zvaigzne ABC”
atbalstu īpaši Gēteborgas grāmatu tirgum
un Frankfurtes grāmatu izstādei
šogad tika izdots informatīvs buklets
„Latvian Book Market”, kurā iekļautas
ziņas par Latviju, apkopota statistika
par apgādu darbību 2007. gadā un
sniegta Latvijas apgādu un tipogrāfiju
kontaktinformācija. Buklets tiks izpla-
tīts arī citos starptautiskos pasākumos,
kuros pārstāvēta Latvijas literatūra un
grāmatniecība.
Latvijas nacionālo stendu 56 kvadrātmetru
platībā veidojis gofrētā kartona
uzņēmums „SIA Vējiem līdzi” Jāņa
Merca vadībā, jau ceturto reizi Eiropas
grāmatu tirgos pievēršot apmeklētāju
uzmanību Latvijas stendam un mēbelēm,
kas izgatavotas no dabai draudzīga
materiāla – kartona. Interesenti,
kuri uzdeva jautājumus par stenda
veidolu un konceptuālo ideju, deva
papildu iespēju stāstīt par Latviju, tās
grāmatniecību un literatūru.
Frankfurtes grāmatu izstādes ielūguma
programmā, kurā izstādē un īpašā
izglītojošā seminārā viesojās apgādi no
nelielām un jaunattīstības valstīm, ar
nelielu atsevišķu stendu izstādē piedalījās
arī grāmatu apgāds „Valters un
Rapa”.
Latvijas dalību Frankfurtes grāmatu
tirgū atbalstījusi Latvijas Kultūras
ministrija un Valsts kultūrkapitāla
fonds.
20
izstādes
#3(43)/2008
LATVIJAS LITERATŪRAS
UN GRĀMATNIECĪBAS
ORGANIZĀCIJAS PIEDALĀS
FRANKFURTES GRĀMATU
IZSTĀDĒ
JĀNIS OGA
No 15. līdz 19. oktobrim Frankfurtē
norisinājās ikgadējā Frankfurtes grāmatu
izstāde, kas šogad svinēja 60 gadu
jubileju un viesu valsts statusā bija aicinājusi
Turciju.
Latvijas nacionālais stends, kā ierasts,
atradās izstāžu kompleksa 5. zālē,
šogad īpaši labā novietojumā – blakus
Čehijas, Polijas, Slovākijas un Lietuvas
stendiem. Tādējādi ikviens interesents
izstādē varēja atrast Latvijas grāmatniecības,
literatūras un poligrāfijas organizāciju
pārstāvjus.
Latvijas stendā šogad apvienojās
Latvijas Literatūras centrs, Latvijas Grāmatizdevēju
asociācija, izdevniecības
„Zvaigzne ABC”, „Jumava” „Jāņa Rozes
apgāds” (trijatā pārstāvot arī Latvijas
Grāmatnieku ģildi), tipogrāfijas Preses
nams un Jelgavas tipogrāfija.
Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju
Frankfurtes grāmatu izstādē pārstāvēja
vairākas vidējās un mazās izdevniecības,
kas piedāvāja savus jaunākos izdevumus.
Stendā tika izstādītas grāmatu
mākslas konkursā „Zelta ābele”
2007. gadā godalgotās skaistākās latviešu
grāmatas, „Jāņa Baltvilka balvas”
plaukts vēstīja par Latvijā izdoto bērnu
un jauniešu literatūru, tāpat izstādes
apmeklētājiem bija iespēja apskatīt arī
Literatūras Gada balvu ieguvušās grāmatas.
Latvijas Literatūras centrs iepazīstināja
ar latviešu literatūras tulkojumiem
svešvalodās, izstādot grāmatas, žurnālus
„Latviešu literatūra” angļu, vācu,
franču, zviedru un krievu valodā, bukletus
par latviešu rakstniekiem angļu un
vācu valodā, kā arī vēstot par atbalsta
iespējām latviešu literatūras tulkojumu
izdošanai ārzemēs.
Ar Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu
asociācijas un apgāda „Zvaigzne ABC”
atbalstu īpaši Gēteborgas grāmatu tirgum
un Frankfurtes grāmatu izstādei
šogad tika izdots informatīvs buklets
„Latvian Book Market”, kurā iekļautas
ziņas par Latviju, apkopota statistika
par apgādu darbību 2007. gadā un
sniegta Latvijas apgādu un tipogrāfiju
kontaktinformācija. Buklets tiks izpla-
tīts arī citos starptautiskos pasākumos,
kuros pārstāvēta Latvijas literatūra un
grāmatniecība.
Latvijas nacionālo stendu 56 kvadrātmetru
platībā veidojis gofrētā kartona
uzņēmums „SIA Vējiem līdzi” Jāņa
Merca vadībā, jau ceturto reizi Eiropas
grāmatu tirgos pievēršot apmeklētāju
uzmanību Latvijas stendam un mēbelēm,
kas izgatavotas no dabai draudzīga
materiāla – kartona. Interesenti,
kuri uzdeva jautājumus par stenda
veidolu un konceptuālo ideju, deva
papildu iespēju stāstīt par Latviju, tās
grāmatniecību un literatūru.
Frankfurtes grāmatu izstādes ielūguma
programmā, kurā izstādē un īpašā
izglītojošā seminārā viesojās apgādi no
nelielām un jaunattīstības valstīm, ar
nelielu atsevišķu stendu izstādē piedalījās
arī grāmatu apgāds „Valters un
Rapa”.
Latvijas dalību Frankfurtes grāmatu
tirgū atbalstījusi Latvijas Kultūras
ministrija un Valsts kultūrkapitāla
fonds.
22 notikums
#3(43)/2008
ASV NACIONĀLAIS
GRĀMATU FESTIVĀLS
Jau astoto gadu ASV tiek rīkots Nacionālais
grāmatu festivāls. Šogad
tas notika galvaspilsētā Vašingtonā,
Nacionālajā Molā, kas atrodas Kapitolija
ēkas pakājē un ir tūristu iecienītu
apskates objektu un populāru muzeju
ieskauts. Festivāla ogranizators un iniciators
ir Kongresa bibliotēka, kas ne tikai
pilda grāmatu krātuves funkciju, bet
arī ir aktīva lasīšanas un grāmatniecības
popularizētāja. Festivāla namamātes
un patroneses lomā darbojās prezidenta
kundze Laura Buša, viņa kopā ar
meitu Džennu Bušu ir sarakstījusi arī
vienu no festivālā prezentētajām bērnu
grāmatām.
Kaut arī sestdienā, 27. septembrī,
karstums un negaisa mākoņi brīdi
pa brīdim izbiedēja festivāla apmeklētajus,
dalībniekus un organizatorus,
Nacionālais grāmatu festivāls bija labi
apmeklēts. Pēc organizatoru apkopotajiem
datiem to apmeklējuši ap 120 000
interesentu. Festivālā piedalījās ap 70
godalgotu un atzinību guvuši autori
– rakstnieki, dzejnieki un grāmatu
ilustratori.
Tematiski nodalītās nojumēs – teltīs –
bija iespējams iepazīties ar autoriem,
klausīties viņu lasījumus un brīvi komunicēt
ar tiem, kā arī iegūt autogrāfus.
Liels uzsvars festivalā bija likts uz
bērnu un jauniešu izdevumiem, par
ļoti svarīgu uzskatot tiešu jauno lasītāju
iepazīstināšanu ar grāmatu kultūru.
Dažāda veida radošās aktivitātēs piedalījās
iemīļoti bērnu grāmatu varoņi
un televīzijas tēli, notika interaktīvas
bibliotēku bērnu programu prezentācijas,
un tas viss, lai jau no mazotnes pieradinātu
jaunos lasītājus pie grāmatas
ne tikai kā pie izklaides, bet arī kā pie
informācijas avota.
Tā kā festivāls noritēja populārā brīvdabas
atpūtas vietā, tas iemantoja lielu
gimeņu ar bērniem interesi. Īpaši šai
auditorijai tika veltīti paviljoni „Māja un
ģimene” un „Amerika lasa!”.
#3(43)/2008
izstādes
23
Atsevišķā paviljonā bija iespējams
iepazīties ar visu štatu literatūras programmu
un to norišu kalendāru, kā arī
apskatīt reģionālo bibliotēku tīklu piedāvājumu
un programmas.
Festivāla organizatora – Kongresa
bibliotēkas – paviljonā apmeklētāji tika
iepazīstināti ar bibliotēkas krājumiem
un publiskajām bibliotēkas programmām.
Tematiskos paviljonos Nacionālajā
Molā bija iespējams iepazīties ar populārāko
dzeju, prozu, vēsturisko un biogrāfisko
literatūru un pazīstamākajiem
autoriem.
Atsevišķā paviljonā notika grāmatu
tirdzniecība, tur par lasītājiem draudzīgām
cenām bija iespējams iegādāties
jaunākos izdevumus un veidojās neticami
garas rindas.
Kopumā vērtējot prezentēto grāmatu
dizaina un estētiskās kvalitātes, jāatzīst,
ka ļoti svarīga nozīme ir grāmatu
ilustrācijām, īpaši jau bērnu grāmatu
ilustrācijām. Ilustrators ir tikpat atpazīstams
kā grāmatas autors, dažkārt
mākslinieks ir pat populārāks un mīlētāks
par teksta autoru. Arī autogrāfu
kārotāji nereti ir aktīvāki pie ilustratoru
nevis pie rakstnieku stendiem. Par šī
gada mākslinieci un festivāla grafiskās
tēmas autori ir izvēlēta Džeina Breta
(Jan Brett).
Savukārt visa cita veida izdevumiem,
veidojot grāmatas vāka dizainu,
galvenais uzsvars tiek likts uz autora
vārda atpazīstamību un grāmatas nosaukumu.
Šo grāmatu vāku dizains ir
pārdomāts, tas uzrunā lasītājus.
Festivāla brīvo atmosfēru un iespējas,
neskatoties uz lielo apmeklētāju
daudzumu, tikties ar iemīļotiem
rakstniekiem un māksliniekiem, uzzināt
jaunumus grāmatniecības jomā
un par ievērojami zemākām cenām
iegādāties grāmatas veicina tas, ka
šis pasākums tiek rīkots zem klajām
debesīm.
Varbūt arī Latvijā grāmatu svētku
rīkotājiem vajadzētu pamēģināt šādus
visai apmeklētus pasākumus organizēt
nevis izstāžu hallēs vai Rīgas Kongresu
namā, kur vienmēr ir pārāk šauri, bet,
izvēloties piemērotu laiku (varbūt maiju
vai septembri), izvest tos svaigā gaisā
– piemēram, Mežaparkā un padarīt
par īstiem svētkiem lieliem un maziem
grāmatu cienītājiem.
ASV Nacionālo grāmatu
festivālu apmeklēja Sigita Bečere
24
vēsture
#3(43)/2008
“Vairāk par svinu lodēs pasauli
izmainīja svins burtenēs.”*
* «Mehr als das Blei in den Kugeln, das Blei in den
Setzkästen die Welt verändert»
Georg Christoph Lichtenberg
KAS MAINĪJA MŪSU PASAULI?
Artis Ērglis
erglis@parks.lv
Apustuļa Pētera vēstuļu lapas no 42 rindiņu Bībeles
faksimils, kas uz rokas lējuma papīra drukāts ar
Gūtenberga preses rekonstrukciju un kolorēts ar roku
Pēc poligrāfiskās tagadnes un nākotnes
redzējumiem izstādē drupa
2008 Diseldorfā vienu dienu nolēmu
veltīt poligrāfijas pagātnei, apmeklējot
laikam jau pasaules galveno drukas
muzeju – Gūtenberga muzeju Maincā.
Plaša Latvijas poligrāfiķu delegācija
dzīvoja Bonnā, un no turienes arī sākās
mans aizraujošais ceļš pie Gūtenberga.
Patiešām ikkatram varu ieteikt nobraukt
tās pāris stundas ar vilcienu no Bonnas
līdz Maincai. Ātrvilciens visu laiku līkumo
gar Reinas krastiem, atklādams
visus skaistākos Vācijas dienvidrietumu
skatus: Reinas vīnogulājus, baznīcas un
baznīciņas, pilsētas un pilsētiņas, pilis,
cietokšņus un muižas, ātri pazibošo
Vācu trijstūri Koblencā un slaveno Lorelejas
klinti. Un klāt arī poligrāfiķu Meka
un svētvieta – Mainca. Lai arī tā slavena
ar savu katedrāli un Šagāla vitrāžām,
kārtējo seno vācu universitāti utt. u.tjp.,
tomēr tās galvenais zīmols, diženākais
dēls un arī „naudas pumpītis” nepārprotami
ir Gūtenbergs. Ne velti tieši
viņu uzskata par tūkstošgades cilvēku.
Pasaulē mazākā tradicionālā poligrāfijā veidotā grāmata – Tēvreize 7 valodās –, kas augstspiedē ar rokām
atlietiem burtiem nodrukāta 3,5 x 3,5 mm lielā spogulī un tad rokām iesieta ādas iesējumā ar zelta folijspiedumu.
SIC! Dators vai kādi citi mūsdienu tehnikas līdzekļi tik maza izmēra attēla iegūšanai nav izmantoti
GŪTENBERGS
Pavisam īsi. Nekas daudz jau par viņu
mums nav zināms, lai arī šī vīra dzīvei
un darbībai veltīti tūkstošiem rakstu.
Tomēr bieži vien to pamatojums ir hipotētisks,
līdzīgi, kā Gūtenberga attēlojums
Rīgā. Dzimis 13./14. gadsimta
mijā (avoti min gadskaitļus no 1394. līdz
1406. gadam) bagāta Maincas patricieša
ģimenē, tāpēc Gūtenberga jubileju
pieņemts svinēt, skaitot no 1400. gada.
Tā kā rodas nesaskaņas ar pilsētas suzerēnu,
ģimene pārceļas uz Strasbūru, kur
jaunais Johans gūst izglītību un pirmās
darba iemaņas juvelieramatniecībā un
spoguļu izgatavošanā. Iespējams, šajā
laikā viņš ticies ar čehu izcelsmes pilsoni
Prokopu Valdfogeli, kas, pārņēmis
austrumu zināšanas, esot mācējis prasmīgi
drukāt. Taču pierādīts tas nav. Daži
avoti liecina, ka Gūtenbergs viesojies
Aviņonā, kur noticis baznīcas koncils,
citi, ka Valdfogelis pāvesta sūtīts šajā
laikā bijis Strasbūrā. Vēl citi, ka Gūtenbergs
viesojies Holandē, kur iepazinies
ar rakstu drukāšanu.
Sācis savu darbošanos rotkaļa amatā,
pēc kāda laika atgriezies dzimtajā
pilsētā, savu dzīvi Gūtenbergs velta iespiešanas
pilnīgošanai. Te 15. gadsimta
vidū viņš iespiež gan savus pirmos
ksilogrāfiskos iespieddarbus (pāvesta
indulgences, kalendārus un Ellija Donāta
latīņu gramatiku), gan rokas salikumā
veidoto 42 rindiņu Bībeli (no nodrukātajiem
180 eksemplāriem saglabājušies
49), ko piecus simtus gadus vēlāk mēs
vēl arvien uzskatām par modernās poligrāfijas
sākumu. Lai uzsāktu savu darbību,
Gūtenbergs līdzekļus tipogrāfijas
ierīkošanai aizņemas. Vai nu tāpēc, ka
nauda (1600 guldeņu) savlaicīgi nav atdota,
vai arī grāmattirgotājs un augļotājs
Johans Fusts sajūt biznesa iespējas,
#3(43)/2008
notikums
25
naudas devējs Gūtenbergu iesūdz tiesā
un attiesā i iekārtu, i pirmās nodrukātās
grāmatas – Bībeles – tirāžu (1455. gada
6. novembrī tiek sastādīts attiecīgs
notariāls akts; starp citu tā nav bijusi
pirmā tiesāšanās Gūtenberga mūžā).
Par labu pēdējam apgalvojumam un
Fusta biznesmena ķērienam runā tas,
ka pēc pāris gadiem viņš kopā ar Gūtenberga
skolnieku Peteru Šeferu savā
tipogrāfijā jau iespiež Psalmus. (Viņi arī
pirmā vairākkrāsu darba autori.) Gūtenberga
rokas tomēr nenolaižas – savu
darbu viņš turpina, iespiežot tā saucamo
36 rindiņu Bībeli, kas gan saglabājusies
tikai 13 eksemplāros. Līdzpilsoņi
viņa nopelnus nenovērtē, taču Maincas
suzerēns, Nasavas arhībīskaps viņam
piešķir titulu un pensiju. Tikai 1913. gadā
tiek atrasts ieraksts par Gūtenberga
nāvi – 1468. gada 3. februārī. Tomēr
svinības par godu izcilajam tautietim
notiek jau agrāk, piemēram, atzīmējot
drukas 400 gadus 19. gs. vidū, pasākumi
notiek ne tikai Vācijā, bet arī Rīgā.
No mūsdienu redzes viedokļa Gūtenbergs
nav izgudrojis ne vārdu salikumu,
ne arī preses darbības principu,
ko toreiz jau izmantoja vīna ražošanā.
Tāpat citās nozarēs jau bija pazīstams
detaļu atliešanas princips, ko viņš pielietoja
literu ražošanā. Taču Gūtenberga
nopelns laikam ir tas, ka visus šos
amatniecības sasniegumus viņš mācēja
savienot vienā, būtiskā tehnoloģijā, ko
mēs saucam par iespiešanas mākslu.
GŪTENBERGA MUZEJS...
Domubiedru un Maincas pilsoņu grupa
muzeju nodibināja 1900. gadā, kad
svinēja slavenā tautieša piecsimto jubileju.
Aicinājumam atsaucās daudzi
izdevēji, tipogrāfijas un iekārtu ražotāji,
kas dāvāja savus izdevumus un
Tuvojoties muzejam, visi objekti liecina, ka tuvojaties
iespiedgrafikas svētnīcai: kokā cirstas literas un teksta
salikums akmenī, lepnā “ķeizaru māja”, kur kādreiz ietilpa
viss muzejs, bet tagad atrodas tikai administrācija, un
skaistā akmens grāmata muzeja pagalmā
26 notikums
#3(43)/2008
Muzejā eksponē Gūtenberga laika literu
lejamo rokas iekārtu un salikumu, Gūtenberga
burtenes rekonstrukciju un krāsas
uznesamo spilventiņu. Redzama Gūtenberga
preses iespējamā rekonstrukcija
un ik pa stundai meistars to rāda darbībā
iekārtas. Sākotnēji muzejs bija pilsētas
bibliotēkas pārziņā un atradās divās
istabās kūrfirsta pilī. 1912. gadā kopā
ar bibliotēku tas pārcēlās uz jaunām
telpām. 1925. gadā sāka eksponēt Gūtenberga
tipogrāfijas rekonstrukciju un
iespiedpreses repliku, kas tapusi pēc
15. un 16. gadsimta kokgrebumiem, jo
no paša Gūtenberga nav palicis pilnīgi
nekas – ne poligrāfijas iekārtu, ne personisko
lietu. Bet 1927. gadā muzejs atkal
pārcēlās, tagad uz 1664. gadā celto
tā saukto “Romas ķeizaru” ēku. Kādreiz
tā bija slavena viesnīca, kurā dzīvojušas
dažādu laiku slavenības un varenības.
Tagad šajā ēkā atrodas muzeja administrācija,
bibliotēka un restaurācijas darbnīcas.
1962. gadā, atzīmējot Maincas
divtūkstoš gadu jubileju, vecā ēka tika
kapitāli restaurēta (gandrīz 20 gadus
pēc sabombardēšanas 1945. gadā), kā
arī uzcelta jauna muzeja ekspozīcijas
ēka. 1989. gadā sāka darboties “Drukas
veikals”, kur var iepazīties ar dažādiem
drukāšanas paņēmieniem. Kad bija pagājuši
100 gadi kopš muzeja dibināšanas,
atzīmējot Gūtenberga 600 gadus,
muzejs atkal tika restaurēts un paplaši-
nāts, tagad tika ierīkots muzeja veikals
un kafejnīca. Mūsdienās muzeju atbalsta
Gūtenberga biedrība un Gūtenberga
sponsoru asociācija. Un tas darbojas
veiksmīgi. Par to liecina ne tikai nopietna
ekspozīcija, bet arī plaša pasākumu
programma visa gada garumā,
zinātniskās publikācijas par poligrāfijas
vēsturi un jaunās paaudzes intereses
veidošana iespiedgrafikas jomā.
…UN TĀ EKSPOZĪCIJAS
Laika gaitā muzeja darbinieki ir savākuši
bagātīgu grāmatniecības kolekciju, kas
izvietota vairākos stāvos. Pagrabstāvā
izvietota dažāda 19.–20. gs. iespiedtehnika,
galvenokārt salikuma iekārtas un
Gūtenberga darbnīcas rekonstrukcija,
kur ik stundu notiek senās iespiešanas
paraugdemonstrējumi. Pirmajā stāvā ir
muzeja kase, veikals, mācību darbnīca
un atsevišķas smagākas drukas vienības,
kuras augstākos stāvos novietot
būtu bīstami.
Tālāk gan ekspozīcijai izsekot ir grūtāk,
jo ir gan stāvi, gan pusstāvi. Taču,
secīgi ejot, vispirms skatam paveras
Eiropas grāmatu attīstības ekspozīcija
no 15. gs. beigām līdz 19. gs. (laiks pēc
Gūtenberga) ar daudziem retiem eksponātiem.
Tai seko pāris palielas telpas
ar tā laika iespiedtehnikas demonstrējumu,
kas īpaši iespaidīga ir tipogrāfiju
iekārtu attīstības pētniekiem. Piemēram,
apskatāms nākamais revolucionārais
solis pēc Gūtenberga – Senefeldera
litogrāfijas prese.
Nokāpjot dažus pakāpienus lejā, nonākam
nelielā telpā, kur var aplūkot
„Gūtenbergu caur laikmetiem” medaļās,
krūzēs, suvenīros, literāros darbos,
šķīvjos utt. Rīgas “Gūtenberga” galvas
gan trūkst. Būs laikam jānosūta. Tālāk
neliela ekspozīcija par Gūtenberga dzīvi
un darbību un tā saucamā strong room
jeb seifa telpa, kur aplūkojami pirmā
Gūtenberga iespieddarba – Bībeles –
pāris eksemplāri un vēl dažas poligrāfiskas
raritātes. Par šo ekspozīcijas daļu
atkal var teikt tikai vienu – iespaidīgi!
Tālāk var apskatīt interesantus eksponātus
no cikla „Grāmatas un druka
pirms Gūtenberga” un, pakāpjoties
pustrepi augstāk, pašus poligrāfijas
sākumus – „Rakstīšana un druka Āzijā:
Ķīna, Koreja un Japāna”. Daudz labu,
#3(43)/2008
vēsture
27
Ķīnas dāvinātu eksponātu, bet īpaši
iespaidīgas ir diarāmas ar miniatūrām
lellītēm, kas veltītas Korejas drukas
mākslai. Taču šajā muzeja sadaļā sākas
zināms sajukums, jo pēkšņi nokļūstam
daudz tālākā nākotnē.
Trešais un ceturtais stāvs ir veltīts
dažiem citiem iespiedgrafikas aspektiem.
Kādā stūrī ir atspoguļota islāma
grāmatu māksla. Blakus ir ekspozīcija,
kas veltīta hieroglifiem un rokrakstu
grāmatām Eiropā; tālāk avīžu iespiešanas
vēsture, kam seko jūgendstils
grāmatu mākslā 20. gadsimta sākumā
un reizi gadā maināma izstāde, kur
aplūkojamas skaistākās vācu grāmatas.
Pēc tik pamatīgas apskates liekas, ka tas
ir viss. Tomēr – nē. Vēl ir pusstāva puse,
kas veltīta papīra ražošanai no vissenākiem
laikiem līdz mūsdienām un zāle,
kas veltīta grāmatsiešanas mākslai.
Tas ir ātrs un pasauss ekspozīcijas
apraksts, ko patiešām vērtīgāk ir redzēt,
nekā par to lasīt. Un redzēt te ir daudz
ko, ne tikai lai novērtētu pagātnes sasniegumus,
bet arī lai saprastu tagadnes
procesus un rastu ieceres – labas un
izcilas ieceres nākotnes darbiem. Gan
iespiedējiem, iesējējiem un poligrāfijas
projektu vadītājiem, gan māksliniekiem,
kas strādā iespiedgrafikas jomā.
Vēl tikai gribētos atzīmēt, ka salīdzinoši
haotiskais tēmu izvietojums,
domāju, traucē nesagatavotam un
neprofesionālam skatītajam. Gida pavadījums,
protams, šo situāciju labo.
Padomāts ir par to, ko Latvijā sauc par
muzejpedagoģiskām programmām.
Jau minēju, ka ik stundu Gūtenberga
„driķētavas” rekonstrukcijā meistars rāda,
kā pirms 500 gadiem lēja svina burtus
un kā drukāja. Dažādās vietās muzejā
par nelieliem ziedojumiem blakus
novietotā ziedojumu lādē var paņemt
krāsainu bukletu par kādu poligrāfisku
tēmu, piemēram „Grāmatsiešana ar rokām”,
„Kā senatnē ražoja papīru?”, „Grāmatu
rakstīšana viduslaikos” u.c. Pēc
muzeja apskates var pārbaudīt savas
jauniegūtās zināšanas un aizpildīt lapu
„Ko es zinu par Gūtenbergu?” atbildot,
piemēram, uz jautājumu „Kādā valodā
nodrukāta pirmā Gūtenberga iespiestā
grāmata – Bībele?” Atbilžu varianti: vidusvācu,
latīņu, grieķu? Vai jūs zināt? Ja
ne, tad jābrauc uz muzeju.
KO MĀCĪTIES NO MUZEJA
VEIKALA?
Muzeja veikals ir atsevišķa stāsta
vērts un, salīdzinot ar Latvijas muzeju
piedāvājumu, tas ir kā pasaka. Patiešām,
balta skaudība metas. Un iespiedgrafikas
nozares darbiniekiem un interesentiem
maciņš ir jāver plaši vaļā, jo
nopirkt gribas visu, visu. Par suvenīru,
nopietnas poligrāfiskas literatūras, dāvanu
u.c. priekšmetu klāstu padomāts
jo rūpīgi. Starp citu, ar piedāvājumu var
iepazīties muzeja mājas lapā. No mazākajām
tradicionāli iespiestajām grāmatiņām
līdz Gūtenberga 42 rindiņu Bībeles
lapu faksimilizdevumiem ar zelta
rotājumiem, no svina burtu atlējumiem
līdz pasaules vēstures lineāliem un atklātnēm.
Protams, neiztiek arī bez pulksteņiem
ar Gūtenberga profilu, šlipsēm,
lietussargiem, Gūtenberga tēju, vīna
pudelēm un citiem mīļiem nieciņiem.
Tas vēl nav viss – deviņas reizes gadā
muzeja priekšā notiek Gūtenberga antikvārais
tirdziņš.
Muzejam ir arī sava mācību darbnīca
“Drukas veikals”. Te var nākt dažāda
vecuma bērni un jaunieši, lai praksē
iepazītos un darbotos ar dažādiem iespiešanas
veidiem, te var izmēģināt un
praktizēties. Tādā veidā jaunajai paaudzei
neuzbāzīgi tiek ieaudzināts poligrāfiskā
darba tikums un piedāvāta
profesionālā orientācija.
Laikam tieši šeit var saprast, kā Vācija
ir kļuvusi par pasaules iespiedindustrijas
karaļvalsti. Un Mainca laikam ir šīs
karaļvalsts vēsturiskā galvaspilsēta.
www.gutenberg-museum.de
Kā jau katrā pilsētā pienākas, nepieciešams
piemineklis tās dižākajam dēlam. Šoreiz postaments
stāvēja tukšs, visuresošo (varbūt poligrāfijas?)
studentu apsēsts. Visdrīzāk to aizveduši restaurācijai,
kā nekā 150 gadus nostāvējis. Bet varbūt, ka tā ir zīme
ceļotājam, ka šajā pilsētā ir jāatgriežas?
28 notikums
#3(43)/2008
ATKLĀTA PRESES
NAMA JAUNĀ UN
MODERNĀ RAŽOTNE
Līdz ar jaunās grāmatu ražotnes
nodošanu ekspluatācijā akciju sabiedrība
Preses nams ne vien saglabājusi
līderpozīcijas augstas kvalitātes
grāmatu izdošanā Baltijas valstīs un
Ziemeļeiropā, bet arī kļuvusi par vienu
no 300 lielākajiem grāmatu ražošanas
uzņēmumiem visā pasaulē.
AS Preses nams jaunajā grāmatu ražotnē
Rīgas rajona Ropažu novada Silakroga
Jāņsilos investējusi Ls 13,5 miljonus
latu. Jaunās rūpnīcas ražošanas
platības ir 7000 m 2 , tās jaudas ļaus
dubultot grāmatu drukas apjomu – no
250 000 līdz 350 000 grāmatu mēnesī
šo brīd līdz 500 000 līdz 700 000 grāmatu
mēnesī nākotnē. Ražošanas procesā
tiek izmantotas poligrāfijas mašīnbūves
globālo līderu Heidelberg, MAN Roland,
Müller Martini, Sigloch-Kolbus, Polar,
Agfa, Fuji un citu radītās jaunākās tehnoloģijas
un iekārtas.
Atklāšanas viesus priecēja jaunā un talantīgā Latvijas pianiste Diāna Baibusa-Zandberga
Darbi jaunajā ražotnē jau noris pilnā sparā
Grāmatu šūto bloku presēšanas stacija no Colbus līnijas
#3(43)/2008
notikums
29
Grāmatas Preses nams ne mirkli nav rimis radošais kolektīvs
IZDOTA GRĀMATA PRESES NAMS
NE MIRKLI NAV RIMIS
Mākslinieciski un saturiski krāšņā
grāmata, kā to raksturojis
akciju sabiedrības Preses nams
padomes priekšsēdētāja Normunds
Staņēvičs, ietver atbildi uz pēdējā laikā
tik aktuālo jautājumu – kas notiek
AS Preses nams?
Grāmata aptver nozīmīgākos pavērsiena
punktus AS Preses nams attīstībā,
kā arī vienkārši interesantus notikumus,
kas uzņēmumam palīdzējuši
augt.
Grāmatas autors ir plaši pazīstamais
rakstnieks un publicists Ēriks
Hānbergs, kurš sadarbībā ar AS Preses
nams pamatlicēju un ilggadējo vadītāju
Kazimiru Dunduru iepazīstina lasītājus
ar dažādiem uzņēmuma vēstures
un attīstības posmiem – no pirmsākumiem
pagājušā gadsimta 70. gados,
kad tā izveidi kontrolēja Padomju Savienības
Komunistiskā partija, cauri
dramatiskajiem Latvijas neatkarības
atgūšanas gadiem un privatizācijas
nestajām pārmaiņām līdz pat mūsdienām,
ieskicējot AS Preses nams nākotnes
apvāršņus.
„Grāmatā vairāk nekā 350 fotogrāfijās
atspoguļoti ne tikai Latvijas poligrāfijas
ražošanas pagātnes un mūsdienu
procesi, bet arī cilvēki, kuri savu darbu
un bieži vien visu dzīvi veltījuši uzņēmumam.
Tā satur plašu pētniecisko
materiālu par poligrāfijas nozares attīstību
un uzplaukumu Latvijā,“ stāsta
Kazimirs Dundurs.
Grāmata izdota SIA DUE, iespiesta
– AS Preses nams, liekot lietā Latvijā
un Baltijā unikālo uzņēmuma mūsdienīgo
iekārtu, augsto tehnoloģiju
un plašo māksliniecisko potenču iespējas.
Tā nebūs pieejama tirdzniecībā, tādēļ
AS Preses nams ir nosūtījusi 500
grāmatas Preses nams ne mirkli nav rimis
eksemplāru kā dāvinājumu Latvijas
bibliotēkām. Grāmatu saņēmis arī
ikviens AS Preses nams darbinieks, un
tā tiek dāvināta AS Preses nams klientiem,
sadarbības partneriem un citiem
ar uzņēmumu saistītiem sabiedrības
pārstāvjiem.
Plānots, ka drīzumā grāmata Preses
nams ne mirkli nav rimis tiks pilnībā ievietota
AS Preses nams interneta mājas
lapā www.presesnams.lv, lai tā būtu
pieejama iespējami plašākam interesentu
lokam.
Ēriks Hānbergs un Kazimirs Dundurs sniedz autogrāfus
30
viedoklis
#3(43)/2008
ĻAUJIET
DIZAINERIEM STRĀDĀT!
SERGEJS ZAŅINS
Vispār es dizainerus nemīlu. Iemesls
ir viens, taču visai būtisks:
viņi nekad pasūtījumus neveic
laikā. Protams, ir izņēmumi, bet tik reti,
ka kopējo pasūtītāju un tā saucamo „radošo
ļaužu” savstarpējo attiecību ainu
tie būtiski nemaina. Tomēr šoreiz man
gribas nostāties dizaineru pusē un aizstāvēt
viņu pozīcijas.
Kādreiz es vadīju departamentu,
kura sastāvā ietilpa publisko attie cību
un mārketinga nodaļa. Tāpēc man nācās
ne tikai ikdienā strādāt kopā ar
dizaineriem, scenāristiem, režisoriem,
producentiem un reklāmas kon cepciju
izstrādātājiem, bet arī pieņemt, tātad
novērtēt viņu veikumu.
Kā tas parasti notika? Es vai nu
vienatnē vai kopā ar saviem līdz strādniekiem,
skeptiskā noskaņojumā apskatīju
piedāvātos variantus un, pieri
saraucis, paziņoju:
– Nē, sarkanā krāsa nederēs. Labāk
zaļa, vai vēl labāk – zila. Zilā krā sa vispār
ir tāda kā solīdāka... Pārāk līdzīgs
Hewlett Packard logo tipam... Kāpēc tādi
burti? Nomainiet pret Arial! Nu ja nē,
tad vismaz pret Helvetica, būs tuvāk
mūsu korporatīvajam stilam... Nu, tā
taču ir īsta anti reklāma. Par mums visi
smiesies! Vai tad tā ir nopietna uzņēmuma
mājas lapa? Kāpēc tāds milzīgs
krāsu laukums augšpusē, un kāpēc tik
lieli burti apakšpusē? Un aktieri šajā
reklāmā vispār izskatās pēc pamuļķī-
šiem, un vispār viss reklāmas rullītis ir
tāds muļķīgs... Te vēl vajadzētu...
Dizainers, nevēlēdamies zaudēt izdevīgu
klientu, uzklausīja un pa de vīgi
māja ar galvu. Un, kad pēc pāris nedēļu
ilgušas apspriešanas un pār veidošanas
ieradās, lai parādītu gatavo produktu,
kurā ievēroti VISI mūsu iebildumi, reakcija
gandrīz vienmēr bija vienāda:
„Kādas šausmas! Tas nu gan nekam neder!”
Nelaimīgajam dizainerim neatlika
nekas cits, kā noplātīt rokas: „Nu, bet
jūs taču paši izvēlējāties šo krāsu, šos
attēlus, šo šriftu?!”
Izskaidrojums tam ir pavisam vienkāršs.
Vairāki ar varu apveltīti diletanti
– katrs ar savu viedokli par to, kādai
jābūt labai reklāmai – kritizēja profesionāļa
darbu. Vēl vairāk: uztiepa viņam
savas idejas. Un kad tās tika īstenotas,
vēlamā profesionālā rezultāta vietā
mēs saņēmām paši savu personisko
redzējumu – dabiski, neprofesionālu.
Kolektīvā daiļ rade bija radījusi kārtējo
kolektīvo kroplību.
Piedzīvojis vairākus šādus fiasko, es
iemācījos apspiest savas emo cijas. Un,
kad man kārtējo reizi gribējās kategoriski
paziņot: „Pilnīgi garām!”, es noskaitīju
līdz desmit un teicu sev: „Jā, man
tas nepatīk. Bet varbūt man nav taisnība?
Reklāma taču nav domāta man, ne
maniem darbiniekiem, bet simtiem un
miljoniem citu cilvēku, kas nebūt nav
tādi kā mēs”.
Nepatīk? Neparasti? Provocējoši? Bet
gandrīz viss, ko radījis patiess talants,
taču ir neparasts un provocējošs. Pēc
tam mēs pierodam un liekas, ka ci tādi
nemaz nevar būt. Piemēram, iekostais
Apple ābolītis. Varu iedo māties, kādas
sejas bija tiem, kas pirmie ieraudzīja šo
logotipu: „Ābols – nu labi, varbūt... Bet
kāpēc iekosts? – Murgs!”. Bet šodien šis
simpātis kais logotips reklāmas ainavā ir
ieņēmis godpilnu vietu.
Cits piemērs: Krievijas mobilo telefonu
operatora MTS ola. Kad tā parādījās,
vesela sašutuma vētra un milzums apsmejošu
repliku pārpildīja internetu.
Šis logotips nepatika NEVIENAM. Arī
man. Bet, atcerēdamies iepriekš iegūtos
punus, es šoreiz nolēmu savu viedokli
skaļi neizteikt. Un kas notika? Ir
pagājuši vairāki gadi – un visi pie šīs
olas ir pieraduši. Nav svarīgi, cik tā ir
oriģināla, kādas asociācijas tā ir radījusi.
Tagad asociā cija ir tikai viena – MTS. Ola
ir simtprocentīgi atpazīstama un nav
līdzīga neviena cita Krievijas mobilo
telefonu operatora logotipam. Tieši tas
ir tas, kas tika gaidīts no dizainera.
Diemžēl dizains un reklāma (tradicionāli
arī glezniecība, politika un kara
māksla) ir jomas, kurās katrs sevi uzskata
par speciālistu. Rek lāma – tas taču
ir tik vienkārši! Novērtēt reklāmu – tas
taču ir tik viegli! Tikai nav skaidrs, kāpēc
viena reklāma veicina pārdošanu, bet
otra – vien kārši tērē pasūtītāja naudu.
#3(43)/2008
viedoklis
31
Un nav saprotams, kāpēc ļoti skaists
un efek tīgs reklāmas rullītis (kurš patīk
pilnīgi visiem) nedod pilnīgi nekādu
atdevi, bet pavisam primitīvs vai pat
kaitinošs palīdz dubultot pārdošanas
rezultātus.
Starp citu, pārdošanas apjoma pieaugums
ir vienīgais reklāmas pro dukta
vērtējuma kritērijs. Un nav svarīgi, ar kādiem
mākslinieciskiem pa ņē mieniem
šis rezultāts tiek sasniegts. Bet mēs visi
nezin kāda iemesla dēļ neinteresējamies
par rezultātu, bet gan par procesu.
Un neatkarīgi no savas izglītības un
ieņemamā amata uzskatām, ka mums
ir tiesības tajā piedalīties.
Ja jūs esat personāldaļas vadītājs, tad
taču nedodaties uz transporta no daļu,
lai tur izklāstītu savus apsvērumus par
loģistiku. Ja strādājat trans porta nodaļā,
jūs nemēģināt mācīt grāmatvedi,
kā rakstīt atskaites ieņē mumu dienestam.
Bet gan personāla, gan transporta
daļas, gan grāmat vedības speciālists
noteikti uzskatīs par vajadzīgu izteikt
viedokli par sava uzņēmuma reklāmu.
Man nekad nav nācis prātā izteikt
savus vērtīgos ieteikumus IT no daļas
speciālistiem, kuri radījuši uzņēmuma
darbībai nepieciešamās pro gram mas
(protams, ja vien šīs programmas strādā).
Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka es neko
nesaprotu no programmēšanas! Un
viss, ko es teikšu, sis tē mas administratoram
un programmētājiem izklausīsies
vienkārši smieklīgi.
Toties katrs IT nodaļas darbinieks
pilnīgi skaidri zina, kādai jābūt ideālai
mūsu uzņēmuma reklāmai, vai vēl biežāk
– kāpēc tai nav jābūt tādai, kādu
to izdomājuši tie idioti dizaineri un apstiprinājuši
idioti mār ke tinga speciālisti.
Ja kaut kādā veidā jauna reklāmas
plakāta, video rullīša vai rek lā mas koncepcijas
apspriešana iziet ārpus mārketinga
nodaļas robežām, visi četri simti
uzņēmuma līdzstrādnieku pēkšņi kļūst
par mārketinga un reklāmas lietpratējiem.
Sākas vētraina elektroniskā pasta
sarakste, strīdi pie pusdienu galdiem
kafejnīcā un smēķētavās, vēršanās pie
priekš niecības... četri simti cilvēku piedāvā
četrus simtus ieteikumu, četri simti
cilvēku ar lielu degsmi vērtē viena
dizainera darbu.
Tā nav nekāda unikālā situācija, tā
notiek gandrīz jebkurā uzņē mumā. Ja
kritiķiem, kuri firmas hierarhijā aizņem
līdzīgu vai zemāku pakāpienu, jūs varat
vairāk vai mazāk pieklājīgi pateikt:
„Nodarbojieties, pie velna, ar savām
lietām un nebāzieties tajās, kurās neko
nesaprotat!”, tad daudz sliktāk ir, ja procesā
aktīvi sadomā piedalīties augstākā
posma darbinieki vai, nedod Dievs, pat
īpašnieki.
Sliktāk tāpēc, ka, pirmkārt, viņiem
arī ir savs ļoti konkrēts viedok lis, otrkārt,
tāpēc, ka viņiem ir tiesības pateikt:
„Nē!”
Un viņi to arī pasaka. Un padara
dizainerus nervozus, niknus un noved
līdz asarām (sevišķi, ja dizainers ir sieviete).
Viņi ilgi un nesakarīgi, atsaucoties
uz savu milzīgo dzīves pieredzi un
savu radu un paziņu viedokli, stāsta, ko
tieši vēlas redzēt potenciālie uzņēmuma
produkcijas pircēji. Viņi apgalvo, ka
nevēlas kļūt par konkurentu apsmiekla
objektu, un vispār netaisās tērēt naudu
par tādām blēņām.
Ja dizainers nespēj izturēt šo spiedienu
un piekāpjas, tiek radīts kār tējais
kolektīvi korporatīvais „nekas”. 90% gadījumu
šādās reklāmās re dzami apgaroti
smaidoši vai spēcīgiem rokas spiedieniem
apmainošies simpātiski ļaudis,
kuru sejas burtiski izstaro uzticamību.
Uzzināt, par ko vēstī reklāmas plakāts
vai klips, varam tikai, izlasot reklāmdevēja
nosaukumu.
Ja viss notiks pēc mūsu, pasūtītāju,
prāta, pasaulē izzudīs visa krea tīvā un
oriģinālā reklāma. Paliks tikai vienveidīgi
priecīgas baltzobainu personāžu
sejas un pilnīgi nesalasāmi reklāmas
moduļi, jo dizainers, kļūdams par standartprasību
upuri, ierobežotā formātā
būs iespiedis tekstu, kuru normāli vajadzētu
izvietot uz piecām lappusēm.
PIRMAIS SECINĀJUMS
Tas ir pavisam banāls. Katram ir jāveic
savi pienākumi. Ja finansu analītiķis vai
pārdošanas menedžeris uzskata, ka viņš
kaut ko saprot no di zaina un reklāmas,
tad lai piedāvā pats savu koncepciju un
savu di zainu. Un, nevis enerģiski vēcinoties
ar rokām un klāstot līdz galam
nenoformulētas idejas, bet pilnīgi gatavā
veidā, atbilstošā formātā, izmantojot
profesionālas grafiskās programmas.
Ļaunākais jau nav tas, ka zābakus
labo maiznieks, vai kurpnieks ķeras pie
pīrāgu cepšanas. Ja viņi to darītu, būtu
pat labi: ātri vien visi (ieskaitot pašus)
pārliecinātos par viņu neprofesionālismu.
Nelaime ir tā, ka maiznieks tikai
stāsta kurp niekam, KĀ jālabo zābaki,
bet kurpnieks tikai skaidro maizniekam,
KĀ jāmīca mīkla.
OTRAIS SECINĀJUMS
Lai arī kādu dizainu jūs izvēlēsieties,
vienmēr atradīsies kāds, ku ram tas kategoriski
nepatiks. Tāpēc rekomendēju:
ja jūs atbildat par reklā mu, neprasiet
nevienam padomu un neuzklausiet neviena
spriedelējumus. Secinājumus par
reklāmas kvalitāti var izdarīt tikai pēc
laika, precīzāk – pēc pārdošanas rādītājiem
vai aptauju rezultātiem.
Visa atbildība par sadarbību ar dizaineru
jāuztic vienam cilvēkam, arī
gatavo produktu jāpieņem vienam cilvēkam.
Izņēmuma gadījumā – pēc paša
iniciatīvas – viņš var pieaicināt kādu,
kam uzticas. Ja šis darbi nieks būs kļūdījies
(spriest par to jūs varēsiet tikai pēc
kāda laika), jūs va rēsiet viņu sodīt vai
pat atlaist. Bet tapšanas procesā, lai kā
arī gribētos, iejaukties nevajag!
TREŠAIS SECINĀJUMS
Arī cilvēkam, kurš atbildīgs par reklāmas
veidošanu, jāprot neuz spiest savu
gribu. Dizainers ir profesionālis. Viņš savu
darbu prot ne sliktāk, kā jūs – savējo.
Tāpēc uzticieties viņam.
Pretējā gadījumā labais dizaineris
aizies, bet sliktais paliks, un cen tīsies
izpatikt uzņēmuma īpašniekam, menedžerim,
juristam, grāmat vedim, kasierim,
sargam...
Un vēl. Dizainers nestrādā jūsu uzņēmumā.
Tas ir liels pluss. Atšķirībā no
jums, viņš redz to no malas, ar lietotāju
vai pircēju, kuri jums ir tik vajadzīgi,
acīm. Viņš labāk jūt, kāds reklāmas tēls
spēs saistīt viņu uzmanību.
Jūsu viedoklis nav visas pasaules viedoklis.
Pateicamies par sadarbību materiāla
sagatavošanā BBS, SIA Alberta koledža
(www.bbsriga.eu)
Sergejs Zaņins ir profesionāls
literāts, žurnālists.
No 1989. gada nodarbojas ar
konsultāciju biznesu, izdevējdarbību,
strādājis banku sektorā
un tirdzniecībā.
Kompānijas Zanin consulting
direktors, biznesa semināru, vairāku
grāmatu un daudzu
publikāciju autors.
www.zanin.ru
32 notikums
#3(43)/2008
TENDENCES PASAULES
PRESĒ: AVĪZES –
AUGOŠS BIZNESS
Pasaules avīžu asociācija (The World
Association of Newspapers – WAN)
publicējusi ikgadējā globālā laikrakstu
tirgus pētījuma rezultātus: 2007.
gadā avīžu pārdošanas apjoms pieaudzis
par 2,57%, bet pēdējo pie cu gadu
laikā – par 9,39%. Kopējā ikdienas tirāža
gada laikā palie li nājusies par 3,65%,
bet piecu gadu laikā – par 14,3%. Avīžu
reklāmas ie nākumi gada laikā palielinājušies
par 0,86%, bet piecu gadu laikā –
par 12,84%.
Pētījuma rezultāti tika publiskoti
2008. gada jūnijā sākumā Gēte borgā
notikušajā 61. WAN izdevēju, redaktoru
un avīžu koncernu vadī tāju kongresā,
uz kuru bija sabraukuši vairāk nekā
1800 izdevēji no 133 pasaules valstīm.
– Piecu gadu laikā avīžu tirāžas ir
augušas vai saglabājušas iepriekšējo
lī meni ¾ pasaules valstu, bet iepriekšējā
gada laikā – 80% valstu. Pat ta jos
tirgos, kur maksas tirāžas samazinās
(ASV un daļā Rietumeiropas val stu),
avīzes palielina savu auditoriju, izplatot
bezmaksas un specia li zē tos izdevumus,
kā arī iekarojot multimediju
tirgu. – Tā pašreizējo situā ci ju raksturo
WAN ģenerāldirektors Timotijs Beildings
(Timothy Balding).
WAN jau kopš 1986. gada regulāri
veic aptauju 232 valstīs un teritorijās,
kurās tiek izdotas avīzes. Jaunākā pētījuma
rezultāti liecina:
• Maksas dienas avīžu tirāža 2007.
gadā palielinājusies par 2,57%, sasniedzot
532 miljonus eksemplāru diena.
Kopā ar bez maksas izdevumiem tiek
iespiesti 573 miljoni eksem plā ru dienā,
kas ir par 3,65% vairāk nekā 2006.
gadā.
• Kopējais maksas ikdienas avīžu
(izdevumu) skaits 2007. ga dā ir palielinājies
par 2,98%, bet piecu iepriekšējo
gadu laikā – par 11,02%, Pašlaik pasaulē
iznāk 11 926 maksas dienas avīzes.
• Kopējie ienākumi no maksas un
bezmaksas avīzēs ievietotās reklāmas
gada laikā palielinājušies par 0,86%, bet
piecu gadu laikā – par 12,84%.
REKLĀMA
Globālā mērogā ienākumi no reklāmas
pieaug jau piecus gadus, un 2007. gadā
tie palielinājušies par 0,86%. Kopējais
pieaugums 5 gadu laikā – 12,84%.
Pasaules reklāmas tirgū avīžu daļa
2007. gadā samazinājusies no 28,7%
līdz 27,5%. Avīzes reklāmas apjoma
ziņā starp medijiem ir otrajā vietā, tās
atpaliek tikai no televīzijas. Reklāmas
apjoms avīzēs ir lielāks ne kā radio, kino,
āra un interneta reklāmas apjoms
kopā. Ja summē reklā mas apjomu
avīzēs un žurnālos, tiek iegūts lielā-
kais pasaules reklāmas me dijs, kurš
kontrolē 40% tirgus. Televīzijas daļa
kopējā tirgū ir 38%. Avī žu reklāmas
ieņēmumi 2007. gadā pieauguši gandrīz
visā pasaulē: Rietumeiropā par
2%, Āzijas un Klusā okeāna reģionā
par 3,31%, Tuva jos Austrumos un
Āfrikā par 13,17%, Latīņamerikā par
10,77%, Centrā lajā un Austrumeiropā
par 5,39%. Tikai Ziemeļamerikā avīžu
ieņēmumi no reklāmas samazinājušies
par 2,77%.
Piecu gadu periodā visās Eiropas Savienības
valstīs, izņemot Poli ju, Portugāli
un Lielbritāniju, reklāmas apjoms
avīzēs ir palielinājies. Lat vijā šis pieaugums
ir visai ievērojams – 44,6%. Igaunijā
šis pieaugums ir bijis vēl lielāks –
67,91%, bet Lietuvā mazāks – 33,48%.
Ienākumi no reklāmas internetā pasaulē
2007. gada laikā ir pieau guši par
32,45%, bet piecu gadu periodā par
200%. Lielākā daļa šo ienā kumu rodas
ASV, Rietumeiropā un Āzijas un Klusā
okeāna reģionā.
Starp Eiropas Savienības valstīm ir visai
ievērojama atšķi rī ba interneta reklāmas
popularitātē. Tā Lielbritānijas daļa
no kopējā apgro zī ju ma ir 40%, Vācijas
daļa – 23%, bet Francijas daļa – 14%. Ja
apvie notu Amerikas un Eiropas tirgus,
tad aina būtu šāda: ASV daļa – 62%,
Liel britānijas daļa – 15%, bet Vācijas
daļa – 8%.
#3(43)/2008
notikums
33
BEZMAKSAS IKDIENAS
AVĪZES
Kopumā 312 bezmaksas ikdienas avīžu
kopējā tirāža pārsniedz 41 miljonu
eksemplāru. Iepriekšējā gada laikā to
tirāža pieaugusi par 20%, bet piecu
gadu periodā – par 173,2%.
No kopējās pasaulē iespiesto avīžu
tirāžas bezmaksas avīzes aizņem 7%.
Eiropā šis skaitlis ir 23%, ASV – 8%, bet
Āzijā – 2%.
AVĪZES INTERNETĀ
Avīžu interneta portālu skaits 2007. gadā
pasaulē palielinājies par 13,77%, bet
piecu gadu laikā – par 50,77%.
ASV veiktie pētījumi apliecina, ka
avīžu interneta portālu apmeklētāji lasa
arī iespiestos izdevumus. Vismaz reizi
nedēļā 81% interneta avīžu lasītāju lasa
arī to drukātās versijas. Puse aptaujāto
apgalvo, ka iepazīšanās ar avīžu saturu
tiem aizņem tikpat daudz laika, cik
iepriekš, bet 35% izsakās, ka avīzēm
sākuši veltīt pat vairāk laika.
DAŽI
INTERESANTI
FAKTI
• Katru dienu avīzes nopērk vairāk nekā 532 miljoni cilvēku;
2003. gadā šis skaitlis bija 486 miljoni. Tiek lēsts, ka ikdienas
avīzes lasa vairāk nekā 1,7 miljardi planētas iedzīvotāju.
• 74% no pasaulē visvairāk pirktajām ikdienas avīzēm tiek
izdotas Āzijā. Pieci lielākie avīžu tirgi pasaulē ir Ķīna (107 milj.
eks. dienā), In dija (99 milj. eks. dienā), Japāna (68 milj. eks.
dienā), ASV (51 milj. eks. dienā) un Vācija (20,6 milj. eks. dienā).
• 2007. gadā avīžu tirāža pieaugusi 11 ES valstīs: Austrijā par
2,12%, Bulgārijā par 7,20%, Kiprā par 2%, Čehijā par 0,18%,
Igaunijā par 1,09%, Grieķijā par 1,91%, Lietuvā par 3,55%,
Maltā par 2%, Portugālē par 1,49%, Rumānijā par 3,04% un
Spānijā par 0,29%.
• Luksemburgā avīžu tirāža saglabājusies nemainīga.
• Avīžu tirāža 2007. gadā samazinājusies 15 ES valstīs: Beļģijā
par 0,49%, Dānijā par 2,13%, Somijā par 0,99%, Francijā par
0,48%, Vācijā par 2,38%, Ungārijā par 8,27%, Īrijā par 0,38%,
Itālijā par 0,29%, Latvijā par 26,48%, Nīderlandē par 2,92%,
Polijā par 11,57%, Slovākijā par 5,25%, Slovēnijā par 6,29%,
Zviedrijā par 3,49% un Lielbritānijā par 3,46%.
• ASV ikdienas avīžu tirāžas 2007. gadā samazinājušās par
3,03%. Lielākā daļa samazinājuma notikusi uz vakara izdevumu
rēķina (10,08%), jo rīta izdevumu tirāža samazinājusies
tikai par 1,97%.
• Visaktīvākie avīžu lasītāji dzīvo Japānā (624 avīžu eksemplāri
dienā uz 1000 pieaugušiem valsts iedzīvotājiem). Viņiem
seko norvēģi (580), somi (503), zviedri un singapūrieši (pa 449
eksemplāriem).
• Visvairāk laika avīžu lasīšanai velta turki – 74 minūtes dienā.
Viņiem seko beļģi (54), somi un ķīnieši (pa 48 minūtēm).
34
tehnika
#3(43)/2008
VAI PIENĀCIS LAIKS
AUTOMATIZĒT SIETSPIEDI
UZ TEKSTILA?
KĀ NOTEIKT PAREIZO
BRĪDI, LAI AUTOMATIZĒ-
TU RAŽOŠANAS PROCESU
SIETSPIEDĒ?
Ja domājat, ka nepastāv „maģiskā formula”,
jums ir taisnība. Tomēr lēmuma
pieņemšana nav tik sarežģīta, kā sākotnēji
šķiet.
Laiks automatizēšanai ir brīdī, kad ar
vienu manuālo iekārtu kļūst par maz,
lai apmierinātu pieprasījumu. Šobrīd
sastopami daudzi vienas manuālas iekārtas
un viena operatora uzņēmumi,
kas tikuši automatizēti. Ja izjūtat nepieciešamību
pēc vēl viena manuālā karuseļa,
lai palielinātu ražošanas apjomu, ir
laiks padomāt par jaunas automātiskās
iekārtas iegādi.
M&R piedāvā jaunu standartu automatizētā
tekstildrukā – DIAMONDBACK,
kas piemērots uzņēmumiem bez iepriekšējas
pieredzes darbā ar automatizētiem
karuseļiem.
Nav noslēpums, ka daudzi manuālo
karuseļu operatori vēlētos darboties
ar automatizētu iekārtu. Un
iemesli ir acīmredzami.
Nelielas automatizētas sietspiedes
iekārtas var ievērojami palieli nāt
ražošanas apjomu, sniedzot uzņēmumiem
iespēju uzņemties lielāka apjoma
un steidzamus vai tā sauktos
„pēdējā brīža” darbus. Turklāt tiek
samazinātas darbaspēka izmaksas, kā
arī novērsta garlaicīga rutīna un smaga
fiziska piepūle, kas rodas, velkot
ar rakeli pa sietu. Uzņēmumos, kur tā
īpašnieks pats izpilda pasūtījumus,
automatizēta ražošana dos vairāk laika,
lai apkalpotu esošos klientus un
meklētu jaunus.
VISU NOSAKA IZMAKSAS
M&R ražotais sietspiedes karuselis
DIAMONDBACK ir pirmā iekārta, kas
izlīdzina cenu atšķirību starp manu-
ālo iekārtu operatoru atal gojumu un
automatizētu iekārtu izmantošanu,
pateicoties vienkāršajam dizainam,
profesionālajam standarta funkciju
kopumam, efektīvajam ražošanas
procesam un lielajam ražošanas apjomam.
AUTOMĀTISKO
KARUSEĻU
PRIEKŠROCĪBAS
• Automātiskā iekārta ļauj kontrolēt
rakeļa leņķi un spiedienu, kā arī brīdi,
kad rakelis nav saskarē ar sietu, ko, protams,
nav iespējams veikt ar manuālu
iekārtu. Pat ļoti profesionāls manuālās
iekārtas operators nespēj sasniegt tādu
kvalitāti un atbilstību, kādu piedāvā
automātiska iekārta.
• Jums nav jāgrūž un jāvelk rakelis,
jo tas tiek darīts auto mātiski. Tādējādi
jūs nogursiet mazāk un darbs ilgāku
laiku nezaudēs precizitāti.
GRAFISKĀS DRUKAS IEKĀRTU KOMPLEKTS
FRAGMENTĀRAI UV LAKOŠANAI
Saturn Platinum II –
augstas kvalitātes pusautomātiska
drukas iekārta ar automātisku
noņēmēju un
Vitran II – produktīvs ultravioleto
staru žāvētājs
Saturn Platinum II + noņēmējs
*Atsevišķi motori rāmja pacelšanai/nolaišanai un rakeļa kustībām
*Automātiska sinhronizācija un sistēma, kas novērš papīra pielipšanu
*Maks. drukas laukums 73x104 cm
*Automātisks noņēmējs laukumam 73x104 cm
DĀVANĀ
Weilburger laka
LAKA FRAGMENTĀRAI
Vitran II
*Žāvēšanas lentes platums 122 cm
*Viena 118 vatu/cm UV lampa
*Patentēta dubultā reflektora tehnoloģija
Weilburger laka
SENOSCREEN UV GLOSS LACQUER fragmentārai lakošanai 15 kg
LAKOŠANAI!
www.sesoma.lv
T. 67 50 11 41
36
tehnika
#3(43)/2008
MANUĀLU UN AUTOMATIZĒTU SIETSPIEDES IEKĀRTU SALĪDZINĀJUMS
Manuāls karuselis
Iekārtas iestatīšana: ar iestatīšanas laiku 2 minūtes
uz krāsu, 6 krāsu darbam kopumā nepieciešamas 12
minūtes.
Apdrukas process: pie normas 72 krekli stundā* ar
manuālo karuseli iespējams saražot 1.2 kreklus
minūtē.
* Lai izgatavotu 72 kreklus ar 6 krāsām stundas laikā,
nepieciešams ļoti ātrs operators.
Automātisks karuselis
Iekārtas iestatīšana: ar iestatīšanas laiku 3 minūtes
uz krāsu, 6 krāsu darbam kopumā nepieciešamas 18
minūtes.
Apdrukas process: pie normas 480 krekli stundā** ar
automātisko karuseli iespējams saražot 8 kreklus
minūtē.
** M&R automātisko iekārtu mērījumi pie normas
540 līdz 1320 kreklu stundā.
• Ražošana ar automātisku iekārtu
ir ātrāka un ražošanas apjoms daudz
lielāks.
Manuālas un automatizētas iekārtas
izlaides apjomu salīdzinājumu varat apskatīt
tabulā.
KĀ IZVĒLĒTIES ATBIL-
STOŠU AUTOMĀTISKO
IEKĀRTU?
Vispirms būtu jānoskaidro jaunās iekārtas
krāsu skaitu un virsmas laukumu jeb
palešu izmērus. Šajā gadījumā palīdzēs
80/20 likums, kas rekomendē iekārtu,
kura spēs apkalpot vismaz 80% jūsu
šī brīža pasūtījumu. Piemēram, ja tikai
5%–10% no veicamajiem darbiem ir
lielfomāta, iegādāties izmēros lielāku
karuseli varētu būt ekonomiski neizdevīgi.
Ja jūsu uzņēmums sastaptos ar
80/20 likumu, vai jūs tā vietā, lai palielinātu
ražošanas apjomu no 480
uz 720 krekliem stundā, izvēlētos 72
uz 144?
Ja lielākā daļa no jūsu pasūtījumiem
ir vienā krāsā, tad manuālā prese var
būt tikpat efektīva, cik automātiskā. Lai
vai kā, bet katra nākošā krāsa uz manuālā
karuseļa palielina darba apjomu.
Respektīvi, divkrāsu druka prasa divas
reizes vairāk darba nekā vienas krāsas
darbs un tā tālāk. Tā ir kardināla atšķirība
no automātiskajiem karuseļiem,
kur krāsu daudzums neietekmē drukas
ātrumu. Turklāt automātiskā prese garantē
nemainīgu rakeļa spiedienu un
leņķi visas drukas laikā, kas nodrošina
nemainīgu attēla kvalitāti.
Ir pieejami daudzi un dažādi karuseļu
veidi, tomēr tikai daži no tiem būs laba
investīcija un atbildīs jūsu vajadzībām.
Tāpēc, iegādājoties jaunu karuseli, ir
svarīgi ņemt vērā šādus faktorus:
Krāsu skaits. Cik krāsu karuseli vajadzētu
iegādāties? Vienkāršoti izsakoties
– jebkas mazāks par 8 krāsām visticamāk
ilgtermiņā būs kļūda. Piemēram,
6 krāsu karuselim ir jāpievieno 2 starpžāvētāji,
tas uzreiz kļūst par 4 krāsu
karuseli. Jo katrs starpžāvētājs aizņem
vienu krāsas vietu. Jāatceras, ka vismaz
viens starpžāvētājs jaunajai presei būs
vajadzīgs noteikti. Tātad, lai kāds arī būtu
karuseļa krāsu skaits, viena no tām
tiks izmantota starpžāvēšanai.
Vajadzētu atcerēties, ka gandrīz visos
gadījumos 8 krāsu karuseļa cena
īpaši neatšķiras no 6 krāsu, ja palūkojamies
uz ikmēneša līzinga maksājuma
summu.
Drukas laukums. Drukas laukumam
nevajadzētu būt mazākam par
40x40 cm. Tas ļaus nodrukāt lielāko
daļu tirgū esošo pasūtījumu. Pievērsiet
uzmanību arī maksimālajam rāmja
izmēram, kuru var ievietot karuselī.
Tam nevajadzētu būt mazākam par
58x79 cm, jo pretējā gadījumā nāksies
meklēt rāmjus ar īpaši šauriem profiliem,
lai tiešām varētu nodrukāt šos
40x40 cm.
Darbības princips. Ir pieejami divi
darbināšanas veidi – pneima tiskais un
elektriskais. Pneimatiskie karuseļi tiek
darbināti ar gaisu. Tie ir nedaudz lētāki
par ar elektrību darbināmajiem, toties
tie zaudē elektriskajiem karuseļiem
ātruma ziņā. Elektriskie karuseļi, kas
aprīkoti ar AC motoru darbināmām drukas
galvām, nodrošina daudz vienmērīgāku
un viendabīgāku druku, salīdzinot
ar pneimatiskajām presēm.
Vairāk par automātisko karuseļu
priekšrocībām un M&R iekārtām uzzināsiet
ražotāja mājas lapā
www.mrprint.com vai sazinoties ar
oficiālo pārstāvi Baltijas valstīs –
Rīgas Sesoma SIA
(www.sesoma.lv)
38
materiāli
#3(43)/2008
LĪMES LENTA
VAI LĪMES
PUNKTI?
Glue Dots Līmes punkti vai Līmes lenta ir inovatīvs
risinājums poligrāfijas palīgdarbos, reklāmā, ražo šanā,
montāžā un citos darbos. Tās noderēs, stiprinot reklāmas
materiālus, iepakojot produkciju, kā arī montāžas
procesā, noturot sīkas detaļas vietā. To ērtā, ātrā
lietošana palīdzēs uzlabot produktivitāti. Līme nodrošina
tīru, precīzu pielipšanu, nebojā stiprināšanas virsmu.
IESPĒJAS
IZVĒLĒTIES
Izvēlēties lietot Līmes punktus vai Līmes
lentu, kas ir neaizvietojams risinājums
po ligrāfijas palīgdarbos, at vieg -
lojot reklāmas brošūru, pa rau dziņu u.
c. materiālu stip rināšanu, nebojājot
virsmu.
Piemēram, nereti jāsaskaras ar situāciju,
kad, atverot žurnālu, pievienotais
paraudziņš ir atlī mējies un pazudis, vai
taisni otrādi, raujot to nost no žurnāla
virsmas, nākas bojāt lapaspusi. Šāda
situācija ne vien neapmierina patērētāju,
bet arī reklāmas pasūtītāju, jo
ieguldītie līdzekļi reklāmā nav attaisnojuši
mērķi un informācija ir pasniegta
neatbilstoši.
Gala rezultātā izdevējs ir tas, kas
cietīs no iesaistīto pušu neapmierinātības.
Taču ir risinājums – Līmes
punkti vai Līmes lenta, kas ir paredzēti
dažāda veida aplikācijām, at karībā
no virsmas materiāla un pielīmēšanas
mērķa.
IZVĒLIES PAREIZO
LĪMES VEIDU
Līmes punkti ir paredzēti dažāda veida
aplikācijām, kur svarīgi piemeklēt atbilstošu
no turības līmeni. Savukārt Līmes
lenta ir universāls risinā jums standarta
pielīmē šanas darbiem, taču tās
priekšrocība ir iespējas variēt ar Līmes
lentas garumu. Līmes lentu var nogriezt
brīdī, kad tas nepieciešams.
Līmes punktiem pieejami četri lipšanas
stipruma un trīs profila augstuma
veidi. Tie pielīp gan pie stikla, papīra,
plastikas, gan koka, folijas, alumīnija
un teflona, tāpēc svarīgi ir izvēlēties
piemērotāko Līmes punkta veidu nepieciešamajai
aplikācijai. Lipšanas stip-
ruma izvēle ir atkarīga no pielipšanas
mērķa un virsmas, kur tie tiek izmantoti.
Super augstas un augstas pielipšanas
līmeņa punkti ir grūti nolīmējami,
taču zemas vai vidējas stingrības līmes
punkti ir atlīmējami. Jāmin, ka zemas
pielipšanas Līmes punkti satur nedaudz
eļļas, padarot tos jo īpaši viegli
nolīmējamus un piemērotus īslaicīgai
materiālu stiprināšanai poligrāfijas izdevumos.
Ir pieejami trīs dažādi Līmes punkta
profila augstumu: zems 0,4 mm, vidējs
1,5 mm un augsts 3,2 mm. Zema profila
Līmes punkti ir plāni un piemēroti gludākai
aplikācijai. Vidēja vai augsta profila
līmes punkti ir piemēroti neregulārām,
cilin driskām formām un virsmām ar nelielu
reljefu.
#3(43)/2008
materiāli
39
Līmes punkta pielipšanu ne gatīvi
var ietekmēt, ja virsma ir mitra, eļļaina,
putekļaina kā arī uz dažu veida
silikonu pārklātiem produktiem līmes
punkts var nepielipt, tādēļ ir svarīgi,
lai virsma būtu tīra un sausa. Taču
vienmēr lietderīgi ir veikt izmēģinājumus,
tādējādi pārliecinoties un izvēloties
vispiemērotāko Līmes punkta
veidu.
STIPRINĀŠANAS VEIDS
Ja stiprināšanas apjoms ir neliels, tad
Līmes punktus var viegli pielīmēt ar
roku, taču ievērojami šo darbu atvieglo
“Līmes pistole”, ko var izmantot arī
Līmes lentas aplikācijām. Tā ir ērta un
neaizstājama, ja ir jāveic stiprināšana
jau drukātā materiālā. Lielākiem
apjomiem ir paredzētas pusautomātiskas
ierīces, kas nodrošina 60 Līmes
punktu uzklāšanu minūtes laikā, kas
ir neaizvietojamas fasēšanā, darbam
uz ražošanas līnijas, punktu aplikācijai
neiesietās brošūrās.
LĪMES PUNKTU UN LĪMES
LENTAS PRIEKŠROCĪBAS
• Nebojā stiprinājuma virsmu,
• Labāka produktivitāte ar katru pielietošanu,
nav nepieciešams iekārtas iestādīšana
un laiks žūšanai,
• Drošs un tīrs aplikācijas veids, salīdzinājumā
ar šķidrajām un karstajām
līmēm.
• Nav kaitīgu izdalījumu, tāpēc Līmes
punktus un Līmes lentu drīkst izmantot
pat pārtikas stiprināšanai.
PIELIETOJUMS
• Piestiprina reklāmas mate ri ālus.
• Aizsargā malas pirms iepako šanas.
• Notur lietas, lai tās neslīdētu pa paliktni.
• Pielīmē pārdošanas uzlīmes.
• Salīmē kartona paku.
• Notur vietā detaļas pirms to sakausēšanas.
• Notur vietā elektronikas kom ponentus.
• Satur vairākas detaļas pirms iepakošanas.
Līmes lenta un līmes punkti
Ziemassvētku apsveikuma kartiņas
Toner Aide aerosols
40
izglītība
#3(43)/2008
HEIDELBERG GATAVO
JAUNU DARBINIEKU MAIŅU
Pasaules lielākā iespiedmašīnu
ražotāja – Heidelberger Druck maschi
nen AG – paspārnē 2008. gada
1. septembrī 209 jaunieši uzsāka
apgūt profesionālo iz glītību Jauniešiem
ir iespēja mācīties 12 specialitātēs 7
studiju programmās, (arī vairākās bakalaura
programmās), kā arī kļūt par inženieriem-mehāniķiem
un mehatroniķiem.
Mācības notiek Vīslohā-Valdorfā
un Heidelbergā, kā arī Brandenburgā,
Armštetenā, Ludvigs burgā un Leipcigā.
Jauniešu interese par mācībām bija
ļoti liela, pieteicās vairāk nekā 3000
pretendentu. „Lielais konkurss liecina
par to, ka mūsu uzņēmums tiek uzskatīts
par prestižu, inovatīvu un piedāvā
augsti kvalitatīvu izglī tību, kas sniedz
labas perspektīvas pašreizējā un nākotnes
darba tirgū,” apgalvo Verners
Baders (Werner Bader), Heidelberg profesionālās
iz glī tības vadītājs. „Par izglītības
kvalitāti liecina arī fakts, ka no
mūsu absol ventiem tikai aptuveni 1%
nestrādā iegūtajā specialitātē, bet Vācijā
kopumā šis rādītājs pārsniedz 25%.
Mēs esam ļoti priecīgi, ka esam varē juši
pieņemt darbā visus 2008. gada absolventus,”
saka Baders.
„Audzēkņi ne tikai apgūst ļoti labu
profesionālo izglītību, bet viņos tiek
ieaudzinātas arī labas komunikācijas
spējas, prasme strādāt komandā un
drosme pieņemt patstāvīgus lēmumus.
Mūsu uzņēmums ofseta drukas
jomā ir pasaules līderis, mēs nemitīgi
ieviešam visjaunākās tehnoloģijas, paralēli
neaizmirstot rūpēties par savu
darbinieku motivāciju. Atbilstoši tam
darbinieku izglītības līmenim ir jāatbilst
ļoti augstām prasībām,” turpina
Baders.
Ieguvēji ir arī audzēkņi, jo viņiem
tiek sniegtas ievērojamas profe sio nālās
un sociālās pilnveidošanās iespējas. Pamatizglītības
programmas var apvienot
un papildināt ar dažādiem tālākizglītības
variantiem. Tiek atbalstīti jaunieši,
kas paliek strādāt uzņēmumā, un vēlas
iegūt augstāko izglītību elektronikas,
mašīnbūves vai ekonomikas inženierzinātņu
jomās.
135 no 209 jauniešiem, kas 2008. gada 1. septembrī uzsāka mācības Heidelberger Druckmaschinen AG, izglītību iegūs
Vīslohā-Valdorfā. Foto: Heidelberger Druckmaschinen AG
Par uzņēmuma izglītības koncepcijas
pareizību liecina Heidelberg sagatavoto
speciālistu augstais novērtējums.
2007. gada absolvents Jo han nes Peters
tika atzīts par labāko jauno iespiedēju
Vācijā. Katru gadu par profesionāliem
un sociāliem sasniegumiem labākajiem
Vācijas poli grāfijas specialitāšu audzēkņiem
tiek piešķirta Iespiedtehnikas un
papīra ražotāju iedibinātā Šternberga
balva, pagājušajā gadā to saņēma 20
topošie Heidelberg speciālisti.
Šos augstos sasniegumus uzņēmums
vēlas saglabāt arī nākotnē. „Heidelberg
jau sen no vienkārša iekārtu ražotāja ir
pārtapis par high-tech vairumtirgotāju,”
turpina Baders. „Kā pasaules līderim
mums jābūt gata viem saglabāt savas
vadošās pozīcijas un jārēķinās arī ar
darbaspēka pa audžu maiņām. Lai arī
nākotnē nodrošinātu mūsu uzņēmumu
ar pietie kamu skaitu augsti kvalificētu
speciālistu, nemitīgi atbilstoši jāpilnveido
mūsu izglītības sistēma.”
Plašāka informācija par Heidelberger
Druckmaschinen AG snieg tajām izglītības
iespējām atrodama uzņēmuma
mājaslapas www.heidelberg.com sadaļā
Karriere.
Sagatavots pēc Heidelberger
Druckmaschinen AG preses materiāliem.
#3(43)/2008
notikums
41
PA GRĀMATU TAKU
AIJA ŠTOSA,
DOBELES NOVADA GRĀMATNIECĪBAS MUZEJA VADĪTĀJA
Šī gada maijā mani un vairākus citus
grāmatu mīļotājus no Latvijas
ceļojums pa grāmatu taku veda uz
austrumiem – caur Maskavu uz Ki rovu,
kuru ikdienā joprojām sauc par Vjatku.
Vispirms Maskavas Eks libru muzejā,
kurā Latvijas mākslinieku darbi bijuši
skatāmi jau vairāk kārt, piedalījāmies jēkabpilietes
Ainas Karlsones ekslibru izstādes
atklā šanā. Māksliniece skatītājus
pārsniedza ar savu fantāziju un prasmi
nelie lajā formātā rast jaunas formas un
satura nianses. Izstādē bija skatāmi 500
darbi, kurus Aina Karlsone pēc izstādes
uzdāvināja muzejam.
Nākamajā dienā ar vilcienu Vjatka
devāmies uz Kirovu, mūsu ceļa mēr ķis
bija 18. gadskārtējā Krievijas bibliofilu
tikšanās. Pāris dienas, ko pa va dījām
Vjatkā un Slobodskā, bija kultūras iespaidiem
bagātas. Ap mek lējām rakstnieku
Saltikova-Ščedrina un Aleksandra
Grīna muzejus, Ki rovas Vasņecovu
mākslas muzeju, vairākus novadpētniecības
centrus. Pārsteidza Vasņecovu
muzeja mūsdienīgais iekārtojums
un eksponātu ba gā tība, it īpaši krievu
glezniecības 18. un 19. gadsimta šedevri,
gleznotāja V. Vasņecova 160 jubilejai
veltītā darbu skate.
Bibliofilu tikšanās laikā apgabala
A. Hercena bibliotēka rīkoja sava novadnieka
G. Petrjajeva lasījumus. Pateicoties
šim bibliofilam, rakst nie kam
un novadpētniekam, apzinātas Hercena
bibliotēkas „literatūras atrad nes” un
grāmatu krātuvē nonākuši viņa atstātie
vērtīgu sējumu tūkstoši.
No bibliofilu lasījumiem vislielāko
interesi izraisīja O. Lasunska (Voroņeža)
problēmas uzstādījums – „Mūsdienu
arhīvu krāšana kā īpaša sociālās kultūras
parādība”. Profesionālie arhivāri
pret šādiem „pagrīdes vā kumiem” izturoties
noraidoši, bet ar laiku šie krājumi
kļūstot ļoti vērtīgi. Arī Latvijā gan personisku,
gan materiālu apsvērumu dēļ
tiek celti gaismā ģi meņu arhīvi, meklēti
ieraksti vecās Bībelēs, kolekcionāri
krāj kata lo gus, rokrakstus, dokumentus,
vēstules u. c. Ko tik visu par valsts
ekono mi ku nevar uzzināt, piemēram,
no vecām tramvaju biļetēm! Lielo sociālo
pārmaiņu dēļ atkritumos nonāk ne
tikai vērtīgas laikmeta liecības, bet pat
ve selas privātās bibliotēkas. V. Petrickis
(Sanktpēterburga) norādīja, ka bibliofila
krājums ir personības rādītājs. Šādu
krājumu ir viegli iznīcināt, bet neiespējami
atkārtot, jo visas tā vienības ir
unikālas.
Bibliofilu organizācijā tika uzņemti
jauni biedri, to skaitā arī šo rindu autore.
Iesniegumā rakstīju, ka ar grāmatu
krāšanu un popularizēšanu nodarbojos
jau pusgadsimtu un ka šīs tikšanās ar
domubiedriem pa pla šina manu kultūras
apvārsni. Mana uzņemšana tika
vienprātīgi atbalstīta.
Nākamajā dienā notika vērtīgo grāmatu
izsole, bet es tajā laikā vie so jos A.
Grīna bērnu bibliotēkā, ieguvu daudz
jaunu materiālu par kād reiz Latvijā populāro
rakstnieku un iepazinos ar bibliotēkas
darbu ar jauna jiem lasītājiem.
Otrā dienas pusē apmeklējām Slobodsku,
kas latviešiem pazīstama kā
Raiņa trimdas vieta. Raiņa muzejs bija
viens no apskates objektiem. Ne lielajā
namiņā, atbilstoši 20. gadsimta sākuma
dzīvesveidam, iekārtota tautas dzejnieka
istabiņa, dārzā – jaunā Pliekšāna un
Aspazijas bareljefs. Tikāmies ar grāmatas
„Likteņu savijums” autoru J. Malihu.
Viņš savā skatījumā vērtējis Raiņa
un P. Stučkas likteņus vēstures griežos.
Slobodskas pilsētas bibliotēkā tikāmies
ar vietējiem literātiem, iepazināmies ar
klubu darbību.
Noslēguma vakariņās pateicāmies
par uzņemšanu, saņēmām kopbildes
un pateicības rakstus. Nākamgad bibliofilu
tikšanās notiks Jaroslavļā un būs
veltīta pilsētas tūkstošgadei.
Atpakaļceļā vēl vienu dienu pavadījām
Maskavā, veltot to muzeju un grāmatnīcu
apmeklējumiem. Bijām grandiozajā
V. Majakovska mu ze jā, apskatījām
ekspozīciju „Majakovskis bija un
būs...”, kas veido ta kā dzej nieka dzīves
un poēzijas drāma lauztās līnijās ar prolo
gu un epilogu. Interesanti, ka viens
no pirmajiem padomju valdības atļautajiem
ceļoju miem Majakovskim bija uz
Latviju, Rīgu. Iespaidi at spoguļoti dzejolī:
„Demokrātiska republika: vieniem
kliņģeris, otriem – caurums tika.”
Kādi ieguvumi no šī brauciena? Jauni
grāmatu draugi, jauni kultū ras iespaidi,
bibliofilu izdevumi, ceļveži, konferenču
materiāli. Būs zie mai vērtīga
lasāmviela .
42 tehnika
#3(43)/2008
EIZO CG241W DARBAM AR HIGH-END
NEKUSTĪGAJIEM UN KUSTĪGAJIEM ATTĒLIEM
Kopš 2008. gada sākuma Latvijas tirgū
ir pieejami augstas klases profesionālie
monitori EIZO, kuri ir izpelnījušies
plašu maketētāju, dizaineru, fotogrāfu
un daudzu citu profesionāļu, kuriem ir
svarīgas precīzas un vienmērīgas krāsas,
atzinību visā pasaulē.
Eizo ColorEdge CG241 saviem lietotājiem
piedāvā 12 bitu aparatūras kalibrēšanu
un 6 ms pelēko toņu atbildes
laiku, kas ir uzskatāms par ļoti labu rādītāju
šādas klases monitoram. Šis 24,1
collu platekrāna monitors ir veidots,
lai rādītu vienlīdz labi gan nekustīgos,
gan kustīgos attēlus, tas ir ideāls plašam
spektram high-end grafikas darbu,
tajā skaitā iespieddarbu sagatavošanas
procesiem, digitālajām fotogrāfijām, videorediģēšanai
un pēcapstrādei.
ColorEdge CG241W piemīt izšķirtspēja
1920 × 1200 (attiecība 16 : 10),
tādēļ tas var rādīt arī attēlus 1920 ×
1080 (attiecība 16 : 9) pilnā augstumā
ar smalkām melnām kontūrām ekrāna
augšējā un apakšējā malā.
Maksimālais spilgtums ir 300 cd/m2,
kontrasta attiecība 850 : 1, horizontālais
un vertikālais skatu leņķis ir 178°.
Plašās gammas LCD panelis rāda 92%
NTSC un 96% Adobe RGB krāsu telpas,
tādēļ tas var parādīt lielāko daļu krāsu
fotogrāfiju, kas uzņemtas Adobe RGB
režīmā.
CG241W piedāvā hardware kalibrēšanu
– tas nodrošina, ka kalibrēšanas
procesā netiek zaudēti krāsu toņi un
rezultātā krāsa uz ekrāna veidojas precīzāka.
EIZO ColorNavigator CE kalibrēšanas
programmatūra ir saistīta ar CG241W,
un ar to var iestatīt spilgtumu, balto
punktu un gammu. ColorNavigator CE
strādā ar mērierīci, lai pilnībā izmantotu
monitora 12 bitu pārlūktabulu precīzai
kalibrēšanai ilgumā līdz piecām minūtēm.
Iestatījumus var saglabāt kā ICC
profilu, kad kalibrēšana ir pabeigta.
Programmatūra piedāvā arī melnā
līmeņa iestatījumus (tikai ar digitālo
signālu) un balta papīra mērīšanas
funkciju krāsu saskaņošanai starp attēlu
monitorā un attēlu izdrukā.
Tiek atbalstītas kalibrēšanas iekārtas:
Eye-One, DTP94, DTP94B, X-Rite MonacoOPTIX
un Spyder2, Spyder3.
ColorEdge CG241W ir aprīkots ar EI-
ZO jaunāko ASIC (Application Specific
#3(43)/2008
tehnika
43
Integrated Circuit – Specifiska pielietojama
integrēta shēma). ASIC ir 12 bitu
pārlūktabula ar paleti no 4081 krāsām
katrai R, G, un B, no kurām tiek atlasītas
vispiemērotākās 256 krāsas. ASIC veic
arī 16 bitu iekšējo apstrādi pelēko toņu
izlīdzināšanai, kas izceļ sīkās detaļas, it
īpaši attēla tumšajos laukumos
Lai nodrošinātu optimālas krāsas, EI-
ZO kalibrē katru ColorEdge CG241W tā
ražotnē Japānā. EIZO mēra katru toni
no 0 – 255, lai radītu 2.2 gammas līkni
un komplektācijā iekļauj noregulējuma
sertifikātu rezultātu apstiprināšanai.
EIZO labo spilgtuma un krāsu nevienmērību,
kas ir raksturīga visiem
LCD plakanajiem ekrāniem, ar Digital
Uniformity Equalizer – Digitālo attēla
vienmērības stabilizatora (DUE) funkciju.
Ar DUE visi toņi, lai kur tie ekrānā
atrastos, kļūst vienmērīgi. DUE nodrošina
mazāku par 3 Delta-E atšķirību
visā ekrānā. Monitoram tiek pievienots
sertifikāts, kas apstiprina vienmērības
kompensācijas rezultātus.
CG241 ir iekļautas DVI-I ievades, kas
atbalsta gan digitālos, gan analogos signālus
no datoriem un USB 2.0 ar vienu
ieejošo un diviem izejošajiem portiem.
Atbalsts augstfrekvenču joslas digitālā
satura aizsardzībai (HDCP – High-Bandwidth
Digital Content Protection – Digitālās
datu aizsardzības forma) ar digitālo
signālu piedāvā satura skatīšanu no
HDCP aprīkojuma iekārtām.
Papildiespējas:
• 82 mm augstums regulējams, 40°
izliekums, 70° grieze un 90° grieziens
displejam;
• sensors uz priekšējā paneļa uztver
apkārtējo gaismu un regulē ekrāna
spilgtumu līdz ideālajam līmenim. Tas
ļauj taupīt elektrību un būtiski mazināt
acu piepūli. Perfekti piemērots darbam
ar tekstiem;
• simulē divus krāsu redzamības
nepilnības veidus – protanopia un deuteranopia,
lai pārbaudītu, kā krāsas
redz daltoniķi. Simulācija tiek veikta
reālā laikā gan nekustīgiem, gan kustīgiem
attēliem, veidojot to par praktisku
alternatīvu uz programmatūru balstītiem
rīkiem;
• saderība ar TCO’03 un TÜV Rheinland/Ergonomics;
• komplektācijā iekļauts arī monitora
pārsegs (hood), lai aizsargātu ekrānu
no gaismas iedarbības.
PAR EIZO
Eizo Europe AB ir Eizo Nanao korporācijas
– vadošā Japānas high-end vizuālā
displeja produktu ražotāja ar plašu
spektru LCD monitoru un Windows bāzes
terminālu, Eiropas filiāle.
EIZO monitoru attēla kvalitāte, ilgtermiņa
drošums un inovatīvās īpašības
izvirza tos par daudzu finanšu organizāciju,
tirdzniecības telpu, slimnīcu, biroju
un dizaina studiju izvēles produktu visā
pasaulē. EIZO galvenā mītne atrodas
Japānā un to vairāk nekā trīsdesmit valstīs
pārstāv ekskluzīvu izplatītāju tīkls.
Eizo Europe AB pārdod un atbalsta
produktu līniju visā Zviedrijā, Somijā,
Norvēģijā, Dānijā, Krievijā un Baltijas
valstīs. Eizo Europe AB ir ISO 9002 sertificēts
un izplata produkciju ar tālākpārdevēju
un izplatīšanas partneru tīkla
starpniecību.
Latvijā EIZO vienīgais un ekskluzīvais izplatītājs ir NMS GRUPA.
Papildu informācija par Eizo: http://www.promonitori.lv/lv/info/contacts/
PN_R
44
īsumā
#3(43)/2008
IESPIEDINDUSTRIJAS
NOTIKUMU KALEIDOSKOPS
HP INDIGO
REKORDLĪGUMS
HP Indigo izstādes drupa laikā noslēdza
firmas vēsturē pašu lielāko līgumu.
Amerikāņu koncerns Consolidated Graphics,
kuram ir ražošanas uzņēmumi ASV,
Kanādā un Čehijā, iegādājās 36 iespiedmašīnas.
Septiņas no tām ir izstādē pirmoreiz
parādītās jaunās HP Indigo press
7000. Jau jūnijā tika sākta mašīnu uzstādīšana
uzņēmuma Čehijas nodaļā.
UPM RŪPĒJAS PAR
PAPĪRA OTRREIZĒJU
IZMANTOŠANU
Koncerns UPM uzņēmās rūpes par visu
izstādes drupa laikā radušos papīra
atkritumu pārstrādi. Visa makulatūra
tika savākta speciālos konteineros un
nogādāta firmas Remondis uzņēmumā
Langenfeldē sapresēšanai ķīpās. No
turienes makulatūru nogādāja UPM
rūpnīcās, kur tā tiek izmantota papīra
ražošanai.
SUN CHEMICAL KRĀSAS
KĻŪST EKOLOĢISKĀKAS
Saspringts vairāku gadu darbs vainagojies
ar panākumiem. Sun Chemical
uzsākusi pasaulē pirmo speciāli lokšņu
ofsetam paredzēto ekoloģisko UV krāsu
SunCure Advantage sērijveida ražošanu.
Sadarbībā ar EskoArtwork krāsu vadības
programmā EskoArtwork Kaleidoscope
radīta pieeja Sun Chemical SmartColour
datu bāzei.
GOOGLE BŪS PERIODISKO
IZDEVUMU ARHĪVS
Google savā oficiālajā blogā paziņojusi,
ka izvietos internetā pilnībā ieskenētas
vecas avīzes un žurnālus ar visiem
tekstiem, attēliem un sludinājumiem.
Materiāli tiks izvietoti arhīvā un būs atrodami
ar meklēšanas programmu palīdzību.
Projektam pieteikušies tādi ievērojami
Ziemeļamerikas izdevumi kā The
New York Times, The Washington Post,
Pittsburg Post-Gazette, Quebec Chronicle
Telegraph un daudzi citi.
Pagaidām vēl netiek sniegts pilns
projekta dalībnieku saraksts, bet tiek
apgalvots, ka tīmeklī būs atrodami miljardi
lappušu no nacionāla un vietēja
rakstura avīzēm un žurnāliem. Šobrīd
kā paraugs apskatāms ieskenēts avīzes
Pittsburgh Post-Gazette 1969. gada
21. jūlija numurs. Tas atrodams Google
News Archive Search.
LIELĀKĀ GRĀMATA
PASAULĒ DRUKĀTA AR
DUPONT TYVEK®
Meksikāņu izdevniecībā Agueda Editorial
House tapusī grāmata „Skats uz
Mehiko. Krāsas un noskaņas” atzīstama
par lielāko pasaulē. Tā ir divus metrus
augsta un divus metrus plata un ievērojami
pārspēj iepriekšējo Ginesa rekordu
(Butānā izgatavotu 1,5 x 1,5 m izmēra
grāmatu).
Firmas DuPont pārstāvniecības Meksikā
darbinieki apgalvo, ka viņiem bijis
ļoti interesanti iesaistīties šajā projektā
un piedāvāt drukāšanai izmantot
DuPont Tyvek® iekārtu. Ražošanas
procesā izmantoti tikai apkārtējai videi
draudzīgi materiāli, un pati milzīgā
grāmata uzskatāma par simtprocentīgi
pārstrādājamu produktu. Izdevniecības
direktors Viktors Hugo Rodrigess (Victor
Hugo Rodriguez) uzsver, ka ekoloģiskās
milzu grāmatas – pasaules rekordistes
– tapšana nebūtu iespējama bez
sadarbības ar DuPont.
XEROX PIEDĀVĀ JAUNA
VEIDA APLOKSNES
Firma Xerox uzsākusi jauniem kvalitātes
standartiem atbildošu aplokšņu Digital
Envelopes izgatavošanu. Tās paredzētas
apdrukai uz vienkrāsu un krāsu lāzerprinteriem,
ir sevišķi ērtas lietošanā un
piedāvā lielas personalizācijas iespējas.
Aploksnes izgatavotas no kvalitatīva kalandrēta
120 g/m2 papīra, kas izstrādāts
speciāli krāsu lāzerdrukai un nodrošina
ļoti precīzu krāsu atveidojumu. Caurspīdīgie
lodziņi izgatavoti no sevišķi karstumizturīga
plastikāta. Lietotājiem tiek
piedāvātas C4 (229 x 324 mm), C5 (162 x
229 mm) un C5/6 (114 x 229 mm) izmēru
aploksnes ar noņemamu papīra sleju.
Tās ir ērtas lietošanā, drukāšanas procesā
neburzās un neiestrēgst printeros.
ALL IN PRINT CHINA
No 2008. gada 14. līdz 17. novembrim
Šanhajā jau trešo reizi notiks starptautiska
poligrāfijas iekārtu izstāde All in
Print China. Izstāde aizņems 70 000 m2,
un tiek plānots, ka to apmeklēs aptuveni
120 000 cilvēku. Izstādes laikā notiks
dažādi semināri un konferences, kas
tiks rīkoti ne tikai ķīniešu, bet arī angļu
valodā, tā uzsverot pasākuma internacionālo
nozīmi.
Ultramoderna druka
ar māksliniecisku pieskārienu
Izgatavojam:
grāmatas
brošūras
žurnālus
etiķetes
avīzes
bukletus
katalogus
Latvijas, Baltijas, Austrumeiropas un Rietumu pasūtītājiem
Balasta dambis 3, Rīga, LV-1048
Tālr.: 6 7062 280
Fakss: 6 7062 344
E-pasts: info@presesnams.lv
www.presesnams.lv
PN_Reklama_210x297.indd 5
4/10/2008 2:45:47 PM
46
viedoklis
#3(43)/2008
Pirmā Baltijas biznesa foruma
„Innovate 2008” laikā Latvijā viesojās
pasaulē labi zināmais un atzītais
poligrāfijas nozares eksperts Endrū
Tributs (Andrew Tribute).
Poligrāfijas nozarē šis gads ir bijis
īpašs un notikumiem bagāts gan pasaulē,
gan arī Latvijā. Šogad Vācijā, Diseldorfā
norisinājās pasaulē vērienīgākā
un ietekmīgākā izstāde poligrāfijas
nozarē Drupa 2008. Savukārt šoruden
Latvijā pirmo reizi norisinājās Baltijas
mēroga biznesa forums „Innovate
2008”, ko organizēja līderis digitālās
drukas jomā, kompānija Xerox sadarbībā
ar poligrāfijas nozares ekspertiem.
Piedāvājam iepazīties ar foruma viesa,
starptautiski atzītās autoritātes Endrū
Tributa domas par poligrāfijas nozares
aktuālajām problēmām.
Ko var uzlūkot par svarīgāko šā gada
izstādē Drupa?
Kopš iepriekšējās izstādes Drupa,
nozare ir strauji attīstījusies: ir ne vien
pilnveidotas un attīstītas digitālās drukas
iespējas, bet arī būtiski mainījies
patērētāju priekšstats par to, kas no
šīs nozares ir sagaidāms. Piemēram,
1995. gadā izstādē Drupa, kaut arī tika
piedāvātas lieliskas Indigo un Xeikon
inovācijas, digitālo druku vairums poligrāfijas
speciālistu vērtēja par nebūtisku,
un tolaik tikai daži to vērtēja kā
kaut ko svarīgu un perspektīvu. 2002.
gada izstādē savukārt Xerox Docucolor
2000 sērijas mainīja daudzu izpratni par
digitālo druku, to sāka ieviest daudzās
tradicionālajās tipogrāfijās.
INNOVATE 2008 –
Bet Drupa 2004 poligrāfiķu viedoklis
par kvalitāti galvenokārt saistījās ar
tādām vērtībām kā HP Indigo, Kodak
Nexpress un Xerox iGen3. Arī Oce demonstrēja
savu viedokli par nākotnes
tehnoloģijām – ar Variostream 9210 monohromo
printeri kā pamatu nākotnes
četru krāsu nepārtrauktās materiāla padeves
(continious feed) printerim.
Strūklprinteru jomā Kodak Versamark
ātrums norādīja iespējamos nā kotnes
attīstības virzienus. Agfa’s Dotrix nepārtrauktās
materiāla pa de ves strūklprinteris
demonstrēja iespējas, kā strūklprinterus
virzīt flekso grāfijas tirgū,
kur pirms tam digitālā druka nebija
pieejama, kā arī UV tintes pavēra jaunas
iespējas strūklprinteru attīstībā. Iespējams,
visinteresantākais Drupa 2004
demonstrētais produkts, kas parādīja,
kā tehnoloģijas var mainīt nākotnes
tirgu, bija Riso HC5000 strūklprinteris.
Šis pārsteidzošais produkts bija ne tikai
visātrākais papīra lokšņu padeves krāsu
digitālais printeris, bet arī viens no lētākajiem
izstādes piedāvājumā.
Krāsu drukas sistēma Xerox 490/980
Šogad notikusī Drupa 2008 ir uzskatāma
par „strūklprinteru iz stādi”. Līdz
pat šim brīdim strūklprinteriem ir bijusi
galvenā ietekme platformāta un superplatformāta
darbības sfērā. Šajā tirgū tādas
kompānijas kā VUTEk, HP Scitex, Nur,
Inca un daudzas citas ir izmainījušas
displeja veidolu, plakātus un reklāmas.
Šogad bija iespēja redzēt jauna līmeņa
drukas galaproduktus, kas iepriekš
nebija pieejami, piemēram, speciālus
materiālus, kas paredzēti dažādu ēku
un autobusu ietīšanai. Šī digitālās drukas
forma, pielietojot strūklprinterus,
ir lielā mērā pārņemta visos tir gos, kur
tā ir lietota, turklāt šogad izstādē tika
demonstrēti daudz ātrāki un augstākas
kvalitātes printeri. Tāpat šīgada izstādē
liela nozīme tika pievēr sta ekoloģisko
principu ievērošanai kā produktu ražošanas,
tā arī eksplua tācijas laikā. Ar
ekoloģiju saistītajā jomā ir rasti vairāki
risinājumi, to starp ūdeni saturošas, UV
un citas ekoloģiski draudzīgas tintes,
kas aiz ņem arvien liekāku tirgus daļu
salīdzinājumā ar šķīstošajām (solvent)
#3(43)/2008
viedoklis
47
– SKATIENS NĀKOTNĒ
tintēm. Neiztrūkstoši izstādē tika demonstrētas
vairākas nākotnes tehnoloģijas
– tādās jomās kā iesaiņojums,
iepakojums (komplektā ar attie cīgām
iekārtām gofrēta, viļņota un lokāma
kartona apdrukai, kas pare dzēti izmantošanai
tieši ražotnēs vai netālu no vietām,
kur produktus plā nots iepakot.
Šodien lielākais izaicinājums ir radīt pēc
iespējas personalizētāku un individualizētāku
galaproduktu jeb piedāvājumu
patērētājam. Mūsdienu tehnoloģijām
jāspēj sniegt maksimālas individualizācijas
iespējas ar mērķi izgatavot un
piedāvāt kaut ko tādu, ko vēlas tieši
konkrētais galaprodukta lietotājs. Gan
privātām, gan darba vajadzībām. .
Kāds ir jūsu vērtējums pirmajam
Baltijas biznesa forumam „Innovate
2008”?
Viens no pirmajiem secinājumiem,
kas radās pēc „Inno vate 2008” – Baltijas
valstīs poligrāfijas jomā strādājošajiem
noteikti vai rāk jālūkojas nākotnē, jātiecas
pēc „rītdienas” tehnoloģijām un inovāci-
jām. Šobrīd prioritāte, galvenokārt, ir
naudas pelnīšana, nevis pārdomātas investīcijas
inovācijās un attīstībā.
Par tendencēm pasaules poligrāfijas
tirgū var runāt daudz un plaši, jo tradicionālajā
poligrāfijas tirgū inovācijas
tiek ieviestas nepārtraukti. Poligrāfijas
tirgus it ļoti stabils Rietumeiropā, ASV,
Japānā, taču Baltijas valstīs tas ir relatīvi
jauns, un salīdzinājumā ar citām valstīm
nav ļoti plašs. Pēdējā laikā intensīvākas
aktivitātes poligrāfijas jomā notikušas
Vā cijā, kur pēdējos gados ir bijis novērojams
arī vislielākais poligrāfiskās
ražošanas apjoms.
Jāatzīst, ka daudzas no problēmāma,
par ko es runāju Latvijā forumā „Innovate
2008”, ir relatīvas, jo poligrāfija šajā
tirgū joprojām ir „jauna” tehno loģija. Pamatā
es runāju un analizēju problēmas,
ar ko nodar bojas šīs industrijas lielākās
kompānijas un vadošie tirgus dalībnieki.
Prognozēju, ka nākamajos pāris gados
Baltijā notiks tieši tas pats, kas pasaulē,
turklāt dažas no tendencēm varētu parādīties
arī ievērojami ātrāk.
Kādas tendences saskatāmas poligrāfijas
tirgū?
Tas, ko mēs aplūkojam pašlaik, ir poligrāfijas
industrija – tradicio nāla ilgtermiņa
industrija, kuras lielākais izaicinājums
šobrīd ir internets. Daudzi cilvēki
nereti nodomā: – Vai man patiešām ir
nepieciešams drukāt? Vai poligrāfija var
piedāvāt ko tādu, ko es nespētu atrast
internetā?– Tādēļ šiem jautājumiem
tiek pievērsta ļoti liela nozīme; tiek aplūkotas
dažādas iespējas, lai poligrāfija
patērētājam tās piedāvātu arvien vairāk
un izdevīgāk. Mūsdienās cilvēki ir
zinoši un pēta, kādus labumus tie var
gūt, un tieši šo iemeslu dēļ ir jāskatās
nākotnē, – kur poligrāfija būs un kur
nebūs nepieciešama, un kā to integrēt
ar internetu?
Jau pašlaik var novērot daudz pozitīvu
piemēru, kas attēlo cilvēku vajadzības
un poligrāfijas iespējas. Piemēram,
cilvēki arvien biežāk kaut ko
iegādājas internetā, tātad arvien biežāk
ir nepieciešams izmantot parasto
digitālo printeri. Vai arī tiek uzņemts
48
viedoklis
#3(43)/2008
daudz digitālo fotogrāf iju, – kas ar tām
tiek darīts tālāk? Visbiežāk fotogrāfijas
tiek ielādētas datorā un saglabātas, tad
retu reizi apskatītas, izanalizētas un,
iespējams, viena vai divas tiek izdrukātas,
taču pārējās tiek atstātas digitālā
formātā. Tomēr tieši pašlaik tirgū
digitālā drukāšana paver visplašākās
iespējas fotogrāfiju izveidei. Piemēram,
jūs dodaties brīvdienās, paņemat līdzi
digi tālo fotoaparātu un nofotografējat
ap 500 bilžu. Ko jūs ar tām darāt tālāk?
Jums mājās, visticamāk, datorā ir atbilstoša
programmatūra un jūs izvēlaties
tikai tās, kuras patīk (tās var būt 2–4 vai
60 fotogrāfijas). Tad tās pasūtāt internetā
par ļoti saprātīgu cenu. Pašlaik tas
ir ļoti strauji augošs tirgus, un daudzi
to plaši izmanto, tai skaitā arī mana
meita. Viņa šā gada maijā aprecējās.
Kāzu foto grāfs izmantoja nevis analogo
fotoaparātu, bet digitālo, pēc tam viņš
ierakstīja divus DVD-CD ar vairāk nekā
1000 fotogrāfijām. Tad mana meita izveidoja
vairākus foto albumus – man,
vīra radiem, draugiem – un pasūtīja tos
caur internetu, savukārt mēs jau saņēmām
gatavus albumus.Šis piemēr tikai
liecina, ka šis ir per s pektīvs un plašām
iespējām bagāts tirgus.
Kad es Latvijā auditorijai uzdevu
jautājumu, cik daudzi no jums pastāvīgi
pasūta digitālās fotogrāfijas internetā,
tikai divi no klāt esošajiem nepacēla
roku. Tāpat atklājās, ka ikvienam auditorijā
ir vismaz viena digitālā kamera
un viņi pasūta izvēlētās bildes ar interneta
starp niecību. Tieši šādā veidā
digitalizācija paver šo jauno, grandiozo
tirgu. Tāpat jūs varat arī patstāvīgi
veidot izdrukas tieši tādas, kā vēlaties.
Kodak Versamark VX 5000 E
Piemēram, ja jūs spēlējat golfu, tad varat
ieiet mājas lapā golfmedia.com, kur
iespējams radīt karodziņus ar saviem
iniciāļiem un daudz ko citu. Līdzīga
situācija: ja es ieeju veikalā un nopērku
kartīti, tad tā būs vien kārša apsveikumu
kartīte; turpretī internetā es varu
izveidot savu apsvei kuma kartīti, un
te vienīgā robeža būs mana izdoma.
Internetā es varu izveidot arī pats savas
vizītkartes – izvēlēties kādu no jau
gataviem variantiem vai arī izveidot
visu pats.
Internets paver milzīgas iespējas, lai
arī tas nav tas, ko es sauktu par profesionālo
poligrāfiju, un tā nav domāta
publicēšanai. Tas ir domāts cilvēkiem –
kā jūs vai es.
Jūsu domas par mūsu laikmeta noteicošajiem
faktoriem – ekonomiju
un ekoloģiju?
Protams, drukājot cilvēki grib arī ieekonomēt.
Drukāšana būtībā ir visai
sarežģīts process, jo pastāvīgi ir jārada
tehnoloģijas, kas apmierinātu arvien
pieaugošās klientu vajadzības. Drukājot
ar standarta printeri, pie mēram, 250
lappuses ekonomiski ir ļoti neizdevīgi.
Turpretī, izmantojot digitālo druku, var
ietaupīt gan naudu, gan iegūt nepieciešamo
kvalitāti, un tas savukārt padara
pircējus laimīgus. Izmantojot analogu
iespiešanas metodi, būs jāpatērē daudz
resursu, bet, ja tiek saņemts digi tāls
fails, to ir iespējams izdrukāt jau sekundes
laikā.
Daudzās pasaules valstīs pašlaik tirgū
notiek lielas pārmaiņas, jo jauna
tipa poligrāfijas tirgus ik gadu palielinās
par 10%, bet tradicionālais poligrāfijas
tirgus samazinās par 3%. Tas, protams,
paver plašas biznesa iespējas.
Savas karjeras laikā esmu uzklausījis
daudzus izcilus viedokļus, prognozes,
kā arī daudz absurdu apgalvojumu.
Piemēram, vēl mūsdienās daudzi
uzskata, ka viņi neatbalsta drukāšanu
tādēļ, ka tā esot videi kaitīga. Taču,
loģiski izsecinot, tās ir muļķības. Lai
arī papīra ražošanas in dus trija ir strauji
attīstījusies, proporcionāli tiek iestādīts
daudz vairāk koku, nekā izzāģēts. Un
poligrāfija būtībā ir ļoti „zaļa” industrija.
Neteiksim, ka par visiem 100%, bet
tomēr – tā ir. Ja kāds gribēs bez drukāšanas
izplatīt kādu infor māciju, piemēram,
žurnālu 1000 adresātiem, tad tiks
darbināti 1000 prin teri, lai to izdrukātu
1000 cilvēku, kuri sēdēs pie saviem
1000 datoriem utt. Šāds piemērs vien
apliecina, ka acīmredzami „zaļāk” ir izplatīt
jau drukātus materiālus. Turklāt
datoru industrijā datoriem ir jādarbojas
24 stundas dienā, lai tie pastāvīgi varētu
atjaunot datubāzes, un tas savukārt
ekoloģijai ir ļoti kaitīgi. Ar šādu salīdzinājumu
mēs varam iztēloties, cik „zaļa”
ir poligrāfijas nozare.
Kāds liktenis 21. gadsimtā gaida drukātās
grāmatas?
Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un
mūsdienās ir iespējams ie gā dāties arī
grāmatas digitālā formātā, taču tas izmaksās
vairāk, nekā pērkot tradicionālu
grāmatu. Lai arī elektroniskās grāmatas
ir ļoti labas un noder daudzās jomās, arī
iespiestajām grāmatām ir daudz neaizvietojamu
īpašību. Protams, tādi digitālie
grāmatu lasītāji kā nesen prezentētie
„SONY” kļūst ļoti populāri.
Tomēr es neuzskatu, ka poligrāfijas
nozarei draud iznīcība. Pie mēram, ja kādā
attālā valstī cilvēks vēlas izdrukāt
savas valsts avīzi, viņš to var paveikt
ar interneta starpniecību. Microsoft eksperti
kādreiz pare dzēja, ka avīzes iespiestā
formātā izzudīs 10 gadu laikā un
ka līdzīgs lik-tenis sagaida arī grāmatas.
Bils Geits jau gadiem ilgi apgalvo, ka
poli grāfija izzudīs, taču tā nekādā ziņā
nav patiesība. Man personiski nepatīk
Microsoft, bet IT speciālistiem gan, jo tas
viņiem nodrošina darbu. Tāpat savulaik
tika prognozēts, ka līdz ar TV tiks aizmirsts
un izzudīs kino, tāpat teātri, bet
tā nenotika. Viens ir skaidrs: poligrāfija
neiznīks, un tā pielā gosies 21. gadsimta
elastīgajai un prasīgajai sabiedrībai, kā
arī inter netam. Kaut vai tas vien, ka internetā
ir daudzas mājas lapas, kur iespē-
#3(43)/2008
viedoklis
49
Kas jūsuprāt raksturīgs poligrāfijas
tirgum Baltijā?
Latvijā poligrāfijas tirgus salīdzinoši ir
ļoti jauns. Xerox ir liela kompānija, kuras
lielākās mašīnas maksā ap 500 tūkstošiem
eiro. Šobrīd Xerox galvenais konkurents
ir Canon. Kā jau minēju, digitālās
poli grāfijas jomā Latvija pagaidām
vēl nav sasniegusi augstāko līmeni, kā
tas ir, piemēram, ASV, Rietumeiropā vai
Austrālijā.
Tomēr tagad tiek mek lēti arvien jauni
poligrāfijas tirgi, piemēram, Baltijas
valstis, it īpaši šobrīd, kad tehnoloģijas
ir tik viegli pieejamas. Pašlaik gan būtiska
problēma ir augstā inflācija, kas kaitē
biznesam, taču ar laiku viss, protams,
normalizēsies.
Forumā „Innovate 2008” auditorija
izrādīja plašu interesi par vi dējās kvalijams
publicēt savas grāmatas un pat tās
pārdot, norāda uz poligrāfijas nozares
un interneta progresīvo mijiedarbību.
Kā varat raksturot drukas darbu individualizāciju?
Mūsdienās iepakojumu ražošanā nav
iespējams iztikt bez krāsai niem iepakojumiem,
personalizētiem attēliem
un teksta, jo neviens ne pirks preci ar
vienkāršu, pelēku iepakojumu. Turklāt
mūsdienu tehnolo ģijas ļauj palielināt
iepakojumu drošības līmeni – samazinot
risku to sabojāt, viltot vai viegli
atdarināt.
Es poligrāfijas industrijā strādāju aptuveni
44 gadus un industrijas datorizēšanā
– aptuveni 40 gadus. Savas
karjeras laikā esmu pieredzējis mil zīgas
pārmaiņas. Piemēram, agrāk, lai varētu
veikt drukāšanas pro cesu, bija nepieciešami
kādi 4–5 cilvēki, taču mūsdienās
– ne vairāk par vienu. Modernās
drukas iekārtas stundas laikā spēj izdrukāt
aptu veni 18 000 loksnes, pie
tam apdrukājot tās no abām pusēm.
Poli grāfijas industrija mainās fenomenāli
strauji, taču diemžēl šajā industrijā
ir grūti iesaistīt jaunus darbiniekus, jo
tā tiek uzskatīta par vecmodīgu nodarbošanos.
To mēr tirgū ir arvien jauni
uzņēmumi, kas ir saskatījuši šī biznesa
ie spējas un apguvuši nepieciešamās
iemaņas. Piemēram, uzņēmumi izsūta
personalizētas reklāmas saviem klien-
tiem, piemērojot tās klientu vēlmēm.
Tas ir dārgāk, bet efektīvāk, un visa
pamatā ir nopietns darbs ar datu bāzu
uzturēšanu un papildināšanu.
Apmēram pirms gada es biju Japānā,
un tur kāds uzņēmums no pirka
24 Xerox drukas iekārtas VISA kartēm
ar mērķi apkalpot 5 miljonus klientu.
Viņiem tas veiksmīgi izdevās, tādējādi
tikai kārtējo reizi pierādot moderno
drukas iekārtu integrāciju ar datortehniku.
Kā šī brīža galvenie tirgus spēlētāji
ir minami Canon, HP, Xerox un Kodak.
Xerox, manuprāt, ir tirgus līderis.
tātes printeriem, kuru aptuvenā cena ir
50 tūkstoši eiro. Lai arī pašlaik biznesa
iespējas ir ļoti plašas, Latvijā un Baltijā
vismaz tuvākajā laikā būs maz tādu
uzņēmumu, kas iegādāsies iekārtas par
500 tūkstošiem latu, bet aptuveni par
100 tūkstošiem, kas arī ir pietiekami
kvalitatīvi, tādu būs pietiekami daudz.
Un kāds ir skats nozares nākotnē?
Jau šobrīd ir vairākas jaunas drukas
iekārtas, kas tirgū parādīsies aptuveni
2010. gadā un kuras vēl nevar iegādāties.
Viena no tām būs no Kodak – ar lielu
drukas ātrumu un labu kvalitāti, tā arī
attiecīgi maksās. Tāpat no HP gaidāma
jauna strūklu drukas iekārta, ko varēs
iegādāties pēc gada. Ievērības cienīgs
jaunums ir gaidāms arī no Xerox – iekārta
ar gēla tinti, kas turklāt ļaus drukāt
uz dažādiem materiāliem. Prognozēju,
ka gaidāma liela cīņa starp iekārtām ar
drukas ātrumu 100 lapas vienā minūtē.
Noteikti sacentīsies Canon un Xerox,
taču es nedomāju, ka Canon varētu sasniegt
Xerox vai HP pārdošanas apjomus
augstas kva litātes tirgū. Es uzskatu, ka
Xerox ir jāražo iekārtas ap drukas ātrumu
aptuveni 200–260 lapas vienā
minūtē, lai tās iegādātos jaunie uzņēmumis
un lai iekļūtu tirgū. Būs visnotaļ
interesanti paskatīties, ko jaunu Xerox
radīs augsto tehnoloģiju jomā.
Pateicamies par sadarbību raksta sagatavošanā
izstādes drupa preses dienestam
Single-Pass-Inkjetsystems uzbūve
50
interesanti
#3(43)/2008
KRĀSU KOLEKCIJA
INDIGO
Kāpēc šoreiz par indigo? Viss sākās ar jautājumu – kas īsti ir indigo krāsa,
kā tā nokļuva varavīksnē un ko par to domā latvieši? Pētījuma procesā iegūta
ne vien apjomīga kolekcija, bet arī izdarīti divi atklājumi.
Sākumā bija Sers Īzaks Ņūtons un varavīksne.
ULDIS CERBULIS
Bez gravitācijas atklāšanas un mehānikas
likumu noformulēšanas,
sers Īzaks Ņūtons nodarbojās arī
ar gaismas pētījumiem, to skaitā varavīksnes.
Precīzāk – pētīja baltās gaismas
spektru un ir septiņu krāsu varavīksnes
definīcijas autors: red = sarkans; orange
= oranžs; yellow = dzeltens; green = zaļš;
blue = zils; indigo = (to vēl noskaidrosim)
un violet = violets.
KURA VARAVĪKSNE
PAREIZĀKA?
Šovasar vērīgāk skatījos uz varavīksni.
Varavīksne ir novērojama tikai gaiša
dienas laikā uz relatīvi gaiša fona, krāsu
kontrasts nav izteikts, un, protams,
fotogrāfijā krāsas ir vēl krietni bālākas.
Godīgi sakot, sarkano krāsu var tikai
nojaust, oranžo un dzelteno var redzēt
labi, piedomājot arī zaļo var saskatīt, zilā
un violetā redzamas labi. Kopā iznāk
sešas, un ne vairāk.
Latviski varavīksne tiek aprakstīta
dažādi. Google atrod visdažādākos varavīksnes
aprakstus.
“Varavīksnē redzamas septiņas krāsas:
sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši
zila, zila, violeta.”
“Tradicionāli pieņemts, ka varavīksnes
lokā ir septiņas krāsas – sarkana,
oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, indigo
un violeta.”
“... pārstāv varavīksnes krāsu spektru:
zils, zaļš, dzeltens, sarkans, oranžs, violets”
(tikai sešas!)
Vēl ir versija – sarkans, oranžs, dzeltens,
zaļš, gaiši zils, tumši zils, violets
(zils netiek uzskatīts par varavīksnes
krāsu!?).
Vācieši varavīksni redz tāpat kā Ņūtons:
Rot, Orange, Gelb, Grün, Blau,
Indigo, Violett.
Arī franči piekrīt Ņūtonam: rouge,
orange, jaune, vert, bleu, indigo, violet.
Krievi, lai atcerētos septiņas varavīksnes
krāsas, skaita dzejolīti:
“Каждый Охотник Желает Знать Где
Сидит Фазан”, kas atbilst – красный,
оранжевый, жёлтый, зелёный,
голубой, синий, фиолетовый. Šeit
nav indigo!
Lietuviešu varavīksnē ir septiņas
krāsas, un visas tīri lietuviskas: raudona,
oranžinė, geltona, žalia, žydra, mėlyna,
violetinė. Lietuviešu varavīksnē ne
tikai nav indigo, vidējais lietuvietis pat
nepazīst indigo kā krāsas nosaukumu.
STARP ZILO UN VIOLETO
Fragments no attēla, kurš glabājas Ročesteras
Tehnoloģiskā Institūta serverī
Sadalot baltu staru ar prizmu, iegūst
krietni spilgtāku un izteiktāku “varavīksni”.
Tieši tā arī darīja Ņūtons savā
Kembridžas Trinity koledžas kabinetā.
Tas atradās ēkas saules pusē, un pa
aptumšotā loga spraugām varēja iegūt
eksperimentiem nepieciešamos starus.
Ņūtons bija māņticīgs, viņš zināja, ka
visām labām lietām jābūt septiņām, jo
tāda ir Dieva iedibinātā pasaules kārtība.
Piemēram, septiņas nedēļas dienas,
septiņas notis, un arī krāsām varavīksnē
jābūt septiņām.
Lai būtu septiņas krāsas, bet kāpēc
tieši indigo? Vai tiešām starp zilo un violeto
var saskatīt vēl kādu citu nokrāsu?
INDIGO KRĀSVIELA
Indigo krāsas nosaukums ir cēlies no
indigo krāsvielas, kas labi zināma no
zilo džinsu auduma.
Vēsturiski indigo ir viena no senākajām
dabiskajām krāsvielām. Indieši
eksportēja to uz Eiropu jau seno grieķu
un romiešu laikā.
Krāsvielas nosaukums radies no grieķu
indikon, ko romieši vēlāk nosauca
par indicum, bet angļu valodā tas nonāca
kā indigo.
Indigo krāsviela
tīrā veidā (attēls
no Vikipēdijas)
#3(43)/2008
interesanti
51
Bengālijas indigo rūpnīca. 1863. Viljama Simpsona akvarelis.
Attēli no www.plantcultures.org
Indigo rūpnīcas cehs – katli un filtrēšanas vanna.
1900. gada fotogrāfija
Krāsvielu iegūst no indigo krūma.
Augs pieder tauriņziežu dzimtai un dabā
sastopams apmēram 700 tā sugu.
Populārākās sugas krāsvielas ražošanai
ir Indigofera tinctoria un Indigofera
suffruticosa.
Indigo krūms. Redzama radniecība ar mūsu lupīnām
Lai arī Indijā prata izgatavot indigo
krāsvielu jau sensenos laikos, koloniālās
ēras laikā tās ražošana ieguva īsteni
rūpnieciskus apmērus.
SINTĒTISKAIS INDIGO
Ādolfs fon Beijers pirmais ieguva sintētisko
indigo. Tas notika ap 1867–1881. gadu.
Beijeram izdevās veikt indigo sintēzi
trīs dažādos veidos, un viena no metodēm
tiek rūpnieciski lietota arī šodien.
Sintēzes atklāšana un sekojošā rūpnieciskā
ražošana izmainīja visas pasaules
kārtību – kritās pieprasījums pēc dabiskās
indigo krāsvielas, zemnieki Indijā
zaudēja darbu, dumpojās un galu galā
atbrīvoja Indiju no britu kolonizatoriem.
Savukārt Vācijas ķīmiskā rūpniecība uzplauka
un ir spēcīga vēl šobaltdien.
Ādolfs fon Beijers 1905. gadā saņēma
Nobela prēmiju par mūža ieguldījumu
ķīmijā – viņa kontā ir ne tikai indigo,
bet arī citas krāsvielas, kā arī barbiturāti
(nevajadzētu viņu jaukt ar Frīdrihu
Baieru (Friedrich Bayer), kurš ir slavenās
firmas BAYER dibinātājs).
Johann Friedrich Wilhelm Adolf von Baeyer
ORIĢINĀLĀ INDIGO
IZGATAVOŠANA
Savāc auga lapas, iemērc ūdenī un ļauj
uzrūgt. Fermentācijas procesā rodas
biezas putas, un, kad šķidrums kļūst
tumši zils un salds, to nolej citā tvertnē,
jau bez lapām. Nākamais posms – nepieciešama
oksidācija, ko panāk šķīdumu
kuļot. Strādnieki vairākas stundas ar
kājām kuļ šķidrumu, līdz tas kļūst dzeltenbrūns.
Pēc tam ļauj zilajai krāsvielai
nogulsnēties.
Beigās filtrē, lai atbrīvotos no piemaisījumiem
un apturētu fermentāciju.
Nogulsnējušos masu veido lodītēs vai
kubiciņos, žāvē, un prece gatava tirgum.
Indigo un opiju krauj laivās un sūta lejup pa Gangas upi uz Kalkutu.
Attēls no www.plantcultures.org
52
interesanti
#3(43)/2008
NEPAREIZIE
NOSAUKUMI
Ņūtona dzīves laikā indigo bija pazīstama
kā krāsviela. Tajā laikā blue angļu
valodā lietoja, lai apzīmētu zilo krāsu.
Ciāns vēl nebija pazīstams – ne krāsa,
ne krāsviela. Ja nu vienīgi grieķu valodas
pratēji kaut ko bija dzirdējuši par
κυανός [kyanos]. Varbūt tāpēc 1704. gadā,
izvēloties septītās varavīksnes krāsas
nosaukumu, Ņūtons varēja par piemērotu
atzīt vienīgi indigo.
Mūsdienās Ņūtons visdrīzāk būtu izvēlējies
citus krāsu nosaukumus: red–
orange–yellow–green–cyan–blue–violet.
Toreiz ar blue apzīmēja to, ko šodien
visdrīzāk sauktos cyan, bet indigo ir
vienkārši blue. Esmu pārliecināts, ka varavīksnes
izskats nav būtiski mainījies
pēdējo 300 – 400 gadu laikā, taču krāsu
toņi, nokrāsas un nianses ir ieguvušas
nosaukumus.
Daži avoti neatzīst ciānu par spektra
krāsu, jo kā poligrāfijas pamatkrāsa tā
atstaro visu zaļo un visu zilo spektra
daļu. Lai arī ciānam ir t.s. dominējošais
viļņa garums, tomēr tā nav monohroma
krāsa. Visas poligrāfijas pamatkrāsas
(CMY) atstaro plašu spektru.
Veidojas paradokss, ka arī dzeltenā
krāsa nav spektra krāsa un nevar būt
varavīksnē.
Diskusija par varavīksni turpinās arī
mūsdienās. Īstenus fiziķus tas neuztrauc,
viņiem pastāv tikai tādi jēdzieni
kā spektrs, viļņa garums, joslas platums
u.tml. Fiziķi necenšas ar vārdiem
aprakstīt to, kas ir precīzi izsakāms ar
skaitļiem, formulām, līknēm. Tomēr
atrodas tādi, kas gatavi strīdēties par
nosaukumiem. Daži apgalvo, ka indigo
spektrālais diapazons ir no 420 līdz
450 nm. Citi, savukārt, uzskata, ka tur
nav nekā īpaša, lai to speciāli atdalītu
no zilā vai violetā diapazona.
Šajā zīmējumā apkopotas dažādas
varavīksnes krāsu definīcijas. Tā gan
nav vairs nekāda zinātne, tikai mēģinājums
nosacītiem nosaukumiem piešķirt
noteiktas viļņu garumu robežas.
Cilvēkiem vajadzīgi krāsu nosaukumi.
Augšējie četri paraugi ir septiņu krāsu
varavīksne ar indigo, apakšējie sešu
krāsu – bez indigo.
Krāsu nosaukumi ir nosacīti, tie ir
dažādi dažādās valodās un kultūrās. Ja
krieviski ir голубой, lietuviski žydra, tad
latviski īpašā vārdā to nepateiksi – vai
nu gaiši zils, vai debeszils.
Piedāvāju vairākas “oficiālās” indigo
versijas, lai lasītājs pats var ievietot varavīksnē
duļķaini zilo indigo pigmentu,
vai bāli violeto electric indigo.
DABĪGAIS INDIGO PIGMENTS
hex #00416A
RGB 0,65,106
ELECTRIC INDIGO
Hex
#6600FF
RGB 102,0,255
CMYK INDIGO
Hex #4B0082
RGB 75,0,130
CMYK
c55m45y0k0
TĪRS INDIGO SPEKTRS
Lai ieraudzītu „īstu” spektrālo indigo
krāsu, vajadzīgas tikai divas vienkāršas
lietas: spektroskops un dienasgaismas
lampa.
Spektroskopu katrs sev pats uzbūvē
(šeit atradīsiet informāciju kā to darīt
http://www.cs.cmu.edu/~zhuxj/astro/
html/spectrometer.html#spectrometer).
Dienas gaismas jeb fluorescentās lampas
darbības princips ir šāds: elektriski
tiek ierosināta dzīvsudraba gāze, kas
staro UV īsviļņu diapazonā (253.7 nm).
UV starojums, savukārt, ierosina fosforus,
ar kuriem ir izklāta lampas iekšpuse,
un tie spīd redzamajā diapazonā.
UV gaisma netiek cauri parastajam
stiklam.
Fluorescentās lampas spektrā ir izteikta
dzīvsudraba līnija pie 434.83 nm,
kas atbilst vispārpieņemtai indigo definīcijai.
Nedrīkst jaukt to ar vēl vienu
izteiktu dzīvsudraba spektra līniju pie
405 nm – tas jau ir tīrs violets.
INDIGO PAAUDZE
Iespējams, daudziem lasītājiem vārds
indigo līdz šim pat nebija pazīstams kā
krāsvielas nosaukums vai krāsas tonis,
taču bija kaut kas dzirdēts par indigo
bērniem. Daži to sauc par sesto rasi,
cilvēces augstāko inkarnāciju vai tamlīdzīgi,
taču nosaukums indigo kids ir
nācis no ekstrasensiem, kuri šiem bērniem
saskata indigo krāsas auru.
Indigo bērnus raksturo dažādi, sākot
ar to, ka viņi atšķiras ar „alternatīvu”
uzvedību, radošu izdomu, neordināru
pieeju lietām, līdz pat paranormālām
spējām lasīt citu cilvēku domas. Jūs
noteikti pazīstat kādu, kas gatavs visu
noliegt apšaubīt jebko – šai personai
noteikti ir indigo aura.
Iespējams, par indigo bērniem nav
rakstījis neviens krāsu kolekcionārs, taču
tieši no šāda skatu punkta redzama
interesanta sakritība.
Par indigo bērniem sāka runāt pagājušā
gadsimta 60–os gados, un tas
sakrīt ar periodu, kad dienasgaismas
spuldzes ieguva plašu izplatību. Jau iepriekš
pieminēju izteikto 434 nm dzīvsudraba
spektrālo līniju. Tādu gaismas
avotu līdz tam nebija bijis: saule, uguns,
kvēlspuldze – tie visi ir gaismas avoti ar
vienmērīgu spektra sadalījumu.
Saules starojuma spektrs un luminiscējošās
spuldzes adatainais spektrs:
#3(43)/2008
interesanti
53
Asās spektra līnijas ir ļoti izteiktas,
tādas ir vēl tikai lāzeriem.
Parastu cilvēku redzes orgāni abus
šos gaismas avotus principā neatšķirs,
varbūt vienīgi astrālās redzes orgāns
saskatīs izteiktu indigo toni. Iedomājieties,
kas bieži ir pirmais, ko ierauga
jaundzimušais?
Varbūt tieši tādēļ bērni, kuri ieņemti /
dzimuši / auguši luminiscējošo spuldžu
gaismā, vairs nav tādi kā agrāk – izstaro
to, ko saņēmuši.
Skaidrojums izklausās pārliecinošs,
taču viena no galvenajām detaļām
joprojām apšaubāma – vai tiešām tajā
aurā ir indigo krāsa? Jau noskaidrojām
iemeslus, kāpēc Ņūtons izvēlējās tādu
nosaukumu varavīksnes spektrā, taču
ko šajā nosaukumā saskatījuši mūsdienu
ekstrasensi? Iespējams, īstā atbilde
slēpjas pašā vārdā – labi izklausās, mazliet
noslēpumains, asociējas ar kaut ko
orientālu, izteikts neatkarības aromāts
(independence – neatkarība angl.).
INDIGO KĀ ZĪMOLS
Varbūt indigo neskan tik labi kā orange,
bet tomēr. Starp citu, abi nāk no Indijas.
Arī automašīna Tata Indigo nāk no
Indijas.
lietots kā Indy 500 – viena no populārākajām
autosacīkstēm ASV kopš
1911. gada.
Zviedru automašīna Indigo 3000 –
Volvo motors, Saab degvielas tvertne,
kompozītmateriālu virsbūve, maksimālais
ātrums 250 km/h.
Ir veselas divas aviokompānijas ar
indigo nosaukumu.
IndiGo – Indijas zemo cenu operators,
nav grūti iedomāties nosaukuma
etimoloģiju. Savukārt amerikāņu
Indigo Airlines nosaukums aizgūts no
saukļa individuals on the go.
Apple portatīvajam datoram iBook
bija indigo versija, un Silicon Graphics
90to gadu sākumā bija darbstaciju sērija
Indigo.
INDIGO PRINTERIS
Izraēlā tiek ražota digitālā iespiedmašīna
Indigo, kas ir viens no pirmajiem
augstražīgajiem krāsu printeriem. Pirmizrāde
notika 1993. gadā, un kopš tā laika
lielus lāzerprinterus sāka dēvēt par
iespiedmašīnām. Tagad Indigo pieder
Hewlett–Packard.
INDIGO PUTNS
Pēc vikipēdijas ziņām indigo stērste
dzīvo Amerikas kontinentā, angliski
to sauc Indigo Bunting, latīniski Passerina
cyanea. Pasvītroju pēdējo vārdu
cyanea – zils tātad, nav nekādas indigo
krāsas, ir tikai indigo nosaukumi. Vēl ir
rakstīts, ka patiesībā putna apspalvojumā
nemaz nav zilā pigmenta, krāsa tiek
panākta ar gaismas difrakcijas efektu.
INDIGO ČŪSKA
Vairāk skatieties:
http://www.indigosnakes.com
Indigo no Indijas, nav indigo krāsā –
tātad viss akcents uz nosaukumu nevis
krāsu.
Ford Indigo konceptauto http://media.ford.com/newsroom/release_display.cfm?release=758,
kā jau tas sporta
mašīnām pieklājas, ir sarkans.
Tas tādēļ, ka nosaukums ir saistīts
ar Indy auto sacensībām, precīzāk Indianapolis
500 Mile Race, saīsināti
INDIGO LATVIEŠU
GAUMĒ
Indigo, protams, ir svešvārds, taču izrādās,
ka latviešu valodā ir vārds, kas
apzīmē precīzi to pašu: mēļš jeb mēļa
krāsa toņa apzīmēšanai, un mēles jeb
mēlenes – augs, no kura senie latvieši
ieguva īstu indigo krāsvielu. Mūsdienās
krāsas apzīmēšanai šo vārdu lieto reti,
pie tam pārsvarā apzīmējot gaišāku
krāsas toni, šķiet pat, ka sākotnējā saikne
ar indigo ir zudusi, taču arī tam ir
savs skaidrojums.
54
interesanti
#3(43)/2008
MĒLES UN
ISATIS TINCTORIA
„Augu nosaukums mēle izrunāts ar
stieptu e skaņu kā vārdā: mēs, un tā tad
tas nav samaisāms ar mēli kā miesas
daļu, kur atrodas krītoša e skaņa kā vārdā:
mēris.” No 1927. gada Latviešu filologu
biedrības rakstiem http://www.
liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/
Citati/4.htm.
Mēles, mēlenes jeb zilkauls ir viens
un tas pats augs (tāpat kā ērkšķogas,
stiķenes un krizdoles). To dzimtene ir
Vidusāzija un Kaukāzs, taču Eiropā šie
augi pazīstami jau ļoti sen – arheologi
atraduši mēleņu sēklas neolīta laikmeta
cilvēku apmetnē Francijā.
Latīniskais nosaukums ir Isatis tinctoria.
Tas ir divgadīgs augs, kas pirmajā
gadā izskatās pavisam necils – tikai
zaļas lapiņas.
Mālenes pirmā gada lapiņas arī izmanto
krāsvielas iegūšanai.
Arī nosaukums cēlies no šīm lapiņām
– ir versija par to, ka augs savu
nosaukumu guvis, jo lapiņu dzinumi
atgādina suņa mēli, taču tas acīmredzot
formas, nevis krāsas dēļ.
Otrajā gadā mēlene zied maziem
dzelteniem ziediņiem. Saimniecībā
nozīmīga ir sēklu iegūšana.
MĒĻU KNĀBŠANA
Senie latvieši mēļu novākšanu sauc par
knāpšanu vai knābšanu.
Lapas savāc un uz 10 minūtēm samet
karstā ūdenī 80°C. Tad visu spaini liek
aukstā ūdenī, lai 5 minūšu laikā atdzesētu
līdz 55°C. Tad ņem sietu un nokāš,
lapas vēl izgriež. Nu jau spaiņa saturs ir
ieguvis raksturīgo nokrāsu. Sagatavo
krūzi ar kalcinētās sodas šķīdumu. Pievieno
tikai tad, kad temperatūra nokritusi
zem 50°C, citādi var visu sabojāt.
Tagad šķīdumam nepieciešama
aerācija, gluži kā indiešu indigo gadījumā,
mājas apstākļos var izmantot
parasto mikseri, piemēram. Pēc 10 minūtēm
ir iegūta zaļa spaiņa saturs kļūst
zaļgans – tā tam jābūt.
Ļauj pigmentam nogulsnēties līdz
dabū ko līdzīgu šim:
Tad uzmanīgi nosmeļ vai nolej netīri
duļķaino ūdeni, pielej tīru, un tā vairākas
reizes, līdz ūdens jau diezgan tīrs.
Pēdējais posms ir filtrēšana: ņem diezgan
blīvu filtru (~10mkm) un lēni filtrē
(varbūt pat 24 stundas).
Ar iegūto pigmentu var jau krāsot
uzreiz, vai arī to žāvēt vēlākai lietošanai.
No viena kilograma zaļo lapu var
iegūt 1–4 g pigmenta, tas ir 10 reizes
mazāk nekā no Indijas indigo auga, lai
gan ķīmiski tā ir viena un tā pati viela.
Ar vienu gramu pigmenta var nokrāsot
20 g dzijas.
#3(43)/2008
interesanti
55
MĒLENE –
MĒĻA VILLAINE
Par mēleni mēdza saukt gan augu, gan
arī tumši zilas krāsas villaini:
„Mēlene – tumšzilas krāsas villaine ar
vienu metāla (vara, bronzas, misiņa vai
pat sudraba) stīgu un lapiņu izrakstītu
(rotātu, “varažotu”) garo malu. Tās izmēri:
1,5 m garumā un 1 m platumā. To
valkāja uz abiem pleciem un uz krūtīm
sasprauda ar „dižsaktu”, kuru dēvēja arī
par “sudrabu”, kas bija pat līdz 15 cm
caurmērā, agrākos laikos reizēm pat izgatavota
no sudraba. „Šī villaine bij godam,
svinīgi pastaigāt, ne danci griezt,
kā teic tautas dziesma, piem., kāzu ceremonijām.”
Mēleni parasti nevalkāja pašu
par sevi, bet gan kopā ar otru, dzīparu
rakstītu baltu villaini pār to pāri, tomēr tā,
lai ar metālu rotātā mala nav aizsegta.
Valkātājai kustoties, rotātā mala čākst un
žvadz. Ne katra sieviete varēja šo villaini
atļauties. Dižsaktas vērtība esot bijusi
laba zirga cenā, bet mēlene pat tikai ar
misiņa ielokiem, labas govs cenā, bet
ar sudraba ielokiem vairāku labu zirgu
cenā. Šī bija bagātu mātes meitu rota.”
(www.suitunovads.lv)
Kas kait manim nedzīvot,
Ka var labu nopelnīt:
Sirmu zirgu, mēļus svārkus,
Košu jaunu līgaviņu
Mellenes – skaidrs apliecinājums senmantojumam, ka zils un melns ir viens un tas pats!
LATVIEŠIEM MELLENES,
VĀCIEŠIEM –
HEIDELBEERE
Filologi ir pētījuši sakarības starp melno
un zilo zinātniski smalki (http://www.
vvk.lv/print.php?id=519): „...mūsu senči
acīmredzot ir jaukuši tumši zilo
krāsu ar melno krāsu... Etimoloģiski
visu šo adjektīvu pamatā ir sakne mel–
‘tumša (arī sarkana) krāsa; netīrs’. Vēl
šos vārdus varētu salīdzināt ar sanskrita
malináh ‘netīrs’, grieķu μέλας ‘melns’,
latīņu mulleus ‘gaišsarkans, rozā’ u. c.
Liekas, ka atšķirīgās nozīmes bija pamatā
arī attiecīgo valodu ogu nosaukumu
darināšanā: sal. liet. mėlynė, latv.
mellene, kr. малина ‘avene, oga māla
(kieģeļu) krāsā’.
56
interesanti
#3(43)/2008
GAIŠI VIOLETĀS
LAVANDAS
Taču ir arī citas versijas par to, kāds
tad ir īstais mēļais tonis. Tildes vārdnīca
mēļu krāsu tulko lavender (angl.).
Angļu valodā lavandas devušas nosaukumus
dažādām violetā nokrāsām
no vidēji lillā līdz gaiši purpursārtam.
Tomēr šim augam nav vietas krāsvielu
vēsturē: lavandas tiek lietotas medicīniskiem
mērķiem, kā arī kosmētikā,
un, starp citu, lavandas lieto pret kodēm.
„Lavender is a pale tint of violet” – tātad
gaiši violetie toņi it mēļā krāsa.
LAVENDER BLUSH
hex
#FFF0F5
RGB (255, 240, 245)
HSV (340°, 6%, 100%)
Latviski – mēļi sārts.
LAVENDER MIST
hex
#E6E6FA
RGB (230, 230, 250)
HSV (240°, 8%, 98%)
Latviski – mēļi dūmakains.
LANGUID LAVENDER
hex
#D6CADD
RGB (214, 202, 221)
HSV (270°, 17%, 82%)
Languid lavender – gurdeni mēļš, rāmi
mēļš.
PERIWINKLE
hex
#CCCCFF
RGB (204, 204, 255)
HSV (240°, 20%, 100%)
Lavender blue (periwinkle), vai bluish
lavender. Zili mēļš vai otrādi.
Pēc iepriekšteiktā par mēlēm, mēlenēm,
melni zilo un mēļo krāsu, liekas,
ka saikne ar gaiši violeto lavandu ir kaut
kāds pārpratums. Taču valoda mainās,
krāsas izbalo un gaist. Šobrīd no tumši
zilā palicis vairs bāli lillā.
Piedāvājam nelielu testu. Atzīmējiet,
kurš no krāsas paraugiem, jūsuprāt, ir
mēļā krāsā:
LAVENDER GRAY
hex
#C4C3D0
RGB (196, 195, 208)
HSV (245°, 6%, 82%)
Šīs krāsas vēsturiskais nosaukums ir
lavender gray. Mēļi pelēks vai pelēcīgi
mēļš.
PALE LAVENDER LIGHT MAUVE
hex
#DCD0FF
RGB (220, 208, 255)
HSV (264°, 14%, 100%)
Krāsa light mauve, pazīstama arī kā
pale lavender. Latviski – bāli mēļš.
Pareizo atbildi skatīt zemāk.*
Iespējams, viens no skaidrojumiem
par dažādajiem mēļajiem toņiem meklējams
tajā atšķirībā, kas neizbēgami
pastāv starp pigmentu tīrā veidā
un krāsotu izstrādājumu, piemēram,
dziju. Krāsota dzija nekad nebūs tik
intensīva, spilgta un izteikta kā tīrs
pigments.
* Visas atbildes var uzskatīt par pareizām.
MĒĻAS NOSKAŅAS ZILĀ
VAKARĀ
Dižajam latviešu dzejniekam Rainim ir
sava versija par to, kāda ir mēļā krāsa:
Mēļu zvaigžņu vaiņagu
Es pār dienas galvu klāju,
Ilgu mīlas mūžību
Nesu es uz savu māju.
(pēdējais pants no dzejoļa
Nakts kalnā,
krājums Gals un sākums)
#3(43)/2008
notikums
57
Uzspēlēsim kopā!
Spēles dalībniekiem piedāvājam
jaunas tehnoloģijas un jaunas iespējas
www.madpol.lv
58 notikums
#3(43)/2008
LIEPĀJAS PAPĪRAM –
110 GADI
Svinīgais lentas pārgriešanas mirklis. AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis un Liepājas mērs Uldis Sesks.
Septembra beigās AS Liepājas papīrs
rīkoja plašus svētkus, atskatoties
uz uzņēmuma 110 darbības
gadiem un pieskaņojot šim notikumam
jauna ražošanas ceha atklāšanu.
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami
19. gadsimta pēdējā desmitgadē,
kad Viktors Smits nodibināja Liepājas
spodrpapīra un kartona fabriku un,
uzņēmumam veiksmīgi attīstoties,
1898. gadā uzcēla jaunu ražošanas ēku.
110 gadu laikā ražotne 12 reizes mainījusi
nosaukumu un vairākkārt arī darbības
profilu.
Pēckara periodā tajā tika ražotas
skaņu plašu aploksnes, zīmēšanas un
vēstuļu bloki, zīmēšanas un piezīmju
burtnīcas un dažādi citi kartonāžas izstrādājumi,
kuru vākus apdrukāja pirmajā
stāvā ierīkotajā tipogrāfijā. Sešdesmitajos
gados tika uzsākta pasta
aplokšņu un līmlentes, bet astoņdesmitajos
gados – pašlīmējošo etiķešu
ražošana. Etiķešu cehs tika aprīkots ar
tam laikam modernām fleksodrukas un
trafaretdrukas iespiedmašīnām un papīra
laminēšanas iekārtu. Deviņdesmito
gadu sākumā notika plaša uzņēmuma
#3(43)/2008
notikums
59
Poligrāfijas speciālists Vilnis Zembahs novērtē flekso drukas iespējas.
Tehniskais direktors I. Ozoliņš-Ozols uzņēmuma „Pūre” vadītājam A. Žimantam stāsta
par flekso iekārtu drukas priekšrocībām.
Koncerna UPM viceprezidents Heiki Hivarinens (Heikki Hyvarinen)
pārbauda uzlīmju kvalitāti.
reorganizācija, darbu sāka papīra silikonizēšanas
un dublēšanas mašīna, vairākas
daudzkrāsu fleksodrukas mašīnas,
karstspiedes, griešanas un tīšanas iekārtas
un vācu firmas Werner Kammann
līnija pašlīmējošo etiķešu ražošanai.
1993. gadā uz bijušās Liepājas papīra
izstrādājumu fabrikas bāzes tika izveidota
akciju sabiedrība Liepājas papīrs.
Lai veiksmīgi izturētu konkurences cīņu,
uzņēmumam nācās strauji augt un
attīstīties. Šajā desmitgadē darbu uzsāka
spējīgi, jauni, aizrautīgi un radoši cilvēki
– Jānis Vilnītis, Armands Dejus un
Ilmārs Ozoliņš-Ozols, kuri rūpējās gan
par jaunas tehnikas iegādi, gan jaunu
produkcijas noieta tirgu rašanu. Paralēli
attīstījās baltpreču produkcijas (klades,
kantora grāmatas, spirāļbloki, zīmēšanas
albumi, līmlentes) un poligrāfiskās
produkcijas ražošana, poligrāfijas apjomiem
strauji palielinoties, tā drīz vien tā
kļuva par svarīgāko nozari.
J. Vilnītis kopā ar sievu meitu sagaida viesus.
Vakaru Liepājas Latviešu biedrības namā vada M. Šveiduks.
1994
1996
1998
2000
2002
2004
2006
2008
1994
1996
1998
2000
2002
2004
2006
2008
60 notikums
#3(43)/2008
Jubilārus sveic viesi: Liepājas mērs U. Sesks
UPM viceprezidents Heikki Hyvarinen
Latvijas poligrāfiķu saimes vārdā – LPUA izpilddirektore
Ieva Bečere.
Uzņēmuma eksdirektori I. Vismins, A. Kļava, A. Štrauss, pārējie astoņi redzami attēlos
uz ekrāna
Neuzvaramā „Liepājas papīra” virves vilcēju komanda: Sandijs, Aivars, Armands, Raimo,
Kaspars, Andris un Jānis
RAŽOŠANAS RĀDĪTĀJI
RAŽOŠANAS NOZARU MAIŅA
3500000
5000000
3000000
4000000
2500000
2000000
3000000
1500000
2000000
1000000
1000000 500000
Ražošanas kopējais apjoms, EUR
Papīra izstrādājumu ražošanas apjoms, LVL
Poligrāfiskā ražošana, LVL
#3(43)/2008
notikums
61
1999. gada nogalē pilnībā tika pabeigta
Valsts Liepājas papīra izstrādājumu
fabrikas privatizācija, pakāpeniski
atpērkot un privatizējot arī zemi ap
uzņēmumu.
2000. gadā darbu sāka Liepājas papīra
birojs Rīgā, 2003. gadā tika nodibināts
meitas uzņēmums LP poligrāfija
Maskavā, bet kopš 2007. gada meitas
uzņēmums darbojas arī Viļņā.
Liepājas papīra galvenā priekšrocība
ir uzņēmuma rīcībā esošā iekārta
pašlīmējošā papīra izgatavošanai, kas
ļauj klientiem piedāvāt izdevīgāku
cenu. Tiek ražotas krāsainās pašlīmējošās
etiķetes, termosarūkošās plēves
etiķetes, uzlīmes, termouzlīmes, biļetes
u. c. augstas kvalitātes produkcija,
galvenie klienti ir pārtikas, parfimērijas,
ķīmijas un citu nozaru ražotāji,
starp tiem tādi pazīstami uzņēmumi
kā Tenax, Dzintars, Laima, Grindeks,
Spodrība, Spilva, PureFood un daudzi
citi. Notiek nepārtraukta attīstība,
tiek iegādātas jaunas iespiedmašīnas,
griešanas un kontroles iekārtas, pilnveidotas
tehnoloģijas.
Pašlaik poligrāfiskā produkciju tiek
drukāta uz piecām pilnkrāsu fleksogrāfijas
iespiedmašīnām, izmantojot
arī sietspiedi un karsto un auksto folijspiedi.
Ražošanas kvalitāti un atbilstību
vides prasībām apliecina iegūtie
ISO 9001 un 14001 sertifikāti.
Šobrīd uzņēmumā strādā 111 darbinieki.
Darba un sadzīves apstākļiem,
kā arī iespējai kopīgi sportot un atpūsties
tiek pievērsta liela uzmanība, tiek
organizēti kopīgi izbraukumi, atpūtas
vakari, dažādu svētku svinēšana un,
protams, tradicionāla ir dalība poligrāfiķu
sporta spēlēs, kurās jau četrus gadus
pēc kārtas Liepājas papīra komanda ir
vislabākā.
2007. gadā blakus jau esošajām
ēkām tika uzsākta vērienīga celtniecība,
un 2008. gada 26. septembrī
darbinieku un daudzu viesu klātbūtnē
Liepājas mērs Uldis Sesks un uzņēmuma
prezidents Jānis Vilnītis svinīgi
atklāja jauno korpusu, kas ir lieliska
dāvana uzņēmuma 110. jubilejā un
drošs pamats veiksmīgai turpmākajai
darbībai.
Par godu nozīmīgajai jubilejai liepājnieki
izdevuši grāmatu „Liepājas papīrs.
Vētrām un nedienām spītējot”, kas vēstī
par uzņēmuma vēsturi un cilvēkiem,
kuriem bijusi būtiska loma tās veidošanā.
Grāmatas autore, ilggadēja fabrikas
(kā viņi paši to mīļi sauc) darbiniece,
Dagnija Melberga raksta: „Ne mazāk
nozīmīgs ir to cilvēku darbs un ieguldījums
fabrikas vēstures veidošanā, kuri
gadu desmitus katru dienu godprātīgi
radīja savu darbu cehos pie darbgaldiem,
bet viņu vārdi šajā vēstures grāmatā
nav minēti. Lai aprakstītu visu šo
izcilo darbinieku dzīves stāstus, kuru
mūža gājums bija tik dažāds, bet kurus
vienoja darbs šajā senajā uzņēmumā,
būtu vajadzīga enciklopēdija. Šos brīnišķīgos
darba darītājus vienoja darba
prieks un tikums, mīlestība uz savu
zemi, tautu un ģimeni, viņi, iespējams,
nebija Lāčplēši, bet it nekad nav bijuši
kangari. Labestība un vēlēšanās darba
dienu padarīt skaistāku un krāsaināku
vienmēr ir mājojusi viņu sirdīs un darbos,
lai kādi vēji tos lieca pie zemes.
Uzņēmums, kura 1898. gadā celtā
ēka kā kupla liepa stāv Ezera ielas malā,
ir ar spēcīgām un dziļām saknēm ieaugusi
dzimtajā zemē. Veco, nokaltuši
zaru vietā ir izaugušas jaunas un stipras
atvases, vētrām un nedienām spītējot.”
Un vēl... Daudzo viesu vārdā gribu pateikt
paldies par skaistajiem svētkiem,
par laipno uzņemšanu, par pilsētas parādīšanu,
par grandiozo balli Liepājas Latviešu
biedrības namā un naksnīgo salūtu
Rožu laukumā! Daudz laimes jubilejā un
lai jums veicas! Un jums noteikti veiksies
tāpēc, ka jūs zināt, ko gribat sasniegt, un
protat to izdarīt.
Liepājā viesojās Ieva Bečere
Ar uzņēmuma vēsturi, tagadnes sasniegumiem un nākotnes
plāniem viesi tika iepazīstināti prezentācijā, kas
notika vecajā ražošanas korpusā.
62
uzziņas
#3(43)/2008
SAGATAVOŠANA
Repro (krāsu dalījumi)
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839
Imanta ........................................... 67283377, 29212331
McĀbols ..............................................................67566248
V/A Latvijas ģeotelpiskās
informācijas aģentūra .................................... 67815483
Reprogrāfija uz ofseta platēm
Adverts ................................................................67370090
Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500
Digitālais paraugnovilkums
Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500
(līdz 111 x 3000 cm)
McĀbols ..............................................................67566248
V/A Latvijas ģeotelpiskās
informācijas aģentūra .................................... 67815483
Dizains
Adverts ................................................................67370090
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839
Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500
Erante ............................................. 65230116; 64860983
MAP Dizaina centrs ......................................... 67878128
McĀbols ..............................................................67566248
Poligrāfijas Infocentrs .................................... 67283107
poligrāfiskais noformējums un menedžments
RDS Teika ............................................................67314588
Talsu tipogrāfija ................................................ 67289564
V/A Latvijas ģeotelpiskās
informācijas aģentūra .................................... 67815483
Datorsalikums
Adverts ................................................................67370090
McĀbols ..............................................................67566248
V/A Latvijas ģeotelpiskās
informācijas aģentūra .................................... 67815483
DIGITĀLĀ DRUKA
Apgāds Krasts ...................................................67314588
Lielformāta druka
V/A Latvijas ģeotelpiskās
informācijas aģentūra .................................... 67614135
WMT Baltic .........................................................67800833
IESPIEDDARBI
Krāsu iespieddarbi
Adverts ................................................................67370090
Apgāds Krasts ...................................................67314588
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839
Domus Arcus .....................................................67676565
Erante ................................................5230116, 64860983
Imanta ........................................... 67283377, 29212331
Indriķis .................................................................67289246
Livonia Print .......................................................67442831
Madonas poligrāfists ...................................... 67310274
McĀbols ..............................................................67566248
PIK–3 (A3) ...........................................................67624003
Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655
Tipogrāfija Mūkusala ...................................... 67063187
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305
Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307
Veiters ............................................ 29350095, 67545174
(B1 formāts)
V/A Latvijas ģeotelpiskās
informācijas aģentūra .................................... 67614135
Aplokšņu apdruka
Adverts ................................................................67370090
Apgāds Krasts ...................................................67314588
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839
Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500
McĀbols ..............................................................67566248
Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738
Reljefspiedums
Adverts ................................................................67370090
Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500
McĀbols ..............................................................67566248
Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305
Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307
#3(43)/2008
uzziņas 63
Iepakojuma ražošana no kartona
Adverts ................................................................67370090
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305
Veiters ............................................ 29350095, 67545174
Veidlapas
Adverts ................................................................67370090
Apgāds Krasts ...................................................67314588
Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500
Erante ............................................. 65230116, 64860983
Madonas poligrāfists ...................................... 67310274
McĀbols ..............................................................67566248
Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305
Veiters ............................................ 29350095, 67545174
Fleksogrāfija
Konsultācijas fleksogrāfijā ............................ 29557410
Vērtspapīru iespiešana
Veiters ............................................ 29350095, 67545174
PĒCAPSTRĀDE
Iesiešana ar spirāli
Erante ............................................. 65230116, 64860983
Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500
McĀbols ..............................................................67566248
PIK–3 ....................................................................67624003
Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305
Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307
Burtnīcu šūšana
Imanta ........................................... 67283377, 29212331
Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307
Laminēšana
Adverts ...............................................................67370090
McĀbols ..............................................................67566248
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655
Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307
VieTa Poligrāfijas pakalpojumi .................... 67291929
Sietspiede
Adverts ................................................................67370090
Apgāds Krasts ...................................................67314588
Dizaina un drukas divīzija Citrons ............. 67854500
McĀbols ..............................................................67566248
Parks SV ...............................................................67331355
Sietspiedes serviss .......................................... 67815178
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305
VieTa Poligrāfijas pakalpojumi .................... 67291929
Tampondruka
Sietspiedes serviss .......................................... 67815178
Numurēšana
Adverts ................................................................67370090
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839
Erante ............................................. 65230116, 64860983
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305
Iesiešana
3P.......................................................................... 29534016
mīkstā līmētā iesiešana
Adverts ................................................................67370090
Erante ............................................. 65230116, 64860983
Imanta ........................................... 67283377, 29212331
mīkstos vākos ar frēzi
Livonia Print .......................................................67442831
cietos un mīkstos vākos, ar šūtu vai līmētu bloku,
šūtu ar termodiegiem
Madonas poligrāfists ...................................... 67310274
MAP Dummy Works ........................................ 67100814
McĀbols ..............................................................67566248
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655
Valmieras tipogrāfija LAPA ........................... 64223307
Veiters ............................................ 29350095, 67545174
V/A Latvijas ģeotelpiskās
informācijas aģentūra .................................... 67614135
Lakošana
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839
Dizaina un drukas divīzija Citrons .............67854500
McĀbols ..............................................................67566248
(100% un precīza! daļēja UV laka)
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305
(ar UV un UD lakām)
VieTa Poligrāfijas pakalpojumi .................... 67291929
64
uzziņas
#3(43)/2008
Locīšana un līmēšana
Adverts (6 kabatas + nazis) .......................... 67370090
Domus Arcus .....................................................67676565
Imanta .......................................... 67283377, 29212331
(A3 formāts)
Livonia Print .......................................................67442831
locīšana, šujot ar termodiegiem
McĀbols ..............................................................67566248
(8 kabatas + nazis + līmes galva, B2 formāts)
PIK–3 ....................................................................67624003
Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305
Veiters ............................................ 29350095, 67545174
V/A Latvijas ģeotelpiskās
informācijas aģentūra .................................... 67614135
Izciršana
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839
Indriķis .................................................................67289246
McĀbols ..............................................................67566248
Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305
Veirons ................................................................29900204
Visu veidu izciršanas pakalpojumi
un iespieddarbu pēcapstrāde
Karstpiede (zeltīšana)
Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305
Veirons ................................................................29900204
Perforēšana un bigošana
Adverts ................................................................67370090
Balthaus poligrāfija ......................................... 67283839
McĀbols ..............................................................67566248
PIK–3 ....................................................................67624003
Poligrāfijas grupa Valters un Rapa ............. 67808738
Talsu tipogrāfija ................................................ 63237655
Tipo print ...................................... 63920522, 29257305
TIRDZNIECĪBA
Papīrs
Arctic Paper Baltic States ............................. 67332323
Ceļavējš ...............................................................67816171
Itraco Baltija ......................................................67625568
Libra Graphics ..................................................67818007
MAP Latvia .........................................................67100822
Poligrāfijas apgāds .................... 67600836, 67600837
Papyrus ................................................................67313022
WMT Baltic .........................................................67800833
Kartons
Ceļavējš ...............................................................67816171
Libra Graphics ..................................................67818007
MAP Latvia .........................................................67100822
Papyrus ................................................................67313022
Poligrāfijas apgāds .................... 67600836, 67600837
Putukartons
MAP Latvia ........................................................67100822
WMT Baltic .........................................................67800833
Krāsas
Ceļavējš ...............................................................67816171
Itraco Baltija .......................................................29184094
Libra Graphics ..................................................67818007
MAN Roland Baltics.........................................67805275
Papyrus ................................................................67313022
Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872
Folija zeltīšanai un karstspiedei
Itraco Baltija .......................................................29184094
Libra Graphics ..................................................67818007
MAN Roland Baltics.........................................67805275
Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872
Materiāli grāmatu iesiešanai
Ceļavējš ...............................................................67816171
Libra Graphics ..................................................67818007
MAP Latvia .........................................................67100822
Papyrus ................................................................67313022
Poligrāfijas apgāds .................... 67600836, 67600837
Materiāli grāmatu restaurēšanai
WMT Baltic .........................................................67800833
Materiāli ofsetam
Ceļavējš ...............................................................67816171
Heidelberg Latvija ...........................................67147788
Itraco Baltija .......................................................29184094
Libra Graphics ..................................................67818007
MAN Roland Baltics.........................................67805275
MAP Latvia .........................................................67100822
Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872
Printech ...............................................................67113314
DIGITĀLĀS DRUKAS
IEKĀRTAS UN MATERIĀLI
MATERIĀLI OFSETA DRUKAI
VISA VEIDA PAPĪRS
LIBRA GRAPHICS, SIA
Čiekurkalna 1. līnija 84-204, Rīga, LV-1026
Tel.: 67818007, 67818010
Fax : 67818008
E-pasts : libra@libra.lv
Materiāli fleksogrāfijai
Ceļavējš ...............................................................67816171
Itraco Baltija .......................................................29184094
Libra Graphics ..................................................67818007
MAN Roland Baltics......................................... 67805275
MAP Latvia .........................................................67100822
Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872
Printech ...............................................................67113314
Materiāli sietspiedei
Libra Graphics ..................................................67818007
MAN Roland Baltics......................................... 67805275
MAP Latvia .........................................................67100822
Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872
WMT Baltic .........................................................67800833
Materiāli lielformāta drukai
Itraco Baltija .......................................................29184094
Libra Graphics ..................................................67818010
MAP Latvia .........................................................67100822
Poligrāfijas apgāds .................... 67600836, 67600837
WMT Baltic .........................................................67800833
Materiāli laminēšanai
Libra Graphics ..................................................67818007
MAN Roland Baltics......................................... 67805275
MAP Latvia .........................................................67100822
Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872
WMT Baltic .........................................................67800833
Filmas
Heidelberg Latvija ...........................................67147788
Libra Graphics ..................................................67818007
MAN Roland Baltics......................................... 67805275
Poligrāfijas apgāds .................... 67620871, 67620872
Printech ...............................................................67113314
Digitālās drukas iekārtas
Libra Graphics ..................................................67818010
WMT Baltic .........................................................67800833
POLIGRĀFIJAS IEKĀRTAS
Ceļavējš ...............................................................67816171
Heidelberg Latvija ...........................................67147788
Itraco Baltija .......................................................29184094
MAN Roland Baltics......................................... 67805275
Printech ...............................................................67113314
StarLett ................................................................67531070
POLIGRĀFIJAS IEKĀRTU SERVISS
Heidelberg systemservice ............................ 67147777
MAN Roland Baltics......................................... 67805275
StarLett ................................................................67531070
Change language