Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija
Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija
Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
24<br />
vēsture<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
“Vairāk par svinu lodēs pasauli<br />
izmainīja svins burtenēs.”*<br />
* «Mehr als das Blei in den Kugeln, das Blei in den<br />
Setzkästen die Welt verändert»<br />
Georg Christoph Lichtenberg<br />
KAS MAINĪJA MŪSU PASAULI?<br />
Artis Ērglis<br />
erglis@parks.lv<br />
Apustuļa Pētera vēstuļu lapas no 42 rindiņu Bībeles<br />
faksimils, kas uz rokas lējuma papīra drukāts ar<br />
Gūtenberga preses rekonstrukciju un kolorēts ar roku<br />
Pēc poligrāfiskās tagadnes un nākotnes<br />
redzējumiem izstādē drupa<br />
<strong>2008</strong> Diseldorfā vienu dienu nolēmu<br />
veltīt poligrāfijas pagātnei, apmeklējot<br />
laikam jau pasaules galveno drukas<br />
muzeju – Gūtenberga muzeju Maincā.<br />
Plaša <strong>Latvijas</strong> poligrāfiķu delegācija<br />
dzīvoja Bonnā, un no turienes arī sākās<br />
mans aizraujošais ceļš pie Gūtenberga.<br />
Patiešām ikkatram varu ieteikt nobraukt<br />
tās pāris stundas ar vilcienu no Bonnas<br />
līdz Maincai. Ātrvilciens visu laiku līkumo<br />
gar Reinas krastiem, atklādams<br />
visus skaistākos Vācijas dienvidrietumu<br />
skatus: Reinas vīnogulājus, baznīcas un<br />
baznīciņas, pilsētas un pilsētiņas, pilis,<br />
cietokšņus un muižas, ātri pazibošo<br />
Vācu trijstūri Koblencā un slaveno Lorelejas<br />
klinti. Un klāt arī poligrāfiķu Meka<br />
un svētvieta – Mainca. Lai arī tā slavena<br />
ar savu katedrāli un Šagāla vitrāžām,<br />
kārtējo seno vācu universitāti utt. u.tjp.,<br />
tomēr tās galvenais zīmols, diženākais<br />
dēls un arī „naudas pumpītis” nepārprotami<br />
ir Gūtenbergs. Ne velti tieši<br />
viņu uzskata par tūkstošgades cilvēku.<br />
Pasaulē mazākā tradicionālā poligrāfijā veidotā grāmata – Tēvreize 7 valodās –, kas augstspiedē ar rokām<br />
atlietiem burtiem nodrukāta 3,5 x 3,5 mm lielā spogulī un tad rokām iesieta ādas iesējumā ar zelta folijspiedumu.<br />
SIC! Dators vai kādi citi mūsdienu tehnikas līdzekļi tik maza izmēra attēla iegūšanai nav izmantoti<br />
GŪTENBERGS<br />
Pavisam īsi. Nekas daudz jau par viņu<br />
mums nav zināms, lai arī šī vīra dzīvei<br />
un darbībai veltīti tūkstošiem rakstu.<br />
Tomēr bieži vien to pamatojums ir hipotētisks,<br />
līdzīgi, kā Gūtenberga attēlojums<br />
Rīgā. Dzimis 13./14. gadsimta<br />
mijā (avoti min gadskaitļus no 1394. līdz<br />
1406. gadam) bagāta Maincas patricieša<br />
ģimenē, tāpēc Gūtenberga jubileju<br />
pieņemts svinēt, skaitot no 1400. gada.<br />
Tā kā rodas nesaskaņas ar pilsētas suzerēnu,<br />
ģimene pārceļas uz Strasbūru, kur<br />
jaunais Johans gūst izglītību un pirmās<br />
darba iemaņas juvelieramatniecībā un<br />
spoguļu izgatavošanā. Iespējams, šajā<br />
laikā viņš ticies ar čehu izcelsmes pilsoni<br />
Prokopu Valdfogeli, kas, pārņēmis<br />
austrumu zināšanas, esot mācējis prasmīgi<br />
drukāt. Taču pierādīts tas nav. Daži<br />
avoti liecina, ka Gūtenbergs viesojies<br />
Aviņonā, kur noticis baznīcas koncils,<br />
citi, ka Valdfogelis pāvesta sūtīts šajā<br />
laikā bijis Strasbūrā. Vēl citi, ka Gūtenbergs<br />
viesojies Holandē, kur iepazinies<br />
ar rakstu drukāšanu.<br />
Sācis savu darbošanos rotkaļa amatā,<br />
pēc kāda laika atgriezies dzimtajā<br />
pilsētā, savu dzīvi Gūtenbergs velta iespiešanas<br />
pilnīgošanai. Te 15. gadsimta<br />
vidū viņš iespiež gan savus pirmos<br />
ksilogrāfiskos iespieddarbus (pāvesta<br />
indulgences, kalendārus un Ellija Donāta<br />
latīņu gramatiku), gan rokas salikumā<br />
veidoto 42 rindiņu Bībeli (no nodrukātajiem<br />
180 eksemplāriem saglabājušies<br />
49), ko piecus simtus gadus vēlāk mēs<br />
vēl arvien uzskatām par modernās poligrāfijas<br />
sākumu. Lai uzsāktu savu darbību,<br />
Gūtenbergs līdzekļus tipogrāfijas<br />
ierīkošanai aizņemas. Vai nu tāpēc, ka<br />
nauda (1600 guldeņu) savlaicīgi nav atdota,<br />
vai arī grāmattirgotājs un augļotājs<br />
Johans Fusts sajūt biznesa iespējas,