PROJEKTĒŠANAS IZEJAS DATI 0. IEVADS ... - Kocēnu novads

PROJEKTĒŠANAS IZEJAS DATI
1. Darba uzdevums , Projektēšanas izejas dati
2. Licences, sertifikāti
0. IEVADS ............................................................................................................................................... 2
1. DARBU METODIKA UN SASTĀVS ..................................................................................................... 3
1.1. TOPOGRĀFISKIE DARBI ........................................................................................................................ 3
1.2. IZGĀZTUVĒ APGLABĀTO SADZĪVES ATKRITUMU APJOMS ..................................................................... 3
1.3. PROJEKTA SAGATAVOŠANA ................................................................................................................. 3
2. VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA ................................................................................................................ 4
2.1. INFORMĀCIJA PAR KOCĒNU PAGASTA TERITORIJU UN IEDZĪVOTĀJIEM ................................................. 4
2.2. IZGĀZTUVES „BEITES” RAKSTUROJUMS ............................................................................................... 5
2.3. ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE UN HIDROĢEOLOĢISKIE APSTĀKĻI ............................................................. 5
3. ATKRITUMU DAUDZUMS UN SASTĀVS ........................................................................................12
3.1. IZGĀZTUVĒ APGLABĀTO SADZĪVES ATKRITUMU APJOMS ....................................................................12
3.2. BIOGĀZES DAUDZUMS ........................................................................................................................12
4. ATKRITUMU IZGĀZTUVES REKULTIVĀCIJA ............................................................................15
4.1. IZGĀZTUVES TERITORIJAS SAKĀRTOŠANA UN ATKRITUMU SASTUMŠANA VIENĀ KAUDZĒ ..................15
4.2. IZGĀZTUVES SĀNU NOGĀŽU VEIDOŠANA UN VIRSMAS IZLĪDZINĀŠANA ...............................................16
4.3. IZGĀZTUVES PĀRKLĀŠANA AR PRETFILTRĀCIJAS UN AUGLĪGĀS GRUNTS SLĀNI ..................................16
4.4. APZAĻUMOŠANA ................................................................................................................................17
4.5. IZGĀZTUVES EKSPLUATĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA ...................................................................................17
4.6.VIDES STĀVOKĻA MONITORINGS .........................................................................................................19
5. DARBU APJOMU TABULA VALMIERAS RAJONA KOCĒNU PAGASTA ATKRITUMU
IZGĀZTUVES „BEITES” REKULTIVĀCIJAI ......................................................................................24
6. DARBU TĀME ........................................................................................................................................25
GRAFISKIE PIELIKUMI
Lapu skaits
TI 1. Topogrāfiskais plāns. 1
AR 1 Vispārīgie rādītāji 1
GP 1 Ģenerālais plāns . 1
GP 2 Vertikālais plānojums pēc rekultivācija. 1
GP 3 Rekultivācijas griezums pēc būvdarbiem (griezums 1-1) 1
GP 4 Būvlaukuma organizācijas shēma 1
1

0. IEVADS
Tehniskais projekts Valmieras rajona, Kocēnu pagasta atkritumu izgāztuves „Beites”
rekultivācijai, sagatavots pēc Kocēnu pagasta padomes pasūtījuma līguma Nr. 30/2008,
kas noslēgts 2008.gada 28.maijā.
Projekta vadītājs – Jānis Ābeltiņš.
Rekultivācijas projekta izstrāde tiek veikta ņemot vērā prasības, kas noteiktas:
- LR MK 2006. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 474 “ Atkritumu poligonu
ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un
rekultivācijas noteikumi”,
- Darba uzdevumā (pielikums 1),
- Tehniskie noteikumi.
Valmieras rajona, Kocēnu pagasta atkritumu izgāztuves „Beites” rekultivācijas projekts
ietver sekojošo:
• projektu izgāztuves pilnai rekultivācijai,
• darbu apjomu un izmaksu aprēķinu.
Projektu sagatavoja SIA “Geo Consultants” speciālisti:
• Jānis Ābeltiņš – projekta vadītājs,
• Zigurds Gutāns- projekta autors,
• Aija Dēliņa- hidroģeologs,
• Valdis Juškevičs- ģeologs,
• Kaspars Rutks – pieaicinātais eksperts.
2

1. DARBU METODIKA UN SASTĀVS
Nodaļā izskatīta sekojošu darbu, kas realizēti šī projekta ietvaros, metodika:
- topogrāfiskie darbi,
- izgāztuvē apglabāto sadzīves atkritumu apjoms,
- projekta sagatavošana.
1.1. Topogrāfiskie darbi
SIA „Geo Consultants” 2008.gadā maijā sagatavojis izgāztuves topogrāfisko plānu
mērogā 1:500.
Topogrāfiskā plāna digitālā versija sagatavota izmantojot licencēto programmu
„TopoNet” (lauka datu apstrādei) un “Microstation” (datu vizualizācija). Sagatavota arī
plāna versija “Auto Cad”.
1.2. Izgāztuvē apglabāto sadzīves atkritumu apjoms
Lai iegūtu noteiktu izgāztuvē esošo atkritumu daudzumu, izmantots topogrāfiskais plāns
un datorprogramma “Surfer 8”. Pieņemts, ka:
- teritorijas pamatnes absolūtās atzīmes ir modulētas un tās svārstās no 42.90 m
v.j.l. līdz 55.35 m v.j.l.,
- atkritumu slāņa virsma pieņemta atbilstoši topogrāfiskajā plānā norādītajām
virsmas atzīmēm (sk. TI 1 lapu).
1.3. Projekta sagatavošana
Projektēšanas darbi veikti izanalizējot un apkopojot visu informāciju, kas tika iegūta par
Valmieras rajona Kocēnu pagasta atkritumu izgāztuvi „Beites”. Projekts izstrādāts
saskaņā ar LR spēkā esošo likumdošanu. Izstrādājot projektu pieņemts, ka:
- izgāztuve „Beites” zemes gabalā ar kad. Nr. 9664 004 0094, tiek rekultivēta
uz vietas,
- pēc iespējas jāminimizē izgāztuves platība, sastumjot atkritumus vienā
kaudzē, lai mazinātu izmaksas atkritumu slāņa pārklāšanai,
- sānu malu slīpumam, lai nepieļautu atkritumu nobrukšanu, jābūt ne stāvākam
par 1:3 (augstums pret platumu),
- jāsavāc vēja izpūstie atkritumi no izgāztuvei pieguļošās teritorijas,
- izgāztuve jāpārklāj ar gāzes vāji caurlaidīgu grunts slāni vai tam atbilstošu
pretfiltrācijas slāni, kura garantētais kalpošanas ilgums ir vismaz 50 gadu.
Slāņa biezumam, saskaņā ar LR MK minēto noteikumu Nr. 474 prasībām
(51.1. un 12.2.2. punkti), jābūt 0,5 m un iežu filtrācijas koeficients ne lielāks
par 1*10 -7 m/s,
- izgāztuve jāpārklāj ar auglīgas grunts vai līdzvērtīga maisījuma slāni. Slāņa
biezumam, saskaņā ar LR MK 2006. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 474, jābūt
0.2 m,
3

- jāveic izgāztuves apzaļumošana,
- jāuzstāda informatīvā zīme par to, ka izgāztuve ir slēgta.
Paskaidrojuma daļas attēli un projekta rasējumi izstrādāti izmantojot licencētas
datorprogrammas “AutoCad” un “CorelDraw”. Teksts sagatavots MS Word.
2. VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA
2.1. Informācija par Kocēnu pagasta teritoriju un iedzīvotājiem
Pagasta platība: 184,8 km 2
Kocēnu pagastā pastāvīgi dzīvo ~ 3100 iedzīvotāji, lielākā daļa no viņiem - Kocēnos un
Rubenē. 88,75% - latvieši.
Kocēnu pagasta centrs atrodas 0,5 km no Inčukalna - Valmieras autoceļa, 2 km attālumā
no Valmieras, bet 110 km no Rīgas. Kocēnu pagasts robežojas ar Valmieras rajona
Valmieras, Burtnieku, Bērzaines, Zilākalna, Dikļu, Vaidavas Kauguru pagastiem,
Valmieras pilsētu, Cēsu rajona Stalbes un Liepas pagastiem.
Tagadējā Kocēnu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2.pasaules kara. Tajā ietilpst trīs
bijušie pagasti: Kocēnu, Ķieģeļu un Mujānu pagasti. Kocēnu pagasts izveidojies
Kokmuižas teritorijā, tās nosaukumu saista ar to, ka muižas ēkā līdz pat 16.gs. beigām
tika būvētas no koka. 11. - 12.gs. tagadējā pagasta teritorijā dzīvoja latgaļi, kuriem 1208.
- 1223.g. bija sava neliela, no Tālavas neatkarīga zeme Imera, kurā katoļu mūks Indriķis,
vēlākais Latviešu Indriķa hronikas autors, pirmais sāka sludināt kristīgo ticību.
Pazīstamākā seno imeriešu svētvieta bija Zilaiskalns.
Kocēnu pagasta darbojas apmēram 100 uzņēmumi. Lielākie no tiem ir Valmieras rajona
pašvaldības uzņēmums "VTU Valmiera" (vietējie un starptautiskie pasažieru
pārvadājumi), SIA "Auttra" (vietējie un starptautiskie kravu pārvadājumi), SIA
"Vidzemes sēklas" (sēklkopība), " MILDA KM" (pārtikas produktu pārstrāde), SIA
"Rants" (tirdzniecība), Latvijas - Islandes kopuzņēmums "BYKO-LAT", SIA "Venden"
(avota ūdens ieguve), SIA "Latmet" (metālapstrāde) u.c.
Kultūras dzīve Kocēnos koncentrējusies vietējā kultūras namā, vasaras sezonā arī Kocēnu
estrādē, kas 2002.gadā atjaunota un spēj vienlaikus uzņemt vairāk nekā 2000 cilvēkus.
Kocēnu pagasta darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi, kā arī skautu un gaidu
organizācija. Gan Kocēnos, gan Rubenē ir bibliotēkas - informācijas centri un publiskie
interneta pieejas punkti. Kocēnu pagastā darbojas divas pamatskolas - Kocēnu un
Rubenes. Tāpat Kocēnos darbojas bērnudārzs "Auseklītis" ar filiāli Rubenē.
Kocēnu pagasta teritorija attēlota 2.1. attēlā.
4

2.2. Izgāztuves „Beites” raksturojums
Slēgtā atkritumu izgāztuve “Beites” atrodas Valmieras rajona Kocēnu pagastā 1
km uz ziemeļaustrumiem no apdzīvotās vietas „Beites”. Attālums līdz Valmieras pilsētas
centram ir apmēram 7,5 km, līdz tuvākajam dzīvojamām mājām apmēram 0,4 km.
Pie izgāztuves ved grants pievadceļš, pa kuru tika vesti atkritumi. Gar izgāztuves
rietumu un dienvidu robežu atrodas esošas elektrolīnijas.
Izgāztuves ziemeļu un daļēji rietumu daļā atkritumu kaudze robežojās ar mežu.
Pārējā teritorijā ir pļavas un krūmāji. Izgāztuves teritorijā daļēji ir krūmāju audze, kas
likvidējama.
Izgāztuves atrašanās vieta parādīta 2.2. attēlā.
2.3. Ģeoloģiskā uzbūve un hidroģeoloģiskie apstākļi
Atkritumu izgāztuve atrodas Burtnieku drumlinu lauka dienvidrietumu daļā. Šajā
apkārtnē šīs pozitīvās reljefa formas pārsvarā ir līdz 10 m augstas, 100–300 m platas un
1–4 km garas, orientētas dienvidrietumu virzienā. Tās atdala garas, šauras, bieži
pārpurvotas ieplakas.
Kvartāra nogulumu biezums reti pārsniedz 10–15 m. Ieplakās tas samazinās līdz 4–6 m,
vietām pat mazāk. Devona iežu virsa atrodas vidēji ap 38–43 m virs jūras līmeņa.
Dienvidos no izgāztuves Kocēnu apkārtnē tā paaugstinās līdz 50–53 m v.j.l. Devona ieži
pārstāvēti ar Gaujas svītas (D3gj) smalkgraudainiem un vidējgraudainiem vāji
cementētiem smilšakmeņiem ar retām māla un aleirolīta starpkārtām. Zemes virspusē tie
atsedzas tikai Gaujas krastā pie Valmieras.
Smilšakmeņus pārklāj pēdējā leduslaikmeta (Latvijas svīta) veidojumi, kas pārsvarā
sastāv no sarkanīgi brūnas samērā irdenas morēnas mālsmilts (gQ3ltv) (skat. 3., 4. un 5.
att.). Māla daļiņu saturs tajā vidēji ir ap 23–27 %. Morēna bieži satur nelielas smilts un
grants saraustītas starpkārtiņas un lēcas, kā arī dažāda biezuma šo nogulumu ieslēgumus
un devona iežu atrauteņus. Lielās platībās morēna atsedzas zemes virspusē.
Tikai atsevišķās ieplakās to pārsedz līdz 1-3 m bieza kūdras kārta (bQ4). Plašākos
pazeminājumos, īpaši Jumaras ielejas tuvumā leduslaikmeta beigu posmā un holocēna
sākumā aizņēma sekli ezeriņi, kuri vēlāk izzuda, izveidojoties upju tīklam. Šajos ezeriņos
virs morēnas uzkrājas līdz 1,0–1,5 m bieza aleirītiska smilts (lQ4), kas nereti satur augu
makro–atliekas. Starpdrumlinu ieplaku zemākās vietas aizņem strautu ielejas. Tās ir
mainīga platuma un vāji izveidotas. To dziļums nepārsniedz 0,5–1 m. Šos
pazeminājumus klāj plāns kūdrainas vai smalkgraudainas aleirītiskas smilts slānis (aQ4).
Drumlinu uzbūve ir sarežģīta un ļoti mainīga. Pārsvarā tos veido sabīdītas un sakrokotas
morēnas mālsmilts slāņi ar granšainas, oļainas smilts ieslēgumiem un devona
smilšakmeņu atrauteņiem to kodolos. Atsevišķus drumlinus var veidot gandrīz tikai stipri
deformēti granšainie, smilšainie nogulumi, bet morēna sastopama tikai saraustītu
ieslēgumu veidā vai arī pārklāj šo formu virsotnes. Tieši šāda tipa drumlinā atrodas
5

atkritumu izgāztuve, kas ierīkota vecā smilts grants karjerā. Tās virsa tagad atrodas no 48
līdz 53 m v.j.l. Rietumos izgāztuvei piekļaujas plašs pazeminājums, kurā zemes virsa
atrodas 38–40 m v.j.l. kā liecina izdarītais urbums, izgāztuves teritorijā zem atkritumiem
gulošā granšainā smilts ir ļoti piesārņota. Kopā ar gruntsūdeņiem piesārņojums nonāk
minētajā pazeminājumā un tālāk pa Jumaru ieplūst Gaujā. Devona iežus pārklājošā
morēna kā izgāztuvē, tā arī blakus esošajā pazeminājumā ir tikai dažus metrus bieza un
vāji izolē pazemes ūdeņus no gruntsūdeņiem. Iespējams, ka piesārņojums skāris arī
Gaujas ūdens horizontu.
Gruntsūdens notece norisinās ziemeļrietumu un rietumu virzienos, kur novērojama reljefa
pazemināšanās. (8. att.). Gruntsūdens līmeņi ir ļoti atšķirīgi – no 1,05 m no z.v. (4. urb.;
abs. augstuma atzīme – 40,58 m.v.j.l.) līdz 4,60 m. no z.v. (1. urb.; abs. augstuma atzīme
– 43,95 m v.j.l.) attiecīgi ieplakā un izgāztuves austrumu malā.
Kvartāra nogulumu karte sniegta 2.4. att.
Ģeoloģiskie griezumi parādīti 2.5.att.
6

2.1. att. Kocēnu pagasta teritorija
7

3. ATKRITUMU DAUDZUMS UN SASTĀVS
Nodaļā raksturots Valmieras rajona, Kocēnu pagasta atkritumu izgāztuves „Beites”
apglabāto atkritumu apjoms un aptuvens sastāvs.
3.1. Izgāztuvē apglabāto sadzīves atkritumu apjoms
Precīzas uzskaites par atkritumu daudzumu, tāpat, kā arī to sastāvu, kas apglabāti
Valmieras rajona Kocēnu pagasta atkritumu izgāztuvē „Beites” nav. Tādēļ atkritumu
daudzums, kas atrodas šajā izgāztuvē, noteikts aprēķinu ceļā. Izgāztuvē atrodas aptuveni
581 400 m 3 atkritumu. Vidējais atkritumu slāņa biezums ir lielāks par 10 m. Izgāztuves
ekspluatācijas laikā atkritumi tika stumti prom no pievadceļa. Atkritumu blīvēšana veikta
samērā regulāri ar buldozeru. Atkritumi plānā slānī ir izmētāti apkārt izgāztuves
teritorijai, tāpat ir piegružoti tuvējie meži.
Veicot atkritumu sastāva vizuālu apskati tika konstatēts, ka izgāztuvē atrodas tikai cietie
sadzīves atkritumi, t.sk. koku saknes, zari, organiskie atkritumi, būvgruži, sadzīves
tehnikas atlūzas, metāla, stikla un plastmasas izstrādājumi, skaidas, un citi kokapstrādes
atkritumi.
3.2. Biogāzes daudzums
Izgāztuvē “Beites” pašlaik ir noglabāti aptuveni 581400 m 3 atkritumu.
Nosakot izgāztuvē esošo biogāzes daudzumu, veikti sekojoši pieņēmumi un aprēķini:
1) pieņemts, ka izgāztuvē esošo atkritumu blīvums ir 0,6 t/m 3 . Tādējādi izgāztuvē esošo
atkritumu masa būs:
581400 m 3 x 0,6 t/m 3 = 348840 t,
2) pieņemtais atkritumu sastāvs: sadzīves un tiem pielīdzināmie atkritumi - 75% no
kopējās masas, citi atkritumi (celtniecības, rūpniecības) - 25% no kopējās masas.
Tādējādi atkritumu sadalījums būs sekojošs:
- sadzīves un tiem pielīdzināmie atkritumi:
348840 t x 0,75 = 261630 t,
- citi atkritumu veidi:
348840 t x 0,25 = 87210 t,
3) sadzīves atkritumi satur ap 75% organisko vielu un ap 25% neorganisko (stikls,
keramika, metāls, plastmasa u.c.) vielu. Savukārt, atlikusī atkritumu grupa satur ap
25% organisko vielu (koksne, iepakojuma materiāls u.c.) un ap 75% neorganisko
vielu (dažādi būvgruži – betona, cementa, ķieģeļu atliekas, veidņu grunts u.c.).
Tādējādi, kopējā bioloģiski degradējamā atkritumu daļa būs:
(261630 t x 0,75) + (87210 t x 0,25) = 218025 t,
4) šo atkritumu daļu veido lēni degradējošies atkritumi (turpmāk - LDA) un ātri
degradējošies atkritumi (turpmāk - ADA). Abu atkritumu grupu attiecība ir 1:5.
Tādējādi, biodegradācijai būs pakļauti:
LDA –36337.5 t,
ADA –181687.5 t,
12

5) sadalās attiecīgi 50% un 75% no LDA un ADA masas. Tādējādi biogāze ir
veidojusies no sekojošas atkritumu masas:
LDA –18169 t,
ADA –136266 t,
6) nepārsegtās izgāztuvēs 1 t atkritumu sadaloties veido vidēji 5 m 3 biogāzes. Savukārt,
pārsegtās izgāztuvēs, kur nodrošināts nepieciešamais mitrums un temperatūra
atkritumu slānī (tā saucamā enerģētisko šūnu tehnoloģija), 1 t atkritumu veido 100-
125 m 3 gāzes. LDA un ADA veido atšķirīgus gāzes apjomus:
LDA - 71,3 m 3 uz 1 t atkritumu,
ADA - 62,4 m 3 uz 1 t atkritumu.
Pēc būtības, nosakot biogāzes apjomu izgāztuvē “Beites”, būtu jāizmanto lielums 5
m 3 gāzes no 1 t atkritumu. Tomēr, ņemot vērā reālo eksperimentālo datu trūkumu,
izmantoti vidējie lielumi par LDA un ADA. Līdz ar to, veicot attiecīgos aprēķinus,
noteikts, ka izgāztuvē esošie atkritumi kopsummā saražos (jau ir daļēji saražojuši)
sekojošus biogāzes daudzumus:
LDA –1295432 m 3 ,
ADA –8502975 m 3 ,
vai kopā –9798407 m 3 .
7) Izgāztuve “Beites” tiek izmantota vairāk par 15 gadiem. Biogāze veidojas,
galvenokārt, līdz 15 gadu laikā pēc atkritumu apglabāšanas. Ņemot vērā augšminēto,
kā arī to, ka izgāztuve nebija nosegta, jāsecina, ka biogāze, kas veidojusies pirmo 15
gadu laika posmā ir izplūdusi atmosfērā. Tādējādi, tiek pieņemts, ka atlikušais apjoms
varētu būt 32 %:
9798407 m 3 x 0,32 = 3135490 m 3
Pārējā laika posmā - varam pieņemt, ka apmēram puse no biogāzes apjoma arī ir
noplūdusi atmosfērā. Tādējādi izgāztuvē esošās biogāzes apjoms ir 1567745 m 3 ,
vidējais CH 4 saturs biogāzē ir 50%. Utilizējot šāda sastāva biogāzi, var iegūt 5 kWh
enerģijas no 1 m 3 gāzes. Tādējādi, kopējais iegūstamās enerģijas daudzums varētu
būt:
1567745 x 5 = 7838726 (kWh),
lietderības koeficients, ražojot elektroenerģiju, kas varētu tikt pārdota Valsts
elektrotīkliem, nepārsniedz 0,3. Tādējādi, varētu tikt iegūts sekojošs elektroenerģijas
daudzums:
7838726 x 0,3 = 2351618 (kWh),
8) elektroenerģijas iepirkšanas cena par 1 kWh svārstās no apmēram Ls 0.10014 (pēc
Getliņi EKO informācijas datiem). Tādējādi, sagaidāmais ienākums varētu sasniegt:
2351618 x 0.10014 = 235491 Ls,
9) gāzes ieguves un elektroenerģijas ražošanas iekārtu izmaksas būtu apmēram
sekojošas:
• urbumi gāzes atsūknēšanai, sūkņi un savācējcaurules – 35 400 Ls,
• gāzes pārsūknēšanas un attīrīšanas stacija – 104 400 Ls,
• regulēšanas stacija – 22 800 Ls,
• gāzes turbīna elektroenerģijas ieguvei – 300 000 Ls,
vai kopējie izdevumi – 462 600 Ls,
13

10) tādējādi, ienākumi par gāzes utilizēšanu nosegtu:
235491 : 462 600 = 51 %
no nepieciešamajām investīcijām.
Apkopojot augšminēto jāsecina, ka sagaidāmie maksimālie ienākumi par elektroenerģijas
realizāciju nosegtu apmēram 51 % no sistēmas izveidošanai nepieciešamajām
investīcijām. Turklāt jāņem vērā arī sistēmas ekspluatācijas izmaksas.
Ņemot vērā augšminēto, var secināt, ka biogāzes utilizācija elektroenerģijas ražošanai
izgāztuvē “Beites” ir nelietderīga.
14

4. ATKRITUMU IZGĀZTUVES REKULTIVĀCIJA
Valmieras rajona, Kocēnu pagasta atkritumu izgāztuves „Beites” rekultivācijas projekts
ietver sekojošus darbus:
1) atkritumu, kas izkliedēti izgāztuves teritorijā, savākšanu un pārvietošanu vienā
kaudzē uz izgāztuves vidusdaļu.
2) izgāztuves sānu nogāžu veidošanu, atkritumu blietēšanu un virsmas izlīdzināšanu,
3) izgāztuves pārklāšana ar pretfiltrācijas un auglīgās grunts slāņiem,
4) izgāztuves apzaļumošana, ieskaitot teritorijas sakopšanu izgāztuves daļā no kuras
atkritumu būs aizvākti,
5) vides monitoringa sistēmas ierīkošana,
6) brīdinājuma zīmju uzlikšanu par to, ka izgāztuve ir slēgta.
4.1. Izgāztuves teritorijas sakārtošana un atkritumu sastumšana vienā kaudzē
Atkritumu kaudzes vertikālais plānojums tiek risināts tā, lai rekultivētā atkritumu
izgāztuve aizņemtu pēc iespējas mazāk vietas, līdz ar to arī rekultivācijas seguma izveidei
nepieciešamais grunts apjoms būs mazāks. Pēc rekultivācijas darbu pabeigšanas visi
izgāztuvē esošie atkritumi atradīsies vienā kaudzē, kura atradīsies esošās izgāztuves
vidusdaļā (skat. ĢP 1. lapu).
Pašlaik izgāztuve aizņem 7,4704 ha, bet pēc teritorijas sakopšanas izveidotās atkritumu
kaudze aizņems 5,7285 ha (skat. lapu ĢP 1). Izgāztuves dienvidu daļā paralēli esošam
pievadceļam tiek veidots grāvis rekultivējāmās atkritumu kaudzes daļēju virszemes
ūdeņu novadīšanai un teritorijas norobežošanai no pievadceļa. Grāvis iet parelēli
pievadceļam (GP 1). Izrokams 2 m platumā ar malu slīpumiem 1:1.5 (vertikālais pret
horizontālo). Grāvja dziļums- 0.5 m.
Tā kā atkritumu kāpšļi dažās vietās cieši pieguļ krūmaudzei, nepieciešama esošo krūmu
attīrīšana vidēji 2 m platā joslā tur, kur krūmaudze un mežaudze traucē rekultivācijas
darbu veikšanai. Pēc ciršanas darbu pabeigšanas nocirstie krūmi ir jāsadedzina uz vietas
vienā kopējā kaudzē kopā ar pārējiem izgāztuvē esošajiem zariem un dēļiem, saskaņojot
šo jautājumu ar vietējo Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī ar Valsts meža
dienestu.
Atkritumi no visas izgāztuves teritorijas ar buldozeru ir jāsastumj vienā kaudzē,
izgāztuves vidusdaļā.(skat. lapu ĢP 1).
Teritorijas, no kurām atkritumi pārvietoti, ar buldozeru palīdzību jāizlīdzina un
jānoplanē.
Pārvietojamo atkritumu daudzums – 52 260 m 3 .
Paredzēts aiztamponēt esošo artēzisko urbumu, kas atrodas teritorijas dienvidu daļā (skat.
GP 1).
15

4.2. Izgāztuves sānu nogāžu veidošana un virsmas izlīdzināšana
Pēc izgāztuves teritorijas sakārtošanas, jāveic atkritumu kaudzes, kurā pārvietoti visi
izgāztuvē esošie atkritumi, sānu nogāžu veidošana, virsmas līdzināšana un atkritumu
blietēšana.
Sānu nogāzes tiek veidotas ar slīpumu ne stāvāku par 1:3 (augstums pret platumu). Sānu
nogāžu veidošana jāveic, izmantojot buldozeru un ekskavatoru, pēc absolūtajām
augstuma atzīmēm, kuras norādītas lapā ĢP 2.
Vienlaicīgi ar sānu nogāžu veidošanu, jāveic izgāztuves augšējās virsmas planēšana, lai
izlīdzinātu tajā esošās iedobes un uzkalnus. Šis darbs veicams, izmantojot buldozerus.
Darbu apjomi – 60 150 m 2 .
4.3. Izgāztuves pārklāšana ar pretfiltrācijas un auglīgās grunts slāni
Pēc izgāztuves sānu nogāžu izveidošanas un augšējās virsmas izlīdzināšanas, kā tas
parādīts vertikālā plānojumā lapā ĢP 2, tā noklājama ar pretfiltrācijas slāni (lapa ĢP 3),
kura biezumam un filtrācijas koeficientam, saskaņā ar LR MK 2006. gada 13. jūnija
noteikumu Nr. 474 prasībām, jābūt attiecīgi 0,5 m un ne vairāk kā 1*10 -7 m/s. Kad
izgāztuves virsmas pārklāšana ir uzsākta, tā jāturpina līdz pilnīgai pārklājuma
izveidošanai.
Izgāztuves rekultivācijai var izmantot tuvumā sastopamo morēnu. Tomēr, nepieciešama
šī materiāla pārbaude, noņemot 5 paraugus filtrācijas koeficienta pārbaudei. Analīzes
veicamas tikai akreditētā laboratorijā.
Nepieciešamais grunts apjoms – 30 100 m 3 , maksimālais transportēšanas attālums – 10
km. Darbu izpildītājam ir jāvienojas ar zemes īpašnieku par materiāla iegādi, jāsaņem
atļauja tā ieguvei no pagasta padomes un jānomaksā dabas resursu nodoklis par iegūto
materiālu. Darbu izpildītājam jāieraksta darba žurnālā datus par grunts materiāla ieguves
vietu un daudzumu, kā arī jānodrošina piebraucamo ceļu atjaunošana to sākotnējā
stāvoklī, pirms grunts transportēšanas darbu uzsākšanas. Izmaksas par ceļa atjaunošanu
jāiekļauj piegādājamā materiāla cenā. Sakārtotā ceļa stāvoklis jāuzrāda pašvaldības
pārstāvim pirms objekta nodošanas.
Piegādātajai gruntij ir jābūt tīrai, bez akmeņiem, oļiem un citiem rupjgraudainiem
materiāliem, kā arī koku, celmu, zaru un sakņu atlikumiem, kas veidojas noņemot virsējo
auglīgās grunts slāni.
Grunts piegādātāju pretendentu piedāvājumam ir jāietver:
- apliecinājums, ka piegādājamā grunts atbilst specifikācijā noteiktajām
prasībām,
- piegādājamās grunts granulometriskā sastāva analīze katram paredzētajam
karjeram, kā arī filtrācijas koeficienta agrākās noteikšanas rezultāti (ja tādi ir),
16

- saraksts, kurā norādītas vietas grunts ieguvei. Šīm vietām jābūt reģistrētiem
Valmieras reģionālajā vides pārvaldē un Kocēnu pagasta padomē. Noslēdzot
līgumu, piegādātājs nedrīkst izmantot citus grunts avotus, ja vien tas netiek
saskaņots ar Pasūtītāju un tas to pieņem.
Pasūtītājam ir jābūt iespējai vizuāli pārbaudīt katru kravu un pēc viņa pieprasījuma
paņemt grunts paraugu no kravas filtrācijas koeficienta analīzei pie iebraukšanas
izgāztuvē. Gadījumā, ja grunts kvalitāte ir neskaidra, konkrētā krava ir jānober atsevišķi,
lai pēc tam vai nu aizvestu prom vai izmantotu apbēršanai, atkarībā no analīzes
rezultātiem. Noraidīto kravu izmaksas ir jāsedz piegādātājam.
Pēc augstāk minēto darbu veikšanas izgāztuvi pārklāj ar auglīgas grunts slāni 20 cm
biezumā. Bez tam ar auglīgas grunts slāni vismaz 10 cm biezumā jāpārklāj arī izgāztuvē
esošās teritorijas, no kurām ir pārvietoti atkritumi. Nepieciešamais auglīgās grunts
apjoms- 13 800 m 3 .
Analoģiski kā gadījumā ar morēnas nogulumiem, Darba izpildītājam būs jāvienojas ar
zemes īpašnieku, novada padomi par auglīgās grunts ieguves vietu, kā arī šī vieta
jāreģistrē Valmieras reģionālajā vides pārvaldē un jāieraksta darbu žurnālā par augsnes
ieguves vietu un daudzumu.
4.4. Apzaļumošana
Pēc izgāztuves pārsegšanas ar pretfiltrācijas un auglīgas grunts slāni, tā apzaļumojama
uzsējot zāli. Apzaļumojama arī teritorija, no kuras pārvietoti atkritumi. Kopējā
apzaļumojamās teritorijas platība – 7.757 ha.
Ņemot vērā to, ka ir nepieciešama mālainās grunts konsolidēšanās, koku un krūmu
stādījumu ierīkošana pirmajos 5 gados nav pieļaujama. Lapu koku ar seklu sakņu sistēmu
stādījumu nepieciešamība var tikt pārskatīta apmēram pēc 5 gadiem kopš izgāztuves
pilnīgas rekultivācijas.
4.5. Izgāztuves ekspluatācijas nepieļaušana
Pie pievedceļa, kas ved uz izgāztuvi, jānovieto informatīvā zīme rekultivētās teritorijas
pusē. Zīme parādīta 4.1. attēlā.
Papildus informatīvās zīmes uzstādīšanai Darba izpildītājam, vienojoties ar Pašvaldības
pārstāvjiem, jānodrošina turpmāko izgāztuves ekspluatācijas nepieļaušanu (pievadceļa
pārrakšana, norobežojošās barjeras izveide u.taml.)
17

4.1. att. Informatīvā zīme par izgāztuves slēgšanu
18

4.6.Vides stāvokļa monitorings
LR MK noteikumi nr. 474 (2006. gada 13. jūnijs) „Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu
poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi” nosaka, ka
rekultivētā atkritumu izgāztuvē 30 gadu periodā pēc izgāztuves slēgšanas ir nepieciešams veikt
vides stāvokļa monitoringu. Tāpat šie noteikumi nosaka kontrolējamos parametrus un kontroles
biežumu.
Esošā situācija
Izgāztuvē 1999. gadā tika izveidots gruntsūdens monitoringa tīkls, ko veidoja pieci urbumi
izgāztuves apkārtnē (4.2. att.). Urbumi pārsvarā ierīkoti fluvioglaciālo smilts un grants
nogulumos, kas veido paugura, kurā izvietota izgāztuve, kodolu un ieguļ 1-5 m dziļumā. Virs un
ap smilts nogulumiem ieguļ morēnas smilšmāls un mālsmilts, vāji apūdeņoti.
4.2. att. 1999. gadā ierīkoto monitoringa urbumu izvietojums izgāztuvē „Beites”
19

1999.-2002. gados veiktie monitoringa novērojumi liecina, ka gruntsūdeņi izgāztuves apkārtnē ir
vāji piesārņoti. Piesārņojuma izplatību ir kavējis mālaino morēnnogulumu slānis, kas ieguļ virs
smilts un grants nogulumiem. Tomēr, tā kā izgāztuve ir ierīkota bijušā smilts-grants karjerā, tad tā
teritorijā izolējošais mālaino nogulumu slānis ir izņemts un piesārņojums caur šo
„hidroģeoloģisko logu” ir nonācis smilts un grants nogulumos, kur tā izplatība jau ir straujāka.
Piesārņojums pārvietojas līdz ar gruntsūdens plūsmu ziemeļrietumu – ziemeļu virzienā.
2002. gadā piesārņojuma intensitāte bija zema (4.1. tabula). Galveno piesārņojošo vielu saturs
pārsniedz A robežvērtību tikai 3. un 5. urbumā, kuri atrodas lejpus izgāztuvei un kuru virzienā ir
vērsta gruntsūdens plūsma. Tikai hlorīdu saturs 3. urbumā un ĶSP vērtība 5. urbumā pārsniedz B
robežvērtību, tāpēc kopumā gruntsūdens raksturojams kā vāji piesārņots.
4.1.. tabula. Piesārņojošo vielu saturs gruntsūdeņos izgāztuves Beites apkārtnē 1
Parametrs
Mērvienība
Piesārņojuma kategoriju
robežvērtības 2
A B C
Konstatētas koncentrācijas
13.06.2002.
1. urb. 3. urb. 4. urb. 5. urb.
Cl - mg/l 50 100 1000 10,9 138 12,8 27,1
Sausne mg/l 500 900 3000 354 586 387 391
NH 4
+
NO 3
-
mg/l 0,5 3 20 0,18 0,34 0,44 1,07
mg/l 1 4 20 0,14 0,24 0,28 1,68
N kop mg/l 3 10 50 1,36 2,03 1,94 3,34
BSP 5 mgO 2 /l 3 10 20 2,2 4,8 2,1 9,2
ĶSP mg/l 40 100 500 14,5 58,8 18,8 153
Izgāztuves rekultivācijas darbu laikā tika apsekoti 1999. gadā ierīkotie monitoringa urbumi un
novērtēts to tehniskais stāvoklis un piemērotība turpmākiem novērojumiem. Vispirms tika
apsekota teritorija un pārbaudīta urbumu esamība. Atrastajiem urbumiem tika nomērīts līmenis un
dziļums, novērtēts urbuma galvas stāvoklis. Piemērotība turpmākiem novērojumiem tika vērtēta
vadoties pēc urbuma tehniskā stāvokļa un izvietojuma, jo bija nepieciešams, lai urbumi atrastos
izgāztuvei atvēlētā zemes gabala robežās.
Apsekojot izgāztuves apkārtni, no vecajiem urbumiem tika atrasts tikai 1. un 2. urbums. Urbumu
dziļumi un gruntsūdens līmeņi (GŪL) bija sekojoši:
1. urbums dziļums 7,39 m GŪL – 5,78 m no z.v.
2. urbums dziļums 8,23 m GŪL – urbums sauss
Urbumu dziļumi nenozīmīgi (1-2 cm) atšķiras no datiem urbumu ierīkošanas laikā, kas liecina, ka
urbumu tehniskais stāvoklis ir labs. Vienlaikus jāatzīmē, ka 2. urbumam ir vairāki trūkumi – tā
filtra intervāls izvietots morēnnogulumos, kuri ir gandrīz sausi. Ierīkošanas laikā urbumā bija
sakrājies 20 cm biezs ūdens slānis, bet 2002. gada paraugošanas laikā un 2008. gada apsekošanas
laikā urbums bija sauss. Turklāt, urbums atrodas otrā pusē ceļam, ārpus izgāztuvei atvēlētā zemes
gabala robežām. Savukārt 1. urbumam pašlaik nav galva, urbums ir vaļējs.
1 Geo Consultants SIA, 2002. Gruntsūdens monitorings Valmieras pilsētas izgāztuves “Beites” teritorijā.
2 LR MK noteikumi nr. 118 (12.03.2002)
20

Turpmākais monitorings
Ņemot vērā esošo urbumu apsekošanas rezultātus un piesārņojuma izplatības tendences
izgāztuves apkārtnē monitoringa tīklam ap izgāztuvi nepieciešami 5 urbumi. No esošajiem
urbumiem ir izmantojams 1. urbums, kurš jārekonstruē, t.i., urbums jāiztīra un jāuzliek slēdzama
galva, lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi urbumam.
Savukārt esošais 2. urbums ir jātamponē, jo tas nav piemērots monitoringa novērojumiem un
atrodas ārpus izgāztuves teritorijas robežām.
Monitoringa tīkls papildināms ar 4 jauniem urbumiem ap izgāztuvi (rasējuma lapa GP1). Urbumi
ierīkojami vidēji 7 m dziļi, filtra intervāls 2 m. Urbumu dziļums un filtra izvietojums precizējami
urbumu ierīkošanas gaitā, atkarībā no urbumā atsegtajiem nogulumiem, to izvietojuma griezumā.
Filtrs pēc iespējas jāierīko smilts grants ūdens piesātinātos nogulumos.
Gruntsūdens monitoringa urbumi ir jāaprīko ar 2 m garu perforētā sieta filtru un 0,3 m garu duļķu
uzkrājēju zem filtra. Urbuma minimālais diametrs 50 mm. Tā kā monitoringa urbumos ir
jākontrolē naftas produktu piesārņojums, filtri ir ierīkojami gruntsūdens līmenī vai nedaudz virs
tā, atkarībā no urbumu ierīkošanas sezonas, ņemot vērā to, ka filtra augšējai daļai ir jābūt nedaudz
virs maksimālā gruntsūdens līmeņa un nedaudz zem minimālā gruntsūdens līmeņa. Filtra caurule
augšējā daļā (0,5 m no zemes virsmas) ir jāiecementē, veidojot slīpumu prom no urbuma, lai
virszemes ūdeņi aiztecētu no urbuma. Filtra caurule ir jānoslēdz ar vāku, kā arī jāizveido
slēdzama urbuma galva, kas arī jāiecementē. Urbuma aprīkojumam ir jābūt tādam, lai nepieļautu
nesankcionētu piekļuvi urbumam un novērstu virszemes ūdeņu pieplūdi urbumā. Shematiska
urbuma konstrukcija ir parādīta 4.3. attēlā.
4.3. att. Gruntsūdens monitoringa urbuma shematiska konstrukcija
21

Pēc urbumu ierīkošanas veicama to topogrāfiskā piesaiste plānā, uzmērot urbumu atrašanās vietas
un nosakot to absolūtās augstuma atzīmes.
Gruntsūdens monitoringa novērojumi ir veicami vienu reizi gadā mazūdens periodā. Ņemot vērā
2006. gada 13. jūnija MK noteikumu nr. 474 prasības (pielikums nr. 4), tiek paredzēts, ka
gruntsūdeņos reizi gadā tiks veikta nepilnā ķīmiskā analīze (ĶSP, Nkop., Pkop., Cl-), bet reizi trīs
gados, t.sk. urbumu ierīkošanas gadā – pilnā ķīmiskā analīze (ĶSP, BSP5, permanganāta
oksidējamība, NO3, NO2, NH4, Nkop., Pkop., Cl-, SO4, sausnes saturs, fenolu indekss, naftas
produkti, bors, metāli (Zn, Cu, Cd, Cr, Pb, Hg, Fe, Mn, Co)). Pirms gruntsūdens paraugu
noņemšanas urbumos jānosaka gruntsūdens līmenis.
Gruntsūdens paraugu noņemšanas laikā ir jākontrolē un jāreģistrē ūdens fizikāli ķīmiskie
parametri – pH, elektrovadītspēja un temperatūra. Noņemot gruntsūdens paraugus, izmantojami
iegremdējamie sūkņi vai paraugu noņemšanas cilindri. Tā kā iepriekšējie pētījumi liecina, ka
ūdens pietece urbumos varētu būt vāja, pirms paraugu noņemšanas ir jānodrošina ūdens apmaiņa
urbumā 2 reizes, un tikai tad var noņemt gruntsūdens paraugu.
Izgāztuvē nav infiltrāta vai poligona gāzes savākšanas sistēmas, tāpēc nav iespējams nodrošināt
šo parametru kontroli. Papildus gruntsūdens monitoringam izgāztuves apkārtnē veicams
virszemes ūdeņu monitorings. Virszemes ūdeņu paraugi noņemami divas reizes gadā – pilnā
ķīmiskā analīze mazūdens periodā un nepilnā – pilnūdens periodā. Virszemes ūdens paraugi
noņemami:
1) no jauna ierīkotā grāvī uz dienvidiem no izgāztuves, pie ceļa;
2) grāvī / strautā uz ziemeļiem no izgāztuves, kur grāvi šķērso ceļš
3) grāvī / strautā uz ziemeļiem no izgāztuves, kur grāvi šķērso elektrolīnija.
Veikto darbu rezultāti ir jāapkopo atskaitē, kas iesniedzama Pasūtītājam (izgāztuves
apsaimniekotājam), VVD Valmieras RVP un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
aģentūrai.
22

5. DARBU APJOMU TABULA VALMIERAS RAJONA KOCĒNU PAGASTA
ATKRITUMU IZGĀZTUVES „BEITES” REKULTIVĀCIJAI
Nr. p.k. Darbu vai izdevumu veids Mērvie- Daudzums
nība
1. Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana summa 1,00
2. Krūmu ciršana pa izgāztuves perimetru vietās, kur tas ir nepieciešams m 2 600,00
3.
Pārvietojamo atkritumu norakšana un pārvietošana kopējā kaudzē ar buldozera,
ekskavatora un autotransporta palīdzību
m 3 52260,00
4. Teritoriju, no kurām pārvietoti atkritumi līdzināšana un planēšana m 2 17420,00
5.
6.
Apkārtējās teritorijas sakārtošana R=300 m (vēja sapūsto, stihiski izgāzto atkritumu
samazināšana)
m 3 150,00
Atkritumu līdzināšana, sānu nogāžu veidošana un blīvēšana kaudzē, kura tiks pārklāta
ar rekultivācijas segumu m 2 60150,00
7. Zaru savākšana vienā kaudzē un sadedzināšana summa 1,00
8.
Pretfiltrācijas slāņa izveidei (0,5 m biezumā krātuves teritorijā) nepieciešamās grunts
iegāde, iekraušana/izkraušana un transportēšana līdz 10 km attālumam. m 3 30100,00
9. Grunts planēšana un blietēšana m 2 60150,00
10.
Auglīgās grunts slāņa izveidei (atkritumu krātuvē 0,2 m biezumā un 0,1 m biezumā
teritorijai no kuras nostumti atkritumi) nepieciešamās grunts iegāde,
m 3 13800,00
iekraušana/izkraušana un transportēšana līdz 10 km attālumam.
11. Auglīgās grunts planēšana m 2 77570,00
12. Grunts paraugu noņemšana laboratorijas analīzēm paraugs 5,00
13. Paraugu laboratorijas analīzes (filtrācijas koeficienta noteikšanai) paraugs 5,00
14. Teritorijas apzaļumošana ha 7,757
15. Informācijas zīmes izgatavošana un uzstādīšana gab. 1,00
16. Urbumu ierīkošana, aprīkošana ar galvām, ieskaitot galvu iecementēšanu gab. 4,00
17. Gruntsūdens līmeņa mērījumi un hidroķīmiskie mērījumi ar laboratorijas analīzēm gab. 5,00
18. Esošo monitoringa urbumu rekonstrukcija gab. 1,00
19. Esošo urbumu aiztamponēšana gab. 2,00
20. Izveidojamais grāvis izgāztuves dienvidu daļā. m 270,00
21. Esošā žoga demontāža m 650,00
24

6. DARBU TĀME
Darbu apjomu novērtējumam izmantotas, galvenokārt, metriskās mērvienības sistēmas,
kas sniegtas 6.1. tabulā.
Darbu tāmē izmantotās mērvienības
Mērvienība
Saīsinājums
m
ha
Metrs
Hektārs (10000 m 2 )
Kvadrātmetrs m 2
Kubikmetrs m 3
Kilometrs (1000 m)
km
6.1. tabula
Gadījumos, kad metrisko mērvienību izmantošana nebija iespējama, daudzums sniegts
kvantitatīvi izmērāmās sekojošās vienībās: summa, paraugs, gabals.
Darbu apjomu tāmē mērvienību cenas un darbu izmaksas norādītas ar precizitāti līdz 1
santīmam vai līdz 2 daļskaitļiem ieskaitot.
Darbu tāmēs sadaļās, kur tas nepieciešams, iever:
- darbaspēku,
- mehānismus,
- materiālus.
Tāmē ietvertas arī sekojošas izdevumu pozīcijas:
- vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana,
- neparedzētie izdevumi,
- būvuzraudzība,
- autoruzraudzība,
- projektu vadība.
25