SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Intervija, 109.–114. lpp. 109 III Intervija Digitālais veiksmes stāsts. Priekšroka — mazajiem, inovatīvajiem Ina Strazdiņa, Latvijas Radio Briselē E-lietas un digitālā dienas kārtība būs viens no galvenajiem pīlāriem, uz kā balstīsies 2015. gada pirmajā pusē gaidāmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES). Latvijai ir daudz labu iespēju pārliecināt pārējās Eiropas valstis, ka cilvēkiem ir tiesības uz labu, interneta vidē veidotu administrāciju un ka digitālā pārrobežu sadarbība Eiropu padarītu arī interesantāku investo - riem, uzskata Pēteris Zilgalvis, Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta Veselības un labklājības nodaļas vadītājs. Šobrīd vairākus mēnešus P. Zilgalvis ir arī viesprofesors Lielbritānijā, Svētā Antonija koledžā Oksfordas universitātē, kur strādās līdz pat jūlijam. Ar P. Zilgalvi tiekos brīdī, kad viņš no Oksfordas uz dažām dienām iegriezies Briselē. Kā attīstās Eiropas Savienības lielākā izpētes un inovāciju programma “Apvārsnis 2020” un, kuri, Jūsuprāt, ir tie perspektīvie virzieni, kas varētu būt interesanti Latvijai? Programmā “Apvārsnis 2020” mēs sākam izmantot jaunus instrumentus. Joprojām paliek spēkā tādi pastāvīgie instrumenti kā sadarbība pētniecībā,
110 Ina Strazdiņa kur ir vajadzīgas trīs valstis, un kur finansē izcilos pētījumus, un Eiropas Pētniecības padome, taču mēs esam ieviesuši arī jaunus instrumentus un jaunu pieeju, lai veicinātu inovācijas. Tas varētu būt īpaši interesanti Lat - vijas uzņēmumiem, lai motivētu pievienoties programmai “Apvārsnis 2020”. Viena no jaunajām formām ar nosaukumu “Open disruptive innovation” paredzēta mazajiem uzņēmumiem, un tie var pieteikties un iegūt finansējumu savām inovācijām, bet nākamajā posmā cerēt arī uz papildu finansējumu. Šādi mēs atbalstām individuālos uzņēmumus, kas, piemēram, rada aplikācijas, ko parasti Eiropas Savienība nefinansē, jo tas nav trīs valstu sadarbības projekts. Paredzētas arī balvas miljona eiro apmērā tādu lietotņu radīšanai, kas apkopotu visus tos datus, ko cilvēki paši ieraksta vai kas tiek iegūti monitoringa rezultātā veselības un labklājības jomā. Tas būtu plašāk nekā tikai e-veselība, jo šajā lietotnē atspoguļotos arī tādi dzīvesveida dati kā, piemēram, cik ilgi cilvēks guļ, ko ēd, cik soļus noiet vienā dienā un tamlīdzīgi. Tas, ko mēs rosinām, ir radīt sistēmu, kas visu šo informāciju spēj apvienot gan iedzīvotāju, gan ārstu lietošanai, lai tad, ja cilvēks vingro mazāk un ēd vairāk, šīs tendences var redzēt kopainā un nav jāiztiek ar fragmentētu informāciju. Šī iespēja varētu būt interesanta Latvijas uzņēmumam, jo netiek prasīta iesaistīšanās kādā saskaņotā grupā, un arī nepieciešamās naudas summas un laika patēriņš ir mazāks. Tas ir piemērs arī tam, kā Eiropas Komisija ievieš inovācijas savā administrācijā, jo tā nepieprasa kaut arī vajadzīgu, tomēr smagnēju instrumentu sadarbības veicināšanai starp dalībvalstīm, un arī dod iespēju Eiropai finansēt mazos uzņēmumus. Tātad būtībā kompānijas Latvijā varēs pašas radīt šo lietotni, šo ap - likāciju, piemēram, e-veselības jomā? Jā, tieši tā. “Open disruptive innovation” atbalstīs inovācijas kādos no - teiktos virzienos, taču katrā ziņā tas būs tā sauktais augšupejošais (bottom–up) virziens. Nebūs tā, ka Komisija noteiks — mēs gribam jaunu inovāciju, lai mērītu cukura līmeni asinīs. Tā būs brīva zona cilvēkiem, uzņēmumiem izdomāt, ko viņi vēlētos radīt. Ļoti interesanta lieta ir arī Eiropas Savienības atbalsts valsts iepirkuma procedūrai, kas veicina inovācijas. Savos rakstos par valsts lomu inovācijas politikā es uzsveru — ir vislabāk, ja valsts nevis atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus kā tādus, bet izsludina mērķi, piemēram, mums vajag ko jaunu, lai labāk izmantotu atjaunojamās enerģijas, mums vajag tādus un tādus
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
- Page 103 and 104: 102 policies that would allow for m
- Page 105 and 106: 104 Iveta Reinholde Tāpēc, ja tie
- Page 107 and 108: 106 Iveta Reinholde Tātad viedai s
- Page 109: 108 mērķis tiks sasniegts. No tā
- Page 113 and 114: 112 Ina Strazdiņa E-lietas būs ar
- Page 115 and 116: 114 sākuši runāt 2002. gadā, be
- Page 117 and 118: 116 Ilze Andžāne, Magda Straume j
- Page 119 and 120: 118 Ilze Andžāne, Magda Straume l
- Page 121: Tukša lapa
110<br />
Ina Strazdiņa<br />
kur ir vajadzīgas trīs valstis, un kur finansē izcilos pētījumus, un Eiropas<br />
Pētniecības padome, taču mēs esam ieviesuši arī jaunus instrumentus un<br />
jaunu pieeju, lai veicinātu inovācijas. Tas varētu būt īpaši interesanti Lat -<br />
vijas uzņēmumiem, lai motivētu pievienoties programmai “Apvārsnis 2020”.<br />
Viena no jaunajām formām ar nosaukumu “Open disruptive innovation”<br />
paredzēta mazajiem uzņēmumiem, un tie var pieteikties un iegūt finansējumu<br />
savām inovācijām, bet nākamajā posmā cerēt arī uz papildu finansējumu.<br />
Šādi mēs atbalstām individuālos uzņēmumus, kas, piemēram, rada<br />
aplikācijas, ko parasti Eiropas Savienība nefinansē, jo tas nav trīs valstu<br />
sadarbības projekts. Paredzētas arī balvas miljona eiro apmērā tādu lietotņu<br />
radīšanai, kas apkopotu visus tos datus, ko cilvēki paši ieraksta vai kas tiek<br />
iegūti monitoringa rezultātā veselības un labklājības jomā. Tas būtu plašāk<br />
nekā tikai e-veselība, jo šajā lietotnē atspoguļotos arī tādi dzīvesveida dati<br />
kā, piemēram, cik ilgi cilvēks guļ, ko ēd, cik soļus noiet vienā dienā un tamlīdzīgi.<br />
Tas, ko mēs rosinām, ir radīt sistēmu, kas visu šo informāciju spēj<br />
apvienot gan iedzīvotāju, gan ārstu lietošanai, lai tad, ja cilvēks vingro mazāk<br />
un ēd vairāk, šīs tendences var redzēt kopainā un nav jāiztiek ar fragmentētu<br />
informāciju. Šī iespēja varētu būt interesanta Latvijas uzņēmumam, jo<br />
netiek prasīta iesaistīšanās kādā saskaņotā grupā, un arī nepieciešamās naudas<br />
summas un laika patēriņš ir mazāks. Tas ir piemērs arī tam, kā Eiropas<br />
Komisija ievieš inovācijas savā administrācijā, jo tā nepieprasa kaut arī<br />
vajadzīgu, tomēr smagnēju instrumentu sadarbības veicināšanai starp dalībvalstīm,<br />
un arī dod iespēju Eiropai finansēt mazos uzņēmumus.<br />
Tātad būtībā kompānijas Latvijā varēs pašas radīt šo lietotni, šo ap -<br />
likāciju, piemēram, e-veselības jomā?<br />
Jā, tieši tā. “Open disruptive innovation” atbalstīs inovācijas kādos no -<br />
teiktos virzienos, taču katrā ziņā tas būs tā sauktais augšupejošais (bottom–up)<br />
virziens. Nebūs tā, ka Komisija noteiks — mēs gribam jaunu<br />
inovāciju, lai mērītu cukura līmeni asinīs. Tā būs brīva zona cilvēkiem, uzņēmumiem<br />
izdomāt, ko viņi vēlētos radīt.<br />
Ļoti interesanta lieta ir arī Eiropas Savienības atbalsts valsts iepirkuma<br />
procedūrai, kas veicina inovācijas. Savos rakstos par valsts lomu inovācijas<br />
politikā es uzsveru — ir vislabāk, ja valsts nevis atbalsta mazos un vidējos<br />
uzņēmumus kā tādus, bet izsludina mērķi, piemēram, mums vajag ko jaunu,<br />
lai labāk izmantotu atjaunojamās enerģijas, mums vajag tādus un tādus
Change language