SPr1qg

SPr1qg SPr1qg

11.11.2014 Views

Digitālais veiksmes stāsts. Priekšroka — mazajiem, inovatīvajiem 111 informācijas tehnoloģiju risinājumus vai e-veselībā labāk saskaņot, kad cilvēks apmeklē ārstu un saņem e-recepti. Šādā gadījumā valsts izsludina mērķi un ar publisko iepirkumu ne tikai saņem pakalpojumu, kas ir vajadzīgs, bet arī atbalsta vietējos inovatīvos uzņēmumus. Šī būtībā ir arī atbilde uz jautājumu, ar ko “Apvārsnis 2020” atšķiras no citām pētniecības atbalsta programmām. Jā. Mēs cenšamies būvēt Eiropas pētniecības telpu, tātad veicināt sadarbību starp valstīm, lai nanotehnoloģiju institūti Latvijā, Vācijā, Lielbritānijā sadarbojas, lai būtu Eiropas Pētniecības padome, kas atbalsta visatzītākos pētniekus — tas viss turpinās, bet tagad tiek likts liels uzsvars uz to, kā vēl vairāk veicināt inovācijas un iesaistīt mazos, inovatīvos uzņēmumus. Vai sadarbība starp valstīm strādā labi vai tomēr ne visai, ja reiz tiek meklēti jauni individuālu uzņēmumu atbalsta ceļi? Tā strādā, un tas ir ļoti efektīvs instruments. Kā piemēru varu minēt “epSOS” — veselības datu un e-recepšu tīklu. Šo tīklu izveidoja mana nodaļa, un tas ļauj veselības datus un receptes pārsūtīt visām dalībvalstīm un automātiski tulkot visu dalībvalstu valodās. Tīklā ir 23 dalībvalstis, tulkošana notiek visās valodās, un šeit pilnīgi noteikti nepieciešami visi sadarbības partneri. Protams, tas bija arī ļoti smagnējs, bet vajadzīgs process. Ja mēs gribam kļūt un palikt par vienu no pasaules virzītājspēkiem nanotehnoloģijās, mums nepieciešama sadarbība starp labākajiem institūtiem, mums ir jāizmanto viss Eiropas potenciāls. Protams, tas ir lēnāk, nekā tad, ja atsevišķi institūti strādātu vieni paši katrs par sevi, taču, tāpat kā ASV izmanto visu savu potenciālu atsevišķos štatos vai Ķīna — visā savā teritorijā, arī mums tā ir jārīkojas un jādod iespēja saviem zinātniekiem redzēt labāko, ko citi ir izstrādājuši. Taču gadījumos, kad nepieciešams ātri izstrādāt kādu inovatīvu pieeju, piemēram, jau minētā lietotnes vai aplikācijas izstrādāšana, tad visdrīzāk nevajag trīs dalībvalstis, jo sadarbība virtuālajā vidē jau notiek, cilvēki zina, kādi ir jaunākie sasniegumi un kas ir attīstības procesā, ir savstar - pējie kontakti, tāpēc ir svarīgi cik ātri vien iespējams iegūt atbalstu mazajiem uzņēmumiem. Jāteic, ka pētniecības institūtos komandas jau ir daudznacionālas, jo cilvēki ceļo un strādā citās valstīs. Līdz ar to mazāk ir jāuzsver Eiropas sadarbība, bet vairāk jādomā, kā mēs varam atbalstīt inovatīvos uzņēmumus un kā mēs Eiropas Savienībā varam ātrāk attīstīt tehnoloģijas.

112 Ina Strazdiņa E-lietas būs arī viens no pīlāriem Latvijas prezidentūrā Eiropas Sa vienībā. Kādi būtu galvenie risināmie jautājumi? Manuprāt, digitālais vienotais tirgus, pāreja uz e-pārvaldību Eiropas Savienībā gan dalībvalstīs, gan Eiropas institūciju līmenī. Jāskatās arī, kā varam atbalstīt tās digitālās jomas, ar kurām Eiropa joprojām var būt pārējai pasaulei priekšā, un tās ir e-veselība un labklājība, kiberdrošība, finanšu tehnoloģijas un varbūt arī vēl citas jomas. Tātad jādomā, kā mēs varam izmantot vienoto digitālo tirgu un padarīt to spēcīgāku, lai atbalstītu mūsu uzņēmumus un mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Latvijai noteikti šajā ziņā vajadzēs sabiedrotos, jo bez atbalsta šīs idejas realizēt būs grūti. Tieši tā. Savā akadēmiskajā darbā es izmantoju vairākus piemērus. Rakstot par e-pārvaldību, es uzsveru, ka cilvēkiem ir tiesības uz labu administrāciju, un to nosaka ES Pamattiesību hartas 41. pants, tāpēc, ieejot digi - tālajā pasaulē, būtu pienākums reformēt pārvaldi gan dalībvalstīs, gan Eiropas līmenī. Tas nenozīmē vienkārši samazināt budžetu un darba vietas, lai ierēdņiem būtu jākārto 120 papīri iepriekšējo 80 vietā, bet mēs raugāmies, kā no pilsoņa perspektīvas varam mainīt valsts un Eiropas pārvaldi. Cilvēkiem ir dažādas vajadzības, piemēram, pārceļoties uz citu dzīves vietu, un tur rodas daudz jautājumu veselības, satiksmes ministrijai, piemēram, par autovadītāja tiesībām, arī bērnu reģistrēšana skolai, darba vietas meklēšana. Būtu labi, ja cilvēkam nevajadzētu doties uz piecām, sešām vietām, bet viņš visu nepieciešamo varētu rast internetā, piemēram, pārvākšanās situācijām vai bērna piedzimšanai domātā portālā. Mēs varam izmantot šo iespēju un daudz ko digitalizēt. Igaunija aizvadītā gada oktobrī ierosināja “once only principle” jeb “tikai vienreiz” principu — tad, ja indivīds vai uzņēmums iesniedz valsts pārvaldē informāciju par to, ar ko nodarbojas, kādi tam ir kvalitātes sertifikāti un tamlīdzīgi, tad citas valsts pārvalde šo informāciju vairs neprasa vēlreiz, jo tai jau ir pieeja šai informācijai. Igaunija šādā veidā jau sadarbojas ar Somiju. Manuprāt, šo lietu īpaši vajadzētu atbalstīt sadarbībā ar Skandināviju, lai Eiropu atbalstītu kā vienotu investīciju mērķi. Uzņēmumi no ASV vai Ķīnas, kas gribētu investēt Latvijā, jau zinātu, ka, iesniedzot šādu informāciju Latvijā, tā darbosies arī Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, un ideāli, protams, būtu, ja visās valstīs. Tas visu Eiropas Savienību padarītu pievilcīgāku kā investīciju

Digitālais veiksmes stāsts. Priekšroka — mazajiem, inovatīvajiem 111<br />

informācijas tehnoloģiju risinājumus vai e-veselībā labāk saskaņot, kad cilvēks<br />

apmeklē ārstu un saņem e-recepti. Šādā gadījumā valsts izsludina mērķi<br />

un ar publisko iepirkumu ne tikai saņem pakalpojumu, kas ir vajadzīgs, bet<br />

arī atbalsta vietējos inovatīvos uzņēmumus.<br />

Šī būtībā ir arī atbilde uz jautājumu, ar ko “Apvārsnis 2020” atšķiras<br />

no citām pētniecības atbalsta programmām.<br />

Jā. Mēs cenšamies būvēt Eiropas pētniecības telpu, tātad veicināt sadarbību<br />

starp valstīm, lai nanotehnoloģiju institūti Latvijā, Vācijā, Lielbritānijā<br />

sadarbojas, lai būtu Eiropas Pētniecības padome, kas atbalsta visatzītākos<br />

pētniekus — tas viss turpinās, bet tagad tiek likts liels uzsvars uz to, kā vēl<br />

vairāk veicināt inovācijas un iesaistīt mazos, inovatīvos uzņēmumus.<br />

Vai sadarbība starp valstīm strādā labi vai tomēr ne visai, ja reiz tiek<br />

meklēti jauni individuālu uzņēmumu atbalsta ceļi?<br />

Tā strādā, un tas ir ļoti efektīvs instruments. Kā piemēru varu minēt<br />

“epSOS” — veselības datu un e-recepšu tīklu. Šo tīklu izveidoja mana nodaļa,<br />

un tas ļauj veselības datus un receptes pārsūtīt visām dalībvalstīm un automātiski<br />

tulkot visu dalībvalstu valodās. Tīklā ir 23 dalībvalstis, tulkošana<br />

notiek visās valodās, un šeit pilnīgi noteikti nepieciešami visi sadarbības<br />

partneri. Protams, tas bija arī ļoti smagnējs, bet vajadzīgs process. Ja mēs gribam<br />

kļūt un palikt par vienu no pasaules virzītājspēkiem nanotehnoloģijās,<br />

mums nepieciešama sadarbība starp labākajiem institūtiem, mums ir jāizmanto<br />

viss Eiropas potenciāls. Protams, tas ir lēnāk, nekā tad, ja atsevišķi<br />

institūti strādātu vieni paši katrs par sevi, taču, tāpat kā ASV izmanto visu<br />

savu potenciālu atsevišķos štatos vai Ķīna — visā savā teritorijā, arī mums<br />

tā ir jārīkojas un jādod iespēja saviem zinātniekiem redzēt labāko, ko citi ir<br />

izstrādājuši. Taču gadījumos, kad nepieciešams ātri izstrādāt kādu inovatīvu<br />

pieeju, piemēram, jau minētā lietotnes vai aplikācijas izstrādāšana, tad visdrīzāk<br />

nevajag trīs dalībvalstis, jo sadarbība virtuālajā vidē jau notiek, cilvēki<br />

zina, kādi ir jaunākie sasniegumi un kas ir attīstības procesā, ir savstar -<br />

pējie kontakti, tāpēc ir svarīgi cik ātri vien iespējams iegūt atbalstu mazajiem<br />

uzņēmumiem. Jāteic, ka pētniecības institūtos komandas jau ir daudznacionālas,<br />

jo cilvēki ceļo un strādā citās valstīs. Līdz ar to mazāk ir jāuzsver<br />

Eiropas sadarbība, bet vairāk jādomā, kā mēs varam atbalstīt inovatīvos<br />

uzņēmumus un kā mēs Eiropas Savienībā varam ātrāk attīstīt tehnoloģijas.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!