SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Prezidentūras aktualitātes, 115.–119. lpp. 115 IV PREZIDENTŪRAS Aktualitātes Diskusija ar Eiropas Komisijas prezidenta kandidātu Žanu Klodu Junkeru Ilze Andžāne, Magda Straume, Latvijas Politologu biedrība Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, 2014. gada 16. un 17. aprīlī Rīgā viesojās Eiropas Tautas partijas virzītais Eiropas Komisijas prezidenta kandidāts Žans Klods Junkers. Viņš ir viens no pieredzes bagātākajiem līderiem Eiropā, nepilnus divdesmit gadus (1995–2013) pildījis Luksemburgas ministru prezidenta pienākumus, no 2005. gada līdz 2013. gadam ieņēmis Eirogrupas prezidenta amatu, kā arī veiksmīgi palīdzējis Eiropai pārvarēt finanšu un ekonomisko krīzi. Vizītes laikā norisinājās diskusija, kurā piedalījās gan Eiropas Komisijas prezidenta kandidāts Žans Klods Junkers, gan arī Latvijas bijušais ministru prezidents, partijas “Vienotība” Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Valdis Dombrovskis. Diskusija tika veltīta Eiropas Savienības attīstības scenārijiem nākamajiem pieciem gadiem un Eiropas Komisijas darbības prioritātēm. Ž. K. Junkers akcentēja trīs prioritātes, un tās ir enerģētiskā neatkarība, fiskālā konsolidācija un ārpolitika. Viņaprāt, Eiropā ir jāapvieno enerģijas resursi un infrastruktūra, lai spētu konkurēt ar trešajām valstīm. Eiropai ir nepieciešams dažādot enerģijas avotus un mazināt atsevišķu tās dalībvalstu kā, piemēram, Latvijas un Somijas, enerģētisko atkarību no Krievijas, kas šobrīd ir viena no aktuālajām tēmām Eiropas Savienības dienaskārtībā. Līdz ar to ir
116 Ilze Andžāne, Magda Straume jāmeklē alternatīva, ko nepieciešamības gadījumā būtu iespējams izmantot. Tāpat ir jādomā par atjaunojamiem energoresursiem, kas varētu būt viens no līdzekļiem atkarības mazināšanā. Runājot par reformu un fiskālo konsolidāciju jautājumiem, Ž. K. Junkers uzsvēra nepieciešamību pārskatīt reformās paveikto, kur, iespējams, būtu nepieciešami kādi labojumi vai sistēmas vienkāršošana. Kā ļoti būtiska kategorija tika minēti demogrāfiskie jautājumi, jo iedzīvotāju skaits Eiropā pastāvīgi samazinās. Ž. K. Junkers uzsvēra, ka līdz ar cilvēku skaita samazinā šanos tiek zaudēta Eiropas ekonomiskā vara, tādēļ ir jādomā, kā šo problēmu būtu iespējams risināt, jo šajā pašā laikā citos pasaules reģionos ir vērojama pretēja tendence — demogrāfiskais pieaugums. Zīmīgu vietu izvirzīto prioritāšu sarakstā ieņem arī ārpolitika, jo Eiropas Savienība tās dalībvalstu dēļ runā daudzbalsīgi, un laika gaitā īstenotā paplašināšanās ir palielinājusi eiropiešu kā pasaules iedzīvotāju daļas lomu. Taču svarīgi ir atcerēties, ka Eiropas Savienībai nebūs nākotnes, ja tā izvēlēsies darboties neatkarīgi un bez sadarbības ar citām pasaules valstīm. Tāpēc svarīgi ir stiprināt Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos lomu, un īpaši kā tiek uzsvērta Augstā pārstāvja plašas starptautiskas pieredzes nepieciešamība. Viens no tematiem, kas raisīja lielu diskusijas dalībnieku interesi, ir Eiropas Savienības normatīvais aspekts — tās ideja un vērtības. Ž. K. Junkers Eiropas Savienību (ES) redz kā veiksmīgu organizāciju, kas rada telpu, kur diskusijās brīvi var iesaistīties divdesmit astoņas valstis. Eiropas Savienību var uztvert kā vērtību kopienu, kas akcentē cieņu, brīvību, vienlīdzību, solidaritāti, pilsonību un taisnīgumu, tieši kopīgās vērtības ir tās, kas to nošķir no citām pasaules daļām. Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija, un vairākas izmaiņas ES procedūrās ir to tuvinājušas demokrātijai. Piemēram, kārtība, kādā tiek ievēlēts Eiropas Komisijas (EK) prezidents. Ž. K. Junkers uzsvēra, ka Eiropas Parlamenta partiju grupas, nominējot Eiropas Komisijas prezidenta kandidātus, parāda savu nopietnību un atbildīgumu lēmuma pieņemšanā. Tāpat arī tiek palielināta Eiropas Savienības pilsoņu ietekme jaunā Eiropas Komisijas prezidenta izvēlē, jo tā ir tieši saistīta ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem. Ž. K. Junkers uzskata, ka ikvienam EK prezidentam ir jābūt bagātai politiskās darbības pieredzei, kā arī viņam ir jāpārzina itin viss — gan norises dalībvalstīs, gan arī Eiropas Savienībā kopumā. Tika runāts arī par to, ka Eiropas Savienībā pastāv
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
- Page 103 and 104: 102 policies that would allow for m
- Page 105 and 106: 104 Iveta Reinholde Tāpēc, ja tie
- Page 107 and 108: 106 Iveta Reinholde Tātad viedai s
- Page 109 and 110: 108 mērķis tiks sasniegts. No tā
- Page 111 and 112: 110 Ina Strazdiņa kur ir vajadzīg
- Page 113 and 114: 112 Ina Strazdiņa E-lietas būs ar
- Page 115: 114 sākuši runāt 2002. gadā, be
- Page 119 and 120: 118 Ilze Andžāne, Magda Straume l
- Page 121: Tukša lapa
116<br />
Ilze Andžāne, Magda Straume<br />
jāmeklē alternatīva, ko nepieciešamības gadījumā būtu iespējams izmantot.<br />
Tāpat ir jādomā par atjaunojamiem energoresursiem, kas varētu būt viens<br />
no līdzekļiem atkarības mazināšanā.<br />
Runājot par reformu un fiskālo konsolidāciju jautājumiem, Ž. K. Junkers<br />
uzsvēra nepieciešamību pārskatīt reformās paveikto, kur, iespējams, būtu<br />
nepieciešami kādi labojumi vai sistēmas vienkāršošana. Kā ļoti būtiska kategorija<br />
tika minēti demogrāfiskie jautājumi, jo iedzīvotāju skaits Eiropā pastāvīgi<br />
samazinās. Ž. K. Junkers uzsvēra, ka līdz ar cilvēku skaita samazinā šanos<br />
tiek zaudēta Eiropas ekonomiskā vara, tādēļ ir jādomā, kā šo problēmu būtu<br />
iespējams risināt, jo šajā pašā laikā citos pasaules reģionos ir vērojama pretēja<br />
tendence — demogrāfiskais pieaugums.<br />
Zīmīgu vietu izvirzīto prioritāšu sarakstā ieņem arī ārpolitika, jo Eiropas<br />
Savienība tās dalībvalstu dēļ runā daudzbalsīgi, un laika gaitā īstenotā<br />
paplašināšanās ir palielinājusi eiropiešu kā pasaules iedzīvotāju daļas lomu.<br />
Taču svarīgi ir atcerēties, ka Eiropas Savienībai nebūs nākotnes, ja tā izvēlēsies<br />
darboties neatkarīgi un bez sadarbības ar citām pasaules valstīm. Tāpēc<br />
svarīgi ir stiprināt Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos<br />
lomu, un īpaši kā tiek uzsvērta Augstā pārstāvja plašas starptautiskas pieredzes<br />
nepieciešamība.<br />
Viens no tematiem, kas raisīja lielu diskusijas dalībnieku interesi, ir<br />
Eiropas Savienības normatīvais aspekts — tās ideja un vērtības. Ž. K. Junkers<br />
Eiropas Savienību (ES) redz kā veiksmīgu organizāciju, kas rada telpu, kur<br />
diskusijās brīvi var iesaistīties divdesmit astoņas valstis. Eiropas Savienību<br />
var uztvert kā vērtību kopienu, kas akcentē cieņu, brīvību, vienlīdzību, solidaritāti,<br />
pilsonību un taisnīgumu, tieši kopīgās vērtības ir tās, kas to nošķir<br />
no citām pasaules daļām. Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija,<br />
un vairākas izmaiņas ES procedūrās ir to tuvinājušas demokrātijai.<br />
Piemēram, kārtība, kādā tiek ievēlēts Eiropas Komisijas (EK) prezidents.<br />
Ž. K. Junkers uzsvēra, ka Eiropas Parlamenta partiju grupas, nominējot<br />
Eiropas Komisijas prezidenta kandidātus, parāda savu nopietnību un atbildīgumu<br />
lēmuma pieņemšanā. Tāpat arī tiek palielināta Eiropas Savienības<br />
pilsoņu ietekme jaunā Eiropas Komisijas prezidenta izvēlē, jo tā ir tieši<br />
saistīta ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem. Ž. K. Junkers uzskata,<br />
ka ikvienam EK prezidentam ir jābūt bagātai politiskās darbības pieredzei,<br />
kā arī viņam ir jāpārzina itin viss — gan norises dalībvalstīs, gan arī Eiropas<br />
Savienībā kopumā. Tika runāts arī par to, ka Eiropas Savienībā pastāv
Change language