SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
ES un NATO sadarbība kiberaizsardzības jomā 11 Līdz ar jaunu zināšanu iegūšanu un tehnoloģiju attīstību pasaule tiek pakļauta arvien jauniem draudiem, it īpaši tagad, kad internets un elektroniskās datubāzes ir kļuvušas nozīmīgas gan valstīm, gan institūcijām, gan katram mūsdienīgam indivīdam. Šobrīd tās ietekmē sabiedrību gandrīz katrā dzīves aspektā. Jāuzsver, ka arī militārā joma ir kļuvusi atkarīga no datortehnoloģijām, piemēram, komunicējot un koordinējot armijas vienību un vadības darbību (angļu val. — command and control), izmantojot kibervidi dažādu tālvadības instrumentu vadīšanā, t.sk. bezpilota lidmašīnu darbībā. Datorizētas ierīces tiek plaši izmantotas arī daudzās mūsdienīgās kaujas ieroču vai to atbalstošu objektu sistēmās (radari, skeneri, loģistikas darbība u.tml.). 7 Rietumu konvencionālā militārā pārspēka dēļ uzbrucējiem ir jāmeklē alternatīvas, izaicinot ASV un ES drošību — arvien populārāka kļūst asimetriski high profit — low risk kara instrumenti, proti, arvien biežāki un spējīgāki kiberuzbrukumi. 8 Kiberuzbrukumi un to radītās problēmas Pirmkārt, problēma slēpjas pašā kiberuzbrukumu dabā — tas nav uzbrukums fiziskā vidē, tāpēc reaģēt uz kiberuzbrukumu ar konvencionāliem paņēmieniem, piemēram, iznīcināt kādu ienaidnieka informācijas serveri ar raķešu palīdzību, būtu absurda reakcija. Pat, ja ir iespējas atbildēt uzbrucējam ar kiberuzbrukumu (aktīvā aizsardzība), tad, pirmkārt, nevar būt pilnīgi drošs, ka netiek radīts kaitējums kādai trešajai personai, kuras ierīces bez viņas ziņas tikušas izmantotas, otrkārt, ne vienmēr ir zināms uzbrukuma avots, treškārt, ja avots ir zināms, atbildes uzbrukuma gadījumā uzbrucēja ierīces var nebūt pievienotas kādai svarīgai infrastruktūrai, kas padara atbildes uzbrukumu ne tikai par izmaksu neefektīvu, bet arī parāda uzbrucējam savas aizsardzības spējas un ieročus 9 , ceturtkārt, atbildes trieciens var tikai izprovocēt uz tālāku kiberkaradarbību, piektkārt, atšķirībā no konvencionālajiem ieročiem, nav zināms, kāds un cik spēcīgs būs nākamais kiberierocis. 7 Owens W. A., Dam K. W., Lin H. S. Technology, Policy, Law and Ethics Regarding U.S. Aquisition and Use of Cyberattack Capabilities. National Academies Press, Washington D.C, 2009, p. 9. http://www.anagram.com/berson/nrcoiw.pdf (“Anagram Laboratories” mājaslapa; aplūkota 01.03.2014.). 8 Phillips A. The Asymetric Nature of Cyber Warfare. 05.02.2013. http://news.usni.org/ 2012/10/14/asymmetric-nature-cyber-warfare (USNI ziņu portāls; aplūkots 26.02.2014.). 9 Hoskins A., Liu Y. K., Relkuntwar A. Counter-Attacks for Cybersecurity Threats. Final Project for Cyber Security and Homeland Security. 2005, p. 12.
12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vēl joprojām ir jāveido piemērots likumiskais ietvars mūsdienu straujajai notikumu attīstībai kibervidē un tajā pastrādātajiem noziegumiem. Kibernoziegumu raksturs mainās un attīstās daudz straujāk, nekā likumdevēji un tiesneši tam varētu pielāgoties, līdz ar to noziedznieki bieži paliek nesodīti vai tiek sodīti neadekvāti. 10 Treškārt, naidīgie spēlētāji paliek ne tikai skaitliski vairāk, bet arī strauji attīsta savas kiberspējas. Tādas valstis kā Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja 11 ne tikai pašas par sevi rada kiberdraudus, bet arī sadarbojas ar tādām noziedzīgām nevalstiskām organizācijām kā Libānā esošā Kiber–Hezbola (Hezbollah) un Irānas politiski-kriminālā organizācija Ashijane (Ashiyane). 12 Protams, arī talantīgi indivīdi jeb hakeri ir pieskaitāmi pie nozīmīgākajiem draudiem rietumvalstu kibervides integritātei. Jāņem vērā, ka indivīdu, organizāciju un valstu motivācija un ieroča radītais kaitējums bieži vien atšķiras, veicot dažāda veida kiberuzbrukumus 13 . Lai cīnītos ar arvien aktuālākajām kiberdrošības problēmām, rietumvalstīm ir jāpielāgojas jauno draudu novēršanai, tāpēc ir nepieciešama mērķtiecīga kolektīva rīcība, lai samazinātu kiberuzbrukumu izraisīto kaitējumu un apturētu uzbrukumu pieaugošo intensitāti. Kolektīvo drošību Eiropā un citur tradicionāli nodrošinājusi NATO, kuras izteikta līdere, ņemot vērā tās militārās spējas un ietekmi, ir ASV. Kiberaizsardzības stratēģiju attīstība (nacionālā līmeņa, ES, NATO) Pirmās nacionāla mēroga kibaraizsardzības stratēģijas parādījās pašā 21. gadsimta sākumā. 11. septembra teroraktu ietekmē 2003. gadā kiberaizsardzība tika iekļauta kā daļa ASV Nacionālās Aizsardzības (Homeland 10 Finklea K. M., Theohary C. A. Cybercrime: Conceptual Issues for Congress and U.S. Law Enforcement. Congressional Research Service. Summary, 2013. http://www.fas.org/sgp/crs/misc/ R42547.pdf (“Federation of American Scientists” mājaslapa; aplūkota 26.02.2014.). 11 Harris S. Forget China: Iran’s Hackers Are America’s Newest Cyber Threat.18.02.2014. http:// complex.foreignpolicy.com/posts/2014/02/18/forget_china_iran_s_hackers_are_america_s_newest_cyber_threat (“Foreign Policy” žurnāla mājaslapa; aplūkota 26.02.2014.). 12 Ciluffo F. J. Cyber Threats from China, Russia and Iran: Protecting American Critical Infrastructure. Homeland Security Policy Institute. George Washington University. 2013, pp. 5.–11. http://www.gwumc.edu/hspi/policy/Meehan_Cilluffo%20Testimony%20March%202013.pdf (“The George Washington University” mājaslapa; aplūkota 26.02.2014.). 13 Cyber Threat Source Descriptions. http://ics-cert.us-cert.gov/csthreats.html#spy (“International Controls Systems Cyber Emergency Response Team” mājaslapa; aplūkota 26.02.2014.).
- Page 1 and 2: 2014 / 2
- Page 3 and 4: Izdevumu finansē no Eiropas Komisi
- Page 5 and 6: Tukša lapa
- Page 7 and 8: 6 Redaktora sleja 71,2% Latvijas ie
- Page 9 and 10: Tukša lapa
- Page 11: 10 Mārtiņš Spūlis security. In
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
12<br />
Mārtiņš Spūlis<br />
Otrkārt, vēl joprojām ir jāveido piemērots likumiskais ietvars mūsdienu<br />
straujajai notikumu attīstībai kibervidē un tajā pastrādātajiem noziegumiem.<br />
Kibernoziegumu raksturs mainās un attīstās daudz straujāk, nekā likumdevēji<br />
un tiesneši tam varētu pielāgoties, līdz ar to noziedznieki bieži paliek<br />
nesodīti vai tiek sodīti neadekvāti. 10<br />
Treškārt, naidīgie spēlētāji paliek ne tikai skaitliski vairāk, bet arī strauji<br />
attīsta savas kiberspējas. Tādas valstis kā Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja<br />
11 ne tikai pašas par sevi rada kiberdraudus, bet arī sadarbojas ar tādām<br />
noziedzīgām nevalstiskām organizācijām kā Libānā esošā Kiber–Hezbola<br />
(Hezbollah) un Irānas politiski-kriminālā organizācija Ashijane (Ashiyane). 12<br />
Protams, arī talantīgi indivīdi jeb hakeri ir pieskaitāmi pie nozīmīgākajiem<br />
draudiem rietumvalstu kibervides integritātei. Jāņem vērā, ka indivīdu, organizāciju<br />
un valstu motivācija un ieroča radītais kaitējums bieži vien atšķiras,<br />
veicot dažāda veida kiberuzbrukumus 13 .<br />
Lai cīnītos ar arvien aktuālākajām kiberdrošības problēmām, rietumvalstīm<br />
ir jāpielāgojas jauno draudu novēršanai, tāpēc ir nepieciešama mērķtiecīga<br />
kolektīva rīcība, lai samazinātu kiberuzbrukumu izraisīto kaitējumu<br />
un apturētu uzbrukumu pieaugošo intensitāti. Kolektīvo drošību Eiropā un<br />
citur tradicionāli nodrošinājusi NATO, kuras izteikta līdere, ņemot vērā tās<br />
militārās spējas un ietekmi, ir ASV.<br />
Kiberaizsardzības stratēģiju attīstība<br />
(nacionālā līmeņa, ES, NATO)<br />
Pirmās nacionāla mēroga kibaraizsardzības stratēģijas parādījās pašā<br />
21. gadsimta sākumā. 11. septembra teroraktu ietekmē 2003. gadā kiberaizsardzība<br />
tika iekļauta kā daļa ASV Nacionālās Aizsardzības (Homeland<br />
10<br />
Finklea K. M., Theohary C. A. Cybercrime: Conceptual Issues for Congress and U.S. Law<br />
Enforcement. Congressional Research Service. Summary, 2013. http://www.fas.org/sgp/crs/misc/<br />
R42547.pdf (“Federation of American Scientists” mājaslapa; aplūkota 26.02.2014.).<br />
11<br />
Harris S. Forget China: Iran’s Hackers Are America’s Newest Cyber Threat.18.02.2014. http://<br />
complex.foreignpolicy.com/posts/2014/02/18/forget_china_iran_s_hackers_are_america_s_newest_cyber_threat<br />
(“Foreign Policy” žurnāla mājaslapa; aplūkota 26.02.2014.).<br />
12<br />
Ciluffo F. J. Cyber Threats from China, Russia and Iran: Protecting American Critical Infrastructure.<br />
Homeland Security Policy Institute. George Washington University. 2013, pp. 5.–11.<br />
http://www.gwumc.edu/hspi/policy/Meehan_Cilluffo%20Testimony%20March%202013.pdf (“The<br />
George Washington University” mājaslapa; aplūkota 26.02.2014.).<br />
13<br />
Cyber Threat Source Descriptions. http://ics-cert.us-cert.gov/csthreats.html#spy (“International<br />
Controls Systems Cyber Emergency Response Team” mājaslapa; aplūkota 26.02.2014.).
Change language