SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
ES un NATO sadarbība kiberaizsardzības jomā 13 Security) stratēģijā. Tuvākajos gados citas valstis, piemēram, Vācija un Zviedrija un pēc 2007. gada vēl 10 Eiropas Savienības valstis, sekoja ASV piemēram, apzinoties potenciālos draudus, ko rada kiberuzbrukumi. 14 Šobrīd, 2014. gadā, notiek kiberaizsardzības stratēģiju izveide un uzlabošana, proti, Latvija pieņēma nacionālo kiberaizsardzības stratēģiju, Dānija, Igaunija, Čehija un citas strādā pie savu kiberaizsardzības stratēģiju uzlabošanas. 15 Līdz ar atsevišķu valstu centieniem veicināt kiberaizsardzības spējas ES 2013. gada 7. februārī ir pieņēmusi savu kiberaizsardzības stratēģiju, kas ir pirmais visaptverošais rīcībpolitikas dokuments kiberaizsardzībā. 16 Tajā iekļauta ļoti ambicioza ES vīzija, proti, panākt, lai ES interneta vide būtu drošākā pasaulē. Darbības virzieni tās panākšanai ir: (1) pamattiesību, vārda brīvības aizsargāšana un personisko datu drošība; (2) kibervides brīvas pieejamības nodrošināšana; (3) demokrātiskas ieinteresēto pušu pārvaldes sistēmas nodrošināšana; (4) kopīga atbildība, lai panāktu un saglabātu drošību. 17 Lai arī vēl nav pieņemta visaptveroša NATO kiberaizsardzības stratēģija (aktuālākais dokuments kopš 2012. gada joprojām ir NATO kiberaizsardzības rokasgrāmata) 18 , 2011. gadā ir apstiprināta NATO kiberaizsardzības politika. 19 Tajā NATO ir noteikusi trīs galvenos rīcības virzienus — (1) panākt NATO iekšējo programmatūru un tīklu drošību pirms ambiciozāku kiberspēju iegūšanas, (2) atstāt NATO Eiropas dalībvalstu kiberdrošību ES ziņā, proti, nodrošināt nacionālo kiberaizsardzības stratēģiju savietojamību 14 National Cyber Security Strategies. Setting the course for national efforts to strengthen security in cyberspace. European Network and Information SecurityNetwork. 2012, p. 5., 11. 15 News on the landscape of cyber security strategies in the EU. 20.02.2014. https://www.enisa. europa.eu/media/news-items/new-ncss-interactive-map-online-2013-powered-by-enisa (ENISA mājaslapa; aplūkota 02.03.2014.). 16 Cyber Security Strategy. http://www.eeas.europa.eu/policies/eu-cyber-security/ (Eiropas Ārējā dienesta mājaslapa; aplūkota 02.03.2014.). 17 Cyber Security Strategy. Pp. 3, 4. http://www.eeas.europa.eu/policies/eu-cyber-security/ (Eiropas Ārējā dienesta mājaslapa; aplūkota 02.03.2014.). 18 National Cyber Security Framework Manual. Ed. A. Klimburg. The NATO Science for Peace and Security Programme. 2012. http://www.ccdcoe.org/publications/books/NationalCyber- SecurityFrameworkManual.pdf (NATO Kiberaizsardzības ekselences centra mājaslapa; aplūkota 07.03.2014.). 19 Defending the Networks. The NATO Policy on Cyber Defence. NATO Public Diplomacy Division. http://www.nato.int/nato_static/assets/pdf/pdf_2011_09/20111004_110914-policycyberdefence.pdf (NATO mājaslapa; aplūkota 22. 03.2014.).
14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratēģiju, (3) veicināt NATO dalībvalstu ieguldīšanu kolektīvā kiber drošības panākšanā. 20 (Arī kiberaizsardzības politikās NATO vairāk koncentrējas uz reālās drošības panākšanu kibervidē, savukārt ES prioritāšu lokā ietilpst ES vērtību un tiesību aizsargāšana kibervidē.) NATO kiberaizsardzības darbībā ir vairākas problēmas. Pirmkārt nav definēts, kas var tikt uzskatīts par uzbrukumu un kādas spējas un palīdzība varētu tikt sniegtas dalībvalstij, kura ir cietusi no uzbrukuma. Tāpat ASV un citām lielākajām NATO budžeta veidotājām nav pārliecības par to, ka mazākās dalībvalstis spēs atļauties attīstīt kiberspējas, kuras NATO izvirzījusi par visnozīmīgākajām. 21 No taisnīguma un vienlīdzības principa nav pieņemami tas, ka dažām dalībvalstīm, kas ir tērējušas un attīstījušas savas kiberspējas, būtu jāveido kiberaizsardzības “lietussargs” tām valstīm, kuras šādiem mērķiem nav vēlējušās veltīt pienācīgu uzmanību. 22 NATO dalībvalstīm jālemj un jāizvērtē iespējas izpildīt NATO līguma piekto pantu kiberuzbrukuma gadījumā, proti, aizsargāt dalībvalsti, ja tā cieš no uzbrukuma savā teritorijā. 23 Piektais pants paredz to, ka dalībvalstīm būtu jāatklāj savas reālās kiberspējas, ko tās varētu piedāvāt uzbrukuma gadījumā. Šāda informācija dalībvalstīm, it īpaši ASV, ir ļoti jutīga un var radīt papildu draudus to aizsardzībai. Tajā pašā laikā NATO dalībvalstis nedrīkst radīt iespaidu, ka tās nesniegs nepieciešamo atbalstu un uzbrukuma gadījumā nepildīs NATO līgumā 5. panta noteikumus. 24 ES un NATO būtu jāveido dialogs un jāidentificē kiberspēju attīstības jomas un pienākumi, lai izvairītos no funkciju pārklāšanās un koordinētu savu darbību kiberuzbrukumu gadījumā. Papildus nacionālajām kiberaizsardzības vienībām NATO ir ieviesusi NATO Datoru incidentu reaģēšanas spējas (Computer Incident Response Capability). Ir izveidoti jaunākās paaudzes skeneri un sensori, lai novērstu un reaģētu uz kiberdraudiem 50 atsevišķos NATO stratēģiskajos punktos 20 Smith J. NATO Must Get More Serious On Cyber Security. 06.02.2014. http://www.chathamhouse.org/media/comment/view/197236 (“Chatham House” mājaslapa; aplūkota 02.03.2014.). 21 Ibid. 22 Executive Summary of the Impact Assessment. European Commission. SWD(2013) 31 final, 07.02.2013., p. 3. http://www.eeas.europa.eu/policies/eu-cyber-security/ (Eiropas Ārējā dienesta mājaslapa; aplūkota 10.03.2014.). 23 What Is Article 5? http://www.nato.int/terrorism/five.htm (NATO mājaslapa; aplūkota 02.03.2014.). 24 Smith J. NATO Must Get More Serious On Cyber Security. 06.02.2014. http://www. chathamhouse.org/media/comment/view/197236 (“Chatham House” mājaslapa; aplūkota 02.03.2014.).
- Page 1 and 2: 2014 / 2
- Page 3 and 4: Izdevumu finansē no Eiropas Komisi
- Page 5 and 6: Tukša lapa
- Page 7 and 8: 6 Redaktora sleja 71,2% Latvijas ie
- Page 9 and 10: Tukša lapa
- Page 11 and 12: 10 Mārtiņš Spūlis security. In
- Page 13: 12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
14<br />
Mārtiņš Spūlis<br />
ar ES stratēģiju, (3) veicināt NATO dalībvalstu ieguldīšanu kolektīvā<br />
kiber drošības panākšanā. 20 (Arī kiberaizsardzības politikās NATO vairāk<br />
koncentrējas uz reālās drošības panākšanu kibervidē, savukārt ES prioritāšu<br />
lokā ietilpst ES vērtību un tiesību aizsargāšana kibervidē.)<br />
NATO kiberaizsardzības darbībā ir vairākas problēmas. Pirmkārt nav<br />
definēts, kas var tikt uzskatīts par uzbrukumu un kādas spējas un palīdzība<br />
varētu tikt sniegtas dalībvalstij, kura ir cietusi no uzbrukuma. Tāpat ASV un<br />
citām lielākajām NATO budžeta veidotājām nav pārliecības par to, ka mazākās<br />
dalībvalstis spēs atļauties attīstīt kiberspējas, kuras NATO izvirzījusi par<br />
visnozīmīgākajām. 21 No taisnīguma un vienlīdzības principa nav pieņemami<br />
tas, ka dažām dalībvalstīm, kas ir tērējušas un attīstījušas savas kiberspējas,<br />
būtu jāveido kiberaizsardzības “lietussargs” tām valstīm, kuras šādiem mērķiem<br />
nav vēlējušās veltīt pienācīgu uzmanību. 22<br />
NATO dalībvalstīm jālemj un jāizvērtē iespējas izpildīt NATO līguma<br />
piekto pantu kiberuzbrukuma gadījumā, proti, aizsargāt dalībvalsti, ja tā<br />
cieš no uzbrukuma savā teritorijā. 23 Piektais pants paredz to, ka dalībvalstīm<br />
būtu jāatklāj savas reālās kiberspējas, ko tās varētu piedāvāt uzbrukuma gadījumā.<br />
Šāda informācija dalībvalstīm, it īpaši ASV, ir ļoti jutīga un var radīt<br />
papildu draudus to aizsardzībai. Tajā pašā laikā NATO dalībvalstis nedrīkst<br />
radīt iespaidu, ka tās nesniegs nepieciešamo atbalstu un uzbrukuma gadījumā<br />
nepildīs NATO līgumā 5. panta noteikumus. 24 ES un NATO būtu jāveido dialogs<br />
un jāidentificē kiberspēju attīstības jomas un pienākumi, lai izvairītos no<br />
funkciju pārklāšanās un koordinētu savu darbību kiberuzbrukumu gadījumā.<br />
Papildus nacionālajām kiberaizsardzības vienībām NATO ir ieviesusi<br />
NATO Datoru incidentu reaģēšanas spējas (Computer Incident Response<br />
Capability). Ir izveidoti jaunākās paaudzes skeneri un sensori, lai novērstu<br />
un reaģētu uz kiberdraudiem 50 atsevišķos NATO stratēģiskajos punktos<br />
20<br />
Smith J. NATO Must Get More Serious On Cyber Security. 06.02.2014. http://www.chathamhouse.org/media/comment/view/197236<br />
(“Chatham House” mājaslapa; aplūkota 02.03.2014.).<br />
21<br />
Ibid.<br />
22<br />
Executive Summary of the Impact Assessment. European Commission. SWD(2013) 31 final,<br />
07.02.2013., p. 3. http://www.eeas.europa.eu/policies/eu-cyber-security/ (Eiropas Ārējā dienesta<br />
mājaslapa; aplūkota 10.03.2014.).<br />
23<br />
What Is Article 5? http://www.nato.int/terrorism/five.htm (NATO mājaslapa; aplūkota<br />
02.03.2014.).<br />
24<br />
Smith J. NATO Must Get More Serious On Cyber Security. 06.02.2014. http://www.<br />
chathamhouse.org/media/comment/view/197236 (“Chatham House” mājaslapa; aplūkota 02.03.2014.).
Change language