SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Eiropas Savienības politikas, 21.–108. lpp. 21 II EIROPAS SAVIENĪBAS POLITIKAS Kibertelpas spožums un posts: kādus drošības pasākumus piedāvā ES? Elīna Neimane, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes maģistre, Aizsardzības ministrijas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojušas ļoti strauju izaugsmi, bet ļoti dažādi ar to drošību saistīti jautājumi ir palikuši otrajā plānā. Taču — vai strauja un ilgtspējīga izaugsme ir iespējama bez visaptverošiem drošības pasākumiem? Šajā rakstā tiek aplūkoti būtiskākie ES politikas plānošanas dokumenti un praktiskie pasākumi, lai stiprinātu gan nacionālos, gan ES centienus kibertelpas drošības veicināšanā. Tiek arī skaidrots, kā ar ES iniciēto vai atbalstīto pasākumu īstenošanu ir veicies Latvijai. Raksta mērķis ir izvērtēt galvenos principus, pēc kuriem ES veido politiku kiberdrošības jomā, un cik lielu atbildību tā piešķir dalībvalstīm šo mērķu īstenošanā. Atslēgvārdi: Digitālā programma Eiropai, EC3, Eiropas Savienība, ENISA, kiberdrošība, tīklu un informācijas drošība. During the last few decades information and communication technologies have experienced tremendous development. However, security of both of these technologies and the cyber space has stayed in the shadows. Therefore, it is important to ask, whether it is possible to have sustainable growth without comprehensive security measures? This article examines the most significant EU policy planning documents and practical measures
22 Elīna Neimane to strengthen both national and EU efforts towards a more secure cyber space. It also looks at the implementation of EU initiated or supported measures by Latvia. The aim of the article is to evaluate the main principles shaping EU policy in the field of cyber security, and to understand the amount of responsibility EU assigns to the Member States. Keywords: cyber security, Digital Agenda for Europe, EC3, ENISA, European Union, network and information security. Mūsdienu tehnoloģiju attīstība un cilvēces progress ir radījis situāciju, ka fiziskajā vidē norisinās vairs tikai daļa no mūsu ikdienas dzīves. Dažādi procesi aizvien biežāk notiek virtuālajā vidē jeb kibertelpā, kura, lai arī cilvēku veidota un kontrolēta, ir materiāli netverama un savā ziņā pat abstrakta. Digitālā izaugsme un tehnoloģiju pieejamība ir pavērusi neskaitāmas iespējas un padarījusi cilvēces ikdienu ērtāku. Komunikācija ar cilvēkiem jebkurā pasaules vietā, tūlītēja pieeja informācijai un iespēja internetā iegādāties preces un pakalpojumus — tas šķiet pašsaprotami gandrīz ikvienam kibertelpas dalībniekam. Pasaule, pateicoties šīm iespējām, ikvienam ir kļuvusi pieejamāka un mazāka nekā jebkad agrāk. Tai pašā laikā jaunās iespējas ir radījušas jaunus izaicinājumus, kuru pārvarēšana prasa kopīgus risinājumus. Eiropas Savienībai kā spēcīgam pasaules ekonomikas spēlētājam digitālā izaugsme ir kritiski svarīga, lai būtu vienā līmenī ar Ziemeļamerikas un Āzijas reģionu. Bet kā sabalansēt nepieciešamību pēc straujākas izaugsmes ar visaptvero - šiem pasākumiem, lai vairotu uzticamību un drošību kibertelpai? Kādi ir ES veiktie pasākumi kibertelpas drošības veicināšanā un ko tā plāno darīt turpmāk? Kuri ES centieni stiprināt kibertelpas drošību ir īpaši būtiski Latvijai? Un kā ar nospraustajiem ES mērķiem kibertelpas stiprināšanā līdz šim ir sekmējies Latvijai? Kiberdrošības politikas veidošana 2010. gadā tika apstiprināta ES izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Digitālā programma Eiropai” 1 (turpmāk — DPE), kurā 1 Digitālā programma Eiropai: pamatpasākumi. MEMO/10/200, 19.05.2010. http://europa.eu/ rapid/press-release_MEMO-10-200_lv.htm (ES Oficiālā mājaslapa; aplūkota 05.05.2014.).
- Page 1 and 2: 2014 / 2
- Page 3 and 4: Izdevumu finansē no Eiropas Komisi
- Page 5 and 6: Tukša lapa
- Page 7 and 8: 6 Redaktora sleja 71,2% Latvijas ie
- Page 9 and 10: Tukša lapa
- Page 11 and 12: 10 Mārtiņš Spūlis security. In
- Page 13 and 14: 12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vē
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21: Tukša lapa
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
22<br />
Elīna Neimane<br />
to strengthen both national and EU efforts towards a more secure cyber<br />
space. It also looks at the implementation of EU initiated or supported<br />
measures by Latvia. The aim of the article is to evaluate the main principles<br />
shaping EU policy in the field of cyber security, and to understand the<br />
amount of responsibility EU assigns to the Member States.<br />
Keywords: cyber security, Digital Agenda for Europe, EC3, ENISA,<br />
European Union, network and information security.<br />
Mūsdienu tehnoloģiju attīstība un cilvēces progress ir radījis situāciju,<br />
ka fiziskajā vidē norisinās vairs tikai daļa no mūsu ikdienas dzīves. Dažādi<br />
procesi aizvien biežāk notiek virtuālajā vidē jeb kibertelpā, kura, lai arī cilvēku<br />
veidota un kontrolēta, ir materiāli netverama un savā ziņā pat abstrakta.<br />
Digitālā izaugsme un tehnoloģiju pieejamība ir pavērusi neskaitāmas iespējas<br />
un padarījusi cilvēces ikdienu ērtāku. Komunikācija ar cilvēkiem jebkurā<br />
pasaules vietā, tūlītēja pieeja informācijai un iespēja internetā iegādāties<br />
preces un pakalpojumus — tas šķiet pašsaprotami gandrīz ikvienam kibertelpas<br />
dalībniekam.<br />
Pasaule, pateicoties šīm iespējām, ikvienam ir kļuvusi pieejamāka un<br />
mazāka nekā jebkad agrāk. Tai pašā laikā jaunās iespējas ir radījušas jaunus<br />
izaicinājumus, kuru pārvarēšana prasa kopīgus risinājumus. Eiropas Savienībai<br />
kā spēcīgam pasaules ekonomikas spēlētājam digitālā izaugsme ir<br />
kritiski svarīga, lai būtu vienā līmenī ar Ziemeļamerikas un Āzijas reģionu.<br />
Bet kā sabalansēt nepieciešamību pēc straujākas izaugsmes ar visaptvero -<br />
šiem pasākumiem, lai vairotu uzticamību un drošību kibertelpai? Kādi ir<br />
ES veiktie pasākumi kibertelpas drošības veicināšanā un ko tā plāno darīt<br />
turpmāk? Kuri ES centieni stiprināt kibertelpas drošību ir īpaši būtiski<br />
Latvijai? Un kā ar nospraustajiem ES mērķiem kibertelpas stiprināšanā<br />
līdz šim ir sekmējies Latvijai?<br />
Kiberdrošības politikas veidošana<br />
2010. gadā tika apstiprināta ES izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020”<br />
pamatiniciatīva “Digitālā programma Eiropai” 1 (turpmāk — DPE), kurā<br />
1<br />
Digitālā programma Eiropai: pamatpasākumi. MEMO/10/200, 19.05.2010. http://europa.eu/<br />
rapid/press-release_MEMO-10-200_lv.htm (ES Oficiālā mājaslapa; aplūkota 05.05.2014.).
Change language