SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Kibertelpas spožums un posts: kādus drošības pasākumus piedāvā ES? 29 pārnacionālā daba nosaka akūtu nepieciešamību sadarboties. Tikai sabalansēta un vienmērīga visu dalībvalstu bloka izaugsme var palīdzēt stiprināt kā ES, tā katras atsevišķas valsts drošību šajā nosacīti jaunajā vidē. Tikai harmonizēta un vienoti standartizēta pieeja ļaus saglabāt kibertelpu drošu, atvērtu un tādu, kurā ir dzīvas ES vērtības un brīvības.
Latvijas informācijas tehnoloģiju nozare pārejā no latiem uz eiro Dace Kalsone, Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Latvijas informācijas sistēmu raitā migrācija pārejā no latiem uz eiro apliecināja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares pro - fe sionāļu spēju plānot un īstenot apjomīgus un laika ziņā kritiskus informācijas tehnoloģiju projektus. Eiro projekta informācijas sistēmu — valsts, pašvaldību un privātā sektora, it īpaši banku sektora, informācijas sistēmu — sekmīga migrācija bija svarīgs priekš nosacījums ikdienas funkciju nepārtrauktības nodrošināšanā. Publiskajā sektorā tas bija saistīts ar sociālo, nodokļu u.c. maksājumu turpināmību. Privātajā sektorā tās bija internetbanku, maksājumu karšu, bankomātu, tirgotāju kašu u.c. tehnoloģisko procesu turpināmības nodrošinājums. Apgūstot Igaunijas un Slovākijas pieredzi, IKT eksperti meklēja tos risi nājumus, kas būtu vislabākie Latvijai, piemēram, grāmatvedības sistēmu pārejas pieredze, uzraudzības organizācija. Vienlaikus ar pāreju uz eiro IKT sekmēja citu nozaru kompetenču revīziju un atjaunošanu, kas ir būtiski Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai. Pielāgojot informācijas sistē mas eiro, Latvijas IKT izstrādātāji ir ieguvuši sava pro dukta noieta tirgus paplašinājumu no 2 miljoniem lietotāju uz vismaz 320 miljo niem Eiro - pas vienotā tirgus lietotāju. Atslēgvārdi: eiro ieviešana, IKT, nepārtrauktības princips. The smooth changeover of Latvia's information systems from the lat to the euro has confirmed the readiness of ICT professionals to plan and to implement large scale and timely critical IT projects. The euro project's information systems’ — state, municipal and private sector (particularly — banking sector) — successful changeover was an important precondition for the continuity of everyday processes. In the public sector this meant a
- Page 1 and 2: 2014 / 2
- Page 3 and 4: Izdevumu finansē no Eiropas Komisi
- Page 5 and 6: Tukša lapa
- Page 7 and 8: 6 Redaktora sleja 71,2% Latvijas ie
- Page 9 and 10: Tukša lapa
- Page 11 and 12: 10 Mārtiņš Spūlis security. In
- Page 13 and 14: 12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vē
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
Latvijas informācijas tehnoloģiju<br />
nozare pārejā no latiem uz eiro<br />
Dace Kalsone,<br />
Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja<br />
Latvijas informācijas sistēmu raitā migrācija pārejā no latiem uz eiro<br />
apliecināja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares pro -<br />
fe sionāļu spēju plānot un īstenot apjomīgus un laika ziņā kritiskus informācijas<br />
tehnoloģiju projektus. Eiro projekta informācijas sistēmu —<br />
valsts, pašvaldību un privātā sektora, it īpaši banku sektora, informācijas<br />
sistēmu — sekmīga migrācija bija svarīgs priekš nosacījums ikdienas<br />
funkciju nepārtrauktības nodrošināšanā. Publiskajā sektorā tas bija saistīts<br />
ar sociālo, nodokļu u.c. maksājumu turpināmību. Privātajā sektorā tās bija<br />
internetbanku, maksājumu karšu, bankomātu, tirgotāju kašu u.c. tehnoloģisko<br />
procesu turpināmības nodrošinājums. Apgūstot Igaunijas un<br />
Slovākijas pieredzi, IKT eksperti meklēja tos risi nājumus, kas būtu vislabākie<br />
Latvijai, piemēram, grāmatvedības sistēmu pārejas pieredze,<br />
uzraudzības organizācija. Vienlaikus ar pāreju uz eiro IKT sekmēja citu<br />
nozaru kompetenču revīziju un atjaunošanu, kas ir būtiski Latvijas tautsaimniecības<br />
konkurētspējas veicināšanai. Pielāgojot informācijas sistē mas<br />
eiro, Latvijas IKT izstrādātāji ir ieguvuši sava pro dukta noieta tirgus<br />
paplašinājumu no 2 miljoniem lietotāju uz vismaz 320 miljo niem Eiro -<br />
pas vienotā tirgus lietotāju.<br />
Atslēgvārdi: eiro ieviešana, IKT, nepārtrauktības princips.<br />
The smooth changeover of Latvia's information systems from the lat to<br />
the euro has confirmed the readiness of ICT professionals to plan and to<br />
implement large scale and timely critical IT projects. The euro project's<br />
information systems’ — state, municipal and private sector (particularly —<br />
banking sector) — successful changeover was an important precondition<br />
for the continuity of everyday processes. In the public sector this meant a