SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Latvijas informācijas tehnoloģiju nozare pārejā no latiem uz eiro 35 Resors ERAF projekti: 3 312 519 lati VB finansējums: 184 762 lati Finanšu ministrijas resors 1 Valts ieņēmumu dienests 1 573 200 lati Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija 2 500 lati 2 Valsts kase 336 400 lati Labklājības ministrijas resors 3 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 5000 000 lati Labklājības ministrija 11 170 lati Nodarbinātības valsts aģentūra 5 000 lati Tieslietu ministrijas resors 4 Juridiskās palīdzības administrācija 12 000 lati Tiesu administrācija 75 000 lati Uzņēmumu reģistrs 100 000 lati Valsts zemes dienests 80 000 lati Valsts tiesu ekspertīžu birojs 621 lati Valsts valodas centrs 800 lati VARAM resors 5 Latvijas Vides aizsardzības fonds 1500 lati Valsts reģionālās attīstības aģentūra 181 179 lati Valsts vides dienests 10 000 lati Zemkopības ministrijas resors 6 Lauksaimniecības datu centrs 29 000 lati Lauku atbalsta dienests 150 000 lati Pārtikas veterinārais dienests 5 600 lati Valsts augu aizsardzības dienests 5 500 lati Iekšlietu ministrijas resors 7 Iekšlietu ministrijas informācijas centrs 103 155 lati Nodrošinājuma valsts aģentūra 15 000 lati Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 10 980 lati IM Veselības un sporta centrs 2 562 lati Izglītības un zinātnes ministrijas resors Ekonomikas ministrijas resors 8 Izglītības un zinātnes ministrija 88 935 lati Valsts izglītības attīstības aģentūra 35 000 lati Centrālā statistikas pārvalde 80 000 lati Ekonomikas ministrija 2 120 lati Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 25 000 lati Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 181 179 lati Veselības ministrijas resors Nacionālais veselības dienests 43 140 lati Kultūras ministrijas resors Kultūras ministrija 103 155 lati Latvijas Nacionālais arhīvs 15 000 lati Latvijas Nacionālā bibliotēka 10 980 lati Ārlietu ministrijas resors Ārlietu ministrija 1 555 lati 2. attēls. Ministriju specifisko informācijas sistēmu pielāgošana euro. 8 8 Estonia's best practice on the way of introducing euro in Latvia. Riga,14.12.2012., 4. slaids. http://www.eiro.lv/files/upload/ files/struktura/F3EA17234007001355597302.pdf (Eiro projekta mājaslapa; aplūkota 20.04.2014.) un videoieraksts: http://skatiens.lv/ klienti/14122012-2012_12_14_finansu_ministrija (Skatiens.lv portāls; aplūkots 20.04.2014.).
36 Dace Kalsone IKT sadarbības modelis Kā vēl vienu eiro projekta plānošanas posma izaicinājumu jāmin lielā skaita lietotāju sistēmas, jo bija nepieciešama vienota un caurspīdīga pieeja šādu sistēmu visu lietotāju kopai. Diskusijas ar IKT nozares pārstāvjiem bija eiro projekta ikdienas sastāvdaļa. Tāpēc papildus IS procesu kartei bija svarīga profesionālā sadarbība un iespēja saņemt konsultāciju katrā no eiro projekta posmiem. Profesionālās sadarbības kvalitātes garants bija augsta līmeņa ekspertu darbs no kompetentā resora — VARAM, no IKT nozares nevalstiskās organizācijas — Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) un no risku pārvaldības puses SIA “Ernst&Young Baltic” personā 9 (sk. 3. attēlu). Katra ministrija papildus nozīmēja eiro IS projektu vadītāju, kas bija galvenais eksperts visām attiecīgā resora IS. Katra no iesaistītajām pusēm eiro projektā sniedza savu profesionālo pienesumu, un līdz ar to eiro projekta vadības komitejai 10 bija viss nodrošinājums, lai tehniski raiti virzītu un uzraudzītu profesionāļu noteiktos mērķus. 3. attēls. IKT nozares sadarbības partneri eiro projektā. 9 SIA “Ernst&Young Baltic” Vadības konsultāciju nodaļas direktore Renāte Strazdiņa, Dr.sc. ing., bez atlīdzības no eiro projekta puses palīdzēja ar profesionālo darbu valsts un pašvaldību IS uzraudzībā. 10 Par vadības komitejas izveidošanu. Ministru prezidenta rīkojums Nr. 308. Spēkā no 18.07.2005. http://likumi.lv/doc.php?id=112765 (Latvijas Republikas tiesību aktu portāls; aplūkots 20.04.2014.).
- Page 1 and 2: 2014 / 2
- Page 3 and 4: Izdevumu finansē no Eiropas Komisi
- Page 5 and 6: Tukša lapa
- Page 7 and 8: 6 Redaktora sleja 71,2% Latvijas ie
- Page 9 and 10: Tukša lapa
- Page 11 and 12: 10 Mārtiņš Spūlis security. In
- Page 13 and 14: 12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vē
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
36<br />
Dace Kalsone<br />
IKT sadarbības modelis<br />
Kā vēl vienu eiro projekta plānošanas posma izaicinājumu jāmin lielā<br />
skaita lietotāju sistēmas, jo bija nepieciešama vienota un caurspīdīga pieeja<br />
šādu sistēmu visu lietotāju kopai. Diskusijas ar IKT nozares pārstāvjiem<br />
bija eiro projekta ikdienas sastāvdaļa. Tāpēc papildus IS procesu kartei<br />
bija svarīga profesionālā sadarbība un iespēja saņemt konsultāciju katrā<br />
no eiro projekta posmiem. Profesionālās sadarbības kvalitātes garants bija<br />
augsta līmeņa ekspertu darbs no kompetentā resora — VARAM, no IKT<br />
nozares nevalstiskās organizācijas — Latvijas Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) un no risku pārvaldības puses SIA<br />
“Ernst&Young Baltic” personā 9 (sk. 3. attēlu). Katra ministrija papildus<br />
nozīmēja eiro IS projektu vadītāju, kas bija galvenais eksperts visām attiecīgā<br />
resora IS. Katra no iesaistītajām pusēm eiro projektā sniedza savu<br />
profesionālo pienesumu, un līdz ar to eiro projekta vadības komitejai 10 bija<br />
viss nodrošinājums, lai tehniski raiti virzītu un uzraudzītu profesionāļu<br />
noteiktos mērķus.<br />
3. attēls. IKT nozares sadarbības partneri eiro projektā.<br />
9<br />
SIA “Ernst&Young Baltic” Vadības konsultāciju nodaļas direktore Renāte Strazdiņa, Dr.sc.<br />
ing., bez atlīdzības no eiro projekta puses palīdzēja ar profesionālo darbu valsts un pašvaldību IS<br />
uzraudzībā.<br />
10<br />
Par vadības komitejas izveidošanu. Ministru prezidenta rīkojums Nr. 308. Spēkā no<br />
18.07.2005. http://likumi.lv/doc.php?id=112765 (Latvijas Republikas tiesību aktu portāls; aplūkots<br />
20.04.2014.).
Change language